Paplašinātā meklēšana

Meklējam zem.

Atrasts vārdos (237):

Atrasts vārdu savienojumos (116):

Atrasts skaidrojumos (2522):

(Sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
maisiņš Ādas kroka zem acīm.
derma Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas.
pamatāda Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas. Īstā āda, derma.
Īstā āda Ādas slānis starp virsādu un zemādu.
zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs).
konversija Agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu).
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
aizrobežu Aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs. Ārzemju.
maukt Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
sūtnis Aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā. Persona, kam ir šāds rangs.
aizmest Aizbērt, aizpildīt (ar zemi, akmeņiem u. tml.). _imperf._ Mest ciet.
apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos.
palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem.
Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
apvainot Aizskart, pazemot (kāda jūtas).
pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes.
ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
aizskart Aizvainot, arī pazemot.
Akcijas krīt Akciju vērtība pazeminās.
rezerpīns Alkaloīds, kas pazemina asinsspiedienu.
mantzinis Amatpersona (kapitālistiskajās zemēs), kas glabā un pārzina valsts kasi.
mierstarpnieks Amatpersona (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
Pārstāvju palāta Amerikas Savienoto Valstu parlamenta zemākā palāta.
stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme.
pusdievs Antīkajā mitoloģijā - zemākās kārtas dievs.
kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
leja Apakšējais, zemākais.
bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei. Kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
peldķermenis Aparāts, ierīce peldēšanai, parasti zem ūdens.
zābaki Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
aprakt Apbedīt (ierokot zemē).
norakt Apbedīt (ierokot zemē).
paguldīt Apbedīt zem (kā).
Virspilskunga tiesa Apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs.
Polārais apgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu.
polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu. Polārais apgabals.
baseins Apgabals, no kura saplūst (upē, ezerā vai jūrā) apakšzemes un virszemes ūdeņi.
motorizēt Apgādāt (ko) ar sauszemes transportlīdzekļiem, kuru dzinējs ir motors.
apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni, pievadot to mākslīgi.
pagāzt Apgāzt, nogāzt (zemē).
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa. No auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
konvertēt Apmainīt (attiecīgās valsts valūtu pret ārzemju valūtu).
aramzeme Apstrādājamā un zemkopībā izmantojamā zeme.
pleķis Apstrādājams zemes gabals. Arī kādas teritorijas vieta, laukums.
izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
rušināt Apstrādāt (zemi), parasti gausi, neintensīvi.
noara Apstrādāts zemes gabals, ko izmanto par pļavu.
bombardēt Apšaudīt (objektu) ar artilēriju (no sauszemes).
izsmiekls Apvainojoši, arī pazemojoši mazs, niecīgs (parasti par atalgojumu).
art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu. Apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
vaga Ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā. Padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu).
gremdaka Ar betonu, akmeņiem u. tml. pildīta cilindriska vai četrstūraina konstrukcija, ko iegremdē zemē par celtnes pamatu.
ganības Ar daudzgadīgām zālēm apaudzis zemes gabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai.
nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem).
motocikls Ar iekšdedzes motoru darbināms (parasti viengrambas) sauszemes transportlīdzeklis.
motorollers Ar iekšdedzes motoru darbināms, motociklam līdzīgs viengrambas sauszemes transportlīdzeklis.
dzīsla Ar iežiem aizpildīta plaisa zemes garozā.
uzskalot Ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
pļaut Ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
kārpīt Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem).
kompradors Ar kolonizatoriem cieši saistīts iezemiešu tirgotājs, starpnieks starp ārzemju kapitālu un vietējo tirgu (ekonomiski atpalikušajās, arī atkarīgajās zemēs).
klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu (buržuāziskajā Latvijā).
pamest Ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā. Pasviest (2).
nomest Ar metienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
mežaine Ar mežu apaugusi plaša zemiene. Ar mežu apaugusi vieta.
nolaidums Ar pakāpenisku balss pazeminājumu saistītā teikuma, arī vārda daļa.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā.
izgrauzt Ar pūlēm izveidot (ar asu ūku, piemēram, bedri cietā zemē). Izveidot (piemēram, bedri cietā zemē) - par asu rīku.
zemfrekvences Ar samērā zemu frekvenci.
Smilšu kaste Ar sanu malām norobežota veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
Smilšu kaste Ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
jūra Ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem nepilnīgi norobežota plaša okeāna daļa.
pazemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
zemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
Uzsist zilumu Ar sitienu radīt zemādas asinsizplūdumu.
Uzsist zilumu Ar sitienu radīt zemādas asinsizplūdumu.
Pasist gar zemi Ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē.
paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
nospert Ar spērienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
nosviest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem). Noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
pasist Ar strauju kustību novietot, palikt zem (kā), arī (kam) apakšā.
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
pasviest Ar sviedienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā. Pamest (2).
nosviest Ar sviedienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
notriekt Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē.
notriekt Ar triecienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma. Zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi.
helofīti Ar ūdeni klātu vietu augi, kas sakņojas augsnē, bet kam virszemes daļas izaug cauri ūdenim un paceļas virs tā.
ūdensdzīsla Ar ūdeni piepildīta plaisa zemes garozā.
peļķe Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā.
palts Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā. Ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā. Peļķe.
zāllauks Ar zālaugiem apsēta aramzemes platība.
cērps Ar zāli apaudzis neliels zemes izcilnis, cinis (parasti purvainā, krūmainā vietā).
zempapēžu Ar zemiem papēžiem (par apaviem).
art Ārdīt, jaukt (zemi, lauku u. tml.).
garoza Ārējais cietais (zemeslodes) akmens apvalks (aptuveni līdz 75 kilometru dziļumam). Litosfēra.
hidroarheoloģija Arheoloģijas nozare, kas pētī arheoloģijas pieminekļus, kuri atrodas zem ūdens.
vikonts Aristokrātijas tituls - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
vērstuve Arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
racējarkls Arkls ar speciālu lemesi zemes uzrakšanai.
Sameklēt bērnu Ārlaulībā nonākt grūtniecības stāvoklī, dzemdēt bērnu.
ieart Arot apklāt ar zemi.
uzgriezt Arot apvērst (zemi). Arī uzart.
uzvērst Arot apvērst (zemi). Arī uzart.
izart Arot apvērst, izvērst uz āru (zemi, zemes kārtu).
arums Arot apvērstā zemes kārta.
apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Art apkārt. Arot apstrādāt (zemi ap ko, kam apkārt).
kordiamīns Ārstniecības līdzeklis pazemināta asinsspiediena paaugstināšanai un sirdsdarbības uzlabošanai.
Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
Ādas raudze Ārstnieciskas vielas ievadīšana zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu.
imigrācija Ārzemju kapitāla ieplūšana (kādā valstī).
devīze Ārzemju valūtā izrakstīts pārvedams vekselis. Čeks vai maksājuma uzdevums, kas samaksājams ārzemēs.
lemesis Asa, parasti plakana, metāla detaļa (arklam), kas griež zemes sloksni.
pazemināt Atcelt no ieņemamā amata un pārcelt zemākā amatā.
nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
nokrist Atdalīties (no kā) un virzīties lejā, zemē.
plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai. Atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
pārdzesēt Atdzesēt (vielu) līdz temperatūrai, kas ir zemāka par (tās) sasalšanas vai iztvaikošanas temperatūru.
rekultivēt Atjaunot to zemes gabalu produktivitāti (auglību), kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības rezultātā.
pakrūte Atkarena āda zem kakla (dažiem dzīvniekiem).
Saimes ļaudis Atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, pirmsrevolūcijas Krievijā).
šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme. Arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā).
ierādīt Atļaut izmantot, nodot lietošanā. Arī iedalīt (zemi).
Pazemināt dienesta pakāpi Atņemt augstāku dienesta pakāpi un piešķirt zemāku.
birt Atraisīties un krist zemē (piemēram, par lapām, augļiem, ziediem).
Izvilkt sakni Atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
gulēt Atrasties guļus pie zemes (par augiem).
Gulēt uz ceļiem (arī ceļos) Atrasties uz ceļiem un zemu noliekties kāda priekšā.
pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
iznākt Atrasties, parādīties (zemes virspusē) - par iežiem.
nobirt Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
paskriet Ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
paslēpties Atrodoties aiz kā, zem kā, būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam.
viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām.
savrupsēta Atsevišķa zemnieku saimniecība.
ielāps Atsevišķs laukums, plankums (kādā vietā). Mazs zemes gabals.
kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums. Neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
Darba starptautiskā dalīšana Atsevišķu zemju specializācija pasaules mērogā.
Darba starptautiskā dalīšana Atsevišķu zemju specializācija pasaules mērogā.
Darba starptautiskā dalīšana Atsevišķu zemju specializācija pasaules mērogā.
Nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes. Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
Kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
Kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
Nokāpt malā (arī krastā) Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicinājums.
nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicināšana.
progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli. Likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
dzemdības Attīstīta augļa izvadīšana no dzemdes.
aizmeijot Atzīmēt (vietu zemē, smiltīs), iespraužot zaļu zariņu.
apsaldējums Audu bojājums, kas rodas zemā temperatūrā.
Zedeņu audi Auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa.
stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
stumbrs Auga vasas (parasti cilindriska) daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
Vasu sistēma Auga virszemes veģetatīvās daļas.
lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
siltummīļi Augi vai dzīvnieki, kas ir cēlušies galvenokārt zemeslodes siltajās un karstajās joslās un ir neizturīgi pret samērā zemu pozitīvu temperatūru.
sīpolaugi Augi, kam pazemes daļa ir sīpols (3).
bumbuļaugi Augi, kam uz pazemes dzinumiem attīstās bumbuļi (1).
sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes).
polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu.
iestiept Augot ievirzīt (piemēram, zemē saknes) - par augiem.
iespiesties Augot ievirzīties (parasti zemē) - par augiem, to daļām.
ozolpaparde Augs ar īsu, zemu sakneni un divkārt, trīskārt vai četrkārt plūksnainām lapām.
irdne Augsne, zeme. Augsnes, zemes irdenā virskārta.
Kurmja rakums (arī cēlums) Augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
Kurmja rakums Augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu. Šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
Muitas barjera Augsta ievedmuita, ar kuru aizkavē ārzemju preču ievešanu.
Muitas barjera Augsta ievedmuita, ar kuru aizkavē ārzemju preču ievešanu.
Virs (arī zem) jūras līmeņa Augstāk (arī zemāk) par jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmeni.
robeža Augstākā (arī zemākā), pēdējā, arī pieļaujamā pakāpe, norma, kas raksturo (kā) attīstību, norisi, izpausmi, kvalitāti, kvantitāti.
gubernators Augstākā amatpersona Amerikas Savienoto Valstu, Latīņamerikas zemju štatos.
ģenerālisimuss Augstākā dienesta pakāpe Padomju Armijā un dažās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
komunisms Augstākā sabiedriski ekonomiskā formācija (laikmetā pēc kapitālisma vai - dažās zemēs - pēc feodālisma), kura dibinās uz ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu un no ekspluatācijas, šķiriskā un nacionālā jūga brīvu darbaļaužu sadarbību un kurai ir divas attīstības fāzes.
vezīrs Augstākais ierēdnis dažās Tuvo Austrumu zemēs. Šī ierēdņa tituls.
pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs). Persona, kam ir šāds tituls.
Kalnu plato Augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
Kalnu plato Augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
kalnājs Augstu zemes garozas pacēlumu kopums, virkne, grēda. Kalnu sistēma.
Relatīvais aug stums Augstums virs patvaļīgi izvēlēta zemes virsas līmeņa.
augšzemnieki Augšzemes latvieši.
prīmula Augu dzimta, kurā galvenokārt ietilpst daudzgadīgi sauszemes vai ūdens augi (piemēram, bezdelīgactiņas, gaiļbiksītes, sermulītes).
doņi Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi (piemēram, doņi, zemzālītes).
roze Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi (piemēram, ābeles, ķirši, pīlādži, rozes, avenes, zemenes).
augājs Augu sega (uz zemes). Augu kopums (kas aug kādā vietā, apgabalā, teritorijā).
bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
klons Augu vai zemāko dzīvnieku organisma pēcnācēji, kas radušies no viena īpatņa veģetatīvās vairošanās ceļā.
ziemeļi Aukstā klimata zemes.
austrālieši Austrālijas pirmiedzīvotāji, iezemieši.
orientālisms Austrumu zemju pētīšana. Aizraušanās ar šo zemju kultūru.
malēnieši Austrumvidzemes latvieši.
austrumnieki Austrumzemju iedzīvotāji.
amfībija Automobilis, tanks, kas var pārvietoties gan pa sauszemi, gan pa ūdeni.
Globālā raķet Ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra.
Globālā raķete Ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra.
apakša Balss apakšējie, zemie toņi.
nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa.
pienstikls Balts stikls ar zemu caurspīdīguma pakāpi.
gangsteris Bandīts, bandas dalībnieks (parasti anglosakšu zemēs).
bārmenis Bāra īpašnieks vai pārvaldnieks, arī bāra kalpotājs (ārzemēs).
nobārstīt Bārstīt un pabeigt bārstīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
pabārstīt Bārstot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītāja muiža. Mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
pabāzt Bāžot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
būvbedre Bedre, ierakums zemē būves apakšzemes daļu izvietošanai.
iegruvums Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
kritene Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
pabēgt Bēgot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pabērt Berot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis. Arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas.
nobērt Bērt un pabeigt bērt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
pumpurošanās Bezdzimuma vairošanās veids zemākajiem dzīvniekiem, augiem - šūnu dalīšanās un jaunā organisma izveidošanās no šūnas daļas.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie dzīvnieki ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
pirtskrāsns Bezskursteņa (parasti akmens) krāsns. Arī zema krāsns, uz kuras virsmas salikti akmeņi (lauku pirtīs).
pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu (Latvijas laukos feodālismā un kapitālisma sākumperiodā).
vaļinieks Bezzemnieks, kas par mītni pie saimnieka atlīdzināja ar savu darbu.
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
pabīdīt Bīdot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu. Arī dubultzods.
dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā izveido otru zodu.
nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.). Birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
pabirt Birstot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
nobirt Birt un pabeigt birt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
ažiotāža Biržas kursa vai preču cenu mākslīga paaugstināšana vai pazemināšana peļņas nolūkos.
holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā.
nozematoze Bišu slimība, ko izraisa nozema.
klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis. Grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
Smaga zeme (arī augsne) Blīva, mālaina zeme, arī augsne.
cilas Blīvas zemes pikas, velēnas, kukuržņi arumā.
kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) zemes gabals (piemēram, uz ceļa, lauka).
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā.
pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli).
pabraukt Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pabrist Brienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
domīnija Britu impērijas zeme, kurai ir piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
ļaudis Brīvie cilvēki (parasti zemnieki) pretstatā dzimtcilvēkiem (feodālajā iekārtā).
kolektivizēt Brīvprātīgi apvienot (individuālo zemnieku saimniecības) kolektīvas (kooperatīvās) saimniecībās.
Komunistiskie bataljoni Brīvprātīgi militāri grupējumi, viena no zemessardzes formām Lielā Tēvijas kara laikā (no 1941. gada līdz 1945. gadam).
dziļumbumba Bumba, ko nomet no kuģa (zemūdeņu iznīcināšanai zem ūdens).
paburāt Burājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
freidisms Buržuāziskās psiholoģijas psihoanalīzes teorija un metode, kas pārspīlē neapzinātu tieksmju, zemapziņas nozīmi cilvēka darbībā.
ieslīgt Būt apņemtam, ietvertam (no vairākām vai visām pusēm, parasti zemākā vietā).
kāpt Būt augšupejošam (piemēram, par līkni). Mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju).
Laizīt (arī bučot) (svārku) stērbeles Būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā).
Laizīt (arī bučot) svārku stērbeles Būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā).
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka kļūst auksti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra (par vielu, priekšmetu).
paraut Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji pakļust zem (kā), arī (kam) apakšā.
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par veļu, straumi).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) - parasti par veļu.
pieplakt Būt pazemam (parasti par celtnēm).
maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
sprēgāt Būt tādam, kad zemā temperatūrā (kas) plaisā, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par laikapstākļiem, laikposmu).
sutināties Būt tādam, kam ir kaisti (apģērbā, apavos, zem segas u. tml.).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli novecot (arī nolietoties) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
dunēt Būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu).
zumēt Būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
dūkt Būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
rūkt Būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
dārdēt Būt zemam, dobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
čurnēt Būt, atrasties (kur) - par zemām, vecām ēkām, panīkušiem kokiem u. tml.
apbūvēt Būvējot aizņemt (zemes gabalu, teritoriju) ar celtni vai celtnēm.
caurteka Caurule ūdens vadīšanai šķērsām zem kāda objekta (piemēram, zem ceļa).
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem.
ciparripa Caurumots, kustīgs disks ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātiem).
rakt Celt ar lāpstu vai citu rīku ārā (ko), parasti no zemes.
Aizskart godu Celt neslavu. Pazemot.
Laupīt godu Celt neslavu. Pazemot.
Laupīt godu Celt neslavu. Pazemot.
Nolaupīt godu Celt neslavu. Pazemot.
pagrabs Celtnes daļa, kura atrodas zem tās pirmā stāva un kuras grīdas līmenis ir zem zemes virsas. Telpa, telpu kopums šādā celtnes daļā.
Puspagraba stāvs Celtnes stāvs (zem pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
Puspagraba stāvs Celtnes stāvs (zem pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
skomorohs Ceļojošs komediants Kijevas Krievzemē, Krievijā (no 11. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml., zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri).
nocelt Ceļot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
caurbrauktuve Ceļš zem viadukta.
lejupceļš Ceļš, kas ved uz zemāku (reljefa) vietu.
atlaide Cenas pazeminājums (pārdodot preci). Nolaide.
nolaide Cenas, maksas pazeminājums.
diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
ubagot Censties izraisīt, iemantot vēlamu attieksmi pret sevi, vēlamu stāvokli, parasti, pazemojot sevi.
mezozojs Ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp paleozoju un kainozoju.
izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piemēram, auga saknes, zemi).
Krūšu reģistrs Cilvēka balss diapazona zema josla.
zods Cilvēka sejas apakšējā daļa - apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
iekāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
kāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo, galvenokārt seksuālo tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
bērns Cilvēks (attieksmē pret zemi, tautu, politisku virzienu u. tml., kas to ietekmē).
parvēnijs Cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt.
pusmežonis Cilvēks, kam ir raksturīga samērā zema attīstības pakāpe.
pusinteliģents Cilvēks, kam ir samērā zema inteliģence (2).
pusmežonis Cilvēks, kam ir samērā zema uzvedības kultūra. Arī samērā neapvaldīts, rupjš cilvēks.
pārijs Cilvēks, kam ir viszemākais sociālais stāvoklis un visgrūtākie dzīves apstākļi.
mazmājnieks Cilvēks, kam pieder niecīgs zemes īpašums.
arājs Cilvēks, kas ar zemi (ar zirgu).
siltzemnieks Cilvēks, kas dzīvo zemē ar siltu klimatu.
rokpelnis Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas negodīgi, zemiski, arī bezjēdzīgi.
rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
zemracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemes rakšanas darbiem. Arī grāvracis.
zemkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību. Zemkopības speciālists.
rentnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību.
sīkzemnieks Cilvēks, kas pieder pie sīkzemniecības.
pārijs Cilvēks, kas pieder pie vienas no zemākajām Indijas kastām.
babulnieks Cilvēks, kas pieder pie zemākā bezzemnieku slāņa (feodālismā, kapitālisma sākuma posmā, parasti Austrumlatvijā). Trūcīgs bezzemnieks (kapitālismā).
pilots Cilvēks, kas, parasti sarežģītā braucienā, vada ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
kājpamesls Cilvēks, pret kuru izturas nievājoši, pazemojoši.
sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai. Pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
kliķe Cilvēku grupa, kas apvienojusies savtīgos, arī zemiskos nolūkos.
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
cinājs Ciņaina zemes platība.
citzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs.
svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs. Arī ārzemnieks.
cittautu Citu tautu. Arī ārzemju.
citzemju Citu zemju, citu valstu. Ārzemju.
svešzemju Citu zemju, citu valstu. Ārzemju.
Zemes rūķis Čakls, strādīgs zemes kopējs.
Zemes rūķis Čakls, strādīgs zemes kopējs.
zemesrūķis Čakls, strādīgs zemes kopējs.
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
Dabas pārveidošana Dabas apstākļu izmainīšana, lai vairotu un pilnīgāk izmantotu dabas resursus, celtu zemes auglību un novērstu kaitīgos dabas procesus.
Dabas katastrofa Dabas parādību postoša izpausme (piemēram, zemestrīces, plūdi, vētras).
ezers Dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu.
apledojums Dabiskais ledus uz zemes virsmas.
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls). Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
katakombas Dabiski vai mākslīgi apakšzemes labirinti.
ūdensbaseins Dabisks reljefa pazeminājums, iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
sīpols Daļa (matam), kas atrodas zem ādas.
lejasgals Daļa (teritorijas malā), kas (pēc reljefa) atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
Sniega putra Daļēji izkusis sniegs (uz zemes, priekšmeta virsas).
raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass.
zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piemēram, skrienot).
vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu).
vārtīt Darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu.
sīpolmizas Dārza sīpola pazemes daļas ārējās, sausās zvīņlapas.
kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
kartupelis Daudzgadīgs (kā lauksaimniecības kultūraugs viengadīgs) nakteņu dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un pazemes bumbuļiem.
krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
puskrūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem virszemes skeleta zariem, kuru apakšējā daļa ir pārkoksnējusies, bet augšējā - nepārkoksnējas un rudenī atmirst.
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām. Šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā.
kriptofīts Daudzgadīgs lakstaugs, kam virszemes orgāni ziemā vai sausā laikā atmirst, bet pumpuri, no kuriem nākamajā gadā attīstās jauni dzinumi, atrodas dziļi zemē vai ūdenī.
puspasaule Daudzu valstu, zemju kopums.
svīta Dažādu noguluma, vulkānisku vai metamorfisku iežu slāņu kopums, kuriem ir līdzīgs sastāvs un kuri samērā krasi atšķiras no augstākiem vai zemākiem slāņiem.
spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
viktorija Dažu dārzeņu (piemēram, biešu, rabarberu) vai ogu (piemēram, zemeņu) šķirne.
alts Dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar zemāku diapazonu.
manna Dažu ķērpju sugu augs (zemeslodes sausajos apgabalos).
mētra Dažu meža ogulāju (piemēram, brūkleņu, melleņu, zileņu) virszemes daļas.
landgrāfs Dažu zemju valdnieks (viduslaiku Vācijā). Šāda valdnieka tituls.
nadīrs Debess sfēras punkts zem horizonta diametrāli pretī zenītam.
debesmala Debesu un zemes virsmas šķietamā robeža. Horizonts.
vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Trēns (1).
trēns Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Velce.
aste Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
Kleitas aste Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
šlepe Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Velce.
apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību).
pasitnis Detaļa, elements, ko piestiprina zem (kā), arī (kam) apakšā.
leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē - zemākā virsnieku pakāpe). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai. Arī pēddzinis (1).
dienvidnieki Dienvidu zemju iedzīvotāji.
uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām). Dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām).
līst Dīgstot parādīties virs zemes (par augiem, to daļām).
rezidents Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par sūtni.
Pilnvarotais lietvedis Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
Lietu pilnvarotais Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku.
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
Dvīņu klēts Divas klētis zem kopēja jumta.
Dvīņu klēts Divas klētis zem kopēja jumta.
ziemāji Divgadīgi un daudzgadīgi augi, kas veido ģeneratīvos dzinumus tikai pēc jarovizācijas stadijas pazeminātā temperatūrā.
antipods Divu diametrāli pretēju zemeslodes virsmas punktu apdzīvotāji.
kopulācija Divu zemāko organismu dzimumšūnu saplūšana.
senjorita Dižciltīgu vai turīgu aprindu jauna (parasti neprecēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
senjora Dižciltīgu vai turīgu aprindu vecāka (parasti precēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
senjors Dižciltīgu vai turīgu aprindu vīrietis (zemēs, kur runā spāņu valodā).
iedūkties Dobji, zemu ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
dūkt Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem).
dunēt Dobji, zemu skanēt, parasti, izraisot atbalsi (par mūzikas instrumentiem).
rūkt Dobji, zemu, samērā skali skanēt (par mūzikas instrumentiem).
brīvgrāmata Dokuments, kas atbrīvoja zemnieku no klaušām un nodevām.
laisties Doties (ar ūdens vai sauszemes transportlīdzekli kur, kādā virzienā). Doties (kur, kādā virzienā) - par ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
Iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi. Doties ceļojumos ārpus savas zemes.
Iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi. Doties ceļojumos ārpus savas zemes.
susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
žulgans Dubļains, staigns no mitruma (parasti par ceļu, zemi).
padurt Durot (ar ko), pavirzīt (to) zem (kā), arī (kam) apakšā.
rakt Durt lāpstu zemē un vērst augsnes virskārtu (piemēram, ko veidojot augsnes virskārtā).
rakt Durt, parasti lāpstu, zemē un celt, pārvietot ar to zemi (par cilvēkiem).
akins Dzejnieks, dziesminieks (dažās Vidusāzijas zemēs).
priekšsāpes Dzemdes kontrakciju izraisītas sāpes grūtniecības pēdējās nedēļās.
atnest Dzemdēt (par dzīvniekiem).
atnesties Dzemdēt (par dzīvniekiem).
nest Dzemdēt (par dzīvniekiem).
apbērnoties Dzemdēt (parasti par nelieliem dzīvniekiem).
laist Dzemdēt, radīt.
Laist pasaulē Dzemdēt, radīt.
dzemdināt Dzemdēt.
Dot dzīvību Dzemdēt.
Dot dzīvību Dzemdēt.
piedzemdēt Dzemdēt.
Dāvāt dzīvību Dzemdēt. Apžēlot, atceļot nāves sodu.
Dāvāt dzīvību Dzemdēt. Apžēlot, atceļot nāves sodu.
radības Dzemdības (cilvēkam).
radības Dzemdības (dzīvniekiem).
nedēļa Dzemdības un pēcdzemdību periods.
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
padzīt Dzenot panākt, ka (kas) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
iedangāt Dziļi iemīt (dubļos, zemē).
dziļurbums Dziļš urbums (zemes iežos).
aiza Dziļš, šaurs, stāvs padziļinājums zemes virsmā (parasti kalnos).
batiskafs Dziļūdens kamera, kas var pārvietoties zem ūdens.
dzimtmājas Dzimtīpašumā iepirkta zemnieku saimniecība.
dzimtszemnieks Dzimtzemnieks.
maksts Dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem.
vagina Dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem. Maksts.
miet Dzīt, sist (ko) zemē.
emigrācija Dzīve, uzturēšanās ārzemēs (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
guļa Dzīvības norišu pazemināšanās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem).
kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts uz zemeslodes.
racējdzīvnieks Dzīvnieks, kas rok zemē alas, ejas.
dzemdētāja Dzīvnieku (parasti mājdzīvnieku) mātīte, kas dzemdē.
izrakteņi Dzīvnieku vai augu fosilijas, kas atrodas zemes garozā.
ieecēt Ecējot apklāt ar zemi (piemēram, sēklas).
izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piemēram, tautai, zemei, novadam.
paiet Ejot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
apsliedēt Ejot vai braucot (pa pļavu, tīrumu u. tml.), atstāt sliedes, pēdas (pieliecot pie zemes zāli, labību u. tml.).
Rindu klēts Ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
Rindu klēts Ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
protekcionisms Ekonomisko pasākumu sistēma (kapitālistiskās valstīs), kuras mērķis ir attīstīt vai veicināt savā valstī vienu vai vairākas ražošanas nozares un pasargāt tās no ārzemju konkurences.
radiotroksnis Elektromagnētisks starojums (radioviļņu diapazonā), ko rada ārpuszemes avoti.
vibropārveidotājs Elektromehāniska ierīce zema sprieguma līdzstrāvas pārveidošanai augstāka sprieguma līdzstrāvā.
galvanizācija Elektroterapijas metode - zema sprieguma līdzstrāvas pievadīšana ķermenim.
žaunas Elpošanas orgāni (zemākajiem mugurkaulniekiem un daļai bezmugurkaulnieku - gliemjiem, vēžiem).
Zemes krāsas Eļļas krāsas, kuru sastāvā ietilpst zemes pigmenti (piemēram, okers, umbra, mīnijs).
sūnērce Ērce, kam ir raksturīga ķermeņa hitīna sega un kas parasti dzīvo meža zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē un pārtiek no trūdvielām.
degradēt Ētiski noniecināt, pazemot (cilvēku).
gultne Ezera ieplakas zemākā daļa, kuru piepilda (ezera) ūdens.
Ieplaku ezeri Ezeri, kas rodas, iedobumiem zemes virsā piepildoties ar ūdeni.
Fiziskais arums Faktiski apartā zeme (laukuma mērvienībās).
Fiziskais arums Faktiski apartā zeme (laukuma mērvienībās).
kadastrs Faktu sakopojums par feodālā vai kapitālistiskā zemes īpašuma lielumu, vērtību un ienākumiem no tā (valsts nodokļu aprēķināšanai).
kadastrs Faktu sakopojums par zemes platībām, ūdeņiem (piemēram, tautsaimniecības vajadzībām).
obroks Feodālā zemes rente (produktos vai naudā), ko zemnieki maksāja feodālim (pirmsrevolūcijas Krievija).
muiža Feodālā zemes valdījuma saimniecisks un administratīvs centrs. Šāds centrs kopā ar tam pakļauto zemnieku zemi.
muižniecība Feodālās sabiedrības kārta. Feodāļu šķiras zemākais un pēc skaita lielākais noslāņojums, kura ekonomiskās un politiskās varas pamatā ir feodālais zemes īpašums.
klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas piespiedu darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā.
bajārs Feodālis, arī augsta amatpersona (Krievzemē no 10. līdz 17. gadsimtam).
dzimtkungs Feodālis, no kura personīgi ir atkarīgi zemnieki.
pagasts Feodālismā - feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma. Attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis. Arī vāka.
vaka Feodālismā - feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma. Feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija. Arī pagasts (1).
markgrāfiste Feodālismā - markgrāfa zemes valdījums.
sieciņš Feodālisma laikā Latvijā - nodevas (graudā), kuras zemnieki maksāja mācītājam.
brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas. Arī latviešu tautības vasalis.
grāfiste Feodālisma laikmetā - grāfa zemes valdījums.
Skrandu proletariāts Feodālismā, kapitālismā - viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā un kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu.
hans Feodāls valdnieks, pavaldonis, augstmanis (tjurku un mongoļu zemēs).
domēne Feodāļa tiešais zemes īpašums, ko zemnieki apstrādāja klaušu kārtā.
bejs Feodāļa, arī valdnieka tituls (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs). Cilvēks, kam ir šāds tituls. Arī kungs.
Muižas skola Feodāļu izveidota zemnieku skola.
Muižas skolas Feodāļu izveidotas zemnieku skolas.
Fizikālais vakuums Fizikālais, viszemākais kvantu lauka enerģijas stāvoklis.
Vasaras guļa Fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem). Ziemas guļa.
Ziemas guļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem). Ziemguļa.
vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piemēram, brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
rudens Gadalaiks, klimatiska sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. septembra līdz 22. decembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
tēvs Gados vecāks vīrietis. Arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
eskadra Gaisa kara spēku vienība dažās ārzemju armijās.
inversija Gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz ar augstuma palielināšanos (parastās pazemināšanās vietā).
salna Gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0°C, ja dienā tā ir bijusi virs 0°C. Ledus kristālu kopums, kas rodas, šādi pazeminoties gaisa temperatūrai.
epicentrs Gaisa, zemūdens vai apakšzemes kodolsprādziena centra projekcija uz Zemes virsmas.
saime Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā). Atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā).
pārpieris Galvas apsējs, ko sievietes sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
pažokle Galvas daļa zem apakšžokļa, vieta zem apakšžokļa.
smadzenītes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas zem lielajām smadzenēm aiz iegarenajām smadzenēm.
feska Galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs).
mietsakne Galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
Krītošā gamma Gamma, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piemēram, kalnraktuvēs, aizsardzības būvēs).
koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes platība, eja, arī telpa.
skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum.
vaga Garenisks padziļinājums zemē.
valnis Garens, samērā augsts (kāda materiāla, piemēram, zemes) uzbērums, uzbiezinājums.
elpot Garot (parasti par zemi, tīrumu).
dvašot Garot parasti par zemi, tīrumu).
toga Garš apmetnis līdz zemei. Arī mantija (1), talārs.
šnore Garš, šaurs apstrādāšanai iedalīts zemes gabals ciema laukos.
veidnēt Gatavot (veidzemes vai cita materiāla veidnes dobumu un ielietņu sistēmu), izmantojot veiduli vai šablonu.
Siet sieru Gatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
Siet sieru Gatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
vakuums Gāzes retinājums (traukā) - gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu. Arī telpa, kurā nav vielas.
plāt Gāzt (zemē).
Krist gar zemi Gāzties zeme (parasti par cilvēku).
Baktericīdā lampa Gāzu izlādes zema spiediena dzīvsudraba spuldze ar stikla cauruli (dezinfekcijai ar ultravioletajiem stariem, arī ārstēšanai).
nogāzt Gāžot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
zemglazūra Gleznojums zem glazūras.
pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs).
vīngliemezis Gliemežu klases dzimta, pie kuras pieder sauszemes gliemeži ar masīvu čaulu.
Māte Varone Goda nosaukums un ordenis, ko Padomju Savienībā piešķir mātēm, kuras dzemdējušas un uzaudzinājušas 10 bērnus.
uzgrābāt Grābājot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi). Uzgrābstīt (2).
grābāt Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi).
grābstīt Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi).
uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt (parasti zemi, zemes platību).
uzgrābstīt Grābstot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi). Uzgrābāt (2).
apakštituls Grāmatas papildu virsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
susinātājgrāvis Grāvis augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
pesārijs Gredzens (parasti no gumijas) dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī.
nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem). Peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
lielgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai ir lieli zemes īpašumi.
mazgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai ir samērā mazi zemes īpašumi.
sīkgruntniecība Gruntniecības daļa, kuru veido cilvēki, kam ir neliels zemes īpašums.
lielgruntnieks Gruntnieks, kam ir liels zemes īpašums.
mazgruntnieks Gruntnieks, kam ir samērā mazs zemes īpašums.
būvgrunts Grunts zem celtnes pamatiem.
drenāža Gruntsūdens novadīšana vai tā līmeņa pazemināšana (izmantojot drenas). Pazemes cauruļvadu, kanālu sistēma (gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai).
iegrūt Grūstot pamatam zem kājām, iekrist (kur iekšā).
Dekrēta atvaļinājums Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums.
nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kā), ļaujot nokrist zemē.
nogrūst Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
pagrūst Grūžot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
palags Gultas veļas piederums - garš, plats uz guļasvietas, arī zem segas klājams plāna auduma izstrādājums.
līst Gulties (guļasvietā), doties gulēt. Gulties (zem segas).
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
nivelieris Ģeodēzisks instruments zemes virsas punktu augstuma starpības noteikšanai.
seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pētī zemestrīces un ar tām saistītās parādības.
Ekonomiskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī sabiedriskās ražošanas izvietojumu, tās attīstības apstākļus un īpatnības dažādās zemēs un rajonos.
hidroģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī pazemes ūdeņus.
seismotektonika Ģeoloģijas nozare, kas pētī zemestrīču rašanās ģeoloģiskos nosacījumus.
Eksogēnie procesi Ģeoloģiskie procesi, kas noris zemes virspusē.
Endogēnie procesi Ģeoloģiskie procesi, kas noris zemeslodes iekšienē.
Kolhoznieku sēta Ģimenes un darba apvienība, kas kopīgi apsaimnieko savu piemājas zemes gabalu, balstoties uz kolhoza sociālistisko īpašumu un piedaloties kolhoza sabiedriskajā saimniecībā.
romāncements Hidrauliska Javu saistviela, ko iegūst, smalki samaļot zem saķepšanas temperatūras apdedzinātus, mālu saturošus kaļķakmeņus vai dolomītus.
zemteka Hidrotehniska būve ūdens izvadīšanai zem šķēršļa, piemēram, zem upes, ceļa, gravas.
padambējums Hidrotehniskas būves sastāvdaļa, kas ir izveidota zem (kā), arī (kam) apakšā.
terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
tunelis Horizontāli vai slīpi izbūvēta apakšzemes eja transportam, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
skandināvisms Idejiski politisks strāvojums (Skandināvijas zemēs 19. gadsimtā), kas propagandēja idejas par Skandināvijas zemju apvienošanos.
kumbrs Ieapaļa virsotne (kalnam). Izliekums (zemes virsmai).
krāteris Ieapaļš padziļinājums (zemes virsmā), ko rada, piemēram, meteorīti, sprādzieni.
bumbulis Ieapaļš, sulīgi piebriedis vasas veidojums zemē - auga barības vielu krātuve.
sirot Iebrukt (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
sirojums Iebrukums (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) regulatoru, panākt, ka (kas) kādā iekārtā, ierīcē noslīd zemāk vai samazinās, noslīdot zemāk.
stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
paralēle Iedomāta riņķa līnija, kas veidojas, zemes (debess ķermeņa) virsu šķeļot pa ekvatoram paralēlu plakni.
ieart Iedzīt, iegremdēt (piemēram, zemē, ūdenī).
iemiet Iedzīt, iesist (zemē).
aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū. Iezemieši, pirmiedzīvotāji.
pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
iezemieši Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū. Pirmiedzīvotāji.
pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml. Iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
emigrācija Iedzīvotāju izceļošana no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
tauta Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
panirt Iegrimt (ūdenī) zem (kā), arī (kam) apakšā.
iestigt Iegrimt (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - par priekšmetiem.
investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā (parasti ārzemēs).
nostrādāt Iegūstot enerģiju, pazemināt (ūdenstilpes lietderīgo tilpumu).
pirkt Iegūt savā īpašumā (piemēram, mājas, zemi).
sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa - siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm.
plazmotrons Iekārta zemas temperatūras plazmas (2) iegūšanai.
hidrofons Iekārta, ar kuru uztver zemūdens skaņas.
ratiņi Iekārta, kam ir riteņi, arī pārvadi, bremzes u. tml. un ko piestiprina zem vagona korpusa gala.
trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos.
pakurināt Iekurināt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
pakurt Iekurt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
iegumt Ielīkt (1), ieliekties (1) (zem smaguma).
izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā. Preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību.
vizēt Ierakstīt vīzu (1) (parasti ārzemju pasē). Iesniegt (parasti ārzemju pasi) šādas vīzas saņemšanai.
katapulta Ierīce cilvēka automātiskai izmešanai (no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
akvalangs Ierīce elpošanai zem ūdens.
Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru, izmantojot mehānisko vai elektrisko enerģiju.
Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru.
rūceklis Ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skalu, zemu troksni. Rūcenis (2).
rūcenis Ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skaļu, zemu troksni. Rūceklis (2).
racējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā, parasti kultūraugu pazemes daļu) izrakšanai no zemes.
racējs Ierīce, iekārta, mašīna padziļinājumu rakšanai zemē.
gremdētava Ierīču sistēma cilvēku vai priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā. Telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
drenēt Ierīkot drenas. Nosusināt (zemi), ierīkojot drenas.
iedimdēties Iesākt dimdēt (piemēram, par zemi). Īsu brīdi dimdēt.
iedunēties Iesākt dunēt (piemēram, par zemi). Īsu brīdi dunēt.
iedūcināt Iesākt spēlēt (mūzikas instrumentu ar zemu reģistru).
pasēt Iesēt (parasti zālaugu) zem virsauga (parasti labības auga).
Seismiskā stacija Iestāde, kas reģistrē Zemes garozas svārstības un veic zemestrīču seismisko pierakstu primāro apstrādi.
iestiklot Iestiprināt ietvarā zem stikla (piemēram, attēlu).
Likt kājas (arī kāju) (kā) Iet (kā), ejot novietot kājas (kā) uz zemes.
Kāpt krastā Iet ārā no ūdens uz sauszemi.
Kāpt krastā Iet ārā no ūdens uz sauszemi.
nosist Ievērojami pazemināt (piemēram, algu, cenu).
Nosist cenu Ievērojami pazemināt cenu.
introducēt Ievest (augus no apgabaliem, zemēm ar citādiem dabas apstākļiem, lai ieaudzētu, ieviestu).
importēt Ievest (preces, kapitālu) no ārzemēm.
iegremdēt Ievirzīt dziļumā uz leju tā, ka nav redzams. Ievietot, izbūvēt dziļumā (zem kā).
ienirt Ievirzīties pilnīgi zem ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
ienirt Ievirzīties zem ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli.
iegrimt Ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
iezemojums Iezemējums.
iezemot Iezemēt.
iedzimtais Iezemietis.
nospraust Iezīmēt (piemēram, ceļu, robežu, teritoriju), parasti spraužot ko zemē.
paguliezis Iezis, kas atrodas zem kā (parasti zem cita ieža).
Dzīslu ieži Ieži, kas aizpilda plaisas zemes garozā.
aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai mitināšanai zem klajas debess).
atsegums Iežu daļa, kas ir atsegta zemes virspusē.
rūkt Īgni, nelaipni, zemā balsī runāt.
iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma (par zemi, augiem, to daļām).
izdimdināt Ilgāku laiku, daudz dimdināt, tricināt (piemēram, zemi, grīdu).
kapāties Ilgāku laiku, daudz strādāt (parasti ko samērā vieglu, piemēram, sīkus zemes darbus). Noņemties (ar ko).
paklājaugi Ilggadīgi vai viengadīgi zemi krāšņumaugi, kurus izmanto galvenokārt paklājveida un mozaīkveida puķu stādījumos.
urķēties Ilgstoši, intensīvi urķēt. Rušināties, rakņāties (parasti zemē).
koloniālisms Imperiālistisko valstu politika - ekonomiski vājāk attīstītu zemju pakļaušana, teritoriju sagrābšana, kolonizēšana, pirmiedzīvotāju apspiešana.
kolektivizācija Individuālo zemnieku saimniecību brīvprātīga apvienošanās kolektīvās (kooperatīvās) saimniecībās.
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) ar kādu rīku vai rokām.
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt ar kājām (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
zoospora Īpaša dažu ūdensaugu un zemāko sēņu vairošanās šūna, kas spēj kustēties ūdenī līdzīgi vienkāršākajiem dzīvniekiem.
lecambedre Īpaši iekārtota vieta, kur pēc lēciena piezemējas tāllēcējs, trīssoļlēcējs.
dārzs Īpaši ierīkots zemes gabals dažādu sugu, šķirņu kultūraugu (piemēram, dārzeņu, augļaugu, krāšņumaugu) audzēšanai. Īpaši ierīkots zemes gabals vienas sugas, šķirnes augļaugu audzēšanai.
zāliens Īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals. Arī zālājs.
izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
ala Īpaši izveidots cilvēku miteklis (piemēram, klintī, zemē).
piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts baits sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
Kroņa tiesa Īpašs nodoklis Vidzemē zviedru - poļu kara laikā.
Kroņa tiesa Īpašs nodoklis Vidzemē zviedru poļu kara laikā.
dzimtīpašums Īpašums (parasti zemes īpašums feodālismā), ko var mantot.
Viegla augsne (arī zeme) Irdena smilts augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
Viegla zeme (arī augsne) Irdena smilts zeme, arī augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, zemes, sniega segas u. tml.
rakņāt Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā).
pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
pairt Irot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā. Paairēt (2).
palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas tajā neietilpstošas nots uzrakstīšanai.
šerīfs Islama zemēs - Muhameda pēcteča tituls. Persona, kam ir šāds tituls.
nodūkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (piemēram, par motoriem, ierīcēm).
noaugt Izaugt (parasti uz leju, līdz zemei) - par auga daļu, parasti zaru.
pabūvēt Izbūvēt zem (kā), arī (kam) apakšā.
emigrēt Izceļot no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
maestro Izcila šahista goda nosaukums (ārzemēs). Šahists, kam ir šāds nosaukums.
detektēt Izdalīt (zemfrekvences svārstības) no modulētām augstfrekvences svārstībām.
pakārties Izdarīt pašnāvību, sažņaudzot kaklu pakārtā cilpā un zaudējot balstu zem kājām.
izslāpt Izkalst (par zemi, augsni).
lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (piemēram, celmus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci.
sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotā.
bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis. Šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
kūkums Izliekums (kalnam, zemes virsmai), paaugstinājums, izcilnis (zemes virsmā).
katapultēt Izmest ar katapultu (cilvēku no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
žļagans Izmircis, staigns (par ceļu, zemi).
uzblīst Izmirkstot vai atkūstot kļūt staignam (par ceļu, zemi u. tml.).
zvērrāpuļi Izmiruši rāpuļu klases dzīvnieki, kas dzīvoja uz sauszemes no karbona beigām līdz triasam.
Iemīdīt (arī iemīt) dubļos (arī zemē) Iznīcināt, arī pazemot, aizvainot.
Iemīt (arī iemīdīt) dubļos (arī zemē) Iznīcināt, arī pazemot, aizvainot.
Iemīt (arī iemīdīt) zemē (arī dubļos) Iznīcināt, arī pazemot, aizvainot.
izrentēt Iznomāt (parasti saimniecību, zemi).
izdot Iznomāt, izrentēt (piemēram, zemi, saimniecību).
paliksnis Izolēta, paaugstināta zemes virsas vai ģeoloģiska veidojuma daļa, kas saglabājusies kādos noārdīšanās procesos (piemēram, pacēlums, mugura).
nolīt Izplatīties un pārstāt izplatīties lejā, zemē (pār ko, pāri kam u. tml.) - par gaismu.
māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml. Nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
izdiedelēt Izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
nolaist Izrunājot (ko), pazemināt (tam) skaņu augstumu, samazināt spēku. Pazemināt (balss) augstumu, samazināt (tās) spēku.
mazāksolīšana Izsole, kurā pakāpeniski pazemina cenu.
bojs Izsūtāmais zēns (kapitālistiskajās valstīs). Apkalpotājs iezemietis (kolonijās).
nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu.
nievāt Izturēties (pret kādu) noliedzoši, ar pazemojošu necieņu. Pelt.
locīties Izturēties godbijīgi, ar cieņu, pazemīgi, arī pakalpīgi, iztapīgi.
Locīt ceļus Izturēties godbijīgi, ar cieņu. Izturēties pazemīgi.
ņirgāties Izturēties nekaunīgi, pazemojoši, ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties pazemot.
iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
dzemdēt Izvadīt no dzemdes (attīstījušos augli).
iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
izgrebt Izveidot (bedri, iedobumu u. tml., parasti cietā zemē).
pafakturēt Izveidot (kā) faktūru, parasti zem nākamā attēla.
pazemināt Izveidot (ko) zemāk par parasto vietu.
savagot Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
industrializēt Izveidot šādu ražošanas sistēmu (kādā zemē, valstī).
padambēt Izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā (hidrotehniskas būves sastāvdaļu).
izdzīt Izveidot zemē (piemēram, vagu).
izvagot Izveidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā padziļinājumus, grambas u. tml.).
eksportēt Izvest (preces, kapitālu) uz ārzemēm.
reeksportēt Izvest no ārzemēm ievestās preces uz citu valsti bez to pārstrādes.
iznirt Izvirzīties no ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli. Izvirzīties no ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
pajāt Jājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
rakņāt Jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, censties iegūt (ko).
kārpīt Jaukt (kādu, piemēram, zemes, veidojumu), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to) uz visām pusēm.
rakņāt Jaukt, arī pārvietot (piemēram, zemi).
ūdenszars Jauna vasa, kas rodas uz dažu augu veca, bezzaraina stumbra, galvenā zara un vēlāk kļūst par spēcīgu zaru, pazeminot stumbra kvalitāti.
instruktors Jaunākā komandējošā sastāva karavīrs buržuāziskās Latvijas un dažās ārzemju armijās.
feldfēbelis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe (parasti augstākā) pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe dažās ārzemju armijās, buržuāziskās Latvijas armijā, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas armijā līdz 19. gadsimta sākumam. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
apakšvirsnieks Jaunākā komandējošā sastāva, instruktoru (parasti zemākā) dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
paauga Jauno koku kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagu klāja, arī izcirtumā.
zemniekpuisis Jauns zemnieks.
pārsalas Jauns, plāns ledus, kas ir izveidojies uz uzplūduša vai atkušņa radīta ūdens, zem kura ir vecāks ledus.
Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
pajumte Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai. Vieta zem šādas jumta daļas.
nospāre Jumta pagarinājums virs celtnes ārsienas. Vieta, telpa zem šāda pagarinājuma.
Teritoriālā jūra Jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
senjūra Jūra, kas senos laikos ir bijusi tagadējās sauszemes apvidū.
regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā.
transgresija Jūras uzvirzīšanas sauszemei (piemēram, sauszemes apgabalu grimšanas, jūras dibena celšanās dēļ).
seismika Kādai teritorijai raksturīga zemestrīču varbūtība, intensitāte, izpausme.
darbatauta Kādas valsts, zemes darbaļaudis.
recepcija Kādu (cita laikmeta, citas zemes, tautas u. tml.) sociālu un kultūras elementu aizgūšana.
nokaisīt Kaisīt un pabeigt kaisīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
pakaisīt Kaisot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
racējkājas Kājas (dzīvniekiem), kas ir pielāgojušās alu, eju rakšanai zemē.
Kājas nemetas pie zemes Kājas nesniedzas līdz zemei.
pabārde Kakla daļa zem bārdas.
pakakle Kakla daļa zem zoda (cilvēkam). Arī pazode.
grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu reljefi izceļas zem ādas.
kalifāts Kalifa pārvaldītas valsts teokrātiska iekārta (muhamedāņu zemēs).
priekškalne Kalnāja vai kalnzemes nomale, ko pārejā uz apkārtējo līdzenumu veido zemu kalnu vai pauguru reljefs.
banda Kalpa atalgojums feodālisma laikā Latvijā - apstrādāšanai ierādīts zemes gabals.
pakala Kalta detaļa, elements piestiprināšanai zem (kā), arī (kam) apakšā.
barokamera Kamera, kurā iespējams radīt tādu gaisa spiedienu, kas atbilst spiedienam dažādā augstumā no zemes.
dempings Kapitālistiskajās valstīs - eksportēšana par cenām, kas zemākas par pašizmaksu.
Strādnieku aristokrātija Kapitālistiskajās zemēs - kvalificēto strādnieku daļa, kas atrodas privileģētos apstākļos.
kapitāls Kapitālistisks (parasti par valsti, zemi).
Nekustamā manta Kapitālistisks īpašums - zeme, celtnes uz tās, zemes dzīļu bagātības. Nekustamais īpašums.
nokāpt Kāpjot, liekot soli lejup, nonākt zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
uzkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni, zemes platību).
kāpe Kāpņu pakāpienam līdzīgs veidojums (piemēram, zemes virsmā).
uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
buldozers Kāpurķēžu traktors vai vilcējs ar uzkarināmu vērstuvi (zemes apvēršanai, izlīdzināšanai, pārvietošanai nelielā attālumā).
aizsardzība Kara darbības veids, kuras mērķis ir atsist pretinieka uzbrukumus, noturēt ieņemtās pozīcijas un sagatavoties uzbrukumam. Kara un kaujas darbības nodrošinājums pret pretinieka zemes un gaisa uzbrukumiem.
kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam). Šī valdnieka tituls.
izkārpīt Kārpot (piemēram, zemi, sniegu), izdabūt (no tā ko).
tvīkt Karst (piemēram, saulē) - parasti par augiem, zemi.
termokarsts Karsts, kas veidojies, izkustot pazemes ledum vai atkustot sasalušai gruntij.
Bruģu tiesa Kārtības tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
sabors Kārtu pārstāvniecības orgāns (dažās dienvidslāvu zemēs).
piekašņāt Kašņājot (piemēram, zemi, augsni), pielīdzināt (to).
uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem.
Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
žaunas Kaula vāki (zemāko mugurkaulnieku elpošanas orgāniem).
Kabeļu kanalizācija Keramikas vai betona cauruļu sistēma pazemē (piemēram, telefona, telegrāfa) kabeļu novietošanai.
Kabeļu kanalizācija Keramikas vai betona cauruļu sistēma pazemē (piemēram, telefona, telegrāfa) kabeļu novietošanai.
Maizes mīkstums Klaipa daļa zem garozas.
āre Klaja vieta Apstrādāta, iekopta zeme.
noklāt Klājot (ko), novietot (to) zemē (kur, uz kā u. tml.).
paklāt Klājot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
vagars Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
Pievilkt kāju Klibojot mazliet vilkt kāju gar zemi.
Vēss klimats Klimats, kam ir raksturīga mēreni zema gada vidējā temperatūra.
paklupt Klūpot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
kristies Kļūt ar zemāku līmeni, plakt (par šķidrumu). Kļūt zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Krist (7).
krist Kļūt ar zemāku līmeni, plakt (par šķidrumu). Kļūt zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Kristies (1).
kristies Kļūt ar zemāku satura līmeni (par trauku).
nokristies Kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Nokrist (5).
nokrist Kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Nokristies (1).
izkalst Kļūt ļoti sausam, cietam, panīkt vai iznīkt augiem, izzūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.). Iznīkt aiz sausuma (par augiem).
Iziet pasaulē Kļūt populāram, izplatīties ārpus savas zemes robežām.
Iziet pasaulē Kļūt populāram, izplatīties ārpus savas zemes robežām.
izžūt Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.).
Uzaudzēt taukus Kļūt tādam, kam ir bieza zemādas tauku kārta.
Nolaisties no saviem augstumiem Kļūt tādam, kas ir pielāgots kādam zemākam uztveres, izpratnes līmenim.
noslīdēt Kļūt tādam, kura līmenis (parasti pakāpeniski, lēni) pazeminās; pazemināties (parasti pakāpeniski, lēni) - par kā līmeni.
nokristies Kļūt tādam, kurā pazeminās satura līmenis (par trauku).
noplakt Kļūt tādam, kurā pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
plakt Kļūt zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē). Kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
noslīdēt Kļūt zemākam vai zemam (par līmeni, kas piemīt parādībām sabiedrībā).
krist Kļūt zemākam, vājākam, arī neskanīgākam (par skaņām, arī balsi).
sēsties Kļūt zemam vai zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē). Kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
nokristies Kļūt zemam vai zemākam (parasti par temperatūru, spiedienu). Nokrist (6).
nokrist Kļūt zemam vai zemākam (parasti par temperatūru, spiedienu). Nokristies (2).
nokrist Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu). Kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
nokristies Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu). Kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc tā nociršanas, nozāģēšanas, nolaušanas. Šāda daļa kopa ar saknēm.
kontrafagots Koka pūšamais mūzikas instruments, kura reģistrs ir par oktāvu zemāks nekā fagotam.
sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa. Šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā.
sētiena Kolektīvs zemes īpašums (senajā Krievzemē). Radniecīgu lauku ļaužu grupas apmetne.
pirmkolektīvs Kolektīvs, kas veido (uzņēmuma, tā nodaļas, iestādes u. tml.) zemāko organizatorisko pamatvienību.
Piemājas zeme Kolhoznieka individuālajā lietošanā nodots noteikta lieluma zemes gabals.
regbijs Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos virs pārliktna un kurā ir atļauti spēka paņēmieni ar cīņas sporta elementiem.
konsignācija Komisijas līguma veids, saskaņā ar kuru īpašnieks pārdod savas preces (parasti ārzemēs) ar komisionāra starpniecību.
ģeosfēras Koncentriskas (zemeslodes) sfēras, kam ir dažāds vieliskais sastāvs un blīvums (piemēram, atmosfēra, hidrosfēra, litosfēra).
Vilkt kuba sakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli.
Vilkt kuba sakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli.
Vilkt kvadrātsakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
Vilkt kvadrātsakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
Basmaču kustība Kontrrevolucionāra, bandītiska kustība (Vidusāzijā pilsoņu kara un ārzemju intervencijas laikā).
piltuve Konusveida padziļinājums zemes (planētas) virsā.
iekopt Kopjot uzlabot, padarīt auglīgāku (zemi).
eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa).
nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē, kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
nokratīt Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
pakraut Kraujot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
Zemes banka Kredīta iestāde, kas specializējusies zemes īpašumu kreditēšanā, ieķīlāšanā, pirkšanā un pārdošanā.
senkrievi Krievu tauta samērā senā attīstības stadijā (aptuveni no 8. gadsimta līdz 14. gadsimtam). Kijevas Krievzemes iedzīvotāji.
nokrist Krist un pabeigt krist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.) - par meteoriem.
Krist gar zemi Krist zemē (parasti par cilvēku).
Laisties gar zemi Krist, arī gulties zemē.
hernhūtisms Kristiešu reliģiski sektantiska kustība, kura 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi. Arī brāļu draudze.
Brāļu draudze Kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
Brāļu draudze Kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
pakrist Krītot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
piezemēties Krītot sasniegt zemi (par mestiem priekšmetiem).
nokrist Krītot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem.
kacenkāposti Krustziežu dzimtas kāpostu ģints lopbarības augi ar vārpstveida kacenu un lielām, zaļām vai violetām lapām. Lopbarības kāposti. Šo augu virszemes daļas.
zemūdene Kuģis, kas var peldēt arī zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
racējkukainis Kukainis, kas rok zemē alas, ejas.
termīts Kukaiņu kārta (galvenokārt tropos), kurā ietilpst 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
Pasējas kultūra Kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām).
pasēja Kultūra, kas ir pasēta zem virsauga.
monokultūra Kultūraugs, ko nepārtraukti audzē vienā un tai pašā zemes gabalā.
virsaugs Kultūraugs, zem kura pasēj kādu apakšaugu.
virspilskungs Kurzemes hercogistes daļas pārvaldnieks.
kurzemnieki Kurzemes pamatiedzīvotāji.
tāmnieki Kurzemes ziemeļdaļas iedzīvotāji, kas runā lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs.
federālisms Kustība dažās (galvenokārt daudznāciju) zemēs par federatīvu valsts iekārtu.
Tautas fronte Kustība, kas apvieno daudzus (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotājus politiskai, ekonomiskai cīņai. Attiecīgā organizācija.
Brīvās krišanas paātrinājums Kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim krītot uz zemi no neliela augstuma vakuumā.
Dziļā kūts Kūts, kurā kūtsmēsli tiek uzkrāti padziļinājumā zem dzīvnieku stāvvietas.
Skaitīšanas sistēma Kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtojums pa vienībām tā, ka no katras zemākās vienības iegūst nākamo augstāko vienību.
paduse Ķermeņa apvidus zem pleca locītavas starp rokas augšdelmu un vidukli.
paaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas zem astes.
sirds Ķermeņa daļa, kurā atrodas šis orgāns, arī ķermeņa virsmas apvidus, zem kura atrodas šis orgāns.
ziloņslimība Ķermeņa daļas (parasti kājas) apjoma palielināšanās, sabiezējot ādai un zemādas audiem, ja traucēta limfas rite.
hipotermija Ķermeņa temperatūras pazemināšanās zemāk par normālo temperatūru.
lemesītis Ķīļveida (sējmašīnas, kultivatora) detaļa vai detaļu kopums izsēto sēklu ierušināšanai zemē, arī augsnes apstrādāšanai.
plazmoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā. Plazmas ķīmija.
Plazmas ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā. Plazmoķīmija.
lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā.
bārijs Ķīmiskais elements - mīksts, spīdīgs sārmzemju metāls.
gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru.
kalcijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls.
kālijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls.
krioķirurģija Ķirurģiska ārstēšana, izmantojot zemas temperatūras.
Sniega pelējums Labību slimība, ko izraisa īpaša sēne (parasti, bojājot ziemājus zem sniega segas).
kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
aukstums Laika apstākli, kam raksturīga zema temperatūra.
diennakts Laika mērvienība - laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu, ilgs laika posms, kas ietver vienu otrai sekojošu dienu un nakti.
Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
saltums Laikapstākli, kam raksturīga zema temperatūra.
sals Laikapstākļi, kam ir raksturīga zema temperatūra.
starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
sēsties Laisties zemāk, parasti, lai piezemētos (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
palaisties Laižoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
nolaisties Laižoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tini.) vai zemāk - parasti par putniem, kukaiņiem.
Gludā lakrica Lakrica, kuras saknēm un apakšzemes dzinumiem ir salda garša.
zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām.
Pavasara rotāšanas dziesmas Latviešu tautas pavasara dziesmas ar refrēnu «rotā» (galvenokārt Augškurzemē un Latgalē).
Vidus dialekts Latviešu valodas dialekts, kas ir literārās valodas pamatā un ko runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
Zemgaliskās izloksnes Latviešu valodas izloksnes, kurās ir zemgaļu valodas iezīmes.
Saeimas strādnieku un zemnieku frakcija Latvijas Komunistiskās partijas vadīta revolucionāro strādnieku un zemnieku frakcija buržuāziskās Latvijas saeimā (no 1928. gada līdz 1933. gadam).
skansts Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā.
arkls Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības mērs (feodālismā). Feodālās zemes rentes un zemes nodokļu aplikšanas vienība.
Arklu revīzija Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (feodālismā).
Arklu revīzija Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (feodālismā).
kolhozs Lauksaimniecības artelis - sociālistiska tipa brīvprātīga darba zemnieku apvienība sabiedriskās lielražošanas organizēšanai.
laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver tīrumos, pļavās, ganībās audzējamo augu agrotehniku un zemkopības sistēmu (augsnes ielabošanu).
pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
nameļnieks Lauku iedzīvotājs, kam pieder niecīgs zemes gabals.
zemnieks Lauku iedzīvotājs, kas nodarbojas ar zemkopību.
bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kuram nav zemes īpašuma vai kuram ir niecīgs zemes gabals.
saimnieks Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes.
saimniekkārta Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes. Saimnieki.
sēta Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas. Lauku sēta.
Lauku sēta Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ražošanas un dzīvojamās ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas.
morgens Laukuma mērvienība - aptuveni no 2600 līdz 3600 kvadrātmetriem (Vācijā un citās Rietumeiropas zemēs) vai 8600 kvadrātmetri (Dienvidāfrikā).
Sieciņa vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieciņu labības.
Sieciņa vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieciņu labības.
Sieka vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības.
Sieka vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības.
nolēkt Lecot, ar lēcienu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
Kontinentālais ledājs Ledājs, kas aizņem ievērojamu daļu sauszemes neatkarīgi no tās reljefa.
Kontinentālais ledājs Ledājs, kas aizņem ievērojamu daļu sauszemes neatkarīgi no tās reljefa.
apledojums Ledājs, kas pārklājis zemi ledus laikmetā.
Ledus sega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu.
ledussega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu. Ledus sega.
Polārais ledus Ledus kopums, kas visu gadu klāj ūdenstilpes, un sauszemi polu tuvumā.
uzledojums Ledus veidojums, kas radies, sasalstot ūdenim, kurš virs ūdenstilpes ledus segas izplūdis caur plaisām, arī kas radies, sasalstot virs zemes izplūdušam gruntsūdenim.
noliet Lejot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā, garām kam u. tml.).
laistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, zeme) kļūst slapjš.
zeme Lejup, pret zemeslodes virsmu vērstā virzienā.
nolaisties Lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņiem). Šķietamā kustībā lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņu klātām debesīm).
nolaisties Lēni slīdot lejup un turoties (pie kā), ievirzīties (kur iekšā, parasti pazemē).
takirs Lēzena, mālaina, sāļus saturoša virsa bez augiem (smilšu, māla, akmeņu tuksneša pazeminājumos).
Lībiskais dialekts Lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā.
nolidināt Lidinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē, gar (ko).
nolidināties Lidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
amfībija Lidmašīna, kas var pacelties un nolaisties gan uz ūdens, gan uz sauszemes.
palidot Lidojot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem. Nolaisties.
nolaisties Lidojumā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.) vai zemāk - par lidaparātiem.
Liekt galvu (kā priekšā) Liecot galvu, parādīt cieņu, godu. Zemoties, izrādīt pazemību.
noliekt Liecot pavērst ar galu uz leju, līdz zemei (parasti augu, tā daļu).
palikt Liekot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
durt Liekt zemu (galvu, pieri).
Krist veldrē Liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem kādā platībā.
ceplis Liela krāsns zemnieku mājās (telpu apsildīšanai, maizes cepšanai, ēdienu gatavošanai, arī apgaismošanai).
kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera (zemūdens darbu veikšanai).
lanka Liela, zema pļava, līča, arī palienes pļava.
Jūras asaris Lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās. Sarkanais asaris.
Jūras asaris Lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās. Sarkanais asaris.
infūzija Lielāka šķidras vielas daudzuma ievadīšana ķermenī (asinsvados, zemādas audos, zarnā).
lendlords Lielas muižas īpašnieks (Anglijā), kas visu savu zemi iznomā fermeriem.
Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
tarantuls Liels indīgs skrējējzirneklis (siltajās zemēs).
latifundija Liels privāts zemes īpašums.
kontinents Liels sauszemes masīvs, ko no visām vai gandrīz no visām pusēm apņem jūras un okeāni. Šāds masīvs kopā ar tam piederīgām salām.
magnāts Liels zemes īpašnieks - feodālis (parasti Polijā, Ungārijā).
ledājs Liels, kustīgs ledus masu sablīvējums (sauszemē).
leduskalns Liels, no Iedaļa atlūzis ledus blāķis, kas peld vai ir uzsēdies uz sēkļa (parasti okeānā, jūrā) un kam lielākā daļa atrodas zem ūdens. Aisbergs.
kamene Liels, zemē ligzdojošs plēvspārņu kārtas kukainis ar biezu apmatojumu.
Meteoroloģiskie elementi Lielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
Akciju sabiedrība Lieluzņēmuma forma kapitālistiskajās zemēs.
Akciju sabiedrība Lieluzņēmumu forma kapitālistiskajās zemēs.
palīst Lienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
atlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt šurp. Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku). Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, ievirzīties (kur iekšā).
izlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, izvirzīties.
pielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
čer Lieto, lai atdarinātu paskarbas, pazemas putnu balss skaņas.
čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas ritmiskas skaņas.
ko Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas.
klang Lieto, lai atdarinātu pazemu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
nomāt Lietot (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu (uz kādu laiku). Arī īrēt.
koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu ekspluatācijā kapitālistiem ar zināmiem noteikumiem.
palīmēt Līmējot piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā.
pleistoseista Līnija (ģeogrāfiskajā kartē), kas ierobežo apgabalu ar vislielāko zemestrīces intensitāti.
transparents Līnijota papīra lapa, ko rakstot novieto zem nelīnijota papīra raksta rindu taisnuma nodrošināšanai.
pielīt Līstot lietum, kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
nolīt Līstot virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
nolocīt Lokot (piemēram, koku, zaru), panākt, ka (tā) gals, daļa pavērsās uz leju, līdz zemei. Noliekt (1).
palocīt Lokot pavirzīt (priekšmetu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
palocīties Lokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par rāpuļiem).
Katakombu kultūra Lopkopju, zemkopju kultūra Melnās jūras ziemeļu piekrastē agrajā bronzas laikmetā.
svelošs Ļoti auksts. Arī tāds, kura zemā temperatūra izraisa asu kairinājumu.
izvandīt Ļoti izjaukt, izsvaidīt, arī izrakņāt (zemi).
Putnu mēris Ļoti lipīga, akūta sauszemes putnu infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kam raksturīgi asinsizplūdumi gļotādās, orgānos.
minimums Ļoti maza, arī vismazākā (kā) intensitāte, ļoti zema, arī viszemākā (kā) pakāpe.
jēls Ļoti mitrs, slapjš, staigns (piemēram, par zemi).
riebeklis Ļoti nelietīgs, zemisks cilvēks.
kaulains Ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
Uz ceļiem (arī ceļos) lūgties Ļoti pazemīgi lūgt.
Mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti pazemīgi lūgt.
(No)mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti pazemīgi lūgt.
Uz ceļiem (arī ceļos) lūgties Ļoti pazemīgi lūgt.
Nomesties ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti pazemīgi lūgt. Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
ciklons Ļoti plašs atmosfēras virpulis, kura centrā ir pazemināts spiediens.
nokalst Ļoti sakalst, sacietēt (parasti par zemi).
pelni Ļoti sausa, smalka, irdena zeme.
vētra Ļoti stiprs vējš (līdz 30 metriem sekundē), kas izraisa spēcīgu jūras viļņošanos un postījumus uz sauszemes.
Pasaules (otra) mala Ļoti tāla vieta, novads, apgabals, arī zeme.
Pasaules otra mala Ļoti tāla vieta, novads, apgabals, arī zeme.
Pasaules (otra) mala Ļoti tāla vieta, novads, apgabals, arī zeme.
dobjš Ļoti zems un ar atbalsi (par skaņu).
dunēt Ļoti zemu, dobji skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
dzemdniecība Mācība par sievietes organismā notiekošajiem procesiem grūtniecības, dzemdību, pēcdzemdību periodā, kā arī par medicīnisku palīdzību grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai. Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja ar tai piederošajām saimniecības ēkām un baznīcas zemes gabalu, kas piešķirta mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā. Mācītāja dzīvojamā māja.
noma Maksa par (kā, piemēram, mantas, zemes, telpu) lietošanu.
rente Maksa par (zemes, māju) lietošanu.
keramzīts Mākslīga pildviela vieglajiem betoniem un dzelzsbetoniem, kuru iegūst no māliem ar zemu kušanas temperatūru īpatnējā apdedzināšanas procesā.
ūdenskrātuve Mākslīgi (piemēram, ar aizsprostiem) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
vaga Mākslīgi izveidots garens padziļinājums zemes virskārtā (piemēram, irigācijas vajadzībām).
izrakumi Mākslīgi radīti padziļinājumi, bedres (zemē, augsnē).
grāvis Mākslīgi veidots garš padziļinājums zemes virsmā (ūdens uzņemšanai un vadīšanai, arī robežas iezīmēšanai).
ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums. Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
lejasmala Mala (teritorijā), kas atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
krasts Mala, nogāze (zemes reljefa padziļinājumam, piemēram, gravai).
mālzeme Mālaina zeme, augsne.
Mandāta zeme Mandātzeme.
Mandāta zeme Mandātzeme.
dzimtnoma Mantojama tiesība nomāt zemi (feodālismā, kapitālismā).
kantars Masas mērvienība Tuvo Austrumu zemēs - aptuveni no 45 līdz 320 kilogramiem.
planētājs Mašīna zemes virsas planēšanai. Arī greiders.
Mata sīpols Mata daļa, kas atrodas zem ādas.
mehānicisms Matērijas kustības augstākās formas identificēšana ar zemāku formu.
rūķītis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķis (1).
rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķītis.
grupa Mazākā apakšvienība buržuāziskās Latvijas un dažās ārzemju armijās.
būdnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks (pirmspadomju Latvijā). Arī sīksaimnieks.
aizmilzt Mazliet uztūkt, rodoties zemādas sastrutojumam.
svirlītis Mazs, zaļgandzeltens zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei.
konceptpapīrs Mazvērtīgs, zemas kvalitātes papīrs.
Harmoniskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. pakāpi.
Harmoniskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. pakāpi.
Melodiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
Melodiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
vecmāte Medicīnas darbiniece (ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās. Sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
fenacetīns Medikaments, ko lieto temperatūras pazemināšanai, sāpju remdināšanai.
zemniekmeitene Meitene, kas aug zemnieku ģimenē. Arī zemniekmeita.
mordents Melismātiska figūra, kas sastāv no melodijas pamatskaņas, par sekundu augstākas vai zemākas palīgskaņas un pamatskaņas atkārtojuma.
priekšskanis Melisms - skaņa, kura ir, parasti par sekundu, augstāka vai zemāka nekā melodijas pamatskaņa un kuras ilgums ietilpst izrotājamā skaņā.
loparīts Melns vai pelēki melns minerāls, rūda, kas satur retzemju elementus.
Krītošā melodija Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
Krītošā melodija Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
Mēneša zemenes Mēnešzemenes.
Mēneša zemenes Mēnešzemenes.
vēsums Mērena aukstuma sajūta, ko rada mitrums, temperatūras pazemināšanās, arī psihisks stāvoklis.
piegriezt Mērījot iedalīt (parasti zemi) no kādas platības.
krūšaugstums Mērvienība augošu koku stumbru mērīšanai - 1,3 metri no zemes.
Dot mēslojumu Mēslot (piemēram, zemi, augus).
iezemētājs Metāla priekšmets, ko izmanto iezemēšanai.
Zemes vērtēšana Metode, ar kuru salīdzinoši vērtē zemes noderīgumu lauksaimnieciskajai ražošanai, tās auglību vai ienesīgumu.
triass Mezozoja pirmais periods, kam ir raksturīga bagātas kailsēkļu floras izveidošanās un dzīvnieku (piemēram, rāpuļu) virszemes formu attīstība.
līdumošana Meža zemes atbrīvošana no kokiem, krūmiem un pārveršana kultivētā zemē. Līduma līšana.
skrejuguns Meža zemsegas un pameža degšana.
dumbrājs Mežs, kurš izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, kā arī kārkli un krūkļi. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
dūnas Mīkstas putnu spalvas (zem segspalvām).
izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī). Vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
serenāde Mīlas dziesma (piemēram, Itālijā, Spānijā), ko stīgu instrumentu pavadījumā dzied iemīļotajai (parasti vakarā, naktī zem tās loga).
Sarkanais milzis Milzu zvaigzne ar samērā zemu virsmas temperatūru.
dziļummīna Mīna, ko uzstāda samērā dziļi zem ūdens līmeņa.
veļi Mirušu cilvēku dvēseles vai pazemes gari, kas dzīvo aizsaulē.
zemesmāte Mitoloģiska būtne, kas glabā mirušā augumu, arī sargā zemi.
piemirkt Mitrumā kļūt ļoti slapjam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
izmirkt Mitrumā kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
šahs Monarha tituls (dažās Austrumu zemēs, piemēram, liānā). Persona, kam ir šāds tituls.
padišahs Monarha tituls dažās Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs. Persona, kam ir šāds tituls.
sultāns Monarhs dažās musulmaņu zemēs. Šī monarha tituls.
netīrs Morāli pazemots.
neslava Morāls nosodījums, nopēlums parasti ar nolūku (kādu) pazemot, aizskart (kāda) godu.
spīdvejs Motosporta veids - braukšana ar motociklu pa stadiona ledus celiņu vai pa izdedžu vai zemes un zāles treku.
abinieki Mugurkaulnieki, kas dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes.
kalifs Muhamedāņu zemēs - valdnieks, kam pieder laicīgā un garīgā vara. Šī valdnieka tituls.
izvedmuita Muita, kas jāmaksā par precēm, arī priekšmetiem, ko izved uz ārzemēm.
aizsargmuita Muita, ko uzliek importprecēm (kapitālisma apstākļos), lai veicinātu ražošanas attīstību iekšzemē.
ievedmuita Muita, ko valsts uzliek precēm, kuras ieved no ārzemēm.
rieža Muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum).
Muižas tiesības Muižnieka izdoti privāti noteikumi muižas un zemnieku attiecību kārtošanai.
pamūrēt Mūrējot izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā.
novelties Mutuļiem virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu.
zemeņkoks Mūžzaļš eriku (viršu) dzimtas koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi.
ciprese Mūžzaļš siltzemju skuju koks.
makhija Mūžzaļu, parasti dzeloņainu, cietlapju krūmu un nelielu koku (piemēram, pistāciju, miršu, zemeņu koku) savvaļas audze.
Ieaudzis nags Nags, kam plātnes sānu malas ir iespiedušās zem naga valnīša.
panākt Nākot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pusnakts Nakts vidus, laiks, kad saule atrodas viszemāk zem horizonta.
Diferenciālā zemes rente Naturālā vai naudas formā izteikts (lauksaimniecības arteļa) papildu tīrais ienākums, ko iegūst no auglīgākiem vai izdevīgāk novietotiem zemes gabaliem vai arī, produktīvāk izmantojot zemi.
devalvācija Naudas apgrozības reforma - metāla satura samazināšana naudas vienībā vai valūtas kursa pazemināšana (attiecībā pret zeltu, sudrabu vai citas valsts valūtu).
Zemes cena Naudas summa, ko saņem zemes īpašnieks par zemes laukuma vienības realizāciju.
sentavo Naudas vienība (vairākās Latīņamerikas zemēs). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
Neskartās zemes Neapgūtas, bet lauksaimniecībā izmantojamas zemes platības.
papuve Neapsēta aramzemes platība, ko veģetācijas periodā apstrādā un kopj, lai sagatavotu to ziemāju vai vasarāju sējai.
atmata Neapstrādātas aramzemes platība (ko izmanto par dabiskajām ganībām vai arī nemaz neizmanto).
tukšaine Neapstrādāts, neizmantots klajums. Zemes platība, kur ir nabadzīga augu valsts. Pēc postījuma nesakopta, neizmantota zeme.
cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
žultsbeka Neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums.
nelietība Negodīga, nekrietna, arī zemiska rīcība. Ļaunprātīga rīcība ar nolūku, kādam kaitēt.
nekrietnība Negodīga, zemiska izturēšanās, rīcība, runa ar nolūku kādam kaitēt.
nekrietns Negodīgs, arī zemisks (par cilvēku).
pakašņāt Neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis). Arī pakārpīt.
parakņāties Neilgu laiku, mazliet rakņāties (pa zemi).
laukums Neizveidots zemes gabals apbūvei vai citiem nolūkiem.
prostituēt Nekautrīgi pazemot, lai izmantotu (piemēram, peļņas nolūkos).
arums Nelīdzena, savandīta, it kā uzarta zemes kārta.
kapitulācija Nelīdztiesisks politisks līgums, ko kapitālistiska valsts uzspiež vājākai (puskoloniālai, atkarīgai) zemei, nodrošinot sev tiesības, privilēģijas un uzliekot otrai līgumslēdzējai pusei pienākumus.
kantilēna Neliela liroepiska dziesma (viduslaiku Rietumeiropas zemēs).
strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
iedobulis Neliels iedobums (parasti zemes virsmā).
cinis Neliels izcilnis (parasti zemā, purvainā vietā).
Barības (arī piebarošanas) lauciņš Neliels zemes gabals mežā, kur augus audzē meža dzīvnieku barībai.
Ģimenes dārziņš Neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai. Uz šī zemes gabala iekoptais dārzs.
Ģimenes dārziņš Neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai. Uz šī zemes gabala iekoptais dārzs.
mazdārziņš Neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai. Uz šī zemes gabala iekoptais dārzs. Ģimenes dārziņš.
Izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) lauciņš Neliels zemes gabals, kur augus audzē izmēģināšanai.
uzkalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums. Pakalns.
pakalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums. Uzkalns.
ķauķis Neliels, slaids brūnganpelēks, zaļganpelēks vai iedzeltenpelēks zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei.
ratiņi Neliels, zems kravas transportlīdzeklis ar diviem vai četriem riteņiem un rokas vai mehānisko vadību.
ķeblītis Neliels, zems soliņš.
cūcība Nelietīga, zemiska rīcība. Nekrietnība, nejēdzība.
riebeklība Nelietīga, zemiska rīcība. Nekrietnība, nejēdzība.
cūcīgs Nelietīgs, zemisks. Nekrietns.
balagāns Nemāksliniecisks, zemas kvalitātes priekšnesums, izrāde (ar lētiem efektiem).
pavāls Nenopļauts vai daļēji nopļauts zāles kopums, kas ir palicis zem nopļautās zāles vāla (pēc neprasmīgas pļaušanas ar rokas izkapti vai izkapts defekta dēļ).
šķērsguļa Nenormāls, patoloģisks stāvoklis grūtniecībā, kad auglis guļ dzemdē šķērsām.
nolīt Nepārtrauktā plūsmā virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par sīkiem priekšmetiem.
laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
malks Nepatīkams pārdzīvojums, parasti pazemojums, aizvainojums.
Rūgts kumoss Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
Vērmeļu (arī darvas, rūgts) piliens Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
Rūgts kumoss (arī malks, piliens) Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
Vērmeļu (arī darvas, rūgts) piliens Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
svešums Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml. Zeme, kas (kādam) nav dzimtene. Svešatne.
svešatne Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml. Zeme, kas (kādam) nav dzimtene. Svešums (1).
melngalvis Neprecētu ārzemju tirgotāju organizācija (feodālismā un kapitālismā Rīgā).
Baltā smadzeņu viela Nervu šūnu izaugumu veidojums zem smadzeņu garozas.
Baltā smadzeņu viela Nervu šūnu izaugumu veidojums zem smadzeņu garozas.
Baltā (smadzeņu) viela Nervu šūnu izaugumu veidojums zem smadzeņu garozas.
dūkt Neskaidri, zemā balsī dziedāt (parasti bez vārdiem). Rūkt.
izdūkt Neskaidri, zemā balsī izdziedāt (parasti bez teksta).
nodūkt Neskaidri, zemā balsī nodziedāt (parasti bez teksta).
rūkt Neskaidri, zemā balsī, arī nepareizi intonējot, dziedāt.
panest Nesot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
nonest Nesot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz pārdzīvojuma, sāpēm u. tml.), nokrist, nogāzties (piemēram, pie zemes, uz ceļiem). Saļimt.
akcīze Netiešais nodoklis, ko kapitālistiska valsts uzliek iekšzemē ražotām plaša patēriņa precēm un ko ieskaita preču pārdošanas cenā.
sēras Netīrumi zem pirkstu nagiem.
notriekt Neviļus, negribēti ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), pieļaujot, ka nokrīt zemē (kur, uz kā u. tml.).
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nogāzt Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nogāzt Neviļus, negribēti skarot, pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
rasisms Nezinātnisku, reakcionāru koncepciju kopums, kuru pamatā ir uzskats par cilvēku rasu fizisko un garīgo nelīdzvērtīgumu un tā izšķirošo nozīmi cilvēku sabiedrības vēsturē un kultūrā. Reakcionāra, fašistiska politika, kuras mērķis ir iznīcināt par zemākām uzskatītās rases.
kalst Nīkt aiz sausuma (par augiem). Kļūt sausam vai sausākam, zūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.).
panirt Nirstot pavirzīties (zem ūdens). Nirstot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
ienirt Nirstot pilnīgi ievirzīties zem ūdens.
importprece No ārzemēm ievesta prece.
imports No ārzemēm ievesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
reeksports No ārzemēm ievestu preču izvešana uz citu valsti bez to pārstrādes.
žokejcepure No gabaliem šūta mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm.
špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots režģis, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
dzots No kokmateriāliem zemē izbūvēts (parasti ložmetēju) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujai.
mēteļkleita No mēteļu auduma šūta kleita, zem kuras parasti valkā blūzi vai džemperi.
patrimoniālapgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai.
Patrimoniāls apgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai. Patrimoniālapgabals.
dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās savas saknes, bet īsto lapu vietā vēl ir dīgļlapas.
kalns No visām pusēm izteikti norobežots augsts zemes virsas pacēlums (parasti ar relatīvo augstumu pāri par 200 metriem). Nozīmīgs paugurs (piemēram, pēc augstuma).
nolaisties Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par sauszemes transportlīdzekļiem, braucējiem tajos.
nogabals Nodalīts (zemes, meža) gabals.
Mācītāja sieciņi Nodevas graudā, kuras feodālismā un kapitālismā maksāja mācītājam pie baznīcas draudzes piederošie zemnieki.
staciņš Nodoklis, ko Zviedrijas valdība 17. gadsimtā un Krievijas valdība 18. gadsimtā ievāca no Vidzemes zemniekiem.
Nolikt gar zemi Nogāzt (kādu) zemē (parasti cīņas sportā).
Nolikties gar zemi Nogāzties zemē.
Nogriezt lampu zemāk (arī zemu) Nogriezt zemāk (arī zemu) lampas dakti.
Nogriezt lampu zemāk (arī zemu) Nogriezt zemāk (zemu) lampas dakti.
palikties Nogulties (kur, zem kā).
slānis Nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu biezumu, parasti horizontālu novietojumu zemes garozā un plašu horizontālu izplatību.
lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas tiek izspiesta zemes virspusē vulkāna izvirduma laikā, šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
pakļūt Nokļūt, nonākt zem (kā), arī (kam) apakšā, parasti nejauši, negribēti.
Nokrist no kājām Nokrist zemē, parasti nespēkā.
novelties Nokrist, nogāzties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā), parasti ar kustību, kas atgādina velšanas.
paļas Noliedzošas, pazemojoši necienīgas attieksmes izpausme izturēšanās veidā, runā. Nievas.
nievas Noliedzošas, pazemojoši necienīgas attieksmes izpausme izturēšanās veidā, runā. Paļas.
Sakrist veldrē Noliekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
nolaist Nolikt, novietot zemē (kur, uz kā u. tml.), arī zemāk (ko rokās paceltu).
sagulties Nolīkt, pieplakt pie zemes, parasti pilnīgi (par augiem, to daļām). Sagult (3).
sagult Nolīkt, pieplūkt pie zemes, parasti pilnīgi (par augiem, to daļām). Sagulties (3).
sieksta Nolūzis, zemē, ūdenstilpē, parasti ilgi, gulošs koks, tā daļa.
rentēt Nomāt (nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību).
nolingot Nomest lejā, zemē, gar (ko).
nolidināt Nomest lejā, zemē.
kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē. Pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
Dabūt bērnu Nonākt grūtniecības stāvoklī. Dzemdēt bērnu.
Dabūt bērnu Nonākt grūtniecības stāvoklī. Dzemdēt bērnu.
kārt Nonāvēt (kādu), apmelot (tam) pakārtu cilpu ap kaklu un izsitot balstu zem kājām (parasti, izpildot tiesas piespriestu nāves sodu).
norentēt Nonomāt (parasti saimniecību, zemi).
Saņemt uz renti Nonomāt (saimniecību, zemi).
Iepirkt par dzimtu Nopirkt (zemnieka saimniecību, zemi) dzimtīpašumā.
Iepirkt par dzimtu Nopirkt (zemnieka saimniecību, zemi) dzimtīpašumā.
zem Norāda uz objektu, vietu, apakš kura vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kas ir zemāks (par ko).
par Norāda uz to, kam piemīt ar adjektīvu vai apstākļa vārdu nosauktā īpašība vai pazīme citādā, parasti zemākā, pakāpē.
apakš Norāda uz vietu, zem kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek vai virzās. Zem.
lejpus Norāda, ka (kas) ir zemāk (pēc reljefa).
lejpus Norāda, ka (kas) ir zemāk par ko (citu).
zemē Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta pret zemi vērstā virzienā, lejup.
apakš- Norāda, ka dienesta pakāpe ir zemāka par salikteņa otrajā daļā nosaukto.
zem- Norāda, ka kas atrodas, noris, notiek zem salikteņa otrajā daļā nosauktā.
zem- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko.
dziļum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, noris, tiek izmantots dziļi zemē vai ūdenī.
ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam kādā sistēmā, kopumā ir zemāks rangs, ka tas veic mazāk atbildīgu uzdevumu.
nokāpt Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
laukums Norobežots neliels, līdzens zemes gabals.
robeža Nosacīta līnija, kas šķir (valsts) sauszemes, ūdens un gaisa teritoriju no citu valstu un starptautiskām teritorijām. Nosacīta līnija, kas šķir (piemēram, kādu teritoriju, iecirkni, īpašumu). Tas (piemēram, zemes, ūdens josla), kas veido šādu līniju.
norakt Noslēpt, noglabāt, ierokot zemē.
nobraukt Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku.
noslidināties Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
nonākt Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nolaisties Noslīdēt, parasti turoties (aiz ka), leja, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
atgriezt Nospraužot robežas, atdalīt (zemes gabalu no kādas platības).
pastāt Nostāties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pabalstīt Nostiprināt ar balstiem (ko), parasti novietojot balstus zem (tā). Atbalstīt.
nivelēt Noteikt (zemes virsas punktu) augstuma starpību.
kotēt Noteikt cenu (ārzemju valūtai, vērtspapīriem, precēm).
gabals Noteikta (zemes) platība.
Atsavināmā josla Noteikta platuma zemes josla, kas paredzēta dzelzceļa, šosejas u. tml. izbūvei.
bandrole Noteikta veida un satura pasta sūtījums (galvenokārt iespieddarbi), kam paredzēts pazemināts tarifs.
rīziņš Notekūdeņu pazemes vads.
apsist Notriecot zemē, bojāt (par krusu).
nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) - parasti par krusu.
nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt augus (visā platībā vai tās lielākajā daļā) - parasti par krusu.
nolasīt Novākt, arī noķert, noēst (visus vai daudzus), pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par dzīvniekiem).
nolasīt Novākt, ņemot, piemēram, no zemes, parasti pa vienam.
Pazemināt atzīmi Novērtēt ar zemāku atzīmi nekā iepriekš un ierakstīt šo atzīmi.
pazemināt Novērtēt zemāk nekā iepriekš.
nonest Novest, nogādāt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par liftu, eskalatoru u. tml.
paguldīt Novietot guļus zem (kā), arī (kam) apakšā.
pabalstīt Novietot, palikt (ko) par balstu zem (kā), arī (kam) apakšā.
palīst Novietoties guļus (zem segas, palaga u. tml.).
pagulties Novietoties guļus zem (kā), arī (kam) apakšā.
ierakties Novietoties tā, ka tiek apņemts no visām pusēm (ar zemi) - piemēram, par sēklām.
mēsli Nožēlojams, zemu vērtējams cilvēks.
uzlasīt Ņemot augšā, piemēram, no zemes, parasti pa vienam, savākt.
uzņemt Ņemot uzcelt, uzvirzīt augšā (no zemes, grīdas u. tml.).
kandidāts Oficiāls amats vai stāvoklis (kādā organizācijā), kas ir zemāks par (šīs organizācijas) biedra, locekļa amatu vai stāvokli. Persona, kas ieņem šādu amatu vai stāvokli.
sapropelīts Ogļu kopums, kas veidojies galvenokārt no zemākajiem augiem un planktona mikroorganismiem.
supralitorāle Okeāna, jūras piekrastes zona, kas atrodas uz okeāna, jūras un sauszemes robežas virs maksimālā paisuma līmeņa.
ķeizargrieziens Operācija - augļa izņemšana no dzemdes, atverot vēdera dobumu un pārgriežot dzemdes sienu.
dekompresija Organisma stāvoklis, ko izraisa (piemēram, gaisa, ūdens) spiediena strauja pazemināšana.
karš Organizēta bruņota cīņa (starp divām vai vairākām valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām valsts, zemes iekšienē).
proterozojs Otrā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp arhaju un paleozoju.
pielasīt Pa vienam ceļot no zemes vai raujot (ko), piepildīt (ar to guzu) - par putniem.
kablogramma Pa zemūdens kabeli pārraidīta telegramma.
pastūķēt Pabāzt, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā (parasti neveikli, nevīžīgi).
paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojāmi (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
Cilu kalni Pacēlumi, kas veidojušies, dažām zemes garozas daļām nogrimstot, citām paliekot agrākajā līmenī.
savandīt Padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
atkarot Padarīt (zemi) derīgu (lauksaimnieciskai) izmantošanai (piemēram, likvidējot purvus, mežus).
blietēt Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, zemi, betonu), spēcīgi sitot, stampājot.
atmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
novārtīt Padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
diskreditēt Padarīt nevērtīgāku, pazemināt. Mazināt (kā) ietekmi, nozīmi.
noplacināt Padarīt plānu vai plānāku, arī zemu vai zemāku.
izalot Padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem. Augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm.
savārtīt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
Sirpis un āmurs Padomju Sociālistisko Republiku Savienības valsts emblēma, kas simbolizē darbaļaužu varu, strādnieku un zemnieku savienību.
padomjzeme Padomju zeme.
gultne Padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst (piemēram, upes vai strauta) ūdens.
bedre Padziļinājums, iedobums ar vairāk vai mazāk stāvām malām (parasti zemes virsmā - nelielā platībā).
stārasts Pagasta vecākais (Vidzemē, Latgalē no 16. līdz 20. gadsimtam).
Mācītāja pagasts Pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem).
Mācītāja pagasts Pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem).
Sasiet sieru Pagatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
nogrūst Pagrūžot panākt, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
palīst Paiet, arī novietoties zem (kā), arī (kam) apakšā.
lejupslīde Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana. Lejupceļš (2), lejupeja.
lejupeja Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana. Lejupceļš (2). Lejupslīde (2).
lejupceļš Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana. Lejupeja, lejupslīde (2).
līze Pakāpeniska temperatūras pazemināšanās, kā arī slimības izpausmju vājināšanās.
noslīdēt Pakāpeniski iegūt zemāku kvalitāti.
nosēsties Pakāpeniski kļūt zemākam, noslīdēt (par celtnes daļu, elementu).
noslīdēt Pakāpeniski nonākt nevēlamā stāvoklī. Pakāpeniski nonākt zemākā sabiedriskā stāvoklī.
smaile Pakāpeniski sašaurināta (kādas platības) daļa, kas ir iekļauta citā (zemes, ūdens u. tml.) platībā.
noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo līmeni (piemēram, par celtnes daļām).
noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo stāvokli (par ķermeņa daļām).
paklāstīt Paklāt, parasti vairākās kārtās (ko) zem (kā), arī (kam) apakšā.
silūrs Paleozoja ēras trešais periods, kurā radās pirmie sauszemes augi un parādījās pirmie mugurkaulnieki.
saņemt Palīdzēt dzemdībās, līdz piedzimst (bērns, dzīvnieku mazulis).
Saņemt bērnu Palīdzēt dzemdībās.
palikties Palikt (ko) zem sevis, sev apakšā.
dibens Pamats (piemēram, ūdenskrātuvēm, zemes iedobumiem).
pamūris Pamatu virszemes mūris.
cokols Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari.
virspamats Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari. Cokols (1).
iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - piemēram, par celtnēm.
noritināt Panākt vai pieļaut, ka (kā lāses) norit lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nospiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, cena, vērtība) pazeminās.
pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst zemāks.
rūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rada zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni.
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zeme, ceļš, arī platība) kļūst, parasti ļoti, nelīdzens, bedrains u. tml.
pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst zemāka, arī klusāka.
nolaist Panākt, ka (kas) noslīd vertikāli vai slīpi ar vienu galu lejā, zemē (no kurienes). Panākt, ka (kas) noslīd lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par ko iekārtu, piekārtu, satvertu.
notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.). Tecinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) notek (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
nolaist Panākt, ka (no ūdenstilpes) aizplūst viss ūdens vai tā daļa. Aizplūdinot ūdeni, panākt, ka ūdenstilpē pazeminās (līmenis).
nolaist Panākt, ka (parasti pacelta konstrukcija, detaļa) slīdoši pārvietojas zemāk vai ieslīd (kur iekšā).
nodabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
nelsons Paņēmiens klasiskajā cīņā - tvēriens zem pleca no mugurpuses.
pacelt Paņemt augšā (parasti no zemes, grīdas).
uzcelt Paņemt augšā (parasti no zemes, grīdas). Pacelt (1).
apakšvirsraksts Papildu virsraksts, kas atrodas zem galvenā virsraksta.
Par lētu naudu Par zemu cenu, par nelielu maksu.
Par lētu naudu Par zemu cenu, par nelielu maksu.
virilisms Parādība, kad sievietei parādās sekundārās vīrišķās dzimumpazīmes (ūsas, bārda, zema balss).
izkāpt Parādīties (no kurienes) - piemēram, par miglu, debess spīdekli, cietzemi.
dīgt Parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu).
izdīgt Parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu).
sadīgt Parādīties virs zemes (par vairākiem, daudziem asniem, arī jauniem augiem). Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi asni, arī jauni augi (par lauku, tīrumu u. tml.).
peons Paradu verdzība, atkarībā nonācis cilvēks (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs).
peonāža Parādu verdzības, atkarības sistēma (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs).
zemākais Pārākā pakāpe --> zems.
pussmags Parasti savienojumā «pussmagais svars»: sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par pirmā smagā svara kategoriju.
pusvidējs Parasti savienojumā «pusvidējais svars»: sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par vidējā svara kategoriju.
pusviegls Parasti savienojumā «pusvieglais svars»: sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par vieglā svara kategoriju.
randu Parasti savienojumā «randu pļavas»: zemas pļavas gar jūras krastu, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra.
vēss Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
vēss Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemu temperatūru.
ķauķītis Parasti savienojumā ar «zaļais»: neliels, slaids pelēkzaļš zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei.
rakt Parasti savienojumā ar «zemē»: novietot, parasti kādā padziļinājumā, un klāt ar zemi.
veste Parasti zem žaketes valkājams vīriešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu aptuveni krūšu kurvja joslā un kam nav apkakles un piedurkņu. Šādas formas apģērba gabals sievietēm.
Iziet pasaules tirgū Pārdot (ražojumu) ārpus savas zemes robežām. Tikt pārdotam ārpus savas zemes robežām (par ražojumu).
Iziet pasaules tirgū Pārdot (ražojumu) ārpus savas zemes robežām. Tikt pārdotam ārpus savas zemes robežām (par ražojumu).
patriarhs Pareizticīgo baznīcas augstākais garīdznieks (vairākās zemēs).
džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk.
pārsnigt Pārklāties ar sniegu (piemēram, zemi).
regresēt Pārmaiņu procesā zaudēt pozitīvas īpašības. Pāriet no augstākām attīstības formām uz zemākām. Arī pasliktināties.
purvs Pārmitra ekoloģiskā sistēma, kurā noris kūdras uzkrāšanās process un kurā galvenais organiskās masas veidotājs ir zemsedze. Attiecīgā vieta, nogabals u. tml.
socializēt Pārņēmi (privāto īpašumu, parasti zemi) visas sabiedrības īpašumā. Arī nacionalizēt.
nacionalizēt Pārņemt (privāto īpašumu, piemēram, ražošanas rīkus un līdzekļus, zemi, bankas, sakaru līdzekļus) valsts īpašumā.
sublimēt Pārveidot (cilvēka zemākās, instinktīvās, galvenokārt seksuālās tieksmes) augstākās psihiskās formās.
Krist pīšļos pareti Pārvērsties pīšļos. Būt ļoti pazemīgam, justies ļoti niecīgam (kā priekšā).
nokrist Pārvērsties samērā lielās ūdens pilēs un nonākt lejā, zemē (kur, uz kā) - par miglu.
domkrats Pārvietojams mehānisms smagu priekšmetu pacelšanai nelielā augstumā (novieto zem paceļamā priekšmeta).
uznirt Pārvietojoties, uzvirzīties ūdens virspusē (par zemūdens transportlīdzekļiem, pasažieriem tajos).
treilēt Pārvietot (cirsmās sagatavotos kokmateriālus), velkot (tos) pa zemi.
piezemēt Pārvietot (parasti bumbu) tā, ka (tā) skar zemi vai kādu virsmu.
nolaist Pārvietot (parasti pa ko slīpu) no sauszemes ūdenī (parasti ūdens transportlīdzekli).
leiputrija Pasaku, fantāzijas zeme, kurā ir galvenokārt bez darba iegūstama, parasti ēdienu un dzērienu, pārpilnība.
kultūrtehnika Pasākumu kopums lauksaimniecībā neizmantojamu zemju pārvēršanai par lauksaimniecībā izmantojamām. Arī augsnes ielabošana.
agrikultūra Pasākumu kopums zemkopības uzlabošanai, pilnveidošanai.
Zemes ierīcība Pasākumu kopums, lai lauksaimnieciski nozīmīgu zemi sagatavotu mērķtiecīgai izmantošanai.
Zemes ierīcība Pasākumu kopums, lai lauksaimnieciski nozīmīgu, zemi sagatavotu mērķtiecīgai izmantošanai.
karantīna Pasākumu sistēma kādas valsts teritorijas aizsargāšanai pret bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu iekļūšanu no ārzemēm, kā arī atsevišķā valstī sastopamu bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu ierobežošanai un likvidēšanai.
Ārzemju pase Pase, ko uz noteiktu laiku izdod savas zemes pilsoņiem, kas brauc uz citām zemēm.
Ārzemju pase Pase, ko uz noteiktu laiku izdod savas zemes pilsoņiem, kuri dodas uz citām zemēm.
parupjš Paskarbs, pazems (par skaņu).
apslēpt Paslēpt (zem kā).
zemē Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi. Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi un precizē darbības vietu, norādot, ka darbības rezultātā (kas, kāds) nonāk uz zemes, uz (parasti telpas) pamata.
ekskavators Pašgājēja mašīna zemes rakšanai.
iekšzeme Pašu zeme, valsts.
noslīdējums Patoloģisks (ķermeņa daļas) novietojums zemāk par normālo vietu.
rūgt Pavasara atkusnī kļūt mīkstam, čauganam (parasti par zemi).
lokalizējums Paveikta darbība --> lokalizēt (2). Citas tautas daiļdarbs, folkloras sacerējums, kas, parasti tulkojot, pielāgots savas tautas, zemes īpatnībām.
iezemējums Paveikta darbība, rezultāts --> iezemēt.
pasvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1). Svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (1).
pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (2).
pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (3).
pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (4).
pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (5).
pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (6).
pazemojums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemot. Izturēšanās, rīcība, runa, kas pazemo (kādu).
piegriezums Paveikta darbība, rezultāts --> piegriezt [2] (2). Papildus iemērītā, piešķirtā zeme.
zemējums Paveikta darbība, rezultāts --> zemēt.
noliekt Pavērst (ko vertikālu) slīpi vai horizontāli. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosveras uz leju, līdz zemei, uz sāniem.
pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
pazemināt Pavirzīt (ko) zemāk.
padzīt Pavirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot, zem (kā), arī (kam) apakšā.
pacelt Pavirzīt uz augšu (no zemes, grīdas u. tml.) un noturēt (parasti ko smagu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
padabūt Pavirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām, zem (kā), arī (kam) apakšā.
kumode Pazema, skapim līdzīga mēbele ar atvilktnēm (galvenokārt drēbju glabāšanai).
tubings Pazemes būvju saliekamo konstrukciju nostiprinājuma metāla lokveida elements.
drena Pazemes cauruļvads, kanāls gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai.
gnoms Pazemes gars (Rietumeiropas tautu mitoloģijā). Arī rūķītis.
kalnraktuve Pazemes iekārtu sistēma derīgo izrakteņu iegūšanai. Attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
raktuve Pazemes iekārtu sistēma, arī atklāta vai daļēji atklāta vieta derīgo izrakteņu iegūšanai. Attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
gruntsūdens Pazemes ūdens, kas uzkrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā grunts slāņa.
Termālie (pazemes) ūdeņi Pazemes ūdeņi, avotu ūdeņi, kam temperatūra ir virs +20°C.
Termālie (pazemes) ūdeņi Pazemes ūdeņi, avotu ūdeņi, kam temperatūra ir virs +20°C.
Vadozie ūdeņi Pazemes ūdeņi, kas veidojušies un atrodas zemes garozā.
Sērūdeņraža ūdeņi Pazemes ūdeņi, kuros 1 litrā ir vairāk par 10 miligramiem sēra savienojumu.
avots Pazemes ūdeņu izplūdes vieta.
zems Pazemīgs.
viga Pazeminājums (parasti šaurs, garens) starp ošiem.
leja Pazeminājums (pie kalna, starp kalniem).
sedliene Pazeminājums starp kalnu grēdas virsotnēm.
izskalojums Pazeminājums vai dobums, kas radies, tekošam ūdenim izgraužot un aiznesot iežu materiālu.
degradācija Pazemināšana dienesta pakāpē.
degradēt Pazemināt (kādu) dienesta pakāpē.
nocenot Pazemināt (kam) cenu.
Samazināt atzīmi Pazemināt atzīmi.
piezemēt Pazemināt, padarīt ikdienišķu, parastu.
degradēt Pazemināt, pamazināt (kā) nozīmīgumu, vērtību. Pakļaut (ko) degradācijai.
noleja Pazemināta vieta zemes virsā.
paleja Pazemināta vieta zemes virsā. Vieta zemes virsas pacēluma, paugura piekājē, arī ielejas, gravas lejasdaļā.
kristies Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu). Kļūt ar mazāku naudas vērtību (piemēram, par akcijām). Krist.
krist Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu). Kļūt ar mazāku vērtību (piemēram, par akcijām). Kristies.
atplakt Pazemināties (par paaugstinātu ūdens līmeni).
kristies Pazemināties (parasti par temperatūru, spiedienu). Krist (8).
krist Pazemināties (parasti par temperatūru, spiedienu). Kristies (2).
atkristies Pazemināties (parasti par ūdens līmeni). Nokristies.
piesalt Pazemināties par dažiem grādiem zem nulles (pēc Celsija skalas) - par gaisa temperatūru.
noplakt Pazemināties, arī samazināties (parasti par parādībām dabā).
piezemēties Pazemināties, kļūt ikdienišķam, parastam.
noslīdēt Pazemināties, parasti pakāpeniski, lēni (par fizikāliem lielumiem, parasti par temperatūru).
hipotonija Pazemināts asinsspiediens.
stingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt cietam, arī valkanam, želejveidīgam.
stingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt par ko.
sastingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt, parasti pilnīgi, cietam, arī valkanam, želejveidīgam. Arī sasalt (1).
sastingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, pārvērsties par ko.
piesmiet Pazemojot, vardarbīgi, arī krāpjot iesaistīt dzimumaktā (sievieti).
Mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
Mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
Mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
Kāpt (arī mīt) ar (visiem) zābakiem (arī kājām) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
apsmiet Pazemot, apkaunot.
pazemināt Pazemot.
pazemotība Pazemota cilvēka izjūtu kopums. Apziņa, ka ir pazemots, stāvoklis, kad ir pazemots.
aizgalds Pazems nodalījums (kādā telpā).
patumšs Pazems, samērā, arī mazliet neskanīgs (par skaņu).
dīkt Pazemu sīkt (par dažiem kukaiņiem).
zumēt Pazemu, klusu, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām).
nedēļa Pēcdzemdību periods.
atsāpes Pēcdzemdību sāpes.
vivipārija Pēcnācēju radīšana, dīglim pilnīgi attīstoties mātes ķermenī (pretstatā dzimšanai no olas) - piemēram, zīdītājdzīvniekiem. Dzīvdzemdēšana.
vivipārija Pēcnācēju radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
lejupkritiens Pēkšņa (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana.
zemessmēlējs Peldoša zemes darbu mašīna ar kausu ierīci grunts rakšanai zem ūdens.
torpēda Peldošs plūdlīnijas zemūdens šāviņš, kam ir dzinējs un kas ir paredzēts kuģu vai krasta būvju iznīcināšanai.
papeldēt Peldot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
skrabināt Peles skrabina zem grīdas.
pelikāns Pelikānveidīgo kārtas ūdensputns ar garu, tievu kaklu, ļoti lielu knābi un lielu maisu zem knābja.
pelntveris Pelnu krātuve (zem kurtuves).
pelnbirde Pelnu krātuve (zem kurtuves). Pelntveris.
menstruācija Periodiska regulāra dzemdes asiņošana, ko izraisa cikliskas fizioloģiskas pārmaiņas sievietes organismā.
bēgums Periodiska ūdens līmeņa pazemināšanās (jūrās, okeānos - pēc paisuma).
vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
klāni Periodiski applūstoši pazeminājumi, periodiski applūstošas purvainas pļavas (ezeru, upju krastos).
iepirkt Pērkot iegūt savā īpašumā (mājas, zemi).
iepirkties Pērkot iegūt savā īpašumā mājas, zemi.
sūtnis Persona, kas citā valstī, zemē veica diplomātiskus uzdevumus.
misionārs Persona, kas darbojas, lai pievērstu ticībai (parasti atkarīgo zemju un koloniju iedzīvotājus).
konsignants Persona, kas realizē savas preces ārzemēs ar konsignatora starpniecību.
emisārs Persona, ko kāda politiska vai valsts organizācija sūta kā savu aģentu (parasti uz citu zemi) ar kādu (parasti slepenu) uzdevumu.
izlaidība Personības īpašība, kurai raksturīgs zems morāles līmenis.
zonde Pētniecisks aparāts, ierīce (kā) pētīšanai apstākļos, kad pētījuma objekts nav tieši pieejams (atrodas zemes dzīlēs, lielā attālumā, kosmosā u. tml.).
perons Pie celtnes piebūvēta zema (parasti segta) akmens terase.
kolonija Pie kādas tautas piederīgi cilvēki, kas dzīvo vienkopus kādā citā zemē (apgabalā). Kādas zemes (apgabala) ieceļotāju apmetne citā zemē (apgabalā).
prasts Piederīgs pie kāda zemāka sabiedrības slāņa. Arī mazturīgs, nabadzīgs.
ievest Piegādāt (valstij preces vai kapitālu no ārzemēm).
sers Pieklājības forma, ko lieto (nepievienojot vārdu), uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā).
senjorita Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot jaunu (parasti neprecētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
mis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
misis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
senjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vecāku (parasti precētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
misters Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
mesjē Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā franču valodā).
senjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā).
donja Pieklājības forma, uzrunājot sievieti zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
dons Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
lokalizēt Pielāgot (citas tautas daiļdarbu, folkloras sacerējumu), parasti tulkojot, savas tautas, zemes īpatnībām.
Nolaisties no saviem augstumiem Pielāgoties (parasti uz neilgu laiku) kādu cilvēku zemākam (sabiedriskajam, izglītības u. tml.) līmenim.
Piena drudzis Piena dziedzeru iekaisums (pēc dzemdībām).
Piena drudzis Piena dziedzeru iekaisums (pēc dzemdībām).
sakopt Pienācīgi apstrādājot (zemi, lauku), radīt kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
apkopt Pienācīgi apstrādāt (zemi). Veikt nepieciešamo, lai (augs) labi augtu.
kalpisks Piespiesti, pazemojoši pakļauts.
uzrūgt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt mīkstam, irdenam u. tml. (parasti par zemi).
piemilzt Pietūkt (piemēram, rodoties zemādas sastrutojumam, iekaisumam) - par ķermeņa daļām.
pieplakt Pietuvoties (kā, parasti zemes) virsmai (piemēram, par dūmiem, miglu).
rasināt Pievadīt ūdeni sīku pilienu veidā (augu virszemes daļām vai augsnei).
nopilēt Pilēt un pabeigt pilēt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nopilināt Pilināt un pabeigt pilināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.). Pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) nopil (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
pagrabs Pilnīgi vai daļēji zemē iedziļināta, ar biezu pārsegumu izveidota saimniecības celtne, kurā ir noteikta temperatūra.
kastelāns Pils uzraugs. Sabiedriskas (retāk privātas) celtnes pārvaldnieks (dažās zemēs).
metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā. Metro.
metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā. Metropolitēns.
tramvajs Pilsētas pasažieru (retāk kravas) transporta veids, kurā izmanto vagonus (aptuveni 80 pasažieriem), kas rit pa ielas (retāk zem ielām) izbūvētiem sliežu ceļiem. Šādā transporta veidā izmantojamais transportlīdzeklis.
panadze Pirksta daļa, ko sedz naga augšmala, arī vieta zem naga augšmalas.
kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe Padomju Armijā un daudzu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe Padomju Armijā un dažās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī kareivis.
matrozis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē un daudzu citu valstu kara flotēs. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jaunākais leitnants Pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pirmiespiedējs Pirmais grāmatu iespiedējs (pasaulē, arī kādā zemē).
Draudzes tiesa Pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem.
Draudzes tiesa Pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem.
pagastskola Pirmmācības iestāde zemnieku bērniem (līdz 1917. gadam).
piekārtot Pirms iespiešanas izlīdzināt augstākās un zemākās daļas (salikumā), lai iespiedums būtu vienmērīgs.
priekšdzemdību Pirmsdzemdību.
pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā un Rietumeiropas monarhijās - viszemākais galma amats.
paplāksne Plakana gredzenveida detaļa, ko novieto parasti zem uzgriežņu vai skrūves galviņas (piemēram, sastiprinot mehānismu, ierīču daļas).
līdzenums Plakana zemes virsas daļa, teritorija, kurā augstuma svārstības ir mazākas par 200 metriem un kurai parasti ir vienveidīga ģeoloģiskā uzbūve.
atols Plakana, zema, gredzenveida (koraļļu) sala, kuras vidū var būt sekla lagūna.
atkala Plāna ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam.
noplanēt Planējot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, gar (ko).
slieksnis Planētas virsas reljefa dabiska, arī mākslīga veidojuma valnis (piemēram, upes dibenā, arī uz sauszemes).
josla Plaša, termiski atšķirīga zemeslodes virsmas daļa, kas stiepjas no rietumiem uz austrumiem.
Galvasnaudas nemieri Plašākie Vidzemes zemnieku nemieri 18. gadsimta otrajā pusē, kuru dalībnieki cerēja ar galvasnaudas nomaksu atbrīvoties no muižnieku varas.
kosmopolītisks Plaši izplatīts uz zemeslodes (par augiem vai dzīvniekiem).
subkontinents Plašs sauszemes masīvs, kas ir daudz mazāks par kontinentu (piemēram, Grenlande).
plakankalne Plašs zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu, upju erozijas saposmotu virsu.
avēnija Plata iela, kas parasti abās pusēs apdēstīta ar kokiem (Francijā, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un dažās citās zemēs).
rāvājs Platība, teritorija, kur ir zemas, purvainas vietas, arī rāvaina augsne.
racējlapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs.
pliens Plienakmens, merģelis. Ļoti sablīvēta zemes kārta.
ieplakt Plokot ieveidot, radīt padziļinājumu, pazemināties līmeņa ziņā (piemēram, par zemes virsu, slāni).
noplūst Plūstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
toriji Politiska partija (Lielbritānijā no 17. līdz 19. gadsimtam), kura pauda lielo zemes īpašnieku un augstākās garīdzniecības intereses un uz kuras bāzes 19. gadsimtā izveidojās konservatīvo partija. Šīs partijas, arī konservatīvo partijas, biedri.
regress Pozitīvo īpašību zaudēšana pārmaiņu procesā. Pāreja no augstākām attīstības formām uz zemākām. Arī pasliktināšanās, pagrimums, panīkums.
falanga Prāvs, neindīgs zirnekļveidīgo klases dzīvnieks (siltajās zemēs).
eksportprece Prece, ko ražo izvešanai uz ārzemēm.
imports Preču vai kapitāla ievešana no ārzemēm.
eksports Preču vai kapitāla izvešana uz ārzemēm.
zemē Pret zemi vērstā virzienā, tuvāk zemei, uz leju, lejup.
leja Pret zemi vērstā virzienā. Tuvāk zemei.
lejā Pret zemi vērstā virzienā. Tuvāk zemei.
imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti). Imitētais priekšmets.
pabalsts Priekšmets, veidojums, ko izmanto par balstu, novietojot to parasti zem (kā), arī (kam) apakšā.
paliktnis Priekšmets, veidojums, uz kura ko uzliek, novieto. Detaļa, elements, ko iemontē zem (kā), arī (kam) apakšā.
sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
niedrājs Priežu, egļu un bērzu mistrota audze vai šo koku sugu tīraudze, kas parasti nesasniedz lielu augstumu un kam zemsedzē ir niedres, grīšļi. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
nacionalizācija Privātā īpašuma (piemēram, ražošanas rīku un līdzekļu, zemes, banku, sakaru līdzekļu) pārņemšana valsts īpašumā.
saimniecība Privātai, arī individuālai, ģimenes lauksaimnieciskai ražošanai paredzēta zemes platība līdz ar attiecīgajām celtnēm, inventāru, lauksaimniecības dzīvniekiem. Darbu kopums šādā ražošanā. Arī lauku mājas.
siltumapmaiņa Process, kurā notiek spontāna siltuma enerģijas pārnese no vides ar augstāku temperatūru uz vidi ar zemāku temperatūru. Siltuma apmaiņa.
Siltuma apmaiņa Process, kurā notiek spontāna siltuma enerģijas pārnese no vides ar augstāku temperatūru uz vidi ar zemāku temperatūru. Siltumapmaiņa.
vulkānisms Procesu un parādību kopums, kas saistīts ar magmas, magmatiskas izcelsmes ūdeņu un gāzu pacelšanos no Zemes dzīlēm un izplūšanu virszemē.
Tautas demokrātija Proletariāta diktatūras forma, kas radās 2. pasaules kara beigu posmā un pēc kara vairākās Austrumeiropas un Āzijas zemēs.
Tautas demokrātija Proletariāta diktatūras forma, kas radās Otrā pasaules kara beigu posmā un pēc kara vairākās Austrumeiropas un Āzijas zemēs.
skribents Publicists, žurnālists (parasti ar zemu kvalifikāciju, nenopietns, paviršs).
izsole Publiska (darba veicēja tiesību) piešķiršana, kurā (tiesības) iegūst tas, kas apņemas darbu veikt par viszemāko maksu.
nopurināt Purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt (kur, uz kā u. tml.).
nopurināt Purinot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Purinot (ko) novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
velēnglejs Purvaina minerālaugsne, kas veidojusies galvenokārt zem zālaugiem palielināta mitruma apstākļos.
čiksts Purvaina, zema vieta. Ar žagariem, kokiem klāts ceļš šādā vietā.
Zemais (arī zāļu) purvs Purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
Zāļu (arī zemais) purvs Purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
Zemais (arī zāļu) purvs Purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes Puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa ekvatora līniju.
Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes Puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa ekvatora līniju.
Zemes austrumu un rietumu puslodes Puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa meridiānu, kurš atrodas 20 grādus uz rietumiem un 160 grādus uz austrumiem no Griničas.
Zemes austrumu un rietumu puslodes Puslodes, kuras veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa meridiānu, kurš atrodas 20 grādus uz rietumiem un 160 grādus uz austrumiem no Griničas.
nopūst Pūšot novirzīt (nost no kurienes) un ļaut, lai nokrīt, nobirst zemē. Pūšot novirzīt (nost no kurienes) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
Klejotāji putni Putni, kas rudenī neizceļo uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet uzsāk (meklējot barību) klejojumus netālu no ligzdošanas vietām.
gājputni Putni, kas rudeņos ceļo no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros atgriežas atpakaļ.
Klejotāji putni Putni, kas rudeņos neaizcēla uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet uzsāk (meklējot barību) klejojumus netālu no ligzdošanas vietām.
nirējputni Putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens.
ziemcietis Putni, kas ziemā neaizlido uz siltākām zemēm.
flamingi Putnu kārta (parasti tropu zemēs), pie kuras pieder putni ar garu kaklu, līku knābi un garām kājām. Šīs kārtas putni.
vētrasputnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā. Šīs kārtas putns.
ķirelis Racējcircenis, zemesvēzis.
dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni (par motoriem, ierīcēm).
dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem).
dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (piemēram, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
irināt Radīt monotonas skaņas (piemēram, par zemesvēzi).
rūkt Radīt neskaidru, zemu daudzu balsu troksni (par cilvēkiem).
urkšķēt Radīt paasas, samērā zemas, ritmiskas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti cūkām). Arī rukšķēt.
čerkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
čurkstēt Radīt pazemas balss skaņas (par putniem).
zumēt Radīt pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (parasti par bitēm). Atskanēt šādām skaņām.
zimzēt Radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
dūkt Radīt pazemas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem).
kraucināt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par dažiem putniem).
ņurrāt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par kaķi). Murrāt.
čirkstēt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par putniem).
kraukt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (parasti par kraukļiem).
ņurdēt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (parasti par suni).
ūkšķēt Radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
ņurkšķēt Radīt raksturīgas pazemas, neskaidras balss skaņas (parasti par kaķi).
ūjināt Radīt raksturīgas pazemas, parasti stieptas, balss skaņas (parasti par putniem).
ūvināt Radīt raksturīgas stieptas, zemas balss skaņas (parasti par pūcēm).
ūbot Radīt raksturīgas zemas balss skaņas (par baložveidīgajiem).
urrināt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni). Urināt.
urināt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni). Urrināt.
parkšķēt Radīt skarbas, mainīga augstuma, pazemas skaņas (parasti par putniem); atskanēt šādām skaņām.
ķērkstēt Radīt skarbas, pazemas balss skaņas (par dažiem putniem).
parkšķēt Radīt skarbu, pazemu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.).
krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu, zemu troksni (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
dimdēt Radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
dūkt Radīt zemas balss skaņas (par putniem).
rūkt Radīt zemas, vienmērīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
rūkt Radīt zemas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Arī dūkt (1).
dūkt Radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
dūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem).
rūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
rūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, vēju, ūdeņiem).
Irāņu valodas Radniecīgu indoeiropiešu valodu grupa, kuras runā Irānas, Afganistānas un dažu citu zemju iedzīvotāji.
uzrakņāt Rakņājot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
aprakņāt Rakņājot apvērst, uzirdināt (zemi).
ierakņāt Rakņājot ievietot (parasti zemē), rakņājot pārklāt (ar zemi).
kārpīt Rakņāt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml. ar kādu rīku vai rokām).
ārzemniecisks Raksturīgs ārzemēm vai ārzemniekiem.
austrumniecisks Raksturīgs austrumu zemēm, iedzīvotājiem.
dienvidniecisks Raksturīgs dienvidu zemēm, to iedzīvotājiem.
rietumniecisks Raksturīgs rietumu zemēm (parasti Rietumeiropai), to iedzīvotājiem.
vidzemniecisks Raksturīgs Vidzemei, vidzemniekiem.
zemgalisks Raksturīgs zemgaļu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs zemgaļiem.
ziemeļniecisks Raksturīgs ziemeļu zemēm, to iedzīvotājiem.
bedīt Rakt (mirušo) zemē. Glabāt.
rakties Rakt daudzās vai vairākās vietās. Rokot apstrādāt zemi.
veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
paraust Raušot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
noraust Raušot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
norausties Raušoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
saimniecība Ražošanas nozare šādā uzņēmumā, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, zemes platību u. tml. kopums.
panģermānisms Reakcionārs politisks virziens (19. gadsimta beigās), kas izvirzīja mērķi apvienot vāciski runājošās tautas vienā Vācijas valstī un pievienot tai daudzas citas zemes.
Kritizētājs reālisms Reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu kapitālistiskajās zemēs), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
neoreālisms Reālistisks mākslas virziens (20. gadsimta 40. gados Itālijā, pēc tam arī dažās citās zemēs), kam raksturīgs demokrātisms, vēstījuma tuvums dzīvei un izteiksmes līdzekļu vienkāršums.
zibens Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.
Šautras zibens Redzama līnijveida elektriskā izlāde atmosfērā, ja ir liela potenciālu starpība starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi.
pazemināties Refl. --> pazemināt (1). Tikt pazeminātam.
pazemināties Refl. --> pazemināt (2). Tikt pazeminātam.
pazemināties Refl. --> pazemināt (5). Tikt pazeminātam.
rente Regulārs ienākums (kapitālismā, feodālismā), ko saņem no kapitāla, zemes vai īpašuma un kas nav saistīts ar uzņēmēja darbību.
Slēgtais reids Reids, kas ir pasargāts no vētras un ūdens viļņošanās ar dabiskiem aizsegiem (zemesragiem, zemes strēlēm, salām) vai ar mākslīgām aizsargbūvēm (moliem, viļņlaužiem).
Slēgtais reids Reids, kas ir pasargāts no vētras un ūdens viļņošanās ar dabiskiem aizsegiem (zemesragiem, zemes strēlēm, salām) vai ar mākslīgām aizsargbūvēm (moliem, viļņlaužiem).
metiens Reizē dzimušo (daudzdzemdētājas dzīvnieku mātītes) mazuļu kopums.
misionārisms Reliģiskas organizācijas darbība, kuras nolūks ir pievērst ticībai (parasti atkarīgo zemju un koloniju iedzīvotājus).
orģija Reliģiskas svinības (senajā Romā, Grieķijā, Austrumu zemēs), kas saistītas ar dievu kultu.
leja Reljefa (samērā nelielā) pazeminājumā.
kazino Restorāns ar estrādes priekšnesumiem (dažās zemēs).
grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un iekšzemes zemajos, smilšainajos līdzenumos. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
Koloniālā revolūcija Revolūcija kolonijā, puskolonijā vai atkarīgajā zemē.
Koloniālā revolūcija Revolūcija kolonijā, puskolonijā vai atkarīgajā zemē.
sasalums Rezultāts --> sasalt (1). Sasalusi zemes kārta.
pārestība Rīcība, kas izraisa ciešanas, aizskarot (kāda, piemēram, sociāli zemākstāvoša, arī fiziski vājāka) materiālās intereses, pašcieņu u. tml.
vakarzemes Rietumzemes.
Likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
Likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
noripot Ripojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
noritēt Ritot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par (kā) lāsēm.
Mūžības vārti Robeža starp zemes dzīvi un aizsauli, robeža, aiz kuras sākas aizsaule.
Sniega līnija Robeža uz zemes virsmas, virs kuras klimatisko apstākļu ietekmē notiek sniega un ledus uzkrāšanās (pārsniedzot tā kušanu un iztvaikošanu).
uzrakt Rokot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
aprakt Rokot apvērst, uzirdināt (zemi).
ierakt Rokot iestiprināt (parasti zemē).
ierakt Rokot ieveidot (parasti zemē).
ierakt Rokot ievietot (parasti zemē), rokot pārklāt (parasti ar zemi).
ierakties Rokot ievirzīties (parasti zemē) - par dzīvniekiem
izrakt Rokot izcelt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, zemi, iežus). Rokot izcelt (no zemes, iežiem u. tml.).
parakt Rokot izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā.
aprakt Rokot pārklāt (parasti ar zemi). Ierakt (parasti zemē).
ripa Rotējošs riņķveida elements ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātam).
urbt Rūdīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni). Urināt, urrināt.
pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to).
paļāt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to). Pelt.
pierušināt Rušinot (piemēram, zemi, augsni), pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to, parasti augus).
pierušināt Rušinot (zemi, augsni), pievirzīt (to pie augiem, to daļām); pierausi (1).
aprušināt Rušinot (zemi), apraust (krūmu, stādu).
ierušināt Rušinot ievietot (parasti zemē), rušinot pārklāt (parasti ar zemi).
uzrušināt Rušinot uzirdināt (augsni, zemi, platību).
saplosīt Saārdīt (zemi).
hunta Sabiedriski politiska organizācija, sapulce vai apvienība (parasti Spānijā, Latīņamerikas zemēs).
slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gadsimta vidū Krievijā), kam pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
Vēršu cīņas Sacensības (galvenokārt Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur cilvēks cenšas uzvarēt satracinātu vērsi.
kankālis Sacietējis graudainas vai staipīgas masas (parasti mālainas zemes) gabals.
parcelēt Sadalīt (zemi) parcelēs.
apdīgt Sadīgt, izdīgt (par lielāku daudzumu). Būt pārklātam ar asniem (par zemes platību).
pamatmorēna Sadrupinātu iežu kārta, kas izveidojusies zem ledus, ārdoši iedarbojoties ledājam.
samiet Sadzīt, sasist (parasti zemē).
iznest Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti).
iznēsāt Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti). Iznest (3).
orientāls Saistīts ar Austrumu zemēm, tautām, valodām, kultūru, tām raksturīgs.
ģeogrāfisks Saistīts ar kādu zemeslodes vietu, tai raksturīgs.
agronomisks Saistīts ar lauksaimniecību, zemkopību.
kriogēns Saistīts ar ļoti zemu temperatūru, tai raksturīgs.
vēss Saistīts ar mēreni zemas ķermeņa temperatūras sajūtu. Saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu mēreni zemas ķermeņa temperatūras sajūtu.
hidroģeoloģisks Saistīts ar pazemes ūdeņiem, tiem raksturīgs.
auksts Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu, - saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām.
salts Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu. Saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām; auksts (2).
hidrogrāfisks Saistīts ar sauszemes ūdeņiem, tiem raksturīgs.
ģeofizikāls Saistīts ar zemeslodes fizikālajām īpašībām un fizikālajiem procesiem tajā, šīm īpašībām un procesiem raksturīgs.
arktisks Saistīts ar zemeslodes ziemeļu polāro apgabalu, tam raksturīgs.
seismisks Saistīts ar zemestrīcēm, tām raksturīgs.
pašzemes Saistīts ar zemi, kas kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai zemei raksturīgs.
saltums Sajūta, ko rada zema temperatūra. Aukstums (2).
aukstums Sajūta, ko rada zema temperatūra. Drebuļi.
Jūsu padevīgais kalps Saka par sevi, aiz cieņas pret kādu paužot pazemību, norādot uz savu zemāko sabiedrisko stāvokli.
Slāpst asiņu Saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
Slāpst asiņu Saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
Barometrs krīt (arī krītas) Saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
Barometrs krītas (arī krīt) Saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
Barometrs krīt Saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
Rūc kā dundurs Saka, ja kāds nemuzikāli dzied (zemā balsī).
Rūc kā dundurs Saka, ja kāds nemuzikāli dzied (zemā balsī).
Karstums nokrīt (arī nokrītas) Saka, ja karstums izbeidzas, pazeminoties temperatūrai.
Karstums nokritās (arī nokrīt) Saka, ja karstums izbeidzas, pazeminoties temperatūrai.
Tvaiks krīt (arī krītas) Saka, ja pazeminās tvaika spiediens.
Gaisa saknes Saknes, kas augiem papildus attīstās virszemes daļā.
uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai. Sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (par zemi, ūdenstilpi u. tml.).
iesalt Sala ietekmē kļūt tādam, ko stingri apņem, ietver ledus, sasalusi zeme.
kolrābis Salcietīgs divgadīgs krustziežu dzimtas dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā.
refrižerators Saldēšanas iekārtas daļa, kurā, šķidrumam iztvaikojot, rodas zema temperatūra. Saldēšanas iekārta (parasti pārvietojama).
palocīt Saliekt un pavirzīt (piemēram, rokas) zem (kā), arī (kam) apakšā.
deputāts Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi.
pārskrējiens Samērā īss un ātrs skrējiens ar sekojošu nogulšanos zemē, paslēpšanas drošākā vietā, ko parasti veic, izvairoties no pretinieka šaujamieroču uguns.
sultānvistiņa Samērā liels, drukns griežveidīgo kārtas putns (dienvidu zemēs) ar raibu, spilgti krāsainu apspalvojumu.
sala Samērā neliela (salīdzinājumā ar kontinentu) sauszemes daļa, ko no visām pusēm norobežo okeāna, jūras, ezera vai upes ūdens.
pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas. Apkārtējā vide. Tāla, plaša apkārtne (ārpus savām mājām).
rūkt Samērā skali spēlēt (par mūzikas instrumentiem ar zemu reģistru).
pāržmauga Samērā šaura sauszemes josla, kas savieno plašākas sauszemes daļas (piemēram, pussalu ar kontinentu).
pazems Samērā zems (par skaņu).
sulīgs Samērā zems, tembrāli bagāts (par skaņu).
nospiest Saplacināt un izžāvēt zem kāda smaguma (augu, tā daļu).
Sarkanais Pusmēness Sarkanā Pusmēness biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme (austrumu zemēs) - sarkana pusmēness attēls.
Sarkanais Pusmēness Sarkanā Pusmēness biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme (austrumu zemēs) - sarkana pusmēness attēls. Sarkanā Pusmēness biedrība.
zaimot Sarkastiski izsmiet, izturēties (pret kādu, arī pret ko) ļauni, nievājoši, ar sarkastisku izsmieklu, ļaunām nievām pazemot (kāda) cieņu.
zaimi Sarkastisks izsmiekls, ļaunas, cilvēka cieņu pazemojošas nievas.
sārms Sārmu metāla vai sārmzemju metālu hidroksīds. Ūdenī šķīstoša bāze.
krastmala Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi. Krasts (2).
iestrādāt Sastrādāt (augsni, zemi).
sagumt Sašķiebties, kļūt zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
sagubt Sašķiebties, kļūt, parasti ievērojami, zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
lauzties Satverot pretinieku ar rokām, censties nogāzt zemē. Arī cīkstēties.
palauzties Satverot pretinieku ar rokām, neilgu laiku censties nogāzt zemē. Pacīkstēties.
fēns Sauss un silts vējš kalnu zemēs (parasti kalnu grēdas dienvidu nogāzēs un ielejās).
krasts Sauszeme (pretstatā jūrai).
līcis Sauszemē ievirzījusies (okeāna, jūras, ezera) daļa.
līcis Sauszemē ievirzījusies (upes) daļa.
cietzeme Sauszeme.
zeme Sauszeme.
pussala Sauszemes (kontinenta salas) daļa, kura tālu iestiepjas jūrā vai ezerā un kurai ir asi izvirzīti krasti.
depresija Sauszemes beznoteces rajons, kas atrodas zemāk par okeāna līmeni.
spēkrati Sauszemes bezsliežu rati ar spēkiekārtu vilces spēka radīšanai (piemēram, automobilis, traktors, motocikls).
līcis Sauszemes daļa ar lokveida ievirzījumu (upē, ezerā).
hidrogrāfija Sauszemes hidroloģijas nozare, kas pētī un apraksta upes, ezerus, purvus.
piekraste Sauszemes josla gar ūdenstilpi kopā ar ūdenstilpes joslu sauszemes tuvumā.
divizions Sauszemes karaspēka (parasti artilērijas, kavalērijas) taktiskā apakšvienība, kurā ietilpst, piemēram, vairākas baterijas, vairāki eskadroni.
Taktiskā apakšvienība Sauszemes karaspēka organizatoriska vienība ar vienveidīgu pamatsastāvu, kurai pakļautas citu ieroču šķiru apakšvienības.
Taktiskā apakšvienība Sauszemes karaspēka organizatoriska vienība ar vienveidīgu pamatsastāvu, kurai pakļautas citu ieroču šķiru apakšvienības.
divīzija Sauszemes karaspēka taktiskā pamatvienība.
armija Sauszemes karaspēks.
krasts Sauszemes mala (ūdenstilpei). Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
piekraste Sauszemes mala (ūdenstilpei). Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
krastmala Sauszemes platība ūdenstilpes (parasti upes, ezera, jūras) tuvumā.
piekraste Sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.
tornado Sauszemes smerčs (Ziemeļamerikā).
zeme Sauszemes virsa kā pamats, uz kura kas atrodas, pa kuru kas virzās vai tiek virzīts, arī kāds segums, grīda u. tml. kā šāds pamats.
zeme Sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis, ko veido grunts, augsne.
trombs Sauszemes.
uzlasīt Savākt un apēst, parasti pa vienam ceļot augšā, piemēram, no zemes (par dzīvniekiem).
kritizētājs Savienojumā «kritizētājs reālisms»: reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu kapitālistiskajās zemēs), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
laponoīds Savienojumā «laponoīdā rase». Eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases seno pārejas formu lokāls variants, kura pārstāvjiem (samiem) raksturīgs mazs augums, zema seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, ieliekts deguns.
tik Savienojumā «ne tik», parasti teikumos ar noliegtu verbu: norāda uz darbības, stāvokļa zemu izpausmes pakāpi vai to noliegumu.
starpsasaluma Savienojumā «starpsasaluma ūdeņi»: pazemes ūdeņi starp sasalušajiem iežiem mūžīgā sasaluma zonā.
vadozs Savienojumā «vadozie ūdeņi»: pazemes ūdeņi, kas veidojušies un atrodas zemes garozā.
virssasaluma Savienojumā «virssasaluma ūdeņi»: pazemes ūdeņi virs sasalušajiem iežiem daudzgadīgā sasaluma zonā.
zem Savienojumā «zem rokas» - saņemot (kāda) roku elkoņa apvidū (iet, vest, turēt).
zemsasaluma Savienojumā «zemsasaluma ūdeņi»: pazemes ūdeņi zem sasalušajiem iežiem daudzgadīgā sasaluma zonā.
auksts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
salts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
salts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru.
auksts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar zemu temperatūru.
griezt Savienojumā ar «nost», «klāt» u. tml.: nodalīt, atmērīt (parasti zemi).
miksolidisks Savienojumā ar «skaņkārta»: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais mažors ar pazeminātu septīto pakāpi.
frīģisks Savienojumā ar «skaņkārta»: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais minors ar pazeminātu otro pakāpi.
otrais Savienojumā ar «šķira», «kategorija» norāda, uz (kā) zemāku kvalitāti salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu.
trešais Savienojumā ar «šķira», «kategorija», «pakāpe» u. tml. norāda uz (kā) ievērojami zemāku kvalitāti, nozīmīgumu (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kas atrodas kā lejas daļā, zem kā.
pa- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds.
apakš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību lejā, zemē (no kurienes).
pa- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību zem (kā), arī (kam) apakšā.
retzemju Savienojumos «retzemju elementi», «retzemju metāli»: ķīmisko elementu grupa, kurā ietilpst skandiļs, itrijs, lantāns un lantanoīdi.
iezemēt Savienot ar zemi (elektriskās iekārtas, aparātus).
kārība Savtīga, parasti zemiska, tieksme, kāre (pēc kā).
hierarhija Secība no zemākā (amata, dienesta, sabiedriskā) stāvokļa līdz augstākajam. Secība, kādā zemākie resori ir pakļauti augstākajiem padotības un pārvaldes kārtībā.
Baznīcas hierarhija Secība no zemākā līdz augstākajam garīdzniecības amatam. Centralizēta baznīcas vadība. Garīdznieku kopums.
kalns Sēdam zemes virsas pacēlumam līdzīgs veidojums.
tupēt Sēdēt (parasti uz kā zema).
pussēdus Sēdus ar atpakaļ atliektu un pret ko (samērā zemu, slīpu) atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
pasegt Sedzot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
siltumnīca Segta virszemes būve ar dabisku vai mākslīgu mikroklimatu (parasti dārzeņu, puķu, to dēstu, sējas materiāla audzēšanai).
palankīns Segtas nestuves (Austrumu zemēs).
padegune Sejas daļa zem deguna virs augšlūpas.
starpnervs Sejas nerva mazākā daļa, ko veido jušanas un veģetatīvās šķiedras, kuru zari inervē garšas kārpiņas, zemmēles un zemžokļa siekalu, kā arī asaru dziedzeri.
rifs Sekla zemūdens vai nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēda.
lagūna Sekls līcis, ko no jūras vai okeāna atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis.
ieplaka Sekls, plašs pazeminājums (zemes virsā) ar samērā līdzenu dibenu.
asmīte Sena laukuma mērvienība (zemes platības mērīšanai) - viena astotdaļa arkla. Attiecīga lieluma lauku saimniecība.
pistole Sena zelta monēta (Spānijā, vēlāk arī Francijā, Itālijā, Vācijā un citās zemēs).
kolons Senajā Romā - neliela zemes gabala nomnieks.
zemestauki Sēnes, kuru jaunie olveida augļķermeņi, kas ietverti stingrā, bālganā apvalkā, sākumā attīstās zemē.
cerbers Sengrieķu mitoloģijā - nikns suns, kas sargāja ieeju pazemes valstībā.
vulkāns Seno romiešu ugunsdieva Vulkāna vārdā nosaukts veidojums, kas sastāv no magmas avota, pazemes ejas un šīs ejas virszemes atveres, ap kuru uzkrājas izvirdumu produkti, veidojot zemes virsas pacēlumu - konusu.
pašpazemošanās Sevis pazemošana.
apkasas Siens vai salmi, kas nokrituši zemē, apgrābjot siena vai salmu kaudzi, vezumu.
kombinē Sieviešu kreklveida veļas gabals, ko valkā tieši zem kleitas, kostīma.
apakšsvārki Sieviešu veļas gabals - svārki, ko valkā zem tērpa.
Bērnu saņēmēja Sieviete (parasti bez speciālas medicīniskās izglītības), kas palīdz dzemdībās.
nedēļniece Sieviete pēcdzemdību periodā.
pirmdzemdētāja Sieviete, kas dzemdē pirmo reizi.
dzemdētāja Sieviete, kas dzemdē.
māte Sieviete, kas ir dzemdējusi bērnu vai bērnus.
grūtniecība Sievietes organisma stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām).
mizgrauzis Sīka brūna vai melna vabole, kuras kāpuri dzīvo zem koku mizas, retāk koksnē, veidodami cilindriskas ejas.
Parcelārā saimniecība Sīka zemnieku saimniecība, ko apstrādā ar primitīvām darba metodēm, ar primitīviem darbarīkiem.
Parcelārā saimniecība Sīka zemnieku saimniecība, ko apstrādā ar primitīvām darba metodēm, ar primitīviem darbarīkiem.
sūneņi Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes. Attiecīgais dzīvnieku tips. Sūndzīvnieki.
sūndzīvnieki Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes. Attiecīgais dzīvnieku tips. Sūneņi.
rasa Sīki ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēdušies uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
parcele Sīks (parasti no lielāka zemes īpašuma atdalīts) zemes gabals.
Sīkā zemniecība Sīkzemniecība.
mazzemnieks Sīkzemnieks.
Sīkais zemnieks Sīkzemnieks.
dienvidi Siltā klimata zemes.
Siltās (arī dienvidu) zemes Siltā klimata zemes.
kust Siltuma iedarbībā mazināties, beigties sasalumam (piemēram, par zemi).
oranžērija Siltumnīca (parasti dienvidu augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā apvidū nevar augt vai kam nepieciešami specifiski augšanas apstākļi).
akants Siltzemju lakstaugs (retāk krūms vai neliels koks) ar lielām, dzeloņainām, plūksnoti dalītām lapām.
sīpols Sīpolu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem).
Pasist gar zemi Sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē.
pasist Sitot, ar sitieniem piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā.
apskābe Skābe, kurā skābi veidojošam elementam ir viszemākā oksidācijas pakāpe.
Decimālā skaitīšanas sistēma Skaitīšanas sistēma, kura katra augstākā vienība sastāv no desmit zemākajām vienībām.
Decimālā skaitīšanas sistēma Skaitīšanas sistēma, kurā katra augstākā vienība sastāv no desmit zemākajām vienībām.
Binārā skaitīšanas sistēma Skaitīšanas sistēma, kurā katra augstākā vienība sastāv no divām zemākajām vienībām.
Binārā skaitīšanas sistēma Skaitīšanas sistēma, kurā katra augstākā vienība sastāv no divām zemākajām vienībām.
zemsaknes Skaitlis vai izteiksme, kas atrodas zem saknes (6) zīmes.
Velna laivas Skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
varjagi Skandināvu vikingi (Krievzemes tekstos).
hromatisms Skaņkārtas diatoniskās pakāpes paaugstinājums vai pazeminājums ar diēzu vai bemolu par pustoni.
ievadtonis Skaņkārtas visnenoturīgākā skaņa, kas atrodas pakāpi zemāk vai augstāk par toniku un tiecas uz to.
Skaņu skala Skaņu secība, kur skaņas sakārtotas pēc principa no zemākajām uz augstākajām.
parkšķis Skarba, mainīga augstuma, pazema skaņa, ko parasti rada putni.
rupjš Skarbs, arī zems, dobjš (par skaņu).
robusts Skarbs, arī zems, dobjš (par skaņu). Rupjš (6).
parkšķis Skarbs, pazems troksnis, ko rada motori, ierīces u. tml.
pāraudzis Skolēns, kas, parasti atpalicības, nesekmības dēļ, mācās zemākā, savam vecumam neatbilstošā klasē.
paskriet Skrienot pakļūt (zem braucoša transportlīdzekļa).
paskriet Skrienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
nobiras Skujas, lapas, koku zari, kas ir nobiruši un veido zemsedzi.
sega Slānis, kārta (piemēram, no kādas vielas, organiska veidojuma, augiem u. tml.), kas sedz zemes, arī ūdenstilpes, priekšmetu virsmu.
paslānis Slānis, kas atrodas zem (kā), arī (kam) apakšā.
redute Slēgts (apaļš vai četrstūrveida) zemes nocietinājums ar valni un grāvi.
apslēpties Slēpjoties paiet palīst (zem kā), ielīst (kur). Paslēpties, noslēpties.
lēkt Slēpošanā - pēc nobrauciena (pa tramplīnu) un atspēriena atrauties (no tā) un planēt, cenšoties piezemēties iespējami tālāk.
noslīdēt Slīdot lejup, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.).
noslīdēt Slīdot novirzīties (nost no kā) tā, ka nokrīt lejā, zemē.
paslīdēt Slīdot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās).
noslīdēt Slīdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nogāze Slīpa zemes virsma (attiecībā pret horizontālu plakni).
šķērsām Slīpi vai perpendikulāri pāri (kam), zem (kā), arī cauri (kam).
šķērsu Slīpi vai perpendikulāri pāri (kam), zem (kā), arī, cauri (kam). Šķērsām.
zemgaroza Smadzeņu daļa zem to garozas.
Piena trieka Smaga, akūta govju, retāk kazu, aitu, cūku, vielmaiņas slimība, parasti pirmajās dienās pēc dzemdībām.
Piena trieka Smaga, akūta govju, retāk kazu, aitu, cūku, vielmaiņas slimība, parasti pirmajās dienās pēc dzemdībām.
pavilna Smalka zāle zem lielākas.
Smilts (arī smilšu) zeme (arī augsne) Smilšaina zeme, arī augsne.
smilšzeme Smilšaina zeme, augsne.
nērija Smilšains, bieži ar kāpām klāts zemes šaurums, kas norobežo kāda jūras daļu (jomu) no pārējās jūras.
sniegputenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja iedarbībā, parasti snigšanas laikā; arī putenis.
pārsnigt Sniegot pārklāt (piemēram, zemi) - par sniegu, tā kārtu.
Sniega vētra Sniegputenis zemā gaisa temperatūrā un lielā vēja ātrumā.
Sniega vētra Sniegputenis zemā gaisa temperatūrā un lielā vēja ātrumā.
ķert Sniegties (līdz kādai vietai) - par zemes platību.
rente Sociālismā - lauksaimniecības arteļa vai padomju saimniecības papildu tīrais ienākums, kuru iegūst no auglīgākiem vai izdevīgāk izvietotiem zemes gabaliem, kā arī no racionāla līdzekļu ieguldījuma saimniecībā un kura daļu nodod valstij kā zemes īpašniekam.
Individuālie zemnieki Sociālisma celtniecības periodā - zemnieki, kas ar saviem ražošanas līdzekļiem un personisko darbu apstrādā zemi, ko valsts tiem nodevusi lietošanā bez maksas.
Lauksaimniecības artelis Sociālistiska tipa brīvprātīga darba zemnieku apvienība sabiedriskas lielražošanas organizēšanai. Kolhozs.
gruntsgabals Sociālistiskajās zemēs - kādas personas lietošanā nodots zemes gabals (ēku celšanai).
kārpīt Spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to), segt vaļā vai ciet (ko), dabūt ārā (no tās) vai slēpt (tajā ko).
nospārdīt Spārdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
ceļš Speciāli izveidota (parasti ar segumu noklāta) zemes strēle sauszemes transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.
akušieris Speciālists, kas sniedz palīdzību sievietei dzemdību laikā un grūtniecības stāvoklī.
Pelnu lietus Spēcīgās vulkānu eksplozijas radušos pelnu un putekļu nosēšanās uz zemes.
dārdēt Spēcīgi, dobji, nevienmērīgi skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
smerčs Spēcīgs, postošs atmosfēras stabveida virpulis, kas piltuvveidīgi rodas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsai.
vilcējspēks Spēks, ko izmanto (kā, piemēram, sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzekļa, kosmiskās raķetes) vilkšanai vai dzīšanai.
dūkt Spēlēt (par mūzikas instrumentiem ar zemu reģistru).
kultūrisms Sporta veids (ārzemēs) - šāda vingrinājumu sistēma un vīriešu ķermeņa muskulatūras demonstrējumi, parasti efektīgās pozās.
kultūrists Sportists (ārzemēs), kas specializējies kultūrismā.
eja Sprauga, ko izveidojuši dzīvnieki (piemēram, zemē, koku mizās).
brāķis Standartam neatbilstošs, zemas kvalitātes.
īsslēgums Starpfāžu savienošanās, arī vienas fāzes vai vairāku lāžu savienošanās ar zemi sistēmās ar zemētu neitrāli.
Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
pamatstāvoklis Stāvoklis (piemēram, iekārtai, fizikālai sistēmai), kam raksturīga samērā zema, parasti vismazākā, attiecīgo parametru vērtība.
miers Stāvoklis, kad (valstī, zemē) nav naidīgu šķiru, sociālu grupu savstarpējas cīņas.
tumsonība Stāvoklis, kad ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu. Naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
veldre Stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums, kas aiz sava smaguma, vēja, nokrišņu iedarbībā ir noliecies pie zemes. Vieta, kur atrodas šāds noliecies stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums.
sālsūdens Stipri mineralizēts dabiskais limānu, sāļezeru, pazemes ūdens.
notriekt Stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi) ātri virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par vēju.
rūsa Stirpa, guba, arī padziļinājums zemes virsā (sakņaugiem).
algādzis Strādnieks (muižā, zemnieka saimniecībā), kas strādā par dienas, nedēļas vai mēneša algu.
ūdenslīdējs Strādnieks, kas veic darbus, darbības zem ūdens speciālā tērpā.
strādniecība Strādnieku (2) kopums (piemēram, zemē, valstī, kādā tās teritorijā).
(No)krist gar zemi Strauji (no)gulties zemē.
(No)likties (arī laisties) gar zemi Strauji (no)gulties, arī (no)krist zemē.
Krist gar zemi Strauji gulties zemē.
Krist pie zemes Strauji gulties zemē.
Krist pie zemes Strauji gulties zemē.
Likties gar zemi Strauji gulties, arī krist zemē.
iegrūt Strauji iegrimt (par zemi). Sagrūt un iekrist celtnes iekšienē (piemēram, par jumtu).
Nokrist gar zemi Strauji nogulties zemē.
nogāzties Strauji nokrist, arī novelties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nokrist Strauji nolaisties, parasti vertikāli, lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par putniem, kukaiņiem.
nogāzt Strauji nomest, arī nobērt zemē (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu).
noskriet Strauji noplūst, notecēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
notraukt Strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.) - par vēju.
parauties Strauji pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
nosviest Strauji satverot, nogāzt (kādu) zemē.
Mest zemē Strauji virzīt (ko), panākt, ka (kas) krīt zemē, lai atbrīvotos (no tā).
Mest zemē Strauji virzīt (ko), panākt, ka (kas) krīt zemē, lai atbrīvotos no tā.
klupt Strauji virzīties (kur zemāk), strauji liekties (uz priekšu).
notriekt Strauji, ar lielu spēku nosviest zemē (kur, uz kā u. tml.).
pasisties Strauji, pēkšņi pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
notraukt Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē. Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
spert Strauji, spēcīgi likt kāju (pret zemi, grīdu u. tml.).
piesist Strauji, spēcīgi pielikt (kāju, parasti pie zemes, grīdas u. tml.).
piespert Strauji, spēcīgi pielikt (kāju, parasti pie zemes, grīdas u. tml.).
piecirst Strauji, spēcīgi pielikt (kāju, parasti pie zemes, grīdas u. tml.). Piesist, piespert.
pastraume Straume, kas plūst tuvu krastam, arī zem krasta izskalojumiem.
apakšstraume Straume, kas plūst zem kādas citas straumes.
zemstraume Straume, kas plūst zem ūdens virsējās straumes, kārtas.
apakšstrāva Strāva, straume, kas plūst zem kādas citas strāvas, straumes.
apakšstrāvojums Strāvojums, kas plūst zem kāda cita strāvojuma.
karbunkuls Strutaina ādas slimība - cieši kopā lokalizētu furunkulu grupa ar kopēju ādas un zemādas infiltrātu.
laksts Stublājs un lapas (lakstaugiem). Virszemes daļa (dažiem augiem, piemēram, kartupeļiem, burkāniem).
augums Stumbrs, stāvs, virszemes daļa (augiem).
pastumt Stumjot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piemēram, Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam).
svešzeme Sveša, nezināma zeme, valsts.
svinains Svinpelēks, arī zems, šķietami smags (par debesīm, mākoņiem).
noktirne Svīta, ko parasti atskaņoja vakarā, naktī zem klajas debess.
pļaut Šādā veidā griezt lakstaugu, parasti zāles, labības, virszemes daļas (kādā platībā).
tralis Šādam zvejas rīkam līdzīga ierīce ūdenstilpes reljefa, floras un faunas pētīšanai, kā arī zemūdens šķēršļu atklāšanai un izcelšanai ūdens virspusē.
industrializācija Šādas ražošanas sistēmas izveidošana (kādā zemē, valstī).
dubļi Šādas slapjas, izmirkušas zemes pikas, daļiņas (uz kāda priekšmeta).
zāle Šādu augu kopuma izveidota zemsedze, arī zālājs, maurs.
Šajā (arī šai) saulē Šajā pasaulē, dzīvē uz zemes.
Šai saulē Šajā pasaulē. Virs zemes.
koridors Šaura (kādas valsts) zemes josla, kas, šķērsodama citas valsts teritoriju, paver (tai) izeju uz jūru vai savieno (to) ar citu (tai) piederošu teritoriju.
stiga Šaura josla, kas ir izveidota, lai iezīmētu robežas (piemēram, starp zemes gabaliem, zemes īpašumiem).
zemesšaurums Šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas. Zemes šaurums.
Zemes šaurums Šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas. Zemesšaurums.
Zemes šaurums Šaura zemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas.
zemesmēle Šaura, izstiepta zemes josla, strēle.
Zemes mēle Šaura, izstiepta zemes josla, strēle. Zemesmēle.
iekāre Šaurs zemes gabals, kas iestiepjas (kur iekšā).
kamuflets Šāviņu, bumbu, mīnu pazemes sprādziens, kas neveido sprādziena bedri.
kartupelis Šī auga pazemes bumbulis.
sīpols Šī auga pazemes daļa, ko lieto uzturā.
šīsaule Šīpasaule. Šīzeme (2).
dubļi Šķidra masa - ūdenī izmirkuši zeme.
supraplūstamība Šķidruma īpašība ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā) plūst praktiski bez berzes.
nošķūrēt Šķūrējot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nošļukt Šļūkot uz leju, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.) tā, ka nokarājas (par ko uzvilktu, uzkārtu u. tml.).
nošļukt Šļūkot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
līgot Šūpoties, ieliekties (par zemes virskārtu).
līgoties Šūpoties, ieliekties (par zemes virskārtu).
slēpeniski Tā, ka kājas velkas, arī slīd pa zemi.
dīkā Tādā stāvoklī, kad netiek apstrādāts, izmantots (par zemi).
maskulinizēts Tāda, kam ir vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
Gaisa saknes Tādas saknes, kas augiem papildus attīstās virszemes daļā.
bezaugsnes Tāds (augs), ko audzē bez zemes. Tāds, kas saistīts ar šādu audzēšanu.
bezzemes Tāds (cilvēks), kam nav zemes īpašuma.
nekustams Tāds (īpašums), kas ir tieši saistīts ar zemi un nav pārvietojams.
auksts Tāds (laika posms), kad ir (samērā) zema temperatūra.
vēss Tāds (laiks, laikposms), kad ir mēreni zema temperatūra.
apbūve Tāds (zemes gabals, teritorija), ko paredzēts apbūvēt.
kustams Tāds [īpašums], kas nav tieši saistīts ar zemi un ir pārvietojams.
sauss Tāds, kā augsnei ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums (par augiem).
salts Tāds, kad ir zema temperatūra (par laikposmu). Tāds, kam ir raksturīga zema temperatūra (par laikapstākļiem).
augsts Tāds, kam ir (samērā) liels attālums no apakšas līdz augšai. Pretstats: zems.
auksts Tāds, kam ir (samērā) zema temperatūra. Pretstats: silts, karsts.
gaļīgs Tāds, kam ir bieza, sulīga zemmizas daļa (par auga daļām).
kūkumains Tāds, kam ir izliekumi, paaugstinājumi, izciļņi (parasti par kalnu, zemes virsmu).
rupjš Tāds, kam ir izveidota galvenokārt pamatforma. Tāds, kam ir zemāka kvalitāte.
tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku). Tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
vēss Tāds, kam ir mēreni zema temperatūra.
slīps Tāds, kam ir pakāpenisks pazeminājums vai paaugstinājums, kuram ar horizontālu plakni ir samērā šaurs leņķis (par reljefa veidojumiem).
pienbalts Tāds, kam ir pienam līdzīga krāsa, arī zema caurspīdīguma pakāpe.
pienveida Tāds, kam ir pienam līdzīga krāsa, konsistence, arī zema caurspīdīguma pakāpe.
stīvs Tāds, kam ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas, lokanība, piemēram, slimības, zemas temperatūras iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
kulturāls Tāds, kam ir raksturīga augsti attīstīta kultūra (piemēram, par zemi, tautu).
pusmežonīgs Tāds, kam ir raksturīga samērā zema attīstības pakāpe un primitīva kultūra (piemēram, par zemi, tautu).
paaugsts Tāds, kam ir samērā liels attālums no apakšas līdz augšai. Pretstats: pazems.
pusinteliģents Tāds, kam ir samērā zema inteliģence (2).
pusmežonīgs Tāds, kam ir samērā zema uzvedības kultūra. Arī samērā neapvaldīts, rupjš.
piens Tāds, kam ir šādam sekrētam līdzīgs, krāsas tonis, arī zema caurspīdīguma pakāpe.
skolniecisks Tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, arī profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis. Tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme.
mazkvalificēts Tāds, kam ir zema kvalifikācija.
salts Tāds, kam ir zema temperatūra. Auksts (1).
zemgriestains Tāds, kam ir zemi griesti.
zemstiebru Tāds, kam ir zemi stiebri (par augiem).
nekulturāls Tāds, kam ir zems kultūras līmenis (par tautu, zemi).
tumšs Tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku). Tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu. Arī tumsonīgs.
izlaidīgs Tāds, kam ir zems morāles līmenis.
resns Tāds, kam ir zems tembrs (par skaņu).
vājš Tāds, kam nav zemādas tauku kārtas un attīstītu muskuļu (par cilvēku vai dzīvnieku).
smags Tāds, kam pēc izskata ir šķietami liela masa, liels svars (parasti par mākoņiem, debesīm). Arī šķietami zems.
mazs Tāds, kam trūkst pašapziņas. Pazemīgs.
zemzaru Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (parasti par kokiem).
zemzarains Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (parasti par kokiem). Zemzaru.
pasaule Tāds, kas aptver visu zemeslodi un tās iedzīvotājus vai lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājus. Saistīts ar visu zemeslodi un tās iedzīvotājiem vai ar lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājiem.
pasaulīgs Tāds, kas aptver visu zemeslodi vai lielu tās daļu, tāds, kas ir saistīts ar visu zemeslodi vai lielu tās daļu.
iekšējs Tāds, kas atrodas (kādas zemes, valsts, kontinenta) teritorijā.
zems Tāds, kas atrodas (samērā) tuvu, piemēram, zemes virsmai, (kā) pamatnei.
kontinentāls Tāds, kas atrodas iekšzemē, samērā tālu no piekrastes.
polārs Tāds, kas atrodas pie zemeslodes (planētas) ziemeļpola vai dienvidpola. Tāds, kas ir raksturīgs teritorijām ap zemeslodes (planētas) ziemeļpolu vai dienvidpolu.
zems Tāds, kas atrodas šķietami tuvu zemei (parasti par mākoņiem, debesīm).
piezemēs Tāds, kas atrodas tuvu zemes virsai.
virsējais Tāds, kas atrodas virs kā zemāka. Tāds, kas ir augstāk par ko. Pretstats. Apakšējais.
augšējais Tāds, kas atrodas virs kā zemāka. Tāds, kas ir augstāk par ko. Virsējais. Pretstats: apakšējais.
lekns Tāds, kas atrodas zemā, mitrā vietā (piemēram, par pļavu).
apakšējais Tāds, kas atrodas zemāk par citiem. Pretstats: augšējais.
pazems Tāds, kas atrodas zemāk par parasto, vidējo (līmeni).
zemstikla Tāds, kas atrodas, aug zem stikla.
pazeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes, augsnes virsējās kārtas. Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
zemzeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa. Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes (planētas) virsējā slāņa.
zemastes Tāds, kas atrodas, noris vietā zem astes.
zemapģērba Tāds, kas atrodas, noris zem apģērba.
zemaramkārta Tāds, kas atrodas, noris zem aramkārtas.
zemaugsnes Tāds, kas atrodas, noris zem augsnes, augsnē.
zemčaumalas Tāds, kas atrodas, noris zem čaumalas.
zemgrīdas Tāds, kas atrodas, noris zem grīdas.
zemjūras Tāds, kas atrodas, noris zem jūras.
zemledāja Tāds, kas atrodas, noris zem ledāja.
zemledus Tāds, kas atrodas, noris zem ledus.
zemmēles Tāds, kas atrodas, noris zem mēles.
zemmizas Tāds, kas atrodas, noris zem mizas.
zempauguru Tāds, kas atrodas, noris zem pauguriem (4).
zemplēves Tāds, kas atrodas, noris zem plēves (3).
zemgaroza Tāds, kas atrodas, noris zem smadzeņu garozas.
zemsniega Tāds, kas atrodas, noris zem sniega.
zemžokļa Tāds, kas atrodas, noris zem žokļa.
zemāda Tāds, kas atrodas, noris zemādā. Tāds, kas atrodas, noris zem ādas.
subaerāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris uz sauszemes.
virszeme Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs zemes.
subkutēns Tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ādas. Zemādas.
subglaciāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ledus, ledāja. Zemledus, zemledāja.
zemūdens Tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ūdens virsējā slāņa vai ūdenī.
subakvāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ūdens.
agrārs Tāds, kas attiecas uz zemes īpašumu, zemes lietošanu, lauksaimniecību. Lauksaimniecisks.
pirofors Tāds, kas gaisā samērā zemā temperatūrā spontāni uzliesmo. Tāds, kas neliela trieciena vai berzes iedarbībā rada dzirksteles.
vietējs Tāds, kas iegūts, ražots u. tml. noteiktā vietā, teritorijā. Arī tāds, kas nav ievests no ārzemēm.
apakšējais Tāds, kas ietver zemākās skaņas (balss vai instrumenta diapazonā).
jaunattīstības Tāds, kas ir atbrīvojies no koloniālisma, ieguvis politisko neatkarību un veido jaunu, no imperiālistiskajām valstīm neatkarīgu tautas saimniecību un valsts iekārtu (par valstīm, zemēm).
siltzemju Tāds, kas ir cēlies, veidojies, piemērojies eksistencei siltā klimatā (par augiem vai dzīvniekiem). Saistīts ar zemēm, teritorijām, kur ir silts klimats.
netīrs Tāds, kas ir iegūts, sasniegts ar negodīgiem, zemiskiem līdzekļiem.
nekvalitatīvs Tāds, kas ir izpildīts, izgatavots zemā kvalitātē. Tāds, kam ir zema kvalitāte.
zemjains Tāds, kas ir klāts, notraipīts ar zemi.
nemierīgs Tāds, kas ir ļoti nelīdzens (piemēram, par zemes virsu). Tāds, kura virziens bieži mainās (piemēram, par ceļu).
subnormāls Tāds, kas ir mazāks vai zemāks par normu.
pazems Tāds, kas ir mazliet zemāks par vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
zems Tāds, kas ir negodīgs, cietsirdīgs, zemisks.
siltummīlošs Tāds, kas ir neizturīgs pret samērā zemu pozitīvu temperatūru (par augiem, dzīvniekiem).
mazisks Tāds, kas ir nožēlojami sīkumains, niecīgs, arī zemisks. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
gaiss Tāds, kas ir pacelts virs zemes. Tāds, kas atrodas virs zemes.
pretzemūdeņu Tāds, kas ir paredzēts cīņai ar pretinieka zemūdenēm.
pirmsdzemdību Tāds, kas ir paredzēts grūtniecēm (neilgi) pirms dzemdībām.
nelāgs Tāds, kas ir paveikts zemā kvalitātē, nepareizi, arī neglīti (piemēram, par darbu).
nemelnzemes Tāds, kas ir raksturīgs lauksaimniecības dabiskajiem apstākļiem mērenās joslas meža zonās, kuras atrodas uz ziemeļiem no melnzemju izplatības areāla (piemēram, par apvidu, rajonu).
zemniecisks Tāds, kas ir raksturīgs zemniekiem. Tāds, kurā izpaužas zemniekiem raksturīgas īpašības.
zemapzinīgs Tāds, kas ir saistīts ar zemapziņu, tai raksturīgs.
lakstains Tāds, kas ir sulīgs, nepārkoksnējies (par stumbru). Tāds, kam ir sulīgas, nepārkoksnētas virszemes daļas (par augiem).
līgans Tāds, kas ir viegli ieliecams, arī iešūpojams (piemēram, par zemes virsmu).
pirmais Tāds, kas ir zemākas pakāpes, arī tāds, kas ir nenozīmīgāks (par ko citu līdzīgu).
zemaudzīgs Tāds, kas izaug zems, nav garš (par augiem).
zemsirdīgs Tāds, kas meklē pašlabumu, ir savtīgs, negodīgs, arī zemisks.
vājš Tāds, kas nav pietiekami spilgti izteikts, kā izpausme ir zemā pakāpē (par īpašību, stāvokli).
neapstrādāts Tāds, kas nav saimnieciski izmantots, tāds, kurā nav veikti nekādi agrotehniskie pasākumi (par zemes gabalu).
vulgārs Tāds, kas neatbilst laba stila prasībām, tāds, kas pieder pie zema, rupja stila (par izteiksmes līdzekļiem).
apakšzeme Tāds, kas norisinās dziļos zemes slāņos.
nolaidens Tāds, kas pakāpeniski pazeminās. Tāds, kam ir neliels slīpums.
padevīgs Tāds, kas pakļaujas, paklausa bez pretestības, arī pazemīgi.
tīrums Tāds, kas parasti sastopams šādos zemes gabalos, laukos, arī dārzos (par savvaļas augiem, dzīvniekiem, to sugām).
ārpusdzemdes Tāds, kas pastāv vai noris ārpus dzemdes.
pirmsdzemdību Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms dzemdībām.
pamazs Tāds, kas pēc daudzuma, vērtības ir mazliet zem vidējā, parastā līmeņa.
vidējs Tāds, kas pēc lieluma, intensitātes pakāpes ir starp galējiem lielumiem, intensitātes pakāpēm (piemēram, starp lielu un mazu, augstu un zemu, smagu un vieglu).
pēcdzemdību Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc dzemdībām.
kūdrains Tāds, kas satur daudz kūdras. Tāds (apvidus, zemes gabals), ko klāj kūdras slānis.
zemjains Tāds, kas satur zemi.
ložņāt Tāds, kas savas uzbūves dēļ aug, stiepjoties paralēli zemes virsmai, ir pietuvināts zemes virsmai (par augiem, to daļām).
pasaule Tāds, kas savu izcilo īpašību dēj ir pazīstams visiem zemeslodes iedzīvotājiem vai lielai to daļai. Tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām, starptautiskām normām.
termofobs Tāds, kas spēj normāli eksistēt un vairoties tikai vidē ar samērā zemu temperatūru (par dzīvniekiem, augiem).
parenterāls Tāds, kas tiek ievadīts organismā, apejot gremošanas traktu (piemēram, ievadot vēnā, muskulī, zemādā).
gaiss Tāds, kas tiek veikts, darbojas samērā augstu virs zemes.
apakšējais Tāds, kas valkājams zem kā cita. Pretstats: virsējais.
starpkontinentāls Tāds, kas var sasniegt jebkuru zemeslodes virsmas punktu (par lidaparātiem, parasti raķetēm).
terigēns Tāds, kas veidojas no sauszemes iežu un minerālu atlūzām un graudiem.
tauta Tāds, ko (piemēram, vēlēšanās) ir izveidojuši daudzi vai visi (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji. Tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
salīgs Tāds, ko ietekmē (samērā) zema temperatūra, tāds, kas nav izturīgs pret aukstumu (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
ziemcietīgs Tāds, ko neietekmē samērā zema temperatūra un citi nelabvēlīgi ziemošanas laika apstākļi (par augiem).
aukstumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā (samērā) zema temperatūra.
salcietīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā zema temperatūra (par augiem).
salizturīgs Tāds, ko nevēlami neietekmē, nebojā (samērā) zema temperatūra.
jaunapgūstams Tāds, ko pašlaik sāk saimnieciski izmantot vai ko drīzumā paredzēts sākt saimnieciski izmantot (parasti par zemi).
jaunapgūts Tāds, ko saimnieciski izmanto tikai kopš neilga laika (parasti par zemi).
pazeme Tāds, ko veic, kas noris vietā, telpā zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
mazcienīgs Tāds, ko vērtē zemu, kas nepelna atzinību, ievērību.
nezāļains Tāds, kur ir daudz nezāļu. Tāds, kas ir piesārņots ar nezāļu sēklām, pazemes veģetatīvajām daļām.
vēss Tāds, kur ir mēreni zema temperatūra (par telpu, vietu, vidi). Tāds, kur klimatiskajiem apstākļiem ir raksturīga mēreni zema temperatūra (par teritoriju).
smilšains Tāds, kur ir smilts pamats, augsne (par apvidu, zemes gabalu u. tml.). Tāds, ko klāj smilšu slānis.
sauss Tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums (par zemi, augsni). Tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums augsnē (par dārzu, tīrumu u. tml.).
salts Tāds, kur parasti ir zema temperatūra.
plats Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā liels mutes atvērums un zems mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
nelietīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir negodīga, nekrietna, arī zemiska. Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļaunprātīgi ar nolūku kādam kaitēt.
neģēlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir zemiska, ļaunprātīga.
sakņains Tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni). Tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu).
verdzisks Tāds, kurā izpaužas liela pazemība, pazemošanās, arī pakļaušanās.
nelietīgs Tāds, kurā izpaužas negodīgums, nekrietnība, arī zemiskums. Tāds, kurā izpaužas ļaunprātīgs nolūks kādam kaitēt.
izlaidīgs Tāds, kurā izpaužas zems morāles līmenis.
neķītrs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu. Arī ļoti netikumisks, amorāls.
vājš Tāds, kura kvalitāte ir samērā zema (piemēram, par augsni), arī tāds, kura kvantitāte ir nepietiekama (piemēram, par ražu).
pavājināts Tāds, kura kvalitāte, intensitāte, ir zemāka nekā paredzēts kādās normās, prasībās.
vieglsvara Tāds, kura ķermeņa svars atbilst zemākajai svara kategorijai.
lejasvācu Tāds, kurā runā Ziemeļvācijas zemienes vācieši (par izloksnēm, to grupām u. tml.).
neģēlīgs Tāds, kura saturs aizskar un pazemo cilvēka cieņu (par vārdiem, izteikumiem).
neķītrs Tāds, kura saturs ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu. Ļoti rupjš, piedauzīgs.
vājš Tāds, kura saturs neatbilst noteiktām prasībām, arī tāds, kas savas zemās kvalitātes dēļ izraisa nepatiku, ko nevēlamu.
saulains Tāds, kurā saules starojumu ilgu laikposmu neaiztur mākoņi, migla u. tml. un kuram (parasti) ir raksturīga augsta temperatūra (par teritoriju, zemi u. tml.).
stings Tāds, kuram ir raksturīga cietība, arī valkanums, želejveidīgums, kas parasti izveidojas, pazeminoties temperatūrai, iztvaikojot kādām sastāvdaļām.
rase Taksonomiska vienība (zemāka par sugu), kurā ietilpst īpatņi, kam ir vienādas ekoloģiskās, bioloģiskās vai morfoloģiskās īpašības, vienāda izcelšanās un izplatība.
eskadra Taktiskā pamatvienība dažās ārzemju kara flotēs.
tāle Tāla vieta, arī tālas zemes.
tālums Tāla vieta, arī tālas zemes.
valdījums Tas (parasti zeme, apgabals), ko pārvalda (piemēram, monarhs).
tiesa Tas (parasti zemes platība), kas kādam pieder, ir kāda rīcībā, varā.
pabūve Tas (piemēram, celtnes daļa), kas ir pabūvēts zem (kā), arī (kam) apakšā.
iekarotājs Tas (tāds), kas iekaro, pakļauj citu zemi, tautu.
zemzaris Tas, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (parasti par kokiem).
pagalvis Tas, kas atrodas gulētājam zem galvas. Arī spilvens.
Ķēdes suns Tas, kas ir gatavs veikt jebkuru, parasti negādīgu, zemisku, uzdevumu (kā) interesēs.
Ķēdes suns Tas, kas ir gatavs veikt jebkuru, parasti negodīgu, zemisku, uzdevumu (kā) interesēs.
zemslānis Tas, kas nav klaji pateikts, pausts, bet izsecināms no kā. Arī zemteksts.
čigāni Tauta, kas cēlusies no Ziemeļindijas klejotāju ciltīm un dzīvo dažādās pasaules zemēs.
kaimiņtauta Tauta, kas dzīvo blakus zemē vai netālu.
sāmi Tauta, Lapzemes (Skandināvijas ziemeļu, Kolas pussalas rietumu daļas) pamatiedzīvotāji.
malajieši Tauta, Malaizijas, Singapūras un Taizemes dienviddaļas pamatiedzīvotāji. Īstie malajieši.
ūdenssaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas nodarbojas ar virszemes un pazemes ūdens resursu izpēti, uzskaiti, regulēšanu, kompleksu izmantošanu un aizsardzību. Pasākumu kopums ūdens resursu racionālai izmantošanai tautas saimniecībā un ūdens kaitīgās iedarbības novēršanai.
veče Tautas sapulce Krievzemē līdz 16. gadsimta sākumam.
karnevāls Tautas svētki zem klajas debess ar gājieniem, maskarādi, rotaļām, dejām (sākotnēji Itālijā).
intendants Teātra atbildīgais vadītājs (dažās aizrobežu zemēs).
notecēt Tekot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
zemsvītra Teksta paskaidrojums, kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un kas atdalīts no tā ar taisnu svītru. Arī parinde.
parinde Teksta paskaidrojums, kas lappusē novietots zem teksta rindām.
diorāma Tēlotājas mākslas darbs (parasti liela, zema puscilindra formā), kura vertikālā daļa ir apgleznota, bet horizontālo daļu (priekšplānu) veido butaforijas.
dibentelpa Telpa (kuģī), kas atrodas zem citām telpām.
mansards Telpa (parasti dzīvošanai) celtnes bēniņos zem jumta slīpēs.
puspagrabs Telpa (zem celtnes pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
gaiss Telpa ap zemeslodi, izplatījums, kas aptver zemeslodi (pretstatā zemei, ūdenim).
pagrīde Telpa starp grīdu un zemes līmeni (celtnēm, zem kurām nav pagraba).
apakša Telpa starp priekšmetu un pamatu, uz kura tas atrodas. Telpa, vieta zem ēkas, starp ēku un zemi.
tilpne Telpa zem kuģa klāja vai klājiem (parasti kravas novietošanai).
ala Telpa zemes garozas iežos.
augša Telpa, stāvs, kas atrodas tieši zem jumta. Arī bēniņi.
pajumte Telpa, vieta celtnē zem jumta.
caursalšana Temperatūras pazemināšanās, kas rada sasalumu būvmateriāla vai būvkonstrukcijas dziļumā.
unitārisms Tendence veidot vienotu valsti no valstu, zemju u. tml. apvienības, nostiprinot centrālo varu.
kultūrtrēģerisms Teorija, kas kolonizēto zemju pakļaušanu attaisno ar melīgiem apgalvojumiem par palīdzību šo zemju kultūras attīstībā.
reihskomisariāts Teritoriāla liela pārvaldes vienība (fašistiskās Vācijas okupētajās zemēs).
pierobeža Teritorija, apvidus zemes vai valsts robežas tuvumā.
Kurzemes katls Teritorija, kurā atradās Kurzemē ielenktās hitleriešu karaspēka daļas (Lielajā Tēvijas karā).
minimāltermometrs Termometrs viszemākās temperatūras reģistrēšanai kādā laikposmā.
kriostats Termostats, kas konstanti uztur temperatūru, kura ir zemāka par 0° C.
Tēvu zeme Tēvzeme.
Tēvu zeme Tēvzeme.
Bruģu (arī kārtības) tiesa Tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
Kārtības tiesa Tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā. Bruģu tiesa.
diskriminācija Tiesību ierobežošana (noteiktām pilsoņu kategorijām vai atsevišķām valstīm pretstatā citiem pilsoņiem vai citām valstīm). No vispārējiem principiem un kārtības atšķirīga, pazemojoša izturēšanās.
noma Tiesiskas attiecības, kas rodas, ja viena persona, organizācija u. tml. nodod citai (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku). Arī īre (1).
miertiesa Tiesu iestāde, kur zemākajā instancē iztiesā nelielas civillietas un krimināllietas (Latvijā līdz 1940. gadam).
Dzemdību un ginekoloģiskā palīdzība Tiešā palīdzība dzemdībās, kā arī grūtniecības patoloģijas un ginekoloģisko slimību profilakse un ārstēšana.
Dzemdību un ginekoloģiskā palīdzība Tiešā palīdzība dzemdībās, kā arī grūtniecības patoloģijas un ginekoloģisko slimību profilakse un ārstēšana.
Dzemdību un ginekoloģiskā palīdzība Tiešā palīdzība dzemdībās, kā arī grūtniecības patoloģijas un ginekoloģisko slimību profilakse un ārstēšana.
Nākt krastā Tikt izsviestam no ūdens uz sauszemi.
Nākt krastā Tikt izsviestam no ūdens uz sauszemi.
paiet Tikt izveidotam, atrasties, but novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā.
nolieties Tikt nolietam zemē (kur, uz kā, garām kam u. tml.), parasti neviļus, negribēti.
pagult Tikt novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā (par priekšmetiem).
paiet Tikt pavirzītam, novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā. Neviļus, negribēti pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ķermeņa daļu).
kotēties Tikt vērtētam (par ārzemju valūtu, vērtspapīriem, precēm).
donja Tituls augstākās kārtas sievietei zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
tamburs Torņa cilindriskā, prizmatiskā daļa zem kupola.
Krūmāju (arī plēsuma) arkls Traktoram uzkarināms speciāls arkls ar krūmiem apaugušas zemes apstrādāšanai.
Plēsuma (arī krūmāju, retāk krūmu) arkls Traktoram uzkarināms speciāls arkls ar krūmiem apaugušas zemes apstrādāšanai.
padube Trauks, kuru novieto zem guļoša slimnieka dabisko vajadzību kārtošanai.
notrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
pērt Triecoties, sitoties (pret ko), šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, zemi).
kvartsekstakords Trijskaņa otrais apvērsums - augstākās skaņas pārcēlums oktāvu zemāk.
iebūvietis Trūcīgs lauku iedzīvotājs (feodālismā, kapitālismā), kas ierīkojis savu saimniecību mežā vai atmatās. Trūcīgs lauku iedzīvotājs (feodālismā, kapitālismā), kas ierīkojis savu saimniecību uz cita īpašnieka zemes un ir no viņa atkarīgs.
Žēlastības maize Trūcīgs uzturs, paši nepieciešamākie eksistences līdzekļi, ko saņem no kāda, parasti pazemojošā veidā.
Žēlastības maize Trūcīgs uzturs, paši nepieciešamākie eksistences līdzekļi, ko saņem no kāda, parasti pazemojošā veidā.
Trekna zeme (arī augsne) Trūdvielām bagāta zeme, arī augsne.
oāze Tuksneša vai pustuksneša vieta, kur ir bagātīga augu valsts, arī attīstīta zemkopība.
pasekne Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.). Arī pamats.
milzt Tūkt (parasti ap ievainojumu), rodoties zemādas sastrutojumam.
bajārs Turīgs zemnieks (Latvijā attīstītajā un vēlajā feodālismā).
sēsties Tuvoties (zemes virsai), arī kļūt blīvākam, koncentrētākam (pie zemes virsas) - par miglu, dūmiem u.tml.
zempūtis Tuvu zemei virpuļojošs vējš.
iztveicēt Tveicējot padarīt pilnīgi sausu (parasti zemi).
ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem.
Sniega putra Ūdenī peldoši drupataini sniega sakopojumi. Daļēji izkusis sniegs (uz zemes, priekšmeta virsas).
karsts Ūdenī viegli šķīstošu iežu ģeoloģisko procesu kopums zemes garozā un tā izpausmes formas zemes virspusē.
tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā. Ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
notece Ūdens pārvietošanās tā riņķojumā dabā pa zemes virsu un zemē.
ūdenstece Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni. Zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda ūdens plūsma (upe, tērce, kanāls u. tml.).
raglape Ūdensaugs ar divkārt vai trīskārt dakšveidīgi dalītām lapām un ar ziediem zem ūdens.
akvalangisms Ūdenssporta veids - niršana un pārvietošanās zem ūdens, elpošanai lietojot akvalangu.
krastmala Ūdenstilpes josla gar sauszemi.
krasts Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā.
piekraste Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā.
virsūdens Ūdeņi, kas atrodas zemes virspusē.
ieleja Upes izgrauzts pazeminājums zemes virsā. Pazemināta vieta (starp kalniem vai pacēlumiem), pa kuru tek upe.
eksports Uz ārzemēm izvesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
mestrs Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks un ordenim piederošo zemju valdnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
palīgsaimniecība Uz piemājas zemes izveidota personiska saimniecība (kolhozniekiem, padomju saimniecību darbiniekiem).
lejā Uz pirmo stāvu vai zemes līmeni (no kāda augstāka stāva).
zemē Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
virszeme Uz zemes virsas, virsmas, zemes virspusē.
leja Uz zemes, uz ūdens.
uzplēst Uzarot neapstrādātu zemi, atmatu u. tml., izveidot (tīrumu).
plēsums Uzarts (piemēram, neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības un samērā maza nezāļainība.
kopa Uzbērums (parasti zemes, smilšu).
paģērbt Uzģērbt (apģērba gabalu) tā, lai (tas) atrastos zem (cita apģērba gabala), arī (tam) apakšā.
nosusināt Uzlabojot (zemes virsējo slāni, parasti augsni), padarīt (to) sausāku.
aprakt Uzmkot (zemi), apkopt (kokus, krūmus).
aprakņāt Uzrakņājot (zemi), apkopt (kokus, krūmus).
aprakņāt Uzrakņājot (zemi), apstrādāt (piemēram, dārzu).
pavilkt Uzrakstīt zem (kā), parasti neveikli, arī nevērīgi. Uzvilkt (piemēram, svītru) zem (kāda teksta, attēla u. tml.).
aprakt Uzrokot (zemi), apstrādāt (piemēram, dārzu).
apmilzt Uztūkt (parasti ap ievainojumu), rodoties zemādas sastrutojumam.
uzmilzt Uztūkt (parasti, rodoties zemādas sastrutojumam) - par ķermeņa daļu, arī brūci, augoni.
milzums Uztūkums (parasti ap ievainojumu), kas veidojas, rodoties zemādas sastrutojumam.
subprodukti Uzturā izmantojami dzīvnieku iekšējie orgāni. Viszemākās kvalitātes gaļas produkti (piemēram, kājas, galvas).
svešniecība Uzturēšanās, dzīve svešā zemē, vietā, teritorijā u. tml.
apanāža Uzturlīdzekļi vai zemes īpašums, ko piešķir valdnieka dzimtas locekļiem.
pavilkt Uzvilkt (apģērba gabalu) tā, lai (tas) atrastos zem (cita apģērba gabala), arī (tam) apakšā.
paaut Uzvilkt (parasti zeķes) tā, lai (tās) atrastos zem (virsējām zeķēm).
uzskalot Uzvirzot (kur) virsū ko, piemēram, smiltis (no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm), izveidot (piemēram, valni).
ūdensmīļi Vaboļu kārtas dzimta, pie kuras pieder galvenokārt sīkas vaboles, kas dzīvo ūdenī vai mitrās vietās uz zemes, arī svaigos mēslos. Šīs dzimtas vaboles.
uzvākt Vācot pacelt (no zemes, grīdas).
pilotēt Vadīt (ūdens vai sauszemes transportlīdzekli), parasti sarežģītā braucienā.
saimniekot Vadīt zemnieku saimniecību, arī veikt darbus tajā.
primāts Vadošais bīskaps (katoļu, anglikāņu baznīcā) kādā zemē, valstī.
partija Vadošo politiskā marksistiski ļeņiniskā organizācija Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā - padomju tautas avangards, kas uz brīvprātības pamatiem apvieno Padomju Sociālistisko Republiku Savienības strādnieku šķiras, kolhozu zemniecības un inteliģences labāko, visapzinīgāko daļu.
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
Izotermiskais vagons Vagons ātri bojājošos produktu pārvadāšanai pazeminātā temperatūrā.
rakņāties Vairākkārt irdināt, jaukt, arī pārvietot zemi ar kādu rīku vai rokām.
rakņāties Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko.
rušināties Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko. Arī rakņāties (1).
rakņāties Vairākkārt jaukt, arī pārvietot, piemēram, zemi, sniegu, sūnu.
rūcināt Vairākkārt radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, transportlīdzekļiem).
kašņāt Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm. Arī kārpīt (1).
kašņāt Vairākkārt skarot ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, veidot (ko) tajā. Arī kārpīt (2).
kašņāt Vairākkārt skart ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, lai dabūtu (ko) ārā.
kašņāties Vairākkārt skarties klāt kam irdenam, piemēram, zemei, smiltīm, virzot, svaidot to uz dažādām pusēm. Arī kārpīties (1).
pumpuroties Vairoties bezdzimuma veidā, šūnām daloties un jaunajam organismam izveidojoties no šūnas daļas (par zemākajiem dzīvniekiem, augiem).
peneplēns Vāji viļņota, vietām gandrīz līdzena zemes virsma, kas izveidoju sies seno kalnu vietā, tiem noārdoties.
lasīt Vākt, arī ēst, pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par putniem).
lasīt Vākt, ņemot, piemēram, no zemes, parasti pa vienam.
emīrs Valdošās personas, arī valdošās dzimtas piederīgā tituls (dažās musulmaņu zemēs). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
savienība Valstisks veidojums, kas sastāv no vairākām zemēm, valstīm, republikām u. tml. ar vienu kopēju valdību.
domēne Valsts īpašums (parasti zeme, meži, raktuves) buržuāziskajās valstīs.
mežsargs Valsts mežu sardzes zemākais amats mežsaimniecībās (līdz 1957. gadam). Cilvēks, kas veic šo amatu.
kroņinieks Valsts muižas zemnieks.
bīskapija Valsts novads, kurā valdīja bīskaps ar zemes kunga tiesībām.
licence Valsts orgānu izdota dokumentāra atļauja ievest no ārzemēm vai izvest uz ārzemēm preces.
virsbīskapija Valsts, novads, kurā valdīja virsbīskaps ar zemes kunga tiesībām.
tēvzeme Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme. Tēvija. Arī dzimtene.
tēvija Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme. Tēvzeme. Arī dzimtene.
dzimtene Valsts, zeme, kur (cilvēks) ir dzimis, arī uzaudzis.
klētspriekša Vaļēja telpa ar grīdu zem jumta pārlaiduma klēts ieejas pusē.
stabiņš Vārdu, ciparu u. tml. kopums, kurā tie uzrakstīti viens zem otra.
kingstons Vārstulis (kuģa zemūdens daļā).
pievasa Vasa, kas izveidojas no papildu pumpuriem uz auga virszemes daļām.
pavēdere Vēdera apakšējā daļa. Vieta zem vēdera.
pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
pavest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
lejveidne Veidne (no veidzemes) metāla lējumu izgatavošanai.
sausmigla Veidojums zemajos atmosfēras slāņos, kuru rada putekļu, dūmu u. tml. piejaukumi. Arī dūmaka.
kārpīt Veidot (ko, piemēram, zemē), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām) un sviežot (piemēram, zemi).
planēt Veidot (zemes virsu) atbilstoši projektētajam profilam. Līdzināt (zemes virsu).
imitēt Veidot pēc kāda parauga (priekšmetu, parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti).
vagot Veidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā, garenus padziļinājumus, grambas u. tml.).
pildzeme Veidzeme, ar ko piepilda veidkasti, bet kas tieši nepieskaras veidulim.
pārklājveidzeme Veidzeme, kas tieši pieskaras veidulim.
zemēt Veikt (elektrisko iekārtu, aparātu) savienošanu ar zemi.
apstrādāt Veikt agrotehniskus pasākumus, sagatavojot (zemi, tīrumu) sējai vai kopjot sējumus, stādījumus.
sausvējš Vējš (vasarā), kas ir saistīts ar augstu gaisa temperatūru, zemu relatīvo gaisa mitrumu, lielu mitruma trūkumu.
Sauss vējš Vējš, kas ir saistīts ar samērā zemu gaisa mitrumu.
novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
pavilkt Velkot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
novilkt Velkot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
novelt Veļot panākt, ka (kas) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
pavelt Veļot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
novelties Veļoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
zemzeme Veļu valsts, kas atrodas zem zemes virsmas. Arī pazeme (2).
pazeme Veļu valsts, kas atrodas zem zemes virsmas. Dažu mitoloģisko būtņu mājoklis, kas atrodas zem zemes virsmas.
Virspusējās vēnas Vēnas, kas atrodas zem ādas un savāc asinis no ādas un zemādas audiem.
virga Verga (zemledus zvejā).
skataka Vertikāla šahta (parasti pazemes komunikāciju) vizuālai kontrolei.
šurfs Vertikāla vai slīpa līdz 25 metriem dziļa eja, kurai ir tieša izeja uz zemes virsmas un kura ir paredzēta ģeoloģiskās izpētes vai kalnrūpniecības darbiem. Skatrakums.
skatrakums Vertikāla vai slīpa, līdz 25 metriem dziļa eja, kurai ir tieša izeja uz zemes virsmas un kura ir paredzēta ģeoloģiskās izpētes vai kalnrūpniecības darbiem. Šurfs.
dzestrs Vēss, arī mitrs (par zemi, smiltīm). Vēss (par ūdeni).
Tautas saimniecība Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē).
Tautas saimniecība Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē). Ekonomika (2).
tautsaimniecība Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē). Ekonomika (2). Tautas saimniecība.
Smilšu vētra Vētra, kas nes līdzi no zemes paceltas smiltis.
konservatorija Vidējā mūzikas mācību iestāde (piemēram, vairākās Rietumeiropas zemēs).
skrējējzirneklis Vidēji liels vai liels tumšas krāsas zirneklis, kas dzīvo uz zemes, neveido tiklus, medījumam uzbrūk lecot.
vasalis Viduslaikos - feodālis, kas no lielāka feodāļa (senjora) par karadienestu un citiem pienākumiem saņēma valdījumā zemi un citus materiālus labumus.
leimanis Viduslaikos (piemēram, Livonijā) - ordeņa vasalis, kuram izlēņots neliels zemes gabals bez dzimtcilvēkiem.
vidzemnieki Vidzemes pamatiedzīvotāji.
bungalo Viegla ārpilsētas celtne ar verandām (parasti tropu zemēs).
noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
huzārs Vieglās kavalērijas karavīrs (pirmsrevolūcijas Krievijas un dažās ārzemju armijās).
paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt zem (kā), arī (kam) apakšā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem lajos).
antifrīze Viela, kas pazemina ūdens sasalšanas temperatūru.
supravadītspēja Vielas īpašība - tās elektriskās pretestības samazināšanās praktiski līdz nullei ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā).
vendi Viena no Baltijas somugru ciltīm, kas pirms 13. gadsimta dzīvoja Kurzemē Ventas lejtecē, bet, kuršu padzīta no turienes un pēc tam no Rīgas apkaimes, apmetās ap 13. gadsimtu Cēsu novadā.
lībieši Viena no Baltijas somugru tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un galvenokārt Vidzemes rietumdaļu un līdz 19. gadsimta vidum gandrīz visa asimilējās ar latviešiem.
kurši Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem.
puslode Viena no divām pusēm, kādās nosacīti pēc noteiktām pazīmēm sadalīta zemeslode (debess ķermenis) un debess sfēra.
Ģeogrāfiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
Ģeogrāfiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
Ģeogrāfiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
seimiks Vienas vojevodistes, viena apriņķa feodāļu sanāksme (Polijā no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam, arī Vidzemē un Latgalē laikposmā, kad tās ietilpa Polijā).
kārta Viendabīgs (piemēram, zemes, iežu, vielas, organiska veidojuma) slānis, kas atrodas starp (arī virs) citiem slāņiem vai pārklāj kā virsmu.
sīpols Viendīgļlapju dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, kam pazemes daļās ir sakneņi, sīpoli (3), bumbuļsīpoli un kam ziedi ir čemuros, kurus sedz divas vai trīs seglapas.
depozīts Vienlaicīgi kādā vietā zemē noglabātās senlietas.
slīdošs Vienmērīgs, bez ievērojamām svārstībām (par kustībām). Tāds, kurā kājas netiek atvirzītas vai tiek maz atvirzītas no zemes.
kopmācības Vienota mācību sistēma, kurā skolēnus nešķiro, negrupē pēc tautības, rases piederības (zemēs ar dažādu tautību, rasu iedzīvotājiem).
aļģe Viens no zemākajiem augiem (lapoņaugs), kas satur hlorofilu un eksistē galvenokārt ūdenī.
sausums Vieta (piemēram, cietzeme), arī vide, kur nav ūdens vai tā ir maz. Vieta, arī vide, kur nav mitruma vai tā ir maz.
pakraste Vieta krasta piekājē zem ūdens līmeņa.
azote Vieta uz krūtīm zem drēbēm.
pacere Vieta zem (izgāzta vai daļēji izgāzta koka, krūma) saknēm, (krūma) apakšējiem zariem.
pagalvis Vieta zem gulētāja galvas.
kājapakša Vieta zem kājām, arī tavu pie kājām.
paklēte Vieta zem klēts. Pazema telpa zem klēts grīdas (parasti klētij, kas celta uz paaugstiem pamatiem).
paklinte Vieta zem klints. Vieta pie klints pakājes.
pakrūme Vieta zem krūma vai krūmiem.
palazde Vieta zem lazdas. Lazdas, lazdu audzes apakšējā daļa.
apakša Vieta zem priekšmeta.
pasile Vieta zem siles.
paskape Vieta zem skapja.
patilte Vieta zem tilta.
viņpasaule Vieta zem zemes virsas, kur mīt mirušie.
Veļu valstība (arī valsts) Vieta zem zemes virsmas, kur mīt veļi.
Veļu valsts (arī valstība) Vieta zem zemes virsmas, kur mīt veļi.
Veļu valstība (arī valsts) Vieta zem zemes virsmas, kur mīt veļi.
palodze Vieta, arī sienas daļa zem loga.
paribe Vieta, dobums zem ribām.
zemdegune Vieta, kas atrodas zem deguna, virs augšlūpas.
pazeme Vieta, kas atrodas zem zemes virsmas un kur mirušo grēcinieku dvēseles izcieš sodu. Arī velnu mājoklis.
leja Vieta, kas atrodas zemāk par citu vietu.
zemums Vieta, kas atrodas zemāk par citu vietu.
apakša Vieta, kas atrodas zemāk. Leja.
atradne Vieta, kur atrodas (derīgi izrakteņi vai citas zemes bagātības). Šādā vietā atrodamais (derīgu izrakteņu vai citu zemes bagātību) krājums.
mālājs Vieta, kur ir mālaina zeme, māls. Mālaina augsne.
līdums Vieta, kur ir nocirsts mežs lauksaimniecībā izmantojamas zemes iegūšanai.
krustāre Vieta, kur robežojas vairāku zemnieku saimniecību lauki.
mala Vieta, novads, apgabals, arī zeme (parasti nomaļa, tāla, arī nezināma).
apakšzeme Vieta, rajons, kas atrodas samērā dziļi zem zemes virsējās kārtas, arī dziļos zemes slāņos.
padurve Vieta, telpa zem durvīm.
padzirne Vieta, telpa zem dzirnām.
pagalde Vieta, telpa zem galda.
pagulte Vieta, telpa zem gultas.
palāve Vieta, telpa zem guļamās lāvas.
paspārne Vieta, telpa zem jumta pārkares.
patrepe Vieta, telpa zem kāpnēm.
pakrāsne Vieta, telpa zem krāsns.
palāve Vieta, telpa zem pirts lāvas.
paslieksne Vieta, telpa zem sliekšņa.
pabeņķe Vieta, telpa zem sola.
pasole Vieta, telpa zem sola.
zemzeme Vieta, telpa, kas atrodas zem Zemes (planētas) virsējā slāņa. Pazeme (1).
pazeme Vieta, telpa, kas atrodas zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
pazeminājums Vieta, teritorija, kas ir zemāka par apkārtni.
pamats Vieta, vide (parasti zemes virsā), kas balsta (ko), neļauj (kam) smaguma spēka iedarbībā grimt, krist.
vazāt Vilkt (ko) līdzi pa zemi (parasti dažādos virzienos). Pieļaut, ka (kas) velkas līdzi pa zemi.
valkāties Vilkties, vazāties (piemēram, pa zemi).
kamzolis Vīriešu (parasti gara) veste, ko valkā zem virsdrēbēm.
krūteža Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
maskulinizācija Vīriešu sekundāro dzimumpazīmju (piemēram, ūsu, bārdas, zemas balss) veidošanās sievietēm.
apakšbikses Vīriešu veļas gabals, ko valkā zem virsbiksēm.
apakškrekls Vīriešu veļas gabals, ko valkā zem virskrekla.
rikša Vīrietis, kas, velkot divričus, pārvadā tajos pasažierus, kravu (Japānā, arī dažās citās Āzijas zemēs).
Smilšu kopa (biežāk kopiņa) Virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
Smilšu kopiņa (retāk kopa) Virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
Smilšu kopiņa (retāk kopa) Virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
piekarceļš Virs zemes pacelts, pie balstiem piestiprinātu trošu vai viensliedes ceļš.
šorti Virsbikses, kas nesniedzas zemāk par ceļgaliem. Īsbikses.
kornets Virsnieka zemākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas armijas kavalērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Absolūtā rente Virsvērtības daļa, ko piesavinās zemes īpašnieki, pamatojoties uz zemes privātīpašuma monopolu.
Absolūtā rente Virsvērtības daļa, ko piesavinās zemes īpašnieki, pamatojoties uz zemes privātīpašuma monopolu.
stāvs Virszemes daļa, arī stumbrs (augiem).
cers Virszemes dzinumu sazarojums (augiem). Šāds sazarojums kopā ar saknēm.
kazemāts Virszemes vai pazemes nocietinājums, kas pasargā no artilērijas šāviņiem un nelielām aviobumbam. Pazemes telpa aizstāvēšanās nocietinājumā, kura pasargā no artilērijas šāviņiem un nelielām aviobumbam.
lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta būve ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu straujākai augu (parasti, dēstu, agrīno dārzeņu) audzēšanai.
lejup Virzienā uz leju. Pretstats: augšup. Pret zemi vērstā virzienā. Tuvāk zemei.
atpakaļ Virzienā uz sliktāku stāvokli, zemāku līmeni.
lejā Virzienā uz zemāku (reljefa) vietu.
lejup Virzienā uz zemāku (reljefa) vietu.
zemē Virzienā uz zemāku reljefa vietu. Lejā.
nodabūt Virzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām, un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nolaisties Virzīties un pabeigt virzīties ar atvērtu izpletni lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
nonākt Virzīties un pabeigt virzīties pa gaisu lelā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nirt Virzīties zem ūdens (par zemūdens transportlīdzekli). Pārvietoties zem ūdens ar zemūdens transportlīdzekli.
skriet Virzīties, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par cilvēku).
pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā.
pavirzīt Virzot (vadot) panākt, ka (transportlīdzeklis) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā.
pavirzīt Virzot novietot (priekšmetu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
kontrabass Vislielākais stīgu lociņinstruments ar viszemāko skaņu.
podagra Vispārēji vielmaiņas traucējumi, kas saistīti ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to nogulsnēšanas, piemēram, locītavās, zemādā.
aukstums Vispārināta īpašība --> auksts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme, - zema temperatūra.
kraujums Vispārināta īpašība --> kraujš, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vertikāls vai ļoti slīps zemes virsmas veidojums.
nezāļainība Vispārināta īpašība --> nezāļains, šīs īpašības konkrēta izpausme. Piesārņotība ar nezāļu sēklām, pazemes veģetatīvajām daļām.
nolaidenums Vispārināta īpašība --> nolaidens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Veidojums, kas pakāpeniski pazeminās. Veidojums, kam ir neliels slīpums.
pazemība Vispārināta īpašība --> pazemīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
pazemīgums Vispārināta īpašība --> pazemīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Pazemība.
saltums Vispārināta īpašība --> salts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zema temperatūra; aukstums (1).
zemiskums Vispārināta īpašība --> zemisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
zemnieciskums Vispārināta īpašība --> zemniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
zemsirdīgums Vispārināta īpašība --> zemsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Zemsirdība.
zemsirdība Vispārināta īpašība --> zemsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Zemsirdīgums.
zemums Vispārināta īpašība → zems (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
zemums Vispārināta īpašība → zems (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pirmsēnes Visprimitīvākās sēnes - mikroskopiski vienšūnas organismi, kas dzīvo mitrā vidē (piemēram, ūdenī uz aļģēm, mitrā zemē vai sauszemes augu šūnās) un kas vairojas ar zoosporām.
pavīstīt Vīstot palikt zem (kā), arī (kam) apakšā.
reihsrāts Visvācijas padome (no 1919. gada līdz 1934. gadam), kurā ietilpa visu reiha zemju (novadu) valdību pārstāvji.
subkontroktāva Viszemākā mūzikas praksē izmantotā oktāva.
tuba Viszemākā reģistra metāla pūšamais mūzikas instruments ar ventiļu mehānismu.
kontralts Viszemākā sieviešu balss.
bass Viszemākā vīriešu balss.
mārs Vulkāniskas izcelsmes piltuvveida vai cilindrveida iedobums zemes virsā.
cerot Zaroties pie virszemes dzinumu pamata, veidot sānvasas (par augiem).
klāsts Zaru (parasti lapotu) vai salmu paliktnis, paklājs (zem siena vai labības kaudzēm, žāvēšanai izklātiem liniem).
nosisties Zaudēt dzīvību (parasti sauszemes transportlīdzekļa, lidaparāta avārijā).
dinārs Zelta monēta (senajās arābu zemēs).
apakšzeme Zem zemes esošā veļu valsts. Pazeme.
lejāk Zemāk novietotā (reljefa) daļā. Uz zemāku (reljefa) vietu.
lejpuse Zemākā puse, zemākā daļa.
bakalaurs Zemākais zinātniskais grāds (ārzemēs).
sauszeme Zeme - pretstatā jūrai, okeānam; cietzeme.
Pelēkā zeme (arī augsne) Zeme (augsne) ar nelielu trūdvielu daudzumu. Pelēkzeme.
zemnīca Zemē iedziļināts apļveida vai četrstūrveida mājoklis ar baļķu, kāršu u. tml. pārsegumu, kas apbērts ar zemi.
Arheoloģiskie izrakumi Zemē vai zem ūdens atrodošos lietisko vēstures avotu iegūšanas veids.
krasts Zeme, apvidus ūdenstilpes (parasti upes, ezera, jūras) tuvumā. Sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.
Pelēkā zeme (arī augsne) Zeme, arī augsne, ar nelielu trūdvielu daudzumu. Pelēkzeme.
šīpasaule Zeme, vieta, arī vide, apstākļu kopums, kurā noris cilvēka dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules). Šīzeme (2).
zemenājs Zemene (1), zemeņu cers. Arī zemeņu audze.
teritorija Zemes (arī citu planētu) virsas daļa (ar sauszemi, ūdeņiem, gaisa telpu, zemes dzīlēm), kurā ir izplatīta kāda dabas parādība vai ar cilvēka dzīvi un darbību saistīta parādība vai kura pieder noteiktai valstij, iestādei, organizācijai, personai u. tml. un kurai ir noteiktas robežas un platība.
pusgrauds Zemes apsaimniekošanas forma, kad laukstrādnieks par viņam lietošanā nodoto zemi daļu (parasti pusi) ražas atdeva zemes īpašniekam.
kupica Zemes gabala robežpunkta zīme - konusveida zemes vai akmeņu kopiņa ar mietu vidū.
atgriezums Zemes gabals, kas, pārkārtojot zemes valdījuma attiecības, tiek atdalīts (no kādas citas platības).
Zemes kopiena Zemes īpašuma forma, kad zeme ir zemnieku sīksaimniecību kolektīvā īpašumā.
lēnis Zemes īpašums (parasti kopā ar zemniekiem) vai citāda veida materiāls labums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora. Feods.
zemaramkārta Zemes kārta, kas atrodas zem aramkārtas.
Zemes urķis Zemes kopējs, apstrādātājs, zemnieks.
Zemes urķis Zemes kopējs, apstrādātājs, zemnieks.
ārzemes Zemes un valstis, kas atrodas aiz savas zemes, valsts robežām.
pamatne Zemes virsas iedobuma zemākā daļa.
Cilu kalni Zemes virsas pacēlumi, kas veidojušies, dažām zemes garozas daļām iegrimstot, citām paliekot agrākajā līmenī.
plato Zemes virsas pacēlums, kam ir līdzena vai viļņota virsa un ko no apkārtējām zemienēm norobežo izteikts kāpums.
protektorāts Zemes, valsts atkarības forma, ko izveido imperiālistiskās lielvalstis, lai apspiestu un izmantotu vājākās zemes, valstis.
tehnosfēra Zemeslodes daļa, kurā noris saimnieciskā, parasti ar tehnikas izmantošanu saistītā, darbība, arī zemeslodes daļa, kuru ietekmē šāda darbība.
Pasaules okeāns Zemeslodes ūdens platība ārpus sauszemes.
Pasaules okeāns Zemeslodes ūdens platība ārpus sauszemes.
okeāns Zemeslodes ūdens platības daļa, kas atrodas ārpus sauszemes un ko ierobežo kontinenti.
delta Zemiene, kas upes grīvā izveidojusies no sanesām un nogulsnēm, un upes sazarojumu kopums šādā zemienē.
puszemnīca Zemnīca, kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
zemnieksieva Zemnieka sieva. Arī zemniece.
fellahs Zemnieks (arābu zemēs).
smirds Zemnieks Krievzemē (no 9. līdz 14. gadsimtam).
sābris Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latgalē, arī Krievijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes.
pušelnieks Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latvijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes.
zemniecība Zemnieku kopums (piemēram, zemē, valstī, kādā tās teritorijā).
zemniekmeita Zemnieku meita. Arī jauna zemniece.
saimniece Zemnieku saimniecības īpašnieka vai nomnieka sieva. Zemnieku saimniecības īpašniece vai nomniece. Sieviete, kas pārzina, vada, parasti sieviešu, darbu zemnieku saimniecībā.
sīkzemniecība Zemnieku slānis, ko veido mazu zemes gabalu īpašnieki.
marka Zemnieku vai pilsētas kopienas īpašums (viduslaikos Vācijā, arī dažās citās Eiropas zemēs).
(No)liekt galvu (kā priekšā) Zemoties, izrādīt pazemību.
Liekt muguru (arī plecus) Zemoties, izrādīt pazemību.
Locīt muguru Zemoties, izrādīt pazemību.
Liekt muguru (arī plecus), arī locīt muguru Zemoties, izrādīt pazemību.
Noliekt galvu (kā priekšā) Zemoties, izrādīt pazemību.
Liekt plecus (arī muguru) Zemoties, izrādīt pazemību.
niršana Zemūdens sporta veids - virzīšanās zem ūdens.
grūsnība Zīdītāju dzīvnieka mātītes organisma fizioloģiskais stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām).
valis Zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona kāšanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem). Vaļveidīgie.
vaļveidīgie Zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona košanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem). Šīs kārtas dzīvnieki. Vaļi.
kalada Ziemas saulgriežu ieražu dziesma (Augšzemē).
zemeņābele Ziemas šķirnes ābele ar vidēji lieliem, sulīgiem augļiem, kuru mizai raksturīgs zemeņu sārtums. Attiecīgā ābeļu šķirne.
ziemeļnieki Ziemeļu zemju iedzīvotāji.
bemols Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas pazeminājumu par pustoni.
dublbemols Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas pazeminājumu par vienu toni.
krustakmens Zīme zemes gabala robežpunktu iezīmēšanai - liels zemē ierakts akmens, kura virszemes daļā ir iekalts krusts.
miroņgalva Zīme, kas norāda uz ko dzīvību apdraudošu, - cilvēka galvaskausa un zem tā sakrustotu kaulu attēls.
agronomija Zinātne par lauksaimniecību, zemkopību.
sovetoloģija Zinātnes nozare, kas pētī sabiedriskas parādības sociālistiskajās zemēs.
ģeofizika Zinātnes nozare, kas pētī zemeslodes fizikālās īpašības un fizikālos procesus tajā.
licenciāts Zinātnisks grāds, kas atbilst doktora grādam (dažās ārzemju universitātēs). Persona, kam ir šāds grāds.
orientoloģija Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Austrumu zemju kultūru, vēsturi, valodas. Orientālistika.
orientālistika Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Austrumu zemju kultūru, vēsturi, valodas. Orientoloģija.
mēnesszivs Zivs (siltzemju jūrās) ar augstu, apaļu, diskam līdzīgu ķermeni.
starpzole Zole, ko novieto, iestrādā starp apava detaļām vai zem kājas pēdas.
nirpīles Zosveidīgo kārtas apakšdzimta, kurā ietilpst putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens. Šīs apakšdzimtas putni.
Simbiotiska zvaigzne Zvaigžņveida objekts, kam zemas temperatūras absorbcijas spektru papildina augstas temperatūras emisijas līnijas.
Simbiotiska zvaigzne Zvaigžņveida objekts, kam zemas temperatūras absorbcijas spektru papildina augstas temperatūras emisijas līnijas.
Krasta zveja Zveja sauszemes tuvumā.
Piekrastes zveja Zveja sauszemes tuvumā.
Piekrastes (arī krasta) zveja Zveja sauszemes tuvumā.

zem citās vārdnīcās:

Tēzaurs

zem

MLVV

zem

MEV

zem