Paplašinātā meklēšana
Meklējam uš.
Atrasts vārdos (174):
- uš:1
- kuš:1
- auša:1
- duša:1
- muša:1
- pušs:1
- pušu:1
- tuša:1
- tušs:1
- kušņi:1
- mušīt:1
- tušēt:1
- apauši:1
- aušība:1
- aušīgs:1
- inguši:1
- kušana:1
- kušete:1
- kušķis:1
- mušiņa:1
- pušacs:1
- pušķis:1
- pušķot:1
- pušums:1
- retuša:1
- rušķis:1
- sušķis:1
- ušņains:1
- bušelis:1
- bušlats:1
- bušmeņi:1
- cūkauši:1
- iztušēt:1
- kartuša:2
- kartuša:1
- klaušas:1
- mušmire:1
- negauša:1
- nejaušs:1
- nomušīt:1
- notušēt:1
- paušāls:2
- paušāls:1
- plaušas:1
- plušķis:1
- pūkmuša:1
- pušains:1
- retušēt:1
- rušināt:1
- rušķīgs:1
- sušķība:1
- sušķīgs:1
- šaušana:1
- trušāda:1
- appušķot:1
- aušīgums:1
- aušoties:1
- častuška:1
- izpušķot:1
- kaulmuša:1
- kušķains:1
- mirušais:1
- mušveida:1
- neklauša:1
- nopušķot:1
- nosušķēt:1
- papušķot:1
- pelušķis:1
- pušķains:1
- rušināms:1
- sapušķot:1
- šaušalas:1
- tušējums:1
- uzpušķot:1
- ziedmuša:1
- aizpušķot:1
- akušieris:1
- apraušana:1
- aprušināt:1
- atrušināt:1
- cietušais:1
- ierušināt:1
- izretušēt:1
- izrušināt:1
- kāpurmuša:1
- klaušināt:1
- kritušais:1
- mušķērājs:1
- mušķērājs:2
- mušpapīrs:1
- nejaušība:1
- nejaušums:1
- norušināt:1
- paraušana:1
- parušināt:1
- piepušķot:1
- plušķains:1
- puškainis:1
- puškīnija:1
- pušķojums:1
- pušķoties:1
- pušplēsts:1
- sarušināt:1
- spraušļāt:1
- sušķīgums:1
- šaušalīgs:1
- truškopis:1
- uzrušināt:1
- aizrušināt:1
- atkušņains:1
- ātršaušana:1
- izaušoties:1
- izgājušais:1
- mušveidīgs:1
- notušēties:1
- paaušoties:1
- pagājušais:1
- pieretušēt:1
- pierušināt:1
- pušelnieks:1
- pušķzariņš:1
- retušētājs:1
- retušieris:1
- rūgušpiens:1
- rušinātājs:1
- rušināties:1
- stiebrmuša:1
- šaušalains:1
- truškopība:1
- aizraušanās:1
- apklaušināt:1
- appušķoties:1
- iereibušais:1
- izklaušināt:1
- izpušķojums:1
- izpušķoties:1
- klaušinieks:1
- noklaušināt:1
- norušķēties:1
- nosušķēties:1
- pagājušogad:1
- paklaušināt:1
- papušķoties:1
- paušālsumma:1
- pelnrušķīte:1
- rušināmaugi:1
- saklaušināt:1
- zušveidīgie:1
- ierušināties:1
- izrušināties:1
- klaušinājums:1
- klaušināties:1
- norušināties:1
- pagājušonakt:1
- pagājušoziem:1
- pārklaušināt:1
- parušināties:1
- paušaltarifs:1
- piepušķojams:1
- aizpagājušais:1
- dubultlaušana:1
- pagājušonedēļ:1
- pagājušoruden:1
- pagājušovasar:1
- plaušgliemeži:1
- raibspārņmuša:1
- apklaušināties:1
- izklaušināties:1
- pagājušopavasar:1
- rušināmkultūras:1
- pagājušosvētdien:1
- vienpiedzimušais:1
- traktorrušinātājs:1
- rušināmkultivators:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1906):
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai).
- sendienas Agrākie, pagājušie laiki. Tāla pagātne. Senatne.
- aizšķūtēt Aizgādāt (klaušu kārtā ar pajūgiem).
- uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko).
- aizpērn Aizpagājušajā gadā.
- aizviņsvētdien Aizpagājušo svētdien.
- aizviņnakt Aizpogājušo nakti.
- aizviņnedēļ Aizpogājušo nedēļu.
- drudzis Aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam).
- kaite Aizraušanās, nodošanās.
- āliņģis Aizsalušu ūdeņu (upju, ezeru u. tml.) ledus kārtā mākslīgi radīts caurums.
- drošība Aizsardzība (pret nejaušībām, kļūmēm, bojājumiem).
- atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot). Ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
- aizmeijot Aizsegt, aizklāt ar meijām, arī izpušķot.
- nočerkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt.
- nogārgt Aizsmakušā, sēcošā balsī noteikt, pateikt.
- internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā). Turēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām
- piemineklis Akmens, metāla veidojums pie kapa (mirušā) piemiņai.
- piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
- ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
- nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam. Amerikas nēģeri.
- pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi.
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi.
- pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai).
- torpēdaparāts Aparāts torpēdu izšaušanai.
- pabārde Apaušu apakšējā daļa.
- kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī.
- kremācija Apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī.
- Aizvadīt (arī pavadīt) pēdējā gaitā Apbedīt mirušo.
- apbedīt Apglabāt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju.
- zārkot Apkopt un guldīt (mirušo) zārkā.
- iezārkot Apkopt un ieguldīt (mirušo) zārkā.
- vērpete Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
- vērpete Apļveidā savijušos, savītu (dzijas, diegu u. tml.) kopums.
- Goda vārti Appušķoti, imitēti izveidoti vārti (ko ceļ uz ceļa, parasti par godu jaunlaulātajiem).
- Goda vārti Appušķoti, imitēti izveidoti vārti, ko ceļ uz ceļa (parasti par godu jaunlaulātajiem).
- apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju. Apbedīt.
- dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanos.
- kveldināt Apstrādāt ar verdošu ūdeni (gaļas produktus, piemēram, mēli, aknas, plaušas).
- šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām.
- kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Zieda kauss.
- Zieda kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Ziedkauss.
- atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, dabūt vaļā (ko sasietu, sapinušos).
- nopiņķēt Ar grūtībām noraisīt, atdalīt nost (ko sasietu, sapinušos).
- godināt Ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo).
- rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem).
- kompradors Ar kolonizatoriem cieši saistīts iezemiešu tirgotājs, starpnieks starp ārzemju kapitālu un vietējo tirgu (ekonomiski atpalikušajās, arī atkarīgajās zemēs).
- mušpapīrs Ar lipīgu vielu klāts vai indīgā šķidrumā izmērcēts papīrs mušu iznīcināšanai.
- skalps Ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā.
- spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī rēgs.
- juceknis Ar pelavām kulšanas procesā sajaukušies graudi. Ar piemaisījumiem apstrādāšanas procesā sajaukušās tehnisko kultūru izmantojamās daļas.
- grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
- Uzmodināt no miroņiem Ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
- Uzmodināt no miroņiem Ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
- apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts. Zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
- slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties. Būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm).
- iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs. Fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
- liecība Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā.
- vagotājarkls Arkls rušināmaugu vagošanai.
- vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
- lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai.
- skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
- neiralģija Asas periodiskas vai epizodiskas lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
- leikoze Asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu, kā arī funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās.
- dzimta Asinsradniecīgu cilvēku kopa, kuri cēlušies no viena senča.
- embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar asinīs vai limfā nokļuvušu asins recekli, gāzes pūslīti u. tml.
- salmene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
- atausma Ataušana, uzaušana.
- atlipt Atdalīties (no kā) - par ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu.
- atdzīvoties Atgūt jušanas vai kustību spēju (par locekļiem, piemēram, pēc notirpuma).
- spurgala Atirušu, atrisušu (piemēram, auduma, apģērba) diegu, šķiedru kopums.
- rekultivēt Atjaunot to zemes gabalu produktivitāti (auglību), kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības rezultātā.
- atdzīvināt Atjaunot, atkal ieviest (ko bijušu).
- reaklimatizēt Atjaunot, ieviest no jauna kādreizējā dzīves vietā (iznīkušus augus, dzīvniekus).
- pacelt Atjaunot, uzlabot (ko nolaistu, panīkušu).
- pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē.
- vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana ārstnieciskai, norūdīšanas u. tml. (parasti saules, gaisa) iedarbībai. Pelde.
- recidīvs Atkārtošanās (parādībai), parasti nevēlama, pēc (tās) īstas vai šķietamas izzušanas.
- recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību)
- nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms). Padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
- soliflukcija Atkusušos, pārmitras grunts, augsnes lēna slīdēšana pa sasaluma virsmu lēzenās nogāzēs.
- gandarījums Atlīdzība (cietušajam).
- drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
- pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas.
- beidzamais Atlikušais, pēdējais. Arī viss.
- piemiņa Atmiņas ar cieņas pilnu attieksmi (parasti pret mirušu cilvēku, pagātnes faktu).
- Gaiša piemiņa Atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
- Gaiša piemiņa Atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
- atspulgs Atmiņas, bijušā iezīmes, arī tēlains priekšstats.
- demarkācija Atmirušu audu norobežošanās no veselajiem.
- Būt uz spēles Atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam.
- iekļūt Atrodoties kustībā, parasti nejauši, ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
- baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām).
- individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām. Atrautība no sabiedrības.
- epizode Atsevišķs notikums, atgadījums, arī nejaušs blakus apstāklis, notikums.
- pušķis Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums (dzīvniekiem), atsevišķs, neliels (matiņu) kopums (augiem). Arī kušķis.
- kumšķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to daļu) kopums. Arī kušķis.
- badināt Atstāt neēdušu, nedot ēst. Regulāri dot par maz barības.
- strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
- atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies). Tikt atslābinātam (par ko savilktu).
- zīmēt Attēlot (īstenības un iztēlē radušās formas) ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
- nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
- atvīt Attīt (ko satītu vai satinušos).
- ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajam.
- restaurēt Atveidot (pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus).
- restaurēt Atveidot, arī konstatēt (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
- atlipt Atvērties vaļā (par ko salipušu, salīmētu, aizlīmētu).
- līķauts Auduma gabals, ko pārklāj mirušajam zārkā.
- pašaudze Audze, kurā augi ir saauguši paši (bez cilvēka iedarbības).
- šķirtvainaglapji Augi ar brīvām, nesaaugušām vainaglapām.
- siltummīļi Augi vai dzīvnieki, kas ir cēlušies galvenokārt zemeslodes siltajās un karstajās joslās un ir neizturīgi pret samērā zemu pozitīvu temperatūru.
- sausaudži Augi, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē.
- nezāles Augi, ko (attiecīgajā laukā) neaudzē, bet kas tur ir ieviesušies.
- sausziedes Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu. Imorteles.
- imorteles Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu. Sauszieži, salmenes.
- sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni.
- skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants). Skeletainā augsne.
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu. Šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- Vasas pārveidnes Augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās.
- sakne Augstāko augu veģetatīvais orgāns, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- staipīties Augt, būt izaugušam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem augiem, to daļām).
- uzsūcējaudi Augu audi, kas no apkārtējās vides uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās barības vielas.
- sklerenhīma Augu audi, kas sastāv no biezām, parasti pārkoksnētam, atmirušām šūnām.
- vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
- vīksna Augu dzimta, kurā ietilpst koki ar veselām, asimetriskām lapām un ziediem pušķos sakārtotās ziedkopās.
- vija Augu dzimta, pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhloroflila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem.
- pelde Augu pakļaušana ūdens iedarbībai, tos iegremdējot.
- kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
- plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
- klons Augu vai zemāko dzīvnieku organisma pēcnācēji, kas radušies no viena īpatņa veģetatīvās vairošanās ceļā.
- apraušana Augu veģetatīvās pavairošanas paņēmiens - jauno dzinumu iesakņošana, tos apraušot.
- zaķene Ausaina zaķādas, arī trušādas cepure.
- ziedēt Aust, būt uzausušam (par gaismu). Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem).
- orientālisms Austrumu zemju pētīšana. Aizraušanās ar šo zemju kultūru.
- gaisma Aušana. Saullēkta laiks. Attiecīgais apgaismojums.
- aušīgums Aušība (1).
- Stiķi un niķi Aušības, nerātnības.
- Stiķi un niķi Aušības, nerātnības.
- spindzele Aušīga, vieglprātīga, parasti jauna, sieviete, arī meitene.
- aušība Aušīgam cilvēkam raksturīga darbība, izturēšanās, attieksme.
- auša Aušīgs cilvēks.
- sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu.
- urdīt Bakstīt, bikstīt. Rakņāt, rušināt.
- urdīties Bakstīties, intensīvi bikstīt. Rakņāties, rušināties.
- uzbakstīt Bakstot uzrušināt (1).
- šautra Balta (šaušanai).
- iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
- kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai. Vieta, kur apbedīts mirušais. Zemes kopa virs šīs vietas.
- nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
- mantinieks Bērns (parasti jaundzimušais).
- Bandu bērns Bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
- Bandu bērns Bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
- Ārlaulības bērns Bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu.
- Nelikumīgs (arī ārlaulības) bērns Bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu.
- Ārlaulības (arī nelikumīgs) bērns Bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu.
- Pēdējā (arī beidzamā) gaita Bēru gājiens un mirušā apbedīšana.
- bērnunams Bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde.
- sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi.
- pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta. Šī tipa dzīvnieki.
- slīkšņa Bieza cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsu.
- līkšņa Bieza, cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsmu. Slīkšņa.
- ērkulis Biezi, kupli, arī sajukuši mati.
- vērkulis Biezi, kupli, arī sajukuši mati. Ērkulis (3).
- murskulis Biezi, kupli, arī sajukuši mati. Ērkulis.
- drebuļi Bieža muskuļu saraušanās un atslābšana.
- neokolonija Bijusī kolonija vai puskolonija, kurā imperiālistiskās valstis jaunās formās ir saglabājušas vai nodibinājušas savu ekonomisko un politisko kundzību.
- vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā pretpadomju militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās pret Padomju Savienību fašistiskās Vācijas pusē.
- eksčempions Bijušais čempions.
- čakarēt Bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
- uzbikstīt Bikstot uzrušināt (1).
- sārņi Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa.
- spilvens Blīva kopa, ko veido nelieli, pie viena substrāta piekļāvušies augi.
- kukurznis Blīvas (parasti sacietējušas) augsnes pika, gabals.
- rētaudi Blīvi saistaudi, kas ir radušies dažādu audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
- tārpēda Bojājums, ko ēdot radījuši kukaiņu tārpveida kāpuri.
- iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā).
- Būt (retāk nākt) (krietnā, retāk labā, varenā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
- Būt (retāk nākt) krietnā (retāk labā, varenā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
- Būt (retāk nākt) labā (arī varenā, biežāk krietnā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
- Būt (retāk nākt) varenā (arī labā, biežāk krietnā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
- gulēt Būt aizmigušam.
- Gulēt mūža (arī mūžīgā) miegā, arī gulēt mūža (arī mūžīgu) miegu Būt apbedītam, apglabātam; būt mirušam.
- Gulēt mūža (arī mūžīgā) miegā, arī gulēt mūža (arī mūžīgu) miegu Būt apbedītam, apglabātam. Būt mirušam.
- Gulēt mūžīgā (arī mūža) miegā, arī gulēt mūžīgu (arī mūža) miegu Būt apbedītam, apglabātam. Būt mirušam.
- atdusēties Būt apglabātam (par mirušo).
- nākt Būt bijušam saistītam (ar kādu sociālu grupu, arī ar kādu vietu), būt bijušam piederīgam (pie kādas sociālas grupas).
- Saldi gulēt Būt cieši aizmigušam.
- Gulēt saldā miegā (arī saldu miegu) Būt cieši aizmigušam.
- pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
- pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
- celties Būt dzimušam (kādā ģimenē, dzimtā). Piederēt (pie kādas šķiras, kārtas).
- pazīt Būt iepazinušām (kādu stāvokli, situāciju).
- pazīt Būt iepazinušām (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.).
- Būt jautrā dūšā (arī prātā) Būt iereibušam.
- (Būt) jautrā prātā (arī dūšā) Būt iereibušam.
- Būt jautrā prātā (arī dūšā) Būt iereibušam.
- vadāt Būt ilgāku laiku (ar jaundzimušiem mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml. (parasti par putniem).
- izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izsalkt Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu (par cilvēku).
- Plēst matus Būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
- Plēst matus Būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
- bēdāt Būt izmisušam, nelaimīgam.
- izkaisīt Būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- viedēties Būt jaušamam, arī būt paredzētam, iecerētam.
- austies Būt jūtamam, nojaušamam (par noskaņu, attiecībām u. tml.).
- Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
- Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
- Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
- Būt līdz ūkai Būt ļoti apnikušam. Būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
- Būt līdz kaklam Būt ļoti apnikušam. Būt tādam, kas ir pilnīgi apriebies.
- Nevarēt (arī nespēt) pār lūpu pārspļaut Būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
- Nevarēt (arī nespēt) pār lūpu pārspļaut Būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
- Nespēt (arī nevarēt) pār lūpu pārspļaut Būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
- Nevarēt (arī nespēt) pār lūpu pārspļaut Būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
- Tikko turēties uz kājām (arī kājās) Būt ļoti nogurušam.
- Krist (arī gāzties) (vai) zemē (arī no kājām, nost) Būt ļoti nogurušam.
- dusēt Būt mierīgam, rāmam, arī būt sastingušam (par parādībām dabā).
- gulēt Būt mierīgam, rāmam, arī sastingušam (par parādībām dabā).
- Būt zem zemes (retāk zemēm) Būt mirušam un apglabātam.
- Gulēt (dieva) mierā Būt mirušam.
- Nebūt (vairs šajā) pasaulē Būt mirušam.
- Stāvēt vaļā Būt neaizsalušam (par ūdenstilpi).
- Spļaut piķi un zēveli Būt neapmierinātam, sašutušam.
- Spļaut piķi un zēveli, retāk spļaut zēveli Būt neapmierinātam, sašutušam.
- Spļaut piķi un zēveli Būt neapmierinātam, sašutušam.
- vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
- izklausīties Būt nojaušamam (pēc kādām skaņām).
- apspurt Būt novalkātā, apdilušā apģērbā (par cilvēku).
- mēgt Būt paradušam (ko darīt).
- kaist Būt piesarkušām (psihiska stāvokļa ietekmē).
- Jukt ārā (arī laukā) Būt saplīsušam, arī ļoti nodilušam (par apģērbu, apaviem). Irt, grūt (par cilvēku attiecībām, ierastiem dzīves apstākļiem).
- Gulēt uz gultas (arī slimības gultā) Būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- Gulēt uz gultas (arī slimības gulta) Būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- Gulēt uz slimības gultas (arī slimības gultā) Būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- šaubīties Būt tādam, kam ir izraisījušās šaubas (par ko).
- uzputot Būt tādam, kam ir radušās putas virsmā.
- uzsmaidīt Būt tādam, kam nejauši, negaidīti gadās, rodas (veiksme, labvēlība u. tml.).
- žļakstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
- žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
- līkt Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu). Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
- nolīkt Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu).
- noplukt Būt tērptam apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
- nopluskāt Būt tērptam apdriskātā, apdilušā apģērbā.
- nopluskāties Būt tērptam apdriskātā, apdilušā apģērbā.
- paplukt Būt tērptam mazliet, daļēji apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
- saburzīt Būt tērptam negludā apģērbā. Būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
- izklausīties Būt uztveramam, nojaušamam (parasti par izteikuma jēgu, saturu).
- Būt uz kājām Būt veselam. Būt atspirgušam (no slimības).
- čurnēt Būt, atrasties (kur) - par zemām, vecām ēkām, panīkušiem kokiem u. tml.
- gulšņāt Būt, parasti viegli, saslimušam, tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
- kuknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kluknēt, kruknēt.
- kruknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kluknēt, kuknēt.
- kluknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kruknēt, kuknēt.
- traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām.
- kriminoģenēze Cēloņi, kas ir izraisījuši noziegumu.
- kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
- rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
- Meklēt pakaļ Censties noskaidrot (ko notikušu).
- Meklēt pakaļ Censties noskaidrot (ko notikušu).
- pakaļmeklēties Censties noskaidrot (ko notikušu).
- kodols Centrālā (stumbra) daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
- zemlikas Cienasts mirušo gariem. Arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts.
- Pārejas vecums (arī laiks) Cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu.
- Pārejas vecums (arī laiks) Cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu.
- asinsbrāļi Cilvēki, kas īpašā rituālā noslēguši asinsbrālību (2).
- mājinieki Cilvēki, kas paliek mājoklī (pretstatā tiem, kas īslaicīgi izgājuši, izbraukuši).
- malēnieši Cilvēki, kas rīkojas, izturas nesaprātīgi, muļķīgi. Atpalikuši cilvēki.
- marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Cilvēks (parasti karavīrs), kas kara laikā aplaupa civiliedzīvotājus.
- Skrandu lācis Cilvēks noskrandušā apģērbā. Skrandainis.
- skrandulācis Cilvēks noskrandušā apģērbā. Skrandu lācis. Skrandainis.
- lutausis Cilvēks, kam ir lielas, atliekušās, atkārušās ausis.
- vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
- vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu. Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
- liecinieks Cilvēks, kas muižas darbos pildīja ārkārtējās klaušas.
- dumpinieks Cilvēks, kas nav mierā ar veco, iesīkstējušo un cīnās par ko jaunu.
- audējs Cilvēks, kas nodarbojas ar aušanu. Aušanas speciālists.
- kāvējs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku kaušanu.
- kapracis Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu rakšanu, mirušo aprakšanu.
- truškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar truškopību. Truškopības speciālists.
- darbinieks Cilvēks, kas pilda klaušas.
- klaušinieks Cilvēks, kas pilda klaušas.
- pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
- konservators Cilvēks, kas tiecas uz ko novecojušu, cenšas saglabāt, atjaunot ko novecojušu. Cilvēks, kas ir naidīgs pret jauno, progresīvo.
- krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā).
- tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus.
- baroklis Cūka, ko nobaro kaušanai.
- zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
- Cūku bēres Cūku kaušana un sekojošais mielasts.
- Cūku bēres Cūku kaušana un sekojošais mielasts.
- četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai. Zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
- atlipināt Dabūt nost (ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu).
- atlipināt Dabūt vaļā (ko salipinātu, salipušu, salīmētu).
- lobīt Dalīt nost, ņemt ārā (ko pielipušu, pieķērušos).
- trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām). Arī pūt (1).
- kājgalis Daļa, gals (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas. Vieta pie šīs daļas, gala.
- pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
- pagaļgals Daļēji sadegušas pagales gals.
- lauznis Darbarīks laušanai - dzelzs stienis ar asu galu.
- uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- Atklāt sevi Darīt zināmu savu atrašanās vietu (parasti nejauši, negribot).
- rušinātājs Darītājs --> rušināt.
- glīvenes Daudzgadīgi ūdensaugi ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām.
- pūslene Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs bez saknēm, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru. atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
- adata Dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai.
- izsitumi Dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem).
- Koalīcijas valdība Dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība (kapitālistiskajās valstīs).
- Koalīcijas valdība Dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība.
- dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem.
- dakša Dažās mašīnās - ierīce (ko veido vairāki paralēli zari) kraušanai, grābšanai vai tml. darbiem.
- izgadīties Dažkārt būt, nejauši būt.
- komēta Debess spīdeklis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa.
- degsme Dedzīga, kaisla, kvēla aizraušanās. Aizrautība, dedzība.
- fanātisms Dedzīga, nekritiska, pilnīga pakļaušanās noteiktai reliģijai.
- oligofrenopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī garīgā attīstībā atpalikušu bērnu audzināšanas un mācīšanas problēmas.
- Masku balle Deju vakars, kura dalībnieki ir tērpušies maskās.
- Masku balle Deju vakars, kura dalībnieki ir tērpušies maskās.
- gobelēns Dekoratīvo audumu (paklāju, sienas segu u. tml.) aušanas tehnika.
- mušiņa Dem. --> muša.
- asns Dīgļi, kas attīstījušies no sēklām, tās diedzējot.
- rušināms Divd. --> rušināt.
- dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- ziedmuša Divspārņu kārtas mušveida divspārņu apakškārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu.
- sagadīšanās Divu vai vairāku notikumu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva norise. Divu vai vairāku apstākļu, faktu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva pastāvēšana.
- kundzīte Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieauguši meita.
- taurs Dobradžu dzimtas izmirušas sugas dzīvnieks (mājas govs priekštecis).
- peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
- liecība Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
- brīvgrāmata Dokuments, kas atbrīvoja zemnieku no klaušām un nodevām.
- pārdomas Domas, atziņas, kas radušās šādā intelektuālā darbībā.
- skraps Domnas, teraudkausēšanas cehos, rūpniecība radušies metāla atkritumi, kas tiek pārkausēti.
- saruna Domu apmaiņa (piemēram, apspriedē, sanāksmē), lai noskaidrotu pušu nostāja (kādā vai kādos jautājumos).
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā). Šāda starptautiska konference.
- krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
- birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu). Drupt.
- selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā.
- jumis Dubultauglis, dubultvārpa, pa pārim kopā saauguši augi.
- kupldzija Dzija (trikotāžas izstrādājumiem), ko iegūst, sajaucot tekstilšķiedras, kurām ir dažādas saraušanās īpašības.
- respekts Dziļa cieņa (pret kādu, ko), pakļaušanās (kāda, kā) ietekmei.
- līdzdzīvošana Dziļa ieinteresētība, iejušanās (piemēram, kādā notikumā).
- pievilkt Dziļi elpojot, piepildīt (plaušas ar gaisu).
- kāpelētājs Dzīvnieki, kuriem kādi orgāni (piemēram, kājas, nagi, aste) pielāgojušies kustībām pa koku stumbriem, gar stāvām sienām u. tml.
- kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
- priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
- lutausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis.
- maitēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
- ciltsmāte Dzīvnieku mātīte, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes.
- ciltstēvs Dzīvnieku tēviņš, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes.
- Reliktu formas Dzīvnieku un augu sugas, kas saglabājušās no senākiem laikiem.
- kami Ēdiens no pienā vai rūgušpienā iejauktu sautētu un apgrauzdētu rudzu, miežu, zirņu, pupu miltu maisījuma. Šāds miltu maisījums.
- kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, kurus karsē uz pannas un sarecējušo masu savelk nelielās pikās.
- uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- uziet Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko). Ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
- ūdensvaboles Ekoloģiska vaboļu grupa, kuras pārstāvji ir pielāgojušies dzīvei ūdenī. Šīs grupas vaboles.
- izelpot Elpojot izvadīt (gaisu) no plaušām.
- ieelpot Elpojot panākt, ka (gaiss) ieplūst plaušās.
- ieelpa Elpošanas fāze, kurā gaiss ieplūst plaušās.
- izelpa Elpošanas fāze, kurā gaisu izvada no plaušām.
- bronhs Elpvada sazarojums plaušās.
- Tautas eposs Eposs, kas radies folklorā vai kas veidots, saliedējot folklorā radušās eposa daļas.
- Tautas eposs Eposs, kas radies folklorā vai kas veidots, saliedējot folklorā radušās eposa daļās.
- Ezeru nogulumi Ezeros nogulsnējušies ieži.
- brīvciems Feodālismā - ciems, kura iedzīvotāji bija brīvi no muižas klaušām un nodevām.
- brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas. Arī latviešu tautības vasalis.
- domēne Feodāļa tiešais zemes īpašums, ko zemnieki apstrādāja klaušu kārtā.
- gaismasspēja Fizikāls lielums, kas raksturo objektīvam cauri izplūdušo gaismas daudzumu.
- Optiskais stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo optiskas sistēmas gaismas laušanas spēju.
- paleoģeogrāfija Fiziski ģeogrāfisko apstākļu kopums kādā no pagājušajiem ģeoloģiskajiem laikmetiem.
- dzimstība Gada laikā dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem.
- mirstība Gada laikā mirušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem.
- palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam. Paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam. Veikties labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- ventilācija Gaisa cirkulācija (plaušās) elpošanas laikā.
- opijs Gaisā sažuvusi miega magones nenogatavojušos pogaļu sula, kas satur alkaloīdus (piemēram, morfīnu, kodeīnu).
- Atmosfēras refrakcija Gaismas staru laušana atmosfērā.
- cels Galdiņš jostu, prievīšu, apaudu aušanai - četrstūrains dēlītis, kam katrā stūrī ir caurums.
- maskarāde Galma balles deja, arī pilsoņu sarīkojumu deja, kuras dalībnieki parasti bija tērpušies maskās.
- galvgalis Gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā galva. Vieta pie šī gala, daļas.
- Pliks pauris Galva, tās daļa, kurā ir izkrituši mati.
- feska Galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs).
- pamatganāmpulks Galvenais, nozīmīgākais pieaugušu lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā).
- spīles Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu.
- Gaļas tārpi Gaļas mušu vai līķu mušu kāpuri.
- Gaļas tārpi Gaļas mušu vai līķu mušu kāpuri.
- rudiments Gandrīz pilnīgi izzudušas parādības paliekas.
- ilgas Garastāvoklis, noskaņojums, kam raksturīgs nemiers, skumjas, arī tieksme pēc kā nezināma vai tikko nojaušama.
- skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum.
- krēpes Gari, parasti izspūruši, mati (cilvēkam).
- tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
- kapers Garšviela - marinēti kaperkrūma ziedpumpmi vai sālīti nenobrieduši augļi.
- elpošana Gāzu apmaiņa starp cilvēka vai dzīvnieka organismu un apkārtējo vidi. Gāzu ieplūšana plaušās un izplūšana no tām ieelpā un izelpā.
- sorbcija Gāzu, tvaiku, izšķīdušu vielu saistīšanās šķidrumā vai cietā vielā.
- plaušgliemeži Gliemežu apakšklase, kuras pārstāvjiem ir plaušas. Šīs apakšklases dzīvnieki.
- strofantīns Glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku.
- krēpas Gļotaini, serozi vai strutaini izdalījumi no elpošanas ceļiem, plaušām.
- Māte Varone Goda nosaukums un ordenis, ko Padomju Savienībā piešķir mātēm, kuras dzemdējušas un uzaudzinājušas 10 bērnus.
- grābāt Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi).
- grābstīt Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi).
- slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
- pozamenti Greznas auklas, lentes, bārkstis, pušķi u. tml. (kā, parasti tērpu, karogu, mīksto mēbeļu) rotāšanai.
- šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
- krepitācija Gurkstošu, čirkstošu skaņu kopums (piemēram, plaušās, kaulu locītavās).
- hēgelisms Hēgeļa filozofija un uz tās pamata radušies filozofijas, virzieni.
- pirmtauta Hipotētiska etniska vienība, no kuras izveidojušās radniecīgu tautu grupas.
- šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā.
- mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem). Līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari). Ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums.
- pārcirst Iecērtot veidot (zobus nodilušai vīlei) vēlreiz, no jauna.
- atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm).
- pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
- iezemieši Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū. Pirmiedzīvotāji.
- raznočinci Iedzīvotāju starpslānis (Krievijā 18. un 19. gadsimtā), ko veidoja no dažādām kārtām nākuši inteliģenti, kuri strādāja par ierēdņiem, speciālistiem dažādās nozarēs. Šī starpslāņa pārstāvji.
- saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokļa statistisks rādītājs - gada laikā saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
- pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Plaušu karsonis.
- Plaušu karsonis Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Pneimonija.
- Plaušu karsonis Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Pneimonija.
- Vagonu apgāzējs Iekārta vagona izkraušanai, to sagāžot tā, lai krava izbirtu.
- vagotājs Iekārta, ierīce rušināmaugu vagošanai, arī vagu (1) veidošanai.
- rušinātājs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) rušināšanai.
- rausējs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai kopā, (to) raušot.
- audekls Iekārtot šķēru diegu sistēmu aušanai.
- Uzvilkt audeklu Iekārtot šķēru diegu sistēmu aušanai.
- tvērējiekrāvējs Iekraušanas ierīce ar tvērēju (2).
- iekrāvējs Iekraušanas ierīce.
- dzelži Iemauktu, arī apaušu tērauda sastāvdaļa, ko liek zirgam mutē.
- kopienākums Ienākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
- applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm). Būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes.
- vakarnakt Iepriekšējā, pagājušajā naktī.
- vakarrīt Iepriekšējās, pagājušās dienas rītā.
- vakarrīts Iepriekšējās, pagājušās dienas rīts.
- vakarvakar Iepriekšējās, pagājušās dienas vakarā.
- vakarvakars Iepriekšējās, pagājušās dienas vakars.
- cēlājs Ierīce (kā) izcelšanai, izraušanai.
- drošinātājs Ierīce (šaujamierocī), kas novērš nejaušu šāvienu.
- mušķērājs Ierīce mušu, arī dažu citu kukaiņu ķeršanai.
- radiators Ierīce, ar ko iekšdedzes motoros atdzesē sakarsušo šķidrumu.
- rāvējs Ierīce, iekārta (kā, parasti augu, to daļu) izraušanai.
- lauzējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā) laušanai.
- heders Ierīču sistēma pļaušanai (labības kombainā).
- kodolierocis Ierocis, kura eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
- artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi.
- ierakties Ierušināties (piemēram, sienā, lapās u. tml.).
- Iet skrieties (arī spēkoties, lauzties u. tml.) Īesaistīties skriešanās (arī spēkošanās, laušanās u. tml.) sacensībās.
- aizkaut Iesākt kaušanu, bet nepabeigt.
- Laiks (arī dzīve, gadi u. tml.) pagriežas atpakaļ Iestāties atkal (par kādu bijušo laika, dzīves posmu).
- atsalt Iestāties atkal salam (pēc atkušņa). Atkal sasalt.
- izglītība Iestāžu un pasākumu kopums bērnu, jaunatnes un pieaugušo mācīšanai un audzināšanai. Izglītošana, mācīšana, izglītošanās.
- Pavadīt pēdējā gaitā (arī uz pēdējo dusu), arī pavadīt (arī izvadīt) pēdējā (arī beidzamajā) ceļā (arī gājumā) Iet bēru gājienā un apbedīt mirušo. Piedalīties apbedīšanā.
- Pavadīt pēdējā gaitā (arī uz pēdējo dusu), arī pavadīt (arī izvadīt) pēdējā (arī beidzamā) ceļā Iet bēru gājienā un apbedīt mirušo. Piedalīties apbedīšanā.
- implikācija Ietveršana, iekļaušana (līdz ar ko citu).
- gāzēt Ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (plaušas). Ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (kādu).
- pārpotēt Ievadīt organismā (piemēram, saslimušus audus no cita organisma) pētnieciskā nolūkā.
- elpināt Ievadīt un izvadīt (kādam) no plaušām gaisu.
- kopievākums Ievākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
- džems Ievārījums, kurā augļi vai ogas ir biezā, sarecējušā sīrupā.
- vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Izvirdumiezis.
- izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Vulkanīts.
- Metamorfizētie ieži Ieži (piemēram, gneisi, marmori), kas veidojušies no augstas temperatūras un liela spiediena pārveidotiem magmatiskajiem un nogulumiežiem.
- Magmatiskie ieži Ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
- Magmatiskie ieži Ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
- nogulumieži Ieži, kas radušies no citu iežu mehāniskas un ķīmiskas sairšanas produktiem.
- prolūvijs Iežu sadēdēšanas produktu kopums, kuri ir noskaloti no kalniem, pauguriem, nogāzēm un nogulsnējušies to pakājes.
- izganīties Ilgāku laiku ganīties, līdz ir paēduši (par dzīvniekiem).
- klaušināties Ilgāku laiku klaušināt.
- norušināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rušināties.
- izaušoties Ilgāku laiku, daudz aušoties.
- izčakarēties Ilgāku laiku, daudz bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
- izrušināties Ilgāku laiku, daudz rušināt, rušināties.
- nostalģija Ilgas pēc kā pagājuša, parasti idealizēta. Vēlēšanās atgriezties, parasti idealizētā, pagātnē.
- aizbadoties Ilgi būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un just lielu izsalkumu. Izbadoties (biežāk).
- urķēties Ilgstoši, intensīvi urķēt. Rušināties, rakņāties (parasti zemē).
- izbadoties Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu. Izsalkt (1).
- kantisms Imanuela Kanta filozofija un uz tās pamata radušies filozofijas virzieni.
- koloniālisms Imperiālistisko valstu politika - ekonomiski vājāk attīstītu zemju pakļaušana, teritoriju sagrābšana, kolonizēšana, pirmiedzīvotāju apspiešana.
- neokoloniālisms Imperiālistisko valstu politika, kuras mērķis ir jaunās formās saglabāt vai nodibināt savu ekonomisko un politisko kundzību bijušajās kolonijās un puskolonijās pēc koloniālisma sistēmas likvidēšanas.
- difosgēns Indīgā kaujas viela - bezkrāsains vai viegli iebrūns taukains šķidrums ar asu sapuvuša siena smaku.
- muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piemēram, mušmires.
- liecība Informācija, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
- hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā.
- fonendoskops Instruments sirds un plaušu izklausīšanai.
- spoguļvizieris Instruments taisnu leņķu un savstarpēji perpendikulāru līniju nospraušanai dabā.
- miāzes Invāzijas slimības, ko ierosina mušu un dunduru kāpuri.
- kapenes Īpaša celtne, telpa mirušo apbedīšanai.
- kapsēta Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai. Kapi.
- kapi Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai. Kapsēta.
- terminālis Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta teritorija (parasti kravas konteineru pārkraušanai ostās).
- kraujlaukums Īpaši iekārtots laukums dažādu materiālu nokraušanai.
- zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastveida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
- pārkūdroties Īpašos apstākļos (piemēram, aizaugušos ezeros, purvos) sadaloties, pārveidoties par kūdru (par augu atliekām).
- pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu. Pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
- izčakarēt Izbikstīt, izrušināt, izrakņāt (parasti, ko meklējot).
- izbiras Izbiruši sabirzuši smalkumi.
- sklanda Izbraukta, ieslīpa vieta apledojuša ceļa virskārtā.
- slēdzene Izciļņu kopums (gliemeņu) vākos to ciešai sakļaušanai.
- palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama. Negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- izdzenāt Izgaiņāt (piemēram, odus, mušas).
- izdzenāties Izgaiņāties (piemēram, odus, mušas).
- bēdāties Izjust nepatiku, būt saīgušam.
- nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
- izbirt Izkaisīties no vārpām (piemēram, par nobriedušiem graudiem).
- izkrāvējs Izkraušanas ierīce.
- Taisīt nevainīgas acis Izlikties neko nezinām par notikušo, izdarīto, izlikties, ka nav vainīgs.
- oreopiteks Izmirušas cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks.
- bruņuzivis Izmirušas zivis, kuru ķermenis klāts ar kaula bruņām.
- zvērrāpuļi Izmiruši rāpuļu klases dzīvnieki, kas dzīvoja uz sauszemes no karbona beigām līdz triasam.
- zvērzobji Izmiruši zvērrāpuļu apakškārtas dzīvnieki, kuri dzīvoja no perma vidus līdz triasam un kuriem bija dažādi veidoti, alveolās novietoti zobi.
- zauri Izmirušu rāpuļu kopapzīmējums.
- Bruņu zivis Izmirušu zivju klase, kuras pārstāvjiem ķermenis klāts ar bruņām, kas sastāv no atsevišķiem vairogiem. Šīs klases zivis.
- Iznest ar kājām pa priekšu Iznest (kādu) mirušu.
- Iznest ar kājām pa priekšu Iznest (kādu) mirušu.
- izdzēst Iznīcināt, padarīt par nebijušu.
- saraut Izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanas (par krampjiem). Izraisīt (ķermeņa daļās) mazkustīgumu vai nekustīgumu (par slimību).
- saspridzināties Izraisot, parasti nejauši, sprādzienu, tikt nogalinātam, arī savainotam.
- pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt citā vietā.
- pieretušēt Izretušēt (atsevišķās vietās).
- Nerādīt dzīvības zīmes Izskatīties mirušam, arī būt mirušam.
- pinkas Izspūrušas, samudžinājušās apmatojuma, apspalvojuma šķipsnas (dzīvniekiem).
- pinkas Izspūrušas, samudžinājušās, arī nesakoptas (matu, bārdas) šķipsnas.
- atstaipīt Izstaipīt (notirpušu vai piepūlētu locekli, ķermeņa daļu).
- solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
- muļķoties Izturēties aušīgi, ākstīgi, dīvaini. Rīkoties muļķīgi.
- ākstīties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
- māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml. Nenopietni rīkoties. Ākstīties.
- niekoties Izturēties, rīkoties, runāt vieglprātīgi, aušīgi.
- Dot (arī atdot) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- Dot (arī atdot) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- Parādīt (arī atdot) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- Dot (arī atdot, parādīt) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- dzemdēt Izvadīt no dzemdes (attīstījušos augli).
- dēt Izvadīt no organisma (attīstījušos olu) - par putniem, dažādiem rāpuļiem, gliemjiem, posmkājiem, tārpiem.
- aizvadīt Izvadīt, pavadīt (mirušo uz kapsētu). Apbedīt.
- nāve Izzušana (piemēram, psihiskam stāvoklim), bojāeja (parādībām sabiedrībā).
- gvano Izžuvuši savvaļas putnu mēsli, ko izmanto par slāpekļa un fosforskābes mēslojumu.
- saussveķi Izžuvuši, no stumbra brūcēm nokasīti sveķi.
- uzjāt Jājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko), arī ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
- jaunpiedzimis Jaundzimušais bērns.
- jaunpiedzimis Jaundzimušais dzīvnieku mazulis.
- pārsalas Jauns, plāns ledus, kas ir izveidojies uz uzplūduša vai atkušņa radīta ūdens, zem kura ir vecāks ledus.
- kalluss Jaunveidojums (augiem) sadzijuša ievainojuma, bojājuma vietā.
- pigorīgs Jocīgs. Arī aušīgs.
- pigornieks Jokdaris. Arī auša.
- pigori Joki, arī aušības.
- kumēdiņi Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, ākstības.
- rāzēties Jokoties, aušoties.
- Taisīt pigorus Jokoties. Arī aušoties.
- Taisīt pigorus Jokoties. Arī aušoties.
- šķīst Jukt, irt (piemēram, par novalkātu apģērbu, apaviem, nodilušu audumu).
- tombolo Jūras ūdeņu sanesta smilts strēle, kas saista bijušo salu pie krasta, pārvēršot šo salu pussalā.
- receptors Jušanas nervu specializēta struktūra, kurā kairinājuma enerģija pārveidojas nervu ierosas impulsos, ko nervu šķiedras aizvada uz centrālo nervu sistēmu.
- ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (parasti daiļdarbā, mākslas darbā, valodā).
- senči Kāda iepriekšēja laikposma dzīvnieki vai augi, to kopums, no kuriem ir attīstījušies jaunāka laikposma dzīvnieki vai augi.
- ielāps Kāda materiāla (piemēram, auduma, ādas) gabals, ar ko salāpa izdilušu, cauru vietu (apģērbā, apavos).
- todien Kādā no pagājušajām dienām.
- tonedēļ Kādā no pagājušajām nedēļām.
- tosestdien Kādā no pagājušajām sestdienām.
- tosvētdien Kādā no pagājušajām svētdienām.
- tovasar Kādā no pagājušajām vasarām.
- toziem Kādā no pagājušajām ziemām.
- tobrīd Kādā no pagājušajiem brīžiem, neilgiem laikposmiem.
- togad Kādā no pagājušajiem gadiem.
- tolaik Kādā no pagājušajiem laikposmiem.
- tomēnes Kādā no pagājušajiem mēnešiem.
- topavasar Kādā no pagājušajiem pavasariem.
- toruden Kādā no pagājušajiem rudeņiem.
- tonakt Kādā no pagājušo dienu naktīm.
- topēcpusdien Kādā no pagājušo dienu pēcpusdienām.
- torīt Kādā no pagājušo dienu rītiem.
- tovakar Kādā no pagājušo dienu vakariem.
- toreiz Kādā no samērā sen pagājušajiem laikposmiem, laika momentiem.
- Šajās dienās Kādā no tikko pagājušajām dienām.
- savulaik Kādā pagājušā laikposmā, laikā. Kādreiz (1). Savlaik.
- savlaik Kādā pagājušā laikposmā, laikā. Kādreiz (1). Savulaik.
- racējkājas Kājas (dzīvniekiem), kas ir pielāgojušās alu, eju rakšanai zemē.
- kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras pagrabstāvā novietots šķirsts ar mirušo.
- Brāļu kapi Kapi, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
- Brāļu kapi Kapi, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
- militarizācija Kapitālistiskas valsts, tās ekonomikas, politikas, sabiedriskās dzīves pakļaušana aneksionistisku karu mērķiem. Militārisma realizēšana. Militāro organizatorisko formu un metožu ieviešana (civilajā dzīvē).
- niķis Kaprīze, untums, arī nepaklausība, nerātnība, aušība.
- kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie.
- ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais.
- Nāves lauks Karalauks, kur guļ kritušie.
- prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijā iebrukušu pretinieku, lai atjaunotu zaudēto stāvokli.
- kazaks Karavīrs Sarkanās Armijas īpašā kavalērijas daļā, kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem.
- granātmetējs Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar granātmetēju. Granātmetējnieks.
- granātmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar granātmetēju. Granātmetējs (2).
- ložmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar ložmetēju.
- mīnmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar mīnmetēju.
- stopnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar stopu.
- valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
- pamiers Karojošo pušu vienošanās uz laiku pārtraukt karadarbību. Stāvoklis, kad pēc karojošo pušu vienošanās uz laiku ir pārtraukta karadarbība.
- termokarsts Karsts, kas veidojies, izkustot pazemes ledum vai atkustot sasalušai gruntij.
- Jaunie kartupeļi Kartupeļi, kuri tikko sasnieguši tādu stadiju, ka tos var izmantot pārtikā.
- Briežu uts Kaulmuša.
- Krustu kauls Kauls, kurā saauguši krustu un astes skriemeļi.
- pārraust Kaušot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- parausties Kaušoties pavirzīties.
- kalluss Kauta rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma vietā.
- pietā Klasiskajā tēlotājā mākslā - darbs, kurā attēlota Marija ar mirušo Jēzu Kristu klēpī. Mūsdienu tēlotājā mākslā - darbs, kas veltīts karā kritušo piemiņai.
- rieža Klaušas (gabaldarba veidā).
- darbs Klaušas.
- klausība Klaušas.
- noklaušināt Klaušināt un pabeigt klaušināt.
- gaitnieks Klaušinieks.
- saklaušināt Klaušinot uzzināt (ko).
- otrinieks Klaušu darbinieks (kājnieks), kam līdz ar zirdzinieku bija jāierodas muižā.
- kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
- kājnieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga. Kājinieks.
- kājinieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga. Kājnieks (3).
- vagars Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
- Klaušu (arī muižas, kungu) gaitas Klaušu pildīšana.
- Klaušu (arī muižas, kungu) gaitas Klaušu pildīšana.
- Kungu (arī klaušu, muižas) gaitas Klaušu pildīšana.
- Muižas (arī klaušu, kungu) gaitas Klaušu pildīšana.
- uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši, negaidīti nokļūt, ierasties (kādā vietā).
- klusuciešana Klusēšana. Neteikšana, neizpaušana.
- Nākt (biežāk būt) krietnā (retāk labā, varenā) dūšā Kļūt (būt) iereibušam, piedzērušam.
- noplukt Kļūt apdilušām, neizskatīgam, izbalējušam.
- nopluskāt Kļūt apdriskātam, apdilušām.
- spurt Kļūt izspūrušam, arī spurainam.
- izžūt Kļūt kalsnam un novecojušam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- nosušķēt Kļūt ļoti netīram. Nosušķēties.
- paplukt Kļūt mazliet, daļēji apdilušām, apdriskātam, izbalējušam.
- atvilgt Kļūt mitram, valgam (parasti par ko sausu, izšuvušu).
- izļukt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu. Izļuīkt.
- izļurkt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu. Izļukt.
- piekust Kļūt nogurušam, nespēcīgam pēc piepūles.
- Ieiet (arī ieieties sar.) asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- Ieieties asinīs sar. (arī ieiet asinīs) Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- Ieiet miesā un asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- Ieiet asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- Pāriet (arī ieiet, ieieties sar.) asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- izžūt Kļūt pilnīgi sausam (parasti par izmirkušu dzīvnieku).
- nolīkt Kļūt salīkušam, sakampušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- pārlīkt Kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- uzlīkt Kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- līkt Kļūt salīkušam, sakumpušam, līkam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- pažūt Kļūt samērā, arī mazliet kalsnam un novecojušam (par cilvēku).
- apmākties Kļūt skumjam, drūmam, arī saīgušam, dusmīgam.
- apspurt Kļūt spurainam, tādam, kam ir atiruši diegu gali (parasti par audumu, apģērbu).
- samākties Kļūt tādam, kad debesis ir, parasti pilnīgi, apmākušās (par laikposmu, laikapstākļiem).
- nopinkāties Kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums. Kļūt tādam, kur ir savēlušās pinkas (par apmatojumu).
- uzziedēt Kļūt tādam, kur augi sākuši ziedēt (par pļavu, dārzu u. tml.).
- pieputēt Kļūt tādam, kurā ir iejaukušies, iesūkušies putekļi.
- mumificēties Kļūt tādam, kura ķermenis netrūd (par mirušu cilvēku vai beigtu dzīvnieku).
- pausties Kļūt uztveramam, arī nojaušamam (piemēram, par kādu informāciju).
- panīkt Kļūt vājam, noliesējušam (par dzīvniekiem).
- panīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam, pagurušām, arī nabadzīgam, trūcīgam.
- izburbēt Kļūt vietumis uztūkušam, vietumis pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām).
- splīnēties Kļūt, arī būt iedomīgam, untumainam, ārišķīgam. Kļūt, arī būt īgnam, sapīkušām.
- saspuroties Kļūt, parasti viscaur, izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu).
- celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc tā nociršanas, nozāģēšanas, nolaušanas. Šāda daļa kopa ar saknēm.
- mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
- peldņi Koku zari, stumbri, pludināšanā zuduši baļķi u. tml., kas ir sakrājušies ūdenstilpes krastā.
- motivācija Kompozicionāla metode, kas pamato (mākslas darba) sižeta risinājumu, atsevišķu ainu, notikumu iekļaušanu (tajā). Attēloto raksturu, apstākļu u. tml. izskaidrojums, pamatojums (mākslas darbā).
- vilcējtransportieris Konveijers, ko izmanto, piemēram, zāģmateriāla, rūdas, ogļu kraušanai.
- koplapas Kopā saaugušas vainaglapas.
- paušāls Kopējā (kā) summa; paušālsumma.
- Miera pīpe Kopēja pīpe, kuru smēķējot, indiāņi apliecinājuši draudzību un salīguši mieru.
- Brāļu kaps Kopējs kaps, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
- Brāļu kaps Kopējs kaps, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
- Toniski krampji Krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu saraušanās.
- Toniskie krampji Krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu saraušanās.
- Kloniski krampji Krampji, kam raksturīga strauja, vairākkārtīga muskuļu saraušanās.
- krāvējs Kraušanas ietaise, ierīce.
- Goda krēsls Krēsls (parasti appušķots), kurā sēdina godināmo.
- Goda krēsls Krēsls (parasti appušķots), kurā sēdina godināmo.
- pārkrievošana Krievijas carisma politika (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kas bija vērsta uz citu Krievijas tautu valodu izskaušanu skolās, iestādēs un sadzīvē, ieviešot to vietā krievu valodu.
- kāzuss Kriminālistikā - gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības. Darbība, kurai ir pārkāpuma, nozieguma pazīmes, bet kurā nav vainas elementa.
- pabērzs Krūms vai koks, retāk lakstaugs ar ērkšķainiem zariem, sīkiem ziediem pušķos un augļiem - kauleņiem.
- ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu).
- stividors Kuģu iekraušanas un izkraušanas darbu vadītājs.
- spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene).
- bezspārņi Kukaiņu apakškārta, kuras pārstāvjiem jau sākotnēji nav bijuši spārni. Šīs apakškārtas kukaiņi.
- ūdenskukaiņi Kukaiņu ekoloģiska grupa, pie kuras pieder kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas. Šīs grupas kukaiņi.
- divspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri. Šīs kārtas kukaiņi.
- vagotājkultivators Kultivators rušināmaugu kopšanai un vagošanai.
- rušināmkultivators Kultivators rušināmaugu rindstarpu rušināšanai.
- skupsna Kušķis.
- kamšķis Kušķis. Arī gabals, kumoss.
- lemesītis Ķīļveida (sējmašīnas, kultivatora) detaļa vai detaļu kopums izsēto sēklu ierušināšanai zemē, arī augsnes apstrādāšanai.
- gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru.
- platīns Ķīmiskais elements - pelēkbalts metāls ar augstu kušanas temperatūru.
- replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā.
- replantācija Ķirurģiskā operācijā atdalīto audu, orgānu u. tml. pārstādīšana atpakaļ bijušajā vietā.
- replantēt Ķirurģiski pārstādīt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
- lāpīt Labot, remontēt (salūzušu priekšmetu).
- Veļu laiks Laiks (parasti novembris), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
- Veļu laiks Laiks (parasti oktobris), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
- Veļu laiva Laiva, ar kuru mirušo cilvēku dvēseles nonāk aizsaulē.
- uzlaizīt Laizot apēst (parasti ko nolijušu, nobirušu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
- paginācija Lappušu numerācija (grāmatai, žurnālam, rokrakstam u. tml.).
- sfagns Lapu sūna ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru.
- smolts Lašu mazuļu attīstības stadija, kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru. Šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis.
- veclatvieši Latvieši, kas kādā ārvalstī ir apmetušies pirms samērā ilga laika (atšķirībā no latviešiem, kas tur ir apmetušies vēlāk).
- rugaine Lauks pēc graudaugu novākšanas, uz kura palikušas to nenogrieztās daļas (rugāji).
- rušināmkultūras Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeļi, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana. Rušināmaugi.
- jaunlopi Lauksaimniecības dzīvnieki no dzimšanas līdz iekļaušanai pamatganāmpulkā.
- smalcinātājpļaujmašīna Lauksaimniecības mašīna (augu) pļaušanai, smalcināšanai un iekraušanai transportlīdzekli.
- šaujamlaukums Laukums, kas ir iekārtots šaušanas apmācībām, arī sacensībām.
- audžuvecāki Laulātie, kas pieņēmuši savā ģimenē audžubērnu vai audžubērnus.
- leģitimācija Laulībā dzimuša bērna tiesību piešķiršana ārlaulības bērnam (dažās valstīs).
- kēms Ledāja kušanas ūdeņu radīta reljefa paugurveida forma ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
- nolasmenis Ledus josla, kas izveidojas neaizsalušai ūdenstilpei gar krastu.
- uzledojums Ledus veidojums, kas radies, sasalstot ūdenim, kurš virs ūdenstilpes ledus segas izplūdis caur plaisām, arī kas radies, sasalstot virs zemes izplūdušam gruntsūdenim.
- atlaisties Lēni atkust (par ko sasalušu).
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml. novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
- kumpt Liekties, liekt muguru. Būt salīkušam (par cilvēku). Līkt (par muguru).
- atomlielgabals Lielgabals kodollādiņu izšaušanai.
- kodollielgabals Lielgabals kodollādiņu izšaušanai.
- Gubu mākoņi Lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi.
- Gubu mākoņi Lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi. Gubmākoņi.
- Augsnes (arī zemes) kluči Lieli, sakaltuši augsnes gabali.
- Zemes (arī augsnes) kluči Lieli, sakaltuši augsnes gabali.
- dižmežs Liels mežs, kurā koki izauguši no sēklām.
- sigillārija Liels, izmiris kokveida augs ar taisnu, kolonnai līdzīgu stumbru un lielām šķēpveida (dažreiz līdz 1 m garām) stumbra galotnē vai uz zariem pušķveidā sakārtotām lapām.
- Dīgšanas enerģija (arī spars, ātrums) Lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
- Dīgšanas spars (arī ātrums, enerģija) Lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
- Liet laimes Liet izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī, lai iegūtu nejaušas formas veidojumu zīlēšanai (parasti Jaungada naktī).
- raugi Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību notikušajam, teiktajam, rakstītajam.
- iezēģelēt Līganā, grīļīgā gaitā ievirzīties (kur iekšā) - parasti par iereibušu cilvēku.
- kriminālkodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas nosaka, kādas darbības ir kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami noziegumus izdarījušām personām.
- Modālā loģika Loģikas sistēma, kas formalizē tādas attieksmes kā «nepieciešamība», «īstenība», «iespējamība», «nejaušība» un to negācijas.
- ģeneralizācija Loģiska pāreja no atsevišķā uz vispārīgo. Atsevišķu parādību pakļaušana vispārīgam principam. Vispārināšana.
- abstrakcija Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes. Abstrahēšana.
- uzlakt Lokot apēst (parasti ko nolijušu) - parasti par suni, kaķi.
- koncentrāts Lopbarība ar bagātīgu barības vielu saturu, (piemēram, graudi, klijas, rauši).
- Sojas rauši Lopbarības rauši, ko iegūst, pārstrādājot sojas sēklas.
- laime Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši. Arī veiksme.
- veiksme Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši. Laime (2).
- punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (kas pieaugušam vīrietim ir mazāks par 130 centimetriem, sievietei - par 120 centimetriem).
- pūderslotiņa Ļoti mīkstu, smalku, kopā sastiprinātu pavedienu, pūku pušķītis pūdera klāšanai uz ādas.
- Izjoņot caur smadzenēm Ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām). Ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
- Izjoņot caur smadzenēm Ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām). Ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
- plēne Ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis.
- kaislība Ļoti spēcīga aizraušanās, nodošanās. Spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
- azarts Ļoti spēcīga, bieži ar risku saistīta aizraušanās, kaislība.
- palīgskola Mācību iestāde intelektuāli atpalikušiem bērniem.
- aizlūgums Mācītāja lūgšana (dievkalpojumā) par dzīviem vai mirušiem.
- Tēva mājas Mājas, kas ir piederējušas vai pieder tēvam. Dzimtās mājas.
- Tēva mājas Mājas, kas ir piederējušas vai pieder tēvam. Dzimtās mājas.
- ģimene Mājdzīvnieku mātīšu grupa, kuras cēlušās no vienas ciltsmātes.
- jaunputni Mājputni no izšķilšanās līdz to iekļaušanai pieaugušo putnu grupā.
- Vaku grāmatas Maksātāju saraksti ar izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu.
- Profesionālā māksla Māksla, ko rada cilvēki, kas parasti ir ieguvuši attiecīgo izglītību.
- keramzīts Mākslīga pildviela vieglajiem betoniem un dzelzsbetoniem, kuru iegūst no māliem ar zemu kušanas temperatūru īpatnējā apdedzināšanas procesā.
- gobelēnists Mākslinieks, kas nodarbojas ar gobelēnu aušanu. Gobelēnu aušanas speciālists.
- uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (parasti uz ceļa, takas).
- maskarāde Masku balle. Svētki, kuru dalībnieki ir tērpušies maskās.
- Celmu lauzējs Mašīna celmu laušanai.
- heders Mašīna īsstiebru labības pļaušanai.
- pļaujmašīna Mašīna zāles vai labības pļaušanai.
- pļāvējs Mašīna zāles vai labības pļaušanai. Pļaujmašīna.
- slēgmateriāls Materiāls, ko izmanto (kā) ciešai savienošanai, sakļaušanai.
- patēvs Mātes vīrs attiecībā pret viņas agrākajā laulībā dzimušajiem bērniem (parasti, ja īstais tēvs ir miris).
- Zieda (arī ziedu) nauda Mauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
- uzmazgāt Mazgājot savākt (uz grīdas, klona u. tml., piemēram, izlijušu šķidrumu).
- ftiziatrija Medicīnas nozare, kas pētī plaušu tuberkulozi un tās ārstēšanu.
- pulmonoloģija Medicīnas nozare, kas pētī plaušu uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- atskurbtuve Medicīniska iestāde, kurā atskurbina piedzērušos.
- auskultācija Medicīniska izmeklēšana: (plaušu, sirds) izklausīšana.
- Ātrā (medicīniskā) palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
- Ātrā palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
- auskultēt Medicīniski izmeklēt, izklausot (plaušas, sirdi). Izklausīt.
- konglomerācija Mehāniska, nejauša (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienošana, savienošana.
- konglomerāts Mehānisks, nejaušs (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienojums, savienojums.
- uzrakņāt Meklējot (piemēram, starp citiem priekšmetiem, arī dokumentiem, rakstiem u. tml.), parasti nejauši, negaidīti, atrast (ko).
- sameklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu).
- uzmeklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu). Sameklēt (1).
- atrast Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
- uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos). Sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot dabūt nost (ko pielipušu).
- mīkstlode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai un kam kušanas temperatūra nav augstāka par 400-450 °C.
- Mīcīt raušus Mīcīt miklu raušu cepšanai.
- Garas acis Miegainas, nogurušas acis.
- bēres Mielasts mirušā piemiņai, ko parasti rīko tuvinieki.
- stigmiets Miets, ko novieto vertikāli līnijas nospraušanai vai attāluma mērīšanai starp diviem punktiem.
- izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī). Vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
- pastozs Mīksts, izblīdis (par organisma audiem). Tāds, kam ir mīksti, izblīduši audi (par ķermeņa daļām).
- Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
- Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- nelaiķis Miris cilvēks. Mirušais.
- bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
- atdusa Mirušā atrašanās kapā.
- Mirstīgās atliekas Mirušā cilvēka ķermenis, tā atliekas.
- Mirstīgās atliekas Mirušā cilvēka ķermenis, tā atliekas.
- līķis Miruša cilvēka ķermenis.
- mironis Miruša cilvēka ķermenis. Līķis.
- Pēcnāves maska Miruša cilvēka sejas lējums (parasti ģipsī).
- Pēcnāves maska Miruša cilvēka sejas lējums (parasti ģipsī).
- mūmija Miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermenis, kas netrūd (piemēram, vides apstākļu, konservējošu vielu iedarbības dēļ).
- bedējs Mirušo apracējs. Arī kapracis.
- kapusvētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā. Kapu svētki.
- Kapu svētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā. Kapusvētki.
- Kapu svētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā. Kapusvētki.
- nekrolatrija Mirušo pielūgšana.
- rekviēms Mirušo piemiņai veltīta mise.
- Senču kults Mirušo senču garu pielūgšana.
- veļi Mirušu cilvēku dvēseles vai pazemes gari, kas dzīvo aizsaulē.
- Veļu māte Mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne.
- zemesmāte Mitoloģiska būtne, kas glabā mirušā augumu, arī sargā zemi.
- rieža Muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum).
- mušveidīgs Mušveida (1).
- muša Mušveida divspārņu apakškārtas kukainis.
- stiebrmuša Mušveida divspārņu apakškārtas sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās.
- reversija Mutējušā gēna pārvēršanās par sākotnējo gēnu. Mutanta pārveidošanās atgriezeniskā mutācijas ietekmē par savvaļas tipa īpatni.
- Ieaudzis nags Nags, kam plātnes sānu malas ir iespiedušās zem naga valnīša.
- atsvēte Nākamā (retāk aiznākamā) svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta. Neliela (nesen pagājušu svētku) svinēšana.
- uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- aizvakarnakt Nakti pirms pagājušās nakts.
- Zieda (arī ziedu) nauda Nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
- pensija Naudas līdzekļi, ko regulāri izsniedz gados veciem, kā arī pilnīgi vai daļēji darba spējas zaudējušiem pilsoņiem viņu materiālai nodrošināšanai.
- nozust Nebūt nekur sastopamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas atrodas nezināmā prombūtnē, arī ir aizgājuši bojā).
- Nebūt vēl (šajā) pasaulē Nebūt vēl piedzimušam.
- laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam kādu apstākļu, nejaušības dēļ. Beigties bez nepatīkamām sekām.
- gadījums Negaidīts, nejaušs notikums. Arī nejaušība.
- pēcnogatavināšana Neienākušos dārzeņu nogatavināšana.
- pagulēt Neilgu laiku būt aizmigušam.
- paaušoties Neilgu laiku, mazliet aušoties.
- papušķot Neilgu laiku, mazliet pušķot.
- parušināt Neilgu laiku, mazliet rušināt.
- parušināties Neilgu laiku, mazliet rušināties.
- starpneirons Neirons, kas saista jušanas un kustību neironus.
- izdegulis Neizdegusi, apdzisuši pagale, neizdedzis, apdzisis koka gabals.
- krustnagliņas Neizplaukuši žāvēti nagliņkoka ziedu pumpuri ar raksturīgu smaržu un garšu.
- mulss Neizteikts, neskaidri jaušams (parasti par emocionālu stāvokli).
- fluktuācija Nejauša (kāda lieluma) novirze no vidējās vērtības.
- pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
- strandēt Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi).
- aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās). Nolaistīt. Nesot ūdeni, aplaisīt drēbes.
- atdurties Nejauši atrast, ieraudzīt (ko svarīgu). Uzdurties.
- pagadīties Nejauši būt, atrasties (kur).
- Pagadīties ceļā Nejauši būt, atrasties priekšā kādam, kas pārvietojas.
- Pagadīties pie rokas (arī pa rokai) Nejauši būt, atrasties tuvumā.
- pagadīties Nejauši būt, notikt, gadīties.
- iekulties Nejauši iekļūt, iemaldīties (kur iekšā).
- izgrūst Nejauši izstāstīt, izpļāpāt (par ko).
- iekulties Nejauši nonākt (nevēlamā stāvoklī).
- ieskriet Nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
- iegadīties Nejauši nonākt, parādīties (kur).
- krunka Nejauši radusies kroka, negludums (piemēram, apģērbā, apavos).
- uzdurties Nejauši saskarties (ar ko) - piemēram, par darbarīkiem darba procesā.
- sagadīties Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt, atrasties (kur).
- aizgriezties Nejauši tikt iegrieztam (tālāk, nekā gribēts).
- uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
- uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
- Uziet (retāk uznākt) (kam) virsū Nejauši, negaidīti ieraudzīt, atrast, sastapt.
- atrast Nejauši, negaidīti ieraudzīt, uziet (ko cita pazaudētu vai noslēptu).
- uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (pie kādas vietas, celtnes u. tml., arī uz kādas vietas).
- neviļus Nejauši, negribēti.
- sadurties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
- sagrūsties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
- saskrieties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
- negadījums Nejaušs notikums, kas, piemēram, apdraud (kāda) veselību, dzīvību, rada materiālus zaudējumus. Arī nelaimes gadījums.
- gadījums Nejaušs, nepastāvīgs, neregulārs.
- okazionāls Nejaušs.
- kniepadata Neliela adata ar apaļu galviņu (kā) piespraušanai vai saspraušanai.
- ambulance Neliela ārstniecības iestāde (pēc darba apjoma mazāka par poliklīniku), kuras personāls ārstē atnākušos vai mājās esošos slimniekus.
- strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
- jūrasgrundulis Neliela zivs ar kailu vai zvīņām klātu slaidu ķermeni, saaugušām vēdera spurām.
- skrandas Nelielas daļas, kas ir atdalījušās no kā (tam plīstot, drūpot u. tml.).
- spilvenaugi Nelieli augi, kam ir īsi, ļoti sazaroti dzinumi un kas, parasti piekļāvušies pie substrāta, veido blīvas kopas.
- zieds Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu.
- tektīti Nelieli, apaļi vai ieapaļi, apkusuši, stiklam līdzīgi veidojumi neogēna un kvartāra nogulumos.
- pinkulis Neliels (parasti savēlies, matu, spalvu) kopums. Šķipsna. Kušķis.
- saiva Neliels laiviņveida rīks pavediena uztīšanai (aušanai, tīklu lāpīšanai u. tml.).
- šalanda Neliels, liellaivai līdzīgs seklas iegrimes kuģis, ko parasti izmanto kuģu piekraušanai un izkraušanai.
- spilventiņš Neliels, mīksts spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai.
- pavāls Nenopļauts vai daļēji nopļauts zāles kopums, kas ir palicis zem nopļautās zāles vāla (pēc neprasmīgas pļaušanas ar rokas izkapti vai izkapts defekta dēļ).
- pretestība Nepakļaušanās (kāda rīkojumam, gribai). Spēja pārvarēt (savu psihisko stāvokli), nepakļaušanās (tam).
- Katram gadījumam Neparedzētam, nejaušam gadījumam.
- krampji Nepatvaļīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko, piemēram, izraisa nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
- iesīkstēt Nepiekāpīgi palikt pie saviem (parasti novecojušiem) uzskatiem, paradumiem u. tml.
- ierūsēt Nepieņemt, neatzīt jauno, censties saglabāt novecojušo. Būt kūtram, neaktīvam.
- Meitas bērns Neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
- Meitas bērns Neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
- horeja Nervu slimība, kurai raksturīga nepatvaļīga, juceklīga muskuļu saraušanās.
- aizgājējs Nesen mirušais.
- atēna Neskaidrs atspoguļojums. Tikko jaušama ēna.
- Gāzties (arī krist) no kājām zemē (arī nost) Nespēt nostāvēt kājās. Būt ļoti nogurušam.
- Krist (arī gāzties) (vai) no kājām (zemē, arī nost) sar., arī tikko turēties uz kājām (arī kājās) Nespēt nostāvēt kājās. Būt ļoti nogurušam.
- Krist (arī gāzties) (vai) no kājām (zemē, arī nost) Nespēt nostāvēt kājās. Būt ļoti nogurušam.
- atbraucīties Neviļus, nejauši tikt atbraucītam.
- atgriezties Neviļus, nejauši tikt atgrieztam.
- atgrūsties Neviļus, nejauši tikt atgrūstam vaļā.
- atlauzties Neviļus, nejauši tikt atlauztam.
- ķēmoties Niekoties, aušoties.
- nefrīdijs Nieru kanāliņš, pa kuru tiek izvadīti ūdenī izšķīdušie vielmaiņas gala produkti.
- pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
- Optiskais attēls No kāda objekta nākošo un caur optisko sistēmu izgājušo gaismas staru radītais šī objekta attēls.
- zemsega No meža nobirām un atmirušajiem augiem veidotais organisko atlieku slānis, kas klāj meža augsnes minerālo daļu.
- ledus No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
- leduspuķes No sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamentiem vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm).
- dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās savas saknes, bet īsto lapu vietā vēl ir dīgļlapas.
- diedziņš No tekstilšķiedrām iegūti un pēc tam savērpti pavedieni (audumu aušanai).
- aizvēnis No vēja pūsmām aizsargāta (parasti neliela) vieta. Apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji. Aizvējš.
- aizvējš No vēja pūsmām aizsargāta vieta. Apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji.
- perisperma Nobriedušas sēklas barojošie rezerves audi, kurus dīglis izmanto dīgstot.
- metaplāzija Nobriedušu (dzīvnieku, augu) audu pārveidošanās citādos, morfoloģiski un funkcionāli atšķirīgos audos.
- nodzenāt Nogaiņāt (piemēram, odus, mušas).
- nodzīt Nogaiņāt (piemēram, odus, mušas).
- duļķes Nogulsnes, arī nogulsnējuši netīrumi.
- devons Nogulumi, kas radušies šajā periodā.
- kembrijs Nogulumi, kas radušies šajā periodā.
- Smagas kājas Nogurušas, nespēcīgas kājas.
- pakļūt Nokļūt, nonākt zem (kā), arī (kam) apakšā, parasti nejauši, negribēti.
- Ar grūtu (arī ar smagu) sirdi Nomāktā, bēdīgā garastāvoklī. Arī nelabprāt, nojaušot ko ļaunu.
- Ar smagu (arī ar grūtu) sirdi Nomāktā, bēdīgā garastāvoklī. Arī nelabprāt, nojaušot ko ļaunu.
- Apkopt mirušo Nomazgāt un ietērpt mirušo.
- Apkopt mirušo Nomazgāt un ietērpt mirušo.
- pakaļpalicēji Nomirušā cilvēka dzīvie piederīgie, draugi, darbabiedri u. tml.
- nomirējs Nomirušais cilvēks; mirušais.
- iekļūt Nonākt, parasti nejauši, arī gadīties (kādā vietā, apstākļos).
- kautsvars Nonāvēta neatdzisuša dzīvnieka kautķermeņa, galvas, kāju, kā arī nieru un zarnu tauku kopējā masa.
- nodīrāt Noplēst (piemēram, ko cieši pielipušu, pielipinātu).
- panckas Noplīsuši, novalkāti apģērba, veļas u. tml. gabali.
- sēks Nopļautu augu (parasti zāles, āboliņa, vīķu) kopums, kurus tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem.
- uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu, sastapšanos (ar kādu), pietuvošanās (kādam).
- uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, negaidītu (kā), parasti vajadzīga, vēlama, ieraudzīšanu, atrašanu.
- viņš Norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piemēram, laikposmu, notikumu).
- ar Norāda uz pastāvīgu, arī nejaušu vai īslaicīgu pazīmi.
- tikko Norāda, ka kas ir veikts, noticis tuvā pagājušā laikposmā, laika momentā.
- pus- Norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā nosauktajam pulksteņa laika momentam atlikušas trīsdesmit minūtes.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila raksturīgām iezīmēm. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no pagājušā laikposma ar tā modes, stila raksturīgām iezīmēm un atkal kļuvis populārs, moderns.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas bijis populārs, modē pagājušā laikposmā un atkal kļuvis populārs, moderns.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni, ir saistīts ar pagātnes notikumu atspoguļojumu.
- infarkts Norobežota atmirušu (orgāna) audu kopa, kas rodas nepietiekamas asins pieplūdes dēļ.
- konjunktūra Nosacījumu kopums to savstarpējā cēloņsakarībā, radušies apstākļi, pagaidu situācija, lietu stāvoklis.
- brīvmākslinieks Nosaukums, ko piešķir mākslas augstskolu beigušajiem. Cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- raksts Nospiedumi, ko izveidojušas, piemēram, pēdas, riteņi.
- matadata Noteiktā veidā saliekts tievs stienis matu saspraušanai, arī rotāšanai.
- kodollādiņš Noteikts skaldāmo materiālu vai vieglo elementu daudzums, kuru ievieto raķetē, aviācijas bumbā vai artilērijas šāviņā, lai sprādzienam izmantotu smago elementu kodolu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
- spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo (ar sabiedriskiem vai ekonomiskiem mērķiem nesaistītu vai netieši saistītu) rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
- lanckari Novalkāti, arī noskranduši apģērba vai veļas gabali.
- lanckas Novalkāti, arī noskranduši apģērba vai veļas gabali.
- piecelt Novietot vertikāli (parasti nokritušu, apgāztu priekšmetu).
- izģērbties Novilkt sev daļu apģērba gabalu un palikt atlikušajā apģērba.
- akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās sen radītiem tradicionāliem likumiem, klasiskiem paraugiem, atraušanās no dzīves.
- robežnozare Nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm.
- Krūšu nozīme Nozīme piespraušanai pie apģērba krūšu daļas.
- Krūšu nozīme Nozīme piespraušanai pie apģērba krūšu daļas.
- uzteikt Oficiāli paziņot (kādam) par tā atbrīvošanu (no darba) vai par (līgumsaistību, arī norunas) laušanu - par darba devēju vai vienu no līgumsaistību, arī norunas pusēm.
- čiekuroga Ogai līdzīga sēklu kopa ar saaugušām čiekura zvīņām (piemēram, paeglim).
- legālisms Oportūnisma paveids strādnieku kustībā (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā), kurš neatzīst legālā darba pakļaušanu proletariāta marksistiskās partijas nelegālajam darbam.
- Ģeometriskā (arī staru) optika Optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
- Staru (arī ģeometriska) optika Optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
- astigmatisms Optisko stiklu vai acs defekts, kas rada izplūdušu attēlu.
- kronstikls Optisks stikls ar noteiktu gaismas laušanas koeficientu.
- kūdra Organiskas izcelsmes iezis, kas veidojas pārmērīgi mitrās vietās no augu atliekām, kuras ir vairāk vai mazāk sadalījušās. Atsevišķs šī ieža gabals.
- trūdi Organisko vielu dalīšanās, sairšanas produkti, kas radušies, trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām.
- sapropelis Organisko vielu un minerālvielu kompleksas nogulas, kas stāvošās ūdenstilpēs veidojas no atmirušajiem ūdens organismiem, smiltīm, māliem, kaļķiem.
- perēklis Organisma daļa, kurā ir koncentrējušies un (parasti) no kurienes izplatās slimības ierosinātāji.
- vecāki Organismi, kas rada, ir radījuši jaunus organismus.
- Provizorisks orgāns Orgāns, ko organisma attīstības gaitā nomaina pieaugušam īpatnim raksturīgs orgāns.
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas pielāgota kuģu enkurvietai, iekraušanai un izkraušanai. Viena no divām pāra ostām, no kurām priekšējā atrodas tuvāk jūrai, bet galvenā - netālu no upes ietekas jūrā.
- maģistrs Otrais zinātniskais grāds (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā), ko piešķir personām, kas beigušas augstāko mācību iestādi, nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas disertāciju. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
- spraužamadata Ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā piestiprināšanai, saspraušanai).
- pačakarēt Pabikstīt, parušināt, parakņāt (parasti, ko meklējot).
- Cilu kalni Pacēlumi, kas veidojušies, dažām zemes garozas daļām nogrimstot, citām paliekot agrākajā līmenī.
- parakņāties Pacensties atcerēties (ko bijušu, arī aizmirstu).
- Likt uz spēles Padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
- Likt uz spēles Padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
- atvēsināt Padarīt mazāk sakarsušu (ķermeni, ķermeņa daļās), radīt vēsuma sajūtu.
- appluskāt Padarīt plušķainu, neizskatīgu.
- izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par nebijušu, nenotikušu. Panākt, ka (kas) nenotiek.
- dīvāns Padomdevējs orgāns (bijušajā sultānu Turcijā).
- viņdiena Pagājusī diena, kāda no tuvākajām pagājušajām dienām.
- viņnakts Pagājusī nakts, kāda no tuvākajām pagājušajām naktīm.
- pērnpavasar Pagājušā gada pavasarī.
- pērnruden Pagājušā gada rudenī.
- pērnvasar Pagājušā gada vasarā.
- pērnziem Pagājušā gada ziemā.
- retromode Pagājušā laikposma (kā) mode, kas atkal kļuvusi populāra, moderna.
- Retro mode Pagājušā laikposma (kā) mode, kas atkal kļuvusi populāra, moderna. Retromode.
- retrostils Pagājušā laikposma (kā) stils, kas atkal kļuvis populārs, moderns.
- retromūzika Pagājušā laikposma (parasti vieglās mūzikas) skaņdarbi, kas atkal kļuvuši populāri, moderni. Skaņdarbi (parasti vieglajā mūzikā) ar pagājušā laikposma raksturīgām iezīmēm.
- izgājušais Pagājušais (par laiku, laika posmu).
- viņgads Pagājušais gads, kāds no tuvākajiem pagājušajiem gadiem.
- Pērnais gads Pagājušais gads.
- Vecais gads Pagājušais gads.
- vecgads Pagājušais gads.
- viņlaiki Pagājušais laikposms. Arī samērā sens laikposms.
- pagājušogad Pagājušajā gadā.
- pērn Pagājušajā gadā.
- viņgad Pagājušajā gadā. Arī togad.
- pērngad Pagājušajā gadā. Pērn.
- pagājušonakt Pagājušajā naktī.
- viņnakt Pagājušajā naktī. Arī tonakt.
- pagājušonedēļ Pagājušajā nedēļā.
- viņnedēļ Pagājušajā nedēļā. Arī tonedēļ.
- pagājušopavasar Pagājušajā pavasarī.
- viņpavasar Pagājušajā pavasarī. Arī topavasar.
- viņreiz Pagājušajā reizē, viņā reizē. Arī toreiz.
- pagājušoruden Pagājušajā rudenī.
- viņruden Pagājušajā rudenī. Arī toruden.
- viņsestdien Pagājušajā sestdienā. Arī tosestdien.
- pagājušosvētdien Pagājušajā svētdienā.
- viņsvētdien Pagājušajā svētdienā. Arī tosvētdien.
- pagājušovasar Pagājušajā vasarā.
- viņvasar Pagājušajā vasarā. Arī tovasar.
- pagājušoziem Pagājušajā ziemā.
- viņziem Pagājušajā ziemā. Arī toziem.
- paleoklimats Pagājušo ģeoloģisko laikmetu klimats.
- restaurācija Pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismu atveidošana.
- cekuls Pagarinātu pakauša spalvu veidojums (putniem).
- padibenes Pagrimuši, demoralizējušies, izvirtuši cilvēki.
- salašņas Pagrimuši, morāli nevērtīgi, arī noziedzīgi cilvēki.
- lejupslīde Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana. Lejupceļš (2), lejupeja.
- lejupeja Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana. Lejupceļš (2). Lejupslīde (2).
- lejupceļš Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana. Lejupeja, lejupslīde (2).
- atlaidināt Pakāpeniski atkausēt (ko sasalušu). Ļaut, lai atkūst.
- Mest skatienu (arī skatu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
- Mest skatienu (arī skatu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
- Mest skatu (arī skatienu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
- atskatīties Pakavēties (runās, rakstos, domās pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota).
- kundzība Pakļaušana (savai varai, gribai). Noteicošs stāvoklis (pār kādu).
- dispečerizācija Pakļaušana operatīvai vadībai, ko veic dispečers.
- mesli Pakļaušanās, padošanās, arī piekāpšanās (kam).
- paleobotānika Paleontoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu augus un to attīstības vēsturi.
- paleozooloģija Paleontoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu dzīvniekus un to attīstības vēsturi.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tīru.) rada klusākas vai Mušas skaņas.
- rūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kuš) kļūst rūgts (2) vai rūgtāks.
- mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka) ķermenis netrūd.
- pieplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti kā kārta, slānis) kļūst plānāks (piemēram, spiešanas, kušanas rezultātā).
- ventilēt Panākt, būt par cēloni, ka notiek (plaušu) ventilācija.
- vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
- Pagriezt laiku (arī dzīvi, gadus u. tml.) atpakaļ Panākt, ka atkal iestājas bijušais laika, dzīves posms.
- atvēsināties Panākt, ka rodas vēsuma sajūta (par sakarsušu cilvēku). Kļūt vēsākam (par ķermeni, ķermeņa daļām).
- vilknadze Panātru dzimtas lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem.
- iečerkstēties Par aizsmakušu balsi, arī par cilvēku ar šādu balsi.
- neauglīgs Par pieaugušu dzīvnieku.
- kūpēt Par sakarsušu, arī mitru ķermeni, tā daļām.
- atvadīties Parādīt pēdējo godu (mirušajam).
- atrasties Parādīties, ierasties (par ko nozudušu). Noskaidroties (par ko nezināmu).
- Regresa prasība (retāk prasījums) Parādnieka vai kādas citas personas mantiskās saistības izpildījuša pilsoņa vai organizācijas prasība atdot samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
- pārbadoties Pārāk ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam. Pārāk ilgu laiku ciest badu.
- dzintars Pārakmeņojušies terciārā perioda skuju koku sveķi (pusdārgakmens).
- robinsonāde Parasti kuģa avāriju pārcietušā cilvēka dzīve, piedzīvojumi vientuļā salā.
- paleokontakts Parasti savienojumā «paleokontakta hipotēze»: hipotēze, pēc kuras Zemes iedzīvotājiem ir bijuši kontakti ar citu planētu iedzīvotājiem.
- piņķēt Parasti savienojumā «piņķēt ārā»: ar grūtībām ņemt ārā (ko iesietu, iepinušos).
- piņķēt Parasti savienojumā «piņķēt vaļā»: ar grūtībām raisīt, risināt (ko sasietu, sapinušos).
- piņķēties Parasti savienojumā «piņķēties vaļā»: raisīties, risināties (par ko sasietu, sapinušos).
- piesnaust Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur». Lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) snaust, ka ar snaušanu neko nepanāks.
- koriģēt Parasti savienojumā ar «uguni»: šaušanas laikā konstatēt tēmēšanas kļūdas un labot šaušanas datus.
- pušplēsts Parasti savienojumos «ne pušplēsta vārda (vārdiņa)», «ne ar pušplēstu vārdu (vārdiņu)»: nevienu vārdu, ne ar vienu vārdu.
- Pamest acis (arī skatienu, skatu) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
- Pamest skatienu (arī skatu, acis) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
- Pamest skatu (arī skatienu, acis) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
- Zvaigžņu slimība Pārliecīga savu nopelnu, spēju novērtēšana, iedomība, kas raksturīga dažiem, parasti jauniem, kādā nozarē strauji panākumus guvušiem cilvēkiem.
- paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- paibērniņš Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs bērns, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- recesivitāte Pārmantoto pazīmju izzušana (augu un dzīvnieku hibrīdiem) salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem (tie) cēlušies.
- atgriezums Pārpalikumi (arī atkritumi), kas radušies apstrādes vai izmantošanas procesā (ko atgriežot, nogriežot).
- Bezstruktūras augsne Pārputekļota vai smilts augsne, kuras daļiņas nav salipušas pa vairākām kopā.
- blaugznas Pārragojušās (galvas) ādas šūnas, kas zvīņu veidā atlobās no ādas.
- zvīņas Pārragojušās, nedzīvas u. tml. ādas šūnas.
- aizkūkot Pārsteigt (neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu (par dzeguzi).
- aizkliegt Pārsteigt neēdušu (par dažu putnu kliedzieniem, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu).
- pabikstīt Parušināt (piemēram, ogles).
- pačakarēties Parušināties, parakņāties (parasti, ko meklējot).
- kārtība Pārvaldes sistēma (valstī), valsts iekārta. Sabiedrībā izveidojušās attiecības.
- zvīņlapas Pārveidojušas auga pirmās zvīņveida lapas brūnganā vai dzeltenīgā krāsā.
- nokļūt Pārvietoties, tikt pārvietotam un sākt (kādā vietā), parasti nejauši, kādu apstākļu ietekmē, dzīvot, strādāt u. tml.
- avantūra Pasākums, darbība, kuras rezultāti atkarīgi no nejaušības (nevis no attīstības likumsakarībām).
- laimesspēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības.
- Laimes spēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības. Laimesspēle (2).
- Laimes spēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības. Laimesspēle (2).
- balzamēt Pasargāt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka) ķermeni no trūdēšanas, ievadot konservējošas vielas.
- pneimoskleroze Pastiprināta saistaudu veidošanas plaušas.
- kaverna Patoloģisks dobums (orgānos, parasti plaušās, nierēs, kaulos, aknās), kas parasti saistīts ar tuberkulozes procesu.
- paurdīt Paurbināt. Arī pabikstīt, parušināt.
- paurdīties Paurbināties. Arī pabikstīties, parušināties.
- pausme Paušana. Arī izpausme.
- šķirties Pavadīt mirušo pēdējā gaitā.
- izpušķojums Paveikta darbība, rezultāts --> izpušķot (1). Izrotājums.
- izpušķojums Paveikta darbība, rezultāts --> izpušķot (2). Pārspīlējums, samākslojums.
- klaušinājums Paveikta darbība, rezultāts --> klaušināt.
- nodrupums Paveikta darbība, rezultāts --> nodrupt. Nodrupuši vieta.
- piedegums Paveikta darbība, rezultāts --> piedegt (1). Piedegušās vielas kārta.
- piekusums Paveikta darbība, rezultāts --> piekust [2]. Piekusušās vielas kopums.
- piepušķojams Paveikta darbība, rezultāts --> piepušķot. Tas, kas ir izdomāts, arī pārspīlēts un iekļauts tekstā.
- pušķojums Paveikta darbība, rezultāts --> pušķot. Arī rotājums (1).
- tušējums Paveikta darbība, rezultāts --> tušēt (1).
- tušējums Paveikta darbība, rezultāts --> tušēt (2).
- zīmējums Paveikta darbība, rezultāts → zīmēt (1). Attēls uz plaknes, kas veidots, piemēram, ar zīmuli, ogli, tušu.
- Vadozie ūdeņi Pazemes ūdeņi, kas veidojušies un atrodas zemes garozā.
- zīme Pazīmes, pēdas (piemēram, iespiedumi, nospiedumi u. tml.), kas palikušas, piemēram, pēc kādas darbības, notikuma u. tml.
- uzzīmēt Pazīt, arī atzīt par tāpatīgu (kādu ilgi neredzētu, pārvērtušos, arī nomaskējušos).
- rugājs Pēc skūšanas atauguši samērā īsi bārdas mati.
- vivipārija Pēcnācēju radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
- atpēdas Pēdas, kas izveidojušās, kādam dodoties atpakaļ pa to pašu vietu, kur tas nācis vai braucis.
- beigas Pēdējās rindas, lappuses, pēdējais nodalījums (piemēram, rakstā, grāmatā). Šādu rindu, lappušu, nodalījumu saturs.
- lejupkritiens Pēkšņa (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana.
- atrauties Pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu).
- konveijerkrāvējs Periodiskas vai nepārtrauktas darbības mašīna kravas iekraušanai, izkraušanai un transportēšanai nelielos attālumos.
- štauers Persona, kas pārzina kuģu kravas iekraušanu un izkraušanu.
- paklausība Personības, rakstura īpašība, kam raksturīga pakļaušanās bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
- banda Personu grupa, kas apvienojušās noziedzīgai darbībai.
- Smīnēt ūsās Pie sevis, tik tikko redzami, jaušami smīnēt.
- pleckāji Pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula.
- neauglība Pieauguša (cilvēka) organisma nespēja radīt pēcnācējus.
- neauglība Pieauguša (dzīvnieka) organisma nespēja radīt pēcnācējus.
- blēņdaris Pieaugušais, kas dara ko nelietderīgu, niekojas.
- rakaris Pieaugušais, kas dara ko nevēlamu, arī pārgalvīgu, negaidītu.
- Liels cilvēks Pieaugušais.
- Liels cilvēks Pieaugušais.
- liels Pieaugušie.
- Modernā pieccīņa Pieccīņa, kurā ietilpst jāšana, pārvarot šķēršļus, paukošana ar špagu, šaušana ar pistoli, peldēšana un skriešana krosā.
- piecīši Pieci bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- izvadīt Piedaloties apbedīšanas ceremonijā, pavadīt (mirušo no kurienes, kur u. tml.). Arī apbedīt.
- piedegas Piedegušās vielas kārta, kas atrodas pie trauka dibena, sienām.
- Vecā gvarde Pieredzējušu cilvēku grupa (kādā nozarē).
- Vecā gvarde Pieredzējušu cilvēku grupa (kādā nozarē).
- marodēt Piesavināties kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Aplaupīt civiliedzīvotājus kara laikā.
- varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piemēram, neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
- spraude Piespraušanai, saspraušanai paredzēta rotas lieta.
- arhaizēt Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu. Padarīt arhaisku.
- retrospekcija Pievēršanās pagātnei. Pagājušo notikumu apskats.
- Iet (arī braukt) kārtā (arī kārtās) Pildīt klaušas (muižā).
- Darbiniekos (biežāk darbos) iet Pildīt klaušas.
- Iet gaitās Pildīt klaušas.
- Iet klaušās Pildīt klaušas.
- Iet darbos (retāk darbiniekos) Pildīt klaušas.
- Iet klaušās Pildīt klaušas.
- cekulpīle Pīļu dzimtas putns ar tumšu apspalvojumu, baltu spārnu plankumu, pagarinātām pakauša spalvām.
- virces Pipara (1) smaržīgi nogatavojušies augļi gaiši brūnā krāsā ar gludu miziņu. Asas, aromātiskas garšvielas.
- rekonkista Pireneju pussalas tautu cīņa (no 8. gadsimta līdz 15. gadsimtam) par to teritoriju atgūšanu, kuras bija ieņēmuši arābi.
- raudzības Pirmais apciemojums pie jaundzimušā un mātes sveikšana sakarā ar bērna piedzimšanu.
- atlants Pirmais kakla skriemelis, kas savienots ar pakauša kaulu.
- tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piemēram, Francijā, Itālijā).
- sākums Pirmās rindas, lappuses, pirmais nodalījums (piemēram, rakstā, grāmatā, tekstā), arī šādu rindu, lappušu, nodalījuma saturs; pirmās taktis, pirmā epizode u. tml. (skaņdarbā).
- Somu pirts Pirts, kas sastāv no lāvas telpas, dušas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni) un kur ir augsta temperatūra, sauss gaissl sauna.
- Somu pirts Pirts, kas sastāv no lāvas telpas, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni) un kur ir augsta temperatūra, sauss gaiss. Sauna.
- sauna Pirts, kas sastāv no lāvas telpas, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni) un kur ir augsta temperatūra, sauss gaiss. Somu pirts.
- raķešpistole Pistole raķešu (2) izšaušanai.
- Raķešu pistole Pistole raķešu (2) šaušanai.
- pakrējums Plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas.
- atkala Plāna ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam.
- pleira Plāns, gluds, mitrs apvalks, kas ietver plaušu un kas no iekšpuses klāj krūškurvja sienas.
- platonisms Platona filozofija un uz tās pamata radušies filozofijas virzieni.
- krūts Plaušas (cilvēkam).
- Plaušas pamatne Plaušas daļa, kas pieguļ diafragmai.
- Plaušas pamatne Plaušas daļa, kas pieguļ diafragmai.
- galotne Plaušu daļa, kas atrodas krūškurvja augšdaļā. Sirds daļa, kas atrodas vistālāk no ķermeņa viduslīnijas.
- Plaušu emfizēma Plaušu paplašināšanās un ar to saistītā gaisa uzkrāšanās plaušās.
- Plaušu emfizēma Plaušu paplašināšanās un ar to saistītā gaisa uzkrāšanās plaušās.
- silikoze Plaušu slimība, ko izraisa silīciju saturošu putekļu nogulsnēšanās plaušās.
- dilonis Plaušu tuberkuloze.
- diloņslimnieks Plaušu tuberkulozes slimnieks.
- dusulis Plaušu vai sirds slimība (zirgiem), kas saistīta ar apgrūtinātu elpošanu.
- pluskatains Plušķains (1).
- pluskatains Plušķains (2).
- uzpļaut Pļaujot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
- upesvēži Posmkāju tipa vēžu klases dzimta, kuras pārstāvji ir pielāgojušies dzīvei saldūdeņos. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- civilprasība Prasība civilprocesā. Prasība kriminālprocesā par to zaudējumu atlīdzību, kuri nodarīti noziegumā cietušajiem.
- mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas).
- uzvara Pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē). Veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
- saspraude Priekšmets matu saspraušanai.
- piemiņa Priekšmets, kas ir saistīts ar mirušu cilvēku, kādu pagātnes faktu un izraisa cieņas pilnu attieksmi pret to.
- priede Priežu dzimtas mūžzaļš skuju koks (retāk krūms) ar plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un taisniem vai izliektiem čiekuriem.
- kopprodukcija Produkcija, ko ir saražojuši vairāki vai daudzi (parasti uzņēmumi). Bruto produkcija.
- retrogrāds Progresa pretinieks, reakcionārs. Cilvēks ar atpalikušiem uzskatiem.
- kabalistika Pseidozinātniski secinājumi, kas pamatoti uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem. Tas, kas nav saprotams, ir juceklīgs.
- kabalistisks Pseidozinātnisks, pamatots uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem. Nesaprotams, juceklīgs.
- Simptomātiskās psihozes Psihiski traucējumi, kas radušies sakarā ar dažādām somatiskām slimībām, infekcijas slimībām un intoksikāciju un ir viens no pamatslimības simptomiem.
- atrofija Psihisko īpašību, spēju panīkšana, notrulināšanās, arī zušana.
- ūpis Pūčveidīgo kārtas putns ar iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm.
- Smilšu pulkstenis Pulkstenis, ar kuru mēri laiku pēc izbiruša smilšu daudzuma.
- Smilšu pulkstenis Pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc izbiruša smilšu daudzuma.
- Ūdens pulkstenis Pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma.
- Ūdens pulkstenis Pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma.
- pigments Pulverveida krāsaina viela, kas nešķīst saistvielā, kam ir liels gaismas laušanas koeficients un kas, sajaukta ar saistvielu un citām piedevām, rada tām krāsu.
- puvekļi Pūšanas procesā sadalījušās organiskās vielas, organismi, to daļas.
- sultāns Pušķis pie huzām cepures vai uz zirga galvas (svinīgās ceremonijās).
- aizpušķot Pušķojot aizsegt.
- pušķoties Pušķot sevi. Arī rotāties (1).
- uzpušķot Pušķot un pabeigt pušķot, parasti mazliet.
- nopušķot Pušķot un pabeigt pušķot.
- sapušķot Pušķot un pabeigt pušķot.
- Maitas putns Putns, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
- Maitas putns Putns, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
- revolūcija Radikāls pavērsiens visā sabiedrības sociālajā un ekonomiskajā struktūrā, kurš noved pie savu laiku pārdzīvojušās sabiedrības iekārtas gāšanas, valsts varas nonākšanas progresīvākas šķiras rokās, progresīvākas sabiedriskās iekārtas rašanās.
- čīkstēt Radīt asu, sēcošu troksni (parasti par plaušām). Atskanēt šādam troksnim.
- kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests). Atskanēt šādam troksnim.
- skriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests). Atskanēt šādam troksnim. Kriukšķēt.
- čerkstēt Radīt neskaidru, sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem, parasti plaušām). Atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā).
- ļurkšķēt Radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
- Visi ceļi pavērti (arī vaļa) Radītas (radušās) visas iespējas.
- Visi ceļi vaļā (arī pavērti) Radītas (radušās) visas iespējas.
- Visi ceļi vaļā (arī pavērti) Radītas (radušās) visas iespējas.
- Visi ceļi vaļā (arī pavērti) Radītas (radušās) visas iespējas.
- izgudrot Radošas darbības rezultātā izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
- uzrakņāt Rakņājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
- kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
- rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu.
- spalva Rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēta īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu. Arī rakstāmspalva.
- klasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks, kura darbi laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
- klasika Rakstnieku, mākslinieku, zinātnieku darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
- mironīgs Raksturīgs mirušam cilvēkam.
- Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu. Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
- bedīt Rakt (mirušo) zemē. Glabāt.
- kodolraķete Raķete, kurā par dzinējspēka avotu izmanto kodolreakcijās atbrīvojušos enerģiju.
- piltuvspalva Rasēšanas spalva ar piltuvveida tvertni tušas iepildīšanai.
- krampji Raudāšanas vai smiešanās izraisīta muskuļu saraušanās (ķermenī, tā daļās).
- (No)raudāt pakaļ Raudot, sērojot (iz)paust skumjas (parasti par mirušo).
- Noraudāt pakaļ Raudot, sērojot izpaust skumjas (parasti par mirušo).
- apraudāt Raudot, sērojot paust savas sāpes, skumjas (par mirušo).
- Raudāt pakaļ Raudot, sērojot paust skumjas (parasti par mirušo).
- izraut Raujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti ko ieaugušu, stingri iestiprinātu).
- krevele Raupja, atmiruši norobežota ādas vai gļotādas kārta. Sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
- atraust Raušot (ko nost), atsegt.
- aizraust Raušot (ko) priekšā, aizsprostot. Raušot novietot (kam priekšā).
- aizraust Raušot (ko) virsū, priekšā, aizpildīt (vagu, nelielu bedri u. tml.). _imperf._ Raust ciet.
- apraust Raušot (ko), apbērt (ap ko, kam apkārt).
- pieraust Raušot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- apraust Raušot apklāt, apsegt (ar ko).
- aizraust Raušot attālināt. _imperf._ Raust prom. Raušot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atraust Raušot atvirzīt nost (sānis). _imperf._ Raust nost (sānis).
- atraust Raušot atvirzīt šurp. Raušot atvirzīt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- ieraust Raušot ievirzīt (kur iekšā).
- izraust Raušot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izraust Raušot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- noraust Raušot ko nost, notīrīt (kā) virsmu.
- noraust Raušot novirzīt nost (no kurienes, kur u. tml.).
- paraust Raušot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- paraust Raušot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pieraust Raušot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saraust Raušot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzraust Raušot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- noraust Raušot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- aizrausties Raušoties attālināties. _imperf._ Rausties prom. Lēnām, raušoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atrausties Raušoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atrausties Raušoties atvirzīties šurp. Raušoties atvirzīties (pie kā).
- ierausties Raušoties ievirzīties (kur iekšā).
- izrausties Raušoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
- pārrausties Raušoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pierausties Raušoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sarausties Raušoties savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzrausties Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Raušoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- izrausties Raušoties virzīties cauri (kam), caur (ko).
- norausties Raušoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- kopražojums Ražojums, ko ir izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi (kāda darbā, darbībā).
- atkritumi Ražošanas procesā radušies pārpalikumi, ko var izlietot tālākai pārstrādei.
- appušķoties Refl. --> appušķot.
- ierušināties Refl. --> ierušināt.
- notušēties Refl. --> notušēt (1). Tikt notušētam.
- notušēties Refl. --> notušēt (2). Tikt notušētam.
- uztašķīties Refl. --> uztašķīt. Nejauši, negribēti tikt uztašķītam.
- tiks Reflektoriska, atkārtota (parasti sejas, kakla) muskuļu saraušanās.
- metiens Reizē dzimušo (daudzdzemdētājas dzīvnieku mātītes) mazuļu kopums.
- kristības Reliģiska ceremonija, kurā bērnu vai pieaugušu cilvēku atbrīvo no grēka, padara par baznīcas locekli un parasti piešķir viņam vārdu. Tai sekojošās svinības, mielasts.
- ugunsapbedījums Reliģiskā rituālā sadedzināta mirušā apbedījums.
- okazionālisms Reliģiski ideālistiska doktrīna (17. gadsimtā), kas ķermeņa un dvēseles attieksmes skaidroja ar nejaušu dieva ietekmi.
- valnis Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un akumulējot (uzkrājot) nogulumus.
- Garantijas remonts Remonts defektu novēršanai, kuri radušies izstrādājumam garantijas laikā.
- Garantijas remonts Remonts defektu novēršanai, kuri radušies izstrādājumam garantijas laikā.
- padēls Resns, stumbrā šaurā leņķī ieaudzis zars, kas izveidojies no augumā atpalikušas vai atmirušas agrākās galotnes.
- retušētājs Retušas speciālists.
- retušieris Retušas speciālists. Retušētājs.
- izretušēt Retušējot izlabot, padarīt skaidru (piemēram, attēlu).
- izretušēt Retušējot likvidēt (ko, piemēram, attēlā).
- apmulsums Rezultāts --> apmulst. Psihisks stāvoklis, kas raksturīgs apmulsušam cilvēkam.
- dīgums Rezultāts --> dīgt (1). Sadīguši augi (parasti lielākā platībā).
- izpuvums Rezultāts --> izput. Izpuvuši vieta.
- pietūkums Rezultāts --> pietūkt. Pietūkuši ķermeņa vieta.
- koprezultāts Rezultāts, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
- Koraļļu rifs Rifs, ko galvenokārt izveidojuši koraļļu kaļķu skeleti.
- Koraļļu rifs Rifs, ko galvenokārt izveidojuši koraļļu kaļķu skeleti.
- ota Rīks - kātā iestiprināts matu vai spalvu pušķis (kā) virsmas nokļūšanai ar kādu vielu (piemēram, ar krāsu, līmi).
- mīstīklas Rīks, ierīce (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedras salaušanai.
- veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem.
- atrežģīt Risinot, šķetinot atraisīt (ko samudžinātu, sapinušos u. tml.).
- sirdsdarbība Ritmiska secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asins plūsmu asinsvados.
- Sniega līnija Robeža uz zemes virsmas, virs kuras klimatisko apstākļu ietekmē notiek sniega un ledus uzkrāšanās (pārsniedzot tā kušanu un iztvaikošanu).
- loks Rokas ierocis šaušanai ar bultām - elastīgs stienis, kas saliekts līknes daļas formā, savelkot tā galus ar stiegru.
- stops Rokas ierocis šaušanai ar bultām - uz laides nostiprināts loks.
- atrakt Rokot atsegt, padarīt pieejamu (ko apbērtu, iestigušu u. tml.).
- atrakt Rokot padarīt pieejamu vai brīvu, tukšu (ko aizbērtu, aizgruvušu u. tml.). _imperf_ Rakt vaļā.
- uzrakt Rokot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko), arī uzmeklēt (ko).
- uzrakties Rokoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- izkapts Roku darba rīks lauksaimniecībā zāles, labības u. tml. pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
- ronis Roņveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes.
- paslēpes Rotaļa, kurā viens no dalībniekiem meklē pārējos, kas ir paslēpušies.
- slēpšanās Rotaļa, kurā viens no dalībniekiem meklē pārējos, kas ir paslēpušies. Paslēpes.
- broša Rotas lieta (bieži ar dārgakmeni vai tā imitāciju), kas paredzēta piespraušanai pie tērpa.
- sakta Rotas lieta (Eiropas tautām) tērpa, tā daļu saspraušanai.
- Skābais piens Rūgušpiens.
- Skābais piens Rūgušpiens.
- skābpiens Rūgušpiens.
- gārgt Runāt aizsmakušā, sēcošā balsī.
- ķērkstēt Runāt skarbā, mazliet aizsmakušā balsī. Skanēt asi, skarbi, ar blakus trokšņiem (par cilvēka balsi).
- Rušināmie augi Rušināmaugi.
- Rušināmās kultūras Rušināmkultūras.
- bikstīt Rušināt (piemēram, ogles).
- aizrušināt Rušinot (ko) virsū, iekšā, aizpildīt, nolīdzināt. _imperf._ Rušināt ciet.
- aizrušināt Rušinot (ko), aizstumt, aizbīdīt (kam priekšā).
- pierušināt Rušinot (piemēram, zemi, augsni), pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to, parasti augus).
- pierušināt Rušinot (zemi, augsni), pievirzīt (to pie augiem, to daļām); pierausi (1).
- aprušināt Rušinot (zemi), apraust (krūmu, stādu).
- atrušināt Rušinot aizvākt (to, ar ko kas apbērts, apmests, pārklāts).
- aprušināt Rušinot apklāt, apsegt (ar ko).
- ierušināt Rušinot ievietot (parasti zemē), rušinot pārklāt (parasti ar zemi).
- izrušināt Rušinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izrušināt Rušinot izjaukt ogles, pelnus (parasti krāsnī).
- izrušināt Rušinot izjaukt, izkliedēt.
- izrušināt Rušinot izveidot (bedri, iedobumu u. tml.).
- atrušināt Rušinot ko nost, atsegt (ko apbērtu, apmestu, pārklātu).
- norušināt Rušinot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- sarušināt Rušinot padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, irdenu.
- sarušināt Rušinot sakārtot (kurināmo), piemēram, krāsni, ugunskurā. Rušinot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā).
- uzrušināt Rušinot sakārtot, izcilāt u. tml. (piemēram, kurināmo).
- sarušināt Rušinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzrušināt Rušinot uzirdināt (augsni, zemi, platību).
- izrušināt Rušinot viscaur uzirdināt (augsni). Rušinot augsni, viscaur apstrādāt (sējumu, stādījumu).
- uzurķēt Rušinot, bikstot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
- uzrušināt Rušinot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
- Sabiedriskais galvojums Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas turpmāko uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
- kokons Sacietējuša atdalījuma apvalks, kurā ieslēgtas, piemēram, skropstiņtārpu, slieku, dažu kukaiņu, olas.
- pārpelnot Sadedzinot (parasti kremējot), pārvērst (mirušo) pelnos.
- degums Sadegušu, arī degošu priekšmetu atliekas.
- nītīt Sagatavot aušanai (verot nītīs šķērus).
- skrudze Sagriezusies, sametušies dziļa, diegs.
- kundzīte Saimnieka, darba devēja nepieauguši meita.
- asinssaindēšanās Saindēšanās, ko izraisa asinīs iekļuvušie mikrobi.
- autointoksikācija Saindēšanās, ko izraisa pašā organismā radušās kaitīgās vielas.
- novācija Saistības izbeigšana pēc abu pušu vienošanās un tās aizstāšana ar jaunu saistību.
- veclaiku Saistīts ar kādu no pagājušajiem laikposmiem, tam raksturīgs.
- torītējs Saistīts ar kādu no pagājušo dienu rītiem, tam raksturīgs.
- vecmodīgs Saistīts ar kādu no pagājušo laikposmu modēm, tai raksturīgs. Nemoderns. Arī veclaicīgs.
- tolaiku Saistīts ar kādu vai kādiem pagājušajiem laikposmiem, tiem raksturīgs.
- pulmonāls Saistīts ar plaušām, tām raksturīgs.
- limnoglaciāls Saistīts ar procesiem ledāju kušanas ūdeņu baseinos, šiem procesiem raksturīgs.
- patriarhāls Saistīts ar seniem laikiem, senām, novecojušām tradīcijām, šādiem laikiem, šādām tradīcijām raksturīgs.
- Likteņa ironija Saka par apstākļu, faktoru, notikumu u. tml. sagadīšanos, nejaušību, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls.
- Cilpa kaklā Saka par bezizejas stāvoklī nonākušu cilvēku.
- Dzelzs loks (arī spīles) Saka par bezizejas stāvokli, ko parasti radījuši kādi ārēji apstākļi.
- Dzelzs loks (arī spīles) Saka par bezizejas stāvokli, ko parasti radījuši kādi ārēji apstākļi.
- Dzelzs spīles (arī loks) Saka par bezizejas stāvokli, ko parasti radījuši kādi ārēji apstākļi.
- Būt asinīs Saka par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- Skrandu lācis Saka par cilvēku noskranduša apģērbā.
- Galvā griežas Saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
- Galvā griežas Saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
- Iet (kā) pa gaisu Saka par cilvēku, kas rīkojas aušīgi, vieglprātīgi.
- Iet (kā) pa gaisu Saka par cilvēku, kas rīkojas aušīgi, vieglprātīgi.
- Mārks, ne cilvēks pareti Saka par dzērāju. Saka par piedzērušu cilvēku.
- Kungs kas kungs Saka par grezni, dārgi, moderni, arī pārspīlēti ģērbušos vīrieti.
- Nav ar pliku roku ņemams Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- Nav ar pliku roku paņemams Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- Nav ar pliku roku (pa)ņemams Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- Nav ar pliku roku (pa) ņemams Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- Nav (jau, arī vairs) vakarējais (arī no vakarējiem) Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- Acis deg (arī svilst) Saka par iekaisušām acīm.
- Acis svilst (arī deg) Saka par iekaisušām acīm.
- Acis deg (arī svilst) Saka par iekaisušām acīm. Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
- No pirmsplūdu laikiem Saka par ko ļoti vecu, novecojušu.
- Uz zaķa Saka par ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
- Ir ar bārdu Saka par ko novecojušu, visiem zināmu.
- Aiz muguras Saka par ko pagājušu, notikušu.
- Likteņa dāvana Saka par labvēlīgu apstākļu, faktoru u. tml. sagadīšanos, nejaušību (kāda dzīvē).
- Melns (arī drūms) kā krusas (arī negaisa, rudens) mākonis Saka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku.
- Melns (arī drūms) kā krusas (arī negaisa, rudens) mākonis Saka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku.
- Melns (arī drūms) kā negaisa (arī krusas, rudens) mākonis Saka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku.
- Melns (arī drūms) kā rudens (arī negaisa, krusas) mākonis Saka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku.
- Kā ēna Saka par ļoti novājējušu cilvēku.
- Kauli un āda Saka par ļoti novājējušu dzīvnieku (arī cilvēku).
- Kauli un āda Saka par ļoti novājējušu dzīvnieku (arī cilvēku).
- Līks kā āža rags Saka par ļoti salīkušu cilvēku.
- Kā no laivas izgāzts (biežāk izmests, izsviests) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- Kā no laivas izmests (arī izsviests, retāk izgāzts) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- Kā no laivas izsviests (arī izmests, retāk izgāzts) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- Kā no laivas izmests (arī izsviests, retāk izgāzts) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- Kā caur sienu (arī žogu) izrauts (arī izvilkts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
- Kā caur sienu (arī žogu) izvilkts (arī izrauts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
- Kā caur sienu (arī žogu) izrauts (arī izvilkts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
- Kā caur žogu (arī sienu) izrauts (arī izvilkts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
- Melns (arī brūns) kā čigāns (arī čigānēns) Saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.
- Brūns (arī melns) kā čigāns (arī čigānēns) Saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.
- Melns (arī brūns) kā čigānēns (arī čigāns) Saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.
- Melns (arī brūns) kā čigāns (arī čigānēns) Saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.
- Dzeltens kā vasks Saka par mirušu cilvēku.
- Dzeltens kā vasks Saka par mirušu cilvēku.
- Aklais liktenis Saka par nejaušu, negaidītu, parasti nelabvēlīgu, apstākļu sagadīšanos, ko nevar izmainīt.
- Kā mūrnieks Saka par netīru, notraipījušos cilvēku.
- Tas vairs putru nestrēbs, arī tas vairs nav putras strēbējs Saka par nomirušu cilvēku.
- Tas vairs nav putras strēbējs, arī tas vairs: putru nestrēbs Saka par nomirušu cilvēku.
- Tas vairs putru nestrēbs, arī tas vairs nav putras strēbējs Saka par nomirušu cilvēku.
- No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš Saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
- No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš Saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
- No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš Saka par noprotamu, nojaušamu, mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
- Daudz ūdeņu aiztecējis Saka par notikumiem bagātu pagājušu laika posmu.
- Daudz ūdeņu aiztecējis Saka par notikumiem bagātu pagājušu laikposmu.
- Gulēt kaulos Saka par noturīgu personības īpašību, dziļi iesakņojušos paradumu.
- Gulēt kaulos Saka par noturīgu personības īpašību, dziļi iesakņojušos paradumu.
- Kunga (retāk vīra) dūšā (arī prātā.) Saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku.
- Kungā (retāk vīra) dūšā (arī prātā) Saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku.
- Kunga (retāk vīra) prātā (arī dūšā) Saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku.
- Vīra (biežāk kunga) dūšā (arī prātā) Saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku.
- Piesūcies (arī piezīdies) (pilns) kā dēle Saka par piedzērušu cilvēku.
- Piesūcies (arī piezīdies) (pilns) kā ods (arī kā dēle) Saka par piedzērušu cilvēku.
- Piesūcies (arī piezīdies) (pilns) kā ods (arī kā dēle) Saka par piedzērušu cilvēku.
- Piezīdies (arī piesūcies) (pilns) kā ods (arī kā dēle) Saka par piedzērušu cilvēku.
- Piesūcies (arī piezīdies) pilns kā ods (arī kā dēle) Saka par piedzērušu cilvēku.
- Saskābis kā rūgumpods Saka par saīgušu cilvēku.
- Saskābis kā rūgumpods Saka par saīgušu cilvēku.
- Kā sesks Saka par sasvīdušu, smirdīgu cilvēku.
- Dūša kā miets Saka par sātīgi paēdušu un padzērušu cilvēku.
- Dūša kā miets Saka par sātīgi paēdušu un padzērušu cilvēku. Saka, ja ir stingra griba, apņēmība.
- Kauli (vien) grab Saka par vāju, izdēdējušu cilvēku vai dzīvnieku.
- Kauli (vien) grab Saka par vāju, izdēdējušu cilvēku.
- Saldu dusu! Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
- Saldu dusu! arī Dusi Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
- (Lai viņam) vieglas Saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to.
- (Lai viņam) vieglas smiltis! Saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to.
- Kož (vai) acis no pieres laukā (arī ārā) Saka, ja (kādu) apstāj uzmācīgi kukaiņi (parasti dunduri, mušas, odi).
- Kož (vai) acis no pieres laukā (arī ārā) Saka, ja (kādu) apstāj uzmācīgi kukaiņi (parasti dunduri, mušas, odi).
- Kož (vai) acis no pieres laukā (arī ārā) Saka, ja (kādu) apstāj uzmācīgi kukaiņi (parasti dunduri, mušas, odi).
- Raibas acis Saka, ja acis ir nogurušas, pārpūlētas.
- Raibas acis Saka, ja acis ir nogurušas, pārpūlētas.
- Domas stāv (kur, pie kā) Saka, ja domas ir pievērsušās (kam).
- Kaverna izkrīt Saka, ja izveidojas kaverna (parasti plaušās), sabrūkot audiem.
- Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas.
- Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas.
- Dziedi vai raudi Saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
- Dziedi vai raudi, arī smejies vai raudi Saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
- Smejies vai raudi Saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
- (Nav) ne (mazākās) jausmas Saka, ja ko nezina, nenojauš.
- (Nav) ne mazākās jausmas Saka, ja ko nezina, nenojauš.
- Pārmaiņas dēļ (arī pēc) Saka, ja ko vienveidīgu, arī pierastu, apnikušu aizstāj ar ko citu.
- Cik (arī tik) gudri bijām (arī atnācām), tik gudri palikām (arī aizgājām) Saka, ja kur ieradušies, ko noklausījušies u. tml., nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro.
- Liktenis uzsmaida Saka, ja pēkšņi, negaidīti, arī nejauši (kāda dzīvē) notiek kas labs.
- Liktenis uzsmaida Saka, ja pēkšņi, negaidīti, arī nejauši (kāda dzīvē) notiek kas labs.
- Kur ir, tur rodas Saka, ja tiem, kas jau ir sapulcējušies (kur), piebiedrojas vēl citi.
- Cik (arī tik) gudri atnācām (arī bijām), tik gudri aizgājām (arī palikām) Saka, ja, kur ieradušies, ko noklausījušies u. tml., nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro.
- Dusi saldi! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu. Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
- Drošs paliek drošs, arī drošs kas drošs Saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
- Drošs paliek drošs, arī drošs kas drošs Saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
- kauls Sakaltuši augu (piemēram, āboliņa, aveņu) stublāji.
- buķete Sakārtots (ziedu) pušķis.
- pirmsākums Sākums, sākuma posms (kam jaunam, vēl nebijušam).
- Koraļļu sala Sala, ko galvenokārt izveidojuši koraļļu kaļķu skeleti.
- Koraļļu sala Sala, ko galvenokārt izveidojuši koraļļu kaļķu skeleti.
- atsals Sals pēc atkušņa.
- atvilgt Samazināties (par salu), atlaisties (par ko sasalušu).
- lāsteka Samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, sacietējot izkusušā! un lejup tekošai vielai. Samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, izgulsnējoties vielām no lejup tekoša šķidruma.
- derivācija Sāniska (lodes, šāviņa) novirzīšanās no šaušanas plaknes (to) griešanās virzienā.
- vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
- Vēss saprāts Saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību.
- Vēss saprāts Saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību.
- savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nejauši, nepārdomāti.
- ledusgabals Sasaluša ūdens (atsevišķs) gabals. Ledus gabals.
- kruveši Sasaluši, arī sacietējuši dubļi (piemēram, uz ceļa, lauka). Sasalušu, arī sacietējušu dubļu gabali.
- tilts Sasijās daļa (transportlīdzeklim, piemēram, automobilim, traktoram), kas savieno pretējo pušu riteņus.
- Frontes līnija Saskares līnija starp karojošo pušu karaspēkiem kaujas laikā vai stabilizācijas periodā.
- satrāpīt Sastapt, satikt (parasti nejauši).
- satrāpīties Sastapties, satikties (parasti nejauši).
- prauls Satrupējusi koksne, satrupējušas koksnes gabals.
- sausēns Sausenis (1). Nokaltuša koka gabals.
- rolkeris Sauskravas kuģis, kas paredzēts horizontālai kravas iekraušanai un izkraušanai.
- treilerkuģis Sauskravas kuģis, kas paredzēts horizontālai kravas iekraušanai un izkraušanai. Rolkeris.
- rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku (piemēram, lazdām, ciedriem). Šī augļa sēkla, kodols.
- sanītīt Savērpt nītīs (šķērus). Sagatavot, parasti pilnīgi, aušanai (verot nītīs šķērus).
- sēža Savienojamo elementu, detaļu virsmu savstarpējās piekļaušanās atbilstība.
- cece Savienojumā «cece muša»: Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piemēram, miega slimības izraisītājus.
- mušveida Savienojumā «mušveida divspārņi»: divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi (piemēram, dunduri, mušas), kam raksturīgi trīsposmu taustekļi.
- plekstveidīgs Savienojumā «plekstveidīgās zivis»: zivju kārta, kuras pieaugušajiem pārstāvjiem ir raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis, acu novietojums vienā galvas pusē un atšķirīga labās un kreisās ķermeņa puses krāsa (piemēram, plekste, akmeņplekste, limanda).
- skeletains Savienojumā «skeletainā augsne»: augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants).
- starpsasaluma Savienojumā «starpsasaluma ūdeņi»: pazemes ūdeņi starp sasalušajiem iežiem mūžīgā sasaluma zonā.
- vadozs Savienojumā «vadozie ūdeņi»: pazemes ūdeņi, kas veidojušies un atrodas zemes garozā.
- vienpiedzimušais Savienojumā «vienpiedzimušais Dēls»: Jēzus Kristus.
- virssasaluma Savienojumā «virssasaluma ūdeņi»: pazemes ūdeņi virs sasalušajiem iežiem daudzgadīgā sasaluma zonā.
- zemsasaluma Savienojumā «zemsasaluma ūdeņi»: pazemes ūdeņi zem sasalušajiem iežiem daudzgadīgā sasaluma zonā.
- puse Savienojumā ar skait.: apzīmē pulksteņa laika momentu, kad līdz attiecīgās stundas sākumam atlikušas trīsdesmit minūtes.
- kontrakcija Savilkšanās, saraušanās (piemēram, muskuļiem, locekļiem, orgāniem).
- reakcija Savu laiku nodzīvojušo valdošo šķiru cīņa pret sabiedrības progresu. Cenšanās atjaunot veco, savu laiku nodzīvojušo kārtību.
- pieplakt Sēdēt (kur) salīkušā stāvoklī. Arī sakņupt.
- zirgsega Sega (parasti austa no lupatu strēmelēm) sasvīduša vai salstoša zirga apsegšanai.
- Skuju koks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un skujām. Skujkoks.
- Skuju koks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un skujām. Skujkoks.
- skujkoks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un skujām. Skuju koks.
- Lapu koks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām. Lapkoks.
- Lapu koks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām. Lapkoks.
- starpnervs Sejas nerva mazākā daļa, ko veido jušanas un veģetatīvās šķiedras, kuru zari inervē garšas kārpiņas, zemmēles un zemžokļa siekalu, kā arī asaru dziedzeri.
- senleja Sena upes ieleja vai ielejveida forma. Ledāja kušanas ūdeņu veidota ieleja. Senieleja.
- senieleja Sena upes ieleja vai ielejveida forma. Ledāja kušanas ūdeņu veidota ieleja. Senleja.
- patrons Senajā Romā - dižciltīgs pilsonis - aizbildnis un aizstāvis brīvlaistiem pilsoņiem, kuri bija atkarīgi no sava bijušā kunga un kuriem pret viņu bija zināmi pienākumi.
- triumfs Senajā Romā - karā uzvarējuša karavadoņa un viņa armijas svinīga ierašanās galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem un brauciens, arī gājiens no Marsa laukuma līdz Kapitolijam.
- prokonsuls Sēnalā Romā - bijušais konsuls, kas bija iecelts par kādas tās provinces pārvaldītāju.
- argonauti Sengrieķu mitoloģijā: jūras braucēji (kuri kuģī «Argo» devušies uz Kolhīdu pēc zelta aunādas).
- asinsatriebība Seno cilšu paraža atriebt radinieka nonāvēšanu, nogalinot slepkavu vai kādu no viņa cilts locekļiem. Asinsatriebības pienākums. Asinsatriebības izskaušana.
- pienēde Sēņu izraisīta slimība, kam raksturīgi balti, sarecējušam pienam līdzīgi aplikumi uz gļotādām.
- vājība Sevišķa interese (par ko), aizraušanās (ar ko). Arī tas, par ko (kādam) ir sevišķa interese, ar ko (kāds) aizraujas.
- mēris Sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisuma procesi ādā, limfmezglos, plaušās un citur un ko izraisa cilvēkam vai dažādu sugu dzīvniekiem specifiski vīrusi.
- apkasas Siens vai salmi, kas nokrituši zemē, apgrābjot siena vai salmu kaudzi, vezumu.
- tante Sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
- kazaciete Sieviete, kas dzimusi kādā no bijušajiem kazaku karaspēka apgabaliem.
- ķirmis Sīka vabole, kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo.
- sabiras Sīkas daļas, druskas, kas radušās, kam birstot, drūpot.
- sabirzumi Sīkas daļas, kas radušās, kam birstot, drūpot.
- smalkumi Sīkas sadrupušas, sabirzušas (kā) daļas.
- rasa Sīki ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēdušies uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
- knislis Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, kas atgādina mušu.
- Kupināt pienu Sildīt rūgušpienu, lai iegūtu biezpienu.
- Sildīt biezpienu Sildot rūgušpienu, gatavot biezpienu.
- Sirds grūdiens fiziol Sirds pieskaršanās krūšu kurvja sienai saraušanās momentā.
- Sirds grūdiens Sirds pieskaršanās krūšu kurvja sienai saraušanās momentā.
- pārsitiens Sirds ritma traucējums - visas sirds vai tās nodalījuma ārpuskārtas, priekšlaicīga saraušanās.
- vaimanas Skaļa, pārmērīga gaušanās, žēlošanās.
- atskarāties Skaru veidā nokarāties (par ko atplīsušu vai atplēstu).
- uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Skrienot, pārvietojoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- sūcējskropstaiņi Skropstaiņu klases vienšūni, kuru pieaugušajiem īpatņiem ir raksturīgi sūcējtaustekļi.
- nobiras Skujas, lapas, koku zari, kas ir nobiruši un veido zemsedzi.
- migla Slānis atmosfērā pie Zemes virsas, kurš sastāv no sīkām higroskopiskām daļiņām (pilieniem, kristāliem), kas radušās, ūdens tvaikiem kondensējoties vai sublimējoties.
- uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), savākt (no grīdas, klona, ielas u. tml., piemēram, gružus, izlijušu šķidrumu). Slaukot uzvirzīt (piemēram, gružus, putekļus uz kā).
- uztīrīt Slaukot, mazgājot savākt (uz grīdas, klona, piemēram, gružus, izlijušu šķidrumu).
- planēt Slēpošanā- virzīties pa gaisu pēc atraušanās no tramplīna.
- glums Slidens (piemēram, par ledu, apledojušu ceļu).
- glīzdains Slikti izcepis, arī cepts no slikti izrūgušas mīklas (par maizi).
- narkolepsija Slimība, kam raksturīgs pēkšņs, nepārvarams īslaicīgs lēkmjveida miegs un muskuļu tonusa izzušana.
- sideroze Slimība, ko izraisa dzelzs putekļu nogulsnēšanās plaušās.
- Uztura toksikoinfekcijas Slimības, kas rodas, ja lieto pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzklājušies to izdalītie toksīni.
- urķis Smails, parasti tievs, priekšmets (kā) bikstīšanai, rušināšanai u. tml. Arī kruķis (1).
- sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas. Cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
- Ekonomiskā konjunktūra Sociālismā - Katrā noteiktā laikposmā izveidojušies tautsaimniecības plāna nosacītie konkrētie sociālistiskās ražošanas produktu realizācijas apstākļi.
- plimāža Spalvu pušķis (kā, piemēram, tērpa, cepures, zirglietu) greznošanai.
- ložmetējligzda Speciāli iekārtota pozīcija šaušanai ar ložmetēju.
- heteroze Spēcīgāka attīstība, lielāka dzīvotspēja un produktivitāte (augu un dzīvnieku hibrīdiem salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies).
- Pelnu mākoņi Spēcīgās vulkānu eksplozijas radušies biezi, tumši pelnu un putekļu mākoņi.
- Pelnu lietus Spēcīgās vulkānu eksplozijas radušos pelnu un putekļu nosēšanās uz zemes.
- azartspēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušības.
- laimesspēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušības. Azartspēle.
- Laimes spēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušības. Laimesspēle (1), azartspēle.
- Laimes spēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušības. Laimesspēle (1). Azartspēle.
- ziedmuša Spilgti raiba, retāk vienkrāsaina, metāliski spīdīga muša, kas pārtiek no nektāra un ziedputekšņiem.
- spiritists Spiritisma piekritējs. Cilvēks, kas tic iespējai kontaktēties ar mirušo dvēselēm.
- Ložu šaušana Sporta veids - šaušana ar lodi.
- Loka šaušana Sporta veids - šaušana ar loku.
- Stenda šaušana Sporta veids - šaušana lidojošos mērķos speciāli iekārtotos laukumos (stendos).
- šaušana Sporta veids - šaušana mērķī ar rokas šaujamieroci, loku.
- Dejotāji uz ledus Sportisti, kas specializējušies dejās uz ledus.
- Loka šāvējs Sportists, kas specializējies loka šaušanā.
- snaiperis Sportists, kas specializējies šaušanas sportā.
- Brizantā sprāgstviela Sprāgstviela, ko izmanto graušanai, ārdīšanai.
- eja Sprauga, ko izveidojuši dzīvnieki (piemēram, zemē, koku mizās).
- redisspalva Standartraksta spalva (parasti ar platu, uzliektu galu) rakstīšanai ar tušu.
- dispersija Starojumu viļņu laušanas koeficienta vai izplatīšanās ātruma atkarība no viļņu garuma (frekvences).
- Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- traumatisms Statistisks rādītājs - noteiktā periodā traumas ieguvušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu. Arī traumu ieguve.
- pamestība Stāvoklis, kad cilvēki no kurienes ir aizgājuši, kad cilvēki ko ir atstājuši. Stāvoklis, kad kur reti uzturas cilvēki, nav dzīvības, rosmes.
- aizmirstība Stāvoklis, kad daudzi vai visi ir (ko) aizmirsuši, vairs nepiemin.
- Mūža dusa Stāvoklis, kad mirušais ir apbedīts, apglabāts.
- jaunavība Stāvoklis, kad sievietei vēl nav bijušas dzimumattiecības.
- plēst Stiepjot, velkot (ko piestiprinātu, pieaugušu), dalīt (to) nost (no kā).
- virskundzība Stingra pakļaušana (savai varai, gribai). Stingrs, noteicošs stāvoklis (pār kādu).
- stīvs Stings (par mirušu cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
- uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
- sadursme Strauja, parasti nejauša (piemēram, kustībā esošu transportlīdzekļu, peldošu priekšmetu) saskaršanās vienam ar otru, citam ar citu.
- starpsuga Suga, kuras īpatņus apvieno pazīmes, kas raksturīgas divām vai vairākām citām sugām, no kurām tie cēlušies.
- sušķīgums Sušķība.
- Klasiskā trīscīņa Svarcelšana, kas sastāv no abrocīgas spiešanas, abrocīgas raušanas un abrocīgas grūšanas.
- Klasiskā trīscīņa Svarcelšana, kas sastāv no abrocīgas spiešanas, abrocīgas raušanas un abrocīgas grūšanas.
- Klasiskā divcīņa Svarcelšana.. kas sastāv no abrocīgas raušanas un abrocīgas grūšanas.
- Pilngadības svētki Svētki, ko organizē sabiedriskās organizācijas jauniešiem, kas sasnieguši pilngadību.
- ķemme Šāda (parasti izliekta) plāksne matu saspraušanai, arī rotāšanai.
- Mīcīt maizi (arī pīrāgus, raušus u. tml.) Šādā veidā gatavot mīklu maizes (pīrāgu, raušu u. tml.) cepšanai.
- dubļi Šādas slapjas, izmirkušas zemes pikas, daļiņas (uz kāda priekšmeta).
- kazaks Šādu bijušo apgabalu iedzīvotāji, kas parasti tur ir dzimuši.
- šaušalains Šaušalīgs.
- Ložu šaušana Šaušana ar lodēm.
- Loka šaušana Šaušana ar loku.
- ātršaušana Šaušana ar samazinātu laiku šāviena sagatavošanai un izpildei.
- Stenda šaušana Šaušana lidojošos mērķos speciāli iekārtotos laukumos (stendos).
- stāvuguns Šaušana pa trajektoriju, kam ir stāva beigu daļa.
- uguns Šaušana, apšaude. Raidīto šāviņu, ložu kopums.
- ambrazūra Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņu mašīnās). Šaujamlūka.
- šaujamlūka Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņumašīnās). Ambrazūra.
- šķīvītis Šaušanas sacensībās - lidojošs mērķis, ko izmet speciāla ierīce.
- pāršaut Šaut (piemēram, vingrinājuma šaušanas sportā) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai noskaidrotu uzvarētāju, sacensībās ieņemamo vietu).
- siekalas Šī šķidruma (parasti staipīga, nejauši no mutes iztecējusi) lāse.
- šinšilla Šīs šķirnes truša āda (parasti kažokāda).
- osmoze Šķīdinātāja molekulu vienvirziena plūsma cauri puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus un nelaiž cauri izšķīdušo vielu molekulas.
- dubļi Šķidra masa - ūdenī izmirkuši zeme.
- zampa Šķidri, izmiekšķējušies mēsli (parasti kūtsmēsli). Vieta, kur ir šādi mēsli.
- nogulsnes Šķīdumā neizšķīdušas vielas kopums.
- šķiezna Šķipsna. Arī kušķis.
- starpšķirne Šķirne, kuras īpatņus apvieno pazīmes, kas raksturīgas divām vai vairākām citām šķirnēm, no kurām tie cēlušies.
- sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, arī šujot ātri vai pavirši, salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā).
- sašūt Šujot salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā).
- fagocīts Šūna, kas satver un iznīcina organismā iekļuvušos mikrobus un svešķermeņus.
- slepus Tā, ka citi neredz, nepamana, nenojauš. Slepeni.
- Roku rokā Tā, ka cits citam ir saņēmuši rokas.
- piemiņa Tā, lai atcerētos (ko). Tā, lai saglabātu atmiņā (ko), lai būtu uzskatāms priekšstats (par ko bijušu).
- dedzīgs Tāds (cilvēks), kam ir spēcīga tieksme (uz ko), aizraušanās (ar ko).
- galīgs Tāds (cilvēks), kurā, parasti negatīvas, īpašības sasniegušas visaugstāko pakāpi.
- atkušņains Tāds (laiks, laika posms), kam raksturīgi bieži atkušņi.
- iejūtīgs Tāds (mākslas darbs), kurā izpaužas mākslinieka iejušanos spēja.
- zarains Tāds (priekšmets), uz kura ir zaru izaugumi. Tāds (priekšmets), kam ir redzamas bijušo (parasti nocirsto) zaru vietas.
- koplapains Tāds (vainags), kam vainaglapas saaugušas kopā.
- Gandarījuma brauciens fizk Tāds brauciens, kas tiek organizēts starp tiem dalībniekiem, kuri nav iekļuvuši sacensību finālā.
- kupls Tāds, (koks, krūms), kam ir biezi saauguši zari, bieza lapotne, tāds (lakstaugs), kam ir biezs cers, daudz lapu, ziedu, rogu.
- izbijis Tāds, kā vairs nav. Bijušais.
- iepelēks Tāds, kad ir blāva, nespodra gaisma (parasti par apmākušos rītu, dienu).
- pelēcīgs Tāds, kad ir samērā blāva, nespodra gaisma (parasti par apmākušos dienu, tās posmu). Arī iepelēks.
- bezlapots Tāds, kad nav izplaukušas lapas. Tāds, kad ir nobirušas lapas.
- stings Tāds, kam aukstuma iedarbībā ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām).
- stohastisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs. Nejaušs. Arī varbūtisks.
- epizodisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs. Tāds, kas notiek neregulāri, laiku pa laikam. Arī nejaušs.
- krēpjains Tāds, kam ir gari, parasti izspūruši, mati (par cilvēkiem). Ar gariem, parasti izspūrušiem, matiem (par galvu).
- sēras Tāds, kam ir līgani, uz leju nokārušies, gari zari (par dažu sugu kokiem).
- olīvzaļš Tāds, kam ir nenogatavojušās olīvas raksturīgā pelēkzaļā krāsa.
- olīvbrūns Tāds, kam ir nogatavojušās olīvas raksturīgā brūnā krāsa.
- atpakaļrāpulīgs Tāds, kam ir novecojuši uzskati, tāds, kas vēršas pret jauno, progresīvo.
- sirms Tāds, kam ir pelēcīgi balti, savu sākotnējo krāsu zaudējuši mati.
- stīvs Tāds, kam ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas, lokanība, piemēram, slimības, zemas temperatūras iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- pušķains Tāds, kam ir pušķis (1).
- pušķains Tāds, kam ir pušķis (3).
- ribains Tāds, kam ir redzami samērā lieli ribu izciļņi (par, parasti novājējušu, cilvēku, vai dzīvnieku, to ķermeņa daļām).
- stings Tāds, kam ir uz laiku izbeigušies vai ir ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- bezatspoļu Tāds, kam nav atspoļu (par aušanas iekārtām).
- senisks Tāds, kam piemīt sen radušās īpašības, pazīmes. Arī sens (1).
- vājredzīgs Tāds, kam stipri pavājinājušās redzes spējas (par acīm).
- kurls Tāds, kam uz brīdi ir pavājinājušās dzirdes spējas.
- akls Tāds, kam uz brīdi ir pavājinājušās redzes spējas.
- šķirtlapains Tāds, kam vainaglapas nav saaugušas kopā.
- nevainīgs Tāds, kam vēl nav bijušas dzimumattiecības.
- šķīsts Tāds, kam vēl nav bijušas dzimumattiecības. Tāds, kas atturas no dzimumattiecībām.
- pieaudzis Tāds, kas attiecas uz cilvēkiem, kuri ir sasnieguši pilnīgu fizisko un garīgo briedumu.
- veclaicīgs Tāds, kas attiecas uz kādu no pagājušajiem laikposmiem. Tāds, kam piemīt kādā no pagājušajiem laikposmiem radušās īpašības, pazīmes.
- senlaicīgs Tāds, kas attiecas uz samērā tālu pagātni. Tāds, kam piemīt samērā tālā pagātnē radušās īpašības, pazīmes.
- aizpagājušais Tāds, kas bijis pirms pagājušā (laika posma).
- retro Tāds, kas bijis populārs, modē pagājušā laikposmā un atkal kļuvis populārs, moderns.
- tauta Tāds, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem (par izglītības iestādēm).
- pirmītējs Tāds, kas ir bijis tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
- pirmītējs Tāds, kas ir bijis, darbojies tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
- pērnais Tāds, kas ir bijis, nolicis vai radies pagājušajā gadā.
- pērnpavasara Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušā gada pavasarī.
- pērnrudens Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušā gada rudenī.
- pērnvasaras Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušā gada vasarā.
- pērnziemas Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušā gada ziemā.
- piemiņa Tāds, kas ir darināts miruša cilvēka, pagātnes Sakta atcerei.
- tamlīdzīgs Tāds, kas ir līdzīgs kam iepriekš notikušam, bijušam, minētam.
- mušveida Tāds, kas ir līdzīgs mušai.
- siļķains Tāds, kas ir notriepts ar siļķu sālījumu; tāds, kurā ir bijušas, parasti sālītas, siļķes (piemēram, par trauku).
- rušināms Tāds, kas ir paredzēts (kā) rušināšanai.
- saspraužams Tāds, kas ir paredzēts (kā) saspraušanai.
- retrogrāds Tāds, kas ir progresa pretinieks, reakcionārs. Tāds, kas ir ar atpalikušiem uzskatiem. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- piemiņa Tāds, kas ir saistīts ar (miruša cilvēka, pagātnes fakta) pieminēšanu un godināšanu.
- vecs Tāds, kas ir saistīts ar pagājušo, bijušo laiku, laikposmu, tiem raksturīgs.
- skrandains Tāds, kas ir tērpies noplīsušā, ļoti novalkātā apģērbā.
- kankarains Tāds, kas ir tērpies noskrandušā apģērbā.
- pluskains Tāds, kas ir tērpies noskrandušā apģērbā. Noskrandis, netīrs (par apģērbu, tā daļām). Kankarains (1).
- stērbeļains Tāds, kas ir tērpies saplīsušā apģērba.
- pirmītējs Tāds, kas ir ticis lietots, ar ko ir bijusi saskare tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
- neizdzēšams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami iznīcināt, padarīt par nebijušu.
- retrospektīvs Tāds, kas ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni. Tāds, kas ir veltīts pagātnes notikumu apskatam.
- vainīgs Tāds, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu. Tāds, kas izdarījis ko nosodāmu, tāds, kura dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
- trīsuļains Tāds, kas jāsulo (1), trīs (1). Tāds, kas mēdz trīsuļot, tušēt. Trīsulīgs (1).
- nepaklausīgs Tāds, kas neievēro, neizpilda pieaugušo rīkojumus (par bērnu).
- neauglīgs Tāds, kas nespēj radīt pēcnācējus (par pieaugušu cilvēku).
- akls Tāds, kas notiek, izraisās nejauši, negaidīti. Nejaušs. Negaidīts.
- grauzējtipa Tāds, kas pielāgots barības graušanai (par kukaiņu mutes orgāniem).
- termoplastisks Tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem).
- pavājš Tāds, kas samērā slikti funkcionē (par organismu, tā daļām). Tāds, kam ir zināma nosliece uz saslimšanu. Arī samērā slikti attīstīts. Pavājas plaušas.
- kušķains Tāds, kas sastāv no atsevišķiem kušķiem. Tāds, kur ir kušķi.
- organogēns Tāds, kas sastāv no dzīvnieku, augu atliekām vai minerāliem, kas radušies dzīvnieku, augu dzīvības procesos.
- diloņslims Tāds, kas slimo ar plaušu tuberkulozi.
- konservatīvs Tāds, kas tiecas uz ko novecojušu, cenšas saglabāt, atjaunot ko novecojušu (par cilvēku). Tāds, kas ir naidīgs pret jauno, progresīvo.
- vecmodīgs Tāds, kas turas pie pagājušo laikposmu uzskatiem, paražām, normām u. tml.
- plastisks Tāds, kas viegli padodas deformācijai un saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem u. tml.).
- sēdošs Tāds, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājies (piemēram, ar piesūcekņiem) pie viena substrāta (par dzīvniekiem). Saistīts ar dzīvniekiem, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājušies pie viena substrāta, šādiem dzīvniekiem raksturīgs.
- tauta Tāds, ko (piemēram, vēlēšanās) ir izveidojuši daudzi vai visi (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji. Tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
- pēcpļaujas Tāds, ko audzē pēc iepriekšējā auga nopļaušanas.
- tārpains Tāds, ko ir sabojājuši kukaiņu tārpveida kāpuri.
- klasisks Tāds, ko ir veidojuši, radījuši klasiķi (1). Tāds, kas ir saistīts ar klasiku (1), tai raksturīgs.
- krupozs Tāds, ko izraisa pneimokoki un kas saistīts ar šķidruma veidošanos audos (par plaušu karsoni).
- eksogēns Tāds, ko izraisījuši ārēji cēloņi.
- endogēns Tāds, ko izraisījuši iekšēji cēloņi.
- šaujams Tāds, ko lieto šaušanai.
- veiksmīgs Tāds, ko nosaka ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši.
- ušņains Tāds, kur aug daudz ušņu. Tāds, kas satur daudz ušņu.
- lekns Tāds, kur ir biezi saauguši šādi augi (piemēram, par pļavām, ganībām, tīrumiem).
- krunkains Tāds, kur ir radušās krunkas, negludumi (piemēram, par apģērbu, apaviem).
- krunkains Tāds, kurā ir izveidojušās krunkas (parasti par sejas ādu). Ar daudzām krunkām (piemēram, par seju, tās daļām). Grumbains (1).
- ziedains Tāds, kurā ir nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu.
- raudulīgs Tāds, kurā izpaužas gaušanās, žēlošanās. Arī žēlabains.
- verdzisks Tāds, kurā izpaužas liela pazemība, pazemošanās, arī pakļaušanās.
- ražens Tāds, kurā rodas spēcīgi sakuplojuši, sazēluši augi (par augu attīstības norisi).
- sviedrains Tāds, kuš ir piesūcies ar sviedriem.
- spurains Tāds, no kā ir izvirzījušās, daļēji atdalījušās kādas daļas (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem).
- pamests Tāds, no kura cilvēki ir aizgājuši, kuru cilvēki ir atstājuši. Tāds, kur vai kura tuvumā reti uzturas cilvēki, nav dzīvības, rosmes.
- mēslains Tāds, pie kā ir pielipuši atkritumi, gruži, tāds, kas ir notraipīts ar atkritumiem, gružiem.
- lāstekains Tāds, pie kā ir piesalušas lāstekas (1).
- atavisms Tādu (organisma) īpašību un pazīmju parādīšanās, kādas bijušas raksturīgas tāliem priekštečiem.
- paliekas Tas (parasti nevēlamais), kas ir palicis, saglabājies (no pagātnes, no bijušā).
- atliekas Tas (parasti nevēlamais), kas palicis no pagātnes, no bijušā.
- pašiekrāvējs Tas (tāds), kam ir iekārta kravas iekraušanai (parasti par transportlīdzekli).
- pašizkrāvējs Tas (tāds), kam ir iekārta kravas izkraušanai (parasti par transportlīdzekli).
- paškrāvējs Tas (tāds), kam ir iekārta kravas kraušanai (parasti par transportlīdzekli).
- platgalvis Tas (tāds), kam ir liela, plata galva, arī izspūruši mati.
- zemteksts Tas iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un domu plūsmu.
- dzīvs Tas, kas dzīvo (1). Pretstats: mirušais.
- retro Tas, kas ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila iezīmēm.
- pagājušais Tas, kas ir pagājis, izbeidzies. Bijušais.
- kopguvums Tas, ko ir guvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
- kopieguvums Tas, ko ir saražojuši, izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā). Kopieguve.
- kopieguve Tas, ko ir saražojuši, izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā). Kopieguvums.
- gumiņi Tauriņziežu augu sakņu izaugumi, kas radušies gumiņbaktēriju ietekmē.
- inguši Tauta, kas dzīvo Čečeniešu-Ingušu Autonomajā Padomju Sociālistiskajā Republikā (galvenokārt tās rietumu rajonos).
- bībele Tekstu krājums (Vecā derība un Jaunā derība), kuri jūdaismā un kristietībā ieguvuši reliģisku nozīmi. Attiecīgā grāmata.
- neotektonika Tektonikas nozare, kas pētī jaunākajos ģeoloģiskajos periodos notikušās Zemes garozas tektoniskās kustības, šo kustību veidotās strukturālās formas un to nozīmi Zemes reljefa izveidē.
- šautuve Telpa, celtne, vieta, kas ir iekārtota šaušanas apmācībām, treniņiem, sacensībām.
- tele Teļš (sievišķais īpatnis). Nepieauguši govs.
- kultūrtrēģerisms Teorija, kas kolonizēto zemju pakļaušanu attaisno ar melīgiem apgalvojumiem par palīdzību šo zemju kultūras attīstībā.
- noilgums Termiņš, pēc kura izbeigšanās personas, kas izdarījušas noziegumu, vairs netiek sauktas pie atbildības.
- pamāte Tēva sieva attiecībā pret viņa agrākā laulībā dzimušiem bērniem (parasti, ja īstā māte ir mirusi).
- saiet Tiekot sildītam, sarecēt (par ieskābušu pienu).
- konservatīvisms Tieksme uz ko novecojušu, cenšanās saglabāt, atjaunot ko novecojušu. Naidīgums pret jauno, progresīvo.
- koroners Tiesas izmeklētājs (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus, ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi.
- konkurss Tiesas process, kreditoru sapulce, kurā izskata maksāt nespējīga bankrotējuša parādnieka lietu, lai maksimāli apmierinātu kreditoru pretenzijas pret parādnieku.
- vara Tiesības un iespēja pārvaldīt (valsti), valdošs politisks stāvoklis. Pārvaldes forma, pārvaldes institūti, kas ieguvuši tiesības un iespēju pārvaldīt (valsti).
- krimināltiesības Tiesību nozare, kuras normas nosaka, kādas darbības kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami personām, kas izdarījušas noziegumus.
- Krimināltiesību zinātne Tiesību zinātnes nozare, kas izstrādā un zinātniski pamato cīņas metodes un pasākumus noziegumu izskaušanai.
- Diplomātiskās attiecības Tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kuras apmainījušās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
- Diplomātiskās attiecības Tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kuras apmainījušās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
- bulta Tieva (metāla, kaula, koka) stiegra ar atkarpainu galu (šaušanai no loka, stopa).
- ieēnoties Tikko jaušami, arī neskaidri izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām, domām.
- beidzamais Tikko pagājušais (laika posms). Tāds (laika posms), kas vēl turpinās līdz šim brīdim.
- gaisīgs Tikko uztverams, jaušams (piemēram, par krāsām).
- pirmīt Tikko, nesen pagājušajā laikposmā. Agrāk. Iepriekš.
- krist Tikt (kādam), nākt (kāda) rīcībā, parasti pēkšņi vai nejauši.
- atrasties Tikt atrastam (par ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
- pagadīties Tikt nejauši sastaptam, ieraudzītam, atrastam, dabūtam.
- Pagadīties ceļā Tikt nejauši satiktam.
- izbeigties Tikt pilnīgi izlietotam, izmantotam (par pēdējo, atlikušo, arī par visu).
- apmiglot Tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam ar nosēdušos miglu. Pārklāties (ar miglu, garaiņiem u. tml.). Apmigloties.
- rasties Tikt veidotam, izstrādātam (parasti par ko jaunu, nebijušu). Tikt atklātam, izgudrotam (pētījumu, meklējumu rezultātā).
- tapt Tikt veidotam, izstrādātam (parasti par ko jaunu, nebijušu). Tikt atklātam, izgudrotam (pētījumu, meklējumu rezultātā).
- spazma Toniska muskuļu saraušanās, ko izraisa traucējumi nervu impulsu pārvadē un daži vielmaiņas traucējumi.
- Krūmāju (arī plēsuma) arkls Traktoram uzkarināms speciāls arkls ar krūmiem apaugušas zemes apstrādāšanai.
- Plēsuma (arī krūmāju, retāk krūmu) arkls Traktoram uzkarināms speciāls arkls ar krūmiem apaugušas zemes apstrādāšanai.
- traktorrušinātājs Traktorvilkmes rušinātājs.
- šķūtis Transporta klaušas.
- spļaujamtrauks Trauks (kā) iespļaušanai vai krēpu savākšanai.
- urna Trauks, kurā glabā sadedzināta mirušā pelnus.
- trušāda Truša āda (parasti kažokāda).
- truškopība Trušu audzēšana gaļas, ādu, vilnas ieguvei. Attiecīgā lauksaimnieciskās ražošanas nozare.
- trusene Trušu mātīte.
- trusēns Trušu mazulis.
- šinšilla Trušu šķirne, kuras pārstāvjiem ir raksturīgs sudrabpelēks apmatojums. Šīs šķirnes trusis.
- Sanitārais mezgls Tualete, dušas telpa, vannas istaba.
- Sanitārais mezgls Tualete, dušas telpa, vannas istaba.
- Gaļas mušas Tumšas krāsas mušas, kuru kāpuri attīstās gaļā, līķos, mēslos.
- bunkurs Tvertne beramu materiālu (piemēram, ogļu, kūdras, smilts, labības) neilgai uzglabāšanai vai pārkraušanai.
- pali Ūdens līmeņa paaugstinājums ūdenstilpē un tās pārplūdums sniega kušanas rezultātā.
- Krāteru ezers Ūdens piepildīts apdzisuša vulkāna krāteris.
- vīst Ūdens trūkuma dēļ zaudējot šūnu spraigo stāvokli, kļūt ļenganam, izkaltušam (par augiem, to daļām).
- sniegūdens Ūdens, kas ir radies sniega, arī ledus kušanas rezultātā.
- ledusūdens Ūdens, kas radies ledus kušanas rezultātā.
- saldūdens Ūdens, kurā ir samērā maz (aptuveni līdz 0,5 procentiem) izšķīdušo sāļu.
- ledusgabals Ūdens, ūdenstilpes sasalušas virsējās kārtas gabals.
- ūdenīte Ūdensaugs ar peldošu vai iegrimušu stumbru, pretējām lapām un četros riekstiņos sadalītu augli.
- uzurbt Urbjot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
- uzurbties Urbjoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- cekuls Uz augšu izslējies (matu) kušķis pieres daļā vai galvas vidū (cilvēkam). Arī mati.
- rugājs Uz lauka palikušās nopļautās labības, parasti rudzu, nenogrieztās daļas.
- Uz paritātes pamata Uz pušu vienlīdzības pamata.
- atkopt Uzbarot (novārgušo, panīkušo). Panākt, ka atgūst spēku, veselību.
- iesaukt Uzņemt aktīvajā karadienestā pilsoņus, kas sasnieguši noteiktu vecumu. Arī mobilizēt.
- nosvītrot Uzskatīt par nebijušu. Aizmirst.
- Ierakstīt skurstenī Uzskatīt par zudušu.
- Ierakstīt skurstenī Uzskatīt par zudušu.
- saslaucīt Uzslaucīt (izlijušu, izlietu šķidrumu).
- diskreditācija Uzticības mazināšana. Autoritātes, cieņas graušana.
- padzirdēt Uzzināt, nejauši dzirdot, noklausoties.
- traheja Vadaudu elementi augstāko augu (parasti segsēkļu) koksnē - nedzīvas, no vertikālas dzīvu šūnu virknes izveidojušās caurulītes.
- padot Vadot nogādāt, piebraukt (transportlīdzekli, parasti vilcienu, vagonus) iekāpšanai, iekraušanai (tajā).
- atskalot Vairākkārt aplaistot, skalojot, dabūt nost (ko piekaltušu, pielipušu u. tml.).
- iepļauties Vairākkārt pļaujot, iemācīties labi pļaut. Pļaut, kamēr pļaušana sāk labi veikties.
- iepļaut Vairākkārt pļaujot, padarīt piemērotu pļaušanai (darba rīku).
- pērt Vairākkārt sitot, ar sitieniem atdalīt (ko pielipušu).
- urķēt Vairākkārt skarot (parasti ar ko smailu), grūst, bīdīt, jaukt, rušināt (parasti ar ko smailu).
- piebikstīt Vairākkārt viegli pieskaroties, parušināt, pagrūstīt, pabīdīt (degošas ogles, pagales).
- lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
- ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
- matonis Vairākus desmitus centimetru garš velteņtārpu tipa dzīvnieks, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieauguši dzīvo saldūdeņos starp ūdensaugiem.
- substrāts Valodas parādības, kas ienācēju valodā ir radušās kādreizējo vietējo iedzīvotāju valodas ietekmē.
- Nāciju sadraudzība Valstu apvienība, kurā ietilpst Lielbritānija un tās bijušās kolonijas, kas ieguvušas neatkarību.
- zemteksts Vārdos neizteiktais saturs, kas iekļauts tekstā un ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un gribas plūsmu.
- terors Varmācīga izturēšanās (pret kādu), pakļaušana sev, parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
- vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kurai atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, galīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
- sīpols Vasas pārveidne - īsvasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas.
- patriarhs Vecs augs (parasti koks), arī dzīvnieks, no kura cēlušās nākamās paaudzes.
- veterāns Vecs, piedzīvojis karavīrs, bijušā kara (vai karu) dalībnieks.
- nedēļa Vecuma skaitīšanas vienība (parasti jaundzimušajiem) - septiņas diennaktis.
- nodrošināt Veicot apsardzības un aizsardzības pasākumus, pasargāt (karaspēku, kādu objektu) no nejaušībām, zaudējumiem.
- mākonis Veidojums atmosfērā, kurš sastāv no daudzām sīkām daļiņām, kas radušās, ūdenstvaikiem kondensējoties vai sublimējoties.
- retušēt Veikt (kā) retušu.
- Dzērvju zābaki Vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas.
- Dzērvju zābaki Vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas.
- zvejot Velkot, bīdot, raušot u. tml. censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
- makšķerēt Velkot, raušot u. tml., censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
- pūriņš Veļas komplekts jaundzimušajam.
- Vārtu vēna Vēna, kurā ieplūst asinis ar izšķīdušām barības vielām no zarnām.
- Vārtu vēna Vēna, kurā ieplūst asinis ar izšķīdušām barības vielām no zarnām.
- ķerra Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām.
- lūsis Vidēji liels plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi.
- kovārnis Vidēji liels plēsīgs vārnu dzimtas zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu.
- komutācija Viduslaikos (galvenokārt Anglijā) - produktu un klaušu rentes nomaiņa ar feodālo naudas renti.
- tīklecēšas Vieglas ecēšas rušināmo kultūru sējumu un stādījumu kopšanai.
- trūdvielas Vielas, kas ir radušās, trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām. Arī humuss.
- kušņi Vielas, ko izmanto metināšanā, lodēšanā, lai izšķidrinātu radušos oksīdu kārtu.
- kušņi Vielas, ko pievieno rūdām, tās kausējot domnās, lai samazinātu kušanas temperatūru un attīrītu ķetu no piemaisījumiem.
- atkritumvielas Vielmaiņas procesā radušās vielas, ko organismā tālāk neizmanto.
- gadagājums Vienā gadā dzimušo (cilvēku) kopums.
- vārsne Viena no saaugušajām augļlapām auglī (piemēram, pākstīm), kas, sēklām nogatavojoties, atdalās no citam augļlapām to saauguma vietās.
- Pretstatu cīņa Viena no vispalīgākajām dialektiskajām likumībām dabas, sabiedrības un cilvēka domāšanas attīstībā, attīstības avots - ikvienas parādības pretējo pušu savstarpējais sakars, sadursme.
- Pretstatu cīņa Viena no vispārīgākajām dialektiskajām likumībām dabas, sabiedrības un cilvēka domāšanas attīstībā, attīstības avots - ikvienas parādības pretējo pušu savstarpējais sakars, sadursme.
- plēne Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm).
- šķīdums Viendabīgs divu vai vairāku vielu maisījums, sistēma, kurā izšķīdušas vielas ir atdalāmas no šķīdinātāja.
- salvija Viengadīgs vai daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, puskrūms vai krūms ar divlūpainiem ziediem pušķos.
- sagadīties Vienlaicīgi vai ar nelielu laika atstarpi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, faktiem).
- Goda nozīme Viens no apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir personām, kas ar savu darbību veicinājušas komunisma celtniecību, kultūras attīstību.
- spārnulis Viens no diviem spārnainiem augļiem, kas izveidojušies pēc kopējā augļa nogatavošanās.
- līdzaudzis Viens no diviem vai vairākiem cilvēkiem, kas auguši kopā, vienlaikus.
- Snaudošais pumpurs Viens no pumpuriem, kuri paliek miera stāvoklī un izplaukst tikai tad, kad virs tiem esošie pumpuri vai galotnes pumpuri ir gājuši bojā.
- folklora Viens no tautas kolektīvās daiļrades veidiem (poētiskā tautas daiļrade, tautas mūzika, tautas horeogrāfija). Tautas masu sacerējumi, kas ieguvuši noteiktu māksliniecisku formu un dzīvo tautā kā patstāvīgi daiļdarbi.
- osta Vieta (ūdenstilpes krasta iecirknis līdz ar tam pieguļošo dabisko vai mākslīgi veidoto, pret viļņiem aizsargāto ūdens joslu), kas iekārtota kuģu stāvēšanai, iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī dažādu palīgoperāciju veikšanai.
- ķērums Vieta audumā, kur audi nav pinušies ar šķēriem.
- reids Vieta krasta vai ostas tuvumā, kur stāv noenkurojušies kuģi.
- Plaušu vārti Vieta plaušu videnes virsā, pa kuru iet bronhi, asinsvadi, limfvadi, nervi.
- viņpasaule Vieta zem zemes virsas, kur mīt mirušie.
- avotiņš Vieta zīdaiņa galvaskausā, kur vēl nav saauguši galvaskausa kauli.
- pazeme Vieta, kas atrodas zem zemes virsmas un kur mirušo grēcinieku dvēseles izcieš sodu. Arī velnu mājoklis.
- postaža Vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās. Tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas, graušanas.
- kapenes Vieta, kur apbedīti mirušie. Arī kaps.
- kapsēta Vieta, kur atrodas (parasti vētrā) lauzti koki vai krituši dzīvnieki, to atliekas.
- skujaine Vieta, kur ir daudz nobirušu skuju.
- perēklis Vieta, kur ir koncentrējušies sabiedrībai kaitīgi cilvēku grupējumi un no kuras izplatās šādu grupējumu ietekme. Vieta, arī sabiedrības vide, apstākļu kopums, no kura izplatās kas nevēlams.
- kautuve Vieta, kur kauj dzīvniekus, vieta, ko izmanto dzīvnieku kaušanai.
- elle Vieta, kur mirušo grēcinieku dvēseles izcieš sodu. Velnu mājoklis.
- izdega Vieta, kur no sausuma un karstuma izkaltuši, iznīkuši augi.
- kolumbārijs Vieta, kur pēc kremācijas glabā urnas ar mirušo pelniem.
- perēklis Vieta, kurā lielā daudzumā ir ieviesušies un (parasti) no kurienes izplatās nevēlami dzīvnieki (parasti kukaiņi) vai augi.
- šķīstītava Vieta, vide, kurā mirušo dvēseles tiek pakļautas pārbaudījumiem pirms to likteņa izlemšanas.
- tēvocis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
- onkulis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku. Tēvocis (2).
- jaunlaulātie Vīrietis un sieviete, kas tikko vai nesen ir salaulājušies.
- kazaks Vīrietis, kas dzimis kādā no šādiem bijušajiem apgabaliem.
- ņirbēt Virmot (par, parasti sakarsušu, gaisu).
- augsne Virsējā iežu kārta (kuru kopējā iedarbībā pārveidojuši klimats, augu un dzīvnieku organismi, kā arī agrotehniski un melioratīvi pasākumi).
- pavada Virve, siksna, lente, kuras vienu galu piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem vai apaušiem (tā vešanai, piesiešanai).
- oportūnisms Virziens, politika (strādnieku kustībā), kam raksturīga proletariāta interešu pielāgošana un pakļaušana buržuāzijas interesēm, atteikšanās no šķiru cīņas, no sociālistiskās revolūcijas, proletariāta diktatūras.
- līst Virzīties, pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem. Virzīties, pārvietoties četrrāpus, arī stipri salīkušam.
- stāvs Vispārīgās stratigrāfiskās skalas vienība - nogulumi, kas veidojušies kādā ģeoloģiskajā laikmetā.
- aušība Vispārināta īpašība --> aušīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejaušums Vispārināta īpašība --> nejaušs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejaušums Vispārināta īpašība --> nejaušs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Spēja (cietvielām) viegli padoties deformācijai un saglabāt pēc tās radušos formu.
- termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
- zaķenīca Zaķādas, arī trušādas cepure. Zaķene (2).
- zaķis Zaķveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst zaķi un truši.
- atvadīties Zaudēt, atzīt par zudušu (parasti ko dārgu, lolotu, iecerētu).
- šķirties Zaudēt, atzīt par zudušu (piemēram, domu, ideju).
- maģistrs Zemākais zinātniskais grāds (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko piešķīra personām, kas pēc augstākās mācību iestādes beigšanas bija nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
- nabobs Zemes pārvaldnieks (Indijas provincēs, kas atdalījušās no Lielo Mogolu impērijas).
- Cilu kalni Zemes virsas pacēlumi, kas veidojušies, dažām zemes garozas daļām iegrimstot, citām paliekot agrākajā līmenī.
- leidinieks Zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).
- izzīdīt Zīdīt (jaunpiedzimušo) līdz noteiktai attīstības pakāpei.
- galviņa Ziedkopa, kurā uz sarukušas ass cieši cits pie cita ir sēdoši vai gandrīz sēdoši ziedi.
- stobrzieds Zieds ar stobriņā saaugušu vainagu (piemēram, asteru, lūpziežu dzimtas augiem).
- biatlons Ziemas sporta veids - stafetes slēpojums un šaušana mērķī.
- palēcīte Ziemciešu dzimtas augs ar koksnainu stumbru, lapām mieturveida pušķos, baltiem vai zaļganiem ziediem.
- Mēslu muša Zila vai zaļa muša, kuras kāpuri attīstās gaļā, līķos, mēslos (piemēram, gaļas muša, līķu muša).
- Mēslu muša Zila vai zaļa muša, kuras kāpuri attīstās gaļā, līķos, mēslos (piemēram, gaļas muša, līķu muša).
- laime Zīlēšanā (parasti Jaungada naktī) - nejaušas formas veidojums, kas rodas, ja ielej izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī.
- pārzināt Zināt (par ko visu kopumā). Būt pilnīgi apguvušam (ko visu kopumā).
- paleoklimatoloģija Zinātne, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu klimatu.
- paleoģeogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī fiziski ģeogrāfiskos apstākļus pagājušajos ģeoloģiskajos laikmetos.
- paleontoloģija Zinātnes nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus un to attīstības vēsturi.
- robežzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm.
- robeždisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm. Arī robežzinātne.
- maģistrs Zinātniskais grāds (buržuāziskajā Latvijā), ko piešķīra personām, kas pēc Latvijas Universitātes beigšanas bija iesniegušas attiecīgu zinātnisku darbu. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
- Goda doktors Zinātniskais grāds, kuru piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- Goda doktors Zinātniskais grāds, kuru piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- zirglietas Zirga iejūga piederumi - priekšmeti (piemēram, sakas, slejas, iemaukti, apauši) zirga iejūgšanai.
- kulāns Zirgu dzimtas savvaļas dzīvnieks ar lielu galvu, garām ausīm, īsām, stāvām krēpēm un astru pušķi astes galā.
- ūdensērces Zirnekļu klases ērču kārtas ekoloģiskas grupas dzīvnieki, kas pielāgojušies dzīvei saldūdenī.
- māņzirnekļi Zirnekļveidīgo klases kārta, kurā ietilpst dzīvnieki, kam galvkrūts un vēders ir saplūduši, bet vēl atšķirami. Šīs kārtas dzīvnieki.
- kopnozveja Zivju daudzums, ko zvejojot ir ieguvuši vairāki vai daudzi.
- murēna Zušveidīgo kārtas plēsīga, līdz trim metriem gara, spilgtas krāsas zivs (dienvidu jūrās un okeānu tropiskajās daļās).
- zutis Zušveidīgo kārtas zivs ar ļoti slaidu veltenisku ķermeni, zaļganbrūnu muguru, dzeltenīgu vēderu.
- iezvanīt Zvanot bēru ceremonijā, izvadīt (mirušo).
- izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst spalva, apmatojums, vilna (par slapju, izmirkušu dzīvnieku).
- izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst uzvilktais apģērbs (par izmirkušu cilvēku).
uš citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV