Paplašinātā meklēšana
Meklējam redz.
Atrasts vārdos (83):
- redz:1
- redze:1
- redzēt:1
- redzams:1
- redzīgs:1
- apredze:1
- paredze:1
- apredzēt:1
- gredzens:1
- ieredzēt:1
- izredzes:1
- izredzēt:1
- kopredze:1
- noredzēt:1
- paredzēt:1
- pieredze:1
- saredzēt:1
- redzamība:1
- redzējums:1
- redzēties:1
- redzīgums:1
- redzoklis:1
- gredzenot:1
- īsredzība:1
- īsredzīgs:1
- neredzēts:1
- neredzība:1
- neredzīgs:1
- pārredzēt:1
- pieredzēt:1
- redzējiens:1
- redzesloks:1
- redzēšanās:1
- acīmredzot:1
- gredzenots:1
- tālredzība:1
- tālredzīgs:1
- tuvredzība:1
- tuvredzīgs:1
- vājredzība:1
- vājredzīgs:1
- redzeslauks:1
- apgredzenot:1
- caurredzams:1
- gaišredzība:1
- gaišredzīgs:1
- gredzentiņš:1
- izredzētais:1
- izredzēties:1
- neparedzēts:1
- neredzīgums:1
- paredzējums:1
- paredzēties:1
- pieredzējis:1
- saredzēties:1
- visuredzīgs:1
- redzesleņķis:1
- redzespunkts:1
- gredzenveida:1
- nepārredzams:1
- nepieredzēts:1
- pārredzamība:1
- pieredzējums:1
- tālredzīgums:1
- vājredzīgums:1
- caurredzamība:1
- kaklagredzens:1
- necaurredzams:1
- nepieredzējis:1
- zīmoggredzens:1
- gredzenveidīgs:1
- mazpieredzējis:1
- nepārredzamība:1
- pirmspieredzes:1
- radioredzamība:1
- spirālgredzens:1
- vairoggredzens:1
- redzesviedoklis:1
- atkalredzēšanās:1
- gredzenmuskulis:1
- necaurredzamība:1
- pasaulredzējums:1
- pasaulsredzējums:1
Atrasts vārdu savienojumos (25):
- Acis (arī redze) kā vanagam (arī kaķim)
- Binokulārā redze
- Izlaist no acīm (retāk no redzes loka)
- Izlaist no redzes loka (biežāk no acīm)
- Izlaist no redzes loka (biežāk no acīm)
- Krāsu redze
- Krāsu redze
- Ne redz, ne jūt
- Nokļūt (arī nonākt) (kāda) redzes laukā
- Nokļūt (arī nonākt) kāda redzes laukā
- Nonākt (arī nokļūt) (kāda) redzes laukā
- Pazaudēt no acīm (arī no redzes loka, redzes lauka)
- Pazaudēt no redzes lauka (arī no redzes loka, acīm)
- Redzes aploks
- Redzes aploks
- Redzes atmiņa
- Redzes atmiņa
- Redzes lauks
- Redzes lauks
- Redzes leņķis
- Redzes leņķis
- Redzes loks
- Redzes loks
- Redzes viedoklis
- Redzes viedoklis
Atrasts skaidrojumos (1763):
- evidents Acīm redzams, pilnīgi skaidrs.
- Rokām taustāms Acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams.
- Rokām taustāms Acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams.
- Acīm redzot (arī redzami) Acīmredzot.
- Acīm redzami (arī redzot) Acīmredzot.
- Acīm redzot (arī redzami) Acīmredzot.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās.
- skats Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, karā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis. Skatiens.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm. Šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- aizmiglot Aizsegt, pārklāt (acis), traucējot, pavājinot iespēju saredzēt.
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu. Paslēpties (aiz kā).
- radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas.
- stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- pamatalga Alga, kas paredzēta par ieņemamo amatu (bez piemaksām).
- Planetārais miglājs Apaļš vai gredzenveida miglājs, kas parasti atgādina planētas disku.
- Soļu skaitītājs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai; pedometrs.
- pedometrs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai.
- svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
- Iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu Apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
- Iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu Apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
- pārņemt Apgūt, mācoties no citiem (piemēram, pieredzi, darba metodes).
- naktsapģērbs Apģērbs, kas paredzēts gulēšanai.
- atestāts Apliecība (par mācību iestādes nobeigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
- Mainīt gredzenus Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
- Mīt gredzenus Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
- Pārmīt gredzenus Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
- papildapmaksa Apmaksa, ko saņem vai izmaksā papildus iepriekš paredzētajai apmaksai.
- apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu.
- Nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Apprecēt (cita izredzēto, līgavu).
- apsvērt Aprēķināt paredzot, izplānojot.
- uzrēķināt Aprēķinot, pieprasot samaksu (par ko), prasīt vairāk par likumīgi noteikto, paredzēto.
- kordons Apsardzes postenis (rezervātā vai saudzējamā zonā). Šādam postenim paredzēta celtne.
- atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu.
- menažērija Apskatei paredzētu dzīvnieku kopums (parasti cirkā).
- sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi.
- redakcija Apstrādājams (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labojot kļūdas u. tml., un parasti paredzēts laišanai klajā. Viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu. Apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums).
- visgudrēm Ar bagātīgā dzīves, darba pieredzē iegūtu gudrību, arī ar tēlotu gudrību, arī ar viltību.
- Ārējā runa Ar dzirdi vai redzi uztverama runa.
- prognoze Ar konkrētiem datiem pamatots paredzējums par (kā) norisi, rezultātu.
- dūmenis Ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa. Skurstenis.
- skurstenis Ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa. Dūmenis.
- aizkvēpināt Ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu.
- piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
- slidkalniņš Ar ledu klāts neliels, slīps paaugstinājums, kas paredzēts lejupslīdei rotaļās.
- spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī rēgs.
- cerēt Ar noteiktu pārliecību gaidīt, arī paredzēt (ko).
- rezervēt Ar oficiālu nodrošinājumu, nodrosi garantēt (kā, piemēram, viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai, lietošanai paredzētajā laikā.
- (Pa)mielot acis Ar patiku skatīties, redzēt.
- Ņirbēt acu priekšā Ar redzi tikt uztvertam (par ko daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
- krāsa Ar redzi uztverama (kā virsmas) īpašība, ko rada atstarota gaisma.
- gaisma Ar redzi uztveramo elektromagnētisko viļņu plūsma.
- tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
- redzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
- skatīt Ar redzi uztvert (ko), parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā.), iepazītu (to). Arī redzēt (1).
- saredzēt Ar redzi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko) apkārtējā vidē.
- manuskripts Ar roku vai rakstāmmašīnu rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts.
- apredzēt Ar skatienu aptvert (parasti ko plašu). Pārredzēt.
- trāpīt Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
- papiross Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti.
- cigarete Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte.
- sarādīties Ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties.
- izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (apkaimei, parādībām dabā).
- izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (augiem, to daļām).
- izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (celtnei, telpai, priekšmetam).
- izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- apdare Ārējo, redzamo detaļu galīgs izstrādājums.
- Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
- Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
- zenītlielgabals Artilērijas ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
- astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar debess ķermeņu, redzamo stāvokļu noteikšanu.
- nolocīt Atlocīt (piemēram, kā malu, daļu) tā, ka (tā) nav redzama.
- redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus. Atcerēties (ko) redzes atmiņā.
- kuluāri Atpūtai un neoficiālām sarunām paredzētas telpas (piemēram, pie parlamenta sēžu zālēm).
- stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).
- aplidot Ātri parādīties, kļūt redzamam, pārslīdēt (par smaidu).
- aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt. Aizsegt.
- grimt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam.
- slīgt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
- tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
- ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne.
- važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne. Ķēde (1).
- Virzuļa gredzens Atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām.
- spīdēt Atstarot, parasti labi, redzamu gaismu.
- šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
- atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.).
- spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu. Būt redzamam, saskatāmam (kur).
- retuša Attēla (piemēram, fotogrāfijas, zīmējuma, gleznas) labošana, arī uzlabošana ar īpašiem paņēmieniem. Reproducēšanai paredzēta attēla kontūru īpaša pastiprināšana.
- migla Attēla kontūru izplūdums (redzes sajūtās), ko izraisa redzes asuma samazināšanās.
- ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu.
- kopt Attīstīt, veidot tālāk (piemēram, tradīcijas, pieredzi).
- Stāvēt acu priekšā (arī acīs) Atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
- Zibināt zobus Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus.
- Zibināt zobus Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u.tml.), padarīt redzamus zobus.
- drāna Auduma gabals (parasti neliels, četrstūrains, paredzēts kādam noteiktam nolūkam).
- kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē.
- segaudums Audums, kas paredzēts (kā, parasti mēbeļu) pārsegšanai, pārvilkšanai.
- virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrāna (1).
- virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrēbe (1).
- aizaugt Augiem aizsedzot, kļūt necaurredzamam vai aizēnotam.
- Ziemas dārzs Augiem paredzēta speciāla telpa mājā.
- iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
- virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- oriģināls Autora veidots teksts (rokrakstā vai mašīnrakstā), attēls, kas paredzēts poligrāfiskai pavairošanai, kopēšanai.
- transportaviācija Aviācija, kas ir paredzēta kravas, arī pasažieru pārvadāšanai.
- pabalēt Balējot kļūt mazliet, daļēji neskaidram, pavāji saredzamam.
- izbalēt Balējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
- izbālēt Bālējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
- pabalot Balojot kļūt mazliet neskaidram, vājāk saredzamam.
- biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātu vai kandidātiem.
- bērnistaba Bērniem paredzēta, attiecīgi iekārtota istaba.
- rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piemēram, bērnudārzā).
- rotaļvieta Bērnu rotaļām paredzēta vieta.
- rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
- pildbetons Betons, kas paredzēts (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai.
- Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
- Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
- Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
- Jūras vilks Bezbailīgs, pieredzējis jūrnieks.
- Jūras vilks Bezbailīgs, pieredzējis jūrnieks.
- Simpatētiskā tinte Bezkrāsains vai ļoti gaiss šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
- stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
- Miglas boja Boja, kas raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- aviobumba Bumba, kas paredzēta nomešanai no lidaparāta.
- parindenis Burtisks (teksta) tulkojums, kas paredzēts, piemēram, mākslinieciska tulkojuma izveidei, informācijai par (teksta) saturu.
- Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzes loku.
- Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzes loku.
- Neredzēt tālāk par savu degungalu (arī degunu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
- Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
- rādīt Būt ar redzes spēju (par acīm).
- Būt padomā Būt domās paredzētam, izplānotam.
- spraukties Būt izvirzītam (no kurienes), kļūt redzamam (parasti par priekšmetiem).
- viedēties Būt jaušamam, arī būt paredzētam, iecerētam.
- (Pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt Būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam. Pašam redzēt, skatīt.
- atdalīties Būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam). Izcelties.
- Neticēt savām acīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
- Neticēt (arī negribēt ticēt) savām acīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
- viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
- jausties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi).
- darboties Būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu).
- domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
- miglot Būt par cēloni tam, ka (acīm) mazinās redzes asums (piemēram, par asarām).
- vilt Būt par cēloni tam, ka (kāda) cerības, paredzējumi, iespējas nerealizējas.
- pabalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) balējot kļūst mazliet neskaidrs, pavāji saredzams.
- aptēst Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
- izcelt Būt par cēloni tam, ka kļūst labāk redzams, saista uzmanību.
- apžilbināt Būt par cēloni, ka (acīm) uz mirkli zūd redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
- apžilbināt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) uz mirkli zūd spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
- sagaidīt Būt paredzamam, gaidāmam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
- viedēt Būt redzamam (parasti vāji, neskaidri).
- viedēties Būt redzamam (parasti vāji, neskaidri).
- blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu.
- pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
- klāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - piemēram, par sārtumu, bālumu.
- vīdēt Būt redzamam, parasti neskaidri.
- Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam. Būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
- redzēties Būt redzamam.
- ložņāt Būt sadzirdamam vairākās vietās (par skaņām). Būt saredzamam vairākās vietās (par gaismu, ēnām).
- saredzēties Būt saredzamam.
- spīdēt Būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās). Būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu).
- miglot Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
- migloties Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
- Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
- Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
- redzēt Būt tādam, kam piemīt redzes spēja (par acīm).
- redzēt Būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē.
- Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
- Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
- samigloties Būt tādam, kam, parasti ievēroļami, samazinās redzes asums (par acīm).
- vērt Būt tādam, kas atklāj (ko), parasti redzes, uztverei.
- vilcināties Būt tādam, kas ieilgst, arī būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi). Būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
- pārsniegt Būt tādam, kas pastāv, tiek izmantots ilgāk par paredzēto (laiku, laikposmu).
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu). Darboties, būt atvērtam.
- spīdēt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma. Būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
- vīdēt Būt tikko manāmam, redzamam (par smaidu).
- Acīs rādīties Būt tuvumā, būt redzes lokā.
- tēloties Būt uztveramam (parasti redzamam) kādā veidā, formā.
- atvērties Būt vaļējam, redzamam, pieejamam (par alām, ejām u. tml.).
- rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā. Iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam.
- rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam; būt, atrasties (kāda) redzes lokā.
- šķidrauts Caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums. Plīvurs (3).
- jaunceltne Celtne, ko paredzēts celt, ko pašlaik ceļ vai kas tikko vai nesen ir pabeigta.
- Tipa projekts Celtnes, inženierbūves projekts, kas ir paredzēts daudzkārtējai izmantošanai.
- koncertceļojums Ceļojums, kurā ir paredzēts sniegt koncertus.
- slīdceļš Ceļš, arī īpaša josla, kas paredzēta (kā) pārvietošanai slīdes kustībā.
- Zīlēt kafijas biezumos Censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti. Izteikt nepamatotus minējumus.
- zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni. Minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē). Censties (ko) paredzēt. Arī pareģot.
- izurbties Cieši skatoties, saredzēt cauri (kam), caur (ko) - parasti par acīm.
- urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu. Cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
- Cik tālu acis sniedzas (arī sniedz) Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
- Cik tālu acis rāda Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
- Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedz (arī sniedzas) Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
- Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedzas (arī sniedz) Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
- Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedzas (arī sniedz), arī cik tālu acis rāda Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
- Veselības (nostiprināšanas) grupa Cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
- pozitūra Cilvēka ķermeņa stāvoklis (parasti apzināts, paredzēts noteiktai iedarbībai). Arī poza (1).
- empīrija Cilvēka pieredze, ārējās pasaules uztvere, kas balstīta uz pieredzi.
- individualitāte Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
- puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze. Arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
- sīkpilsonis Cilvēks ar aprobežotām interesēm, šauru redzesloku.
- vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē). Daudz piedzīvojis cilvēks.
- speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē). Cilvēks, kam ir liela pieredze (piemēram, kādā darbā).
- vājredzīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums.
- mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
- daltoniķis Cilvēks, kam ir redzes defekts - daltonisms.
- ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- neredzīgs Cilvēks, kam nav redzes spēju.
- vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs, lētticīgs cilvēks.
- naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
- liecinieks Cilvēks, kas apstiprina redzēto, dzirdēto.
- skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (kādu darbību, notikumu).
- skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
- praktikants Cilvēks, kas iegūst pieredzi, iemaņas, prasmes, veicot kādu darbu, kādas darbības.
- apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
- praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
- svešs Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts. Nepazīstams cilvēks.
- aculiecinieks Cilvēks, kas pats ko ir redzējis, novērojis.
- pareģis Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
- pravietis Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņo paredzējumus. Arī pareģis.
- gaišreģis Cilvēks, kas spēj paredzēt, izprast.
- šķielacis Cilvēks, kas šķielē (parasti redzes defekta dēļ).
- jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
- šapito Cirka izrādēm paredzēta izjaucama, pārvietojama celtne no viegla materiāla (piemēram, no brezenta). Dīks, kura izrādes notiek šādā celtnē.
- sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi. Vaislai paredzēta cūku mātīte.
- ievārījums Cukura sīrupā savārīti augļi vai ogas, kas paredzēti ilgstošai uzglabāšanai.
- ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
- tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam.
- rutīna Darbā iegūta veiklība, prasme. Pieredze, zināšanas, iemaņas (kādā darbā, pasākumā).
- virsstundas Darba laiks, kurā strādā virs noteiktā, paredzētā darba laika. Darbs, ko veic šajā laikā.
- prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai. Šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
- kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums. Šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
- sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis.
- redzēšanās Darbība --> redzēties.
- triks Darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīna u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā).
- stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē). Laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
- beidzot Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
- pēdīgais Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
- kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
- šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
- papilddarbs Darbs, ko veic papildus iepriekš paredzētajam darbam.
- gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt).
- taisīties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Arī gatavoties (1).
- posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai. Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Gatavoties (1).
- Rūdīts vilks Daudz pieredzējis un piedzīvojis (piemēram, dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
- Vecs buks Daudz pieredzējis, parasti vecs, cilvēks.
- Vecs buks Daudz pieredzējis, parasti vecs, cilvēks.
- izredzēties Daudz pieredzēt, piedzīvot.
- parādīties Dažkārt kļūt redzamam, sastopamam. Gadīties (2).
- pavīdēt Dažviet neskaidri parādīties, arī tikko pamanāmi kļūt redzamam.
- vīdēt Dažviet, arī tikko parādīties, arī tikko manāmi būt redzamam.
- ripa Debess spīdekļa daļa, kas diskveidīgi redzama novērotājam.
- disks Debess spīdekļa daļa, kas redzama novērotājam.
- tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pēti neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
- gredzentiņš Dem. --> gredzens.
- rokturis Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību.
- spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi.
- rokturis Detaļa (piemēram, iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
- spals Detaļa (pistolei), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
- tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
- tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
- trizulis Detaļa (stellēs), kas ir paredzēta nīšu saturēšanai.
- sviedrene Detaļa, elements (kādā veidojumā), kas ir paredzēts sviedru uzsākšanai.
- tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu. Rokturis.
- rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
- piesūceknis Detaļa, kas rada vakuumu un ir paredzēta (kā) piestiprināšanai pie kādas virsmas.
- kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļās izplacina vai paplašina.
- Mācību priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas. Mācībpriekšmets.
- priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
- mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets.
- pārstaips Diega redzamā daļa pēc noteikta dūriena vai audumu raksta izveidošanas.
- Klusā stunda Dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā).
- Klusā stunda Dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā).
- Darba diena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
- Darba diena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
- darbadiena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā). Darba diena.
- mārks Dīķis (parasti pļavā, ganībās), kas paredzēts, piemēram, linu, kaņepāju, mērcēšanai.
- Takts zizlis Diriģēšanai paredzēts zizlis.
- Takts zizlis Diriģēšanai paredzēts zizlis.
- guļamdīvāns Dīvāns, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai.
- brilles Divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas, ko lieto redzes spējas palielināšanai.
- gredzenots Divd. --> gredzenot.
- pieredzējis Divd. --> pieredzēt.
- divjūgs Diviem zirgiem paredzēts.
- virzība Dokumenta, sūdzības u. tml., nodošana tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
- iecerēt Domās apsvērt, lai (ko) īstenotu. Paredzēt (ko) veikt.
- veltīt Dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim).
- parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko). Rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
- izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
- auss Dzirdes orgāna ārējā, redzamā daļa.
- istaba Dzīvojamā telpa, kas paredzēta vai iekārtota noteiktam nolūkam.
- piedzīvot Dzīvojot sagaidīt, pieredzēt (piemēram, nozīmīgu notikumu).
- Apdzīvojamā platība Dzīvošanai paredzētā platība (mājā, dzīvoklī).
- (Ap)dzīvojamā platība Dzīvošanai paredzētā platība (mājā, dzīvoklī).
- dzīvoklis Dzīvošanai paredzēts vairāku telpu (istabu, virtuves, palīgtelpu) kopums ēkā.
- zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu.
- čigānene Ēdamā sēne ar dzeltenīgi baltu cepurīti un plēvjainu gredzenu ap kātu.
- pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena. Eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
- videopastiprinātājs Elektrisko signālu pastiprinātājs, kas paredzēts videosignāla vai televīzijas signāla un skaņas pastiprināšanai.
