Paplašinātā meklēšana
Meklējam ļoti.
Atrasts vārdos (86):
- ļoti:1
- eļļoties:1
- kūļoties:1
- mēļoties:1
- tūļoties:1
- vaļoties:1
- augļoties:1
- baiļoties:1
- brāļoties:1
- daiļoties:1
- grīļoties:1
- sauļoties:1
- zvāļoties:1
- apogļoties:1
- atsāļoties:1
- izceļoties:1
- izmēļoties:1
- izmīļoties:1
- izsoļoties:1
- krāšļoties:1
- noceļoties:1
- nozāļoties:1
- pamīļoties:1
- pavaļoties:1
- saeļļoties:1
- samīļoties:1
- sasāļoties:1
- sazāļoties:1
- veseļoties:1
- vizuļoties:1
- apaugļoties:1
- apsauļoties:1
- atgrīļoties:1
- iegrīļoties:1
- iezvīļoties:1
- izbaiļoties:1
- izdaiļoties:1
- izgrīļoties:1
- izsauļoties:1
- noapaļoties:1
- nobaiļoties:1
- nogrīļoties:1
- nosauļoties:1
- pabaiļoties:1
- pagrīļoties:1
- pārogļoties:1
- pasauļoties:1
- sabrāļoties:1
- sagrīļoties:1
- skopuļoties:1
- spoguļoties:1
- tuntuļoties:1
- aizgrīļoties:1
- atveseļoties:1
- ievizuļoties:1
- izveseļoties:1
- pārsauļoties:1
- paveseļoties:1
- piegrīļoties:1
- sīkstuļoties:1
- atspoguļoties:1
- attuntuļoties:1
- draiskuļoties:1
- ieburbuļoties:1
- iemirguļoties:1
- iemurmuļoties:1
- iespīguļoties:1
- ietrīsuļoties:1
- ietrizuļoties:1
- ietuntuļoties:1
- izspoguļoties:1
- iztuntuļoties:1
- nokremšļoties:1
- notuntuļoties:1
- pārskābļoties:1
- paspoguļoties:1
- patuntuļoties:1
- saputekļoties:1
- satuntuļoties:1
- savirpuļoties:1
- aiztuntuļoties:1
- pārputekļoties:1
- izdraiskuļoties:1
- padraiskuļoties:1
- sadraiskuļoties:1
- iedzirksteļoties:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (2319):
- Salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem).
- Ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- Līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- Mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- Ielīst (arī salīst) kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- Maukt (arī mest) sev cilpu kaklā, arī līst cilpā (Apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- (Būt, arī notikt) (pašā) deguna galā (arī degungalā, retāk deguna priekšā) (būt, notikt) ļoti tuvu.
- (Būt, arī notikt) (pašā) deguna priekšā (biežāk deguna galā, arī degungalā) (būt, notikt) ļoti tuvu.
- (Būt, arī notikt) (pašā) degungalā (arī deguna galā, retāk deguna priekšā) (Būt, notikt) ļoti tuvu.
- (Būt, arī notikt) (pašā) deguna galā (arī degungalā, retāk deguna priekšā) (Būt, notikt) ļoti tuvu.
- (Dzīvot) kā azotē (dzīvot) ļoti labi, labos apstākļos.
- (Ir) dieva svētība (Ir) ļoti daudz (kā).
- Kalnus gāzt (arī apgāzt) (pa)veikt ļoti lielus darbus.
- Kalnus (ap)gāzt (Pa)veikt ļoti lielus darbus.
- aizgrīļot Aizgrīļoties.
- aizgulēt Aizguļoties nokavēt. Nogulēt.
- aizkūleņot Aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties).
- nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu. Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- koturnas Aktieru apavi ar ļoti biezu zoli (parasti antīkajā teātrī).
- tuberoze Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem.
- mikrofotometrs Aparāts, ar ko mērī fotoemulsijas nomelnojuma pakāpi ļoti mazos laukumos.
- mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
- sabēdināt Apbēdināt, parasti ļoti.
- apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no visām pusēm, vietumis).
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot.
- apgulēties Apguļoties, guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvniekiem). Nogulēties.
- sakvēpināt Apkvēpināt, parasti ļoti.
- sakvēpt Apkvēpt, parasti ļoti.
- samīļot Apmīļot, parasti ļoti.
- bez Apzīmē ļoti lielu skaitu, daudzumu. Ļoti daudz.
- sažilbt Apžilbt, parasti ļoti.
- Ar uguni un zobenu Ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi.
- Ar uguni un zobenu Ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi.
- mīļuprāt Ar lielu patiku, ļoti labprāt.
- Viena lējuma Ar ļoti līdzīgām īpašībām.
- Viena lējuma Ar ļoti līdzīgām īpašībām.
- iecirst Ar ļoti strauju kustību ielikt (kur iekšā).
- vizēt Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- vizmot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību ļoti pasliktināt (kā stāvokli).
- nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
- nodot Ar savu darbību, rīcību ļoti kaitēt (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
- vārīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (ko ļoti nevēlamu).
- pazemot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu).
- sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
- Līdz (pašiem) sirds (arī dvēseles) dziļumiem (arī līdz sirds dibenam sar.) Ar visu savu būtni, ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust u. tml.).
- Cik spēka (arī jaudas) Ar visu spēku, ļoti stipri.
- pasauldaudz Ārkārtīgi, ļoti daudz.
- pasaulliels Ārkārtīgi, ļoti liels.
- pasaulplašs Ārkārtīgi, ļoti plašs.
- pasaulsvarīgs Ārkārtīgi, ļoti svarīgs.
- pasaultāls Ārkārtīgi, ļoti tāls.
- bezdievīgs Ārkārtīgi, ļoti.
- pasaulīgs Ārkārtīgi, ļoti.
- pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli.
- atpīkstēt Atbildēt ļoti smalkā, dažkārt arī vārgā balsī.
- atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama).
- Atdot pēdējo maizes kumosu, arī atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
- Atdot pēdējo maizes kumosu Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
- Atraut sev (pēdējo) kumosu no mutes Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
- Atdot pēdējo maizes kumosu Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
- Atdot pēdējo (maizes) kumosu, arī atraut sev pēdējo kumosu (no mutes) Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
- Atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
- Uzlikt (kādam) ķepu Atņemt rīcības brīvību, ļoti ierobežot (kādu).
- Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
- Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
- Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
- Justies kā uz nāvi notiesātam Atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes.
- pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
- piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties (3).
- pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties.
- krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu). Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- apdegt Atrodoties augstā temperatūrā, no virspuses pārogļoties (parasti par cepamiem ēdieniem).
- nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru).
- atstaroties Atspoguļoties (1).
- atstarot Atspoguļoties (3).
- atstaroties Atspoguļoties (3).
- atblāzmoties Atspoguļoties (kur) - par ko blāzmojošu.
- atblāzmot Atspoguļoties (kur) - par ko blāzmojošu. Atblāzmoties.
- spulgoties Atspoguļoties (par ko tādu, kam ir skaidra, dzidra krāsa).
- attēloties Atspoguļoties (uz kādas virsmas) Izdalīties (uz kāda fona).
- attēloties Atspoguļoties (uztverē, apziņā).
- atstarot Atspoguļoties, atmirdzēt.
- atsprāgt Atšķeļoties, atdaloties (no kā), ar lielu sparu atvirzīties šurp.
- aizzibināt Attālināties ar ļoti ātrām kustībām.
- patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
- Tikt uz kātiem Atveseļoties, atgūt veselību.
- Tikt uz kājām Atveseļoties.
- piecelties Atveseļoties.
- Tikt uz pekām Atveseļoties. Izkļūt no grūtībām. Sasniegt labklājību, turību.
- teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
- samts Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē.
- pašsterilitāte Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes. Pašneauglība.
- pašneauglība Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes. Pašsterilitāte.
- kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedkopām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
- sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu).
- ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos.
- kāpelēt Augt, paceļoties gar citiem augiem vai balstu (par augiem).
- Sasalt (retāk sastingt) (kā) kramā Aukstumā kļūt ļoti cietam.
- Sasalt (retāk sastingt) (kā) kramā Aukstumā kļūt ļoti cietam.
- Sastingt (biežāk sasalt) (kā) kramā Aukstumā kļūt ļoti cietam.
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- nobadoties Badojoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā.
- pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
- trīcēt Baiļoties (par ko). Izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli).
- mikrobarogrāfs Barogrāfs, kas uztver un automātiski pieraksta ļoti mazas spiediena svārstības.
- klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām).
- dzidrs Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
- Simpatētiskā tinte Bezkrāsains vai ļoti gaiss šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
- ūdeņains Bezkrāsains, arī ļoti blāvs, nespodrs (parasti par acīm).
- zilskābe Bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu).
- pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Pārbaidīt.
- mediators Bioloģiski ļoti aktīva viela, kas nervu uzbudinājuma liakā izdalās nervu šķiedru un šūnu kontaktu vietās.
- peldblakts Blakts, kam raksturīgs olveida ķermenis un kas dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem un ļoti labi peld.
- Kā mūris Blīvi, ļoti cieši kopā.
- sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam.
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu.
- pavadīt Būt (ar ko) cieši saistītam, būt (kam) ļoti raksturīgam (par parādībām, to īpašībām).
- Būt trakam (uz ko) Būt ar ļoti spēcīgu tieksmi (uz ko).
- atēnoties Būt attēlotam, atspoguļoties (mākslas darbā).
- Plēst matus Būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
- Plēst matus Būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
- Iestigt darbā (arī darbos) Būt ļoti aizņemtam, ko darot.
- Neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
- Neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam. Atrasties nevēlamos apstākļos.
- Neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam. Atrasties nevēlamos apstākļos.
- Būt (arī atrasties) dzīves (arī notikumu u. tml.) vidū Būt ļoti aktīvam, darbīgam. Būt (kā) centrā.
- Būt līdz ūkai Būt ļoti apnikušam. Būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
- Būt līdz kaklam Būt ļoti apnikušam. Būt tādam, kas ir pilnīgi apriebies.
- Baidīties no savas ēnas Būt ļoti bailīgam.
- Baidīties no savas ēnas Būt ļoti bailīgam.
- apspīlēt Būt ļoti cieši apņemtam (ar šaurām drēbēm vai apaviem) - par augumu, kājām.
- Vārīties dusmās Būt ļoti dusmīgam.
- Spļaut zilu un melnu (arī zili melnu) Būt ļoti dusmīgam.
- Spļaut baltu Būt ļoti dusmīgam.
- Spļaut baltu (arī (zili) melnu, arī zilu (un melnu), arī (zilu) uguni) Būt ļoti dusmīgam.
- Spļaut (baltu, arī zilu) uguni Būt ļoti dusmīgam.
- Vārīties dusmās Būt ļoti dusmīgam.
- Spļaut zilas zēveles Būt ļoti dusmīgam.
- Spļaut zilu (arī zili melnu, arī zilu un melnu), arī spļaut zilu (arī zili melnu, arī zilu un melnu) uguni, arī spļaut zilas zēveles Būt ļoti dusmīgam.
- Būt (arī atrasties) bezdibeņa malā Būt ļoti grūtā situācijā.
- Atrasties (arī būt) bezdibeņa malā Būt ļoti grūtā situācijā.
- Būt (arī atrasties) bezdibeņa malā Būt ļoti grūtā situācijā.
- tvīkt Būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- vārīties Būt ļoti intensīvam, spēcīgam (par psihisku, parasti negatīvi emocionālu, stāvokli).
- Trīcēt (arī trīsēt, drebēt) pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
- Trīsēt (arī trīcēt, drebēt) pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
- Drebēt (arī trīcēt) pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
- Degt (arī kaist, kvēlot) kā ugunī (arī kā ugunīs), arī degt kā ugunij Būt ļoti karstam (parasti drudzī, kādā psihiskā stāvoklī).
- plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties. Arī draiskuļoties.
- trakot Būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem).
- Būt no viena koka Būt ļoti līdzīgiem.
- Būt no viena koka Būt ļoti līdzīgiem.
- Nepamirkšķināt (ne) acis (arī aci) Būt ļoti mierīgam, arī aukstasinīgam.
- kaitināt Būt ļoti nepatīkamam, aizskarošam, arī tādam, kas izraisa dusmas.
- Atdot (arī novilkt) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras Būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
- Novilkt (pēdējo) kreklu no muguras Būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
- Novilkt (arī atdot) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras Būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
- Atdot (arī novilkt) pēdējo kreklu, arī novilkt pēdējo kreklu no muguras Būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
- Nevarēt (arī nespēt) pār lūpu pārspļaut Būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
- Nevarēt (arī nespēt) pār lūpu pārspļaut Būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
- Nespēt (arī nevarēt) pār lūpu pārspļaut Būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
- Nevarēt (arī nespēt) pār lūpu pārspļaut Būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
- Tikko turēties uz kājām (arī kājās) Būt ļoti nogurušam.
- Krist (arī gāzties) (vai) zemē (arī no kājām, nost) Būt ļoti nogurušam.
- Līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) Būt ļoti padevīgam un iztapīgam.
- Līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) Būt ļoti padevīgam un iztapīgam.
- Rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā) Būt ļoti padevīgam, iztapīgam.
- Stāvēt un krist Būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
- Stāvēt un krist Būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
- Neticēt savām ausīm Būt ļoti pārsteigtam par dzirdēto.
- Neticēt (arī negribēt ticēt) savām ausīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
- Neticēt savām acīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
- Neticēt (arī negribēt ticēt) savām acīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
- Laizīt (arī bučot) (svārku) stērbeles Būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā).
- Laizīt (arī bučot) svārku stērbeles Būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā).
- Līkt ziedos Būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu).
- Līkt ziedos Būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu).
- Griezt zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
- Kost zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
- Griezt zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
- No (arī aiz) dusmām (vai) plīst (arī sprāgt), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
- No (arī aiz) dusmām (vai) (pušu) pārsprāgt Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
- No (arī aiz) dusmām (vai) pušu pārsprāgt Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
- No (arī aiz) dusmām (vai) sprāgt (arī plīst), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
- Būt stāvā sajūsmā Būt ļoti sajūsminātam.
- Spert zemes gaisā Būt ļoti saniknotam. Bārties.
- Spert zemes gaisā Būt ļoti saniknotam. Bārties.
- Spert zemes gaisā Būt ļoti saniknotam. Bārties.
- Peldēt smaržās Būt ļoti sasmaržotam.
- Peldēt smaržās Būt ļoti sasmaržotam.
- Parādīt sirdi Būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
- Rādīt sirdi Būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
- (Pa)rādīt sirdi Būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
- trakot Būt ļoti skaļam, ļoti kustīgam, bezbēdīgam, pārgalvīgam.
- (Vai) plīst no (arī aiz) skaudības Būt ļoti skaudīgam.
- (Vai) plīst no (arī aiz) skaudības Būt ļoti skaudīgam.
- Peldēt sviedros Būt ļoti slapjam no sviedriem.
- Peldēt sviedros Būt ļoti slapjam no sviedriem.
- zvērot Būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam. Arī kvēlot (4).
- bangot Būt ļoti spēcīgam (par pārdzīvojumu).
- mutuļot Būt ļoti spēcīgam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- trakot Būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā). Izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi.
- zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
- viļņot Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- viļņoties Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- liesmot Būt ļoti spilgtā (parasti sarkanā) krāsā.
- mirdzēt Būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu. Būt ļoti tīram.
- liesmot Būt ļoti spožam spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu).
- Būt un palikt Būt ļoti stabilam, nemainīgam.
- degt Būt ļoti steidzamam.
- Skaitīt kapeikas Būt ļoti taupīgam, arī skopulīgam.
- Skaitīt kapeikas Būt ļoti taupīgam, arī skopulīgam.
- knapināties Būt ļoti taupīgam, dzīvot ļoti taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos). Skopoties.
- spīdēt Būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem). Būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- (Būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds Būt ļoti tuvam, mīļam. Arī ļoti patikt.
- Stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds Būt ļoti tuvam, mīļam. Arī ļoti patikt.
- Turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds Būt ļoti tuvam, mīļam. Arī ļoti patikt.
- Nevarēt savā ādā rimties Būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
- Nevarēt (savā) ādā rimt (biežāk rimties) Būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
- Nevarēt (savā) ādā rimties (retāk rimt) Būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
- Būt lielā cieņā, arī būt cieņā Būt ļoti vajadzīgam, daudz pieprasītam.
- Būt (lielā) cieņā Būt ļoti vajadzīgam, daudz pieprasītam.
- (Tikko) vilkt dzīvību Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
- (Tikko) vilkt garu (biežāk dzīvību) Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
- (Tikko) vilkt dzīvību (retāk garu) Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
- Būt zelta cenā Būt ļoti vērtīgam, vajadzīgam, pieprasītam.
- (Vai) plīst no (arī aiz) ziņkārības Būt ļoti ziņkārīgam.
- (Vai) plīst no (arī aiz) ziņkārības Būt ļoti ziņkārīgam.
- dīdīties Būt nemierīgam, nemitīgi kustēties. Arī draiskuļoties.
- karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēku, tā ķermeņa daļām). Arī karst (1).
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) ļoti strauji aug, attīstās.
- sasaldēt Būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst ļoti auksti.
- (Sa)liekt ragā Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
- Saliekt ragā Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
- izkaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, augs, koksne) kļūst ļoti sauss.
- piesmaržot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst ļoti smaržīgs.
- laupīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti mazinās vai zūd.
- nokaitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti sakarst (par sauli).
- purināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
- noslāpēt Būt par cēloni tam, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama (par citu skaņu).
- izkaltēt Būt par cēloni tam, ka ļoti novājē.
- saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- Nokrist kā no plaukta Būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
- Nokrist kā no plaukta Būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
- Jukt ārā (arī laukā) Būt saplīsušam, arī ļoti nodilušam (par apģērbu, apaviem). Irt, grūt (par cilvēku attiecībām, ierastiem dzīves apstākļiem).
- plosīties Būt spēcīgam, ļoti, parasti negatīvi, ietekmīgam (piemēram, par jūtām, domām).
- novelties Būt tādam, kam ir ļoti savēlies apmatojums.
- šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
- šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
- Būt par piedauzību Būt tādam, kas aizskar pieklājības jūtas. Būt ļoti neiederīgam, nepiemērotam.
- Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
- Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
- Likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.
- Likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.
- dunēt Būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu).
- noplīst Būt tērptam ļoti novalkātā apģērbā, ļoti novalkātos apavos.
- Durties acīs Būt viegli pamanāmam, ļoti atšķirties no pārējā.
- Durties acīs Būt viegli pamanāmam, ļoti atšķirties no pārējā.
- pārplūdināt Būt, atrasties (kur) pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
- Būt kā diega galā (biežāk kā diegā) pakārtam Būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvokli.
- Būt kā diegā (retāk diega galā) pakārtam Būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī.
- Būt kā diegā (retāk diega galā) pakārtam Būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī.
- sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
- sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam savā darbībā, domāšanā u. tml.
- vajadzēties Būt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam.
- mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu. Būt ļoti tīram.
- labirints Celtne ar daudzām ļoti sarežģītām ejām (senajā Grieķijā, Ēģiptē).
- izcelties Ceļoties izvirzīties, pacelties uz augšu (no kurienes, kur u. tml.).
- slieties Ceļoties, virzoties uz augšu, kļauties (kam) klāt.
- pārvarēm Cik vien spēj, var. Arī ļoti (2).
- stress Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju.
- spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju. Stress.
- nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
- elks Cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu.
- baltgalvis Cilvēks ar ļoti gaišiem matiem.
- linmatis Cilvēks ar ļoti gaišiem, parasti blondiem, matiem.
- ķēms Cilvēks ar ļoti neglītu, arī atbaidošu ārieni.
- suns Cilvēks ar ļoti nevēlamām īpašībām.
- melnacis Cilvēks ar melnām vai ļoti tumšām acīm.
- melngalvis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
- melnmatis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
- pīlārs Cilvēks, kam ir ļoti ietekmīgs, nozīmīgs sabiedriskais stāvoklis.
- virspavēlnieks Cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
- enciklopēdists Cilvēks, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
- vājdzirdīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
- vājredzīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums.
- melnbārdis Cilvēks, kam ir melna vai ļoti tumša bārda.
- varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
- kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo izmeklēti ēdieni, dzērieni.
- kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo saldumi.
- mēms Cilvēks, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja.
- burvis Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē. Cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
- nodevējs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
- Sienā skrējējs Cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi.
- Sienā skrējējs Cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi.
- askēts Cilvēks, kas dzīvo ļoti atturīgi, vienkārši.
- moceklis Cilvēks, kas ir pakļauts spīdzināšanai. Cilvēks, kas atrodas ļoti smagos apstākļos.
- patriots Cilvēks, kas ko (piemēram, savu darbu, darbavietu) ir ļoti Iemīļojis, dedzīgi darbojas tā labā.
- iztapoņa Cilvēks, kas ļoti cenšas iztapt.
- izēdājs Cilvēks, kas ļoti daudz ēd.
- rīļa Cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer.
- rīma Cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer.
- roklaiža Cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm.
- aizbildnis Cilvēks, kas ļoti rūpējas par kādu, aizstāv viņa intereses.
- kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
- Grāmatu tārps Cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas.
- Grāmatu tārps Cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas.
- kāpēcītis Cilvēks, parasti bērns vai pusaudzis, kas ļoti bieži uzdod dažādus jautājumus.
- nullcirkulis Cirkulis ļoti mazu apļu vilkšanai.
- tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
- piedangāt Dangājot padarīt ļoti netīru.
- stihija Darbība, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
- nodevība Darbība, rīcība, kas ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
- stratēģija Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai.
- Mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- Mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- Ēst ar ēšanu Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi.
- svīst Darīt ko ar ļoti lielu fizisku vai garīgu piepūli.
- Izaicināt likteni Darīt ko ar ļoti lielu risku. Riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību.
- Izaicināt likteni Darīt ko ar ļoti lielu risku. Riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību.
- palaidņoties Darīt palaidnības, arī blēņoties, draiskuļoties.
- Mest (arī sviest, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Klāt (arī mest, sviest, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Likt (arī mest, sviest, klāt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- sabaroties Daudz ēdot, kļūt, parasti ļoti, resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
- cik Daudz, ļoti daudz.
- sareklamēt Daudz, parasti pārmērīgi, reklamēt, arī ļoti izreklamēt.
- Tiku tikām Daudzas reizes, ļoti bieži.
- tiku Daudzas reizes, ļoti bieži.
- rožlape Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar ļoti lielām, rabarberiem līdzīgām lapām.
- vilkakūla Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
- dievkociņš Daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām sīki plūksnainām pelēki zaļganām lapām un raksturīgu smaržu.
- orhideja Daudzgadīgs orhideju dzimtas lakstaugs ar nekārtniem ļoti krāšņiem ziediem ķekaros vai vārpās.
- sakvēpināt Dedzinot (ko), radīt ļoti daudz kvēpu, dūmu.
- sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts.
- sakurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst, parasti ļoti, silts, izstaro siltumu.
- apdegt Degot, atrodoties liesmās, pārogļoties (visapkārt vai vietumis).
- Tēva dēls Dēls, kas ir ļoti līdzīgs tēvam.
- sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai. Attiecīgā suņu šķirne.
- koloīdi Dispersas sistēmas ar ļoti lielu sasmalcinājuma pakāpi.
- rezolūcija Dokuments, kurā atspoguļoti (apspriedes, sanāksmes, konferences u. tml.) lēmumi, atzinumi, secinājumi, ieteikumi.
- mielot Dot (viesim) ēst, dzert. Dot ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu. Cienāt.
- kūvēties Draiskuļoties, rotaļāties citam ar citu (parasti par mājdzīvniekiem).
- draiskoties Draiskuļoties.
- draišķoties Draiskuļoties.
- Likt nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla), arī ķerties ar nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla) Draudēt nogalināt. Panākt, ka kāds nokļūst ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī.
- dzilnītis Drukns, ļoti kustīgs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku muguru.
- kanjons Dziļa ieleja ar ļoti stāvām nogāzēm un samērā šauru dibenu.
- sirdscilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks. Sirds cilvēks.
- Sirds cilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks. Sirdscilvēks.
- baltgalvis Dzīvnieks ar baltu vai ļoti gaišu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- melngalvis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- rīma Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības.
- rīļa Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības. Rīma (1).
- mīlulis Dzīvnieks, ko mīl, kas ir ļoti patīkams.
- izmērdēties Dzīvojot bez barības vai ar nepietiekamu barību, ļoti novājēt, ļoti izsalkt.
- Dzīvot saules mūžu Dzīvot ļoti ilgi. Pastāvēt mūžīgi.
- (Tikko) vilkt dzīvību Dzīvot ļoti lielā trūkumā.
- (Tikko) vilkt garu (biežāk dzīvību) Dzīvot ļoti lielā trūkumā.
- (Tikko) vilkt dzīvību (retāk garu) Dzīvot ļoti lielā trūkumā.
- Dzīvot dieva mierā Dzīvot ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
- Dzīvot dieva mierā Dzīvot ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
- Dzīvot (arī pārtikt) no zila (arī svaiga) gaisa Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
- Dzīvot (arī pārtikt) no zila (arī svaiga) gaisa (arī no zila gaisa un mīlestības) Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
- Dzīvot (arī pārtikt) no zila gaisa un mīlestības (arī no zila (arī svaiga) gaisa) Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
- Dzīvot (arī pārtikt) no svaiga (arī zila) gaisa Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
- Dzīvot, arī pārtikt no zila (arī svaiga) gaisa (arī no zila gaisa un mīlestības) Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
- Dzīvot no rokas mutē Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem. Dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
- Dzīvot no rokas mutē Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem. Dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
- tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
- niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, ļoti spēcīgs sašutums, arī agresivitāte.
- pandēmija Epidēmija ļoti plašā teritorijā (piemēram, vairākās valstīs, kontinentos).
- panzootija Epizootija ļoti plašā teritorijā.
- Ēst dzīvu sāli Ēst ļoti sāļu ēdienu.
- Ēst dzīvu sāli Ēst ļoti sāļu ēdienu.
- mieloties Ēst, dzert (parasti viesībās, ciemos). Ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu.
- tēraudciets Fiziski ļoti spēcīgs, stiprs.
- koncertflīģelis Flīģelis ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
- momentuzņēmums Fotouzņēmums ar ļoti īsu ekspozīcijas laiku.
- radiogalaktika Galaktika, kurai ir raksturīgs ļoti spēcīgs radiostarojums.
- Gulēt uz nāves gultas Galēt smagi slimam, bez cerībām izveseļoties.
- itin Gandrīz, pavisam, ļoti.
- šķiedra Garens, elastīgs, izturīgs ļoti maza šķērsgriezuma veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei.
- konģeniāls Garīgi ļoti radniecisks, ar vienādām izcilām spējām (parasti par māksliniekiem, zinātniekiem).
- zvāļoties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem.
- zvalstīties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem.
- izgleznot Gleznojot ļoti sīki, detalizēti atveidot.
- Melns kā krauklis (arī kā kraukļa spārns) Gluži melns, ļoti melns.
- rādītājs Grafiks, saraksts, kurā atspoguļoti šādi dati.
- karalisks Grezns, ļoti skaists, bagātīgs.
- ķēnišķīgs Grezns, ļoti skaists, bagātīgs.
- ķēnišķs Grezns, ļoti skaists, bagātīgs.
- aizgrīļoties Grīļojoties attālināties. _imperf._ Grīļoties prom. Grīļojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- kords Grods, ļoti izturīgs diegs.
- Gulēt uz nāves gultas Gulēt smagi slimam, bez cerībām izveseļoties.
- Gulēt uz nāves gultas Gulēt smagi slimam, bez cerībām izveseļoties.
- nogulēt Guļot, aizguļoties nokavēt (ko).
- iežņaugt Ieaut ļoti šauros apavos (kājas). Cieši ietvert (kājas) - par apaviem.
- izkarsēt Iedarboties tā, ka (ķermenim) kļūst ļoti karsti (par sauli, karstumu u. tml.).
- iedzerties Iedzert alkoholisku dzērienu un ļoti manāmi apreibt.
- urbties Iedziļināties, parasti, lasot ļoti cītīgi, neatlaidīgi, lai izprastu, apgūtu.
- sasmakt Iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā). Plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
- iežņaugt Ieģērbt (ļoti šaurā apģērbā cilvēku, viņa ķermeņa daļas). Cieši ietvert (cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par apģērbu.
- sainteresēt Ieinteresēt, parasti ļoti.
- sainteresēties Ieinteresēties, parasti ļoti.
- saintriģēt Ieintriģēt, parasti ļoti.
- sakārot Iekārot, parasti ļoti.
- sakāroties Iekāroties, parasti ļoti.
- piemācīt Iemācīt ļoti daudz.
- Iebāzt degunu Ierasties, parādīties (uz ļoti īsu laiku).
- lobmašīna Ierīce, ar ko iegūst ļoti plānu koksnes kārtu (piemēram, finiera rūpniecībā).
- mikromērītājs Ierīce, instruments ļoti sīku objektu mērīšanai.
- sakairināt Ierosināt (piemēram, interesi, iztēli), parasti ļoti.
- ābecnieks Iesācējs kādā darbā. Cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā.
- iejūgt Iesaistīt (parasti darbā) un ļoti noslogot.
- Skriet postā (arī nelaimē) Iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
- iestrāvot Iesākt atspoguļoties, iekļauties (parasti mākslas darbā).
- saspītēt Iespītēt, parasti ļoti.
- piespraust Iespraust cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piestādīt Iestādīt cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- Iet gulēt reizē (arī līdz) ar vistām Iet gulēt ļoti agri, līdz ar saules rietu.
- sažņaugties Ietērpties ļoti šaurā apģērba gabalā.
- satramdīt Ietramdīt, parasti ļoti. Arī satraukt.
- ietuntulēties Ietuntuļoties (1).
- ietuntulēties Ietuntuļoties (2).
- sažēlināt Iežēlināt, parasti ļoti.
- saērcināts Īgns, ķildīgs, parasti ļoti.
- nomocīties Ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam). Arī nopūlēties.
- Mākt (arī nomākt) sirdi Ilgāku laiku (ļoti) nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- izkarst Ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti.
- izkarsēties Ilgāku laiku karsēties, tā ka kļūst ļoti karsti.
- Nomākt sirdi Ilgāku laiku ļoti nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem. Arī mākt (2).
- spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku stāvokli. Arī mākt (1).
- nosirdīties Ilgāku laiku, arī visa laikposmu ļoti sirdīties.
- nodīdīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt nemierīgam, nemitīgi kustēties. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz draiskuļoties.
- nokalpināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalpinot (kādu), ļoti nogurdināt (to).
- nobaiļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti baiļoties.
- nobaiļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties, uztraukties.
- nobažīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties.
- nobēdāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bēdāties.
- nociesties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ciesties.
- nodusmoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti dusmoties.
- noerroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti erroties.
- nogaidīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti gaidīt.
- nogarlaikoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti gar laikoties.
- nogarlaikot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti garlaikot.
- noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību.
- noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
- nokaucināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti kaucināt (dzīvnieku).
- nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties (ar sāpēm, slimību, nogurumu u. tml.).
- nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties, pārdzīvojot ko, domājot par ko u. tml.
- nonervozēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti nervozēt.
- nopūlēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti pūlēties.
- noraizēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti raizēties.
- nosēroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sēroties.
- nosūkstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūkstīties.
- nosūroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūroties.
- notīksmināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tīksmināties.
- notrakoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti trakot (parasti līdz nogurumam).
- notūļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tūļāties.
- nozūdīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti zūdīties.
- nopukoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu, ļoti pukoties.
- nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (piemēram, ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (ar transportlīdzekli), ļoti nolietot (to, tā daļas).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (parasti ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- izdraiskuļoties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
- izplosīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
- nodzenāt Ilgāku laiku, daudz dzenājot, arī nodarbinot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
- nodzīt Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvniekus, arī cilvēkus), ļoti nogurdināt, arī novājināt (tos).
- nostrādāt Ilgāku laiku, daudz izmantojot darbā, ļoti nogurdināt, arī novājināt (darba dzīvnieku).
- nojādelēt Ilgāku laiku, daudz jādelējot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
- nojādināt Ilgāku laiku, daudz jādinot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
- nojāt Ilgāku laiku, daudz jājot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
- noskriet Ilgāku laiku, daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties. Ilgāku laiku justies ļoti slikti.
- notramdīt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
- notrenkāt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
- izsauļoties Ilgāku laiku, daudz sauļoties.
- noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, ļoti nogurdināt (kājas).
- izspoguļoties Ilgāku laiku, daudz spoguļoties.
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, ļoti nogurdināt (kājas).
- notramdīt Ilgāku laiku, daudz tramdot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
- notrenkt Ilgāku laiku, daudz trencot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
- notrenkāt Ilgāku laiku, daudz trenkājot (dzīvnieku), ļoti noguldināt (to).
- notriekt Ilgāku laiku, daudz triecot (dzīvnieku, arī cilvēku), ļoti nogurdināt (to).
- izbaiļoties Ilgāku laiku, ļoti baiļoties.
- izcerēties Ilgāku laiku, ļoti cerēt.
- izdrebēties Ilgāku laiku, ļoti drebēt (piemēram, aiz aukstuma, bailēm). Izdrebināties.
- izdrebināties Ilgāku laiku, ļoti drebināties (piemēram, aiz aukstuma, bailēm). Izdrebēties.
- noelsties Ilgāku laiku, ļoti elst.
- izgaidīties Ilgāku laiku, ļoti gaidīt (parasti veltīgi).
- izgarlaikoties Ilgāku laiku, ļoti garlaikoties.
- izgribēties Ilgāku laiku, ļoti gribēt.
- izgrīļoties Ilgāku laiku, ļoti grīļoties.
- izjusties Ilgāku laiku, ļoti just līdzi (kādam).
- izkaitināties Ilgāku laiku, ļoti kaitināties.
- izkāroties Ilgāku laiku, ļoti kārot (parasti veltīgi).
- nokāroties Ilgāku laiku, ļoti kārot.
- izkašķēties Ilgāku laiku, ļoti kašķēties. Izstrīdēties.
- izkaunēties Ilgāku laiku, ļoti kaunēties.
- izkaunināt Ilgāku laiku, ļoti kaunināt (kādu).
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti mocīt, spīdzināt. Ilgāku laiku, ļoti mokot, spīdzinot, nonāvēt.
- iznervozēties Ilgāku laiku, ļoti nervozēt.
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos). Būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
- izmocīties Ilgāku laiku, ļoti nopūlēties.
- izdimdināt Ilgāku laiku, ļoti skaļi spēlēt (parasti sitamo mūzikas instrumentu).
- izvārdzināt Ilgāku laiku, ļoti vārdzināt.
- izvārgties Ilgāku laiku, ļoti vārgt.
- izverdzināt Ilgāku laiku, ļoti verdzināt. Arī izkalpināt.
- sabraukt Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sajāt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- nodzīt Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti nogurdināt, arī nomocīt, novājināt.
- nodzīties Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz, smagi strādājot, darot ko, ļoti nogurt, arī novājēt.
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
- sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
- mikrometrs Instruments ļoti mazu lineāru izmēru mērīšanai.
- teleskops Instruments ļoti tālu, parasti debess, objektu attēlu iegūšanai, izmantojot šo objektu elektromagnētisko starojumu.
- sadraiskuļoties Intensīvi, arī ilgāku laiku draiskuļoties. Intensīvi, arī ilgāku laiku draiskuļoties tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī).
- sapūlēties Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku stāvokli, arī saslimt.
- sapūlēt Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, ļoti nogurdināt, novājināt, arī padarīt slimu (ķermeņa daļu).
- krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar ļoti baltu, gludu virsmu (parasti attēlu iespiešanai).
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms.
- pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
- nogrīļoties Īsu brīdi grīļoties un pārstāt grīļoties.
- uzliesmot Īsu brīdi, kam (piemēram, pārdzīvojumam) spēcīgi izpaužoties, būt ļoti spožam (par acīm, skatienu).
- pagrīļoties Īsu brīdi, mazliet grīļoties.
- Uzcelties (arī piecelties) no miroņiem (arī no kapa) Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
- Piecelties (arī uzcelties) no miroņiem (arī no kapa) Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku). Kļūt dzīvam, atgūt dzīvību.
- sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti). Izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā).
- apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (par ekonomiskām parādībām).
- uzliesmot Izceļoties spēcīgi liesmot (par ugunsgrēku).
- izskaistināties Izdaiļoties, izgreznoties.
- melnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
- melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu. Melnēt (2).
- sasveķot Izdalot sveķus, kļūt, parasti ļoti, viscaur, sveķainam.
- izdraiskoties Izdraiskuļoties.
- mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
- bīties Izjust rūpes, nemieru. Baiļoties.
- noiet Izkrist, arī ļoti nodilt (par ādas izstrādājuma apmatojumu).
- salept Izlept, parasti ļoti.
- galants Izmeklēti pieklājīgs, ļoti laipns.
- iezīmēties Izpausties, atspoguļoties (parasti mākslas darbā).
- versmot Izplatīt ļoti stipru karstumu. Būt ļoti karstam.
- tveicēt Izplatīt ļoti stipru siltumu (par sauli).
- versmot Izplatīties (par ļoti stipru karstumu).
- māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
- tveicēt Izplatot ļoti stipru siltumu, karsēt (ko). Iedarboties (uz ko), paaugstinot (tā) temperatūru, izraisot stipra karstuma sajūtu (par siltumu, vidi ar augstu temperatūru u. tml.).
- postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
- sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
- (Sa)stindzināt sirdi Izraisīt (ļoti lielas) bailes.
- Sastindzināt sirdi Izraisīt ļoti lielas bailes.
- Nākt par nāvi Izraisīt ļoti lielu ļaunumu.
- Nākt par nāvi Izraisīt ļoti lielu ļaunumu.
- Plēst (vai) sirdi pušu Izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
- Plēst (vai) sirdi pušu Izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
- Plēst (vai) sirdi pušu Izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
- sakarsēt Izraisīt ļoti spēcīgu uzbudinājumu.
- sarakņāt Izrakņāt, parasti ļoti.
- Ka tevi tukšā! Izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, arī viļoties.
- Kaut tu izputētu! Izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.
- Kad (arī kaut, ka) tu izčibētu! Izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. Tml.
- Dievs (pa)sargi! arī Pasargi dievs! arī Lai dievs (pa)sarga! Izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
- Dievs pasarg(i)! arī Pasarg(i) dievs! Arī Lai dievs pasarga! Izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
- Dievs sargi! arī Lai dievs sarga! Izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
- spiest Izstarot ļoti stipru gaismu un nevēlami iedarboties (uz kādu) - par gaismas avotu. Būt ļoti stipram un nevēlami iedarboties (uz kādu) - par gaismu.
- izšķiesties Izšķiest ļoti daudz vai visus spēkus, spējas u. tml.
- apgalvot Izteikt (domu, spriedumu) ļoti noteikti, kategoriski.
- iztuntulēties Iztuntuļoties (1).
- iztuntulēties Iztuntuļoties (2).
- Iziet ugunskristības Izturēt ļoti nopietnu, arī izšķirošu pārbaudījumu.
- Glaudīt ar cimdiem, retāk glaudīties kā ar cimdiem Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības.
- Glaudīties kā ar cimdiem, biežāk glaudīt ar cimdiem Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības.
- Glaudīt ar cimdiem, retāk glaudīties kā ar cimdiem Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības.
- lutināt Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, iecietīgi (piemēram, pasargājot no grūtībām, izdabājot).
- trakot Izturēties, rīkoties ļoti ļauni, nežēlīgi.
- trakot Izturēties, rīkoties, runāt ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
- izkristalizēt Izveidot ļoti skaidri (piemēram, domu, priekšstatu).
- notēloties Izveidoties, atspoguļoties iztēlē.
- Plašā frontē Izvērsti, ļoti plašos apmēros.
- Plašā frontē Izvērsti, ļoti plašos apmēros.
- kaist Just stipru karstumu. Būt ļoti karstam (par ķermeni, tā daļām). Arī kvēlot. Degt.
- Justies (retāk būt) kā (septītajās) debesīs Justies ļoti labi, laimīgi.
- Justies (retāk būt) kā (septītajās) debesīs Justies ļoti labi, laimīgi.
- Justies (retāk būt) kā septītajās debesīs Justies ļoti labi, laimīgi.
- Staigāt (arī justies, retāk būt) kā (septītajās) debesīs Justies ļoti labi, laimīgi.
- Peldēt laimē Justies ļoti laimīgam.
- No (arī aiz) kauna (vai) zemē ielīst Justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
- No (arī aiz) kauna (vai) zemē (ie)līst Justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
- Krist pīšļos Justies ļoti niecīgam (kā priekšā).
- Justies kā ar ūdeni aplietam Justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu).
- Justies kā ar ūdeni aplietam Justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu).
- Peldēt priekā Justies ļoti priecīgam.
- Peldēt priekā Justies ļoti priecīgam.
- meistars Kādā darbā, darbībā ļoti izveicīgs, prasmīgs cilvēks.
- izkaltēt Kaltējot panākt, ka (piemēram, augs, koksne, koka priekšmets) kļūst ļoti sauss.
- Trekns kumoss Kas ir ļoti izdevīgs, arī pievilcīgs, vilinošs.
- Kārs kumoss Kas ir ļoti pievilcīgs, vilinošs, arī pavedinošs.
- Pieaugt pie sirds, arī pieaugt sirdij Klāt ļoti tuvam, mīļam. Arī kļūt ļoti patīkamam.
- koncertklavieres Klavieres ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
- Kliedz (arī bļauj) kā aizkauts Kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
- Kliedz (arī bļauj) kā aizkauts Kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
- Bļauj (arī kliedz) kā aizkauts Kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
- piekliegt Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- nodēdēt Kļūstot ļoti irdenam, arī sadrūpot, nolūpot virsējai kārtai, samazināties izmēros. Izdēdēt (2).
- sadēdēt Kļūstot vājam, ļoti panīkt, arī aiziet bola.
- Kļūt (arī būt) melnam (arī zili melnam, zilam) no (arī aiz) dusmām Kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- Kļūt (arī būt) zilam (arī zili melnam, melnam) no (arī aiz) dusmām Kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- nobālēt Kļūt ļoti bālam, parasti pēkšņi (par cilvēku, seju).
- nobālēt Kļūt ļoti blāvam (par gaismu, gaismas avotu).
- nodzist Kļūt ļoti blāvam (par krāsām), kļūt ļoti neskaidram, nesalasāmam, izzust (par rakstu). Arī izdzist (2).
- Uzsprāgt gaisā Kļūt ļoti dusmīgam, zaudēt savaldību.
- iedegties Kļūt ļoti gaišam, spožam, tiekot apgaismotam.
- izlept Kļūt ļoti izvēlīgam (parasti attiecībā uz ēdienu).
- nokaist Kļūt ļoti karstam (par priekšmetiem).
- nodzist Kļūt ļoti klusam, bez dzīvīguma, tādam, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi).
- noslāpt Kļūt ļoti klusam, nedzirdamam (par skaņu).
- izzust Kļūt ļoti klusam, nesadzirdamam (par skaņām).
- kust Kļūt ļoti maigam, sirsnīgam. Kļūt ļoti laipnam.
- norepēt Kļūt ļoti negludam (par priekšmetu).
- norepēt Kļūt ļoti negludam, raupjam (par augiem).
- nodzist Kļūt ļoti neizteiksmīgam, vienaldzīgam, bez dzīvīguma (parasti par acīm, skatienu). Arī izdzist (6).
- izgrabēt Kļūt ļoti nestipram, pilnīgi nolieloties.
- nosušķēties Kļūt ļoti netīram.
- nosušķēt Kļūt ļoti netīram. Nosušķēties.
- Zaudēt cilvēka seju Kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem.
- Zaudēt cilvēka seju Kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem.
- Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispār zināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
- Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
- uzblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu). Arī uztūkt.
- izblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām). Izplūst (6).
- Kļūt (arī būt) zilam (arī melnam, zili melnam) no (arī aiz) dusmām Kļūt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- nokaist Kļūt ļoti sārtam (parasti par seju). Ļoti nosarkt.
- izkalst Kļūt ļoti sausam, cietam, panīkt vai iznīkt augiem, izzūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.). Iznīkt aiz sausuma (par augiem).
- izkalst Kļūt ļoti sausam, izzūdot mitrumam (piemēram, par koka priekšmetu, augu, produktu).
- izkalst Kļūt ļoti sausam, zaudēt parasto mitrumu (par muti, mēli u. tml.).
- izsīkt Kļūt ļoti seklam vai pilnīgi izzust (par upi, ezeru u. tml.).
- izgaismoties Kļūt ļoti skaidram (parasti par domu).
- pārslapt Kļūt ļoti slapjam, arī ļoti samirkt (parasti no lietus, sniega).
- sabrukt Kļūt ļoti slimam (par ķermeņa daļām). Nonākt galēja novājinājuma, izsīkuma stāvoklī (par veselību, spēkiem).
- iedegties Kļūt ļoti spilgtam.
- iesvilt Kļūt ļoti spraigam (par cīņu, kauju).
- iekarst Kļūt ļoti spraigam (piemēram, par ciņu, sacensībām).
- saknapināties Kļūt ļoti taupīgam, sākt dzīvot ļoti taupīgi, taupot ierobežot sevi (kā) tērēšanā, izmantošanā.
- Ieaugt sirdī Kļūt ļoti tuvam, mīļam.
- Pieaugt pie sirds, arī pieaugt sirdij Kļūt ļoti tuvam, mīļam.
- Ieaugt sirdī Kļūt ļoti tuvam, mīļam.
- Apaugt ar utīm Kļūt ļoti uztainam (parasti par cilvēku).
- nokalst Kļūt ļoti vājam un zaudēt funkcionēšanas spējas (parasti par ķermeņa daļu).
- nodzist Kļūt ļoti vājam, izbeigties (par psihiska stāvokli, tā izpausmi).
- izdilt Kļūt ļoti vājam, ļoti novājēt.
- izkalst Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam.
- sakalst Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam. Izkalst (2).
- sažūt Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam. Sakalst (2).
- izdēdēt Kļūt ļoti vājam.
- kāmēt Kļūt ļoti vājam.
- nodēdēt Kļūt ļoti vājam. Izdēdēt (1).
- izkust Kļūt maigam, sirsnīgam. Kļūt ļoti laipnam.
- melnēt Kļūt melnam vai ļoti tumšam (kādā procesā).
- nomelnēt Kļūt melnam vai ļoti tumšam.
- nomelnot Kļūt melnam vai ļoti tumšam. Nomelnēt.
- nomākties Kļūt tādam, kad debesis ir ļoti mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
- izdilt Kļūt tādam, kam ir ļoti maza redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
- nomākties Kļūt tādam, kam ir ļoti skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju). Kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
- samākties Kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju). Kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
- sadilt Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā daļa, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
- sazilēt Kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku). Kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu).
- sastingt Kļūt tādam, kam uz laiku izbeidzas vai ir ļoti ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- saplakt Kļūt tādam, kam, parasti ļoti, pavājinās, arī pazūd možums, enerģija.
- nokaist Kļūt tādam, kas izstaro, arī atstaro ļoti spilgtu gaismu, izplata stipru siltumu. Kļūt ļoti spožam, spilgtam, kvēlojošam.
- noaugt Kļūt tādam, ko augot un viļoties pārklāj (augi).
- sakuplot Kļūt tādam, kur augiem ir, parasti ļoti, kupls, spēcīgs zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
- melnēt Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti). Rasties vai pastāvēt (par tumsu).
- melnot Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti). Rasties vai pastāvēt (par tumsu). Melnēt (3).
- atlabt Kļūt veselākam, veselam. Atveseļoties, atspirgt (pēc kādas slimības).
- atveseļoties Kļūt veselākam. Veseļoties.
- žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1). Augt kupli, zariem viļoties.
- nocietēt Kļūt, parasti ļoti, cietam (par vielu).
- nocietēt Kļūt, parasti ļoti, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
- saerroties Kļūt, parasti ļoti, īgnam, neapmierinātam, saskaisties, sadusmoties.
- sakāpt Kļūt, parasti ļoti, intensīvam (par psihisku stāvokli).
- savairoties Kļūt, parasti ļoti, intensīvam, izpausties, parasti ļoti, spilgti (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- sakuplot Kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgi saaugt (par matiem, apmatojumu).
- saļimt Kļūt, parasti ļoti, ļenganam (par ķermeņa daļām).
- samiegoties Kļūt, parasti ļoti, miegainam.
- sačākstēt Kļūt, parasti ļoti, neveselam, vārgam, arī, parasti ļoti, novājēt, izdilt.
- sasmagt Kļūt, parasti ļoti, nomāktam.
- sablīst Kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
- sasārtoties Kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tās daļām).
- sasārtot Kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tās daļām). Sasārtoties.
- satraukties Kļūt, parasti ļoti, satrauktam.
- sakalst Kļūt, parasti ļoti, sausam, zaudējot parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.).
- sažūt Kļūt, parasti ļoti, sausam, zaudējot parasto mitrumu (par muti, rīkli u. tml.).
- sasīkstēt Kļūt, parasti ļoti, sīkstam.
- saskumdināties Kļūt, parasti ļoti, skumjam.
- sagrabēt Kļūt, parasti ļoti, slimīgam, vārgam (parasti par pavecu cilvēku).
- sasmagt Kļūt, parasti ļoti, smagam.
- sasmirdēt Kļūt, parasti ļoti, smirdīgam.
- saspuroties Kļūt, parasti ļoti, spītīgam, arī nepiekāpīgam.
- saspringt Kļūt, parasti ļoti, spraigam (piemēram, par norisi, stāvokli). Sasprindzināties (3).
- nocietēt Kļūt, parasti ļoti, stingram, raupjam (par ādu, rokām).
- sacirsties Kļūt, parasti ļoti, stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam. Arī saskaisties.
- saplakt Kļūt, parasti ļoti, vājam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- sašļukt Kļūt, parasti ļoti, vājam, nespēcīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sadilt Kļūt, parasti ļoti, vārgam, vājam, ļoti novājēt, arī zaudēt garīgos spēkus.
- savārgt Kļūt, parasti ļoti, vārgam. Arī saslimt.
- sanīkt Kļūt, parasti ļoti, vārgam. Savārgt (1). Arī saslimt.
- salēkšķēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur lēkšķainam, netīram.
- sadugt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, duļķainam, netīram (par ūdeni). Kļūt, parasti ļoti, miglainam, dūmakainam (par gaisu).
- saburbēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, arī porainam. Arī satrunēt.
- savilgt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram, arī slapjam.
- samitrot Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram.
- samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).
- saslapt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam.
- sazilēt Kļūt, parasti ļoti, zilam vai zilganam.
- tamarisks Koks vai krūms ar skujveida vai ļoti sīkām, zilgani zaļām plēkšņveida lapām un sīkiem, sārtiem ziediem.
- desmits Kopā aptuveni pa desmit vienībām. Arī ļoti daudz.
- simts Kopā aptuveni pa simt vienībām. Arī ļoti daudz.
- tūkstotis Kopā aptuveni pa tūkstoš vienībām. Arī ļoti daudz.
- izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu. Kopjot padarīt skaistu.
- krabis Krabju dzimtu grupas dzīvnieks ar galvkrūts daļu un ļoti īsu vēderiņu.
- Likt (arī krāt) kapeiku pie kapeikas Krāt naudu (parasti ar grūtībām, ļoti taupot).
- Krāt (arī likt) kapeiku pie kapeikas Krāt naudu (parasti ar grūtībām, ļoti taupot).
- Likt (arī krāt) kapeiku pie kapeikas Krāt naudu (parasti ar grūtībām, ļoti taupot).
- ievelties Krītot, veļoties lejup, ievirzīties (kur iekšā).
- tauriņš Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem.
- tīklspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu. Šīs kārtas kukaiņi.
- Diezin kur Kur sevišķi, ļoti tālu.
- Diezin (arī diez) kur, arī nezin (arī nez) kur Kur sevišķi, ļoti tālu.
- Nezin kur Kur sevišķi, ļoti tālu.
- nokaitēt Kurinot ļoti sakarsēt (krāsni, pavardu).
- piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (krāsni, pavardu).
- piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (telpu).
- Diezin (arī diez) kurp, arī nezin (arī nez) kurp Kurp sevišķi, ļoti tālu.
- Nezin kurp Kurp sevišķi, ļoti tālu.
- sačākstēt Kūstot kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam (par sniegu, ledu).
- pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās.
- sudrabs Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls.
- hlors Ķīmiskais elements - dzelteni zaļgana, indīga, ķīmiski ļoti aktīva gāze.
- zelts Ķīmiskais elements - dzeltens, spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls.
- fluors Ķīmiskais elements - dzeltenzaļa, ļoti indīga un ķīmiski aktīva gāze.
- irīdijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, sudrabaini balts metāls.
- osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks metāls.
- cēzijs Ķīmiskais elements - ļoti mīksts sudraba krāsas metāls.
- litijs Ķīmiskais elements - ļoti viegls, mīksts, sudrabaini baltas krāsas sārmu metāls.
- gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru.
- dzelzs Ķīmiskais elements - pelēki balts metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā.
- titāns Ķīmiskais elements - pelēks, ļoti ciets metāls.
- kalcijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls.
- nātrijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmu metāls.
- kālijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls.
- rodijs Ķīmiskais elements - sudrabains, ķīmiski ļoti pasīvs metāls.
- hroms Ķīmiskais elements - zilgani balts, spožs, ļoti ciets metāls.
- mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas atrodas organismā ļoti mazos daudzumos un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
- sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma.
- Piesiet dūšu Labi, sātīgi paēst. Ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu. Izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
- Piesiet dūšu Labi, sātīgi paēst. Ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu. Izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
- ultramikrotoms Laboratorijas aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus izpētei ar elektronmikroskopu.
- sadēdēt Laika gaitā kļūt, parasti ļoti, plānam (piemēram, par drēbēm, papīru). Arī sadilt (1).
- tveice Laikapstākļi, kam ir raksturīga ļoti augsta gaisa temperatūra.
- sastrēgumstunda Laikposms, kad kāda vietā ir ļoti intensīva transportlīdzekļu un cilvēku kustība.
- nakts Laikposms, kurā pastāv ilgstošu ļoti nelabvēlīgu apstākļu kopums (parasti sabiedrības dzīvē). Arī liela nelaime.
- Pirmie gaiļi Laiks, kad gailis (ļoti agri rītā) mēdz dziedāt pirmo reizi.
- saliet Lejot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- salaistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, augsne) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- klāt Līdzās, ļoti tuvu (kam, pie kā) atrasties. Līdzās, ļoti tuvu norisināties, notikt.
- saskriet Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- Izspiest nopūtu Liekuļoti nopūsties.
- Izspiest nopūtu Liekuļoti nopūsties.
- Bez (sava) gala Lielā skaitā, ļoti daudz.
- Bez gala un bez mēra Lielā skaitā, ļoti daudz.
- Bez mēra, arī bez gala un bez mēra Lielā skaitā, ļoti daudz.
- sevrjuga Liela storveidīgo kārtas caurceļotāja zivs ar ļoti garu zobenveida purnu.
- langusts Liels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar cilindrisku čaulu, ļoti garu otro antenu pāri (galvenokārt silto jūru piekrastes joslā).
- rubenis Liels vistveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem.
- lauva Liels, ļoti spēcīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar dzeltenīgu apmatojumu.
- tīģeris Liels, ļoti spēcīgs plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar oranži dzeltenu, melni svītrotu apmatojumu.
- īsts Lieto, lai (terminos) norādītu uz ko ļoti raksturīgu.
- savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu).
- izgavilēt Līksma, ļoti priecīgā balsī spēji pateikt, izrunāt.
- plēst Likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz).
- izdzīt Likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt, ļoti izkalpināt.
- noplēst Likt samaksāt (ļoti daudz, arī par daudz).
- briesmīgs Ļauni, ļoti slikti.
- velnišķīgs Ļauns, viltīgs. Arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
- velnišķs Ļauns, viltīgs. Arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
- Sasaldēt kramā Ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets, panākt, ka (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets.
- Sasaldēt kramā Ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets, panākt, ka (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets.
- plēsējs Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks. Arī ļoti naidīgs cilvēks.
- plēsonis Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks. Arī ļoti naidīgs cilvēks.
- plēsonīgs Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs. Plēsīgs (2).
- plēsīgs Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs. Plēsonīgs (2).
- rīma Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks.
- rīļa Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks. Rīma (2).
- rijīgs Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs.
- svelošs Ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm). Tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piemēram, par ievainojumu).
- kaķisks Ļoti atjautīgs, ļoti izveicīgs (piemēram, par izturēšanos, kustībām).
- Skriet (arī laist) ko kājas (arī nagi) nes Ļoti ātri skriet, ļoti ātri doties prom.
- skarbs Ļoti auksts, ļoti nelabvēlīgs cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem (par laikapstākļiem, laikposmu). Bargs (3).
- pārpilnām Ļoti bagātīgi, ļoti lielā mērā (piemēram, ko dot, ņemt, arī izjust, pārdzīvot).
- Ar kaudzi (arī (ar) kaudzēm) Ļoti bagātīgs, ļoti bagātīgi.
- Trīcēt un drebēt Ļoti baiļoties (par ko).
- paļauties Ļoti cerēt (uz kādu), ar pārliecību gaidīt (piemēram, uz kāda atbalstu, palīdzību), arī ļoti ticēt, uzticēties (kādam).
- Kā siļķes mucā Ļoti cieši, ļoti tuvu cits pie cita (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Kā siļķes mucā Ļoti cieši, ļoti tuvu cits pie cita (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Barga nauda (arī summa) Ļoti daudz naudas, ļoti liela naudas summa.
- Barga summa (arī nauda) Ļoti daudz naudas, ļoti liela naudas summa.
- Plēsties (arī rauties) pušu (arī uz pusēm) Ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
- Rauties (arī plēsties) uz pusēm (arī pušu) Ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
- Plēsties (arī rauties) pušu (arī uz pusēm) Ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
- Rauties (arī plēsties) pušu (arī uz pusēm) Ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
- Līdz ausīm Ļoti daudz, ļoti lielā mērā, ļoti stipri.
- aizgūtnēm Ļoti daudz, ļoti lielos apmēros.
- pamatīgs Ļoti intensīvs, ļoti plaši izvērsts (par darbību, norisi, kustību).
- milzīgs Ļoti izcils, sabiedriski, vēsturiski ļoti nozīmīgs.
- milzu Ļoti izcils, sabiedriski, vēsturiski ļoti nozīmīgs. Milzīgs (7).
- kārns Ļoti kalsns, vājš, arī ļoti novājējis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- spiest Ļoti karsēt tā, ka (kādam) izraisās nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli). Būt ļoti intensīvam tā, ka (kādam) izraisās nepatīkamas sajūtas (par siltumu).
- Kā pa kāzām Ļoti labi, ļoti pārticīgi (piemēram, dzīvot).
- sausmaņām Ļoti lielā skaitā, ļoti lielā daudzumā.
- jūra Ļoti liels (kā) daudzums, ļoti liela (kā) kopa.
- miljons Ļoti liels daudzums naudas, arī ļoti liela bagātība.
- ražens Ļoti liels, bagātīgs, ļoti labi izdevies (par augu ražu).
- bezprātīgs Ļoti liels, ļoti aizrautīgs, ārkārtīgs.
- (Kā) piliens jūrā Ļoti maz, ļoti niecīgā daudzumā.
- (Kā) piliens jūrā Ļoti maz, ļoti niecīgā daudzumā.
- mikrodzinējs Ļoti maza izmēra un ļoti mazas jaudas dzinējs.
- minimums Ļoti maza, arī vismazākā (kā) intensitāte, ļoti zema, arī viszemākā (kā) pakāpe.
- krikums Ļoti mazs (kā) gabals, ļoti sīka daļiņa, niecīgs daudzums. Druska.
- nikns Ļoti mokošs, arī ļoti bīstams (par slimību).
- ledusauksts Ļoti neiejūtīgs, ļoti neatsaucīgs, arī ļoti nelaipns. Auksts (5).
- sagandēt Ļoti nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt. Padarīt ļoti nepievilcīgu, neizturamu, nepieņemamu.
- nejauks Ļoti nepatīkams (par laikapstākļiem). Tāds, kad ir ļoti nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu).
- spiedīgs Ļoti nepieciešams, arī neatliekams, ļoti steidzams.
- piesmērēt Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
- pietriept Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
- vadošs Ļoti nozīmīgs, ļoti ietekmīgs. Arī galvenais.
- Zelta vārdi Ļoti pareizs, ļoti labs izteikums, ļoti pareiza, ļoti laba doma.
- Zelta vārdi Ļoti pareizs, ļoti labs izteikums, ļoti pareiza, ļoti laba doma.
- Izjoņot caur smadzenēm Ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām). Ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
- Izjoņot caur smadzenēm Ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām). Ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
- Ar kaudzi (arī (ar) kaudzēm) Ļoti pilns, pārpilns, ļoti pilnīgi.
- Uguns jūra Ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā).
- ugunsjūra Ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā). Uguns jūra.
- kinozvaigzne Ļoti populāra kinoaktrise, ļoti populārs kinoaktieris.
- Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšēja plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
- Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiņiem (arī plauktiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
- Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
- sabeigt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- sabendēt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- Pūst (vai) dvēseli laukā Ļoti saldēt, būt ļoti aukstam un stipram vējam.
- miniaturizēt Ļoti samazināt (ko). Veidot (ko) ļoti mazā apmērā.
- Diezin kad Ļoti sen, pēc ļoti ilga laika.
- Nezin kad Ļoti sen, pēc ļoti ilga laika.
- Diezin (arī diez) kad, arī nezin (arī nez) kad Ļoti sen. Pēc ļoti ilga laika.
- (Ar) atplestām rokām ļoti sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (sagaidīt, saņemt u. tml.).
- spalgs Ļoti skaļš, spēcīgs, arī ass, griezīgs (par skaņu). Tāds, kas rada ļoti skaļas, spēcīgas, arī asas, griezīgas skaņas.
- pretīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams (par laikapstākļiem).
- riebīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams, nepatīkams (par laikapstākļiem).
- versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis. Versmains (2).
- versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis. Versmīgs (2).
- traks Ļoti spēcīgs, arī postošs (par parādībām dabā). Tāds, kad ir ļoti spēcīgas, arī postošas parādības dabā (par laikposmu).
- varens Ļoti spēcīgs, plaši izvērsts, ļoti ietekmīgs (par parādībām sabiedrībā).
- spalgs Ļoti spēcīgs, stiprs (par salu, vēju u. tml.). Tāds, kad ir ļoti spēcīgs, stiprs sals, vējš u. tml. (par laikposmu).
- kāpināts Ļoti spilgts, ļoti spēcīgi izpausts, attēlots. Arī eksaltēts.
- sīvs Ļoti spraigs, intensīvs, arī nežēlīgs (piemēram, par darbību, norisi). Tāds, kas darbojas ļoti spraigi, intensīvi, arī nežēlīgi.
- trakots Ļoti spraigs, intensīvs. Arī ļoti liels.
- trakisks Ļoti spraigs, intensīvs. Arī ļoti liels. Trakots (1).
- ņirbēt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā. Tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā. Zibēt.
- galā Ļoti svinīgs, ļoti grezns.
- Līdz bezgalībai Ļoti tālu, ļoti ilgi. Ļoti.
- Trīcēt, trīsēt (arī drebēt) pie visām miesām Ļoti trīcēt, drebēt. Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
- necaurredzams Ļoti tumšs (par nakti), ļoti intensīvs (par tumsu).
- kārns Ļoti vājš, arī ļoti novājējis (par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- milzīgs Ļoti vērtīgs, ļoti dārgs (parasti par priekšmetiem).
- milzu Ļoti vērtīgs, ļoti dārgs (parasti par priekšmetiem).
- izžēlot Ļoti žēlot, arī ļoti saudzēt.
- milzīgs Ļoti, arī ļoti lielā mērā. Ārkārtīgi.
- milzum Ļoti, arī ļoti lielā mērā. Ārkārtīgi. Milzīgs (8), milzu (8).
- milzu Ļoti, arī ļoti lielā mērā. Ārkārtīgi. Milzīgs (8).
- Kā traks, arī pēc traka, arī ka vai traks Ļoti, ārkārtīgi. Arī ļoti spēcīgi, intensīvi.
- Triumfa arka Mākslinieciski izdaiļoti uzvaras vārti (galvenokārt seno romiešu arhitektūrā).
- sīkmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kam ir sastāvdaļas ar ļoti mazu šķērsgriezumu.
- mikromanometrs Manometrs ļoti mazu spiediena starpību mērīšanai.
- patēriņš Materiālu labumu izmantojums, neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
- cik Maz, ļoti maz.
- Cik nu Maz, ļoti maz.
- pundurzvaigzne Maza, ļoti blīva kodoldegvielu zaudējusi zvaigzne.
- piemazgāt Mazgājot, mazgājoties padarīt ļoti netīru (parasti ūdeni traukā, arī trauku ar ūdeni).
- zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi, stipri saliektiem nagiem.
- Mātes meita Meita, kas ir ļoti līdzīga mātei.
- Mātes meita Meita, kas ir ļoti līdzīga mātei.
- Piķa (arī darvas, ogļu) melnumā Melnā vai ļoti tumšā krāsā.
- Ogļu melnumā Melnā vai ļoti tumšā krāsā.
- Piķa melnumā Melnā vai ļoti tumšā krāsā.
- zilimelns Melns vai ļoti tumšs ar zilu nokrāsu.
- zilmelns Melns vai ļoti tumšs ar zilu nokrāsu.
- Sārmu metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs), kuri ķīmiski ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
- Sārmu metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs), kuri ķīmiski ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī.
- stieple Metāla izstrādājums (sagatave), kura garums salīdzinājumā ar šķērsgriezumu (parasti apaļu, līdz 17 milimetriem diametrā) ir ļoti liels. Šāda izstrādājuma gabals.
- Kautrā mimoza Mimoza ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas.
- Kautrā mimoza Mimoza ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas.
- zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu).
- atmirdzēt Mirdzoši atspoguļoties (kur).
- atmirgot Mirgojoši atspoguļoties (kur).
- trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā - mistisks skaitlis trīsreiz deviņi. Arī ļoti daudz.
- samitrināt Mitrinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs.
- piemirkt Mitrumā kļūt ļoti slapjam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
- minimode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi. Mini mode.
- Mini mode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi. Minimode.
- Mini mode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi. Minimode.
- santalkoks Mūžzaļš santalu dzimtas pusparazītisks koks ar ļoti smaržīgu koksni. Baltais santals.
- nomērdēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- badoties Neēst vai ēst ļoti maz (ilgāku laiku). Ciest badu.
- padīdīties Neilgu laiku, mazliet dīdīties. Arī padraiskuļoties.
- pasauļoties Neilgu laiku, mazliet sauļoties.
- paspoguļoties Neilgu laiku, mazliet spoguļoties.
- paveseļoties Neilgu laiku, mazliet veseļoties.
- Kad pūcei aste ziedēs Nekad (nākotnē). Pēc ļoti ilga laika.
- Kad pūcei aste ziedēs Nekad (nākotnē). Pēc ļoti ilga laika.
- Kad pūcei aste ziedēs Nekad. Pēc ļoti ilga laika.
- Gulēt virsū (naudai) Nelaist apgrozībā (naudu). Būt ļoti skopam un neizdot naudu.
- Gulēt virsū naudai Nelaist apgrozībā naudu. Būt ļoti skopam un neizdot naudu.
- moiva Neliela slaida stagaru dzimtas zivs (polārajās jūrās) ar ļoti sīkām zvīņām.
- spilvenaugi Nelieli augi, kam ir īsi, ļoti sazaroti dzinumi un kas, parasti piekļāvušies pie substrāta, veido blīvas kopas.
- garastīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas melnbalts putns ar ļoti garu asti.
- buksis Neliels, mūžzaļš koks vai krūms ar ļoti cietu koksni.
- Ēst ar ēšanu Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam). Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi.
- gigants Neparasti liela būtne, - ļoti liela auguma cilvēks, - arī milzis.
- brīnišķīgs Neparasti skaists, jauks. Tāds, kas ļoti valdzina, sajūsmina.
- brīnumaini Neparasti un ļoti skaisti, jauki.
- brīnum Neparasti, sevišķi, ļoti.
- brīnumaini Neparasti, sevišķi, ļoti.
- burvis Neparasts, ļoti iedarbīgs.
- brīnumains Neparasts, neredzēts (par ko ļoti skaistu).
- pusvārds Nepilns vārds. Nepilnīgi, ļoti īsi, koncentrēti izteikta doma
- nomērdēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt.
- nomērēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt.
- atēnoties Neskaidri atspoguļoties. Mest ēnu.
- Gāzties (arī krist) no kājām zemē (arī nost) Nespēt nostāvēt kājās. Būt ļoti nogurušam.
- Krist (arī gāzties) (vai) no kājām (zemē, arī nost) sar., arī tikko turēties uz kājām (arī kājās) Nespēt nostāvēt kājās. Būt ļoti nogurušam.
- Krist (arī gāzties) (vai) no kājām (zemē, arī nost) Nespēt nostāvēt kājās. Būt ļoti nogurušam.
- savazāt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu.
- gražoties Nevajadzīgi tiepties, arī būt ļoti izvēlīgam, kaprīzam.
- pakūleņot Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, pavirzīties.
- kūleņot Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties.
- kūleņoties Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties. Kūleņot (2).
- oreols Neviendabīgs nomelnējums uz fotonegatīva ap spožu vai ļoti kontrastainu objektu attēliem.
- Dzert (arī sūkt) asinis Nežēlīgi ekspluatēt. Izturēties ļoti nežēlīgi.
- Dzert (arī sūkt) asinis Nežēlīgi ekspluatēt. Izturēties ļoti nežēlīgi.
- Sūkt (arī dzert) asinis Nežēlīgi ekspluatēt. Izturēties ļoti nežēlīgi.
- krāšņs Niansēts, spilgts, ļoti patīkams (par krāsu, skaņu).
- No nekā No kā ļoti niecīga, no sīkuma.
- Nezin no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) No kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) sevišķi, ļoti tālu.
- Diezin (arī diez) no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei), arī nezin (arī nez) no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) No kurienes (uz kurieni, līdz kurienei) sevišķi, ļoti tālu.
- No mēra laikiem No ļoti seniem laikiem.
- No mūža laika No ļoti seniem laikiem.
- Difūzie miglāji No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidoti dažādas formas mākoņi, kurus apgaismo ļoti karstas zvaigzens, kas atrodas to tuvumā.
- Difūzais miglājs No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidots dažādas formas miglājs, ko apgaismo ļoti karstas zvaigznes, kuras atrodas tā tuvumā.
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) - par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
- Izkāpināt sevi Nodoties ļoti lielai paškritikai. Izkāpināties.
- aizgulēties Nogulēt ilgāk, nekā nodomāts vai parasts. Laikā nepamostoties, nepieceļoties, nokavēt, nepaspēt.
- sablamēties Nokļūt, parasti ļoti, neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
- smidzenis Nokrišņi ļoti sīku pilienu veidā.
- Izkratīt dvēseli pa muti Nomocīties, braucot pa sliktu ceļu, kad transportlīdzeklis ļoti kratās.
- Izkratīt dvēseli pa muti Nomocīties, braucot pa sliktu ceļu, kad transportlīdzeklis ļoti kratās.
- Izkratīt dvēseli pa muti Nomocīties, braucot pa sliktu ceļu, kad transportlīdzeklis ļoti kratās.
- Nogrimt purvā Nonākt ļoti grūtos apstākļos, arī aiziet bojā.
- Nogrimt purvā Nonākt ļoti grūtos apstākļos, arī aiziet bojā.
- sanīsties Nonākt, parasti ļoti, naidīgās attiecībās (ar kādu).
- skrandains Noplīsis, ļoti novalkāts (par apģērba gabalu).
- skrandas Noplīsis, ļoti novalkāts apģērba gabals.
- kā Norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes augstu intensitāti. Cik ļoti.
- Tik tikko Norāda uz ļoti neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
- Tik tikko Norāda uz ļoti neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
- sīk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā ļoti mazo izmēru, apjomu.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad virzoties (kas) tiek sasniegts, norāda uz stāvokli, kad virzoties piekļūst (kam) ļoti tuvu.
- sa- Norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, arī ķermeņa daļas kļūst, parasti ļoti, viscaur, netīras, arī traipāmas, slapjas.
- nodzerties Norāda, ka (kas dzerams) ir ļoti garšīgs, lielā daudzumā.
- noēsties Norāda, ka (kas ēdams) ir ļoti garšīgs, lielā daudzumā.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, arī traipains.
- tūlīt Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam). Tūliņ (2).
- tūliņ Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam). Tūlīt (2).
- nosmieties Norāda, ka (par ko) ir ļoti jāsmejas.
- pie Norāda, ka kas atrodas, veic kādu darbību, ir novietots, novietojies cits citam cieši blakus, ļoti tuvu, ka ko novieto citu pie cita, ļoti tuvu.
- pagalam Norāda, ka norise izpaužas ļoti spēcīgi, intensīvi. Pavisam (1). Ļoti.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, noris, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam ļoti tuvu, līdzās, ir pats tuvākais.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz ko ļoti mazu.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti liels.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto izmēru, aplamu.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti lielaizzināšanu, apstrādi.
- miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) miljons vai vairāki miljoni sastāvdaļu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir ļoti daudz vai ka to rada ļoti daudzi.
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
- maksimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
- minimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam mūzikas instrumentam ir kvalitatīva konstrukcija, plašs diapazons, ļoti labs skanējums.
- plūdi Norise, kurā (kas, parasti nevēlams) rodas ļoti lielā daudzumā. Ļoti intensīva (kā, parasti nevēlama) norise.
- trakot Norisēt ļoti spraigi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Ļoti spēcīgi pukstēt (par sirdi).
- saskumdināt Noskumdināt, parasti ļoti.
- saskumt Noskumt, parasti ļoti.
- Mednieku stāsts Nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu.
- Mednieku stāsts Nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu.
- saspeķot Notraipīt ar ko taukainu, parasti ļoti, viscaur.
- saķēpāt Notraipīt, parasti ļoti.
- sasmulēties Notraipīties, noziesties, parasti ļoti, viscaur.
- notuntulēties Notuntuļoties (1).
- notuntulēties Notuntuļoties (2).
- novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs. Arī padarīt netīru, notraipīt.
- savecot Novecot, parasti ļoti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Savecēt.
- savecēt Novecot, parasti ļoti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Savecot.
- sabāzt Novietot, savirzīt ļoti tuvu citu pie cita.
- trauslkāji Odveida divspārņu dzimta, pie kuras pieder nelieli odi ar garām, ļoti tievām kalām. Šīs dzimtas kukaiņi.
- sērogleklis Oglekļa un sēra savienojums, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem sēra atomiem - bezkrāsains, ļoti indīgs šķidrums.
- dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus.
- izkāpt Paceļoties uz augšu, izvirzīties, iznākt (no pārējā apģērba) - par apģērba daļām.
- aizslieties Paceļoties, izstiepjoties aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā).
- pieķepāt Padalīt ļoti netīru.
- izbojāt Padarīt ļoti neglītu, nepatīkamu.
- piecūkot Padarīt ļoti nekārtīgu.
- piemēslot Padarīt ļoti netīru (ar atkritumiem, netīrumiem, grīdu, telpu, apkārtni).
- piedzīvot Padarīt ļoti netīru, arī nekārtīgu (telpu, grīdu).
- piemēslot Padarīt ļoti netīru, ļoti notraipīt ar mēsliem (parasti par dzīvniekiem).
- piecūkot Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
- piegānīt Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
- pieķērnāt Padarīt ļoti netīru. Pieķēpāt.
- izmērcēt Padarīt ļoti slapju.
- pārspilgtināt Padarīt pārāk spilgtu. Arī padarīt ļoti spilgtu.
- sasmērēties Padarīt sevi, parasti ļoti, viscaur, netīru.
- sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, maznozīmīgu.
- sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, sīku, mazu.
- sasprindzināt Padarīt, parasti ļoti, spraigu (piemēram, norisi, stāvokli).
- savārtīt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
- sasmērēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
- sasmulēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
- saveldzēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, valgu. Arī samitrināt.
- padraiskoties Padraiskuļoties.
- paplosīties Padraiskuļoties.
- Nospiest pie zemes Pakļaujot savai varai, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk ļoti nevēlamā stāvoklī.
- izkarsēt Pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas) tā, ka kļūst ļoti karsti.
- maksimalizēt Palielināt līdz ļoti lielam, arī vislielākajam.
- nopaļāt Paļājot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nenozīmīgu, nederīgu. Nopelt.
- minimalizēt Pamazināt līdz ļoti mazam, arī vismazākajam.
- melnināt Panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst melns vai ļoti tumšs.
- izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb.
- novārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti nogurst, arī kļūst vārgs, nespēcīgs.
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, gļēvs, vājš, padevīgs.
- sadeldēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, vārgs, vājš, ļoti novājē, arī zaudē garīgos spēkus.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties. Satracināt.
- satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, tīkoties.
- uztracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās.
- uztracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās, sāk trakot u. tml.
- satriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās ļoti spēcīgs psihisks pārdzīvojums.
- mocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūta, arī ļoti nepatīkama situācijā.
- spīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūtā, arī ļoti nevēlamā situācijā. Mocīt (2).
- sakutināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) sāk, parasti ļoti, kutēt. Panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļa) sāk, parasti ļoti, kutēt.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, bikls, nebrīvs, ka (kādam) zūd nepiespiestība, atraisītība.
- sajautrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, jautrs.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, nebrīvs (savas darbības, izturēšanās veidā).
- Iedzīt spīlēs Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk ļoti spiedīgos apstākļos, arī bezizejas stāvoklī.
- Iedzīt (kā) spīlēs Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk ļoti spiedīgos apstākļos, arī bezizejas stāvoklī.
- nomocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), ļoti nogurst, zaudē spēkus, arī cieš mokas.
- sasārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti seja, tās daļas) kļūst, parasti ļoti, sārts.
- samulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst, parasti ļoti, nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
- pārpildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, trauks) ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar ko).
- kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, tumsa, aukstums, skaņas) zūd, beidz izplatīties vai ļoti samazinās.
- svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti noderīgs, arī labvēlīgs.
- piesmaržināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti smaržīgs.
- nomelnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst melns vai ļoti tumšs.
- sagānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, neglīts, nepieņemams. Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zaudē savu nozīmīgumu, vērtību.
- sasārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, sārts.
- saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, spilgts (1).
- saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, spilgts (2).
- sairdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur irdens.
- sadubļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dubļains.
- saduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, duļķains.
- sadūņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dūņains.
- samiklināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mikls.
- sataukot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, taukains.
- sazilināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, zils vai zilgans.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst ļoti spēcīgs, spilgts.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz ļoti augstu pakāpi, spēcīgi izpaužas.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zeme, ceļš, arī platība) kļūst, parasti ļoti, nelīdzens, bedrains u. tml.
- izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) ilgāku laiku, ļoti dreb.
- noslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama.
- Plēst (arī raut) pušu (arī uz pusēm) Panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darba, pienākumu.
- Plēst (arī raut) pušu (arī uz pusēm) Panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- Raut (arī plēst) uz pusēm (arī pušu) Panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- Raut (arī plēst) pušu (arī uz pusēm) Panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- pārpildīt Panākt, ka (piemēram, tirgus, veikals) ir ļoti bagātīgi apgādāts (ar ko).
- izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (bez barības vai ar nepietiekamu barību).
- nogremdēt Panākt, ka pilnīgi nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
- rafinieris Papīra ražošanā - mašīna, ar ko ļoti smalki sasmalcina koksnes masu.
- Par neko Par ļoti niecīgu maksu, cenu (piemēram, ko nopirkt).
- pavadonis Parādība, iezīme, kas ir (ar ko) cieši saistīta, ir (kam) ļoti raksturīga.
- Pabāzt zem deguna Parādīt ļoti tuvu.
- uzmirdzēt Parādīties spilgtam (parasti par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
- atplaukt Parādīties, izpausties, arī atspoguļoties (sejā) - par jūtām, piemēram, par prieku.
- pārraibināt Pārāk izraibināt. Arī ļoti izraibināt.
- pārraibs Pārāk raibs. Arī ļoti raibs.
- pārspilgts Pārāk spilgts. Arī ļoti spilgts.
- tveicīgs Parasti ar «būt», «kļūt», «tikt», «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar ļoti augstu gaisa temperatūru.
- traks Parasti savienojumā ar «būt» formām apzīmē ļoti nevēlamu, arī bezjēdzīgu stāvokli.
- stulbs Parasti savienojumā ar «būt», «iznākt» formām apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
- beigties Parasti savienojumā ar «nost»: ļoti mocīties, būt tuvu nāvei, iet bojā (par dzīvnieku).
- sabeigt Parasti savienojumā ar «sevi»: intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, arī pārdzīvojot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku vai psihisku stāvokli.
- neatminams Parasti savienojumos «kopš neatminamiem laikiem», «no neatminamiem laikiem», «neatminamos laikos»: ļoti sens.
- Izmocīta dvēsele Pārdzīvojumos ļoti novājināti garīgie spēki, nogurdināta psihe.
- Izmocīta dvēsele Pārdzīvojumos ļoti novājināti garīgie spēki, nogurdināta psihe.
- brīnums Pārdzīvojums, kas saistīts ar ļoti lielu, pārsteigumu, izbrīnu. Ļoti liels pārsteigums.
- Iet caur uguni un ūdeni, arī iet ugunī un ūdenī Pārdzīvot ļoti lielas un dažādas grūtības.
- Iet caur uguni un ūdeni, arī iet ugunī (un ūdenī) Pārdzīvot ļoti lielas un dažādas grūtības.
- versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli. Būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
- sajusties Pārdzīvot sevī (kādas jūtas), parasti ļoti.
- Iziet caur uguni un ūdeni Pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības.
- Iziet caur uguni un ūdeni Pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības.
- Iet caur uguni un ūdeni, arī iet ugunī (un ūdenī) Pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības.
- Plīst (vai) pušu Pārdzīvot, izjust ko ļoti spēcīgi.
- Plīst (vai) pušu Pārdzīvot, izjust ko ļoti spēcīgi.
- mocīties Pārdzīvot, pieredzēt lielas grūtības (kādā darbībā, situācijā). Arī ļoti pūlēties.
- pārtvīkt Pārkarst, arī ļoti izslāpt (karstumā, tveicē).
- novilkties Pārklāties (ar mākoņiem, miglu u. tml.), ļoti apmākties (par debesīm).
- salīt Pārņemt, parasti ļoti (piemēram, par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- pārogļot Pārogļoties (2).
- saputekļoties Pārputekļoties, parasti viscaur.
- pārcepināties Pārsauļoties.
- Pārtikt (arī dzīvot) no zila gaisa un mīlestības (arī no zila (arī svaiga) gaisa) Pārtikt, dzīvot ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
- slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku). Arī smacēt (1).
- Krist pīšļos pareti Pārvērsties pīšļos. Būt ļoti pazemīgam, justies ļoti niecīgam (kā priekšā).
- pacepināties Pasauļoties (karstā saulē).
- sašļukt Pasliktināties, parasti ļoti (par psihisku stāvokli).
- pačukstēt Pastāstīt ļoti klusu (parasti slepeni).
- Pa īstam Patiesi, ļoti.
- pajārēties Patrokšņot, padraiskuļoties.
- Būt kājās Paust stipru satraukumu, būt ļoti rosīgam.
- sadeldēt Pavājināt, parasti ļoti (psihisku stāvokli, tā izpausmi), arī panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis, tā izpausme) izbeidzas.
- sadilt Pavājināties, parasti ļoti, arī pakāpeniski izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- Kalnus (ap)gāzt Paveikt ļoti lielus darbus.
- pārogļojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārogļot (1), pārogļoties (1). Ogle, kas radusies, kam sadegot.
- Pliks un nabags Pavisam nabags, ļoti nabadzīgs.
- Līdz matu galiem Pavisam, ļoti.
- Pie gala Pavisam, ļoti.
- Līdz matu galiem Pavisam, ļoti.
- sašļukt Pazaudēt, parasti pilnīgi, možumu, kļūt, parasti ļoti, bēdīgam, grūtsirdīgam.
- Izkārtot (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
- Cik iespējams Pēc iespējas, ļoti.
- katastrofa Pēkšņa, ļoti strauja (piemēram, kādu apstākļu) pasliktināšanās. Arī bojāeja.
- iedegties Pēkšņi kļūt ļoti dusmīgam. Iekarst. Iekaist.
- savajadzēties Pēkšņi kļūt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam.
- Kā lingas mests (arī sviests), arī kā linga Pēkšņi un ļoti ātri.
- Kā (lingas, arī atsperes) mests Pēkšņi un ļoti ātri.
- Kā (lingas, arī atsperes) sviests (biežāk mests) Pēkšņi un ļoti ātri.
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) atspoguļoties (kur) - par gaismu, gaismas avotu.
- negaiss Pēkšņs ļoti intensīvs emocionāls stāvoklis (parasti dusmas, niknums). Šāda emocionāla stāvokļa izpausme. Arī strīds.
- sitiens Pēkšņs notikums, situācija, kas ļoti nelabvēlīgi iedarbojas (uz kādu).
- pelikāns Pelikānveidīgo kārtas ūdensputns ar garu, tievu kaklu, ļoti lielu knābi un lielu maisu zem knābja.
- nopelt Peļot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nenozīmīgu, nederīgu.
- biļetens Periodisks izdevums, kurā parasti atspoguļoti kādas iestādes vai organizācijas darba rezultāti.
- protežē Persona, par kuru kāds ļoti rūpējas, gādā. Aizstāvamais, atbalstāmais.
- pietūcīt Piebāzt ļoti pilnu.
- piekūns Piekūnveidīgo kārtas vidēja vai neliela auguma putns ar ļoti spēcīgu ķermeni un šauriem, smailiem spārniem.
- samērcēt Pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- pieduļķot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti duļķains.
- pieķēzīt Piemēslot (1). Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu.
- Izspiest smieklu Piespiest sevi iesmieties. Negribīgi, liekuļoti iesmieties.
- Izspiest smaidu Piespiest sevi pasmaidīt. Negribīgi, liekuļoti pasmaidīt.
- Izspiest smaidu Piespiest sevi pasmaidīt. Negribīgi, liekuļoti pasmaidīt. Panākt, ka (kāds) pasmaida.
- Izspiest smieklu Piespiest sevi smieties. Negribīgi, liekuļoti iesmieties. Panākt, ka (kāds) iesmejas.
- izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi.
- piespiesties Pievirzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- ģenerāltīrīšana Pilnīga, ļoti rūpīga tīrīšana.
- izkāpināties Pilnīgi pakļauties jūtām. Nodoties ļoti lielai paškritikai. Izkāpināt sevi.
- perfekts Pilnīgs, ļoti labs. Arī nobeigts, pabeigts.
- Garknābja gaura Pīļu dzimtas putns (meža pīles lielumā) ar ļoti tievu, garu, sarkanu knābi.
- Garknābja gaura Pīļu dzimtas putns (meža pīles lielumā) ar ļoti tievu, garu, sarkanu knābi.
- Romiešu pirts Pirts ar divdaļīgu lāvas telpu un ļoti sausu gaisu.
- leduslācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu.
- polārlācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu. Leduslācis.
- zebiekste Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas mazākais dzīvnieks ar ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu asti.
- lapegle Priežu dzimtas vasarzaļš ziemeļu puslodes vienmājas koks ar ļoti mīkstām viengadīgām skujām, kas rudenī nobirst.
- pērtiķis Primātu kārtas dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes.
- spilgts Psihiski (parasti emocionāli) ļoti ietekmīgs, iedarbīgs (piemēram, pēc satura, kādām īpašībām).
- notriekt Psihiski satriekt (parasti ļoti).
- smurgulis Pusaudzis. Arī ļoti jauns cilvēks.
- šmurgulis Pusaudzis. Arī ļoti jauns cilvēks. Smurgulis (1).
- vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām, īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piemēram, irbes, medņi, rubeņi). Šīs kārtas putni.
- pūčveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lielumu plēsīgie naktsputni ar līku, asu knābi un nagiem, ļoti lielu galvu un lielām nekustīgām acīm, apspalvotām kājām (piemēram, pūces, ūpji, apogi); šīs kārtas putni.
- svīrveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder nelieli vai ļoti sīki, labi lidojoši putni (piemēram, svīres, kolibri).
- stārķveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie putni, kam ir raksturīgas garas kājas, slaids. Kakls un knābis, īsa aste, noapaļoti spārni (piemēram, stārķis, gārnis, dumpis). Šīs kārtas putni.
- nobadināties Radinoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā. Nobadoties.
- saberzt Radīt (kādam) ļoti lielas grūtības, arī ļoti smagus apstākļus. Arī iznīcināt.
- Dzīt stāvu (biežāk stāvus) kapā Radīt (kādam) ļoti smagu dzīvi, neciešamus apstākļus.
- Dzīt stāvus (retāk stāvu) kapā Radīt (kādam) ļoti smagu dzīvi, neciešamus apstākļus.
- Pacelt (biežāk iecelt) saulē (arī saulītē) Radīt ļoti labus apstākļus.
- Iecelt (retāk pacelt) saulē (arī saulītē) Radīt ļoti labus apstākļus.
- Iecelt (retāk pacelt) saulītē (arī saulē) Radīt ļoti labus apstākļus.
- rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
- dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni (par motoriem, ierīcēm).
- dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem).
- dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (piemēram, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- pārvelties Rāpjoties, veļoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- krokodils Rāpuļu klases kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes. Šīs kārtas dzīvnieki.
- Nokrist no debesīm (arī no (zila) gaisa) Rasties, izveidoties, arī tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
- Krist (retāk birt) no gaisa (arī no debesīm) Rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūlēm.
- Krist (retāk birt) no debesīm (arī no gaisa) Rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
- Krist (retāk birt) no gaisa (arī no debesīm) Rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
- Birt (biežāk krist) no debesīm (arī no gaisa) Rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
- Raudzīties (arī skatīties) ar baltām acīm Raudzīties ļoti dusmīgi.
- aiztīstīties Refl. --> aiztīstīt. Aiztuntuļoties.
- atspoguļojums Rezultāts --> atspoguļot (1), atspoguļoties (1).
- atspoguļojums Rezultāts --> atspoguļot (2), atspoguļoties (2).
- atspoguļojums Rezultāts --> atspoguļot (3), atspoguļoties (3).
- atspoguļojums Rezultāts --> atspoguļot (4), atspoguļoties (4).
- atspoguļojums Rezultāts --> atspoguļot (5), atspoguļoties (5).
- pārogļojums Rezultāts --> pārogļoties (2).
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi). Būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni). Būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- vārīties Risināties ļoti spraigi, strauji (par parādībām sabiedrībā).
- pieritināties Ritinoties novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- iestrēgt Rodoties grūtībām, šķēršļiem, apstāties, neturpināties, arī norisināties ļoti lēnām (par darbību, procesu).
- vilkābele Rožu dzimtas vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi.
- čukstēt Runāt bez balss saišu vibrācijas. Runāt ļoti klusu.
- sarušināt Rušinot padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, irdenu.
- noziegums Sabiedriski ļoti bīstama, sabiedrībai kaitīga darbība vai bezdarbība, par ko likumā ir paredzēts sods.
- sacūkot Sabojāt, arī, parasti ļoti, viscaur, notraipīt.
- sagraut Sabojāt, parasti ļoti (parasti veselību, ķermeni, tā daļās).
- sadragāt Sabojāt, parasti ļoti (veselību).
- sačākstēt Sabojāties (par veselību). Kļūt ļoti slimam (par ķermeni, tā daļām).
- sasmakt Sabojāties tā, ka sāk izplatīt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
- maratons Sacensības ļoti garā distancē.
- sadraiskoties Sadraiskuļoties.
- saērcināties Sadusmoties. Kļūt, parasti ļoti, īgnam, ķildīgam.
- sagribēties Sagribēt, parasti ļoti.
- salds Saistīts ar ko ļoti patīkamu, priecīgu.
- mikroķīmisks Saistīts ar ķīmiskā sastāva noteikšanu ļoti maziem vielu daudzumiem, tai raksturīgs.
- momentāns Saistīts ar laika momentu, ļoti īsu laika sprīdi.
- milzīgs Saistīts ar ļoti izvērstu, ļoti nozīmīgu darbību (piemēram, par pienākumu, ieņemamo amatu).
- milzu Saistīts ar ļoti izvērstu, ļoti nozīmīgu darbību (piemēram, par pienākumu, ieņemamo amatu).
- spožs Saistīts ar ļoti labiem apstākļiem, arī ar bagātību, greznību.
- kriogēns Saistīts ar ļoti zemu temperatūru, tai raksturīgs.
- patērniecisks Saistīts ar materiālo labumu izmantošanu, neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā, tai raksturīgs.
- monumentāls Saistīts ar monumentu, tam raksturīgs. Plašs, ļoti nozīmīgs (par mākslas darbu).
- pirmsvēsturisks Saistīts ar pirmsvēsturi (1), tai raksturīgs. Arī ļoti sens.
- priekšvēsturisks Saistīts ar priekšvēsturi (1), tai raksturīgs. Arī ļoti sens. Pirmsvēsturisks.
- protokolisks Saistīts ar protokolu (1), tam raksturīgs. Arī ļoti precīzs, pilnīgi secīgs.
- sātanisks Saistīts ar sātanu, tam raksturīgs. Arī ļoti ļauns, ļoti viltīgs.
- traģisks Saistīts ar traģēdiju (1), tai raksturīgs. Tāds, kas attēlo ļoti asus konfliktus, smagus pārdzīvojumus, arī bojāeju.
- noslāpt Sajust ļoti stipras slāpes. Izslāpt.
- mokas Sajūtu, izjūtu kopums, ko izraisa stipras sāpes, arī ļoti nepatīkami fizioloģiski traucējumi.
- Ērgļa acis Saka par acīm, kam ir ļoti laba redzes spēja.
- Likteņa ironija Saka par apstākļu, faktoru, notikumu u. tml. sagadīšanos, nejaušību, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls.
- Nervu kamols Saka par ātri satraucamu, uzbudināmu cilvēku. Saka par ļoti satrauktu, uzbudinātu cilvēku.
- Kā uz atsperēm Saka par cilvēku ar vingrām kustībām, elastīgu gailu, arī par ļoti kustīgu cilvēku.
- Kā negudrs Saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas ko dara ļoti intensīvi.
- Dzīva (arī staigājoša) enciklopēdija Saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
- Dzīva (arī staigājoša) enciklopēdija Saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
- Staigājoša (arī dzīva) enciklopēdija Saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
- Kā suns Saka par cilvēku, kas dara ko grūtu, smagu, arī sajūt ko ļoti nevēlamu, ir pakļauts kam ļoti nevēlamam.
- Vārās kā katls Saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā, pļāpā. Saka par vietu, kur noris ļoti aktīva, dzīva darbība.
- Vārās kā katls Saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā, pļāpā. Saka par vietu, kur noris ļoti aktīva, dzīva darbība.
- Skraida (biežāk skrien), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- Skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- Spējīgs uz visu Saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
- Pati uzmanība Saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas ļoti laipni, pakalpīgi (pret kādu).
- Ka pulvera muca Saka par cilvēku, kas ļoti ātri sadusmojas.
- Kā pulvera muca Saka par cilvēku, kas ļoti ātri sadusmojas.
- Strādā kā zirgs (arī kā zvērs) Saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
- Strādā kā zirgs (arī zvērs) Saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
- Strādā kā zvērs (arī zirgs) Saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
- Izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, kas ļoti strauji iziet, iznāk, izskrien.
- Izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, kas ļoti strauji iziet, iznāk, izskrien.
- Skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- Skrien (retāk skraida) mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- Aiziet kā pēc nāves Saka par cilvēku, uz kura atgriešanos ļoti ilgi jāgaida.
- Kā (pats) nelabais Saka par īpašību, pazīmi, kas piemīt (kam) ļoti lielā mērā.
- (Kā) akmens kaklā Saka par kaut ko ļoti apgrūtinošu.
- Kā ūdeni mutē ieņēmis Saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
- Kā ūdeni mutē ieņēmis Saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
- Kā ūdeni mutē ieņēmis Saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu, cilvēku.
- Kā deviņi (velni), arī kā divi deviņi Saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā.
- Kā divi deviņi, arī kā deviņi (velni) Saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā.
- Kā deviņi velni, arī kā divi deviņi Saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā.
- Kā (vēja, arī velna) plēsts Saka par ko lādu, kas virzās ļoti ātri. Saka par ko tādu, kas noris ļoti ātri.
- (Kā) krusts (arī nelaime, slogs, posts) uz kakla (arī kaklā) Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- (Kā) krusts (arī nelaime, slogs, posts) uz kakla (arī kaklā) Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- (Kā) nelaime (arī krusts, slogs, posts) uz kakla (arī kaklā) Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- Būt par postu Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- (Kā) posts (arī krusts, nelaime, slogs) uz kakla (arī kaklā) Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- (Kā) slogs (arī krusts, nelaime, posts) uz kakla (arī kaklā) Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- Kauns un negods Saka par ko ļoti apkaunojošu.
- Kā (rūgta) nāve Saka par ko ļoti apnicīgu, pretīgu.
- Kā rūgta nāve Saka par ko ļoti apnicīgu, pretīgu.
- Kā ledus gabals Saka par ko ļoti aukstu.
- (Auksts) kā ledus (gabals) Saka par ko ļoti aukstu.
- Kā (paša) dieva sūtīts Saka par ko ļoti gaidītu, noderīgu, kas ieradies, parādījies, iegūts vajadzīgajā brīdī.
- Kā (paša) likteņa (arī dieva) sūtīts, arī kā (pašas) laimes sūtīts Saka par ko ļoti gaidītu, noderīgu, kas ieradies, parādījies, iegūts vajadzīgajā brīdī.
- (Vai) kūst uz mēles (arī mutē) Saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu.
- (Vai) (iz)kūst uz mēles (arī mutē) Saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu.
- (Vai) (iz)kūst mutē (arī uz mēles) Saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu.
- (Vai) izkūst uz mēles (arī mutē) Saka par ko ļoti garšīgu, sulīgu.
- Pats lien mutē Saka par ko ļoti garšīgu.
- Mēli var norīt (arī nokost) Saka par ko ļoti garšīgu.
- Pats lien mutē Saka par ko ļoti garšīgu.
- Mēli var nokost (arī norīt) Saka par ko ļoti garšīgu.
- Mēli var norīt (arī nokost) Saka par ko ļoti garšīgu.
- Mēli var norīt (arī nokost) Saka par ko ļoti garšīgu.
- Tāds, ka pirkstiņus (arī pirkstus) var aplaizīt, arī tāds, ka pirkstiņus (arī pirkstus) aplaiza Saka par ko ļoti garšīgu. Saka par ko ļoti patīkamu.
- Tāds, ka pirkstus (arī pirkstiņus) var aplaizīt, arī tāds, ka pirkstus (arī pirkstiņus) aplaiza Saka par ko ļoti garšīgu. Saka par ko ļoti patīkamu.
- Kaut kas traks, arī vai traks Saka par ko ļoti iedarbīgu, ietekmīgu, arī pārsteidzošu.
- Dzīva (arī tīra) uguns Saka par ko ļoti karstu (parasti par ēdienu, dzērienu).
- Ne (ko) pielikt, ne (ko) atņemt Saka par ko ļoti labi paveiktu, pateiktu u. tml.
- Kā zelts Saka par ko ļoti labu, augstvērtīgu.
- Ne (ko) pielikt, ne (ko) atņemt Saka par ko ļoti labu, labi paveiktu, pateiktu u. tml.
- Pa (arī par) pirmo Saka par ko ļoti labu.
- Par visu miljonu Saka par ko ļoti lielu, intensīvu.
- Par visu miljonu Saka par ko ļoti lielu, intensīvu.
- (Pēdējais) modes kliedziens Saka par ko ļoti modernu.
- (Pēdējais) modes kliedziens Saka par ko ļoti modernu.
- Pēdējais modes kliedziens Saka par ko ļoti modernu.
- Kā cūku rakums Saka par ko ļoti nekārtīgu, sajauktu, izvandītu.
- Tavu (arī to) brīnumu! Saka par ko ļoti neparastu, dīvainu, kas rada lielu pārsteigumu.
- Pēc suņa Saka par ko ļoti nepatīkamu, nevēlamu.
- Kā grāmata ar septiņiem zīmogiem Saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu.
- Kā grāmata ar (arī aiz) septiņiem zieģeļiem Saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu.
- Kā grāmata ar (arī aiz) septiņiem zīmogiem Saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu.
- (Kā) slazda valgs Saka par ko ļoti nevēlamu, arī bīstamu.
- (Kā) slazda valgs Saka par ko ļoti nevēlamu, arī bīstamu.
- Velna milti Saka par ko ļoti nevēlamu, nepatīkamu.
- Velna milti Saka par ko ļoti nevēlamu, nepatīkamu.
- Kā radīts Saka par ko ļoti piemērotu, derīgu (kādam nolūkam, darbībai).
- (Kā) no pasaules radīšanas Saka par ko ļoti senu, tāda, kas pastāv ļoti sen, no seniem laikiem.
- (Kā) no pasaules radīšanas Saka par ko ļoti senu, tādu, kas pastāv ļoti sen, no seniem laikiem.
- Kā atvērta grāmata Saka par ko ļoti skaidru, saprotamu, arī zināmu, pazīstamu u. tml.
- Kā atvērta grāmata Saka par ko ļoti skaidru, saprotamu, arī zināmu, pazīstamu.
- Skaidrs kā diena Saka par ko ļoti skaidru, saprotamu.
- Skaidrs kā diena Saka par ko ļoti skaidru, saprotamu.
- Dzīvības (vai nāves) jautājums Saka par ko ļoti svarīgu vai izšķirošu.
- Dzīvības un nāves jautājums, arī dzīvības (vai nāves) jautājums Saka par ko ļoti svarīgu vai izšķirošu.
- Dzīvības un (arī vai) nāves jautājums Saka par ko ļoti svarīgu vai izšķirošu.
- No pirmsplūdu laikiem Saka par ko ļoti vecu, novecojušu.
- Nav (ne) ar zeltu (arī ne ar kādu naudu) atsverams Saka par ko ļoti veltīgu, vajadzīgu, noderīgu.
- Nav ne ar kādu naudu (arī nav (ne) ar zeltu) atsverams Saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu.
- Nav (ne) ar zeltu (arī ne ar kādu naudu) atsverams Saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu.
- Reta manta Saka par ko ļoti vērtīgu.
- Reta manta Saka par ko ļoti vērtīgu.
- Bērnu spēle Saka par ko ļoti vienkāršu, viegli veicamu.
- Bērnu spēle Saka par ko ļoti vienkāršu, viegli veicamu.
- Kā pasaka Saka par ko neparasti skaistu, arī ļoti labu.
- Tīrais zelts Saka par ko tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību.
- Kā ziepju burbulis Saka par ko tādu, kas ļoti ātri izzūd, izgaist.
- Kā ziepju burbulis Saka par ko tādu, kas ļoti ātri izzūd, izgaist.
- Kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles.) Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas.
- Kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas.
- Kā nazis (arī kā ar nazi) pie rīkles (arī kakla) Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas. Saka par ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni.
- Kā vēja (arī velna) plēsts Saka par ko tādu, kas virzās ļoti ātri. Saka par ko tādu, kas noris ļoti ātri.
- Kā velna (arī vēja) plēsts Saka par ko tādu, kas virzās ļoti ātri. Saka par ko tādu, kas noris ļoti ātri.
- Katrs bērns māk (arī zina, prot, var pateikt u. tml.) Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
- Katrs bērns var (arī māk, prot, zina) pateikt Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
- Katrs bērns prot (arī māk, zina, var pateikt u. tml.) Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
- Katrs bērns zina (arī prot, māk, var pateikt u. tml.) Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
- Katrs bērns var (arī prot, māk, zina) pateik Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
- Katrs bērns zina (arī prot, māk, var pateikt) Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
- Galds (vai) lūst Saka par ļoti bagātīgu maltīti.
- Viņš ir jēra dvēsele, arī viņam ir jēra dvēsele Saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku.
- Viņš ir jēra dvēsele, arī viņam ir jēra dvēsele Saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku.
- Melns (arī drūms) kā krusas (arī negaisa, rudens) mākonis Saka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku.
- Melns (arī drūms) kā krusas (arī negaisa, rudens) mākonis Saka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku.
- Melns (arī drūms) kā negaisa (arī krusas, rudens) mākonis Saka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku.
- Melns (arī drūms) kā rudens (arī negaisa, krusas) mākonis Saka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku.
- Kā melns (arī negaisa, krusas) mākonis Saka par ļoti dusmīgu cilvēku.
- Kā melns (arī negaisa, krusas) mākonis Saka par ļoti dusmīgu cilvēku.
- Kā negaisa (arī krusas, melns) mākonis Saka par ļoti dusmīgu cilvēku.
- Galva duras debesīs Saka par ļoti gara auguma cilvēku.
- Galva duras debesīs Saka par ļoti gara auguma cilvēku.
- Galva duras debesīs Saka par ļoti gara auguma cilvēku.
- Iepūšas (arī uzpūšas) kā pāvs Saka par ļoti iedomīgu, augstprātīga cilvēku.
- Piepūšas (arī iepūšas, uzpūšas) kā pāvs Saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
- Piepūšas (arī iepūšas, uzpūšas) kā pāvs Saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
- Piepūšas (arī uzpūšas) kā tītars Saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
- Uzpūšas (arī piepūšas, iepūšas) kā pāvs (arī tītars) Saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
- Izkaltis (arī sakaltis, izžuvis, retāk sauss) kā asaka Saka par ļoti kalsnu cilvēku.
- Izžuvis (arī izkaltis, sakaltis, retāk sauss) kā asaka Saka par ļoti kalsnu cilvēku.
- Izkaltis (arī sakaltis, izžuvis, retāk sauss) kā asaka Saka par ļoti kalsnu cilvēku.
- Sakaltis (arī izkaltis, izžuvis, retāk sauss) kā asaka Saka par ļoti kalsnu cilvēku.
- Sauss (biežāk izkaltis, sakaltis, izžuvis) kā asaka Saka par ļoti kalsnu cilvēku.
- Kā skals Saka par ļoti kalsnu cilvēku.
- Kārns (arī tievs, sakaltis, izkaltis, retāk sauss) kā skals Saka par ļoti kalsnu cilvēku.
- Tievs kā skals (arī kā diegs) Saka par ļoti kalsnu cilvēku.
- (Kā) uz uguns vārīts Saka par ļoti karstu ēdienu, dzērienu.
- (Kā) uz uguns vārīts Saka par ļoti karstu ēdienu, dzērienu.
- Kā ūdens zāle (arī ūdenszāle) Saka par ļoti kustīgu cilvēku. Saka par intensīvām kustībām, darbībām.
- Kā ūdenszāle (arī ūdens zāle) Saka par ļoti kustīgu cilvēku. Saka par intensīvām kustībām, darbībām.
- Kā ūdens zāle (arī ūdenszāle) Saka par ļoti kustīgu cilvēku. Saka par intensīvām kustībām, darbībām.
- Pati laipnība Saka par ļoti laipnu cilvēku.
- Pat mušai nedara pāri Saka par ļoti lēnu, labsirdīgu cilvēku.
- Kā no modes žurnāla izkāpis Saka par ļoti modemi ģērbtu cilvēku.
- Kā no modes žurnāla izkāpis Saka par ļoti moderni ģērbtu cilvēku.
- Kā no modes žurnāla izkāpis Saka par ļoti moderni ģērbtu cilvēku.
- Svētā vientiesība Saka par ļoti naivu cilvēku.
- Svētā vientiesība Saka par ļoti naivu cilvēku.
- Kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) Saka par ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni.
- Septiņi vēji galvā (kādam) Saka par ļoti nenopietnu, vieglprātīgu, nenosvērtu cilvēku.
- Septiņi vēji galvā (kādam) Saka par ļoti nenopietnu, vieglprātīgu, nenosvērtu cilvēku.
- Kā ēna Saka par ļoti novājējušu cilvēku.
- Kauli un āda Saka par ļoti novājējušu dzīvnieku (arī cilvēku).
- Kauli un āda Saka par ļoti novājējušu dzīvnieku (arī cilvēku).
- Nav kur kāju nolikt (arī (pa)spert.) Saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- Nav kur kāju nolikt (arī paspert) Saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- Nevar (ne) soli (arī kāju) paspert, arī nav kur kāju paspert (arī nolikt) Saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- Nevar ne soli (arī kāju) (pa)spert, arī nav kur soli (arī kāju) (pa)spert (arī (no)likt) Saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- Nav kur kāju (arī soli) spert (arī likt) Saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- Kā izdreijāts Saka par ļoti proporcionāli veidotu cilvēku, tā augumu, locekļiem.
- Rupjš kā pelavu maiss Saka par ļoti rupju cilvēku.
- Rupjš kā pelavu maiss Saka par ļoti rupju cilvēku.
- Līks kā āža rags Saka par ļoti salīkušu cilvēku.
- Kā no laivas izgāzts (biežāk izmests, izsviests) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- Kā no laivas izmests (arī izsviests, retāk izgāzts) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- Kā no laivas izsviests (arī izmests, retāk izgāzts) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- Kā no laivas izmests (arī izsviests, retāk izgāzts) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- (Tā, ka (vai), arī ka (vai)) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
- Ausis plīst (vai) pušu Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
- Ausis plīst (vai) pušu Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
- (Tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
- (Tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
- Slapjš kā (ūdens) žurka Saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
- Slapjš kā ūdens žurka (arī ūdensžurka) Saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
- Slapjš kā ūdensžurka (arī ūdens žurka) Saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
- Slapjš kā (ūdens) žurka (arī ūdensžurka) Saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
- Slinks kā pelavu maiss Saka par ļoti slinku cilvēku.
- Slinks kā (pelavu) maiss Saka par ļoti slinku cilvēku.
- Elles katls Saka par ļoti spraigas un bīstamas karadarbības vietu.
- Caurspīdīgs auglis Saka par ļoti sulīgu, dzidru augli.
- Kā diegs Saka par ļoti tievu cilvēku.
- Viduklis kā lapsenei, arī lapsenes viduklis Saka par ļoti tievu vidukli.
- Viduklis kā lapsenei, arī lapsenes viduklis Saka par ļoti tievu vidukli.
- Velna pulveris Saka par ļoti uzņēmīgu, enerģisku, izdarīgu, arī stipru cilvēku.
- Velna pulveris Saka par ļoti uzņēmīgu, enerģisku, izdarīgu, arī stipru cilvēku.
- Diloņa kandidāts Saka par ļoti vāju, bālu, slimīga izskata cilvēku.
- Diloņa kandidāts Saka par ļoti vāju, bālu, slimīga izskata cilvēku.
- Kā caur sienu (arī žogu) izrauts (arī izvilkts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
- Kā caur sienu (arī žogu) izvilkts (arī izrauts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
- Kā caur sienu (arī žogu) izrauts (arī izvilkts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
- Kā caur žogu (arī sienu) izrauts (arī izvilkts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
- Dzīvs mironis Saka par ļoti vāju, slimu cilvēku.
- Dzīvs mironis Saka par ļoti vāju, slimu cilvēku. Saka par galīgi inertu cilvēku.
- Melns (arī brūns) kā čigāns (arī čigānēns) Saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.
- Brūns (arī melns) kā čigāns (arī čigānēns) Saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.
- Melns (arī brūns) kā čigānēns (arī čigāns) Saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.
- Melns (arī brūns) kā čigāns (arī čigānēns) Saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.
- Nauda birst (arī krīt) (no gaisa, arī kā no gaisa, no debesīm) Saka par naudu, ko iegūst ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
- Kā negudrs Saka par parādībām dabā, kuras noris ļoti intensīvi.
- Kā pele lamatās (arī slazdā) Saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
- Sargās (arī bēg) kā velns (arī žīds) no krusta Saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās (no kā).
- Bēg kā velns (arī žīds) no krusta Saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
- Mūk (arī bēg) kā velns no krusta Saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
- Bēg kā velns no krusta Saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
- Bēg (arī mūk, sargās) kā velns (arī žīds) no krusta Saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
- Bēg (arī mūk, sargās) kā žīds (arī velns) no krusta Saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
- Kā pele slazdā (arī lamatās) Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā. Saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
- Kā sadedzis Saka par tādu, kas rīkojas ļoti strauji, dedzīgi. Saka par tādu, kas ko ļoti iekāro.
- Velkas kā mēris Saka par tādu, kas virzās ļoti lēni, gausi.
- Velkas kā mēris Saka par tādu, kas virzās ļoti lēni, gausi.
- (Kā) uguns pakulās (arī pie pakulām) Saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu.
- (Kā) uguns pakulās (arī pie pakulām) Saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu.
- Pielīp (klāt) kā dadzis (retāk piķis) Saka par to, kas ļoti ietekmē (parasti pret paša gribu).
- Līp klāt (arī pielīp) kā piķis (biežāk dadzis) Saka par to, kas ļoti ietekmē (parasti pret paša gribu).
- Nospiež kā slogs (arī kā lāsts) Saka par to, kas ļoti nomāc.
- Ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par to, kas noris, pastāv ļoti ilgi. Apnicīgi ilgstoši.
- Karstas asinis Saka, ja (kādam) ir ļoti straujš, kaislīgs raksturs, ja (kāds) ir ļoti straujš.
- Zobs uz zoba neturas Saka, ja (kādam) ļoti salst, ja (kādam) ir drebuļi.
- Zobs uz zoba neturas Saka, ja (kādam) ļoti salst, ja (kādam) ir drebuļi.
- Aukstums (arī sals, vējš) ķer pie kauliem Saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.
- Aukstums (arī sals, vējš) ķer pie kauliem Saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.
- Sals (arī aukstums, vējš) ķer pie kauliem Saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.
- Vējš (arī aukstums, sals) ķer pie kauliem Saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.
- Ber kā ložmetējs (arī kā no ložmetēja) Saka, ja (kāds) ļoti ātri runā.
- Būt sava uzdevuma (arī savu uzdevumu) augstumos Saka, ja (kāds) ļoti labi veic savu uzdevumu, atbilst izvirzītajam prasībām.
- Smejas kā kutināts Saka, ja (kāds) ļoti smejas.
- Smejas (vai) līks palikdams Saka, ja (kāds) ļoti smejas.
- Smejas, vēderu (rokām) turēdams, arī smejas kā kutināts Saka, ja (kāds) ļoti smejas.
- Smejas, vēderu (rokām) turēdams Saka, ja (kāds) ļoti smejas.
- Smejas, vēderu (rokām) turēdams Saka, ja (kāds) ļoti smejas.
- Locīties smieklos, arī smejas locīdamies Saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas.
- Locīties smieklos Saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas.
- Smejas locīdamies Saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas.
- (Runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis Saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
- (Runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis Saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
- (Runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis Saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
- Runā, kā karstu kartupeli mutē ieņēmis Saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
- Locīties sāpēs Saka, ja (kāds) sāpju dēļ ir ļoti nemierīgs.
- Nospiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) (kā akmens, arī slogs) Saka, ja (kas) ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
- Nospiež prātu (arī sirdi, retāk apziņu) Saka, ja (kas) ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
- Tumšs kā akā (arī kapā, naktī) (arī tumšs kā peklē sar.) Saka, ja (kur) ir ļoti tumšs.
- (Tik) tumšs, ka vai acī (arī acīs) duras Saka, ja (kur) ir ļoti tumšs.
- Sirds (no)tirpst Saka, ja (pēkšņi) pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums.
- Stāv kā uzliets Saka, ja apģērbs, tā daļas ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām.
- Kā uzliets Saka, ja apģērbs, tā daļas ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām.
- Sirds lūst Saka, ja cilvēkam ir ļoti smagi pārdzīvojumi.
- Zelta rokas Saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokam darāmi, darbi.
- Zelta rokas Saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokām darāmi, darbi.
- Kā divas ūdens piles (arī kā divi ūdens pilieni) Saka, ja divi (parasti) cilvēki, priekšmeti ir ļoti līdzīgi.
- Kā divi ūdens pilieni (arī kā divas ūdens piles) Saka, ja divi (parasti) cilvēki, priekšmeti ir ļoti līdzīgi.
- Kā divas ūdens piles, arī kā divi ūdens pilieni Saka, ja divi (parasti) cilvēki, priekšmeti ir ļoti līdzīgi.
- Domas steidzas (arī skrien, trauc, lido, klīst u. tml.) (uz kurieni, pie kā) Saka, ja domas pievēršas (kam), ja cilvēks (pēc kā) ļoti tiecas, ilgojas.
- Domas steidzas (arī skrien, traucas, klīst u. tml.) Saka, ja domas pievēršas (kam), ja cilvēks (pēc kā) ļoti tiecas, ilgojas.
- Garastāvoklis nokrīt uz nulli (arī zem nulles) Saka, ja garastāvoklis kļūst ļoti slikts.
- Garastāvoklis noslīd līdz nullei (arī zem nulles, uz nulli) Saka, ja garastāvoklis kļūst ļoti slikts.
- (Ir) dieva svētība Saka, ja ir ļoti daudz (kā).
- Nav laiku kur likt Saka, ja ir ļoti daudz brīva laika.
- Nav laiku kur likt Saka, ja ir ļoti daudz brīva laika.
- Darbs pāri galvai Saka, ja ir ļoti daudz darba.
- Darbs pāri galvai Saka, ja ir ļoti daudz darba.
- Karsts darbalaiks Saka, ja ir ļoti daudz steidzama darba.
- Darba pilnas rokas, arī darbs darba galā, arī darbs darbu dzen (retāk dzenā) Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
- Darbs darbu dzenā (biežāk dzen) Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
- Darbs darbu dzen (retāk dzenā) Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
- Darbs darba galā, arī darba pilnas rokas, arī darbs darbu dzen (retāk dzenā) Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
- Darba pilnas rokas Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
- Darba pilnas rokas Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu, darbu.
- Dusmas vārās Saka, ja ir ļoti dusmīgs un (parasti) apvalda dusmas sevī.
- Dusmas vārās Saka, ja ir ļoti dusmīgs un (parasti) apvalda dusmas sevī.
- Vēders pie mugurkaula pieaudzis (arī pielipis) Saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
- Vēders pie mugurkaula pieaudzis (arī pielipis) Saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
- Vēders pie mugurkaula pielipis (arī pieaudzis) Saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
- Vēders pie mugurkaula pieaudzis (arī pielipis), arī vēders raujas pie ribām Saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
- Zeme deg zem kājām Saka, ja ir ļoti jāsteidzas.
- Zeme deg zem kājām Saka, ja ir ļoti jāsteidzas.
- Zeme deg zem kājām Saka, ja ir ļoti jāsteidzas.
- Ne čibu, ne čabu Saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa.
- Ne čibu, ne čabu Saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa.
- Ne čiku, ne grabu, arī ne čiku, ne caku, retāk ne caku, ne grabu Saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa. Saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
- Ne čiku, ne čaku, retāk ne čaku, ne grabu Saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa. Saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
- Ne čiku, ne grabu, arī ne čiku, ne čaku Saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa. Saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
- Viena miesa un viena dvēsele Saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
- Viena miesa un viena dvēsele Saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
- Viena sirds (arī miesa) un viena dvēsele Saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
- Viena sirds (arī miesa) un viena dvēsele Saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
- Ūdens kāpj (arī smeļas) mutē Saka, ja ir ļoti lielas grūtības.
- Ūdens kāpj (arī (ie)smeļas, nāk) mutē Saka, ja ir ļoti lielas grūtības.
- Ūdens nāk (arī kāpj, smeļas) mutē Saka, ja ir ļoti lielas grūtības.
- Ūdens smeļas (arī kāpj, nāk) mutē Saka, ja ir ļoti lielas grūtības.
- Ūdens (ie)smeļas (arī kāpj, nāk) mutē Saka, ja ir ļoti lielas grūtības.
- Laiks ir dārgs, arī katrs bridis (arī mirklis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga Saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
- Laiks ir dārgs, arī katrs brīdis (arī mirklis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga Saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
- Katra minūte ir dārga, arī katrs brīdis (arī mirklis) ir dārgs, arī laiks ir dārgs Saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
- Katrs mirklis (arī brīdis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga, arī laiks ir dārgs Saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
- Saule (arī saulīte) ripo pa zemi (arī zemes virsu) Saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
- Saule (arī saulīte) ripo pa zemi (arī zemes virsu) Saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
- Saulīte (arī saule) ripo pa zemi (arī zemes virsu) Saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
- Saulīte (arī saule) staigā (biežāk ripo) pa zemi (arī zemes virsu) Saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
- Saule (arī saulīte) staigā (biežāk ripo) pa zemes virsu (arī pa zemi) Saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
- Saule (arī saulīte) ripo (retāk staigā) pa zemi (arī zemes virsu) Saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
- Sirds lūst Saka, ja ir ļoti smagi pārdzīvojumi.
- Sirds (vai) plīst pušu Saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
- Sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu) Saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
- Sirds (vai) trūkst (biežāk plīst) (pušu) Saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
- Nevar (ne) apgriezties, arī nav kur apgriezties Saka, ja ir ļoti šauri, saspiesti.
- Ne acī durams (neredz) Saka, ja ir ļoti tumšs.
- (Tik) tumšs, ka vai acī (arī acīs) duras Saka, ja ir ļoti tumšs.
- Ne acī durams (neredz) Saka, ja ir ļoti tumšs.
- Ne acī durams neredz Saka, ja ir ļoti tumšs.
- Nevar (ne) degunu laukā rādīt Saka, ja ir slikts (parasti ļoti auksts) laiks.
- Nevar (ne) degunu laukā rādīt Saka, ja ir slikts (parasti ļoti auksts) laiks.
- Nevar (ne) degunu laukā rādīt Saka, ja ir slikts (parasti ļoti auksts) laiks.
- Sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu) Saka, ja it ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
- Šaušalas pārskrien (arī pāriet) (pār miesu, arī pār kauliem) Saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
- Kā no jauna piedzimis Saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (parasti pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis).
- Kā no jauna piedzimis Saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
- Nedabūt (arī nepaspēt) ne apskatīties, arī nebijis ko apskatīties Saka, ja kāda darbība noris ļoti strauji.
- Rads rada galā Saka, ja kādam ir ļoti daudz radu.
- Dzīvo kā niere taukos (arī pa taukiem) Saka, ja kādam klājas ļoti labi.
- Velnu redzēt Saka, ja kādam klājas ļoti slikti.
- Velnu redzēt Saka, ja kādam klājas ļoti slikti.
- Dzīvo kā niere taukos (arī pa taukiem) Saka, ja kādam, klājas ļoti labi.
- (Dzīvo) kā kurmis (arī āpsis) sava alā Saka, ja kāds dzīvo ļoti noslēgti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
- (Dzīvo) kā kurmis (arī āpsis) savā alā Saka, ja kāds dzīvo ļoti noslēgti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
- (Dzīvo) kā āpsis (arī kurmis) savā alā Saka, ja kāds dzīvo ļoti noslēgti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
- Nāk kā saukts Saka, ja kāds ierodas tad, kad ir ļoti nepieciešams.
- Nāk kā saukts Saka, ja kāds ierodas tad, kad ir ļoti nepieciešams.
- Kā zibens (spēriena) ķerts Saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts.
- Kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ir nonācis ļoti nepatīkamā situācijā.
- Kā uz iesma uzdurts, arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ir nonācis ļoti nepatīkamā situācijā.
- Ka prieks Saka, ja kāds ko ir (ļoti) labi veicis, izdarījis.
- Iet (arī skrien) palēkdamies Saka, ja kāds ļoti ātri iet (skrien).
- Skrien kā vējš Saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
- Skrien palēkdamies [pa'lēkdamies] Saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
- Skrien kā vējš Saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
- Kā (pats) nelabais Saka, ja kāds ļoti intensīvi, arī skaļi, trokšņaini ko dara, nesavaldīgi izturas.
- Būt sava uzdevuma (arī savu uzdevumu) augstumos Saka, ja kāds ļoti labi veic savu uzdevumu, atbilst izvirzītajām prasībām u. tml.
- Mācas (arī lien) virsū kā miegs Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
- Mācas (arī lien) virsū kā miegs Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
- Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
- Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
- Kā driģenes saēdies Saka, ja kāds ļoti nemierīgi, satraukti kustas, darbojas.
- Kā driģenes saēdies Saka, ja kāds ļoti nemierīgi, satraukti kustas, darbojas.
- Kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ļoti skaļi kliedz.
- Kā uz iesma uzdurts, arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ļoti skaļi kliedz.
- Asaras birst kā pupas Saka, ja kāds ļoti stipri raud.
- Asaras birst kā pupas Saka, ja kāds ļoti stipri raud.
- Asaras birst kā pupas Saka, ja kāds ļoti stipri raud.
- Papēži zib Saka, ja kāds skrien ļoti ātri.
- Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām Saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
- Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām Saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
- Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām Saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
- Iekšas izdegušas Saka, ja karstumā ir ļoti izslāpis. Saka, ja kuņģī radusies dedzinoša sajūta.
- Mēle (vai) kūst Saka, ja kas ļoti garšo.
- Mēle (vai) kūst Saka, ja kas ļoti garšo.
- Iet kā pa sviestu (arī taukiem, diegu, diedziņu) Saka, ja kas ļoti labi veicas.
- (No)spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) Saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
- (No)spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) kā slogs (arī akmens) Saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
- Spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) Saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
- Elle iet vaļā Saka, ja kas nepatīkams noris ļoti strauji, intensīvi.
- Elle iet vaļā Saka, ja kas nepatīkams noris ļoti strauji, intensīvi.
- Iet karsti Saka, ja kas noris ļoti temperamentīgi, spraigi, ja risinās ļoti spraigi notikumi.
- Kā (pats) nelabais Saka, ja kas notiek, noris ļoti spēcīgi, arī skaļi, trokšņaini.
- Kā (paša) nelabā triekts (arī dzīts, vajāts u. tml.) Saka, ja kas notiek, noris ļoti strauji, ļoti lielā steigā.
- Kā (paša) nelabā triekts (arī dzīts, vajāts u. tml.) Saka, ja kas notiek, noris ļoti strauji, ļoti lielā steigā.
- Kā (paša) nelabā vajāts (arī dzīts, triekts u. tml.) Saka, ja kas notiek, noris ļoti strauji, ļoti lielā steigā.
- Viens (kuiļa) rūciens Saka, ja kas notiek, norit, tiek padarīts ļoti ātri.
- Aug kā sēnes pēc lietus Saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
- Aug kā sēnes pēc lietus Saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
- (Aug) kā sēnes pēc lietus Saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
- Iet kā pa elli Saka, ja klājas ļoti slikti. Saka par lielu kņadu, stipru troksni.
- Iet kā pa elli Saka, ja klājas ļoti slikti. Saka par lielu kņadu, stipru troksni.
- Galva kūp Saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu piepūli.
- Galva kūp Saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu piepūli.
- Sirds (vai) kūst Saka, ja ko ļoti pārdzīvo.
- Sirds (vai) kūst Saka, ja ko ļoti pārdzīvo.
- Viens redzējiens (retāk redzējums) Saka, ja ko paveic ļoti ātri. Saka, ja kas noris ļoti ātri.
- Viens redzējums (biežāk redzējiens) Saka, ja ko paveic ļoti ātri. Saka, ja kas noris ļoti ātri.
- Viens redzējiens (arī redzējums) Saka, ja ko paveic ļoti ātri. Saka, ja kas noris ļoti ātri.
- Ne ar pirkstu pamaisīt Saka, ja kur ir ļoti daudz kā.
- Ne ar pirkstu pamaisīt Saka, ja kur ir ļoti daudz kā.
- Sirds kāro Saka, ja ļoti (parasti slēpti) vēlas, grib (ko).
- Sirds tīko (arī kāro) Saka, ja ļoti (parasti slēpti) vēlas, grib (ko).
- Acis krīt (arī līp, iet) ciet Saka, ja ļoti gribas gulēt.
- Acis iet (biežāk krīt, līp) ciet Saka, ja ļoti gribas gulēt.
- Acis krīt (arī līp, iet) ciet Saka, ja ļoti gribas gulēt.
- Acis līp (arī krīt, iet) ciet Saka, ja ļoti gribas gulēt.
- Acis krīt (arī līp, iet) ciet Saka, ja ļoti gribas gulēt.
- Ieniezas mēle Saka, ja ļoti gribas kādam pateikt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
- Ieniezas mēle Saka, ja ļoti iegribas kādam pateikt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
- Pilna sirds Saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi. Saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
- Pilna sirds Saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi. Saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
- Auksts pārskrien pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja ļoti sabīstas, satraucas.
- Auksts pārskrien pār muguru (arī pār kauliem) Saka, ja ļoti sabīstas, satraucas.
- Auksts pārskrien pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja ļoti sabīstas, satraucas.
- Aukstas pēdas Saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas.
- Auksts pārskrien (pār muguru, kauliem) Saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas.
- Aukstums (arī sals) ķeras pie kauliem Saka, ja ļoti salst.
- Aukstums (arī sals) ķeras pie kauliem Saka, ja ļoti salst.
- Sals (arī aukstums) ķeras pie kauliem Saka, ja ļoti salst.
- Sirds saspiežas Saka, ja ļoti smagi pārdzīvo ko.
- Sirds saspiežas Saka, ja ļoti smagi pārdzīvo ko.
- Smejas (vai) līks palikdams Saka, ja ļoti smejas.
- Smejas (vai) līks palikdams Saka, ja ļoti smejas.
- Asinis sakāpj (arī saskrien) galvā Saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- Asinis kāpj galvā Saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- Asinis sakāpj (arī saskrien) galvā Saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- Asinis sakāpj (arī saskrien) galvā Saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- Asinis saskrien (arī sakāpj) galvā Saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- Acis krīt no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja ļoti tīko ko iegūt un kārīgi skatās uz to.
- Acis krīt no pieres laukā (arī ārā) Saka, ja ļoti tīko ko iegūt un kārīgi skatās uz to.
- Acis krīt no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja ļoti tīko ko Iegūt un kārīgi skatās uz to.
- Papēži niez Saka, ja ļoti vēlas dejot, arī skriet.
- Papēži niez Saka, ja ļoti vēlas dejot, arī skriet.
- Mēle niez Saka, ja ļoti vēlas kādam stāstīt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
- Mēle niez Saka, ja ļoti vēlas kādam stāstīt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
- Zobi niez Saka, ja ļoti vēlas ko nogaršot, ēst.
- No tavas mutes dieva ausī Saka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos.
- No tavas mutes dieva ausī Saka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos.
- Klusē kā kaps (arī kā ūdeni mutē ieņēmis, arī kā zivs) Saka, ja nekā neizpauž. Saka, ja ir ļoti mazrunīgs.
- Klusē kā kaps (arī kā ūdeni mutē ieņēmis, arī kā zivs) Saka, ja nekā neizpauž. Saka, ja ir ļoti mazrunīgs.
- Klusē kā zivs (arī kaps) Saka, ja nekā neizpauž. Saka, ja ir ļoti mazrunīgs.
- Rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
- Plēsties (arī kauties, rauties, sisties) ar darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
- Rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
- Sisties (arī kauties, rauties, plēsties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
- Visi striķi trūkst Saka, ja notiek kas ļoti nevēlams.
- Visi striķi trūkst Saka, ja notiek kas ļoti nevēlams.
- Visi striķi trūkst Saka, ja notiek kas ļoti nevēlams.
- Nāk kā saukts Saka, ja notiek kas ļoti vajadzīgs, vēlams.
- Nāk kā saukts Saka, ja notiek kas ļoti vajadzīgs, vēlams.
- Smacē kauns Saka, ja pārdzīvo ļoti spēcīgas kauna jūtas. Saka, ja piedzīvo lielu apkaunojumu.
- Sirds (sa)stingst Saka, ja pārņem (ļoti lielas) bailes.
- Sirds sastingst Saka, ja pārņem ļoti lielas bailes.
- Sirds tirpst Saka, ja pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums.
- Notirpst sirds Saka, ja pēkšņi pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums.
- Aug griezdamies Saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi.
- Aug griezdamies Saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi.
- Sirds izlec no krūtīm Saka, ja sirds ļoti strauji pukst.
- Sirds izlec no krūtīm Saka, ja sirds ļoti strauji pukst.
- Sirds izlec no krūtīm Saka, ja sirds ļoti strauji pukst.
- saērcināt Sakaitināt. Arī padarīt, parasti ļoti, īgnu, ķildīgu.
- samīlēties Sākt izjust, parasti ļoti lielu, interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā). Sākt, parasti ļoti, pieķerties (kam).
- Krist atpakaļ Sākt slimot no jauna ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās.
- sajūsmināties Sākt, parasti ļoti, jūsmot. Arī izjust, parasti ļoti, lielu sajūsmu.
- sagrīļoties Sākt, parasti pēkšņi, grīļoties. Īsu brīdi grīļoties.
- priekša Salīdzinājumā (ar kādu, ar ko, parasti ļoti atšķirīgu).
- salēkšķēt Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
- sasmirkt Samirkt. Piesūcoties ar mitrumu, iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku.
- patērēt Saņemt (materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
- Locīties sāpēs Sāpju dēļ būt ļoti nemierīgam.
- Liela sistēma Sarežģīta sistēma ar ļoti daudziem elementiem.
- sprukas Sarežģīta, nevēlama, parasti pēkšņi radusies, situācija, no kuras ir ļoti grūti izkļūt.
- samežģīties Sarežģīties (piemēram, par dzīvi, attiecībām); arī kļūt, parasti ļoti, neskaidram, juceklīgam (piemēram, par domām).
- sasarkt Sarkstot kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, sārta seja, tās daļas (par cilvēku). Sarkstot kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tas daļām, arī par rokam).
- atsarkt Sārti, sarkani atspoguļoties (kur).
- Sasalt (arī sastingt) ragā Sasalstot kļūt ļoti cietam.
- Sasalt (arī sastingt) ragā Sasalstot kļūt ļoti cietam.
- Sastingt (arī sasalt) ragā Sasalstot kļūt ļoti cietam.
- aplaizīt Saslapināt vai saziest un ļoti gludi saglaust (matus).
- nolaizīt Saslapināt vai saziest un ļoti gludi sasukāt (parasti matus).
- sasiekalot Saslapināt, notraipīt ar siekalām, parasti ļoti, viscaur.
- Iegult (arī iegulties) nāves gultā (arī cisās) Saslimt tā, ka nav cerību izveseļoties.
- Iegulties (arī iegult) nāves gultā (arī cisās) Saslimt tā, ka nav cerību izveseļoties.
- Iegult (arī iegulties) nāves gultā (arī cisās) Saslimt tā, ka nav cerību izveseļoties.
- norepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt ļoti negludam, raupjam (parasti par rokām, kājām).
- Piepūst (arī piestāstīt) pilnu galvu (biežāk pilnas ausis) Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
- Piedziedāt (arī piestāstīt, piepūst) (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
- Piepūst (arī piestāstīt, piedziedāt) (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
- Piestāstīt (arī piedziedāt, piepūst) (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
- Piestāstīt (arī piepūst, piedziedāt) pilnas ausis (retāk pilnu galvu) Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
- Piepūst (arī piestāstīt) pilnas ausis (retāk pilnu galvu) Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
- saknapināt Sataupīt (ko), parasti ar grūtībām, ļoti ierobežojot, samazinot (tā) izmantošanu. Ļoti samazināt (ko).
- savīstīties Satīties, satuntuļoties (segā, drēbēs).
- satuntulēties Satuntuļoties.
- cepināties Sauļoties (ilgāku laiku karstā saulē).
- Sakalst kramā Sausumā kļūt ļoti cietam.
- Sakalst kramā Sausumā kļūt ļoti cietam.
- septiņjūdžu Savienojumā «(ar) septiņjūdžu soļiem»: ļoti ātri.
- negroīds Savienojumā «negroīdā rase»: lielās ekvatoriālās rases Āfrikas zars, arī rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas. An lielā ekvatoriālā rase.
- piešķirt Savienojumā «piešķirt nozīmi»: uzskatīt (ko) par ļoti nozīmīgu, svarīgu, arī par galveno.
- simpatētisks Savienojumā «simpatētiskā tinte»: bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā un kas kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
- saspiests Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē stāvokli ļoti šaurā, mazā, neērtā telpā, vietā.
- tumšs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli (apkaimē, telpā, vidē, arī diennakts posmā), kas ir saistīts ar apgaismojuma trūkumu vai ļoti vāju apgaismojumu.
- raibin Savienojumā ar «raibs»: ļoti raibs.
- ātrums Savienojumā ar «zibens», «bultas», «vēja» u. tml.: ļoti ātri (piemēram, virzīties).
- dzenītis Savienojumā ar «zivju»: mazs zaļvārnveidīgo kārtas putns ar krāšņu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, ļoti spēcīgu knābi.
- bez Savienojumā ar adj. vai apst.: ļoti, ārkārtīgi.
- bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka ar pamatvārdu nosauktais ir šķietams, grūti pamanāms, ļoti samazināts, vājināts u. tml.
- visai Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi. Arī ļoti.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris, sasniedzot ļoti, arī pārāk augstu pakāpi, intensitāti.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts ļoti netīrs, tiek ļoti notraipīts.
- sadurt Savirzīt ļoti tuvu citu pie cita, arī tā, ka saskaras (ķermeņa daļās, parasti galvas).
- sakļauties Savirzīties ļoti cieši kopā, savienoties, arī saplūst kopā. Ļoti cieši pievirzīties (pie kā).
- viens Sekmju vērtējums, atzīme «ļoti neapmierinoši» (parasti skolā). Vieninieks.
- vieninieks Sekmju vērtējums, atzīme «ļoti neapmierinoši» (parasti skolā). Viens.
- seksbumba Seksuāli ļoti pievilcīga sieviete.
- Kur tas laiks Sen, ļoti sen.
- senmūži Sens, arī ļoti ilgs laikposms.
- kārums Sevišķi garšīgs, izmeklēts ēdiens, dzēriens. Ēdiens, dzēriens, kas kādam ļoti garšo.
- Diezin cik Sevišķi, ļoti.
- Nezin cik Sevišķi, ļoti.
- Diezin (arī diez) cik Sevišķi, ļoti.
- Meteorītu putekļi Sīkas daļas, kas rodas, meteora ķermenim sašķeļoties.
- zobiņi Sīki izvirzījumi, robiņi (smaili, apaļīgi ar smailu galu, noapaļoti u. tml.) auga daļai (parasti lapas malai).
- ērce Sīks vai ļoti sīks zirnekļveidīgo klases dzīvnieks, kas parazitē uz augiem vai dzīvniekiem.
- sīkstuļot Sīkstuļoties.
- virpulis Sīku cietvielas daļiņu, arī, parasti vieglu, priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
- balts Sirms, arī ļoti sirms.
- indēties Sistemātiski lietot indīgu vielu. Atrasties ļoti kaitīgos apstākļos.
- Skatīties baltām acīm Skatīties ļoti dusmīgi.
- Skatīties baltām acīm Skatīties ļoti dusmīgi.
- Skatīties (arī raudzīties) ar baltām acīm Skatīties ļoti dusmīgi.
- driskains Skrandains, ļoti noplīsis.
- maratonskrējiens Skrējiens ļoti garā distancē.
- nopērties Skrienot, braucot u. tml., arī darot ko, ļoti nošķiesties (piemēram, ar dubļiem).
- Skriet (tā), ka papēži zib Skriet ļoti ātri.
- Laist (arī skriet) ko kājas (arī nagi) nes Skriet, cik ātri vien spēj, ļoti ātri doties prom.
- Laist, ko māk, arī laist (arī skriet), ko nagi (arī kājas) nes Skriet, cik ātri vien spēj, ļoti ātri doties prom.
- saslacīt Slakot (piemēram, ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs, slapjš.
- saslapināt Slapinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- saslaucīt Slaukot (ar ko), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, netīru; arī pieslaucīt (3).
- pieslaucīt Slaukoties vai slaukot (ko), padarīt ļoti netīru, arī slapju (piemēram, dvieli, kabatlakatu).
- karstumguļa Slimība, kas noris ar ļoti augstu temperatūru, drudzi. Karstuma guļa.
- Karstuma guļa Slimība, kas noris ar ļoti augstu temperatūru, drudzi. Karstumguļa.
- sasmidzināt Smidzinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs, slapjš.
- Solīt zelta kalnus Solīt ļoti lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
- aizpērties Spārnus spēcīgi vēcinot, nepaceļoties vai tikai mazliet paceļoties gaisa, attālināties (par putniem).
- Uguns viesulis Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
- Uguns viesulis Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
- plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (parasti par skaņām).
- kaist Spēcīgi norisēt, būt ļoti intensīvam, spraigam (par psihiskiem procesiem).
- dzelzs Spēcīgs, arī ļoti izturīgs (par organismu, ķermeņa daļām). Stiprs (par veselību).
- nolīt Spēja atspoguļoties (sejā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi. Spēji pārņemt (cilvēku, psihi).
- pārlīt Spēji atspoguļoties (sejā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli. Spēji pārņemt (cilvēku, psihi).
- iedurt Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (ausīs) - par asu skaņu. Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (acīs) - par ļoti spilgtu gaismu.
- iedurties Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (ausīs) - par asu skaņu. Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (acīs) - par ļoti spilgtu gaismu.
- atspīdēt Spīdoši atspoguļoties (kur).
- piespiest Spiežot, grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- atplaiksnīties Spilgti atainojies, atspoguļoties (mākslas darbā).
- kvēls Spilgts, ar ļoti spožu gaismu.
- Lapu rozete Spirālisks lapu sakārtojums uz ļoti īsa stublāja.
- rozete Spirālisks lapu sakārtojums uz ļoti īsa stublāja.
- piespļaudīt Spļaudot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
- piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
- piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru no iekšpuses (parasti trauku).
- spieģelēties Spoguļoties.
- maratonists Sportists, kas startē ļoti garās distancēs.
- laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- atspulgot Spulgojoši atspoguļoties (kur).
- čukstēt Stāstīt (par ko) ļoti klusu.
- Nāvei (trīs dienas) parādā Stāvoklī, kad ir ļoti novājējis, vārgs, arī ļoti slims.
- Nāvei (trīs dienas) parādā Stāvoklī, kad ir ļoti novājējis, vārgs, arī ļoti slims.
- Nāvei trīs dienas parādā Stāvoklī, kad ir ļoti novājējis, vārgs, arī ļoti slims.
- tumsa Stāvoklis (apkaimē, telpā, vidē), kad nav gaismas, apgaismojuma vai tas ir ļoti vājš.
- pavaļa Stāvoklis (parasti īslaicīgs), kad nav ļoti steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
- briesmas Stāvoklis, apstākļi, kad draud vai notiek kas ļoti bīstams. Bīstami, nevēlami notikumi.
- pārmērs Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības). Stāvoklis, kad (kas) izpaužas ļoti intensīvi, ļoti augstā pakāpē, arī pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē.
- nemirstība Stāvoklis, kad (kas) pastāv ļoti ilgi.
- pārpilnība Stāvoklis, kad (materiālie labumi, saražotais, izmantojamais u. tml.) ir ļoti lielā daudzumā.
- miers Stāvoklis, kad dzīvības procesi (organismā) nenoris vai noris ļoti lēni.
- Miera stāvoklis Stāvoklis, kad dzīvības procesi (organismā) nenoris vai noris ļoti lēni.
- pārpilnība Stāvoklis, kad ir ļoti labi dzīves materiālie apstākļi, kad eksistencei nepieciešamo līdzekļu ir ļoti lielā daudzumā.
- tumsonība Stāvoklis, kad ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu. Naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
- karstums Stāvoklis, kad kas (piemēram, debates, strīds) noris, tiek risināts ļoti spraigi, temperamentīgi, ar kvēlu pārliecību.
- posts Stāvoklis, kad kas ir nokļuvis ļoti nelabvēlīgos apstākļos.
- nevaļa Stāvoklis, kad nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kad ir daudz steidzama darba, rūpju.
- nežēlastība Stāvoklis, kam raksturīga ļoti nelabvēlīga, nelīdzcietīga attieksme (pret kādu), nevēlēšanās sniegt nepieciešamo palīdzību (kādam).
- nozvetēt Stipri sist (kādu) un pabeigt sist. Arī ļoti nopērt.
- negants Stipri, ļoti, ārkārtīgi.
- vīlēt Strādāt, parasti ļoti čakli, no visa spēka.
- sudrabspožs Sudrabaini spožs. Arī ļoti spožs.
- nosust Sūtot ļoti iekaist (parasti par ķermeņa daļām).
- sasust Sūtot ļoti iekaist (parasti par ķermeņa daļām). Nosust.
- mikrosvari Svari ļoti mazas masas mērīšanai.
- gibons Šaurdeguna pērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm.
- pāršķelties Šķeļoties, tiekot šķeltam, pārdalīties.
- supraplūstamība Šķidruma īpašība ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā) plūst praktiski bez berzes.
- paskriet Šķietamā kustībā ļoti ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām.
- mūžība Šķietami ļoti ilgs laikposms.
- uzšķilties Šķiļoties rasties (par dzirksteli, liesmu). Tiekot šķiltam, radīt dzirksteli, liesmu (piemēram, par šķiltavām).
- sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu). Piešņaukt.
- sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu). Piešņaukāt.
- (Kā) pēc notīm Tā kā iecerēts, arī ļoti veiksmīgi, labi.
- spēcīgs Tā, ka (kas, parasti smarža) izplatās ļoti koncentrēti.
- stiprs Tā, ka (kas, parasti smarža) izplatās ļoti koncentrēti.
- stāvgrūdām Tā, ka ir ļoti, arī pārlieku pilns (ar cilvēkiem, arī priekšmetiem), tā, ka nav vairs brīvu vietu.
- lavīnveidā Tā, ka ļoti strauji attīstās, palielinās.
- drūms Tāds (cilvēks), kam ir ļoti nomākts garastāvoklis.
- vājdzirdīgs Tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
- vājredzīgs Tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums.
- melnbārdains Tāds (cilvēks), kam ir melna vai ļoti tumša bārda.
- melnacains Tāds (cilvēks), kam ir melnas vai ļoti tumšas acis.
- melngalvains Tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati.
- melnmatains Tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati.
- melnmatis Tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati.
- nolaizīt Tāds (cilvēks), kam ir saslapināti vai saziesti un ļoti gludi sasukāti mati. Tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
- bezsātīgs Tāds (cilvēks), kas ēd vai dzer ļoti daudz, kam nepietiek ar normālu ēdiena vai dzēriena daudzumu.
- ģeniāls Tāds (cilvēks), kas ir ļoti talantīgs, apveltīts ar izcilām jaunrades spējām.
- melngalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir melns vai ļoti tumšs galvas apmatojums vai apspalvojums.
- dzimumgatavs Tāds (organisms), kas var producēt dzimumšūnas, kuras spēj apaugļot vai apaugļoties.
- bezgalīgs Tāds (pārdzīvojums), kas noris ļoti intensīvi Ārkārtīgs.
- galīgs Tāds (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis), ko ļoti spēcīgi pārdzīvo, izjūt.
- cits Tāds (tas), kas ir ļoti atšķirīgs vai pavisam pretējs (gaidītajam, parastajam).
- dzīvs Tāds, kā ir ļoti daudz bez piejaukuma.
- ražens Tāds, kad (kas, piemēram, darbība, process) norisinās ļoti spraigi, ar labiem rezultātiem (par laikposmu).
- stindzinošs Tāds, kad ir ļoti auksts (par laikposmu).
- nemierīgs Tāds, kad ir ļoti nepastāvīgi, mainīgi, arī postoši laikapstākļi, arī dabas katastrofas. Tāds, kas ir saistīts ar dabas katastrofām.
- pretīgs Tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
- riebīgs Tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu).
- ražens Tāds, kad ļoti labi attīstās augi (par laikposmu). Auglīgs (2).
- pavaļīgs Tāds, kad nav ļoti steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu (par laikposmu).
- pārbagāts Tāds, kam (kas) piemīt ļoti lielā daudzumā. Tāds, kurā ietilpst ļoti daudz vērtīgu sastāvdaļu.
- nikns Tāds, kam bieži un ātri izraisās niknums (par cilvēku). Tāds, kas pastāvīgi ir ļoti īgns, ļoti neapmierināts.
- sasārtis Tāds, kam ir kļuvusi, parasti ļoti, sārta seja (par cilvēku). Tāds, kas ir kļuvis, parasti ļoti, sārts (parasti par seju, tās daļām).
- izsmalcināts Tāds, kam ir laba gaume, ļoti labas manieres, izkoptas spējas.
- kristāltīrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Kristālskaidrs (3).
- kristālskaidrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Kristāltīrs (3).
- zaļš Tāds, kam ir ļoti bāla, neveselīga seja bez sārtuma (par cilvēku).
- baltmatains Tāds, kam ir ļoti gaiši mati.
- dārgs Tāds, kam ir ļoti liela nozīme (cilvēka, sabiedrības dzīvē), tāds, ko ļoti augstu vērtē.
- maksimāls Tāds, kam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
- varens Tāds, kam ir ļoti lieli izmēri, arī tāds, kas ir ļoti spēcīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- varens Tāds, kam ir ļoti lieli izmēri, parasti arī izcilas kvalitatīvas īpašības (piemēram, par priekšmetiem). Arī milzīgs (1).
- milzīgs Tāds, kam ir ļoti lieli izmēri.
- milzu Tāds, kam ir ļoti lieli izmēri. Milzīgs (1).
- sirms Tāds, kam ir ļoti liels vecums, tāds, kas pastāv ļoti ilgi.
- minimāls Tāds, kam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
- mikroporains Tāds, kam ir ļoti mazas poras.
- sīkacains Tāds, kam ir ļoti mazas, īpaši veidotas cilpas, caurumi (parasti par tīklu, sietu).
- sīks Tāds, kam ir ļoti mazi izmēri (piemēram, par priekšmetiem, teritoriju).
- sīks Tāds, kam ir ļoti mazs attālums starp sākuma un beigu punktu.
- sīkulīgs Tāds, kam ir ļoti mazs augums, mazi izmēri (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- mikrominiatūrs Tāds, kam ir ļoti mazs izmērs, ļoti maza masa.
- salds Tāds, kam ir ļoti patīkams saturs.
- universāls Tāds, kam ir ļoti plašs izlietojums. Tāds, kam ir vairākas, daudzas funkcijas.
- mantkārīgs Tāds, kam ir ļoti spēcīga tieksme pēc mantas, bagātības. Tāds, kam ir ļoti spēcīga tieksme iedzīvoties.
- beidzamais Tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes.
- pēdējais Tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes.
- pēdīgais Tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes. Pēdējais (8).
- karsts Tāds, kam ir ļoti straujš raksturs. Nesavaldīgs, neiecietīgs.
- sīkstiebrains Tāds, kam ir ļoti tievs stiebrs.
- melns Tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (kā rases pazīme) - parasti par negroīdiem.
- melnādains Tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (parasti par negroīdiem). Melns (4).
- pusakls Tāds, kam ir ļoti vāja redze. Tāds, kam viena acs ir neredzīga.
- pusmēms Tāds, kam ir ļoti vājas runas spējas.
- tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku). Tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
- matveida Tāds, kam ir mata forma, veids. Arī ļoti tievs, smalks.
- melncirtains Tāds, kam ir melnas vai ļoti tumšas cirtas.
- melnaugļu Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši augļi.
- melnplankumains Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši plankumi. Melns vai ļoti tumšs ar citas krāsas plankumiem.
- melnraibs Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši raibumi. Melns vai ļoti tumšs ar citas krāsas raibumiem.
- melnbalts Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši un balti krāsu, laukumi.
- pārpilns Tāds, kam ir pārāk, arī ļoti daudz ziedu, augļu (par augiem, to daļām).
- tramīgs Tāds, kam ir raksturīga ļoti piesardzīga izturēšanās, tāds, kas viegli satrūkstas, izbīstas (par dzīvniekiem).
- reāls Tāds, kam ir raksturīgi ļoti praktiski uzskati par lietām un parādībām. Tāds, kas ir saistīts ar šādiem uzskatiem.
- varens Tāds, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara (par cilvēkiem, valstīm, tautām).
- stiprs Tāds, kam ir, parasti ļoti, daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski, parasti ļoti, labi attīstījies (par cilvēkiem). Arī spēcīgs (1).
- puskurls Tāds, kam it ļoti vāja dzirde.
- kutelīgs Tāds, kam ļoti kut.
- pārbagāts Tāds, kam ļoti lielā mēra (kas) piemīt, izpaužas raksturā, rīcībā u. tml.
- šaudīgs Tāds, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
- šaudīgs Tāds, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
- mēms Tāds, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja (par cilvēkiem).
- pavaļīgs Tāds, kam nav ļoti steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
- nevaļīgs Tāds, kam nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kam ir daudz steidzama darba, rūpju.
- bezvērts Tāds, kam nav vērtības (naudas izteiksmē) vai ir ļoti maza vērtība.
- izcils Tāds, kam piemīt lielas spējas, prasme. Ievērojams, ļoti spējīgs.
- pilnīgs Tāds, kam piemīt ļoti izteikti negatīvas rakstura, personības īpašības.
- pamatīgs Tāds, kam piemīt ļoti pozitīvas vai ļoti negatīvas rakstura, personības īpašības.
- liels Tāds, kam piemīt ļoti pozitīvas vai negatīvas rakstura, personības īpašības.
- kaislīgs Tāds, kam piemīt ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas.
- neparasts Tāds, kam piemīt sevišķas, izcilas īpašības. Tāds, kas izpaužas ļoti spilgti.
- kurls Tāds, kam trūkst dzirdes vai tā ir ļoti pasliktinājusies (par cilvēkiem).
- melnkakla Tāds, kam uz kakla ir melns vai ļoti tumšs apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem).
- melnspārnu Tāds, kam uz spārniem ir melns vai ļoti tumšs apspalvojums (par putniem).
- krass Tāds, kas (ko) izpauž ļoti spilgti. Tāds, kas ir ļoti skarbs.
- melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa. Tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis. Pretstats: balts.
- smags Tāds, kas ar savu darbību, rīcību ir sabiedrībai ļoti bīstams, kaitīgs (par cilvēku).
- riebīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēku).
- spodrs Tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām (parasti par parādībām sabiedrībā).
- skarbs Tāds, kas atklāti, tieši atspoguļo ko ļoti grūtu, smagu, arī sarežģītu (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- milzīgs Tāds, kas atrodas ļoti tālu no skaitļu ass sākuma punkta (par skaitli).
- milzu Tāds, kas atrodas ļoti tālu no skaitļu ass sākuma punkta (par skaitli).
- piespiest Tāds, kas atrodas, ir novietots cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- aizvēsturisks Tāds, kas attiecas uz aizvēsturi. Raksturīgs aizvēsturei. Arī ļoti sens.
- plosīgs Tāds, kas bieži ir ļoti kustīgs, izturas skali, parasti rotaļājoties, priecājoties. Arī draiskulīgs.
- briesmīgs Tāds, kas dara vai spēj izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu.
- ražens Tāds, kas dod ļoti labus rezultātus. Ļoti intensīvs, produktīvs, veiksmīgs.
- mežonīgs Tāds, kas dzīvo savvaļā (par dzīvniekiem). Tāds, kas ir ļoti straujš, arī nikns, plēsīgs.
- mūžīgs Tāds, kas eksistē, pastāv ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi.
- mūžs Tāds, kas eksistē, pastāv ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi. Mūžīgs (2).
- smags Tāds, kas iedarbojas ļoti nevēlami (par laikapstākļiem). Tāds, kad pastāv ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
- izsmalcināts Tāds, kas ir izveidots ļoti sīkās niansēs, detaļās (piemēram, par darbību, psihiskām īpašībām, gaumi).
- sīks Tāds, kas ir izvērsts ļoti vāji, rada nenozīmīgus rezultātus (par darbību, norisi); tāds, kam ir samērā neliels apjoms (piemēram, par darbu).
- pretstatīgs Tāds, kas ir kvalitatīvi ļoti atšķirīgs (salīdzinājumā ar ko citu).
- pasakains Tāds, kas ir līdzīgs pasaku tēliem; neparasti skaists, arī ļoti labs.
- teiksmains Tāds, kas ir līdzīgs teiku, teiksmu tēliem. Neparasti skaists, arī ļoti labs, stiprs. Pasakains (1). Arī fantastisks.
- pārpilns Tāds, kas ir ļoti bagātīgi apgādāts (ar ko) - piemēram, par veikalu, tirgu.
- spoguļgluds Tāds, kas ir ļoti gluds un labi atstaro gaismu.
- uzpūtīgs Tāds, kas ir ļoti iedomīgs, izturas augstprātīgi, parasti bez pamata.
- spiedīgs Tāds, kas ir ļoti intensīvs, ar ievērojami augstu temperatūru un izraisa nepatīkamas sajūtas (piemēram, par karstumu). Tāds, kas ļoti karsē un izraisa nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli).
- spiedīgs Tāds, kas ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (parasti pirms negaisa) un izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu, tā plūsmu). Tāds, kad gaiss ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi, kad atmosfēras spiediens krīt (parasti pirms negaisa) un izraisās nepatīkamas sajūtas (par laikposmu, laikapstākļiem).
- pedantisks Tāds, kas ir ļoti kārtīgs, rūpīgs, arī, parasti pārmērīgi, sīkumains.
- nemierīgs Tāds, kas ir ļoti kustīgs, darbīgs (par cilvēku). Tāds, kas pastāvīgi ar ko nodarbojas.
- spēcīgs Tāds, kas ir ļoti labi attīstīts, organizēts (piemēram, par darbības nozari).
- stiprs Tāds, kas ir ļoti labi attīstīts, organizēts (piemēram, par darbības nozari).
- skaidrs Tāds, kas ir ļoti labi, viegli uztverams, saprotams (piemēram, par faktu, ideju, tekstu, mākslas darbu); tāds, kura uztverei, izpratnei nav nepieciešami precizējumi, paskaidrojumi u. tml.
- zelts Tāds, kas ir ļoti labs, vajadzīgs, vērtīgs. Arī vislabākais, visvajadzīgākais, visvērtīgākais.
- nemierīgs Tāds, kas ir ļoti nelīdzens (piemēram, par zemes virsu). Tāds, kura virziens bieži mainās (piemēram, par ceļu).
- pussprādzis Tāds, kas ir ļoti novājējis, tikko dzīvs (par dzīvniekiem).
- svēts Tāds, kas ir ļoti nozīmīgs. Tāds, kas ir saistīts ar visdziļākajām jūtām, godu.
- pilns Tāds, kas ir ļoti piedzēries.
- piebāzt Tāds, kas ir ļoti piepildīts, aizņemts (parasti ar cilvēkiem) - piemēram, par telpu, transportlīdzekli.
- milzīgs Tāds, kas ir ļoti plaši izvērsts, arī izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par darbību, norisi). Tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgi, ļoti tipiski (par stāvokli).
- milzu Tāds, kas ir ļoti plaši izvērsts, arī izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par darbību, norisi). Tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgi, ļoti tipiski (par stāvokli). Milzīgs (4).
- miniatūrs Tāds, kas ir ļoti samazināts apmērā. Tāds, kas ir ļoti mazs.
- trokšņains Tāds, kas ir ļoti skaļš, ar ievērojamiem trokšņa elementiem (par skaņām, parasti par mūziku).
- ražens Tāds, kas ir ļoti spēcīgs, ietekmīgs, arī noderīgs (parādībai sabiedrībā).
- svētsvinīgs Tāds, kas ir ļoti svinīgs un parasti saistīts ar ko svētu.
- spožs Tāds, kas ir ļoti tīrs un labi atstaro gaismu.
- nikns Tāds, kas ir ļoti uzbudināts, gatavs uzbrukt (par dzīvniekiem). Tāds, kas ir viegli uzbudināms, mēdz bieži uzbrukt.
- sirmvecs Tāds, kas ir ļoti vecs, tāds, kas pastāv ļoti ilgi.
- triviāls Tāds, kas ir ļoti vienkāršs, arī parasts, ikdienišķs. Arī neievērojams.
- pārpilns Tāds, kas ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.). Tāds, kurā (kas) ir ievietots, novietots pārāk lielā daudzumā (par priekšmetiem, telpu, platību).
- šmurgulis Tāds, kas ir pusaudža vecumā. Arī tāds, kas ir ļoti jauns (par cilvēku).
- smags Tāds, kas ir sabiedrībai ļoti bīstams, kaitīgs (par darbību, rīcību).
- pārpilns Tāds, kas ir saistīts ar (kā) ļoti spēcīgu izpausmi (par norisi, stāvokli, apstākļiem).
- skarbs Tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti grūtu, smagu, arī sarežģītu (piemēram, par psihisku stāvokli, cilvēku attiecībām).
- ļauns Tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu (piemēram, nelaimi, bēdām). Tāds, kas izraisa ko ļoti nevēlamu.
- skarbs Tāds, kas ir saistīts ar ļoti grūtiem, smagiem, arī sarežģītiem apstākļiem, notikumiem u. tml. (par laikposmu). Ļoti grūts, smags, arī sarežģīts (piemēram, par darbību, situāciju).
- nāve Tāds, kas ir saistīts ar ļoti lielām briesmām, arī apdraud dzīvību.
- drausmīgs Tāds, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu, briesmīgu.
- melns Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti tumšs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- karstasinīgs Tāds, kas ir temperamentīgs, kaislīgs. Tāds, kam ir ļoti straujš raksturs.
- skrandains Tāds, kas ir tērpies noplīsušā, ļoti novalkātā apģērbā.
- nevīstošs Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ietekmīgs, ka tā nozīme saglabājas ļoti ilgi.
- pusdzīvs Tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus fiziskos spēkus (piemēram, pārguruma, pārmērīgas piepūles dēļ). Tāds, kura dzīvības norises ir ļoti vājas.
- stiprs Tāds, kas ir, parasti ļoti, labi attīstījies (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- samākslots Tāds, kas ir, parasti ļoti, nepatiess, neīsts, viltots (piemēram, par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- sakretis Tāds, kas ir, parasti ļoti, viscaur, netīrs, apkaltis ar netīrumiem; saskretis.
- saskretis Tāds, kas ir, parasti ļoti, viscaur, netīrs, apkaltis ar netīrumiem.
- pārpilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) ļoti pastiprināti, spēcīgi. Tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) ļoti izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- dziļš Tāds, kas izpaužas ļoti lielā mērā (par uzskatiem, rīcību u. tml.).
- dziļš Tāds, kas izpaužas ļoti pilnīgi (parasti par tumsu, klusumu).
- pilnīgs Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- milzīgs Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgā, ļoti tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
- milzu Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgā. Ļoti tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām). Milzīgs (5).
- gaužs Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi. Ļoti spēcīgi izteikts.
- griezīgs Tāds, kas izpaužas ļoti spilgti (piemēram, par attiecībām). Ļoti skarbs, aizskarošs, arī naidīgs.
- tveicīgs Tāds, kas izplata ļoti stipru siltumu (par sauli).
- postīgs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (par parādībām sabiedrībā).
- postošs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (par parādībām sabiedrībā). Postīgs (1).
- riebīgs Tāds, kas izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēka īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.).
- brīnišķīgs Tāds, kas izraisa apbrīnu, pārsteidz. Tāds, kas neparasti, ļoti spēcīgi ietekmē. Izcils, brīnumains.
- postīgs Tāds, kas izraisa ko (parasti cilvēkam) ļoti nevēlamu (par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.).
- postošs Tāds, kas izraisa ko (parasti cilvēkam) ļoti nevēlamu (par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.).
- pretīgs Tāds, kas izraisa ļoti nepatīkamas, nevēlamas sajūtas.
- skarbs Tāds, kas izraisa ļoti nepatīkamu kairinājumu (piemēram, par gaismu, smaržu).
- riebīgs Tāds, kas izraisa ļoti nevēlamu, nepatīkamu fizioloģisku stāvokli, ļoti nevēlamas, nepatīkamas sajūtas.
- saulains Tāds, kas izraisa ļoti pozitīvu, līdzsvarotu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli (parasti par mākslas darbiem, to elementiem).
- nāvīgs Tāds, kas izraisa nāvi. Tāds, kas ir ļoti bīstams dzīvībai.
- svelmīgs Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu). Svelmains (1).
- bargs Tāds, kas izturas ļoti stingri, asi, arī neiecietīgi. Tāds, kas iedveš bailes.
- traks Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
- liels Tāds, kas jūtas ļoti pašapzinīgs un izrāda to. Arī lielīgs, uzpūtīgs.
- karsts Tāds, kas ko dara ļoti dedzīgi, kvēli, aizrautīgi.
- karsts Tāds, kas ko dara ļoti spraigi, temperamentīgi, paužot kvēlu pārliecību.
- gaisīgs Tāds, kas liekas ļoti viegls, bez svara.
- kaislīgs Tāds, kas ļoti aizraujas (ar ko), nododas (kam). Tāds, kam piemīt spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
- šaudīgs Tāds, kas ļoti ātri vairākkārt pārvietojas šurpu turpu, no vienas vietas uz citu. Tāds, kas ļoti ātri vairākkārt kustas uz vienu un otru pusi.
- mantrausīgs Tāds, kas ļoti cenšas (parasti, izmantojot dažādus, arī negodīgus, līdzekļus) iegūt mantu, naudu, tāds, kas ļoti cenšas krāt naudu, mantu. Arī skops.
- rijīgs Tāds, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer (par cilvēkiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- liels Tāds, kas ļoti ietekmē, ir stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
- pilnīgs Tāds, kas ļoti izteikti atbilst kādai darbības sfērai, stāvoklim (par cilvēku).
- stiprs Tāds, kas ļoti kairina (parasti ožu). Tāds, kas ievērojami ietekmē organismu (parasti par vielu).
- spēcīgs Tāds, kas ļoti kairina (parasti ožu). Tāds, kas ievērojami ietekmē organismu (parasti par vielu). Stiprs (5).
- spiedīgs Tāds, kas ļoti kairina (parasti par smaržu).
- milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
- milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi. Milzīgs (3).
- milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu).
- milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu, arī tāds, kuram, parasti, ir izcilas kvalitatīvas īpašības (par skaņu).
- postīgs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību.
- postošs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību. Postīgs (2).
- spiedīgs Tāds, kas ļoti nelabvēlīgi ietekmē (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem u. tml.
- kliedzošs Tāds, kas ļoti satrauc, arī izraisa sašutumu (parasti par faktu, notikumu).
- galējs Tāds, kas ļoti skaidri izpaužas. Tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi. Arī krass.
- milzīgs Tāds, kas ļoti spēcīgi ietekmē, ir ļoti stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
- milzu Tāds, kas ļoti spēcīgi ietekmē, ir ļoti stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
- ass Tāds, kas ļoti stipri kairina ožu, garšu.
- lavīnveida Tāds, kas ļoti strauji attīstās, palielinās.
- šaudīgs Tāds, kas ļoti strauji vēršas pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm (par acīm, skatienu).
- zibenīgs Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
- zibsnīgs Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
- ultramoderns Tāds, kas ļoti, arī pārspīlēti seko pašas jaunākās modes prasībām, ievēro tās.
- nedzīvs Tāds, kas nav apdzīvots, tāds, kurā nav dzīvnieku, augu vai to ir ļoti maz (par teritoriju).
- tumšs Tāds, kas nav apgaismots, izgaismots vai ir ļoti vāji apgaismots, izgaismots.
- bezkaunīgs Tāds, kas neizjūt kaunu, tāds, kas izturas ļoti nesmalkjūtīgi, netaktiski. Tāds, kas aizskar un apvaino.
- griezīgs Tāds, kas nepatīkami kairina dzirdi, ļoti skaļš (par skaņu).
- griezīgs Tāds, kas nepatīkami kairina redzi, ļoti spilgts (par krāsām, gaismu).
- sauss Tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti mazā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, vielu, priekšmetu, grupā.
- sauss Tāds, kas nesatur šķidrumu, tvaikus vai satur tos ļoti maz. Tāds, uz kā virsmas nav šķidruma, tvaika vai to ir ļoti maz.
- priekšzīmīgs Tāds, kas noder par pozitīvu paraugu (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam). Arī ļoti labs, teicams, nevainojams.
- nebeidzams Tāds, kas noris ļoti intensīvi un ilgi (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- maksimāls Tāds, kas noris ļoti intensīvi, arī visintensīvāk (piemēram, par darbību, procesu). Tāds, kas izpaužas ļoti intensīvi, arī visintensīvāk (par stāvokli, īpašību).
- karsts Tāds, kas noris ļoti intensīvi, spraigi.
- veltenisks Tāds, kas noris veļoties, kūleņojot.
- minimāls Tāds, kas noris, arī darbojas ar ļoti mazu, arī ar vismazāko intensitāti (piemēram, par darbību, procesu, arī ierīci). Tāds, kas izpaužas ar ļoti mazu, arī vismazāko intensitāti (par stāvokli, īpašību).
- nenorietošs Tāds, kas pastāv ļoti ilgi, nezūd (piemēram, par psihisku stāvokli, slavu). Arī nevīstošs.
- nemirstīgs Tāds, kas pastāv ļoti ilgi.
- nenīcīgs Tāds, kas pastāv ļoti ilgi.
- rijīgs Tāds, kas patērē ļoti daudz barības (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- miliārs Tāds, kas pēc lieluma, formas atgādina prosas graudu. Tāds, kas ir saistīts ar daudzu, ļoti sīku veidojumu rašanos (parasti par slimībām).
- pilnīgs Tāds, kas pēc savām īpašībām, izskata ir ļoti līdzīgs (kam) citam (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- mirklīgs Tāds, kas rodas, noris ļoti īsā laika sprīdī, pēkšņi. Ļoti ātri pārejošs. Acumirklīgs.
- acumirklīgs Tāds, kas rodas, noris vienā mirklī, pēkšņi. Īslaicīgs, ļoti ātri pārejošs.
- tūkstošbalsīgs Tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot ļoti daudzām balsīm.
- milzīgs Tāds, kas sastāv no ļoti daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
- milzu Tāds, kas sastāv no ļoti daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
- milzīgs Tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- milzu Tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu). Milzīgs (2).
- sīks Tāds, kas sastāv no ļoti mazām zīmēm, ļoti maziem raksta elementiem.
- sīks Tāds, kas sastāv no ļoti mazām, parasti viendabīgām, daļām, elementiem.
- putekļveida Tāds, kas sastāv no ļoti sīkām daļiņām, tāds, kurā ir putekļiem līdzīgas daļiņas.
- mikrokristālisks Tāds, kas sastāv no ļoti sīkiem kristāliem. Tāds, ko veido ļoti sīki kristāli.
- pilnīgs Tāds, kas savā izpausmē, arī atbilstībā, piemērotībā (kam) ir sasniedzis augstāko pakāpi, kvalitāti. Tāds, kas izpaužas ļoti izteikti (par parādībām dabā, sabiedrībā).
- pasaule Tāds, kas savu izcilo īpašību dēj ir pazīstams visiem zemeslodes iedzīvotājiem vai lielai to daļai. Tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām, starptautiskām normām.
- ražīgs Tāds, kas spēj strādāt, darboties ļoti rezultatīvi (parasti par māksliniekiem).
- kārs Tāds, kas tiecas pēc garšas baudas, kāro ko ļoti iecienītu, garšīgu, tāds, kam ir liela kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena.
- zibenīgs Tāds, kas tiek veikts vai noris ļoti strauji, ātri, ļoti īsā laikā (par kustību, arī psihisku reakciju u. tml.).
- jutīgs Tāds, kas uztver ļoti niecīgu iedarbību un reaģē uz to (piemēram, par aparātu, ierīci, vielu).
- vienveidīgs Tāds, kas visās savās daļās ir vienāds, ļoti līdzīgs. Tāds, kurā maz kontrastu, dažādības.
- Badā pamiris Tāds, kas, ciešot badu, ir ļoti novājējis, izvārdzis.
- riebīgs Tāds, kas, parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, izturēšanos).
- neciešams Tāds, kas, parasti negatīvu īpašību dēļ, ir ļoti nepatīkams, grūti paciešams (par cilvēku).
- stiprs Tāds, ko dara, kas noris ar, parasti ļoti, lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi). Arī spēcīgs (2).
- gaužs Tāds, ko izraisījis sāpīgs pārdzīvojums, sarūgtinājums, pārestība u. tml. Tāds, kas ļoti sāpina, sarūgtina.
- veiksmīgs Tāds, ko nosaka ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši.
- tveicīgs Tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi (par gaisu). Tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi un kas ir samērā mitrs. Ļoti karsts un mitrs.
- neizsīkstošs Tāds, ko var izmantot ļoti ilgi, kas neizbeidzas (piemēram, par materiālu garīgai darbībai).
- biezs Tāds, ko veido daudzi, ļoti tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas. Pretstats: rets.
- pārpilns Tāds, kur (kāda norise, stāvoklis, apstākli) izpaužas ļoti spēcīgi (par vietu, telpu, vidi).
- pārpilns Tāds, kur (kas, piemēram, tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, koncentrējies pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā (par vietu, telpu, vidi).
- pārpilns Tāds, kur (kas) ir koncentrē lies, atrodas pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā (parasti par parādībām dabā).
- skarbs Tāds, kur ir ļoti auksts, cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem nelabvēlīgs klimats (par vietu, vidi). Tāds, kur, piemēram, augsne, reljefs, rada grūtus dzīves apstākļus.
- svelmains Tāds, kur ir ļoti karsts (par vietu, telpu, vidi).
- svelmīgs Tāds, kur ir ļoti karsts (par vietu, telpu, vidi).
- svelošs Tāds, kur ir ļoti karsts (par vietu, telpu, vidi).
- pārbagāts Tāds, kurā (kas īpašs) ļoti bieži izpaužas (par norisi, darbību).
- vēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu) ir ļoti laipna, draudzīga.
- pārbagāts Tāds, kurā ir ļoti daudz (parasti nozīmīgu) notikumu (par laikposmu).
- pārpilns Tāds, kurā ir ļoti daudz dažādu notikumu, apstākļu (par laikposmu).
- kārs Tāds, kurā izpaužas kāre pēc kā ļoti iecienīta, garšīga, tāds, kurā izpaužas liela kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena.
- iznīcinošs Tāds, kurā izpaužas ļoti naidīga vai nicinoša attieksme.
- karsts Tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgas, dedzīgas, kvēlas jūtas, vēlēšanās u. tml.
- neķītrs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu. Arī ļoti netikumisks, amorāls.
- pēdējais Tāds, kurā kas negatīvs izpaužas ļoti lielā mērā.
- mierīgs Tāds, kurā nav atspoguļoti asi konflikti, kurā nav spilgtu kontrastu (par mākslas darbu).
- sīkmaluma Tāds, kura sastāvdaļām malšanas rezultātā ir ļoti mazs šķērsgriezums.
- neķītrs Tāds, kura saturs ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu. Ļoti rupjš, piedauzīgs.
- pusotristabu Tāds, kurā viena istaba ir ļoti maza (par divistabu dzīvokli, māju).
- karsts Tāds, kurš noris ļoti spraigi, temperamentīgi un kurā izpaužas kvēla pārliecība.
- neizsmeļams Tāds, kuru var izmantot ļoti ilgi, kura ietekme nevājinās (piemēram, par materiālu garīgai darbībai).
- Kā (bērtin) nobērts Tāds, uz kā (kas) ir ļoti lielā daudzumā.
- melnfigūru Tāds, uz kā ir figūras melnā vai ļoti tumšā krāsā.
- nokaisīt Tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas ļoti lielā skaitā.
- pārpilns Tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
- puskuitala Tārtiņveidīgo kārtas putns ar garām kājām un ļoti garu, taisnu vai mazliet uzliektu knābi.
- spoks Tas (parasti cilvēks vai dzīvnieks), kas izskatās, izturas dīvaini, neparasti. Tas, kas ir ļoti neglīts, arī atbaidošs.
- monuments Tas (piemēram, daiļdarbs, skaņdarbs), kas ir plašs, ļoti nozīmīgs.
- milzis Tas (piemēram, priekšmets, celtne), kas ir ļoti liels. Gigants (2), milzenis (1).
- milzenis Tas (piemēram, priekšmets, celtne), kas ir ļoti liels. Gigants (2), milzis (3).
- ātrgājējs Tas (tāds) (piemēram, transportlīdzeklis), kas ļoti ātri pārvietojas.
- dārgums Tas, kas (kādam) ir ļoti nozīmīgs, vērtīgs.
- svētums Tas, kas (kādam) ir ļoti nozīmīgs. Tas, kas ir saistīts ar (kāda) visdziļākajām jūtām, godu.
- Pasaules naba Tas, kas ir ārkārtīgi, ļoti nozīmīgs.
- pretstats Tas, kas ir kvalitatīvi ļoti atšķirīgs (salīdzinājumā ar citu tās pašas kategorijas objektu).
- acuraugs Tas, kas ir ļoti dārgs, sargājams un glabājams.
- Trekns kumoss Tas, kas ir ļoti izdevīgs, arī pievilcīgs, vilinošs.
- zelts Tas, kas ir ļoti labs, vajadzīgs, vērtīgs. Arī tas, kas ir vislabākais, visvajadzīgākais, visvērtīgākais.
- monstrs Tas, kas ir ļoti liels.
- Dzīves gaišums Tas, kas ir ļoti mīļš, tuvs, kas dara laimīgu.
- Acu prieks Tas, kas ir ļoti mīļš, tuvs. Acuraugs.
- Acu prieks Tas, kas ir ļoti mīļš, tuvs. Acuraugs.
- Acu gaišums Tas, kas ir ļoti mīļš, tuvs. Acuraugs. Acu prieks.
- negantība Tas, kas ir ļoti nepatīkams, pretīgs.
- svētība Tas, kas ir ļoti noderīgs, arī labvēlīgs (kādam, kam).
- atradums Tas, kas ir ļoti noderīgs, kādam nolūkam piemērots.
- stūrakmens Tas, kas ir ļoti nozīmīgs (piemēram, kādā parādībā, uzskatu sistēmā).
- Kārs kumoss Tas, kas ir ļoti pievilcīgs, vilinošs, arī pavedinošs.
- miniatūra Tas, kas ir ļoti samazināts apjomā. Tas, kas ir ļoti mazs.
- sirdslieta Tas, kas ir ļoti tuvs, nepieciešams, kam nododas dedzīgi, aizrautīgi.
- pasaka Tas, kas ir neparasti skaists, arī ļoti labs.
- ļauns Tas, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu (piemēram, nelaimi, bēdām). Tas, kas izraisa ko ļoti nevēlamu.
- sodība Tas, kas izraisa ko, parasti ļoti, nevēlamu. Arī nelaime.
- riebeklis Tas, kas izraisa ļoti dziļu nepatiku (ar savu izskatu, rīcību, izturēšanos u. tml.).
- lāsts Tas, kas nomāc, moka, ļoti apgrūtina, dara (kādu) nelaimīgu, izraisa nelaimi, postu.
- zīdtauriņš Tauriņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir drukns, pūkains ķermenis un kuru kāpuri vērpj ap sevi kokonu, kas sastāv no viena izturīga, ļoti gara pavediena.
- ķengāties Teikt ļoti rupjus, apvainojošus, aizskarošus vārdus, izteicienus. Saukt kādu šādos vārdos.
- satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam, arī tikt sabojātam, parasti pilnīgi.
- sudrabtērauds Tērauds ar ļoti gludu virsmu.
- sadilt Tiekot lietotam, kļūt, parasti ļoti, plānam, sabojāties (piemēram, par darba rīkiem).
- sasmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par telpu).
- saplīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, caurumainam, sabojāties, parasti pilnīgi.
- sarūgtēt Tiekot uzglabātam, kļūt, parasti ļoti, rūgtam (pēc garšas), sabojāties, parasti pilnīgi.
- sadilt Tiekot valkātam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, nestipram, arī cauram (par apģērbu, apaviem).
- patērētājnieciskums Tieksme saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
- Aci pret aci (runāt, satikties u. tml.) Tieši pretī, ļoti tuvu.
- baismīgs Tik ļoti liels (arī ātrs, mazs u. tml.), ka rodas bailes.
- atainoties Tikt atainotam. Atspoguļoties.
- piesmērēties Tikt ļoti notraipītam, parasti neviļus, negribēti.
- Dabūt kā ar bomi (arī mietu) pa galvu Tikt ļoti pārsteigtam, negaidīti uzzinot ko.
- Dabūt kā ar mietu (arī bomi) pa galvu Tikt ļoti pārsteigtam, negaidīti uzzinot ko.
- Tīrradņa varš Tīrradņu elementu klases sarkans minerāls, kas ir viegli kaļams un ļoti labi vada elektrību.
- satrenkt Trencot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku trencot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- satrenkāt Trenkājot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku trenkājot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- satriekt Triecot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku triecot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- jārēties Trokšņot, draiskuļoties.
- dzelzskoks Tropu koks ar ļoti cietu koksni.
- ebenkoks Tropu koks ar ļoti cietu koksni. Šī koka koksne.
- Pērtiķu maizes koks Tropu koks ar ļoti resnu stumbru, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem. Baobabs.
- Pērtiķu maizes koks Tropu koks ar ļoti resnu stumbru, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem. Baobabs.
- Pērtiķu maizes koks Tropu koks ar ļoti resnu stumbru, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem. Baobabs.
- baobabs Tropu koks ar ļoti resnu stumbru, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem. Pērtiķu maizes koks.
- melnkoks Tropu koks ar ļoti tumšu, smagu un cietu koksni.
- raflēzija Tropu parazītaugs, kam ir raksturīgs ļoti liels zieds.
- nupat Tūlīt, ļoti drīz.
- tuntulēties Tuntuļoties (1).
- tuntulēties Tuntuļoties (2).
- sadegt Uguns, arī ļoti augstas temperatūras iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- paņirbēt Uz īsu brīdi parādīties, kļūt redzamam, ļoti strauji šķietami pavirzīties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- pamirt Uz laiku ļoti samazināties, uz laiku izbeigties (par darbību, norisi).
- Uz visiem (arī mūžīgiem) laikiem, arī uz laiku laikiem Uz ļoti ilgu laiku. Arī neatgriezeniski.
- Uz mūžīgiem (arī visiem) laikiem Uz ļoti ilgu laiku. Arī neatgriezeniski.
- Uz visiem (arī mūžīgiem) laikiem Uz ļoti ilgu laiku. Arī neatgriezeniski.
- Uz (visiem) mūžiem, arī uz mūžu mūžiem Uz ļoti ilgu, arī bezgalīgi ilgu laikposmu.
- Līst acīs Uzbāzīgi censties panākt, lai ievēro. Pienākt ļoti tuvu.
- Līst acīs Uzbāzīgi censties panākt, lai ievēro. Pienākt ļoti tuvu.
- apkrauties Uzņemties (loti lielas saistības). Sevi ļoti noslogot (ar darbiem, pienākumiem).
- piētists Uzsvērti, arī liekuļoti dievbijīgs cilvēks.
- saķepēt Uztriept, uzziest (ko mīkstu, lipīgu), parasti ļoti, biezā kārtā, daudz.
- trīties Uzturēties ļoti tuvu (pie kā).
- iztaisīt Uztvert, izprast (ko) ļoti pārspīlēti (parasti negatīvā nozīmē).
- trenkt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
- triekt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
- pārpārēm Vairāk, nekā ir nepieciešams. Arī ļoti daudz.
- staipīties Vairākkārt nesot, ceļot u. tml., ļoti pūlēties.
- purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piemēram, segu, apģērba gabalu) šurp turp samērā nelielā attālumā, parasti, lai (to) atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
- izgorīt Vairākkārt, ļoti gorīt.
- izgrūstīt Vairākkārt, ļoti grūstīt.
- purināties Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustēties šurp turp vēja iedarbībā (piemēram, par apģērbu).
- purināt Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustināt šurp turp (piemēram, apģērbu, matus) - par veļu.
- purināties Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži svārstīties vēja iedarbībā (par kokiem, krūmiem, to zariem).
- savalkāt Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
- savāļāt Vāļājoties saburzīt (ko), arī padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru.
- patriarhs Vecs, ļoti cienījams cilvēks (kādā cilvēku grupā).
- kristalizēt Veidot ļoti skaidri (piemēram, domu, priekšstatu). Ļoti stingri vērtēt šķirojot, atlasot.
- kristalizēties Veidoties ļoti skaidri, iegūt ļoti skaidru formu (piemēram, par domu, priekšstatu).
- Ierakstīt jaunu (arī spilgtu, slavenu u. tml.) lappusi (kā) vēsturē Veikt ko jaunu, ļoti nozīmīgu.
- Ierakstīt jaunu (arī spilgtu, slavenu u. tml.) lappusi (kā) vēsturē Veikt ko jaunu, ļoti nozīmīgu.
- Ierakstīt slavenu (arī spilgtu, jaunu u. tml.) lappusi (kā) vēsturē Veikt ko ļoti nozīmīgu, arī jaunu.
- Ierakstīt spilgtu (arī jaunu, slavenu u. tml.) lappusi (kā) vēsturē Veikt ko ļoti nozīmīgu, arī jaunu.
- Ierakstīt spilgtu (arī jaunu, slavenu u. tml.) lappusi (kā) vēsturē Veikt ko ļoti nozīmīgu, arī jaunu.
- skumbrijlīdakas Vējzivjveidīgo kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir ļoti smalki un vāji žokļi bez lieliem zobiem. Šīs dzimtas zivis.
- izvelties Veļoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- novelties Veļoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārvelties Veļoties pārvietoties (uz citu vietu).
- novelties Veļoties virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- novelties Veļoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- uzvelties Veļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- pārvelties Veļoties, pagriežoties mainīt sava ķermeņa stāvokli.
- ripot Veļoties, rotējot pārvietoties kādā virzienā.
- ripeniski Veļoties. Arī velteniski.
- tīks Verbenu dzimtas koks (Indijā, Indoķīnā) ar ļoti blīvu, cietu koksni. Tīkkoks.
- tīkkoks Verbenu dzimtas koks (Indija, Indoķīnā) ar ļoti blīvu, cietu koksni. Tīks.
- krauja Vertikāla vai ļoti slīpa nogāze.
- kraujš Vertikāls vai ļoti slīps (parasti par nogāzi, krastu).
- krauja Vertikāls vai ļoti slīps krasts.
- grūbas Veseli, no sēnalām attīrīti un noapaļoti miežu graudi.
- laboties Veseļoties.
- aušoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties un rīkoties. Draiskuļoties.
- krepžoržets Viegls, ļoti smalks zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
- supravadītspēja Vielas īpašība - tās elektriskās pretestības samazināšanās praktiski līdz nullei ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā).
- efemeri Viengadīgi augi, kam periods starp sadīgšanu un augļu nobriešanu ir ļoti īss. Augi, kas ļoti ātri attīstās.
- dilles Viengadīgi čemurziežu dzimtas garšaugi ar ļoti smalki plūksnainām lapām.
- vakārija Viengadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem skrajās vairogveida ziedkopās, ļoti vērtīgs lopbarības augs.
- augstums Vieta, kas atrodas ļoti augstu.
- priekša Vieta, kas atrodas pie (cilvēka vai dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā. Vieta, kas atrodas (cilvēkam vai dzīvniekam) tieši pretī, ļoti tuvu.
- paradīze Vieta, kur ir ļoti labi, piemēroti dzīves apstākļi (dzīvniekiem). Vieta, kur ir ļoti labvēlīgi augšanas apstākļi (augiem).
- paradīze Vieta, kur ir ļoti labvēlīgi dzīves apstākļi. Vieta vai vide, kur ir ļoti labi apstākļi (kā) veikšanai, norisei.
- Apsolītā zeme Vieta, kur kāds ļoti vēlas vai cenšas nokļūt. Laimes, pārticības, labklājības simbols.
- Apsolītā zeme Vieta, kur kāds ļoti vēlas vai cenšas nokļūt. Laimes, pārticības, labklājības simbols.
- Karsta vieta Vieta, kur noris ļoti intensīva, spraiga darbība (parasti karadarbība).
- Karsta vieta Vieta, kur noris ļoti intensīva, spraiga darbība (parasti karadarbība).
- iebalts Vietumis balts. Tāds, kam ir baltas vai ļoti gaišas krāsas plankumi.
- karkass Vīksnu dzimtas sausu kalnu apgabalu koks ar ļoti cietu un smagu koksni.
- saviļāt Viļājoties padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru, arī saburzīt (ko).
- kapilārviļņi Viļņi ar ļoti mazu garumu, kuri novērojami uz brīva šķidruma virsmas.
- ievīties Viļoties ievirzīties (kur iekšā).
- izvīties Viļoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- sapīties Viļoties, tinoties u. tml., ieķerties (kur), apkļauties (ap ko).
- sapīties Viļoties, tinoties u. tml., sasaistīties. Arī samudžināties.
- džentlmenis Vīrietis, kas ļoti korekti izpilda un ievēro labas uzvedības un sadzīves normas.
- Siržu lauzējs Vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas.
- Siržu lauzējs Vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas.
- Siržu zaglis (biežāk lauzējs) Vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas.
- Mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Virzīties ļoti lēni.
- Mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Virzīties ļoti lēni.
- Mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Virzīties ļoti lēni. Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- spiesties Virzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kāda, pie kā).
- No vienas vietas Viscaur, nepārtrauktā virknē, ļoti daudz.
- No vienas vietas Viscaur, nepārtrauktā virknē, ļoti daudz.
- kraujums Vispārināta īpašība --> kraujš, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vertikāls vai ļoti slīps zemes virsmas veidojums.
- melnums Vispārināta īpašība --> melns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Melns vai ļoti tumšs priekšmets, viela, laukums.
- pirmpapardes Vissenākās un vienkāršākās paleozoja ēras papardes (tagadējo paparžu priekšteces), kam ir raksturīgas ļoti sīkas lapas.
- pāvs Vistveidīgo kārtas putns (Dienvidāzijā) ar ļoti krāšņām garām uzastes spalvām (tēviņiem).
- Trauslais vītols Vītols ar kailām, virspusē tumšzaļām, ļoti spīdīgām lapām.
- atvizmot Vizmojoši atspoguļoties (kur).
- atvizēt Vizoši atspoguļoties (kur).
- atvizuļot Vizuļojoši atspoguļoties (kur).
- atzaigot Zaigojoši atspoguļoties (kur).
- atzalgot Zalgojoši atspoguļoties (kur).
- noasiņot Zaudēt ļoti daudz asiņu. Arī zaudēt ļoti daudz asiņu, tā ka iestājas nāve.
- vārpskara Ziedkopa (graudzālēm), kurā vārpiņas novietotas ļoti tuvu ziedkopas asij uz īsa kātiņa.
- Kaila ziema Ziema, kad nav sniega vai tā ir ļoti maz.
- Plika (biežāk kaila) ziema Ziema, kad nav sniega vai tā ir ļoti maz.
- Kaila (arī plika) ziema Ziema, kad nav sniega vai tā ir ļoti maz.
- pieziest Ziežot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
- Sviest (arī mest, klāt, likt) trumpi galdā Zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- baltiņš Zirgs ar baltu vai ļoti gaišu apmatojumu (parasti neliels un ne visai spēcīgs).
- melnis Zirgs ar melnu vai ļoti tumšu apmatojumu.
- platknābis Zosveidīgo kārtas putns, kam raksturīgs garš, galā ļoti paplatināts knābis.
- zutis Zušveidīgo kārtas zivs ar ļoti slaidu veltenisku ķermeni, zaļganbrūnu muguru, dzeltenīgu vēderu.
- uzzvelties Zveļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
ļoti citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV