Paplašinātā meklēšana

Meklējam reiz.

Atrasts vārdos (112):

Atrasts vārdu savienojumos (25):

Atrasts skaidrojumos (2008):

(No)skaitīt (arī (no)likt) galdā (sa)maksāt uzreiz (visu naudas summu).
pāracot Acot vēlreiz, no jauna.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība. Mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
jaunaita Aita, kas vēl nav pirmoreiz aplecināta.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
pārāķēt Āķēt vēlreiz, no jauna.
patekas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
tāpiņš Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma. Patekas.
pāralvot Alvot vēlreiz, no jauna.
pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna. Uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus.
pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
ieēst Apēst, norīt reizē ar barību (ko barībai nederīgu).
eparhija Apgabals, kas atrodas bīskapa pārziņā (pareizticīgo baznīcā).
šķērss Aplams, nepareizs.
izsaukt Aplaudējot aicināt (mākslinieku) vēlreiz parādīties uz skatuves.
attaisnot Apliecināt, pierādīt īstenībā (uzticības, cerību, slavas u. tml. pamatotību, pareizību).
pārlūkot Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko). Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko) vēlreiz, no jauna.
pārlūkot Aplūkot (ko) visu. Aplūkot (ko) vēlreiz, no jauna.
pārsēt Apsēt vēlreiz, no jauna (platību).
apliecināt Apstiprināt (kā pareizumu, patiesumu).
darbs Apstrādājamais priekšmets. Tas, pie kā strādā, tas, ko pašreiz dara.
lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu.
pārsvērt Apsvērt vēlreiz, no jauna.
kārtība Apzīmē lādu stāvokli, kad (kas, piemēram, dokuments) ir pareizi noformēts, atbilst kādām prasībām.
dezinformācija Apzināti sagrozīta, nepareiza informācija.
piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem noteikt pareizu (šaujamieroča) stobra stāvokli.
sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu). Kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
palabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu).
labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
Griezt (arī vērst) par (arī uz) labu Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
Vērst (arī griezt) par (arī uz) labu Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi novērst (ko nepareizu, kļūmīgu). Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
Tā kā stāv, arī tāds kā stāv Ar to apģērbu, tajā apģērbā, kas pašreiz ir mugura.
pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
pārārdīt Ārdīt vēlreiz, no jauna (parasti sienu). Ārdīt (ko) visu, viscaur.
dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.). Arī kārtāt.
pārasfaltēt Asfaltet vēlreiz, no jauna.
pārbrucināt Asināt (izkapti) ar galodu vēlreiz, no jauna.
astoņkārtīgs Astoņas reizes.
astoņreiz Astoņas reizes.
astoņkārt Astoņreiz.
aktualitāte Atbilstība pašreizējam momentam, nozīmīgums noteiktā laika posmā.
jaunmodes Atbilstošs pašreizējai modei. Arī jaunlaiku.
pāratestēt Atestēt vēlreiz, no jauna.
atdabūt Atgūt, saņemt atpakaļ (to, kas kādreiz piederējis).
reaklimatizēt Atjaunot, ieviest no jauna kādreizējā dzīves vietā (iznīkušus augus, dzīvniekus).
No jauna, arī par jaunu Atkal, vēlreiz.
jauns Atkārtots, vēlreizējs.
atspēkot Atklāt (kāda) kļūdas, nepareizības un pierādīt savu taisnību.
Atvērt (arī atdarīt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
Atdarīt (arī atvērt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
prēmija Atlīdzība, atalgojums, apbalvojums (par ko, parasti vienreizēji paveiktu).
uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
piegājiens Atsevišķs (darbības, procesa) posms. Arī reize.
paņēmiens Atsevišķs vienreizējs (darbības) posms, vienreizēja darbība.
individuāls Atsevišķs, vienreizējs (indivīds, priekšmets, parādība).
Kuro reizi Attiecīgajā reizē.
fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (iepriekš teiktajam).
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam). Būt vienisprātis (ar kādu).
attaisnot Atzīt (kādu rīcību konkrētā gadījumā) par pareizu.
Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
pieņemt Atzīt par pareizu, arī pastāvošu, eksistējošu. Būt mierā (ar ko).
apstiprināt Atzīt par pareizu. Pievienoties (kādam izteikumam).
prozenhīma Audi (augiem), kam šūnu garums ir vairākas reizes lielāks par platumu.
ataudzēt Audzēt, arī ieaudzēt vai izaudzēt no jauna (to, kas jau kādreiz bijis).
shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā.
sinode Augstākās garīdzniecības sapulce (protestantu vai pareizticīgo baznīcā).
koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo baznīcas) garīdznieku apspriede.
pāraust Aust vēlreiz, no jauna.
pārbakstīt Bakstīt vēlreiz, no jauna.
pārbalināt Balināt vēlreiz, no jauna.
pārbalsināt Balsināt vēlreiz, no jauna.
pārbalsot Balsot vēlreiz, no jauna.
pārberzt Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu. Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
Bez galvas Bez spējas pareizi domāt. Dumjš.
opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
vairogblaktis Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder blaktis ar muguras vairodziņu, kas reizēm klāj arī vēderu. Šīs dzimtas kukaiņi.
divkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums divas reizes.
daudzkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums vairākas reizes.
pārbraucīt Braucīt visu (kā) virsmu. Braucīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
laikiem Brīžiem, reizēm.
laiklaikiem Brīžiem, reizēm. Laikiem.
dažbrīd Brīžiem. Dažreiz.
pārbruģēt Bruģēt vēlreiz, no jauna.
krāpt Būt nepareizam, neprecīzam (par mērinstrumentiem, mēraparātiem).
jukt Būt nepareizi, neprecīzi zināmam.
krāpt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas nepareizs, maldīgs priekšstats.
apstiprināt Būt par pierādījumu (kādas teorijas, hipotēzes u. tml. pareizībai, pamatotībai).
attaisnoties Būt pareizam, atzīstamam.
vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
vilties Būt tādam, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par maņu orgāniem).
valdīt Būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu).
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
kalt Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
pārcept Cept vēlreiz, no jauna.
ik Cik - tik. Katru reizi, kad.
zubrilka Cilvēks (parasti skolēns), kas daudz mācās (parasti, daudzreiz atkārtojot).
pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, dziļas zināšanas (kādā jomā), pareiza, iejūtīga izpratne.
rūcējs Cilvēks, kas dziedot neprot pareizi intonēt.
nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet, virzās pa kādu (piemēram, tūrisma) maršrutu.
rakstpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1).
rakstītpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1). Rakstpratējs.
pārcirpt Cirpt vēlreiz, no jauna.
citkārtējs Citreizējs.
otrreiz Citu reizi.
četrkārtīgs Četras reizes lielāks.
četrkāršs Četras reizes lielāks. Četrkārtīgs (1).
četrreiz Četras reizes.
četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
četrtik Četrreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
četrkārt Četrreiz.
čalot Čivināt, dziedāt daudziem reizē (par putniem).
faktoriāls Dabisko skaitļu virknes secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam skaitlim.
dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1).
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.
elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru.
Daļskaitļa paplašināšana Daļskaitļa skaitītāja un saucēja reizināšana ar vienu un to pašu skaitli.
piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu. Piestrādināt.
piestrādināt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareizu savstarpējo novietojumu.
jaundarbs Darbs (parasti mākslā vai zinātnē), kas atklātībā parādās pirmoreiz.
pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
reizinātājs Darītājs --> reizinātnāt.
pārdarvot Darvot vēlreiz, no jauna.
pārdatēt Datēt vēlreiz, no jauna.
daudzkārtīgs Daudzas reizes lielāks.
Tiku tikām Daudzas reizes, ļoti bieži.
tiku Daudzas reizes, ļoti bieži.
simtkārt Daudzas reizes.
simtreiz Daudzas reizes.
tūkstoškārt Daudzas reizes.
tūkstošreiz Daudzas reizes.
daudzreiz Daudzas reizes. Arī bieži.
iekalt Daudzreiz atkārtojot, (mehāniski) iemācīties.
iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, mehāniski iemācīties. Iekalt (4).
Cik reiz (biežāk reižu) Daudzreiz, bieži.
Cik reižu (retāk reiz) Daudzreiz, bieži.
Cik reižu (retāk reiz) Daudzreiz, bieži.
cikkārt Daudzreiz, daudzkārt.
daudzkārt Daudzreiz.
Ne vienreiz vien Daudzreiz.
Ne vienreiz vien Daudzreiz.
nesiens Daudzums, ko nes vienā reizē.
vediens Daudzums, ko ved vienā reizē.
izsitumi Dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem).
palaikam Dažreiz, reizumis.
reizumis Dažreiz; šad un tad; reizēm.
dažkārt Dažreiz.
dažureiz Dažreiz.
Reizi pa reizei Dažreiz. Brīžiem. Reizēm.
daždien Dažreiz. Dažu dienu.
Pa reizei (retāk reizēm) Dažreiz. Reizēm.
kādreiz Dažreiz. Šad tad. Kādu reizi.
reizēm Dažreiz. Šad un tad.
desmitreiz Desmit reizes.
desmitkārt Desmitreiz.
pārdestilēt Destilēt (ko) visu, viscaur. Destilēt ko vēlreiz, no jauna.
cokols Detaļa (spuldzes, elektronu lampas) pareizai un drošai ieslēgšanai apgaismošanas tīklā vai radiotehniskā shēmā.
deviņkārtīgs Deviņas reizes lielāks.
deviņreiz Deviņas reizes.
deviņkārt Deviņreiz.
Laika dienests Dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu.
Uz pusi Divas reizes (piemēram lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).
Uz pusi Divas reizes (piemēram, lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).
divkārtīgs Divas reizes lielāks.
divkāršs Divas reizes lielāks. Divkārtīgs (1).
divreiz Divas reizes.
reizināms Divd. --> reizināt.
dublets Divi ātri viens otram sekojoši šāvieni no šaujamieroča. Šāviens ar diviem šaujamieroča stobriem reizē.
dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
Reciproki skaitļi Divi skaitļi, kuru reizinājums ir 1 (piemēram, 0,25 un 4). Savstarpēji apgriezti skaitļi.
Reciproki skaitļi Divi skaitļi, kuru reizinājums ir l (piemēram, 0,25 un 4). Savstarpēji apgriezti skaitļi.
pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
divtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
otrtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.). Divkārtīgi.
divkārt Divreiz.
moments Divu fizikālu lielumu reizinājums, vienam no kuriem parasti ir garuma dimensija.
kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā - lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
kvadrāts Divu vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa otrā pakāpe.
maldīties Doties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nezinot pareizo ceļu, virzienu.
pārdrāzt Drāzt vēlreiz, no jauna.
pārdrīvēt Drīvēt vēlreiz, no jauna.
nemaldīgs Drošs, nekļūdīgs, arī pareizs.
pārdziedāt Dziedāt vēlreiz, no jauna.
detonēt Dziedot vai spēlējot (stīgu vai pūšamo instrumentu), novirzīties no pareizā toņa.
riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas
pārecēt Ecēt vēlreiz, no jauna.
Pusdienas reize Ēdienreize dienas vidū.
pusdienas Ēdienreize dienas vidū.
launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām.
palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām. Launags (2). Ēdienreize starp pusdienām un launagu.
vakariņas Ēdienreize vakarā.
Ēdiena reize Ēdienreize.
Ēdiena reize Ēdienreize.
reize Ēdienreize. Arī ēdināšana, barošana.
pusdienas Ēdiens ēdienreizei dienas vidū.
launags Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām.
palaunadzis Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām. Launags (1). Neliela uzkoda starp pusdienām un launagu.
vakariņas Ēdiens ēdienreizei vakarā.
maltīte Ēdiens ēdienreizei. Arī ēdiens.
brokastis Ēdiens rīta ēdienreizei.
azaids Ēdiens, ko ēd maltītē, ēdienreizē.
starpēdiens Ēdiens, ko ēdienreizē ēd starp galvenajiem ēdieniem.
pasha Ēdiens, ko parasti gatavo no saldas biezpiena masas nelielas piramīdas veidā un ko mēdz ēst pareizticīgo lieldienās.
pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena. Eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
kontrekspozīcija Ekspozīcijai sekojošs, otrreizējs tēmas caurvedums visās balsīs citādā secībā (fūgā).
paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
ķepēt Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
paēst Ēst un pabeigt ēst (ēdienreizē).
maltīte Ēšana ēdienreizē. Arī ēšana.
Uztura režīms Ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
pārēvelēt Ēvelēt vēlreiz, no jauna.
pārfilmēt Filmēt vēlreiz, no jauna.
pārfiltrēt Filtrēt (ko) visu, viscaur. Filtrēt (ko) vēlreiz, no jauna.
pārfinierēt Finierēt vēlreiz, no jauna.
tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
impulss Fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar ķermeņa masas un ātruma reizinājumu.
Dielektriskā caurlaidība Fizikāls lielums, kas raksturo, cik reizes lādiņu elektriskās mijiedarbības spēki dielektriķī ir vājāki nekā vakuumā.
pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna (parasti, veidojot citu organizētu cilvēku grupu).
Ņūtona binoms Formula jebkuras binoma naturālās pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā.
pārfotografēt Fotografēt vēlreiz, no jauna.
pārfotografēties Fotografēties vēlreiz, no jauna.
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
kumoss Gabals (kā ēdama), kuru vai nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
raudzīt Gādāt, gatavot (ēdienu, parasti kādai ēdienreizei).
palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam. Paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
pamatēdiens Galvenais ēdiens (piemēram, ēdienreizē).
vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas un pauž tā galveno ideju.
pareizē Gandrīz vienā un tai pašā reizē, vienlaikus.
sinode Garīdzniecības orgāns ar padomdevēja tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā). Garīdzniecības sapulce ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā).
lūkot Gatavot (ēdienu, parasti ēdienreizei).
vārīt Gatavot (ko, parasti ēdienu, arī ēdienu kopumu ēdienreizei), piemēram, lietošanai, uzglabāšanai, ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
pārgludināt Gludināt vēlreiz, no jauna.
otrpiene Govs, kura ir otrreiz atnesusies.
pārkasīt Grābt (parasti sienu) vēlreiz, no jauna.
pārgrābt Grābt vēlreiz, no jauna.
pārgrafēt Grafēt vēlreiz, no jauna.
Divkāršā grāmatvedība Grāmatvedības veids, kurā katra operācijas summa iegrāmatojama divas reizes (divos dažādos kontos, divās dažādās konta pusēs).
Divkāršā grāmatvedība Grāmatvedības veids, kurā katra operācijas summa iegrāmatojama divas reizes (divos dažādos kontos, divās dažādās konta pusēs).
pārgruntēt Gruntēt vēlreiz, no jauna.
pārcirst Iecērtot veidot (zobus nodilušai vīlei) vēlreiz, no jauna.
pārcietināt Iecietināt vēlreiz, no jauna.
pārdēstīt Iedēstīt citā vietā. Dēstīt vēlreiz, no jauna.
oligofrēnija Iedzimta vai agrīnā bērnībā iegūta galvas smadzeņu (dažreiz visa organisma) attīstības atpalicība.
Ietrenēt aci (arī acis) Iegūt spēju ātri, pareizi uztvert ar redzi (ko).
saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.); dabūt (piemēram, novērtējumu).
pārķīlāt Ieķīlāt vēlreiz, no jauna.
iedzert Ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles tablešu, pulveru u. tml. veidā).
iečaloties Iesākt sarunāties, tērzēt daudziem reizē. Īsu brīdi sarunāties, tērzēt daudziem reizē.
pārsist Iesist (piemēram, mietu) citā vietā. Iesist (piemēram, mietu) vēlreiz, no jauna.
apstrīdēt Iesniegt prasību (tiesā), lai atzītu par nepieņemamu, nepamatotu, nepareizu (kādu stāvokli, lēmumu, dokumentu u. tml.).
izdevums Iespieddarba (parasti grāmatas) visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
pārspraust Iespraust citā vietā. Spraust vēlreiz, no jauna.
revīzija Iestādes, uzņēmuma vai amatpersonas (parasti finansiālās, saimnieciskās) darbības pareizības, likumības pārbaude.
pārstādīt Iestādīt citā vietā. Stādīt vēlreiz, no jauna.
apdullināt Ietekmēt (piemēram, domas, uzskatus) ar nepareizām, kaitīgām mācībām, idejām u. tml.
vienmēr Ik reizi. Katrreiz.
nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nepareizi, neprasmīgi saimniekot (piemēram, saimniecībā, uzņēmumā).
izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (sniedzot nepareizas ziņas).
izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (vedot pa nepareizu ceļu).
sen Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma.
referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
pārinstrumentēt Instrumentēt (skaņdarbu) vēlreiz, no jauna.
pārinventarizēt Inventarizēt vēlreiz, no jauna.
blējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> blēt.
čakstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> čakstēt (2).
čiepstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> čiepstēt.
dārdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dārdēt (4).
dīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dīkt.
dimdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (3).
dimdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (4).
dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (1).
dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (4).
dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (5).
duniens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dunēt (4).
džinkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> džinkstēt.
gaudiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> gaudot (1).
guldziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (1).
guldziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (2).
iekauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> iekaukties (1).
kauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaukt (2).
kauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaukt (3).
klukstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> klukstēt.
krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (1).
krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (2).
krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (3).
kūkojiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kūkot [1].
kurkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (1).
kurkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (2).
kurciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkt.
kvieciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kviekt.
māviens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> maut.
parkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> parkšķēt (1).
pēkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšķēt.
pīkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pīkstēt (1).
rēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt (1).
rēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt (1).
rībiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rībēt (4).
rējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> riet.
rukšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rukšķēt.
rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (1).
rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (5).
rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (6).
rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (7).
sēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt (1).
sēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt (2).
sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt [1] (1).
sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt [1] (2).
sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt [1] (3).
sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt [1] (4).
skandiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> skandēt [1].
smilksts Īslaicīga vienreizēja skaņa --> smilkstēt (2).
sparkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sparkšķēt.
spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (1).
spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (2).
spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (3).
spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (1).
spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (2).
spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (3).
spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (4).
stenējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> stenēt (1).
svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (1).
svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (2).
šalciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (1).
šalciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (2).
šķindiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šķindēt.
trikšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> trikšķināt.
zviedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa → zviegt (1).
zviedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa → zviegt (2).
ņaudiens Īslaicīga vienreizēja skaņas --> ņaudēt (1).
ņurdiens Īslaicīga, vienreizēja skaņa --> ņurdēt (1).
čīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> čīkstēt (1).
dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (1).
dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (2).
dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (3).
dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (6).
dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (1).
dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (2).
dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (5).
dipiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dipēt.
dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (2).
dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (3).
dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (6).
duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (1).
duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (2).
duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (3).
gārdziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> gargt.
grandiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> grandēt (1). Dārdiens (1).
grāviens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> graut [2] (1).
iesēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> iesēkties.
klabiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klabēt (1).
klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (1).
klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (2).
klauvējiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1).
klikstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klikstēt.
klunkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klunkstēt.
krakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krakšķēt.
kraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kraukšķēt.
krikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krikšķēt.
kripšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kripšķēt.
parkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> parkšķēt (2).
plakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšķēt.
plikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plikšķēt.
plīkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plīkšķēt.
plunkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plunkšķēt.
pukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (2).
pukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (4).
rēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt (3).
rēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt (4).
rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (1).
rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (2).
rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (3).
rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (5).
rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (2).
rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (3).
rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (4).
rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (8).
skrakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrakšķēt. Krakšķiens.
skrapstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapstēt. Skrapšķiens.
skrapšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapšķēt. Skrapstiens.
skraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skraukšķēt. Kraukšķiens.
skripstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skripstēt.
sprakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakstēt. Sprakšķiens.
sprakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakšķēt. Sprakstiens.
spraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> spraukšķēt. Arī sprakšķiens.
šļakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļakstēt.
šļurkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļupstēt.
šmakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmakstēt.
šmaukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmaukstēt (1).
šmīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmīkstēt.
šmiukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmiukstēt.
šņakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņakstēt.
šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (1).
šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (2).
šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (3).
šņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņirkstēt.
švīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švīkstēt.
švirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švīkstēt.
tarkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tarkšķēt (1).
tikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tikšķēt.
tusnījiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tusnīt (2).
žļakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žļakstēt.
žļarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žļarkstēt (1).
žļarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žļarkstēt (2).
žļurkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žļurkstēt.
žņerkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žņerkstēt.
žņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žņirkstēt.
žvadziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žvadzēt.
žvakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žvakstēt.
žvarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žvakstēt.
žvīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žvīkstēt.
brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens).
oriģināls Īsts, pirmreizējs (parasti par dokumentiem).
oriģināls Īsts, pirmreizējs dokuments (pretstatā norakstam).
uzblīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm blīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
uzbungot Īsu brīdi, arī reizēm bungot (kādam, kam, pa ko).
uzklaudzināt Īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (uz kā, pa ko).
uzplaukšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt (kādam, kam, pa ko). Īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt rokas.
uzplikšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plikšķināt (kādam, kam, pa ko).
uzplīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
uzpliķēt Īsu brīdi, arī reizēm pliķēt (kādam, kam, pa ko).
uzpliukšķināt Īsu brīdi, arī reizēm pliukšķināt (kādam, kam, pa ko).
uzšmaukstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmaukstināt.
uzšmīkstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmīkstināt.
noraugāties Īsu brīdi, vienu reizi atraugāties.
nobaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi baukšķēt.
nobauroties Īsu brīdi, vienu reizi baurot. Nomauroties (1).
noblakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blakšķēt.
noblākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blakšķēt.
noblarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blarkšķēt.
noblaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blaukšķēt.
noblēt Īsu brīdi, vienu reizi blēt.
noblīkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blīkšķēt.
nobliukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi bliukšķēt.
noblūkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blūkšķēt.
nobrakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brakšķēt.
nobrākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brākšķēt.
nobrikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brikšķēt.
nobrīkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brīkšķēt.
nobūkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi būkšķēt.
nobuldurēt Īsu brīdi, vienu reizi buldurēt (par tītaru).
noburbuļot Īsu brīdi, vienu reizi burbuļot.
noburkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi burkšķēt.
nočabēt Īsu brīdi, vienu reizi čabēt.
nočakstēt Īsu brīdi, vienu reizi čakstēt.
nočaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi čaukstēt.
nočerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čerkstēt.
nočiepstēt Īsu brīdi, vienu reizi čiepstēt.
nočīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čīkstēt.
nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (par putniem, dažiem kukaiņiem).
nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (piemēram, par priekšmetiem).
nočūkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čūkstēt.
nočurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čurkstēt.
nodārdēt Īsu brīdi, vienu reizi dārdēt.
nodīkt Īsu brīdi, vienu reizi dīkt.
nodimdēt Īsu brīdi, vienu reizi dimdēt.
nodūdot Īsu brīdi, vienu reizi dūdot (parasti par baložiem).
nodūkt Īsu brīdi, vienu reizi dūkt (par dažiem kukaiņiem).
nodunēt Īsu brīdi, vienu reizi dunēt.
nodvesties Īsu brīdi, vienu reizi dvest.
nodvest Īsu brīdi, vienu reizi dvest. Nodvesties.
nodzalkstīt Īsu brīdi, vienu reizi dzalkstīt.
nodziedāties Īsu brīdi, vienu reizi dziedāt (par putniem).
nodžinkstēt Īsu brīdi, vienu reizi džinkstēt.
noelsties Īsu brīdi, vienu reizi elst.
nogārgties Īsu brīdi, vienu reizi gārgt. Nogārgt (1).
nogārgt Īsu brīdi, vienu reizi gārgt. Nogārgties.
nogaudoties Īsu brīdi, vienu reizi gaudot (parasti par suni, vilku).
nograbēt Īsu brīdi, vienu reizi grabēt.
nograndēt Īsu brīdi, vienu reizi grandēt.
noguldzēt Īsu brīdi, vienu reizi guldzēt.
nogurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi gurkstēt.
noīdēt Īsu brīdi, vienu reizi īdēt (parasti par govīm).
nodzirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem).
nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem). Nokaukties (1).
noklabēt Īsu brīdi, vienu reizi klabēt.
noklakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klakšķēt.
noklankšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klankšķēt.
noklaudzēt Īsu brīdi, vienu reizi klaudzēt.
noklaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klaukšķēt.
noklepoties Īsu brīdi, vienu reizi klepot.
nokliegties Īsu brīdi, vienu reizi kliegt (par cilvēkiem).
noklikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klikšķēt.
noklinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klinkšķēt.
noklukstēt Īsu brīdi, vienu reizi klukstēt.
noklunkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klunkšķēt.
nozibēt Īsu brīdi, vienu reizi kļūt redzamam, pamanāmam.
noknakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knakšķēt.
noknaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knaukšķēt.
nokniest Īsu brīdi, vienu reizi kniest.
noknikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knikšķēt.
nokņudēt Īsu brīdi, vienu reizi kņudēt.
nokrakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi krakšķēt.
nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi krākt.
nokratīt Īsu brīdi, vienu reizi kratīt un pabeigt kratīt.
nokraukāties Īsu brīdi, vienu reizi kraukāt.
nokraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi kraukšķēt.
nokrekšķēties Īsu brīdi, vienu reizi krekšķēt. Nokrekšķēt (1).
nokrekšķēt Īsu brīdi, vienu reizi krekšķēt. Nokrekšķēties.
nokrikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi krikšķēt.
nokūkot Īsu brīdi, vienu reizi kūkot (par dzeguzi).
nokunkstēties Īsu brīdi, vienu reizi kunkstēt. Nokunkstēt (1).
nokunkstēt Īsu brīdi, vienu reizi kunkstēt. Nokunkstēties (1).
nokurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi kurkstēt.
noraustīt Īsu brīdi, vienu reizi kustināt augšup lejup (ķermeņa daļas).
nokvankšķēt Īsu brīdi, vienu reizi kvankšķēt.
nokviekties Īsu brīdi, vienu reizi kviekt.
noķērkt Īsu brīdi, vienu reizi ķērkt (par dažiem putniem).
noķiķināt Īsu brīdi, vienu reizi ķiķināt.
nomauroties Īsu brīdi, vienu reizi maurot.
nomauties Īsu brīdi, vienu reizi maut.
nomurdēt Īsu brīdi, vienu reizi murdēt.
noņaudēt Īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt.
noņaudēties Īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt. Noņaudēt (1).
noņirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi ņirkšķēt.
noņurdēt Īsu bridi, vienu reizi ņurdēt.
noņurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi ņurkšķēt.
nozibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
nopakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pakšķēt.
nobaltot Īsu brīdi, vienu reizi parādīties (par ko baltu, arī gaišu).
nošķilties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, degt (par uguni, liesmām u. tml.).
noplaiksnīt Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
noplaiksnīties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
noparkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi parkšķēt.
nopaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi paukšķēt.
nopēkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pēkšķēt.
nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi pīkstēt (par dzīvniekiem).
noplaiksnīt Īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīt. Noplaiksnīties.
noplaiksnīties Īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīties. Noplaiksnīt.
noplakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plakšķēt.
noplākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plākšķēt.
noplarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plarkšķēt.
noplaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plaukšķēt.
noplīkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plīkšķēt.
noplinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plinkšķēt.
nopliukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pliukšķēt.
noplunkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plunkšķēt.
nopļerkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pļerkšķēt.
nopogot Īsu brīdi, vienu reizi pogot.
nopukstēt Īsu brīdi, vienu reizi pukstēt (parasti par sirdi).
nopukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pukšķēt.
nopurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi purkšķēt.
norēkties Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
norēkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu, troksni (par ierīci, mehānismu). Norēkties (4).
noņerkstēt Īsu bridi, vienu reizi radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni.
nomurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas.
noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt smalku, stieptu skaņu (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
nogaudot Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptas, spalgas, svelpjošas skaņas.
nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām). Nokaukt (2).
nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām). Nokaukties (2).
nošņākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Nošņākt (3).
nošņākt Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Nošņākties (3).
nodūkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (piemēram, par motoriem, ierīcēm).
norēkties Īsu brīdi, vienu reizi rēkt (par dzīvniekiem). Norēkt (1).
norēkt Īsu brīdi, vienu reizi rēkt (par dzīvniekiem). Norēkties (1).
norībēt Īsu brīdi, vienu reizi rībēt.
norīstīties Īsu brīdi, vienu reizi rīstīties.
norukšķēties Īsu brīdi, vienu reizi rukšķēt. Norukšķēt.
norukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi rukšķēt. Norukšķēties.
norūkt Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
norūkt Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (parasti par dzīvniekiem).
nosanēt Īsu brīdi, vienu reizi sanēt.
nosaukties Īsu brīdi, vienu reizi saukt. Arī nosaukt (3).
nosēkties Īsu brīdi, vienu reizi sēkt.
nosīkt Īsu brīdi, vienu reizi sīkt.
noskanēt Īsu brīdi, vienu reizi skanēt.
noskrapšķēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapšķēt.
noskraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi skraukšķēt.
noskūpstīt Īsu brīdi, vienu reizi skūpstīt.
nosmieties Īsu brīdi, vienu reizi smieties.
nosmilkstēt Īsu brīdi, vienu reizi smilkstēt.
nosparkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi sparkšķēt.
nograut Īsu brīdi, vienu reizi spēcīgi, dobji, nevienmērīgi noskanēt.
nospiegties Īsu brīdi, vienu reizi spiegt.
nospindzēt Īsu brīdi, vienu reizi spindzēt.
nosprakstēt Īsu brīdi, vienu reizi sprakstēt. Nosprakšķēt.
nosprakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi sprakšķēt. Nosprakslēt.
nospraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi spraukšķēt.
nosprausloties Īsu brīdi, vienu reizi sprauslāt.
nospurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi spurkšķēt.
nostenēties Īsu brīdi, vienu reizi stenēt.
nostirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi stirkšķēt.
nostomīties Īsu brīdi, vienu reizi stomīties.
nostrinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi strinkšķēt.
nosvilpties Īsu brīdi, vienu reizi svilpt: nosvilpt (1).
nosvilpt Īsu brīdi, vienu reizi svilpt.
nošalkt Īsu brīdi, vienu reizi šalkt.
nošķaudīties Īsu brīdi, vienu reizi šķaudīt.
nošķindēt Īsu brīdi, vienu reizi šķindēt.
nošļakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šļakstēt.
nošļākt Īsu brīdi, Vienu reizi šļākt. Nošļākties (2).
nošļākties Īsu brīdi, vienu reizi šļākties: nošļākt (2).
nošmakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmakstēt.
nošmaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmaukstēt.
nošmīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmīkstēt.
nošmiukstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmiukstēt.
nošmūkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmūkstēt.
nošņakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņakstēt.
nošņākties Īsu brīdi, vienu reizi šņākt (par dzīvniekiem, arī cilvēkiem).
nošņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņerkstēt.
nošņirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņirkstēt.
nošvīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi švīkstēt.
nošvirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi švirkstēt.
notarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tarkšķēt.
notikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tikšķēt.
notinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tinkšķēt.
notirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tirkšķēt.
notrankšķēt Īsu brīdi, vienu reizi trankšķēt.
notrinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi trinkšķēt.
notusnīt Īsu brīdi, vienu reizi tusnīt.
nourkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi urkšķēt.
novaidēties Īsu brīdi, vienu reizi vaidēt.
novaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi vaukšķēt.
novirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi virkšķēt.
nozibeņot Īsu brīdi, vienu reizi zibeņot.
nozibsnīt Īsu brīdi, vienu reizi zibsnīt.
nozibšņot Īsu brīdi, vienu reizi zibšņot. Nozibsnīt (1).
nozlarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi zlarkšķēt.
nozuzēt Īsu brīdi, vienu reizi zuzēt.
nozviegties Īsu brīdi, vienu reizi zviegt.
nožagoties Īsu brīdi, vienu reizi žagoties.
nožāvāties Īsu brīdi, vienu reizi žāvāties.
nožļakstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļakstēt.
nožļarkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļarkstēt.
nožļerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļerkstēt.
nožļirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļirkstēt.
nožļurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļurkstēt.
nožņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žņerkstēt.
nožņirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žņirkstēt.
nožvadzēt Īsu brīdi, vienu reizi žvadzēt.
nožvakstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvakstēt.
nožvākstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvākstēt.
nožvarkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvarkstēt.
nožvaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvaukstēt.
nožvīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvīkstēt.
nožvinkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvinkstēt.
nožvirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvirkstēt.
ataugt Izaugt no jauna (tā vietā, kas jau kādreiz bijis).
atkārtot Izdarīt, izpildīt vēlreiz vai vairākas reizes (vienu un to pašu).
pratināt Izjautāt (kādu) pēc procesuāliem noteikumiem, lai iegūtu informāciju lietas pareizai izlemšanai.
nojukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
Likt lietā Izmantot pareizi, visatbilstošāk, īstā vietā.
Likt lietā Izmantot pareizi, visatbilstošāk, īstā vietā.
apstiprināties Izrādīties par pareizu, pamatotu.
pārrevidēt Izskatīt (piemēram, lēmumu, pieņēmumu, teoriju) vēlreiz, no jauna.
pārskatīt Izskatīt, novērtēt vēlreiz, no jauna.
izvirzīt Izteikt (funkciju) ar bezgalīgas rindas palīdzību. Izteikt (funkciju) ar bezgalīga reizinājuma palīdzību.
Sadalīt skaitli pirmreizinātājos Izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
Sadalīt skaitli pirmreizinātājos Izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
Sadalīt skaitli pirmreizinātājos Izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
pārvēlēt Izvēlēt vēlreiz, no jauna (valsts vai sabiedriskā amatā).
notrāpīt Izvēlēties, atrast (ko pareizu, vēlamu).
pārlūkot Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām). Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām) vēlreiz, no jauna.
nojukt Izzust parastajai, pareizajai kārtībai starp (kā) daļām.
sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem).
iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
pārjaukt Jaukt (ko) visu, viscaur. Jaukt (ko) vēlreiz, no jauna. Pārmaisīt (1).
pārmaisīt Jaukt un irdināt (augsni) vēlreiz, no jauna.
pārjaut Jaut vēlreiz, no jauna.
robežjautājums Jautājums, ko pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem vai ko pētī divas (retāk vairākas) zinātnes nozares.
pārjautāt Jautāt vēlreiz, no jauna.
pārjūgt Jūgt vēlreiz, no jauna (piemēram, nomainot zirgu, ratus, ragavas).
pārjumt Jumt vēlreiz, no jauna.
Prīžu tiesības Jūras tiesību nozare, kas regulē jautājumus, kuri attiecas uz pretinieka (dažreiz arī uz neitrālu valstu) kuģu un kravas aizturēšanu un iznīcināšanu kara laikā.
Kā kuro reizi Kā katrā atsevišķā reizē (gadās, vajadzīgs, nepieciešams).
Kā kuro reizi Kā katrā atsevišķā reizē (gadās, vajadzīgs, nepieciešams).
Kā kuro reizi Kā katrā atsevišķā reizē (gadās, vajadzīgs, nepieciešams).
pārkabināt Kabināt vēlreiz, no jauna.
reiz Kādā (noteiktā) reizē.
vienreiz Kādā (noteiktā) reizē.
savulaik Kādā pagājušā laikposmā, laikā. Kādreiz (1). Savlaik.
savlaik Kādā pagājušā laikposmā, laikā. Kādreiz (1). Savulaik.
Pie reizes Kādā reizē. Noteiktā gadījumā, noteiktos apstākļos.
Kaut kad Kādā, tieši nenoteiktā laikā, brīdī, kādā reizē.
Kaut kad Kādā, tieši nenoteiktā laikā, brīdī, kādā reizē.
kādureiz Kādreiz (1).
kādureiz Kādreiz (2).
kādureiz Kādreiz (3).
vienlaik Kādreiz agrāk. Reiz (2).
citkārt Kādreiz, senāk. Arī dažreiz.
Kad kādreiz Kādreiz.
Kad kādreiz Kādreiz.
trogieleja Kalnu ieleja, ko kādreiz ir padziļinājis un iztaisnojis, piepildījis ledājs un kam parasti ir siles veida profils.
pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna. Kaļot pārveidot citādu, par ko citu.
pārkaltēt Kaltēt vēlreiz, no jauna.
pārkapāt Kapāt vēlreiz, no jauna.
pārkārst Kārst vēlreiz, no jauna.
rinda Kārta, reize (kādai darbībai). Vieta (kā) secībā.
pārkārtāt Kārtāt vēlreiz, no jauna.
pārkārtot Kārtot (priekšmetus, priekšmetu kopumu) vēlreiz, no jauna.
Pārlikt eksāmenu Kārtot eksāmenu vēlreiz, no jauna.
rakums Kartupeļu daudzums, ko, rokot kartupeļus, iegūst vienā reizē.
parkāst Kāst vēlreiz, no jauna.
mitra Katoļu un pareizticīgo augstāko garīdznieku galvassega.
metropolīts Katoļu vai pareizticīgo arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks. Arhibīskapa goda tituls. Arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
metropolija Katoļu vai pareizticīgo baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
katrubrīd Katru brīdi. Katrreiz.
cik Katru reizi - kad.
cikreiz Katru reizi - kad.
tikreiz Katru reizi - kad.
ikreiz Katru reizi. Vienmēr.
katrreiz Katru reizi. Vienmēr.
pārkausēt Kausējot (ko), uzlabot (tā) kvalitāti, atdalot ko lieku, attīrot, arī izmantojot otrreizējās izejvielas.
servēt Klāt (galdu) ēdienreizei, novietojot noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
Loģiska kļūda Kļūda, ko rada nepareiza domu gaita spriedumā.
māņi Kļūdaini priekšstati, kļūdainas mācības, nepareizi uzskati.
pašķiebties Kļūdaini, nepareizi (ko) izdarīt.
greizs Kļūdains, nepareizs (parasti par uzskatiem, domām).
Nošaut greizi (arī šķībi) Kļūdīties, nepareizi rīkoties.
Šaut greizi (arī šķībi) Kļūdīties, nepareizi rīkoties.
(No)šaut šķībi (arī greizi) Kļūdīties, nepareizi rīkoties.
Nošaut buku Kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
Šaut buku (arī bukus) Kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
(No)šaut buku (arī bukus) Kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
parādīties Kļūt šķietami redzamam, saskatāmam (nepareizā īstenības uztverē).
uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
uzstarot Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas)- par cilvēku.
pārkniedēt Kniedēt vēlreiz, no jauna.
pārkodināt Kodināt vēlreiz, no jauna.
Vilkt kuba sakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli.
Vilkt kuba sakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli.
Vilkt kvadrātsakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
Vilkt kvadrātsakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
pārkonstruēt Konstruēt vēlreiz, no jauna. Konstruējot pārveidot citādu.
pārkrāsot Krāsot vēlreiz, no jauna.
pārkratīt Kratīt (ko) visu, viscaur. Kratīt (ko) vēlreiz, no jauna.
pārkraut Kraut vēlreiz, no jauna.
Lūgšanu krelles Krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi.
Lūgšanu krelles Krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi.
pops Krievu pareizticīgo baznīcas garīdznieks (parasti draudzes prāvests, diakons).
Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
Ideālie kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas novietotas ideāli pareizā kārtībā.
pārkristalizēt Kristalizēt vēlreiz, no jauna.
pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā). Kristības ceremonijā iegūt citu vārdu.
mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
pārkulstīt Kulstīt vēlreiz, no jauna.
pārkult Kult vēlreiz, no jauna.
priesteris Kulta kalpotājs (galvenokārt politeisma reliģijās, arī kristietībā, parasti katoļu, pareizticīgo baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
pārkultivēt Kultivēt (ar kultivatoru) vēlreiz, no jauna.
pārkūpināt Kūpināt (zivis, gaļas produktus) vēlreiz, no jauna.
pansionāts Kūrorta iestāde, kas nodrošina ar higiēniskiem dzīves apstākļiem un pareizu uzturu.
kuroreiz Kuru reizi.
pārkvalificēt Kvalificēt vēlreiz, no jauna. Kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
pārķemmēt Ķemmēt vēlreiz, no jauna.
pārķīlēt Ķīlēt vēlreiz, no jauna.
iekalt Labi iegaumēt (parasti, daudz reiz atkārtojot). Arī iemācīt.
(Ie)kalt galvā Labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Arī (ie)mācīt.
Kalt (arī iekalt) galv Labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Arī mācīt, iemācīt.
pārlāpīt Labot vēlreiz, no jauna (priekšmetu).
vakarreize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Vakara reize.
Vakara reize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Vakarreize.
Otrie gaiļi Laiks, kad gailis (agrā rītā) mēdz dziedāt otro reizi.
Trešie gaiļi Laiks, kad gailis (agrā rītā) mēdz dziedāt trešo reizi.
Pirmie gaiļi Laiks, kad gailis (ļoti agri rītā) mēdz dziedāt pirmo reizi.
Pirmie (arī otrie, trešie) gaiļi Laiks, kad gailis (naktī vai agrā rītā) mēdz dziedāt pirmo (otro, trešo) reizi.
tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad. Šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
pārlaitīt Laitīt vēlreiz, no jauna.
pārlakot Lakot vēlreiz, no jauna.
pārlāpīt Lāpīt vēlreiz, no jauna.
pārlasīt Lasīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
atsēja Lauka apsēšana ar to pašu kultūru otrreiz pēc kārtas.
atsēja Lauka otrreizēja apsēšana tai pašā gadā.
pārlemt Lemt vēlreiz, no jauna. Izlemt citādi.
Līdz šim Līdz pašreizējam laikam, laikposmam.
pārlīdzināt Līdzināt vēlreiz, no jauna.
sigillārija Liels, izmiris kokveida augs ar taisnu, kolonnai līdzīgu stumbru un lielām šķēpveida (dažreiz līdz 1 m garām) stumbra galotnē vai uz zariem pušķveidā sakārtotām lapām.
pārliet Liet (piemēram, metāla izstrādājumus) vēlreiz, no jauna. Lejot pārveidot par ko citu.
jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
labi Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
pareizs Lieto, lai reizē ar jautājumu pieprasītu apstiprinājumu (savam izteikumam, rīcībai).
Svētais tēvs Lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu. Pāvesta tituls.
angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku. Attiecīga saistība, nosacījumi.
sauskaule Līki, greizi augusi priede, egle.
kleins Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām).
Saukt pie kārtības Likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
Saukt pie kārtības Likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
Saukt pie atbildības Likt kādam atbildēt (piemēram, tiesā) par savu nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
servēt Likt uz galda (ēdienreizei) paredzēto, novietojot uz galda noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
pārlikt Likt, veidot (piemēram, segumu) vēlreiz, no jauna.
garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
Distributīvais likums Likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
Distributīvais likums Likums, saskaņā ar kuru algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
Asociatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa nav atkarīga no dažu saskaitāmo aizstāšanas ar to summu vai reizinājums - no dažu reizinātāju aizstāšanas ar to reizinājumu.
Asociatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa nav atkarīga no dažu saskaitāmo aizstāšanas ar to summu vai reizinājums - no dažu reizinātāju aizstāšanas ar to reizinājumu.
Komutatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa vai reizinājums nav atkarīgs no saskaitāmo vai reizinātāju kārtības.
Komutatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa vai reizinājums nav atkarīgs no saskaitāmo vai reizinātāju kārtības.
pārlīmēt Līmēt vēlreiz, no jauna. Pielīmēt citā vietā.
pārlipināt Lipināt vēlreiz, no jauna. Pielipināt citā vietā.
pārlocīt Locīt vēlreiz, no jauna.
pārlodēt Lodēt vēlreiz, no jauna.
Pretrunas likums Loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
Formālā loģika Loģikas nozare, kas pētī vienkāršākos pareizas domāšanas likumus un formas.
Formālā loģika Loģikas nozare, kas pētī vienkāršākos pareizas domāšanas likumus un formas.
pārlozēt Lozēt vēlreiz, no jauna.
izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
cik Ļoti daudz. Ļoti bieži. Daudzreiz.
(Jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi Ļoti daudzas reizes. Nav zināms, kuru reizi (pēc kārtas), nav zināms, cik reižu.
(Jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi Ļoti daudzas reizes. Nav zināms, kuru reizi (pēc kārtas), nav zināms, cik reižu.
ģeniāls Ļoti izcils, vienreizējs.
Aklas bailes Ļoti lielas bailes, kad zūd spēja pareizi novērtēt situāciju.
Šķībi (un) greizi Ļoti nepareizi.
Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) Ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) Ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
Zelta vārdi Ļoti pareizs, ļoti labs izteikums, ļoti pareiza, ļoti laba doma.
Zelta vārdi Ļoti pareizs, ļoti labs izteikums, ļoti pareiza, ļoti laba doma.
psilofīti Ļoti seni fosili augi ar dakšveidīgi zarotu stumbru, bez saknēm, reizumis arī bez lapām.
izauroties Ļoti skaļi, arī nepareizi izdziedāties.
uzturmācība Mācība par pareizu cilvēka uzturu. Uzturzinātne.
kalt Mācīt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Neatlaidīgi mācīt.
pārmācīt Mācīt vēlreiz, no jauna. Apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
zubrīt Mācīties (ko), parasti, daudzreiz atkārtojot.
kalties Mācīties, intensīvi cenšoties iegaumēt (daudzreiz atkārtojot).
zubrīties Mācīties, parasti, daudzreiz atkārtojot.
pārmagnetizēt Magnetizēt vēlreiz, no jauna. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iegūst citu magnetizācijas virzienu.
pārmaisīt Maisīt (ko) visu, viscaur. Maisīt (ko) vēlreiz, no jauna.
kuličs Maize, kas gatavota no saldas raudzētas mīklas ar rozīnēm un mandelēm un ko parasti ēd pareizticīgo lieldienās.
Likt galdā Maksāt uzreiz (visu naudas summu).
Skaitīt (arī likt) galdā Maksāt uzreiz (visu naudas summu).
nomaldi Maldi (1). Nepareiza, aplama rīcība, darbība.
dezorientācija Maldināšana, nepareiza orientēšana.
dezorientēt Maldināt, nepareizi orientēt. Izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast.
pārmalt Malt vēlreiz, no jauna.
azaids Maltīte, ēdienreize.
pārmarķēt Marķēt vēlreiz, no jauna. Marķēt (kādu kopumu) visu.
pamāt Māt (parasti vienu reizi) un pabeigt māt.
šēra Maza, klinšaina sala pie klinšaina, stipri izrobota jūras krasta kādreizējā apledojuma apgabalā (piemēram, Skandināvijas, Somijas, Kanādas piekrastē).
pārmazgāt Mazgāt vēlreiz, no jauna. Mazgāt (ko) visu. Ne sevišķi rūpīgi mazgāt (ko) visu.
pārmēbelēt Mēbelēt vēlreiz, no jauna.
pārmelnināt Melnināt vēlreiz, no jauna.
pārmērcēt Mērcēt vēlreiz, no jauna.
pārmērīt Mērīt vēlreiz, no jauna.
Metriskā mērvienību sistēma Mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
Metriskā mērvienību sistēma Mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
pārmetināt Metināt (piemēram, karsējot) vēlreiz, no jauna. Piemetināt citā vietā.
pārmīcīt Mīcīt (kādu masu) visu, viscaur. Mīcīt (kādu masu) vēlreiz, no jauna.
pārmīnēt Mīnēt vēlreiz, no jauna.
pārmīņāt Mīņāt (ko) visu, viscaur. Mīņāt (ko) vēlreiz, no jauna.
pārmīstīt Mīstīt vēlreiz, no jauna.
trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā - mistisks skaitlis trīsreiz deviņi. Arī ļoti daudz.
vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek cilvēkiem ilgāku laiku maldīties, novirza tos uz nepareiza ceļa.
Sirdsapziņas pārmetumi Mokoša, parasti ilgstoša, savas nepareizās izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām.
Sirdsapziņas pārmetumi Mokoša, parasti ilgstoša, savas nepareizās izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām.
pārmontēt Montēt vēlreiz, no jauna.
pārmūrēt Mūrēt vēlreiz, no jauna.
rondo Mūzikas forma, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas. Šādā formā uzrakstīts skaņdarbs.
nākamreiz Nākamajā reizē.
nākošreiz Nākošajā reizē. Nākamreiz.
Kāzu nakts Nakts pēc laulībām. Nakts, kurā jaunais pāris pirmo reizi guļ kopā.
Kāzu nakts Nakts pēc laulībām. Nakts, kurā jaunais pāris pirmo reizi guļ kopā.
reizināšana Naturāliem skaitļiem - kāda skaitļa (pirmā reizinātāja) saskaitīšana tik reizes, cik norādīts ar otro reizinātāju. Racionāliem skaitļiem - skaitītāju reizinājuma dalīšana ar saucēju reizinājumu.
skalpelis Nazis, kam asmens daļa ir divas līdz trīs reizes īsāka par tā spalu un ko parasti izmanto audu pāršķelšanai ķirurģiskās operācijās, preparēšanā.
(Jau) kuro (retāk kuru) reizi Ne pirmo reizi, ne vienu vien reizi.
Neīstā (arī nepareizā) gaismā Ne tā, kā ir patiesībā. Sagrozīti, nepareizi.
citreiz Ne tagad, ne šajā reizē. Citā reizē.
atsnauda Neilga atpūta, snauda (parasti pēc kāda darba vai ēdienreizes).
uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm atskaņot (skaņu ierakstu). Neilgu laiku, arī reizēm darbināt (skaņu ierakstu atskaņotāju), lai ko atskaņotu.
uzčīgāt Neilgu laiku, arī reizēm čīgāt.
uzdejot Neilgu laiku, arī reizēm dejot.
uzducināt Neilgu laiku, arī reizēm ducināt (parasti par pērkonu).
uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt (par dažiem putniem, arī kukaiņiem).
uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt.
uzkoklēt Neilgu laiku, arī reizēm koklēt.
uzkūkot Neilgu laiku, arī reizēm kūkot (par dzeguzi).
uzlīņāt Neilgu laiku, arī reizēm līņāt.
uzlīt Neilgu laiku, arī reizēm līt (par lietu).
uzsmidzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu).
uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm. Uzsmidzināt (1).
uzgavilēt Neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
uzpūst Neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, tauri).
uzrasināt Neilgu laiku, arī reizēm rasināt (par lietu).
uzrukšķēt Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
uzskandināt Neilgu laiku, arī reizēm skandināt.
uzspurgt Neilgu laiku, arī reizēm skanēt (par smiekliem, gavilēm u. tml.).
uzsmēķēt Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
uzsnigt Neilgu laiku, arī reizēm snigt.
uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
uzsprauslot Neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt.
uzstabulēt Neilgu laiku, arī reizēm stabulēt (piemēram, melodiju).
uzstrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
uzsvilpot Neilgu laiku, arī reizēm svilpot.
uzšķindināt Neilgu laiku, arī reizēm šķindināt.
uzšņākt Neilgu laiku, arī reizēm šņākt.
uztrallināt Neilgu laiku, arī reizēm trallināt.
uztrillināt Neilgu laiku, arī reizēm trillināt.
uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
uzvīterot Neilgu laiku, arī reizēm vīterot.
uzzīlēt Neilgu laiku, arī reizēm zīlēt.
pakalt Neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
Uzmest acis (arī aci) Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu. Arī uzmanīt (1).
pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
nereiz Nekad, nevienu reizi.
ārprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze.
vājprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze. Ārprāts.
mērskaitlis Nenosaukts skaitlis, kas izsaka, cik reizes mērījamais lielums ir lielāks par mērvienību.
rotācisms Nepareiza «r» skaņas izruna vai tās aizstāšana ar citu skaņu.
ilūzija Nepareizā īstenības uztverē radies priekšstats. Uztveres malds.
aplamība Nepareiza rīcība, attieksme. Kļūda, muļķība.
Greizs solis Nepareiza rīcība.
nevietā Nepareizā vietā.
pārdozēt Nepareizi normējot, pieļaut pārāk lielu (kā) intensitāti.
Ievārīt (arī savārīt) putru (arī ziepes) Nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas. Pieļaut kļūdas, aplamības.
pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
buldurēt Nepareizi, kļūdaini runāt (parasti svešā valodā).
lauzīt Nepareizi, kļūdaini runāt (parasti svešvalodā).
nosaimniekot Nepareizi, neprasmīgi saimniekojot, padarīt mazvērtīgu, arī iznīcināt.
Bez galvas Nepareizi, nesaprātīgi, bez apdomās (ko darīt, rīkoties).
paraloģisms Nepareizs slēdziens, kas rodas, ja nav ievēroti pareizas domāšanas, loģikas likumi.
maldi Nepareizs, aplams (par rīcību, darbību).
kļūmīgs Nepareizs, arī neprecīzs (piemēram, par kustību).
aplams Nepareizs, bezjēdzīgs, arī nelietderīgs (par darbību, izturēšanos).
Zirga pēda Nepareizs, deformēts cilvēka pēdas stāvoklis, kad pēda saliekta uz leju.
norobežoties Nepievienoties (kam), neatzīt par pareizu (ko).
māņi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem). Maldi.
māns Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem). Maldi.
maldi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar, parasti redzes, dzirdes, orgāniem).
mānīt Neprecīzi, arī nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
vilt Neprecīzi, arī nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
neloģisks Nesaprātīgs, nepareizs, nepamatots.
nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt, arī norunāt. Nepareizi, kļūdaini noteikt, pateikt, arī norunāt.
rūkt Neskaidri, zemā balsī, arī nepareizi intonējot, dziedāt.
aklums Nespēja saprast, pareizi vērtēt. Aklība.
Ne reizes Nevienu reizi. Nekad.
nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to). Pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur).
pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
pākstenītis No divu augļlapu auglenīcas attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums nav trīsreiz lielāks par platumu.
pārformēt Noformēt vēlreiz, no jauna (piemēram, līgumu).
aizmaldīties Noklīst no pareizā ceļa.
apmaldīties Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot). Pazaudēt ceļu.
pārlasīt Nolasīt, novākt (kādu, parasti ar kartupeļiem apstādītu, platību) vēlreiz, no jauna.
pretī Norāda uz darbību, ko veic kopā, reizē ar kādu, norāda uz partnerību kādā darbībā.
reize Norāda, ka attiecīgais skaitliskais lielums ir aprēķināts vai aprēķināms reizinot.
tāpat Norāda, ka pašreizējais stāvoklis, pašreizējā darbība, norise nemainās, netiek mainīta.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam, mūsdienām.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts, izveidots no jauna, pirmoreiz.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi.
nākam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
nākam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam. Nākam- (1).
nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam. Nākam- (2).
pārbaudīt Noskaidrot (piemēram, saraksta) pareizumu, atbilstību īstenībai.
pārskaitīt Noskaitīt no galvas vēlreiz, no jauna (tekstu).
pārskaņot Noskaņot vēlreiz, no jauna (piemēram, iekārtu, ierīci, tās detaļu).
angažēt Noslēgt līgumu (ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu) par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku.
pārmest Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
pārspraust Nospraust vēlreiz, no jauna (piemēram, ceļu, robežu).
Savu reizi Noteiktā kārtībā, tad, kad ir reize (3), kārta (2).
Savu reizi Noteiktā situācijā, noteiktos apstākļos. Savā reizē.
sagadīties Notikt, būt (parasti reizumis, dažkārt). Gadīties.
gadīties Notikt, būt (reizumis, dažkārt).
atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes. Parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
pieslēpt Novietot, nolikt tā, lai citi uzreiz nevar ieraudzīt, atrast.
nepareizums Novirze (piemēram, no normas), kļūda. Nepareizība (4).
nosliece Novirze no vēlamā, pareizā.
pārnumurēt Numurēt vēlreiz, no jauna.
ķeksēt Ņemt (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā. Ēst negausīgi, ņemot ēdienu uzreiz lielā daudzumā.
ķencēt Ņemt (parasti ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
pārņemt Ņemt vēlreiz, no jauna, pārliekot otrā rokā, satverot citā vietā u. tml.
sūdzība Oficiāls iesniegums par nelikumīgu vai nepareizu darbību pret personu vai iestādi, organizāciju.
kvarcs Oksīdu grupas minerāls, kas sastāv no caurspīdīgiem, dažreiz arī dzeltenīgiem vai citas krāsas kristāliem. Silīcija dioksīds.
pārorganizēt Organizēt vēlreiz, no jauna. Organizējot pārveidot citādu, par ko citu.
Pa otram (arī trešam utt.) lāgam, retāk pa otru (arī trešo utt.) lāgu Otro (trešo utt.) reizi.
Pa otram (arī trešam utt.) lāgam, retāk pa otru (arī trešo utt.) lāgu Otro (trešo utt.) reizi.
Pa otri lāgi Otro reizi.
Pa otri lāgi Otro reizi.
otrreiz Otro reizi. Arī atkārtoti.
kārtāt Otrreiz art (augsni, parasti melno papuvi) pilnā aršanas dziļumā.
Pa otram lāgam (arī pa otri lāgi) Otrreiz. No jauna.
pluči Otrreizēja izejviela, ko iegūst, plucinot audumu.
pēcizsole Otrreizēja izsole, kad tiek noteikta galīgā cena.
atmiegs Otrreizēja snauda, miegs (pēc brokastīm, pēc kāda darba no agra rīta u. tml.).
Apstulbot acis Padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
Apstulbot acis Padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
izkoriģēt Padarīt pareizu, precīzu. Izlabot (2).
viņreiz Pagājušajā reizē, viņā reizē. Arī toreiz.
uztaisīt Pagatavot (piemēram, ēdienu ēdienreizei).
salūkot Pagatavot, arī sagādāt (ēdienu, parasti ēdienreizei).
pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz, no jauna, pārdomāt (piemēram, atmiņas, kādu informāciju).
Pa daļām Pakāpeniski. Ne visu uzreiz, ne visi uzreiz.
pārpakot Pakot vēlreiz, no jauna.
laikumis Palaikam, reizumis.
izpalīdzēt Palīdzēt (parasti vienreiz).
Atvērt (arī atdarīt) acis Palīdzēt pareizi saprast (ko).
četrkāršot Palielināt četras reizes.
daudzkāršot Palielināt daudzas reizes.
desmitkāršot Palielināt desmit reizes.
divkāršot Palielināt divas reizes.
pieckāršot Palielināt piecas reizes.
pusotrkāršot Palielināt pusotras reizes.
trīskāršot Palielināt trīs reizes.
pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku.
konduktors Palīgierīce, kas nodrošina griezējinstrumenta vai agregāta pareizu orientāciju.
pierādīt Pamatot (kā) patiesumu, pareizumu, izmantojot, piemēram, faktus, spriedumu sistēmas.
aizstāvēt Pamatot, pierādīt (uzskatu, tiesību, rīcības u. tml. pareizumu, patiesumu).
maldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko).
piemānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iegūst nepareizu informāciju.
nošķilt Panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas u. tml.) īsu brīdi, vienu reizi parādās, deg.
vilt Panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko). Izturēties negodīgi, krāpt.
vadāt Panākt, ka (cilvēks) ilgāku laiku maldās, nonāk uz nepareiza ceļa (par vadātāju).
Izmest (arī izsviest) no segliem Panākt, ka (kāds) zaudē pašreizējo, parasti sabiedrisko, stāvokli.
noturēt Panākt, ka (kas) paliek (pašreizējā pakāpē, līmenī, arī virzienā).
aizdegt Panākt, ka uzreiz sāk degt. Iedegt.
Izmest (arī izsviest) no segliem Panākt, ka zaudē pašreizējo, parasti sabiedrisko, stāvokli.
Izsviest (arī izmest) no segliem Panākt, ka zaudē pašreizējo, parasti sabiedrisko, stāvokli.
dubultloksne Papīra vai kartona loksne, kuras formāts ir divreiz lielāks par parasto formātu.
pārtrenēt Pārāk intensīvi, nepareizi trenējot (kādu), pieļaut, ka (tas) pārpūlas, zaudē vēlamo sportisko formu.
pārtrenēties Pārāk intensīvi, nepareizi trenējoties, pārpūlēties, zaudēt vēlamo sportisko formu.
sastiept Pārāk strauji, stipri stiepjot nepareizā virzienā (locekli), izraisīt (tā mīksto audu) daļēju plīsumu, arī padarīt (to) sāpīgu.
tēvs Parasti savienojumā «svētais tēvs»: lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
ievārīt Parasti savienojumā ar «ziepes», «putra»: nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
savārīt Parasti savienojumā ar «ziepes», «putra»: nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas. Pieļaut kļūdas, aplamības.
ar Parasti savienojumos «reizē ar», «līdz ar»: pastiprina nojēgumu, par darbības vai stāvokļa vienlaicīgumu.
rumulēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādēs), ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota pārbaudījuma. Pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika. Pēceksāmens.
atlikt Pārcelt (uz citu reizi, vēlāku laiku).
Gaišas acis Pareiza izpratne, pieeja (kādā jautājumā).
atslēga Pareizā pieeja, veids, kas ļauj piekļūt (kam), izprast, apgūt, atrisināt (ko).
dezorientācija Pareiza priekšstata zaudēšana par laiku un telpu.
Nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
Nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
Uzstutēt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
Uzvest uz ceļa Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
saprast Pareizi uztvert (zīmju, vārdu, izteikumu u. tml.) nozīmi; pareizi uztvert (kāda) izteikumu nozīmi; apziņā saistīt (parādību, priekšmetu u. tml.) ar (tā) zīmi, apzīmējumu.
Ar galvu Pareizi, prātīgi, ar apdomu (ko darīt, rīkoties).
patiesība Pareizs īstenības atspoguļojums.
dabisks Pareizs, pats par sevi saprotams. Vienīgi pareizais.
Pareizticīgo baznīca Pareizticības reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
Pareizticīgo baznīca Pareizticības reliģisko organizāciju kopums.
vikārs Pareizticīgo baznīcā - bīskaps, augstāka garīdznieka (piemēram, arhibīskapa) vietnieks vai palīgs eparhijas pārvaldīšanā.
patriarhs Pareizticīgo baznīcas augstākais garīdznieks (vairākās zemēs).
Vadžu raksts Pareizticīgo baznīcas dziedājumu pieraksts (Krievijā līdz 17. gadsimtam).
pareizticīgs Pareizticīgo baznīcas loceklis. Pareizticības piekritējs.
glītrakstīšana Pareizu rakstīšanas paņēmienu kopums. Attiecīgais mācību priekšmets.
dislokācija Pārkārtots, pārveidojies sākotnējais (arī pareizais, normālais) stāvoklis. Process --> dislocēt (2).
paštaisnība Pārliecība (parasti subjektīva) par savas rīcības, darbības, uzskatu u. tml. pareizumu. Arī pašpārliecinātība.
pašgudrība Pārliecība pašam par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
pārbaudīt Pārliecināties (parasti rēķinot, skaitot) par (aprēķinu) pareizumu.
locīt Pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), likt, veidot (to) divās vai vairākās kārtās.
aurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko).
uzaurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi uzdziedāt (ko).
pačalot Parunāties, patērzēt daudziem reizē. Ātri, jautri parunāt, arī papļāpāt.
atkārtot Pasacīt vēlreiz vai vairākas reizes (vienu un to pašu). Runāt, teikt (vienu un to pašu).
kvadrinnāle Pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi četros gados.
triennāle Pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi trīs gados.
šimbrīžam Pašreiz, pašlaik.
nupat Pašreiz, šajā momentā, šajā brīdī.
jau Pašreiz, tagad. Tieši tajā brīdī.
acumirklis Pašreiz.
pašureiz Pašreiz.
patlaban Pašreiz. Arī pašlaik.
akūts Pašreizējā brīdī svarīgs, neatliekams.
aktuāls Pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā nozīmīgs, neatliekams. Šodienīgs.
tagad Pašreizējā brīdi.
šobrīd Pašreizējā brīdī. Arī pašlaik, pašreiz.
šodiena Pašreizējā diena.
šodien Pašreizējā dienā.
šīdiena Pašreizējā diena. Šodiena (1).
šogad Pašreizējā gadā.
tagad Pašreizējā laikposmā. Arī mūsdienās.
šodien Pašreizējā laikposmā. Arī tagadnē, mūsdienās.
šolaik Pašreizējā laikposmā. Mūsdienās.
šobaltdien Pašreizējā laikposmā. Šodien (2).
šomēnes Pašreizējā mēnesī.
šonakt Pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
šonedēļ Pašreizējā nedēļā.
šopavasar Pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
šopēcpusdien Pašreizējā pēcpusdienā, pašreizējās dienas pēcpusdienā.
šorīt Pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
šoruden Pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī.
šovakar Pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
šovasar Pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
šoziem Pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā.
mūslaiki Pašreizējais laikposms.
šodiena Pašreizējais laikposms. Arī tagadne, mūsdienas.
šorīts Pašreizējais rīts, pašreizējās dienas rīts.
šosestdien Pašreizējās nedēļas sestdienā.
šosvētdien Pašreizējās nedēļas svētdienā.
pašreizīgs Pašreizējs.
patlabanējs Pašreizējs.
verifikācija Patiesuma pārbaude, pareizuma noteikšana. Empīriska teorētisko atzinumu pārbaude.
multiplicēt Pavairot, vairākas reizes atkārtot (parasti ko vienveidīgu).
reizinājums Paveikta darbība rezultāts --> reizināt. Skaitlis, ko atrod reizināšanas rezultātā.
perējums Paveikta darbība, rezultāts --> operēt. Vienā reizē izperēto mazuļu kopums.
pierādījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierādīt. Tas (piemēram, fakts, spriedumu sistēma), ko izmanto, lai pamatotu (kā) patiesumu, pareizumu.
slaukums Paveikta darbība, rezultāts --> slaukt. Piena daudzums, kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē.
ačgārns Pavisam nepareizs.
atsaukt Paziņot, ka (ziņa, vēstījums, paziņojums u. tml.) ir nepareizs, nepatiess.
rumulēt Pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
pēdējoreiz Pēdējo reizi.
mēnešraksts Periodisks izdevums, kas iznāk reizi mēnesī.
gadagrāmata Periodisks tematisks izdevums, kas iznāk reizi gadā.
sinode Pētera nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas lietas Krievijā.
pieckārtīgs Piecas reizes lielāks.
pieckāršs Piecas reizes lielāks. Pieckārtīgs (1).
piecreiz Piecas reizes.
piecīši Pieci bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
piectik Piecreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
pieckārt Piecreiz.
ugunskristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi. Uguns kristības.
Kaujas (arī uguns) kristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi. Ugunskristības (1).
Kaujas (arī uguns) kristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi. Ugunskristības (1).
Uguns (arī kaujas) kristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi. Ugunskristības (1).
ūdenskristības Piedalīšanās pirmo reizi kādā darbībā uz ūdens vai ūdenī.
Iziet (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) arēnā Piedalīties, iesaistīties (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi. Uzsākt nopietni, sistemātiski darboties (sportā, mākslā, literatūrā u. tml.)
Iziet sporta (arī mākslas, literatūras u. tml.) arēnā Piedalīties, iesaistīties sporta (mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi. Uzsākt nopietni, sistemātiski darboties sportā (mākslā, literatūrā u. tml.).
pārlādēt Pielādēt (šaujamieroci) vēlreiz, no jauna.
iedegt Pieliekot uguni, panākt, ka uzreiz sāk degt, izstarojot gaismu. Panākt, ka uzreiz degt (uguns). Iededzināt (1).
palaist Pieļaut (lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī kaprīzs, nekaunīgs. Izlaist (9), izlutināt.
atzīt Pieņemt par esošu, pareizu u. tml.
attaisnoties Pierādīt savu taisnību, savas rīcības pareizumu. Noliegt savu vainu (ar kādiem pamatojumiem, pierādījumiem).
vecupe Pilnīgi vai daļēji atdalījies kādreizējais upes gultnes posms.
metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā. Metro.
metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā. Metropolitēns.
reizināms Pirmais no diviem reizinātājiem.
ierūkt Pirmo reizi (gadā) iesākt rūkt (par pērkonu).
debitēt Pirmo reizi parādīties atklātībā ar darbiem (literatūrā, mākslā).
debitēt Pirmo reizi uzstāties (uz skatuves, filmā u. tml.), pirmo reizi piedalīties (piemēram, sporta sacensībās).
Pirmo reiz Pirmo reizi.
pirmoreiz Pirmo reizi.
No jauna Pirmoreiz, pirmreizīgi.
oriģinālforma Pirmreizējā, sākotnējā, arī īstā (kā) forma.
pirmreizīgs Pirmreizējs (1).
oriģināls Pirmreizējs, autora paša radīts, parasti mākslas, darbs. Mākslas darbs, kurā izmantota patstāvīga ideja. Pirmveidojums, pirmraksts (pretstatā kopijai, tulkojumam u. tml.).
pirmreizējs Pirmreizīgs (1).
pārpīt Pīt vēlreiz, no jauna (ko sasaistītu ar pinekli, piemēram, zirgu).
pārpīt Pīt vēlreiz, no jauna (piemēram, pīni).
pārplānot Plānot vēlreiz, no jauna.
gadatirgus Plašs tirgus, ko organizē vienu vai dažas reizes gadā, parasti lauku centros.
pārpļaustīt Pļaustīt vēlreiz, no jauna.
pārpļaut Pļaut vēlreiz, no jauna.
pārpogāt Pogāt vēlreiz, no jauna.
pārpotēt Potējot uzlabot (piemēram, augļu, koku). Potēt (piemēram, augļu koku) vēlreiz, no jauna.
rakstpratība Prasme (pareizi) rakstīt (1).
rakstītprasme Prasme (pareizi) rakstīt (1). Rakstpratība.
konfrontēt Pratināt (divas vai vairākas personas) vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
korekts Precīzs, nevainojams, arī pareizs.
pārpresēt Presēt vēlreiz, no jauna.
Ar kājām gaisā Pretēji parastajam, pieņemtajam. Pavisam nepareizi.
Ar kājām gaisā (arī uz augšu) Pretēji parastajam, pieņemtajam. Pavisam nepareizi.
nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest. Siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām).
nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, ko (dzīvnieks) var vienā reizē pārvietot.
pārprogrammēt Programmēt vēlreiz, no jauna.
pārprojektēt Projektēt vēlreiz, no jauna.
šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību. Attiecīgā satura domas, priekšstati u. tml.
aptumsums Psihisks stāvoklis, kad pilnīgi vai daļēji zaudēta spēja pareizi atspoguļot ārējo pasauli.
pārpublicēt Publicēt vēlreiz, no jauna (citā izdevumā).
Ātrs (arī ātrāks) pulkstenis Pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
Ātrs (arī ātrāks) pulkstenis Pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
Vēls (arī vēlāks) pulkstenis Pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
Vēls (arī vēlāks) pulkstenis Pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ, rāda nepareizu laiku.
pārpurināt Purināt (ko) visu, viscaur. Purināt (ko) vēlreiz, no jauna.
pusotrkārtīgs Pusotras reizes lielāks.
pusotrkārt Pusotras reizes.
pārlādēt Radīt pārāk lielu elektrisko lādiņu (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.); uzlādēt ar elektrisko lādiņu (kādu iekārtu, ierīci u. tml.) vēlreiz, no jauna.
pārrakņāt Rakņāt (ko) visu, viscaur. Rakņāt (ko) vēlreiz, no jauna.
pārrakstīt Rakstīt (fonogrammu, videoierakstu) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai iegūtu kopiju).
pārrakstīt Rakstīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
Kļūdu labojums Rakstu darba uzdevums, kurā (skolēnam) jāpārraksta rakstu darbā labotais, par nepareizu atzītais bez kļūdām, pareizi, arī ar paskaidrojumiem.
jaunlaiku Raksturīgs pašreizējam laikposmam. Arī mūsdienu.
pārrakt Rakt vēlreiz, no jauna.
pārrasēt Rasēt vēlreiz, no jauna.
pārsisties Rasties kļūdai nepareizi nospiesta tastatūras taustiņa dēļ.
pamisēties Rasties, gadīties kļūdai (parasti vienu reizi).
šampanizēt Raudzēt (vīnu) otrreiz, lai radītu (tam) vēlamo garšu, aromātu, piesātinājumu ar ogļskābes gāzi.
pārraudzēt Raudzēt vēlreiz, no jauna.
pārravēt Ravēt vēlreiz, no jauna.
ieregulēt Regulējot panākt, ka (piemēram, ierīce, mašīna) darbojas pareizi.
pārregulēt Regulēt vēlreiz, no jauna. Regulējot pārveidot, pielāgot citādu darbību veikšanai.
pārreģistrēt Reģistrēt vēlreiz, no jauna.
pārreģistrēties Reģistrēties vēlreiz, no jauna.
pareizēm Reizēm, reizumis.
reizreizēm Reizēm, reizumis.
brīžiem Reizēm, reizumis. Dažreiz.
lāgiem Reizēm. Dažreiz, šad un tad.
Lāgu lāgiem Reizēm. Vairākas reizes.
Lāgu lāgiem Reizēm. Vairākas reizes.
kāpināt Reizināt (skaitli) ar sevi vienu vai vairākas reizes.
Kāpināt skaitli kubā Reizināt skaitli ar sevi divas reizes.
Kāpināt skaitli kubā Reizināt skaitli ar sevi divas reizes.
Kāpināt skaitli otrajā (trešajā, ceturtajā utt.) pakāpē Reizināt skaitli ar sevi vienu (divas, trīs utt.) reizes.
Kāpināt skaitli otrajā (trešajā, ceturtajā utt.) pakāpē Reizināt skaitli ar sevi vienu (divas, trīs utt.) reizes.
Kāpināt skaitli kvadrātā Reizināt skaitli ar sevi vienu reizi.
Kāpināt skaitli kvadrātā Reizināt skaitli ar sevi vienu reizi.
Kāpināt skaitli kvadrātā Reizināt skaitli ar sevi vienu reizi.
pareizināt Reizināt un pabeigt reizināt (piemēram, ar kādu skaitli).
izreizināt Reizināt un pabeigt reizināt.
sareizināt Reizinot iegūt (kā) reizinājumu.
pārrēķināt Rēķināt vēlreiz, no jauna.
grēksūdze Reliģiska (katoļu un pareizticīgo draudzēs obligāta) ceremonija - grēku izstāstīšana garīdzniekam un to nožēlošana.
svētbilde Reliģiska kulta priekšmets - dieva, svēto u. tml., arī reliģisku sižetu attēls ar īpašu reliģisku vērtību, nozīmīgumu (parasti budismā, kristietībā - katolicismā, pareizticībā).
vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gadsimtā) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
pārremontēt Remontēt vēlreiz, no jauna.
Reti kad Reti, retās reizēs, retos gadījumos.
Reti kad Reti, retās reizēs, retos gadījumos.
pārretināt Retināt vēlreiz, no jauna.
pārrevidēt Revidēt vēlreiz, no jauna.
pārrindot Rindot vēlreiz, no jauna.
brokastis Rīta ēdienreize.
ūnija Romas pāvesta varai pakļauta pareizticīgo baznīcas daļa.
pārrūdīt Rūdīt vēlreiz, no jauna.
šļupstēšana Runas traucējums - neskaidra vai nepareiza skaņu artikulācija, ko izraisa, piemēram, mēles nepilnīga attīstība vai darbība, zobu trūkums vai defekti.
šļupstēt Runāt, neskaidri vai nepareizi artikulējot skaņas, piemēram, mēles nepilnīgas attīstības vai darbības, zobu trūkuma vai defektu dēļ.
pārsacīt Sacīt vēlreiz, no jauna.
pārdalīt Sadalīt (piemēram, teritoriju, ekonomiskus resursus) vēlreiz, no jauna.
pārlauzt Sadalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu) vēlreiz, no jauna.
pārsaiņot Saiņot vēlreiz, no jauna.
katrreizējs Saistīts ar katru noteiktu reizi, gadījumu. Ikreizējs.
zooveterinārs Saistīts ar lauksaimniecības dzīvnieku pareizu audzēšanu, barošanu, turēšanu, izmantošanu un ārstēšanu.
laikmetīgs Saistīts ar pašreizējo (mūsdienu) laikmetu, laikposmu, tam raksturīgs. Mūsdienīgs.
šīsdienas Saistīts ar pašreizējo dienu, tai raksturīgs! tāds, kas pastāv, noris pašreizējā dienā. Šāsdienas (1).
šāsdienas Saistīts ar pašreizējo dienu, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā dienā.
šāgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā.
šīgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā. Šāgada.
šodienīgs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī ar tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs. Tāds, kas atbilst pašreizējā laikposma, arī tagadnes, mūsdienu prasībām, normām.
šolaiku Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs.
šodienējs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs. Arī šodienīgs.
šāsdienas Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā. Mūsdienu.
šīsdienas Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā. Šāsdienas (2). Mūsdienu.
šāmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī.
šīmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī. Šāmēneša.
šīsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī. Šāsnakts.
šāsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
šāpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
šīpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī. Šāpavasara.
šorītējs Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs. Šārīta.
šārīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas ritu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
šīrīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā. Šārīta.
šārudens Saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī.
šīrudens Saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī. Šārudens.
šāvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
šīvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā. Šāvakara.
šāsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasām, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
šīsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasaru, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā. Šāsvasaras.
šāsziemas Saistīts ar pašreizējo ziemu, pašreizējā gada ziemu, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā.
šīsziemas Saistīts ar pašreizējo ziemu, pašreizējā gada ziemu, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā. Šāsziemas.
Ir uz mutes kritis Saka par cilvēku, kas neattapās, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi.
Ir uz mutes kritis Saka par cilvēku, kas neattapās, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi.
Prātu maizē apēdis Saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
Prātu maizē apēdis Saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
Kaķim jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
Kaķim (arī sunim, zirgam) jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
Sunim (arī kaķim, zirgam) jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
Zirgam (arī sunim, kaķim) jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
Bija un izbija, arī bijis un izbijis Saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts.
Bija un izbija, arī bijis un izbijis Saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts.
Agri vai vēlu Saka par to, kas reiz noteikti būs, notiks.
Agri vai vēlu Saka par to, kas reiz noteikti būs, notiks.
Otrā jaunība Saka, ja (kas, piemēram, sporta, tehnikas nozare) otrreiz pārdzīvo savu uzplaukumu, tiek atjaunots.
Otrā jaunība Saka, ja (kas, piemēram, sporta, tehnikas nozare) otrreiz pārdzīvo savu uzplaukumu, tiek atjaunots.
Galva uz pleciem Saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
Galva uz pleciem Saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
Juceklis (arī misēklis, putra) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Misēklis (arī juceklis, putra) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Putra (arī juceklis, misēklis) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Juceklis (arī misēklis, putra) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest...
Galva strādā Saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Galva strādā Saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Aizmieg kā nosists Saka, ja kāds aizmieg uzreiz.
Prātiņ, nāc mājā (arī mājās)! Saka, ja kāds dara ko nepareizu, muļķīgu.
Prātiņ, nāc mājā (arī mājās)! Saka, ja kāds dara ko nepareizu, muļķīgu.
Prātiņ, nāc mājā (arī mājās)! Saka, ja kāds dara ko nepareizu, muļķīgu.
Ko (nu) (tu) dziedi! Saka, ja kāds runā ko nepareizu, nepatiesu.
Prātu maizē apēdis Saka, ja kāds zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
(Pašā) mēles galā Saka, ja nevar uzreiz atcerēties ko labi zināmu. Saka par to, ko grib pateikt.
(Pašā) mēles galā Saka, ja nevar uzreiz atcerēties ko labi zināmu. Saka par to, ko grib pateikt.
Nezināt (arī nesaprast) ko ķert, ko grābt Saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
Nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt Saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
Nesaprast (arī nezināt), ko ķert, ko grābt Saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
Nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt Saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
Valoda ķeras Saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
Valoda ķeras Saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
Dievs palīdz! Saka, novēlot veiksmi darbā, arī sveicinot (kādu, kas pašreiz ko dara).
Dievs palīdz! Saka, novēlot veiksmi darbā, arī sveicinot (kādu, kas pašreiz ko dara).
Sākt (atkal) no gala Sākt (atkal) no sākuma, sākt vēlreiz, no jauna.
izregulēties Sākt nepareizi darboties, zūdot pareizajam regulējumam.
Sākt(ies) (atkal) no gala Sākt, tikt sāktam (atkal) no sākuma, sākt, tikt sāktam vēlreiz, no jauna.
pārķert Saķert, satvert vēlreiz, no jauna (parasti citā vietā). Pārtvert (2).
pārlikt Salikt (tekstu, tā daļu) vēlreiz, no jauna.
Nolikt (arī noskaitīt) galdā Samaksāt uzreiz (visu naudas summu).
Noskaitīt (arī nolikt) galdā Samaksāt uzreiz (visu naudas summu).
desmitkārt Samērā daudzas reizes.
desmitreiz Samērā daudzas reizes.
pagreizs Samērā, arī mazliet greizs.
loģisks Saprātīgs, pareizs, pamatots. Intelektuāls, racionāls.
loģika Saprātīgums, pareizība. (iekšēja) likumība, jēga.
čalot Sarunāties, tērzēt daudziem reizē. Ātri, jautri runāt, arī pļāpāt.
pārmetināt Sasaistīt vēlreiz, no jauna.
riba Sastāvdaļa, elements (piemēram, karkasam, celtnei, priekšmetam), kas reizumis ir lokveidīgi izliekts un balsta vai savieno (ko). Arī parasti lokveidīgi izliekts, izcilnis.
Kratīt roku (kādam) Satvert (kāda) delnu un to dažas reizes kustināt šādā veidā, parasti sveicinot, sveicot.
nora Sauss, mazauglīgs nogabals, kas reizumis ir apaudzis ar retiem krūmiem (piemēram, ar paegļiem).
pārsautēt Sautēt vēlreiz, no jauna.
savureiz Savā reizē dažreiz.
verifikācija Savienojumā «programmas verifikācija»: matemātiska metode programmu pareizības noteikšanai.
šad Savienojumā «šad (un) tad»: reizēm, brīžiem.
šobaltdien Savienojumā «vēl šobaltdien». Līdz pašreizējam laikposmam. Arī joprojām.
ierakstīt Savienojumā ar «lappuse». Veikt ko nozīmīgu, neaizmirstamu, vienreizīgu.
uzplēst Savienojumā ar «rēta», «brūce, «vaina» u. tml.: atgādinot ko, panākt, būt par cēloni, ka (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots) jāatceras, jāpārdzīvo vēlreiz.
galds Savienojumā ar ēdienreizes nosaukumu: maltīte, arī šai maltītē pasniegtais ēdiens.
gadīties Savienojumā ar verba nenoteiksmi norāda, ka darbība notiek reizumis, dažkārt.
no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības īslaicīgumu, vienreizējumu, arī pēkšņumu.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
pīt Savienot (piemēram, vārdus, nojēgumus), parasti nepareizi, arī nevajadzīgi.
sašķobīt Savilkt šķībi, greizi (seju, tās daļu).
sašķobīties Savilkties šķībi, greizi (par seju, tās daļu).
derības Savstarpēja vienošanās (parasti ar noteiktu ceremoniju), ka maksās, darīs (ko) tas, kura doma izrādīsies nepareiza.
pašapliecinājums Savu spēju, rīcības, darbības pareizuma, derīguma apliecinājums (parasti kādas darbības, darba rezultātā).
pašapliecināšana Savu spēju, rīcības, darbības pareizuma, derīguma apliecināšana (parasti kādas darbības, darba rezultātā).
pārseglot Seglot vēlreiz, no jauna.
Romiešu cipari Seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizumis lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
Romiešu cipari Seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizumis lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
septiņkārtīgs Septiņas reizes lielāks.
septiņreiz Septiņas reizes.
septiņkārt Septiņreiz.
seškārtīgs Sešas reizes lielāks.
sešreiz Sešas reizes.
seškārt Sešreiz.
pārsēt Sēt vēlreiz, no jauna.
pārsiet Sienot iestiprināt, nostiprināt vēlreiz, no jauna.
pirmdzemdētāja Sieviete, kas dzemdē pirmo reizi.
pārsijāt Silāt vēlreiz, no jauna.
pārsildīt Sildīt vēlreiz, no jauna.
robežgadījums Situācija, kurā (ko) pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem.
pārskaitīt Skaitīt (ko) vēlreiz, no jauna. Skaitīt visu (kā) kopumu.
Vidējais ģeometriskais lielums Skaitlis, kas ir vienāds ar sakni no doto skaitļu reizinājuma, kuru saknes rādītājs ir vienāds ar šo skaitļu skaitu.
Vidējais ģeometriskais lielums Skaitlis, kas ir vienāds ar sakni no doto skaitļu reizinājuma, kuru saknes rādītājs ir vienāds ar šo skaitļu skaitu.
determinants Skaitlis, ko iegūst, saskaitot noteiktā kārtībā izveidotus kvadrātiskas tabulas skaitļu reizinājumus.
koeficients Skaitliskais reizinātājs burtu izteiksmē. Zināmais reizinātājs pie nezināmā. Pastāvīgais reizinātājs pie mainīga lieluma.
pārskaitļot Skaitļot vēlreiz, no jauna. Pārrēķināt (1).
monoms Skaitļu, mainīgo lielumu un to naturālo pakāpju reizinājums.
pārskalot Skalot vēlreiz, no jauna. Skalojot notīrīt, attīrīt.
bļaustīties Skaļi, nepareizi dziedāt.
pārskrūvēt Skrūvēt vēlreiz, no jauna.
pārslaucīt Slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu. Slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
pārslaucīt Slaukot tīrīt visu (kā) virsmu. Slaukot tīrīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
pārslaukt Slaukt vēlreiz, no jauna.
pārslīpēt Slīpēt vēlreiz, no jauna.
pārsmalstīt Smalstīt vēlreiz, no jauna.
dezinformēt Sniegt (kādam) nepareizas ziņas, lai apzināti maldinātu ar nepareizu informāciju.
pārsolīt Solīt vēlreiz, no jauna (izsolē).
burans Spēcīgs, auksts vējš, kas paceļ sev līdzi irdenu sniegu (dažreiz kopā ar smiltīm) un parasti pāriet sniega vētrā.
sapratne Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
apziņa Spēja pareizi uztvert īstenības iespaidus un uz tiem atbilstoši reaģēt.
dzirde Spēja pareizi uztvert un atdarināt muzikālas skaņas.
daudzauglība Spēja vienā atnešanās reizē dot vairāk nekā vienu pēcnācēju (par dzīvniekiem).
Spēka impulss Spēka vidējās vērtības reizinājums ar spēka darbības laiku.
Spēka impulss Spēka vidējās vērtības reizinājums ar spēka darbības laiku.
pārspodrināt Spodrinot padarīt tīru, spodru visu (kā) virsmu. Spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
mačs Sporta spēle starp diviem sportistiem vai divām komandām. Vienreizēja sacensība starp, parasti divām, komandām.
pārsprādzēt Sprādzēt vēlreiz, no jauna.
Kontradiktoriski spriedumi Spriedumi, no kuriem tikai viens var būt pareizs, bet otrs ir aplams.
reiz Starp skaitļu apzīmējumiem norāda, ka šie skaitļi ir jāreizina.
atlikums Starpība starp dalāmo un dalītāja reizinājumu ar nepilno dalījumu.
rādīt Stāstot darīt zināmu (kustības virzienu, ceļu), pavadot panākt, ka kāds virzās (pa pareizu ceļu).
pārstatīt Statīt vēlreiz, no fauna.
pārstepēt Stepēt vēlreiz, no jauna.
pārstiklot Stiklot vēlreiz, no jauna.
pārstīpot Stīpot vēlreiz, no jauna.
piešaude Stobra pareizā stāvokļa noteikšana, izdarot izmēģinājuma šāvienus.
pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna (parasti ko pietiekami labi nepadarītu).
pārstudēt Studēt vēlreiz, no jauna (piemēram, problēmu, tekstu).
pārstudēt Studēt, mācīties vēlreiz, no jauna (piemēram, apgūstot citu specialitāti).
pārsukāt Sukāt vēlreiz, no jauna (parasti matus, dzīvnieka apmatojumu).
pārsukāt Sukāt vēlreiz, no jauna (piemēram, linu šķiedras).
decimālsvari Svari, kurus līdzsvaro ar desmitreiz vieglākiem atsvariem.
pārsvērt Svērt vēlreiz, no jauna.
ikona Svētbilde (pareizticīgajiem).
ikonostass Svētbilžu siena pareizticīgo baznīcā.
Reižu reizēm Šad un tad. Reizēm, reizumis.
šoreiz Šajā reizē.
apšaubīt Šaubīties par (kā) īstumu, pareizību, patiesumu u. tml. Šaubīties par ko.
pāršaut Šaut (piemēram, vingrinājuma šaušanas sportā) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai noskaidrotu uzvarētāju, sacensībās ieņemamo vietu).
pāršķeterēt Šķeterēt vēlreiz, no jauna.
pāršķetināt Šķetināt vēlreiz, no jauna.
malks Šķidruma daudzums, ko var vienā reizē ieņemt mutē un norīt.
izšķiebt Šķiebjot padarīt šķību, greizu.
pāršķirot Šķirot visu (kā) kopumu. Šķirot vēlreiz, no jauna.
sašķobīt Šķobot izkustināt (no kāda stāvokļa); šķobot padarīt (ko), parasti pilnīgi, šķību, greizu.
izšķobīt Šķobot padarīt šķību, greizu. Šķobot izkustināt.
pāršūt Šūt vēlreiz, no jauna.
greizsirdīgs Tāds (cilvēks), kas pārdzīvo greizsirdību. Tāds (cilvēks), kuram raksturīgs greizsirdība.
loģisks Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir saprātīga, pareiza, pamatota.
ievalkains Tāds (koks), kam ir greizas, slīpas šķiedras.
nākamais Tāds (laikposms), kas seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
nākošs Tāds (laikposms), kas seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam. Nākamais (1).
imaginārs Tāds (skaitlis), kas par saskaitāmo satur no nulles atšķirīga reāla skaitļa reizinājumu ar kvadrātsakni no mīnus viena.
traks Tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sporādisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs, tāds, kas parādās, pastāv, noris tikai reizumis.
pārliecināts Tāds, kam ir noteikti uzskati, uzskatu sistēma, par kuru pareizību tas nešaubās, aizstāv tos, rīkojas saskaņā ar tiem.
nelabs Tāds, kam piemīt kas nevēlams, nepareizs.
paštaisns Tāds, kas (parasti subjektīvi) ir pārliecināts par savas rīcības, darbības, uzskatu u. tml. pareizumu. Arī pašpārliecināts.
simtkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu. Simtreizējs.
četrreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto četras reizes. Četrkārtējs.
četrkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto četras reizes. Četrreizējs.
tūkstoškārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto daudzas reizes.
daudzreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto daudzas reizes. Daudzkārtējs.
daudzkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto daudzas reizes. Daudzreizējs.
desmitkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto desmit reižu. Desmitreizējs.
deviņreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto deviņas reizes. Deviņkārtējs.
deviņkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto deviņas reizes. Deviņreizējs.
divreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto divas reizes. Divkārtējs.
divkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto divas reizes. Divreizējs.
otrreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto otro reizi.
piecreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto piecas reizes. Pieckārtējs.
pieckārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto piecas reizes. Piecreizējs.
desmitreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto samērā daudzas reizes.
septiņreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto septiņas reizes. Septiņkārtējs.
septiņkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto septiņas reizes. Septiņreizējs.
sešreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto sešas reizes. Seškārtējs.
seškārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto sešas reizes. Sešreizējs.
trīsreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto trīs reizes. Trīskārtējs.
vairākreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto vairākas reizes. Vairākkārtējs.
vairākkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto vairākas reizes. Vairākreizējs.
rets Tāds, kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes ar ilgiem starplaikiem.
biežs Tāds, kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes ar īsiem starplaikiem.
trīskārtējs Tāds, kas atkārtotas vai ko atkārto trīs reizes. Trīsreizējs.
attapīgs Tāds, kas ātri un pareizi izprot, aptver. Tāds, kas veikli rod izeju (parasti grūtā, sarežģītā situācijā).. Atjautīgs.
spilgts Tāds, kas atšķiras (starp līdzīgiem) ar ko neparastu, vienreizēju (par cilvēku, tā personību). Arī izcils.
iepriekšējs Tāds, kas bijis pirms, tagadējā, pašreizējā (par laika posmu).
citreizējs Tāds, kas bijis, noticis citreiz.
duplekss Tāds, kas dod iespēju reizē gan pieņemt, gan noraidīt ziņojumus. Divpusīgs.
pirmatklāts Tāds, kas ir atklāts tikko, pirmo reizi. Arī jaunatklāts.
oficiāls Tāds, kas ir atzīts, pieņemts par pareizu, spēkā esošu.
līdzšinējs Tāds, kas ir bijis pirms tagadējā, pašreizējā (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
līdzšinējs Tāds, kas ir bijis, darbojies pirms tagadējā, pašreizējā (par cilvēkiem).
sens Tāds, kas ir bijis, pastāvējis ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma. Tāds, kas ir radīts, radies ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma un pastāv joprojām.
vecs Tāds, kas ir bijis, pastāvējis pirms kā cita, pirms tagadējā, pašreizējā. Iepriekšējais.
viltīgs Tāds, kas ir manīgs, tāds, kas rada nepareizus priekšstatus, domas, uzskatus.
faktisks Tāds, kas ir pamatots ar faktiem, tāds, kas ir saistīts ar faktiem. Īsts, pareizs.
smalks Tāds, kas ir pareizi, arī patīkami, glīti veidots (parasti par sejas vaibstiem). Tāds, kurā izpaužas inteliģence, arī izsmalcinātība.
noteikts Tāds, kas ir pārliecināts par savas rīcības pareizumu; tāds, uz kuru var paļauties, tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst viņa vārdiem, solījumiem. Arī mērķtiecīgs.
viņreizējs Tāds, kas ir pastāvējis, norisis viņreiz.
nelāgs Tāds, kas ir paveikts zemā kvalitātē, nepareizi, arī neglīti (piemēram, par darbu).
nepilnīgs Tāds, kas ir paveikts, izveidots, arī noris tikai daļēji, tāds, kas nav paveikts, izveidots līdz galam. Tāds, kurā ir trūkumi, nepareizības.
kanonisks Tāds, kas ir pieņemts par paraugu, par vienīgo pareizo (piemēram, par tekstu, tekstu kopumu).
oriģināls Tāds, kas ir pirmreizējs, autora paša radīts (parasti par mākslas darbu). Tāds, kurā izmantota patstāvīga ideja (par mākslas darbu).
pareizticīgs Tāds, kas ir saistīts ar pareizticību, tāds (cilvēks), kas tic pareizticības dogmām.
maldīgs Tāds, kas ir saistīts ar sagrozītu, arī nepareizu (kā) izpratni, tāds, kas izriet no šādas izpratnes.
neatdarināms Tāds, kas ir tik oriģināls, vienreizīgs, ka to grūti vai neiespējami atdarināt.
nenoliedzams Tāds, kas ir tik patiess, pareizs, ka to grūti vai neiespējami apšaubīt, noliegt (piemēram, par faktu, atziņu).
šķībs Tāds, kas ir uz vienu pusi, vieniem sāniem nosvēries, izliecies, sagriezies. Tāds, kas nav taisns, ir nepareizi novietots attiecībā pret ko.
pašgudrs Tāds, kas it pārliecināts pats par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
daiļš Tāds, kas izraisa estētisku baudījumu. Tāds, kas izceļas (starp līdzīgiem) ar formas pareizumu, krāsu, toņu, līniju u. tml. harmoniju. Ļoti skaists.
maldīgs Tāds, kas izraisa neprecīzus, arī nepareizus priekšstatus (parasti par parādībām dabā).
reāls Tāds, kas izriet no īstenības pareizas izpratnes un novērtēšanas. Lietišķs.
māneklis Tāds, kas maldina, nepareizi orientē.
mānīgs Tāds, kas māna, maldina. Tāds, kas rada nepareizus priekšstatus, domas, uzskatus.
sagrozīt Tāds, kas nepareizi atspoguļo (ko). Tāds, kurā izpaužas nepareizs (kā) atspoguļojums.
maldīgs Tāds, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par sajūtu orgāniem).
aplams Tāds, kas nesaskan ar patiesību, ar zinātnes, prakses atziņām. Nepareizs, maldīgs.
vienlaicīgs Tāds, kas noris, darbojas, pastāv vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu).
dažreizējs Tāds, kas notiek, atkārtojas dažas reizes. Dažkārtējs.
dažkārtējs Tāds, kas notiek, atkārtojas dažas reizes. Dažreizējs.
dislocēt Tāds, kas novirzīts no sākotnējā (arī pareizā, normālā) stāvokļa.
neaptumšots Tāds, kas pareizi atspoguļo ārējo pasauli (par psihiskām norisēm, psihi).
patiess Tāds, kas pareizi atspoguļo īstenību.
skaidrs Tāds, kas pareizi, precīzi atspoguļo ko (par uztveri, domāšanu u. tml.).
kluss Tāds, kas pašreiz nerunā (arī nesmejas, nedzied u. tml.).
precīzs Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām normām (piemēram, par aparātiem, instrumentiem). Tāds, kas darbojas pilnīgi pareizi.
monokarps Tāds, kas ražo augļus tikai vienu reizi mūžā un pēc tam iznīkst (par augiem).
polikarps Tāds, kas ražo augļus vairākas reizes mūžā (par augiem).
ikreizējs Tāds, kas saistīts ar katru noteiktu reizi, gadījumu. Katrreizējs.
vēlreizējs Tāds, kas tiek darīts, noris vēl vienu reizi.
nupatējs Tāds, kas tikko vai pavisam nesen noticis, bijis. Arī pašreizējs.
četrkārtējs Tāds, kas veicis ko četras reizes. Tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu četras reizes.
daudzkārtējs Tāds, kas veicis ko daudzas reizes.
divkārtējs Tāds, kas veicis ko divas reizes. Tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu divas reizes.
trīskārtējs Tāds, kas veicis ko trīs reizes. Tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu trīs reizes.
vairākkārtējs Tāds, kas veicis ko vairākas reizes.
vienkārtējs Tāds, kas veicis ko vienu reizi. Tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu vienu reizi.
vienreizējs Tāds, ko izdara vai kas notiek vienu reizi, vienā reizē. Tāds, kas attiecināts uz vienu reizi, arī tāds, kas noderīgs vienai reizei.
vienkārtējs Tāds, ko izdara vai kas notiek vienu reizi. Arī vienreizējs (i).
sens Tāds, ko no kāda jaunāka, pašreizējā laikposma šķir ilgs laiks (daudzi gadsimti, laikmeti u. tml.) - piemēram, par laikmetu, laika periodu.
nelabojams Tāds, ko vairs nav iespējams labot, novērst (par ko nepareizu, kļūmīgu).
pirmreizējs Tāds, ko veic, kas notiek, noris, ir radies pirmo reizi.
bezkļūdains Tāds, kur nav kļūdu. Pareizs.
nepareizs Tāds, kura funkcijās ir novirze no normas. Nepareiza redze.
nepareizs Tāds, kurā ir kļūdas, tāds, kas nav pareizi, precīzi, piemēram, izpildīts, veidots, aprēķināts.
greizsirdīgs Tāds, kurā izpaužas greizsirdība.
šķībs Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība, nicināšana (par skatienu, acīm). Arī neīsts (par smaidu). Greizs (3).
nekļūdīgs Tāds, kurā nav kļūdu, nepareizību. Precīzs, pareizs.
precīzs Tāds, kura saturs pilnīgi pareizi atspoguļo īstenību (par informāciju, tekstu u. tml.). Tāds, kura saturs un forma pilnīgi atbilst noteiktam mērķim (piemēram, par tekstu, tā elementiem).
nule Tagad, pašreiz.
nu Tagad. Pašreiz.
Pie tās pašas (vienas) reizes Tajā pašā reizē.
Pie reizes Tajā pašā reizē. Reizē.
pārtamborēt Tamborēt vēlreiz, no jauna.
pārtapsēt Tapsēt vēlreiz, no jauna.
Modes lieta Tas (parādība, priekšmets), kas ir vispopulārākais pašreizējā laikposmā.
Modes lieta Tas (parādība, priekšmets), kas ir vispopulārākais pašreizējā laikposmā.
darāms Tas (priekšmets), pie kā pašreiz strādā.
lasāms Tas (teksts, grāmata u. tml.), ko pašreiz lasa.
precedents Tas, kas ir bijis iepriekš un noder par paraugu kam vēlākajam, pašreizējam.
nepilnība Tas, kas ir paveikts, izveidots, arī noris tikai daļēji, tas, kas nav paveikts, izveidots līdz galam. Trūkums, nepareizība.
cepiens Tas, kas vienā reizē izcepts vai cepams (parasti maize).
lāpāms Tas, ko pašreiz lāpa.
pārtaustīt Taustīt (ko) visu, viscaur. Taustīt (ko) vēlreiz, no jauna.
siloģistika Teorija, kas pētī siloģismu pareizības nosacījumus.
pārtepēt Tepēt vēlreiz, no jauna.
paļauties Ticēt (kam), būt pārliecinātam (piemēram, par kā pareizumu). Ticēt (piemēram, kā labvēlīgai norisei, iedarbībai).
jaunizdevums Tikko vai nesen (pirmo reizi vai atkārtoti) izdots iespieddarbs.
jauniestudējums Tikko vai nesen (pirmo reizi vai atkārtoti) izveidots iestudējums.
tikkārt Tikreiz.
parādīties Tikt izrādītam, parasti pirmo reizi (piemēram, par lugu, kinofilmu).
nojukt Tikt nepareizi, neprecīzi uztvertam, izprastam.
Sākties (atkal) no gala Tikt sāktam (atkal) no sākuma. Tikt sāktam vēlreiz, no jauna.
pārdrukāt Tipogrāfiski iespiest vēlreiz, no jauna.
Nedēļas tirgus Tirgus, ko organizē reizi nedēļā.
Nedēļas tirgus Tirgus, ko organizē reizi nedēļā.
pārtīrīt Tīrīt (ko) visu, viscaur. Tīrīt vēlreiz, no jauna.
pārtīt Tīt vēlreiz, no jauna (ko kādā materiālā).
pārtīt Tīt vēlreiz, no jauna (piemēram, dziju, lenti).
tobrīd Tolaik, toreiz.
Apmiglot (arī aizmiglot) acis Traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast.
Aizmiglot (arī apmiglot) acis Traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast. Ar nolūku apmulsināt.
Aizmiglot (arī apmiglot) acis Traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast. Ar nolūku apmulsināt.
Pa trešam lāgam (arī pa trešo lāgu) Trešo reizi.
trešoreiz Trešo reizi.
trīnīši Trīs bērni, kas reizē piedzimusi vienai mātei.
trīskārtīgs Trīs reizes lielāks.
trīskāršs Trīs reizes lielāks. Trīskārtīgs (1).
trīsreiz Trīs reizes.
kubs Trīs vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa trešā pakāpe.
trīstik Trīsreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
trīskārt Trīsreiz.
pārtrīt Trīt vēlreiz, no jauna.
čala Troksnis, kas rodas, sarunājoties, tērzējot vairākiem vai daudziem cilvēkiem reizē.
rožkoks Tropu vai subtropu koku koksne rožainā krāsā, reizēm ar rožu smaržu.
muarē Tumšu un gaišu joslu kopums nepareizi izgatavotas klišejas novilkumā.
kārtējs Tuvākais, arī pašreizējais (kā) secībā.
pārtvert Tvert vēlreiz, no jauna (parasti citā vietā).
pārurbt Urbt vēlreiz, no jauna.
uzurrāt Urrājot uzcelt (kādu) vairākas reizes gaisā (uz rokām, krēsla u. tml.).
trāpīt Uzminēt, pareizi domāt, teikt.
ēst Uzņemt barību (ēdienreizē).
elektrostacija Uzņēmums, kas ražo elektrisko (dažreiz arī siltuma) enerģiju no cita enerģijas veida.
kontrole Uzraudzība, lai (ko) novērotu, sekotu (kā) norisei, darbībai, pārliecinātos par (kā) pareizību. Pārbaude.
Aizmigt kā nosistam Uzreiz aizmigt.
Kā ar roku noņemt (arī atņemt) Uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt (piemēram, psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
Kā ar roku atņemt (arī noņemt) Uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt (piemēram, psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
Kā ar roku atņemt Uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt.
Uz vietas Uzreiz, tūlīt, arī nekavējoties.
acumirklis Uzreiz. Īsu brīdi.
Reiz uz reizes Uzreiz. Pēkšņi.
Ar reizi, arī uz reizi (retāk uz reizes) Uzreiz. Pēkšņi.
Reiz uz reizes Uzreiz. Pēkšņi.
pārsaukt Uzsaukt baznīcā (laulājamo pāri) otro vai trešo reizi.
aizspriedums Uzskats (maldīgs, bieži vien novecojis), kas kļuvis par šķērsli saprātīgam, pareizam spriedumam, saprātīgai, pareizai rīcībai.
taisnība Uzskatu, rīcības, izturēšanās pareizība, arī patiesīgums.
skrejvaboles Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst sīkas, vidēji lielas un lielas, tumšas, reizumis metāliski zaigojošas vaboles. Šīs dzimtas vaboles.
pārvagot Vagot vēlreiz, no jauna.
pārvaicāt Vaicāt vēlreiz, no jauna.
vairākkārtīgs Vairākas reizes lielāks.
apmutēt Vairākas reizes noskūpstīt.
vairākreiz Vairākas reizes.
vairākkārt Vairākreiz. Atkārtoti.
substrāts Valodas parādības, kas ienācēju valodā ir radušās kādreizējo vietējo iedzīvotāju valodas ietekmē.
pareizruna Valodas vienību pareizas, normām atbilstošas izrunas sistēma (kādā valodā). Ortoepija.
ortoepija Valodas vienību pareizas, normām atbilstošas izrunas sistēma (kādā valodā). Pareizruna.
prokurors Valsts amatpersona, kas īsteno uzraudzību pār likumu precīzu izpildi, pareizu un vienveidīgu to piemērošanu, ierosina likuma pārkāpēju saukšanu pie atbildības un valsts vārdā uztur apsūdzību pret tiem tiesā.
prokuratūra Valsts orgāns, kas uzrauga likumu precīzu izpildi, pareizu un vienveidīgu to piemērošanu, ierosina saukt pie atbildības likuma pārkāpējus un valsts vārdā uztur apsūdzību pret tiem tiesā.
pārvandīt Vandīt (ko) visu, viscaur. Vandīt (ko) vēlreiz, no jauna.
jaunsudrabs Vara, cinka un niķeļa sakausējums (dažreiz ar citu metālu piejaukumu), kas pēc izskata atgādina sudrabu.
ortogrāfija Vārdu pareizas, normām atbilstošas rakstības sistēma (kādā valodā). Arī pareizrakstība.
pareizrakstība Vārdu, arī vārdu savienojumu, teikumu pareizas, normām atbilstošas rakstības sistēma (kādā valodā).
pārvārīt Vārīt vēlreiz, no jauna.
pārlikt Veidojot, montējot u. tml. ielikt, iestiprināt vēlreiz, no jauna.
Likt pamatus Veidot (ko) pirmoreiz, no jauna.
Likt pamatus Veidot (ko) pirmoreiz, no jauna.
dievpalīgs Veiksmes novēlējums darbā, arī sveiciens (kādam, kas pašreiz ko dara), sakot «dievs palīdz!».
reizināt Veikt (kāda skaitļa) reizināšanu.
musons Vējš (parasti ekvatoriālajos apgabalos), kas divreiz gadā atkarā no gadalaika maina virzienu.
vēlreiz Vēl vienu reizi.
vēlvienreiz Vēl vienu reizi. Vēlreiz.
pārmalt Vēlreiz atkārtot, vēlreiz apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
atkal Vēlreiz, no jauna.
Vēl reiz Vēlreiz.
Lieku reizi Vēlreiz.
vēl Vēlreiz. Arī kādreiz.
dalīt Veltīt (laiku, uzmanību, jūtas u. tml.) reizē vairākiem objektiem.
pārveltnēt Veltnēt vēlreiz, no jauna.
uzrēkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), īsu brīdi rēkt (piemēram, par lauvu). Neilgu laiku, arī reizēm rēkt (piemēram, par lauvu).
uzriet Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm riet (parasti par suni).
uzrūkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm rūkt (piemēram, par suni).
pārvērt Vērt vēlreiz, no jauna.
pārvērtēt Vērtēt vēlreiz, no jauna (aizvadīto dzīvi, laikposmu).
pārvērtēt Vērtēt vēlreiz, no jauna (kā, parasti sabiedriskas parādības) atbilstību noteiktām prasībām, nozīmīgumu u. tml.
pārvētīt Vētīt (ko) visu, viscaur. Vētīt (ko) vēlreiz, no jauna.
divertisments Viegls, reizēm virtuozs popurija, variāciju u. tml. veida instrumentāls skaņdarbs. Arī šāda rakstura svīta.
vienlaikus Vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu).
Kārtējā reize Viena no daudzām (kā) reizēm, kas atkārtojas.
Kārtējā reize Viena no daudzām (kā) reizēm, kas atkārtojas.
punkts Viena no reizināšanas zīmēm (•).
piegājiens Viena no starta reizēm sporta veidos, kuros startē vairākkārt.
stāvs Viena no vertikālās uzbūves horizontālajām konstruktīvajām daļām (priekšmetam, piemēram, mēbelei), kas norobežota no apakšas un reizumis arī no augšas.
mālis Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība.
Ar reizi, arī uz reizi (retāk uz reizes) Vienā reizē, paņēmienā.
pakāpe Vienādu reizinātāju reizinājums.
porcija Vienai ēdienreizei vienam cilvēkam (retāk cilvēku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
porcija Vienai ēdienreizei vienam dzīvniekam (retāk dzīvnieku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
sekvence Vienbalsīga vai daudzbalsīga muzikāla uzbūve, kas tiek atkārtota (bez izmaiņām vai ar variantiem) vairākas reizes, pārvietojot to par noteiktu intervālu augšupejošā vai lejupejošā virzienā.
Zemā lobēlija Viengadīgs krāšņumaugs ar sīkām, reizumis lineārām lapām un ziliem, violetiem, baltiem, arī sārtiem ziediem.
pērtiķmutīte Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros.
kopā Vienlaicīgi, reizē. Vienā un tajā pašā laikā un vietā.
koris Vienlaipīgi, reizē (piemēram, runāt, kliegt, smieties).
Vienā reizē Vienreiz (2).
vienureiz Vienreiz (2). Kādreiz, reiz.
Uz vienu reizi Vienreiz.
Vienā reizē Vienreiz.
Uz vienu reizi Vienreiz.
reiz Vienreiz.
atlēciens Vienreizēja darbība --> atlēkt (1). Atgrūdiens (no kā) lēciena sākumā.
vēciens Vienreizēja īslaicīga (piemēram, rokas, spārnu) kustība (kādā virzienā).
iestiepiens Vienreizēja nepārtraukta (kādas darbības) norise.
apgājiens Vienreizēja paveikta darbība --> apiet.
apsauciens Vienreizēja paveikta darbība --> apsaukt.
apskāviens Vienreizēja paveikta darbība --> apskaut.
aptvēriens Vienreizēja paveikta darbība --> aptvert (1).
atbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> atbraukt (1).
atgrūdiens Vienreizēja paveikta darbība --> atgrūsties (1), atgrūst (1).
atsitiens Vienreizēja paveikta darbība --> atsisties (1).
atspēriens Vienreizēja paveikta darbība --> atsperties.
atsviediens Vienreizēja paveikta darbība --> atsviest (2), atsviesties (3).
atvēziens Vienreizēja paveikta darbība --> atvēzēt.
bāriens Vienreizēja paveikta darbība --> bārt. Pārmetums, dusmu izpaudums.
baudījums Vienreizēja paveikta darbība --> baudīt (1) Liela patika, tīksme.
bēdziens Vienreizēja paveikta darbība --> bēgt (1).
biedinājums Vienreizēja paveikta darbība --> biedināt (2). Draudi, piedraudējums.
blieziens Vienreizēja paveikta darbība --> bliezt (1).
blieziens Vienreizēja paveikta darbība --> bliezt (2).
brauciens Vienreizēja paveikta darbība --> braukt (1).
cēliens Vienreizēja paveikta darbība --> celt (1).
cepiens Vienreizēja paveikta darbība --> cept.
cirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> cirst (1).
cirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> cirst (4).
cirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> cirst (5). Spēcīgs sitiens.
cirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> cirst (7).
čukstiens Vienreizēja paveikta darbība --> čukstēt.
drāziens Vienreizēja paveikta darbība --> drāzt [1] (1).
dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (3).
dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (3).
dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (4).
dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (5).
dzēliens Vienreizēja paveikta darbība --> dzelt (1).
dzēliens Vienreizēja paveikta darbība --> dzelt (2).
dzēliens Vienreizēja paveikta darbība --> dzelt (3).
dzēliens Vienreizēja paveikta darbība --> dzelt (5).
elsojiens Vienreizēja paveikta darbība --> elsot (2). Elsiens.
elsiens Vienreizēja paveikta darbība --> elst.
gāziens Vienreizēja paveikta darbība --> gāzt (1).
gāziens Vienreizēja paveikta darbība --> gāzt (2).
grābiens Vienreizēja paveikta darbība --> grābt (1). Tvēriens.
grābiens Vienreizēja paveikta darbība --> grābt (2).
grieziens Vienreizēja paveikta darbība --> griezt (2).
grieziens Vienreizēja paveikta darbība --> griezt [2] (1).
grieziens Vienreizēja paveikta darbība --> griezt.
iecirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> iecirst (1).
iegrābiens Vienreizēja paveikta darbība --> iegrābt (2).
iemetiens Vienreizēja paveikta darbība --> iemest (1).
ieskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> ieskriet.
gājiens Vienreizēja paveikta darbība --> iet (1).
ievēziens Vienreizēja paveikta darbība --> ievēzēt.
izbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2). Atpūtas brauciens, ekskursija.
uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> izgriezt [1] (3).
izjājiens Vienreizēja paveikta darbība --> izjāt (1).
izklupiens Vienreizēja paveikta darbība --> izklupt (1).
izkritiens Vienreizēja paveikta darbība --> izkrist (1).
izlēciens Vienreizēja paveikta darbība --> izlēkt (1).
izmetiens Vienreizēja paveikta darbība --> izmest (1).
izmetiens Vienreizēja paveikta darbība --> izmest (3).
izpūtiens Vienreizēja paveikta darbība --> izpūst (1).
izrāviens Vienreizēja paveikta darbība --> izraut (1).
izskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> izskriet (1).
izspēriens Vienreizēja paveikta darbība --> izspert (1).
izstiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> izstiept (3).
izšāviens Vienreizēja paveikta darbība --> izšaut (1).
jājiens Vienreizēja paveikta darbība --> jāt (1).
kampiens Vienreizēja paveikta darbība --> kampt (1). Barības, šķidruma daudzums, ko vienā reizē var ieņemt mutē vai norīt.
kampiens Vienreizēja paveikta darbība --> kampt (2). Tvēriens, grābiens.
kāpiens Vienreizēja paveikta darbība --> kāpt (1). Kāpšana.
kāpiens Vienreizēja paveikta darbība --> kāpt (2).
kliedziens Vienreizēja paveikta darbība --> kliegt (1).
kliedziens Vienreizēja paveikta darbība --> kliegt (2).
klupiens Vienreizēja paveikta darbība --> klupt (1).
kniebiens Vienreizēja paveikta darbība --> kniebt (1).
kniebiens Vienreizēja paveikta darbība --> kniebt (2).
kniebiens Vienreizēja paveikta darbība --> kniebt (3).
kodiens Vienreizēja paveikta darbība --> kost (2). Arī kodums (1).
kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (1).
kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (11).
kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (14).
kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (2).
ķēriens Vienreizēja paveikta darbība --> ķert (1).
lēciens Vienreizēja paveikta darbība --> lēkt (1).
lēciens Vienreizēja paveikta darbība --> lēkt (2).
lēciens Vienreizēja paveikta darbība --> lēkt (3).
lēciens Vienreizēja paveikta darbība --> lēkt (4).
lējiens Vienreizēja paveikta darbība --> liet (1).
lējiens Vienreizēja paveikta darbība --> liet (2).
maliens Vienreizēja paveikta darbība --> malt (1). Tas, kas vienā reizē ir samalts vai maļams.
maliens Vienreizēja paveikta darbība --> malt (2).
maliens Vienreizēja paveikta darbība --> malt (3).
mājiens Vienreizēja paveikta darbība --> māt (1).
metiens Vienreizēja paveikta darbība --> mest (1).
metiens Vienreizēja paveikta darbība --> mest (2).
metiens Vienreizēja paveikta darbība --> mest (5).
muciens Vienreizēja paveikta darbība --> mukt (1).
nāciens Vienreizēja paveikta darbība --> nākt (1).
nesiens Vienreizēja paveikta darbība --> nest (1).
niriens Vienreizēja paveikta darbība --> nirt (1).
nobrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (1).
nobrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (2).
nolēciens Vienreizēja paveikta darbība --> nolēkt (1).
noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (1).
noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (2).
noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (4).
noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (6).
nospiediens Vienreizēja paveikta darbība --> nospiest (1).
nospiediens Vienreizēja paveikta darbība --> nospiest (10).
ņēmiens Vienreizēja paveikta darbība --> ņemt (1).
ņurdiens Vienreizēja paveikta darbība --> ņurdēt (2).
pacēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (1).
pacēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (2).
pacēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (3).
pacēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (4).
padeviens Vienreizēja paveikta darbība --> padot (2).
pagrūdiens Vienreizēja paveikta darbība --> pagrūst (1).
paklupiens Vienreizēja paveikta darbība --> paklupt (1).
pakritiens Vienreizēja paveikta darbība --> pakrist (1).
palaidiens Vienreizēja paveikta darbība --> palaist (3). Īss brauciens, jājiens.
palaidiens Vienreizēja paveikta darbība --> palaist (6).
palēciens Vienreizēja paveikta darbība --> palēkt.
palieciens Vienreizēja paveikta darbība --> paliekt.
pamājiens Vienreizēja paveikta darbība --> pamāt (1).
pamājiens Vienreizēja paveikta darbība --> pamāt (2).
pametiens Vienreizēja paveikta darbība --> pamest (1).
pametiens Vienreizēja paveikta darbība --> pamest (9). Arī pamājiens.
panāciens Vienreizēja paveikta darbība --> panākt [1] (1).
pārbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> pārbraukt (3).
pārgāziens Vienreizēja paveikta darbība --> pārgāzt (1).
pārlaidiens Vienreizēja paveikta darbība --> pārlaist (1).
pārskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> pārskriet (1).
pārskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> pārskriet (2).
pasauciens Vienreizēja paveikta darbība --> pasaukt (1).
pastiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> pastiept (2).
pasviediens Vienreizēja paveikta darbība --> pasviest (1).
pasvilpiens Vienreizēja paveikta darbība --> pasvilpt (1).
pēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pēlt.
pēriens Vienreizēja paveikta darbība --> pērt (1).
pēriens Vienreizēja paveikta darbība --> pērt (2).
piebrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> piebraukt (1).
piecirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> piecirst (3).
piecirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> piecirst (4).
piecirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> piecirst (5).
piedūriens Vienreizēja paveikta darbība --> piedurt (1).
piegājiens Vienreizēja paveikta darbība --> pieiet (1).
pielēciens Vienreizēja paveikta darbība --> pielēkt (1).
piesitiens Vienreizēja paveikta darbība --> piesist (2).
piesitiens Vienreizēja paveikta darbība --> piesist (4).
pieskāriens Vienreizēja paveikta darbība --> pieskarties (1).
pieskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> pieskriet (1).
piespēriens Vienreizēja paveikta darbība --> piespert (1).
piespiediens Vienreizēja paveikta darbība --> piespiest (1).
piesvilpiens Vienreizēja paveikta darbība --> piesvilpot (2).
pieteiciens Vienreizēja paveikta darbība --> pieteikt (2).
pietupiens Vienreizēja paveikta darbība --> pietupties.
pievilciens Vienreizēja paveikta darbība --> pievilkt (1).
pievilciens Vienreizēja paveikta darbība --> pievilkt (4).
pīkstiens Vienreizēja paveikta darbība --> pīkstēt (2).
pīkstiens Vienreizēja paveikta darbība --> pīkstēt (3).
pīkstiens Vienreizēja paveikta darbība --> pīkstēt (4).
pinkšķiens Vienreizēja paveikta darbība --> pinkšķēt (2).
plēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> plēst (1).
plēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> plēst (5).
plīvojiens Vienreizēja paveikta darbība --> plīvot.
pļāviens Vienreizēja paveikta darbība --> pļaut. Pļāvums.
pūtiens Vienreizēja paveikta darbība --> pūst (2).
pūtiens Vienreizēja paveikta darbība --> pūst (5).
rājiens Vienreizēja paveikta darbība --> rāt. Aizrādījums, pārmetums.
rausiens Vienreizēja paveikta darbība --> raust (1).
rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (1).
rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (2).
rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (3).
rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (4).
rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (7).
redzējiens Vienreizēja paveikta darbība --> redzēt (1).
rijiens Vienreizēja paveikta darbība --> rīt [1] (1).
runājiens Vienreizēja paveikta darbība --> runāt (1).
sakodiens Vienreizēja paveikta darbība --> sakost (3).
sasauciens Vienreizēja paveikta darbība --> sasaukties (1).
sasitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sasist (4).
saskāriens Vienreizēja paveikta darbība --> saskarties (1).
saspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> saspiest (1).
saspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> saspiest (3).
sasvēriens Vienreizēja paveikta darbība --> sasvērt (2).
satvēriens Vienreizēja paveikta darbība --> satvert (1).
sauciens Vienreizēja paveikta darbība --> saukt (1).
sauciens Vienreizēja paveikta darbība --> saukt (2).
sauciens Vienreizēja paveikta darbība --> saukt (3).
sērsiens Vienreizēja paveikta darbība --> sērst.
sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist (10).
sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist (11). Pēkšņa, strauja kustība (kādā virzienā).
sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist (12). Skaņa, ko rada šāda darbība.
sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist (2). Skaņa, ko rada šāda darbība.
sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist (3).
sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist (4).
sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist (5).
sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist (6). Skaņa, ko rada šāda darbība.
sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist (7). Skaņa, ko rada šāda darbība.
sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist (8). Skaņa, ko rada šāda darbība.
sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist (9). Skaņa, ko rada šāda darbība.
skāriens Vienreizēja paveikta darbība --> skart (1), skarties.
skāriens Vienreizēja paveikta darbība --> skart (2).
skāviens Vienreizēja paveikta darbība --> skaut (1).
skrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> skriet (1).
skrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> skriet (2).
skrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> skriet (3).
skrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> skriet (4).
skrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> skriet (5).
skrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> skriet (6).
skrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> skriet (7).
slauciens Vienreizēja paveikta darbība --> slaukt.
smēliens Vienreizēja paveikta darbība --> smelt (1).
smēliens Vienreizēja paveikta darbība --> smelt (2).
sniedziens Vienreizēja paveikta darbība --> sniegt (1).
spēriens Vienreizēja paveikta darbība --> spert (1).
spēriens Vienreizēja paveikta darbība --> spert (2).
spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (1).
spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (4).
spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (5).
spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (6).
spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (7).
spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (8).
spļāviens Vienreizēja paveikta darbība --> spļaut. Tas (parasti siekalas, krēpas), ko izspļauj vienā reizē.
sprādziens Vienreizēja paveikta darbība --> sprāgt (1). Īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas, kam sprāgstot.
spurdziens Vienreizēja paveikta darbība --> spurgt (1).
spurdziens Vienreizēja paveikta darbība --> spurgt (2).
spurdziens Vienreizēja paveikta darbība --> spurgt (3).
stenējiens Vienreizēja paveikta darbība --> stenēt (2).
stiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> stiept (1).
stiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> stiept (2).
stiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> stiept (4).
stiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> stiept (5).
strēbiens Vienreizēja paveikta darbība --> strēbt.
stūmiens Vienreizēja paveikta darbība --> stumt.
sūciens Vienreizēja paveikta darbība --> sūkt.
svēriens Vienreizēja paveikta darbība --> svērt (1).
svēriens Vienreizēja paveikta darbība --> svērt (3).
sviediens Vienreizēja paveikta darbība --> sviest (1). Metiens (1).
sviediens Vienreizēja paveikta darbība --> sviest (2). Metiens (2).
šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (1). Īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas šaujot.
šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (2).
šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (3).
šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (4).
šķaudiens Vienreizēja paveikta darbība --> šķaidīt.
šķīriens Vienreizēja paveikta darbība --> šķirt (5).
šķīriens Vienreizēja paveikta darbība --> šķirt (6).
šļāciens Vienreizēja paveikta darbība --> šļākt (1). Arī šalts, šļakata.
šļūciens Vienreizēja paveikta darbība --> šļūkt (1).
šļūciens Vienreizēja paveikta darbība --> šļūkt (2).
šļūciens Vienreizēja paveikta darbība --> šļūkt (3).
šļupstiens Vienreizēja paveikta darbība --> šļupstēt. Arī šļupsts.
šņāpiens Vienreizēja paveikta darbība --> šņāpt (1).
šņāpiens Vienreizēja paveikta darbība --> šņāpt (2).
šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (1).
šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (2). Arī pulverveida vielas (parasti tabakas) daudzums, ko var iešņaukt vienā reizē.
šūpojiens Vienreizēja paveikta darbība --> šūpot (1).
šūpojiens Vienreizēja paveikta darbība --> šūpot (2).
šūpojiens Vienreizēja paveikta darbība --> šūpot (3).
tēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> tēst (1).
tēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> tēst (2).
tesiens Vienreizēja paveikta darbība --> tēst [2].
trīcējiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīcēt (1).
trīcējiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīcēt (2).
trīsiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīsēt (1).
trīsiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīsēt (2).
tusnījiens Vienreizēja paveikta darbība --> tusnīt (1).
uzbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzbraukt (1).
uzbrēciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzbrēkt.
uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt [1] (1).
uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt [1] (2).
uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt [1] (4).
uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt [1] (5).
uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt [1] (6).
uzgājiens Vienreizēja paveikta darbība --> uziet (1).
uzkliedziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzkliegt (1).
uzlēciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzlēkt (1).
uzlēciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzlēkt (3).
uzliciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzlikt (1).
uzmetiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzmest (1).
uzmetiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzmest (2).
uznāciens Vienreizēja paveikta darbība --> uznākt (1).
uzpūtiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzpūst (1).
uzpūtiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzpūst (2).
uzrāviens Vienreizēja paveikta darbība --> uzraut (1).
uzrēciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzrēkt.
uzrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzriet.
uzrūciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzrūkt.
uzsauciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsaukt (1).
uzsitiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsist (1).
uzsitiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsist (2).
uzsitiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsist (4).
uzsitiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsist (5).
uzskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzskriet (1).
uzspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> uzspiest (1).
uzspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> uzspiest (2).
uzspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> uzspiest (3).
uzsvilpiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsvilpt (1).
vēriens Vienreizēja paveikta darbība --> vērt (1).
vediens Vienreizēja paveikta darbība --> vest (1).
vēdiens Vienreizēja paveikta darbība --> vest (1).
vēziens Vienreizēja paveikta darbība --> vēzēties (2).
vēziens Vienreizēja paveikta darbība --> vēzt, vēzēt (1).
viebiens Vienreizēja paveikta darbība --> viebt.
vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (1).
vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (4). Līnija, arī svītra, kas ir (kā, piemēram, gleznas, ogles zīmējuma) pamatelements.
vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (6).
vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (7).
zvēliens Vienreizēja paveikta darbība → zvelt (1).
zvēliens Vienreizēja paveikta darbība → zvelt (2).
belziens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> belzt. Spēcīgs sitiens.
sitiens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> sist (1). Skaņa, ko rada šāda darbība.
trieciens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> triekt (1).
triepiens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> triept (1).
triepiens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> triept (2).
triepiens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> triept (3).
tvēriens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> tvert (1).
tvēriens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> tvert (2).
tvēriens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> tvert (3). Arī tvērums (3).
pagrieziens Vienreizēja paveikta darbība, rezultāts --> pagriezt [1] (1).
pagrieziens Vienreizēja paveikta darbība, rezultāts --> pagriezt [1] (2), pagriezties [1] (1).
pavērsiens Vienreizēja paveikta darbība, rezultāts --> pavērst (1).
rāviens Vienreizēja paveikta darbības --> raut (6).
pūtiens Vienreizēja skaņa --> pūst (4).
apkampiens Vienreizēja, paveikta darbība --> apkampt. Apskāviens.
izkliedziens Vienreizēja, paveikta darbība --> izkliegt (1).
tecējiens Vienreizēja, paveikta darbība --> tecēt (2).
trauciens Vienreizēja, paveikta darbība --> traukt (1), traukties.
vienreizējība Vienreizība. Vienreizīgums.
vienreizējs Vienreizīgs.
reizinātājs Viens no skaitļiem, kurus reizina.
reiz Vienu reizi.
vienreiz Vienu reizi.
ievalka Vieta (kokā), kur ir greizas, slīpas šķiedras.
pārvīlēt Vīlēt vēlreiz, no jauna.
maldināt Vilināt prom (no pareizā ceļa, virziena) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
šķobīt Vilkt šķībi, greizi (seju, tās daļu).
šķobīties Vilkties šķībi, greizi (par seju, tās daļu).
diktāts Vingrinājums pareizrakstībā - skolotāja diktēta teksta rakstīšana. Arī uzrakstītais teksts.
viņureiz Viņreiz.
pārvirpot Virpot vēlreiz, no jauna. Apvirpot (ārējo virsmu).
komandants Virsnieks, kas ir atbildīgs par garnizona sardžu dienesta pareizu izpildi un karavīru disciplīnas ievērošanu sabiedriskās vietās.
cilvēce Visas pasaules pašreizējā cilvēku sabiedrība.
autoritāte Vispāratzīta nozīme, ietekme. Vispāratzītas spējas, prasme, uzskatu pareizība.
nepareizība Vispārināta īpašība --> nepareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nepareizums Vispārināta īpašība --> nepareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nepareizība (1).
nepareizība Vispārināta īpašība --> nepareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nepareizums Vispārināta īpašība --> nepareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nepareizība (2).
nepareizība Vispārināta īpašība --> nepareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nepareizums Vispārināta īpašība --> nepareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nepareizība (3).
pareizība Vispārināta īpašība --> pareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pareizums Vispārināta īpašība --> pareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Pareizība (1).
pareizība Vispārināta īpašība --> pareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pareizums Vispārināta īpašība --> pareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Pareizība (2).
pareizība Vispārināta īpašība --> pareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pareizums Vispārināta īpašība --> pareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Pareizība (3).
pirmreizība Vispārināta īpašība --> pirmreizīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pirmreizīgums Vispārināta īpašība --> pirmreizīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Pirmreizība (2).
pirmreizība Vispārināta īpašība --> pirmreizīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pirmreizīgums Vispārināta īpašība --> pirmreizīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Pirmreizība (1).
vienreizējība Vispārināta īpašība --> vienreizējs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
vienreizīgums Vispārināta īpašība --> vienreizīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienreizība.
vienreizība Vispārināta īpašība --> vienreizīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienreizīgums.
īsts Vispiemērotākais, visderīgākais. Labākais. Pareizais.
pārvīstīt Vīstīt vēlreiz, no jauna.
pārvīt Vīt vēlreiz, no jauna.
Izkrist no lomas Zaudēt pareizo stāju, izturēšanos.
Izkrist no lomas Zaudēt pareizo stāju, izturēšanos.
aptumšoties Zaudēt spēju pareizi atspoguļot ārējo pasauli (par psihiskām norisēm).
šķobīties Zaudēt spēju pareizi atspoguļot īstenību (par psihi, prātu u. tml.).
pārzeltīt Zeltīt vēlreiz, no jauna.
pirmpiene Zīdītājdzīvnieks, parasti govs, kas pirmo reizi ir atnesies.
pārziepēt Ziepēt vēlreiz, no jauna.
fermāta Zīme nošu rakstā, kas pagarina skaņas vai pauzes ilgumu uz nenoteiktu laiku (parasti pusotras, divas reizes).
pārzīmēt Zīmēt vēlreiz, no jauna.
pārzīmogot Zīmogot (kādu kopumu) visu. Zīmogot (kādu kopumu) vēlreiz, no jauna.
dietoloģija Zinātne par pareizu cilvēka uzturu.
uzturzinātne Zinātne par pareizu cilvēka uzturu. Dietoloģija.
pierādījums Ziņas, uz kuru pamata kompetentas valsts iestādes noteic tādu apstākļu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
aidinieks Zirgs, kas iet, reizē liekot abas vienas puses kājas.
pārzvanīt Zvanīt vēlreiz, no jauna.
pāržaut Žaut vēlreiz, no jauna. Izžaut citā vietā.
pāržāvēt Žāvēt vēlreiz, no jauna.

reiz citās vārdnīcās:

Tēzaurs

reiz

MLVV

reiz

MEV

reĩz