Paplašinātā meklēšana

Meklējam sak.

Atrasts vārdos (327):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1934):

Dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
Telefona grāmata Abonentu adrešu un telefona numuru sakopojums.
Asaru ezers Acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums.
Asaru ezers Acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums.
ienadzis Āda, kas sedz naga sakni.
sinharmonija Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim.
infikss Afikss, ko ietver vārda saknē.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
vizbulīte Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem.
atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml. Atrunāšanās.
aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot. _imperf._ Lipt ciet.
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
pazaudēt Aizmirst (sakāmo, domu). Neatrast (vajadzīgos vārdus).
stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
attieksme Aktīvā sakarība, saistība (kādai parādībai) ar citu parādību.
dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
lodalva Alva, sakausējums ar alvu, ko izmanto lodēšanai.
babīts Alvas, vara un antimona sakausējums.
jiti Anglosakšu cilts.
likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
pamatne Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa.
masspektrometrs Aparāts, ar ko nosaka izotopu masu.
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām, ierīcēm radiosakaru uzturēšanai.
kondensors Apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu.
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, jēdzienus, spriedumus).
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības.
saziedināt Apputeksnējot sakrustot.
saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties.
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
Ķīnas mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi. Pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
apdarināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus, sēnes), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
darināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes.
nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
pikets Apvidus punkts, kura stāvokli nosaka ģeodēziskajā mērīšanā.
sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus).
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts (siens, labība), novākti (sakņaugi). Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts siens, labība, novākti sakņaugi (kādā vietā).
Izspiest vārdu Ar grūtībām panākt, ka (kāds) ko pasaka.
Izspiest vārdu Ar grūtībām panākt, ka (kāds) ko pasaka.
izvilkt Ar grūtībām panākt, ka izstāsta, izsaka.
izsaukt Ar īpašiem signāliem, tekstu nodibināt (piemēram, radio, telefona) sakarus.
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
pakšķināt Ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija). Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
sakramentālija Ar sakramentu saistīts priekšmets, simbols.
Nojaukt (arī nodedzināt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
Sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
izgriezt Ar spēku pagriezt (parasti roku kādam), izraisot sāpes, arī sakropļojot. Arī izmežģīt.
saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu sakārtot (apģērba gabalu).
helofīti Ar ūdeni klātu vietu augi, kas sakņojas augsnē, bet kam virszemes daļas izaug cauri ūdenim un paceļas virs tā.
izvilt Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu), izsaka (ko).
miza Ārējais apvalks (saknēm, augļiem, sēklām).
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
Lejupējā līnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, ko aplūko, sakot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
išēmija Asiņu daudzuma samazināšanās ķermeņa daļā, kur traucēta asiņu piegāde sakarā ar artēriju spazmu, aizsprostošanos vai nospiešanu.
salātene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nedaudziem dzelteniem ziediem skrajās skarās sakārtotos kurvīšos.
salmene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem.
usne Asteru (kurvjziežu) dzimtas daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, parasti dzeloņainām, lapām.
tausagizs Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kura sakņu sistēmas pienainā sula satur kaučuku.
raudupe Asteru (kurvjziežu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi.
selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartogralē Mēness virsmu.
atkabināt Atbrīvot, atdalīt no sakabinājuma (ar ko).
nodarināt Atdalīt nost (parasti nogriezt, nomizot sakņaugiem ko nevajadzīgu).
diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību. Neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta) pieaugums.
dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā «dažs - cits» norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
pušķis Atlasīts un sakārtots (ziedu, lapu, zaru) kopums.
nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā.
Izvilkt sakni Atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
viļāties Atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem).
atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
lecīgs Ātri sakaitināms, arī ķildīgs.
atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu).
atgremot Atrīt (barību) no acekņa atpakaļ mutē un pamatīgi sakošļāt (par pārnadžiem).
izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, bibliotēkā, grāmatu sakopojumā).
Pats par sevi Atsevišķi, tā, ka nav ne ar ko sakarā.
Pats par sevi Atsevišķi, tā, ka nav ne ar ko sakarā.
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmotelevīzija.
kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmovīzija.
darīšana Attiecības, sakari (ar ko).
progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli. Likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
vēsture Attīstības gaita, ikviens attīstības process cilvēku sabiedrībā, šis process savās secīgajās likumsakarībās.
izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem).
raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem.
Sacīt (arī teikt) ardievas Atvadīties, sakot atvadu vārdus.
Teikt (arī sacīt) ardievas Atvadīties, sakot atvadu vārdus.
ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajam.
Attieksmes adjektīvs Atvasināts adjektīvs, kas izsaka raksturojamā priekšmeta pazīmi kā tiešu sakaru ar adjektīvā ietverto pamatvārdu.
determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
regula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Kārtula. Arī likums (2).
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Likums, likumība.
pārliecība Atziņa, atziņu kopums, kas indivīdam izveidojas par parādībām dabā un sabiedrībā un kas nosaka tā personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmes pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
miza Audu grupējums auga stumbra un saknes ārējā daļā.
asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām.
Veģetatīvie orgāni, arī veģetatīvās daļas Auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā eksistenci (piemēram, lapas, stumbrs, sakne).
uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
Vasas augi Augi, kam ir vasas un saknes.
sausziedes Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu. Imorteles.
imorteles Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu. Sauszieži, salmenes.
ieaugt Augot iesakņoties (par augiem, to daļām).
iestiept Augot ievirzīt (piemēram, zemē saknes) - par augiem.
ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni.
sasakņoties Augot izveidot vairākas, daudzas saknes (par augiem).
laist Augot virzīt (kur, kādā virzienā, piemēram, saknes, zarus).
urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu.
ozolpaparde Augs ar īsu, zemu sakneni un divkārt, trīskārt vai četrkārt plūksnainām lapām.
dienziede Augs ar lieliem, dzelteniem vai rūsganiem lilijveida ziediem un šaurām, rozetē sakārtotām lapām.
patsaknis Augs, kas ir izaudzis no spraudeņa, šķirtņu vai sakņu dzinuma.
rizosfēra Augsnes slānis, kurš apņem katru auga sakni un kurā attīstās mikroorganismi.
mikoriza Augstāko augu saknes un sēņu micēlija simbioze.
sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Oklūzija (3).
oklūzija Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Sakodiens.
tīklot Augt tiklveidīgi (par augu daļām, parasti par saknēm, zariem).
ozolpaparde Augu dzimta, kurā ietilpst augi ar īsu, ložņājošu sakneni un (parasti) plīvuru.
skalbe Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi).
vīksna Augu dzimta, kurā ietilpst koki ar veselām, asimetriskām lapām un ziediem pušķos sakārtotās ziedkopās.
liepa Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar netilārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām.
roze Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi (piemēram, ābeles, ķirši, pīlādži, rozes, avenes, zemenes).
rūta Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri.
vējmietiņš Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu.
verbēna Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
naktssvece Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem (piemēram, naktssvece, kazroze, raganzālīte).
vijolīte Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
rasene Augu dzimta, kurā ietilpst nelieli daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi ar dziedzermatiņiem klātām, rozetē sakārtotām lapām.
niktagini Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu augi ar veselām, pretēji sakārtotām lapām un spilgtām, seglapām ietvertām ziedkopām. Šīs dzimtas augi.
rezēda Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, kam raksturīgi nekārtni ziedi, kas sakārtoti auga galotnēs ķekaros vai vārpās.
vilkvālīte Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi ar gariem stublājiem, šaurām lineārām lapām un vālītēs sakārtotiem ziediem.
vīrcele Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk koki un krūmi, ar pamīšus, pretējām un mieturos sakārtotām lapām. Cūknātru dzimta.
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis. Šīs dzimtas augi.
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones). Šīs dzimtas augi.
zirgkastaņa Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās.
vija Augu dzimta, pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhloroflila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem.
magone Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu. Šī nodalījuma augi.
kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
pioniersuga Augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
laponis Augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās.
apraušana Augu veģetatīvās pavairošanas paņēmiens - jauno dzinumu iesakņošana, tos apraušot.
samestaukla Aukla, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus. Samestava.
samestava Aukla, siksna, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus. Samestaukla.
rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī.
sabadīt Badot savainot, arī sakropļot.
gumiņbaktērijas Baktērijas, kuru iedarbībā uz tauriņziežu saknēm izveidojas gumiņi (2).
mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
gangsteris Bandīts, bandas dalībnieks (parasti anglosakšu zemēs).
Banku koncentrācija Banku galveno operāciju sakopošana nedaudzās lielākajās bankās, finanšu kapitāla veidošanās (kapitālistiskajās valstīs).
klājsaknes Bārkšu saknes. Bārkšsaknes.
alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis).
jukjukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
Juku jukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
mūžība Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma.
muldoņa Bezjēdzīga, nesakarīga runāšana.
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
cukurbietes Bietes, no kuru saknēm iegūst cukuru.
rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Zeltsakne.
saulrietenis Biezlapju dzimtas lakstaugs, kam lapas ir sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
sabikstīt Bikstot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā).
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
fizioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvības procesu norises un funkcijas dzīvā organismā un tā daļās, kā arī šo procesu likumsakarības un saistību ar vidi.
izdedži Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakususī dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa. Sārņi.
sārņi Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa.
saslānīt Blīvi salikt, sakraut.
Retikulārā formācija Blīvs funkcionāli daudzveidīgu nervu centru un nervu šūnu tīklveida sakopojums galvas smadzeņu stumbra centrālajā daļā.
ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības.
sabraucīt Braukot sakārtot (piemēram, matus, apģērba gabalu).
feerija Brīnumains, pasakains skats.
buklets Brīvā locījumā sakārtots neperiodisks iespieddarbs (parasti reklāmas, informācijas izdevums vai īss ceļvedis).
radiopilots Brīvi lidojošs balons, kas atstaro radioviļņus un ar ko nosaka vēja ātrumu, tā virzienu mākoņos un aiz tiem.
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
stūpa Budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti.
garnitūra Burtu komplekts, kurā sakopoti tipogrāfijas burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
mikrosocioloģija Buržuāziskās socioloģijas virziens, kas aprobežojas ar mazo sociālo grupu pētīšanu un ignorē pārējās sociālās sakarības sabiedrībā.
izspurt Būt nesasukātiem, nesakoptiem (par matiem). Būt spurainam, saboztam (par apspalvojumu, apmatojumu).
vāļāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā. Mētāties (4).
mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu). Mētāties (4).
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā). Saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
nokaitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti sakarst (par sauli).
maskēt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav ieraugāms, pamanāms, arī nosakāms.
sakaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1).
(Likt) roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot).
Likt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
Likt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
Uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
piestāvēt Būt saskaņotam (ar ķermeņa daļu), atbilst (ķermeņa daļai) - piemēram, par krāsu, malu sakārtojumu.
mezgloties Būt savstarpējā sakarībā, mijiedarbībā.
korelēt Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
sabalsoties Būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā.
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli novecot (arī nolietoties) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
ievirzīt Būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
zarot Būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem). Arī būt šādām (auga) daļām.
uzbužināt Bužinot sakārtot (parasti matus, frizūru).
Šķīstošais stikls Caurspīdīgs, parasti bezkrāsains, sacietējis sakausējums, ko veido nātrija vai kālija oksīds un silīcija dioksīds un ko lieto, piemēram, par līmējošu, blīvējošu materiālu.
atkarība Cēloniska sakarība.
kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas.
Vārdu ar knīpstangām (no mutes) izvilkt (arī dabūt laukā) Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
Dispečeru sistēma Centralizētas kontroles un vadīšanas sistēma, kuru no viena centrālā punkta ar sakaru, signalizācijas, telemehānikas un automātikas ierīču palīdzību vada dispečers.
magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
saaudzenis Cieši saistītu minerālu sakopojuma gabals.
saaugums Cieši saistītu minerālu sakopojums.
sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas, pirkstus). Cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
saslēgties Cieši sakļauties (ap ko) - par ķermeņa daļām; cieši sakļauties kopā.
sazīsties Cieši sakļauties (par ķermeņa daļām, parasti par lūpām).
mezgls Ciešs (piemēram, sakņu, zaru) kopums. Mezglojums.
mutuālisms Ciešs, dzīvības uzturēšanai nepieciešams sakars starp divām sugām.
pārcietēt Cietējot kļūt pārāk grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piemēram, auga saknes, zemi).
serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem.
tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, matu sukāšana).
refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā. Arī pārdomas, apcere.
pinkainis Cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem.
matainis Cilvēks, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību. Cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
kapitulants Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
apstāvētājs Cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju.
spriedējs Cilvēks, kas izsaka savu viedokli, vērtējumu (par ko).
stratēģis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka stratēģiju (3).
taktiķis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka taktiku (3).
puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoka lēcējs.
Puskoka lēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoklēcējs.
bulduris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
sakņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību. Sakņkopības speciālists.
atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko). Cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
priekšāteicējs Cilvēks, kas saka (kādam) ko priekšā.
muldoņa Cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu.
Garastāvokļa cilvēks Cilvēks, kura rīcību bieži nosaka garastāvoklis.
Zelta cilvēks Cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība. Pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
Saknes rādītājs Cipars, ar ko apzīmē kāpinātāju virs saknes zīmes.
ligatūra Citu metālu sakausējuma piedeva kādam metālam kausēšanas procesā.
cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
dīgļstumbrs Daļa (auga dīglī) starp dīgļsakni un dīgļpumpuru.
pārsedze Daļēja (darbību, procesu) sakrišana.
Kapājamā dzelzs Darbarīks lapu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai kapājot.
kapātuvis Darbarīks zāļu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai (parasti lopbarībai).
sakabe Darbība --> sakabināt (2).
sasauksme Darbība --> sasaukties (2). Saikne, sakarība (ar ko).
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut (2). Arī pilnīga sakāve.
Vēlējuma izteiksme Darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
čubināt Darboties, lai (ko) sakārtotu.
raudze Dārgmetāla kvantitatīvais sastāvs ligatūras sakausējumā (piemēram, juvelierizstrādājumos, monētās, medaļās).
piemuldēt Daudz sarunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
grīšļi Daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņainu stublāju, sakneņiem un sīkiem ziediem vārpiņās.
pīpene Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem.
skorconera Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, dzelteniem ziediem un lidpūkām klātu dzeltenīgi baltu augli. Melnsakne.
koks Daudzgadīgs augs ar koksnainu stumbru, vainagu un saknēm.
zemteka Daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari. Ārstniecības veronika.
vilkakūla Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām, cietām lapām un ložņājošu sakneni.
kāpukvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpu kvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
mārrutks Daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām.
zvērene Daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar zarainu sakni, kailu stublāju un dzelteniem ziediem.
krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā.
naktsskaistule Daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros. Mirabile.
mirabile Daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros. Naktsskaistule.
kosa Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs ar maziem, baltiem vai sārtiem ziediem un sulīgu sakni, ko izmanto medicīnā.
baldriāns Daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā.
ceļteka Daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā.
bezdelīgactiņa Daudzgadīgs prīmulu dzimtas augs ar daudziem čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem.
septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās.
pūslene Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs bez saknēm, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru. atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
rasene Daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
rasaskrēsliņš Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žāklēs.
tauksakne Daudzgadīgs skarblapju dzimtas lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos.
kalme Daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās).
rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem.
termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem, dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
strelīcija Daudzgadīgs tropu lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas.
taro Daudzgadīgs tropu vai subtropu lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti.
zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem.
vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
manna Dažu ošu sugu un citu augu iztecējusi un sakaltusi sula, ko izmanto uzturam, medicīnā.
ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
zebrīna Dekoratīvs, daudzgadīgs telpu augs ar svītrainām lapām, ložņājošiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas.
saknīte Dem. --> sakne.
Stādāmais materiāls Dēsti, stādi, augu daļas (bumbuļi, sīpoli, spraudeņi, sakņu un stublāju daļas), ko izmanto stādīšanai.
vilksnis Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām.
streņģe Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām. Vilksnis.
puansons Detaļa, elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), ar ko tieši iedarbojas uz pārbaudāmā materiāla virsmu, nosakot tā cietību.
caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcijas diena Diena — 5. decembris —, ko svinēja sakarā ar 1936. gada Konstitūcijas pieņemšanu.
Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcijas diena Diena — 7. oktobris —, ko svin sakarā ar 1977. gada Konstitūcijas pieņemšanu.
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
radiodienests Dienests radiosakaru nodrošināšanai.
Laika dienests Dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu.
manioks Dievkrēsliņu dzimtas mūžzaļš krūms ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc izžāvēšanas un karsēšanas izlieto pārtikai.
dīgļsaknīte Dīgļsakne.
radiodispečers Dispečers, kas savu uzdevumu veikšanai izmanto radiosakarus.
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis).
skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem. Šīs dzimtas augi.
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
rācenis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, augli - pāksteni.
kūziks Divgadīgs krustziežu dzimtas lopbarības sakņaugs.
sievpaparde Divgadīgs vai daudzgadīgs sievpaparžu dzimtas lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām.
pastinaks Divgadīgs, retāk viengadīgs čemurziežu dzimtas augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni.
burkāns Divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
metāls Divu vai vairāku šādu vielu sakausējums. Vielas sakausējums ar citu vielu.
talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj (piemēram, čeka, ordera) pasaknī.
pārskats Dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus (par kādu laikposmu).
reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām. Sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
spriedums Domāšanas forma, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un to pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu). Drupt.
vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons.
tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
Melnie metāli Dzelzs un tās sakausējumi.
Melnie metāli Dzelzs un tās sakausējumi.
sūkt Dzert ar gandrīz sakļautām lūpām, parasti lēni. Arī lēni dzert.
jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem).
Dziesmu (retāk pasaku) kamols Dziesmu (retāk pasaku) kopums, ko kāds zina.
aizdzīt Dzīstot sakļauties kopā, pārvilkties ar ādas kārtiņu. Sadzīt.
sakņgrauži Dzīvnieki, galvenokārt kukaiņi, kas grauž augu saknes. Mizgrauži, kas perinās skuju koku saknēs.
kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, kurus karsē uz pannas un sarecējušo masu savelk nelielās pikās.
pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis.
deklinācija Ekvatoriālā koordināte, kas izsaka debess sfēras punkta leņķisko attālumu no debess ekvatora.
kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro sakarsēts kvēldiegs.
tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
radiosakari Elektrosakari, ko īsteno ar radiotehniskiem līdzekļiem.
videosakari Elektrosakari, ko īsteno ar videotehniskiem līdzekļiem.
videotelefons Elektrosakaru ierīce runas un attēla pārraidīšanai un uztverei.
radiotelefons Elektrosakaru ierīce, iekārta, ar ko feļetona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
telefakss Elektrosakaru sistēma rakstītu tekstu, attēlu pārraidei ar elektriskajiem signāliem pa automātiskā telefona tīkla līnijām.
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem. Telefona sakari.
videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
Vadu sakari Elektrosakaru veids, kurā elektriskos signālus pārraida pa vadiem.
radiotelefonija Elektrosakaru veids, kurā telefona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
kombinatorika Elementārās matemātikas novirziens, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo grupējumu (savienojumu) skaitu.
maksts Epitēlija veidojums, kas aptver mata sīpolu un mata sakni.
skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
atbilde Fakti, dati, sakarības, kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
kadastrs Faktu sakopojums par feodālā vai kapitālistiskā zemes īpašuma lielumu, vērtību un ienākumiem no tā (valsts nodokļu aprēķināšanai).
kadastrs Faktu sakopojums par zemes platībām, ūdeņiem (piemēram, tautsaimniecības vajadzībām).
pamats Faktu, likumsakarību, atziņu u. tml. kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci. Materiālo un garīgo parādību kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci.
simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, izpildot noteiktas transformācijas plaknē vai telpā.
ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
Vēstures filozofija Filozofijas nozare, kas pētī vēstures procesu motīvus, likumsakarības un vēsturisko izziņu iespējas.
Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām.
modulācija Fizikālo īpašību maiņa (skaņām, to sakopojumiem).
piesātinājums Fizikāls lielums, kas izsaka krāsas tīrību un ko mērī ar spektrālās krāsas spožuma attiecību (procentos) pret kopējo spektrālās krāsas un baltās gaismas spožumu.
metālfizika Fizikas nozare, kas pētī metālu un to sakausējumu atomāro uzbūvi un fizikālās īpašības.
biofizika Fizioloģijas nozare, kas pētī fizikālas likumsakarības bioloģiskos procesos.
konstitūcija Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
Leikocitārā formula Formula, ar ko izsaka leikocītu atsevišķo veidu procentuālo attiecību.
termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu).
safrizēt Frizējot izveidot (kādam) matu sakārtojumu.
safrizēt Frizējot izveidot (matu sakārtojumu).
Trigonometriskā funkcija Funkcija, kas raksturo leņķu un tiem atbilstošo trijstūra elementu vai riņķa hordu savstarpējās sakarības (sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss, kā arī sekanss, kosekanss).
integrālis Funkciju saime, kuru diferenciālis izsakāms ar dotu funkciju.
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
Nelaimes gadījums Gadījums, notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai smagu ievainojumu, sakropļojumu.
vējš Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
Siltuma barjera Gaisa pretestības radīta lidaparāta sakaršanas pakāpe, kad ātruma palielināšana kļūst bīstama.
Gaisa kuģis Gaisakuģis.
Gaisa kuģis Gaisakuģis.
Naga mēnestiņš Gaiša lokveida josla pie naga saknes.
mietsakne Galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
princips Galvenais atzinums, galvenā ideja (kādā teorijā, uzskatu sistēmā). Arī galvenā likumsakarībā (kādā sistēmā).
borščs Gaļas vira (ar bietēm, burkāniem, svaigiem kāpostiem un citām saknēm).
spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu (tam) sakļauties, saplakt.
stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
sprediķotājs Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
oklūzija Gāzu šķīšana metālos, to sakausējumos.
saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus).
atslēga Grafiska zīme nošu sistēmā, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā.
pavārgrāmata Grāmata, kurā sakopotas ēdienu gatavošanas receptes.
Sapņu grāmata Grāmata, kurā sakopoti norādījumi par sapņu nozīmi, piemēram, nākotnes paredzēšanā.
pieļāvums Gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt.
locījums Gramatiska kategorija, kas izsaka attiecības starp priekšmetiem, parādībām, procesiem u. tml. Šīs kategorijas forma.
izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
pagātne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu pirms runas momenta.
tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
nākotne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa sākšanos, pastāvēšanu pēc runas momenta.
teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
ciesa Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem.
mārsmilga Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
sters Grēdās sakrautu kokmateriālu (parasti malkas, žagaru) mērvienība - 1 kubikmetrs materiāla (ieskaitot gaisa spraugas).
sasalumgrunts Grunts, kuras fizisko stāvokli nosaka negatīva temperatūra.
sagrupēt Grupējot sakārtot, savienot (faktus, jēdzienus u. tml.) pēc noteiktām pazīmēm. Arī saklasificēt.
Nepaklausīgi mati Grūti sakārtojami mati.
ciets Grūti sakožams (par pārtikas produktiem).
Dalāmais ģenitīvs Ģenitīvs, kas izsaka mēra, apjoma attieksmes starp diviem lietvārdiem.
poligonometrija Ģeodēzisko darbu mērīšanas metode - tādu punktu izvēle un iezīmēšana dabā, kuri ir daudzstūru virsotnes un kuru atrašanās vietu nosaka, izmērījot leņķus un malu garumu.
okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā.
atlants Ģeogrāfijas, vēstures vai citu karšu sistemātisks sakopojums.
anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti).
kakofonija Haotisks skaņu sakopojums (skaņdarbos).
hidromezgls Hidrotehnisku iekārtu sakopojums vienā vietā.
siltumradis Hipotētiska substance, kas nosaka vielas temperatūru (dabaszinātnēs līdz 19. gadsimta sākumam).
ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida. Šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa.
mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem). Līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari). Ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums.
apstrīdēt Iebilst (pret kādiem apgalvojumiem), noraidīt (apgalvojumus), izsakot citādas domas.
uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu).
sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (parasti izsakot novēlējumu un saskandinot glāzes, kausus u. tml.).
asinsgrupa Iedzimta un dzīves laikā nemainīga asiņu īpašība, kuru nosaka eritrocītos esošās olbaltumvielas.
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Iedzīvotāju skaita pieaugums, ko nosaka dzimstība.
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Iedzīvotāju skaita pieaugums, ko nosaka dzimstība.
Iedzīvotāju dabiskā kustība Iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņas sakarā ar dzimstību un mirstību.
Iedzīvotāju dabiskā kustība Iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņas sakarā ar dzimstību un mirstību.
ķemme Iegarena plāksne (matu sakārtošanai) ar, parasti vienādiem, iegriezumiem vienā vai, retāk, abās malās.
sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
iesvilties Iekarst, sakarst.
līnija Iekārta (telegrāfa, telefona u. tml.) sakariem starp diviem vai vairākiem punktiem.
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru vai radiofonijas realizēšanai; arī attiecīgā iestāde, organizācija.
radiomezgls Iekārtu, ierīču kopums radioprogrammu translēšanai un radiosakaru uzturēšanai.
sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
apdobe Iekopta vieta ap koku vai krūmu, kas aptuveni atbilst sakņu izplatības joslai.
sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem, pirkstiem.
ēst Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
priekšnoteikums Iepriekšēju, atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci.
termoanemometrs Ierīce gāzes vai šķidruma plūsmas ātruma mērīšanai, izmantojot sakarību starp plūsmas ātrumu un plūsmā ievietota devēja siltumatdevi.
radiators Ierīce, ar ko iekšdedzes motoros atdzesē sakarsušo šķidrumu.
sideroskops Ierīce, ar ko nosaka magnētiska svešķermeņa (piemēram, dzelzs skaidiņas) atrašanos acī.
Katodstaru lampa (arī caurule) Ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
Katodstaru lampa (arī caurule) Ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
izcēlējs Ierīce, mašīna sakņu izcelšanai no augsnes.
iemuldēties Ierunāties (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums. Kopā sasietu priekšmetu kopums.
iestiprināties Iesakņoties (par augiem). Ieaugt.
pieslēgties Ieslēdzot attiecīgu sakaru sistēmu, padarīt (ko) uztveramu.
brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
Liriskās atvirzes (arī atkāpes) Iespraudums, autora stāstījums (parasti daiļdarbā), kurš nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju un kurā autors izsaka savu attieksmi.
krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
morēna Iežu drupu materiāla (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs, šļūdonis.
Bioloģiskā (arī organiskā) dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbes rezultātā.
Organiskā (arī bioloģiskā) dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbībā.
paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt.
vēsture Ikviens attīstības process dabā, šis process savās secīgajās likumsakarībās.
izmuldēties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
valkāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās
komanda Informācija, kas kādā laikposmā nosaka skaitļotāja darbības gaitu.
lodāmurs Instruments ar sakarsējamu elementu lodēšanai.
karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
Jautājuma teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
Pamudinājuma (biežāk rosinājuma) teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka pamudinājumu.
Rosinājuma (retāk pamudinājuma) teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka rosinājumu.
Stāstījuma teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka vispārīgas atziņas, faktu konstatējumus, situācijas tēlojumus.
izlase Īpaši izraudzītu daiļdarbu, rakstu u. tml. sakopojums.
ažiotāža Īpaši radīts satraukums, intereses sakāpinājums.
sakarsējamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielai), kas ļauj (to) sakarsēt (1).
lielums Īpašība, īpašību kopums, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu.
limits Īpašs lēmums, pavēle, noteikums, kas nosaka (kā) lielumu, skaitu u. tml.
pi Iracionāls skaitlis (3,14159...), kas izsaka riņķa līnijas garuma attiecību pret diametra garumu.
uzlielīt Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīt (kādu, ko), arī uzslavēt.
uzlielīties Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīties.
sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piemēram, kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests. Kriukšķis.
Patenta formula Īss izgudrojuma objekta apraksts, kas ir formulēts saskaņā ar likumu prasībām un nosaka izgudrojuma aizsardzības robežas.
parēmija Īss, aforistisks folkloras sacerējums (parasti sakāmvārds, paruna).
brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens).
Ticības apliecība (arī apliecinājums) Īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums.
asociācija Īstenības atspoguļojumu sakarība, kas rodas, ja kāds atspoguļojums ierosina citus.
sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
noraustīt Īsu brīdi raustīt un pabeigt raustīt (parasti, lai sakārtotu).
kārpa Izaugums (uz auga mizas, lapām, augļiem, saknēm).
kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
slēdzene Izciļņu kopums (gliemeņu) vākos to ciešai sakļaušanai.
izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) simpātijas, pieglaimoties.
iesalasni Izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši.
koksne Izejviela, ko iegūst no nozāģētu koku stumbriem, retāk no zariem, saknēm.
izārdīt Izjaukt, izvandīt (ko saliktu, sakārtotu).
Izlasīt no vāka līdz vākam Izlasīt no sakuma līdz beigām.
atraut Izolēt (no kā, piemēram, valsti, teritoriju), pārtraucot sakarus.
atplest Izplest (ko sakļautu, piekļautu, salocītu).
atvērt Izplest (ko sakļautu, salocītu u. tml.).
uzplest Izplest (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
piemērot Izraudzīties (piemēram, realizējamo likumu, sodu) sakarā ar konkrētu situāciju, konkrētiem apstākļiem.
izmuldēties Izrunāties (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
iet Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
kopā Izsaka darbības pilnīgumu, lielu intensitāti, arī pabeigtību.
vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
kas Izsaka prasību, lai sarunbiedrs atkārto vai paskaidro teikto. Izsaka rosinājumu, lai sarunbiedrs uztver teikto, pievienojas tam.
zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., aizskart (kādu).
izvirzīt Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu). Likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu).
Kur tas dzirdēts! Izsaucas, saka, ja uzzina ko neparastu (parasti negatīvu).
pinkas Izspūrušas, samudžinājušās, arī nesakoptas (matu, bārdas) šķipsnas.
Pavēles izteiksme Izteiksme, kas izsaka pamudinājumu veikt kādu darbību.
Vajadzības izteiksme Izteiksme, kas izsaka vajadzību veikt kādu darbību.
ironija Izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam. Izsmejoša zobgalība.
iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
iesliedēt Izveidot sakarus (starp nervu šūnām, nervu sistēmas daļām).
apsakņoties Izveidot saknes (par spraudeņiem).
pārot Izveidot, sakārtot pa pāriem.
noslāņoties Izveidoties, sakrāties, arī izvietoties slāņveidīgi.
atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties, par patstāvīgu augu.
pretjautājums Jautājums, ko izsaka kā atbildi uz kādu jautājumu.
papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā). Jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju.
Izgudrotāju tiesības Juridisko normu kopums, kas regulē personiskās un mantiskās attiecības, kuras rodas sakarā ar izgudrojumu un racionalizācijas priekšlikumu radīšanu un to izmantošanu.
Kā sacīt jāsaka Kā saka, tā sakot.
sekvestrs Kāda īpašuma lietošanas aizliegums vai ierobežojums, ko valsts interesēs nosaka valsts vara.
partija Kādam mērķim (piemēram, sūtīšanai, pārvietošanai) sakārtots produkcijas kopums.
Diplomātiskā pārstāvniecība Kādas valsts iestāde, kas atrodas citas valsts teritorijā, lai uzturētu ar tās valdību pastāvīgus sakarus.
diplomāts Kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm. Jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks.
grūstuvis Kapājamā dzelzs (piemēram, lapu, sakņu sasmalcināšanai).
megalīts Kapene, kas veidota no lieliem sakrautiem akmeņiem.
Ražošanas koncentrācija Kapitālistiskajās valstīs - process, kurā ražošana, ražošanas līdzekļi un darbaspēks tiek sakopots arvien lielākos uzņēmumos.
Ražošanas koncentrācija Kapitālistiskajās valstīs - process, kurā ražošana, ražošanas līdzekļi un darbaspēks tiek sakopots arvien lielākos uzņēmumos.
ripsis Kāpostu (krustziežu) dzimtas eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām.
sirmene Kāpostu (krustziežu) dzimtas pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos.
tankete Kāpurķēžu kaujas mašīna izlūkošanai un sakariem.
kazaks Karavīrs Sarkanās Armijas īpašā kavalērijas daļā, kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem.
sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piemēram, starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
priekšnieks Karavīru dienesta kategorija, kas nosaka attieksmi pret padotajiem karavīriem.
pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst.
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes). Arī sautēt (1).
sakašņāt Kašņājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī sakārpīt.
Zoba cements Kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu.
Zoba cements Kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu.
gredzens Kauslapu, vainaglapu vai putekšņlapu sakārtojuma veids.
saklasificēt Klasificējot sakārtot, savienot (parādības, faktus, jēdzienus u. tml.).
pārklausīties Klausoties kļūdīties (saklausot, piemēram, citus vārdus).
klusuciešot Klusējot. Nesakot, neizpaužot.
cietēt Kļūt grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
jukt Kļūt nesakarīgam, neskaidram (piemēram, par psihiskām norisēm).
Ieiet (arī ieieties sar.) asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Ieieties asinīs sar. (arī ieiet asinīs) Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Ieiet miesā un asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Ieiet asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Pāriet (arī ieiet, ieieties sar.) asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
nojukt Kļūt pilnīgi nesakarīgam, neskaidram, arī izzust (piemēram, par psihiskām norisēm).
nolīkt Kļūt salīkušam, sakampušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
pārlīkt Kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
uzlīkt Kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
līkt Kļūt salīkušam, sakumpušam, līkam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
šķilties Kļūt tādam, kam, attīstoties saknei, kronis virzās cauri smaganām (par zobiem).
zaudēt Kļūt tādam, kas ir aizmirsis (sakāmo, domu u. tml.).
nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
nocietēt Kļūt, parasti ļoti, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
saknābāt Knābājot savainot, arī sakropļot.
saknābt Knābjot savainot, arī sakropļot.
kodolķīmija Kodolfizikas nozare, kas pētī kodolreakcijas un to galvenās likumsakarības.
celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc tā nociršanas, nozāģēšanas, nolaušanas. Šāda daļa kopa ar saknēm.
koksne Koka stumbra galvenā daļa - audi, kas atrodas starp kambiju un serdi, cietie audi koku vai krūmu zaros, saknēs.
sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa. Šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā.
vītols Kokaugu dzimta, kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, vītoli, apses).
stafilokoki Koki (baktērijas), kuru šūnas ir sakopotas ķeķarveida kaudzītēs.
peldņi Koku zari, stumbri, pludināšanā zuduši baļķi u. tml., kas ir sakrājušies ūdenstilpes krastā.
relācija Komandiera rakstisks ziņojums par sava karaspēka stāvokli vai kaujām. Kaujas varoņdarba apraksts, iesakot kādu apbalvojumam.
standarts Kompetenta valsts orgāna apstiprināts normatīvi tehnisks dokuments, kas nosaka kāda objekta (izstrādājuma, produkcijas) obligātās tehniskās īpašības raksturojums.
dodekafonija Komponēšanas metode, pēc kuras tiek noliegti tonālie sakari starp skaņām un hromatiskās gammas visas 12 skaņas atzītas par pilnīgi līdztiesīgām.
Vilkt kuba sakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli.
Vilkt kuba sakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli.
Vilkt kvadrātsakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
Vilkt kvadrātsakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
ar Kopā ar tās pašas saknes deverbālu lietvārdu norāda uz darbības pastiprinājumu.
savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma. Attiecīgā organizācija.
Visuma modeļi Kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
Krāšņais pupuķis Koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu.
sakost Kožot savainot, arī sakropļot. Kožot nonāvēt.
sarunvārdnīca Krājums, kurā ietverti pa tematiem sakārtotu sarunu paraugi (divās, retāk vairākās valodās).
Vannas krāsns Krāsns, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai sakarsētu ūdeni vannai.
alizarīns Krāsviela, ko iegūst no madaru saknēm vai izgatavo sintētiski.
aizkraut Kraujot novietot, sakraut (aiz kā).
nokraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.). Kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.), sakraut.
kniepķens Kreklu sakta - divas blakus sastiprinātas pogas ar piekariņiem.
pjezoelektriķis Kristālisks dielektriķis, kurā pastāv lineāra sakarība starp elektrisko polarizāciju un mehānisko deformāciju (saspiešanu vai stiepšanu).
Sniega pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniegpārsla.
sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums. Sniega pārsla.
pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu. Šādā veidā darināt (priekšmetu).
abrkasis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes un to pārveidnes, retāk - lapas.
nokaitēt Kurinot ļoti sakarsēt (krāsni, pavardu).
nokurināt Kurinot stipri sakarsēt (krāsni, pavardu). Sakurināt.
arnika Kurvjziežu dzimtas augs, kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
cigoriņi Kurvjziežu dzimtas lakstaugi ar baltu vai iedzeltenu sakni.
Lineārais ātrums Kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
kontraktūra Kustīguma ierobežojums (locītavai) sakarā ar pārmaiņām pašā locītavā vai to aptverošajos audos.
Imaginārā vienība Kvadrātsakne no mīnus viena.
Imaginārā vienība Kvadrātsakne no mīnus viena.
Tīri imaginārs skaitlis Kvadrātsakne no negatīva skaitļa.
Tīri imaginārs skaitlis Kvadrātsakne no negatīva skaitļa.
Tīri imaginārs skaitlis Kvadrātsakne no negatīva skaitļa.
noķemmēt Ķemmējot noglaust, sakārtot (matus).
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
pārķemmēt Ķemmējot sakārtot (parasti matus) pāri (kam), pār (ko).
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu. Uzsukāt.
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
ērcīgs Ķildīgs, arī ātri sakaitināms.
Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā.
dzelzs Ķīmiskais elements - pelēki balts metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā.
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā, piemēram, parādības, priekšmeta) rašanās, izveidošanas un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš cilvēka mūža sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš organisma (dzīvnieka, auga) eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
Pareizs (arī precīzs) laiks Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
Pareizs (arī precīzs) laiks Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
Precīzs (arī pareizs) laiks Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu. Liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
Gludā lakrica Lakrica, kuras saknēm un apakšzemes dzinumiem ir salda garša.
lakrica Lakricsakne (1).
lakrica Lakricsakne (2).
dārzeņi Lakstaugi, kuru sulīgās daļas (saknes, lapas, lapu kātus, augļus) lieto uzturā.
puķumeldrs Lakstaugs ar ložņājošu sakneni, stāvu stublāju un iesārtu ziedu čemuru galotnē.
kopojums Lappusēs sakārtots salikums. Aplauzums.
Saules akmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu. Saulesakmens.
salauzt Laužot sabojāt, sakropļot (piemēram, kaulu). Sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu), laužot (tās) kaulu.
palāses Lejup pilošs, arī lejup tekošs ūdens. Vieta, kurā ir sakrājies šāds ūdens.
kanāls Lenču, tehnisku līdzekļu kopums, piemēram, (telefona, radio, televīzijas) sakariem, enerģijas pārvadei.
sarāpties Lēni, ar grūtībām sakāpt (kur iekšā).
pieleņķis Leņķis, kam viena no malām sakrīt ar kāda daudzstūra malu.
slēdzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgs ciešs runas orgānu sakļāvums.
vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) - par putniem.
blāķis Liela kaudze (parasti nevērīgi salikta, sakrauta).
Neuzvaramā armāda Liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta sakāvi.
Augsnes (arī zemes) kluči Lieli, sakaltuši augsnes gabali.
Zemes (arī augsnes) kluči Lieli, sakaltuši augsnes gabali.
lēvenis Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots).
lērums Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots). Liels (kā) kopums.
zirdzene Liels divgadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros.
sigillārija Liels, izmiris kokveida augs ar taisnu, kolonnai līdzīgu stumbru un lielām šķēpveida (dažreiz līdz 1 m garām) stumbra galotnē vai uz zariem pušķveidā sakārtotām lapām.
Ģeogrāfiskās koordinātas Lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
Astronomiskās koordinātas Lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā.
platība Lielums (telpai), ko nosaka pēc (tās) kvadratūras.
Nezināmais lielums Lielums, kura vērtība jānosaka.
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā ievainot vai sāpīgi sakairināt.
Tehniskās zinātnes Lietišķās zinātnes, kas pētī darba objektus, darba paņēmienus, norises, kuras rodas darba procesā, tehnikas attīstības likumsakarības un tendences, kā arī tās efektīvākās izmantošanas iespējas.
būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu, parasti uz teikuma priekšmeta un izteicēja, sintaktisko sakaru.
nū Lieto, izsakot pamudinājumu (cilvēkam).
laukā Lieto, lai aizstātu verbu, kas izsaka virzību ārā (no kā).
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
arī Lieto, lai izteiktu salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
Sakarā ar (ko) Lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību.
Šajā sakarībā (arī sakarā) Lieto, lai norādītu uz kā sakarību ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
Šajā sakarā (arī sakarībā) Lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
Attieksmē pret (ko) Lieto, lai norādītu uz saistību, sakarību.
salīdzinājums Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu; salīdzinot (2).
salīdzinot Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu. Salīdzinājumā.
Civilprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas civilprocesuālo tiesību normas un kurš nosaka civillietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
kriminālkodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas nosaka, kādas darbības ir kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami noziegumus izdarījušām personām.
Kriminālprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
krimināllikums Likums, kas ietver tiesiskās normas, kuras nosaka kriminālatbildības pamatus un robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus un mērus.
Distributīvais likums Likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
Ķīmisko elementu periodiskais likums Likums, pēc kura ķīmisko elementu atomu elektronu apvalka uz būves periodiskās izmaiņas nosaka ķīmisko elementu īpašību periodisku maiņu.
likumība Likumsakarība.
kordilīne Liliju, dzimtas augs ar stumbra galotnē sakārtotām lineārām lapām.
mandele Limfātisko audu sakopojums gļotādas saistaudos uz robežas starp rīkli, mutes un deguna dobumu.
līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piemēram, grafikā, diagrammā).
mizot Lobīt ārējo apvalku (sakņaugiem, saknēm, augļiem, sēklām).
Atkarīgais (arī netiešais) locījums Locījums, kura formu nosaka saistījums ar citiem vārdiem.
Netiešais (arī atkarīgais) locījums Locījums, kura formu nosaka saistījums ar citiem vārdiem.
Atkarīgais (arī netiešais) locījums Locījums, kura formu nosaka saistījums ar citiem vārdiem.
puscukurbietes Lopbarības bietes, kurām lapu masa ir aptuveni puse no sakņu masas. Attiecīgā lopbarības biešu šķirne.
cekuliņi Lūpziežu dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem, parasti ziliem, ziediem.
velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
Atdot grožus (kādam, arī kāda rokās) Ļaut vadīt, pārvaldīt (citam), atsakoties no vadības.
tveice Ļoti karsts, arī mitrs saules, arī kā degoša sakarsēts gaiss. Ļoti augsta saules, arī kā degoša radīta sakarsētā gaisa, vides temperatūra.
Sacietēt (arī sakalst) ragā Ļoti sacietēt (sakalst).
Sakalst (arī sacietēt) ragā Ļoti sakalst (sacietēt).
nokalst Ļoti sakalst, sacietēt (parasti par zemi).
Sakalst (arī sacietēt) ragā Ļoti sakalst, sacietēt.
nokaitēt Ļoti sakarsēt (parasti metālu, akmeni), sakarsēt (parasti metālu, akmeni) tā, ka (tas) izstaro gaismu.
nokarst Ļoti sakarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
psilofīti Ļoti seni fosili augi ar dakšveidīgi zarotu stumbru, bez saknēm, reizumis arī bez lapām.
tveice Ļoti stiprs (parasti saules, kā degoša, kā sakarsēta) izstarots siltums.
grafoloģija Mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
predestinācija Mācība par to, ka pasaulē visu (arī cilvēka psihes īpašības) nosaka vai nu dieva griba, vai arī kategoriska nepieciešamība.
predestinācija Mācība par to, ka visu iepriekš nosaka dievs.
Dabas mācība Mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par parastākajām dabas parādībām un to likumsakarībām.
likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
modulēt Mainīt fizikālās īpašības (skaņām, to sakopojumiem).
Asaru maisiņš Maisiņš, kurā sakrājas acs dziedzeru izdalītais šķidrums.
linkoss Mākslīga valoda, ko veido matemātiskas zīmes un kas paredzēta sakariem ar citu planētu iedzīvotājiem.
Atsevišķa manta Manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu.
Atsevišķa manta Manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu.
biezenis Masa, ko pagatavo, saspaidot, samaļot vai citādi sasmalcinot augļus, ogas vai saknes.
nomogrāfija Matemātisko sakarību un likumu attēlošana grafiskā veidā. Mācība par šādu attēlošanu.
nomogramma Matemātisko sakarību un likumu grafisks attēlojums.
gēns Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
Atskaites sistēma Materiāla sistēma, attiecībā pret kuru nosaka ikviena cita ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
substrāts Materiālais (lietu, parādību, procesu) eksistences pamats. Elementāru materiālo veidojumu kopums, kuru savstarpējās sakarības nosaka (kā) īpašības.
Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
Mehānistiskais (arī metafiziskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
mehānicisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem. Metaliziskais materiālisms, mehānistiskais materiālisms.
alimenti Materiāls pabalsts, eksistences līdzekļi, kas saskaņā ar likumu jādod kādai personai sakarā ar ģimenes vai adopcijas attiecībām.
slēgmateriāls Materiāls, ko izmanto (kā) ciešai savienošanai, sakļaušanai.
laiks Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar telpu), kas izpaužas likumsakarīgā koordinācijā, kādā parādības nomaina cita citu.
Mātes saknīte Mātsakne.
Mātes saknīte Mātsakne.
zirgaste Matu sakārtojums - pakausī cieši sasieti nesavīti pagari mati.
frizūra Matu sakārtojums.
frizēt Mazgāt, veidot, apgriezt, sakārtot u. tml. (matus). Skūt (bārdu).
atdzist Mazināties, izzust sakarsumam (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni).
apmaisīt Mazliet pamaisot, pārveidot (stāvokļa, sakārtojuma, noslāņojuma ziņā).
iekalst Mazliet sakalst.
aizkapāt Mazliet sakapāt. Iekapāt.
apkarsēt Mazliet sakarsēt.
apkarst Mazliet sakarst.
iekarst Mazliet sakarst. Iesākt kļūt karstam.
piekumpt Mazliet sakumpt.
iekapāt Mazliet, arī vietumis sakapāt.
ieknābāt Mazliet, arī vietumis saknābāt.
pairt Mazliet, daļēji izjukt (par matu sakārtojumu). Mazliet, daļēji atrist (par bizēm).
pakropļot Mazliet, daļēji izkropļot, sakropļot.
paplest Mazliet, daļēji izplest (ko sakļautu, saritinātu u. tml.).
pakrokot Mazliet, daļēji sakrokot.
pakrokoties Mazliet, daļēji sakrokoties.
Dabiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - tonis - pustonis - tonis - tonis - tonis - pustonis.
reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patofizioloģiskās likumsakarības organisma terminālajos stāvokļos un izstrādā ārstēšanas metodes dzīvībai svarīgu orgānu un orgānu sistēmu darbības atjaunošanai.
patoģeogrāfija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izpausmi atkarībā no darba, sadzīves un uzturēs apstākļiem, kurus nosaka ģeogrāfiskie faktori. Ģeogrāfiskā patoloģija.
mašīna Mehānisku, hidraulisku, elektrisku elementu sakopojums lietderīgā darba veikšanai, enerģijas pārveidošanai.
grābstīties Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi, vārdus, lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos. Runāt ko bezsakarīgu, nenozīmīgu.
rīvīte Mēle (gliemežiem), kas ir pārklāta ar rindās sakārtotiem asiem hitīna zobiņiem.
tarakāns Melnais prusaks, virtuves prusaks.
prūsis Melnais vai virtuves prusaks.
melanīns Melns vai tumši brūns, arī dzeltens pigments, kas nosaka augu un dzīvnieku audu krāsu, arī cilvēku ādas krāsu.
Spānijas raudupe Melnsakne.
melodika Melodijai raksturīgu īpašību un likumsakarību kopums.
tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
Mēness akmens Mēnessakmens.
polarimetrs Mēraparāts, ar ko nosaka gaismas polarizācijas pakāpi.
konduktometrs Mēraparāts, ar ko nosaka gāzu un šķidrumu elektrovadītspēju.
triangulācija Mērīšanas metode (piemēram, ģeodēzijā, astronomijā), kurā izmanto sakarību starp trijstūru leņķu lielumu un vienas malas garumu. Mērīšana, kurā izmanto šo metodi.
karāts Mērs dārgmetāla satura raksturošanai - 1/24 tīra dārgmetāla no sakausējuma masas.
dispersija Mērs, ar kuru nosaka lielumu izkliedi ap vidējo lielumu.
abrkasis Metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
amalgama Metāla sakausējums ar dzīvsudrabu.
padeve Metālgriešanas mašīnu suporta, galda u. tml. kustības ātrums, ko parasti izsaka ar milimetriem sekundē.
Krāsainie metāli Metāli un to sakausējumi, izņemot dzelzi un tās sakausējumus.
Krāsainie metāli Metāli un to sakausējumi, izņemot dzelzi un tās sakausējumus.
mīkstlode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai un kam kušanas temperatūra nav augstāka par 400-450 °C.
lode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai.
lodmetāls Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai. Lode [2].
Metālu aktivitātes rinda Metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas.
Metālu aktivitātes rinda Metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas.
Metālu aktivitātes rinda Metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas.
stienītis Metālu sakausējums (neliela stieņa formā), ko izmantoja par maksāšanas līdzekli.
pirofors Metālu sakausējums, kas neliela trieciena, berzes iedarbībā rada dzirksteles.
baltmetāls Metālu sakausējums, kas sastāv galvenokārt no vara un niķeļa.
segregācija Metālu sakausējumu ķīmiskā sastāva neviendabīgums.
pirometalurģija Metālu un metālu sakausējumu iegūšanas un attīrīšanas procesu kopums, kas noris augstā temperatūrā un ir saistīts ar metāla atrašanos šķidrā stāvoklī.
Krāsainā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Krāsainā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Melnā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Melnā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
polārogrāfija Metode, ar ko nosaka izšķīdinātu vielu dabu un koncentrāciju.
Mieta sakne Mietsakne.
Mieta sakne Mietsakne.
Seskansu mieži Mieži ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids.
pankūka Mīklas izstrādājums, ko gatavo (atsevišķu lielāku vai mazāku plācenīšu veidā), cepot uz pannas sakarsētā taukvielā.
siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, biezpienu iedrupinot sakarsētā pienā.
kapitulācija Militārs nolīgums, ko noslēdz uzvarētājs ar sakauto pretinieku par karadarbības pārtraukšanu.
Kautrā mimoza Mimoza ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas.
Kautrā mimoza Mimoza ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas.
agregāts Minerālu sakopojums, kas ietilpst iežos, rūdās u. tml.
konkrēcijas Minerālu veidojumi, sakopojumi, kas rodas nogulumu iežos un kam parasti ir apaļa vai ieapaļa forma.
Dabiskais minors Minora skaņkārtās paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - pustonis - tonis - tonis - pustonis - tonis - tonis.
vilkacis Mitoloģiskos priekšstatos, pasakās - cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem.
postfikss Morfēma, kas atrodas aiz vārda saknes (piemēram, piedēklis, galotne).
piedēklis Morfēma, kas atrodas starp vārda sakni un galotni.
čemurs Mudžeklis, ko parasti veido zari, saknes.
radikulīts Muguras smadzeņu nervu saknīšu iekaisums.
skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) - sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
pragmatisms Mūsdienu subjektīvā ideālisma virziens, kas patiesības nozīmi nosaka pēc tās praktiska derīguma.
parkinsonisms Muskuļu stīvums, kustību ierobežojums, palēnināšanās un trīce, kas rodas sakarā ar galvas smadzeņu bojājumu.
saksofonists Mūziķis, kas spēlē saksofonu.
ruskuss Mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni.
pandāns Mūžzaļš kokveidīgs tropu augs ar lielām ādainām lapām, augļiem - kauleņiem vai ogām, bieži stakļa saknēm.
magnolija Mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem.
naktssvece Naktssveču dzimtas lakstaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, ar ziediem garos ķekaros.
stiebriņš Neapstrādāts garšķiedras linu produkts, pēc kā nosaka to daudzumu.
tukšaine Neapstrādāts, neizmantots klajums. Zemes platība, kur ir nabadzīga augu valsts. Pēc postījuma nesakopta, neizmantota zeme.
likties Nedarīt, nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
apknābāt Nedaudz saknābāt (vairākās vietās vai visapkārt).
Gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
Gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
Sēdēt (arī gulēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
nejaušība Negaidīts, neparedzēts gadījums, notikums. Negaidīta, neparedzēta apstākļu sakritība, sagadīšanās.
mape Neiesietu iespieddarbu (parasti reprodukciju) krājums, sakopojums, kas ievietots šādā priekšmetā.
neizteicams Neizsakāms (2).
nepasakāms Neizsakāms (2).
doma Neizsakot balsī, sevī.
Mūžīgais šahs Neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus.
raudze Neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
linlape Neliels daudzgadīgs santalaugu dzimtas lakstaugs ar tievām, ložņājošām saknēm, kailiem, taisniem stumbriem un lineārām vai lineāri lancetiskām lapām.
Baltā akācija Neliels tauriņziežu dzimtas koks ar baltiem, smaržīgiem, ķekaros sakārtotiem ziediem. Robīnija.
Baltā akācija Neliels tauriņziežu dzimtas koks ar baltiem, smaržīgiem, ķekaros sakārtotiem ziediem. Robīnija.
Čemuru neļķes Neļķes, kuru ziedi sakopoti čemuros.
virza Neļķu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gulošu vai pacilu stublāju, pretējām lapām un baltiem ziediem.
gauri Neļķu dzimtas viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles).
saknosīties Nemierīgi sakustēties. Kļūt, parasti pēkšņi, nemierīgam.
nenoteicams Nenosakāms.
mērskaitlis Nenosaukts skaitlis, kas izsaka, cik reizes mērījamais lielums ir lielāks par mērvienību.
zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, arī sakņaugu lapas), ko izēdina lauksaimniecības dzīvniekiem.
cēlonība Nepieciešamais sakars starp parādībām, no kurām viena nosaka otru.
signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
ganglijs Nervu šūnu, šķiedru un tām apkārt esošo audu sakopojums.
atmuldēt Nesakarīgi, nesaprotami atbildēt.
murgot Nesakarīgi, neskaidri runāt nesamaņā.
bezsakarīgs Nesakarīgs.
juceklis Neskaidrība, nesakarība.
putrojums Neskaidrība, nesakarība.
juceklīgs Neskaidrs, nesakarīgs.
aplinkus Netieši, neizsakot domu līdz galam.
sarauties Neviļus, negribēti strauji sakustēties, nodrebēt (parasti kā negaidīta iedarbībā).
ciesa Nezāle ar sīkstām, cietām saknēm. Vārpata.
zākāties Nicīgi, nievīgi izsakoties, paust savu attieksmi (pret kādu, retāk pret ko). Pelt, nievāt (kādu), ņirgāties (par kādu, retāk par ko).
nihroms Niķeļa, hroma, dzelzs un mangāna sakausējums.
sleja No ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu.
Galvenā sakne No dīgļsaknes attīstījusies sakne, no kuras atiet vairāk attīstītās sānsaknes.
Galvenā sakne No dīgļsaknes attīstījusies sakne, no kuras atiet vairāk attīstītās sānsaknes.
kapele No kaulu pelniem sapresēts kausiņš, ko izmanto sudraba un zelta daudzuma noteikšanai sakausējumos.
vācele No koka mizas, saknēm vai zariem darināts trauks ar vāku.
dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās savas saknes, bet īsto lapu vietā vēl ir dīgļlapas.
širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
apcirst Nocirst (piemēram, kokam zarus, saknes visapkārt).
apcirknis Nodalījums (parasti klētī vai pagrabā graudu, miltu, sakņu u. tml.) uzglabāšanai.
tirgoties Nodarboties ar tirdzniecību. Uzturēt tirdznieciskus sakarus.
uzņemt Nodibināt (sakarus).
nosūtīt Nodot aiznešanai, aizvešanai, pārraidīšanai (piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību).
aizsūtīt Nogādāt (ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību).
izgaršot Nogaršojot ēdienu, dzērienu, pilnīgi sajust, atšķirt (garšu). Lēni, ar baudu ēst, dzert (ko), nosakot garšu.
applukt Nokrāsoties, sakrāšoties (piemēram, mazgājot ko kopā ar krāsainu audumu).
nokravāties Nokravājot, novācot ko, sakārtot, piemēram, telpu, atbrīvot kādu virsmu.
Sabiedriskais nopēlums Nopēlums, ko tiesa publiski izsaka vainīgajam, vajadzības gadījumā darot to zināmu sabiedrībai.
līdzi Norāda uz (priekšmetu, parādību) saistību, sakarību, kopā ar.
pēc Norāda uz mērvienību, mēru, saskaņā ar kuru ko nosaka.
ar Norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (ķermeņa daļa) ir bojāta, sakropļota.
no Norāda uz to, kas ierobežo, arī precizē, nosaka parādības, pazīmes, arī darbības, stāvokļa nojēgumu.
no Norāda uz to, kas izraisa, nosaka (kā) pazīmi, kādu parādību, stāvokli.
cits Norāda uz vairāku cilvēku, priekšmetu, parādību savstarpēju sakaru, secību.
ārpus Norāda, ka kas atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu, neatkarīgi no kā.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
aiz Norādot vietu, kuras aizmugurē priekšmets atrodas, izsaka šī priekšmeta pazīmi.
apraustīt Noraustot uz leju (visapkārt vai vairākās vietās), sakārtot.
pārvedums Norēķins, ko kārto ar kredītiestāžu un sakaru uzņēmumu starpniecību.
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (organismā), kas nosaka tā funkcionēšanas īpatnības, spējas (parasti kādā laikposmā).
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (priekšmetiem, veidojumiem u. tml.), kas nosaka (to) funkcionēšanu, kvalitāti (parasti kādā laikposmā).
statūts Normatīvs akts, kas nosaka (valsts, kooperatīva vai sabiedriska uzņēmuma, iestādes, organizācijas, arī starptautiskas organizācijas) tiesisko stāvokli.
normatīvs Normu kopums. Dokuments, kurā noteiktā sistēmā ir sakopotas normas.
drapēt Norobežot, aizsegt (ko) ar sakrokotu materiālu (parasti ar audumu).
parole Norunāts vārds, skaitlis, ko nosauc, lai sakaru dienests identificētu tālruņa abonentu.
konjunktūra Nosacījumu kopums to savstarpējā cēloņsakarībā, radušies apstākļi, pagaidu situācija, lietu stāvoklis.
nobloķēt Noslēgt, neatļaut izmantot (piemēram, ceļu, sakaru līniju).
atrauties Nošķirties, atsvešināties (no kā), zaudēt ciešos sakarus. Palikt savrup.
Nošu atslēga Nošu raksta zīme, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā.
nomuldēt Noteikt, pateikt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu). Norunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
gamma Noteiktā intervālu secībā sakārtota pakāpeniska skaņu rinda oktāvas apjomā.
princips Noteikta pārliecība, noteikts uzskats, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, attieksmi pret īstenību.
radioprogramma Noteiktā secībā sakārtoti radioraidījumi. Šādu radioraidījumu uzskaitījums. Attiecīgais iespieddarbs.
klasifikators Noteiktā veidā sakārtotu, grupētu uzziņu rādītājs.
pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kādu materiālu, priekšmetu) kopums.
secība Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita.
komplekts Noteiktam uzdevumam paredzētu, piemēram, priekšmetu, pilnīgs sakopojums.
konsekvence Noteiktība, mērķtiecība, arī nelokāmība (piemēram, spriedumos, rīcībā). Loģiska pamatotība, likumsakarība.
uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums, sakarība. Arī struktūra.
koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē). Kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam).
nostāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko), noteikta attieksme (pret ko). Viedoklis (kādā jautājumā), kas nosaka rīcību, izturēšanos.
konsekvents Noteikts, mērķtiecīgs, arī nelokāms (piemēram, spriedumos, rīcībā). Loģiski pamatots, likumsakarīgs.
spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo (ar sabiedriskiem vai ekonomiskiem mērķiem nesaistītu vai netieši saistītu) rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
kondīcija Noteikums par (piemēram, preces, produkcijas) īpašībām, kuras nosaka līgumslēdzējas puses vai normatīvi.
apkopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (apģērbu, apavus, mašīnas, darba rīkus).
piekopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (priekšmetus).
sakopt Notīrīt, salabot, sakārtot lietošanai.
temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.
izvērtēt Novērtēt (katru faktu, notikumu u. tml.) noteiktā kopsakarībā.
ieziemot Novietot īpaši sagatavotā vietā (dārzeņus, sakņaugus) uzglabāšanai ziemā.
savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība. Būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
metonīmija Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību ciešu sakaru. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
rangs Numurs, ar ko apzīmē kādu no noteiktā veidā sakārtotām variantēm.
vienošanās Oficiāls akts, kas nosaka savstarpējas saistības (piemēram, valstu starpā).
reglaments Oficiālu noteikumu kopums, kas detalizēti nosaka valsts orgānu, iestāžu, organizāciju darbību.
plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
translācija Olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
kristāloptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanās likumsakarības kristālos.
polariskops Optiska ierīce, ar ko nosaka gaismas polarizācijas pakāpi.
dzimumorgāni Orgāni, kas nosaka indivīda dzimumu un veic apaugļošanas funkcijas.
pektīnvielas Organiskas vielas, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā. Pektīni.
pektīni Organiskas vielas, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā. Pektīnvielas.
nogulas Organisko un neorganisko vielu sakopojums, kas rodas fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu rezultātā un parasti ir ģeoloģiski jauns veidojums.
radioklubs Organizācija, kas sagatavo sakaru un radiolokācijas speciālistus tautas saimniecības vajadzībām. Arī radiosporta un radioamatierisma centrs.
raksts Ornamentāls (kā) rotājums, kas sastāv no regulāri sakārtotām līnijām, krāsu laukumiem u. tml.
kvadrātsakne Otrās pakāpes sakne no skaitļa.
ieaugties Paaugt un iesakņoties (par augiem).
laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist.
pakuplināt Padarīt kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu).
kuplināt Padarīt kuplu vai kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu).
atvēsināt Padarīt mazāk sakarsušu (ķermeni, ķermeņa daļās), radīt vēsuma sajūtu.
izalot Padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem. Augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm.
alveola Padziļinājums, iedobums žoklī, kur atrodas zoba sakne.
vēsture Pagātne (1). Pagātnes notikumi, to kopsakarības, kas atspoguļojas cilvēka apziņā.
apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās). Paklausīties, ko saka citi.
savilkties Pakāpeniski izveidoties, arī sakoncentrēties (kādā vietā, vidē) - par mākoņiem, miglu u. tml. Pakāpeniski apmākties (par debesīm).
pakavsakta Pakavveida sakta.
nolemtība Pakļautība kam nenovēršamam. Pakļautība kam likumsakarīgam.
sakurt Palielināt, parasti ievērojami (psihes darbības, psihiska stāvokļa) intensitāti. Arī sakurināt (4).
Aizslīdēt gar ausīm Palikt nesaklausītam, neuztvertam.
Paskriet (arī aizslīdēt, paslīdēt) gar ausīm Palikt nesaklausītam, neuztvertam.
Paslīdēt (arī aizslīdēt, paskriet) gar ausīm Palikt nesaklausītam, neuztvertam.
Paskriet (arī aizslīdēt, paslīdēt) gar ausīm Palikt nesaklausītam, neuztvertam.
amortizācija Pamatfondu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos. Šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas pašizmaksu.
satversme Pamats (kā pastāvēšanai, darbībai). Kopsakarība (piemēram, starp kādām parādībām, darbībām).
metrika Pamatsakarība, kas nosaka četrdimensiju telpas ģeometriskās īpašības.
iekrāt Pamazām, pakāpeniski sakrāt.
sagumdīt Pamudināt (ko darīt). Arī sakūdīt.
sakaunināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sakaunas.
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (1).
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (2).
sakņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakņojas (2).
sakuplināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakuplo (1).
sakuplināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakuplo (2).
sakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakustas (1).
iesakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) ieaug, izveido saknes.
sakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes, arī aug kādā vidē.
samizot Panākt, ka (kāds) ievērojami zaudē (piemēram, sacensībās). Arī sakaut (bruņotā cīņā).
iejaukt Panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (parasti riskantā pasākumā). Panākt, ka (kādam) izveidojas saistības, sakari (ar ko), parasti bez (viņa) aktīvas darbības.
pakļaut Panākt, ka (kas), parasti cēloniski, nosaka (ko citu), padara (to) atkarīgu (no kā cita). Būt tādam, kas nosaka (ko citu), no kā ir atkarīgs (kas cits).
atraut Panākt, ka pārtrauc sakarus (ar sabiedrisku kustību, virzienu u. tml.).
izdabūt Panākt, ka pasaka. Izzināt (ko no kāda).
atvēsināties Panākt, ka rodas vēsuma sajūta (par sakarsušu cilvēku). Kļūt vēsākam (par ķermeni, ķermeņa daļām).
karsēt Panākt, ka stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti), ļaut, lai stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti).
vilknadze Panātru dzimtas lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem.
hidrolokācija Paņēmieni, ar kuriem nosaka ķermeņa atrašanās vietu ūdenī, izmantojot no ķermeņa atstarotos skaņas signālus.
strauspaparde Paparde ar garām, piltuvveidīgi sakārtotām plūksnainām lapām.
saldsaknīte Paparde ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām.
degt Par daudz sakarst (par to, ko cep vai uz kā cep).
kūpēt Par sakarsušu, arī mitru ķermeni, tā daļām.
šņākt Par strauji plūstošu tvaiku, arī par, parasti sakarsētu, verdošu, šķidrumu.
indukcija Parādība augstākajā nervu darbībā, kad viens nervu process izraisa citu. Likumsakarīgas attiecības starp ierosu un aizturi.
resorisms Parādība, kad starp resoriem nav pietiekami ciesu sakaru, sadarbības, kad netiek ievērota resoru kompetence.
supletīvisms Parādība, kad viena vārda dažādas gramatiskās formas tiek darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem.
Pjezoelektriskais efekts Parādība, ko nosaka elektriskās polarizācijas un mehāniskās deformācijas saistība dažos dielektriķos (pjezoelektriķos).
likumsakarība Parādību iekšējā, būtiskā sakarība.
likums Parādību iekšējais būtiskais sakars, kas nosaka parādību nepieciešamo attīstību.
nepieciešamība Parādību īpašība, ko nosaka šo parādību iekšējā būtība, savstarpējie sakari un to mijiedarbība.
asociācija Parādību kopa, grupa, sakārtojums.
elektromagnētisms Parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību ciešais sakars.
apstāklis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
parādjūgs Parādnieka pilnīga vai daļēja atkarība no parāda devēja, kreditora sakarā ar nepieciešamību maksāt parāda procentus, dzēst pamatsummu. Arī parādu kalpība.
pārspīlēt Pārāk (ko) izvēršot, izceļot, sakāpinot u. tml., panākt, ka (kas) tiek samākslots, parādīts īstenībai neatbilstoši.
pārkalst Pārāk izkalst, sakalst.
pārkaltēt Pārak izkaltēt, sakaltēt.
pārkaļķot Pārāk sakaļķot.
pārkaitēt Pārāk sakarsēt.
pārkarst Pārāk sakarst (parasti par priekšmetu, vielu).
pārkarst Pārāk sakarst tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sakne Parasti savienojumā «funkcijas sakne»: punkts, kura funkcijas vērtība ir nulle. Funkcijas nulle.
pasaka Parasti savienojumā «literārā pasaka»: daiļdarbs, kam raksturīga fantastika, sižeta un tēlu tuvība šādam vēstītājas folkloras sacerējumam. Attiecīgais daiļliteratūras žanrs.
sakārdināties Parasti savienojumā «ļauties sakārdināties»: ļaut sevi sakārdināt.
sakne Parasti savienojumā «vienādojuma sakne»: reāls vai komplekss skaitlis, kas apmierina doto vienādojumu.
ekonomika Parasti savienojumā ar «zinātne»: sabiedrisko zinātņu nozare, kas pētī kategorijas un likumsakarības ražošanā, sadalē, maiņā un patēriņā.
gums Paresnināta (auga saknes) daļa.
pārfrāzēt Pārgrozīt (parasti zināma, populāra dzejoļa, sakāmvārda, dziesmas u. tml.) vārdus, lai tie iegūtu citu pamatdomu, jēdzienisku saturu.
saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos). Pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām).
revīzija Pārmeklēšana; sakārtošana, izskatot, izšķirojot ko.
nacionalizēt Pārņemt (privāto īpašumu, piemēram, ražošanas rīkus un līdzekļus, zemi, bankas, sakaru līdzekļus) valsts īpašumā.
aiznest Pārraidīt (par sakaru līdzekļiem).
nest Pārraidīt (par sakaru līdzekļiem).
apspriest Pārrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus.
uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku karā, bruņotā sadursmē).
Modāli voluntatīvās partikulas Partikulas, kas teikumā izsaka dažādas runātāja gribas izpausmes.
iejaukties Pārtraukt (parasti sarunu), izsakot savas domas.
atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību (ar ko). Novērsties (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
atšķelties Pārtraukt sakarus, saistības (ar kādu personu, sabiedrības grupu). Nošķirties (no kā).
saņemties Pārvarot inertumu, laiskumu u. tml., sakopot spēkus, gribu, sasparoties (kādas darbības veikšanai, uzlabošanai u. tml.).
Brīnumu pasakas Pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā.
Brīnumu pasakas Pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā.
Literārā pasaka Pasakas formā, ar pasakai raksturīgu sižetu veidots daiļdarbs.
Sadzīves pasakas Pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli.
Sadzīves pasakas Pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli.
Dzīvnieku pasakas Pasakas, kur galvenie varoņi ir dzīvnieki.
Septiņjūdžu (arī simtjūdžu) zābaki Pasakās, teikās - zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties.
Pasaku kamols Pasaku kopums, ko kāds zina.
pelnrušķīte Pasaku tēls - čakla, godīga, grūtā fiziskā darbā izkalpināta pameita.
muļķītis Pasaku tēls - trešais tēva dēls.
leiputrija Pasaku, fantāzijas zeme, kurā ir galvenokārt bez darba iegūstama, parasti ēdienu un dzērienu, pārpilnība.
avantūra Pasākums, darbība, kuras rezultāti atkarīgi no nejaušības (nevis no attīstības likumsakarībām).
Pozitīvā eigēnika Pasākumu kopums, lai pavairotu vai saglabātu gēnus, kuri nosaka vēlamo fenotipu.
Padot (arī pasniegt) roku Pasniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
attiecība Pastāvīgi, noteikti personiski sakari (starp cilvēkiem), savstarpēja izturēšanās.
upuris Pašaizliedzīga atsacīšanās no kā kāda labā, kāda mērķa dēļ. Tas, no kā (kāds) pašaizliedzīgi atsakās, ko pašaizliedzīgi dara, atdod kāda labā, kāda mērķa dēļ.
uzupurēties Pašaizliedzīgi ko darīt, atsakoties no kā, liedzot ko sev cita labā. Arī ziedoties.
izmuldēt Pateikt, izrunai (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
paldiesot Pateikties, vairākkārt sakot «paldies».
Konkrētā patiesība Patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem.
Konkrētā patiesība Patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem.
Vispārīgā patoloģija Patoloģijas nozare, kas pētī slimību norišu likumsakarības.
sakodums Paveikta darbība --> sakost (1). Sakožot radīta brūce, saspiedums.
sakasījums Paveikta darbība, rezultāta --> sakasīt (1).
sakaltums Paveikta darbība, rezultāts --> sakalst (1).
sakalums Paveikta darbība, rezultāts --> sakalt (1).
sakāpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakāpināt (1).
sakāpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakāpināt (2).
sakarsējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarsēt (1).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst (1).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst (2).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst (3).
sakārtājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtāt.
sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (1).
sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (2).
sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (3).
sakasījums Paveikta darbība, rezultāts --> sakasīt (2).
sakausējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1). Viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
sakniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakniebt.
sakņojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakņot (1), sakņoties (1).
sakņojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakņot (2), sakņoties (2).
sakņupums Paveikta darbība, rezultāts --> sakņupt.
sakompilējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakompilēt.
sakoncentrējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakoncentrēt (1).
sakoncentrējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakoncentrēt (2).
sakonstruējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakonstruēt.
sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (1). Kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (2).
sakrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> sakraut, sakrauties.
sakritums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrist (3).
sakrokojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrokot.
sakropļojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakropļot (1).
sakrustojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot [1].
sakrustojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot [2] (1).
sakrustojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot [2] (2).
sakuplojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakuplot (1).
sakuplojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakuplot (2).
sakusums Paveikta darbība, rezultāts --> sakust (1).
sakusums Paveikta darbība, rezultāts --> sakust (2).
sakustinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (1).
sakustinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (2).
sakustinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (3).
sasukājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasukāt. Noteikts matu sakārtojums.
saraustīt Pavelkot, pagrozot u. tml., sakārtot (apģērba gabalu).
dzimums Pazīmju kopums, kas nosaka organismu iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos.
konverģence Pazīmju tuvināšanās, sakrišana (kam atšķirīgam, savstarpēji neatkarīgam).
atteikt Paziņot, ka atsakās (no kā agrāk pasūtīta, apsolīta).
rinda Pēc noteikta principa sakārtots vielu kopums.
ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (piemēram, mākslas darbu, vēsturisku materiālu) kopums. Šādu materiālu izkārtojums.
izvest Pēc noteiktiem likumiem, kārtulām izveidot jaunu (parasti matemātisku) sakarību no dotajām sakarībām.
Pusvārdā apstāties (arī apklust u. tml.) Pēkšņi apklust, neizsakot iesākto līdz galam; nepilnīgi izteikt (ko).
iecirst Pēkšņi asi, sāpīgi sakairināt. Pēkšņi izraisīt asas sāpes.
sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
piesūtīt Piegādāt (parasti ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību).
Ļoti patīkami! Pieklājības teiciens, ko saka iepazīstoties.
koksagīzs Pienenei līdzīgs kurvjziežu dzimtas augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku.
aizkustināt Pieskaroties ierosināt kustību, iesākt kustināt. Iekustināt, sakustināt.
leģēt Pievienot (metālam vai metālu sakausējumam, arī nemetālam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
piebalsot Pievienoties (kādam, kāda teiktajam), izsakot tādu pašu vai līdzīgu domu.
ieruna Piezīme, papildinājums, ar ko izsaka nepievienošanos kam, citādas domas vai ieskatus. Arī iebildums.
spodrība Pilnīga tīrība, sakoptība.
izspriest Pilnīgi izrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus.
sasakņoties Pilnīgi piepildīties ar augošu augu saknēm.
urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī īpašas telpiski materiālas un arhitektoniskas vides - pilsētas - veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
peisaki Pinkainas, nesakoptas matu šķipsnas.
vijums Pinot, cirtojot u. tml. (matu šķipsnas), veidots (matu) sakārtojums.
raudzības Pirmais apciemojums pie jaundzimušā un mātes sveikšana sakarā ar bērna piedzimšanu.
patina Plāna, parasti zaļa, tumšbrūna, zila, kārta, kas gaisa mitruma iedarbībā vai speciālā apstrādē rodas uz priekšmetiem, kuri izveidoti (parasti) no vara vai tā sakausējumiem.
gremzdi Plāni nokasīta (augļa, saknes vai koksnes) kārtiņa. Tālākai apstrādāšanai sasmalcināta (augļu vai ogu) masa.
ģenerālplāns Plāns, kas nosaka (pilsētas, apdzīvotas vietas, uzņēmuma) attīstību ilgākā laika posmā.
atplēst Plēšot attaisīt, atvērt (piemēram, ko salīmētu, arī sakļautu).
uzplēst Plēšot attaisīt, atvērt u. tml. (piemēram, ko salīmētu, sakļautu). Atplēst (2).
saplēst Plēšot, kožot savainot, arī sakrāpjot. Plēšot, kožot nonāvēt.
saplosīt Plosot savainot, arī sakropļot. Plosot nonāvēt.
sapļaut Pļaujot savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
partija Politiska organizācija, kurā apvienojusies visaktīvākā šķiras, sociālās grupas daļa un kura pauž šīs šķiras, sociālās grupas intereses, vada to uz noteiktu mērķu un ideālu sasniegšanu.
sapost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, platību). Arī sakārtot, sagatavot (ko) lietošanai.
dubultšahs Pozīcija (šaha spēlē), kurā karalim vienlaicīgi piesaka šahu divas figūras.
instrumentālisms Pragmatisma paveids, kas idejas un jēdzienus aplūko nevis kā objektīvās īstenības atspoguļojumu, bet gan kā mākslīgus rīkus (instrumentus) subjektīvās pieredzes sakārtošanai.
uzvara Pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē). Veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
radiopārtveršana Pretinieka radiosakaru sistēmas atklāšana, raidījumu uztveršana un to fiksēšana.
demaršs Pretrīcība (diplomātijā) sakarā ar kādu notikumu. Dokuments, kurā pausta šāda pretrīcība.
metāls Priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma.
sajūta Priekšmetu un parādība atsevišķu īpašību subjektīvs atspoguļojums smadzenēs sakarā ar analizatoru darbību, ko izraisa ārējās un organisma iekšējās vides kairinātāju iedarbība uz receptoriem.
nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest. Siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām).
zārds Primitīva koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka. Šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
nacionalizācija Privātā īpašuma (piemēram, ražošanas rīku un līdzekļu, zemes, banku, sakaru līdzekļu) pārņemšana valsts īpašumā.
tīģeļprocess Process, kurā, parasti metālu, kausē, sakausē vai karsē tīģeļos.
lieta Procesuālā darbība, norise kādā jautājumā (sakarā ar kādu notikumu, pret kādu personu). Tiesas process.
unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu.
Simptomātiskās psihozes Psihiski traucējumi, kas radušies sakarā ar dažādām somatiskām slimībām, infekcijas slimībām un intoksikāciju un ir viens no pamatslimības simptomiem.
daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka indivīda attieksmes pret apkārtni, reakciju uz dažādām parādībām. Raksturs.
sēras Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kas ir saistīts ar dziļām bēdām, ciešanām, skumjām, parasti sakarā ar kāda nāvi. Šāda psihiska (emocionāla) stāvokļa izpausme.
Jaunrades psiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka jaunrades procesa likumsakarības.
psihofizika Psiholoģijas nozare, kas pētī kairinājumu un sajūtu sakarus.
psihofizioloģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sakarus starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem.
Sociālā psiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes. Sociālā psiholoģija.
blamāža Publisks apkaunojums, sakompromitēšanās. Apkaunojošs notikums.
Funkcijas nulle Punkts, kurā funkcijas vērtība ir nulle. Funkcijas sakne.
fokuss Punkts, kurā sakopojas gaismas staru kūlis, izejot caur optisko sistēmu.
melnkāja Puve, kas skar augu daļas, kuras robežojas ar augsni un sakņu sistēmu.
Kvantu elektronika Radiofizikas nozare, kas pētī elektromagnētiskā starojuma rašanos, pastiprināšanu un reģistrāciju, izmantojot kvantu likumsakarības.
radiotranslācija Radioprogrammu pārraide pa vadu sakaru sistēmu.
radioavīze Radioraidījums, kas pēc materiāla sakārtojuma atgādina avīzi.
radioseanss Radiosakaru seanss.
radiooperators Radiosakaru sistēmas operators.
apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests). Atskanēt šādam troksnim.
skriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests). Atskanēt šādam troksnim. Kriukšķēt.
sprauslāt Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
radiobāka Raidstacija, kas raida radiosignālus, pēc kuriem lidaparāti, kuģi nosaka savu atrašanās vietu, kursu.
kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
nekrologs Raksts, kurš uzrakstīts sakarā ar kāda cilvēka nāvi un kurā raksturota viņa dzīve un darbība.
raksturlīkne Raksturīga (kā) lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piemēram, grafikā, diagrammā).
kopsakarība Raksturīga savstarpēja sakarība, raksturīgas attieksmes (starp ko). Kopsakars.
kopsakars Raksturīgs savstarpējs sakars, raksturīgas attieksmes (starp ko). Kopsakarība.
krevele Raupja, atmiruši norobežota ādas vai gļotādas kārta. Sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
Transcendenti skaitļi Reāli skaitļi, kas nav saknes algebriskiem vienādojumiem ar veseliem koeficientiem (piemēram, π, e, ln 2).
uguns Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā. Arī liesma, liesmu kopums.
sapnis Redzes, retāk dzirdes tēli, kas parādās miegā sakarā ar atsevišķu galvas smadzeņu apvidu pastiprinātu darbību, kamēr ar apziņu saistītie smadzeņu rajoni atrodas aiztures stāvoklī.
referents Referāta autors, kas parasti to nolasa vai izsaka brīvā runā, apspriedē, sanāksmē, konferencē, kongresā u. tml.
rindoties Refl. --> rindot. Tikt rindotam. Būt novietotam, sakārtotam rindā.
sakabināties Refl. --> sakabināt (1). Tikt sakabinātam.
sakaisīties Refl. --> sakaisīt. Tikt sakaisītam.
sakāpināties Refl. --> sakāpināt (1). Tikt sakāpinātam.
sakāpināties Refl. --> sakāpināt (2). Tikt sakāpinātam.
saklāties Refl. --> saklāt. Tikt saklātam.
sakļauties Refl. --> sakļaut (1). Tikt sakļautam.
sakļauties Refl. --> sakļaut (3). Tikt sakļautam. Saliedēties [2].
sakniebties Refl. --> sakniebt (1).
sakomplektēties Refl. --> sakomplektēt (2). Tikt sakomplektētam.
sakoncentrēties Refl. --> sakoncentrēt (1). Tikt sakoncentrētam.
sakopoties Refl. --> sakopot (1): tikt sakopotam.
sakopoties Refl. --> sakopot (2). Tikt sakopotam.
sakosties Refl. --> sakost (3).
sakrampēties Refl. --> sakrampēt (2). Tikt sakrampētam.
sakrāsoties Refl. --> sakrāsot (2).
sakrāties Refl. --> sakrāt (1). Tikt sakrātam.
sakrāties Refl. --> sakrāt (2). Tikt sakrātam.
sakratīties Refl. --> sakratīt (1). Tikt sakratītam.
sakrauties Refl. --> sakraut. Tikt sakrautam.
sakrokoties Refl. --> sakrokot. Tikt sakrokotam.
sakrunkoties Refl. --> sakrunkot (1). Tikt sakrunkotam.
sakrunkoties Refl. --> sakrunkot (2). Tikt sakrunkotam.
sakrustoties Refl. --> sakrustot (2). Tikt sakrustotam.
sakrustoties Refl. --> sakrustot [1]. Tikt sakrustotam.
sakrustoties Refl. --> sakrustot [2] (1). Tikt sakrustotam.
sakulties Refl. --> sakult (1). Tikt sakultam.
sakulties Refl. --> sakult (2). Tikt sakultam.
ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību un daļu, transportlīdzekļu u. tml.) sakārtojums kopīgai darbībai. Šāds (piemēram, sportistu) sakārtojums.
Disciplinārais reglaments Reglaments, kas nosaka militārās disciplīnas pamatus.
sakabināties Reti. --> sakabināt (2). Tikt sakabinātam.
sakumpums Rezultāts --> sakumpt.
norīdīt Rīdot suņus, panākt, ka tie uzbrūk (kādam) un parasti sakož (to).
slota Rīks (piemēram, telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai - vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
plest Ritināt, arī locīt vaļā, klāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
dzeguļi Ritmiski sakārtoti rotājumi, izciļņi dzegā (1).
rīvenis Rīvētu sakņu vai augļu biezenis.
Progresīvais (arī aktīvais, revolucionārais) romantisms Romantisma tendence (daiļliteratūrā), kurai raksturīgi mēģinājumi rast indivīda sakarus ar sabiedrību, lai to pārveidotu.
samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties; sakūdīt.
ornaments Rotājums, kam raksturīgi pēc simetrijas, ritma u. tml. likumiem sakārtoti elementi, kuriem ir ģeometriska vai vairāk vai mazāk stilizēta dabas objektu forma.
ekscentrs Rotējoša (mašīnas, mehānisma) diskveida detaļa, kuras rotācijas ass nesakrīt ar diska centru.
plūme Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem.
Galda runa Runa, ko saka kāds no maltītes dalībniekiem maltītes laikā.
Galda runa Runa, ko saka kāds no maltītes dalībniekiem maltītes laikā.
slēgums Runas orgānu sakļāvums artikulācijā.
Runāt mīklās Runāt netieši, aplinkus, neizsakot domu skaidri, līdz galam.
Runāt mīklās Runāt netieši, aplinkus, neizsakot domu skaidri, līdz galam.
aglomerāts Rupju, nenoapaļotu, lielākoties vulkāniskas izcelsmes iežu un minerālu sakopojums.
sarušināt Rušinot sakārtot (kurināmo), piemēram, krāsni, ugunskurā. Rušinot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā).
uzrušināt Rušinot sakārtot, izcilāt u. tml. (piemēram, kurināmo).
sametināt Saāķēt, sakabināt. Arī sapogāt.
Materiālā kultūra Sabiedrības un cilvēka materiālās darbības un tās rezultātu kopums (piemēram, ražošanas līdzekli, mītnes, apģērbs, transporta un sakaru līdzekļi).
Materiālā kultūra Sabiedrības un cilvēka materiālās darbības un tās rezultātu kopums (piemēram, ražošanas līdzekļi, mītnes, apģērbs, transporta un sakaru līdzekļi).
sapost Sagatavot (piemēram, ceļam, braucienam), sakravājot nepieciešamos priekšmetus.
sataisīt Sagatavot, ierīkot izmantošanai, sakārtot lietošanai.
sarīkot Sagatavot, sakārtot, arī izveidot (ko kādam nolūkam).
saķemmēt Saglaust, sakārtot ar ķemmi (matus). Sasukāt.
sasukāt Saglaust, sakārtot ar ķemmi, suku (matus, bārdu, ūsas).
vai Saista ar partikulu «vai» ievadīta salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
tomēr Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretnostatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz neatbilsmes jēdzienisko attieksmi ar pieļāvuma niansi.
tikai Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu.
vien Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu. Tik [4] (3), tikai (3).
tik Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu. Tikai (3).
turpretī Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē.
vai Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
taču Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (2).
bet Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
tāpēc Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem.
tādēļ Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem. Tāpēc (3).
tālab Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem. Tāpēc (3).
tāpēc Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz nolūka un seku attieksmi starp tiem.
kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, izsakot pievienojumu.
līnija Saistījumā, sakarā (ar ko).
elektroķīmisks Saistīts ar elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru, tam raksturīgs.
kombinatīvs Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs. Tāds, ko nosaka kādu parādību kopa.
kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs. Tāds, ko nosaka kādu parādību kopa. Kombinatīvs.
psihofizisks Saistīts ar sakaru starp kairinājumiem un sajūtām, tam raksturīgs.
psihofizioloģisks Saistīts ar sakaru starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem, tam raksturīgs.
sakāvniecisks Saistīts ar sakāvi (parasti politiskā cīņā), tai raksturīgs.
sakramentāls Saistīts ar sakramentu, tam raksturīgs.
salīdzināms Saistīts ar savstarpējā sakara noskaidrošana starp parādībām.
skaitlisks Saistīts ar skaitli (1), tam raksturīgs. Tāds, ko izsaka, kas izpaužas skaitļos.
Būt asinīs Saka par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Muld kā pa ķešu Saka par cilvēku, kas runā daudz un bezjēdzīgi, nesakarīgi.
(Kā) no pasakas (arī no pasaku grāmatas) izkāpis pareti Saka par dzīvu būtni, kas atgādina pasakas tēlu.
(Kā) no pasakas (arī no pasaku grāmatas) izkāpis Saka par dzīvu būtni, kas atgādina pasakas tēlu.
Mājas dvēsele Saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē ģimenes, mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
Mājas dvēsele Saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē ģimenes, mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
Deg mēles galā (arī uz mēles, retāk sirdī, acīs) Saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
Deg mēles galā (arī uz mēles) Saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
Deg mēles galā (arī uz mēles) Saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
Ja (arī kad) (jau) nav kazai piena, lai (arī tad) nav Saka par ko tādu (darbību, darbu u. tml.), kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās.
Ja (arī kad) (jau) nav kazai piena, lai (arī tad) nav Saka par ko tādu (darbību, darbu u. tml.), kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās.
Gulēt kaulos Saka par noturīgu personības īpašību, dziļi iesakņojušos paradumu.
Gulēt kaulos Saka par noturīgu personības īpašību, dziļi iesakņojušos paradumu.
Dieva dāvana Saka par to, kas cilvēkam piemīt no dzimšanas, saka par to, kas ir iedzimts.
Dieva dāvana Saka par to, kas cilvēkam piemīt no dzimšanas, saka par to, kas ir iedzimts.
Likteņa pirksts Saka par to, kas ir noticis it kā pārdabisku spēku ietekme. Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām. Saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu.
Likteņa pirksts Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām. Saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu.
Galva griežas apkārt (arī riņķī) Saka, ja aiz pārdzīvojuma zūd spēja sakarīgi domāt.
Juceklis (arī misēklis, putra) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Misēklis (arī juceklis, putra) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Putra (arī juceklis, misēklis) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Juceklis (arī misēklis, putra) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest...
Galva strādā Saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Galva strādā Saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Sanāk (arī satek (visi) gali (kopā) Saka, ja fakti, ziņas tie! sakopoti (kur, kādā vietā).
Sanāk (arī satek) (visi) gali kopā Saka, ja fakti, ziņas tiek sakopoti (kur, kādā vietā).
Sanāk (arī satek) (visi) gali kopā Saka, ja fakti, ziņas tiek sakopoti (kur, kādā vietā).
Satek (arī sanāk) (visi) gali (kopā) Saka, ja fakti, ziņas tiek sakopoti (kur, kādā vietā).
Galva sajukusi Saka, ja ir traucēta sakarīga domāšana.
Balss paceļas Saka, ja kāds izsaka, izpauž savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko).
Nekā nebija! Saka, ja kas nenotiks, arī netiks darīts tā, kā citi saka, mudina.
Mugura kūp Saka, ja mugura ir sakarsusi, arī mitra (piemēram, intensīvā darbā).
(Visas) iekšas rauj (vai) laukā (arī ārā) Saka, ja nāk vēmiens, saka, ja ir stipra vemšana.
Nav (nekāda) gaisa Saka, ja no kāda nav gaidāma saprātīga rīcība, izturēšanās, - saka, ja nav piemērotu apstākļu.
Drebuļi pārskrien pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Galva sajukusi Saka, ja traucēta sakarīga domāšana.
(Kā) vienā mutē Saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
(Kā) vienā mutē Saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
Par laimi Saka, lai izteiktu apmierinājumu, atvieglojumu sakarā ar kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
(Un) viss Saka, lai uzsvērtu savu domu, pasvītrotu tās negrozāmību, arī saka, ja kas beidzas.
Še tev piga! Saka, nievājoši atsakot, noraidot un (parasti) rādot šādu žestu.
Solīts makā nekrīt Saka, šauboties par solījuma īstenošanu, saka par nepildītu solījumu.
iekalst Sakalst (kā iekšpusē). Iesūkties (kur iekšā) un sakalst.
telegrāfs Sakām veids tekstu vai nekustīgu attēlu pārraidei, parasti, izmantojot kodu. Telegrāfa sakari.
komunikācija Sakari, sakaru sistēma (kādu signālu pārraidei). Vadi, vadu sistēma (elektriskās strāvas, ūdens, gāzes pārvadei, kanalizācijai). Satiksmes ceļi.
korelācija Sakarība, savstarpēja atbilstība, savstarpējais sakars (piemēram, starp priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis).
sagrupēt Sakārtot, sakopot (piemēram, priekšmetus, cilvēkus) noteiktā veidā, kādā kopumā, grupās u. tml.
sānsakne Sakne, kas atzarojas no galvenās, lielākās saknes. Sānu sakne.
Bārkšu sakne Sakne, kas veidojas augam, ja tam nav spēcīgas galvenās saknes. Piesakne ap mietsakni. Bārkšsakne.
pericikls Saknes centrālā cilindra dzīvā šūnu kārta, no kuras veidojas sānsaknes, piesaknes.
Bārkšu saknes Saknes, kas veidojas augam, ja tam nav spēcīgas galvenās saknes. Piesaknes ap mieta sakni.
sakne Sakņaugu saknes, to pārveidnes, retāk lapas, augli.
sakņāji Sakņaugu saknes.
sakoncentrēt Sakopot, parasti pilnīgi, sakrāt, arī novietot (piemēram, vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
saņemt Sakopot, sakoncentrēt (parasti spēkus, drosmi, domas).
saridāt Sakopt, sakārtot.
uzrunāt Sakot ko, vērsties (pie kāda). Vērsties (pie kāda), izsakot noteiktu vārdu, vārdu savienojumu (šās) personas apzīmēšanai.
sakrāmēt Sakravāt, sakraut. Arī sakārtot.
savilkt Sakrokot, arī sakrunkot (piemēram, audumu, apģērbu).
samulst Sākt, parasti pēkšņi, justies neērti, nedroši; sakautrēties.
silksnis Saku sastāvdaļa - polsterējums saku iekšpusē.
galapunkts Sākuma vai beigu punkts (satiksmes, sakaru u. tml. līnijā).
saskalot Sakustināt (trauku) tā, ka (tajā) sakustas, arī sajaucas šķidrums.
aplāpīt Salāpīt un sakaitot, uzturēt kārtībā (kāda drēbes, veļu).
buberts Saldais ēdiens, ko gatavo no mannas vai kviešu miltiem, cukura un sakultām olām.
ūda Saldūdens zveļas rīks - aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu (piemēram, pie krastā iestiprināma kāta vai peldošas ripas piesietu) auklas rezervi.
čemuriņš Salikta ziedu čemura daļa čemurziežiem - vairāku ziedu sakopojums čemura (1) kātu galos.
Piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu Samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga). Iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
Piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu Samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga). Iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
Piedzīt (arī piebāzt) pilnu galvu Samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga). Iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
Piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu Samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga). Iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
kristies Samazināties augstumā (par ko sakrautu, sabērtu).
zona Samērā plaša teritorija (ģeogrāfiskās joslas daļa), kurā dabas apstākļu specifiku nosaka siltuma un mitruma mijiedarbība.
pacilus Samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas.
sarukt Sarauties (2), sakumpt, salīkt (parasti par cilvēku, tā ķermeni).
purpurīns Sarkana krāsviela, ko iegūst no rubijas saknēm vai sintezē.
troksnis Sarunas, runas, dzīva, plaša (kā) apspriešana, ko izraisījusi pastiprināta, arī sakāpināta interese (par to).
samuldēt Sarunāt (parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga).
samuldēties Sarunāt, parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga.
sapaunāt Sasaiņot, sakravāt (mantas, parasti gatavojoties ceļam).
sapaunāties Sasaiņot, sakravāt mantas (parasti gatavojoties ceļam).
saņemt Sasaistīt, saturēt, arī sašaurināt (piemēram, apģērbu, tā detaļas), piešķirot kādu veidojumu; padarīt kompaktu (piemēram, matu sakārtojumu).
ievērot Saskaņā, sakarā (ar ko)
saplēsties Sastrīdēties. Arī sakauties.
Sadoties labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru, dievpalīgu u. tml.) Sasveicināties (vienam ar otru, citam ar citu), sakot «labrīt» («labdien», «labvakar», «dievs palīdz» u. tml.).
saārdīt Savainot, arī sakropļot. Sabojāt (veselību).
savākties Savākt savas mantas. Arī sakravāties.
kardānpārvads Savienojošu ierīču grupa griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darba laikā kustas.
ziepjusakne Savienojumā «ārstniecības ziepjusakne»: Latvijā augošs neļķu dzimtas lakstaugs, kam ir violeti ziedi un kuru izmanto medicīnā.
arī Savienojumā «kā arī» saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, izsakot pievienojumu.
mēnestiņš Savienojumā «naga mēnestiņš»: gaiša lokveida josla pie naga saknes.
puskoka Savienojumā «puskoka lēcējs»: cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoklēcējs.
septiņjūdžu Savienojumā «septiņjūdžu zābaki»: pasakās, teikās - zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties.
simtjūdžu Savienojumā «simtjūdžu zābaki»: pasakās, teikās - zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties. Septiņjūdžu.
sālsstabs Savienojumā «stāv kā sālsstabs»: saka par (parasti aiz bailēm, pārsteiguma) nekustīgi stāvošu cilvēku.
priekšmets Savienojumā «teikuma priekšmets»: teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs.
venerisks Savienojumā «veneriskās slimības» - slimības, ar kurām inficējas galvenokārt dzimumsakaru ceļā.
abi Savienojumā ar "divi": izsaka pastiprinātu nojēgumu "kā viens, tā otrs".
aizaugt Savienojumā ar "priekšā": augot aizstiepties, sakuplot (kam priekšā).
divi Savienojumā ar «abi»: izsaka pastiprinātu nojēgumu «..viens, tā otrs».
biezin Savienojumā ar «biezs», «biezi» izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
garum Savienojumā ar «garš» formām izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
ilgum Savienojumā ar «ilgs», «ilgi» izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
lielum Savienojumā ar adjektīva «liels» formām izsaka īpašības pastiprinājumu.
pilnum Savienojumā ar adjektīva «pilns» formām izsaka īpašības pastiprinājumu.
plānum Savienojumā ar adjektīva «plāns» formām vai apstākļa vārdu «plāni» izsaka īpašības, pazīmes pastiprinājumu.
vecum Savienojumā ar adjektīva «vecs» formām izsaka īpašības pastiprinājumu. Ļoti vecs.
no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz laikposmu, kas ir īsi pirms tā, ko izsaka pamatvārds.
pa- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds. Savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu.
no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kas plešas lejup pa to, ko izsaka pamatvārds.
aiz- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kura atrodas aiz tā, ko izsaka pamatvārds.
pār- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kura atrodas otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
pa- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds.
pie- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, teritoriju, kura atrodas blakus, tuvu tam, ko izsaka pamatvārds.
bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka trūkst, nav tā, ko apzīmē pamatvārda sakne.
bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka trūkst, nav tā, ko izsaka pamatvārds.
alktin Savienojumā ar verba "alkt" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
dzīšus Savienojumā ar verba "dzīt [1]" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
sviešus Savienojumā ar verba "sviest" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
augtin Savienojumā ar verba «augt» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
bārtin Savienojumā ar verba «bārt» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
bāztin Savienojumā ar verba «bāzt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
bēgtin Savienojumā ar verba «bēgt» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Bēgšus (2).
bēgšus Savienojumā ar verba «bēgt» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Bēgtin.
bērtin Savienojumā ar verba «bērt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
brišus Savienojumā ar verba «brist» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
celšus Savienojumā ar verba «celt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
cirtin Savienojumā ar verba «cirst» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Ciršus.
ciršus Savienojumā ar verba «cirst» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
dietin Savienojumā ar verba «diet» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
dzītin Savienojumā ar verba «dzīt [1]» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Dzīšus.
gāšus Savienojumā ar verba «gāzt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
grūšus Savienojumā ar verba «grūst» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
ilgot Savienojumā ar verba «ilgoties» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
klupšus Savienojumā ar verba «klupt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
krišus Savienojumā ar verba «krist» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
kristin Savienojumā ar verba «krist» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Krišus (2).
laistīt Savienojumā ar verba «laistīties [2]» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
lēktin Savienojumā ar verba «lēkt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lēkšus (3).
līšus Savienojumā ar verba «līst» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
lūgtin Savienojumā ar verba «lūgt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūgšus (1).
lūgšus Savienojumā ar verba «lūgt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūgtin.
lūztin Savienojumā ar verba «lūzt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūzin.
lūzin Savienojumā ar verba «lūzt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūztin.
mešus Savienojumā ar verba «mest» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
rītin Savienojumā ar verba «rit» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
vilkšus Savienojumā ar verba «vilkt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
lēkšus Savienojumā ar verbu «lēkt», «lēkšot» formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lēktin.
steigtin Savienojumā ar verbu «steigties», «steigt» formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu, steigšus (4).
steigšus Savienojumā ar verbu «steigties», «steigt» formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
ņemties Savienojumā ar verbu: izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
viens Savienojumos «viens otru», «viens pēc otra», «viens pār otru», «viens par otru», «viens pie otra» u. tml.: lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
otrais Savienojumos «viens pēc otra», «viens pār otru», «viens par otru», «viens pie otra» u. tml. Lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
kombinācija Savienojums, sakopojums noteiktā kārtībā (savstarpēji nosacītiem, parasti viendabīgiem, priekšmetiem, parādībām, to sastāvdaļām).
sakabināt Savienot ar sakabes (1) palīdzību.
sagulties Savirzīties, arī sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sagult (2).
sagult Savirzīties, arī sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sagulties (2).
korespondence Savstarpēja atbilstība, saskaņa. Savstarpēja attieksme, sakars.
kontakts Savstarpēja saistība, sadarbība, savstarpēji sakari (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
kontakts Savstarpēja saistība, savstarpēji sakari (parasti starp parādībām sabiedrībā).
Kontu korespondence Savstarpējā sakarība, kādā kontos tiek atspoguļotas finansiālās operācijas.
Kontu korespondence Savstarpējā sakarība, kādā kontos tiek atspoguļotas finansiālās operācijas.
attiecība Savstarpējais sakars, saistība (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm).
korespondēt Savstarpēji atbilst, saskanēt. Būt savstarpējā attieksmē, sakarā.
attiecība Savstarpējie sabiedriskie sakari, saistība, mijiedarbība (starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm u. tml.).
telekss Savstarpējie sakari, ko realizē ar telegrāfa tīkla palīdzību.
stāvoklis Savstarpējo (vielas) daļiņu telpisko attiecību, mijiedarbību kopums, kas nosaka (tās) fizikālās vai ķīmiskās īpašības (parasti kādā laikposmā).
komunicēt Sazināšanās procesā nodot, pārraidīt (piemēram, informāciju, kādu saturu). Paziņot. Būt sakaros (ar kādu, ar ko).
komunicēties Sazināties. Būt savstarpējos sakaros.
process Secīga stāvokļu maiņa (kā) attīstības gaitā. Ciešā sakarībā esošu attīstības stadiju nepārtraukta kustība.
izsecināt Secinot noskaidrot (laktu, likumsakarību u. tml.).
pieplakt Sēdēt (kur) salīkušā stāvoklī. Arī sakņupt.
Sēklas materiāls Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāni, arī augļi, paaugļi, sakneņi, stumbra daļas u.tml., ar ko pavairo augus.
plāksne Sfēra, joma, kurā (ko) attēlo, izsaka. Viedoklis, no kā (ko) aplūko, analizē.
ievilkt Sīki sakrokot, savilkt (piemēram, apģērbu, tā daļu).
kapājums Sīki sasmalcinātas augu lapas, saknes u. tml. lopbarībai.
spurgaliņa Sīks šūnu izaugums saknes galā.
radiators Sildāmierīce - sistēmā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens, tvaiks, gāze.
konvekcija Siltuma pārvietošanās ar sakarsētām gāzes vai šķidruma masām.
sīpols Sīpolu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem).
sirdspilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā. Sirds pilieni.
Sirds pilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā. Sirdspilieni.
Mērvienību sistēma Sistēma, kurā dažas mērvienības ir pieņemtas par pamatvienībām, bet pārējās ir definētas, pamatojoties uz fizikālām likumsakarībām.
sasistematizēt Sistematizējot sakārtot, sasaistīt (parādības, faktus, jēdzienus u. tml.).
sasist Sitot savainot, sakropļot (cilvēka vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
sadauzīt Sitot savainot, sakropļot (cilvēku, arī ķermeņa daļu).
zemsaknes Skaitlis vai izteiksme, kas atrodas zem saknes (6) zīmes.
radikālis Skaitlis, kas ir iegūts, izvelkot sakni. Izteiksme, kurā ir saknes zīme.
Vidējais ģeometriskais lielums Skaitlis, kas ir vienāds ar sakni no doto skaitļu reizinājuma, kuru saknes rādītājs ir vienāds ar šo skaitļu skaitu.
Vidējais ģeometriskais lielums Skaitlis, kas ir vienāds ar sakni no doto skaitļu reizinājuma, kuru saknes rādītājs ir vienāds ar šo skaitļu skaitu.
pārnesumskaitlis Skaitlis, kas izsaka dzenošā un dzenamā elementa ātrumu attiecību.
kvota Skaitlis, kas izsaka likumā vai līgumā noteikto daļu kādā pasākumā.
Iracionāls skaitlis Skaitlis, kas nav izsakāms kā vienkāršs daļskaitlis. Bezgalīgs neperiodisks decimāldaļskaitlis.
Iracionāls skaitlis Skaitlis, kas nav izsakāms kā vienkāršs daļskaitlis. Bezgalīgs neperiodisks decimāldaļskaitlis.
purvainība Skaitlis, kas procentos izsaka purvu platību attiecībā pret visu kādas teritorijas platību.
Transfinītie skaitļi Skaitļi, kas apzīmē pilnīgi sakārtotu kopu kārtības tipu.
skalbe Skalbju dzimtas augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem.
īriss Skalbju dzimtas augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem. Skalbes.
uzkliegt Skaļā balsī ko sakot, kliedzot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
Iekšējā fleksija Skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piemēram, «dzenu» un «dzinu»).
Iekšējā fleksija Skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piemēram, «dzenu» un «dzinu»).
alternācija Skaņu mija vienas saknes vārdos.
Skaņu skala Skaņu secība, kur skaņas sakārtotas pēc principa no zemākajām uz augstākajām.
lakacis Skarblapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar rituļos sakārtotiem ziediem, kuri maina krāsu, sākumā būdami rožaini, vēlāk zili vai zili violeti.
rinda Skatītāju zāles vietu kopums (piemēram, teātrī, koncertzālē), kuras ir sakārtotas vienā līnijā.
bloķēt Slēgt, neatļaut izmantot (piemēram, ceļu, sakaru līniju).
patoģeogrāfija Slimību izpausme atkarībā no darba, sadzīves un uzturēs apstākļiem, kurus nosaka ģeogrāfiskie faktori
malt Smalcināt (parasti gaļu, augļus, saknes) iekārtā, ierīcē, kam ir rotējošas darbīgās daļas, kuras griež, spiež. Šādā veidā smalcinot, parasti gaļu, augļus, saknes, iegūt (kādu produktu).
Ledus putra Smalki salauzīta ledus sakopojumi ar sniega vižņiem.
muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piemēram, muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu saknēs.
Dot roku Sniegt roku (piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu).
Sniegt (arī dot) roku Sniegt roku, piemēram, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu. Sniegt (kādam) roku atbalstam.
sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas. Cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
Ražošanas koncentrācija Sociālistiskajās valstīs - plānveidīga ražošanas sakopošana lielākajos ražošanas uzņēmumos.
Ražošanas koncentrācija Sociālistiskajās valstīs - plānveidīga ražošanas sakopošana lielākajos rūpniecības uzņēmumos.
radniecība Sociāls, ar likumu vai tradīciju pamatots sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām) vai kuriem šāds sakars ir radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
stāvoklis Sociālu apstākļu, attiecību kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēka) izturēšanos, rīcību (parasti kādā laikposmā).
Soda rats Soda ierīce, ar kuru salauzīja notiesātā locekļus vai uz kuras uzlika jau sakropļotu notiesātā ķermeni.
Soda rats Soda ierīce, ar kuru salauzīja notiesātā locekļus vai uz kuras uzlika jau sakropļotu notiesātā ķermeni.
Miesas sods Sods - fiziska ietekmēšana perot, sakropļojot.
Miesas sods Sods - fiziska ietekmēšana perot, sakropļojot.
tīģeļkrāsns Speciāla krāsns, parasti metāla, kausēšanai, sakausēšanai vai karsēšanai tīģeļos.
Sakaru karaspēks Speciālais karaspēks, kas nodrošina bruņoto spēku darbībai nepieciešamos sakarus.
runa Specifiska cilvēku darbība, ko veic ar valodas skaniskajiem līdzekļiem un kas nodrošina sakarus starp cilvēkiem.
sagāzt Spēcīgi līstot, sniegot u. tml., būt par cēloni tam, ka kur sakrājas lielāks (nokrišņu) daudzums.
apdedzināt Spēcīgi sakairināt (ko), arī izraisīt apdegumu (par karstu vai kodīgu šķidrumu).
apdedzināt Spēcīgi sakairināt (ko), arī izraisīt apdegumu (par sauli, vēju, aukstumu).
samalt Spēcīgi sakošļāt.
saprāts Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml., spriest par tiem un atbilstoši izturēties. Arī prāts.
Muzikālā dzirde Spēja uztvert un izprast skaņdarbā ietverto skaņu savienojumus un to likumsakarību.
saspiest Spiežot, ar spiedienu savainot, sakropļot, arī nonāvēt.
Lapu rozete Spirālisks lapu sakārtojums uz ļoti īsa stublāja.
rozete Spirālisks lapu sakārtojums uz ļoti īsa stublāja.
pussargs Sporta spēļu (parasti futbola) komandas dalībnieks, kas palīdz gan aizsargiem, gan uzbrucējiem un spēles laikā uztur sakarus starp tiem.
radiosports Sporta veids, kas ietver radiotehnikas pamatu apgūšanu, radiosakaru uzturēšanu, radiopelengāciju.
saspraust Spraužot (parasti matus), nostiprināt (tos kādā kopumā, sakārtojumā).
iespraust Spraužot iestiprināt sasaistīšanai, arī rotāšanai (piemēram, saktu, saspraužamo adatu).
slēdziens Spriedums, doma, atzinums u. tml., kas ir izsecināts no kādiem faktiem, likumsakarībām, spriedumiem u. tml.
teorija Spriedumu, nosacījumu, likumsakarību kopums (piemēram, praktiskā darbībā, sadzīvē).
teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai vārds. Arī paruna, sakāmvārds, aforisms.
moratorijs Starptautiskajās tiesībās - valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību.
korelācija Statistiska, varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs.
Sabiedriskais stāvoklis Stāvoklis (sabiedrībā), ko parasti nosaka ieņemamais amats.
Sabiedriskais stāvoklis Stāvoklis (sabiedrībā), ko parasti nosaka ieņemamais amats.
sakairinātība Stāvoklis, kad (kas) ir sakairināts (1).
sakoptība Stāvoklis, kad (kas) ir sakopts (1).
sakoptība Stāvoklis, kad (kas) ir sakopts (2).
sakoptība Stāvoklis, kad (kas) ir sakopts (3).
sakoptība Stāvoklis, kad (kas) ir sakopts (4).
sakautība Stāvoklis, kad ir piedzīvota sakāve (parasti politiskā cīņā).
pārība Stāvoklis, kad kas pastāv, ir sakārtots pa pāriem.
atrautība Stāvoklis, kad nav sakara, saistības (ar ko).
nošķirtība Stāvoklis, kad nav sakaru, saikņu (ar ko).
sakāpinātība Stāvoklis, kam ir raksturīgs (kā) sakāpinājums (1).
konspirācija Stingras slepenības un īpašas politiskas disciplīnas ievērošana (parasti nelegālā vai puslegālā organizācijā). Sistēma un metodes, kā (parasti nelegālai vai puslegālai organizācijai) saglabāt slepenībā savu darbību, materiālus, dalībniekus, sakarus, novērst policijas uzmanību.
sakrampēt Stingri sakļaut (rokas, arī to pirkstus). Stingri apņemt (rokas, arī pirkstus ap ko).
sakveldināt Stipri sakarsēt (1).
sakveldēt Stipri sakarsēt (piemēram, par sauli, liesmām).
nokvēlināt Stipri sakarsēt tā, ka kvēlo.
sakvēlināt Stipri sakarsēt, tā ka kvēlo.
nokveldēt Stipri sakarsēt.
svelme Stipri sakarsēta gaisa plūsma.
sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam, arī aizdegties (parasti par nepilnīgi izkaltētu sienu).
kvēle Stiprs karstums. Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai).
karstums Stiprs siltums, ko izstaro kas degošs, sakarsēts u. tml.
rūsa Stirpa, guba, arī padziļinājums zemes virsā (sakņaugiem).
ortodontija Stomatoloģijas nozare, kas pētī zobu, zobu rindu, sakodiena, žokļu un sejas anomāliju veidošanos, ārstēšanu un profilaksi.
Stopa sakta Stopsakta.
atrauties Strauji attālinoties, zaudēt sakarus (ar pārējiem).
saķert Strauji sakampt (ar lūpām, zobiem) - par dzīvniekiem.
salēkties Strauji sakustēties (piemēram, par priekšmetiem, transportlīdzekļiem).
salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
sagāzt Strauji samest, arī sabērt, sakraut.
sacirst Strauji sasliet, arī strauji sakustināt (ķermeņa daļu).
sacirsties Strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties.
sacirst Strauji, cieši sakļaut, saspiest (parasti zobus).
sacirsties Strauji, cieši sakosties, sakļauties, tikt cieši sakostiem, sakļautiem (parasti par zobiem).
konstantāns Sudrabaini balts vara un niķeļa sakausējums.
alpaks Sudrabots vara, niķeļa un cinka sakausējums.
sasukāt Sukājot izveidot (cilvēkam) matu sakārtojumu. Sukājot izveidot (dzīvniekam) apmatojuma sakārtojumu.
sasukāt Sukājot izveidot (matus noteiktā sakārtojumā).
uzsukāt Sukājot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
pārsukāt Sukājot sakārtot (parasti matus) pāri (kam), pār (ko).
nosukāties Sukājot sakārtot sev matus.
uzsukāt Sukājot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu.
vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis. Arī attiecīgais sakraments. Dievgalds (1).
manifests Svinīgs (suverēnas valsts vadības) rakstveida vēstījums iedzīvotājiem (sakarā ar kādu nozīmīgu politisku notikumu).
piepacelt Svinīgs, sakāpināts (parasti nepamatoti).
kauss Šāda apziedņa daļa kopā ar vainagu. Zieds, kura ziedlapas sakārtotas kausveidīgi.
telefons Šāda elektrosakaru veida tīkla abonenta numurs.
telefons Šāda elektrosakaru veida tīkla gala ierīce signālu uztveršanai un pārraidei. Telefona aparāts.
telekss Šādos sakaros izmantojamais aparāts.
sašaudīt Šaudot savainot, sakropļot, arī nonāvēt.
sašaut Šaujot savainot, sakropļot.
rabarbers Šī auga kāts, retāk lapa, sakne, ko lieto uzturā.
lakricsakne Šī auga sakne un saknenis.
rācenis Šī auga sakne, ko izmanto uzturam, lopbarībai.
burkāns Šī auga sakne.
cigoriņi Šī auga sakne.
kālis Šī auga sakne.
kūziks Šī auga sakne.
mārrutks Šī auga sakne.
pastinaks Šī auga sakne.
rutks Šī auga sakne.
redīss Šī dārzeņa sakne.
dzelzs Šī metāla sakausējumi. Tērauds.
runkulis Šīs bietes sakne.
piliens Šķidrā zāļu forma, kuras devu nosaka pēc šādu veidojumu skaita.
krams Šķiltavu elements - dažādu vielu sakausējums, no kā izšķiļ dzirksteli.
cukurbietes Šo augu sakne.
puscukurbietes Šo augu saknes.
pinums Šūnu, audu sakopojums kādā organisma vietā.
atlants Tabulu, attēlu, zīmējumu sakopojums (kādā nozarē).
amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem.
Gaisa saknes Tādas saknes, kas augiem papildus attīstās virszemes daļā.
zarains Tāds (augs), kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos. Arī šādas (auga) daļas.
īsredzīgs Tāds (cilvēks), kas nesaskata parādību kopsakaru vai neņem vērā savas rīcības turpmākās sekas.
vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīgi, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
imaginārs Tāds (skaitlis), kas par saskaitāmo satur no nulles atšķirīga reāla skaitļa reizinājumu ar kvadrātsakni no mīnus viena.
iestarpināt Tāds (vārds, vārdu savienojums), kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto.
nejaušs Tāds, ar ko ir radusies saikne apstākļu sakritības, sagadīšanās dēļ (par cilvēku). Tāds, kam (ar ko) ir radusies saikne apstākļu sakritības, sagadīšanās dēļ.
noteikts Tāds, ar kuru izsaka ko pazīstamu, iepriekš minētu, īpašības vārda noteiktā galotne.
nenoteikts Tāds, ar kuru izsaka ko vispārīgu, arī nepazīstamu, iepriekš neminētu, aptuvenu.
tuvs Tāds, kam (ar ko) ir tiešs sakars, tieša saskare, parasti darbībā, norisē (par cilvēkiem).
analītisks Tāds, kam gramatiskās attieksmes izsaka nevis ar vārda formu, bet ar cita vārda pievienojumu, vārdu kārtu u. tml.
sakņveida Tāds, kam ir auga saknes forma, veids.
asakains Tāds, kam ir daudz asaku.
sakņains Tāds, kam ir daudz, sakņu.
matains Tāds, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati (par cilvēku).
nezināms Tāds, kam ir jānosaka vērtība.
krokains Tāds, kam ir krokas (1). Tāds, kas ir sakārtots krokās (1).
kumpains Tāds, kam ir kumpa mugurā, tāds, kas ir sakumpis, salīcis (par cilvēku).
kumpains Tāds, kam ir kumpa vai kumpas (par koku, tā stumbru, zariem, saknēm).
peisakains Tāds, kam ir peisaki.
pinkains Tāds, kam ir pinkaini, nesakopti mati (par cilvēku).
rāceņveida Tāds, kam ir rāceņa (parasti tā saknes) veids, forma.
sakarīgs Tāds, kam ir raksturīga sakarība (parasti par priekšmetu, parādību kopumu).
saistīts Tāds, kam ir sakars, kopsakarība (ar ko), arī atkarība (no kā) - piemēram, par parādībām, norisēm.
komunikabls Tāds, kam ir savstarpēji sakari, savstarpējas attieksmes (parasti par cilvēkiem).
vārdnīcveida Tāds, kam ir vārdnīcām raksturīgais materiāla sakārtojums.
atrauts Tāds, kam nav cieša kontakta, sakaru (ar ko) - par norisēm, parādībām sabiedrībā vai dabā.
cēloņsakarīgs Tāds, kam raksturīga cēloņsakarība.
vienpusīgs Tāds, kam trūkst plašuma un dziļuma (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību). Tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība.
vērīgs Tāds, kas ātri ievēro, pamana, saklausa ko.
paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu, arī tāds, kas savstarpēji sakrīt (par līnijām, plaknēm).
augstsirdīgs Tāds, kas atsakās no sava labuma, upurē savas intereses citu labā. Pašaizliedzīgs, nesavtīgs.
pašaizliedzīgs Tāds, kas atsakās no savām personiskajām vajadzībām, prasībām vai ierobežo tās citu cilvēku vai sabiedrības labā.
starptautisks Tāds, kas attiecas uz vairākām vai visām tautām, valstīm, tāds, kas nosaka to attiecības, ir tām kopīgs, raksturīgs. Arī internacionāls (1).
sāns Tāds, kas atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
piesakne Tāds, kas augam ir izveidojies pie saknes, saknes tuvumā.
nepāra Tāds, kas bez atlikuma nedalās ar divi (par skaitli). Tāds, ko izsaka ar skaitli, kurš bez atlikuma nedalās ar divi (piemēram, par skaitu, numuru).
organizēts Tāds, kas ir apvienots, sakārtots (noteiktā veidā, secībā).
stabils Tāds, kas ir iedibināts, iesakņojies (piemēram, par tradīcijām, uzskatiem).
noturīgs Tāds, kas ir iedibināts, iesakņojies (piemēram, par tradīcijām), tāds, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (piemēram, par cilvēku attiecībām).
pasakains Tāds, kas ir līdzīgs pasaku tēliem; neparasti skaists, arī ļoti labs.
teiksmains Tāds, kas ir līdzīgs teiku, teiksmu tēliem. Neparasti skaists, arī ļoti labs, stiprs. Pasakains (1). Arī fantastisks.
organisks Tāds, kas ir likumsakarīgi, cieši iekļauts kādā sistēmā. Tāds, kas atbilst (kā) būtībai.
spodrs Tāds, kas ir pilnīgi tīrs, sakopts (piemēram, par priekšmetu, telpu).
vārīt Tāds, kas ir sakarsēts līdz stāvoklim, kurā tam šādā veidā mainās agregātstāvoklis. Verdošs.
gatavs Tāds, kas ir sakārtots, sagatavots izmantošanai.
ražens Tāds, kas ir spēcīgi sakuplojis, sazēlis, tāds, kam ir daudz augļu (par augiem, to kopumu).
slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums, parasti lāšu, pilienu veidā (parasti par priekšmetiem). Tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā. Arī mitrs (1).
hronoloģisks Tāds, kas ir veidots, sakārtots laika secībā. Tāds, kas attiecas uz laika secību.
iteratīvs Tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas, vai darbību, kura notiek ar pārtraukumiem.
pamazināt Tāds, kas izsaka pamazinājumu (3).
atklāts Tāds, kas izsaka visu vaļsirdīgi, neslēpjot savas domas un jūtas. Vaļsirdīgs.
nerakstīts Tāds, kas nav fiksēts dokumentos, nav oficiāli pieņemts, bet ir izveidojies un stingti iesakņojies (piemēram, savstarpējās attiecībās, sadzīvē).
nejaušs Tāds, kas nav radies, izveidojies likumsakarīgi. Nebūtisks.
nekārtīgs Tāds, kas nav sakārtots, arī nav tīrs (par apģērbu). Tāds, kas nav sagatavots lietošanai.
indiferents Tāds, kas neizrāda interesi. Tāds, kas neizsaka savu viedokli. Vienaldzīgs.
saistošs Tāds, kas nosaka (kāda) darbību, rīcību, pienākumus (parasti par likumiem, pavēlēm u. tml.). Obligāts (1).
normatīvs Tāds, kas nosaka normu (2).
liktenīgs Tāds, kas nosaka, būtiski ietekmē (kāda) turpmāko dzīvi, tās posmu, (kā) attīstību.
telefonisks Tāds, kas notiek, ko veic, izmantojot telefona sakarus.
telegrāfisks Tāds, kas notiek, ko veic, izmantojot telegrāfa sakarus.
nenopērkams Tāds, kas par samaksu neatsakās no savas pārliecības, principiem, goda.
konkrēts Tāds, kas parādās visu īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidībā.
nejaušs Tāds, kas rodas, izriet no neparedzētas apstākļu sakritības, sagadīšanās.
termoplastisks Tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem).
alfabētisks Tāds, kas sakārtots pēc alfabēta. Tāds, kas saistīts ar alfabētu.
pēcrevolūcijas Tāds, kas sakas, pastāv, noris pēc revolūcijas.
dabisks Tāds, kas saskan ar lietu un parādību dabu, atbilst parastai, normālai notikumu attīstības gaitai. Likumsakarīgs, normāls.
sēras Tāds, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, ciešanas, skumjas sakarā ar kāda nāvi. Tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, bērēm.
nejēdzīgs Tāds, kas, piemēram, sava nesaskanīguma, nesakarīguma dēļ izraisa nepatiku, pretīgumu.
metāls Tāds, ko izmanto šādu sakausējumu apstrādē.
relatīvs Tāds, ko izsaka vai aprēķina ar attiecību starp lielumiem, vienu no tiem pieņemot par pamatlielumu. Pretstats: absolūts.
absolūts Tāds, ko izsaka vai aprēķina tieši (ne procentos vai citā izteiksmē). Pretstats: relatīvs.
impulsīvs Tāds, ko nosaka acumirklīga ierosme, tāds, kas veidojas acumirklīgas ierosmes ietekmē (piemēram, par raksturu, izturēšanos).
instinktīvs Tāds, ko nosaka instinkts. Tāds, kas ir saistīts ar instinktu.
atkarīgs Tāds, ko nosaka kāda parādība, fakts u. tml.
veiksmīgs Tāds, ko nosaka ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši.
likumsakarīgs Tāds, ko nosaka parādību iekšējā, būtiskā sakarība.
tiesisks Tāds, ko nosaka tiesības (1). Tāds, kas atbilst tiesībām (1), izriet no tām.
psihogēns Tāds, ko nosaka, izraisa psihes procesi.
tīrs Tāds, ko nosakot, analizējot, aprēķinot u. tml., neieskaita, neņem vērā, piemēram, kādus tā elementus, attiecības.
spontāns Tāds, ko pēkšņi izraisa (kā) iekšēji cēloņi, iekšējas likumsakarības, iekšēja nepieciešamība bez tiešas ārējas iedarbības. Arī tāds, kas tieši neizriet no cilvēka gribas vai darbības. Arī patvaļīgs (5).
atvadas Tāds, ko saka, dara vai kas noris atvadoties. Tāds, kas saistīts ar atvadīšanos.
tveicīgs Tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi (par gaisu). Tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi un kas ir samērā mitrs. Ļoti karsts un mitrs.
vārpatains Tāds, kur ir daudz vārpatu. Tāds, kas ir piesārņots ar vārpatu sakneņiem.
secīgs Tāds, kurā (kas) seko viens otram, cits citam noteiktā, likumsakarīgā kārtībā, noteiktā, likumsakarīgā veidā. Tāds, kurā (kas) likumsakarīgi izriet viens no otra, cits no cita.
racionāls Tāds, kura attieksmi pret dzīvi nosaka tikai vai galvenokārt prāts, intelekts (par cilvēkiem).
ūdeņains Tāds, kura augsnē ir pārmērīgs ūdens daudzums, tāds, kura padziļinājumos ir sakrājies ūdens (par vietu).
saliekams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams sabīdīt, sakļaut u. tml., lai samazināta tā apjomu (piemēram, glabāšanai, transportēšanai).
sintētisks Tāds, kurā gramatiskās attieksmes starp vārdiem teikumā izsaka ar vārdu formu maiņu.
supletīvs Tāds, kura gramatiskās formas ir darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem.
konkrēts Tāds, kurā ievērota visu (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība. Tāds, kura saturā atspoguļota visa (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība.
sakņains Tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni). Tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu).
kopsakarīgs Tāds, kurā ir raksturīga savstarpēja sakarība, raksturīgas attieksmes.
vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko. Arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
kārtīgs Tāds, kura lietām, apģērbam u. tml. raksturīga sakārtotība, tīrība.
gāzveida Tāds, kura molekulas nav saistītas savā starpā un noteiktās līdzsvara vietās, bet atrodas haotiskā kustībā (par vielu). Tāds, kurā vielai raksturīgi šādi molekulu sakari (par agregātstāvokli).
mehānisks Tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību). Arī vienpusīgs.
vispārīgs Tāds, kurā nedetalizētā veidā parādās tikai vispārējas, būtiskas īpašības, pazīmes, vispārēji, būtiski sakari, attieksmes (pretstatā to konkrētām izpausmēm).
ražens Tāds, kurā rodas spēcīgi sakuplojuši, sazēluši augi (par augu attīstības norisi).
sakarīgs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir sakārtoti sistēmiskā, loģiskā, labi uztveramā secībā (piemēram, par tekstu, domāšanas procesu, darbību kopumu).
izšķirošs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām. Tāds, kas izšķir, nosaka (ko). Izšķirīgs.
izšķirīgs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām. Tāds, kas izšķir, nosaka (ko). Izšķirošs.
nesakarīgs Tāds, starp kura sastāvdaļām nav noteikta sakara, noteiktas secības.
tālsatiksme Tālsakari.
sakasnis Tas (parasti kā paliekas, atlikumi), kas ir savākts, (tos) sakasot, sagrābjot u. tml.
likumdevējs Tas (tāds), kas nosaka tendences (piemēram, uzvedības normās, modē).
izšķīrējs Tas (tāds), kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām. Tas (tāds), kas izšķir, nosaka (ko).
sakāms Tas (teksts, vārdi u. tml.), kas ir jāpasaka, ko pasaka.
nezināms Tas, kam ir jānosaka vērtība.
mērogs Tas, kas (ko) parāda, nosaka.
vientuļnieks Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, parasti, vairoties no sakariem ar citiem. Arī vientulis.
Gaumes lieta Tas, kas ir saistīts ar gaumi, tas, ko nosaka gaume.
Gaumes lieta Tas, kas saistīts ar gaumi, tas, ko nosaka gaume.
sēras Tas, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, ciešanas, skumjas sakarā ar kāda nāvi.
īpašība Tas, kas, piemītot priekšmetam vai parādībai, nosaka to atšķirību no citiem priekšmetiem un parādībām vai līdzību ar tiem un izpaužas mijiedarbībā ar citiem priekšmetiem vai parādībām.
galavārds Tas, ko (kāds) saka (pārrunu, strīdu u. tml. nobeigumā).
sataupīt Taupot sakrāt (piemēram, naudu).
urbējs Tauriņu kārtas dzimta, kur ietilpst galvenokārt lieli tauriņi, kuru kāpuri graužas koksnē, lakstaugu stublājos, augu saknēs. Šīs dzimtas tauriņi.
gumiņi Tauriņziežu augu sakņu izaugumi, kas radušies gumiņbaktēriju ietekmē.
lakricsakne Tauriņziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un ziliem ziediem, kura saknes izmanto medicīnā un rūpniecībā.
Dzeltenā akācija Tauriņziežu dzimtas krūms ar spirāliski sakārtotām lapām. Karagana.
Materiālu mācība (arī zinātne) Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai. Materiālmācība, materiālzinātne.
materiālmācība Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai. Materiālu mācība, materiālu zinātne, materiālzinātne.
materiālzinātne Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai. Materiālu zinātne, materiālu mācība, materiālmācība.
radiotehnika Tehnikas nozare, kas pēti radioviļņu rašanos, izplatīšanos, uztveršanu, pārveidošanu un to tehnisko izmantošanu radiosakaros, radiofonijā, televīzijā, radiolokācijā u. tml.
Telefona tīkls Tehnisku ierīču komplekss telefona sakaru īstenošanai.
Telegrāfa tīkls Tehnisku ierīču komplekss telegrāfa sakaru īstenošanai.
muldēt Teikt, runāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
izteicējs Teikuma virsloceklis, kas izsaka teikuma priekšmeta galveno pazīmi (darbību, stāvokli, īpašību, kvalitāti).
Teikuma priekšmets Teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs.
Vēlējuma teikums Teikums, ar kuru runātājs izsaka vēlēšanos vai novēlējumu.
Apgalvojuma teikums Teikums, kurā gramatiskie līdzekļi neizsaka noliegumu.
virtene Tekstā, rindā sakārtots (burtu, skaitļu) kopums.
Telefona (arī telefonu) grāmata Telefona tīkla abonentu numuru un adrešu sakopojums.
fototelegrāfs Telegrāfs, kas pārraida nekustīgus attēlus. Attiecīgais sakaru veids.
tualete Telpa, arī īpaša neliela celtne dabisko vajadzību nokārtošanai, sevis sakopšanai.
magnetosfēra Telpa, kura atrodas applanētu un kuras fizikālās īpašības nosakaplanētas magnētiskais lauks un tā mijiedarbība ar kosmisko daļiņu plūsmām.
Liriskais varonis Tēls (lirikā), kas izsaka tieši autora pārdzīvojumus, jūtas un domas.
Liriskais varonis Tēls (lirikā), kas izsaka tieši autora pārdzīvojumus, jūtas un domas.
metamatemātika Teorija matemātisko pierādījumu struktūras un likumsakarību pētīšanai.
metateorija Teorija, kas pētī kādas citas teorijas likumsakarības, struktūru.
Vispārīgā relativitātes teorija Teorija, pēc kuras aplūko neinerciālās atskaites sistēmas un gravitācijas lauka likumsakarības.
Vispārīgā relativitātes teorija Teorija, pēc kuras aplūko neinerciālās atskaites sistēmas un gravitācijas lauka likumsakarības.
Tieces rajons Teritorija, kurā pastāvīgie ekonomiskie un sociālie sakari ir saistīti ar kādu ekonomisku centru.
rūdīšana Termisks (materiālu) apstrādes process, kurā (tos) sakarsē virs kritiskās temperatūras un strauji atdzesē, tā palielinot (to) izturību, triecienstingrumu.
Cilvēka tiesības Tiesību normu kopums, kas nosaka cilvēka tiesisko stāvokli, pamattiesības uz brīvību, kā arī pienākumus pret valsti, sabiedrību, citiem cilvēkiem. Cilvēktiesības.
Kriminālprocesuālās tiesības Tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanas, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
Civilprocesuālās tiesības Tiesību nozare, kas regulē sabiedriskās attiecības, kuras rodas sakarā ar jurisdikcijas realizēšanu civillietās.
krimināltiesības Tiesību nozare, kuras normas nosaka, kādas darbības kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami personām, kas izdarījušas noziegumus.
Diplomātiskās attiecības Tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kuras apmainījušās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
Diplomātiskās attiecības Tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kuras apmainījušās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
Ģimenes stāvoklis Tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes un kas rodas, cilvēkam piedzimstot, un mainās, noslēdzot vai šķirot laulību, adoptējot bērnu.
Ģimenes stāvoklis Tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes un kas rodas, cilvēkam piedzimstot, un mainās, noslēdzot vai šķirot laulību, adoptējot bērnu.
kvēldiegs Tieva, grūti kūstoša metāla spirāle, ko elektriskā strāva var sakarsēt.
galotne Tievais gals (saknei).
zeltactiņa Tīklspārņu kārtas zaļgans vai dzeltenbrūngans kukainis ar zeltaini mirgojošām acīm, dzīslotiem, caurspīdīgiem spārniem, kas nelidojot sakļauti jumtveidā.
aizkalst Tikt aizsprostotam (piemēram, sakalstot kādai vielai).
mežģīties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem). Kļūt nesakarīgam, neskaidram (par domām).
safrizēties Tikt safrizētam. Frizējot izveidot sev matu sakārtojumu.
sakalties Tikt sakaltam (1).
sakārties Tikt sakārtam.
sakārtoties Tikt sakārtotam (3).
sarindoties Tikt sakārtotam, novietotam, arī atrasties rindā (par priekšmetiem, celtnēm, augiem u. tml.).
saiet Tikt sakultam (par sviestu).
pašsakropļošanās Tīša sevis sakropļošana.
tītenis Tīteņu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs vai krūms ar vijīgu stumbru, veselām, pamīšus sakārtotām lapām un baltiem vai rožainiem piltuvveida ziediem lapu žāklēs.
apakštonis Tonis, kas, piešķirdams savu nokrāsu, piemīt papildus. Tonis, kas nosaka vispārīgo nokrāsu.
tahimetrija Topogrāfiskās uzmērīšanas metode, pēc kuras punktu stāvokli plānā un augstumu nosaka ar vienu vizūru.
stūrmanis Transportlīdzekļa (parasti kuģa, lidaparāta) vadīšanas speciālists, kas nosaka, aprēķina tā kursu.
kuļmuca Trauks vai tilpne, kurā krējumu sakuļ sviestā.
ķets Trausls dzelzs un oglekļa sakausējums. Čuguns.
čuguns Trausls dzelzs un oglekļa sakausējums. Ķets.
Kuba sakne Trešās pakāpes sakne no skaitļa.
Kuba sakne Trešās pakāpes sakne no skaitļa.
mimoza Tropu koks, krūms vai puskrūms ar sīkiem ziediem un spirāliski sakārtotām, plūksnaini vai staraini saliktām, arī sekundāri vienkāršām lapām, parasti ar pielapēm.
ingvers Tropu lakstaugs, kura saknes satur ēteriskās eļļas. Garšviela, kas iegūta no šī auga.
ortšteins Tumšbrūna, blīva, galvenokārt dzelzs oksīdu saturoša smilts augsnes apakšējā daļā. Rūsakmens.
saitēt Tuvināt, arī sakļaut (piemēram, apavu, apģērba gabala) atvēruma malas ar tām piestiprinātu saiti.
konverģēt Tuvināties, sakrist pēc pazīmēm (par ko atšķirīgu, savstarpēji neatkarīgu).
dīvāns Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā: dzejoļu krājums, kur atskaņu alfabēta secībā sakārtoti dzejoļi ar vienādām atskaņām.
Sniega putra Ūdeni peldoši dmpataini sniega sakopojumi.
Sniega putra Ūdenī peldoši drupataini sniega sakopojumi. Daļēji izkusis sniegs (uz zemes, priekšmeta virsas).
lēpe Ūdensrožu dzimtas ūdensaugs ar resnu sakneni, sirdsveida lapām, dzelteniem ziediem. Dzeltenā ūdensroze.
tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu karsēšanai vai sakausēšanai.
sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārīta gaļa, saknes. Šādā veidā gatavots ēdiens.
palts Uz līdzenas virsmas izliets, sakrājies u. tml. šķidrums. Laukums, ko klāj šāds šķidrums.
peļķe Uz plakanas virsmas izliets , sakrājies u. tml. šķidrums, laukums, ko klāj šāds šķidrums.
tandēms Uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu vienveidīgu mašīnu, ierīču u. tml. vai to daļu secīgs sakārtojums agregātā.
sabraukt Uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu). Uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), nonāvēt.
kompozīcija Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā).
sacere Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā). Arī kompozīcija.
princips Uzbūves, darbības pamatīpatnība, kas regulē, nosaka visus (kā) elementus, sastāvdaļas.
kompozīcija Uzbūves, struktūras, arī arī atsevišķu daļu, elementu izkārtošanas, sakām teorija (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā). Attiecīgais mācību priekšmets.
uzkārst Uzkasīt (matus, matu sakārtojumu).
akumulēt Uzkrāt, sakrāt.
jautāt Uzrunāt (kādu), izsakot jautājumu.
uzjautāt Uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
uztaujāt Uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
skaitīt Uzskatīt par (kāda laikposma, notikuma) sakuma momentu.
indeterminisms Uzskats, kas noliedz vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību dabā un sabiedrībā.
pēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu.
biete Uzturā lietojams dārzenis ar tumši sarkanu, paresninātu sakni. Šī auga sakne.
kālis Uzturā lietojams divgadīgs krustziežu dzimtas dārzenis ar dzeltenu, paresninātu sakni.
nokopt Vācot ko nost, atbrīvot (ko), arī sakārtot (ko, piemēram, darba vietu).
nokopt Vācot ko prom, liekot ko noteiktā vietā, sakārtot, iztīrīt (piemēram, telpu, celtnes apkārtni).
savākt Vācot, piemēram, ziedojumus, iemaksas, iegūt (parasti naudas kopumu, līdzekļus); arī sakrāt (1).
sapluinīt Vairākkārt iesist, parasti stipri. Arī stipri sakratīt (kādu).
uzkasīt Vairākkārt velkot (ar ķemmi, suku) uz augšu un leju pa matu šķipsnām, izveidot (matu) pacēlumu, uzbužināt (matus). Šādā veidā izveidot (matu sakārtojumu).
vilciens Vairāku (piemēram, trolejbusa) vagonu sakabes, kuras velk vilcējs vai motorvagons.
ieži Vairāku minerālu, retāk viena minerāla sakopojumi, kas atrodas Zemes vai cita debess ķermeņa garozā kā patstāvīgs masīvs.
loks Vairāku priekšmetu sakārtojums, arī to kopējā forma, kas atgādina līknes daļu, arī riņķa līniju.
harmonija Vairāku skaņu likumsakarīgs apvienojums akordu kopskaņās un to likumsakarīgi saistītas secības.
intonācija Valodas skaņu spēka, augstuma, ilguma un tembra maiņas, kas izsaka daļu izteikuma satura.
rekcija Valodas vienību (parasti vārdu) saistījums, kurā viena no tām nosaka otras vienības formu.
pārvaldījums Valodas vienību saistījums, kurā viena (neatkarīgā) valodas vienība nosaka citas (atkarīgās) valodas vienības formu. Arī rekcija.
Valodas kultūra Valodniecības nozare, kas pētī, nosaka, sistematizē valodas, parasti literārās valodas, normas.
Valodas kultūra Valodniecības nozare, kas pētī, nosaka, sistematizē valodas, parasti literārās valodas, normas.
konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās sabiedrisko un valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, valsts varas un pārvaldes orgānu organizācijas un darba principus, pilsoņu galvenās tiesības un pienākumus.
Prīžu tiesa Valsts tiesa, ko nodibina tādu lietu izskatīšanai un izlemšanai, kuras rodas sakarā ar prīžu tiesībām.
Prīžu tiesas Valsts tiesas, kuras nodibina tādu lietu izskatīšanai un izlemšanai, kas rodas sakarā ar prīžu tiesībām.
bronza Vara sakausējums ar citu metālu (parasti alvu).
tombaks Vara un cinka sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
misiņš Vara un cinka sakausējums.
jaunzelts Vara un citu metālu sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
melhiors Vara un niķeļa sakausējums.
jaunsudrabs Vara, cinka un niķeļa sakausējums (dažreiz ar citu metālu piejaukumu), kas pēc izskata atgādina sudrabu.
manganīns Vara, mangāna un niķeļa sakausējums.
niķelīns Vara, niķeļa un mangāna sakausējums.
celms Vārda daļa - vārda sakne kopā ar priedēkļiem un piedēkļiem.
priedēklis Vārda sastāvdaļa (morfēma), kas atrodas saknes priekšā.
afikss Vārda sastāvdaļa, ko pievieno saknei vai celmam (atvasinot jaunus vārdus).
morfēma Vārda vismazākā, nedalāmā gramatiski vai leksiski nozīmīgā daļa (piemēram, sakne, priedēklis, piedēklis, galotne).
Vārda (arī vārdu savienojuma) pārnestā nozīme Vārdam (arī vārdu savienojumam) izveidojusies cita nozīme, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
aplinki Vārdi, ar ko domu izsaka netieši un kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu.
pavadvārdi Vārdi, teksts (piemēram, novēlējums), ko saka, kādam aizejot, aizbraucot.
pavadvārdi Vārdi, teksts, ko pievieno kam (piemēram, sūtījumam) un kas parasti izsaka paskaidrojumu, norādījumu.
Atkarīgais vārds Vārdkopas komponents, kura gramatisko formu nosaka cits (neatkarīgais) vārds.
Atkarīgais vārds Vārdkopas vārds, kura gramatisko formu nosaka cits (neatkarīgais) vārds.
Inversā vārdnīca Vārdnīca, kurā vārdi sakārtoti alfabēta secībā pēc vārdu pēdējā burta.
Inversā vārdnīca Vārdnīca, kurā vārdi sakārtoti alfabēta secībā pēc vārdu pēdējā burta.
saliktenis Vārds, kas ir darināts, savienojot divu vai vairāku vārdu saknes, celmus vai arī divus vai vairākus vārdus.
Modāls vārds Vārds, kas izsaka modalitāti (2).
Modāls vārds Vārds, kas izsaka modalitāti.
iestarpinājums Vārds, vārdu savienojums, kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto.
Darbības vārds Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka darbību vai stāvokli. Verbs.
lietvārds Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka priekšmetiskuma nojēgumu.
vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml. Attiecīgā grāmata.
aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot piedēkļus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme.
vārdkopa Vārdu savienojums, kura komponentus saista pakārtojuma sakars.
vārdrinda Vārdu savienojums, kura komponentus saista sakārtojuma sakars.
Skaitāmais pantiņš Vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles dalībai.
Skaitāmais pantiņš Vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai.
sautēt Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piemēram, gaļu, saknes).
sumahs Vasarzaļš dienvidu krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves - vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
ieveidot Veidojot panākt, ka (piemēram, mati) iegūst noteiktu sakārtojumu. Veidojot panākt, ka matos rodas (parasti sprogas).
raksts Veidojums no regulāri sakārtotām (kā) sastāvdaļām.
sakņoties Veidot saknes (parasti augsnē) - par augiem.
dievpalīgs Veiksmes novēlējums darbā, arī sveiciens (kādam, kas pašreiz ko dara), sakot «dievs palīdz!».
Vēlēšanu sistēma Vēlēšanu kārtība, ko nosaka vēlēšanu tiesības.
āmis Velkamā zvejas tīkla maisveida daļa, kurā sakrājas zivis.
savilkt Velkot, piemēram, auklu, diegu, padarīt, parasti pilnīgi, stingru (piemēram, sējumu, cilpu) tajā. Velkot, piemēram, auklu, siksnu, satuvināt, sakļaut (kā) detaļas, elementus.
kārta Verba gramatiskā kategorija, kas izsaka attieksmes starp darbības subjektu un objektu.
supīns Verba nelokāma forma, kas izsaka darbības nolūku, mērķi.
griezties Vērsties (pie kāda, piemēram, ko jautājot, sakot). Doties (pie kāda, kur, piemēram, pēc palīdzības).
boikotēt Vērsties (pret kādu sabiedrisku pasākumu), atsakoties piedalīties (tajā).
kurss Vērtspapīru cena, ko nosaka speciāli valsts normatīvie akti (Padomju Savienībā).
pragmatisms Vēstures zinātnes virziens, kas aprobežojas ar notikumu izklāstīšanu to ārējā kopsakarā un secībā, neatsedzot vēsturiskās attīstības objektīvos likumus.
sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, retāk dzejā (islandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā).
dūņene Vidēji liels, tumšs kukainis ar jumtveidā sakļautiem spārniem.
silumīns Viegli lejams alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, magniju, mangānu).
mīksts Viegli sakožams (par pārtikas produktiem).
saglaust Viegli, maigi sakļaut (ķermeņa daļas) - parasti par diviem cilvēkiem.
krāsviela Viela, kas, ietilpstot (kā) sastāvā, rada vai daļēji nosaka (tā) krāsu (2).
nosēdumi Viela, vielu kopums, kas izdalās no gaisa un sakrājas, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.).
difūzija Vielas koncentrācijas pakāpeniska izlīdzināšanās, vielu savstarpēja sajaukšanās, iesūkšanās, iespiešanās sakarā ar molekulu haotisko kustību.
substitūcija Viena (kādas sistēmas, kopuma u. tml.) elementa, sastāvdaļas aizstāšana ar citu, parasti, ievērojot attiecīgus nosacījumus, likumsakarības.
rinda Vienā līnijā novietots, sakārtots (piemēram, priekšmetu, augu, kādu veidojumu) kopums.
sakkoks Viena no divām simetriskām saku sastāvdaļām - lokveida koka detaļa, ko novieto pie darba dzīvnieka kakla.
Pretstatu cīņa Viena no vispalīgākajām dialektiskajām likumībām dabas, sabiedrības un cilvēka domāšanas attīstībā, attīstības avots - ikvienas parādības pretējo pušu savstarpējais sakars, sadursme.
Pretstatu cīņa Viena no vispārīgākajām dialektiskajām likumībām dabas, sabiedrības un cilvēka domāšanas attīstībā, attīstības avots - ikvienas parādības pretējo pušu savstarpējais sakars, sadursme.
Vienlīdzīgi palīgteikumi Viena nosaukuma palīgteikumi, kas pakārtoti vienam un tam pašam virsteikumam un savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
Vienlīdzīgi teikuma locekļi Viena nosaukuma teikuma locekļi, kam ir vienāda sintaktiskā funkcija, kas teikumā ir saistījumā ar vienu un to pašu vārdu un kas savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
kongruence Vienādība, sakritība (piemēram, ģeometriskām figūrām).
ligzda Vienas un tās pašas saknes vārdu grupa (vārdnīcas šķirklī).
sīpols Viendīgļlapju dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, kam pazemes daļās ir sakneņi, sīpoli (3), bumbuļsīpoli un kam ziedi ir čemuros, kurus sedz divas vai trīs seglapas.
vija Viengadīga parazītiska nezāle bez lapām un saknēm, bet ar vijīgu, pavedienveidīgu, kailu stublāju un piesūcekņiem, kas iesūcas saimniekaugā.
sīkdadzis Viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar viendzimuma ziediem kurvīšos un pamīšus sakārtotām trīsdaivainām vai veselām lapām.
zobainīte Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar zvīņainu sakneni un violetiem vai sārtiem ziediem.
redīss Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas dārzenis ar ēdamu apaļu, ovālu vai konisku sakni, baltu, sārtu, sarkanu vai violetu mizu un plūksnaini dalītām vai veselām lapām.
rudbekija Viengadīgs vai daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī.
magone Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
malva Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, dažādas krāsas ziediem un riekstiņu skaldaugli.
gandrene Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk krūms ar spirāliski sakārtotām vai pretējām, parasti starainām, lapām, parasti sarkanīgiem vai violetiem ziediem.
sūrene Viengadīgs vai daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms ar vienkāršām, veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem, sārtiem vai rožainiem, retāk zaļganiem vai baltiem ziediem vārpveida vai skarveida ziedkopā.
zilausis Viengadīgs vai divgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros.
rutks Viengadīgs vai divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm.
vīķis Viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas augs ar pamīšus sakārtotām lapām un gaiši violetiem ziediem.
guba Vienkopus sakrauts siens, labība u. tml. Kaudze.
lodēt Vienot (kopā) sakarsētas (parasti metāla) detaļas ar izkausētu metālu, metālu sakausējumu, piepildot atstarpes starp virsmām.
sakodiens Vienreizēja paveikta darbība --> sakost (3).
koordināta Viens no diviem vai vairākiem lielumiem, kuri nosaka punkta stāvokli plaknē vai telpā.
sleja Viens no diviem vai vairākiem vertikāli sakārtotu rindu kopumiem (parasti laikrakstu, žurnālu, vārdnīcu) lappusē.
arguments Viens no funkcionālā sakarībā saistītajiem mainīgajiem lielumiem, pēc kura atrod otro mainīgo lielumu. Neatkarīgais mainīgais lielums.
funkcija Viens no matemātikas pamatjēdzieniem, kas izsaka viena lieluma atkarību no cita. Atkarīgais mainīgais lielums.
nejaušība Viens no materiālās pasaules objektīvajiem sakariem, kuru izraisa nevis parādības būtība, bet gan kāds ārējs, nebūtisks apstāklis.
Rekurents lielums Viens no virknes lielumiem, ko nosaka iepriekšējie lielumi.
dzeroklis Viens no zobiem, kuri atrodas žokļa abās pusēs (aiz acuzobiem) un ar kuriem sakošļā barību.
priekšzobs Viens no zobiem, kuriem ir kalta forma, asa, horizontāla griežamā šķautne, viena sakne un ar kuriem tiek nokosta barība.
transepts Viens vai vairāki šķērsjomi, kas taisnā leņķī šķērso garenisko jomu (parasti sakrālajās celtnēs).
audi Vienveidīgu šūnu sakopojumi organismā, kuriem ir vienāda uzbūve un līdzīgas funkcijas.
stumbrs Vienveidīgu šūnu sakopojums (dzīvnieka organismā), kam parasti ir refleksa, impulsu vadīšanas, arī balsta funkcija.
pacere Vieta zem (izgāzta vai daļēji izgāzta koka, krūma) saknēm, (krūma) apakšējiem zariem.
rezervuārs Vieta, kur (kas) sakrājas, koncentrējas lielā daudzumā.
kloāka Vieta, kur sakrājas daudz atkritumu, netīrumu.
mantnīca Vieta, telpa, kur kas tiek sakopots, krāts, glabāts.
Personas vietniekvārds Vietniekvārds, kas izsaka norādījumu uz personu.
Personas vietniekvārds Vietniekvārds, kas izsaka norādījumu uz personu.
Piederības vietniekvārds Vietniekvārds, kas izsaka norādījumu uz to, kuram kas pieder vai kurš ir saistīts (ar ko).
Piederības vietniekvārds Vietniekvārds, kas izsaka norādījumu uz to, kuram kas pieder vai kurš ir saistīts (ar ko).
vīksna Vīksnu dzimtas koks ar veselām, asimetriskām, spirāliski sakārtotām lapām.
vilkvālīte Vilkvālīšu dzimtas lakstaugs ar attīstītu sakneni un sīkiem, stublāja galā sakārtotiem ziediem.
ņirbēt Virmot (par, parasti sakarsušu, gaisu).
cers Virszemes dzinumu sazarojums (augiem). Šāds sazarojums kopā ar saknēm.
nosēsties Virzīties, izplatīties gaisā lejup un sakrāties, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.) - par sniegu, putekļiem u. tml.
gludināt Virzot, arī uzspiežot sakarsētu gludekli, panākt, ka (kas) kļūst gluds.
Dialektiskais un vēsturiskais materiālisms Vispārīga mācība par dabas un sabiedrības attīstības likumsakarībām.
likumsakarīgums Vispārināta īpašība --> likumsakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
nenosakāmība Vispārināta īpašība --> nenosakāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nesakarība Vispārināta īpašība --> nesakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
nesakarīgums Vispārināta īpašība --> nesakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nesakarība.
pasakainība Vispārināta īpašība --> pasakains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
sakarīgums Vispārināta īpašība --> sakarīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
sakarīgums Vispārināta īpašība --> sakarīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
sakarīgums Vispārināta īpašība --> sakarīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
rentabilitāte Vispārinošs rādītājs, ko izmanto, lai fiksētu (kā) ekonomisko efektivitāti noteiktā laikposmā, un ko aprēķina, vai nu šajā laikposmā gūto peļņu dalot ar ražošanas pamatfondu un apgrozāmo līdzekļu vidējo vērtību naudas izteiksmē, vai arī izsakot peļņas summu procentos no realizētās produkcijas pašizmaksas. Arī ekonomiska efektivitāte, ienesīgums.
farmakopeja Visu ārstniecības līdzekļu aprakstu sakopojums ar norādījumiem par zāļu vielu izgatavošanu, uzglabāšanu un izsniegšanu.
citronliāna Vīteņaugs ar sarkanām, ķekaros sakārtotām skābām ogām.
pobedīts Volframa un kobalta monokarbīda sakausējums.
vējritenis Zarains stepes, pustuksneša vai tuksneša lakstaugs, kas sakaltis atdalās no saknes un, vēja dzenāts, izbārsta sēklas lielā attālumā.
Zelta sakne Zeltsakne.
Zelta sakne Zeltsakne.
bedre Zemē izrakts un īpaši sagatavots padziļinājums (sakņu, lopbarības ieziemošanai).
cingulis Zemes pika (parasti sakaltusi).
Pļaujas svētki Zemkopības svētki, ko svin sakarā ar ražas novākšanu.
Pļaujas svētki Zemkopības svētki, ko svin sakarā ar ražas novākšanu.
zvīņneši Zīdītāju klases kārta, kuras pārstāvjiem ir gara aste un maza galva un kuru ķermeni klāj dakstiņu veidā sakārtotas ragvielas plātnītes. Šīs kārtas dzīvnieki.
Ziedu ķekars Ziedkopa ar attīstītu galveno asi, uz kuras spirāliski sakārtoti ziedi ar kātiņiem (piemēram, ievām, jāņogām).
ķekars Ziedkopa, kam uz galvenās ass, sākot no apakšas, veidojas ziedi ar aptuveni vienāda garuma kātiem. Attiecīgais augļu sakopojums.
zvans Zieds, kura vainaglapas sakārtotas zvanveidā.
čemurs Ziedu, ogu, augļu, sēklu sakopojums uz kopēja kāta. Ķekars.
Ziepju sakne Ziepjsakne.
Ziepju sakne Ziepjusakne.
miroņgalva Zīme, kas norāda uz ko dzīvību apdraudošu, - cilvēka galvaskausa un zem tā sakrustotu kaulu attēls.
diagramma Zīmējums, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
grafiks Zīmējums, kurā attēlota parādību skaitliskā sakarība.
signatūra Zīmes un cipari, kas nosaka akordu sastāvu un uzbūvi ģenerālbasā.
pirotipija Zīmju iededzināšana kokā ar sakarsētiem rīkiem.
Objektīvā patiesība Zināšanu saturs, ko nosaka atspoguļojamais objekts un kas nav atkalīgs no subjekta gribas, vēlēšanās.
Objektīvā patiesība Zināšanu saturs, ko nosaka atspoguļojamais objekts un kas nav atkarīgs no subjekta gribas, vēlēšanās.
kartogrāfija Zinātne par dabas un sabiedrības parādību izvietojuma, apvienojuma, savstarpējā sakara (un to izmaiņu laikā) attēlošanu ar speciālām metodēm.
filozofija Zinātne par esamības un cilvēka domāšanas vispārējām likumsakarībām.
metālmācība Zinātne par metālu un to sakausējumu sastāvu, struktūru, īpašībām un par likumsakarīgām pārmaiņām, kādas tajos rodas ķīmisku, mehānisku, termisku un citu iedarbību rezultātā.
agrobioloģija Zinātne par vispārējām bioloģiskām likumsakarībām augkopībā.
socioloģija Zinātne, kas pētī likumsakarības, saskaņā ar kurām attīstās un funkcionē sabiedrība un tās sastāvdaļas.
demogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī iedzīvotāju sastāvu, kustību un atražošanas likumsakarības.
Drošuma teorija Zinātnes nozare, kas pētī likumsakarības, kuras jāievēro, lai sasniegta ierīču maksimālu izmantošanas efektivitāti.
Drošuma teorija Zinātnes nozare, kas pētī likumsakarības, kuras jāievēro, lai sasniegtu ierīču maksimālu izmantošanas efektivitāti.
metalogēnija Zinātnes nozare, kas pētī rūdu atradņu izvietojuma likumsakarības.
zinātniecība Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, zinātnes mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām. Scientioloģija.
scientioloģija Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, zinātnes mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām. Zinātniecība.
informātika Zinātnes nozare, kas pētī zinātniskās informācijas struktūru un pamatīpašības, ka an tas izstrādes, pārveidošanas, pārraides un izmantošanas likumsakarības.
telefonija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver telefona sakaru principu un darbības pētīšanu un atbilstošas aparatūras izveidi. Attiecīgais elektrosakaru veids.
telegrāfija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver telegrāfa sakaru principu un darbības pētīšanu un atbilstošas aparatūras izveidi. Attiecīgais sakaru veids.
bioloģija Zinātņu komplekss, kuras pētī dzīvus organismus, to attīstību, dzīves veidu un dzīvības procesu likumsakarības.
dabaszinātnes Zinātņu nozares, kas pētī dabas parādības un likumsakarības.
zirglietas Zirga iejūga piederumi - priekšmeti (piemēram, sakas, slejas, iemaukti, apauši) zirga iejūgšanai.
kastaņa Zirgkastaņu dzimtas vasarzaļš koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem ķekaros vai skarās un brūniem augļiem - pogaļām, ko aptver adatains apvalks.
zirgkastaņa Zirgkastaņu dzimtas vasarzaļš koks, retāk krūms ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un, parasti baltiem, ziediem lielās skarveida ziedkopās.
Krusta zirneklis Zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz sarkanbrūna vai melnbrūna vēdera mugurpuses.
Krusta zirneklis Zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz sarkanbrūna vai melnbrūna vēdera mugurpuses.
Zivju filejs Zivs gaļa bez asakām.
periodonts Zoba saknes plēve.
ceļazvaigzne Zvaigzne, pēc kuras nosaka ceļa virzienu.
Žults akmeņi Žultsakmeņi.

sak citās vārdnīcās:

Tēzaurs

sak

MLVV

sak