- Infrasarkanie stari Elektromagnētisks, acīm neredzams starojums, kam viļņu garums ir aptuveni no 0,75 mikroniem līdz 2 milimetriem.
- testers Elektromēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piemēram, elektrisko ķēžu pārbaudē). Kombinētais elektromēraparāts.
- reģistrs Elektroniskā skaitļotāja atmiņas ātrdarbīgs elements, kas paredzēts datu īslaicīgai uzglabāšanai.
- videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
- slīdnis Elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), kas ir paredzēts (kā) virzīšanai slīdes kustībā.
- rītamētelis Ērts halāts (parasti no biezāka auduma), kas paredzēts valkāšanai (parasti) mājās.
- koncertestrāde Estrāde, kas paredzēta koncertiem.
- taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle.
- sviestmaize Ēšanai paredzēta ar sviestu apziesta maizes šķēle. Šāda maizes šķēle ar uzgriežamiem, piemēram, desu, sieru.
- Sausa maize Ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa).
- videofilma Filma, kura uzņemta un paredzēta demonstrēšanai ar videoierīcēm.
- Gaismas stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
- zaļknābis Fiziski nenobriedis, nepieredzējis jaunietis.
- veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
- virsfrēze Frēze, kas paredzēta (kā) virsmas apstrādei.
- gredzens Gada laikā izaugusi (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
- vecvīrs Gados vecs, arī pieredzējis vīrietis.
- cerēt Gaidīt (ko), ilgoties (pēc kā), paredzot ko labu, vēlamu.
- refrakcija Gaismas staru lūšana (Zemes atmosfērā), kas izraisa šķietamu debess spīdekļu redzamās vietas un formas maiņu.
- šūpuļtīkls Galos pakarams, parasti no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā. Arī guļamtīkls.
- starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
- naktsmice Galvassega, kas paredzēta gulēšanai.
- procesors Galvenā ietaise, ierīce (elektroniskajā skaitļotājā), kas veic pēc programmas paredzēto informācijas apstrādi un vada visu (skaitļotāja) darbību.
- noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīv nieki) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
- tarantass Garākam ceļojumam paredzēti, parasti segti, četrriteņu rati.
- stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
- rakstāmgalds Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem
- tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
- rīkoties Gatavoties (kam), iecerēt, paredzēt (ko darīt).
- Kā aizsnaudies (biežāk aizmidzis) Gausi, bez spraiguma, arī vienaldzīgi, neka neredzot, nepamanot.
- Kā aizmidzis (retāk aizsnaudies) Gausi, bez spraiguma, arī vienaldzīgi, nekā neredzot, nepamanot.
- sensibilizācija Gludspieduma formas izgatavošanai paredzētas metāla plātnes virsmas iepriekšēja ķīmiska apstrāde.
- rokasgrāmata Grāmata, kas satur galveno, nepieciešamo informāciju par kādu nozari un ir paredzēta praktiskam mērķim.
- Sapņu grāmata Grāmata, kurā sakopoti norādījumi par sapņu nozīmi, piemēram, nākotnes paredzēšanā.
- pesārijs Gredzens (parasti no gumijas) dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī.
- Dzintara gredzens Gredzens ar dzintaru.
- Briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens Gredzens, kurā iestiprināts briljants (dzintars, rubīns u. tml.).
- Rubīna gredzens Gredzens, kurā iestiprināts rubīns.
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
- krāteris Gredzenveida ieplaka (uz Mēness virsmas).
- skriemelis Gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
- slēdzējmuskulis Gredzenveida muskalis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
- sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraujoties noslēdz vai sašaurina (kā) atveri.
- lagūna Gredzenveida ūdenstilpe ap koraļļu salu.
- gredzenots Gredzenveida.
- gredzenveidīgs Gredzenveida.
- paklājs Grīdas segums (parasti cīņas sportā, vingrošanā), kas ir paredzēts sportistu pasargāšanai no traumām treniņos un sacensībās.
- skrullēt Griezt (ko) gredzenveidigi, spirālveidīgi. Arī cirtot.
- Veselības grupa Grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
- guļamtīkls Gulēšanai paredzēts uzkarams tīkls.
- mācīties Gūt atziņu, izpratni (pieredzē).
- metafizika Ideālistiskajā filozofijā - mācība par esošā būtību, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
- intuīcija Ideālistiskajā filozofijā - mistiska spēja izzināt patiesību bez iepriekšējas zinātniskas pieredzes un loģiskiem slēdzieniem.
- apriorisms Ideālistisks uzskats, saskaņā ar kuru telpa, laiks, cēlonība ir formas, kas piemīt cilvēka apziņai neatkarīgi no viņa pieredzes.
- posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
- Iebāzt (retāk iedurt) degunu (arī galvu) Iegrimt darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
- Iedurt, (biežāk iebāzt) degunu (arī galvu) Iegrimt darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
- Acis atveras Iegūst redzes spēju (par dažu dzīvnieku mazuļiem).
- praktizēties Iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, vingrinoties (piemēram, amatā, darbā).
- Ietrenēt aci (arī acis) Iegūt spēju ātri, pareizi uztvert ar redzi (ko).
- Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
- Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
- Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
- Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
- piekare Iekārta, detaļa, kas paredzēta (kā) piekāršanai.
- slips Iekārta, kas sastāv no ratiņiem un ūdenī slīpi iegremdētām sliedēm un kas ir paredzēta kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī.
- Barības galds Iekārta, kur ēdināšanas laikā novieto dzīvniekiem paredzēto barību.
- ieprogrammēt Iekļaut, paredzēt (parasti automāta) programmā.
- ieplānot Iekļaut, paredzēt plānā.
- ieprojektēt Iekļaut, paredzēt projektā.
- papildienākumi Ienākumi, ko iegūst papildus iepriekš paredzētajiem ienākumiem.
- zināms Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
- maršruts Iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru virzās.
- rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
- makets Iepriekšējs (iespieddarba) paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
- nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.). Ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
- nokavēties Ierasties vēlāk par paredzēto laiku.
- apmeklēt Ierasties, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
- apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
- ieraudzīt Ieredzēt.
- pults Ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī.
- nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar rokturiem), kas paredzēta kā pārnešanai un ar ko parasti strādā divi cilvēki.
- stroboskops Ierīce (rotējošs disks vai cilindrs ar spraugām, gaismas avots ar attiecīgu frekvenci) periodisku procesu vizuālai novērošanai, arī mērīšanai, izmantojot redzes inerci.
- stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā. Detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām.
- spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
- bumba Ierīce, kurā ir sprāgstviela, deglis un kura paredzēta nomešanai no lidaparāta vai kuģa.
- ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (parasti peldbaseinā, ezerā, upē), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
- Iet rotaļās (retāk rotaļu) Īesaistīties rotaļās, izdarīt tajās paredzētās darbības.
- perspektīva Iespēja. Izredzes.
- cerības Iespējas, izredzes (ko īstenot).
- kailmateriāls Iespiedumā neredzamais materiāls.
- iegulties Iestāties un kļūt redzamam (kur)- par tumsu, krēslu.
- Ņemt atvaļinājumu Iet atvaļinājumā, izmantot (likumā paredzētajā kārtībā piešķirto) atvaļinājumu.
- apslīpēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka viņš apgūst pieklājības normas, manieres. Dot praktisku pieredzi.
- aptvert Ietvert redzes lokā. Uztvert (par skatienu).
- Izlīdzināt kursu Ievadīt transportlīdzekli paredzētajā kursā, parasti pēc novirzīšanās no tā.
- Izlīdzināt kursu Ievadīt, piemēram, lidaparātu, kuģi, paredzētajā kursā, parasti pēc novirzīšanās no tā.
- iegremdēt Ievirzīt dziļumā uz leju tā, ka nav redzams. Ievietot, izbūvēt dziļumā (zem kā).
- gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
- apgredzenot Iezīmēt (putnu) ar īpašu gredzenu, apliekot to ap putna kāju.
- valks Ikdienai paredzētais (parasti apģērbs).
- izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
- izredzēties Ilgāku laiku, daudz redzēt (ko). Pilnīgi iepazīt.
- klaburčūska Indīga čūska ar ādas gredzeniem ap asti (Amerikā).
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
- sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
- limits Īpašā lēmumā, pavēlē, noteikumos paredzētais maksimālais (kā) lielums, skaits u. tml.
- mazgātava Īpaša telpa, celtne, arī vieta, kas paredzēta, iekārtota (kā) mazgāšanai.
- tīrītava Īpaša telpa, celtne, vieta, arī uzņēmums, kas ir paredzēts, iekārtots (kā) tīrīšanai.
- kūja Īpaša, atbalstam paredzēta, spieķim līdzīga nūja, arī jebkura nūja, ko izmanto atbalstam (ejot, stāvot).
- oriģinālpudele Īpašas formas pudele, kas paredzēta noteiktam izstrādājumam. Pudele, kurā pārdod kādu izstrādājumu.
- pāreja Īpaši izbūvēts, parasti segts, gaitenis, kas paredzēts pāriešanai no vienas celtnes uz otru.
- vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piemēram, viesnīcā, sanatorijā, transporta līdzeklī).
- Novelkamā bildīte Īpaši sagatavots plāns attēls, kas paredzēts pielīmēšanai pie kādas virsmas, attēlu samitrinot un atdalot tā pamatni.
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts baits sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
- naktspods Īpašs pods ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai.
- pods Īpašs podveida trauks ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai: naktspods.
- mošeja Islama reliģiskajam kultam paredzēta celtne.
- vainags Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojama avotu.
- oreols Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojuma avotu.
- nozibsnīt Īsu brīdi kļūt pēkšņi, strauji redzamam, pamanāmam.
- paredzēties Īsu brīdi kļūt redzamam, parādīties.
- pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam (par to, kas strauji kustas, pārvietojas, parasti garām). Īsu brīdi būt redzamam (par to, kam strauji virzās garām).
- parēgoties Īsu brīdi rēgoties, būt redzamam.
- pavīdēt Īsu brīdi, parasti neskaidri, parādīties, kļūt redzamam.
- nozibēt Īsu brīdi, vienu reizi kļūt redzamam, pamanāmam.
- nozibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
- balot Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu).
- balēt Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu). Balot (1).
- gaismot Izdalīties, būt redzamam (uz tumšāka fona).
- balot Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona.
- balsnīt Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona.
- ēnoties Izdalīties, būt redzamam uz gaiša fona (piemēram, par tumšu priekšmetu, figūru).
- palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
- Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika nekā paredzēts (kādam nolūkam).
- Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika, nekā paredzēts (kādam nolūkam).
- papildizdevumi Izdevumi (naudas summas), kas rodas papildus iepriekš paredzētajiem izdevumiem.
- iedalīt Izkārtot (laiku), paredzot (tā) izlietojumu.
- izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
- pāraugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, pārspēt (kādu).
- asināt Izkopt, attīstīt (prātu, retāk dzirdi, redzi).
- vairoggredzens Izliekts vairogveida gredzens.
- nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- papildizmaksa Izmaksa, ko saņem vai izsniedz papildus iepriekš paredzētajai izmaksai.
- realizēt Izmantot, arī īstenot (ko paredzētu, iespējamu).
- atmirdzēt Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
- atmirgot Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
- atspoguļoties Izpausties, būt redzamam (sejas izteiksmē, balsī, kustībās u. tml.).
- papildizpeļņa Izpeļņa, ko saņem papildus iepriekš paredzētajai peļņai.
- apsteigt Izpildīt (plānus, ieceres) ātrāk nekā paredzēts.
- debess Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama novērotājam no Zemes.
- starot Izplatīt gaismu (par gaismas avotu). Būt gaišam, labi saredzamam (par gaismu).
- izlauzties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu. Kļūt redzamam cauri (kam), caur (ko) - parasti par debess spīdekļiem.
- spīdēt Izplatīties, būt, parasti labi, redzamam (par gaismu).
- raibot Izraisīties redzes traucējumiem (šķietamu plankumu veidā), piemēram, aiz uztraukuma, noguruma.
- izlīst Izslīdēt, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem).
- blāzmot Izstarot vai atstarot (vāju) gaismu. Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu gaišumu.
- acs Izteiksme, kas saistīta ar redzes orgānu.
- skatīt Iztēlot (ko), parasti redzes priekšstatos.
- Gara acīm skatīt (arī redzēt) Iztēlot redzes priekšstatos.
- Gara acīm redzēt (arī skatīt) Iztēlot redzes priekšstatos.
- Gara acīm skatīt (arī redzēt) Iztēlot redzes priekšstatos.
- pārtērēt Iztērēt vairāk nekā paredzēts (laiku).
- pārtērēt Iztērēt vairāk nekā vajadzīgs, paredzēts (piemēram, līdzekļus, izejmateriālus).
- uzturs Iztikai paredzētie uzturlīdzekļi (kādam).
- pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
- gult Izveidoties, būt redzamam, izpausties (piemēram, sejā, acīs).
- naktsjaka Jaka, kas paredzēta gulēšanai.
- zaļš Jauns, fiziski un garīgi nenobriedis, darbā nepieredzējis.
- pienapuika Jauns, nezinošs, nepieredzējis vīrietis.
- stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
- viedēt Jaust, arī paredzēt, iecerēt.
- papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā). Jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju.
- sinagoga Jūdaisma reliģiskajam kultam paredzēta celtne.
- kazuists Jurists, kam ir pieredze kazuistikā (1).
- puika Kādā cilvēku grupā labi iekļāvies, ieredzēts vīrietis.
- Likuma analoģija Kāda likuma nosacījuma attiecināšana uz kodeksā neparedzētu gadījumu uz līdzības pamata.
- Likuma analoģija Kāda likuma nosacījuma attiecināšana uz kodeksā neparedzētu gadījumu uz līdzības pamata.
- spietuve Kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai.
- kaklariņķis Kaklagredzens.
- kalendārs Kalendāram atbilstošs. Kalendārā paredzēts.
- Noplēšamais kalendārs Kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz īpašas, izplēšanai paredzētas lapas.
- Kapa vieta Kapam paredzētā vieta kapsētā.
- Kapa vieta Kapam paredzētā vieta kapsētā.
- titulsaraksts Kapitālieguldījumu plānā paredzēto jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātiem projektiem un tāmēm.
- slidkāpnes Kāpnes ar īpaši piestiprinātu gludu plāksni, kas paredzēta lejupslīdei (piemēram, ūdenī).
- trepes Kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- kāpnes Kāpšanai paredzēts rīks, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- Jūras kājnieki Kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
- Jūras kājnieki Kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
- karamateriāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi). Kara materiāli.
- Kara materiāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi). Karamateriāli.
- Kara materiāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi). Karamateriāli.
- karamašīna Karadarbībai paredzēto bruņoto spēku, materiālo vērtību un līdzekļu, arī organizatorisko pasākumu kopums.
- tarāns Karakuģa priekšvadņa izcilnis, kas paredzēts pretinieka kuģa dragāšanai.
- desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
- Ārzemnieku (arī ārzemju) leģions Karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās.
- pastkarte Karte (parasti mākslinieciski izveidota), kas paredzēta sarakstei.
- šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai.
- Katoļu baznīca Katolicisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- izkaulēt Kaulējoties iegūt (no kāda) savā īpašumā (parasti ko vairāk vai lētāk nekā paredzēts).
- panorāma Kinematogrāfijas sistēma, ar kuru kinofilma no kāda centra fiksē visu riņķveida redzes lokā esošo, sistēma kinofilmas projicēšanai uz riņķveidīgi novietotu ekrānu kopuma.
- Televīzijas filma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm.
- telefilma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm. Televīzijas filma.
- seanss Kinofilmu programmas vai kinofilmas izrāde. Šim nolūkam paredzētais laika sprīdis.
- stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei.
- aizklāt Klājot (ko) priekšā, panākt, ka kļūst neredzams, mazāk redzams. Klājot (ko) priekšā, pasargāt, maskēt u. tml. _imperf._ Klāt ciet. Aizsegt.
- tīties Kļūt grūti saredzamam (piemēram, miglā, tumsā).
- dzist Kļūt grūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām). Bālēt.
- bankrotēt Kļūt maksāt nespējīgam, pārtraukt kārtot saistībās paredzētos maksājumus (par kapitālistisko valstu saimnieciskajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem).
- rūsēt Kļūt necaurredzamam, netīram, nespodram.
- izbalēt Kļūt nespodram, necaurredzamam.
- izbālēt Kļūt nespodram, necaurredzamam.
- nobālēt Kļūt nespodram, necaurredzamam.
- padzist Kļūt pagrūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām).
- gaist Kļūt pamazām neredzamam, nesaskatāmam (attālinoties, apņemot miglai, tumsai u. tml.).
- parādīties Kļūt redzamam (apgaismojumā).
- pašķirties Kļūt redzamam (no kādas vietas). Atklāties, atvērties, pavērties (skatienam).
- atklāties Kļūt redzamam (par ainavu, skatu). Pavērties.
- iemelnēties Kļūt redzamam (par ko melnu, tumšu).
- atvērties Kļūt redzamam (raugoties no kādas vietas). Atklāties, pavērties (skatienam).
- pavērties Kļūt redzamam (skatītājam no kādas vietas). Atklāties (skatienam).
- atvīdēt Kļūt redzamam, arī sākt blāvi spīdēt, tiekot apgaismotam.
- atklāties Kļūt redzamam, ja tiek noņemts, atvirzīts tas, kas aizsedz, apklāj, vai atvirzās tas, kas aizsedz.
- parādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, nonākt redzes lokā (piemēram, par priekšmetiem, dabas veidojumiem, to daļām).
- rādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, parādīties (piemēram, par vietu, priekšmetu, parādību).
- Nākt redzamam Kļūt redzamam.
- Nākt redzamam Kļūt redzamam.
- parādīties Kļūt šķietami redzamam, saskatāmam (nepareizā īstenības uztverē).
- izdilt Kļūt tādam, kam ir ļoti maza redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
- dilt Kļūt tādam, kam ir mazāka redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
- sadilt Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā daļa, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
- padzist Kļūt tādam, kura gaisma ir vājāk redzama (parasti par debess spīdekļiem).
- izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu). Kļūt tādam, kurā kas norisinās, notiek citādi nekā iepriekš, nekā paredzēts.
- attālināties Kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
- koptelpas Kolektīvai lietošanai paredzētas telpas.
- Ilgperioda komēta Komēta, kas periodiski redzama pēc samērā ilga laika.
- Ilgperioda komēta Komēta, kas periodiski redzama pēc samērā ilga laika.
- Īsperioda komēta Komēta, kas periodiski redzama pēc samērā neilga laika.
- Īsperioda komēta Komēta, kas periodiski redzama pēc samērā neilga laika.
- reduktors Kompakts (parasti zobratu) mehānisms, kas (parasti) ir ievietots atsevišķā korpusā un paredzēts vārpstu ātruma izmaiņai ar konstantu pārnesuma attiecību.
- palīgzīmējums Kompozīcijas pirmais mets (kartonā), arī detaļu zīmējums, kas atbilst (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem.
- Nāves nometne Koncentrācijas nometne (fašistiska režīma valstīs) cilvēkiem, ko paredzēts nogalināt.
- Nāves nometne Koncentrācijas nometne (fašistiska režīma valstīs) cilvēkiem, ko paredzēts nonāvēt.
- oratorija Koncertizpildījumam paredzēts lielas formas skaņdarbs ar dramatisku sižetu korim, solistiem (vokālistiem) un simfoniskajam orķestrim.
- virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo (dažādu līkumotu formu, piemēram, gredzenu, veidā), vārot verdošā taukvielā.
- tilts Konstrukcija (parasti telpas augšdaļā), kas ir paredzēta pārejai, (kā) novietošanai.
- piltuve Konusveida priekšmets (ar plānām sienām un parasti cauruļveida apakšdaļu), kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar samērā šauru atveri.
- Ruļļu ceļš Konveijers, kas sastāv no rotējošiem cilindriem un ir paredzēts kravu pārvietošanai.
- naktskrēms Kosmētisks krēms, kas paredzēts ieziešanai pirms gulētiešanas.
- rezerve Krājums (piemēram, izejvielas, naudas līdzekli), kas izmantojams noteiktas vajadzības gadījumā. Tas (piemēram, mašīna, celtne, konstrukcija), kas paredzēts izmantošanai papildu vajadzībām.
- aizkrāsot Krāsojot padarīt necaurredzamu, necaurspīdīgu u. tml. Krāsojot aizsegt.
- piekrāsot Krāsojot pieskaņot (kā) krāsu vēlamajam, paredzētajam paraugam.
- vagons Kravas daudzums, kas ietilpst šādā kravas pārvadāšanai paredzētā transportlīdzeklī, tā sastāva daļā.
- naktskrekls Krekls, kas paredzēts gulēšanai.
- Goda krēsls Krēsls, kas paredzēts ciemiņiem, viesiem.
- Goda krēsls Krēsls, kas paredzēts ciemiņiem, viesiem.
- guļamkrēsls Krēsls, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai.
- Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kartībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kārtībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- starpniecība Krimināltiesībās - darbība, kas sekmē nelikumīgu vienošanos, darījumu starp kontrahentiem un kas likumā paredzētos gadījumos ir krimināli sodāma.
- baznīca Kristīgo konfesiju reliģiskajam kultam paredzēta celtne.
- Litogrāfijas krīts Krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, lauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka.
- ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu).
- kuļtrumulis Kuļaparāta detaļa, kas atrodas virs kuļkurvja un sastāv no vārpstas ar nostiprinātiem diskiem un gredzeniem.
- vārtnieks Kuņģa izeju noslēdzošs muskuļu gredzens, kas pēc vajadzības atveras vai aizveras.
- parādīties Kustībā, virzībā kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- mehānisms Ķermeņu (sviru, vārpstu, zobratu, izciļņu) sistēma (piemēram, mašīnā, ierīcē), kas paredzēta viena vai vairāku ķermeņu kustības pārveidošanai vēlamajā citu ķermeņu kustībā. Arī mašīna, ietaise.
- attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismas jutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu.
- Gaišas acis Laba redze.
- Gaišas acis Laba redze.
- ass Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.). Ļoti skaidrs.
- skaudrs Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.). Ļoti skaidrs. Ass (9).
- Zvaigžņu (arī sideriskais) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365, 26 diennaktis).
- Sideriskais (arī zvaigžņu) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis).
- Zvaigžņu (arī sideriskais) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis).
- darbalaiks Laiks, kas paredzēts darbam (uzņēmumā, iestādē). Darbadienas (1) ilgums.
- tēviņš Laivas, kuģa priekšgala un pakaļgala detaļa, kas paredzēta ūdens, viļņu šķelšanai.
- naktslampa Lampa, kas apgaismo mazu laukumu un paredzēta izmantošanai pie guļasvietas naktī.
- dīgļlapa Lapas aizmetnis sēklas dīglī. Pirmā lapa, kas redzama pēc sēklas uzdīgšanas.
- saulsardzene Lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni.
- mušmire Lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga.
- stāvlaukums Laukums, kas ir paredzēts transportlīdzekļu novietošanai.
- Laulības riņķis Laulības gredzens.
- Laulājamais gredzens Laulību gredzens.
- guļamlāviņa Lāviņa, kas paredzēta, izmantojama gulēšanai.
- monoklis Lēca (redzes optisko defektu labošanai), kas ieliekama acs dobuma priekšējā daļā.
- kontaktlēca Lēca, ko uzliek tieši uz acs ābola (redzes optisko defektu labošanai).
- Ledus stadions Ledus halle. Sporta sacensībām paredzēts ledus ceļš vai ledus laukums kopā ar skatītāju tribīnēm un palīgtelpām.
- plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
- radiolektorijs Lekciju cikls, kas paredzēts pārraidīšanai pa radio.
- lauzties Lēni, pakāpeniski kļūt redzamam cauri kādam aizsegam (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
- izpeldēt Lēni, slīdoši izvirzoties (parasti no tumsas, miglas, mākoņiem), kļūt redzamam (par debess spīdekļiem). Parādīties.
- uzpeldēt Lēni, slīdoši virzoties, arī šķietami virzoties, parādīties, kļūt redzamam - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
- trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā). Šādai uzšuvei, apdarei paredzēts veidojums.
- transportieris Leņķu mērīšanai un konstruēšanai paredzēts instruments, kas sastāv no lineāla un 180 grādu iedaļās sadalīta pusgredzena.
- triecienlidmašīna Lidmašīna, kas ir paredzēta uzbrukumiem no neliela augstuma un attāluma.
- uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta aviācijas degvielas transportēšanai un citu lidaparātu nodrošināšanai ar degvielas krājumiem, to papildināšanai lidojuma laikā.
- Ārštata fonds Līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki.
- Bezļaužu fonds Līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku darba atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki.
- Bezpersonu fonds Līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku darba atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki. Bezļaužu fonds. Ārštata fonds.
- papildlīdzeklis Līdzekļi, ko, piemēram, izmanto, piešķir papildus paredzētajiem, plānotajiem līdzekļiem.
- kartons Liela formāta palīgzīmējums - mets uz Joda papīra (parasti krāsās) atbilstoši (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem.
- lānis Liels (parasti biezas, necaurredzamas miglas) blāķis, vāls.
- Meteoroloģiskie elementi Lielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
- laikam Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs. Droši vien, acīmredzot.
- āre Lieto, lai pamudinātu citus pievērst uzmanību tam, ko redz. Lūk. Re.
- vei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību (parasti kam redzamam). Lūk.
- pavei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam (parasti redzamam).
- paskatīties Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam, parasti ievērības cienīgam.
- raug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk (1).
- lūk Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
- skat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
- re Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Lūk (1).
- palūk Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Lūk.
- paskat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Lūk.
- paraug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Palūk (1).
- raugi Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Raug.
- reku Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam redzamam.
- kompetence Lietpratība, plašas zināšanas, profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Speciālista darbības joma.
- nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
- kompetents Lietpratīgs, ar plašām zināšanām, profesionālu pieredzi, izpratni (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
- saulessargs Lietussargam līdzīgs priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no tieša saules starojuma.
- kantorgrāmata Lietvedībai paredzēta klade (parasti liela formāta).
- izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzoties (piemēram, no tumsas, miglas), kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- servēt Likt uz galda (ēdienreizei) paredzēto, novietojot uz galda noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
- rādīt Likt, novietot (ko) tā, ka (kāds) var uztvert (to) ar redzi, radīt (kādam) iespēju uztvert (ko) ar redzi. Vērst (kāda) uzmanību (uz ko redzamu).
- pierakstīt Likumā paredzētajā kārtībā reģistrēt (kādu) noteiktā dzīvesvietā, piešķirot likumā noteiktās tiesības.
- pierakstīties Likumā paredzētajā kārtībā reģistrēties noteiktā dzīvesvietā, iegūstot likumā noteiktās tiesības.
- pamats Likumā paredzēts fakts, apstāklis, arī noteikums, dokuments, kas ļauj sākt, arī regulē juridiskas darbības.
- piekritība Likumā paredzēts pieļaujamo darbību, veicamo pienākumu kopums (parasti tiesisku, pārvaldes jautājumu kārtošanā).
- velce Līniju vilkšanai paredzēts rasēšanas instruments, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
- radiolasījums Literāra darba lasījums, kas paredzēts pārraidīšanai pa radio.
- radiokompozīcija Literāru darbu, skaņdarbu vai to fragmentu kompozīcija, kas paredzēta pārraidīšanai pa radio.
- krāls Lokveida apmetne ar mājām visapkārt un dzīvniekiem paredzētu laukumu vidū (Dienvidāfrikā).
- reproduktorkomplekss Lopkopības celtņu komplekss, kas paredzēts jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
- Elektriskais aploks Lopu ganīšanai paredzēts aploks, kas apjozts ar elektrisko vadu, pa kuru plūst vāja strāva.
- zenītložmetējs Ložmetējs, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
- radiodramaturģija Lugu kopums, kuras ir paredzētas radioraidījumiem.
- Luterāņu (arī luteriešu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- Evaņģēliski luterāniskā (arī evaņģēliski luteriskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- Luteriešu (arī luterāņu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- Evaņģēliski luteriskā (arī evaņģēliski luterāniskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- vilcināties Ļaut (piemēram, darbiem) ieilgt, arī paveikt (piemēram, darbus) vēlāk par paredzēto laiku.
- pieņemt Ļaut, lai (piemēram, apmeklētājs) ierodas (parasti paredzētajā laikā, noteiktā nolūkā).
- Acis kā vanagam (arī kaķim) Ļoti laba redze.
- Acis kā kaķim (arī vanagam) Ļoti laba redze.
- Acis (arī redze) kā vanagam (arī kaķim) Ļoti laba redze.
- Pārredzams (arī pārskatāms) kā uz kartes Ļoti labi pārredzams, pārskatāms.
- Pārskatāms (arī pārredzams) kā uz kartes Ļoti labi pārskatāms, pārredzams.
- Pārskatāms (arī redzams) kā uz kartes Ļoti labi pārskatāms, redzams.
- Redzams (arī pārskatāms) kā uz kartes Ļoti labi redzams, pārskatāms.
- Redzēt (tikpat) kā uz delnas Ļoti labi redzēt (ko).
- Redzams kā uz delnas Ļoti labi saskatāms, uztverams ar redzi.
- Kaila nabadzība Ļoti liela, acīm redzama nabadzība.
- Kaila nabadzība Ļoti liela, acīm redzama nabadzība.
- Plika (arī kaila) nabadzība Ļoti liela, acīm redzama nabadzība.
- bezgalīgs Ļoti liels. Milzīgs, nepārredzams, šķietami nebeidzams.
- uzēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (tam).
- ieēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (viņam).
- kaulains Ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
- melns Ļoti tumšs, arī vēls (par nakti). Necaurredzams (par tumsu).
- akls Ļoti tumšs, necaurredzams. Bez gaismas.
- problēmmācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmiskās mācības.
- Problēmiskās mācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmmācības.
- papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks.
- Elektromagnētiskie viļņi Mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari).
- Elektromagnētiskie viļņi Mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari).
- pamatmaksa Maksa, kas paredzēta, piemēram, par paveikto darbu (bez piemaksām).
- virsmaksa Maksa, kas pārsniedz iepriekš paredzēto maksu. Papildu maksa.
- Telpiski mākslas veidi Mākslas veidi, kuru darbi eksistē telpā, neattīstās laikā un tiek uztverti ar redzi.
- linkoss Mākslīga valoda, ko veido matemātiskas zīmes un kas paredzēta sakariem ar citu planētu iedzīvotājiem.
- Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
- Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
- izkaisītājs Mašīna, mehānisms, kas paredzēts (kā) izkaisīšanai.
- izejmateriāls Materiāls, kas paredzēts tālākai apstrādei, kā izgatavošanai.
- rullītis Matu uztīšanai paredzēts neliels (metāla, gumijas, plastmasas u. tml.) cilindrisks veidojums.
- apmigloties Mazināties redzes, uztveres spējai (par acīm).
- galds Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot).
- skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
- sēdeklis Mēbele, priekšmets, kas ir paredzēts sēdēšanai. Vieta, kur var sēdēt, kas ir paredzēta sēdēšanai.
- iekārta Mēbeļu komplekts, kas paredzēts (noteiktai) telpai. Mēbeļu kopums, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā). Mēbeļu kopums un citi telpas priekšmeti, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā).
- Ķēdes pārvads Mehānisma elements, kas paredzēts griezes kustības pārnešanai starp paralēlām vārpstām un sastāv no diviem ķēžu ratiem un noslēgtas ķēdes (piemēram, automobiļos, velosipēdos).
- Mēness sirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā.
- Mēness sirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā.
- mēnessirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā. Mēness sirpis.
- mēnessvaigs Mēness apgaismotā, no Zemes redzamā daļa.
- Pilns Mēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks.
- Pilns Mēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks. Pilnmēness.
- pilnmēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks. Pilns Mēness.
- Jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
- Jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās vakaros kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
- pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai daļa, aptuveni puse, no tā apgaismotā diska.
- Tukšs Mēness Mēness, kad tas no Zemes nav redzams.
- Tukšs Mēness Mēness, kad tas no Zemes nav redzams.
- Vecs Mēness Mēness, kas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
- Vecs Mēness Mēness, kas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
- Augošs Mēness Mēness, kura no Zemes redzamā apgaismotā daļa kļūst lielāka.
- Dilstošs Mēness Mēness, kura no Zemes redzamā apgaismotā daļa kļūst mazāka.
- uzmērīt Mērījot pārsniegt (kā) nepieciešamo, paredzēto daudzumu, apjomu u. tml. Mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
- virsmērs Mērs, daudzums, kas ir lielāks par (kā) paredzēto, vajadzīgo mēru, daudzumu. Papildus dotais mērs, daudzums.
- disks Mešanai paredzēts plakans, apaļš sporta rīks ar biezāku vidus daļu.
- apkalums Metāla detaļa, kas paredzēta kāda priekšmeta apkulšanai.
- limbs Metāla gredzens ar skalu pagrieziena leņķa noteikšanai vai darbināmā elementa pārvietojumu noteikšanai.
- bandāža Metāla gredzens vai josta, ko uzliek uz mašīnu vai konstrukciju detaļām, lai tās saturētu kopā.
- mežrags Metāla gredzenveida pūšamais mūzikas instruments.
- Cērtams gabals Meža nogabals, kur cērt vai kur paredzēts cirst.
- Cērtams gabals Meža nogabals, kur cērt vai kur paredzēts cirst.
- cirsma Meža nogabals, kurā paredzēts izcirst kokus. Vieta, kur tiek cirsti koki.
- manšete Mīksta materiāla īpaša profila blīvgredzens.
- lāpāmdiegs Mīksts diegs, kas ir paredzēts (parasti zeķu) lāpīšanai. Lāpāmais diegs.
- Lāpāmais diegs Mīksts diegs, kas ir paredzēts (parasti zeķu) lāpīšanai. Lāpāmdiegs.
- izmurgot Murgos redzēt (tēlus, ainas).
- gredzenmuskulis Muskulis, kam ir loka, gredzena veids.
- kronis Mutē redzamā zoba daļa.
- Deju mūzika Mūzika, kas paredzēta deju pavadījumam.
- Dienas nauda Nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).
- Dienas nauda Nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).
- krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piemēram, keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
- fonds Naudas līdzekļi vai materiāli, kas paredzēti kādam mērķim.
- Naudas resursi Naudas līdzekļu kopums, ko paredz izmantot (kā) iegādei.
- laukums Neapbūvēta, līdzena (piemēram, sabiedriskiem mērķiem paredzēta, arī arhitektoniski iekārtota) platība (parasti pilsētās, pilsētciematos, ciematos).
- ieslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vājāk saskatāmam, kam citam atrodoties vairākās vai visās pusēs.
- noslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
- aizslēpties Nebūt redzamam, nebūt vairs saskatāmam, kam citam atrodoties vai aizvirzoties priekšā.
- Nerādīties (ne) acīs Nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā.
- Acis nerādīt, arī (ne) acu nerādīt Nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā.
- Nerādīties (ne) acīs Nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā.
- izkrist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
- krist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
- tumīgs Necaurredzams (par tumsu).
- kupena Necaurredzams, parasti ieapaļš (piemēram, miglas) veidojums.
- baranka Nedaudz vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas izstrādājums, kam ir gredzena forma.
- loža Nedaudziem cilvēkiem paredzēts norobežots nodalījums (parasti teātrī).
- uzreiz Negaidīti, neparedzēti. Pēkšņi.
- nejaušība Negaidīts, neparedzēts gadījums, notikums. Negaidīta, neparedzēta apstākļu sakritība, sagadīšanās.
- kavēties Neierasties paredzētajā laikā.
- iekosties Neieredzēt, ienīst.
- paskatīties Neilgu laiku skatīties, arī vērot, lai ko redzētu, uzzinātu u. tml.
- padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu savās izjūtās, domās, pieredzē).
- nokavēt Neizmantot kā veikšanai, izpildīšanai (īsto, visizdevīgāko, arī paredzēto, noteikto laiku, laikposmu).
- Kā (ar) aizvērtām (arī aizsietām) acīm (staigāt, dzīvot u. tml.) Nekā neredzot, nepamanot (staigāt, dzīvot u. tml.).
- Kā (ar) aizsietām (arī aizvērtām) acīm (staigāt, dzīvot u. tml.) Nekā neredzot, nepamanot.
- Kā (ar) aizvērtām (arī aizsietām) acīm (staigāt, dzīvot u. tml.) Nekā neredzot, nepamanot.
- lodziņš Neliela atvere (piemēram, iekārtas, ierīces korpusā), kas segta ar caurredzamu plāksni.
- trepītes Neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- serūzis Neliela piebūve pie rijas, kur novieto kaltēšanai paredzēto vai izkaltēto labību.
- kartīte Neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība).
- lapene Neliela, atpūtai paredzēta celtne, arī augu veidojuma (piemēram, dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
- pusvijole Neliela, bērniem paredzēta vijole.
- ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas nobraukšanai, parasti no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
- vārtiņi Nelieli, tikai gājējiem paredzēti vārti, piemēram, dārza nožogojumā.
- špics Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums. Attiecīgā suņu šķirne.
- sargkuģis Neliels karakuģis, kas paredzēts transportkuģu un citu karakuģu aizsargāšanai.
- signālkarodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, kas paredzēts signalizēšanai.
- spraudīte Neliels priekšmets, kas sastāv no īsa, smaila elementa un platas plāksnītes un ir paredzēts kā plāna piestiprināšanai pie cieta pamata.
- aizkavēties Nenotikt paredzētajā laikā.
- izpalikt Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu).
- brīnumains Neparasts, neredzēts (par ko ļoti skaistu).
- Katram gadījumam Neparedzētam, nejaušam gadījumam.
- starpgadījums Neparedzēts, parasti nevēlams, gadījums, notikums kādā darbībā, norisē.
- iekavēt Nepaveikt paredzētajā laikā (parasti darbu).
- nokavēt Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā. Nokavēt (2).
- nokavēties Nepaveikt, nepadarīt īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- Ne acu galā (retāk acu galā) (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.) Nepavisam (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.).
- Ne acu galā (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.) Nepavisam (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.).
- Ne acu galā (retāk acu galā) negribēt redzēt Nepavisam negribēt redzēt. Neieredzēt, nevarēt ciest.
- Neieredzēt (arī nevarēt ieredzēt) ne acu galā Nepavisam neieredzēt (kādu). Nepavisam nevarēt paciest (ko).
- Ne acu galā (retāk acu galā) nevarēt ieredzēt (arī ciest) Nepavisam nevarēt ieredzēt, ciest.
- kavēties Nepienākt paredzētajā laikā (par transportlīdzekļiem).
- nepiedzīvojis Nepieredzējis (kādā darbā).
- puika Nepieredzējis, arī nenopietns jaunietis.
- skuķe Nepieredzējusi, arī nenopietna jauniete.
- skuķis Nepieredzējusi, arī nenopietna jauniete.
- māņi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem). Maldi.
- māns Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem). Maldi.
- maldi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar, parasti redzes, dzirdes, orgāniem).
- akls Neredzīgais.
- punktraksts Neredzīgo raksts - nelielu izcilnīšu un bedrīšu sistēma lasīšanai ar tausti.
- apjaust Neskaidri uztvert (parasti ar redzi).
- pajaust Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi, retāk ar ožu).
- viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just. Jaust.
- jaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi).
- nojaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi).
- kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piemēram, par vēstuli, ziņu).
- nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā. Arī nokavēties (2).
- Biezs gaiss Netīrs, smacīgs, arī necaurredzams gaiss.
- Biezs gaiss Netīrs, smacīgs, arī necaurredzams gaiss.
- nomest Nevērīgi, nevīžīgi, parasti ar metienu, novietot (nepiemērotā, neparedzētā vietā).
- nosviest Nevērīgi, nevīžīgi, parasti ar sviedienu, novietot (nepiemērotā, neparedzētā vietā).
- pagale No apaļkoka, arī no tā šķilas nozāģēts, parasti atskaldīts, neliels koksnes gabals, kas paredzēts kurināšanai.
- laža No koka veidota ietaise (kūtī), kur novieto dzīvniekiem (parasti govīm, zirgiem) paredzēto barību.
- pozitīvs No negatīva iegūtais redzamais attēls, parasti uz fotopapīra, fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums atbilst oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas atbilst oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā). Fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
- steliņģis Nodalījums (piemēram, stallī, kūtī), kas, parasti, ir paredzēts vienam dzīvniekam.
- papildnodarbība Nodarbība, kas notiek papildus iepriekš paredzētajām nodarbībām.
- papildnodoklis Nodoklis, ko maksā papildus iepriekš paredzētajam nodoklim.
- atdalīt Nodot (daļu no kā) cita rīcībā, īpašumā, paredzēt citiem nolūkiem u. tml.
- virzīt Nodot (piemēram, dokumentu, sūdzību) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
- intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstās uz neapzinātu pieredzi.
- atdienēt Nokalpot (karadienestā paredzēto, noteikto laiku).
- Nokārtot sesiju Nokārtot sesijā paredzētās ieskaites, eksāmenus.
- aizkavēties Nokļūt vēlāk par paredzēto laiku. Nokavēties. Novēloties.
- neparedzēts Nol. divd. --> paredzēt.
- nepārredzams Nol. divd. --> pārredzēt.
- nepieredzējis Nol. divd. --> pieredzēt.
- nepieredzēts Nol. divd. --> pieredzēt.
- neredzēts Nol. divd. --> redzēt.
- Dabūt mācību Nonākt pie kādas, parasti pamācošas, atziņas paša pieredzē.
- priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts. Norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
- priekš Norāda uz laikposmu, kam kas paredzēts, gatavots.
- priekš Norāda uz to (objektu, darbību, stāvokli), kam kas ir noderīgs, piemērots, paredzēts.
- no Norāda uz to, kur kas (parasti redzams) sākas un izplatās tālāk.
- zem Norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, skaitu).
- priekšā Norāda, ka (kas) notiek, atrodas, novietojas, (ko) novieto pie (cilvēka, dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā.
- virsū Norāda, ka (kas) pārsniedz (kā) paredzēto, vajadzīgo (skaitu, daudzumu). Arī papildus.
- virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, lielumu).
- zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
- ārpus Norāda, ka kas notiek papildus (noteiktajam, paredzētajam).
- guļam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iekārtots, paredzēts, izmantojams gulēšanai.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
- pievad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts kā (piemēram, vielas, enerģijas) pievadīšanai.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts koncertu sniegšanai.
- savilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts stiepes spēka radīšanai, arī (kā) garuma regulēšanai.
- eksport- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts eksportam, tiek eksportēts.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, izmantojams celtniecībā.
- ledus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, lai iedarbotos uz ledu.
- savienotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais savieno (1) ko, ir paredzēts kā savienošanai.
- papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, organizēts, funkcionē papildus galvenajam, nozīmīgākajam, būtiskākajam, raksturīgākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik vai to drīzumā paredzēts veikt.
- pār Norāda, ka skatiens ir vērsts (aiz kā) kur tālāk, (to) neietverot redzes lokā.
- pāri Norāda, ka skatiens ir vērsts (aiz kā) kur tālāk, (to) neietverot redzes lokā.
- virsū Norāda, ka skatiens ir vērsts tieši uz objektu, ietverot to redzeslokā.
- Slapjš aiz ausīm Norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
- ievilkties Norisināties ilgāk, nekā paredzēts. Ieilgt.
- ieilgt Norisināties, pastāvēt ilgāk nekā paredzēts, vajadzīgs, vēlams.
- skotoma Norobežots acs defekts redzes laukā.
- paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām.
- pārcelt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā.
- pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā. Pārcelt (6).
- Atpūtas diena Noteikta diena nedēļā, kas paredzēta strādājošo atpūtai.
- Atsavināmā josla Noteikta platuma zemes josla, kas paredzēta dzelzceļa, šosejas u. tml. izbūvei.
- paka Noteiktā veidā salikts, pārvietošanai paredzēts (kā) neiesaiņots kopums.
- bandrole Noteikta veida un satura pasta sūtījums (galvenokārt iespieddarbi), kam paredzēts pazemināts tarifs.
- laiks Noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika momentā.
- garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu (piemēram, mēbeļu, rotas lietu) komplekts.
- piederums Noteiktam uzdevumam paredzētu priekšmetu kopums.
- komplekts Noteiktam uzdevumam paredzētu, piemēram, priekšmetu, pilnīgs sakopojums.
- kinoseanss Noteiktas kinofilmu programmas demonstrējums. Šim nolūkam paredzētais laikposms.
- stils Noteikumos paredzēts paņēmienu kopums (sportā).
- Nošauties greizi (arī šķībi) Notikt, norisēt kļūmīgi, nevēlami, tā, kā nav paredzēts.
- Nošauties šķībi (arī greizi) Notikt, norisēt kļūmīgi, nevēlami, tā, kā nav paredzēts.
- novilcināties Notikt, norisināties, tikt veiktam vēlāk par paredzēto laiku.
- piekopt Novākt un novietot noteiktā, paredzētā vietā.
- hospitēt Novērot (parasti nodarbībā mācību iestādē) kontroles vai pieredzes apmaiņas nolūkā.
- noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to).
- uzstādīt Novietot, arī pārvietot un nostiprināt (parasti ko apjomīgu, piemēram, pieminekli) paredzētajā atrašanās vietā. Arī novietot noteiktā stāvoklī (kur, uz kā).
- pagriezties Novietoties, atrasties tā, ka neredz ko.
- redzamība Objekta uztveramība ar redzi. Šādas uztveramības skaidrības pakāpe. Iespēja redzēt, saskatīt (ko).
- retinols Organiska viela, kas nepieciešama organisma normālai augšanai, šūnu vairošanās procesiem, normālai redzei (A vitamīns).
- salons Organizācijai vai privātai personai piederoša telpa, telpu kopums, kur pastāvīgi tiek izstādīti pārdošanai paredzēti mākslas darbi.
- apmiglot Padarīt (acis) neskaidras, miglainas, mazinot redzes vai uztveres spēju.
- atsegt Padarīt (ko) redzamu (atbrīvojot no virskārtas).
- atsegt Padarīt (ko) redzamu, noņemot (to, kas apsedz, aizklāj).
- izlīdzināt Padarīt nemanāmu, mazāk redzamu.
- atklāt Padarīt redzamu, noņemot, atvirzot to, kas apsedz, aizsedz. Atsegt.
- atklāt Padarīt redzamus (zobus) - par smaidu.
- atsegt Padarīt redzamus (zobus) - piemēram, smejoties.
- lāpāmadata Pagara, lāpīšanai paredzēta adata ar lielu aci. Lāpāmā adata.
- Lāpāmā adata Pagara, lāpīšanai paredzēta adata ar lielu aci. Lāpāmadata.
- vērties Pakāpeniski kļūt uztveramam, arī būt uztveramam, parasti ar redzi.
- uznirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai kā aizsega) - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
- nirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, virzoties no tumsas vai kā aizsegā). Pakāpeniski kļūt neredzamam (piemēram, nokļūstot tumsā vai kā aizsegā). Atkārtoti parādīties un pazust skatienam.
- Lauksaimniecības intensifikācija Palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
- Lauksaimniecības intensifikācija Palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
- kauss Paliels, dzeršanai paredzēts trauks ar osu. Šāds trauks bez osas.
- statīvs Paliktnis (ar balstu), kas ir paredzēts (kā) novietošanai.
- prognozēt Pamatojoties uz konkrētiem faktiem, paredzēt (kā) tālāko norisi, rezultātu.
- pareģot Pamatojoties uz pieredzi, faktiem u. tml., paredzēt (ko) un paziņot (par to).
- izpeldēt Pamazām kļūt redzamam, saskatāmam, parasti, mainoties apgaismojumam, apkārtnei (par priekšmetiem).
- vilcināt Panākt (ar savu rīcību), ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml., arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
- pārsniegt Panākt, arī pieļaut, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka, nekā paredzēts kādās normās, prasībās.
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- paplašināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zināšanas, pieredze) kļūst saturā plašākas, bagātīgākas, daudzveidīgākas.
- vizualizēt Panākt, ka kļūst (reāli vai iluzori) uztverams ar redzi.
- perspektīva Paņēmienu kopums telpisku ķermeņu attēlošanai plaknē atbilstoši redzes uztverei. Telpiska ķermeņa attēlojums ar šādiem paņēmieniem.
- pārspēle Papildu sporta spēle, parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ.
- pārspēlēt Papildus spēlēt (sporta spēli), parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ.
- Kantora līme Papīra līme, kas galvenokārt paredzēta lietvedības vajadzībām.
- Kantora līme Papīra līme, kas galvenokārt paredzēta lietvedības vajadzībām.
- vēstuļpapīrs Papīrs, kas paredzēts vēstuļu rakstīšanai.
- pārliecināt Par notikumiem, darbībām, pieredzi.
- Parādīt spoguli Parādīt citam spoguli tā, lai tas varētu tajā redzēt savu attēlu.
- Parādīt spoguli Parādīt citam spoguli tā, lai tas varētu tajā redzēt savu attēlu.
- krāsoties Parādīties, būt redzamam (par ko krāsainu).
- ainoties Parādīties, būt redzamam ainu veidā. Atainoties. Attēloties.
- vīties Parādīties, būt redzamam sejā (parasti par smaidu).
- iedegties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml.).
- iekvēloties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml.).
- iznirt Parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai no kāda priekšmeta aizsega).
- pakāpe Parasti savienojumā «dienesta pakāpe»: reglamentā, nolikumā paredzēts nosaukums, ko piešķir karavīriem atbilstoši viņu kvalifikācijai, amatam, nopelniem.
- guba Parasti savienojumā «mākoņu gubas»: blīvas, necaurredzamas mākoņu kopas.
- tīksmināt Parasti savienojumā ar «acis», «skatiens»: iedarbojoties uz redzes uztveri, izraisīt tīksmi, arī, uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
- vienaira Parasti savienojumos «vienairu divnieks», «vienairu četrinieks», «vienairu astoņnieks»: sportistu komanda, kurā ir divi, četri vai astoņi airētāji un kurā katram airētājam paredzēts viens airis.
- apskatīties Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu.
- pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādēs), ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota pārbaudījuma. Pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika. Pēceksāmens.
- prātot Pārdomājot, arī pārrunājot, plānot (ko), noteikt (ko) nākotnē paredzamu.
- apsvērt Pārdomāt, paredzot un novērtējot (ko).
- mocīties Pārdzīvot, pieredzēt lielas grūtības (kādā darbībā, situācijā). Arī ļoti pūlēties.
- paredze Paredzējums.
- gaidīt Paredzēt (ko iespējamu).
- sagaidīt Paredzēt (ko iespējamu). Būt sagatavotam (uz ko iespējamu).
- pravietot Paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņot paredzējumus. Arī pareģot.
- ieprogrammēt Paredzēt, iecerēt.
- programmēt Paredzēt, iecerēt.
- Nospraust kursu Paredzēt, izplānot darbības virzienu (parasti politikā).
- nodomāt Paredzēt, nolemt, arī iecerēt (parasti ko veikt, darīt).
- Nospraust ceļu Paredzēt, noteikt turpmāko darbības virzienu, dzīves gaitu.
- uzdevums Paredzētā (piemēram, rīka, iekārtas, vielas) funkcija, darbība.
- nolūks Paredzētais, nodomātais, sasniedzamais (rīcības, darbības) rezultāts.
- pārrēķināties Paredzot, apsverot kļūdīties.
- Pareizticīgo baznīca Pareizticības reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- Sniega aklums Pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
- Sniega aklums Pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
- laipa Pāriešanai paredzēts dēlis, baļķis u. tml., no dēļiem, baļķiem u. tml. izveidota šaura pāreja (piemēram, pāri šaurai upei, grāvim, staignai vietai).
- miglot Pārklājot ar sīkiem šķidruma pilieniem (piemēram, stiklu), darīt (to) vāji caurredzamu, blāvu, nespodru.
- aizmiglot Pārklājot ar ūdens pilieniem, padarīt vāji caurredzamu.
- aizkvēpt Pārklājoties ar kvēpiem vai sodrējiem, kļūt necaurredzamam.
- norūsēt Pārklājoties ar netīrumu kārtu, kļūt necaurredzamam, nespodram.
- aizkūpēt Pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem u. tml. (parasti, kļūstot necaurredzamam vai vāji caurredzamam). Aizkvēpt.
- Iekļaut (arī ietvert) skatienā Pārredzēt.
- Ietvert (arī iekļaut) skatienā Pārredzēt.
- Iekļaut (arī ietvert) skatienā Pārredzēt.
- Pārtraukta (arī atlikta) partija Partija, kas nav pabeigta, kad pagājis spēlei noteiktais laiks, izdarīts noteikumos paredzētais gājienu skaits, un ko turpina citā, sacensību noteikumos paredzētajā laikā.
- Ledus pagrabs Pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu.
- Ledus pagrabs Pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu.
- leduspagrabs Pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu. Ledus pagrabs.
- koveriņš Pārvalks (parasti brezenta), kas paredzēts uz kuģa, jahtas u. tml. esošo priekšmetu aizsargāšanai.
- tikties Pārvietojoties sākt uztvert, parasti redzēt (piemēram, vietu, parādību dabā), arī nokļūt (pie tās).
- kūleņoties Pārvietoties (tumsā, miglā u. tml.), tā ka nevar skaidri saredzēt.
- pazīt Pārzināt, izprast (ko), būt ar pieredzi (par ko).
- darbība Pasākumi tiesvedībā. Kodeksā paredzēto pasākumu realizēšana.
- papildpasākums Pasākums, kas notiek papildus iepriekš paredzētajam pasākumam.
- pasažiernieks Pasažieru pārvadāšanai paredzēts transportlīdzeklis (parasti vilciens, kuģis).
- promenāde Pastaigai paredzēts ceļš ar dekoratīviem stādījumiem.
- sensibilizēt Pastiprināt (kā, parasti fotomateriālu) jutīgumu visā redzamās gaismas spektrā.
- traktors Pašgājēja mašīna, kas paredzēta piekabināmu vai uzkarināmu mašīnu pārvietošanai un stacionāru mašīnu darbināšanai.
- Mielot acis Patiku skatīties, redzēt.
- pārredzēt Paturēt uzmanības centrā, neizlaist no redzes loka.
- Paturēt (arī turēt) acīs Paturēt uzmanības centrā. Uzmanīt. Neizlaist no redzes loka.
- Paturēt acīs Paturēt uzmanības centrā. Uzmanīt. Neizlaist no redzes loka.
- sagaidīt Pavadīt laikposmu, nodzīvot līdz brīdim, kad (kas gaidīts), piemēram, pienāk, notiek, iestājas; piedzīvot, pieredzēt (kā gaidīta) pienākšanu, sākumu, iestāšanos.
- Patumšas acis Pavāja redze.
- aptumst Pavājināties redzes spējai (par acīm).
- pārsniegt Paveikt, izpildīt vairāk par paredzēto, uzdoto (piemēram, plānu, uzdevumu).
- paredzējums Paveikta darbība, rezultāts --> paredzēt (1).
- redzējums Paveikta darbība, rezultāts --> redzēt (1).
- pievērst Pavirzīt (skatienu) tā, lai redzētu (ko).
- Izlaist no acīm Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
- Izlaist no acīm (retāk no redzes loka) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
- Izlaist no redzes loka (biežāk no acīm) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
- Izlaist no redzes loka (biežāk no acīm) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
- uzzīmēt Pazīt, arī atzīt par tāpatīgu (kādu ilgi neredzētu, pārvērtušos, arī nomaskējušos).
- No (arī pēc) skata Pēc ārējā izskata. Pēc redzamām pazīmēm.
- Zīlēt pēc rokas (arī delnas) Pēc delnas līnijām censties (kādam) paredzēt nākotni, arī noteikt pagātni.
- pēcpusdiena Pēcpusdienas tērps Tērps, kas paredzēts valkāšanai pēcpusdienā.
- peldbiksītes Peldei paredzētas bikses. Peldbikses.
- peldbikses Peldei paredzētas bikses. Peldbiksītes.
- peldkurpes Peldei paredzēti apavi ar pagarinātu pleznveida apakšdaļu.
- peldkostīms Peldei paredzēts apģērbs.
- peldtērps Peldei paredzēts tērps.
- peldplezna Peldēšanai paredzēti pleznām līdzīgi gumijas veidojumi, kurus velk kājās.
- torpēda Peldošs plūdlīnijas zemūdens šāviņš, kam ir dzinējs un kas ir paredzēts kuģu vai krasta būvju iznīcināšanai.
- papildpeļņa Peļņa, ko iegūst papildus iepriekš paredzētajai peļņai.
- žurnāls Periodisks izdevums (brošūras vai grāmatas veidā), kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
- Partijas kandidāts Persona, kam rit partijas statūtos paredzētais pārbaudes laiks pirms uzņemšanas par partijas biedru.
- Partijas kandidāts Persona, kam rit partijas statūtos paredzētais pārbaudes laiks pirms uzņemšanas par partijas biedru.
- prezidijs Personu grupa, kas ir ievēlēta (kongresa, sapulces, sēdes) vadīšanai. Vieta, kas ir paredzēta šādai personu grupai.
- skatīt Pētīt, pārbaudīt (ko), parasti ar redzi, lai (to) iepazītu, novērtētu u. tml.
- slidas Pie apavu apakšdaļas piestiprināmas (parasti metāla) ierīces, kam ir šaura, samērā asa pamatne un kas ir paredzētas cilvēka slīdēšanai pa ledu vai pa cietu, gludu virsmu.
- Smīnēt ūsās Pie sevis, tik tikko redzami, jaušami smīnēt.
- Piecgadu plāns Piecu gadu ilgam laikposmam paredzēts PSRS tautas saimniecības attīstības plāns.
- vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojās, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs. Just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
- Uz redzi! Pieklājības teiciens atsveicinoties. Uz redzēšanos.
- pielaist Pieļaut (kļūdu, novirzi no kā vēlama, normā paredzēta).
- domāts Piemērots, paredzēts (kam).
- nokavēties Pienākt vēlāk par paredzēto laiku (par transportlīdzekļiem).
- Izziņas priekšmets Pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
- Izziņas priekšmets Pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
- fakts Pieredzē iegūta atziņa, pēc kuras izdara secinājumus.
- vērtība Pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības, noderīguma izpratni.
- skola Pieredze, arī informācija, kas ir iegūta darbībā, rīcībā, saskarsmē ar kādiem notikumiem, apstākļiem.
- prakse Pieredze, iemaņu un prasmju kopums, kas iegūts, veicot kādu darbu, kādas darbības.
- kalums Pieredze, rūdījums (cilvēkam).
- Vecā gvarde Pieredzējušu cilvēku grupa (kādā nozarē).
- Vecā gvarde Pieredzējušu cilvēku grupa (kādā nozarē).
- spraude Piespraušanai, saspraušanai paredzēta rotas lieta.
- dienasgrāmata Piezīmes pa dienām par pieredzēto, padarīto, par saviem pārdzīvojumiem, pārdomām u. tml. (ko raksta atsevišķs cilvēks, retāk kolektīvs).
- mēnesseja Pilna vai gandrīz pilna Mēness no Zemes redzamā daļa.
- pārredzēt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu).
- pārskatīt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu). Ar skatienu aptvert visu (kā) kopumu vai (tā) daļu, piemēram, lai ko konstatētu.
- ārkārtējs Pilnīgi neparasts, negaidīts, neparedzēts. Vēl nebijis, nepiedzīvots.
- aizmirst Pilnīgi nododoties (kam), neievērot, neredzēt (ko).
- iesākums Pirmie paveiktie, jau redzamie priekšdarbi.
- nelaikā Pirms noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika. Priekšlaicīgi.
- Neīstā laikā Pirms noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika. Priekšlaicīgi. Nelaikā (1). Nepiemērotā, neizdevīgā laikā. Nelaikā (2).
- pjezoelements Pjezoelektriska materiāla (galvenokārt pjezokeramikas) vienkāršas ģeometriskas formas detaļa (piemēram, stienis, plāksne, disks, gredzens), kam uz noteiktām virsmām uzklāti elektrodi.
- paplāksne Plakana gredzenveida detaļa, ko novieto parasti zem uzgriežņu vai skrūves galviņas (piemēram, sastiprinot mehānismu, ierīču daļas).
- atols Plakana, zema, gredzenveida (koraļļu) sala, kuras vidū var būt sekla lagūna.
- šlifs Plāna, pulēta minerāla, ieža plāksne, kas ir paredzēta mikroskopiskai izpētei.
- Rīta zvaigzne Planēta Venera, ja tā redzama rītos.
- planierlauks Planieriem paredzēts lidlauks.
- rēķināt Plānojot, paredzot (ko), censties atrast (tā) skaitlisko vērtību.
- Sporta pils Plaša celtne, kas paredzēta sporta sacensībām, masu pasākumiem fiziskajā kultūrā.
- plašums Platība, kas ir tālu pārredzama. Liela platība, teritorija, arī brīva, neierobežota vieta.
- papildplatība Platība, ko piešķir, izmanto papildus paredzētajai, līdzšinējai platībai.
- vieta Platība, telpa, arī platības, telpas daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam.
- vieta Platība, telpa, kas kādam ir paredzēta, arī kurā kāds parasti atrodas.
- vieta Platības, telpas daļa (piemēram, plauktā, skapī), kas paredzēta, arī izmantojama kā novietošanai, ievietošanai.
- proklamācija Politiska satura (parasti nelegālas organizācijas) rakstveida uzsaukums, kas paredzēts izplatīšanai atklātībā.
- potmateriāls Potēšanai paredzētais materiāls (potcelms, potzars, potpumpurs).
- Potējamais materiāls Potēšanai paredzētais materiāls (potcelms, potzars, potpumpurs). Potmateriāls.
- instrumentālisms Pragmatisma paveids, kas idejas un jēdzienus aplūko nevis kā objektīvās īstenības atspoguļojumu, bet gan kā mākslīgus rīkus (instrumentus) subjektīvās pieredzes sakārtošanai.
- piedzīvojums Praktiska darbība iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums. Pieredze (2).
- Dzīves gudrība Praktiskajā dzīvē, sadzīvē iegūtā pieredze, zināšanas.
- pazīt Prast noteikt, atšķirt (ko), izmantojot savas zināšanas, pieredzi.
- uzgalis Priekšmeta galam uzmaucama, uzskrūvējama, noteiktai funkcijai paredzēta detaļa.
- cilpa Priekšmets (no virves, auklas, metāla u. tml.), kam ir loka vai gredzena forma.
- piemiņlieta Priekšmets (parasti mākslinieciski izstrādāts), kas paredzēts, lai ko saglabātu atmiņā.
- suvenīrs Priekšmets (parasti mākslinieciski izstrādāts), kas paredzēts, lai ko saglabātu atmiņā. Piemiņlieta.
- tīkls Priekšmets, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds pinums un kas ir paredzēts (kā) ievietošanai, norobežošanai, aptveršanai.
- spiedpoga Priekšmets, kas ir paredzēts (kā, piemēram, apģērba gabala, apavu, maka) daļu sastiprināšanai un kas sastāv no divām apaļām daļām, no kurām vienu iespiež otrā.
- lietussargs Priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no lietus - ar blīvu audumu klāta apaļa, izliekta metāla konstrukcija ar rokturi.
- uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, jostas, siksnas, somas, maisi), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas un aizsarglīdzekļu, kā arī personisko mantu nešanai. Priekšmetu kopums, kas paredzēts nešanai ar šāda komplekta palīdzību.
- saimniecība Privātai, arī individuālai, ģimenes lauksaimnieciskai ražošanai paredzēta zemes platība līdz ar attiecīgajām celtnēm, inventāru, lauksaimniecības dzīvniekiem. Darbu kopums šādā ražošanā. Arī lauku mājas.
- izejprodukts Produkts, kas paredzēts tālākai apstrādei, kā izgatavošanai.
- Nost (arī prom) no acīm Prom no redzes loka.
- delīrijs Psihiska uzbudinājuma stāvoklis ar murgiem, redzes halucinācijām.
- puslaiks Puse no sporta spēles norisei paredzētā laika. Sporta spēles daļa, kas norisinās šajā laikā.
- puslaiks Puse vai aptuvena puse no kādai norisei paredzētā vai vajadzīgā laika.
- pusgalva Puse vai aptuvena puse no uzturam paredzētas dzīvnieka (parasti cūkas) galvas.
- tranzistors Pusvadītāju ierīce, kas ir paredzēta elektrisko svārstību ģenerēšanai, pastiprināšanai, strāvas komutācijai.
- piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja. Šīs kārtas putni.
- radiokanāls Radioirekvenču josla, kas paredzēta attiecīgai radiopārraidei, radiostacijai.
- radiogalds Radiouztvērēja novietošanai paredzēts (neliels) galds.
- rādīt Radīt (kādam) iespēju uztvert ar redzi, skatīties (piemēram, vizuālu mākslas darbu, kādu darbību, norisi).
- Cirst robu Radīt zaudējumus. Radīt neparedzētus izdevumus.
- rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu.
- rakstāmkrīts Rakstīšanai (parasti uz tāfeles) paredzēts krīts.
- Rakstāmais krīts Rakstīšanai (parasti uz tāfeles) paredzēts krīts. Rakstāmkrīts.
- rakstāmpults Rakstīšanai paredzēta pults.
- rakstāmpiederumi Rakstīšanai paredzēti piederumi (pildspalvas, zīmuļi u. tml.).
- rakstāmirbulis Rakstīšanai paredzēts irbulis.
- tinte Rakstīšanai paredzēts organisku krāsvielu šķīdums vai suspensija ar sabiezinātāja un konservanta piedevu.
- rakstāmpapīrs Rakstīšanai paredzēts papīrs.
- rakstāmrīks Rakstīšanai paredzēts rīks.
- spalva Rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēta īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu. Arī rakstāmspalva.
- rakstāmlietas Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti priekšmeti, to kopums (piemēram, zīmuli, pildspalvas, rakstāmpapīrs, burtnīcas).
- uzsaukums Rakstveida, sabiedriski aktuāla satura, parasti īss, aicinājums, kas ir paredzēts izplatīšanai (lapiņu, plakātu u. tml. veidā) vai publicēšanai presē.
- pretraķete Raķete, kas ir paredzēta pretinieka raķešu iznīcināšanai.
- veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
- rēgoties Rasties (iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml.) redzes tēlu veidā (parasti par ko nepatīkamu).
- rādīties Rasties (iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml.) redzes tēlu veidā. Rasties psihē (par sapņiem).
- parādīties Rasties kāda procesa, norises, apstākļa rezultātā un kļūt redzamam, saskatāmam (par parādībām dabā).
- parādīties Rasties un kļūt redzamam, saskatāmam kādas darbības, norises rezultātā (par ko nevēlamu).
- nākt Rasties, arī pilnveidoties (piemēram, par spējām, pieredzi).
- parādīties Rasties, kļūt redzamam kādā bioloģiskās aktivitātes posmā (par augiem, dzīvniekiem).
- Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Rasties, veidoties redzes iztēlē, domās (parasti par ko nepatīkamu).
- transportrati Rati, kas it paredzēti kravas transportēšanai.
- transportratiņi Ratiņi (2), kas ir paredzēti kravas transportēšanai.
- sviedējrats Rats ar elementiem, kas ir paredzēti (kā) pārvietošanai ar sviedienu.
- negatīvs Redzamais attēls uz fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums ir pretējs oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas ir papildkrāsas oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā). Fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
- krāsa Redzamās gaismas noteikta garuma viļņu izraisīta redzes sajūta, uztvere.
- acs Redze, redzes spēja.
- šķielēšana Redzes defekts - kopredzes trūkums, kas parasti ir saistīts ar vājredzību.
- Vistas aklums Redzes defekts - vāja redzes spēja krēslā.
- Vistas aklums Redzes defekts - vāja redzes spēja krēslā.
- rēgs Redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī spoks.
- plenārreferāts Referāts, kas ir paredzēts visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
- Nosacījuma reflekss Reflekss, kas izveidojas organisma dzīves laikā līdz ar pieredzi.
- Nosacījuma reflekss Reflekss, kas izveidojas organisma dzīves laikā līdz ar pieredzi.
- Dienesta pakāpe Reglamentā, nolikumā paredzēts nosaukums, ko piešķir karavīriem atbilstoši viņu kvalifikācijai, ieņemamajam amatam, nopelniem.
- omnibuss Regulārai pasažieru pārvadāšanai paredzēti daudzvietīgi rati, ko vilka zirgi un kam bija slēgta virsbūve.
- atklāsme Reliģiski ideālistiskajā filozofijā - pārjutekliska patiesības uztvere, kas piemīt tikai izredzētajiem mistiskas apskaidrības brīdī.
- patrice Reljefa apgriezta iespiedzīmes forma, kas paredzēta matrices izgatavošanai.
- apsvērums Rezultāts --> apsvērt. Pārdomāts slēdziens, kas radies paredzot, novērtējot.
- pieredzējums Rezultāts --> pieredzēt.
- Zelta likums Rīcības princips, motīvs, kas radies, veidojies uz dzīves pieredzes pamata.
- darbarīks Rīks, ar kuru cilvēks iedarbojas uz kādu priekšmetu. Rīks, kas paredzēts noteikta veida darbam.
- tīkls Rīks, ierīce u. tml., kam galvenā sastāvdaļa ir šāds pinums un kas ir paredzēts dzīvnieku (parasti ūdensdzīvnieku) ķeršanai.
- locīt Ritināt, tīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida.
- kordons Robežapsardzes postenis. Arī apsardze. Šādam postenim, arī apsardzei paredzēta celtne.
- zeltnesis Rokas ceturtais pirksts, uz kura parasti nēsā gredzenu.
- rotaļbumba Rotaļām paredzēta bumba.
- plaukšķene Rotaļu šaujamrīks, kas paredzēts iluminācijai un ko izšaujot rodas troksnis.
- broša Rotas lieta (bieži ar dārgakmeni vai tā imitāciju), kas paredzēta piespraušanai pie tērpa.
- balss Runātājs, kuru klausītājs neredz, nav pamanījis.
- uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis, tūrists, talcinieks) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, paredzēto, justos apmierināts.
- noziegums Sabiedriski ļoti bīstama, sabiedrībai kaitīga darbība vai bezdarbība, par ko likumā ir paredzēts sods.
- aina Sabiedrisko, arī psihisko parādību it kā redzama izpausme. To attēlojums.
- pamatlaiks Sacensību norisei paredzētais laiks.
- paraugsaimniecība Saimniecība, kur pārbauda, ievieš zinātnes atziņas, pirmrindas pieredzi un ar tām iepazīstina citus lauksaimniecības darbiniekus. Arī priekšzīmīga saimniecība.
- kautķermenis Saimnieciskai izmantošanai vai rūpnieciskai pārstrādāšanai paredzēts nonāvēta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un iekšējiem taukiem, parasti arī bez ādas.
- sinodisks Saistīts ar debess ķermeņu redzamo kustību pie debess attiecībā pret Sauli.
- rekreatīvs Saistīts ar rekreāciju (1), tai raksturīgs. Tāds, kas ir paredzēts rekreācijai (1).
- sanitārs Saistīts ar veselības aizsardzību, higiēnu, tām raksturīgs. Tāds, ko izmanto, kas ir paredzēts veselības aizsardzībai, higiēnai.
- Ērgļa acis Saka par acīm, kam ir ļoti laba redzes spēja.
- Degunu iebāzis (retāk iedūris) Saka par cilvēku, kas ir iegrimis darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
- Nav ar pliku roku ņemams Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- Nav ar pliku roku paņemams Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- Nav ar pliku roku (pa)ņemams Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- Nav ar pliku roku (pa) ņemams Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- Nav (jau, arī vairs) vakarējais (arī no vakarējiem) Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- Pazudušais grasis Saka par ilgi neredzētu, nesastaptu cilvēku.
- Pazudušais grasis Saka par ilgi neredzētu, nesastaptu cilvēku.
- Kaķim jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
- Kaķim (arī sunim, zirgam) jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
- Sunim (arī kaķim, zirgam) jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
- Zirgam (arī sunim, kaķim) jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
- (Kad) dzīvosim, (tad) redzēsim Saka par notikumiem, kas nav iepriekš paredzami.
- (Kad) dzīvosim, (tad) redzēsim Saka par notikumiem, kas nav iepriekš paredzami.
- Nelaime nenāk brēkdama, arī nelaime nenāk lūdzama Saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām.
- Nelaime nenāk brēkdama, arī nelaime nenāk lūdzama Saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām.
- Nelaime nenāk brēkdama Saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām.
- Zaļš (arī zils un zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- Zils un zaļš (arī zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- Zils un zaļš (arī raibs) griežas (arī metas) gar (arī priekš) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
- Zils un zaļš (arī raibs) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
- Zils un zaļš (arī raibs) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
- Raibs (arī zils un zaļš) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm, arī acu priekšā Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
- (Zils un) zaļš gar (arī priekš) acīm šķīst Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena.
- Acis (ir) pierē Saka par spēju pašam redzēt, spriest.
- Acis ir pierē Saka par spēju pašam redzēt, spriest.
- Jau kapsētas suņi rej (kādam) Saka, ja (kādam) paredzama drīza nāve.
- Jau kapsētas suņi rej (kādam) Saka, ja (kādam) paredzama drīza nāve.
- Jau kapsētas suņi rej (kādam) Saka, ja (kādam) paredzama drīza nāve.
- Nav ko redzēt Saka, ja (kur) nav nekā īpaša, interesanta, ko redzēt.
- Acis mielojas Saka, ja ar patiku skatās, redz.
- Dur vai acis ārā Saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt.
- Dur vai acis laukā (arī ārā) Saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt.
- Dur vai acis ārā Saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt.
- Melns (arī zaļš un zils, zaļš, raibs) nogriežas gar acīm Saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
- Zaļš un zils (arī zaļš, melns, raibs) nogriežas gar acīm Saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
- Cālis grib vistu mācīt Saka, ja kāds gados jaunāks un mazāk pieredzējis grib mācīt citu, gados vecāku, kam pieredze daudz lielāka.
- Sanāk (arī satek (visi) gali (kopā) Saka, ja kas izdodas tā, kā paredzēts.
- Sanāk (arī satek) (visi) gali kopā Saka, ja kas izdodas tā, kā paredzēts.
- Sanāk (arī satek) (visi) gali kopā Saka, ja kas izdodas tā, kā paredzēts.
- Satek (arī sanāk) (visi) gali (kopā) Saka, ja kas izdodas tā, kā paredzēts.
- Nevienas dzīvības (arī dzīvībiņas) Saka, ja nekur tuvumā neredz neviena cilvēka.
- Kas (nu) to deva (arī dos), arī kas (nu) tev (to) deva (arī dos) Saka, ja nenotiek (nenotika vai nav izredzes, ka notiks) vēlamais.
- Nāve degungalā, arī nāve deguna (arī zobu) galā Saka, ja paredzama drīza nāve.
- Nāve deguna (arī zobu) galā, arī nāve degungalā Saka, ja paredzama drīza nāve.
- Nāve deguna (arī zobu) galā, arī nāve degungalā Saka, ja paredzama drīza nāve.
- Būt (arī stāvēt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā Saka, ja paredzama drīza nāve.
- Nāve deguna (arī zobu) galā, arī nāve degungalā Saka, ja paredzama drīza nāve.
- Stāvēt (arī būt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā Saka, ja paredzama drīza nāve.
- Stāvēt (arī būt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā Saka, ja paredzama drīza nāve.
- Nāve zobu (arī deguna) galā Saka, ja paredzama drīza nāve.
- Būt (arī stāvēt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā Saka, ja paredzama dūža nāve.
- Acis (arī acu gaisma) satumst Saka, ja redze kļūst vāja.
- Skatiens (arī skats, acis) satumst Saka, ja redze kļūst vāja.
- Skats (arī skatiens, acis) satumst Saka, ja redze kļūst vāja.
- Acis (arī acu gaisma) tumst Saka, ja redze pakāpeniski kļūst vāja.
- Acīs ņirb, arī acīs sāk ņirbēt Saka, ja rodas redzes traucējumi (parasti ilgstoši skatoties uz ko raibu, kustīgu).
- Nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs) Saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
- Nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs), arī nav zvanīts, kuros kapos glabās Saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
- Nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs) Saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
- Nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs) Saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
- Nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos zvanīs (arī glabās), arī nav zvanīts, kuros kapos glabās Saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
- Zaļš gar acīm noskrien Saka, ja uz brīdi rodas redzes traucējums pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
- Sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm Saka, ja, parasti pēkšņi, rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
- Sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm Saka, ja, parasti pēkšņi, rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
- Slapjš aiz ausīm Saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
- Ne vairāk (par) Saka, norādot uz vislielāko (iespējamo, paredzamo) daudzumu.
- Kas raus (kādu) Saka, paredzot, ka (kādam) nekas slikts nenotiks.
- nākt Sākt augt, veidoties (par augiem, to daļām). Sākot augt, kļūt redzamam, parādīties.
- fasetacs Salikta (posmkāju) acs, kas sastāv no konusveida redzes elementiem (omatīdijiem).
- papildsamaksa Samaksa papildus iepriekš paredzētajai samaksai.
- pārmaksāt Samaksāt vairāk par preces vērtību. Samaksāt vairāk, nekā likumā paredzēts.
- tuvoties Samazinoties attālumam, kļūt labāk uztveramam (parasti dzirdamam, redzamam).
- plīvurs Samērā labi caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums.
- Liels ūdens Samērā liels, parasti (kā) vārīšanai paredzēts, izmantots ūdens daudzums.
- Mazs ūdens Samērā mazs, parasti (kā) vārīšanai paredzēts, izmantots ūdens daudzums.
- izsāpēt Sāpēt, līdz pilnīgi vai daļēji zūd redzes vai dzirdes spēja (par acīm vai ausīm), sāpēt, līdz sabojājas vai izkrīt (par zobiem).
- Nolasīt vārdus no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
- Nolasīt (vārdus) no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām. Vērīgi uzklausīt (kāda izteikumu).
- sardzne Sardzei (1) paredzētas telpas, arī celtne.
- samatīt Saredzēt.
- sargmājiņa Sargiem, sardzei paredzēta (neliela) celtne.
- sargtornis Sargiem, sardzei paredzēts tornis.
- salocīt Saritināt, satīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida. Ritinot, tinot (kādu materiālu), izveidot (ko lokveidīgu, gredzenveidīgu no tā).
- saviest Saskatīt, saredzēt (ko), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- iela Satiksmei paredzēta josla pilsētās un biezi apdzīvotās vietās.
- fotosfēra Saules virsējais redzamais slānis.
- rolkeris Sauskravas kuģis, kas paredzēts horizontālai kravas iekraušanai un izkraušanai.
- treilerkuģis Sauskravas kuģis, kas paredzēts horizontālai kravas iekraušanai un izkraušanai. Rolkeris.
- Zelta rudens Sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
- Zelta rudens Sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
- neapbruņots Savienojumā «ar neapbruņotu aci»: tikai ar redzi, bez optiskiem palīglīdzekļiem.
- granulācija Savienojumā «Saules granulācija»: teleskopā uz Saules virsmas redzamais granulu (2) tīkls.
- simpatētisks Savienojumā «simpatētiskā tinte»: bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā un kas kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
- samainīt Savstarpēji izkārtot (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) vienam otra, citam cita paredzētajā laikā.
- drogas Sažāvēti augi vai to daļas, ko izmanto ārstniecībā. Ārstniecības augi, ko paredzēts sažāvēt.
- atziņa Secinājums, uzskats (kas radies pētījumu, novērojumu vai pieredzes rezultātā). Atzinums.
- pārliecināties Secināt (ko), piemēram, pēc parādību norises, notikumu gaitas, pieredzes.
- krēsls Sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās parasti uz vairākām kājām.
- sols Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā.
- aizsegt Sedzot, aizliekot (ko) priekšā, panākt, ka nav redzams vai ir mazāk redzams. Sedzot (ko) priekšā, pasargāt, apslēpt u. tml. Aizklāt.
- rifs Sekla zemūdens vai nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēda.
- vaga Sēšanai, stādīšanai paredzēta šaura, garena dobe.
- konceptuālisms Sholastiskās filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni ir īpaša apziņas forma - pirmspieredzes koncepti.
- signālraķete Signalizēšanai paredzēta raķete, kuras lādiņš deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus.
- signālspuldze Signalizēšanai paredzēta spuldze.
- signālsvilpe Signalizēšanai paredzēta svilpe.
- signāltaure Signalizēšanai paredzēta taure.
- signāluguns Signalizēšanai paredzēts gaismas avots.
- signālkarogs Signalizēšanai paredzēts karogs.
- signālpīkstenis Signalizēšanai paredzēts pīkstenis. Signālzummers.
- signālzummers Signalizēšanai paredzēts zummers. Signālpīkstenis.
- signālzvans Signalizēšanai paredzēts zvans.
- teātris Sintētisks, kolektīvs mākslas veids, kura darbi paredzēti uztverei ar redzi un dzirdi un galvenie izteiksmes līdzekļi ir cilvēka runa, darbība, izturēšanās; arī teātra māksla, skatuves māksla.
- Miglas sirēna (arī svilpe, taure) Sirēna (svilpe, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- Miglas sirēna (arī svilpe, taure) Sirēna (svilpe, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai.
- manāms Skaidri uztverams. Arī redzams.
- transkripcija Skaņdarba pārveidojums citādam atskaņojumam nekā paredzēts oriģinālā. Arī brīva, virtuoza (skaņdarba) apdare.
- tribīne Skatītājiem paredzēta liela būve ar pakāpeniski paaugstinātām solu, arī pakāpienu rindām (stadionos, lielu pasākumu laukumos u. tml.). Šādā būvē esošie skatītāji.
- sazīmēt Skatoties uztvert kā tāpatīgu (kam iepriekš redzētam, zināmam). Arī saskatīt.
- nozaudēt Skatoties, vērojot, izlaist (ko) no redzes loka.
- Spēles laukums Skatuves daļa, kas ir redzama skatītājiem.
- kupeja Slēgts vagona nodalījums, kas paredzēts nedaudziem (parasti diviem vai četriem) pasažieriem.
- furgons Slēgts, segts transportlīdzeklis (piemēram, kravas automobilis, bagāžas vagons, rati). Slēgta, segta kravai paredzēta daļa (transportlīdzeklī, piemēram, kravas automobilī, vagonā, ratos).
- Speciālās slēpes Slēpes, kas ir paredzētas kādas kravas pārvietošanai.
- uzrauties Slīdot uzvirzīties augstāk par paredzēto, pieņemamo stāvokli (par apģērbu, drānu u. tml.).
- smirģelis Slīpēšanai, pulēšanai, asināšanai paredzēts materiāls, kas ir sacementēts, piemēram, no sasmalcināta granīta.
- papildslodze Slodze, ko rada vai kas rodas papildus iepriekš paredzētajai, arī normālajai slodzei.
- piesis Smails, tievs izvirzījums (priekšmetam), kas ir paredzēts, lai tas iespiestos (kur).
- cigārs Smēķēšanai paredzēts blīvi satītu tabakas lapu veidojums ar uzbiezinātu vidu un smailākiem galiem.
- Moku sols Solam līdzīgs veidojums, kas ir paredzēts spīdzināšanai.
- rokassoma Soma, kas ir paredzēta nešanai rokā. Arī rokassomiņa.
- kamera Speciālam nolūkam paredzēta atsevišķa telpa (piemēram, iestādē). Norobežota vieta (piemēram, darba, ražošanas iecirknī).
- šihta Speciāli sagatavots un noteiktās attiecībās sajaukts materiālu maisījums, kas paredzēts pārstrādāšanai, piemēram, metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
- zīmogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas vai iespiešanai tajā (dokumentu vai darbības apstiprināšanai).
- spiedogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas vai iespiešanai tajā. Zīmogs (1).
- ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- acumērs Spēja noteikt attālumu, apjomu, svaru, ātrumu u. tml. ar redzi, bez palīglīdzekļiem.
- Redzes atmiņa Spēja saglabāt to, kas uztverts ar redzi.
- Redzes atmiņa Spēja saglabāt to, kas uztverts ar redzi.
- Pašgājēja šasija Spēkrati, kuru konstrukcija ir paredzēta, piemēram, darba mašīnu, rīku, kravas kastes, uzmontēšanai vai uzkurināšanai.
- spīgot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās). Būt redzamam (par acu spīdumu).
- spīguļot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās). Būt redzamam (par acu spīdumu).
- mirgot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizēt Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizmot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizuļot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
- lāpa Spilgti fotosfēras veidojumi Saules aktīvajos rajonos, kas redzami baltā gaismā (galvenokārt Saules diska malu tuvumā).
- vītne Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piemēram, detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
- spirālgredzens Spirālveidīgi darināts gredzens. Gredzens ar spirālveida reljefu.
- skrejceļš Sporta laukumā iekārtots ceļš, kas ir paredzēts skriešanas, arī slidošanas sacensībām un kam ir vairākas paralēlas joslas.
- Ledus stadions Sporta sacensībām paredzēts ledus ceļš vai ledus laukums kopā ar skatītāju tribīnēm un palīgtelpām.
- Cīņas sports Sporta veids, kur divcīņā ar noteikumos paredzētiem paņēmieniem cenšas uzvarēt pretinieku.
- Cīņas sports Sporta veids, kur divcīņā ar noteikumos paredzētiem paņēmieniem cenšas uzvarēt pretinieku.
- favorīte Sportiste, arī sportistu komanda, kurai ir lielas izredzes uzvarēt sacensībās.
- favorīts Sportists, kam ir lielas izredzes uzvarēt sacensībās.
- sajukums Stāvoklis, kad (kādā norisē, procesā, arī sistēmā) nav ierastās, paredzētās kārtības.
- beigas Stāvoklis, kad (kas, parasti cerības, izredzes) ir zaudēts, gājis bojā.
- Acs lēcas apduļķojums Stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama. Katarakta.
- divvientulība Stāvoklis, kad divus cilvēkus neredz, netraucē citi, stāvoklis, kad divi cilvēki ir nošķirti no citiem.
- pārredzamība Stāvoklis, kad var pārredzēt (ko).
- pārskatāmība Stāvoklis, kad var pārskatīt, pārredzēt (ko).
- rāja Stieņveida elements, ko piestiprina šķērsām mastam un kas paredzēts taisno buru piesiešanai, arī signālkarodziņu, antenu izkāršanai.
- Naivais reālisms Stihisks, ar ikdienas pieredzi un praksi pamatots uzskats, ka lietas, pasaule eksistē neatkarīgi no mums, no mūsu sajūtām un apziņas.
- vitrīna Stiklota plāksne, kaste, stiklots skapis u. tml., kas paredzēts priekšmetu novietošanai apskatei. Arī skatlogs.
- blāvstikls Stikls ar matētu virsmu, vāji caurredzams stikls.
- gredzens Stīpiņa, ar ko gredzeno dzīvniekus (parasti putnus).
- vājredzība Stiprs redzes vājums.
- neklātiene Strādājošiem paredzēts mācību veids - mācību vielas apgūšana galvenokārt patstāvīgi, kā arī īpašās sesijās. Attiecīgā (mācību iestādes) nodaļa, arī mācību iestāde.
- stažēties Strādāšana (kādā specialitātē) pieredzes apguvei, kvalifikācijas paaugstināšanai, arī piemērotības noteikšanai.
- Ņirbēt gar acīm Strauji virzīties garām (tiešā tuvumā). Ar redzi tikt uztvertam (par ko spilgtu, daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
- makrostruktūra Struktūra, kas ir redzama bez optiskiem instrumentiem, ierīcēm vai nelielā palielinājumā. Pretstats: mikrostruktūra.
- mikrostruktūra Struktūra, kas ir redzama tikai ar mikroskopu. Pretstats: makrostruktūra.
- Studentu virtuve Studentiem paredzēta ēdnīca (Latvijas brīvvalsts laikā), kur ēdieni bija par palētinātām cenām.
- Akadēmiskais parādnieks Students, kas nav nokārtojis noteiktajā laikā paredzētos eksāmenus un ieskaites.
- Mūžīgais students Students, kas vājo sekmju dēļ mācās ievērojami ilgāk nekā paredzēts mācību plānos.
- paksis Stūra savienojums (parasti guļbūves celtnes konstrukcijā), ko veido ierobojumi būvdetaļās (piemēram, baļķos) un to redzamo galu šķēlumi vai brīvie gali. Šādas celtnes stūris.
- pozitīvisms Subjektīvā ideālisma paveids, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pozitīvos pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
- naktssvārki Svārki, kas paredzēti gulēšanai.
- Miglas svilpe (arī sirēna, taure) Svilpe (sirēna, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- vakarkleita Svinīgiem gadījumiem paredzēta, parasti grezna, kleita.
- vakartērps Svinīgiem gadījumiem paredzēts, parasti grezns, tērps.
- galds Šāda mēbele kopā ar ēdieniem un dzērieniem, kas atrodas uz tās. Ēdienu, dzērienu kopums, kas paredzēts kādam īpašam gadījumam.
- krāsa Šāda redzes, sajūta, uztvere, kas tradicionāli saistīta ar kādu priekšmetu, vielu izskatu.
- kupols Šādas velves virsma, kas redzama no celtnes ārpuses.
- zenītieroči Šaujamieroči un raķešu ieroči, kas paredzēti gaisa mērķu iznicināšanai.
- stars Šaura redzama gaismas izplatīšanās josla.
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
- ieslīdēt Šķietamā kustībā ievirzīties (kā aizsegā) un nebūt vairs redzamam (par debess spīdekļiem).
- arbitrs Šķīrējtiesnesis, ko izvēlas prāvnieki vai ko iecel valsts likumā paredzētajā kārtībā.
- šujamadata Šūšanai paredzēta adata.
- šujampiederumi Šūšanai paredzēti piederumi (piemēram, adatas, kniepadatas, šķēres, diegi).
- Pārmalas (arī pārmalu) dūriens Šūšanas tehnika - dūriens, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas.
- masveidā Tā, ka (kas) attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tā, ka (kas) ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu. Tā, ka (kas) ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
- slepus Tā, ka citi neredz, nepamana, nenojauš. Slepeni.
- tālu Tā, ka ir uztverams (piemēram, redzams, dzirdams) samērā lielā attālumā.
- tuvu Tā, ka ir uztverams (piemēram, redzams, dzirdams) samērā mazā attālumā.
- papildus Tā, ka tiek izmantots, organizēts, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, būtiskāko, raksturīgāko, arī iepriekš paredzēto, sākotnējo.
- izejams Tāds (apģērbs), kas paredzēts viesībām, svētkiem u. tml. gadījumiem.
- vājredzīgs Tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums.
- gudrs Tāds (cilvēks), kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze.
- vērienīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgs plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- nepazīstams Tāds (cilvēks), kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav pazīstams. Svešs (1).
- ārējs Tāds (orgāns, tā daļa), kas atrodas ķermeņa vai orgāna ārpusē, ir no ārpuses redzams.
- vārāms Tāds (parasti trauks), kas paredzēts (kā) vārīšanai.
- divvirzienu Tāds (piemēram, ceļš), kas paredzēts kustībai divos (pretējos) virzienos.
- vienvirziena Tāds (piemēram, ceļš), kas paredzēts kustībai tikai vienā virzienā. Tāds, kas noris tikai vienā virzienā.
- zarains Tāds (priekšmets), uz kura ir zaru izaugumi. Tāds (priekšmets), kam ir redzamas bijušo (parasti nocirsto) zaru vietas.
- Vokāli instrumentāls (skaņdarbs) Tāds (skaņdarbs), kas paredzēts atskaņošanai ar balsi un mūzikas instrumentiem.
- apbūve Tāds (zemes gabals, teritorija), ko paredzēts apbūvēt.
- radioredzamība Tāds uztverošās un raidošās radiostacijas novietojums, kurā abas stacijas atrodas radioviļņu pārraides tiešās redzamības zonā.
- lāpāms Tāds, ar ko ir paredzēts lāpīt.
- platformāta Tāds, kā uzņemšanā un projicēšanā tiek izmantota filma, kuras platums ir no 50 līdz 70 milimetriem (parasti par kinofilmu) Tāds, kas ir paredzēts šāda izmēra filmas uzņemšanai un projicēšanai
- stiprs Tāds, kam ir dziļas zināšanas, arī prasme, pieredze (kādā nozarē).
- piedzīvojis Tāds, kam ir dzīves pieredze.
- gredzenveida Tāds, kam ir gredzena, riņķa veids.
- gredzenots Tāds, kam ir gredzeni. Ar gredzeniem.
- redzīgs Tāds, kam ir laba redzes spēja (par acīm).
- rūdīts Tāds, kam ir liela pieredze, plašas zināšanas (kādā darbības nozarē).
- vecākais Tāds, kam ir lielāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
- pusakls Tāds, kam ir ļoti vāja redze. Tāds, kam viena acs ir neredzīga.
- mazkompetents Tāds, kam ir maza lietpratība, mazas zināšanas, maza profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mazpieredzējis Tāds, kam ir maza pieredze (piemēram, kādā darbā).
- jaunākais Tāds, kam ir mazāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
- uzmanīgs Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk uztvertu, piemēram, redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
- paakls Tāds, kam ir pavāja redze.
- piedzīvojis Tāds, kam ir pieredze, praktiskas iemaņas kādā nozarē. Pieredzējis.
- mietpilsonisks Tāds, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
- ribains Tāds, kam ir redzami samērā lieli ribu izciļņi (par, parasti novājējušu, cilvēku, vai dzīvnieku, to ķermeņa daļām).
- redzīgs Tāds, kam ir redze.
- ziņkārīgs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanas, tieksme iegūt zināšanas (2).
- ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2). Ziņkārīgs.
- bezperspektīvs Tāds, kam nav labvēlīgu perspektīvu, izredžu. Tāds, kas nerada labvēlīgas perspektīvas, izredzes.
- neredzīgs Tāds, kam nav redzes spēju (par acīm).
- neredzīgs Tāds, kam nav redzes spēju. Akls.
- akls Tāds, kam nav redzes spēju. Neredzīgs.
- nepieredzējis Tāds, kam nav vēl pieredzes (piemēram, kādā darbā).
- necaurredzams Tāds, kam nevar redzēt cauri.
- tālredzīgs Tāds, kam piemīt spēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē.
- tālredzīgs Tāds, kam piemīt tālredzība (par acīm).
- tuvredzīgs Tāds, kam piemīt tuvredzība (par acīm, skatienu).
- vieds Tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze. Arī gudrs (1).
- vājredzīgs Tāds, kam stipri pavājinājušās redzes spējas (par acīm).
- vientiesīgs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī tāds, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs (1), lētticīgs.
- naivs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Tāds, kas ir dabiski vienkāršs, nemākslots, arī uzticas bez pietiekama pamatojuma.
- nekompetents Tāds, kam trūkst lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
- akls Tāds, kam uz brīdi ir pavājinājušās redzes spējas.
- caurredzams Tāds, kam var redzēt cauri.
- muļķa Tāds, kam vēl trūkst pieredzes, zināšanu, izpratnes (par bērniem).
- neaprēķināms Tāds, kara izturēšanās, rīcība, runa nav iepriekš paredzama, tāds, kas izturas, rīkojas, kurā impulsīvi, negaidīti.
- pieņemams Tāds, kas (iestādē, uzņēmumā u. tml.) ir paredzēts, iekārtots apmeklētāju pieņemšanai.
- uzgaidāms Tāds, kas (iestādē, uzņēmumā u. tml.) ir paredzēts, iekārtots, lai būtu, kur uzturēties, gaidot (pieņemšanu pie kāda, satiksmes līdzekli u. tml.).
- vadošs Tāds, kas (piemēram, iekārtā, ierīcē) ir paredzēts (kā, parasti kustības virziena) noteikšanai, ieturēšanai.
- priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma). Pretstats: pakaļējs.
- miglains Tāds, kas (redzes sajūtās) ir izplūdis, kam nav asu kontūru (redzes asuma samazināšanās dēļ).
- pilns Tāds, kas aptver visu (kā) apjomu, kopumu. Tāds, kurā ir visas paredzētās, nepieciešamās daļas, detaļas u. tml. (par ko kompleksu).
- ārštats Tāds, kas attiecas uz darbu ārpus štata, tāds, kas paredzēts tiem darbiniekiem, kas nav štatā.
- masveida Tāds, kas attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tāds, kas ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu. Tāds, kas ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
- masveidīgs Tāds, kas attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tāds, kas ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu. Tāds, kas ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
- tauta Tāds, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem (par izglītības iestādēm).
- iela Tāds, kas darbojas, noris ārpus telpām, parasti šādā satiksmei paredzētā joslā.
- nakts Tāds, kas darbojas, noris, pastāv šajā laikposmā. Tāds, kas ir paredzēts, pielāgots izmantošanai šajā laikposmā.
- vakars Tāds, kas darbojas, noris, pastāv šajā laikposmā. Tāds, kas ir paredzēts, pielāgots izmantošanai šajā laikposmā.
- transcendentāls Tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās, empīriskās pasaules robežām.
- ilgs Tāds, kas iegūts, radies lielākā laika posmā (piemēram, par praksi, pieredzi, novērojumiem).
- četrdienu Tāds, kas ilgst četras dienas. Tāds, kas paredzēts četrām dienām.
- četrnedēļu Tāds, kas ilgst četras nedēļas. Tāds, kas paredzēts četrām nedēļām.
- četrgadu Tāds, kas ilgst četrus gadus, tāds, kas paredzēts četriem gadiem.
- četrgadīgs Tāds, kas ilgst četrus gadus. Tāds, kas paredzēts četriem gadiem.
- četrmēnešu Tāds, kas ilgst četrus mēnešus. Tāds, kas paredzēts četriem mēnešiem.
- daudzgadu Tāds, kas ilgst daudzus gadus. Tāds, kas paredzēts daudziem gadiem.
- desmitgadīgs Tāds, kas ilgst desmit gadus. Tāds, kas paredzēts desmit gadiem.
- desmitgadu Tāds, kas ilgst desmit gadus. Tāds, kas paredzēts desmit gadiem.
- deviņgadīgs Tāds, kas ilgst deviņus gadus. Tāds, kas paredzēts deviņiem gadiem.
- divdienu Tāds, kas ilgst divas dienas. Tāds, kas paredzēts divām dienām.
- divnedēļu Tāds, kas ilgst divas nedēļas. Tāds, kas paredzēts divām nedēļām.
- divpadsmitgadīgs Tāds, kas ilgst divpadsmit gadus. Tāds, kas paredzēts divpadsmit gadiem.
- divgadīgs Tāds, kas ilgst divus gadus. Tāds, kas paredzēts diviem gadiem.
- divgadu Tāds, kas ilgst divus gadus. Tāds, kas paredzēts diviem gadiem.
- divmēnešu Tāds, kas ilgst divus mēnešus. Tāds, kas paredzēts diviem mēnešiem.
- piecdienu Tāds, kas ilgst piecas dienas. Tāds, kas paredzēts piecām dienām.
- piecnedēļu Tāds, kas ilgst piecas nedēļas. Tāds, kas paredzēts piecām nedēļām.
- piecgadīgs Tāds, kas ilgst piecus gadus; tāds, kas paredzēts pieciem gadiem.
- piecgadu Tāds, kas ilgst piecus gadus. Tāds, kas paredzēts pieciem gadiem.
- piecmēnešu Tāds, kas ilgst piecus mēnešus. Tāds, kas paredzēts pieciem mēnešiem.
- pusotrgadīgs Tāds, kas ilgst pusotra gada. Tāds, kas paredzēts pusotram gadam.
- septiņdienu Tāds, kas ilgst septiņas dienas. Tāds, kas paredzēts septiņām dienām.
- septiņnedēļu Tāds, kas ilgst septiņas nedēļas. Tāds, kas paredzēts septiņām nedēļām.
- septiņgadīgs Tāds, kas ilgst septiņus gadus. Tāds, kas paredzēts septiņiem gadiem.
- septiņgadu Tāds, kas ilgst septiņus gadus. Tāds, kas paredzēts septiņiem gadiem.
- septiņmēnešu Tāds, kas ilgst septiņus mēnešus. Tāds, kas paredzēts septiņiem mēnešiem.
- sešnedēļu Tāds, kas ilgst sešas nedēļas. Tāds, kas paredzēts sešām nedēļām.
- sešdienu Tāds, kas ilgst sešos dienas. Tāds, kas paredzēts sešām dienām.
- sešgadīgs Tāds, kas ilgst sešus gadus. Tāds, kas paredzēts sešiem gadiem.
- sešmēnešu Tāds, kas ilgst sešus mēnešus. Tāds, kas paredzēts sešiem mēnešiem.
- trīsdienu Tāds, kas ilgst trīs dienas. Tāds, kas paredzēts trim dienām.
- trīsgadīgs Tāds, kas ilgst trīs gadus; tāds, kas paredzēts trim gadiem.
- trīsgadu Tāds, kas ilgst trīs gadus. Tāds, kas paredzēts trim gadiem.
- trīsmēnešu Tāds, kas ilgst trīs mēnešus. Tāds, kas paredzēts trim mēnešiem.
- trīsnedēļu Tāds, kas ilgst trīs nedēļas. Tāds, kas paredzēts trim nedēļām.
- vairākdienu Tāds, kas ilgst vairākas dienas. Tāds, kas paredzēts vairākām dienām.
- vairāknedēļu Tāds, kas ilgst vairākas nedēļas. Tāds, kas paredzēts vairākām nedēļām.
- daudzdienu Tāds, kas ilgst vairākas vai daudzas dienas. Tāds, kas paredzēts vairākām vai daudzām dienām.
- sekulārs Tāds, kas ilgst vairākus gadsimtus. Tāds, kas ir paredzēts vairākiem gadsimtiem.
- vairākmēnešu Tāds, kas ilgst vairākus mēnešus. Tāds, kas paredzēts vairākiem mēnešiem.
- vienpadsmitgadīgs Tāds, kas ilgst vienpadsmit gadus. Tāds, kas paredzēts vienpadsmit gadiem.
- viendienas Tāds, kas ilgst vienu dienu, tāds, kas paredzēts vienai dienai. Arī tāds, kas pastāv, ir nozīmīgs neilgu laiku.
- viengada Tāds, kas ilgst, pastāv vienu gadu. Tāds, kas paredzēts vienam gadam.
- viengadējs Tāds, kas ilgst, pastāv vienu gadu. Tāds, kas paredzēts vienam gadam.
- viengadīgs Tāds, kas ilgst, pastāv vienu gadu. Tāds, kas paredzēts vienam gadam.
- vizuāls Tāds, kas iluzori iedarbojas uz redzes uztveri.
- visgudrs Tāds, kas ir gudrs, arī gudrāks par citiem (parasti bagātīgas darba, dzīves pieredzes dēļ). Arī pārgudrs.
- pailgs Tāds, kas ir iegūts, radies samērā ilgā laikposmā (piemēram, par praksi, pieredzi, novērojumiem).
- neilgs Tāds, kas ir iegūts, radies samērā īsā laikposmā (piemēram, par praksi, pieredzi, novērojumiem).
- speciāls Tāds, kas ir īpaši paredzēts kādai noteiktai darbībai, kādam noteiktam nolūkam. Saistīts ar kādu noteiktu darbību, parādību, priekšmetu.
- operatīvs Tāds, kas ir jāveic nekavējoties. Tāds, kas ir paredzēts (kā) tūlītējai veikšanai, saistīts ar (kā) tūlītēju veikšanu.
- empīrisks Tāds, kas ir pamatots ar pieredzi, izriet no pieredzes.
- mazgājams Tāds, kas ir paredzēts (kā) mazgāšanai (par traukiem).
- rušināms Tāds, kas ir paredzēts (kā) rušināšanai.
- saspraužams Tāds, kas ir paredzēts (kā) saspraušanai.
- smeļams Tāds, kas ir paredzēts (kā) smelšanai.
- stādāms Tāds, kas ir paredzēts (kā) stādīšanai (par rīkiem, ierīcēm u. tml.).
- pretzagļu Tāds, kas ir paredzēts (kā) zādzību novēršanai, aizsardzībai pret (kā) zādzībām.
- pretķīmisks Tāds, kas ir paredzēts aizsardzībai pret ķīmiskajiem uzbrukumiem, ķīmisko ieroču iedarbības novēršanai.
- platsliežu Tāds, kas ir paredzēts braukšanai pa šādām sliedēm.
- šaursliežu Tāds, kas ir paredzēts braukšanai pa šādām sliedēm.
- pasažieris Tāds, kas ir paredzēts cilvēku pārvadāšanai, parasti par maksu. Tāds, kas ir paredzēts cilvēku apkalpošanai pirms vai pēc šādas pārvadāšanas.
- pretkājnieku Tāds, kas ir paredzēts cīņai ar pretinieka kājniekiem.
- pretlidaparātu Tāds, kas ir paredzēts cīņai ar pretinieka lidaparātiem.
- pretraķešu Tāds, kas ir paredzēts cīņai ar pretinieka raķetēm.
- prettanku Tāds, kas ir paredzēts cīņai ar pretinieka tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem.
- pretzemūdens Tāds, kas ir paredzēts cīņai ar pretinieka uzbrukumiem no ūdenstilpju dzīlēm.
- pretzemūdeņu Tāds, kas ir paredzēts cīņai ar pretinieka zemūdenēm.
- pretgaisa Tāds, kas ir paredzēts cīņai pret pretinieka lidaparātu uzbrukumiem.
- tāljūra Tāds, kas ir paredzēts darbībām citās, tālākās jūrās, okeānos, arī jūras tālās vietās. Tāds, kas pastāv, noris, darbojas citās, tālākās jūrās, okeānos, arī jūras tālās vietās.
- šaurfilma Tāds, kas ir paredzēts filmēšanai, fotografēšanai ar šādu filmu. Tāds, kas ir filmēts, fotografēts uz šādas filmas.
- pirmsdzemdību Tāds, kas ir paredzēts grūtniecēm (neilgi) pirms dzemdībām.
- šņaucams Tāds, kas ir paredzēts ievadīšanai caur deguna gļotādu, parasti ieelpā (par pulverveida vielu, parasti tabaku).
- pastāvīgs Tāds, kas ir paredzēts ilgstošai izmantošanai.
- pārtika Tāds, kas ir paredzēts izmantošanai cilvēka uzturā (atšķirībā no cita, līdzīga, kas nav derīgs uzturam).
- mirstams Tāds, kas ir paredzēts kāda apbedīšanai, bērēm.
- māņi Tāds, kas ir paredzēts kāda maldināšanai (parasti sporta spēlē).
- košļājams Tāds, kas ir paredzēts košļāšanai.
- lielkravas Tāds, kas ir paredzēts lielu kravu pārvadāšanai.
- roka Tāds, kas ir paredzēts nēsāšanai plaukstā, pirkstos, aplikšanai ap tiem, arī ap apakšdelmu, retāk augšdelmu, arī uzmaukšanai uz tiem. Tāds, kas ir paredzēts, lai to izmantotu šīm ekstremitātēm.
- siena Tāds, kas ir paredzēts novietošanai, piestiprināšanai pie šāda norobežojuma vai iebūvēšanai tajā.
- priekšturams Tāds, kas ir paredzēts novietošanai, turēšanai (kā) priekšā.
- piekarams Tāds, kas ir paredzēts piekāršanai (pie kā, kam klāt).
- priekškarams Tāds, kas ir paredzēts piekāršanai, uzkāršanai kam priekšā.
- smalks Tāds, kas ir paredzēts precīziem darbiem (piemēram, par ierīcēm, iekārtām). Tāds, kā veikšanai nepieciešama uzmanība, precizitāte. Arī precīzs.
- platekrāns Tāds, kas ir paredzēts projicēšanai uz šāda ekrāna (parasti par kinofilmu). Tāds, kur atrodas šāds ekrāns (par telpām).
- rakstāms Tāds, kas ir paredzēts rakstīšanai (piemēram, par priekšmetu, vielu).
- smagsvara Tāds, kas ir paredzēts smagu kravu pārvadāšanai (parasti par vilcienu).
- smidzināms Tāds, kas ir paredzēts smidzināšanai (par vielu).
- sods Tāds, kas ir paredzēts soda izpildei. Tāds, kas ir saistīts ar soda izpildi.
- mokas Tāds, kas ir paredzēts spīdzināšanai.
- spēle Tāds, kas ir paredzēts šādai darbībai, darbība kopumam, tāds, kas ir saistīts ar šādu darbību, darbību kopumu.
- rotaļa Tāds, kas ir paredzēts šādai darbībai, darbību kopumam. Tāds, kas ir saistīts ar šādu darbību, darbību kopumu.
- mācība Tāds, kas ir paredzēts šādam procesam, izmantojams šādā procesā, tāds, kur notiek šāds process.
- tālbrauciena Tāds, kas ir paredzēts tāliem braucieniem (parasti par kuģiem).
- priekštilta Tāds, kas ir paredzēts tilta aizsardzībai (parasti pretiniekam atņemtajā ūdenstilpes krasta daļā)-par nocietinājumu, pozīciju u.tml.
- priekštilta Tāds, kas ir paredzēts tilta aizsardzībai, nodrošināšanai pret ko nevēlamu.
- ugunsdzēšams Tāds, kas ir paredzēts uguns, ugunsgrēka dzēšanai.
- mazgājams Tāds, kas ir paredzēts, iekārtots (kā) mazgāšanai (parasti parjelpu, vietu).
- sēkla Tāds, kas ir paredzēts, izmantojams sējai, augu pavairošanai.
- sagatavošana Tāds, kas ir paredzēts, lai sagatavotu iestājeksāmeniem vai mācībām kādā mācību iestādē.
- saviesīgs Tāds, kas ir paredzēts, organizēts kādiem sabiedriskiem, parasti atpūtas, izklaidēšanās, pasākumiem.
- scēnisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus; skatuvisks.
- skatuvisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus.
- pusaudzis Tāds, kas ir raksturīgs abu dzimumu cilvēkiem šajā vecumā; tāds, kas ir paredzēts abu dzimumu cilvēkiem šajā vecumā.
- makroskopisks Tāds, kas ir redzams bez optiskiem instrumentiem, ierīcēm vai nelielā palielinājumā. Pretstats: mikroskopisks.
- mikroskopisks Tāds, kas ir redzams tikai ar mikroskopu. Pretstats: makroskopisks.
- pajauns Tāds, kas ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē) pirms samērā neilga laika. Tāds, kam vēl ir samērā maz pieredzes (darbā).
- svešs Tāds, kas ir saistīts ar cilvēkiem, kuri nekad vēl nav redzēti, sastapti, kuri nav pazīstami, arī tāds, kas piemīt šādiem cilvēkiem.
- sadzīve Tāds, kas ir saistīts ar ikdienas dzīvi, tās norisēm, darbībām (piemēram, mājsaimniecībā). Tāds, kas ir paredzēts lietošanai, izmantošanai ikdienas dzīvē (piemēram, mājsaimniecībā).
- kauja Tāds, kas ir saistīts ar šādu sadursmi. Tāds, kas ir paredzēts šādai sadursmei.
- noteka Tāds, kas ir saistīts ar šķidruma, masas novadīšanu. Tāds, kas ir paredzēts, noder šķidruma, masas novadīšanai.
- ūdensnoteka Tāds, kas ir saistīts ar ūdens novadīšanu. Tāds, kas ir paredzēts ūdens novadīšanai.
- plašs Tāds, kas ir tālu, parasti uz visām pusēm, pārredzams (par dabasskatu).
- nepārredzams Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārredzēt. Šķietami bezgalīgs. Nepārskatāms.
- nepārskatāms Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārskatīt. Šķietami bezgalīgs. Nepārredzams.
- neaptverams Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami uztvert (parasti ar redzi). Arī ārkārtīgs.
- vizuāls Tāds, kas ir uztverams ar redzi. Tāds, kas saistās ar redzes uztveri, iedarbojas uz to.
- rīts Tāds, kas ir viegls, ērts un paredzēts valkāšanai (parasti) mājās.
- saimniecība Tāds, kas it paredzēts izmantošanai mājsaimniecībā.
- spilgts Tāds, kas izraisa redzes analizatorā samērā stipru kairinājumu (par gaismu, gaismas avotu). Arī spožs (1).
- spožs Tāds, kas izraisa redzes analizatorā stipru kairinājumu (par gaismu, gaismas avotu). Arī spilgts (1).
- savs Tāds, kas kādā secībā ir paredzēts, piemērots, pienākas (kādam, kam). Atbilstošs, attiecīgs.
- praktisks Tāds, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
- caurspīdīgs Tāds, kas laiž cauri gaismas starus. Tāds, kam var redzēt cauri.
- neredzēts Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms, kas līdz šim nav redzēts.
- nepieredzēts Tāds, kas līdz šim nav noticis, pieredzēts. Nebijis. Arī ārkārtīgs.
- piedzīvot Tāds, kas līdz šim nav pieredzēts, novērots.
- pieredzēt Tāds, kas līdz šim nav redzēts, novērots.
- gudrs Tāds, kas liecina par attīstītu prātu, plašām zināšanām, bagātīgu pieredzi. Saprātīgs.
- neaptēsts Tāds, kas nav apguvis pieklājības normas, manieres. Tāds, kas nav vēl ieguvis dzīves pieredzi.
- plāns Tāds, kas nav blīvs, koncentrēts, arī tāds, kas nav piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.). Caurredzams.
- neparedzēts Tāds, kas nav iepriekš paredzēts. Arī negaidīts, pēkšņs.
- apriors Tāds, kas nav pamatots uz pieredzi, neizriet no pieredzes. Tāds, kas radies pirms pieredzes.
- negaidīts Tāds, kas nav paredzēts. Tāds, kas pārsteidz ar savu pēkšņumu.
- slēgts Tāds, kas nav pieejams visiem, kur nedrīkst piedalīties visi, bet kas ir paredzēts noteiktai cilvēku grupai. Pretstats: atklāts.
- nestandarta Tāds, kas neatbilst standartam. Tāds, kas nav paredzēts standartā.
- svešs Tāds, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav (par cilvēkiem). Tāds, kas nav tuvāk iepazīts, par kuru maz kas zināms (par cilvēkiem, cilvēku grupām).
- necaurspīdīgs Tāds, kas nelaiž cauri gaismas starus. Tāds, kam nevar redzēt cauri.
- griezīgs Tāds, kas nepatīkami kairina redzi, ļoti spilgts (par krāsām, gaismu).
- tuvredzīgs Tāds, kas nespēj paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē.
- aizklāts Tāds, kas noris, citiem neredzot (piemēram, par balsošanu, vēlēšanām). Pretstats: atklāts.
- ārkārtējs Tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā. Tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam.
- nejaušs Tāds, kas notiek negaidīti, neparedzēti.
- aposteriors Tāds, kas pamatots uz pieredzi, tāds, kas izriet no pieredzes.
- īstermiņa Tāds, kas paredzēta laika posmam, kurš nav ilgāks par 12 mēnešiem.
- astoņgadīgs Tāds, kas paredzēts astoņiem gadiem. Tāds, kas ilgst astoņus gadus.
- darbs Tāds, kas paredzēts darbam, lietošanai darba procesā.
- divguļams Tāds, kas paredzēts diviem gulētājiem (par gultu, dīvānu u. tml.).
- ilgtermiņa Tāds, kas paredzēts ilgākam laikam.
- vasara Tāds, kas paredzēts izmantošanai šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
- ziema Tāds, kas paredzēts izmantošanai šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
- lasāms Tāds, kas paredzēts lasīšanai.
- glābšana Tāds, kas paredzēts pasargāšanai no nelaimes gadījumiem, avārijām (piemēram, uz ūdens), tāds, kas paredzēts palīdzībai nelaimes gadījumos.
- dāma Tāds, kas paredzēts sievietēm.
- gods Tāds, kas paredzēts svētkiem vai svinībām (parasti par apģērbu).
- vienguļams Tāds, kas paredzēts vienam gulētājam (par gultu, dīvānu u. tml.).
- kungs Tāds, kas paredzēts vīriešiem.
- virslimita Tāds, kas pārsniedz (kā) limitā paredzēto (daudzumu, skaitu).
- virsplāns Tāds, kas pārsniedz plānā paredzēto (kā) skaitu, daudzumu.
- ilglaika Tāds, kas pastāv ilgu laiku. Tāds, kas paredzēts ilgam laikam.
- priekšlaicīgs Tāds, kas pastāv, noris pirms paredzētā, noteiktā, parastā laika.
- visuredzīgs Tāds, kas redz visu iespējamo, nepieciešamo (parasti par acīm, skatienu).
- ārējs Tāds, kas redzams no ārienes, no ārpuses, tāds, ko ievēro vispirms (par izskatu, formu u. tml.).
- virspusējs Tāds, kas redzams no virsas, virspuses (2), tāds, ko ievēro vispirms (piemēram, par izskatu, formu u. tml.). Arī ārējs (3).
- nejaušs Tāds, kas rodas, izriet no neparedzētas apstākļu sakritības, sagadīšanās.
- pēkšņs Tāds, kas rodas, notiek negaidīti, neparedzēti. Tāds, kas ir negaidīts, neparedzēts.
- dārzs Tāds, kas saistīts ar dārza (1, 2) ierīkošanu, apstrādāšanu. Tāds, kas paredzēts dārzam (1, 2) vai atrodas tajā.
- darbs Tāds, kas saistīts ar mehānisma vai tā daļu lietderīgo darbību, paredzēts darba veikšanai.
- daudzsološs Tāds, kas saistīts ar panākumiem, sasniegumiem. Tāds, kam paredzama veiksmīga attīstība.
- vecs Tāds, kas samērā ilgi strādā, darbojas (kādā nozarē). Tāds, kam ir liela, ilggadēja pieredze (darbā).
- darbaspējīgs Tāds, kas spēj funkcionēt, veikt paredzētos uzdevumus (piemēram, par organizāciju, kolektīvu).
- gaišredzīgs Tāds, kas spēj paredzēt, izprast. Tālredzīgs.
- papildu Tāds, kas tiek izmantots, organizēts, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, būtiskāko, raksturīgāko, arī iepriekš paredzēto, sākotnējo.
- rezerve Tāds, kas tiek saglabāts, uzkrāts izmantošanai noteiktas vajadzības gadījumā. Tāds, kas ir paredzēts izmantošanai papildu vajadzībām.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Tāds, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
- skraidīgs Tāds, kas vairākkārt strauji maina redzes objektus (par acīm, skatienu).
- nepiedzīvojis Tāds, kas vēl nav ieguvis dzīves pieredzi.
- pirmspieredzes Tāds, kas vēl nav izveidojies, fiksēts pieredzē.
- redzams Tāds, ko ir iespējams uztvert ar redzi.
- pagaidu Tāds, ko ir paredzēts izmantot līdz tā aizstāšanai ar ko citu (parasti ar ko labāku, ilgākam laikam paredzētu).
- traktorvilkmes Tāds, ko ir paredzēts vilkt ar traktoru.
- zirgvilkmes Tāds, ko ir paredzēts vilkt ar zirgu.
- jaunapgūstams Tāds, ko pašlaik sāk saimnieciski izmantot vai ko drīzumā paredzēts sākt saimnieciski izmantot (parasti par zemi).
- vizuāls Tāds, ko veic ar redzes palīdzību.
- ārpuskārtas Tāds, ko veic papildus plānotajam, paredzētajam. Ārpus kārtas.
- dzīslains Tāds, kur ir daudz dzīslu (1), cīpslu. Tāds, kur ir redzami daudzi asinsvadi.
- stādāms Tāds, kur ir paredzēts (ko) stādīt (par vietu, augsni u. tml.).
- vairākkultūru Tāds, kur ir vairākas kultūras. Tāds, kas paredzēts vairāku kultūru audzēšanai (par lauku).
- asarains Tāds, kurā (arī uz kura) ir redzamas asaras.
- programmēt Tāds, kurā apmācāmā darbības ir paredzētas noteiktā programmā (par mācībām, apmācībām).
- nepareizs Tāds, kura funkcijās ir novirze no normas. Nepareiza redze.
- vienzirga Tāds, kurā iejūgts viens zirgs. Tāds, kas paredzēts vienam zirgam.
- noraudāt Tāds, kurā ir redzamas raudāšanas sekas (par acīm, seju). Saraudāts.
- pilnīgs Tāds, kurā ir visas paredzētās, nepieciešamās daļas, detaļas u. tml.
- pilns Tāds, kurā ir visi paredzētie dalībnieki, grupas locekļi.
- ūdens Tāds, kurā izmanto šo vielu (piemēram, tās ķīmiskās, fizikālās īpašības, tās plūsmas enerģiju). Tāds, kas ir saistīts ar šīs vielas izmantošanu, ir paredzēts šīs vielas izmantošanai.
- sīkpilsonisks Tāds, kurā izpaužas aprobežotas intereses, šaurs redzesloks.
- profesionāls Tāds, kurā izpaužas ar attiecīgo profesiju saistītas zināšanas, sagatavotība, pieredze, prasme. Arī kvalificēts (3).
- pavājināts Tāds, kura kvalitāte, intensitāte, ir zemāka nekā paredzēts kādās normās, prasībās.
- plenārs Tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.). Pilns, vispārējs.
- cīpslains Tāds, kurā saredzamas vai sataustāmas cīpslas, dzīslas.
- naivs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne.
- vientiesīgs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Naivs (2).
- nepilns Tāds, kurā, parasti nedaudz, pietrūkst, lai būtu sasniegts attiecīgajā mērvienībā, mērā paredzētais lielums.
- spilgts Tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā samērā stipru kairinājumu.
- spožs Tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā stipru kairinājumu.
- pazīstams Tāds, par ko (kādam) ir zināšanas, pieredze.
- svešs Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu. Tāds, kas nav pazīstams, zināms, tāds, kas nav redzēts, tuvāk iepazīts, apgūts u. tml., (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
- vakars Tāds, parasti grezns (tērps), kas paredzēts valkāšanai svinīgos gadījumos.
- lasāmviela Tas (grāmata, žurnāls u. tml. vai teksts tajā), kas paredzēts lasīšanai. Tas (grāmata, žurnāls u. tml. vai teksts tajā), ko (kāds) parasti lasa.
- rakstāms Tas (piemēram, priekšmets, viela), kas ir paredzēts rakstīšanai.
- kokvedējs Tas (tāds), kas paredzēts apaļkoku izvešanai no cirsmas (par transportlīdzekļiem).
- virsplāns Tas skaits, daudzums, kas pārsniedz plānā paredzēto (kā) skaitu, daudzumu.
- savs Tas, kas attiecas (uz kādu, uz ko), ir paredzēts, piemērots (kādam, kam).
- viendienis Tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām).
- viendienītis Tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām).
- josta Tas, kas ir gredzenveida izveidots vai apņemts kam apkārt.
- košļājams Tas, kas ir paredzēts košļāšanai.
- sasējs Tas, kas ir paredzēts vai kas noder sasiešanai. Tas, ar ko kas ir sasiets.
- pārsegs Tas, kas ir pārsegts, novietots kam pāri (parasti, lai aizsargātu pret ko). Tas, kas ir paredzēts šādai pārsegšanai, novietošanai.
- cilvēknīdējs Tas, kas neieredz, ienīst cilvēkus, dara tiem ļaunu.
- lasāms Tas, kas paredzēts lasīšanai (parasti grāmata, žurnāls, laikraksts).
- virskomplekts Tas, kas pārsniedz (kā) komplektā paredzēto (daudzumu, skaitu).
- uzvija Tas, kas pārsniedz paredzēto, nepieciešamo (kā) daudzumu, apjomu, pakāpi u. tml.
- acs Tas, kas pēc izskata, formas, stāvokļa atgādina redzes orgānu.
- virsuzdevums Tas, ko veic vairāk par uzdevumā noteikto, paredzēto.
- Miglas taure (arī sirēna, svilpe) Taure (sirēna, svilpe), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- Lasāmais gabals Teksts, kas paredzēts lasīšanas apgūšanai (parasti skolā). Teksts, ko paredzēts lasīt priekšā (piemēram, kādā ceremonijā).
- lasāmgabals Teksts, kas paredzēts lasīšanas apgūšanai (parasti skolā). Teksts, ko paredzēts lasīt priekšā (piemēram, kādā ceremonijā). Lasāmais gabals.
- Parapsihiskās parādības Telekinēze, telepātija, gaišredzība u. tml.
- granula Teleskopā redzami graudiem līdzīgi veidojumi uz Saules virsmas.
- krāsa Tēlotājas mākslas (parasti glezniecības) izteiksmes līdzeklis, kas saistīts ar šādu redzes sajūtu, uztveres izraisīšanu.
- svērtuve Telpa, arī vieta, kas ir paredzēta (kā) svēršanai.
- smēķētava Telpa, arī vieta, kas ir paredzēta smēķēšanai.
- skalotava Telpa, celtne, arī vieta, kas ir paredzēta, iekārtota (kā) skalošanai.
- smalcinātava Telpa, celtne, arī vieta, kas ir paredzēta, iekārtota (kā) smalcināšanai.
- istaba Telpa, kas paredzēta noteiktam nolūkam.
- nobarotava Telpa, mītne, kas paredzēta (lauksaimniecības dzīvnieku) nobarošanai.
- Redzes loks Telpas daļa, ko uztver acs. Arī redzes leņķis.
- Redzes loks Telpas daļa, ko uztver acs. Arī redzes leņķis.
- redzesloks Telpas daļa, ko uztver acs. Arī redzes leņķis. Redzes loks.
- radioraidījums Tematisks, noteiktam laikam paredzēts radiofonisks raidījums.
- Tiešs tēmējums Tēmējums virzienā uz mērķi, kas atrodas šāvēja redzes lokā.
- Tenisa kurpes Tenisa spēlēšanai paredzēti sporta apavi.
- Tenisa krekls Tenisa spēlēšanai paredzēts virskrekls.
- iecirknis Teritorijas vai joslas (neliela) daļa, kas paredzēta noteiktam nolūka, vai noteiktai darbībai.
- Pēcpusdienas tērps Tērps, kas paredzēts valkāšanai pēcpusdienā.
- migloties Tiekot pārklātam ar sīkiem šķidruma pilieniem, kļūt vāji caurredzamam, blāvam, nespodram (piemēram, par stiklu).
- tiesībpārkāpums Tiesību (1) normas pārkāpums, par ko likumā ir paredzēta sankcija.
- Tiesību analoģija Tiesību vispārējo principu attiecināšana uz likumā neparedzētu gadījumu uz līdzības pamata.
- Ar neapbruņotu aci Tikai ar redzi, bez palīglīdzekļiem.
- nokavēties Tikt atsūtītam vēlāk par paredzēto laiku (piemēram, par vēstuli, ziņu).
- preparāts Tīra viela, vielu savienojums, kas ir izstrādāts no dabiskajām izejvielām vai iegūts sintētiski un parasti paredzēts ārstniecībai. Arī zāles.
- kulinārija Tirdzniecībā - ēdienu pusfabrikātu vai gatavu ēdienu kopums, kas paredzēts pārdošanai.
- kultūrpreces Tirdzniecībā vai rūpniecībā - preces, kas paredzētas cilvēku kultūras vajadzību apmierināšanai.
- torkrēts Torkretēšanai paredzēts betons.
- satiksme Transportlīdzekļu, personu pārvietošanās pa īpašiem šim nolūkam paredzētiem ceļiem, celtnēm u. tml. Regulāra (transportlīdzekļu) pārvietošanās pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
- vārāms Trauks, kas paredzēts vārīšanai.
- velotreks Treks, kas paredzēts velobraukšanai (parasti apjumts, ar skatītāju tribīnēm).
- treniņstunda Treniņam paredzēta nodarbība.
- treniņlaukums Treniņiem paredzēts sporta laukums.
- triecienarmija Trieciena īstenošanai paredzēts liels karaspēka formējums.
- biezs Tumšs (par krēslu, tumsu, nakti). Necaurredzams.
- smags Tumšs, necaurredzams (parasti par tumsu, nakti).
- īsredzība Tuvredzība.
- miopija Tuvredzība.
- īsredzīgs Tuvredzīgs.
- siluets Uz atšķirīga (tumšāka vai gaišāka) fona redzamā (kā samērā tāla) ārējā, šķietami plakanā forma, kontūru kopums.
- paņirbēt Uz īsu brīdi parādīties, kļūt redzamam, ļoti strauji šķietami pavirzīties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- pazibināt Uz īsu brīdi strauji padarīt redzamu.
- apžilbt Uz mirkli zaudēt spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas u. tml. ietekmē) - par cilvēku.
- papilduzdevums Uzdevums, ko veic, izvirza papildus iepriekš paredzētajam uzdevumam.
- aizsegties Uzklājot, pārklājot sev (ko) pāri, aizklājot (ko) priekšā, panākt, ka tiek aizsargāts, nav redzams vai ir grūtāk saskatāms. Aizklāties.
- pasniegt Uzlikt (kādam paredzēto ēdienu, dzērienu), parasti, klājot galdu.
- Turēt acīs (arī zem acīm) Uzmanīt. Neizlaist no redzes loka.
- pavadīt Uzraudzīt, kā (transportlīdzeklis) paredzētajā laikā, arī atbilstošos apstākļos dodas ceļā.
- empīrisms Uzskats, ka pieredze, jutekliskā uztvere ir vienīgais drošais izziņas līdzeklis.
- redzams Uztverams ar redzi (parasti pēc kādām ārējām pazīmēm).
- radiotīkls Uztverošo un raidošo radiostaciju līķis, kas paredzēts radiofonijas programmu pārraidēm.
- izšķirt Uztverot, piemēram, ar redzi vai dzirdi, izdalīt (no kāda kopuma). Domās atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm).
- ievērot Uztvert (ar redzi). Ieraudzīt.
- pazīt Uztvert (ko) kā tāpatīgu, uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu u. tml. un iegaumētu (par cilvēkiem).
- viedēt Uztvert ar redzi (parasti vāji, neskaidri).
- skatīt Uztvert ar redzi (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu, arī kādu darbību, notikumu).
- ieraudzīt Uztvert ar redzi, arī pamanīt.
- manīt Uztvert ar redzi. Redzēt, saskatīt.
- redzēt Uztvert, ievērot ar redzi (kādas pazīmes, īpatnības). Arī vērot.
- lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
- nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm. Uzminēt, nojaust (kāda domas), piemēram, pēc skatiena, sejas izteiksmes.
- nomanīt Uztvert, parasti ar redzi, dzirdi (parasti ko vāji redzamu, sadzirdamu).
- Pa virsu Vairāk par noteikto, paredzēto, vajadzīgo. Arī papildus (1).
- Staipīt (arī snaikstīt) kaklu Vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt, sadzirdēt.
- Staipīt (arī snaikstīt) kaklu Vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt.
- skraidīt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu).
- skraidelēt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu). Skraidīt (3).
- lēkāt Vairākkārt strauji šķietami kustēties (par ko vāji, neskaidri saredzamu, arī par maldīgiem redzes tēliem).
- Tumšas acis Vāja redze.
- Tumšas acis Vāja redze.
- interese Vajadzību, pieredzes un izvēles nosacīta aktīva attieksme pret īstenības objektiem.
- cilpa Veidojums (no virves, auklas, siksnas u. tml.), kam ir gredzena vai loka forma un kas velkot sašaurinās, savelkas ciet.
- tilpne Veidojums, konstrukcija (piemēram, celtnē, iekārtā, lencē), kas ir paredzēta (kā) ievietošanai, parasti, lai (to) uzglabātu, transportētu. Arī tvertne.
- stends Veidojums, konstrukcija, kas ir paredzēta apskatei domātu priekšmetu novietošanai.
- patentēt Veikt likumā paredzētās darbības, lai iegūtu ekskluzīvās tiesības (uz izgudrojumu).
- darboties Veikt paredzētos uzdevumus (par kongresiem, apspriedēm, komisijām u. tml.).
- mācīties Veikt, pildīt mācību priekšmetā uzdoto, mācību kursā paredzēto.
- Draudzības vekselis Vekselis, ko izraksta vai par ko galvo persona bez finansiāla nodrošinājuma un kas parasti ir paredzēts diskontēšanai.
- novilkt Velkot novirzīt no ķermeņa, tā daļas (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu).
- uzvilkt Velkot uzvirzīt (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu) virsū (ķermenim, tā daļai).
- uzvilkties Velkoties, slīdot pavirzīties augstāk par paredzēto, pieņemamo stāvokli (par apģērbu, drānu u. tml.).
- upurēt Veltīt (laiku, laikposmu) kādam, parasti cildenam, mērķim, neizmantojot (to) sev paredzētajam.
- ziedot Veltīt (laiku, laikposmu) kādam, parasti cildenam, mērķim, neizmantojot (to) sev paredzētajam.
- domāts Veltīts, paredzēts (kādam).
- vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
- vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli. Vārpstiņa (3).
- Vingrošanas siena Vertikāla paralēlu redeļu konstrukcija, kas paredzēta vingrošanai.
- Vingrošanas siena Vertikāla paralēlu redeļu konstrukcija, kas paredzēta vingrošanai.
- šurfs Vertikāla vai slīpa līdz 25 metriem dziļa eja, kurai ir tieša izeja uz zemes virsmas un kura ir paredzēta ģeoloģiskās izpētes vai kalnrūpniecības darbiem. Skatrakums.
- skatrakums Vertikāla vai slīpa, līdz 25 metriem dziļa eja, kurai ir tieša izeja uz zemes virsmas un kura ir paredzēta ģeoloģiskās izpētes vai kalnrūpniecības darbiem. Šurfs.
- videofons Videoaparatūras iekārta ar skaļruni un ekrānu, kuri paredzēti uztvertās informācijas reproducēšanai.
- trase Vides josla, kas ir paredzēta lidaparātu lidojumam. Šāda josla saistījumā ar attiecīgajām aviācijas, kosmonautikas būvēm, iekārtām.
- stereoskopija Vides objektu, to attēlu vizuāla uztvere, kas balstās uz binokulārās redzes īpašībām un dod iespēju novērtēt objektu telpisko formu un savstarpējo novietojumu. Metožu kopums plakanu attēlu veidošanai, kuri izraisa telpiskuma sajūtas.
- virmot Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā (par ūdeni ūdenstilpē). Būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi).
- rītakurpes Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai (parasti) mājās.
- rītačības Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai (parasti) mājās. Rītakurpes.
- rītasvārki Viegls, ērts tērps, halāts, kas paredzēts valkāšanai (parasti) mājās.
- rītatērps Viegls, ērts tērps, kas paredzēts valkāšanai (parasti) mājās.
- krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai (tas) atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
- kopredze Viena attēlo uztvere, ko nodrošina abu acu ābolu koordinētas kustības. Binokulārā redze.
- stacija Viena no 14 vietām (katoļu baznīcā), kas paredzēta noteikta Jēzus Kristus ciešanu notikuma apcerei (parasti krustaceļa norisē) un kur ir novietots attiecīgs attēls.
- porcija Vienai ēdienreizei vienam cilvēkam (retāk cilvēku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
- porcija Vienai ēdienreizei vienam dzīvniekam (retāk dzīvnieku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
- vienjūgs Vienam zirgam paredzēts.
- redzējiens Vienreizēja paveikta darbība --> redzēt (1).
- talāms Viens no diviem redzes pauguriem starpsmadzenēs.
- stāvvieta Vieta (parasti autoostā), kas ir paredzēta pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī, izkāpšanai no tā.
- priekša Vieta, kas atrodas pie (cilvēka vai dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā. Vieta, kas atrodas (cilvēkam vai dzīvniekam) tieši pretī, ļoti tuvu.
- sēdvieta Vieta, kas ir paredzēta sēdēšanai.
- stāvvieta Vieta, kas ir paredzēta transportlīdzekļu novietošanai.
- tāle Vieta, kas ir tālu pārredzama. Tāls, neierobežots plašums.
- tālums Vieta, kas ir tālu pārredzama. Tāls, neierobežots plašums. Tāle (1).
- izeja Vieta, kas paredzēta iziešanai, izkļūšanai (no kādas telpas, teritorijas), vieta, pa kuru iziet, izkļūst (no kurienes).
- uzeja Vieta, kas paredzēta nokļūšanai kur augšā.
- noeja Vieta, kas paredzēta nokļūšanai kur lejā.
- pāreja Vieta, kas paredzēta pāriešanai, pārkļūšanai vai pa ko var pāriet, pārkļūt (piemēram, pāri ielai, dabiskam šķērslim).
- pieeja Vieta, kas paredzēta pieiešanai, piekļūšanai (pie kā, kam klāt), vieta, pa kuru var piekļūt, pieiet (pie kā, kam klāt).
- Barības galds Vieta, kur ēdināšanas laikā novieto dzīvniekiem paredzēto barību.
- ziemotava Vieta, kur novieto ziemināšanai paredzētus bišu stropus ar bišu saimēm.
- pozīcija Vieta, kurā (kas) atrodas, parasti kādas darbības veikšanai. Vieta, kas paredzēta kādai darbībai, norisei.
- ieeja Vieta, kura paredzēta iekļūšanai vai pa kuru var iekļūt (kur iekšā).
- savāktuve Vieta, telpa, celtne, kas paredzēta (kā, piemēram, preču, priekšmetu) savākšanai.
- guļasvieta Vieta, uz kuras guļ. Mēbele, priekšmets, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai.
- novilcināt Vilcinot panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
- novilcināties Vilcinoties paveikt vēlāk par paredzēto laiku.
- koncertetīde Virtuoza etīde, kas paredzēta atskaņošanai koncertā.
- rumbs Virziens no novērotāja uz redzamā horizonta punktiem attiecībā pret debess pusēm. Leņķis starp diviem šādiem virzieniem.
- Ja daudz Vislielākais (iespējamais, paredzamais) daudzums. Ne vairāk (par).
- caurredzamība Vispārināta īpašība --> caurredzams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišredzība Vispārināta īpašība --> gaišredzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišredzība Vispārināta īpašība --> gaišredzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necaurredzamība Vispārināta īpašība --> necaurredzams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārredzamība Vispārināta īpašība --> nepārredzams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nepārskatāmība.
- nepārskatāmība Vispārināta īpašība --> nepārskatāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nepārredzamība.
- neredzīgums Vispārināta īpašība --> neredzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- redzīgums Vispārināta īpašība --> redzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vērīgums.
- tālredzība Vispārināta īpašība --> tālredzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tālredzīgums Vispārināta īpašība --> tālredzīgs (2). Īpašības konkrēta izpausme. Tālredzība (2).
- tuvredzība Vispārināta īpašība --> tuvredzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājredzīgums Vispārināta īpašība --> vājredzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- Zila acs Zemādas asins izplūdums (parasti sitiena rezultātā) pie redzes orgāna.
- Zila acs Zemādas asisnizplūdums (parasti sitiena rezultātā) pie redzes orgāna.
- platība Zemes virsas, parasti norobežota, daļa, kas ir aizņemta (ar ko), arī paredzēta (kam).
- apvārsnis Zemes virsmas daļa, ko var redzēt novērotājs. Redzes loks.
- horizonts Zemes virsmas daļa, ko var redzēt novērotājs. Redzes loks. Apvārsnis (2).
- dzimtbūšana Zemnieku ekspluatēšanai paredzētu, feodāļu radītu ārpusekonomisku spaidu forma (feodālismā).
- peldmaska Zemūdens peldēšanai paredzēta sejas maska ar skābekļa balonu vai elpojamo caurulīti.
- Zīmoga gredzens Zīmoggredzens.
- spekulācija Zināšanu ieguve ar dedukciju, nebalstoties uz pieredzi. Šādā veidā iegūtās zināšanas.
- gaidīt Zināt, paredzēt, ka atnesīsies (dzīvnieks).
- gaidīt Zināt, paredzēt, ka piedzims (bērns).
- hidrotehnika Zinātne par būvju projektēšanu, celtniecību un ekspluatāciju, kuras paredzētas ūdeņu resursu izmantošanai vai cīņai pret ūdeņu kaitīgo iedarbību.
- jājamzirgs Zirgs, kas paredzēts jāšanai.
- stāvzvaigzne Zvaigzne, kam nav ievērojamas redzamās īpatnējās kustības (kādas ir, piemēram, planētām).
- miglājs Zvaigžņu sistēma, galaktika, kas redzama kā gaišs miglveida plankums.
redz citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV