Paplašinātā meklēšana

Meklējam bē.

Atrasts vārdos (301):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (1376):

(Pa)ņemt pēdu (arī vagu) (aiz)bēgt.
(Pa)ņemt vagu (arī pēdu) (aiz)bēgt.
(Aiz)laisties (arī (aiz)lasīties) krūmos (biežāk lapās) (Aiz)bēgt.
(Aiz)laisties (arī (aiz)lasīties) lapās (retāk krūmos) (Aiz)bēgt.
(Ie)dot bērnam krūti (Pa)ēdināt bērnu ar krūti.
abēji Abējādi.
pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
Nolaist aci Adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam). Samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus.
Mazās dienās Agrā bērnībā.
nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
Aizlaisties (arī aizlasīties) lapās Aizbēgt, aizmukt.
Aizlasīties (arī aizlaisties) lapās Aizbēgt, aizmukt.
aizlaisties Aizbēgt.
aizlasīties Aizbēgt.
aizmukt Aizbēgt.
Paņemt pēdu (arī vagu) Aizbēgt.
Piesist pēdu Aizbēgt.
Piesist pēdu Aizbēgt.
aizmest Aizbērt, aizpildīt (ar zemi, akmeņiem u. tml.). _imperf._ Mest ciet.
aizčīkstēties Aizčinkstēties (par bērnu).
nodambēt Aizdambēt.
nodambēties Aizdambēties.
aizplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu. _imperf._ Plombēt ciet.
noplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu. Aizplombēt (1).
atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot). Ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
aizdambēt Aizsprostot (gultni, straumi), radot šķērsli tecējumam. _imperf._ Dambēt ciet.
uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt.
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa.
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām).
balasts Akmens šķembas vai grants, ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu.
Latīņu alfabēts Alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
Pāridarījuma jūtas Apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās.
sabēdināt Apbēdināt, parasti ļoti.
Darīt pāri Apbēdināt, sagādāt ciešanas.
Darīt pāri Apbēdināt, sagādāt ciešanas.
apbērēt Apbedīt un sarīkot bēru mielastu.
apģērbt Apgādāt ar drēbēm.
apģērbties Apgādāt sevi ar drēbēm.
Maizes devējs Apgādnieks (parasti bērns vecākiem).
Maizes devējs Apgādnieks (parasti bērns vecākiem).
kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.).
bārenis Apspiestie, ekspluatētie. Bārabērni (2).
sērdienis Apspiests, ekspluatēts cilvēks. Bārabērns (1).
savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai.
aizzilējis Apsūbējis, pārklājoties, piemēram, ar putekļiem.
acidofils Ar acidofilo baktēriju darbību saraudzēts, ieskābēts.
vaga Ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā. Padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm.
sviest Ar centrbēdzes spēku atdalīt ko (no kā).
piegrūsties Ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti.
labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs. Ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
sadedzināties Ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti.
Smilšu kaste Ar sanu malām norobežota veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
Smilšu kaste Ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts. Zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
Sameklēt bērnu Ārlaulībā nonākt grūtniecības stāvoklī, dzemdēt bērnu.
dabūtenis Ārlaulības bērns.
Bērnu ārsts Ārsts - speciālists bērnu slimībās.
atmukt Atbēgt (1).
atmukt Atbēgt (2).
atģērbt Atbrīvot (kādu) no apģērba (parasti no virsdrēbēm).
atsegt Atbrīvot no drēbēm, apģērba piederumiem (kādu ķermeņa daļu).
repatriēties Atgriezties dzimtenē (par karagūstekņiem, emigrantiem, bēgļiem, pārvietotām personām).
bārstīt Atkārtoti vai vairākos paņēmienos bērt, kaisīt.
kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega. Zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns. Cilvēks, kurš bērnībā ticis atrasts un kura vecāki nav zināmi.
Tā, ka nejūt zemi zem kājām Ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
aizsprukt Ātri aizbēgt. Ātri aizslēpties.
aizlobt Ātri aizskriet. Arī aizbēgt.
Laist kājas (arī ļekas) vaļā, arī laist kājām vaļu Ātri bēgt, ātri doties prom.
Laist ļekas (arī kājas) vaļā, arī laist kājām vaļu Ātri bēgt, ātri doties prom.
Laisties ļekās Ātri bēgt, ātri doties prom.
Laist ļekas (arī kājas) vaļā, arī laist kājām vaļu Ātri bēgt, ātri doties prom.
Laist kājām vaļu, arī laist ļekas (arī kājas) vaļā Ātri bēgt. Ātri doties prom.
ielobt Ātri ieskriet (kur iekšā). Arī iebēgt.
izlobt Ātri izskriet. Arī izbēgt.
pārsprukt Ātri pārbēgt (pāri kam, pār ko).
palobt Ātri paskriet. Arī pabēgt.
lobt Ātri skriet. Arī bēgt.
pasprukt Ātri, bēgšus pavirzīties.
uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
sprukt Ātri, bēgšus virzīties.
pārsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
iesprukt Ātri, bēgšus, slapstoties iekļūt (kur iekšā).
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt cauri (kam), caur (ko).
nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm).
iedrāzties Ātri, steigā pārvietojoties, neviļus, negribēti atsisties (pret šķērsli).
aizdiegt Ātri, veikli aizskriet, arī aizbēgt. _imperf._ Diegt prom. Ātri skrienot, nokļūt (.kur, pie kā, aiz kā u. tml.).
atdiegt Ātri, veikli atskriet, arī atbēgt šurp. _imperf._ Diegt šurp. Ātri, veikli atskriet, arī atbēgt (kur, pie kā u. tml.).
iediegt Ātri, veikli ieskriet, arī iebēgt (kur iekšā).
izdiegt Ātri, veikli izskriet, arī izbēgt.
nodiegt Ātri, veikli, arī bēgot noskriet.
nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost.
Vīrišķās atskaņas Atskaņas ar uzsvaru rindas pēdējā zilbē.
Sievišķās atskaņas Atskaņas rindas divās pēdējās zilbēs ar uzsvaru rindas priekšpēdējā zilbē.
Daktiliskās atskaņas Atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
Daktiliskās atskaņas Atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
gudrinieks Attapīgs, apdāvināts cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
aprobācija Atzīšana par labu, apstiprināšana. Aprobēšana.
izaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās.
uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās. Izaudzināt (1).
audžumeita Audžubērns - meitene.
audžudēls Audžubērns - zēns.
audžubrālis Audžudēls attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņš ir pieņemts.
audžumāsa Audžumeita attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņa ir pieņemta.
diskants Augsta (parasti bērnu) balss. Soprāns.
soprāns Augsta sieviešu vai bērnu balss.
kurgāns Augsts uzbērums uz senlaiku kapa (Padomju Savienības Eiropas daļā).
hlorofils Augu zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju augiem asimilēt no gaisa ogļskābo gāzi.
ieauklēt Auklējot iemidzināt bērnu miegā.
izauklēt Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu).
uzauklēt Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu).
Nēsāt uz rokām Auklēt (bērnu).
rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
autovilciens Automobilis ar vairākām piekabēm.
Bilžu grāmata Bagātīgi ilustrēta grāmata (ar nelielu tekstu vai bez teksta) pirmsskolas vecuma bērniem.
šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
kāpostbaļļa Baļļa, kurā skābē kāpostus, uzglabā skābētus kāpostus. Šīs baļļas saturs.
Bāra bērns Bārabēns (1).
bāris Bārabērns (2).
Bāra bērns Bārabērns.
apstāvēt Bērēs teikt izvadīšanas runu, arī vadīt bēru ceremoniju.
bērns Bērnišķīgs. Tāds, kā bērnam.
Piena māsa (arī brālis) Bērns, kas pieņemts zīdīt, attieksmē pret pašas zīdītājas bērnu.
paraugbērns Bērns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem. Priekšzīmīgs bērns.
Rūpju (arī sāpju) bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību.
Sāpju (arī rūpju) bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību.
Sāpju (arī rūpju) bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību.
rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piemēram, bērnudārzā).
nobērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
pabērt Berot novietot (kam priekšā). Arī nobērt.
sabērt Berot piepildīt. Piebērt.
nobērt Bērt un pabeigt bērt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
bezbēdu Bez bēdām. Bezbēdīgs.
bezpriecīgs Bez prieka. Skumjš, bēdīgs. Bezprieka.
Savā vaļā Bez uzraudzības (parasti par bērniem).
bērnunams Bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde.
draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties. Arī jokot.
bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks. Pārgalvis, nebēdnis.
Kā circenis aizkrāsnē Bezrūpīgi, bez bēdām.
Bērnu bibliotēka Bibliotēka, kas apkalpo 1.-8. klases skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus.
Priekšmetu katalogs Bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
ratīns Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu.
draps Biezs, mīksts, parasti uzkārsts, vilnas vai pusvilnas audums (parasti virsdrēbēm).
atdzerties Bieži, daudz dzerot (kādu dzērienu), negribēt vairs (to).
atēsties Bieži, daudz ēdot (kādu ēdienu), negribēt vairs (to).
nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.). Birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
iebraukt Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti.
V.I. Ļeņina pionieru organizācija Brīvprātīga bērnu komunistiskā masu organizācija, kas apvieno savās rindās PSRS skolu audzēkņus no 10 līdz 15 gadu vecumam un vada to morāli politisko audzināšanu.
pionieris Brīvprātīgās bērnu komunistiskās organizācijas biedrs.
kazaks Brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu.
Latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
iespiedburti Burtstabiņu komplekts kāda alfabēta burtu, kā arī tam piederīgo zīmju reproducēšanai.
apspīlēt Būt ļoti cieši apņemtam (ar šaurām drēbēm vai apaviem) - par augumu, kājām.
trakot Būt ļoti skaļam, ļoti kustīgam, bezbēdīgam, pārgalvīgam.
domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
sakratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli). Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc.
stāvēt Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
gūstīt Censties noķert, notvert (to, kas bēg).
iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu.
apstiept Cieši apkļaut, apņemt (par drēbēm).
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai. Apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
Sažņaugt rokas Cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
Sažņaugt rokas Cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
vīstīties Cieši tīties (segā, drēbēs).
Uz velna paraušanu Cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
Uz velna paraušanu Cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
fašīna Cilindriskā formā sasiets (zaru) kūlis, ko lieto, piemēram, uzbērumu nostiprināšanai.
pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
bērnība Cilvēka mūža pirmais posms, bērna gadi.
pinkšķis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud. Raudulis.
palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas. Arī nebēdnis, nerātnis.
nezinītis Cilvēks (parasti bērns), kas ko nezina, neizprot.
nedarbnieks Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz darīt nedarbus.
dauzoņa Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz dauzīties (4).
audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
subskribents Cilvēks, arī iestāde, uzņēmums u. tml., kas subskribē (ko).
līdzjutējs Cilvēks, kam cita cilvēka bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību.
kurlmēms Cilvēks, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos kādu apbēdina, sagādā kādam ciešanas.
atriebējs Cilvēks, kas atriebj vai atriebjas. Tautas atriebēji - partizāni, kas (kara laikā) cīnās pret iebrucējiem un tautas nodevējiem.
bēglis Cilvēks, kas bēg (1) vai ir aizbēdzis.
bēgulis Cilvēks, kas bēguļo. Cilvēks, kas vairās (no kā).
apstāvētājs Cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju.
Nelaimes bērns Cilvēks, kas citiem sagādā bēdas, rūpes.
grūtdienis Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
vārgs Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē. Arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoka lēcējs.
Puskoka lēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoklēcējs.
aukle Cilvēks, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu. Cilvēks, kas auklē bērnu.
vārdotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu. Riebējs, pūšļotājs.
bērinieks Cilvēks, kas piedalās bērēs.
cukurslimnieks Cilvēks, kas slimo ar cukurslimību. Diabētiķis.
audzinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir bērnu vai jaunatnes audzināšana.
kāpēcītis Cilvēks, parasti bērns vai pusaudzis, kas ļoti bieži uzdod dažādus jautājumus.
sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai. Pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
čigānēns Čigānu bērns.
Dabas bērns Dabasbērns.
Dabas bērns Dabasbērns.
Bērnu literatūra Daiļliteratūra, kas atbilst bērnu interesēm un uztveres spējām.
subskripcija Darbība --> subskribēt.
trāpīt Darbībā, kustībā u. tml., parasti neviļus, negribēti, nonākt kur, skart ko.
sūbe Darbība, process, arī rezultāts --> sūbēt.
pāridarījums Darbība, rīcība, izturēšanās, kas apbēdina kādu, sagādā kādam ciešanas.
Nest nelaimi Darīt (kādu) nelaimīgu. Sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas.
Nest nelaimi Darīt (kādu) nelaimīgu. Sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas.
blēņoties Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
mazgāt Darīt tīru (ko viscaur vai tā virsmu) ar ūdeni (retāk ar citu šķidrumu), netīrumu atdalīšanas līdzekļiem un dažādiem paņēmieniem (piemēram, bēršanu, skalošanu).
skraidelēt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
skraidīt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
pleohroisms Dažu minerālu spēja nevienādi absorbēt gaismas starus dažādos virzienos.
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās.
pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu.
oligofrenopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī garīgā attīstībā atpalikušu bērnu audzināšanas un mācīšanas problēmas.
tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pēti neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
bērnubērni Dēla vai meitas bērni. Mazbērni.
mazbērns Dēla vai meitas bērns.
surdopedagoģija Detektoloģijas nozare, kas pētī nedzirdīgu un vājdzirdīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
diabētiķis Diabēta slimnieks. Cukurslimnieks.
atdipināt Dipinot atkļūt šurp (parasti par bērniem). _imperf._ Dipināt šurp. Dipinot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizdipināt Dipinot attālināties (parasti par bērniem). _imperf._ Dipināt prom. Dipinot nokļūt (kur, pie kā u. tml.).
dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
divskanis Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē.
diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē. Divskanis.
skaņkopa Divu vai vairāku valodas skaņu savienojums (piemēram, zilbē, vārdā).
pirihijs Divzilbju palīgpēda, kas sastāv no neuzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai īsām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
kundzēns Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni.
kundziņš Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni.
nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
spurgt Draiski, nebēdnīgi skanēt (par smiekliem).
draiskulība Draiskulīga izdarība. Nebēdnība, nerātnība.
drebuļot Drebēt, trīcēt.
drebināties Drebēt.
nodrupināt Drupinot nokaisīt, nobērt.
dūkanbēris Dūkanbērs zirgs.
iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes. Durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
šūpuļdziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu.
šūpļadziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu. Šūpuļdziesma.
piedzīvot Dzimumattiecībās iegūt (bērnu).
sadzīvot Dzimumattiecībās iegūt (bērnu). Piedzīvot (4).
bēglis Dzīvnieks, kas bēg (1) vai ir aizbēdzis.
augt Dzīvot, pavadīt dzīves agrīnos gadus (par bērniem, pusaudžiem).
slapstīties Dzīvot, uzturēties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās). Arī bēguļot.
ņamma Ēdiens (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
zīdīt Ēdināt ar savu pienu (bērnu, mazuli).
Dot bērnam krūti Ēdināt bērnu ar krūti.
piedot Ēdinot (bērnu), pievienot (tā) uzturam (ko) papildus.
uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
inkubatorijs Ēka putnu olu inkubēšanai un cāļu uzglabāšanai līdz diennakts vecumam.
fotoefekts Elektronu izsišana no atomiem un molekulām vielā absorbētās gaismas iedarbībā.
kokeļļa Eļļa, ko iegūst no dažu lapu koku (piemēram, bērza) koksnes.
ņammāt Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
lipāze Ferments, kas sadala taukus glicerīnā un taukskābēs.
radiofizika Fizikas nozare, kas pētī, kā rodas, izstarojas, izplatās, absorbējas un atstarojas radioviļņi.
pirofosforskābe Fosforskābe, kas mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (piemēram, smaku no drēbēm).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties (parasti par drēbēm).
rasoļņiks Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus.
Gara bērns Garabērns.
Gara bērns Garabērns.
valnis Garens, samērā augsts (kāda materiāla, piemēram, zemes) uzbērums, uzbiezinājums.
Bērzu gārša Gārša, kurā pārsvarā aug bērzi.
Vilkt garu lūpu Gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
Vilkt (garu) lūpu Gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
Vilkt (garu) lūpu Gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
paijāt Glāstīt (parasti bērnu).
Māte Varone Goda nosaukums un ordenis, ko Padomju Savienībā piešķir mātēm, kuras dzemdējušas un uzaudzinājušas 10 bērnus.
lāpstot Grābt, bērt ar lāpstu.
liekšķerēt Grābt, bērt, arī smelt ar liekšķeri.
vēlēties Gribēt (ko), tiekties (pēc kā).
labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
prasīties Gribēties.
delta Grieķu alfabēta ceturtais burts.
jota Grieķu alfabēta devītais burts (Ι, ι).
beta Grieķu alfabēta otrais burts.
omega Grieķu alfabēta pēdējais burts.
alfa Grieķu alfabēta pirmais burts (A, α).
pi Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts.
gamma Grieķu alfabēta trešais burts (Г).
iegriezt Griežot ieveidot (kā) vidū, malā (piemēram, drēbē pogcaurumu).
nogriezt Griežot un spiežot atdalīt ūdeni (parasti no slapjām drēbēm).
pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
piegrūt Grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, aizbērtam (ar to).
aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam. _imperf._ Grūt ciet. Aizbrukt, aizbirt.
grūši Grūti, smagi, bēdīgi.
čučēt Gulēt (parasti par bērnu).
dzimta Ģimene (parasti ne plašāka par divām vai trim paaudzēm). Vecāki un bērni.
pedoloģija Ideālistisks psiholoģijas un pedagoģijas virziens (izveidojies 19. un 20. gadsimta mijā), kas centās mehāniski apvienot bērna psihiskās attīstības psiholoģisko, anatomiski fizioloģisko, bioloģisko un socioloģisko izpratni.
iemukt Iebēgt.
domāts Iecerēts, gribēts.
iečīkstēties Iečinkstēties (par bērnu).
oligofrēnija Iedzimta vai agrīnā bērnībā iegūta galvas smadzeņu (dažreiz visa organisma) attīstības atpalicība.
kurlmēmums Iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
Paiet zem ūdens Iegrimt (ūdenī), parasti neviļus, negribēti, tā, ka (tas) nosedz, pārņem. Arī noslīkt.
Paiet zem ūdens Iegrimt ūdenī, parasti neviļus, negribēti, tā, ka (tas) nosedz, pārņem. Arī noslīkt.
pārģērbt Ieģērbt (kādu) citās, piemērotākās drēbēs, apģērbā.
centrifūga Iekārta (maisījuma) mehāniskai sadalīšanai dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
centrifūga Iekārta pārslodzes radīšanai ar centrbēdzes spēku (aparātu izmēģināšanai, lidotāju trenēšanai).
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) absorbē. Absorbētājs.
applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm). Būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes.
medsviedne Ierīce medus izmešanai no šūnām ar centrbēdzes spēku.
spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
sviedne Ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku.
ekrāns Ierīce, kuras virsma atstaro, absorbē vai pārveido starojumu.
ievidžināties Ierunāties ātri, smalkā balsī (parasti par bērniem, sievietēm).
iečiepstēties Ierunāties smalkā balsī (parasti par bērniem).
iečabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt.
aizčabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečabēties.
iedrebēties Iesākt drebēt (par priekšmetiem). Īsu brīdi drebēt.
iedrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām). Ietrīcēties.
aizdrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iedrebēties.
iegrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt.
aizgrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iegrabēties.
ieklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt.
aizklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieklabēties.
ieņirbēties Iesākt ņirbēt. Īsu brīdi ņirbēt.
uzņirbēt Iesākt ņirbēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt.
ierībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt.
aizrībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ierībēties.
aizrībēt Iesākt rībēt.
ieskrabēties Iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt.
iezibēties Iesākt zibēt (par acīm). Īsu brīdi zibēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iezibēties Iesākt zibēt (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi zibēt.
iezibēties Iesākt zibēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi zibēt, atstarojot gaismu.
uzzibēt Iesākt zibēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibēt.
saskābēt Ieskābēt (ko) lielākā daudzumā. Ieskābēt (kā lielāku daudzumu).
skābputra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā.
Skābā putra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā. Skābputra.
Skābā putra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā. Skābputra.
cicero Iespiedburti, kuru augstums ir 4,5 milimetri (lieto, piemēram, bērnu grāmatās, virsrakstos).
Bērnu istaba Iestāde (namu pārvalžu pārziņā), kas rūpējas par bērnu audzināšanu viņu dzīvesvietās.
izglītība Iestāžu un pasākumu kopums bērnu, jaunatnes un pieaugušo mācīšanai un audzināšanai. Izglītošana, mācīšana, izglītošanās.
Pavadīt pēdējā gaitā (arī uz pēdējo dusu), arī pavadīt (arī izvadīt) pēdējā (arī beidzamajā) ceļā (arī gājumā) Iet bēru gājienā un apbedīt mirušo. Piedalīties apbedīšanā.
Pavadīt pēdējā gaitā (arī uz pēdējo dusu), arī pavadīt (arī izvadīt) pēdējā (arī beidzamā) ceļā Iet bēru gājienā un apbedīt mirušo. Piedalīties apbedīšanā.
pekāt Iet sīkiem soļiem (parasti par bērniem).
apģērbt Ietērpt (kādu) drēbēs. Panākt, ka ietērpjas drēbēs.
iezibēt Iezibēties.
sabēdāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu bēdāt. Ilgāku laiku bēdāt (līdz noteiktam brīdim).
nobēdāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bēdāties.
izbēdāties Ilgāku laiku, daudz bēdāties.
izbrēkties Ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu).
izblēņoties Ilgāku laiku, daudz darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz kaprīzi, paklusi raudāt (parasti par bērniem).
izdrebēties Ilgāku laiku, ļoti drebēt (piemēram, aiz aukstuma, bailēm). Izdrebināties.
izdrebināties Ilgāku laiku, ļoti drebināties (piemēram, aiz aukstuma, bailēm). Izdrebēties.
izgribēties Ilgāku laiku, ļoti gribēt.
aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos. Ilgi gribēt ko, bet neiespēt.
tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), parasti negribēti.
apbirdināt Ilgstoši vai vairākos paņēmienos apbērt.
čabināties Ilgstoši, intensīvi čabēt (par ko vieglu, sausu).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rībēt (4).
čaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čabēt.
graboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grabēt (1).
klaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klabēt (1).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt (1).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt (2).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt (3).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt (5).
bilde Ilustratīvs attēls (parasti bērnu grāmatā). Ilustrācija.
Garais klepus Infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes.
Garais klepus Infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes.
triko Īpašā tehnikā adīts audums (veļai, virsdrēbēm).
gliemežrats Īpaša veida zobrats, kas strādā sazobē ar gliemezi (5).
piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts baits sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
Diftongisks savienojums Īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r tai pašā zilbē.
Diftongisks savienojums Īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r tai pašā zilbē.
rībiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rībēt (4).
klabiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klabēt (1).
rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (1).
rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (2).
rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (3).
rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (5).
jumtistaba Istaba, kas izbūvēta jumta telpā, bēniņos.
nodrebēt Īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt. Notrīcēt.
paņirbēt Īsu brīdi ņirbēt (piemēram, par gaismu, gaismas avotu).
noņirbēt Īsu brīdi ņirbēt un pārstāt ņirbēt.
pazibēt Īsu brīdi zibēt (par to, kas izstaro vai atstaro gaismu, arī par gaismu).
nozibēt Īsu brīdi zibēt un pārstāt zibēt.
nočabēt Īsu brīdi, vienu reizi čabēt.
nograbēt Īsu brīdi, vienu reizi grabēt.
noklabēt Īsu brīdi, vienu reizi klabēt.
norībēt Īsu brīdi, vienu reizi rībēt.
izmukt Izbēgt.
izburbt Izburbēt (1).
izburbt Izburbēt (2).
Palocīt (arī pieliekt) celi Izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
Pieliekt (arī palocīt) celi Izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
Palocīt (arī pieliekt) celi Izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
Nodarīt pāri Izdarīt pārestību, apbēdinot, sagādājot ciešanas.
izčīkstēt Izgrabēt, izļodzīties.
gribēties Izjust vajadzību (pēc kā). Arī vēlēties, tiekties. Gribēt (1).
izsēt Izkaisīt, izbērt (kādu vielu) augsnē.
poss Izkaltēta, smalki saberzta (parasti bērza) piepe, kurā ar šķiltavu kramu iešķiļ dzirksteli.
izbārstīt Izklaidus izbērt. Bārstot izkliedēt. Izkaisīt (1).
pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
izlaistīt Izliet (parasti neviļus, negribēti).
neitralizēt Iznīcināt skābes īpašības ar sārmiem vai sārma īpašības ar skābēm un radīt attiecīgos sāļus.
Atsegt (arī atklāt) savu (īsto) seju Izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
Atklāt (arī atsegt) savu patieso (arī īsto) seju Izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml. Nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
dzelt Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (par naidu, bēdām u. tml.).
izsūdzēt Izstāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
izauklēt Izšūpot rokās, arī klēpī (zīdaini, bērnu), paauklēt.
izrunāties Izteikt, izpaust (parasti neviļus, negribēti).
sūdzība Izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (piemēram, par savām bēdām, nelaimi, neapmierinošu veselības stāvokli).
niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
nebēdņot Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi. Nebēdņoties.
Izsprukt no slazda Izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks.
izžāvēties Izžūt (piemēram, par drēbēm, apaviem).
podiņš Jauna sēne (parasti bērzlape).
pastariņš Jaunākais bērns ģimenē.
jaunpiedzimis Jaundzimis (par bērnu).
jaunpiedzimis Jaundzimušais bērns.
dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā.
rads Jonizējošā starojuma absorbētās enerģijas mērvienība.
mesija Jūdaismā - dieva apsolītais glābējs. Kristiānismā - Jēzus Kristus.
transliterācija Kāda alfabēta burtu un burtkopu atveide ar atbilstošiem cita alfabēta burtiem.
plikucis Kails (parasti mazs) bērns.
sēt Kaisīt, bērt (vielu) augsnē.
iekapāt Kapājot (ko), neviļus, negribēti radīt ievainojumu (kur).
repatriācija Karagūstekņu, emigrantu, bēgļu, pārvietoto personu atgriešanās dzimtenē.
aizkasīt Kasot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt, aizbērt. _imperf._ Kasīt ciet. Aizkašņāt.
kalluss Kauta rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma vietā.
plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piemēram, aiz drēbēm, matiem).
bļaut Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm). Skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem).
Acis satumst Kļūst bēdīgi, skumji.
Nokārt (arī nolaist, retāk nodurt) galvu Kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam. Noskumt, bēdāties.
Nokārt galvu Kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam. Noskumt, bēdāties.
skapstēt Kļūt nespodram vai nespodrākam, pelēcīgam vai pelēcīgākam, tumšam vai tumšākam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu). Arī sūbēt.
apskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, patumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu) Apsūbēt.
noskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, tumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu visu virsmu vai tās lielāko daļu). Arī nosūbēt.
apaugt Kļūt par mazu (par augoša bērna apģērbu).
izdilt Kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem).
saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
kokdzelējs Kokgrebējs.
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
dalīties Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
auklēt Kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
Bērnu koris Koris, kurā dzied bērni.
triboluminiscence Kristālu luminiscence, ko ierosina ārēja iedarbība (bēršana, spiešana, šķelšana).
Kult riju Kult labību, kas iebērta rijā.
sunītis Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
leiboristi Labēji sociālistiska, reformistiska strādnieku partija (piemēram, Anglijā, Austrālijā).
Ielabot kļūdas Labojot neviļus, negribēti ieviest kļūdas.
Ielabot kļūdas Labojot neviļus, negribēti ieviest kļūdas.
sadēdēt Laika gaitā kļūt, parasti ļoti, plānam (piemēram, par drēbēm, papīru). Arī sadilt (1).
pulkstenīte Lakstaugu, retāk puskrūmu vai krūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, pulkstenītes, lobēlijas.
burtot Lasīt pa zilbēm, atsevišķi nosaucot katru burtu.
igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y).
ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x).
skansts Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
audžuvecāki Laulātie, kas pieņēmuši savā ģimenē audžubērnu vai audžubērnus.
leģitimācija Laulībā dzimuša bērna tiesību piešķiršana ārlaulības bērnam (dažās valstīs).
pārliet Lejot (ko), nevijas, negribēti pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
noliet Lejot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
mētrājs Līdzenumos vai viļņaina reljefa vietās augoša priežu un egļu audze (neieti ar bērzu piemistrojumu). Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai ir saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
ī Lieto, lai atdarinātu (bērna) raudas.
ņamm Lieto, lai atdarinātu ēšanas troksni, arī lai uzaicinātu ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
grabu Lieto, lai atdarinātu grabēšanu.
cip Lieto, lai atdarinātu vai raksturotu bērna iešanu.
tipu Lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soju troksni.
tapu Lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni.
vai Lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas).
ai Lieto, lai izteiktu sāpes, bēdas, bailes u. tml.
še Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par ko negaidītu, negribētu.
atņemt Likt atteikties (parasti no bērna), pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku).
fatāls Liktenīgs. Nenovēršams, neizbēgams.
auklējums Lolots, mīlēts bērns. Lolojums.
izlūgt Lūgt, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto).
izlūgties Lūgties, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto).
brēcināt Ļaut brēkt, raudāt. Panākt, ka brēc (mazi bērni).
Tā, ka nejūt zemi zem kājām Ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
Tā, ka nejūt zemi zem kājām Ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
aizzibsnīt Ļoti ātri attālināties (parasti par ko spožu, gaišu). Aizzibēt.
apspīlēt Ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par drēbēm, apaviem).
Gribēt kā ēst Ļoti gribēt.
Gribēt kā ēst Ļoti gribēt.
dzīvsudrabs Ļoti kustīgs, dzīvs cilvēks (parasti bērns).
sīkaļa Ļoti maza auguma cilvēks (parasti bērns).
paunāt Ļoti silti ģērbt (parasti bērnu).
sapaunāt Ļoti silti saģērbt (parasti bērnu).
taurēt Ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu).
ņirbēt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā. Tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā. Zibēt.
Drebēt (arī trīcēt) pie visām miesām Ļoti trīcēt, drebēt.
Trīcēt, trīsēt (arī drebēt) pie visām miesām Ļoti trīcēt, drebēt. Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
kārot Ļoti vēlēties, gribēt iegūt (parasti kādu priekšmetu).
kāroties Ļoti vēlēties, gribēt iegūt. Arī alkt. Kārot (2).
tīkot Ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības).
kārot Ļoti vēlēties, gribēt sasniegt, iemantot (piemēram, kādu stāvokli). Alkt.
sabēdāties Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties. Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
ultralabējais Ļoti, galēji labējais politisks darbinieks.
ultralabējais Ļoti, galēji labējais.
palīgskola Mācību iestāde intelektuāli atpalikušiem bērniem.
Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas. Meža skola.
boksterēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu, lasīt pa zilbēm.
lalināt Maigi, mīlīgi runāties ar bērnu, parasti, atkārtojot zilbi «la».
revizionisms Marksismam-ļeņinismam naidīgs labējā oportūnisma virziens, buržuāzijas ietekmes atspoguļojums strādnieku šķirā un komunistiskajā kustībā.
greiders Mašīna ceļu uzbēruma veidošanai, sniega tīrīšanai.
maternitāte Mātes juridisko, morālo, arī bioloģisko attiecību kopums ar savu bērnu.
patēvs Mātes vīrs attiecībā pret viņas agrākajā laulībā dzimušajiem bērniem (parasti, ja īstais tēvs ir miris).
Zieda (arī ziedu) nauda Mauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
Bērnu sile (arī silīte) Mazbērnu novietne.
Bērnu sile Mazbērnu novietne.
silīte Mazbērnu novietne.
mazmazbērns Mazdēla vai mazmeitas bērns.
riests Mazražīga priežu audze ar purva bērza piemistrojumu, nīkulīgu egļu paaugu un vidēji biezu, nabadzīgai videi raksturīgu pamežu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
brēkulis Mazs bērns (parasti zīdainis), kas bieži raud. Raudošs bērns.
lelle Mazs bērns, zīdainis līdz kristībām.
knirpis Mazs bērns.
kunkulis Mazs bērns.
mazulis Mazs bērns.
Klēpja bērns Mazs, auklējams bērns.
nieks Mazs, nevarīgs bērns. Nevarīgs dzīvnieka mazulis.
dūrs Mažors (alfabētiskajā burtu notācijā).
pediatrija Medicīnas nozare, kas pētī bērnu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
pusaudze Meitene pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
krist Mesties virsū, uzbrukt (kādam) - par cilvēkiem. Uzbrūkot strauji ķerties (kādam, piemēram, drēbēs) - par cilvēkiem.
purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug priežu tīraudze retumis ar purva bērza mistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
gārša Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes. Meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi.
vēris Mežs, kurā aug egļu tīraudze vai egļu audze ar bērzu, apšu un baltalkšņu piemistrojumu, retāk bērzu, apšu, baltalkšņa tīraudze vai bērzu, apšu, baltalkšņu audze ar egļu piemistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
molls Minors (alfabētiskajā burtu notācijā).
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
liekņa Mitra, purvaina vieta, kur parasti ir melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
Morzes ābece Morzes sistēmas telegrāfa zīmju kopums. Morzes alfabēts.
uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
Zieda (arī ziedu) nauda Nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
šķērsām Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams. Arī aplam.
šķērsu Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams. Arī aplam.
nedarbs Neatļauts, nosodāms (parasti bērnu) nodarījums.
nebēdīgums Nebēdība.
drastisks Nebēdīgs, jautrs, pārgalvīgs, arī draiskulīgs.
nebēdnība Nebēdnīga izdarība. Draiskulība.
irgoties Nebēdnīgi, zobgalīgi, arī ņirdzīgi jokoties, smieties.
nebēdnis Nebēdnīgs cilvēks (parasti bērns). Nebēdnieks.
nebēdnieks Nebēdnīgs cilvēks. Nebēdnis.
Vilka pase Negribēts atbrīvojums, piemēram, no darba, atteikums, saistību pārtraukums.
Vilka pase Negribēts atbrīvojums, piemēram, no darba, atteikums, saistību pārtraukums.
nēģerēns Nēģeru bērns.
piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē. Neviļus, negribēti neizdarīt (ko).
pabēdāties Neilgu laiku, mazliet bēdāties, arī raizēties, bažīties.
pačabēt Neilgu laiku, mazliet čabēt.
padrebēt Neilgu laiku, mazliet drebēt. Patrīcēt.
pagrabēt Neilgu laiku, mazliet grabēt.
paklabēt Neilgu laiku, mazliet klabēt.
paauklēt Neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
pakliegt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem).
parībēt Neilgu laiku, mazliet rībēt.
paskābēt Neilgu laiku, mazliet skābēt.
paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku); slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pažūžināt Neilgu laiku, mazliet žūžināt (parasti bērnu).
pažūžot Neilgu laiku, mazliet žūžot (parasti bērnu).
liktenīgs Neizbēgams, neatvairāms.
aizgriezties Nejauši tikt iegrieztam (tālāk, nekā gribēts).
uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
neviļus Nejauši, negribēti.
Neglābsies ne peles alā Nekur neizbēgs, neizvairīsies (no soda, atriebības u. tml.).
Neglābsies ne peles alā Nekur neizbēgs, neizvairīsies (no soda, atriebības u. tml.).
Nelaimes bērns Nelaimīgs cilvēks. Cilvēks, kas citiem sagādā bēdas, rūpes.
pusbēda Neliela bēda.
pusvijole Neliela, bērniem paredzēta vijole.
pundurbērzs Neliels bērzu dzimtas krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem.
birzs Neliels bērzu mežs. Bērzu audze.
zebenīca Neliels maiss, parasti no maisauduma (piemēram, auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai).
sētiņa Neliels pārnēsājams nožogojums bērnam, kas sāk staigāt.
ciba Neliels, apaļš (krijas vai bērza tāss) trauks ar vāciņu.
Ēst mūžu Nemitīgi sagādāt citam ciešanas, bēdas.
Ēst mūžu Nemitīgi sagādāt citam ciešanas, bēdas.
vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
neklausulis Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns).
neklauša Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns). Neklausulis.
Ne acu galā (retāk acu galā) negribēt redzēt Nepavisam negribēt redzēt. Neieredzēt, nevarēt ciest.
Meitas bērns Neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
Meitas bērns Neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
nerātnis Nerātns bērns.
bārstīties Nevajadzīgi, nelietderīgi, izšķērdīgi bērt, bārstīt.
dezertēt Neveikt savus pienākumus, patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no darba, kolektīva u. tml.).
piezagties Nevijas, negribēti izraisīties (piemēram, par psihisku stāvokli).
notriekt Neviļus, negribēti ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), pieļaujot, ka nokrīt zemē (kur, uz kā u. tml.).
piemirst Neviļus, negribēti atstāt (priekšmetu kādā vietā), nepaņemt (to) sev līdzi.
iegriezties Neviļus, negribēti iegriezt.
pārdurt Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu (parasti kāju, roku).
iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot. Durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
iesprukt Neviļus, negribēti ievirzīties, arī tikt ievirzītam (kur iekšā).
nomest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
nosviest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
izliet Neviļus, negribēti izlaistīt, izslacīt.
nolaistīt Neviļus, negribēti izlaistot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
noliet Neviļus, negribēti izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī likt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem).
noplaucēties Neviļus, negribēti izraisīt sev apdegumu (ar karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu).
iezagties Neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to). Pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur).
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
iezagties Neviļus, negribēti parādīties (piemēram, sejā, acīs) - par psihiska stāvokļa izpausmi.
sadedzināt Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) sadeg [1] (1).
saplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) saplīst.
sacirsties Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) tiek sacirsts (1).
pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
izmest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt.
izsviest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt. Izmest (6).
uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts, uzplīst.
uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts.
uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (ķermeņa daļa) tiek ievainota.
uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (piemēram, ķermeņa daļa) tiek ievainota.
nobārstīt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, nobirstot (kam) izklaidus, tiek notraipīts (ar to).
nobirdināt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, vairākkārt nobirstot (kam), tiek notraipīts (ar to).
nogāzt Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
aizmaldīties Neviļus, negribēti pievērsties (par skatienu).
pārdurt Neviļus, negribēti radīt ar ko smailu, asu (priekšmetam) caurumu, bojājumu. Būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
zagties Neviļus, negribēti rasties (par psihiska stāvokļa izpausmi, parasti par asarām acīs).
zagties Neviļus, negribēti rasties, arī būt ar neviļu, negribētu virzību (piemēram, par domām). Neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
pasprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (par smiekliem, asarām u. tml.).
izsprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (piemēram, par smiekliem).
sazagties Neviļus, negribēti sariesties (par asarām).
nogāzt Neviļus, negribēti skarot, pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
sarauties Neviļus, negribēti strauji sakustēties, nodrebēt (parasti kā negaidīta iedarbībā).
ieadīties Neviļus, negribēti tikt ieadītam.
ieausties Neviļus, negribēti tikt ieaustam.
iedzīties Neviļus, negribēti tikt iedzītam, iesistam (kur iekšā).
iegrūsties Neviļus, negribēti tikt iegrūstam (1).
iesēties Neviļus, negribēti tikt iesētam.
iesviesties Neviļus, negribēti tikt iesviestam.
izrauties Neviļus, negribēti tikt izrautam.
izravēties Neviļus, negribēti tikt izravētam.
izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam. Izteikties (2).
izsvītroties Neviļus, negribēti tikt izsvītrotam.
iesprukt Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izdarītam.
Izsprukt pār lūpām Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izpaustam.
izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam. Izsacīties (2).
nosvērties Neviļus, negribēti tikt nosvērtam (parasti par daudz vai par maz).
pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vaidu, izteikumu u. tml.). Izsprukt (2).
izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
sprukt Neviļus, negribēti tikt sacītam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
uzbārstīties Neviļus, negribēti tikt uzbārstītam.
uzkaisīties Neviļus, negribēti tikt uzkaisītam.
uzkratīties Neviļus, negribēti tikt uzkratītam.
uzlaistīties Neviļus, negribēti tikt uzlaistītam.
uzlieties Neviļus, negribēti tikt uzlietam (1).
Niķu maiss (arī pods, polis) Niķīgs cilvēks (parasti bērns).
Niķu maiss (arī pods, polis) Niķīgs cilvēks (parasti bērns).
Niķu pods (arī maiss, polis) Niķīgs cilvēks (parasti bērns).
Niķu polis (arī pods, maiss) Niķīgs cilvēks (parasti bērns).
No mazām dienām No agras bērnības.
No mazām dienām No agras bērnības.
No bērna (arī bērnu) kājas (arī kājām) No bērnības, no mazotnes.
No bērna (arī bērnu) kājas (arī kājām) No bērnības, no mazotnes.
No šūpuļa No pašas agrākās bērnības.
sniegavīrs No savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās).
Sniega vīrs No savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās). Sniegavīrs.
nomukt Nobēgt nost.
atbērt Nobērt (daļu) no kāda kopuma.
meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piemēram, telpu) rotāšanai.
aizdot Nodot ar līgumu (kādā darbā, parasti bērnus, pusaudžus).
nodrebināties Nodrebēt.
izaugt Nodzīvot, pavadīt mūža pirmo posmu (par bērniem, pusaudžiem). Uzaugt.
nograbēties Nograbēt.
noklabēties Noklabēt.
pakļūt Nokļūt, nonākt zem (kā), arī (kam) apakšā, parasti nejauši, negribēti.
sagūstīt Noķert, notvert (kādu, kas bēg, vairās).
negribēts Nol. divd. --> gribēt.
negribot Nol. divd. --> gribēt.
neizbēgams Nol. divd. --> izbēgt.
sačibēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam. Sačabēt.
sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam. Sačibēt.
Ar grūtu (arī ar smagu) sirdi Nomāktā, bēdīgā garastāvoklī. Arī nelabprāt, nojaušot ko ļaunu.
Ar smagu (arī ar grūtu) sirdi Nomāktā, bēdīgā garastāvoklī. Arī nelabprāt, nojaušot ko ļaunu.
Dabūt bērnu Nonākt grūtniecības stāvoklī. Dzemdēt bērnu.
Dabūt bērnu Nonākt grūtniecības stāvoklī. Dzemdēt bērnu.
uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu, sastapšanos (ar kādu), pietuvošanās (kādam).
sa- Norāda uz to, ka darbība tiek pieļauta neviļus, negribēti.
no Norāda uz to, kas (kādam) rada nevēlamu, arī bīstamu situāciju, izraisa negatīvu psihisku stāvokli (parasti bailes). Norāda uz to, kas izraisa bēgšanu, sargāšanas.
bēgšus Norāda, ka darbību veic bēgot - steidzīgi, vairoties, slēpjoties.
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
norībināt Norībēt (1).
kankarains Noskrandis (par apģērbu, drēbēm).
nodzert Nosvinēt (piemēram, kāzas, kristības, bēres).
locījums Nošu grupa, ko dziedātājs izpilda vienā teksta zilbē.
nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, ciešanas.
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas.
pietaisīt Notraipīt ar saviem izkārnījumiem (parasti par bērnu).
apšķīst Nozibēt, nomirdzēt (ap ko).
recidīvs Nozieguma atkārtota izdarīšana (parasti pēc soda izciešanas par līdzīgu noziegumu vai izbēgšanas no soda izciešanas vietas).
ņiprulis Ņiprs cilvēks (parasti bērns). Ņiprs dzīvnieks.
ņirbināties Ņirbēt (1).
ņirbināties Ņirbēt (2).
ņirbināties Ņirbēt (3).
olbaltumviela Organisks lielmolekulārs savienojums, kas ir veidots no aminoskābēm.
polipeptīdi Organisks savienojums, kas sastāv no trim vai vairākām aminoskābēm un kas ietilpst olbaltumvielās.
ģimene Organizatoriska cilvēku abu dzimumu pārstāvju kopdzīves forma, kas izveidojusies vēsturiski un pastāv kā cilvēku sabiedrības pamatšūniņa. Tuvu radinieku grupa (piemēram, vecāki un bērni), kas parasti dzīvo kopā.
vidējs Otrais pēc vecuma no trijiem (bērniem, brāļiem, māsām).
pamukt Pabēgt (1).
pamukt Pabēgt (2).
pašmaukt Pabēgt.
krūklis Pabērzu dzimtas krūms ar plati eliptiskām lapām un vasarā sarkanām, rudenī spoži melnām ogām.
bēdināt Padarīt bēdīgu.
vadziņa Padziļinājums (vagās, dobēs), kurā iekaisa sēklu.
Iedot bērnam krūti Paēdināt bērnu ar krūt.
pačučēt Pagulēt (parasti par bērnu).
plūdmaiņas Paisuma un bēguma mija.
godīgs Paklausīgs, uzvedīgs (par bērniem).
rakaris Palaidnīgs bērns.
resgalīgs Palaidnīgs, nerātns (parasti par bērniem, pusaudžiem).
razbainieks Palaidnis (parasti bērns).
resgalis Palaidnis, nerātnis (parasti bērns, pusaudzis).
saņemt Palīdzēt dzemdībās, līdz piedzimst (bērns, dzīvnieku mazulis).
vīkšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai. Arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai.
vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai. Arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai. Vīkšķis (2).
ieaugt Pamazām iegrimt vai tikt ar ko apbērtam.
izsāpēt Pamazām izzust (par bēdām, sāpēm u. tml.).
pamestenis Pamests bērns. Pamests dzīvnieks.
Panākt savu Panākt iecerēto, gribēto.
mierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piemēram, bēdas, bailes, satraukumu).
repatriēt Panākt, ka (karagūstekņi, emigranti, bēgļi, pārvietotās personas) atgriežas dzimtenē, nekavēt (tos) atgriezties dzimtenē.
notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.). Tecinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) notek (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
uzpilināt Panākt, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam). Pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam).
uztecināt Panākt, ka (kas) uztek [1] virsū (uz kā, kam). Pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uztek virsū (uz kā, kam).
apskābēt Panākt, ka mazliet ieskābst. Saskābēt (daudz vai visu).
spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
Kā bērns Pārāk bezrūpīgs, naivs, bērnišķīgs. Arī muļķīgs.
pārcensties Pārāk cenšoties, neviļus, negribēti panākt nevēlamu rezultātu.
pārbēdāties Pārāk daudz bēdāties.
pārkliegties Pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu).
pārskābt Pārāk ilgi tiekot skābētam, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
ratiņi Parasti savienojumā «bērnu ratiņi»: neliels transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi (zīdaiņu, mazbērnu) pārvadāšanai.
ļekas Parasti savienojumos «laist ļekas (vaļā)», «laisties ļekās»: ātri bēgt, ātri doties prom.
pabērns Parasti savienojumos «likteņa pabērns», «dzīves pabērns»: apspiests, ekspluatēts cilvēks. Cilvēks, kam dzīvē neveicas.
pārklausīt Pārbaudīt (bērnus), lai novērtētu (viņu) mājmācībā iegūtās zināšanas.
pārmukt Pārbēgt (1).
pārmukt Pārbēgt (2).
pārmukt Pārbēgt (3).
apvainojums Pārdzīvojums, ko izraisījusi pārestība, nepatiesi pārmetumi u. tml. Sarūgtinājums, apbēdinājums.
Izdzert (arī iztukšot) rūgto biķeri Pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
Iztukšot (arī izdzert) rūgto biķeri novec Pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
Izdzert (arī iztukšot) rūgto biķeri Pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
Izdzert (iztukšot) rūgto biķeri Pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
Dabūt sirmus matus Pārdzīvot lielas bēdas, nepatikšanas.
izsāpēt Pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot (bēdas, sāpes u. tml.).
Pāri nodarījums Pārestība, apbēdinājums. Pāridarījums.
palaidnība Pārkāpums (parasti neliels), arī (parasti bērnu) nebēdnība, nerātnība, uzvedības normu neievērošana.
uzsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam). Arī nosūbēt.
pārbrēkties Pārkliegties. Pārāk daudz skali raudot, nogurt (parasti par bērnu).
pārbļauties Pārkliegties. Pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu).
paibērniņš Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs bērns, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
padzīvoties Parotaļāties (par bērniem).
pārpiķēt Pārstādīt (jaunus dēstus), lai (tos) izaudzētu līdz iestādīšanai dobē, laukā u. tml.
pārgribēties Pārstāt gribēt (ko, ko darīt), parasti pēc ilgas gaidīšanas, ciešanās.
konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai.
aizšmaukt Paslepus aiziet, aizbēgt.
šmaukt Paslepus doties prom, bēgt.
iešmaukt Paslepus ieiet, ienākt, iebēgt (kur iekšā).
izšmaukt Paslepus iziet, iznākt, izbēgt.
nošmaukt Paslepus noiet, nonākt, noskriet, arī nobēgt lejā, nost, gar (ko).
pāršmaukt Paslepus, arī bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
lolot Pašaizliedzīgi audzināt (bērnu), maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību rūpēties (par to).
lolojums Pašaizliedzīgi audzināts, maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību aprūpēts bērns.
gondola Pašizkrāvējs pusvagons, kura grīdā ierīkotas lūkas kravas izbēršanai.
Izņemt vārdus no mutes Pateikt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
Izņemt vārdus no mutes Pateikt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
Izņemt vārdus no mutes Pateikt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
padauzīties Patrokšņot, paskraidīt, paspēkoties u. tml. (parasti par bērniem). Arī neilgu laiku, mazliet palaidņoties.
glābiņš Patvērums (no kā bēgot, vairoties).
padzīvoties Pavadīt kādu, parasti samērā neilgu, laiku, rotaļājoties, nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
dzīvoties Pavadīt laiku, rotaļājoties, nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
aizdambējums Paveikta darbība, rezultāts --> aizdambēt.
bērums Paveikta darbība, rezultāts --> bērt (1). Tas, kas ir nobērts.
sabērums Paveikta darbība, rezultāts --> sabērt.
sadambējums Paveikta darbība, rezultāts --> sadambēties.
skābējums Paveikta darbība, rezultāts --> skābēt.
sūbējums Paveikta darbība, rezultāts --> sūbēt.
uzbērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (1).
uzbērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (2). Attiecīgs celtniecības veidojums.
nošļukt Pazaudēt možumu, kļūt bēdīgam, grūtsirdīgam.
sašļukt Pazaudēt, parasti pilnīgi, možumu, kļūt, parasti ļoti, bēdīgam, grūtsirdīgam.
Dīdīt pādi Pēc sena vārda došanas rituāla šūpot bērnu, celt to pretī saulei.
atvase Pēcnācējs, bērns.
brukt Pēkšņi neatvairāmi uzmākties (piemēram, par rūpēm, bēdām).
sprukt Pēkšņi rasties, sākties, parasti neviļus, negribēti (piemēram, par smiekliem, raudām, runu).
sagribēt Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties.
uzgribēt Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties. Sagribēt.
recidīvists Persona, kas atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts pat bīstamu (parasti pēc tam, kad tā ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas). Bīstams noziedznieks, kam krimināllikums pastiprina soda sankciju.
piecīši Pieci bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
Dabūt sirmus matus Piedzīvot lielas bēdas, nepatikšanas.
Dabūt sirmus matus Piedzīvot lielas bēdas, nepatikšanas.
pievienot Piejaukt, piebērt u. tml. (pie kā, kam klāt).
pielikt Piejaukt, piebērt u. tml. klāt (piemēram, kādu vielu). Pievienot (3).
pirmpiens Piens, kas izdalās no krūšu galiem grūtniecības otrajā pusē un otrajā, trešajā dienā pēc bērna piedzimšanas.
adoptēt Pieņemt ģimenē (bērnu) ar juridisku aktu radniecības tiesisko attiecību nodibināšanai.
aizplombēt Piepildīt ar plombu (dobumu zobā). Plombējot izlabot (zobu).
ieauklēt Pieradināt (bērnu) pie auklēšanas. Auklējot izlutināt.
uzburbt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā. Kļūt irdenam, porainam. Piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam. Uzburbēt (1).
likt Pievienot, jaukt, bērt klāt (kādu vielu).
soļanka Pikanta gaļas zupa ar šķiņķi, skābētiem gurķiem, olīvām u. tml.
nopilināt Pilināt un pabeigt pilināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.). Pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) nopil (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
Noņemt no krūts Pilnīgi pārtraukt (bērna) barošanu ar krūti.
raudzības Pirmais apciemojums pie jaundzimušā un mātes sveikšana sakarā ar bērna piedzimšanu.
Piena zobi Pirmie zobi, kas bērnam sāk izkrist pēc piecu gadu vecuma.
Piena zobi Pirmie zobi, kas bērnam sāk izkrist pēc piecu gadu vecuma.
pagastskola Pirmmācības iestāde zemnieku bērniem (līdz 1917. gadam).
pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā - audzēknis īpašā vidējā militārajā mācību iestādē augstāko ierēdņu un ģenerāļu bērniem.
bērnudārzs Pirmsskolas vecuma (3-7 gadu vecu) bērnu sabiedriskās audzināšanas iestāde.
Bērnu svētki Plašs sarīkojums bērniem ar viņu pašu aktīvu piedalīšanos.
Bērnu svētki Plašs sarīkojums bērniem ar viņu pašu aktīvu piedalīšanos.
pārpļaut Pļaujot neviļus, negribēti ievainot.
Bērnu poliklīnika Poliklīnika bērniem līdz 14 gadu vecumam.
oleums Polisērskābju maisījums, ko iegūst, koncentrētā sērskābē šķīdinot sēra (IV) oksīdu.
Grūta stunda Posta, ciešanu, bēdu laiks. Smaga pārdzīvojuma brīdis.
iečivināties Priecīgi, bezbēdīgi ierunāties (parasti par bērniem, sievietēm).
nočivināt Priecīgi, bezbēdīgi noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm).
pačivināt Priecīgi, bezbēdīgi parunāt, papļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
čivināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
vidžināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
vīterot Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
rotaļlieta Priekšmets bērna izklaidēšanai, audzināšanai, apmācīšanai saistošā veidā.
damaksnis Priežu un egļu vai egļu un priežu audze ar bērzu piemistrojumu un vidēji biezu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
niedrājs Priežu, egļu un bērzu mistrota audze vai šo koku sugu tīraudze, kas parasti nesasniedz lielu augstumu un kam zemsedzē ir niedres, grīšļi. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
absorbcija Process --> absorbēt. Absorbēšana.
adsorbcija Process --> adsorbēt.
ņirboņa Process, arī darbība --> ņirbēt (1). Ņirba (1).
ņirba Process, arī darbība --> ņirbēt (1). Ņirboņa (1).
ņirboņa Process, arī darbība --> ņirbēt (2). Ņirba (2).
ņirba Process, arī darbība --> ņirbēt (2). Ņirboņa (2).
ņirboņa Process, arī darbība --> ņirbēt (3). Ņirba (3). Kņudoņa. Arī trīsas.
ņirba Process, arī darbība --> ņirbēt (3). Ņirboņa (3). Kņudoņa. Arī trīsas.
enciklopēdists Progresīvie franču domātāji, kuri apvienojās ap «Enciklopēdiju», ko 18. gadsimta otrajā pusē izdeva Didro un Dalambērs.
sēras Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kas ir saistīts ar dziļām bēdām, ciešanām, skumjām, parasti sakarā ar kāda nāvi. Šāda psihiska (emocionāla) stāvokļa izpausme.
līdzjūtība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt.
līdzcietība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt. Līdzjūtība.
žēlastība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt. Arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
ciešanas Psihisks stāvoklis, kas saistīts ar bēdām, izmisumu.
krustmāte Radiniece (piemēram, tēva vai mātes māsa). Sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku.
radabērns Radinieka bērns.
krusttēvs Radinieks (piemēram, tēva vai mātes brālis). Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku. Tēvocis.
radubērns Radinieku bērns.
spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (parasti par bērniem, sievietēm).
Taisnlīnijas radniecība Radniecība starp bērniem un vecākiem.
Taisnlīnijas radniecība Radniecība starp bērniem un vecākiem.
asinsradniecība Radniecība starp cilvēkiem, kuriem ir kopēja izcelšanās (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām).
analfabētisks Raksturīgs analfabētismam, analfabētam.
pusanalfabētisks Raksturīgs pusanalfabētismam, pusanaliabētam.
līķrati Rati zārka vešanai bēru procesijā.
pinkšķis Raudas (parasti bērniem).
īdēt Raudāt (par bērniem). Činkstēt (1).
Vilkt (garo) meldiju (arī meldiņu) Raudāt (parasti par bērniem).
verkšķēt Raudāt, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla (par bērniem).
izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.).
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (cilvēks) nogāžas, strauji nosēžas, noguļas (kur, uz kā u. tml.).
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
apraust Raušot (ko), apbērt (ap ko, kam apkārt).
aizdambēties Refl. --> aizdambēt. Aizsprostoties.
apbērties Refl. --> apbērt (1).
atbērties Refl. --> atbērt (1). Tikt atbērtam.
iebāzties Refl. --> iebāzt. Tikt iebāztam (parasti neviļus, negribēti).
ieberzties Refl. --> ieberzt (1). Tikt ieberztam (parasti neviļus, negribēti).
ieberzties Refl. --> ieberzt (3). Tikt ieberztam (parasti neviļus, negribēti).
ielieties Refl. --> ieliet. Tikt ielietam (parasti neviļus, negribēti).
ielikties Refl. --> ielikt (1). Tikt ieliktam (parasti neviļus, negribēti).
ielikties Refl. --> ielikt (2). Tikt ieliktam (parasti neviļus, negribēti).
ieskrambāties Refl. --> ieskrambāt (1). Tikt ieskrambātam (parasti neviļus, negribēti).
ieskrambāties Refl. --> ieskrambāt (2). Tikt ieskrambātam (parasti neviļus, negribēti).
ieskrāpēties Refl. --> ieskrāpēt (1). Tikt ieskrāpētam (parasti neviļus, negribēti).
ieskrāpēties Refl. --> ieskrāpēt (2). Tikt ieskrāpētam (parasti neviļus, negribēti).
ieslacīties Refl. --> ieslacīt (1). Tikt ieslacītam (parasti neviļus, negribēti).
iešņāpties Refl. --> iešņāpt (1). Tikt iešņāptam (parasti neviļus, negribēti).
iešņāpties Refl. --> iešņāpt (2). Tikt iešņāptam (parasti neviļus, negribēti).
iešņīpāties Refl. --> iešņīpāt (2). Tikt iešņīpātam (parasti neviļus, negribēti).
ievērpties Refl. --> ievērpt (2). Tikt ievērptam (parasti neviļus, negribēti).
ievērties Refl. --> ievērt (2). Tikt ievērtam (parasti neviļus, negribēti).
izberzēties Refl. --> izberzēt (3). Tikt izberzētam (parasti neviļus, negribēti).
izlieties Refl. --> izliet (1). Tikt izlietam, izlaistītam (parasti neviļus, negribēti).
izvērties Refl. --> izvērt (2). Tikt izvērtam (parasts neviļus, negribēti).
nosisties Refl. --> nosist (2). Tikt nosistam (parasti neviļus, negribēti).
pārmalties Refl. --> pārmalt (2). Tikt pārmaltam, parasti neviļus, negribēti.
pārplēsties Refl. --> pārplēst. Tikt pārplēstam, parasti neviļus, negribēti.
pāršļakstināties Refl. --> pāršļakstināt (2). Tikt pāršļakstinātam, parasti neviļus, negribēti.
pāršļakstīties Refl. --> pāršļakstīt (2). Tikt pāršļakstītam, parasti neviļus, negribēti.
piebārstīties Refl. --> piebārstīt (1): tikt piebārstītam, parasti neviļus, negribēti.
piebērties Refl. --> piebērt (1). Tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
piebērties Refl. --> piebērt (2). Tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
piebērties Refl. --> piebērt (4): tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
piedauzīties Refl. --> piedauzīt (2). Tikt piedauzītam, parasti nevijas, negribēti.
pielaistīties Refl. --> pielaistīt. Tikt pielaistītam, parasti neviļus, negribēti.
pielieties Refl. --> pieliet (2). Tikt pielietam, parasti neviļus, negribēti.
pielipināties Refl. --> pielipin āt (1). Tikt pielipinātam, parasti neviļus, negribēti.
piemaisīties Refl. --> piemaisīt. Tikt piemaisītam, parasti neviļus, negribēti.
piemesties Refl. --> piemest (4). Tikt piemestam, parasti neviļus, negribēti.
piepīties Refl. --> piepīt (2). Tikt piepītām, parasti neviļus, negribēti.
piesēties Refl. --> piesēt (1). Tikt piesētam, parasti neviļus, negribēti.
piesviesties Refl. --> piesviest (3). Tikt piesviestam, parasti neviļus, negribēti. Piemesties (5).
piešūties Refl. --> piešūt (1). Tikt piešūtam, parasti neviļus, negribēti.
pietašķīties Refl. --> pietašķīt. Tikt pietašķītam, parasti neviļus, negribēti.
pievārīties Refl. --> pievārīt (4). Tikt pievārītam, parasti neviļus, negribēti.
pievērties Refl. --> pievērt (1). Tikt pievērtam, parasti neviļus, negribēti.
skābēties Refl. --> skābēt. Tikt skābētam.
uzšķiesties Refl. --> uzšķiest (1). Neviļus, negribēti tikt uzšķiestam.
uzšļakstināties Refl. --> uzšļakstināt (1). Neviļus, negribēti tikt uzšļakstinātam.
uzšļakstīties Refl. --> uzšļakstīt (1). Neviļus, negribēti tikt uzšļakstītam.
uzšļākties Refl. --> uzšļākt (1). Neviļus, negribēti tikt uzšļāktam.
uztašķīties Refl. --> uztašķīt. Nejauši, negribēti tikt uztašķītam.
kristības Reliģiska ceremonija, kurā bērnu vai pieaugušu cilvēku atbrīvo no grēka, padara par baznīcas locekli un parasti piešķir viņam vārdu. Tai sekojošās svinības, mielasts.
grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un iekšzemes zemajos, smilšainajos līdzenumos. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
apbēdinājums Rezultāts --> apbēdināt.
apsūbējums Rezultāts --> apsūbēt. Oksīda, putekļu u. tml. kārta.
uzsūbējums Rezultāts --> uzsūbēt.
ziba Rezultāts → zibēt (1).
ziba Rezultāts → zibēt (2).
pierīties Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā. Pierīt.
pierīt Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā. Pierīties (1).
apmierināt Rīkoties tā, ka notiek vēlamais, gribētais.
klandēt Ritmiski klabēt, klaudzēt (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām).
atrakt Rokot atklāt, uziet (ko apbērtu, apraktu).
atrakt Rokot atsegt, padarīt pieejamu (ko apbērtu, iestigušu u. tml.).
atrakt Rokot padarīt pieejamu vai brīvu, tukšu (ko aizbērtu, aizgruvušu u. tml.). _imperf_ Rakt vaļā.
Bērnu rotaļa Rotaļa (ar priekšmetiem, pēc noteiktiem sižetiem, noteiktās lomās u. tml.), kas ir viens no galvenajiem bērna darbības veidiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
dzīvoties Rotaļāties (par bērniem).
čiepstēt Runāt smalkā balsī (parasti par bērniem).
lalināt Runāt, bieži aizstājot citus līdzskaņus ar «l» skaņu (par bērniem).
atrušināt Rušinot aizvākt (to, ar ko kas apbērts, apmests, pārklāts).
atrušināt Rušinot ko nost, atsegt (ko apbērtu, apmestu, pārklātu).
samukt Sabēgt.
sabērties Sabērt sev.
Mazbērnu novietne Sabiedriska audzināšanas iestāde bērniem no divu mēnešu līdz trīs gadu vecumam.
Mazbērnu novietne Sabiedriska audzināšanas iestāde bērniem no divu mēnešu līdz trīs gadu vecumam.
saburbt Saburbēt (1).
saburbt Saburbēt (2).
sadrebēties Sadrebēt.
apbēdināt Sagādāt (kādam) bēdas. Sarūgtināt, skumdināt.
Sagādāt galvassāpes Sagādāt nepatikšanas, bēdas. Likt uztraukties, raizēties.
Sagādāt galvassāpes Sagādāt nepatikšanas, bēdas. Likt uztraukties, raizēties.
Nolikt gulēt Sagatavot gulēšanai (parasti bērnu) un noguldīt.
Likt gulēt Sagatavot gulēšanai (parasti bērnu) un novietot, lai guļ.
ieskābēt Sagatavot un ievietot (parasti traukā, tvertnē) skābēšanai.
iznest Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti).
iznēsāt Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti). Iznest (3).
sagribēties Sagribēt, parasti ļoti.
uzgribēties Sagribēties.
kundzēns Saimnieka, darba devēja bērni.
kundziņš Saimnieka, darba devēja bērni.
centrifugāls Saistīts ar centrbēdzi, tai raksturīgs.
diabētisks Saistīts ar diabētu, tam raksturīgs.
Cilpo kā zaķis Saka par cilvēku, kas ātri skrien (piemēram, bēgot).
Memmes bērniņš Saka par gļēva rakstura, izlutinātu bērnu, arī jaunieti.
Čuču (arī miega) muiža Saka par guļasvietu, ejot gulēt (parasti runājot ar bērnu).
Viņš ir ar bērna dvēseli, arī viņam ir bērna dvēsele Saka par jūtīgu, labsirdīgu, arī panaivu cilvēku. Saka par cilvēku, kam ir bērniem raksturīgais uztveres tiešums, svaigums.
Līdz kāzām sadzīs Saka par kādu, parasti niecīgu, ievainojumu, arī nelielu apbēdinājumu.
Līdz kāzām sadzīs Saka par kādu, parasti niecīgu, ievainojumu, arī nelielu apbēdinājumu.
Paša miesa un asinis Saka par miesīgu bērnu.
Paša miesa un asinis Saka par miesīgu bērnu.
Nelaime nenāk brēkdama, arī nelaime nenāk lūdzama Saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām.
Nelaime nenāk brēkdama, arī nelaime nenāk lūdzama Saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām.
Nelaime nenāk brēkdama Saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām.
Aug buciņš, aug radziņi Saka par tādu (bērnu), kas kļūst nerātnāks, arī stūrgalvīgāks.
Aug buciņš, aug radziņi Saka par tādu (bērnu), kas kļūst nerātnāks, arī stūrgalvīgāks.
(Ja) dievs (arī dieviņš) dos Saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
(Ja) dievs (arī dieviņš) dos Saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
Nedod dievs! arī Lai dievs nedod! Saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties.
Sirds metas smaga (arī grūta), arī metas smagi (arī grūti, bēdīgi) ap sirdi Saka, ja garastāvoklis kļūst nomākts, bēdīgs.
Sirds metas smaga (arī grūta), arī metas smagi (arī grūti, bēdīgi) ap sirdi Saka, ja garastāvoklis kļūst nomākts, bēdīgs.
Grūta (arī smaga) sirds, arī grūti (arī smagi) ap sirdi Saka, ja ir nomākts, bēdīgs garastāvoklis.
Smaga (arī grūta) sirds, arī smagi (arī grūti) ap sirdi Saka, ja ir nomākts, bēdīgs garastāvoklis.
Sirds kāpj (tīri vai) pa kaklu (biežāk pa muti) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) laukā (arī ārā) Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā) Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds kāpj tīri vai pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā) Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds ēdas Saka, ja izjūt nepatiku, dusmas, arī ja ir bēdas.
Sirds ēdas Saka, ja izjūt nepatiku, dusmas, arī, ja ir bēdas.
Iet pār galvu pareti Saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas.
Iet pār galvu Saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas.
Aizgājis (arī aizskrējis), krustu nemezdams (arī nemetis) Saka, ja kāds aizbēdzis lielā steigā.
Sirds pārplīst Saka, ja kāds pārāk pārdzīvo, parasti ko negatīvu (piemēram, bēdas).
Sirds pārplīst Saka, ja kāds pārāk pārdzīvo, parasti ko negatīvu (piemēram, bēdas).
Sirdi ņem (arī rauj) laukā (arī ārā) Saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
Sirdi rauj (arī ņem) laukā (arī ārā) Saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
Sirdi rauj (arī ņem) laukā (arī ārā) Saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
Te (arī še) tev nu bija! Saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā gribēts.
Te (arī še) tev nu bija! retāk te nu bija! Saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts.
Še (arī te) tev nu bija! arī še tev! Saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts.
Te (arī še) tev nu bija! Saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts.
Še (arī te) tev nu bija! arī še tev! Saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts.
Skatiens (arī skats, acis) satumst Saka, ja kļūst skumji, bēdīgi.
Skats (arī skatiens, acis) satumst Saka, ja kļūst skumji, bēdīgi.
Mēle smaga (arī stīva) kā galoda reti Saka, ja negrib vai nespēj runāt (piemēram, aiz lielām bēdām).
Kā iztukšots Saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
Kā par spīti Saka, ja notiek kas nevēlams (pretēji vajadzīgajam, gribētajam u. tml.).
Sirds pilna līdz malām Saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
Sirds pilna līdz malām Saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
Sirds pilna līdz malām Saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
Nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu Saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).
Nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu Saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).
Gāzties (arī nākt) pār (kāda) galvu Saka, ja pēkšņi rodas daudz, kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).
Valoda ķeras Saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
Valoda ķeras Saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
Vēders (pie) prasa savu (tiesu) Saka, ja sāk gribēties ēst.
(Ja) dieviņš (arī dievs) dos Saka, norādot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
Laist meldiņu vaļā Sākt skaļi raudāt (parasti par bērniem).
Laist meldiņu vaļā Sākt skaļi raudāt (parasti par bērniem).
sadrebēt Sākt, parasti pēkšņi, drebēt. Īsu brīdi drebēt.
saburtot Salasīt, izlasīt par zilbēm, atsevišķi nosaucot katru burtu.
samesties Saliekties, savilkties u. tml. (parasti nespēkā, sāpēs, bēdās).
kristies Samazināties augstumā (par ko sakrautu, sabērtu).
Bērnu sanatorija Sanatorija bērniem un pusaudžiem.
Bērnu sanatorija Sanatorija bērniem un pusaudžiem.
sapucēt Sapost (piemēram, saģērbjot svētku drēbēs).
sapucēties Saposties (piemēram, saģērbjoties svētku drēbēs).
Bērnu rīts Sarīkojums, koncerts (bērniem), kas notiek dienas sākumā (līdz pusdienai).
pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti radīt (kam) caurumu, bojājumu.
uzrauties Sasprindzinot muskulatūru, parasti neviļus, negribēti, tikt uzvirzītam uz augšu (parasti par pleciem, sejas daļu).
sačunčināt Satīstīt, satuntuļot (drēbēs).
savīstīties Satīties, satuntuļoties (segā, drēbēs).
daglis Sausa bērza piepe, arī poss.
puskoka Savienojumā «puskoka lēcējs»: cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoklēcējs.
nobēdāt Savienojumā ar «bēda», «bēdas»: pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot bēdas.
bēdāt Savienojumā ar «bēda», «bēdas»: raizēties (par ko svarīgu).
bēdāties Savienojumā ar «bēda»: raizēties (par ko svarīgu).
ai Savienojumā ar uzrunu pastiprina runā paustās jūtas (prieku, apbrīnu, arī sāpes, bēdas, žēlumu u. tml.).
bēgtin Savienojumā ar verba «bēgt» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Bēgšus (2).
bēgšus Savienojumā ar verba «bēgt» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Bēgtin.
bērtin Savienojumā ar verba «bērt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
bēdas Savienojumos «bēdu ļaudis», «bēdu dienas», «bēdu ziņas», «bēdu laiki» u. tml.: tāds, ko piemeklējusi nelaime, posts, tāds, kas saistīts ar nelaimi, postu.
kirilica Senslāvu alfabēts, kas kļuvis par krievu alfabēta pamatu.
meitene Sieviešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 18 gadu vecumam).
meita Sieviešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem).
zeķbikses Sieviešu un bērnu vienlaidu apģērba gabals - zeķes kopā ar biksēm.
zeķubikses Sieviešu un bērnu vienlaidu apģērba gabals — zeķes kopā ar biksēm.
botes Sieviešu vai bērnu ziemas apavi, ko parasti valkā virs kurpēm un kas aptver pēdu arī no virspuses.
tante Sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
māte Sieviete, kas ir dzemdējusi bērnu vai bērnus.
krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
krustmāte Sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt. Kūma (2).
audžumāte Sieviete, kas pieņēmusi audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
zīdītāja Sieviete, kas zīda savu bērnu.
Vientuļā māte Sieviete, kura nav laulībā, kuras bērnam nav noteikta paternitāte un dzimšanas dokumentā nav ierakstīts tēva vārds un kura nesaņem alimentus.
Vientuļā māte Sieviete, kura nav laulībā, kuras bērnam nav noteikta paternitāte un dzimšanas dokumentā nav ierakstīts tēva vārds un kura nesaņem alimentus.
zīdītāja Sieviete, parasti algota, kas zīda cita bērnu.
apsijāt Sijājot (ko) apbērt, apbārstīt.
blēņas Sīki (parasti bērnu) pārkāpumi, nedarbi.
sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
pārskābēt Skābējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
kefīrs Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
rjaženka Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot stipri karsētu pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
Skābi gurķi Skābēti gurķi.
Skābi kāposti Skābēti kāposti.
Skābi kāposti Skābēti kāposti.
neitralizācija Skābo un bāzisko savienojumu savstarpēja reakcija, kuras rezultātā rodas sāļi un zūd kā skābās, tā bāziskās īpašības. Skābes īpašību iznīcināšana ar sārmiem vai sārma īpašību iznīcināšana ar skābēm.
brēciens Skaļas (parasti bērnu) raudas.
vaimanas Skaļas raudas un žēlabas (bēdās, sāpēs).
iebrēkties Skaļi ieraudāties (parasti par bērnu).
skandēt Skaļi izrunāt (vārdus, to savienojumus), parasti pa zilbēm.
baurot Skaļi raudāt, brēkt (parasti par bērniem).
vaimanāt Skaļi raudāt, žēloties (paužot bēdas, sāpes).
izbļauties Skaļi, nesavaldīgi izraudāties (parasti par bērniem).
bļauris Skaļi, nesavaldīgi raudošs bērns.
pastorāle Skaņdarbs, kam raksturīgs idilliskums, dabas bērna naivitātes izpausme.
mājskolotājs Skolotājs, kas māca un audzina kādas ģimenes bērnus (parasti dzīvodams kopā ar šo ģimeni).
uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Skrienot, pārvietojoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
bēdāties Skumt, būt drūmā garastāvoklī, ciest (piemēram, nelaimes, zaudējuma dēļ). Pārdzīvot bēdas.
izslapstīties Slapstoties izbēgt, izvairīties (no kā).
noklausīties Slepus, arī neviļus, negribēti klausīties un pabeigt klausīties (piemēram, sarunu).
Bērnu slimības Slimības, ar kurām slimo galvenokārt bērni.
Bērnu slimības Slimības, ar kurām slimo galvenokārt bērni.
Bērnu slimnīca Slimnīca bērniem līdz 14 gadu vecumam.
pirtsslota Slota (parasti no bērza zariem), ar kuru peras pirtī.
ciest Smagi izjust negatīvus psihiskus pārdzīvojumus. Dziļi skumt, bēdāties.
Sieviešu jautājums Sociālo problēmu kopums, kas saistīts ar sievietes stāvokli sabiedrībā un ģimenē, mātes un bērna aizsardzību, sievietes atbrīvošanu no apspiestības.
radniecība Sociāls, ar likumu vai tradīciju pamatots sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām) vai kuriem šāds sakars ir radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
Likt (arī nostādīt) kaktā Sodīt (bērnu) ar stāvēšanu kaktā.
Likt kaktā Sodīt (bērnu) ar stāvēšanu kaktā.
Nostādīt (arī likt) kaktā Sodīt (bērnu) ar stāvēšanu kaktā.
Stādīt (arī likt) kaktā Sodīt (bērnu) ar stāvēšanu kaktā.
Aktīvā ogle Speciāli apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
Aktīvā (arī aktivētā, medicīniskā) ogle Speciāli apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
konservēt Speciāli gatavot (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus, barību).
kratīties Spēcīgi, intensīvi drebēt, trīcēt (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
Smaguma spēks Spēks, kurš darbojas uz materiālu daļiņu Zemes (vai cita debess ķermeņa) tuvumā un kuru definē kā gravitācijas spēka un Zemes (vai cita debess ķermeņa) rotācijas izraisītā inerces centrbēdzes spēka summu.
Smaguma spēks Spēks, kurš darbojas uz materiālu daļiņu Zemes (vai cita debess ķermeņa) tuvumā un kuru definē kā gravitācijas spēka un Zemes (vai cita debess ķermeņa) rotācijas izraisītā inerces centrbēdzes spēka summu.
Pēdējais pāris Spēle, kurā vienam dalībniekam jānotver kāds no diviem bēgošiem dalībniekiem, pirms tie sadodas rokās.
Pēdējais pāris Spēle, kurā vienam dalībniekam jānotver kāds no diviem bēgošiem dalībniekiem, pirms tie sadodas rokās.
pīķis Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu. Šīs sugas kārts.
Kvarca spuldze Spuldze, kuras apvalks ir izgatavots no kvarca stikla un neabsorbē ultravioletos starus.
Kvarca spuldze Spuldze, kuras apvalks ir izgatavots no kvarca stikla un neabsorbē ultravioletos starus.
sūdzēt Stāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
recidīvisms Stāvoklis, parādība, arī notikums, kad noziegums, kas krimināllikumā kvalificēts par bīstamu, tiek izdarīts vairākkārt (parasti pēc tam, kad attiecīgā persona ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas).
purināties Stipri drebēt.
uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iemestam, iebērtam (kur iekšā) - par lielāku daudzumu.
gāzt Strauji mest, arī bērt, kraut.
šaut Strauji mest, bērt, likt, liet (parasti kur iekšā, kam klāt).
nogāzt Strauji nomest, arī nobērt zemē (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu).
aizšauties Strauji paslīdēt, pazibēt (par priekšmetu šķietamu kustību, braucot tiem garām).
piešaut Strauji piebērt, pieliet (ko).
sagāzt Strauji samest, arī sabērt, sakraut.
lecināt Strauji šūpot (parasti bērnu) uz augšu un leju vai mazliet mētāt uz ceļgaliem.
uzšaut Strauji uzliet, uzbērt u. tml. Uzgāzt (2).
iegāzt Strauji, arī nevērīgi iemest, iebērt (kur iekšā, parasti daudz).
izgāzt Strauji, arī nevērīgi izliet, izbērt.
dzert Svinēt (kāzas, kristības, bēres).
Dzert (kāzu, kristību, bēru) godu Svinēt kāzas, kristības vai bēres.
slota Šāds, parasti bērza zaru, saišķis, ar kuru peras pirtī. Pirtsslota.
piešļākties Šļācoties (kam), tikt piepildītam (ar to), parasti neviļus, negribēti.
aijāt Šūpojot midzināt, mierināt (bērnu). Šūpot (parasti dziedot).
auklēt Šūpot, aijāt uz rokām (parasti mazu bērnu).
Bez pēdām Tā, ka nav atrodams (pazust, aizbēgt u. tml.).
pirmdzimts Tāds (bērns), kas ģimenē ir piedzimis pirmais.
līdzcietīgs Tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzcietību. Līdzjūtīgs.
līdzjūtīgs Tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību.
nelaimīgs Tāds, kam dzīvē nav laimes, prieka. Tāds, kas vienmēr jūtas sarūgtināts, apbēdināts.
bēdīgs Tāds, kam ir bēdas (1). Noskumis, skumjš.
daudzbērnu Tāds, kam ir daudz bērnu.
kurlmēms Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
bērnišķīgs Tāds, kam ir jauns, svaigs, bērnam raksturīgs izskats.
pabēdīgs Tāds, kam ir nelielas bēdas. Samērā, arī mazliet noskumis, skumjš.
nelaimīgs Tāds, kam ir notikusi nelaime. Tāds, kam ir lielas bēdas, ciešanas.
gliemežveida Tāds, kam ir skrūves veids un kas strādā sazobē ar gliemežratu.
vairākbērnu Tāds, kam ir vairāki bērni.
vienbērna Tāds, kam ir viens bērns.
bezbēdīgs Tāds, kam nav bēdu un rūpju Bezrūpīgs, jautrs.
bezbērnu Tāds, kam nav bērnu. Tāda (laulība), kur nav bērnu.
apaļš Tāds, kam nav ģimenes, nav bērnu. Tāds, kam nav tuvu piederīgo.
pamazs Tāds, kam vēl ir samērā maz gadu (par bērniem).
muļķa Tāds, kam vēl trūkst pieredzes, zināšanu, izpratnes (par bērniem).
melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa. Tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis. Pretstats: balts.
agrs Tāds, kas attiecas uz kāda posma (bērnības, jaunības) sākumu cilvēka mūžā.
raudulīgs Tāds, kas bieži raud (par mazu bērnu).
brēkulīgs Tāds, kas bieži raud (parasti par bērniem).
vasarīgs Tāds, kas ģērbies vasaras drēbēs.
tautosilabisks Tāds, kas ietilpst vienā un tai pašā zilbē.
heterosillabisks Tāds, kas ir citā zilbē (parasti par skaņu).
mirstams Tāds, kas ir paredzēts kāda apbedīšanai, bērēm.
neiznests Tāds, kas ir piedzimis laikā starp 28. un 39. grūtniecības nedēļu (par bērnu).
bērnišķīgs Tāds, kas ir raksturīgs bērnam (1).
tēvišķs Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam. Arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs, tēvišķīgs.
tēvišķīgs Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam. Arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs. Tēvišķs.
ļauns Tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu (piemēram, nelaimi, bēdām). Tāds, kas izraisa ko ļoti nevēlamu.
pabēdīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko samērā, arī mazliet nepatīkamu. Tāds, kas izraisa nelielas bēdas. Samērā, arī mazliet nepatīkams, neiepriecinošs.
pašskābēts Tāds, kas ir skābēts mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
skābs Tāds, kas ir skābēts, raudzēts.
palaidnīgs Tāds, kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas (parasti par bērniem). Arī nebēdnīgs, nerātns.
niķīgs Tāds, kas izturas kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
neartikulēts Tāds, kas nav sadalīts sastāvdaļās (skaņās, zilbēs, vaidos).
mazgadīgs Tāds, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu (par bērnu).
bezbēdīgs Tāds, kas nebēdā par briesmām, nepievērš tām uzmanību. Drošs, arī pārgalvīgs.
rātns Tāds, kas nedara palaidnības, tāds, kas ir paklausīgs (parasti par bērnu). Tāds, kas izturas mierīgi, klusu.
nepaklausīgs Tāds, kas neievēro, neizpilda pieaugušo rīkojumus (par bērnu).
bezprieka Tāds, kas neizraisa prieku, tāds, kas nav saistīts ar prieku. Skumjš, bēdīgs.
nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot (piemēram, kādas jūtas). Tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi (piemēram, pret citu bēdām).
nerātns Tāds, kas palaidņojas, blēņojas, tāds, kas ir nepaklausīgs (parasti par bērnu). Tāds, kas nemitīgi kustas, trokšņo.
sērs Tāds, kas pārdzīvo bēdas, skumjas. Arī grūtsirdīgs.
sērīgs Tāds, kas pārdzīvo, parasti vieglas, bēdas, skumjas. Arī grūtsirdīgs.
pirmsskolas Tāds, kas pastāv, noris pirms bērns sāk mācīties vispārizglītojošā skolā.
asarains Tāds, kas pauž žēlumu, bēdas, skumjas Sentimentāls.
bezbēdīgs Tāds, kas raksturīgs cilvēkam, kuram nav bēdu, rūpju.
amfoters Tāds, kas reaģē kā ar skābēm, tā ar bāzēm (par vielām).
bēdīgs Tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piemēram, ar nelaimi, zaudējumu). Tāds, kas izraisa bēdas. Slikts, neiepriecinošs, nepatīkams.
alfabētisks Tāds, kas sakārtots pēc alfabēta. Tāds, kas saistīts ar alfabētu.
sēras Tāds, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, ciešanas, skumjas sakarā ar kāda nāvi. Tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, bērēm.
gaudulīgs Tāds, kurā ārišķīgi izpaužas skumjas, bēdas. Žēlabains.
katalektisks Tāds, kura beidzamā pēda salīdzinājumā ar pārējām saīsināta par vienu vai divām zilbēm (par dzejas rindu).
sērs Tāds, kurā izpaužas bēdas, skumjas, arī grūtsirdība. Tāds, kas izraisa bēdas, skumjas, arī grūtsirdību.
bēdīgs Tāds, kurā izpaužas bēdas.
sagrauzt Tāds, kurā izpaužas garīgo spēku izsīkums, arī dziļa nomāktība, bēdas (parasti par balsi, seju).
nelaimīgs Tāds, kurā izpaužas lielas bēdas, ciešanas.
drastisks Tāds, kurā izpaužas nebēdība, jautrība, pārgalvība, arī draiskulība.
sērīgs Tāds, kurā izpaužas, parasti vieglas, bēdas, skumjas, arī grūtsirdība. Tāds, kas izraisa, parasti vieglas, bēdas, skumjas, arī grūtsirdību.
drastisks Tāds, kura saturā ir nebēdība, jautrība, pārgalvība.
jaundzimis Tāds, kura vecums nepārsniedz pirmo dzīves mēnesi (par bērnu).
visgribis Tas (parasti bērns), kam raksturīgas daudzas (parasti nepamatotas, pēkšņas) vēlēšanās ko iegūt, darīt u. tml.
ļauns Tas, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu (piemēram, nelaimi, bēdām). Tas, kas izraisa ko ļoti nevēlamu.
vienaudzis Tas, kas ir viens pats uzaudzis (parasti par vienīgo bērnu ģimenē).
sēras Tas, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, ciešanas, skumjas sakarā ar kāda nāvi.
salavecītis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīts ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
primitīvisms Tēlotājas mākslas attīstības tendence, daiļrades metode (sākot ar VI. gadsimta beigām), kam ir raksturīga izteiksmes līdzekļu vienkāršošana, pirmatnējās, seno civilizāciju, viduslaiku mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
mansards Telpa (parasti dzīvošanai) celtnes bēniņos zem jumta slīpēs.
augša Telpa, stāvs, kas atrodas tieši zem jumta. Arī bēniņi.
ģērbt Tērpt (kādu drēbēs).
paternitāte Tēva juridisko, morālo, arī bioloģisko attiecību kopums ar savu bērnu.
pamāte Tēva sieva attiecībā pret viņa agrākā laulībā dzimušiem bērniem (parasti, ja īstā māte ir mirusi).
Ģimenes stāvoklis Tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes un kas rodas, cilvēkam piedzimstot, un mainās, noslēdzot vai šķirot laulību, adoptējot bērnu.
Ģimenes stāvoklis Tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes un kas rodas, cilvēkam piedzimstot, un mainās, noslēdzot vai šķirot laulību, adoptējot bērnu.
absorbēties Tikt absorbētam.
nosieties Tikt apsietam ap ko (kā), parasti neviļus, negribēti.
izkrist Tikt atraidītam, neiegūt gribēto, nesasniegt vēlamo.
iecirsties Tikt iecirstam (kur iekšā, parasti neviļus, negribēti) - piemēram, par cirvi, kapli.
ierakstīties Tikt ierakstītam (parasti neviļus, negribēti).
iesmelties Tikt iesmeltam, kopa ar kādu šķidrumu (parasti neviļus, negribēti).
ievīties Tikt ievītam, ietvertam (vijumā), parasti neviļus, negribēti.
izdzerties Tikt izdzertam (parasti neviļus, negribēti).
izēsties Tikt izēstam (parasti neviļus, negribēti).
izvērpties Tikt izvērptam (parasti neviļus, negribēti).
izdoties Tikt labi izaudzinātam (par bērnu).
piesmērēties Tikt ļoti notraipītam, parasti neviļus, negribēti.
aizsviesties Tikt neviļus, negribēti aizsviestam.
Izslīdēt (arī izsprukt sar.) pār lūpām Tikt neviļus, negribēti izteiktam, izpaustam.
Pārsprukt pār (arī pāri) lūpām Tikt neviļus, negribēti izteiktam, izpaustam.
Izslīdēt pār lūpām Tikt neviļus, negribēti izteiktam.
nobirt Tikt neviļus, negribēti nobērtam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
nolīt Tikt neviļus, negribēti nolietam (kur, uz kā, garām kam).
nopilēt Tikt neviļus, negribēti nopilinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
notecēt Tikt neviļus, negribēti notecinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
nogriezties Tikt nogrieztam [1] (2), parasti neviļus, negribēti.
nogriezties Tikt nogrieztam [2] (1), parasti neviļus, negribēti.
nokosties Tikt nokostam (1), parasti neviļus, negribēti.
nolieties Tikt nolietam nost, parasti neviļus, negribēti.
nolieties Tikt nolietam zemē (kur, uz kā, garām kam u. tml.), parasti neviļus, negribēti.
nolikties Tikt noliktam, parasti neviļus, negribēti.
pagriezties Tikt pagrieztam, parasti neviļus, negribēti.
paķerties Tikt paķertam, parasti neviļus, negribēti.
paņemties Tikt paņemtam (parasti neviļus, negribēti).
pārlieties Tikt pārlietam (pāri kam, pār ko), parasti neviļus, negribēti.
paiet Tikt pavirzītam, novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā. Neviļus, negribēti pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ķermeņa daļu).
piegrābties Tikt piegrābtam (1), parasti neviļus, negribēti.
piegriezties Tikt piegrieztam [2] (1), parasti neviļus, negribēti.
piegriezties Tikt piegrieztam [2] (2), parasti neviļus, negribēti.
piegružoties Tikt piegružotam, parasti neviļus, negribēti.
pielikties Tikt pieliktam (3), parasti neviļus, negribēti.
piemīcīties Tikt piemīcītam, parasti neviļus, negribēti.
piesieties Tikt piesaistītam, parasti neviļus, negribēti.
piesisties Tikt piesistam (5), parasti neviļus, negribēti.
piesvērties Tikt piesvērtam (2), parasti neviļus, negribēti.
aiziet Tikt prom. Izbēgt.
sadzeldēties Tikt sadzeldētam (2), parasti neviļus, negribēti.
sadzelstīties Tikt sadzelstītam (2), parasti neviļus, negribēti.
sadzelties Tikt sadzeltam (2), parasti neviļus, negribēti.
sasieties Tikt sasietam (1), parasti neviļus, negribēti.
saspiesties Tikt saspiestam (5), parasti neviļus, negribēti.
Stāvēt kaktā Tikt sodītam ar stāvēšanu kaktā (par bērnu).
Stāvēt kaktā Tikt sodītam ar stāvēšanu kaktā (par bērnu).
iecirsties Tikt spēcīgi iesistam (parasti neviļus, negribēti). Strauji pieskarties (par to, ar ko sit).
piešauties Tikt strauji pielietam, piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
uzsisties Tikt uzsistam (1) (uz kā), parasti neviļus, negribēti.
aiztramdīt Tramdot panākt, ka attālinās, aizbēg. Aizbiedēt, aizbaidīt.
triftongs Triju nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē.
trīnīši Trīs bērni, kas reizē piedzimusi vienai mātei.
dauzīties Trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. (parasti par bērniem). Arī palaidņoties.
dīvāns Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā: dzejoļu krājums, kur atskaņu alfabēta secībā sakārtoti dzejoļi ar vienādām atskaņām.
Kuģu tārps Urbējgliemene.
(Ie)urbt sulas Urbjot (ie)veidot kokā (parasti bērzā) caurumu sulu tecināšanai.
Ieurbt sulas Urbjot ieveidot kokā (parasti bērzā) caurumu sulu tecināšanai.
Urbt sulas Urbjot veidot kokā (parasti bērzā) caurumu sulu tecināšanai.
apslapināties Urinējot kļūt slapjam (parasti par zīdaini, mazu bērnu).
uzšmaukt Uzbēgt.
kopa Uzbērums (parasti zemes, smilšu).
brustvērs Uzbērums ierakuma priekšā karavīru aizsargāšanai.
iekrist Uzbrūkot strauji ieķerties (kādam, piemēram, drēbēs, matos).
vākt Uzmanīt, pieskatīt (bērnu).
pielūkot Uzmanīt, uzraudzīt (parasti mazu bērnu).
pieņemt Uzņemt (svešu bērnu) savā ģimenē, savā dzīvoklī, apgādāt un audzināt (viņu). Arī adoptēt.
skābētava Uzņēmums, cehs, arī telpa, kur ko skābē.
audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību, apgādājot (viņu) ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas.
tvarstīt Vairākkārt censties satvert, noķert (ko bēgošu), dzenoties (tam) pakaļ, parasti, mainot virzienu.
Lauzīt rokas Vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās).
Lauzīt rokas Vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās).
rībināt Vairākkārt rībēt (1).
rībināt Vairākkārt rībēt (2).
rībināt Vairākkārt rībēt (3).
rībināt Vairākkārt rībēt (4).
Žņaudzīt rokas (arī pirkstus) Vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piemēram, izmisumā, bēdās.
dairīties Vairīties, bēgt (parasti aiz bailēm).
patverties Vairoties, arī bēgot (no kā), nokļūt drošā, arī aizsargātā vietā. Arī noslēpties.
intonācija Valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē (parasti garā zilbē).
Zilbes intonācija (arī akcents) Valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē (parasti garā zilbē).
Dzimtā valoda Valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā.
Dzimtā valoda Valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā.
Mātes valoda Valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā. Dzimtā valoda.
Mātes valoda Valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā. Dzimtā valoda.
Rakstu valoda Valodas rakstveida attēlojums, kas ietver noteiktu grafikas, alfabēta, ortogrāfijas un interpunkcijas sistēmu.
Rakstu valoda Valodas rakstveida attēlojums, kas ietver noteiktu grafikas, alfabēta, ortogrāfijas un interpunkcijas sistēmu.
Inversā vārdnīca Vārdnīca, kurā vārdi sakārtoti alfabēta secībā pēc vārdu pēdējā burta.
Inversā vārdnīca Vārdnīca, kurā vārdi sakārtoti alfabēta secībā pēc vārdu pēdējā burta.
Kristītais (arī kristāmais) vārds Vārds, kurā (bērns) nosaukts kristības ceremonijā.
Kristītais (arī kristāmais) vārds Vārds, kurā (bērns) nosaukts kristības ceremonijā.
vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml. Attiecīgā grāmata.
puncis Vēders (parasti bērnam).
izvēdināt Vēdinot panākt, ka (piemēram, smaka, putekļi) izzūd (piemēram, no drēbēm).
skriet Veikli kustēties (par ķermeņa daļām). Ņirbēt.
skraidīt Veikli, ātri kustēties (par ķermeņa daļām). Ņirbēt.
rotaļāties Veikt kādas rotaļai raksturīgas darbības (parasti par bērniem).
spēlēties Veikt kādas spēlei (2) raksturīgas darbības (parasti par bērniem). Rotaļāties (1).
verbēna Verbēnu dzimtas augs ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās.
cēlkoks Vērtīgas šķirnes koks, ko izmanto luksusa mēbeļu rūpniecībā (piemēram, rieksta koks, Karēlijas bērzs).
Vēja bakas Viegla bērnu infekcijas slimība, kuras raksturīga pazīme ir izsitumi uz ādas.
ļumēt Viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).
sandaletes Viegli, parasti eleganti, sieviešu vai bērnu sandalveida apavi.
krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai (tas) atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
cukurslimība Vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība. Diabēts.
glutamīnskēbe Viena no aminoskābēm.
leicīns Viena no aminoskābēm.
lizīns Viena no cilvēku un dzīvnieku organismā neaizstājamajām aminoskābēm.
treonīns Viena no cilvēku un dzīvnieku organismā neaizstājamajām aminoskābēm.
valīns Viena no cilvēku un dzīvnieku organismā neaizstājamajām aminoskābēm.
paaudze Vienas pakāpes radinieku (bērnu, mazbērnu, mazmazbērnu) kopums attiecībā pret kopēju senci vai kopējiem senčiem.
vienulis Vienīgais bērns ģimenē.
bēdziens Vienreizēja paveikta darbība --> bēgt (1).
brālis Vienu vecāku dēls attiecībā pret citiem viņu bērniem.
māsa Vienu vecāku meita attiecībā pret citiem viņu bērniem.
azote Vieta uz krūtīm zem drēbēm.
kamzolis Vīriešu (parasti gara) veste, ko valkā zem virsdrēbēm.
zēns Vīriešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 11 gadiem). Arī pusaudzis.
dēls Vīriešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem).
tēvocis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
onkulis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku. Tēvocis (2).
krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt. Kūmas (2).
tēvs Vīrietis, kam ir bērns vai bērni.
tētis Vīrietis, kam ir bērns vai bērni. Tēvs (1).
krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
krusttēvs Vīrietis, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt. Kūma (2).
kūms Vīrietis, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt. Kūma (2).
audžutēvs Vīrietis, kas pieņēmis audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
kūma Vīrietis, sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
Smilšu kopa (biežāk kopiņa) Virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
Smilšu kopiņa (retāk kopa) Virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
Smilšu kopiņa (retāk kopa) Virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
centrtiece Virzība uz centru. Pretstats: centrbēdze.
vērt Virzīt (ko), parasti neviļus, negribēti, (kā) spraugā, kas sašaurinās.
bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bērnišķīgums Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bērnišķība Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (1). Bērnišķīgums (1).
bērnišķīgums Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bērnišķība Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (2). Bērnišķīgums (2).
bezbēdīgums Vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nebēdnīgums.
bezbēdība Vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vieglprātība, bezrūpība. Jautrība.
nebēdība Vispārināta īpašība --> nebēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
nebēdnīgums Vispārināta īpašība --> nebēdnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nebēdnība (1).
nebēdnība Vispārināta īpašība --> nebēdnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nebēdnīgums.
neizbēgamība Vispārināta īpašība --> neizbēgams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
neizbēgamība Vispārināta īpašība --> neizbēgams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
zaglēns Zaglīgs (1) bērns. Arī sīks zaglis.
neitralizēties Zaudēt skābes īpašības, iedarbojoties sārmiem, vai sārma īpašības, iedarbojoties skābēm.
alts Zema sieviešu vai bērnu balss.
vats Zemas jūras piekrastes josla, kas applūst paisumā, nožūst bēgumā.
zemnīca Zemē iedziļināts apļveida vai četrstūrveida mājoklis ar baļķu, kāršu u. tml. pārsegumu, kas apbērts ar zemi.
paviļa Zemes uzbērums, māliem apmūrēts akmeņu vai koku krāvums ap celtnes pamatiem.
zemniekbērns Zemnieku bērns.
zeperis Zēns (1), parasti veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs, draiskulīgs.
pusaudzis Zēns pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
zibināt Zibēt (par acīm).
izzibēt Zibēt un pabeigt zibēt.
dzalkstīt Zibēt, laistīties.
atzibēt Zibot atspīdēt. Pazibēt.
gaidīt Zināt, paredzēt, ka piedzims (bērns).
defektoloģija Zinātne par defektīvu bērnu attīstību, audzināšanu un mācīšanu.
enciklopēdija Zinātnisks izdevums, kas sniedz ziņas par vienu vai vairākām nozarēm un kur materiāls izkārtots alfabētiski vai tematiski.
iezvanīt Zvanot bēru ceremonijā, izvadīt (mirušo).
dīciens Žēlīgs, niķīgs (parasti bērna) sauciens, ko lūdzot, prasot.
izžūt Žūstot kļūt pilnīgi sausam (piemēram, par drēbēm, sienu, malku).
žūžināt Žūžojot (2) midzināt (parasti bērnu).

bē citās vārdnīcās:

Tēzaurs

bē

MLVV

bē

MEV

bẽ̦