Paplašinātā meklēšana
Meklējam krā.
Atrasts vārdos (290):
- krā:1
- krāt:1
- krāce:1
- krāga:1
- krāja:1
- krākt:1
- krāls:1
- krāmi:1
- krāns:2
- krāns:1
- krāpt:1
- krāsa:1
- krāts:1
- krāģis:1
- krākāt:1
- krākot:1
- krāmēt:1
- krāsns:1
- krāsot:1
- krāšļi:1
- krāšņs:1
- ekrāns:1
- iekrāt:1
- pakrāt:1
- sakrāt:1
- uzkrāt:1
- krāčupe:1
- krājaka:1
- krājīgs:1
- krājums:1
- krākoņa:1
- krāšļot:1
- krāšņot:1
- krāties:1
- krātiņš:1
- krātuve:1
- krāvējs:1
- krāvums:1
- apkrāpt:1
- izkrāpt:1
- nokrākt:1
- nokrāpt:1
- nokrāsa:1
- pakrāce:1
- pakrākt:1
- pakrāpt:1
- piekrāt:1
- sakrāls:1
- skrāģis:1
- skrāpēt:1
- skrāpis:1
- krāciens:1
- krāčains:1
- krājkase:1
- krākuļot:1
- krāpšana:1
- krāpties:1
- krāsains:1
- krāsniņa:1
- krāšņums:1
- krāteris:1
- aizkrāpt:1
- apkrāsot:1
- būvkrāns:1
- divkrāsu:1
- iekrāsot:1
- izkrāsot:1
- nokrāsot:1
- pakrāmēt:1
- pakrāsne:1
- pakrāsot:1
- piekrāpt:1
- piekrāsa:1
- sakrāmēt:1
- sakrāsot:1
- segkrāsa:1
- teokrāts:1
- uzkrāsot:1
- vīnkrāsa:1
- krāmēties:1
- krāpnieks:1
- krāslente:1
- krāsmatas:1
- krāsnesis:1
- krāsojums:1
- krāsotājs:1
- krāsotava:1
- krāsoties:1
- krāstonis:1
- krāsviela:1
- krāszieds:1
- krāšmatas:1
- krāšņatas:1
- aizkrāsne:1
- aizkrāsot:1
- apskrāpēt:1
- atskrāpēt:1
- autokrāts:1
- aveņkrāsa:1
- bezkrāsas:1
- birokrāts:1
- četrkrāsu:1
- demokrāts:1
- ekrānisks:1
- iekrājums:1
- iekrāties:1
- iekrāvējs:1
- ieskrāpēt:1
- izkrāvējs:1
- izskrāpēt:1
- krēmkrāsa:1
- kvēlkrāsa:1
- ķirškrāsa:1
- laikrādis:1
- nekrāsots:1
- noskrāpēt:1
- pārkrāsot:1
- paskrāpēt:1
- pelnkrāsa:1
- piekrāmēt:1
- piekrāsot:1
- sakrāties:1
- sakrāvums:1
- saskrāpēt:1
- skrāpvīle:1
- spīdkrāsa:1
- stopkrāns:1
- trejkrāsu:1
- trijkrāsu:1
- trīskrāsu:1
- uzkrājums:1
- uzkrāties:1
- uzskrāpēt:1
- virskrāsa:1
- krāčainums:1
- krājkasīte:1
- krāsainība:1
- krāsainums:1
- krāsnkuris:1
- krāšļojums:1
- krāšļoties:1
- krāšņoties:1
- apkrāpties:1
- ceļamkrāns:1
- ceriņkrāsa:1
- daudzkrāsu:1
- iekrāciens:1
- iekrākties:1
- izkrākties:1
- kaparkrāsa:1
- kinoekrāns:1
- nitrokrāsa:1
- nokrākties:1
- okerkrāsas:1
- pakrāpties:1
- pamatkrāsa:1
- paškrāsots:1
- paškrāvējs:1
- piekrāties:1
- platekrāns:1
- plutokrāts:1
- poliekrāns:1
- skrāpējums:1
- skrāpēties:1
- skrāpjvīle:1
- smilškrāsa:1
- tehnokrāts:1
- teokrātija:1
- ūdenskrāns:1
- ūdenskrāsa:1
- vienkrāsas:1
- krājaizdevu:1
- krājbaseins:1
- krāpniecība:1
- krāpniecīgs:1
- krāsnsaugša:1
- krāsnskuris:1
- krāšņumaugs:1
- krāšņumkoks:1
- krāšņvabole:1
- krāterveida:1
- aizkrācieši:1
- aizkrākties:1
- aristokrāts:1
- autokrātija:1
- bezkrāsains:1
- birokrātija:1
- cepeškrāsns:1
- demokrātija:1
- divkrāsains:1
- iekrāsojums:1
- iekrāsoties:1
- izkrāsoties:1
- kastaņkrāsa:1
- koškrāsains:1
- krējumkrāsa:1
- ķieģeļkrāsa:1
- miesaskrāsa:1
- mufeļkrāsns:1
- nokrāsoties:1
- oranžkrāsas:1
- pakrāmēties:1
- pakrāsoties:1
- pasteļkrāsa:1
- piekrāpties:1
- pirtskrāsns:1
- plītskrāsns:1
- purpurkrāsa:1
- sakrāmēties:1
- sakrāsoties:1
- skrāpjurbis:1
- sniegkrāvis:1
- spilgtkrāsu:1
- temperkrāsa:1
- teokrātisks:1
- tēraudkrāsa:1
- tīģeļkrāsns:1
- tuneļkrāsns:1
- uzkrāsojums:1
- uzkrāsoties:1
- vairākkrāsu:1
- zīmuļkrāsas:1
- krāšņumdārzs:1
- krāšņumkrūms:1
- aizsargkrāsa:1
- anilīnkrāsas:1
- apskrāpēties:1
- autokrātisks:1
- birokrātisks:1
- birokrātisms:1
- četrkrāsains:1
- debesskrāpis:1
- demokrātisks:1
- demokrātisms:1
- ieskrāpējums:1
- ieskrāpēties:1
- iespiedkrāsa:1
- izskrāpēties:1
- krustkrāvums:1
- martenkrāsns:1
- noskrāpēties:1
- papildkrāsas:1
- pārkrāsoties:1
- pašiekrāvējs:1
- pašizkrāvējs:1
- plutokrātija:1
- raibkrāsains:1
- saskrāpējums:1
- saskrāpēties:1
- silikātkrāsa:1
- tehnokrātija:1
- trejkrāsains:1
- trijkrāsains:1
- trīskrāsains:1
- ūdenskrātuve:1
- uzkrājējaudi:1
- vienkrāsains:1
- krājgrāmatiņa:1
- krāmtirgotājs:1
- krāsnspriekša:1
- krāterveidīgs:1
- akvareļkrāsas:1
- aristokrātija:1
- daiļkrāsošana:1
- daiļkrāsotājs:1
- daudzkrāsains:1
- kontrastkrāsa:1
- plutokrātisks:1
- pudlingkrāsns:1
- tehnokrātisks:1
- aristokrātisks:1
- aristokrātisms:1
- birokrātiskums:1
- spilgtkrāsains:1
- traktorkrāvējs:1
- vairākkrāsains:1
- vienkrāsainība:1
- vitālkrāsošana:1
- daudzkrāsainība:1
- skursteņskrāpis:1
- sociāldemokrāts:1
- tvērējiekrāvējs:1
- antidemokrātisks:1
- konveijerkrāvējs:1
- traktoriekrāvējs:1
- vairākkrāsainība:1
- sociāldemokrātija:1
- komplementārkrāsas:1
- sociāldemokrātisks:1
- sociāldemokrātisms:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (2076):
- Piektā gada revolūcija 1905.-1907. gada buržāziski demokrātiskā revolūcija.
- Piektais gads 1905.-1907. gada buržuāziski demokrātiskās revolūcijas pirmais gads, arī šīs revolūcijas norises laiks.
- Karaliskā lilija 60-150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
- Karaliskā lilija 60-750 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
- rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
- Asaru ezers Acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums.
- Asaru ezers Acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums.
- Krāsu redze Acu spēja izšķilt objekta krāsas.
- Krāsu redze Acu spēja izšķirt objekta krāsas.
- kniepadata Adata ar apaļu, bieži krāsainu, galviņu tērpa rotāšanai.
- rīdze Adījuma (cimda, zeķes) valnis. Valnī ieadīta citas krāsas svītra.
- aizgore Aizkrāsne.
- ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.).
- nosēdaka Aka, tvertne nosēdumu, nogulšņu izdalīšanai, uzkrāšanai.
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- hortenzija Akmeņlauzīšu dzimtas krāšņumkrūms ar plašām ziedkopām.
- Ūdens krāsa Akvareļa krāsa.
- Ūdens krāsa Akvareļa krāsa.
- ūdenskrāsa Akvareļa krāsa. Ūdens krāsa.
- akvareļkrāsas Akvareļa krāsas.
- brūnaļģes Aļģu grupa (brūnā krāsā), kuras sastopamas galvenokārt jūrās.
- tuberoze Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem.
- podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra skursteņus, krāsnis, arī pārzina to stāvokli.
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu. Persona, kam ir šāds tituls.
- kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam. Persona, kam ir šāds tituls.
- timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu.
- krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus. Apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
- kinoprojektors Aparāts kinofilmu projicēšanai uz ekrāna.
- kolorimetrs Aparāts krāsu intensitātes noteikšanai.
- epidiaskops Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus.
- projektors Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus. Projekcijas aparāts.
- kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī.
- kremācija Apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī.
- Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēja 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
- Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēta 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
- apšmaukt Apkrāpi, piekrāpt.
- apkrāpties Apkrāpt, piekrāpt sevi.
- kurtuve Apkures ierīces (piemēram, plīts, krāsns) daļa, kurā dedzina kurināmo.
- spalva Apmatojuma krāsa (dzīvniekiem, parasti zirgiem).
- lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
- maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas. Neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Zieda kauss.
- Zieda kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Ziedkauss.
- mānīt Apzināti izturēties negodīgi. Arī krāpt.
- apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus. Apkrāpt.
- izblēdīt Ar blēdību iegūt (no kāda). Izkrāpt.
- brūngans Ar brūnu nokrāsu. Iebrūns.
- dzeltenīgs Ar dzeltenu nokrāsu. Iedzeltens. Arī dzeltenbalts.
- balts Ar gaišu ādas krāsu (kā rases pazīmi).
- pušķot Ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu. Arī rotāt.
- iekrāsot Ar krāsām iezīmēt (ko).
- dūmenis Ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa. Skurstenis.
- iemelns Ar melnu nokrāsu. Melngans.
- majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums. Īpaša sastāva keramikas masa.
- projicēt Ar optisku ierīci iegūt (kā) attēlu uz ekrāna.
- projekcija Ar optisku ierīci iegūts (kā) attēls uz ekrāna.
- oranžīgs Ar oranžu nokrāsu. Gaiši oranžs.
- dzeltens Ar patumšu šādas krāsas ādu (kā rases pazīmi).
- pelēcīgs Ar pelēku nokrāsu; arī iepelēks.
- puspelēks Ar pelēku nokrāsu. Iepelēks.
- iepelēks Ar pelēku nokrāsu. Pelēcīgs.
- Ņirbēt acu priekšā Ar redzi tikt uztvertam (par ko daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
- izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats.
- rozīgs Ar rozā nokrāsu.
- rudains Ar rudu nokrāsu.
- rudgans Ar rudu nokrāsu. Ieruds.
- rudens Ar rudu nokrāsu. Ieruds. Rudgans.
- rūsganīgs Ar rūsganu nokrāsu. Ierūsgans.
- sarkanīgs Ar sarkanu nokrāsu. Arī iesarkans.
- sārtens Ar sārtu nokrāsu. Iesārts.
- purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums. Apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- nebalts Ar tumšu ādas krāsu (kā rases pazīmi).
- zaļganīgs Ar zaļganu nokrāsu. Arī iezaļgans.
- zaļgans Ar zaļu nokrāsu. Arī iezaļgans.
- zilganīgs Ar zilganu nokrāsu; arī iezils.
- zilgans Ar zilu nokrāsu; arī iezils.
- zilgs Ar zilu nokrāsu. Zilgans.
- Mauru stils Arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
- gaišība Aristokrāta, parasti kādas teritorijas valdnieka, tituls.
- vikonts Aristokrātijas tituls - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- augstdzimtība Aristokrātiska izcelšanās.
- labdzimtība Aristokrātiska izcelšanās.
- Zilās asinis Aristokrātiska izcelšanās.
- dižciltīgs Aristokrāts.
- stirols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
- toluols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā.
- zandarts Asaru dzimtas plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem.
- platgalve Asarveidīgo kārtas līdz 15 centimetriem gara zivs ar platu, gludu galvu un vienkrāsainām vēdera spurām.
- skumbrija Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsa ar perlamutra mirdzumu.
- makrele Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnami šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu. Skumbrija.
- hemoglobīns Asins krāsviela, ko satur sarkanie asinsķermenīši.
- zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
- asiņains Asiņu krāsā, spilgti sarkans.
- asinssarkans Asiņu krāsā, spilgti sarkans.
- plazma Asiņu sastāvdaļa - bezkrāsains, viskozs šķidrums.
- salmene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
- miķelīte Asteru (kurvjziežu) dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
- timpānija Atgremotajā dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timparūts.
- timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timpānija.
- rustēt Atkārtoti krāsot alkšņu mizu novārījumā, lai iegūtu rūsganas krāsas toņus.
- kumulācija Atkārtoti lietotu (parasti zāļu) vielu uzkrāšanās organismā, arī vidē.
- nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā.
- ietaupīt Atlicināt, neizdot, arī iekrāt (naudu).
- atlobīties Atlupt (par apmetumu, krāsu u. tml.).
- polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā.
- pavediens Atsevišķs, parasti krāsā atšķirīgs, mats (apmatojumā).
- spulgoties Atspoguļoties (par ko tādu, kam ir skaidra, dzidra krāsa).
- laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
- plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu.
- lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
- lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt. Lāsmot.
- lāsmot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- lāsot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
- zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu.
- plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
- spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu. Būt redzamam, saskatāmam (kur).
- brūnēt Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu.
- brūnot Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu. Brūnēt.
- endosperma Audi (augu sēklās), kuros uzkrājas barības vielas.
- transsudāts Audos un ķermeņa dobumos uzkrājies šķidrums, kas nav radies iekaisuma rezultātā.
- batika Auduma rotāšana, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
- kolorists Audumu krāsošanas speciālists. Krāsu kombināciju veidotājs audumiem.
- madarojums Audumu mākslinieciskās apdares veids - rotājuma izveide uz auduma krāsošanas procesā.
- pūrs Audumu, veļas, apģērbu krājums, ko sieviete sagatavojusi nākamajai ģimenes dzīvei.
- lapaugi Augi (parasti krāšņumaugi) ar skaistām lapām, skaistu lapojumu.
- ziedaugi Augi, kas vairojas ar sēklām un kas, parasti, zied krāšņiem ziediem.
- sausziedes Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu. Imorteles.
- imorteles Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu. Sauszieži, salmenes.
- dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu ražošana, to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī parku un apstādījumu ierīkošana. Attiecīgā lauksaimniecības nozare.
- roze Augs ar (parasti) krāšņiem ziediem.
- sukulents Augs, kuram ir biezas, sulīgas lapas, stumbrs un kurā uzkrājas ūdens.
- Krāsu augs Augs, kuru izmanto krāsošanai. Augs, no kura iegūst krāsvielas.
- henna Augs, no kura lapām iegūst šo krāsvielu.
- kamertiesa Augstākā tiesa Vācijas Demokrātiskajā Republikā.
- augstība Augstāko feodāļu, aristokrātu tituls.
- leduskalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums.
- Ledus kalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums. Leduskalns (2).
- Ledus kalns Augsts ledus. Gabalu sablīvējums, krāvums. Leduskalns (2).
- ziemeļblāzma Augšējo atmosfēras slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā. Polārblāzma.
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- naktssvece Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem (piemēram, naktssvece, kazroze, raganzālīte).
- vijolīte Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
- tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām. Šīs dzimtas augi.
- ūdensroze Augu dzimta, pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem.
- magone Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
- aspekts Augu kopas izskats, kas atkarīgs no augu krāsas (kādā laika posmā).
- uzkrājējaudi Augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
- rūsa Augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā.
- mozaīka Augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa.
- zaļums Augu, to daļu kopums zaļā krāsā.
- šatiersega Austa, parasti vilnas, sega ar vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslainu salikumu.
- Aveņu krāsa Aveņkrāsa.
- nabobs Bagātnieks ar izšķērdīgu, krāšņu dzīves veidu.
- nitragīns Bakteriāls augsnes mēslojums, kas satur baktērijas, kuras uzkrāj slāpekli.
- pienabālgans Bālgans ar baltu (pienam līdzīgu) nokrāsu.
- zaļganbāls Bāls ar zaļganu nokrāsu.
- zilganbāls Bāls ar zilganu nokrāsu.
- krēmkrāsa Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu.
- dzeltenbalts Balts ar dzeltenu nokrāsu. Iedzeltens.
- krēmbalts Balts ar krēmdzeltenu nokrāsu.
- pelēkbalts Balts ar pelēku nokrāsu. Iepelēks.
- sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu. Tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
- sudrabbalts Balts ar sudrabainu nokrāsu, arī spīdumu. Tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
- baltsārts Balts ar vieglu sārtas krāsas niansi.
- zaļganbalts Balts ar zaļganu nokrāsu.
- zilganbalts Balts ar zilganu nokrāsu.
- zilbalts Balts ar zilu nokrāsu.
- zilibalts Balts ar zilu nokrāsu.
- gaišs Balts vai ar lielu baltās krāsas piejaukumu. Tāds, kam nav tumšas krāsas piejaukuma.
- nosēdbaseins Baseins, tvertne, tilpe nosēdumu, nogulšņu izdalīšanai, uzkrāšanai.
- kulda Bedre rijas krāsns priekšā.
- vorobjevīts Berila paveids - dārgakmens rožainā vai ķiršu sarkanā krāsā.
- akvamarīns Berila paveids - dārgakmens zilganzaļā vai zilā krāsā.
- aleksandrīts Berila paveids - smaragdzaļš dārgakmens, kas mākslīgā apgaismojumā iegūst sarkanīgu nokrāsu.
- dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, caurspīdīgs (par krāsu). Tīrs.
- etilēns Bezkrāsaina degoša gāze - nepiesātinātais ogļūdeņradis.
- amonjaks Bezkrāsaina gāze - slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku.
- acetilēns Bezkrāsaina gāze (ogļūdeņradis).
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā.
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru.
- vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
- urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli, degvielu.
- tiazols Bezkrāsaina šķidra viela (bioloģiski aktīvu vielu, krāsvielu sastāvā) ar raksturīgu smaržu.
- sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi.
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela. Ortofosforskābe.
- hlorūdeņradis Bezkrāsaina, smacējoša gāze ar asu smaku.
- benzīns Bezkrāsaina, šķidra, viegli uzliesmojoša degviela, ko iegūst no naftas.
- tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns).
- leikocīti Bezkrāsainās asins šūnas. Baltie asinsķermenīši.
- Baltie asinsķermenīši Bezkrāsainās asiņu šūnas. Leikocīti.
- leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti.
- Nātrija karbonāts Bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piemēram, ziepju, stikla ražošanā. Soda.
- Nātrija hlorīds Bezkrāsaini, kubiski kristāli ar raksturīgu sāļu garšu. Vārāmais sāls.
- bezkrāsas Bezkrāsains (1).
- anilīns Bezkrāsains (vai iedzeltens), eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto, piemēram, krāsvielu, fotoattīstītāju, ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
- ģipsis Bezkrāsains balts, retāk citādas krāsas minerāls - kalcija sulfāta kristālhidrāts.
- segnetsāls Bezkrāsains pjezoelektrisks vīnskābes kālija un nātriju, sāls.
- Ūdeņraža peroksīds Bezkrāsains sīrupveida šķidrums - ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu.
- sērpaskābe Bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
- etilspirts Bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un dedzinošu garšu. Vīna spirts.
- furfurols Bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu (izmanto ķīmiskajā rūpniecībā).
- limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
- polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls, ko izmanto ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā.
- formalīns Bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums ar asu, slāpējošu smaku.
- Simpatētiskā tinte Bezkrāsains vai ļoti gaiss šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
- ūdeņains Bezkrāsains, arī ļoti blāvs, nespodrs (parasti par acīm).
- opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
- halīts Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu. Vārāmā sāls, akmeņsāls.
- akmeņsāls Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu. Vārāmās sāls iegulas.
- benzols Bezkrāsains, degošs šķidrums ar raksturīgu smaku.
- zilskābe Bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu).
- asaras Bezkrāsains, sājš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri Šāds šķidrums, kas izplūdis no acs dobuma.
- hloroforms Bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku (narkozes līdzeklis).
- alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs, reibinošs šķidrums. Etilalkohols, etilspirts, vīna spirts.
- fiksatīvs Bezkrāsas sveķu šķīdums, ar ko pārklāj zīmējumu, lai pasargātu to no bojāšanās.
- pirtskrāsns Bezskursteņa (parasti akmens) krāsns. Arī zema krāsns, uz kuras virsmas salikti akmeņi (lauku pirtīs).
- bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina grāmatu krājumu un izsniedz grāmatas lasīšanai.
- rīcineļļa Bieza, viskoza bezkrāsas vai iedzeltena eļļa, ko iegūst no rīcina sēklām.
- sabikstīt Bikstot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā).
- birokrātiskums Birokrātisms.
- rēns Blāvs, arī nespodrs (parasti par gaismu, krāsu).
- ūdeņains Blāvs, nespodrs (par krāsu, tās toni).
- netīrs Blāvs, nespodrs, arī melni pelēcīgs (par krāsu, tās toni).
- sadzeltēt Bojājoties iegūt dzeltenu, dzeltenīgu nokrāsu (par dažiem produktiem).
- ugunsputns Brīnumputns ar mirdzošām spalvām sarkanā krāsā. Arī fenikss.
- trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli.
- umbra Brūna krāsviela, kas sastāv no mālainas vielas ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu. Attiecīgā krāsa.
- sēpija Brūna krāsviela, ko iegūst no šī gliemja tintes dziedzera vai sintēzē.
- pelēkbrūngans Brūngans ar pelēku nokrāsu.
- ķirškrāsa Brūni sarkana vai tumši sarkana krāsa.
- dzeltenbrūns Brūns ar dzeltenu nokrāsu.
- pelēkbrūns Brūns ar pelēku nokrāsu.
- rūsganbrūns Brūns ar rūsganu nokrāsu. Rūsgani brūns.
- sarkanbrūns Brūns ar sarkanu nokrāsu.
- sudrabbrūns Brūns ar sudrabainu nokrāsu. Tāds, kam ir brūni un sudrabaini krāsu laukumi.
- zaļganbrūns Brūns ar zaļganu nokrāsu.
- zaļibrūns Brūns ar zaļu nokrāsu.
- zeltbrūns Brūns ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- stūpa Budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti.
- centrs Buržuāziskā partija, partiju grupējums, kas pēc uzskatiem, programmas, arī pēc vietas parlamentā ieņem stāvokli starp demokrātiskajām un reakcionārajām partijām.
- opārts Buržuāziskās mākslas modernisma virziens, kas pievēršas telpisku ilūziju radīšanai ar abstraktām līnijām un krāsu laukumiem.
- Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
- Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
- liberālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas tiecas pēc neierobežotas privātuzņēmēju brīvības kapitālistiskajā ekonomikā un aizstāv parlamentāru valsts iekārtu, buržuāzisko formālo demokrātiju un individuālismu.
- palsot Būt ar palsu nokrāsu.
- sirmot Būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu.
- pelēksnīt Būt ar pelēcīgu nokrāsu. Pelēksnēt.
- pelēksnēt Būt ar pelēcīgu nokrāsu. Pelēksnīt.
- pelēkot Būt ar pelēku nokrāsu.
- ņirbēt Būt daudzkrāsainam, arī spožam.
- turēties Būt kādu laiku krājumā. Tikt saglabātam (par kā kopumu).
- tvīkt Būt košam, spilgtam (par krāsu, tās toni).
- liesmot Būt ļoti spilgtā (parasti sarkanā) krāsā.
- mirdzēt Būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu. Būt ļoti tīram.
- margot Būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu. Būt tīram.
- krāšņot Būt par (kā) rotājuma elementu. Būt par cēloni tam, ka (kas) ir krāšņs.
- krāsot Būt par cēloni tam, ka (kam) mainās krāsa (2).
- pušķot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem). Būt par rotājuma elementu.
- kaparot Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti āda) kļūst tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu.
- nokrāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst noteiktu krāsu (parasti par vielu).
- krāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) šķietami maina krāsu (2), mainoties apgaismojumam (par parādībām dabā).
- pigmentēt Būt par cēloni tam, ka (šūnās, audos) veidojas, uzkrājas pigmenti (1).
- nodzēst Būt par cēloni tam, ka izzūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
- apžilbināt Būt par cēloni, ka (acīm) uz mirkli zūd redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
- apžilbināt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) uz mirkli zūd spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
- dzēst Būt par cēloni, ka mazinās vai zūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
- liesmot Būt saistītam ar spilgtām krāsām dabā (par laikposmu).
- piestāvēt Būt saskaņotam (ar cilvēku, tā augumu), atbilst (cilvēkam, tā augumam) - par apģērbu, tā krāsu.
- piestāvēt Būt saskaņotam (ar ķermeņa daļu), atbilst (ķermeņa daļai) - piemēram, par krāsu, malu sakārtojumu.
- starot Būt spilgtam (par krāsu). Izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu. Būt tīram.
- liesmot Būt spožam (parasti sarkanā krāsā), tiekot apgaismotam.
- zvērot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm).
- kvēlot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
- staltoties Būt staltam, arī krāšņam.
- spīdināt Būt tādam, kam (kāda daļa) atšķiras apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
- pāriet Būt tādam, kam starp dažādiem toņiem nav krasu robežu (par krāsu), būt tādam, kas savstarpēji nav krasi norobežots (par krāsas toņiem).
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
- piesātināt Būt tādam, kas ir uzkrājis daudz (piemēram, domu, atziņu).
- barot Būt tādam, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
- krāsot Būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai (3), notraipa (ko).
- kurties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru). Kurēties.
- kurēties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru). Kurties.
- zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
- dūmot Būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti).
- spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu. Būt ļoti tīram.
- vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- Keramzīta oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
- Keramzita oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
- Šķīstošais stikls Caurspīdīgs, parasti bezkrāsains, sacietējis sakausējums, ko veido nātrija vai kālija oksīds un silīcija dioksīds un ko lieto, piemēram, par līmējošu, blīvējošu materiālu.
- krematorija Celtne, kurā izdara kremāciju speciālā krāsnī.
- cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) neliels dzīvnieks vai putns.
- cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) paliels gaļas gabals.
- krāsns Cepeškrāsns.
- plītskrāsns Cepeškrāsns.
- pūkaine Cepurīšu sēne ar izliektu dažādas krāsas (piemēram, dzeltenu, brūna, pelēku) cepurīti.
- Ceriņu krāsa Ceriņkrāsa.
- puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500.
- glikogēns Ciete, kas kā ogļhidrātu rezerve uzkrājas organismā.
- krams Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids). Šī minerāla gabals.
- ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām. Arī atsevišķs šī ieža gabals.
- starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
- serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem.
- šarlatānisms Cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdība, krāpšana.
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija. Šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
- baltvaidzis Cilvēks ar gaišu sejas krāsu.
- sārtvaidzis Cilvēks ar sārtiem vaigiem, veselīgu sejas krāsu.
- tumšvaidzis Cilvēks ar tumšu sejas krāsu.
- bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas. Grāmatu mīļotājs.
- kanoniķis Cilvēks, kas birokrātiski ievēro dogmas un likumus.
- grāmatnieks Cilvēks, kas daudz lasa. Grāmatu mīļotājs, grāmatu krājējs.
- krākoņa Cilvēks, kas krāc.
- krāpnieks Cilvēks, kas krāpj (1).
- krāpnieks Cilvēks, kas krāpj (2).
- krāpnieks Cilvēks, kas krāpj (3).
- pirtskuris Cilvēks, kas kurina pirts krāsni.
- rijkuris Cilvēks, kas kurina rijas krāsni.
- aristokrāts Cilvēks, kas pieder pie aristokrātijas (1).
- pērs Cilvēks, kas pieder pie politiski privileģēta aristokrātijas slāņa (Anglijā, līdz 1848. gadam arī Francijā).
- šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdis, krāpnieks.
- lāsums Citas krāsas vai nokrāsas plankums, arī raibums.
- veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200°C temperatūrā. Stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
- četrkrāsains Četrās krāsās.
- četrkrāsu Četrkrāsains.
- dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību.
- resursi Dabas bagātību krājumi, kurus iespējams izmantot.
- basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni).
- okers Dabiska minerālkrāsa (limonīta paveids) ar dažādiem dzeltenās krāsas toņiem.
- ezers Dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu.
- baseins Dabiska ūdenskrātuve.
- ūdensbaseins Dabisks reljefa pazeminājums, iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
- hrestomātija Daiļdarbu vai to fragmentu, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (skolas vajadzībām).
- lobīties Dalīties nost (piemēram, par apmetumu, krāsu).
- skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
- krāpšana Darbība, process --> krāpt (1). Arī blēdība (2).
- krāpšana Darbība, process --> krāpt (2).
- krāpšana Darbība, process --> krāpt (3).
- krāsotava Darbnīca, cehs, kur krāso (1).
- madarot Darināt (tekstilizstrādājumu), veidojot rotājumu uz auduma krāsošanas procesā.
- krāsotājs Darītājs --> krāsot.
- parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
- daiļdārzniecība Dārzkopības nozare, kas aptver apstādījumu ierīkošanu, kopšanu, krāšņumaugu audzēšanu, telpu dekorēšanu ar augiem.
- daudzkrāsains Daudzās krāsās.
- sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām. Šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā.
- pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi.
- dievkociņš Daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām sīki plūksnainām pelēki zaļganām lapām un raksturīgu smaržu.
- dālija Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem.
- prīmula Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā.
- muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros.
- orhideja Daudzgadīgs orhideju dzimtas lakstaugs ar nekārtniem ļoti krāšņiem ziediem ķekaros vai vārpās.
- sārmene Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros.
- gladiola Daudzgadīgs skalbju dzimtas sīpolaugs ar divrindu zobenveida lapām un krāšņiem piltuvveida ziediem.
- tauksakne Daudzgadīgs skarblapju dzimtas lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos.
- kaktuss Daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi.
- simfilas Daudzkāju apakšklase, pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu. Šīs apakšklases dzīvnieki.
- polihromija Daudzkrāsainība (parasti lietišķajā mākslā, arhitektūrā).
- daudzkrāsu Daudzkrāsains (1).
- lāsmojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu.
- lāsojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu. Lāsmojums.
- Krāteru jūra Daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
- manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas.
- virpulis Daudzveidīgs, arī nenoteikts (spilgtu krāsu) kopums. Vienlaicīgs, arī juceklīgs (stipru skaņu) skanējums.
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju.
- plastīdi Dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā.
- piens Dažu augu šūnsula baltā krāsā.
- sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts.
- kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
- kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
- sakurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst, parasti ļoti, silts, izstaro siltumu.
- kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu.
- kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu. Kurināt (1).
- akmeņdārzs Dekoratīvi (klinšu) augu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
- daiļkrāsošana Dekoratīvi krāsošanas darbi.
- acālija Dekoratīvs augs ar dažādas krāsas ziediem.
- Karaliskā begonija Dekoratīvs istabas augs ar krāšņām lapām.
- ibēre Dekoratīvs krustziežu dzimtas augs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
- astere Dekoratīvs kurvjziežu dzimtas augs ar dažādas krāsas ziediem.
- gloksīnija Dekoratīvs lakstaugs ar lieliem, krāšņiem zvanveida ziediem.
- kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs.
- kāršroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs. Kokroze.
- intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
- roze Dekoratīvs rožu dzimtas krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru.
- lauvmutīte Dekoratīvs viengadīgs vīrceļu dzimtas augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem.
- puķe Dekoratīvs, ziedošs (krāšņuma vai savvaļas) lakstaugs, arī puskrūms.
- krāsniņa Dem. --> krāsns.
- demokrāts Demokrātijas (1) atzinējs, piekritējs.
- demokrātisms Demokrātijas principu atzīšana un realizēšana.
- demokrāts Demokrātiskās partijas biedrs (kapitālistiskajās valstīs).
- iegula Derīgo izrakteņu krājums, kas norobežots no apkārtējiem iežiem.
- uzskaitīt Detalizēti iegrāmatot, fiksēt (kā, piemēram, faktu, līdzekļu, krājumu, arī platības) daudzumu, apjomu u. tml.
- konduktors Detaļa (elektrostatiskajā mašīnā), kurā uzkrājas elektrības lādiņi.
- caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
- slaids Diapozitīvs (parasti krāsains).
- karbonado Dimanta paveids - mikroskopisku dimanta graudiņu agregāts melnā vai pelēkā krāsā.
- divkrāsains Divās krāsās.
- divkrāsu Divkrāsains.
- ūdensodi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir raksturīgi ūdenī dzīvojoši bezkrāsaini, caurspīdīgi kāpuri. Šīs dzimtas kukaiņi.
- ziedmuša Divspārņu kārtas mušveida divspārņu apakškārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu.
- kesons Doba dzelzs kārba (metalurģiskajās krāsnīs), kurā cirkulē ūdens.
- tvertne Dobs priekšmets, veidojums (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
- pūslis Dobs, muskuļots maisveida orgāns (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kur parasti uzkrājas kāds šķidrums.
- rakelis Dobspiedes mašīnās - plāna, uzasināta, pulēta tērauda plāksne, ar kuru noņem krāsu no iespiedformas virsmas.
- arhīvs Dokumentālu materiālu kopums, krājums.
- pamatkrāsa Dominējošā krāsa (piemēram, kādā vidē, apkārtnē).
- kolorīts Dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids (piemēram, telpā, vienotā priekšmetu kopumā).
- pūžņi Duļķaini, dzeltenīgi zaļi izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā.
- apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve.
- dūmains Dūmu krāsā, pelēks.
- dūmakains Dūmu krāsā, pelēks. Dūmains (2).
- iere Dūmvads (krāsnī).
- rieris Dūmvads (krāsnī). Iere (3).
- tituldzejolis Dzejoļu krājuma dzejolis, kura virsraksts saskan ar krājuma nosaukumu.
- luteolīns Dzeltena augu krāsviela.
- ruds Dzeltenbrūns ar sarkanīgu nokrāsu.
- Rūsas krāsa Dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa.
- rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa. Šādas krāsas kārta.
- pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā. Strutas.
- oranždzeltens Dzeltens ar oranžu nokrāsu.
- pelēkdzeltens Dzeltens ar pelēku nokrāsu.
- rūsgandzeltens Dzeltens ar rūsganu nokrāsu. Rūsgani dzeltens.
- sarkandzeltens Dzeltens ar sarkanu nokrāsu. Tāds, kam ir sarkani un dzelteni krāsu laukumi.
- sārtdzeltens Dzeltens ar sārtu nokrāsu.
- zaļgandzeltens Dzeltens ar zaļganu nokrāsu.
- zaļdzeltens Dzeltens ar zaļu nokrāsu.
- zeltdzeltens Dzeltens ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- topāzs Dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls, kura caurspīdīgie kristāli ir dārgakmeņi.
- palss Dzeltens, parasti ar pelēcīgu nokrāsu (par zirgu vai tā apmatojumu).
- terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu - skuju koku sveķu sastāvdaļa.
- melanža Dzija, ko izgatavo no dažādu krāsu šķiedru (sintētisko, kokvilnas, vilnas) maisījuma. Audums no šādas dzijas.
- iezīsties Dziļi iespiesties, iesūkties (kur iekšā) - piemēram, par smaržām, krāsām.
- patriciāts Dzimts aristokrātija (senajā Romā).
- patricietis Dzimts aristokrātijas loceklis (senajā Romā).
- sārtoties Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām). Dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem).
- sārtot Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām). Dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem). Sārtoties (1).
- mīmikrija Dzīvnieka vai auga līdzība, pielāgošanās apkārtējai videi ar savu aizsargkrāsu, formu.
- aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma, ādas, arī olu krāsa, kas pielāgota apkārtnes dominējošai krāsai.
- vitālkrāsošana Dzīvu šūnu vai audu struktūru iekrāsošana ar speciālām krāsvielām (parasti kontrastainības radīšanai novērojumiem mikroskopā).
- rudmiese Ēdamā lapiņu sēne ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras.
- Raganu beka Ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti, apakšā paresninātu kātiņu, kas ir dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
- bērzlape Ēdama sēne ar krāsainu (parasti dzeltenu, sarkanu vai brūnu) cepurīti, baltu kātiņu.
- piltuvene Ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti.
- Viltotais zaķis Ēdiens - maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
- sacepums Ēdiens - vienmērīgā karstumā (parasti cepeškrāsnī) cepts, parasti vairāku, produktu kārtojums vai sajaukums.
- platekrāns Ekrāns (kinofilmu projicēšanai), kura malu attiecība ir no 1 : 1,66 līdz 1 : 2,33.
- kinoekrāns Ekrāns, uz kura projicē kinofilmas.
- Indukcijas krāsns Elektriskā krāsns, kurā karsē dažādus materiālus un priekšmetus, izmantojot siltumu, ko rada tajos inducētās elektriskās virpuļstrāvas.
- rastrs Elektronu kūļa veidotās gaišās līnijas uz televizora ekrāna, kad netiek uztverts attēls.
- Zemes krāsas Eļļas krāsas, kuru sastāvā ietilpst organiskie pigmenti (piemēram, okers, umbra, mīnijs).
- Zemes krāsas Eļļas krāsas, kuru sastāvā ietilpst zemes pigmenti (piemēram, okers, umbra, mīnijs).
- mumijs Eļļas krāsu un gruntskrāsu pigments, kura galvenā sastāvdaļa ir dzelzs oksīds.
- Tautas medicīna Empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu un šo zināšanu izmantošana praksē.
- Tautas medicīna Empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu un šo zināšanu izmantošana praksē.
- maksimālisms Eseru sīkburžuāzisks sabiedriski politisks novirziens, kas ignorēja buržuāziski demokrātiskās revolūcijas posmu un prasīja eseru maksimālās programmas tūlītēju realizāciju.
- barons Feodālo muižnieku tituls. Zemākais aristokrātijas tituls (dažās kapitālistiskajās valstīs). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- piesātinājums Fizikāls lielums, kas izsaka krāsas tīrību un ko mērī ar spektrālās krāsas spožuma attiecību (procentos) pret kopējo spektrālās krāsas un baltās gaismas spožumu.
- Burta kalps Formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļa, notikumu) būtība.
- Burta kalps Formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļu, notikumu) būtībā.
- ierēdniecisks Formāls (3), birokrātisks. Arī neiejūtīgs.
- Kancelejas žurka Formāls, birokrātisks kancelejas darbinieks.
- Kancelejas žurka Formāls, birokrātisks kancelejas darbinieks.
- piefotografēt Fotografējot papildināt, (esošo fotoattēlu krājumu). Fotografējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos fotoattēlus).
- Preciozā literatūra Franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
- emfizēma Gaisa pārmērīga uzkrāšanās orgānos, audos.
- kauperis Gaisa sildīšanas ierīce domnu krāsnīm.
- pneimotorakss Gaisa uzkrāšanās vai arstnieciska ievadīšana pleiras dobumā.
- pamattonis Gaismēnas un kolorīta uzbūves pamatelements, vispārējās nokrāsas galvenā īpašība.
- glejs Gaišas krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību (sastopams kūdrainās, purvainās vietās).
- liparīts Gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam.
- Smilšu krāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi. Smilškrāsa.
- Smilšu krāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi. Smilškrāsa.
- smilškrāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi. Smilšu krāsa.
- krēmdzeltens Gaiši dzeltens ar nelielu brūnganu nokrāsu.
- Lašu (arī laša) krāsa Gaiši sārta krāsa ar dzeltenīgu niansi.
- Lašu (arī laša) krāsa Gaiši sārta krāsa ar dzeltenīgu niansi.
- salātzaļš Gaiši zaļš. Tāds, kam ir dārza salātu lapu krāsa.
- pāls Gaišs ar dzeltenīgu nokrāsu (par zirgu vai tā apmatojumu).
- viegls Gaišs, maz piesātināts (par krāsu).
- balts Gaišs. Bezkrāsains.
- videoterminālis Gala ierīce, kas sastāv no vadības pults un ekrāna un ko izmanto, piemēram, attēlu analizēšanai.
- ričuračs Galda spēle ar metamo kauliņu un vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
- serpentīns Gara, šaura, krāsaina papīra lente, ko ballēs, karnevālos sviež publikā, dejotājos.
- lampass Gareniska krāsaina uzšuve (formas tērpa) bikšu sānos.
- stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
- kaldera Gāzu eksplozijas rezultātā radies ovāls vai apaļš vulkāna krātera padziļinājums.
- pasteļglezniecība Glezniecība, kurā izmanto pasteļkrāsas.
- Eļļas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas.
- Eļļas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas.
- eļļa Glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas. Gleznojums ar eļļas krāsām.
- krīts Glezniecības tehnika, kurā izmanto krāsainos kātiņus (pasteļkrāsas). Pasteļtehnika.
- pasteļtehnika Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas. Pastelis (1).
- pastelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas. Pasteļtehnika.
- guaša Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādas krāsas.
- tempera Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādu krāsu un darbus darina uz dēļa, auduma, kartona.
- akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto ūdenī šķīdinātas akvareļa krāsas.
- neoimpresionisms Glezniecības virziens, kas radās 19. gadsimta 80. gados Francijā un kam raksturīga krāsu punktu izmantošana, lai radītu krāsu toņu efektu.
- plenērisms Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību. Arī plenērs.
- plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību. Dabas mākslinieciska studēšana ārpus mākslinieka darbnīcas.
- akvarelēt Gleznot ar akvareļa krāsām.
- tonālists Gleznotājs, kura darbos dominē krāsu tonālās attiecības.
- perlamutrs Gliemju čaulas pati iekšējā kārta, kas sastāv no ogļskābā kalcija plāksnēm un zaigo dažādās krāsās.
- monotipija Gludspieduma tehnika - attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu.
- bibliotēka Grāmatu krājums (parasti sistematizēts) sabiedriskai vai personiskai lietošanai.
- pirops Granātu grupas minerāls, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
- izgrimēt Grimējot izkrāsot. Grimējot izveidot vēlamu izskatu (parasti sejai).
- kartogramma Ģeogrāfiskā karte, kurā grafiski (ar svītrojumu, krāsojumu) parādīti statistiski dati (par kādu parādību) noteiktā teritorijā.
- fluorīts Halogēnu grupas dažādas krāsas stiklam līdzīgs minerāls.
- silvīns Halogēnu grupas rūgti sāļš, bezkrāsains, pienbalts vai sārts minerāls.
- ūdenskrāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai. Ūdens krāns.
- Ūdens krāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai. Ūdenskrāns.
- bumbulis Ieapaļš, sulīgi piebriedis vasas veidojums zemē - auga barības vielu krātuve.
- iere Iedobums krāsns mūrī (kur var ko žāvēt, sildīt).
- rieris Iedobums krāsns mūrī (kur var ko žāvēt, sildīt). Iere (1).
- strēķis Iegarens (kā) krāvums. Grēda, kaudze.
- grēda Iegarens krāvums.
- izspiest Iegūt (ko, piemēram, varmācīgi pieprasot, an apkrāpjot).
- pārkrāsoties Iegūt citu krāsu kādā (parasti fizioloģiskā) procesā.
- iemelnēt Iegūt melnganu nokrāsu.
- satumst Iegūt tumšu krāsas toni (piemēram, par priekšmetiem).
- apzilēt Iegūt zilganu nokrāsu, kļūt zilganam.
- tablo Iekārta, uz kuras virsmas, ekrāna u. tml. veido maināmus signālus, tekstus operatīvai informācijai.
- infiltrēties Iekļūt un uzkrāties orgānos vai audos (par šķidrumu, šūnu elementiem).
- iezīmēt Iekrāsot, ieēnot (parasti skropstas, uzacis).
- iekrāties Iekrāt sev.
- žultspūslis Iekšējais orgāns (cilvēkiem un dzīvniekiem), kurā uzkrājas žults.
- noguldīt Iemaksāt uzglabāšanai (naudu krājkasē, bankā) un saņemt ienākumu (no tās).
- draga Ierīce augu un dzīvnieku izcelšanai no ūdenskrātuvju dibena.
- sklerometrs Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot dimanta vai tērauda adatas ieskrāpējuma dziļumu.
- aizlaidnis Ierīce dūmvada noslēgšanai (krāsnī, skurstenī). Aizbīdnis.
- batometrs Ierīce, ar kuru dažādā dziļumā ņem paraugus no ūdenskrātuvēm, urbumiem.
- akumulators Ierīce, kas uzkrāj noteikta veida enerģiju.
- kinoiekārta Ierīču komplekss kinofilmu projicēšanai uz ekrāna.
- kinematogrāfs Ierīču un metožu komplekss kustīgu objektu fiksēšanai gaismjutīgā filmā un iegūto attēlu projicēšanai uz ekrāna.
- iekrakstēties Iesākt krāksiet un tūlīt pārstāt.
- iekrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
- aizkrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekrākties.
- iekrāsot Iesākt krāsot, bet nepabeigt.
- iebālēt Iesākt zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu. Mazliet, arī vietumis pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu.
- ieķert Ieskrāpēt, viegli iekost (parasti par dzīvniekiem).
- periodika Iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu) kopums, kurus izdod regulāri, noteiktos termiņos.
- iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par krāsām, ķīmiskām vielām.
- dobspiedums Iespiešanas tehnikas veids - attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām, ar krāsu pildītajām vietām.
- kredītiestāde Iestāde, kas dod kredītu (1) (piemēram, PSRS Valsts banka, Valsts darba krājkase).
- iezilināt Ietonēt ar zilu krāsu.
- ievietot Ietvert, iekļaut (krājumā, iespieddarbā u. tml.).
- spīdināties Ievērojami atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
- ieklāt Iezīmēt, iekrāsot (piemēram, zīmējumā, akvarelī ēnojumu, krāsas toni).
- izkrākties Ilgāku laiku, daudz krākt.
- izskrāpēties Ilgāku laiku, daudz skrāpēt.
- paklājaugi Ilggadīgi vai viengadīgi zemi krāšņumaugi, kurus izmanto galvenokārt paklājveida un mozaīkveida puķu stādījumos.
- kanna Ilggadīgs lakstaugs ar asimetriskiem, parasti spilgtiem, dažādas krāsas ziediem.
- krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> krākt (1).
- krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (2).
- krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (3).
- metilspirts Indīga bezkrāsaina, caurspīdīga, šķidra viela ar etilspirta smaržu.
- difosgēns Indīgā kaujas viela - bezkrāsains vai viegli iebrūns taukains šķidrums ar asu sapuvuša siena smaku.
- ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši.
- forma Instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
- palete Īpaša, parasti taisnstūra vai ovālas formas plāksne (parasti ar caurumu īkšķa ievietošanai), uz kuras novieto un jauc krāsas.
- vāraunieks Īpašas formas māla trauks (kā) vārīšanai krāsnī (Austrumlatvijā).
- karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Kara bāze.
- Kara bāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Karabāze.
- dārzs Īpaši ierīkots zemes gabals dažādu sugu, šķirņu kultūraugu (piemēram, dārzeņu, augļaugu, krāšņumaugu) audzēšanai. Īpaši ierīkots zemes gabals vienas sugas, šķirnes augļaugu audzēšanai.
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- smalta Īpaši kausēta stikla nelielu, necaurspīdīgu, krāsainu gabalu kopums, ko izmanto mozaīkas veidošanā.
- siekalas Īpašu mutes dobuma dziedzeru sekrēts - šķidrums bez krāsas un garšas.
- taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
- korners Īslaicīga kapitālistu vienošanās, lai spekulētu, uzpērkot preču krājumus un paaugstinot cenu.
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (1).
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (2).
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (3).
- korāns Islama reliģiski dogmatisku, mitoloģisku un juridisku tekstu krājums.
- sunna Islama tekstu krājums, kurā Ietilpst leģendas par Muhamedu, kā arī korāna papildinājumi un iztulkojumi.
- iekrāciens Īss, aprauts krāciens.
- nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi krākt.
- sadegt Izbeigties, paiet saistībā ar kā degšanu, krāsu spilgtumu (par laikposmu).
- mūrītis Izbūve krāsns ārsienas apakšdaļā sēdēšanai vai gulēšanai.
- ziedēt Izcelties apkārtnē ar savu spilgtumu, krāšņumu. Būt spilgtam, krāšņam.
- krāšņoties Izcelties ar savu krāšņumu. Saistīt uzmanību ar savu krāšņumu.
- degt Izcelties ar spožumu, ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
- greznoties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu).
- rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu). Būt tādam, kas rotā (ko).
- krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas. Izkrāsoties.
- krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas. Lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
- ņirbēt Izdalīties apkaimē ar savu daudzkrāsainību, spožuma mainīgumu (par ko kustīgu).
- kvēlot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
- zvērot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem). Kvēlot (2).
- rūsganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar sava rūsgano krāsu.
- dzeltēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu dzelteno krāsu.
- svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu. Būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu).
- tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu. Arī sārtoties (piemēram, par debesīm).
- melnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
- melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu. Melnēt (2).
- pelēksnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
- pelēksnīt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
- pelēkot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēko krāsu.
- rūdot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rudo krāsu.
- rūsēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rūsgano krāsu.
- sarkanot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu. Būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
- sarkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu.
- sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu. Sārtot (2).
- sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu. Sārtoties (2).
- zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu. Zeltot (1).
- zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu. Zeltoties.
- zilganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilgano krāsu; kļūt vai būt zilganam.
- zilot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu. Kļūt vai būt zilam. Arī zilgot.
- zilēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu. Zilot.
- zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu. Kļūt vai būt zilam, zilganam. Arī zilgmot.
- zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu. Kļūt vai būt zilam, zilganam. Arī zilgot.
- tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
- tumšot Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu. Tumst (2).
- palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
- noreibt Izjust, parasti vieglu, reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
- izecēt Izkasīt, izskrāpēt.
- izoderēt Izklāt ar oderējumu (piemēram, metalurģiskās krāsns, cauruļvada) iekšpusi.
- nokrāsoties Izmainīt vai iegūt noteiktu krāsu kādā (parasti fizioloģiskā) procesā.
- izšmaukt Izmānīt, izkrāpt (ko). Apmānīt, apkrāpt (kādu).
- rotāt Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu. Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- rotāties Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu. Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- iztušēt Izplūdinot krāsas, samazināt (līniju, kontūru) asumu.
- dzelt Izraisīt asu kairinājumu, spēcīgu uzbudinājumu (par gaismu, krāsām).
- Atveldzēt skatienu Izraisīt labpatiku (parasti par krāšņām ainavām).
- Atveldzēt skatienu Izraisīt labpatiku (parasti par krāšņām ainavām).
- noslāņoties Izveidoties, sakrāties, arī izvietoties slāņveidīgi.
- pielāgot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas.
- piemērot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas. Pielāgot (2).
- dzega Izvirzīta augšmala telpu iekārtas priekšmetiem (piemēram, krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
- izkāst Izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves).
- rušināt Jaukt, mazliet pārvietot ogles, pagales (krāsnī, ugunskurā).
- talmuds Jūdaisma reliģisko, filozofisko, ētisko, tiesisko, sadzīves priekšrakstu, mācību krājums. Attiecīgā grāmata.
- reibt Just reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
- moka Kafijas koka vai krūma šķirne. Šīs šķirnes koks vai krāms.
- sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu.
- meloņkaktuss Kaktuss ar melonei līdzīgas formas un krāsas stumbru.
- kalifāts Kalifa pārvaldītas valsts teokrātiska iekārta (muhamedāņu zemēs).
- sulainis Kalpotājs valdnieka, arī aristokrāta dzīvojamās telpās. Privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
- nosēdkamera Kamera, tilpne nosēdumu, nogulšņu izdalīšanai, uzkrāšanai.
- kancelejists Kancelejas darbinieks (parasti tāds, kas birokrātiski veic savus uzdevumus).
- Kapitāla koncentrācija Kapitāla apjoma pieaugums, uzkrājoties virsvērtībai.
- Kapitāla koncentrācija Kapitāla apjoma pieaugums, uzkrājoties virsvērtībai.
- vakarene Kāpostu (krustziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs - krāšņumaugs ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem.
- zeltziede Kāpostu (krustziežu) dzimtas krāšņumaugs ar smaržīgiem zeltainiem vai dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
- uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
- Jūras kara bāze Kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.
- karūsa Karpu dzimtas zivs dzeltenīgi brūnā, arī sudraboti pelēcīgā, zeltaini sarkanā, baltā vai melnā krāsā ar iesārtām spurām.
- Zvīņu karpa Karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas. Šīs šķirnes karpa.
- Zvīņu karpa Karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas. Šīs šķirnes karpa.
- grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un īpatnēju garšu.
- sudrabkarūsa Karūsa, kam ir raksturīga sudrabaini pelēcīga krāsa.
- skribināt Kasīt, arī skrāpēt (ko). Kasot, arī skrāpējot dalīt nost (parasti ko sīku).
- nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt.
- nokasīt Kasot, skrāpējot atdalīt nost.
- nokasīt Kasot, skrāpējot iznīcināt (piemēram, uzrakstīto).
- apkasīt Kasot, skrāpējot ko nost, notīrīt (no ārpuses vai visapkārt).
- pārkasīt Kasot, skrāpējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kasot, skrāpējot ievainot.
- šatens Kastaņbrūns (par cilvēka matiem, to krāsu).
- podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
- panorāma Kinematogrāfijas sistēma, ar kuru kinofilma no kāda centra fiksē visu riņķveida redzes lokā esošo, sistēma kinofilmas projicēšanai uz riņķveidīgi novietotu ekrānu kopuma.
- kinoprojekcija Kinokadru projicēšana uz ekrāna.
- cirkorāma Kinosistēma, kurā ekrāns atrodas visapkārt skatītāju zālei.
- krāsot Klāt (celtnes) ārpusi, (telpas) sienas, griestus, grīdu u. tml. ar krāsu (3).
- otēt Klāt (kā) virsmu ar kādu vielu (parasti krāsvielu), par darbarīku izmantojot otu.
- krāsot Klāt, piesūcināt, jaukt (ko) ar krāsu (3).
- klāt Kliedēt (piemēram, krāsu, masu uz kādas virsmas).
- segties Kliedēties, tikt kliedētam (uz kādas virsmas) - piemēram, par krāsu.
- trausls Klusināts, liegs (par skaņu). Nepiesātināts (par krāsu, gaismu). Ātri gaistošs, arī tikko sajūtams (par smaržu).
- nobrūnēt Kļūt brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu (par priekšmetiem).
- demokratizēties Kļūt demokrātiskam vai demokrātiskākam.
- dzist Kļūt grūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām). Bālēt.
- karst Kļūt karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
- nodzist Kļūt ļoti blāvam (par krāsām), kļūt ļoti neskaidram, nesalasāmam, izzust (par rakstu). Arī izdzist (2).
- padzist Kļūt pagrūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām).
- slāpt Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.). Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu).
- sadegt Kļūt tādam, kam zūd spožs, spilgts (parasti sarkans) apgaismojums. Zūdot (parasti sarkanas) krāsas spilgtumam, beigt pastāvēt.
- sadzeltēt Kļūt tādam, kura ādai ir dzeltena, dzeltenīga nokrāsa (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- piesūkties Kļūt tādam, kurā uzkrājas smarža (piemēram, par apģērbu).
- sabiezēt Kļūt tumšam, arī piesātinātam (par krāsu, tās toni).
- zilēt Kļūt zilam (zaudējot savu sākotnējo krāsu).
- sabrūnēt Kļūt, parasti pilnīgi, brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
- sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, dzeltenīgam, zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu.
- saplūst Kļūt, parasti pilnīgi, līdzīgam (kam apkārtējā vidē), neatšķiramam (no tā), piemēram, vienādas krāsas, arī liela attāluma, vāja apgaismojuma dēļ.
- sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
- iekodināt Kodinot iekrāsot.
- iekodināt Kodinot panākt, ka (krāsa) iesūcas, kļūst noturīga.
- kodolspēki Kodolieroču krājums.
- irbene Koks vai krūms ar krāšņiem, baltiem ziediem.
- starpkoks Koks, kas krāvumā ir novietots šķērsām citiem kokiem starpu veidošanai starp tiem.
- snieglauza Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
- sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
- peldņi Koku zari, stumbri, pludināšanā zuduši baļķi u. tml., kas ir sakrājušies ūdenstilpes krastā.
- kadeti Konstitucionāli demokrātiskā partija pirmsrevolūcijas Krievijā - galvenā kontrrevolucionārās liberāli monarhistiskās buržuāzijas partija. Šīs partijas biedri.
- Tekošais konts (arī rēķins) Konts (bankā vai krājkasē), kas atspoguļo operācijas, kuras tiek veiktas ar glabājamiem naudas līdzekļiem.
- spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas). Norise, kurā kas (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
- bagātība Kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti.
- aktīnija Koraļļpolipu klases jūras dzīvnieks (spilgtā vai raibā krāsā).
- Korāļu grāmata Korāļu melodiju un tekstu krājums.
- krāsnesis Korporelis, kam ir tiesības nēsāt savas korporācijas krāsas.
- rūžs Kosmētikas līdzeklis dažādos salkanās krāsas toņos.
- smiņķis Kosmētikas līdzeklis, kas satur krāsvielas.
- krāšļi Kosmētikas līdzekļi, kas satur krāsvielas.
- Lūpu pomāde Kosmētisks līdzeklis - ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību.
- Lūpu pomāde Kosmētisks līdzeklis - ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību.
- koškrāsains Košās krāsās.
- Košuma krūms Košumkrūms, krāšņumkrūms.
- nokrākt Krākt (visu laikposmu) un pārstāt krākt.
- Dzīvā krāsa Krāsa, kas izraisa dzīvesprieku, možumu. Spilgta krāsa.
- Dzīva krāsa Krāsa, kas izraisa dzīvesprieku, možumu. Spilgta krāsa.
- piekrāsa Krāsa, kas piešķir pamatkrāsai citādu toni, niansi.
- pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu vai klāj kādas virsmas lielāko daļu.
- hromatisks Krāsains, krāsots.
- krāsojums Krāsas tonis vai vairāku toņu kombinācija, kas rodas, ja ko krāso.
- pasteļtonis Krāsas tonis, kam nav spilgtuma. Maigs, gaišs krāsas tonis.
- miesaskrāsa Krāsas tonis, kas atgādina cilvēka ādas krāsu.
- iekrāsojums Krāsas tonis, kas rodas, ko iekrāsojot.
- notonis Krāsas tonis, nokrāsa.
- papildkrāsas Krāsas, kas (piemēram, gleznā) papildina citas (parasti dominējošās) krāsas.
- papildkrāsas Krāsas, kas sajauktas veido balto krāsu.
- Konditorejas krāsas Krāsas, kuras izmanto konfekšu un citu konditorejas izstrādājumu iekrāsošanai.
- anilīnkrāsas Krāsas, kuru pagatavošanai lieto anilīnu. Organiskas krāsvielas.
- piekrāsot Krāsojot (parasti atsevišķas vietas), panākt, ka (piemēram, priekšmets) ir vienādā krāsā. Izlabot krāsas bojājumus.
- piekrāsot Krāsojot pieskaņot (kā) krāsu vēlamajam, paredzētajam paraugam.
- tonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, materiālu, panākt, ka (kas) iegūst noteiktu nokrāsu.
- ietonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
- izkrāsot Krāsojot, krāsojoties izveidot vēlamo izskatu (parasti cilvēkam).
- starptonis Krāsos tonis, kas krāsu spektrā atrodas starp diviem citiem toņiem.
- madarot Krāsot (parasti sarkanā krāsā) ar dabiskām, no madarām iegūtām, vai citām dabiskām kodināmām krāsvielām.
- nokrāsot Krāsot un pabeigt krāsot (kā virsmu).
- nozeltīt Krāsot un pabeigt krāsot ar krāsu, kas rada zeltam līdzīgu spīdumu.
- izkrāsot Krāsot un pabeigt krāsot. Nokrāsot.
- kontrasts Krass pretstats (piemēram, starp krāsām, laukumiem gleznā, zīmējumā, fotogrāfijā).
- pludmale Krasta sastāvdaļa, kas veidojas viļņu uzkrituma, straumju iedarbībā un kur uzkrājas, piemēram, smilts, grants, oļi.
- kolorīts Krāsu kombinācijas vispārīgais raksturs (piemēram, daudzkrāsainā mākslas darbā, audumā).
- palete Krāsu kopums, krāsu kombinācija (gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos). Krāszieds.
- krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (parasti gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos).
- krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (priekšmetiem, to grupām).
- sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piemēram, gladiolas, hiacintes, krokusi, lilijas).
- rota Krāšņs, dekoratīvs tērps, arī tērpa krāšņa, dekoratīva sastāvdaļa.
- krējumkrāsa Krēmkrāsa.
- Krēma krāsa Krēmkrāsa.
- boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas II kongresa revolucionārā vairākuma pārstāvis. Ļeņina uzskatu piekritējs.
- jašma Kristālisks, blīvs dažādas krāsas iezis, kas satur kvarcu un halcedonu (izmanto rotājumiem un mākslas priekšmetu izgatavošanai).
- lefkoja Krustziežu dzimtas viengadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem dažādas krāsas ziediem.
- tauriņš Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem.
- bibliotēka Kultūras un izglītības iestāde vai kādas organizācijas, iestādes daļa, kas krāj, apstrādā un glabā iespieddarbus (arī rokrakstus) un izsniedz tos lasītājiem.
- apkurināt Kurinot (krāsni, plīti u. tml.), apsildīt (telpu)..
- izkurināt Kurinot krāsni, pavardu u. tml., sasildīt (telpu).
- nokaitēt Kurinot ļoti sakarsēt (krāsni, pavardu).
- piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (krāsni, pavardu).
- izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu). Panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
- pārkurināt Kurinot pieļaut, ka (kas, parasti krāsns, telpa) kļūst pārāk karsts.
- nokurināt Kurinot stipri sakarsēt (krāsni, pavardu). Sakurināt.
- spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.). Kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi. Liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
- krizantēma Kurvjziežu dzimtas augs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem kurvīšos.
- dzelzene Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
- gerbera Kurvjziežu dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
- kliņģerīte Kurvjziežu dzimtas krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem.
- jānīši Kurvjziežu dzimtas lakstaugi ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
- kosmeja Kurvjziežu dzimtas viengadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem un pretējām lapām.
- Zeltainās aļģes Kustīgas, arī sēdošas vienšūnas, koloniju, retāk daudzšūnu aļģes ar zeltaini dzeltenu, zaļgandzeltenu vai brūnganu nokrāsu.
- ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs, arī daudzveidīgs, daudzkrāsains (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums. Jūklis.
- Dziļā kūts Kūts, kurā kūtsmēsli tiek uzkrāti padziļinājumā zem dzīvnieku stāvvietas.
- Seklā kūts Kūts, kurā nav īpaša padziļinājuma kūtsmēslu uzkrāšanai.
- Seklā kūts Kūts, kurā nav īpaša padziļinājuma kūtsmēslu uzkrāšanai.
- halcedons Kvarca paveids - dažādas krāsas minerāls ar mikrokristālisku uzbūvi (pusdārgakmens).
- rentgenoskopija Ķermeņa daļu izmeklēšana ar rentgenstarojumu, iegūstot attēlu uz fluorescējošā ekrāna.
- dupleksprocess Ķeta kausēšana vispirms vienā un pēc tam otrā krāsnī (lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības).
- ķieģeļceplis Ķieģeļnīca. Ķieģeļu apdedzināšanas krāsns. Iekārta ķieģeļu ražošanai.
- skābeklis Ķīmiskais elements - bezkrāsaina, par gaisu mazliet smagāka gāze.
- slāpeklis Ķīmiskais elements - gāze bez krāsas, smakas un garšas.
- ūdeņradis Ķīmiskais elements - gāze bez krāsas, smaržas, garšas.
- cēzijs Ķīmiskais elements - ļoti mīksts sudraba krāsas metāls.
- litijs Ķīmiskais elements - ļoti viegls, mīksts, sudrabaini baltas krāsas sārmu metāls.
- rubīdijs Ķīmiskais elements - mīksts sudraba krāsas metāls.
- dzīvsudrabs Ķīmiskais elements - šķidrs metāls sudraba krāsā.
- Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Vārāmais sāls. Nātrija hlorīds.
- gazometrs Laboratorijas ierīce gāzu uzkrāšanai, glabāšanai un to tilpuma mērīšanai.
- Pūra lāde Lāde, kurā glabājas šāds krājums.
- Laistīties zeltā, sudrabā Laistīties zelta un sudraba krāsā.
- Laistīties zeltā, sudrabā Laistīties zelta un sudraba krāsā. Būt bagātīgi izrotātam ar zeltu, sudrabu.
- Laistīties zeltā, sudrabā Laistīties zelta un sudraba krāsā. Būt bagātīgi izrotātam ar zeltu, sudrabu.
- plakāts Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus.
- dīķsaimniecība Lauksaimniecības papildnozare, kas aptver zivju audzēšanu ūdenskrātuvēs (dīķos), dīķu kopšanu, ūdensputnu audzēšanu.
- mēnessakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu nokrāsu.
- krāsnspriekša Laukums uz grīdas pie krāsns kurtuves durvīm.
- krāsnspriekša Laukums, arī telpa krāsns tiešā tuvumā pie tās kurtuves durvīm.
- Vulkāniskās bumbas Lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
- Vulkāniskās bumbas Lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
- toross Ledus atlūzu krāvums (jūrās, upēs, ezeros).
- palāses Lejup pilošs, arī lejup tekošs ūdens. Vieta, kurā ir sakrājies šāds ūdens.
- Ēnu teātris Leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
- Ēnu teātris Leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
- trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā). Šādai uzšuvei, apdarei paredzēts veidojums.
- panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas). Taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni).
- uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta aviācijas degvielas transportēšanai un citu lidaparātu nodrošināšanai ar degvielas krājumiem, to papildināšanai lidojuma laikā.
- kartons Liela formāta palīgzīmējums - mets uz Joda papīra (parasti krāsās) atbilstoši (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem.
- ceplis Liela krāsns zemnieku mājās (telpu apsildīšanai, maizes cepšanai, ēdienu gatavošanai, arī apgaismošanai).
- arsenāls Liels (materiālu, līdzekļu) krājums.
- puma Liels kaķu dzimtas dzīvnieks (Ziemeļamerikā) ar slaidu ķermeni, īsu vienkrāsainu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti, kurai ir vienmērīgs apmatojums.
- kapacitāte Lielums, kas raksturo vadītāju spēju uzkrāt elektriskos lādiņus.
- martenprocess Lieta tērauda ieguve martenkrāsnī.
- gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
- kad Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
- kā Lieto, lai izteikumam piešķirtu apstiprinājuma nokrāsu.
- ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu.
- kur Lieto, lai izteikumam piešķirtu pastiprinājuma nokrāsu.
- vai Lieto, lai norādītu uz vārda nozīmes pavājinājumu un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā. Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- mans Lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu.
- gan Lieto, lai pastiprinātu - vārda nozīmi un piešķirtu tai zināmu ierobežojuma nokrāsu.
- tāds Lieto, lai pastiprinātu apzīmējamā vārda nozīmi un piešķirtu izsaukumam nievīgu vai humoristisku nokrāsu.
- Kur tad Lieto, lai pastiprinātu izteikumā šaubu, neiespējamības nokrāsu.
- gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu izteikumam pieļāvuma vai arī pretstatījuma un pieļāvuma nokrāsu.
- kaut Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
- kad Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu. Kaut [3] (2).
- kā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
- tā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
- tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, vienlaikus piešķirot tam noteiktu pretstata vai pieļāvuma nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- Diezin vai Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- Nezin vai maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- Diezin (arī diez) vai Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- Nezin (arī nez) vai, arī nezin (arī nez) vai maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- Gan jau nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
- Gan jau nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- Gan nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- Vai nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
- kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu (parasti jautājuma teikumos).
- maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu.
- pavisam Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu. Maz [2] (3).
- likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- rādīties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu. Likties [2] (4).
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam, piemēram, pieļāvuma, nosacījuma, ierobežojuma nokrāsu.
- Vai ne Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu. Arī.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- Kaut vai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
- sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu. Diezin (2).
- nezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- maz Lieto, lai piešķirtu vārdam šaubu nokrāsu.
- vai Lieto, lai piešķirtu vārdam, izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- nē Lieto, lai precizētu un pastiprinātu kādu pieņēmumu, piešķirot izteikuma saturam apstiprinājuma nokrāsu.
- katedrālstikls Liets krāsains stikls ar grumbuļainu virsmu.
- oscilogramma Līkne, kuru iegūst uz oscilogrāla ekrāna. Šādas līknes attēls (uz fotofilmas, papīra u. tml.).
- civilkodekss Likumu krājums, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības starp valsts, kooperatīvām un sabiedriskām organizācijām, kā arī starp pilsoņiem.
- puškīnija Liliju dzimtas krāšņumaugs ar bāli vai tumši ziliem ziediem ķekarveida ziedkopās.
- hiacinte Liliju dzimtas krāšņumaugs ar smaržīgiem ziediem.
- zilsniedzīte Liliju dzimtas krāšņumaugs ar šaurām lapām rozetē, ziliem, sārtiem vai baltiem ziediem ziedkopā.
- almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums (ko apvieno kāda kopīga pazīme, piemēram, temats, žanrs).
- infiltrāts Lokāls organisma audu sabiezējums, ko rada šūnu elementu, asins plazmas un limfas uzkrāšanās audos.
- izlaist Ļaut izdzist (ugunij). Ļaut izdzist ugunij (krāsnī, pavardā u. tml.).
- atsist Ļaut mazliet sajust (krāsu, smaržu, garšu).
- Burta kalpība Ļoti formāla, birokrātiska attieksme. Stāvoklis, kad bez pietiekamas izpratnes izpilda priekšrakstus un norādījumus vai bez kritiskas attieksmes pakļaujas tiem.
- fluorūdeņradis Ļoti indīga, bezkrāsaina gāze ar asu smaku.
- mirdzināties Ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
- uzliesmot Ļoti izcelties apkārtējā vidē sev raksturīgā spilgtā, parasti sarkanā, krāsā.
- Visās varavīksnes krāsās Ļoti krāsains. Daudzkrāsains.
- grezns Ļoti krāšņs, arī bagātīgs (par priekšmetiem, telpām).
- glūda Ļoti plastisks māls, parasti pelēkā vai zilganpelēkā krāsā.
- izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
- kliedzošs Ļoti spilgts, intensīvs (par krāsām, to toņiem). Ļoti uzkrītošs (parasti par apģērbu).
- nemierīgs Ļoti spilgts, kontrastains (par krāsu).
- pustonis Maigs, gaišs krāsas tonis.
- krāsoties Mainīt vai iegūt krāsu (2) kādā norisē.
- Asaru maisiņš Maisiņš, kurā sakrājas acs dziedzeru izdalītais šķidrums.
- kinematogrāfija Māksla fiksēt kustīgus objektus gaismjutīgā filmā un projicēt iegūtos attēlus uz ekrāna.
- Vazāt aiz deguna Mānīt, krāpt.
- Vazāt aiz deguna Mānīt, krāpt.
- Vest ap stūri Mānīt, krāpt.
- grāfs Mantojams aristokrātijas tituls. Persona, kam ir šāds tituls.
- markgrāfs Mantojams, parasti vācu aristokrātijas, tituls. Persona, kam ir šāds tituls.
- centrisms Marksismam naidīgs oportūnistisks virziens, kas radās II Internacionāles sociāldemokrātiskajās partijās pirmā pasaules kara priekšvakarā.
- martenceplis Martenkrāsns.
- martens Martenkrāsns.
- Martena krāsns Martenkrāsns.
- Papīra masa Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
- papjēmašē Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas. Papīra masa.
- aizsargkrāsa Maskēšanās krāsa (piemēram, zaļganpelēka, balta).
- kamuflāža Maskēšanas paņēmiens - objektu pārkrāsošana plankumaini.
- Vaska krītiņi Materiāls zīmēšanai, kurā bez krīta un krāsas pigmenta piejaukts arī vasks.
- akmeņgrauzis Maza akmeņgraužu dzimtas saldūdens zivs dzeltenīgā vai brūnganā krāsā.
- rosters Maza elektriska krāsns, parasti maizīšu grauzdēšanai.
- konfeti Mazas dažādas krāsas papīra ripiņas, ar kurām cits citu apber karnevālos, ballēs.
- valisnērija Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs, kas veido audzes ūdenskrātuvju dibenā un kam sievišķie ziedi paceļas garos kātos virs ūdens.
- pakrāpt Mazliet apkrāpt, piekrāpt.
- nokrāsa Mazliet atšķirīgs krāsas tonis, krāsas nianse.
- iebālgans Mazliet bālgans. Tāds, kam ir mazliet bālāks krāsas tonis nekā parastais.
- iebrūngans Mazliet brūngans. Ar brūnganu nokrāsu.
- iebrūns Mazliet brūns. Ar brūnu nokrāsu. Brūngans.
- iedzeltens Mazliet dzeltens. Ar dzeltenu nokrāsu.
- apskrāpēt Mazliet saskrāpēt (visapkārt vai vietumis).
- iezaļgans Mazliet zaļgans. Ar zaļganu nokrāsu.
- iezaļš Mazliet zaļš. Ar zaļu nokrāsu.
- iezilgans Mazliet zilgans. Ar zilganu nokrāsu.
- iezils Mazliet zils. Ar zilu nokrāsu.
- paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
- pabalēt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt mazliet gaišākam (par krāsu).
- pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai.
- Mehāniskais zīmulis Mehāniski izbīdāms grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis ietvarā.
- Piķa (arī darvas, ogļu) melnumā Melnā vai ļoti tumšā krāsā.
- Ogļu melnumā Melnā vai ļoti tumšā krāsā.
- Piķa melnumā Melnā vai ļoti tumšā krāsā.
- dūkans Melns ar rūsganu nokrāsu.
- sarkanmelns Melns ar sarkanu nokrāsu. Tāds, kam ir sarkani un melni krāsu laukumi.
- sudrabmelns Melns ar sudrabainu nokrāsu. Tāds, kam ir melni un sudrabaini krāsu laukumi.
- zaļganmelns Melns ar zaļganu nokrāsu.
- zilganmelns Melns ar zilganu nokrāsu.
- zilimelns Melns vai ļoti tumšs ar zilu nokrāsu.
- zilmelns Melns vai ļoti tumšs ar zilu nokrāsu.
- melanīns Melns vai tumši brūns, arī dzeltens pigments, kas nosaka augu un dzīvnieku audu krāsu, arī cilvēku ādas krāsu.
- mandrils Mērkaķu dzimtas dzīvnieks (Āfrikā) ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti.
- makaks Mērkaķu dzimtas ģints, kurā ietilpst nelieli dzelteni brūnas, arī melnas nokrāsas dzīvnieki ar attīstītām sēdes tulznām.
- restes Metāla režģis krāsnī vai (gāzes, arī elektriskajā) plītī cepšanai.
- kruķis Metāla stienis ar saliektu galu kurināmā apvēršanai, kārtošanai krāsnī.
- Krāsainā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
- Krāsainā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
- kolorimetrija Metode vielu sastāva noteikšanai pēc krāsu intensitātes.
- dzīpari Mīksta, šķetināta, parasti arī krāsota, vilnas dzija.
- Zaļās ziepes Mīkstas ziepes zaļā krāsā ar stipru attaukojošu un dezinficējošu iedarbību.
- Zaļās ziepes Mīkstas ziepes zaļā krāsā ar stipru attaukojošu un dezinficējošu iedarbību.
- Kalnu kristāls Minerāls - caurspīdīgs, bezkrāsains kvarcs.
- Kalnu kristāls Minerāls - caurspīdīgs, bezkrāsains kvarcs.
- halkopirīts Minerāls - vara, dzelzs un sēra savienojums zeltaini dzeltenā krāsā ar metālisku spīdumu. Rūda, no kuras iegūst varu.
- molibdenīts Minerāls svina pelēkā krāsā - molibdēna sulfīds.
- virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu). Arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
- sarkanzeme Mitra subtropu klimata ietekmē platlapju, mežos, tropu savannās veidojusies augsne, kam ir dzelzs oksīdu radīta sarkana, oranža krāsa.
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
- freska Monumentālās glezniecības tehnika - gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma. Mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
- vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu.
- sgrafito Monumentāli dekoratīvajā glezniecībā - līniju un laukumu iegriezums apmetuma virsējā kārtā līdz apmetuma apakšējai kārtai, kas pēc krāsas atšķiras no virsējās kārtas.
- mufeļceplis Mufeļkrāsns.
- Mufeļu krāsns Mufeļkrāsns.
- krāsnsaugša Mūrētas krāsns (1) augša.
- petroleja Naftas frakcionēšanas produkts - bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums (ar specifisku smaku), ko izmanto par kurināmo.
- lampionpuķe Nakteņu dzimtas kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli.
- fuksija Naktssveču dzimtas augs ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem.
- ēteris Narkozes vajadzībām īpaši attīrīts etilēteris - bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku.
- soda Nātrija karbonāts - balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris.
- krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piemēram, keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
- noguldījums Naudas līdzekļi, kas ir noguldīti krājkasē, bankā.
- lāde Naudas līdzekļu uzkrājums sabiedriskam mērķim.
- marka Naudas vienība (piemēram, Vācijas Demokrātiskajā Republikā, Vācijas Federatīvajā Republikā, Somijā). Attiecīgā naudas zīme.
- dongs Naudas vienība (Vjetnamas Demokrātiskajā Republikā). Attiecīgā naudas zīme monēta.
- Skaidra (retāk tīra) nauda Naudas zīme, naudas zīmju kopums (parasti maksājumos, dārgumu krājumos).
- Skaidra (retāk tīra) nauda Naudas zīme, naudas zīmju kopums (parasti maksājumos, dārgumu krājumos).
- Tīra (biežāk skaidra) nauda Naudas zīme, naudas zīmju kopums (parasti maksājumos, dārgumu krājumos).
- guaša Necaurspīdīga, blāva krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentus šķīdinot ūdenī, kuram piejaukta augu līme un baltā krāsa.
- terakota Neglazēts keramikas izstrādājums no apdedzināta krāsaina māla.
- makiavellisms Negodīgas politiskās darbības paņēmienu (krāpšanas, nodevības, varmācības, slepkavību u. tml.) kopums.
- mape Neiesietu iespieddarbu (parasti reprodukciju) krājums, sakopojums, kas ievietots šādā priekšmetā.
- pakrākt Neilgu laiku, mazliet krākt.
- pakrāmēt Neilgu laiku, mazliet krāmēt.
- pakrāmēties Neilgu laiku, mazliet krāmēties.
- pakrāpties Neilgu laiku, mazliet krāpties.
- pakrāsot Neilgu laiku, mazliet krāsot.
- pakrāt Neilgu laiku, mazliet krāt.
- paskrāpēt Neilgu laiku, mazliet skrāpēt.
- taupīt Neizdot, netērēt, krāt (naudu).
- Izraut (arī izzagt) aci(s) no pieres Nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
- Izzagt, (arī izraut) aci(s) no pieres Nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
- Izzagt (arī izraut) aci (arī acis) no pieres Nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
- čičunča Nekrāsots, blīvs, izturīgs dabiskā zīda audums dzeltenīgā krāsā.
- Taupības krāsniņa Neliela krāsns, kas patērē samērā maz kurināmā.
- Taupības krāsniņa Neliela krāsns, kas patērē samērā maz kurināmā.
- aizkrāsne Neliela telpa aiz krāsns.
- dīķis Neliela ūdenskrātuve (parasti mākslīgi izveidota).
- Paletes nazis Neliela, elastīga trīsstūrveida plāksne (ar rokturi) krāsas noņemšanai, arī uztriepšanai (parasti eļļas glezniecībā).
- krāsniņa Neliela, parasti pārvietojama, metāla krāsns, ko lieto, piemēram, dažādās pagaidu mītnēs.
- šūniņa Neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai.
- vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
- ormanītis Neliels griežveidīgo kārtas putns, kam ir tumšbrūns apspalvojums ar baltiem plankumiem un vienkrāsainas apakšējās spalvas astē.
- Zivju dzenītis Neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti. Zivjdzenītis (1).
- zivjdzenītis Neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti. Zivju dzenītis.
- rovis Neliels padziļinājums krāsns mūrī (parasti silta ēdiena uzglabāšanai).
- signālkarodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, kas paredzēts signalizēšanai.
- karodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, piemēram, signalizācijai.
- neļķe Neļķu dzimtas lakstaugs ar šaurām pretējam lapām un krāšņiem, smaržīgiem, parasti sarkaniem, rožainiem vai baltiem, ziediem.
- patina Nemetālu izstrādājumu krāsojums, kas imitē šādu kārtu.
- sērskābe Neorganiska skābe - bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas.
- panoptiks Neparastu, kuriozu objektu krātuve, muzejs.
- tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa.
- butilēns Nepiesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze.
- gaišs Nepiesātināts, arī dzidrāks vai blāvāks nekā attiecīgā pamatkrāsa, tonis.
- liegs Nepiesātināts, arī dzidrāks vai blāvāks nekā attiecīgā pamatkrāsa, tonis.
- miegs Nervu sistēmas diennakts ritma izraisīts organisma stāvoklis, kurā intensīvi atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves un kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos.
- kūlijs Nesējs, krāvējs, melnstrādnieks, rikša (Indijā, Ķīnā, Japānā, Indonēzijā).
- duļķains Neskaidrs, saplūdis (par krāsu toņiem).
- lāsmot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- lāsot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- lāsmojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem. Mainīgas nokrāsas spīdums.
- lāsojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem. Mainīgas nokrāsas spīdums.
- uzkleķēt Nevīžīgi, nemākulīgi apmest (ko) ar ļāvu, arī uzkrāsot, uzziest u. tml.
- nozieds Nianse (krāsai).
- Krāsas tonis Nianse (parasti vienai un tai pašai spektra, arī melnai, pelēkai, baltai) krāsai.
- pieskaņa Nianse, arī nokrāsa (piemēram, kā satura, veidojuma).
- atēna Nianse, nokrāsa (krāsām).
- piegarša Nianse, nokrāsa.
- tonis Nianse, uzbūves elements (parasti vienai un tai pašai spektra, arī melnai, pelēkai, baltai krāsai, arī gaismēnai).
- krāšņs Niansēts, spilgts, ļoti patīkams (par krāsu, skaņu).
- Kaņepju piens No kaņepēm un ūdens gatavots ēdiens pienam līdzīgā krāsā.
- Kaņepju piens No kaņepēm un ūdens gatavots ēdiens pienam līdzīgā krāsā.
- parafīneļļa No naftas iegūla bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus. Vazelīneļļa.
- vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus. Parafīneļļa.
- pozitīvs No negatīva iegūtais redzamais attēls, parasti uz fotopapīra, fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums atbilst oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas atbilst oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā). Fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
- kraplaks No rubijas novārījuma un alauna izgatavota sarkana krāsa (gleznošanai).
- plācenis No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize. Šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu.
- Sarkanais krīts No sarkanās dzelzs oksīda krāsas pagatavots rakstīšanas līdzeklis.
- cinobrs No šāda minerāla iegūta krāsviela.
- mīnijs No šāda minerāla iegūta krāsviela.
- krīts No šī ieža iegūts materiāls (gabals, pulveris, šķīdums), ko izmanto, piemēram, celtniecībā, krāsu gatavošanā, stikla rūpniecībā.
- safrāns No šī krokusa drīksnas iegūta garšviela, krāsviela.
- laukums No tuvākās apkārtnes atšķirīga (piemēram, ar krāsojumu, apdari) kādas virsmas daļa. Kādas virsmas norobežota daļa.
- tuša No vaska, taukvielām, krāsvielām gatavots kosmētikas līdzeklis skropstu, uzacu krāsošanai.
- nošmaukt Noblēdīt, nokrāpt.
- ieguldīt Noguldīt (naudu krājkasē, bankā).
- Likt naudu krājkasē Noguldīt naudu krājkasē.
- Likt naudu krājkasē Noguldīt naudu krājkasē.
- Likt naudu krājkasē Noguldīt naudu krājkasē.
- Nolikt naudu krājkasē (arī uz grāmatiņas) Noguldīt naudu krājkasē.
- pagleznot Noklāt ar krāsu, lai veidotu pagleznojumu (2).
- gruntēt Noklāt ar speciālu vielu maisījumu (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas.
- paotēt Noklāt ar speciālu vielu maisījumu (ko), lai krāsošanas procesā (tajā) neiesūktos krāsa. Gruntēt.
- nokrākt Nokrākties (1).
- sakrāsot Nokrāsot (ko) lielākā daudzumā. Nokrāsot (kā lielāku daudzumu).
- aizkrāsot Nokrāsot (līdz kādai vietai).
- apkrāsot Nokrāsot (visapkārt, no visām pusēm), arī ātri vai pavirši nokrāsot.
- nosmiņķēt Nokrāsot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti seju vai tās daļas).
- nosudrabot Nokrāsot ar krāsu, kas rada sudrabam līdzīgu spīdumu.
- izkrāsot Nokrāsot dažādās krāsās, krāsu toņos. Krāsojot izrotāt.
- nodzeltināt Nokrāsot dzeltenu.
- nozilināt Nokrāsot zilu vai zilganu.
- iekosties Nokrāsoties (par dziju, audumu).
- nosmiņķēties Nokrāsoties ar kosmētikas līdzekļiem.
- applukt Nokrāsoties, sakrāšoties (piemēram, mazgājot ko kopā ar krāsainu audumu).
- nekrāsots Nol. divd. --> krāsot.
- nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu). Nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu).
- magazīna Noliktava, krātuve (parasti tērpiem, dekorācijām).
- ar Norāda uz krāsas vai nokrāsas papildraksturojumu.
- Labi ja Norāda uz šaubu, nenoteiktības nokrāsu izteikumā.
- apreibt Noreibt (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. ietekmē).
- sastrutojums Norobežots iekaisuma, slimības u. tml. izraisīts strutu uzkrājums audos.
- spiedkatls Noslēgts katls šķidruma uzkrāšanai, izmantojot paaugstinātu spiedienu.
- caurskatīt Noteikt slimību pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
- grēda Noteiktā kārtībā veidots (kokmateriālu) krāvums.
- krautne Noteiktā kārtībā veidots (piemēram, būvmateriālu) krāvums.
- skrejstars Noteiktā virzienā orientēta elektronu plūsma (piemēram, televizoru kineskopos, lokatoru ekrānos).
- nokrāsot Notraipīt (ar krāsu, krāsainu vielu). Notraipīt (par krāsu, krāsainu vielu).
- atstāt Novēlēt (mantojumu). Sakrāt vai radīt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
- Koku dārzs Nožogojums ūdenskrātuvē pludināmajiem kokiem.
- videoattēls Objekta vai dokumenta attēls uz televizora vai videoiekārtas gala ierīces ekrāna.
- karogs Oficiāls (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) simbols - pie kāta piestiprināma noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabala veidā (parasti ar attēlu, uzrakstu).
- tvans Oglekļa (II) oksīds - indīga bezkrāsaina gāze bez smakas (parasti kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts).
- metāns Oglekļa atoma savienojums ar četriem ūdeņraža atomiem - degoša gāze bez krāsas un smaržas.
- sērogleklis Oglekļa un sēra savienojums, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem sēra atomiem - bezkrāsains, ļoti indīgs šķidrums.
- kvarcs Oksīdu grupas minerāls, kas sastāv no caurspīdīgiem, dažreiz arī dzeltenīgiem vai citas krāsas kristāliem. Silīcija dioksīds.
- Lieldienu ola Ola, kam lieldienās pēc senas paražas izkrāso čaumalu.
- Lieldienu ola Ola, kam lieldienās pēc senas paražas izkrāso čaumalu.
- dīgļplazma Olšūnas protoplazma, kas satur vielu krājumu augošā dīgļa barošanai.
- kredītoperācija Operācija (piemēram, bankā, krājkasē), kas saistīta ar kredīta izsniegšanu, dzēšanu u. tml.
- likvidatorisms Oportūnistisks meņševistisks novirziens (Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā no 1908. gada līdz 1912. gadam, Latvijas Sociāldemokrātijā no 1911. gada līdz 1914. gadam), kas prasīja likvidēt revolucionāro partiju un tās vietā nodibināt reformistisku legālu partiju.
- ekonomisms Oportūnistisks virziens krievu sociāldemokrātijā (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kas noliedza masu revolucionārās aktivitātes nozīmi sabiedrības attīstībā.
- meņševisms Oportūnistisks, marksismam-ļeņinismam naidīgs virziens Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā. Viens no starptautiskā oportūnisma paveidiem.
- kaleidoskops Optiska ierīce (rotaļlieta) - caurule, kurā krāsaini stikliņi vai akmentiņi spoguļu sistēmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
- varavīksne Optiska parādība atmosfērā - daudzkrāsains loks, kas novērojams, saules stariem lūstot ūdens pilienos.
- ķieģeļkrāsa Oranži sarkana krāsa.
- palmitīnskābe Organiska skābe - bezkrāsaina, kristāliska viela.
- salicilskābe Organiska skābe - bezkrāsaini, adatveida kristāli.
- etiķskābe Organiska skābe - bezkrāsains, dzidrs, dedzinošs šķidrums ar raksturīgu asu smaku.
- sviestskābe Organiska skābe - biezs, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku.
- pienskābe Organiska skābe - biezs, bezkrāsains šķidrums, kas rodas pienskābās rūgšanas procesā.
- glicerīns Organiska viela (spirts) - biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums.
- naftalīns Organisks savienojums - bezkrāsaini kristāli ar asu smaku.
- sulfanilskābe Organisks savienojums - bezkrāsas kristāli, kas vāji šķīst ūdenī un spirtā.
- urēmija Organisma pašsaindēšanās ar slāpekļa maiņas produktiem, kas uzkrājas asinīs vēlīnā nieru mazspējas stadijā.
- Glābšanas dienests Organizācija, kas brīdina no nelaimes gadījumiem un sniedz palīdzību kalnu rajonos un ūdenskrātuvēs.
- urīnpūslis Orgāns, kurā pirms izdalīšanās no organisma uzkrājas urīns.
- raksts Ornamentāls (kā) rotājums, kas sastāv no regulāri sakārtotām līnijām, krāsu laukumiem u. tml.
- tālmanis Ostas darbinieks, kas veic kravas uzskaiti un kontrolē krāvēju darbu.
- sekrēcija Ovāls minerāla agregāts, kam raksturīga koncentriski zonāla uzbūve ar dažādas krāsas vai dažāda sastāva slāņu miju.
- demokratizēt Padarīt (ko) demokrātisku vai demokrātiskāku.
- notušēt Padarīt blāvu, mazāk spilgtu (krāsu, gaismu u. tml.).
- Demokrātiskais centrālisms Padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedrisko organizāciju uzbūves un darbības vadošais princips, kas savieno plašu vietējo kompetenci un demokrātismu ar centralizētu vadību.
- Demokrātiskais centrālisms Padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedrisko organizāciju uzbūves un darbības vadošais princips, kas savieno plašu vietējo kompetenci un demokrātismu ar centralizētu vadību.
- tumst Pakāpeniski iegūt tumšu vai tumšāku krāsas toni.
- izkodināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, pārveidot (piemēram, krāsas ziņā).
- palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi). Strauji plūst, arī uzkrāties (kur) - par, parasti palu, ūdeņiem. Būt tādam, kur, parasti palu laikā, plūst, uzkrājas daudz ūdens (par vietu, teritoriju).
- uzkrājējaudi Pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
- izkārnīt Pamatīgi iztīrīt (kādu telpu, vietu, parasti izskrāpējot, izberžot netīrumus).
- pamattonis Pamatkrāsa (3).
- pamattonis Pamatkrāsa (4).
- klons Pamatne (maizes krāsnij).
- dibens Pamats (piemēram, ūdenskrātuvēm, zemes iedobumiem).
- iekrāt Pamazām, pakāpeniski sakrāt.
- izspiest Panākt (ko, piemēram, ar varu, viltību, krāpšanu).
- melnināt Panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst melns vai ļoti tumšs.
- pelēcināt Panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst pelēks vai pelēcīgs.
- zilināt Panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst zils, iegūst zilganu nokrāsu.
- ieplūdināt Panākt, arī ļaut, lai ieplūst (ūdenskrātuvē).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- iekrāsot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti gaisma, krāsas) kļūst mazāk spilgts.
- tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, krāsa) kļūst blāvs vai blāvāks, mazāk spilgts.
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spoži, nevienmērīgi spīd, atstarojot gaismu. Arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- saduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (krāsa, tās tonis) kļūst neskaidrs.
- vilt Panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko). Izturēties negodīgi, krāpt.
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, gaismas, krāsas) spožums, spilgtums.
- sakurināt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties. Panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā.
- sakurt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties. Panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā. Sakurināt (2).
- balināt Panākt, ka (kas) kļūst balts, gaišs vai gaišāks (zūdot krāsai vai krāsas spilgtumam).
- iekurt Panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties. Panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā. Iekurināt.
- iekurināt Panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties. Panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā. Iekurt.
- aizkurt Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs). Aizkurināt, iekurt.
- aizkurināt Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs). Aizkurt, iekurināt.
- cepešpanna Panna produktu (piemēram, gaļas, mīklas) cepšanai cepeškrāsnī vai krāsnī.
- mikroprojekcija Paņēmiens mikroskopā palielinātu objektu projicēšanai uz ekrāna.
- papagailis Papagaiļveidīgo kārtas tropu putns ar krāšņu apspalvojumu, augstu, spēcīgu knābi un samērā īsām, resnām kājām.
- komplementārkrāsas Papildkrāsas - krāsas, kas, spektrāli sajauktas, dod balto krāsu.
- kulda Paplašinājums kurtuves abos sānos (ārpus krāsns mutes).
- izplūst Par krāsu.
- spilgts Par krāsu.
- spožs Par krāsu.
- čūkstēt Par ugunī ieliktu mitru kurināmo. Par krāsni, kurā deg šāds kurināmais.
- uzmirdzēt Parādīties spilgtam (parasti par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
- krāsoties Parādīties, būt redzamam (par ko krāsainu).
- pupuķis Parasti savienojumā «krāšņais pupuķis»: koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu.
- safari Parasti savienojumā «safari stils»: tērpa stils, kam ir raksturīgs sportisks, praktisks piegriezums un detaļas, gaišs, vienkrāsains kokvilnas audums.
- sifons Pārgāzne ūdens novadīšanai, piemēram, no ūdenskrātuvēm pie aizsprostiem.
- bonēt Pārklāt (parketu, retāk krāsotu grīdu) ar vaska ziedi un pēc tam spodrināt.
- tūska Pārmērīga šķidruma uzkrāšanās organisma audos, dobumos.
- purvs Pārmitra ekoloģiskā sistēma, kurā noris kūdras uzkrāšanās process un kurā galvenais organiskās masas veidotājs ir zemsedze. Attiecīgā vieta, nogabals u. tml.
- proviants Pārtika, pārtikas krājums (parasti bruņotajiem spēkiem).
- provīzija Pārtikas krājums (parasti ceļojumam, ekspedīcijai).
- maize Pārtikas produkts, ko cep, parasti no raudzētas mīklas, krāsnī un kam ir raksturīga klaipa, kukuļa forma. Šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
- audekls Parupja, nekrāsota auduma gabals gleznošanai ar eļļas krāsām.
- administrēt Pārvaldīt, vadīt (parasti birokrātiski, formāli).
- zvīņlapas Pārveidojušas auga pirmās zvīņveida lapas brūnganā vai dzeltenīgā krāsā.
- pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības (piemēram, uzkrājoties augu audu šūnapvalkos lignīnam) - par augiem, to daļām.
- Pasteļa krāsa Pastelkrāsa.
- Krāsainais krītiņš Pasteļa tehnikā izmantojamā sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu. Pasteļkrāsa.
- pasteļkrīts Pasteļkrāsa.
- gondola Pašizkrāvējs pusvagons, kura grīdā ierīkotas lūkas kravas izbēršanai.
- arhīvs Patstāvīga iestāde vai iestādes nodaļa, kur krāj, sistematizē un glabā dokumentālus materiālus.
- iekrāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> iekrāsot (1).
- ieskrāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieskrāpēt (1).
- ieskrāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieskrāpēt (2).
- ietonējums Paveikta darbība, rezultāts --> ietonēt. Arī nokrāsa.
- krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (1).
- krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (2).
- krāšļojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāšļot.
- krājums Paveikta darbība, rezultāts --> krāt (1).
- krājums Paveikta darbība, rezultāts --> krāt (2). Kolekcija.
- krājums Paveikta darbība, rezultāts --> krāt (3). Arī ietaupījums.
- notonējums Paveikta darbība, rezultāts --> notonēt. Arī krāsas tonis, nokrāsa.
- saskrāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> saskrāpēt (2).
- skrāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> skrāpēt (2). Arī skramba (1).
- skrāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> skrāpēt (3).
- tonējums Paveikta darbība, rezultāts --> tonēt. Arī nokrāsa.
- uzkrāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāsot (1).
- uzkrāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāsot (2).
- uzkrājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāt (1).
- uzkrājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāt (2).
- uzkrājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāt (3).
- izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē). Izbalēt (1).
- nobalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā).
- nobālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā). Nobālēt.
- nobalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā). Nobālēt.
- izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē).
- izbālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē). Izbalēt (1).
- izdzeltēt Pazaudēt savu sākotnējo, parasti balto, krāsu un kļūt pilnīgi, viscaur dzeltenam.
- nobalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu).
- nobalot Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu).
- izbalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- izbālēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- apdzist Pazaudēt spožumu, spilgtumu (par gaismu, krāsām).
- gruntsūdens Pazemes ūdens, kas uzkrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā grunts slāņa.
- piesmiet Pazemojot, vardarbīgi, arī krāpjot iesaistīt dzimumaktā (sievieti).
- laukums Pēc krāsas vai apgaismojuma atšķirīga vieta šķietamā virsmā. Šādas virsmas norobežota daļa.
- ieaudi Pēc krāsas, garuma, materiāla atšķirīgi audi, kurus ieauž pamatsistēmā.
- pelnkrāsa Pelēka, pelniem līdzīga krāsa.
- pelēcis Pelēkas krāsas dzīvnieks (parasti zirgs, vilks, zaķis).
- pelēcis Pelēkas krāsas priekšmets (parasti akmens, koks).
- dzeltenpelēks Pelēks ar dzeltenu nokrāsu.
- rūsganpelēks Pelēks ar rūsganu nokrāsu. Rūsgani pelēks.
- sārtpelēks Pelēks ar sārtu nokrāsu. Tāds, kam ir sārtas un pelēkas krāsas laukumi.
- sudrabpelēks Pelēks ar sudrabainu nokrāsu. Tāds, kam ir pelēki un sudrabaini krāsu laukumi.
- zaļganpelēks Pelēks ar zaļganu nokrāsu.
- zaļpelēks Pelēks ar zaļu nokrāsu.
- zilganpelēks Pelēks ar zilganu nokrāsu.
- zilpelēks Pelēks ar zilu nokrāsu.
- pelntveris Pelnu krātuve (zem kurtuves).
- pelnbirde Pelnu krātuve (zem kurtuves). Pelntveris.
- iepirkt Pērkot sagādāt, iegādāt (parasti daudz, arī krājumam, rezervei).
- zīle Pērlei līdzīgs veidojums rotāšanai (parasti no krāsaina stikla).
- dižciltība Piederība pie aristokrātijas.
- milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
- milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu vīrieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
- pacirpt Piekrāpt, apkrāpt (cilvēku).
- piešmaukt Piekrāpt, piemānīt.
- pieskaņot Pielāgot (kā cita formai, krāsai).
- sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
- Apvest ap stūri Piemānīt, piekrāpt.
- Apvest ap stūri Piemānīt, piekrāpt.
- krāsot Piemist, būt raksturīgam (kādam) - par krāsu (2).
- apstrādāt Piemuļķot, apkrāpt. Aplaupīt.
- pamatkrāsa Piesātināta krāsa (atšķirībā no tās pašas krāsas pustoņiem).
- butāns Piesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze.
- sulīgs Piesātināts (par krāsu).
- propāns Piesātināts ogļūdeņradis - bezkrāsaina, degoša gāze, ko maisījumā ar butānu izmanto par kurināmo.
- nokrāsot Piesūcinot, arī sajaucot ar noteiktu krāsu, krāsvielu, panākt, ka (kas) iegūst šādu krāsu.
- greznot Piešķirt (kam) krāšņu, skaistu, arī svinīgu izskatu (parasti par priekšmetiem). Būt par rotājuma elementu.
- Svina (arī cinka) baltais Pigments, no kura iegūst baltas krāsas.
- Svina baltais Pigments, no kura iegūst baltas krāsas.
- Cinka (arī svina) baltais Pigments, no kura iegūst baltas krāsas.
- bronza Pigments, no kura iegūst krāsu.
- izsmelt Pilnīgi izlietot (parasti kādu krājumu).
- izkāst Pilnīgi izzvejot (ūdenskrātuvi).
- galīgs Pilnīgi, pavisam (parasti par krāsu).
- krīklis Pīļu dzimtas vismazākais putns pelēkbrūnā vai melnbrūnā krāsā ar baltu vēderpusi.
- virces Pipara (1) smaržīgi nogatavojušies augļi gaiši brūnā krāsā ar gludu miziņu. Asas, aromātiskas garšvielas.
- Pirts krāsns Pirtskrāsns.
- lize Plakana koka lāpsta (mīklas veidojuma ievirzīšanai maizes krāsnī un izņemšanai no tās).
- trafarets Plāksne, kurā ir izgriezts attēls, teksts u. tml. un kuru izmanto, lai, virzot krāsu caur izgriezumiem, iegūtu attiecīgo attēlu, tekstu u. tml. uz kādas virsmas. Arī šablons (1).
- folija Plāna (krāsaino metālu) loksne, lente.
- rāva Plāna krāsaina (kādu vielu) kārta, kas klāj ūdens virsmu (parasti ūdenstilpē).
- safjāns Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai).
- safjānāda Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai). Safjāns.
- papīrs Plāns izstrādājums, ko iegūst, veltnējot šķiedrainu materiālu (koksni, makulatūru, auduma gabalus u. tml.), kuram pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
- folija Plāns papīrs vai caurspīdīga plēve ar uzklātu bronzas vai sausas krāsas pulvera kārtu (lieto attēlu izveidošanai uz grāmatu vākiem).
- mumio Plastiska, sveķiem līdzīga dabiska viela, parasti tumšbrūnā krāsā.
- Plaušu emfizēma Plaušu paplašināšanās un ar to saistītā gaisa uzkrāšanās plaušās.
- Plaušu emfizēma Plaušu paplašināšanās un ar to saistītā gaisa uzkrāšanās plaušās.
- sudrablapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas kažokzvērs, kurš ir izaudzēts no Kanādas sarkanās lapsas un kura apmalojumam ir raksturīgas melnas, zilganmelnas, pelēkas, sudrabainas krāsas.
- saplēst Plēšot, kožot savainot, arī sakrāpjot. Plēšot, kožot nonāvēt.
- ieplēst Plēšot, skrāpējot ievainot.
- ieplēst Plēšot, skrāpējot radīt (kur skrambu, ievainojumu).
- durtiņas Plīts vai (telpu) apsildāmās krāsns durvis.
- plītskrāsns Plīts, kas ir savienota ar krāsni.
- noplukt Plūkot pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- noplukt Plūkot pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- applukt Plūkot zaudēt krāsu.
- izplūst Plūstot (piemēram tintei, krāsai), pazaudēt kontūru noteiktību (parasti par rakstu).
- plutokrātija Plutokrātu kopums.
- Holandiešu krāsns Podiņu krāsns (parasti ar gleznojumiem).
- sociāldemokrātija Politisks virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kurš radās 19. gadsimta beigās un kura mērķis ir pakāpeniski, ar demokrātiskām metodēm (vai arī - pēc sākotnējiem uzskatiem - revolūcijas ceļā) izveidot sociālistisku sabiedrību.
- diapozitīvs Pozitīvs fotoattēls uz caurspīdīga materiāla (stikla vai filmas) projicēšanai uz ekrāna vai apskatīšanai pret gaismu.
- baltums Priekšmets vai tā daļa baltā krāsā.
- planetārijs Projekcijas aparāts, ar ko uz kupolveida ekrāna demonstrē debess. Ierīce, ar ko demonstrē planētu sistēmas uzbūvi un planētu kustību ap Sauli
- pārprojicēt Projicēt (piemēram, attēlu) uz citas pamatnes, ekrāna u. tml.
- Bengāliskā uguns Pulvera maisījums, kas deg ar baltu vai krāsainu liesmu. Attiecīgā uguns.
- Bengāliskā uguns Pulvera maisījums, kas deg ar baltu vai krāsainu liesmu. Attiecīgā uguns.
- pigments Pulverveida krāsaina viela, kas nešķīst saistvielā, kam ir liels gaismas laušanas koeficients un kas, sajaukta ar saistvielu un citām piedevām, rada tām krāsu.
- Purpura krāsa Purpurkrāsa.
- sasilt Pūstot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
- radiotoksīns Radioaktīvs savienojums, kas uzkrājas augos un dzīvniekos un ir tiem kaitīgs.
- kolorēt Radīt (skaņdarba) skanējuma nokrāsu.
- skrabēt Radīt īsus, citu citam sekojošus asus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržaties (gar ko) - piemēram, par asiem, cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām. Atskanēt šādiem trokšņiem.
- kost Radīt sāpju sajūtu (acīs), žilbināt (par spilgtu gaismu, spilgtām krāsām u. tml.).
- skudrulītis Raiba, pūkaina vabole, kas pēc krāsas atgādina skudras.
- raibkrāsains Raibi krāsains. Ar krāsainiem plankumiem.
- monitors Raidītāja kontroluztvērējs. Televīzijas kontrolekrāns.
- pildspalva Rakstāmrīks, kura korpusā iepildāma tinte, arī krāsaina masa, kas pieplūst rakstāmspalvai.
- Mezglu raksts Rakstība, kurā izmanto mezglus, kas iesieti dažādas krāsas un dažāda garuma auklās.
- tinte Rakstīšanai paredzēts organisku krāsvielu šķīdums vai suspensija ar sabiezinātāja un konservanta piedevu.
- rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā tekstu veido reljefas metāla zīmes, kas ar īpašu mehānismu piespiež krāsu lenti pie papīra.
- Mezglu raksts Raksts, kurā izmanto mezglus, kas iesieti dažādas krāsas un dažāda garuma auklās.
- arhīvs Rakstu krājums vai periodisks izdevums, kurā ir dokumentu publikācijas vai uz arhīvu materiāliem pamatoti raksti.
- pamatkrāsa Raksturīga, pastāvīgi piemītoša (kā) krāsa.
- augstmanīgs Raksturīgs augstmanim. Augstprātīgs, aristokrātisks.
- regresīvs Reakcionārs, antidemokrātisks.
- neoreālisms Reālistisks mākslas virziens (20. gadsimta 40. gados Itālijā, pēc tam arī dažās citās zemēs), kam raksturīgs demokrātisms, vēstījuma tuvums dzīvei un izteiksmes līdzekļu vienkāršums.
- negatīvs Redzamais attēls uz fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums ir pretējs oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas ir papildkrāsas oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā). Fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
- Krāsu aklums Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Daltonisms.
- Krāsu aklums Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Daltonisms.
- daltonisms Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Krāsu aklums.
- apskrāpēties Refl. --> apskrāpēt.
- iekrāsoties Refl. --> iekrāsot (1). Kļūt krāsainam, iegūt kādu nokrāsu.
- iekrāties Refl. --> iekrāt. Tikt iekrātam.
- ieskrāpēties Refl. --> ieskrāpēt (1). Tikt ieskrāpētam (parasti neviļus, negribēti).
- ieskrāpēties Refl. --> ieskrāpēt (2). Tikt ieskrāpētam (parasti neviļus, negribēti).
- izkrāsoties Refl. --> izkrāsot (2).
- krāties Refl. --> krāt (1). Tikt krātam.
- krāties Refl. --> krāt (3). Tikt krātam.
- nokrāsoties Refl. --> nokrāsot (1). Tikt nokrāsotam.
- noskrāpēties Refl. --> noskrāpēt (2). Tikt noskrāpētam.
- piekrāties Refl. --> piekrāt (1). Tikt piekrātam.
- sakrāsoties Refl. --> sakrāsot (2).
- sakrāties Refl. --> sakrāt (1). Tikt sakrātam.
- sakrāties Refl. --> sakrāt (2). Tikt sakrātam.
- saskrāpēties Refl. --> saskrāpēt (1). Tikt saskrāpētam.
- uzkrāties Refl. --> uzkrāt (1). Tikt uzklātam.
- uzkrāties Refl. --> uzkrāt (2). Tikt uzkrātam.
- uzkrāties Refl. --> uzkrāt (3). Tikt uzkrātam.
- martenkrāsns Reģeneratīva liesmu krāsns lieta tērauda iegūšanai no čuguna un tērauda lūžņiem.
- Dziesmu grāmata Reliģisku dziesmu krājums.
- Dziesmu grāmata Reliģisku dziesmu krājums.
- valnis Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un akumulējot (uzkrājot) nogulumus.
- Kārtējais remonts Remonts, ko veic periodiski, parasti apdares (apmetuma, krāsojuma u. tml.) atjaunošanai.
- Kārtējais remonts Remonts, ko veic periodiski, parasti apdares (apmetuma, krāsojuma u. tml.) atjaunošanai.
- fluorogrāfija Rentgenoloģiska pētīšanas metode - rentgenogrāfiskā attēla fotografēšana no fluorescējoša ekrāna.
- jakobīnis Revolucionāri demokrātiskā Parīzes politiskā kluba loceklis (Franču buržuāziskās revolūcijas laikā 18. gadsimta beigās).
- aizgāds Rezerves (naudas, mantas, pārtikas) krājums.
- resivers Rezervuārs (kompresora iekārtai), kas, uzkrājot saspiestu gaisu (gāzi), izlīdzina spiediena svārstības un attīra gaisu (gāzi) no eļļas un ūdens pilieniem.
- saskrāpējums Rezultāts --> saskrāpēt (1).
- krokidolīts Ribekita paveids - minerāls ar šķiedrainu uzbūvi, iezilganu krāsu. Zilais azbests.
- kārija Riekstkoku dzimtas krāšņumkoks.
- Rijas ceplis Rijas krāsns.
- Rijas ceplis Rijas krāsns.
- Turēties pie burta Rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
- Turēties pie burta Rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
- ota Rīks - kātā iestiprināts matu vai spalvu pušķis (kā) virsmas nokļūšanai ar kādu vielu (piemēram, ar krāsu, līmi).
- flomāsters Rīks ar plūstošu krāsvielu zīmēšanai.
- Sniega līnija Robeža uz zemes virsmas, virs kuras klimatisko apstākļu ietekmē notiek sniega un ledus uzkrāšanās (pārsniedzot tā kušanu un iztvaikošanu).
- Krāsainie darbi Rokdarbu tehnika - izšuvumi ar dažādas krāsas diegiem.
- krāšņot Rotājot darīt (ko) krāšņu.
- vecrozā Rozā ar violetu nokrāsu.
- aprikoze Rožu dzimtas augļu koks ar oranžkrāsas augļiem.
- korinte Rožu dzimtas krāšņumkrūms ar veselām, ovālām lapām, baltiem ziediem ķekaros un melniem, sulīgiem augļiem.
- serinka Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums un saldskāba, šķirnei raksturīga garša un aromāts; attiecīgā ābeļu šķirne. Mālābele.
- mālābele Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums un saldskāba, šķirnei raksturīga garša un aromāts. Attiecīgā ābeļu šķirne.
- stemalīts Rūdīts lokšņu stikls, kam viena puse ir pārklāta ar necaurspīdīgu keramisku krāsu.
- platīnlapsa Rudo lapsu mākslīgi izveidota varietāte, kuras pārstāvju apmatojumam ir platīna krāsa. Šīs varietātes lapsa.
- pelēkruds Ruds ar pelēku nokrāsu.
- rūsganruds Ruds ar rūsganu nokrāsu. Rūsgani ruds.
- Klona maize Rudzu maize, ko cep tieši uz krāsns klona virsmas.
- pelēkrūsgans Rūsgans ar pelēku nokrāsu.
- rusts Rustējot iegūts rūsgans krāsas tonis. Rūsgana sula, kas rodas alkšņu mizas plēsuma vietā.
- izrušināt Rušinot izjaukt ogles, pelnus (parasti krāsnī).
- sarušināt Rušinot sakārtot (kurināmo), piemēram, krāsni, ugunskurā. Rušinot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā).
- korķkoks Rūtu dzimtas vasarzaļš divmāju krāšņumkoks ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem.
- narodņicisms Sabiedriska un politiska kustība (pirmsrevolūcijas Krievijā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuras ideoloģijā apvienojās agrārās demokrātijas antifeodālā programma ar utopiskā sociālisma idejām.
- ietaisīt Sagatavot (parasti kādu daudzumu, krājumu).
- iejaukt Sagatavot lietošanai (piemēram, krāsu), samaisot (to ar kādu šķidru vielu).
- taču Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (3).
- taču Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (2).
- taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (1).
- aristokrātisks Saistīts ar aristokrātiju (1), aristokrātu, raksturīgs aristokrātijai (1), aristokrātam.
- birokrātisks Saistīts ar birokrātiju (1), tai raksturīgs.
- kancelejisks Saistīts ar kanceleju, tai raksturīgs. Arī formāls, birokrātisks.
- pastelīgs Saistīts ar pasteļkrāsu, tai raksturīgs.
- plutokrātisks Saistīts ar plutokrātiju (1), tai raksturīgs.
- plutokrātisks Saistīts ar plutokrātiju (2), tai raksturīgs.
- sociāldemokrātisks Saistīts ar sociāldemokrātiju, tai raksturīgs.
- tehnokrātisks Saistīts ar tehnokrātiju, tai raksturīgs.
- teokrātisks Saistīts ar teokrātiju, tai raksturīgs.
- sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piemēram, krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu).
- Dzeltens kā vasks Saka par cilvēku ar dzeltenīgu, neveselīga izskata ādas krāsu.
- Dzeltens kā vasks Saka par cilvēku ar dzeltenīgu, neveselīga izskata ādas krāsu.
- Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu.
- Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu. Saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
- Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu. Saka par priekšmetu, kurā ir pārāk liela krāsu dažādība.
- Piens sadeg Saka, ja piena dziedzerī uzkrājas neizslaukts, nenozīsts piens un rodas piena dziedzera iekaisums.
- Nauda nesmird Saka, krājot, izmantojot negodīgi iegūtu naudu.
- Nauda nesmird Saka, krājot, izmantojot negodīgi iegūtu naudu.
- iekaltēt Sakaltēt un iekrāt.
- Koncentrēt savās rokās Sakopojot, uzkrājot pakļaut sev.
- sakoncentrēt Sakopot, parasti pilnīgi, sakrāt, arī novietot (piemēram, vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
- koncentrēt Sakopot, uzkrāt, arī novietot (piemēram, vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
- pamatkrāsa Sākotnējā (kā) krāsa.
- templis Sakrāla celtne reliģiskajiem rituāliem. Arī baznīca, mošeja, pagoda, sinagoga u. tml.
- piekrāt Sakrāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekrāt Sakrāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- sastāties Sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par šķidrumu.
- nosēsties Sakrāties, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.) - par vielu.
- pelēkbāls Samērā gaišs ar pelēku nokrāsu.
- sultānvistiņa Samērā liels, drukns griežveidīgo kārtas putns (dienvidu zemēs) ar raibu, spilgti krāsainu apspalvojumu.
- raksts Samērā neliela apjoma publicistisks, zinātnisks, informatīvs teksts (parasti laikrakstā, žurnālā, krājumā).
- švīka Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
- svītra Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
- josla Samērā šaura, parasti garena (virsmas, priekšmeta) daļa, kas (piemēram, ar krāsu, formu) atšķiras no pārējām daļām.
- patumšs Samērā, arī mazliet tumšs (par krāsu). Tāds, kas ir samērā, arī mazliet tumšā krāsā.
- izņemt Saņemt atpakaļ (piemēram, glabāšanā nodoto, uzkrāto).
- purpurīns Sarkana krāsviela, ko iegūst no rubijas saknēm vai sintezē.
- santali Sarkana vai dzeltena krāsviela, ko iegūst no dažu kokaugu koksnes.
- Spektra krāsa Sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, zila (gaišzila, tumšzila) vai violeta krāsa.
- Spektra krāsa Sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, zila (gaišzila, tumšzila) vai violeta krāsa.
- pamatkrāsa Sarkana, zaļa vai zila krāsa.
- henna Sarkanbrūna dabiskā krāsviela.
- oranžsarkans Sarkans ar oranžu nokrāsu.
- rūsgansarkans Sarkans ar rūsganu nokrāsu. Rūsgani sarkans.
- zeltsarkans Sarkans ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- zilisarkans Sarkans ar zilu nokrāsu.
- zilsarkans Sarkans ar zilu nokrāsu.
- mēļsarkans Sarkans ar zilu nokrāsu. Zili sarkans.
- oranžsārts Sārts ar oranžu nokrāsu.
- pelēksārts Sārts ar pelēku nokrāsu.
- rūsgansārts Sārts ar rūsganu nokrāsu. Rūsgani sārts.
- vīnsārts Sārts ar violetu nokrāsu.
- violetsārts Sārts ar violetu nokrāsu.
- zaļgansārts Sārts ar zaļganu nokrāsu.
- zeltainsārts Sārts ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- zeltsārts Sārts ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- zilgansārts Sārts ar zilganu nokrāsu.
- zilsārts Sārts ar zilu nokrāsu.
- samilzt Satūkt, parasti rodoties sastrutojumam, uzkrājoties šķidrumam (par ķermeņa daļu, arī brūci).
- pasteļkrāsa Sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu.
- Zelta rudens Sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
- Zelta rudens Sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
- sagatavot Savākt, izveidot (kā) krājumu, rezervi u. tml.
- plekstveidīgs Savienojumā «plekstveidīgās zivis»: zivju kārta, kuras pieaugušajiem pārstāvjiem ir raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis, acu novietojums vienā galvas pusē un atšķirīga labās un kreisās ķermeņa puses krāsa (piemēram, plekste, akmeņplekste, limanda).
- simpatētisks Savienojumā «simpatētiskā tinte»: bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā un kas kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
- ne Savienojumā «vai ne»: lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
- virsmaktīvs Savienojumā «virsmaktīvās vielas»: vielas, kas monomolekulārā slāņa veidā uzkrājas divu fāžu robežvirsmā un samazina tās brīvo enerģiju (virsmas spriegumu).
- dzenītis Savienojumā ar «zivju»: mazs zaļvārnveidīgo kārtas putns ar krāšņu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, ļoti spēcīgu knābi.
- ugunsvēmējs Savienojumos «ugunsvēmējs kalns», «ugunsvēmēja kalns», «ugunsvēmējs krāteris»: vulkāns.
- sagulties Savirzīties, arī sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sagult (2).
- sagult Savirzīties, arī sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sagulties (2).
- gamma Savstarpēji saistītu, harmonisku krāsu toņu kopums.
- inki Sena indiāņu cilts, lielas valsts dibinātāji tagadējā Peru teritorijā. Šīs valsts aristokrātija.
- nobilis Senajā Romā - patriciešu un plebeju arī stokrātijas pārstāvis, kas ieņēma kādu no augstākajiem valsts amatiem.
- celmene Sēne brūngani dzeltenā krāsā.
- sērsēne Sēne ķieģeļsarkanā vai pelēkdzeltenā krāsā.
- vulkāns Seno romiešu ugunsdieva Vulkāna vārdā nosaukts veidojums, kas sastāv no magmas avota, pazemes ejas un šīs ejas virszemes atveres, ap kuru uzkrājas izvirdumu produkti, veidojot zemes virsas pacēlumu - konusu.
- porfirīts Sens, magmatisks paleozoja iezis, parasti pelēcīgā, sarkanīgā vai zaļganā krāsā.
- signālraķete Signalizēšanai paredzēta raķete, kuras lādiņš deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus.
- meņševiks Sīkburžuāziska reformistiska partija, ko izveidoja meņševisma piekritēji pēc Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 2. kongresa (1903. gadā).
- pigments Sīku krāsvielas daļiņu kopums šūnās, audos.
- dūņas Sīku organisko vielu vai minerāldaļiņu nogulumi ūdenskrātuvju dibenā.
- Siltuma bilance Siltuma enerģijas sadalījums (dzinēja krāsnī, katlā u. tml.)
- pelede Siļķveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar zilgani zaļu muguru, sudrabotas krāsas sāniem un vēderu.
- nigrozīns Sintētiska, organiska tumšzila vai melna krāsviela.
- polietilēns Sintētisks polimērs - bezkrāsaina puscaurspīdīga viela, ko iegūst, polimerizējot etilēnu.
- polipropilēns Sintētisks polimērs - cieta, bezkrāsaina viela, no kā iegūst šķiedras, plastmasu.
- polistirols Sintētisks polimērs - cieta, bezkrāsaina viela, no kā iegūst, piemēram, plastmasu.
- pelēksirms Sirms ar pelēku nokrāsu.
- kolekcija Sistematizēts (parasti ar mākslu, vēsturi, zinātņu nozarēm saistītu) vienveidīgu priekšmetu krājums.
- fototēka Sistematizēts fotogrāfiju vai to negatīvu krājums, krātuve.
- kodekss Sistematizēts jaunizdotu likumu krājums kādā tiesību nozarē.
- kartotēka Sistematizēts kartīšu krājums ar noteiktām ziņām, informāciju.
- filmotēka Sistematizēts kinofilmu krājums, krātuve.
- fonotēka Sistematizēts skaņu ierakstu krājums, krātuve.
- videotēka Sistematizēts videoierakstu krājums, krātuve.
- maleīnskābe Skābe - bezkrāsaini kristāli, ko izmanto, piemēram, krāsvielu, herbicīdu izgatavošanai.
- krokuss Skalbju dzimtas augs ar dažādas krāsas zvanveida ziediem.
- frēzija Skalbju dzimtas sīpolaugs ar smaržīgiem dažādas krāsas ziediem.
- Velna laivas Skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
- kolorīts Skanējuma nokrāsa (skaņdarbam, mūzikas instrumentam, orķestrim, dziedātāja balsij, korim).
- virsskaņa Skaņa, kas rodas skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) atsevišķu daļu vibrācijas rezultātā un kas papildina pamatskaņu, piešķir tai nokrāsu (tembru).
- tembrs Skaņai raksturīga īpatnēja nokrāsa, ar ko atšķiras vienāda augstuma skaņas.
- koloristika Skaņdarba skanējuma nokrāsa.
- antoloģija Skaņdarbu krājums.
- instrumentācija Skaņu atlase pantā, kura piešķir tam īpašu skanējumu, rada emocionālu nokrāsu.
- lakacis Skarblapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar rituļos sakārtotiem ziediem, kuri maina krāsu, sākumā būdami rožaini, vēlāk zili vai zili violeti.
- noskrāpēt Skrāpējot atdalīt nost, notīrīt.
- noskrāpēt Skrāpējot ievainot.
- izskrāpēt Skrāpējot iztīrīt (parasti no iekšpuses).
- uzskrāpēt Skrāpējot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietumis ievainot. Skrāpējot radīt (piemēram, brūci).
- izecēt Skrāpējot radīt (piemēram, svītras).
- saskrāpēt Skrāpējot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā. Skrāpējot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- ieskrāpēt Skrāpējot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievas, līnijas). Mazliet, arī vietumis saskrāpēt.
- izskrāpēt Skrāpējot radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu).
- saskrāpēt Skrāpējot savainot, parasti vairākās vietās.
- izskrāpēt Skrāpējot stipri ievainot (parasti acis).
- atskrāpēt Skrāpējot, kasot atdalīt. Noskrāpēt.
- Skrāpju vīle Skrāpjvīle.
- Skrāpju vīle Skrāpjvīle.
- (Uz)likt ragus Slepeni (pie)vilt, (pie)krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
- Uzlikt ragus Slepeni pievilt, piekrāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
- Likt ragus Slepeni vilt, krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
- mālēt Slikti, parasti nekvalificēti, krāsot (celtnes, telpas). Slikti, parasti neprofesionāli, gleznot.
- uzmālēt Slikti, parasti nekvalificēti, uzkrāsot. Slikti, parasti neprofesionāli, uzgleznot.
- mālderis Slikts, parasti nekvalificēts, krāsotājs. Slikts, parasti neprofesionāls, gleznotājs.
- fosgēns Smacējoša indīgā kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar pūstoša siena smaku.
- izsmelt Smeļot iztukšot (piemēram, trauku, ūdenskrātuvi).
- sniegkrāvis Sniega krāvējs.
- sniegaizture Sniega uzkrāšana tīrumos (piemēram, izveidojot sniega vaļņus), lai palielinātu augsnes mitrumu (parasti stepju apgabalos).
- sasnigt Sniegot uzkrāties (kur), parasti lielākā daudzumā (par sniegu).
- sociāldemokrātisms Sociāldemokrātijas ideoloģija un taktika sociālistiskas sabiedrības pakāpeniskai izveidošanai, izmantojot demokrātiskas metodes.
- sociāldemokrāts Sociāldemokrātijas piekritējs. Sociāldemokrātiskas partijas biedrs.
- kaujinieks Sociāldemokrātu partijas biedrs, kas 1905.-1907. gada revolūcijas laikā lielākajās Latvijas pilsētās aktīvi piedalījās bruņotā cīņā pret cara patvaldību.
- mezalianse Sociāli nevienlīdzīga laulība, ko buržuāziskajā, aristokrātiskajā sabiedrībā uzskata par neatbilstošu normām.
- grands Spāņu muižnieks, aristokrāts.
- Skābekļa spilvens Speciāla gumijota auduma maiss (skābekļa iepildīšanai) ar gumijas cauruli, kas noslēdzama ar krānu.
- Skābekļa spilvens Speciāla gumijota auduma maiss (skābekļa iepildīšanai) ar gumijas cauruli, kas noslēdzama ar krānu.
- ceplis Speciāla krāsns dažādu materiālu (parasti māla izstrādājumu vai kaļķu) apdedzināšanai.
- tīģeļkrāsns Speciāla krāsns, parasti metāla, kausēšanai, sakausēšanai vai karsēšanai tīģeļos.
- Redakcijas kolēģija Speciālistu kolēģija, kas vada periodiska izdevuma vai neperiodiska sarežģīta izdevuma (piemēram, rakstu krājuma, vārdnīcas) sagatavošanu.
- grunts Speciāls vielu maisījums, ar ko noklāt (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas.
- tvertne Specifiska šūna, šādu šūnu grupa, starpšūnu telpa (auga) audos, kur uzkrājas vielmaiņas gala produkti.
- sagāzt Spēcīgi līstot, sniegot u. tml., būt par cēloni tam, ka kur sakrājas lielāks (nokrišņu) daudzums.
- liesma Spēcīgs spilgtums (parasti sarkanai krāsai).
- kapacitāte Spēja ietilpināt, uzkrāt.
- mitrumkapacitāte Spēja uzsūkt, uzkrāt mitrumu noteiktā pakāpē. Mitrumietilpība.
- mitrumietilpība Spēja uzsūkt, uzkrāt mitrumu noteiktā pakāpē. Mitrumkapacitāte.
- iedzelt Spēji izraisīt asu kairinājumu, spēcīgu uzbudinājumu (par spilgtu gaismu, spilgtām krāsām).
- domino Spēle ar plāksnītēm, uz kurām ir punkti (arī attēli, krāsas). Šīs spēles plāksnīšu komplekts.
- videospēle Spēle, izmantojot spēļu automātu ar ekrānu, uz kura parādās spēlei nepieciešamais attēls.
- kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā). Spēļu kārts.
- Spēļu kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības zīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā).
- laistīties Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta).
- spīdkrāsa Spīdīga krāsa.
- trafaretspiedums Spiedums, kurā novilkumu iegūst, krāsu ar raketi caur iespiedformu izspiežot uz papīra vai cita materiāla.
- kosties Spiesties iekšā (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par vielām, parasti krāsām.
- uguns Spilgta gaisma. Koša, spilgta (kā) krāsa.
- lori Spilgtas krāsas papagailis (Austrālijā, Polinēzijā, Jaungvinejā) ar otveida mēli.
- ziedmuša Spilgti raiba, retāk vienkrāsaina, metāliski spīdīga muša, kas pārtiek no nektāra un ziedputekšņiem.
- košenile Spilgti sarkana vai purpursarkana krāsviela, ko iegūst no šīm kukaiņu sugām. Karmīns.
- karmīns Spilgti sarkana vai purpursarkana krāsviela, ko iegūst no vairākām tropu kukaiņu sugām.
- karmīns Spilgti sarkana vai purpursarkana lūpu krāsa, kurā izmantota šī krāsviela.
- zvīļot Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- ultramarīns Spilgti zila krāsviela. Attiecīgā krāsa.
- spilgtkrāsu Spilgtkrāsains.
- košs Spilgts (par krāsu, tās toņiem).
- zibēt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- zibināties Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu. Būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- iluminēt Spoži, spilgti, arī krāsaini apgaismot (celtnes, ielas, dārzus, parasti svētkos, svinībās).
- iluminācija Spožs, spilgts, arī krāsains (celtņu, ielu, dārzu) apgaismojums (parasti svētkos, svinībās).
- aizkrāsne Sprauga starp krāsni un sienu.
- gļotas Staipīga, lipīga (parasti bezkrāsaina) masa, ko organismā izdala īpaši dziedzeri.
- semafors Starptautiska koda signālu sistēma, kurus noraida ar roku attiecīgu stāvokli, izmantojot krāsainus karodziņus, lukturus u. tml.
- titulstāsts Stāstu krājuma stāsts, kura virsraksts saskan ar krājuma nosaukumu.
- reibums Stāvoklis, kas rodas stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā.
- trahīts Stiklains, slēpti kristālisks vai magmatisks iezis ar porfīra veida struktūru iepelēkā, iedzeltenā vai rožainā krāsā.
- slāpekļskābe Stipra skābe - bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
- skābeņskābe Stipra, toksiska, bezkrāsaina, kristāliska skābe, kuras sāļus satur, piemēram, skābenes, rabarberi.
- dokers Strādnieks dokā, kuģu būvētavā, krāvējs ostā.
- transportstrādnieks Strādnieks, kas veic ar kravu transportēšanu saistītus darbus. Arī krāvējs (2).
- sašaut Strauji ievirzīt ar lizi (krāsnī vairākus, daudzus maizes klaipus).
- iešaut Strauji ievirzīt ar lizi (maizi krāsnī).
- šaut Strauji virzīt ar lizi (maizi krāsnī). Strauji virzīt (ko cepjamu krāsnī).
- Ņirbēt gar acīm Strauji virzīties garām (tiešā tuvumā). Ar redzi tikt uztvertam (par ko spilgtu, daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
- pelēksudrabains Sudrabains ar pelēku nokrāsu.
- zilgansudrabains Sudrabains ar zilganu nokrāsu.
- tenardīts Sulfātu klases bezkrāsains, pelēks, dzeltenīgs vai brūngans minerāls, ko izmanto stikla rūpniecībā un sodas ieguvei.
- piensula Sūnsula (parasti baltā krāsā), ko satur daudzi augi.
- paviāns Suņgalvas pērtiķis, kam raksturīgs garš purns un spilgtas krāsas sacietējumi uz sēžas.
- melns Šādas krāsas tērpā.
- dubultbandinieks Šahā - viens no diviem vienas un tās pašas krāsas bandiniekiem, kas atrodas uz vienas vertikāles.
- stāvceplis Šahtas krāsns (kādu materiālu, parasti čuguna) kausēšanai.
- domna Šahtveida krāsns ķeta kausēšanai no dzelzs rūdas.
- līnija Šaura svītra (zīmēta, krāsota, griezta u. tml.).
- svītra Šaura, garena (zīmēta, krāsota, reljefi veidota u. tml.) josla (kā) virsmā.
- infiltrācija Šķidruma, šūnu elementu iekļūšana un uzkrāšanās orgānos vai audos.
- piens Šķidrums (parasti vielu maisījums) baltā krāsā.
- krāsains Tāds (attēls), kas ir dažādās krāsās, starp kurām ir viena vai vairākas spektra krāsas. Tāds, ko veido šādi attēli (piemēram, par kinofilmu). Pretstats: melnbalts.
- melnīgsnējs Tāds (cilvēks), kam ir patumša, brūngana ādas krāsa.
- sārtvaidzis Tāds (cilvēks), kam ir sārti vaigi, veselīga sejas krāsa.
- melns Tāds (cilvēks), kam ir šādas krāsas tērps.
- dižciltīgs Tāds (cilvēks), kas pieder pie aristokrātijas.
- birokrātisks Tāds (cilvēks), kura rīcībai ir raksturīgs birokrātisms.
- platekrāns Tāds, ar ko projicē attēlu uz šāda ekrāna.
- pelēcīgs Tāds, kad dabā nav spilgtu krāsu (par gadalaiku).
- pelēks Tāds, kad dabā nav spilgtu krāsu (par gadalaiku).
- spalvots Tāds, kam ir (kādas krāsas) apspalvojums.
- augstdzimis Tāds, kam ir aristokrātiska izcelšanās. Dižciltīgs.
- salns Tāds, kam ir baltas un brūnas vai rudas krāsas laukumi (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.). Balts un brūns vai ruds (par krāsas toņu kopumu).
- citrondzeltens Tāds, kam ir citrona mizas krāsa.
- raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī, noteiktā priekšmetu grupā.
- raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras.
- dzeltenraibs Tāds, kam ir dzelteni raibumi. Dzeltens ar citas krāsas raibumiem.
- saulains Tāds, kam ir gaišs tonis (par, parasti dzeltenu, krāsu). Tāds, kam ir gaiša, parasti dzeltena, krāsa.
- krāšņs Tāds, kam ir izcils (formu, krāsu, līniju u. tml.) bagātīgums, skaistums.
- glezns Tāds, kam ir izcils kādu pazīmju (piemēram, formas, krāsas) smalkums, maigums (par ziediem, augiem, augļiem).
- kvēls Tāds, kam ir koša, parasti sarkana, krāsa.
- kvēlains Tāds, kam ir koši sārta, arī sarkana nokrāsa.
- krāterveida Tāds, kam ir krātera (1) veids, forma.
- melns Tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (kā rases pazīme) - parasti par negroīdiem.
- melnādains Tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (parasti par negroīdiem). Melns (4).
- medains Tāds, kam ir medum raksturīga krāsa.
- melnplankumains Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši plankumi. Melns vai ļoti tumšs ar citas krāsas plankumiem.
- melnraibs Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši raibumi. Melns vai ļoti tumšs ar citas krāsas raibumiem.
- melnbalts Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši un balti krāsu, laukumi.
- olīvzaļš Tāds, kam ir nenogatavojušās olīvas raksturīgā pelēkzaļā krāsa.
- olīvbrūns Tāds, kam ir nogatavojušās olīvas raksturīgā brūnā krāsa.
- okerkrāsas Tāds, kam ir okeram raksturīgā krāsa.
- oranžkrāsas Tāds, kam ir oranža krāsa.
- melnīgsnējs Tāds, kam ir patumša, brūngana nokrāsa.
- sirms Tāds, kam ir pelēcīgi balti, savu sākotnējo krāsu zaudējuši mati.
- pelēkrūtains Tāds, kam ir pelēkas rūtis. Pelēks ar citas krāsas rūtīm (par audumu, tā izstrādājumu).
- pelēksvītrains Tāds, kam ir pelēkas svītras. Pelēks ar citas krāsas svītrām.
- pelēkplankumains Tāds, kam ir pelēki plankumi; pelēks ar citas krāsas plankumiem.
- pelēkraibs Tāds, kam ir pelēki raibumi. Pelēks ar citas krāsas raibumiem.
- pelnpelēks Tāds, kam ir pelnu krāsa.
- pelnains Tāds, kam ir pelnu krāsa. Pelnpelēks.
- pienbalts Tāds, kam ir pienam līdzīga krāsa, arī zema caurspīdīguma pakāpe.
- pienveida Tāds, kam ir pienam līdzīga krāsa, konsistence, arī zema caurspīdīguma pakāpe.
- rūsa Tāds, kam ir raksturīga dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa.
- sniegbalts Tāds, kam ir raksturīga intensīvi balta krāsa, arī gaiša krāsa, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī (parasti par augiem.).
- pastozs Tāds, kam ir raksturīga reljefi uzlikta krāsa.
- trekns Tāds, kam ir raksturīgas iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par burtiem, šriftu). Tāds, kas ir veidots no burtiem, kuriem ir iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par tekstu, salikumu u. tml.).
- rūsains Tāds, kam ir rūsas [1] (1) krāsa.
- piesātināts Tāds, kam ir samērā augsta piesātinājuma pakāpe (par krāsu, krāsas toni).
- pabāls Tāds, kam ir samērā, arī mazliet bāla krāsa. Tāds, kam ir pavājš spilgtums.
- sarkanrūtains Tāds, kam ir sarkanas rūtis (piemēram, par audumu, apģērba gabalu). Sarkans ar citas krāsas rūtīm.
- sarkansvītrains Tāds, kam ir sarkanas svītras. Sarkans ar citas krāsas svītrām.
- sarkanraibs Tāds, kam ir sarkani raibumi. Sarkans ar citas krāsas raibumiem.
- sarkanbalts Tāds, kam ir sarkani un balti krāsu laukumi.
- sarkanzaļš Tāds, kam ir sarkani un zaļi krāsu laukumi.
- sārtsvītrains Tāds, kam ir sārtas svītras. Sārts ar citas krāsas svītrām.
- sārtplankumains Tāds, kam ir sārti plankumi. Sārts ar citas krāsas plankumiem.
- smaragdzaļš Tāds, kam ir smaragdam raksturīgā zaļā krāsa.
- spilgtkrāsains Tāds, kam ir spilgta krāsa.
- grezns Tāds, kam ir spilgtas krāsas, skaista forma (piemēram, par dabas veidojumiem). Krāšņs, dekoratīvs.
- košs Tāds, kam ir spilgtas krāsas. Arī krāšņs.
- spilgttoņu Tāds, kam ir spilgti, arī tīri krāsu toni.
- spirgts Tāds, kam ir spilgti, tīri toņi (par krāsu).
- sudrabains Tāds, kam ir sudrabam raksturīgā baltā vai pelēkā krāsa, krāsas tonis. Tāds, kam ir sudrabam raksturīgais spīdums.
- sviestains Tāds, kam ir sviestam raksturīga krāsa.
- svinpelēks Tāds, kam ir svinam raksturīgā zilganpelēkā krāsa. Zilganpelēks (par krāsu). Svina pelēks.
- Svina pelēks Tāds, kam ir svinam raksturīgā zilganpelēkā krāsa. Zilganpelēks (par krāsu). Svinpelēks.
- piens Tāds, kam ir šādam sekrētam līdzīgs, krāsas tonis, arī zema caurspīdīguma pakāpe.
- zelts Tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīga krāsa, arī spīdums. Zeltains.
- sudrabs Tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīgā krāsa, raksturīgais spīdums. Sudrabains.
- šokolāde Tāds, kam ir šim konditorejas izstrādājumam raksturīgās tumši brūnās krāsas tonis.
- tabakbrūns Tāds, kam ir tabakai (2) raksturīgais brūnās krāsas tonis.
- tirkīzzils Tāds, kam ir tirkīzam raksturīgā zilā krāsa.
- tumšādains Tāds, kam ir tumša ādas krāsa (parasti par negroīdiem).
- sarkanādains Tāds, kam ir tumši dzeltena, sarkanīga ādas krāsa (parasti par Amerikas rases pārstāvjiem, indiāņiem).
- sūnzaļš Tāds, kam ir zaļajai sūnai raksturīgā krāsa. Arī dzeltenīgi zaļš.
- zeltains Tāds, kam ir zeltam raksturīgā dzeltenā krāsa, krāsas tonis. Tāds, kam ir zeltam raksturīgais spīdums.
- zalgs Tāds, kam ir zilgana vai zaļgana nokrāsa.
- zilraibs Tāds, kam ir zili raibumi. Zils ar citas krāsas raibumiem.
- oranžs Tāds, kam ir, piemēram, apelsīna krāsa.
- sarkans Tāds, kam ir, piemēram, asiņu krāsa.
- pelēks Tāds, kam ir, piemēram, pelnu krāsa. Balts ar samērā mazu spilgtumu.
- dzeltens Tāds, kam ir, piemēram, pieneņu ziedu krāsa.
- zils Tāds, kam ir, piemēram, skaidras debess, rudzupuķu krāsa.
- balts Tāds, kam ir, piemēram, sniega, piena krāsa. Pretstats: melns.
- brūns Tāds, kam ir, piemēram, šokolādes, grauzdētas kafijas krāsa.
- violets Tāds, kam ir, piemēram, viršu ziedu krāsa.
- zaļš Tāds, kam ir, piemēram, zālei raksturīgā krāsa.
- bāls Tāds, kam krāsa ir gaišāka par normālo (par seju).
- neizteiksmīgs Tāds, kam nav krāsainības, spilgtu iezīmju.
- bezkrāsains Tāds, kam nav krāsas.
- bālgans Tāds, kam nav spilgtas krāsas. Blāvs (3), neskaidrs.
- bāls Tāds, kam nav spilgtas krāsas. Tāds, kam nav spilgtuma.
- bezkrāsains Tāds, kam nav spilgtas, košas krāsas.
- nedzīvs Tāds, kam nav spilgtuma, spožuma (par gaismu, krāsu). Tāds, kam nav skanīguma (par skaņu).
- krāsot Tāds, kam piemīt krāsa (2). Tāds, ko raksturo krāsa (2).
- porcelāns Tāds, kam raksturīga balta krāsa, arī caurspīdīgums.
- bāls Tāds, kam sejas krāsa ir gaišāka par normālo (par cilvēku). Bez sārtuma. Arī neveselīgs.
- lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu). Lāsmains. Tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena toņa citā (par krāsu).
- lāsmains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums.
- zils Tāds, kas (kādu apstākļu, piemēram, aukstuma, ietekmē) ieguvis zilganu nokrāsu (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- pienains Tāds, kas (parasti pēc krāsas) atgādina pienu, tāds, kas ir līdzīgs pienam.
- melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa. Tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis. Pretstats: balts.
- varavīkšņains Tāds, kas ar savu daudzkrāsainību atgādina varavīksni.
- krājīgs Tāds, kas daudz, ar aizrautību krāj (2).
- aizzilgmējis Tāds, kas ieguvis blāvi zilganu nokrāsu (debesu zilgmes iespaidā).
- aizzilējis Tāds, kas ieguvis blāvi zilganu nokrāsu.
- raibausts Tāds, kas ir austs no dažādas krāsas diegiem.
- vaskains Tāds, kas ir bišu vaska krāsā, dzeltenīgs.
- ortohromatisks Tāds, kas ir jutīgs pret visām krāsām, izņemot sarkano krāsu.
- madarains Tāds, kas ir krāsots (parasti sarkanā krāsā) ar dabiskām, no madarām iegūtām, vai citām dabiskām kodināmām krāsvielām.
- paškrāsots Tāds, kas ir krāsots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par audumu, apģērba gabalu).
- perlamutrs Tāds, kas ir līdzīgs šādai kārtai (piemēram, pēc spīduma, raksta, krāsas).
- mālains Tāds, kas ir māla krāsā.
- platekrāns Tāds, kas ir paredzēts projicēšanai uz šāda ekrāna (parasti par kinofilmu). Tāds, kur atrodas šāds ekrāns (par telpām).
- sirms Tāds, kas ir pelēcīgi balts, tāds, kam ir pelēcīgi balta nokrāsa.
- purpurains Tāds, kas ir purpurkrāsā.
- bēšs Tāds, kas ir smilšu krāsā.
- tumšs Tāds, kas ir stipri piesātināts, tāds, kam ir melnas vai tai līdzīgas krāsas piejaukums (par krāsu, tās toni). Tāds, kura krāsa ir stipri piesātināta, tāds, kura krāsai ir melnas vai tai līdzīgas krāsas piejaukums.
- sarkans Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu fajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- pelēks Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zils Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zaļš Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtē, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- melns Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti tumšs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- rūsgans Tāds, kas ir šādā krāsā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, sugā, noteiktā priekšmetu grupā.
- slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums, parasti lāšu, pilienu veidā (parasti par priekšmetiem). Tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā. Arī mitrs (1).
- krāsains Tāds, kas ir vairākās vai daudzās krāsās.
- polihroms Tāds, kas ir veidots daudzās krāsās. Daudzkrāsains (1).
- krāsains Tāds, kas ir vienā vai vairākās spektra krāsās. Tāds, kas nav balts, pelēks vai melns.
- sirms Tāds, kas ir zaudējis savu sākotnējo krāsu un kļuvis pelēcīgi balts (par matiem, bārdu u. tml.).
- krāsains Tāds, kas izpaužas dažādās krāsās.
- možs Tāds, kas izraisa aktivitāti, rosīgumu (piemēram, par krāsu).
- mundrs Tāds, kas izraisa aktivitāti, rosīgumu (piemēram, par parādībām dabā, skaņām, krāsām).
- žirgts Tāds, kas izraisa aktivitāti, rosīgumu (piemēram, par parādībām dabā, skaņām, krāsām).
- dzēlīgs Tāds, kas izraisa asu kairinājumu (acīs). Tāds, kas uzbudina (piemēram, par krāsām, gaismu).
- daiļš Tāds, kas izraisa estētisku baudījumu. Tāds, kas izceļas (starp līdzīgiem) ar formas pareizumu, krāsu, toņu, līniju u. tml. harmoniju. Ļoti skaists.
- slapjš Tāds, kas izraisa šķidruma uzkrāšanos organismā, arī izdalīšanos no tā (par slimībām).
- neizsīkstošs Tāds, kas jūtami nesamazinās (par kādu krājumu). Tāds, kas nebeidz pastāvēt.
- applucis Tāds, kas kļuvis neizskatīgs, zaudējis krāsu.
- krāpniecīgs Tāds, kas krāpj (1). Blēdīgs.
- mantrausīgs Tāds, kas ļoti cenšas (parasti, izmantojot dažādus, arī negodīgus, līdzekļus) iegūt mantu, naudu, tāds, kas ļoti cenšas krāt naudu, mantu. Arī skops.
- mīlīgs Tāds, kas nav spilgts, kontrastains (piemēram, par krāsām). Arī patīkams.
- samtains Tāds, kas nav spilgts, spožs, kontrastains, arī tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas (par krāsām, gaismu).
- maigs Tāds, kas nav spilgts, spožs, kontrastains, tāds, kas izraisa komforta izjūtu (par krāsām, gaismu).
- gaišs Tāds, kas nav tumšā krāsā, tāds, kas ir samērā caurspīdīgs.
- pseidotautisks Tāds, kas neatbilst patiesam, demokrātiskam tautiskumam.
- neitrāls Tāds, kas neizceļas ar ko īpašu, specifisku (piemēram, par krāsu, gaismu).
- rāms Tāds, kas neizceļas ar spilgtumu, spožumu (par gaismu, krāsu).
- griezīgs Tāds, kas nepatīkami kairina redzi, ļoti spilgts (par krāsām, gaismu).
- lāsmains Tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu).
- lāsumains Tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu).
- sauss Tāds, kas noris bez šķidruma izdalīšanās, uzkrāšanās (par slimību).
- daiļš Tāds, kas padarīts acij tīkams, krāšņs, košs, arī kārtīgs.
- demokrātisks Tāds, kas pamatojas uz demokrātiju, demokrātismu.
- rudzupuķe Tāds, kas pēc krāsas ir līdzīgs zilo rudzupuķu ziediem. Koši zils.
- sākotnējs Tāds, kas piemīt (kam) pastāvēšanas, eksistēšanas sākumā (piemēram, par izskatu, formu, krāsu).
- vēss Tāds, kas rada mērena vides aukstuma sajūtu (par krāsām).
- auksts Tāds, kas rada vēsuma, nemājīguma izjūtu (par krāsu).
- salts Tāds, kas rada vēsuma, nemājīguma izjūtu (par krāsu).
- silts Tāds, kas rada vides siltuma, mājīguma izjūtu (par krāsām).
- ūdeņains Tāds, kas satur daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu (par organisma daļām, veidojumiem, vielu maisījumiem tajos).
- ūdeņains Tāds, kas satur pārmērīgi daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu un par maz citu cilvēkam vēlamu vielu (par augu daļām, parasti augļiem).
- bālasinīgs Tāds, kas slimo ar bālasinību (1). Tāds, kam ir bāla ādas krāsa.
- rezerve Tāds, kas tiek saglabāts, uzkrāts izmantošanai noteiktas vajadzības gadījumā. Tāds, kas ir paredzēts izmantošanai papildu vajadzībām.
- mitrumietilpīgs Tāds, kas uzsūc, uzkrāj mitrumu.
- pazaļš Tāds, kas vēl nav pilnīgi nogatavojies un ieguvis gatavības pakāpei raksturīgo krāsu (par augļiem, labību u. tml.).
- sīkstulīgs Tāds, kas, parasti mantrausīgi, taupa, krāj naudu, mantu. Arī skopulīgs.
- periodisks Tāds, ko izdod regulāri, noteiktos termiņos (par iespieddarbu, piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu).
- brīvs Tāds, ko pašlaik nelieto. Tāds, kas ir rezervē, krājumā.
- trekns Tāds, ko veido platas līnijas, sastāvdaļas, parasti tumšā krāsā (par burtiem, zīmēm, tekstu u. tml.). Plats, parasti tumšā krāsā (par līnijām, svītrām u. tml.).
- krāčains Tāds, kur ir daudz krāču.
- gleznains Tāds, kur ir skaisti dabasskati, tāds, kam piemīt skaistums, krāsu bagātība u. tml. (par apkārtni, vietām dabā).
- skaļš Tāds, kur ir spilgti kontrasti (piemēram, par mākslas darbu). Tāds, kam ir krasas krāsu toņu atšķirības.
- tukšs Tāds, kur nav (kā, parasti pārtikas līdzekļu, preču, naudas) krājumu.
- kluss Tāds, kur nav spilgtu kontrastu (piemēram, par mākslas darbu, ainavu). Viegli niansēts, ar nelielām krāsu toņu atšķirībām.
- sirms Tāds, kura apmatojums vai apspalvojums ir zaudējis savu sākotnējo krāsu un kļuvis pelēcīgi balts (par dzīvniekiem).
- ūdeņains Tāds, kura augsnē ir pārmērīgs ūdens daudzums, tāds, kura padziļinājumos ir sakrājies ūdens (par vietu).
- tīrs Tāds, kura īpašības atbilst kādai no pamatkrāsām (par krāsu, tās toni). Arī dzidrs (2).
- vairākkrāsu Tāds, kurā ir vairākas krāsas.
- vienkrāsas Tāds, kurā izmantota viena krāsa.
- četrkrāsu Tāds, kurā izmantotas četras krāsas, lai iegūtu daudzus krāsu toņus.
- divkrāsu Tāds, kurā izmantotas divas krāsas, lai iegūtu vairākus krāsu toņus.
- trīskrāsu Tāds, kurā izmantotas trīs krāsas, lai iegūlu daudzus krāsu toņus.
- birokrātisks Tāds, kurā izpaužas birokrātisms.
- mierīgs Tāds, kurā nav spilgtu kontrastu (piemēram, par krāsu toņiem, apgaismojumu).
- pelēcīgs Tāds, kurā nav spilgtu krāsu (par apkārtni, vidi).
- pelēks Tāds, kurā nav spilgtu krāsu (par apkārtni, vidi).
- trūcīgs Tāds, kurā nepieciešamo materiālo vērtību ir par maz (piemēram, par kā krājumu, kopumu). Tāds, kam ir raksturīgs pārāk mazs nepieciešamo materiālo vērtību daudzums (par situāciju, apstākļiem u. tml.).
- nenosakāms Tāds, kura pazīmes nav precīzi konstatējamas (piemēram, par krāsu, smaržu, garšu).
- šahveida Tāds, kura veidojums ir līdzīgs vienas krāsas lauciņu izvietojumam šaha galdiņa.
- spodrs Tāds, kura virsma (piemēram, gluduma, tīrības pakāpes, krāsojuma īpatnību dēļ) labi atstaro gaismu.
- lāsumains Tāds, kura virsma ir ar atšķirīgas nokrāsas lāsumiem un, atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīd.
- nekrāsots Tāds, kura virsma nav pārklāta ar krāsu. Tāds, kas ir savā dabiskajā krāsā.
- sukulents Tāds, kuram ir sulīgas lapas, stumbrs un kurā uzkrājas ūdens (par augiem).
- melnfigūru Tāds, uz kā ir figūras melnā vai ļoti tumšā krāsā.
- sarkanfigūru Tāds, uz kā ir figūras sarkanā krāsā.
- plāte Taisnstūraina plāna panna (kā) cepšanai krāsnī, cepeškrāsnī.
- rezerve Tas (parasti viela), ko (organisms) uzkrāj sevī izmantošanai vajadzības gadījumā.
- rota Tas (piemēram, apmatojums, apspalvojums), kas rada krāšņu, dekoratīvu iespaidu.
- zelts Tas, kam ir šim cēlmetālam raksturīgā krāsa, spīdums.
- plankums Tas, kas (parasti šķietamas norobežotas vietas veidā) izdalās apkārtējā vidē ar savu atšķirīgo krāsu, nokrāsu.
- pārpalikums Tas, kas (piemēram, organismā) netiek pilnībā izmantots, uzkrājas vairāk par normu.
- rota Tas, kas (piemēram, teritorijai, apkārtnei, telpai) rada krāšņu, dekoratīvu izskatu.
- fonds Tas, kas ir (kā) krājums, rezerve.
- iekrājums Tas, kas ir iekrāts (parasti nauda).
- sudrabs Tas, kas pēc krāsas, spīduma ir līdzīgs šim cēlmetālam.
- kupris Tauku krājums uz (kamieļa) muguras.
- sīkstuļoties Taupīt, krāt naudu, mantu, parasti mantrausīgi. Arī skopoties.
- sataupīt Taupot sakrāt (piemēram, naudu).
- dižtauriņi Tauriņu dzimta, kurā ietilpst lieli, krāšņi tauriņi. Šīs dzimtas tauriņi.
- lācītis Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, spilgtas krāsas, naktīs lidojoši tauriņi. Šīs dzimtas tauriņi.
- baltenis Tauriņu kārtas dzimta, pie kuras pieder baltas krāsas tauriņi.
- dedestiņas Tauriņziežu dzimtas daudzgadīgi augi ar dažādas krāsas ziediem.
- akācija Tauriņziežu dzimtas krāšņuma koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām, bieži ar dzeloņainiem zariem.
- kazāboliņš Tauriņziežu dzimtas neliels krāšņumkrūms ar dzelteniem (retāk baltiem vai sārtiem) ziediem un trīsstūraini saliktām lapām.
- malagasi Tauta, Madagaskaras Demokrātiskās Republikas pamatiedzīvotāji.
- kinotehnika Tehniskās ierīces, līdzekļi un paņēmieni, ko izmanto kinofilmu ražošanai un projicēšanai uz ekrāna. Tehnikas nozare, kas saistīta ar kinofilmu ražošanu un projicēšanu uz ekrāna.
- tehnokrāts Tehnokrātijas piekritējs, pārstāvis.
- rubrika Teksta nodaļās virsraksts, arī burts, cipars vai cits elements (teksta posmu atdalīšanai), ko veidoja ar sarkanu krāsu.
- reprogrāfija Teksta, attēla pavairošana, kurā iegūst kopijas, kas grafiski pilnīgi atbilst oriģinālam, bet var atšķirties no tā pēc materiāla, krāsas, izmēriem.
- apdrukāt Tekstilrūpniecībā - pārklājot audumu ar krāsu, padarīt to rakstainu.
- bībele Tekstu krājums (Vecā derība un Jaunā derība), kuri jūdaismā un kristietībā ieguvuši reliģisku nozīmi. Attiecīgā grāmata.
- Zilais ekrāns Televīzijas ekrāns.
- grims Tēlojamai lomai atbilstošais izskats, kas iegūts, piemēram, ar krāsām, uzlīmējumiem, plastisko materiālu.
- triept Tēlotājā mākslā - klāt (krāsu) uz kā virsmas samērā biezā kārtā, reljefi. Šādā veidā klāt (kāda materiāla virsmu) ar krāsu.
- lokālisms Tēlotājā mākslā - krāsas, krāsas toņa saistīšana ar noteiktu priekšmetu.
- lokāls Tēlotājā mākslā - tāds, kas piemīt priekšmetam pašam (par krāsu, krāsu toni).
- guaša Tēlotājas mākslas darbs, kas veidots ar šādām krāsām.
- glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā īstenības priekšmetus un parādības atveido mākslas tēlos ar krāsu, līniju un gaismēnas palīdzību uz plaknes (piemēram, uz audekla, koka, stikla, sienu apmetuma).
- tašisms Tēlotājas mākslas, galvenokārt glezniecības, novirziens (20. gadsimtā), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļākšu ļumu kombinācijas.
- dūmistaba Telpa, no kuras krāsns dūmus izlaiž nevis pa dūmeni, bet pa durvīm, logiem vai īpašu lūku.
- kamīns Telpas krāsns, kurai ir plata, atvērta kurtuve un kura silda telpu tieši ar degoša kurināmā liesmu.
- teokrāts Teokrātijas valsts galva.
- tēraudkausēšana Tērauda ieguve (konverterā, martenkrāsni, elektrokrāsnī); tērauda kausēšana.
- Tērauda kausēšana Tērauda ieguve (konverterā, martenkrāsnī, elektrokrāsnī). Tēraudkausēšana.
- tēraudkrāsa Tēraudam raksturīgā pelēkā, zilganā krāsa.
- martentērauds Tērauds, kas iegūts martenkrāsnī.
- pieaugt Tiekot krātam, palielināties daudzumā.
- saziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, mainīt krāsu (par pārtikas produktiem, parasti par rudzu maizi).
- zīmulis Tievs grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis, parasti koka ietvarā (rakstīšanai vai zīmēšanai).
- gaisīgs Tikko uztverams, jaušams (piemēram, par krāsām).
- klāties Tikt izkliedētam (uz kādas virsmas) - piemēram, par krāsu.
- krāsoties Tikt krāsotam.
- noskrāpēties Tikt noskrāpētam (3).
- saskrāpēties Tikt saskrāpētam (2).
- iespiedkrāsa Tipogrāfijas krāsa, ko izmanto iespiešanai.
- jaunavīgs Tīrs, dzidrs (piemēram, par krāsām).
- apakštonis Tonis, kas, piešķirdams savu nokrāsu, piemīt papildus. Tonis, kas nosaka vispārīgo nokrāsu.
- tonalitāte Toņu, nianšu, nokrāsu īpatnību kopums (krāsai, gaismēnai). Šādu krāsas, gaismēnas īpatnību kopums (piemēram, mākslas darbam, priekšmetam, vielai).
- merkantilisms Topošās buržuāzijas ekonomiska mācība un politika, pēc kuras valsts bagātības un kapitāla uzkrāšanai un pavairošanai jāizveido aktīva tirdzniecības bilance, preces vairāk izvedot nekā ievedot.
- ūdenstornis Torņveida celtne ar tvertni, uz samērā augstas balsta konstrukcijas novietota tvertne - ūdensapgādes sistēmas sastāvdaļa ūdens uzkrāšanai un ūdens spiediena nodrošināšanai ūdensvadu tīklā.
- traktoriekrāvējs Traktoram pievienots iekrāvējs.
- traktorkrāvējs Traktoram pievienots krāvējs.
- mikseris Trauks no domnas krāsnīm vai stāvcepļa iegūtā čuguna saglabāšanai šķidrā stāvoklī, čuguna ķīmiskā sastāva un temperatūras izlīdzināšanai un sēra atdalīšanai.
- trejkrāsu Trejkrāsains. Trīskrāsu (2).
- ietriept Triepjot (krāsu), ieveidot (kur, piemēram, zīmi).
- uztriept Triepjot (piemēram, ziedi, krāsu), uzvirzīt virsū (uz kā, kam). Uzziest.
- trīskrāsains Trijās krāsās.
- trijkrāsu Trijkrāsains.
- trejkrāsains Trijos krāsās. Trīskrāsains.
- trijkrāsains Trīskrāsains.
- trīskrāsu Trīskrāsains.
- pasiflora Tropu tīteņaugs ar krāšņiem ziediem.
- rožkoks Tropu vai subtropu koku koksne rožainā krāsā, reizēm ar rožu smaržu.
- iedegums Tumša, brūna ādas nokrāsa, kas izveidojas saules staru iedarbībā.
- Melnā nauda Tumšas krāsas .., ar nelielu vērtību.
- Melnā nauda Tumšas krāsas monēta ar nelielu vērtību.
- Gaļas mušas Tumšas krāsas mušas, kuru kāpuri attīstās gaļā, līķos, mēslos.
- melanoze Tumšas krāsas rašanās organisma virsmas audos.
- Melnā tēja Tumšas krāsas tējas šķirne. Šīs šķirnes tēja.
- kastaņkrāsa Tumši brūna krāsa ar sarkanīgu niansi.
- kaparkrāsa Tumši brūna krāsa ar sarkanīgu nokrāsu.
- kaparbrūns Tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu (parasti par ādas krāsu).
- varabrūns Tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu (parasti par ādas krāsu). Kaparbrūns.
- marengo Tumši pelēka krāsa. Vilnas audums (parasti uzvalkiem, mēteļiem) šādā krāsā.
- aveņkrāsa Tumši sarkana krāsa ar violetu niansi.
- vīnkrāsa Tumši sarkana krāsa ar violetu nokrāsu.
- kaparsarkans Tumši sarkans ar brūnganu nokrāsu.
- Vara sarkans Tumši sarkans ar brūnganu nokrāsu.
- vīnsarkans Tumši sarkans ar violetu nokrāsu.
- purpursārts Tumši sārts ar viegli violetu nokrāsu.
- indigo Tumši zila, kristāliska viela. Attiecīgā krāsviela. Attiecīgais krāsas tonis.
- mēļš Tumši zils. Zils ar violetu nokrāsu.
- smags Tumšs, koncentrēts (parasti par krāsu).
- purpurkrāsa Tumšsarkana krāsa ar viegli violetu nokrāsu.
- purpurs Tumšsarkana krāsviela ar viegli violetu nokrāsu (senajā Grieķijā, Romā), ko ieguva no īpašiem gliemežiem un lietoja audumu krāsošanai. Attiecīgā krāsa, krāsas tonis.
- purpursarkans Tumšsarkans ar viegli violetu nokrāsu.
- purpurs Tumšsarkans audums ar viegli violetu nokrāsu. Apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- laidiens Turpināma izdevuma atsevišķa iespiedvienība (burtnīca, krājums).
- dīvāns Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā: dzejoļu krājums, kur atskaņu alfabēta secībā sakārtoti dzejoļi ar vienādām atskaņām.
- Krāteru ezers Ūdens piepildīts apdzisuša vulkāna krāteris.
- caurtece Ūdens straume, kas tek cauri ūdenskrātuvei.
- Ūdens krāsa Ūdenskrāsa.
- dzirnezers Ūdenskrātuve (mākslīga vai dabiska), kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
- Ugunsdzēsības dīķis Ūdenskrātuve, kas nodrošina vajadzīgo ūdens daudzumu ugunsgrēka dzēšanai.
- Ūdens krātuve Ūdenskrātuve.
- Ūdens krātuve Ūdenskrātuve.
- lotoss Ūdensrožu dzimtas ūdensaugs ar lielām lapām un krāšņiem ziediem.
- Upju transports Ūdenstransports pa upēm, ezeriem, ūdenskrātuvēm, kanāliem.
- ūdens Ūdeņraža oksīds - šķidra viela (minerāls), kam nav garšas, smaržas, krāsas (biezākam slānim zilgana krāsa) un kas, parasti šķīdumu, maisījumu sastāvā, ir plaši izplatīta ūdenstilpēs, augsnē, gaisā, organismos.
- caurtece Upe, kanāls, grāvis, kas savieno ūdenskrātuves.
- siluets Uz atšķirīga (tumšāka vai gaišāka) fona izveidots plakans, vienkrāsains (kā) attēls, arī no plakana materiāla (papīra, saplākšņa u. tml.) izgriezts vienkrāsains (kā) attēls. Attiecīgais grafikas tehnikas veids.
- Miglas bilde Uz ekrāna projicēts attēls.
- Miglas bilde Uz ekrāna projicēts attēls.
- Klona maize Uz krāsns pamatnes cepta maize.
- palts Uz līdzenas virsmas izliets, sakrājies u. tml. šķidrums. Laukums, ko klāj šāds šķidrums.
- apžilbt Uz mirkli zaudēt spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas u. tml. ietekmē) - par cilvēku.
- peļķe Uz plakanas virsmas izliets , sakrājies u. tml. šķidrums, laukums, ko klāj šāds šķidrums.
- pieaugt Uzkrājoties palielināties apjomā.
- sasnigt Uzkrājoties sniegam, izveidoties (par, parasti lielām, kupenām, arī par, parasti biezu, sniega kārtu).
- tūkt Uzkrājoties šķidrumam audos, palielināties apjomā (par ķermeņa daļu, ievainojumu).
- uzmālēt Uzkrāsot. Arī uzgleznot.
- uzsmiņķēties Uzkrāsoties ar kosmētikas līdzekļiem.
- akumulācija Uzkrāšana, uzkrāšanās.
- pieriest Uzkrāt sevī šķidrumu lielākā daudzumā (par augiem). Uzkrāt, koncentrēt sevī (šķidrumu) lielākā daudzumā un palielināties apjomā (par augļiem, ogām).
- Pielocīt (dziesmu, dzejas, zināšanu u. tml.) pūru Uzkrāt, arī bagātināt garīgo vērtību kopumu.
- Pielocīt (dziesmu, dzejas, zināšanu u. tml.) pūru Uzkrāt, arī bagātināt garīgo vērtību kopumu.
- pierietēt Uzkrāt, koncentrēt sevī šķidrumu lielākā daudzumā un palielināties apjomā. Piepildīties (ar šķidrumu).
- akumulēt Uzkrāt, sakrāt.
- atsvaidzināt Uzlabot, atjaunot (piemēram, krāsojumu).
- uzsvaidzināt Uzlabot, atjaunot (piemēram, krāsu, pulējumu), parasti mazliet.
- dvēsele Uzruna ar svinīgu vai lirisku mīlināmu nokrāsu.
- piebriest Uzsūcot, uzkrājot šķidrumu, palielināties apjomā. Piesūcoties ar šķidrumu, mitrumu, kļūt cietākam, stingrākam, biezākam.
- feerija Uzvedums ar krāšņām dekorācijām, kostīmiem, inscenējuma efektiem.
- rožvabole Vabole (no 15 līdz 20 milimetriem gara) ar metāliski spīdīgiem, zaļiem vai bronzas krāsas segspārniem, uz kuriem ir baltas šķērssvītros vai plankumi.
- lapgrauzis Vaboļu dzimta, kurā ietilpst sīkas vai vidēji lielas augēdājas vaboles, parasti spilgtā, metāliski zaigojošā krāsā.
- savākt Vācot iegūt (barību, tās krājumus) - par dzīvniekiem. Vācot (barību), piepildīt (ko ar to).
- savākt Vācot, piemēram, ziedojumus, iemaksas, iegūt (parasti naudas kopumu, līdzekļus); arī sakrāt (1).
- dzelstīt Vairākkārt asi kairināt (par gaismu, krāsām).
- nomazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt tādu, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs.
- izbikstīt Vairākkārt pieskaroties (parasti ar smailu priekšmetu) un mazliet pagrūžot, izgrūstīt (piemēram, ogles krāsnī).
- izbikstīt Vairākkārt pieskaroties un mazliet pagrūžot, izgrūstīt ogles (piemēram, krāsnī).
- skrāpēties Vairākkārt skrāpēt (2).
- krākāt Vairākkārt vai ilgstoši krākt (1).
- krākāt Vairākkārt vai ilgstoši krākt (2).
- krākāt Vairākkārt vai ilgstoši krākt (3).
- vairākkrāsains Vairākkrāsu.
- poliekrāns Vairāku ekrānu sistēma vai viens ekrāns savstarpēji saistītu filmas fragmentu vienlaicīgai demonstrēšanai.
- nodzist Vājinoties ap gaismojumam, kļūt tumšam, blāvam, nespodram (par ko gaišu, krāsainu).
- izdzist Vājinoties apgaismojumam, kļūt tumšam, blāvam, nespodram (par ko gaišu, krāsainu).
- vārs Vājš (par gaismu, gaismas avotu). Blāvs, nepiesātināts, blāvāks nekā attiecīgā pamatkrāsa (par krāsu).
- dižmanis Valdošās varas pārstāvis, arī aristokrāts vai bagātnieks (feodālismā, kapitālismā), kas lepojas ar savu varu un bagātību.
- Nēsāt (kā) krāsas Valkāt apģērba gabalu, piederumu tādās krāsās vai ar tādu krāsu rotājumu, kas simbolizē, piemēram, valsti, organizāciju, sportistu komandu.
- Nēsāt (kā) krāsas Valkāt apģērba gabalu, piederumu tādās krāsās vai ar tādu krāsu rotājumu, kas simbolizē, piemēram, valsti, organizāciju, sportistu komandu.
- Valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds Valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar attiecīgā valodas lietotāju kolektīva dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
- Valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds Valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar valodas lietotāju dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
- Valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds Valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar valodas lietotāju dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
- Tautas policija Valsts administratīvs izpildu orgāns sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības sargāšanai (Vācijas Demokrātiskajā Republikā).
- Nacionālās krāsas Valsts karoga krāsas.
- padome Valsts varas orgāns, kas sastāv no ievēlētām personām, - sociālisma politikas un demokrātijas organizācijas forma.
- poētisms Vārds, vārdu savienojums, kam ir liriska, svinīga emocionāli ekspresīva nokrāsa.
- vārddarināšana Vārdu krājuma bagātināšana ar jauniem vārdiem, pārveidojot valodā lietojamo vārdu uzbūvi un nozīmi ar valodas sistēmā esošajiem līdzekļiem un paņēmieniem.
- Aktīvais vārdu krājums Vārdu krājums, kuru runātājs brīvi lieto.
- Aktīvais vārdu krājums Vārdu krājums, kuru runātājs brīvi lieto.
- Pasīvais vārdu krājums Vārdu krājums, kuru runātājs zina un saprot, bet brīvi nelieto.
- Pasīvais vārdu krājums Vārdu krājums, kuru runātājs zina un saprot, bet brīvi nelieto.
- zeltpulkstenītis Vasarzaļš olīvu, dzimtas krāšņumkrūms ar dzelteniem ziediem.
- sīpols Vasas pārveidne - īsvasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas.
- saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves - vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
- murkšķis Vāveru dzimtas dzīvnieks ar biezu vienkrāsainu apmatojumu un īsām.
- lielkņazs Vecāko kņazu tituls (piemēram, feodālajā Krievijā). Cara ģimenes locekļu tituls (pirmsrevolūcijas Krievijā). Feodālis, aristokrāts, kam ir šāds tituls.
- slietenis Veidojums, arī krāvums, kas sastāv no kā slīpi, parasti konusveidīgi, saslieta.
- tetovēt Veidot (attēlu, burtus, zīmes u. tml.) ādā, ar dūrieniem, griezumiem ievadot tajā krāsu. Ar šādu paņēmienu veidot attēlu, burtus, zīmes u. tml. (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ādā, ķermeņa daļā).
- kolorēt Veidot (kam) krāsu kombinācijas.
- krāsot Veidot (uzrakstu, attēlu) ar krāsu (3), klājot to uz kādas virsmas.
- marmorēt Veidot, krāsot (ko) līdzīgu raibam vai svītrotam marmoram.
- āmis Velkamā zvejas tīkla maisveida daļa, kurā sakrājas zivis.
- antidemokrātisks Vērsts pret demokrātismu, demokrātiju.
- rase Vēsturiski izveidojusies areāla cilvēku grupa, kurai ir kopēja izcelšanās un noteiktās teritoriālās robežās variējošas kopīgas iedzimtas morfoloģiskās un fiziskās pazīmes (piemēram, ādas, acu un matu krāsa, galvas forma).
- zilgme Vide zilā, zilganā krāsā (par gaisu, ūdeņiem, debesīm). Arī zilums (1): arī zilganums.
- skrējējzirneklis Vidēji liels vai liels tumšas krāsas zirneklis, kas dzīvo uz zemes, neveido tiklus, medījumam uzbrūk lecot.
- videofons Videoaparatūras iekārta ar skaļruni un ekrānu, kuri paredzēti uztvertās informācijas reproducēšanai.
- acetons Viegli gaistošs, bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu, labs organisko vielu šķīdinātājs.
- iekrāsot Viegli, mazliet nokrāsot. Ievadīt krāsu (piemēram, koksnē).
- indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kāda ķīmiskā savienojuma klātbūtni.
- krāsviela Viela, kas kopā ar saistvielu veido krāsu (3) vai kas ar krāsojamo materiālu dod krāsainus savienojumus.
- sekrēts Viela, kas rodas organisma vielmaiņas procesos un uzkrājas tajā vai izdalās uz tā virsmas.
- krāsviela Viela, kas, ietilpstot (kā) sastāvā, rada vai daļēji nosaka (tā) krāsu (2).
- līmviela Viela, materiāls, ko izmanto (kā) līmēšanai, arī (piemēram, krāsvielu) biezināšanai.
- nosēdumi Viela, vielu kopums, kas izdalās no gaisa un sakrājas, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.).
- vienkrāsains Vienā krāsā.
- vīkallapa Viena no dažādas konsistences, krāsas, formas pārveidotām lapām, kas sedz ziedkopu pie tās pamata.
- puantilisms Viena no neoimpresionisma gleznošanas metodēm - tīro krāsu uzlikšana uz audekla punktu vai mazu piciņu veidā.
- Dzeltenā kaite Viena no slimībām, kuru pazīme ir ādas, acu cīpsleņu un gļotādu dzeltena nokrāsa.
- Dzeltenā kaite Viena no slimībām, kuru pazīme ir ādas, acu cīpsleņu un gļotādu dzeltena nokrāsa.
- šatieris Vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslains salikums (piemēram, austās segās).
- balodenes Viengadīgi balandu dzimtas augi ar sīkiem ziediem, trīsstūrainām lapām zaļā, dzeltenīgā vai sarkanā krāsā (parasti nezāles).
- flokši Viengadīgi vai daudzgadīgi krāšņumaugi ar dažādas krāsas ziediem skarveida vai čemurveida ziedkopās.
- cinnija Viengadīgs dekoratīvs kurvjziežu dzimtas augs ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem.
- klarkija Viengadīgs dekoratīvs naktssveču dzimtas lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem ķekaros.
- Zemā lobēlija Viengadīgs krāšņumaugs ar sīkām, reizumis lineārām lapām un ziliem, violetiem, baltiem, arī sārtiem ziediem.
- genciāna Viengadīgs vai daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar pretējām lapām un spilgtiem dažādas krāsas ziediem.
- magone Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
- malva Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, dažādas krāsas ziediem un riekstiņu skaldaugli.
- puķzirnītis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas krāšņumaugs ar kāpelējošu stublāju un daudzkrāsainiem ziediem.
- skudrskābe Vienkāršākā karbonskābe - bezkrāsas šķidrums ar asu smaku.
- fenols Vienkāršākais no šiem savienojumiem (bezkrāsaini kristāli ar specifisku smaku), kuru lieto, piemēram, dezinfekcijā.
- monohromatisks Vienkrāsains.
- vienkrāsas Vienkrāsains.
- miegains Vienmuļš, klusināts (par skaņu). Blāvs, miglains (par krāsu, gaismu).
- transepts Viens vai vairāki šķērsjomi, kas taisnā leņķī šķērso garenisko jomu (parasti sakrālajās celtnēs).
- zilaļģes Vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida aļģes, kuru šūnās nav morfoloģiski norobežotu kodolu un kuras ir galvenokārt zilganā vai zilganzaļā krāsā.
- zaļaļģes Vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida vai plātņveida aļģes, galvenokārt zaļā krāsā.
- sārtaļģes Vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida, krūmveida, plātņveida aļģes sarkanā, iedzeltenā, zilganā krāsā.
- pakrāce Vieta lejpus krāces.
- rezervuārs Vieta, kur (kas) sakrājas, koncentrējas lielā daudzumā.
- atradne Vieta, kur atrodas (derīgi izrakteņi vai citas zemes bagātības). Šādā vietā atrodamais (derīgu izrakteņu vai citu zemes bagātību) krājums.
- kloāka Vieta, kur sakrājas daudz atkritumu, netīrumu.
- pālums Vieta, laukums, plankums, kas ar savu, parasti blāvo, pelēcīgo, nokrāsu izceļas uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
- depo Vieta, orgāns (organismā), kurā uzkrājas, piemēram, kādas vielas.
- zeķes Vieta, priekšmets u. tml., kur krāj naudu mājas apstākļos, nelaižot to apgrozībā.
- pakrāsne Vieta, telpa zem krāsns.
- krātuve Vieta, telpa, iekārta, kur (ko) novieto, lai uzkrātu. Vieta, telpa, iekārta, kur glabājas (kas) uzkrāts.
- mantnīca Vieta, telpa, kur kas tiek sakopots, krāts, glabāts.
- iebalts Vietumis balts. Tāds, kam ir baltas vai ļoti gaišas krāsas plankumi.
- atraitnīte Vijolīšu dzimtas augs ar dažādas krāsas ziediem.
- vijolīte Vijolīšu dzimtas lakstaugs ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem.
- māņi Viltība. Arī krāpšana.
- baltvīns Vīns gaišā (iedzeltenā) krāsā.
- sarkanviolets Violets ar sarkanu nokrāsu.
- purpurviolets Violets ar tumšsarkanu nokrāsu.
- zilganviolets Violets ar zilganu nokrāsu.
- virskrāsa Virsmas krāsa (parasti augļiem).
- nosēsties Virzīties, izplatīties gaisā lejup un sakrāties, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.) - par sniegu, putekļiem u. tml.
- podagra Vispārēji vielmaiņas traucējumi, kas saistīti ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to nogulsnēšanas, piemēram, locītavās, zemādā.
- aristokrātisms Vispārināta īpašība --> aristokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Aristokrātiska izturēšanās.
- daudzkrāsainība Vispārināta īpašība --> daudzkrāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzkrāsainība Vispārināta īpašība --> daudzkrāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- košums Vispārināta īpašība --> košs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī krāšņums (1).
- krāčainums Vispārināta īpašība --> krāčains.
- krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Krāsainība (1).
- krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Krāsainība (2).
- krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Krāsainība (3).
- krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains (5). Šīs īpašības konkrēta izpausme. Krāsainība (4).
- krāšņums Vispārināta īpašība --> krāšņs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāšņums Vispārināta īpašība --> krāšņs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raibums Vispārināta īpašība --> raibs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Pēc krāsas atšķirīgs laukums, svītra starp citiem atšķirīgas krāsas laukumiem, svītrām.
- sarkanums Vispārināta īpašība --> sarkans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Sarkanas krāsas laukums.
- sārtums Vispārināta īpašība --> sārts, šīs īpašības konkrēta izpausme. Sārtas krāsas laukums.
- sirmums Vispārināta īpašība --> sirms (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Parādība, kad mati zaudē savu sākotnējo krāsu un kļūst pelēcīgi balti.
- vairākkrāsainība Vispārināta īpašība --> vairākkrāsains.
- vienkrāsainība Vispārināta īpašība --> vienkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zaļums Vispārināta īpašība --> zaļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Zaļas krāsas laukums.
- zilums Vispārināta īpašība → zils, šīs īpašības konkrēta izpausme. Zilas krāsas laukums.
- hlorciāns Vispārindīga kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar asu, īpatnēju smaku.
- pāvs Vistveidīgo kārtas putns (Dienvidāzijā) ar ļoti krāšņām garām uzastes spalvām (tēviņiem).
- Zaļā tēja Zaļganas krāsas tējas šķirne. Šīs šķirnes tēja.
- haki Zaļganbrūna krāsa. Audums šādā krāsā.
- pelēkzaļgans Zaļgans ar pelēku nokrāsu.
- sirmzaļš Zaļš ar gaiši pelēku nokrāsu.
- pelēkzaļš Zaļš ar pelēku nokrāsu.
- rūsganzaļš Zaļš ar rūsganu nokrāsu. Rūsgani zaļš.
- sudrabzaļš Zaļš ar sudrabainu nokrāsu. Tāds, kam ir zaļi un sudrabaini krāsu laukumi.
- zeltzaļš Zaļš ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- zilganzaļš Zaļš ar zilganu nokrāsu.
- zilizaļš Zaļš ar zilu nokrāsu.
- zilzaļš Zaļš ar zilu nokrāsu.
- dzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
- nodzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
- padzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt mazliet, daļēji dzeltenam.
- žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- bālēt Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē). Kļūt gaišam vai gaišākam Balēt (1).
- balēt Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē). Kļūt gaišam vai gaišākam.
- Zelta karūsa Zeltainas (kultūršķirnes, arī, piemēram, zeltaini sarkanas, baltas vai melnas) krāsas karūsa.
- Zelta karūsa Zeltainas (kultūršķirnes, arī, piemēram, zeltaini sarkanas, baltas vai melnas) krāsas karūsa.
- pelēkzeltains Zeltains ar pelēku nokrāsu.
- rūsganzeltains Zeltains ar rūsganu nokrāsu. Rūsgani zeltains.
- sarkanzeltains Zeltains ar sarkanu nokrāsu.
- sarkanzelta Zeltains ar sarkanu nokrāsu. Sarkanzeltains.
- sārtzeltains Zeltains ar sārtu nokrāsu.
- zaļganzeltains Zeltains ar zaļganu nokrāsu.
- zaļzeltains Zeltains ar zaļu nokrāsu.
- bazalts Zemes garozā plaši izplatīts blīvs vulkānisks iezis, parasti melnā vai tumšpelēkā krāsā.
- paviļa Zemes uzbērums, māliem apmūrēts akmeņu vai koku krāvums ap celtnes pamatiem.
- baltvalis Ziemeļu jūru un okeānu delfīns baltā krāsā.
- zilumzāles Zila krāsviela (ko nelielā daudzumā pievieno citām vielām, gatavojot zilinātāju). Arī zilums (3).
- zilinātājs Zila krāsviela (parasti veļas zilināšanai).
- lakmuss Zila krāsviela, kuru satur daži augi un kuru izmanto laboratorijās par indikatoru.
- Zilā lampa Zilas krāsas spuldze, ko izmanto siltuma terapijā.
- Zilā lampa Zilas krāsas spuldze, ko izmanto siltuma terapijā.
- cianoze Zilgana ādas un gļotādas nokrāsa, kas rodas, ja ir venozo asiņu sastrēgums vai asinis ir pārsātinātas ar ogļskābi.
- ceriņkrāsa Zilgani violeta (ceriņu ziediem raksturīga) krāsa.
- pelēkzilgans Zilgans ar pelēku nokrāsu.
- sārtzilgans Zilgans ar sārtu nokrāsu.
- korunds Zilgans vai dzelteni pelēks (retāk citas krāsas) oksīdu grupas minerāls, kura dārgakmeņu paveidi ir rubīns, safīrs.
- pelēkzilgs Zilgs ar pelēku nokrāsu.
- sirmzils Zils ar gaiši pelēku nokrāsu.
- pelēkzils Zils ar pelēku nokrāsu.
- sarkanzils Zils ar sarkanu nokrāsu.
- sudrabzils Zils ar sudrabainu nokrāsu. Tāds, kam ir zili un sudrabaini krāsu laukumi.
- violetzils Zils ar violetu nokrāsu.
- zaļganzils Zils ar zaļganu nokrāsu.
- zaļzils Zils ar zaļu nokrāsu.
- zilums Zilu krāsvielu maisījums, ko parasti lieto veļas zilināšanai.
- simbols Zīme, arī zīmju kopums (piemēram, attēls, ornaments, priekšmets, krāsu salikums, mākslas tēls, skaņdarbs), kas nosacīti atspoguļo ideju, parādību sabiedrībā vai dabā u. tml.
- sēpija Zīmējums, kas veidots ar šādu krāsvielu; attiecīgā grafikas tehnika.
- Ķīmiskais zīmulis Zīmulis ar kodolu, kas samitrināts raksta, krāso līdzīgi tintei.
- Ķīmiskais zīmulis Zīmulis ar kodolu, kas samitrināts raksta, krāso līdzīgi tintei.
- Krīta zīmulis Zīmulis, kam grafīta vietā ir krāsainais krītiņš.
- Krīta zīmulis Zīmulis, kam grafīta vietā ir krāsainais krītiņš.
- Krāsu zīmuļi Zīmuļi, kurus izmanto krāsaino attēlu, grafiku u. tml. veidošanai.
- Krāsu zīmuļi Zīmuļi, kurus izmanto krāsaino attēlu, grafiku u. tml. veidošanai.
- ūdenszirneklis Zirnekļu kārtas dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī un kam raksturīga ruda, tumšbrūna (ūdenī sudrabaina) krāsa.
- Meža zoss Zoss ar gaiši pelēku apspalvojumu un kājām miesas krāsā.
- murēna Zušveidīgo kārtas plēsīga, līdz trim metriem gara, spilgtas krāsas zivs (dienvidu jūrās un okeānu tropiskajās daļās).
- hameleons Zvīņrāpuļu apakškārtas dzīvnieks, kas spēj mainīt ķermeņa krāsu atbilstoši apkārtējai videi.
- čipste Zvirbuļveidīgo kārtas neliels, slaids dziedātājputns ar zaļganbrūnu, smilšu krāsas vai olīvbrūnu mugurpusi.
- Paradīzes putns Zvirbuļveidīgo kārtas vidēja lieluma putns ar krāšņu apspalvojumu tēviņiem.
- Paradīzes putns Zvirbuļveidīgo kārtas vidēja lieluma putns ar krāšņu apspalvojumu tēviņiem.
krā citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV