Paplašinātā meklēšana
Meklējam tip.
Atrasts vārdos (126):
- tip:1
- tips:1
- tipu:1
- tipāžs:1
- stiprs:1
- tipčaks:1
- tipināt:1
- tipisks:1
- tipizēt:1
- tiptene:1
- tipveida:1
- tipveidā:1
- antipods:1
- fenotips:1
- genotips:1
- idiotips:1
- linotips:1
- monotips:1
- multipls:1
- pastiprs:1
- pirmtips:1
- stiprība:1
- stiprums:1
- vientipa:1
- tipiskums:1
- tipometrs:1
- aptipināt:1
- attipināt:1
- ideāltips:1
- ietipināt:1
- iztipināt:1
- kamertipa:1
- lēcējtipa:1
- notipināt:1
- pamattips:1
- patipināt:1
- prototips:1
- relejtipa:1
- stiprināt:1
- sūcējtipa:1
- uztipināt:1
- tipizācija:1
- tipizējums:1
- tipoloģija:1
- tipveidīgs:1
- aiztipināt:1
- antipasāti:1
- antipātija:1
- autotipija:1
- dagerotips:1
- fototipija:1
- kotedžtipa:1
- monotipija:1
- pārtipināt:1
- pietipināt:1
- pilsēttipa:1
- pirotipija:1
- stenotipēt:1
- stereotips:1
- stereotips:2
- stipendija:1
- stratotips:1
- tipogrāfija:1
- tipoloģisks:1
- tipometrija:1
- antipātisks:1
- antiprotons:1
- apstiprināt:1
- grauzējtipa:1
- iestiprināt:1
- linotipists:1
- mikrotipija:1
- monotipists:1
- multiplicēt:1
- nostiprināt:1
- obstipācija:1
- pastiprināt:1
- politipisks:1
- sastiprināt:1
- stenotipija:1
- stereotipēt:1
- stipendiāts:1
- stiprinieks:1
- uzstiprināt:1
- vientipisks:1
- tipogrāfisks:1
- tipometrisks:1
- dagerotipija:1
- piestiprināt:1
- stenotipisks:1
- stenotipists:1
- stereotipija:1
- stereotipums:1
- stiprinājums:1
- stiprināties:1
- robežstiprība:1
- stereotipisks:1
- universāltipa:1
- antipartejisks:1
- apstiprinājums:1
- apstiprināties:1
- dūrējsūcējtipa:1
- iestiprinājums:1
- iestiprināties:1
- multiplikācija:1
- multiplikators:1
- nostiprinājums:1
- nostiprināties:1
- pastiprinājums:1
- pastiprinātājs:1
- pastiprināties:1
- sastiprinājums:1
- sastiprināties:1
- stereotipieris:1
- tipolitogrāfija:1
- piestiprinājums:1
- piestiprināties:1
- stereotipiskums:1
- tipolitogrāfisks:1
- antiproletārisks:1
- laizītājsūcējtipa:1
- personālstipendija:1
- kvantpastiprinātājs:1
- personālstipendiāts:1
- sastiprinātājskrūve:1
- videopastiprinātājs:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (2116):
- pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam.
- keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās.
- pieadīt Adot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- logs Aile telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs ailes aizdarīšanai.
- bultēt Aizdarīt ar bultu (2). Atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu).
- aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā).
- aiztaisīt Aizdarīt, sastiprināt kopā pogājot, sprādzējot u. tml.
- aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā). Pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi).
- aiztrenkt Aizpūst (ko) - par stipru vēju.
- aiztriekt Aizpūst, aizdzīt (ko) - par stipru vēju.
- aiznaglot Aizsegt, aizklāt, nostiprinot ar naglām.
- aizvērt Aiztaisīt, uzliekot vāku (parasti, virās iestiprinātu).
- uzmundrināt Aktivizēt, pastiprināt (piemēram, sirdsdarbību).
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām. Uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
- ieāķēt Āķējot iestiprināt (kur iekšā). Ielikt (āķi) cilpā.
- pieāķēt Āķējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
- leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
- notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
- nomenklatūra Amatu saraksts, kam kadrus apstiprina augstākstāvošās instances. Amati, kas ietilpst šādā sarakstā.
- mikroampērmetrs Ampērmetrs elektriskās strāvas stipruma mērīšanai mikroampēros.
- papēdis Apava detaļa - zoles apakšas mugurējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
- saistzole Apavu detaļa - ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
- piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) viela, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
- lākturis Apgaismošanas ierīce - metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
- lāpturis Apgaismošanas ierīce lāpas iestiprināšanai.
- svečturis Apgaismošanas ierīce, kurs iestiprina sveces vai sveci.
- parakstīt Apliecināt, apstiprināt (ko) ar savu parakstu.
- apsprādzēt Apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
- aizsiksnot Apņemt, nostiprināt (ar siksnām).
- apstīpot Apņemt, nostiprināt (ar stīpu).
- sariet Apriet, parasti stipri.
- iesiet Apsienot, aptinot (ar auklu, stiepli u. tml.), iestiprināt (kur iekšā).
- sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
- miers Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu.
- apliecinājums Apstiprinājums, pierādījums.
- liecinājums Apstiprinājums, pierādījums.
- apliecināt Apstiprināt (kā pareizumu, patiesumu).
- parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
- ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas orgānā.
- Konfirmēt līgumu Apstiprināt līgumu augstākajā valsts pārvaldes orgānā.
- konfirmēt Apstiprināt.
- merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu.) ar stipru sārma šķīdumu.
- sašķebināt Apšķebināt, parasti stipri.
- plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
- Siet izkapti Ar auklu, klūgu, stiepli u. tml. piestiprināt izkapts asmeni pie tās kāta.
- dagerotips Ar dagerotipijas paņēmienu iegūts fotouzņēmums.
- fiksēt Ar fiksāžu nostiprināt fotoattēlu uz fotofilmas, fotoplates, fotopapīra.
- iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem iestiprināt (priekšmetā, materiālā).
- uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem piestiprināt (uz kā, kam).
- vizēt Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- vizmot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- appogāt Ar pogām piestiprināt (kam visapkārt). Pogājot nostiprināt (to, kas apņemts apkārt).
- Pieliet eļļu ugunī Ar sava izturēšanos, rīcību, runu pastiprināt (parasti kā nevēlama) norisi.
- iesist Ar sitienu ievirzīt un iestiprināt (kur iekšā).
- atsist Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
- saspiest Ar spiedienu savienot, sastiprināt.
- iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piemēram, grāmatu, žurnālu).
- salikt Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu.
- iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (tekstu, attēlu). Arī publicēt (parasti periodikā).
- spiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem veidot (tekstu, grāmatu, žurnālu u. tml.).
- zondbalons Ar ūdeņradi pildīts gumijas gaisa balons, ko palaiž brīvā lidojumā ar piestiprinātu meteorogrāfu.
- pievalcēt Ar valcēšanas ierīci piestiprināt.
- Cik spēka (arī jaudas) Ar visu spēku, ļoti stipri.
- bulla Ar zīmogu apstiprināts Romas pāvesta (viduslaikos arī imperatora) raksts, lēmums, rīkojums.
- sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot). Arī saberzēt (1).
- kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
- senpilsēta Arheoloģisks piemineklis - pilsētas tipa apmetne.
- dziedinātava Ārstniecības (parasti sanatorijas tipa) iestāde.
- solukss Ārstniecības ierīce - elektriskā stipras gaismas spuldze ar reflektoru.
- radiomasts Atbalsts, uz kura attiecīgajā augstumā nostiprinātas radiostaciju antenas.
- krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
- āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
- kā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
- tā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
- apbāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
- negaiss Atmosfēras parādība - elektriskā izlāde starp mākoņiem, pērkons līdz ar lietu, arī krusu, stiprām vēja brāzmām.
- kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega. Zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
- attaisīt Atpogāt, atāķēt, atraisīt u. tml. (to, kas satur, nostiprina apģērbu, apavus u. tml.).
- palaist Atraisīt (ko sasietu), attaisīt (ko sastiprinātu, arī aizvērtu). Arī panākt, ka (kas) kļūst mazāk saspriegts.
- pasprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
- atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
- sprukt Ātri, pēkšņi raisīties (par ko sasietu, sastiprinātu).
- štacja Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
- zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- vizuļot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
- spīdināt Atstarot, arī izplatīt, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu. Būt ar mainīgu virzienu, stiprumu (par gaismu).
- atāķēt Attaisīt (ko saāķētu, ar āķi sastiprinātu) _imperf._ Āķēt vaļā.
- retuša Attēla (piemēram, fotogrāfijas, zīmējuma, gleznas) labošana, arī uzlabošana ar īpašiem paņēmieniem. Reproducēšanai paredzēta attēla kontūru īpaša pastiprināšana.
- Karoga kārts Attiecīgi apstrādāta kārts, kurā uzvelk un pie kuras nostiprina karogu.
- noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu).
- aprobācija Atzīšana par labu, apstiprināšana. Aprobēšana.
- leģitimācija Atzīšana par likumīgu. Oficiāla (piemēram, kādu tiesību) apstiprināšana.
- aprobēt Atzīt par labu, apstiprināt.
- leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piemēram, kādas tiesības).
- savainojums Audu, parasti stiprs, bojājums (organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
- kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē.
- masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus.
- sakne Augstāko augu veģetatīvais orgāns, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- korona Augsti jonizētas, stipri retinātas, plazmas apgabals ap Sauli.
- varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
- pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.).
- kastete Aukstais ierocis - uz pirkstiem uzmaucama caurumota metāla plāksne dūres sitiena pastiprināšanai.
- šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas.
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
- šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
- lafete Balsts, uz kā nostiprināts (artilērijas ieroča) stobrs.
- starplapa Balta lapa (ierakstiem), kas iestiprināta starp citām iespieddarba lapām.
- grozs Basketbolā - balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
- spraudīt Bāzt (ko) vairākās vietās, lai (to) nostiprinātu.
- apbāzt Bāžot nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
- saberzēt Berzēt, parasti stipri, piemēram, lai panāktu kādu rezultātu.
- uzbetonēt Betonējot piestiprināt (uz kā, kam).
- veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi). Šī tipa dzīvnieki.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta. Šī tipa dzīvnieki.
- Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie dzīvnieki ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
- plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki.
- Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
- stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu. Šī tipa dzīvnieki.
- posmkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes. Šī tipa dzīvnieki.
- pushordaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes; šī tipa dzīvnieki.
- gliemji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki.
- moluski Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts nesegmentēts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki. Gliemji.
- zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums. Šī tipa dzīvnieki.
- posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis. Šī tipa dzīvnieki.
- bulta Bīdāms metāla (retāk koka) stienis aizvērtu durvju, vārtu nostiprināšanai. Aizbīdnis. Aizšaujamais.
- kniedenes Bikses, kuru vīles ir sastiprinātas vai izrotātas ar kniedēm.
- holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā.
- klājs Blīva, nostiprināta (dēļu, baļķu, vai cita materiāla) kārta (piemēram, jumta, tilta segumam).
- piedzīt Blīvi pārklāt (ar ko sīku, smalku). Stipri piesūcināt (ar ko).
- sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam.
- degunkniebis Brilles, kuras ar īpašu kniebli nostiprina uz deguna.
- jēlums Brūce (cilvēkam vai dzīvniekiem), kas radusies stipra nobrāzuma, noberzuma rezultātā.
- grotbura Bura, ko piestiprina pie grotmasta.
- linotipists Burtlicis, kas strādā ar linotipu.
- monotipists Burtlicis, kas strādā ar monotipu.
- Līniju burtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līnijburtnīca.
- līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līniju burtnīca.
- garnitūra Burtu komplekts, kurā sakopoti tipogrāfijas burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
- klerikālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas cenšas pastiprināt baznīcas un garīdzniecības ietekmi valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
- spīgot Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- spīguļot Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- nokārties Būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
- izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izsalkt Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu (par cilvēku).
- plandēt Būt kustīgam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu, gaismas avotu).
- sasaistīt Būt lādam, kas savieno, sastiprina (ko).
- trīcēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
- trīsēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
- paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kur cieši iesaistās, iekļaujas, ka rodas stipra aizrautība.
- plīvot Būt par cēloni tam, ka (kam plānam, vieglam, parasti vienā galā, malā piestiprinātam) rodas viļņveida kustības.
- spīdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu (par gaismas avotu).
- mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- velt Būt par cēloni tam, ka izplatās (smarža, parasti stipra).
- nostiept Būt piestiprinātam tā, ka izpleš (ko) stingri.
- karāties Būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- lipt Būt stipri sajūtamam (par aukstumu, mitrumu).
- Līst (arī sisties, cirsties u. tml.) degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
- Durties degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
- Līst (arī sisties, cirsties u. tml.) nāsīs (arī degunā) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
- Sisties (arī cirsties, līst u. tml.) degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
- mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- zibsnīt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- siekaloties Būt tādam, kam ilgstoši, pastiprināti izdalās siekalas.
- šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
- šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
- raudāt Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
- raudāt Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (par dzīvniekiem).
- zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
- plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu)
- sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
- logs Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai. Ietvars šādu plātņu iestiprināšanai.
- tubuss Caurule (parasti optiskajās ierīcēs) lēcu iestiprināšanai.
- iemute Caurulīte ar paplašinājumu vienā galā cigaretes vai cigāra iestiprināšanai.
- mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
- sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties.
- sastaipīties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā. Iztaisīt sev sastiepumu (1). Arī sastiepties (1).
- apvilkt Cieši apklāt (parasti ar ādu, audumu) un nostiprināt. Pārvilkt. Apšūt.
- žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem). Galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
- fašīna Cilindriskā formā sasiets (zaru) kūlis, ko lieto, piemēram, uzbērumu nostiprināšanai.
- kaltētājtrumulis Cilindriska tvertne graudu kaltēšanai īpašas konstrukcijas kaltēs (trumuļa tipa kaltēs).
- čaula Cilindrveida caurule, kurā iepilda sprāgstvielu, iestiprina lodi vai šāviņu un kapsulu.
- skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
- Fiziskā audzināšana Cilvēka vispusīgas fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma.
- papildspēki Cilvēki, cilvēku grupa, kas pastiprina, atbalsta (ko).
- atlēts Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku. Stiprinieks.
- pikniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas pikniskā tipa pazīmes.
- puņķutapa Cilvēks, kam ir stipras iesnas.
- neprātīgs Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
- neprātis Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
- liecinieks Cilvēks, kas apstiprina redzēto, dzirdēto.
- prototips Cilvēks, kas autoram ir noderējis par literārā tipa, tēla pirmparaugu. Literārs tips, tēls, kas autoram ir noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
- stenotipists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenotipēšanu. Cilvēks, kas prot stenotipēt.
- paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko. Cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
- Fiziskā audzināšana Cilvēku vispusīgas fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma. Attiecīgais mācību priekšmets.
- sambo Cīnās sporta veids - pretošanās bez ieroča stiprāka vai apbruņota pretinieka uzbrukumam.
- eifonija Daiļskanība (daiļdarbā). Fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai.
- kabināt Dalīt nost (ko, piemēram, ar āķi, cilpu, piestiprinātu, sastiprinātu).
- sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.
- īlens Darba rīks - spalā iestiprināts smails metāla stienis (caurumu izduršanai, piemēram, ādā, papē).
- kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai.
- rauknis Darbarīks - kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis atvašu, arī tievu koku nogriešanai.
- nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) - parasti spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, arī galu. Šāds aukstais ierocis.
- nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi. Šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem.
- skrūvsols Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu. Skrūvgalds.
- skrūvgalds Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu. Skrūvsols.
- multiplikācija Darbība, process --> multiplicēt.
- tipizācija Darbība, process --> tipizēt (1).
- tipizācija Darbība, process --> tipizēt (2).
- korektors Darbinieks (tipogrāfijā, izdevniecībā), kas salīdzina tipogrāfiska salikuma novilkumu ar manuskriptu un labo salikuma kļūdas.
- slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
- ietvere Darbmašīnas daļa - ierīce, kurā iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
- suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
- ceplis Darbnīca, neliels (parasti manufaktūras tipa) uzņēmums, kur ražo ķieģeļus (kārniņus, flīzes) vai kaļķus.
- piedarināt Darinot (ko), piestiprināt (to pie kā, kam klāt).
- pastiprinātājs Darītājs --> pastiprināt.
- zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem. Arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments.
- Somu (arī soma) dūdas Daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- virpulis Daudzveidīgs, arī nenoteikts (spilgtu krāsu) kopums. Vienlaicīgs, arī juceklīgs (stipru skaņu) skanējums.
- burkšķis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums.
- Dedzināt darvas mucu Dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
- Dedzināt darvas mucu Dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
- vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē.
- posters Dekoratīvs plakāta tipa darinājums.
- plakandēle Dēle, kam ir raksturīgs muguras-vēdera virzienā stipri saplacināts ķermenis.
- zirģelis Dem. → zirgs (1). Neliels, arī stipri vājš zirgs.
- apskava Detaļa (mašīnā, iekārtā), ar ko aptverot savieno, nostiprina, piestiprina.
- dakša Detaļa (mehānismos, ierīcēs), veidojums, kas sastāv no diviem (parasti paralēliem) kopā sastiprinātiem zariem.
- stīgturis Detaļa (stīgu instrumentos), kurā nostiprina stīgas nekustīgā stāvoklī.
- aploks Detaļa (velosipēda ritenī), kurā iestiprināti spieķi un kuru apņem riepa.
- vilksnis Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām.
- streņģe Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām. Vilksnis.
- pasitnis Detaļa, elements, ko piestiprina zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piesūceknis Detaļa, kas rada vakuumu un ir paredzēta (kā) piestiprināšanai pie kādas virsmas.
- iebīdnis Detaļa, ko iebīda kādas konstrukcijas elementu sastiprināšanai. Ierīce, kas iebīda detaļu vai sagatavi mašīnā.
- stūrenis Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai.
- uzstūris Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai. Stūrenis (3).
- palīgdiegs Diegs, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus, iezīmē izšuvumu rakstus.
- tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
- kolo Dienvidslāvu dārziņa tipa rotaļdeja.
- Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
- Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
- brilles Divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas, ko lieto redzes spējas palielināšanai.
- sliede Divas šādas paralēlas sijas, ko nostiprina uz gulšņiem un kas veido vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu ceļu.
- vārti Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai. Šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru.
- licence Dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt).
- licence Dokumentāri apstiprināta atļauja realizēt un izmantot patentētu izgudrojumu.
- Ratifikācijas raksts Dokuments par līgumslēdzēju valstu pilnvaroto personu noslēgta starptautiska līguma apstiprinājumu.
- Ratifikācijas raksts Dokuments par līgumslēdzēju valstu pilnvaroto personu noslēgta starptautiska līguma apstiprinājumu.
- leģitimācija Dokuments, kas apliecina oficiālu (piemēram, kādu tiesību) apstiprināšanu.
- Darba grāmatiņa Dokuments, kas apstiprina strādnieku un kalpotāju darba stāžu.
- Darba grāmatiņa Dokuments, kas apstiprina strādnieku un kalpotāju darba stāžu.
- purināties Drebināties, skurināties (piemēram, ēdot vai dzerot ko stipru, asu).
- pīķis Duramais ierocis - garā kātā nostiprināts smails asmens.
- durklis Duramais tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
- spoguļdurvis Durvis (piemēram, skapim), kurās ir iestiprināts spogulis.
- palīgdzija Dzija, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus.
- iezīsties Dziļi nostiprināties (cilvēkā, cilvēka psihē).
- zābaki Dzirnavās - graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu.
- audzējs Dzīvnieka vai cilvēka audu slimīgs jaunveidojums, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
- tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem).
- hordaiņi Dzīvnieku tips, kura pārstāvjiem attīstās horda.
- filoģenēze Dzīvo organismu (to tipu, dzimtu, ģinšu, sugu) vēsturiskā attīstība.
- idiotips Dzīvo organismu iedzimto īpašību kopums, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi. Genotips.
- lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir vadoša politiska nozīme, kā arī atbildība starp tautiskajās attiecībās.
- polsteris Elastīgs veidojums, ko piestiprina, lai radītu (kam) vēlamo formu.
- vājstrāva Elektriskā strāva ar mazu strāvas stipruma vērtību.
- maiņstrāva Elektriskā strāva, kam periodiski mainās virziens un stiprums.
- sātstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums nepalielinās, ja palielina elektrodiem pielikto potenciālu starpību.
- ietvere Elektriskās ierīces daļa, kurā ieskrūvē spuldzi vai iestiprina indikatoru vai drošinātāju.
- ampērs Elektriskās strāvas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- videopastiprinātājs Elektrisko signālu pastiprinātājs, kas paredzēts videosignāla vai televīzijas signāla un skaņas pastiprināšanai.
- pašindukcija Elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
- kombinatorika Elementārās matemātikas novirziens, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo grupējumu (savienojumu) skaitu.
- niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, ļoti spēcīgs sašutums, arī agresivitāte.
- naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko. Attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
- zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
- liecība Fakts, apstāklis, arī priekšmets, kas ko apstiprina, pierāda.
- Lēņa grāmata Feodālisma laika dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu.
- sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā), parasti stipru, reakciju.
- spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
- spožums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo izstarotās gaismas stiprumu attiecībā pret gaismas avota virsmas laukuma vienību.
- induktivitāte Fizikāls lielums, kas raksturo elektrodzinējspēka rašanos elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
- vingrošana Fiziskās kultūras nozare - cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
- tēraudciets Fiziski ļoti spēcīgs, stiprs.
- cinkogrāfija Fotomehānisks (cinka) klišeju izgatavošanas paņēmiens tipogrāfiskam iespiedumam.
- karde Frizieru rīks - dēlītis, kurā vairākās rindās iestiprinātas adatas.
- kandela Gaismas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- svece Gaismas stipruma mērvienība.
- lāpa Gaismeklis, kas sastāv no kāta un tā galā nostiprināta degoša materiāla.
- pamatgultnis Galvenais, nozīmīgākais gultnis. Gultnis, kas ir nostiprināts pamatnē, pamatkonstrukcijā.
- pamattips Galvenais, raksturīgākais tips.
- ķesele Garā kātā iestiprināts maisiņš ziedojumu vākšanai, apstaigājot dievlūdzēju rindas baznīcā.
- bomis Gara, resna kārts lielu (piemēram, siena, labības) vezumu nostiprināšanai.
- masts Garš, slaids, parasti vertikāls, veidojums (piemēram, vadu piestiprināšanai, signalizācijai).
- Sūra garša Garšas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- knifēt Gatavot (parūku), ar īpašu adatu iestiprinot (tās) pamatnē katru matu atsevišķi. Ar īpašu adatu iestiprināt (katru matu atsevišķi) parūkas pamatnē.
- stereotipēt Gatavot, izliet stereotipus [1] (1).
- korona Gāzu izlāde, kas novērojama stipri nehomogēnos elektriskos laukos, pastāvot atmosfēras spiedienam.
- sagāzt Gāžot panākt, ka, parasti stipri, sasveras (piemēram, uz sāniem).
- sagāzt Gāžot, arī stipri satricinot, panākt, ka (kas) sagrūst.
- pirmgliemji Gliemju apakštips, kurā ietilpst senākie un primitīvākie gliemji. Šī apakštipa dzīvnieki.
- strofantīns Glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku.
- Briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens Gredzens, kurā iestiprināts briljants (dzintars, rubīns u. tml.).
- Rubīna gredzens Gredzens, kurā iestiprināts rubīns.
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
- skriemelis Gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
- švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
- vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
- iegriezt Griežot ap asi, ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā priekšmetus bez vītnēm).
- repers Ģeodēzija - apvidū nostiprināta zīme ar nemainīgu augstumu (piemēram, stabs), kas noder par atbalsta vai pārbaudes punktu nivelēšanā.
- morfometrija Ģeomorfoloģijas nozare, kas kvantitatīvi raksturo reljefa elementus, formas un tipus.
- akordeons Harmoniku tipa mūzikas instruments ar taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai.
- mugurkaulnieki Hordaiņu tipa visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips. Šī apakštipa dzīvnieki.
- slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
- bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts koks, pie kura piestiprina priekšburas.
- apbakstīt Iebakstīt, piebakstīt (ko visapkārt, no visām pusēm, parasti, nostiprinot ko).
- sacukurot Iecukurot, parasti stipri. Arī sasaldināt.
- nosliece Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomu).
- slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.). Sliecība (2), nosliece (3).
- sliecība Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.). Slieksme (2), nosliece (3).
- apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas. Pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt).
- tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
- iebetonēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar betona masu.
- iecementēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar cementa masu.
- ieasfaltēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā) ar asfaltu.
- saņemt Iegūt, izmantot, parasti savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (piemēram, medicīnisku procedūru); tikt apgādātam (piemēram, ar organismam nepieciešamo barību).
- groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
- radiogoniometrs Iekārta raidstacijas atrašanās virziena noteikšanai, izmantojot uztverto signālu stiprumu atkarā no uztverošās antenas orientācijas telpā.
- ratiņi Iekārta, kam ir riteņi, arī pārvadi, bremzes u. tml. un ko piestiprina zem vagona korpusa gala.
- pastiprinātājs Iekārta, kas pastiprina saņemto jaudu, izmantojot papildu enerģijas avotu.
- slēdzene Iemontēts, piestiprināts mehānisms (piemēram, durvju, vārtu, atvilktņu) slēgšanai.
- steķi Ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai - parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku.
- kompendijs Ierīce (kinoaparātā), piemēram, filtru, blendes nostiprināšanai.
- nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī.
- šapirogrāfs Ierīce (teksta, attēla) pavairošanai, neizmantojot tipogrāfisko salikumu.
- klabata Ierīce aizvērtu durvju vai vārtu nostiprināšanai.
- ātršuvējs Ierīce aktu vākos vai mapē atsevišķu papīra lapu iestiprināšanai, sasaistīšanai.
- megafons Ierīce cilvēka balss skaņu pastiprināšanai un to koncentrēšanai noteiktā virzienā.
- ampērmetrs Ierīce elektriskās strāvas stipruma mērīšanai.
- žalūzijas Ierīce gaisa plūsmas nodrošināšanai vai regulēšanai (parasti no nekustīgi iestiprinātām vai kopēji grozāmām paralēlām plāksnītēm).
- fotometrs Ierīce gaismas avota stipruma, kā arī virsmas apgaismojuma mērīšanai.
- tenaklis Ierīce manuskripta turēšanai tipogrāfijas saliekamās mašīnās.
- enkurs Ierīce ūdens transportlīdzekļu nostiprināšanai brīvā ūdenī.
- aizšaujamais Ierīce, ar ko nostiprina ko aizvērtu (durvis, vārtus, vāku u. tml.). Aizbīdnis (1).
- reostats Ierīce, ar ko regulē elektriskās strāvas stiprumu elektriskajā ķēdē.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu. Īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- tipolitogrāfija Iespieddarbu izgatavošana ar tipogrāfiskiem un litogrāfiskiem paņēmieniem.
- uzspraust Iespraužot, iestiprinot novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
- kredītrīkotājs Iestādes vai organizācijas vadītājs, kam ir tiesības rīkoties ar budžetā apstiprinātajiem asignējumiem.
- iebūve Iestiprinājums.
- iesiet Iestiprināt (grāmatu, burtnīcu u. tml.) vākos.
- iestiklot Iestiprināt (kā) rāmī, ietvarā stikla plāksni.
- iekniedēt Iestiprināt (kniedi).
- ielikt Iestiprināt (kur iekšā).
- iestiepļot Iestiprināt (rāmī, ietvarā) stieples.
- iespīlēt Iestiprināt (spīlēs, skrūvspīlēs u. tml.).
- iekniedēt Iestiprināt ar kniedēm (kur iekšā).
- ieķitēt Iestiprināt ar ķiti.
- iesprādzēt Iestiprināt ar sprādzi.
- ielogot Iestiprināt ietvarā (gleznu, attēlu).
- iestiklot Iestiprināt ietvarā zem stikla (piemēram, attēlu).
- ierāmēt Iestiprināt ietvarā.
- iekalt Iestiprināt izkaltā robā, caurumā (piemēram, siju).
- iešūnot Iestiprināt mākslīgo šūnu (apkārē).
- iestīpot Iestiprināt stīpā vai stīpās (piemēram, mucu).
- ievākot Iestiprināt vākos (iespieddarbu).
- Likt zobus Iestiprināt zobu protēzes.
- Likt zobus Iestiprināt zobu protēzes.
- salikt Iestiprināt, iebūvēt (vairākas, daudzas detaļas, elementus u. tml.).
- likt Iestiprināt, iebūvēt.
- ieķīlēt Iestiprināt, iedzenot ķīli.
- sastiegrot Iestiprināt, iekļaut (kur) vairākas, daudzas stiegras. Sastiprināt, savienot ar stiegrām.
- rūts Ietvarā iestiprināta stikla plātne (parasti loga ailes) aizdarīšanai.
- transparents Ietvarā iestiprināts auduma, kartona u. tml. gabals ar tekstu vai attēlu.
- aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas).
- divkāršot Ievērojami palielināt, pastiprināt (piemēram, spēku, jūtas).
- Laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Ieviesties, nostiprināties (piemēram, par parādību sabiedrībā, īpašību).
- iestiprināt Ievietot (kur iekšā) un nostiprināt.
- ietvert Ievietot, iestiprināt (kur iekšā priekšmetu).
- iespiest Ievirzot, iebāžot (kur iekšā), panākt, ka tiek stingri, cieši iestiprināts. Stingri saspiest (ko iebāztu, ievirzītu kur iekšā).
- nocepināt Ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli).
- nocepināties Ilgāku laiku, sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu.
- izpūsties Ilgāku laiku, stipri pūst (par vēju).
- izsalties Ilgāku laiku, stipri salt.
- izsaldēties Ilgāku laiku, stipri salt. Izsalties.
- izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
- apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus). Stipri apbružāt.
- vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu vilkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidus daļas.
- sari Indijas sieviešu apģērbs - garš, taisns auduma gabals, kura vienu galu apjož ap gurniem un nostiprina, bet otru pārmet pār plecu.
- hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā.
- atslēga Instruments (kā) atvēršanai, nostiprināšanai, regulēšanai u. tml.
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- karabīne Īpašas konstrukcijas sprādze (piemēram, rodeļkamanām saišu galu piestiprināšanai).
- siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente. Blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai.
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- bura Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
- ietvere Īpaši izveidots priekšmets (pie celtņu sienām), kurā iestiprina karoga kātu.
- krītiņš Īpašs lokveida (tīkla auduma vai stiepļu) tīkls (vēžošanai) ar detaļu ēsmas piestiprināšanai.
- mikstūra Īpašs virstoņu pastiprinājums (piemēram, ērģelēm, elektroniskajiem mūzikas instrumentiem).
- lausks Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā. Koka plaisāšana stiprā salā.
- uzbārties Īsu brīdi, parasti stipri, bārties.
- uzrāties Īsu brīdi, parasti stipri, rāties.
- sadangāt Izdangāt, parasti stipri.
- sagrambāt Izgrambāt, parasti stipri.
- izkarst Izjust stipru vēlēšanos (pēc kā).
- noreibt Izjust, parasti vieglu, reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
- salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
- ņemt Izmantot savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (parasti medicīnisku procedūru).
- plate Izņemama zobu protēze - plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
- versmot Izplatīt ļoti stipru karstumu. Būt ļoti karstam.
- tveicēt Izplatīt ļoti stipru siltumu (par sauli).
- vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizēt, vizmot.
- vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizēt, vizuļot.
- vizēt Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizmot, vizuļot.
- mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu). Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu). Arī mirdzēt.
- plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu). Būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu). Arī plaiksnīties.
- tvīkt Izplatīt spilgtu gaismu, stipru siltumu.
- mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu).
- mirdzēt Izplatīt spilgtu, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtam, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zaigot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu).
- zalgot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu). Arī zaigot.
- zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtai, spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zibēt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- kaitēt Izplatīt stipru karstumu.
- margot Izplatīt, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu). Būt, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
- versmot Izplatīties (par ļoti stipru karstumu).
- velties Izplatīties (par, parasti stipru, smaržu).
- tveicēt Izplatot ļoti stipru siltumu, karsēt (ko). Iedarboties (uz ko), paaugstinot (tā) temperatūru, izraisot stipra karstuma sajūtu (par siltumu, vidi ar augstu temperatūru u. tml.).
- svilināt Izplatot siltumu, stipri karsēt (ko). Stipri iedarboties (uz ko) - par siltumu.
- sakairināt Izraisīt (ēstgribu), parasti stipri.
- apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml. Nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
- Plēst (vai) ausis (pušu) Izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
- Plēst (vai) ausis pušu Izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
- Plēst galvu pušu Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- Plēst (vai) galvu pušu Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- Plēst (vai) galvu pušu Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- tveicēt Izraisīt stipra karstuma sajūtu (piemēram, par vielām, fizioloģiskiem procesiem).
- izplaucēt Izraisīt stipru apdegumu (parasti kāda ķermeņa dobumā, piemēram, ar karstu ūdeni, kodīgu vielu).
- nošķebināt Izraisīt stipru pretīguma sajūtu (piemēram, par ko saldu). Apšķebināt.
- saēst Izraisīt stiprus bojājumus (ķermeņa daļā) - par slimību.
- iekairināt Izraisīt un pastiprināt (piemēram, ziņkāri).
- uzkurināt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā intensitāti).
- uzkurt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā intensitāti).
- sadzelt Izraisīt, parasti stipru, sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, kodīgām vielām u. tml.). Izraisīt šādu sajūtu, arī savainot (par ko karstu).
- iet Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- Žēlīgais Dievs! arī (Ak) tu žēlīgais! Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- izdot Izsniegt (dokumentu), iepriekš attiecīgi noformējot, apstiprinot, un piešķirt tiesības lietot.
- karsēt Izstarojot, izplatot karstumu, stipri sildīt (ko).
- spiest Izstarot ļoti stipru gaismu un nevēlami iedarboties (uz kādu) - par gaismas avotu. Būt ļoti stipram un nevēlami iedarboties (uz kādu) - par gaismu.
- kaist Izstarot spilgtu gaismu, stipru siltumu. Būt spožam, spilgtam. Degt, kvēlot.
- novilkt Izstiepjot, parasti stingri (piemēram, virvi, stiepli) un piestiprinot galus, novietot (to pār ko, gar ko u. tml.).
- artikuls Izstrādājuma, preces tips.
- iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
- sacilpot Izveidot cilpas, arī sastiprināt cilpveidā.
- Uzsist jumtu Izveidot jumta segumu, attiecīgo segmateriālu piestiprinot ar naglām.
- iedibināt Izveidot un ieviest, nostiprināt (piemēram, tradīcijas, stāvokli).
- piekonstruēt Izveidot un noteiktā veidā piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- ierīkot Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu). Iestiprināt (kur iekšā).
- iedibināties Izveidoties un ieviesties, nostiprināties (piemēram, par tradīcijām).
- nokare Izvirzījums uz leju starp (kā) piestiprinājuma, atbalsta vietām.
- tipoloģija Izziņas metode, saskaņā ar kuru objektus grupē, izmantojot vispārinātus, idealizētus modējus (tipus).
- spinakerbomis Jahtas masta elements, pie kura piestiprina spinakeru.
- Hidrauliskā java Java, ko izmanto tur, kur ir palielināts mitrums, stipra ūdens iedarbība.
- ūda Jūras zvejas rīks - pamataukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem ir piestiprināta īsāka aukla ar āķi.
- sankcionēt Juridiski apstiprināt (ko), piešķirot (tam) likuma spēku.
- sankcija Juridisks apstiprinājums, ko dod augstāka instance, piešķirot kam likuma spēku.
- reibt Just reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
- salkt Just stipru izsalkumu (par cilvēkiem).
- kaist Just stipru karstumu. Būt ļoti karstam (par ķermeni, tā daļām). Arī kvēlot. Degt.
- uzkabināt Kabinot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- piekabināt Kabinot piestiprināt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- pazole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas, plastmasas) plāksne, ko piestiprina pie zoles (aptuveni līdz papēdim).
- zole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli). Monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna).
- ielāps Kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā.
- jandāls Kadriļas tipa četrpāru vai divpāru latviešu tautas deja.
- Krusta deja Kadriļas tipa četru pāru deja, kurā dominē polkas solis.
- pakala Kalta detaļa, elements piestiprināšanai zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piekalt Kaļot piestiprināt, pievienot (pie kā, kam klāt).
- titulsaraksts Kapitālieguldījumu plānā paredzēto jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātiem projektiem un tāmēm.
- slidkāpnes Kāpnes ar īpaši piestiprinātu gludu plāksni, kas paredzēta lejupslīdei (piemēram, ūdenī).
- eskalācija Kara, arī politiskās darbības pastiprināšana.
- papildspēki Karaspēka daļas, vienības, apakšvienības, ko piekomandē militārās darbības pastiprināšanai, atbalstīšanai.
- piekārt Karot novietot, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu.
- Darvas muca Kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina līgosvētkos.
- Dabas retums Kas neparasts, netipisks.
- vads Kāsēju vai lamatu tipa zvejas rīks.
- vadzis Kāsis, ko piestiprina (piemēram, pie sienas) kāda priekšmeta pakarināšanai.
- burtene Kaste ar nodalījumiem tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju ievietošanai.
- aizklāt Klājot novietot, nostiprināt (kam priekšā).
- kalt Klāt ar metālu, lai, piemēram, nostiprinātu, rotātu.
- līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi. Šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā).
- līmēt Klāt ciet spraugu (parasti logam), uzliekot papīru un piestiprinot ar līmi.
- Dziļš klepus Klepus, ko izraisa stiprs elpošanas ceļu iekaisums.
- Dziļš klepus Klepus, ko rada stiprs elpošanas ceļu iekaisums.
- Kliedz (arī bļauj) kā aizkauts Kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
- Kliedz (arī bļauj) kā aizkauts Kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
- Bļauj (arī kliedz) kā aizkauts Kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
- Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
- Kultūras pils (arī nams) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
- Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā). Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- korektūra Kļūdu konstatēšana un labošana tipogrāfiska salikuma novilkumā.
- Kļūt (arī būt) melnam (arī zili melnam, zilam) no (arī aiz) dusmām Kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- Kļūt (arī būt) zilam (arī zili melnam, melnam) no (arī aiz) dusmām Kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- pieņemties Kļūt intensīvākam, pastiprināties (par darbību, norisi).
- izaugt Kļūt lielākam apjomā, arī spējīgākam, stiprākam.
- izgrabēt Kļūt ļoti nestipram, pilnīgi nolieloties.
- Kļūt (arī būt) zilam (arī melnam, zili melnam) no (arī aiz) dusmām Kļūt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- pagrabēt Kļūt nestiprākam, mazliet nolietoties.
- izdēdēt Kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu).
- izdilt Kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem).
- pieņemties Kļūt skaļākam, pastiprināties (par skaņu).
- Stāties uz (savām) kājām Kļūt stabilam, stipram.
- augt Kļūt stiprākam, intensīvākam (par jūtām, sajūtam u. tml.).
- izvērsties Kļūt tādam, kam pastiprinās kādas īpašības (par parādībām dabā).
- nokaist Kļūt tādam, kas izstaro, arī atstaro ļoti spilgtu gaismu, izplata stipru siltumu. Kļūt ļoti spožam, spilgtam, kvēlojošam.
- pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- pārsalties Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī pārsalt (2).
- izsilt Kļūt viscaur stipri siltam, sasilt (piemēram, par telpu, priekšmetu).
- sasāpēt Kļūt, parasti stipri, sāpīgam (par ķermeņa daļu). Arī sasāpēties (1).
- uzkniedēt Kniedējot piestiprināt (uz kā, kam).
- sakniedēt Kniedējot savienot, sastiprināt. Kniedējot salabot.
- kneija Koka elements krustenisku koku sastiprināšanai (laivu būvē).
- rāmis Koka vai metāla konstrukcija, kurā iestiprina (loga, lecekts) rūtis.
- voltampērmetrs Kombinēts mēraparāts, ar kuru mērī strāvas spriegumu un stiprumu.
- komsorgs Komjaunatnes organizators - persona, ko iecēla Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības Centrālā Komiteja jaunatnes politiskā un kultūras masu darba organizēšanai un jaunu pirmorganizāciju izveidošanai skolās un darbavietās (līdz 1946. gadam). Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības pirmorganizācijas sapulces vēlēta un komitejas apstiprināts sekretārs (no 1946. gada).
- standarts Kompetenta valsts orgāna apstiprināts normatīvi tehnisks dokuments, kas nosaka kāda objekta (izstrādājuma, produkcijas) obligātās tehniskās īpašības raksturojums.
- Internacionālā audzināšana Komunistiskās audzināšanas sastāvdaļa, kas nostiprina cilvēkos draudzības jūtas pret dažādu rasu un nāciju darbaļaudīm.
- sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piemēram, plāksnes).
- režģogs Konstrukcija celtnes pamatu nostiprināšanai.
- satvars Konstrukcija, kas sastiprina, savieno (ko).
- rozete Kontaktligzda (parasti apaļa), ko piestiprina pie sienas vai iedziļina sienā.
- rupors Konusveida caurule skaņas svārstību koncentrēšanai noteiktā virzienā un to pastiprināšanai.
- ar Kopā ar tās pašas saknes deverbālu lietvārdu norāda uz darbības pastiprinājumu.
- deka Korpusa daļa (stīgu instrumentam), kura reflektē un pastiprina skaņu.
- kniepķens Kreklu sakta - divas blakus sastiprinātas pogas ar piekariņiem.
- piekrokot Krokojot mazliet savilkt (audumu, apģērba detaļu). Krokojot piestiprināt (piemēram, apģērba detaļu pie apģērba).
- takelāža Kuģa piederumu kopums, ar kuriem nostiprina mastus, regulē buras.
- taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi). Šīs kārtas kukaiņi.
- tripši Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli, tumši kukaiņi, kas sūc augu sulas ar dūrējsūcējtipa mutes orgāniem. Šīs kārtas kukaiņi.
- ķērpjutis Kukaiņu kārta, kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem. Šīs kārtas kukaiņi.
- blakts Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi. Šīs kārtas kukaiņi.
- prusaks Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem.
- kuļtrumulis Kuļaparāta detaļa, kas atrodas virs kuļkurvja un sastāv no vārpstas ar nostiprinātiem diskiem un gredzeniem.
- nokurināt Kurinot stipri sakarsēt (krāsni, pavardu). Sakurināt.
- vingrojums Kustība, kustību komplekss (fizisku īpašību, spēju iegūšanai, veselības stiprināšanai u. tml.).
- vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piemēram, durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
- iespiedējs Kvalificēts strādnieks, kas ar tipogrāfiskiem paņēmieniem iespiež (piemēram, grāmatu, žurnālu, karti).
- Kvantu pastiprinātājs Kvantpastiprinātājs.
- Kvantu pastiprinātājs Kvantpastiprinātājs.
- astēnisks Ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs liels augums, šaurs un garš krūškurvis, vāja muskulatūra.
- Pikniskais tips Ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs plats, korpulents augums, īss kakls un liels vēders.
- saaukstēšanās Ķermeņa, tā daļu pastiprināta (parasti strauja) atdzišana, kas izraisa raksturīgu slimīgu stāvokli. Attiecīgais slimīgais stāvoklis.
- plostķīlis Ķīlis (jahtai), kam metāla daļa ir piestiprināta pie korpusa.
- sekularizācija Laicīgās ideoloģijas nostiprināšanās (cilvēku apziņā, darbībā, sociālajās attiecībās u. tml.).
- Sienas lampa Lampa, ko piestiprina pie sienas.
- Vasas mezgli Lapu piestiprinājuma vietas stumbram.
- Lasīt korektūru Lasīt tipogrāfiska salikuma novilkuma, lai konstatētu un labotu kļūdas.
- Lasīt korektūru Lasīt tipogrāfiska salikuma novilkumu, lai konstatētu un labotu kļūdas.
- antīkva Latīņu burtu tips ar noapaļotām kontūrām.
- trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
- zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
- kolhozs Lauksaimniecības artelis - sociālistiska tipa brīvprātīga darba zemnieku apvienība sabiedriskās lielražošanas organizēšanai.
- dioptrija Lēcas vai lēcu sistēmas optiskā stipruma mērvienība.
- saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piemēram, kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
- aka Līdz gruntsūdenim izrakta vai izurbta un nostiprināta bedre (tvertne) ūdens ieguvei.
- mētrājs Līdzenumos vai viļņaina reljefa vietās augoša priežu un egļu audze (neieti ar bērzu piemistrojumu). Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- berzenis Līdzskanis, kuru izrunājot mutes dobums stipri sašaurinās un, izelpojamam gaisam cauri plūstot, rodas troksnis.
- uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
- līkt Liekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
- robežstiprība Lielākā iespējamā (kā) stiprība.
- autokrava Lielākais pieļaujamais kravas daudzums, ko var pārvadāt attiecīgā tipa automobilis.
- Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
- Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
- iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, iestiprināt.
- trimo Liels spogulis, kas ir veidots kā patstāvīgs telpas Iekārtas priekšmets vai piestiprināts pie sienas.
- ak Lieto kā pastiprinājumu izsaukuma teikumos.
- tas Lieto, lai (parasti) pastiprinātu, uzsvērtu sekojošo nojēgumu.
- Bez šaubām Lieto, lai apstiprinātu apgalvojumu vai noliegumu. Protams, katrā ziņā, nešaubīgi.
- Bez šaubām Lieto, lai apstiprinātu apgalvojumu vai noliegumu. Protams, katrā ziņā, nešaubīgi.
- nē Lieto, lai apstiprinātu ar noliegumu izteiktā jautājuma saturu.
- tā Lieto, lai apstiprinātu izteikumu, domu.
- jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
- švirkst Lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
- lielisks Lieto, lai emocionāli uzsvērti izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos kāda teiktajam, kāda rīcībai.
- nudien Lieto, lai izteiktu apgalvojumu, apstiprinājumu.
- labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
- pareizs Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
- ņemt Lieto, lai izteiktu darbības intensitātes pastiprinājumu.
- paņemt Lieto, lai izteiktu darbības intensitātes pastiprinājumu.
- vienkārši Lieto, lai izteiktu domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu.
- (Ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ, arī ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt, arī (ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
- taisni Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml. Tieši.
- arī Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu.
- tāpat Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu. Arī [1] (2).
- ir Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu. Pat.
- ir Lieto, lai izteiktu pievienojumu un pastiprinājumu. Arī.
- lūdzams Lieto, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu.
- kā Lieto, lai izteikumam piešķirtu apstiprinājuma nokrāsu.
- kur Lieto, lai izteikumam piešķirtu pastiprinājuma nokrāsu.
- viens Lieto, lai norādītu uz kā pastiprinājumu, arī nepārtrauktību.
- tāpat Lieto, lai norādītu uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp vārdiem, to savienojumiem.
- mans Lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu.
- gan Lieto, lai pastiprinātu - vārda nozīmi un piešķirtu tai zināmu ierobežojuma nokrāsu.
- o Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu (noliegumu).
- kā Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu.
- Kā nu ne Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu.
- tāds Lieto, lai pastiprinātu apzīmējamā vārda nozīmi un piešķirtu izsaukumam nievīgu vai humoristisku nokrāsu.
- tas Lieto, lai pastiprinātu ar adjektīvu nosaukto pazīmi.
- Ak vai! Lieto, lai pastiprinātu izsaukumu.
- Ko vēl ne, arī ko tad nu vēl Lieto, lai pastiprinātu izteikuma noliegumu.
- Jau nu, arī (jau) nu gan Lieto, lai pastiprinātu izteikuma nozīmi.
- laikam Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu, mazinot šaubas.
- Kur tad Lieto, lai pastiprinātu izteikumā šaubu, neiespējamības nokrāsu.
- jau Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vai vārda nozīmi.
- reiz Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vai vārda nozīmi.
- jel Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vēlējuma nozīmi.
- kaut Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vēlējuma nozīmi.
- nu Lieto, lai pastiprinātu izteikumā vēlējuma nozīmi.
- tad Lieto, lai pastiprinātu jautājuma nozīmi.
- lai Lieto, lai pastiprinātu kādu emocionālā stāvokļa izpausmi.
- gatavs Lieto, lai pastiprinātu lietvārda izteikto nojēgumu. Īsts.
- pilnīgs Lieto, lai pastiprinātu niansējamā vārda izteikto īpašību, pazīmi.
- ka Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par (darbības, norises) intensitāti.
- kas Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) tipiskumu, arī augstu kvalitāti.
- labi Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par kā iespējama izvēli, parasti salīdzinājumā ar nevēlamo.
- še Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par ko negaidītu, negribētu.
- savs Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par piederību kam, saistību ar ko.
- Viens un tas pats Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
- Viens un tas pats Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
- Viens un tas pats Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
- nebūt Lieto, lai pastiprinātu noliegumu.
- gluži Lieto, lai pastiprinātu vai pavājinātu niansējama vārda izteikto pazīmi. Itin.
- jo Lieto, lai pastiprinātu vārda (parasti laika vai veida apstākļa vārda) nozīmi.
- gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu izteikumam pieļāvuma vai arī pretstatījuma un pieļāvuma nokrāsu.
- kaut Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
- kad Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu. Kaut [3] (2).
- lai Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izceltu to starp pārējiem vārdiem.
- kā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
- tā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
- jel Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi.
- Ak tā (arī jā, arī nē) Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi.
- viens Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi.
- gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi. Lieto, lai piešķirtu izteikumam lielāku emocionalitāti.
- taču Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas.
- tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, vienlaikus piešķirot tam noteiktu pretstata vai pieļāvuma nokrāsu.
- Ak tā (arī ak jā, ak nē) Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- nu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- pat Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tad Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- te Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tikai Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tur Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vēl Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vien Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vis Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi. Pat. Lai [2] (5).
- tik Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi. Tikai (2).
- Kur nu (vēl) Lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma nozīmi.
- Kur nu (vēl), arī kur tad (vēl) Lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
- Kur nu vēl, arī kur tad vēl Lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
- Tā vien Lieto, lai pastiprinātu, parasti verba, nozīmi.
- nolādēts Lieto, lai paustu stipras dusmas, asu nosodījumu. Lieto, lai paustu stipru neapmierinātību, nepatiku.
- tad Lieto, lai piešķirtu (parasti ar verbu) izteiktam rosinājumam pastiprinājumu.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- Vai ne Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu. Arī.
- zināt Lieto, lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra, klausītāja uzmanību.
- nē Lieto, lai precizētu un pastiprinātu kādu pieņēmumu, piešķirot izteikuma saturam apstiprinājuma nokrāsu.
- jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
- labi Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
- pareizs Lieto, lai reizē ar jautājumu pieprasītu apstiprinājumu (savam izteikumam, rīcībai).
- Mantojuma apsardzība Likumā noteikta kārtība mantojuma saglabāšanai līdz mantinieku apstiprināšanai.
- Mantojuma apsardzība Likumā noteikta kārtība mantojuma saglabāšanai līdz mantinieku apstiprināšanai.
- ielīmēt Līmējot iestiprināt (kur iekšā).
- pielīmēt Līmējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzlīmēt Līmējot piestiprināt (uz kā, kam).
- salīmēt Līmējot piestiprināt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- palīmēt Līmējot piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- smite Līmviela šķēru diegu apstrādei, lai palielinātu to stiprību.
- sija Lineārs konstruktīvs būvelements, parasti horizontāli nostiprināts baļķis, profilēts metāla velmējums, kas pakļauts galvenokārt liecei un ko izmanto celtniecībā, mašīnbūvē.
- ielipināt Lipinot iestiprināt (kur iekšā).
- pielipināt Lipinot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzlipināt Lipinot piestiprināt (uz kā, kam).
- brošēt Locīt, komplektēt, sastiprināt iespiestās loksnes, lai izveidotu brošūru vai grāmatas bloku.
- ielodēt Lodējot iestiprināt (kur iekšā).
- pielodēt Lodējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzlodēt Lodējot piestiprināt (uz kā, kam).
- slēģi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai. Aizvirtņi.
- aizvirtņi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai. Slēģi.
- tekstilpavediens Lokans, samērā stiprs veidojums, kam ir mazs šķērsgriezums un liels garums un ko izmanto tekstilizstrādājumu darināšanai.
- ampluā Lomu tips ar noteiktām mākslinieciskām īpatnībām. Skatuves mākslinieka spējas, kas ļauj spēlēt kāda tipa lomas.
- perināt Ļaut, lai (negatīvs emocionāls stāvoklis, kāda doma u. tml.) turpinās, pastiprinās.
- Līdz ausīm Ļoti daudz, ļoti lielā mērā, ļoti stipri.
- pūderslotiņa Ļoti mīkstu, smalku, kopā sastiprinātu pavedienu, pūku pušķītis pūdera klāšanai uz ādas.
- Pūst (vai) dvēseli laukā Ļoti saldēt, būt ļoti aukstam un stipram vējam.
- spalgs Ļoti spēcīgs, stiprs (par salu, vēju u. tml.). Tāds, kad ir ļoti spēcīgs, stiprs sals, vējš u. tml. (par laikposmu).
- Dzelzs veselība Ļoti stipra veselība.
- Kā ar maiglēm, arī kā maiglēs Ļoti stipri (piemēram, spiest).
- Nolādēt no zemes virsas Ļoti stipri nolādēt.
- Nolādēt no zemes virsas (retāk virsus) Ļoti stipri nolādēt.
- Nolādēt no zemes virsus (biežāk virsas) Ļoti stipri nolādēt.
- Nolādēt no zemes virsas (retāk virsus) Ļoti stipri nolādēt.
- Nosarkt (arī piesarkt, sasarkt, retāk pietvīkt) līdz ausu galiem (arī līdz ausīm) Ļoti stipri nosarkt.
- Nosarkt (arī piesarkt, sasarkt, retāk pietvīkt) līdz ausu galiem (arī līdz ausīm) Ļoti stipri nosarkt.
- Piesarkt (arī nosarkt, sasarkt, retāk pietvīkt) līdz ausu galiem (arī līdz ausīm) Ļoti stipri nosarkt.
- Pietvīkt (biežāk nosarkt, piesarkt, sasarkt) līdz ausu galiem (arī līdz ausīm) Ļoti stipri nosarkt.
- Nosarkt (arī piesarkt, sasarkt, retāk pietvīkt) līdz ausu galiem (arī līdz ausīm) Ļoti stipri nosarkt.
- Sasarkt (arī nosarkt, piesarkt, retāk pietvīkt) līdz ausu galiem (arī līdz ausīm) Ļoti stipri nosarkt.
- Baltas asaras raudāt Ļoti stipri raudāt.
- Baltas asaras raudāt Ļoti stipri raudāt.
- Izmirkt (arī samirkt) līdz ādai (arī līdz kaulam, pēdējai vīlei) Ļoti stipri samirkt (lietū)
- Izmirkt (arī samirkt) līdz ādai Ļoti stipri samirkt (lietū).
- Izmirkt (arī samirkt, būt slapjam) līdz pēdējai vīlei (arī līdz kaulam, ādai) Ļoti stipri samirkt (lietū).
- Samirkt (arī izmirkt, būt slapjam) līdz ādai (arī līdz kaulam, pēdējai vīlei) Ļoti stipri samirkt (lietū).
- Būt slapjam (arī izmirkt, samirkt) līdz ādai (arī līdz kaulam, pēdējai vīlei) Ļoti stipri samirkt (lietū).
- Izmirkt (arī samirkt, būt slapjam) līdz pēdējai vīlei Ļoti stipri samirkt (lietū).
- nokaitināt Ļoti stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
- Visā galvā Ļoti stipri, skaļi (kliegt, raudāt u. tml.).
- Visā galvā Ļoti stipri, skaļi (kliegt, raudāt u. tml.).
- Raudāt visā (arī pilnā) galvā, arī raudāt pilnā kaklā Ļoti stipri, skaļi raudāt.
- Kā ieaudzis Ļoti stipri, stabili.
- ledus Ļoti stiprs (par aukstumu, vēsumu).
- tveice Ļoti stiprs (parasti saules, kā degoša, kā sakarsēta) izstarots siltums.
- versme Ļoti stiprs karstums.
- kaheksija Ļoti stiprs ķermeņa novājējums.
- tveicīgs Ļoti stiprs un (parasti) saistīts ar samērā lielu gaisa mitrumu (par siltumu).
- vētra Ļoti stiprs vējš (līdz 30 metriem sekundē), kas izraisa spēcīgu jūras viļņošanos un postījumus uz sauszemes.
- griezīgs Ļoti stiprs, ass (par sāpēm).
- spalgs Ļoti stiprs, ass (piemēram, par sāpēm).
- auka Ļoti stiprs, postīgs (parasti neilgs) vējš. Vētra.
- negants Ļoti stiprs, postošs (par parādībām dabā).
- ass Ļoti stiprs, sāpīgs.
- prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
- trenažieris Mācību, treniņa ierīce prasmju, iemaņu apgūšanai, uzturēšanai, arī veselības stiprināšanai.
- sports Mācību, treniņu, sacensību un pašdarbības organizēšanas sistēma, kuras mērķis ir veselības nostiprināšana, vispusīga cilvēku fiziskā attīstība, augstu rezultātu sasniegšana sacensībās. Attiecīgo darbību, tehnisko līdzekļu specifisks kopums šādā sistēmā.
- šuntēt Mainīt elektriskās strāvas stiprumu ar šuntu.
- kandža Mājas apstākļos gatavots degvīna tipa alkoholisks dzēriens.
- pašbrūvēts Mājas apstākļos gatavots, parasti degvīna tipa, dzēriens.
- tipāžs Mākslas tēls, arī tēlu kopums ar spilgtām, tipiskām īpašībām. Spilgtu, tipisku īpašību kopums (cilvēkam).
- spuldze Mākslīgs gaismas avots, kurā starojumu iegūst, karsējot kvēldiegu vai gāzi, tvaikus. Šāds gaismas avots kopā ar ierīci tā iestiprināšanai un savienošanai ar enerģijas avotu.
- multiplikators Mākslinieks, kas veido kadrus multiplikācijas filmām.
- fāzētājs Mākslinieks, kas zīmē kadrus multiplikācijas filmai.
- pārinieks Māla trauks (Austrumlatvijā), ko veido divi kopā sastiprināti mazāki trauki un kopēja pusapļa veida osa.
- krustkrāvums Malkas grēdas galu nostiprinājums, malkas pagales grēdu galos novietojot horizontālās kārtās krusteniski viena virs otras.
- jūtams Manāmi, stipri.
- signālmasts Masts, pie kura piestiprina signālkarogus, signālspuldzes u. tml.
- licējs Mašīna, iekārta (kā) iestiprināšanai, ievietošanai.
- statne Mašīnas kārbveida sastāvdaļa, kam piestiprina agregātus, ierīces, ietaises, mehānismus u. tml.
- ierievis Mašīnelements, ko lieto detaļas nostiprināšanai uz vārpstas tā, lai detaļa nevarētu pagriezties ap vārpstu
- sajūgs Mašīnu elements vārpstu vai uz tām nostiprinātu detaļu savienošanai.
- šēra Maza, klinšaina sala pie klinšaina, stipri izrobota jūras krasta kādreizējā apledojuma apgabalā (piemēram, Skandināvijas, Somijas, Kanādas piekrastē).
- saite Mazelastīgs saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās).
- riests Mazražīga priežu audze ar purva bērza piemistrojumu, nīkulīgu egļu paaugu un vidēji biezu, nabadzīgai videi raksturīgu pamežu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- hidra Mazs zarndobumaiņu tipa saldūdens dzīvnieks ar stobrveida ķermeni, taustekļu vainagu un dzeļšūnām ārējā audu slānī.
- zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi, stipri saliektiem nagiem.
- miliampērmetrs Mēraparāts elektriskās strāvas stipruma mērīšanai miliampēros.
- Asā mērce Mērce ar stipru garšvielu piedevu.
- enkurs Metāla detaļa mūru sastiprināšanai.
- pakavs Metāla lokveida veidojums, ko ar naglām piestiprina pie darba dzīvnieka, parasti zirga, nagiem io aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas.
- veiduļplate Metāla pamatne, uz kā nostiprina veidkasti, veiduļus, ielietņu sistēmas elementus.
- tālers Metāla plāksne ātrspiedēs un vārstspiedēs, uz kuras nostiprina iespiedformu.
- bulta Metāla stienis ar galviņu vienā galā un vītni otrā galā (konstrukciju sastiprināšanai).
- iemetināt Metinot iestiprināt (kur iekšā).
- uzmetināt Metinot piestiprināt (uz kā, kam).
- Praktiskie darbi Metode vai mācību darba veids zināšanu, prasmju un iemaņu nostiprināšanai, ražošanas darba iemaņu apguvei.
- Praktiskie darbi Metode vai mācību darba veids zināšanu, prasmju un iemaņu nostiprināšanai, ražošanas darba iemaņu apguvei.
- dzeinis Meža dravniecības piederums (virvēs iestiprināts dēlis un koka āķis), ar kuru dravnieks uzvelkas pie dorēm vai auļiem.
- purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug priežu tīraudze retumis ar purva bērza mistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- gārša Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes. Meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi.
- vēris Mežs, kurā aug egļu tīraudze vai egļu audze ar bērzu, apšu un baltalkšņu piemistrojumu, retāk bērzu, apšu, baltalkšņa tīraudze vai bērzu, apšu, baltalkšņu audze ar egļu piemistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- dumbrājs Mežs, kurš izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, kā arī kārkli un krūkļi. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- laringofons Mikrofons, ko piestiprina pie kakla un kas uztver cilvēka runu bez blakus trokšņiem.
- Zaļās ziepes Mīkstas ziepes zaļā krāsā ar stipru attaukojošu un dezinficējošu iedarbību.
- Zaļās ziepes Mīkstas ziepes zaļā krāsā ar stipru attaukojošu un dezinficējošu iedarbību.
- liekņa Mitra, purvaina vieta, kur parasti ir melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- piemontēt Montējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzmontēt Montējot piestiprināt (uz kā, kam). Montējot novietot virs (kā).
- mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
- vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu.
- horda Muguras stiegra (hordaiņu tipa dzīvniekiem).
- zivs Mugurkaulnieku apakštipa dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām klāts, ķermenis, spuras.
- iemūrēt Mūrējot iestiprināt, ieveidot (kur iekšā).
- piemūrēt Mūrējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- samūrēt Mūrējot sastiprināt (piemēram, ķieģeļus, akmeņus).
- reversija Mutējušā gēna pārvēršanās par sākotnējo gēnu. Mutanta pārveidošanās atgriezeniskā mutācijas ietekmē par savvaļas tipa īpatni.
- pienaglot Naglojot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uznaglot Naglojot piestiprināt (uz kā, kam).
- sanaglot Naglojot sastiprināt. Naglojot salabot.
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- krist Nebūt stingri iestiprinātam un neturēties iekšā, atdalīties, slīdēt ārā.
- pretīgums Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
- ielikums Neiestiprināta papildu lapa, arī šādu lapu komplekts (grāmatā, žurnālā).
- zemesgrāmata Nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas dokuments.
- ķīlis Nekustīga vertikāla virsma (ar tai piestiprinātu stūri) lidaparāta noturēšanai horizontālā plaknē.
- kontaktligzda Nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu.
- glāzīte Neliela glāze, no kuras dzer stiprus alkoholiskus dzērienus.
- vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties).
- planšete Neliela plāksne ar piestiprinātu papīru (topogrāfiskā plāna atzīmēšanai, kādu datu fiksēšanai u. tml.).
- saspraude Neliels (metāla, plastmasas) spīļveida priekšmets papīru sastiprināšanai.
- kraukšķis Neliels daudzums stipra alkoholiska dzēriena (parasti degvīna).
- parafrāze Neliels fantāzijas tipa instrumentāls virtuozs skaņdarbs, kas sacerēts par vienu vai vairākām, parasti aizgūtām, tēmām.
- signālkarodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, kas paredzēts signalizēšanai.
- karodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, piemēram, signalizācijai.
- mitrene Neliels posmkāju tipa vienādkāju kārtas vēzis, kam ir horizontāli saplacināts ķermenis un kas dzīvo mitrās vietās.
- spraudīte Neliels priekšmets, kas sastāv no īsa, smaila elementa un platas plāksnītes un ir paredzēts kā plāna piestiprināšanai pie cieta pamata.
- klubs Neliels, parasti slēgta tipa, restorāns.
- emalja Neorganisks stiklveida pārklājums, ko metāliem uzkausē vai nostiprina, uzkarsējot līdz saķepšanai. Materiāls, ko lieto pārklājumu iegūšanai.
- norija Nepārtrauktas darbības transportlīdzeklis - pie ķēdes piestiprinātu kausu kopums.
- pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu. Individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām.
- vērpele No apaļkoka gabala izgrebts trauks ar iestiprinātu dibenu.
- piķis No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piemēram, kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
- būris No dēliem izgatavots (putnu) miteklis, ko parasti piestiprina pie koka stumbra.
- kanēlis No kanēļkoka mizas iegūta garšviela ar noturīgu, stipru smaržu un īpatnēju garšu.
- špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots režģis, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
- iespiestuve Nodaļa, cehs (tipogrāfijā), kur veic iespiešanu.
- iekrampēties Nodrošināties (kādā telpā), nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis). Aizkrampēties.
- aizkrampēties Nodrošināties, nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis).
- apšūt Noklāt (ar dēļiem vai kādu citu materiālu) un nostiprināt.
- izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
- noreibt Nokļūt, parasti stipra, reibuma stāvoklī (parasti alkoholisku vielu iedarbībā). Apreibt (1).
- nolīkt Noliekties lokveidā uz leju, (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
- iedilt Nolietojoties kļūt mazliet, arī vietumis plānākam, tievākam, arī nestiprākam.
- sačibēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam. Sačabēt.
- sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam. Sačibēt.
- sadot Nopērt, iesist, parasti stipri, arī piekaut.
- samizot Nopērt, parasti stipri.
- sapērt Nopērt, parasti stipri.
- pa Norāda uz (kā) secīguma pastiprinājumu.
- Kā smejies Norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
- bez Norāda uz apstiprinājumu, apgalvojumu (parasti jautājuma teikumos).
- daudzkārt Norāda uz īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
- šis Norāda uz nievīguma nojēguma pastiprinājumu, parasti attiecībā uz kādu cilvēku.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam (ko) piestiprina, piesaista, arī kam (kas) piesaistās, ir piesaistīts.
- uz- Norāda, ka (kas) liek piestiprināts, nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī ka (kas) tiek izveidots virsū (uz kā, kam).
- sa- Norāda, ka (kas) tiek sasaistīts, savienots, sastiprināts.
- stāvus Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas pastiprināti, augstā pakāpē. Ļoti.
- nedaudz Norāda, ka minētā pazīme, īpašība ir mazliet, nelielā mērā pastiprināta.
- atsaukties Norādīt (uz ko), nosaukt (faktus, argumentus u. tml.), lai ko pierādītu, apstiprinātu, attaisnotu.
- atgaiņāties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
- atgainīties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
- gaiņāties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
- gainīties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu. Gaināties (2).
- apreibt Noreibt (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. ietekmē).
- nobrukt Noslīdēt (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
- konsolidācija Nostabilizēšana, nostiprināšana (parasti parādībām sabiedrībā). Apvienošanās, saliedēšanās.
- konsolidēt Nostabilizēt, nostiprināt (parasti parādības sabiedrībā). Apvienot, saliedēt.
- atbalstīt Nostiprināt (ar balstiem).
- fiksēt Nostiprināt (bojātus locekļus, to daļas) nekustīgā stāvoklī (ar saitēm, šinām u. tml.).
- aizsaiņot Nostiprināt (saini) ar ko sienamu. _imperf._ Saiņot ciet.
- iesakņot Nostiprināt (uzskatus, jūtas, tradīcijas u. tml.).
- apspraudīt Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot (ko) apakšā.
- apspraust Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot apakšā.
- iegaumēt Nostiprināt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piemēram, kādu faktu, padomu).
- pabalstīt Nostiprināt ar balstiem (ko), parasti novietojot balstus zem (tā). Atbalstīt.
- nostutēt Nostiprināt ar balstu. Arī atbalstīt (pret ko).
- noblīvēt Nostiprināt ar blīvi.
- aizbultēt Nostiprināt ar bultu (aizvērtas durvis, vārtus). _imperf._ Bultēt ciet.
- noenkurot Nostiprināt ar enkuru (ūdens transportlīdzekli).
- aizkrampēt Nostiprināt ar krampi (aizvērtu logu, durvis u. tml.).
- sakrampēt Nostiprināt ar krampi. Aizkrampēt.
- aizķēdēt Nostiprināt ar ķēdi (ko aizvērtu).
- iegaumēt Nostiprināt atmiņā.
- uzstiprināt Nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- aizķīlēt Nostiprināt, iedzenot ķīli.
- fiksēt Nostiprināt, novietot (noteiktā stāvoklī).
- ķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli [1] (2).
- saķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli, parasti pilnīgi.
- pieķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli.
- sastiprināties Nostiprināt, uzlabot savu veselība, parasti ievērojami.
- iesakņoties Nostiprināties (par uzskatiem, jūtām, tradīcijām u. tml.).
- iesēsties Nostiprināties (piemēram, atmiņā, apziņā).
- Iesēsties prātā Nostiprināties atmiņā. Ļoti nodarbināt psihi (par domu, ideju u. tml.).
- Nostāties uz (savām) kājām Nostiprināties, nostabilizēties.
- Nostāties uz (savām) kājām Nostiprināties, nostabilizēties.
- iekrampēt Nostiprinot ar krampi (aizvērtas durvis, aizvērtus vārtus u. tml.), atstāt (ko) iekšpusē.
- iekārta Noteikta tipa vienveidīgu ietaišu komplekss.
- piekārtot Noteiktā veidā, secībā pielikt, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- satirpt Notirpt, parasti stipri.
- izlīdzināt Novērst (samēra, līdzsvara) traucējumu (piemēram, aizstājot ar ko citu, pastiprinot ar ko citu).
- pārsiet Novietot un sienot nostiprināt pāri (kam), pār (ko).
- uzstādīt Novietot, arī pārvietot un nostiprināt (parasti ko apjomīgu, piemēram, pieminekli) paredzētajā atrašanās vietā. Arī novietot noteiktā stāvoklī (kur, uz kā).
- uzlikt Novietot, nostiprināt (ko, piemēram, mehānisma daļu) noteiktā stāvokli virsū (uz kā, kam, arī kur). Piestiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzstādīt Novietot, nostiprināt, ieregulēt, sagatavojot darbībai (ierīci, iekārtu, aparatūru u. tml.).
- aberācija Novirze uzbūvē un funkcijās no tipiskā parauga.
- vilkt Ņemt, virzīt ārā, laukā (ko, kas atrodas iekšā, arī ko iestiprinātu, iedzītu).
- kolēģija Oficiāli apstiprināta personu grupa - administratīvs, rīcības vai padomdevējs orgāns.
- pilnvara Oficiāli apstiprinātas (atsevišķas personas, organizācijas u. tml.) tiesības (ko darīt). Dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
- atļauja Oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt). Dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
- karogs Oficiāls (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) simbols - pie kāta piestiprināma noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabala veidā (parasti ar attēlu, uzrakstu).
- raksts Oficiāls, parasti samērā plašs, rakstīts teksts, kura saturs atspoguļo, arī apstiprina kādus faktus. Arī dokuments.
- rotators Operatīvās poligrāfijas aparāts tekstu, rasējumu, zīmējumu u. tml. pavairošanai ar trafaretu (parasti uz vaska papīra), kas nostiprināts uz rotējoša cilindra.
- mikroskops Optisks instruments sīku objektu stipri palielināta attēla iegūšanai.
- tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piemēram, saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
- aizkusums Organisma pagurums, kas izpaužas pastiprinātā sirdsdarbībā, elpas trūkumā (parasti pēc strauja gājiena, kāpiena u. tml.).
- radiosensibilitāte Organisma pastiprināta jutība pret jonizējošā starojuma iedarbību.
- šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi stipru kairinātāju (piemēram, smagu traumu, psihisku stāvokli) - perifērās asinsrites nepietiekamība, kas izraisa šūnu bojājumu.
- seboreja Organisma vispārēja slimība, kam raksturīga ādas tauku dziedzeru pastiprināta darbība un pārmaiņas šo tauku ķīmiskajā sastāvā.
- sēdorganisms Organisms, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājies (piemēram, ar piesūcekņiem) pie viena substrāta.
- sūcējorgāns Orgāns, ar ko dzīvnieks sūc barību vai piestiprinās pie kā.
- ačgārnis Otrādi apgriezts burts tipogrāfiskajā salikumā.
- spraužamadata Ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā piestiprināšanai, saspraušanai).
- Sūra smarža (arī smaka) Ožas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts.
- forsēt Paātrināt, pastiprināt, sasprindzināt.
- Personālā stipendija Paaugstināta stipendija, ko saņem studenti par izcilām sekmēm mācībās un sabiedriskajā darbā un kas parasti ir nosaukta kādas ievērojamas personas vārdā.
- izļodzīt Padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu).
- nostiprināt Padarīt stiprāku, norūdīt (ķermeni, tā daļas).
- sprūds Paīss stieņveida priekšmets, detaļa, piemēram, (kā) aizbāšanai, sastiprināšanai.
- tirpt Pakāpeniski pastiprināties (par pozitīvām emocijām, enerģiju u. tml.).
- pieaugt Pakāpeniski pastiprināties (par skaņu).
- iekārt Pakārt (starp ko), piestiprinot abos galos. Pakārt (priekšmetu kur) horizontāli aiz saites, auklas u. tml., kas piestiprināta (tam) divās vai vairākās vietās.
- nosvilināt Pakļaujot (sala, vēja) iedarbībai (ķermeni, tā daļās), iegūt stipru ādas iekaisumu.
- nodedzināt Pakļaujot saules iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru iedegumu, apdegumu. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, apdegumu (par sauli).
- saindēt Pakļaut (kā organismu, tā daļas) indīgas vielas vai indīgu vielu, parasti stiprai, iedarbībai. Izraisīt saindēšanos (2).
- apdedzināt Pakļaut augstas temperatūras iedarbībai tehnoloģiskā procesā, lai veidotu, nostiprinātu priekšmeta vai materiāla struktūru, īpašības.
- saberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas stiprs ādas iekaisums. Arī noberzt (4).
- saaukstēt Pakļaut pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai (ķermeni, tā daļās) tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis.
- saaukstēties Pakļaut sevi pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis.
- sakarsēties Pakļaut sevi stipra karstuma iedarbībai.
- svilināties Pakļaut sevi stipra siltuma iedarbībai.
- traversa Palīgierīce (celtnim) kravas piestiprināšanai.
- Sacelt kājās Pamodināt (daudzus vai visus). Stipri satraukt (daudzus vai visus).
- svilināt Panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu. Būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mežu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.).
- nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam vai dzīvniekam) izraisās stipras sāpes, ciešanas, nogurums.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda, kā īpašības, spējas) tiek izceltas, pastiprinātas, arī līdzsvarotas.
- samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās stipras fiziskas ciešanas.
- pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, kā savienojums) kļūst stiprāks, izturīgāks.
- spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu.
- pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk stiprs, izturīgs, spēcīgs.
- potencēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spēcīgāks, intensīvāks. Pastiprināt, paaugstināt, kāpināt.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (1) vai stiprāks.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (2) vai stiprāks.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (3) vai stiprāks. Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās stiprība.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (4) vai stiprāks.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (5) vai stiprāks.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (6) vai stiprāks.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (7) vai stiprāks.
- sasmaržot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti stipri, smaržīgs.
- ducināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pastipri, dobji, samērā ilgstoši skan.
- zibināt Panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu. Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- spīdināt Panākt, ka (kas) izplata, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu. Būt tādam, kam (no kā) izplatās, parasti mainīga virziena, stipruma, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- karsēt Panākt, ka stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti), ļaut, lai stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti).
- piedevām Papildinot, pastiprinot iepriekš teikto, darīto.
- Līniju papīrs Papīra loksne, kurā ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas.
- Līniju papīrs Papīra loksne, kurā ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas.
- Rūtiņu papīrs Papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
- Rūtiņu papīrs Papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
- padziļināt Paplašināt, nostiprināt, pilnveidot (parādības sabiedrībā, cilvēku attiecības).
- dedzināt Par stipriem, asiem ēdieniem, dzērieniem, kodīgām zālēm.
- pārsauļot Pārāk ilgi pakļaujot saules iedarbībai, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) apdegumu.
- pārsauļoties Pārāk ilgi sauļojoties, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) apdegumu, arī pārāk stipru iedegumu.
- sastiept Pārāk strauji, stipri stiepjot nepareizā virzienā (locekli), izraisīt (tā mīksto audu) daļēju plīsumu, arī padarīt (to) sāpīgu.
- skordatūra Parastā stīgu instrumentu skaņojuma īpaša, partitūrā norādīta pagaidu izmaiņa, kas atvieglo dažu akordu un intervālu atskaņojumu, pārveido instrumenta diapazonu, tembru un skaņas stiprumu.
- ro-ro Parasti savienojumā «ro-ro (tipa) kuģis»: rolkeris.
- rāmītis Parasti savienojumā «rokdarbu rāmītis»: ierīce, uz kuras nostiprina nostieptu audumu izšūšanai.
- kluss Parasti savienojumā ar «būt», «kļūt», «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu. Parasti savienojumā ar «būt», «kļūt, «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav dzirdamas skaņas.
- ar Parasti savienojumos «reizē ar», «līdz ar»: pastiprina nojēgumu, par darbības vai stāvokļa vienlaicīgumu.
- modelis Paraugs, etalons, arī tips, marka (izstrādājumam, konstrukcijai u. tml.).
- posmsnuķaiņi Parazītisku kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas sastāv no posmaina snuķa un duramiem sariem. Šīs kārtas kukaiņi.
- pārsiet Pārklāt (ar kādu materiālu) un sienot nostiprināt (to).
- pārvilkt Pārklāt (piemēram, ar audumu, ādu), cieši piestiprinot, nostiprinot (to).
- bruģēt Pārklāt, nostiprināt (ceļu, ielu, laukumu), parasti ar akmeņiem.
- ezis Pārnesams pretkājnieku šķērslis - trīs savstarpēji perpendikulāri koki, uz kuriem nostiprinātas dzeloņstieples.
- pārmākt Pārspēt intensitātē, stiprumā (citu skaņu, smaržu) - par intensīvāku, stiprāku skaņu, smaržu.
- Zaļo partija Partija, kuras mērķis ir apkārtējās dabas vides aizsardzības pastiprināšana.
- slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku). Arī smacēt (1).
- izlauzties Pārvarot pretestību, iegūt stabilu stāvokli, nostiprināties, uzvarēt (piemēram, par idejām).
- puteņot Pārvietoties stipra vēja iedarbībā (par sniegu).
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, arī lai saglabātu un stiprinātu veselību
- Pozitīvā eigēnika Pasākumu kopums, lai pavairotu vai saglabātu gēnus, kuri nosaka vēlamo fenotipu.
- atrunāt Paskaidrot, apstiprināt (labojumu, papildinājumu oficiālā dokumentā u. tml.) ar piezīmi dokumenta beigās vai malā.
- pabrukt Paslīdēt lejup (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
- pasāts Pastāvīga virziena un stipruma tropu vējš, kas pūš no augsta spiediena joslas uz ekvatoru.
- ciešs Pastāvīgs, stiprs (par cilvēku attiecībām).
- vai Pastiprina apstākļa vārda aptuvenuma nozīmi.
- tāds Pastiprina ar adjektīvu vai tā nozīmē lietotu vārdu izteikto īpašību, pazīmi.
- Viens pats Pastiprina individuālas darbības vai stāvokļa nozīmi.
- pats Pastiprina individuālas darbības vai stāvokļa nozīmi.
- reiz Pastiprina izteikumā nosacījuma nozīmi.
- nu Pastiprina jautājamās partikulas, jautājamā vietniekvārda vai jautājamā apstākļa vārda nozīmi.
- pats Pastiprina nojēgumu par darbības veicēja patstāvīgumu.
- kas Pastiprina nojēgumu par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas izraisa emocionālu stāvokli.
- pats Pastiprina nojēgumu par lietvārdā nosauktā priekšmeta, parādības robežu, norāda uz vietu vai laikposmu, ar ko saistās norise vai stāvoklis.
- pats Pastiprina nojēgumu par patstāvīgu darbības darītāju, uz kuru norāda atgriezeniskais vietniekvārds. Mierināt pašam sevi.
- vis Pastiprina noliegtā darbības vārda nozīmi.
- pats Pastiprina piederības vietniekvārda nozīmi.
- projām Pastiprina priedēkļa at- nozīmi.
- klāt Pastiprina priedēkļa ie- nozīmi.
- pāri Pastiprina priedēkļa pār- nozīmi.
- ciet Pastiprina priedēkļa sa- nozīmi.
- kopā Pastiprina priedēkļa sa- nozīmi.
- kopā Pastiprina priedēkļa sa- nozīmi.
- virsū Pastiprina priedēkļa sa- nozīmi.
- virsū Pastiprina priedēkļa uz- nozīmi.
- pāri Pastiprina prievārda «pār» nozīmi.
- brīnum- Pastiprina salikteņa otrajā daļā nosaukto īpašību.
- atpakaļ Pastiprina tā verba nozīmi, kurš norāda uz atgriešanos iepriekšējā stāvokli, vietā.
- atpakaļ Pastiprina tā verba nozīmi, kurš norāda virzīšanos uz aizmuguri, uz mugurpusi.
- augšā Pastiprina verba priedēkļa «uz-» nozīmi.
- ciet Pastiprina verba priedēkļa aiz- nozīmi.
- nost Pastiprina verba priedēkļa aiz- nozīmi.
- projām Pastiprina verba priedēkļa aiz- nozīmi.
- klāt Pastiprina verba priedēkļa at- nozīmi.
- nost Pastiprina verba priedēkļa at- nozīmi.
- vaļā Pastiprina verba priedēkļa at- nozīmi.
- iekšā Pastiprina verba priedēkļa ie- (1) nozīmi.
- ārā Pastiprina verba priedēkļa iz- (1) nozīmi.
- laukā Pastiprina verba priedēkļa iz- (1) nozīmi.
- zemē Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi. Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi un precizē darbības vietu, norādot, ka darbības rezultātā (kas, kāds) nonāk uz zemes, uz (parasti telpas) pamata.
- nost Pastiprina verba priedēkļa no- nozīmi.
- projām Pastiprina verba priedēkļa pa- nozīmi.
- vaļā Pastiprina verba priedēkļa pa- nozīmi.
- klāt Pastiprina verba priedēkļa pie- nozīmi.
- sensibilizēt Pastiprināt (kā, parasti fotomateriālu) jutīgumu visā redzamās gaismas spektrā.
- sensibilizēt Pastiprināt (organisma, tā daļu) jutīgumu pret kādas vielas iedarbību.
- saasināt Pastiprināt (psihisko norišu, parasti uzmanības, uztveres) vērstību (uz ko).
- aktivizēt Pastiprināt aktivitāti. Padarīt rosīga (darbību).
- sabiezināt Pastiprināt, arī padarīt biežu (kādu darbību). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, norise) pastiprinās, kļūst biežs.
- raudas Pastiprināta asaru izdalīšanās (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
- matainība Pastiprināta garo, pigmentēto matu augšana ķermeņa vietās, kur normāli aug tikai pūkveida mati.
- spazmofīlija Pastiprināta nervu sistēmas ierosināmība ar noslieci uz krampjiem.
- pneimoskleroze Pastiprināta saistaudu veidošanas plaušas.
- erotisms Pastiprināta seksuāla juteklība, kaislīgums.
- sirdsklauves Pastiprināta sirdsdarbība.
- uzbarot Pastiprināti barojot, panākt, ka (dzīvniekam) palielinās ķermeņa masa.
- uzbaroties Pastiprināti barojoties, pieņemties masā (par dzīvniekiem).
- uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
- uzbaroties Pastiprināti ēdot, palielināt sava ķermeņa masu, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
- asarot Pastiprināti izdalīt asaras (par acīm).
- sensitīvs Pastiprināti jūtīgs.
- labi Pastiprināti, intensīvi (ko darīt, veikt).
- pamatīgi Pastiprināti, intensīvi (ko darīt, veikt).
- pamatīgi Pastiprināti, intensīvi, lielā mērā (iedarboties uz ko) - piemēram, par norisi, stāvokli.
- pieņemties Pastiprināties (par slimību, tās simptomiem).
- progresēt Pastiprināties, palielināties.
- Pieņemties spēkā Pastiprināties. Kļūt spēcīgākam.
- Pieņemties (retāk ņemties, pieaugt) spēkā Pastiprināties. Kļūt spēcīgākam.
- sensitivitāte Pastiprināts jūtīgums.
- kontūzija Patoloģisks stāvoklis, kas rodas no visa ķermeņa vai tā lielākās daļas spēcīga satricinājuma, kurš izraisa nervu sistēmas stipru kairinājumu.
- Būt kājās Paust stipru satraukumu, būt ļoti rosīgam.
- iestiklojums Paveikta darbība --> iestiklot. Stikla plāksne, kas iestiprināta (kā) rāmī, ietvarā.
- iestiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestiprināt.
- nostiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostiprināt (1). Veidojums (kā) nostiprināšanai.
- nostiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostiprināt (3).
- pastiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pastiprināt (1). Konstrukcija, veidojums, kas ko pastiprina.
- pastiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pastiprināt (2).
- pastiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pastiprināt (3).
- pastiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pastiprināt (4).
- piestiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piestiprināt.
- salikums Paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4). No tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas.
- sastiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sastiprināt: detaļa, viela u. tml., (kā) sastiprināšanai.
- stiklojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiklot. Stikla plāksne, stikla, plākšņu kopums, kas ir iestiprināts, piemēram, celtnē, tās detaļā, mēbelē.
- stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (1).
- stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (2).
- stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (3).
- stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (4).
- stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (5).
- stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (6).
- stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (7).
- tipizējums Paveikta darbība, rezultāts --> tipizēt (1).
- tipizējums Paveikta darbība, rezultāts --> tipizēt (2).
- apdullt Pazaudēt skaidru apziņu (no stipra trokšņa).
- tubings Pazemes būvju saliekamo konstrukciju nostiprinājuma metāla lokveida elements.
- atlīt Pēc lietus kļūt mīkstam, stipri dubļainam (par ceļu, augsni). Atmiekšķēties.
- nobīlis Pēkšņas, īslaicīgas, parasti stipras, bailes.
- atrauties Pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu).
- pulsēt Periodiski pastiprināties un pavājināties (par sāpēm).
- uzslānīt Perot stipri iesist (kādam, kam, pa ko).
- Personālais stipendiāts Persona, kam ir piešķirta personālā stipendija.
- recidīvists Persona, kas atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts pat bīstamu (parasti pēc tam, kad tā ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas). Bīstams noziedznieks, kam krimināllikums pastiprina soda sankciju.
- Vietas izpildītājs Persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā.
- Vietas izpildītājs Persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā.
- stipendiāts Persona, kura saņem stipendiju.
- personālstipendija Personālā stipendija.
- personālstipendiāts Personālais stipendiāts.
- paraksts Personas pašrocīgi uzrakstīts vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā), kas ko apliecina, apstiprina.
- slidas Pie apavu apakšdaļas piestiprināmas (parasti metāla) ierīces, kam ir šaura, samērā asa pamatne un kas ir paredzētas cilvēka slīdēšanai pa ledu vai pa cietu, gludu virsmu.
- pieacis Pie iemauktiem piestiprināts acs aizsegs (parasti zirgiem).
- piesis Pie jātnieka apavu papēžiem piestiprināms metāla pusloks ar izvirzījumu labākai zirga vadīšanai.
- latojums Pie koka konstrukcijām piestiprinātas latas vai kārtis (parasti jumta seguma piestiprināšanai).
- nāra Pie sienas piestiprināma guļasvieta, parasti no dēļiem.
- Gaisa vads Pie stabiem nostiprināts elektriskais vads.
- skrejlaipiņa Pie stropa skrejas piestiprināts mazs dēlis, pa kuru bites pārvietojas pirms vai pēc izlidojuma.
- pleckāji Pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula.
- piekārtot Pielikt, piestiprināt (ko) tā, lai (tas) būtu lietošanas kārtībā.
- aptaukot Pieļaut būt par cēloni, ka (ķermenī) pastiprināti veidojas taukaudi.
- ielaist Pieļaut, ka (kādam) nostiprinās nevēlamas īpašības. Izlaist. Pieļaut, ka nostiprinās (nevēlamas īpašības).
- ielaisties Pieļaut, ka nostiprinās nevēlamas īpašības.
- apstiprinājums Pierādījums, fakts, arī oficiāls dokuments, kas apstiprina (ko).
- piesūkties Piesaistīties, piestiprināties, parasti ar piesūcekni (par dzīvniekiem, augiem).
- atsiet Piesienot (ko), nostiprināt.
- nosiet Piesienot, pārsienot (parasti cieši, stingri), nostiprināt.
- sadzelt Pieskaroties, tiekot skartam, izraisīt, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot (par augiem).
- Dzintara (arī granāta, rubīna u. tml.) piespraude Piespraude, kurā iestiprināts dzintars (granāts, rubīns u. tml.).
- aplatot Piestiprināt (jumta spārēm, sienai u. tml.) latas.
- likt Piestiprināt (kam, piemēram, detaļu).
- polsterēt Piestiprināt (kam) polsteri (3).
- pielikt Piestiprināt (ko, piemēram, apaviem, apģērbam), labojot, izgatavojot (tos).
- likt Piestiprināt (ko, piemēram, apaviem, apģērbam), labojot, izgatavojot.
- līmēt Piestiprināt (ko) ar līmi.
- piestiķēt Piestiprināt (ko), parasti piešujot, lai pagarinātu, paplatinātu auduma, apģērba gabalu.
- piemetināt Piestiprināt (parasti āķējot, kabinot, pogājot). Arī piesiet.
- piemeistarot Piestiprināt (parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi).
- piestrādāt Piestiprināt (parasti pielāgojot).
- kalt Piestiprināt (parasti zirga) nagiem pakavus.
- piekalt Piestiprināt (pie kā, kam klāt), piemēram, ar naglām.
- naglot Piestiprināt (pie kā) ar naglām.
- piekārt Piestiprināt (priekšmetu pie kā, kam klāt) tā, ka (tas) karājas.
- pieķēdēt Piestiprināt (priekšmetu) ar ķēdi (pie kā, kam klāt).
- apjozt Piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
- uzjozt Piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
- jozt Piestiprināt ar jostu vai siksnu (parasti ieroci).
- piekniedēt Piestiprināt ar kniedēm (pie kā, kam klāt).
- piesprādzēt Piestiprināt ar sprādzi (pie kā, kam klāt).
- piespraust Piestiprināt ar spraudītēm (pie kā, kam klāt).
- iekārt Piestiprināt horizontāli (priekšmetu pie troses, auklas u. tml.) divās vai vairākās vietās tā, ka nokarājas.
- pierīkot Piestiprināt lietošanai, izmantošanai (piemēram, kādu ierīci, konstrukciju, priekšmetu).
- apkalt Piestiprināt pakavu.
- pazolēt Piestiprināt pazoli (apaviem).
- plombēt Piestiprināt plombu (1), nodrošināt ar plombu.
- seglot Piestiprināt seglus (dzīvniekam, parasti zirgam).
- piestiprināties Piestiprināt sevi. Tikt piestiprinātam.
- zolēt Piestiprināt zoli, arī pazoli (apaviem). Arī pazolēt.
- pielikt Piestiprināt, piemontēt (kam, piemēram, detaļu).
- piesieties Piestiprināties (piemēram, ar saiti). Piesaistīties.
- piemetināt Pievienot, piestiprināt (būvkoka galu pie kā, kam klāt).
- socializēties Pilnīgi iekļauties sabiedrībā, kādā tās grupā, apgūstot attiecīgo priekšstatu, normu, uzvedības stereotipu, zināšanu sistēmu.
- noķīlēt Pilnīgi nostiprināt, saspriegt ar ķīli.
- miests Pilsētas tipa apmetne, kam nav pilsētas tiesību (Latvijā no 16. gadsimta līdz 1928. gadam).
- iepīt Pinot iestiprināt (kur iekšā). Pinot pievienot (kam). Ievīt (1).
- piepīt Pinot piestiprināt (pie kā, kam klāt); pinot pievienot (pie kā, kam klāt).
- pirmiespiedums Pirmais (kā) tipogrāfiskais iespiedums.
- signāleksemplārs Pirmais pilnīgi pabeigtais iespieddarba eksemplārs, ko tipogrāfija nodod izdevniecībai apstiprināšanai.
- pirmtips Pirmtēls. Prototips.
- plene Plakana ādas pātaga, arī siksnas gabals, kas piestiprināts pie kāta sišanai.
- paplāksne Plakana gredzenveida detaļa, ko novieto parasti zem uzgriežņu vai skrūves galviņas (piemēram, sastiprinot mehānismu, ierīču daļas).
- skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta, detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piemēram, cauruļu nostiprināšanai, koka siju, pāļu u. tml. sastiprināšanai.
- skropstiņtārpi Plakantārpu tipa klase, kuras pārstāvjiem ķermeni klāj skropstiņas. Šīs klases dzīvnieki.
- sūcējtārpi Plakantārpu tipa parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekņiem.
- trematodes Plakantārpu tipa parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekņiem. Sūcējtārpi.
- dēlis Plāksne (parasti zīmējumu, ziņojumu, arī dažu ierīču piestiprināšanai).
- plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai. Mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas.
- zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu.
- birka Plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai).
- membrāna Plāna noteiktas formas plāksne, nostiepta, nostiprināta plēve (iekārtās, ierīcēs u. tml.).
- pretplāns Plāns, kuru pieņēmis uzņēmums, ražošanas apvienība u. tml. un kurā ietverti augstāki rādītāji salīdzinājumā ar tiem uzdevumiem, ko apstiprinājusi augstāk stāvoša organizācija.
- plātīties Plaši kustināt rokas, parasti pastiprinot izteikuma saturu.
- plaukts Plata, pie sienas piestiprināta plāksne (parasti vilciena vagonā) gulēšanai, arī bagāžas novietošanai.
- portupeja Pleca vai jostas siksna ieroča vai planšetes piestiprināšanai.
- kaķis Plēsēju kārtas dzimta, kura ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem.
- iepogāt Pogājot iestiprināt (kur iekšā).
- uzpogāt Pogājot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- piepogāt Pogājot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- Tipogrāfiska mēru sistēma Poligrāfijā pieņemta garuma mērvienību sistēma, kuras pamatvienība ir tipogrāfiskais punkts.
- spiestuve Poligrāfijas uzņēmums, kas izgatavo iespieddarbus augstspieduma, ofseta, dobspieduma tehnikā. Arī tipogrāfija.
- traheāti Posmkāju tipa apakštips, pie kura pieder kukaiņu klase un daudzkāju klase. Šī apakštipa dzīvnieki.
- zirneklis Posmkāju tipa bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus.
- kukainis Posmkāju tipa dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni, trim pāriem kāju un diviem pāriem vai vienu pāri spārnu, kas dažos gadījumos var arī nebūt.
- vēžveidīgie Posmkāju tipa klase, kurā ietilpst sīki, vidēji lieli un lieli dzīvnieki ar divzarotām ekstremitātēm un diviem pāriem taustekļu. Šīs klases dzīvnieki.
- kukainis Posmkāju tipa klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki.
- zirnekļveidīgie Posmkāju tipa klase, pie kuras pieder zirnekļi, ērces, skorpioni. Šīs klases dzīvnieki.
- zirneklis Posmkāju tipa klases kārta, pie kuras pieder zirnekļi.
- upesvēži Posmkāju tipa vēžu klases dzimta, kuras pārstāvji ir pielāgojušies dzīvei saldūdeņos. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- vēzis Posmkāju tipa vēžveidīgo klases dzīvnieks.
- iepresēt Presējot iestiprināt (kur iekšā).
- piepresēt Presējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzpresēt Presējot piestiprināt (uz kā, kam).
- kājiņa Priekšmeta daļa (parasti sašaurināta, garena), ar kuru priekšmetu piestiprina (kur, pie kā), atbalsta (pret ko).
- Matu sprādze Priekšmets matu sastiprināšanai, arī greznošanai.
- ķīlis Priekšmets plāksnes veidā (parasti ar sašaurinātu galu) (kā) nostiprināšanai, saspriegšanai.
- aizbīdnis Priekšmets, ar ko nostiprina (aizvērtas durvis, vārtus, vāku u. tml.). Bulta, aizšaujamais.
- spiedpoga Priekšmets, kas ir paredzēts (kā, piemēram, apģērba gabala, apavu, maka) daļu sastiprināšanai un kas sastāv no divām apaļām daļām, no kurām vienu iespiež otrā.
- redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja. Šādi novietotu stieņu, plākšņu u. tml. kopums (kādā priekšmetā)
- balsts Priekšmets, veidojums, ar ko nostiprina vai notur kādā stāvoklī, regulē stāvokli.
- režģis Priekšmets, veidojums, kas izgatavots, pinot vai krusteniski sastiprinot, piemēram, klūgas, stieples, stieņus. Izstrādājums, kam ir šāda veidojuma forma vai kas ir līdzīgs šādam veidojumam.
- uzliktnis Priekšmets, veidojums, ko uzliek, piestiprina (uz kā, kam). Detaļa, ko piestiprina (uz kā, kam), piemēram, būvelementu sasaistīšanai.
- sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- damaksnis Priežu un egļu vai egļu un priežu audze ar bērzu piemistrojumu un vidēji biezu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- niedrājs Priežu, egļu un bērzu mistrota audze vai šo koku sugu tīraudze, kas parasti nesasniedz lielu augstumu un kam zemsedzē ir niedres, grīšļi. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- lāva Primitīva, solam vai plauktam līdzīga (parasti pie sienas piestiprināta) guļasvieta.
- aptaukošanās Process --> aptaukoties. Slimīgs stāvoklis, kad organismā pastiprināti veidojas taukaudi.
- raksturzinātne Psiholoģijas nozare, kas pētī rakstura tipus, to būtību, struktūru un attīstību.
- vējot Pūst (par vēju). Būt tādam, kad pūš (stiprs) vējš (par laikposmu).
- izčākstēt Pūstot, bojājoties kļūt viscaur irdenam, nestipram.
- tranzistors Pusvadītāju ierīce, kas ir paredzēta elektrisko svārstību ģenerēšanai, pastiprināšanai, strāvas komutācijai.
- Kvantu elektronika Radiofizikas nozare, kas pētī elektromagnētiskā starojuma rašanos, pastiprināšanu un reģistrāciju, izmantojot kvantu likumsakarības.
- apdullināt Radīt apziņas traucējumus (par stipru troksni).
- savainot Radīt audu, parasti stipru, bojājumu (cilvēka vai dzīvnieka organismā) ārējās iedarbības rezultātā.
- burkšķēt Radīt dažāda augstuma un stipruma neskaidrus, ilgstošus trokšņus. Atskanēt šādiem trokšņiem.
- švirkstēt Radīt griezīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko tādu, kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts). Atskanēt šādam troksnim.
- cirsties Radīt stipru (ožas, garšas) kairinājumu - par garšu, smaku.
- cirst Radīt stipru kairinājumu (par dūmiem, zālēm u. tml.).
- ieviest Radīt un nostiprināt.
- simfonizēt Radot (skaņdarbu), pastiprināti iekļaut (tajā) simfoniskajam orķestrim raksturīgos izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
- Bilžu raksts Raksta tips, kurā grafiskās zīmes atspoguļo teksta saturu, bet neparāda valodas formas. Piktogrāfiskais raksts.
- prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
- prese Rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām.
- spiede Rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām. Prese [1] (2).
- spalvaskāts Rakstāmrīka kāts, kurā iestiprina spalvu.
- dokuments Raksts, kas apstiprina faktus ar juridisku nozīmi (piemēram, personas dzimšanu, iegūto izglītību).
- forma Rāmī iestiprināts siets papīra masas filtrēšanai (papīra rūpniecībā).
- nīšstāvs Rāmis, kurā iestiprina nītis.
- sliede Rasēšanas lineāls ar vienā galā noteiktā leņķī piestiprinātu šķērskoku.
- ieviesties Rasties un nostiprināties.
- atraisīties Rasties un pastiprināties (piemēram, par jūtām).
- ore Rati (parasti divjūgu) ar piestiprinātām augstām slīpām malām.
- Galdu rati Rati, kuru dēļu grīda balstās uz nekustīga rāmja un kuru sānus veido piestiprināti vai brīvi iekārti dēļi.
- Galdu rati Rati, kuru dēļu grīda balstās uz nekustīga rāmja un kuru sānus veido piestiprināti vai brīvi iekārti dēļi.
- jašma Raudzēts un stipri saldināts piena dzēriens.
- izraut Raujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti ko ieaugušu, stingri iestiprinātu).
- militārisms Reakcionārā (kapitālistiskas valsts) politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu agresijai pret citām, parasti vājākām, valstīm, vestu aneksionistiskus karus, apspiestu tautas masu brīvības cīņu. Valsts varas realizēšana, ko veic militārpersonu grupa.
- sapnis Redzes, retāk dzirdes tēli, kas parādās miegā sakarā ar atsevišķu galvas smadzeņu apvidu pastiprinātu darbību, kamēr ar apziņu saistītie smadzeņu rajoni atrodas aiztures stāvoklī.
- nostiprināties Refl. --> nostiprināt (1). Tikt nostiprinātam.
- nostiprināties Refl. --> nostiprināt (2). Tikt nostiprinātam.
- pastiprināties Refl. --> pastiprināt (2). Tikt pastiprinātam.
- pastiprināties Refl. --> pastiprināt (3). Tikt pastiprinātam.
- pastiprināties Refl. --> pastiprināt (4). Tikt pastiprinātam.
- saistīties Refl. --> saistīt (1). Tikt saistītam. Tikt sastiprinātam, turēties kopā (ar ko), arī klāt (pie kā).
- sastiprināties Refl. --> sastiprināt, tikt sastiprinātam.
- grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un iekšzemes zemajos, smilšainajos līdzenumos. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- boļševisms Revolucionārs, konsekvents, marksistisks politiskās domas virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kas radis iemiesojumu jauna tipa partijā - V. I. Ļeņina radītajā boļševiku partijā.
- ota Rīks - kātā iestiprināts matu vai spalvu pušķis (kā) virsmas nokļūšanai ar kādu vielu (piemēram, ar krāsu, līmi).
- pātaga Rīks (dzīvnieku vai cilvēku) pēršanai - pie kāta piestiprināta aukla, ādas sloksne, arī pinums no auklas, ādas sloksnēm u. tml.
- slota Rīks (piemēram, telpu grīdu uzkopšanai), kas sastāv no plāksnes ar tajā iestiprinātiem dabisku vai mākslīgu, sameta tievu šķiedru saišķiem un (parasti) kāta.
- slota Rīks (piemēram, telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai - vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
- suka Rīks (tīrīšanai, mazgāšanai u. tml.), kas sastāv no plāksnes, kurā ir iestiprināti samērā tievi (saru, stiepļu u. tml.) elementi, un dažkārt no kāta.
- rakete Rīks bumbas raidīšanai un atvairīšanai tenisa, badmintona spēlē - ovāls rāmis, kurā ir iestiprināts tīkls un kuram ir rokturis.
- pletne Rīks cilvēku vai dzīvnieku pēršanai - ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes, kurām var būt iesieti mezgli, piestiprināti metāla gabali
- sprēslīca Rīks vērpjamās kodaļas piestiprināšanai.
- Deguna riņķis Riņķis, ko iestiprina dzīvniekam nāsīs (parasti, lai to varētu savaldīt).
- stīpa Riņķveida, lokveida, arī slokšņveida priekšmets, ko izmanto, piemēram, (kā) nostiprināšanai, piestiprināšanai, arī rotāšanai.
- stops Rokas ierocis šaušanai ar bultām - uz laides nostiprināts loks.
- ierakt Rokot iestiprināt (parasti zemē).
- grābeklis Roku darba rīks - kātā iestiprināts piets ar tapiņām (zariem) kā (piemēram, siena) savākšanai vai izlīdzināšanai.
- cirvis Roku darba rīks - kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs gabals (parasti koku ciršanai un kokmateriālu apstrādāšanai).
- āmurs Roku darba rīks (kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs, koka u. tml. materiāla gabals) sišanai.
- izkapts Roku darba rīks lauksaimniecībā zāles, labības u. tml. pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
- kaplis Roku darbarīks - kātā iestiprināts īpašas formas metāla gabals augsnes irdināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- sirpis Roku darbarīks, piemēram, labības, zāles griešanai - rokturī iestiprināts, puslokā izliekts asmens ar sašaurinātu galu. Šī darbarīka asmens.
- vējdzirnaviņas Rotaļlieta - kātam piestiprināts viegla materiāla veidojums, kas vējā griežas.
- kaķene Rotaļu šaujamrīks - kociņš ar žākli, pie kuras piestiprināta gumijas lente.
- klipsis Rotas lieta (parasti auskars), ko piestiprina saspiežot. Arī sprādze.
- sprādze Rotas lieta, ko apliek ap ķermeņa daļu un parasti nostiprina ar īpašu detaļu.
- auskari Rotas lietas, ko piestiprina pie ausīm.
- karuselis Rotējoša vizināšanās iekārta (izpriecu vietās), parasti ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem.
- ieva Rožu dzimtas koks vai krūms ar sīkiem, baltiem, stipri smaržojošiem ziediem ķekaros un melnām ogām.
- svepstēt Runāt ar pastiprinātiem trokšņa, parasti svilpjošiem, elementiem. Arī neskaidri runāt.
- burtlietuve Rūpnīca vai cehs, kur izgatavo tipogrāfijas burtus un citas iespiedzīmes.
- Fiziskā kultūra Sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu. Cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
- Fiziskā kultūra Sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu. Cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
- kā Saista atkārtojuma locekļus un norāda uz atkārtotā vārda nozīmes pastiprinājumu.
- ta Saista atkārtotus vārdus un norāda uz to nozīmes pastiprinājumu.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kā Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- tā Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- tāpat Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprinātu salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista teikuma locekļus, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem un vienlaikus pastiprinot izteikuma nozīmi, lai piešķirtu tam lielāku pamatojumu, noteiktību.
- kā Saista teikuma locekļus, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem un vienlaikus pastiprinot vārda vai izteikuma nozīmi.
- vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu). Šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
- spastisks Saistīts ar pastiprinātiem refleksiem, ar atsevišķu muskuļu vai muskuļu grupu ritmiskām, ātrām kontrakcijām.
- stenotipisks Saistīts ar stenotipiju, tai raksturīgs.
- stereotips Saistīts ar stereotipiju (1), stereotipu (1), tiem raksturīgs.
- stereotips Saistīts ar stereotipu [1] (2), stereotipiju (2), tai raksturīgs.
- stereotips Saistīts ar stereotipu [1] (3), tam raksturīgs.
- stereotips Saistīts ar stereotipu [1] (4), tam raksturīgs.
- tipogrāfisks Saistīts ar tipogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- tipolitogrāfisks Saistīts ar tipolitogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- tipoloģisks Saistīts ar tipoloģiju (1), tai raksturīgs.
- tipoloģisks Saistīts ar tipoloģiju (2), tai raksturīgs.
- tipometrisks Saistīts ar tipometriju, tai raksturīgs.
- piesaistīt Saistot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- Hidrauliskā java Saistviela, ko lieto mūrēšanai vai betonēšanai tur, kur ir palielināts mitrums, stipra ūdens iedarbība.
- pavads Saite (kā) piestiprināšanai.
- atsaite Saite, kuru izlieto, lai ko piestiprinātu, nostiprinātu (piemēram, koku, zaru).
- aizsaitēt Saitējot aizsiet. Saitējot sastiprināt.
- piesaitēt Saitējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- noslāpt Sajust ļoti stipras slāpes. Izslāpt.
- aizslāpt Sajust stipras slāpes (parasti ilgāku laiku). Izslāpt.
- Klabināt zobus Sajust stipru aukstumu. Izjust lielas bailes, satraukumu.
- izslāpt Sajust stipru gaisa trūkumu.
- mokas Sajūtu, izjūtu kopums, ko izraisa stipras sāpes, arī ļoti nepatīkami fizioloģiski traucējumi.
- Nav kur kāju nolikt (arī (pa)spert.) Saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- Nav kur kāju nolikt (arī paspert) Saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- Nevar (ne) soli (arī kāju) paspert, arī nav kur kāju paspert (arī nolikt) Saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- Nevar ne soli (arī kāju) (pa)spert, arī nav kur soli (arī kāju) (pa)spert (arī (no)likt) Saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- Nav kur kāju (arī soli) spert (arī likt) Saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- Velna pulveris Saka par ļoti uzņēmīgu, enerģisku, izdarīgu, arī stipru cilvēku.
- Velna pulveris Saka par ļoti uzņēmīgu, enerģisku, izdarīgu, arī stipru cilvēku.
- Dzelzs (retāk tērauda) nervi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
- Nervi kā striķi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
- Nervi kā striķi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
- Tērauda (biežāk dzelzs) nervi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
- Zeme un debess (arī ar debesīm) griežas (retāk jaucas, iet) kopā Saka par stipru sniegputeni, viesuli.
- Zeme un debess (arī ar debesīm) iet (biežāk griežas, retāk jaucas) kopā Saka par stipru sniegputeni, viesuli.
- Zeme un debess (arī ar debesīm) jaucas (biežāk griežas, arī iet) kopā Saka par stipru sniegputeni, viesuli.
- Zeme un debess (arī ar debesīm) griežas (retāk jaucas, iet) kopā Saka par stipru sniegputeni, viesuli.
- Griež debesis un zemi kopā Saka par stipru sniegputeni, viesuli.
- Zeme un debess (arī ar debesīm) griežas (retāk jaucas, iet) kopā Saka par stipru sniegputeni.
- Griezt debesis un zemi kopā Saka par stipru viesuli, sniegputeni.
- Griezt debesis un zemi kopā Saka par stipru viesuli, sniegputeni.
- Zeme un debess (arī ar debesīm) griežas (retāk jaucas, iet) kopā Saka par stipru viesuli, sniegputeni.
- Griezt debesis un zemi kopā Saka par stipru viesuli, sniegputeni.
- Stiprs kā lācis Saka par stipru, liela auguma cilvēku. parasti vīrieti.
- Lausks sper (arī spārda, spārdās, sprēgā) Saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
- Lausks spārda (arī spārdās, sper, sprēgā) Saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
- Lausks spārdās (arī spārda, sper, sprēgā) Saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
- Lausks sper (arī spārda, spārdās, sprēgā) Saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
- Lausks sprēgā (arī spārda, spārdās, sper) Saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
- No dieva tiesas Saka, apstiprinot kāda fakta patiesīgumu.
- No dieva tiesas Saka, apstiprinot kāda fakta patiesīgumu.
- Kā tad Saka, apstiprinot ko pašu par sevi saprotamu. Protams.
- Kā tad Saka, apstiprinot ko pašu par sevi saprotamu. Protams.
- Locīties smieklos, arī smejas locīdamies Saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas.
- Locīties smieklos Saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas.
- Smejas locīdamies Saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas.
- Spēks kaulos Saka, ja cilvēks ir fiziski stiprs.
- Vaigi (arī seja) svilst Saka, ja cilvēks ir stipri pietvīcis (parasti psihiska stāvokļa ietekmē).
- Vaigi (arī seja) svilst Saka, ja cilvēks ir stipri pietvīcis (parasti psihiska stāvokļa ietekmē).
- Spēks kaulos Saka, ja cilvēks ir stiprs.
- Asaras birst kā pupas Saka, ja kāds ļoti stipri raud.
- Asaras birst kā pupas Saka, ja kāds ļoti stipri raud.
- Asaras birst kā pupas Saka, ja kāds ļoti stipri raud.
- Par zīmi Saka, ja kas tiek darīts kā apstiprinājums (kam), norādījums (uz ko).
- Iet kā pa elli Saka, ja klājas ļoti slikti. Saka par lielu kņadu, stipru troksni.
- Iet kā pa elli Saka, ja klājas ļoti slikti. Saka par lielu kņadu, stipru troksni.
- Asinis sakāpj (arī saskrien) galvā Saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- Asinis kāpj galvā Saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- Asinis sakāpj (arī saskrien) galvā Saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- Asinis sakāpj (arī saskrien) galvā Saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- Asinis saskrien (arī sakāpj) galvā Saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- Ir plāna dūša Saka, ja mokoši izjūt sātīga, stipra ēdiena trūkumu.
- Ir (arī kļūst, metas) plāna dūša Saka, ja mokoši izjūt sātīga, stipra ēdiena trūkumu. Saka, ja ir nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
- (Visas) iekšas rauj (vai) ārā (arī laukā), retāk (visas) iekšas rauj (vai) uz augšu Saka, ja nāk vēmiens, ja ir stipra vemšana.
- (Visas) iekšas rauj (vai) ārā (arī laukā), retāk (visas) iekšas rauj (vai) uz augšu Saka, ja nāk vēmiens, ja ir stipra vemšana.
- (Visas) iekšas rauj (vai) laukā (arī ārā) Saka, ja nāk vēmiens, saka, ja ir stipra vemšana.
- Galva plīst pušu, arī galva (vai) pušu plīst Saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas. Saka, ja ir stipras galvassāpes.
- Galva plīst (vai) pušu Saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas. Saka, ja ir stipras galvassāpes.
- Galva plīst (vai) pušu Saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas. Saka, ja ir stipras galvassāpes.
- Nelabums kāpj kaklā (arī mutē) Saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
- Nelabums kāpj kaklā (arī mutē) Saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
- Nelabums kāpj mutē (arī kaklā) Saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
- Zobi klab Saka, ja sajūt stipru aukstumu. Saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu.
- Zobi klab Saka, ja sajūt stipru aukstumu. Saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu.
- Tad nu dod, ka dod! arī Nu gan dod! arī Tā dod! Saka, ja stipri līst.
- Baltu gāž Saka, ja stipri līst.
- Acis sprāgst no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja stipri salst.
- Acis sprāgst no pieres laukā (arī ārā) Saka, ja stipri salst.
- Acis sprāgst no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja stipri salst.
- Acis sprāgst no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja stipri salst.
- Acis sprāgst no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja stipri salst.
- Zaķim acis no pieres sprāgst laukā (arī ārā) Saka, ja stipri salst.
- Tā viņš ir Saka, ko apstiprinot, apgalvojot.
- Un kā vēl Saka, lai ko apstiprinātu, apgalvotu.
- Un kā vēl Saka, lai ko apstiprinātu, apgalvotu.
- Kā (nu) ne Saka, lai pastiprinātu apgalvojumu.
- Nu, (vai) zini Saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret sarunas biedra teikto, arī lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra uzmanību kādam faktam (parasti negatīvam).
- Nav (ne mazāko, arī nekādu) šaubu Saka, lai pilnīgi apstiprinātu kādu izteikumu, faktu.
- Jo vairāk tāpēc (arī tādēļ) Saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu.
- Ne velna (arī ne velnam) Saka, pastiprinot (kā) noliegumu.
- Tici vai netici, arī ticiet vai neticiet Saka, pastiprinot domu par kā patiesumu.
- Tieši tā Saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu.
- Taisni tā Saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu. Tieši tā.
- āķēt Sakabināt, sastiprināt, piestiprināt (ko) ar āķi.
- dzeņaukste Sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi.
- Izplūst asarās Sākt stipri raudāt.
- Izplūst asarās Sākt stipri raudāt.
- Izplūst smieklos Sākt stipri smieties.
- Izplūst smieklos Sākt stipri smieties.
- ūda Saldūdens zveļas rīks - aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu (piemēram, pie krastā iestiprināma kāta vai peldošas ripas piesietu) auklas rezervi.
- salīkt Saliekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
- tipizēt Samazināt (kā, piemēram, celtņu konstrukciju, tehnoloģisko procesu) daudzveidību, veidojot (to) pēc tipveida paraugiem.
- platforma Samērā bieza, izturīga (parasti nostiprināta un paaugstināta) konstrukcija ar platņveida virsmu (kā) balstīšanai, pārvietošanai u. tml.
- vimpelis Samērā garš un šaurs karodziņš, kas piestiprināts pie kāta ar pamatni un ko piešķir par nopelniem, uzvaru u. tml.
- puļķis Samērā īss stieņveida, parasti koka, priekšmets, detaļa, piemēram, (kā) aizbāšanai, sastiprināšanai
- labi Samērā pilnīgi, arī pastiprināti (izpausties darbībai, norisei, parādībām dabā).
- plaiksnīt Samērā spoži spīdēt, atstarojot, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu.
- plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu, izstarojot vai atstarojot gaismu. Arī plaiksnīt.
- tālu Samērā stipri, arī lielā mērā (izpausties). Ļoti.
- krietns Samērā stiprs (par alkoholiskiem dzērieniem).
- truls Samērā stiprs, neass, vienmērīgs, parasti ilgi neatslābstošs (par sajūtām, parasti sāpēm).
- pastiprs Samērā stiprs.
- lente Samērā šaura sloksne (parasti no auduma) kā apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
- paviegls Samērā viegls (pēc izpausmes, arī iedarbības pakāpes, stipruma).
- troksnis Sarunas, runas, dzīva, plaša (kā) apspriešana, ko izraisījusi pastiprināta, arī sakāpināta interese (par to).
- aizsiet Sasiet, sastiprināt.
- nosist Sasist, parasti stipri (kādu ķermeņa daļu).
- sadzelt Saskaroties ar augiem, izraisīt sev, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot sevi.
- sastīpot Sastiprināt (kā) detaļas ar stīpu vai stīpām. Sastiprinot (kā) detaļas ar stīpu vai stīpām, izgatavot, arī izlabot (to).
- sasprādzēt Sastiprināt ar ko tādu, kam ir sprādze.
- aizsprādzēt Sastiprināt, aizdarīt (ko) ar sprādzi.
- aizāķēt Sastiprināt, sasaistīt ar āķi. _imperf._ Āķēt ciet.
- sasist Sastiprināt, savienot (ko) ar naglām.
- sasist Sastiprinot ar naglām elementus, sastāvdaļas, pagatavot (ko).
- mūrēt Sastiprinot kādus materiālus ar javu, lejot vai blietējot kādu masu, veidot (ko).
- sagāzties Sasvērties, parasti stipri.
- sastiķēt Sašujot (vairākas, parasti neviendabīgas, daļas), izveidot (piemēram, apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
- ketelēt Sašūt (trikotāžas izstrādājuma daļas), sastiprinot adījuma malējās cilpiņas.
- paņemt Satvert, arī ierīt (pie zvejas rīka piestiprinātu ēsmu, vizuli u. tml.).
- nocept Sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu.
- ne Savienojumā «bet ne» - saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- bet Savienojumā «bet ne», «bet nevis» pastiprina pretstatu.
- nevis Savienojumā «bet nevis» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- bet Savienojumā «bet tad» lieto, lai pastiprinātu teikumā izteikto domu kā pretstatu kam gaidītam, piešķirot teikuma saturam lielāku emocionalitāti.
- ja Savienojumā «ja arī»: saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- mongoloīds Savienojumā «mongoloīdā rase»: rase, kuras pārstāvjiem raksturīga plakana seja ar stipri izvirzītiem vaigu kauliem, tumsnēja, bieži dzeltenīga āda, taisni, cieti un tumši mati.
- ne Savienojumā «ne - bet» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- nevis Savienojumā «nevis - bet» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- politipisks Savienojumā «politipiska suga»: suga, kas sastāv no vairākām pasugām.
- dūdas Savienojumā «somu dūdas» vai «soma dūdas» daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- ne Savienojumā «vai ne»: lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
- abi Savienojumā ar "divi": izsaka pastiprinātu nojēgumu "kā viens, tā otrs".
- divi Savienojumā ar «abi»: izsaka pastiprinātu nojēgumu «..viens, tā otrs».
- biezin Savienojumā ar «biezs», «biezi» izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
- garum Savienojumā ar «garš» formām izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
- ilgum Savienojumā ar «ilgs», «ilgi» izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
- atpakaļ Savienojumā ar «sen», «nesen», «ilgi», «neilgi» u. tml.: pastiprina tā vārda nozīmi, kurš norāda, ka darbība, process noticis pagātnē.
- lielum Savienojumā ar adjektīva «liels» formām izsaka īpašības pastiprinājumu.
- pilnum Savienojumā ar adjektīva «pilns» formām izsaka īpašības pastiprinājumu.
- plānum Savienojumā ar adjektīva «plāns» formām vai apstākļa vārdu «plāni» izsaka īpašības, pazīmes pastiprinājumu.
- vecum Savienojumā ar adjektīva «vecs» formām izsaka īpašības pastiprinājumu. Ļoti vecs.
- pār- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz īpašības pastiprinājumu vai pārmēru.
- ļoti Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas pastiprināti, augstā pakāpē.
- pārāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas tik pastiprināti, tik augstā pakāpē, ka ir nevēlama, nepiemērota, traucējoša.
- daudz Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme ir ievērojami palielināta, pastiprināta.
- krietns Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu vai arī ar to nozīmē lietotu vārdu norāda, ka minētā pazīme ir samērā palielināta, pastiprināta.
- ai Savienojumā ar uzrunu pastiprina runā paustās jūtas (prieku, apbrīnu, arī sāpes, bēdas, žēlumu u. tml.).
- alktin Savienojumā ar verba "alkt" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- dzīšus Savienojumā ar verba "dzīt [1]" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- sviešus Savienojumā ar verba "sviest" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- augtin Savienojumā ar verba «augt» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- bārtin Savienojumā ar verba «bārt» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- bāztin Savienojumā ar verba «bāzt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- bēgtin Savienojumā ar verba «bēgt» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Bēgšus (2).
- bēgšus Savienojumā ar verba «bēgt» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Bēgtin.
- bērtin Savienojumā ar verba «bērt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- brišus Savienojumā ar verba «brist» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- celšus Savienojumā ar verba «celt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- cirtin Savienojumā ar verba «cirst» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Ciršus.
- ciršus Savienojumā ar verba «cirst» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- dietin Savienojumā ar verba «diet» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- dzītin Savienojumā ar verba «dzīt [1]» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Dzīšus.
- gāšus Savienojumā ar verba «gāzt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- grūšus Savienojumā ar verba «grūst» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- ilgot Savienojumā ar verba «ilgoties» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- klupšus Savienojumā ar verba «klupt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- krišus Savienojumā ar verba «krist» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- kristin Savienojumā ar verba «krist» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Krišus (2).
- laistīt Savienojumā ar verba «laistīties [2]» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- lēktin Savienojumā ar verba «lēkt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lēkšus (3).
- līšus Savienojumā ar verba «līst» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- lūgtin Savienojumā ar verba «lūgt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūgšus (1).
- lūgšus Savienojumā ar verba «lūgt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūgtin.
- lūztin Savienojumā ar verba «lūzt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūzin.
- lūzin Savienojumā ar verba «lūzt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūztin.
- mešus Savienojumā ar verba «mest» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- rītin Savienojumā ar verba «rit» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- vilkšus Savienojumā ar verba «vilkt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- lēkšus Savienojumā ar verbu «lēkt», «lēkšot» formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lēktin.
- steigtin Savienojumā ar verbu «steigties», «steigt» formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu, steigšus (4).
- steigšus Savienojumā ar verbu «steigties», «steigt» formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības vai īpašības pakāpenisku pastiprinājumu.
- ļoti Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas pastiprināti spēcīgi, intensīvi.
- pārāk Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas tik pastiprināti, tik intensīvi, ka ir nevēlams, nepiemērots, traucējošs.
- ņemties Savienojumā ar verbu: izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- jau Savienojumos «jau gan», «jau nu gan»: lieto, lai pastiprinātu izteikuma nozīmi.
- gan Savienojumos «jau gan», «nu gan», «jau nu gan» lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu.
- gan Savienojumos «laikam gan», «liekas gan», «ticamāk gan» u. tml. lieto, lai pastiprinātu iepriekš teikto, mazinot šaubas.
- tā Savienojumos «tā arī», «tā vien»: lieto, lai pastiprinātu, parasti verba, nozīmi.
- iesiet Savienot (parasti būvkokus), iestiprinot robā.
- saišķis Savienots, sastiprināts (parasti nelielu, garenu priekšmetu, augu, to daļu u. tml.) kopums.
- naglot Segt, klāt (ko) ciet, nostiprinot (ko virs tā) ar naglām.
- nipelis Sēnes veida detaļa velosipēdam spieķu iestiprināšanai riteņa lokā.
- leijerkaste Sens pārnēsājams ērģeļu tipa mehānisks mūzikas instruments, ko darbina, griežot kloķi.
- sasiet Sienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
- sasiet Sienot (kā) saites, sastiprināt, aizdarīt (to).
- aizsiet Sienot (kam ko priekšā), aizsegt, apsegt. Sienot piestiprināt (kam priekšā), apsiet.
- iesiet Sienot iestiprināt (piemēram, lenti).
- iesieties Sienot iestiprināt sevi (virvēs).
- pārsiet Sienot iestiprināt, nostiprināt vēlreiz, no jauna.
- iesiet Sienot novietot un nostiprināt (starp ko).
- uzsiet Sienot novietot, arī nostiprināt (ap ķermeņa daļu, uz ķermeņa daļas).
- uzsiet Sienot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kāda priekšmeta).
- piesiet Sienot piestiprināt (augus, to daļas pie kā, kam klāt), lai padarītu (tos) stabilākus.
- iesiet Sienot piestiprināt (ko pie auklas, diega u. tml.).
- piesiet Sienot piestiprināt (priekšmetu pie kā, kam klāt).
- uzsiet Sienot sasaistīt, nostiprināt (ko) tā, ka (tas), pacelts stāvus, uz augšu u. tml., sniedzas augstāk par savu parasto vai iepriekšējo stāvokli.
- zeķturis Sieviešu veļas gabals - īpaša, parasti elastīga, josta ap vidukli un gurniem garo zeķu piestiprināšanai.
- sūneņi Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes. Attiecīgais dzīvnieku tips. Sūndzīvnieki.
- sūndzīvnieki Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes. Attiecīgais dzīvnieku tips. Sūneņi.
- bruņutis Sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām.
- nozīme Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kādas organizācijas biedriem, lai apliecinātu piederību pie tās, vai ar ko apbalvo par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
- žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kādas organizācijas biedriem, lai apliecinātu piederību pie tās, vai ar ko apbalvo par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē. Nozīme [2] (1).
- figūra Sintaktiska konstrukcija, ko lieto izteiksmīguma pastiprināšanai.
- pleitēt Sist, parasti stipri (ar pletni, pātagu u. tml.).
- rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai.
- kāviens Sitieni (piemēram, piekaujot). Stiprs pēriens.
- piekaut Sitot (parasti vairākkārt), radīt (kādam) stipras sāpes, ievainojumus (parasti smagus).
- uzsist Sitot, ar sitieniem nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam).
- pasist Sitot, ar sitieniem piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piesist Sitot, ar sitieniem virzot kam cauri naglas, tapas u. tml., piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- rjaženka Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot stipri karsētu pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
- Transfinītie skaitļi Skaitļi, kas apzīmē pilnīgi sakārtotu kopu kārtības tipu.
- skaitīkļi Skaitļošanas ierīce - ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām. Skaitāmie kauliņi.
- Skaitāmie kauliņi Skaitļošanas ierīce - ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām. Šādas ierīces ripiņas.
- Skaitāmie kauliņi Skaitļošanas ierīce - ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām. Šādas ierīces ripiņas.
- spoguļskapis Skapis, kura durvju ārpusē ir iestiprināts spogulis.
- izskrāpēt Skrāpējot stipri ievainot (parasti acis).
- sastiprinātājskrūve Skrūve (kā) sastiprināšanai.
- pieskrūvēt Skrūvējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- saskrūvēt Skrūvējot savienot, sastiprināt. Skrūvējot salabot.
- tekstilšķiedra Slaids, lokans, samērā stiprs, maza šķērsgriezuma, ierobežota garuma veidojums.
- pieslēgt Slēdzot piestiprināt, piesaistīt (pie kā, kam klāt).
- kopgalds Slēgta tipa ēdnīca (parasti skolās).
- brukt Slīdēt lejup (par pietiekami nenostiprinātiem apģērba gabaliem).
- laizīt Slīdoši (parasti vairākkārt) virzīt mēli (arī laizītājsūcējtipa mutes orgāna daļu) pāri (kam), skarot (to).
- tireotoksikoze Slimība, ko izraisa vairogdziedzera pastiprināta darbība.
- tetānija Slimība, kurai ir raksturīgi toniski krampji, pastiprināti uzbudināta nervu sistēma.
- kākslis Slimība, kurai raksturīgs palielināts vairogdziedzeris un pastiprināta hormonu sintēze tajā.
- Saules dūriens Slimīgs organisma stāvoklis, kuru izraisa ilgstoša saules staru iedarbība un kuram raksturīgas stipras galvassāpes un nelabums.
- Saules dūriens Slimīgs organisma stāvoklis, kuru izraisa ilgstoša saules staru iedarbība un kuram raksturīgas stipras galvassāpes un nelabums.
- neiropātija Slimīgs stāvoklis, ko izraisa pastiprināta iedzimta veģetatīvās nervu sistēmas uzbudināmība.
- kņūpus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- kursīvs Slīps (uz labo pusi) tipogrāfisks raksts. Slīps (uz labo pusi) burts.
- slotaskāts Slotas saišķī, plāksnē iestiprināms, arī iestiprināts kāts.
- rambuljē Smalkvilnas aitu šķirne (merīnaitas tips). Šīs šķirnes aita.
- mirgot Smidzināt, parasti ar mainīgu stiprumu (par lietu).
- putenis Sniega pārvietošanās stipra vēja iedarbībā. Laikapstākļi, kam ir raksturīga šāda sniega pārvietošanās.
- vējputenis Sniega pārvietošanās stipra vēja iedarbībā. Laikapstākļi, kam ir raksturīga šāda sniega pārvietošanās. Arī sniegputenis.
- Lauksaimniecības artelis Sociālistiska tipa brīvprātīga darba zemnieku apvienība sabiedriskas lielražošanas organizēšanai. Kolhozs.
- slidzābaki Speciāli slidotāju zābaki, kuriem piestiprināmas slidas. Šādi zābaki ar piestiprinātām slidām.
- Naglu kurpes Speciāli sportistu apavi ar naglām, kas iestiprinātas zolē ar aso galu uz ārpusi.
- Naglu kurpes Speciāli sportistu apavi ar naglām, kas iestiprinātas zolē ar aso galu uz ārpusi.
- stereotipieris Speciālists stereotipu [1] (1) gatavošanā.
- burtlicis Speciālists tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju salikšanā.
- zīmogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas vai iespiešanai tajā (dokumentu vai darbības apstiprināšanai).
- vimpelis Speciāls priekšmets, piemēram, futrālis ar ziņojumu, kuram piestiprināta samērā gara, spilgta lente un kuru nomet no lidaparāta.
- vilnis Spēcīga izpausme, arī kāpinājums, pastiprinājums (darbībai, norisei).
- Devītais vilnis Spēcīgākais pastiprinājums, lielākais kāpinājums.
- dikts Spēcīgi, stipri.
- dzelzs Spēcīgs, arī ļoti izturīgs (par organismu, ķermeņa daļām). Stiprs (par veselību).
- tvirts Spēcīgs, arī stiprs (par gaisu, tā strāvu).
- sīksts Spēcīgs, stiprs (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- pamatīgs Spēcīgs, stiprs (par skaņu).
- dzelžains Spēcīgs, stiprs (piemēram, par rokām, tvērienu).
- spalgonis Spēcīgs, stiprs sals. Liels aukstums.
- spelgonis Spēcīgs, stiprs sals. Liels aukstums. Spalgonis (1).
- mirgot Spīdēt, atstarojot samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma gaismu.
- margot Spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- vizēt Spīdēt, mirdzēt, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
- vizmot Spīdēt, mirdzēt, parasti, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
- knaģis Spīles (žāvējamas veļas piestiprināšanai pie auklas). Veļturis.
- zvīļot Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- zaigot Spilgti, spoži spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot mainīga stipruma gaismu (par asarām).
- zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm). Būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
- zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm). Būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
- zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
- zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
- vītne Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piemēram, detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
- badmintons Sporta spēle ar raketi un vieglu, (korķa, plastmasas) bumbiņu, kam piestiprināts spalvu vai plastmasas vainadziņš.
- klase Sporta, sacensību tips, paveids (piemēram, atkarība no grūtības, meistarības pakāpes).
- uzsprādzēt Sprādzējot nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- intensifikācija Spraiguma vai aktivitātes palielināšana, pastiprināšana.
- piespraudīt Spraudāt piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- saspraudīt Spraudāt savienot, sastiprināt.
- spraudīt Spraust vairākus, daudzus priekšmetus, lai (ko) nostiprinātu, sastiprinātu.
- saspraust Spraužot (parasti matus), nostiprināt (tos kādā kopumā, sakārtojumā).
- iespraust Spraužot iestiprināt sasaistīšanai, arī rotāšanai (piemēram, saktu, saspraužamo adatu).
- iespraust Spraužot ievirzīt (kur iekšā). Spraužot ievietot, iestiprināt (kur iekšā).
- uzspraust Spraužot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- piespraust Spraužot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- saspraust Spraužot savienot, sastiprināt.
- nostiprināt Stabili piestiprināt.
- Laternas stabs Stabs, pie kura piestiprināta laterna (piemēram, ielu apgaismošanai).
- Laternas stabs Stabs, pie kura piestiprināta laterna (piemēram, ielu apgaismošanai).
- skaļums Stāvoklis (apkārtnē, dabā, vidē u. tml.), kad ir stipras skaņas.
- klusums Stāvoklis (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai kad' nav dzirdamas skaņas.
- reibums Stāvoklis, kas rodas stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā.
- krastmala Stāvs krasta nostiprinājums. Josla (parasti īpaši izveidota) gar šādu nostiprinājumu.
- stereotipisks Stereotips [2] (2).
- stereotipisks Stereotips [2] (3).
- stereotipisks Stereotips [2] (4).
- stereotipija Stereotipu [1] (1) gatavošana. Attiecīgo poligrāfijas paņēmienu kopums.
- āķis Stiegra (parasti metāla) vai lējums ar uzliektu galu (priekšmetu sasaistīšanai, piestiprināšanai, uzkabināšanai u. tml.).
- nagla Stieņveida (parasti metāla) detaļa, kam ir smails gals un ko izmanto tādu priekšmetu savienošanai, piestiprināšanai, kuri ir mīkstāki par šo detaļu.
- rāja Stieņveida elements, ko piestiprina šķērsām mastam un kas paredzēts taisno buru piesiešanai, arī signālkarodziņu, antenu izkāršanai.
- pārstiept Stiepjot izvirzīt garumā un piestiprināt, parasti abus galus.
- nostiept Stiepjot izvirzīt garumā un piestiprināt, parasti abus galus. Stiepjot izvirzīt garumā gar (ko), pār (ko).
- uzspīlēt Stiepjot, plēšot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- plēst Stiepjot, velkot (ko piestiprinātu, pieaugušu), dalīt (to) nost (no kā).
- iestiept Stiepjot, velkot ievietot, iestiprināt (kur, piemēram, auklu).
- rabics Stiepļu pinums, kas ir piestiprināts pie nesošās konstrukcijas un klāts ar apmetumu.
- vilkt Stiept un nostiprināt (vadu, virvi u. tml.). Būvēt, ierīkot (parasti ar vadiem, stieplēm u. tml. saistītas iekārtas, ierīces).
- vaids Stiepta, šņācoša skaņa, kas rodas stiprā vējā, vētrā, arī kokiem, koku zariem šādā vējā, vētrā lokoties u. tml.
- kristālstikls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus. Attiecīgā stikla šķirne.
- kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus. Attiecīgā stikla šķirne. Kristālstikls.
- savilkt Stingri apņemot ar ko, sastiprināt, sasaistīt (kā) daļas.
- pilns Stipra dzēruma pakāpē.
- svelme Stipra karstuma sajūta.
- slāpekļskābe Stipra skābe - bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
- smirdoņa Stipra smaka.
- slāpes Stipra tieksme, vēlēšanās, ilgas (pēc kā). Alkas.
- izsalkums Stipra vēlēšanās, tieksme (pēc kā).
- izslāpums Stipra vēlēšanās, tieksme (pēc kā). Izsalkums (2).
- nepacietība Stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
- špagats Stipra, parupja aukla.
- dvinga Stipra, reibinoša smarža.
- tvans Stipra, reibinoša smarža.
- tvīksme Stipra, skurbinoša smarža.
- skābeņskābe Stipra, toksiska, bezkrāsaina, kristāliska skābe, kuras sāļus satur, piemēram, skābenes, rabarberi.
- degvīns Stiprais alkoholiskais dzēriens - ar ūdeni atšķaidīts etilspirts.
- valdnieks Stiprākais, izcilākais pārstāvis (kāda apgabala, apvidus dzīvnieku, augu valstī).
- kolikas Stipras graizes vēdera dobuma orgānos.
- Magnētiskā vētra Stipras, neregulāras debess ķermeņa magnētiskā lauka izmaiņas.
- Magnētiskā vētra Stipras, neregulāras Zemes un citu debess ķermeņu magnētiskā lauka izmaiņas.
- apdegulis Stipri apdedzis priekšmets vai tā atlieka.
- noskurbt Stipri apskurbt. Noreibt.
- salieties Stipri apslacīt sevi (ar odekolonu, smaržām).
- apdriskāt Stipri apvalkāt (apģērbu, apavus). Lietojot sabojāt.
- beigts Stipri bojāts (par priekšmetiem, materiāliem). Nederīgs.
- purināties Stipri drebēt.
- salīkt Stipri ieliekties uz iekšu (no kāda smaguma) - parasti par priekšmetiem.
- Pilns kā maiss Stipri iereibis.
- Pilnās burās, arī ar pilnām burām Stipri iereibis.
- Pilns kā maiss Stipri iereibis.
- Pilnās burās Stipri iereibis.
- svilt Stipri ietekmēt, parasti nevēlami (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- svilināt Stipri ietekmēt, parasti nevēlami, ilgstoši (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Arī dedzināt (6).
- salamāt Stipri izlamāt.
- kveldināt Stipri karsēt (1).
- svelmēt Stipri karsēt (par sauli, uguni u. tml.).
- kaitēt Stipri karsēt (parasti akmeni, metālu). Karsēt tā, ka izstaro gaismu.
- tvaicēt Stipri karsēt (parasti par sauli). Tveicēt.
- kveldēt Stipri karsēt (piemēram, par sauli, liesmām).
- kvēlināt Stipri karsēt, tā ka kvēlo (1).
- speltēt Stipri karsēt.
- svelmēties Stipri karsēties, karst.
- svilt Stipri karst (parasti par ķermeni, tā daļām).
- speltains Stipri karsts, tveicīgs.
- test Stipri klepot. Arī smagi elpot.
- Lādēt no panckām ārā Stipri lādēt.
- Lamāt (arī sunīt, lādēt, zobot u. tml.) no panckām ārā Stipri lamāt (sunīt, lādēt, zobot u. tml.).
- Lamāt (arī sunīt) no panckām ārā Stipri lamāt.
- Lamāt (arī sunīt) no panckām ārā Stipri lamāt.
- Sunīt (arī lamāt) no panckām ārā (arī laukā) Stipri lamāt.
- Lamāties (arī lamāt) pēdējiem vārdiem Stipri lamāties, arī lamāt.
- Lamāties pēdējiem vārdiem Stipri lamāties.
- kņupt Stipri liekties, līkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- gāzties Stipri līt vai snigt.
- sālsūdens Stipri mineralizēts dabiskais limānu, sāļezeru, pazemes ūdens.
- citadele Stipri nocietināta vieta pilsētā. Arī cietoksnis.
- nokņupt Stipri noliekties (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
- nodot Stipri nolīt (par lietu).
- noslānīt Stipri nopelt. Arī piekaut.
- izģērēt Stipri nopērt.
- izpērt Stipri nopērt.
- Pataisīt (muguru) mīkstu Stipri nopērt.
- nosloksnēt Stipri nopērt.
- nosvētīt Stipri nopērt.
- piepērt Stipri nopērt. Izpērt.
- (Iz)taisīt (arī (iz)pūst) no oda (arī no mušas) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu faktu, notikumu).
- Izpūst (arī iztaisīt) no oda (arī no mušas) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- Iztaisīt (arī izpūst) no oda (arī no mušas) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- (Iz)taisīt (arī (iz)pūst) no mušas (arī no oda) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- Pūst (arī taisīt) no mušas (arī no oda) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- Taisīt (arī pūst) no mušas (arī no oda) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- (Iz)taisīt (arī (iz)pūst) no oda (arī mušas) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- apdzerties Stipri piedzerties, pārmērīgi piedzerties.
- pieļurboties Stipri piedzerties.
- piesist Stipri piekaut, sasist.
- Pataisīt zili melnu (arī zilu un melnu) Stipri piekaut.
- Pataisīt zili melnu (arī zilu un melnu) Stipri piekaut.
- Pataisīt zili melnu (arī zilu un melnu) Stipri piekaut.
- piedauzīt Stipri piekaut.
- Pataisīt mīkstu Stipri piekaut. Salaužot (kāda) pretestību, pakļaut (to).
- kalt Stipri pukstēt (par sirdi), būt biežākam, spēcīgākam nekā parasti (par pulsu).
- notriekt Stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, parasti augu daļas) atdalās nost (par vēju).
- notriekt Stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi) ātri virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par vēju.
- izdzenāt Stipri pūšot, izkliedēt (piemēram, mākoņus) - par vēju.
- iegult Stipri pūšot, spiest (uz ko) - par vēju.
- iegulties Stipri pūšot, spiest (uz ko) - par vēju.
- Liet gaužas (arī rūgtas) asaras Stipri raudāt, žēli raudāt.
- Liet (rūgtas, arī gaužas) asaras Stipri raudāt, žēli raudāt.
- Liet (rūgtas, arī gaužas) asaras Stipri raudāt, žēli raudāt.
- Liet rūgtas (arī gaužas) asaras Stipri raudāt, žēli raudāt.
- lipīgs Stipri sajūtams (par drēgnumu).
- sakveldināt Stipri sakarsēt (1).
- sakveldēt Stipri sakarsēt (piemēram, par sauli, liesmām).
- nokvēlināt Stipri sakarsēt tā, ka kvēlo.
- sakvēlināt Stipri sakarsēt, tā ka kvēlo.
- nokveldēt Stipri sakarsēt.
- svelme Stipri sakarsēta gaisa plūsma.
- sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam, arī aizdegties (parasti par nepilnīgi izkaltētu sienu).
- piekniebi Stipri saldēt, arī ievērojami pastiprināties (parasti par salu).
- svelmēt Stipri saldēt.
- svelmēties Stipri saldēties, salt.
- sakņupt Stipri saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām. Stipri saliecoties, salīkstot, nosēsties, nogulties.
- Sacelt kājās Stipri satraukt (vairākus, daudzus).
- sakaitināt Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku), parasti pēkšņi.
- kaitināt Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
- jaunaudze Stipri sazēlis, pieaudzis jauns (augu) kopums.
- nozvetēt Stipri sist (kādu) un pabeigt sist. Arī ļoti nopērt.
- tvīkt Stipri smaržot. Būt spēcīgam (par smaržu).
- svilt Stipri smelgt (parasti par ievainojumu). Būt stipri smeldzošam (par sāpēm).
- svilināt Stipri smelgt, parasti ilgstoši (par ievainojumu). Būt stipri smeldzošam (par sāpēm).
- mutuļot Stipri vārīties, radot burbuļus, tvaikus.
- iztvīkt Stipri vēlēties (ko), tiekties (pēc kā).
- Zobot no panckām ārā Stipri zobot.
- sakliegties Stipri, arī ilgāku laiku kliegt. Stipri, arī ilgāku laiku kliegt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- samocīties Stipri, arī ilgāku laiku mocīties, pūlēties. Stipri, arī ilgāku, laiku mocīties, pūlēties tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- saraudāties Stipri, arī ilgāku laiku raudāt. Stipri, arī ilgāku laiku raudāt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- saraudāt Stipri, arī ilgāku laiku raudot, izraisīt (acīs, sejā) piesarkumu, pietūkumu.
- negants Stipri, ļoti, ārkārtīgi.
- tvanīgs Stipri, reibinoši smaržīgs.
- tvanēt Stipri, reibinoši smaržot.
- tvanot Stipri, reibinoši smaržot. Tvanēt (2).
- kniebties Stipri, sāpīgi spiesties (kur) - par pirkstiem, arī nagiem.
- Ne pa niekam Stipri, spēcīgi.
- stiprināties Stiprināt (1) sevi.
- spraust Stiprināt (kādu veidojumu), virzot (tajā) ko tievu, smailu.
- spraust Stiprināt (ko) kopā, kam klāt, parasti ar ko tievu, smailu.
- krampēt Stiprināt ar krampi (aizvērtu logu, durvis u. tml.).
- kabināt Stiprināt klāt, stiprināt kopā, piemēram, ar āķi, cilpu.
- stiprināties Stiprināt sevi psihiski, morāli.
- stiklot Stiprināt stikla plāksni vai plāksnes (piemēram, celtnes, mēbeles detaļā).
- vienot Stiprināt, saistīt (kopā).
- skaudrs Stiprs (par sāpēm). Tāds, kas izraisa stipras sāpes.
- stingrs Stiprs (parasti par alkoholisku dzērienu).
- dūšīgs Stiprs (parasti par lietu, vēju, salu).
- Rīgas melnais balzams Stiprs alkoholiskais dzēriens, kura sastāvā ir dažādas no augiem iegūtas vielas.
- ugunsdzēriens Stiprs alkoholisks dzēriens (parasti degvīns).
- viskijs Stiprs alkoholisks dzēriens, ko gatavo no labības iesala.
- rums Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst no cukurniedru sulas vai melases.
- konjaks Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārtvaicējot dabiskos vīnogu vīnus un destilātu nogatavinot ozolkoka traukos.
- Rīgas melnais balzams Stiprs alkoholisks dzēriens, kura sastāvā ir dažādas no augiem iegūtas vielas.
- spirtīgs Stiprs alkoholisks dzēriens.
- spirtots Stiprs alkoholisks dzēriens.
- Stiprs (arī sīvs) malks Stiprs alkoholisks dzēriens. Nedaudz stipra alkoholiska dzēriena.
- Sīvs (arī stiprs) malks Stiprs alkoholisks dzēriens. Nedaudz stipra alkoholiska dzēriena.
- Stiprs (arī sīvs) malks Stiprs alkoholisks dzēriens. Nedaudz stipra alkoholiska dzēriena.
- svelme Stiprs aukstums.
- tokajietis Stiprs deserta vīns.
- nodegums Stiprs iedegums.
- kvelme Stiprs karstums, svelme.
- spelte Stiprs karstums, tveice.
- svelme Stiprs karstums.
- sviloņa Stiprs karstums. Arī svelme.
- kvēle Stiprs karstums. Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai).
- vājredzība Stiprs redzes vājums.
- kailsals Stiprs sals bez sniega (parasti ziemas sākumā).
- stindzenis Stiprs sals.
- sprēgoņa Stiprs sals. Sprēgonis.
- sprēgonis Stiprs sals. Sprēgoņa (2).
- karstums Stiprs siltums, ko izstaro kas degošs, sakarsēts u. tml.
- niknums Stiprs uzbudinājums (dzīvniekam), gatavība uzbrukt.
- smags Stiprs, koncentrēts, arī reibinošs (parasti par smaržu).
- drošs Stiprs, nesatricināms (piemēram, par kādu domu, pārliecību).
- šalts Stiprs, parasti pēkšņi radies (gaismas) stars, starojums.
- tvanīgs Stiprs, reibinošs (par smaržu).
- portvīns Stiprs, salds vīnogu vīns.
- liķieris Stiprs, salds, aromātisks alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no spirta, cukursīrupa, augļu vai augu esencēm.
- tvīksmīgs Stiprs, skurbinošs (parasti par smaržu). Tvīksmains (1).
- tvīksmains Stiprs, skurbinošs (parasti par smaržu). Tvīksmīgs (1).
- siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš (Vidusjūras baseinā), kas parasti pūš no Ziemeļāfrikas tuksnešiem vai Arābijas pussalas.
- neprāts Stipru psihiskās darbības traucējumu kopums.
- lēkme Strauja, krasa (slimības vai tās izpausmju) saasināšanās, pastiprināšanās. Samērā īslaicīga (slimības) krasa izpausme.
- cirsties Strauji brāzties, triekties, radot stipru kairinājumu (parasti acīs, sejā) - par lietu, vēju, sniegu u. tml.
- sist Strauji skarot (ko), parasti ar darbarīku, panākt, ka (tas) virzās kur iekšā. Šādā veidā virzot iekšā naglas, tapas u. tml., nostiprināt (ko), arī gatavot (ko).
- nevaldāms Straujš, brāzmains. Ļoti stiprs (piemēram, par vēju, straumi).
- palogs Stūros, parasti ar ķīļiem vai šķēršļiem, nostiprināts rāmis, uz kura stingri uzstiepj un nostiprina audeklu. Ķīļrāmis.
- Sociālistiskās sadraudzības valstis (retāk zemes) Suverēnu sociālistisko valstu asociācija, kas balstās uz katrā sociālistiskā valstī viendabīgo ekonomisko pamatu - ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu, uz viena tipa valsts iekārtu - tautas varu strādnieku šķiras vadībā, vienotu ideoloģiju - marksismu-ļeņinismu.
- vairogs Šāda (dažāda materiāla) plāksne (piemēram, uzraksta izveidošanai, kā piestiprināšanai).
- spalva Šāds priekšmets kopā ar kātu, kurā tas ir iestiprināts.
- plāksne Šāds veidojums informatīvu materiālu piestiprināšanai.
- rāmis Šāds veidojums, parasti četrstūrains, (kā) nostiprināšanai, balstam.
- uzstobre Šaujamieroča detaļa, kas piestiprināta šī ieroča stobram.
- apmale Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (apģērba, cepures, apavu) malai.
- grope Šaura, gara (kādā priekšmetā izveidota) rieva, kurā iestiprina (citu priekšmetu, detaļu u. tml.).
- riba Šaurs, garš, plakans krūškurvja lokveida kauls, kas ir kustīgi piesaistīts pie mugurkaula un var būt saaudzis ar krūškaulu (cilvēkam un mugurkaulnieku apakštipa dzīvniekiem).
- sieksta Šķērslīste, kurā iestiprina grābekļa zarus un kātu.
- miastēnija Šķēršsvītru muskulatūras pastiprināta nogurdināmība un vājums.
- Uzturošā selekcija Šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas. Saglabātājselekcija.
- saglabātājselekcija Šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas. Uzturošā selekcija.
- Uzturošā selekcija Šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešaputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas. Saglabātā selekcija.
- piešņorēt Šņorējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- ieštancēt Štancējot iestiprināt (kur iekšā).
- iešūt Šujot iestiprināt, piestiprināt.
- apšūt Šujot izveidot (piemēram, rakstu ap ko). Šujot nostiprināt (ko).
- uzšūt Šujot izveidot (piemēram, rotājumu) virsū (uz kā, kam), arī šujot piestiprināt (uz kā, kam).
- nošūt Šujot izveidot dūrienu rindu, lai nostiprinātu, arī izrotātu.
- piešūt Šujot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- Pārmalas (arī pārmalu) dūriens Šūšanas tehnika - dūriens, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas.
- tipveidā Tā, ka (kas) ir veidots pēc noteikta tipa (1), atbilst tam.
- dziļš Tāds (fizioloģisks process), kas saistīts ar stipru kavēšanu, retāk uzbudinājumu centrālajā nervu sistēmā.
- kluss Tāds (laikposms), kad nav stipru skaņu. Tāds (laikposms), kad nav dzirdamas skaņas.
- klusgaitas Tāds (piemēram, transportlīdzeklis), kas darbojoties nerada stipru troksni.
- punktēts Tāds (ritms), kam ir raksturīgas pagarinātas stiprās un saīsinātas vājās taktsdaļas.
- tukšs Tāds, kad ir stipri izjūtams (kā, parasti pārtikas līdzekļu, preču, naudas) trūkums (par laikposmu).
- bezsala Tāds, kad nav (stipra) sala (par laika posmu, laika apstākļiem).
- pikolo Tāds, kam attiecīgā mūzikas instrumenta tipā ir vismazākais apjoms un visaugstākā tesitūra (par mūzikas instrumentu).
- izveidots Tāds, kam bioloģiskās attīstības procesā pilnīgi radies tipiskais veids, forma (piemēram, par organismu, tā daļām).
- afektīvs Tāds, kam ir afekta raksturs. Pastiprināti emocionāls.
- stingrs Tāds, kam ir daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī spēcīgs (1), stiprs (1).
- teleskopisks Tāds, kam ir liels optiskais stiprums (par optisku ierīci).
- vājš Tāds, kam ir maza intensitāte, stiprums (par gaismu, gaismas avotu, skaņu).
- spalvains Tāds, kam ir pastiprināts apmatojums (parasti uz rokām, kājām, krūtīm) - par cilvēkiem. Tāds, kam ir šāds apmatojums (par cilvēka ķermeņa daļām).
- pakavots Tāds, kam ir piestiprināts pakavs (1) - par darba dzīvnieku, parasti zirgu, tā kāju.
- pakavots Tāds, kam ir piestiprināts pakavs (2) - par apaviem.
- krietns Tāds, kam ir raksturīga samērā pastiprināta (norises, procesa, arī stāvokļa) izpausme.
- plats Tāds, kam ir raksturīga samērā stipri uz abiem sāniem vērsta lūpu, mutes līnija (par smaidu).
- plašs Tāds, kam ir raksturīga samērā stipri uz abiem sāniem vērsta lūpu, mutes līnija (par smaidu). Plats.
- pavājš Tāds, kam ir samērā maza intensitāte, stiprums.
- neliels Tāds, kam ir samērā mazs stiprums, intensitāte (par parādībām dabā).
- tvirts Tāds, kam ir stingrs, noteikts raksturs, tāds, kas ir garīgi stiprs. Spēcīgs, noturīgs (par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihiskiem stāvokļiem).
- lielvēderains Tāds, kam ir stipri paplatināta vidusdaļa (par cilindriskas formas trauku).
- neprātīgs Tāds, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
- vājprātīgs Tāds, kam ir stipri psihiski traucējumi. Ārprātīgs.
- ārprātīgs Tāds, kam ir stipri psihiski traucējumi. Vājprātīgs.
- sūrs Tāds, kam ir stipri rūgta, arī sāli vai skābi rūgta garša.
- sūrs Tāds, kam ir stipri rūgta, arī sāli vai skābi rūgta smarža.
- jēls Tāds, kam ir stipri, līdz asinīm nobrāzta, noberzta āda (par ķermeņa daļām).
- izteikts Tāds, kam ir tipiskas, raksturīgas pazīmes.
- reljefs Tāds, kam ir tipiskas, raksturīgas pazīmes.
- klasisks Tāds, kam ir tradīciju nostiprināti, nemainīgi uzbūves principi, tāds, kas ir veidots pēc šādiem principiem vai likumiem.
- šaudīgs Tāds, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
- šaudīgs Tāds, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
- sēdošs Tāds, kam nav kāta un kas ir piestiprināts tieši pie kāda cita augu orgāna (par lapām, ziediem, augļiem).
- vājredzīgs Tāds, kam stipri pavājinājušās redzes spējas (par acīm).
- pretīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) stipru nepatiku (par cilvēku).
- gaišs Tāds, kas dod stipru apgaismojumu (par gaismas avotu). Stiprs (par gaismu).
- mazs Tāds, kas ietekmē nedaudz, nav stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
- mutisks Tāds, kas ir izteikts runas valodā, bet nav fiksēts, apstiprināts rakstiski.
- sasāpis Tāds, kas ir kļuvis, parasti stipri, sāpīgs (par ķermeņa daļu).
- teiksmains Tāds, kas ir līdzīgs teiku, teiksmu tēliem. Neparasti skaists, arī ļoti labs, stiprs. Pasakains (1). Arī fantastisks.
- milzīgs Tāds, kas ir ļoti plaši izvērsts, arī izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par darbību, norisi). Tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgi, ļoti tipiski (par stāvokli).
- milzu Tāds, kas ir ļoti plaši izvērsts, arī izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par darbību, norisi). Tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgi, ļoti tipiski (par stāvokli). Milzīgs (4).
- cauršūts Tāds, kas ir pagatavots, piestiprināts u. tml., šujot (ko kam) cauri.
- pakaru Tāds, kas ir pakārts, piestiprinot to vienā vai vairākās vietās.
- siena Tāds, kas ir paredzēts novietošanai, piestiprināšanai pie šāda norobežojuma vai iebūvēšanai tajā.
- liels Tāds, kas ir plaši izvērsts, arī izpaužas spēcīgi, intensīvi (par darbību, norisi). Tāds, kas izpaužas raksturīgi, tipiski (par stāvokli).
- patognostisks Tāds, kas ir raksturīgs, tipisks kādai slimībai (par simptomiem, pazīmēm).
- pilns Tāds, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, kāda stāvokļa, norises, apstākļu) pastiprinātu, spēcīgu izpausmi.
- smags Tāds, kas ir saistīts ar stipru kavēšanu, arī ar nevēlamu fizioloģisku vai psihisku stāvokli (parasti par miegu).
- pamatīgs Tāds, kas ir stipri manāms, izjūtams (piemēram, par stāvokli, situāciju).
- tumšs Tāds, kas ir stipri piesātināts, tāds, kam ir melnas vai tai līdzīgas krāsas piejaukums (par krāsu, tās toni). Tāds, kura krāsa ir stipri piesātināta, tāds, kura krāsai ir melnas vai tai līdzīgas krāsas piejaukums.
- nelabojams Tāds, kas ir tā nostiprinājies, ka to nav iespējams pārveidot, labot (piemēram, par, parasti nevēlamu, paradumu).
- neieņemams Tāds, kas ir tik labi, droši aizsargāts, nostiprināts, ka to grūti vai neiespējami ieņemt.
- nesaraujams Tāds, kas ir tik stiprs, ka to grūti vai neiespējami vājināt, iznīcināt (parasti par kā saistību).
- kluss Tāds, kas ir vāji dzirdams, vājš, neintensīvs (par skaņu). Tāds, kas nerada stipras skaņas.
- tipveida Tāds, kas ir veidots pēc noteikta tipa (1), atbilst tam.
- pārpilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) ļoti pastiprināti, spēcīgi. Tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) ļoti izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- pilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) pastiprināti, spēcīgi. Tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- milzīgs Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgā, ļoti tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
- milzu Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgā. Ļoti tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām). Milzīgs (5).
- nopietns Tāds, kas izpaužas spēcīgi (par psihisku stāvokli, norisi). Tāds, kas izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
- liels Tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējam attiecībām).
- tveicīgs Tāds, kas izplata ļoti stipru siltumu (par sauli).
- kvēls Tāds, kas izplata stipru karstumu, spilgtu gaismu (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
- pretīgs Tāds, kas izraisa (kādā) stipru nepatiku (par cilvēka īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.).
- ugunīgs Tāds, kas izraisa karstuma sajūtu ķermenī, stiprs (parasti par alkoholiskajiem dzērieniem).
- spilgts Tāds, kas izraisa redzes analizatorā samērā stipru kairinājumu (par gaismu, gaismas avotu). Arī spožs (1).
- spožs Tāds, kas izraisa redzes analizatorā stipru kairinājumu (par gaismu, gaismas avotu). Arī spilgts (1).
- svilīgs Tāds, kas izraisa spēcīgas smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu). Stipri smeldzošs (par sāpēm).
- nolādēts Tāds, kas izraisa stipras dusmas, asu nosodījumu. Tāds, kas izraisa stipru neapmierinātību, nepatiku.
- stindzinošs Tāds, kas izraisa stipru aukstuma sajūtu.
- kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī apdegumu (par vielām). Stipri kairinošs (par smaržu, dūmiem).
- svelmīgs Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu). Svelmains (1).
- svelmains Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.). Ļoti karsts (piemēram, par gaisu).
- svelošs Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.). Ļoti karsts (piemēram, par gaisu). Svelmains (1).
- veselīgs Tāds, kas labvēlīgi ietekmē veselību, tāds, kas ir noderīgs veselības uzlabošanai, nostiprināšanai, saglabāšanai (piemēram, par uzturvielām, vidi, darbībām).
- liels Tāds, kas ļoti ietekmē, ir stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
- spēcīgs Tāds, kas ļoti kairina (parasti ožu). Tāds, kas ievērojami ietekmē organismu (parasti par vielu). Stiprs (5).
- milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu, arī tāds, kuram, parasti, ir izcilas kvalitatīvas īpašības (par skaņu).
- milzīgs Tāds, kas ļoti spēcīgi ietekmē, ir ļoti stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
- milzu Tāds, kas ļoti spēcīgi ietekmē, ir ļoti stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
- ass Tāds, kas ļoti stipri kairina ožu, garšu.
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
- vārgs Tāds, kas nav pietiekami attīstījies, tāds, kas nav stiprs, stingrs (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
- viegls Tāds, kas nav saistīts ar stipru kavēšanu centrālajā nervu sistēmā. Tāds, kas nav dziļš (parasti par miegu).
- vaļējs Tāds, kas nav sastiprināts ar aizdari (piemēram, pogām) - par apģērbu, tā daļu. Tāds, ko apģērbs neaizsedz (par ķermeņa daļu).
- vaļējs Tāds, kas nav sastiprināts, saistīts (ar ko), atrodas izklaidus.
- neliels Tāds, kas nav sevišķi plaši izvērsts, tāds, kas neizpaužas sevišķi spēcīgi, intensīvi (par darbību, norisi). Tāds, kas neizpaužas pilnīgi raksturīgi, tipiski (par stāvokli).
- trausls Tāds, kas nav spilgti izteikts, tāds, kas nav nostiprinājies, viegli vājinās, iet bojā kā nelabvēlīga ietekmē (piemēram, par parādībām dabā, sabiedrībā).
- vaļīgs Tāds, kas nav stingri piestiprināts, savilkts, nostiepts u. tml. un kas (parasti) var kustēties.
- parasts Tāds, kas neatšķiras pēc stipruma, intensitātes no citiem, līdzīgiem.
- neliels Tāds, kas neizpaužas sevišķi spēcīgi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas neizpaužas sevišķi raksturīgi, tipiski (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
- progresīvs Tāds, kas pakāpeniski pieaug, pastiprinās.
- dokumentārs Tāds, kas pamatots ar dokumentiem. Tāds, ko apstiprina dokumenti.
- stepe Tāds, kas parasti sastopams šāda veģetācijas tipa vidē (par savvaļas dzīvniekiem, augiem).
- liels Tāds, kas pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
- smaržīgs Tāds, kas rada, parasti stipru, smaržu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī (par augiem).
- spožs Tāds, kas samērā stipri atstaro gaismu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- paass Tāds, kas samērā stipri kairina ožu, garšu.
- paass Tāds, kas samērā stipri stindzina (par vēju, aukstumu).
- caurauklots Tāds, kas sastiprināts, izverot cauri auklas (piemēram, par kancelejas dokumentiem).
- ciešs Tāds, kas stipri savieno, saista (piemēram, priekšmetus, parādības).
- nepacietīgs Tāds, kas stipri, dedzīgi vēlas tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
- redeles Tāds, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja. Tāds, kam kāds elements, detaļa ir pagatavots šādā veidā.
- universāltipa Tāds, kas veidots pēc universāla tipa, parauga, modeļa, atbilst tam.
- pretīgs Tāds, kas, parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) stipru nepatiku (par dzīvniekiem).
- sēdošs Tāds, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājies (piemēram, ar piesūcekņiem) pie viena substrāta (par dzīvniekiem). Saistīts ar dzīvniekiem, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājušies pie viena substrāta, šādiem dzīvniekiem raksturīgs.
- stingrs Tāds, ko dara, kas noris ar lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi). Tāds, kas palielina (kā) spriegumu, iedarbojas (uz ko) ar spēku. Arī spēcīgs (2), stiprs (2).
- vējizturīgs Tāds, ko nevēlami neietekmē, nebojā (samērā) stiprs vējš.
- retorisks Tāds, ko valodā izmanto īpaša izteiksmīguma radīšanai, arī izteiksmīguma pastiprināšanai. Tāds, kura saturs un vērstība kādā sazināšanās situācijā, tekstā atšķiras no sintaktiskajā formā izteiktās modalitātes
- spodrs Tāds, kur izplatās samērā stipra gaisma (par vietu, telpu, vidi).
- spožs Tāds, kur izplatās stipra gaisma (par vietu, telpu, vidi). Tāds, kad izplatās šāda gaisma (par laikposmu).
- mierīgs Tāds, kur nav kustības, arī (stipru) skaņu (par apkārtni, vietu, arī telpu).
- rāms Tāds, kur nav kustības, arī (stipru) skaņu (par apkārtni, vietu). Arī mierīgs (1).
- kluss Tāds, kur nav stipru skaņu (parasti par vietu, telpu). Tāds, kur nav dzirdamas skaņas.
- stiklots Tāds, kurā ir iestiprināta vai kuram ir piestiprināta stikla plāksne vai stikla plāksnes, arī stikla veidojumi.
- tapains Tāds, kurā ir iestiprinātas (daudzas) tapas.
- naturāls Tāds, kurā ir kopēti īstenības priekšmeti un parādības, neatspoguļojot būtisko, tipisko.
- pozitīvs Tāds, kurā izpaužas apstiprinājums, piekrišana.
- nepacietīgs Tāds, kurā izpaužas stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
- neprātīgs Tāds, kurā izpaužas stipri psihiskās darbības traucējumi.
- nikns Tāds, kurā izpaužas stiprs (dzīvnieka) uzbudinājums, gatavība uzbrukt.
- parasts Tāds, kura pazīmes neatšķiras no, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu, darbību grupas pazīmēm, kas ir pieņemtas par tipiskām.
- spilgts Tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā samērā stipru kairinājumu.
- spožs Tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā stipru kairinājumu.
- liels Tāds, starp kuriem, draudzīgas vai naidīgas attiecības izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā. Tāds, ar kuru ir šādas attiecības.
- tāfele Taisnstūra plāksne, kas parasti tiek izmantota rakstīšanai uz tās, uzrakstu piestiprināšanai pie tās.
- pietamborēt Tamborējot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- smirdoņa Tas (tāds), kas stipri smird.
- Dabas retums Tas, kas ir neparasts, netipisks.
- nolādēts Tas, kas izraisa stipras dusmas, asu nosodījumu. Tas, kas izraisa stipru neapmierinātību, nepatiku.
- atēnojums Tas, kas pastiprina iespaidu (par ko).
- žņaugs Tas, kas stipri spiež, parasti, traucējot elpošanu. Arī tas, kas cieši apņem, apvij, cieši atrodas visapkārt (kam).
- līdzeklis Tas, ko ārstniecībā izmanto ārstēšanai, profilaksei, veselības nostiprināšanai.
- piemetināt Tehnoloģiskā procesā, parasti karsējot, pievienot, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- matrice Teksta, tipogrāfisku zīmju salikums stereotipu izliešanai iespiešanas procesam. Iespiedforma. Metāla plāksne ar iegravētu burta attēlu (burtu saliekamām mašīnām).
- iespiedforma Teksta, tipogrāfisku zīmju salikums stereotipu izliešanai iespiešanas procesam. Matrice.
- unitārisms Tendence veidot vienotu valsti no valstu, zemju u. tml. apvienības, nostiprinot centrālo varu.
- uzdevums Teorētisks, praktisks vingrinājums, kas izmantojams zināšanu nostiprināšanai un pārbaudei.
- dzeloņstieple Tērauda stieple, kurai piestiprināti adatveida asumi.
- sadēdēt Tiekot lietotam, arī laika gaitā, parasti pilnīgi, sabojāties, kļūt nestipram (piemēram, par celtnēm, koka priekšmetiem).
- trūkt Tiekot stieptam, stiepes iedarbībā dalīties divās daļās (parasti par ko samērā tievu). Tiekot stieptam, stiepes iedarbībā dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
- sadilt Tiekot valkātam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, nestipram, arī cauram (par apģērbu, apaviem).
- marlīne Tieva aukla, ar kuru pie apaļkokiem piestiprina buras.
- pavadiņa Tieva, izturīga saite (kā piestiprināšanai).
- rizoīdi Tievi pavedienveida izaugumi, ar kuriem daļa aļģu, sēnes, ķērpji, sūnas un paparžu protalliji piestiprinās pie substrāta, uzņem no tā ūdeni un barības vielas.
- pušķis Tievu, vienā galā sastiprinātu elementu kopums (piemēram, darbarīkiem).
- sadzīties Tikt sadzītam (parasti par kupenām, sniegu). Arī stipri sasnigt.
- kaitēties Tikt stipri karsētam (parasti par akmeni, metālu). Tikt karsētam tā, ka izstaro gaismu.
- notipināt Tipināt (visu laikposmu) un pabeigt tipināt.
- aptipināt Tipinot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); imperf. tipināt apkārt.
- groteska Tipogrāfijas burtu tips ar dažāda biezuma līnijām.
- standarts Tipveida paraugs, kam pielīdzina citus objektus, kuriem jāatbilst tam pēc īpašībām, izmēriem un formas. Šādam tipveida paraugam atbilstošs objekts.
- strāvmainis Transformators stipras elektriskās strāvas pārveidošanai strāvā, ko var mērīt ar standarta mēraparātiem.
- taļļa Trices paveids - kustīgu un nekustīgu bloku savienojums, ko izmanto smagumu celšanai un buru nostiprināšanai.
- fokbura Trīsstūraina priekšbura, kas piestiprināta pie priekšējā masta.
- auri Troksnis, kas rodas brāzmainā vējā, stiprā vētrā.
- balstīt Turēt (noteiktā stāvoklī) - par balstu. Ar balstu stiprināt, censties turēt līdzšinējā stāvokli (piemēram, priekšmetu).
- karāties Turēties (kur, pie kā) bez atbalsta apakšā, atrasties (kur, pie kā) tikai ar augšējās daļas piestiprinājumu.
- saitēt Tuvināt, arī sakļaut (piemēram, apavu, apģērba gabala) atvēruma malas ar tām piestiprinātu saiti.
- ņemt Tvert, arī ēst (pie zvejas rīka piestiprinātu ēsmu, vizuli u. tml.) - par dzīvniekiem, parasti zivīm.
- slāpes Ūdens trūkuma sajūta organismā, stipra vēlēšanās dzert.
- jāņuguns Uguns, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī (parasti stāvus uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku).
- runga Uz ass nostiprināts ratu balsts.
- segli Uz dzīvnieka, parasti zirga, muguras piestiprināma ierīce (ar ieliektu vidusdaļu) sēdēšanai vai kravas novietošanai.
- Sliežu ceļš Uz gulšņiem nostiprinātu sliežu kopums.
- Rokas pulkstenis Uz rokas nēsājams pulkstenis (kas piestiprināts pie siksnas, sprādzes u. tml., kura ir aplikta ap roku).
- plānripa Uz virpas darba vārpstas nostiprināts liels disks detaļas iespīlēšanai.
- uzāķēt Uzkabināt, arī nostiprināt uz āķa.
- tipolitogrāfija Uzņēmums vai uzņēmuma nodaļa, kur iespieddarbus izgatavo ar tipogrāfiskiem un litogrāfiskiem paņēmieniem.
- cinkogrāfija Uzņēmums, arī tipogrāfijas nodaļa, kas izgatavo klišejas fotomehāniski.
- parakstīties Uzrakstīt savu vārdu un uzvārdu (pilnā vai saīsinātā formā), lai ko apliecinātu, apstiprinātu.
- zīmogot Uzspiest zīmogu, piemēram, uz dokumenta, (kā) apstiprināšanai.
- uzpolsterēt Uzstiprināt attiecīgu veidojumu (ķermeņa daļai), lai (tai) piešķirtu vēlamo formu.
- trepangs Uzturā izmantojams bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieks ar gurķveida ķermeni, uz kura ādas ir adatveida izaugumi.
- fedings Uztveramā radioviļņu signāla īslaicīgas haotiskas vai regulāras stipruma izmaiņas.
- sadunkāt Vairākkārt iedunkāt, parasti stipri.
- sapātagot Vairākkārt iesist ar pātagu, parasti stipri.
- sacirst Vairākkārt iesist, parasti stipri.
- sagāzt Vairākkārt iesist, parasti stipri.
- saplāt Vairākkārt iesist, parasti stipri.
- sašaut Vairākkārt iesist, parasti stipri.
- savelēt Vairākkārt iesist, parasti stipri. Arī sapērt.
- sapluinīt Vairākkārt iesist, parasti stipri. Arī stipri sakratīt (kādu).
- uguņot Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu. Vairākkārt uzliesmot, radīt liesmas.
- ļodzīt Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (parasti apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
- iekaustīt Vairākkārt ne sevišķi stipri iesist. Arī iepērt (1).
- kaustīt Vairākkārt ne sevišķi stipri sist.
- ducināt Vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par mašīnām, transportlīdzekļiem). Dūkt (2).
- ducināt Vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par pērkonu). Atskanēt šādam troksnim.
- dauzīt Vairākkārt stipri sist (kādu). Arī pērt.
- raustīties Vairākkārt strauji svārstīties, arī mainīties apjomā (par liesmu). Izplatīt vairākkārt strauji mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Vairākkārt strauji mainīt stiprumu (par gaismu).
- ļodzīties Vairākkārt svērties, liekties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par, parasti apakšdaļā nostiprinātu, priekšmetu).
- lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
- ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
- slānīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
- bajonete Vairākšķautņu duramais ierocis, ko piestiprina pie šautenes stobra gala un lieto tuvcīņā. Durklis.
- matonis Vairākus desmitus centimetru garš velteņtārpu tipa dzīvnieks, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieauguši dzīvo saldūdeņos starp ūdensaugiem.
- burtnīca Vākos (parasti mīkstos) iestiprinātas rakstāmpapīra lapas.
- grāmata Vākos iestiprinātas (parasti sagrafētas) rakstāmpapīra lapas (piezīmēm vai speciāliem ierakstiem).
- grāmatiņa Vākos iestiprināts neliela formāta dokuments ar noteiktu tekstu.
- Polisintētiskās valodas Valodas, kurās raksturīgas izteikuma veida vienības, ko veido, saistot dažāda tipa semantiskus elementus.
- Polisintētiskās valodas Valodas, kurās raksturīgas izteikuma veida vienības, ko veido, saistot dažāda tipa semantiskus elementus.
- notariāts Valsts iestāde, kur sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
- valūta Valsts naudas sistēmas vienība un tips (zelta, sudraba nauda, papīrnauda).
- likums Valsts varas augstākā orgāna apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības kādā nozarē.
- vasaļvalsts Valsts, kurai ir ierobežota suverenitāte un kas ir atkarīga no citas stiprākas valsts.
- pamatforma Vārda gramatiskā forma, ko izmanto, lai atspoguļotu tā morfoloģiskās pazīmes (parasti deklinācijas, konjugācijas tipu).
- partikula Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas vārdam vai vārdu savienojumam piešķir īpašas nozīmju nianses (parasti ierobežojuma, pastiprinājuma, pavājinājuma, vispārinājuma, nenoteiktības, apgalvojuma, nolieguma niansi). Šīs vārdšķiras vārds.
- sīpols Vasas pārveidne - īsvasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas.
- vīte Vasas vai lapas pārveidne, ar ko augs piestiprinās pie balsta.
- stepe Veģetācijas tips, ko veido kserofili daudzgadīgi lakstaugi (piemēram, graudzāles, sīpolaugi) un kas rodas iekškontinentālos apvidos, mērenā un subtropu klimatā. Teritorija, kur ir šāds veģetācijas tips.
- taiga Veģetācijas tips, kurā dominē skujkoku meži (Eiropas, Āzijas, Amerikas kontinenta mērenajās zonās, kalnos). Šāda veģetācijas tipa mežs.
- rotāt Veidojot (attēlus, ornamentus u. tml.), arī novietojot, piestiprinot (piemēram, priekšmetus), panākt, ka (kas) kļūst skaists, daiļš.
- mūrēt Veidojot ko, sastiprināt ar javu (piemēram, ķieģeļus, akmeņus).
- siet Veidojot mezglus, cilpas, vijumus u. tml., iekļaut, nostiprināt (ko, piemēram, priekšmetā).
- pārlikt Veidojot, montējot u. tml. ielikt, iestiprināt vēlreiz, no jauna.
- nobriest Veidojoties, attīstoties pastiprināties, nonākt līdz atklātai izpausmei (parasti par parādībām sabiedrībā).
- rāmis Veidojums (piemēram, no listēm, stieņiem), kas samērā šaurā joslā no visām pusēm ietver (ko tajā ievietotu, iestiprinātu). Arī ietvars.
- ietvars Veidojums, kas ietver no vairākām vai visām pusēm (tajā iestiprinātu, ievietotu priekšmetu).
- tipizēt Veidot (ko mākslas darbā) ar tipiskām īpašībām.
- stiķēt Veidot (ko), savienojot atsevišķus gabalus, elementus u. tml. Veidojot ko, stiprināt kopā (atsevišķus gabalus, elementus u. tml.).
- objektivizēt Veidot māksliniecisku vispārinājumu, tipizēt.
- atsāpes Vēlāk jūtamas (parasti ne vairs tik stipras) sāpes.
- pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu).
- nematodes Velteņtārpu tipa klase, kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir veltņveida, vārpstveida vai diegveida ķermenis ar atkārtoti mainītu kutikulu un kas dzīvo ūdenī, augos, dzīvniekos, cilvēkā. Šīs klases dzīvnieki.
- matonis Velteņtārpu tipa klase, kurā Ietilpst šādi dzīvnieki.
- virpotāji Veltņtārpu tipa klase, kuras pārstāvjiem ķermeņa priekšgalā ir kustīgu skropstu kopums, ar kuru tie pārvietojas un piegādā mutei barību. Šīs klases dzīvnieki.
- statīvs Vertikāla ierīce (ka, parasti aparāta, ierīces) balstīšanai, nostiprināšanai darba stāvoklī.
- stabs Vertikāli kādā pamatnē iestiprināts baļķis vai tam pēc formas līdzīga konstrukcija.
- stumbenis Vertikāli vai slīpi orientēts stipri izstieptas formas iežu ķermenis.
- kultūra Vēsturiski nosacīts sabiedrības un cilvēka dzīves un darbības organizācijas tipu un formu, kā arī sabiedrības un cilvēka materiālo un garīgo vērtību kopums (cilvēcei, cilvēku grupām, arī kādam laikposmam, sabiedriski politiskai formācijai). Cilvēku garīgās dzīves sfēra.
- Valodas norma Vēsturiski un sociāli nosacīts valodas elementa variants, kas apzināti izvēlēts noteiktā literārās valodas attīstības periodā un nostiprinājies valodas praksē.
- orkāns Vētra, kuras stiprums pārsniedz 12 balles. Tropiskais ciklons.
- orpe Viegla trose, ko piestiprina pie orpenkura, orpējot kuģi ostā.
- žultsdzinējs Vielas, kas pastiprina žults veidošanos aknu šūnās vai veicina žults izvadīšanu no žultspūšļa divpadsmitpirkstu zarnā.
- krampis Vienā galā āķveidīgi izliekts un otrā galā kustīgi nostiprināts metāla stienis (parasti durvju, vārtu, logu vērtņu) nostiprināšanai aizvērtā vai atvērtā stāvoklī.
- ilkss Viena no divām kārtīm, kas piestiprinātas pie ratiem vai ragavām zirga iejūgšanai.
- Masu ražošana Viena no progresīvajām ražošanas organizācijas formām specializētos uzņēmumos, kas ražo ierobežotas nomenklatūras vientipa produkciju.
- Masu ražošana Viena no progresīvajām ražošanas organizācijas formām specializētos uzņēmumos, kas ražo ierobežotas nomenklatūras vientipa produkciju.
- vientipisks Viena tipa. Vientipa.
- vientipa Viena tipa. Vientipisks.
- laputis Vienādspārņu kārtas kukaiņu apakškārta, pie kuras pieder sīki kaitīgi kukaiņi, kas sūc augu sulas ar sūcējtipa mutes orgāniem. Šīs apakškārtas kukaiņi.
- tubrālības Vienošanās (ko parasti apstiprina, iedzerot pa glāzei alkoholiska dzēriena) uzrunāt vienam otru ar «tu».
- Goda nosaukums Viens no augstākajiem apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir par izciliem nopelniem sociālistiskās Dzimtenes stiprināšanā un aizstāvēšanā, komunisma celtniecībā, kultūras attīstībā.
- Goda nosaukums Viens no augstākajiem apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir par izciliem nopelniem sociālistiskās Dzimtenes stiprināšanā un aizstāvēšanā, komunisma celtniecībā, kultūras attīstībā.
- variants Viens no priekšmetiem, veidojumiem, dzīvām būtnēm, parādībām u. tml., kas mazliet atšķiras no kāda to tipa, modeļa.
- infuzorijas Vienšūņi ar divējāda tipa kodolu un skropstām klātu ķermeni.
- nozema Vienšūņu tipa dzīvnieks - bišu parazīts.
- toksoplazmas Vienšūņu tipa parazīti.
- lamblija Vienšūņu tipa vicaiņu klases parazīts, kas mitinās cilvēka un dažu dzīvnieku tievajā zarnā.
- ievīt Vijot ietvert (vijumā). Vijot iestiprināt (kur iekšā).
- aizvīt Vijot nostiprināt tā, lai neraisās vajā. Vijot aizdarīt.
- pievīt Vijot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- plīva Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (plānos, vieglos, parasti vienā galā, malā, piestiprinātos priekšmetos, veidojumos u. tml.) kādas plūsmas iedarbībā.
- piekarceļš Virs zemes pacelts, pie balstiem piestiprinātu trošu vai viensliedes ceļš.
- lando Virsbūve slēgta tipa vieglajam automobilim, kura virsa atsedzama tikai virs aizmugures sēdekļiem.
- forma Virsma (ar iedobtu, reljefu vai cita veida attēlu), kas sagatavota iespiešanai. Rāmī iestiprināts tipogrāfiskais salikums, kas sagatavots iespiešanai.
- halze Virve, ar ko nostiprina apakšējo, vējapusē esošo buras stūri.
- pavada Virve, siksna, lente, kuras abus galus piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem (tā vadīšanai jājot).
- pavada Virve, siksna, lente, kuras vienu galu piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem vai apaušiem (tā vešanai, piesiešanai).
- līst Virzīties, pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem. Virzīties, pārvietoties četrrāpus, arī stipri salīkušam.
- spēcīgums Vispārināta īpašība --> spēcīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stiprums (5).
- stereotipiskums Vispārināta īpašība --> stereotipisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stereotipums (1).
- stereotipiskums Vispārināta īpašība --> stereotipisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stereotipums (2).
- stereotipiskums Vispārināta īpašība --> stereotipisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stereotipums (3).
- stereotipums Vispārināta īpašība --> stereotips [2] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stereotipiskums (1).
- stereotipums Vispārināta īpašība --> stereotips [2] (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stereotipiskums (2).
- stereotipums Vispārināta īpašība --> stereotips [2] (4), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stereotipiskums (3).
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī stiprība.
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tipiskums Vispārināta īpašība --> tipisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tipiskums Vispārināta īpašība --> tipisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- Politiskā nodaļa Vissavienības Komunistiskas (boļševiku) partijas, vēlāk - Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas politisks orgāns (līdz 1956. gadam), ko nodibināja atsevišķos sociālisma celtniecības iecirkņos, Bruņotajos Spēkos partijas vadības un politiskā darba pastiprināšanai.
- svārstzāģis Zāģis, kas sastāv no metāla ķermeņa, kuram ar šarnīru ir piestiprināta zāģa ripa.
- lokzāģis Zāģis, kura plātne ir iestiprināta lokveida detaļā, ko izmanto plātnes savilkšanai un zāģa satveršanai.
- apakšzāles Zāles, kas pastiprināti stīgo un aizņem zelmeņa apakšējo daļu.
- medūza Zarndobumaiņu tipa hidrozoju un scifozoju klases, parasti peldoša, dzimumspējīga paaudze, kam raksturīgs recekļains kupolveida ķermenis. Šīs dzīvnieku klašu paaudzes organisms.
- koraļļi Zarndobumaiņu tipa jūras dzīvnieki, parasti koraļļpolipi.
- koraļļpolipi Zarndobumaiņu tipa klase, pie kuras pieder jūras dzīvnieki, kas parasti dzīvo kolonijās. Šīs klases dzīvnieki.
- polips Zarndobumaiņu tipa sēdošs jūras vai saldūdens dzīvnieks ar cilindrveida ķermeni.
- pilsētciemats Zemākā ranga pilsēttipa apdzīvota vieta (Latvijas PSR kopš 1949. gada).
- Sliežu ceļš Zemes strēle, uz kuras nostiprinātas dzelzceļa sliedes.
- etiķete Zīme ar noteiktiem datiem, kuru piestiprina priekšmetam.
- medicīna Zinātne par cilvēka slimībām (to izcelsmi, norisi, diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi), arī pasākumu kopums cilvēka veselības nostiprināšanai, darba spēju saglabāšanai, mūža pagarināšanai.
- kaulzivis Zivju virskārta, pie kuras pieder zivis, kam skelets ir stipri pārkaulojies. Šīs virskārtas zivis.
- parodonts Zoba apkārtējie audi, kas nostiprina zoba žokļa kaula.
- laidenis Zvejas iekārta, ko nostiprina ūdenstilpē.
- žebērklis Zvejas rīks - kātam piestiprināti (parasti vairāki) smaili dakšveida zari ar atkarpēm.
- makšķere Zvejas rīks - kāts ar auklu, pie kuras ir piestiprināts āķis.
- dukurs Zvejas rīks (ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni) - pie klūgas loka piestiprināts tīkla maiss ar garu, sašaurinātu galu.
- rinduksis Zveļas tīkla galā piestiprināta aukla (piemēram, cita tīkla, enkura piestiprināšanai).
- Vasaļa zvērests Zvērests, ko deva vasalis, lai tiesiski apstiprinātu savu vasaļatkarību.
- Vasaļu zvērests Zvērests, ko deva vasalis, lai tiesiski apstiprinātu savu vasaļatkarību.
tip citās vārdnīcās: