Paplašinātā meklēšana
Meklējam vieta.
Atrasts vārdos (33):
- vieta:1
- būvvieta:1
- guļvieta:1
- kapvieta:1
- kūrvieta:1
- mājvieta:1
- pūrvieta:1
- sēdvieta:1
- senvieta:1
- kapavieta:1
- peldvieta:1
- pilsvieta:1
- pūravieta:1
- siekvieta:1
- stādvieta:1
- stāvvieta:1
- upurvieta:1
- zvejvieta:1
- darbavieta:1
- guļamvieta:1
- guļasvieta:1
- kuļamvieta:1
- rotaļvieta:1
- sadurvieta:1
- sēdamvieta:1
- sēžamvieta:1
- dzīvesvieta:1
- jostasvieta:1
- papildvieta:1
- pieturvieta:1
- sieciņvieta:1
- zvejasvieta:1
- pamatdarbavieta:1
Atrasts vārdu savienojumos (87):
- Acis slapjā vieta
- Apdzīvota vieta
- Apdzīvota vieta
- Baltās vietas (kartē)
- Baltie laukumi (arī plankumi), arī baltās vietas (kartē)
- Baltie plankumi (arī laukumi), arī baltās vietas (kartē)
- Baltie plankumi (arī laukumi), arī baltās vietas kartē
- Baltie plankumi (laukumi), arī baltās vietas (kartē)
- Darba vieta
- Darba vieta
- Dzīves vieta
- Dzīves vieta
- Ģeometriska vieta
- Ģeometriska vieta
- Goda vieta
- Goda vieta
- Godalgota vieta
- Godalgota vieta
- Guļas vieta
- Guļas vieta
- Gultas vieta
- Gultas vieta
- Iebraucamā vieta
- Iebraucamā vieta
- Iesildīta vieta
- Iesildīta vieta
- Kapa vieta
- Kapa vieta
- Karsta vieta
- Karsta vieta
- Mājas vieta
- Mājas vieta
- Mīdīties (arī mīņāties) uz vietas
- Mīdīties (arī mīņāties) uz vietas
- Miera vieta
- Miera vieta
- Mīņāties (arī mīdīties) uz vietas
- Mucas sējums (arī vieta)
- Mucas vieta (arī sējums)
- Nav vārdam vietas
- Nav vārdam vietas
- Nekust, arī netiek (ne) no vietas
- Nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas)
- Nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas)
- Nevar (nekur) atrast (sev) vietu (arī mieru), arī neatrod (nekur) (sev) vietas (arī miera)
- No vienas vietas
- No vienas vietas
- No vietas
- Palikt uz vietas
- Palikt uz vietas
- Peldu vieta
- Peldu vieta
- Pie vietas
- Pieturas vieta
- Pieturas vieta
- Pilsēttipa apdzīvota vieta
- Pūra vieta
- Sarunu vieta (arī punkts)
- Sarunu vieta (arī punkts)
- Šaurā vieta
- Sēžas vieta
- Sēžas vieta
- Sieciņa vieta
- Sieciņa vieta
- Sieka vieta
- Sieka vieta
- Silta vieta
- Silta vieta (arī vietiņa)
- Skriet uz vietas
- Skriet uz vietas
- Stāvēt uz vietas
- Stāvēt uz vietas
- Svētā vieta
- Tukša vieta
- Tukša vieta
- Uz līdzenas vietas
- Uz līdzenas vietas
- Uz vietas
- Vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts
- Vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts
- Vārīga vieta
- Vārīga vieta
- Vezums nekust (ne) no vietas (arī stāv uz vietas)
- Vezums nekust (ne) no vietas (arī stāv uz vietas)
- Vietas izpildītājs
- Vietas izpildītājs
- Zvejas vieta
Atrasts skaidrojumos (1405):
- mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija. Vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība. Centrs.
- centrs Administratīvi, ekonomiski nozīmīga (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp. _imperf._ Airēties šurp Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizairēt Airējot attālināt (piemēram, laivu). _imperf._ Airēt prom. Airējot nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) šurp _imperf._ Airēt šurp Airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizairēties Airējoties attālināties. _imperf._ Airēties prom. Airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizkustēties Aiziet, aizvirzīties. _imperf._ Kustēties prom. Aiziet, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atrauties Aizkļūt prom (no kādas vietas), pārtraucot kādu darbu.
- aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu). Aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai).
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.). Aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.).
- ieplesties Aizņemt daudz vietas, lielu platību.
- atplūst Aizplūst (no kādas vietas).
- nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
- nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
- nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu. Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
- aizdabūt Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm). _imperf._ Dabūt prom. (Parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām). Aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
- akmenājs Akmeņaina vieta.
- tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
- alksnājs Alkšņiem apaugusi vieta. Alkšņu mežs.
- Silta vieta (arī vietiņa) Amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
- Silta vieta Amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
- krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
- kapenes Apbedījumu vieta.
- apdēstījums Apdēstīta vieta, arī dēsti.
- Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
- Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
- Lauku centrs Apdzīvota vieta (laukos), kura apkalpo kādu apvidu.
- Lauku centrs Apdzīvota vieta (laukos), kura apkalpo kādu lauku apvidu.
- miests Apdzīvota vieta (parasti lauku centrs, pilsētciemats).
- konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- kakts Apmešanās vieta. Dzīvesvieta. Miteklis.
- novietojums Apmešanās, novietošanās vieta (parasti īslaicīga).
- atprecēt Apprecēt un atvest (sievu) no citas, parasti tālas vietas.
- apsājs Apsēm apaugusi vieta.
- pieturpunkts Apstāšanās vieta.
- pleķis Apstrādājams zemes gabals. Arī kādas teritorijas vieta, laukums.
- bedre Apšaubāmu cilvēku uzturēšanās vai dzīvesvieta. Zaņķis.
- kakts Apvidus (parasti nomaļš). Nomaļa vieta (kādā teritorijā). Nostūris.
- aizezere Apvidus, vieta aiz ezera.
- aizpurvs Apvidus, vieta aiz purva.
- aizupe Apvidus, vieta aiz upes.
- pārezere Apvidus, vieta ezera pretējā krastā.
- pārupe Apvidus, vieta upes pretējā krastā.
- pusceļš Apvidus, vieta, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (parasti diviem) objektiem.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) ir kārtīgs.
- uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem. Ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar grūdienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp. _imperf._ Stiept šurp. Ar grūtībām atnest, atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- potlente Ar īpašu lipīgu masu pārklāta lente potējuma vietas apsiešanai.
- apaudze Ar krūmiem, zāli apaugusi vieta.
- kūlājs Ar kūlu (1) klāta vieta.
- aizcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt. _imperf._ Mānīt prom. Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- aizmest Ar metienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atmest Ar metienu atvirzīt šurp. _imperf._ Mest šurp. Metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Atsviest.
- uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas. Uzsviest (1).
- mežaine Ar mežu apaugusi plaša zemiene. Ar mežu apaugusi vieta.
- klajums Ar mežu neapaugusi vieta.
- klajs Ar mežu. neapaugusi vieta. Klajums.
- nezāliene Ar nezālēm apaugusi vieta.
- atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp. _imperf._ Dabūt šurp. Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas.
- atkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) - parasti no attālas vietas.
- aizkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties. Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzmest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
- atsist Ar sitienu atvirzīt šurp. Ar sitienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizsist Ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.).
- izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
- aizspert Ar spērienu attālināt. _imperf._ Spert prom. Ar spērienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atspert Ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp. _imperf._ Spert šurp. Ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tad.).
- uzspert Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar spērienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzraut Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru. Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas.
- aizsviest Ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.). Aizmest.
- atsviest Ar sviedienu atvirzīt šurp. _imperf._ Sviest šurp. Ar sviedienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai).
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas. Uzmest (1).
- atšalkt Ar šalkoņu atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par vēju, vētru.
- aizšaut Ar šāvienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām).
- aiztriekt Ar triecienu attālināt. Ar triecienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- attriekt Ar triecienu atvirzīt šurp. Ar triecienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzspert Ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku. Ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- atvilnīt Ar vieglu plūsmu atvirzīt šurp. Ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atvēdīt Ar vieglu pūsmu atvirzīt šurp. _imperf._ Vēdīt šurp. Ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizzarot Ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.).
- senkaps Arheoloģisks piemineklis - sena apbedījuma vieta.
- skēna Arhitektonisks elements antīkajā teātrī - sākotnēji aktieru pārģērbšanās vieta, vēlāk aktieru spēles laukums.
- atart Arot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizart Arot nokļūt (līdz kādai vietai).
- Brīvā dabā Ārpus telpām. Ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- Brīvā dabā Ārpus telpām. Ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- poliklīnika Ārstniecības un profilakses iestāde, kuras personāls plaši sniedz specializētu medicīnisku palīdzību pēc dzīves vai darba vietas.
- zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
- iedalījums Atdalīta vieta, telpa (kā iekšienē, iekšpusē).
- zeltraktuve Atklāta vai daļēji atklāta (parasti sekli izvietota) zelta ieguves vieta. Attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
- karjers Atklāta vai daļēji atklāta sekli izvietoto derīgo izrakteņu ieguves vieta. Kalnrūpniecības uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
- atkusums Atkususi vieta.
- atvilt Atmānīt, atvilināt šurp. Atmānīt, atvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
- Stāvēt uz ceļiem Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz ceļiem.
- Stāvēt uz galvas Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz galvas.
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
- Stāvēt uz rokām Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām.
- stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem). Atrasties (kur) šādā stāvoklī.
- noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu.
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- novietojums Atrašanās vieta, izvietojums (piemēram, dabas veidojumam, teritorijai).
- novietne Atrašanās vieta, teritorija, arī izvietojums (celtnei, celtņu kopumam).
- aizmesties Ātri (ejot, skrejot), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizdiebt Ātri aizskriet. _imperf._ Diebt prom. Ātri skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aplobt Ātri apskriet (vairākas vai visas vietas).
- atdiebt Ātri atskriet šurp. _imperf._ Diebt šurp. Ātri atskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot). Ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizlikties Ātri attālināties (ejot, skrejot). _imperf._ Likties prom, ātri ejot, skrejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizmesties.
- aiztraukt Ātri attālinoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem. Ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizjozt Ātri, strauji aizskriet. _imperf._ Jozt prom. Ātri, strauji skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u.tml.).
- atjozt Ātri, strauji atskriet šurp. _imperf._ Jozt šurp. Ātri, strauji atskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem.
- nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
- posms Atsevišķa (kādas sistēmas) vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
- laukums Atsevišķa vieta (kādā platībā).
- Piekaramā (arī priekškaramā) atslēga (arī slēdzene) Atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
- Priekškaramā (arī piekaramā) atslēga (arī slēdzene) Atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
- Piekaramā (retāk priekškaramā) atslēga Atslēga, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
- atšļūkt Atslīdēt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par priekšmetiem.
- dūriens Atstarpe no viena dūruma vietas līdz otrai (šujot ar adatu).
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas). Aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
- plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
- malēnieši Attālas, nomaļas vietas iedzīvotāji.
- aizpeldēt Attālināties pa ūdeni. Attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- atkāpties Attālināties, tikt attālinātam (no kādas vietas) - par ūdeņiem, mežiem u. tml.
- ēnot Attēlot (tēlotājas mākslas darbā) mazāk apgaismotas (priekšmeta, ķermeņa u. tml.) vietas.
- Vietējais laiks Attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.
- Vietējais laiks Attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.
- sapūst Atvirzīt virs kādas vietas mākoņus, no kuriem izkrīt (lietus, sniegs, krusa) - par veļu.
- attālināt Atvirzīt, pārvietot (ko) tālāk, lielākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
- atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski. _imperf._ Kāpties atpakaļ (sānis, nost). Kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- rēta Audu bojājuma vieta (augiem).
- aizaugt Augot aizstiepties (kur, līdz kādai vietai).
- sala Augstāka vieta (purvā, pļavā).
- kore Augšējā daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam).
- Acs kaktiņš Augšējā un apakšējā plakstiņa savienojuma vieta. Sejas, acu daļa ap šo vietu.
- termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
- augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
- ganības Augu barības iegūšanas vieta (savvaļas dzīvniekiem).
- ataulekšot Aulekšojot atklāt šurp. _imperf._ Aulekšot šurp. Aulekšojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizaulekšot Aulekšojot nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- atauļot Auļojot atkļūt šurp _imperf._ Auļot šurp. Auļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizauļot Auļojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- avoksnājs Avotaina vieta.
- barotava Barošanas vieta (parasti putniem vai meža dzīvniekiem ziemā). Ietaise, kurā ieliek barību.
- kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai. Vieta, kur apbedīts mirušais. Zemes kopa virs šīs vietas.
- atbēgt Bēgot atklāt šurp. _imperf._ Bēgt šurp. Bēgot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizbēgt Bēgot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
- laisties Bēgt (no kādas vietas). Bez atļaujas aiziet (no kāda pasākuma).
- Bērnu laukums Bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piemēram, parkā).
- Bērnu laukums Bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piemēram, parkā).
- rotaļvieta Bērnu rotaļām paredzēta vieta.
- ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas).
- atbīdīt Bīdot atvirzīt šurp. _imperf._ Bīdīt šurp. Bīdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- klīst Bieži mainīt dzīves un darba vietas.
- Slepkavu bedre Bīstama vieta, noziedznieku miteklis.
- Slepkavu bedre Bīstama vieta, noziedznieku miteklis.
- Lapseņu midzenis (arī pūznis) Bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- Lapseņu pūznis (arī midzenis) Bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- Čūsku midzenis (arī perēklis), arī lapseņu midzenis (arī pūznis) Bīstamu, kaitīgu, viltīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- atbizot Bizojot atkļūt šurp (par govīm). _imperf._ Bizot šurp. Bizojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizbizot Bizojot attālināties. _imperf._ Bizot prom. Bizojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- atblandīties Blandoties atkļūt šurp. Blandoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- bojājums Bojāta vieta.
- izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos. Šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks.
- turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- ceļojums Brauciens vai gājiens, parasti ilgs un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
- aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties. Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizkuģot Braucot ar kuģi, attālināties. _imperf._ Kuģot prom. Braucot ar kuģi, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizbraukt Braucot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- turpbraucot Braucot uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- atbraukt Braukšus ierasties. _imperf._ Braukt šurp. Braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli. Braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- atbrist Brienot atkļūt šurp. _imperf._ Brist šurp. Brienot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizbrist Brienot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- atkāpe Brīva telpa, vieta kā priekšā vai starp ko.
- brūklenājs Brūklenēm apaugusi vieta.
- aizzēģelēt Burājot attālināties. Burājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- centrs Buržuāziskā partija, partiju grupējums, kas pēc uzskatiem, programmas, arī pēc vietas parlamentā ieņem stāvokli starp demokrātiskajām un reakcionārajām partijām.
- nolaisties Būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem.
- Būt (arī atrasties) uz riteņiem Būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
- aizdegt Būt liesmu pārņemtam un sadegt (līdz kādai vietai).
- pielūžņot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem.
- uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
- uznest Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas - parasti par vēju.
- mest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
- sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
- mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt! rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
- paresnināt Būt tādam, kam, parasti kāda daļa, vieta, ir resnāka.
- savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu.
- uzvest Būt tādam, pa kuru var uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml. Būt tādam, pa kuru var uzkļūt uz kādas vietas.
- rādīties Būt, atrasties (kādā, parasti citiem saskatāmā, vieta).
- dvēsele Būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piemēram, kādai vietai, priekšmetam).
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
- celmājs Celmaina vieta, izcirtums.
- pacelt Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu. Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nākt Celties, izcelties (no kādas sociālas grupas, arī no kādas vietas).
- krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai. Alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
- novietne Celtne, telpa, arī vieta (kā) novietošanai, uzglabāšanai.
- sūknētava Celtne, telpa, vieta, kur (ko) sūknē.
- piesaiste Celtnes projekta pielāgošana konkrētajai vietai.
- brauktuve Ceļa daļa, arī vieta, kas ierīkota braukšanai.
- nobrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
- uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
- aizceļot Ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- novadceļš Ceļš, ceļa posms, kas ved, parasti lejā (kur, līdz kādai vietai).
- turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas). Arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai. Apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
- atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem). _imperf._ Cilpot šurp. Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) strādā viena darba vieta, pie vienas darbmašīnas u. tml. Cilvēks, ar kuru divatā piedalās kādā pasākumā, nodarbībā.
- pušelnieks Cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu. Cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu.
- bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav noteiktas dzīvesvietas. Klaidonis.
- Tekulis un bēgulis Cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
- Tekulis un bēgulis Cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
- atklīdenis Cilvēks, kas atklīdis no kādas (parasti tālas, arī nezināmas) vietas.
- tuvēnietis Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas. Tuvumnieks.
- tuvumnieks Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
- tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
- tālinieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas. Tālumnieks.
- klaidonis Cilvēks, kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Cilvēks, kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
- apmetne Cilvēku pastāvīgas apmešanās vieta.
- āriene Cita vide, cita vieta. Cituriene.
- cituriene Cita vieta.
- tāljūra Cita, tālāka jūra, okeāns. Arī tāla vieta.
- lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
- vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū.
- vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū. Vidusdaļa (1).
- kājgalis Daļa, gals (guļasvietai), kur gulētājs liek kājas.
- akacis Daļēji pāraugusi vai vēl nepāraugusi vieta, dziļa ūdens bedre tādā purvā, kas radies no ezera.
- Darba nams Darba kolonija, ieslodzījuma vieta pieradināšanai pie darba.
- darbs Darbavieta (1).
- Darba vieta Darbavieta (1).
- Darba vieta Darbavieta (1).
- pamatdarbavieta Darbavieta, kurā (kāds) ir pastāvīgs darbinieks.
- pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (1). Radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
- apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu. Darbinieks, kas apgaismo šīs vietas.
- slīpētava Darbnīca, cehs, arī īpaša telpa, vieta, kur (ko) slīpē (1).
- Malu malas Daudzas vietas (kur).
- Visas malas Daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, kādā teritorijā).
- Visas malas Daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, teritorijā).
- pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
- atdejot Dejojot atkļūt šurp. _imperf._ Dejot šurp. Dejojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizdejot Dejojot attālināties. Dejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- mīkūna Deramdiena. Darbavietas maiņas diena.
- amats Dienesta stāvoklis, ieņemamā vieta (iestādē, uzņēmumā).
- debess Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles. Arī paradīze.
- atdipināt Dipinot atkļūt šurp (parasti par bērniem). _imperf._ Dipināt šurp. Dipinot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- sadura Divu detaļu, elementu u. tml. savienojuma vieta.
- sinapse Divu neilonu saskares vieta, nerva un muskuļa saskares vieta.
- docentūra Docenta vieta, amats.
- aizvadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, aizvest (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
- mangot Dodoties no vienas vietas uz otru, no cita pie cita, neatlaidīgi, arī uzmācīgi prasīt, lūgt (ko).
- aizdomāt Domās nokļūt (līdz kādam laika posmam, vietai, objektam).
- Iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi. Doties ceļojumos ārpus savas zemes.
- Iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi. Doties ceļojumos ārpus savas zemes.
- atstāt Doties prom (no kādas vietas).
- pamest Doties prom (no kādas vietas). Atstāt (3).
- aizvākties Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar visām mantām). _imperf._ Vākties prom.
- atdelverēt Draiskuļojot atklāt šurp. _imperf._ Delverēt šurp. Draiskuļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem). Dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- dūkstājs Dūkstaina vieta. Dūksts. Muklājs. Dumbrājs.
- dumbrājs Dumbraina, purvaina vieta. Purvājs. Dūkstājs.
- stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai. Vilcienu pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
- guļamvagons Dzelzceļa pasažieru vagons, kurā iekārtotas guļamvietas.
- uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust. _imperf._ Dzenāt prom. Dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās uz kādas vietas.
- atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp. _imperf._ Dzīt šurp. Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizdzīt Dzenot panākt, ka dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- dzērvenājs Dzērvenēm apaugusi vieta.
- selga Dziļa vieta (parasti jūrā) tālu no krasta.
- dzelme Dziļa vieta, arī dziļāka vieta nekā parasti (upē, ezerā, jūrā).
- Dzimtā puse Dzimtā vieta.
- māja Dzimtā vieta. Dzimtene.
- dzenāt Dzīt no vienas vietas uz otru (cenšoties noķert, sagūstīt).
- dzenāt Dzīt no vienas vietas uz otru, dzīt šurpu turpu.
- Iesildīta vieta Dzīves vai darba vieta, kur pavadīts ilgāks laika posms.
- Iesildīta vieta Dzīves vai darba vieta, kur pavadīts ilgāks laika posms.
- mājvieta Dzīvesvieta, apmešanās Vieta (dzīvniekiem).
- Pārtikusi māja Dzīvesvieta, arī saimniecība, kurai ir raksturīga pārticība.
- māja Dzīvesvieta, cilvēka mājoklis.
- mājvieta Dzīvesvieta.
- Dzīves vieta Dzīvesvieta.
- Dzīves vieta Dzīvesvieta.
- sirojums Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu.
- aizecēt Ecējot nokļūt (līdz kādai vietai).
- aizkājot Ejot attālināties. Ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aiziet Ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
- klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata.
- klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
- labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (piemēram, apdzīvotas vietas, parka) iekārtojums.
- ezermala Ezera mala, krasts, vieta ap ezeru.
- Lagūnas ezers Ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
- aizgainīt Gainot panākt, ka attālinās. _imperf._ Gainīt prom. Gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizgaiņāt. Aizdzīt.
- uzgaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
- aizgaiņāt Gaiņājot panākt, ka attālinās. _imperf._ Gaiņāt prom. Gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Aizgainīt.
- dvaša Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla). Dvesma. Gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
- elpa Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla). Dvesma. Gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
- Aklais plankums Gaismas nejūtīga vieta acī.
- Aklais plankums Gaismas nejūtīga vieta acī.
- refrakcija Gaismas staru lūšana (Zemes atmosfērā), kas izraisa šķietamu debess spīdekļu redzamās vietas un formas maiņu.
- lasāmgalds Galds ar avīzēm, žurnāliem, brošūrām lasīšanai uz vietas (piemēram, kinoteātrī).
- galvgalis Gals, daļa (guļvietai), kur gulētājs liek galvu.
- sadars Galu, malu u. tml. sasaistījuma, saskares vieta, arī sasaistījums, saskare.
- pažokle Galvas daļa zem apakšžokļa, vieta zem apakšžokļa.
- tranzītmaģisirāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām.
- redingots Gan (īpašā veidā piegriezti) svārki ar divām apkaklēm un pogājumu no kakla līdz jostas vietai.
- atčāpot Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp. _imperf._ Čāpot šurp. Gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizčāpot Gausiem soļiem ejot, attālināties. _imperf._ Čāpot prom. Gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties. Gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizgorīties Goroties aiziet. Goroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizgrābt Grābjot aizvirzīt. _imperf._ Grābt prom. Grābjot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizgrabēt Grabot attālināties. Grabot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizgrābstīt Grābstot aizvākt prom. Grābstot aizvākt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- buksēt Griezties uz vietas, nevirzot transportlīdzekli (par riteņiem).
- aizgrīļoties Grīļojoties attālināties. _imperf._ Grīļoties prom. Grīļojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- slīkt Grimt, stigt (mīksta, staigna, irdena vieta).
- aizgrozīties Grozoties attālināties. Grozoties aiziet (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- sādža Grupveida apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir kopējs nosaukums, bet kuras mājām nav atsevišķu mājvārdu.
- aizgrūst Grūžot aizdabūt pro. _imperf._ Grūst prom. Grūžot aizdabūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- atgrūst Grūžot atvirzīt šurp. _imperf._ Grūst šurp. Grūžot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos).
- vieta Gulta, guļasvieta.
- palags Gultas veļas piederums - garš, plats uz guļasvietas, arī zem segas klājams plāna auduma izstrādājums.
- naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele - neliels galdiņš, ko parasti novieto pie guļasvietas.
- naktsskapītis Guļamtelpas mēbele - neliels skapītis, ko parasti novieto pie guļasvietas.
- Kāzu gulta Guļas vieta, kur guļ kāzu naktī.
- miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
- cisas Guļasvieta ar maisu, kurā ir šāds pildījums.
- Guļas vieta Guļasvieta, guļvieta.
- Guļas vieta Guļasvieta, guļvieta.
- Kāzu gulta Guļasvieta, kurā guļ jaunais pāris kāzu naktī.
- guļa Guļasvieta.
- guļamvieta Guļasvieta.
- guļvieta Guļasvieta.
- spilvens Guļasvietas piederums (galvas novietošanai), arī dekoratīvs priekšmets - ar mīkstu, materiālu pildīts, samērā neliels maiss. Šāds maiss kopā ar pārvalku.
- nogulēties Guļot netīrā vieta, kļūt netīram (par dzīvniekiem).
- atradne Ģeogrāfiskās izplatības vieta (augiem vai dzīvniekiem).
- vārsts Hidrauliskas vai pneimatiskas sistēmas elements darbvietas plūsmas regulēšanai.
- iebrauktuve Iebraucamā vieta.
- Iebraucamā sēta Iebraucamā vieta.
- koja Iebūvēta guļamvieta kuģī.
- iekārtojums Iedalījums noteiktā, bieži vēlamā, kārtībā, laika vai vietas secībā.
- ligzda Iedobums, padziļinājums, vieta (kā) ievietošanai.
- aizdzīt Iedzīt, iesist (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- aizgriezt Iegriezt (līdz kādai vietai).
- stends Iekārta, arī īpaši iekārtota vieta (piemēram, rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
- apdobe Iekopta vieta ap koku vai krūmu, kas aptuveni atbilst sakņu izplatības joslai.
- stūris Ielu krustojums, vieta ielu krustojuma malā.
- ieplīsums Ieplēsta vai ieplīsusi vieta. Plaisa, kas radusies plīstot.
- lokators Ierīce objekta atrašanās vietas noteikšanai.
- lokalizēt Ierobežot (kā) izplatīšanos ārpus noteiktas teritorijas, vietas.
- zona Ierobežota, apsargājama ieslodzījuma vietas teritorija.
- aizcirst Iesākt cirst, bet nepabeigt. Iecirst (līdz kādai vietai).
- iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas) - par upi, straumi u. tml.
- aizvīt Iesākt vīt. Novīt (līdz zināmai vietai).
- Moku kambaris Ieslodzījuma un spīdzināšanas vieta.
- Moku kambaris Ieslodzījuma un spīdzināšanas vieta.
- Koncentrācijas nometne Ieslodzījuma vieta ar sevišķi smagu režīmu (piemēram, fašistiskajā Vācijā).
- Koncentrācijas nometne Ieslodzījuma vieta ar sevišķi smagu režīmu (piemēram, fašistiskajā Vācijā).
- cietoksnis Ieslodzījuma vieta.
- iespiesties Iespīdēt (kur iekšā pa spraugu, šauru vieta u. tml.) - par gaismu, arī par gaismas avotu.
- augstspiedums Iespieduma veids, kurā papīru vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
- aizstādīt Iestādīt (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai).
- iešķēlums Iešķeltā vieta.
- rūmīgs Ietilpīgs. Tāds, kur ir daudz vietas.
- brūce Ievainota audu vieta (augiem).
- brūce Ievainota audu vieta (cilvēkam vai dzīvniekiem).
- centrs Ievērojama apdzīvota vieta (piemēram, liela pilsēta).
- Goda vieta Ievērojama nozīme, nozīmīga vieta.
- ievājs Ievu audze. Ievām apaugusi vieta.
- aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai mitināšanai zem klajas debess).
- Bēgļu gaitas Ilgāka prombūtne no pastāvīgās dzīvesvietas, lai izvairītos no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas.
- klejot Ilgāku laiku doties dažādos virzienos. Vairākkārt pārvietoties no vienas uzturēšanās vietas uz citu (par dzīvniekiem).
- klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa. Bieži mainīt uzturēšanās vietu.
- nodzenāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
- izdzenāt Ilgāku laiku, daudz dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu.
- notramdīt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
- notrenkāt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
- izdzenāties Ilgāku laiku, daudz ripināt, virzīt (bumbu, ripu u. tml.) no vienas vietas uz citu.
- izdzenāt Ilgāku laiku, daudz sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.
- Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- Masu (arī masveida) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (gaļas produktu, zivju) žāvēšanai dūmos. Kūpinātava.
- žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
- mazgātava Īpaša telpa, celtne, arī vieta, kas paredzēta, iekārtota (kā) mazgāšanai.
- tīrītava Īpaša telpa, celtne, vieta, arī uzņēmums, kas ir paredzēts, iekārtots (kā) tīrīšanai.
- ligzda Īpaša vieta olu dēšanai (mājputniem). Perēklis.
- lūkauts Īpaša vieta uz kuģa (kā) novērošanai.
- stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka, parasti govs, zirga, novietošanai. Arī aizgalds.
- lecambedre Īpaši iekārtota vieta, kur pēc lēciena piezemējas tāllēcējs, trīssoļlēcējs.
- sabērtuve Īpaši iekārtota vieta, telpa, kur (ko) saber.
- kuļamklons Īpaši iekārtoto kuļamvieta.
- lidlauks Īpaši ierīkota vieta, kur lidaparāti paceļas, nolaižas, stāv.
- mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
- aizirt Irot, airējot aizvirzīt. _imperf._ Irt prom. Irot, airējot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizairēt.
- atirt Irot, airējot atvirzīt šurp (piemēram, laivu). _imperf._ Irt šurp. Irot, airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Atairēt.
- aizirt Irot, airējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizirties.
- aizirties Iroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- pusjaka Īsa jaka, kas parasti sniedzas līdz jostasvietai.
- novietne Īslaicīga (cilvēku grupas) uzturēšanās, dzīves vieta, arī attiecīgā celtne, telpa.
- mītne Īslaicīgas apmešanās vieta.
- aizdzīt Izart (vagu, stigu līdz kādai vietai).
- aizaudzēt Izaudzēt, ieaudzēt (līdz kādai vietai).
- sklanda Izbraukta, ieslīpa vieta apledojuša ceļa virskārtā.
- degums Izdegusi vai izdedzināta vieta (piemēram, mežā).
- degsnis Izdegusi vai izdedzināta vieta (purvā, mežā), kas aizaugusi ar zāli vai (skujkoku) jaunaudzi.
- dega Izdegusi vieta (piemēram, mežā, tīrelī).
- izdega Izdegusi vieta mežā. Degums (2), meždega.
- izdegums Izdegusi vieta, piemēram, mežā, stepē. Izdega (1).
- izdilums Izdilusi vieta.
- aizgrauzties Izgrauzties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- roce Izgriezums apģērbā piedurknei, arī vieta, kur piedurkne savienojas ar apģērba priekšpuses krūšu daļu un muguras gabalu.
- demontēt Izjaukt pa detaļām (ierīci, mašīnu u. tml.). Noņemt (mašīnu, ierīci u. tml.) no pamata, uzstādīšanas vietas.
- aizkaplēt Izkaplēt (līdz kādai vietai).
- aizlasīt Izlasīt (grāmatu, rakstu u. tml. līdz kādai vietai).
- sniegt Izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- atsniegties Izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties šurp. Izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties (līdz kādai vietai).
- postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
- nometināt Izraidot (notiesāto) no pastāvīgās dzīvesvietas, likt (viņam) dzīvot noteiktā apvidū, arī aizliegt dzīvot noteiktā apvidū.
- uzbaidīt Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās uz kādas vietas.
- aizrakt Izrakt (līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- ekshumēt Izrakt (līķi) no apbedījuma vietas.
- izdot Izsniegt (ko no glabāšanas, atrašanās vietas).
- izdot Izsniegt, izmaksāt (naudu no glabāšanas vietas, arī daļu no kādas summas).
- aizstāstīt Izstāstīt (līdz kādai vietai).
- Izstāstīt ceļu Izstāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
- aizstiept Izstiepjot, izplešot aizvilkt (līdz kādai vietai, uz kurieni, kam priekšā u. tml.) - auklu, drēbi u. tml.
- atzarot Izvirzīt, izstiept zarus (līdz kādai vietai, kur u. tml.).
- atjāt Jājot atkļūt šurp. _imperf._ Jāt šurp. Jājot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizjāt Jājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- dīžāties Jājot panākt, ka zirgs mīdās uz vietas.
- uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
- metastāze Jauns slimības perēklis, kas veidojas no primārā slimības procesa vietas attālos audos, orgānos, slimības ierosinātājiem metastazējoties. Slimības ierosinātāju pārvietošanās organismā.
- atjoņot Joņojot atkļūt šurp. _imperf._ Joņot šurp. Joņojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizjoņot Joņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- taļļa Jostasvieta (cilvēka ķermenim).
- vaigs Kā (priekšmeta, vietas u. tml.) veidols, arī izskats.
- reize Kā vieta (rindā, secībā), kā kārta (ko darīt, rīkoties). Kārta (2).
- kārta Kā vieta (rindā, secībā), kā tiesības (rīkoties) saskaņā ar noteikto kārtību, secību.
- dabasskats Kāda apvidus, vietas kopskats (ārpus pilsētas, ārpus apdzīvotas vietas).
- grupa Kāda kolektīva locekļu vai organizācijas biedru sīkāks sadalījums (piemēram, pēc darba vai nodarbību specifikas vai vietas).
- rezidents Kādas valsts pilsonis, kura pastāvīgā dzīves vieta ir citā valstī.
- Ģeogrāfiskais platums Kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
- Ģeogrāfiskais platums Kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
- Ģeogrāfiskais garums Kādas vietas attālums (grādos) no sākuma meridiāna rietumu vai austrumu virzienā.
- stakle Kājstarpa. Bikšu staru savienojuma vieta.
- kalngals Kalna augstākā vieta. Kalna virsotne.
- kalnvirsa Kalna virsa, augstākā vieta kalnā.
- Karātavu kalns Kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur ierīkotas pastāvīgas karātavas.
- Karātavu kalns Kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur ierīkotas pastāvīgas karātavas.
- kapvieta Kapa vieta. Kapavieta. Arī kaps.
- kapavieta Kapa vieta. Kapvieta. Arī kaps.
- Kapa vieta Kapam paredzētā vieta kapsētā.
- Kapa vieta Kapam paredzētā vieta kapsētā.
- dzimtkapi Kapi vai kapu vieta, kur apbedīti visi vai vairāki vienas dzimtas, ģimenes locekļi. Kapu vieta, kas aizņemta vienas ģimenes locekļiem.
- aizkāpt Kāpjot nokļūt (līdz kādai vietai).
- uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas.
- Mūža māja Kapsēta. Kapa vieta.
- Mūža māja Kapsēta. Kapa vieta.
- sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus.
- kārklājs Kārklu audze. Kārkliem apaugusi vieta.
- aizkasīt Kasot, kārpot aizdabūt prom. _imperf._ Kasīt prom. Kasot, kārpot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklaiņot Klaiņojot aiziet prom. Klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizklīst.
- aizklimst Klaiņojot, klejojot attālināties. Klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- āre Klaja vieta Apstrādāta, iekopta zeme.
- aizklakšķināt Klakšķinot attālināties. Klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izklaudzināt Klaudzinot vairākkārt piesist (daudzās vai visas vietas), parasti, lai pārbaudītu.
- aizklejot Klejojot attālināties. Klejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- apklibot Klibojot apstaigāt (vairākas vietas).
- atklibot Klibojot atnākt šurp. _imperf._ Klibot šurp. Klibojot atnākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklibot Klibojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atklīst Klīstot atkļūt, atnākt šurp. _imperf._ Klīst šurp. Klīstot atkļūt, atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizklīst Klīstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pašķirties Kļūt redzamam (no kādas vietas). Atklāties, atvērties, pavērties (skatienam).
- atvērties Kļūt redzamam (raugoties no kādas vietas). Atklāties, pavērties (skatienam).
- pavērties Kļūt redzamam (skatītājam no kādas vietas). Atklāties (skatienam).
- aizknikšķināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties. Knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- zāģētava Koku mehāniskās apstrādes vieta, fabrika, cehs, kur ražo zāģmateriālus. Kokzāģētava.
- kokzāģētava Koku mehāniskās apstrādes vieta, fabrika, cehs.
- ekskursija Kolektīva (kādas vietas, muzeja, izstādes u. tml.) apmeklēšana.
- piekrāsot Krāsojot (parasti atsevišķas vietas), panākt, ka (piemēram, priekšmets) ir vienādā krāsā. Izlabot krāsas bojājumus.
- tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- krēslaine Krēslaina vieta.
- krūmājs Krūmu audze, krūmu puduris. Ar krūmiem apaugusi vieta.
- kūdrājs Kūdraina vieta. Kūdraina augsne.
- navigācija Kuģu, lidaparātu vadīšanas (to atrašanās vietas, kursa noteikšanas un palīglīdzekļu izmantošanas) teorija un prakse.
- aizkūleņot Kūleņojot attālināties. _imperf._ Kūleņot prom. Kūleņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atkūpēt Kūpot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai) - par dūmiem, putekļiem.
- starts Kustības sākums (transportlīdzekļiem, parasti lidaparātiem). Arī vieta, no kurienes sāk kustību.
- Skudru pūznis Kustīgu, rosīgu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- Skudru pūznis Kustīgu, rosīgu cilvēku kopums; arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- Dziļā kūts Kūts, kurā kūtsmēsli tiek uzkrāti padziļinājumā zem dzīvnieku stāvvietas.
- aizķepuroties Ķepurojoties aizvirzīties. Ķepurojoties nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atķepuroties Ķepurojoties atvirzīties šurp. Ķepurojoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- sēžamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem). Sēdamvieta. Sēde [2] (2).
- sēdamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem). Sēžamvieta. Sēde [2] (2).
- atomnumurs Ķīmiskā elementa vietas numurs periodiskajā elementu sistēmā.
- salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
- gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai). Attālums (līdz kādai vietai).
- gājums Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai). Attālums (līdz kādai vietai).
- brauciens Laiks, kas paiet braucot (līdz kādai vietai). Attālums (līdz kādai vietai).
- aizlaipot Laipojot aizie. _imperf._ Laipot prom. Laipojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atlaipot Laipojot atnākt šurp. _imperf._ Laipot šurp. Laipojot atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atlaisties Laižoties atkļūt šurp (par putniem, kukaiņiem). _imperf._ Laisties šurp. Laižoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Atlidot.
- uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem. Laižoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizlaisties Laižoties, lidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- naktslampa Lampa, kas apgaismo mazu laukumu un paredzēta izmantošanai pie guļasvietas naktī.
- Vasas mezgli Lapu piestiprinājuma vietas stumbram.
- ciemats Lauku apdzīvota vieta, kas izveidojusies pēc lauksaimniecības kolektivizācijas.
- uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- lazdājs Lazdām apaugusi vieta. Lazdu audze.
- atlēkt Lecot atkļūt šurp. _imperf._ Lēkt šurp. Lecot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizlēkt Lecot attālināties. _imperf._ Lēkt prom. Lecot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizlēkšot Lēkšiem attālināties. _imperf._ Lēkšot prom. Lēkšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizauļot.
- aizslāt Lempīgi, kājas velkot, attālināties, aiziet. _imperf._ Slāt prom. Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atvilkties Lēnā gaitā atnākt šurp. _imperf._ Vilkties šurp. Lēnā gaitā atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizvilkties Lēnā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā attālināties. Lēnā, neveiklā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzrāpties Lēni, ar grūtībām uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem. Lēni, ar grūtībām uzvirzīties uz kādas vietas.
- Magnētiskais azimuts Leņķis starp vietas magnētiskā meridiāna plakni un jebkuru virzienu.
- aizlidināt Lidinot attālināt. _imperf._ Lidināt prom. Lidināt tā, ka nonāk (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzlidināt Lidinot, arī metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas.
- atlidināties Lidinoties atkļūt šurp. _imperf._ Lidināties šurp. Lidinoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlidināties Lidinoties attālināties. _imperf._ Lidināties prom. Lidinoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putniem, kukaiņiem. Lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- atlidot Lidojot atkļūt šurp (par putniem un kukaiņiem). _imperf._ Lidot šurp. Lidojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Atlaisties.
- aizlidot Lidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par lidaparātiem, arī lidaparātu apkalpi, pasažieriem. Lidojot uzvirzīties virs kādas vietas.
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem. Lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- Turp un atpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot).
- turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot). Turp un atpakaļ.
- Līdz kaut kurienei Līdz kādai, tieši nenoteiktai vietai.
- Līdz pusei Līdz viduklim, jostasvietai.
- līdzenums Līdzena (reljefa) vieta.
- uzgriezt Liekot mainīt kustības virzienu, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, to kopums) uzvirzās uz kādas vietas.
- aizturēt Liekot, veidojot šķēršļus, noturēt uz vietas (piemēram, sniegu), aizkavēt virzīšanos.
- šķira Liela cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kam ir vēsturiski noteikta vieta sabiedriskās ražošanas sistēmā.
- pilsēta Liela, biezi apdzīvota vieta ar rūpniecības, tirdzniecības, kultūras, veselības aizsardzības, administratīvi politiska centra nozīmi.
- atlīst Lienot atkļūt šurp (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem). _imperf._ Līst šurp. Lienot, rāpojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlīst Lienot attālināties (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem). _imperf._ Līst prom. Lienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem. Lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- atlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt šurp. Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku). Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas). Laukā.
- laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas). Ārā (5).
- aizlīgot Līgojoties attālināties. _imperf._ Līgot prom. Līgojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzsūtīt Likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Likt uzvirzīties uz kādas vietas.
- izrakstīt Likumā noteiktā veidā nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izrakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- izanomāle Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas, kurās ir vienāda (piemēram, temperatūras, atmosfēras spiediena) novirze no vidējā lieluma.
- horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
- Liela loma Loma, kurai ir nozīmīga vieta dramaturģiska sacerējuma tēlu sistēmā.
- izlozēt Lozējot sadalīt (piemēram, priekšmetus, vietas, pienākumus).
- izloze Lozējot veikta (piemēram, priekšmetu, vietas, pienākumu) sadale.
- izlaist Ļaut (cilvēkam) aiziet (no kādas vietas).
- uzlaist Ļaut, arī likt (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
- izjoņot Ļoti ātri izskriet (daudzas vai visas vietas). Ļoti ātri izskriet daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā).
- šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties šurpu turpu, no vienas vietas uz citu. Ļoti ātri vairākkārt kustēties uz vienu un otru pusi.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, vietas, ainavas) vērtējums.
- uzņirbēt Ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
- Pasaules (otra) mala Ļoti tāla vieta, novads, apgabals, arī zeme.
- Pasaules otra mala Ļoti tāla vieta, novads, apgabals, arī zeme.
- Pasaules (otra) mala Ļoti tāla vieta, novads, apgabals, arī zeme.
- degunpriekša Ļoti tuva vieta.
- uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- viesis Māja, vieta, kur (kāds) ir viesis, arī stāvoklis, kad (kāds) ir viesis.
- ciems Māja, vieta, kur ciemojas.
- naktspatversme Mājvieta, kur par niecīgu atlīdzību var pārnakšņot, parasti cilvēki, kuriem nav pastāvīgas dzīvesvietas.
- Mājas vieta Mājvieta.
- Mājas vieta Mājvieta.
- aizmaldīties Maldoties nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- vide Materiālā apkārtne, vieta, kurā kas atrodas.
- dilt Mazināties (par attālumu līdz vietai, uz kuru virzās).
- gulta Mēbele gulēšanai, parasti paaugstinātiem galiem un rāmi matracim, guļammaisam. Arī guļasvieta.
- atmeimurot Meimurojot atkļūt šurp. _imperf._ Meimurot šurp. Meimurojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizmeimurot Meimurojot attālināties. _imperf._ Meimurot prom. Meimurojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- Gāzt māju (arī visas malas) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
- Gāzt māju (arī visas malas) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
- Gāzt visas malas (arī māju) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
- Gāzt visas malas (arī māju) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
- izmeklēt Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas). Meklējot rūpīgi pārbaudīt daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā, telpā).
- meldrājs Meldriem apaugusi vieta. Meldru audze.
- mellenājs Mellenēm apaugusi vieta.
- melnalksnājs Melnalkšņu audze. Melnalkšņiem apaugusi vieta.
- uzlingot Metot ar lingu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Metot ar lingu, uzvirzīt uz kādas vietas. Arī uzmest (1).
- aizlīkumot Metot līkumus, virzoties līku loču, attālināties. Līku loču aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- meždega Meža vieta, kas ir daļēji vai pilnīgi izdegusi.
- atmēzt Mēžot atdabūt šurp _imperf._ Mēzt šurp. Mēžot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- oāze Miera un atpūtas vieta.
- miltenājs Miltenēm apaugusi vieta.
- dairīties Mīņāties uz vietas, arī kavēties, vilcināties.
- Nāves cisas Mirstoša cilvēka guļasvieta.
- Nāves cisas Mirstoša cilvēka guļasvieta.
- liekņa Mitra, purvaina vieta, kur parasti ir melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- Dabas muzejs Muzejs, kurā parada ģeogrāfiskas vietas dabu tās daudzveidībā un attīstībā.
- atnākt Nākot atkļūt, ierasties. _imperf._ Nākt šurp. Nākot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Nākot uzvirzīties uz kādas vietas.
- vakance Neaizņemts amats, brīva darbavieta (piemēram, iestādē, mācību iestādē).
- lāsmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē). Arī āliņģis.
- esplanāde Neapbūvēta vieta starp cietoksni un pilsētu.
- palikt Nedoties prom (piemēram, no kādas vietas, pasākuma).
- negludums Negluda vieta, nelīdzenums (kur).
- pamētāties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- pasvaidīties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- negludums Neizstrādāta vieta, izteiksme (stilā, valodā).
- uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (pie kādas vietas, celtnes u. tml., arī uz kādas vietas).
- midzenis Nekārtīga, sajaukta, arī netīra telpa, vieta.
- ciems Neliela apdzīvota vieta. Arī ciemats (2).
- Pieturas punkts Neliela pieturvieta.
- ciemats Neliela, biezi apdzīvota vieta (parasti laukos).
- tirdziņš Neliela, īslaicīgas specializētu preču pārdošanas vieta, arī telpa, celtne.
- nostūris Neliela, parasti nomaļa, vieta (kādā platībā).
- nostūris Neliela, parasti norobežota, vieta telpas malā.
- roza Neliels uzkalns (mežā vai purvainā vietā). Arī sausa vieta (purvā).
- svešums Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml. Zeme, kas (kādam) nav dzimtene. Svešatne.
- svešatne Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml. Zeme, kas (kādam) nav dzimtene. Svešums (1).
- daļa Nepieciešamas (kādas sistēmas) sastāvdaļas, kam ir noteikta vieta, uzdevums (sistēmā).
- šaurība Nepieciešamās vietas, platības nepietiekamība (parasti celtnē, telpā, teritorijā). Apstākļi, kas ir saistīti ar šādu vietas, platības nepietiekamību.
- pusēna Nepilnīgi, daļēji apgaismota vieta.
- atnest Nesot atgādāt šurp _imperf._ Nest šurp Nesot atgādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai).
- aiznest Nesot nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Nesot nogādāt (kam).
- uznest Nesot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Nesot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzstiept Nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas.
- tuvums Netāla apkārtne, vieta, kas atrodas tuvu (kam), arī neliels attālums.
- izgājiens Netāls gājiens (no kādas vietas uz kādu vietu).
- zampa Netīrs, dubļains ūdens. Staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
- zaņķis Netīrs, dubļains ūdens. Staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
- atklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā atkļūt šurp. Neveiklā, grīļīgā gaitā atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā attālināties. Neveiklā, grīļīgā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā aiziet. Neveiklā, ļodzīgā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- traips Nevēlams (parasti kādas vielas radīts) plankums, arī netīra vieta (uz kā virsmas).
- buksēt Nevirzīties uz priekšu, riteņiem griežoties uz vietas (par transportlīdzekli).
- aizvazāt Nevīžīgi aiznest, aizvilkt. _imperf._ Vazāt prom. Nevīžīgi nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- niedrājs Niedrēm apaugusi vieta. Niedru audze.
- aiznirt Nirstot attālināties. Nirstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- sētstarpa No abām pusēm ar žogu norobežota josla, ceļš; šaura vieta starp diviem žogiem.
- iztālēm No attāluma, no tālas vietas.
- blūze No auduma vai trikotāžas šūts sieviešu apģērba gabals, kas sniedzas līdz vai pāri jostas vietai.
- jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- blūze No biezāka, blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
- žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām. Šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- No kaut kurienes No kādas, tieši nenoteiktas vietas.
- vējablūze No pabieza, blīva auduma šūts apģērba gabals (kas sniedzas līdz jostas vietai) ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm.
- piegoze No vēja aizsargāta, saulaina vieta; piesaule.
- piesaule No vēja aizsargāta, saulaina vieta.
- saulgozis No vēja aizsargāta, saulaina vieta. Piesaule.
- aizvēnis No vēja pūsmām aizsargāta (parasti neliela) vieta. Apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji. Aizvējš.
- aizvējš No vēja pūsmām aizsargāta vieta. Apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji.
- pāri No vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram (virzīties, ko virzīt pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas).
- riņķis No vienas vietas uz citu, arī turp un atpakaļ (virzīties).
- visapkārt No vienas vietas uz citu. No viena pie otra.
- apkārt No vienas vietas uz otru (dažkārt kustībā veidojot it kā apli). No viena pie otra.
- Pēdu pa pēdai No vienas vietas.
- Sprīdi pa sprīdim, arī pa sprīdim No vienas vietas.
- notālēm No, parasti lielāka, attāluma, no attālas vietas. Iztālēm.
- aizaust Noaust (līdz kādai vietai).
- nodilums Nodilusi vieta (piemēram, apģērbā).
- aizdīrāt Nodīrāt (līdz kādai vietai).
- izdot Nodot (personu) no savas teritorijas kādas valsts vai iestādes rīcībā, varā, piemēram, pārvietojot no vienas vietas, valsts uz citu, liekot atgriezties iepriekšējā vietā, valstī.
- izdot Nodot (valsts iestāžu) rīcībā (priekšmetus) no iepriekšējās atrašanās, glabāšanās vietas.
- aizdziedāt Nodziedāt (dziesmu līdz kādai vietai).
- aizirt Noirt, atirt (līdz kādai vietai).
- sniegt Nokļūt (līdz kādai vietai).
- aizkrāsot Nokrāsot (līdz kādai vietai).
- Orogrāfiskie nokrišņi Nokrišņi, ko ietekmē vietas reljefs.
- pārplesties Noliekties pāri (kam), pār (ko), piemēram, aizņemot daudz vietas.
- nostūris Nomaļa, arī attāla vieta, piemēram, tālu no pilsētas, tālu no kā centra.
- aizpīt Nopīt, sapīt (līdz kādai vietai).
- aizplūkt Noplūkt (līdz kādai vietai).
- kur Norāda uz (kā, parasti ar vietas nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- starp Norāda uz (telpas, teritorijas) vietu, ko ierobežo vairākas citas vietas, vairāki citi objekti.
- starp Norāda uz (telpas, teritorijas) vietu, objektu, kuru ierobežo divas citas (telpas, teritorijas) vietas, divi citi objekti un kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, notiek kāda darbība, norisinās kāds process.
- uz- Norāda uz darbības virzību uz kādas vietas.
- kur Norāda uz darbības, norises, atrašanās vietas pieļāvumu.
- kurp Norāda uz kā virzības vietas pieļāvumu.
- kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- pie Norāda uz to (vieta, priekšmetu), kam klāt vai kam tuvāk kas virzās, tiek virzīts.
- šis Norāda uz vietas vai laika ziņā tuvāko, arī iepriekš minēto.
- kuriene Norāda uz virzības sākuma vai beigu vietas pieļāvumu.
- līdzi Norāda, ka (kāds) tiek iesaistīts vietas maiņā, virzībā.
- pāri Norāda, ka (kas) norisinās virs kādas vietas, priekšmeta, norāda, ka (kas) skar kādu vietu, priekšmetu no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram.
- virsū Norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties uz (kādas telpas) iekšieni, uz (kādas vietas) centru.
- tūlīt Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam). Tūliņ (2).
- tūliņ Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam). Tūlīt (2).
- pa Norāda, ka darbība aptver vairākas vietas, vairākus objektus.
- ārpus Norāda, ka kas atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.) Norāda, ka kas virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
- tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru vai arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
- adrese Norādījums par (personas) dzīves vietu, (iestādes) atrašanās vietu, šīs vietas apzīmējums.
- iezīmēt Norādīt (parasti uz kādas vietas sākumu).
- platība Norobežota vieta, kur audzē (noteiktas sugas, ģints, šķirnes u. tml. augus vai to grupas).
- skaitīties Nosaukt savu atrašanās vietas numuru kādā kopumā, parasti ierindā.
- zvērnīca Noslēgta vieta, telpa (piemēram, cirkā), kur tur zvērus.
- piesliepnēt Nosliepnēt atsevišķas vietas. Piešpaktelēt.
- piešpaktelēt Nošpaktelēt atsevišķas vietas. Piesliepnēt.
- orientēt Noteikt (kā) atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt (kam) noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- orientēties Noteikt savas atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt sev noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- pieturvieta Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekli. Pietura (1).
- pietura Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekļi. Pieturvieta.
- punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam. Noteikta vieta, telpa, celtne, kur veic kādus speciālus darbus.
- izgriezums Noteiktas formas un lieluma tukša vieta, caurums, šķēlums (tērpā, apavos), kas izveidots izgriežot.
- nolikt Novietot (transportlīdzekli) noteikta vieta, noteiktos apstākļos (piemēram, pēc lietošanas, uzglabāšanai).
- Izģerbties līdz pusei Novilkt sev visu apģērbu līdz jostas vietai.
- recidīvs Nozieguma atkārtota izdarīšana (parasti pēc soda izciešanas par līdzīgu noziegumu vai izbēgšanas no soda izciešanas vietas).
- lokācija Objekta atrašanās vietas noteikšana ar lokatoru.
- radiolokācija Objektu atklāšana un atrašanās vietas noteikšana, izmantojot radioviļņu atstarošanas no tiem.
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas pielāgota kuģu enkurvietai, iekraušanai un izkraušanai. Viena no divām pāra ostām, no kurām priekšējā atrodas tuvāk jūrai, bet galvenā - netālu no upes ietekas jūrā.
- osājs Ošu audze. Ošiem apaugusi vieta.
- pāri Otrā malā, pusē (kādai vietai, priekšmetam), arī aiz (kādas vielas, priekšmeta).
- vicečempions Otrās vietas ieguvējs čempionātā vai olimpiskajās spēlēs. Nosaukums, ko piešķir otrās vietas ieguvējam čempionātā vai olimpiskajās spēlēs.
- ozolājs Ozolu audze. Ozoliem apaugusi vieta.
- Taisnā līnijā Pa visīsāko iedomājamo ceļu (no vienas vietas līdz otrai).
- Taisnā līnijā Pa visīsāko iedomājamo ceļu (no vienas vietas līdz otrai).
- pacēlums Paaugstinājums Zemes (planētas) virsā. Paaugstināta vieta (kādā apvidū).
- uzkāpt Pacelties (līdz noteiktam līmenim, vietai) - par šķidrumu, viļņiem, arī ūdenstilpi.
- bedre Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (ceļa virskārtā). Gramba.
- gramba Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (parasti ceļa virskārtā). Riteņu iebraukta sliede.
- paeglājs Paegļu audze. Paegļiem apaugusi vieta.
- apmetne Pagaidu apmešanās, arī atpūtas vieta.
- uzgriezt Pagriežot uzvirzīt uz kādas vietas (transportlīdzekli).
- šūpulis Pakārta vai atbalstīta kustināma (šūpojama) guļasvieta zīdaiņiem.
- rāze Paklājaugi, ko izmanto kapa kopiņas, kapa vietas apzaļumošanai.
- Izraut no gultas Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas.
- Izcelt no gultas Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas.
- Izraut no gultas Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas.
- Izcelt no gultas Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas. Izārstēt smagi slimu gulošu cilvēku.
- uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās uz kādas vietas.
- uztriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās uz kādas vietas.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, vieta) vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv līdzšinējā veidā (kāda vieta, teritorija).
- noēst Panākt, ka (kādam) jāatstāj (darba vieta, amats, arī dzīvesvieta).
- izēst Panākt, ka (kādam) jāatstāj (vieta, amats).
- izdzīvot Panākt, ka (kādam) jāatstāj (vieta, telpa, kur tas, piemēram, dzīvo, strādā).
- aizslīdināt Panākt, ka aizslīd (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- atpeldināt Panākt, ka atpeld šurp. Panākt, ka atpeld (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizturēt Panākt, ka paliek uz vietas (kādu laiku), apstādināt un neļaut turpināt iesākto kustību.
- Savest kārtībā Panākt, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- Savest kārtībā Panākt, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- muca Parasti savienojumos «mucas vieta», «mucas sējums»: laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (senajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
- pusēna Pārejas atveidojums no pilnīgi apgaismotas vietas uz neapgaismotu vai mazapgaismotu vietu (gleznā, zīmējumā). Šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
- džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk.
- laipa Pāriešanai paredzēts dēlis, baļķis u. tml., no dēļiem, baļķiem u. tml. izveidota šaura pāreja (piemēram, pāri šaurai upei, grāvim, staignai vietai).
- izokšķerēt Pārmeklēt (daudzas vai visas vietas) - par dzīvniekiem.
- apokšķerēt Pārmeklēt (vairākas vai visas vietas) - par dzīvniekiem.
- purvs Pārmitra ekoloģiskā sistēma, kurā noris kūdras uzkrāšanās process un kurā galvenais organiskās masas veidotājs ir zemsedze. Attiecīgā vieta, nogabals u. tml.
- uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml. Pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), aizvirzīties. _imperf._ Lauzties prom. Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Izlauzties.
- atlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt šurp. _imperf._ Lauzties šurp. Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizslietnis Pārvietojama siena telpas daļas (parasti guļamvietas) vai kādu priekšmetu aizklāšanai.
- aizkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nonākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.). Nokļūt.
- uzrāpot Pārvietojoties rāpus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem. Pārvietojoties rāpus, uzvirzīties uz kādas vietas.
- nokļūt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml.
- uzripot Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos. Pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzpeldēt Pārvietojoties uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem, pasažieriem tajos. Pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
- turpgaita Pārvietošanās, kustība uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas kustības sākuma vietas, punkta).
- metastazēties Pārvietoties no primārā slimības procesa vietas uz attāliem audiem, orgāniem (par slimības ierosinātājiem).
- sirot Pārvietoties no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu (par dzīvniekiem).
- pārcelties Pārvirzīties, tikt pārvirzītam (no vienas vietas, laikposma u. tml. uz citu) - par tekstā attēloto darbību.
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
- tranzītpasažieris Pasažieris, kas brauc no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- uzmanīties Paslepšus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Paslepšus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas; uzlavīties.
- aizmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) aiziet, arī aizskriet. _imperf._ Manīties prom. Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizlavīties.
- atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, arī atskriet šurp Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, atskriet (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.). Atlavīties.
- aizlavīties Paslepus aiziet, aizskriet. _imperf._ Lavīties prom. Paslepus ejot, skrienot, nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- mājvieta Pastāvīgas atrašanās, darbošanās vieta.
- rezidence Pastāvīgas uzturēšanās vieta, arī pagaidu apmešanās vai dzīves vieta (valsts valdībai, personām, kas ieņem augstus oficiālus amatus). Attiecīgā celtne, telpas.
- brīvsolis Patvaļīga aiziešana (uz laiku) no darba vai dienesta vietas.
- atvadīt Pavadot atvest šurp. _imperf._ Vadīt šurp. Pavadot atvest (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizjumt Paveikt jumšanu (parasti līdz kādai vietai).
- aizurbt Paveikt urbšanu (līdz noteiktai vietai).
- izplīsums Paveikta darbība --> izplīst. Izplīsusi vieta.
- arums Paveikta darbība, rezultāts --> art. Uzarta vieta.
- iežogojums Paveikta darbība, rezultāts --> iežogot. Iežogota vieta.
- izdrupums Paveikta darbība, rezultāts --> izdrupt. Izdrupusī vieta (caurums, robs u. tml., piemēram, sienā, mūrī).
- izgruvums Paveikta darbība, rezultāts --> izgrūt (1). Izgruvusi vieta (piemēram, mūrī).
- lodējums Paveikta darbība, rezultāts --> lodēt. Savienojuma vieta, kas izveidojusies lodējot.
- lūzums Paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (1). Šķelšanās, dalīšanās vieta.
- nodrupums Paveikta darbība, rezultāts --> nodrupt. Nodrupuši vieta.
- nogruvums Paveikta darbība, rezultāts --> nogrūt, nogrāvusi vieta.
- paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt (1). Paplašināta (kā) daļa, vieta.
- paplatinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplatināt. Paplatinātā (kā) daļa, vieta.
- paresninājums Paveikta darbība, rezultāts --> paresnināt, paresnināties, paresnināta, paresninājusies (kā) daļa, vieta.
- pārplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pārplūst (2). Pārplūdusi vieta.
- plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (3). Izdilusi (kā) vieta, arī caurums.
- sašaurinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sašaurināt (1). Sašaurinātā (kā) daļa, vieta.
- izēdums Paveikta darbības --> izēst (3). Izēstā vieta.
- raktuve Pazemes iekārtu sistēma, arī atklāta vai daļēji atklāta vieta derīgo izrakteņu iegūšanai. Attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
- avots Pazemes ūdeņu izplūdes vieta.
- noleja Pazemināta vieta zemes virsā.
- paleja Pazemināta vieta zemes virsā. Vieta zemes virsas pacēluma, paugura piekājē, arī ielejas, gravas lejasdaļā.
- laukums Pēc krāsas vai apgaismojuma atšķirīga vieta šķietamā virsmā. Šādas virsmas norobežota daļa.
- galerija Pēdējie soli, sēdvietas (klasē, zālē).
- atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (par dzīvām būtnēm). _imperf._ Peldēt šurp. Peldot atkļūt, atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizpeldēt Peldot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- Peldu vieta Peldvieta.
- Peldu vieta Peldvieta.
- recidīvists Persona, kas atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts pat bīstamu (parasti pēc tam, kad tā ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas). Bīstams noziedznieks, kam krimināllikums pastiprina soda sankciju.
- nāra Pie sienas piestiprināma guļasvieta, parasti no dēļiem.
- piesaistīt Pielāgot (celtnes projektu) konkrētajai vietai.
- Pieturas vieta Pieturvieta.
- Pieturas vieta Pieturvieta.
- pierauties Pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti, lai aizņemtu mazāk vietas.
- kailināt Pildīt ar kailmateriālu tās vietas, kas iespiedumā ir baltas.
- panadze Pirksta daļa, ko sedz naga augšmala, arī vieta zem naga augšmalas.
- uzplanēt Planējot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Planējot uzvirzīties virs kādas vietas.
- ģenerālplāns Plāns, kas nosaka (pilsētas, apdzīvotas vietas, uzņēmuma) attīstību ilgākā laika posmā.
- plašums Platība, kas ir tālu pārredzama. Liela platība, teritorija, arī brīva, neierobežota vieta.
- rāvājs Platība, teritorija, kur ir zemas, purvainas vietas, arī rāvaina augsne.
- atplīvot Plīvojot atvirzīties šurp. Plīvojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizpludināt Pludinot aizgādāt. _imperf._ Pludināt prom. Pludinot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atpludināt Pludinot atgādāt šurp. _imperf._ Pludināt šurp. Pludinot atgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizplūst Plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi). _imperf._ Plūst prom. Plūstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.). Aiztecēt.
- atplūst Plūstot atvirzīties šurp (par ūdeni, gaisu u. tml.). _imperf._ Plūst šurp. Plūstot atvirzīties (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzplūst Plūstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdenstilpi. Plūstot uzvirzīties uz kādas vietas.
- atpļaut Pļaujot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizpļaut Pļaujot nokļūt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- stacija Populācijas dzīvesvieta, kurā ir tādu vides faktoru komplekss, kas nodrošina populācijas īpatņu eksistenci un attīstību. Vieta, ko populācijas īpatņi izmanto noteiktu laikposmu.
- laupīt Postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
- marka Preču zīme (parasti etiķetes, plombas, kapsulas, zīmoga veidā) ar preces izgatavošanas vietas, ražotajā, kvalitātes u. tml. apzīmējumu.
- Dzeltenais plankums Pret gaismu visjutīgākā vieta acs tīklenē.
- Dzeltenais plankums Pret gaismu visjutīgākā vieta acs tīklenē.
- plāns Priekšmeta, (kā) joslas, daļas atrašanās vieta, izvietojums atkarībā no skatītāja novērošanas punkta.
- lāva Primitīva, solam vai plauktam līdzīga (parasti pie sienas piestiprināta) guļasvieta.
- nāra Primitīva, solam vai plauktam līdzīga guļasvieta. Lāva.
- vikārs Protestantismā - mācītāja vietas izpildītājs, arī draudzes mācītāja palīgs.
- krustpunkts Punkts, vieta, kurā kas (piemēram, divas taisnes, ceļi) krusto viens otru, cits citu.
- purvaine Purvaina vieta, teritorija. Arī purvaina augsne.
- purvājs Purvaina vieta, teritorija. Arī purvs.
- dūksts Purvaina vieta. Staigna, muklaina vieta. Liela, staigna peļķe, danga. Dumbrs [1].
- čiksts Purvaina, zema vieta. Ar žagariem, kokiem klāts ceļš šādā vietā.
- Pūra vieta Pūrvieta.
- pūravieta Pūrvieta.
- aizpūst Pūšot attālināt, aizvirzīt. _imperf._ Pūst prom. Pūšot attālināt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atpūst Pūšot atvirzīt šurp. _imperf._ Pūst šurp. Pūšot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzpūst Pūšot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Pūšot uzvirzīt uz kādas vietas.
- translācija Radiofonijā un televīzijā - pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas. Signālu, programmu pārraide pa vadu vai kabeļu tīklu.
- radiopeilēšana Raidstacijas atrašanās vietas noteikšana ar radiogoniometru; radiopelengācija.
- radiopelengācija Raidstacijas atrašanās vietas noteikšana ar radiogoniometru. Radiopeilēšana.
- kolorīts Raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, kādai vietai, tautai, nācijai, laikmetam).
- raktne Rakšanas vieta.
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem. Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzlīst Rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem. Rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizrāpot Rāpojot attālināties. Rāpot prom. Rāpojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzrāpot Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par rāpuļiem, bezkāju dzīvniekiem, kukaiņiem) rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizrāpties Rāpus, arī rāpjoties attālināties. _imperf._ Rāpties prom. Rāpus, arī rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- (Uz)turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- Turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- Uzturēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- aizraut Raujot attālināt. _imperf._ Raut prom. Raujot nogādāt, novietot (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Strauji, ar rāvienu aizvilkt.
- aizraust Raušot attālināt. _imperf._ Raust prom. Raušot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atraust Raušot atvirzīt šurp. Raušot atvirzīt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizrausties Raušoties attālināties. _imperf._ Rausties prom. Lēnām, raušoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzrausties Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Raušoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- Goda vieta Redzamāka, labākā vieta (kur novietot, arī novietoties).
- Goda vieta Redzamākā, labākā vieta (kur novietot, arī novietoties). Ievērojama nozīme, nozīmīga vieta.
- piestātne Regulāras (transportlīdzekļu) apstāšanās vieta (parasti īpaši iekārtota).
- ligzda Regulāri pārtrauktas sējas vai stādīšanas rindas vieta, kurā ievietotas vairākas sēklas, gumi vai iestādīti vairāki augi vienkopus.
- svētnīca Reliģiska kulta celtne, telpa, arī vieta. Arī templis, baznīca, dievnams.
- apmilzums Rezultāts --> apmilzt. Apmilzusi vieta.
- appampums Rezultāts --> appampt. Apampusi (ķermeņa) vieta.
- iepuvums Rezultāts --> iepūt. Iepuvusi vieta.
- izpuvums Rezultāts --> izput. Izpuvuši vieta.
- nobrāzums Rezultāts --> nobrāzt [1] (2). Nobrāzta vieta.
- pampums Rezultāts --> pamt. Arī sapampusī vieta. Tūkums, arī tūska.
- piepampums Rezultāts --> piepampt. Piepampusi ķermeņa vieta. Pietūkums.
- pietūkums Rezultāts --> pietūkt. Pietūkuši ķermeņa vieta.
- sapampums Rezultāts --> sapampt. Arī sapampusī vieta. Satūkums.
- satūkums Rezultāts --> satūkt. Arī satūkusī vieta.
- tūkums Rezultāts --> tūkt (1). Arī satūkusī vieta. Arī tūska.
- noslīgt Rietot lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- noslīdēt Rietot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- piekļūt Rīkojoties, darbojoties, arī piepūloties tikt klāt (piemēram, kādai vietai, kādam priekšmetam).
- atrikšot Rikšojot, rikšiem atkļūt šurp. _imperf._ Rikšot šurp. Rikšojot, rikšiem atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizrikšot Rikšojot, rikšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- uzriņķot Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- dzenāt Ripināt, virzīt (bumbu, akmeni u. tml.) no vienas vietas uz otru.
- aizripināt Ripinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- atripināt Ripinot atvirzīt šurp. _imperf._ Ripināt šurp. Ripinot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzripināt Ripinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ripinot uzvirzīt uz kādas vietas.
- aizripot Ripojot attālināties. _imperf._ Ripot prom. Ripojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, kam pāri u. tml.).
- atripot Ripojot atvirzīties šurp. _imperf._ Ripot šurp. Ripojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzripot Ripojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ripojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- hīts Riteņbraukšanā - sacensības par labāko laiku, kad dalībnieki veic distanci pa vienam (startējot no vietas vai gaitā).
- aizritināt Ritinot aizvirzīt. _imperf._ Ritināt prom. Ritinot aizvirzīt (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizripināt.
- atritināt Ritinot atvirzīt šurp. _imperf._ Ritināt šurp. Ritinot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uzritināt Ritinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ritinot uzvirzīt uz kādas vietas.
- atritēt Ritot atvirzīties šurp. _imperf._ Ritēt šurp. Ritot atvirzīties (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzritēt Ritot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ritot uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizrakt Rokot nokļūt (līdz kādai vietai).
- aizrakties Rokoties attālināties. _imperf._ Rakties prom. Rokoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- atrakties Rokoties, rokot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai).
- aizrunāt Runā nonākt, izstāstīt (līdz kādai vietai). Izstāstīt vairāk, nekā būtu vēlams vai drīkstētu.
- kārta Sabiedrības grupa (verdzības un feodālisma iekārtā, daļēji arī kapitālismā), kas apvieno cilvēkus pēc to sociālā stāvokļa sabiedrībā un juridiskās vietas valstī.
- forums Sabiedriskajā un politiskajā dzīvē nozīmīga vieta, telpa, celtne.
- Tabulas lejasdaļa (arī lejasgals) Sacensību rezultātu saraksta beigu daļa, kurā atzīmēti vājākie rezultāti. Pēdējās vietas (sacensībās).
- Tabulas lejasgals (arī lejasdaļa) Sacensību rezultātu saraksta beigu daļa, kurā atzīmēti vājākie rezultāti. Pēdējās vietas (sacensībās).
- līdzbraucējs Sacīkšu motobraucējs, kura vieta ir motocikla blakusvāģi.
- atdegt Sadegt līdz kādai vietai un atdalīties nost.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļu vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- vien Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem.
- komunāls Saistīts ar pilsētu (vai tai līdzīgu apdzīvotu vietu), tai raksturīgs. Saistīts ar pilsētas (vai tai līdzīgas apdzīvotas vietas) iedzīvotāju apgādi, nodrošināšanu.
- pašmāju Saistīts ar vietu, teritoriju u. tml., kura kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai vietai, teritorijai raksturīgs.
- transmisīvs Saistīts ar virzību, pāreju no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml., šādai virzībai, pārejai raksturīgs.
- pašzemes Saistīts ar zemi, kas kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai zemei raksturīgs.
- Saldu dusu! Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
- Saldu dusu! arī Dusi Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
- (Ir) kur (savu) galvu (no)likt Saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
- (Ir) kur (savu) galvu likt Saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
- (Ir) kur (savu) galvu nolikt Saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
- Papēži deg Saka, ja nav pacietības vai laika palikt mierā, uz vietas.
- Papēži svilst (arī deg) Saka, ja nav pacietības vai laika palikt mierā, uz vietas.
- Papēži svilst (arī deg) Saka, ja nav pacietības vai laika palikt mierā, uz vietas.
- Čigānu (arī čigāna) dzīve Saka, ja nav pastāvīgas dzīvesvietas.
- Dusi saldi! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu. Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
- pirmdzimtene Sākotnējā, vissenākā vieta, teritorija, kur (kas, piemēram, dzīvnieku, augu suga, šķirne) ir radies.
- startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances noteiktas vietas.
- apkraut Salikt visur, atstājot maz brīvas vietas.
- Apkraut visas malas Salikt visur, atstājot maz brīvas vietas.
- sega Samērā biezs guļasvietas piederums, ko izmanto ķermeņa pārklāšanai, apsegšanai.
- pastarpa Samērā neliels attālums, samērā neliela (tukša) vieta (starp ko).
- starpa Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels attālums (starp diviem objektiem). Arī sprauga.
- kraupulis Sarepējams, raupja, kraupjaina vieta.
- kakls Sašaurināta vieta (dažu trauku) augšdaļā.
- pārtece Sašaurināta vieta, pa kuru ūdens pārtek no vienas ūdenstilpes citā.
- ietvert Saturēt (sevī, savā sastāvā pēc apjoma, laika, vietas).
- uzsaukt Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- saulaine Saulaina vieta.
- šarms Savdabīga pievilcība, savdabīgs valdzinājums (piemēram, parādībai, vietai).
- kuriene Savienojumā «no kurienes»: norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- ierādīt Savienojumā ar «vieta», «loma»: piešķirt (ievērojamu) nozīmi.
- ierādītājs Savienojumā ar «vieta». Darbinieks (piemēram, kinoteātrī), kura uzdevums ir ierādīt apmeklētājiem vietas.
- ierādīt Savienojumā ar «vieta». Noradīt, noteikt vietu (kādam).
- puse Savienojumā ar debespuses nosaukumu: attiecīgā debespuse, arī vieta, teritorija, kas vērsta pret šo debespusi.
- attāls Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds (objekts, vieta), kas atrodas norādītajā attālumā.
- kaktiņš Savienojuma vieta organismā (parasti plakstiņiem, lūpām). Organisma daļa ap šo vietu.
- stakle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem). Divžuburains zars, stumbrs.
- žākle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem). Divžuburu zars, stumbrs. Arī šādi izveidots koka priekšmets. Stakle (1).
- šuve Secīgu dūrienu virkne, arī šūtu materiālu savienojuma vieta.
- brasls Sekla vieta (pa kuru var pārbrist upi, strautu).
- sēklnesis Sēklotnes vieta, uz kuras veidojas sēklaizmetnis. Placenta (2).
- placenta Sēklotnes vieta, uz kuras veidojas sēklaizmetnis. Sēklnesis.
- skeletkapi Sena apbedījuma vieta, kur atrodami nesadedzināti skeleti.
- kapulauks Sena apbedījumu vieta. Senkapi.
- pilskalns Sena nocietināta dzīves vieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā), kas saglabājusi senlaiku apmetņu paliekas un agrākā dzīves veida vēsturiskās iezīmes.
- amfiteātris Senajā Grieķijā - skatītāju vietas teātrī, kuras iekārtotas pakāpjveidīgi puslokā. Teātris ar šādām skatītāju vietām.
- amfiteātris Senajā Romā - atklāta apaļa vai ovāla celtne izrādēm, kurā skatītāju vietas iekārtotas pakāpjveidīgi ap arēnu.
- pretorijs Senajā Romā vieta (karaspēka nometnē), kur atradās pretora, vēlāk karavadoņa telts. Pretora, vēlāk karavadoņa mītne.
- proscēnijs Sengrieķu teātrī - vieta, kur izrādē aktieri tēloja lomas.
- Sēžas vieta Sēžamvieta.
- Sēžas vieta Sēžamvieta.
- sieciņvieta Sieciņa vieta.
- siekvieta Sieka vieta.
- korsāža Sieviešu apģērba augšējā daļa līdz jostas vietai. Sieviešu svārku pieguļošā daļa.
- ņieburs Sieviešu apģērba, gabals (parasti tautas tērpa sastāvdaļa), kas pieguļoši aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostas vietai.
- čūkslājs Sīkiem, bieziem krūmiem un sūnām aizaugusi, slīkšņaina vieta.
- iesildīt Sildot panākt, ka (kas, piemēram, telpa, vieta) kļūst silts.
- nozīmīte Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml. Nozīme [2] (2).
- žetons Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml. Nozīme [2] (2).
- nozīme Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml. Nozīmīte (2).
- aizskaitīt Skaitot (ko) no galvas, nonākt (līdz kādai vietai).
- aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, (kur, līdz kādai vietai, cik tālu u. tml.).
- atskalot Skalojoties atvirzīt šurp (par viļņiem, straumi). _imperf._ Skalot šurp. Skalojoties atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizgrauzties Skalojoties, izskalojot iežus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdeni.
- aizskanēt Skanot aizplūst (kam garām, kam pāri, līdz kādai vietai u. tml.).
- balkons Skatītāju vietas (teātrī, kino) ar pacēlumu un izvirzījumu virs partera.
- papildvieta Skatītāju zāles sēdvieta, kas, parasti ar mazākām ērtībām, ir iekārtota papildus parastajām sēdvietām.
- atskriet Skrienot atkļūt šurp. _imperf._ Skriet šurp. Skrienot atklāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizskriet Skrienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām, kam priekšā u. tml.).
- uzskriet Skrienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Skrienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- slapūksnis Slapja, staigna vieta. Staignājs.
- aizslapstīties Slapstoties aiziet. Slapstoties nokļūt, nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizslaucīt Slaukot aizvākt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atslaucīt Slaukot atvirzīt šurp. _imperf._ Slaucīt šurp. Slaukot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- Piekaramā (arī priekškaramā) slēdzene (arī atslēga) Slēdzene (atslēga), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
- slēpnis Slepens (parasti milicijas, policijas) postenis, kas iekārtots aizdomās turētu personu novērošanai un aizturēšanai; vieta, kur atrodas šāds postenis.
- atslēpot Slēpojot atkļūt šurp. _imperf._ Slēpot šurp. Slēpojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- slidenums Slidena vieta.
- aizslidināt Slidinot attālināt. _imperf._ Slidināt prom. Slidinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- atslidot Slidojot atkļūt šurp. _imperf._ Slidot šurp Slidojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizslidot Slidojot attālināties. _imperf._ Slidot prom. Slidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- aizslidināt Slidojot kopā, aizvadīt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- uzslidot Slidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- atslīdēt Slīdot atkļūt šurp. _imperf._ Slīdēt šurp. Slīdot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizslīdēt Slīdot attālināties. _imperf._ Slīdēt prom. Slīdot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Slīdot uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizslīgt Slīgstot, slīdot uz leju, nokļūt (aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.). Noslīgt.
- slīpums Slīpa vieta. Arī slīps veidojums.
- smilgājs Smilgu audze, vieta, kur aug smilgas.
- ķert Sniegties (līdz kādai vietai) - par zemes platību.
- atnākt Sniegties, stiepties šurp (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.) - par ceļiem.
- nometinājums Soda veids - notiesātā izraidīšana no pastāvīgās dzīvesvietas un viņa nometināšana noteiktā apvidū, arī aizliegums dzīvot noteiktā apvidū.
- trimda Soda veids - pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā. Arī attiecīgā nometinājuma vieta. Nelabvēlīgu, apstākļu radīta nepieciešamība atrasties svešumā, arī attiecīgā atrašanās vieta.
- Kauna stabs Soda vieta baznīcas priekšā - stabs, pie kura uz zināmu laiku piesēja sodīto.
- Kauna stabs Soda vieta baznīcas priekšā, stabs, pie kura uz zināmu laiku piesēja sodīto.
- atsoļot Soļojot atkļūt šurp. _imperf._ Soļot šurp. Soļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizsoļot Soļojot nokļūt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- uzsoļot Soļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Soļojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- atspārdīt Spārdot atvirzīt šurp. _imperf._ Spārdīt šurp. Spārdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- kamera Speciālam nolūkam paredzēta atsevišķa telpa (piemēram, iestādē). Norobežota vieta (piemēram, darba, ražošanas iecirknī).
- peldētava Speciāli izveidotas iedzīvotāju peldēšanās vietas ar sauļošanās laukumiem.
- atrauties Spēji uzsākt braucienu un strauji attālināties (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem. Pacelties gaisā (par lidaparātiem).
- atrauties Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atkļūt šurp. _imperf._ Rauties šurp. Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atklāt (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
- iespiesties Spiežoties iekļūt (kur iekšā). Spiežoties ievietoties (mazā, šaurā telpā, vieta). Iespraukties.
- atspindzēt Spindzot atlidot šurp. Spindzot atlidot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- virāža Sporta celiņa (piemēram, velotreka) pagrieziena vieta ar slīpumu uz pagrieziena iekšpusi.
- arēna Sporta sacensību vieta.
- Absolūtais čempions Sportists, kas kopvērtējumā ieguvis pirmo vietu sacensībās, kur uzvarētājus noskaidro arī atsevišķās disciplīnās vai distancēs. Nosaukums, ko piešķir pirmās vietas ieguvējam šādās sacensībās.
- atsprakstēt Sprakstot atklāt šurp. Sprakstot atkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- atsprakšķēt Sprakšķot atkļūt šurp. Sprakšķot atklāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizspiesties Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizspraukties.
- atspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), atkļūt šurp, - spraucoties (kam cauri, garām), atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), attālināties. Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- atsprēgāt Sprēgājot atkļūt šurp. Sprēgājot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atspurgt Spurdzot atlidot šurp (par putniem). Spurdzot atlidot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- stādvieta Stādāmā vieta.
- staignājs Staigna vieta, teritorija.
- muklājs Staigna, purvaina vieta.
- dumbrs Staigna, purvaina vieta. Dumbrājs. Dūksts. Arī dubļi, dūņas.
- slīkšņa Staigna, slapja, purvaina vieta.
- striegonis Staignājs. Arī vieta, kur ir staigni dubļi (piemēram, uz ceļa). Laiks, kad (piemēram, uz ceļiem) ir šķīdonis.
- Stāstīt ceļu Stāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
- stāvums Stāva vieta (piemēram, reljefa veidojumā). Stāvs (Parasti reljefa) veidojums.
- kārtība Stāvoklis (kam, piemēram, priekšmetam, telpai, vietai), kad (tas) ir kārtīgs. Pretstats: nekārtība.
- recidīvisms Stāvoklis, parādība, arī notikums, kad noziegums, kas krimināllikumā kvalificēts par bīstamu, tiek izdarīts vairākkārt (parasti pēc tam, kad attiecīgā persona ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas).
- atsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt šurp. _imperf._ Steberēt šurp Steberējot, neveiklā gaitā ejot, atklāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, attālināties. _imperf._ Steberēt prom. Steberējot, neveiklā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizsteigties Steidzīgi, ātri aiziet. _imperf._ Steigties prom. Steidzīgi, ātri aiziet, doties (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- uzsteigties Steidzīgi, ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Steidzīgi, ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizstīdzēt Stīdzot aizstiepties (līdz kādai vietai, kādā virzienā) - par augiem.
- aizstiepties Stiepjoties aizsniegties (līdz kādai vietai, arī tālu).
- citadele Stipri nocietināta vieta pilsētā. Arī cietoksnis.
- atbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt šurp. _imperf._ Brāzties šurp. Straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) attālināties. _imperf._ Brāzties prom. Straujā gaitā (parasti ar troksni) nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.). Aizjoņot, aiztraukties.
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzvirpuļot Strauji griežoties, dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Strauji griežoties, dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos. Strauji pārvietojoties, uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizdzīties Strauji, pārvarot grūtības, attālināties. _imperf._ Dzīties prom. Strauji, pārvarot grūtības, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku vai dzīvnieku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vilcējspēku. Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt uz kādas vietas.
- atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties šurp. _imperf._ Streipuļot šurp. Streipuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizstreipuļot Streipuļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- aizstumt Stumjot aizdabūt (līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- atstumt Stumjot atvirzīt šurp. _imperf._ Stumt šurp. Stumjot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzstumt Stumjot uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Stumjot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzdzīt Stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzstumties Stumjoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Stumjoties, uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizstūrēt Stūrējot aizvadīt, aizvirzīt. _imperf._ Stūrēt prom. Stūrējot aizvadīt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- sūnājs Sūnu audze. Sūnām apaugusi vieta (parasti purvs).
- dzenāt Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
- aizraidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka (kāds) aiziet. _imperf._ Raidīt prom. Sūtot vai dzenot panākt, ka aiziet (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizdzīt, aizsūtīt.
- raidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka dodas, iet (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Likt ko darīt.
- aizgādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nogādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. panākt, ka (kas) tiek pār vietots (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizgādāt.
- svešpuse Sveša vieta, teritorija.
- zars Šāda veidojuma sākuma vieta (koka stumbrā, no tā pagatavotajā dēlī).
- nometne Šāda vieta karagūstekņu, arestēto u. tml. ieslodzīšanai.
- spilvens Šādam guļasvietas piederumam līdzīgs veidojums, ko izmanto berzes, trieciena u. tml. iedarbības samazināšanai.
- spilvens Šādam guļasvietas piederumam līdzīgs veidojums, ko izmanto par sēdekļa sastāvdaļu.
- katorga Šādas izsūtīšanas vieta.
- uzšaut Šaujot uzvirzīt (lādiņu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Šaujot uzvirzīt (lādiņu) uz kādas vietas.
- pažobele Šaura vieta jumta telpā pie jumta un celtnes augšējā stāva pārseguma krustojuma.
- šaurums Šaura vieta, teritorija.
- krūts Šī ķermeņa daļa (parasti sirds apvidū) kā vieta, kur izjūtamas dažas iekšējās reakcijas uz psihiskiem, parasti emocionāliem, stāvokļiem.
- nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- nokāpt Šķietamā kustībā virzīties un pabeigt virzīties pie debesīm lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- aizšķiest Šķiežot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atvadīties Šķiroties (no kādas vietas), uz brīdi pievērst uzmanību, skatienu u. tml.
- atšķūrēt Šķūrējot atdabūt šurp (piemēram, sniegu). _imperf._ Šķūrēt šurp. Šķūrējot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizšļākt Šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt. _imperf._ Šļākt prom. Šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atšļākt Šļācot, šļācoties atklāt šurp. Šļācot, šļācoties atklāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizšļākt Šļācoties aizplūst. Šļācoties aizplūst (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā attālināties. Šļakstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizšļakstīt Šļakstot, šļakstinot novadīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā attālināties. _imperf._ Šļūkt prom. Šļūcot, šļūcošā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- uzšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties uz kādas vietas.
- atšūpot Šūpojot atvirzīt šurp (par ūdeņiem, vēju u. tml.). Šūpojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdeņiem, vēju u. tml.
- Pārmalas (arī pārmalu) dūriens Šūšanas tehnika - dūriens, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas.
- vīle Šūtu materiālu (parasti auduma, ādas) savienojuma vieta. Arī šuve.
- pāri Tā (virzīt ko pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas), ka (tas) nosedz, noklāj.
- Zemais (arī prastais) gals Tā vieta ap dzīru galdu, kur sēž mazturīgie, nabadzīgie ļaudis. Mazturīgie, nabadzīgie ļaudis, kas sēž ap šādu dzīru galda galu.
- Prastais (arī zemais) gals Tā vieta ap dzīru galdu, kur sēž mazturīgie, nabadzīgie ļaudis. Mazturīgie, nabadzīgie ļaudis, kas sēž ap šādu dzīru galda galu.
- Zemais (arī prastais) gals Tā vieta ap dzīru galdu, kur sēž mazturīgie, nabadzīgie ļaudis. Mazturīgie, nabadzīgie ļaudis, kas sēž ap šādu dzīru galda galu.
- Augstais (arī smalkais) gals Tā vieta ap dzīru galdu, kur sēž turīgie ļaudis. Turīgie ļaudis, kas sēž ap šādu dzīru galda galu.
- Smalkais (arī augstais) gals Tā vieta ap dzīru galdu, kur sēž turīgie ļaudis. Turīgie ļaudis, kas sēž ap šādu dzīru galda galu.
- šaurs Tā, ka (kādam, kam) ir neliela, arī nepietiekama vieta, platība.
- priekšplāns Tā, ka (kas) tiek uzskatīts par nozīmīgāko, svarīgāko, galveno (starp citiem līdzīgiem). Pirmajā, galvenajā vieta.
- klaidonīgs Tāds (cilvēks), kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Tāds (cilvēks), kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
- zarains Tāds (priekšmets), uz kura ir zaru izaugumi. Tāds (priekšmets), kam ir redzamas bijušo (parasti nocirsto) zaru vietas.
- Atklāts lūzums Tāds lūzums, kad lūzuma vieta ir atsegta un radusies vaļēja brūce.
- klejojošs Tāds, kam nav saimnieka, mājvietas (par suni, kaķi). Tāds, kas klejo apkārt bez saimnieka pavadības (par suni).
- lancetisks Tāds, kam platākā vieta ir pie pamata, tāds, kam garums ir lielāks nekā platums (parasti par lapām).
- niedre Tāds, kam raksturīga dzīvesvieta ir niedrājs (1) vai kas pastāvīgi uzturas tā tuvumā (par dzīvniekiem).
- galējs Tāds, kas atrodas kādas rindas, virknes galā, pēdējais. Tāds, kas atrodas vistālāk (no kādas vietas) - par telpu, teritoriju, tās daļu.
- attāls Tāds, kas atrodas, noris samērā tālu no kādas vietas. Patāls.
- patāls Tāds, kas atrodas, noris, samērā tālu no kādas vietas. Attāls (1).
- tālīns Tāds, kas dzīvo samērā tālā vietā. Tāds, kas ierodas, ir ieradies no samērā tālas vietas.
- tuvējs Tāds, kas dzīvo samērā tuvā vietā. Tāds, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
- tuvīns Tāds, kas dzīvo samērā tuvā vietā. Tas, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
- tāls Tāds, kas ierodas, ir ieradies no vietas, līdz kurai ir samērā liels attālums.
- tuvs Tāds, kas ierodas, ir ieradies no vietas, līdz kurai ir samērā mazs attālums.
- turpejošs Tāds, kas iet, virzās uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- turpejošs Tāds, kas ir novietots, veidots virzienā uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas vietas, punkta).
- šaudīgs Tāds, kas ļoti ātri vairākkārt pārvietojas šurpu turpu, no vienas vietas uz citu. Tāds, kas ļoti ātri vairākkārt kustas uz vienu un otru pusi.
- svešs Tāds, kas nav pazīstams (par vietu, teritoriju u. tml.). Tāds, kas (kādam) nav dzimtā vieta, arī pastāvīga dzīvesvieta.
- dzimts Tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai vietai, tautai u. tml.
- izbraukums Tāds, kas notiek ārpus parastās darbības vai norises vietas.
- pārvietojams Tāds, kas parasti ir iekārtots transportlīdzeklī un var mainīt darbības vietas (piemēram, par iestādi).
- vietējs Tāds, kas sastopams noteiktā vietā, teritorijā, tāds, kas ir raksturīgs noteiktai vietai, teritorijai (piemēram, par augiem, dzīvniekiem).
- pilns Tāds, kur atrodas (parasti uz noteiktu laiku) daudzi cilvēki (par telpu, platību). Tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
- pārpilns Tāds, kur atrodas, parasti uz neilgu laiku, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu. Tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
- pašaurs Tāds, kur ir samērā maz brīvas vietas, nepietiekami plaša telpa.
- tuksnešains Tāds, kur ir tuksnesis vai tuksnesim līdzīgas vietas (parasti par ainavu, teritoriju).
- viengultas Tāds, kur ir viena guļasvieta (par telpu).
- pilns Tāds, kurā (kas, piemēram, viela, priekšmets) ir ievietots tādā daudzumā, ka tajā nav brīvas vietas.
- četrvietīgs Tāds, kurā ir četras vietas.
- daudzvietīgs Tāds, kurā ir daudzas vietas.
- divvietīgs Tāds, kurā ir divas vietas.
- mīksts Tāds, kurā ir ērtas, polsterētas sēdvietas, guļvietas (par transportlīdzekļiem).
- negluds Tāds, kurā ir nepilnības, neizstrādātas vietas (par valodu, stilu). Tāds, kas nav raits, plūstošs (par runu).
- piecvietīgs Tāds, kurā ir piecas vietas.
- septiņvietīgs Tāds, kurā ir septiņas vietas.
- trīsvietīgs Tāds, kurā ir trīs vietas.
- vairākvietīgs Tāds, kurā ir vairākas vietas.
- vienvietīgs Tāds, kurā ir viena vieta.
- sešvietīgs Tāds, kurā ir vietas.
- labs Tāds, kurā izpaužas atbilstība, piemērotība noteiktām izmantošanas prasībām, tāds, kas izraisa patiku (piemēram, par priekšmeta, telpas, vietas, parādības īpašībām).
- taisns Tāds, pa kuru visīsākā laika sprīdī var nokļūt līdz kādai vietai (par ceļu).
- vienvietīgs Tāds, pie kura ir viena vieta.
- četrvietīgs Tāds, pie kura ir vieta četriem.
- divvietīgs Tāds, pie kura ir vieta diviem.
- parabola Tādu punktu ģeometriska vieta, kuru attālumi no dotā punkta un dotās taisnes ir vienādi.
- hiperbola Tādu punktu ģeometriska vieta, kuru attālumu starpība līdz diviem dotiem punktiem ir konstants lielums.
- elipse Tādu punktu ģeometriska vieta, kuru attālumu summa līdz diviem dotiem punktiem ir konstants lielums.
- Koniska virsma Tādu taišņu (veidotāju) ģeometriska vieta, kuras iet caur doto punktu un krusto doto līkni (vadītāju).
- Gaisa līnijā Taisnā līnijā (no vienas vietas līdz otrai).
- Gaisa līnijā Taisnā līnijā (no vienas vietas līdz otrai).
- nostiepties Taisni nokarāties (līdz kādai vietai) - parasti par matiem. Zaudēt viļņainumu un nokarāties taisni lejup (par matiem).
- nostūris Tāla vieta (kādā teritorijā). Mala.
- tāle Tāla vieta, arī tālas zemes.
- tālums Tāla vieta, arī tālas zemes.
- tāliene Tāla vieta. Arī samērā liels attālums.
- iztāle Tāla vieta. Tālums.
- brīnumzeme Tāla, nezināma (bieži fantastiska, īstenībā neesoša) vieta, kur daudz neparasta un brīnumaina.
- priekša Tālāk, prom no iepriekšējās (arī parastās) vietas, stāvokļa (virzīties, virzīt ko).
- ražotava Tas (piemēram, uzņēmums, darbnīca, arī vieta), kur ražo (ko).
- caurbraucējs Tas (tāds), kas kādā vietā iebraucis uz īsu brīdi un dosies tālāk (par cilvēku). Tas (tāds), kas brauc kādai vietai cauri vai garām (par cilvēku).
- caurbraucējs Tas (tāds), kas kādai vieta, brauc cauri (par satiksmes līdzekli).
- plankums Tas, kas (parasti šķietamas norobežotas vietas veidā) izdalās apkārtējā vidē ar savu atšķirīgo krāsu, nokrāsu.
- kaimiņš Tas, kas atrodas, pastāv blakus vai netālu (parasti valsts, apdzīvota vieta).
- attaustīties Taustoties atvirzīties šurp. _imperf._ Taustīties šurp. Taustoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- attecēt Teciņus atklāt šurp. _imperf._ Tecēt šurp. Teciņus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aiztecēt Teciņus attālināties. _imperf._ Tecēt prom. Teciņus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- peizāža Tēlotājas mākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml. Šī žanra mākslas darbs. Ainava (2).
- ainava Tēlotājas mākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml. Šī žanra mākslas darbs. Peizāža.
- darbnīca Telpa ar amatnieka darbam nepieciešamo iekārtu, darba rīkiem. Amatnieka darba vieta.
- apakša Telpa starp priekšmetu un pamatu, uz kura tas atrodas. Telpa, vieta zem ēkas, starp ēku un zemi.
- pelavnieks Telpa, arī vieta pelavu glabāšanai.
- svērtuve Telpa, arī vieta, kas ir paredzēta (kā) svēršanai.
- smēķētava Telpa, arī vieta, kas ir paredzēta smēķēšanai.
- skalotava Telpa, celtne, arī vieta, kas ir paredzēta, iekārtota (kā) skalošanai.
- smalcinātava Telpa, celtne, arī vieta, kas ir paredzēta, iekārtota (kā) smalcināšanai.
- šautuve Telpa, celtne, vieta, kas ir iekārtota šaušanas apmācībām, treniņiem, sacensībām.
- mītne Telpa, celtne, vieta, kur (kas, piemēram, uzņēmums, iestāde) atrodas, darbojas.
- pajumte Telpa, vieta celtnē zem jumta.
- starptelpa Telpa, vieta starp priekšmetiem, veidojumiem u. tml.
- tarātava Telpa, vieta tarāšanai. Tarotava.
- tarotava Telpa, vieta tarošanai. Tarātava.
- solārijs Telpa, vieta u. tml., kas ir iekārtota ārstnieciskām apsauļošanās procedūrām (ar Saules stariem vai kvarca spuldzi).
- valstība Telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
- valsts Telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
- šķīstītava Telpa, vieta, kur (cilvēki) mazgājas.
- spīdzinātava Telpa, vieta, kur (kādu) spīdzina (1).
- valstība Telpa, vieta, kur kāds ir noteicējs, rīkotājs, saimniekotājs u. tml.
- sautētava Telpa, vieta, kur sautē (kādu materiālu).
- palīgpunkts Telpa, vieta, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
- glabātava Telpa, vieta, parasti īpaši iekārtota, kur (ko) glabā (1).
- pārdotava Telpa, vieta, parasti īpaši iekārtota, kur (ko) pārdod. Arī veikals.
- rūme Telpa. Arī vieta.
- aiztenterēt Tenterējot attālināties. _imperf._ Tenterēt prom. Tenterējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties uz vietas (par transportlīdzekļiem). Apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
- nostaigāt Tiekot virzītam, vairākkārt nonākt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- sasniegt Tikt izveidotam, izbūvētam (līdz kādai vietai, kādam augstumam, dziļumam).
- attipināt Tipinot atkļūt šurp. _imperf._ Tipināt šurp. Tipinot atkļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aiztipināt Tipinot attālināties. _imperf._ Tipināt prom. Tipinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- uztramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- aiztransportēt Transportējot aizgādāt. _imperf._ Transportēt prom. Transportējot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- attransportēt Transportējot atgādāt šurp. _imperf._ Transportēt šurp. Transportējot atgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- konveijers Transportierīce (piemēram, lente, kausu virkne), kas, parasti nepārtrauktā kustībā, pārvieto no vienas vietas uz citu (apstrādājamos materiālus, montējamās mašīnas, elementus, viena veida kravas) ražošanas iecirknī, rūpnīcā u. tml.
- aiztrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atstāj kādu vietu, attālinās. _imperf._ Trenkt prom. Trencot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aiztriekt.
- attrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp. _imperf._ Trenkt šurp. Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Attriekt (1).
- uztrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- uztrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- aiztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) atstāj kādu vietu, attālinās. _imperf._ Triekt prom. Triecot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizdzīt.
- uztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Triecot panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- oāze Tuksneša vai pustuksneša vieta, kur ir bagātīga augu valsts, arī attīstīta zemkopība.
- robs Tukša vieta starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem.
- pasekne Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.). Arī pamats.
- caurums Tukša vieta, sprauga (kādā priekšmetā).
- plaisa Tukša, garena, parasti samērā šaura, vieta, telpa (piemēram, priekšmetā, materiālā), kas parasti rodas kādas deformācijas rezultātā.
- tuviene Tuva vieta. Arī samērā mazs attālums.
- šurpmāk Tuvāk vietai, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot).
- tenderlokomotīve Tvaika lokomotīve, kam tenderis ir novietots uz tās rāmja (aiz mašīnista vietas).
- ūdensņemšana Ūdens iegūšana (no kādas vietas) kādām vajadzībām.
- ūdensnotece Ūdens notecēšana (no kādas vietas).
- ūdenskritums Upes gultnes vieta, kur krasi mainās gultnes augstums un kur krīt upes ūdens. Upes ūdens, kas krīt šādā vietā.
- ieleja Upes izgrauzts pazeminājums zemes virsā. Pazemināta vieta (starp kalniem vai pacēlumiem), pa kuru tek upe.
- ziedoklis Upurēšanas vieta (parasti paaugstinājuma veidā). Altāris (1).
- altāris Upurēšanas vieta (parasti paaugstinājuma veidā). Ziedoklis.
- atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur, līdz kādai vietai).
- uztikt Uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Uzkļūt uz kādas vietas.
- aizrakstīt Uzrakstīt (līdz kādai vietai).
- adrese Uzraksts uz pasta sūtījumiem, kurā norādīta adresāta atrašanās vieta.
- atstāt Uzsākt kustību (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem.
- atiet Uzsākt kustību, braucienu (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem.
- čempions Uzvarētājs, pirmās vietas ieguvējs čempionātā vai Olimpiskajās spēlēs. Nosaukums, ko piešķir uzvarētājam, pirmās vietas ieguvējam čempionātā vai Olimpiskajās spēlēs.
- uzdzīties Uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzvadīt Vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) uz kādas vietas.
- novadīt Vadot panākt, ka (transportlīdzeklis) nonāk (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- mīdīties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ neliela platībā. Stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
- mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā. Stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru. Mīdīties.
- aizkravāt Vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt. _imperf._ Kravāt prom. Vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- maldīties Vairākkārt pārvietoties, doties no vienas dzīvesvietas, darbavietas uz otru, nespējot atrast vēlamo dzīvesvietu, darbavietu.
- klejot Vairākkārt pārvietoties, doties no vienas, piemēram, dzīvesvietas, darbavietas, uz citu.
- mētāties Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz citu).
- svaidīties Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz otru).
- staipīt Vairākkārt velkot, ritinot u. tml. (ko), panākt, ka (tas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, arī klāj ko.
- apbraukāt Vairākos braucienos vai viena brauciena vairākos paņēmienos ierasties (vairākās vietās), apmeklēt (vairākus cilvēkus). Braukājot aptvert (visu teritoriju, visas vietas).
- Ahilleja papēdis Vāja vieta (piemēram, raksturā, personībā, darbībā).
- galms Valdnieka dzīvesvieta. Dižciltīgu cilvēku grupa, kas dzīvo šādā vietā.
- vaļums Vaļējs ūdens, neaizsalusi vieta ledussegā.
- Telšu pilsētiņa Vasaras atpūtai speciāli iekārtota vieta ar teltīm.
- Telšu pilsētiņa Vasaras atpūtai speciāli iekārtota vieta ar teltīm.
- aizvedināt Vedinot panākt, ka attālinās. _imperf._ Vedināt prom. Vedinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atvest Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt šurp. _imperf._ Vest šurp. Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- atvizināt Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt šurp. _imperf._ Vizināt šurp. Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizvizināt Vedot (ar transportlīdzekli), attālināt. Vedot (ar transportlīdzekli), aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), uzvirzīt, nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vedot (ar transportlīdzekli), uzvirzīt, nogādāt uz kādas vietas.
- aizvest Vedot (liekot iet sev līdzi) aizgādāt prom. _imperf._ Vest prom. Vedot (liekot iet sev līdzi) aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- uzvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas. Arī uzvadīt (1).
- atvest Vedot (liekot iet sev līdzi), atgādāt šurp. _imperf._ Vest šurp. Vedot (liekot iet sev līdzi), atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uzvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzvest Vedot uzvirzīt, nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli. Vedot uzvirzīt, nogādāt uz kādas vietas.
- uzvilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzvilkt Velkot ar ierīci vai citiem paņēmieniem, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Velkot ar ierīci vai citiem paņēmieniem, uzvirzīt uz kādas vietas.
- atvilkt Velkot atdabūt, atgādāt šurp. _imperf._ Vilkt šurp. Velkot atdabūt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizvilkt Velkot nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uzvilkt Velkot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli, darba dzīvnieku. Velkot uzvirzīt uz kādas vietas.
- zvejot Velkot, bīdot, raušot u. tml. censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
- makšķerēt Velkot, raušot u. tml., censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
- stiept Velkot, ritinot u. tml. (ko), panākt, kā (tas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, arī klāj ko.
- aizvelt Veļot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- atvelt Veļot atgādāt šurp. _imperf._ Velt šurp. Veļot atgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzvelt Veļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Veļot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzstīvēt Veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas.
- vārti Veramā, bīdāmā, paceļamā u. tml. daļa (piemēram, plāksnes veidā) šīs ailes, brīvās vietas aizdarīšanai.
- lepnums Vērtīgu, derīgu (piemēram, priekšmeta, vietas) īpašību kopums, ar kurām lepojas.
- sādža Vēsturiski izveidojusies, neliela, sameta kompakta, rindveidā apbūvēta lauku apdzīvoto vieta (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- svārki Viduklim pieguļošs sieviešu apģērba gabals no jostasvietas uz leju.
- redingots Viengabala piegriezums (sieviešu apģērbam), kurā ir neliels paplatinājums uz leju no joslas vai gurnu vietas.
- mājvieta Vienkārša viesnīca ar pajūgu novietnēm. Iebraucamā vieta.
- aizvirzīties Vienmērīgi attālināties (noteiktā virzienā). _imperf._ Virzīties prom. Virzoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- viduklis Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem. Jostas apvidus, jostasvieta.
- tuksne Vieta burtstabiņā, ko burta attēls neaizņem un kas iespiedumā parādās kā tukša vieta.
- mežvidus Vieta meža vidū, vieta tālu, dziļi mežā.
- galvgalis Vieta pie šī (guļvietas) gala, daļas.
- kājgalis Vieta pie šīs (guļasvietas) daļas, gala.
- izeja Vieta, kas paredzēta iziešanai, izkļūšanai (no kādas telpas, teritorijas), vieta, pa kuru iziet, izkļūst (no kurienes).
- pieeja Vieta, kas paredzēta pieiešanai, piekļūšanai (pie kā, kam klāt), vieta, pa kuru var piekļūt, pieiet (pie kā, kam klāt).
- aizslēptuve Vieta, kur aizslēpties, arī vieta, kas aizslēpj. Paslēptuve.
- kautuve Vieta, kur kauj dzīvniekus, vieta, ko izmanto dzīvnieku kaušanai.
- kakts Vieta, kur saskaras (telpas, celtnes) iekšējās sienas, veidojot leņķi. (Telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā.
- bezdibenis Vieta, kur šķietami nav pamata, dibena. Ļoti dziļa vieta.
- darbavieta Vieta, kur veic darbu. Darba vieta.
- Otrās mājas Vieta, kurā bieži, ilgstoši uzturas, vieta, kurā jūtas labi, brīvi, nepiespiesti.
- Otrās mājas Vieta, kurā bieži, ilgstoši uzturas, vieta, kurā jūtas labi, brīvi, nepiespiesti.
- pajumte Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku. Arī mājoklis, mājvieta.
- gaisma Vieta, no kuras izplatās apgaismojums. Apgaismota vieta, laukums, kur ir gaišs.
- redzespunkts Vieta, no kuras tiek uztverta telpas vai plaknes daļa. Noteikta vieta telpā vai plaknē, ko uztver acs.
- pašmājās Vietā, teritorijā u. tml., kura kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta.
- puse Vieta, teritorija, kas atrodas ar apzīmētāju nosauktās vietas virzienā vai tās tuvumā.
- pievārte Vieta, teritorija, kas atrodas samērā tuvu kam (parasti apdzīvotai vietai).
- daba Vietas, apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- aizvīties Vijoties aizvirzīties. Vijoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- vīksnājs Vīksnu audze. Vīksnām apaugusi vieta.
- atvilināt Vilinot atdabūt šurp. _imperf._ Vilināt šurp. Vilinot atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizvilināt Vilinot attālināt. _imperf._ Vilināt prom. Vilinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uzvilināt Vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- rauties Vilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, sasprindzināt muskuļus (piemēram, lai aizņemtu mazāk vietas, mazinātu aukstuma sajūtu).
- atvilnīt Vilnījot atplūst šurp. Vilnījot atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- stāvvilnis Vilnis, kam periodiski mainās izmēri, tam šūpojoties uz vietas.
- Čūsku perēklis (arī midzenis) Viltīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- Čūsku perēklis (arī midzenis) Viltīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- atviļņot Viļņojot atplūst šurp. Viļņojot atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atviļņot Viļņojot atvirzīt šurp. Viļņojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atvirmot Virmojot atvirzīties šurp. Virmojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizvirpināt Virpinot attālināt. _imperf._ Virpināt prom. Virpinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizvirpuļot Virpuļojot attālināties. _imperf._ Virpuļot prom. Virpuļojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atvirpuļot Virpuļojot atvirzīt šurp. Virpuļojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atvirpuļot Virpuļojot atvirzīties šurp. _imperf._ Virpuļot šurp. Virpuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- krekls Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai. Arī virskrekls.
- Smilšu kopa (biežāk kopiņa) Virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
- Smilšu kopiņa (retāk kopa) Virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
- Smilšu kopiņa (retāk kopa) Virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
- piere Virsotne, stāvākā vieta (piemēram, kalnam, pauguram).
- te Virsteikumā norāda uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tur Virsteikumā norāda uz nenosauktu, samērā tālu vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tepat Virsteikumā norāda, uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- virsājs Viršiem apaugusi vieta.
- transmisija Virzība, pāreja no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.
- iekšā Virzienā uz iekšieni (kādā vietā), uz (kādas vietas, priekšmeta) centru.
- starts Virzīšanās (skrējiena, brauciena, peldējuma u. tml.) sākums no sacensību distances noteiktas vietas. Sacensību distances vieta, no kurienes sāk virzīšanos.
- mainīt Virzīt, pārvietot (ko) no vienas vietas uz citu.
- tuvināt Virzīt, pārvietot (ko) tuvāk, uz vietu, punktu mazākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
- pacelties Virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (par cilvēku vai dzīvnieku). Virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt šurp. _imperf._ Virzīt šurp. Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt. _imperf._ Virzīt prom. Virzot (bīdot, velkot u. tml.) nogādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst uz kādas vietas.
- uzvirzīties Virzoties nokļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Virzoties nokļūt uz kādas vietas.
- ložņāt Virzoties, parasti lēni, skart vairākas vietas (par uguni, liesmām). Būt sajūtamam, iespiesties vairākās vietās (par dūmiem).
- visuriene Visas, dažādas vietas.
- beigas Visattālākā vieta (telpai). Gals (virknei).
- virsotne Visaugstākā vieta, visaugstākā daļa (parasti kalnam, kalnu grēdai).
- galotne Visaugstākā vieta, visaugstākā daļa (piemēram, kalnam). Virsotne.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Dziļa vieta.
- seklums Vispārināta īpašība --> sekls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Sekla vieta.
- tukšums Vispārināta īpašība --> tukšs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Tukša vieta, telpa, vide, tās daļa.
- pirmdzimtene Vissenākā, sākotnējā (parasti cilts, cilšu grupas) uzturēšanās vieta, teritorija.
- vītolājs Vītoliem apaugusi vieta. Vītolu audze.
- uzvizināt Vizinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vizinot uzvirzīt uz kādas vietas.
- aizzagties Zagšus attālināties. _imperf._ Zagties prom. Zagšus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- uzzagties Zagšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Zagšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- zālaine Zālaina vieta, arī zālājs.
- slēne Zema vieta, ieplaka.
- zemiene Zema vieta.
- luksts Zema, mitra (parasti ar zāli, krūmiem apaugusi) vieta. Vieta, kas palu laikā applūst.
- leknums Zema, mitra vieta (piemēram, pļava).
- rāva Zema, purvaina vieta.
- pilsētciemats Zemākā ranga pilsēttipa apdzīvota vieta (Latvijas PSR kopš 1949. gada).
- apara Zemāka, nearta, ar zāli apaugusi vieta tīruma vai pļavas vidū.
- pārjūra Zeme, apvidus, vieta jūras pretējā krastā. Aizjūra.
- šīzeme Zeme, vieta, arī vide, apstākļu kopums, kurā noris cilvēka dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
- šīpasaule Zeme, vieta, arī vide, apstākļu kopums, kurā noris cilvēka dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules). Šīzeme (2).
- šīzeme Zeme, vieta, teritorija, kurā atrodas, dzīvo runātājs.
- zemenājs Zemenēm apaugusi vieta.
- stūris Zemes gabals (parasti neliels), kas ir kāda īpašumā, lietošanā. Arī apmešanās vieta, neliels miteklis.
- Kapa kopiņa (retāk kopa.) Zemes paaugstinājums (parasti apzaļumots) virs apbedījuma vietas.
- Kapa kopa (biežāk kopiņa) Zemes paaugstinājums (parasti apzaļumots) virs apbedījuma vietas.
- Kapa kopiņa (retāk kopa) Zemes paaugstinājums (parasti apzaļumots) virs apbedījuma vietas.
- zeme Zemeslodes virsa kā cilvēku dzīves un darbības vieta. Pasaule (3).
- zilenājs Zilenēm apaugusi vieta.
- ceļrādis Zīme (parasti bultveida) ar vietas nosaukumu, virziena norādījumu.
- virzienrādis Zīme (parasti bultveida) ar virziena norādījumu, vietas nosaukumu u. tml.
- hipodroms Zirgu sporta sacensību vieta.
- zvejasvieta Zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguves vieta.
- Zvejas vieta Zvejasvieta.
- zvejvieta Zvejasvieta.
vieta citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV