Paplašinātā meklēšana

Meklējam maz.

Atrasts vārdos (201):

Atrasts vārdu savienojumos (19):

Atrasts skaidrojumos (3491):

(Nav) ne kapeikas (nav) nemaz naudas.
(Sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (Pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
Nolaist aci Adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam). Samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus.
apraukt Adot samazināt valdziņu skaitu, noraukt (valdziņus).
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā (valdziņu, cilpiņu) skaitu. Adot, tamborējot mazināt valdziņu, cilpiņu skaitu (adījumā, tamborējumā).
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti.
jērs Aitas mazulis.
aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu). Aizklāt (ko) tā, ka (tas) nelaiž vai mazāk laiž cauri gaismu.
piesegt Aizklāt, parasti mazliet, daļēji.
pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā.
Viļņu lauzējs Aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai.
Viļņu lauzējs Aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai.
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
knibināt Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
izlāpīties Aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, mazāk derīgu), iztikt.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekme.
masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
mikrofotometrs Aparāts, ar ko mērī fotoemulsijas nomelnojuma pakāpi ļoti mazos laukumos.
iegrauzt Apēst, ieēst (mazliet cietas barības).
deflācija Apgrozībā esošās papīrnaudas daudzuma, kā arī neapmaināmo banknošu skaita samazināšana (kapitālistiskajās valstīs).
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
hipotrofija Apjoma pārmērīga samazināšanās (muskuļiem, orgāniem).
apsālīt Apkaisīt ar sāli, mazliet iesālīt.
pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Kļūt mazliet klusākam.
iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes Pārklāt ar skujām.
mugurot Apstrādāt (griezējinstrumenta) aizmugures virsmu, lai samazinātu berzi.
atrūgtināt Apstrādāt (ko), lai tajā samazinātu rūgtvielas.
izsmiekls Apvainojoši, arī pazemojoši mazs, niecīgs (parasti par atalgojumu).
satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu.
satuvināties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam.
satuvoties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam. Pielīdzināties.
pārvarēt Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
pārstudēt Ar jauniem mēģinājumiem, vairāk vai mazāk koriģējot, pārveidot (jau iepriekš izrādītu iestudējumu).
labot Ar kādiem paņēmieniem novērst, mazināt (defektus ķermenī, tā daļas funkcijās).
uzsvaidzināt Ar kosmētiskiem līdzekļiem uzlabot (parasti sejas izskatu), parasti mazliet.
pastiepties Ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu).
Raudzīties (arī skatīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
Skatīties (arī raudzīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
Caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
atvairīt Ar pretdarbību, aizsargājoties novērst, samazināt (sitienu, triecienu u. tml.).
uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
palabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu).
apēnot Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt. Aizēnot, aptumšot.
sijāt Ar sietu dalīt (kā cieta) kopumu mazākās un lielākās daļiņās. Virzīt (ko) cauri sietam.
kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
žāvēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu. Arī kaltēt (1).
saspiest Ar spiedienu samazināt (kā) tilpumu (nesamazinot vielas daudzumu). Ar spiedienu izmainīt (kā) formu.
surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumentam) skaņas skaļumu, mainīt tembru. Ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
atārdīt Ārdot atdalīt. Ārdot samazināt. _imperf._ Ārdīt nost.
ariozo Ārijas paveids ar mazāku apjomu un brīvāku, rečitatīvam tuvāku formu.
homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
mortīra Artilērijas ierocis, kam ir īss stobrs un kas izšauj šāviņu ar mazu sākuma ātrumu pa stāvu trajektoriju.
Vieglā artilērija Artilērijas paveids, kurā ietilpst ieroči, kuru kalibrs ir mazāks par 150 milimetriem.
išēmija Asiņu daudzuma samazināšanās ķermeņa daļā, kur traucēta asiņu piegāde sakarā ar artēriju spazmu, aizsprostošanos vai nospiešanu.
Pelējumu siers Ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne.
Pelējumu siers Ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas. Attiecīgā siera šķirne.
atsijāt Atdalīt no kolektīva, grupas (piemēram, mazāk spējīgos, nepiemērotos cilvēkus).
reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, intensitātes mazināšanās) - par laikapstākļiem.
Iekšējā konversija Atoma kodola pāreja no ierosināta stāvokļa stāvoklī ar mazāku enerģiju.
palaist Atraisīt (ko sasietu), attaisīt (ko sastiprinātu, arī aizvērtu). Arī panākt, ka (kas) kļūst mazāk saspriegts.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens).
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens). Gliseris.
atrijas Atrīta (parasti daļēji sagremota) barība (ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus).
peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
buferis Atsperīga ierīce trieciena mazināšanai (vagoniem, lokomotīvēm, automobiļiem).
badināt Atstāt neēdušu, nedot ēst. Regulāri dot par maz barības.
migla Attēla kontūru izplūdums (redzes sajūtās), ko izraisa redzes asuma samazināšanās.
piekrāsot Attēlot (faktus, notikumus) mazliet labākus, nekā (tie) ir īstenībā.
ēnot Attēlot (tēlotājas mākslas darbā) mazāk apgaismotas (priekšmeta, ķermeņa u. tml.) vietas.
papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (kādu faktu, notikumu u. tml.).
patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem). Attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
inkubēt Attīstīt (inkubatorā zivju mazuļus).
Trauku lupata Auduma gabals trauku mazgāšanai. Trauklupata.
trauklupata Auduma gabals trauku mazgāšanai. Trauku lupata.
buklē Audums ar maziem mezgliem virspusē.
Sarucis stumbrs Auga stumbrs, kas sugas, ģints u.tml. attīstības gaitā ir ievērojami samazinājies.
nogurums Auglības krass samazinājums, zudums augsnei, ja to ilgstoši vienveidīgi izmanto.
izaugt Augot kļūt tādam, ka apģērbs ir par mazu, īsu.
pabriest Augot, attīstoties kļūt mazliet lielākam (par augiem, to daļām).
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
punduraugs Augs, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugas, šķirnes augu.
reliktaugs Augs, kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta.
anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kur spiediens samazinās un vējš pūš no centra uz perifēriju.
līne Augstvērtīga kaņepāju trose, kuras diametrs ir mazāks par 25 milimetriem.
starpzobs Augšžokļa malējais priekšzobs, ilknis vai mazais priekšdzeroklis (ciršļiem).
replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās.
lapele Avīze (parasti ar politiski naidīgu, arī mazsvarīgu saturu).
pabalēt Balējot kļūt mazliet, daļēji neskaidram, pavāji saredzamam.
iebalināt Balinot panākt, ka kļūst mazliet gaišāks.
pabalot Balojot kļūt mazliet neskaidram, vājāk saredzamam.
balodis Baložveidīgo kārtas vidēja lieluma drukns putns ar mazu galvu, vāji attīstītu knābi.
mikrobarogrāfs Barogrāfs, kas uztver un automātiski pieraksta ļoti mazas spiediena svārstības.
zīdīt Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli - par dzīvnieku mātīti).
klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām).
apbružāt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nomazgāt.
izberzt Beržot izmazgāt.
noberzt Beržot nomazgāt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
noberzt Beržot nomazgāt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
paberzt Beržot pamazgāt.
trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties. Berzties (3).
pārberzt Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu. Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
bezdelīdzēns Bezdelīgu mazulis.
punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa) daļa, kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
sabīdīt Bīdot (kā) speciālās detaļas, elementus citu citam virsū, citu citā iekšā, samazināt (tā) apjomu.
apņurcīt Bieži ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, pamocīt (mazu dzīvnieku).
purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu), piemēram, lai mazinātu sāpes, lai atbrīvotu (to) no kā.
mutesbļoda Bļoda sejas un roku mazgāšanai.
teļš Briežu dzimtas vēršu apakšdzimtas dzīvnieku mazulis.
izlādēties Brīvi izpaužoties, kļūt mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli).
monitors Bruņām klāts mazas iegrimes karakuģis ar spēcīgu artilēriju krasta bateriju un kuģu iznīcināšanai piekrastes rajonos.
mikrosocioloģija Buržuāziskās socioloģijas virziens, kas aprobežojas ar mazo sociālo grupu pētīšanu un ignorē pārējās sociālās sakarības sabiedrībā.
neokapitālisms Buržuāzisko un reformistisko ideologu teorija, pēc kuras mūsdienu monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
retināt Būt ar samazinātu blīvumu (parasti par gāzi).
vadāt Būt ilgāku laiku (ar jaundzimušiem mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml. (parasti par putniem).
tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu.
miglot Būt par cēloni tam, ka (acīm) mazinās redzes asums (piemēram, par asarām).
pabalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) balējot kļūst mazliet neskaidrs, pavāji saredzams.
pamērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
laupīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti mazinās vai zūd.
paliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) mazliet noliecas (parasti kādā virzienā), arī, ka (kas) mazliet saliecas.
pavirpināt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpinās. Pavirpuļot (2).
pavirpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpuļo.
pamētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem).
pāraust Būt par cēloni tam, ka (ledus) pamazām pārklājas (pār ko).
saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības).
dzēst Būt par cēloni, ka mazinās vai zūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
pavājināt Būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) kļūst mazāk kvalitatīvs.
paknapināties Būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos). Paskopoties.
skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
Krist kopā (arī čupā sar.) Būt tādā stāvoklī, ka pamazām sabrūk.
uzglabāties Būt tādam, kam ir maz pamanāmas novecošanās pazīmes (par cilvēku).
miglot Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
migloties Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
reducēties Būt tādam, kam samazinās oksidēšanas pakāpe.
samigloties Būt tādam, kam, parasti ievēroļami, samazinās redzes asums (par acīm).
zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
uzturēties Būt tādam, kurā maz pamanāmas novecošanās pazīmes.
paplukt Būt tērptam mazliet, daļēji apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Arī trīcēt (2).
sinovijs Caurspīdīgs dzeltenīgs šķidrums locītavu dobumos un somiņās, kurš mazina berzi starp locītavas skrimšļiem.
pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka.
piecelt Ceļot mazliet pavirzīt (parasti uz augšu).
knapināt Censties izdot, izlietot iespējami maz (piemēram, naudas, kāda materiāla).
riekšava Cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
Sonātes forma Cikliska skaņdarba (parasti pirmās daļas) forma, kas balstās uz vismaz divu muzikālo tēlu pretnostatījumiem un attīstību.
stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem).
pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums.
tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, matu sukāšana).
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze. Arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
pamuļķis Cilvēks ar samērā, arī mazliet ierobežotām prāta spējām. Garīgi samērā, arī mazliet nepilnvērtīgs cilvēks.
iereibušais Cilvēks, kas ir (parasti mazliet) apreibis no alkoholiskiem dzērieniem.
rokpelnis Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
piepalīgs Cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam). Cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus.
sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību.
otrinieks Cilvēks, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par citu līdzīgu.
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija. Primitīvs cilvēks.
zibeņnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
Operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti milicijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai. Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
nullcirkulis Cirkulis ļoti mazu apļu vilkšanai.
cīrulēns Cīruļu mazulis.
sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi. Vaislai paredzēta cūku mātīte.
sivēns Cūku mazulis.
šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu).
Mazākā (arī mazā) puse (arī daļa, tiesa) Daļa, kas ir mazāka par pusi.
Mazākā (arī mazā) tiesa (arī daļa, puse) Daļa, kas ir mazāka par pusi.
ierobežot Daļēji aizsedzot, šķietami sašaurināt, padarīt mazāku.
apārstēt Daļēji izārstēt. Ārstējot mazliet uzlabot veselības stāvokli.
atslogot Daļēji samazināt slodzi, darbības apjomu.
Īsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir mazāks par saucēju.
Īsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir mazāks par saucēju.
pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtam, mehānismiem u. tml.).
tuvdarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā mazā attālumā.
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
rūpēties Darboties, lai nodrošinātu (parasti mazuļus) ar eksistencei nepieciešamo (par dzīvniekiem).
mazgātājs Darītājs --> mazgāt.
mazinātājs Darītājs --> mazināt.
skraidelēt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
skraidīt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
stobulis Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros.
žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs ar maziem, baltiem vai sārtiem ziediem un sulīgu sakni, ko izmanto medicīnā.
Daudz maz Daudzmaz.
Daudz maz Daudzmaz.
zvīņas Daudzveidīgi, vairāk vai mazāk plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem. Pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
kazlēns Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mazulis.
kust Degot kļūt mazākam (par sveci).
Caurā vīle Dekoratīvi nošūta vīle, kurā izveidota mazu caurumu rinda.
Caurā vīle Dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
maziņš Dem. --> mazs.
pamazītēm Dem. --> pamazām.
putnēns Dem. --> putns. Putnu mazulis.
zvirbulēns Dem. --> zvirbulis. Arī zvirbuļu mazulis.
Atslodzes diena Diētas terapijā - diena, kad ievērojami samazina uzturlīdzekļu daudzumu.
pagoda Dieva attēls (Austrumāzijā) - maza porcelāna figūra ar kustīgu galvu.
nodilt Dilstot kļūt plānākam, arī īsākam, samazināties izmēros, daļēji zaudēt sākotnējo formu.
demoralizācija Disciplīnas mazināšanās, darbības, rīcības spēju pasliktināšanās, zaudēšana.
Uz pusi Divas reizes (piemēram lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).
Uz pusi Divas reizes (piemēram, lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).
mazgājams Divd. --> mazgāt.
mazināms Divd. --> mazināt.
pamazināts Divd. --> pamazināt.
serenāde Divertismenta, noktirnes vai svītas žanram tuvs skaņdarbs instrumentālam ansamblim vai mazam orķestrim.
smērēt Dot, pārdot, parasti ar viltu (ko mazvērtīgu, nederīgu).
šķelmīgs Draiskulīgi nerātns, mazliet koķets un labsirdīgi blēdīgs (par cilvēkiem).
valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties.
Grīdas lupata Drēbes gabals grīdas mazgāšanai.
rīklupata Drēbes gabals trauku mazgāšanai, mēbeļu tīrīšanai.
Trauku lupata Drēbes gabals trauku mazgāšanai.
pāvacis Drukns tauriņš ar mazu galvu un lieliem spārniem, uz kuriem ir ieapaļi plankumi.
nodrupt Drūpot samazināties apmēros.
dzeguzēns Dzeguzes mazulis.
susla Dzēriens, kas satur maz vēlamo vielu. Arī negaršīgs dzēriens.
slīcināt Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi.
nodzerties Dzerot mazināt slāpes. Arī padzerties.
padzesēt Dzerot mazliet, daļēji remdēt (slāpes).
nodzert Dzerot, žūpojot panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stāvokļa, atmiņu) ietekme.
sīga Dzērvjveidīgo kārtas putns ar blīvām, gludām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu, mazu galvu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pamazām izveidoties, rasties (piemēram, par domu, mākslas tēlu).
bērns Dzīvnieka mazulis.
palaidnis Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam.
susuris Dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli brūngani vai rūsgani grauzēji, meža nakts dzīvnieki (piemēram, mazais susuris, lielais susuris, meža susuris, dārza susuris).
ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un to mazuļi.
zīdītāja Dzīvnieku mātīte, kas zīda mazuļus.
māte Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi.
Aunu beka Ēdama sēne ar mazu, brūni blāvu cepurīti.
ņamma Ēdiens (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
pacieņa Ēdiens, dzēriens, ar ko pacienā, mazs cienasts.
zīdīt Ēdināt ar savu pienu (bērnu, mazuli).
apremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazinās, zūd (izsalkums, slāpes).
pieremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazliet mazinās (izsalkums, slāpes).
pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības. Pašizlāde.
vājstrāva Elektriskā strāva ar mazu strāvas stipruma vērtību.
īssavienojums Elektriskās ķēdes noslēgšana, savienošana ar mazu pretestību. Atsevišķa elektriskās ķēdes elementa noslēgšana.
relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas reaģē uz kādu fizikālu lielumu vai vairākiem elektriskiem lielumiem, lēcienveidīgi palielinot vai samazinot izejas lieluma vērtību noteiktās robežās.
atelsoties Elsojot pamazām atgūt parasto elpošanas ritmu.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums. Šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
anēmija Eritrocītu vai hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs. Mazasinība.
mazasinība Eritrocītu, hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs. Anēmija.
knibināt Ēst (lēni, pa mazām daļām).
ņammāt Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
pārpūle Fiziskās un psihiskās darbības spēju samazinājums, izsīkums, piemēram, pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā.
nogurums Fiziskās un psihiskās darbības spēju, fiziskā spēka samazinājums, izsīkums (kādu darbību, apstākļu iedarbībā).
pirofosforskābe Fosforskābe, kas mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
uzfrizēt Frizēt un pabeigt frizēt, parasti mazliet.
Nepārtraukta funkcija Funkcija, kas mainās patvaļīgi maz, ja argumenta izmaiņas ir pietiekami mazas.
spoguļrefleksija Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi. Spoguļatstarošana.
spoguļatstarošana Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi. Spoguļrefleksija.
viegls Gaišs, maz piesātināts (par krāsu).
Tukšs galds Galds uz kura nav ēdienu, dzērienu vai to ir maz.
Tukšs galds Galds, uz kura ir maz ēdienu, dzērienu.
Neko daudz Gandrīz nemaz.
necik Gandrīz nemaz.
nekas Gandrīz nemaz. Nemaz.
pusstāvus Gandrīz stāvus. Tā ka ir mazliet noliecies, noliekts.
šķiedra Garens, elastīgs, izturīgs ļoti maza šķērsgriezuma veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei.
vārgulis Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks.
Govs norauj pienu Govs sāk dot mazāk piena.
uzgrimēt Grimēt un pabeigt grimēt, parasti mazliet.
mazgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai ir samērā mazi zemes īpašumi.
mazgruntnieks Gruntnieks, kam ir samērā mazs zemes īpašums.
sferoīds Ģeometrisks ķermenis, kas izveidojas, elipsei rotējot ap savu mazo asi.
Zelta griezums Harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
Zelta griezums Harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa, attiecas pret otru, mazāko daļu, tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu. mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) regulatoru, panākt, ka (kas) kādā iekārtā, ierīcē noslīd zemāk vai samazinās, noslīdot zemāk.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.).
spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums.
iesmērēt Iedot, pārdot, parasti ar viltu (ko maz vērtīgu, nederīgu).
aizlauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus). Satricināt (psihiski).
ielauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus). Satricināt (psihiski).
aparteids Iedzīvotāju dalīšana pēc rases pazīmēm, kādu tautību nošķirot no citām kā beztiesīgu vai mazāk tiesīgu.
Acis atveras Iegūst redzes spēju (par dažu dzīvnieku mazuļiem).
pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Plaušu karsonis.
Plaušu karsonis Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Pneimonija.
Plaušu karsonis Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Pneimonija.
Vagonu mazgāšanas mašīna Iekārta vagonu ārējai mazgāšanai.
pieskarties Iekļaut, aplūkot (kādā tekstā, domās u. tml.), parasti mazliet.
Pamazināmais stikls Ieliekta lēca, ar ko iegūst (kā) samazinātu attēlu.
Pamazināmais stikls Ieliekta lēca, ar ko iegūst (kā) samazinātu attēlu.
sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem, pirkstiem.
storno Ieraksts grāmatvedības reģistros kļūdaina grāmatojuma anulēšanai, iegrāmatotas summas samazināšanai.
galvanoskops Ierīce mazu strāvas vērtību konstatēšanai līdzstrāvas elektriskajā ķēdē un šīs strāvas virziena noteikšanai.
surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.).
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai (parasti klavierēm).
ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietām vielas daļiņām, šo šķidrumu filtrējot caur mazcaurlaidīgu filtru.
mazgātne Ierīce, ietaise (kā) mazgāšanai.
servokompensators Ierīce, kas atvieglo pilotam lidaparāta stūres pagriešanu, samazinot spiedienu pret stūres rokturi.
reduktors Ierīce, kas samazina un regulē darba vides (gāzes, tvaika vai šķidruma) spiedienu, pastāvot augstākam spiedienam pie tilpnes (piemēram, balona) izejas.
izpletnis Ierīce, mehānisms, kas gaisā samazina (kā) krišanas ātrumu.
Slēgta ierinda (arī rinda) Ierinda (rinda), kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazs attālums.
ābecnieks Iesācējs kādā darbā. Cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā.
apsāpēties Iesākt sāpēt, mazliet sāpēt.
iesirmot Iesākt sirmot. Kļūt mazliet sirmam.
presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus). Spiedveidne.
spiedveidne Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot mazas cietības materiālus. Presforma.
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka mazinās disciplīna, pasliktinās, zūd darbības, rīcības spējas.
vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā.
mikrominiaturizācija Ievērojama (piemēram, aparātu, ierīču) izmēru, masas samazināšana.
atbruņoties Ievērojami samazināt vai pilnīgi likvidēt apbruņojumu, bruņotos spēkus.
puscena Ievērojami samazināta cena.
iespīlēt Ievietot (mazā, šaurā vietā).
noslaukt Ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu.
izmazgāties Ilgāku laiku, daudz mazgāt.
noņurcīt Ilgāku laiku, daudz ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
nospēlēt Ilgāku laiku, daudz spēlējot, samazināt (piemēram, izrādes, iestudējuma) māksliniecisko kvalitāti.
izmazgāties Ilgāku laiku, rūpīgi mazgāties.
vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
mikrometrs Instruments ļoti mazu lineāru izmēru mērīšanai.
atplūdi Intensitātes mazināšanās (jūtām).
pudlingot Īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzi.
mazgātava Īpaša telpa, celtne, arī vieta, kas paredzēta, iekārtota (kā) mazgāšanai.
Radības (arī kvalitatīvais) īpašības vārds Īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
Kvalitatīvais (arī kādības) īpašības vārds Īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
saīsināmība Īpašību kopums (parasti priekšmetam), kas ļauj samazināt (tā) garumu.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms.
piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts baits sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
Tas pats dievs (ir) Ir tāpat (kā kas cits), nav nemaz labāk.
regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras.
uzlielīt Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīt (kādu, ko), arī uzslavēt.
uzlielīties Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīties.
pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu. Pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko.
puskažoks Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk. Puskažociņš.
puskažociņš Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk. Puskažoks.
priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
pagāzelēties Īsu brīdi, mazliet gāzelēties.
pagrīļoties Īsu brīdi, mazliet grīļoties.
padzirkstēt Īsu brīdi, mazliet izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
palīgoties Īsu brīdi, mazliet līgoties, šūpoties.
paļodzīties Īsu brīdi, mazliet ļodzīties.
pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par priekšmetiem).
paraukt Īsu brīdi, mazliet raukt (piemēram, sejas daļu).
paraukties Īsu brīdi, mazliet raukties (piemēram, par sejas daļu).
pasmaidīt Īsu brīdi, mazliet smaidīt.
pasmieties Īsu brīdi, mazliet smieties.
pasmīkņāt Īsu brīdi, mazliet smīkņāt.
pasmīnēt Īsu brīdi, mazliet smīnēt.
pavīpsnāt Īsu brīdi, mazliet vīpsnāt.
nepagalam It nemaz, nepavisam.
Ne (arī nav) uz to pusi It nemaz. Ne mazākā mērā.
nepavisam It nemaz. Ne mazākā mērā.
izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) - par putniem. Arī izvest.
pāraugt Izaugt tik lielam, ka (valkājamais apģērbs) kļūst par mazu.
apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (par ekonomiskām parādībām).
uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas), parasti mazliet.
uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti savas sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem, parasti mazliet.
patērēties Izdot, iztērēt (parasti mazliet).
uzskaistināt Izgreznot, izdaiļot, parasti mazliet.
izlīdzināt Izlabot, mazināt (piemēram, savu vainu, kļūdu).
sprādzēt Izmantojot sprādzi (1), savienot vai atvienot (ko), arī palielināt vai mazināt (kā) spriegumu.
samazgāt Izmazgāt (ko) lielākā daudzumā. Izmazgāt (kā lielāku daudzumu).
apmazgāt Izmazgāt, nomazgāt (visu).
pasmieties Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi.
pasmiet Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi. Pasmieties (2).
saperēt Izperēt (mazuļus) lielākā daudzumā. Izperēt (mazuļu lielāku daudzumu).
plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu). Būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu). Arī plaiksnīties.
izkliedēt Izplatot gaismu, samazināt vai novērst (tumsu).
iztušēt Izplūdinot krāsas, samazināt (līniju, kontūru) asumu.
saraut Izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanas (par krampjiem). Izraisīt (ķermeņa daļās) mazkustīgumu vai nekustīgumu (par slimību).
nolaist Izrunājot (ko), pazemināt (tam) skaņu augstumu, samazināt spēku. Pazemināt (balss) augstumu, samazināt (tās) spēku.
Liela manta! Izsaucas par ko mazvērtīgu, mazsvarīgu, nenozīmīgu.
dilt Izsīkt, mazināties (piemēram, par spēku).
izšļākt Izskalot, izmazgāt (ar spēcīgu strūklu).
litota Izteiksmes forma, ko izmanto, lai mazinātu izteikuma satura asumu.
atruna Izteikums kā nozīmīguma mazināšanai.
uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet.
uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznoties, izrotāties, parasti mazliet.
nošļaupt Izveidot slīpu, mazāk asu, smailu.
izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) - par putniem.
aizsegt Izvirzoties pirmajā vietā, apgrūtināt vai mazināt iespēju saskatīt būtisko.
racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi.
nobālēt Izzust, samazināties (piemēram, par slavu).
apsīkt Izzust, samazināties, kļūt seklam (par ūdeni).
rušināt Jaukt, mazliet pārvietot (piemēram, smiltis, pelnus, ogles).
rušināt Jaukt, mazliet pārvietot ogles, pagales (krāsnī, ugunskurā).
jaunpiedzimis Jaundzimušais dzīvnieku mazulis.
veprēns Jauns, mazs vepris.
vērsēns Jauns, mazs vērsis.
spilvens Josla (starp divām virsmām), ko izmanto berzes, trieciena u. tml. iedarbības samazināšanai.
pažobele Jumta telpa (parasti maza, šaura), ko izmanto par mājokli.
kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana.
paveids Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm.
plikucis Kails (parasti mazs) bērns.
aizture Kairekļa iedarbības mazināšana organisma audos.
medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls plakans juvelierizstrādājums. Kaklā karināma šādas formas maza, plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
gepards Kaķu dzimtas dzīvnieks ar mazu galvu, slaidu ķermeni.
kaķēns Kaķu mazulis.
sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības. Kaltējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
traleris Karakuģis ar mazu iegrimi jūras mīnu atklāšanai un iznīcināšanai.
Operatīvā grupa Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu.
Maza kārts Kārts ar mazu vērtību.
Maza kārts Kārts ar mazu vērtību.
nesesers Kaste, kārba, maza soma (parasti noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai).
nokaulēt Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu summu).
osteoporoze Kaulu atrofija, kas rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos.
kazlēns Kazu (1) mazulis.
aizklāt Klājot (ko) priekšā, panākt, ka kļūst neredzams, mazāk redzams. Klājot (ko) priekšā, pasargāt, maskēt u. tml. _imperf._ Klāt ciet. Aizsegt.
Pievilkt kāju Klibojot mazliet vilkt kāju gar zemi.
izkliedēt Kliedējot samazināt (kā) blīvumu, koncentrāciju.
nodēdēt Kļūstot ļoti irdenam, arī sadrūpot, nolūpot virsējai kārtai, samazināties izmēros. Izdēdēt (2).
ieskābt Kļūt (mazliet) skābam.
apsirmot Kļūt (parasti mazliet) sirmam.
izbālēt Kļūt arvien mazāk jūtamam, pamanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām). Izbalēt (2). Izzust.
izbalēt Kļūt arvien mazāk jūtamam, samanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām). Izbālēt (2). Izzust.
sadilt Kļūt ievērojami mazāk uztveramam, sajūtamam (par parādībām dabā).
nokristies Kļūt ievērojami mazākam vai mazam (piemēram, par cilvēka pozitīvām īpašībām, morālām vērtībām).
pieklust Kļūt klusam vai mazliet klusākam (par, parasti trokšņainu, telpu, apkārtni).
kristies Kļūt lēnākam, samazināties (par kā ātrumu, intensitāti).
piestāties Kļūt mazāk intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
pierimt Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties, parasti uz neilgu laiku (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
pabalēt Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
pabālēt Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām). Pabālēt (2).
kliedēties Kļūt mazāk koncentrētam, blīvam (piemēram, par miglu, dūmiem).
klīst Kļūt mazāk koncentrētam, blīvam (piemēram, par miglu).
bojāties Kļūt mazāk noderīgam, arī nelietojamam.
atkāpties Kļūt mazāk noderīgam, atbilstošam, arī mazāk izplatītam.
nobālēt Kļūt mazāk nozīmīgam vai nenozīmīgam (parasti salīdzinājumā ar ko citu).
atslābt Kļūt mazāk saspringtam (par muskuļiem, ķermeni u. tml.).
nobālēt Kļūt mazāk vai maz izjūtamam (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
izsīkt Kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu). Vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku).
kristies Kļūt mazākam (par morālām vērtībām).
rauties Kļūt mazākam (par piena izslaukumu).
rauties Kļūt mazākam (pēc apjoma) - parasti par audumu, apģērbu.
kust Kļūt mazākam (piemēram, par kopumu, apjomu).
izslābt Kļūt mazākam, arī izzust (piemēram, par satūkumu, augoni). Samazināties vai izzust satūkumam vai augonim (ķermeņa daļā).
padilt Kļūt mazākam, samazināties (apmēros, daudzumā).
nokristies Kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
nokrist Kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu. daudzumu, apjomu).
iebrūnēt Kļūt mazliet brūnam. Kļūt mazliet tumšākam.
pakuplot Kļūt mazliet daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Mazliet papildināties.
apduļķoties Kļūt mazliet duļķainam, neskaidram, necaurspīdīgam.
pabriest Kļūt mazliet lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
apvilgt Kļūt mazliet mitram, valgam (parasti no virspuses).
iesarkt Kļūt mazliet sārtam (parasti par acīm, seju, tās daļām).
apsīkstēt Kļūt mazliet sīkstam.
pielaisties Kļūt mazliet siltākam (par laikapstākļiem ziemā).
apskābt Kļūt mazliet skābam.
piemākties Kļūt mazliet skumjam, drūmam, arī īgnam.
ieslapt Kļūt mazliet slapjam.
aptrult Kļūt mazliet trulam, vienaldzīgam, nejūtīgam.
padzist Kļūt mazliet vājākam (par siltumu).
iedzeltēt Kļūt mazliet, arī vietumis dzeltenam. Iesākt dzeltēt.
paplukt Kļūt mazliet, daļēji apdilušām, apdriskātam, izbalējušam.
padzeltēt Kļūt mazliet, daļēji dzeltenam, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
panīkt Kļūt maznozīmīgam, ekonomiski vājam.
pierimt Kļūt mierīgākam, (mazliet) nomierināties pēc satraukuma, uzbudinājuma (par cilvēku).
paputēt Kļūt nenoturīgākam, vājākam, daļēji izzust (par attiecībām starp cilvēkiem). Kļūt mazāk laimīgam, veiksmīgam (par mūžu).
noslēgties Kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus.
pagrabēt Kļūt nestiprākam, mazliet nolietoties.
gaist Kļūt pamazām neredzamam, nesaskatāmam (attālinoties, apņemot miglai, tumsai u. tml.).
apaugt Kļūt par mazu (par augoša bērna apģērbu).
paplukt Kļūt paretam, mazliet neizskatīgam (par apmatojumu, apspalvojumu).
paplūst Kļūt resnākam, mazliet aptaukoties (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
pabrūnēt Kļūt samērā, arī mazliet brūnganam, brūnam (apcepoties).
pabrūnēt Kļūt samērā, arī mazliet brūnganam, brūnam (nogatavojoties) - par dažām sēklām.
pažūt Kļūt samērā, arī mazliet kalsnam un novecojušam (par cilvēku).
piemākties Kļūt tādam, kad debesis ir mazliet mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu).
žūt Kļūt tādam, kam (piemēram, gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
slāpt Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.). Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu).
izdilt Kļūt tādam, kam ir ļoti maza redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
dilt Kļūt tādam, kam ir mazāka redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
paplukt Kļūt tādam, kam ir parets, mazliet neizskatīgs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
zaudēt Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piemēram, kādas vielas daudzums).
sadilt Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā daļa, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
plakt Kļūt tādam, kam mazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām.
sarauties Kļūt tādam, kam novājēšanas, novecošanās gaitā samazinās ķermeņa apjoms, masa.
pārpūlēties Kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas.
saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam.
sakristies Kļūt tādam, kam samazinās apjoms, parasti augstums (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
zaudēt Kļūt tādam, kam samazinās, mainās (piemēram, ātrums, augstums).
sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
sprikstēt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Arī sprēgāt (2).
piegurt Kļūt vājākam, mazāk intensīvam (par parādībām dabā). Pierimt.
nokrist Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu). Kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
nokristies Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu). Kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
vilgt Kļūt, parasti mazliet, mitram, slapjam.
kodolatbruņošanās Kodolieroču klājumu ievērojama samazināšana vai pilnīga likvidēšana.
pundurkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par aptuveni 0,4 metriem: sīkkrūms.
sīkkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par aptuveni 0,4 metriem. Pundurkrūms.
tievkoks Koks, arī kokmateriāls, kam šķērsgriezums ir samērā mazs.
pundurkoks Koks, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu koku.
pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām).
Nepilngadīgo (arī mazgadīgo) lietu komisija Komisija, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar nepilngadīgajiem (mazgadīgajiem) likumpārkāpējiem.
salaistas Kopā salietas šķidras (kā) atliekas. Arī samazgas.
auklēt Kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
kovārnēns Kovārņu mazulis.
raukums Krass (auga stumbra) resnuma samazinājums virzienā uz galotni.
krauklēns Kraukļu mazulis.
piekrokot Krokojot mazliet savilkt (audumu, apģērba detaļu). Krokojot piestiprināt (piemēram, apģērba detaļu pie apģērba).
(Kurss) pie vēja Kuģa kurss, ja vēja virziens attiecībā pret kuģa diametrālo plakni ir mazāks par 90 grādiem.
tupeles Kuģi (parasti mazi, arī veci, nolietoti).
Apakšējā kulminācija Kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vismazākais.
kumelēns Kumeļš (parasti jauns, mazs).
pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
pastaipīties Kustoties, mazliet iztaisnojoties, pavingrināt ķermeni, tā daļas.
ķengurēns Ķenguru mazulis.
Materiāls punkts Ķermenis, kura izmēri ir mazi, salīdzinot ar attālumu no tā līdz citiem ķermeņiem, ar kuriem pastāv mijiedarbība.
Materiāls punkts Ķermenis, kura izmēri ir mazi, salīdzinot ar attālumu no tā līdz citiem ķermeņiem, ar kuriem pastāv mijiedarbība.
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
ķīvēties Ķildoties (parasti mazliet).
reducēšana Ķīmiska elementa oksidēšanas pakāpes samazināšana ķīmiskā reakcijā.
atoms Ķīmiskā elementa vismazākā daļiņa, kurai ir visas šī elementa ķīmiskās īpašības.
reducēšanās Ķīmiska reakcija, kurā samazinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe.
skābeklis Ķīmiskais elements - bezkrāsaina, par gaisu mazliet smagāka gāze.
mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas atrodas organismā ļoti mazos daudzumos un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
monomērs Ķīmisks savienojums, kam ir mazās molekulas, kuras var polimerizēt.
ketguts Ķirurģijā izmantojams materiāls, ko iegūst no mazu dzīvnieku zarnām.
Dubults neplīst Labāk vairāk nekā mazāk.
lāčumāte Lāču mātīte, kam ir mazuļi.
lācēns Lāču mazulis.
plūdlīnija Laidena forma (transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību.
naktslampa Lampa, kas apgaismo mazu laukumu un paredzēta izmantošanai pie guļasvietas naktī.
abažūrs Lampas apsegs, kas mazina gaismas spilgtumu, virza, atstaro gaismas starus.
lapsumāte Lapsu mātīte, kam ir mazuļi.
lapsēns Lapsu mazulis.
ielasīties Lasot (grāmatu, žurnālu u. tml.), pamazām iedziļināties.
lasēns Lašu mazulis.
smolts Lašu mazuļu attīstības stadija, kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru. Šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis.
sauskultūra Laukkopības darbu sistēma rajonos, kur ir maz nokrišņu.
lauvēns Lauvu mazulis.
leikopēnija Leikocītu skaita samazināšanās asinīs.
Lupatu lelle Lelle, kas izgatavota no mazvērtīgiem drēbes gabaliem.
Lupatu lelle Lelle, kas izgatavota no mazvērtīgiem drēbes gabaliem.
efūzija Lēna (gāzes) izplūšana caur mazu atveri.
largeto Lēnā tempā (mazliet ātrāk par largo). Samērā plaši.
skribināt Lēnām, maziem kumosiem ēst.
smalcinātājsavācējs Lence, mazina (kā) smalcināšanai un savākšanai.
līņāt Lēni, sīkām, smalkām lāsēm līt. Brīžiem, ar pārtraukumiem mazliet līt.
slinks Lēns, gauss, arī maz intensīvs (piemēram, par darbību, norisi).
priekšdzija Lente, kura ir padarīta mazliet grodāka un no kuras vērpj dziju.
tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
surogāts Līdzīgs, bet mazvērtīgāks (vielas, materiāla u. tml.) aizstājējs.
paliekt Liecot mazliet pavērst (ko kādā virzienā). Mazliet saliekt.
paliekt Liecot mazliet pavirzīt (ķermeni, tā daļu, parasti kādā virzienā).
aizliekt Liecot padarīt mazliet līku, mazliet ieliekt.
robežnovirze Lielākā vai mazākā pieļaujamā (kā) novirze.
robežātrums Lielākais (arī mazākais) pieļaujamais (kā) ātrums.
robežizmērs Lielākais vai mazākais pieļaujamais (kā) izmērs.
ventilis Lieljaudas vai mazjaudas elektroniska ierīce vai nedalāma ierīču kopa, kura vada strāvu vienā virzienā un kurai ir divi stabili, pārslēdzami darba stāvokļi.
puma Liels kaķu dzimtas dzīvnieks (Ziemeļamerikā) ar slaidu ķermeni, īsu vienkrāsainu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti, kurai ir vienmērīgs apmatojums.
strauss Liels skrējējputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu, mazu galvu.
toveris Liels, apaļš vai ovāls, parasti koka, trauks bez vāka ar mazliet paplašinātu augšdaļu.
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
ņamm Lieto, lai atdarinātu ēšanas troksni, arī lai uzaicinātu ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
tipu Lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soju troksni.
tapu Lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni.
Tā sauktais, arī tā saucamais Lieto, lai norādītu uz neoficiālu vai mazpazīstamu, arī īsti neatbilstošu nosaukumu.
laikam Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu, mazinot šaubas.
taču Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas.
Kā saka (arī tā sakot, tā sacīt, sacīt, sacīsim) Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
Tā teikt (arī kā teikt, teiksim, teikt) Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī, lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
taupīt Lietot, izmantot (materiālas vērtības) saprātīgi, tērēt, cik iespējams, maz, piemēram, lai pieliku ilgākam laikam.
deminutīvs Lietvārds vai īpašības vārds pamazinājuma formā. Lietvārda vai īpašības vārda pamazinājuma forma.
iespiest Likt ievirzīties, ievietoties, arī panākt, ka ievirzās, ievietojas (mazā, šaurā telpā, vietā).
atveldzēt Likvidēt vai mazināt (parasti slāpes, arī sāpes).
neitralizēt Likvidēt vai samazināt kā spēku, iedarbību.
Lineārais sarukums Lineāro izmēru samazinājums.
Lineārais sarukums Lineāro izmēru samazināšanās.
Smalks (arī akls) linums Linums ar mazām acīm.
tekstilpavediens Lokans, samērā stiprs veidojums, kam ir mazs šķērsgriezums un liels garums un ko izmanto tekstilizstrādājumu darināšanai.
ielocīt Lokot ieliekt, mazliet saliekt.
ieliedēt Ļaut (piemēram, labībai) mazliet salīt.
brēcināt Ļaut brēkt, raudāt. Panākt, ka brēc (mazi bērni).
atsist Ļaut mazliet sajust (krāsu, smaržu, garšu).
pielaist Ļaut pieiet (dzīvnieku mazuļiem pie mātes).
smieklīgs Ļoti (parasti par ko mazu).
baigs Ļoti labs, liels (arī ātrs, mazs u. tml.).
pleziozaurs Ļoti liels mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm.
mazliet Ļoti maz [1].
mazliet Ļoti maz [2] (1).
ieknābāt Ļoti maz ieēst (par cilvēku).
Neko daudz Ļoti maz, gandrīz nemaz.
(Kā) piliens jūrā Ļoti maz, ļoti niecīgā daudzumā.
(Kā) piliens jūrā Ļoti maz, ļoti niecīgā daudzumā.
Kā zilumzāles Ļoti maz, niecīgā daudzumā.
Tik, cik kaķis uz astes var aiznest (arī panest) Ļoti maz.
Tik, cik kaķis uz astes var aiznest (arī panest) Ļoti maz.
Tik (daudz), cik (arī kā) melns aiz naga Ļoti maz.
Tik (daudz), cik (arī kā) melns aiz naga Ļoti maz.
Tik, cik kaķis uz astes var aiznest (arī panest) Ļoti maz.
Tik, cik kaķis uz astes var panest (arī aiznest) Ļoti maz.
Tik, cik kaķis uz astes var aiznest (arī panest) Ļoti maz.
sīkdaļa Ļoti maza (kā) daļa, sastāvdaļa.
sīkdetaļa Ļoti maza (kā) detaļa.
pianisimo Ļoti maza (skaņas) intensitāte.
sīkaļa Ļoti maza auguma cilvēks (parasti bērns).
liliputs Ļoti maza auguma cilvēks.
punduris Ļoti maza auguma cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
mikrokarte Ļoti maza izmēra karte.
mikrodzinējs Ļoti maza izmēra un ļoti mazas jaudas dzinējs.
grasis Ļoti maza naudas summa. Arī sīknauda.
vērdiņš Ļoti maza naudas summu. Arī sīknauda.
mikrosistēma Ļoti maza sistēma. Sistēma, kas ietilpst citā (lielākā) sistēmā.
mikroanalīze Ļoti maza vielas daudzuma analīze.
minimums Ļoti maza, arī vismazākā (kā) intensitāte, ļoti zema, arī viszemākā (kā) pakāpe.
minimums Ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība. Ļoti mazs, arī vismazākais (kā) daudzums.
Kosmiskais vakuums Ļoti mazais daļiņu blīvums Kosmosā.
sīkzivis Ļoti mazas zivis (parasti tirdzniecībā, kulinārijā).
punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (kas pieaugušam vīrietim ir mazāks par 130 centimetriem, sievietei - par 120 centimetriem).
kriksis Ļoti mazs (kā) gabals, daudzums.
krikums Ļoti mazs (kā) gabals, ļoti sīka daļiņa, niecīgs daudzums. Druska.
Atbalsta punkts Ļoti mazs atbalsta laukums, tas, pie kā, uz kā var atbalstīties.
pussolis Ļoti mazs attālums.
sīkmanis Ļoti mazs dzīvnieks vai augs.
sīkaļa Ļoti mazs dzīvnieks vai augs. Ļoti mazs priekšmets.
mikroelektrods Ļoti mazs elektrods.
lāse Ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums.
piliens Ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums. Lāse (2).
sīks Ļoti mazs, arī tievs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņu daļām).
miniatūrs Ļoti mazs, detalizēts (par tēlotājas vai lietišķās mākslas darbu, fotogrāfiju).
miniatūra Ļoti mazs, detalizēts tēlotājas mākslas, fotogrāfijas darbs.
sīkbūtne Ļoti mazs, mikroskopisks organisms, parasti mikroorganisms.
nožēlojams Ļoti mazs, neievērojams, niecīgs.
kripata Ļoti mazs, niecīgs (kā, piemēram, kādas cilvēka īpašības) daudzums.
kriksītis Ļoti mazs, niecīgs (kā) gabals, daudzums.
punkts Ļoti mazs, parasti apaļš, laukums, plankums.
mikroskopisks Ļoti mazs, sīks.
mazmazs Ļoti mazs.
tauklodīte Ļoti resna, parasti maza auguma, sieviete.
miniaturizēt Ļoti samazināt (ko). Veidot (ko) ļoti mazā apmērā.
mikrofotokopija Ļoti samazināta (kā) fotokopija.
mikrokopija Ļoti samazināta (kā) kopija.
mikrofilma Ļoti samazināta (parasti teksta, attēla) fotoreprodukcija.
izdilt Ļoti samazināties apmēros (par muskuļiem).
izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.).
pelīti Ļoti smalkgraudaini, parasti viendabīgi, nogulumieži, kam atsevišķu daļiņu diametrs ir mazāks par 0,01 vai 0,001 milimetru.
saspiests Ļoti šaurs, mazs, neērts (par telpu, vietu).
mācītājcienīgtēvs Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
cienīgtēvs Mācītājs, retāk cits turīgs cilvēks (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
Rūgtais sāls Magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai.
Rūgtais sāls Magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai.
nomaidzīt Maidzījot nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
teļš Mājas govs mazulis.
ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe, parasti maza dīķa, ezera veidā.
pīlīte Māla svilpe mazas pīles figūras veidā.
pārinieks Māla trauks (Austrumlatvijā), ko veido divi kopā sastiprināti mazāki trauki un kopēja pusapļa veida osa.
sīkmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kam ir sastāvdaļas ar ļoti mazu šķērsgriezumu.
smalkmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kura sastāvdaļām ir samērā mazs šķērsgriezums.
mikromanometrs Manometrs ļoti mazu spiediena starpību mērīšanai.
Matemātiskā analīze Matemātikas nozare, kas nodarbojas ar bezgalīgi mazu lielumu rēķiniem.
Matemātiskā analīze Matemātikas nozare, kas nodarbojas ar bezgalīgi mazu lielumu rēķiniem.
mulča Materiāls, piemēram, kūdra, zāģskaidas, ruberoīds, ko izmanto augsnes pārklāšanai, lai, piemēram, paaugstinātu tās temperatūru, mazinātu iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
patēriņš Materiālu labumu izmantojums, neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
cik Maz, ļoti maz.
Cik nu Maz, ļoti maz.
knīpa Maza meitene, mazs zēns.
asteroīdi Mazās planētas, mazie debess ķermeņi, kas riņķo ap Sauli.
mazmazbērns Mazdēla vai mazmeitas bērns.
mazmazdēls Mazdēla vai mazmeitas dēls.
mazmazmeita Mazdēla vai mazmeitas meita.
piemazgāt Mazgājot, mazgājoties padarīt ļoti netīru (parasti ūdeni traukā, arī trauku ar ūdeni).
samazgāt Mazgājot, mazgājoties pieļaut, būt par cēloni tam, ka (parasti ūdenī) rodas kādu vielu piejaukumi.
pārmazgāt Mazgāt vēlreiz, no jauna. Mazgāt (ko) visu. Ne sevišķi rūpīgi mazgāt (ko) visu.
graut Mazināt, nomākt, pārspēt (piemēram, ietekmi, uzskatus). Panākt, būt par cēloni, ka mazinās (kā) kvalitāte.
plakt Mazināties, arī tikt lietotam (par kā kopumu). Būt tādam, kurā (kas) mazinās, arī tiek lietots.
pielaisties Mazināties, kļūt mazāk intensīvam (piemēram, par salu, vēju).
iebālgans Mazliet bālgans. Tāds, kam ir mazliet bālāks krāsas tonis nekā parastais.
Pielāpīt paģiras Mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, lai mazinātu paģiras.
kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
pakristies Mazliet nokristies (par šķidrumu, tā līmeni vai ūdenstilpes līmeni). Mazliet samazināties (parasti par temperatūru, spiedienu).
pieliekt Mazliet noliekt uz priekšu vai sānis, arī mazliet saliekt (ķermeni, tā daļu).
apmazgāt Mazliet nomazgāt, noskalot (parasti no visām pusēm).
pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
pieremdināt Mazliet samazināt (fizioloģiska vai psihiska stāvokļa) intensitāti.
pakristies Mazliet samazināties (par kā apjomu, daudzumu).
iesvīst Mazliet sasvīst. Kļūt mazliet mitram no sviedriem.
iesāņus Mazliet tālāk, mazliet savrup.
pabalēt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt mazliet gaišākam (par krāsu).
padeldēt Mazliet, daļēji samazināt (piemēram, parādu).
Cik necik Mazliet. Vismaz drusku. Kaut mazliet.
Cik necik Mazliet. Vismaz drusku. Kaut mazliet.
zems Maznozīmīgs, mazvērtīgs, tāds, kam nav dziļa satura.
Maz pamazītēm, arī maz pamazītiņām, arī maz pamazām Mazpamazām, pamazām.
Maz pamazām, arī maz pamazītēm, arī maz pamazītiņām Mazpamazām. Pamazām.
Maz pamazām, arī maz pamazītēm, arī maz pamazītiņām Mazpamazām. Pamazām.
Klēpja suns (biežāk sunītis) Mazs dekoratīvo šķirņu suns; arī mazs suns.
Klēpja sunītis (retāk suns) Mazs dekoratīvo šķirņu suns. Arī mazs suns.
Klēpja sunītis (retāk suns) Mazs dekoratīvo šķirņu suns. Arī mazs suns.
mazums Mazs skaits, mazs apjoms, maza masa. Neliels daudzums.
nieks Mazs, nevarīgs bērns. Nevarīgs dzīvnieka mazulis.
Kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs. Kaut kāds.
Kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs. Kaut kāds.
kušete Mēbele (mazāka par dīvānu) gulēšanai vai sēdēšanai ar polsterētu paaugstinājumu vienā galā.
kurts Medību suns, kam raksturīga maza galva, smails purns, platas krūtis un tievas, garas kājas. Attiecīgā suņu šķirne.
anestezioloģija Medicīnas nozare, kas pētī ķirurģiskas operācijas nevēlamo ietekmi uz organismu un metodes šīs ietekmes (galvenokārt sāpju) mazināšanai.
piekare Mehānismu un detaļu sistēma atbalsta elementu (piemēram, riteņu, veltņu) savienojumam ar mašīnas korpusu, lai kustībā samazinātu dinamisko slodzi un to vienmērīgi sadalītu pa visiem atbalsta elementiem.
Dilstošs Mēness Mēness, kura no Zemes redzamā apgaismotā daļa kļūst mazāka.
gradients Mērs, kas rāda (fizikālā lieluma) pieauguma vai samazināšanās virzienu.
Vieglie metāli Metāli (piemēram, alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
Vieglie metāli Metāli (piemēram, alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
retaine Mežs, meža daļa, kurā koku biezība ir par 30 procentiem mazāka neka pilna biezība.
pankūka Mīklas izstrādājums, ko gatavo (atsevišķu lielāku vai mazāku plācenīšu veidā), cepot uz pannas sakarsētā taukvielā.
plada Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā.
zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm. Arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai.
starpene Mīksto audu kopums, kas klāj mazā Iegurņa apakšējo daļu.
Vieglie minerāli Minerāli, kuru blīvums ir mazāks par 2750 kilogramiem uz kubikmetru.
ligzda Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai.
perēklis Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai. Ligzda (1).
sīknauda Monētas, arī monēta ar samērā mazu skaitlisko vērtību.
pabiras Morāli mazvērtīgi, arī sabiedrībai kaitīgi cilvēki.
lielmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, arī turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
cienīgmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, mācītāja vai cita turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
rondo Mūzikas forma, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas. Šādā formā uzrakstīts skaņdarbs.
devalvācija Naudas apgrozības reforma - metāla satura samazināšana naudas vienībā vai valūtas kursa pazemināšana (attiecībā pret zeltu, sudrabu vai citas valsts valūtu).
vismaz Ne mazāk kā.
ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vielas, laukuma atveidojums (tēlotājas mākslas darbā). Šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
atmata Neapstrādātas aramzemes platība (ko izmanto par dabiskajām ganībām vai arī nemaz neizmanto).
Ne tik, cik vistas kājai (arī kājā) gaļas Necik, it nemaz.
nodzerties Nedaudz iedzert (ko), arī dzerot mazināt slāpes.
Nedot (arī nemaksāt) ne grasi Nedot, nemaksāt nemaz.
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
badoties Neēst vai ēst ļoti maz (ilgāku laiku). Ciest badu.
negritosi Negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru pārstāvjiem raksturīgs mazs augums. Āzijas pigmeji.
Āzijas pigmeji Negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums. Šo etnisko grupu piederīgie. Negritosi.
pavediens Neierobežota garuma, maza šķērsgriezuma tekstilšķiedras izstrādājams.
Šāds (un) tāds Neievērojams, necienīgs. Arī mazvērtīgs.
Šāds (un) tāds Neievērojams, necienīgs. Arī mazvērtīgs.
Šāds vai tāds Neievērojams, necienīgs. Arī mazvērtīgs. Šāds (un) tāds.
Šāds vai tāds Neievērojams, necienīgs. Arī mazvērtīgs. Šāds (un) tāds.
palaistīt Neilga laiku, mazliet laistīt.
palamāt Neilga laiku, mazliet lamāt.
paārstēt Neilgu laiku mazliet ārstēt.
pamaisīties Neilgu laiku mazliet kustēties (starp citiem, citu vidū).
paadīt Neilgu laiku, mazliet adīt (ko).
paadīties Neilgu laiku, mazliet adīt.
paaijāt Neilgu laiku, mazliet aijāt.
paākstīties Neilgu laiku, mazliet ākstīties.
paālēties Neilgu laiku, mazliet ālēties.
paamizēties Neilgu laiku, mazliet amizēties.
paanalizēt Neilgu laiku, mazliet analizēt.
paplaukšķināt Neilgu laiku, mazliet aplaudēt.
paskatīties Neilgu laiku, mazliet aplūkot, iepazīt aplūkojot.
papētīt Neilgu laiku, mazliet apskatīt.
pavaldīt Neilgu laiku, mazliet apvaldīt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
pasmaržot Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert (ko smaržīgu).
paost Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert. Arī pasmaržot (1).
pabaudīt Neilgu laiku, mazliet ar prieku, baudu izjust (ko). Neilgu laiku, mazliet ar patiku nodoties (kam).
paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, adītu u. tml.).
paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (parasti sienu, mēslus).
paārstēties Neilgu laiku, mazliet ārstēties.
paart Neilgu laiku, mazliet art (ko).
paarties Neilgu laiku, mazliet art.
paasarot Neilgu laiku, mazliet asarot.
paasināt Neilgu laiku, mazliet asināt.
paasiņot Neilgu laiku, mazliet asiņot.
padomāt Neilgu laiku, mazliet atcerēties, iztēloties.
pašļaucīties Neilgu laiku, mazliet atpūsties guļus stāvoklī.
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņu ierakstu, parasti skaņuplati). Neilgu laiku, mazliet darbināt (piemēram, elektrofonu), lai ko atskaņotu.
pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
pagainīt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
paaudzēt Neilgu laiku, mazliet audzēt.
paaudzināt Neilgu laiku, mazliet audzināt.
paauklēt Neilgu laiku, mazliet auklēt.
paaurot Neilgu laiku, mazliet aurot.
paausīties Neilgu laiku, mazliet ausīties.
paklausīties Neilgu laiku, mazliet auskultēt.
paaust Neilgu laiku, mazliet aust (ko).
paausties Neilgu laiku, mazliet aust.
paaušoties Neilgu laiku, mazliet aušoties.
paāzēt Neilgu laiku, mazliet āzēt.
paāzēties Neilgu laiku, mazliet āzēties.
pabadināt Neilgu laiku, mazliet badināt.
pabadināties Neilgu laiku, mazliet badināties. Pabadoties.
pabadīt Neilgu laiku, mazliet badīt.
pabadīties Neilgu laiku, mazliet badīties.
pabadoties Neilgu laiku, mazliet badoties.
pabaidīt Neilgu laiku, mazliet baidīt.
pabakstīt Neilgu laiku, mazliet bakstīt.
pabakstīties Neilgu laiku, mazliet bakstīties.
pabalināt Neilgu laiku, mazliet balināt.
paballēties Neilgu laiku, mazliet ballēties.
pabalsināt Neilgu laiku, mazliet balsināt.
pabaroties Neilgu laiku, mazliet baroties.
pabārstīt Neilgu laiku, mazliet bārstīt.
pabārt Neilgu laiku, mazliet bārt.
pabārties Neilgu laiku, mazliet bārties.
pabaurot Neilgu laiku, mazliet baurot. Pamaurot.
pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet bažīties, uztraukties.
pabēdāties Neilgu laiku, mazliet bēdāties, arī raizēties, bažīties.
paberzēt Neilgu laiku, mazliet berzēt.
paberzēties Neilgu laiku, mazliet berzēties.
paberzt Neilgu laiku, mazliet berzt.
paberzties Neilgu laiku, mazliet berzties. Paberzēties.
pabiedēt Neilgu laiku, mazliet biedēt. Pabaidīt (1).
pabiedroties Neilgu laiku, mazliet biedroties.
pabikstīt Neilgu laiku, mazliet bikstīt. Pabakstīt, padurstīt.
pabirdināt Neilgu laiku, mazliet birdināt.
pabizot Neilgu laiku, mazliet bizot.
pablēdīties Neilgu laiku, mazliet blēdīties.
pablēņoties Neilgu laiku, mazliet blēņoties. Arī paniekoties.
pablēt Neilgu laiku, mazliet blēt.
pablietēt Neilgu laiku, mazliet blietēt.
pablīvēt Neilgu laiku, mazliet blīvēt.
pablusoties Neilgu laiku, mazliet blusoties.
pabļaustīties Neilgu laiku, mazliet bļaustīties. Paklaigāt.
pabļitkot Neilgu laiku, mazliet bļitkot.
paboksēties Neilgu laiku, mazliet boksēties.
pabradāt Neilgu laiku, mazliet bradāt.
pabrakšķēt Neilgu laiku, mazliet brakšķēt.
pabrakšķināt Neilgu laiku, mazliet brakšķināt.
pabraucīt Neilgu laiku, mazliet braucīt (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
pabraukāt Neilgu laiku, mazliet braukāt (par cilvēku).
pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt. Arī pavizināties.
pabrēkāt Neilgu laiku, mazliet brēkāt.
pabriedēt Neilgu laiku, mazliet briedēt.
pabrikšķēt Neilgu laiku, mazliet brikšķēt.
pabrikšķināt Neilgu laiku, mazliet brikšķināt.
pabrīnīties Neilgu laiku, mazliet brīnīties.
pabrūnināt Neilgu laiku, mazliet brūnināt.
pabružāt Neilgu laiku, mazliet bružāt.
pabubināt Neilgu laiku, mazliet bubināt (par zirgu).
pabuldurēt Neilgu laiku, mazliet buldurēt (par tītaru).
pabungot Neilgu laiku, mazliet bungot.
paburbuļot Neilgu laiku, mazliet burbuļot.
paburkšķēt Neilgu laiku, mazliet burkšķēt.
paburkšķināt Neilgu laiku, mazliet burkšķināt.
paburt Neilgu laiku, mazliet burt.
paburties Neilgu laiku, mazliet burties.
paburtot Neilgu laiku, mazliet burtot.
paburzīt Neilgu laiku, mazliet burzīt.
padumpoties Neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību.
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
patrīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā). Pagrozīties (2).
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
pabūvēt Neilgu laiku, mazliet būvēt.
pabužināt Neilgu laiku, mazliet bužināt.
pabužināties Neilgu laiku, mazliet bužināties.
paceļot Neilgu laiku, mazliet ceļot.
pakalt Neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
paurbties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko).
paurķēties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko). Paurbties (2).
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
pacepināt Neilgu laiku, mazliet cepināt (pārtikas produktus).
pacept Neilgu laiku, mazliet cept (ko).
pacirst Neilgu laiku, mazliet cērtot, veidot (ko).
paciemoties Neilgu laiku, mazliet ciemoties.
pacīkstēties Neilgu laiku, mazliet cīkstēties. Pacīnīties.
pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilājot (darbarīku), pastrādāt (ar to).
pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (ko), lai noteiktu, cik (tas) sver.
pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (piemēram, priekšmetu, ķermeņa daļu).
pacildināt Neilgu laiku, mazliet cildināt. Paslavēt.
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (1).
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (2).
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (3).
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (4).
pacirpt Neilgu laiku, mazliet cirpt (dzīvnieku). Neilgu laiku, mazliet cirpt (vilnu dzīvniekam).
pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ar asu ķermeņa daļu, parasti ar knābi).
pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ko).
pacirtot Neilgu laiku, mazliet cirtot.
pacitēt Neilgu laiku, mazliet citēt.
pačabēt Neilgu laiku, mazliet čabēt.
pačabināt Neilgu laiku, mazliet čabināt.
pačakstēt Neilgu laiku, mazliet čakstēt.
pačakstināt Neilgu laiku, mazliet čakstināt (ko vieglu, sausu).
pačāpstināt Neilgu laiku, mazliet čāpstināt.
pačaukstēt Neilgu laiku, mazliet čaukstēt.
pačaukstināt Neilgu laiku, mazliet čaukstināt.
pačaukstināties Neilgu laiku, mazliet čaukstināties.
pačerkstēt Neilgu laiku, mazliet čerkstēt.
pačiepstēt Neilgu laiku, mazliet čiepstēt.
pačīgāt Neilgu laiku, mazliet čīgāt.
pačīkstēt Neilgu laiku, mazliet čīkstēt.
pačīkstināt Neilgu laiku, mazliet čīkstināt.
pačirkstēt Neilgu laiku, mazliet čirkstēt.
pačirkstināt Neilgu laiku, mazliet čirkstināt.
pačivināt Neilgu laiku, mazliet čivināt.
pačokstināt Neilgu laiku, mazliet čokstināt.
pačubināt Neilgu laiku, mazliet čubināt.
pačabināties Neilgu laiku, mazliet čubināties.
pačubināties Neilgu laiku, mazliet čubināties.
pačūkstēt Neilgu laiku, mazliet čūkstēt.
pačukstēties Neilgu laiku, mazliet čukstēties.
pačūlot Neilgu laiku, mazliet čūlot (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
pačurkstēt Neilgu laiku, mazliet čurkstēt.
pačurkstināt Neilgu laiku, mazliet čurkstināt. Ātri izcept (gaļu).
padainot Neilgu laiku, mazliet dainot.
padakšot Neilgu laiku, mazliet dakšot.
padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu savās izjūtās, domās, pieredzē).
padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu, savā starpā).
padancināt Neilgu laiku, mazliet dancināt (partneri).
padarbināt Neilgu laiku, mazliet darbināt (mehānismu, ierīci).
paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, neatrasties miera stāvoklī.
paknosīties Neilgu laiku, mazliet darboties, parasti bez steigas, arī laiski.
paņemties Neilgu laiku, mazliet darboties, strādāt.
padārdēt Neilgu laiku, mazliet dārdēt.
padārdināt Neilgu laiku, mazliet dārdināt.
pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu). Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
pabakstīties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko) negribīgi, bez enerģijas.
padarboties Neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
pastīvēties Neilgu laiku, mazliet darīt ko (parasti celt) ar piepūli.
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet darīt ko ar grūtībām. Paiet, pavirzīties ar grūtībām.
paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
paburties Neilgu laiku, mazliet darīt ko sarežģītu, arī neparastu.
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pret ko).
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) nost (no priekšmeta), ārā (no tā).
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko), lai (to) sašķeltu, sadrupinātu.
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (pa ko).
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (piemēram, durvis, slēģus).
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā.
padebatēt Neilgu laiku, mazliet debatēt.
padedzināt Neilgu laiku, mazliet dedzināt.
padegt Neilgu laiku, mazliet degt.
pakratīties Neilgu laiku, mazliet dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas).
padejot Neilgu laiku, mazliet dejot.
padeklamēt Neilgu laiku, mazliet deklamēt.
padelverēties Neilgu laiku, mazliet delverēties.
padēstīt Neilgu laiku, mazliet dēstīt.
padēt Neilgu laiku, mazliet dēt.
padežurēt Neilgu laiku, mazliet dežurēt.
padīdīties Neilgu laiku, mazliet dīdīties. Arī padraiskuļoties.
padiedelēt Neilgu laiku, mazliet diedelēt.
padiedelēties Neilgu laiku, mazliet diedelēties.
padiedzēt Neilgu laiku, mazliet diedzēt.
padiegt Neilgu laiku, mazliet diegt (ko).
padienēt Neilgu laiku, mazliet dienēt (karadienestā).
padīkt Neilgu laiku, mazliet dīkt.
padiktēt Neilgu laiku, mazliet diktēt (piemēram, tekstu).
padimdēt Neilgu laiku, mazliet dimdēt.
padimdināt Neilgu laiku, mazliet dimdināt.
padiskutēt Neilgu laiku, mazliet diskutēt.
padisputēt Neilgu laiku, mazliet disputēt.
padīžāties Neilgu laiku, mazliet dīžāties.
padobt Neilgu laiku, mazliet dobt.
padomāt Neilgu laiku, mazliet domāt.
pazāļot Neilgu laiku, mazliet dot zāles.
patrakot Neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties. Neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties.
padraiskuļot Neilgu laiku, mazliet draiskuļot.
padrasēt Neilgu laiku, mazliet drasēt.
padraudzēties Neilgu laiku, mazliet draudzēties.
padrāzt Neilgu laiku, mazliet drāzt.
padrebēt Neilgu laiku, mazliet drebēt. Patrīcēt.
padrebināt Neilgu laiku, mazliet drebināt.
padrebināties Neilgu laiku, mazliet drebināties.
padresēt Neilgu laiku, mazliet dresēt.
pakalt Neilgu laiku, mazliet drupināt ar knābi (parasti koka daļas) - par putniem.
padrupināt Neilgu laiku, mazliet drupināt.
pablīvēties Neilgu laiku, mazliet drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
padrūzmēties Neilgu laiku, mazliet drūzmēties.
paducināt Neilgu laiku, mazliet ducināt.
padudināt Neilgu laiku, mazliet dudināt.
padudināties Neilgu laiku, mazliet dudināties.
padūdot Neilgu laiku, mazliet dūdot (par baložiem).
padūkt Neilgu laiku, mazliet dūkt.
padukurēt Neilgu laiku, mazliet dukurēt.
padūmot Neilgu laiku, mazliet dūmot.
padunēt Neilgu laiku, mazliet dunēt.
padungot Neilgu laiku, mazliet dungot.
padunkāt Neilgu laiku, mazliet dunkāt.
padunkāties Neilgu laiku, mazliet dunkāties.
padurstīt Neilgu laiku, mazliet durstīt.
pabozties Neilgu laiku, mazliet dusmoties, būt aizvainotam.
padusmoties Neilgu laiku, mazliet dusmoties.
padvest Neilgu laiku, mazliet dvest.
padzelt Neilgu laiku, mazliet dzelt.
padzenāt Neilgu laiku, mazliet dzenāt.
padzesēt Neilgu laiku, mazliet dzesēt (ko karstu, siltu).
padzesināt Neilgu laiku, mazliet dzesināt (ko karstu, siltu).
padzēst Neilgu laiku, mazliet dzēst (uguni, liesmas, ko degošu).
padzēst Neilgu laiku, mazliet dzēst (uzrakstīto, uztriepto).
padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par cilvēkiem).
padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par dažiem putniem).
padziedēt Neilgu laiku, mazliet dziedēt.
padziedināt Neilgu laiku, mazliet dziedināt.
padzirksteļot Neilgu laiku, mazliet dzirksteļot.
padzīrot Neilgu laiku, mazliet dzīrot.
padzīt Neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās).
padzīties Neilgu laiku, mazliet dzīties (parasti kādam pakaļ).
padžinkstēt Neilgu laiku, mazliet džinkstēt.
padžinkstināt Neilgu laiku, mazliet džinkstināt.
paecēt Neilgu laiku, mazliet ecēt (ko).
paekselēt Neilgu laiku, mazliet ekselēt.
paeksperimentēt Neilgu laiku, mazliet eksperimentēt.
paelpot Neilgu laiku, mazliet elpot (parasti svaigu, patīkamu gaisu).
paelsot Neilgu laiku, mazliet elsot.
paelst Neilgu laiku, mazliet elst. Arī paelsot.
paeļļot Neilgu laiku, mazliet eļļot.
paērmoties Neilgu laiku, mazliet ērmoties.
paerroties Neilgu laiku, mazliet erroties.
pagrauzt Neilgu laiku, mazliet ēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
paknibināt Neilgu laiku, mazliet ēst (lēni, pa mazām daļām).
palupināt Neilgu laiku, mazliet ēst lēni, nelieliem kumosiem, arī negribīgi.
paēvelēt Neilgu laiku, mazliet ēvelēt.
palakt Neilgu laiku, mazliet fakt.
pafantazēt Neilgu laiku, mazliet fantazēt.
pafilmēt Neilgu laiku, mazliet filmēt.
pafilozofēt Neilgu laiku, mazliet filozofēt.
paflirtēt Neilgu laiku, mazliet flirtēt.
pafotografēt Neilgu laiku, mazliet fotografēt.
pafrēzēt Neilgu laiku, mazliet frēzēt.
pagaidīt Neilgu laiku, mazliet gaidīt (kādu, ko).
pagailēt Neilgu laiku, mazliet gailēt.
pagainīt Neilgu laiku, mazliet gainīt. Pagaiņāt.
pagainīties Neilgu laiku, mazliet gainīties. Pagaiņāties.
pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet gaiņāt.
pagaiņāties Neilgu laiku, mazliet gaiņāties.
paganīt Neilgu laiku, mazliet ganīt.
paganīties Neilgu laiku, mazliet ganīties.
pagārgt Neilgu laiku, mazliet gārgt.
pagarlaikot Neilgu laiku, mazliet garlaikot.
pagarlaikoties Neilgu laiku, mazliet garlaikoties.
pagatavināt Neilgu laiku, mazliet gatavināt.
pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai).
pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (par augļiem, sēklām).
pagaudot Neilgu laiku, mazliet gaudot.
pagausties Neilgu laiku, mazliet gausties.
pagavilēt Neilgu laiku, mazliet gavilēt.
pagāzelēt Neilgu laiku, mazliet gāzelēt.
pagāzt Neilgu laiku, mazliet gāzt (lejup).
paglāstīt Neilgu laiku, mazliet glāstīt.
paglaudīt Neilgu laiku, mazliet glaudīt.
paglaust Neilgu laiku, mazliet glaust.
paglausties Neilgu laiku, mazliet glausties.
pagleznot Neilgu laiku, mazliet gleznot.
pagludināt Neilgu laiku, mazliet gludināt.
paglūnēt Neilgu laiku, mazliet glūnēt (uz medījumu) - par dzīvniekiem.
pagorīt Neilgu laiku, mazliet gorīt.
pagorīties Neilgu laiku, mazliet gorīties.
pagozēt Neilgu laiku, mazliet gozēt.
pagozēties Neilgu laiku, mazliet gozēties.
pagrābāt Neilgu laiku, mazliet grābāt (piemēram, siena, labības paliekas). Pagrābstīt (1).
pagrabēt Neilgu laiku, mazliet grabēt.
pagrabināt Neilgu laiku, mazliet grabināt.
pagrabināties Neilgu laiku, mazliet grabināties.
pagrābstīt Neilgu laiku, mazliet grābstīt (piemēram, siena, labības paliekas). Pagrābāt (1).
pagrābstīties Neilgu laiku, mazliet grābstīties.
pagraizīt Neilgu laiku, mazliet graizīt.
pagramstīt Neilgu laiku, mazliet gramstīt. Arī pagrābstīt (1).
pagrauzdēt Neilgu laiku, mazliet grauzdēt.
pagrauzt Neilgu laiku, mazliet grauzt (par grauzējiem, arī par dažiem kukaiņiem).
pagražoties Neilgu laiku, mazliet gražoties.
pagrebināt Neilgu laiku, mazliet grebināt.
pagrebt Neilgu laiku, mazliet grebt.
pagremot Neilgu laiku, mazliet gremot.
pagremzties Neilgu laiku, mazliet gremzties.
pagreznot Neilgu laiku, mazliet greznot.
pagreznoties Neilgu laiku, mazliet greznoties.
pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ap asi, pa apli). Neilgu laiku, mazliet griezt (kādas iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, lai darbinātu (to).
pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt.
pagrozīt Neilgu laiku, mazliet grozīt.
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet grozīties.
pagrūstīt Neilgu laiku, mazliet grūstīt.
pagrūstīties Neilgu laiku, mazliet grūstīties.
pagruzdēt Neilgu laiku, mazliet gruzdēt.
pagubot Neilgu laiku, mazliet gubot.
pagudrot Neilgu laiku, mazliet gudrot.
paguldzēt Neilgu laiku, mazliet guldzēt.
pagumzīt Neilgu laiku, mazliet gumzīt. Paburzīt.
pagurkstēt Neilgu laiku, mazliet gurkstēt.
pagūstīt Neilgu laiku, mazliet gūstīt.
paīdēt Neilgu laiku, mazliet īdēt.
paņurdēt Neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku.
paieskāt Neilgu laiku, mazliet ieskāt.
paskatīties Neilgu laiku, mazliet ieskatīties (kur), palasīt (ko), lai pamācītos (ko), pastrādātu (ar ko).
paīgnoties Neilgu laiku, mazliet īgnoties.
paīgt Neilgu laiku, mazliet īgt.
pailgoties Neilgu laiku, mazliet ilgoties.
paimprovizēt Neilgu laiku, mazliet improvizēt.
paintervēt Neilgu laiku, mazliet intervēt.
pairdināt Neilgu laiku, mazliet irdināt.
pairgoties Neilgu laiku, mazliet irgoties.
paironizēt Neilgu laiku, mazliet ironizēt.
pakūņoties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām). Paķepuroties.
paglītoties Neilgu laiku, mazliet izglītoties.
pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet izjust bailes, baidīties.
paskaust Neilgu laiku, mazliet izjust, arī izpaust skaudību.
pasmaržot Neilgu laiku, mazliet izplatīt smaržu.
paluncināties Neilgu laiku, mazliet izrādīt sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību.
pasapņot Neilgu laiku, mazliet iztēloties. Pafantazēt.
pajādelēt Neilgu laiku, mazliet jādelēt.
pajādināt Neilgu laiku, mazliet jādināt.
pajāties Neilgu laiku, mazliet jāt.
pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt (parasti vielu, masu). Pamaisīt.
pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu).
pajaut Neilgu laiku, mazliet jaut.
pajokot Neilgu laiku, mazliet jokot. Pajokoties.
pajokoties Neilgu laiku, mazliet jokoties.
pajūsmot Neilgu laiku, mazliet jūsmot.
pakairināt Neilgu laiku, mazliet kairināt.
pakaitēt Neilgu laiku, mazliet kaitēt (parasti akmeni, metālu).
pakaitināt Neilgu laiku, mazliet kaitināt.
pakalkulēt Neilgu laiku, mazliet kalkulēt.
padancināt Neilgu laiku, mazliet kalpināt (kādu), liekot izpildīt savas pavēles, iegribas.
pakalpināt Neilgu laiku, mazliet kalpināt.
pakalt Neilgu laiku, mazliet kalt.
pakaltēt Neilgu laiku, mazliet kaltēt.
pakaļķot Neilgu laiku, mazliet kaļķot.
pakapāt Neilgu laiku, mazliet kapāt.
pakāpelēt Neilgu laiku, mazliet kāpelēt.
pakapināt Neilgu laiku, mazliet kāpināt.
pakaplēt Neilgu laiku, mazliet kaplēt.
pakārdināt Neilgu laiku, mazliet kārdināt.
pakarot Neilgu laiku, mazliet karot.
pakārpīt Neilgu laiku, mazliet kārpīt.
pakarsēt Neilgu laiku, mazliet karsēt.
pakarsēties Neilgu laiku, mazliet karsēties.
pakarst Neilgu laiku, mazliet karst.
pakārst Neilgu laiku, mazliet kārst.
pakārstīt Neilgu laiku, mazliet kārstīt. Arī pasnaikstīt.
pakārstīties Neilgu laiku, mazliet kārstīties. Arī pasnaikstīties.
pakārtāt Neilgu laiku, mazliet kārtāt.
pakārtot Neilgu laiku, mazliet kārtot (piemēram, priekšmetu, telpu).
pakārtoties Neilgu laiku, mazliet kārtoties (piemēram, kādā vietā, telpā).
pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ar ko asu).
pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ķermeņa daļu).
pakāst Neilgu laiku, mazliet kāst.
pakašņāt Neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis). Arī pakārpīt.
pakašņāties Neilgu laiku, mazliet kašņāties. Arī pakārpīties.
pakaucināt Neilgu laiku, mazliet kaucināt.
pakaukt Neilgu laiku, mazliet kaukt (par dzīvniekiem).
pakaukt Neilgu laiku, mazliet kaukt (piemēram, par ierīcēm, mašīnām).
pakaulēt Neilgu laiku, mazliet kaulēt.
pakaulēties Neilgu laiku, mazliet kaulēties.
pakaunēties Neilgu laiku, mazliet kaunēties.
pakaunināt Neilgu laiku, mazliet kaunināt.
pakausēt Neilgu laiku, mazliet kausēt (cietvielu).
pakauties Neilgu laiku, mazliet kauties.
pakautrēties Neilgu laiku, mazliet kautrēties.
paklabēt Neilgu laiku, mazliet klabēt.
paklabināt Neilgu laiku, mazliet klabināt.
pakladzināt Neilgu laiku, mazliet kladzināt (parasti par vistām).
paklaigāt Neilgu laiku, mazliet klaigāt.
paklaiņot Neilgu laiku, mazliet klaiņot.
paklakšķēt Neilgu laiku, mazliet klakšķēt.
paklakšķināt Neilgu laiku, mazliet klakšķināt.
paklaudzēt Neilgu laiku, mazliet klaudzēt.
paklaudzināt Neilgu laiku, mazliet klaudzināt.
padancot Neilgu laiku, mazliet klausīt (kādam), izpildīt (tā) pavēles, iegribas.
paklausīties Neilgu laiku, mazliet klausīties.
paklauvēt Neilgu laiku, mazliet klauvēt.
paklejot Neilgu laiku, mazliet klejot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
paklepot Neilgu laiku, mazliet klepot.
paklidzināt Neilgu laiku, mazliet klidzināt (par dažiem putniem).
pakliegt Neilgu laiku, mazliet kliegt (par dzīvniekiem).
pakliegt Neilgu laiku, mazliet kliegt (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku.
paklikšķēt Neilgu laiku, mazliet klikšķēt.
paklikšķināt Neilgu laiku, mazliet klikšķināt.
paklīrēties Neilgu laiku, mazliet klīrēties.
paklukstēt Neilgu laiku, mazliet klukstēt.
paklunkšķēt Neilgu laiku, mazliet klunkšķēt.
paklunkšķināt Neilgu laiku, mazliet klunkšķināt.
paknābāt Neilgu laiku, mazliet knābāt (parasti barību).
paknābāties Neilgu laiku, mazliet knābāties.
paknaibīt Neilgu laiku, mazliet knaibīt.
paknaibīties Neilgu laiku, mazliet knaibīties.
paknakstīties Neilgu laiku, mazliet knakstīties.
paknakšķēt Neilgu laiku, mazliet knakšķēt.
paknakšķināt Neilgu laiku, mazliet knakšķināt.
paknibināt Neilgu laiku, mazliet knibināt.
paknibināties Neilgu laiku, mazliet knibināties.
pakniest Neilgu laiku, mazliet kniest.
paknikšķēt Neilgu laiku, mazliet knikšķēt.
paknikšķināt Neilgu laiku, mazliet knikšķināt.
paknosīties Neilgu laiku, mazliet knosīties.
pakņudēt Neilgu laiku, mazliet kņudēt.
pakņudināt Neilgu laiku, mazliet kņudināt. Arī pakutināt.
pakodināt Neilgu laiku, mazliet kodināt.
pakodīt Neilgu laiku, mazliet kodīt. Pakošļāt.
pakoklēt Neilgu laiku, mazliet koklēt.
pakoķetēt Neilgu laiku, mazliet koķetēt.
pakomandēt Neilgu laiku, mazliet komandēt.
pakomentēt Neilgu laiku, mazliet komentēt.
pakonsultēt Neilgu laiku, mazliet konsultēt.
pakonsultēties Neilgu laiku, mazliet konsultēties.
pakontrolēt Neilgu laiku, mazliet kontrolēt.
pakopēt Neilgu laiku, mazliet kopēt.
paauklēt Neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
pakopt Neilgu laiku, mazliet kopt.
pakoriģēt Neilgu laiku, mazliet koriģēt.
pakošļāt Neilgu laiku, mazliet košļāt.
pakrakšķēt Neilgu laiku, mazliet krakšķēt.
pakrakšķināt Neilgu laiku, mazliet krakšķināt.
pakrākt Neilgu laiku, mazliet krākt.
pakrāmēt Neilgu laiku, mazliet krāmēt.
pakrāmēties Neilgu laiku, mazliet krāmēties.
pakrāpties Neilgu laiku, mazliet krāpties.
pakrāsot Neilgu laiku, mazliet krāsot.
pakrāt Neilgu laiku, mazliet krāt.
pakratīt Neilgu laiku, mazliet kratīt.
pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties.
pakraukāt Neilgu laiku, mazliet kraukāt.
pakraukāties Neilgu laiku, mazliet kraukāties.
pakraukšķēt Neilgu laiku, mazliet kraukšķēt.
pakraukšķināt Neilgu laiku, mazliet kraukšķināt.
pakraukt Neilgu laiku, mazliet kraukt.
pakraut Neilgu laiku, mazliet kraut.
pakravāt Neilgu laiku, mazliet kravāt.
pakravāties Neilgu laiku, mazliet kravāties.
pakrejot Neilgu laiku, mazliet krejot.
pakrekšķēt Neilgu laiku, mazliet krekšķēt.
pakrekšķināt Neilgu laiku, mazliet krekšķināt.
pakrēpot Neilgu laiku, mazliet krēpot.
pakrikšķēt Neilgu laiku, mazliet krikšķēt.
pakrikšķināt Neilgu laiku, mazliet krikšķināt.
pakrimst Neilgu laiku, mazliet krimst.
pakritizēt Neilgu laiku, mazliet kritizēt.
pakriukšķēt Neilgu laiku, mazliet kriukšķēt.
pakriukšķināt Neilgu laiku, mazliet kriukšķināt.
pakūdīt Neilgu laiku, mazliet kūdīt.
pakuģot Neilgu laiku, mazliet kuģot.
pakūkot Neilgu laiku, mazliet kūkot (par dzeguzi).
pakūleņot Neilgu laiku, mazliet kūleņot.
pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kulstīt (piemēram, linus).
pakult Neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību).
pakūļāt Neilgu laiku, mazliet kūļāt.
pakūļāties Neilgu laiku, mazliet kūļāties.
pakunkstēt Neilgu laiku, mazliet kunkstēt.
pakūpēt Neilgu laiku, mazliet kūpēt.
pakūpināt Neilgu laiku, mazliet kūpināt (piemēram, dūmus).
pakupināt Neilgu laiku, mazliet kupināt.
pakurēties Neilgu laiku, mazliet kurēties. Pakurties.
pakurināt Neilgu laiku, mazliet kurināt.
pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (piemēram, par vardēm, krupjiem).
pakurnēt Neilgu laiku, mazliet kurnēt.
pakurt Neilgu laiku, mazliet kurt. Pakurināt.
pakurties Neilgu laiku, mazliet kurties. Pakurēties.
pakutēt Neilgu laiku, mazliet kutēt.
pakutināt Neilgu laiku, mazliet kutināt.
pakveldēt Neilgu laiku, mazliet kveldēt.
pakveldināt Neilgu laiku, mazliet kveldināt.
pakvēlot Neilgu laiku, mazliet kvēlot.
pakvēpināt Neilgu laiku, mazliet kvēpināt.
pakvernēt Neilgu laiku, mazliet kvernēt.
pakviekt Neilgu laiku, mazliet kviekt.
paķeksēt Neilgu laiku, mazliet ķeksēt.
paķemmēt Neilgu laiku, mazliet ķemmēt. Pasukāt.
paķemmēties Neilgu laiku, mazliet ķemmēties. Pasukāties.
paķēmoties Neilgu laiku, mazliet ķēmoties.
paķengāt Neilgu laiku, mazliet ķengāt.
paķengāties Neilgu laiku, mazliet ķengāties.
paķepuroties Neilgu laiku, mazliet ķepuroties.
paķērkt Neilgu laiku, mazliet ķērkt (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
paķerstīt Neilgu laiku, mazliet ķerstīt.
paķerstīties Neilgu laiku, mazliet ķerstīties.
paķert Neilgu laiku, mazliet ķert, gūstīt, medīt.
paķidāt Neilgu laiku, mazliet ķidāt.
paķiķināt Neilgu laiku, mazliet ķiķināt.
paķiķināties Neilgu laiku, mazliet ķiķināties.
paķildoties Neilgu laiku, mazliet ķildoties.
paķircināt Neilgu laiku, mazliet ķircināt.
paķircināties Neilgu laiku, mazliet ķircināties.
palabināt Neilgu laiku, mazliet labināt.
palabot Neilgu laiku, mazliet labot (piemēram, priekšmetu, ierīci, arī bojājumu, defektu).
palaidelēties Neilgu laiku, mazliet laidelēties.
palaistīties Neilgu laiku, mazliet laistīties.
palaizīt Neilgu laiku, mazliet laizīt.
palaizīties Neilgu laiku, mazliet laizīties.
palakstoties Neilgu laiku, mazliet lakstoties.
palamāties Neilgu laiku, mazliet lamāties.
palāpīt Neilgu laiku, mazliet lāpīt.
palāpstot Neilgu laiku, mazliet lāpstot.
palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (piemēram, ogas, sēnes).
palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu). Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu) un vienlaikus runāt (to) klausītājiem.
palasīt Neilgu laiku, mazliet lasot (tekstu), uzzināt (ko no tā).
palaupīt Neilgu laiku, mazliet laupīt [1].
palauzīt Neilgu laiku, mazliet lauzīt.
palauzīties Neilgu laiku, mazliet lauzīties.
palauzt Neilgu laiku, mazliet lauzt.
palecināt Neilgu laiku, mazliet lecināt [2].
palēkāt Neilgu laiku, mazliet lēkāt.
palepoties Neilgu laiku, mazliet lepoties.
palidināt Neilgu laiku, mazliet lidināt.
palidināties Neilgu laiku, mazliet lidināties.
palielīt Neilgu laiku, mazliet lielīt.
palielīties Neilgu laiku, mazliet lielīties.
paliesmot Neilgu laiku, mazliet liesmot.
paliet Neilgu laiku, mazliet liet.
pamēģināt Neilgu laiku, mazliet lietojot, darbinot (ko), pārbaudīt (to).
palietot Neilgu laiku, mazliet lietot.
palīkņāties Neilgu laiku, mazliet līkņāties.
palīksmot Neilgu laiku, mazliet līksmot. Palīksmoties.
palīksmoties Neilgu laiku, mazliet līksmoties, palīksmot.
palīņāt Neilgu laiku, mazliet līņāt.
papilināt Neilgu laiku, mazliet līt (par lietu).
palīt Neilgu laiku, mazliet līt.
palobīt Neilgu laiku, mazliet lobīt.
palocīt Neilgu laiku, mazliet locīt (priekšmetus).
palocīties Neilgu laiku, mazliet locīties.
palodāt Neilgu laiku, mazliet lodāt.
palolot Neilgu laiku, mazliet lolot.
paložņāt Neilgu laiku, mazliet ložņāt.
paluncināt Neilgu laiku, mazliet luncināt.
paluncināties Neilgu laiku, mazliet luncināties (parasti par suni).
palupināt Neilgu laiku, mazliet lupināt.
palutināt Neilgu laiku, mazliet lutināt.
paļaunoties Neilgu laiku, mazliet ļaunoties.
pajūtināties Neilgu laiku, mazliet ļauties emocijām, kļūt sentimentālam.
paļodzīt Neilgu laiku, mazliet ļodzīt.
pamācīt Neilgu laiku, mazliet mācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
padīdīt Neilgu laiku, mazliet mācīt, arī likt atkārtot kādas darbības.
pamācīties Neilgu laiku, mazliet mācīties.
pamaidzīt Neilgu laiku, mazliet maidzīt.
pamaisīt Neilgu laiku, mazliet maisīt.
pamakšķerēt Neilgu laiku, mazliet makšķerēt.
pamaldināt Neilgu laiku, mazliet maldināt (1).
pamaldināt Neilgu laiku, mazliet maldināt (2).
pamaldīties Neilgu laiku, mazliet maldīties (kādā vietā).
pamalt Neilgu laiku, mazliet mali.
pamalkot Neilgu laiku, mazliet malkot.
pamānīt Neilgu laiku, mazliet mānīt.
pamānīties Neilgu laiku, mazliet mānīties.
pamasēt Neilgu laiku, mazliet masēt.
pamāt Neilgu laiku, mazliet māt.
pamaurot Neilgu laiku, mazliet maurot.
pamaut Neilgu laiku, mazliet maut.
pamazgāt Neilgu laiku, mazliet mazgāt.
pamazgāties Neilgu laiku, mazliet mazgāties.
pamedīt Neilgu laiku, mazliet medīt.
pamēdīt Neilgu laiku, mazliet mēdīt.
pamēdīties Neilgu laiku, mazliet mēdīties.
pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (ko izdarīt, sasniegt).
pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju).
pameistarot Neilgu laiku, mazliet meistarot.
parevidēt Neilgu laiku, mazliet meklēt, šķirot.
pameklēt Neilgu laiku, mazliet meklēt.
pamērcēt Neilgu laiku, mazliet mērcēt (šķidrumā, masā).
pamērcēties Neilgu laiku, mazliet mērcēties.
pamērdēt Neilgu laiku, mazliet mērdēt.
pamērdēties Neilgu laiku, mazliet mērdēties.
pamērkt Neilgu laiku, mazliet mērkt.
pamētāt Neilgu laiku, mazliet mētāt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.). Pasvaidīt.
pamētāties Neilgu laiku, mazliet mētāties (ar ko). Pasvaidīties (1).
pamēzt Neilgu laiku, mazliet mēzt.
pamīcīt Neilgu laiku, mazliet mīcīt.
pamīdīt Neilgu laiku, mazliet mīdīt.
pamīdīties Neilgu laiku, mazliet mīdīties.
pamiecēt Neilgu laiku, mazliet miecēt.
pamiegoties Neilgu laiku, mazliet miegoties.
pamiegt Neilgu laiku, mazliet miegt (parasti acis, plakstus).
pamiekšķēt Neilgu laiku, mazliet miekšķēt.
pamiekšķēties Neilgu laiku, mazliet miekšķēties.
pamiglot Neilgu laiku, mazliet miglot.
pamīlēt Neilgu laiku, mazliet mīlēt. Arī pamīļot.
pamīlēties Neilgu laiku, mazliet mīlēties.
pamīlināties Neilgu laiku, mazliet mīlināties.
pamilzt Neilgu laiku, mazliet milzt.
pacilāt Neilgu laiku, mazliet minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
paminēt Neilgu laiku, mazliet minēt.
paminstināties Neilgu laiku, mazliet minstināties.
pamīņāt Neilgu laiku, mazliet mīņāt.
pamīņāties Neilgu laiku, mazliet mīņāties.
pamirkt Neilgu laiku, mazliet mirkt.
pamīstīt Neilgu laiku, mazliet mīstīt.
pamīt Neilgu laiku, mazliet mīt.
pamitrināt Neilgu laiku, mazliet mitrināt.
pamizot Neilgu laiku, mazliet mizot.
pamocīt Neilgu laiku, mazliet mocīt.
pamocīties Neilgu laiku, mazliet mocīties.
pamudžināt Neilgu laiku, mazliet mudžināt.
pamuļķot Neilgu laiku, mazliet muļķot.
pamuļķoties Neilgu laiku, mazliet muļķoties.
pamūrēt Neilgu laiku, mazliet mūrēt.
pamurmināt Neilgu laiku, mazliet murmināt.
pamuzicēt Neilgu laiku, mazliet muzicēt.
panašķēties Neilgu laiku, mazliet našķēties.
pagrēkot Neilgu laiku, mazliet neievērot, pārkāpt kādu noteikumu. Neilgu laiku, mazliet rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
panerrot Neilgu laiku, mazliet nerrot.
panervozēt Neilgu laiku, mazliet nervozēt.
panēsāt Neilgu laiku, mazliet nēsāt.
paniekoties Neilgu laiku, mazliet niekoties. Arī pablēņoties.
paniezēt Neilgu laiku, mazliet niezēt.
panīgroties Neilgu laiku, mazliet nīgroties.
panīkuļot Neilgu laiku, mazliet nīkuļot.
paniķoties Neilgu laiku, mazliet niķoties.
pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piemēram, atmiņām). Neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko), pievērsties (kam, piemēram, apcerējumā, mnā).
pasekot Neilgu laiku, mazliet novērot, arī censties uztvert, izprast (ko).
paņaudēt Neilgu laiku, mazliet ņaudēt.
paņirbināt Neilgu laiku, mazliet ņirbināt (piemēram, gaismas avotu).
paņirgāties Neilgu laiku, mazliet ņirgāties.
paņurdēt Neilgu laiku, mazliet ņurdēt (parasti par suni).
paogot Neilgu laiku, mazliet ogot.
paostīt Neilgu laiku, mazliet ostīt.
paciesties Neilgu laiku, mazliet paciest (1).
papaisīt Neilgu laiku, mazliet paisīt.
paplaucēt Neilgu laiku, mazliet pakļaut karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībai.
papakšķēt Neilgu laiku, mazliet pakšķēt.
papakšķināt Neilgu laiku, mazliet pakšķināt.
pajaukt Neilgu laiku, mazliet pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību.
papeldēties Neilgu laiku, mazliet peldēties.
papeldināt Neilgu laiku, mazliet peldināt.
papelnīt Neilgu laiku, mazliet pelnīt.
papelnīties Neilgu laiku, mazliet pelnīties.
papelt Neilgu laiku, mazliet pelt.
papērt Neilgu laiku, mazliet pērt.
papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (kādu faktu, apstākli u. tml.).
papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (piemēram, zinātnes jautājumu).
papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt, arī vērot (cilvēku).
padarboties Neilgu laiku, mazliet piedalīties (kur). Neilgu laiku būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
padauzīties Neilgu laiku, mazliet piesisties (pie kā), atsisties (pret ko).
pasargāt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
pavākt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
pakavēties Neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu.
papīkstēt Neilgu laiku, mazliet pīkstēt (par dzīvniekiem).
papīkstināt Neilgu laiku, mazliet pīkstināt.
papiktoties Neilgu laiku, mazliet piktoties.
papilēt Neilgu laiku, mazliet pilēt.
papilināt Neilgu laiku, mazliet pilināt.
paslīpēt Neilgu laiku, mazliet pilnveidot, bagātināt, padarīt kvalitatīvāku.
paplakšķināt Neilgu laiku, mazliet plakšķināt.
paplandīt Neilgu laiku, mazliet plandīt.
paplandīties Neilgu laiku, mazliet plandīties.
paplānot Neilgu laiku, mazliet plānot.
paplātīt Neilgu laiku, mazliet plātīt (piemēram, rokas).
paplātīties Neilgu laiku, mazliet plātīties (ar rokām).
paplaukšķināt Neilgu laiku, mazliet plaukšķināt.
paplēst Neilgu laiku, mazliet plēst.
paplikšķēt Neilgu laiku, mazliet plikšķēt.
paplīkšķēt Neilgu laiku, mazliet plīkšķēt.
paplikšķināt Neilgu laiku, mazliet plikšķināt.
paplīkšķināt Neilgu laiku, mazliet plīkšķināt.
papliķēt Neilgu laiku, mazliet pliķēt.
paplinkšķēt Neilgu laiku, mazliet plinkšķēt.
paplinkšķināt Neilgu laiku, mazliet plinkšķināt.
paplivināt Neilgu laiku, mazliet plivināt.
paplīvot Neilgu laiku, mazliet plīvot.
paplosīt Neilgu laiku, mazliet plosīt.
paplosīties Neilgu laiku, mazliet plosīties (piemēram, par vēju).
paplucināt Neilgu laiku, mazliet plucināt.
papluinīt Neilgu laiku, mazliet pluinīt.
paplūkāt Neilgu laiku, mazliet plūkāt.
paplūkt Neilgu laiku, mazliet plūkt.
paecēties Neilgu laiku, mazliet plūkties.
paplunčāties Neilgu laiku, mazliet plunčāties.
paplunkšķēt Neilgu laiku, mazliet plunkšķēt.
paplunkšķināt Neilgu laiku, mazliet plunkšķināt.
papļāpāt Neilgu laiku, mazliet pļāpāt.
papļaustīt Neilgu laiku, mazliet pļaustīt.
papļaut Neilgu laiku, mazliet pļaut.
papogot Neilgu laiku, mazliet pogot.
papozēt Neilgu laiku, mazliet pozēt.
papraktizēties Neilgu laiku, mazliet praktizēties.
paprātot Neilgu laiku, mazliet prātot.
papresēt Neilgu laiku, mazliet presēt.
palustēties Neilgu laiku, mazliet priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
papriecāties Neilgu laiku, mazliet priecāties.
papriecināt Neilgu laiku, mazliet priecināt.
papūderēt Neilgu laiku, mazliet pūderēt.
papūdēt Neilgu laiku, mazliet pūdēt.
papukoties Neilgu laiku, mazliet pukoties.
papukstēt Neilgu laiku, mazliet pukstēt.
papurināt Neilgu laiku, mazliet purināt.
papūst Neilgu laiku, mazliet pūst.
papušķot Neilgu laiku, mazliet pušķot.
papūtināt Neilgu laiku, mazliet pūtināt.
paklabināt Neilgu laiku, mazliet radīt ar knābi raksturīgas skaņas (par stārķi).
padūmot Neilgu laiku, mazliet radīt dūmus (kādam nolūkam).
Paklakšķināt ar mēli (arī mēli) Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar meli aukslējām.
pačakstināt Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
pakost Neilgu laiku, mazliet radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
paraizēties Neilgu laiku, mazliet raizēties.
parakņāt Neilgu laiku, mazliet rakņāt.
parakņāties Neilgu laiku, mazliet rakņāties (pa zemi).
parakstīt Neilgu laiku, mazliet rakstīt.
paraksturot Neilgu laiku, mazliet raksturot.
parakt Neilgu laiku, mazliet rakt.
parakties Neilgu laiku, mazliet rakties.
parāpoties Neilgu laiku, mazliet rāpot.
parāt Neilgu laiku, mazliet rāt.
parāties Neilgu laiku, mazliet rāties.
pakliegt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem).
pakaukt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī.
paraudāt Neilgu laiku, mazliet raudāt.
paraudināt Neilgu laiku, mazliet raudināt.
paraudzēt Neilgu laiku, mazliet raudzēt.
paraustīt Neilgu laiku, mazliet raustīt.
paraustīties Neilgu laiku, mazliet raustīties.
paravēt Neilgu laiku, mazliet ravēt.
parediģēt Neilgu laiku, mazliet rediģēt.
paregulēt Neilgu laiku, mazliet regulēt.
parēķināt Neilgu laiku, mazliet rēķināt.
paremontēt Neilgu laiku, mazliet remontēt.
paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt (augus, to daļas).
paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt augus (kādā vietā).
parībēt Neilgu laiku, mazliet rībēt.
parībināt Neilgu laiku, mazliet rībināt.
parīdīt Neilgu laiku, mazliet rīdīt (suni).
pariekstot Neilgu laiku, mazliet riekstot.
pariet Neilgu laiku, mazliet riet.
parīkot Neilgu laiku, mazliet rīkot.
palaipot Neilgu laiku, mazliet rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
pagrēkot Neilgu laiku, mazliet rīkoties neatbilstoši reliģijas normām.
parīkoties Neilgu laiku, mazliet rīkoties.
pariņķot Neilgu laiku, mazliet riņķot.
parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (ko satītu).
parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (piemēram, jautājumu, uzdevumu).
parīt Neilgu laiku, mazliet rīt.
parīvēt Neilgu laiku, mazliet rīvēt.
parīvēties Neilgu laiku, mazliet rīvēties.
parobot Neilgu laiku, mazliet robot.
parosīties Neilgu laiku, mazliet rosīties.
parotaļāties Neilgu laiku, mazliet rotaļāties.
parūcināt Neilgu laiku, mazliet rūcināt.
parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, ķermeni, raksturu).
parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, tērauda priekšmetu, detaļu).
parūgt Neilgu laiku, mazliet rūgt.
parukšķēt Neilgu laiku, mazliet rukšķēt.
parūkt Neilgu laiku, mazliet rūkt.
parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt (ar kādu), cenšoties sasniegt kādu rezultātu, vienoties par ko u. tml.
paņaudēt Neilgu laiku, mazliet runāt žēlā, raudulīgā balsī. Arī pažēloties.
paķērkt Neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī.
parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt.
parunāties Neilgu laiku, mazliet runāties.
padomāt Neilgu laiku, mazliet rūpēties, gādāt (par kādu, par ko).
parušināt Neilgu laiku, mazliet rušināt.
parušināties Neilgu laiku, mazliet rušināties.
pamēroties Neilgu laiku, mazliet sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā).
pasaimniekot Neilgu laiku, mazliet saimniekot.
pasaldēt Neilgu laiku, mazliet saldēt.
pasaldēties Neilgu laiku, mazliet saldēties.
pasalt Neilgu laiku, mazliet salt.
pasalkt Neilgu laiku, mazliet salūst izsalkumu.
pasāpēt Neilgu laiku, mazliet sāpēt.
pasāpināt Neilgu laiku, mazliet sāpināt.
pasapņot Neilgu laiku, mazliet sapņot (miegā).
pasarkt Neilgu laiku, mazliet sarkt.
pakutināt Neilgu laiku, mazliet satraukt, uzbudināt.
pasaudzēt Neilgu laiku, mazliet saudzēt.
pasauļot Neilgu laiku, mazliet sauļot.
pasauļoties Neilgu laiku, mazliet sauļoties.
pasautēt Neilgu laiku, mazliet sautēt.
pasekot Neilgu laiku, mazliet sekot (kādam).
pasēkt Neilgu laiku, mazliet sēkt.
pasēņot Neilgu laiku, mazliet sēņot.
pasērot Neilgu laiku, mazliet sērot.
pasijāt Neilgu laiku, mazliet sijāt.
pasīkt Neilgu laiku, mazliet sīkt.
pasildīt Neilgu laiku, mazliet sildīt.
pasildīties Neilgu laiku, mazliet sildīties.
pasirdīties Neilgu laiku, mazliet sirdīties.
pasirot Neilgu laiku, mazliet sirot.
pakulstīt Neilgu laiku, mazliet sist (ko).
pasist Neilgu laiku, mazliet sist.
paskābēt Neilgu laiku, mazliet skābēt.
paskābt Neilgu laiku, mazliet skābt.
paskaisties Neilgu laiku, mazliet skaisties.
paskaitīt Neilgu laiku, mazliet skaitīt.
paskaitļot Neilgu laiku, mazliet skaitļot.
paskaldīt Neilgu laiku, mazliet skaldīt.
paskalināt Neilgu laiku, mazliet skalināt.
paskalināties Neilgu laiku, mazliet skalināties.
paskalot Neilgu laiku, mazliet skalot.
paskandināt Neilgu laiku, mazliet skandināt.
paspurgt Neilgu laiku, mazliet skanēt spurdzoši (par smiekliem).
paskanēt Neilgu laiku, mazliet skanēt.
paskatīt Neilgu laiku, mazliet skatīt.
paskicēt Neilgu laiku, mazliet skicēt.
paskolot Neilgu laiku, mazliet skolot.
paskoloties Neilgu laiku, mazliet skoloties.
paskopoties Neilgu laiku, mazliet skopoties.
paskraidelēt Neilgu laiku, mazliet skraidelēt.
paskraidīt Neilgu laiku, mazliet skraidīt.
paskrāpēt Neilgu laiku, mazliet skrāpēt.
paskrapšķēt Neilgu laiku, mazliet skrapšķēt.
paskrapšķināt Neilgu laiku, mazliet skrapšķināt.
paskribināt Neilgu laiku, mazliet skribināt.
paskribināties Neilgu laiku, mazliet skribināties.
paskrubināt Neilgu laiku, mazliet skrubināt.
paskrubināties Neilgu laiku, mazliet skrubināties.
paskrūvēt Neilgu laiku, mazliet skrūvēt.
paskumt Neilgu laiku, mazliet skumt.
pabučoties Neilgu laiku, mazliet skūpstīties.
paskurināt Neilgu laiku, mazliet skurināt.
paslacināt Neilgu laiku, mazliet slacināt.
paslacīt Neilgu laiku, mazliet slacīt.
paslaistīties Neilgu laiku, mazliet slaistīties.
paslapināt Neilgu laiku, mazliet slapināt.
paslapstīties Neilgu laiku, mazliet slapstīties.
paslaucīt Neilgu laiku, mazliet slaucīt.
paslaukt Neilgu laiku, mazliet slaukt.
paslavēt Neilgu laiku, mazliet slavēt.
paslēpot Neilgu laiku, mazliet slēpot.
paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku); slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paslidināt Neilgu laiku, mazliet slidināt.
paslīdināt Neilgu laiku, mazliet slīdināt.
paslidināties Neilgu laiku, mazliet slidināties.
paslidot Neilgu laiku, mazliet slidot.
paslimot Neilgu laiku, mazliet slimot.
paslinkot Neilgu laiku, mazliet slinkot.
paslīpēt Neilgu laiku, mazliet slīpēt.
pasmalcināt Neilgu laiku, mazliet smalcināt.
pasmalstīt Neilgu laiku, mazliet smalstīt.
pasmēķēt Neilgu laiku, mazliet smēķēt.
pasmelgt Neilgu laiku, mazliet smelgt.
pazvejot Neilgu laiku, mazliet smelt, dabūt ārā (ko no šķidruma).
pasmīdināt Neilgu laiku, mazliet smīdināt.
pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt.
pasmilkstēt Neilgu laiku, mazliet smilkstēt.
pasmirdēt Neilgu laiku, mazliet smirdēt.
pasmirdināt Neilgu laiku, mazliet smirdināt.
pasnaikstīt Neilgu laiku, mazliet snaikstīt.
pasnaikstīties Neilgu laiku, mazliet snaikstīties.
pasnauduļot Neilgu laiku, mazliet snauduļot.
pasnaust Neilgu laiku, mazliet snaust.
paspaidīt Neilgu laiku, mazliet spaidīt.
paspaidīties Neilgu laiku, mazliet spaidīties.
paspārdīt Neilgu laiku, mazliet spārdīt.
paspārdīties Neilgu laiku, mazliet spārdīties.
paspēkoties Neilgu laiku, mazliet spēkoties.
paspekulēt Neilgu laiku, mazliet spekulēt.
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli, rotaļu).
paspēlēties Neilgu laiku, mazliet spēlēties; parotaļāties.
paspīdzināt Neilgu laiku, mazliet spīdzināt.
paspiegt Neilgu laiku, mazliet spiegt.
paspiest Neilgu laiku, mazliet spiest.
paspiningot Neilgu laiku, mazliet spiningot.
paspirināties Neilgu laiku, mazliet spirināties.
paspītēt Neilgu laiku, mazliet spītēt.
paspītēties Neilgu laiku, mazliet spītēties.
paspodrināt Neilgu laiku, mazliet spodrināt.
paspoguļoties Neilgu laiku, mazliet spoguļoties.
paspolēt Neilgu laiku, mazliet spolēt.
pasportot Neilgu laiku, mazliet sportot.
pasprakšķēt Neilgu laiku, mazliet sprakšķēt.
pasprauslot Neilgu laiku, mazliet sprauslāt.
pasprēgāt Neilgu laiku, mazliet sprēgāt.
paspriedelēt Neilgu laiku, mazliet spriedelēt.
paspriest Neilgu laiku, mazliet spriest.
pastabulēt Neilgu laiku, mazliet stabulēt.
pastaigāt Neilgu laiku, mazliet staigāt.
pastenēt Neilgu laiku, mazliet stenēt.
pastīvināt Neilgu laiku, mazliet stīvināt.
pastomīties Neilgu laiku, mazliet stomīties.
pastostīties Neilgu laiku, mazliet stostīties.
paknibināt Neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
paknibināties Neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni.
paknubināties Neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni.
pastrādāt Neilgu laiku, mazliet strādāt.
pastrēbt Neilgu laiku, mazliet strēbt.
pastrīdēties Neilgu laiku, mazliet strīdēties.
pastrīķēt Neilgu laiku, mazliet strīķēt (piemēram, izkapti).
pastrinkšķēt Neilgu laiku, mazliet strinkšķēt.
pastrinkšķināt Neilgu laiku, mazliet strinkšķināt.
pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā).
pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (problēmu, nozari u. tml.). Mazliet iepazīt (piemēram, dokumentu, taktu).
pastumdīt Neilgu laiku, mazliet stumdīt.
pastumdīties Neilgu laiku, mazliet stumdīties.
pastūrēt Neilgu laiku, mazliet stūrēt.
pasukāt Neilgu laiku, mazliet sukāt (piemēram, matus, bārdu).
pasūkāt Neilgu laiku, mazliet sūkāt.
pasukāties Neilgu laiku, mazliet sukāties.
pasūknēt Neilgu laiku, mazliet sūknēt.
pasūkstīties Neilgu laiku, mazliet sūkstīties.
pasūkt Neilgu laiku, mazliet sūkt.
pasūroties Neilgu laiku, mazliet sūroties.
pasūrstēt Neilgu laiku, mazliet sūrstēt.
pasusināt Neilgu laiku, mazliet susināt.
pasust Neilgu laiku, mazliet sust.
pasutināt Neilgu laiku, mazliet sutināt.
pasvaidīt Neilgu laiku, mazliet svaidīt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.). Pamētāt (1).
pasvaidīties Neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko). Pamētāties (1).
pasvārstīt Neilgu laiku, mazliet svārstīt.
pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
pasvēpināt Neilgu laiku, mazliet svēpināt.
pasviedrēt Neilgu laiku, mazliet sviedrēt.
pasviedrēties Neilgu laiku, mazliet sviedrēties.
pasvilināt Neilgu laiku, mazliet svilināt.
pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot.
pasvilpt Neilgu laiku, mazliet svilpt (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
pasvilt Neilgu laiku, mazliet svilt.
pasvīst Neilgu laiku, mazliet svīst.
pašalkt Neilgu laiku, mazliet šalkt.
pašaubīties Neilgu laiku, mazliet šaubīties.
pašaudīt Neilgu laiku, mazliet šaudīt.
pašaudīties Neilgu laiku, mazliet šaudīties.
pašausmināt Neilgu laiku, mazliet šausmināt.
pašausmināties Neilgu laiku, mazliet šausmināties.
pašaut Neilgu laiku, mazliet šaut.
pašķaidīt Neilgu laiku, mazliet šķaidīt.
pakulstīties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties (ar ūdeni), jaukties (pa ūdeni).
pakulties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties, jaukties (piemēram, pa ūdeni).
pašķaidīties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties.
pašķaudīt Neilgu laiku, mazliet šķaudīt.
pašķaudīties Neilgu laiku, mazliet šķaudīties.
pašķendēties Neilgu laiku, mazliet šķendēties.
pašķeterēt Neilgu laiku, mazliet šķeterēt.
pašķetināt Neilgu laiku, mazliet šķetināt.
pašķiest Neilgu laiku, mazliet šķiest (šķidrumu, masu).
pašķindēt Neilgu laiku, mazliet šķindēt.
pašķindināt Neilgu laiku, mazliet šķindināt.
pašķirot Neilgu laiku, mazliet šķirot.
pašķīt Neilgu laiku, mazliet šķīt.
pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt (seju, tās daļas).
pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt.
pašķūrēt Neilgu laiku, mazliet šķūrēt.
pašļakstēt Neilgu laiku, mazliet šļāksiet.
pašļakstināt Neilgu laiku, mazliet šļakstināt.
pašļakstināties Neilgu laiku, mazliet šļakstināties.
pašļakstīt Neilgu laiku, mazliet šļakstīt.
pašļakstīties Neilgu laiku, mazliet šļakstīties.
pašļākt Neilgu laiku, mazliet šļākt.
pašļākties Neilgu laiku, mazliet šļākties.
pašmakstināt Neilgu laiku, mazliet šmakstināt.
pašmaukstināt Neilgu laiku, mazliet šmaukstināt.
pašmīkstināt Neilgu laiku, mazliet šmīkstināt.
pašņakarēt Neilgu laiku, mazliet šņakarēt.
pašņakarēties Neilgu laiku, mazliet šņakarēties.
pašņākt Neilgu laiku, mazliet šņākt.
pašņaukāt Neilgu laiku, mazliet šņaukāt.
pašņirkstēt Neilgu laiku, mazliet šņirkstēt.
pašņukstēt Neilgu laiku, mazliet šņukstēt.
pašūpot Neilgu laiku, mazliet šūpot.
pašūpoties Neilgu laiku, mazliet šūpoties.
pašūt Neilgu laiku, mazliet šūt.
pašvīkāt Neilgu laiku, mazliet švīkai.
pašvīkstēt Neilgu laiku, mazliet švīkstēt.
pašvīkstināt Neilgu laiku, mazliet švīkstināt.
patamborēt Neilgu laiku, mazliet tamborēt.
patarkšķēt Neilgu laiku, mazliet tarkšķēt.
patarkšķināt Neilgu laiku, mazliet tarkšķināt.
patašķīt Neilgu laiku, mazliet tašķīt.
patašķīties Neilgu laiku, mazliet tašķīties.
pataukšķēt Neilgu laiku, mazliet taukšķēt.
pataurēt Neilgu laiku, mazliet taurēt.
pataustīt Neilgu laiku, mazliet taustīt.
pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties.
pagrābāt Neilgu laiku, mazliet taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties (ko) satvert, sameklēt.
patecināt Neilgu laiku, mazliet tecināt.
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet tēlot (piemēram, izrādē, skatuves mākslas kolektīvā).
patenkot Neilgu laiku, mazliet tenkot.
pateoretizēt Neilgu laiku, mazliet teoretizēt.
patērgāt Neilgu laiku, mazliet tērgāt.
patērpināt Neilgu laiku, mazliet tērpināt.
patērzēt Neilgu laiku, mazliet tērzēt.
patēst Neilgu laiku, mazliet tēst.
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet tiekties (uz kādu mērķi).
patielēties Neilgu laiku, mazliet tielēties.
patiepties Neilgu laiku, mazliet tiepties.
patīksmināt Neilgu laiku, mazliet tīksmināt.
patīksmināties Neilgu laiku, mazliet tīksmināties.
patikšķēt Neilgu laiku, mazliet tikšķēt.
patikšķināt Neilgu laiku, mazliet tikšķināt.
pamalties Neilgu laiku, mazliet tikt maltam. Tikt daļēji samaltam.
patincināt Neilgu laiku, mazliet tincināt.
patirdīt Neilgu laiku, mazliet tirdīt.
patirgot Neilgu laiku, mazliet tirgot.
patirgoties Neilgu laiku, mazliet tirgoties.
patirināt Neilgu laiku, mazliet tirināt.
patīrīt Neilgu laiku, mazliet tīrīt.
patirpt Neilgu laiku, mazliet tirpt.
patīstīt Neilgu laiku, mazliet tīstīt.
patīstīties Neilgu laiku, mazliet tīstīties.
patīt Neilgu laiku, mazliet tīt.
patīties Neilgu laiku, mazliet tīties.
patrakot Neilgu laiku, mazliet trakot (afektētā stāvoklī).
patrallināt Neilgu laiku, mazliet trallināt.
patramdīt Neilgu laiku, mazliet tramdīt.
pajaukt Neilgu laiku, mazliet traucēt (piemēram, pasākumu, norisi). Arī izjaukt.
patraucēt Neilgu laiku, mazliet traucēt.
patraukt Neilgu laiku, mazliet traukt.
patrenēt Neilgu laiku, mazliet trenēt.
patrenēties Neilgu laiku, mazliet trenēties.
patrenkāt Neilgu laiku, mazliet trenkāt (parasti dzīvnieku).
patrenkt Neilgu laiku, mazliet trenkt (parasti dzīvnieku).
patrīcēt Neilgu laiku, mazliet trīcēt.
patricināt Neilgu laiku, mazliet tricināt.
patrinkšķēt Neilgu laiku, mazliet trinkšķēt.
patrinkšķināt Neilgu laiku, mazliet trinkšķināt.
patrīsēt Neilgu laiku, mazliet trīsēt.
patrīsināt Neilgu laiku, mazliet trīsināt.
patrīt Neilgu laiku, mazliet trīt.
patrokšņot Neilgu laiku, mazliet trokšņot.
patulkot Neilgu laiku, mazliet tulkot.
patūļāties Neilgu laiku, mazliet tūļāties.
paturēt Neilgu laiku, mazliet turēt (ko).
paturpināt Neilgu laiku, mazliet turpināt.
patusnīt Neilgu laiku, mazliet tusnīt.
patvaicēt Neilgu laiku, mazliet tvaicēt.
patvaicēties Neilgu laiku, mazliet tvaicēties.
patvaikot Neilgu laiku, mazliet tvaikot.
patvarstīt Neilgu laiku, mazliet tvarstīt.
patveicēt Neilgu laiku, mazliet tveicēt.
paubagot Neilgu laiku, mazliet ubagot.
paucināt Neilgu laiku, mazliet ucināt.
paūjināt Neilgu laiku, mazliet ūjināt.
paurbināt Neilgu laiku, mazliet urbināt.
paurbt Neilgu laiku, mazliet urbt.
paurdīt Neilgu laiku, mazliet urdīt.
paurdīties Neilgu laiku, mazliet urdīties.
paurkšķēt Neilgu laiku, mazliet urkšķēt.
paurķēt Neilgu laiku, mazliet urķēt.
paurķēties Neilgu laiku, mazliet urķēties.
pajautrināt Neilgu laiku, mazliet uzjautrināt.
pajautrināties Neilgu laiku, mazliet uzjautrināties.
paārdīties Neilgu laiku, mazliet uzvesties, rīkoties, izturēties nesavaldīgi.
pavadāt Neilgu laiku, mazliet vadāt.
pavagot Neilgu laiku, mazliet vagot.
pavaibstīt Neilgu laiku, mazliet vaibstīt.
pavaibstīties Neilgu laiku, mazliet vaibstīties.
pavaidēt Neilgu laiku, mazliet vaidēt.
pavaimanāt Neilgu laiku, mazliet vaimanāt.
pavairīties Neilgu laiku, mazliet vairīties.
pavajāt Neilgu laiku, mazliet vajāt.
pavakarēt Neilgu laiku, mazliet vakarēt.
pavākt Neilgu laiku, mazliet vākt.
pavaldīties Neilgu laiku, mazliet valdīties.
pavalkāt Neilgu laiku, mazliet valkāt.
pavalstīt Neilgu laiku, mazliet valstīt.
pavalstīties Neilgu laiku, mazliet valstīties.
pavāļāt Neilgu laiku, mazliet vāļāt
pavāļāties Neilgu laiku, mazliet vāļāties.
pavandīt Neilgu laiku, mazliet vandīt.
pavandīties Neilgu laiku, mazliet vandīties.
pavārdot Neilgu laiku, mazliet vārdot.
pavārdzināt Neilgu laiku, mazliet vārdzināt.
pavārīt Neilgu laiku, mazliet vārīt.
pavārstīt Neilgu laiku, mazliet vārstīt.
pavārtīt Neilgu laiku, mazliet vārtīt.
pavārtīties Neilgu laiku, mazliet vārtīties.
pavēcināt Neilgu laiku, mazliet vēcināt.
pavēcināties Neilgu laiku, mazliet vēcināties.
pavēdināt Neilgu laiku, mazliet vēdināt (piemēram, telpu, drēbes).
pavējoties Neilgu laiku, mazliet vējoties.
pavelcēt Neilgu laiku, mazliet velcēt.
pavelēt Neilgu laiku, mazliet velēt.
pavērot Neilgu laiku, mazliet vērot.
pavērpt Neilgu laiku, mazliet vērpt.
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet vērsties (pret ko nevēlamu).
pasijāt Neilgu laiku, mazliet vērtēt, lai nošķirtu, atmestu (parasti ko lieku, nevajadzīgu).
paveseļoties Neilgu laiku, mazliet veseļoties.
pavēsināt Neilgu laiku, mazliet vēsināt.
pavēsināties Neilgu laiku, mazliet vēsināties.
pavētīt Neilgu laiku, mazliet vētīt.
pavēzēt Neilgu laiku, mazliet vēzēt.
pavēžot Neilgu laiku, mazliet vēžot.
pavicināt Neilgu laiku, mazliet vicināt.
pavidžināt Neilgu laiku, mazliet vidžināt.
paviebt Neilgu laiku, mazliet viebt.
paviebties Neilgu laiku, mazliet viebties.
paviesoties Neilgu laiku, mazliet viesoties.
pavilcināt Neilgu laiku, mazliet vilcināt.
pavilcināties Neilgu laiku, mazliet vilcināties.
pavīlēt Neilgu laiku, mazliet vīlēt [1].
pavīlēt Neilgu laiku, mazliet vīlēt [2].
pavilināt Neilgu laiku, mazliet vilināt.
pavilnīt Neilgu laiku, mazliet vilnīt.
paviļāt Neilgu laiku, mazliet viļāt.
paviļāties Neilgu laiku, mazliet viļāties.
paviļņoties Neilgu laiku, mazliet viļņoties.
pavingrināt Neilgu laiku, mazliet vingrināt.
pavingrināties Neilgu laiku, mazliet vingrināties.
pavingrot Neilgu laiku, mazliet vingrot.
pavirināt Neilgu laiku, mazliet virināt.
pavirmot Neilgu laiku, mazliet virmot.
pavirpināt Neilgu laiku, mazliet virpināt (ko, parasti pirkstos).
pavirpot Neilgu laiku, mazliet virpot.
pagriezties Neilgu laiku, mazliet virpuļot (par sniegu, smiltīm u. tml.).
pavirpuļot Neilgu laiku, mazliet virpuļot.
pavīstīt Neilgu laiku, mazliet vīstīt.
pavīt Neilgu laiku, mazliet vīt.
pavīterot Neilgu laiku, mazliet vīterot.
pavītināt Neilgu laiku, mazliet vītināt.
pavīzēties Neilgu laiku, mazliet vīzēties.
pazagt Neilgu laiku, mazliet zagt.
pazāģēt Neilgu laiku, mazliet zāģēt.
pazākāt Neilgu laiku, mazliet zākāt.
pazākāties Neilgu laiku, mazliet zākāties.
pazārdot Neilgu laiku, mazliet zārdot.
pazelēt Neilgu laiku, mazliet zelēt
paziedēt Neilgu laiku, mazliet ziedēt.
paziepēt Neilgu laiku, mazliet ziepēt.
paziepēties Neilgu laiku, mazliet ziepēties.
paziest Neilgu laiku, mazliet ziest.
pazīlēt Neilgu laiku, mazliet zīlēt.
pazīmēt Neilgu laiku, mazliet zīmēt.
pazīst Neilgu laiku, mazliet zīst.
pazīsties Neilgu laiku, mazliet zīst. Pazīst (1).
pazobot Neilgu laiku, mazliet zobot.
pazoboties Neilgu laiku, mazliet zoboties.
pazondēt Neilgu laiku, mazliet zondēt.
pazūdīties Neilgu laiku, mazliet zūdīties.
pazuzēt Neilgu laiku, mazliet zuzēt.
pazvalstīt Neilgu laiku, mazliet zvalstīt.
pazvalstīties Neilgu laiku, mazliet zvalstīties.
pazvanīt Neilgu laiku, mazliet zvanīt (parasti signalizējot).
pazvāroties Neilgu laiku, mazliet zvāroties.
pazvejot Neilgu laiku, mazliet zvejot.
pazvērot Neilgu laiku, mazliet zvērot.
pazviegt Neilgu laiku, mazliet zviegt.
pazvilnēt Neilgu laiku, mazliet zvilnēt.
pažadzināt Neilgu laiku, mazliet žadzināt.
pažagoties Neilgu laiku, mazliet žagoties.
pažāvāties Neilgu laiku, mazliet žāvāties.
pažāvēt Neilgu laiku, mazliet žāvēt (gaļu, zivis, parasti dūmos).
pažāvēt Neilgu laiku, mazliet žāvēt (piemēram, ko mitru, slapju, arī ko tādu, kas satur mitrumu).
pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties.
pažibulēt Neilgu laiku, mazliet žibulēt.
pažilbināt Neilgu laiku, mazliet žilbināt.
pažņaudzīt Neilgu laiku, mazliet žņaudzīt.
pažonglēt Neilgu laiku, mazliet žonglēt.
pažūt Neilgu laiku, mazliet žūt. Mazliet, daļēji izžūt.
pažūžināt Neilgu laiku, mazliet žūžināt (parasti bērnu).
pažūžot Neilgu laiku, mazliet žūžot (parasti bērnu).
pažvadzēt Neilgu laiku, mazliet žvadzēt.
pažvadzināt Neilgu laiku, mazliet žvadzināt.
pakārpīties Neilgu laiku, mazliet, kārpīties.
pakalst Neilgu, laiku, mazliet kalst.
pašķibīt Neilgu, laiku, mazliet šķibīt.
vispār Nekādā ziņā, nekādos apstākļos. Arī nemaz [2].
Ne velnam neder Nekam neder. Nemaz neder.
Ne nieka, arī ne nieku Neko. Nemaz.
holerisks Nelīdzsvarots, ar spēcīgu ierosu un mazāk spēcīgu aizturi (parasti par cilvēku).
sīkdarbi Neliela apjoma darbi. Sabiedriski maznozīmīgi neliela apjoma darbi.
ambulance Neliela ārstniecības iestāde (pēc darba apjoma mazāka par poliklīniku), kuras personāls ārstē atnākušos vai mājās esošos slimniekus.
pundurpriede Neliela auguma, maza priede.
Taupības krāsniņa Neliela krāsns, kas patērē samērā maz kurināmā.
Taupības krāsniņa Neliela krāsns, kas patērē samērā maz kurināmā.
šprote Neliela, eļļā konservēta, kūpināta, zivs (piemēram, brētliņa, maza reņģe).
autokārs Nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
plīvurs Neliels (attēla) kontūru asuma samazinājums.
sīkuzņēmums Neliels (tirdzniecības, rūpniecības vai amatniecības) uzņēmums ar mazu gada apgrozījumu.
pundurbērzs Neliels bērzu dzimtas krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem.
špics Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums. Attiecīgā suņu šķirne.
knibucis Neliels izcilnis, uz priekšu izvirzīta maza daļa (priekšmetam).
būda Neliels miteklis maziem dzīvniekiem.
nieks Neliels priekšmets. Neliels mazvērtīgs, arī nelietderīgs priekšmets.
rati Neliels transportlīdzeklis kravas pārvadāšanai mazos attālumos (parasti rūpnīcu, noliktavu telpās, teritorijā).
aprobežots Neliels, mazāks nekā nepieciešams.
nieks Nelietderīga, nemērķtiecīga, arī mazsvarīga darbība.
ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar mazliet pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
Nemaksāt (arī nedot) ne grasi Nemaksāt, nedot nemaz.
Ne kripatas (arī kripatiņas) Nemaz (ēdiena, pārtikas).
Ne kripatiņas (arī kripatas) Nemaz (ēdiena, pārtikas).
Ne kripatas (arī kripatiņas) Nemaz (kādas cilvēka īpašības).
Ne kripatiņas (arī kripatas) Nemaz (kādas cilvēka īpašības).
necik Nemaz [1].
nenieka Nemaz [2].
Ne kumosa, arī nevienu kumosu Nemaz ēdiena, pārtikas.
Ne karoti Nemaz ēdiena.
Nenoraudāt nevienu asaru Nemaz neraudāt.
Ne (arī neviena) malka Nemaz šķidruma dzeršanai.
Ne mazākā (arī ne mazākajā) mērā Nemaz, it nemaz.
Ne mazākā (arī ne mazākajā) mērā Nemaz, it nemaz.
Ne par matu, arī ne par mata tiesu (arī platumu) Nemaz.
Ne tik (daudz), cik (arī kā) melns aiz naga Nemaz.
Ne par naga melnumu Nemaz.
Ne par naga melnumu (arī tiesu, platumu) Nemaz.
Ne tik (daudz), cik (arī ka) melns aiz naga Nemaz.
Ne par mata platumu (arī tiesu), arī ne par matu Nemaz.
Nepar mata tiesu (arī platumu), arī ne par matu (arī ne par naga tiesu (arī platumu, melnumu) sar.) Nemaz.
pagalam Nemaz.
Ne šāds, ne tāds Nenoteikts. Arī neievērojams, mazvērtīgs.
Ne šāds, ne tāds Nenoteikts. Arī neievērojams, mazvērtīgs.
nieks Nenozīmīgs fakts, mazsvarīgs apstāklis.
kofermenti Neolbaltumvielu dabas mazmolekulāri savienojumi - salikto fermentu sastāvdaļa.
nieks Nepamatots, arī mazsvarīgs, nenopietns izteikums. Arī aplamība, izdomājums.
nosaimniekot Nepareizi, neprasmīgi saimniekojot, padarīt mazvērtīgu, arī iznīcināt.
sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties, kustēties lielākā daudzumā (par maziem dzīvniekiem, parasti par kukaiņiem).
plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu. Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (augsnes) auglību.
nevarīgs Nespējīgs veikt darbības (par dzīvnieku mazuļiem).
padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru).
nosvērties Neviļus, negribēti tikt nosvērtam (parasti par daudz vai par maz).
Nez vai, arī nez vai maz Nezin vai, nezin vai maz.
gnīda Nicināms, arī mazvērtīgs cilvēks.
ierobežots Niecīgs mazs. Arī pavājināts.
pīšļi Niecīgs, arī mazvērtīgs radījums.
apnīkt Nīkstot, slimojot novājināties vai aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem, maziem dzīvniekiem).
No bērna (arī bērnu) kājas (arī kājām) No bērnības, no mazotnes.
No bērna (arī bērnu) kājas (arī kājām) No bērnības, no mazotnes.
pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
potvasks No vaska, sveķiem, taukiem un spirta pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež koku un krūmu potējumu brūces, arī mazākas griezuma un grauzēju radītas brūces.
apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
apcept No virspuses, no visām pusēm mazliet izcept.
noknābāt Noēst, parasti ko nelielu, arī sadalītu mazos gabalos (par cilvēkiem).
piegurt Nogurt (parasti mazliet) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
piekaunēties Nokaunēties (parasti mazliet).
applukt Nokrāsoties, sakrāšoties (piemēram, mazgājot ko kopā ar krāsainu audumu).
nenomazgājams Nol. divd.--> nomazgāt.
pielīdzināt Nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, nelielas bedres, ieplakas). Samazināt (negludumus, izcēlumus, krokas).
iedilt Nolietojoties kļūt mazliet, arī vietumis plānākam, tievākam, arī nestiprākam.
aiztumšot Nomākt (ar savu pārākumu), samazināt (kā) ietekmi. Aptumšot.
nomazgāties Nomazgāt sevi, sava ķermeņa daļas.
Apkopt mirušo Nomazgāt un ietērpt mirušo.
Apkopt mirušo Nomazgāt un ietērpt mirušo.
nošķīstīt Nomazgāt, notīrīt.
nošķīstīties Nomazgāties, notīrīties.
kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē. Pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
noraut Noņemt, nedot (to, kas kādam pienākas). Arī samazināt.
iepērt Nopērt (parasti mazliet).
lupata Noplēsts, noplīsis, arī nogriezts mazvērtīgs drēbes gabals.
Nokauties ar niekiem Nopūlēties ar ko nenozīmīgu, maznozīmīgu.
Tik vien Norāda uz (kā) daudzuma, arī intensitātes ierobežojumu, samazinājumu.
Tik vien Norāda uz (kā) daudzuma, arī īpašības ierobežojumu, samazinājumu.
smalk- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā mazo šķērsgriezumu.
smalk- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā mazo šķērsgriezumu.
uz- Norāda uz darbības pabeigtību, arī uz pabeigtas darbības nepilnīgu rezultātu, mazu intensitāti.
nekas Norāda uz ko nenozīmīgu, mazvērtīgu.
līdz Norāda uz mazākā un lielākā skaita, daudzuma, lieluma robežām.
no Norāda uz mazākā un lielākā skaita, daudzuma, lieluma robežām.
sīk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā ļoti mazo izmēru, apjomu.
maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo skaitu, daudzumu.
smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā mazo šķērsgriezumu.
smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu.
no Norāda uz to, kam pēc kādas darbības, stāvokļa izbeigšanās ir kas atlicis mazākā apjomā, mērā.
nost Norāda, ka (kas) tiek iznīcināts, izlietots. Norāda, ka (kas) mazinās, zūd.
nedaudz Norāda, ka minētā pazīme, īpašība ir mazliet, nelielā mērā pastiprināta.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt (kam) vidējā mērā, arī samazinātā mēra, nesasniedzot parasto pakāpi.
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas mazā mērā.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe satur mazāk ūdens.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, noris, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz ko ļoti mazu.
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto izmēru, aplamu.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs.
blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk svarīgs, nav galvenais.
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, nesasniedz parasto izmēru, apjomu.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samazināts, nesasniedz parasto izmēru, apjomu.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais novērš, iznīcina (ko nevēlamu), mazina (kā nevēlama) iedarbību.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts nedaudz, mazliet.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (parasti apģērba gabalam) ir samazināts garums.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam darbības, rīcības apjoms ir neliels, arī maz ietekmīgs.
minimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir maza intensitāte.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
miniatūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas.
mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgs mazs apmērs.
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam kādā sistēmā, kopumā ir zemāks rangs, ka tas veic mazāk atbildīgu uzdevumu.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu.
vairs Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā ir pavājinājusies, samazinājusies, arī izbeigusies (kā) īpašība, pazīme.
maz- Norāda, to salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas maz veidos, maz sastāvdaļās.
Slapjš aiz ausīm Norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
Kritiens atpakaļ (arī uz leju) Norise, kurā (kas) pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
Kritiens uz leju (arī atpakaļ) Norise, kurā (kas) pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
Fa atslēga Nošu atslēga, kas norāda mazās oktāvas fa atrašanās vietu nošu sistēmā.
kabīne Noteiktam mērķim iekārtota, parasti maza, telpa vai celtne.
vecvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā lieto reti vai nelieto nemaz.
aizvairīt Novērst (domas). Samazināt (piemēram, domu, apkārtnes) ietekmi.
novirzīties Novērsties savā darbībā (no galvenā, būtiskā) un pievērsties kam citam (parasti mazāk svarīgam, būtiskam).
pamazinājums Nozīme (atvasinātam vārdam), kas atspoguļo nojēgumu par kā mazu apjomu, intensitāti un arī emocionālu attieksmi pret to (piemēram, mīlinājumu, ironiju, nievājumu).
sēma Nozīmes vismazākā, tālāk nedalāmā vienība.
Nepiesātināti ogļūdeņraži Ogļūdeņraži, kuri sastāv tikai no oglekļa un ūdeņraža un kuru molekulām ir mazāks ūdeņraža atomu skaits nekā atbilstošiem piesātinātiem ogļūdeņražiem.
temperācija Oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai), mazliet sašaurinot akustiski tīro kvintu.
rotaprints Operatīvās poligrāfijas mašīna maztirāžas izdevumu iespiešanai. Šādas iespiešanas veids.
megaskops Optisks instruments mazu dārgakmeņu aplūkošanai.
kūdra Organiskas izcelsmes iezis, kas veidojas pārmērīgi mitrās vietās no augu atliekām, kuras ir vairāk vai mazāk sadalījušās. Atsevišķs šī ieža gabals.
urēmija Organisma pašsaindēšanās ar slāpekļa maiņas produktiem, kas uzkrājas asinīs vēlīnā nieru mazspējas stadijā.
korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai.
Pasliet galvu Pacelt (parasti mazliet) galvu uz augšu.
pasliet Pacelt, pastiept uz augšu, arī mazliet atliekt, pavērst (ķermeņa daļu).
apmiglot Padarīt (acis) neskaidras, miglainas, mazinot redzes vai uztveres spēju.
noplicināt Padarīt (parasti vietu, teritoriju) nabadzīgu, nenozīmīgu, arī samazināt (tās) ietekmi.
uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtus (vaigus, lūpas), parasti mazliet.
cietināt Padarīt (veļu) cietāku, mazāk burzīgu (ar cieti).
notušēt Padarīt blāvu, mazāk spilgtu (krāsu, gaismu u. tml.).
īsināt Padarīt interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu). Kavēt (piemēram, laiku).
noplicināt Padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni). Būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga.
paseklināt Padarīt mazāk būtisku, saturīga, padarīt nenozīmīgāku.
atvēsināt Padarīt mazāk sakarsušu (ķermeni, ķermeņa daļās), radīt vēsuma sajūtu.
atbrīvot Padarīt mazāk sasprindzinātus (muskuļus).
noplicināt Padarīt mazāk saturīgu, mazāk daudzveidīgu.
izlādēt Padarīt mazāk spēcīgu (psihisku stāvokli).
attālināt Padarīt mazāk tuvu, draudzīgu. Atsvešināt.
atsvešināt Padarīt mazāk tuvu, draudzīgu. Radīt attiecībās vēsumu.
saīsināt Padarīt mazāku (piemēram, ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu.
iebrūnināt Padarīt mazliet brūnu. Padarīt mazliet tumšāku.
pakuplināt Padarīt mazliet daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Mazliet papildināt.
apduļķot Padarīt mazliet duļķainu, neskaidru, necaurspīdīgu.
pakuplināt Padarīt mazliet lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu).
apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virsas, no ārpuses).
pieplacināt Padarīt mazliet plakanu.
pabojāt Padarīt mazvērtīgāku, mazāk noderīgu.
izlīdzināt Padarīt nemanāmu, mazāk redzamu.
bojāt Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu.
izbojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu. Sabojāt.
sabojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
apdzesēt Padarīt vēsāku. Ļaut mazliet atdzist. Padzesēt.
aizmidzināt Padarīt vienaldzīgu, miegainu. Vājināt, mazināt (modrību, aktivitāti).
saīsināt Padarīt, parasti ievērojami, interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu). Kavēt (piemēram, laiku).
sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, maznozīmīgu.
sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, sīku, mazu.
pasaldināt Padarīt, parasti mazliet, saldāku.
pasālīt Padarīt, parasti mazliet, sāļāku.
paskābināt Padarīt, parasti mazliet, skābāku.
Kolhozu tirdzniecība Padomju mazumtirdzniecības veids kolhozu un kolhoznieku pašražotās lauksaimniecības produkcijas realizēšanai.
bedre Padziļinājums, iedobums ar vairāk vai mazāk stāvām malām (parasti zemes virsmā - nelielā platībā).
pacienāties Paēst, padzert (parasti mazliet) to, ar ko tiek pacienāts.
iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
slīdēt Pakāpeniski kļūt mazāk nodrošinātam. Pakāpeniski zaudēt stāvokli, ietekmi (darbā, sabiedrībā).
slīdēt Pakāpeniski mazināties (par fizikāliem lielumiem, parasti par temperatūru).
slīdēt Pakāpeniski mazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu).
aizsāpēt Pakāpeniski mazināties, aprimt, izgaist (par sāpēm).
Pēdu pēc pēdas Pakāpeniski, maz pamazām.
Pēdu pa pēdai Pakāpeniski, maz pamazām. Lēnām.
Sprīdi pa sprīdim, arī pa sprīdim Pakāpeniski, maz pamazām. Lēnām.
apakšnodaļa Pakļauta nodaļa. Arī (kādas organizācijas) mazāka nodaļa.
saņemt Palīdzēt dzemdībās, līdz piedzimst (bērns, dzīvnieku mazulis).
palocīties Paliekties, mazliet pieliekties.
tritons Palielinātās kvartas vai pamazinātās kvintas intervāls, ko veido trīs veseli toņi.
stoņģelis Paliels trauks (parasti mazvērtīgs).
amortizācija Pamatfondu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos. Šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas pašizmaksu.
paknapi Pamaz [2].
izplēnēt Pamazām apklust (par skaņām).
gaist Pamazām apklust, kļūt nedzirdamam (par skaņām).
izraisīties Pamazām atbrīvoties, izkļūt (no tā, kas apņem, saista).
ieaugt Pamazām iegrimt vai tikt ar ko apbērtam.
iebuldurēt Pamazām iemācīties (parasti lasīt).
iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - piemēram, par celtnēm.
ieausties Pamazām ieveidoties (kur).
izplēnēt Pamazām izdegt (par uguni, oglēm).
izsāpēt Pamazām izzust (par bēdām, sāpēm u. tml.).
izplēnēt Pamazām izzust (piemēram, par miglu, dūmiem u. tml.).
izdzist Pamazām izzust, kļūt nesaskatāmam (piemēram, par pēdām).
nonīkt Pamazām izzust, vairs neizraisīties, nepastāvēt (par jūtām, spējām u. tml.).
iegrimt Pamazām kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (par apkārtējo tumsā, miglā u. tml.).
ieslīgt Pamazām kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.).
izpeldēt Pamazām kļūt redzamam, saskatāmam, parasti, mainoties apgaismojumam, apkārtnei (par priekšmetiem).
iestigt Pamazām nonākt (piemēram, negatīva psihiska stāvokļa, nevēlamu uzskatu) spēcīgā ietekmē.
atslīgt Pamazām nonākt atpakaļ (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā stāvoklī).
ievilkties Pamazām pārņemt (par sajūtām, jūtām).
izplēnēt Pamazām pazaudēt spilgtumu, izdzist (par gaismas avotu, gaismu).
klīst Pamazām zust (parasti par negatīvu psihisku stāvokli).
iebuldurēt Pamazām, ar pūlēm iemācīt (parasti lasīt).
iegrauzties Pamazām, neatlaidīgi ietekmēt (apziņu) - par ko nevēlamu, nepatīkamu.
izaudzēt Pamazām, pakāpeniski izveidot, izraisīt (jūtas, izjūtas).
iekrāt Pamazām, pakāpeniski sakrāt.
mazpamazām Pamazām.
paberzties Pamazgāt, patīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku).
minimalizēt Pamazināt līdz ļoti mazam, arī vismazākajam.
paākstīt Pamuļķot. Neilgu laiku, mazliet apsmiet.
Pavēdināt galvu (arī smadzenes) Panākt (parasti uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums.
Pavēdināt smadzenes (arī galvu) Panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums.
svilināt Panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu. Būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mežu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.).
mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (audi) sažūst un ievērojami samazinās apjomā.
nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā.
pieklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) rada mazliet klusākas skaņas.
palēnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) ātrums pamazinās. Panākt, būt par cēloni, ka kam (ātrums) pamazinās.
izklaidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis.
veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) zūd vai mazinās (slāpes, arī sāpes).
paretināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazāks.
retināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazs vai mazāks.
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam), piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst, parasti ievērojami, mazāks.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti āda, mati) kļūst mazāk raupjš, stingrs.
klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti gaisma, krāsas) kļūst mazāk spilgts.
mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst, parasti ievērojami, mazāk intensīvs.
klaidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti uzmanība, domas) kļūst mazāk koncentrēts.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, process, arī parādība) kļūst vājāks, mazāk intensīvs.
vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība) kļūst mazāk intensīvs, vājāk izteikts.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, izturēšanās, rīcība, runa) kļūst mazāk ass, bargs.
tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, krāsa) kļūst blāvs vai blāvāks, mazāk spilgts.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, līnija, formas) kļūst mazāk spilgts, krass, kontrastains.
kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, migla, dūmi) kļūst mazāk koncentrēts, blīvs.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, sods, apstākļi) kļūst mērenāks, mazāk nežēlīgs, naidīgs.
kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, tumsa, aukstums, skaņas) zūd, beidz izplatīties vai ļoti samazinās.
nomierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, uzbudinājums, sāpes) samazinās, pāriet.
pavēlināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iestājas, noris vēlāk, mazliet pēc parastā laika.
palētināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lētāks, ka mazāk jāmaksā (par ko).
mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs.
pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs.
pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk intensīvs.
pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk kvalitatīvs.
notušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, ievērojams.
tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, jūtams.
pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk stiprs, izturīgs, spēcīgs.
piebremzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk straujš, aktīvs, intensīvs
pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības).
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, mazāk ietekmīgs, nozīmīgs.
pasārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti mazliet, sārtāks.
paviļnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku, mazliet viļņojas.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti negatīvs psihisks stāvoklis) kļūst mazāk spēcīgs, arī beidzas.
nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka ķermenī samazinās vai izzūd (liekie taukaudi, liekā masa).
vājināt Panākt, būt par cēloni, ka mazinās (piemēram, psihiska stāvokļa intensitāte, arī iespaids, ietekme).
perināt Panākt, būt par cēloni, ka olās attīstās mazuļi. Panākt, būt par cēloni, ka no olām izšķiļas mazuļi.
klaidēt Panākt, būt par cēloni, ka pamazām zūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka pamazām zūd (parasti negatīvs, psihisks stāvoklis).
slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, gaismas, krāsas) spožums, spilgtums.
slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, skaņas, svārstību) intensitāte.
slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, trieciena, svārstību) spēks, intensitāte.
peldināt Panākt, ka (cilvēks) peldas. Panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī.
peldināt Panākt, ka (dzīvnieks) peldas. Panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī.
pieklusināt Panākt, ka (kāds) pieklust. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst mazliet klusāks.
savaldīt Panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības.
mazināt Panākt, ka (kas) kļūst mazāks skaitā, daudzumā.
pamazināt Panākt, ka (kas) kļūst mazāks, piemēram, skaitā, daudzumā.
izvest Panākt, ka (mazuļi) noteiktā attīstības pakāpē atstāj ligzdu (par putniem).
atvēsināt Panākt, ka atjēdzas (no lielas sajūsmas, aizrautības, dedzības). Būt par cēloni tam, ka mazinās, tiek apslāpēta (sajūsma, aizrautība, dedzība).
izvest Panākt, ka dodas līdzi (dzīvnieku mazuļi) - par dzīvniekiem.
izpeldināt Panākt, ka izpeldas. Panākt, ka nomazgājas, iegremdējoties ūdenī.
noslīcināt Panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stavokļa, atmiņu) ietekme.
apskābēt Panākt, ka mazliet ieskābst. Saskābēt (daudz vai visu).
atslābināt Panākt, ka pavājinās (norises organismā). Būt par cēloni, ka pavājinās (norises organismā), samazinās (organisma funkcijas).
atbīdīt Panākt, ka samazinās (kā) ietekme.
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
inflācija Papīrnaudas vērtības samazināšanās un preču cenu celšanās tāpēc, ka papīrnauda laista apgrozībā lielākos apmēros, nekā vajadzīgs preču apgrozībai.
pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot. Šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu.
Pakulstīt mēli Papļāpāt, arī parunāt ko nenozīmīgu. Neilgu laiku, mazliet runāt veltīgi, bez panākumiem.
jaunpiedzimis Par dzīvnieku mazuli.
mandola Par mandolīnu mazliet lielāks strinkšķināmais stīgu instruments ar astoņām stīgām.
koijots Par vilku mazliet mazāks suņu dzimtas dzīvnieks ar pelēkbrūnu apspalvojumu.
pārpūlēt Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (piemēram, ķermeņa daļu, psihi), pieļaut, ka fiziskās un psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
pārviegls Pārāk viegls. Tāds, kura īpatnējā masa ir mazāka nekā parasts.
ratiņi Parasti savienojumā «bērnu ratiņi»: neliels transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi (zīdaiņu, mazbērnu) pārvadāšanai.
silts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu. Skrējējam kļūst silti.
pavirzīt Parasti savienojumā ar «uz priekšu»: panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, process, darbība) mazliet turpina attīstīties, sasniedz kādu attīstības posmu.
pielaikot Pārbaudīt, parasti izgatavošanas gaitā, (kā) apjoma, formas atbilstību, parasti novietojot (to) lietošanas stāvoklī, arī (mazliet) pārveidojot.
pusēna Pārejas atveidojums no pilnīgi apgaismotas vietas uz neapgaismotu vai mazapgaismotu vietu (gleznā, zīmējumā). Šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
platēt Pārklāt (mazāk vērtīga metāla virsmu) ar plānu, parasti cēlmetāla, kārtu.
litota Pārmērīgs tēla vai domas samazinājums (mākslas darbā).
rācija Pārnēsājama mazjaudas radioiekārta.
pieklust Pārstāt radīt skaņas, parasti uz neilgu laiku radīt mazliet klusākas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
slāpēt Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās.
apraut Pārtraukt dot (pienu) vai dot (to) daudz mazāk (parasti par govīm). Noraut pienu.
palabot Pārveidojot (ko), mazliet precizēt, konkretizēt. Mazliet labot (kļūdas), parasti tekstā.
izlīt Pārvēršoties lietū, samazināties, izzust (par mākoņiem).
piesliedēt Pārvietojoties (piemēram, pa zāli, labību), atstāt nelielu sliedi (tajā), mazliet sabojāt (to).
šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
statists Pasīvs, arī maznozīmīgs cilvēks.
padarboties Pastrādāt, neilgu laiku, mazliet būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
Pacīnīties ar sevi Pasvārstīties. Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
paknaps Pašaurs, pamazs (piemēram, par apģērbu, apaviem, arī telpu).
noplicināt Patērējot (ko), samazināt (kādu kopumu).
mikrocefālija Patoloģiski maza, neattīstīta galva.
padauzīties Patrokšņot, paskraidīt, paspēkoties u. tml. (parasti par bērniem). Arī neilgu laiku, mazliet palaidņoties.
atvieglot Pavājināt, samazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas).
atslābt Pavājināties, kļūt mazāk spraigam, mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli).
padēdēt Pavārgt, panīkuļot, arī mazliet novājēt (slimības, novecošanās dēļ).
perējums Paveikta darbība, rezultāts --> operēt. Vienā reizē izperēto mazuļu kopums.
pamazinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pamazināt (1).
pamazinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pamazināt (2).
samazinājums Paveikta darbība, rezultāts --> samazināt (1).
samazinājums Paveikta darbība, rezultāts --> samazināt (2).
iegramstīt Pavirši, arī mazliet iegrābt (1), ieraust (1). Iegrābāt, iegrābstīt.
pakustināt Pavirzīt, mazliet, samērā lēni pārvietot.
pastiepties Pavirzīties, mazliet vērsties plašumā (par parādībām dabā).
degradēt Pazemināt, pamazināt (kā) nozīmīgumu, vērtību. Pakļaut (ko) degradācijai.
kristies Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu). Kļūt ar mazāku naudas vērtību (piemēram, par akcijām). Krist.
krist Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu). Kļūt ar mazāku vērtību (piemēram, par akcijām). Kristies.
noplakt Pazemināties, arī samazināties (parasti par parādībām dabā).
patumšs Pazems, samērā, arī mazliet neskanīgs (par skaņu).
peldmētelis Pēc peldes vai mazgāšanās velkams halāts.
izpeldēties Peldēties un pabeigt peldēties. Noskaloties, nomazgāties, iegremdējoties ūdenī.
pelēns Peļu mazulis.
izpērt Pērc un pabeigt pērt (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāt.
izperēt Perējot radīt (mazuļus).
inkubēt Perināt inkubatorā (olas, putnu mazuļus).
nopērt Pērt un pabeigt pērt (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāt (pirtī).
nopērties Pērties un pabeigt pērties (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāties (pirtī).
skrejlaipiņa Pie stropa skrejas piestiprināts mazs dēlis, pa kuru bites pārvietojas pirms vai pēc izlidojuma.
pentatonika Piecu pakāpju skaņkārta īpašā lielo sekundu un mazo tercu secībā bez pustoņiem.
prasts Piederīgs pie kāda zemāka sabiedrības slāņa. Arī mazturīgs, nabadzīgs.
vienkāršs Piederīgs pie kādas sabiedrībā samērā maz ievērotas grupas. Arī mazturīgs, nabadzīgs (par cilvēku). Tāds, kas ir samērā slikti situēts.
salēkt Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvnieku mazuļiem).
aizzilināt Pieliet (putrai) tik maz piena, ka nekļūst balta, bet tikai zilgana.
padeldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) mazliet, daļēji nodilst.
Sausais piens Piena produkts, ko iegūst, samazinot piena mitrumu līdz 4-7 procentiem.
Sausais piens Piena produkts, ko iegūst, samazinot piena mitrumu līdz 4-7 procentiem.
pieslīpnis Pieslīpēts mazs materiāla gabals mikroskopiskai izpētei.
piemiegt Pievērt, mazliet sašaurināt (acis, plakstiņus).
atšķaidīt Pievienojot (šķīdumu), samazināt (kā) koncentrāciju, arī padarīt (ko) šķidrāku.
atšķaidīt Pievienojot ko lieku, samazināt (kā) koncentrētību, organizētību.
Sarauties (arī savilkties) kamolā Pievilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
Savilkties (arī sarauties) kamolā Pievilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
pierauties Pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti, lai aizņemtu mazāk vietas.
Lodīšu pildspalva Pildspalva, kam rakstāmspalvu aizstāj mazs lodveida elements.
Lodīšu pildspalva Pildspalva, kam rakstāmspalvu aizstāj mazs lodveida elements.
Policijas iecirknis Pilsētas policijas mazākā administratīvā vienība.
Policijas iecirknis Pilsētas policijas mazākā adminstratīvā vienība.
švukšķis Pīļu dzimtas vidēja lieluma brūngans putns ar samērā mazu galvu un knābi, pelēkām kājām un pelēkiem plankumiem uz spārniem.
krīklis Pīļu dzimtas vismazākais putns pelēkbrūnā vai melnbrūnā krāsā ar baltu vēderpusi.
pīlēns Pīļu mazulis.
čibuks Pīpe ar garu kātu un maza galviņu. Pīpes galviņa. Pīpes kāts.
Krievu pirts Pirts, kas sastāv no uzgaidāmās telpas, ģērbtuves, mazgājamās un lāvas telpas un kur ir augsta temperatūra, ūdens temperatūras krasa maiņa, ar ūdens tvaikiem piesātināts gaiss.
līdzenums Plakana zemes virsas daļa, teritorija, kurā augstuma svārstības ir mazākas par 200 metriem un kurai parasti ir vienveidīga ģeoloģiskā uzbūve.
plakanisks Plakans (parasti mazliet).
Šaurs leņķis Plakans leņķis, kas ir lielāks par 0 radiāniem (0 grādiem) un mazāks par 1,571 radiānu (90 grādiem).
Šaurs leņķis Plakans leņķis, kas ir lielāks par 0 radiāniem (0 grādiem) un mazāks par 1,571 radiānu (90 grādiem).
Plats leņķis Plakans leņķis, kas ir lielāks par 1,571 radiānu (90 grādiem) un mazāks par 3,142 radiāniem (180 grādiem).
Plats leņķis mat Plakans leņķis, kas ir lielāks par 1,571 radiānu (90 grādiem) un mazāks par 3,142 radiāniem (180 grādiem).
rakurss Plaknē attēlota objekta krass perspektīvs samazinājums, kas ir atkarīgs no skata punkta; attiecīgais skatījums (uz kādu objektu).
viegls Plāns, arī tāds, kam samērā mazs svars, arī tāds, kas maz silda (par audumu, apģērbu u. tml.).
subkontinents Plašs sauszemes masīvs, kas ir daudz mazāks par kontinentu (piemēram, Grenlande).
spāre Plaudim līdzīga karpu dzimtas zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros. Durba.
durba Plaudim līdzīga karpu dzimtas zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros. Spāre [3].
spare Plaudim līdzīga karpu dzimtas zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros. Spāre [3]. Durba.
zebiekste Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas mazākais dzīvnieks ar ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu asti.
paplēst Plēšot mazliet, daļēji atvērt, attaisīt.
paplūst Plūstot mazliet, daļēji izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm.
pačalot Plūstot neilgu laiku, mazliet radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.).
pundurpotcelms Potcelms, kura ietekmē uzpotētais augs veido mazu augumu.
pieprast Prast, mācēt (parasti mazliet).
Caurlaides tipa pirts Pretepidēmiska pirts, kur notiek pilnīga sanitārā apdare (mazgāšanās, matu apgriešana, veļas un drēbju dezinfekcija).
imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti). Imitētais priekšmets.
punduris Priekšmets, parādība, kas ir daudz mazāka par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
Īsais priekšskanis Priekšskanis, ko izpilda kā izrotājamās skaņas ilguma vismazāko daļu
relaksācija Process, kurā samazinās centrālās nervu sistēmas, muskulatūras sasprindzinājums. Psihes stresa samazināšana (izmantojot autogēno treniņu, hipnozi u. tml.).
Tiešā proporcionalitāte Proporcionalitāte, kurā abi mainīgie lielumi palielinās vai pamazinās.
Tiešā proporcionalitāte Proporcionalitāte, kurā abi mainīgie lielumi palielinās vai pamazinās.
Apgrieztā proporcionalitāte Proporcionalitāte, kurā viens no mainīgajiem lielumiem palielinās (pamazinās), bet otrais - pamazinās (palielinās).
voluntārisms Psiholoģijā - mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu. Arī attiecīga rīcība, darbība.
uzpūderēt Pūderēt un pabeigt pūderēt (ķermeņa daļas, parasti seju), parasti mazliet.
uzpulēt Pulēt un pabeigt pulēt, parasti mazliet.
komanda Pulka apakšvienība (ar īpašu specializāciju), kas ir mazāka par rotu.
Veļas (arī mazgājamais, mazgāšanas) pulveris Pulveris tekstilizstrādājumu mazgāšanai.
Veļas (arī mazgājamais, mazgāšanas) pulveris Pulveris tekstilizstrādājumu mazgāšanai.
mežpurvs Purvs, ko klāj mazražīga mežaudze.
aizpūt Pūstot mazliet sabojāties. _biežāk_ Iepūt.
uzpušķot Pušķot un pabeigt pušķot, parasti mazliet.
cālis Putnu (parasti vistu) mazulis. Arī jaunputns.
ligzdbēgļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas labi attīstīti un atstāj ligzdu drīz pēc izšķilšanās. Šīs grupas putni.
ligzdguļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas vāji attīstīti un samērā ilgi uzturas ligzdā. Šīs grupas putni.
griežveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst mazi un vidēja lieluma putni, kas galvenokārt dzīvo aizaugošos ūdensbaseinos, purvos (piemēram, grieze, dumbrcālis). Šīs kārtas putni.
putnabērns Putnu mazulis.
paputēt Putot mazliet, daļēji izkaisīties (uz visām pusēm).
Zila putra Putra, kas vārīta ūdenī ar mazu piena piedevu vai tikai ūdenī.
Zila putra Putra, kas vārīta ūdenī ar mazu piena piedevu vai tikai ūdenī.
Ultraīsi radioviļņi Radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem.
ultraīsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem.
Ultraīsi radioviļņi Radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem. Ultraīsviļņi.
skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par koka priekšmetiem, kuros pabīda detaļas, veidojas mazas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
žūžot Radīt klusu, maigu, mazliet stieptu skaņu (piemēram, par vēju, vieglu gaisa plūsmu). Atskanēt šādai skaņai.
čerkstēt Radīt neskaidru, sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem, parasti plaušām). Atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā).
ūkšķēt Radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
čiepstēt Radīt sīku, smalku balss skaņu (parasti par putnu mazuļiem).
žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
safabricēt Radīt, sacerēt (parasti mazvērtīgus mākslas darbus) lielākā daudzumā.
Saņemt dūšu Rast drosmi, uzņēmību, apņēmību, pārvarot mazdūšību, bailes, biklumu. Iedrošināties.
Saņemt dūšu Rast drosmi, uzņēmību, apņēmību, pārvarot mazdūšību, bailes, biklumu. Iedrošināties.
šķīst Rasties ar maziem starplaikiem (par zibeņiem, to gaismu).
apmazgāties Refl. --> apmazgāt (1).
mazināties Refl. --> mazināt (1).
mazināties Refl. --> mazināt (2).
pamazināties Refl. --> pamazināt (1). Tikt pamazinātam.
pamazināties Refl. --> pamazināt (2). Tikt pamazinātam.
pērties Refl. --> pērt (2). Sviedrēties, mazgāties (parasti pirtī).
samazināties Refl. --> samazināt (1): tikt samazinātam.
samazināties Refl. --> samazināt (2). Tikt samazinātam.
metiens Reizē dzimušo (daudzdzemdētājas dzīvnieku mātītes) mazuļu kopums.
mezoreljefs Reljefa forma (piemēram, ieleja, ieplaka), kas pēc lieluma ieņem vidēju stāvokli starp lielajām un mazajām reljefa formām.
resnītis Resns (parasti maza auguma) cilvēks vai dzīvnieks.
atšķaidījums Rezultāts --> atšķaidīt. Šķīdums, kura koncentrācija ir samazināta. Atšķaidīta viela.
palīdzība Rīcība, darbība, arī pasākumu kopums, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu. Rīcība, darbība, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt, arī, lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
palīdzēt Rīkoties, darboties, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu.
suka Rīks (tīrīšanai, mazgāšanai u. tml.), kas sastāv no plāksnes, kurā ir iestiprināti samērā tievi (saru, stiepļu u. tml.) elementi, un dažkārt no kāta.
siets Rīks, ierīce, arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) mazākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
aprīvēt Rīvējot mazliet noslaucīt, notīrīt (visapkārt vai vietumis).
palimpsests Rokraksts, kas ir rakstīts uz pergamenta, no kura iepriekšējais teksts ir nomazgāts, nokasīts.
atplūdi Rosmes, spraiguma, aktivitātes mazināšanās (sabiedriskās dzīves norisēs).
ornaments Rotājums, kam raksturīgi pēc simetrijas, ritma u. tml. likumiem sakārtoti elementi, kuriem ir ģeometriska vai vairāk vai mazāk stilizēta dabas objektu forma.
pārrūdīt Rūdot pieļaut, ka (kas) kļūst pārāk ciets, trausls, ka samazinās (kā) elastība.
ķērkstēt Runāt skarbā, mazliet aizsmakušā balsī. Skanēt asi, skarbi, ar blakus trokšņiem (par cilvēka balsi).
Melst niekus Runāt, stāstīt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu.
Melst niekus Runāt, stāstīt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu.
ātrspēle Sacensības veids (piemēram, šaha, dambretes spēlē) ar samazinātu apdomas laiku.
izformēt Sadalīt mazākās vienībās, sadalīt pa citām vietām, vienībām vai likvidēt (kādu organizētu veselumu).
iedalīt Sadalīt sīkāk (mazākās mērvienībās).
pašķirties Sadalīties, kļūt mazāk blīvam, parasti radot spraugas (par mākoņiem, miglu).
iemērkt Sagatavot (veļu) mazgāšanai, ievietojot šķidrumā. Sagatavojot mazgāšanai, ievietot (veļu šķidrumā).
reduktīvs Saistīts ar (kā) samazināšanu, vienkāršošanu, tām raksturīgs.
mikroķīmisks Saistīts ar ķīmiskā sastāva noteikšanu ļoti maziem vielu daudzumiem, tai raksturīgs.
patērniecisks Saistīts ar materiālo labumu izmantošanu, neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā, tai raksturīgs.
silts Saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu. Saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu.
(Kā) balta lapa Saka par cilvēku, kam trūkst zināšanu (kādā jomā) vai to ir maz. Saka par cilvēku, kura būtība, rakstura īpašības nav zināmas.
Liela muiža (arī lieta, nelaime) Saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
Liela lieta (arī muiža, nelaime) Saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
Liela muiža (arī lieta, nelaime) Saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
Liela nelaime (arī lieta, muiža) Saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
Lēta manta Saka par ko mazvērtīgu, mazsvarīgu, nenozīmīgu.
Ne šis, ne tas Saka par ko neievērojamu, nenozīmīgu, mazvērtīgu.
Ne šis, ne tas Saka par ko neievērojamu, nenozīmīgu, mazvērtīgu.
Tas ir mazākais! Saka par ko nenozīmīgu, nebūtisku, mazsvarīgu.
Kā dzen, tā iet Saka par kūtru, arī mazkustīgu cilvēku.
Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē Saka par lielībnieku, kas daudz sola, bet maz dara.
Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē Saka par lielībnieku, kas daudz sola, bet maz dara.
Kā (veca) beka Saka par neizskatīgu, mazkustīgu, arī īgnu sievieti.
Kā veca beka Saka par neizskatīgu, mazkustīgu, arī īgnu sievieti.
Bēg kā žurka no grimstoša kuģa Saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
Bēg kā žurka no grimstošā kuģa Saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
Mūk (arī bēg) kā žurka no grimstoša kuģa Saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
Bēg kā žurka no grimstoša kuģa Saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
Bēg (arī mūk) kā žurka no grimstoša kuģa Saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
Mute kā aizsalusi Saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
Mute kā aizsieta Saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
Mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta) Saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
Uz priekšu vai atpakaļ Saka, ja (kā) starpība, atšķirība ir maznozīmīga, mazsvarīga.
Trūkst gaisa Saka, ja gaisā ir maz skābekļa.
Trūkst gaisa Saka, ja gaisā ir maz skābekļa. Saka, ja ir grūti elpot.
Laiks ir dārgs, arī katrs bridis (arī mirklis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga Saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
Laiks ir dārgs, arī katrs brīdis (arī mirklis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga Saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
Katra minūte ir dārga, arī katrs brīdis (arī mirklis) ir dārgs, arī laiks ir dārgs Saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
Katrs mirklis (arī brīdis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga, arī laiks ir dārgs Saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
Plāns maks (kādam) Saka, ja kādam ir maz naudas.
Plāns maks (kādam) Saka, ja kādam ir maz naudas.
(Nav) ne kapeikas pie dvēseles, arī nav (ne) (plika, arī sarkana) graša pie dvēseles Saka, ja kādam nav nemaz naudas.
Nav (ne) (plika, arī sarkana) graša pie dvēseles, arī (nav) ne kapeikas pie dvēseles Saka, ja kādam nav nemaz naudas.
(Nav) ne kapeikas pie dvēseles, arī nav (ne) (plika, arī sarkana) graša pie dvēseles Saka, ja kādam nav nemaz naudas.
Nav (ne) plika (arī sarkana) graša pie dvēseles, arī (nav) ne kapeikas pie dvēseles Saka, ja kādam nav nemaz naudas.
Nav (ne) sarkana (arī plika) graša pie dvēseles, arī (nav) ne kapeikas pie dvēseles Saka, ja kādam nav nemaz naudas.
Cālis grib vistu mācīt Saka, ja kāds gados jaunāks un mazāk pieredzējis grib mācīt citu, gados vecāku, kam pieredze daudz lielāka.
Ne domāt nedomā Saka, ja kāds nemaz negatavojas (ko darīt).
Par velti maizi ēd Saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
Par velti (arī velti) maizi ēd Saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
Par velti (arī velti) maizi ēd Saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
Velti (arī par velti) maizi ēd Saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
Kā nebijis Saka, ja kas ir pārdzīvots, sajusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
Ne tuvu Saka, ja kas it nemaz neatbilst, nelīdzinās kam minētam. Nepavisam.
Kā nebijis Saka, ja kas pārdzīvots, sajusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
Tvaiks nokrīt Saka, ja kļūst mazs tvaika radītais spiediens.
Tvaiks nokrīt Saka, ja kļūst mazs tvaika spiediens.
Dūša šļūk papēžos Saka, ja mazinās drosme, apņēmība, uzņēmība.
Klusē kā kaps (arī kā ūdeni mutē ieņēmis, arī kā zivs) Saka, ja nekā neizpauž. Saka, ja ir ļoti mazrunīgs.
Klusē kā kaps (arī kā ūdeni mutē ieņēmis, arī kā zivs) Saka, ja nekā neizpauž. Saka, ja ir ļoti mazrunīgs.
Klusē kā zivs (arī kaps) Saka, ja nekā neizpauž. Saka, ja ir ļoti mazrunīgs.
Dūša noplok (arī nošļūk, saplok, sašļūk) Saka, ja samazinās drosme, apņēmība, uzņēmība.
Dūša nošļūk (arī noplok, saplok, sašļūk) Saka, ja samazinās drosme, apņēmība, uzņēmība.
Dūša saplok (arī sašļūk, noplok, nošļūk) Saka, ja samazinās drosme, apņēmība, uzņēmība.
Dūša sašļūk (arī nošļūk, noplok, saplok) Saka, ja samazinās drosme, apņēmība, uzņēmība.
Tvaiks krīt (arī krītas) Saka, ja samazinās tvaika radītais spiediens.
Tvaiks krītas (arī krīt) Saka, ja samazinās tvaika radītais spiediens.
Slapjš aiz ausīm Saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
uzkopties Sakopt sevi, savu apģērbu, parasti mazliet.
Noraut pienu Sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem).
Noraut (arī apraut) pienu Sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem).
aizrietēt Sākt samazināt piena daudzumu, slaukšanas vai zīdīšanas periodam beidzoties.
saķīvēties Saķildoties (parasti mazliet).
apsalt Salā tikt mazliet bojātam.
apkraut Salikt visur, atstājot maz brīvas vietas.
Apkraut visas malas Salikt visur, atstājot maz brīvas vietas.
sakļaut Salokot, sabīdot u. tml., satuvināt (priekšmeta) kustīgās daļas tā, ka (tas) iegūst mazāku apjomu, nav vairs izplests.
nodegums Samazinājums (vielai, priekšmetam), kas rodas apdedzināšanas, kausēšanas procesā.
redukcija Samazināšana, arī samazinājums (parasti līdz noteiktai skaitliskai vērtībai).
lejupslīde Samazināšanās (skaitā, apjomā u. tml.).
redukcija Samazināšanās, arī samazinājums attīstības gaitā (orgānam) pēc apjoma. Uzbūves vienkāršošanās, arī vienkāršojums attīstības gaitā.
apcirpt Samazināt (apjomā).
saraukt Samazināt (apjomā). Arī sašaurināt, saīsināt.
relaksēt Samazināt (centrālās nervu sistēmas, muskulatūras) sasprindzinājumu. Samazināt (psihes) stresu (izmantojot autogēno treniņu, hipnozi u. tml.).
paplucināt Samazināt (kā, parasti cilvēku grupas) skaitu, apjomu.
saīsināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) garumu, piemēram, atdalot kāda (tā) daļu, detaļu.
sašaurināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) šķērsgriezuma laukumu, arī attālumu starp kādiem šī laukuma punktiem. Samazināt (kā, parasti priekšmeta) platumu.
tipizēt Samazināt (kā, piemēram, celtņu konstrukciju, tehnoloģisko procesu) daudzveidību, veidojot (to) pēc tipveida paraugiem.
pierauties Samazināt (kā, piemēram, savas darbības, izdevumu) apjomu, vērienu.
sašaurināt Samazināt (kā) apjomu. Samazināt (kā) nozīmīgumu, ietekmīgumu.
sašaurināt Samazināt (kā) daudzumu, lielumu u. tml.
aizēnot Samazināt (kā) nozīmi (par faktu, notikumu, pārdzīvojumu).
reducēt Samazināt (kā) oksidēšanas pakāpi.
izretināt Samazināt (kādu cilvēku grupu), nogali not, ievainojot, saņemot gūstā (parasti karā).
atņemt Samazināt (kādu lielumu par noteiktu daļu).
saīsināt Samazināt (laikposma, darbības, norises) ilgumu.
atlaist Samazināt (maksājumu, summu).
reducēt Samazināt (parasti līdz noteiktai skaitliskai vērtībai).
sēdināt Samazināt (piemēram, sagataves) augstumu un vienlaikus palielināt (tās) šķērsgriezuma laukumu.
novājināt Samazināt (piemēram, uzticību, ietekmi).
saīsināt Samazināt apjomu (piemēram, tekstam, skaņdarbam), svītrojot kādu (tā) posmu, daļu u. tml.
saīsināt Samazināt attālumu starp sākuma un beigu punktu (parasti kustībai).
ierēvēt Samazināt buras platību (piemēram, buru satinot).
nolaist Samazināt cenu, maksājumu u. tml. (par kādu daļu).
atslābināt Samazināt intensitāti, ātrumu.
izretināt Samazināt koncentrāciju (parasti gāzei).
Samazināt (arī palēnināt) gaitu Samazināt kustības ātrumu.
Palēnināt (arī samazināt) gaitu Samazināt kustības ātrumu.
Samazināt (arī palēnināt) gaitu Samazināt kustības ātrumu.
ierobežoties Samazināt savus izdevumus.
saīsināt Samazināt skaņu (burtu) skaitu (vārdā, vārdu savienojumā).
atsāļot Samazināt vai pilnīgi likvidēt sāls daudzumu (piemēram, ūdenī, augsnē).
atņemt Samazināt, arī likvidēt
nonivelēt Samazināt, arī likvidēt (kā) atšķirības, daudzveidību.
apcirpt Samazināt, izkropļot, padarīt nenozīmīgu.
sadeldēt Samazināt, parasti ievērojami, arī likvidēt (piemēram, starpību).
ierobežot Samazināt, sašaurināt (piemēram, norisi). Pavājināt (piemēram, spēku, kustības).
atslogot Samazināt, sašaurināt (uzdevumus), atvieglināt (darbu).
ierobežoties Samazināt, sašaurināt savas tieksmes, darbība u. tml.
apšņāpt Samazināt.
apsīkt Samazināties (par jaunrades spējām, entuziasmu u. tml.). Zaudēt jaunrades spējas, entuziasmu (par cilvēku).
noslīdēt Samazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu).
sarauties Samazināties (par kādu kopumu).
atvilgt Samazināties (par salu), atlaisties (par ko sasalušu).
sašļukt Samazināties (piemēram, par īpašumu, nauda līdzekļiem).
pierauties Samazināties apjomā, intensitātē u. tml.
sakrist Samazināties apjomā, parasti augstumā (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanas, arī noārdīšanās dēļ).
sarukt Samazināties apjomā, vērienīgumā (par darbību, procesu).
kristies Samazināties augstumā (par ko sakrautu, sabērtu).
sarukt Samazināties garumā, platībā, arī ilgumā.
saplakt Samazināties intensitātē (par parādībām dabā).
pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību).
pierimt Samazināties intensitātē vai pārstāt, parasti uz neilgu laiku (par parādībām dabā). Kļūt tādam, kurā kāda parādība dabā samazinās intensitātē vai pārstāj, parasti uz neilgu laiku.
nomierināties Samazināties intensitātē, arī izbeigties (par parādībām dabā).
krist Samazināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
kristies Samazināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
sarukt Samazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); samazināties (par kā skaitu, daudzumu, skaitlisko vērtību).
sarukt Samazināties tilpumā (parasti žūstot) - piemēram, par vielām, materiāliem.
noplakt Samazināties, arī tikt izlietotam (par kā kopumu). Būt tādam, kurā (kas) samazinās, arī tiek izlietots.
apsīkt Samazināties, izbeigties (par darbību, norisi).
aizplūst Samazināties, izzust (parasti par sajūtām, jūtām).
noasiņot Samazināties, karavīriem ejot bojā vai tiekot ievainotiem (par karaspēku, tā vienībām, apakšvienībām).
sadilt Samazināties, parasti ievērojami, apjomā, skaitliskajā vērtībā.
sarauties Samazināties, parasti ievērojami, tilpumā, apjomā (par priekšmetiem, vielām, materiāliem).
Iet mazumā Samazināties.
Iet mazumā Samazināties.
ierobežot Samazinot pakļaut noteiktai normai (skaitu, daudzumu, apjomu u. tml.).
tuvoties Samazinoties attālumam, kļūt labāk uztveramam (parasti dzirdamam, redzamam).
peldpalags Samērā liels auduma gabals, kurā slaukās pēc peldes, arī mazgāšanās.
pelddvielis Samērā liels dvielis, kurā slaukās pēc peldes, arī pēc mazgāšanās.
pamaz Samērā maz [1].
pamaz Samērā maz [2].
tuvu Samērā mazā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt).
skritulis Samērā maza diametra ritenis.
pakluss Samērā mazrunīgs. Arī samērā noslēgts, apvaldīts.
paplāns Samērā mazs (piemēram, par naudas summu, līdzekļiem). Arī samērā trūcīgs.
Maz kas Samērā mazs daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
Maz kas Samērā mazs daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
Mazs ūdens Samērā mazs, parasti (kā) vārīšanai paredzēts, izmantots ūdens daudzums.
skops Samērā niecīgs, mazs (skaitā, apjomā u. tml.).
paskops Samērā niecīgs, mazs (skaitā, daudzumā).
plaiksnīt Samērā spoži spīdēt, atstarojot, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu.
plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu, izstarojot vai atstarojot gaismu. Arī plaiksnīt.
pacilus Samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas.
pabargs Samērā, arī mazliet auksts, samērā spēcīgs (par laikapstākļiem).
paauksts Samērā, arī mazliet auksts. Pretstats: pakarsts.
pabaigs Samērā, arī mazliet baigs.
pabailīgs Samērā, arī mazliet bailīgs (par cilvēku).
pabāls Samērā, arī mazliet bāls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām, parasti seju).
pabargs Samērā, arī mazliet bargs.
pabikls Samērā, arī mazliet bikls.
pablāvs Samērā, arī mazliet blāvs.
pablonds Samērā, arī mazliet blonds.
pabrūns Samērā, arī mazliet brūns.
pačaugans Samērā, arī mazliet čaugans.
padīks Samērā, arī mazliet dīks.
padīvains Samērā, arī mazliet dīvains.
padobjš Samērā, arī mazliet dobjš.
padraisks Samērā, arī mazliet draisks.
padraiskulīgs Samērā, arī mazliet draiskulīgs.
padraudzīgs Samērā, arī mazliet draudzīgs.
padrēgns Samērā, arī mazliet drēgns.
padrukns Samērā, arī mazliet drukns.
padrūms Samērā, arī mazliet drūms.
patumšs Samērā, arī mazliet drūms.
padrupans Samērā, arī mazliet drupans.
padulls Samērā, arī mazliet dulls.
padumjš Samērā, arī mazliet dumjš.
padurns Samērā, arī mazliet durns.
padusmīgs Samērā, arī mazliet dusmīgs.
padzeltens Samērā, arī mazliet dzeltens.
padzestrs Samērā, arī mazliet dzestrs (piemēram, par gaisu, vēju, ūdeni u. tml.).
padzidrs Samērā, arī mazliet dzidrs.
paēnains Samērā, arī mazliet ēnains.
pagaišs Samērā, arī mazliet gaišs.
pagarens Samērā, arī mazliet garens.
pagarlaicīgs Samērā, arī mazliet garlaicīgs.
pastīvs Samērā, arī mazliet gauss, arī neatraisīts (par kustībām).
paglums Samērā, arī mazliet glums.
pagļēvs Samērā, arī mazliet gļēvs.
pagražīgs Samērā, arī mazliet gražīgs.
pagreizs Samērā, arī mazliet greizs.
pagrezns Samērā, arī mazliet grezns.
pagrīļīgs Samērā, arī mazliet grīļīgs.
pagrumbains Samērā, arī mazliet grumbains.
pagrumbuļains Samērā, arī mazliet grumbuļains.
pagurdens Samērā, arī mazliet gurdens.
paīdzīgs Samērā, arī mazliet īdzīgs.
paīgns Samērā, arī mazliet īgns.
pairdens Samērā, arī mazliet irdens.
pastrups Samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (par izteikumu).
paklaidus Samērā, arī mazliet izklaidus.
pasmalks Samērā, arī mazliet izsmalcināts.
pajautrs Samērā, arī mazliet jautrs.
pajestrs Samērā, arī mazliet jestrs.
pajocīgs Samērā, arī mazliet jocīgs.
pakalsns Samērā, arī mazliet kalsns.
pakārns Samērā, arī mazliet kārns.
pakārs Samērā, arī mazliet kārs.
pakarsts Samērā, arī mazliet karsts. Pretstats: paauksts.
pakaunīgs Samērā, arī mazliet kaunīgs.
pabailīgs Samērā, arī mazliet kautrīgs, nedrošs.
pakautrīgs Samērā, arī mazliet kautrīgs.
pakautrs Samērā, arī mazliet kautrs. Arī pabikls, pakautrīgs.
pakošs Samērā, arī mazliet košs.
pakrēslains Samērā, arī mazliet krēslains.
pakrokains Samērā, arī mazliet krokains.
pakrunkains Samērā, arī mazliet krunkains (piemēram, par seju, tās ādu).
palaisks Samērā, arī mazliet laisks.
palekns Samērā, arī mazliet lekns.
pakūtrs Samērā, arī mazliet lēns, gauss (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pakūtrs Samērā, arī mazliet lēns, gauss, arī slinks (par cilvēku).
palepns Samērā, arī mazliet lepns.
palielīgs Samērā, arī mazliet lielīgs.
palīks Samērā, arī mazliet līks.
palokans Samērā, arī mazliet lokans.
paļauns Samērā, arī mazliet ļauns.
pamikls Samērā, arī mazliet mikls.
pamitrs Samērā, arī mazliet mitrs.
pamuļķīgs Samērā, arī mazliet muļķīgs.
panaivs Samērā, arī mazliet naivs.
patruls Samērā, arī mazliet neass.
pasalts Samērā, arī mazliet neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns.
pavēss Samērā, arī mazliet neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns.
pazaļš Samērā, arī mazliet nepie iedzēlis. Tāds, kas vēl nav pilnīgi pieaudzis.
pasālīts Samērā, arī mazliet nepieklājīgs. Arī parupjš.
pasāļš Samērā, arī mazliet nepieklājīgs. Arī parupjš.
pamelns Samērā, arī mazliet netīrs, notraipīts ar ko tumšu.
panetīrs Samērā, arī mazliet netīrs.
pastīvs Samērā, arī mazliet neveikls, neizdevies (piemēram, par darbību, notikumu, situāciju).
panicīgs Samērā, arī mazliet nicīgs.
panīgrs Samērā, arī mazliet nīgrs.
panikns Samērā, arī mazliet nikns.
paslepens Samērā, arī mazliet noslēgts, viltīgs (par cilvēkiem). Tāds, kas rīkojas samērā, arī mazliet slepeni.
pavājš Samērā, arī mazliet novājējis. Tāds, kam ir samērā maz fiziskā spēka, izturības.
pabēdīgs Samērā, arī mazliet nožēlojams (pēc izskata). Samērā, arī mazliet nabadzīgs.
pakūtrs Samērā, arī mazliet palēnināts, pavājināts (piemēram, par orgānu darbību).
pakūtrs Samērā, arī mazliet pasīvs (par psihisku stāvokli).
papelēks Samērā, arī mazliet pelēks. Pelēcīgs, iepelēks.
papikts Samērā, arī mazliet pikts.
paprasts Samērā, arī mazliet prasts.
paraibs Samērā, arī mazliet raibs.
paraupjš Samērā, arī mazliet raupjš.
paremdens Samērā, arī mazliet remdens.
paresns Samērā, arī mazliet resns. Pretstats: patievs.
pašķidrs Samērā, arī mazliet rets (par apmatojumu, apspalvojumu).
paruds Samērā, arī mazliet ruds.
parūgtens Samērā, arī mazliet rūgtens.
parūgts Samērā, arī mazliet rūgts.
parupjš Samērā, arī mazliet rupjš (par priekšmetiem, to virsmu).
pajēls Samērā, arī mazliet rupjš, piedauzīgs (par vārdiem, izteicieniem).
pasājš Samērā, arī mazliet sājš.
pasaldens Samērā, arī mazliet saldens.
pasalds Samērā, arī mazliet salds.
pasalkans Samērā, arī mazliet salkans (piemēram, par ēdienu, dzērienu).
pasalts Samērā, arī mazliet salts.
pasāļš Samērā, arī mazliet sāļš.
pastīvs Samērā, arī mazliet samākslots, arī neizteiksmīgs (piemēram, par runu).
pasarkans Samērā, arī mazliet sarkans.
pasārtens Samērā, arī mazliet sārtens.
pasārts Samērā, arī mazliet sārts.
pasauss Samērā, arī mazliet sauss.
pasalkans Samērā, arī mazliet sentimentāls.
pasērīgs Samērā, arī mazliet sērīgs.
pasērs Samērā, arī mazliet sērs.
pasīksts Samērā, arī mazliet sīksts.
pasilts Samērā, arī mazliet silts.
pasirms Samērā, arī mazliet sirms.
pasīvs Samērā, arī mazliet sīvs.
paskābs Samērā, arī mazliet skābs. Ieskābs.
parupjš Samērā, arī mazliet skarbs, aizskarošs, arī nepieklājīgs, bezkaunīgs (piemēram, par valodu, izturēšanos).
paskarbs Samērā, arī mazliet skarbs.
paskaudīgs Samērā, arī mazliet skaudīgs.
paskaudrs Samērā, arī mazliet skaudrs.
paskops Samērā, arī mazliet skops.
paskumīgs Samērā, arī mazliet skumīgs.
paskumjš Samērā, arī mazliet skumjš.
paslapjš Samērā, arī mazliet slapjš.
paslepen Samērā, arī mazliet slepeni; paslepeni.
paslepus Samērā, arī mazliet slepeni. Paslepeni.
paslims Samērā, arī mazliet slims.
paslinks Samērā, arī mazliet slinks.
paslīps Samērā, arī mazliet slīps. Ieslīps (1).
paspilgts Samērā, arī mazliet spilgts.
paspirgts Samērā, arī mazliet spirgts.
pastāvs Samērā, arī mazliet stāvs.
pastīvs Samērā, arī mazliet stīvs (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
pastrups Samērā, arī mazliet strups (piemēram, par ķermeņa daļu).
pastulbs Samērā, arī mazliet stulbs.
pasūrs Samērā, arī mazliet sūrs.
pasvešs Samērā, arī mazliet svešs.
pašķībs Samērā, arī mazliet šķībs.
pašķidrs Samērā, arī mazliet šķidrs (par šķidrumu, masu). Pretstats: pabiezs.
pašļaugans Samērā, arī mazliet šļaugans.
pašmaugs Samērā, arī mazliet šmaugs.
patauks Samērā, arī mazliet tauks.
patievs Samērā, arī mazliet tievs. Pretstats: paresns.
patraks Samērā, arī mazliet trakulīgs, vieglprātīgs.
pabailīgs Samērā, arī mazliet tramīgs (par dzīvniekiem).
patramīgs Samērā, arī mazliet tramīgs.
patrausls Samērā, arī mazliet trausls.
patrekns Samērā, arī mazliet trekns.
paknaps Samērā, arī mazliet trūcīgs (parasti par iztiku, naudas līdzekļiem).
patrūcīgs Samērā, arī mazliet trūcīgs.
patukls Samērā, arī mazliet tukls
patūļīgs Samērā, arī mazliet tūļīgs.
patumšs Samērā, arī mazliet tumšs (par krāsu). Tāds, kas ir samērā, arī mazliet tumšā krāsā.
paliess Samērā, arī mazliet vājš, arī kalsns.
pajēls Samērā, arī mazliet vaļīgs (parasti par sējumu, tinumu).
pavaļīgs Samērā, arī mazliet vaļīgs (piemēram, par apģērbu, apaviem, to daļām).
pavaļīgs Samērā, arī mazliet vaļīgs (piemēram, par izturēšanos, runu).
pavārgs Samērā, arī mazliet vārgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
pavēss Samērā, arī mazliet vēss.
paviltīgs Samērā, arī mazliet viltīgs.
pavingrs Samērā, arī mazliet vingrs.
pavulgārs Samērā, arī mazliet vulgārs.
pazaļgans Samērā, arī mazliet zaļgans.
pazaļš Samērā, arī mazliet zaļš.
pazilgans Samērā, arī mazliet zilgans.
pazils Samērā, arī mazliet zils.
pazobgalīgs Samērā, arī mazliet zobgalīgs.
pažēl Samērā, arī mazliet žēl.
pažēls Samērā, arī mazliet žēls.
pažigls Samērā, arī mazliet žigls.
pažirgts Samērā, arī mazliet žirgts.
patērēt Saņemt (materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
anestēzija Sāpju mazināšana ar anestezējošiem līdzekļiem.
glabāt Sargāt un barot (mazuļus) - par dzīvnieku.
pļāpāt Sarunāties par ko nenozīmīgu, mazsvarīgu, runāt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu, arī nevajadzīgu.
uzskaisties Saskaisties, parasti mazliet.
hipovitaminoze Saslimšana, ko izraisa kāda vitamīna daudzuma samazināšanās organismā.
raukt Sasprindzināt sejas muskuļus tā, ka (sejas, parasti pieres) ādā veidojas grumbas, mazliet pavirzīt sejas daļas.
Piepūst (arī piestāstīt) pilnu galvu (biežāk pilnas ausis) Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
Piedziedāt (arī piestāstīt, piepūst) (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
Piepūst (arī piestāstīt, piedziedāt) (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
Piestāstīt (arī piedziedāt, piepūst) (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
Piestāstīt (arī piepūst, piedziedāt) pilnas ausis (retāk pilnu galvu) Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
Piepūst (arī piestāstīt) pilnas ausis (retāk pilnu galvu) Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
apraut Sašaurināt (piemēram, adījumu), samazināt (valdziņu skaitu). Noraukt.
saknapināt Sataupīt (ko), parasti ar grūtībām, ļoti ierobežojot, samazinot (tā) izmantošanu. Ļoti samazināt (ko).
tuvsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas samērā mazā attālumā.
smacēt Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta. Šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Arī slāpēt (1).
nora Sauss, mazauglīgs nogabals, kas reizumis ir apaudzis ar retiem krūmiem (piemēram, ar paegļiem).
pogaļa Sauss, retāk sulīgs veronis, kas attīstījies no auglenīcas, kura saaugusi no vismaz trim, retumis no divām augļlapām un satur daudz sēklu.
noraukt Savienojot adījuma valdziņus, samazināt (valdziņu) skaitu.
klājenisks Savienojumā «klājeniska trajektorija»: trajektorija, kuras kāpuma zara leņķis ir mazāks par maksimālā attāluma leņķi (artilērijas ieročiem), trajektorija, kura nepaceļas, virs mērķēšanas līnijas augstāk par apšaudāmo mērķi (strēlnieku ieročiem).
laponoīds Savienojumā «laponoīdā rase». Eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases seno pārejas formu lokāls variants, kura pārstāvjiem (samiem) raksturīgs mazs augums, zema seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, ieliekts deguns.
mazsaru Savienojumā «mazsaru tārpi». Posmaino tārpu klase, kurā ietilpst sīki līdz samērā lieli slaidi dzīvnieki, kas parasti dzīvo saldūdeņos un augsnē.
negroīds Savienojumā «negroīdā rase»: lielās ekvatoriālās rases Āfrikas zars, arī rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas. An lielā ekvatoriālā rase.
odveida Savienojumā «odveida divspārņi»-, divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā gariem taustekļiem, kam ir vismaz seši gandrīz vienādi posmi. Šīs apakšārtas kukaiņi.
pakavēt Savienojumā «pakavēt laiku»: neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi. Neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
pamazināts Savienojumā «pamazinātā skaņkārta»: skaņkārta, kuru veido periodiska toņu un pustoņu mija.
panākt Savienojumā «panākt vaļā»: mazliet atdarīties, atvērties. Arī atirt, atraisīties.
saspļaut Savienojumā «saspļaut saujās, arī delnās, plaukstās»: uzspļaut uz delnām pirms kāda priekšmeta satveršanas (lai samazinātu berzi), arī pirms fiziska darba sākšanas.
šaursliežu Savienojumā «šaursliežu dzelzceļš»: tāds dzelzceļš, kam attālums starp sliežu galvu iekšmalām ir mazāks par 1435 milimetriem.
prese Savienojumā «vēdera prese». Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties, samazinās vēdera dobuma tilpums.
virsmaktīvs Savienojumā «virsmaktīvās vielas»: vielas, kas monomolekulārā slāņa veidā uzkrājas divu fāžu robežvirsmā un samazina tās brīvo enerģiju (virsmas spriegumu).
saspiests Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē stāvokli ļoti šaurā, mazā, neērtā telpā, vietā.
dzenītis Savienojumā ar «zivju»: mazs zaļvārnveidīgo kārtas putns ar krāšņu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, ļoti spēcīgu knābi.
pa- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz īpašības pamazinājumu, nepilnīgumu.
ie- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz īpašības pamazinājumu.
ne- Savienojumā ar adjektīvu, kas apzīmē fizikālu lielumu, norāda, ka šis lielums ir samērā mazs.
pa- Savienojumā ar apstākļa vārdu norāda uz pazīmes pamazinājumu, nepilnīgumu.
pa- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds. Savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu.
bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka ar pamatvārdu nosauktais ir šķietams, grūti pamanāms, ļoti samazināts, vājināts u. tml.
ne- Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz samērā mazu skaitu, daudzumu.
turpat Savienojumā ar skaita, lieluma apzīmējumu norāda, ka līdz minētajam skaitam, lielumam mazliet pietrūkst.
pa- Savienojumā ar verbu norāda uz neilgu, arī maz rezultatīvu, vājinātas intensitātes darbību.
lēkšana Savienojumos «izpletņu lēkšana», arī «izpletņa lēkšana»: kritiens lejup no lidaparāta, samazinot kritiena ātrumu ar izpletni. Izpletņlēkšana.
gan Savienojumos «laikam gan», «liekas gan», «ticamāk gan» u. tml. lieto, lai pastiprinātu iepriekš teikto, mazinot šaubas.
mumificēties Sažūt un ievērojami samazināties apjomā (par audiem).
aizsegt Sedzot, aizliekot (ko) priekšā, panākt, ka nav redzams vai ir mazāk redzams. Sedzot (ko) priekšā, pasargāt, apslēpt u. tml. Aizklāt.
starpnervs Sejas nerva mazākā daļa, ko veido jušanas un veģetatīvās šķiedras, kuru zari inervē garšas kārpiņas, zemmēles un zemžokļa siekalu, kā arī asaru dziedzeri.
sēre Sēklis, kas sākas tieši no ūdenstilpes krasta. Sanešu kopums ūdenstilpē, kurš mazūdens apstākļos iznirst virs ūdens līmeņa.
supermazs Sevišķi mazs.
Papūtināt kaulus Sēžot vai guļot mazliet atpūsties (parasti pēc fiziskas piepūles).
vivere Sīks, arī vidēji liels plēsēju kārtas dzīvnieks ar slaidu vidukli, garu asti un mazu galvu.
perēt Sildīt (olas) ar savu ķermeni, lai (tajās) attīstītos mazuļi.
perēt Sildīt arķermeni olas, lai tajās attīstītos mazuļi (par putniem).
perēt Sildot olas ar savu ķermeni, pa nākt, ka tajās attīstās (mazuļi).
kust Siltuma iedarbībā mazināties, beigties sasalumam (piemēram, par zemi).
atkust Siltuma iedarbībā mazināties, izbeigties sasalumam (piemēram, augsnē).
Sirds vājums Sirds mazspēja.
Sirds vājums Sirds mazspēja.
sirdsvājums Sirds mazspēja.
marakass Sitamais mūzikas instruments - ar maziem akmeņiem pildītas koka lodes.
paskābe Skābe, kurā skābes veidotājelementa oksidēšanas pakāpe ir mazāka par maksimālo pakāpi.
hipoksija Skābekļa daudzuma samazināšanās organisma audos. Skābekļa bads.
skāņš Skābs (1), parasti mazliet. Arī ieskābis.
skāņš Skābs (2), parasti mazliet.
mazākums Skaitliski mazākā (kāda kopuma) daļa.
apskalot Skalojot vai aplaistot mazliet nomazgāt. Apmazgāt.
redukcija Skaņas artikulācijas vājināšana vai vājinājums, kura rezultātā mazinās skaņas ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī skaņa zūd.
minors Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpe) veido mazo trijskani.
skaņa Skaņu valodas vismazākā akustiski artikulārā vienība ar valodas tradīcijas noteiktām fizikālajām īpašībām.
papildvieta Skatītāju zāles sēdvieta, kas, parasti ar mazākām ērtībām, ir iekārtota papildus parastajām sēdvietām.
ieskrambāt Skrambājot mazliet, arī vietumis ievainot. Skrambājot radīt (piemēram, brūci).
ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietumis ievainot. Skrāpējot radīt (piemēram, brūci).
zemcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma. Bareljefs.
bareljefs Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma. Zemcilnis.
skumīgs Skumjš (1), parasti mazliet.
skumīgs Skumjš (2), parasti mazliet.
tekstilšķiedra Slaids, lokans, samērā stiprs, maza šķērsgriezuma, ierobežota garuma veidojums.
ieslacīt Slakot padarīt mazliet mitru.
ieslapināt Slapinot panākt, ka kļūst mazliet mitis.
uztīrīt Slaukot, mazgājot savākt (uz grīdas, klona, piemēram, gružus, izlijušu šķidrumu).
uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.). Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (telpu).
neraža Slikta, maza raža.
remisija Slimības pierimšana, tās simptomu mazināšanās.
letarģija Slimīgs, miegam līdzīgs stāvoklis, kura laikā ievērojami samazinās dzīvības fizioloģiskās izpausmes un pavājinās vielmaiņa.
sijāt Smidzināt (par lietu). Krist mazām pārslām, graudiem (par sniegu, krusu).
karikatūra Smieklīgs, neveikls (kā) līdzinieks, atdarinājums, kas ir maz līdzīgs oriģinālam.
mikrosocioloģija Socioloģijas nozare, kas pētī mazas sociālas grupas.
ņurcīt Spaidīt, cieši glaudīt (mazu dzīvnieku).
aizpērties Spārnus spēcīgi vēcinot, nepaceļoties vai tikai mazliet paceļoties gaisa, attālināties (par putniem).
trotuārs Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.) daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei). Ietve.
ietve Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.), daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei).
suvenīrizdevums Speciāls grezns, parasti mazformāta, izdevums, kas ir veltīts (kā) piemiņai, jubilejai u. tml.
kritums Spēja (kā) samazināšanās, zudums (parasti pēc spraiga, aktīva posma).
dekompresija Spiediena samazināšanās.
iespiesties Spiežoties iekļūt (kur iekšā). Spiežoties ievietoties (mazā, šaurā telpā, vieta). Iespraukties.
uzspodrināt Spodrināt un pabeigt spodrināt, parasti mazliet.
iespraukties Spraucoties iekļūt (km iekšā). Spraucoties ievietoties (mazā, šaurā telpā, vietā).
punktspuldze Spuldze, kas izstaro gaismu ar mazu telpisku leņķi.
pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku (priekšmetu).
stārķēns Stārķu mazulis.
gārnis Stārķveidīgs kārtas putns (nedaudz mazāks par stārķi).
pielaide Starpība starp lielāko un mazāko robežizmēru.
pamatstāvoklis Stāvoklis (piemēram, iekārtai, fizikālai sistēmai), kam raksturīga samērā zema, parasti vismazākā, attiecīgo parametru vērtība.
nevaļa Stāvoklis, kad nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kad ir daudz steidzama darba, rūpju.
pārprodukcija Stāvoklis, kad pārāk daudz saražoto produkciju nav iespējams realizēt. Preču pārpalikums, ko rada samērā mazs pieprasījums pēc tām.
atslodze Stāvoklis, kad samazināts kāds smagums, darbības apjoms u. tml. (parasti uz laiku).
pastiept Stiepjot mazliet iztaisnot un pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā daļas). Stiepjot pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā daļās).
pastiepties Stiepjoties mazliet iztaisnoties un pavirzīties (piemēram, uz priekšu, uz augšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām).
stirnēns Stirnas mazulis.
lecināt Strauji šūpot (parasti bērnu) uz augšu un leju vai mazliet mētāt uz ceļgaliem.
iegrūdiens Straujš grūdiens uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
strazdulēns Strazda mazulis.
atsūknēt Sūknējot samazināt (gaisa, ūdens u. tml. daudzumu).
oga Sulīgs auglis ar daudzām sēklām. Arī jebkurš mazs, samērā sulīgs auglis (piemēram, kaulenis).
kucēns Suņu dzimtas dzīvnieku mazulis.
kucēns Suņu mazulis. Jauns suns, kas nav vēl sasniedzis dzimumgatavību.
svecīte Supozitorijs, kam ir mazas sveces forma.
mikrosvari Svari ļoti mazas masas mērīšanai.
Rimstošās svārstības Svārstības, kuru amplitūda laikā pakāpeniski samazinās.
Rimstošās svārstības Svārstības, kuru amplitūda laikā pakāpeniski samazinās.
Pievilkt kāju Sveicinot vai pateicoties mazliet pievirzīt vienu kāju pie otras (parasti par maziem zēniem).
kolibri Svīrveidīgo putnu apakškārta (Amerikā), pie kuras pieder mazi putni ar spilgtām spalvām (pārtiek no nektāra, ko sūc no ziediem, un kukaiņiem). Šīs apakškārtas putns.
žāvēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
kaltēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to) garšu.
spilvens Šādam guļasvietas piederumam līdzīgs veidojums, ko izmanto berzes, trieciena u. tml. iedarbības samazināšanai.
Vieglā artilērija Šādi ieroči, kuru kalibrs ir mazāks par 350 milimetriem.
sūklis Šādu dzīvnieku ķermeņa gabals, arī mākslīgs porains, elastīgs izstrādājums, ko parasti izmanto tīrīšanai, mazgāšanai.
bandinieks Šaha figūra, kurai ir vismazākā vērtība (spēles sākumā).
ātršaušana Šaušana ar samazinātu laiku šāviena sagatavošanai un izpildei.
šķilties Šķeļot apvalku, čaumalu, virzīties ārā no olas (parasti par putnu mazuļiem).
šķībenisks Šķībs (parasti mazliet).
lāse Šķidruma mazākā apaļa vai ieapaļa daļiņa.
sārms Šķīdums, kas satur sārmu un ko izmanto, piemēram, veļas mazgāšanai.
sarauties Šķietami samazināties, palielinoties attālumam līdz skatītājam.
sarukt Šķietami samazināties, palielinoties attālumam līdz skatītājam.
pašķirstīt Šķirstot (piemēram, grāmatu, žurnālu), neilgu laiku, mazliet apskatīt, palasīt (to).
ieturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
uzturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
auklēt Šūpot, aijāt uz rokām (parasti mazu bērnu).
Līdz pēdējai kapeikai Tā ka nepaliek nemaz naudas.
Zemais (arī prastais) gals Tā vieta ap dzīru galdu, kur sēž mazturīgie, nabadzīgie ļaudis. Mazturīgie, nabadzīgie ļaudis, kas sēž ap šādu dzīru galda galu.
Prastais (arī zemais) gals Tā vieta ap dzīru galdu, kur sēž mazturīgie, nabadzīgie ļaudis. Mazturīgie, nabadzīgie ļaudis, kas sēž ap šādu dzīru galda galu.
Zemais (arī prastais) gals Tā vieta ap dzīru galdu, kur sēž mazturīgie, nabadzīgie ļaudis. Mazturīgie, nabadzīgie ļaudis, kas sēž ap šādu dzīru galda galu.
tuvu Tā, ka (skatiens) tiek vērsts uz ko samērā mazā attālumā.
tuvu Tā, ka (virzoties) atrodas samērā mazā attālumā (no kā, kāda).
tālu Tā, ka ir maz kopīga, vienojoša (ar ko). Tā, ka nav garīgas saiknes, tuvības (ar ko).
pusviru Tā, ka ir mazliet pavērts (piemēram, par logu, durvīm).
pakņūpus Tā, ka ir mazliet saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju).
pacilus Tā, ka ir samērā, arī mazliet attālināts vertikāli no kādas virsmas.
tuvu Tā, ka ir uztverams (piemēram, redzams, dzirdams) samērā mazā attālumā.
ieslīpus Tā, ka ir vērsts, arī pārvietojas mazliet slīpā virzienā.
plāns Tā, ka mugurā ir maz drēbju. Tā, ka nav karsti (ģērbties, staigāt u. tml.).
Līdz pēdējai kapeikai Tā, ka nepaliek nemaz naudas.
lejup Tā, ka pasliktinās, regresā, kļūst mazvērtīgāks.
pamats Tā, ka tiek īstenots galvenais, neievērojot mazāk nozīmīgo.
Diferenciālais tarifs Tāda maksa par satiksmes līdzekļu izmantošanu, kas relatīvi samazinās, pārvadājuma attālumam pieaugot.
Diferenciālais tarifs Tāda maksa par satiksmes līdzekļu izmantošanu, kas relatīvi samazinās, pārvadājuma attālumam pieaugot.
lēts Tāds (cilvēks), kam maz jāmaksā, kas (par darbu, precēm u. tml.) neprasa lielu maksu.
jaunākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar mazāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
jaunākais Tāds (dēls, meita, brālis, māsa), kam ir vismazāk gadu salīdzinājumā ar pārējiem (dēliem, meitām, brāļiem, māsām).
pamazināts Tāds (intervāls), kas ir pustoni mazāks par attiecīgo tīro intervālu. Tāds, kura sastāvā ir intervāls, kas ir pustoni mazāks par attiecīgo tīro intervālu (par akordu).
mīksts Tāds (ūdens), kas nesatur vai maz satur, parasti kalcija un magnija, sāļus.
Mazkustīgs dzīves veids Tāds dzīves veids, kurā ir maz kustību.
mazproduktīvs Tāds, ar kā palīdzību maz veido jaunus atvasinājumus.
mazgājams Tāds, ar kā palīdzību mazgā, mazgājas (par ierīci, mašīnu). Tāds, ko izmanto mazgājot, mazgājoties (par ziepēm, pulveri u. tml.).
tāls Tāds, ar ko nav garīgas saiknes, tuvības. Tāds, par ko ir maza interese. Arī svešs, vienaldzīgs.
nepietiekams Tāds, kā ir par maz, tāds, kā nav pietiekamā daudzumā.
tāls Tāds, kā starpā ir maz kopēju, parasti no senas cilmes atkarīgu, pazīmju.
mazražīgs Tāds, kad ir maza raža (par laiku, laikposmu).
pasauss Tāds, kad ir samērā maz nokrišņu (par laikposmu).
neražīgs Tāds, kad ir slikti audzis un iegūta maza raža (par laikposmu).
bezsniega Tāds, kad nav sniega vai kad sniega ir maz (par laika posmu, laika apstākļiem).
saulains Tāds, kad spīd saule un tās starojumu neaiztur vai samērā maz aiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. (par laikposmu, laikapstākļiem).
pikolo Tāds, kam attiecīgā mūzikas instrumenta tipā ir vismazākais apjoms un visaugstākā tesitūra (par mūzikas instrumentu).
zems Tāds, kam ir (samērā) mazs attālums no apakšas līdz augšai. Pretstats: augsts.
laiviņveida Tāds, kam ir laivas forma (par maziem priekšmetiem). Laivveida.
lāpstiņveida Tāds, kam ir lāpstas (1) forma, veids (par maziem priekšmetiem). Lāpstveida.
lēngaitas Tāds, kam ir lēna gaita, mazs darbības ātrums (par mašīnām, mehānismiem).
minimāls Tāds, kam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
mikroporains Tāds, kam ir ļoti mazas poras.
sīkacains Tāds, kam ir ļoti mazas, īpaši veidotas cilpas, caurumi (parasti par tīklu, sietu).
sīks Tāds, kam ir ļoti mazi izmēri (piemēram, par priekšmetiem, teritoriju).
sīks Tāds, kam ir ļoti mazs attālums starp sākuma un beigu punktu.
sīkulīgs Tāds, kam ir ļoti mazs augums, mazi izmēri (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
mikrominiatūrs Tāds, kam ir ļoti mazs izmērs, ļoti maza masa.
nemantīgs Tāds, kam ir maz eksistences līdzekļu. Nabadzīgs, mazturīgs.
vājš Tāds, kam ir maz fiziska spēka, nevarīgs, nespēcīgs, arī slims, slimības novārdzināts.
patāls Tāds, kam ir maz kopēju, līdzīgu pazīmju (ar ko).
patāls Tāds, kam ir maz kopēju, radniecisku pazīmju (ar ko).
puskails Tāds, kam ir maz lapu, skuju (par kokiem, krūmiem, to zariem).
šķidrs Tāds, kam ir maz lapu, ziedu, zaru (par augiem). Tāds, kurā starp augiem it samērā liels attālums (par augu kopumu).
mazturīgs Tāds, kam ir maz mantas.
mazsvītrains Tāds, kam ir maz svītru.
liess Tāds, kam ir maz taukvielu (par pārtikas produktiem, uzturu).
mazzarots Tāds, kam ir maz zaru. Mazzarains.
mazzarains Tāds, kam ir maz zaru. Mazzarots.
mazziedu Tāds, kam ir maz ziedu vai ziedkopu (par augiem).
mazziedains Tāds, kam ir maz ziedu vai ziedkopu (par augiem). Mazziedu (1).
mazietilpīgs Tāds, kam ir maza ietilpība.
vārgs Tāds, kam ir maza intensitāte (par gaismu). Kluss (par skaņu).
vājš Tāds, kam ir maza intensitāte, stiprums (par gaismu, gaismas avotu, skaņu).
vārgs Tāds, kam ir maza intensitāte, tāds, kas rada pārāk niecīgus rezultātus (par norisēm, parādībām dabā).
vārīgs Tāds, kam ir maza intensitāte, tāds, kas zūd nelielā (kā) iedarbībā (piemēram, par skaņu, gaismu).
vājš Tāds, kam ir maza jauda (par mehānismiem, ierīcēm).
mazjaudas Tāds, kam ir maza jauda.
mazkompetents Tāds, kam ir maza lietpratība, mazas zināšanas, maza profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mazlitrāžas Tāds, kam ir maza litrāža.
viegls Tāds, kam ir maza masa, mazs svars, tāds, kas pēc masas, svara nesasniedz ko citu, līdzīgu. Pretstats: smags (1).
vieglsvara Tāds, kam ir maza masa, mazs svars.
mazmetrāžas Tāds, kam ir maza metrāža.
mazpieredzējis Tāds, kam ir maza pieredze (piemēram, kādā darbā).
mazrocīgs Tāds, kam ir maza rocība.
maztirāžas Tāds, kam ir maza tirāža.
sīks Tāds, kam ir maza vērtība, arī apjoms. Niecīgs, arī lēts.
mazvērtīgs Tāds, kam ir maza vērtība. Tāds, kas maz atbilst, ir maz piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
jaunākais Tāds, kam ir mazāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
plakans Tāds, kam ir mazāks izvirzījums nekā parasti (par ķermeņa daļām). Tāds, kura daļām ir mazāks izvirzījums nekā parasti (par seju).
mazprasīgs Tāds, kam ir mazas prasības, tāds, kas neizvirza īpašas prasības.
sīkrūtots Tāds, kam ir mazas rūtis (par logu).
sīkrūšu Tāds, kam ir mazas rūtis (par logu). Sīkrūtots (1).
sīkrūtains Tāds, kam ir mazas rūtis (par logu). Sīkrūtots (1).
tapiņveida Tāds, kam ir mazas tapas forma, veids.
mazasinīgs Tāds, kam ir mazasinība. Anēmisks.
mazziedu Tāds, kam ir mazi ziedi (par augiem).
mazziedains Tāds, kam ir mazi ziedi (par augiem). Mazziedu (2).
pajēls Tāds, kam ir mazliet nobrāzta āda (par ķermeņa daļām).
miniatūrs Tāds, kam ir mazs apjoms (par daiļdarbu).
zems Tāds, kam ir mazs augums (parasti par cilvēku).
šķidrs Tāds, kam ir mazs blīvums (par mākoņiem, dūmiem u. tml.).
plāns Tāds, kam ir mazs caurmērs, šķērsgriezums. Pretstats: biezs.
mazformāta Tāds, kam ir mazs formāts.
mazgabarīta Tāds, kam ir mazs gabarīts.
mazizmēra Tāds, kam ir mazs izmērs.
mazkalibra Tāds, kam ir mazs kalibrs.
niecīgs Tāds, kam ir mazs lielums (piemēram, garums, ilgums, masa). Ļoti mazs.
plāns Tāds, kam ir mazs šķērsgriezums, tāds, kas nav blīvs, ciešs (par audumu, adījumu, apģērbu). Viegls, caurspīdīgs.
maztoksisks Tāds, kam ir mazs toksiskums.
maztonnāžas Tāds, kam ir mazs. Reģistra tonnās izteikts tilpums (par kuģiem).
pabēdīgs Tāds, kam ir nelielas bēdas. Samērā, arī mazliet noskumis, skumjš.
pagarš Tāds, kam ir paliels apjoms, tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo apjomu (piemēram, par tekstu).
savaldīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
skumjš Tāds, kam ir raksturīga, parasti viegla, nomāktība, aktivitātes mazināšanās (parasti par psihisku stāvokli).
mikls Tāds, kam ir raksturīgs, parasti mazliet, paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
pamazs Tāds, kam ir samērā maz sastāvdaļu, vienību.
paliess Tāds, kam ir samērā maz taukvielu (par pārtikas produktiem, uzturu).
pavājš Tāds, kam ir samērā maza intensitāte, stiprums.
vājš Tāds, kam ir samērā maza koncentrācija (piemēram, par šķidrumu, šķīdumu). Tāds, kam ir maza jonizācijas pakāpe.
nepilnvērtīgs Tāds, kam ir samērā maza sabiedriskā vērtība (par cilvēku).
neliels Tāds, kam ir samērā maza skaitliskā vērtība (parasti par fizikāliem lielumiem).
neliels Tāds, kam ir samērā maza vērtība, tāds, kas nav sevišķi dārgs (parasti par priekšmetiem).
pabiezs Tāds, kam ir samērā mazas atstarpes starp pavedieniem (par audumu, adījumu).
smalkrūtains Tāds, kam ir samērā mazas ornamentālas rūtis (parasti par audumu, apģērbu).
smalkgraudains Tāds, kam ir samērā mazi graudi (pa augiem).
neliels Tāds, kam ir samērā mazi izmēri (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju).
smalkrobains Tāds, kam ir samērā mazi robi.
smalkacains Tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (parasti par tīklu).
smalks Tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (piemēram, par sietu, tīklu).
neliels Tāds, kam ir samērā mazs apjoms (par tekstu).
paīss Tāds, kam ir samērā mazs apjoms (piemēram, par tekstu).
tievs Tāds, kam ir samērā mazs apmērs, maza masa, arī tāds, kas ir vājš, slaids (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
pazems Tāds, kam ir samērā mazs attālums no apakšas līdz augšai. Pretstats: paaugsts.
paīss Tāds, kam ir samērā mazs attālums no viena gala līdz otram. Pretstats: pagarš (1).
neliels Tāds, kam ir samērā mazs attālums starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
pasīks Tāds, kam ir samērā mazs attālums starp sākuma un beigu punktu (parasti par kustību).
pašķidrs Tāds, kam ir samērā mazs blīvums.
neliels Tāds, kam ir samērā mazs ilgums.
paīss Tāds, kam ir samērā mazs ilgums.
neliels Tāds, kam ir samērā mazs stiprums, intensitāte (par parādībām dabā).
tievs Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, veidojumiem, to daļām). Pretstats: resns.
smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums (par pavedienu, dziju u. tml.).
smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums (parasti par matiem, spalvām). Tāds, kura sastāvdaļām ir samērā mazs šķērsgriezums (par apmatojumu, apspalvojumu).
smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums. Tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu. Pretstats: rupjš.
paķerts Tāds, kam ir samērā nelieli psihiski traucējumi. Arī mazliet dīvains, nesaprātīgs.
pabāls Tāds, kam ir samērā, arī mazliet bāla krāsa. Tāds, kam ir pavājš spilgtums.
pasekls Tāds, kam ir samērā, arī mazliet ierobežots intelekts, intereses, jūtas.
patumšs Tāds, kam ir samērā, arī mazliet neattīstīts prāts, spējas u. tml. (par cilvēku). Samērā, arī mazliet neattīstīts (par prātu, spējām u. tml.).
superzems Tāds, kam ir sevišķi maza skaitliskā.
superzems Tāds, kam ir sevišķi mazs augstums.
niecīgs Tāds, kam ir vāja izpausme, maza intensitāte (piemēram, par procesu, parādību). Tikko manāmi uztverams.
sauss Tāds, kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums (piemēram, par acīm, muti).
pelēks Tāds, kam ir, piemēram, pelnu krāsa. Balts ar samērā mazu spilgtumu.
saspiests Tāds, kam kādas plaknes izmērs ir, parasti ievērojami, samazināts.
nabadzīgs Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā. Tāds, kurā ir maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu.
nabags Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā. Tāds, kurā ir maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu. Nabadzīgs (2).
trūcīgs Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā. Tāds, kurā ir par maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu. Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem). Arī nabadzīgs (2).
attāls Tāds, kam maz kopēju, radniecisku pazīmju (ar ko).
niecīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības. Nenozīmīgs, mazsvarīgs.
pabāls Tāds, kam nav īpaši spilgtu iezīmju (parasti par mākslas darbu). Samērā nepilnvērtīgs, mazvērtīgs. Pavājš (1).
nevaļīgs Tāds, kam nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kam ir daudz steidzama darba, rūpju.
pavājš Tāds, kam nav noteiktu, spilgtu izpausmju. Neskaidrs. Samērā, arī mazliet nenoturīgs, svārstīgs (piemēram, par priekšstatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām).
bāls Tāds, kam nav spilgtu iezīmju (parasti par mākslas darbu). Nepilnvērtīgs, mazvērtīgs. Vājš, neizdevies.
bezvērts Tāds, kam nav vērtības (naudas izteiksmē) vai ir ļoti maza vērtība.
viegls Tāds, kam pēc izskata ir šķietami maza masa, mazs svars, arī augsts (parasti par mākoņiem, debesīm).
patukšs Tāds, kam piemīt samērā maz garīgu vērtību (par cilvēku).
stingrs Tāds, kam piemīt spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai, tāds, kura sastāvdaļu savstarpējās attiecības mehāniska spēka iedarbībā nemainās vai maz mainās (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
viegls Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir mazi izmēri, maza jauda, masa, arī mazs nozīmīgums.
šaurs Tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā mazs attālums no vienas malas līdz otrai. Tāds, kam ir samērā mazs diametrs (par apaļas, ieapaļas priekšmetiem, veidojumiem). Pretstats: plats.
pamazs Tāds, kam vēl ir samērā maz gadu (par bērniem).
apgriezts Tāds, kam viena lieluma palielinājums saistīts ar otra pamazinājumu.
miglains Tāds, kas (redzes sajūtās) ir izplūdis, kam nav asu kontūru (redzes asuma samazināšanās dēļ).
zems Tāds, kas apliecina (kā) maznozīmību, mazvērtību.
pašaurs Tāds, kas aptver samērā maz priekšmetu, parādību.
vēss Tāds, kas apvalda, strauji un atklāti nepauž savas jūtas, domas. Arī noslēgts, mazrunīgs, atturīgs.
tuvs Tāds, kas atrodas, pastāv, noris vietā, vidē, līdz kurai ir samērā mazs attālums.
svešāds Tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama (par parādībām, priekšmetiem u. tml.). Tāds, ko uztver kā maz pazīstamu, zināmu (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto). Pasvešs. Arī savāds, neparasts (1).
reducēts Tāds, kas attīstības gaitā ir samazinājies pēc apjoma (par orgāniem). Tāds, kam attīstības gaitā ir vienkāršojusies uzbūve.
sīkaudzīgs Tāds, kas augot nepārsniedz mazus izmērus.
raudulīgs Tāds, kas bieži raud (par mazu bērnu).
mazauglīgs Tāds, kas dod mazu ražu (par augiem).
tuvs Tāds, kas dzīvo vietā, līdz kurai ir samērā mazs attālums.
primitīvs Tāds, kas garīgi ir vāji attīstīts, tāds, kam ir maz zināšanu, vāja izpratne.
tuvs Tāds, kas ierodas, ir ieradies no vietas, līdz kurai ir samērā mazs attālums.
lēns Tāds, kas ilgi turpinās, pamazām iestājas vai paiet (par laikposmu subjektīvā uztverē).
smalks Tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā mazs šķērsgriezums.
punduris Tāds, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
pavecs Tāds, kas ir iegādāts pirms samērā ilga laika. Tāds, kas ir mazliet, daļēji nolietots.
mazsālīts Tāds, kas ir iesālīts, apsālīts ar minimālu sāls daudzumu, tāds, kam pievienots maz sāls (par pārtikas produktiem).
sīks Tāds, kas ir ievērojami mazāks par parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, lielumu.
pārmazs Tāds, kas ir ievērojami mazāks par parasto.
lēts Tāds, kas ir izdarāms, iegūstams viegli, bez pūlēm. Tāds, kam ir maza vērtība.
viegls Tāds, kas ir izteikts mazā mēra, ir maz jūtams (piemēram, par procesu, parādību).
miniatūrs Tāds, kas ir ļoti samazināts apmērā. Tāds, kas ir ļoti mazs.
vājš Tāds, kas ir maz ietekmīgs, nespēcīgs (par valsts varu, tās institūcijām, politisko sistēmu, sabiedrību).
mazizglītots Tāds, kas ir maz izglītots, tāds, kam ir mazas zināšanas.
mazizpētīts Tāds, kas ir maz izpētīts.
rets Tāds, kas ir maz izplatīts (piemēram, par vārdiem, to formām, melodijām).
viegls Tāds, kas ir maz manāms, neuzkrītošs (piemēram, par iezīmi, īpašību).
mazvalkāts Tāds, kas ir maz, arī neilgu laiku valkāts.
otršķirīgs Tāds, kas ir mazāk nozīmīgs, vērtīgs par ko citu līdzīgu.
sekundārs Tāds, kas ir mazāk nozīmīgs.
subatomārs Tāds, kas ir mazāks par atomu. Tāds, kas ietilpst atoma struktūrā.
submolekulārs Tāds, kas ir mazāks par molekulu. Tāds, kas ietilpst molekulas struktūrā.
negatīvs Tāds, kas ir mazāks par nulli.
pazemināt Tāds, kas ir mazāks par vidējo, parasto kvantitātes pakāpi, par normu.
subnormāls Tāds, kas ir mazāks vai zemāks par normu.
vājš Tāds, kas ir mazjaudīgs, nepietiekami attīstīts (piemēram, par nozari, ražošanas kompleksu).
pacils Tāds, kas ir mazliet augstāks par apkārtni.
mikls Tāds, kas ir mazliet klāts ar šķidrumu, tvaiku.
pamazs Tāds, kas ir mazliet mazāks pēc izmēriem, skaitliskās vērtības, intensitātes u. tml. par ko citu līdzīgu.
palaidnīgs Tāds, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
pusstāvs Tāds, kas ir mazliet noliecies, noliekts.
subfebrils Tāds, kas ir mazliet paaugstināts (parasti līdz 37,3 Celsija grādiem) - par ķermeņa temperatūru. Saistīts ar mazliet paaugstinātu ķermeņa temperatūru, tai raksturīgs.
slīps Tāds, kas ir mazliet vērsts uz leju (par pleciem).
pazems Tāds, kas ir mazliet zemāks par vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
noslēgts Tāds, kas ir nesabiedrisks, arī mazrunīgs, tāds, kas neatklāj savas domas, pārdzīvojumus.
atvieglots Tāds, kas ir padarīts vienkāršāks, vieglāks (kam samazināts svars, detaļu daudzums u. tml.).
mazgājams Tāds, kas ir paredzēts (kā) mazgāšanai (par traukiem).
mazgājams Tāds, kas ir paredzēts, iekārtots (kā) mazgāšanai (parasti parjelpu, vietu).
nepietiekams Tāds, kas ir pavājināts, tāds, kas ir mazākā mērā, nekā vajadzīgs.
mazpilsētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs mazpilsētu iedzīvotājiem. Tāds, kurā izpaužas mazpilsētu iedzīvotājiem raksturīgas īpašības.
pajauns Tāds, kas ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē) pirms samērā neilga laika. Tāds, kam vēl ir samērā maz pieredzes (darbā).
pabēdīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko samērā, arī mazliet nepatīkamu. Tāds, kas izraisa nelielas bēdas. Samērā, arī mazliet nepatīkams, neiepriecinošs.
pliekans Tāds, kas ir sājš, bezgaršīgs. Tāds, kam ir maza barības vērtība. Arī novadējies.
patukšs Tāds, kas ir samērā maz aizņemts (piemēram, ar kādu darbību) - par laiku, laikposmu.
pabāls Tāds, kas ir samērā maz izjūtams (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
neliels Tāds, kas ir samērā mazs pēc daudzuma.
paskops Tāds, kas ir samērā vienveidīgs, kam ir samērā maz īpatnību. Tāds, kam ir samērā maz.
vilgs Tāds, kas ir uzsūcis, satur mazliet šķidruma, tvaika, arī mitrs. Valgs [2].
valgs Tāds, kas ir uzsūcis, satur mazliet šķidruma, tvaika. Arī mitrs.
mikls Tāds, kas ir uzsūcis, satur mazliet šķidruma, tvaika. Mazliet mitrs.
tuvs Tāds, kas ir veicams, pārvarot samērā mazu attālumu, arī samērā īsā laikposmā (parasti par ceļu, gājienu, braucienu).
ieslīps Tāds, kas ir vērsts, arī pārvietojas mazliet slīpā virzienā.
paslīps Tāds, kas ir vērsts, arī pārvietojas samērā, arī mazliet slīpā virzienā; ieslīps (2).
neaizsniedzams Tāds, kas ir, piemēram, tik vērtīgs, tik mazā daudzumā, ka to grūti vai neiespējami iegūt.
viegls Tāds, kas izpaužas mazā mērā, tāds, kas nav intensīvs, enerģisks (par darbību, norisi).
viegls Tāds, kas izpaužas neintensīvi, mazā mērā (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
tuvs Tāds, kas izplatās no samērā maza attāluma, arī tāds, kas izplatās samērā mazā attālumā (parasti par skaņu, gaismu). Tāds, kas ir uztverams no samērā maza attāluma.
pikants Tāds, kas izraisa erotisku, juteklīgu interesi, arī mazliet nepieklājīgs (parasti par sievieti).
pabailīgs Tāds, kas izraisa nelielas bailes. Samērā, arī mazliet bīstams.
viegls Tāds, kas izraisa samērā mazu pārdzīvojumu, niecīgas nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.).
pamazināt Tāds, kas izsaka pamazinājumu (3).
mazproduktīvs Tāds, kas izstrādā maz produkcijas. Tāds, kas nenodrošina lielu produkciju.
valšķīgs Tāds, kas izturas koķeti, draiskulīgi, arī mazliet viltīgi.
paslepens Tāds, kas izturas samērā, arī mazliet viltīgi, slepeni (par dzīvniekiem).
neizsīkstošs Tāds, kas jūtami nesamazinās (par kādu krājumu). Tāds, kas nebeidz pastāvēt.
mēms Tāds, kas klusē, tāds, kas ir mazrunīgs.
aizsārtis Tāds, kas kļuvis mazliet sārts, sācis sārtot.
praktisks Tāds, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
patumšs Tāds, kas laiž cauri samērā maz gaismas.
nekustīgs Tāds, kas maz darbojas, pārvietojas (par cilvēku). Tāds, kas izturas pret visu vienaldzīgi, pasīvi.
viegls Tāds, kas maz kairina (piemēram, ožu, garšu).
mazkustīgs Tāds, kas maz kustas, tāds, kas ir lēns, gauss (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
mazkustīgs Tāds, kas maz pārvietojas, tiek pārvietots (piemēram, par priekšmetiem, vielām). Tāds, kas maz maina stāvokli, formu.
mazrunīgs Tāds, kas maz runā, arī reti piedalās sarunās.
mazvārdīgs Tāds, kas maz runā. Tāds, kas lieto maz vārdu.
mazticīgs Tāds, kas maz vērības veltī reliģijai.
spazmolītisks Tāds, kas mazina gludās muskulatūras spazmas.
pašaurs Tāds, kas mazliet ierobežo darbības, rīcības iespējas.
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
pagarš Tāds, kas mazliet pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu.
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc daudzuma, labuma, vērtības vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu).
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc izmēriem ko citu, līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju).
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo izmēru (piemēram, par apģērbu).
nedzīvs Tāds, kas nav apdzīvots, tāds, kurā nav dzīvnieku, augu vai to ir ļoti maz (par teritoriju).
mērens Tāds, kas nav ievērojami, arī pārmērīgi liels vai mazs (pēc lieluma, skaitliskās vērtības u. tml.). Tāds, kam ir vidēja (skaitliskā) vērtība, salīdzinot ar tā galējām vērtībām.
kvaziperiodisks Tāds, kas nav pilnīgi periodisks, tāds, kura periodi samērā mazliet atšķiras.
zemākais Tāds, kas nav sasniedzis iespējamo pilnību, gatavību. Tāds, kas ir mazattīstīts, nav sarežģīts.
maziepriecinošs Tāds, kas neiepriecina, tāds, kas iepriecina maz.
(Kluss, arī mēms) kā kaps Tāds, kas neizpauž noslēpumu. Ļoti mazrunīgs.
Kluss (arī mēms) kā kaps Tāds, kas neizpauž noslēpumu. Ļoti mazrunīgs.
Mēms (arī kluss) kā zivs (arī kaps) Tāds, kas neizpauž noslēpumu. Ļoti mazrunīgs.
Mēms kā zivs (arī kaps) Tāds, kas neizpauž noslēpumu. Ļoti mazrunīgs.
niecīgs Tāds, kas neizraisa cieņu, nepievērš uzmanību (par cilvēku). Neievērojams, arī mazvērtīgs.
svešs Tāds, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav (par cilvēkiem). Tāds, kas nav tuvāk iepazīts, par kuru maz kas zināms (par cilvēkiem, cilvēku grupām).
ārprātīgs Tāds, kas nemaz neatbilst kādām normām. Nesaprātīgs.
nepilnīgs Tāds, kas nesasniedz vajadzīgo daudzuma, lieluma (piemēram, garuma, masas) pakāpi, tāds, kurā (kā) ir mazāk, nekā vajadzētu būt.
sauss Tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti mazā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, vielu, priekšmetu, grupā.
sauss Tāds, kas nesatur šķidrumu, tvaikus vai satur tos ļoti maz. Tāds, uz kā virsmas nav šķidruma, tvaika vai to ir ļoti maz.
neizsmeļams Tāds, kas nevājinās, nemazinās (piemēram, par cilvēka spējām, psihisku stāvokli).
pavēls Tāds, kas noris mazliet pēc parastā laika.
paagrs Tāds, kas noris mazliet pirms parastā laika.
minimāls Tāds, kas noris, arī darbojas ar ļoti mazu, arī ar vismazāko intensitāti (piemēram, par darbību, procesu, arī ierīci). Tāds, kas izpaužas ar ļoti mazu, arī vismazāko intensitāti (par stāvokli, īpašību).
pamazītējs Tāds, kas norisinās pamazām.
pretputekļu Tāds, kas novērš, mazina putekļu iedarbību.
pretradiācijas Tāds, kas novērš, mazina radiācijas iedarbību.
pretsāpju Tāds, kas novērš, mazina sāpes.
pretsviedru Tāds, kas novērš, mazina svīšanu, sviedru smaku.
prettrieciena Tāds, kas novērš, mazina trieciena iedarbību.
liels Tāds, kas pārsniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju). Pretstats: mazs.
lēnīgs Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic samērā mazu attālumu kādā laika sprīdī (parasti par straumi, gaisa plūsmu).
lēns Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic samērā mazu attālumu kādā laika sprīdī.
lejupslīdošs Tāds, kas pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks. Lejupejošs (2).
lejupejošs Tāds, kas pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks. Lejupslīdošs (2).
rets Tāds, kas pastāv, atrodas (kur) mazā skaitā, daudzumā. Tāds, kas parasti nav sastopams, novērojams.
skops Tāds, kas pašmērķīgi saglabā un vairo savu mantu, īpašumu. Tāds, kas nedod materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dod tās par maz.
pamazs Tāds, kas pēc daudzuma, vērtības ir mazliet zem vidējā, parastā līmeņa.
vidējs Tāds, kas pēc lieluma, intensitātes pakāpes ir starp galējiem lielumiem, intensitātes pakāpēm (piemēram, starp lielu un mazu, augstu un zemu, smagu un vieglu).
otrais Tāds, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par ko citu līdzīgu.
vājš Tāds, kas piemīt mazākā mērā, nekā vajadzīgs (parasti par spēku). Nepietiekams.
garlaicīgs Tāds, kas sabiedrībā ir mazrunīgs, kas nav interesants sarunbiedrs.
pavājš Tāds, kas samērā maz atbilst kādām normām, prasībām. Tāds, kurā ir kādām prasībām samērā maz atbilstoši apstākļi.
pasauss Tāds, kas samērā maz pakļaujas jūtām. Tāds, kurā pavāji izpaužas jūtas. Samērā lietišķs.
mazatalgots Tāds, kas saņem samērā mazu algu. Tāds, par ko saņem samērā mazu algu.
sīks Tāds, kas sastāv no ļoti mazām zīmēm, ļoti maziem raksta elementiem.
sīks Tāds, kas sastāv no ļoti mazām, parasti viendabīgām, daļām, elementiem.
mazmolekulārs Tāds, kas sastāv no mazām molekulām.
smalkgraudains Tāds, kas sastāv no samērā mazām graudveida daļām. Tāds, kurā ir samērā mazas graudveida daļas.
smalkšķiedrains Tāds, kas sastāv no šķiedrām, kurām ir samērā mazs šķērsgriezums.
šķidrs Tāds, kas sastāv tikai vai galvenokārt no šķidruma, tāds, kurā ir samērā maz cietvielas, cietu daļiņu piejaukuma (piemēram, par vielu maisījumu). Pretstats: biezs.
magneziāls Tāds, kas satur magniju mazāk par dolomītu.
mazalkoholisks Tāds, kas satur maz alkohola. Tāds kam ir neliela alkohola piedeva.
ultrabāzisks Tāds, kas satur maz silīcija (parasti par iežiem).
vienvārdīgs Tāds, kas satur maz vārdu, frāžu.
skops Tāds, kas satur mazāk informācijas nekā vēlams, nepieciešams (piemēram, par tekstu, atmiņām); tāds, kura daudzums ir nepietiekams (par informāciju).
pussauss Tāds, kas satur mazliet cukura (parasti par vīnu).
ūdeņains Tāds, kas satur pārmērīgi daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu un par maz citu cilvēkam vēlamu vielu (par augu daļām, parasti augļiem).
ūdeņains Tāds, kas satur samērā daudz ūdens (parasti par ēdienu). Tāds, kam ir pievienots nevēlami daudz ūdens un pārāk maz citu produktu, vielu.
vājš Tāds, kas satur samērā maz alkohola (par dzērieniem).
viegls Tāds, kas satur samērā maz kādas vielas vai kādu vielu (piemēram, par šķīdumu, novārījumu).
rets Tāds, kas skaitā ir mazs, neliels (par cilvēku kopumu).
jaundzimis Tāds, kas tikko vai nesen ir piedzimis (par dzīvnieku mazuli).
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Tāds, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
vienveidīgs Tāds, kas visās savās daļās ir vienāds, ļoti līdzīgs. Tāds, kurā maz kontrastu, dažādības.
viegls Tāds, ko nav grūti sagremot, asimilēt, arī tāds, kurā ir maz uzturvielu, kas nav sātīgs (par ēdienu, barību).
mežonīgs Tāds, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija (par cilvēku). Primitīvs.
mazgājams Tāds, ko var mazgāt (par priekšmetiem, to virsmu).
paslepens Tāds, ko veic, kas norisinās samērā, arī mazliet slepeni. Tāds, ko nemēdz izpaust citiem.
smalks Tāds, ko veido samērā mazi burti (piemēram, par rokrakstu, iespiestu tekstu).
mazlauku Tāds, kur (augu sekā) ir četri lauki vai mazāk par četriem laukiem.
mazapdzīvots Tāds, kur dzīvo maz cilvēku, tāds, kur ir maz pastāvīgu iedzīvotāju (parasti par vietu, teritoriju).
sauss Tāds, kur gaisā ir samērā mazs tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
neražīgs Tāds, kur iegūst sliktas, mazas ražas (par augsni, platību).
mazapmeklēts Tāds, kur ir maz apmeklētāju.
mazmežains Tāds, kur ir maz mežu.
mazsniegains Tāds, kur ir maz sniega. Tāds, kad ir maz sniega.
patukšs Tāds, kur ir samērā maz (kā, piemēram, cilvēku, priekšmetu) - parasti par vietu, telpu.
pašaurs Tāds, kur ir samērā maz brīvas vietas, nepietiekami plaša telpa.
šaurs Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
spaidīgs Tāds, kura dēļ ir nepieciešams samazināt, ierobežot savus izdevumus (parasti par materiālajiem apstākļiem). Arī trūcīgs.
saliekams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams sabīdīt, sakļaut u. tml., lai samazināta tā apjomu (piemēram, glabāšanai, transportēšanai).
savāžams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams, parasti pagriežot ap asi, iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piemēram, pārnēsāšanai, glabāšanai). Arī saliekams (3).
pasīks Tāds, kura elementi ir samērā mazi (piemēram, par rokrakstu, rakstu).
saīsināts Tāds, kura garums ir mazāks neka parasti.
iegarens Tāds, kura garums ir mazliet lielāks nekā platums, tāds, kurš ir mazliet pagarināts.
pilnmetrāžas Tāds, kura garums ir vismaz piecas daļas (par dokumentālu kinofilmu), tāds, kura garums ir vismaz septiņas daļas (par mākslas kinofilmu).
viegls Tāds, kura iedarbība maz jūtama (piemēram, par procedūru).
metālmazietilpīgs Tāds, kurā ir izlietots samērā maz metāla.
liess Tāds, kurā ir maz augu barības vielu (par augsni). Tāds, kur augsne nav auglīga (piemēram, par tīrumu, pļavu).
pustukšs Tāds, kurā ir maz cilvēku, tāds, kas ir daļēji, nepilnīgi aizņemts, apdzīvots (piemēram, par telpu).
vienpusīgs Tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības.
vienmulīgs Tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības. Tāds, kurā ir nepietiekami dažādoti izteiksmes līdzekļi, tēlošanas paņēmieni.
vienmuļīgs Tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības. Tāds, kurā ir nepietiekami dažādoti izteiksmes līdzekļi, tēlošanas paņēmieni.
vienmuļš Tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības. Tāds, kurā ir nepietiekami dažādoti izteiksmes līdzekļi, tēlošanas paņēmieni.
monotons Tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības. Tāds, kurā ir nepilnīgi dažādoti izteiksmes līdzekļi, tēlošanas paņēmieni.
mazģimenes Tāds, kurā ir maz locekļu (par ģimeni).
mazvērtīgs Tāds, kurā ir maz vērtīga satura, tāds, kam ir maza nozīme (piemēram, par mākslas darbu).
mazvietīgs Tāds, kurā ir maz vietu (par transportlīdzekļiem).
paliess Tāds, kurā ir samērā maz augu barības vielu (par augsni). Tāds, kur augsne ir samērā maz auglīga (piemēram, par tīrumu, pļavu).
pašaurs Tāds, kurā ir samērā maz locekļu (par cilvēku grupu).
patukšs Tāds, kurā ir samērā maz vērtīga, nopietna satura.
vājš Tāds, kura izpausme nav pietiekami spēcīga, tāds, kas noris ar mazu intensitāti (par darbību, procesu).
paplāns Tāds, kurā kādas vielas ir samērā mazā koncentrācijā (parasti par ēdienu, dzērienu).
plāns Tāds, kurā kādu uzturlīdzekļu ir par maz (par ēdienu, dzērienu).
lēnīgs Tāds, kura kustības nav ātras, veiklas, tāds, kas ir mazkustīgs (par dzīvniekiem).
lēns Tāds, kura kustības nav ātras, veiklas, tāds, kas ir mazkustīgs (par dzīvniekiem).
tievs Tāds, kura ķermeņa vai kāda orgāna šķērsgriezuma laukums ir mazāks nekā citiem īpatņiem attiecīgajā sugā, kārtā u. tml. (parasti par augiem).
skops Tāds, kura lielums, vērtība, intensitāte ir mazāka nekā vēlams, nepieciešams, arī parasts (piemēram, par priekšmetiem, norisēm).
mazvārdīgs Tāds, kurā lietots maz vārdu (par tekstu).
trūcīgs Tāds, kurā nepieciešamo materiālo vērtību ir par maz (piemēram, par kā krājumu, kopumu). Tāds, kam ir raksturīgs pārāk mazs nepieciešamo materiālo vērtību daudzums (par situāciju, apstākļiem u. tml.).
sīkmaluma Tāds, kura sastāvdaļām malšanas rezultātā ir ļoti mazs šķērsgriezums.
smalkmaluma Tāds, kura sastāvdaļām malšanas rezultātā ir samērā mazs šķērsgriezums (par produktu). Tāds, kurā maļot iegūst produktu, kura sastāvdaļām ir samērā mazs šķērsgriezums.
paraibs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir samērā, arī mazliet atšķirīgi, nesaderīgi.
pikants Tāds, kura saturs ir erotisks, juteklīgs, arī mazliet nepieklājīgs.
tievs Tāds, kura stumbram ir samērā mazs šķērsgriezuma laukums (parasti par kokiem).
ugunsdrošs Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespējamība ir maza (par vietu, teritoriju, celtni, vidi).
smalks Tāds, kurā veido (kam) elementus, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu.
simbolisks Tāds, kura vērtības apjoms, intensitāte u. tml. ir mazāka nekā nepieciešams, vajadzīgs, arī parasts.
pusotristabu Tāds, kurā viena istaba ir ļoti maza (par divistabu dzīvokli, māju).
biezs Tāds, kuram ir mazas atstarpes starp pavedieniem (par audumu, adījumu). Tāds, kas nav plāns (par audumu, adījumu, apģērbu). Ciešs, blīvs.
sterils Tāds, kuram nav sastāvdaļu, elementu, īpašību u. tml., kas no kāda viedokļa uzskatāmas par mazsvarīgām, nebūtiskām. Arī abstrakts, idealizēts.
neražīgs Tāds, no kā iegūst sliktas, mazas ražas (par augiem).
mazpienīgs Tāds, no kura iegūst mazu izslaukumu, maz piena.
mazienesīgs Tāds, no kura iegūst mazu peļņu, ienākumus.
lēts Tāds, par ko maz jāmaksā. Pretstats: dārgs.
plakete Taisnstūra formas, parasti maza, plāksne ar reljefu attēlu (rotājums, piemiņas vai atšķirības zīme).
puskuitala Tārtiņveidīgo kārtas putns ar garām kājām un ļoti garu, taisnu vai mazliet uzliektu knābi.
vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu).
šņibītis Tārtiņveidīgo kārtas strazda lieluma putns ar tumšu apspalvojumu un garu, mazliet uz leju liektu knābi.
piedeva Tas (parasti kas mazāk nozīmīgs), kas pastāv līdztekus (kam galvenajam), vienlaikus (ar ko nozīmīgāku).
relikts Tas (parasti organisms, viela, parādība dabā), kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta.
sēnalas Tas (parasti sabiedrības dzīvē), kas ir nevērtīgs, mazvērtīgs.
pabiras Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir mazvērtīgs, nenozīmīgs.
sīkaudzis Tas (tāds), kas augot nepārsniedz mazus izmērus.
viendienis Tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām).
viendienītis Tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām).
mazgājams Tas, kas ir jāmazgā. Tas, ko mazgā.
miniatūra Tas, kas ir ļoti samazināts apjomā. Tas, kas ir ļoti mazs.
spička Tas, kas ir mazs, arī nenozīmīgs.
Nieka (arī smiekla) lieta Tas, kas ir mazsvarīgs.
Nieka (arī smiekla) lieta Tas, kas ir mazsvarīgs.
Smiekla (arī nieka) lieta Tas, kas ir mazsvarīgs.
Šāds (un) tāds Tas, kas ir neievērojams, necienīgs. Arī tas, kas ir mazvērtīgs.
Šāds (un) tāds Tas, kas ir neievērojams, necienīgs. Arī tas, kas ir mazvērtīgs.
špicka Tas, kas ir viegli veicams, izdarāms. Tas kas ir mazs, arī nenozīmīgs.
sierāboliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar stāvu, kailu vai retiem matiņiem klātu stumbru, trīsstaraini saliktām lapām, smaržīgiem, dzelteniem vai gaiši ziliem ziediem galviņveida ķekaros un taisniem vai mazliet saliektiem augļiem - pākstīm.
mazākumtautība Tauta, tautība, kas valstī, apgabalā u. tml. ir mazākumā (salīdzinājumā ar pamatiedzīvotājiem).
gludinātava Telpa (piemēram, veļas mazgātavā), kur gludina drēbes.
šķīstītava Telpa, vieta, kur (cilvēki) mazgājas.
telēns Teļš (parasti jauns, mazs).
Lejupslīdoša tendence Tendence pasliktināties, regresēt, kļūt mazvērtīgākam.
piesmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par telpu).
sasmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par telpu).
patērētājnieciskums Tieksme saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
tīģerēns Tīģeru mazulis.
baismīgs Tik ļoti liels (arī ātrs, mazs u. tml.), ka rodas bailes.
mirt Tikt aizmirstam, kļūt nenozīmīgam, mazvērtīgam, nevajadzīgam.
izmazgāties Tikt izmazgātam.
apsust Tikt mazliet apsutinātam (par ēdienu).
pamainīties Tikt mazliet, daļēji pārveidotam, pārmainītam.
nopirkties Tikt nopirktam (parasti par ko nevēlamu, arī mazāk noderīgu).
rēvēt Tinot (buras), mazināt (to) platību.
sarēvēt Tinot (buras), samazināt (to) platību.
reproducēt Tipogrāfiski vai fotogrāfiski atveidot oriģināldarbu (piemēram, mākslas darbu, tekstu), parasti vairākos vai daudzos eksemplāros, kā arī samazinātos izmēros.
sīkumtirgus Tirgus, arī tirgus daļa, kur tirgojas ar dažādiem sīkiem, mazvērtīgiem, arī ar veciem, lietotiem priekšmetiem.
tītarmāte Tītaru mātīte, kurai ir mazuli. Tītaru māte.
Tītaru māte Tītaru mātīte, kurai ir mazuļi. Tītarmāte.
tītarēns Tītaru mazulis.
leja To, ka pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
pamattonis Tonis, ko rada akustiska sistēma, svārstoties ar vismazāko iespējamo frekvenci.
Klājeniska trajektorija Trajektorija, kuras kāpuma zara leņķis ir mazāks par maksimālā attāluma leņķi (artilērijas ieročiem). Trajektorija, kura nepaceļas virs mērķēšanas līnijas augstāk par apšaudāmo mērķi (strēlnieku ieročiem).
trombocitopēnija Trombocītu daudzuma samazināšanās asinīs.
grabažas Trūcīgs, mazvērtīgs mājas inventārs. Trūcīga iedzīve.
piesmakt Trūkstot gaisa pieplūdei, arī netiekot tīrītam, mazgātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par traukiem).
trusēns Trušu mazulis.
dzimumzīme Tumšāks, parasti mazliet paaugstināts, plankums uz cilvēka.
solidols Tumšbrūna, viskoza ziede, ko izmanto berzes mazināšanai, ierīču, detaļu u. tml. konservācijai.
tavots Tumšbrūna, viskoza ziede, ko izmanto berzes mazināšanai, ierīču, detaļu u. tml. konservācijai. Solidols.
stāvēt Turēties gaisā, nemainot atrašanās vietu vai arī mainot to mazliet (parasti par putniem).
mačturnīrs Turnīrs (parasti šahā, dambretē), kurā katrs dalībnieks ar visiem pārējiem dalībniekiem izspēlē vairākas (vismaz divas) partijas.
tuviene Tuva vieta. Arī samērā mazs attālums.
mazgulis Ūdeni uzsūcošs izstrādājums, arī dabas materiāls (kā) mazgāšanai.
samazgas Ūdens, kurā ir mazgāti ēdiena trauki. Ūdens, kurā ir ēdienu, pārtikas produktu atliekas.
traukūdens Ūdens, kurā ir mazgāti trauki. Ūdens trauku mazgāšanai.
saldūdens Ūdens, kurā ir samērā maz (aptuveni līdz 0,5 procentiem) izšķīdušo sāļu.
starpteka Ūdenstilpes atzars, kurš atrodas aiz salas un kurā parasti ir mazāks ūdenīgums nekā galvenajā gultnē. Neliels divu ezeru savienojums. Atzars no upes uz ezeru.
Lēna uguns Uguns ar mazu liesmu.
Lēna uguns Uguns ar mazu liesmu.
oligūrija Urīna samazināta atdalīšanās.
apslapināties Urinējot kļūt slapjam (parasti par zīdaini, mazu bērnu).
pamirt Uz laiku ļoti samazināties, uz laiku izbeigties (par darbību, norisi).
plēsums Uzarts (piemēram, neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības un samērā maza nezāļainība.
atlaide Uzdevumu, pienākumu, prasību samazinājums.
nolaide Uzdevumu, pienākumu, prasību samazinājums. Atlaide (2).
uzsvaidzināt Uzlabot, atjaunot (piemēram, krāsu, pulējumu), parasti mazliet.
uzlāsot Uzlīt, parasti mazliet (par lietu).
pielūkot Uzmanīt, uzraudzīt (parasti mazu bērnu).
uzņemt Uzmazgāt, uzslaucīt.
uzpūderēties Uzpūderēt savas ķermeņa daļas (parasti seju), parasti mazliet.
nievāt Uzskatīt (ko) par nenozīmīgu, mazvērtīgu, arī nederīgu.
niecināt Uzskatīt par mazvērtīgu, nenozīmīgu. Arī pelt.
nicināt Uzskatīt par nenozīmīgu, mazvērtīgu, arī nederīgu.
pabriest Uzsūcot mitrumu, kļūt mazliet lielākam.
diskreditācija Uzticības mazināšana. Autoritātes, cieņas graušana.
Lielākā vai mazākā mērā Vairāk vai mazāk.
Lielākā vai mazākā mērā Vairāk vai mazāk.
bikstīt Vairākkārt (mazliet) bīdīt (parasti ar ko asu, smailu).
rušināties Vairākkārt jaukt, mazliet pārvietot, piemēram, smiltis, pelnus, sniegu.
pielocīt Vairākkārt lokot, mazliet pieliekt (parasti augus, to daļas).
iemazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt mīkstu.
nomazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt tādu, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs.
pabuknīt Vairākkārt mazliet iesist, pagrūst.
paklapēt Vairākkārt mazliet piesist (piemēram, kājas vienu pret otru).
paklapēt Vairākkārt mazliet uzsist (pa priekšmetu).
paklapēt Vairākkārt mazliet uzsist ar roku (piemēram, pa plecu, pa muguru).
skalot Vairākkārt mērcot (parasti ūdenī, kādas vielas ūdens šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama (piemēram, mazgāšanas līdzekļa paliekām). Kļūst tīrs. Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) kļūst tīrs (piemēram, par ūdeni).
izbikstīt Vairākkārt pieskaroties (parasti ar smailu priekšmetu) un mazliet pagrūžot, izgrūstīt (piemēram, ogles krāsnī).
izbikstīt Vairākkārt pieskaroties un mazliet pagrūžot, izgrūstīt ogles (piemēram, krāsnī).
bakstīt Vairākkārt pieskaroties, mazliet spiest, grūst. Arī durstīt.
pērt Vairākkārt sist (parasti pirtī, piemēram, ar pirtsslotu), mazgājot, sviedrējot, ārstējot.
velēt Vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu.
saskalas Vairāku šķidrumu maisījums. Arī samazgas.
panīkt Vāji attīstoties, arī augot nelabvēlīgos apstākļos, kļūt sīkam, kroplīgam, arī mazražīgākam (par augiem). Kļūt tādam, kur augi samērā vāji attīstās, nīkuļo, ir mazražīgi (piemēram, par tīrumu).
reducēt Vājināt (skaņas) artikulāciju tā, ka mazinās (tās) ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī rodas (tās) zudums.
klusināt Vājināt, apvaldīt (psihisku stāvokli), mazināt (tā) intensitāti.
skarificēt Vakcinējot izdarīt vairākus mazus, seklus griezumus ādā.
apvalkāt Valkājot parasti mazliet nolietot, apdeldēt (piemēram, apģērbu, apavus).
vanadzēns Vanaga mazulis.
morfēma Vārda vismazākā, nedalāmā gramatiski vai leksiski nozīmīgā daļa (piemēram, sakne, priedēklis, piedēklis, galotne).
saīsinājums Vārds, burtu savienojums u. tml., kas veidots, samazinot skaņu (burtu) skaitu vārdā, vārdu savienojumā. Arī abreviatūra.
vārnulēns Vārnu mazulis.
vardulēns Varžu mazulis (pēc kāpura stadijas).
uzvaskot Vaskot un pabeigt vaskot, parasti mazliet.
vāvermāte Vāveru mātīte, kurai ir mazuļi.
vāverēns Vāveru mazulis.
Vēdera prese Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties samazinās vēdera dobuma tilpums.
modelis Veidojums, ar kuru attēlo (ko), parasti samazināti.
midzenis Veidojums, kas darināts, piemēram, no zariem, sūnām (piemēram, alā) un kur uzturas dzīvnieks kopā ar mazuļiem.
ligzdot Veidot ligzdu, dēt un perēt tajā, izvadāt mazuļus (par putniem).
imitēt Veidot pēc kāda parauga (priekšmetu, parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti).
šļaupt Veidot slīpu, mazāk asu, smailu.
universālveikals Veikals, kurā mazumā pārdod dažādas plaša patēriņa preces.
izvelēt Velējot izmazgāt (veļu).
pavilkt Velkot padarīt mazliet garāku. Pastiept.
atsijāt Vērtējot nošķirt, atmest (parasti lieko, mazvērtīgo, kaitīgo u. tml.).
sijāt Vērtēt, šķirot, atmetot (mazvērtīgo, lieko u. tml.).
robežvērtība Vērtība, kuras starpība ar virknes vai mainīgā lieluma vērtībām kļūst absolūti mazāka par patvaļīgi mazu pozitīvu skaitli.
stāvus Vertikāli, bez slīpuma. Taisni, bez līkumiem augšup. Tā, ka ir mazs slīpums.
stāvs Vertikāls vai gandrīz vertikāls. Tāds, kam ir samērā mazs slīpums.
pieņemt Viegli satvert, saņemt (pie kā). Saņemot ar rokām, mazliet pievirzīt (pie kā, kam klāt).
iekrāsot Viegli, mazliet nokrāsot. Ievadīt krāsu (piemēram, koksnē).
psihostimulators Viela, kas palielina psihiskās darbības intensitāti, mazina nogurumu.
inde Viela, kas, iedarbojoties uz organismu, jau samērā mazās devās izraisa saindēšanos vai nāvi.
palēninātājs Viela, ko izmanto atomreaktorā, lai samazinātu neitronu enerģiju.
supravadītspēja Vielas īpašība - tās elektriskās pretestības samazināšanās praktiski līdz nullei ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā).
kušņi Vielas, ko pievieno rūdām, tās kausējot domnās, lai samazinātu kušanas temperatūru un attīrītu ķetu no piemaisījumiem.
saime Viena metiena vai perējuma dzīvnieku mazuļu kopums.
puantilisms Viena no neoimpresionisma gleznošanas metodēm - tīro krāsu uzlikšana uz audekla punktu vai mazu piciņu veidā.
paaudze Vienas pakāpes radinieku (bērnu, mazbērnu, mazmazbērnu) kopums attiecībā pret kopēju senci vai kopējiem senčiem.
plēve Viendabīga, parasti plāna, samērā blīva (piemēram, vielas, organiska veidojuma) kārta, kas atrodas virs citām, parasti mazāk blīvām (to) kārtām vai pārklāj (to) virsmu.
pakrēslīte Viengadīgs vai daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas mitru, ēnainu vietu lakstaugs ar maziem, dzelteniem kausveida ziediem.
albumīni Vienkāršākās, ūdenī šķīstošās olbaltumvielas ar samērā mazu molekulsvaru.
slīdošs Vienmērīgs, bez ievērojamām svārstībām (par kustībām). Tāds, kurā kājas netiek atvirzītas vai tiek maz atvirzītas no zemes.
Elkoņa kauls Viens no apakšdelma kauliem, kas atrodas mazā pirkstiņa pusē.
Dabiskā izlase Viens no dzīvās dabas attīstības faktoriem - dzīves apstākļiem labāk piemēroto indivīdu izdzīvošana un vairošanās un mazāk piemēroto indivīdu bojā eja.
hloroze Viens no mazasinības veidiem, kuram raksturīga hemoglobīna daudzuma samazināšanās.
ripsna Viens no pirmajiem vāja vēja radītiem maziem viļņiem.
vērags Viens no pirmajiem vāja vēja radītiem maziem viļņiem. Ripsna (1).
variants Viens no priekšmetiem, veidojumiem, dzīvām būtnēm, parādībām u. tml., kas mazliet atšķiras no kāda to tipa, modeļa.
unificēt Vienveidot (ko), panākt (kā) vienveidību, parasti, racionāli samazinot funkcionāli vienveidīgu objektu, sastāvdaļu u. tml. skaitu.
kotiljons Viesību deja, kura sastāv no vairākām atsevišķām dejām (valša, mazurkas, polkas) un rotaļām.
miga Vieta (parasti īpaši sagatavota), kur uzturas un guļ dzīvnieks un viņa mazuļi.
sausums Vieta (piemēram, cietzeme), arī vide, kur nav ūdens vai tā ir maz. Vieta, arī vide, kur nav mitruma vai tā ir maz.
aizstraume Vieta aiz kāda šķēršļa tekošā ūdenī (upē, jūrā), kur nav jūtams vai ir maz jūtams straumes tecējums.
kalns Vieta, kas mazliet, bet izteikti paceļas pāri apkārtnei. Uzkalns.
savvaļa Vieta, vide, ko neietekmē vai maz ietekmē cilvēka darbība. Apstākļi, apstākļu kopums šādā vietā, vidē.
Vilkties (arī rauties) kamolā Vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
rauties Vilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, sasprindzināt muskuļus (piemēram, lai aizņemtu mazāk vietas, mazinātu aukstuma sajūtu).
vilcēns Vilku mazulis.
kapilārviļņi Viļņi ar ļoti mazu garumu, kuri novērojami uz brīva šķidruma virsmas.
ketaveja Vīriešu uzvalks ar mazliet pagarinātiem melniem svārkiem un melni pelēki svītrotām biksēm.
karuseļvirpa Virpa ar rotējošu galdu, uz kura apstrādā lielas masas izstrādājumu sagataves, kam biezums ir samērā mazs salīdzinājumā ar diametru.
tuvināt Virzīt, pārvietot (ko) tuvāk, uz vietu, punktu mazākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
zīdītāji Visaugstāk attīstīto mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir labi attīstītas galvas smadzenes, nervu sistēma un maņu orgāni un kas mazuļus baro ar pienu. Šīs klases dzīvnieki.
slieksnis Vislielākā vai vismazākā, arī pieļaujamā (kā), parasti skaitliska, vērtība, intensitāte. Arī robeža (3).
mazs Vismaz.
nullenerģija Vismazākā enerģija, kas var būt kādai sistēmai (piemēram, atomam, molekulai), kura pakļaujas kvantu mehānikai.
motīvs Vismazākā melodijas daļa (parasti vienas takts apjomā), kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības.
intonācija Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmības nozīme. Mūzikas skaņas izpildījums (ar balsi vai instrumentu).
Kritiskā masa Vismazākā skaldāmo materiālu masa, kurā iespējama kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
Kritiskā masa Vismazākā skaldāmo materiālu masa, kurā iespējama kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
kvants Vismazākā vērtība, ko var pieņemt kāds fizikāls lielums.
molekula Vismazākā vielas daļiņa, kurai piemīt visas attiecīgajam savienojumam raksturīgās ķīmiskās īpašības.
elementārlādiņš Vismazākais dabā sastopamais elektriskais lādiņš.
mazdūšība Vispārināta īpašība --> mazdūšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mazefektivitāte Vispārināta īpašība --> mazefektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
maziedarbīgums Vispārināta īpašība --> maziedarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
maziskums Vispārināta īpašība --> mazisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mazjutīgums Vispārināta īpašība --> mazjutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Mazjutība (1).
mazjutība Vispārināta īpašība --> mazjutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Mazjutīgums (1).
mazjutīgums Vispārināta īpašība --> mazjutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Mazjutība (2).
mazjutība Vispārināta īpašība --> mazjutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Mazjutīgums (2).
mazjūtīgums Vispārināta īpašība --> mazjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mazjūtība.
mazjūtība Vispārināta īpašība --> mazjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mazjūtīgums.
mazkustība Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī kustību trūkums (organismam). Hipokinēzija.
mazkustīgums Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Mazkustība (1).
mazkustība Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mazkustīgums Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Mazkustība (2).
maznozīmīgums Vispārināta īpašība --> maznozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mazpienīgums Vispārināta īpašība --> mazpienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mazrocība Vispārināta īpašība --> mazrocīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mazrunība Vispārināta īpašība --> mazrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mazrunīgums.
mazrunīgums Vispārināta īpašība --> mazrunīgs. Īpašības konkrēta izpausme. Mazrunība.
mazums Vispārināta īpašība --> mazs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mazums Vispārināta īpašība --> mazs (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mazsvarīgums Vispārināta īpašība --> mazsvarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Maznozīmīgums.
mazticība Vispārināta īpašība --> mazticīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mazticība Vispārināta īpašība --> mazticīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mazturība Vispārināta īpašība --> mazturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mazvārdība Vispārināta īpašība --> mazvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mazvērtīgums Vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mazvērtība (2).
mazvērtība Vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mazvērtīgums.
niecība Vispārināta īpašība --> niecīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Niecīgums (3). Nenozīmīgums, arī mazvērtīgums.
sausums Vispārināta īpašība --> sauss (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums.
tuvums Vispārināta īpašība --> tuvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Samērā mazs attālums, atstatums.
smalkvītne Vītne ar samērā mazu šķērsgriezumu.
puszābaki Zābaki ar stulmiem, kas sniedzas mazliet augstāk par potītēm.
zeltgalvītis Zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mazs dziedātājputns, kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm - dzeltena.
acetilsalicilskābe Zāļu viela temperatūras mazināšanai un sāpju remdēšanai.
padzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt mazliet, daļēji dzeltenam.
Nolaist spārnus Zaudēt garīgos spēkus, drosmi, cerības, ļauties mazdūšībai, izmisumam.
Nolaist spārnus Zaudēt garīgos spēkus, drosmi, cerības, ļauties mazdūšībai, izmisumam.
atkāpties Zaudēt, mazināt savu spēku, izplatību (piemēram, par norisēm dabā, cilvēka dzīvē).
kapzeķes Zeķes, kas sniedzas līdz potītes locītavai vai mazliet pāri tai. Īsās zeķes.
īszeķes Zeķes, kas sniedzas mazliet pāri potītēm.
palīgmācītājs Zemāka ranga mācītājs, kam ir mazākas tiesības.
vecaine Zemes platība, kas nav apstrādāta vismaz vienas cilvēku paaudzes laikā.
Ģeogrāfiska karte Zemes virsas vai tās daļas pēc mēroga samazināts attēls.
karte Zemes virsmas vai tās daļas pamazināts, vispārināts, matemātiski noteikts grafisks attēlojums plaknē (parasti uz papīra).
infraskaņa Zemfrekvences (mazāk par 16 herciem) elastiskās svārstības gaisā vai kādā citā vidē.
sīkzemniecība Zemnieku slānis, ko veido mazu zemes gabalu īpašnieki.
māneklis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim).
pupiņš Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim).
knupītis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim). Knupis (1).
knupis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim). Knupītis (1).
zvīņneši Zīdītāju klases kārta, kuras pārstāvjiem ir gara aste un maza galva un kuru ķermeni klāj dakstiņu veidā sakārtotas ragvielas plātnītes. Šīs kārtas dzīvnieki.
Kārtns zieds Zieds, caur ko var novilkt ne mazāk par trim simetrijas plaknēm, no kurām katra to dala divās vienādās daļās.
Kārtns zieds Zieds, caur kuru var novilkt ne mazāk par trim simetrijas plaknēm, kas katra to dala divās vienādās daļās.
Kaila ziema Ziema, kad nav sniega vai tā ir ļoti maz.
Plika (biežāk kaila) ziema Ziema, kad nav sniega vai tā ir ļoti maz.
Kaila (arī plika) ziema Ziema, kad nav sniega vai tā ir ļoti maz.
Tualetes ziepes Ziepes ķermeņa mazgāšanai.
Tualetes ziepes Ziepes ķermeņa mazgāšanai.
ziloņmāte Ziloņu mātīte, kam ir mazulis.
zilonēns Ziloņu mazulis.
profesors Zinātniskais nosaukums, ko piešķir augstāko mācību iestāžu pasniedzējam vai zinātniski pētniecisko iestāžu līdzstrādniekam, kurš strādā šai amatā ne mazāk par gadu un kuram (parasti) ir zinātņu doktora grāds. Persona, kam ir šāds zinātniskais nosaukums.
docents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir augstāko mācību iestāžu pasniedzējam, kurš strādā šai amatā ne mazāk par gadu un kuram (parasti) ir zinātņu kandidāta grāds. Pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
kumeļš Zirgu mazulis.
zirnītis Zirņa sēklai līdzīga zāļu forma - mazs, apaļš graudiņš (parasti ar gludu virsmu). Arī dražeja, pilula.
zivaudzētava Zivsaimniecība, kas nodarbojas ar ikru inkubāciju un zivju mazuļu audzēšanu.
ilknis Zobs (zīdītājiem), kas atrodas starp priekšzobiem un mazajiem dzerokļiem.
zoslēns Zosu mazulis.
bālēt Zust, mazināties (piemēram, par slavu).
nova Zvaigzne, kuras spožums pēkšņi daudzkārt palielinās un pēc tam pakāpeniski samazinās līdz iepriekšējam spožumam.
kārst Zvejot (kādā vietā) tā, ka nepaliek gandrīz nemaz zivju. Kāst (3).
zvērēns Zvēru mazulis.
zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas neliels (mazāks par zīlīti) meža putns ar gaišzilu mugurpusi.
plukšķis Zvirbuļveidīgo kārtas putns (mazākais no meža strazdiem) ar gaišu uzacu svītru, rūsganiem sāniem un tumšām svītrām uz krūtīm.
Krastu čurkste Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar mazliet iešķeltu asti, kurš ligzdo stāvos krastos.
čurkste Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar mazliet iešķeltu asti.
krauklis Zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas putns ar melnu apspalvojumu un spēcīgu, melnu, mazliet liektu knābi.
žagatēns Žagatas mazulis.
sažāvēt Žāvējot (piemēram, siltumā, dūmos) panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības. Žāvējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
apžūt Žūstot kļūt mazliet sausākam.

maz citās vārdnīcās:

Tēzaurs

maz

MLVV

maz

MEV

maz