Paplašinātā meklēšana
Meklējam daļa.
Atrasts vārdos (47):
- daļa:1
- iedaļa:1
- kodaļa:1
- medaļa:1
- nodaļa:1
- sadaļa:1
- lejdaļa:1
- sīkdaļa:1
- trūdaļa:1
- ziedaļa:1
- augšdaļa:1
- sestdaļa:1
- simtdaļa:1
- trešdaļa:1
- virsdaļa:1
- apakšdaļa:1
- astotdaļa:1
- devītdaļa:1
- ievaddaļa:1
- lejasdaļa:1
- mašīndaļa:1
- pakaļdaļa:1
- pamatdaļa:1
- piektdaļa:1
- politdaļa:1
- sākumdaļa:1
- taktsdaļa:1
- vēderdaļa:1
- vidusdaļa:1
- ceturtdaļa:1
- desmitdaļa:1
- miljondaļa:1
- priekšdaļa:1
- rietumdaļa:1
- sastāvdaļa:1
- septītdaļa:1
- ziemeļdaļa:1
- apakšnodaļa:1
- griezējdaļa:1
- miljarddaļa:1
- palīgnodaļa:1
- politnodaļa:1
- smadzeņdaļa:1
- tūkstošdaļa:1
- kāpinājumdaļa:1
- pamatsastāvdaļa:1
- salīdzinātājdaļa:1
Atrasts vārdu savienojumos (10):
- Ideālā daļa
- Kadru daļa (arī nodaļa)
- Kas daļas, arī kas par daļu, arī nav (nekādas) daļas
- Kas kādam daļas
- Lielākā (arī lielā) daļa (arī tiesa, puse)
- Lielākā (arī lielā) puse (arī daļa, tiesa)
- Lielākā (arī lielā) tiesa (arī daļa, puse)
- Mazākā (arī mazā) puse (arī daļa, tiesa)
- Mazākā (arī mazā) tiesa (arī daļa, puse)
- Veģetatīvie orgāni, arī veģetatīvās daļas
Atrasts skaidrojumos (2367):
- Platuma grāds 1/360 daļa no Zemes meridiāna.
- Platuma grāds 1/360 daļa no Zemes meridiāna.
- Garuma grāds 1/360 daļa no Zemes paralēles.
- varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa - apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
- cīpslene Acs ārējā apvalka daļa, kas apņem acs ābola mugurējo un sānu daļu un veido acs baltumu.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā, caurspīdīgā daļa.
- starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas.
- lēca Acs sastāvdaļa - caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis.
- nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- centrs Administratīvi, ekonomiski nozīmīga (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- Juridiskā konsultācija Advokātu kolēģijas nodaļa, kas sniedz iedzīvotājiem konsultācijas tiesību jautājumos.
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
- ātrslēdzējs Aizdare ar viegli slīdošu slēdzi (apģērbam vai tā daļai). Rāvējslēdzējs.
- loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss.
- iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
- atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai.
- paslēpt Aizsedzot (ar ko), novietojot (kur), panākt, ka (ķermeņa daļa) nav saskatāma.
- Atbalsta punkts Aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa.
- Atbalsta punkts Aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa.
- dividende Akciju sabiedrības peļņas daļa, ko sadala pēc akcijām.
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām. Uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
- Ārējais reids Akvatorija daļa pretī ostas ieejai.
- namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, cel koka celtnes.
- Kuģa namdaris Amatnieks, kas gatavo, labo kuģa koka daļas.
- ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos.
- mikroampērs Ampēra miljonā daļa.
- arhitrāvs Antablementa galvenā sija, apakšējā daļa.
- galva Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt).
- stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
- pamatne Apakšējā (celtnes) daļa.
- leja Apakšējā (piemēram, telpas, celtnes) daļa.
- piekāje Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa.
- pēda Apakšējā daļa (apaviem), kas saskaras ar pamatu. Apakšējā daļa (zeķēm).
- priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu.
- apakšdaļa Apakšējā daļa.
- lejasdaļa Apakšējā daļa. Apakšdaļa.
- apakšpuse Apakšējā puse, apakšējā daļa.
- pamatne Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam).
- pēda Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem). Arī pamatne.
- peka Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem). Arī pēda.
- pamatne Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa.
- bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
- galva Apaļas formas zieds, ziedkopa, auglis, augļa daļa.
- vakuumkamera Aparāta, iekārtas, agregāta slēgtā daļa, kurā ir vakuums.
- pabārde Apaušu apakšējā daļa.
- kape Apavu cietā daļa virs papēža.
- Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēja 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
- Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēta 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
- kondensors Apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu.
- pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
- dibens Apģērba (parasti bikšu) daļa, kura sedz šo ķermeņa daļu.
- krūteža Apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa.
- Apģērba gabals Apģērba atsevišķa sastāvdaļa.
- Apģērba gabals Apģērba atsevišķa sastāvdaļa.
- mugurpuse Apģērba daļa, kas sedz muguru.
- sāns Apģērba daļa, kas sedz šo (cilvēka) vidukļa pusi.
- plecs Apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
- paduse Apģērba daļa, kas sedz šo ķermeņa apvidu.
- piedurkne Apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku.
- pārkritums Apģērba gabala auduma, materiāla brīvs, nepieguļošs, uz leju krītošs novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
- cepure Apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai.
- kurtuve Apkures ierīces (piemēram, plīts, krāsns) daļa, kurā dedzina kurināmo.
- pakausis Apmatojums uz šīs galvas daļas.
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta.
- ekscerpēt Apstrādāt (tekstu), izrakstot no tā vārdus vai teksta daļas.
- maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas. Neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums.
- forma Apveids (cilvēka ķermenim vai ķermeņa daļai). Figūra.
- vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- sakomponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, izveidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu).
- komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu).
- kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Zieda kauss.
- Zieda kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Ziedkauss.
- vainaglapa Apziedņa daļa, kas veido zieda vainagu.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (ķermeņa daļas, to darbība) ir bez traucējumiem, novirzēm.
- vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
- trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes)- daļa.
- Darba mūžs Ar darbu saistītā mūža daļa.
- vainadziņš Ar emalju klātā zoba daļa. Zoba kronis.
- transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
- saslēgt Ar īpašu iekārtu, ierīci savienot (kā) sastāvdaļas, elementus.
- pļaut Ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
- labot Ar kādiem paņēmieniem novērst, mazināt (defektus ķermenī, tā daļas funkcijās).
- kalt Ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) - par putniem. Ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
- telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
- dūmenis Ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa. Skurstenis.
- skurstenis Ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa. Dūmenis.
- saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
- pievērst Ar kustību panākt, ka (ķermenis, tā daļa) atrodas pretī (kam).
- šūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.). Šādā veidā saistīt (orgānu daļas).
- sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot malas (brūcei, plīsumam u. tml.). Šādā veidā savienot (orgānu daļas).
- Ledus pūslis Ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
- Ledus pūslis Ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
- nolaidums Ar pakāpenisku balss pazeminājumu saistītā teikuma, arī vārda daļa.
- piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
- juceknis Ar pelavām kulšanas procesā sajaukušies graudi. Ar piemaisījumiem apstrādāšanas procesā sajaukušās tehnisko kultūru izmantojamās daļas.
- jūra Ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem nepilnīgi norobežota plaša okeāna daļa.
- joms Ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā).
- samest Ar strauju kustību novietot (ķermeņa daļu kur, kādā stāvoklī), arī ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu).
- uzkausēt Ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets, tā daļas) neatdalāmi sasaistās (ar uzklāto kausējumu).
- helofīti Ar ūdeni klātu vietu augi, kas sakņojas augsnē, bet kam virszemes daļas izaug cauri ūdenim un paceļas virs tā.
- sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot). Arī saberzēt (1).
- dinamīts Ārdošas darbības sprāgstviela, kuras galvenā sastāvdaļa ir nitroglicerīns.
- protektors Ārējā biezākā un izturīgākā pneimatiskas riepas daļa, kas saskaras ar ceļa segumu.
- konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piemēram, celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai). Arī apveids.
- perifērija Ārējā, apkārtējā (kā) daļa.
- čaula Ārējā, virsējā daļa. Arī (plāna) kārta, kas sedz, ietver (ko).
- kaunums Ārējie dzimumorgāni. Ķermeņa daļa, kur atrodas dzimumorgāni.
- velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
- velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
- aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (ievainota ķermeņa daļa) aizdzīst.
- traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību, traumu gadījumos.
- ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu.
- asmens Asā (griežamo, cērtamo rīku vai cērtamo, duramo auksto ieroču) daļa, mala.
- griezējšķautne Asā šķautne (mašīnas vai darba rīka griezējdaļai).
- serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām serecot.
- Limfātiskā sistēma Asinsrites sistēmas daļa, pa kuru plūst limfa.
- plazma Asiņu sastāvdaļa - bezkrāsains, viskozs šķidrums.
- astotdaļa Astotā daļa.
- radioteleskops Astronomisks instruments, kura galvenās sastāvdaļas ir antena un uztvērējs un kuru izmanto kosmisko objektu izstaroto radioviļņu uztveršanai un reģistrēšanai.
- nomaukt Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt.
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai. Atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
- atstiept Atgulstoties atpūtināt (locekļus, ķermeņa daļas).
- reģenerēt Atjaunot (zaudētas vai bojātas organisma daļas). Atjaunot (organismu) no kādas (tā) daļas.
- diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību. Neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta) pieaugums.
- paralēlisms Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi.
- iztaisnot Atliekt taisnu vai taisnāku (ķermeni, tā daļas).
- debess Atmosfēras daļa virs valsts teritorijas.
- šķemba Atoma kodola daļa, kas rodas, tam daloties.
- Oglekļa vienība Atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
- Oglekļa vienība Atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
- stērbele Atplēsta, ieplēsta (kā, piemēram, apģērba, auduma, papīra) daļa.
- driskas Atplēstas, ieplēstas (auduma, papīra) daļas. Skrandas.
- sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
- tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
- segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- posms Atsevišķa (kā) daļa ar noteiktām īpašībām, pazīmēm.
- posms Atsevišķa (kādas sistēmas) vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
- fragments Atsevišķa (parasti mākslas darba) daļa.
- gabals Atsevišķa daļa (no veselā).
- nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku.
- komponente Atsevišķa sastāvdaļa (fizikālam vai matemātiskam lielumam).
- detaļa Atsevišķa sastāvdaļa (piemēram, kādā ierīcē, priekšmetā).
- vienība Atsevišķa sistēmas, iedalījuma sastāvdaļa.
- posms Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bez mugurkaulnieku) ķermeņa daļa. Segments.
- segments Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa. Posms (3).
- segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām.
- numurs Atsevišķa, samērā patstāvīga (muzikāli dramatiska skaņdarba) sastāvdaļa, kas partitūrā ir apzīmēta ar ciparu, ciparu kopu.
- bulta Atslēgas sastāvdaļa, kas aizslēdz vai atslēdz.
- slānis Atšķirīgs posms, daļa (parādībām sabiedrībā).
- lietvedība Attiecīgā (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) nodaļa vai darba grupa. Telpa, kurā strādā šāda nodaļa vai darba grupa.
- lopkautuve Attiecīgais cehs, nodaļa (piemēram, gaļas kombinātā).
- ekstrapolēt Attiecināt parādības daļas novērojumos iegūtos secinājumus uz visu parādību.
- mute Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, arī gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai. Galvas daļa ap šo atveri. Mutes dobums.
- savienotājaudi Audi, kuru funkcija ir savienot, saistīt organisma daļas.
- virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrāna (1).
- virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrēbe (1).
- asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām.
- šķirtnis Auga daļa, kas ir nošķirta tā pavairošanai.
- pārveidne Auga daļa, kas ir radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
- Veģetatīvie orgāni, arī veģetatīvās daļas Auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā eksistenci (piemēram, lapas, stumbrs, sakne).
- uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
- šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
- stumbrs Auga vasas (parasti cilindriska) daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
- vairķermenis Auga veģetatīvā daļa, ar kuru tas vairojas.
- Vasu sistēma Auga virszemes veģetatīvās daļas.
- potpumpurs Auga zara daļa ar spēcīgu pumpuru, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
- sīpolaugi Augi, kam pazemes daļa ir sīpols (3).
- Eļļas augi Augi, kuru sēklas, augļi vai citas daļas satur daudz eļļas.
- sēklotne Auglenīcas daļa, kas satur daudz sēklu.
- sēklotne Auglenīcas paplašinātā daļa, kurā atrodas sēklaizmetņi.
- irbulis Auglenīcas vidusdaļa, kas savieno drīksnu ar sēklotni.
- serde Augļa sēklotne. Augļa vidusdaļa ar sēklotni.
- riest Augot veidot (augu daļas).
- riezt Augot veidot (augu daļas). Riest (1).
- izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē).
- skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
- potcelms Augs vai tā atsevišķa daļa, uz kā uzpotē un pieaudzē radniecīga auga potzaru vai potpumpuru.
- zaļums Augs, auga zaļā daļa (piemēram, lapas, zari, laksti).
- tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
- zars Augstāko augu sastāvdaļa - veidojums, kas attīstās no stumbra un parasti savieno stumbru ar lapām. Šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
- cepurīte Augšējā (sēnes) augļķermeņa daļa.
- cekuls Augšējā daļa (augam, retāk priekšmetam), kuras forma atgādina šādu veidojumu.
- augša Augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri). Pretstats apakša.
- gals Augšējā daļa, augšpuse. Virspuse. Virsotne.
- kore Augšējā daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam).
- augšdaļa Augšējā daļa.
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem. Šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
- virspuse Augšējā kārta, slānis, arī daļa (parasti vielai).
- augšpuse Augšējā puse, augšējā daļa.
- virspuse Augšējā puse, daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam). Arī virsa (1).
- Acs kaktiņš Augšējā un apakšējā plakstiņa savienojuma vieta. Sejas, acu daļa ap šo vietu.
- mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu.
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- apkakle Augšējā, kaklu aptverošā (apģērba) daļa (ko parasti piešuj pie apģērba kakla izgriezuma).
- segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (par augiem).
- noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) - par augiem, to daļām.
- puansons Aukstās štancēšanas štanču kustīgā pamatdaļa.
- vidusauss Auss daļa starp ārējo un iekšējo ausi.
- labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
- virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu.
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
- variācija Baletā - neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
- kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas (atšķirībā no baleta solistiem).
- konsole Balstošais elements izvirzītai celtnes daļai (piemēram, balkonam, dzegai, izrotājumam).
- prezbitērijs Baznīcas daļa, kur atrodas galvenais altāris.
- gals Beigu daļa (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, orgānam). Visvairāk izvirzītā (ķermeņa) daļa.
- epilogs Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
- nogale Beigu daļa (laikposmam).
- fināls Beigu daļa (skaņdarbam, izrādei, daiļdarbam).
- gals Beigu daļa, beigas (piemēram, rindai, virknei).
- valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
- flāmi Beļģijas, Holandes, Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa.
- trīt Berzējot (ar ko, pret ko), panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa.) kļūst ass vai asāks. Asināt.
- trīt Berzēt (ķermeņa daļu pret ko, ar ko, arī ķermeņa daļas vienu pret otru).
- noberzēt Berzēt un pabeigt berzēt (ķermeni, tā daļas).
- pumpurošanās Bezdzimuma vairošanās veids zemākajiem dzīvniekiem, augiem - šūnu dalīšanās un jaunā organisma izveidošanās no šūnas daļas.
- punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa) daļa, kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
- pentateihs Bībeles daļa, kurā ietilpst piecas Mozus grāmatas.
- pusbībele Bībeles otrā daļa - Jaunā derība.
- Jaunā derība Bībeles otrā daļa.
- Jaunā derība Bībeles otrā daļa.
- Vecā derība Bībeles pirmā daļa.
- Vecā Derība Bībeles pirmā daļa.
- kulise Bīdāmā daļa (bazūnei) skaņas augstuma mainīšanai.
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu. Arī dubultzods.
- vīte Bieži sastopama augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst. Augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
- stara Bikšu daļa, kas aptver kāju.
- šķirdēlis Bišu stropa sastāvdaļa - dēlis stropa iekštelpas ierobežošanai.
- skrimslis Blīva, elastīga (piemēram, skeleta, dažu orgānu) sastāvdaļa.
- plēve Blīvs veidojums, ar ko, parasti slimības gadījumā, pārklājas kāda ķermeņa daļa.
- dendrārijs Botāniskā dārza daļa vai speciāls dārzs, kurā kolekcijas veidā iestādīti kokaugi.
- bruģis Bruģēta braucamā daļa (piemēram, ielai, ceļam).
- Bruņoto spēku veids Bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
- Bruņoto spēku veids Bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
- Bruņoto spēku veids Bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
- Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
- Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks).
- Gaisa karaspēks Bruņoto spēku veids (sastāvdaļa), kura apbruņojumā ir lidaparāti.
- lielburžuāzija Buržuāzijas daļa, kurai pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
- sīkburžuāzija Buržuāzijas daļa, kuru veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku.
- piederēties Būt (kā) sastāvdaļai. Būt atbilstošam (kam).
- nosaldēt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem).
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) ļoti strauji aug, attīstās.
- nodzeltināt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) nodzeltē.
- purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu).
- nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst brūns (par sauli, vēju).
- nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti augi, to daļas) kļūst brūns.
- nolēmēt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kļūst stīvs, nekustīgs (piemēram, par slimību).
- noraut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām).
- nokveldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļa, parasti seja) kļūst sārta (par sauli, vēju, salu).
- nokveldināt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļa, parasti seja) kļūst sārta (par sauli, vēju, salu).
- šķelt Būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas.
- iet Būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem).
- piestāvēt Būt saskaņotam (ar ķermeņa daļu), atbilst (ķermeņa daļai) - piemēram, par krāsu, malu sakārtojumu.
- spīdināt Būt tādam, kam (kāda daļa) atšķiras apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
- šūpot Būt tādam, kam (kas, piemēram, kāda sastāvdaļa, daļa) šūpojas (1) - parasti par augiem.
- veidot Būt tādam, kam bioloģiskos procesos rodas (kas, piemēram, organisma daļas, augļi).
- sliet Būt tādam, kam kāda daļa vai kādas daļas ir vērstas uz augšu.
- turpināties Būt tādam, kam kāda daļa, posms atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
- ļumēt Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas.
- pārliekties Būt tādam, kam, parasti augšdaļa, atrodas pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par priekšmetiem.
- paresnināt Būt tādam, kam, parasti kāda daļa, vieta, ir resnāka.
- sadalīties Būt tādam, kas tiek piešķirts katram kā daļa no kopuma, katram kā viņa daļa.
- saistīt Būt tādam, ko savieno (parasti) audi, to veidojumi (par organisma daļām). Savienot (organisma daļas) - parasti par audiem, to veidojumiem.
- sastāvēt Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
- zarot Būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem). Arī būt šādām (auga) daļām.
- dalīties Būt tādam, kurā ir vairākas daļas. Būt tādam, ko iespējams dalīt (4).
- nobirdināt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (augu daļas) - par augiem.
- nolipt Būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita.
- segt Būt, augt, veidoties (uz ķermeņa, tā, parasti lielākās, daļas) - par apmatojumu, apspalvojumu, audu veidojumiem u. tml.
- atribūts Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, neatņemama sastāvdaļa.
- sāls Būtiska, nepieciešama (kā) sastāvdaļa.
- izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt matus, spalvu (uz kādas ķermeņa daļas).
- traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām.
- traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem.
- radiocehs Cehs, kurā izgatavo radioaparātus vai to daļas.
- pakotava Cehs, nodaļa, arī telpa, kur pako (1).
- saiņotava Cehs, nodaļa, arī telpa, kur saiņo (ko).
- bloks Celšanas ierīces daļa - rats ar rievu trosei, virvei, ķēdei.
- paviljons Celtne, arī celtnes daļa, piemēram, eksponātu novietošanai, tirdzniecībai, kinofilmu uzņemšanai.
- Sētas puse Celtnes aizmugure. Celtnes daļa, pie kuras atrodas pagalms.
- Sētas puse Celtnes aizmugure. Celtnes daļa, pie kuras atrodas pagalms.
- mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
- Kāpņu telpa Celtnes daļa, karā iebūvētas kāpnes.
- pamats Celtnes daļa, kas pārnes slodzi uz grunti.
- pagrabs Celtnes daļa, kura atrodas zem tās pirmā stāva un kuras grīdas līmenis ir zem zemes virsas. Telpa, telpu kopums šādā celtnes daļā.
- Kāpņu telpa Celtnes daļa, kurā iebūvētas kāpnes.
- rizalīts Celtnes daļas izvirzījums visas ēkas augstumā.
- strēle Celtņa sastāvdaļa - gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
- brauktuve Ceļa daļa, arī vieta, kas ierīkota braukšanai.
- pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (kam, parasti dzelzceļa sliedēm) pāri.
- nobrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
- uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
- ceļmala Ceļa malēja daļa, pa ko parasti iet gājēji. Tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
- ceļgals Ceļa priekšējā, visvairāk izvirzītā daļa. Arī celis.
- loks Ceļš, virziens, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Virziens (piemēram, ceļam, upei), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
- portlandcements Cements, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija silikāts.
- kodols Centrālā (atoma) daļa, kurā koncentrēta gandrīz visa atoma masa.
- kodols Centrālā (stumbra) daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
- ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
- nervs Centrālā, arī svarīgākā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā).
- sirds Centrālā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā, iekārtā, ierīcē), no kuras ir atkarīga (tās) darbība, pastāvēšana.
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- taisīt Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu). Raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu).
- kvadrants Ceturtā (piemēram, plaknes, riņķa) daļa.
- ceturtdaļa Ceturtā daļa.
- iespīlēt Cieši ietērpt (šaurā apģērbā, apavos ķermeņa daļas, cilvēku).
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai. Apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas, pirkstus). Cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
- saspiest Cieši savirzīt (ķermeņa daļas).
- sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (ķermeņa daļas vienu pie otras, arī ķermeņa daļās pie ķermeņa).
- nosieties Cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko). Cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļa (ar ko lielākā daudzumā).
- žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem). Galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
- plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts. Šī ieža gabals.
- Sonātes forma Cikliska skaņdarba (parasti pirmās daļas) forma, kas balstās uz vismaz divu muzikālo tēlu pretnostatījumiem un attīstību.
- serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem.
- ražotājspēki Cilvēka darbība un tai piesaistīto vielisko, enerģētisko un informatīvo līdzekļu sistēma (ražošanas veida noteicošā sastāvdaļa).
- seja Cilvēka galvas priekšējā daļa no zoda līdz matu sākumam.
- pakaļa Cilvēka iegurņa joslas mugurējā daļa. Dibens (4).
- krūšutēls Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls. Biste.
- biste Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls. Krūšutēls.
- mugurpuse Cilvēka ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja priekšpusei. Pretstats: priekšpuse.
- krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
- zods Cilvēka sejas apakšējā daļa - apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
- rugaine Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar samērā īsiem bārdas matiem.
- gurns Cilvēka vai dzīvnieka kājas augšdaļa.
- loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (parasti ekstremitāte).
- gūža Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu.
- Vēdera dobums Cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa sekundārā dobuma daļa (starp krūšu dobumu un iegurņa joslu).
- pakrūte Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula starp ribu lokiem.
- bezzobis Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam nav zobu. Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam trūkst lielākās daļas zobu.
- pušelnieks Cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu.
- kalps Cilvēks, kas aktīvi darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, reakcionāras ideoloģijas labā.
- pakalpiņš Cilvēks, kas aktīvi darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, reakcionāras ideoloģijas labā.
- sardze Cilvēku grupa (parasti kuģa komandas daļa), kas veic šādus pienākumus.
- slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
- pasaule Cilvēku sabiedrība, arī tās daļa ar noteiktām pazīmēm (parasti kādā laikposmā).
- loks Cilvēku virkne, arī grupa, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Šāds cilvēku izkārtojums, grupējums.
- īkšķis Cimda daļa, kas aptver pirmo rokas pirkstu.
- pirkstgals Cimda daļa, kas sedz pirkstu galus.
- pirksts Cimda daļa, ko velk uz šāda plaukstas locekļa.
- Cirvja vaigi Cirvja plātnes daļa uz leju līdz notrinumam.
- plaģiāts Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu. Literāra zādzība.
- Literāra zādzība Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu. Plaģiāts.
- iemute Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē.
- sagša Četrstūraina plecu sega (parasti sieviešu tautas tērpa sastāvdaļa). Villaine.
- ģeogrāfija Dabas un sabiedrisko zinātņu sistēma, kas pētī teritoriālos dabas un ražošanas kompleksus un to sastāvdaļas.
- grota Dabiska vai mākslīgi izveidota ala. Arī atsevišķa alas daļa, nozarojums.
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
- balzams Dabiska viela, kuras sastāvā ir ēteriskās eļļas un tajās izšķīdināti sveķi, aromātiskie savienojumi un citas sastāvdaļas.
- gaisma Dabiskais apgaismojums, kas raksturīgs kādai diennakts daļai.
- prologs Daiļdarbā - ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
- monologs Daiļdarbs vai tā daļa, kas uzrakstīta šādas runas formā.
- šķibīt Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas).
- iedalīt Dalot panākt, ka izveidojas divas vai vairākas (kā) atsevišķas daļas, grupas.
- plātne Daļa (lapai), kas veidojas no lapas aizmetņa augšdaļas.
- vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū. Vidusdaļa (1).
- pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
- kājgalis Daļa, gals (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas. Vieta pie šīs daļas, gala.
- fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
- Savu (arī vienu) tiesu Daļēji, pa daļai.
- Vienu (arī savu) tiesu Daļēji, pa daļai.
- Ražošanas rīki Darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
- Ražošanas rīki Darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
- zobs Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne.
- plūsma Darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas.
- zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piemēram, skrienot).
- takts Darbības cikla noteikta daļa (iekārtai, ierīcei u. tml.).
- kulstītājtrumulis Darbīgā (kulstāmās mašīnas) daļa, kas atspaļo šķiedru.
- veseris Darbmašīna, kuras darbības pamatā ir kustīgas krītošās daļas enerģijas pārvēršana deformācijas darbā. Šādas darbmašīnas krītošā daļa.
- ietvere Darbmašīnas daļa - ierīce, kurā iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
- pantogrāfs Darbmašīnas kopēšanas mehānisma daļa.
- brošētava Darbnīca vai sietuves nodaļa, kurā brošē.
- sīpolmizas Dārza sīpola pazemes daļas ārējās, sausās zvīņlapas.
- parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
- nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, sabojāt (parasti organisma daļas).
- partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai! šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
- puskrūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem virszemes skeleta zariem, kuru apakšējā daļa ir pārkoksnējusies, bet augšējā - nepārkoksnējas un rudenī atmirst.
- nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus).
- zvīņas Daudzveidīgi, vairāk vai mazāk plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem. Pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
- priekšauts Dažāda piegriezuma darba (retāk dekoratīvs) apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
- valcis Dažādu darbmašīnu daļa - spiede, kas sastāv no diviem vai vairākiem rotējošiem cilindriem.
- sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas. Šāds šķīdums kā pārtikas produkts.
- aste Dažu bezmugurkaulnieku ķermeņa pakaļējā daļa (arī nesašaurināta).
- mētra Dažu meža ogulāju (piemēram, brūkleņu, melleņu, zileņu) virszemes daļas.
- komēta Debess spīdeklis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa.
- ripa Debess spīdekļa daļa, kas diskveidīgi redzama novērotājam.
- disks Debess spīdekļa daļa, kas redzama novērotājam.
- mantisa Decimāllogaritma daļa aiz komata.
- raksturojums Decimāllogaritma veselā daļa.
- savilkums Defekts (ķermeņa daļai) - nespēja (to) normāli iztaisnot, izstiept.
- pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, metāliska atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
- virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
- degungals Deguna priekšējā daļa.
- solo Deja vai dejas daļa, ko (priekšnesuma) izpilda viens dejotājs.
- prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko). Skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā.
- zieds Dekoratīvs ziedošs lakstaugs, arī puskrūms. Šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
- daļiņa Dem. --> daļa.
- asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis.
- desmitdaļa Desmitā daļa.
- Stādāmais materiāls Dēsti, stādi, augu daļas (bumbuļi, sīpoli, spraudeņi, sakņu un stublāju daļas), ko izmanto stādīšanai.
- spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi.
- piedeva Detaļa, elements, ko (kādam nolūkam) pievieno galvenajai daļai, pamatdaļai.
- ass Detaļa, kas tur rotējošas mehānisma daļas.
- orgāns Detaļa, sastāvdaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.), kam parasti ir tieša saskare ar darbības objektu vai ar ko ir kontakts (ierīces, iekārtas u. tml.) vadītājam.
- devītdaļa Devītā daļa.
- diagonālšķēlums Diagonālplaknes daļa, kas atrodas daudzskaldnī.
- reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu, tembru, intensitāti.
- pārstaips Diega redzamā daļa pēc noteikta dūriena vai audumu raksta izveidošanas.
- pavakare Dienas daļa starp pēcpusdienu un vakaru. Vakara sākuma daļa. Pievakare.
- darbalaiks Diennakts daļa (noteiktas stundas), kad (kas) ir atvērts, pieejams apmeklētājiem, pircējiem u. tml.
- Darba diena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
- Darba diena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
- darbadiena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā). Darba diena.
- diena Diennakts kā noteikta nedēļas septītā daļa.
- diena Diennakts, arī diennakts daļa, kas saistīta ar kādu notikumu, darbību.
- diena Diennakts, arī kāda diennakts daļa.
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam. Šādas runas rakstveida teksts.
- Stūra dīvāns Dīvāns, kura divas pastāvīgās sastāvdaļas ir savienotas (parasti taisnā) leņķī.
- Galvas smadzeņu lielās puslodes (arī lielās puslodes, arī smadzeņu puslodes) Divas lielākās, vienādās galvas smadzeņu daļas, kuru garozā noris augstākā nervu darbība.
- Galvas smadzeņu lielās puslodes (arī smadzeņu puslodes, arī lielās puslodes) Divas lielākās, vienādās galvas smadzeņu daļas, kuru garozā noris augstākā nervu darbība.
- kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, arī blūzveida jaka, apakšējā - svārki.
- antresols Divos pusstāvos sadalītas telpas augšējā daļa.
- nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
- pavadīt Doties (kādam) līdzi visu ceļu vai daļa no tā (par dzīvniekiem).
- aproce Drānas gabals, ko uzšuj, piepogā, uzvelk, piedurknes nobeiguma daļai.
- savācējdrena Drenu sistēmas novadošās daļas elements, kas uzņem susinātājdrenu ūdeņus; arī kolektors (1).
- ārlogs Dubultloga ārējā daļa Ārējais logs.
- iekšdurvis Durvis ēkas iekšpusē. Dubultdurvju iekšējā daļa.
- refrēns Dzejoļa daļa, kas periodiski atkārtojas ar nemainītu tekstu.
- dzelži Dzelzs, tērauda priekšmeti. Priekšmeta dzelzs, tērauda daļas.
- pārnesums Dzenošās un dzenamās (kāda mehānisma) daļas griešanās ātrumu attiecība. Mehānisms, kas nodrošina šādu attiecību.
- terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu - skuju koku sveķu sastāvdaļa.
- strofa Dziedātājputnu dziesmas daļa, kas atkārtojas.
- refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Piedziedājums.
- piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Refrēns.
- auss Dzirdes orgāna ārējā, redzamā daļa.
- šņukurs Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
- pakaļa Dzīvnieka ķermeņa daļa ap gūžām un asti.
- zobens Dzīvnieka ķermeņa daļa, kas pēc formas atgādina zobenu.
- kaitēklis Dzīvnieks (parasti augēdājs kukainis), kas bojā augus, izmantodams barībai to daļas vai sulu.
- kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam.
- kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa, ko izmanto par materiālu, izejvielu.
- saimniekgals Dzīvojamās ēkas daļa, kur atradās šāda telpa vai šādas telpas. Vieta, kas cieši piekļāvās šādai dzīvojamās ēkas daļai.
- Namu pārvalde Dzīvokļu pārvaldes ekspluatācijas nodaļa.
- Namu pārvalde Dzīvokļu pārvaldes ekspluatācijas nodaļa.
- Soļojošais ekskavators Ekskavators, kura ritošā daļa sastāv no kustīgiem balstiem un kura pārvietošanos atgādina soļošanu.
- šunts Elektrības vadītājs vai magnētvads, ko pieslēdz paralēli elektriskās vai magnētiskās ķēdes posmam, lai daļa strāvas vai magnētiskās plūsmas apietu ķēdes posmu pa izveidoto paralēlo atzarojumu.
- ietvere Elektriskās ierīces daļa, kurā ieskrūvē spuldzi vai iestiprina indikatoru vai drošinātāju.
- termoelements Elektriskās ķēdes daļa, kura sastāv no dažādiem vadītājiem un kurā izmanto termoelektriskos efektus.
- induktors Elektriskās mašīnas daļa, kas rada galveno magnētisko lauku.
- kolektors Elektriskās mašīnas enkura daļa, kas sastāv no savstarpēji izolētām plāksnītēm, kuras ir savienotas ar enkura tinumu un pa kurām slīd sukas.
- stators Elektriskās mašīnas nekustīgā daļa.
- rentgenspektri Elektromagnētiskā starojuma spektra daļa, kas atbilst viļņu garumiem no 0, 0025 līdz 25 nanometriem.
- lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne. Plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim).
- žaunas Elpošanas orgāni (zemākajiem mugurkaulniekiem un daļai bezmugurkaulnieku - gliemjiem, vēžiem).
- balsene Elpvada augšējā daļa, ko veido vairāki skrimšļi un saites.
- mumijs Eļļas krāsu un gruntskrāsu pigments, kura galvenā sastāvdaļa ir dzelzs oksīds.
- dzenvārpsta Enerģijas pārneses mehānisma daļa (mašīnām, motoriem).
- virsmiziņa Epiderma (2). Auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
- Tautas eposs Eposs, kas radies folklorā vai kas veidots, saliedējot folklorā radušās eposa daļas.
- stabule Ērģeļu (arī dažu citu pneimatisku mūzikas instrumentu) cilindriska metāla vai četrstūraina koka sastāvdaļa.
- monāde Esamības struktūras, substances vissīkākā, tālāk nedalāmā daļa.
- skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
- gultne Ezera ieplakas zemākā daļa, kuru piepilda (ezera) ūdens.
- teriofauns Faunas daļa, kurā ietilpst zīdītāji.
- Kunga tiesa Feodālās rentes veids - noteikta produktu daudzuma daļa.
- Kunga tiesa Feodālās rentes veids - noteikta produktu daudzuma daļa.
- Siera raugs Ferments, ko izdala no piena teļu vai piena jēru kuņģa daļas un izmanto siera un pilnpiena biezpiena ražošanā.
- kamera Filmaparāts, fotoaparāts. Filmaparāta vai fotoaparāta iekšējā daļa.
- rakords Filmas vai magnetofona lentes īpaša sākuma vai beigu daļa, uz kuras uzrakstīta attiecīgā informācija vai kura pasargā lenti no mehāniskiem bojājumiem.
- Izziņas, teorija Filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu. Gnozeoloģija.
- Izziņas teorija Filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu. Gnozeoloģija.
- gnozeoloģija Filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu. Izziņas teorija.
- postenis Finanšu dokumenta, budžeta daļa, kurā norādīts ieņēmuma avots. Ieņēmuma vai izdevuma veids un apjoms.
- kairinātājs Fizikālo vai ķīmisko parametru pārmaiņas organisma, tā daļas vidē.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- leņķis Forma (piemēram, ķermeņa daļai, priekšmetam), kas atgādina šauru, taisnu vai platu leņķi.
- fosforīti Fosfātu grupas nogulumu ieži, kuru galvenā sastāvdaļa ir kalcija fosfāti (lieto superfosfāta ražošanai).
- epigrāfs Frāze vai citāts (daiļdarba vai kādas tā daļas sākumā) temata vai temata risinājuma raksturošanai.
- Akadēmiskais gads Gada daļa, kad notiek mācības augstākajā mācību iestādē.
- Mācību gads Gada daļa, kad notiek mācības mācību iestādē.
- Mācību gads Gada daļa, kad notiek mācības mācību iestādē.
- gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā nosaules stāvokļa ekliptikā ir raksturīgi noteikti laika apstākļi.
- koncertsezona Gada daļa, kurā intensīvi tiek rīkoti koncerti.
- Akadēmiskais gads Gada daļa, kurā notiek mācības augstākajā mācību iestādē.
- nūjiņa Gaismjutīga receptora sastāvdaļa (acī).
- vālīte Gaismjutīga receptora sastāvdaļa (acī).
- galvgalis Gals, daļa (guļvietai), kur gulētājs liek galvu.
- galvgalis Gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā galva. Vieta pie šī gala, daļas.
- Pliks pauris Galva, tās daļa, kurā ir izkrituši mati.
- galvvirsa Galvas (1) virsējā, augšējā daļa. Galvvidus.
- pauris Galvas augšējā, virsējā daļa.
- pažokle Galvas daļa zem apakšžokļa, vieta zem apakšžokļa.
- pakausis Galvas mugurējā velvjveida daļa (cilvēkam vai dzīvniekam), kas atrodas virs kakla.
- purns Galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm (mugurkaulniekiem, izņemot putnus).
- smadzenītes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas zem lielajām smadzenēm aiz iegarenajām smadzenēm.
- vidussmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas sastāv no baltās vielas, kura saista abos virzienos puslodes ar galvas smadzeņu stumbru, smadzenītēm un muguras smadzenēm.
- starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
- smadzeņdaļa Galvaskausa daļa, kurā atrodas galvas smadzenes.
- deniņi Galvaskausa sānu daļa, kas atrodas virs līnijas no auss līdz acij.
- sietiņkauls Galvaskausa sejas daļas kauls, caur kura daudzajām atverēm iet nervu sazarojumi.
- Galvaskausa pamatne Galvaskausa smadzeņu daļas apakšējā daļa, uz kuras atrodas galvas smadzenes.
- Galvaskausa vāks Galvaskausa virsējā, augšējā daļa.
- iztirzājums Galvenā daļa (skolas sacerējumā).
- ķermenis Galvenā sastāvdaļa (piemēram, orgānam), kurai pievienotas citas daļas.
- žultsskābes Galvenā žults sastāvdaļa - holesterīna derivāti.
- pamatsastāvs Galvenā, arī lielākā (dzīvnieku grupas, parasti ganāmpulka) daļa.
- pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda priekšmetu kopuma) daļa.
- pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda vielas daudzuma, apjoma) sastāvdaļa.
- centrs Galvenā, arī vadošā daļa (kādā sistēmā.)
- pamatslānis Galvenā, nozīmīgākā (iaktu, parādību u. tml.) kopuma daļa.
- pamatkodols Galvenā, nozīmīgākā (kā) satura sastāvdaļa. Arī kodols (9).
- pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā (priekšmetu kopuma) sastāva daļa.
- pamatmotīvs Galvenā, nozīmīgākā (skaņdarba, tā daļas) tēma, vadmotīvs.
- pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā (vielas, organisma) sastāva daļa.
- pamats Galvenā, nozīmīgākā daļa (kādā veselumā, kopumā).
- dominante Galvenā, nozīmīgākā daļa.
- pamatdaļa Galvenā, nozīmīgākā daļa. Lielākā daļa.
- pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā organizētas (cilvēku) grupas daļa.
- pamatmasa Galvenā, nozīmīgākā, arī lielākā (kāda cilvēku kopuma) daļa.
- pamatsastāvdaļa Galvenā, nozīmīgākā, arī lielākā sastāvdaļa.
- Mezgla (arī mezglu) punkts Galvenā, svarīgākā daļa, posms.
- Mezgla (arī mezglu) punkts Galvenā, svarīgākā daļa, posms.
- altāris Galvenā, svarīgākā, parasti paaugstinātā daļa baznīcās un citās reliģiskā kulta vietās.
- centrāle Galvenā, vadošā daļa (parasti kādā ierīcē vai sistēmā).
- pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais tālāk nedalāmais elements, galvenā, nozīmīgākā tālāk nedalāmā sastāvdaļa (mākslas darbā). Arī galvenais, nozīmīgākais temats, pamatdoma (mākslas darbā).
- mīkstums Gaļīgā daļa (augam, tā daļām).
- grenadieris Gara auguma kājnieku izlases daļas karavīrs (vairāku valstu armijās).
- sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām.
- galerija Gara, šaura, segta telpa, kas savieno celtnes atsevišķas daļas.
- sērija Garas kinofilmas daļa viena kinoseansa ilgumā.
- josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkaimes.
- strēmele Garena, samērā šaura (piemēram, teritorijas, virsmas) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (teritorijas, virsmas) pārējām daļām.
- stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu. Priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums.
- angstrēms Garuma mērvienība - 1 desmitmiljardā daļa metra.
- parciālspiediens Gāzu maisījuma kopējā spiediena daļa, kuru izraisa dotā gāze.
- Slīdošais grafiks Grafiks, arī dokuments, saraksts, kurā atspoguļotas kādas norises, parasti laikā mainīgas, sastāvdaļas.
- izgraizīt Graizot saīsināt, atdalot kādas daļas.
- mikrograms Grama miljonā daļa.
- gamma Grama miljonā daļa. Mikrograms.
- pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
- savācējgrāvis Grāvju sistēmas novadošās daļas grāvis, kas uzņem susinātājdrenu, susinātājgrāvju ūdeņus.
- Resnā zarna Gremošanas trakta daļa aiz tievās zarnas.
- Tievā zarna Gremošanas trakta daļa no kuņģa līdz resnajai zarnai.
- zarnas Gremošanas trakta daļa, kas turpinās aiz kuņģa līdz anālajai atverei.
- plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem. Vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.).
- grieznis Griezējinstruments, arī darba rīka vai instrumenta griezējdaļa.
- griezums Griežot atdalītā daļa.
- savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
- lielgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai ir lieli zemes īpašumi.
- mazgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai ir samērā mazi zemes īpašumi.
- sīkgruntniecība Gruntniecības daļa, kuru veido cilvēki, kam ir neliels zemes īpašums.
- kopa Grupa, kuras sastāvdaļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
- nogulēt Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem.
- lauzt Gūstot traumu, bojāt (piemēram, kaulu) tā, ka (tas) salūst. Gūstot traumu, bojāt (ķermeņa daļas) kaulu tā, ka tas salūst.
- pārlauzt Gūstot traumu, salauzt (ķermeņa daļas) kaulu.
- Fiziskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas dabaszinātnisko nozaru kopums, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā sastāvdaļas un teritoriālos dabas kompleksus.
- laikmets Ģeohronoloģiskā vienība - epohas daļa.
- periods Ģeohronoloģiskā vienība - ēras daļa.
- laiks Ģeohronoloģiskā vienība - laikmeta daļa.
- epoha Ģeohronoloģiskā vienība - perioda daļa.
- Zelta griezums Harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
- Zelta griezums Harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa, attiecas pret otru, mazāko daļu, tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
- hercogiste Hercoga (1) valsts. Atsevišķa feodālās valsts daļa.
- pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens.
- padambējums Hidrotehniskas būves sastāvdaļa, kas ir izveidota zem (kā), arī (kam) apakšā.
- tūre Horeogrāfiskas norises daļa - noteiktu kustību, darbību kopums. Arī dejotāja apgrieziens.
- terase Horizontāla (vaļēja vai segta) celtnes piebūve, arī kādas daļas pārsegums.
- iebūvējums Iebūvēta daļa, nodalījums, ierīce (telpā).
- skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
- sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas.
- šekums Iegurņa josla. Arī augšējā (kājas) daļa.
- iežņaugt Ieģērbt (ļoti šaurā apģērbā cilvēku, viņa ķermeņa daļas). Cieši ietvert (cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par apģērbu.
- groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
- sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
- vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa - siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
- atmiņa Iekārtas (parasti automāta) daļa, kas fiksē informāciju.
- sakārtot Iekļaut (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā.
- izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā (sastāvdaļas, elementus) kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā).
- kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā.
- vidus Iekšējā (kā) daļa.
- kamera Iekšēja (parasti piepūšama) daļa apriepojumam, bumbai.
- kamera Iekšējā doba daļa (augā). Dobums (organismā, orgānā).
- kanāls Iekšējā doba daļa (priekšmetam, ierīcei). Ierīce, priekšmets, kam centrālā, iekšējā daļa ir doba.
- kodols Iekšējā, centrālā (debess spīdekļa) daļa.
- kodols Iekšējā, centrālā (ieža) daļa.
- kodols Iekšējā, centrālā (piemēram, priekšmeta, celtnes) daļa.
- plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
- gliemezis Iekšējās auss sastāvdaļa - plēvjains, spirālveida kanāls, - gliemežnīca (2).
- ķidas Iekšējie orgāni un sīkās ķermeņa daļas (nelieliem dzīvniekiem, piemēram, zivīm, putniem).
- paliene Ielejas, arī ezera ieplakas daļa, kas palu laikā pārplūst.
- klēpis Ieloks (kā nešanai), kuru veido, piemēram, uz augšu pacelts priekšauts un ķermeņa vidusdaļa.
- klēpis Ieloks, kuru veido augšstilbi un ķermeņa vidusdaļa (cilvēkam sēdus stāvoklī).
- laužņi Iemauktu sastāvdaļa - darba dzīvniekam mutē liekamā dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
- dzelži Iemauktu, arī apaušu tērauda sastāvdaļa, ko liek zirgam mutē.
- pamatienākums Ienākuma lielākā, arī galvenā daļa.
- kamera Ierīce, aparāts, iekārta, agregāts (parasti izolētas telpas veidā) noteikta uzdevuma veikšanai. Aparāta, ierīces, iekārtas, agregāta slēgtā daļa.
- šina Ierīce, arī priekšmets (piemēram, koka, kartona gabals), ko izmanto, lai nodrošinātu ķermeņa daļas, parasti locekļu, nekustīgumu.
- savācējs Ierīce, iekārta, būve, to daļa (kā) savākšanai, arī uztveršanai; arī kolektors (1).
- vācele Ierīce, iekārta, tās daļa (kā, parasti gāzu, eļļas, sīku vielas daļiņu) savākšanai, arī uztveršanai. Arī savācējs (2).
- Sildāmais spilvens Ierīce, ko lieto kādas ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot elektriskās enerģijas radītu siltumu.
- režģierīce Ierīce, kuras sastāvdaļa, elements ir režģis.
- berze Ierīce, mašīnas vai aparāta daļa, kur berž (ko).
- izmetējs Ierīce, mehānisma daļa, kas strauji izvirza uz noteiktu vietu (ierīcē, mehānismā izstrādāto).
- devējs Ierīces daļa, kas uztver kādus procesus, signālus un pārraida tos citām ierīces daļām.
- sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsmas daļa, ko no vienas puses apskalo siltumnesējs un no otras puses - sildāmā vide.
- atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā. Arī atpakaļgaita.
- zona Ierīces, priekšmeta, vielas, materiāla u. tml. daļa, kam ir kādas raksturīgas atšķirības funkcijās, notiekošajos procesos u. tml.
- Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
- Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
- kavalērija Ieroču šķira, kuras daļas un apakšvienības kaujās un gājienos izmanto jājamzirgus.
- pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu.
- birojs Iestāde (parasti neliela). Nodaļa (iestādē, uzņēmumā).
- kabinets Iestāde vai iestādes nodaļa, piemēram, mācību, metodiskā, ārstniecības darba sekmēšanai.
- konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus (praktiskos jautājumos).
- laboratorija Iestāde, arī tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu. Speciāli iekārtota telpa zinātniskiem pētījumiem.
- galds Iestādes nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas nodarbojas ar speciāliem jautājumiem.
- Kadru daļa (arī nodaļa) Iestādes, uzņēmuma daļa (nodaļa), kas pārzina darbinieku pieņemšanu, atlaišanu, kārto attiecīgo dokumentāciju.
- laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, pētījumus, mērījumus. Speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, pētījumiem.
- kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi.
- aparāts Iestādes, uzņēmuma, nodaļas u. tml. sastāvdaļu kopums. Organizācijas amatpersonu un darbinieku kopums.
- lejasdaļa Ietekai tuvākā (upes) daļa.
- lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa. Beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne.
- lejastece Ietekai tuvākā (upes) daļa. Beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne. Lejtece.
- pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt.
- pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
- preambula Ievaddaļa (piemēram, likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā. Tas, kas ir rakstīts, arī teikts pirms (teksta) galvenās daļas.
- iedziļināt Ievietot, izveidot noteiktā dziļumā (parasti celtni, tās daļas).
- atsegums Iežu daļa, kas ir atsegta zemes virspusē.
- nospiest Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), izraisīt (tajā) notirpumu, stīvumu, nejutīgumu.
- nocepināt Ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli).
- nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (ar transportlīdzekli), nolietot (to, tā daļas).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (ar transportlīdzekli), ļoti nolietot (to, tā daļas).
- nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas).
- nocepināties Ilgāku laiku, sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu.
- grauzt Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) - par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu vilkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidus daļas.
- zobs Instrumenta vai ierīces atsevišķs elements, darbarīka daļa, parasti kā griešanai vai atdalīšanai.
- priekšspēle Instrumentāla, parasti neliela, epizode, kas ievada skatuves skaņdarbu. Plašāks sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko tā galvenā tēma vai daļa (daļas). Arī ievads.
- adata Instrumentu, mehānismu daļas (bultas, rādītāji u. tml.), kam ir adatveida forma.
- darbdiena Intensīva darba cēliens (parasti dienas daļa). Arī darbadiena (1).
- leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka daļa (fašistiskās Vācijas armijā).
- leģions Īpaša karaspēka daļa (dažu buržuāzisko valstu armijā).
- veidgabals Īpašas formas būvdetaļa, elements, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
- veidķieģelis Īpašas formas ķieģelis, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
- valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums (šajās vietās) blīvi piegulētu. Šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
- strupulis Īss, strups priekšmets, veidojums (parasti kā daļa, posms).
- vidusistaba Istaba, kas atrodas celtnes, tās daļas vidū, arī starp citām istabām.
- Gultas vieta istabas daļa, ko izmanto apakšīrnieks.
- Gultas vieta Istabas daļa, ko izmanto apakšīrnieks.
- noraustīt Īsu brīdi, vienu reizi kustināt augšup lejup (ķermeņa daļas).
- zieds Izcilākā daļa (kādā sabiedrības kopumā).
- krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas), parasti mazliet.
- izkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti seju vai tās daļas).
- nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas. Izkrāsoties.
- krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas. Lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
- uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti savas sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem, parasti mazliet.
- masēt Izdarīt masāžu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
- izsautēt Izkarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
- nokost Iznīcināt (augus, to daļas), arī iznīcināt augus (kādā platībā) - par salu, salnu.
- paliksnis Izolēta, paaugstināta zemes virsas vai ģeoloģiska veidojuma daļa, kas saglabājusies kādos noārdīšanās procesos (piemēram, pacēlums, mugura).
- debess Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama novērotājam no Zemes.
- māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
- atveldzēt Izraisīt, arī iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu, samitrinot vai atvēsinot (ķermeni, ķermeņa daļas). Atspirdzināt.
- saraut Izraujot (augus), noraujot (to daļas), iegūt (augus, to daļās) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt (augu, to daļu lielāku daudzumu).
- izvirzīt Izstiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeņa daļas).
- ietērps Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums (ķermeņa vai tā daļas) aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības. Arī apģērbs, tērps.
- finišs Izšķirošā beigu daļa (sporta sacensībās).
- izstiept Iztaisnot un pastiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas). Izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas).
- predikatīvs Izteicēja nominālā daļa.
- leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā). Šī kopuma daļa ar noteiktām īpašībām.
- tonis Izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā), kurā izpaužas kādas (tā) satura, parasti emocionālas, nianses, sastāvdaļas.
- tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piemēram, ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
- augštece Iztekai tuvākā (upes) daļa. Sākuma posms (upei).
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa daļa, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
- saskaņot Izveidot (kā vēlamo kopumu, sistēmu), apvienojot sastāvdaļas, elementus.
- izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- sakārtot Izveidot (kādu sistēmu), izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- sazarot Izveidot (kam) vairākas, daudzas šādas daļas; izveidot (darbībai, norisei) vairākus, daudzus virzienus, posmus.
- samontēt Izveidot (kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.), sagrupējot gatavas sastāvdaļas. Sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.
- sakrāt Izveidot (kopumu, veselumu, daudzumu), pakāpeniski savācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- sajaukt Izveidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas. Apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
- sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
- sastādīt Izveidot (piemēram, skaitli, skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
- pārklāt Izveidot segumu (celtnei, tās daļai).
- pārsegt Izveidot segumu (celtnei, tās daļai).
- pārklāt Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļas virsmas).
- noklāt Izveidoties (uz visas ķermeņa virsmas vai tās lielākās daļas).
- kārtot Izvietot (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā, sistematizēt.
- stacionēt Izvietot, novietot (piemēram, karaspēka daļas, ieročus).
- izvērst Izvirzīt (uz āru, sānis ķermeņa daļas).
- izbūve Izvirzīta (piemēram, celtnes, konstrukcijas) daļa.
- pārgals Izvirzīta (piemēram, vārpstas, skrūves) daļa. Arī konsole (2).
- auss Izvirzītās sānu daļas (dažiem priekšmetiem).
- Manēžas jāšana Jātnieku trīscīņas un divcīņas sastāvdaļa (manēžā).
- šķiest Jaukt (kā, parasti šķidra, arī sīka, kopumu), strauji virzot (tā) sastāvdaļas vienlaikus uz vairākām vai visām pusēm.
- plēst Jaukt, arī ārdīt (piemēram, celtni, tās daļas).
- vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas). Šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
- apgabals Josla, daļa.
- loks Josla, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
- pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai.
- pajumte Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai. Vieta zem šādas jumta daļas.
- liedags Jūras krasta lēzenā, viļņu nogludinātā (parasti smilšainā) daļa.
- vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
- augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
- vieta Kāda noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa. Kādas norises moments.
- aktīvs Kāda uzņēmuma, iestādes materiālās vērtības, ieskaitot arī parādprasības. Bilances daļa, kas aptver šīs vērtības.
- apakšnodaļa Kādas (grāmatas, manuskripta u. tml.) nodaļas sīkāka iedalījuma vienība.
- postenis Kādas (parasti finansiālas, saimnieciskas) darbības atsevišķa nozare, daļa, atsevišķs veids.
- aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un vardarbīga pievienošana citai valstij. Miers bez aneksijām un kontribūcijām.
- pamatkurss Kādas zinātnes nozares vai atsevišķas tās daļas galvenā, nozīmīgākā satura izklāsts (parasti mācību iestādē).
- kadrinieks Kadru daļas vai nodaļas darbinieks.
- apakšstilbs Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdai. Liels.
- liels Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdas locītavai. Apakšstilbs.
- stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai. Arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai. Apakšstilbs. Arī augšstilbs.
- augšstilbs Kājas daļa no iegurņa līdz ceļa locītavai.
- ciska Kājas daļa no iegurņa līdz ceļa locītavai. Augšstilbs.
- potīte Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus. Kājas daļa pie šīs locītavas. Izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali.
- vezumnieks Kājnieku karaspēka palīgdaļa, kas pārvadā (parasti ar pajūgiem) mantas, pārtiku, munīciju u. tml.
- pakakle Kakla apakšējā priekšdaļa (dzīvniekam).
- pabārde Kakla daļa zem bārdas.
- pakakle Kakla daļa zem zoda (cilvēkam). Arī pazode.
- skausts Kakla mugurējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- čuprs Kakls un muguras sākuma daļa (cilvēkam vai dzīvniekiem). Skausts.
- pakakte Kakta apakšējā daļa. Vieta, telpa pie kakta apakšējās daļas.
- iekalne Kalna apakšējā, ieslīpā daļa. Piekalne.
- palakta Kalšanas iekārtas apakšējā smagā daļa.
- izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas).
- nokalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (priekšmetu, tā daļas). Izkalt (2).
- Pastāvīgais kapitāls Kapitāla daļa, kura pastāv ražošanas līdzekļu, celtņu, ierīču, mašīnu, kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu veidā un kuras vērtība ražošanas procesā nemainās.
- Pastāvīgais kapitāls Kapitāla daļa, kura pastāv ražošanas līdzekļu, celtņu, ierīču, mašīnu, kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu veidā un kuras vērtība ražošanas procesā nemainās.
- bezdarbs Kapitālistiskajai iekārtai raksturīga parādība, kad kapitālisma ekonomisko likumu darbības rezultātā daļa darbaļaužu neatrod sev algotu darbu.
- elite Kapitālistiskajās valstīs - izcilākā daļa (kādā sabiedrības slānī).
- geto Kapitālistiskajās valstīs - pilsētas daļa, kur piespiedu kārtā novietota pie kādas rases, tautas, reliģijas vai profesijas piederīga iedzīvotāju grupa.
- Strādnieku aristokrātija Kapitālistiskajās zemēs - kvalificēto strādnieku daļa, kas atrodas privileģētos apstākļos.
- paternālisms Kapitālistiskās ekspluatācijas veids - strādnieku daļas uzpirkšana (piemēram, paaugstinot algu, izmaksājot prēmijas), lai tos novērstu no šķiru cīņas.
- pakāpiens Kāpņu daļa - horizontāls un vertikāls veidojums, uz kura kāpjot liek kājas.
- Jūras kājnieki Kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
- Jūras kājnieki Kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
- karamāksla Kara zinātnes sastāvdaļa, kas ietver stratēģiju, operatīvo mākslu un taktiku.
- priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai. Avangards (1).
- arjergards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās aiz galvenajiem spēkiem un apsargā tos.
- avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos.
- desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
- leibgvarde Karaspēka daļa, kuras pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana. Privileģētu karaspēka daļu kopums (dažās monarhistiskās valstīs).
- papildspēki Karaspēka daļas, vienības, apakšvienības, ko piekomandē militārās darbības pastiprināšanai, atbalstīšanai.
- gvarde Karaspēka izlases daļa, šo daļu kopums.
- rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
- iekārta Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības grupējums platumā un dziļumā (noteiktas darbības veikšanai).
- komandieris Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, arī karakuģa, lidaparāta apkalpes priekšnieks.
- glaukonīts Kārtains kāliju, magniju, dzelzi un ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa).
- zvīņas Kārtas, arī sīkas sastāvdaļas (piemēram, iezim, vielai, veidojumam).
- Medaļas lente Katrai medaļai noteikta veida lente, ko var nēsāt medaļas vietā.
- Ordeņa (arī medaļas) lente Katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
- ešelons Kaujas iekārtas daļa.
- lezgīni Kaukāza tauta, daļa no Dagestānas APSR un Azerbaidžānas PSR ziemeļdaļas pamatiedzīvotājiem.
- Augšējais žoklis Kauli, kas veido pusi no virsējās sejas daļas. Augšžoklis.
- sakausēt Kausējot savienot (priekšmetus, to daļas).
- ciska Kautķermeņa attiecīgā daļa.
- montāža Kinofilmas, fonogrammas, uzveduma u. tml. veidošana, grupējot gatavas sastāvdaļas. Tas (kinofilma, fonogramma, uzvedums u. tml.), kas ir izveidots, grupējot gatavas sastāvdaļas.
- kinokadrs Kinolentes daļa, kurā attēlots kāds darbības moments. Montāžas kadrs.
- Maizes mīkstums Klaipa daļa zem garozas.
- virsklājs Klāja (2) virsējā daļa, kārta.
- noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
- antablements Klasiskā ordera augšējā daļa, kas balstās uz kolonnām un sastāv no arhitrāva, frīzes un karnīza.
- pūderēt Klāt ar pūderi (ķermeņa daļas, parasti seju) kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
- priekšklēts Klēts priekšējā daļa.
- nodzeltēt Kļūt (viscaur) dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē (par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā augi, to daļas kļūst dzeltenas brieduma, gatavības pakāpē (piemēram, par lauku, dārzu).
- nodzeltēt Kļūt dzeltenam, pārstājot augt (par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā augi, to daļas, pārstājot augt, kļūst dzeltenas (piemēram, par mežu, dārzu, lauku).
- izdilt Kļūt tādam, kam ir ļoti maza redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
- dilt Kļūt tādam, kam ir mazāka redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
- uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni). Kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem).
- sadilt Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā daļa, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
- sazilēt Kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku). Kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu).
- nolūzt Kļūt tādam, kam lūstot atdalās daļa.
- zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas). Kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
- sabiezēt Kļūt tādam, kurā kādas sastāvdaļas atrodas tuvu cita pie citas (parasti par vielu).
- sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazaroties (2).
- sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u.tml. galvenā posma, galvenās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazarot (2).
- sarkt Kļūt, parasti pakāpeniski, tādam, kam emocionāla stāvokļa izraisīta asiņu pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku). Palielinoties, parasti pakāpeniski, emocionāla stāvokļa izraisītam asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām).
- kodeļa Kodaļa.
- celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc tā nociršanas, nozāģēšanas, nolaušanas. Šāda daļa kopa ar saknēm.
- laide Koka daļa, spals (dažiem šaujamieročiem).
- aplieva Koka stumbra ārējā daļa.
- koksne Koka stumbra galvenā daļa - audi, kas atrodas starp kambiju un serdi, cietie audi koku vai krūmu zaros, saknēs.
- kokskola Kokaudzētavas nodaļa, kurā audzē koku un krūmu stādus.
- sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa. Šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā.
- pirmkolektīvs Kolektīvs, kas veido (uzņēmuma, tā nodaļas, iestādes u. tml.) zemāko organizatorisko pamatvienību.
- ešelons Kolonnas daļa.
- līnija Komandas daļa (sporta spēlēs), kurā ietilpst spēlētāji ar līdzīgām funkcijām, tuvu izvietojumu. Šādu spēlētāju darbība.
- aizsardzība Komandas daļa, kas veic šādu funkciju.
- paziņojums Komunikatīvo īpašību kopums (tekstam, tā daļai). Informācija (ko satur teksts, tā daļa).
- Internacionālā audzināšana Komunistiskās audzināšanas sastāvdaļa, kas nostiprina cilvēkos draudzības jūtas pret dažādu rasu un nāciju darbaļaudīm.
- jumts Konstrukcija, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību. Šāda augšējā daļa (transportlīdzeklim, tā kabīnei).
- Loga (arī durvju) piedūra Konstruktīva daļa, kas norobežo (logu, durvis) no mūra sienas.
- subkontinents Kontinenta daļa, kas pēc savām dabas apstākļu īpatnībām atšķiras no pārējā kontinenta.
- koptēls Kopējs, vienojošs (mākslas darba, arī tā daļas radīts) tēls, priekšstats.
- Nedalītais (arī nesadalītais) kopīpašums Kopīpašums, kam nav noteiktas katra īpašnieka daļas.
- salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- Organiskā masa Kopums, kurā ietilpst organiska sastāva veidojumi (piemēram, nopļauti, nocirsti u. tml. augi, to daļas).
- deka Korpusa daļa (stīgu instrumentam), kura reflektē un pastiprina skaņu.
- Saules sistēma Kosmiskas telpas daļa, kurā ir Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas iedarbībā pastāvīgi atrodas šajā kosmiskās telpas daļā.
- Visuma modeļi Kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
- kostīmjaka Kostīma (1) augšējā daļa, žakete. Kostīmkleitas augšējā daļa - jaka bez oderes.
- pamatfonds Krājuma, rezerves galvenā, nozīmīgākā daļa.
- pamatkrāsa Krāsa, kas piemīt (kā) lielākajai daļai.
- restes Krāsns daļa, uz kuras sadedzina cieto kurināmo.
- pludmale Krasta sastāvdaļa, kas veidojas viļņu uzkrituma, straumju iedarbībā un kur uzkrājas, piemēram, smilts, grants, oļi.
- krāsojums Krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz kādas sejas daļas).
- rota Krāšņs, dekoratīvs tērps, arī tērpa krāšņa, dekoratīva sastāvdaļa.
- galvturis Krēsla daļa galvas atbalstam (piemēram, zobārstniecības kabinetos, frizētavās).
- liturģija Kristīgo dievkalpojuma daļa, kuru vada garīdznieks pie altāra, un kurā lasa lūgšanas, evaņģēlija tekstu, dzied garīgas dziesmas, upurē vīnu un maizi.
- Sniega pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniegpārsla.
- sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums. Sniega pārsla.
- pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas sniega kristālu veidojums.
- spārns Krokas slīpā sānu daļa.
- kacenkāposti Krustziežu dzimtas kāpostu ģints lopbarības augi ar vārpstveida kacenu un lielām, zaļām vai violetām lapām. Lopbarības kāposti. Šo augu virszemes daļas.
- komanda Kuģa apkalpes daļa, kas veic noteiktu uzdevumu.
- pūpe Kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa.
- bibliotēka Kultūras un izglītības iestāde vai kādas organizācijas, iestādes daļa, kas krāj, apstrādā un glabā iespieddarbus (arī rokrakstus) un izsniedz tos lasītājiem.
- sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes un to pārveidnes, retāk - lapas.
- kuļaparāts Kuļmašīnas vai kombaina daļa, kurā atdala graudus, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
- aceknis Kuņģa daļa (atgremotājiem).
- glumenieks Kuņģa daļa (atgremotājiem).
- virspilskungs Kurzemes hercogistes daļas pārvaldnieks.
- tāmnieki Kurzemes ziemeļdaļas iedzīvotāji, kas runā lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs.
- gājiens Kustība no viena galēja stāvokļa līdz otram (mehānisma, ierīces kustīgai daļai).
- virpuļkustība Kustība, kurā (šķidruma vai gāzes) neliela daļa ne vien atrodas virzē, bet arī rotē ap momentāno rotācijas asi.
- elerons Kustīga plāksne pie lidmašīnas spārna pakaļējās daļas (lidmašīnas vadīšanai, lidojot ar sānsveri).
- Ķermeņa piedevas Kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras).
- Ķermeņa piedevas Kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras).
- iestaipīt Kustinot ievingrināt (ķermeņa daļas).
- izstaipīt Kustinot izvingrināt (ķermeni, tā daļas). Vairākkārt izstiept (3).
- pastaipīt Kustinot pavingrināt (ķermeni, tā daļas). Mazliet iztaisnot kādā virzienā (ķermeni, tā daļas).
- izstaipīties Kustoties izvingrināt ķermeni, tā daļas.
- pastaipīties Kustoties, mazliet iztaisnojoties, pavingrināt ķermeni, tā daļas.
- pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās.
- galva Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekam), kurā atrodas smadzenes.
- plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.
- apvidus Ķermeņa daļa (ap kādu orgānu).
- mugura Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, iepretim krūtīm un vēderam.
- plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar vidukli. Šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
- vēders Ķermeņa daļa (posmkājiem), kas atrodas aiz krūtīm un (parasti) sastāv no segmentiem.
- rajons Ķermeņa daļa ap kādu orgānu. Apvidus (3).
- krūts Ķermeņa daļa no galvas līdz vēderam (posmkājiem).
- paslēpenes Ķermeņa daļa no gurniem līdz vēdera apakšdaļai (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, govij).
- kakls Ķermeņa daļa starp galvu un vidukli.
- uzaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas virs astes.
- paaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas zem astes.
- vēderdaļa Ķermeņa daļa, kur atrodas vēders.
- sirds Ķermeņa daļa, kurā atrodas šis orgāns, arī ķermeņa virsmas apvidus, zem kura atrodas šis orgāns.
- ziloņslimība Ķermeņa daļas (parasti kājas) apjoma palielināšanās, sabiezējot ādai un zemādas audiem, ja traucēta limfas rite.
- gangrēna Ķermeņa daļas, orgāna vai audu atmiršana, kam cēlonis ir traucējumi to asinsapgādē.
- Lejas (arī otrs, resnais) gals Ķermeņa pakaļēja daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- dibens Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- Otrs (arī lejas, resnais) gals Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- Otrs (arī lejas, resnais) gals Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- Resnais (arī lejas, otrs) gals Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- sēde Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sēžamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem). Sēdamvieta. Sēde [2] (2).
- sēdamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem). Sēžamvieta. Sēde [2] (2).
- pakaļgals Ķermeņa pakaļējā daļa (dzīvniekam).
- stāvs Ķermeņa pamatdaļa (cilvēkam). Apģērba daļa, kas sedz (cilvēka) ķermeņa pamatdaļu.
- rumpis Ķermeņa pamatdaļa, kurai pievienotas ekstremitātes un galva.
- krūts Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai mugurkaulniekiem).
- viduklis Ķermeņa vidējā daļa, arī pamatdaļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- izture Ķermeņa, tā daļas atrašanās noteiktā stāvoklī (kādu laika posmu).
- plostķīlis Ķīlis (jahtai), kam metāla daļa ir piestiprināta pie korpusa.
- rezekcija Ķirurģiska (parasti orgāna daļas) atdalīšana.
- gvarde Labākā (cilvēku grupas, organizācijas) daļa.
- Zelta fonds Labākā, nozīmīgākā (parasti kultūras vērtību) daļa.
- Zelta fonds Labākā, nozīmīgākā (parasti kultūras vērtību) daļa.
- Kūlīšu sējējs Labības pļaujmašīna, kas nopļauj labību un sasien kūlī. Linu kombaina sastāvdaļa, kas sasien linu stiebrus kūļos.
- Kūlīšu sējējs Labības pļaujmašīna, kas nopļauj labību un sasien kūlī. Linu kombaina sastāvdaļa, kas sasien linu stiebrus kūļos.
- mēnesis Laika skaitīšanas vienība - laika sprīdis, kas aptuveni atbilst vienai divpadsmitajai daļai gada. Šāds laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana. Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kad (kas) mēdz norisināties, kas ir izdevīgs (kā) norisei.
- mazgāties Laizot tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem).
- nomazgāt Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt (ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem.
- nomazgāties Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem).
- dārzeņi Lakstaugi, kuru sulīgās daļas (saknes, lapas, lapu kātus, augļus) lieto uzturā.
- Lapas plātne Lapas plakanā daļa.
- Lapas plātne Lapas plakanā daļa.
- kāts Lapas sastāvdaļa, kas savieno lapu ar stumbru. Stumbra atzarojums, uz kura atrodas zieds. Stublājs, tievs stumbrs.
- galvene Lappuses vai tabulas augšējā daļa.
- augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši ar šim apgabalam raksturīgā dialekta izrunu.
- lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
- zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
- laukmala Lauka [1] (1) tuvākā apkārtne. Lauka [1] (1) malējā daļa.
- neķerlauks Lauka aizsegta daļa, karā pa doto trajektoriju nevar sašaut mērķi.
- rugaine Lauks pēc graudaugu novākšanas, uz kura palikušas to nenogrieztās daļas (rugāji).
- Nedalāmais fonds Lauksaimniecības arteļu sabiedriskā īpašuma daļa, kas nav sadalāma starp arteļa locekļiem.
- šķīvis Lauksaimniecības mašīnu sastāvdaļa - liekta diskveida metāla plāksne augsnes griešanai.
- Saimes gals Lauku dzīvojamās ēka daļa, kurā dzīvoja kalpi un kalpones.
- pamatlaukums Laukuma galvenā, lielākā daļa.
- Izliekta lēca Lēca, kuras vidusdaļa ir biezāka par malām.
- Ieliekta lēca Lēca, kuras vidusdaļa ir plānāka par malām.
- lejdaļa Lejasdaļa (1).
- lejdaļa Lejasdaļa (2).
- izšļaucīt Lēni izstaipīt (ķermeņa daļas).
- šļaucīt Lēni staipīt (ķermeni, tā daļas).
- uzplecis Lentveida detaļa, kas uzšūta uz apģērba pleca daļas, arī piešūta, iešūta pleca daļā.
- sekunde Leņķa grāda 1/3600 daļa.
- minūte Leņķa grāda 1/60 daļa.
- grāds Leņķa mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - leņķa stara pilna apgrieziena 1/360 daļa.
- fizelāža Lidmašīnas konstrukcijas pamatdaļa (korpuss), kas savieno vienā veselā lidmašīnas citas daļas.
- Līdz pusei Līdz (kā) vidum, vidusdaļai.
- piere Līdzenā, gludā (akmens) virsmas daļa.
- Cietais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
- Cietais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
- Mīkstais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir tuvināta aukslējām.
- Mīkstais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir tuvināta aukslējām.
- enkurs Līdzstrāvas elektromašīnas rotējošā daļa.
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml. novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
- šķirt Liekt (apmatojuma, apspalvojuma daļas), parasti uz pretējām pusēm. Kārtojot (matus), veidot (celiņu lajos).
- šķirt Liekt uz pretējām pusēm (augus, to daļas).
- province Liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs). Valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas.
- grāmata Liela, atsevišķa daļa (daiļdarbā, parasti romānā).
- Lauvas tiesa Lielākā daļa (piemēram, no ienākumiem, ieguvuma).
- Lauvas tiesa Lielākā daļa (piemēram, no ienākumiem, ieguvuma).
- iniciālis Lielāks, parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts, vārda pirmais burts (iespieddarba nodaļas vai rindkopas sākumā).
- lielceļmala Lielceļa malējā daļa, pa ko parasti iet gājēji. Tuvākā apkārtne lielceļa vienā vai otrā pusē.
- ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums - raksturīga šūnu citoplazmas sastāvdaļa.
- leduskalns Liels, no Iedaļa atlūzis ledus blāķis, kas peld vai ir uzsēdies uz sēkļa (parasti okeānā, jūrā) un kam lielākā daļa atrodas zem ūdens. Aisbergs.
- Kalpu gals Lielsaimnieka dzīvojamās ēkas daļa, kur mīt laukstrādnieki.
- ik Lieto, lai norādītu, ka kas atrodas, notiek katrā nosauktajā vietā, telpas daļā vai pēc katras nosauktās telpas daļas, katra nosauktā attāluma.
- izstaipīt Lietojot, valkājot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
- sākt Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas.
- kanceleja Lietvedības nodaļa (iestādē). Šīs nodaļas telpas.
- līkums Līkā (priekšmeta) daļa.
- līkums Līkā daļa, arī pagrieziens (piemēram, ceļam, upei).
- loks Līknes daļa.
- segt Likt ko, piemēram, segu, tā, lai tas atrastos uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas. Likt (ko, piemēram, segu) tā, lai (tas) atrastos uz visas kā virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas.
- segt Likt, arī valkāt (piemēram, lakatu) uz ķermeņa daļas. Likt, arī valkāt (uz ķermeņa daļas), piemēram, lakatu.
- frīze Līmeniska dekoratīva josla. Antablementa daļa starp arhitrāvu un karnīzu.
- picikato Lociņinstrumentu spēles paņēmiens - skaņas radīšana, strinkšķinot stīgu ar pirkstu. Skaņdarbs, tā daļa, kas rakstīta atskaņošanai ar šādu spēles paņēmienu.
- klanīt Locīt, šūpot (piemēram, augus, to daļas) - par vēju.
- ieloks Lodveida ieliekums (ķermeņa daļai).
- virslogs Loga rāmja režģa vai durvju augšējā daļa.
- sekunde Loka grāda 1/3600 daļa.
- minūte Loka grāda 1/60 daļa.
- grāds Loka mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - riņķa līnijas 1/360 daļa.
- nolocīt Lokot (piemēram, koku, zaru), panākt, ka (tā) gals, daļa pavērsās uz leju, līdz zemei. Noliekt (1).
- samaisas Lopbarība, ko pagatavo, samaisot kopā vairākas sasmalcinātas barības sastāvdaļas.
- Orķestra loža Loža virs orķestra telpas sānu daļas (parasti muzikālā teātrī).
- Orķestra loža Loža virs šāda padziļinājuma, arī nožogojuma sānu daļas (parasti muzikālā teātrī).
- izlaist Ļaut izvirzīties (piemēram, priekšmetam, arī ķermeņa daļai) cauri (kam), caur (ko). Izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko).
- pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko). Valkāt (apģērba gabalu) tā, ka daļa (no tā) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- sekstants Ļeņķu mērīšanas instruments, kam skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
- gorīt Ļodzīgi grozīt, arī staipīt (savu ķermeni, tā daļas).
- sīkdaļa Ļoti maza (kā) daļa, sastāvdaļa.
- pūka Ļoti viegla, mīksta, smalka (piemēram, auduma, vates) šķiedra, arī (kāda tekstilmateriāla) daļa.
- klātiene Mācības, kas saistītas ar regulāru nodarbību apmeklēšanu. Attiecīgā (mācību iestādes) nodaļa.
- trimestris Mācību gada (parasti trešā) daļa.
- klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu. Skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
- granīts Magmatiskais dziļuma iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpati un tumšie minerāli.
- pols Magnetizēta detaļa vai tās daļa, kam ir šāds rajons.
- starpmaksājums Maksājuma daļa, ko maksā pirms maksājuma galīgās kārtošanas.
- ilustrācija Mākslas darbs vai tā daļa, kurā dominē ilustratīvisms.
- mālviela Māla sastāvdaļa, kas rada tā plastiskumu.
- puse Mala, sānu daļa (piemēram, ceļam, ielai).
- sīkmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kam ir sastāvdaļas ar ļoti mazu šķērsgriezumu.
- rupjmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kam ir sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- Atsevišķa manta Manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu.
- Atsevišķa manta Manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu.
- kārpiņa Maņu orgānu sastāvdaļa - jutīgs gļotādas veidojums.
- Vēsturiskais materiālisms Marksisma ļeņinisma filozofijas sastāvdaļa.
- masēties Masēt sevi, sava ķermeņa daļas. Tikt masētam.
- redakcija Masveida informācijas līdzekļu sistēmas iestāde vai šādas iestādes nodaļa, kuras uzdevums ir sagatavot, arī vākt materiālus laišanai klajā. Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde vai tās nodaļa.
- rotormašīna Mašīna, kam darbīgā daļa ir rotors.
- statne Mašīnas kārbveida sastāvdaļa, kam piestiprina agregātus, ierīces, ietaises, mehānismus u. tml.
- Mata sakne Mata daļa, kas atrodas ādā.
- Mata stiebrs Mata daļa, kas atrodas virs ādas.
- Mata sīpols Mata daļa, kas atrodas zem ādas.
- lieta Materiālās pasaules daļa, kuras eksistence ir relatīvi patstāvīga.
- spilvojums Matiņu kopums (augam, tā daļai).
- sega Matu, spalvu kopums, audu veidojumu kopums uz ķermeņa, tā daļas virsmas; arī apvalks (1).
- kvartāls Mazākā (pilsētas, pilsētciemata, ciemata) daļa, ko no četrām pusēm norobežo ielas.
- šķīstīt Mazgāt (ķermeni, tā daļas) - par cilvēkiem.
- mazgāties Mazgāt sevi, sava ķermeņa daļa.
- pieplacināt Mazliet noliekt (augus, to daļas).
- vitrīna Mēbeļu komplekta daļa ar stiklotu priekšpusi.
- zobārstniecība Medicīnas nozare, kas pievēršas zobu slimību ārstēšanai un profilaksei (no 20. gadsimta sākuma - stomatoloģijas sastāvdaļa). Arī stomatoloģija.
- uzgulties Meklējot saskari (ar kādu), tikt uzliktam virsū (uz kādas ķermeņa daļas, kādai ķermeņa daļai) - par roku.
- tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
- Mēness sirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā.
- Mēness sirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā.
- mēnessirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā. Mēness sirpis.
- mēnessvaigs Mēness apgaismotā, no Zemes redzamā daļa.
- pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai daļa, aptuveni puse, no tā apgaismotā diska.
- Augošs Mēness Mēness, kura no Zemes redzamā apgaismotā daļa kļūst lielāka.
- Dilstošs Mēness Mēness, kura no Zemes redzamā apgaismotā daļa kļūst mazāka.
- mērķēklītis Mērķēkļa kustīgā daļa lodes sānnovirzes regulēšanai.
- grauds Mērķēšanas ierīces daļa, kas novietota uz stobra tievgaļa.
- lietot Mērķtiecīgi darbināt (ķermeņa daļas).
- izsvarot Mērķtiecīgi izkārtot, saskaņot (kāda kopuma sastāvdaļas, parasti mākslas darbā).
- Netiešie mēsli Mēsli, kuru sastāvdaļas augi neizmanto par barības vielām, bet kuri uzlabo augsnes īpašības, palielinot tās auglību.
- Netiešie mēsli Mēsli, kuru sastāvdaļas augi neizmanto par barības vielām, bet kuri uzlabo augsnes īpašības, palielinot tās auglību.
- bruņas Metāla izstrādājums, kurā ietērpj ķermeni vai tā daļas, lai tās aizsargātu.
- kvarcīts Metamorfisks iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kuram ir graudaina struktūra.
- gneiss Metamorfs, kārtains Iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpats un vizla.
- nanometrs Metra miljardā daļa.
- mikrometrs Metra miljonā daļa.
- kāršaudze Mežaudze, kurā koku lielākā daļa sasniedz kāršu izmērus.
- Galvenā audze Mežaudzes daļa, kas saglabājusies līdz ciršanas vecumam un tiek izcirsta galvenajā cirtē.
- retaine Mežs, meža daļa, kurā koku biezība ir par 30 procentiem mazāka neka pilna biezība.
- mīkstums Miesa. Arī ķermeņa daļa, kur ir daudz muskuļaudu un saistaudu.
- atminējums Mīklas daļa - atbilde uz jautājumu, mīklas uzdevuma atrisinājums.
- mīkstums Mīksta detaļa, sastāvdaļa (piemēram, mēbelēm).
- gaļa Mīkstā, sulotā daļa (auglim).
- autoinspekcija Milicijas daļa (nodaļa), kas kontrolē automototransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību.
- Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
- Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
- miljarddaļa Miljardā daļa.
- miljondaļa Miljonā daļa.
- kalcīts Minerāls, piemēram, kaļķakmens, merģeļa sastāvdaļa.
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- disociācija Molekulas sadalīšanas sastāvdaļas dažādu faktoru ietekmē.
- karteris Motora apakšdaļa (piemēram, automobilim), kam ir kārbas veids. Mašīnas, mehānisma korpusa kārbas veida daļa, kas satur un balsta detaļas.
- mugurpuse Mugurkaulnieku ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja vēderpusei, apakšpusei.
- Šķērssvītru muskulatūra Muskulatūra, kuras funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
- Šķērssvītru muskuļi Muskuļi, kuru funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
- Šķērssvītru muskuļi Muskuļi, kuru funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
- harēms Musulmaņu mājas daļa, puse, kurā mīt sievietes. Tur dzīvojošo sieviešu kopums.
- kronis Mutē redzamā zoba daļa.
- aukslējas Mutes dobuma augšējā daļa.
- introdukcija Muzikāls ievads pirms skaņdarba pamatdaļas. Operas vai baleta uvertīras paveids.
- klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
- cēliens Mūža posms, daļa.
- Patēriņa fonds Nacionālā ienākuma daļa, kas izmantojama, lai apmierinātu cilvēku kārtējās personiskās un kolektīvās vajadzības pēc patēriņa priekšmetiem un pakalpojumiem.
- Naga sakne Naga daļa, kas atrodas ādā, tā augšanas zonā.
- dzīvnadzis Naga jutīgā daļa.
- kapeika Naudas vienība Padomju Savienībā un pirmsrevolūcijas Krievijā - rubļa simtā daļa.
- skalpelis Nazis, kam asmens daļa ir divas līdz trīs reizes īsāka par tā spalu un ko parasti izmanto audu pāršķelšanai ķirurģiskās operācijās, preparēšanā.
- pakalt Neilgu laiku, mazliet drupināt ar knābi (parasti koka daļas) - par putniem.
- paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt (augus, to daļas).
- pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt (seju, tās daļas).
- Norīt (retāk aprīt) galotnes (arī vārdus) Neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas.
- Norīt (retāk aprīt) vārdus (arī galotnes) Neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas.
- Rīt vārdus (arī galotnes) Neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas.
- Rīt (arī norīt, retāk aprīt) vārdus (arī galotnes) Neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas.
- paraugs Neliela (kā, piemēram, vielas, masas) daļa kvalitātes, sastāva noteikšanai. Neliela (kā) daļa, fragments identitātes noteikšanai.
- punkts Neliela (piemēram, teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
- druska Neliela daļa (no kāda kopuma).
- epizode Neliela daļa, kam ir samērā patstāvīga nozīme (mākslas darbā).
- skamba Neliela daļa, kas ir atdalījusies (no kā, tam plīstot, drūpot u. tml.).
- iedalījums Neliela daļa, vienība. Iedaļa.
- nokalne Neliela kalna slīpa nogāze. Šādas nogāzes apakšējā daļa.
- tinējsmecernieks Neliela vabole, kam ir raksturīgs smeceris un kas bojā augu daļas, it īpaši lapas, tās apgraužot un satinot.
- vēdlodziņš Neliela, atsevišķi atverama loga daļa.
- Vēdināmais lodziņš Neliela, atsevišķi atverama loga daļa. Vēdlodziņš.
- Vēdināmais lodziņš Neliela, atsevišķi atverama loga daļa. Vēdlodziņš.
- skrandas Nelielas daļas, kas ir atdalījušās no kā (tam plīstot, drūpot u. tml.).
- Mazās planētas Nelieli debess ķermeņi, kas kustas ap Sauli pa eliptiskām orbītām, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu.
- Mazās planētas Nelieli debess ķermeņi, kas kustas ap Sauli pa eliptiskām orbītām, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu.
- knibucis Neliels izcilnis, uz priekšu izvirzīta maza daļa (priekšmetam).
- ūka Neliels konusveida izvirzījums mīksto aukslēju mugurējās daļas malas vidū.
- savrupiene Neliels lokāls ģeogrāfisks komplekss, ģeogrāfiskās ainavas sastāvdaļa.
- kofermenti Neolbaltumvielu dabas mazmolekulāri savienojumi - salikto fermentu sastāvdaļa.
- kadrs Nepārtraukta kinolentes daļa, kurā fiksēta atsevišķa epizode.
- daļa Nepieciešamas (kādas sistēmas) sastāvdaļas, kam ir noteikta vieta, uzdevums (sistēmā).
- terpēni Nepiesātinātie ogļūdeņraži - augu ēterisko eļļu sastāvdaļas.
- karotīns Nepiesātināts ogļūdeņradis, ko satur augu zaļās un sarkanās daļas (retinola provitamīns).
- pietakts Nepilna takts skaņdarba vai tā daļas sākumā. Uztakts.
- Saules pinums Nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
- smadzenes Nervu sistēmas centrālā daļa.
- smadzenes Nervu sistēmas centrālās daļas komponents ar īpašu struktūru un īpašām funkcijām.
- Veģetatīvā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānus.
- Veģetatīvā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānus.
- Somatiskā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, kas inervē šķērssvītru muskulatūru, ādu un maņu orgānus.
- Somatiskā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, kas inervē šķērssvītru muskulatūru, ādu un maņu orgānus.
- Centrālā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, ko veido galvas smadzenes un muguras smadzenes.
- Perifērā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, ko veido galvas un muguras smadzeņu nervi.
- Perifērā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, ko veido galvas un muguras smadzeņu nervi.
- Refleksa loks Nervu sistēmas daļa, kurā realizējas reflekss un kura savieno receptorus ar smadzenēm, savstarpēji smadzeņu centrus un tos savukārt - ar attiecīgo muskuli vai dziedzeri.
- Nervu stiegra Nervu sistēmas pavedienveida daļa (piemēram, plakantārpiem, veltņtārpiem).
- Ideālā daļa Nesadalīta kopīpašuma iedomājamā daļa.
- platforma Nesegts, atklāts preču vagons. Nesegta, atklāta daļa (transportlīdzeklim), uz kuras novieto kravu.
- būvkonstrukcija Nesoša būves sastāvdaļa (piemēram, pamati, sienas, pārsegumi).
- ratiņi Nesošā ritošā (dažu tehnisku iekārtu, mašīnu) daļa.
- ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas), neturoties stingri, ļaut vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (ķermenim, tā daļām).
- traucēt Nevēlami ietekmēt (psihisku stāvokli, tā izpausmi u. tml.) tā, ka mainās (tā) vērstība, sastāvdaļas u. tml. (par citu psihisko stāvokli, arī par fizioloģisku stāvokli).
- uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (ķermeņa daļa) tiek ievainota.
- uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (piemēram, ķermeņa daļa) tiek ievainota.
- tonis Nianse, sastāvdaļa (smaržai).
- Bada tiesa Niecīga daļa, iztikai visnepieciešamākais.
- Bada tiesa Niecīga daļa, iztikai visnepieciešamākais.
- Nieres vārti Nieres ieliektās malas vidusdaļa, pa kuru iet asinsvadi, limfvadi, nervi un urīnvads.
- dīglis No apaugļotas olšūnas izveidojusies sēklas daļa, kurā ir jaunā auga orgānu aizmetņi. Embrijs (2).
- žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām. Šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (koferiem, kastēm u. tml.).
- krūtsgabals No dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas izcirsts, izgriezts gaļas gabals.
- dibens No ieejas tālākā daļa (telpai, ēkai). Tālākā, dziļākā daļa (piemēram, skatuvei).
- špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots režģis, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
- Bruņu krekls No metāla izgatavots tērps ķermeņa augšējās daļas aizsargāšanai.
- zelts No šī cēlmetāla darināta medaļa.
- atdalījums No telpas, platības norobežota daļa, - nodalījums. Ierīkot pagrabā atdalījumu kartupeļiem.
- laukums No tuvākās apkārtnes atšķirīga (piemēram, ar krāsojumu, apdari) kādas virsmas daļa. Kādas virsmas norobežota daļa.
- kadence Nobeigums (muzikālai frāzei, skaņdarba daļai vai skaņdarbam).
- gals Nobeigums, beigu daļa (ceļam, upei, grāvim un tml.).
- gals Nobeigums, beigu daļa (matam, apmatojumam u. tml.).
- aste Nobeigums, beigu daļa (piemēram, gājienam, kolonnai, rindai).
- kurtīne Nocietinājuma daļa starp diviem bastioniem vai diviem fortiem.
- atšķelt Nodalīt ar pauzēm, uzsvērt (runas daļas).
- kase Nodaļa (iestādē, uzņēmumā, organizācijā) naudas izmaksai, iemaksai, uzglabāšanai. Nodaļa (iestādē, uzņēmumā) biļešu pārdošanai. Telpa, kur atrodas šāda nodaļa.
- darbvedība Nodaļa (iestādē, uzņēmumā), kur veic šo darbu. Šīs nodaļas telpas.
- ekspedīcija Nodaļa (iestādē), kas pieņem vai nosūta dokumentus, preces u. tml.
- reģistratūra Nodaļa (iestādē), kur veic (kā) reģistrāciju.
- sektors Nodaļa (organizācijā, iestādē u. tml.) ar noteiktu specializāciju. Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktu specifiku.
- hronika Nodaļa (periodiskajos izdevumos), kurā ievieto ziņojumus, parasti par ikdienas dzīves notikumiem.
- palīgnodaļa Nodaļa (piemēram, iestādē), kas palīdz nodrošināt (tās) galveno uzdevumu veikšanu.
- kantoris Nodaļa (piemēram, rūpnīcā, iestādē), kas nodarbojas ar administratīviem, lietvedības u. tml. jautājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
- grāmatvedība Nodaļa (uzņēmumā, iestādē), kas veic saimniecisko darījumu uzskaites un kontroles funkcijas.
- filiāle Nodaļa (uzņēmumam, iestādei), kas darbojas citā vietā nekā (uzņēmuma, iestādes) centrs.
- dziedājums Nodaļa eposā.
- sekretariāts Nodaļa, arī orgāns (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko un izpildu darbu. Šādas nodaļas, arī orgāna darbinieku kopums. Telpa, celtne, kurā darbojos šāda nodaļa, arī orgāns.
- iespiestuve Nodaļa, cehs (tipogrāfijā), kur veic iespiešanu.
- sekcija Nodaļa, daļa, apakšnodaļa (piemēram, iestādē, organizācijā, biedrībā).
- iecirknis Nodaļa, nodalījums, posms.
- aģentūra Nodaļa, pārstāvniecība (kādā iestādē).
- stupe Nodeldētas zaru slotas atlikusī daļa.
- Desmitā tiesa Nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma (aptuveni) desmitā daļa.
- tiesa Nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma daļa.
- nošķibīt Nogriezt, arī nolauzt (parasti auga daļas).
- kaļķakmens Noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts.
- nosmiņķēt Nokrāsot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti seju vai tās daļas).
- sieksta Nolūzis, zemē, ūdenstilpē, parasti ilgi, gulošs koks, tā daļa.
- nomazgāties Nomazgāt sevi, sava ķermeņa daļas.
- uz Norāda daļas, ko iegūst, sadalot kādu veselumu.
- no Norāda uz kopumu, kam tiek atdalīta, nošķirta kāda daļa, sastāvdaļa.
- viss Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu. Norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (augs, tā daļas) ir nokaltis, iznīcis.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (ķermeņa daļa) ir bojāta, sakropļota.
- ar Norāda uz to, kas kam piemīt kā satura sastāvdaļa.
- sa- Norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, arī ķermeņa daļas kļūst, parasti ļoti, viscaur, netīras, arī traipāmas, slapjas.
- klāt Norāda, ka (kas) ir daļa, sastāvdaļa (pie kā, kur).
- viss Norāda, ka (ķermeņa daļas, orgāni) tiek ar ko aptverti, pārņemti u. tml. pilnīgi, viscaur.
- sa- Norāda, ka darbības norisē ķermeņa daļa tiek savainota, kļūst sāpīga.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās. Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie robežas (1).
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā, arī virzienā prom no (kā) sānu daļas, puses, malas.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu daļa, pusē, malā, arī (kam) blakus.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) lielākā, arī galvenā daļa.
- ceturtdaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma ceturtā daļa.
- trešdaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma trešā daļa.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izgatavots no metāla vai klāts ar metālu kādas ķermeņa daļas aizsargāšanai.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais ir saistīts ar triecienu (1), rodas trieciena rezultātā.
- spirāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir spirālveidīgs. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir spirālveidīga sastāvdaļa.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais veidojas vai ir radies celtniecības procesā.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst četras sastāvdaļas.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst desmit sastāvdaļas.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst divas sastāvdaļas.
- piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst piecas sastāvdaļas.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst septiņas sastāvdaļas.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst sešas sastāvdaļas.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst trīs sastāvdaļas.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar enerģiju, ko rada tā iekšējais mehāniskās enerģijas avots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir transportlīdzeklis vai transportlīdzekļa sastāvdaļa.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosaukto ir simt.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu.
- nodalījums Norobežota (telpas, platības) daļa.
- nodalījums Norobežota daļa (priekšmeta) iekšpusē.
- Iekšējais reids Norobežota daļa ostas akvatorijā.
- ķermenis Norobežota matērijas daļa telpā. Atsevišķs priekšmets telpā.
- telpa Norobežota, parasti tukša (vielas kopuma, iežu u. tml.) daļa. Ar šūnām, audiem norobežota, parasti tukša (organisma) daļa.
- apkost Nosaldēt, iznīcināt (daudzus vai visus augus, to daļas) - par salu, salnu..
- virsraksts Nosaukums (grāmatai, tekstam, tā daļai).
- noslaucīties Noslaucīt sevi, sava ķermeņa daļas.
- izskaņa Noslēguma daļa, posms, (mākslas darbā).
- fiksēt Nostiprināt (bojātus locekļus, to daļas) nekustīgā stāvoklī (ar saitēm, šinām u. tml.).
- sasvītrot Nosvītrot vairākas, daudzas (teksta) daļas.
- sadalīt Nošķirt, norobežot (kādu daļu no citas attiecīgā veseluma daļas).
- posms Noteikta atsevišķa daļa (kāda pasākuma, piemēram, sporta sacensību) norises secībā.
- etaps Noteikta distances daļa (sporta sacensībās).
- gals Noteikta teritorija, telpa, tās daļa.
- iedaļa Noteikta, atzīmēta daļa, kas parasti atbilst kādai mērvienībai.
- personālsastāvs Noteiktas personas, kas ietilpst (iestādes, uzņēmuma u. tml. vai tā daļas) personālā.
- porcija Noteikts (kā) daudzums, daļa, deva.
- Kvalificēts balsu vairākums Noteikts balsu vairākums (piemēram, divas trešdaļas).
- Kvalificēts balsu vairākums Noteikts balsu vairākums (piemēram, divas trešdaļas).
- profilējums Noteikts, raksturīgs (parasti sejas, tās daļas) profila veidojums.
- virziens Noteiktu īpatnību, pazīmju kopums, kas raksturīgs (kādas sabiedriskas sistēmas, piemēram, zinātnes) atsevišķai daļai.
- Nots galviņa Nots ovālā daļa.
- ceturtdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots ceturtdaļai.
- sešdesmitčetrdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots sešdesmit ceturtajai daļai.
- sešpadsmitdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots sešpadsmitajai daļai.
- trīsdesmitdivdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots trīsdesmit otrajai daļai.
- notuntuļoties Notuntuļot (2) savu ķermeni, tā daļas. Arī biezi saģērbties.
- Nacionālais apvidus Novada vai apgabala daļa Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā ar iedzīvotāju vienveidīgu nacionālo sastāvu. Attiecīgā administratīvi teritoriālā vienība.
- noklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
- nosegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
- pārbīdījums Novietojums, kurā daļai, elementam ir pārvirze, novirze attiecībā pret ko.
- pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- noklāt Novietot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), lai izveidotu (kā) segumu, aizsargkārtu.
- noklāt Novietot izplestā veidā (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas).
- likt Novietot uz ķermeņa vai tā daļas (apģērba gabalu, rotas lietu) ģērbjot, maucot, karot u. tml.
- pārlaist Novietot, izveidot (ko, piemēram, materiālu, detaļu) tā, ka (tā) daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- noklāt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par (kā) kārtu.
- nosegt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par kā kārta.
- Krūšu nozīme Nozīme piespraušanai pie apģērba krūšu daļas.
- Krūšu nozīme Nozīme piespraušanai pie apģērba krūšu daļas.
- maģistrāle Nozīmīga plata iela, kas savieno pilsētas (vai pilsētas rajona) galvenās daļas un kam ir raksturīga noteikta transporta struktūra un intensitāte.
- detaļa Nozīmīga, raksturīga sastāvdaļa (piemēram, mākslas darbā, teksta saturā).
- degpunkts Nozīmīgākā, centrālā daļa, arī spraigākais moments (kādā norisē).
- nukleotīdi Nukleīnskābju sastāvdaļa.
- priekšmets Objektīvās realitātes daļa, kas tiek īpaši izdalīta no realitātes.
- karogs Oficiāls (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) simbols - pie kāta piestiprināma noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabala veidā (parasti ar attēlu, uzrakstu).
- celuloze Ogļhidrāts - augu šūnapvalka galvenā sastāvdaļa.
- oktāns Ogļūdeņradis (naftas sastāvdaļa), kura molekulā ir 8 oglekļa un 18 ūdeņraža atomi.
- objektīvs Optisko instrumentu, aparātu galvenā sastāvdaļa - optiska sistēma, kas savāc no priekšmeta nākošo gaismu un rada šī priekšmeta īstu, apgrieztu attēlu.
- regālija Ordenis, medaļa, goda zīme.
- volūta Ordera kapiteļa spirālveida ievijuma formas dekoratīva sastāvdaļa, arī šādas formas karnīžu, portālu dekoratīvs elements.
- dezoksiribonukleīnskābe Organisks savienojums - raksturīga šūnu kodolvielas sastāvdaļa.
- orgāns Organisma daļa ar noteiktu uzbūvi un noteiktām, specifiskām funkcijām.
- substrāts Organisma daļa, kas nodrošina kādas tā funkcijas.
- perēklis Organisma daļa, kurā ir koncentrējušies un (parasti) no kurienes izplatās slimības ierosinātāji.
- muskulis Organisma sastāvdaļa, ko veido muskuļaudi.
- kodols Organisma šūnas sastāvdaļa, kas atrodas protoplazmā.
- kājiņa Organisma veidojumu daļas, kurām ir savienojuma, balsta funkcija.
- preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piemēram, anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
- gredzens Orgāns vai tā daļa, kam ir noslēgta loka forma.
- Patoloģiskais materiāls Orgānu daļas, audi, ko ņem no organisma laboratoriskai izmeklēšanai un slimības diagnosticēšanai.
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas pielāgota kuģu enkurvietai, iekraušanai un izkraušanai. Viena no divām pāra ostām, no kurām priekšējā atrodas tuvāk jūrai, bet galvenā - netālu no upes ietekas jūrā.
- reverss Otrā (medaļas, monētas) puse.
- Nots galviņa Ovālā daļa notij.
- vaigs Ovāli izliekta darbarīka daļa.
- vaigs Ovāli izliekta priekšmeta (piemēram, ābola) daļa.
- parasti Pa lielākajai daļai. Arī vienmēr.
- cēliens Pabeigta daļa (dramatiskā vai muzikāli dramatiskā darbā, šāda darba izrādē).
- paspilgtināt Padarīt (ko, piemēram, mākslas darbu, tā sastāvdaļas) izteiksmīgāku.
- izlaist Padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas), izmantojot iešūtas joslas.
- palaist Padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas). Atārdīt (vīles, iešuves), lai padarītu tērpu, tā daļas garākas, platākas.
- retināt Padarīt retāku (augu kopu vai auga daļas).
- nostiprināt Padarīt stiprāku, norūdīt (ķermeni, tā daļas).
- iededzināt Padarīt tumšu, brūnu (parasti cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par sauli. Ļaut iedegt.
- Padomju gvarde Padomju Armijas daļas, kurām Lielā Tēvijas kara laikā piešķirts goda nosaukums «gvarde».
- Padomju gvarde Padomju armijas daļas, kurām piešķirts šis nosaukums.
- sētsvidus Pagalma, sētas vidējā daļa; arī pagalms, sēta (2).
- kanāls Pagara, doba telpa (organisma vai tā daļas) iekšienē.
- sagriezt Pagriežot satuvināt, savirzīt kopā (ķermeņa daļas). Pagriežot pavērst vienu pret otru, citu pret citu.
- uzgriezt Pagriežot slēdzi, iedarbināt (ierīci, tās daļas).
- sprungulis Paīss, neliels koka zars vai tā daļa. Paīss, neliels, iegarens koka gabals.
- pakaļpuse Pakaļdaļa (2).
- pakaļpuse Pakaļējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- pakaļdaļa Pakaļējā daļa (dzīvniekam).
- pakaļdaļa Pakaļējā daļa (priekšmetam).
- aste Pakaļējā, pagarinātā daļa (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
- pakaļgals Pakaļējais gals (priekšmetam, telpai), pakaļējā daļa (priekšmetam, telpai). Pretstats: priekšgals.
- smaile Pakāpeniski sašaurināta (kādas platības) daļa, kas ir iekļauta citā (zemes, ūdens u. tml.) platībā.
- sakrāt Pakāpeniski savākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu.
- uzkrāt Pakāpeniski vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu, arī, pakāpeniski vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas, izveidot (kopumu, daudzumu).
- pasautēt Pakarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
- pakrāsoties Paklāšot sev, parasti seju vai tās daļas.
- nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (augi, to daļas, arī dzīvnieki, retāk cilvēki) aiziet bojā.
- nodedzināt Pakļaujot saules iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru iedegumu, apdegumu. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, apdegumu (par sauli).
- nobrūnināt Pakļaujot sevi saules, vēja iedarbībai, panākt, ka kļūst brūns (ķermenis, tā daļas).
- saindēt Pakļaut (kā organismu, tā daļas) indīgas vielas vai indīgu vielu, parasti stiprai, iedarbībai. Izraisīt saindēšanos (2).
- piekārtot Pakļaut (kā, piemēram, mākslas darba, sastāvdaļas, elementus) noteiktai iecerei, mērķim, sistēmai.
- saldēt Pakļaut (ķermeni, tā daļas) kā auksta iedarbībai.
- sauļot Pakļaut (ķermeni, tā daļas) saules starojuma iedarbībai.
- izkarsēt Pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas) tā, ka kļūst ļoti karsti.
- karsēt Pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas).
- sildīt Pakļaut siltuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas).
- apakšnodaļa Pakļauta nodaļa. Arī (kādas organizācijas) mazāka nodaļa.
- nokraste Pakrastes apakšējā daļa.
- nosarkt Palielinoties asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām). Kļūt tādam, kam asiņu, pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku).
- pazaudēt Palikt bez (kādas ķermeņa daļas, piemēram, operācijā, nelaimes gadījumā). Kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija).
- šasija Pamatdaļa, atbalsta daļa (ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- rumpis Pamatdaļa, galvenā daļa (piemēram, augiem, priekšmetiem).
- ķermenis Pamatdaļa, korpuss (piemēram, ierīcei, mašīnai), kurā iemontētas vai kurai pievienotas sīkākas detaļas, sīkāki elementi. Korpuss (piemēram, kuģim, lidaparātam).
- liemenis Pamatdaļa, monolītā daļa.
- plintuss Pamatne, apakšējā daļa (piemēram, kolonnai, skulptūrai).
- cehs Pamatnodaļa (rūpnīcā, fabrikā), kur izgatavo noteiktus ražojumus vai pusfabrikātus.
- fundaments Pamats (celtnei, tās sastāvdaļai).
- cokols Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari.
- virspamats Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari. Cokols (1).
- nosmacēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā.
- piebriedēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) piebriest.
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (augs, tā daļa) kļūst, parasti pilnīgi, kropls.
- sviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst (1).
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, kropls.
- spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst spirgts vai spirgtāks. Panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļas) sāk labāk funkcionēt.
- sakutināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) sāk, parasti ļoti, kutēt. Panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļa) sāk, parasti ļoti, kutēt.
- sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
- kutināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kut.
- pakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļas) pakustas.
- sasārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti seja, tās daļas) kļūst, parasti ļoti, sārts.
- iztvaicēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izdala tvaiku veidā dažas vai visas sastāvdaļas.
- pārslogot Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pārāk intensīvi nodarbināts.
- noslogot Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
- macerēt Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļas) audi ķīmisku vielu iedarbībā sadalās sastāvdaļās.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (organisms, ķermenis, to daļas) kļūst spēcīgs vai spēcīgāks.
- iesakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) ieaug, izveido saknes.
- sakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes, arī aug kādā vidē.
- nogatavināt Panākt, ka (augi, to daļas) ātrāk sasniedz lietošanas gatavību mākslīgos apstākļos. Ļaut, lai (augi, to daļas) sasniedz lietošanas gatavību dabiskos apstākļos.
- ziemināt Panākt, ka (augi, to daļas) ziemā atrodas, parasti, veģetācijas spēju saglabāšanai labvēlīgos apstākļos.
- sakopt Panākt, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs.
- virzīt Panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) pārvietojas (noteiktā virzienā).
- noturēt Panākt, ka (ķermenis, tā daļa) atrodas, paliek noteiktā stāvoklī.
- nodarbināt Panākt, ka (ķermeņa daļas) izdara noteiktas kustības, funkcionē noteiktā veida.
- nolaist Panākt, ka (no ūdenstilpes) aizplūst viss ūdens vai tā daļa. Aizplūdinot ūdeni, panākt, ka ūdenstilpē pazeminās (līmenis).
- izkustināt Panākt, ka (parasti ķermeņa daļas) sāk kustēties, darboties.
- nolaist Panākt, ka noplūst, izdalās (viss šķidrums, gāze vai šķidruma, gāzes daļa).
- nomirdināt Panākt, parasti ar medikamentiem, ka (ķermeņa daļa) kļūst uz laiku nejūtīga.
- kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piemēram, abiniekiem, rāpuļiem, putniem, dažām zivīm, dažiem zīdītājiem).
- lāpsta Paplašinātā, plakanā daļa (airim).
- pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot. Šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu.
- mītne Par (cilvēku) dzīvesvietu izmantojama telpa, tās daļa, celtne.
- lence Pār plecu pārliekama lentveida (apģērba) daļa (svārku, bikšu u. tml. noturēšanai).
- moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu laikā. Ļoti īss laika sprīdis. Mirklis. Acumirklis.
- Laika moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu šajā matērijas eksistēšanas formā.
- vējizpūte Parādība, kad vējš izpūš no kāda objekta tā sastāvdaļas. Vieta, no kuras vējš izpūtis smiltis, sniegu.
- ekstrapolācija Parādības daļas novērošanā iegūto secinājumu attiecināšana uz visu parādību.
- pasīvs Parādu un saistību kopums (uzņēmumam, iestādei). Bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes līdzekļu avotus un uz laiku piesaistītos svešos līdzekļus.
- pārsauļot Pārāk ilgi pakļaujot saules iedarbībai, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) apdegumu.
- pārsauļoties Pārāk ilgi sauļojoties, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) apdegumu, arī pārāk stipru iedegumu.
- noņemt Paralizēt (ķermeni, tā daļas).
- stiebrs Parasti savienojumā «mata stiebrs»: mata daļa, kas atrodas virs ādas.
- pults Parasti savienojumā «vadības pults»: iekārta, tās daļa ar vadības orgāniem, signalizācijas un kontroles mērīšanas aparatūru (kādas, parasti sarežģītas, iekārtas, tehniska procesa u. tml.) vadīšanai.
- nobraukt Pārbraucot (pāri ķermeņa daļai), atdalīt nost (to).
- gums Paresnināta (auga saknes) daļa.
- galva Paresninātā daļa, nobeigums (priekšmetam).
- drukns Paresns (augums, ķermenis, ķermeņa daļa).
- polsterēt Pārklāt (parasti mēbeles vai to daļas) ar polsteri (1).
- sapūderēt Pārklāt ar pūderi, parasti pilnīgi (ķermeņa daļas, parasti seju).
- savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami. Izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
- izstrāvot Pārņemt (ķermeni, tā daļas) - parasti par sajūtām.
- izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota.
- transponēt Pārveidot (skaņdarbu, tā sastāvdaļas) citā tonalitātē.
- sadalīt Pārveidot (veselo) tā, ka rodas divas vai vairākas atsevišķas, samērā patstāvīgas daļas, vienības.
- dalīt Pārveidot, šķelt (veselo) tā, ka rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības.
- aizslietnis Pārvietojama siena telpas daļas (parasti guļamvietas) vai kādu priekšmetu aizklāšanai.
- šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sinkopēt Pārvietot uzsvaru no metriski akcentētās taktsdaļas uz neakcentēto taktsdaļu.
- būt Pastāvēt (kā daļai pie kā).
- pamatkapitāls Pastāvīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pakāpeniski, vairāku ražošanas periodu laikā pāriet uz ražojamām precēm un kura naudas formā pa daļām atgriežas atpakaļ pie kapitālista pēc preču realizācijas.
- izstiept Pastiept, pagarināt (parasti ķermeņa daļas).
- uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
- Sabiedriskie patēriņa fondi Patēriņa fonda daļa, ko var izmantot bez maksas vai ar atvieglotiem noteikumiem.
- Sabiedriskie patēriņa fondi Patēriņa fonda daļa, ko var izmantot bez maksas vai ar atvieglotiem noteikumiem.
- piekāje Pati apakšējā (piemēram, augstas celtnes) daļa. Vieta pie šādas daļas.
- noslīdējums Patoloģisks (ķermeņa daļas) novietojums zemāk par normālo vietu.
- kontūzija Patoloģisks stāvoklis, kas rodas no visa ķermeņa vai tā lielākās daļas spēcīga satricinājuma, kurš izraisa nervu sistēmas stipru kairinājumu.
- laktiņa Patronas čaulas daļa, pret ko (sauļot) tiek pārsista kapsele.
- arhīvs Patstāvīga iestāde vai iestādes nodaļa, kur krāj, sistematizē un glabā dokumentālus materiālus.
- dezertēt Patvaļīgi aiziet (no savas karaspēka daļas). Izvairīties (no iesaukšanas karadienestā).
- sešdesmitčetrdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas pauzes sešdesmit ceturtajai daļai.
- sešpadsmitdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas pauzes sešpadsmitajai daļai.
- trīsdesmitdivdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas pauzes trīsdesmit otrajai daļai.
- izliekums Paveikta darbība --> izliekt (1). Izliektā (priekšmeta) daļa.
- izliekums Paveikta darbība --> izliekt (2). Izliektā (ķermeņa) daļa.
- atliekums Paveikta darbība, rezultāts --> atliekt (1) atliektā daļa.
- atplēsums Paveikta darbība, rezultāts --> atplēst. Atplēstā daļa.
- nogriezums Paveikta darbība, rezultāts --> nogriezt [2] (1). Nogriezta daļa, gabals.
- paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt (1). Paplašināta (kā) daļa, vieta.
- paplatinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplatināt. Paplatinātā (kā) daļa, vieta.
- paresninājums Paveikta darbība, rezultāts --> paresnināt, paresnināties, paresnināta, paresninājusies (kā) daļa, vieta.
- pasvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1). Svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
- pieadījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieadīt (1). Pieadītā (kā) daļa, gabals.
- piekausējums Paveikta darbība, rezultāts --> piekausēt [1]. Kausējot pievienotā daļa.
- pielīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> pielīmēt. Pielīmētā daļa.
- pierausums Paveikta darbība, rezultāts --> pieraust (1). Augs, tā daļa, kam ir pierausta augsne.
- sašaurinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sašaurināt (1). Sašaurinātā (kā) daļa, vieta.
- kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa, kas pārzina noteiktus jautājumus.
- pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
- laukums Pēc krāsas vai apgaismojuma atšķirīga vieta šķietamā virsmā. Šādas virsmas norobežota daļa.
- didaktika Pedagoģijas sastāvdaļa, kas aptver mācību teorijas jautājumus, pamato un atklāj mācību saturu, metodes, organizatoriskās formas.
- aspirantūra Pedagoģisko un zinātnisko kadru speciāla sagatavošana augstskolās vai zinātniskās pētniecības institūtos. Attiecīgā iestādes nodaļa.
- papēdis Pēdas mugurējā daļa.
- purngals Pēdas priekšējā daļa (zeķēm), kura sedz pirkstgalus.
- nobeigums Pēdējā daļa (laikposmā).
- noslēgums Pēdējā daļa, arī moments (laikposmā), pēc kura (tas) vairs neturpinās.
- nobeigums Pēdējā daļa, beigas (piemēram, tekstam, daiļdarbam, skaņdarbam).
- noslēgums Pēdējā daļa, beigas (piemēram, tekstam, daiļdarbam, skaņdarbam).
- sēdvanna Pelde ķermeņa apakšējai daļai (līdz viduklim).
- amputācija Perifēras ķermeņa daļas, kāda orgāna vai tā daļas noņemšana operējot. Amputēšana.
- kāpinājums Perioda pirmais loceklis. Kāpinājumdaļa.
- slidas Pie apavu apakšdaļas piestiprināmas (parasti metāla) ierīces, kam ir šaura, samērā asa pamatne un kas ir paredzētas cilvēka slīdēšanai pa ledu vai pa cietu, gludu virsmu.
- dzinums Pieauguma daļa (augam) vienā noteiktā laika posmā. Vasa.
- bastions Piecstūrains, uz priekšu izvirzīts nocietinājums (cietokšņa mūra stūros). Mūra daļa, kas izvirzīta uz priekšu.
- elkonis Piedurknes daļa šīs locītavas vietā.
- dubultzirdziņš Piekariņš ar divām zirga galvas figūrām (lībiešu un senlatviešu sieviešu rotas lietas sastāvdaļa 13.- 15. gadsimtā).
- piektdaļa Piektā daļa.
- pups Piena dziedzera daļa (dzīvniekiem), kurā ir izvadkanāls.
- krējums Piena tauku koncentrāts, kurā ir arī citas piena sastāvdaļas.
- krejotava Pienrūpniecības pārstrādāšanas uzņēmuma daļa, kur pieņem pienu, to separē, pasterizē, atdzesē, uzglabā un nosūta krējumu un vājpienu patērētājiem vai pārstrādei, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
- aproce Piešuve piedurknes nobeiguma daļai, parasti, lai to sašaurinātu.
- punkts Pieturzīme (.). Arī diakritiska zīme - dažu burtu sastāvdaļa.
- vakarpuse Pievakare. Vakara sākuma daļa.
- ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam, avotam, iedarbināt (ierīci, tās daļas).
- pieslēgt Pievienot (ierīci, tās sastāvdaļas, parasti elektriskās, enerģijas avotam).
- mēnesseja Pilna vai gandrīz pilna Mēness no Zemes redzamā daļa.
- Rūpniecības centrs Pilsēta vai pilsētciemats, kur koncentrēti vairāki rūpniecības uzņēmumi un tājos nodarbināta lielākā daļa iedzīvotāju.
- iekšpilsēta Pilsētas centrālā daļa.
- vecpilsēta Pilsētas daļa, kas ir celta senatnē.
- mentols Piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu.
- iemute Pīpes kāta daļa, kuras galu pīpējot tur mutē.
- mauri Pireneju pussalas un Āfrikas ziemeļrietumu daļas musulmaņi (viduslaikos). Šīs musulmaņu grupas piederīgais.
- panadze Pirksta daļa, ko sedz naga augšmala, arī vieta zem naga augšmalas.
- sākumdaļa Pirmā (kādas darbības, norises u. tml.) daļa, sastāvdaļa.
- sākumdaļa Pirmā (teksta, skaņdarba u. tml.) daļa, sastāvdaļa.
- sākumburts Pirmais (vārda, teikuma, teksta daļas u. tml.) burts.
- piekārtot Pirms iespiešanas izlīdzināt augstākās un zemākās daļas (salikumā), lai iespiedums būtu vienmērīgs.
- paplāksne Plakana gredzenveida detaļa, ko novieto parasti zem uzgriežņu vai skrūves galviņas (piemēram, sastiprinot mehānismu, ierīču daļas).
- līdzenums Plakana zemes virsas daļa, teritorija, kurā augstuma svārstības ir mazākas par 200 metriem un kurai parasti ir vienveidīga ģeoloģiskā uzbūve.
- piets Plakanā, paplatinātā (cērtamo, šķeļamo u. tml. rīku) mugurējā daļa.
- piere Plakanā, paplatinātā (sitamo rīku) daļa, kas cirtienā, sitienā saskaras ar apstrādājamo priekšmetu.
- segments Plaknes daļa starp līkni un hordu.
- aplis Plaknes daļa, ko ierobežo aploce. Riņķis.
- Plaknes kvadrants Plaknes daļa, ko ierobežo divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
- Plaknes kvadrants Plaknes daļa, ko ierobežo divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
- leņķis Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no viena un tā paša punkta. Plakans leņķis. Patvaļīgs stara pagrieziens ap punktu (trigonometrijā).
- sektors Plaknes figūra, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no kāda punktu ārpus līknes un krusto to, un līknes loks starp abiem krustpunktiem ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo koniska virsma ar virsotni ārpus dotās virsmas un tās izšķeltā dotās virsmas daļa.
- minerāls Planētas cietās garozas homogēna sastāvdaļa, kas rodas fizikāli ķīmisku procesu rezultātā.
- makroreljefs Planētas virsas lielās formas vai lielo formu daļas.
- vairogs Plaša paceltas platformas daļa, kur atsedzas pamatklintājs.
- josla Plaša, termiski atšķirīga zemeslodes virsmas daļa, kas stiepjas no rietumiem uz austrumiem.
- plezna Plata, parasti plakana (mašīnu, ierīču u. tml.) darbīgā daļa.
- vieta Platība, telpa, arī platības, telpas daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam.
- vieta Platības, telpas daļa (piemēram, plauktā, skapī), kas paredzēta, arī izmantojama kā novietošanai, ievietošanai.
- delna Plaukstas apakšējā daļa.
- Plaušas pamatne Plaušas daļa, kas pieguļ diafragmai.
- Plaušas pamatne Plaušas daļa, kas pieguļ diafragmai.
- galotne Plaušu daļa, kas atrodas krūškurvja augšdaļā. Sirds daļa, kas atrodas vistālāk no ķermeņa viduslīnijas.
- priekšplecs Pleca priekšējā daļa (dzīvniekam). Kautķermeņa priekšējais šķiņķis.
- plene Plosta daļa, posms, parasti viena baļķa garumā.
- izkapts Pļaujmašīnas vai kombaina daļa - asmens, kas nopļauj zāli, labību u. tml.
- litogrāfija Poligrāfijas uzņēmums vai uzņēmuma nodaļa, kur attēlu, tekstu iespiež šādā tehnikā.
- politdaļa Politiskā (kādas organizācijas, orgāna u. tml.) daļa.
- politnodaļa Politiskā nodaļa.
- partija Politiska organizācija, kurā apvienojusies visaktīvākā šķiras, sociālās grupas daļa un kura pauž šīs šķiras, sociālās grupas intereses, vada to uz noteiktu mērķu un ideālu sasniegšanu.
- ohranka Politiskās policijas apsardzības nodaļa (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- starpposms Posms, daļa starp citiem (galvenajiem) posmiem, arī starp (darbības, norises) sākumu un beigām.
- celmiņš Potcelma apakšējā daļa, kas paliek pēc potcelma galotnes nogriešanas.
- uzpotēt Potējot savienot divu radniecīgu augu veģetatīvās daļas.
- Atomu (arī kvantu) pulkstenis Precīza laika mērīšanas iekārta, kuras pamatsastāvdaļa ir atomārais vai molekulārais frekvences kvantu standarts.
- priekšdaļa Priekšējā (kā) daļa.
- purngals Priekšējā daļa (apaviem), kura sedz pirkstgalus.
- priekša Priekšējā daļa (piemēram, priekšmetam, telpai).
- krūts Priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (apģērbam).
- galva Priekšējā, augšējā daļa (priekšmetam). Centrālā daļa (priekšmetam, ierīcei).
- priekšgals Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa. Pretstats: pakaļgals.
- plauksta Priekšējās ekstremitātes noslēdzošā daļa (dzīvniekiem).
- kājiņa Priekšmeta daļa (parasti sašaurināta, garena), ar kuru priekšmetu piestiprina (kur, pie kā), atbalsta (pret ko).
- tvereklis Priekšmeta daļa (tā) satveršanai. Arī rokturis.
- plecs Priekšmeta daļa no atbalsta punkta līdz spēka pielikšanas punktam.
- apakša Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu. Apakšējā daļa. Pretstats: augša.
- pamats Priekšmeta visaugstākajai, visizvirzītākajai vai vissmailākajai daļai pretējā daļa.
- plāns Priekšmeta, (kā) joslas, daļas atrašanās vieta, izvietojums atkarībā no skatītāja novērošanas punkta.
- šuveklis Priekšmets (piemēram, apģērbs, tā daļa, tekstilija), ko (pašlaik) šuj vai izšuj.
- baltums Priekšmets vai tā daļa baltā krāsā.
- tīkls Priekšmets, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds pinums un kas ir paredzēts (kā) ievietošanai, norobežošanai, aptveršanai.
- loks Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Šāda priekšmeta, priekšmeta daļas, veidojuma forma.
- slīpne Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir slīpa virsma.
- sargs Priekšmets, veidojums, ierīce (ķermeņa, tā daļas) aizsargāšanai pret traumām (piemēram, sporta spēlēs).
- ievads Priekšspēle, sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko skaņdarba galvenā tēma vai daļa.
- pamatprodukcija Produkcijas nozīmīgākā, arī lielākā daļa.
- virsprodukts Produkta daļa, ko sabiedriskajā materiālo vērtību ražošanā rada virs nepieciešamā produkta.
- glezna Programmatisks skaņdarbs, arī skaņdarba daļa, kurā tēlaini atspoguļota kāda reālās īstenības parādība.
- pasaule Psihisko stāvokļu, arī psihes, rakstura, personības īpašību kopums. Arī šāda kopuma atsevišķa daļa.
- speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- pūderēties Pūderēt sava ķermeņa daļas (parasti seju).
- uzpūderēt Pūderēt un pabeigt pūderēt (ķermeņa daļas, parasti seju), parasti mazliet.
- milti Pulverveida masa, ko iegūst, speciālās ierīcēs, iekārtās sasmalcinot kādu izejmateriālu (piemēram, minerālvielas, augus, dzīvniekus, to daļas).
- nullpunkts Punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas.
- zemeszvaigzne Pūpēžu sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru.
- purngals Purna priekšējā daļa (dzīvniekiem).
- sprausla Purna priekšējā daļa, arī nāss, mute (dzīvniekiem).
- purslas Purna priekšējā daļa, lūpas (dzīvniekiem).
- purvmala Purva tuvākā apkārtne. Purva malējā daļa.
- priekšpuse Puse (monētai, medaļai u. tml.), kurā ir fiksēta galvenā informācija teksta, attēla veidā. Averss.
- puslaiks Puse no sporta spēles norisei paredzētā laika. Sporta spēles daļa, kas norisinās šajā laikā.
- mugurpuse Puse, daļa (priekšmetam), kas ir pretēja priekšpusei vai apakšpusei.
- puvekļi Pūšanas procesā sadalījušās organiskās vielas, organismi, to daļas.
- putekšnīca Putekšņlapas augšējā daļa ar, parasti diviem, putekšņmaciņiem.
- melnkāja Puve, kas skar augu daļas, kuras robežojas ar augsni un sakņu sistēmu.
- tūners Radiofonijas uztverošā kompleksa autonoma sastāvdaļa - atsevišķā blokā noformēts radiouztvērējs, kam ir savs barošanas avots un ligzda galvas telefona pieslēgšanai.
- sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gai otru (par dažiem kukaiņiem, piemēram, sienāžiem, siseņiem).
- sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā daļa.
- piekonstruēt Radot (mākslas darbu), samāksloti, neatbilstoši īstenībai izveidot (tā atsevišķas sastāvdaļas, elementus).
- apgalvene Ragavu priekšā uz augšu uzliekto slieču savienojums. Ragavu slieču priekšējā daļa, priekšējais uzliekums.
- Ragavu galva Ragavu slieču priekšējā uz augšu uzliektā daļa.
- Ragavu galva Ragavu slieču priekšējā uz augšu uzliektā daļa.
- kvartāls Rajons, daļa (parasti pilsētā).
- raports Raksta, zīmējuma daļa, motīvs, kas atkārtojas (piemēram, audumā).
- piemitība Raksturīgas īpašības, pazīmes, nozīmīgas, būtiskas sastāvdaļas pastāvēšana (kādā sistēmā).
- pakāpe Raķetes nesošās daļas (viens) nodalījums.
- pastreņģe Ratu sastāvdaļa, kas savieno to priekšasi ar ilkss atsēju.
- raustīt Raujot plēst (augus, to daļas).
- plūkt Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā). Šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
- šķīt Raujot, ar rāvienu, arī laužot dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā). Šādā veidā dalot nost, vākt (ko). Arī plūkt (1).
- krunkot Raukt krunkās (seju, tās daļas). Būt par cēloni tam, ka rodas krunkas (sejā, tās daļās). Grumbot.
- plucināt Raustīt (aiz ķermeņa daļas), lai izraisītu sāpes.
- izraustīt Raustot izvilkt, izplēst (daudzus vai visus augus, to daļas).
- Apgrozāmais kapitāls Ražīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pilnīgi pāriet ražojamās precēs un pēc to realizācijas naudas formā pilnīgi atgriežas atpakaļ pie kapitālista.
- Apgrozāmais kapitāls Ražīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pilnīgi pāriet ražojamās precēs un pēc to realizācijas naudas formā pilnīgi atgriežas atpakaļ pie kapitālista.
- signatūra Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par to, kā jālieto izrakstītās zāles. Arī receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm.
- seja Redzamā (mēness, saules), parasti apaļā, ieapaļā, daļa.
- vaigs Redzamā (mēness, saules), parasti apaļā, ieapaļā, daļa.
- skats Redzes lokā ietverama apkārtne, apkārtējā vide vai kāda, parasti plaša, tās daļa; arī aina (1).
- rēķinvedība Rēķinu izrakstīšanas, saņemšanas, iegrāmatošanas sistēma grāmatvedības uzskaitē. Attiecīgā nodaļa (uzņēmumā, iestādē).
- tūre Relatīvi nobeigta (darbības, norises) daļa, relatīvi nobeigts posms.
- lūgšana Reliģiska ceremonija, tās sastāvdaļa - vēršanās pie dieva ar kādu lūgumu, vajadzību, arī pateicību. Šādā ceremonijā izmantojamais teksts.
- vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa. Vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
- izkārnījumi Resnās zarnas apakšējās daļas saturs.
- Taisnā zarna Resnās zarnas beigu daļa, kas beidzas ar anālo atveri.
- Aklā zarna Resnās zarnas sākumdaļa ar tārpveida piedēkli (apendiksu).
- izretināt Retinot izraut, izcirst, izzāģēt (augus, to daļas).
- atplīsums Rezultāts --> atplīst (1). Atplīsusī daļa.
- sadegums Rezultāts --> sadegt [1] (3). Sadedzis pārtikas produkts, arī pārtikas produkta sadegusi daļa.
- čehi Rietumslāvu tauta, daļa no Čehoslovakijas pamatiedzīvotājiem.
- aizdegune Rīkles dobuma augšējā daļa.
- sprēslīca Rīks vērpjamās kodaļas piestiprināšanai.
- tīkls Rīks, ierīce u. tml., kam galvenā sastāvdaļa ir šāds pinums un kas ir paredzēts dzīvnieku (parasti ūdensdzīvnieku) ķeršanai.
- Riņķa kvadrants Riņķa ceturtā daļa. Sektors, kura centra leņķis ir vienlīdzīgs 90 grādiem (aptuveni 1,571 radiānam).
- Riņķa kvadrants Riņķa ceturtā daļa. Sektors, kura centra leņķis ir vienlīdzīgs 90 grādiem (aptuveni 1,571 radiānam).
- klandi Ritmisku klabienu, klaudzienu kopums, ko parasti rada sliežu transportlīdzekļi, to daļas. Šo transportlīdzekļu kratīšanās, zvalstīšanās (parasti ritmiska).
- plauksta Rokas apakšējā, noslēdzošā, satverošā daļa, kas sastāv no pamata, delnas un pirkstiem.
- apakšdelms Rokas daļa no elkoņa līdz plaukstai.
- augšdelms Rokas daļa no pleca līdz elkonim.
- delms Rokas daļa no pleca līdz plaukstai.
- loks Rokas ierocis šaušanai ar bultām - elastīgs stienis, kas saliekts līknes daļas formā, savelkot tā galus ar stiegru.
- elkonis Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus. Rokas daļa pie šīs locītavas.
- lode Rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas pēc šāviena tiek izmesta pa stobru.
- ūnija Romas pāvesta varai pakļauta pareizticīgo baznīcas daļa.
- rullis Rotējoša cilindrveida detaļa, elements, arī rotējošs cilindrveida priekšmets (piemēram, kā gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai). Ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements. Veltnis.
- trumulis Rotējoša, cilindriska lauksaimniecības mašīnas sastāvdaļa (piemēram, kulšanai, zāles smalcināšanai).
- veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai. Ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
- norūdīt Rūdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs.
- tonis Runas, balss skanējuma īpatnību kopums, kurā izpaužas runas satura, psihiskā stāvokļa nianses, sastāvdaļas. Arī intonācija (1).
- kalve Rūpnīcas nodaļa, mehāniskās darbnīcas nodaļa, arī mehāniskā darbnīca, kurā noris kalšanas process.
- smēde Rūpnīcas nodaļa, mehāniskās darbnīcas nodaļa, arī mehāniskā darbnīca, kurā noris kalšanas process. Kalve (2).
- būvindustrija Rūpniecības nozare, kas ražo būvmateriālus, ēku daļas, arī ēkas.
- spēks Sabiedrības daļa, kas atšķiras ar kādu raksturīgu īpašību, pazīmi, savas darbības, centienu virzienu.
- starpslānis Sabiedrības daļa, kas nepārstāv noteiktu šķiru, arī šķiras daļa, sabiedrības grupa, kas atšķiras ar kādu īpatnību, darbību.
- Sabiedriskā doma Sabiedrības daļa, kas pauž vairākuma uzskatus (kādā jautājumā).
- Nacionālais ienākums Sabiedrības kopprodukta daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
- Fiziskā kultūra Sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu. Cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
- Fiziskā kultūra Sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu. Cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
- Sabiedriskā doma Sabiedrības vai tās daļas uzskatu kopums, kurā izpaužas attieksme pret sociālās īstenības faktiem, sabiedrības grupām, organizācijām, indivīdiem.
- kinoteātris Sabiedriska celtne vai celtnes daļa kinofilmu izrādēm.
- galaprodukts Sabiedriskās ražošanas apjoma rādītājs - materiālās ražošanas nozaru produkcijas daļa, kuru izlieto personīgā patēriņa un sabiedriskā neražojošā patēriņa vajadzībām, pamata un apgrozāmo fondu veidošanai, kā arī eksporta un importa saldo segšanai.
- uzbozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), sacelt stāvus matus, spalvas (ķermeņa daļai), piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai (par dzīvniekiem).
- sasliet Sacelt, parasti stāvus (ķermeņa daļas).
- Tabulas lejasdaļa (arī lejasgals) Sacensību rezultātu saraksta beigu daļa, kurā atzīmēti vājākie rezultāti. Pēdējās vietas (sacensībās).
- Tabulas lejasgals (arī lejasdaļa) Sacensību rezultātu saraksta beigu daļa, kurā atzīmēti vājākie rezultāti. Pēdējās vietas (sacensībās).
- pupārijs Sacietējusi pēdējās kāpura stadijas kutikula (daļai divspārņu), kas funkcionē kā kūniņas apvalks.
- saskaldīt Sadalīt (teritoriju) vairākas daļas. Sašķelt (3).
- macerēties Sadalīties sastāvdaļās ķīmisku vielu iedarbībā (par organisma, tā daļas audiem).
- pārdalīties Sadalīties tā, ka rodas divi gabali, divas daļas.
- savagot Sagrumbot (parasti seju, tās daļas); izvagot (3).
- izvagot Sagrumbot, izrievot (parasti seju, tās daļas).
- izgrūt Sagrūt daļai, sagrūt vietumis un kļūt robainam, caurumainam u. tml.
- dīķsaimniecība Saimniecība, saimniecības daļa, kurā nodarbojas ar šo papildnozari.
- slēgt Saistīt (cilvēku, tā ķermeņa daļas ar važām, ķēdēm).
- piekārtot Saistīt (divas valodas vienības, parasti salikta teikuma daļas) bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
- karstums Sajūta, ka kļūst karsti, sajūta, ka kļūst karsts (ķermenis, tā daļa).
- siltums Sajūta, ka kļūst silti. Sajūta, ka kļūst silts (ķermenis, tā daļa).
- Stāv kā uzliets Saka, ja apģērbs, tā daļas ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām.
- Kā uzliets Saka, ja apģērbs, tā daļas ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām.
- Sarunu vieta (arī punkts) Sakaru iestāde, arī tās nodaļa, kur iespējams izmantot telefonu.
- Sarunu vieta (arī punkts) Sakaru iestāde, arī tās nodaļa, kur iespējams izmantot telefonu.
- sūcējsakne Saknes daļa, ar ko augs sūc barībai nepieciešamās vielas.
- silksnis Saku sastāvdaļa - polsterējums saku iekšpusē.
- pamatne Sākuma daļa (cilvēka vai dzīvnieka orgānam, organisma veidojumam).
- ievads Sākuma daļa (daiļdarbam, runai u. tml.).
- ievadījums Sākuma daļa, ievads (piemēram, daiļdarbam).
- ievaddaļa Sākuma daļa.
- nulle Sākuma vērtība, punkts (kādā atskaites sistēmā). Punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas, stāvoklis, no kura sākas mērinstrumenta rādījumi.
- galva Sākums, sākuma daļa (piemēram, gājienam, kolonnai, rindai).
- ievākt Salasīt, savākt (savvaļas augus, to daļas) un sagatavot uzglabāšanai.
- refrižerators Saldēšanas iekārtas daļa, kurā, šķidrumam iztvaikojot, rodas zema temperatūra. Saldēšanas iekārta (parasti pārvietojama).
- salīdzinātājdaļa Salīdzinājuma sastāvdaļa, kurā ir nosaukts nojēgums, ar ko kas tiek salīdzināts.
- čemuriņš Salikta ziedu čemura daļa čemurziežiem - vairāku ziedu sakopojums čemura (1) kātu galos.
- nukleoproteīds Saliktas olbaltumvielas, kas sastāv no nukleīnskābju un vienkāršu olbaltumvielu savienojumiem un ir svarīga šūnas kodola sastāvdaļa.
- loceklītis Saliktas vārpas sastāvdaļa, pie kuras veidojas vārpiņas.
- burtnīca Salocīta iespiedloksne vai tās daļa.
- sakļaut Salokot, sabīdot u. tml., satuvināt (priekšmeta) kustīgās daļas tā, ka (tas) iegūst mazāku apjomu, nav vairs izplests.
- snuķis Samērā gara izvirzīta sastāvdaļa (mašīnai, mehānismam u. tml.).
- nams Samērā liela celtne, arī celtnes daļa, kurai ir, parasti administratīvas, sabiedriskas, kultūras, tirdzniecības, funkcijas. Arī attiecīgā iestāde, uzņēmums.
- pārkrist Samērā nedaudz brīvi nokarāties ar nepieguļošo daļu pāri pieguļošajai daļai (par apģērba gabalu, tā daļu).
- sala Samērā neliela (salīdzinājumā ar kontinentu) sauszemes daļa, ko no visām pusēm norobežo okeāna, jūras, ezera vai upes ūdens.
- struktūrvienība Samērā patstāvīga (piemēram, uzņēmuma, iestādes, organizācijas) sastāvdaļa.
- grupa Samērā patstāvīgs kopums (kādas sistēmas daļa).
- zona Samērā plaša teritorija (ģeogrāfiskās joslas daļa), kurā dabas apstākļu specifiku nosaka siltuma un mitruma mijiedarbība.
- pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas. Apkārtējā vide. Tāla, plaša apkārtne (ārpus savām mājām).
- josla Samērā šaura (organisma) daļa, kas atšķiras no pārējām daļām.
- pāržmauga Samērā šaura sauszemes josla, kas savieno plašākas sauszemes daļas (piemēram, pussalu ar kontinentu).
- josla Samērā šaura, parasti garena (virsmas, priekšmeta) daļa, kas (piemēram, ar krāsu, formu) atšķiras no pārējām daļām.
- salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
- mala Sānu daļa, arī sānu daļas augšējā josla (piemēram, grāvim, bedrei). Josla, kas piekļaujas, piemēram, grāvim, bedrei.
- mala Sānu daļa, arī sānu daļas augšējā josla (piemēram, traukam, laivai).
- spārns Sānu daļa, sānu korpuss (celtnei).
- sapūderēties Sapūderēt sava ķermeņa daļas (parasti seju).
- sagrumbot Saraukt grumbās (seju, tās daļas). Būt par cēloni tam, ka izveidojas grumbas (parasti sejā, tās daļās).
- agregāts Sarežģīta (mašīnas) daļa.
- mielasts Sarīkojuma (piemēram, viesību) daļa, kurā tiek pasniegti ēdieni un dzērieni. Ēšana un dzeršana sarīkojumā (piemēram, viesībās).
- Saviesīga sadzīve Sarīkojuma neoficiālā daļa (parasti mielasts, dejas, izklaidēšanās). Patīkama laika pavadīšana (piemēram, viesībās, sarīkojuma neoficiālajā daļā).
- Saviesīga sadzīve Sarīkojuma neoficiālā daļa (parasti mielasts, dejas, izklaidēšanās). Patīkama laika pavadīšana (piemēram, viesībās, sarīkojuma neoficiālajā daļā).
- sasarkt Sarkstot kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, sārta seja, tās daļas (par cilvēku). Sarkstot kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tas daļām, arī par rokam).
- tilts Sasijās daļa (transportlīdzeklim, piemēram, automobilim, traktoram), kas savieno pretējo pušu riteņus.
- kompresija Saspiešana, arī saspiedums (kādai ķermeņa daļai, orgānam).
- savilkt Sasprindzināt (muskuļus) kādā ķermeņa daļā. Sasprindzināt (kādas ķermeņa daļas) muskuļus.
- raukt Sasprindzināt sejas muskuļus tā, ka (sejas, parasti pieres) ādā veidojas grumbas, mazliet pavirzīt sejas daļas.
- izspīlēt Sasprindzinot izvirzīt (parasti uz priekšu ķermeņa daļas).
- frakcija Sastāvdaļa (kādā maisījumā, kopumā).
- ingredients Sastāvdaļa (kādā maisījumā).
- komponents Sastāvdaļa (mākslas darbā).
- komponents Sastāvdaļa (materiālā, vielu maisījumā).
- dzeltenums Sastāvdaļa (olā), ar kuru barojas dīglis.
- sīkums Sastāvdaļa (piemēram, norisē, notikumā), kas (parasti) nav nozīmīga, svarīga.
- komponents Sastāvdaļa (piemēram, priekšmetā, parādībā, procesā).
- daļiņa Sastāvdaļa (piemēram, vielai, atomam). Mikrodaļiņa.
- iemutis Sastāvdaļa (pūšamajos mūzikas instrumentos), ko spēlējot tur mutē vai pie lūpām.
- gailis Sastāvdaļa (šautenes) aizslēga belzeņa nostādīšanai kaujas vai drošības zobā.
- daļa Sastāvdaļa (veselajā).
- puse Sastāvdaļa, elements (piemēram, kādā sistēmā).
- riba Sastāvdaļa, elements (piemēram, karkasam, celtnei, priekšmetam), kas reizumis ir lokveidīgi izliekts un balsta vai savieno (ko). Arī parasti lokveidīgi izliekts, izcilnis.
- formelements Sastāvdaļa, kas veido kādu sistēmu.
- sasist Sastiprinot ar naglām elementus, sastāvdaļas, pagatavot (ko).
- kakls Sašaurināta (dažu priekšmetu) daļa (augšdaļā, galā u. tml.).
- iežņauga Sašaurināta (ķermeņa vai priekšmeta) daļa. Iežmauga. Sašaurinājums.
- kakls Sašaurināta (orgāna) daļa, kas parasti savieno divas citas (šī orgāna) daļas.
- iežmauga Sašaurināta (parasti ķermeņa vai priekšmeta) daļa. Sašaurinājums.
- deguns Sašaurināta priekšējā vai augšējā daļa (parasti transportlīdzekļiem).
- kakliņš Sašaurināta, neliela (orgāna) daļa, kas parasti savieno divas citas (šī orgāna) daļas.
- sastiķēt Sašujot (vairākas, parasti neviendabīgas, daļas), izveidot (piemēram, apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
- ketelēt Sašūt (trikotāžas izstrādājuma daļas), sastiprinot adījuma malējās cilpiņas.
- ietvert Saturēt sevī (sastāvdaļas, daļas). Aptvert.
- Saules vainags Saules atmosfēras ārējā, retinātā daļa.
- Saules vainags Saules atmosfēras ārējā, retinātā daļa.
- nosauļot Sauļojoties panākt, ka (ķermenis, tā daļas) iedeg.
- nocept Sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu.
- līcis Sauszemē ievirzījusies (okeāna, jūras, ezera) daļa.
- līcis Sauszemē ievirzījusies (upes) daļa.
- pussala Sauszemes (kontinenta salas) daļa, kura tālu iestiepjas jūrā vai ezerā un kurai ir asi izvirzīti krasti.
- līcis Sauszemes daļa ar lokveida ievirzījumu (upē, ezerā).
- savaibstīties Savaibstīt savu seju, tās daļas.
- saverkšķīt Saviebt (seju, tās daļas). Samiegt, arī samirkšķināt (acis).
- saviebties Saviebt savu seju, tās daļas.
- loceklis Savienojoša detaļa, elements, savienojoša (kā) daļa.
- posms Savienojoša, pievienojoša (kā) daļa, detaļa, elements.
- daudzplakņu Savienojumā «daudzplakņu kakts»: telpas daļa, ko ierobežo vairākas plaknes, kurām ir kopējs punkts.
- divpadsmitpirkstu Savienojumā «divpadsmitpirkstu zarna»: tievās zarnas daļa, kas atrodas aiz kuņģa.
- parasimpātisks Savienojumā «parasimpātiskais nervs»: nervs, kas inervē iekšējos orgānus un asinsvadus. Savienojumā «parasimpātiskā nervu sistēma»: veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānus un asinsvadus.
- ļipiņa Savienojumā ar «auss». Ārējās auss gliemežnīcas apakšējā daļa, ko veido galvenokārt taukaudi.
- laist Savienojumā ar «darbā»: izmantot aktīvā darbībā (sava ķermeņa daļas, ķermeni).
- puse Savienojumā ar diennakts daļas (parasti rīta, vakara) nosaukumu: attiecīgā diennakts daļa, šīs daļas sākums.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā darbības objekta vai darbības subjekta visa virsma vai tās lielākā daļa kļūst netīra, arī slapja.
- kaktiņš Savienojuma vieta organismā (parasti plakstiņiem, lūpām). Organisma daļa ap šo vietu.
- sastats Savienojums, kurā ietilpst, parasti krasi, atšķirīgas sastāvdaļas.
- paugurknābja Savienojurnā «paugurknābja gulbis»: gulbis, kam ir raksturīgs garens izcilnis knābja augšdaļa. Attiecīga gulbju suga.
- sajūgt Savienot, iekļaut vienotā sistēmā (piemēram, mehānismus, konstrukcijas, to daļas).
- korpuss Savrupēja celtnes daļa.
- saziepēties Saziepēt sevi, sava ķermeņa daļas.
- saziesties Saziest sevi, sava ķermeņa daļas.
- drogas Sažāvēti augi vai to daļas, ko izmanto ārstniecībā. Ārstniecības augi, ko paredzēts sažāvēt.
- skraidīt Secīgi rasties vairākās vai daudzās (ķermeņa, tā daļas) vietās (par sajūtām, fizioloģiskiem stāvokļiem).
- nosegt Sedzot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
- kāpslis Seglu daļa jātnieka kāju atbalstam.
- ķerlauks Segta lauka daļa, kurā ar frontālu uguni iespējams, mērķi sašaut.
- bārda Sejas apakšējās daļas apmatojums (vīriešiem).
- virslūpa Sejas daļa starp degunu un augšlūpu. Šāda sejas daļa kopā ar augšlūpu.
- piere Sejas daļa starp uzacīm un matiem (cilvēkam). Galvas virsējā priekšdaļa (dzīvniekam).
- padegune Sejas daļa zem deguna virs augšlūpas.
- starpnervs Sejas nerva mazākā daļa, ko veido jušanas un veģetatīvās šķiedras, kuru zari inervē garšas kārpiņas, zemmēles un zemžokļa siekalu, kā arī asaru dziedzeri.
- sejsegs Sejsarga daļa, kas tieši sedz seju.
- Sēklas materiāls Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāni, arī augļi, paaugļi, sakneņi, stumbra daļas u.tml., ar ko pavairo augus.
- sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir jaunā auga dīglis, tā attīstībai nepieciešamās barības vielas un apvalks. Arī sauss auglis, tā daļa, kas parasti satur vienu šādu orgānu un ar ko pavairo augus.
- cirknis Sēklotnes dobums vai tā daļa (augam).
- nanosekunde Sekundes miljardā daļa.
- mikrosekunde Sekundes miljonā daļa.
- asmīte Sena laukuma mērvienība (zemes platības mērīšanai) - viena astotdaļa arkla. Attiecīga lieluma lauku saimniecība.
- arēna Senās Romas amfiteātra vidus daļa, sacensību laukums.
- kāts Sēnes daļa, kas savieno cepurīti ar sēņotni.
- augļķermenis Sēnes daļa, kurā attīstās sporas.
- akropole Sengrieķu pilsētu nocietinātā daļa.
- vairogs Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa - īpaši veidota koka vai metāla plāksne, ar ko atvairīja pretinieka auksto ieroču uzbrukumu.
- septītdaļa Septītā daļa.
- sestdaļa Sestā daļa.
- pasiena Sienas apakšējā daļa. Vieta pie sienas apakšējās daļas. Arī pasekne (2).
- uzsiet Sienot novietot, arī nostiprināt (ap ķermeņa daļu, uz ķermeņa daļas).
- piesiet Sienot piestiprināt (augus, to daļas pie kā, kam klāt), lai padarītu (tos) stabilākus.
- korsāža Sieviešu apģērba augšējā daļa līdz jostas vietai. Sieviešu svārku pieguļošā daļa.
- ņieburs Sieviešu apģērba, gabals (parasti tautas tērpa sastāvdaļa), kas pieguļoši aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostas vietai.
- Dāmu salons Sieviešu frizētava vai sieviešu nodaļa frizētavā.
- Dāmu salons Sieviešu frizētava vai sieviešu nodaļa frizētavā.
- pierietenis Sieviešu krekla apakšējā daļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma.
- kleita Sieviešu tērps, kura augšdaļa atbilst blūzei, apakšdaļa - svārkiem.
- klēpis Sievietes ķermeņa daļa, kurā veidojas auglis.
- pora Sīka atvere (organisma, tā daļas virsmā).
- drumstala Sīka daļa, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.).
- drupata Sīka daļa, kas radusies, kam (parasti ēdienam) drūpot.
- druska Sīka daļa, kas radusies, kam drūpot, plīstot u. tml. Arī drupata, drumstala.
- plūksna Sīka daļa, kas rodas, saplucinot, saraujot (ko). Sīka, plāna daļa, kas iegūta, atdalot kādu kārtu (no kā).
- lapgrauzis Sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas.
- granula Sīka, blīva, graudam līdzīga (kādas vielas) daļa.
- kripata Sīka, niecīga (parasti ēdiena) daļa. Arī drupata, druska.
- sabiras Sīkas daļas, druskas, kas radušās, kam birstot, drūpot.
- sabirzumi Sīkas daļas, kas radušās, kam birstot, drūpot.
- Meteorītu putekļi Sīkas daļas, kas rodas, meteora ķermenim sašķeļoties.
- smalkumi Sīkas sadrupušas, sabirzušas (kā) daļas.
- zobiņi Sīki izvirzījumi, robiņi (smaili, apaļīgi ar smailu galu, noapaļoti u. tml.) auga daļai (parasti lapas malai).
- skriemelis Siksnas vai troses pārvada sastāvdaļa - rats, kas pārnes griezes momentu starp vārpstu un siksnu vai trosi, vai arī brīvi griežas ap vārpstu vai asi.
- procents Simtā (kā) daļa.
- simtdaļa Simtā daļa.
- Sirds pamatne Sirds augšdaļa, no kuras atiet asinsvadi.
- Sirds pamatne Sirds augšdaļa, no kuras atiet asinsvadi.
- sirdstrieka Sirds muskuļu daļas atmiršana nepietiekamas asinsapgādes rezultātā.
- subordinācija Sistēmas elementa, sastāvdaļas u. tml. pakļautība citiem šīs sistēmas elementiem, sastāvdaļām u. tml.
- izkārtojums Sistēmas izveidojums, iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķās sastāvdaļas, elementus.
- daļskaitlis Skaitlis, kas apzīmē vieninieka daļu vai vairākas vienādas vieninieka daļas.
- laukums Skaitlis, kas raksturo lielumu plaknes daļai, ko ierobežo slēgta līnija.
- Kompleksais skaitlis Skaitlis, kas sastāv no reālām daļām un imaginālās daļas.
- Kompleksais skaitlis Skaitlis, kas sastāv no reālām daļām un imaginārās daļas.
- vairākums Skaitliski lielākā (kāda kopuma) daļa.
- mazākums Skaitliski mazākā (kāda kopuma) daļa.
- pamatskaņa Skaņa, kas ir noteiktas skaņurindas sastāvdaļa, pamatpakāpe.
- pamatpakāpe Skaņa, kas ir noteiktas skaņurindas sastāvdaļa. Pamatskaņa (2).
- solopartija Skaņdarba daļa, posms, fragments, ko izpilda solists.
- takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas metra daļas līdz nākamajai metra daļai, kam ir tāds pats uzsvērums. Skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
- pavadījums Skaņdarba sastāvdaļa, kas veido papildina ļumu dziedātāja vai instrumentālista partijai.
- klavierpartija Skaņdarba sastāvdaļa, kuru atskaņo ar klavierēm.
- gabals Skaņdarbs, teksts, arī tā daļa.
- priekšplāns Skatītājam, novērotājam tuvākā (kā, piemēram, telpas, teritorijas) daļa, josla. Pretstats: dibenplāns.
- sānskats Skats no (kā) sāniem. Skats (kā) sānu daļas virzienā.
- virsskats Skats no (kā) virsējās, augšējās puses. Skats (kā) virsējās daļas virzienā.
- aizkulises Skatuves daļa aiz kulisēm.
- Spēles laukums Skatuves daļa, kas ir redzama skatītājiem.
- proscēnijs Skatuves priekšdaļa starp priekškaru (portālu) un orķestra telpu vai skatītāju zāli.
- avanscēna Skatuves priekšējā daļa (priekškara priekšā).
- priekšskatuve Skatuves priekšējā daļa (priekškara priekšā). Avanscēna.
- sprands Skausta daļa mugurpuses augšdaļā pirmo divu skriemeļu apvidū.
- kauls Skeleta atsevišķa sastāvdaļa (cilvēkam un citiem mugurkaulniekiem).
- iegurnis Skeleta daļa, ko veido divi gūžas kauli, kuri nekustīgi savienoti ar krusta kaulu.
- noskūt Skujot atdalīt apmatojumu (ķermeņa daļai).
- slaucīties Slaucīt (1) sevi, sava ķermeņa daļas.
- slaucīties Slaucīt (2) sevi, sava ķermeņa daļas, savu apģērbu.
- furgons Slēgts, segts transportlīdzeklis (piemēram, kravas automobilis, bagāžas vagons, rati). Slēgta, segta kravai paredzēta daļa (transportlīdzeklī, piemēram, kravas automobilī, vagonā, ratos).
- glabāt Slēpt (ķermeņa daļas).
- mietne Slieces virsdaļas balsts (ragavām, kamanām).
- Sliedes pēda Sliedes paplatinātā apakšdaļa.
- Sliedes galva (arī galviņa) Sliedes paplatinātā augšdaļa.
- Sliedes kakls (arī kakliņš) Sliedes sašaurinātā vidusdaļa.
- slīpe Slīpā (jumta, tā seguma) daļa.
- zemgaroza Smadzeņu daļa zem to garozas.
- izārdīt Smagi ievainot, sadragāt (ķermeņa daļas).
- smaile Smaila (celtnes, tās sastāvdaļas) augšējā daļa. Augstākais (celtnes) punkts.
- dzelksnis Smailā daļa (belzenim), kura pārsit patronas kapseli.
- malt Smalcināt (ko) iekārtā, ierīcē, kam ir rotējošas darbīgās daļas, kuras berž, rada triecienus, arī spiež. Šādā veidā smalcinot ko, iegūt (kādu produktu).
- malt Smalcināt (parasti gaļu, augļus, saknes) iekārtā, ierīcē, kam ir rotējošas darbīgās daļas, kuras griež, spiež. Šādā veidā smalcinot, parasti gaļu, augļus, saknes, iegūt (kādu produktu).
- less Smalkgraudains, porains, irdens nogulumu iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs.
- nosmēķēt Smēķējot sabojāt (parasti organisma daļas).
- Sociālistiskā kultūras revolūcija Sociālisma kultūras sastāvdaļa - revolucionārs sabiedrības garīgās pārveidošanas process.
- Sociālistiskā kultūras revolūcija Sociālisma kultūras sastāvdaļa - revolucionārs sabiedrības garīgās pārveidošanas process.
- burts Soda grafiska zīme - kāda nosaukuma vai apzīmējuma sastāvdaļa.
- izstrādājums Sonātes formas skaņdarba vidusdaļa, kurā brīvi attīsta ekspozīcijā izklāstītās tēmas atsevišķus posmus.
- saspaidīt Spaidot padarīt sāpīgu, arī savainot (ķermeni, tā daļas).
- trotuārs Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.) daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei). Ietve.
- ietve Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.), daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei).
- banka Speciāls dobs veidojums, ko sasildītu liek uz kādas ķermeņa daļas, lai izraisītu vietēju asins pieplūdumu.
- lauzt Spēcīgi liekt (parasti ķermeņa daļas).
- spēks Spēja (ķermeņa daļai) veikt noteiktu funkciju, darbību.
- kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā). Spēļu kārts.
- Spēļu kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības zīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā).
- sets Spēles daļa (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
- Vārtu laukums Spēles laukuma daļa vārtu priekšā (dažās sporta spēlēs).
- Vārtu laukums Spēles laukuma daļa vārtu priekšā (dažās sporta spēlēs).
- Soda laukums Spēles laukuma daļa, kurā jāievēro citi noteikumi nekā pārējā laukumā.
- Soda laukums Spēles laukuma daļa, kurā jāievēro citi noteikumi nekā pārējā laukumā.
- kļaut Spiest, arī virzīt (ķermeņa daļas cieši citu pie citas vai pie ķermeņa).
- spilvenmaiss Spilvena (1) sastāvdaļa, kurā iepilda, piemēram, spalvas.
- pagalvis Spilvenveida atbalsts galvai (automobiļu, lidaparātu) sēdekļa atzveltnes augšdaļa.
- lemesnīca Spīļarkla centrālā daļa.
- nodrošināt Sporta spēlēs - panākt, ka (kas, piemēram, vārti, laukuma daļa) tiek aizsargāts pret pretinieka uzbrukumiem.
- zona Sporta spēles laukuma daļa, kurā jāievēro attiecīgi noteikumi.
- pārkare Stāvas klints, krasta u. tml. daļa, kas ir izvirzīta pāri pakājei.
- pastarpinātība Stāvoklis, kad (kādā sistēmā, norisē u. tml.) ir iekļauts elements, sastāvdaļa, kurā ir cita informācijas forma, cits informācijas nesējs.
- palielinājums Stāvoklis, kad (ķermeņa daļas) apjoms pārsniedz normu.
- saskaņa Stāvoklis, kad (piemēram, priekšmeta, parādības, norises) sastāvdaļas, elementi veido vēlamo kopumu, sistēmu.
- kortikosteroīdi Steroīdi, kam ir noteiktas ķīmiskas vai bioloģiskas īpašības, kuras raksturīgas virsnieru dziedzeru garozas daļas hormoniem.
- vilcējstienis Stienis, kas pārnes kustību no vienas mehānisma daļas uz otru.
- pastiept Stiepjot mazliet iztaisnot un pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā daļas). Stiepjot pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā daļās).
- savilkt Stingri apņemot ar ko, sastiprināt, sasaistīt (kā) daļas.
- notriekt Stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, parasti augu daļas) atdalās nost (par vēju).
- neklātiene Strādājošiem paredzēts mācību veids - mācību vielas apgūšana galvenokārt patstāvīgi, kā arī īpašās sesijās. Attiecīgā (mācību iestādes) nodaļa, arī mācību iestāde.
- skerco Straujā tempā izpildāms skaņdarbs vai skaņdarba daļa. Viena no simfonijas vai sonātes cikla daļām.
- samest Strauji savienot, arī strauji novietot (kādā stāvoklī, piemēram, apģērba daļas).
- uzmest Strauji uzlikt (uz kādas ķermeņa daļas). Arī strauji uzvilkt (mugurā).
- uzmesties Strauji uzlikt sev (uz ķermeņa daļas); arī strauji uzvilkt sev (mugurā).
- motorisks Straujš, nemainīgs (par skaņdarba, tā daļas ritmu).
- motorika Straujš, nemainīgs (skaņdarba, tā daļas) ritms.
- konstrukcija Struktūra, uzbūve, iekārta, arī veidojums, forma (celtnei, mašīnai, priekšmetam vai to daļai, elementam).
- laksts Stublājs un lapas (lakstaugiem). Virszemes daļa (dažiem augiem, piemēram, kartupeļiem, burkāniem).
- augums Stumbrs, stāvs, virszemes daļa (augiem).
- grauds Sudrabots punkts - fotoattēla sastāvdaļa.
- rotorsūknis Sūknis, kam darbīgā daļa ir rotors.
- virzuļsūknis Sūknis, kura darbīgā daļa ir virzulis, kas pārvietojas sūkņa cilindrā.
- mugurkauls Svarīgākais, ap ko risinās kādi notikumi, darbība. Būtiskākā, nozīmīgākā (kā) daļa.
- nažkontakts Svirslēdža kontakta kustīgā daļa (parasti augstsprieguma iekārtās).
- kauss Šāda apziedņa daļa kopā ar vainagu. Zieds, kura ziedlapas sakārtotas kausveidīgi.
- milicija Šāda izpildu orgāna darbinieku grupa, apakšvienība, daļa, nodaļa.
- policija Šāda izpildu orgāna darbinieku grupa, vienība, nodaļa u. tml.
- stumbrs Šāda koksnaina vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu.
- zinātne Šāda kopuma, sistēmas atsevišķa daļa, arī nozare.
- mugura Šāda ķermeņa daļa (mugurkaulniekiem).
- adadžo Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- alegreto Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- alegro Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- andante Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- largeto Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- largo Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- lento Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- moderato Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- presto Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- vairogs Šāda veida apbruņojuma daļa (piemēram, policijā).
- skūt Šādā veidā dalīt nost apmatojumu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
- pļaut Šādā veidā griezt lakstaugu, parasti zāles, labības, virszemes daļas (kādā platībā).
- pavadījums Šādas skaņdarba daļas atskaņojums.
- karte Šāds debess ķermeņa virsmas vai tās daļas, arī zvaigžņotas debess vai tās daļas attēlojums plaknē.
- nakts Šāds laikposms, arī tā daļa, kas saistīta ar kādu notikumu, darbību.
- dārdi Šāds troksnis, ko rada braucoši transportlīdzekļi, to daļas.
- sega Šāds veidojums ķermeņa, tā daļas segšanai.
- lauciņš Šaha vai dambretes galdiņa kvadrātveida iedaļa.
- patrontelpa Šaujamieroča stobra pakaļējā daļa, kurā ievieto patronu.
- vairogs Šaujamieroču sastāvdaļa - plāksne, kas aizsargā šāvēju no pretinieku šāviņiem.
- dzega Šaura līnija vai rotājums (parasti lappuses platumā vai garumā) pirms teksta (nodaļas, daļas) sākuma.
- zemesšaurums Šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas. Zemes šaurums.
- Zemes šaurums Šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas. Zemesšaurums.
- Zemes šaurums Šaura zemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas.
- mala Šaura, arī asa (parasti priekšmeta) sānu daļa. Arī šķautne.
- strēle Šaura, garena teritorija, arī kādas teritorijas daļa.
- stāvuguns Šaušana pa trajektoriju, kam ir stāva beigu daļa.
- sīpols Šī auga pazemes daļa, ko lieto uzturā.
- krūts Šī ķermeņa daļa (parasti sirds apvidū) kā vieta, kur izjūtamas dažas iekšējās reakcijas uz psihiskiem, parasti emocionāliem, stāvokļiem.
- sāns Šī vidukļa daļa (dzīvniekiem). Labā vai kreisā ķermeņa puse atšķirībā no mugurpuses, vēderpuses (dzīvniekiem).
- vezumnieks Šīs karaspēka daļas karavīrs.
- spaļi Šķiedraugu (piemēram, linu) apstrādes blakusprodukts - stublāju koksnes daļas.
- nošķīt Šķinot atdalīt nost (auga daļas), arī šķinot novākt (kā ražu). Šķinot atdalīt nost auga daļas, arī šķinot novākt ražu (kādā platībā).
- aristokrātija Šķiras, sociālas vai sabiedriskas grupas privileģētā daļa.
- Šķirkļa galva Šķirkļa sākuma daļa līdz nozīmes skaidrojumam vai tulkojumam.
- Šķirkļa galva Šķirkļa sākuma daļa līdz tulkojumam vai nozīmes skaidrojumam.
- pašķirt Šķirot paliekt, pavirzīt (piemēram, augus, to daļas).
- pašķirstīt Šķirstot paliekt, pavirzīt (piemēram, augus, to daļas).
- dalīt Šķirt (kādu daļu no citas daļas), būt par robežu.
- vaibstīt Šķobot, velkot grimasē, pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas). Veidot (sejā) grimasi.
- dārzeņi Šo lakstaugu daļas, kas lietojamas uzturā.
- spiednis Štances kustīgā pamatdaļa. Arī puansons (1).
- kūleniski Tā (piemēram, gāzt, gāzties), ka augšdaļa griežas uz leju. Tā (piemēram, gāzt, gāzties), ka vairākkārt griežas apkārt.
- atbirums Tā kolektīva daļa, kas neturpina pasākto.
- čokurs Tā, it kā kāda ķermeņa daļa būtu savilkta (aiz asām sāpēm vai bada).
- pārlaidus Tā, ka kā daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- tupus Tā, ka ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī uz ceļgaliem.
- sēdus Tā, ka ķermeņa augšdaļa ir vertikāla un atbalstās uz gurniem, bet kājas (parasti) ir saliektas.
- Tabulas lejasdaļa (arī lejasgals) Tabulas apakšējā daļa.
- bezlapains Tāds (augs vai tā daļa), kam nav lapu.
- mīksts Tāds (augs), kam kāda daļa (piemēram, stumbrs) ir samērā viegli saliecama, saspiežama (salīdzinot ar citas tās pašas ģints, sugas augiem).
- zarains Tāds (augs), kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos. Arī šādas (auga) daļas.
- koronāls Tāds (līdzskanis), kas veidojas, gaisa strāvai plūstot cauri spraugai, kuru veido cietās aukslējas un mēles muguras priekšējā daļa.
- bruņas Tāds (metāla izstrādājums), kurā ietērpj ķermeni vai tā daļas, lai tās aizsargātu.
- ārējs Tāds (orgāns, tā daļa), kas atrodas ķermeņa vai orgāna ārpusē, ir no ārpuses redzams.
- punktēts Tāds (ritms), kam ir raksturīgas pagarinātas stiprās un saīsinātas vājās taktsdaļas.
- bezstruktūras Tāds, kam atsevišķas daļas nav apvienotas.
- gaļīgs Tāds, kam ir bieza, sulīga zemmizas daļa (par auga daļām).
- četrdaļīgs Tāds, kam ir četras daļas.
- decimāls Tāds, kam ir desmit sastāvdaļas.
- divdaļīgs Tāds, kam ir divas daļas.
- binārs Tāds, kam ir divas sastāvdaļas.
- duāls Tāds, kam ir divas sastāvdaļas. Binārs.
- dzelžots Tāds, kam ir dzelzs, tērauda daļas. Tāds, kas ir apkalts ar dzelzi, tēraudu.
- graudveida Tāds, kam ir grauda (1) veids, forma. Tāds, kurā ir graudiem līdzīgas daļas.
- ragains Tāds, kam ir izliektas, izvirzītas sastāvdaļas, asi gali.
- pusloks Tāds, kam ir loka daļas forma.
- pusmīksts Tāds, kam ir mīksts sēdeklis, bet cieta atzveltnes daļa (parasti par krēsliem).
- pasaulvēsturisks Tāds, kam ir nozīme, ietekme visas pasaules vai lielas tās daļas vēsturē.
- piecdaļīgs Tāds, kam ir piecas daļas.
- platkrūtains Tāds, kam ir plata krūšu daļa (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- uzpūst Tāds, kam ir raksturīga apaļīga, izteikti palielināta ķermeņa vidusdaļa (piemēram, par kukaiņiem). Tāds, kas ir apaļīgs, izteikti palielināts (par ķermeņa daļu).
- resnvēderains Tāds, kam ir resna vidusdaļa (par priekšmetiem).
- paliels Tāds, kam ir samērā daudzas sastāvdaļas, vienības.
- rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums. Tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu. Pretstats: smalks.
- smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums. Tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu. Pretstats: rupjš.
- smailloka Tāds, kam ir smaila lokveida detaļa, elements, daļa u. tml.
- lielvēderains Tāds, kam ir stipri paplatināta vidusdaļa (par cilindriskas formas trauku).
- pusmēness Tāds, kam ir šādas mēness daļas forma.
- šķīvis Tāds, kam ir šādas sastāvdaļas (par lauksaimniecības mašīnām).
- šaurkrūtains Tāds, kam ir šaura krūšu daļa (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- trīsdaļīgs Tāds, kam ir trīs daļas.
- ternārs Tāds, kam ir trīs sastāvdaļas.
- stērbeļains Tāds, kam ir vairākas, daudzas atplēstas, ieplēstas daļas (piemēram, par apģērbu, audumu, papīru).
- viendaļīgs Tāds, kam ir viena daļa.
- pūkains Tāds, kam kādas daļas (piemēram, lapas) klāj mīksti, smalki matiņi.
- regulārs Tāds, kam kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā. Tāds, kam ir savstarpēja atbilstība novietojuma ziņā.
- bezzobains Tāds, kam nav zobu. Tāds, kam trūkst lielākās daļas zobu.
- regulārs Tāds, kam visas sastāvdaļas vai formu noteicošās sastāvdaļas ir vienādas (par ģeometrisku figūru)
- saturīgs Tāds, kara sastāvdaļas ir cieši savienotas, neatdalās. Noderīgs, vērtīgs (kādam nolūkam).
- vispusīgs Tāds, kas aptver iespējami daudzas nozares, viedokļus, sastāvdaļas u. tml.
- pilns Tāds, kas aptver visu (kā) apjomu, kopumu. Tāds, kurā ir visas paredzētās, nepieciešamās daļas, detaļas u. tml. (par ko kompleksu).
- iekšējs Tāds, kas atrodas ķermeņa, tā daļas iekšpusē (par orgānu, tā daļu).
- pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka, dzīvnieka ķermeņa daļas) joslā, kas ir pretēja (šīs daļas) priekšējai joslai.
- pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka, dzīvnieka ķermeņa) daļā, kas ir pretēja priekšējai daļai.
- mugurējs Tāds, kas atrodas tajā (ķermeņa daļas) pusē, kas ir tuvāk mugurai.
- pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (priekšmeta, telpas) daļā, galā, kas ir pretējs priekšējai daļai, priekšgalam. Pretstats: priekšējs.
- paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita (parasti par priekšmetiem). Tāds, kura sastāvdaļas atrodas vienādā attālumā cita no citas.
- sāns Tāds, kas atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
- sakļaut Tāds, kas augot, attīstoties atrodas samērā cieši kopā (par augu daļām). Tāds, kura sastāvdaļas augot, attīstoties atrodas samērā cieši kopā (par augu daļu kopumu).
- sagitāls Tāds, kas gareniski daļa (organismu, tā daļu) labajā un kreisajā pusē.
- savs Tāds, kas ir (kā, piemēram, priekšmeta, parādības) daļa, sastāvdaļa; tāds, kas ir cieši saistīts (ar kādu priekšmetu, parādību).
- piederīgs Tāds, kas ir (kā) sastāvdaļa, piederums. Tāds, kas ir cieši saistīts (ar ko).
- trūcīgs Tāds, kas ir darināts, izvēlēts tā, lai samērā liela ķermeņa daļa nebūtu segta (par apģērbu).
- vienots Tāds, kas ir izveidots, sasaistot, apvienojot atsevišķās daļas (par kādu veselumu).
- vienāds Tāds, kas ir līdzvērtīgs kam citam. Tāds, kura sastāvdaļas ir līdzvērtīgas.
- lakstains Tāds, kas ir sulīgs, nepārkoksnējies (par stumbru). Tāds, kam ir sulīgas, nepārkoksnētas virszemes daļas (par augiem).
- smalks Tāds, kas ir tievāks, šaurāks, plānāks salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām). Tāds, kam ir samērā tievas, šauras, plānas ķermeņa daļas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sānisks Tāds, kas ir vērsts (kā) sānu daļas, malas virzienā, arī virzienā prom no (kā) sānu daļas, malas (parasti par kustību, iedarbību).
- īsmetrāžas Tāds, kas nav garāks par 1200-1500 metriem un kam nav vairāk kā 4-5 daļas (par kinofilmu).
- nevienāds Tāds, kas nav līdzvērtīgs. Tāds, kurā kādas sastāvdaļas nav līdzvērtīgas.
- nepiederīgs Tāds, kas neiekļaujas (kur) kā sastāvdaļa, tāds, kas nav saistīts (ar ko).
- garš Tāds, kas parasti sniedzas kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) garumā (par apģērbu, tā daļu).
- viņš Tāds, kas pieder, piemīt pieminētajai personai, ir daļa no tās.
- mans Tāds, kas pieder, piemīt runātājam, ir daļa no runātāja.
- savs Tāds, kas pieder, piemīt runātājam, uzrunātajai vai pieminētajai personai, ir daļa no tās.
- periodisks Tāds, kas regulāri atkārtojas, tiek atkārtots pēc noteikta laika sprīža. Tāds, kam kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā. Tāds, kura darbība atkārtojas noteiktā veidā.
- šaurs Tāds, kas samērā cieši pieguļ ķermenim, tā daļām (par apģērbu, tā daļām). Tāds, kas pārāk, nevēlami cieši aptver ķermeni, tā daļas.
- graudains Tāds, kas sastāv no graudveida daļām. Tāds, kurā ir graudveida daļas.
- rupjgraudains Tāds, kas sastāv no samērā lielām graudveida daļām. Tāds, kurā ir samērā lielas graudveida daļas.
- smalkgraudains Tāds, kas sastāv no samērā mazām graudveida daļām. Tāds, kurā ir samērā mazas graudveida daļas.
- vienkāršs Tāds, kas sastāv no viena elementa, daļas.
- pasaule Tāds, kas savu izcilo īpašību dēj ir pazīstams visiem zemeslodes iedzīvotājiem vai lielai to daļai. Tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām, starptautiskām normām.
- perēkļains Tāds, kas skar atsevišķus noteikta orgāna, ķermeņa daļas segmentus.
- pusgarš Tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) vidum vai nedaudz pāri tam (par apģērbu, tā daļu).
- jaukts Tāds, kas veidojies, apvienojoties dažādām sastāvdaļām. Tāds, kam ir dažādas sastāvdaļas.
- summārs Tāds, ko rezultātā rada divas vai vairākas parādības, darbības u. tml. vai vienas parādības, darbības u. tml. vairākas sastāvdaļas.
- rets Tāds, ko veido daudzas vienveidīgas vai līdzīgas sastāvdaļas, elementi u. tml., kuri atrodas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita (par kā kopumu). Pretstats: biezs.
- pabiezs Tāds, ko veido daudzi samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas. Pretstats: parets.
- biezs Tāds, ko veido daudzi, ļoti tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas. Pretstats: rets.
- kombinēts Tāds, ko veido dažādas sastāvdaļas (par vielām).
- divpusējs Tāds, ko veido divas (lietojamas, izmantojamas) daļas, puses. Tāds, kas atrodas, noris abās pusēs.
- trekns Tāds, ko veido platas līnijas, sastāvdaļas, parasti tumšā krāsā (par burtiem, zīmēm, tekstu u. tml.). Plats, parasti tumšā krāsā (par līnijām, svītrām u. tml.).
- trīspusējs Tāds, ko veido trīs (lietojamas, izmantojamas) daļas, elementi u. tml.
- pilns Tāds, kur aug, atrodas daudzi augi, to daļas (parasti par platību).
- tukšs Tāds, kur neaug, neatrodas augi, to daļas (parasti par platību).
- saistīgs Tāds, kura atsevišķās daļas labi savienojas (par augsni, iežiem u. tml.).
- izteiksmīgs Tāds, kura būtiskās pazīmes, sastāvdaļas ir viegli uztveramas (parasti par mākslas darbu, runu).
- kompakts Tāds, kura daļas, sastāvdaļas atrodas cieši kopā. Arī blīvs, biezs.
- pilnmetrāžas Tāds, kura garums ir vismaz piecas daļas (par dokumentālu kinofilmu), tāds, kura garums ir vismaz septiņas daļas (par mākslas kinofilmu).
- pelnveida Tāds, kurā ir pelniem līdzīgas sastāvdaļas. Lāds, kas ir līdzīgs pelniem.
- nepilns Tāds, kurā ir tikai daļa no vajadzīgā, arī kādām normām atbilstošā daudzuma, skaita.
- tīrs Tāds, kurā ir tikai viena un tā paša veida sastāvdaļas, elementi (par kā kopumu).
- trinitārs Tāds, kurā ir trīs sastāvdaļas.
- pilnīgs Tāds, kurā ir visas paredzētās, nepieciešamās daļas, detaļas u. tml.
- palatāls Tāds, kura izrunā ir raksturīgs mēles muguras vidējās daļas pacēlums pret cietajām aukslējām.
- pārbagāts Tāds, kurā kāda sastāvdaļa ietilpst pārāk lielā daudzumā. Tāds, kas ir pārāk lielā daudzumā.
- netīrs Tāds, kura ķermeni, ķermeņa daļas, apģērbu klāj netīrumi (par cilvēku).
- ūdeņains Tāds, kura liela daļa kūstot ir kļuvusi šķidra (par sniegu, ledu).
- nesamērīgs Tāds, kurā nav samērīguma. Tāds, kam sastāvdaļas neatbilst cita citai (piemēram, pēc lieluma, formas).
- prizmatisks Tāds, kura sastāvdaļa ir prizma (2) - par optiskām ierīcēm.
- režģains Tāds, kura sastāvdaļa, elements ir režģis. Tāds, kas ir izgatavots režģa veidā. Tāds, ko klāj režģis. Režģots.
- režģis Tāds, kura sastāvdaļa, elements ir šāds veidojums.
- pērļains Tāds, kura sastāvdaļas atgādina pērles, ir līdzīgas pērlēm.
- šķidrs Tāds, kura sastāvdaļas atrodas samērā lielā attālumā (par kā kopumu).
- paplāns Tāds, kura sastāvdaļas atrodas samērā tālu cita no citas (parasti par apmatojumu).
- plāns Tāds, kura sastāvdaļas atrodas tālu cita no citas (parasti par apmatojumu).
- kompakts Tāds, kura sastāvdaļas atrodas tuvu cita pie citas (piemēram, par priekšmetiem, to kopu).
- mežģains Tāds, kura sastāvdaļas ir novietotas dažādos virzienos, arī savītas (par kā kopumu).
- ciešs Tāds, kura sastāvdaļas ir savienotas vai arī atrodas tuvu cita pie citas (piemēram, par priekšmetu, parādību).
- ribots Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir ribas (2).
- sakarīgs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir sakārtoti sistēmiskā, loģiskā, labi uztveramā secībā (piemēram, par tekstu, domāšanas procesu, darbību kopumu).
- paraibs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir samērā, arī mazliet atšķirīgi, nesaderīgi.
- saskanīgs Tāds, kurā sastāvdaļas, elementi veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- rupjš Tāds, kurā veido (kam) elementus, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- smalks Tāds, kurā veido (kam) elementus, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu.
- spirāle Tāds, kuram ir šādas līknes forma vai kurš atgādina šādu līkni. Tāds, kurā kādai sastāvdaļai ir šādas līknes forma vai kurā kāda sastāvdaļa atgādina šādu līkni.
- vijīgs Tāds, kuru veido brīvi krītošas sastāvdaļas, elementi (par tērpu, tā piegriezumu).
- spurains Tāds, no kā ir izvirzījušās, daļēji atdalījušās kādas daļas (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem).
- nosēt Tāds, uz kura visas virsmas vai tās lielākās daļas, arī kurā (kas) atrodas, ir izplatīts lielā daudzumā.
- tūplis Taisnās zarnas beigu daļa.
- akcents Takts daļas vai atsevišķas muzikālas frāzes uzsvērums.
- uzsvars Takts daļas vai atsevišķas muzikālas frāzes uzsvērums.
- motīvs Tālāk nedalāms elements, tālāk nedalāma sastāvdaļa (mākslas darbā). Arī temats, pamatdoma (mākslas darbā).
- dibenplāns Tālākā, dziļākā daļa (piemēram, skatuvei), tālākais plāns (piemēram, gleznai). Pretstats: priekšplāns.
- miteklis Tas (piemēram, celtne, telpa, tas daļa), ko (cilvēki) izmanto dzīvošanai, par dzīvesvietu. Mājoklis.
- pabūve Tas (piemēram, celtnes daļa), kas ir pabūvēts zem (kā), arī (kam) apakšā.
- monolīts Tas (piemēram, piemineklis, celtnes daļa), kas ir veidots no liela viengabalaina akmens. Tas, kas ir veidots no lielas viengabalainas, cietas (kā) masas.
- zīme Tas (piemēram, uzšuve, nozīme, emblēma, medaļa u. tml.), kas norāda uz kādu darbības sfēru, piederību kādai organizācijai, apbalvojumu par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
- pusloks Tas, kam ir loka daļas forma.
- pusmēness Tas, kam ir šādas mēness daļas forma.
- iekšas Tas, kas atrodas kur iekšā. Iekšējās daļas (piemēram, mašīnām).
- nepāris Tas, kas neveido pāri. Tas, kura sastāvdaļas nav kārtotas pa pāriem.
- kode Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst kukaiņi, kuru kāpuri sagrauž, piemēram, augu daļas, miltus, vasku. Šīs dzimtas tauriņi.
- ņenci Tauta - Ņencu autonomā apvidus, Jamalas Ņencu autonomā apvidus, Taimiras autonomā apvidus rietumu daļas pamatiedzīvotāji.
- palestīnieši Tauta - Palestīnas arābu daļas pamatiedzīvotāji.
- mansi Tauta, Hantu-Mansu autonomā apvidus rietumdaļas pamatiedzīvotāji.
- mandžūri Tauta, Ķīnas ziemeļaustrumu daļas pamatiedzīvotāji.
- sāmi Tauta, Lapzemes (Skandināvijas ziemeļu, Kolas pussalas rietumu daļas) pamatiedzīvotāji.
- malajieši Tauta, Malaizijas, Singapūras un Taizemes dienviddaļas pamatiedzīvotāji. Īstie malajieši.
- nūbieši Tauta, Sudānas ziemeļdaļas un Ēģiptes dienviddaļas pamatiedzīvotāji.
- vācieši Tauta, Vācijas (arī Austrijas, Šveices daļas) pamatiedzīvotāji.
- sektors Tautas saimniecības daļa, kam ir noteiktas ekonomiskas un sociālas iezīmes.
- privātsektors Tautas saimniecības daļa, kur noteicošais ir privātīpašums, personiskais īpašums.
- retoromāņi Tautu grupa, kas dzīvo Itālijas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļa un Šveices austrumu daļa.
- mongoļi Tautu grupa, Mongolijas Tautas Republikas, Ķīnas ziemeļdaļas, daļēji ziemeļaustrumdaļas pamatiedzīvotāji.
- notecināt Tecinot atdalīt nost (daļa no kā).
- piedziņa Tehniskas sistēmas daļa, kas pievada enerģiju. Iekārta, kas piedzen ierīci, mehānismu u. tml.
- rotors Tehniskas sistēmas rotējošā daļa (parasti cilindrs, disks, veltnis).
- pamattehnika Tehnisko līdzekļu galvenā, nozīmīgākā daļa.
- Salikts teikums Teikums, kurā ir divas vai vairākas sastāvdaļas (komponenti), kas pēc uzbūves ir līdzīgas vienkāršiem teikumiem.
- piebilde Teksta (teikuma) daļa, kas norāda uz personu, kuras tiešā runa ir iekļauta šajā tekstā (teikumā).
- paragrāfs Teksta daļa (parasti apzīmēta ar cipariem un zīmi §), kas sākas ar jaunu rindu un kam ir samērā patstāvīga nozīme.
- parcelāts Teksta daļa (vārdu savienojums, vārds), kas radusies parcelācijas rezultātā.
- konteksts Teksta daļa, arī teksts, kas nepieciešams, lai noteiktu (kāda teksta elementa, piemēram, vārda, teikuma) nozīmi, jēgu.
- rinda Teksta daļa, kas ir uzrakstīta vai iespiesta vienā līnijā. Vienā līnijā uzrakstītas vai iespiestas zīmes (piemēram, burti, cipari).
- nodalījums Teksta daļa. Arī nodaļa.
- pamatteksts Teksta galvenā, arī lielākā daļa.
- rindkopa Teksta rindu kopums (arī viena rinda), kurš parasti sākas ar atkāpi un kurā pausta teksta satura samērā patstāvīga daļa.
- nomats Tektoniska struktūra, kas rodas, slāņa daļai noslīdot gar stāvi krītošu lūzuma virsmu.
- pārmats Tektoniska struktūra, kas rodas, slāņa daļai pārvietojoties pa horizontālu lūzuma virsmu.
- klausule Telefona aparāta daļa ar ierīci skaņu uztveršanai un nelielu mikrofonu.
- tālrunis Telefona aparāta sastāvdaļa, kas pārvērš elektriskos signālus skaņu signālos.
- diorāma Tēlotājas mākslas darbs (parasti liela, zema puscilindra formā), kura vertikālā daļa ir apgleznota, bet horizontālo daļu (priekšplānu) veido butaforijas.
- anatomikums Telpa vai ēka (arī iestāde vai tās nodaļa), kur pētī cilvēka ķermeni, anatomējot līķus.
- vārītava Telpa, celtne, arī uzņēmums, tā daļa, kur vārīšanas procesā gatavo, iegūst (ko).
- rasētava Telpa, darbnīca, arī iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veido rasējumus.
- stūrītis Telpa, telpas daļa (iestādē, uzņēmuma u. tml.), kas ir iekārtota īpašam nolūkam.
- orbitāle Telpas daļa atoma apvalkā, kurā elektrona atrašanās varbūtība ir.
- Telpisks leņķis Telpas daļa, ko ierobežo koniska virsma.
- leņķis Telpas daļa, ko ierobežo koniska virsma. Telpisks leņķis.
- kakts Telpas daļa, ko ietver divas vai vairākas plaknes, kurām ir kopīgs punkts.
- ķermenis Telpas daļa, ko norobežo slēgta virsma.
- Redzes loks Telpas daļa, ko uztver acs. Arī redzes leņķis.
- Redzes loks Telpas daļa, ko uztver acs. Arī redzes leņķis.
- redzesloks Telpas daļa, ko uztver acs. Arī redzes leņķis. Redzes loks.
- puse Telpas daļa, kurā atrodas ar apzīmētāju nosauktais priekšmets.
- panelis Telpas sienas apakšējās daļas apdare (piemēram, koka plātņu apšuvums). Arī plātnes šādai apdarei.
- Redzes lauks Telpas vai plaknes daļa, ko uztver acs vai optiska ierīce.
- Redzes lauks Telpas vai plaknes daļa, ko uztver acs vai optiska ierīce.
- redzeslauks Telpas vai plaknes daļa, ko uztver acs vai optiska ierīce. Redzes lauks.
- Gaismas loks Telpas, apkārtnes daļa, ko apgaismo kāds gaismas avots.
- mulāža Telpisks (kā, piemēram, ķermeņa daļas, priekšmeta) atveidojums ģipsī, vaskā, parafīnā dabiskā lielumā (demonstrēšanai, mācībām u. tml.).
- sadaļa Tematiski apvienota (parasti likuma) teksta daļa, kurā iekļautas vairākas nodaļas.
- rubrika Tematiski apvienota daļa (periodiskā izdevumā).
- nodaļa Tematiski apvienota daļa (tekstā, grāmatā, periodiskā izdevumā).
- rajons Teritorija, apkārtējās vides daļa, kam ir kādas raksturīgas, ar dzīvnieku vai augu valsti saistītas pazīmes, īpatnības.
- Kurzemes katls Teritorija, kurā atradās Kurzemē ielenktās hitleriešu karaspēka daļas (Lielajā Tēvijas karā).
- robeža Teritorija, telpa, to daļas, ko šķir (no kā) šāda līnija, kas piekļaujas šādai līnijai.
- rietumdaļa Teritorijas daļa, kas atrodas rietumu virzienā. Rietumu daļa.
- ziemeļdaļa Teritorijas daļa, kas atrodas ziemeļu virzienā. Ziemeļu daļa.
- iecirknis Teritorijas vai joslas (neliela) daļa, kas paredzēta noteiktam nolūka, vai noteiktai darbībai.
- kausēt Termiski iedarbojoties, pārvērst viendabīgā masā, materiālā (piemēram, kādas vielas sīkas daļas).
- viduklis Tērpa daļa, kas sedz šo vietu.
- Ticības loceklis Ticības apliecinājuma skaidrojuma daļa, kurā pausta noteikta dogma.
- Ticības loceklis Ticības apliecinājuma skaidrojuma daļa, kurā pausta noteikta dogma.
- rezolūcija Tiesas sprieduma, lēmuma rezolutīvā daļa.
- sankcija Tiesību normas daļa, juridiska likuma panta daļa, kurā ir norādītas tiesiskās sekas par šīs normas neievērošanu, šī likuma pārkāpumu.
- tievgalis Tievākais (auga daļas, parasti stumbra, zara) gals. Daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
- rizoīdi Tievi pavedienveida izaugumi, ar kuriem daļa aļģu, sēnes, ķērpji, sūnas un paparžu protalliji piestiprinās pie substrāta, uzņem no tā ūdeni un barības vielas.
- laidums Tilta daļa no viena balsta līdz otram. Attālums no viena tilta balsta līdz otram.
- saliktuve Tipogrāfijas nodaļa, kurā noris salikšanas process.
- sīkumtirgus Tirgus, arī tirgus daļa, kur tirgojas ar dažādiem sīkiem, mazvērtīgiem, arī ar veciem, lietotiem priekšmetiem.
- tīrīties Tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas.
- kopt Tīrīt un uzturēt kārtībā (cilvēka ķermeni, tā daļas), ievērojot higiēnas, kosmētikas nosacījumus.
- tīrummala Tīruma [1] tuvākā apkārtne. Tīruma [1] malējā daļa.
- hazāri Tjurku nomadu ciltis, kas no 5. līdz 10. gadsimtam dzīvoja PSRS Eiropas daļas dienvidaustrumu apgabalos.
- planšete Topogrāfiskā plāna atsevišķa daļa, ko veido ģeodēzisko darbu rezultātā.
- tamburs Torņa cilindriskā, prizmatiskā daļa zem kupola.
- ūdenstornis Torņveida celtne ar tvertni, uz samērā augstas balsta konstrukcijas novietota tvertne - ūdensapgādes sistēmas sastāvdaļa ūdens uzkrāšanai un ūdens spiediena nodrošināšanai ūdensvadu tīklā.
- riteņtraktors Traktors, kam ritošās daļas ir riteņi.
- Atlēciena galds Tramplīna daļa, no kuras izdara atlēcienu.
- Atlēciena galds Tramplīna daļa, no kurās izdara atlēcienu.
- vagons Transportlīdzeklis, arī tā sastāva daļa pasažieru vai kravas pārvadāšanai pa sliežu ceļiem.
- skrejvirsma Transportlīdzekļu ritošās daļas virsma, kas saskaras ar ceļu. Skrejceliņš (2).
- skrejceliņš Transportlīdzekļu ritošās daļas virsma, kas saskaras ar ceļu. Skrejvirsma.
- slaucene Trauks, kurā slaukšanas procesā pilda pienu. Attiecīgā slaukšanas iekārtas sastāvdaļa.
- satrenēt Trenējot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, iegūst vēlamās īpašības. Uztrenēt.
- ietrenēt Trenējot panākt, ka kļūst spēcīgs, veikls (ķermenis, tā daļas).
- uztrenēt Trenējot, vingrinot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, iegūst vēlamās īpašības.
- trešdaļa Trešā daļa.
- triepties Triept sevi, savas ķermeņa daļas.
- goniometrija Trigonometrijas ievaddaļa, mācība par leņķu mērīšanu.
- griezējzobs Trīsstūrveida griezējdaļa (darba rīkam).
- promile Tūkstošā (kā) daļa.
- tūkstošdaļa Tūkstošā daļa.
- karāties Turēties (kur, pie kā) bez atbalsta apakšā, atrasties (kur, pie kā) tikai ar augšējās daļas piestiprinājumu.
- lejasdaļa Tuvāk dienvidiem izvietotā (kādas teritorijas) daļa.
- lejasmala Tuvāk dienvidiem izvietotā (kādas teritorijas) daļa.
- tenderis Tvaika lokomotīvei piekabināms īpašs vagons vai tvaika lokomotīves pakaļējā daļa kurināmā, ūdens rezervju ievietošanai.
- ūdens Ūdenstilpe, ūdenstilpju kopums (kādā teritorijā). Ūdenstilpes daļa, josla (parasti ar noteiktām pazīmēm, īpašībām).
- atteka Upes daļa, kas, upei virzienu mainot, palikusi sānis no galvenās straumes un parasti nav vairs ar to saistīta. Vecupe.
- atteka Upes gultnes daļa, ko no pamatgultnes atdala sala.
- meandrs Upes gultnes līkums, kas rodas, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai - uz ieliekto krastu.
- lejasdaļa Upes ietekai tuvākā (salas) daļa.
- tors Uz āru izliekta kolonnas bāzes daļa.
- rugājs Uz lauka palikušās nopļautās labības, parasti rudzu, nenogrieztās daļas.
- pakare Uz sāniem izvirzīta (piemēram, klints) daļa, kas neatbalstās uz apkārtējās virsas.
- mugura Uz šīs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa daļas (likt, novietot, būt uzliktam, novietotam).
- mugura Uz šīs (parasti dzīvnieka) ķermeņa daļas (novietoties, atrasties).
- plecs Uz šīs ķermeņa daļas (uzlikt, novietot, atrasties).
- kakls Uz šīs ķermeņa daļas, ap šo ķermeņa daļu, pāri šai ķermeņa daļai (piemēram, ko uzlikt, arī atrasties).
- princips Uzbūves, darbības pamatīpatnība, kas regulē, nosaka visus (kā) elementus, sastāvdaļas.
- šinēt Uzlikt (ķermeņa daļai) šinu.
- iešinēt Uzlikt šinas (ķermeņa daļai).
- maska Uzliktnis (sejai) ar (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, fantastiskas būtnes) galvas attēlu. Uzliktnis (sejas augšējai daļai) ar izgrieztiem acu caurumiem. Krāsojumu un līmējumu kopums, kas ievērojami pārveido sejas formu.
- Apgrozāmie fondi Uzņēmuma ražošanas fondu daļa, kura tiek pilnīgi patērēta ražošanas procesā vienā ražošanas periodā un kuras vērtība pilnīgi pāriet uz jauno darba produktu.
- Apgrozāmie fondi Uzņēmuma ražošanas fondu daļa, kura tiek pilnīgi patērēta ražošanas procesā vienā ražošanas periodā un kuras vērtība pilnīgi pāriet uz jauno darba produktu.
- kopētava Uzņēmuma, iestādes nodaļa, arī telpa, kurā kopē (3).
- komanditsabiedrība Uzņēmums (kapitālistiskajās valstīs), kurā dalībnieku viena daļa ar visu savu īpašumu uzņemas visu ar uzņēmumu saistīto risku, bet otra daļa atbild tikai ar uzņēmumā ieguldīto kapitālu.
- darbnīca Uzņēmums vai rūpnīcas, uzņēmuma nodaļa, kur labo vai izgatavo dažādus izstrādājumus (parasti sadzīves priekšmetus). Arī ateljē.
- lietuve Uzņēmums vai tā daļa, kur kausē metālu un lejot izgatavo no tā priekšmetus.
- velmētava Uzņēmums vai tā daļa, kur velmē (ko).
- tipogrāfija Uzņēmums vai uzņēmuma nodaļa, arī darbnīca, kur izgatavo iespieddarbus (parasti augstspieduma tehnikā).
- tipolitogrāfija Uzņēmums vai uzņēmuma nodaļa, kur iespieddarbus izgatavo ar tipogrāfiskiem un litogrāfiskiem paņēmieniem.
- spiestuve Uzņēmums, arī tā daļa, celtne, telpa, kurā (ko) iegūst spiežot, presējot.
- cinkogrāfija Uzņēmums, arī tipogrāfijas nodaļa, kas izgatavo klišejas fotomehāniski.
- sierotava Uzņēmums, arī uzņēmuma daļa, kurā ražo sieru.
- kaltuve Uzņēmums, tā nodaļa, arī darbnīca, kurā kaļot veido, parasti dekoratīvu, virsmu (metāla, akmens) priekšmetiem.
- uzpūderēties Uzpūderēt savas ķermeņa daļas (parasti seju), parasti mazliet.
- leģenda Uzraksts (uz monētas, medaļas u. tml.).
- kolumntituls Uzraksts katrā grāmatas, žurnāla lappusē virs teksta (piemēram, nodaļas nosaukums, pirmais un pēdējais vārdnīcas lappuses vārds).
- uzpolsterēt Uzstiprināt attiecīgu veidojumu (ķermeņa daļai), lai (tai) piešķirtu vēlamo formu.
- sinkope Uzsvara pārvietojums no metriski akcentētās taktsdaļas uz neakcentēto taktsdaļu.
- Salikt uzsvarus (arī akcentus) Uzsvērt, izcelt (kā) elementus, sastāvdaļas.
- Salikt uzsvarus (arī akcentus) Uzsvērt, izcelt (kā) elementus, sastāvdaļas.
- Stiprā taktsdaļa Uzsvērtā taktsdaļa.
- nokopt Uzturēt tīru, apkoptu (cilvēku, tā ķermeņa daļas).
- vadotne Vadošā daļa, vadošais elements.
- avangards Vadošā, apzinīgākā (sabiedrības grupas, šķiras u. tml.) daļa. Priekšpulks.
- priekšpulks Vadošā, apzinīgākā (šķiras, sabiedrības grupas u. tml.) daļa. Avangards (2).
- virsotne Vadošā, visietekmīgākā (piemēram, sociālās grupas, organizācijas) daļa.
- dzīsla Vadu kūlīšu veidojuma daļa (lapas plātnē).
- vaibstīties Vaibstīt savu seju, tās daļas.
- savaibstīt Vaibstoties pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas), izveidot (sejā grimasi).
- virsotne Vainaga augšējā daļa, augšējie zari (kokam). Stumbra turpinājuma, vadošā zara gals. Augšējā, virsējā daļa (augam). Galotne (1).
- galotne Vainaga virsotne, augšējie zari (kokam). Stumbra turpinājuma, vadošā zara gals. Augšējā, virsējā daļa (augam).
- nadziņš Vainaglapas apakšējā šaurā kātveida daļa.
- pasaknis Vairākdaļīga dokumenta (čeka, kvīts, biļetes u. tml.) daļa, kas paliek šī dokumenta izdevējam.
- mesa Vairākdaļīgs vokāls vai vokāli instrumentāls reliģiska satura skaņdarbs - katoļu liturģijas mūzikas daļa.
- rekviēms Vairākdaļīgs vokāls vai vokāli instrumentāls reliģiska satura skaņdarbs - šādas mises mūzikas daļa.
- locīt Vairākkārt kustināt dažādos virzienos (ķermeni, tā daļas).
- staipīt Vairākkārt kustināt, iztaisnot (ķermeņa daļas), piemēram, lai vingrinātu (tās).
- šķirstīt Vairākkārt liekt uz dažādām pusēm (apmatojuma, apspalvojuma daļas).
- šķirstīt Vairākkārt liekt uz dažādām pusēm (augas, to daļas).
- locīt Vairākkārt liekt, kustināt dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus).
- pielocīt Vairākkārt lokot, mazliet pieliekt (parasti augus, to daļas).
- plātīt Vairākkārt plest (ķermeņa daļas, piemēram, rokas, pirkstus, spārnus).
- mētāt Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļas).
- svaidīt Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļas). Mētāt (5).
- spirināties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savas ķermeņa daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kāda, kā) - par cilvēkiem.
- spirināties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savu ķermeni, tā daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kā) - par dzīvniekiem.
- ievingrināt Vairākkārt vingrinot, arī ko darot, panākt, ka (parasti ķermeņa daļa) iegūst vēlamo veiklību.
- kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku kustināt, šūpot (ķermeņa daļas, parasti kājas, spārnus, asti). Arī kuļāt (1).
- obelisks Vairākšķautņu stabs (parasti piemineklis), kam augšdaļa ir tievāka par pamatni un kas beidzas ar piramidālu smaili.
- pumpuroties Vairoties bezdzimuma veidā, šūnām daloties un jaunajam organismam izveidojoties no šūnas daļas (par zemākajiem dzīvniekiem, augiem).
- lielums Vairums. Lielākā daļa.
- mālsmilts Vāji saistīts nogulumu iezis - māla un smilts sajaukums, kurā pārsvarā ir smilts daļiņas. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis.
- smilšmāls Vāji saistīts nogulumu iezis - smilts un māla sajaukums, kurā ir 10-30% māla daļiņu. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis.
- maitāt Vājināt, pasliktināt (piemēram, veselību, kādas ķermeņa daļas darbību).
- krāt Vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas), lai veidotu kopumu, veselumu, daudzumu.
- izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas). Būt par cēloni tam, ka izspiežas (4).
- Valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds Valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar attiecīgā valodas lietotāju kolektīva dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
- Valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds Valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar valodas lietotāju dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
- Valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds Valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar valodas lietotāju dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
- pakārtojums Valodas vienības (piemēram, vārda, teikuma sastāvdaļas) atkarība pēc formas, nozīmes no citas valodas vienības. Valodas vienības, starp kurām ir šāda atkarība.
- karaspēks Valsts bruņotie spēki. Bruņoto spēku daļa (ar noteiktu specializāciju, organizāciju, uzdevumu).
- pavalsts Valsts daļa. Apgabals, province, štats.
- renteja Valsts finanšu pārvalde, šīs pārvaldes iestāde, nodaļa (feodālismā, kapitālismā).
- palāta Valsts likumdošanas orgāna sastāvdaļa.
- celms Vārda daļa - vārda sakne kopā ar priedēkļiem un piedēkļiem.
- galotne Vārda daļa, kas atrodas aiz celma un, vārdu lokot, mainās.
- izskaņa Vārda daļa, kurā ietilpst tā pēdējais piedēklis kopā ar galotni.
- priedēklis Vārda sastāvdaļa (morfēma), kas atrodas saknes priekšā.
- afikss Vārda sastāvdaļa, ko pievieno saknei vai celmam (atvasinot jaunus vārdus).
- morfēma Vārda vismazākā, nedalāmā gramatiski vai leksiski nozīmīgā daļa (piemēram, sakne, priedēklis, piedēklis, galotne).
- ortogramma Vārda, tā daļas rakstījums (pēc ortogrāfijas likumiem), ko īpaši aplūko ortogrāfijas mācīšanā.
- šķirklis Vārdnīcas teksta daļa, kurā ietilpst skaidrotais vai tulkotais vārds, tā gramatiskās formas, norādes, skaidrojumi vai tulkojumi, vārda lietojuma paraugi, attēli.
- citāts Vārdu pa vārdam atkārtots teksts vai teksta daļa.
- rēdze Vārpstas vai ass daļa, kas balstās gultnī.
- sānvasa Vasas daļa, kas veidojas no lapu žākļu pumpuriem uz vasas ass (stumbra).
- ziednesis Vasas daļa, parasti bez lapām, uz kuras atrodas zieds vai ziedkopa.
- Zieda ass Vasas daļa, pie kuras atrodas zieda lapas.
- Vasas posmi Vasas daļas starp mezgliem.
- grabažas Veci, nolietoti priekšmeti (piemēram, mēbeles, darba rīki), to daļas.
- pavēdere Vēdera apakšējā daļa. Vieta zem vēdera.
- apzarnis Vēderplēves daļa, kas aptver zarnas.
- Simpātiskā nervu sistēma Veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās cilvēka un mugurkaulnieku iekšējo orgānu darbības un vielmaiņas regulācijā.
- šūt Veidojot diegu šuves, vīles, saistīt (kāda materiāla, piemēram, auduma, ādas, gabalus). Šādā veidā saistot detaļas, elementus, gatavot (ko, piemēram, apģērbu, apavus, to daļas), arī veikt (to) apdari.
- loks Veidojums (organismā), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
- sildītājs Veidojums (parasti no gumijas, auduma) ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot karsta ūdens siltumu vai elektriskās enerģijas radīto siltumu. Termofors.
- sildītājs Veidojums (parasti no tekstilmateriāla), ko uzliek, piemēram, traukam, ķermeņa daļai, lai aizkavētu siltuma aizplūšanu no tās.
- somiņa Veidojums, apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas.
- būvēt Veidot (celtni, būvi, tās daļas) celtniecības procesā. Celt (5).
- kārtot Veidot (kādu sistēmu), izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- montēt Veidot (kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.), grupējot gatavas sastāvdaļas. Grupēt (gatavas sastāvdaļas), lai veidotu kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.
- krāt Veidot (kopumu, veselumu, daudzumu), vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- jaukt Veidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas. Apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
- klāt Veidot segumu (celtnei, tās daļai).
- vērtēt Veidot spriedumu, atzinumu par to, vai (ķermenim, ķermeņa daļai) piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības.
- Vēlēšanu iecirknis Vēlēšanu apgabala daļa. Telpas, kur gatavo vēlēšanu sarakstus un veic citus vēlēšanu priekšdarbus, nodod un saskaita balsis par izraudzītajiem kandidātiem.
- āmis Velkamā zvejas tīkla maisveida daļa, kurā sakrājas zivis.
- siet Velkot (kā) stūrus, malas, saites no mezgla, padarīt (to) vaļīgu, ņemt nost no ķermeņa daļas.
- pārvilkt Velkot (parasti apģērba gabalu), pārvirzīt (to pāri kādai ķermeņa daļai).
- novilkt Velkot novirzīt no ķermeņa, tā daļas (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu).
- svītrot Velkot svītru vai svītras, norādīt, ka (teksta daļa, teksts) ir nederīgs.
- uzvilkt Velkot uzvirzīt (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu) virsū (ķermenim, tā daļai).
- vērtne Veramā (logu, durvju, vārtu) daļa.
- vārti Veramā, bīdāmā, paceļamā u. tml. daļa (piemēram, plāksnes veidā) šīs ailes, brīvās vietas aizdarīšanai.
- siena Vertikālā iekšējā daļa (dabiskam vai mākslīgam padziļinājumam), kas (to) norobežo.
- stāvs Vertikāla konstruktīvā pamatdaļa, galvenā daļa (parasti celtnei).
- siena Vertikālā sānu daļa (dobām traukam, priekšmetam u. tml.).
- talons Vērtspapīra (piemēram, akcijas) galvenā daļa.
- kupīra Vērtspapīrs, arī daļa (piemēram, kupons) no lielāka vērtspapīra.
- restitūcija Vesela organisma atjaunošanās no nelielas ķermeņa daļas.
- veldzēt Vēsināt (ķermeni, ķermeņa daļas), radot spirgtuma, svaiguma sajūtu. Arī spirdzināt.
- numismātika Vēstures palīgnozare, kas pētī monētas un medaļas.
- Melnā vētra Vētra, kas aiznes no laukiem augsnes virsējās daļas.
- politehnikums Vidējā vai augstākā tehniskā mācību iestāde, kurā ir dažādu tehnikas nozaru nodaļas.
- sāns Vidukļa daļa starp muguru un vēderu no pleca līdz gurnam ķermeņa labajā vai kreisajā pusē (cilvēkam). Šis vidukļa daļas labā vai kreisā puse, arī josla.
- centrs Vidus, vidusdaļa, viduspunkts.
- serde Vidusdaļa (piemēram, orgānam).
- rumba Vidusdaļa (rotējošam elementam, detaļai, piemēram, ritenim) ar caurumu (tā) novietošanai uz ass.
- serde Vidusdaļa, parasti cilindrveida (piemēram, priekšmetam).
- vidiene Vidusdaļa, vidusjosla (teritorijā).
- vizīrs Viduslaiku bruņu cepures nolaižamā un paceļamā daļa sejas aizsargāšanai.
- saviebt Viebjot pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas), izveidot (sejā grimasi).
- viebties Viebt savu seju, tās daļas.
- paraut Viegli raut (kādu aiz apģērba, ķermeņa daļas).
- saglaust Viegli, maigi sakļaut (ķermeņa daļas) - parasti par diviem cilvēkiem.
- Gaismas izkliede Vielai caurejošas gaismas vājināšanās, kas saistīta ar to, ka daļa gaismas staru maina savu virzienu, nezaudējot enerģiju.
- Visuma blīvums Vielas daudzums Visuma novērojamajā daļā jeb Metagalaktikā, kas attiecināts uz šās daļas tilpumu.
- substitūcija Viena (kādas sistēmas, kopuma u. tml.) elementa, sastāvdaļas aizstāšana ar citu, parasti, ievērojot attiecīgus nosacījumus, likumsakarības.
- ceturksnis Viena (laika posma) ceturtdaļa.
- kortelītis Viena ceturtā daļa litra vai stopa. Šāda tilpuma trauks.
- Viena desmitā Viena desmitdaļa.
- Viena desmitā Viena desmitdaļa.
- kvadrātcentimetrs Viena desmittūkstošā daļa kvadrātmetra.
- solo Viena dziedātāja vai instrumentālista veikts skaņdarba vai tā daļas izpildījums (ar pavadījumu vai bez tā). Skaņdarbs, tā daļa vienai balsij vai vienam mūzikas instrumentam (ar pavadījumu vai bez tā).
- priekšautsvārki Viena gabala, sānos nesašūti svārki, kuru daļas mugurpusē pārliek vienu otrai pāri un viduklī sasien ar piešūto jostu.
- kubikmilimetrs Viena miljarddaļa kubikmetra.
- kubikcentimetrs Viena miljondaļa kubikmetra.
- kvadrātmilimetrs Viena miljondaļa kvadrātmetra.
- rietumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur riet saule. Teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
- austrumi Viena no četrām debess pusēm, apvāršņa daļa, kur lec saule. Teritorija, kas atrodas šajā pusē, virzienā.
- kolagēns Viena no olbaltumvielām - saistaudu galvenā sastāvdaļa.
- kājnieks Viena no pamata ieroču šķirām, bruņoto spēku pamatdaļa, kuras apbruņojumā ir strēlnieku ieroči, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi. Strēlnieki.
- segspalva Viena no spalvām, kuru galvenā funkcija ir segt putna ķermeņa, tā daļas virsmu.
- segzvīņa Viena no zvīņām, kuru galvenā funkcija ir segt organisma, tā daļas virsmu.
- kvadrātdecimetrs Viena simtdaļa kvadrātmetra.
- kubikdecimetrs Viena tūkstošdaļa kubikmetra.
- lauksardze Viena vai divas strēlnieku nodaļas, kas apsargā atpūtā novietota karaspēka apakšvienību, daļu.
- slānis Viendabīgs (kā, piemēram, vielas, vielu maisījuma) veidojums ar samērā vienmērīgu biezumu un plašu horizontālu izplatību. Horizontāli norobežota (kā, piemēram, vielas, materiāla) daļa ar vienmērīgu biezumu.
- aina Vienība (dramatiskā sacerējumā), daļa (cēlienā).
- proteīns Vienkārša olbaltumviela - dzīvo organismu šūnu galvenā sastāvdaļa.
- žoklis Viens no galvaskausa sejas daļas lielākajiem kauliem, kas veido pusi no virsējās sejas daļas vai kustīgo apakšējo sejas daļu.
- audzētava Vieta (saimniecība, saimniecības daļa), kur (vairumā) audzē (dzīvniekus vai augus).
- pakāje Vieta pie kā samērā augsta (piemēram, kalna, koka) pamatnes. Kā augsta (piemēram, kalna nogāzes) apakšējā daļa.
- galvgalis Vieta pie šī (guļvietas) gala, daļas.
- kājgalis Vieta pie šīs (guļasvietas) daļas, gala.
- palazde Vieta zem lazdas. Lazdas, lazdu audzes apakšējā daļa.
- sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas šādā (parasti priekšmeta) labajā vai kreisajā pusē, malā. Labā vai kreisā (telpas, laukuma) malējā daļa, puse atšķirībā no (tā) viena vai otra gala.
- palodze Vieta, arī sienas daļa zem loga.
- telpa Vieta, arī vides daļa, kurai (parasti) ir noteiktas robežas un kurā kas atrodas, noris vai kurai ir kādas funkcijas.
- vidus Vieta, daļa (kam), kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (tā) malām, pusēm, galiem.
- mugurpuse Vieta, kas atrodas pie šādas priekšmeta puses, daļas.
- skatuve Vieta, kur notiek izrāde. Izrādēm īpaši iekārtota telpa, arī telpas vai celtnes daļa.
- kakts Vieta, kur saskaras (telpas, celtnes) iekšējās sienas, veidojot leņķi. (Telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā.
- sadura Vieta, kurā saskaras divi konstrukcijas elementi, divi priekšmeti, arī priekšmeta divas daļas.
- redzespunkts Vieta, no kuras tiek uztverta telpas vai plaknes daļa. Noteikta vieta telpā vai plaknē, ko uztver acs.
- komandpunkts Vieta, no kurienes kaujas apstākļos vada (piemēram, karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, lidaparātu apkalpes).
- autoinspekcija Vieta, telpa, kur atrodas šī milicijas daļa (nodaļa).
- tērpt Vilkt (cilvēkam) apģērbu, apģērba gabalu, arī apavus. Vilkt (uz ķermeņa daļas) apģērbu, apģērba gabalu, arī apavus. Arī ģērbt.
- izvingrināt Vingrinot panākt, ka (ķermeņa daļa) atgūst veiklību. Ilgāku laiku, daudz vingrināt (ķermeņa daļu).
- sagatavot Vingrinot, norūdot, veicot ārstnieciskas procedūras u. tml., padarīt (cilvēku vai dzīvnieku, organismu, tā daļas) piemērotu, parasti kādai slodzei, iedarbībai.
- iesildīties Vingrojot, skrienot u. tml. panākt, ka muskulatūra, ķermeņa daļas kļūst elastīgākas, vingrākas (piemēram, pirms sacensībām).
- svārki Vīriešu uzvalka augšējā daļa. Vīriešu žakete, arī jaka, mētelis.
- izvirpot Virpojot izgatavot, izveidot (priekšmetu, tā daļas).
- virsdaļa Virsējā, augšējā (kā) daļa.
- virsbūve Virsējā, augšējā daļa (celtnei).
- virsa Virsējā, augšējā daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam).
- virspuse Virsējā, augšējā puse, daļa (parasti apģērbam, apaviem).
- fons Virsmas daļa (piemēram, gleznā, zīmējumā, bareljefā), kurai ir pakārtota nozīme un uz kuras izceļas galvenie kompozīcijas elementi.
- pamatvirsma Virsmas galvenā, arī lielākā daļa.
- reljefs Virsmas veidojums (piemēram, ķermeņa daļai), kam raksturīgi izciļņi, padziļinājumi.
- plakums Virsotnes līdzenā daļa (pilskalnam).
- tituls Virsraksts, nosaukums (grāmatai, brošūrai, žurnālam u. tml. vai kādai to daļai).
- Absolūtā rente Virsvērtības daļa, ko piesavinās zemes īpašnieki, pamatojoties uz zemes privātīpašuma monopolu.
- Absolūtā rente Virsvērtības daļa, ko piesavinās zemes īpašnieki, pamatojoties uz zemes privātīpašuma monopolu.
- stāvs Virszemes daļa, arī stumbrs (augiem).
- celt Virzīt uz augšu (locekļus, ķermeņa daļas).
- vilkt Virzīt virsū (parasti ķermenim, ķermeņa daļai apģērbu).
- tīt Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā). Šādā veidā darināt (ko).
- gamma Visas iespējamās skaņas vai daļa no tām.
- Kartogrāfiskās projekcijas Visas Zemes elipsoīda virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
- Kartogrāfiskās projekcijas Visas Zemes elipsoīda virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
- galotne Visaugstākā daļa (vilnim).
- virsotne Visaugstākā daļa (vilnim). Visaugstākais (kā) līmenis.
- virsotne Visaugstākā vieta, visaugstākā daļa (parasti kalnam, kalnu grēdai).
- galotne Visaugstākā vieta, visaugstākā daļa (piemēram, kalnam). Virsotne.
- galotne Visaugstākā, visizvirzītākā vai vissmailākā daļa (priekšmetam).
- virsotne Visaugstākā, visvairāk izvirzītā vai vissmailākā daļa (priekšmetam).
- nagla Visinteresantākā, arī vislabākā (piemēram, sarīkojuma, teksta) daļa.
- motīvs Vismazākā melodijas daļa (parasti vienas takts apjomā), kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības.
- intonācija Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmības nozīme. Mūzikas skaņas izpildījums (ar balsi vai instrumentu).
- zona Vispārīgās stratigrāfiskās skalas vienība (stāva (5) sastāvdaļa), kas atspoguļo noteiktu faunas attīstības posmu.
- tukšums Vispārināta īpašība --> tukšs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Tukša vieta, telpa, vide, tās daļa.
- galva Visspožākā (komētas) daļa.
- tītars Vistveidīgo kārtas putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja.
- sastāvs Visu (kā) elementu, sastāvdaļa u. tml. kopums, sistēma.
- pasaule Visuma atsevišķa daļa. Arī debess ķermenis (parasti planēta).
- telpa Visums, kosmoss, arī kāda tā daļa.
- ārija Vokāls skaņdarbs (ar lirisku vai dramatisku saturu), kas rakstīts solistam ar orķestra pavadījumu (parasti operas, oratorijas, kantātes sastāvdaļa).
- mikrovolts Volta miljonā daļa.
- Zābaka galva Zābaka apakšējā daļa, kas sedz pirkstus un pēdas virsu.
- stulms Zābaka sastāvdaļa, kas aptver kāju līdz celim vai pāri tam.
- amfiteātris Zāle vai tās daļa ar pakāpjveidīgi, parasti puslokā celtām skatītāju vai klausītāju vietām.
- reģenerācija Zaudētas vai bojātas organisma daļas atjaunošanās. Organisma atjaunošanās no kādas tā daļas.
- kāts Zeķes augšdaļa (līdz pēdai).
- lejpuse Zemākā puse, zemākā daļa.
- lapkāji Zemāko vēžveidīgo kārta, pie kuras pieder dzīvnieki, kam ķermeņa lielākā daļa ietverta čaulā un kājas nav posmotas (izņemot dažas plēsīgas ūdensblusas). Šīs kārtas dzīvnieki.
- teritorija Zemes (arī citu planētu) virsas daļa (ar sauszemi, ūdeņiem, gaisa telpu, zemes dzīlēm), kurā ir izplatīta kāda dabas parādība vai ar cilvēka dzīvi un darbību saistīta parādība vai kura pieder noteiktai valstij, iestādei, organizācijai, personai u. tml. un kurai ir noteiktas robežas un platība.
- vietiene Zemes daļa, kas aptver pēc reljefa izcelsmes vienotu grupējumu, kam atbilst noteikts reljefa saposmojums un augsnes cilmiežu izvietojums.
- augstiene Zemes virsas daļa, kas paugurainā līdzenumā paceļas attiecībā pret apkārtējo teritoriju augstāk par 200 metriem (Latvijā - par 120 metriem) virs jūras līmeņa.
- pamatne Zemes virsas iedobuma zemākā daļa.
- Ģeogrāfiska karte Zemes virsas vai tās daļas pēc mēroga samazināts attēls.
- platība Zemes virsas, parasti norobežota, daļa, kas ir aizņemta (ar ko), arī paredzēta (kam).
- apvārsnis Zemes virsmas daļa, ko var redzēt novērotājs. Redzes loks.
- horizonts Zemes virsmas daļa, ko var redzēt novērotājs. Redzes loks. Apvārsnis (2).
- karte Zemes virsmas vai tās daļas pamazināts, vispārināts, matemātiski noteikts grafisks attēlojums plaknē (parasti uz papīra).
- biosfēra Zemeslodes daļa, kur pastāv dzīvība.
- tehnosfēra Zemeslodes daļa, kurā noris saimnieciskā, parasti ar tehnikas izmantošanu saistītā, darbība, arī zemeslodes daļa, kuru ietekmē šāda darbība.
- Valsts teritorija Zemeslodes daļa, uz ko attiecas attiecīgās valsts suverenitāte.
- okeāns Zemeslodes ūdens platības daļa, kas atrodas ārpus sauszemes un ko ierobežo kontinenti.
- josla Zemeslodes virsmas daļa starp diviem meridiāniem.
- drīksna Zieda auglenīcas augšējā daļa, kas uztver ziedputekšņus.
- auglenīca Zieda daļa (segsēkļiem), kas izveidojas, saaugot vienai vai vairākām augļlapām.
- apziednis Zieda daļas (kauss un vainags), kas aptver putekšņlapas un augļlapas.
- augļlapas Zieda sastāvdaļas (segsēkļiem), kurām saaugot veidojas auglenīca.
- ziedpamatne Ziedkāta augšējā, paplašinātā daļa.
- ziepēties Ziepēt sevi, sava ķermeņa daļas.
- ziesties Ziest sevi, sava ķermeņa daļas.
- izsmērēt Ziežot pilnīgi pārklāt (parasti no iekšpuses). Izziest (kustīgās daļas kādai ierīcei).
- Zilbes centrs Zilbes daļa, kuru izrunājot muskuļu saspriegums sasniedz kulmināciju.
- Lauztā intonācija Zilbes intonācija, kuras pirmā daļa ir kāpjoša un saspriegta, bet otrā - pēc momentāna balss pārtraukuma nesaspriegta.
- socioloģija Zinātne, kas pētī likumsakarības, saskaņā ar kurām attīstās un funkcionē sabiedrība un tās sastāvdaļas.
- teorija Zinātnes nozare, arī zinātnes nozares daļa, apakšnozare.
- kronītis Zirga naga daļa starp vēzīša kaulu un naga kaulu.
- galvkrūts Zirnekļveidīgo, vēžveidīgo ķermeņa priekšējā daļa, kas izveidojusies, saaugot kopā galvai un krūtīm.
- zobrats Zobpārvada daļa - rats, kurā izveidoti īpaša profila zobi (3).
- pazode Zoda apakšējā daļa.
- sēta Zvejas rīka sastāvdaļa, kas veido nožogojumu ūdenstilpē.
- sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam ir raksturīga sarkanīga ķermeņa apakšējā daļa. Parastais svilpis.
- Žaunu lapiņas Žaunu plātņveida sastāvdaļas, caur kuru sienām notiek gāzu maiņa.
- Žaunu lapiņas Žaunu plātņveida sastāvdaļas, caur kuru sienām notiek gāzu maiņa.
daļa citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV