Paplašinātā meklēšana

Meklējam aka.

Atrasts vārdos (426):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (4875):

atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Airēties nost (sānis, atpakaļ).
atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Airēt nost (sānis, atpakaļ).
Akadēmiskā airēšana Airēšana akadēmiskajā laivā.
noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ.
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
iziet Aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ.
aizslacīt Aizsviest, aizšķiest (šķidruma lāses, šļakatas). Aizšļakstīt.
aizvakardien Aizvakar.
aizviņdien Aizvakar.
aizvakarrīt Aizvakardienas rītā.
Akadēmijas īstenais loceklis Akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums. Akadēmiķis (Padomju Savienības zinātņu akadēmijās).
Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums. Akadēmiķis (Padomju Savienības zinātņu akadēmijās).
attieksme Aktīvā sakarība, saistība (kādai parādībai) ar citu parādību.
nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas.
dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
lodalva Alva, sakausējums ar alvu, ko izmanto lodēšanai.
babīts Alvas, vara un antimona sakausējums.
amonjakūdens Amonjaka šķīdums ūdenī.
likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
stulpiņi Ap kāju apliekami, zābaka stulmam līdzīgi apģērba gabali.
kaklauts Ap kaklu sienams lakatiņš. Arī šalle.
Kakla lakats Ap kaklu sienams lakats.
masspektrometrs Aparāts, ar ko nosaka izotopu masu.
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām, ierīcēm radiosakaru uzturēšanai.
pakarams Apģērbam, dvielim u. tml. piešūta cilpa, aiz kuras to pakar.
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības.
apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu). Ietīties.
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
Ķīnas mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi. Pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
pikets Apvidus punkts, kura stāvokli nosaka ģeodēziskajā mērīšanā.
tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
atglāstīt Ar glāstošu kustību atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
atvairīt Ar grūdienu, sitienu u. tml. kustību atvirzīt, atbīdīt nost (sānis atpakaļ).
Izspiest vārdu Ar grūtībām panākt, ka (kāds) ko pasaka.
Izspiest vārdu Ar grūtībām panākt, ka (kāds) ko pasaka.
izvilkt Ar grūtībām panākt, ka izstāsta, izsaka.
izsaukt Ar īpašiem signāliem, tekstu nodibināt (piemēram, radio, telefona) sakarus.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
grīdums Ar kravas tilpni savienota uzbūve kuģa pakaļgalā.
atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atmest Ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Mest nost (sānis, atpakaļ) Atsviest.
Nojaukt (arī nodedzināt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
Sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
atsviesties Ar sparu atkrist (atpakaļ).
atlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas).
uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas). Atlauzt (3).
atspert Ar spērienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
saplacināt Ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi.
atraut Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis). _imperf._ Raut nost.
attraukt Ar strauju kustību atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atmest Ar strauju kustību atvirzīt, atliekt atpakaļ.
mest Ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu). Ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju). Strauji spert (soli).
atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atvirzīt atpakaļ.
atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Sviest nost (sānis, atpakaļ).
attriekt Ar triecienu attālināt, atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atvēzēt Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ (rīku, roku u. tml.).
atvēzēties Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.).
izvilt Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu), izsaka (ko).
korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem. No šiem audiem iegūtais materiāls.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
dvinga Asa smaka, asas smakas piesātināts gaiss.
tvans Asa, nepatīkama smaka. Gaiss, kurā ir asa, nepatīkama smaka.
lemesis Asa, parasti plakana, metāla detaļa (arklam), kas griež zemes sloksni.
išēmija Asiņu daudzuma samazināšanās ķermeņa daļā, kur traucēta asiņu piegāde sakarā ar artēriju spazmu, aizsprostošanos vai nospiešanu.
rādze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai. Radze (3).
radze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai. Radze.
sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta (Ziemeļamerikā), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām. Šīs dzimtas dzīvnieki.
salmene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartogralē Mēness virsmu.
siderostats Astronomisks instruments. Ar kustīgu, plakanu spoguli.
atbalsot Atbalss veidā atvirzīt atpakaļ (skaņu).
atkabināt Atbrīvot, atdalīt no sakabinājuma (ar ko).
atrīt Atdabūt atpakaļ mutē (norīto). _imperf._ Rīt atpakaļ.
izpirkt Atdodot (aizdevumu), saņemt atpakaļ (ieķīlāto).
reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu) atpakaļ privātīpašumā.
izdot Atdot atpakaļ (naudas) pārpalikumu pēc samaksas.
atlīdzināt Atdot atpakaļ (parādu). Samaksāt (piemēram, par zaudējumu), atdot ko līdzvērtīgu (zaudētā vietā). Atmaksāt.
atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti aizdotu naudu).
atdabūt Atgūt, saņemt atpakaļ (to, kas kādreiz piederējis).
diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību. Neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta) pieaugums.
dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā «dažs - cits» norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
atgriezties Atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī). Ierasties atkal (kur).
atvelties Atkrist atmuguriski atpakaļ (guļus vai sēdus stāvoklī).
apmaksa Atlīdzība, samaksa (piemēram, par darbu, pakalpojumu).
revanšs Atlīdzinājums (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
revanšēties Atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
atsliet Atliekt atpakaļ (galvu). Atgāzt.
atlocīt Atliekt atpakaļ (piemēram, drānas malu).
atgāzt Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu). Atmest (galvu).
atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
atsviest Atmest (atpakaļ, uz mugurpusi).
atraut Atņemt, lai piesavinātos, arī lai iegūtu atpakaļ.
atgāzeniski Atpakaļ atliecoties, atgāžoties (par cilvēku).
kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega. Zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
atpakaļrāpulis Atpakaļrāpulīgs cilvēks.
atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
ātrspiede Ātras darbības iespiedmašīna ar veltni virs plakanas pamatnes.
tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem). Arī sēdēt (1).
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens).
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens). Gliseris.
lecīgs Ātri sakaitināms, arī ķildīgs.
atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
atgremot Atrīt (barību) no acekņa atpakaļ mutē un pamatīgi sakošļāt (par pārnadžiem).
iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās). Pakaļ.
apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.).
Pats par sevi Atsevišķi, tā, ka nav ne ar ko sakarā.
Pats par sevi Atsevišķi, tā, ka nav ne ar ko sakarā.
atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
atšļukt Atslīgt atpakaļ (iepriekšējā stāvoklī) - par cilvēku.
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
atgādāt Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. šurp. _imperf._ Gādāt šurp. Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. (kur, uz kurieni, atpakaļ u. tml.).
kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmotelevīzija.
kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmovīzija.
darīšana Attiecības, sakari (ar ko).
progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli. Likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
vēsture Attīstības gaita, ikviens attīstības process cilvēku sabiedrībā, šis process savās secīgajās likumsakarībās.
ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajam.
Attieksmes adjektīvs Atvasināts adjektīvs, kas izsaka raksturojamā priekšmeta pazīmi kā tiešu sakaru ar adjektīvā ietverto pamatvārdu.
atvākt Atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vākt nost (sānis, atpakaļ).
atspraust Atvirzīt un saspraust (matus atpakaļ vai uz augšu).
atzvelt Atvirzīt, atgāzt atpakaļ (parasti galvu).
atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni. Atkāpties.
atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski. _imperf._ Kāpties atpakaļ (sānis, nost). Kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
regula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Kārtula. Arī likums (2).
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Likums, likumība.
pārliecība Atziņa, atziņu kopums, kas indivīdam izveidojas par parādībām dabā un sabiedrībā un kas nosaka tā personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmes pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
noraidīt Atzīt par nevajadzīgu, nepieņemt, neizmantot (piemēram, priekšmetu, pakalpojumu).
žakards Audums ar sarežģītu rakstu. Žakardaudums.
žakardaudums Audums ar sarežģītu rakstu. Žakards.
sausziedes Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu. Imorteles.
imorteles Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu. Sauszieži, salmenes.
vārstspiede Augstspieduma iespiedmašīna, kam iespiedformas virsma un papīra piespiedējvirsma ir plakana. Tīģeļa iespiedmašīna.
kāpt Aust (par dienu). Kļūt manāmam, tuvoties (par vakaru, nakti).
rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī.
mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
atbēgt Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Bēgt nost (sānis, atpakaļ).
atbērt Berot novietot (iepriekšējā vietā) _imperf._ Bērt atpakaļ.
dzidrs Bez miglas, dūmakas, arī bez mākoņiem (par debesīm, parasti dienas laikā).
jukjukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
Juku jukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
mūžība Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma.
muldoņa Bezjēdzīga, nesakarīga runāšana.
sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi.
pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie dzīvnieki ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
atbīdīt Bīdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Bīdīt nost (sānis, atpakaļ).
praķis Bieza auduma jaka, žakete.
vatenis Bieza vatēta un stepēta (parasti darba) virsjaka.
rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Zeltsakne.
retūrbiļete Biļete braukšanai turp un atpakaļ (ar satiksmes līdzekli).
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
fizioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvības procesu norises un funkcijas dzīvā organismā un tā daļās, kā arī šo procesu likumsakarības un saistību ar vidi.
Zodiakālā gaisma Blāvs ķīļveida spīdums uz nakts debess fona zodiaka joslā.
vakarblāzma Blāzma, kas rodas, saulei rietot. Vakara blāzma.
ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības.
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Brist nost (sānis, atpakaļ).
feerija Brīnumains, pasakains skats.
radiopilots Brīvi lidojošs balons, kas atstaro radioviļņus un ar ko nosaka vēja ātrumu, tā virzienu mākoņos un aiz tiem.
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
mikrosocioloģija Buržuāziskās socioloģijas virziens, kas aprobežojas ar mazo sociālo grupu pētīšanu un ignorē pārējās sociālās sakarības sabiedrībā.
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā). Saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
nokaitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti sakarst (par sauli).
sakaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1).
sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
atsist Būt par cēloni, ka strauji atkāpjas, atlec atpakaļ.
korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
mezgloties Būt savstarpējā sakarībā, mijiedarbībā.
korelēt Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
sabalsoties Būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā.
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli novecot (arī nolietoties) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
smirdēt Būt tādam, kur rodas, izplatās smaka (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
Akmens cauna Cauna ar baltu pakakli (parasti uzturas akmeņainās vietās).
Meža cauna Cauna ar dzeltenu pakakli (parasti uzturas mežos, koku dobumos).
Šķīstošais stikls Caurspīdīgs, parasti bezkrāsains, sacietējis sakausējums, ko veido nātrija vai kālija oksīds un silīcija dioksīds un ko lieto, piemēram, par līmējošu, blīvējošu materiālu.
atkarība Cēloniska sakarība.
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
atcelt Ceļot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Celt nost (sānis, atpakaļ).
atceļš Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atpakaļceļš.
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ uz iepriekšējo vietu. Gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atceļš.
Vārdu ar knīpstangām (no mutes) izvilkt (arī dabūt laukā) Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
Dispečeru sistēma Centralizētas kontroles un vadīšanas sistēma, kuru no viena centrālā punkta ar sakaru, signalizācijas, telemehānikas un automātikas ierīču palīdzību vada dispečers.
magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
apkampt Cieši satvert. Sakampt.
mutuālisms Ciešs, dzīvības uzturēšanai nepieciešams sakars starp divām sugām.
tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
muca Cilindrisks vai vēderains koka, metāla, plastmasas trauks ar plakanu dibenu.
krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā. Arī pārdomas, apcere.
izsūtāms Cilvēks (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai.
karātavnieks Cilvēks, kam piespriests nāves sods pakarot.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību. Cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
apstāvētājs Cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju.
adjunkts Cilvēks, kas gatavojas kļūt par mācību spēku kara akadēmijā.
rokaspuisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Arī pakalpiņš.
klients Cilvēks, kas izmanto kādas iestādes, tās darbinieka pakalpojumus.
spriedējs Cilvēks, kas izsaka savu viedokli, vērtējumu (par ko).
stratēģis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka stratēģiju (3).
taktiķis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka taktiku (3).
vakarskolnieks Cilvēks, kas mācās vakarskolā.
bulduris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko). Cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
priekšāteicējs Cilvēks, kas saka (kādam) ko priekšā.
muldoņa Cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu.
ekspresis Cilvēks, kas veic sadzīves pakalpojumus (parasti iesaiņo, transportē mantas).
Nakts staigulis Cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām.
Garastāvokļa cilvēks Cilvēks, kura rīcību bieži nosaka garastāvoklis.
Zelta cilvēks Cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība. Pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
ligatūra Citu metālu sakausējuma piedeva kādam metālam kausēšanas procesā.
zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
sakabe Darbība --> sakabināt (2).
sasauksme Darbība --> sasaukties (2). Saikne, sakarība (ar ko).
Vēlējuma izteiksme Darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
raudze Dārgmetāla kvantitatīvais sastāvs ligatūras sakausējumā (piemēram, juvelierizstrādājumos, monētās, medaļās).
kārties Darīt pašnāvību pakaroties.
parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
piemuldēt Daudz sarunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
zeltsakne Daudzgadīgs biezlapju dzimtas lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Rodiola.
zeltauzīte Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā.
naktsskaistule Daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros. Mirabile.
mirabile Daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros. Naktsskaistule.
zvīņas Daudzveidīgi, vairāk vai mazāk plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem. Pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
aste Dažu bezmugurkaulnieku ķermeņa pakaļējā daļa (arī nesašaurināta).
kombināts Dažu nelielu vietējās rūpniecības uzņēmumu vai sadzīves pakalpojumu uzņēmumu apvienība.
manna Dažu ošu sugu un citu augu iztecējusi un sakaltusi sula, ko izmanto uzturam, medicīnā.
zaļumballe Deju vakars brīvā dabā.
Masku balle Deju vakars, kura dalībnieki ir tērpušies maskās.
Masku balle Deju vakars, kura dalībnieki ir tērpušies maskās.
balle Deju vakars.
mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika. Priekšmets, kas veidots šādā tehnikā.
lakatiņš Dem. --> lakats.
Ožamais spirts Desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
Ožamais spirts Desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcijas diena Diena — 5. decembris —, ko svinēja sakarā ar 1936. gada Konstitūcijas pieņemšanu.
Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcijas diena Diena — 7. oktobris —, ko svin sakarā ar 1977. gada Konstitūcijas pieņemšanu.
vakardien Dienā pirms šodienas. Vakar (1).
aizvakardiena Diena pirms vakardienas.
pavakare Dienas daļa starp pēcpusdienu un vakaru. Vakara sākuma daļa. Pievakare.
vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakara junda.
Vakara junda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakarjunda.
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
radiodienests Dienests radiosakaru nodrošināšanai.
Laika dienests Dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu.
aizvakar Dienu pirms vakardienas.
radiodispečers Dispečers, kas savu uzdevumu veikšanai izmanto radiosakarus.
kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, arī blūzveida jaka, apakšējā - svārki.
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
puravs Divgadīgs sīpolu dzimtas garšaugs ar platām, plakanām lapām.
stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala. Četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu.
metāls Divu vai vairāku šādu vielu sakausējums. Vielas sakausējums ar citu vielu.
nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām. Sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
spriedums Domāšanas forma, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un to pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
(Iz)mest (arī (iz)laist) līkumu (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
(Iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
Izmest līkumu (arī loku, cilpu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, tpar upi, ceļu).
Izlaist riņķi (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ.
Tabakas doze Doze tabakas glabāšanai; tabakdoze.
tabakdoze Doze tabakas glabāšanai. Tabakas doze.
pleciņš Drēbju pakaramais, kas atbilst apģērba gabala plecu formai.
birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu). Drupt.
dūmakots Dūmakains (1).
rutīns Dzeltenzaļš, sīkkristālisks pulveris bez smakas un garšas (P vitamīna preparāts).
vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons.
tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
Melnie metāli Dzelzs un tās sakausējumi.
Melnie metāli Dzelzs un tās sakausējumi.
atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Dzīt nost (sānis, atpakaļ).
bole Dzēriens, kuru gatavo no vīna, kas atšķaidīts ar sulām, sīrupiem, un no augļiem ar ruma vai konjaka piedevu.
pakaļkāja Dzīvnieka pakaļējā kāja.
tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem).
mēsli Dzīvnieku ekskrementi. Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi, arī šādu ekskrementu un pakaišu sajaukums, ko izmanto augsnes mēslošanai. Kūtsmēsli.
launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām.
palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām. Launags (2). Ēdienreize starp pusdienām un launagu.
vakariņas Ēdienreize vakarā.
eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
launags Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām.
palaunadzis Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām. Launags (1). Neliela uzkoda starp pusdienām un launagu.
vakariņas Ēdiens ēdienreizei vakarā.
atiet Ejot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Iet nost (sānis, atpakaļ).
kāpties Ejot virzīties (parasti atpakaļ).
klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu.
pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis.
deklinācija Ekvatoriālā koordināte, kas izsaka debess sfēras punkta leņķisko attālumu no debess ekvatora.
kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro sakarsēts kvēldiegs.
tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
radiosakari Elektrosakari, ko īsteno ar radiotehniskiem līdzekļiem.
videosakari Elektrosakari, ko īsteno ar videotehniskiem līdzekļiem.
videotelefons Elektrosakaru ierīce runas un attēla pārraidīšanai un uztverei.
radiotelefons Elektrosakaru ierīce, iekārta, ar ko feļetona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
telefakss Elektrosakaru sistēma rakstītu tekstu, attēlu pārraidei ar elektriskajiem signāliem pa automātiskā telefona tīkla līnijām.
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem. Telefona sakari.
videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
Vadu sakari Elektrosakaru veids, kurā elektriskos signālus pārraida pa vadiem.
radiotelefonija Elektrosakaru veids, kurā telefona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
kombinatorika Elementārās matemātikas novirziens, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo grupējumu (savienojumu) skaitu.
lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne. Plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim).
vakariņot Ēst vakariņas.
skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
ezerdobe Ezera ieplaka.
gultne Ezera ieplakas zemākā daļa, kuru piepilda (ezera) ūdens.
sniedze Ezera salaka.
stinte Ezera salaka.
atbilde Fakti, dati, sakarības, kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
pamats Faktu, likumsakarību, atziņu u. tml. kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci. Materiālo un garīgo parādību kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci.
ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
Vēstures filozofija Filozofijas nozare, kas pētī vēstures procesu motīvus, likumsakarības un vēsturisko izziņu iespējas.
Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām.
piesātinājums Fizikāls lielums, kas izsaka krāsas tīrību un ko mērī ar spektrālās krāsas spožuma attiecību (procentos) pret kopējo spektrālās krāsas un baltās gaismas spožumu.
metālfizika Fizikas nozare, kas pētī metālu un to sakausējumu atomāro uzbūvi un fizikālās īpašības.
biofizika Fizioloģijas nozare, kas pētī fizikālas likumsakarības bioloģiskos procesos.
konstitūcija Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
Leikocitārā formula Formula, ar ko izsaka leikocītu atsevišķo veidu procentuālo attiecību.
termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu).
pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi. Šis grupas rāpuļi.
Trigonometriskā funkcija Funkcija, kas raksturo leņķu un tiem atbilstošo trijstūra elementu vai riņķa hordu savstarpējās sakarības (sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss, kā arī sekanss, kosekanss).
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
Vecgada vakars Gada pēdējās dienas - trīsdesmit pirmā decembra vakars.
plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu.
vējš Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
Siltuma barjera Gaisa pretestības radīta lidaparāta sakaršanas pakāpe, kad ātruma palielināšana kļūst bīstama.
salna Gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0°C, ja dienā tā ir bijusi virs 0°C. Ledus kristālu kopums, kas rodas, šādi pazeminoties gaisa temperatūrai.
vakargaisma Gaisma laikposmā ap saules rietu. Vakara gaisma.
Vakara gaisma Gaisma laikposmā ap saules rietu. Vakargaisma.
šūpuļtīkls Galos pakarams, parasti no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā. Arī guļamtīkls.
pārpieris Galvas apsējs, ko sievietes sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
princips Galvenais atzinums, galvenā ideja (kādā teorijā, uzskatu sistēmā). Arī galvenā likumsakarībā (kādā sistēmā).
gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu, augstiem galiem.
sprediķotājs Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
talārs Garš, plats (piemēram, protestantu garīdznieku, juristu, akadēmiski titulētu personu) amata tērps.
piere Gata, parasti plakana, virsma (garenam priekšmetam).
oklūzija Gāzu šķīšana metālos, to sakausējumos.
atgāzt Gāžot, strauji grūžot, panākt, ka (cilvēks) atkrīt (atpakaļ).
atglaudīt Glaudot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ). Atglaust.
atglaust Glaužot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
atslēga Grafiska zīme nošu sistēmā, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā.
pieļāvums Gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt.
locījums Gramatiska kategorija, kas izsaka attiecības starp priekšmetiem, parādībām, procesiem u. tml. Šīs kategorijas forma.
izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
pagātne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu pirms runas momenta.
tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
nākotne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa sākšanos, pastāvēšanu pēc runas momenta.
teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
bebrs Grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu apmatojumu, plakanu, kailu asti.
lidvāvere Grauzēju kārtas nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām.
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
krāteris Gredzenveida ieplaka (uz Mēness virsmas).
sasalumgrunts Grunts, kuras fizisko stāvokli nosaka negatīva temperatūra.
atgrūst Grūžot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Grūst nost (sānis, atpakaļ). Grūžot nost (sānis, atpakaļ), atvirzīt (kur, pie kā u. tml.).
Dalāmais ģenitīvs Ģenitīvs, kas izsaka mēra, apjoma attieksmes starp diviem lietvārdiem.
poligonometrija Ģeodēzisko darbu mērīšanas metode - tādu punktu izvēle un iezīmēšana dabā, kuri ir daudzstūru virsotnes un kuru atrašanās vietu nosaka, izmērījot leņķus un malu garumu.
okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā.
siltumradis Hipotētiska substance, kas nosaka vielas temperatūru (dabaszinātnēs līdz 19. gadsimta sākumam).
atbāzt Iebāzt atpakaļ. _imperf._ Bāzt atpakaļ.
atdēstīt Iedēstīt atpakaļ iepriekšējā vietā.
atdot Iedot atpakaļ (saņemto, paņemto).
aizdot Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
patapināt Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ. Aizdot.
asinsgrupa Iedzimta un dzīves laikā nemainīga asiņu īpašība, kuru nosaka eritrocītos esošās olbaltumvielas.
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Iedzīvotāju skaita pieaugums, ko nosaka dzimstība.
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Iedzīvotāju skaita pieaugums, ko nosaka dzimstība.
Iedzīvotāju dabiskā kustība Iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņas sakarā ar dzimstību un mirstību.
Iedzīvotāju dabiskā kustība Iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņas sakarā ar dzimstību un mirstību.
smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes.
atgrimt Iegrimt atpakaļ.
iesvilties Iekarst, sakarst.
līnija Iekārta (telegrāfa, telefona u. tml.) sakariem starp diviem vai vairākiem punktiem.
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru vai radiofonijas realizēšanai; arī attiecīgā iestāde, organizācija.
radiomezgls Iekārtu, ierīču kopums radioprogrammu translēšanai un radiosakaru uzturēšanai.
sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
virsnieres Iekšējās sekrēcijas pāra dziedzeris (mugurkaulniekiem) - neliels, plakans veidojums uz nieres augšējā pola.
paliene Ielejas, arī ezera ieplakas daļa, kas palu laikā pārplūst.
atliet Ieliet (atpakaļ).
atlīt Ielīt, salīt (atpakaļ).
iepakaļis Iepakaļ (1).
iepakaļis Iepakaļ (2).
leja Ieplaka (1).
joma Ieplaka starp diviem piekrastes sēkļiem jūrā.
iedobe Ieplaka.
iestādīt Iepotēt (bakas).
viņvakar Iepriekšējā vakarā. Arī tovakar.
vakarvakar Iepriekšējās, pagājušās dienas vakarā.
vakarvakars Iepriekšējās, pagājušās dienas vakars.
priekšnoteikums Iepriekšēju, atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci.
termoanemometrs Ierīce gāzes vai šķidruma plūsmas ātruma mērīšanai, izmantojot sakarību starp plūsmas ātrumu un plūsmā ievietota devēja siltumatdevi.
karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot (parasti sastāv no diviem stabiem un šķērskoka, kam pārmesta virve ar cilpu).
radiators Ierīce, ar ko iekšdedzes motoros atdzesē sakarsušo šķidrumu.
sideroskops Ierīce, ar ko nosaka magnētiska svešķermeņa (piemēram, dzelzs skaidiņas) atrašanos acī.
sifons Ierīce, kas aizkavē smakas izplūšanu no kanalizācijas vadiem.
Katodstaru lampa (arī caurule) Ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
Katodstaru lampa (arī caurule) Ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā. Arī atpakaļgaita.
iemuldēties Ierunāties (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
pieslēgties Ieslēdzot attiecīgu sakaru sistēmu, padarīt (ko) uztveramu.
brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
metalogrāfija Iespiešana no plakanām gravētām vai kodinātām metāla iespiedformām, kam ir padziļināts zīmējums.
Liriskās atvirzes (arī atkāpes) Iespraudums, autora stāstījums (parasti daiļdarbā), kurš nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju un kurā autors izsaka savu attieksmi.
nogulties Iestāties (kur) - parasti par vakaru, nakti.
mesties Iestāties (parasti par krēslu, tumsu, arī vakaru).
šļakāt Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.). Šļakatot (2).
krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
vēsture Ikviens attīstības process dabā, šis process savās secīgajās likumsakarībās.
izdzīties Ilgāku laiku dzīties (piemēram, kādam pakaļ).
izmuldēties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
čakarēties Ilgstoši, intensīvi čakarēt.
raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās
komanda Informācija, kas kādā laikposmā nosaka skaitļotāja darbības gaitu.
pincete Instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem.
lodāmurs Instruments ar sakarsējamu elementu lodēšanai.
karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
Jautājuma teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
Pamudinājuma (biežāk rosinājuma) teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka pamudinājumu.
Rosinājuma (retāk pamudinājuma) teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka rosinājumu.
Stāstījuma teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka vispārīgas atziņas, faktu konstatējumus, situācijas tēlojumus.
tabaka Īpaši apstrādātas īstās tabakas vai mahorkas lapas, kāti, ko izmanto smēķēšanai, šņaukšanai vai košļāšanai.
uzņēmums Īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem. Vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
galvassega Īpaši veidots apģērba piederums galvas apsegšanai (piemēram, cepure, lakats).
sakarsējamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielai), kas ļauj (to) sakarsēt (1).
lielums Īpašība, īpašību kopums, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu.
limits Īpašs lēmums, pavēle, noteikums, kas nosaka (kā) lielumu, skaitu u. tml.
piesmaka Īpatnēja nepatīkama (piemēram, pārtikas produktu, priekšmetu) papildu smaka.
pi Iracionāls skaitlis (3,14159...), kas izsaka riņķa līnijas garuma attiecību pret diametra garumu.
atirt Irot, airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Irt nost (sānis, atpakaļ). Atairēt.
pusjaka Īsa jaka, kas parasti sniedzas līdz jostasvietai.
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests. Kriukšķis.
plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
Patenta formula Īss izgudrojuma objekta apraksts, kas ir formulēts saskaņā ar likumu prasībām un nosaka izgudrojuma aizsardzības robežas.
asociācija Īstenības atspoguļojumu sakarība, kas rodas, ja kāds atspoguļojums ierosina citus.
sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
bonas Īstermiņa saistību raksti, kas dod tiesību saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
vakarkrēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta. Vakara krēsla.
bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis. Šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
atraut Izolēt (no kā, piemēram, valsti, teritoriju), pārtraucot sakarus.
piemērot Izraudzīties (piemēram, realizējamo likumu, sodu) sakarā ar konkrētu situāciju, konkrētiem apstākļiem.
izmuldēties Izrunāties (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
iet Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
kopā Izsaka darbības pilnīgumu, lielu intensitāti, arī pabeigtību.
vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
kas Izsaka prasību, lai sarunbiedrs atkārto vai paskaidro teikto. Izsaka rosinājumu, lai sarunbiedrs uztver teikto, pievienojas tam.
Kur tas dzirdēts! Izsaucas, saka, ja uzzina ko neparastu (parasti negatīvu).
izšņakāt Izšņakarēt.
izšņukurēt Izšņakarēt.
Pavēles izteiksme Izteiksme, kas izsaka pamudinājumu veikt kādu darbību.
Vajadzības izteiksme Izteiksme, kas izsaka vajadzību veikt kādu darbību.
ironija Izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam. Izsmejoša zobgalība.
moreska Izteikti plakans vijīgs ornaments, ko veido stilizētas vijas, lapas, ziedi.
locīties Izturēties godbijīgi, ar cieņu, pazemīgi, arī pakalpīgi, iztapīgi.
iesliedēt Izveidot sakarus (starp nervu šūnām, nervu sistēmas daļām).
atjāt Jājot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
virsjaka Jaka (2), ko ģērbj virs kleitas, blūzes, žaketes.
vamzis Jaka (parasti bieza).
eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
bezrocis Jaka, džemperis bez piedurknēm.
naktsjaka Jaka, kas paredzēta gulēšanai.
piruete Jāšanas mākslā - zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
pretjautājums Jautājums, ko izsaka kā atbildi uz kādu jautājumu.
papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā). Jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju.
mala Josla (plakanas formas priekšmetam), kas (to) norobežo (piemēram, no apkārtējās telpas). Daļa (priekšmetam), kas robežojas ar šo joslu.
Izgudrotāju tiesības Juridisko normu kopums, kas regulē personiskās un mantiskās attiecības, kuras rodas sakarā ar izgudrojumu un racionalizācijas priekšlikumu radīšanu un to izmantošanu.
Kā sacīt jāsaka Kā saka, tā sakot.
lakats Kabatlakats, kabatdrāna.
mutautiņš Kabatlakats.
mutauts Kabatlakats.
nēzdogs Kabatlakats.
sekvestrs Kāda īpašuma lietošanas aizliegums vai ierobežojums, ko valsts interesēs nosaka valsts vara.
tovakar Kādā no pagājušo dienu vakariem.
Diplomātiskā pārstāvniecība Kādas valsts iestāde, kas atrodas citas valsts teritorijā, lai uzturētu ar tās valdību pastāvīgus sakarus.
diplomāts Kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm. Jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks.
pupiņa Kafijas koka vai krūma sēkla; kakao koka sēkla.
kakaokoks Kakao (1).
Kakao pupas (arī pupiņas) Kakao koka sēklas.
medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls plakans juvelierizstrādājums. Kaklā karināma šādas formas maza, plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
pakalpiņš Kalpotājs (parasti pusaudzis), kas veic sīkus pakalpojumus.
tankete Kāpurķēžu kaujas mašīna izlūkošanai un sakariem.
sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piemēram, starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
priekšnieks Karavīru dienesta kategorija, kas nosaka attieksmi pret padotajiem karavīriem.
vadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums pakaļgalā vai priekšgalā.
pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst.
Posties pie miera Kārtoties gulēšanai (parasti vakarā).
vadzis Kāsis, ko piestiprina (piemēram, pie sienas) kāda priekšmeta pakarināšanai.
katliene Katlveida ieplaka.
kazaciete Kazaka (1) sieva vai meita.
kazaciete Kazaka (2) sieva vai meita.
kazaciete Kazaka (4) sieva vai meita.
kazaciene Kazaka (5) sieva.
piedugt Kļūt dūmakainam, smacīgam, arī piemākties (parasti par gaisu, debesīm).
sažūt Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam. Sakalst (2).
jukt Kļūt nesakarīgam, neskaidram (piemēram, par psihiskām norisēm).
nojukt Kļūt pilnīgi nesakarīgam, neskaidram, arī izzust (piemēram, par psihiskām norisēm).
nolīkt Kļūt salīkušam, sakampušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
piesmirdēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smaka (par telpu, apkārtni, vidi).
sadugt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, duļķainam, netīram (par ūdeni). Kļūt, parasti ļoti, miglainam, dūmakainam (par gaisu).
plakanknaibles Knaibles, kuru galiem ir plakana iekšējā virsma.
dvinga Kodīga, asa smaka, kas rodas, kam sadegot.
kodolķīmija Kodolfizikas nozare, kas pētī kodolreakcijas un to galvenās likumsakarības.
opuncija Kokveida vai krūmveida augs ar plakaniem, cilindriskiem vai lodveida stumbra un zaru posmiem.
standarts Kompetenta valsts orgāna apstiprināts normatīvi tehnisks dokuments, kas nosaka kāda objekta (izstrādājuma, produkcijas) obligātās tehniskās īpašības raksturojums.
dodekafonija Komponēšanas metode, pēc kuras tiek noliegti tonālie sakari starp skaņām un hromatiskās gammas visas 12 skaņas atzītas par pilnīgi līdztiesīgām.
šokolāde Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no kakao pupiņām, cukura, aromātiskām vielām.
savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma. Attiecīgā organizācija.
vakarēt Kopīgi pavadīt vakaru strādājot, dziedot, tērzējot (par saimi, kaimiņiem, draugiem).
Visuma modeļi Kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
kostīmjaka Kostīma (1) augšējā daļa, žakete. Kostīmkleitas augšējā daļa - jaka bez oderes.
Bikšu kostīms Kostīms, kas sastāv no žaketes vai blūzveida jakas un garajām biksēm.
Vannas krāsns Krāsns, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai sakarsētu ūdeni vannai.
atkraut Kraujot novietot atpakaļ, iepriekšējā vietā. _imperf._ Kraut atpakaļ.
vakarot Krēslot. Iestāties vakaram.
pjezoelektriķis Kristālisks dielektriķis, kurā pastāv lineāra sakarība starp elektrisko polarizāciju un mehānisko deformāciju (saspiešanu vai stiepšanu).
Pakaišu kūdra Kūdra, kas sasmalcinātā veidā ir noderīga pakaišiem. Pakaiškūdra.
pakaiškūdra Kūdra, kas sasmalcinātā veidā ir noderīga pakaišiem. Pakaišu kūdra.
pūpe Kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa.
vabole Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni.
taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi). Šīs kārtas kukaiņi.
strautenes Kukaiņu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā. Šīs kārtas kukaiņi.
abrkasis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
nokaitēt Kurinot ļoti sakarsēt (krāsni, pavardu).
nokurināt Kurinot stipri sakarsēt (krāsni, pavardu). Sakurināt.
klanīties Kustēties, šūpoties uz leju un augšu, uz priekšu un atpakaļ (piemēram, par ierīcēm, priekšmetiem).
staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaikustiba) - par piekšmetiem, veidojumiem u. tml.
turpatpakaļkustība Kustība turp un atpakaļ.
Lineārais ātrums Kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
reverss Kustības maiņa pretējā virzienā (piemēram, transportlīdzeklim). Arī atpakaļgaita.
elerons Kustīga plāksne pie lidmašīnas spārna pakaļējās daļas (lidmašīnas vadīšanai, lidojot ar sānsveri).
kontraktūra Kustīguma ierobežojums (locītavai) sakarā ar pārmaiņām pašā locītavā vai to aptverošajos audos.
trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Berzties (2).
atķemmēt Ķemmējot atvirzīt (matus) nost (sānis, atpakaļ). Atsukāt.
prizma Ķermenis, ko ierobežo plakanas virsmas ar viendabīgu caurspīdīgu vidi un ko izmanto optiskās ierīcēs.
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
Lejas (arī otrs, resnais) gals Ķermeņa pakaļēja daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
dibens Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
Otrs (arī lejas, resnais) gals Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
Otrs (arī lejas, resnais) gals Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
Resnais (arī lejas, otrs) gals Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
sēde Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sēžamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem). Sēdamvieta. Sēde [2] (2).
sēdamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem). Sēžamvieta. Sēde [2] (2).
pakaļgals Ķermeņa pakaļējā daļa (dzīvniekam).
ērcīgs Ķildīgs, arī ātri sakaitināms.
Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā.
slāpeklis Ķīmiskais elements - gāze bez krāsas, smakas un garšas.
dzelzs Ķīmiskais elements - pelēki balts metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā.
replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā.
replantācija Ķirurģiskā operācijā atdalīto audu, orgānu u. tml. pārstādīšana atpakaļ bijušajā vietā.
replantēt Ķirurģiski pārstādīt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
ķirzata Ķirzaka (1).
drakons Ķirzaka (Dienvidaustrumu Āzijā) ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku.
leguāna Ķirzaka (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kam zobi ir žokļu kaula iekšmalā.
Lāča pakalpojums Labi domāts pakalpojums, palīdzība, kam ir nepatīkamas sekas.
Lāča pakalpojums Labi domāts pakalpojums, palīdzība, kam ir nepatīkamas sekas.
diena Laika posms no saules lēkta līdz rietam, no rīta līdz vakaram.
pēcpusdiena Laikposms no pusdienas līdz vakaram.
nakts Laikposms no saules rieta līdz lēktam, no vakara līdz rītam.
pievakare Laikposms no vēlas pēcpusdienas līdz vakaram.
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā, piemēram, parādības, priekšmeta) rašanās, izveidošanas un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš cilvēka mūža sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš organisma (dzīvnieka, auga) eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
Vakara laikraksts Laikraksts, kas iznāk pēcpusdienā vai vakarā.
Vakara laikraksts Laikraksts, kas iznāk pēcpusdienā vai vakarā.
launaglaiks Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu.
palaunadzis Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu. Launaglaiks.
vakarreize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Vakara reize.
Vakara reize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Vakarreize.
Pareizs (arī precīzs) laiks Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
Pareizs (arī precīzs) laiks Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
Precīzs (arī pareizs) laiks Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu. Liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
plakandibene Laiva ar plakanu dibenu.
platdibene Laiva ar platu, plakanu dibenu.
tēviņš Laivas, kuģa priekšgala un pakaļgala detaļa, kas paredzēta ūdens, viļņu šķelšanai.
nitrolaka Laka, kas izgatavota no celulozes nitrātiem.
politūra Laka, sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
lakatiņveidīgs Lakatiņveida.
tiptene Lakats.
lakatveidīgs Lakatveida.
Griestu lampa Lampa, ko pakar pie griestiem.
Lapas plātne Lapas plakanā daļa.
Lapas plātne Lapas plakanā daļa.
šļanka Lāse. Arī šļakata.
kūtsmēsli Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementu un pakaišu maisījums, ko izmanto mēslojumam.
kēms Ledāja kušanas ūdeņu radīta reljefa paugurveida forma ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
Ēnu teātris Leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
Ēnu teātris Leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
atvilkties Lēnā gaitā atiet nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vilkties nost (sānis, atpakaļ).
atvilkties Lēnām atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vilkties nost (sānis, atpakaļ).
kanāls Lenču, tehnisku līdzekļu kopums, piemēram, (telefona, radio, televīzijas) sakariem, enerģijas pārvadei.
atvilkt Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus).
Muižu redukcija Lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā.
Turp un atpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot).
turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot). Turp un atpakaļ.
Pakaļējais mēlenis Līdzskanis (piemēram, k, g), ko artikulē, paceļot mēles muguras pakaļējo daļu.
pakāpties Liekot soli vai soļus, pavirzīties, paiet (parasti sānis, nost, atpakaļ).
lidspalvas Lielas, lidošanai nepieciešamas spalvas putna spārna pakaļējā malā.
Augsnes (arī zemes) kluči Lieli, sakaltuši augsnes gabali.
Zemes (arī augsnes) kluči Lieli, sakaltuši augsnes gabali.
barka Liellaiva ar plakanu dibenu un seklu iegrimi.
barka Liels buru kuģis, kam pakaļējā mastā ir slīpās buras, bet pārējos mastos - taisnās buras.
buls Liels karstums, tveice (skaidrā, sausā laikā). Dūmakains, tveicīgs, spiedīgs gaiss.
marabu Liels stārķu dzimtas putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli.
šūpotnis Liels, balts vai dzeltens tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies.
Ģeogrāfiskās koordinātas Lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
Astronomiskās koordinātas Lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā.
platība Lielums (telpai), ko nosaka pēc (tās) kvadratūras.
Nezināmais lielums Lielums, kura vērtība jānosaka.
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā ievainot vai sāpīgi sakairināt.
Tehniskās zinātnes Lietišķās zinātnes, kas pētī darba objektus, darba paņēmienus, norises, kuras rodas darba procesā, tehnikas attīstības likumsakarības un tendences, kā arī tās efektīvākās izmantošanas iespējas.
būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu, parasti uz teikuma priekšmeta un izteicēja, sintaktisko sakaru.
laukā Lieto, lai aizstātu verbu, kas izsaka virzību ārā (no kā).
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
Sakarā ar (ko) Lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību.
Šajā sakarībā (arī sakarā) Lieto, lai norādītu uz kā sakarību ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
Šajā sakarā (arī sakarībā) Lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
Attieksmē pret (ko) Lieto, lai norādītu uz saistību, sakarību.
salīdzinājums Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu; salīdzinot (2).
salīdzinot Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu. Salīdzinājumā.
panāksnieks Līgavas radi, kas dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenzdamies līgavu atņemt un atvest atpakaļ agrākajā ģimenē.
Zāļu vakars Līgo vakars, retāk vakars pirms Līgo vakara.
jāņubērni Līgotāji, kas Līgo vakarā un Jāņu naktī iet no mājas uz māju.
atsviest Likt strauji atvirzīties, atlēkt nost (sānis, atpakaļ). Būt par cēloni tam, ka strauji atvirzās, atlec nost (sānis, atpakaļ).
segt Likt, arī valkāt (piemēram, lakatu) uz ķermeņa daļas. Likt, arī valkāt (uz ķermeņa daļas), piemēram, lakatu.
Civilprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas civilprocesuālo tiesību normas un kurš nosaka civillietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
kriminālkodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas nosaka, kādas darbības ir kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami noziegumus izdarījušām personām.
Kriminālprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
krimināllikums Likums, kas ietver tiesiskās normas, kuras nosaka kriminālatbildības pamatus un robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus un mērus.
Distributīvais likums Likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
Ķīmisko elementu periodiskais likums Likums, pēc kura ķīmisko elementu atomu elektronu apvalka uz būves periodiskās izmaiņas nosaka ķīmisko elementu īpašību periodisku maiņu.
likumība Likumsakarība.
linauts Linaudekla lakats (precētai sievai).
Subglaciālās vagas Linerāri izstieptas ieplakas, kuras dziļas, garenu ezeru aizņemtas iedobes mijas ar sliekšņiem.
līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piemēram, grafikā, diagrammā).
snātene Linu plecu lakats, arī, parasti linu, seģene.
Atkarīgais (arī netiešais) locījums Locījums, kura formu nosaka saistījums ar citiem vārdiem.
Netiešais (arī atkarīgais) locījums Locījums, kura formu nosaka saistījums ar citiem vārdiem.
Atkarīgais (arī netiešais) locījums Locījums, kura formu nosaka saistījums ar citiem vārdiem.
Laimes aka Loterija, kurā laimestus velk it kā no akas.
Laimes aka Loterija, kurā laimestus velk it kā no akas.
tveice Ļoti karsts, arī mitrs saules, arī kā degoša sakarsēts gaiss. Ļoti augsta saules, arī kā degoša radīta sakarsētā gaisa, vides temperatūra.
Būt priekšā un pakaļā Ļoti pakalpot, arī izdabāt (kādam).
Būt priekšā un pakaļā Ļoti pakalpot, arī izdabāt (kādam).
Sacietēt (arī sakalst) ragā Ļoti sacietēt (sakalst).
Sakalst (arī sacietēt) ragā Ļoti sakalst (sacietēt).
nokalst Ļoti sakalst, sacietēt (parasti par zemi).
Sakalst (arī sacietēt) ragā Ļoti sakalst, sacietēt.
nokaitēt Ļoti sakarsēt (parasti metālu, akmeni), sakarsēt (parasti metālu, akmeni) tā, ka (tas) izstaro gaismu.
nokarst Ļoti sakarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
tveice Ļoti stiprs (parasti saules, kā degoša, kā sakarsēta) izstarots siltums.
atsprāgt Ļoti strauji atlēkt, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem..
dziļš Ļoti vēls (par nakti, vakaru).
grafoloģija Mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
predestinācija Mācība par to, ka pasaulē visu (arī cilvēka psihes īpašības) nosaka vai nu dieva griba, vai arī kategoriska nepieciešamība.
predestinācija Mācība par to, ka visu iepriekš nosaka dievs.
Dabas mācība Mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par parastākajām dabas parādībām un to likumsakarībām.
likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
vakarmaiņa Maiņa (1), kas noris vakarā.
vakarmaiņa Maiņa (2), kas strādā vakarā.
strādātmāka Maka strādāt.
linkoss Mākslīga valoda, ko veido matemātiskas zīmes un kas paredzēta sakariem ar citu planētu iedzīvotājiem.
kārniņš Māla vai cementa neliela plakana vai izliekta plāksne (jumta segumam).
uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (parasti uz ceļa, takas).
Atsevišķa manta Manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu.
Atsevišķa manta Manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu.
centrisms Marksismam naidīgs oportūnistisks virziens, kas radās II Internacionāles sociāldemokrātiskajās partijās pirmā pasaules kara priekšvakarā.
nomogrāfija Matemātisko sakarību un likumu attēlošana grafiskā veidā. Mācība par šādu attēlošanu.
nomogramma Matemātisko sakarību un likumu grafisks attēlojums.
gēns Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
Atskaites sistēma Materiāla sistēma, attiecībā pret kuru nosaka ikviena cita ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
substrāts Materiālais (lietu, parādību, procesu) eksistences pamats. Elementāru materiālo veidojumu kopums, kuru savstarpējās sakarības nosaka (kā) īpašības.
Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
Mehānistiskais (arī metafiziskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
mehānicisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem. Metaliziskais materiālisms, mehānistiskais materiālisms.
alimenti Materiāls pabalsts, eksistences līdzekļi, kas saskaņā ar likumu jādod kādai personai sakarā ar ģimenes vai adopcijas attiecībām.
laiks Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar telpu), kas izpaužas likumsakarīgā koordinācijā, kādā parādības nomaina cita citu.
zirgaste Matu sakārtojums - pakausī cieši sasieti nesavīti pagari mati.
Matu mezgls Matu savijums, saspraudums (parasti pakausī).
Matu mezgls Matu savijums, saspraudums (parasti pakausī).
etvija Maza, plāna kārba (tabakas izstrādājumu vai sīku priekšmetu glabāšanai).
portsigārs Maza, plāna, kabatā nēsājama kārba (tabakas izstrādājumu glabāšanai). Arī etvija.
atdzist Mazināties, izzust sakarsumam (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni).
plakanīgs Mazliet plakans (1): ieplakans.
plakanīgs Mazliet plakans (2).
ieplakans Mazliet plakans.
iekalst Mazliet sakalst.
aizkapāt Mazliet sakapāt. Iekapāt.
apkarsēt Mazliet sakarsēt.
apkarst Mazliet sakarst.
iekarst Mazliet sakarst. Iesākt kļūt karstam.
iekapāt Mazliet, arī vietumis sakapāt.
Tabakas maks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai.
tabakmaks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai. Tabakas maks.
Tabakas maks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai. Tabakmaks.
reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patofizioloģiskās likumsakarības organisma terminālajos stāvokļos un izstrādā ārstēšanas metodes dzīvībai svarīgu orgānu un orgānu sistēmu darbības atjaunošanai.
patoģeogrāfija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izpausmi atkarībā no darba, sadzīves un uzturēs apstākļiem, kurus nosaka ģeogrāfiskie faktori. Ģeogrāfiskā patoloģija.
atmeimurot Meimurojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Meimurot nost (sānis, atpakaļ).
grābstīties Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi, vārdus, lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos. Runāt ko bezsakarīgu, nenozīmīgu.
melanīns Melns vai tumši brūns, arī dzeltens pigments, kas nosaka augu un dzīvnieku audu krāsu, arī cilvēku ādas krāsu.
melodika Melodijai raksturīgu īpašību un likumsakarību kopums.
tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
Jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās vakaros kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
polarimetrs Mēraparāts, ar ko nosaka gaismas polarizācijas pakāpi.
konduktometrs Mēraparāts, ar ko nosaka gāzu un šķidrumu elektrovadītspēju.
triangulācija Mērīšanas metode (piemēram, ģeodēzijā, astronomijā), kurā izmanto sakarību starp trijstūru leņķu lielumu un vienas malas garumu. Mērīšana, kurā izmanto šo metodi.
karāts Mērs dārgmetāla satura raksturošanai - 1/24 tīra dārgmetāla no sakausējuma masas.
dispersija Mērs, ar kuru nosaka lielumu izkliedi ap vidējo lielumu.
disks Mešanai paredzēts plakans, apaļš sporta rīks ar biezāku vidus daļu.
abrkasis Metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
amalgama Metāla sakausējums ar dzīvsudrabu.
padeve Metālgriešanas mašīnu suporta, galda u. tml. kustības ātrums, ko parasti izsaka ar milimetriem sekundē.
Krāsainie metāli Metāli un to sakausējumi, izņemot dzelzi un tās sakausējumus.
Krāsainie metāli Metāli un to sakausējumi, izņemot dzelzi un tās sakausējumus.
mīkstlode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai un kam kušanas temperatūra nav augstāka par 400-450 °C.
lode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai.
lodmetāls Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai. Lode [2].
stienītis Metālu sakausējums (neliela stieņa formā), ko izmantoja par maksāšanas līdzekli.
pirofors Metālu sakausējums, kas neliela trieciena, berzes iedarbībā rada dzirksteles.
baltmetāls Metālu sakausējums, kas sastāv galvenokārt no vara un niķeļa.
segregācija Metālu sakausējumu ķīmiskā sastāva neviendabīgums.
pirometalurģija Metālu un metālu sakausējumu iegūšanas un attīrīšanas procesu kopums, kas noris augstā temperatūrā un ir saistīts ar metāla atrašanos šķidrā stāvoklī.
Krāsainā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Krāsainā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Melnā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Melnā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
polārogrāfija Metode, ar ko nosaka izšķīdinātu vielu dabu un koncentrāciju.
pankūka Mīklas izstrādājums, ko gatavo (atsevišķu lielāku vai mazāku plācenīšu veidā), cepot uz pannas sakarsētā taukvielā.
plada Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā.
siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, biezpienu iedrupinot sakarsētā pienā.
serenāde Mīlas dziesma (piemēram, Itālijā, Spānijā), ko stīgu instrumentu pavadījumā dzied iemīļotajai (parasti vakarā, naktī zem tās loga).
kapitulācija Militārs nolīgums, ko noslēdz uzvarētājs ar sakauto pretinieku par karadarbības pārtraukšanu.
skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) - sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
pragmatisms Mūsdienu subjektīvā ideālisma virziens, kas patiesības nozīmi nosaka pēc tās praktiska derīguma.
parkinsonisms Muskuļu stīvums, kustību ierobežojums, palēnināšanās un trīce, kas rodas sakarā ar galvas smadzeņu bojājumu.
Patēriņa fonds Nacionālā ienākuma daļa, kas izmantojama, lai apmierinātu cilvēku kārtējās personiskās un kolektīvās vajadzības pēc patēriņa priekšmetiem un pakalpojumiem.
Otrā vakarā Nākamās dienas vakarā.
rītvakar Nākamās dienas vakarā.
rītvakars Nākamās dienas vakars.
kredīts Naudas līdzekļu, preču, pakalpojumu sniegšana uz parāda, uz nomaksu. Šādā veidā sniegti naudas līdzekļi, preces, pakalpojumi.
dzeramnauda Naudas summa, ko dod par pakalpojumiem pāri par oficiāli noteikto maksu. Naudas summa, ko dod par kādu nelielu pakalpojumu.
stiebriņš Neapstrādāts garšķiedras linu produkts, pēc kā nosaka to daudzumu.
teļapauris Neattapīgs, dumjš cilvēks. Teļapakausis.
likties Nedarīt, nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
aizķert Neilgi pakavēties (pie jautājuma), pavirši iztirzāt (tematu).
aizskart Neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma vai temata, runājot vai rakstot).
aizķerties Neilgi, pāri slīdot, pakavēties, apstāties (pie kā) - par skatienu.
padzīties Neilgu laiku, mazliet dzīties (parasti kādam pakaļ).
pašņakarēt Neilgu laiku, mazliet šņakarēt.
pašņakarēties Neilgu laiku, mazliet šņakarēties.
pavakarēt Neilgu laiku, mazliet vakarēt.
glodene Neindīga bezkāju ķirzaka ar čūskveida ķermeni.
sēklgrauzis Neliela (līdz 5 milimetriem gara), drukna vabole, kuras segspārni neapsedz vēdera pakaļējo posmu.
lāma Neliela ieplaka, kur ir stāvošs ūdens.
spidiļķis Neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā.
pempiņš Neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā. Spidiļķis.
tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim. Mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
raudze Neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
šalanda Neliels plakandibena zvejas burinieks (Melnajā jūrā).
lēkšķe Neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums.
sesks Neliels sermuļu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala sekrētu, kuram ir asa smaka.
kabatlakats Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai. Kabatdrāna, kabatas lakats.
kabatdrāna Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai. Kabatlakats, kabatas lakats.
Kabatas lakats (arī drāna) Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai. Kabatlakats, kabatdrāna.
Kabatas lakats (arī drāna.) Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai. Kabatlakats, kabatdrāna.
grieze Neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas.
uzkalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums. Pakalns.
stiga Neliels, parasti iestaigāts, iebraukts, lauku ceļš. Arī taka.
Skaidiņu makaroni Nelielu skaidu formā izveidoti makaroni.
mērskaitlis Nenosaukts skaitlis, kas izsaka, cik reizes mērījamais lielums ir lielāks par mērvienību.
sērskābe Neorganiska skābe - bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas.
cēlonība Nepieciešamais sakars starp parādībām, no kurām viena nosaka otru.
atraidīt Nepieņemt, neizmantot (piemēram, dāvanu, pakalpojumu). Noraidīt (lūgumu).
saļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ zaudēt savu formu, kļūt (parasti) plakanam.
signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
Nervu stiegra Nervu sistēmas pavedienveida daļa (piemēram, plakantārpiem, veltņtārpiem).
atmuldēt Nesakarīgi, nesaprotami atbildēt.
murgot Nesakarīgi, neskaidri runāt nesamaņā.
bezsakarīgs Nesakarīgs.
juceklis Neskaidrība, nesakarība.
putrojums Neskaidrība, nesakarība.
juceklīgs Neskaidrs, nesakarīgs.
nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to). Pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur).
nihroms Niķeļa, hroma, dzelzs un mangāna sakausējums.
karaļpingvīns No 90 līdz 100 centimetru garš pingvīns ar slaidu knābi un dzeltenu spalvu laukumu abpus galvai un pakaklē.
sleja No ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu.
No saules līdz saulei No agra rīta līdz vēlam vakaram.
No tumsas līdz tumsai No agra rīta līdz vēlam vakaram.
vējjaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm. Vēja jaka.
kapele No kaulu pelniem sapresēts kausiņš, ko izmanto sudraba un zelta daudzuma noteikšanai sakausējumos.
Kūdras pakaiši No kūdras iegūti pakaiši.
berete No mīksta auduma darināta apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
plācenis No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize. Šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu.
plada No rupja maluma (parasti kviešu) miltiem cepts (plāns, plakans) neraudzēts plācenis.
mahorka No šī auga izgatavota tabaka.
riņķis No vienas vietas uz citu, arī turp un atpakaļ (virzīties).
rūpals Nodarbošanās ar kādu amatu, balstoties uz pilsoņu individuālo darbu (piemēram, sīksaimniecībā, mājamatniecībā, lauku sīkražošanā, sadzīves pakalpojumu sniegšanā).
tirgoties Nodarboties ar tirdzniecību. Uzturēt tirdznieciskus sakarus.
uzņemt Nodibināt (sakarus).
nosūtīt Nodot aiznešanai, aizvešanai, pārraidīšanai (piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību).
aizsūtīt Nogādāt (ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību).
pielīdzināt Nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, nelielas bedres, ieplakas). Samazināt (negludumus, izcēlumus, krokas).
atliekt Noliekt atpakaļ vai sānis (galvu, ķermeņa augšdaļu). Saliecot aizlikt (rokas aiz muguras).
atlikt Nolikt, novietot atpakaļ (iepriekšējā vietā).
Noiet pie miera Nolikties gulēt (parasti vakarā).
nopakaļis Nopakaļ (1).
nopakaļis Nopakaļ (2).
Sabiedriskais nopēlums Nopēlums, ko tiesa publiski izsaka vainīgajam, vajadzības gadījumā darot to zināmu sabiedrībai.
līdzi Norāda uz (priekšmetu, parādību) saistību, sakarību, kopā ar.
pēc Norāda uz mērvienību, mēru, saskaņā ar kuru ko nosaka.
ar Norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
no Norāda uz to, kas ierobežo, arī precizē, nosaka parādības, pazīmes, arī darbības, stāvokļa nojēgumu.
no Norāda uz to, kas izraisa, nosaka (kā) pazīmi, kādu parādību, stāvokli.
cits Norāda uz vairāku cilvēku, priekšmetu, parādību savstarpēju sakaru, secību.
ārpus Norāda, ka kas atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu, neatkarīgi no kā.
plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, process rada (kam) plakanu formu.
pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē, mugurpusē.
plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīga plakana forma.
plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam vai tā sastāvdaļām ir plakana forma.
aiz Norādot vietu, kuras aizmugurē priekšmets atrodas, izsaka šī priekšmeta pazīmi.
pārvedums Norēķins, ko kārto ar kredītiestāžu un sakaru uzņēmumu starpniecību.
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (organismā), kas nosaka tā funkcionēšanas īpatnības, spējas (parasti kādā laikposmā).
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (priekšmetiem, veidojumiem u. tml.), kas nosaka (to) funkcionēšanu, kvalitāti (parasti kādā laikposmā).
statūts Normatīvs akts, kas nosaka (valsts, kooperatīva vai sabiedriska uzņēmuma, iestādes, organizācijas, arī starptautiskas organizācijas) tiesisko stāvokli.
parole Norunāts vārds, skaitlis, ko nosauc, lai sakaru dienests identificētu tālruņa abonentu.
konjunktūra Nosacījumu kopums to savstarpējā cēloņsakarībā, radušies apstākļi, pagaidu situācija, lietu stāvoklis.
nobloķēt Noslēgt, neatļaut izmantot (piemēram, ceļu, sakaru līniju).
Pacelties uz pakaļkājām Nostāties uz pakaļkājām.
atrauties Nošķirties, atsvešināties (no kā), zaudēt ciešos sakarus. Palikt savrup.
iešņaukt Nošņaukt degunu (kabatlakatā).
Nošu atslēga Nošu raksta zīme, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā.
nomuldēt Noteikt, pateikt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu). Norunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
princips Noteikta pārliecība, noteikts uzskats, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, attieksmi pret īstenību.
māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu (piemēram, cepuri, lakatu), lai paustu (atvadu sveicienus).
secība Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita.
konsekvence Noteiktība, mērķtiecība, arī nelokāmība (piemēram, spriedumos, rīcībā). Loģiska pamatotība, likumsakarība.
uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums, sakarība. Arī struktūra.
koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē). Kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam).
nostāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko), noteikta attieksme (pret ko). Viedoklis (kādā jautājumā), kas nosaka rīcību, izturēšanos.
konsekvents Noteikts, mērķtiecīgs, arī nelokāms (piemēram, spriedumos, rīcībā). Loģiski pamatots, likumsakarīgs.
kondīcija Noteikums par (piemēram, preces, produkcijas) īpašībām, kuras nosaka līgumslēdzējas puses vai normatīvi.
temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.
izvērtēt Novērtēt (katru faktu, notikumu u. tml.) noteiktā kopsakarībā.
savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība. Būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
metonīmija Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību ciešu sakaru. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
kabināt Ņemt nost (piemēram, ko pakarinātu).
tarificēt Oficiāli noteikt apjomu, vērtību (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
tarifs Oficiāli noteikts apjoms, vērtība (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
vienošanās Oficiāls akts, kas nosaka savstarpējas saistības (piemēram, valstu starpā).
reglaments Oficiālu noteikumu kopums, kas detalizēti nosaka valsts orgānu, iestāžu, organizāciju darbību.
tvans Oglekļa (II) oksīds - indīga bezkrāsaina gāze bez smakas (parasti kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts).
plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
translācija Olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
kristāloptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanās likumsakarības kristālos.
polariskops Optiska ierīce, ar ko nosaka gaismas polarizācijas pakāpi.
dzimumorgāni Orgāni, kas nosaka indivīda dzimumu un veic apaugļošanas funkcijas.
teobromīns Organiska, sārmaina viela, ko satur kakao pupiņas, tējas lapas.
amīni Organiski savienojumi, kurus iegūst no amonjaka, aizstājot ūdeņraža atomus ar ogļūdeņražu radikāļiem.
radioklubs Organizācija, kas sagatavo sakaru un radiolokācijas speciālistus tautas saimniecības vajadzībām. Arī radiosporta un radioamatierisma centrs.
paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojāmi (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist.
aizkaitināt Padarīt dusmīgu. Sakaitināt.
atvēsināt Padarīt mazāk sakarsušu (ķermeni, ķermeņa daļās), radīt vēsuma sajūtu.
pieplacināt Padarīt mazliet plakanu.
pavakariņot Paēst vakariņas.
cekuls Pagarinātu pakauša spalvu veidojums (putniem).
vēsture Pagātne (1). Pagātnes notikumi, to kopsakarības, kas atspoguļojas cilvēka apziņā.
atgriezt Pagriezt, pavērst atpakaļ.
atgriezties Pagriežoties atpakaļ, novērsties (no kā).
iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās). Paklausīties, ko saka citi.
paērcināt Pakaitināt. Arī paķircināt.
pazode Pakakle (dzīvniekam).
iekalns Pakalns, kalna nogāze.
pakalps Pakalpiņš (1).
pakalps Pakalpiņš (2).
pretpakalpojums Pakalpojums, ko veic kāda cita pakalpojuma ierosmē.
pasauss Pakalsns.
pakaldināt Pakalt (1).
pakalties Pakalt (1).
pakaldināt Pakalt (2).
pakalties Pakalt (2).
pakaļpuse Pakaļdaļa (2).
pakaļtaisīt Pakaļdarināt (1).
pakaļtaisīt Pakaļdarināt (2).
pakaļass Pakaļējā ass.
pakaļpuse Pakaļējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
pakaļdaļa Pakaļējā daļa (dzīvniekam).
pakaļdaļa Pakaļējā daļa (priekšmetam).
aste Pakaļējā, pagarinātā daļa (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
pakaļgals Pakaļējais gals (priekšmetam, telpai), pakaļējā daļa (priekšmetam, telpai). Pretstats: priekšgals.
pakaļklājs Pakaļējais klājs.
pakaļritenis Pakaļējais ritenis.
pakaļstūris Pakaļējais stūris.
pakaļvadnis Pakaļējais vadnis.
pakaļpīķis Pakaļgala nodalījums (kuģim).
pakaļķepa Pakaļkājas ķepa.
pakaļķetna Pakaļkājas ķetna.
savilkties Pakāpeniski iestāties (kādā vietā, vidē) - par vakaru, nakti, arī tumsu.
nolaisties Pakāpeniski iestāties (parasti par nakti, vakaru).
tumst Pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (par stāvokli apkaimē, telpā, vidē). Pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piemēram, par vakaru). Būt tādam, kad ir tumsa (par nakti).
pakars Pakarams rotājums (piemēram, pie griestiem).
pakariņš Pakarams, piekarams rotājums (piemēram, pie tērpa, villaines, rotas lietām). Pakarama rotas lieta.
pasautēt Pakarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
pasutināties Pakarsēties (parasti pirtī).
pasautēties Pakarsēties (tvaikos, karstā ūdenī).
pakašāt Pakasīt (1).
pakasīties Pakasīt sev ķermeņa daļu.
pakašāt Pakašņāt.
pakašāties Pakašņāties.
pakaukties Pakaukt (1).
papliks Pakaus.
pakavveidā Pakava (1) formā, veidā.
atskats Pakavēšanās (runā, rakstos pie pagātnes notikumiem). Apskats, apraksts (par kādu pagātnes notikumu vai laika posmu).
Paīsināt laiku Pakavēt laiku.
Mest skatienu (arī skatu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
Mest skatienu (arī skatu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
Mest skatu (arī skatienu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
atskatīties Pakavēties (runās, rakstos, domās pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota).
apstāties Pakavēties, uzkavēties (kur, kādā nolūkā).
pakavnagla Pakavu nagla.
pakavsakta Pakavveida sakta.
pakavveidīgs Pakavveida.
nolemtība Pakļautība kam nenovēršamam. Pakļautība kam likumsakarīgam.
Putu (smeļamā) karote Paliela plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
Putu (smeļamā) karote Paliela plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
Putu smeļamā karote Paliela, plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
atpalikt Palikt iepakaļ pārējiem (gājienā, braucienā u. tml.).
amortizācija Pamatfondu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos. Šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas pašizmaksu.
satversme Pamats (kā pastāvēšanai, darbībai). Kopsakarība (piemēram, starp kādām parādībām, darbībām).
metrika Pamatsakarība, kas nosaka četrdimensiju telpas ģeometriskās īpašības.
atslīgt Pamazām nonākt atpakaļ (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā stāvoklī).
sakaunināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sakaunas.
placināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plakans vai plakanāks, plāns vai plānāks.
saplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, plakans, arī plāns.
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (1).
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (2).
piesmirdināt Panākt, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
sasliet Panākt, ka (dzīvnieks) nostājas uz pakaļkājām.
samizot Panākt, ka (kāds) ievērojami zaudē (piemēram, sacensībās). Arī sakaut (bruņotā cīņā).
iejaukt Panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (parasti riskantā pasākumā). Panākt, ka (kādam) izveidojas saistības, sakari (ar ko), parasti bez (viņa) aktīvas darbības.
pakļaut Panākt, ka (kas), parasti cēloniski, nosaka (ko citu), padara (to) atkarīgu (no kā cita). Būt tādam, kas nosaka (ko citu), no kā ir atkarīgs (kas cits).
atkāpināt Panākt, ka (parasti zirgs) atkāpjas, atvirzās atmuguriski atpakaļ.
iekāpināt Panākt, ka (zirgs) kāpjas atpakaļ un ievirzās (parasti ilksīs).
atgriezt Panākt, ka atgriežas, atnāk atpakaļ, likt, lai atgriežas, atnāk atpakaļ. Atdzīt atpakaļ.
atpeldināt Panākt, ka atpeld nost (sānis, atpakaļ).
atdabūt Panākt, ka atvirzās nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Dabūt nost (sānis, atpakaļ).
atraut Panākt, ka pārtrauc sakarus (ar sabiedrisku kustību, virzienu u. tml.).
izdabūt Panākt, ka pasaka. Izzināt (ko no kāda).
atvēsināties Panākt, ka rodas vēsuma sajūta (par sakarsušu cilvēku). Kļūt vēsākam (par ķermeni, ķermeņa daļām).
karsēt Panākt, ka stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti), ļaut, lai stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti).
hidrolokācija Paņēmieni, ar kuriem nosaka ķermeņa atrašanās vietu ūdenī, izmantojot no ķermeņa atstarotos skaņas signālus.
lāpsta Paplašinātā, plakanā daļa (airim).
degt Par daudz sakarst (par to, ko cep vai uz kā cep).
kapāt Par papēžiem, pakaviem u. tml.
kūpēt Par sakarsušu, arī mitru ķermeni, tā daļām.
šņākt Par strauji plūstošu tvaiku, arī par, parasti sakarsētu, verdošu, šķidrumu.
indukcija Parādība augstākajā nervu darbībā, kad viens nervu process izraisa citu. Likumsakarīgas attiecības starp ierosu un aizturi.
resorisms Parādība, kad starp resoriem nav pietiekami ciesu sakaru, sadarbības, kad netiek ievērota resoru kompetence.
Pjezoelektriskais efekts Parādība, ko nosaka elektriskās polarizācijas un mehāniskās deformācijas saistība dažos dielektriķos (pjezoelektriķos).
likumsakarība Parādību iekšējā, būtiskā sakarība.
likums Parādību iekšējais būtiskais sakars, kas nosaka parādību nepieciešamo attīstību.
nepieciešamība Parādību īpašība, ko nosaka šo parādību iekšējā būtība, savstarpējie sakari un to mijiedarbība.
elektromagnētisms Parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību ciešais sakars.
apstāklis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
parādjūgs Parādnieka pilnīga vai daļēja atkarība no parāda devēja, kreditora sakarā ar nepieciešamību maksāt parāda procentus, dzēst pamatsummu. Arī parādu kalpība.
pārkalst Pārāk izkalst, sakalst.
pārkaltēt Pārak izkaltēt, sakaltēt.
pārkaļķot Pārāk sakaļķot.
pārkaitēt Pārāk sakarsēt.
pārkarst Pārāk sakarst (parasti par priekšmetu, vielu).
pārkarst Pārāk sakarst tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pasaka Parasti savienojumā «literārā pasaka»: daiļdarbs, kam raksturīga fantastika, sižeta un tēlu tuvība šādam vēstītājas folkloras sacerējumam. Attiecīgais daiļliteratūras žanrs.
redukcija Parasti savienojumā «muižu redukcija»: lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā.
neatgriešanās Parasti savienojumā «uz neatgriešanos»: tā, ka (kas) neatgriežas atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
izlaist Parasti savienojumā ar «loks», «līkums», «riņķis» u. tml.: doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
ekonomika Parasti savienojumā ar «zinātne»: sabiedrisko zinātņu nozare, kas pētī kategorijas un likumsakarības ražošanā, sadalē, maiņā un patēriņā.
lentenis Parazītisks plakano tārpu klases tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā).
blusa Parazītisku bezspārnu kukaiņu kārta ar sāniski plakanu ķermeni, reducētiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām. Šīs kārtas kukaiņi.
apstāties Pārdomājot vai pārrunājot pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.).
nacionalizēt Pārņemt (privāto īpašumu, piemēram, ražošanas rīkus un līdzekļus, zemi, bankas, sakaru līdzekļus) valsts īpašumā.
aiznest Pārraidīt (par sakaru līdzekļiem).
nest Pārraidīt (par sakaru līdzekļiem).
pārsieties Pārsiet sev (piemēram, lakatu).
uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku karā, bruņotā sadursmē).
Modāli voluntatīvās partikulas Partikulas, kas teikumā izsaka dažādas runātāja gribas izpausmes.
atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību (ar ko). Novērsties (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
atšķelties Pārtraukt sakarus, saistības (ar kādu personu, sabiedrības grupu). Nošķirties (no kā).
šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
ceļojums Pārvietošanās (gājputniem) no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām un atpakaļ.
ceļot Pārvietoties no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par gājputniem).
Brīnumu pasakas Pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā.
Brīnumu pasakas Pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā.
Literārā pasaka Pasakas formā, ar pasakai raksturīgu sižetu veidots daiļdarbs.
Sadzīves pasakas Pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli.
Sadzīves pasakas Pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli.
Dzīvnieku pasakas Pasakas, kur galvenie varoņi ir dzīvnieki.
avantūra Pasākums, darbība, kuras rezultāti atkarīgi no nejaušības (nevis no attīstības likumsakarībām).
Pozitīvā eigēnika Pasākumu kopums, lai pavairotu vai saglabātu gēnus, kuri nosaka vēlamo fenotipu.
atskatīties Paskatīties atpakaļ.
atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atiet, arī atskriet nost (sānis, atpakaļ).
Padot (arī pasniegt) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) Pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās).
Pasniegt (arī padot) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) Pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās).
pastmarka Pasta sūtījumiem uzlīmējama vērtszīme, ar ko apliecina samaksu par pasta pakalpojumu.
pamatkapitāls Pastāvīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pakāpeniski, vairāku ražošanas periodu laikā pāriet uz ražojamām precēm un kura naudas formā pa daļām atgriežas atpakaļ pie kapitālista pēc preču realizācijas.
attiecība Pastāvīgi, noteikti personiski sakari (starp cilvēkiem), savstarpēja izturēšanās.
paplēsties Pastrīdēties. Arī pakauties.
pašņukurēt Pašņakarēt.
šovakar Pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
izmuldēt Pateikt, izrunai (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
algot Pateikties (par ko), atlīdzināt (kādu pakalpojumu ar laipnību vai citu pakalpojumu). Atalgot.
Konkrētā patiesība Patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem.
Konkrētā patiesība Patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem.
Vispārīgā patoloģija Patoloģijas nozare, kas pētī slimību norišu likumsakarības.
Pakaļējās rindas patskanis Patskanis (piemēram, u, ū, o, ō), ko artikulē, mēli atvelkot atpakaļ un paceļot mēles muguras pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
vakarēt Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
vakarot Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
Apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) mājas (arī rīta, vakara) soli Paveikt nepieciešamos mājas (arī rīta, vakara) darbus.
Apiet (biežāk apkopt, arī aptecēt, apmest) mājas (arīrīta, vakara) soli Paveikt nepieciešamos mājas (arīrīta, vakara) darbus.
Apkopt (retāk aptecēt, apiet, apmest) mājas (arī rīta, vakara) soli Paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
Apmest (biežāk apkopt, arī aptecēt, apiet) mājas (arī rīta, vakara) soli Paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
Aptecēt (biežāk apkopt, arī apmest, apiet) mājas (arī rīta, vakara) soli Paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
Apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) vakara (arī rīta, mājas) soli Paveikt nepieciešamos vakara (arī rīta, mājas) darbus.
sakasījums Paveikta darbība, rezultāta --> sakasīt (1).
lakojums Paveikta darbība, rezultāts --> lakot. Lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai.
pakalpojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakalpot.
pakaļdarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (1).
pakaļdarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (2).
sakaltums Paveikta darbība, rezultāts --> sakalst (1).
sakalums Paveikta darbība, rezultāts --> sakalt (1).
sakarsējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarsēt (1).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst (1).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst (2).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst (3).
sakasījums Paveikta darbība, rezultāts --> sakasīt (2).
sakausējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1). Viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
Pie paša vakara Pavēlāk vakarā.
Pavēla (vakara) stunda Pavēls vakars.
dzimums Pazīmju kopums, kas nosaka organismu iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos.
atmainīties Pēc apmaiņas atdot atpakaļ iemainīto un atgūt savējo.
izvest Pēc noteiktiem likumiem, kārtulām izveidot jaunu (parasti matemātisku) sakarību no dotajām sakarībām.
Laimes pakavs Pēc tautas ticējumiem - atrasts nokritis pakavs, kas nes laimi.
atpēdas Pēdas, kas izveidojušās, kādam dodoties atpakaļ pa to pašu vietu, kur tas nācis vai braucis.
iecirst Pēkšņi asi, sāpīgi sakairināt. Pēkšņi izraisīt asas sāpes.
pontons Peldoša plakandibena, laivveida konstrukcija, kas uzņem (kā) slodzi.
atpeldēt Peldot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par dzīvām būtnēm.
sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
uzslieties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
komūnija Piedalīšanās svētajā vakarēdienā.
piedāvāties Piedāvāt savu palīdzību, pakalpojumu.
piesūtīt Piegādāt (parasti ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību).
arlabunakti Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
arlabvakar Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā.
Ļoti patīkami! Pieklājības teiciens, ko saka iepazīstoties.
labvakar Pieklājības teiciens, sasveicinoties vakarā.
piesmakot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti gaisam telpā) rodas kāda nepatīkama smaka.
piedvakot Pieļaut, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
kalt Piestiprināt (parasti zirga) nagiem pakavus.
apkalt Piestiprināt pakavu.
pievakars Pievakare.
vakarpuse Pievakare. Vakara sākuma daļa.
leģēt Pievienot (metālam vai metālu sakausējumam, arī nemetālam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
ieruna Piezīme, papildinājums, ar ko izsaka nepievienošanos kam, citādas domas vai ieskatus. Arī iebildums.
urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī īpašas telpiski materiālas un arhitektoniskas vides - pilsētas - veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
cekulpīle Pīļu dzimtas putns ar tumšu apspalvojumu, baltu spārnu plankumu, pagarinātām pakauša spalvām.
peldpīle Pīļu dzimtas putns, kam ir garš, plakans knābis un kam raksturīga barības meklēšana svērteniskā stāvoklī, iegremdējot ūdenī galvu un ķermeņa priekšgalu.
raudzības Pirmais apciemojums pie jaundzimušā un mātes sveikšana sakarā ar bērna piedzimšanu.
atlants Pirmais kakla skriemelis, kas savienots ar pakauša kaulu.
pīļknābis Pirmzīdītāju apakšklases dzīvnieks (Austrālijā) ar garu, plakanu knābi, ko klāj ragvielas kārta.
plene Plakana ādas pātaga, arī siksnas gabals, kas piestiprināts pie kāta sišanai.
paplāksne Plakana gredzenveida detaļa, ko novieto parasti zem uzgriežņu vai skrūves galviņas (piemēram, sastiprinot mehānismu, ierīču daļas).
plekste Plakana jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē.
bute Plakana jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē. Plekste.
lize Plakana koka lāpsta (mīklas veidojuma ievirzīšanai maizes krāsnī un izņemšanai no tās).
plakanķēde Plakana ķēde.
Plakana virsma Plakana priekšmeta, vielas veidojuma, parasti līdzena, virsma.
līdzenums Plakana zemes virsas daļa, teritorija, kurā augstuma svārstības ir mazākas par 200 metriem un kurai parasti ir vienveidīga ģeoloģiskā uzbūve.
disks Plakana, apaļa (ierīces) detaļa. Arī ripa.
ugunsmēle Plakana, garena liesma. Uguns mēle.
Uguns (arī liesmu) mēle Plakana, garena liesma. Ugunsmēle.
piets Plakanā, paplatinātā (cērtamo, šķeļamo u. tml. rīku) mugurējā daļa.
piere Plakanā, paplatinātā (sitamo rīku) daļa, kas cirtienā, sitienā saskaras ar apstrādājamo priekšmetu.
skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta, detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piemēram, cauruļu nostiprināšanai, koka siju, pāļu u. tml. sastiprināšanai.
plāksne Plakana, plāna detaļa.
atols Plakana, zema, gredzenveida (koraļļu) sala, kuras vidū var būt sekla lagūna.
Liesmu mēles (arī čūskas) Plakanas, garenas liesmas.
Liesmu (arī uguns) mēles (arī čūskas) Plakanas, garenas liesmas.
plaškots Plakandibena kuģis bez klāja kravu pārvadāšanai ostas teritorijas rajonā, arī pagaidu tiltu celšanai un piestātņu ierīkošanai.
strūga Plakandibena upju kuģis kravu pārvadāšanai (Austrumeiropā aptuveni līdz 18. gadsimtam).
galdkalns Plakankalns.
Galda kalns Plakankalns.
plātne Plakans (kā, piemēram, darba rīka, iekārtas) elements, detaļa. Arī plāksne.
plakanisks Plakans (parasti mazliet).
cītara Plakans daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
plakandzelzis Plakans dzelzs elements, detaļa, standartizēts velmēts profildzelzs elements.
Krūšu kauls Plakans kauls krūšu kurvja priekšējā virsmā.
Krūšu kauls Plakans kauls krūšu kurvja priekšējā virsmā.
Iekšējais leņķis Plakans leņķis starp daudzstūra blakus malām daudzstūra iekšienē.
Ārējais leņķis Plakans leņķis starp daudzstūra malu un blakusmalas pagarinājumu.
Šaurs leņķis Plakans leņķis, kas ir lielāks par 0 radiāniem (0 grādiem) un mazāks par 1,571 radiānu (90 grādiem).
Šaurs leņķis Plakans leņķis, kas ir lielāks par 0 radiāniem (0 grādiem) un mazāks par 1,571 radiānu (90 grādiem).
Plats leņķis Plakans leņķis, kas ir lielāks par 1,571 radiānu (90 grādiem) un mazāks par 3,142 radiāniem (180 grādiem).
Plats leņķis mat Plakans leņķis, kas ir lielāks par 1,571 radiānu (90 grādiem) un mazāks par 3,142 radiāniem (180 grādiem).
Ievilkts leņķis Plakans leņķis, ko veido divas hordas, kuras iziet no viena un tā paša riņķa līnijas punkta.
Taisns leņķis Plakans leņķis, kura lielums ir 1,571 radiāns (90 grādi).
Taisns leņķis Plakans leņķis, kura lielums ir 1,571 radiāns (90 grādi).
Pilns leņķis Plakans leņķis, kura lielums ir 6,283 radiāni (360 grādi).
Pilns leņķis Plakans leņķis, kura lielums ir 6,283 radiāni (360 grādi).
lekāls Plakans modelis sarežģītu divdimensiju virsmu izgatavošanai, apstrādāšanai.
ripa Plakans riņķveida priekšmets, veidojums.
simtkājis Plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns, daudzkāju klases dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
ķīlis Plakans, garens, vienā galā sašaurināts darbarīks, piemēram, koka gabalu, akmeņu pāršķelšanai.
plāksnis Plakans, izvirzīts (lidaparāta) elements (tā) stabilitātes un vadāmības nodrošināšanai.
plātne Plakans, parasti gluds, dažādas formas (kāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai, apdarei u. tml. Arī plate (1).
plate Plakans, parasti gluds, taisnstūrveida (dažāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai. Arī plātne (1).
plāksne Plakans, parasti plāns, mīkstas vielas veidojums.
plātne Plakans, samērā plāns (audu) veidojums.
plāksne Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums (piemēram, kā nosegšanai).
plāksne Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums, ko izmanto, piemēram, par (kā) zīmi.
skropstiņtārpi Plakantārpu tipa klase, kuras pārstāvjiem ķermeni klāj skropstiņas. Šīs klases dzīvnieki.
sūcējtārpi Plakantārpu tipa parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekņiem.
trematodes Plakantārpu tipa parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekņiem. Sūcējtārpi.
leņķis Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no viena un tā paša punkta. Plakans leņķis. Patvaļīgs stara pagrieziens ap punktu (trigonometrijā).
spārns Plākšņveida detaļā, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā prot šļakatām, dubļiem.
patina Plāna, parasti zaļa, tumšbrūna, zila, kārta, kas gaisa mitruma iedarbībā vai speciālā apstrādē rodas uz priekšmetiem, kuri izveidoti (parasti) no vara vai tā sakausējumiem.
ģenerālplāns Plāns, kas nosaka (pilsētas, apdzīvotas vietas, uzņēmuma) attīstību ilgākā laika posmā.
patrona Plastmasas vai kartona spole pavediena uztīšanai. Žakaida kartes uztīšanas ierīce.
plezna Plata, parasti plakana (mašīnu, ierīču u. tml.) darbīgā daļa.
lāpstiņa Plats, plakans lāpstveida (ragu) veidojums (parasti aļņiem). Lāpsta (2).
lāpsta Plats, plakans lāpstveida (ragu) veidojums (parasti aļņiem). Lāpstiņa (5).
pleculakats Plecu lakats.
limanda Plekstu dzimtas zivs ar brūngani dzeltenu, plakanu ķermeni un acīm, parasti galvas vienā pusē.
zeltplekste Plekšu dzimtas zivs ar brūnganu, plakanu ķermeni, kam raksturīgi dzeltenīgi oranži, apaļi plankumi.
līdaka Plēsīga līdakveidīgo zivju kārtas zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu magmu.. plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu.
tīkllapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem.
atpludināt Pludinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
kāpties Plūst (parasti atpakaļ) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
pulsēt Plūst, kustēties, arī izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ.
atplūst Plūstot atvirzīties atpakaļ (iepriekšējā vietā). _imperf._ Plūst atpakaļ.
dubultšahs Pozīcija (šaha spēlē), kurā karalim vienlaicīgi piesaka šahu divas figūras.
koloniālprece Prece, ko ieved no kolonijām (piemēram, kakao, kafija, rīsi, tēja).
pirktspēja Preču daudzums, ko var nopirkt par noteiktu naudas vienību. Pakalpojumu apjoms, kurus ar noteiktu naudas vienību var samaksāt.
Komerciālais kredīts Preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana ar pagarinātu samaksas termiņu (kapitālistiskajās valstīs, līdz 1931. gadam Padomju Savienībā).
Komerciālais kredīts Preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana uz kredīta (kapitālistiskajās valstīs, līdz 1931. gadam Padomju Savienībā).
Reālā darba alga Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu.
Reālā darba alga Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu.
Reālā darba alga Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu.
Iztikas minimums Preču un pakalpojumu vērtības summa, kas ir minimāli nepieciešama atsevišķu strādnieku un kalpotāju grupu ģimenes (vai vienas personas) uzturēšanai.
Iztikas minimums Preču un pakalpojumu vērtības summa, kas minimāli nepieciešama atsevišķu strādnieku un kalpotāju grupu ģimenes (vai vienas personas) uzturēšanai.
uzvara Pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē). Veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
radiopārtveršana Pretinieka radiosakaru sistēmas atklāšana, raidījumu uztveršana un to fiksēšana.
demaršs Pretrīcība (diplomātijā) sakarā ar kādu notikumu. Dokuments, kurā pausta šāda pretrīcība.
atsitiens Pretsitiens, sitiens atpakaļ.
priekšgals Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa. Pretstats: pakaļgals.
pīķis Priekšgala vai pakaļgala nodalījums (kuģim).
vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam, piemēram, akai, lūkai).
spiedpoga Priekšmets, kas ir paredzēts (kā, piemēram, apģērba gabala, apavu, maka) daļu sastiprināšanai un kas sastāv no divām apaļām daļām, no kurām vienu iespiež otrā.
metāls Priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma.
ķīla Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu, un ko var saņemt atpakaļ pēc noteiktu darbību veikšanas.
sajūta Priekšmetu un parādība atsevišķu īpašību subjektīvs atspoguļojums smadzenēs sakarā ar analizatoru darbību, ko izraisa ārējās un organisma iekšējās vides kairinātāju iedarbība uz receptoriem.
nacionalizācija Privātā īpašuma (piemēram, ražošanas rīku un līdzekļu, zemes, banku, sakaru līdzekļu) pārņemšana valsts īpašumā.
nodeva Privātpersonu vai uzņēmumu obligāts maksājums valstij par tās iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.
tīģeļprocess Process, kurā, parasti metālu, kausē, sakausē vai karsē tīģeļos.
lieta Procesuālā darbība, norise kādā jautājumā (sakarā ar kādu notikumu, pret kādu personu). Tiesas process.
Simptomātiskās psihozes Psihiski traucējumi, kas radušies sakarā ar dažādām somatiskām slimībām, infekcijas slimībām un intoksikāciju un ir viens no pamatslimības simptomiem.
daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka indivīda attieksmes pret apkārtni, reakciju uz dažādām parādībām. Raksturs.
sēras Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kas ir saistīts ar dziļām bēdām, ciešanām, skumjām, parasti sakarā ar kāda nāvi. Šāda psihiska (emocionāla) stāvokļa izpausme.
Jaunrades psiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka jaunrades procesa likumsakarības.
psihofizika Psiholoģijas nozare, kas pētī kairinājumu un sajūtu sakarus.
psihofizioloģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sakarus starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem.
Sociālā psiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes. Sociālā psiholoģija.
divdesmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms pusnakts. Astoņi vakarā.
atpūst Pūšot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Pūst nost (sānis, atpakaļ).
atdzīt Pūšot, plūstot atvirzīt (ko) nost (sānis, atpakaļ) - par vēju, ūdeni u. tml.
gājputni Putni, kas rudeņos ceļo no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros atgriežas atpakaļ.
zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar četriem attīstītiem pirkstiem, no kuriem viens vērsts atpakaļ. Šīs kārtas putni.
Kvantu elektronika Radiofizikas nozare, kas pētī elektromagnētiskā starojuma rašanos, pastiprināšanu un reģistrāciju, izmantojot kvantu likumsakarības.
radiotranslācija Radioprogrammu pārraide pa vadu sakaru sistēmu.
radioseanss Radiosakaru seanss.
radiooperators Radiosakaru sistēmas operators.
dūmakot Radīt dūmaku (1). Būt dūmakainam (1).
kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests). Atskanēt šādam troksnim.
skriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests). Atskanēt šādam troksnim. Kriukšķēt.
plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
smakot Radīt nepatīkamu smaku. Būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka. Arī smirdēt.
klikšķēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
klikstēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
smirdēt Radīt smaku, būt tādam, no kā izplatās smaka.
sprauslāt Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
radiobāka Raidstacija, kas raida radiosignālus, pēc kuriem lidaparāti, kuģi nosaka savu atrašanās vietu, kursu.
kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
nekrologs Raksts, kurš uzrakstīts sakarā ar kāda cilvēka nāvi un kurā raksturota viņa dzīve un darbība.
raksturlīkne Raksturīga (kā) lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piemēram, grafikā, diagrammā).
kopsakarība Raksturīga savstarpēja sakarība, raksturīgas attieksmes (starp ko). Kopsakars.
kopsakars Raksturīgs savstarpējs sakars, raksturīgas attieksmes (starp ko). Kopsakarība.
atrāpot Rāpojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Rāpot nost (sānis, atpakaļ).
zvīņrāpulis Rāpuļu klases kārta, kurā ietilpst, piemēram, hameleoni, ķirzakas, čūskas.
atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Rāpties nost (sānis, atpakaļ).
rasetne Rasēšanai nepieciešamo instrumentu komplekts speciālā plakanā kastē.
krevele Raupja, atmiruši norobežota ādas vai gļotādas kārta. Sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
atrausties Raušoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
Apgrozāmais kapitāls Ražīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pilnīgi pāriet ražojamās precēs un pēc to realizācijas naudas formā pilnīgi atgriežas atpakaļ pie kapitālista.
Apgrozāmais kapitāls Ražīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pilnīgi pāriet ražojamās precēs un pēc to realizācijas naudas formā pilnīgi atgriežas atpakaļ pie kapitālista.
saimniecība Ražošanas vai pakalpojumu nozare vai palīgnozare, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, ierīču u. tml. kopums.
uguns Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā. Arī liesma, liesmu kopums.
sapnis Redzes, retāk dzirdes tēli, kas parādās miegā sakarā ar atsevišķu galvas smadzeņu apvidu pastiprinātu darbību, kamēr ar apziņu saistītie smadzeņu rajoni atrodas aiztures stāvoklī.
referents Referāta autors, kas parasti to nolasa vai izsaka brīvā runā, apspriedē, sanāksmē, konferencē, kongresā u. tml.
pakaitēties Refl. --> pakaitēt [2], tikt pakaitētam.
pakaltēties Refl. --> pakaltēt. Tikt pakaltētam.
sakabināties Refl. --> sakabināt (1). Tikt sakabinātam.
sakaisīties Refl. --> sakaisīt. Tikt sakaisītam.
Disciplinārais reglaments Reglaments, kas nosaka militārās disciplīnas pamatus.
mezoreljefs Reljefa forma (piemēram, ieleja, ieplaka), kas pēc lieluma ieņem vidēju stāvokli starp lielajām un mazajām reljefa formām.
sakabināties Reti. --> sakabināt (2). Tikt sakabinātam.
atrīdīt Rīdot suni, atdzīt (kādu) nost (sānis, atpakaļ).
atripināt Ripinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atripot Ripojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atrīstīt Rīstoties atdabūt atpakaļ mutē (ierīto).
atritināt Ritinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atritēt Ritot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
rokajs Rokoko stila galvenais ornamenta elements, kas apvieno gliemežvāka daļu, akanta lapas motīvus un dažādas līknes asimetriskā, fantastiskā kompozīcijā.
Progresīvais (arī aktīvais, revolucionārais) romantisms Romantisma tendence (daiļliteratūrā), kurai raksturīgi mēģinājumi rast indivīda sakarus ar sabiedrību, lai to pārveidotu.
Galda runa Runa, ko saka kāds no maltītes dalībniekiem maltītes laikā.
Galda runa Runa, ko saka kāds no maltītes dalībniekiem maltītes laikā.
sametināt Saāķēt, sakabināt. Arī sapogāt.
Materiālā kultūra Sabiedrības un cilvēka materiālās darbības un tās rezultātu kopums (piemēram, ražošanas līdzekli, mītnes, apģērbs, transporta un sakaru līdzekļi).
Materiālā kultūra Sabiedrības un cilvēka materiālās darbības un tās rezultātu kopums (piemēram, ražošanas līdzekļi, mītnes, apģērbs, transporta un sakaru līdzekļi).
frizētava Sadzīves pakalpojumu darbnīca, kur frizē.
salons Sadzīves pakalpojumu iestāde (piemēram, darbnīca, kabinets) ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
serviss Sadzīves pakalpojumu kopums, to sniegšana cilvēkiem; attiecīgā iestāde, uzņēmums.
sakars Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība. Sakarība.
līnija Saistījumā, sakarā (ar ko).
elektroķīmisks Saistīts ar elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru, tam raksturīgs.
kombinatīvs Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs. Tāds, ko nosaka kādu parādību kopa.
kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs. Tāds, ko nosaka kādu parādību kopa. Kombinatīvs.
makaronisks Saistīts ar makaronismu, tam raksturīgs.
šāvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
šīvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā. Šāvakara.
psihofizisks Saistīts ar sakaru starp kairinājumiem un sajūtām, tam raksturīgs.
psihofizioloģisks Saistīts ar sakaru starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem, tam raksturīgs.
salīdzināms Saistīts ar savstarpējā sakara noskaidrošana starp parādībām.
skaitlisks Saistīts ar skaitli (1), tam raksturīgs. Tāds, ko izsaka, kas izpaužas skaitļos.
vakarējs Saistīts ar vakardienu (1), tai raksturīgs.
vakarīgs Saistīts ar vakaru (1), tam raksturīgs.
Dzīvo sveiks (arī sveika), arī dzīvo vesels (arī vesela)! Saka atvadoties.
Staigā laimīgs (arī vesels)! Saka atvadoties.
Staigā (arī dzīvo) vesels (arī laimīgs)! Saka atvadoties.
Ar to dieviņu Saka atvadoties. Ardievu.
Kā tad tā, arī kā tā? Saka brīnoties, pārsteigumā.
Kā tad tā (arī) kā tā? Saka brīnoties, pārsteigumā.
Kā tad tā, arī kā tā Saka brīnoties, pārsteigumā.
Piķis (arī velns) ar ārā! Saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
Velns (arī piķis) ar ārā! Saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
Vilks ar ārā! Saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
Velns (arī piķis) ar ārā! Saka dusmojoties, lādoties, esot neapmierinātam ar ko.
Esiet pazīstami! Saka iepazīstinot.
Būsim pazīstami! Saka iepazīstoties.
(Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
(Kāds) nelabais (arī velns) dīdīja (arī kūdīja) Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
(Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja (arī kūdīja) Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
Ko nu vairs Saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
Ko (vien) sirds vēlas Saka par (kā) pārpilnību, plašu izvēli.
Raibas acis Saka par acīm dzēruma reibumā.
Raibas acis Saka par acīm dzēruma reibumā.
Ērgļa acis Saka par acīm, kam ir ļoti laba redzes spēja.
Caura galva Saka par aizmāršīgu, izklaidīgu cilvēku.
Kā laivas Saka par apaviem (parasti kurpēm), kas valkātajam ir par lieliem.
(Viņam) ir iekšā Saka par apdāvinātu, uzņēmīgu, arī darbīgu cilvēku.
Līp klāt kā dadzis (retāk piķis) Saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
Pielīp (klāt) kā dadzis (retāk piķis) Saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
Līp klāt (arī pielīp) kā piķis (biežāk dadzis) Saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
Līp klāt (arī pielīp) kā dadzis Saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
Likteņa ironija Saka par apstākļu, faktoru, notikumu u. tml. sagadīšanos, nejaušību, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls.
Nav uz mutes kritis Saka par atjautīgu cilvēku, kas vienmēr zina, ko atbildēt, prot atbildēt tā, kā vajag.
Nav uz mutes kritis Saka par atjautīgu cilvēku, kas vienmēr zina, ko atbildēt, prot atbildēt tā, kā vajag.
Nervu kamols Saka par ātri satraucamu, uzbudināmu cilvēku. Saka par ļoti satrauktu, uzbudinātu cilvēku.
Lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva Saka par atrisinājumu, ko panāk, savstarpēji piekāpjoties.
Lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva Saka par atrisinājumu, ko panāk, savstarpēji piekāpjoties.
Lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva Saka par atrisinājumu, ko panāk, savstarpēji piekāpjoties.
Sirds (ir) krūtīs Saka par atsaucīgu, līdzjūtīgu cilvēku.
Sirds (ir) krūtīs Saka par atsaucīgu, līdzjūtīgu cilvēku.
Kā mietu (arī olekti) norijis Saka par bezdarbīgu cilvēku.
Kā mietu (arī olekti) norijis Saka par bezdarbīgu cilvēku.
Kā olekti (arī mietu) norijis Saka par bezdarbīgu cilvēku.
Cilpa kaklā Saka par bezizejas stāvoklī nonākušu cilvēku.
Dzelzs loks (arī spīles) Saka par bezizejas stāvokli, ko parasti radījuši kādi ārēji apstākļi.
Dzelzs loks (arī spīles) Saka par bezizejas stāvokli, ko parasti radījuši kādi ārēji apstākļi.
Dzelzs spīles (arī loks) Saka par bezizejas stāvokli, ko parasti radījuši kādi ārēji apstākļi.
Rāms (arī lēns) kā jēriņš (arī jērs) Saka par biklu un padevīgu cilvēku.
Lēns kā jērs Saka par biklu, padevīgu cilvēku.
Lēns kā jērs Saka par biklu, padevīgu cilvēku.
Būt asinīs Saka par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Auksta (arī akmens) sirds, arī sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens Saka par cietsirdīgu, nejūtīgu cilvēku.
Sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens Saka par cietsirdīgu, nepielūdzamu cilvēku.
Sirds vietā akmens Saka par cietsirdīgu, nepielūdzamu cilvēku.
Akmens, ne cilvēks Saka par cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
Akmens, ne cilvēks Saka par cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
Kvēla sirds Saka par cilvēka aizrautību, dedzību.
Svešas rokas Saka par cilvēka darbību, darbu.
Nāve aizsauc Saka par cilvēka miršanu.
Nāve aizsauc Saka par cilvēka miršanu.
Mirušās dvēseles Saka par cilvēkiem, kas fiktīvi skaitās (kur).
Mirušās dvēseles Saka par cilvēkiem, kas fiktīvi skaitās (kur).
Kā cimds ar roku Saka par cilvēkiem, kas labi satiek, sader kopā.
Kā cimds ar roku Saka par cilvēkiem, kas labi satiek, sader kopā.
Kā āži uz laipas Saka par cilvēkiem, kuri negrib piekāpties viens otram, nespēj vienoties.
Kā āži uz laipas Saka par cilvēkiem, kuri negrib piekāpties viens otram, nespēj vienoties.
Ar vienu slotu perami Saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
Ar vienu slotu perami Saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
Ar vienu slotu perami Saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
Karsta sirds Saka par cilvēku ar dedzīgām, kvēlām jūtām.
Karsta sirds Saka par cilvēku ar dedzīgām, kvēlām jūtām.
Dzeltens kā vasks Saka par cilvēku ar dzeltenīgu, neveselīga izskata ādas krāsu.
Dzeltens kā vasks Saka par cilvēku ar dzeltenīgu, neveselīga izskata ādas krāsu.
Mīksts kā vasks Saka par cilvēku ar vāju griba, par padevīgu, viegli ietekmējamu cilvēka.
Kā uz atsperēm Saka par cilvēku ar vingrām kustībām, elastīgu gailu, arī par ļoti kustīgu cilvēku.
Skrandu lācis Saka par cilvēku noskranduša apģērbā.
Kā negudrs Saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas ko dara ļoti intensīvi.
Nav kur adatai nokrist Saka par cilvēku vai priekšmetu ciešu sablīvējumu kādā vietā, telpā.
Nav kur adatai (arī ābolam) nokrist Saka par cilvēku vai priekšmetu ciešu sablīvējumu kādā vietā, telpā.
(Pie)dzimt zem nelaimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam (pēc tautas ticējumiem) nolemta nelaimīga dzīve.
Izmircis kā žurka Saka par cilvēku, kam apģērbs kļuvis viscaur slapjš.
Izmircis kā žurka Saka par cilvēku, kam apģērbs kļuvis viscaur slapjš.
Bērna prātā Saka par cilvēku, kam ir aprobežotas psihiskās spējas.
Bērna prātā Saka par cilvēku, kam ir aprobežotas psihiskās spējas.
Dzīva (arī staigājoša) enciklopēdija Saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
Dzīva (arī staigājoša) enciklopēdija Saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
Staigājoša (arī dzīva) enciklopēdija Saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
Gatavais (arī kā) putnu biedēklis Saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
Kā (arī gatavais) putnu biedēklis (arī putnubiedēklis) Saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
Kā (arī gatavais) putnubiedēklis (arī putnu biedēklis) Saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
Kā (arī gatavais) putnu biedēklis Saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
Nav visas skrūves kārtībā Saka par cilvēku, kam ir psihiski traucējumi.
Nav visas skrūves kārtībā Saka par cilvēku, kam ir psihiski traucējumi.
Izkāpis no gultas ar kreiso kāju Saka par cilvēku, kam ir slikts garastāvoklis.
Izkāpis no gultas ar kreiso kāju Saka par cilvēku, kam ir slikts garastāvoklis.
Izkāpis no gultas ar kreiso kāju Saka par cilvēku, kam ir slikts garastāvoklis.
Izkāpis no gultas ar kreiso kāju Saka par cilvēku, kam ir slikts garastāvoklis.
Piedzimis zem nelaimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam nekas neveicas, nekad nelaimējas.
(Pie)dzimis zem nelaimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam nekas neveicas, nekad nelaimējas.
Kuļas kā (akla) vista pa pakulām, retāk kuļas (kā) pa pakulām Saka par cilvēku, kam neveicas darbs. Saka par neveiklu cilvēku.
Pinas (arī kuļas, peras, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) Saka par cilvēku, kam neveicas darbs. Saka par neveiklu cilvēku.
Peras (arī kuļas, pinas, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) Saka par cilvēku, kam neveicas darbs. Saka par neveiklu cilvēku.
Pinas (arī kuļas, peras, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) Saka par cilvēku, kam neveicas darbs. Saka par neveiklu cilvēku.
Tinas (arī kuļas, peras, pinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) Saka par cilvēku, kam neveicas darbs. Saka par neveiklu cilvēku.
Peras (arī kuļas, pinas, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) Saka par cilvēku, kam neveicas darbs. Saka par neveiklu cilvēku.
Galvā griežas Saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
Galvā griežas Saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
(Būt) pie nepilna prāta Saka par cilvēku, kam raksturīga garīga atpalicība, plānprātība.
(Būt) pie nepilna prāta Saka par cilvēku, kam raksturīga garīga atpalicība, plānprātība.
Zelta sirds Saka par cilvēku, kam raksturīga liela sirsnība, atsaucība, labsirdība.
(Kā) balta lapa Saka par cilvēku, kam trūkst zināšanu (kādā jomā) vai to ir maz. Saka par cilvēku, kura būtība, rakstura īpašības nav zināmas.
Dzimis zem laimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
Piedzimis zem laimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
(Pie)dzimis zem laimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
Dzimis laimes krekliņā Saka par cilvēku, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
Dzimis laimes krekliņā Saka par cilvēku, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
Kā no ķēdes norāvies (arī pasprucis) Saka par cilvēku, kas aiz pārmērīgas sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti.
Kā no ķēdes pasprucis (arī norāvies) Saka par cilvēku, kas aiz pārmērīgas sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti.
Kā no ķēdes pasprucis (arī norāvies) Saka par cilvēku, kas aiz sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti.
Dedzīga sirds Saka par cilvēku, kas ar sajūsmu, aizrautību, kvēli kam nododas.
Ātra sirds Saka par cilvēku, kas ātri sadusmojas, iekaist, kas ir nesavaldīgs, straujš.
Cilpo kā zaķis Saka par cilvēku, kas ātri skrien (piemēram, bēgot).
Akls ierocis (kā rokās) Saka par cilvēku, kas bez paša gribas, neapzināti palīdz citam realizēt viņa nolūkus.
Akls ierocis (kā) rokās Saka par cilvēku, kas bez paša gribas, neapzināti palīdz citam realizēt viņa nolūkus.
Acis slapjā vieta Saka par cilvēku, kas bieži raud.
Acis slapjā vietā Saka par cilvēku, kas bieži raud.
Acis slapjā vietā Saka par cilvēku, kas bieži raud.
Dusmu pūķis Saka par cilvēku, kas bieži un ātri dusmojas.
Dusmu pūķis Saka par cilvēku, kas bieži un ātri dusmojas.
(Ir) dusmīga sirds Saka par cilvēku, kas bieži un ātri, arī ilgi dusmojas.
Asti ierāvis (arī nolaidis) Saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
Asti nolaidis (arī ierāvis) Saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
Asti nolaidis (arī ierāvis) Saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
Pusdzīvs, pusmiris Saka par cilvēku, kas daļēji ir zaudējis spējas darboties, reaģēt.
Pusdzīvs, pusmiris Saka par cilvēku, kas daļēji ir zaudējis spējas darboties, reaģēt.
Kā suns Saka par cilvēku, kas dara ko grūtu, smagu, arī sajūt ko ļoti nevēlamu, ir pakļauts kam ļoti nevēlamam.
Skrien (retāk skraida) mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Skraida (biežāk skrien), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Klab kā kulstīkla Saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
Klab kā kulstīkla Saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
Klab kā mīstīkla (arī kulstīkla) Saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
Vārās kā putras katls Saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā, pļāpā.
Vārās kā putras katls Saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā, pļāpā.
Vārās kā katls Saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā, pļāpā. Saka par vietu, kur noris ļoti aktīva, dzīva darbība.
Vārās kā katls Saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā, pļāpā. Saka par vietu, kur noris ļoti aktīva, dzīva darbība.
Zobi vaļā vien stāv Saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.
Zobi vaļā vien stāv Saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.
Zobi vaļā vien stāv Saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.
Mute līdz ausīm Saka par cilvēku, kas daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
Klāt kā mazais nazītis Saka par cilvēku, kas ierodas nekavējoties, pēc pirmā aicinājuma.
Klāt kā mazais nazītis Saka par cilvēku, kas ierodas nekavējoties, pēc pirmā aicinājuma.
Kā pieaudzis Saka par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
Kā pielipis Saka par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
Degunu iebāzis (retāk iedūris) Saka par cilvēku, kas ir iegrimis darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
Skraida (biežāk skrien), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
Skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
Silta galva (kādam) Saka par cilvēku, kas ir manāmi iereibis.
(Kā) jēla ola Saka par cilvēku, kas ir pārmērīgi vārīgs, arī pārmērīgi jūtīgs.
(Kā) jēla ola Saka par cilvēku, kas ir pārmērīgi vārīgs, arī pārmērīgi jūtīgs.
Spējīgs uz visu Saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
Piezīdies (retāk piesūcies) kā dēle Saka par cilvēku, kas izmanto cita darbu, lai iegūtu sev labumu.
Piesūcies (biežāk piezīdies) kā dēle (arī kā ērce) Saka par cilvēku, kas izmanto cita darbu, lai iegūtu sev labumu.
Piezīdies (retāk piesūcies) kā dēle (arī kā ērce) Saka par cilvēku, kas izmanto cita darbu, lai iegūtu sev labumu.
Sekste aug Saka par cilvēku, kas kļūst iedomīgs.
(Kā) galvu saspiedis Saka par cilvēku, kas ko dara muļķīgi, arī pārgudri.
Iet (arī kustas) kā uzvilkts pulkstenis Saka par cilvēku, kas ko dara vienmērīgā ritmā.
Pati uzmanība Saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas ļoti laipni, pakalpīgi (pret kādu).
Kā uzvilkts automāts (arī mehānisms) Saka par cilvēku, kas ko veic, darbojas bez tīšas uzmanības, automātiski, arī par cilvēka darbību, rīcību, kas notiek bez apdomas, mehāniski.
Biezas ausis Saka par cilvēku, kas labi nedzird vai izliekas nedzirdam.
Biezas ausis (kādam) Saka par cilvēku, kas labi nedzird vai izliekas nedzirdam. Saka par cilvēku, kas stūrgalvīgi neievēro teikto, aizrādīto.
Ļauna mēle Saka par cilvēku, kas ļauni, skaudīgi aprunā, tenko.
Ļauna mēle Saka par cilvēku, kas ļauni, skaudīgi aprunā, tenko.
Ka pulvera muca Saka par cilvēku, kas ļoti ātri sadusmojas.
Kā pulvera muca Saka par cilvēku, kas ļoti ātri sadusmojas.
Strādā kā zirgs (arī kā zvērs) Saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
Strādā kā zirgs (arī zvērs) Saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
Strādā kā zvērs (arī zirgs) Saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
Izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, kas ļoti strauji iziet, iznāk, izskrien.
Izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, kas ļoti strauji iziet, iznāk, izskrien.
(Kādam) līp pie pirkstiem (arī nagiem) Saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
(Kādam) līp pie nagiem (arī pirkstiem) Saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
(Kādam) pielīp pie pirkstiem (arī pie nagiem) Saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
(Kādam) (pie)līp pie pirkstiem (arī pie nagiem) Saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
Ir uz mutes kritis Saka par cilvēku, kas neattapās, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi.
Ir uz mutes kritis Saka par cilvēku, kas neattapās, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi.
Garā iesma drāzējs Saka par cilvēku, kas nevar ātri izlemt, kā rīkoties, kas visu noildzina.
Slīcējs ķeras (pat) pie salmiņa Saka par cilvēku, kas nonācis grūtā, arī bezcerīgā situācijā un cenšas izmantot katru iespēju, lai izkļūtu no tās.
Slīcējs ķeras (pat) pie salmiņa Saka par cilvēku, kas nonācis grūtā, arī bezcerīgā situācijā un cenšas izmantot katru iespēju, lai izkļūtu no tās.
Slīcējs ķeras (pat) pie salmiņa Saka par cilvēku, kas nonācis grūtā, arī bezcerīgā situācijā un cenšas izmantot katru iespēju, lai izkļūtu no tās.
Mute (arī mēle) nestāv mierā, arī mute nestāv ciet Saka par cilvēku, kas pārāk daudz runā.
Kāja paslīd (retāk slīd) Saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas.
Kāja paslīd Saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas.
Kāja slīd (biežāk paslīd) Saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas.
Krīt (kā kaķis) uz kājām Saka par cilvēku, kas pārvar grūtības.
Spuras gaisā Saka par cilvēku, kas pēkšņi ir sadusmojies, apvainojies.
Spuras gaisā Saka par cilvēku, kas pēkšņi ir sadusmojies, apvainojies.
Mēle kulstās Saka par cilvēku, kas pļāpā, arī runā ko nenozīmīgu.
Mēle kulstās Saka par cilvēku, kas pļāpā, arī runā ko nenozīmīgu.
Mutē padevies Saka par cilvēku, kas prot labi runāt, izteikties.
Glums kā zutis Saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
Glums kā zutis Saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
Iet (kā) pa gaisu Saka par cilvēku, kas rīkojas aušīgi, vieglprātīgi.
Iet (kā) pa gaisu Saka par cilvēku, kas rīkojas aušīgi, vieglprātīgi.
Trūkst (kādas, arī vienas) skrūves Saka par cilvēku, kas rīkojas dīvaini, nesaprātīgi.
Skraida kā sadedzis (arī apsvilis, negudrs, nelabā apsēsts) Saka par cilvēku, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomas.
Karstas putras strēbējs Saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
Karstas putras strēbējs Saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
Karstas putras strēbējs Saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
Trūkst (kādas, arī vienas) skrūves Saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
Trūkst vienas skrūves Saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
Muld kā pa ķešu Saka par cilvēku, kas runā daudz un bezjēdzīgi, nesakarīgi.
Vilks avju drānās (arī drēbēs) Saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
Vilks avju drēbēs (arī drānās) Saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
Vilks avju drānās (arī drēbēs) Saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
Vilks avju drānās (arī drēbēs) Saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
Nav ne dzīvotājs, ne mirējs Saka par cilvēku, kas smagi un ilgstoši slimo.
Kā mietu (arī olekti) norijis Saka par cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni.
Kā mietu (arī olekti) norijis Saka par cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni.
Kā olekti (arī mietu) norijis Saka par cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni.
Biezas ausis Saka par cilvēku, kas stūrgalvīgi neievēro teikto, aizrādīto.
Kā uz mutes (arī muti) sists (arī pasists) Saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
Kā uz mutes (arī muti) pasists Saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
Kā uz mutes (arī muti) sists Saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
Tas vairs maizē (arī garozā) nekodīs Saka par cilvēku, kas vairs ilgi nedzīvos.
Tas vairs maizē (arī garozā) nekodīs Saka par cilvēku, kas vairs ilgi nedzīvos.
Ne dzīvs, ne miris Saka par cilvēku, kas zaudējis spējas darboties, reaģēt.
Ne dzīvs, ne miris Saka par cilvēku, kas zaudējis spējas darboties, reaģēt.
Prātu maizē apēdis Saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
Prātu maizē apēdis Saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
Izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, ko atlaiž no darba, izslēdz no kāda kolektīva.
Izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, ko atlaiž no darba, izslēdz no kāda kolektīva.
Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu.
Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu. Saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu. Saka par priekšmetu, kurā ir pārāk liela krāsu dažādība.
Kā pīle uz ledus Saka par cilvēku, kuram ir nedroša, gāzelīga gaita. Saka par cilvēku, kura rīcība, uzvedība ir nedroša, nepārliecinoša.
Galvā nav viss kārtībā Saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
Nav visas skrūves kārtībā Saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
Galvā nav viss kārtībā Saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
Čigānam no ratu pakaļas izkritis Saka par cilvēku, kurš ar kādām (parasti nevēlamām) īpašībām atšķiras no saviem vecākiem.
Čigānam no ratu pakaļas izkritis Saka par cilvēku, kurš ar kādām (parasti nevēlamām) īpašībām atšķiras no saviem vecākiem.
Skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
Sekste aug Saka par cilvēku, kurš kļūst iedomīgs.
Skrien (retāk skraida) mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
Prāts (arī visi pieci) (kādam) nav mājā (arī mājās) Saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
Visi pieci (arī prāts) (kādam) nav mājā (arī mājās) Saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
Prāts (arī visi pieci) (kādam) nav mājā (arī mājās) Saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
Visi pieci (kādam) nav mājā (arī mājās) Saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
Kā dieva nepieņemts Saka par cilvēku, kurš nezina, ko iesākt.
Kā dieva nepieņemts Saka par cilvēku, kurš nezina, ko iesākt.
Neticīgais Toms Saka par cilvēku, kuru grūti pārliecināt (par ko), pierunāt ticēt (kam).
Kā pielipis Saka par cilvēku, retāk dzīvnieku, kas uzmācīgi kādam seko.
Aiziet kā pēc nāves Saka par cilvēku, uz kura atgriešanos ļoti ilgi jāgaida.
Labs numurs Saka par darbību, rīcību, kas atbilst, ir piemērota noteiktām prasībām.
Pazīstams (arī vecs) numurs Saka par darbību, rīcību, kas neizraisa gaidīto pārsteigumu, izbrīnu.
Pazīstams (arī vecs) numurs Saka par darbību, rīcību, kas neizraisa gaidīto pārsteigumu, izbrīnu.
Vecs (arī pazīstams) numurs Saka par darbību, rīcību, kas neizraisa gaidīto pārsteigumu, izbrīnu.
Karsta sirds Saka par dedzīgām, kvēlām jūtām.
Karsta sirds Saka par dedzīgām, kvēlām jūtām.
Iesēsties pakausī Saka par domu, no kuras nevar atbrīvoties.
Dumjš (arī stulbs) kā ēzelis Saka par dumju cilvēku.
Dumjš (arī stulbs) kā ēzelis Saka par dumju cilvēku.
Durvis ved (arī iet) Saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
Durvis iet (arī ved) Saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
Mārks, ne cilvēks pareti Saka par dzērāju. Saka par piedzērušu cilvēku.
Velna pilns Saka par dzīvespriecīgu cilvēku, kam patīk jokot.
(Kā) no pasakas (arī no pasaku grāmatas) izkāpis pareti Saka par dzīvu būtni, kas atgādina pasakas tēlu.
(Kā) no pasakas (arī no pasaku grāmatas) izkāpis Saka par dzīvu būtni, kas atgādina pasakas tēlu.
Dieva dāvana Saka par ēdienu.
Dieva dāvana Saka par ēdienu.
Ar aknām Saka par enerģisku, izturīgu cilvēku.
Kā sarkans pavediens Saka par galveno, būtisko, arī par to, kas ir uzsvērts.
Kā sarkans pavediens Saka par galveno, būtisko, arī par to, kas ir uzsvērts.
Kails (arī pliks) pakausis Saka par galvu ar noskūtiem matiem.
Dzīvs mironis Saka par garīgi inertu cilvēku.
(Garš) kā maiksts Saka par garu un tievu cilvēku
Garš kā kārts Saka par garu un tievu cilvēku.
(Garš) kā kārts Saka par garu un tievu cilvēku.
(Garš) kā maikste Saka par garu un tievu cilvēku.
(Kā) ar kāsi velkams Saka par gausu, slinku cilvēku.
(Kā) ar kāsi velkams Saka par gausu, slinku cilvēku.
Memmes bērniņš Saka par gļēva rakstura, izlutinātu bērnu, arī jaunieti.
Memmes meitiņa Saka par gļēva rakstura, izlutinātu meiteni, arī jaunieti.
Memmes meitiņa Saka par gļēva rakstura, izlutinātu meiteni, arī jaunieti.
Memmes dēliņš Saka par gļēva rakstura, izlutinātu zēnu, arī jaunekli.
Memmes dēliņš Saka par gļēva rakstura, izlutinātu zēnu, arī jaunieti.
Kungs kas kungs Saka par grezni, dārgi, moderni, arī pārspīlēti ģērbušos vīrieti.
Nav ar pliku roku ņemams Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
Nav ar pliku roku paņemams Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
Nav ar pliku roku (pa)ņemams Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
Nav ar pliku roku (pa) ņemams Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
Nav (jau, arī vairs) vakarējais (arī no vakarējiem) Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
Čuču (arī miega) muiža Saka par guļasvietu, ejot gulēt (parasti runājot ar bērnu).
Mājas dvēsele Saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē ģimenes, mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
Mājas dvēsele Saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē ģimenes, mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
Aste gaisā Saka par iedomīgu cilvēku, arī par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
Aste gaisā Saka par iedomīgu cilvēku, arī par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
Mīksta sirds Saka par iejūtīgu, labsirdīgu, arī jūtīgu cilvēku.
Acis deg (arī svilst) Saka par iekaisušām acīm.
Acis svilst (arī deg) Saka par iekaisušām acīm.
Acis deg (arī svilst) Saka par iekaisušām acīm. Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
Kā ar mietu (arī ar bomi, āmuru) pa galvu (arī pa pieri) Saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs, parasti nepatīkams.
Kā ar mietu (arī āmuru, bomi) pa galvu (arī pieri) Saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs, parasti nepatīkams.
Pazudušais grasis Saka par ilgi neredzētu, nesastaptu cilvēku.
Pazudušais grasis Saka par ilgi neredzētu, nesastaptu cilvēku.
Nasta (arī kā nasta) spiež plecus Saka par ilgstošām, nepārvaramām grūtībām.
(Kā) nasta spiež plecus Saka par ilgstošām, nepārvaramām grūtībām.
(Kā) nasta spiež plecus Saka par ilgstošām, nepārvaramām grūtībām.
Nospiež kā akmens, arī guļ kā akmens (arī slogs) uz sirds Saka par ilgstošiem, nomācošiem pārdzīvojumiem.
Pēc velna, arī kā velns Saka par īpašību, pazīmi, darbību, stāvokli, kam ir augsta izpausmes pakāpe.
Kā (pats) nelabais Saka par īpašību, pazīmi, kas piemīt (kam) ļoti lielā mērā.
Šaudās (arī tek) kā atspole Saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku.
Šaudās (arī tek) kā atspole Saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku.
Tek (arī šaudās) kā atspole Saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku.
Acis kā pūcei Saka par jaunu, niknu skatienu. Saka par lielām acīm.
Domas mezglojas Saka par juceklīgu domu, ideju kopumu.
Viņš ir ar bērna dvēseli, arī viņam ir bērna dvēsele Saka par jūtīgu, labsirdīgu, arī panaivu cilvēku. Saka par cilvēku, kam ir bērniem raksturīgais uztveres tiešums, svaigums.
Tā lieta iet Saka par kā norises iespējamību.
Tā lieta iet Saka par kā norises iespējamību.
Vētra ūdens glāzē Saka par kāda nebūtiska iemesla izraisītu, parasti nepamatoti lielu, satraukumu, arī skandālu.
Vētra ūdens glāzē Saka par kāda nebūtiska iemesla izraisītu, parasti nepamatoti lielu, satraukumu, arī skandālu.
Kā aizdzelts Saka par kāda satraucoša pārdzīvojuma (dusmu, izbaiļu u. tml.) izraisītu strauju reakciju.
Ierakstīt zelta burtiem (vēsturē) Saka par kādu sevišķi nozīmīgu notikumu, sasniegumu.
Ierakstīt zelta burtiem vēsturē, arī ierakstīt zelta burtiem Saka par kādu sevišķi nozīmīgu notikumu, sasniegumu.
Ierakstīt zelta burtiem (vēsturē) Saka par kādu sevišķi nozīmīgu notikumu, sasniegumu.
Ierakstīt zelta burtiem (vēsturē) Saka par kādu sevišķi nozīmīgu notikumu, sasniegumu.
Noskrienas kā suns Saka par kādu, kas ilgāku laiku daudz dara, strādā ko tādu, kas saistīts ar iešanu.
Līdz kāzām sadzīs Saka par kādu, parasti niecīgu, ievainojumu, arī nelielu apbēdinājumu.
Līdz kāzām sadzīs Saka par kādu, parasti niecīgu, ievainojumu, arī nelielu apbēdinājumu.
Dieva dotā izskatā Saka par kailu cilvēku.
Dieva dotā izskatā Saka par kailu cilvēku.
Dieva dotā izskatā Saka par kailu cilvēku.
Ievas kostīmā Saka par kailu sievieti.
Adāma kostīma Saka par kailu vīrieti.
Ādama uzvalkā Saka par kailu vīrieti.
Uz kārā zoba, arī uz kāro zobu Saka par kāres apmierināšanu pēc kā sevišķi garšīga.
(Kā) akmens kaklā Saka par kaut ko ļoti apgrūtinošu.
Kā dadzis (arī skabarga) acī Saka par kaut ko nepatīkamu, par tādu, kas traucē.
Kā dadzis (arī skabarga) acī Saka par kaut ko nepatīkamu, par tādu, kas traucē.
Kā ūdeni mutē ieņēmis Saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
Kā ūdeni mutē ieņēmis Saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
Kā ūdeni mutē ieņēmis Saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu, cilvēku.
Daudz netrūka Saka par ko (parasti nevēlamu), kas bijis gaidāms, iespējams, bet tomēr nav noticis. Gandrīz.
Daudz netrūka, arī cik (tur) trūka (retāk cik daudz trūka) Saka par ko (parasti nevēlamu), kas bijis gaidāms, iespējams, bet tomēr nav noticis. Gandrīz.
Kā deviņi (velni), arī kā divi deviņi Saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā.
Kā divi deviņi, arī kā deviņi (velni) Saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā.
Kā deviņi velni, arī kā divi deviņi Saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā.
Kaķim jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
Kaķim (arī sunim, zirgam) jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
Sunim (arī kaķim, zirgam) jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
Zirgam (arī sunim, kaķim) jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
Viens rāviens Saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
Viens rāviens, arī viena vīle Saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
Viena vīle Saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
Veca dziesma Saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu.
Kā salmu uguns Saka par ko ātri pārejošu.
Zemes sāls Saka par ko būtisku, nozīmīgu.
Pēc spoka Saka par ko dīvainu, neparastu, arī neglītu, atbaidošu.
Kā oga Saka par ko garšīgu.
Neiet (arī nelien) galvā Saka par ko grūti aptveramu, iemācāmu, iegaumējamu.
Mēli var izmežģīt Saka par ko grūti izrunājamu.
Mēli var izmežģīt Saka par ko grūti izrunājamu.
Mēli var izmežģīt Saka par ko grūti izrunājamu.
Ķīniešu ābece Saka par ko grūti saprotamu.
Ķīniešu ābece Saka par ko grūti saprotamu.
Būt uz kakla Saka par ko grūtu, kas kādam jāveic, par ko jābūt atbildīgam.
Ir (uz) ko paskatīties Saka par ko ievērības cienīgu.
Ir uz ko uzmest acis (arī aci) Saka par ko ievērības cienīgu.
Numur viens Saka par ko izcilu, svarīgu.
Pirmā numura, arī uz pirmo numuru, arī numurs viens Saka par ko izcilu, svarīgu.
Pirmā numura, arī uz pirmo numuru Saka par ko izcilu, svarīgu.
Klase par sevi Saka par ko izcilu.
Pasaules klase Saka par ko izcilu.
Kā zināms Saka par ko labi zināmu, pašsaprotamu.
Nav zemē metams Saka par ko labu, derīgu.
Nav zemē metams Saka par ko labu, derīgu.
Tīra manta Saka par ko labu, kvalitatīvu, arī par ko tādu, kam nav nevēlamu piemaisījumu.
Kā (vēja, arī velna) plēsts Saka par ko lādu, kas virzās ļoti ātri. Saka par ko tādu, kas noris ļoti ātri.
Kā ar nazi nogriezts Saka par ko līdzenu, gludu.
Kā ar nazi nogriezts Saka par ko līdzenu, gludu.
(Kā) krusts (arī nelaime, slogs, posts) uz kakla (arī kaklā) Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(Kā) krusts (arī nelaime, slogs, posts) uz kakla (arī kaklā) Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(Kā) nelaime (arī krusts, slogs, posts) uz kakla (arī kaklā) Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
Būt par postu Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(Kā) posts (arī krusts, nelaime, slogs) uz kakla (arī kaklā) Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(Kā) slogs (arī krusts, nelaime, posts) uz kakla (arī kaklā) Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
Kauns un negods Saka par ko ļoti apkaunojošu.
Kā (rūgta) nāve Saka par ko ļoti apnicīgu, pretīgu.
Kā rūgta nāve Saka par ko ļoti apnicīgu, pretīgu.
Kā ledus gabals Saka par ko ļoti aukstu.
(Auksts) kā ledus (gabals) Saka par ko ļoti aukstu.
Kā (paša) dieva sūtīts Saka par ko ļoti gaidītu, noderīgu, kas ieradies, parādījies, iegūts vajadzīgajā brīdī.
Kā (paša) likteņa (arī dieva) sūtīts, arī kā (pašas) laimes sūtīts Saka par ko ļoti gaidītu, noderīgu, kas ieradies, parādījies, iegūts vajadzīgajā brīdī.
(Vai) kūst uz mēles (arī mutē) Saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu.
(Vai) (iz)kūst uz mēles (arī mutē) Saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu.
(Vai) (iz)kūst mutē (arī uz mēles) Saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu.
(Vai) izkūst uz mēles (arī mutē) Saka par ko ļoti garšīgu, sulīgu.
Pats lien mutē Saka par ko ļoti garšīgu.
Mēli var norīt (arī nokost) Saka par ko ļoti garšīgu.
Pats lien mutē Saka par ko ļoti garšīgu.
Mēli var nokost (arī norīt) Saka par ko ļoti garšīgu.
Mēli var norīt (arī nokost) Saka par ko ļoti garšīgu.
Mēli var norīt (arī nokost) Saka par ko ļoti garšīgu.
Tāds, ka pirkstiņus (arī pirkstus) var aplaizīt, arī tāds, ka pirkstiņus (arī pirkstus) aplaiza Saka par ko ļoti garšīgu. Saka par ko ļoti patīkamu.
Tāds, ka pirkstus (arī pirkstiņus) var aplaizīt, arī tāds, ka pirkstus (arī pirkstiņus) aplaiza Saka par ko ļoti garšīgu. Saka par ko ļoti patīkamu.
Kaut kas traks, arī vai traks Saka par ko ļoti iedarbīgu, ietekmīgu, arī pārsteidzošu.
Dzīva (arī tīra) uguns Saka par ko ļoti karstu (parasti par ēdienu, dzērienu).
Ne (ko) pielikt, ne (ko) atņemt Saka par ko ļoti labi paveiktu, pateiktu u. tml.
Kā zelts Saka par ko ļoti labu, augstvērtīgu.
Ne (ko) pielikt, ne (ko) atņemt Saka par ko ļoti labu, labi paveiktu, pateiktu u. tml.
Pa (arī par) pirmo Saka par ko ļoti labu.
Par visu miljonu Saka par ko ļoti lielu, intensīvu.
Par visu miljonu Saka par ko ļoti lielu, intensīvu.
(Pēdējais) modes kliedziens Saka par ko ļoti modernu.
(Pēdējais) modes kliedziens Saka par ko ļoti modernu.
Pēdējais modes kliedziens Saka par ko ļoti modernu.
Kā cūku rakums Saka par ko ļoti nekārtīgu, sajauktu, izvandītu.
Tavu (arī to) brīnumu! Saka par ko ļoti neparastu, dīvainu, kas rada lielu pārsteigumu.
Pēc suņa Saka par ko ļoti nepatīkamu, nevēlamu.
Kā grāmata ar septiņiem zīmogiem Saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu.
Kā grāmata ar (arī aiz) septiņiem zieģeļiem Saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu.
Kā grāmata ar (arī aiz) septiņiem zīmogiem Saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu.
(Kā) slazda valgs Saka par ko ļoti nevēlamu, arī bīstamu.
(Kā) slazda valgs Saka par ko ļoti nevēlamu, arī bīstamu.
Velna milti Saka par ko ļoti nevēlamu, nepatīkamu.
Velna milti Saka par ko ļoti nevēlamu, nepatīkamu.
Kā radīts Saka par ko ļoti piemērotu, derīgu (kādam nolūkam, darbībai).
(Kā) no pasaules radīšanas Saka par ko ļoti senu, tāda, kas pastāv ļoti sen, no seniem laikiem.
(Kā) no pasaules radīšanas Saka par ko ļoti senu, tādu, kas pastāv ļoti sen, no seniem laikiem.
Kā atvērta grāmata Saka par ko ļoti skaidru, saprotamu, arī zināmu, pazīstamu u. tml.
Kā atvērta grāmata Saka par ko ļoti skaidru, saprotamu, arī zināmu, pazīstamu.
Skaidrs kā diena Saka par ko ļoti skaidru, saprotamu.
Skaidrs kā diena Saka par ko ļoti skaidru, saprotamu.
Dzīvības (vai nāves) jautājums Saka par ko ļoti svarīgu vai izšķirošu.
Dzīvības un nāves jautājums, arī dzīvības (vai nāves) jautājums Saka par ko ļoti svarīgu vai izšķirošu.
Dzīvības un (arī vai) nāves jautājums Saka par ko ļoti svarīgu vai izšķirošu.
No pirmsplūdu laikiem Saka par ko ļoti vecu, novecojušu.
Nav (ne) ar zeltu (arī ne ar kādu naudu) atsverams Saka par ko ļoti veltīgu, vajadzīgu, noderīgu.
Nav ne ar kādu naudu (arī nav (ne) ar zeltu) atsverams Saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu.
Nav (ne) ar zeltu (arī ne ar kādu naudu) atsverams Saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu.
Reta manta Saka par ko ļoti vērtīgu.
Reta manta Saka par ko ļoti vērtīgu.
Bērnu spēle Saka par ko ļoti vienkāršu, viegli veicamu.
Bērnu spēle Saka par ko ļoti vienkāršu, viegli veicamu.
Liela muiža (arī lieta, nelaime) Saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
Liela lieta (arī muiža, nelaime) Saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
Liela muiža (arī lieta, nelaime) Saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
Liela nelaime (arī lieta, muiža) Saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
Lēta manta Saka par ko mazvērtīgu, mazsvarīgu, nenozīmīgu.
(Tikpat) kā divreiz divi Saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
(Tikpat) kā divreiz divi Saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
Kā āmen (baznīcā) Saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
Kā (melns, arī smags) mākonis Saka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu.
Kā melns (arī smags) mākonis Saka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu.
Kā smags (arī melns) mākonis Saka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu.
Tīrais gals (biežāk negals) Saka par ko neciešamu, nevēlamu.
Tīrais negals (retāk gals) Saka par ko neciešamu.
Tas nav tas Saka par ko nederīgu, nevajadzīgu.
Traks numurs Saka par ko negaidītu, ārkārtēju.
Traks numurs Saka par ko negaidītu, ārkārtēju.
(Kā) pērkons (arī pērkona spēriens, zibens) no skaidrām debesīm Saka par ko negaidītu.
(Kā) pērkons (arī pērkona spēriens, zibens) no skaidrām debesīm, arī kā pērkona spēriens Saka par ko negaidītu.
(Kā) pērkons (arī pērkona spēriens, zibens) no skaidram debesim Saka par ko negaidītu.
Kā pērkona (arī zibens) spēriens, arī (kā) pērkona (arī zibens) spēriens (arī pērkons, zibens) no skaidrām debesīm Saka par ko negaidītu.
(Kā) zibens (arī zibens spēriens, pērkons, pērkona spēriens) no skaidrām debesīm, arī kā zibens (arī pērkona) spēriens Saka par ko negaidītu.
Ēst (arī dzert) var Saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
Ne šis, ne tas Saka par ko neievērojamu, nenozīmīgu, mazvērtīgu.
Ne šis, ne tas Saka par ko neievērojamu, nenozīmīgu, mazvērtīgu.
Uz zaķa Saka par ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
Tas ir mazākais! Saka par ko nenozīmīgu, nebūtisku, mazsvarīgu.
Sīka vienība Saka par ko nenozīmīgu, nebūtisku.
Sīka vienība Saka par ko nenozīmīgu, nebūtisku.
Bijis nebijis Saka par ko nenozīmīgu, nevajadzīgu.
Bijis, nebijis Saka par ko nenozīmīgu, nevajadzīgu.
(Tas) nekas Saka par ko nenozīmīgu.
Tas nekas Saka par ko nenozīmīgu.
Kā pasaka Saka par ko neparasti skaistu, arī ļoti labu.
(Ar) baltiem diegiem šūts (retāk sadiegts) Saka par ko nepārliecinošu, neticamu.
Ar baltiem diegiem sadiegts (biežāk sašūts) Saka par ko nepārliecinošu, neticamu.
Ar baltiem diegiem sašūts (retāk sadiegts) Saka par ko nepārliecinošu, neticamu.
(Ar) baltiem diegiem šūts (retāk sadiegts) Saka par ko nepārliecinošu, neticamu.
(Ar) baltiem diegiem šūts (retāk sadiegts) Saka par ko nepārliecinošu, neticamu.
Tā ir (tīrā) nāve Saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu.
Tā ir tīrā nāve Saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu.
Kā skabarga (arī dadzis) acī Saka par ko nepatīkamu, par tādu, kas traucē.
Ciest kā zobu sāpes Saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās).
Ciest kā zobu sāpes Saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās).
Ciest kā zobu sāpes Saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās).
Tas nav (it, arī itin) nekas Saka par ko nesvarīgu, nenozīmīgu.
Tas nav (it, arī itin) nekas Saka par ko nesvarīgu, nenozīmīgu.
Rāceņus var sēt Saka par ko netīru (parasti par ķermeņa daļu).
Nost no kakla Saka par ko nevēlamu, nepatīkamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
Nost no kakla Saka par ko nevēlamu, nepatīkamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
Tie ir tikai ziediņi Saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties.
Tāds (nu) ir, kāds ir Saka par ko nevērtīgu, neizskatīgu u. tml.
Nekāda (liela) manta Saka par ko nevērtīgu, nenozīmīgu.
Nav ne plika (arī sarkana) graša vērts Saka par ko nevērtīgu.
Nav ne plika (arī sarkana) graša (arī vērdiņa) vērts Saka par ko nevērtīgu.
Nav ne sarkana (arī plika) graša (arī vērdiņa) vērts Saka par ko nevērtīgu.
Nav (ne) plika (arī sarkana) vērdiņa (arī graša) vērts Saka par ko nevērtīgu.
Nav ne plika (arī sarkana) graša (arī vērdiņa) vērts Saka par ko nevērtīgu.
Miglā tīts Saka par ko nezināmu, neskaidru.
Miglā tīts Saka par ko nezināmu, neskaidru.
Ir ar bārdu Saka par ko novecojušu, visiem zināmu.
Aiz muguras Saka par ko pagājušu, notikušu.
Dieva darbi Saka par ko pārsteidzošu, arī neticamu.
Dieva darbi Saka par ko pārsteidzošu, arī neticamu.
Laba skaņa Saka par ko pozitīvu (piemēram, par vārdu, nosaukumu, darbu).
(Tā) nekas Saka par ko samērā labu, pieņemamu.
Tā nekas Saka par ko samērā labu, pieņemamu.
Tā (tik) ir manta Saka par ko sevišķi vērtīgu.
Gulēt kaulos Saka par ko smagi sajūtamu, izjūtamu.
Gulēt kaulos Saka par ko smagi sajūtamu, izjūtamu.
Deg mēles galā (arī uz mēles, retāk sirdī, acīs) Saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
Deg mēles galā (arī uz mēles) Saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
Deg mēles galā (arī uz mēles) Saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
Tukša skaņa Saka par ko svešu, nezināmu.
Tukša skaņa Saka par ko svešu, nezināmu.
Ja (arī kad) (jau) nav kazai piena, lai (arī tad) nav Saka par ko tādu (darbību, darbu u. tml.), kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās.
Ja (arī kad) (jau) nav kazai piena, lai (arī tad) nav Saka par ko tādu (darbību, darbu u. tml.), kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās.
Tas tik(ai) ir numurs Saka par ko tādu (parasti darbību, rīcību), kas izraisa pārsteigumu, izbrīnu.
Tīrais zelts Saka par ko tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību.
Ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas, izplešas.
Ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas, izplešas.
Ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas.
Ar roku pasniedzams, arī ar roku var pasniegt Saka par ko tādu, kas atrodas tuvu.
Ar roku aizsniedzams (arī pasniedzams, sasniedzams), arī ar roku var aizsniegt (arī pasniegt, sasniegt) Saka par ko tādu, kas atrodas tuvu.
Ar roku sasniedzams (arī aizsniedzams, pasniedzams), arī ar roku var sasniegt (arī aizsniegt, pasniegt) Saka par ko tādu, kas atrodas tuvu.
Kā kulaks uz acs Saka par ko tādu, kas ir savā vietā, īsti piemērots.
Kā ziepju burbulis Saka par ko tādu, kas ļoti ātri izzūd, izgaist.
Kā ziepju burbulis Saka par ko tādu, kas ļoti ātri izzūd, izgaist.
Nav ko sapņot, arī nevar ne sapņot Saka par ko tādu, kas nav iespējams.
Ne cepts, ne vārīts Saka par ko tādu, kas nav izdevies.
Ne cepts, ne vārīts Saka par ko tādu, kas nav izdevies.
Tas (arī tāds, šis) numurs neies cauri Saka par ko tādu, kas nenotiks, neizdosies.
Kā ar cirvi pa pieri Saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti pārsteidz.
Kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles.) Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas.
Kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas.
Kā nazis (arī kā ar nazi) pie rīkles (arī kakla) Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas. Saka par ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni.
Nevar (ne) acis (arī skatienu) atraut Saka par ko tādu, kas saista uzmanību.
Cita manta Saka par ko tādu, kas šķiet labāks, vērtīgāks, arī patīkamāks.
Ir ko padomāt Saka par ko tādu, kas veicams, izpildāms ar samērā lielām grūtībām, piepūli.
Kā vēja (arī velna) plēsts Saka par ko tādu, kas virzās ļoti ātri. Saka par ko tādu, kas noris ļoti ātri.
Kā velna (arī vēja) plēsts Saka par ko tādu, kas virzās ļoti ātri. Saka par ko tādu, kas noris ļoti ātri.
Kā siets Saka par ko tādu, kurā ir daudz caurumu, arī bojājumu.
(Viss) spīd (arī mirdz) un laistās Saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
(Viss) mirdz (arī spīd) un laistās Saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
(Viss) spīd (arī mirdz) un laistās Saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
Viss spīd (arī mirdz) un laistās Saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
Kā uz pasūtījumu Saka par ko vēlamu, lietderīgu, kas rodas, ko iegūst piemērotā brīdī, laikposmā.
Tīrā rotaļa (arī rotaļāšanās) Saka par ko viegli, bez pūlēm darāmu, veicamu.
Tīrā rotaļāšanās (arī rotaļa) Saka par ko viegli, bez pūlēm darāmu, veicamu.
Tīrā rotaļa (arī rotaļāšanās) Saka par ko viegli, bez pūlēm darāmu, veicamu.
Loterijā laimēts (arī vinnēts) Saka par ko viegli, bez pūlēm iegūtu. Saka par ko nevērtīgu.
Loterijā laimēts (arī vinnēts) Saka par ko viegli, bez pūlēm iegūtu. Saka par ko nevērtīgu.
Loterijā vinnēts (arī laimēts) Saka par ko viegli, bez pūlēm iegūtu. Saka par ko nevērtīgu.
Ka rūc Saka par ko viegli, veikli, ātri izdarāmu.
Katrs bērns māk (arī zina, prot, var pateikt u. tml.) Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
Katrs bērns var (arī māk, prot, zina) pateikt Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
Katrs bērns prot (arī māk, zina, var pateikt u. tml.) Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
Katrs bērns zina (arī prot, māk, var pateikt u. tml.) Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
Katrs bērns var (arī prot, māk, zina) pateik Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
Katrs bērns zina (arī prot, māk, var pateikt) Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
Nav noslēpums Saka par ko vispārzināmu.
Kā diena pret nakti Saka par krasiem pretstatiem.
Kā diena pret nakti Saka par krasiem pretstatiem.
Iet (arī kustas) kā adata (arī kā mazā adatiņa) Saka par kustīgu, darbīgu cilvēku.
(Iet, arī kustas) kā adata (arī kā mazā adatiņa) Saka par kustīgu, darbīgu cilvēku.
Kustas (arī iet) kā adata (arī kā mazā adatiņa) Saka par kustīgu, darbīgu cilvēku.
Iet (arī kustas) kā mazā adatiņa (arī kā adata) Saka par kustīgu, darbīgu cilvēku.
Iet kā pulkstenis Saka par kustīgu, darbīgu cilvēku.
Iet (arī kustas) kā uzvilkts pulkstenis Saka par kustīgu, darbīgu cilvēku.
Kust (arī kustas) kā ūdenszāle Saka par kustīgu, veiklu cilvēku.
Kustas (arī kust) kā ūdenszāle Saka par kustīgu, veiklu cilvēku.
Lāsteka pil (arī tek) Saka par kūstošu lāsteku.
Lāsteka tek (arī pil) Saka par kūstošu lāsteku.
Kā dzen, tā iet Saka par kūtru, arī mazkustīgu cilvēku.
Smalks (arī labs) deguns Saka par labu ožas spēju.
Labs (arī smalks) deguns Saka par labu ožas spēju. Saka par spēju visu ātri uzzināt.
Labs (arī smalks) deguns Saka par labu ožas spēju. Saka par spēju visu ātri uzzināt.
Likteņa dāvana Saka par labvēlīgu apstākļu, faktoru u. tml. sagadīšanos, nejaušību (kāda dzīvē).
Liela gaisma Saka par laiku, kad ir atausis rīts un ir kļuvis pilnīgi gaišs. Saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
Liela gaisma Saka par laiku, kad ir atausis rīts un ir kļuvis pilnīgi gaišs. Saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
Saule jau (augstu) gabalā Saka par laiku, kad Saule jau ir augstu virs apvāršņa.
Liela diena Saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
Liela diena Saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
Ledus iet Saka par ledus gabalu virzīšanos palu laikā.
Kauliņi ir mesti Saka par lēmumu, darbību, kas padara kādu svarīgu norisi negrozāmu, neapturamu.
Kauliņi ir mesti Saka par lēmumu, darbību, kas padara kādu svarīgu norisi negrozāmu, neapturamu.
Acis kā pūcei Saka par lielām acīm.
Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē Saka par lielībnieku, kas daudz sola, bet maz dara.
Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē Saka par lielībnieku, kas daudz sola, bet maz dara.
Lielības gailis (retāk kule, maiss), arī lielās kā gailis Saka par lielīgu cilvēku.
Lielās kā gailis Saka par lielīgu cilvēku.
Iet degunu pacēlis [pa'cēlis] (arī uzmetis [uz'metis]) Saka par lielīgu, iedomīgu cilvēku.
Iet, degunu pacēlis (arī uzmetis) Saka par lielīgu, iedomīgu cilvēku.
Iet, degunu uzmetis [uz'metis] (arī pacēlis [pa'cēlis]) Saka par lielīgu, iedomīgu cilvēku.
Trūkst tikai tēva un mātes Saka par lielu jucekli, nekārtību.
Trūkst tikai tēva un mātes Saka par lielu jucekli, nekārtību.
Trūkst tikai tēva un mātes Saka par lielu jucekli, nekārtību.
Piens un medus tek Saka par lielu labklājību.
Piens un medus tek Saka par lielu labklājību.
Piens un medus tek Saka par lielu labklājību.
(Tur jau) pat akmeņiem (arī akmenim) jābrēc Saka par lielu netaisnību, pārestībām.
(Tur jau) pat akmeņiem (arī akmenim) jābrēc Saka par lielu netaisnību, pārestībām.
Runā par deviņiem mēmiem Saka par lielu runātāju, pļāpīgu cilvēku.
Kaķa lāsti debesīs nekāpj Saka par ļauna novēlējumiem, kas nevar kaitēt.
Kaķa lāsti debesīs nekāpj Saka par ļauna novēlējumiem, kas nevar kaitēt.
Kaķa lāsti debesīs nekāpj Saka par ļauna novēlējumiem, kas nevar kaitēt.
Kaķa lāsti debesīs nekāpj Saka par ļauna novēlējumiem, kas nevar kaitēt.
Acis kā pūcei Saka par ļaunu, niknu skatienu.
Galds (vai) lūst Saka par ļoti bagātīgu maltīti.
Viņš ir jēra dvēsele, arī viņam ir jēra dvēsele Saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku.
Viņš ir jēra dvēsele, arī viņam ir jēra dvēsele Saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku.
Melns (arī drūms) kā krusas (arī negaisa, rudens) mākonis Saka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku.
Melns (arī drūms) kā krusas (arī negaisa, rudens) mākonis Saka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku.
Melns (arī drūms) kā negaisa (arī krusas, rudens) mākonis Saka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku.
Melns (arī drūms) kā rudens (arī negaisa, krusas) mākonis Saka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku.
Kā melns (arī negaisa, krusas) mākonis Saka par ļoti dusmīgu cilvēku.
Kā melns (arī negaisa, krusas) mākonis Saka par ļoti dusmīgu cilvēku.
Kā negaisa (arī krusas, melns) mākonis Saka par ļoti dusmīgu cilvēku.
Galva duras debesīs Saka par ļoti gara auguma cilvēku.
Galva duras debesīs Saka par ļoti gara auguma cilvēku.
Galva duras debesīs Saka par ļoti gara auguma cilvēku.
Iepūšas (arī uzpūšas) kā pāvs Saka par ļoti iedomīgu, augstprātīga cilvēku.
Piepūšas (arī iepūšas, uzpūšas) kā pāvs Saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
Piepūšas (arī iepūšas, uzpūšas) kā pāvs Saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
Piepūšas (arī uzpūšas) kā tītars Saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
Uzpūšas (arī piepūšas, iepūšas) kā pāvs (arī tītars) Saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
Izkaltis (arī sakaltis, izžuvis, retāk sauss) kā asaka Saka par ļoti kalsnu cilvēku.
Izžuvis (arī izkaltis, sakaltis, retāk sauss) kā asaka Saka par ļoti kalsnu cilvēku.
Izkaltis (arī sakaltis, izžuvis, retāk sauss) kā asaka Saka par ļoti kalsnu cilvēku.
Sakaltis (arī izkaltis, izžuvis, retāk sauss) kā asaka Saka par ļoti kalsnu cilvēku.
Sauss (biežāk izkaltis, sakaltis, izžuvis) kā asaka Saka par ļoti kalsnu cilvēku.
Kā skals Saka par ļoti kalsnu cilvēku.
Kārns (arī tievs, sakaltis, izkaltis, retāk sauss) kā skals Saka par ļoti kalsnu cilvēku.
Tievs kā skals (arī kā diegs) Saka par ļoti kalsnu cilvēku.
(Kā) uz uguns vārīts Saka par ļoti karstu ēdienu, dzērienu.
(Kā) uz uguns vārīts Saka par ļoti karstu ēdienu, dzērienu.
Kā ūdens zāle (arī ūdenszāle) Saka par ļoti kustīgu cilvēku. Saka par intensīvām kustībām, darbībām.
Kā ūdenszāle (arī ūdens zāle) Saka par ļoti kustīgu cilvēku. Saka par intensīvām kustībām, darbībām.
Kā ūdens zāle (arī ūdenszāle) Saka par ļoti kustīgu cilvēku. Saka par intensīvām kustībām, darbībām.
Pati laipnība Saka par ļoti laipnu cilvēku.
Pat mušai nedara pāri Saka par ļoti lēnu, labsirdīgu cilvēku.
Kā no modes žurnāla izkāpis Saka par ļoti modemi ģērbtu cilvēku.
Kā no modes žurnāla izkāpis Saka par ļoti moderni ģērbtu cilvēku.
Kā no modes žurnāla izkāpis Saka par ļoti moderni ģērbtu cilvēku.
Svētā vientiesība Saka par ļoti naivu cilvēku.
Svētā vientiesība Saka par ļoti naivu cilvēku.
Kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) Saka par ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni.
Septiņi vēji galvā (kādam) Saka par ļoti nenopietnu, vieglprātīgu, nenosvērtu cilvēku.
Septiņi vēji galvā (kādam) Saka par ļoti nenopietnu, vieglprātīgu, nenosvērtu cilvēku.
Kā ēna Saka par ļoti novājējušu cilvēku.
Kauli un āda Saka par ļoti novājējušu dzīvnieku (arī cilvēku).
Kauli un āda Saka par ļoti novājējušu dzīvnieku (arī cilvēku).
Nav kur kāju nolikt (arī (pa)spert.) Saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
Nav kur kāju nolikt (arī paspert) Saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
Nevar (ne) soli (arī kāju) paspert, arī nav kur kāju paspert (arī nolikt) Saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
Nevar ne soli (arī kāju) (pa)spert, arī nav kur soli (arī kāju) (pa)spert (arī (no)likt) Saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
Nav kur kāju (arī soli) spert (arī likt) Saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
Kā izdreijāts Saka par ļoti proporcionāli veidotu cilvēku, tā augumu, locekļiem.
Rupjš kā pelavu maiss Saka par ļoti rupju cilvēku.
Rupjš kā pelavu maiss Saka par ļoti rupju cilvēku.
Līks kā āža rags Saka par ļoti salīkušu cilvēku.
Kā no laivas izgāzts (biežāk izmests, izsviests) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
Kā no laivas izmests (arī izsviests, retāk izgāzts) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
Kā no laivas izsviests (arī izmests, retāk izgāzts) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
Kā no laivas izmests (arī izsviests, retāk izgāzts) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
(Tā, ka (vai), arī ka (vai)) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
Ausis plīst (vai) pušu Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
Ausis plīst (vai) pušu Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
(Tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
(Tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
Slapjš kā (ūdens) žurka Saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
Slapjš kā ūdens žurka (arī ūdensžurka) Saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
Slapjš kā ūdensžurka (arī ūdens žurka) Saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
Slapjš kā (ūdens) žurka (arī ūdensžurka) Saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
Slinks kā pelavu maiss Saka par ļoti slinku cilvēku.
Slinks kā (pelavu) maiss Saka par ļoti slinku cilvēku.
Elles katls Saka par ļoti spraigas un bīstamas karadarbības vietu.
Caurspīdīgs auglis Saka par ļoti sulīgu, dzidru augli.
Kā diegs Saka par ļoti tievu cilvēku.
Viduklis kā lapsenei, arī lapsenes viduklis Saka par ļoti tievu vidukli.
Viduklis kā lapsenei, arī lapsenes viduklis Saka par ļoti tievu vidukli.
Velna pulveris Saka par ļoti uzņēmīgu, enerģisku, izdarīgu, arī stipru cilvēku.
Velna pulveris Saka par ļoti uzņēmīgu, enerģisku, izdarīgu, arī stipru cilvēku.
Diloņa kandidāts Saka par ļoti vāju, bālu, slimīga izskata cilvēku.
Diloņa kandidāts Saka par ļoti vāju, bālu, slimīga izskata cilvēku.
Kā caur sienu (arī žogu) izrauts (arī izvilkts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
Kā caur sienu (arī žogu) izvilkts (arī izrauts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
Kā caur sienu (arī žogu) izrauts (arī izvilkts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
Kā caur žogu (arī sienu) izrauts (arī izvilkts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
Dzīvs mironis Saka par ļoti vāju, slimu cilvēku.
Dzīvs mironis Saka par ļoti vāju, slimu cilvēku. Saka par galīgi inertu cilvēku.
Trausla sirds Saka par maigu, jūtīgu cilvēku.
Trausla sirds Saka par maigu, jūtīgu cilvēku.
Kā bluķis Saka par masīvu, inertu cilvēku.
Melns (arī brūns) kā čigāns (arī čigānēns) Saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.
Brūns (arī melns) kā čigāns (arī čigānēns) Saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.
Melns (arī brūns) kā čigānēns (arī čigāns) Saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.
Melns (arī brūns) kā čigāns (arī čigānēns) Saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.
Paša miesa un asinis Saka par miesīgu bērnu.
Paša miesa un asinis Saka par miesīgu bērnu.
Sirds apklust Saka par mirstošu cilvēku.
Dzeltens kā vasks Saka par mirušu cilvēku.
Dzeltens kā vasks Saka par mirušu cilvēku.
Nevainīgs (kā) jērs (arī jēriņš) Saka par naivu, vientiesīgu cilvēku.
Zilā pirmdiena Saka par nākamo dienu pēc pārmērīgas alkohola lietošanas.
Zilā pirmdiena Saka par nākamo dienu pēc pārmērīgas alkoholisko dzērienu lietošanas.
Nauda birst (arī krīt) (no gaisa, arī kā no gaisa, no debesīm) Saka par naudu, ko iegūst ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
Pienāk (pēdējā) stundiņa (arī stunda) Saka par nāves iestāšanos, par brīdi pirms nāves.
Bieza piere (kādam), arī biezs pakausis (kādam) Saka par neapķērīgu, arī ietiepīgu cilvēku.
Auna galva Saka par neapķērīgu, neattapīgu cilvēku.
Auna galva Saka par neapķērīgu, neattapīgu cilvēku.
Kā akla vista Saka par neattapīgu, arī neveiklu cilvēku.
Kā akla vista Saka par neattapīgu, arī neveiklu cilvēku.
Bieza galva (kādam) Saka par neattapīgu, neapķērīgu cilvēku.
Dzīvam zemē (arī kapā) jālien Saka par neciešamiem, nepanesamiem apstākļiem.
Dzīvam kapā (arī zemē) jālien Saka par neciešamiem, nepanesamiem apstākļiem.
Dzīvam zemē (arī kapā) jālien Saka par neciešamiem, nepanesamiem apstākļiem.
Dzīvam zemē (arī kapā) jālien Saka par neciešamiem, nepanesamiem apstākļiem.
Zeme līgojas zem kājām Saka par nedrošu, bīstamu stāvokli.
Zeme līgojas zem kājām Saka par nedrošu, bīstamu stāvokli.
Zeme grīļojas (arī līgojas) (zem kājām) Saka par nedrošu, bīstamu stāvokli.
Aiz rokas vadāms Saka par nedrošu, neizlēmīgu cilvēku.
Aiz rokas vadāms Saka par nedrošu, neizlēmīgu cilvēku.
Karāties diega galā Saka par nedrošu, nenoteiktu, šaubīgu stāvokli, pasākumu.
Karāties diega galā Saka par nedrošu, nenoteiktu, šaubīgu stāvokli, pasākumu.
Karāties diega galā (arī diegā, diedziņā) Saka par nedrošu, nenoteiktu, šaubīgu stāvokli, pasākumu.
Kaķis (arī melns kaķis) pārskrien pār ceļu Saka par negaidītu kļūmi, traucēkli.
Melns kaķis (arī kaķis) pārskrien pār ceļu Saka par negaidītu kļūmi, traucēkli.
(Melns) kaķis pārskrien pār ceļu Saka par negaidītu kļūmi, traucēkli.
Kā aklai vistai (mieža) grauds Saka par negaidītu, necerētu laimīgu atgadījumu.
Kā aklai vistai (mieža) grauds Saka par negaidītu, necerētu laimīgu atgadījumu.
Kā aklai vistai mieža grauds Saka par negaidītu, necerētu laimīgu atgadījumu.
Kā aklai vistai (mieža) grauds Saka par negaidītu, necerētu laimīgu atgadījumu.
Pinas kā gailis (biežāk vista) pa pakulām (arī pakulās) Saka par neizdarīgu, neveiklu cilvēku.
Taisās kā vista uz perēšanu Saka par neizdarīgu, tūļīgu cilvēku.
Nauda guļ (zemē) Saka par neizmantotu iespēju iegūt naudu.
Nauda guļ (zemē) Saka par neizmantotu iespēju iegūt naudu.
Kā (veca) beka Saka par neizskatīgu, mazkustīgu, arī īgnu sievieti.
Kā veca beka Saka par neizskatīgu, mazkustīgu, arī īgnu sievieti.
Aklais liktenis Saka par nejaušu, negaidītu, parasti nelabvēlīgu, apstākļu sagadīšanos, ko nevar izmainīt.
Sirds no krama Saka par nejūtīgu, cietsirdīgu cilvēku.
Nav sirds, arī bez sirds Saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
Tam ir bieza āda Saka par nejūtīgu, nesmalkjūtīgu, neatsaucīgu cilvēku.
Bieza āda (kādam) Saka par nejūtīgu, nesmalkjūtīgu, neatsaucīgu cilvēku.
Ziloņa āda Saka par nejūtīgu, nesmalkjūtīgu, neatsaucīgu cilvēku.
Kaunu maizē apēdis Saka par nekaunīgu cilvēku.
Nātres lien pa logu (arī durvīm) iekšā Saka par nekoptu lauku sētu.
Stāv kā miets Saka par nekustīgi stāvošu cilvēku.
Stāv kā stabs (arī miets) Saka par nekustīgi stāvošu cilvēku.
Stāv kā miets (arī stabs) Saka par nekustīgi stāvošu cilvēku.
Skābuma ķērne Saka par nelaipnu, īgnu cilvēku.
Skābuma ķērne Saka par nelaipnu, īgnu cilvēku.
Acis šaudās (uz visām pusēm) Saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
Acis šaudās uz visām pusēm Saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
Acis skrien (arī šaudās) uz visām pusēm Saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
Acis šaudās uz visām pusēm Saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
Vēja pilns Saka par nenoteiktu, arī vieglprātīgu cilvēku.
Vēja pilns Saka par nenoteiktu, arī vieglprātīgu cilvēku.
Duras (arī griež, griežas) ausīs Saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
Griež (arī griežas) ausīs Saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
Griežas (arī griež) ausīs Saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
Griež (arī griežas) ausīs Saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
Iet caur kauliem Saka par nepatīkamu sajūtu, ko izraisa griezīgas, asas skaņas.
Cūku kūts Saka par netīru, nekārtīgu (dzīves) vietu.
Kā mūrnieks Saka par netīru, notraipījušos cilvēku.
(Kā) slapja vista Saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku.
(Kā) slapja vista Saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku. Saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu.
Kā no žurnāla (arī grāmatas) vāka nokāpis Saka par nevainojami, parasti moderni, ģērbtu cilvēku.
Kā no žurnāla (arī grāmatas) vāka nokāpis Saka par nevainojami, parasti moderni, ģērbtu cilvēku.
Kā no žurnāla (arī grāmatas) vāka nokāpis Saka par nevainojami, parasti moderni, ģērbtu cilvēku.
Kā lācis (iet, staigā, strādā u. tml.) Saka par neveiklu, tūļīgu, arī smagnēju cilvēku.
Nevēlama acs Saka par nevēlamu cilvēku, arī par cilvēku, no kura kas ir slēpjams.
Šurp vai turp Saka par nevērīgu naudas izdošanu.
Šurp vai turp Saka par nevērīgu naudas izdošanu.
Pelēks kā zeme (arī kā drēbe, audekls) Saka par neveselīgi bālu cilvēku.
Pelēks kā zeme (arī kā drēbe, audekls) Saka par neveselīgi bālu cilvēku.
Cieta sirds, arī sirds no krama Saka par nežēlīgu, cietsirdīgu cilvēku.
Tas vairs putru nestrēbs, arī tas vairs nav putras strēbējs Saka par nomirušu cilvēku.
Tas vairs nav putras strēbējs, arī tas vairs: putru nestrēbs Saka par nomirušu cilvēku.
Tas vairs putru nestrēbs, arī tas vairs nav putras strēbējs Saka par nomirušu cilvēku.
Nevainīgas asinis Saka par nonāvētu nevainīgu cilvēku.
No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš Saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš Saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš Saka par noprotamu, nojaušamu, mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
Daudz ūdeņu aiztecējis Saka par notikumiem bagātu pagājušu laika posmu.
Daudz ūdeņu aiztecējis Saka par notikumiem bagātu pagājušu laikposmu.
(Kad) dzīvosim, (tad) redzēsim Saka par notikumiem, kas nav iepriekš paredzami.
(Kad) dzīvosim, (tad) redzēsim Saka par notikumiem, kas nav iepriekš paredzami.
Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
Gulēt kaulos Saka par noturīgu personības īpašību, dziļi iesakņojušos paradumu.
Gulēt kaulos Saka par noturīgu personības īpašību, dziļi iesakņojušos paradumu.
(Vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
(Vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
Vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
Kā negudrs Saka par parādībām dabā, kuras noris ļoti intensīvi.
Nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt Saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku.
Nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt Saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku.
Nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt Saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku.
Putraims putraimu dzenā Saka par pārāk ūdeņainu viru.
Putraims putraimu dzenā Saka par pārāk ūdeņainu zupu.
Dzelzs inventārs Saka par pastāvīgiem, ilggadējiem iedzīvotājiem, darbiniekiem, arī par nemainīgām lietām, vērtībām.
Dzelzs inventārs Saka par pastāvīgiem, ilggadējiem iedzīvotājiem, darbiniekiem, arī par nemainīgām lietām, vērtībām.
Viņam ir liela dūša Saka par pašapzinīgu un nesavaldīgu cilvēku.
Kā nazis (arī naža asmens, duncis) sirdī (arī krūtīs), arī kā naža (arī dunča) dūriens (sirdī) Saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
Nelaime nenāk brēkdama, arī nelaime nenāk lūdzama Saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām.
Nelaime nenāk brēkdama, arī nelaime nenāk lūdzama Saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām.
Nelaime nenāk brēkdama Saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām.
Kā nazis (arī duncis) mugurā, arī kā naža (arī dunča) dūriens mugurā Saka par pēkšņu, sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu, ko izraisījusi nodevīga rīcība.
Kā nazis (arī duncis) mugurā, arī kā naža (arī dunča) dūriens mugurā Saka par pēkšņu, sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu, ko izraisījusi nodevīga rīcība.
Kunga (retāk vīra) dūšā (arī prātā.) Saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku.
Kungā (retāk vīra) dūšā (arī prātā) Saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku.
Kunga (retāk vīra) prātā (arī dūšā) Saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku.
Vīra (biežāk kunga) dūšā (arī prātā) Saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku.
Piesūcies (arī piezīdies) (pilns) kā dēle Saka par piedzērušu cilvēku.
Piesūcies (arī piezīdies) (pilns) kā ods (arī kā dēle) Saka par piedzērušu cilvēku.
Piesūcies (arī piezīdies) (pilns) kā ods (arī kā dēle) Saka par piedzērušu cilvēku.
Piezīdies (arī piesūcies) (pilns) kā ods (arī kā dēle) Saka par piedzērušu cilvēku.
Piesūcies (arī piezīdies) pilns kā ods (arī kā dēle) Saka par piedzērušu cilvēku.
Kā kāršu namiņš Saka par pieņēmumu, aprēķinu, kuram nav stabila pamata.
Kā kāršu namiņš Saka par pieņēmumu, aprēķinu, kuram nav stabila pamata.
Ar miesu un asinīm Saka par pilnvērtīgu mākslas darbu vai mākslas tēlu.
Ar miesu un asinīm Saka par pilnvērtīgu mākslas darbu vai mākslas tēlu.
Liesmu jūra Saka par plašu ugunsgrēku.
Dieva dots Saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku.
Dieva dots Saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku.
Dieva laists Saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku.
Radu būšana Saka par radnieciskām attiecībām, no kurām (parasti) iegūstams kāds labums.
Zaļš (arī zils un zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
Zils un zaļš (arī zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
Zils un zaļš (arī raibs) griežas (arī metas) gar (arī priekš) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Zils un zaļš (arī raibs) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Zils un zaļš (arī raibs) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Raibs (arī zils un zaļš) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm, arī acu priekšā Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
(Zils un) zaļš gar (arī priekš) acīm šķīst Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena.
Deguns kā gurķis Saka par resnu, apaļu degunu.
Deguns kā gurķis Saka par resnu, apaļu degunu.
Skaldi un valdi Saka par rīcību, politiku, ko realizē ar uzkundzēšanos, varas sagrābšanu, izraisot nesaskaņas.
Tek kā irbe Saka par rosīgu, kustīgu, čaklu cilvēku.
Tek kā irbe Saka par rosīgu, kustīgu, čaklu cilvēku.
Mīksta mēle Saka par runas traucējumiem, kas rodas dzērumā.
Mīksta mēle Saka par runas traucējumiem, kas rodas dzērumā.
Saskābis kā rūgumpods Saka par saīgušu cilvēku.
Saskābis kā rūgumpods Saka par saīgušu cilvēku.
Pie apaļā galda Saka par sanāksmi, sarunām u. tml., kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības.
Cilvēks ar galvu Saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.
Cilvēks ar galvu Saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.
Cilvēks ar galvu Saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.
Vaigi zied kā rozes Saka par sārtiem vaigiem.
Vaigi zied kā rozes (arī pujenes sar.) Saka par sārtiem vaigiem.
Vaigi zied kā rozes (arī pujenes sar.) Saka par sārtiem vaigiem.
Kā sesks Saka par sasvīdušu, smirdīgu cilvēku.
Dūša kā miets Saka par sātīgi paēdušu un padzērušu cilvēku.
Dūša kā miets Saka par sātīgi paēdušu un padzērušu cilvēku. Saka, ja ir stingra griba, apņēmība.
Saule ar zobiem Saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī).
Saule ar zobiem Saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī).
Jūsu padevīgais kalps Saka par sevi, aiz cieņas pret kādu paužot pazemību, norādot uz savu zemāko sabiedrisko stāvokli.
Tupeļu varonis Saka par sievai pakļāvīgu vīru, kas vārdos mēdz paust nepakļāvību.
Tupeļu varonis Saka par sievai pakļāvīgu vīru, kas vārdos mēdz paust nepakļāvību.
Dusmu pūce Saka par sievieti, kas bieži un ātri dusmojas.
Dusmu pūce Saka par sievieti, kas bieži un ātri dusmojas.
(Vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par sīvām kaujām.
(Vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par sīvām kaujām.
Vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par sīvām kaujām.
Zied kā roze Saka par skaistu, veselīgu cilvēku, parasti sievieti.
Zied kā roze Saka par skaistu, veselīgu cilvēku, parasti sievieti.
Kā atskabarga Saka par skarbu, dzēlīgu, cilvēku.
Acis met zibeņus Saka par skatienu, kas pauž ļaunumu, dusmas, izaicinājumu.
Acis deg (arī svilst) Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
Acis met zibeņus Saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
Acis met zibeņus (arī zibšņus) Saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
Acis met zibšņus (arī zibeņus) Saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
Bada dzeguze Saka par skopu cilvēku, arī par cilvēku, kas pastāvīgi žēlojas par trūkumu.
Kapeikas dvēsele Saka par skopu cilvēku.
Kapeikas dvēsele Saka par skopu cilvēku.
Izlaidies kā teļš Saka par slinku, nevīžīgu cilvēku.
Izlaidies kā teļš Saka par slinku, nevīžīgu cilvēku.
Drabiņu maiss Saka par slinku, resnu cilvēku.
Nasta plecos (arī uz pleciem) Saka par smagu uzdevumu, pienākumu.
Nasta plecos (arī uz pleciem) Saka par smagu uzdevumu, pienākumu.
(Ir) velts plecos Saka par smagu uzdevumu, pienākumu.
Uguns trako Saka par spēcīgu uguni, kas strauji izplatās.
Kā lācis (stiprs, spēcīgs, liels u. tml.) Saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
Spēcīgs kā lācis Saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
Dzelzs (retāk tērauda) nervi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
Nervi kā striķi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
Nervi kā striķi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
Tērauda (biežāk dzelzs) nervi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
Kā aizdurts Saka par spēju pārdzīvojumu, ciešanu satriekta cilvēka reakciju.
Acis (ir) pierē Saka par spēju pašam redzēt, spriest.
Acis ir pierē Saka par spēju pašam redzēt, spriest.
Manīgs deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
Manīgs deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
Smalks (arī labs) deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
Spītīgs kā ēzelis Saka par spītīgu cilvēku.
Spītīgs kā ēzelis Saka par spītīgu cilvēku.
(Vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
(Vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
Vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
Dzīve kūsā Saka par spraigu, darbīgu dzīvi.
Dzīve kūsā Saka par spraigu, darbīgu dzīvi.
Stāv kā svece Saka par stalti stāvošu cilvēku.
Stāv kā svece Saka par stalti stāvošu cilvēku.
Vārdi (arī neviens vārds, skaņa) nenāk pār lūpām Saka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma).
Neviens vārds (arī vārdi, arī neviena skaņa) nenāk pār lūpām Saka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma).
Klusums pirms vētras Saka par stāvokli, kad vēl nav intensīvas darbības, ievērojamu notikumu, kas drīzumā sagaidāmi.
Zeme un debess (arī ar debesīm) griežas (retāk jaucas, iet) kopā Saka par stipru sniegputeni, viesuli.
Zeme un debess (arī ar debesīm) iet (biežāk griežas, retāk jaucas) kopā Saka par stipru sniegputeni, viesuli.
Zeme un debess (arī ar debesīm) jaucas (biežāk griežas, arī iet) kopā Saka par stipru sniegputeni, viesuli.
Zeme un debess (arī ar debesīm) griežas (retāk jaucas, iet) kopā Saka par stipru sniegputeni, viesuli.
Griež debesis un zemi kopā Saka par stipru sniegputeni, viesuli.
Zeme un debess (arī ar debesīm) griežas (retāk jaucas, iet) kopā Saka par stipru sniegputeni.
Griezt debesis un zemi kopā Saka par stipru viesuli, sniegputeni.
Griezt debesis un zemi kopā Saka par stipru viesuli, sniegputeni.
Zeme un debess (arī ar debesīm) griežas (retāk jaucas, iet) kopā Saka par stipru viesuli, sniegputeni.
Griezt debesis un zemi kopā Saka par stipru viesuli, sniegputeni.
Stiprs kā lācis Saka par stipru, liela auguma cilvēku. parasti vīrieti.
(Griežas) kā karuselī (arī karuselis) Saka par strauju (dažādu notikumu, iespaidu, domu u. tml.) maiņu.
Liela sirds Saka par stūrgalvīgu cilvēku. Saka par cilvēku, kas neizrāda savu aizvainojumu, pārdzīvojumu.
Aug buciņš, aug radziņi Saka par tādu (bērnu), kas kļūst nerātnāks, arī stūrgalvīgāks.
Aug buciņš, aug radziņi Saka par tādu (bērnu), kas kļūst nerātnāks, arī stūrgalvīgāks.
Slāpst asiņu Saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
Slāpst asiņu Saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
Bieza galva Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas.
Bieza galva (kādam) Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas.
Biezs pauris Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
Smaida kā pilns mēness Saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids.
Smaida kā pilns mēness Saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids.
Guļ kā lācis Saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ.
Guļ kā lācis Saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ.
Guļ kā murkšķis Saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ.
Guļ kā bluķis (arī maiss) Saka par tādu, kas ir cieši aizmidzis.
Guļ kā maiss (arī bluķis) Saka par tādu, kas ir cieši aizmidzis.
Palikt apakšā Saka par tādu, kas ir citam pakļauts, cita pārspēts.
Palikt apakšā Saka par tādu, kas ir citam pakļauts, cita pārspēts.
Kā pele lamatās (arī slazdā) Saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
Kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir negaidīti ieradies. Saka par tādu, kas nevar orientēties kādā situācijā.
Sargās (arī bēg) kā velns (arī žīds) no krusta Saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās (no kā).
Bēg kā velns (arī žīds) no krusta Saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
Mūk (arī bēg) kā velns no krusta Saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
Bēg kā velns no krusta Saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
Bēg (arī mūk, sargās) kā velns (arī žīds) no krusta Saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
Bēg (arī mūk, sargās) kā žīds (arī velns) no krusta Saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
Bēg kā žurka no grimstoša kuģa Saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
Bēg kā žurka no grimstošā kuģa Saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
Mūk (arī bēg) kā žurka no grimstoša kuģa Saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
Bēg kā žurka no grimstoša kuģa Saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
Bēg (arī mūk) kā žurka no grimstoša kuģa Saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
Nav nekur (vairs) liekams Saka par tādu, kas nav (vairs) nekam derīgs, nav (vairs) nekur izmantojams.
Kā no debesīm nokritis Saka par tādu, kas negaidīti ieradies. Saka par tādu, kas nevar orientēties kādos apstākļos.
Kā no gaisa (arī no debesīm) nokritis Saka par tādu, kas negaidīti ieradies. Saka par tādu, kas nevar orientēties kādos apstākļos.
(Kā) ar aklumu sists Saka par tādu, kas neizprot ko, neorientējas apstākļos.
(Kā) ar aklumu sists Saka par tādu, kas neizprot ko, neorientējas apstākļos.
Mute kā aizsalusi Saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
Mute kā aizsieta Saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
Mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta) Saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
Kā no mēness nokritis Saka par tādu, kas nespēj orientēties kādā situācijā.
Kā no mēness nokritis Saka par tādu, kas nespēj orientēties kādā situācijā.
Kā nopērts (suns, arī kucēns) Saka par tādu, kas padzīvo kaunu, nožēlu.
Kā nopērts suns (arī kucēns) Saka par tādu, kas pārdzīvo kaunu, nožēlu.
Kā pele lamatās (arī slazdā) Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
Kā pele slazdā (arī lamatās) Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā. Saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
Kā circenis karstos pelnos Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
Kā circenis (karstos) pelnos Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
Kā circenis (karstos) pelnos Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
Kā aizsvilis (arī apsvilis) Saka par tādu, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomas.
Kā apsvilis (arī aizsvilis) Saka par tādu, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomas.
Kā sadedzis Saka par tādu, kas rīkojas ļoti strauji, dedzīgi. Saka par tādu, kas ko ļoti iekāro.
Dara, ko grib (arī kā patīk) Saka par tādu, kas savā rīcībā, uzvedībā neievēro citu intereses, uzskatus.
Dara, ko grib (arī kā patīk) Saka par tādu, kas savā rīcībā, uzvedībā neievēro citu intereses, uzskatus.
Dara, kā patīk (arī ko grib) Saka par tādu, kas savā rīcībā, uzvedībā neievēro citu intereses, uzskatus.
Dara, kā vēlas (biežāk kā patīk) Saka par tādu, kas savā rīcībā, uzvedībā neievēro citu intereses, uzskatus.
Velkas kā mēris Saka par tādu, kas virzās ļoti lēni, gausi.
Velkas kā mēris Saka par tādu, kas virzās ļoti lēni, gausi.
Sīksta dzīvība Saka par tādu, ko grūti nonāvēt, iznīcināt.
Sīksta dzīvība Saka par tādu, ko grūti nonāvēt, iznīcināt.
Vējš pūš iekšā pa visiem kaktiem (arī pakšiem) Saka par telpu, kas ir sliktā stāvoklī, grūti apsildāma.
Vējš pūš iekšā pa visiem pakšiem (arī kaktiem) Saka par telpu, kas ir sliktā stāvoklī, grūti apsildāma.
Vējš pūš iekšā pa visiem kaktiem (arī pakšiem) Saka par telpu, kas ir sliktā stāvoklī, grūti apsildāma.
Vējš pūš iekšā pa visiem kaktiem (arī pakšiem) Saka par telpu, kas ir sliktā stāvoklī, grūti apsildāma.
Kurš kuru Saka par tiem, kas cīnās, līdz viens uzvar.
Aci pret aci, zobu pret zobu Saka par tiešas izrēķināšanās, atriebības principu.
Numur viens, arī numurs viens Saka par to izcilu, svarīgu.
Nav ne smakas Saka par to, kā nav. Saka par to, kas ir pilnīgi izzudis, aizgājis bojā, ticis iznīcināts.
Dienu (arī stundu, minūšu) jautājums Saka par to, kā norisei vajadzīgs neilgs laiks.
Minūšu (arī stundu, dienu) jautājums Saka par to, kā norisei vajadzīgs neilgs laiks.
Stundu (arī minūšu, dienu) jautājums Saka par to, kā norisei vajadzīgs neilgs laiks.
Tukša skaņa Saka par to, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību.
Tukša skaņa Saka par to, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību.
Dieva dāvana Saka par to, kas cilvēkam piemīt no dzimšanas, saka par to, kas ir iedzimts.
Dieva dāvana Saka par to, kas cilvēkam piemīt no dzimšanas, saka par to, kas ir iedzimts.
Dieva pirksts Saka par to, kas ir it kā radies, noticis pēc dieva gribas, ar dieva ziņu.
Dieva pirksts Saka par to, kas ir it kā radies, noticis pēc dieva gribas, ar dieva ziņu.
Ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
Ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
Ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
Uz (vienas rokas) pirkstiem (sa)skaitīt Saka par to, kas ir nelielā skaitā.
Uz vienas rokas pirkstiem (sa)skaitīt Saka par to, kas ir nelielā skaitā.
Uz (vienas rokas) pirkstiem saskaitīt Saka par to, kas ir nelielā skaitā.
Uz (vienas rokas) pirkstiem skaitīt Saka par to, kas ir nelielā skaitā.
Uz vienas rokas pirkstiem (sa) skaitīt Saka par to, kas ir nelielā skaitā.
Likteņa pirksts Saka par to, kas ir noticis it kā pārdabisku spēku ietekmē.
Likteņa pirksts Saka par to, kas ir noticis it kā pārdabisku spēku ietekme. Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām. Saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu.
Nav (nekāda, arī liela) māksla Saka par to, kas ir veicams viegli, bez grūtībām.
Velna pirksts Saka par to, kas it kā radies, noticis pēc velna gribas, ar velna ziņu.
Velna pirksts Saka par to, kas it kā radies, noticis pēc velna gribas, ar velna ziņu.
Noteicošs vārds Saka par to, kas izšķir ko, ievērojami ietekmē ko.
Noteicošs vārds Saka par to, kas izšķir ko, ievērojami ietekmē ko.
(Kā) uguns pakulās (arī pie pakulām) Saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu.
(Kā) uguns pakulās (arī pie pakulām) Saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu.
Ielikts šūpulī Saka par to, kas kādam piemīt no dzimšanas.
(Ie)likts šūpulī Saka par to, kas kādam piemīt no dzimšanas.
Bija un izbija, arī bijis un izbijis Saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts.
Bija un izbija, arī bijis un izbijis Saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts.
Laika zobs izgrauzis, arī laika zoba izgrauzts Saka par to, kas laika gaitā ir nolietojies un kļuvis caurumains, robains u. tml.
Pielīp (klāt) kā dadzis (retāk piķis) Saka par to, kas ļoti ietekmē (parasti pret paša gribu).
Līp klāt (arī pielīp) kā piķis (biežāk dadzis) Saka par to, kas ļoti ietekmē (parasti pret paša gribu).
Nospiež kā slogs (arī kā lāsts) Saka par to, kas ļoti nomāc.
Tas vēl ir jautājums Saka par to, kas nav vēl droši zināms.
Zem jautājuma zīmes Saka par to, kas nav vēl izlemts, par ko vēl ir šaubas.
Zem jautājuma zīmes Saka par to, kas nav vēl izlemts, par ko vēl ir šaubas.
(Pie)velk kā magnēts Saka par to, kas neatvairāmi saista uzmanību.
Pievelk kā magnēts Saka par to, kas neatvairāmi saista uzmanību.
Velk kā magnēts Saka par to, kas neatvairāmi saista uzmanību.
Ne silts ne auksts, arī ne silti ne auksti Saka par to, kas neietekmē, atstāj vienaldzīgu.
Gaist (arī izgaist, pagaist, izkūp) kā migla (arī kā dūmi) Saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri (iz)zūd.
Gaist (arī izgaist, pagaist, izkūp) kā dūmi (arī kā migla) Saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri (iz)zūd. ...
Izgaist (arī pagaist, izkūp) kā dūmi (arī kā migla) Saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
Izkūp (arī izgaist, pagaist) kā dūmi (arī kā migla) Saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
Pagaist (arī izgaist, izkūp) kā dūmi (arī kā migla) Saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
Izkūp (arī (iz)gaist, pagaist) kā dūmi Saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri zūd.
Ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par to, kas noris, pastāv ļoti ilgi. Apnicīgi ilgstoši.
Birst kā no maisa (arī (pār)pilnības raga) Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
Birst kā no pārpilnības (arī pilnības) raga (arī maisa) Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
Birst kā no pilnības (arī pārpilnības) raga, arī birst kā no maisa Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
Birst kā no pārpilnības (arī pilnības) raga, arī birst kā no maisa Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
Birst kā no (pār)pilnības raga Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
Iziet kā nazis caur sirdi Saka par to, kas pēkšņi izraisa sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtina.
Nepaliek ne smakas Saka par to, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
Agri vai vēlu Saka par to, kas reiz noteikti būs, notiks.
Agri vai vēlu Saka par to, kas reiz noteikti būs, notiks.
Nelaime un posts Saka par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
Tīrais (retāk gatavais, taisni) posts, arī nelaime un posts Saka par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
Tīrais (retāk gatavais, taisni) posts, arī nelaime un posts Saka par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
Dzeļ (arī dzeldē) kā nātre Saka par to, kas sagādā dziļas ciešanas.
Bēdu gabals Saka par to, kas sagādā pastāvīgas rūpes un nepatikšanas. Negals.
Bēdu gabals Saka par to, kas sagādā pastāvīgas rūpes un nepatikšanas. Negals.
(Ir) uz sirds Saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
Ceļas no pelniem Saka par to, kas tiek atjaunots, no jauna celts.
Likteņa pirksts Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām. Saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu.
(Ir) kā dievs augstais Saka par to, ko cienī, dievina.
Debesu dāvana Saka par to, ko saņem, iegūst negaidīti, arī bez pūlēm.
Debesu dāvana Saka par to, ko saņem, iegūst negaidīti, arī bez pūlēm.
Medaļas otra puse Saka par to, ko var aplūkot no cita (atšķirīga, pretēja) viedokļa.
Medaļas otra puse Saka par to, ko var aplūkot no cita (atšķirīga, pretēja) viedokļa.
Medaļas divas puses Saka par to, ko var aplūkot no diviem (atšķirīgiem, pretējiem) viedokļiem.
Medaļas divas puses Saka par to, ko var aplūkot no diviem (atšķirīgiem, pretējiem) viedokļiem.
Iet pār galvu pareti Saka par to, ko viegli pārdzīvo, neievēro.
Iet pār galvu Saka par to, ko viegli pārdzīvo, neievēro.
Lausks sper (arī spārda, spārdās, sprēgā) Saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
Lausks spārda (arī spārdās, sper, sprēgā) Saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
Lausks spārdās (arī spārda, sper, sprēgā) Saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
Lausks sper (arī spārda, spārdās, sprēgā) Saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
Lausks sprēgā (arī spārda, spārdās, sper) Saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
Garā diena Saka par tūļīgu, arī lēnīgu cilvēku.
Garā diena Saka par tūļīgu, arī lēnīgu cilvēku.
(Kā) putras katls Saka par uztrauktu, viegli aizvainojamu, neapvaldītu cilvēku.
(Kā) putras katls Saka par uztrauktu, viegli aizvainojamu, neapvaldītu cilvēku.
Kauli (vien) grab Saka par vāju, izdēdējušu cilvēku vai dzīvnieku.
Kauli (vien) grab Saka par vāju, izdēdējušu cilvēku.
Mēle šaudās kā atspole Saka par valodīgu cilvēku.
Sirds kā uz delnas (arī uz plaukstas) Saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku.
(At)sitas kā zirņi pret stiklu (retāk sienu) Saka par vārdiem, rīcība u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
Atsitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) Saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
(At)sitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) Saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
Sitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) Saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
(At)sitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) Saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
Dzelzs papēdis Saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās).
Dzelzs papēdis Saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās).
Dzelzs (arī naglotais) zābaks (arī papēdis) Saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās).
Smiltis birst Saka par vecu cilvēku, kam drīz jāmirst.
Piens un asinis Saka par veselīgu cilvēku. Saka par veselīgu, sārtu sejas ādu (parasti sievietēm).
Piens un asinis Saka par veselīgu cilvēku. Saka par veselīgu, sārtu sejas ādu (parasti sievietēm).
Seja (arī vaigi) (vai) plīst aiz veselības Saka par veselīgu, sārtu cilvēku.
Seja (arī vaigi) (vai) plīst aiz veselības Saka par veselīgu, sārtu cilvēku.
Vaigi (arī seja) (vai) plīst aiz veselības Saka par veselīgu, sārtu cilvēku.
Seja (arī vaigi) (vai) plīst aiz veselības Saka par veselīgu, sārtu cilvēku.
Viens kā pirksts Saka par vientuļu cilvēku.
Viens kā koks (arī pirksts) Saka par vientuļu cilvēku.
Tam ir gluma āda Saka par viltīgu cilvēku.
Tam ir gluma āda Saka par viltīgu cilvēku.
Viens otram (kā) radīti Saka par vīrieti un sievieti, kas ir labi piemēroti viens otram.
No drošiem avotiem Saka par ziņām, kuras uzskata par pamatotām, ticamām.
Pirmā dzirdēšana Saka parasti pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu.
Trāpīt naglai uz galvas Saka svarīgāko, būtiskāko.
Saldu dusu! Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
Saldu dusu! arī Dusi Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
(Lai viņam) vieglas Saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to.
(Lai viņam) vieglas smiltis! Saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to.
Trūkst vārdu Saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vaidos.
Trūkst vārdu Saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vārdos.
Vīrs un vārds Saka, apliecinot, ka solījums tiks izpildīts.
Vīrs un vārds Saka, apliecinot, ka solījums tiks izpildīts.
No dieva tiesas Saka, apstiprinot kāda fakta patiesīgumu.
No dieva tiesas Saka, apstiprinot kāda fakta patiesīgumu.
Kā tad Saka, apstiprinot ko pašu par sevi saprotamu. Protams.
Kā tad Saka, apstiprinot ko pašu par sevi saprotamu. Protams.
Dots pret dotu! Saka, atlīdzinot par pakalpojumu ar pakalpojumu. Saka, atriebjot nodarīto.
Ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi, arī neko (nevar) darīt Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
Ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
Ko (tu) padarīsi Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
Ko tur (var) darīt Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
Ko tur var darīt, arī neko nevar darīt Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
Āda (arī ādu) pār kārti! Saka, brīdinot kādu par sagaidāmo bargo sodu.
Lai dievs žēlīgs! Saka, brīdinot par (rīcības) nevēlamām vai bīstamām sekām, piedraudot (kādam).
Lai Dievs žēlīgs! Saka, brīdinot par (rīcības) nevēlamām vai bīstamām sekām, piedraudot (kādam).
Kāds vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atdzinis (arī atpūtis) Saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
No kurienes vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atdzinis (arī atpūtis) Saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
Kāds vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis) Saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
No kurienes vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis, (arī atdzinis) Saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
Kāds (arī no kurienes) vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis) Saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
Gods un slava! Saka, cildinot (ko), uzsverot (kā) nozīmīgumu.
Ar dieva palīgu Saka, dodoties ceļā, uzsākot kādu darbu.
Ar dieva palīgu Saka, dodoties ceļā, uzsākot kādu darbu.
(Ja) dievs (arī dieviņš) dos Saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
(Ja) dievs (arī dieviņš) dos Saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
Un āmen (baznīcā) Saka, izbeidzot sarunu par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
(Par) ko tad tā, arī kāpēc tad tā? Saka, izbrīnā, pārsteigumā jautājot par (darbības, norises) cēloni vai nolūku.
Paldies (mīļam) dieviņam (arī dievam) Saka, izsaucas atvieglojumā, apmierinājumā.
Paldies (mīļam) dievam (arī dieviņam) Saka, izsaucas atvieglojumā, apmierinājumā.
Gods godam Saka, izsaucas atvieglojumā, apmierinājumā.
Paldies mīļam dievam (arī dieviņam) Saka, izsaucas atvieglojumā, apmierinājumā.
Paldies (mīļam) dievam (arī dieviņam) Saka, izsaucas atvieglojumā, apmierinājumā.
Nedod dievs! arī Lai dievs nedod! Saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties.
Kas to būtu domājis! Saka, izsaucas, paužot pārsteigumu, izbrīnu.
Dieva laime Saka, izsaucas, paužot prieku, apmierinājumu par kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
Dieva laime Saka, izsaucas, paužot prieku, apmierinājumu par kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
Tā (arī tās) tik (arī tikai) (vēl) trūkst Saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
Dzīvība izdziest Saka, ja (cilvēks) nomirst.
Uz priekšu vai atpakaļ Saka, ja (kā) starpība, atšķirība ir maznozīmīga, mazsvarīga.
Vezums nekust (ne) no vietas (arī stāv uz vietas) Saka, ja (kādā norisē, apstākļos) nav gaidīto labvēlīgo pārmaiņu.
Vezums nekust (ne) no vietas (arī stāv uz vietas) Saka, ja (kādā norisē, apstākļos) nav gaidīto labvēlīgo pārmaiņu.
Staigāt (kādam) pakaļ Saka, ja (kāda) pavirši darītais jāpaveic, arī jālabo citam.
Bez vainas Saka, ja (kādam, kam) nav trūkumu, nepilnību, ja (kas) atbilst kādām prasībām, normām.
Velns (ne)rauj (kādu) Saka, ja (kādam) (ne)notiek kas slikts.
Velns (ne)rauj (kādu) Saka, ja (kādam) (ne)notiek kas slikts.
Karstas asinis Saka, ja (kādam) ir ļoti straujš, kaislīgs raksturs, ja (kāds) ir ļoti straujš.
Visas kārtis rokā Saka, ja (kādam) ir nepieciešamie priekšnoteikumi, piemēram, lai ko sasniegtu.
Visas kārtis rokā Saka, ja (kādam) ir nepieciešamie priekšnoteikumi, piemēram, lai ko sasniegtu.
Trumpis rokā Saka, ja (kādam) ir priekšrocības (kādā darbībā), svarīgi priekšnoteikumi (vēlamā rezultāta sasniegšanai).
Zobs uz zoba neturas Saka, ja (kādam) ļoti salst, ja (kādam) ir drebuļi.
Zobs uz zoba neturas Saka, ja (kādam) ļoti salst, ja (kādam) ir drebuļi.
Aukstums (arī sals, vējš) ķer pie kauliem Saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.
Aukstums (arī sals, vējš) ķer pie kauliem Saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.
Sals (arī aukstums, vējš) ķer pie kauliem Saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.
Vējš (arī aukstums, sals) ķer pie kauliem Saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.
Nevar izspiest ne plika vērdiņa Saka, ja (kādam) nav ar ko atlīdzināt.
Nevar izspiest ne plika vērdiņa Saka, ja (kādam) nav ar ko atlīdzināt.
Lāgā nav (ar kādu) Saka, ja (kādam) neklājas labi, neveicas.
Acis (vai) izsprāgst (arī sprāgst, lec, kāpj) no pieres (retāk dobuļiem) ārā (arī laukā) Saka, ja (kādam) no pārsteiguma, izbrīna, skaudības u. tml. acu izteiksme saspringst.
Žults krājas Saka, ja (kādam) palielinās naids, arī sarūgtinājums.
Žults krājas Saka, ja (kādam) palielinās naids, arī sarūgtinājums.
Jau kapsētas suņi rej (kādam) Saka, ja (kādam) paredzama drīza nāve.
Jau kapsētas suņi rej (kādam) Saka, ja (kādam) paredzama drīza nāve.
Jau kapsētas suņi rej (kādam) Saka, ja (kādam) paredzama drīza nāve.
Mēle lokās Saka, ja (kāds) daudz, veikli runā.
Lūpa metas līka Saka, ja (kāds) gatavojas raudāt.
Lūpa metas līka Saka, ja (kāds) gatavojas raudāt.
Lūpa metas līka Saka, ja (kāds) gatavojas raudāt.
Ieslīd (kāda) kabatā Saka, ja (kāds) ienākumus, peļņu daļēji vai pilnīgi iegūst sev.
Ieslīd (kāda) kabatā Saka, ja (kāds) ienākumus, peļņu daļēji vai pilnīgi iegūst sev.
Rokas nav tīras Saka, ja (kāds) ir izdarījis (ko) negodīgu, sliktu.
Rokas nav tīras Saka, ja (kāds) ir izdarījis ko negodīgu, sliktu.
Bez vainas Saka, ja (kāds) ir nevainīgs.
Cik tālu var novest (kādu) Saka, ja (kāds) ir panācis vai (kas) ir bijis par cēloni, ka (cilvēks) nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
Cik tālu var novest (kādu) Saka, ja (kāds) ir panācis vai (kas) ir bijis par cēloni, ka cilvēks nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
Kāds velns (arī nelabais) kūda Saka, ja (kāds) ir sašutis par (cita vai savu) rīcību, nožēlo to.
Rokā nedreb (arī nenodreb) Saka, ja (kāds) jūtas ne drošs, bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību. Saka, ja roka satraukumā nenotrīc.
Ber kā ložmetējs (arī kā no ložmetēja) Saka, ja (kāds) ļoti ātri runā.
Būt sava uzdevuma (arī savu uzdevumu) augstumos Saka, ja (kāds) ļoti labi veic savu uzdevumu, atbilst izvirzītajam prasībām.
Smejas kā kutināts Saka, ja (kāds) ļoti smejas.
Smejas (vai) līks palikdams Saka, ja (kāds) ļoti smejas.
Smejas, vēderu (rokām) turēdams, arī smejas kā kutināts Saka, ja (kāds) ļoti smejas.
Smejas, vēderu (rokām) turēdams Saka, ja (kāds) ļoti smejas.
Smejas, vēderu (rokām) turēdams Saka, ja (kāds) ļoti smejas.
Locīties smieklos, arī smejas locīdamies Saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas.
Locīties smieklos Saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas.
Smejas locīdamies Saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas.
Tīras rokas Saka, ja (kāds) nav izdarījis ko negodīgu, sliktu.
Neliekas (ne) zinis (retāk zinot), arī nav licies (ne) zinis Saka, ja (kāds) neievēro (kādu, ko), neinteresējas (par kādu, par ko).
Neliekas (ne) zinis (retāk zinot), arī nav licies (ne) zinis Saka, ja (kāds) neinteresējas un nerūpējas (par kādu, par ko).
Kā piekalts Saka, ja (kāds) nekustīgi, parasti ilgāku laiku, atrodas kādā stāvoklī.
Kā pienaglots Saka, ja (kāds) nekustīgi, parasti ilgāku laiku, atrodas kādā stāvoklī.
Nedrīkst (arī nevar) ne papīkstēt Saka, ja (kāds) neuzdrošinās, arī nespēj iebilst (pret ko), izrādīt neapmierinātību (ar ko).
Nāve pārsteidz (kādu) Saka, ja (kāds) pēkšņi aiziet bojā, nomirst, parasti traģiskā nāvē.
(Runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis Saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
(Runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis Saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
(Runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis Saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
Runā, kā karstu kartupeli mutē ieņēmis Saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
Locīties sāpēs Saka, ja (kāds) sāpju dēļ ir ļoti nemierīgs.
Spalvas vien pajūk Saka, ja (kāds) tiek pilnīgi uzveikts (piemēram, cīņā).
Spalvas vien pajūk Saka, ja (kāds) tiek pilnīgi uzveikts (piemēram, cīņā).
Kož (vai) acis no pieres laukā (arī ārā) Saka, ja (kādu) apstāj uzmācīgi kukaiņi (parasti dunduri, mušas, odi).
Kož (vai) acis no pieres laukā (arī ārā) Saka, ja (kādu) apstāj uzmācīgi kukaiņi (parasti dunduri, mušas, odi).
Kož (vai) acis no pieres laukā (arī ārā) Saka, ja (kādu) apstāj uzmācīgi kukaiņi (parasti dunduri, mušas, odi).
Viss vienalga Saka, ja (kam) nav izšķirošas nozīmes.
Viss viens Saka, ja (kam) nav izšķirošas nozīmes.
Viss viens (arī viss vienalga) Saka, ja (kam) nav izšķirošas nozīmes.
Ko (tas) palīdz Saka, ja (kam) nav labvēlīgas ietekmes, ja (kas) nerada vēlamo rezultātu.
(Nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) Saka, ja (kas vēlams) neiestājas.
(Aiz)tek kā smiltis caur pirkstiem Saka, ja (kas, parasti nauda) viegli tiek izdots.
(Aiz)tek kā smiltis caur pirkstiem Saka, ja (kas, parasti nauda) viegli tiek izdots.
Tek kā smiltis caur pirkstiem Saka, ja (kas, parasti nauda) viegli tiek izdots.
Otrā jaunība Saka, ja (kas, piemēram, sporta, tehnikas nozare) otrreiz pārdzīvo savu uzplaukumu, tiek atjaunots.
Otrā jaunība Saka, ja (kas, piemēram, sporta, tehnikas nozare) otrreiz pārdzīvo savu uzplaukumu, tiek atjaunots.
Nospiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) (kā akmens, arī slogs) Saka, ja (kas) ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
Nospiež prātu (arī sirdi, retāk apziņu) Saka, ja (kas) ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
Ko (tas) līdz Saka, ja (kas) nepalīdz, arī neietekmē.
No rokas rokā Saka, ja (kas) tiek nodots tālāk citam.
Savu mūžu (arī savu laiku) nokalpojis Saka, ja (kas) turpmākai lietošanai, darbam ir kļuvis pilnīgi vai daļēji nederīgs.
Galva kūp Saka, ja (ko darot) kļūst karsti.
Galva kūp Saka, ja (ko darot) kļūst karsti.
Tumšs kā akā (arī kapā, naktī) (arī tumšs kā peklē sar.) Saka, ja (kur) ir ļoti tumšs.
(Tik) tumšs, ka vai acī (arī acīs) duras Saka, ja (kur) ir ļoti tumšs.
Dūc kā (bišu) stropā (arī strops), retāk spietā (arī spiets) Saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
Rūc (arī dūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu), retāk spietā (arī spiets) Saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
Dūc (arī rūc) kā (bišu) spietā (arī spiets), biežāk dūc (arī rūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu) Saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
Dūc (arī rūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu), retāk dūc (arī rūc) kā (bišu) spietā (arī spiets) Saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
Nav ko redzēt Saka, ja (kur) nav nekā īpaša, interesanta, ko redzēt.
(Nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) Saka, ja (no kā) vairs nekas nav palicis pāri.
(Nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) Saka, ja (par dzīvu būtni vai priekšmetu) nekas vairs nav zināms.
Balss pazūd Saka, ja (parasti dziedātāja) balsij zūd nepieciešamās īpašības.
Iet kā pulkstenis Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
Iet kā smērēts Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
Iet kā pulkstenis Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
Strādā (arī iet) kā pulkstenis Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
Iet kā smērēts Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami. Saka, ja tos labi veicas, noris bez sarežģījumiem.
Sirds (no)tirpst Saka, ja (pēkšņi) pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums.
Kājas pieaug (priekšmetam) Saka, ja (priekšmets) piepeši pazūd.
Kājas pieaug (priekšmetam) Saka, ja (priekšmets) piepeši pazūd.
Raibas acis Saka, ja acis ir nogurušas, pārpūlētas.
Raibas acis Saka, ja acis ir nogurušas, pārpūlētas.
Kā piekalts Saka, ja acis, skatiens ir pievērsts (kam) nekustīgi, parasti ilgāku laiku.
Kā pienaglots Saka, ja acis, skatiens ir pievērsts (kam) nekustīgi, parasti ilgāku laiku.
Galva griežas apkārt (arī riņķī) Saka, ja aiz pārdzīvojuma zūd spēja sakarīgi domāt.
Stāv kā uzliets Saka, ja apģērbs, tā daļas ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām.
Kā uzliets Saka, ja apģērbs, tā daļas ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām.
Acis mielojas Saka, ja ar patiku skatās, redz.
Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi Saka, ja atbrīvojas no negatīva psihiska stāvokļa.
Izput kā pelavas (arī kā spaļi, pelni) vējā Saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
Izput kā pelavas (arī kā spaļi, pelni) vējā Saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
Izput kā pelni (arī kā pelavas, spaļi) vējā Saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
Izput kā pelavas (arī spaļi, pelni) vējā Saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
Izput kā spaļi (arī pelavas, pelni) vējā Saka, ja ātri izsīkst materiālās vērtības, nauda.
Griežas kā vāvere ritenī Saka, ja atrodas nepārtrauktā kustībā, darbībā (parasti bezjēdzīgā).
Zobi stingst Saka, ja aukstuma iedarbībā zobi kļūst jutīgi, sāpīgi.
Zobi stingst Saka, ja aukstuma iedarbībā zobi kļūst jutīgi, sāpīgi.
Auss (arī ausis) aizkrīt Saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī).
Auss (arī ausis) aizkrīt Saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī).
Barometrs kāpj Saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
Barometrs ceļas Saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
Barometrs krīt (arī krītas) Saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
Barometrs krītas (arī krīt) Saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
Barometrs krīt Saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
Nervi čupā Saka, ja bieži izraisās nervozitāte.
Atraisās spārni Saka, ja brīvi izpaužas, attīstās (talants, spējas u. tml.).
Acis (arī skatiens) ieurbjas, arī ieurbties (ar) acīm (arī ar skatienu) Saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā). Saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu.
Skatiens (arī acis) (ie)urbjas, arī (ie)urbties ar skatienu (arī ar acīm) Saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā). Saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu.
Laimīga roka Saka, ja cilvēkam darbā, pasākumā veicas, laimējas.
Zobi sitas Saka, ja cilvēkam drebot, zobi ar troksni vairākkārt saskaras.
Sirds lūst Saka, ja cilvēkam ir ļoti smagi pārdzīvojumi.
Nervi uzdod (arī netur) Saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
Nervi netur (arī uzdod) Saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
Nervi uzdod (arī netur) Saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
(Ir) kur (savu) galvu (no)likt Saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
(Ir) kur (savu) galvu likt Saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
(Ir) kur (savu) galvu nolikt Saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
Kūtra galva Saka, ja cilvēkam lēni, grūti raisās domas.
Zelta rokas Saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokam darāmi, darbi.
Zelta rokas Saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokām darāmi, darbi.
Nelaimīga roka Saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piemēram, kādā pasākumā).
Nelaimīga roka Saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piemēram, kādā pasākumā).
Galva griežas (apkārt, arī riņķī) Saka, ja cilvēkam reibst.
Galva griežas (apkārt, arī riņķī) Saka, ja cilvēkam reibst.
Galva griežas (arī iet) riņķī (arī apkārt) Saka, ja cilvēkam reibst.
Laimīga roka Saka, ja cilvēkam veicas, laimējas (piemēram, kādā pasākumā).
Ceļi krustojas Saka, ja cilvēki sastopas.
Ceļi krustojas Saka, ja cilvēki sastopas.
Ceļi izšķiras Saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja viņi pazaudē cits citu.
Ceļi šķiras Saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja viņi pazaudē cits citu.
Ceļi (iz)šķiras Saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja viņi pazaudē cits citu.
Ceļi šķiras Saka, ja cilvēkiem ir dažādi uzskati, dažāds dzīvesveids.
Žagas (no)rauj Saka, ja cilvēks (no)žagojas.
Galva (ap) reibst Saka, ja cilvēks apreibst.
Galva apreibst Saka, ja cilvēks apreibst.
Stingra roka Saka, ja cilvēks ar stingrību ko dara.
Stingra roka Saka, ja cilvēks ar stingrību ko dara.
Sirds atvilgst Saka, ja cilvēks atbrīvojas no negatīva psihiska stāvokļa.
Kā vajāts zvērs (arī noziedznieks) Saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir aizdomīgs u. tml.
Kā vajāts zvērs Saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir aizdomīgs u. tml.
Otrā jaunība Saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
Otrā jaunība Saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
Mute klab Saka, ja cilvēks daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
Mute klab Saka, ja cilvēks daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
Mēle iet (arī strādā) kā kulstīkla Saka, ja cilvēks daudz, ātri runā.
Mēle iet (arī strādā) kā kulstīkla Saka, ja cilvēks daudz, ātri runā.
Mēle strādā (arī iet) kā kulstīkla Saka, ja cilvēks daudz, ātri runā.
Lokana (retāk lunkana) mēle Saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
Lunkana (biežāk lokana) mēle Saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
Vijīga (biežāk lokana, arī lunkana) mēle Saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
Caura galva Saka, ja cilvēks ir aizmāršīgs, izklaidīgs.
Spēks kaulos Saka, ja cilvēks ir fiziski stiprs.
Mīksta sirds Saka, ja cilvēks ir iejūtīgs, labsirdīgs, arī jūtīgs.
Stūra galva Saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs, arī aprobežots.
Stūra galva Saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs.
Biezs pakausis (kādam) Saka, ja cilvēks ir neapķērīgs, arī ietiepīgs.
Bieza piere (kādam), arī biezs pakausis (kādam) Saka, ja cilvēks ir neapķērīgs, arī ietiepīgs.
Vējš galvā Saka, ja cilvēks ir nenopietns, vieglprātīgs.
Vējš galvā, retāk vējš dzīvo pa galvu Saka, ja cilvēks ir nenopietns, vieglprātīgs.
Dumja galva Saka, ja cilvēks ir nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs.
Gurdeni kauli Saka, ja cilvēks ir noguris.
Pašam (sava) galva (uz pleciem) Saka, ja cilvēks ir patstāvīgs.
Pašam (sava) galva uz pleciem Saka, ja cilvēks ir patstāvīgs.
Vēsa galva Saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs.
Vēsa galva Saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs. Arī saprātīgums, apdomība.
Gaiša sirds (arī dvēsele) Saka, ja cilvēks ir psihiski līdzsvarots, arī labsirdīgs, priecīgs.
Vaļīga mēle Saka, ja cilvēks ir runīgs, arī nevajadzīgi daudz runā, izpaužot ko noklusējamu.
Rūpīgas rokas Saka, ja cilvēks ir rūpīgs.
Galva uz pleciem Saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
Galva uz pleciem Saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
Vaigi (arī seja) svilst Saka, ja cilvēks ir stipri pietvīcis (parasti psihiska stāvokļa ietekmē).
Vaigi (arī seja) svilst Saka, ja cilvēks ir stipri pietvīcis (parasti psihiska stāvokļa ietekmē).
Spēks kaulos Saka, ja cilvēks ir stiprs.
Karsta galva Saka, ja cilvēks ir straujš, neapdomīgs.
Karsta galva Saka, ja cilvēks ir straujš, neapdomīgs.
Ciets pakausis (kādam) Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, arī neapķērīgs.
Krama pakausis Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, arī neatlaidīgs.
Liela (arī resna) galva Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
Bieza galva Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
Liela (arī resna) galva Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
Resna (arī liela) galva Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
Cieta galva Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
Liela sirds Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs. Saka, ja cilvēks neizrāda savu aizvainojumu, pārdzīvojumu.
Prāts (arī sirds) reibst Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
Prāts (arī sirds) reibst Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
Galva reibst Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai filoloģiska stāvokļa iedarbību.
Reibīga galva pareti Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību.
Galva skurbst (biežāk reibst) Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību.
Pārpilna sirds (ar ko, kā) Saka, ja cilvēks izjūt pārāk spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgā tā varā.
Sirds atsilst - atsilt Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks Saka, ja cilvēks sajūt cita laipnību, sirsnību, atsaucību.
Sirds (arī sirdī) iesilst Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks.
Sirds atsilst Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks. Saka, ja cilvēks izjūt cita laipnību, sirsnību, atsaucību.
Sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt Saka, ja cilvēks mirst.
Sirds rimst (arī beidz, stāj u. tml.) pukstēt Saka, ja cilvēks mirst.
Sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt Saka, ja cilvēks mirst.
Acis (arī plakstiņi) slēdzas uz mūžu (arī uz mūžību) Saka, ja cilvēks mirst.
Sirds beidz pukstēt Saka, ja cilvēks mirst.
Sirds stāj (arī beidz, rimst u. tml.) pukstēt Saka, ja cilvēks mirst.
Juceklis (arī misēklis, putra) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Misēklis (arī juceklis, putra) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Putra (arī juceklis, misēklis) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Juceklis (arī misēklis, putra) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest...
Galva noreibst (arī apreibst) Saka, ja cilvēks noreibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas).
Žagās norauj Saka, ja cilvēks nožagojas.
Trīsas (arī drebuļi, tirpas) iziet caur(i) kauliem Saka, ja cilvēks pēkšņi notrīs, nodreb u. tml. (piemēram, uztraukumā).
Reibīga galva pareti Saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena).
Galva reibst Saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena).
Galva skurbst (biežāk reibst) Saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena).
Seja izplūst smaidā Saka, ja cilvēks sāk smaidīt.
Seja izplūst smaidā Saka, ja cilvēks sāk smaidīt.
Seja izplūst smaidā Saka, ja cilvēks sāk smaidīt.
Smaga roka Saka, ja cilvēks sāpīgi sit.
Smaga roka Saka, ja cilvēks sāpīgi sit.
Galva strādā Saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Galva strādā Saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Mēle sitas Saka, ja cilvēks šļupst.
Lokana mugura Saka, ja cilvēks viegli pielāgojas (apstākļiem), izdabā (kādam).
Lokana mugura Saka, ja cilvēks viegli pielāgojas (apstākļiem), izdabā (kādam).
Jūtīga dvēsele (arī sirds) Saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
Viegla roka Saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara.
Viegla roka Saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara.
Pārpilna sirds Saka, ja cilvēku pārāk nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
Sirds pielīst Saka, ja cilvēku pārņem pozitīvas, retāk negatīvas, jūtas.
Runāt visi ir gudri Saka, ja citi dod tikai padomus.
Runāt visi ir gudri Saka, ja citi dod tikai padomus.
Runāt visi ir gudri Saka, ja citi dod tikai padomus.
Loks noslēdzas Saka, ja darbība, norise atgriežas pie sākotnējā objekta, rada sākotnējo stāvokli.
Krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) Saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
Krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) Saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
Krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) Saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
Krīt kā mušas uz zirga (biežāk medu) Saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
Nagi (arī pirksti, retāk rokas) niez Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
Nagi (arī pirksti, retāk rokas) niez Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
Pirksti (arī nagi, retāk rokas) niez Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
Rokas (biežāk nagi, pirksti) niez Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
Kā divas ūdens piles (arī kā divi ūdens pilieni) Saka, ja divi (parasti) cilvēki, priekšmeti ir ļoti līdzīgi.
Kā divi ūdens pilieni (arī kā divas ūdens piles) Saka, ja divi (parasti) cilvēki, priekšmeti ir ļoti līdzīgi.
Kā divas ūdens piles, arī kā divi ūdens pilieni Saka, ja divi (parasti) cilvēki, priekšmeti ir ļoti līdzīgi.
Skatieni (arī skati) saduras (arī sastopas) Saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
Skatieni (arī skati) sastopas (arī saduras) Saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
Skatieni (arī skati) saduras (arī sastopas) Saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
Skati (arī skatieni) saduras (arī sastopas) Saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
Vai (tev) gabals nokritīs? arī Gabals nenokritīs Saka, ja domā, ka nekas slikts nenotiks.
Vai (tev) gabals nokritīs? arī Gabals nenokritīs? Saka, ja domā, ka nekas slikts nenotiks.
Domas stāv (kur, pie kā) Saka, ja domas ir pievērsušās (kam).
Domas steidzas (arī skrien, trauc, lido, klīst u. tml.) (uz kurieni, pie kā) Saka, ja domas pievēršas (kam), ja cilvēks (pēc kā) ļoti tiecas, ilgojas.
Domas steidzas (arī skrien, traucas, klīst u. tml.) Saka, ja domas pievēršas (kam), ja cilvēks (pēc kā) ļoti tiecas, ilgojas.
Gals (vai) klāt Saka, ja draud briesmas, bojāeja. Saka, ja rodas kas nevēlams, nepatīkams.
Ož pēc pulvera Saka, ja draud izcelties kautiņš.
Ož pēc pulvera Saka, ja draud izcelties kautiņš.
Dusmas kāpj kaklā (retāk galvā) Saka, ja dusmas kļūst aizvien spēcīgākas.
Dusmas kāpj kaklā (retāk galvā) Saka, ja dusmas kļūst aizvien spēcīgākas.
Dusmas kāpj kaklā Saka, ja dusmas kļūst arvien spēcīgākas.
Ausis svilst Saka, ja dzird ko nepieklājīgu, rupju.
Ausis svilst Saka, ja dzird ko nepieklājīgu, rupju.
Ēd, pirkstus (arī pirkstu galus) laizīdams Saka, ja ēd ar lielu patiku.
Ēd, pirkstus (arī pirkstu galus) laizīdams Saka, ja ēd ar lielu patiku.
Sanāk (arī satek (visi) gali (kopā) Saka, ja fakti, ziņas tie! sakopoti (kur, kādā vietā).
Sanāk (arī satek) (visi) gali kopā Saka, ja fakti, ziņas tiek sakopoti (kur, kādā vietā).
Sanāk (arī satek) (visi) gali kopā Saka, ja fakti, ziņas tiek sakopoti (kur, kādā vietā).
Satek (arī sanāk) (visi) gali (kopā) Saka, ja fakti, ziņas tiek sakopoti (kur, kādā vietā).
Dienas ir skaitītas Saka, ja gaidāma drīza nāve. Saka, ja gaidāma (kā) bojā eja.
Dienas ir skaitītas Saka, ja gaidāma drīza nāve. Saka, ja gaidāma (kā) bojāeja.
Smags gaiss Saka, ja gaidāms pērkona negaiss.
Spiedīgs gaiss Saka, ja gaidāms pērkona negaiss.
Trūkst gaisa Saka, ja gaisā ir maz skābekļa.
Trūkst gaisa Saka, ja gaisā ir maz skābekļa. Saka, ja ir grūti elpot.
Gaisma nodziest Saka, ja gaismas avots beidz izstarot gaismu.
Gaisma iedegas (retāk aizdegas) Saka, ja gaismas avots sāk darboties.
Smags gaiss Saka, ja gaiss ir netīrs, smacīgs.
Smaga galva Saka, ja galvā ir jūtams smagums, sāpes.
Smaga galva Saka, ja galvā ir jūtams smagums, sāpes.
Dulla galva Saka, ja galvā jūtams smagums, sāpes.
Galva kā spainis Saka, ja galvā jūtams smagums, sāpes.
Galva kā spainis Saka, ja galvā jūtams smagums, sāpes.
Kails (arī pliks) pakausis Saka, ja galvas vidus ir kails, bez apmatojuma.
Garastāvoklis nokrīt uz nulli (arī zem nulles) Saka, ja garastāvoklis kļūst ļoti slikts.
Garastāvoklis noslīd līdz nullei (arī zem nulles, uz nulli) Saka, ja garastāvoklis kļūst ļoti slikts.
Sirds metas smaga (arī grūta), arī metas smagi (arī grūti, bēdīgi) ap sirdi Saka, ja garastāvoklis kļūst nomākts, bēdīgs.
Sirds metas smaga (arī grūta), arī metas smagi (arī grūti, bēdīgi) ap sirdi Saka, ja garastāvoklis kļūst nomākts, bēdīgs.
Sirds metas viegla, arī metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi Saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
Metas priecīgi (arī viegli) ap sirdi, arī sirds metas viegla Saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
Metas priecīgi (arī viegli) ap sirdi, arī sirds metas viegla Saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
Metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi, arī sirds metas viegla Saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
Dieva vārds Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu.
Dieva vārds Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu.
Goda vārds Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu. Patiesi.
Goda vārds Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu. Patiesi.
Kaut (arī ja) tu zinātu Saka, ja grib pievērst sarunas biedra uzmanību teiktā svarīgumam.
Dievs ar viņu (arī to) Saka, ja grib uzsvērt savu vienaldzīgo attieksmi pret kādu (pret ko).
Iet labumā Saka, ja gūst kādu labumu.
Nākt par labu Saka, ja gūst kādu labumu.
Nāk par labu Saka, ja gūst kādu labumu.
Iet labumā Saka, ja gūst kādu labumu. Saka, ja pieņemas svarā.
Nāk atpakaļ Saka, ja ieēsto, iedzerto izvemj, arī ja ir tieksme vemt.
Amats rokā Saka, ja iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
Klāt kā nagla Saka, ja ierodas kur nekavējoties, īstajā brīdī.
Roka paslīd Saka, ja iesit (kādam), ieper (kādu) par sodu.
Roka paslīd Saka, ja iesit (kādam), ieper (kādu) par sodu.
Ēna krīt (uz kādu) Saka, ja ir aizdomas, ka (kāds) ir izdarījis ko kompromitējošu vai ir saistīts ar ko kompromitējošu.
Elpa sitas ciet Saka, ja ir apgrūtināta elpošana.
Kā saistītām (arī sasietām) rokām Saka, ja ir atņemta rīcības brīvība, ja (kāds) ir ierobežots.
Kā sasietām (arī saistītām) rokām Saka, ja ir atņemta rīcības brīvība, ja (kāds) ir ierobežots.
Kā saistītām (arī sasietām) rokām Saka, ja ir atņemta rīcības brīvība. Ja (kāds) ir ierobežots.
Nav (ne) degunu (lāgā) apsildījis, arī nav paspējis (ne) degunu (lāgā) apsildīt Saka, ja ir bijis (kur) pārāk īsu laika sprīdi.
Nav paspējis (ne) degunu (lāgā) apsildīt Saka, ja ir bijis (kur) pārāk īsu laika sprīdi.
Vēders iet cauri Saka, ja ir caureja.
Galva pilna Saka, ja ir daudz ieceru, nodomu, plānu.
Galva pilna Saka, ja ir daudz ieceru, nodomu, plānu.
Raibi un rūtaini Saka, ja ir daudz neparastu, negaidītu notikumu, apstākļu.
Raibi un rūtaini Saka, ja ir daudz neparastu, negaidītu notikumu, apstākļu.
Pilnos (arī vienos) ziedos Saka, ja ir daudz ziedu (par augiem, to daļām).
Pilns vēders Saka, ja ir ēsts tik, cik gribas, ja jūtas pilnīgi paēdis.
Pilns vēders Saka, ja ir ēsts tik, cik gribas, ja jūtas pilnīgi paēdis.
Spiedīgs gaiss Saka, ja ir gaidāms pērkona negaiss.
Smags gaiss Saka, ja ir gaidāms pērkona negaiss. Saka par nepatīkamu, bīstamu stāvokli.
Garš laiks Saka, ja ir garlaicīgi.
Garš laiks Saka, ja ir garlaicīgi.
Trūkst gaisa Saka, ja ir grūti elpot.
Kājas neklausa Saka, ja ir grūti iet.
Stīva (arī smaga) mēle Saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
Smaga (arī stīva) mēle Saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
Stīva (arī smaga) mēle Saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
Skola rokā Saka, ja ir iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
Brīvas rokas Saka, ja ir iespēja rīkoties netraucēti, neatkarīgi, patstāvīgi.
Brīvas rokas Saka, ja ir iespēja rīkoties netraucēti, neatkarīgi, patstāvīgi.
Guļ (arī gulstas) (kā akmens, slogs u. tml.) uz sirds Saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi.
Gulstas (arī guļ) (kā akmens, slogs u. tml.) uz sirds Saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi.
Guļ (arī gulstas) (kā) (akmens, slogs u. tml.) uz sirds Saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi.
Guļ (arī gulstas) (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds Saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi.
Uzgulstas (arī uzguļas) (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds (arī sirdij) Saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi.
Prāts nesas Saka, ja ir interese (par ko).
Prāts nesas Saka, ja ir interese (par ko).
Prāts (arī sirds) silst (arī nesas, velk) Saka, ja ir interese (par ko).
Sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst) Saka, ja ir interese (par ko).
Prāts stāv (biežāk nesas) Saka, ja ir interese (par ko).
Prāts (arī sirds) velk (arī silst, nesas) Saka, ja ir interese par ko.
Vajadzība spiež Saka, ja ir jārīkojas, pakļaujoties apstākļiem.
Sirds (retāk iekšā) kut Saka, ja ir kāds emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
Sirds (retāk iekšā) kut Saka, ja ir kāds emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
ardievu Saka, ja ir kas aizmirsts, nav ievērots (padoms, solījums u. tml.).
Balta diena Saka, ja ir kļuvis pavisam gaišs, ir iestājusies diena.
Balta diena Saka, ja ir kļuvis pavisam gaišs, ja ir iestājusies diena.
Mati ceļas (arī slienas) stāvu(s) Saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
Mati slienas (arī ceļas) stāvu(s) Saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
Mati ceļas (arī slienas) stāvus, (retāk stāvu) Saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
Mati ceļas (arī slienas) stāvu(s) Saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
Mute atplešas Saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns.
Mute atplešas Saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns.
Skaties (arī klausies) un brīnies Saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns.
Sirds izlec no krūtīm Saka, ja ir liels uztraukums.
Sirds izlec no krūtīm Saka, ja ir liels uztraukums.
Sirds izlec no krūtīm Saka, ja ir liels uztraukums.
(Ir) dieva svētība Saka, ja ir ļoti daudz (kā).
Nav laiku kur likt Saka, ja ir ļoti daudz brīva laika.
Nav laiku kur likt Saka, ja ir ļoti daudz brīva laika.
Darbs pāri galvai Saka, ja ir ļoti daudz darba.
Darbs pāri galvai Saka, ja ir ļoti daudz darba.
Karsts darbalaiks Saka, ja ir ļoti daudz steidzama darba.
Darba pilnas rokas, arī darbs darba galā, arī darbs darbu dzen (retāk dzenā) Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
Darbs darbu dzenā (biežāk dzen) Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
Darbs darbu dzen (retāk dzenā) Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
Darbs darba galā, arī darba pilnas rokas, arī darbs darbu dzen (retāk dzenā) Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
Darba pilnas rokas Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
Darba pilnas rokas Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu, darbu.
Dusmas vārās Saka, ja ir ļoti dusmīgs un (parasti) apvalda dusmas sevī.
Dusmas vārās Saka, ja ir ļoti dusmīgs un (parasti) apvalda dusmas sevī.
Vēders pie mugurkaula pieaudzis (arī pielipis) Saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
Vēders pie mugurkaula pieaudzis (arī pielipis) Saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
Vēders pie mugurkaula pielipis (arī pieaudzis) Saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
Vēders pie mugurkaula pieaudzis (arī pielipis), arī vēders raujas pie ribām Saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
Zeme deg zem kājām Saka, ja ir ļoti jāsteidzas.
Zeme deg zem kājām Saka, ja ir ļoti jāsteidzas.
Zeme deg zem kājām Saka, ja ir ļoti jāsteidzas.
Ne čibu, ne čabu Saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa.
Ne čibu, ne čabu Saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa.
Ne čiku, ne grabu, arī ne čiku, ne caku, retāk ne caku, ne grabu Saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa. Saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
Ne čiku, ne čaku, retāk ne čaku, ne grabu Saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa. Saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
Ne čiku, ne grabu, arī ne čiku, ne čaku Saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa. Saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
Viena miesa un viena dvēsele Saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
Viena miesa un viena dvēsele Saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
Viena sirds (arī miesa) un viena dvēsele Saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
Viena sirds (arī miesa) un viena dvēsele Saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
Ūdens kāpj (arī smeļas) mutē Saka, ja ir ļoti lielas grūtības.
Ūdens kāpj (arī (ie)smeļas, nāk) mutē Saka, ja ir ļoti lielas grūtības.
Ūdens nāk (arī kāpj, smeļas) mutē Saka, ja ir ļoti lielas grūtības.
Ūdens smeļas (arī kāpj, nāk) mutē Saka, ja ir ļoti lielas grūtības.
Ūdens (ie)smeļas (arī kāpj, nāk) mutē Saka, ja ir ļoti lielas grūtības.
Laiks ir dārgs, arī katrs bridis (arī mirklis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga Saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
Laiks ir dārgs, arī katrs brīdis (arī mirklis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga Saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
Katra minūte ir dārga, arī katrs brīdis (arī mirklis) ir dārgs, arī laiks ir dārgs Saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
Katrs mirklis (arī brīdis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga, arī laiks ir dārgs Saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
Saule (arī saulīte) ripo pa zemi (arī zemes virsu) Saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
Saule (arī saulīte) ripo pa zemi (arī zemes virsu) Saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
Saulīte (arī saule) ripo pa zemi (arī zemes virsu) Saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
Saulīte (arī saule) staigā (biežāk ripo) pa zemi (arī zemes virsu) Saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
Saule (arī saulīte) staigā (biežāk ripo) pa zemes virsu (arī pa zemi) Saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
Saule (arī saulīte) ripo (retāk staigā) pa zemi (arī zemes virsu) Saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
Sirds lūst Saka, ja ir ļoti smagi pārdzīvojumi.
Sirds (vai) plīst pušu Saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
Sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu) Saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
Sirds (vai) trūkst (biežāk plīst) (pušu) Saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
Nevar (ne) apgriezties, arī nav kur apgriezties Saka, ja ir ļoti šauri, saspiesti.
Ne acī durams (neredz) Saka, ja ir ļoti tumšs.
(Tik) tumšs, ka vai acī (arī acīs) duras Saka, ja ir ļoti tumšs.
Ne acī durams (neredz) Saka, ja ir ļoti tumšs.
Ne acī durams neredz Saka, ja ir ļoti tumšs.
Gaisma (arī gaismiņa) svīst Saka, ja ir manāma rīta gaisma.
Gaismiņa (arī gaisma) svīst Saka, ja ir manāma rīta gaisma.
Ir nags (uz kādu) Saka, ja ir naids (pret kādu).
Ir zobs (uz kādu) Saka, ja ir naids, ļauns prāts, dusmas uz kādu.
Sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) Saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
Sirdsapziņa tirda (arī moka, urda u. tml.) Saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
Sirdsapziņa urda (arī moka, tirda u. tml.) Saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
Grūta (arī smaga) sirds, arī grūti (arī smagi) ap sirdi Saka, ja ir nomākts, bēdīgs garastāvoklis.
Smaga (arī grūta) sirds, arī smagi (arī grūti) ap sirdi Saka, ja ir nomākts, bēdīgs garastāvoklis.
(Visi) gali ūdenī Saka, ja ir noslēptas pārkāpuma, nozieguma pēdas.
(Visi) gali ūdenī Saka, ja ir noslēptas pārkāpuma, nozieguma pēdas.
Visi gali ūdenī Saka, ja ir noslēptas pārkāpuma, nozieguma pēdas.
Tīrs gaiss Saka, ja ir novērsts kas traucējošs.
Tīrs gaiss Saka, ja ir novērsts kas traucējošs.
Uzpūsts (arī uzpūties) vēders Saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
Uzpūties (arī uzpūsts) vēders Saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
Uzpūsts (arī uzpūties) vēders Saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
Galva griežas apkārt (arī riņķī) Saka, ja ir pārāk daudz pienākumu, uzdevumu, rūpju.
Kur (nu) paliks Saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks.
Nekur nepaliks Saka, ja ir pārliecība, ka kas nezudīs, arī piepildīsies, notiks. Saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks.
Darīts! arī Lieta darīta! Saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts.
Lieta darīta Saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts.
Sirds (ir) nemierīga, arī prāts (ir) nemierīgs Saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
Prāts (ir) nemierīgs, arī sirds (ir) nemierīga Saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
Nemierīga sirds, arī nemierīgs prāts, arī nemierīgi ap sirdi Saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
Sirds smaga kā akmens (retāk galoda) Saka, ja ir pārņēmusi grūtsirdība.
Netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai (arī vien) putna piena Saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem).
Netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai (arī vien) putna piena Saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem).
Netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai putna piena, arī putna piena vien trūkst Saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem).
Stunda ir situsi (retāk sit) Saka, ja ir pienācis (kā) gals, beigu posms.
Stunda ir situsi (retāk sit) Saka, ja ir pienācis (kā) gals, beigu posms.
Likteņa stunda sit Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2).
Likteņa stunda sit Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis.
Likteņa stunda sit Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis.
Stunda ir situsi (retāk sit) Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, darbībai.
Stunda ir situsi (retāk sit) Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, darbībai.
Viegla sirds, arī viegli ap sirdi Saka, ja ir priecīgs garastāvoklis, arī ja ir atvieglojuma sajūta, parasti pēc nepatīkama psihiska stāvokļa.
Sirds karst Saka, ja ir satraukts.
Nevar (ne) degunu laukā rādīt Saka, ja ir slikts (parasti ļoti auksts) laiks.
Nevar (ne) degunu laukā rādīt Saka, ja ir slikts (parasti ļoti auksts) laiks.
Nevar (ne) degunu laukā rādīt Saka, ja ir slikts (parasti ļoti auksts) laiks.
Sirds noasiņo (biežāk asiņo) Saka, ja ir smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, ciešanas.
Sirds asiņo Saka, ja ir smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, ciešanas.
Sirds asiņo (retāk noasiņo) Saka, ja ir smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, ciešanas.
Spiežas kaklā (arī rīklē) Saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
Noķert (arī notvert, pieķert) sevi Saka, ja ir spiests (par ko) pats sev atzīties.
Notvert (arī noķert, pieķert) sevi Saka, ja ir spiests (par ko) pats sev atzīties.
Dūša kā miets Saka, ja ir stingra griba, apņēmība.
Dur vai acis ārā Saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt.
Dur vai acis laukā (arī ārā) Saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt.
Dur vai acis ārā Saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt.
Galva sajukusi Saka, ja ir traucēta sakarīga domāšana.
Vēders kauc Saka, ja ir trokšņi kuņģī (parasti aiz izsalkuma).
Vēders kauc (arī kurkst, rūc) Saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma).
Smaga galva Saka, ja ir vājas spējas atcerēties vai saprast.
Smaga galva Saka, ja ir vājas spējas atcerēties vai saprast.
Prāts nesas Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
Prāts nesas Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
Prāts (arī sirds) silst (arī nesas, velk) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
Sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
Prāts stāv (biežāk nesas) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
Prāts (arī sirds) velk (arī silst, nesas) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
Melns (arī zaļš un zils, zaļš, raibs) nogriežas gar acīm Saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Zaļš un zils (arī zaļš, melns, raibs) nogriežas gar acīm Saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu) Saka, ja it ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
Noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla, arī slogs (arī krusts) no kakla nost Saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
Noveļas kā krusts (arī slogs) no kakla, arī krusts (arī slogs) no kakla nost Saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
Noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla Saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
Noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla, arī slogs (arī krusts) no kakla nost Saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
Sirds dreb (arī trīc) Saka, ja izjāt nemieru, bailes, žēlumu.
Skudriņas (arī skudras) pārskrien pār (arī pa) muguru Saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
Skudras (arī skudriņas) skrien pa kauliem (arī pa muguru) Saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
Skudriņas (arī skudras) skrien pa kauliem (arī pa muguru) Saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
Sirds sāp Saka, ja izjūt dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams.
Sirds sāp Saka, ja izjūt dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams.
Sirds (arī prāts) reibst Saka, ja izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
Sirds runā Saka, ja izjūt kādu emocionālu noskaņojumu.
Sirds runā Saka, ja izjūt kādu emocionālu noskaņojumu.
Drebuļi (arī šermuļi, tirpas, trīsas) noiet pa kauliem Saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu.
Drebuļi (arī šermuļi, tirpas, trīsas) noskrien (arī pārskrien) pa kauliem (arī pa muguru, miesu) Saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu.
Drebuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Šermuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Drebuļi (arī šermuļi, tirpas) pārskrien (arī skrien, iet) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Drebuļi (arī šermuļi, tirpas) pārskrien (arī skrien, iet) pār muguru (arī pār kauliem) Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Drebuļi (arī šermuļi, tirpas, trīsas) pārskrien pār kauliem (arī pār muguru, miesu) Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Drebuļi (arī šermuļi, tirpas) skrien (arī iet) pār muguru (arī pār kauliem) Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Šermuļi (arī drebuļi, trīsas) skrien (arī pārskrien, noskrien, (no)iet) pār (arī pa) kauliem (arī muguru, miesu) Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Tirpas (arī drebuļi, šermuļi) pārskrien (arī noskrien, skrien, iet) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Dreb (arī nodreb, ļodzās) ceļi Saka, ja izjūt lielas bailes.
Ceļi ļogās Saka, ja izjūt lielas bailes.
Nodreb ceļi Saka, ja izjūt lielas bailes.
(No)dreb (arī ļodzās) ceļi Saka, ja izjūt lielas bailes.
Sirds kāpj (tīri vai) pa kaklu (biežāk pa muti) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) laukā (arī ārā) Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā) Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds kāpj tīri vai pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā) Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Šaušalas pārskrien (arī pāriet) (pār miesu, arī pār kauliem) Saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
Miegs nāk kā ūdens, arī miegs mācas (arī nāk) kā mākonis virsū Saka, ja izjūt neatvairāmu vēlēšanos gulēt.
Miegs nāk kā ūdens, arī miegs nāk (arī mācas) kā mākonis virsū Saka, ja izjūt neatvairāmu vēlēšanos gulēt.
Miegs nāk kā ūdens Saka, ja izjūt neatvairāmu vēlēšanos gulēt.
Sirds iekņudas Saka, ja izjūt nelielu uztraukumu, saviļņojumu.
Sirds dreb Saka, ja izjūt nemieru, bailes, žēlumu.
Sirds trīc (arī dreb) Saka, ja izjūt nemieru, bailes, žēlumu.
Sirds ēdas Saka, ja izjūt nepatiku, dusmas, arī ja ir bēdas.
Sirds ēdas Saka, ja izjūt nepatiku, dusmas, arī, ja ir bēdas.
Sirds smeldz Saka, ja izjūt nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams.
Sirds smeldz Saka, ja izjūt nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams.
Pārpilna sirds (ar ko, kā) Saka, ja izjūt pārāk spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgi tā varā.
Priecīga (arī līksma) sirds, arī priecīgs prāts Saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību, ja ir gaišs, labs noskaņojums.
Sirds līksmo Saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību.
Sirds līksmojas Saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību.
Līksma sirds Saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību.
Sirds nosāp (arī nosāpas) Saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
Sirds nosāpas (arī nosāp) Saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
Sirds apsāpas (arī nosāp, nosāpas) Saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
Pilna sirds (ar ko, ka) Saka, ja izjūt spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgā tā varā.
Pilna sirds (ar ko, ka) Saka, ja izjūt spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgi tā varā.
Izkapts labi kož (arī ņem) Saka, ja izkapts labi pļauj, ir asa.
Sirds (arī sirdī) iesilst Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
Sirds sasilst Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
Sirds (arī sirdī) silst Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
Sirds (sa)silst (arī iesilst) Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
Sirds saviļņojas Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, patīkams psihisks stāvoklis.
Sirds iedegas Saka, ja izraisās spēcīgas, parasti pozitīvas, jūtas.
Noiet (arī nonāk) tik tālu Saka, ja izveidojas galēji apstākļi.
Nonāk (arī noiet) tik tālu Saka, ja izveidojas galēji apstākļi.
Nonākt (arī noiet) tik tālu Saka, ja izveidojas galēji apstākļi.
Kaverna izkrīt Saka, ja izveidojas kaverna (parasti plaušās), sabrūkot audiem.
Pār galvu (retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
(Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas mākoņi (biežāk negaiss) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
(Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
(Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
Sanāk ziepes Saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
Sanāk ziepes Saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
Ceļš zem kājām Saka, ja jādodas prom.
Iet pār galvu pareti Saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas.
Iet pār galvu Saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas.
Dzīvs zemē neielīdīsi Saka, ja jāsamierinās ar ko vai kas jāpārvar.
Dzīvs zemē neielīdīsi Saka, ja jāsamierinās ar ko vai kas jāpārvar.
Bez rokām (var) palikt Saka, ja jāveic smags un grūts roku darbs.
Bez rokām (var) palikt Saka, ja jāveic smags un grūts roku darbs.
Bez rokām var palikt Saka, ja jāveic smags un grūts roku darbs.
Lauž kaulus Saka, ja jūt sāpes kaulos.
Sāp visas malas (arī visās malās) Saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās.
Sāp visas malas (arī visās malās) Saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās.
Sāp visas malas (arī visās malās) Saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās.
Sirds apsāpas Saka, ja jūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
Kā no jauna piedzimis Saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (parasti pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis).
Kā no jauna piedzimis Saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
Par labu (kādam) Saka, ja kā interesēs, arī kā labā kas notiek vai tiek darīts.
Nedabūt (arī nepaspēt) ne apskatīties, arī nebijis ko apskatīties Saka, ja kāda darbība noris ļoti strauji.
Ledus sāk kustēties (arī sakustējies) Saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti pārvarot grūtības).
Ledus sakustējies (arī sāk kustēties) Saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti pārvarot grūtības).
Ledus sāk kustēties Saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti, pārvarot grūtības).
Ledus sakustējies (arī sāk kustēties) Saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti, pārvarot grūtības).
Nekust, arī netiek (ne) no vietas Saka, ja kāda darbība, process nesākas, kavējas.
Stipri (arī spēcīgi) rūkts (lauva) Saka, ja kāda izteikumā ir pārspīlējums.
Spēcīgi (arī stipri) rūkts (lauva) Saka, ja kāda izteikumā ir pārspīlējums.
Stipri (arī spēcīgi) rūkts (lauva) Saka, ja kāda izteikumā ir pārspīlējums.
Ne dzird, ne jūt Saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma.
Ne redz, ne jūt Saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma.
Ne dzird, ne jūt Saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma. Saka, ja par kādu nav ziņu.
Ar diegiem nav aršana Saka, ja kāda pasākuma dalībnieki, apstākļi, līdzekļi nenodrošina pasākuma veiksmi.
Ar diegiem nav aršana Saka, ja kāda pasākuma dalībnieki, apstākļi, līdzekļi nenodrošina pasākuma veiksmi.
Kā uz pulvera mucas Saka, ja kādam draud briesmas, nepatikšanas.
Kā uz pulvera mucas Saka, ja kādam draud briesmas, nepatikšanas.
Biezs maks (kādam) Saka, ja kādam ir daudz naudas.
Cieta galva Saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt.
Cieta galva Saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt. Saka par stūrgalvīgu cilvēku.
Ciets pauris Saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
Vilka (retāk veļa) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
Vilka (retāk veļa) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
Veļa (biežāk vilka) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
Vilka (retāk veļa) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
Rads rada galā Saka, ja kādam ir ļoti daudz radu.
Kurpe spiež Saka, ja kādam ir materiālas grūtības.
Kurpe spiež Saka, ja kādam ir materiālas grūtības.
Plāns maks (kādam) Saka, ja kādam ir maz naudas.
Plāns maks (kādam) Saka, ja kādam ir maz naudas.
(Ir) kapeika pie dvēseles Saka, ja kādam ir nedaudz naudas.
(Staigā) krūtis izgāzis Saka, ja kādam ir pašapzinīga, iedomīga poza.
(Staigā) krūtis izgāzis Saka, ja kādam ir pašapzinīga, iedomīga poza.
Ataust (arī uzaust) gaisma Saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams.
Uzaust (arī ataust) gaisma Saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams.
Dzīvo kā niere taukos (arī pa taukiem) Saka, ja kādam klājas ļoti labi.
Velnu redzēt Saka, ja kādam klājas ļoti slikti.
Velnu redzēt Saka, ja kādam klājas ļoti slikti.
Velns (arī nelabais) dīda Saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
(Pats) nelabais (arī velns) dīda Saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
Velns (arī nelabais) dīda Saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
(Nav) ne kapeikas pie dvēseles, arī nav (ne) (plika, arī sarkana) graša pie dvēseles Saka, ja kādam nav nemaz naudas.
Nav (ne) (plika, arī sarkana) graša pie dvēseles, arī (nav) ne kapeikas pie dvēseles Saka, ja kādam nav nemaz naudas.
(Nav) ne kapeikas pie dvēseles, arī nav (ne) (plika, arī sarkana) graša pie dvēseles Saka, ja kādam nav nemaz naudas.
Nav (ne) plika (arī sarkana) graša pie dvēseles, arī (nav) ne kapeikas pie dvēseles Saka, ja kādam nav nemaz naudas.
Nav (ne) sarkana (arī plika) graša pie dvēseles, arī (nav) ne kapeikas pie dvēseles Saka, ja kādam nav nemaz naudas.
Ne mats no galvas nenokrīt Saka, ja kādam nenotiek nekas nevēlams, slikts.
Ne mats no galvas nenokrīt Saka, ja kādam nenotiek nekas nevēlams, slikts.
(Vēl) ir pulveris (ragā, arī pulvernīcā) (sauss) Saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
(Vēl) ir pulveris pulvernīca (arī ragā) (sauss) Saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
(Vēl) ir pulveris ragā (arī pulvernīcā) (sauss) Saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
(Vēl) ir pulveris (ragā, arī pulvernīcā) sauss Saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
Nauda turas (kabatā) Saka, ja kādam parasti mēdz būt nauda.
Nauda turas (kabatā) Saka, ja kādam parasti mēdz būt nauda.
Dzīvo kā niere taukos (arī pa taukiem) Saka, ja kādam, klājas ļoti labi.
(Ne)tiek (arī (ne) var tikt) gudrs Saka, ja kāds (ne)spēj saprast, noskaidrot (ko).
(Ne)var tikt (arī (ne)tiek) gudrs Saka, ja kāds (ne)spēj saprast, noskaidrot (ko).
Ausis kust Saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
Melo, ka ausis kust (arī kustas) Saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
Ausis kust Saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
Aizgājis (arī aizskrējis), krustu nemezdams (arī nemetis) Saka, ja kāds aizbēdzis lielā steigā.
Aizmieg kā nosists Saka, ja kāds aizmieg uzreiz.
Kuļas kā (pliks) pa nātrēm Saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
Kuļas (arī peras, sitas) kā (pliks) pa nātrēm Saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
Peras (arī kuļas, sitas) kā (pliks) pa nātrēm Saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
Kuļas (arī peras, sitas) kā pliks pa nātrēm Saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
Sitas (arī kuļas, peras) kā pliks pa nātrēm Saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
Maskas krīt Saka, ja kāds atmasko sevi vai tiek atmaskots.
Pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā (arī laukā) Saka, ja kāds ātri aizmirst vai neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
Pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
Pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā (arī laukā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
Pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
Pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
Acis (arī skatiens) pārskrien Saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
Skatiens (arī acis) pārskrien Saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
Nauda kabatā neturas Saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
Nauda neturas (kabatā) Saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
Nauda neturas (kabatā) Saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
Būt (arī atrasties, malties) (kā) starp diviem dzirnakmeņiem Saka, ja kāds atrodas divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
Malties (arī būt, atrasties) (kā) starp diviem dzirnakmeņiem Saka, ja kāds atrodas divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
Kāds dundurs iekodis, arī kāda muša iekodusi Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs.
(Kāds) dundurs iekodis, arī (kāda) muša (arī lapsene, blusa) iekodusi, arī kas iekodis Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs.
(Kāda) lapsene (arī blusa, muša) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs. Saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
(Kāda) muša (arī blusa, lapsene) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs. Saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
Acis (arī skatiens) meklē Saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt.
Skatiens (arī acis) meklē Saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt.
Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
Prātiņ, nāc mājā (arī mājās)! Saka, ja kāds dara ko nepareizu, muļķīgu.
Prātiņ, nāc mājā (arī mājās)! Saka, ja kāds dara ko nepareizu, muļķīgu.
Prātiņ, nāc mājā (arī mājās)! Saka, ja kāds dara ko nepareizu, muļķīgu.
Ar pilnu (arī platu) muti; mute līdz ausīm; mute vārās Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
Pilnā mutē, arī ar pilnu (arī platu) muti Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
Ar platu (arī pilnu) muti Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
Runāt pilnā mutē, arī runāt ar pilnu (arī platu) muti Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
Mute vārās Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
Mēle lokās (arī šaudās kā atspole) Saka, ja kāds daudz, veikli runā.
Mēle šaudās kā atspole Saka, ja kāds daudz, veikli runā.
Pirksti deg Saka, ja kāds dedzīgi vēlas ātrāk ko paspēt, panākt, veikt.
Melo acīs skatīdamies Saka, ja kāds droši, nekaunīgi melo.
Melo, acīs skatīdamies Saka, ja kāds droši, nekaunīgi melo.
Dzīvo, cepuri kuldams Saka, ja kāds dzīvo labi, bezrūpīgi.
Dzīvo, cepuri kuldams Saka, ja kāds dzīvo labi, bezrūpīgi.
(Dzīvo) kā kurmis (arī āpsis) sava alā Saka, ja kāds dzīvo ļoti noslēgti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
(Dzīvo) kā kurmis (arī āpsis) savā alā Saka, ja kāds dzīvo ļoti noslēgti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
(Dzīvo) kā āpsis (arī kurmis) savā alā Saka, ja kāds dzīvo ļoti noslēgti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
Cālis grib vistu mācīt Saka, ja kāds gados jaunāks un mazāk pieredzējis grib mācīt citu, gados vecāku, kam pieredze daudz lielāka.
Nāk kā saukts Saka, ja kāds ierodas tad, kad ir ļoti nepieciešams.
Nāk kā saukts Saka, ja kāds ierodas tad, kad ir ļoti nepieciešams.
Atbildība gulstas (uz kādu) Saka, ja kāds ir atbildīgs (par ko).
Guļ kā nosists (arī beigts) Saka, ja kāds ir cieši aizmidzis un «grūti pamodināms.»
Guļ kā nosists (arī beigts) Saka, ja kāds ir cieši aizmidzis un grūti pamodināms.
Mīlīga sirds Saka, ja kāds ir draudzīgs, sirsnīgs.
(Pats) nelabais atnesis Saka, ja kāds ir ieradies kur nelaikā.
Netīra sirdsapziņa Saka, ja kāds ir izdarījis ko ļaunprātīgu, noziedzīgu un baidās no tā atklāšanas.
Netīra sirdsapziņa Saka, ja kāds ir izdarījis ko ļaunprātīgu, noziedzīgu un baidās no tā atklāšanas.
Maiga sirds Saka, ja kāds ir labsirdīgs, mīļš.
Kā zibens (spēriena) ķerts Saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts.
Nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas) Saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
Nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas) Saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
Nevar (nekur) atrast (sev) vietu (arī mieru), arī neatrod (nekur) (sev) vietas (arī miera) Saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
Kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ir nonācis ļoti nepatīkamā situācijā.
Kā uz iesma uzdurts, arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ir nonācis ļoti nepatīkamā situācijā.
Sirds kvēlo Saka, ja kāds ir spēcīga pārdzīvojuma pārņemts.
Būt pa plecam Saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt.
Sakas galvā (arī kaklā) Saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
Sakas kaklā (arī galvā) Saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
Sakas kaklā (arī galvā) Saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
Balss paceļas Saka, ja kāds izsaka, izpauž savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko).
Mētājas (apkārt) kā veca nauda Saka, ja kāds klaiņo.
Mētājas (apkārt) kā veca nauda Saka, ja kāds klaiņo.
Mētājas (apkārt) kā veca nauda Saka, ja kāds klaiņo.
Sirds sastingst Saka, ja kāds kļūst bezjūtīgs.
Sirds (sa)stingst Saka, ja kāds kļūst bezjūtīgs.
Sirds stingst Saka, ja kāds kļūst bezjūtīgs.
Mēle ielokās Saka, ja kāds kļūst runīgs.
Ka prieks Saka, ja kāds ko ir (ļoti) labi veicis, izdarījis.
Sēdēt uz savas mantas Saka, ja kāds ko nelabprāt dod citam.
..Sēdēt uz savas mantas Saka, ja kāds ko nelabprāt dod citam.
Sveiks un vesels Saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem. Saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
Sveiks un vesels Saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem. Saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
Mute vārstās (arī virinās) Saka, ja kāds lieki, nevajadzīgi runā.
Mute virinās (arī vārstās) Saka, ja kāds lieki, nevajadzīgi runā.
Iet (arī skrien) palēkdamies Saka, ja kāds ļoti ātri iet (skrien).
Skrien kā vējš Saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
Skrien palēkdamies [pa'lēkdamies] Saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
Skrien kā vējš Saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
Kā (pats) nelabais Saka, ja kāds ļoti intensīvi, arī skaļi, trokšņaini ko dara, nesavaldīgi izturas.
Būt sava uzdevuma (arī savu uzdevumu) augstumos Saka, ja kāds ļoti labi veic savu uzdevumu, atbilst izvirzītajām prasībām u. tml.
Mācas (arī lien) virsū kā miegs Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
Mācas (arī lien) virsū kā miegs Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
Kā driģenes saēdies Saka, ja kāds ļoti nemierīgi, satraukti kustas, darbojas.
Kā driģenes saēdies Saka, ja kāds ļoti nemierīgi, satraukti kustas, darbojas.
Kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ļoti skaļi kliedz.
Kā uz iesma uzdurts, arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ļoti skaļi kliedz.
Asaras birst kā pupas Saka, ja kāds ļoti stipri raud.
Asaras birst kā pupas Saka, ja kāds ļoti stipri raud.
Asaras birst kā pupas Saka, ja kāds ļoti stipri raud.
Tīra sirdsapziņa Saka, ja kāds nav izdarījis neko ļaunprātīgu, noziedzīgu.
Tīra sirdsapziņa Saka, ja kāds nav izdarījis neko ļaunprātīgu, noziedzīgu.
Ne lūdzams, arī ne lūgts Saka, ja kāds nav pierunājams (ko darīt). Saka, ja nav iespējams panākt (ko).
Īss padoms (arī prāts) Saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs. Saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs.
Īss padoms (arī prāts) Saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs. Saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs.
Īss prāts (arī padoms) Saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs. Saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs.
Aiz pārpratuma Saka, ja kāds neatbilst savai profesijai, amatam u. tml.
Kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas (ar ko darboties, ko darīt, arī ko iegūt).
Kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt kādu par vīru vai sievu, arī iegūt kāda draudzību.
Ne domāt nedomā Saka, ja kāds nemaz negatavojas (ko darīt).
Rūc kā dundurs Saka, ja kāds nemuzikāli dzied (zemā balsī).
Rūc kā dundurs Saka, ja kāds nemuzikāli dzied (zemā balsī).
Kā pīlei ūdens Saka, ja kāds neņem ko vērā, nereaģē uz teikto.
Kā pīlei ūdens Saka, ja kāds neņem ko vērā, nereaģē uz teikto.
Kāda blusa (arī muša) iekodusi Saka, ja kāds nesaprotamu iemeslu dēļ ir dusmīgs, saīdzis.
Iekšā ir, bet ārā nenāk Saka, ja kāds nespēj vai neprot izteikt savas domas.
Iekšā ir, bet ārā nenāk Saka, ja kāds nespēj vai neprot izteikt savas domas.
Iekšā ir, bet ārā nenāk Saka, ja kāds nespēj vai neprot izteikt savas domas.
Par velti maizi ēd Saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
Par velti (arī velti) maizi ēd Saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
Par velti (arī velti) maizi ēd Saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
Velti (arī par velti) maizi ēd Saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
Atlec kā no sienas (vārdi, padomi u. tml.) Saka, ja kāds neuzklausa cita teikto.
Atlec kā no sienas (vārdi, padomi u. tml.) Saka, ja kāds neuzklausa cita teikto.
Vārdi (arī padoms) atlec kā no sienas Saka, ja kāds neuzklausa cita teikto.
Kā bez nagiem, arī kā ar jēliem nagiem, arī jēli nagi Saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.
Kā bez rokām Saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.
Tīrs darbs Saka, ja kāds nodarījums netiek atklāts, tā veicējs paliek nesodīts.
Tīrs darbs Saka, ja kāds nodarījums netiek atklāts, tā veicējs paliek nesodīts.
Noiet (arī nonāk) tik tālu, arī cik tālu noiet (arī nonāk) Saka, ja kāds nokļūst (parasti morāli) galēji nepieņemamā stāvoklī.
Nonāk (arī noiet) tik tālu, arī cik tālu nonāk (arī noiet) Saka, ja kāds nokļūst (parasti morāli) galēji nepieņemamā stāvoklī.
Nonākt (arī noiet) tik tālu, arī cik tālu nonākt (arī noiet) Saka, ja kāds nokļūst (parasti morāli) galēji nepieņemamā stāvoklī.
Sirds pārplīst Saka, ja kāds pārāk pārdzīvo, parasti ko negatīvu (piemēram, bēdas).
Sirds pārplīst Saka, ja kāds pārāk pārdzīvo, parasti ko negatīvu (piemēram, bēdas).
Ausis svilst Saka, ja kāds pārmērīgi daudz, nekaunīgi melo.
Ausis svilst Saka, ja kāds pārmērīgi daudz, nekaunīgi melo.
Maska nokrīt Saka, ja kāds pārstāj izlikties, slēpt savu būtību.
Maska nokrīt Saka, ja kāds pārstāj izlikties, slēpt savu būtību.
Naudas maks (kādam) rokās Saka, ja kāds pārzina naudas līdzekļus (ģimenē, saimniecībā).
Naudas maks (kādam) rokās Saka, ja kāds pārzina naudas līdzekļus (ģimenē, saimniecībā).
Naudas maks (kādam) rokās Saka, ja kāds pārzina naudas līdzekļus (ģimenē, saimniecībā).
Mute atdarās (arī atveras) Saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
Mute atdarās Saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
Acis (arī plaksti) aizkrīt Saka, ja kāds pēkšņi iemieg.
Plakstiņi (arī plaksti, acis) aizkrīt Saka, ja kāds pēkšņi iemieg.
Plaksti (arī plakstiņi, acis) aizkrīt Saka, ja kāds pēkšņi iemieg.
Acis (arī plakstiņi, plaksti) aizkrīt Saka, ja kāds pēkšņi iemieg.
Kur gadījies, kur ne, arī kur bijis, (kur) nebijis, arī kur bijis, kur ne Saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
Kur gadījies, kur ne, arī kur bijis, nebijis, arī kur bijis, kur nebijis, arī kur bijis, kur ne Saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
Kur bijis, (kur) nebijis, arī kur bijis, kur ne, arī kur gadījies, kur ne Saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
Kur bijis, (kur) nebijis, arī kur bijis, kur ne Saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
Liela mute Saka, ja kāds runā daudz, parasti lielīgi, nesmalkjūtīgi.
Liela mute Saka, ja kāds runā daudz, parasti lielīgi, nesmalkjūtīgi.
Mīksta mēle Saka, ja kāds runā iztapīgi, arī glaimojoši. Saka, ja kāds ir runīgs.
Mīksta mēle Saka, ja kāds runā iztapīgi, arī glaimojoši. Saka, ja kāds ir runīgs.
Ko (nu) (tu) dziedi! Saka, ja kāds runā ko nepareizu, nepatiesu.
Mēle pinas (arī metas, mežģījas) Saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
Mēle metas (arī pinas, mežģījas) Saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
Mēle mežģījas (arī pinas, metas) Saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
Mēle pinas (arī metas, mežģījas) Saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
Rupja mute Saka, ja kāds runā rupjības, arī nesmalkjūtīgi, nepieklājīgi.
Mīlīga mēle Saka, ja kāds runā sirsnīgi, draudzīgi.
Mīlīga mēle Saka, ja kāds runā sirsnīgi, draudzīgi.
Balss paceļas Saka, ja kāds runā skaļāk nekā parasti.
Asaras izsprāgst no acīm Saka, ja kāds sāk raudāt.
Asaras izsprāgst no acīm Saka, ja kāds sāk raudāt.
Mute veras Saka, ja kāds sāk runāt.
Kā pārņemts Saka, ja kāds saspringtu domu, jūtu, pārdzīvojuma dēļ nepievērš uzmanību apkārtējam, savai rīcībai u. tml.
Papēži zib Saka, ja kāds skrien ļoti ātri.
Lode pierē (arī ribās, krūtīs) Saka, ja kāds tiek nošauts. Saka, ja kāds nošaujas.
Lode ribās (arī krūtīs, pierē) Saka, ja kāds tiek nošauts. Saka, ja kāds nošaujas.
Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām Saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām Saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām Saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
Pirksti deg Saka, ja kāds vēlas ātrāk ko paspēt, panākt, veikt.
Pirksti svilst (biežāk deg) Saka, ja kāds vēlas ātrāk ko paspēt, panākt, veikt.
(Kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
Kā sātana (arī velna, nelabā) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
Kā velna (arī sātana, nelabā) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
Kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā. Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
Prātu maizē apēdis Saka, ja kāds zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
Gari (arī netīri) nagi Saka, ja kāds zog, ir iejaukts zādzībā.
Netīri (arī gari) nagi Saka, ja kāds zog, ir iejaukts zādzībā.
Gari pirksti, arī gari (arī netīri) nagi Saka, ja kāds zog, ir iejaukts zādzībā.
Kā ierijis (ko) Saka, ja kāds, būdams ar ko neapmierināts, kļuvis nerunīgs un sadrūmis.
Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu ir pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas.
Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas.
Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
Sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
Tes (biežāk tēs) kaut vai mietu uz galvas, biežāk sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
Tēs (retāk tēs) kaut vai mietu uz galvas, biežāk sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
Viņam (ir) pilna dūša Saka, ja kādu nomāc lielas raizes, nepatikšanas.
Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
(Kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
Kā sātana (arī velna, nelabā) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
Kā velna (arī sātana, nelabā) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
Krekšķis kaklā Saka, ja kaklā ir iekaisums, kas izraisa klepu.
Laika jautājums Saka, ja kam nenovēršami jānotiek pēc kāda laika.
Laika jautājums Saka, ja kam nenovēršami jānotiek pēc kāda laika.
Iekšas izdegušas Saka, ja karstumā ir ļoti izslāpis. Saka, ja kuņģī radusies dedzinoša sajūta.
Karstums nokrīt (arī nokrītas) Saka, ja karstums izbeidzas, pazeminoties temperatūrai.
Karstums nokritās (arī nokrīt) Saka, ja karstums izbeidzas, pazeminoties temperatūrai.
Sirds (arī dūša sar.) (ne)ņem pretī Saka, ja kas (ne)garšo, retāk (ne)patīk.
Sirds (arī dūša sar.) (ne)ņem pretī Saka, ja kas (ne)garšo, retāk (ne)patīk.
Iet no rokas Saka, ja kas (parasti darbs) veicas.
Iet no rokas Saka, ja kas (parasti darbs) veicas.
(Iz)laužas uz āru Saka, ja kas (parasti ilgi) neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts.
Grauž (kā) ķirmis Saka, ja kas (piemēram, domas, jūtas) tirda, moka, nedod miera.
Sit (arī ņem, rauj) elpu ciet Saka, ja kas apgrūtina elpošanu.
Ar vienu spalvas vilcienu Saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piemēram, dokumentu) u. tml.
Ar vienu spalvas vilcienu Saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piemēram, dokumentu) u. tml.
Ar vienu spalvas vilcienu Saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piemēram, dokumentu) u. tml.
Uz katra soļa (arī katrā solī, arī ik uz soļa) Saka, ja kas gadās, arī ir sastopams biezi.
Svaru kausi nosveras Saka, ja kas iegūst pārsvaru, kļūst par galveno.
Svaru kausi nosveras Saka, ja kas iegūst pārsvaru, kļūst par galveno.
Svaru kausi nosveras Saka, ja kas iegūst pārsvaru, kļūst par galveno.
Lieta beigta Saka, ja kas ir izbeigts, ja nekas vairs nav maināms.
Skola maksā naudu Saka, ja kas ir panākts, gūts ar pūlēm, grūtībām, zaudējumiem.
Lauž kaulus Saka, ja kas ir par grūtu, kaitē veselībai.
Lauž kaulus Saka, ja kas ir par grūtu, kaitē veselībai.
Kā nebijis Saka, ja kas ir pārdzīvots, sajusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
Nav nekādas vainas Saka, ja kas ir samērā labs.
Visi gali rokā Saka, ja kas ir skaidri zināms.
Visi gali roka Saka, ja kas ir skaidri zināms.
Visi gali rokā Saka, ja kas ir skaidri zināms.
Par nāvi (jau) nebūtu Saka, ja kas ir vēlams, derīgs.
Ne tuvu Saka, ja kas it nemaz neatbilst, nelīdzinās kam minētam. Nepavisam.
Pienāk (kam) gals Saka, ja kas izbeidzas vai pārstāj eksistēt.
Sanāk (arī satek (visi) gali (kopā) Saka, ja kas izdodas tā, kā paredzēts.
Sanāk (arī satek) (visi) gali kopā Saka, ja kas izdodas tā, kā paredzēts.
Sanāk (arī satek) (visi) gali kopā Saka, ja kas izdodas tā, kā paredzēts.
Satek (arī sanāk) (visi) gali (kopā) Saka, ja kas izdodas tā, kā paredzēts.
Sirdi ņem (arī rauj) laukā (arī ārā) Saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
Sirdi rauj (arī ņem) laukā (arī ārā) Saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
Sirdi rauj (arī ņem) laukā (arī ārā) Saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
Iet caur sirdi Saka, ja kas izraisa pārdzīvojumus, satrauc.
Sirds (vai) pamirst Saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
Sirds (vai) pamirst (arī stājas) Saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
Sirds (vai) stājas (arī pamirst) Saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
(Ie)dur kā ar iesmu, arī (sāpes) kā iesms (ie)duras Saka, ja kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
Sāpe(s) kā iesms (ie)duras, arī (ie)dur kā ar iesmu Saka, ja kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
Uz katra pirksta (kādam) Saka, ja kas kādam ir lielā daudzumā, skaitā.
Iet kā smērēts Saka, ja kas labi veicas, noris bez sarežģījumiem.
Mēle (vai) kūst Saka, ja kas ļoti garšo.
Mēle (vai) kūst Saka, ja kas ļoti garšo.
Iet kā pa sviestu (arī taukiem, diegu, diedziņu) Saka, ja kas ļoti labi veicas.
(No)spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) Saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
(No)spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) kā slogs (arī akmens) Saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
Spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) Saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
Te (arī še) tev nu bija! Saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā gribēts.
Te (arī še) tev nu bija! retāk te nu bija! Saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts.
Še (arī te) tev nu bija! arī še tev! Saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts.
Te (arī še) tev nu bija! Saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts.
Še (arī te) tev nu bija! arī še tev! Saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts.
Dieviņš (arī dievs) (vien) (to) zina Saka, ja kas nav zināms vai skaidrs.
Dievs (arī dieviņš) (vien) (to) zina Saka, ja kas nav zināms vai skaidrs.
Dievs (arī Dieviņš) (vien, arī vien to, arī to) zin(a) Saka, ja kas nav zināms vai skaidrs.
Ne sitams Saka, ja kas nekādi neizdodas, neveicas.
Nekā nebija! Saka, ja kas nenotiks, arī netiks darīts tā, kā citi saka, mudina.
Elle iet vaļā Saka, ja kas nepatīkams noris ļoti strauji, intensīvi.
Elle iet vaļā Saka, ja kas nepatīkams noris ļoti strauji, intensīvi.
Iet kā pa celmiem (arī ciņiem, purvu) Saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
(Iet) kā pa purvu (arī celmiem, ciņiem) Saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
(Iet) kā pa celmiem Saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
Ne uz priekšu, ne atpakaļ Saka, ja kas neveicas, ja rodas sarežģījumi.
Ne uz priekšu, ne atpakaļ Saka, ja kas neveicas, ja rodas sarežģījumi.
Nekādā jēgā Saka, ja kas neveicas, neizdodas.
Iet karsti Saka, ja kas noris ļoti temperamentīgi, spraigi, ja risinās ļoti spraigi notikumi.
(Iet) kā pa viļņiem Saka, ja kas norit ar mainīgām sekmēm.
Saki, ko gribi Saka, ja kas notiek pretēji tam, kā varētu domāt.
Kā (pats) nelabais Saka, ja kas notiek, noris ļoti spēcīgi, arī skaļi, trokšņaini.
Kā (paša) nelabā triekts (arī dzīts, vajāts u. tml.) Saka, ja kas notiek, noris ļoti strauji, ļoti lielā steigā.
Kā (paša) nelabā triekts (arī dzīts, vajāts u. tml.) Saka, ja kas notiek, noris ļoti strauji, ļoti lielā steigā.
Kā (paša) nelabā vajāts (arī dzīts, triekts u. tml.) Saka, ja kas notiek, noris ļoti strauji, ļoti lielā steigā.
Viens (kuiļa) rūciens Saka, ja kas notiek, norit, tiek padarīts ļoti ātri.
Laiks rādīs Saka, ja kas notiks, atklāsies, būs par pierādījumu u. tml. pēc kāda laikposma.
Kā nebijis Saka, ja kas pārdzīvots, sajusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
Kā (sētin) apsēts Saka, ja kas pārklāts ar ko lielā daudzumā.
Cūkas laime Saka, ja kas paveicas necerēti viegli, labi.
Cūkas laime Saka, ja kas paveicas necerēti viegli, labi.
Acis atdarās (arī atveras) Saka, ja kas pēkšņi kļūst skaidrs, saprotams.
Acis atdarās (arī atveras) Saka, ja kas pēkšņi kļūst skaidrs, saprotams.
Acis atveras (arī atdarās) Saka, ja kas pēkšņi kļūst skaidrs, saprotams.
Elpa aizraujas (retāk aizsitas) Saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj.
Elpa aizsitas (biežāk aizraujas) Saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj.
Dvaša (biežāk elpa) aizraujas (retāk aizsitas) Saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj.
Elpa (retāk dvaša) aizraujas (retāk aizsitas) Saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj.
Kā akā iekritis Saka, ja kas pēkšņi pazudis un nav vairs atrodams.
Kā ar āmuru (arī cirvi, mietu, bomi) pa pieri Saka, ja kas pēkšņi, negaidīti pārsteidz, ja ko pēkšņi, negaidīti aptver, saprot.
Nepaliek ne smakas Saka, ja kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
Cepuri nost! Saka, ja kas rada cieņu, apbrīnu.
Cepuri nost! Saka, ja kas rada cieņu, apbrīnu.
Galdiņ, klājies! Saka, ja kas rodas ātri, viegli.
Galdiņ, klājies! Saka, ja kas rodas ātri, viegli.
Aug kā sēnes pēc lietus Saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
Aug kā sēnes pēc lietus Saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
(Aug) kā sēnes pēc lietus Saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
Iet vaļā Saka, ja kas sākas, arī ja kas strauji noris.
Iet vaļā Saka, ja kas sākas, arī ja kas strauji noris.
Par zīmi Saka, ja kas tiek darīts kā apstiprinājums (kam), norādījums (uz ko).
Nāk kā pa reni Saka, ja kas tiek iegūts lielā daudzumā, arī bez pūlēm.
Nāk kā pa reni Saka, ja kas tiek iegūts lielā daudzumā, arī bez pūlēm.
Būt (arī griezties, vērsties u. tml.) uz labu Saka, ja kas uzlabojas.
Tā lieta iet Saka, ja kas veicas.
Tā lieta iet Saka, ja kas veicas.
Iet kā pa dēli Saka, ja kas viegli, labi, ātri veicas.
Iet kā pa dēli Saka, ja kas viegli, labi, ātri veicas.
Tie paši vēži citā kulītē Saka, ja kas, parasti negatīvs, tiek pārveidots tikai ārēji, tā būtību nemainot.
Kā (nu) kurš Saka, ja katrs rīkojas, dara citādāk, savādāk.
Kā (nu) kurš Saka, ja katrs rīkojas, dara citādāk, savādāk.
Zeme grīļojas (zem kājām) Saka, ja kaut kas draud.
Iet kā pa elli Saka, ja klājas ļoti slikti. Saka par lielu kņadu, stipru troksni.
Iet kā pa elli Saka, ja klājas ļoti slikti. Saka par lielu kņadu, stipru troksni.
Tvaiks nokrīt Saka, ja kļūst mazs tvaika radītais spiediens.
Tvaiks nokrīt Saka, ja kļūst mazs tvaika spiediens.
(Visas) iekšas griežas Saka, ja kļūst nelabi, nāk vēmiens.
(Visas) iekšas griežas (retāk sagriežas) Saka, ja kļūst nelabi, nāk vēmiens.
(Visas) iekšas sagriežas Saka, ja kļūst nelabi, nāk vēmiens.
Nelabums apskrien ap sirdi Saka, ja kļūst nelabi.
Nelabums apskrien ap sirdi Saka, ja kļūst nelabi.
Nelabums apskrien ap sirdi Saka, ja kļūst nelabi. Saka, ja pārņem spējš aizvainojums, sarūgtinājums, arī dusmas, sašutums (par ko).
Skatiens (arī skats, acis) satumst Saka, ja kļūst skumji, bēdīgi.
Skats (arī skatiens, acis) satumst Saka, ja kļūst skumji, bēdīgi.
Tur (arī te, kur) tas suns aprakts Saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
Tur (arī te, kur) tas suns aprakts Saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
Kā no acīm projām, tā no galvas (arī sirds) ārā Saka, ja ko ātri aizmirst, ja neatceras.
Pakausis kūp Saka, ja ko dara ar lielu piepūli, tā, ka kļūst karsti.
Galva kūp Saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu piepūli.
Galva kūp Saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu piepūli.
Ej nu sazini Saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubas.
Ej (nu) sazini Saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubās.
Sirds iesāpas Saka, ja ko īsu brīdi sāpīgi pārdzīvo, ja kļūst kā žēl.
Strīpa (arī svītra) pāri Saka, ja ko izbeidz, kas izbeidzas, arī tiek pārtraukts.
Svītra (arī strīpa) pāri Saka, ja ko izbeidz, kas izbeidzas, arī tiek pārtraukts.
Sirds saka Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
Sirds saka Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
Sirds teic (arī saka) Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī, ja ir kāda priekšnojauta.
Sirds (vai) kūst Saka, ja ko ļoti pārdzīvo.
Sirds (vai) kūst Saka, ja ko ļoti pārdzīvo.
Rīts gudrāks par vakaru Saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
Rīts gudrāks par vakaru Saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
Rīts gudrāks par vakaru Saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
Dziedi vai raudi Saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
Dziedi vai raudi, arī smejies vai raudi Saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
Smejies vai raudi Saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
Nelīdz ne raudas, ne vaimanas Saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst.
Lai (nu) paliek Saka, ja ko nevēlas darīt, apspriest u. tml.
(Nav) ne (mazākās) jausmas Saka, ja ko nezina, nenojauš.
(Nav) ne mazākās jausmas Saka, ja ko nezina, nenojauš.
Viens redzējiens (retāk redzējums) Saka, ja ko paveic ļoti ātri. Saka, ja kas noris ļoti ātri.
Viens redzējums (biežāk redzējiens) Saka, ja ko paveic ļoti ātri. Saka, ja kas noris ļoti ātri.
Viens redzējiens (arī redzējums) Saka, ja ko paveic ļoti ātri. Saka, ja kas noris ļoti ātri.
(Un) cauri! Saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
Viss (ir) cauri! Saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ko darīt, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
Līst galvā Saka, ja ko var viegli, ātri iemācīties.
Nebija ko redzēt Saka, ja ko veic ātri. Saka, ja kas noris ātri.
Formas pēc Saka, ja ko veic, dara bez intereses, iedziļināšanās vai arī pieklājības dēļ.
Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
Pārmaiņas dēļ (arī pēc) Saka, ja ko vienveidīgu, arī pierastu, apnikušu aizstāj ar ko citu.
Cik (arī tik) gudri bijām (arī atnācām), tik gudri palikām (arī aizgājām) Saka, ja kur ieradušies, ko noklausījušies u. tml., nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro.
Ne ar pirkstu pamaisīt Saka, ja kur ir ļoti daudz kā.
Ne ar pirkstu pamaisīt Saka, ja kur ir ļoti daudz kā.
Tagad (arī pēc tam) visi ir gudri Saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
Tagad (arī pēc tam) visi ir gudri Saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
Nav kur (arī kurp) steigt (arī steigties) Saka, ja laika ir diezgan.
Nekur nav jāsteidzas, arī nav kur (arī kurp) steigties (arī steigt), arī kur jāsteidzas? Saka, ja laika ir diezgan.
Pulkstenis skrien Saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
Pulkstenis steidzas (biežāk skrien) Saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
Sals pievelk Saka, ja laiks kļūst ievērojami aukstāks.
Sals pievelk Saka, ja laiks kļūst ievērojami aukstāks.
Īss laiks Saka, ja laiks paiet nemanot.
Sirds kāro Saka, ja ļoti (parasti slēpti) vēlas, grib (ko).
Sirds tīko (arī kāro) Saka, ja ļoti (parasti slēpti) vēlas, grib (ko).
Acis krīt (arī līp, iet) ciet Saka, ja ļoti gribas gulēt.
Acis iet (biežāk krīt, līp) ciet Saka, ja ļoti gribas gulēt.
Acis krīt (arī līp, iet) ciet Saka, ja ļoti gribas gulēt.
Acis līp (arī krīt, iet) ciet Saka, ja ļoti gribas gulēt.
Acis krīt (arī līp, iet) ciet Saka, ja ļoti gribas gulēt.
Ieniezas mēle Saka, ja ļoti gribas kādam pateikt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
Ieniezas mēle Saka, ja ļoti iegribas kādam pateikt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
Pilna sirds Saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi. Saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
Pilna sirds Saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi. Saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
Auksts pārskrien pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja ļoti sabīstas, satraucas.
Auksts pārskrien pār muguru (arī pār kauliem) Saka, ja ļoti sabīstas, satraucas.
Auksts pārskrien pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja ļoti sabīstas, satraucas.
Aukstas pēdas Saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas.
Auksts pārskrien (pār muguru, kauliem) Saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas.
Aukstums (arī sals) ķeras pie kauliem Saka, ja ļoti salst.
Aukstums (arī sals) ķeras pie kauliem Saka, ja ļoti salst.
Sals (arī aukstums) ķeras pie kauliem Saka, ja ļoti salst.
Sirds saspiežas Saka, ja ļoti smagi pārdzīvo ko.
Sirds saspiežas Saka, ja ļoti smagi pārdzīvo ko.
Smejas (vai) līks palikdams Saka, ja ļoti smejas.
Smejas (vai) līks palikdams Saka, ja ļoti smejas.
Asinis sakāpj (arī saskrien) galvā Saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
Asinis kāpj galvā Saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
Asinis sakāpj (arī saskrien) galvā Saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
Asinis sakāpj (arī saskrien) galvā Saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
Asinis saskrien (arī sakāpj) galvā Saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
Acis krīt no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja ļoti tīko ko iegūt un kārīgi skatās uz to.
Acis krīt no pieres laukā (arī ārā) Saka, ja ļoti tīko ko iegūt un kārīgi skatās uz to.
Acis krīt no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja ļoti tīko ko Iegūt un kārīgi skatās uz to.
Papēži niez Saka, ja ļoti vēlas dejot, arī skriet.
Papēži niez Saka, ja ļoti vēlas dejot, arī skriet.
Mēle niez Saka, ja ļoti vēlas kādam stāstīt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
Mēle niez Saka, ja ļoti vēlas kādam stāstīt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
Zobi niez Saka, ja ļoti vēlas ko nogaršot, ēst.
No tavas mutes dieva ausī Saka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos.
No tavas mutes dieva ausī Saka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos.
Dūša šļūk papēžos Saka, ja mazinās drosme, apņēmība, uzņēmība.
Auksts un karsts skrien (arī iet) pār kauliem Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (parasti drudzī). Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Auksts un karsts skrien (arī iet) pār kauliem Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (parasti drudzī). Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Auksts un karsts skrien (arī iet) par kauliem Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, drudzī).
Auksts un karsts skrien (arī iet) par kauliem Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Mīkla izkāpj Saka, ja mīkla rūgstot plūst pāri trauka malām.
Mīkla izkāpj Saka, ja mīkla rūgstot plūst pāri trauka malām.
Ir plāna dūša Saka, ja mokoši izjūt sātīga, stipra ēdiena trūkumu.
Ir (arī kļūst, metas) plāna dūša Saka, ja mokoši izjūt sātīga, stipra ēdiena trūkumu. Saka, ja ir nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
Mugura kūp Saka, ja mugura ir sakarsusi, arī mitra (piemēram, intensīvā darbā).
(Visas) iekšas rauj (vai) ārā (arī laukā), retāk (visas) iekšas rauj (vai) uz augšu Saka, ja nāk vēmiens, ja ir stipra vemšana.
(Visas) iekšas rauj (vai) ārā (arī laukā), retāk (visas) iekšas rauj (vai) uz augšu Saka, ja nāk vēmiens, ja ir stipra vemšana.
(Visas) iekšas rauj (vai) laukā (arī ārā) Saka, ja nāk vēmiens, saka, ja ir stipra vemšana.
Nauda (iz)kūst Saka, ja nauda nemanot, pakāpeniski tiek izdota.
Nauda (arī rubļi) ripo Saka, ja nauda tiek ātri un daudz izdota.
Rubļi (arī nauda) ripo Saka, ja nauda tiek ātri un daudz izdota.
Nauda griežas (arī nāk griezdamās) Saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
Nauda nāk (griezdamās) (arī griežas) Saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
Nauda griežas (arī nāk (griezdamās)) Saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
Nauda (aiz)iet (arī iziet) Saka, ja nauda tiek izdota, iztērēta.
Roka neceļas Saka, ja nav apņēmības (ko darīt).
Roka neceļas Saka, ja nav apņēmības (ko darīt).
Nedot ne pieci Saka, ja nav drošas pārliecības par ko.
Kas zina Saka, ja nav droši zināms, ja šaubās.
Kas (to, arī to lai) zina, arī kas (nu) var zināt, arī ko (tur) var zināt Saka, ja nav droši zināms, ja šaubās.
Nav ko mutē bāzt Saka, ja nav ko ēst.
Nav ko mutē bāzt Saka, ja nav ko ēst.
Ne asakas Saka, ja nav loma.
Ne garozas Saka, ja nav ne gabaliņa maizes, arī, ja nav nekā ēdama.
Nav ne putraima Saka, ja nav nekā ēdama.
Ne domas Saka, ja nav nekādas iespējas (ko darīt).
Ne domas Saka, ja nav nodoma, vēlēšanās (ko darīt).
Laime nelaimē Saka, ja nav noticis visnevēlamākais (kādā negadījumā, neveiksmē).
Laime nelaimē Saka, ja nav noticis visnevēlamākais, (kādā negadījumā, neveiksmē).
Papēži deg Saka, ja nav pacietības vai laika palikt mierā, uz vietas.
Papēži svilst (arī deg) Saka, ja nav pacietības vai laika palikt mierā, uz vietas.
Papēži svilst (arī deg) Saka, ja nav pacietības vai laika palikt mierā, uz vietas.
Čigānu (arī čigāna) dzīve Saka, ja nav pastāvīgas dzīvesvietas.
Trūkst gaisa Saka, ja nav piemērotu, labvēlīgu apstākļu.
Trūkst gaisa Saka, ja nav piemērotu, labvēlīgu apstākļu.
Gaidi (vien)! arī Gaidi vesels! Saka, ja nav uz ko cerēt.
Gaidi vesels! arī Gaidi (vien)! Saka, ja nav uz ko cerēt.
Mierīga sirds, arī mierīgi ap sirdi Saka, ja nav uztraukuma, bažu (par ko).
Nav kur (arī kurp) steigt (arī steigties) Saka, ja nav vajadzības, nepieciešamības darīt ko ātri.
Nekur nav jāsteidzas, arī nav kur (arī kurp) steigties (arī steigt), arī kur jāsteidzas? Saka, ja nav vajadzības, nepieciešamības darīt ko ātri.
Nekāda gala Saka, ja nav vēlamā rezultāta. Saka, ja nav nekādas nozīmes ko darīt. Saka, ja nav nekādas jēgas, labuma.
Nav ko runāt Saka, ja nav vērts vairs runāt (par ko).
Nav nozīmes Saka, ja nav vērts, nav mērķtiecīgi (ko darīt).
Kājas (pašas) nes Saka, ja neapzināti, bez iepriekšēja nodoma iet, skrien.
Sviests saiet lielajā Saka, ja neatdalās paniņas, kad tiek kults sviests.
Sviests saiet lielajā Saka, ja neatdalās paniņas, kad tiek kults sviests.
Domas vijas (arī griežas, grozās) (ap ko) Saka, ja neatlaidīgi jādomā (par ko).
Kaut vai (tā) Saka, ja nedod konkrētu atbildi, bet pieļauj kādu no minētajām iespējām.
Kaut vai (tā) Saka, ja nedod konkrētu atbildi, bet pieļauj kādu no minētajām iespējām.
Kaut arī (tā) Saka, ja nedod konkrētu atbildi, bet tikai pieļauj minēto iespēju.
Galva nesāp Saka, ja nedomā, neuztraucas (par ko).
Galva nesāp Saka, ja nedomā, neuztraucas (par ko).
Kā sniegs uz galvas Saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
Kā sniegs uz galvas Saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
Uzkrīt kā sniegs uz galvas Saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
Kas bijis, bijis Saka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas neatkārtosies.
Mēle smaga (arī stīva) kā galoda reti Saka, ja negrib vai nespēj runāt (piemēram, aiz lielām bēdām).
Dieva dēļ Saka, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.
Klusē kā kaps (arī kā ūdeni mutē ieņēmis, arī kā zivs) Saka, ja nekā neizpauž. Saka, ja ir ļoti mazrunīgs.
Klusē kā kaps (arī kā ūdeni mutē ieņēmis, arī kā zivs) Saka, ja nekā neizpauž. Saka, ja ir ļoti mazrunīgs.
Klusē kā zivs (arī kaps) Saka, ja nekā neizpauž. Saka, ja ir ļoti mazrunīgs.
Ne kauna, ne goda Saka, ja nekādā situācijā nav neērti, nepatīkami, arī ja cilvēkam nav morālu jūtu.
Tukšs vēders Saka, ja nekas nav ēsts, ja gribas ēst.
Tukšs vēders Saka, ja nekas nav ēsts, ja gribas ēst.
Nav vārdam vietas Saka, ja nekas nav iebilstams.
Nav vārdam vietas Saka, ja nekas nav iebilstams.
Domāts - darīts Saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais.
Domāts darīts Saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais.
Sacīts (retāk runāts) - darīts Saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
Runāts (biežāk sacīts), darīts Saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
Sacīts (retāk runāts), darīts Saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
Neiet nekādā lāgā Saka, ja neklājas, neveicas tā, kā ir vēlams, vajadzīgs. Saka, ja neveicas, neizdodas (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
Nevienas dzīvības (arī dzīvībiņas) Saka, ja nekur tuvumā neredz neviena cilvēka.
Nelaime nenāk viena Saka, ja nelaimes seko cita citai.
Nelaime nenāk viena Saka, ja nelaimes seko cita citai.
Nelaime nenāk viena Saka, ja nelaimes seko cita citai.
Kas (nu) to deva (arī dos), arī kas (nu) tev (to) deva (arī dos) Saka, ja nenotiek (nenotika vai nav izredzes, ka notiks) vēlamais.
Rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
Plēsties (arī kauties, rauties, sisties) ar darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
Rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
Sisties (arī kauties, rauties, plēsties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
Apetīte aug (arī nāk) ar ēšanu Saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts (parasti par savtīgu, mantkārīgu cilvēku).
Apetīte aug (arī nāk) ar ēšanu Saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts (parasti par savtīgu, mantkārīgu cilvēku).
Apetīte nāk (arī aug) ar ēšanu Saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts (parasti par savtīgu, mantkārīgu cilvēku).
Tukša galva Saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
Tukša galva Saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
Kā iztukšots Saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
Nelīdz ne zāles, ne plāksteris Saka, ja nespēj neko mainīt.
Nelīdz ne zāles, ne plāksteris Saka, ja nespēj neko mainīt.
Nelīdz ne zāles, ne plāksteris Saka, ja nespēj neko mainīt.
Kājas nenes Saka, ja nespēj paiet.
Balss pazūd Saka, ja nespēj parunāt, padziedāt (parasti psihiska stāvokļa vai slimības dēļ).
Nevar (ne) skatienu (arī acis) atraut Saka, ja nevar beigt skatīties uz ko tādu, kas saista uzmanību.
Nevar (ne) acis (arī skatienu) atraut Saka, ja nevar beigt skatīties uz ko tādu, kas saista uzmanību.
Nav ko iesākt (ar kādu), arī nevarēt neko iesākt (ar kādu) Saka, ja nevar pierunāt (kādu) ko darīt, ja nevar vienoties (ar kādu par ko).
(Pašā) mēles galā Saka, ja nevar uzreiz atcerēties ko labi zināmu. Saka par to, ko grib pateikt.
(Pašā) mēles galā Saka, ja nevar uzreiz atcerēties ko labi zināmu. Saka par to, ko grib pateikt.
Rokas par īsām Saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt.
Rokas par īsām Saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt.
Ej bekot! Saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties, ja noraida kāda ierosinājumu, aicinājumu.
Ej bekot! Saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties, ja noraida kāda ierosinājumu, aicinājumu.
Lai viņš iet kārties, arī viņš var iet kārties, arī ej kārties! Saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties.
Ej (nu) gulēt! arī Lai iet gulēt! Saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
Ej (nu) gulēt! arī Lai iet gulēt! Saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
Ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied Saka, ja neviens neko neuzzina, nedabū zināt (par ko).
Ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied Saka, ja neviens neko neuzzina, nedabū zināt (par ko).
Ne (arī neviens) gailis pakaļ nedzied Saka, ja neviens neko neuzzina, nedabū zināt (par ko).
Ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied Saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas (par ko).
Ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied Saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas (par ko).
Ne (arī neviens) gailis pakaļ nedzied Saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas (par ko).
Kā to lai (arī lai to) saka Saka, ja nezina, kā precīzi izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko tieši, atklāti paust.
(Nav) ne miņas Saka, ja no kā vairs nekas nav palicis pāri.
(Nav) ne zīmes Saka, ja no kā vairs nekas nav palicis pāri.
Nav (nekāda) gaisa Saka, ja no kāda nav gaidāma saprātīga rīcība, izturēšanās, - saka, ja nav piemērotu apstākļu.
Pilna dūša Saka, ja nomāc lielas raizes, nepatikšanas.
Asinis sakāpj vaigos Saka, ja nosarkst (no kauna, arī dusmām).
Asinis sakāpj vaigos Saka, ja nosarkst (no kauna, arī dusmām).
Asinis sakāpj (arī saplūst) vaigos Saka, ja nosarkst (no kauna, arī dusmām).
Līst asinis Saka, ja notiek asinsizliešana.
Līst asinis Saka, ja notiek asinsizliešana.
Visi striķi trūkst Saka, ja notiek kas ļoti nevēlams.
Visi striķi trūkst Saka, ja notiek kas ļoti nevēlams.
Visi striķi trūkst Saka, ja notiek kas ļoti nevēlams.
Nāk kā saukts Saka, ja notiek kas ļoti vajadzīgs, vēlams.
Nāk kā saukts Saka, ja notiek kas ļoti vajadzīgs, vēlams.
Kā par spīti Saka, ja notiek kas nevēlams (pretēji vajadzīgajam, gribētajam u. tml.).
Dievs piemeklē Saka, ja notiek liela nelaime.
Lai dzīvo! Saka, ja novēl kam pastāvēt (parasti uzsaukumos, lozungos u. tml.).
Tvaiks kāpj Saka, ja paaugstinās tvaika spiediens.
Rokas nolaižas Saka, ja pakļaujas nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāj aktīvi darboties.
Rokas nolaižas (retāk atkrīt) Saka, ja pakļaujas nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāj aktīvi darboties.
Tvaiks kāpj Saka, ja palielinās tvaika radītais spiediens.
Visu mutē (arī mutēs) Saka, ja par (ko) daudz un plaši runā.
Visu mutē (arī mutēs) Saka, ja par (ko) daudz un plaši runā.
(Nav) ne ziņas, ne miņas Saka, ja par dzīvu būtni nekas vairs nav zināms.
(Nav) ne ziņas, ne miņas Saka, ja par dzīvu būtni nekas vairs nav zināms.
(Nav) ne miņas Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmeta nekas vairs nav zināms.
(Nav) ne zīmes Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu nekas nav zināms.
Ne dzird, ne jūt Saka, ja par kādu nav ziņu.
Ne redz, ne jūt Saka, ja par kādu nav ziņu.
Mute paliek vaļā, arī palikt ar vaļēju (arī vaļā) muti Saka, ja par ko ir liels pārsteigums, izbrīns.
Mute paliek vaļā, arī palikt ar vaļā (arī vaļēju) muti Saka, ja par ko ir liels pārsteigums, izbrīns.
Palikt ar vaļēju (arī vaļā) muti Saka, ja par ko ir liels pārsteigums, izbrīns.
Cik zināms Saka, ja par ko ir tikai aptuvena informācija.
Nevar zināt Saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties).
Tā (nu) ir, kā ir Saka, ja par ko šaubās, nevar vai negrib dot noteiktu atbildi.
Pārpilna sirds Saka, ja pārāk nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
(Sa)metas kauns Saka, ja pārdzīvo kauna jūtas. Saka, ja pārdzīvo mulsumu, neērtības izjūtu.
Sirds pilna līdz malām Saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
Sirds pilna līdz malām Saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
Sirds pilna līdz malām Saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
Smacē kauns Saka, ja pārdzīvo ļoti spēcīgas kauna jūtas. Saka, ja piedzīvo lielu apkaunojumu.
Izdegusi dvēsele Saka, ja pārdzīvojumos zudusi spēja dziļi izjust.
Izdegusi dvēsele Saka, ja pārdzīvojumos zudusi spēja dziļi izjust.
Nāve degungalā, arī nāve deguna (arī zobu) galā Saka, ja paredzama drīza nāve.
Nāve deguna (arī zobu) galā, arī nāve degungalā Saka, ja paredzama drīza nāve.
Nāve deguna (arī zobu) galā, arī nāve degungalā Saka, ja paredzama drīza nāve.
Būt (arī stāvēt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā Saka, ja paredzama drīza nāve.
Nāve deguna (arī zobu) galā, arī nāve degungalā Saka, ja paredzama drīza nāve.
Stāvēt (arī būt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā Saka, ja paredzama drīza nāve.
Stāvēt (arī būt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā Saka, ja paredzama drīza nāve.
Nāve zobu (arī deguna) galā Saka, ja paredzama drīza nāve.
Būt (arī stāvēt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā Saka, ja paredzama dūža nāve.
Sirds (sa)stingst Saka, ja pārņem (ļoti lielas) bailes.
Asinis (sa)stingst (dzīslās) Saka, ja pārņem bailes, šausmas.
Asinis sastingst (dzīslās) Saka, ja pārņem bailes, šausmas.
Asinis stingst (dzīslās) Saka, ja pārņem bailes, šausmas.
Sirds stingst Saka, ja pārņem bailes.
Iekšas vārās Saka, ja pārņem dusmas, sašutums.
Asinis kūsā Saka, ja pārņem kaislības.
Asinis kūsā Saka, ja pārņem kaislības.
Sirds (arī iekšas) vārās, arī sirdī (arī iekšā) vārās Saka, ja pārņem lielas dusmas, sašutums.
Iekšā viss vārās Saka, ja pārņem lielas dusmas, sašutums.
Sirds vārās, arī sirdi (arī iekšā) vārās Saka, ja pārņem lielas dusmas.
Sirds sastingst Saka, ja pārņem ļoti lielas bailes.
Sirds tirpst Saka, ja pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums.
(Iekšas) kāpj uz augšu Saka, ja pārņem nelabuma sajūta.
Asinis vārās Saka, ja pārņem niknums.
Asinis vārās Saka, ja pārņem niknums.
Sirds pielīst Saka, ja pārņem pozitīvas, retāk negatīvas, jūtas.
Dūša (arī sirds, žults) apskrienas (arī aptekas) Saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
Sirds (arī dūša, žults) apskrienas (arī aptekas) Saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
Sirds (arī dūša, žults) aptekas (arī apskrienas) Saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
Sirds (arī dūša, žults) apskrienas (arī aptekas, apskrien) Saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
Žults (arī dūša, sirds) apskrienas (arī aptekas) Saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
Sirds kūsā Saka, ja pārņem spēcīgs emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
Sirds kūsā Saka, ja pārņem spēcīgs emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
Sirds deg (arī kvēlo, karst) Saka, ja pārņem spēcīgs pārdzīvojums.
Sirds smaga kā galoda (biežāk akmens) Saka, ja pārņēmusi grūtsirdība.
Pie gatava galda Saka, ja pašam nav jārūpējas par ēdiena sagādi un gatavošanu.
Pie gatava galda Saka, ja pašam nav jārūpējas par ēdiena sagādi un gatavošanu.
Pie visa gatava Saka, ja pašam nav jārūpējas, jāgādā (piemēram, par dzīvokļa apkopšanu, ēdiena gatavošanu).
Pie visa gatava Saka, ja pašam nav jārūpējas, jāgādā (piemēram, par dzīvokļa apkopšanu, ēdiena gatavošanu).
Tvaiks krīt (arī krītas) Saka, ja pazeminās tvaika spiediens.
Kā (ar) svinu pieliets Saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās.
Kā ar svinu (arī kā svina) pieliets Saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās.
Kā atjaunots Saka, ja pēc paguruma sajūt atkal spēku, enerģiju, dzīvesprieku.
Acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) (ārā, arī laukā) Saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst.
Acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) laukā (arī ārā) Saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst.
Asaras izsprāgst, biežāk asaras izsprāgst acīs (arī no acīm) Saka, ja pēkšņi acīs parādās asaras.
Asaras sprāgst acīs (arī no acīm) Saka, ja pēkšņi acīs rodas asaros.
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (no sirds, arī no krūtīm) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no krūtīm (arī no sirds) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Nokrīt (arī noveļas) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no pleciem (arī no sirds, no krūtīm) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no sirds (arī no krūtīm, no pleciem) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā slogs (arī akmens) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Kā (čūskas, arī odzes, vēja) dzelts Saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.).
Kā odzes (arī čūskas, vēja) dzelts Saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.).
Kā vēja (arī čūskas, odzes) dzelts Saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.).
Sirds iekņudas (arī iekutas) Saka, ja pēkšņi izjūt nelielu uztraukumu, saviļņojumu.
Nokrīt kā zvīņas (arī migla) no acīm Saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs.
Nokrīt kā migla (arī zvīņas) no acīm Saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs.
Nokrīt kā zvīņas (arī migla) no acīm Saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs.
Nokrīt kā zvīņas (arī migla) no acīm Saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs.
Kumoss (arī ēdiens) aizspiežas (arī aizspriežas) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) aizspriežas (arī aizspiežas) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) iespiežas (arī iespriežas, iesprūst) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) iesprūst (arī iespiežas, iespriežas) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) spriežas (arī sprūst) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) sprūst (arī spriežas) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) rīklē (arī kaklā) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (arī aiz pārdzīvojuma).
Sirds nošļūk (zemu, arī uz leju) Saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
Sirds nošļūk (zemu, arī uz leju) Saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
Sirds nošļūk zemu (arī uz leju) Saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
Notirpst sirds Saka, ja pēkšņi pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums.
Nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu Saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).
Nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu Saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).
Gāzties (arī nākt) pār (kāda) galvu Saka, ja pēkšņi rodas daudz, kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).
Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru) Saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru) Saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) muguru (arī kauliem) Saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Karsts (vien) pārskrien pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Zeme pazūd zem kājām Saka, ja pēkšņi zūd stabils, drošs stāvoklis.
Zeme pazūd zem kājām Saka, ja pēkšņi zūd stabils, drošs stāvoklis.
Liktenis uzsmaida Saka, ja pēkšņi, negaidīti, arī nejauši (kāda dzīvē) notiek kas labs.
Liktenis uzsmaida Saka, ja pēkšņi, negaidīti, arī nejauši (kāda dzīvē) notiek kas labs.
Piens sadeg Saka, ja piena dziedzerī uzkrājas neizslaukts, nenozīsts piens un rodas piena dziedzera iekaisums.
Liktenīgā stunda sit Saka, ja pienāk izšķirošais brīdis.
Liktenīgā stunda sit Saka, ja pienāk izšķirošais brīdis.
Iet labumā Saka, ja pieņemas svarā.
Riepa plīst (arī sprāgst) Saka, ja plīst ar gaisu piepildīta liepas kamera.
Riepa sprāgst (arī plīst) Saka, ja plīst ar gaisu piepildīta riepas kamera.
Pulkstenis iet (arī ir) priekšā Saka, ja pulkstenis iet par ātru.
Pulkstenis iet (arī ir) priekšā Saka, ja pulkstenis iet par ātru.
Pulkstenis skrien Saka, ja pulkstenis ir ātrs.
Pulkstenis steidzas (biežāk skrien) Saka, ja pulkstenis ir ātrs.
Pulkstenis skrien Saka, ja pulkstenis ir ātrs. Saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
Zeme deg zem kājām Saka, ja radies nedrošs, bīstams stāvoklis.
Acis (arī acu gaisma) satumst Saka, ja redze kļūst vāja.
Skatiens (arī skats, acis) satumst Saka, ja redze kļūst vāja.
Skats (arī skatiens, acis) satumst Saka, ja redze kļūst vāja.
Acis (arī acu gaisma) tumst Saka, ja redze pakāpeniski kļūst vāja.
Nezināt (arī nesaprast) ko ķert, ko grābt Saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
Nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt Saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
Nesaprast (arī nezināt), ko ķert, ko grābt Saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
Nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt Saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
Rekords krīt Saka, ja rekords (kādā sporta veidā) tiek pārspēts.
Rekords krīt Saka, ja rekords (kādā sporta veidā) tiek pārspēts.
Galva griežas (apkārt, arī riņķī) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
Galva griežas (apkārt, arī riņķī) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
Galva griežas (arī iet) riņķī (arī apkārt) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet) Saka, ja rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukuma, bailēs).
Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet) Saka, ja rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet) Saka, ja rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Nāk par ļaunu (arī sliktu) Saka, ja rodas kas ļauns, nevēlams.
Galva noskaidrojas Saka, ja rodas labākas spējas uztvert, domāt (pēc pārdzīvojuma, reibuma).
(Ap)šķebinās dūša (retāk sirds) Saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
Apšķebinās dūša (retāk sirds) Saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
Sirds (biežāk dūša) (ap)šķebinās Saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
Šķebinās dūša (retāk sirds) Saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
Galva plīst pušu, arī galva (vai) pušu plīst Saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas. Saka, ja ir stipras galvassāpes.
Galva plīst (vai) pušu Saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas. Saka, ja ir stipras galvassāpes.
Galva plīst (vai) pušu Saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas. Saka, ja ir stipras galvassāpes.
Acīs ņirb, arī acīs sāk ņirbēt Saka, ja rodas redzes traucējumi (parasti ilgstoši skatoties uz ko raibu, kustīgu).
Galva silst Saka, ja rodas reibums no alkoholiskiem dzērieniem.
Salna uzkrīt Saka, ja rodas salna.
Salna uzkrīt Saka, ja rodas salna.
Sirds iedegas Saka, ja rodas spēcīgas, parasti pozitīvas, jūtas.
Kamols (arī rūgts kumoss, rūgtums) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Kamols (arī rūgts kumoss, arī rūgtums) kāpj (arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) metas (arī kāpj) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Rūgts kumoss (arī rūgtums, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Rūgtums (arī rūgts kumoss, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Kamols iemetas kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pretīguma pret ko, arī aiz pārdzīvojuma).
Nelabums kāpj kaklā (arī mutē) Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (piemēram, aiz pretīguma pret ko).
Sirds sažņaudzas Saka, ja rodas spiediena sajūta sirdī (piemēram, no pārdzīvojuma).
Sirds sažņaudzas Saka, ja rodas spiediena sajūta sirdī (piemēram, no pārdzīvojuma).
Nelabums kāpj kaklā (arī mutē) Saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
Nelabums kāpj kaklā (arī mutē) Saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
Nelabums kāpj mutē (arī kaklā) Saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
Valoda ķeras Saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
Valoda ķeras Saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
Ja nemaldos Saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesību.
Ja neviļos Saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesumu.
Dur kā ar adatām (arī ar nazi) Saka, ja sajūt adatas vai naža dūrieniem līdzīgas sāpes.
(Ie)dur kā ar iesmu, arī (sāpes) kā iesms (ie)duras Saka, ja sajūt asam dūrienam līdzīgas sāpes.
Sāpe(s) kā iesms (ie)duras, arī (ie)dur kā ar iesmu Saka, ja sajūt asam dūrienam līdzīgas sāpes.
Dur kā ar nazi (arī ar adatām) Saka, ja sajūt naža vai adatas dūrienam līdzīgas sāpes.
Zobi klab Saka, ja sajūt stipru aukstumu. Saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu.
Zobi klab Saka, ja sajūt stipru aukstumu. Saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu.
Vēders (pie) prasa savu (tiesu) Saka, ja sāk gribēties ēst.
Drebuļi pārskrien (arī skrien, iet) pār muguru (arī pār kauliem) Saka, ja sākas drebuli. Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Drebuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja sākas drebuļi, ja ir drudzis, aukstuma sajūta.
Drebuļi pārskrien pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Drebuļi pārskrien (arī skrien, iet) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja sākas drebuļi. Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Drebuļi pārskrien (arī skrien, iet) pār kauliem (arī pār muguru), arī drebuļi izskrien caur kauliem Saka, ja sākas drebuļi. Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Drebuļi skrien (arī iet) pār muguru (arī pār kauliem) Saka, ja sākas drebuļi. Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Dūša noplok (arī nošļūk, saplok, sašļūk) Saka, ja samazinās drosme, apņēmība, uzņēmība.
Dūša nošļūk (arī noplok, saplok, sašļūk) Saka, ja samazinās drosme, apņēmība, uzņēmība.
Dūša saplok (arī sašļūk, noplok, nošļūk) Saka, ja samazinās drosme, apņēmība, uzņēmība.
Dūša sašļūk (arī nošļūk, noplok, saplok) Saka, ja samazinās drosme, apņēmība, uzņēmība.
Tvaiks krīt (arī krītas) Saka, ja samazinās tvaika radītais spiediens.
Tvaiks krītas (arī krīt) Saka, ja samazinās tvaika radītais spiediens.
Dzirksteles (vien) gar acīm nošķīst Saka, ja saņem spēcīgu sitienu.
Dzirksteles (arī zaļš) (vien) gar acīm nošķīst Saka, ja saņem spēcīgu sitienu.
Vārds pa vārdam (arī vārds aiz vārda, arī vārds pakaļ vārdam) Saka, ja saruna kļūst dzīvāka, dedzīgāka. Saka, ja saruna izvēršas ķildā, strīdā.
Ķer trieka Saka, ja saslimst ar paralīzi.
Asinis karst Saka, ja satraucas, uzbudinās un satraukumā, uzbudinājumā kļūst karsti.
Saule pavakarē (arī pavakarā) Saka, ja saule tuvojas rietam.
Saule pavakarē (arī pavakarā) Saka, ja Saule tuvojas rietam.
Seja satumst Saka, ja sejā parādās drūma, īgna izteiksme.
Pār seju (arī pāri sejai) nolaižas ēna Saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
Pār seju (arī pāri sejai) pārlaižas (arī nolaižas) ēna Saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
Pār seju (arī pāri sejai) nolaižas (arī pārlaižas) ēna Saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
Aug griezdamies Saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi.
Aug griezdamies Saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi.
Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
Sirds izlec no krūtīm Saka, ja sirds ļoti strauji pukst.
Sirds izlec no krūtīm Saka, ja sirds ļoti strauji pukst.
Sirds izlec no krūtīm Saka, ja sirds ļoti strauji pukst.
Sirds (pār)met kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
Sirds met kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
Sirds pārmet kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
Sirds met (arī apmet, pārmet) kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
Sirds nodreb (retāk notrīc, notrīs) Saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
Sirds nodreb (arī iedrebas, retāk ietrīcas) Saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
Sirds iedrebas (retāk ietrīcas) Saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas. Saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
Sirds ietrīcas (biežāk iedrebas) Saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas. Saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
Trauksmaina sirds Saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stāvokļa iedarbībā.
Satraukta sirds Saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stresa iedarbībā.
Sirds palecas Saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
Sirds palecas Saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
Sirds sit (arī klauvē, dun, dauzās, lēkā u. tml.) Saka, ja sirds strauji, spēcīgi pukst.
Acis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis sprāgst no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis kāpj (arī lec, sprāgst) ārā (arī laukā) no dobuļiem (arī pieres) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis sprāgst no pieres laukā (arī ārā) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī pieres) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis lec (arī kāpj, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī no pieres) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis sprāgst no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis sprāgst no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis sprāgst (arī kāpj, lec) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī no pieres) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Skatiens ieduras Saka, ja skatiens cieši pievēršas (kam).
Skatiens ieduras Saka, ja skatiens cieši pievēršas (kam).
Acis paceļas Saka, ja skatiens tiek pavērsts uz augšu.
Līst sviedri Saka, ja smagi strādā (parasti fiziski).
Līst sviedri Saka, ja smagi strādā (parasti fiziski).
Aizsist ausis Saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi).
Aizsit ausis Saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi).
Aizžņaugt (biežāk sažņaugt) sirdi Saka, ja spēcīga pārdzīvojuma (žēluma, dusmu) rezultātā izjūt it kā sirdsdarbības pārtraukumu.
Pietvīkst (arī piesarkst) kā magone Saka, ja spēji nosarkst.
Piesarkst (arī pietvīkst) kā magone Saka, ja spēji nosarkst.
Pietvīkst (arī piesarkst) kā magone Saka, ja spēji piesarkst.
Tad nu dod, ka dod! arī Nu gan dod! arī Tā dod! Saka, ja stipri līst.
Baltu gāž Saka, ja stipri līst.
Acis sprāgst no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja stipri salst.
Acis sprāgst no pieres laukā (arī ārā) Saka, ja stipri salst.
Acis sprāgst no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja stipri salst.
Acis sprāgst no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja stipri salst.
Acis sprāgst no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja stipri salst.
Zaķim acis no pieres sprāgst laukā (arī ārā) Saka, ja stipri salst.
Krīt kā mušas Saka, ja strauji nobeidzas daudzi dzīvnieki.
Krīt kā mušas Saka, ja strauji nobeidzas daudzi dzīvnieki.
Krīt kā mušas Saka, ja strauji, parasti epidēmijā, mirst daudzi cilvēki.
Krīt kā mušas Saka, ja strauji, parasti epidēmijā, mirst daudzi cilvēki.
Krīt kā akmens Saka, ja strauji, smagi krīt.
Turēties (arī stāvēt) uz goda vārda Saka, ja šaubās par kā izturību, derīgumu lietošanai.
Stāvēt (arī turēties) uz goda vārda Saka, ja šaubās par kā izturību, derīgumu lietošanai.
Iet vaļā Saka, ja šaujamierocis izšauj.
Iet vaļā Saka, ja šaujamierocis izšauj.
Šķība roka Saka, ja šāvējs vai metējs nevar trāpīt mērķī.
Galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, arī galvassāpes.
Galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
Galva (arī galvā, pa galvu) dun (arī dūc) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
Galva (arī galvā, pa galvu) rūc (arī dūc, dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
Ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma gadījumos).
Ausīs (arī ausis) dūc (arī džinkst, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai specīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) rūc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis, galva) šņāc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, rūc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) zvana (arī džinkst, dūc, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) žvinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (parasti asinsrites traucējumu ietekmē).
Vārdi krīt auglīgā zemē Saka, ja teiktais dziļi ietekmē klausītājus, rod atsaucību.
Vārdi krīt auglīgā zemē Saka, ja teiktais dziļi ietekmē klausītājus, rod atsaucību.
Vārdi krīt auglīgā zemē Saka, ja teiktais dziļi ietekmē klausītājus, rod atsaucību.
Ka (arī kaut) vai cirvi kar, arī cirvi var kārt Saka, ja telpā ir smacīgs gaiss.
Cirvi var pakārt Saka, ja telpā ir smacīgs gaiss.
Cirvi var (pa)kārt Saka, ja telpā ir smacīgs gaiss.
Cirvi var (pa)kārt Saka, ja telpā ir smacīgs gaiss.
Vējš velk Saka, ja telpā, vietā u. tml. ir jūtama gaisa plūsma.
Vējš velk Saka, ja telpā, vietā u. tml. ir jūtama gaisa plūsma.
Šķēršļi krīt Saka, ja tiek novērsti visi šķēršļi, kas kavē ko.
Šķēršļi krīt Saka, ja tiek novērsti visi šķēršļi, kas kavē ko.
Galva (arī smadzenes) izvēdinās Saka, ja tiek novērsts psihisks sasprindzinājums.
Galva (arī smadzenes) izvēdinās Saka, ja tiek novērsts psihisks sasprindzinājums.
Smadzenes (arī galva) izvēdinās Saka, ja tiek novērsts psihisks sasprindzinājums.
Kur ir, tur rodas Saka, ja tiem, kas jau ir sapulcējušies (kur), piebiedrojas vēl citi.
Galva sajukusi Saka, ja traucēta sakarīga domāšana.
Ņem (arī rauj) elpu ciet Saka, ja trūkst gaisa, ir grūti elpot.
Ņem (arī rauj) elpu ciet Saka, ja trūkst gaisa, ir grūti elpot.
Zeme deg zem kājām Saka, ja tūlīt jādodas prom.
Papēži deg Saka, ja tūlīt jādodas prom.
Zeme deg zem kājām Saka, ja tūlīt jādodas prom.
Papēži svilst (arī deg) Saka, ja tūlīt jādodas prom.
Papēži svilst (arī deg) Saka, ja tūlīt jādodas prom.
Nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs) Saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
Nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs), arī nav zvanīts, kuros kapos glabās Saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
Nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs) Saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
Nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs) Saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
Nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos zvanīs (arī glabās), arī nav zvanīts, kuros kapos glabās Saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
Vakars uz ezera Saka, ja tuvojas kas slikts, draud briesmas.
Zaļš gar acīm noskrien Saka, ja uz brīdi rodas redzes traucējums pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Acis reibst Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma iedarbībā).
Acis noreibst (arī apreibst) Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma iedarbībā).
Acis apreibst Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē).
Acis apreibst Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē).
Kā paralizēts Saka, ja uz laiku kļūst nekustīgs, sastingst (no spēcīga pārdzīvojuma).
Balss (arī valoda) aizkrīt Saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
Valoda (arī balss) aizkrīt Saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
Balss (arī valoda) aizkrīt Saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
Nav divreiz jāsaka Saka, ja uzaicinājums, norādījums tiek nekavējoties izpildīts.
Nav divreiz jāsaka Saka, ja uzaicinājums, norādījums tiek nekavējoties izpildīts.
Viss krīt (ārā) no rokām Saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
Viss krīt (arī veļas) (ārā) no rokām Saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
Viss veļas (arī krīt) (ārā) no rokām Saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
Pa drošiem (arī dažādiem, slepeniem) kanāliem Saka, ja uzzina ko slēptu, nelegālu (piemēram, ziņas, informāciju).
Pa slepeniem (arī drošiem, dažādiem) kanāliem Saka, ja uzzina ko slēptu, nelegālu (piemēram, ziņas, informāciju).
Seja sastingst Saka, ja vaibsti pēkšņi kļūst nekustīgi, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē.
Seja sastingst Saka, ja vaibsti pēkšņi kļūst nekustīgi, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē.
(Kā) vienā mutē Saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
(Kā) vienā mutē Saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
Rokas atkrīt (biežāk nolaižas) Saka, ja vairs nav spēka, enerģijas darīt tālāk ko grūti veicamu.
Beigta balle Saka, ja vairs nav vērts par ko runāt, ja neko nav iespējams grozīt.
Beigta balle Saka, ja vairs nav vērts par ko runāt, ja neko nav iespējams grozīt.
Miegs noiet Saka, ja vairs negribas gulēt.
Būt bez dvašas (biežāk elpas) Saka, ja vairs nespēj paelpot.
Būt bez elpas (retāk dvašas) Saka, ja vairs nespēj paelpot.
(Pacietības) mērs ir pilns Saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
Pacietības mērs ir pilns Saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
Mērs ir pilns Saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
Pacietības mērs ir pilns Saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
Kumoss stājas kaklā Saka, ja var ieēst, norīt ar lielām grūtībām (parasti aiz pārdzīvojuma).
Iet iekšā Saka, ja var ieēst. Saka, ja kas garšo.
Pats kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks) Saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem.
Pats kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks) Saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem.
Pats kungs un ķēniņš (arī ķeizars, retāk valdnieks, pavēlnieks.) Saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem.
Pats kungs un pavēlnieks (arī valdnieks, biežāk ķēniņš, ķeizars) Saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem.
Pats kungs un valdnieks (biežāk ķeizars, ķēniņš, arī pavēlnieks) Saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem.
Laime (uz)smaida (arī stāv klāt) Saka, ja veicas, laimējas.
Laime smaida (arī stāv klāt) Saka, ja veicas, laimējas.
Laime stāv klāt (arī smaida) Saka, ja veicas, laimējas.
Laime uzsmaida (arī stāv klāt) Saka, ja veicas, laimējas.
Veiksme (uz)smaida Saka, ja veicas, laimējas.
Maskas krīt Saka, ja visi noņem maskas (parasti karnevālā).
Maskas krīt Saka, ja visi noņem maskas (parasti karnevālā). Saka, ja kāds atmasko sevi vai tiek atmaskots.
Skaidra bilde Saka, ja viss ir saprotams.
Komentāri lieki Saka, ja viss ir skaidrs, saprotams.
Komentāri lieki Saka, ja viss ir skaidrs, saprotams.
Visam beigas Saka, ja viss ir zaudēts. Saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
Visam beigas Saka, ja viss ir zaudēts. Saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
Visam gals Saka, ja viss ir zaudēts. Saka, ja nav iespējas ko turpināt, panākt, ka kas turpinās.
Viss nostājas savā (arī īstajā) vietā Saka, ja viss nokārtojas, visi jautājumi tiek atrisināti.
Viss nostājas savā (arī īstajā) vietā Saka, ja viss nokārtojas, visi jautājumi tiek atrisināti.
Vēders iziet Saka, ja zarnas iztukšojas defekācijas rezultātā.
Dūša saskrien (arī ir, sašļūk) papēžos Saka, ja zūd drosme, pašpaļāvība.
Dūša sašļūk (arī ir, saskrien) papēžos Saka, ja zūd drosme, pašpaļāvība.
Zeme pazūd zem kājām Saka, ja zūd realitātes izjūta.
Zeme pazūd zem kājām Saka, ja zūd realitātes izjūta.
Acīs satumst Saka, ja zūd samaņa.
Acīs tumst Saka, ja zūd samaņa.
Zagās rauj Saka, ja žagojas.
Zobi sitas Saka, ja, cilvēkam drebot, zobi ar troksni vairākkārt saskaras.
Cik (arī tik) gudri atnācām (arī bijām), tik gudri aizgājām (arī palikām) Saka, ja, kur ieradušies, ko noklausījušies u. tml., nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro.
Noliecas galva (kā priekšā) Saka, ja, noliecot galvu, parāda cieņu, godu.
Sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm Saka, ja, parasti pēkšņi, rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
Sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm Saka, ja, parasti pēkšņi, rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
Nu kā? Saka, jautājot par kādas darbības, stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
Ausīs (arī ausis) dun (arī džinkst, zvana, dūc, šalc, rūc, šņāc) Saka, ka šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
(Visi) pātari sajūk Saka, kad apjukumā nezina, ko darīt.
(Visi) pātari sajūk Saka, kad apjukumā nezina, ko darīt.
Mūžs iegriezies otrā pusē Saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.
Mūžs iegriezies otrā pusē Saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.
Mūžs iegriezies otrā pusē Saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.
Mūžs iegriezies otrā pusē Saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.
Atraisās (arī ielokās) mēle Saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs.
Atraisās mēle Saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs.
Raisās mēle Saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs.
Ak tā (arī ak jā, ak nē) Saka, kad dzirdētais pārsteidz, izbrīna (kādu).
Deguns ir ciet Saka, kad iesnu dēļ ir apgrūtināta elpošana.
Miers un dievs, arī dievs un miers Saka, kad ir kas nokārtots, pabeigts.
Miers un dievs, arī dievs un miers Saka, kad ir kas nokārtots, pabeigts.
Dievs pieņēma Saka, kad kāds ir nomiris.
Dievs (arī dieviņš, nāve) pieņem Saka, kad kāds mirst.
Aiziet gar degunu Saka, kad paliek bez kā gandrīz jau iegūta.
Ledus (iz)iet Saka, kad palu laikā ledu (parasti upē) (aiz)nes straume.
Ledus iziet Saka, kad pavasarī ledu (parasti upē) aiznes straume.
Aiziet gar degunu Saka, kad pavisam nedaudz nokavē satiksmes līdzekli.
Deguns atnācis vaļā Saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana.
Deguns atnācis vaļā Saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana.
Atraisās rokas Saka, kad pēc šķēršļu novēršanas rodas iespēja brīvi rīkoties.
Ak tā (arī jā, arī nē) Saka, kad runātājs pēkšņi ko atceras.
Ak tā (arī ak jā, ak nē) Saka, kad runātājs pēkšņi ko atceras.
Kaut (arī lai) (nu) dieviņš (arī dievs) dotu! arī Lai dieviņš (arī dievs) dod! Saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.
Kaut (arī lai) (nu) dievs (arī dieviņš) dotu! arī Lai dievs (arī dieviņš) dod! Saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.
Kaut (arī lai) (nu) dievs (arī dieviņš) dotu! arī Lai dievs (arī dieviņš) dod! Saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.
Lai dzīvo! Saka, kādu apsveicot, novēlot laimes.
Pie (visiem) deviņiem velniem, arī pie visiem velniem Saka, kādu padzenot.
Ej, kur (arī no kurienes) esi nācis! Saka, kādu raidot prom, padzenat.
Kas ir Saka, kādu uzrunājot, lai pamudinātu (ko darīt), pievērstu uzmanību.
(Tikai) pār manu līķi Saka, kategoriski protestējot pret kādu iespējamu, nevēlamu darbību.
Tā viņš ir Saka, ko apstiprinot, apgalvojot.
Kā es te stāvu Saka, ko kategoriski apgalvojot.
Nauda nesmird Saka, krājot, izmantojot negodīgi iegūtu naudu.
Nauda nesmird Saka, krājot, izmantojot negodīgi iegūtu naudu.
Tā kā tā Saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti būs, notiks.
Tā kā tā, arī tik un tā, retāk tā, vai tā Saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti ir, būs, notiks.
Tik un tā (arī tā kā tā, retāk tā vai tā) Saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti ir, būs, notiks.
Par laimi Saka, lai izteiktu apmierinājumu, atvieglojumu sakarā ar kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
Un kā vēl Saka, lai ko apstiprinātu, apgalvotu.
Un kā vēl Saka, lai ko apstiprinātu, apgalvotu.
Lai nesacītu (arī neteiktu) vairāk Saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
Lai neteiktu (arī nesacītu) vairāk Saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
Lai neteiktu (arī nesacītu) vairāk Saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
Kā (nu) ne Saka, lai pastiprinātu apgalvojumu.
Nu, (vai) zini Saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret sarunas biedra teikto, arī lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra uzmanību kādam faktam (parasti negatīvam).
Nav (ne mazāko, arī nekādu) šaubu Saka, lai pilnīgi apstiprinātu kādu izteikumu, faktu.
Nav (nekāds) joks (arī joka lieta) Saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
Nav joka lieta, arī nav (ne kāds) joks Saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
(Un) viss Saka, lai uzsvērtu savu domu, pasvītrotu tās negrozāmību, arī saka, ja kas beidzas.
Sit (vai) nost Saka, lai uzsvērtu teiktā patiesīgumu.
Še tev piga! Saka, nievājoši atsakot, noraidot un (parasti) rādot šādu žestu.
Kauls no (mūsu, viņu) kaula, arī kauls no (mūsu, viņu) kaula, miesa no (mūsu, viņu) miesas Saka, norādot uz cilvēku vai sociālu grupu vienu un to pašu cilmi, vienādiem uzskatiem.
Kauls no (mūsu, viņu) kaula, miesa no (mūsu, viņu) miesas Saka, norādot uz cilvēku vai sociālu grupu vienu un to pašu cilmi, vienādiem uzskatiem.
Slapjš aiz ausīm Saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
Jo vairāk tāpēc (arī tādēļ) Saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu.
Nerunājot (nemaz) par (ko) Saka, norādot uz ko līdzīgu iepriekš minētajam.
Soli pa solim Saka, norādot uz nepārtrauktu virzību.
Nu ko Saka, norādot uz pieļāvumu, piespiestu atzīšanu.
Ko tu zini! Saka, norādot uz sarunas biedra neinformētību, arī neizpratni (par ko).
Vēl (jo) vairāk, arī jo vairāk, arī pat vairāk Saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
Tā ir mana (arī tava, viņa, viņas, mūsu, jūsu, viņu) darīšana Saka, norādot uz to, kam jāuzņemas atbildība (par ko).
Nav mana (arī tava, viņa, viņas, mūsu, jūsu, viņu) darīšana Saka, norādot uz to, kam nav jāinteresējas, nav jāuzņemas atbildība (par ko).
Tas ir kāda (roku) darbs Saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).
Tas ir kāda roku darbs Saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).
Ne vairāk (par) Saka, norādot uz vislielāko (iespējamo, paredzamo) daudzumu.
Tā man (tev, jums, viņam) vajag! Saka, norādot, ka (kāds) ir pelnījis to (piemēram sodu, likstas), kas (viņam) ir noticis, atgadījies.
Kas kait (arī kaiš) Saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu.
Kas vainas, arī kas par vainu? Saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu.
Cik (tik, arī vien) patīk Saka, norādot, ka atstāj rīcību pilnīgi kāda ziņā.
Kā vēlies (arī vēlaties) Saka, norādot, ka ievēros (kāda) vēlēšanos.
Viens no diviem Saka, norādot, ka ir tikai viena no divām iespējamībām.
Viens no diviem Saka, norādot, ka ir tikai viena no divām iespējamībām.
Kas kādam daļas Saka, norādot, ka kas neattiecas uz citiem.
Cik tur vajag Saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis.
Kāda tēvu zeme jādala (arī dalāma) Saka, norādot, ka nav iemesla ķildai.
Kāda tēvu zeme jādala (arī dalāma) Saka, norādot, ka nav iemesla ķildai.
Kāda (tēvu) zeme jādala (arī dalāma) Saka, norādot, ka nav iemesla ķildai.
Kas tur liels Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
Kas tur liels Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
Kas par to Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
Kas tur pavisam Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
Kas par to Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
Kas tur (liels), arī kas tur pavisam Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
Kas tur Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
Ko tur tik daudz Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
Ko tur, arī ko tur tik daudz Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
Kas tur Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
Ko tur, arī ko tur tik daudz Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (piemēram, ko darīt).
Kas daļas, arī kas par daļu, arī nav (nekādas) daļas Saka, norādot, ka neinteresējas par ko, ka nepiedalās kur.
Dari, ko (arī kā) gribi, arī lai dara, ko (arī kā) grib Saka, norādot, ka neinteresēsies par kāda (turpmāko) rīcību.
Dari, ko (arī kā) gribi, arī lai dara, ko (arī kā) grib Saka, norādot, ka neinteresēsies par kāda (turpmāko) rīcību.
Dari, kā patīk (arī ko gribi, kā gribi), arī lai dara, kā patīk (arī ko grib, arī kā grib) Saka, norādot, ka neinteresēsies par kāda (turpmāko) rīcību.
Lai tur (arī tad) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
Lai tad (arī tur) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
Lai tur (arī tad) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
Lai tur (arī tad) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
Uz pieres (nevienam) nav rakstīts Saka, norādot, ka pēc ārējā izskata cilvēku nevar novērtēt.
Uz pieres (nevienam) nav rakstīts Saka, norādot, ka pēc ārējā izskata cilvēku nevar novērtēt.
Tas (nu) ir par daudz Saka, norādot, ka tādā veidā nevar turpināt(ies), ka ir jāizbeidz (kāds stāvoklis, kāda darbība).
(Ja) dieviņš (arī dievs) dos Saka, norādot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
Ko nu, arī ko jūs!, arī ko tu! Saka, noraidot kāda domas, rīcību, izturēšanos.
Kas daļas, arī kas par daļu, arī nav (nekādas) daļas Saka, noraidot kāda nevēlamu interesi, iejaukšanos.
Nav tava (arī viņa, viņas, jūsu) darīšana Saka, noraidot kāda nevēlamu līdzdalību, interesi u. tml.
Ko niekus Saka, noraidot kādu iespējamību, domu.
Ko niekus Saka, noraidot kādu iespējamību, domu.
Daudz laimes! Saka, novēlot (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
Daudz laimes! Saka, novēlot (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
Uz veselību! arī uz veselībām! Saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
Saldu dusu! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
Saldu dusu! arī Dusi Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
Dusi saldi! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu. Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
Dievs palīdz! Saka, novēlot veiksmi darbā, arī sveicinot (kādu, kas pašreiz ko dara).
Dievs palīdz! Saka, novēlot veiksmi darbā, arī sveicinot (kādu, kas pašreiz ko dara).
Labu veiksmi! Saka, novēlot veiksmi, panākumus.
Labu veiksmi! Saka, novēlot veiksmi, panākumus.
(Nekāds) labais dievs (nav) Saka, novērtējot kādus apstākļus (parasti, konstatējot, ka tie nav labi).
(Nekāds) labais dievs (nav) Saka, novērtējot kādus apstākļus (parasti, konstatējot, ka tie nav labi).
Drošs paliek drošs, arī drošs kas drošs Saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
Drošs paliek drošs, arī drošs kas drošs Saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
Klausies ar ausīm! Saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu).
Klausies ar ausīm! Saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu).
Raugies (arī skaties) ar acīm! Saka, pamudinot raudzīties vērīgi, uzmanīgi (lai ko saskatītu).
Skaties (arī raugies) ar acīm! Saka, pamudinot skatīties vērīgi, uzmanīgi (lai ko saskatītu).
Kas raus (kādu) Saka, paredzot, ka (kādam) nekas slikts nenotiks.
Ne velna (arī ne velnam) Saka, pastiprinot (kā) noliegumu.
Tici vai netici, arī ticiet vai neticiet Saka, pastiprinot domu par kā patiesumu.
Kāda velna pēc (arī dēļ), arī kādam velnam, retāk kāds velns Saka, paužot lielu neizpratni, arī sašutumu.
Kā par sodību (arī sodu) Saka, paužot negatīvu attieksmi pret ko nevēlamu.
Kā par sodu (arī sodību) Saka, paužot negatīvu attieksmi pret ko nevēlamu.
Ko iedomājies Saka, paužot neticību, nicīgu attieksmi.
Ko domā Saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
Ko domājies Saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
(Kā) par nelaimi Saka, paužot nožēlu (par ko).
(Kā) par postu, retāk tavu postu Saka, paužot nožēlu (par ko). Diemžēl.
(Nu), ko (tu) neteiksi (arī teiksi) Saka, paužot pārsteigumu, izbrīnu (piemēram, par kāda rīcību, izturēšanos).
Velns ar viņu (arī to) Saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, pret ko.
Vilks ar viņu (arī to) Saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, pret ko.
Lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai (kas) paliktu neskarts, atstāts, saglabāts līdzšinējā veidā.
Lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai kas saglabātos (piemēram, kādam cilvēkam, kādam nolūkam).
Muti ķešā! Saka, pavēlot klusēt, neizpaust.
Muti ķešā! Saka, pavēlot klusēt, neizpaust.
Muti ciet! arī Turi muti! Saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
Turi muti! arī Muti ciet! Saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
Muti ciet! arī Turi muti! Saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
Tieši tā Saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu.
Taisni tā Saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu. Tieši tā.
Lasies vienu māju tālāk! Saka, raidot (kādu) prom.
Lai tavas smakas te nebūtu! Saka, raidot kādu projām.
Ej (tu) pa gaisu (arī ratā, arī pie velna)! Saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej (tu) ratā (arī pie velna, arī pa gaisu)! Saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej (tu) ratā (arī pie velna, arī pa gaisu)! Saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej (tu) šķērsām! arī Lai iet šķērsam! Saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Vācies (arī ej) pie velna (arī ratā), arī pie visiem (arī deviņiem) velniem! Saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej (arī vācies) pie velna, arī pie visiem (arī deviņiem) velniem! Saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej (arī vācies) pie visiem (deviņiem) velniem! Saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Kādu(s) medus podu(s) es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis Saka, reaģējot uz kāda nelaipnību, naidīgu attieksmi.
Kādu(s) medus podu(s) es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis Saka, reaģējot uz kāda nelaipnību, naidīgu attieksmi.
Kādu(s) medus podu(s) es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis, arī ko es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis Saka, reaģējot uz kāda nelaipnu, naidīgu attieksmi.
(Godātās) dāmas un kungi! Saka, svinīgi uzrunājot.
(Godātās) dāmas un kungi! Saka, svinīgi uzrunājot.
Solīts makā nekrīt Saka, šauboties par solījuma īstenošanu, saka par nepildītu solījumu.
Zini (arī ziniet) ko Saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunas biedra uzmanību stāstāmajam.
Zini (arī ziniet) ko Saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunbiedra uzmanību stāstāmajam.
Augstas laimes! arī Augstu laimi! Saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
Augstas laimes (arī augstu laimi) Saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
Labi rūkts (lauva) Saka, uzslavējot kāda runu, darbu.
Tiesa kas tiesa, arī kas tiesa, tas tiesa Saka, uzsverot (kā) patiesumu.
Viens kas tiesa Saka, uzsverot (kā) patiesumu.
Nav muļķis Saka, uzsverot, ka kāds ir gudrs, saprātīgs.
(Nav) ne (mazākās) jausmas Saka, uzsverot, ka kas nepastāv, nav sastopams.
(Nav) ne mazākās jausmas Saka, uzsverot, ka kas nepastāv, nav sastopams.
Lielība naudu nemaksā Saka, vēršoties pret cilvēku, kas lielās.
Lielība naudu nemaksā Saka, vēršoties pret cilvēku, kas lielās.
āķēt Sakabināt, sastiprināt, piestiprināt (ko) ar āķi.
saērcināt Sakaitināt. Arī padarīt, parasti ļoti, īgnu, ķildīgu.
iekalst Sakalst (kā iekšpusē). Iesūkties (kur iekšā) un sakalst.
uzkalst Sakalst (no virspuses).
apkalst Sakalst (visapkārt, no virspuses).
sakaldināt Sakalt (1).
sakaldināt Sakalt (2).
apkaltēt Sakaltēt (visapkārt, no virspuses).
iekaltēt Sakaltēt un iekrāt.
kauls Sakaltuši augu (piemēram, āboliņa, aveņu) stublāji.
telegrāfs Sakām veids tekstu vai nekustīgu attēlu pārraidei, parasti, izmantojot kodu. Telegrāfa sakari.
izkampt Sakampt zobos un strauji izraut (ko kādam)- par dzīvnieku.
atšķeltība Sakara, saistījuma trūkums. Atrautība, savrupība.
komunikācija Sakari, sakaru sistēma (kādu signālu pārraidei). Vadi, vadu sistēma (elektriskās strāvas, ūdens, gāzes pārvadei, kanalizācijai). Satiksmes ceļi.
saistība Sakari, satiksme (starp teritorijām, telpām u. tml.).
cēloņsakarība Sakarība, ko noteic cēloņu iedarbība, objektīvi pastāvošā cēlonība.
korelācija Sakarība, savstarpēja atbilstība, savstarpējais sakars (piemēram, starp priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
jēdzīgs Sakarīgs, saprotams.
disociācija Sakarīguma traucējums (psihiskajos procesos).
sakabināt Sakarināt.
telefonists Sakarnieks, kas iekārto un pārrauga telefona līnijas.
rūdīt Sakarsējot (materiālus) virs kritiskās temperatūras un strauji atdzesējot, palielināt (to) izturību, triecienstingrumu.
piekarsēt Sakarsēt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
liesma Sakarsētas, spīdošas gāzes veidojums, kas paceļas augšup no kā degoša.
siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis).
degt Sakarst (mitrumā) - par sienu, zaļbarību, nopļautu zāli u. tml.
piekārst Sakarst (vilnu, kokvilnu u. tml.) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (ko).
satvīkt Sakarst karstumā, tveicē.
pašsakaršana Sakaršana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
baltkvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls kļūst spoži balts.
sarkankvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu.
Doties (arī iet) pie miera Sakārtoties gulēšanai un nogulties guļasvietā (parasti vakarā).
telegrāfists Sakaru darbinieks, kas pieņem un noraida telegrammas.
teletaipists Sakaru darbinieks, kas strādā ar teletaipu.
Sarunu vieta (arī punkts) Sakaru iestāde, arī tās nodaļa, kur iespējams izmantot telefonu.
Sarunu vieta (arī punkts) Sakaru iestāde, arī tās nodaļa, kur iespējams izmantot telefonu.
telegrāfs Sakaru iestāde, kas raida, uztver un piegādā telegrammas.
Pasta rati Sakaru iestāžu pajūgs regulārai pasta un pasažieru pārvadāšanai.
sakarnieks Sakaru, iestādes darbinieks.
paugas Sakas.
sakasīties Sakasīt (1) sevi.
sakašāt Sakasīt (1).
sakašāties Sakasīties (1).
sakasa Sakasnis.
sakašņa Sakasnis.
sakašāt Sakašņāt.
sakast Sakašņāt.
sarkanlūstamība Sakausējuma trauslums sarkankvēlē.
Binārais sakausējums Sakausējums, kurā ir divi komponenti.
misiņbronza Sakausējums, kurā ir misiņa un bronzas komponenti.
kausējums Sakausējums.
saliedēt Sakausēt (parasti metālus). Cieši savienot ar saistvielu.
sasist Sakaut (pretinieku).
saplūkties Sakauties.
samulst Sākt, parasti pēkšņi, justies neērti, nedroši; sakautrēties.
galapunkts Sākuma vai beigu punkts (satiksmes, sakaru u. tml. līnijā).
aplāpīt Salāpīt un sakaitot, uzturēt kārtībā (kāda drēbes, veļu).
galviņsalāti Salāti, kuru lapas veido apaļas vai plakani apaļas dažāda blīvuma galviņas.
atlīdzināt Samaksāt (par darbu, pakalpojumu u. tml.).
zona Samērā plaša teritorija (ģeogrāfiskās joslas daļa), kurā dabas apstākļu specifiku nosaka siltuma un mitruma mijiedarbība.
paauksts Samērā, arī mazliet auksts. Pretstats: pakarsts.
pakautrs Samērā, arī mazliet kautrs. Arī pabikls, pakautrīgs.
izņemt Saņemt atpakaļ (piemēram, glabāšanā nodoto, uzkrāto).
atgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu).
galvassāpes Sāpes, piemēram, pierē, deniņos, pakausī.
samuldēt Sarunāt (parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga).
samuldēties Sarunāt, parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga.
ievērot Saskaņā, sakarā (ar ko)
saplēsties Sastrīdēties. Arī sakauties.
Sadoties labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru, dievpalīgu u. tml.) Sasveicināties (vienam ar otru, citam ar citu), sakot «labrīt» («labdien», «labvakar», «dievs palīdz» u. tml.).
atsvērties Sasvērties atpakaļ.
Sekste gaisā Sāta par iedomīga cilvēku. Saka par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
nodzist Satumst (pa rasti par dienu, vakaru).
izdzist Satumst, pāriet vakarā (par dienu).
līdakveidīgs Savienojumā «līdakveidīgās zivis»: īsto kaulzivju virskārtas kārta, kurā ietilpst, piemēram, līdaka.
mongoloīds Savienojumā «mongoloīdā rase»: rase, kuras pārstāvjiem raksturīga plakana seja ar stipri izvirzītiem vaigu kauliem, tumsnēja, bieži dzeltenīga āda, taisni, cieti un tumši mati.
pakavēt Savienojumā «pakavēt laiku»: neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi. Neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
rēzus Savienojumā «rēzus faktors»: īpaša viela, ko satur cilvēka un rēzus makaka eritrocīti un kas ierosina specifisku antivielu rašanos un īpašā veidā reaģē ar tām.
sālsstabs Savienojumā «stāv kā sālsstabs»: saka par (parasti aiz bailēm, pārsteiguma) nekustīgi stāvošu cilvēku.
priekšmets Savienojumā «teikuma priekšmets»: teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs.
venerisks Savienojumā «veneriskās slimības» - slimības, ar kurām inficējas galvenokārt dzimumsakaru ceļā.
abi Savienojumā ar "divi": izsaka pastiprinātu nojēgumu "kā viens, tā otrs".
divi Savienojumā ar «abi»: izsaka pastiprinātu nojēgumu «..viens, tā otrs».
biezin Savienojumā ar «biezs», «biezi» izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
garum Savienojumā ar «garš» formām izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
ilgum Savienojumā ar «ilgs», «ilgi» izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
lielum Savienojumā ar adjektīva «liels» formām izsaka īpašības pastiprinājumu.
pilnum Savienojumā ar adjektīva «pilns» formām izsaka īpašības pastiprinājumu.
plānum Savienojumā ar adjektīva «plāns» formām vai apstākļa vārdu «plāni» izsaka īpašības, pazīmes pastiprinājumu.
vecum Savienojumā ar adjektīva «vecs» formām izsaka īpašības pastiprinājumu. Ļoti vecs.
puse Savienojumā ar diennakts daļas (parasti rīta, vakara) nosaukumu: attiecīgā diennakts daļa, šīs daļas sākums.
at- Savienojumā ar lietvārdu apzīmē to, kas vērsts atpakaļ.
no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz laikposmu, kas ir īsi pirms tā, ko izsaka pamatvārds.
pa- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds. Savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu.
no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kas plešas lejup pa to, ko izsaka pamatvārds.
aiz- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kura atrodas aiz tā, ko izsaka pamatvārds.
pār- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kura atrodas otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
pa- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds.
pie- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, teritoriju, kura atrodas blakus, tuvu tam, ko izsaka pamatvārds.
bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka trūkst, nav tā, ko izsaka pamatvārds.
alktin Savienojumā ar verba "alkt" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
dzīšus Savienojumā ar verba "dzīt [1]" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
sviešus Savienojumā ar verba "sviest" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
augtin Savienojumā ar verba «augt» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
bārtin Savienojumā ar verba «bārt» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
bāztin Savienojumā ar verba «bāzt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
bēgtin Savienojumā ar verba «bēgt» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Bēgšus (2).
bēgšus Savienojumā ar verba «bēgt» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Bēgtin.
bērtin Savienojumā ar verba «bērt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
brišus Savienojumā ar verba «brist» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
celšus Savienojumā ar verba «celt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
cirtin Savienojumā ar verba «cirst» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Ciršus.
ciršus Savienojumā ar verba «cirst» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
dietin Savienojumā ar verba «diet» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
dzītin Savienojumā ar verba «dzīt [1]» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Dzīšus.
gāšus Savienojumā ar verba «gāzt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
grūšus Savienojumā ar verba «grūst» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
ilgot Savienojumā ar verba «ilgoties» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
klupšus Savienojumā ar verba «klupt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
krišus Savienojumā ar verba «krist» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
kristin Savienojumā ar verba «krist» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Krišus (2).
laistīt Savienojumā ar verba «laistīties [2]» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
lēktin Savienojumā ar verba «lēkt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lēkšus (3).
līšus Savienojumā ar verba «līst» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
lūgtin Savienojumā ar verba «lūgt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūgšus (1).
lūgšus Savienojumā ar verba «lūgt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūgtin.
lūztin Savienojumā ar verba «lūzt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūzin.
lūzin Savienojumā ar verba «lūzt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūztin.
mešus Savienojumā ar verba «mest» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
rītin Savienojumā ar verba «rit» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
vilkšus Savienojumā ar verba «vilkt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
lēkšus Savienojumā ar verbu «lēkt», «lēkšot» formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lēktin.
steigtin Savienojumā ar verbu «steigties», «steigt» formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu, steigšus (4).
steigšus Savienojumā ar verbu «steigties», «steigt» formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība vērsta atpakaļ (virzienā uz izejas punktu vai uz aizmuguri).
ņemties Savienojumā ar verbu: izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
rēzus Savienojumos «rēzus makaks», arī «rēzus pērtiķis»: samērā liels mērkaķu dzimtas dzīvnieks (Himalajos) ar zaļganpelēku apmatojumu, sārtu seju un ausīm, sarkanām sēžas tulznām.
viens Savienojumos «viens otru», «viens pēc otra», «viens pār otru», «viens par otru», «viens pie otra» u. tml.: lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
otrais Savienojumos «viens pēc otra», «viens pār otru», «viens par otru», «viens pie otra» u. tml. Lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
sakabināt Savienot ar sakabes (1) palīdzību.
Groziņu vakars Saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar līdzi nestiem ēdieniem un dzērieniem.
Groziņu vakars Saviesīgs vakars, kurā katrs piedalās ar līdzi nestiem ēdieniem un dzērieniem.
Kungu vakars Saviesīgs vakars, viesības, kurās piedalās tikai vīrieši.
korespondence Savstarpēja atbilstība, saskaņa. Savstarpēja attieksme, sakars.
kontakts Savstarpēja saistība, sadarbība, savstarpēji sakari (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
kontakts Savstarpēja saistība, savstarpēji sakari (parasti starp parādībām sabiedrībā).
Kontu korespondence Savstarpējā sakarība, kādā kontos tiek atspoguļotas finansiālās operācijas.
Kontu korespondence Savstarpējā sakarība, kādā kontos tiek atspoguļotas finansiālās operācijas.
attiecība Savstarpējais sakars, saistība (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm).
korespondēt Savstarpēji atbilst, saskanēt. Būt savstarpējā attieksmē, sakarā.
attiecība Savstarpējie sabiedriskie sakari, saistība, mijiedarbība (starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm u. tml.).
telekss Savstarpējie sakari, ko realizē ar telegrāfa tīkla palīdzību.
stāvoklis Savstarpējo (vielas) daļiņu telpisko attiecību, mijiedarbību kopums, kas nosaka (tās) fizikālās vai ķīmiskās īpašības (parasti kādā laikposmā).
laksis Savvaļas sīpols ar platām, eliptiski lancetiskām plakanām lapām, kuras var izmantot uzturā. Mežloks.
mežloks Savvaļas sīpols ar platām, eliptiski lancetiskām plakanām lapām, kuras var lietot uzturā. Laksis.
komunicēt Sazināšanās procesā nodot, pārraidīt (piemēram, informāciju, kādu saturu). Paziņot. Būt sakaros (ar kādu, ar ko).
komunicēties Sazināties. Būt savstarpējos sakaros.
process Secīga stāvokļu maiņa (kā) attīstības gaitā. Ciešā sakarībā esošu attīstības stadiju nepārtraukta kustība.
izsecināt Secinot noskaidrot (laktu, likumsakarību u. tml.).
pussēdus Sēdus ar atpakaļ atliektu un pret ko (samērā zemu, slīpu) atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
segties Segt sevi (piemēram, ar segu, lakatu).
sētuve Sējai izmantojams lēzens, parasti cilindrisks, grozs, kurā ber sēklas un kuru sējējs pakar sev kaklā.
joma Sekla, ar ūdeni pildīta ieplaka, ko no jūras šķir smilšu sanesumu strēle.
vajāt Sekot, dzīties pakaļ, parasti neatlaidīgi (dzīvniekam), lai (to) notvertu vai nogalinātu.
svētvakars Sestdienas vakars. Reliģiska svētku (parasti Ziemassvētku) dienas priekšvakars.
plāksne Sfēra, joma, kurā (ko) attēlo, izsaka. Viedoklis, no kā (ko) aplūko, analizē.
iesiet Sienot ievietot (piemēram, lakatā, segā, drānā u. tml.).
burzguļi Sīkas šļakatas, putas, burbuļi (ūdenī).
radiators Sildāmierīce - sistēmā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens, tvaiks, gāze.
konvekcija Siltuma pārvietošanās ar sakarsētām gāzes vai šķidruma masām.
Zodiaka zīme Simbols vienai no Zodiaka joslas 12 daļām, kas pirms dažiem gadu tūkstošiem apzīmēja 12 Zodiaka zvaigznājus.
Zodiaka zīme Simbols vienai no Zodiaka joslas daļām, kas pirms dažiem gadu tūkstošiem apzīmēja 12 Zodiaka zvaigznājus.
poliesteri Sintētiski polimēri, no kuriem iegūst, piemēram, sveķus, lakas, līmvielas.
sīpols Sīpolu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem).
sirdspilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā. Sirds pilieni.
Sirds pilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā. Sirdspilieni.
Mērvienību sistēma Sistēma, kurā dažas mērvienības ir pieņemtas par pamatvienībām, bet pārējās ir definētas, pamatojoties uz fizikālām likumsakarībām.
skaidiņmakaroni Skaidiņu makaroni.
pārnesumskaitlis Skaitlis, kas izsaka dzenošā un dzenamā elementa ātrumu attiecību.
kvota Skaitlis, kas izsaka likumā vai līgumā noteikto daļu kādā pasākumā.
purvainība Skaitlis, kas procentos izsaka purvu platību attiecībā pret visu kādas teritorijas platību.
atskalot Skalojoties atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) - par viļņiem, straumi.
atbalss Skaņas, ko atvirza atpakaļ (apkārtējie priekšmeti).
berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku). Berzēties (2), trīties.
berzēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku). Berzties (2), trīties.
rīvēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku). Trīties. Berzēties (2). Berzties (2).
atskriet Skrienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Skriet nost (sānis, atpakaļ).
zemcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma. Bareljefs.
bareljefs Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma. Zemcilnis.
augstcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu vairāk par pusi no sava biezuma.
lēlis Slaids lēļveidīgo kārtas naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu. Vakarlēpis.
pieslaucīt Slaukoties vai slaukot (ko), padarīt ļoti netīru, arī slapju (piemēram, dvieli, kabatlakatu).
bloķēt Slēgt, neatļaut izmantot (piemēram, ceļu, sakaru līniju).
atslīdēt Slīdot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Slīdēt nost (sānis, atpakaļ).
patoģeogrāfija Slimību izpausme atkarībā no darba, sadzīves un uzturēs apstākļiem, kurus nosaka ģeogrāfiskie faktori
dvaka Smaka, smakas piesātināts gaiss.
smārds Smaka.
oža Smarža, arī smaka.
Aktīvā (arī īstā) smēķēšana Smēķēšana, kurā smēķētājs tieši ieelpo tabakas dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes.
cigārs Smēķēšanai paredzēts blīvi satītu tabakas lapu veidojums ar uzbiezinātu vidu un smailākiem galiem.
sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas. Cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
radniecība Sociāls, ar likumu vai tradīciju pamatots sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām) vai kuriem šāds sakars ir radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
stāvoklis Sociālu apstākļu, attiecību kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēka) izturēšanos, rīcību (parasti kādā laikposmā).
ķengurs Somaino zīdītāju dzimtas zālēdājs (Austrālijā), kas pārvietojas, lecot uz garajām pakaļkājām.
atspārdīt Spārdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Spārdīt nost (sānis, atpakaļ).
tīģeļkrāsns Speciāla krāsns, parasti metāla, kausēšanai, sakausēšanai vai karsēšanai tīģeļos.
Sakaru karaspēks Speciālais karaspēks, kas nodrošina bruņoto spēku darbībai nepieciešamos sakarus.
meistardarbnīca Speciāls apmācības kurss (buržuāziskās Latvijas Mākslas akadēmijā), ko vadīja izcils mākslinieks pedagogs.
runa Specifiska cilvēku darbība, ko veic ar valodas skaniskajiem līdzekļiem un kas nodrošina sakarus starp cilvēkiem.
apdedzināt Spēcīgi sakairināt (ko), arī izraisīt apdegumu (par karstu vai kodīgu šķidrumu).
apdedzināt Spēcīgi sakairināt (ko), arī izraisīt apdegumu (par sauli, vēju, aukstumu).
saprāts Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml., spriest par tiem un atbilstoši izturēties. Arī prāts.
Muzikālā dzirde Spēja uztvert un izprast skaņdarbā ietverto skaņu savienojumus un to likumsakarību.
atgāzties Spēji atkrist, atvirzīties atpakaļ.
atspēlēt Spēlējot (sporta spēles), atvirzīt (bumbu, ripu) šurp, atpakaļ.
atspert Spert, likt atpakaļ (kāju, soli).
štance Spiedapstrādes instruments (kā) veidošanai no plakana materiāla, plakanas sagataves, piemēram, to cērtot, griežot, lokot, velkot.
atspiest Spiežot, grūžot atvirzīt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
pussargs Sporta spēļu (parasti futbola) komandas dalībnieks, kas palīdz gan aizsargiem, gan uzbrucējiem un spēles laikā uztur sakarus starp tiem.
radiosports Sporta veids, kas ietver radiotehnikas pamatu apgūšanu, radiosakaru uzturēšanu, radiopelengāciju.
slēdziens Spriedums, doma, atzinums u. tml., kas ir izsecināts no kādiem faktiem, likumsakarībām, spriedumiem u. tml.
teorija Spriedumu, nosacījumu, likumsakarību kopums (piemēram, praktiskā darbībā, sadzīvē).
atspurgt Spurdzot atlidot nost (sānis, atpakaļ).
moratorijs Starptautiskajās tiesībās - valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību.
restitūcija Starptautiskās tiesiskās atbildības veids - tā paša vai cita (līdzvērtīga), parasti karā sagrābta, priekšmeta, objekta atdošana atpakaļ.
korelācija Statistiska, varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs.
uzkarināms Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu pakāršanai, uzkāršanai. Arī viens no šiem āķiem, vadžiem. Pakaramais.
Sabiedriskais stāvoklis Stāvoklis (sabiedrībā), ko parasti nosaka ieņemamais amats.
Sabiedriskais stāvoklis Stāvoklis (sabiedrībā), ko parasti nosaka ieņemamais amats.
sakairinātība Stāvoklis, kad (kas) ir sakairināts (1).
atrautība Stāvoklis, kad nav sakara, saistības (ar ko).
nošķirtība Stāvoklis, kad nav sakaru, saikņu (ar ko).
treiliņš Stieņveida detaļa (ratu) priekšējās un pakaļējās ass savienošanai.
kolba Stikla trauks ar apaļu vai plakanu dibenu (ķīmijas laboratorijās).
konspirācija Stingras slepenības un īpašas politiskas disciplīnas ievērošana (parasti nelegālā vai puslegālā organizācijā). Sistēma un metodes, kā (parasti nelegālai vai puslegālai organizācijai) saglabāt slepenībā savu darbību, materiālus, dalībniekus, sakarus, novērst policijas uzmanību.
smirdoņa Stipra smaka.
sakveldināt Stipri sakarsēt (1).
sakveldēt Stipri sakarsēt (piemēram, par sauli, liesmām).
nokvēlināt Stipri sakarsēt tā, ka kvēlo.
sakvēlināt Stipri sakarsēt, tā ka kvēlo.
nokveldēt Stipri sakarsēt.
svelme Stipri sakarsēta gaisa plūsma.
sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam, arī aizdegties (parasti par nepilnīgi izkaltētu sienu).
kvēle Stiprs karstums. Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai).
karstums Stiprs siltums, ko izstaro kas degošs, sakarsēts u. tml.
atpelnīt Strādājot, pelnot dabūt atpakaļ, arī atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
atplakt Strauji apsēsties, atslīgt iepriekšējā vietā. Krītot atpakaļ, pieplakt.
atsisties Strauji atkāpties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
Atmest (arī atsviest) galvu Strauji atliekt galvu atpakaļ.
Atmest (arī atsviest) galvu Strauji atliekt galvu atpakaļ.
Atsviest (arī atmest) galvu Strauji atliekt galvu atpakaļ.
atrauties Strauji attālinoties, zaudēt sakarus (ar pārējiem).
atcirst Strauji atvirzīt atpakaļ. Atmest.
atraut Strauji atvirzīt nost, atpakaļ (piemēram, savu roku, galvu).
saslieties Strauji nostāties, pacelties (uz pakaļkājām).
sacirst Strauji pagriezt, pavērst (ko), arī panākt, ka (kāds) strauji pagriezās, pavērsās (atpakaļ, sānis u. tml.).
atsviesties Strauji pagriezties (atpakaļ).
atmesties Strauji pagriezties atpakaļ.
atcirsties Strauji pagriezties atpakaļ. Apcirsties.
burzguļot Strauji plūstot, radīt sīkas šļakatas, putas, burbuļus, kā arī savdabīgu troksni (parasti par ūdeni, strautiem, upēm).
saķert Strauji sakampt (ar lūpām, zobiem) - par dzīvniekiem.
paķert Strauji satvert (mutē) - par dzīvniekiem. Pakampt (2).
sist Strauji virzīt, griezt (ķermeņa daļu, parasti galvu, atpakaļ, sāņus).
atsviesties Strauji, pēkšņi atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
iegrūdiens Straujš grūdiens uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
Sakrist matos Strīdoties raustīt vienam otru aiz matiem. Sakauties.
fontāns Strūklaka.
atstumt Stumjot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Stumt nost (sānis, atpakaļ).
konstantāns Sudrabaini balts vara un niķeļa sakausējums.
alpaks Sudrabots vara, niķeļa un cinka sakausējums.
atsukāt Sukājot atvirzīt atpakaļ (matus).
Harmoniskas svārstības Svārstības, kurās spēks, kas cenšas svārstošos ķermeni atgriezt atpakaļ līdzsvara stāvoklī, ir tieši proporcionāls izvirzījumam no šī stāvokļa.
Harmoniskas svārstības Svārstības, kurās spēks, kas cenšas svārstošos ķermeni atgriezt atpakaļ līdzsvara stāvoklī, ir tieši proporcionāls izvirzījumam no šī stāvokļa.
labanakts Sveiciens, atvadoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
labvakars Sveiciens, satiekoties vakarā.
Ar labu vakaru! Sveicinājums «arlabvakar!».
Ar labu vakaru Sveicinājums «arlabvakar!».
Labs vakars! Sveicinājums «labvakar!».
Labs vakars! Sveicinājums «labvakar!».
(Pa)dot labvakaru (arī labuvakaru) Sveicinot (pa)teikt «labvakar!».
Pasacīt (arī pateikt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) Sveicinot pasacīt «labrīt!» («labdien!», «labvakar!»).
Padot labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru, labuvakaru) Sveicinot pateikt «labrīt!» («labdien!», «labvakar!»).
Pateikt (arī pasacīt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) Sveicinot pateikt «labrīt!» («labdien!», «labvakar!»).
Sacīt (arī teikt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) Sveicinot sacīt «labrīt!» («labdien!», «labvakar!»).
Dot labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru) Sveicinot teikt «labrīt!» («labdien!», «labvakar!»).
Teikt (arī sacīt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) Sveicinot teikt «labrīt!» («labdien!», «labvakar!»).
komūnija Svētais vakarēdiens.
vakars Svētku vai ar ko ievērojamu, atzīmējamu dienu beigu posms. Arī svinams svētku vai šādu dienu priekšvakars.
manifests Svinīgs (suverēnas valsts vadības) rakstveida vēstījums iedzīvotājiem (sakarā ar kādu nozīmīgu politisku notikumu).
vinda Svira ūdens spaiņa izcelšanai no akas.
noktirne Svīta, ko parasti atskaņoja vakarā, naktī zem klajas debess.
telefons Šāda elektrosakaru veida tīkla abonenta numurs.
telefons Šāda elektrosakaru veida tīkla gala ierīce signālu uztveršanai un pārraidei. Telefona aparāts.
telekss Šādos sakaros izmantojamais aparāts.
šļāce Šalts, arī šļakata.
patrontelpa Šaujamieroča stobra pakaļējā daļa, kurā ievieto patronu.
riba Šaurs, garš, plakans krūškurvja lokveida kauls, kas ir kustīgi piesaistīts pie mugurkaula un var būt saaudzis ar krūškaulu (cilvēkam un mugurkaulnieku apakštipa dzīvniekiem).
taciņa Šaurs, parasti iestaigāts, ceļš. Celiņš (1). Taka.
šāvakarējs Šāvakara.
dzelzs Šī metāla sakausējumi. Tērauds.
šīvakarējs Šīvakara.
piliens Šķidrā zāļu forma, kuras devu nosaka pēc šādu veidojumu skaita.
krams Šķiltavu elements - dažādu vielu sakausējums, no kā izšķiļ dzirksteli.
šļaka Šļakata.
šļaksts Šļakata.
aizšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā attālināties. Šļakstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
iešļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā ievirzīties.
izšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā izlīt, izplūst.
pāršļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
atšļukt Šļūkot atslīdēt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
šņukurēt Šņakarēt (1).
šņukurēt Šņakarēt (2).
piešņaukt Šņaucot (degunu), padarīt viscaur slapju, an netīru (parasti kabatlakatu).
sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu). Piešņaukt.
sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu). Piešņaukāt.
mašīndūrieni Šūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura šuj pa vienu un to pašu auduma diegu starpu, ņemot labajā pusē pāri, parasti trim, auduma diegiem un kreisajā pusē - pāri, parasti sešiem, auduma diegiem atpakaļ.
tabakaugi Tabaka (1).
repis Tabakas maks.
īsredzīgs Tāds (cilvēks), kas nesaskata parādību kopsakaru vai neņem vērā savas rīcības turpmākās sekas.
izsūtāms Tāds (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai.
iestarpināt Tāds (vārds, vārdu savienojums), kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto.
noteikts Tāds, ar kuru izsaka ko pazīstamu, iepriekš minētu, īpašības vārda noteiktā galotne.
nenoteikts Tāds, ar kuru izsaka ko vispārīgu, arī nepazīstamu, iepriekš neminētu, aptuvenu.
dzidrs Tāds, kad ir tīrs, svaigs gaiss un skaidras debesis bez miglas un dūmakas (parasti par dienu, tās daļu).
skaidrs Tāds, kad nav mākoņu, miglas, dūmakas (par laikapstākļiem, laikposmu).
mēnešains Tāds, kad spīd Mēness (parasti par vakaru, nakti).
saulains Tāds, kad spīd saule un tās starojumu neaiztur vai samērā maz aiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. (par laikposmu, laikapstākļiem).
tuvs Tāds, kam (ar ko) ir tiešs sakars, tieša saskare, parasti darbībā, norisē (par cilvēkiem).
analītisks Tāds, kam gramatiskās attieksmes izsaka nevis ar vārda formu, bet ar cita vārda pievienojumu, vārdu kārtu u. tml.
pakarains Tāds, kam ir daudz pakaru (piemēram, par augiem).
nezināms Tāds, kam ir jānosaka vērtība.
lakatveida Tāds, kam ir lakata veids.
lakatiņveida Tāds, kam ir neliela lakata veids.
pakavveida Tāds, kam ir pakava (1) forma, veids.
Asi kalts Tāds, kam ir pakavi ar asām radzēm (parasti par zirgu).
pakavots Tāds, kam ir piestiprināts pakavs (1) - par darba dzīvnieku, parasti zirgu, tā kāju.
pakavots Tāds, kam ir piestiprināts pakavs (2) - par apaviem.
plakangalvas Tāds, kam ir plakana galva (piemēram, par naglu, skrūvi).
plakandibena Tāds, kam ir plakana pamatne.
plakandibena Tāds, kam ir plakana virsa (par cepuri).
plakandibena Tāds, kam ir plakans pamats, dibens (parasti par ielejām).
salkans Tāds, kam ir pliekani saldena smarža, smaka. Pliekani saldens (par smaržu, smaku).
saplacināt Tāds, kam ir raksturīga plakana forma.
sakarīgs Tāds, kam ir raksturīga sakarība (parasti par priekšmetu, parādību kopumu).
saistīts Tāds, kam ir sakars, kopsakarība (ar ko), arī atkarība (no kā) - piemēram, par parādībām, norisēm.
komunikabls Tāds, kam ir savstarpēji sakari, savstarpējas attieksmes (parasti par cilvēkiem).
tabakbrūns Tāds, kam ir tabakai (2) raksturīgais brūnās krāsas tonis.
atrauts Tāds, kam nav cieša kontakta, sakaru (ar ko) - par norisēm, parādībām sabiedrībā vai dabā.
cēloņsakarīgs Tāds, kam raksturīga cēloņsakarība.
vienpusīgs Tāds, kam trūkst plašuma un dziļuma (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību). Tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība.
priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma). Pretstats: pakaļējs.
aizmugure Tāds, kas atrodas pakaļgalā.
zodiakāls Tāds, kas atrodas zodiaka joslā.
sāns Tāds, kas atrodas, pārvietojas virzienā uz labo vai kreiso pusi atšķirībā no virziena uz priekšu vai atpakaļ, uz augšu vai leju.
aizvakarējs Tāds, kas attiecas uz aizvakardienu, kas ir no aizvakardienas.
akadēmisks Tāds, kas attiecas uz akadēmiju (1), tai raksturīgs. Zinātniski pārbaudīts, precīzs, pilnīgs.
starptautisks Tāds, kas attiecas uz vairākām vai visām tautām, valstīm, tāds, kas nosaka to attiecības, ir tām kopīgs, raksturīgs. Arī internacionāls (1).
vēls Tāds, kas attiecas uz vakaru, vakara pēdējām stundām, nakti.
nepāra Tāds, kas bez atlikuma nedalās ar divi (par skaitli). Tāds, ko izsaka ar skaitli, kurš bez atlikuma nedalās ar divi (piemēram, par skaitu, numuru).
lakatots Tāds, kas ir apsiets ar lakatu (parasti par galvu). Tāds, kam galvā ir lakats (par cilvēku).
skaidrs Tāds, kas ir bez mākoņiem, miglas, dūmakas (par debesīm).
tīrs Tāds, kas ir bez mākoņiem, miglas, dūmakas (par debesīm). Skaidrs (1).
personīgs Tāds, kas ir kādas personas tiešā rīcībā (par cilvēku). Tāds, kas kalpo, pakalpo kādai personai.
personisks Tāds, kas ir kādas personas tiešā rīcībā (par cilvēku). Tāds, kas kalpo, pakalpo kādai personai.
šļakatains Tāds, kas ir klāts ar šļakatām. Tāds, kur rodas šļakatas.
ķirzakveida Tāds, kas ir līdzīgs ķirzakai.
teiksmains Tāds, kas ir līdzīgs teiku, teiksmu tēliem. Neparasti skaists, arī ļoti labs, stiprs. Pasakains (1). Arī fantastisks.
organisks Tāds, kas ir likumsakarīgi, cieši iekļauts kādā sistēmā. Tāds, kas atbilst (kā) būtībai.
vārīt Tāds, kas ir sakarsēts līdz stāvoklim, kurā tam šādā veidā mainās agregātstāvoklis. Verdošs.
nesamaksājams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu).
iteratīvs Tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas, vai darbību, kura notiek ar pārtraukumiem.
pamazināt Tāds, kas izsaka pamazinājumu (3).
atklāts Tāds, kas izsaka visu vaļsirdīgi, neslēpjot savas domas un jūtas. Vaļsirdīgs.
pakalpīgs Tāds, kas labprāt pakalpo. Tāds, kam ir tieksme pakalpot.
nejaušs Tāds, kas nav radies, izveidojies likumsakarīgi. Nebūtisks.
nepateicīgs Tāds, kas neizjūt, neizrāda pateicību (piemēram, par kādu pakalpojumu).
indiferents Tāds, kas neizrāda interesi. Tāds, kas neizsaka savu viedokli. Vienaldzīgs.
saistošs Tāds, kas nosaka (kāda) darbību, rīcību, pienākumus (parasti par likumiem, pavēlēm u. tml.). Obligāts (1).
normatīvs Tāds, kas nosaka normu (2).
liktenīgs Tāds, kas nosaka, būtiski ietekmē (kāda) turpmāko dzīvi, tās posmu, (kā) attīstību.
telefonisks Tāds, kas notiek, ko veic, izmantojot telefona sakarus.
telegrāfisks Tāds, kas notiek, ko veic, izmantojot telegrāfa sakarus.
pretbaku Tāds, kas novērš, ārstē bakas.
konkrēts Tāds, kas parādās visu īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidībā.
smirdīgs Tāds, kas rada smaku, no kā izplatās smaka.
termoplastisks Tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem).
pēcrevolūcijas Tāds, kas sakas, pastāv, noris pēc revolūcijas.
dabisks Tāds, kas saskan ar lietu un parādību dabu, atbilst parastai, normālai notikumu attīstības gaitai. Likumsakarīgs, normāls.
sēras Tāds, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, ciešanas, skumjas sakarā ar kāda nāvi. Tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, bērēm.
šļakstīgs Tāds, kas veido šļakatas.
atgriezenisks Tāds, kas vērsts atpakaļ, iedarbojas iepriekšējā, sākotnējā virzienā.
nejēdzīgs Tāds, kas, piemēram, sava nesaskanīguma, nesakarīguma dēļ izraisa nepatiku, pretīgumu.
dūmakains Tāds, ko aizsedz dūmaka (1).
metāls Tāds, ko izmanto šādu sakausējumu apstrādē.
relatīvs Tāds, ko izsaka vai aprēķina ar attiecību starp lielumiem, vienu no tiem pieņemot par pamatlielumu. Pretstats: absolūts.
absolūts Tāds, ko izsaka vai aprēķina tieši (ne procentos vai citā izteiksmē). Pretstats: relatīvs.
impulsīvs Tāds, ko nosaka acumirklīga ierosme, tāds, kas veidojas acumirklīgas ierosmes ietekmē (piemēram, par raksturu, izturēšanos).
instinktīvs Tāds, ko nosaka instinkts. Tāds, kas ir saistīts ar instinktu.
atkarīgs Tāds, ko nosaka kāda parādība, fakts u. tml.
veiksmīgs Tāds, ko nosaka ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši.
likumsakarīgs Tāds, ko nosaka parādību iekšējā, būtiskā sakarība.
tiesisks Tāds, ko nosaka tiesības (1). Tāds, kas atbilst tiesībām (1), izriet no tām.
psihogēns Tāds, ko nosaka, izraisa psihes procesi.
spontāns Tāds, ko pēkšņi izraisa (kā) iekšēji cēloņi, iekšējas likumsakarības, iekšēja nepieciešamība bez tiešas ārējas iedarbības. Arī tāds, kas tieši neizriet no cilvēka gribas vai darbības. Arī patvaļīgs (5).
atvadas Tāds, ko saka, dara vai kas noris atvadoties. Tāds, kas saistīts ar atvadīšanos.
tveicīgs Tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi (par gaisu). Tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi un kas ir samērā mitrs. Ļoti karsts un mitrs.
akačains Tāds, kur ir daudz akaču.
dūmakains Tāds, kur ir dūmaka (1) - par gaisu, debesīm u. tml. Tāds, kad ir dūmaka (1) - par laiku, laika posmu.
dūmakains Tāds, kur ir dūmaka (2) - par gaisu, debesīm u. tml. Tāds, ko aizsedz dūmaka (2).
pakalnains Tāds, kur ir pakalni.
tvanīgs Tāds, kur izplatās asa, nepatīkama smaka (par vietu, telpu, vidi).
smirdīgs Tāds, kur rodas, izplatās smaka (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
plakanisks Tāds, kurā (kas) ir vērsts, atrodas, tiek pārvietots, novietots ar plakano, arī platāko daļu, pusi noteiktā virzienā, stāvoklī (par darbību, procesu).
secīgs Tāds, kurā (kas) seko viens otram, cits citam noteiktā, likumsakarīgā kārtībā, noteiktā, likumsakarīgā veidā. Tāds, kurā (kas) likumsakarīgi izriet viens no otra, cits no cita.
racionāls Tāds, kura attieksmi pret dzīvi nosaka tikai vai galvenokārt prāts, intelekts (par cilvēkiem).
sintētisks Tāds, kurā gramatiskās attieksmes starp vārdiem teikumā izsaka ar vārdu formu maiņu.
konkrēts Tāds, kurā ievērota visu (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība. Tāds, kura saturā atspoguļota visa (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība.
kopsakarīgs Tāds, kurā ir raksturīga savstarpēja sakarība, raksturīgas attieksmes.
gāzveida Tāds, kura molekulas nav saistītas savā starpā un noteiktās līdzsvara vietās, bet atrodas haotiskā kustībā (par vielu). Tāds, kurā vielai raksturīgi šādi molekulu sakari (par agregātstāvokli).
mehānisks Tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību). Arī vienpusīgs.
vispārīgs Tāds, kurā nedetalizētā veidā parādās tikai vispārējas, būtiskas īpašības, pazīmes, vispārēji, būtiski sakari, attieksmes (pretstatā to konkrētām izpausmēm).
izšķirošs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām. Tāds, kas izšķir, nosaka (ko). Izšķirīgs.
izšķirīgs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām. Tāds, kas izšķir, nosaka (ko). Izšķirošs.
plakans Tāds, kurā veido ko tā, ka tam nav ieliekumu vai izliekumu (par darbību, procesu). Arī plakanisks.
nesakarīgs Tāds, starp kura sastāvdaļām nav noteikta sakara, noteiktas secības.
tukšs Tāds, uz kā nekas nav pakarināts, uztīts u. tml.
sisenis Taisnspārņu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam taustekļu garums parasti nepārsniedz pusi no ķermeņa garuma un kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem.
circenis Taisnspārņu kārtas kukainis ar druknu melnu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, spēcīgām pakaļkājām, kas piemērotas lēkšanai.
sienāzis Taisnspārņu kārtas kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai.
teka Taka.
tālsatiksme Tālsakari.
paušaltarifs Tarifs, kas ir noteikts kopējas maksājuma summas veidā par noteikta pakalpojuma izmantošanu.
sakasnis Tas (parasti kā paliekas, atlikumi), kas ir savākts, (tos) sakasot, sagrābjot u. tml.
mēle Tas (parasti priekšmets), kam ir plakana, garena forma.
plakanknābis Tas (tāds), kam ir plakans knābis.
likumdevējs Tas (tāds), kas nosaka tendences (piemēram, uzvedības normās, modē).
caurceļotājs Tas (tāds), kas uz neilgu laiku apmetas kādā vietā, ceļojot no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par putniem).
izšķīrējs Tas (tāds), kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām. Tas (tāds), kas izšķir, nosaka (ko).
sakāms Tas (teksts, vārdi u. tml.), kas ir jāpasaka, ko pasaka.
nezināms Tas, kam ir jānosaka vērtība.
mērogs Tas, kas (ko) parāda, nosaka.
vientuļnieks Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, parasti, vairoties no sakariem ar citiem. Arī vientulis.
Gaumes lieta Tas, kas ir saistīts ar gaumi, tas, ko nosaka gaume.
Gaumes lieta Tas, kas saistīts ar gaumi, tas, ko nosaka gaume.
sēras Tas, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, ciešanas, skumjas sakarā ar kāda nāvi.
maksa Tas, kas tiek darīts kā atlīdzība (par pakalpojumu, darbu u. tml.).
īpašība Tas, kas, piemītot priekšmetam vai parādībai, nosaka to atšķirību no citiem priekšmetiem un parādībām vai līdzību ar tiem un izpaužas mijiedarbībā ar citiem priekšmetiem vai parādībām.
galavārds Tas, ko (kāds) saka (pārrunu, strīdu u. tml. nobeigumā).
pasvilnis Tauriņš ar 8-15 milimetrus garu ķermeni, bārkstīm pie pakaļējiem spārniem un pieguļošām zvīņām uz galvas.
sfings Tauriņš, kam raksturīgs liels, drukns ķermenis ar tievāku pakaļējo daļu un priekšējie spārni, kas ir ievērojami garāki par pakaļējiem spārniem.
karakalpaki Tauta, Karakalpakijas APSR pamatiedzīvotāji.
Sadzīves pakalpojumi Tautas saimniecības nozare, kas sniedz iedzīvotājiem pakalpojumus sadzīves vajadzību apmierināšanai. Darbību, pakalpojumu kopums, ko veic šīs nozares uzņēmumi.
hakasi Tautība, Hakasijas autonomā apgabala pamatiedzīvotāji.
Materiālu mācība (arī zinātne) Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai. Materiālmācība, materiālzinātne.
materiālmācība Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai. Materiālu mācība, materiālu zinātne, materiālzinātne.
materiālzinātne Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai. Materiālu zinātne, materiālu mācība, materiālmācība.
radiotehnika Tehnikas nozare, kas pēti radioviļņu rašanos, izplatīšanos, uztveršanu, pārveidošanu un to tehnisko izmantošanu radiosakaros, radiofonijā, televīzijā, radiolokācijā u. tml.
Telefona tīkls Tehnisku ierīču komplekss telefona sakaru īstenošanai.
Telegrāfa tīkls Tehnisku ierīču komplekss telegrāfa sakaru īstenošanai.
muldēt Teikt, runāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
izteicējs Teikuma virsloceklis, kas izsaka teikuma priekšmeta galveno pazīmi (darbību, stāvokli, īpašību, kvalitāti).
Teikuma priekšmets Teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs.
Vēlējuma teikums Teikums, ar kuru runātājs izsaka vēlēšanos vai novēlējumu.
Apgalvojuma teikums Teikums, kurā gramatiskie līdzekļi neizsaka noliegumu.
fototelegrāfs Telegrāfs, kas pārraida nekustīgus attēlus. Attiecīgais sakaru veids.
magnetosfēra Telpa, kura atrodas applanētu un kuras fizikālās īpašības nosakaplanētas magnētiskais lauks un tā mijiedarbība ar kosmisko daļiņu plūsmām.
Liriskais varonis Tēls (lirikā), kas izsaka tieši autora pārdzīvojumus, jūtas un domas.
Liriskais varonis Tēls (lirikā), kas izsaka tieši autora pārdzīvojumus, jūtas un domas.
attenterēt Tenterējot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
metamatemātika Teorija matemātisko pierādījumu struktūras un likumsakarību pētīšanai.
metateorija Teorija, kas pētī kādas citas teorijas likumsakarības, struktūru.
Vispārīgā relativitātes teorija Teorija, pēc kuras aplūko neinerciālās atskaites sistēmas un gravitācijas lauka likumsakarības.
Vispārīgā relativitātes teorija Teorija, pēc kuras aplūko neinerciālās atskaites sistēmas un gravitācijas lauka likumsakarības.
Tieces rajons Teritorija, kurā pastāvīgie ekonomiskie un sociālie sakari ir saistīti ar kādu ekonomisku centru.
rūdīšana Termisks (materiālu) apstrādes process, kurā (tos) sakarsē virs kritiskās temperatūras un strauji atdzesē, tā palielinot (to) izturību, triecienstingrumu.
Cilvēka tiesības Tiesību normu kopums, kas nosaka cilvēka tiesisko stāvokli, pamattiesības uz brīvību, kā arī pienākumus pret valsti, sabiedrību, citiem cilvēkiem. Cilvēktiesības.
Kriminālprocesuālās tiesības Tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanas, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
Civilprocesuālās tiesības Tiesību nozare, kas regulē sabiedriskās attiecības, kuras rodas sakarā ar jurisdikcijas realizēšanu civillietās.
krimināltiesības Tiesību nozare, kuras normas nosaka, kādas darbības kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami personām, kas izdarījušas noziegumus.
Diplomātiskās attiecības Tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kuras apmainījušās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
Diplomātiskās attiecības Tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kuras apmainījušās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
Ģimenes stāvoklis Tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes un kas rodas, cilvēkam piedzimstot, un mainās, noslēdzot vai šķirot laulību, adoptējot bērnu.
Ģimenes stāvoklis Tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes un kas rodas, cilvēkam piedzimstot, un mainās, noslēdzot vai šķirot laulību, adoptējot bērnu.
kvēldiegs Tieva, grūti kūstoša metāla spirāle, ko elektriskā strāva var sakarsēt.
spageti Tievi, gari makaroni.
aizkalst Tikt aizsprostotam (piemēram, sakalstot kādai vielai).
mežģīties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem). Kļūt nesakarīgam, neskaidram (par domām).
sakalties Tikt sakaltam (1).
atpirkties Tikt vaļā, atbrīvoties, izdarot kādu pakalpojumu, parādot savu labvēlību u. tml.
attipināt Tipinot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
apakštonis Tonis, kas, piešķirdams savu nokrāsu, piemīt papildus. Tonis, kas nosaka vispārīgo nokrāsu.
tahimetrija Topogrāfiskās uzmērīšanas metode, pēc kuras punktu stāvokli plānā un augstumu nosaka ar vienu vizūru.
stūrmanis Transportlīdzekļa (parasti kuģa, lidaparāta) vadīšanas speciālists, kas nosaka, aprēķina tā kursu.
atpakaļgaita Transportlīdzekļa kustība atpakaļvirzienā.
ķets Trausls dzelzs un oglekļa sakausējums. Čuguns.
čuguns Trausls dzelzs un oglekļa sakausējums. Ķets.
attrenkt Trencot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Trenkt nost (sānis, atpakaļ). Attriekt (2).
attriekt Triecot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Triekt nost (sānis, atpakaļ). Atdzīt.
dene Trīsstūrveida sēdeklis laivas priekšdaļā un pakaļdaļā.
Pret vakaru (arī uz, retāk pret vakara pusi) Tuvojoties vakaram.
dzist Tuvoties nobeigumam (parasti par dienu vai vakaru).
novakarot Tuvoties, iestāties novakarei.
tenderis Tvaika lokomotīvei piekabināms īpašs vagons vai tvaika lokomotīves pakaļējā daļa kurināmā, ūdens rezervju ievietošanai.
sutra Tvaiks. Tvans. Dūmaka.
ķīļūdens Ūdens straume (braucoša kuģa, laivas pakaļgalā), ko rada (kuģa, laivas) ķīlis.
jāņuguns Uguns, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī (parasti stāvus uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku).
tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu karsēšanai vai sakausēšanai.
siluets Uz atšķirīga (tumšāka vai gaišāka) fona izveidots plakans, vienkrāsains (kā) attēls, arī no plakana materiāla (papīra, saplākšņa u. tml.) izgriezts vienkrāsains (kā) attēls. Attiecīgais grafikas tehnikas veids.
siluets Uz atšķirīga (tumšāka vai gaišāka) fona redzamā (kā samērā tāla) ārējā, šķietami plakanā forma, kontūru kopums.
peļķe Uz plakanas virsmas izliets , sakrājies u. tml. šķidrums, laukums, ko klāj šāds šķidrums.
Šurp (un) turp, retāk šurpu (un) turpu Uz priekšu un atpakaļ (pārvietoties, pārvietot).
Šurp (un) turp, retāk šurpu (un) turpu Uz priekšu un atpakaļ (pārvietoties, pārvietot).
kompozīcija Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā).
sacere Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā). Arī kompozīcija.
princips Uzbūves, darbības pamatīpatnība, kas regulē, nosaka visus (kā) elementus, sastāvdaļas.
indeterminisms Uzskats, kas noliedz vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību dabā un sabiedrībā.
pēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu.
skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem).
skraidelēt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem). Skraidīt (1).
tvarstīt Vairākkārt censties satvert, noķert (ko bēgošu), dzenoties (tam) pakaļ, parasti, mainot virzienu.
mīdīties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ neliela platībā. Stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā. Stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru. Mīdīties.
klanīties Vairākkārt kustēties, virzīties uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti par galvu, ķermeņa augšdaļu).
klanīt Vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti galvu, ķermeņa augšdaļu).
klanīties Vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu, parasti galvu, ķermeņa augšdaļu.
atrīdināt Vairākkārt rīdot suni, atdzīt (kādu) nost (sānis, atpakaļ).
kapāt Vairākkārt sitot (ar papēžiem, pakaviem u. tml.), radīt iedobumus, iespiedumus. Vairākkārt sist (ar kājām, apaviem u. tml. pa cietu virsmu).
lēkāt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem).
lēkt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem). Lēkāt (2).
zigzags Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija. Zigzaglīnija.
zigzaglīnija Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija. Zigzags.
vilciens Vairāku (piemēram, trolejbusa) vagonu sakabes, kuras velk vilcējs vai motorvagons.
harmonija Vairāku skaņu likumsakarīgs apvienojums akordu kopskaņās un to likumsakarīgi saistītas secības.
brīvs Vakants (par štata vietu).
vakarvēsma Vakara vēsma.
vakarvēsums Vakara vēsums.
suareja Vakara viesības (parasti ar dejām); arī vakara sarīkojums, izrāde.
Vakara blāzma Vakarblāzma.
vakarot Vakarēt.
pārvakari Vakari, starp kuriem ir divu diennakšu ilgs laikposms.
Vakara kleita Vakarkleita.
Vakara krēsla Vakarkrēsla.
lēpis Vakarlēpis.
Vakara lēpis, arī vakara lēlis Vakarlēpis.
Vakara maiņa Vakarmaiņa.
priekšvakars Vakars, pēcpusdiena, arī diena pirms kā nozīmīga, kas gaidāms nākamajā dienā.
vakarstunda Vakars. Aptuvens, neilgs laikposms vakarā.
Vakara skola Vakarskola.
Vakara tērps Vakartērps.
Vakara tērps Vakartērps.
Vakara vējš Vakarvējš.
Vakara vējš Vakarvējš.
Vakara zvaigzne Vakarzvaigzne.
Vakara zvaigzne Vakarzvaigzne.
rieteklis Vakarzvaigzne.
intonācija Valodas skaņu spēka, augstuma, ilguma un tembra maiņas, kas izsaka daļu izteikuma satura.
rekcija Valodas vienību (parasti vārdu) saistījums, kurā viena no tām nosaka otras vienības formu.
pārvaldījums Valodas vienību saistījums, kurā viena (neatkarīgā) valodas vienība nosaka citas (atkarīgās) valodas vienības formu. Arī rekcija.
Valodas kultūra Valodniecības nozare, kas pētī, nosaka, sistematizē valodas, parasti literārās valodas, normas.
Valodas kultūra Valodniecības nozare, kas pētī, nosaka, sistematizē valodas, parasti literārās valodas, normas.
konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās sabiedrisko un valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, valsts varas un pārvaldes orgānu organizācijas un darba principus, pilsoņu galvenās tiesības un pienākumus.
Prīžu tiesa Valsts tiesa, ko nodibina tādu lietu izskatīšanai un izlemšanai, kuras rodas sakarā ar prīžu tiesībām.
Prīžu tiesas Valsts tiesas, kuras nodibina tādu lietu izskatīšanai un izlemšanai, kas rodas sakarā ar prīžu tiesībām.
bronza Vara sakausējums ar citu metālu (parasti alvu).
tombaks Vara un cinka sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
misiņš Vara un cinka sakausējums.
jaunzelts Vara un citu metālu sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
melhiors Vara un niķeļa sakausējums.
jaunsudrabs Vara, cinka un niķeļa sakausējums (dažreiz ar citu metālu piejaukumu), kas pēc izskata atgādina sudrabu.
manganīns Vara, mangāna un niķeļa sakausējums.
niķelīns Vara, niķeļa un mangāna sakausējums.
Vārda (arī vārdu savienojuma) pārnestā nozīme Vārdam (arī vārdu savienojumam) izveidojusies cita nozīme, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
aplinki Vārdi, ar ko domu izsaka netieši un kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu.
pavadvārdi Vārdi, teksts (piemēram, novēlējums), ko saka, kādam aizejot, aizbraucot.
pavadvārdi Vārdi, teksts, ko pievieno kam (piemēram, sūtījumam) un kas parasti izsaka paskaidrojumu, norādījumu.
Atkarīgais vārds Vārdkopas komponents, kura gramatisko formu nosaka cits (neatkarīgais) vārds.
Atkarīgais vārds Vārdkopas vārds, kura gramatisko formu nosaka cits (neatkarīgais) vārds.
Modāls vārds Vārds, kas izsaka modalitāti (2).
Modāls vārds Vārds, kas izsaka modalitāti.
iestarpinājums Vārds, vārdu savienojums, kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto.
palindroms Vārds, vārdu savienojums, kas ir vienādi lasāms abos virzienos (piemēram, «aka»).
Darbības vārds Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka darbību vai stāvokli. Verbs.
lietvārds Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka priekšmetiskuma nojēgumu.
vārdkopa Vārdu savienojums, kura komponentus saista pakārtojuma sakars.
vārdrinda Vārdu savienojums, kura komponentus saista sakārtojuma sakars.
izvēdināt Vēdinot panākt, ka (piemēram, dūmi, smaka) izplūst, izzūd (no telpas).
izvēdināt Vēdinot panākt, ka (piemēram, smaka, putekļi) izzūd (piemēram, no drēbēm).
zīmogs Veidojums no speciālas lakas, vaska u. tml. ar iespiestām zīmēm (piemēram, uz pastkastes, aploksnes), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības.
sausmigla Veidojums zemajos atmosfēras slāņos, kuru rada putekļu, dūmu u. tml. piejaukumi. Arī dūmaka.
plakanot Veidot (ko) plakanu. Placināt.
dežūrveikals Veikals, kas atvērts arī tad, kad citi šīs kategorijas veikali ir slēgti (piemēram, vēlās vakara stundās, svinamās dienās u. tml.).
Vēja bakas Vējbakas.
Vēja jaka Vējjaka.
vējajaka Vējjaka.
Vēlēšanu sistēma Vēlēšanu kārtība, ko nosaka vēlēšanu tiesības.
atvilkt Velkot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vilkt nost (sānis, atpakaļ).
Vēla vakara stunda Vēls vakars.
Vēla (vakara) stunda Vēls vakars.
atvelt Veļot atdabūt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Velt nost (sānis, atpakaļ).
kārta Verba gramatiskā kategorija, kas izsaka attieksmes starp darbības subjektu un objektu.
supīns Verba nelokāma forma, kas izsaka darbības nolūku, mērķi.
stāvus Vertikālā vai gandrīz vertikālā stāvoklī, balstā uz pakaļkājām.
kurss Vērtspapīru cena, ko nosaka speciāli valsts normatīvie akti (Padomju Savienībā).
reevakuēt Vest (evakuētus cilvēkus, iestādes, uzņēmumus, priekšmetus u. tml.) atpakaļ uz agrāko atrašanās vietu.
pragmatisms Vēstures zinātnes virziens, kas aprobežojas ar notikumu izklāstīšanu to ārējā kopsakarā un secībā, neatsedzot vēsturiskās attīstības objektīvos likumus.
sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, retāk dzejā (islandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā).
ķerra Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām.
kovārnis Vidēji liels plēsīgs vārnu dzimtas zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu.
zaķis Vidēji liels savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, pagarinātām pakaļkājām un īsu asti.
stereoskopija Vides objektu, to attēlu vizuāla uztvere, kas balstās uz binokulārās redzes īpašībām un dod iespēju novērtēt objektu telpisko formu un savstarpējo novietojumu. Metožu kopums plakanu attēlu veidošanai, kuri izraisa telpiskuma sajūtas.
Kara kalps Viduslaikos - bruņinieka pavadonis. Vēlāk - algots kareivis. Karakalps.
Kara kalps Viduslaikos - bruņinieka pavadonis. Vēlāk - algots kareivis. Karakalps.
apdugt Viegli apmākties, būt dūmakainam (parasti par gaisu, debesīm).
silumīns Viegli lejams alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, magniju, mangānu).
pidžama Viegls guļamtērps vai mājas tērps, kas sastāv no garām biksēm un vaļīgas jakas.
krāsviela Viela, kas, ietilpstot (kā) sastāvā, rada vai daļēji nosaka (tā) krāsu (2).
difūzija Vielas koncentrācijas pakāpeniska izlīdzināšanās, vielu savstarpēja sajaukšanās, iesūkšanās, iespiešanās sakarā ar molekulu haotisko kustību.
substitūcija Viena (kādas sistēmas, kopuma u. tml.) elementa, sastāvdaļas aizstāšana ar citu, parasti, ievērojot attiecīgus nosacījumus, likumsakarības.
Pretstatu cīņa Viena no vispalīgākajām dialektiskajām likumībām dabas, sabiedrības un cilvēka domāšanas attīstībā, attīstības avots - ikvienas parādības pretējo pušu savstarpējais sakars, sadursme.
Pretstatu cīņa Viena no vispārīgākajām dialektiskajām likumībām dabas, sabiedrības un cilvēka domāšanas attīstībā, attīstības avots - ikvienas parādības pretējo pušu savstarpējais sakars, sadursme.
naudulis Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem.
soja Viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zarainiem, dažkārt vijīgiem stumbriem un augli - pāksti, kurā ir plakanas vai lodveida sēklas (pupas).
lodēt Vienot (kopā) sakarsētas (parasti metāla) detaļas ar izkausētu metālu, metālu sakausējumu, piepildot atstarpes starp virsmām.
šļāciens Vienreizēja paveikta darbība --> šļākt (1). Arī šalts, šļakata.
šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (2). Arī pulverveida vielas (parasti tabakas) daudzums, ko var iešņaukt vienā reizē.
segspārns Viens no diviem (kukaiņu, piemēram, vaboļu) priekšspārniem, kas pārsedz pakaļējo, plēvjaino spārnu.
koordināta Viens no diviem vai vairākiem lielumiem, kuri nosaka punkta stāvokli plaknē vai telpā.
arguments Viens no funkcionālā sakarībā saistītajiem mainīgajiem lielumiem, pēc kura atrod otro mainīgo lielumu. Neatkarīgais mainīgais lielums.
funkcija Viens no matemātikas pamatjēdzieniem, kas izsaka viena lieluma atkarību no cita. Atkarīgais mainīgais lielums.
nejaušība Viens no materiālās pasaules objektīvajiem sakariem, kuru izraisa nevis parādības būtība, bet gan kāds ārējs, nebūtisks apstāklis.
Rekurents lielums Viens no virknes lielumiem, ko nosaka iepriekšējie lielumi.
vienvakar Vienu vakaru, kādu vakaru.
Personas vietniekvārds Vietniekvārds, kas izsaka norādījumu uz personu.
Personas vietniekvārds Vietniekvārds, kas izsaka norādījumu uz personu.
Piederības vietniekvārds Vietniekvārds, kas izsaka norādījumu uz to, kuram kas pieder vai kurš ir saistīts (ar ko).
Piederības vietniekvārds Vietniekvārds, kas izsaka norādījumu uz to, kuram kas pieder vai kurš ir saistīts (ar ko).
plakanvīle Vīle ar plakanu virsmu.
pārmete Vingrošanas elements - straujš ķermeņa apgrieziens (uz priekšu, atpakaļ, sānis), balstoties uz rokām.
svārki Vīriešu uzvalka augšējā daļa. Vīriešu žakete, arī jaka, mētelis.
ņirbēt Virmot (par, parasti sakarsušu, gaisu).
vērt Virzīt (ko tievu, plakanu, piemēram, pavedienu) cauri (kā spraugai, caurumam).
mest Virzīties (kur, parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
kāpties Virzīties, kustēties (parasti atpakaļ) - par transportlīdzekļiem.
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Virzīt nost (sānis, atpakaļ).
gludināt Virzot, arī uzspiežot sakarsētu gludekli, panākt, ka (kas) kļūst gluds.
Dialektiskais un vēsturiskais materiālisms Vispārīga mācība par dabas un sabiedrības attīstības likumsakarībām.
atpakaļrāpulība Vispārināta īpašība --> atpakaļrāpulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
likumsakarīgums Vispārināta īpašība --> likumsakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
nesakarība Vispārināta īpašība --> nesakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
nesakarīgums Vispārināta īpašība --> nesakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nesakarība.
pakalpība Vispārināta īpašība --> pakalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
pakalpīgums Vispārināta īpašība --> pakalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Pakalpība.
pasakainība Vispārināta īpašība --> pasakains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
plakanība Vispārināta īpašība --> plakans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Plakanums (1).
plakanums Vispārināta īpašība --> plakans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Plakanība (2)
plakanība Vispārināta īpašība --> plakans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Plakanums (2).
plakanums Vispārināta īpašība --> plakans. (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Plakanība (1)
sakarīgums Vispārināta īpašība --> sakarīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
sakarīgums Vispārināta īpašība --> sakarīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
sakarīgums Vispārināta īpašība --> sakarīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
Svētdienas skola Vispārizglītojoša mācību iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā.
Svētdienas skola Vispārizglītojoša mācību iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā.
vakarskola Vispārizglītojoša skola, kurā mācības notiek vakaros un zināšanas apgūst strādājošie.
pobedīts Volframa un kobalta monokarbīda sakausējums.
Zābaka galva Zābaka apakšējā daļa, kas sedz pirkstus un pēdas virsu.
stulms Zābaka sastāvdaļa, kas aptver kāju līdz celim vai pāri tam.
vējritenis Zarains stepes, pustuksneša vai tuksneša lakstaugs, kas sakaltis atdalās no saknes un, vēja dzenāts, izbārsta sēklas lielā attālumā.
Zara kanna Zarakanna.
nozaudēt Zaudējot orientāciju, novirzīties (no ceļa, takas, pēdām u. tml.).
slēne Zema vieta, ieplaka.
cingulis Zemes pika (parasti sakaltusi).
Pļaujas svētki Zemkopības svētki, ko svin sakarā ar ražas novākšanu.
Pļaujas svētki Zemkopības svētki, ko svin sakarā ar ražas novākšanu.
zīdauts Zīda lakats, auts.
zīddrāna Zīda lakats, drāna.
zīdene Zīda lakats. Zīdaine.
zīdaine Zīda lakats. Zīdene.
pakars Ziedkopa, kas nokarājas, arī atsevišķs zieds tajā. Pakariņš (2).
renete Ziemas ābeļu šķirne, kam raksturīgi plakani saldi augļi. Šīs šķirnes ābele.
sīpoliņš Ziemas šķirnes ābele ar nelieliem plakaniem, dzeltenīgiem, cietiem, saldskābiem augļiem. Attiecīgā ābeļu šķirne.
Bluķa vakars Ziemassvētku vakars.
magots Ziemeļāfrikas makaks.
diagramma Zīmējums, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
grafiks Zīmējums, kurā attēlota parādību skaitliskā sakarība.
signatūra Zīmes un cipari, kas nosaka akordu sastāvu un uzbūvi ģenerālbasā.
pirotipija Zīmju iededzināšana kokā ar sakarsētiem rīkiem.
Objektīvā patiesība Zināšanu saturs, ko nosaka atspoguļojamais objekts un kas nav atkalīgs no subjekta gribas, vēlēšanās.
Objektīvā patiesība Zināšanu saturs, ko nosaka atspoguļojamais objekts un kas nav atkarīgs no subjekta gribas, vēlēšanās.
kartogrāfija Zinātne par dabas un sabiedrības parādību izvietojuma, apvienojuma, savstarpējā sakara (un to izmaiņu laikā) attēlošanu ar speciālām metodēm.
filozofija Zinātne par esamības un cilvēka domāšanas vispārējām likumsakarībām.
metālmācība Zinātne par metālu un to sakausējumu sastāvu, struktūru, īpašībām un par likumsakarīgām pārmaiņām, kādas tajos rodas ķīmisku, mehānisku, termisku un citu iedarbību rezultātā.
agrobioloģija Zinātne par vispārējām bioloģiskām likumsakarībām augkopībā.
socioloģija Zinātne, kas pētī likumsakarības, saskaņā ar kurām attīstās un funkcionē sabiedrība un tās sastāvdaļas.
demogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī iedzīvotāju sastāvu, kustību un atražošanas likumsakarības.
Drošuma teorija Zinātnes nozare, kas pētī likumsakarības, kuras jāievēro, lai sasniegta ierīču maksimālu izmantošanas efektivitāti.
Drošuma teorija Zinātnes nozare, kas pētī likumsakarības, kuras jāievēro, lai sasniegtu ierīču maksimālu izmantošanas efektivitāti.
metalogēnija Zinātnes nozare, kas pētī rūdu atradņu izvietojuma likumsakarības.
zinātniecība Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, zinātnes mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām. Scientioloģija.
scientioloģija Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, zinātnes mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām. Zinātniecība.
informātika Zinātnes nozare, kas pētī zinātniskās informācijas struktūru un pamatīpašības, ka an tas izstrādes, pārveidošanas, pārraides un izmantošanas likumsakarības.
telefonija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver telefona sakaru principu un darbības pētīšanu un atbilstošas aparatūras izveidi. Attiecīgais elektrosakaru veids.
telegrāfija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver telegrāfa sakaru principu un darbības pētīšanu un atbilstošas aparatūras izveidi. Attiecīgais sakaru veids.
bioloģija Zinātņu komplekss, kuras pētī dzīvus organismus, to attīstību, dzīves veidu un dzīvības procesu likumsakarības.
dabaszinātnes Zinātņu nozares, kas pētī dabas parādības un likumsakarības.
zirglietas Zirga iejūga piederumi - priekšmeti (piemēram, sakas, slejas, iemaukti, apauši) zirga iejūgšanai.
jūrasbullis Zivs ar kailu vai nelielām kaula plātnītēm segtu ķermeni un plakanu, parasti dzeloņainu, galvu.
sprūdmehānisms Zobmehānisms turpatpakaļ kustības pārvēršanai vienvirziena rotācijas vai virzes kustībā.
ceļazvaigzne Zvaigzne, pēc kuras nosaka ceļa virzienu.

aka citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV