Paplašinātā meklēšana

Meklējam jau.

Atrasts vārdos (219):

Atrasts vārdu savienojumos (23):

Atrasts skaidrojumos (2138):

(Pa)vērt (arī (pa)šķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi (Ie)sākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē).
(Pa) vērt (arī (pa)šķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi (Ie)sākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē).
(Sa)jaukt kārtis (Iz)jaukt (kāda) plānus, nodomus.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
(Pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(Pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(Pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
pāracot Acot vēlreiz, no jauna.
readaptācija Adaptācijas (1) atjaunošana.
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
pārvalde Administratīvs orgāns, kas nodarbojas ar tam pakļauto iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. darbības, vadības jautājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds administratīvs orgāns.
Juridiskā konsultācija Advokātu kolēģijas nodaļa, kas sniedz iedzīvotājiem konsultācijas tiesību jautājumos.
restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko).
drošība Aizsardzība (pret nejaušībām, kļūmēm, bojājumiem).
aiztvert Aizskart (piemēram, kādu jautājumu).
ass Aktuāls (par problēmām, jautājumiem un to risinājumu).
aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums.
sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu. Šīs ierīces raidītās skaņas.
pārāķēt Āķēt vēlreiz, no jauna.
mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde.
groks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu.
pāralvot Alvot vēlreiz, no jauna.
Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna. Uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus.
pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
apjauda Apjausma.
apjauta Apjausma.
apģist Apjaust, apjēgt, aptvert, saprast (parasti daļēji). Noskārst.
apskārst Apjaust, aptvert.
uztaustīt Apjaust, domājot, pētījot atrast (piemēram, parādības būtību).
apklaušināt Apjautāt.
apvaicāt Apjautāt.
aptaujāties Apjautāties, apvaicāties.
apklaušināties Apjautāties.
apprasīties Apjautāties.
apvaicāties Apjautāties.
ieprasīties Apjautāties.
pārlūkot Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko). Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko) vēlreiz, no jauna.
pārlūkot Aplūkot (ko) visu. Aplūkot (ko) vēlreiz, no jauna.
izcilāt Aplūkot un iztirzāt (daudzus vai visus jautājumus, priekšlikumus).
traktēt Aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, jēdzienu, faktu) no noteikta viedokļa.
pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piemēram, vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
vainags Apļveida galvas rota - tautastērpa piederums jaunavām.
Diferencētā apmācība Apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam.
saburties Apmainījies ar domām, arī vienoties (par ko, kādā jautājumā).
aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (jaunās telpās, jaunā dzīvoklī). Apmesties, iekārtoties (jaunās darba telpās).
Dusēt (arī atdusēties) uz lauriem Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
Gulēt (arī dusēt, atdusēties) uz lauriem Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
Dusēt (arī atdusēties, gulēt) uz lauriem Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
Goda vārti Appušķoti, imitēti izveidoti vārti (ko ceļ uz ceļa, parasti par godu jaunlaulātajiem).
Goda vārti Appušķoti, imitēti izveidoti vārti, ko ceļ uz ceļa (parasti par godu jaunlaulātajiem).
pārsēt Apsēt vēlreiz, no jauna (platību).
panīkt Apsīkt (par kultūras parādībām, cilvēka jaunrades spējām).
simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu.
diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu. Piedalīties diskusijā.
debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
pārsvērt Apsvērt vēlreiz, no jauna.
art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu. Apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
kodificēt Apvienot (likumus, noteikumus, normas u. tml.) jaunizveidotā sistēmā, izveidojot attiecīgu kodeksu.
kontaminēt Apvienot, arī sajaukt (divus vai vairākus notikumus, parādības u. tml.).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums).
sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
atburt Ar burvībām, buršanu atjaunot (agrāko stāvokli).
Pilnā gaitā, retāk ar pilnu gaitu Ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
Pilnā gaitā (arī sparā, spēkā), retāk ar pilnu gaitu (arī sparu, spēku) Ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
Pilnā sparā (arī gaitā, spēkā), retāk ar pilnu sparu (arī gaitu, spēku) Ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
Pilnā spēkā (arī gaitā, sparā), retāk ar pilnu spēku (arī gaitu, sparu) Ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
Ar pilnu tvaiku Ar iespējami lielāku ātrumu, jaudu, intensitāti. Ar pilnīgu atdevi.
iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē).
pārstudēt Ar jauniem mēģinājumiem, vairāk vai mazāk koriģējot, pārveidot (jau iepriekš izrādītu iestudējumu).
augsme Ar jaunradi, jauncelsmi saistītu garīgās dzīves, kultūras parādību veidošanās, attīstība. Izaugsme.
sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki).
sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu). Kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
juceknis Ar pelavām kulšanas procesā sajaukušies graudi. Ar piemaisījumiem apstrādāšanas procesā sajaukušās tehnisko kultūru izmantojamās daļas.
Saules meita Ar Sauli saistīta mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā.
paust Ar savu izturēšanos, rīcību ļaut uztvert, nojaust (ko).
sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens). Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens. Ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
kulstīt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
pērt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3).
kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
Taisīt jokus Ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
Taisīt pekstiņus Ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
atkravāties Ar visu iedzīvi doties šurp. Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīves vietā).
iekravāties Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīvesvietā).
malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni). Riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā).
pārārdīt Ārdīt vēlreiz, no jauna (parasti sienu). Ārdīt (ko) visu, viscaur.
art Ārdīt, jaukt (zemi, lauku u. tml.).
izārdīt Ārdot izjaukt (šuvuma vietu).
izārdīt Ārdot izkliedēt, izsvaidīt. Arī izjaukt.
noārdīt Ārdot nojaukt, likvidēt. Arī nopostīt.
slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties. Būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm).
iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs. Fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
restaurācija Arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā.
liniments Ārīgi lietojamas šķidras zāles, kuru sastāvā ietilpst eļļa ar tajā izšķīdinātām vai iejauktām vielām.
sprukstiņš Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis.
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
ārlietas Ārpolitikas jautājumi.
pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.). Arī kārtāt.
neiralģija Asas periodiskas vai epizodiskas lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
pārasfaltēt Asfaltet vēlreiz, no jauna.
pārbrucināt Asināt (izkapti) ar galodu vēlreiz, no jauna.
Lejupējā līnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, ko aplūko, sakot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
atjautība Asprātīgi, atjautīgi izteicieni. Asprātības.
smalkne Atauga. Arī jaunu kokaugu dzinumu kopums.
jaunmodes Atbilstošs pašreizējai modei. Arī jaunlaiku.
kupelēt Atdalīt (cēlmetālus) no (parasti svina) piejaukumiem.
pāratestēt Atestēt vēlreiz, no jauna.
atvērst Atgriezt iepriekšējā stāvoklī. Atjaunot.
pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē).
atsilt Atgūt siltumu, no jauna sasilt.
atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt spēju dzīvot.
atjaunotne Atjaunošana, atjaunošanās (pēc panīkuma, pagrimuma).
reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, intensitātes mazināšanās) - par laikapstākļiem.
pašatjaunošanās Atjaunošanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
reprodukcija Atjaunošanās, saglabājot (organisma) specifiskumu no paaudzes paaudzē.
renovēt Atjaunot (1).
atdot Atjaunot (agrāko stāvokli, attiecības).
remilitarizēt Atjaunot (atbruņotas valsts, teritorijas) bruņotos spēkus, militāro potenciālu.
pamodināt Atjaunot (atmiņā).
reaktivēt Atjaunot (kā) aktivitāti (2).
rehabilitēt Atjaunot (kādam) iepriekšējās tiesības, arī iepriekšējo godājamo sociālo stāvokli (parasti ar juridisku aktu).
atdzemdināt Atjaunot (kādu sabiedriskās dzīves parādību), parasti pārvarot grūtības.
rekonstruēt Atjaunot (ko) pēc aprakstiem, atrastām paliekām u. tml.
atsvaidzināt Atjaunot (spēkus, enerģiju u. tml.). Atspirdzināt (ķermeni, organismu).
reģenerēt Atjaunot (zaudētas vai bojātas organisma daļas). Atjaunot (organismu) no kādas (tā) daļas.
atkārtot Atjaunot atmiņā (agrāk apgūto, iemācīto).
atdzīvināt Atjaunot atmiņā, priekšstatos (kādus notikumus).
atdzīvināt Atjaunot dzīvības procesus (organismā).
reanimēt Atjaunot dzīvības procesus (organismā). Atdzīvināt.
restaurēt Atjaunot iepriekšējo (iestudējumu, izrādi, lugas tēlu izveidi).
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju nodarbībās, kas atšķiras no ikdienas darba.
rekultivēt Atjaunot to zemes gabalu produktivitāti (auglību), kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības rezultātā.
atsvaidzināt Atjaunot, atdzīvināt apziņā.
uzsvaidzināt Atjaunot, atdzīvināt apziņā.
atdzīvināt Atjaunot, atkal ieviest (ko bijušu).
atmodināt Atjaunot, atsaukt (atmiņā).
reaklimatizēt Atjaunot, ieviest no jauna kādreizējā dzīves vietā (iznīkušus augus, dzīvniekus).
pacelt Atjaunot, uzlabot (ko nolaistu, panīkušu).
Celt godā Atjaunot.
Celt godā Atjaunot.
pārjaunot Atjaunot.
atdzīvoties Atjaunoties (atmiņā, priekšstatos).
pamosties Atjaunoties (atmiņā).
atdzimt Atjaunoties (par dabu pavasarī).
atzelt Atjaunoties, arī tikt atjaunotam.
atdzīvoties Atjaunoties, atkal ieviesties (par ko tādu, kas bijis iepriekš).
atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.).
reproducēties Atjaunoties, saglabājot (organisma) specifiskumu no paaudzes paaudzē.
atdzimt Atjaunoties, sasniegt augstāku attīstības pakāpi, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma). Izveidoties atkal.
atzaļot Atjaunoties, tikt atjaunotam.
jaunots Atjaunots.
atvaicāt Atjautāt.
atjauta Atjautība (1).
akots Atjautība, veiklība, prasme.
veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem). Tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
atjaunot Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis).
atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest, izveidot. Panākt, ka no jauna stājas spēkā (pēc pārtraukuma).
arvien Atkal, no jauna, atkārtoti.
atgremot Atkārtot (ko zināmu), nedodot no sevis nekā jauna.
pārgremot Atkārtot (ko zināmu), nedodot no sevis nekā jauna.
mīcīties Atkārtoti jaukt, spaidīt (ko, piemēram, traukā).
grozīties Atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) - par sarunām, domām u.tml.
dziesma Atkārtoti sacīti jau zināmi vārdi, izteikumi.
nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms). Padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
revanšs Atmaksa, atriebe (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
rekreācija Atpūta, kādā darbībā iztērētā spēka atjaunošana.
atbildēt Atrast, pateikt (atrisinājumu, atbildi, risinot kādus jautājumus, problēmas).
atklāt Atrast, uziet pētījumu, meklējumu rezultātā (ko jaunu, nezināmu). Konstatēt, secināt, uzzināt (ko jaunu zinātnisku pētījumu rezultātā).
Būt uz spēles Atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam.
Pārcirst Gordija mezglu Ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
Pārcirst Gordija mezglu Ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
atšķetināt Atrisināt, noskaidrot (jautājumu, problēmu u. tml.).
iekļūt Atrodoties kustībā, parasti nejauši, ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
epizode Atsevišķs notikums, atgadījums, arī nejaušs blakus apstāklis, notikums.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs. Tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
ieiet Attīstoties, pārveidojoties pāriet (jaunā stadijā, stāvoklī).
rekonvalescence Atveseļošanās periods, kad vairs nav klīnisku slimības pazīmju, bet vēl nav pilnīgi atjaunots agrākais organisma stāvoklis.
renesanse Atzīšana, ieviešana, arī izplatīšanās no jauna.
pakulas Audums, kas izgatavots no šāda šķiedru kopuma vai kam ir liels šādu šķiedru piejaukums.
izaudzēt Audzējot izveidot (piemēram, jaunu šķirni).
ataudzēt Audzēt, arī ieaudzēt vai izaudzēt no jauna (to, kas jau kādreiz bijis).
izaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās.
uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās. Izaudzināt (1).
vairpumpuri Auga (jauna auga veidošanās) orgāni, kas attīstās uz lapām, to žāklēs vai ziedkopās.
bērns Auga atvase. Mazs, jauns augs.
stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
miecaugi Augi, no kuriem iegūst miecvielas. Miecētājaugi.
sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai.
uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par kāpelētājaugiem.
kultivators Augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar kuru augsni irdina, drupina, jauc.
ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu.
Zelta jaunatne Augstāko un turīgo aprindu jaunieši kapitālistiskajās valstīs, kuri lielāko daļu laika pavada uzdzīvē.
kāpt Augt (virzienā uz augšu) - par kāpelētājaugiem.
meristēma Augu embrionālo šūnu grupa - veidotājaudi, kas strauji dalās un izveido visus pārējos audus.
apraušana Augu veģetatīvās pavairošanas paņēmiens - jauno dzinumu iesakņošana, tos apraušot.
pāraust Aust vēlreiz, no jauna.
spindzele Aušīga, vieglprātīga, parasti jauna, sieviete, arī meitene.
refrižeratorautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Saldētājautomobilis.
pārbakstīt Bakstīt vēlreiz, no jauna.
pārbalināt Balināt vēlreiz, no jauna.
pārbalsināt Balsināt vēlreiz, no jauna.
balotēt Balsojot izšķirt jautājumu (par kādas personas ievēlēšanu). Balsojot izlemt (kādu jautājumu).
pārbalsot Balsot vēlreiz, no jauna.
čala Balsu un dažādu trokšņu sajaukums. Kņada.
gaišs Balts vai ar lielu baltās krāsas piejaukumu. Tāds, kam nav tumšas krāsas piejaukuma.
mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
mantinieks Bērns (parasti jaundzimušais).
brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē).
pārberzt Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu. Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, caurspīdīgs (par krāsu). Tīrs.
bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks. Pārgalvis, nebēdnis.
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
pumpurošanās Bezdzimuma vairošanās veids zemākajiem dzīvniekiem, augiem - šūnu dalīšanās un jaunā organisma izveidošanās no šūnas daļas.
zaļš Bezrūpīgs, jautrs.
Priekšmetu katalogs Bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
neokolonija Bijusī kolonija vai puskolonija, kurā imperiālistiskās valstis jaunās formās ir saglabājušas vai nodibinājušas savu ekonomisko un politisko kundzību.
sasniegt Bioloģiskās attīstības gaitā sākt pastāvēt (jaunā stadijā).
reparācija Bojāto organisma šūnu atjaunošana, atjaunošanās.
brāļuks Brālis (parasti jaunākais).
pārbraucīt Braucīt visu (kā) virsmu. Braucīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
oktobrēni Brīvprātīgi organizētas jaunāko (pirmo, otro, trešo) klašu skolēnu grupas pie pionieru pulciņiem un vienībām. Šādu grupu locekļi.
pārbruģēt Bruģēt vēlreiz, no jauna.
šoneris Buru kuģis ar diviem līdz septiņiem mastiem un jauktām (slīpām un taisnām) burām fokmastā.
dievturība Buržuāziskajā Latvijā - reakcionāra kustība, kuras mērķis bija atjaunot seno latviešu reliģiju.
apelācija Buržuāziskajā tiesvedībā - sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā, kam ir tiesības no jauna izskatīt lietu pēc būtības.
mazpulki Buržuāziskās Latvijas nacionālistiska jaunatnes organizācija.
neokapitālisms Buržuāzisko un reformistisko ideologu teorija, pēc kuras mūsdienu monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
Pēc vārda kabatā nemeklēt Būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
Pēc vārda kabatā nemeklēt Būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
Pēc vārda kabatā nemeklēt Būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
vadāt Būt ilgāku laiku (ar jaundzimušiem mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml. (parasti par putniem).
viedēties Būt jaušamam, arī būt paredzētam, iecerētam.
austies Būt jūtamam, nojaušamam (par noskaņu, attiecībām u. tml.).
vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
izklausīties Būt nojaušamam (pēc kādām skaņām).
radīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas būtiski jaunas īpašības, pazīmes.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
piedot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas (jauna īpašība, pazīme).
atnest Būt par cēloni tam, ka izveidojas, rodas (jaunas attiecības, stāvoklis u. tml.) - par norisēm sabiedrībā.
veidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) rodas, arī (kam) rodas jaunas īpašības.
nest Būt par cēloni tam, ka veidojas, rodas (jaunas attiecības, jauns stāvoklis u. tml.).
pielipt Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, lipīgu).
pielīst Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, smalku) lielākā daudzumā.
Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
uzsmaidīt Būt tādam, kam nejauši, negaidīti gadās, rodas (veiksme, labvēlība u. tml.).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli novecot (arī nolietoties) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi). Būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
ost Būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu).
paust Būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos.
smieties Būt tādam, kurā izpaužas prieks, jautrība u. tml. (parasti par acīm).
izklausīties Būt uztveramam, nojaušamam (parasti par izteikuma jēgu, saturu).
būvdetaļa Būves, celtnes detaļa, kas parasti jau iepriekš izgatavota (piemēram, bloki, sijas, durvju un logu brusas).
izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt (parasti matus, spalvu).
izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt matus, spalvu (uz kādas ķermeņa daļas).
sabužināt Bužinot sajaukt (parasti matus).
spēkoties Censties pārspēt kādu (piemēram, atjautībā, zināšanās).
komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
taisīt Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu). Raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu).
pārcept Cept vēlreiz, no jauna.
iecilāt Cilājot iejaukt (ēdienā).
serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem.
jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
Dzīves rīts Cilvēka mūža sākumposms. Bērnība, jaunība.
audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze. Arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
jauns Cilvēks, kam ir samērā neliels vecums. Jaunietis, jauniete.
nepraša Cilvēks, kam nav vajadzīgās izpratnes, zināšanu (piemēram, kādā jautājumā).
nejēga Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
jokdaris Cilvēks, kam patīk jokot. Cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
pionieris Cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē). Celmlauzis.
Modes vergs Cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
Modes vergs Cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
atgremotāji Cilvēks, kas atkārto ko zināmu, nedodot no sevis nekā jauna.
vecs Cilvēks, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu.
prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību.
novators Cilvēks, kas izveido ko jaunu (savā radošajā darbībā). Cilvēks, kas izstrādā jauninājumus, jaunievedumus.
dezorganizators Cilvēks, kas jauc kārtību, disciplīnu, rada dezorganizāciju.
nerrs Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ). Cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
starptautnieks Cilvēks, kas lasa lekcijas, vada pārrunas par starptautiskā stāvokļa jautājumiem, komentē starptautiskos notikumus.
dumpinieks Cilvēks, kas nav mierā ar veco, iesīkstējušo un cīnās par ko jaunu.
nemiernieks Cilvēks, kas neapmierinās ar esošo, sasniegto, bet nemitīgi meklē ko jaunu.
respondents Cilvēks, kas pēc uzdota jautājuma sniedz kādu informāciju.
pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
jaunradītājs Cilvēks, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
konservators Cilvēks, kas tiecas uz ko novecojušu, cenšas saglabāt, atjaunot ko novecojušu. Cilvēks, kas ir naidīgs pret jauno, progresīvo.
tiesnesis Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus. Āksts.
āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus. Nerrs.
audzinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir bērnu vai jaunatnes audzināšana.
izmēģinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās, uzdevums ir (jaunu mašīnu, mehānismu, ierīču) izmēģināšana.
tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
kāpēcītis Cilvēks, parasti bērns vai pusaudzis, kas ļoti bieži uzdod dažādus jautājumus.
delegācija Cilvēku grupa, kas izraudzīta kāda sabiedriska jautājuma kārtošanai.
šapito Cirka izrādēm paredzēta izjaucama, pārvietojama celtne no viegla materiāla (piemēram, no brezenta). Dīks, kura izrādes notiek šādā celtnē.
pārcirpt Cirpt vēlreiz, no jauna.
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
kliest Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu. Kliedēt (2).
Ieskatīties (arī ielūkoties) dvēselē Daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
Ielūkoties (arī ieskatīties) dvēselē Daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
Darba kārtība Darba gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.). Pasākumi, apspriežamie jautājumi (kongresā, apspriedē u. tml.).
sekcija Darba grupa (sanāksmē, konferencē) speciālu jautājumu apspriešanai.
teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji.
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs formālisms, šaura jautājumu izpratne, neiedziļināšanās būtībā.
pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtam, mehānismiem u. tml.).
atbilde Darbība, izturēšanās, ar ko reaģē (uz jautājumu vai uz kādu darbību).
jaunatklāsme Darbība, process, kurā atklāj, izzina ko jaunu.
pasportists Darbinieks, kas kārto pasu jautājumus, iedzīvotāju izrakstīšanas un pierakstīšanos dzīvesvietā.
uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
jautrināt Darīt (kādu) jautru.
ziņot Darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
Lauzties vaļējās (arī atvērtās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
atspirdzināt Darīt spirgtu (aizdzenot nogurumu, dodot jaunus spēkus, uzlabojot garastāvokli).
Atklāt sevi Darīt zināmu savu atrašanās vietu (parasti nejauši, negribot).
jaucējs Darītājs --> jaukt.
pārdarvot Darvot vēlreiz, no jauna.
paraugdārzniecība Dārzniecība, kur, izdarot izmēģinājumus, iegūst jaunu vai uzlabotu augu šķirņu paraugus. Arī priekšzīmīga dārzniecība.
pārdatēt Datēt vēlreiz, no jauna.
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām. Šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā.
sētvija Daudzgadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar ložņājošu stumbru, staraini daivainām vai šķeltām lapām un melnām ogām.
kriptofīts Daudzgadīgs lakstaugs, kam virszemes orgāni ziemā vai sausā laikā atmirst, bet pumpuri, no kuriem nākamajā gadā attīstās jauni dzinumi, atrodas dziļi zemē vai ūdenī.
sālsmaize Dāvana, ko kādam pasniedz, apciemojot viņu jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
krustošana Dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai. Hibridizācija.
krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai. Hibridizācija.
izgadīties Dažkārt būt, nejauši būt.
stolons Dažu dzīvnieku (piemēram, koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi.
prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai mācībai, jaunai pārliecībai.
debates Dedzīgas, dzīvas (savstarpējas) pārrunas, arī strīds (par kādu jautājumu).
debatēt Dedzīgi, dzīvi pārrunāt (ko), arī strīdēties (par kādu jautājumu).
rinoplastika Deguna ķirurģiska atjaunošana vai tā formas koriģēšana.
jauniņš Dem. --> jauns (1).
šunelis Dem. --> suns (1). Neliels, arī jauns suns.
pārdestilēt Destilēt (ko) visu, viscaur. Destilēt ko vēlreiz, no jauna.
Jautājumu krustugunis Detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam.
Jautājumu krustugunis Detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam.
Jurģu (arī Jura) diena Diena, kad pārvācas uz jaunu (dzīves, arī darba) vietu.
politdiena Diena, kurā partijas, organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki tiekas ar darbaļaužu kolektīviem, lai apspriestu aktuālus jautājumus.
seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp jaunākā seržanta un vecākā seržanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais praporščiks Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp praporščika un jaunākā leitnanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kareivja un jaunākā seržanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
mičmanis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara Flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp galvenā staršinas un jaunākā leitnanta pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp praporščika un leitnanta dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām). Dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām).
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
sagadīšanās Divu vai vairāku notikumu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva norise. Divu vai vairāku apstākļu, faktu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva pastāvēšana.
kontaminācija Divu vai vairāku notikumu, parādību u. tml. apvienošana, arī sajaukšana.
senjorita Dižciltīgu vai turīgu aprindu jauna (parasti neprecēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
paklājdobe Dobe (apstādījumos), kuras veidošanai izmantoti paklājaugi.
patentliteratūra Dokumentālo avotu, publicētās informācijas kopums, kas atspoguļo patentzinību jautājumus un patentdokumentāciju.
hronika Dokumentālu kinokadru kopa (par jaunākajiem notikumiem).
kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (par jaunākajiem notikumiem).
aktis Dokumentu kopums (par kādu, parasti juridisku, jautājumu).
dosjē Dokumentu, materiālu kopums (kādā lietā vai jautājumā). Mape ar šādiem dokumentiem, materiāliem.
izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko). Pabeigt domāt, risināt (domu).
sadomāt Domās atrast (piemēram, atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko). Pabeigt domāt, risināt (domu).
gudrot Domās vai runājot pievērsties (kādam jautājumam, parasti vairākkārt) un censties izdomāt, izlemt (to). Prātot, domāt.
izdoma Domās, iztēlē no jauna radītais (tēls, priekšstats, ideja u. tml.).
piedomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.). Arī iecerēt (1).
izgudrot Domāšanas rezultātā radīt (jaunu ideju, domu u. tml.). Izdomāt (2).
saruna Domu apmaiņa (piemēram, apspriedē, sanāksmē), lai noskaidrotu pušu nostāja (kādā vai kādos jautājumos).
saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā). Šāda starptautiska konference.
aizkravāties Doties prom ar visu iedzīvi (uz jaunu dzīves vietu). _imperf._ Kravāties prom. Nokļūt (kur) ar visu iedzīvi.
iet Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).
rentgenometrija Dozimetrijas nozare, kas mērī rentgenstarojuma un gamma starojuma dozu un dozas jaudu ar rentgenmetriem.
pārdrāzt Drāzt vēlreiz, no jauna.
pārdrīvēt Drīvēt vēlreiz, no jauna.
konglomerāts Drupu iezis, kas parasti sastāv no sacementētiem oļiem, parasti ar smilts, grants un laukakmens piejaukumu.
kliedēt Dzenāt, dzenājot izjaukt.
miltūdens Dzēriens (dzīvniekiem), ko gatavo, ūdenī iejaucot miltus.
pārdziedāt Dziedāt vēlreiz, no jauna.
trallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti, atkārtojot zilbes «tra», «la», arī jautri dziedāt.
kupldzija Dzija (trikotāžas izstrādājumiem), ko iegūst, sajaucot tekstilšķiedras, kurām ir dažādas saraušanās īpašības.
zaļoksnis Dzīves posms, kad cilvēks ir jauns, spēcīgs, veselīgs.
reanimācija Dzīvības procesu atjaunošana (organismā). Atdzīvināšana.
audzējs Dzīvnieka vai cilvēka audu slimīgs jaunveidojums, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
remontdzīvnieks Dzīvnieks, kas ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai. Ataudzējamais dzīvnieks.
mēsli Dzīvnieku ekskrementi. Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi, arī šādu ekskrementu un pakaišu sajaukums, ko izmanto augsnes mēslošanai. Kūtsmēsli.
pārecēt Ecēt vēlreiz, no jauna.
sacepums Ēdiens - vienmērīgā karstumā (parasti cepeškrāsnī) cepts, parasti vairāku, produktu kārtojums vai sajaukums.
kami Ēdiens no pienā vai rūgušpienā iejauktu sautētu un apgrauzdētu rudzu, miežu, zirņu, pupu miltu maisījuma. Šāds miltu maisījums.
uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
uziet Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko). Ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
elektrifikācija Elektriskās enerģijas plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē), izvēršot lieljaudas elektrostaciju un elektriskās enerģijas pārvades sistēmu celtniecību.
lototrons Elektromehānisks laimes rats ložu sajaukšanai.
mikroelektromotors Elektromotors ar jaudu līdz 100 vatiem.
nebēda Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas jautrā, bezrūpīgā attieksmē pret dzīvi.
pārēvelēt Ēvelēt vēlreiz, no jauna.
atbilde Fakti, dati, sakarības, kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
piefantazēt Fantazējot radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
reproduktorferma Ferma, kas specializējusies jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
pārfilmēt Filmēt vēlreiz, no jauna.
pārfiltrēt Filtrēt (ko) visu, viscaur. Filtrēt (ko) vēlreiz, no jauna.
pārfinierēt Finierēt vēlreiz, no jauna.
Dispersa sistēma Fizikāla sistēma, kas sastāv no sīkām vienas vielas daļiņām (piemēram, putekļiem, pilieniem), kuras iejauktas kādā citā vielā (gāzē, šķidrumā).
zaļknābis Fiziski nenobriedis, nepieredzējis jaunietis.
pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna (parasti, veidojot citu organizētu cilvēku grupu).
pārfotografēt Fotografēt vēlreiz, no jauna.
pārfotografēties Fotografēties vēlreiz, no jauna.
samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā). Tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam).
palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam. Paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam. Veikties labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
juniors Gados jauns sportists, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās.
dramaturgs Galvenā režisora palīgs repertuāra jautājumos (teātrī).
remonts Ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošana un palielināšana ar ataudzējamiem dzīvniekiem.
ilgas Garastāvoklis, noskaņojums, kam raksturīgs nemiers, skumjas, arī tieksme pēc kā nezināma vai tikko nojaušama.
mulda Garens, samērā liels trauks (parasti kā jaukšanai, mīcīšanai).
meklēt Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu). Censties iegūt (informāciju).
risināt Garīgā darbībā veidot (domu, atzinumu), censties rast atbildi (uz, parasti sarežģītu, jautājumu).
atdzimt Garīgi atjaunoties, kļūt možam, enerģiskam (parasti pēc garīga paguruma, depresijas).
pārgludināt Gludināt vēlreiz, no jauna.
gotēns Govs (parasti jauna).
pārkasīt Grābt (parasti sienu) vēlreiz, no jauna.
pārgrābt Grābt vēlreiz, no jauna.
silfīda Gracioza, slaida jaunava.
pārgrafēt Grafēt vēlreiz, no jauna.
radītgriba Griba radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā). Griba radīt, radīšanas griba.
Laimes rats Grozāma cilindiveida ierīce, kurā sajauc un no kuras ņem numurus izlozē. Laimesrats.
laimesrats Grozāma cilindrveida ierīce, kurā sajauc un no kuras ņem numurus izlozē. Laimes rats.
Laimes rats Grozāma cilindrveida ierīce, kurā sajauc un no kuras ņem numurus izlozē. Laimesrats.
savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
pārgruntēt Gruntēt vēlreiz, no jauna.
gruporgs Grupas organizators (partijas, komjaunatnes, sabiedriskās organizācijās).
izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml., grūstot izjaukt kārtību.
Kāzu gulta Guļasvieta, kurā guļ jaunais pāris kāzu naktī.
Reālā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
emulsija Heterogēna sistēma, kas sastāv no sīkiem šķidruma pilieniem, kuri iejaukti kādā citā šķidrumā.
deisms Ideālistisks filozofisks uzskats (17. un 18. gadsimtā), kas dievu vai dievišķu spēku atzīst par pasaules pirmcēloni, bet noliedz dievu kā personību un viņa iejaukšanos dabā un sabiedrībā.
romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
kooptēt Iecelt (jaunu locekli vai tā kandidātu) vēlētos orgānos ar šo orgānu lēmumu (bez papildu vēlēšanām).
pārcirst Iecērtot veidot (zobus nodilušai vīlei) vēlreiz, no jauna.
tolerance Iecietība (parasti pasaules uzskata, reliģijas jautājumos).
pārcietināt Iecietināt vēlreiz, no jauna.
pārdēstīt Iedēstīt citā vietā. Dēstīt vēlreiz, no jauna.
atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm).
Sapņu princis Iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
Sapņu princis Iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
kundzēns Iedomīgs jauns cilvēks. Bērns ar kundziskām manierēm.
apcere Iedziļināšanās kādā jautājumā un šī jautājuma iztirzāšana (parasti domās). Apcerēšana, pārdomāšana.
rakties Iedziļināties (kādā jautājumā, problēmā), pētīt ko.
atskārst Iegūt priekšstatu, izprast, apjēgt, arī apjaust, noskārst.
iemudžināt Iejaukt (2).
iemaisīt Iejaukt (3).
ievandīt Iejaukt (kādu priekšmetu starp citiem).
ieķēpāt Iejaukt (nevēlamā situācijā).
iemaisīties Iejaukties (1).
iespraukties Iejaukties (sarunā, runā).
Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
Lēkt starpā Iejaukties, pārtraukt (piemēram, runātāju).
ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam (nevēlamā situācijā).
sajaut Iejaut (ko) lielākā daudzumā. Iejaut (kā lielāku daudzumu).
ieplaucēt Iejaut (maizi), aplejot iejavas miltus ar verdošu ūdeni.
iejaukt Iejaut (mīklu).
iejavs Iejauta mīkla.
ieprasīties Iejautāties.
ietaujāties Iejautāties.
ievaicāties Iejautāties.
apdzīvoties Iejusties (jaunā vietā, jaunos apstākļos). Iedzīvoties.
pastiprinātājs Iekārta, kas pastiprina saņemto jaudu, izmantojot papildu enerģijas avotu.
jaucējs Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu.
ievelties Iekļūt (piemēram, matos, spalvā), cieši sajaucoties, savijoties (ar tiem) - par pūkām, gružiem u. tml.
pārķīlāt Ieķīlāt vēlreiz, no jauna.
iedomāties Ienākt prātā (piemēram, domai, jautājumam).
paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu).
priekšnojauta Iepriekšēja nojauta. Neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
rehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā godājamā sociālā stāvokļa atjaunošana (parasti ar juridisku aktu).
Atvērt kontu Ierakstīt iepriekšējā gada konta slēguma atlikumu (saldo) jauna gada kontā.
atnākt Ierasties (parasti jaunā dzīves vietā, darbā).
drošinātājs Ierīce (šaujamierocī), kas novērš nejaušu šāvienu.
pārtraucējs Ierīce periodiskai elektriskās strāvas pārtraukšanai un atjaunošanai elektriskajā ķēdē.
dozimetrs Ierīce, ar ko mērī dozu (2) vai dozas jaudu.
jaucējs Ierīce, ietaise, kas jauc (vielas), veidojot maisījumu.
aizkustināt Ierosināt, aizskart (kādu jautājumu), iesākt (pārrunas par ko).
ābecnieks Iesācējs kādā darbā. Cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā.
Mesties starpā Iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
atsākt Iesākt (atkal, no jauna to pašu).
ieriest Iesākt dzīt, izveidot (jaunus asnus, pumpurus).
Pašķirt (arī pavērt, retāk atvērt) jaunu lappusi Iesākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē).
Pavērt (arī pašķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi Iesākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē).
aizperēt Iesākt perēt. Perēt, līdz (olā) sācis attīstīties jauna organisma dīglis.
pamosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā). Atmosties (2).
uzmosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā). Pamosties (2). Atmosties (2).
pārsist Iesist (piemēram, mietu) citā vietā. Iesist (piemēram, mietu) vēlreiz, no jauna.
izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
difundēt Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām). Izplatīties uz visām pusēm (par vielām).
pārspraust Iespraust citā vietā. Spraust vēlreiz, no jauna.
konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus (praktiskos jautājumos).
galds Iestādes nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas nodarbojas ar speciāliem jautājumiem.
pārstādīt Iestādīt citā vietā. Stādīt vēlreiz, no jauna.
izglītība Iestāžu un pasākumu kopums bērnu, jaunatnes un pieaugušo mācīšanai un audzināšanai. Izglītošana, mācīšana, izglītošanās.
atjaunot Iestudēt atkal, no jauna (iepriekšēju izrādi).
ieminēties Ieteikties, pateikt (izpaužot kādu spriedumu, piezīmi u. tml.). Arī iejautāties.
iezvanīt Ievadīt, iesākt (ko jaunu).
apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju. Padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
ievadāties Ievākties, iekravāties (jaunā dzīvesvietā).
ievest Ieviest (kādu jauninājumu).
aizsākt Ieviest (ko jaunu), likt pamatus (kam - literatūrā, mākslā, zinātnē).
Iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu pasākumu).
Iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu. pasākumu).
cilmiezis Iezis, no kura noārdīšanās procesā veidojas jauns iezis vai ieži.
sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu).
izjautāties Ilgāku laiku, daudz jautāt.
iztriekties Ilgāku laiku, daudz jautri, skaļi sarunāties. Izpļāpāties.
nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos). Būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
izgudrot Ilgstošas domāšanas rezultātā atrisināt, izlemt (piemēram, kādu jautājumu). Izdomāt (1).
iemarinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti aizkavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml.).
marinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti kavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml.).
sen Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma.
Koloniālais karš Imperiālistisko valstu izraisīts karš koloniju un jaunu tirgu iegūšanai.
Koloniālais karš Imperiālistisko valstu izraisīts karš koloniju un jaunu tirgu iegūšanai.
neokoloniālisms Imperiālistisko valstu politika, kuras mērķis ir jaunās formās saglabāt vai nodibināt savu ekonomisko un politisko kundzību bijušajās kolonijās un puskolonijās pēc koloniālisma sistēmas likvidēšanas.
sambo Indiāņu un nēģeru jaukto laulību pēctecis (Dienvidamerikā).
superinfekcija Infekcija, ar kuru inficējas jau inficēts cilvēks.
ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
papildinformācija Informācija, ko iegūst, sniedz, kas pastāv papildus sākotnējai, jau esošajai informācijai.
referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
pārinstrumentēt Instrumentēt (skaņdarbu) vēlreiz, no jauna.
kulstīties Intensīvi šķaidīt, jaukt (ūdeni).
pārinventarizēt Inventarizēt vēlreiz, no jauna.
palete Īpaša, parasti taisnstūra vai ovālas formas plāksne (parasti ar caurumu īkšķa ievietošanai), uz kuras novieto un jauc krāsas.
Jautājuma teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
Tīras asinis Īpašību kopums, kas piemīt dzīvniekam, kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukuma.
rakņāt Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā).
iejautāties Īsi pajautāt, izteikt jautājumu (parasti pēkšņi).
pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu. Pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
noprasīt Īsi, parasti stingri, pajautāt.
biļetens Īss (oficiāls) ziņojums (parasti par kādu svarīgu notikumu, jautājumu, pasākumu).
katķisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā. Katehisms.
katehisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā. Katķisms.
ataugt Izaugt no jauna (tā vietā, kas jau kādreiz bijis).
samierināties Izbeigt nesaskaņas, strīdu, atjaunot mierīgas, draudzīgas attiecības.
ģēnijs Izcils talants, izcilas jaunrades spējas.
degsnis Izdegusi vai izdedzināta vieta (purvā, mežā), kas aizaugusi ar zāli vai (skujkoku) jaunaudzi.
kapitālieguldījums Izdevumi nolūkā izveidot jaunus, kā arī rekonstruēt vai paplašināt esošos pamatlīdzekļus tautas saimniecībā.
palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama. Negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
piegudrot Izgudrojot, izdomājot (ko no jauna), papildināt (ar to jau zināmo, esošo). Piedomāt (2).
skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar vienu vai vairākām skrūvēm.
tapsavienojums Izjaucams savienojums divu vai vairāku detaļu savstarpējā stāvokļa iestādīšanai vai fiksēšanai ar tapu.
Sajaukt kārtis Izjaukt (kāda) plānus, nodomus.
izputināt Izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu).
demontēt Izjaukt pa detaļām (ierīci, mašīnu u. tml.). Noņemt (mašīnu, ierīci u. tml.) no pamata, uzstādīšanas vietas.
izšmurgāt Izjaukt un neizēst (barību).
izārdīt Izjaukt, izvandīt (ko saliktu, sakārtotu).
ievākt Izjautājot iegūt (ziņas, datus).
intervēt Izjautāt (kādu) intervijā.
pratināt Izjautāt (kādu) pēc procesuāliem noteikumiem, lai iegūtu informāciju lietas pareizai izlemšanai.
pārjautāt Izjautāt (kādu).
izklaušināt Izjautāt.
izprasīt Izjautāt.
izprašņāt Izjautāt.
iztaujāt Izjautāt.
izvaicāt Izjautāt.
nojautāt Izjautāt.
nopratināt Izjautāt.
pārklaušināt Izjautāt.
pārklausīt Izjautāt.
izjautāties Izjautāties visiem taisnāko ceļu.
izklaušināties Izjautāties.
izprasīties Izjautāties.
izprašņāties Izjautāties.
iztaujāties Izjautāties.
izvaicāties Izjautāties.
priecāties Izjust prieku. Būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
izsist Izmainīt, izjaukt (kādam ierasto dzīves, darba u. tml. kārtību).
atdzimt Izpausties (jaunā kvalitātē).
māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
pamodināt Izraisīt (psihisku stāvokli), parasti no jauna, atmodināt (3).
urdīt Izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu, arī parādību, apstākļiem).
atmodināt Izraisīt, ierosināt no jauna (psihiskas norises).
saspridzināties Izraisot, parasti nejauši, sprādzienu, tikt nogalinātam, arī savainotam.
deducēt Izsecināt jaunas zināšanas par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
izmanīt Izsecināt vai konstatēt (parasti ar nojautu, pēc netiešām pazīmēm). Nojaust.
pārrevidēt Izskatīt (piemēram, lēmumu, pieņēmumu, teoriju) vēlreiz, no jauna.
pārskatīt Izskatīt, novērtēt vēlreiz, no jauna.
izskatīt Izspriest, apspriest (piemēram, kādu jautājumu).
solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
izlemt Izšķirt (piemēram, kādu jautājumu).
balsot Izšķirt kādu jautājumu ar to cilvēku balsu skaitu, kuri aizstāv vienādu viedokli.
formulēt Izteikt (domu, atzinumu, lēmumu, jautājumu).
nojautāt Izteikt (parasti stingru) jautājumu.
izjautāt Izteikt daudzus jautājumus (kādam), lai sīki uzzinātu ko.
pajautāt Izteikt jautājumu (kādam), parasti īsi.
balss Izteiktais viedoklis, apspriežot kādu jautājumu. Skaitīšanas vienība balsošanā.
rēma Izteikuma dalījuma elements, ar ko pauž jaunu, nozīmīgu informāciju par izteikuma tēmu.
tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
atbilde Izteikums (runā), ko izraisa jautājums, kāds cits izteikums, arī darbība.
iegūt Izveidoties, pārveidoties (jaunā kvalitātē) - par parādībām sabiedrībā.
pārvēlēt Izvēlēt vēlreiz, no jauna (valsts vai sabiedriskā amatā).
Izdomāt vārdu Izvēlēties vārdu, arī radīt jaunu vārdu, lai nosauktu tajā (ko).
ietiekties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu, nozari u. tml.
iesniegties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu.
papildināt Izvērst, paplašināt (piemēram, norišu, pasākumu kopumu), pievienojot (tam) jaunas norises, pasākumus. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, norišu, pasākumu kopums) izvēršas, paplašinās.
pārlūkot Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām). Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām) vēlreiz, no jauna.
Nostādīt (kāda) priekšā Izvirzīt (kāda) uzmanības centrā (piemēram, jautājumu, problēmu).
izlaist Izvirzīt (ķermeņa daļu, piemēram, uz sāniem, uz priekšu). Augot izvirzīt (piemēram, jaunos dzinumus).
uzstādīt Izvirzīt (piemēram, prasību, kandidatūru). Uzdot (jautājumu).
ieskatīties Izzināt, apjaust.
papildizziņa Izziņa, kurā ir papildinformācija, jaunas ziņas par kādu personu vai faktu.
domāt Izziņas darbībā pievērsties (kādam jautājumam) un censties rast atbildi (uz to), mēģināt izlemt (to).
sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem).
uzjāt Jājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko), arī ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
pārjaukt Jaukt (ko) visu, viscaur. Jaukt (ko) vēlreiz, no jauna. Pārmaisīt (1).
pārmaisīt Jaukt un irdināt (augsni) vēlreiz, no jauna.
jaunums Jaunākie fakti, jaunākā informācija.
zēns Jaunietis, jauneklis.
tautietis Jaunietis, jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes.
bāleliņš Jaunietis, jauns vīrietis (mīlināmā uzrunā).
zēns Jaunietis, kas ir tuvs, mīļš kādai jaunietei, sievietei.
novācija Jauninājums, jaunums (piemēram, mākslā, zinātnē). Novitāte.
jaunaudze Jauns mežs, jauna mežaudze.
novitāte Jaunums (mākslā, zinātnē, ražošanā). Arī jauninājums.
pārjaut Jaut vēlreiz, no jauna.
Kas jauns? Jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
pārjautājums Jautājums par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
pretjautājums Jautājums, ko izsaka kā atbildi uz kādu jautājumu.
papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā). Jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju.
pārjautāt Jautāt par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
pārjautāt Jautāt vēlreiz, no jauna.
Stādīt jautājumu Jautāt, izvirzīt jautājumu.
jērāda Jēra vai jaunas aitas āda (parasti kažokāda).
dievmāte Jēzus Kristus māte jaunava Marija.
pārjūgt Jūgt vēlreiz, no jauna (piemēram, nomainot zirgu, ratus, ragavas).
pārjumt Jumt vēlreiz, no jauna.
Prīžu tiesības Jūras tiesību nozare, kas regulē jautājumus, kuri attiecas uz pretinieka (dažreiz arī uz neitrālu valstu) kuģu un kravas aizturēšanu un iznīcināšanu kara laikā.
advokāts Jurists, kas aizstāv vai pārstāv kādu personu tiesu lietās vai sniedz padomus juridiskos jautājumos.
juriskonsults Jurists, kas strādā iestādē, uzņēmumā, organizācijā par pastāvīgu konsultantu juridiskos jautājumos un aizstāv šīs iestādes, uzņēmuma, organizācijas likumīgās intereses.
pārsteigums Kā pēkšņa, neparasta apzināšanās, nojausma.
pārkabināt Kabināt vēlreiz, no jauna.
senči Kāda iepriekšēja laikposma dzīvnieki vai augi, to kopums, no kuriem ir attīstījušies jaunāka laikposma dzīvnieki vai augi.
traktējums Kāda jautājuma, problēmas, jēdziena, fakta aplūkojums, iztirzājums no noteikta viedokļa.
korespondents Kalpotājs, kas kārto sarakstīšanos iestādes vai uzņēmuma darba jautājumos.
pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna. Kaļot pārveidot citādu, par ko citu.
pārkaltēt Kaltēt vēlreiz, no jauna.
pārkapāt Kapāt vēlreiz, no jauna.
eiforija Kāpināts, jautrs noskaņojums.
titulsaraksts Kapitālieguldījumu plānā paredzēto jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātiem projektiem un tāmēm.
Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijā iebrukušu pretinieku, lai atjaunotu zaudēto stāvokli.
kantonists Karavīra dēls (Krievijā 19. gadsimta pirmajā pusē), kas jau kopš dzimšanas bija pakļauts kara resoram.
seržants Karavīru kategorija (Padomju Armijā), kurā ietilpst jaunākie seržanti, seržanti, vecākie seržanti, staršinas un praporsčiki.
valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
veckareivis Kareivis, kurš zināmu laiku jau ir nodienējis un kura apmācības pamatos ir pabeigtas.
izkārpīt Kārpot izjaukt.
sakārpīt Kārpot sajaukt, sabojāt, parasti pilnīgi.
pārkārst Kārst vēlreiz, no jauna.
pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
pārkārtāt Kārtāt vēlreiz, no jauna.
risināt Kārtot (kādu, parasti sarežģītu, jautājumu), veikt (kādu, parasti sarežģītu, uzdevumu).
pārkārtot Kārtot (priekšmetus, priekšmetu kopumu) vēlreiz, no jauna.
Pārlikt eksāmenu Kārtot eksāmenu vēlreiz, no jauna.
parkāst Kāst vēlreiz, no jauna.
uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem.
izkašņāt Kašņājot izjaukt. Kašņājot izbojāt, izraut.
izkāst Kāšot padarīt tīru, atbrīvot no cietas vielas piejaukumiem (šķidrumu, šķidru masu).
kalluss Kauta rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma vietā.
Sabiedriskās kāzas Kāzas, kuras jaunajam pārim rīko sabiedriskās organizācijas.
Sabiedriskās kāzas Kāzas, kuras rīko jaunajam pārim sabiedriskās organizācijas.
krāsot Klāt, piesūcināt, jaukt (ko) ar krāsu (3).
uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši, negaidīti nokļūt, ierasties (kādā vietā).
atraisīties Kļūt dzīvam, nepiespiestam (par sarunām, jautrību).
uzjautrināties Kļūt jautram.
sagulsnēties Kļūt tādam, kam ir, parasti ievērojams, nogulšņu piejaukums.
pieputēt Kļūt tādam, kurā ir iejaukušies, iesūkušies putekļi.
sadzīt Kļūt tādam, kurā, parasti pilnīgi, atjaunojas audi (par brūci, lūzumu).
pausties Kļūt uztveramam, arī nojaušamam (piemēram, par kādu informāciju).
pārkniedēt Kniedēt vēlreiz, no jauna.
pārkodināt Kodināt vēlreiz, no jauna.
Trotila ekvivalents Kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
Trotila ekvivalents Kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
linzīds Kokvilnas audums ar nelielu zīda piejaukumu.
Konfliktu komisija Komisija (iestādē, uzņēmumā), kas izšķir strīdus un domstarpības, parasti darba jautājumos.
Nepilngadīgo (arī mazgadīgo) lietu komisija Komisija, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar nepilngadīgajiem (mazgadīgajiem) likumpārkāpējiem.
komsorgs Komjaunatnes organizators - persona, ko iecēla Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības Centrālā Komiteja jaunatnes politiskā un kultūras masu darba organizēšanai un jaunu pirmorganizāciju izveidošanai skolās un darbavietās (līdz 1946. gadam). Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības pirmorganizācijas sapulces vēlēta un komitejas apstiprināts sekretārs (no 1946. gada).
skaņrade Komponista daiļrade, jaunrade.
saskatīt Konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast.
pārkonstruēt Konstruēt vēlreiz, no jauna. Konstruējot pārveidot citādu.
konferēt Kopīgi apspriest kādu (piemēram, administratīvu, politisku) jautājumu.
maisījums Kopums, kas sastāv no samaisītām, sajauktām vielām vai sīkiem priekšmetiem.
dubultkoris Koris, kas sadalīts divās daļās tā, ka katra no tām veido pilnu jaukto kori (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu.
papildkrāsas Krāsas, kas sajauktas veido balto krāsu.
tonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, materiālu, panākt, ka (kas) iegūst noteiktu nokrāsu.
ietonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
pārkrāsot Krāsot vēlreiz, no jauna.
pārkratīt Kratīt (ko) visu, viscaur. Kratīt (ko) vēlreiz, no jauna.
pārkraut Kraut vēlreiz, no jauna.
pūderkrēms Krēms ar pūdera piejaukumu.
kreoli Krievu un aleutu, indiāņu vai eskimosu jaukto laulību pēcnācēji Aļaskā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimta 2. pusei.
kāzuss Kriminālistikā - gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības. Darbība, kurai ir pārkāpuma, nozieguma pazīmes, bet kurā nav vainas elementa.
pārkristalizēt Kristalizēt vēlreiz, no jauna.
pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā). Kristības ceremonijā iegūt citu vārdu.
bezspārņi Kukaiņu apakškārta, kuras pārstāvjiem jau sākotnēji nav bijuši spārni. Šīs apakškārtas kukaiņi.
pārkulstīt Kulstīt vēlreiz, no jauna.
pārkult Kult vēlreiz, no jauna.
pārkultivēt Kultivēt (ar kultivatoru) vēlreiz, no jauna.
kumelēns Kumeļš (parasti jauns, mazs).
pārkūpināt Kūpināt (zivis, gaļas produktus) vēlreiz, no jauna.
Komjaunatnes starmetis Kustība, ko komjaunatne noorganizēja 1962. gadā, - padomju jauniešu plaša līdzdalība sabiedriskajā kontrolē.
skalināt Kustinot jaukt (parasti šķidrumu). Kustināt (trauku), lai jauktu (tajā), parasti šķidrumu.
sakust Kūstot savienoties, sajaukties.
pārkvalificēt Kvalificēt vēlreiz, no jauna. Kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
Darba rezerves Kvalificēta darbaspēka plānveidīgas sagatavošanas sistēma (PSRS), kas ietver jauniešu apmācību speciālās mācību iestādēs.
Darba rezerves Kvalificēta darbaspēka plānveidīgas sagatavošanas sistēma (PSRS), kas ietvēra jauniešu apmācību speciālās mācību iestādēs.
pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās.
holocēns Kvartāra perioda visjaunākais laika posms (no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām).
pārķemmēt Ķemmēt vēlreiz, no jauna.
plastika Ķermeņa formu, funkciju ķirurģisks atjaunojums vai uzlabojums.
pārķīlēt Ķīlēt vēlreiz, no jauna.
polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula.
šāvējgurķis Ķirbjaugu dzimtas augs ar gareniem augļiem, kas pēc nogatavošanās ar strauju kustību atdalās no kāta un samērā tālu izmet sēklas.
lufa Ķirbjaugu dzimtas augs ar lieliem, gurķiem līdzīgiem augļiem, no kuriem iegūst šķiedru. No šī auga augļiem iegūtā šķiedra.
pārlāpīt Labot vēlreiz, no jauna (priekšmetu).
Pie dienas Laikā, kad saule jau uzlēkusi.
pārlaitīt Laitīt vēlreiz, no jauna.
pārlakot Lakot vēlreiz, no jauna.
Aptaujas lapa Lapa ar jautājumiem kādu ziņu savākšanai.
Aptaujas lapa Lapa ar jautājumiem kādu ziņu savākšanai.
pielape Lapas plātnes izaugums, kas atrodas pie lapas pamata un sākumā aizsargā jaunās lapas.
biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā).
pārlāpīt Lāpīt vēlreiz, no jauna.
pārlasīt Lasīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
koblers Ledus dzēriens, ko pagatavo, tieši glāzē sajaucot, piemēram, vīnus, liķierus, augļus ar sasmalcinātu ledu.
lasījums Lekciju vai referātu cikls, kas veltīts (noteiktam) jautājumu lokam.
pārlemt Lemt vēlreiz, no jauna. Izlemt citādi.
pārlīdzināt Līdzināt vēlreiz, no jauna.
kompaunds Līdzstrāvas mašīna ar jauktu ierosmi.
līdzrunāt Līdztiesīgi runāt (piemēram, kādā jautājumā).
nozīmēt Liecināt (par ko), būt par (kā) pazīmi, ļaut nojaust (ko).
uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
ventilis Lieljaudas vai mazjaudas elektroniska ierīce vai nedalāma ierīču kopa, kura vada strāvu vienā virzienā un kurai ir divi stabili, pārslēdzami darba stāvokļi.
blūmings Lieljaudas velmē.
pārliet Liet (piemēram, metāla izstrādājumus) vēlreiz, no jauna. Lejot pārveidot par ko citu.
Liet laimes Liet izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī, lai iegūtu nejaušas formas veidojumu zīlēšanai (parasti Jaungada naktī).
prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība. Prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
Nu kā? Lieto, jautājot par kādas darbības, stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
kā Lieto, jautājot par kādu situāciju, faktu.
nē Lieto, lai apstiprinātu ar noliegumu izteiktā jautājuma saturu.
jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
nu Lieto, lai atsauktos kādam un vienlaikus izteiktu jautājumu.
varbūt Lieto, lai norādītu, ka jautājums, aicinājums u. tml. nav kategorisks.
vai Lieto, lai norādītu, ka teikumā vai kādā tā daļā ir izteikts jautājums.
Par maz Lieto, lai norādītu, ka vajadzīgs vēl kas (bez jau minētā).
tad Lieto, lai pastiprinātu jautājuma nozīmi.
nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu (parasti jautājuma teikumos).
Vai ne Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
Vai nu ne Lieto, lai pozitīvi atbildētu uz jautājumu.
Vai nu ne Lieto, lai pozitīvi atbildētu uz jautājumu.
jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
labi Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
pareizs Lieto, lai reizē ar jautājumu pieprasītu apstiprinājumu (savam izteikumam, rīcībai).
tas Lieto, lai uzsvērtu, ka kas ir jau zināms, pazīstams.
ekspertīze Lietpratēja veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), kurā nepieciešamas speciālas zināšanas un kuru izdara, lai dotu pamatotu lietpratēja atzinumu, arī padomu.
kompetence Lietpratība, plašas zināšanas, profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Speciālista darbības joma.
nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
kompetents Lietpratīgs, ar plašām zināšanām, profesionālu pieredzi, izpratni (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
lieta Lietvedībā - dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu.
vedības Līgavas vešana uz jaunā vīra mājām.
konvencija Līgums (starp uzņēmumiem, organizācijām, valstīm) par ražošanas, preču realizācijas u. tml. jautājumu noregulēšanu.
uzdot Likt atbildēt (uz jautājumu). Izvirzīt (jautājumu). Likt atrast (uzdevuma) atrisinājumu.
pārlikt Likt, veidot (piemēram, segumu) vēlreiz, no jauna.
piekritība Likumā paredzēts pieļaujamo darbību, veicamo pienākumu kopums (parasti tiesisku, pārvaldes jautājumu kārtošanā).
pārlīmēt Līmēt vēlreiz, no jauna. Pielīmēt citā vietā.
pārlipināt Lipināt vēlreiz, no jauna. Pielipināt citā vietā.
publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem. Šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā).
pārlocīt Locīt vēlreiz, no jauna.
pārlodēt Lodēt vēlreiz, no jauna.
Modālā loģika Loģikas sistēma, kas formalizē tādas attieksmes kā «nepieciešamība», «īstenība», «iespējamība», «nejaušība» un to negācijas.
abstrakcija Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes. Abstrahēšana.
motorvilcējs Lokomotīve, kuras dzinējs ir nelielas jaudas motors.
subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete, parasti kalpone. Aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu. Aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
reproduktorkomplekss Lopkopības celtņu komplekss, kas paredzēts jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
Ganāmpulka atražošana Lopu skaita un sastāva pastāvīga atjaunošana.
Ganāmpulka atražošana Lopu skaita un sastāva pastāvīga atjaunošana.
pārlozēt Lozēt vēlreiz, no jauna.
vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
karcinoma Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem. Vēzis.
aizaudzēt Ļaut vai panākt, ka (ievainojums) pārklājas ar jauniem audiem.
kaķisks Ļoti atjautīgs, ļoti izveicīgs (piemēram, par izturēšanos, kustībām).
izvandīt Ļoti izjaukt, izsvaidīt, arī izrakņāt (zemi).
laime Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši. Arī veiksme.
veiksme Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši. Laime (2).
mikrodzinējs Ļoti maza izmēra un ļoti mazas jaudas dzinējs.
Izjoņot caur smadzenēm Ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām). Ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
Izjoņot caur smadzenēm Ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām). Ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
Apgriezt visu ar kājām gaisā Ļoti sajaukt (ko meklējot).
Apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Ļoti sajaukt (ko meklējot).
Apgriezt apkārt (arī riņķī), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Ļoti sajaukt (ko meklējot).
Apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Ļoti sajaukt (ko meklējot).
Apgriezt visu ar kājām gaisā Ļoti sajaukt (ko meklējot). Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
draņķīgs Ļoti slikts, nejauks (parasti par priekšmetiem).
ģēnijs Ļoti talantīgs, ar izcilām jaunrades spējām apveltīts cilvēks.
heiristika Mācīšanas metode, kas veicina aktivitāti, atjautību.
pārmācīt Mācīt vēlreiz, no jauna. Apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
pārmagnetizēt Magnetizēt vēlreiz, no jauna. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iegūst citu magnetizācijas virzienu.
piesaukt Maģiskos priekšstatos - nosaucot (ko) vārdā, pieaicināt (to), arī iztaisīt (ko jaunu, nevēlamu).
Vērst (arī griezt) valodas (arī sarunu) uz citu pusi Mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
attīstīties Mainīties, veidojot jaunas formas. Sasniegt augstāku attīstības pakāpi (par sabiedrību, sabiedriskām parādībām). Pilnveidoties.
mistrs Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs. Mistrojums (2).
mistrojums Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs. Mistrs (2).
mičumačs Maisījums. Sajaukums.
pārmaisīt Maisīt (ko) visu, viscaur. Maisīt (ko) vēlreiz, no jauna.
mistrot Maisīt, jaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu).
kulināties Maisīties, jaukties, kulties (parasti par ko šķidru).
izmaisīt Maisot panākt, ka (vienmērīgi) sajaucas.
iemaisīt Maisot panākt, ka sajaucas. Maisot sagatavot.
piepūle Maksimāls jaudas palielinājums, arī patēriņš (ierīcei, iekārtai u. tml.).
krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai. Hibridizēt.
studija Mākslinieku grupa (piemēram, skatuves mākslā, kinomākslā), kam raksturīga jauna veida, parasti eksperimentāla, radošā darbība.
uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (parasti uz ceļa, takas).
pārmalt Malt vēlreiz, no jauna.
iemalt Maļot, arī griežot iejaukt. Maļot, arī griežot ieraut (kur iekšā).
ģist Manīt, jaust, noprast.
ost Manīt, uzzināt (ko). Arī jaust.
mikspikli Marinādē konservēti jaukti dārzeņi.
pārmarķēt Marķēt vēlreiz, no jauna. Marķēt (kādu kopumu) visu.
māšele Māsa (parasti jaunākā).
mīkla Masa, kas veidojas, sajaucoties kādai vielai ar šķidrumu.
mītiņš Masu sapulce, kas ir veltīta kādam aktuālam, parasti politiskam, jautājumam.
Ceļu frēze Mašīna grunts sasmalcināšanai un sajaukšanai ar saistmateriāliem (uz būvējamā ceļa).
viens Matemātikā - veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
Skaitļošanas matemātika Matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
Vaska krītiņi Materiāls zīmēšanai, kurā bez krīta un krāsas pigmenta piejaukts arī vasks.
Zieda (arī ziedu) nauda Mauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
samazgāt Mazgājot, mazgājoties pieļaut, būt par cēloni tam, ka (parasti ūdenī) rodas kādu vielu piejaukumi.
pārmazgāt Mazgāt vēlreiz, no jauna. Mazgāt (ko) visu. Ne sevišķi rūpīgi mazgāt (ko) visu.
tahoģenerators Mazjaudas elektroģenerators rotācijas frekvences mērīšanai.
paputināt Mazliet, daļēji izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu).
papostīt Mazliet, daļēji sabojāt, arī sajaukt.
pavīst Mazliet, daļēji zaudēt jaunības svaigumu, pievilcību (parasti par cilvēku, tā seju).
Bada maize Mazvērtīga maize (parasti ar dažādiem piejaukumiem).
Bada maize Mazvērtīga maize (parasti ar dažādiem piejaukumiem). Trūcīga barība, iztika.
pārmēbelēt Mēbelēt vēlreiz, no jauna.
reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patofizioloģiskās likumsakarības organisma terminālajos stāvokļos un izstrādā ārstēšanas metodes dzīvībai svarīgu orgānu un orgānu sistēmu darbības atjaunošanai.
psihiatrija Medicīnas nozare, kas pētī psihiskas slimības, to cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi, kā arī risina jautājumus par palīdzības organizēšanu psihiski slimajiem.
Lapu medus Medus, kurā ir medus rasas piejaukums.
apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem).
konglomerācija Mehāniska, nejauša (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienošana, savienošana.
Mehāniskais zīmulis Mehāniski izbīdāms grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis ietvarā.
konglomerāts Mehānisks, nejaušs (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienojums, savienojums.
Kārtējais remonts Mehānismu nolietoto sīko elementu atjaunošana vai nomainīšana.
Kārtējais remonts Mehānismu nolietoto sīko elementu atjaunošana vai nomainīšana.
pusaudze Meitene pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1).
krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2).
uzrakņāt Meklējot (piemēram, starp citiem priekšmetiem, arī dokumentiem, rakstiem u. tml.), parasti nejauši, negaidīti, atrast (ko).
izvandīt Meklējot izjaukt, izsvaidīt.
Griezt apkārt (visas malas) Meklējot jaukt (visu). Sīki pārmeklēt.
Griezt apkārt visas malas Meklējot jaukt visu. Sīki pārmeklēt.
Vandīt (biežāk griezt) apkārt visas malas Meklējot jaukt visu. Sīki pārmeklēt.
Griezt (retāk vandīt) apkārt visas malas Meklējot jaukt visu. Sīki pārmeklēt.
uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos). Sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
rakties Meklēt ko starp citiem priekšmetiem, sajaucot tos, radot nekārtību.
pārmelnināt Melnināt vēlreiz, no jauna.
vatmetrs Mēraparāts elektriskās jaudas mērīšanai.
pārmērcēt Mērcēt vēlreiz, no jauna.
pārmērīt Mērīt vēlreiz, no jauna.
lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (ko) savā garīgajā darbībā, jaunradē, arī valodā.
voltampērs Mērvienība maiņstrāvas pilnas jaudas mērīšanai.
bels Mērvienība, ar ko mērī enerģiju vai jaudu attiecības (elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā).
Kaļķainā kūdra Mēslojums - ar kaļķiem sajaukta kūdra.
papildmetiens Metiens (iespieddarba izdevumam), ko laiž klajā papildus jau izlaistajam metienam.
pārmetināt Metināt (piemēram, karsējot) vēlreiz, no jauna. Piemetināt citā vietā.
smalctīre Meža kopšanas cirte jaunaudžu (skujkoku līdz 20 gadiem, lapkoku līdz 10 gadiem) sastāva izveidošanai.
meženis Mežā vai mežam pieguļošā platībā savvaļā izaudzis koks, kas izmantojams par stādāmo materiālu meža atjaunošanai.
pārmīcīt Mīcīt (kādu masu) visu, viscaur. Mīcīt (kādu masu) vēlreiz, no jauna.
Civilā aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
Civila aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
atminējums Mīklas daļa - atbilde uz jautājumu, mīklas uzdevuma atrisinājums.
fajanss Minerālu masa, ko gatavo no īpašām māla šķirnēm ar ģipša un citu vielu piejaukumu un izmanto keramikā.
pārmīnēt Mīnēt vēlreiz, no jauna.
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
pārmīņāt Mīņāt (ko) visu, viscaur. Mīņāt (ko) vēlreiz, no jauna.
pārmīstīt Mīstīt vēlreiz, no jauna.
meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā), kas parasti ir saistīta ar kādu parādību dabā.
spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura spīd un maldina, vilina cilvēkus. Arī ragana.
pārmontēt Montēt vēlreiz, no jauna.
Bālais zēns Morāli skaidra, bet dzīvē nevarīga jaunieša tēls pirmspadomju literatūrā.
palīgmotors Motors, ko izmanto kādas palīgkustības radīšanai, palīgiekar tas, palīgietaises darbināšanai, galvenā motora iedarbināšanai, motoru kopuma jaudas palielināšanai.
Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
pārmūrēt Mūrēt vēlreiz, no jauna.
pārrunas Mutvārdu aģitācijā un propagandā - samērā īss stāstījums par kādu aktuālu jautājumu.
politpārruna Mutvārdu aģitācijas forma - pārruna par aktuāliem politiskiem jautājumiem. Politiskā pārruna.
Politiskā pārruna Mutvārdu aģitācijas forma - pārruna par aktuāliem politiskiem jautājumiem. Politpārruna.
politinformācija Mutvārdu propagandā un aģitācijā - aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana: attiecīgā nodarbība: politiskā informācija.
Politiskā informācija Mutvārdu propagandā un aģitācijā - aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana. Attiecīgā nodarbība. Politinformācija.
koncertlekcija Mūzikas jautājumiem veltīta lekcija, kas parasti ir apvienota ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
Kāzu nakts Nakts pēc laulībām. Nakts, kurā jaunais pāris pirmo reizi guļ kopā.
Kāzu nakts Nakts pēc laulībām. Nakts, kurā jaunais pāris pirmo reizi guļ kopā.
Zieda (arī ziedu) nauda Nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
instinkts Neapzināta tieksme. Nojauta.
tirdīt Neatlaidīgi, vairākkārt (kādam ko) jautāt. Mocīt (kādu) ar nepatīkamiem jautājumiem.
Atklāts jautājums Neatrisināts, neizlemts jautājums.
Atklāts jautājums Neatrisināts, neizlemts jautājums.
drastisks Nebēdīgs, jautrs, pārgalvīgs, arī draiskulīgs.
guaša Necaurspīdīga, blāva krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentus šķīdinot ūdenī, kuram piejaukta augu līme un baltā krāsa.
laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam kādu apstākļu, nejaušības dēļ. Beigties bez nepatīkamām sekām.
Iesisties (arī iešauties) vidū (arī starpā) Negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.), arī strauji iejaukties sarunā, runā.
gadījums Negaidīts, nejaušs notikums. Arī nejaušība.
mērkaķis Neglīts, arī nejauks cilvēks.
mulati Negroīdās rases (parasti nēģeru) un eiropeīdu jaukta grupa (galvenokārt Amerikā).
neitralitāte Neiejaukšanās citu cilvēku (parasti pretrunīgās, strīdīgās) attiecībās.
aizķert Neilgi pakavēties (pie jautājuma), pavirši iztirzāt (tematu).
aizskart Neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma vai temata, runājot vai rakstot).
pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt (parasti vielu, masu). Pamaisīt.
pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu).
pajaut Neilgu laiku, mazliet jaut.
papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (piemēram, zinātnes jautājumu).
palustēties Neilgu laiku, mazliet priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (piemēram, jautājumu, uzdevumu).
pamēroties Neilgu laiku, mazliet sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā).
pakulstīties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties (ar ūdeni), jaukties (pa ūdeni).
pakulties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties, jaukties (piemēram, pa ūdeni).
pajaukt Neilgu laiku, mazliet traucēt (piemēram, pasākumu, norisi). Arī izjaukt.
pajautrināt Neilgu laiku, mazliet uzjautrināt.
pajautrināties Neilgu laiku, mazliet uzjautrināties.
Negribēt (ne) dzirdēt Neinteresēties par ko. Arī nevēlēties iejaukties.
Negribēt (ne) dzirdēt Neinteresēties par ko. Arī nevēlēties iejaukties.
Negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Neinteresēties par ko. Arī nevēlēties iejaukties.
mulss Neizteikts, neskaidri jaušams (parasti par emocionālu stāvokli).
nejaucēns Nejauks cilvēks vai dzīvnieks.
nejaucenis Nejauks cilvēks vai dzīvnieks. Nejaucēns.
nejaucība Nejauks notikums, gadījums. Nejauka, negodīga rīcība.
fluktuācija Nejauša (kāda lieluma) novirze no vidējās vērtības.
pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
strandēt Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi).
aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās). Nolaistīt. Nesot ūdeni, aplaisīt drēbes.
atdurties Nejauši atrast, ieraudzīt (ko svarīgu). Uzdurties.
pagadīties Nejauši būt, atrasties (kur).
Pagadīties ceļā Nejauši būt, atrasties priekšā kādam, kas pārvietojas.
Pagadīties pie rokas (arī pa rokai) Nejauši būt, atrasties tuvumā.
pagadīties Nejauši būt, notikt, gadīties.
iekulties Nejauši iekļūt, iemaldīties (kur iekšā).
izgrūst Nejauši izstāstīt, izpļāpāt (par ko).
iekulties Nejauši nonākt (nevēlamā stāvoklī).
ieskriet Nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
iegadīties Nejauši nonākt, parādīties (kur).
krunka Nejauši radusies kroka, negludums (piemēram, apģērbā, apavos).
uzdurties Nejauši saskarties (ar ko) - piemēram, par darbarīkiem darba procesā.
sagadīties Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt, atrasties (kur).
aizgriezties Nejauši tikt iegrieztam (tālāk, nekā gribēts).
uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
Uziet (retāk uznākt) (kam) virsū Nejauši, negaidīti ieraudzīt, atrast, sastapt.
atrast Nejauši, negaidīti ieraudzīt, uziet (ko cita pazaudētu vai noslēptu).
uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (pie kādas vietas, celtnes u. tml., arī uz kādas vietas).
neviļus Nejauši, negribēti.
sadurties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
sagrūsties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
saskrieties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
negadījums Nejaušs notikums, kas, piemēram, apdraud (kāda) veselību, dzīvību, rada materiālus zaudējumus. Arī nelaimes gadījums.
gadījums Nejaušs, nepastāvīgs, neregulārs.
okazionāls Nejaušs.
midzenis Nekārtīga, sajaukta, arī netīra telpa, vieta.
juceklis Nekārtīgs (piemēram, dažādu priekšmetu) apvienojums, sajaukums.
Iebāzt degunu Nekautrīgi iejaukties citu darīšanās.
Bāzt degunu Nekautrīgi jaukties citu darīšanās.
Bāzt degunu Nekautrīgi jaukties citu darīšanās.
spīļsavienojums Nekustīgs, izjaucams savienojums, kuru nodrošina berzes spēki vai saskarvirsmu formu mijiedarbība un kurā aptverošā šķeltā detaļa tiek savilkta.
nukleuss Neliela bišu saime ar jaunu bišu māti.
pirmģenerators Nelielas jaudas pašierosmes radiolrekvences elektrisko svārstību ģenerators, kas pārveido nemainīgas frekvences un amplitūdas svārstības.
Turēties pie lietas Nenovirzīties no jautājuma, temata.
Turēties pie lietas Nenovirzīties no jautājuma, temata.
brīnišķīgs Neparasti skaists, jauks. Tāds, kas ļoti valdzina, sajūsmina.
brīnumaini Neparasti un ļoti skaisti, jauki.
Katram gadījumam Neparedzētam, nejaušam gadījumam.
Nostāties malā Nepiedalīties, arī neiejaukties (kur).
Stāvēt malā (arī nomaļus) Nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
ierūsēt Nepieņemt, neatzīt jauno, censties saglabāt novecojušo. Būt kūtram, neaktīvam.
puika Nepieredzējis, arī nenopietns jaunietis.
skuķe Nepieredzējusi, arī nenopietna jauniete.
skuķis Nepieredzējusi, arī nenopietna jauniete.
pusjauda Nepilna jauda, parasti aptuvena puse no maksimālās jaudas.
puisietis Neprecējies (parasti jauns) vīrietis.
puisis Neprecējies (parasti jauns) vīrietis.
jaunkundze Neprecējusies (parasti jauna) sieviete.
ēverģēlība Nerātnība, draiskulība (parasti ar noslieci uz humoru, jautrību).
miegs Nervu sistēmas diennakts ritma izraisīts organisma stāvoklis, kurā intensīvi atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves un kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos.
jaust Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu). Nojaust.
atēna Neskaidrs atspoguļojums. Tikko jaušama ēna.
nesapratne Nespēja saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi. Vajadzīgās izpratnes trūkums (kādā jautājumā).
mājiens Netieši izteikta doma. Izteikums, kas liek (kādam) noprast, nojaust (ko).
Likt mierā (arī mieru) Netraucēt ar savu rīcību, nejaukties kāda dzīvē.
Likt mierā (arī mieru) Netraucēt ar savu rīcību, nejaukties kāda dzīvē.
atbraucīties Neviļus, nejauši tikt atbraucītam.
atgriezties Neviļus, nejauši tikt atgrieztam.
atgrūsties Neviļus, nejauši tikt atgrūstam vaļā.
atlauzties Neviļus, nejauši tikt atlauztam.
dīglis No apaugļotas olšūnas izveidojusies sēklas daļa, kurā ir jaunā auga orgānu aizmetņi. Embrijs (2).
puspriedēklis No apstākļa vārda vai lietvārda locījuma, ko izmanto jaunu vārdu (parasti salikteņu) darināšanai (piemēram, pret, starp, iekš).
reproducēt No jauna atveidot apziņā, aktualizēt psihē (ko atmiņā fiksētu).
atzaļot No jauna sazaļot. Atzelt.
atzelt No jauna sazelt.
atziedēt No jauna uzziedēt.
vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās savas saknes, bet īsto lapu vietā vēl ir dīgļlapas.
sējenis No sēklas bez pārstādīšanas izaudzēts jauns augs.
vēršacs No vienas puses apcepta, nesajaukta ola.
Meža resursu atražošana Nocirstā meža ataudzēšana un jaunu apmežojamo platību radīšana.
Meža resursu atražošana Nocirstā meža ataudzēšana un jaunu apmežojamo platību radīšana.
kantoris Nodaļa (piemēram, rūpnīcā, iestādē), kas nodarbojas ar administratīviem, lietvedības u. tml. jautājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
pārformēt Noformēt vēlreiz, no jauna (piemēram, līgumu).
nogāzt Nojaukt (piemēram, celtni), parasti sagāžot, sagraujot.
novākt Nojaukt, izjaukt un noņemt, novirzīt nost.
sadzirdēt Nojaust, noprast (piemēram, daiļdarbā).
saklausīt Nojaust, noprast (piemēram, daiļdarbā).
dzirdēt Nojaust, noprast.
noģist Nojaust, noprast.
nomanīt Nojaust, noprast.
saredzēt Nojaust, noprast.
samanīt Nojaust, noprast. Arī saprast, apzināties.
uzģist Nojaust, noprast. Arī saprast.
matīt Nojaust.
noskārst Nojaust.
sajust Nojaust.
atjausma Nojauta, apjausma.
Sestais prāts Nojauta, intuīcija.
Sestais prāts Nojauta, intuīcija.
intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstās uz neapzinātu pieredzi.
noģidums Nojauta, nojausma.
noģieda Nojauta, nojausma.
jausma Nojauta.
maņa Nojauta.
nojauda Nojauta.
nojausma Nojauta.
sajutums Nojauta.
novaicāt Nojautāt.
atrisināt Nokārtot (sarežģītu jautājumu), veikt (sarežģītu uzdevumu).
pakļūt Nokļūt, nonākt zem (kā), arī (kam) apakšā, parasti nejauši, negribēti.
pārlasīt Nolasīt, novākt (kādu, parasti ar kartupeļiem apstādītu, platību) vēlreiz, no jauna.
Ar grūtu (arī ar smagu) sirdi Nomāktā, bēdīgā garastāvoklī. Arī nelabprāt, nojaušot ko ļaunu.
Ar smagu (arī ar grūtu) sirdi Nomāktā, bēdīgā garastāvoklī. Arī nelabprāt, nojaušot ko ļaunu.
ģenitīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: kā?
datīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: kam?
akuzatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: ko?
lokatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: kur?
instrumentālis Nomenu un pronomenu locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: ar ko?
nominatīvs Nomenu un pronomenu locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: kas?
Laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Nonākot jaunā, parasti sabiedriskā, vidē, cieši iekļauties tajā.
iekļūt Nonākt, parasti nejauši, arī gadīties (kādā vietā, apstākļos).
aiziet Nonākt, pārcelties (jaunā vietā, jaunos dzīves apstākļos).
kurš Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, daļu, par ko izteikts jautājums.
kas Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums.
par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums.
kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums.
šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu, arī jau minētu īpašību, pazīmi.
bez Norāda uz apstiprinājumu, apgalvojumu (parasti jautājuma teikumos).
uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu, sastapšanos (ar kādu), pietuvošanās (kādam).
uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, negaidītu (kā), parasti vajadzīga, vēlama, ieraudzīšanu, atrašanu.
kurš Norāda uz dzīvu būtni (no noteiktas grupas, daudzuma), par ko izteikts jautājums.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu, par ko izteikts jautājums.
kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums.
kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums. Kāpēc (1).
kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums. Kāpēc (1).
kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības cēloni, par ko izteikts jautājums. Kāpēc.
kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, par ko izteikts jautājums.
kad Norāda UZ nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku, par ko izteikts jautājums.
kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums.
kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums. Kādēļ (1).
kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums. Kādēļ (1).
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība un par kuru izteikts jautājums.
kurp Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, uz kuru kas virzās un par kuru izteikts jautājums.
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kurš Norāda uz noteiktu (atsevišķas dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmi (starp līdzīgām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, norisēm), par ko izteikts jautājums.
ar Norāda uz pastāvīgu, arī nejaušu vai īslaicīgu pazīmi.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) ir jau ieradies, atnācis (kur) pirms kāda cita, kā cita; norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atbraukts, atvirzīts (kur) pirms kā cita.
pēc Norāda uz to, ko vēlas sasniegt, iegūt, panākt (jautājot, lūkojoties, tiecoties u. tml.).
pretī Norāda, ka (kas) jau iepriekš tiek virzīts, virzās uz ko. Norāda, ka darbība aktīvi tiek vērsta uz noteiktu objektu, arī mērķi.
sa- Norāda, ka (kas) savienojas, sasaistās, arī savirzās tuvu kopā, arī sajaucas kopā ar ko.
vairs Norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija. Arī tagad.
atpakaļ Norāda, ka priekšmets atgriežas pie iepriekšējā lietotāja, īpašnieka, ka atjaunojas agrākais stāvoklis, attiecības u. tml.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu.
neo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu.
remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvnieks ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts, izveidots no jauna, pirmoreiz.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns, ka tam ir neliels vecums.
inženier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tehnisku jautājumu risināšanu, inženieru praktisko darbību, parasti celtniecībā.
Slapjš aiz ausīm Norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
izdibināt Noskaidrot, uzzināt (ko), izjautājot, savācot ziņas, novērojot u. tml. Arī izzināt.
pārskaitīt Noskaitīt no galvas vēlreiz, no jauna (tekstu).
pārskaņot Noskaņot vēlreiz, no jauna (piemēram, iekārtu, ierīci, tās detaļu).
just Noskārst, nojaust.
pārspraust Nospraust vēlreiz, no jauna (piemēram, ceļu, robežu).
nostāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko), noteikta attieksme (pret ko). Viedoklis (kādā jautājumā), kas nosaka rīcību, izturēšanos.
spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo (ar sabiedriskiem vai ekonomiskiem mērķiem nesaistītu vai netieši saistītu) rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
sanēt Novēršot piesārņojumu, atjaunojot u. tml., uzlabot (teritoriju, vidi).
sēt Novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (kā) sēklas; novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (sēklas), lai veidotos jauni augi.
robežnozare Nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm.
teorēma Nozīmīgs matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
pārnumurēt Numurēt vēlreiz, no jauna.
pārņemt Ņemt vēlreiz, no jauna, pārliekot otrā rokā, satverot citā vietā u. tml.
rajonēt Oficiāli noteikt (jaunu šķirņu vai hibrīdu) audzēšanas rajonus (pēc šķirņu izmēģināšanas rezultātiem)
memorands Oficiāls iesniegums (piemēram, valdībai) ar kāda jautājuma izklāstu.
notifikācija Oficiāls vienas valsts paziņojums citai valstij (par kādu starptautisku jautājumu).
Komiskā opera Opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
nogulas Organisko un neorganisko vielu sakopojums, kas rodas fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu rezultātā un parasti ir ģeoloģiski jauns veidojums.
regress Organisma uzbūves vienkāršošanās, kad tie evolūcijā pielāgojas jauniem dzīves apstākļiem.
vecāki Organismi, kas rada, ir radījuši jaunus organismus.
pārorganizēt Organizēt vēlreiz, no jauna. Organizējot pārveidot citādu, par ko citu.
pārrunas Organizēta savstarpēja domu apmaiņa (par noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
dezorganizācija Organizētības trūkums. Kārtības jaukšana, disciplīnas neievērošana. Nesaskaņotība, sajukums.
vaniļa Orhideju dzimtas kāpelētājaugs, kura augļiem fermentējoties veidojas vanilīns.
Pa otram lāgam (arī pa otri lāgi) Otrreiz. No jauna.
liesināt Padarīt (ko, piemēram, mālus) liesāku, piejaucot parasti smiltis.
Izcirst (arī pavērt) logu Padarīt (ko) tuvāku, pieejamāku. Radīt jaunas iespējas.
Pavērt (arī izcirst) logu Padarīt (ko) tuvāku, pieejamāku. Radīt jaunas iespējas.
saasināt Padarīt aktuālu, arī būtisku (problēmu, jautājumu, prasības u. tml.).
papildināt Padarīt ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāku (piemēram, stāstījumu, dokumentu), pievienojot (tam) jaunu daļu. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, stāstījums, dokuments) kļūst ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāks, ka (tas) tiek paplašināts.
Likt uz spēles Padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
Likt uz spēles Padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
attālināt Padarīt atšķirīgu, ar citādām, jaunām īpašībām.
sabojāt Padarīt grūtu, smagu (piemēram, dzīvi), izjaukt (piemēram, pasākumu, ieceri).
izjaukt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Sajaukt.
izbojāt Padarīt sliktu (piemēram, garastāvokli, attiecības). Arī izjaukt.
konsultācija Padoms, paskaidrojums (ko sniedz speciālists kādā jautājumā). Padoma, paskaidrojuma došana.
pataisīt Pagatavot (ko), sajaucot (ar ko) kopā.
uzjautāt Pajautāt (kādam ko).
uzprasīt Pajautāt (kādam ko).
uztaujāt Pajautāt (kādam ko).
apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās). Paklausīties, ko saka citi.
paprasīt Pajautāt.
pataujāt Pajautāt.
pavaicāt Pajautāt.
pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz, no jauna, pārdomāt (piemēram, atmiņas, kādu informāciju).
rāze Paklājaugi, ko izmanto kapa kopiņas, kapa vietas apzaļumošanai.
pārpakot Pakot vēlreiz, no jauna.
kāpināt Palielināt (kā, parasti ražošanas procesa, ātrumu, jaudu, apjomu). Panākt, ka (parasti ražošanas procesam) palielinās ātrums, jauda, apjoms.
izdzīvot Palikt dzīvam, saglabāties, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
atlikt Palikt pāri (ko veikt pēc tam, kad pārējais jau padarīts).
Riņķī (un) apkārt Pamatīgi, sīki (izjautāt, izstāstīt u. tml.).
izmēģināt Pamēģināt (darīt, parasti ko jaunu).
likt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
Likt saprast Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka kāds var ko iedomāties, nojaust.
uzjautrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst jautrs.
sajautrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, jautrs.
papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, teorija, zinātnes nozare) bagātinās ar jaunām atziņām, atklājumiem.
papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, ainavā) ir nozīmīgs, arī jauns elements.
samierināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem cilvēkiem) izbeidzas nesaskaņas, strīds, atjaunojas mierīgas, draudzīgas attiecības.
uzkrāt Panākt, būt par cēloni, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki).
ieaudzēt Panākt, ka (augi) ieaug jaunā, arī neparastā vietā.
ieviest Panākt, ka (kādu jauninājumu) sāk plaši lietot (kādā nozarē).
piedot Panākt, ka (kam) rodas (jauna īpašība, pazīme).
nodot Panākt, ka (piemēram, iestāde, amatpersona) uzņemas (kāda jautājuma izpēti, izlemšanu).
atjaunināt Panākt, ka izveidojas atkal, no jauna (apziņā, atmiņā).
atjaunot Panākt, ka izveidojas atkal, no jauna (apziņā, atmiņā).
atjaunot Panākt, ka izveidojas, rodas atkal, no jauna (piemēram, fizioloģisks stāvoklis).
veidot Panākt, ka rodas (jaunas šķirnes, noteiktām prasībām atbilstošs, piemēram, dzīvnieku, kopums).
izveidot Panākt, ka rodas (jaunas šķirnes, sugas).
radīt Panākt, ka veidojas kas jauns (parasti derīgs praktiskai lietošanai, izmantošanai).
komplementārkrāsas Papildkrāsas - krāsas, kas, spektrāli sajauktas, dod balto krāsu.
konsultācija Papildu nodarbība (izglītības un kvalifikācijas celšanas sistēmā), kurā audzēkņiem tiek sniegta metodiska palīdzība, noskaidroti kādi jautājumi.
dīgt Parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu).
izdīgt Parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu).
sadīgt Parādīties virs zemes (par vairākiem, daudziem asniem, arī jauniem augiem). Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi asni, arī jauni augi (par lauku, tīrumu u. tml.).
jaunākais Pārākā pakāpe --> jauns (1). Tāds, kam nav tik liels vecums (kā kādam citam). Pretstats: vecākais.
vecākais Pārākā pakāpe --> vecs (1). Tāds, kam ir lielāks vecums (nekā kādam citam). Pretstats: jaunākais.
priecīgs Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību.
eņģelis Pārdabiska būtne, dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa veids.
apstāties Pārdomājot vai pārrunājot pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.).
Gaišas acis Pareiza izpratne, pieeja (kādā jautājumā).
cits Pārējie. Daži no pārējiem. Tie, kas ir bez jau minētā.
dīgt Pāriet no miera stāvokļa aktīvā darbībā, kuras rezultātā veidojas jauns augs (par sēklām).
pārlāpstot Pārjaukt ar lāpstu (piemēram, kaudzi, kopumu).
pārprasīt Pārjautāt.
pārtaujāt Pārjautāt.
aizaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos). _imperf._ Augt ciet.
saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos). Pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām).
Zvaigžņu slimība Pārliecīga savu nopelnu, spēju novērtēšana, iedomība, kas raksturīga dažiem, parasti jauniem, kādā nozarē strauji panākumus guvušiem cilvēkiem.
paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
Pagriezt (arī pavērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi Pārmainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
nogriezt Pārmainīt un pievērst (citam tematam, jautājumam, piemēram, runu).
rācija Pārnēsājama mazjaudas radioiekārta.
apsēst Pārņemt savā varā. Uzmākties (par neveiksmēm, nelaimēm u. tml.). Neatlaidīgi nodarbināt (par domām, jautājumiem u. tml.).
atkārtot Pārņemt, aizgūt (ko), neradot nekā jauna. Atdarināt (kādu) - parasti radošā darbā.
krustot Pārot (dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai. Hibridizēt.
debates Pārrunas, domu apmaiņa par kādu jautājumu sanāksmē.
pārspriest Pārrunāt, arī apsvērt (kādu jautājumu, faktu u. tml.).
konsultēties Pārrunāt, noskaidrot kādu jautājumu (ar speciālistu). Saņemt padomu, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
pārpiķēt Pārstādīt (jaunus dēstus), lai (tos) izaudzētu līdz iestādīšanai dobē, laukā u. tml.
reģenerēt Pārstrādājot atjaunot (piemēram, izmantotai vielai, ierīcei) sākotnējo ķīmisko sastāvu un fizikālās īpašības, padarot (to) derīgu turpmākai izmantošanai.
Partijas iekšējā opozīcija Partijas biedru grupa (grupējums), kas kādos principiālos jautājumos vēršas pret partijas un tās vadošo orgānu politiku.
Partijas iekšējā opozīcija Partijas biedru grupa (grupējums), kas kādos principiālos jautājumos vēršas pret partijas un tās vadošo orgānu politiku.
Dabiskā (arī īstā) tēja Pārtikas produkts, kas iegūts no tējaskrūma jauno dzinumu lapām. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
pūsties Pārtraukt darboties, arī atrasties miera stāvoklī, lai atjaunotu spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
modināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā).
atmodināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvību (dabā).
pačalot Parunāties, patērzēt daudziem reizē. Ātri, jautri parunāt, arī papļāpāt.
rekonstruēt Pārveidot (ko, piemēram, celtni, iekārtu) pēc jauniem principiem.
modernizēt Pārveidot, pilnveidot, arī atjaunot atbilstoši kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei.
nokļūt Pārvietoties, tikt pārvietotam un sākt (kādā vietā), parasti nejauši, kādu apstākļu ietekmē, dzīvot, strādāt u. tml.
avantūra Pasākums, darbība, kuras rezultāti atkarīgi no nejaušības (nevis no attīstības likumsakarībām).
sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
sapulce Pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus. Šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadoša orgāna funkcijas.
laimesspēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības.
Laimes spēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības. Laimesspēle (2).
Laimes spēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības. Laimesspēle (2).
ciltsdarbs Pasākumu kopums mājdzīvnieku šķirņu uzlabošanai un jaunu, ražīgāku šķirņu un ganāmpulku izveidošanai.
selekcija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir iegūt jaunus cilvēkam vajadzīgus organismus vai uzlabot esošo organismu īpašības.
ievadīt Paskaidrojot, sniedzot norādījumus, iepazīstināt (ar ko jaunu). Iepazīstinot (ar jauniem apstākļiem), iesaistīt (piemēram, kādā kolektīvā, sabiedrībā).
atražošana Pastāvīga atjaunošana, atkārtošana ražošanas procesā.
atražot Pastāvīgi atjaunot, atkārtot (ko) ražošanas procesā.
atražot Pastāvīgi atjaunot, atkārtot ražošanas procesu.
nu Pastiprina jautājamās partikulas, jautājamā vietniekvārda vai jautājamā apstākļa vārda nozīmi.
ābece Paši pirmsākumi, pamati kādā nozarē vai kādā atsevišķā jautājumā.
atbildēt Pateikt, pasacīt (ko) pēc uzdota jautājuma, uzrunas.
uzbilst Pateikt, pasacīt, parasti īsi. Arī pajautāt.
atpūta Patīkama brīvā laika pavadīšana, spēku atjaunošana, darot ko atšķirīgu no ikdienas darba un pienākumiem.
strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
izdzīvoties Pavadīt laiku tā, kā patīk, brīvi, bezrūpīgi, jautri.
jaukums Paveikta darbība, rezultāts --> jaukt (2). Dažādu sastāvdaļu maisījums.
pētījums Paveikta darbība, rezultāts --> pētīt (1). Darbs (piemēram, monogrāfija, raksts, referāts), kurā atspoguļota vispusīga, parasti jauna, informācija, kas iegūta, vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml.
piejaukums Paveikta darbība, rezultāts --> piejaukt (1). Tas, kas ir piejaukts (kā pamatsastāvam). Arī piemaisījums.
sajaukums Paveikta darbība, rezultāts --> sajaukt (2). Maisījums.
taujājums Paveikta darbība, rezultāts --> taujāt. Arī jautājums.
uzjautrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzjautrināt.
Rokas nost! Pavēle, arī kategoriska prasība neiejaukties (kā) lietās. Pavēle, arī kategoriska prasība atstāt (ko) mierā.
kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa, kas pārzina noteiktus jautājumus.
vēsma Pazīme, parasti jauna (piemēram, parādībai, norisei), kas ir samērā vāji izteikta.
piekārtot Pēc noteiktām kārtulām pievienot (kam jaunu vienību, sastāvdaļu u. tml.).
izvest Pēc noteiktiem likumiem, kārtulām izveidot jaunu (parasti matemātisku) sakarību no dotajām sakarībām.
vivipārija Pēcnācēju radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
didaktika Pedagoģijas sastāvdaļa, kas aptver mācību teorijas jautājumus, pamato un atklāj mācību saturu, metodes, organizatoriskās formas.
atklāsme Pēkšņa domas noskaidrošanās, nezināmā, pilnīgi jaunā un būtiskā apzināšanās, atklāšana.
izperēt Perējot panākt, ka (olā) pilnīgi attīstās jaunais organisms.
komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai iepriekš izstrādāt kādu jautājumu.
rast Pētījumu, meklējumu gaitā gūt (ko jaunu, arī vēlamu, vajadzīgu).
Smīnēt ūsās Pie sevis, tik tikko redzami, jaušami smīnēt.
piemājināt Piejaucēt.
panhromatizēt Piejaucot emulsijai attiecīgas vielas, paaugstināt (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgumu pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem.
odorizēt Piejaukt (gāzei) odorantu.
pievienot Piejaukt, piebērt u. tml. (pie kā, kam klāt).
pielikt Piejaukt, piebērt u. tml. klāt (piemēram, kādu vielu). Pievienot (3).
piesārņot Piejaukt, pievienot (kam ko nevajadzīgu, kaitīgu), parasti cilvēka garīgajā darbībā, tās izpausmē.
jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
senjorita Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot jaunu (parasti neprecētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
kompetence Piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Pilnvaru kopums (piemēram, iestādei, tās vadītājam).
pārlādēt Pielādēt (šaujamieroci) vēlreiz, no jauna.
aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīvēs apstākļiem, jaunai videi. Iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par cilvēku).
piesārņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, videi, apkārtnei) tiek piejaukts (kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs).
atšalkt Pienākt, iestāties no jauna (par parādībām dabā vai sabiedrības dzīve).
iedzīvoties Pierast (pie jauniem apstākļiem), arī aklimatizēties - par dzīvniekiem.
iedzīvoties Pierast un sākt justies labi, ērti (jaunā vietā, jaunos apstākļos u. tml.).
nokrāsot Piesūcinot, arī sajaucot ar noteiktu krāsu, krāsvielu, panākt, ka (kas) iegūst šādu krāsu.
aizvirzīties Pievērsties (kādam jautājumam, tematam u. tml.) - par domām, sarunām.
virzīties Pievērsties (noteiktam tematam, jautājumam) - piemēram, par sarunu.
papildināt Pievienot (kā sastāvam, kopumam) jaunu, atšķirīgu komponentu. Kļūt, arī būt par jaunu, atšķirīgu komponentu (kā sastāvā, kopumā).
likt Pievienot, jaukt, bērt klāt (kādu vielu).
Nākt klāt Pievienoties (kam jau esošam). Papildināt (ko jau esošu).
izrisināt Pilnīgi atrisināt (piemēram, jautājumu, uzdevumu).
izpostīt Pilnīgi izjaukt, pārvērst (parasti ko ierastu, iedibinātu).
pamodināt Pilnīgi pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā), atmodināt (2).
uzmodināt Pilnīgi pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā). Pamodināt (2). Atmodināt (2).
izšķīst Pilnīgi sajaukties (cietas vai gāzveida vielas) šķīdinātājā
sasniegt Pilnveidojot savas spējas, zināšanas u. tml., iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
reintegrācija Pilsonības atjaunošana personai, kura to ir zaudējusi.
raudzības Pirmais apciemojums pie jaundzimušā un mātes sveikšana sakarā ar bērna piedzimšanu.
pirmrekords Pirmais augstākais rezultāts (jaunā disciplīnā vai jaunā sporta veidā).
Medus mēnesis Pirmais mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē.
Medus mēnesis Pirmais mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē.
iesākums Pirmie paveiktie, jau redzamie priekšdarbi.
pārpīt Pīt vēlreiz, no jauna (ko sasaistītu ar pinekli, piemēram, zirgu).
pārpīt Pīt vēlreiz, no jauna (piemēram, pīni).
pārplānot Plānot vēlreiz, no jauna.
plastilīns Plastiska masa, kas sastāv no māla un citu vielu (piemēram, vaska) piejaukuma un ko lieto veidošanā.
kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās attiecīgās organizācijas, profesijas pārstāvji vai valstu pilnvaroti delegāti, lai izlemtu kādu jautājumu.
noplēst Plēšot noārdīt, likvidēt. Arī nojaukt.
izplosīt Plosot sadalīt, izjaukt (kādu kopumu).
izpluinīt Pluinot izkliedēt, izjaukt (kādu kopumu).
sapluinīt Pluinot sajaukt. Pluinot izkliedēt, parasti pilnīgi.
uzpļaut Pļaujot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
pārpļaustīt Pļaustīt vēlreiz, no jauna.
pārpļaut Pļaut vēlreiz, no jauna.
pārpogāt Pogāt vēlreiz, no jauna.
neitralizācija Politika, kuras mērķis ir panākt, lai kāda sabiedrības grupa neiejauktos citu grupu sadursmē. Šādas politikas realizēšana.
revanšisms Politika, politisks virziens, kura mērķis ir gūt revanšu (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
politskola Politisko mācību forma politisko pamatjautājumu apgūšanai.
ārdīt Postīt, jaukt, graut, iznīcināt (par parādībām dabā).
pārpotēt Potējot uzlabot (piemēram, augļu, koku). Potēt (piemēram, augļu koku) vēlreiz, no jauna.
izmēģināt Praksē pārbaudīt (piemēram, kādu, parasti jaunu, pasākumu).
pārpresēt Presēt vēlreiz, no jauna.
lustēties Priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
priecāties Priecīgi, līksmi, jautri pavadīt laiku. Līksmoties.
līksme Priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību.
lustīgs Priecīgs, jautrs.
radītprieks Prieks radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā); prieks radīt, radīšanas prieks.
luste Prieks, jautrība, arī izprieca.
līksme Prieks, jautrība, pacilātība.
priekšnojausma Priekšnojauta.
priekšsajūta Priekšnojauta.
Augļu augļi Procenti, ko pēc noteikta termiņa pieskaita kapitālam, lai tie atkal kopā ar kapitālu dotu jaunus procentus.
lēciens Procesa, parādības kvalitātes kardināla pārvēršanās jaunā kvalitātē kvantitatīvu pārmaiņu rezultātā.
ražošana Process, kurā cilvēks ar savu darbu pārveido dabas vielas, enerģiju un dabas procesus, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības.
reakcija Process, kurā notiek vielu pārvērtības (pārkārtojoties atomiem un foniem, mainoties ķīmiskajām saitēm, pārvēršoties enerģijai) un veidojas jaunas vielas ar citām īpašībām.
lieta Procesuālā darbība, norise kādā jautājumā (sakarā ar kādu notikumu, pret kādu personu). Tiesas process.
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko uzņēmums, tā vienība spēj ražot vienā laika vienībā. Ražošanas jauda.
menedžeris Profesionāls administrators, pārvaldnieks, kādu jautājumu kārtotājs.
pārprogrammēt Programmēt vēlreiz, no jauna.
pārprojektēt Projektēt vēlreiz, no jauna.
peons Proletarizēts indiānis, arī jaukto laulību pēcnācējs (Latīņamerikā).
kabalistika Pseidozinātniski secinājumi, kas pamatoti uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem. Tas, kas nav saprotams, ir juceklīgs.
kabalistisks Pseidozinātnisks, pamatots uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem. Nesaprotams, juceklīgs.
iztēle Psihiska norise - kā jauna radīšana apziņā tēla, priekšstata, idejas veidā (parasti jaunrades procesā).
prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju veidot subjektīvu, ar priekšstatiem un jēdzieniem pastarpinātu īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot šādi iegūto informāciju. Arī intelekts.
nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga neapmierinātība ar esošo, sasniegto un spēcīga vēlēšanās nemitīgi gūt ko jaunu.
Jaunrades psiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka jaunrades procesa likumsakarības.
pārpublicēt Publicēt vēlreiz, no jauna (citā izdevumā).
lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem. Lekcija, referāts.
zellis Puisis, jauns vīrietis.
pigments Pulverveida krāsaina viela, kas nešķīst saistvielā, kam ir liels gaismas laušanas koeficients un kas, sajaukta ar saistvielu un citām piedevām, rada tām krāsu.
cements Pulverveida minerāliska saistviela, kas, sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē vienveidīgā, akmenim līdzīgā masā.
pārpurināt Purināt (ko) visu, viscaur. Purināt (ko) vēlreiz, no jauna.
Ielas puika Pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām. Piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
Ielas zēns (arī puika) Pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām. Piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
tīnis Pusaudzis, arī jaunietis (aptuveni līdz 19 gadu vecumam). Tīneidžers.
tīneidžers Pusaudzis, arī jaunietis (aptuveni līdz 19 gadu vecumam). Tīnis.
pašpuika Pusaudzis, jaunietis (parasti pilsētas nomalēs) ar piedauzīgu, huligānisku uzvedību.
vasaraudzis Pusaudzis, pusaudze. Arī padsmitgadnieks. Par pusaudzi vai padsmitgadnieku nedaudz jaunāks zēns, jaunāka meitene.
smurgulis Pusaudzis. Arī ļoti jauns cilvēks.
šmurgulis Pusaudzis. Arī ļoti jauns cilvēks. Smurgulis (1).
cālis Putnu (parasti vistu) mazulis. Arī jaunputns.
saputot Putojot radīt, parasti viscaur, ar gaisu pildītus pūslīšus, poras (šķidrā vai pusšķidrā masā). Putojot sajaukt (divas vai vairākas vielas).
radikālisms Radikālu metožu aizstāvēšana un lietošana, izšķirot teorētiskus un praktiskus jautājumus.
krustmāte Radiniece (piemēram, tēva vai mātes māsa). Sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku.
krusttēvs Radinieks (piemēram, tēva vai mātes brālis). Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku. Tēvocis.
ļaut Radīt iespēju (ko saprast, nojaust) - par skatienu.
Izdomāt vārdu Radīt jaunu vārdu, lai nosauktu tajā (ko).
jaunradīt Radīt kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
pārlādēt Radīt pārāk lielu elektrisko lādiņu (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.); uzlādēt ar elektrisko lādiņu (kādu iekārtu, ierīci u. tml.) vēlreiz, no jauna.
apaugļot Radīt sākumu jaunam organismam (saplūstot vīrišķai dzimumšūnai ar sievišķo dzimumšūnu).
atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu), balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
izgudrot Radošas darbības rezultātā izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
uzrakņāt Rakņājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
pārrakņāt Rakņāt (ko) visu, viscaur. Rakņāt (ko) vēlreiz, no jauna.
pārrakstīt Rakstīt (fonogrammu, videoierakstu) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai iegūtu kopiju).
pārrakstīt Rakstīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
izrakstīties Rakstīt, parasti daudz, līdz zūd jaunrades spējas.
apcere Raksts, kurā vispusīgi, bet ne sīki, detalizēti iztirzā kādu jautājumu, problēmu.
jauns Raksturīgs cilvēkam jaunībā. Arī enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns.
jaunavīgs Raksturīgs jaunai sievietei.
jauneklīgs Raksturīgs jaunam cilvēkam.
pārrakt Rakt vēlreiz, no jauna.
pārrasēt Rasēt vēlreiz, no jauna.
parādīties Rasties attīstības procesā (piemēram, par jaunām augu vai dzīvnieku sugām).
pārraudzēt Raudzēt vēlreiz, no jauna.
pārravēt Ravēt vēlreiz, no jauna.
Paplašinātā atražošana Ražošanas procesa atjaunošana palielinātā apjomā.
Paplašinātā atražošana Ražošanas procesa atjaunošana palielinātā apjomā.
atražošana Ražošanas procesa pastāvīga atjaunošana, atkārtošana.
atbildēt Reaģēt (uz jautājumu vai darbību) ar darbību, izturēšanos.
ievadraksts Redakcijas raksts (laikraksta vai žurnāla numura sākumā) par kādu nozīmīgu, aktuālu jautājumu.
atjaunināties Refl. --> atjaunināt. Tikt atjauninātam.
atjaunoties Refl. --> atjaunot (1).
atjaunoties Refl. --> atjaunot (2). Aatsākties.
jaukties Refl. --> jaukt (1).
piejaukties Refl. --> piejaukt (1): tikt piejauktam. Arī piemaisīties.
sajaukties Refl. --> sajaukt (1). Tikt sajauktam.
sajaukties Refl. --> sajaukt (2). Tikt sajauktam.
uztašķīties Refl. --> uztašķīt. Nejauši, negribēti tikt uztašķītam.
pārregulēt Regulēt vēlreiz, no jauna. Regulējot pārveidot, pielāgot citādu darbību veikšanai.
pārreģistrēt Reģistrēt vēlreiz, no jauna.
pārreģistrēties Reģistrēties vēlreiz, no jauna.
pārrēķināt Rēķināt vēlreiz, no jauna.
Matemātiskā analīze Rēķinu paņēmienu izstrādāšana, kuri palīdz risināt dažādus jautājumus par lielumiem.
Matemātiskā analīze Rēķinu paņēmienu izstrādāšana, kuri palīdz risināt dažādus jautājumus par lielumiem.
okazionālisms Reliģiski ideālistiska doktrīna (17. gadsimtā), kas ķermeņa un dvēseles attieksmes skaidroja ar nejaušu dieva ietekmi.
pārremontēt Remontēt vēlreiz, no jauna.
kapitālremonts Remonts, kas saistīts ar nolietoto detaļu, būvdetaļu, būvkonstrukciju atjaunošanu vai maiņu.
Kārtējais remonts Remonts, ko veic periodiski, parasti apdares (apmetuma, krāsojuma u. tml.) atjaunošanai.
Kārtējais remonts Remonts, ko veic periodiski, parasti apdares (apmetuma, krāsojuma u. tml.) atjaunošanai.
Rentgens sekundē Rentgenstarojuma un gamma starojuma dozas jaudas mērvienība.
reģenerēt Restaurējot atjaunot (piemēram, pilsētas daļu, celtni) sākotnējā veidā.
pārretināt Retināt vēlreiz, no jauna.
pārrevidēt Revidēt vēlreiz, no jauna.
boļševisms Revolucionārs, konsekvents, marksistisks politiskās domas virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kas radis iemiesojumu jauna tipa partijā - V. I. Ļeņina radītajā boļševiku partijā.
atjaunojums Rezultāts --> atjaunot (1)
pārrindot Rindot vēlreiz, no jauna.
Domu pavediens Risināmais jautājums, tas, par ko aizsākts domāt.
šķetināt Risināt (piemēram, sarunu, domu, jautājumu).
šķetināties Risināties (piemēram, par sarunu, domu, jautājumu).
veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem.
uzrakt Rokot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko), arī uzmeklēt (ko).
uzrakties Rokoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
skreja Rotējošs iekārtas elements (kādu materiālu) sasmalcināšanai un sajaukšanai.
pārrūdīt Rūdīt vēlreiz, no jauna.
jokoties Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus. Jokoties.
Ņemt cauri Rūpīgi analizēt, apspriest (jautājumu). Mācīties, apgūt (visu mācību vielu, tekstu u. tml.).
izrušināt Rušinot izjaukt ogles, pelnus (parasti krāsnī).
izrušināt Rušinot izjaukt, izkliedēt.
uzurķēt Rušinot, bikstot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
uzrušināt Rušinot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
Sabiedriskā doma Sabiedrības daļa, kas pauž vairākuma uzskatus (kādā jautājumā).
mēroties Sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā).
Mēroties (retāk pamēroties) spēkiem, retāk mēroties spēkos Sacensties prasmē, arī atjautībā.
pārsacīt Sacīt vēlreiz, no jauna.
saārdīt Sadalīt (ko), izjaucot (tā) kopumu.
pārdalīt Sadalīt (piemēram, teritoriju, ekonomiskus resursus) vēlreiz, no jauna.
pārlauzt Sadalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu) vēlreiz, no jauna.
sanākt Sadīgt (parasti par jauniem augiem, to daļām).
reproduktorsaimniecība Saimniecība, kas specializējusies jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
pārsaiņot Saiņot vēlreiz, no jauna.
destrukcija Sairums, sabrukums. Normālas struktūras izjaukšana.
novācija Saistības izbeigšana pēc abu pušu vienošanās un tās aizstāšana ar jaunu saistību.
jaunstrāvniecisks Saistīts ar Jauno strāvu, jaunstrāvniekiem, Jaunajai strāvai, jaunstrāvniekiem raksturīgs.
reparatīvs Saistīts ar organisma bojāto šūnu atjaunošanu, atjaunošanos, arī ar ķermeņa daļu ķirurģisku labošanu.
priecīgs Saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību (par pasākumu, norisi, darbību, procesu).
kopā Sajaucot, sajaukumā.
saputrot Sajaukt (5).
kaļķot Sajaukt ar kaļķiem. Mēslot ar kaļķiem.
iesiekalot Sajaukt ar siekalām (barību mutē).
sasiekalot Sajaukt ar siekalām.
kupēt Sajaukt vairākas (piemēram, vīna, tējas) šķirnes, lai iegūtu produktu ar noteiktām jaunām īpašībām.
sapinkot Sajaukt, savelt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu).
piebirt Sajaukties (ar ko sīku) lielākā daudzumā (piemēram, par matiem, zāli).
murkšķis Sajaukts (kā) kopums.
putrojums Sajaukums.
sajaust Sajust. Arī nojaust.
Ko nu vairs Saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
Likteņa ironija Saka par apstākļu, faktoru, notikumu u. tml. sagadīšanos, nejaušību, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls.
Nav uz mutes kritis Saka par atjautīgu cilvēku, kas vienmēr zina, ko atbildēt, prot atbildēt tā, kā vajag.
Nav uz mutes kritis Saka par atjautīgu cilvēku, kas vienmēr zina, ko atbildēt, prot atbildēt tā, kā vajag.
Memmes bērniņš Saka par gļēva rakstura, izlutinātu bērnu, arī jaunieti.
Memmes meitiņa Saka par gļēva rakstura, izlutinātu meiteni, arī jaunieti.
Memmes meitiņa Saka par gļēva rakstura, izlutinātu meiteni, arī jaunieti.
Memmes dēliņš Saka par gļēva rakstura, izlutinātu zēnu, arī jaunekli.
Memmes dēliņš Saka par gļēva rakstura, izlutinātu zēnu, arī jaunieti.
Acis kā pūcei Saka par jaunu, niknu skatienu. Saka par lielām acīm.
Kā cūku rakums Saka par ko ļoti nekārtīgu, sajauktu, izvandītu.
Uz zaķa Saka par ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
Deg mēles galā (arī uz mēles, retāk sirdī, acīs) Saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
Deg mēles galā (arī uz mēles) Saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
Deg mēles galā (arī uz mēles) Saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
Likteņa dāvana Saka par labvēlīgu apstākļu, faktoru u. tml. sagadīšanos, nejaušību (kāda dzīvē).
Liela gaisma Saka par laiku, kad ir atausis rīts un ir kļuvis pilnīgi gaišs. Saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
Liela gaisma Saka par laiku, kad ir atausis rīts un ir kļuvis pilnīgi gaišs. Saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
Saule jau (augstu) gabalā Saka par laiku, kad Saule jau ir augstu virs apvāršņa.
Liela diena Saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
Liela diena Saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
Aklais liktenis Saka par nejaušu, negaidītu, parasti nelabvēlīgu, apstākļu sagadīšanos, ko nevar izmainīt.
No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš Saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš Saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš Saka par noprotamu, nojaušamu, mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
Cilvēks ar galvu Saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.
Cilvēks ar galvu Saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.
Cilvēks ar galvu Saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.
Ceļas no pelniem Saka par to, kas tiek atjaunots, no jauna celts.
Pirmā dzirdēšana Saka parasti pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu.
(Par) ko tad tā, arī kāpēc tad tā? Saka, izbrīnā, pārsteigumā jautājot par (darbības, norises) cēloni vai nolūku.
Otrā jaunība Saka, ja (kas, piemēram, sporta, tehnikas nozare) otrreiz pārdzīvo savu uzplaukumu, tiek atjaunots.
Otrā jaunība Saka, ja (kas, piemēram, sporta, tehnikas nozare) otrreiz pārdzīvo savu uzplaukumu, tiek atjaunots.
Otrā jaunība Saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
Otrā jaunība Saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
Priecīga (arī līksma) sirds, arī priecīgs prāts Saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību, ja ir gaišs, labs noskaņojums.
Sirds līksmo Saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību.
Sirds līksmojas Saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību.
Līksma sirds Saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību.
Cālis grib vistu mācīt Saka, ja kāds gados jaunāks un mazāk pieredzējis grib mācīt citu, gados vecāku, kam pieredze daudz lielāka.
Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām Saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām Saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām Saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
Gari (arī netīri) nagi Saka, ja kāds zog, ir iejaukts zādzībā.
Netīri (arī gari) nagi Saka, ja kāds zog, ir iejaukts zādzībā.
Gari pirksti, arī gari (arī netīri) nagi Saka, ja kāds zog, ir iejaukts zādzībā.
Sirds saka Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
Sirds saka Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
Sirds teic (arī saka) Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī, ja ir kāda priekšnojauta.
(Nav) ne (mazākās) jausmas Saka, ja ko nezina, nenojauš.
(Nav) ne mazākās jausmas Saka, ja ko nezina, nenojauš.
Cik (arī tik) gudri bijām (arī atnācām), tik gudri palikām (arī aizgājām) Saka, ja kur ieradušies, ko noklausījušies u. tml., nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro.
Apetīte aug (arī nāk) ar ēšanu Saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts (parasti par savtīgu, mantkārīgu cilvēku).
Apetīte aug (arī nāk) ar ēšanu Saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts (parasti par savtīgu, mantkārīgu cilvēku).
Apetīte nāk (arī aug) ar ēšanu Saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts (parasti par savtīgu, mantkārīgu cilvēku).
Liktenis uzsmaida Saka, ja pēkšņi, negaidīti, arī nejauši (kāda dzīvē) notiek kas labs.
Liktenis uzsmaida Saka, ja pēkšņi, negaidīti, arī nejauši (kāda dzīvē) notiek kas labs.
Kur ir, tur rodas Saka, ja tiem, kas jau ir sapulcējušies (kur), piebiedrojas vēl citi.
Viss nostājas savā (arī īstajā) vietā Saka, ja viss nokārtojas, visi jautājumi tiek atrisināti.
Viss nostājas savā (arī īstajā) vietā Saka, ja viss nokārtojas, visi jautājumi tiek atrisināti.
Cik (arī tik) gudri atnācām (arī bijām), tik gudri aizgājām (arī palikām) Saka, ja, kur ieradušies, ko noklausījušies u. tml., nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro.
Nu kā? Saka, jautājot par kādas darbības, stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
Aiziet gar degunu Saka, kad paliek bez kā gandrīz jau iegūta.
Deguns atnācis vaļā Saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana.
Deguns atnācis vaļā Saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana.
Slapjš aiz ausīm Saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
Kas daļas, arī kas par daļu, arī nav (nekādas) daļas Saka, noraidot kāda nevēlamu interesi, iejaukšanos.
Drošs paliek drošs, arī drošs kas drošs Saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
Drošs paliek drošs, arī drošs kas drošs Saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
Sākt (atkal) no gala Sākt (atkal) no sākuma, sākt vēlreiz, no jauna.
rasties Sākt augt, pakāpeniski veidoties (parasti par augiem vai dzīvniekiem). Ieviesties (par jaunām augu šķirnēm vai dzīvnieku sugām).
Spert pirmo soli Sākt darīt ko jaunu.
Spert pirmo soli Sākt darīt ko jaunu.
aizriest Sākt dzīt (jaunus asnus, pumpurus).
Šķirt (arī vērt) jaunu lappusi Sākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē).
Vērt (arī šķirt) jaunu lappusi Sākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē).
parādīties Sākt kursēt (par, parasti jauna veida, transportlīdzekļiem).
Pacelt galvu Sākt no jauna darboties, kļūt rosīgam, aktīvam.
rasties Sākt risināties, veidoties (parasti par jaunām parādībām, norisēm sabiedrībā).
Krist atpakaļ Sākt slimot no jauna ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās.
Sākt(ies) (atkal) no gala Sākt, tikt sāktam (atkal) no sākuma, sākt, tikt sāktam vēlreiz, no jauna.
Pirmais solis Sākums (kam), sākums kam jaunam, neierastam (kādā darbībā, pasākumā).
Pirmais solis Sākums (kam), sākums kam jaunam, neierastam (kādā darbībā, pasākumā).
pirmsākums Sākums, sākuma posms (kam jaunam, vēl nebijušam).
saskalot Sakustināt (trauku) tā, ka (tajā) sakustas, arī sajaucas šķidrums.
pārķert Saķert, satvert vēlreiz, no jauna (parasti citā vietā). Pārtvert (2).
pārlikt Salikt (tekstu, tā daļu) vēlreiz, no jauna.
sālsmaize Sāls un maize, ko pasniedz par dāvanu, apciemojot kādu jaunā dzīvesvietā.
samistrot Samaisīt, sajaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu).
apsīkt Samazināties (par jaunrades spējām, entuziasmu u. tml.). Zaudēt jaunrades spējas, entuziasmu (par cilvēku).
laikmets Samērā ilgs laikposms, kam raksturīgi ievērojami notikumi, parādības, norises (sabiedrībā), kvalitatīvi jauns posms (sabiedrības) attīstībā.
pajauns Samērā jauns (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Pretstats: pavecs (1).
vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
pavecs Samērā vecs (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Pretstats: pajauns (1).
pajautrs Samērā, arī mazliet jautrs.
apmīcīt Samīcīt (miltus kopā ar iejauto mīklu).
salabt Samierināties, pārtraukt naidoties vienam ar otru, citam ar citu (pēc ķildas, domstarpībām u. tml.). Atjaunot iepriekšējās labās, vēlamās attiecības.
konference Sanāksme, sapulce, apspriede, kurā piedalās politiski delegāti, sabiedriski darbinieki, zinātnieki vai kādu profesiju pārstāvji kādu jautājumu apspriešanai, izskatīšanai, diskutēšanai un attiecīgu lēmumu pieņemšanai.
komerckorespondence Sarakste tirdzniecības jautājumos.
kamols Sarežģīts (piemēram, jautājumu, parādību) kopums.
pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām. Organizētā savstarpējā domu apmaiņā iztirzāt (noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
čalot Sarunāties, tērzēt daudziem reizē. Ātri, jautri runāt, arī pļāpāt.
pārmetināt Sasaistīt vēlreiz, no jauna.
savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nejauši, nepārdomāti.
Ievest valdījumā Saskaņā ar tiesas lēmumu nodot īpašumu jaunam īpašniekam.
Ievest valdījumā Saskaņā ar tiesas lēmumu nodot īpašumu jaunam īpašniekam.
sadurties Saskarties un daļēji vai pilnīgi sajaukties (par vielām).
Uzstādīt pirmrekordu Sasniegt pirmo augstāko rezultātu (jaunā disciplīnā vai jaunā sporta veidā).
satrāpīt Sastapt, satikt (parasti nejauši).
satrāpīties Sastapties, satikties (parasti nejauši).
pārsautēt Sautēt vēlreiz, no jauna.
cits Savādāks, jauns, arī nezināms (salīdzinot ar esošo, minēto, zināmo).
jaungrieķu Savienojumā «jaungrieķu valoda»: grieķu valoda tās vēstures posmā no aptuveni 6. gadsimta līdz mūsdienām.
lapiņa Savienojumā «kaujas lapiņa». Neliela formāta izdevums (parasti vienā eksemplārā), kas atspoguļo aktuālus jautājumus kāda kolektīva darbībā.
kuriene Savienojumā «no kurienes»: norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
prejudiciāls Savienojumā «prejudiciāls jautājums»: tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu.
ne Savienojumā «vai ne»: lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
caurkomponēts Savienojumā ar «dziesma»: tāda dziesma, kur katrai teksta strofai vai pantam ir jauna mūzika.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
jau Savienojumos «jau gan», «jau nu gan»: lieto, lai pastiprinātu izteikuma nozīmi.
gan Savienojumos «jau gan», «nu gan», «jau nu gan» lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu.
reakcija Savu laiku nodzīvojušo valdošo šķiru cīņa pret sabiedrības progresu. Cenšanās atjaunot veco, savu laiku nodzīvojušo kārtību.
pārseglot Seglot vēlreiz, no jauna.
piesēja Sēja, ko veic papildus, lai atjaunotu pamatsējas normālu biezību.
sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir jaunā auga dīglis, tā attīstībai nepieciešamās barības vielas un apvalks. Arī sauss auglis, tā daļa, kas parasti satur vienu šādu orgānu un ar ko pavairo augus.
zemestauki Sēnes, kuru jaunie olveida augļķermeņi, kas ietverti stingrā, bālganā apvalkā, sākumā attīstās zemē.
hidra Sengrieķu mitoloģijā - daudzgalvains nezvērs, kuram katras nocirstās galvas vietā izaug divas jaunas.
nektārs Sengrieķu mitoloģijā - dievu dzēriens, kas piešķir tiem mūžīgu jaunību un skaistumu.
nimfa Sengrieķu un romiešu mitoloģijā - dabas dievība jaunas, skaistas sievietes veidolā.
orākuls Seno Austrumu tautu, sengrieķu, seno romiešu mitoloģijā - dievības pareģojums, ko priesteris pasludina ticīgajiem, atbildot uz viņu jautājumiem.
pārsēt Sēt vēlreiz, no jauna.
superjaudīgs Sevišķi jaudīgs.
superjauda Sevišķi liela jauda.
pārsiet Sienot iestiprināt, nostiprināt vēlreiz, no jauna.
krustmeita Sieviete (parasti jauniete) attiecībā pret cilvēku, kas viņu ievada kādā arodā, profesijā.
tante Sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
krustmāte Sieviete, kas ievada kādu (parasti jaunieti) savā arodā, profesijā.
olšūna Sievišķā dzimumšūna, no kuras ar apaugļošanas vai bez tās attīstās jauns organisms.
pratināt Sīki, arī vairākkārt jautāt.
pārsijāt Silāt vēlreiz, no jauna.
pārsildīt Sildīt vēlreiz, no jauna.
apcerējums Sistemātisks un vispusīgs kāda jautājuma aplūkojums, iztirzājums (parasti garākā rakstā).
politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos; attiecīgās nodarbības. Politiskas mācības.
Politiskās mācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos. Attiecīgās nodarbības. Politmācības.
kodekss Sistematizēts jaunizdotu likumu krājums kādā tiesību nozarē.
Valdības krīze Situācija valstī, kad agrākā valdība atkāpusies, bet jauna valdība vēl nav sastādīta.
kārtoties Skaidroties (ar kādu, piemēram, kārtojot kādu jautājumu).
pārskaitīt Skaitīt (ko) vēlreiz, no jauna. Skaitīt visu (kā) kopumu.
aprēķins Skaitliska izteiksme (parasti projektējama objekta vērtībai, jaudai un tml.).
pārskaitļot Skaitļot vēlreiz, no jauna. Pārrēķināt (1).
saskalot Skalojot sajaukt.
pārskalot Skalot vēlreiz, no jauna. Skalojot notīrīt, attīrīt.
atsaukties Skaļi atbildēt uz sveicienu, jautājumu u. tml.
pinkot Skarot jaukt, velt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu).
Jaunie tehniķi Skolēni, kas ārpusskolas un ārpusklases darbā iegūst praktisko iemaņu pamatus tehniskajā jaunradē.
uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Skrienot, pārvietojoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
pārskrūvēt Skrūvēt vēlreiz, no jauna.
pārslaucīt Slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu. Slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
pārslaucīt Slaukot tīrīt visu (kā) virsmu. Slaukot tīrīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
pārslaukt Slaukt vēlreiz, no jauna.
Prodromālais periods Slimības periods, kad parādās vispārīgi simptomi, kas nav raksturīgi atsevišķai slimībai, bet jau liecina par organisma saslimšanu.
pārslīpēt Slīpēt vēlreiz, no jauna.
košļāt Smalcināt ar zobiem, jaukt ar siekalām (barību) mutē, gatavojot (to) rīšanai.
Ķīseļa pulveris Smalki saberztu augļu ekstraktu, cietes un cukura sajaukums ķīseļa pagatavošanai.
pārsmalstīt Smalstīt vēlreiz, no jauna.
piesnigt Sniegot sniegam, tikt sajauktam (ar to), samirkt, piesūkties ar mitrumu (parasti par augiem, to daļām).
Soda rats Soda ierīce, ar kuru salauzīja notiesātā locekļus vai uz kuras uzlika jau sakropļotu notiesātā ķermeni.
Soda rats Soda ierīce, ar kuru salauzīja notiesātā locekļus vai uz kuras uzlika jau sakropļotu notiesātā ķermeni.
metabāze Sofistisks paņēmiens diskusijā - novirzīšanās no apspriežamā jautājuma, to aizstājot ar citu jautājumu, spriedumu u.tml.
pārsolīt Solīt vēlreiz, no jauna (izsolē).
samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi, nevīžīgi novietojot u. tml., sabojāt, parasti pilnīgi.
izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt.
šihta Speciāli sagatavots un noteiktās attiecībās sajaukts materiālu maisījums, kas paredzēts pārstrādāšanai, piemēram, metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
finansists Speciālists finanšu jautājumos.
jurists Speciālists tiesību zinātnes un likumu jautājumos.
konsultants Speciālists, kas sniedz padomus, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
reproduktors Specializēta saimniecība, ferma, komplekss jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
starteris Speciāls spēkbarības maisījums, ko izmanto jauno dzīvnieku audzēšanas un nobarošanas sākumperiodā. Starterbarība.
starterbarība Speciāls spēkbarības maisījums, ko izmanto jauno dzīvnieku audzēšanas un nobarošanas sākumperiodā. Starteris (2).
elastība Spēja atjaunot sākotnējo tilpumu, formu pēc deformācijas.
intelekts Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes. Spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā.
izdoma Spēja radīt domāšanas procesā ko jaunu (tēla, priekšstata, idejas u. tml. veidā). Attiecīgais psihiskais process.
radītspēja Spēja radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā). Spēja radīt, radīšanas spēja.
darbība Spēju, enerģijas izmantošana, lai ko pārveidotu, lai radītu (ko jaunu).
atpūta Spēku, enerģijas atjaunošana (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
viktorīna Spēle, kurā (mutvārdos vai rakstveidā) jāatbild uz vairākiem jautājumiem, kas parasti ir saistīti ar dažādām zinātnes vai mākslas nozarēm.
azartspēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušības.
laimesspēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušības. Azartspēle.
Laimes spēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušības. Laimesspēle (1), azartspēle.
Laimes spēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušības. Laimesspēle (1). Azartspēle.
kalps Spēļu kārts ar jauna vīrieša (parasti karavīra, vasaļa) attēlu.
pārspodrināt Spodrinot padarīt tīru, spodru visu (kā) virsmu. Spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
pārsprādzēt Sprādzēt vēlreiz, no jauna.
politizēt Spriedelēt par politikas jautājumiem.
papildspriedums Spriedums, ko tiesa pieņem papildus jau pieņemtajam spriedumam.
premisa Spriedums, no kā slēdzienā secina jaunu spriedumu.
dēstīt Stādīt (jaunos augus, parasti nelielus lakstaugus).
memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
moratorijs Starptautiskajās tiesībās - valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību.
starpniecība Starptautiskajās tiesībās - viens no starptautisko strīdu mierīgas izšķiršanas līdzekļiem, ko realizē trešā, strīdā neiejauktā, valsts, balstoties uz tai izvirzītajiem noteikumiem.
protokols Starptautiskas vienošanās dokuments (speciālos attiecību jautājumos), kam ir starptautiska līguma spēks.
konvencija Starptautisks līgums, starptautiska vienošanās (kādā speciālā jautājumā).
piesārņotība Stāvoklis, kad (kam, piemēram, videi, apkārtnei) ir piejaukts kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs.
divlaulība Stāvoklis, kad ir oficiāli reģistrēta jauna laulība, bet nav šķirta iepriekšējā.
nekārtība Stāvoklis, kad priekšmeti (kur) ir sajaukti, nav rūpīgi, precīzi novietoti (noteiktās vietās, noteiktā kārtībā). Kārtības trūkums. Pretstats: kārtība.
pārstepēt Stepēt vēlreiz, no jauna.
pārstiklot Stiklot vēlreiz, no jauna.
pārstīpot Stīpot vēlreiz, no jauna.
jaunaudze Stipri sazēlis, pieaudzis jauns (augu) kopums.
pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna (parasti ko pietiekami labi nepadarītu).
stratēģis Stratēģijas (1) speciālists. Militārs darbinieks, kas izstrādā ar karu, arī ar plašām militārām operācijām saistītus jautājumus.
uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
sadursme Strauja, parasti nejauša (piemēram, kustībā esošu transportlīdzekļu, peldošu priekšmetu) saskaršanās vienam ar otru, citam ar citu.
Iešauties vidū Strauji iejaukties sarunā, runā.
apbērt Strauji izteikt (daudz jautājumu, pārmetumu u. tml.).
sakult Strauji maisot (ko), panākt, ka (tas) pārvēršas, parasti pilnīgi, viendabīgā masā, šķidrumā. Strauji maisot, sajaukt (vairākas vielas).
diskusija Strīdīga, neskaidra jautājuma (publiska) apspriešana.
studentija Studentu kopums. Studējošā jaunatne.
pārstudēt Studēt vēlreiz, no jauna (piemēram, problēmu, tekstu).
pārstudēt Studēt, mācīties vēlreiz, no jauna (piemēram, apgūstot citu specialitāti).
pārsukāt Sukāt vēlreiz, no jauna (parasti matus, dzīvnieka apmatojumu).
pārsukāt Sukāt vēlreiz, no jauna (piemēram, linu šķiedras).
mātšūna Sūna, kurai daloties, rodas jaunas šūnas.
pārsvērt Svērt vēlreiz, no jauna.
Pilngadības svētki Svētki, ko organizē sabiedriskās organizācijas jauniešiem, kas sasnieguši pilngadību.
Augšupējā līnija Šāds kopums, ko aplūko, sākot ar jaunākajām paaudzēm un beidzot ar vecākajām.
Lejupējā līnija Šāds kopums, ko aplūko, sākot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
pāršaut Šaut (piemēram, vingrinājuma šaušanas sportā) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai noskaidrotu uzvarētāju, sacensībās ieņemamo vietu).
tēja Šī krūma jauno dzinumu lapas. Pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (raudzētas, kaltētas) šī krūma jauno dzinumu lapas.
glezniecība Šī mākslas veida darbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, kāda gleznotāja jaunradē).
siekalas Šī šķidruma (parasti staipīga, nejauši no mutes iztecējusi) lāse.
kulties Šķaidīties, jaukties (piemēram, par ūdeni).
pāršķeterēt Šķeterēt vēlreiz, no jauna.
pāršķetināt Šķetināt vēlreiz, no jauna.
pāršķirot Šķirot visu (kā) kopumu. Šķirot vēlreiz, no jauna.
zeme Šo kārtu, slāni veidojošs dažādu iežu daļiņu sajaukums, kopums.
dzimumšūna Šūna, no kuras sāk savu attīstību jaunais organisms.
pāršūt Šūt vēlreiz, no jauna.
slepus Tā, ka citi neredz, nepamana, nenojauš. Slepeni.
Starp rindām Tā, ka var uztvert, nojaust tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
pusaugā Tā, ka vēl ir jauns, nenobriedis (par augiem, to daļām).
vidējs Tāds (cilvēks, paaudze), kas pēc gadiem ir starp jaunāko un vecāko paaudzi. Arī tāds (vecums, gadi), kas raksturo pusmūžu.
ģeniāls Tāds (cilvēks), kas ir ļoti talantīgs, apveltīts ar izcilām jaunrades spējām.
jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen (parasti viegli, bez grūtībām) ir ieņēmis jaunu amatu, stāvokli. Tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis jaunu īpašību, pazīmi.
ceļojošs Tāds (karogs, vimpelis, balva), kas tiek piešķirts jaunajam uzvarētājam kādā sacensībā.
konsensuāls Tāds (līgums), kas dibināts uz norunu, saistīts ar vienošanos (kādā būtiskā jautājumā).
diskutējams Tāds (piemēram, jautājums), kas vēl nav pilnīgi noskaidrots. Tāds, par ko nepieciešama vai iespējama diskusija.
zālains Tāds (piemēram, labība), kur ir zāles piejaukums.
mazproduktīvs Tāds, ar kā palīdzību maz veido jaunus atvasinājumus.
nosacīts Tāds, ar ko notiesāto personu atbrīvo no soda (brīvības atņemšanas vai labošanas darbiem), ja tā tiesas noteiktajā pārbaudes laikā neizdara jaunu noziegumu (par kriminālsoda izpildīšanas veidu).
dzīvs Tāds, kā ir ļoti daudz bez piejaukuma.
sāpīgs Tāds, kā paveikšana, īstenošana sagādā daudz grūtību; tāds, kas nav atrisināts, sagādā daudz grūtību (par jautājumu, problēmu).
pilns Tāds, kam ir (kā) piejaukums lielā daudzumā. Tāds, kurā (kas) atrodas lielā daudzumā (parasti par vielām).
asiņains Tāds, kam ir asiņu piejaukums.
stohastisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs. Nejaušs. Arī varbūtisks.
epizodisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs. Tāds, kas notiek neregulāri, laiku pa laikam. Arī nejaušs.
bērnišķīgs Tāds, kam ir jauns, svaigs, bērnam raksturīgs izskats.
līksms Tāds, kam ir jautrs, priecīgs garastāvoklis, tāds, kas izjūt pacilātību.
klijains Tāds, kam ir kliju piejaukums.
lāčauzains Tāds, kam ir lāčauzu (2) piejaukums.
lieljaudas Tāds, kam ir liela jauda.
augstražīgs Tāds, kam ir liela ražošanas jauda.
liess Tāds, kam ir liels smilšu piejaukums (par mālu).
raibs Tāds, kam ir mainīta, jaukta kārtība.
vājš Tāds, kam ir maza jauda (par mehānismiem, ierīcēm).
mazjaudas Tāds, kam ir maza jauda.
mazkompetents Tāds, kam ir maza lietpratība, mazas zināšanas, maza profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
gigantisks Tāds, kam ir neparasti lieli apmēri, jauda. Milzīgs.
atpakaļrāpulīgs Tāds, kam ir novecojuši uzskati, tāds, kas vēršas pret jauno, progresīvo.
konsultatīvs Tāds, kam ir padomdevēja tiesības (kādā jautājumā).
kompetents Tāds, kam ir piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Arī pilnvarots.
atraisīts Tāds, kam ir radīta iespēja brīvi attīstīties, izveidoties (par jaunradi, cilvēka spējām, dotībām).
priecīgs Tāds, kam ir raksturīgs prieks, jautrība, pacilāts garastāvoklis (parasti par psihisku stāvokli, domām).
salmains Tāds, kam ir salmu piejaukums.
jaudīgs Tāds, kam ir samērā liela jauda (2).
jaudīgs Tāds, kam ir samērā liela jauda (3).
draiskulīgs Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot. Dzīvespriecīgs, jautrs. Arī nerātns. Draisks.
draisks Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot. Dzīvespriecīgs, jautrs. Arī nerātns. Draiskulīgs.
padomdevējs Tāds, kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma apspriešanā, bet ne tā izlemšanā.
svaigs Tāds, kam ir vēl neizmantotas, arī atjaunotas spējas darboties (parasti par cilvēku grupu).
bezbēdīgs Tāds, kam nav bēdu un rūpju Bezrūpīgs, jautrs.
kutelīgs Tāds, kam nepieciešama īpaša uzmanība, piesardzība (piemēram, par jautājumu, situāciju).
smags Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir lieli izmēri, liela jauda, masa, arī liels nozīmīgums.
viegls Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir mazi izmēri, maza jauda, masa, arī mazs nozīmīgums.
nekompetents Tāds, kam trūkst lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
attapīgs Tāds, kas ātri un pareizi izprot, aptver. Tāds, kas veikli rod izeju (parasti grūtā, sarežģītā situācijā).. Atjautīgs.
apķērīgs Tāds, kas ātri, viegli saprot, aptver. Tāds, kas ātri orientējas situācijā. Atjautīgs, attapīgs.
agrs Tāds, kas attiecas uz kāda posma (bērnības, jaunības) sākumu cilvēka mūžā.
vispārteorētisks Tāds, kas attiecas uz vispārīgiem, galvenajiem teorētiskajiem jautājumiem.
pilnasiņu Tāds, kas daudzās paaudzēs audzēts un izkopts noteiktā virzienā bez citu šķirņu piejaukuma un noteiktam mērķim (par dažu šķirņu zirgiem).
narkotisks Tāds, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, izraisot, piemēram, labsajūtu, jautrību, halucinācijas, mieru, miegu, nejutību (par vielām).
urdīgs Tāds, kas iedziļinās (piemēram, jautājumā), cenšas noskaidrot (kā) būtību.
jaunattīstības Tāds, kas ir atbrīvojies no koloniālisma, ieguvis politisko neatkarību un veido jaunu, no imperiālistiskajām valstīm neatkarīgu tautas saimniecību un valsts iekārtu (par valstīm, zemēm).
pirmatklāts Tāds, kas ir atklāts tikko, pirmo reizi. Arī jaunatklāts.
sens Tāds, kas ir bijis, pastāvējis ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma. Tāds, kas ir radīts, radies ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma un pastāv joprojām.
vecs Tāds, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu (par cilvēku). Pretstats: jauns.
tīrvilnas Tāds, kas ir izstrādāts tikai no vilnas, bez citu tekstilšķiedru piejaukuma.
tīrzīda Tāds, kas ir izstrādāts tikai no zīda, bez citu tekstilšķiedru piejaukuma.
vecs Tāds, kas ir jau pagājis, bijis (par laiku, laikposmu).
novatorisks Tāds, kas ir jauns (radošajā darbībā).
steidzams Tāds, kas ir jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību). Tāds, kas ir jārisina tūlīt, nekavējoties (piemēram, par jautājumu). Tāds, kas prasa tūlītēju rīcību.
vājš Tāds, kas ir mazjaudīgs, nepietiekami attīstīts (piemēram, par nozari, ražošanas kompleksu).
mudžekļains Tāds, kas ir nekārtīgi sagriezts, savīstīts (par diegiem, dziju u. tml.). Tāds, kas ir samudžināts, sajaukts.
šmurgulis Tāds, kas ir pusaudža vecumā. Arī tāds, kas ir ļoti jauns (par cilvēku).
meitenīgs Tāds, kas ir raksturīgs meitenei, jaunietei. Tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina meiteni, jaunieti.
plastisks Tāds, kas ir saistīts ar jaunu šūnu un to sastāvdaļu veidošanos organismā.
radošs Tāds, kas ir saistīts ar kā jauna (parasti garīgu vērtību) veidošanas procesu, tam raksturīgs.
plastisks Tāds, kas ir saistīts ar ķermeņa formu, funkciju ķirurģisku atjaunošanu vai uzlabošanu.
kvēpains Tāds, kas ir sajaukts ar kvēpiem. Arī netīrs.
sasāpēt Tāds, kas ir sarežģīts, sagādā daudz grūtību un kam vajadzīgs neatliekams atrisinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
tumšs Tāds, kas ir stipri piesātināts, tāds, kam ir melnas vai tai līdzīgas krāsas piejaukums (par krāsu, tās toni). Tāds, kura krāsa ir stipri piesātināta, tāds, kura krāsai ir melnas vai tai līdzīgas krāsas piejaukums.
svaigs Tāds, kas ir veselīgs, spirgts, arī labi atpūties (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)! tāds, kam piemīt jaunībai raksturīgās fiziskās īpašības.
priecīgs Tāds, kas izjūt prieku, tāds, kam ir jautrs, pacilāts garastāvoklis; arī līksms.
strīdīgs Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas (par, parasti politikas, zinātnes, mākslas, jautājumiem, parādībām). Tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji uzskati, domas (parasti politikā, zinātnē, mākslā) - piemēram, par tekstu.
urdīgs Tāds, kas izraisa nemieru, neatlaidīgi nodarbina (piemēram, par jautājumu, domu, arī parādību, apstākļiem).
skaists Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas (par laikapstākļiem). Tāds, kad ir laikapstākļi, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas. Arī jauks.
smieklīgs Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību. Jocīgs (1). Uzjautrinošs.
amizants Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību. Jocīgs. Uzjautrinošs.
labs Tāds, kas jau ir iestājies (par diennakts posmu).
pilns Tāds, kas jau ir iestājies (par diennakts posmu).
vecs Tāds, kas jau pirms ilgāka laika ir ienācies, nobriedis. Tāds, kas ir novākts iepriekšējā gadā.
pārgudrs Tāds, kas kļūdaini uzskata sevi pat zinīgāku, gudrāku (salīdzinot ar citiem), arī par pietiekami gudru (kādā jautājumā, nozarē u. tml.) un pašpārliecināti pauž savas domas.
aplinks Tāds, kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu, netiešs (domu izteikšanas veids).
ultramoderns Tāds, kas ļoti, arī pārspīlēti seko pašas jaunākās modes prasībām, ievēro tās.
urķīgs Tāds, kas mēdz iedziļināties (piemēram, jautājumā), sīki noskaidrot, izpētīt.
neizšķirts Tāds, kas nav izšķirts, izspriests (piemēram, par jautājumu). Tāds, kas ir palicis neskaidrs, neatrisināts.
nemierīgs Tāds, kas neapmierinās ar esošo, sasniegto, bet nemitīgi meklē ko jaunu.
ziņkārīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas (ko jaunu, nepazīstamu) aplūkot, iepazīt (par dzīvniekiem).
neitrāls Tāds, kas neiejaucas citu cilvēku (parasti pretrunīgās, strīdīgās) attiecībās. Tāds, kas izturas vienaldzīgi, pasīvi. Tāds, kas atturas ņemt līdzdalību (kur).
nepieejams Tāds, kas nepieļauj iejaukšanos savās domās, jūtās. Ļoti noslēgts.
nesapratīgs Tāds, kas nespēj saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi. Tāds, kam nav vajadzīgās izpratnes (kādā jautājumā).
akls Tāds, kas notiek, izraisās nejauši, negaidīti. Nejaušs. Negaidīts.
jauns Tāds, kas papildina jau esošo.
labdabīgs Tāds, kas parasti veidojas lēni, neieaugot apkārtējos audos, un neveido jaunus perēkļus (par audzēju).
dabisks Tāds, kas piemīt jau no dzimšanas (pretstatā vēlāk iegūtam, apgūtam). Iedzimts.
vecāki Tāds, kas rada, ir radījis jaunus organismus (par organismiem).
svaigs Tāds, kas radies no jauna, arī atjaunojies, piemēram, pēc atpūtas, miega (parasti par cilvēka fiziskajiem vai garīgajiem spēkiem).
pārgalvīgs Tāds, kas rīkojas pārdroši, neievērojot iespējamās nevēlamās sekas, tāds, kas ir pārdroši draisks, jautrs.
šķidrs Tāds, kas sastāv tikai vai galvenokārt no šķidruma, tāds, kurā ir samērā maz cietvielas, cietu daļiņu piejaukuma (piemēram, par vielu maisījumu). Pretstats: biezs.
eļļains Tāds, kas satur daudz eļļas. Tāds, kam ir eļļas piejaukums.
glūdains Tāds, kas satur daudz glūdas. Tāds, kam ir glūdas piejaukums.
naftains Tāds, kas satur daudz naftas. Tāds, kam ir naftas piejaukums.
taukains Tāds, kas satur daudz tauku. Tāds, kam ir tauku piejaukums.
pakulains Tāds, kas satur pakulas, tāds, kam ir pakulu piejaukums. Tāds, kas ir pagatavots no pakulām.
spaļains Tāds, kas satur spaļus, tāds, kam ir spaļu piejaukums.
sapratīgs Tāds, kas spēj labi saprast (ko); tāds, kam ir vajadzīgā izpratne (piemēram, kādā jautājumā).
konservatīvs Tāds, kas tiecas uz ko novecojušu, cenšas saglabāt, atjaunot ko novecojušu (par cilvēku). Tāds, kas ir naidīgs pret jauno, progresīvo.
jocīgs Tāds, kas uzjautrina, izraisa smieklus.
burvīgs Tāds, kas valdzina, patīk. Ļoti skaists, jauks.
asprātīgs Tāds, kas veidots, radīts mērķtiecīgi, ar bagātīgu izdomu. Atjautīgs.
vijīgs Tāds, kas viegli padodas deformācijai un ātri pēc tās izbeigšanās atjauno iepriekšējo formu, tāds, kas viegli lokāms, liecams. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
zaļoksns Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem). Zaļoksnējs (1).
zaļoksnīgs Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem). Zaļoksnējs (1). Zaļoksns (1).
zaļoksnējs Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem). Zaļoksns (1).
vārdveidojošs Tāds, ko izmanto jaunu vārdu veidošanā.
neatliekams Tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību). Tāds, kas jāizskata, jārisina nekavējoties (piemēram, par jautājumu, prasību).
sens Tāds, ko no kāda jaunāka, pašreizējā laikposma šķir ilgs laiks (daudzi gadsimti, laikmeti u. tml.) - piemēram, par laikmetu, laika periodu.
veiksmīgs Tāds, ko nosaka ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši.
dubļains Tāds, kur ir daudz dubļu. Tāds, kas sastāv no dubļiem. Tāds, kam ir dubļu piejaukums.
dūņains Tāds, kur ir daudz dūņu. Tāds, kam ir dūņu piejaukums.
vircains Tāds, kur ir virca. Tāds, kas sajaukts ar vircu.
mistrains Tāds, kurā (parasti juceklīgi) ir samaisīts, sajaukts, apvienots kas atšķirīgs.
komēdija Tāds, kurā galvenokārt iestudē lugas ar jautru, satīrisku sižetu (par teātri).
līksms Tāds, kurā ir daudz prieka, jautrības, pacilātības (par pasākumu, norisi).
nekārtīgs Tāds, kurā ir izjaukta kārtība, tāds, kurā nav ievērota kārtība, tīrība. Tāds, kas nav rūpīgi, precīzi novietots (noteiktā vietā, noteiktā kārtībā).
pelavains Tāds, kura ir pelavu piejaukums, tāds, kas ir gatavots no pelavām.
sēnalains Tāds, kurā ir sēnalu piejaukums. Tāds, kas ir gatavots no sēnalām.
tīrs Tāds, kura izcelsmē nav citu sugu, šķirņu u. tml. piejaukuma (par dzīvniekiem, augiem).
tīršķirnes Tāds, kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukuma (par dzīvniekiem, augiem).
tīrasiņu Tāds, kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukuma (par dzīvniekiem).
bezbēdīgs Tāds, kurā izpaužas bezrūpība, jautrība.
ģeniāls Tāds, kurā izpaužas izcils talants, izcilas jaunrades spējas.
jautājošs Tāds, kurā izpaužas jautājums (1), neizpratne, arī vēlēšanās ko uzzināt, noskaidrot.
drastisks Tāds, kurā izpaužas nebēdība, jautrība, pārgalvība, arī draiskulība.
rotaļīgs Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, arī draiskulība, nenopietnība.
līksms Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība.
priecīgs Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība.
vardarbīgs Tāds, kurā izpaužas rupja, nesaudzīga iejaukšanās, mēģinot ko panākt ar varu.
āķīgs Tāds, kura izpratnei nepieciešama attapība, atjautība, arī viltība.
gatavs Tāds, kura kvalitāte atbilst noteiktām prasībām (piemēram, par mākslas darbu). Tāds, kurā ir atspoguļots būtiskais, atrisināts kāds svarīgs jautājums.
lēcienveida Tāds, kura kvalitāte kardināli pārvēršas jaunā kvalitātē kvantitatīvu pārmaiņu rezultātā (par procesu, parādību).
reāls Tāds, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
drastisks Tāds, kura saturā ir nebēdība, jautrība, pārgalvība.
līksms Tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība. Tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību.
priecīgs Tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība. Tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību.
anakreontisks Tāds, kurā slavināta jautra, bezrūpīga dzīve, dzīres. Tāds, kurā izpaužas tieksme pēc jautras, bezrūpīgas dzīves.
radošs Tāds, kurā tiek radīts kas jauns (parasti garīgas vērtības) - par mūža posmu, laikposmu.
spēcīgs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piemēram, par mašīnām, ierīcēm, to daļām).
stiprs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piemēram, par mašīnām, ierīcēm, to daļām). Spēcīgs (3).
atgremu Tāds, kurš tiek atkārtots, tāds, kurā neizpaužas nekas jauns.
vecs Tāds, kuru ir nomainījis kas jauns, tāds, kura vietā nācis kas cits.
tēvs Tāds, no kā veidojas jauns augs (par augiem, to daļām).
māte Tāds, no kā veidojas jauns augs (par augiem).
draudīgs Tāds, pēc kura var nojaust iespējamās briesmas, nelaimi.
toviet Tajā vietā, noteiktā, jau zināmā vietā.
taktiķis Taktikas (1) speciālists. Militārs darbinieks, kas izstrādā ar kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu saistītus jautājumus.
pārtamborēt Tamborēt vēlreiz, no jauna.
pārtapsēt Tapsēt vēlreiz, no jauna.
mudžeklis Tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts.
murskulis Tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts. Arī mudžeklis (1).
padomdevējs Tas (tāds), kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma apspriešanā, bet ne tā izlemšanā.
pamatlicējs Tas (tāds), kas pirmais veido, pārstāv, piemēram, jaunu zinātnes nozari, mākslas virzienu (piemēram, par zinātnes vai mākslas darbu, kultūras iestādi).
zemteksts Tas iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un domu plūsmu.
radikālists Tas, kam raksturīga radikālu metožu aizstāvēšana un lietošana, izšķirot teorētiskus un praktiskus jautājumus.
fenikss Tas, kas atdzimst, atjaunojas. Tas, kas ir nemirstīgs.
aizsācējs Tas, kas ievieš ko jaunu, liek pamatus kam (mākslā, zinātnē, tehnikā).
Veca lieta Tas, kas ir jau sen zināms.
Veca lieta Tas, kas ir jau sen zināms.
vecs Tas, kas ir novecojis, savu laiku pārdzīvojis. Tas, kas traucē, kavē kā jauna attīstību.
piejaukums Tas, kas ir pievienots, piejaukts (kam citam, parasti lielākam, nozīmīgākam).
intervents Tas, kas militāri vai ekonomiski iejaucas citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās.
Aizliegts (arī aizliegtais) auglis Tas, kas nav atjauts.
Sāpju (arī rūpju) bērns Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām. Neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību.
Sāpju (arī rūpju) bērns Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām. Neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību.
Rūpju (arī sāpju) bērns Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām. Neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību. Cietējs, nelaimīgs cilvēks.
pārtaustīt Taustīt (ko) visu, viscaur. Taustīt (ko) vēlreiz, no jauna.
referendums Tautas balsošana par svarīgu valsts dzīves jautājumu (piemēram, par likumu, valsts iekārtu, politisku priekšlikumu).
plebiscīts Tautas balsošana teritorijas piederības jautājumos.
pašnoteikšanās Tautas, nācijas gribas izpausme jautājumā par savas valsts iekārtu, īstenojot savu nacionālo suverenitāti.
zirgspēja Tehnikā - jaudas mērvienība 735,499 vati vai 745,700 vati (angļu mērvienību sistēmā).
heliotehnika Tehnikas nozare, kas risina Saules enerģijas izmantošanas tehniskos jautājumus.
rekuperācija Tehnoloģiskā procesā izlietotās enerģijas vai izlietotā materiāla dalās atjaunošana un izlietošana šajā pašā pro cesā.
paragrāfs Teksta daļa (parasti apzīmēta ar cipariem un zīmi §), kas sākas ar jaunu rindu un kam ir samērā patstāvīga nozīme.
neotektonika Tektonikas nozare, kas pētī jaunākajos ģeoloģiskajos periodos notikušās Zemes garozas tektoniskās kustības, šo kustību veidotās strukturālās formas un to nozīmi Zemes reljefa izveidē.
telēns Teļš (parasti jauns, mazs).
Brīvais temats Temats skolas sacerējumam, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
Brīvais temats Temats skolas sacerējumam, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
pārtepēt Tepēt vēlreiz, no jauna.
konservatīvisms Tieksme uz ko novecojušu, cenšanās saglabāt, atjaunot ko novecojušu. Naidīgums pret jauno, progresīvo.
Blakus lēmums Tiesas lēmums par jautājumu, kas neskar lietas būtību.
Blakus lēmums Tiesas lēmums par jautājumu, kas neskar lietas būtību.
verdikts Tiesas zvērināto piesēdētāju lēmums jautājumā par tiesājamā vainīgumu vai nevainīgumu.
Padomdevēja balss Tiesība piedalīties jautājuma apspriešanā, bet ne izlemšanā.
Padomdevēja balss Tiesība piedalīties jautājuma apspriešanā, bet ne izšķiršanā.
Lēmēja balss Tiesība piedalīties jautājuma izšķiršanā.
Lēmēja balss Tiesība piedalīties jautājuma izšķiršanā.
balss Tiesība piedalīties kāda jautājuma kolektīvā izšķiršanā.
zīmulis Tievs grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis, parasti koka ietvarā (rakstīšanai vai zīmēšanai).
ieēnoties Tikko jaušami, arī neskaidri izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām, domām.
gaisīgs Tikko uztverams, jaušams (piemēram, par krāsām).
krist Tikt (kādam), nākt (kāda) rīcībā, parasti pēkšņi vai nejauši.
Pacelties no drupām (arī gruvešiem) Tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
pagadīties Tikt nejauši sastaptam, ieraudzītam, atrastam, dabūtam.
Pagadīties ceļā Tikt nejauši satiktam.
pārdzimt Tikt pārveidotam par ko citu, jaunā kvalitātē (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.).
sajukt Tikt sajauktam, netikt precīzi nošķirtam (uztverē, apziņā u. tml.).
Sākties (atkal) no gala Tikt sāktam (atkal) no sākuma. Tikt sāktam vēlreiz, no jauna.
rasties Tikt veidotam, izstrādātam (parasti par ko jaunu, nebijušu). Tikt atklātam, izgudrotam (pētījumu, meklējumu rezultātā).
tapt Tikt veidotam, izstrādātam (parasti par ko jaunu, nebijušu). Tikt atklātam, izgudrotam (pētījumu, meklējumu rezultātā).
Meitas vainags (arī kronis) Tikums, arī jaunavība.
gods Tikums. Arī jaunavība.
Meitas kronis (arī vainags) Tikums. Arī jaunavība.
pārdrukāt Tipogrāfiski iespiest vēlreiz, no jauna.
pārtīrīt Tīrīt (ko) visu, viscaur. Tīrīt vēlreiz, no jauna.
kāst Tīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot (tam) plūst, piemēram, cauri sietam, kāstuvei.
pārtīt Tīt vēlreiz, no jauna (ko kādā materiālā).
pārtīt Tīt vēlreiz, no jauna (piemēram, dziju, lenti).
disharmonēt Traucēt, izjaukt saskaņu, harmoniju.
dezorganizēt Traucēt, jaukt (ko). Radīt nekārtības.
pērt Triecoties, sitoties (pret ko), šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, zemi).
pārtrīt Trīt vēlreiz, no jauna.
Kuru katru acumirkli Tūlīt, jau pēc īsa brīža.
pārtvert Tvert vēlreiz, no jauna (parasti citā vietā).
uzurbt Urbjot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
uzurbties Urbjoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
pārurbt Urbt vēlreiz, no jauna.
atjautāt Uz jautājumu atbildēt ar jautājumu.
atbilde Uzdotās mācību vielas atstāstījums. Stāstījums pēc pedagoga jautājuma.
uzvaicāt Uzjautāt, uztaujāt.
amizēt Uzjautrināt, izklaidēt (kādu).
amizēties Uzjautrināties, jokoties, jautri pavadīt laiku (parasti ar pretēja dzimuma personu). Koķetēt.
atsvaidzināt Uzlabot, atjaunot (piemēram, krāsojumu).
uzsvaidzināt Uzlabot, atjaunot (piemēram, krāsu, pulējumu), parasti mazliet.
kacināt Uzmācīgi izjautāt. Tincināt.
Lasīt domas Uzminēt, nojaust (kāda) domas.
Lasīt domas Uzminēt, nojaust (kāda) domas.
mičot Uzņemt (jaunlaulāto) sievas kārtā, saskaņā ar rituālu apmainot vainagu pret sievas galvassegu.
Apgrozāmie fondi Uzņēmuma ražošanas fondu daļa, kura tiek pilnīgi patērēta ražošanas procesā vienā ražošanas periodā un kuras vērtība pilnīgi pāriet uz jauno darba produktu.
Apgrozāmie fondi Uzņēmuma ražošanas fondu daļa, kura tiek pilnīgi patērēta ražošanas procesā vienā ražošanas periodā un kuras vērtība pilnīgi pāriet uz jauno darba produktu.
jautāt Uzrunāt (kādu), izsakot jautājumu.
uzjautāt Uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
uztaujāt Uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
atjaunot Uzsākt atkal, no jauna. Atsākt.
lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm. Uzminēt, nojaust (kāda domas), piemēram, pēc skatiena, sejas izteiksmes.
padzirdēt Uzzināt, nejauši dzirdot, noklausoties.
pētīt Vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko), parasti zinātnē.
audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību, apgādājot (viņu) ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas.
pārvagot Vagot vēlreiz, no jauna.
pārvaicāt Vaicāt vēlreiz, no jauna.
rakņāties Vairākkārt irdināt, jaukt, arī pārvietot zemi ar kādu rīku vai rokām.
rakņāties Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko.
rušināties Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko. Arī rakņāties (1).
rakņāties Vairākkārt jaukt, arī pārvietot, piemēram, zemi, sniegu, sūnu.
rušināties Vairākkārt jaukt, mazliet pārvietot, piemēram, smiltis, pelnus, sniegu.
klaušināt Vairākkārt jautāt (kādam), lai uzzinātu ko.
Kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult niekus (arī tukšu) Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par (ko) jau (sen) zināmu.
Kult izkultus salmus Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par jau (sen) zināmām patiesībām.
Kult niekus (arī tukšu), biežāk kult tukšus (arī izkultus) salmus Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par ko jau (sen) zināmu.
Kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult niekus (arī tukšu) Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par ko jau (sen) zināmu.
Kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult tukšu (arī niekus) Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par ko jau (sen) zināmu.
kašņāt Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, smilšu kaudzi), jaukt (to), arī iznīcināt (ko tajā).
urķēt Vairākkārt skarot (parasti ar ko smailu), grūst, bīdīt, jaukt, rušināt (parasti ar ko smailu).
prašņāt Vairākkārt, arī neatlaidīgi jautāt, cenšoties ko sīki uzzināt.
urdīties Vairākkārt, ilgstoši izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu).
tincināt Vairākkārt, neatlaidīgi (kādam, ko) jautāt.
klaušināt Vairākkārt, vairākiem jautāt, lai uzzinātu ko.
paklaušināt Vairākkārt, vairākiem pajautāt, lai uzzinātu (ko).
kupāža Vairāku (piemēram, vīna, tējas) šķirņu sajaukšana, lai iegūtu produktu ar noteiktām jaunām īpašībām.
kopjauda Vairāku vai daudzu (kā) jaudu summa.
pumpuroties Vairoties bezdzimuma veidā, šūnām daloties un jaunajam organismam izveidojoties no šūnas daļas (par zemākajiem dzīvniekiem, augiem).
mālsmilts Vāji saistīts nogulumu iezis - māla un smilts sajaukums, kurā pārsvarā ir smilts daļiņas. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis.
smilšmāls Vāji saistīts nogulumu iezis - smilts un māla sajaukums, kurā ir 10-30% māla daļiņu. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis.
vazāt Valkāt (parasti jaunu, labu apģērbu) bez pietiekamas saudzības, nepiemērotā vietā, nepiemērotos apstākļos. Lietot (parasti ko labu, vērtīgu) bez pietiekamas saudzības, nepiemērotos apstākļos.
kontaminācija Valodas vienību mijiedarbība (piemēram, formu, nozīmju tuvības dēļ), kurā rodas jauna valodas vienība. Valodas vienība, kas radusies šādā veidā.
savalstīt Valstoties (pa ko), sajaukt (to).
neitralitāte Valsts nepiedalīšanās, neiejaukšanās citu valstu konfliktā un miermīlīgu attiecību saglabāšana ar tām.
redemarkācija Valsts teritorijas robežas pārbaude (parasti atjaunojot vai nomainot robežzīmes).
Dabas aizsardzība Valsts un sabiedrības pasākumu komplekss dabas bagātību saglabāšanai, racionālai izmantošanai, atjaunošanai un vairošanai.
Preses konference Valsts, politisku, sabiedrisku darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju kādā jautājumā.
Preses konference Valsts, politisku, sabiedrisku darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju kādā jautājumā.
vēstījums Valsts, valdības galvas, arī citas sabiedrībā nozīmīgas personas, paziņojums, kurā aplūkots kāds svarīgs politisks (retāk cits) jautājums.
pārvandīt Vandīt (ko) visu, viscaur. Vandīt (ko) vēlreiz, no jauna.
savandīt Vandot sajaukt, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
izvandīt Vandoties, jaucoties izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
izvandīt Vandoties, jaucoties pilnīgi pārmeklēt.
jaunsudrabs Vara, cinka un niķeļa sakausējums (dažreiz ar citu metālu piejaukumu), kas pēc izskata atgādina sudrabu.
afikss Vārda sastāvdaļa, ko pievieno saknei vai celmam (atvasinot jaunus vārdus).
aplinki Vārdi, ar ko domu izsaka netieši un kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu.
joks Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
Taisīt jokus (arī pekstiņus) Vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
zemteksts Vārdos neizteiktais saturs, kas iekļauts tekstā un ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un gribas plūsmu.
vārddarināšana Vārdu krājuma bagātināšana ar jauniem vārdiem, pārveidojot valodā lietojamo vārdu uzbūvi un nozīmi ar valodas sistēmā esošajiem līdzekļiem un paņēmieniem.
pārvārīt Vārīt vēlreiz, no jauna.
ventilis Vārsts, ar kuru regulē, pārtrauc vai atjauno šķidruma, tvaika vai gāzes plūsmu.
meita Vecāka cilvēka laipna uzruna jaunākai sievietei.
dēls Vecāka cilvēka laipna uzruna jaunākam vīrietim.
bērns Vecāka cilvēka laipna uzruna jaunākam.
rekombinācija Vecāku ģenētiskā materiāla pārgrupēšanās pēcnācējos, kurā rodas jaunas gēnu kombinācijas.
nedēļa Vecuma skaitīšanas vienība (parasti jaundzimušajiem) - septiņas diennaktis.
attīstīt Veicināt jaunu kvalitatīvu pārmaiņu rašanos (sabiedriskās parādībās). Pilnveidot, paplašināt.
nodrošināt Veicot apsardzības un aizsardzības pasākumus, pasargāt (karaspēku, kādu objektu) no nejaušībām, zaudējumiem.
pārlikt Veidojot, montējot u. tml. ielikt, iestiprināt vēlreiz, no jauna.
sausmigla Veidojums zemajos atmosfēras slāņos, kuru rada putekļu, dūmu u. tml. piejaukumi. Arī dūmaka.
darināt Veidot (jaunus vārdus), izmantojot valodā esošos vārdus vai morfēmas.
Likt pamatus Veidot (ko) pirmoreiz, no jauna.
Likt pamatus Veidot (ko) pirmoreiz, no jauna.
attīstīties Veidoties, pārveidoties tā, ka rodas jaunas kvalitātes (par dabas parādībām).
Ierakstīt jaunu (arī spilgtu, slavenu u. tml.) lappusi (kā) vēsturē Veikt ko jaunu, ļoti nozīmīgu.
Ierakstīt jaunu (arī spilgtu, slavenu u. tml.) lappusi (kā) vēsturē Veikt ko jaunu, ļoti nozīmīgu.
Ierakstīt slavenu (arī spilgtu, jaunu u. tml.) lappusi (kā) vēsturē Veikt ko ļoti nozīmīgu, arī jaunu.
Ierakstīt spilgtu (arī jaunu, slavenu u. tml.) lappusi (kā) vēsturē Veikt ko ļoti nozīmīgu, arī jaunu.
Ierakstīt spilgtu (arī jaunu, slavenu u. tml.) lappusi (kā) vēsturē Veikt ko ļoti nozīmīgu, arī jaunu.
kārtot Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties rast vēlamu atrisinājumu, sasniegt vēlamu rezultātu.
risināt Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties sasniegt vēlamu iznākumu, rezultātu.
Iet zaļi Veikties labi, klāties jautri.
Vēja auza Vējauza.
Vēja auza Vējauza.
atkal Vēlreiz, no jauna.
pārveltnēt Veltnēt vēlreiz, no jauna.
pūriņš Veļas komplekts jaundzimušajam.
virzīt Vērst (piemēram, sarunu uz noteiktu tematu, jautājumu).
aptaujāt Vērsties (pie daudziem vai visiem) ar noteiktiem jautājumiem, lai iegūtu vajadzīgās ziņas.
griezties Vērsties (pie kāda, piemēram, ko jautājot, sakot). Doties (pie kāda, kur, piemēram, pēc palīdzības).
jautāt Vērsties (pie kāda) ar jautājumu.
taujāt Vērsties (pie kāda) ar, parasti vairākiem, jautājumiem. Arī jautāt.
apprašņāties Vērsties ar jautājumu (pie vairākiem vai visiem).
pārvērt Vērt vēlreiz, no jauna.
pārvērtēt Vērtēt vēlreiz, no jauna (aizvadīto dzīvi, laikposmu).
pārvērtēt Vērtēt vēlreiz, no jauna (kā, parasti sabiedriskas parādības) atbilstību noteiktām prasībām, nozīmīgumu u. tml.
restitūcija Vesela organisma atjaunošanās no nelielas ķermeņa daļas.
Padomju tauta Vēsturiski izveidojusies jauna sociāla un internacionāla cilvēku kopība, kam ir kopēja teritorija, sociālistiska ekonomika un kultūra, viena kopēja daudznāciju valsts un vienojošs mērķis - komunisma uzcelšana.
padomjtauta Vēsturiski izveidojusies jauna sociāla un internacionāla cilvēku kopība, kam ir kopēja teritorija, sociālistiska ekonomika un kultūra, viena kopēja daudznāciju valsts un vienojošs mērķis - komunisma uzcelšana. Padomju tauta.
pārvētīt Vētīt (ko) visu, viscaur. Vētīt (ko) vēlreiz, no jauna.
reālskola Vidējā (parasti sešgadīga) mācību iestāde, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
pāžs Viduslaikos - jauneklis no muižnieku ģimenes, kurš atradās par viņu augstāka dižciltīgā (piemēram, liela feodāļa vai karaļa) dienestā.
pozīcija Viedoklis, nostāja (kādā jautājumā), attieksme (pret kādu jautājumu).
bužināt Viegli (ar pirkstu galiem) skart (galvu), jaucot matus, spalvu.
bužināt Viegli skarot, jaukt (parasti matus, spalvu).
bužināties Viegli skarot, jaukties (parasti pa matiem, pa spalvu).
svilpaste Vieglprātīga, pavirša, parasti jauna, sieviete.
gāzbetons Viegls celtniecības materiāls - šūnains betons, ko iegūst, betona masā ievadot gaisu vai arī šai masai piejaucot vielas, kas rada gāzes.
odorants Viela ar asu smaku, ko piejauc gāzei, lai varētu konstatēt gāzes noplūdi.
krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai (tas) atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
inde Viela, kas, iedarbojoties uz organismu, jau samērā mazās devās izraisa saindēšanos vai nāvi.
Radioaktīvā viela Viela, kuras sastāvā ķīmiskā savienojuma vai piejaukuma veidā ietilpst radioaktīvo elementu atomi.
difūzija Vielas koncentrācijas pakāpeniska izlīdzināšanās, vielu savstarpēja sajaukšanās, iesūkšanās, iespiešanās sakarā ar molekulu haotisko kustību.
izomorfisms Vienādas uzbūves kristālu vai jauktu kristālu veidošanās no līdzīgām ķīmiskām vielām.
Būt vienādi (arī vienlīdz) gudriem Vienādi orientēties kādā jautājumā.
Būt vienādi (arī vienlīdz) gudriem Vienādi orientēties kādā jautājumā.
Būt vienlīdz (arī vienādi) gudriem Vienādi orientēties kādā jautājumā.
neitralitāte Vienaldzīga, pasīva nostāja (kādā jautājumā). Atturēšanās ņemt līdzdalību (kur).
intervencija Vienas valsts vai vairāku valstu militāra vai ekonomiska iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās. Intervence (1).
intervence Vienas valsts vai vairāku valstu militāra vai ekonomiska iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās. Intervencija.
krese Viengadīgs kāpelētājaugs ar nekārtniem oranžiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem un ieapaļām lapām.
melone Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar stīgojošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem, parasti ovāliem, augļiem.
arbūzs Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar sulīgiem augļiem.
ķirbis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar dzelteniem ziediem, lieliem apaļiem, ovāliem vai iegareniem augļiem, ložņājošu stublāju un lielām lapām.
gurķis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām.
kabacis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar gareniem, iedzelteniem augļiem.
patisons Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar šķīvjveida augļiem, kam ir rievotas malas.
sagadīties Vienlaicīgi vai ar nelielu laika atstarpi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, faktiem).
darījums Vienošanās kādā (parasti komerciālā) jautājumā.
vienbalsība Vienprātība, pilnīga saskaņa (kādā jautājumā).
morālisms Vienpusīgs, pārspīlēts viedoklis morāles jautājumos.
pārvīlēt Vīlēt vēlreiz, no jauna.
krustdēls Vīrietis (parasti jaunietis) attiecībā pret cilvēku, kas viņu ievada kādā arodā, profesijā.
tēvocis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
onkulis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku. Tēvocis (2).
pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
krustbērns Vīrietis vai sieviete (parasti jaunietis vai jauniete) attiecībā pret cilvēku, kas ievada viņu savā arodā, profesijā.
krusttēvs Vīrietis, kas ievada kādu (parasti jaunieti) savā arodā, profesijā.
pārvirpot Virpot vēlreiz, no jauna. Apvirpot (ārējo virsmu).
griezt Virzīt (uz kādu tematu, jautājumu, piemēram, runu).
samalt Virzoties (pāri kam), izdangāt, izjaukt u. tml. (to), parasti pilnīgi. Ar triecieniem (pret ko) salauzt, sagraut u. tml. (to).
kainozojs Visjaunākā ģeohronoloģiskā ēra.
viduslaiki Vispārīgās vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem (Eiropā parasti no 4. gadsimta līdz 16. gadsimta sākumam).
apķērība Vispārināta īpašība --> apķērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Atjautība, attapība.
atjautība Vispārināta īpašība --> atjautīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
attapība Vispārināta īpašība --> attapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Atjautība.
jaukums Vispārināta īpašība --> jauks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
jaukums Vispārināta īpašība --> jauks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
jaukums Vispārināta īpašība --> jauks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
jaukums Vispārināta īpašība --> jauks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
jauneklīgums Vispārināta īpašība --> jauneklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
jauneklība Vispārināta īpašība --> jauneklīgs. Jauneklīgums.
jaunums Vispārināta īpašība --> jauns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
jautrība Vispārināta īpašība --> jautrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
jautrība Vispārināta īpašība --> jautrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
jautrība Vispārināta īpašība --> jautrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
līksmība Vispārināta īpašība --> līksms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību. Līksme (2).
nejaukums Vispārināta īpašība --> nejauks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nejaukums Vispārināta īpašība --> nejauks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nejaucība Vispārināta īpašība --> nejauks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nejaukums Vispārināta īpašība --> nejauks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nejaukums Vispārināta īpašība --> nejauks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nejaušums Vispārināta īpašība --> nejaušs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nejaušums Vispārināta īpašība --> nejaušs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
novatorisms Vispārināta īpašība --> novatorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī jauninājums, jaunievedums.
pārvīstīt Vīstīt vēlreiz, no jauna.
pārvīt Vīt vēlreiz, no jauna.
noziedēt Zaudēt jaunības skaistumu. Novecot.
pārziedēt Zaudēt jaunības skaistumu. Novecot.
reģenerācija Zaudētas vai bojātas organisma daļas atjaunošanās. Organisma atjaunošanās no kādas tā daļas.
pārzeltīt Zeltīt vēlreiz, no jauna.
zemniekmeita Zemnieku meita. Arī jauna zemniece.
pusaudzis Zēns pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
krustdēls Zēns, jaunietis, vīrietis attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1).
krustdēls Zēns, jaunietis, vīrietis attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2).
izzīdīt Zīdīt (jaunpiedzimušo) līdz noteiktai attīstības pakāpei.
pārziepēt Ziepēt vēlreiz, no jauna.
laime Zīlēšanā (parasti Jaungada naktī) - nejaušas formas veidojums, kas rodas, ja ielej izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī.
pārzīmēt Zīmēt vēlreiz, no jauna.
pārzīmogot Zīmogot (kādu kopumu) visu. Zīmogot (kādu kopumu) vēlreiz, no jauna.
farmakoloģija Zinātne par ārstniecības vielu iedarbību uz organismu, šo vielu lietošanu, jaunu ārstniecības līdzekļu radīšanu.
ķīmija Zinātne, kas pētī vielu sastāvu, īpašības un to savstarpējās pārvērtības, kā arī rada jaunas vielas.
politoloģija Zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus. Politikas zinātne.
Politikas zinātne Zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus. Politoloģija.
starpzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm.
starpdisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm. Arī starpzinātne.
robežzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm.
robeždisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm. Arī robežzinātne.
starpnozare Zinātnes, tehnikas, tautas saimniecības, mākslas u. tml. nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām nozarēm.
Profesionālā orientācija Zinātniski pamatota jauniešu sagatavošana apzinātai profesijas izvēlei.
traktāts Zinātnisks apcerējums par kādu problēmu, jautājumu.
raports Ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
raportēt Ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
Zivju audzētava Zivjaudzētava.
pārzvanīt Zvanīt vēlreiz, no jauna.
zvejniekmeita Zvejnieku meita. Arī jauna zvejniece.
pāržaut Žaut vēlreiz, no jauna. Izžaut citā vietā.
pāržāvēt Žāvēt vēlreiz, no jauna.
Modes žurnāls Žurnāls, kurā publicē informāciju par jaunākajiem, parasti apģērbu, modeļiem.
Modes žurnāls Žurnāls, kurā publicē informāciju par jaunākajiem, parasti apģērbu, modeļiem.

jau citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV