Paplašinātā meklēšana

Meklējam ost.

Atrasts vārdos (351):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

Atrasts skaidrojumos (1782):

abatija Abata pārvaldītais klosteris kopā ar šim klosterim piederošo teritoriju.
gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai.
agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Airēties nost (sānis, atpakaļ).
atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Airēt nost (sānis, atpakaļ).
noairēt Airējot nobraukt nost, gar (ko).
noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko).
noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
bultēt Aizdarīt ar bultu (2). Atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu).
aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā). Pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi).
embargo Aizliegums kuģiem iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
aizķept Aizpildīties, aizsprostoties (ar ko mīkstu, lipīgu).
atkost Aizsargāties ar kodienu. Iekost pretī.
aiznaglot Aizsegt, aizklāt, nostiprinot ar naglām.
murds Aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto, piemēram, upē, ezerā.
piesērums Aizsprostojams.
barikāde Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām.
uzdambējums Aizsprostojums. Dambis.
aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev. Izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
aizdambēt Aizsprostot (gultni, straumi), radot šķērsli tecējumam. _imperf._ Dambēt ciet.
mīnēt Aizsprostot (ko) ar mīnām. Gatavot uzspridzināšanai (ko), novietojot mīnas.
uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt.
aizsērēt Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
aizsprostojums Aizsprosts.
pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes.
aizkrustot Aizšķērsot, aizsprostot (ceļu).
aizjozt Aiztaisīt (jostu). Aiztaisīt (piemēram, mēteli ar jostu).
mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
Ārējais reids Akvatorija daļa pretī ostas ieejai.
Dienas alga Alga, ko aprēķina par katru nostrādāto dienu.
dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu.
nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu.
komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu.
vidusjosta Ap vidukli apjožama josta.
krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
uzjozt Apjozt (jostu, siksnu u. tml.).
apjozt Apņemt (ar jostu, siksnu u. tml.).
aizsiksnot Apņemt, nostiprināt (ar siksnām).
apstīpot Apņemt, nostiprināt (ar stīpu).
pārjozt Apņemt, savilkt, pārsiet (piemēram, ar jostu, siksnu).
apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem).
saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
kordons Apsardzes postenis (rezervātā vai saudzējamā zonā). Šādam postenim paredzēta celtne.
sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
bēdas Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
nokodināt Apstrādājot ar ķimikālijām, atdalīt nost.
nodīrāt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot nost (tam) ādu.
nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
apgānīt Aptraipīt, notriept ar netīrumiem. Arī izpostīt, nopostīt (parasti aiz ļaunuma).
kakts Apvidus (parasti nomaļš). Nomaļa vieta (kādā teritorijā). Nostūris.
griezt Ar asu rīku dalīt (ko) daļās, arī nost no veselā. Arī sasmalcināt.
izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izostīt (2).
izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izošņāt (1). Izostīt (2).
saostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Saost (2). Izostīt (2).
saost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Saostīt (2). Izost (1).
izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
fiksēt Ar fiksāžu nostiprināt fotoattēlu uz fotofilmas, fotoplates, fotopapīra.
nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
atglāstīt Ar glāstošu kustību atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
atvairīt Ar grūdienu, sitienu u. tml. kustību atvirzīt, atbīdīt nost (sānis atpakaļ).
nopiņķēt Ar grūtībām noraisīt, atdalīt nost (ko sasietu, sapinušos).
nokulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā). Ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
atkvēpināt Ar kvēpināšanu atdzīt, atgaiņāt nost (no kā).
atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
atmest Ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Mest nost (sānis, atpakaļ) Atsviest.
nomest Ar metienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Nosviest (2).
nomocīt Ar mokām nostrādāt, pavadīt (laikposmu).
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā). Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost.
appogāt Ar pogām piestiprināt (kam visapkārt). Pogājot nostiprināt (to, kas apņemts apkārt).
nostutēties Ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus).
plūkāt Ar rāvieniem dalīt ko nost, padarot retāku (kādu kopumu).
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
šķīt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem). Plūkt (2).
nodzīt Ar sitieniem nodabūt, novirzīt nost.
grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
Uzmodināt no miroņiem Ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
Uzmodināt no miroņiem Ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
atrauties Ar spēju, strauju kustību atbrīvoties (no saites, ķēdes u. tml.). _imperf._ Rauties nost.
atspert Ar spērienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
nospert Ar spērienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
atraut Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis). _imperf._ Raut nost.
attraukt Ar strauju kustību atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
aiztraukt Ar strauju kustību dabūt nost, arī noraust.
noraut Ar strauju kustību novirzīt nost (no kā sava ķermeņa daļu).
plēst Ar strauju kustību ņemt nost (ko).
saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu).
raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Sviest nost (sānis, atpakaļ).
nosviest Ar sviedienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Nomest (2).
nošaut Ar šāvienu atdalīt nost.
iedzert Ar tostu izteikt novēlējumu, godināt un izdzert glāzi alkoholiska dzēriena.
notriekt Ar triecienu atdalīt nost.
attriekt Ar triecienu attālināt, atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
notriekt Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē.
grauzt Ar zobiem satvert un nokost (parasti īsu, retu zāli) - par dzīvniekiem.
slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
noārdīt Ārdot atdalīt nost (piemēram, ko piešūtu, uzšūtu).
atārdīt Ārdot atdalīt. Ārdot samazināt. _imperf._ Ārdīt nost.
noārdīt Ārdot nojaukt, likvidēt. Arī nopostīt.
pjedestāls Arhitektonisks pamats (piemēram, monumentālai skulptūrai, kolonnai). Postaments.
embols Asins receklis, gāzes pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas sirds dobumos, asinsvados un tos daļēji vai pilnīgi nosprosto.
embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar asinīs vai limfā nokļuvušu asins recekli, gāzes pūslīti u. tml.
išēmija Asiņu daudzuma samazināšanās ķermeņa daļā, kur traucēta asiņu piegāde sakarā ar artēriju spazmu, aizsprostošanos vai nospiešanu.
radiomasts Atbalsts, uz kura attiecīgajā augstumā nostiprinātas radiostaciju antenas.
nodzīt Atdalīt (ar ko asu) nost (apmatojumu dzīvniekam).
nospert Atdalīt nost (daļu) - par zibeni.
nomontēt Atdalīt nost (kam detaļu, elementu).
nodarināt Atdalīt nost (parasti nogriezt, nomizot sakņaugiem ko nevajadzīgu).
noņemt Atdalīt nost ar kādiem paņēmieniem (piemēram, vielas kārtu, kā virskārtu, apvalku).
nodabūt Atdalīt nost, parasti ar pūlēm, grūtībām.
atkrist Atdalīties un nokrist nost. _imperf._ Krist nost.
atlupt Atdalīties, atlobīties nost (parasti par virskārtu).
nodarināt Atdalot nost (stumbram, zaram u. tml., piemēram, zarus, lapas), iegūt (ko).
nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā). Nobrukt (1).
nobrukt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties. Nogrūt.
krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
atkustēt Atiet, atvirzīties nost (sānis).
atjozties Atjozt sev (parasti jostu).
nobāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, aizdarīt, nosprostot.
apbāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
atkost Atkosties (2).
Celties augšā Atmosties no miega un piecelties.
atdalīt Atņemt, atraut vai citādi atšķirt (daļu no kā). _imperf._ Dalīt nost.
atomspēkstacija Atomelektrostacija.
atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
nopogāt Atpogāt un noņemt nost (ko piepogātu).
attaisīt Atpogāt, atāķēt, atraisīt u. tml. (to, kas satur, nostiprina apģērbu, apavus u. tml.).
atjozt Atraisīt, attaisīt vaļā (jostu). Attaisīt (ko sajoztu).
atiet Atrasties virzienā nost (sānis) - piemēram, par ceļu, upi.
atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
noskriet Ātri nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.).
nolaist Ātri nobraukt, nojāt lejā, nost, gar (ko).
notraukties Ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
celle Atsevišķa (parasti neliela) telpa mūkam vai mūķenei klosterī.
nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost.
atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
Nolaist līdz pēdējam tūkstotim Atstājot (ko) novārtā, nerūpējoties, pakļaut (ko) postažai. Nolaist līdz beidzamajam.
sacelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, arī pamosties (par vairākiem, daudziem).
atlēkt Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.).
Karoga kārts Attiecīgi apstrādāta kārts, kurā uzvelk un pie kuras nostiprina karogu.
pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus. Dzimumgatavība.
noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu).
atvākt Atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vākt nost (sānis, atpakaļ).
atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni. Atkāpties.
atšauties Atvirzīties nost, atrasties atstatu.
atdalīties Atvirzīties nost, attālināties (par transportlīdzekļiem).
nodalīties Atvirzīties nost, tā ka paliek savrup (no citiem, no kopuma, grupas).
atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski. _imperf._ Kāpties atpakaļ (sānis, nost). Kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atkarāties Atvirzīties, būt atvirzītam nost (no kā) un nokarāties.
ortotropisms Auga sānu orgānu augšana virzienā uz kairinājuma avotu vai nost no tā.
aizaugt Augot, pārveidojoties sašaurināties vai pilnīgi aizsprostoties.
sakne Augstāko augu veģetatīvais orgāns, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Oklūzija (3).
oklūzija Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Sakodiens.
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones). Šīs dzimtas augi.
pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.).
vandaļi Austrumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu.
šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas.
nobadīt Badot, arī bakstot atdalīt nost.
atbakstīt Bakstot atbīdīt nost. _imperf._ Bakstīt nost.
nobakstīt Bakstot atdalīt nost.
lafete Balsts, uz kā nostiprināts (artilērijas ieroča) stobrs.
kāpostbaļļa Baļļa, kurā skābē kāpostus, uzglabā skābētus kāpostus. Šīs baļļas saturs.
turnikets Bandāža, ar ko nosprosto asiņu plūsmu asinsvados.
sekularizācija Baznīcu un klosteru īpašuma atņemšana baznīcai, garīdzniecībai un pārvēršana par valsts īpašumu vai nodošana civilo iestāžu pārziņā.
spraudīt Bāzt (ko) vairākās vietās, lai (to) nostiprinātu.
aizbāzt Bāžot (ko), piepildīt, aizdarīt vai aizsprostot.
apbāzt Bāžot nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
atbēgt Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Bēgt nost (sānis, atpakaļ).
nobēgt Bēgot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
nobērt Berot atdalīt nost (daļu).
nobērt Berot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
Izberzēt (arī izberzt) miegu no acīm Berzējot acis, pilnīgi atmosties.
Izberzt (arī izberzēt) miegu no acīm Berzējot acis, pilnīgi atmosties.
Izberzēt (arī izberzt) miegu no acīm Berzējot acis, pilnīgi atmosties.
noberzēt Berzējot atdalīt nost.
noberzt Beržot atdalīt nost.
atberzt Beržot dabūt nost, attīrīt. _imperf._ Berzt nost. Noberzt.
bulta Bīdāms metāla (retāk koka) stienis aizvērtu durvju, vārtu nostiprināšanai. Aizbīdnis. Aizšaujamais.
atbīdīt Bīdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Bīdīt nost (sānis, atpakaļ).
nobīdīt Bīdot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Bīdot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
nobikstīt Bikstot atdalīt nost.
uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās. Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
tuberkulīns Bioloģisks preparāts tuberkulozes diagnosticēšanai.
nobirdināt Birdinot atdalīt nost (daļu).
aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties. _imperf._ Birt ciet.
atbirt Birstot atdalīties nost. _imperf._ Birt nost. Nobirt.
nobirzt Birstot atdalīties nost. Nodrupt.
klājs Blīva, nostiprināta (dēļu, baļķu, vai cita materiāla) kārta (piemēram, jumta, tilta segumam).
aizblīvēt Blīvi aiztaisīt, arī aizsprostot, aizsegt.
kāpostbļoda Bļoda, kurā iepildīts no kāpostiem gatavots ēdiens. Šīs bļodas saturs.
ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī. Kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums. Ūdens nelaime.
Ūdens nelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī. Kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums. Ūdensnelaime.
izbradāt Bradājot izbojāt, arī izpostīt.
nobraukt Braucot novirzīt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.).
nobraukt Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
nobraucīt Braukot (ko), atdalīt nost (no tā).
nobraucīt Braukot atdalīt nost.
nobraukt Braukšus novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Brist nost (sānis, atpakaļ).
degunkniebis Brilles, kuras ar īpašu kniebli nostiprina uz deguna.
aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizsprostotam, piepildītam. _imperf._ Brukt ciet.
piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to).
atbrukt Brūkot, grūstot atdalīties un nokrist nost.
nobružāt Bružājot atdalīt, arī novirzīt nost.
nemiers Būt ar negatīvu, noliedzošu attieksmi (pret ko), paust negatīvu, noliedzošu nostāju.
Nākt nost Būt atdalāmam. Lobīties nost.
griezt Būt derīgam (kā) dalīšanai daļās, arī dalīšanai nost no veselā (par asiem rīkiem).
Gulēt drupās (un gruvešos) Būt izpostītam un sagrautam.
Gulēt drupās (un gruvešos) Būt izpostītam un sagrautam.
Ieņemt vietu Būt kādā amatā, postenī.
Ieņemt vietu Būt kādā amatā, postenī.
sagaidīt Būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis. Veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā).
trakot Būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā). Izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi.
atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
noraut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām).
novilkt Būt par cēloni tam, ka (kas) nostiepjas (uz leju).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) - parasti par veļu.
noraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji novirzās nost (no kā) - parasti par vēju.
noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga. Būt tādam, no kā dalās nost (lapas, augļi u. tml.) - par augiem.
notraukt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, lapas, augļi) atdalās nost (no kā) - piemēram, par vēju, šāviņiem.
satrakot Būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši.
plosīties Būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu).
plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
uzstāties Būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko). Arī, uzskatot sevi (par ko), atbilstoši rīkoties.
slēgt Būt tādam, kas rada vai pārtrauc (kā) savienojumu, nosprostojumu, maina darbības režīmu, stāvokli (par mehānismu, ierīci u. tml.).
notecēt Būt tādam, no kura kas, tekot lejup, atdalās nost (parasti par kādu produktu).
novest Būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
aizbūvēt Būvējot aizsprostot (ko).
tunelis Cauruļveida iešuve (apģērba gabalam) ieveramās gumijas, jostas u. tml. ievēršanai.
celaine Celos darināta josta, prievīte, apauda.
doks Celtne (ostā) kuģu pārbaudei un remontēšanai, arī būvēšanai.
atcelt Ceļot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Celt nost (sānis, atpakaļ).
nocelt Ceļot novirzīt, noņemt (nost no kurienes, kur u. tml.).
nocirpt Cērpot atdalīt nost (vilnu dzīvniekam).
nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu (dzīvniekam).
nocirst Cērtot atdalīt nost (koku vai tā daļu), lai izgatavotu (ko).
nocirst Cērtot atdalīt nost.
atcirst Cērtot atdalīt, atšķelt. _imperf._ Cirst nost.
apvilkt Cieši apklāt (parasti ar ādu, audumu) un nostiprināt. Pārvilkt. Apšūt.
sajozt Cieši apņemt, savilkt (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai. Apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
Sonātes forma Cikliska skaņdarba (parasti pirmās daļas) forma, kas balstās uz vismaz divu muzikālo tēlu pretnostatījumiem un attīstību.
fašīna Cilindriskā formā sasiets (zaru) kūlis, ko lieto, piemēram, uzbērumu nostiprināšanai.
Fiziskā audzināšana Cilvēka vispusīgas fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma.
pretinieks Cilvēks, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja (piemēram, strīdā, polemikā). Cilvēks, kam ir iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
ostmalnieks Cilvēks, kas dzīvo ostas krastmalas tuvumā.
veterāns Cilvēks, kas ilgi nostrādājis, darbojies (kādā nozarē).
grūtdienis Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
vārgs Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
plostnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar plostu sagatavošanu un pludināšanu.
stostītājs Cilvēks, kas stostās (1).
krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā).
pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam), vērsta pret (kādu). Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati.
Fiziskā audzināšana Cilvēku vispusīgas fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma. Attiecīgais mācību priekšmets.
Virves (arī stieples) dejotājs (arī staigātājs) Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā nostieptas virves (stieples).
Dabas katastrofa Dabas parādību postoša izpausme (piemēram, zemestrīces, plūdi, vētras).
Dabas (arī stihiska) nelaime Dabas stihija, dabas katastrofa. Dabas stihijas, dabas katastrofas maltais postījums, zaudējums.
Stihiska (arī dabas) nelaime Dabas stihija, dabas katastrofa. Dabas stihijas, dabas katastrofas radītais postījums, zaudējums.
atlipināt Dabūt nost (ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu).
radiovariants Daiļdarba, muzikāli dramatiska darba u. tml. pielāgojums iestudējumam radiostudijā un pārraidīšanai pa radio.
šķibīt Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas).
kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem.
mizot Dalīt nost (kam) mizu (1).
kabināt Dalīt nost (ko, piemēram, ar āķi, cilpu, piestiprinātu, sastiprinātu).
skūt Dalīt nost no ādas ar ko asu, arī vibrējošu, rotējošu (apmatojumu, parasti bārdu).
lobīt Dalīt nost, ņemt ārā (ko pielipušu, pieķērušos).
lobīt Dalīt nost, plēst (koka mizu no stumbra).
lobīt Dalīt, ņemt nost (augsnes) virskārtu.
lupināt Dalīt, ņemt nost (daļu no kā).
raisīties Dalīties nost (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.).
lobīties Dalīties nost (par koka mizu).
raisīties Dalīties nost (parasti par ko sīku).
lobīties Dalīties nost (piemēram, par apmetumu, krāsu).
lupt Dalīties nost, lobīties (parasti par virskārtu).
muliņš Dambis vai estakāde (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotām kuģu pietauvošanās vietām.
aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
skrūvsols Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu. Skrūvgalds.
skrūvgalds Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu. Skrūvsols.
stostīšanās Darbība --> stostīties.
nostrāde Darbība, process --> nostrādāt (3).
nostrāde Darbība, process --> nostrādāt (5).
nostiepe Darbība, process, arī rezultāts --> nostiept (1).
ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
butafors Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš izgatavo butaforijas. Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš pārzina butaforijas.
suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
Laika darbs Darbs, ko apmaksā pēc nostrādātā laika ilguma.
Dienas darbs Darbs, par kuru samaksā pēc nostrādāto dienu skaita.
Dienas darbs Darbs, par kuru samaksā pēc nostrādāto dienu skaita.
nodārdināt Dārdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
nodārdēt Dārdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ka pret to ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu). Uzsākt cīņu (pret nevēlamu parādību).
Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ko (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu).
kompostrētājs Darītājs --> kompostrēt.
Melnās kājas Dārzeņu dēstu slimība (parasti kāpostu dzimtas augiem).
kāpostdārzs Dārzs, kurā aug kāposti.
mārrutks Daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām.
zvērene Daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar zarainu sakni, kailu stublāju un dzelteniem ziediem.
nodauzīt Dauzot atdalīt nost.
vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē.
nodejot Dejojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), nost.
jostiņa Dem. --> josta.
kontrolligzda Dēšanai izveidots daļēji slēgts sprosts, lai pārbaudītu putna dējību.
konduktors Detaļa (elektrostatiskajā mašīnā), kurā uzkrājas elektrības lādiņi.
apskava Detaļa (mašīnā, iekārtā), ar ko aptverot savieno, nostiprina, piestiprina.
stīgturis Detaļa (stīgu instrumentos), kurā nostiprina stīgas nekustīgā stāvoklī.
stūrenis Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai.
uzstūris Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai. Stūrenis (3).
caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
palīgdiegs Diegs, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus, iezīmē izšuvumu rakstus.
nodimdināt Dimdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
nodimdēt Dimdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
nodīrāt Dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
sliede Divas šādas paralēlas sijas, ko nostiprina uz gulšņiem un kas veido vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu ceļu.
postošs Divd. --> postīt.
rācenis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, augli - pāksteni.
slīdrags Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai. Poleris.
poleris Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai. Slīdrags.
saruna Domu apmaiņa (piemēram, apspriedē, sanāksmē), lai noskaidrotu pušu nostāja (kādā vai kādos jautājumos).
saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā). Šāda starptautiska konference.
nodrāzt Drāžot atdalīt nost (piemēram, skaidas).
nodrebināt Drebinot novirzīt nost.
nodrupināt Drupinot atdalīt nost.
atdrupināt Drupinot atdalīt. _imperf._ Drupināt nost.
nodrupt Drūpot atdalīties nost.
atdrupt Drūpot atdalīties. _imperf._ Drupt nost.
noducināt Ducinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
nodūkt Dūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
nodunēt Dunot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
pīķis Duramais ierocis - garā kātā nostiprināts smails asmens.
nodurt Durot atdalīt nost.
žogs Dzeloņstiepļu aizsprosts.
ēst Dzelt, kost (par kukaiņiem).
nodzenāt Dzenājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā.
atdzenāt Dzenājot piespiest atvirzīties nost (no kā).
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atvirzās nost, attālinās (no kā).
atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Dzīt nost (sānis, atpakaļ).
palīgdzija Dzija, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus.
iezīsties Dziļi nostiprināties (cilvēkā, cilvēka psihē).
sisties Dzīvot nabadzībā, postā, censties pārvarēt to.
nodžinkstēt Džinkstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota parasti no galviņkāpostu galviņām.
atiet Ejot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Iet nost (sānis, atpakaļ).
noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
elektrifikācija Elektriskās enerģijas plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē), izvēršot lieljaudas elektrostaciju un elektriskās enerģijas pārvades sistēmu celtniecību.
Autonoma elektrostacija Elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
Autonoma elektrostacija Elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo. Siltumelektrostacija.
siltumelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo. Termoelektrostacija.
atomelektrostacija Elektrostacija, kurā elektroenerģijas iegūšanai izmanto atomenerģiju. Kodolelektrostacija.
kodolelektrostacija Elektrostacija, kurā elektroenerģijas iegūšanai izmanto kodolenerģiju.
spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
elektrospēkstacija Elektrostacija.
hidroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver ūdens kustības enerģijas izmantošanu (parasti elektroenerģijas iegūšanai hidroelektrostacijās).
noēvelēt Ēvelējot atdalīt nost.
sprostezers Ezers, kas ir izveidojies aizgruvuma, aizsprostojuma rezultātā.
Skrandu proletariāts Feodālismā, kapitālismā - viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā un kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu.
uztvert Fiksēt (kā vibrācijas, starojumu, biostrāvas u. tml.).
potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
vingrošana Fiziskās kultūras nozare - cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
nofrēzēt Frēzējot atdalīt nost.
kumoss Gabals (kā ēdama), kuru vai nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
nogainīt Gainot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Nogaiņāt.
atgainīt Gainot panākt, ka atvirzās nost. _imperf._ Gainīt nost. Atgaiņāt.
nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
atgaiņāt Gaiņājot panākt, ka atvirzās nost. _imperf._ Gaiņāt nost. Atgainīt.
lāpa Gaismeklis, kas sastāv no kāta un tā galā nostiprināta degoša materiāla.
radiogalaktika Galaktika, kurai ir raksturīgs ļoti spēcīgs radiostarojums.
cels Galdiņš jostu, prievīšu, apaudu aušanai - četrstūrains dēlītis, kam katrā stūrī ir caurums.
ģenerāllīnija Galvenā, vadošā, arī obligātā nostādne (parasti politikā).
pamatgultnis Galvenais, nozīmīgākais gultnis. Gultnis, kas ir nostiprināts pamatnē, pamatkonstrukcijā.
Galviņu kāposti Galviņkāposti.
Galviņu kāposti Galviņkāposti.
kāpostgalviņa Galviņkāpostu vai Savojas kāpostu galviņa.
borščs Gaļas vira (ar bietēm, burkāniem, svaigiem kāpostiem un citām saknēm).
redingots Gan (īpašā veidā piegriezti) svārki ar divām apkaklēm un pogājumu no kakla līdz jostas vietai.
bomis Gara, resna kārts lielu (piemēram, siena, labības) vezumu nostiprināšanai.
kimono Garš, ar jostu apjožams tērps ar platām piedurknēm (parasti Japānā).
kompostēt Gatavot (ko) kompostam, padarīt (ko) par kompostu.
vīkšt Gatavot, post (kādu) (piemēram, ceļam, darbam).
nogāzelēties Gāzelējoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
atglaudīt Glaudot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ). Atglaust.
atglaust Glaužot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
nogorīties Goroties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
nogrābāt Grābājot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā.
nogrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), atdalīt nost (daĮu).
atgrābt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā).
nogrābt Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, lejā.
nogrābstīt Grābstot novirzīt nost, lejā.
nograuzt Graužot atdalīt nost.
daiļoties Greznoties, posties, lai kļūtu daiļš.
nogriezt Griežot atdalīt nost.
atgriezt Griežot atdalīt. _imperf._ Griezt nost. Nogriezt.
nogrīļoties Grīļojoties noiet, nonākt lejā, nost, gar (ko).
izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml., grūstot izjaukt kārtību.
atgrūst Grūžot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Grūst nost (sānis, atpakaļ). Grūžot nost (sānis, atpakaļ), atvirzīt (kur, pie kā u. tml.).
nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kā), ļaujot nokrist zemē.
nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); grūžot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
repers Ģeodēzija - apvidū nostiprināta zīme ar nemainīgu augstumu (piemēram, stabs), kas noder par atbalsta vai pārbaudes punktu nivelēšanā.
mesties Ģērbt nost (ko citu), lai paliktu noteiktā tērpā.
Mesties plikam Ģērbt nost visu apģērbu.
Mesties plikam Ģērbt nost visu. apģērbu.
Mesties nost Ģērbties nost.
hidrostacija Hidroelektrostacija.
ūdensspēkstacija Hidroelektrostacija.
dambis Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai. Aizsprosts.
slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
apbakstīt Iebakstīt, piebakstīt (ko visapkārt, no visām pusēm, parasti, nostiprinot ko).
ārdīties Iedarboties postoši (par parādībām dabā) Plosīties.
noēst Iedzelt, iekost (daudzās vietās) - parasti par kukaiņiem.
ieost Ieelpojot, ostot izjust (smaržu, arī smaržas piesātinātu gaisu).
iebetonēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar betona masu.
iecementēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar cementa masu.
ieasfaltēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā) ar asfaltu.
apakšstacija Iekārta elektriskās strāvas sprieguma pārveidošanai ceļā no elektrostacijas uz patērētājiem.
ieņemt Iekārtoties, novietoties, arī nostāties (kādā stāvoklī).
stacija Iekārtu komplekss (kā) uztveršanai un pārraidei, izmantojot radioviļņus. Raidstacija, arī radiostacija.
uzkost Iekost (4). Arī uzēst (1).
iedzelt Iekost (par čūsku).
apkodīt Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis).
apkost Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis).
kompendijs Ierīce (kinoaparātā), piemēram, filtru, blendes nostiprināšanai.
nostādinātājierīce Ierīce (šķidruma, tā vielas daļiņu) nostādināšanai.
klabata Ierīce aizvērtu durvju vai vārtu nostiprināšanai.
kompostrētājs Ierīce kompostrēšanai.
Sniega arkls Ierīce sniega nostumšanai (no ceļa).
Sniega arkls Ierīce sniega nostumšanai (no ceļa).
enkurs Ierīce ūdens transportlīdzekļu nostiprināšanai brīvā ūdenī.
aizšaujamais Ierīce, ar ko nostiprina ko aizvērtu (durvis, vārtus, vāku u. tml.). Aizbīdnis (1).
līnija Ierinda (piemēram, pionieriem, skolēniem). Ierindā nostādīto (piemēram, pionieru, skolēnu) kopīga darbība.
pamosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā). Atmosties (2).
uzmosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā). Pamosties (2). Atmosties (2).
ieķert Ieskrāpēt, viegli iekost (parasti par dzīvniekiem).
iežņaugties Iespiesties, iegriezties (kur iekšā) - par cieši savilktu auklu, jostu u. tml.
sasprostot Iesprostot (vairākus, daudzus).
iespundēt Iesprostot.
Meteoroloģiskā stacija Iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli. Meteostacija.
Meteoroloģiskā stacija Iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli. Meteostacija.
aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas).
Laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Ieviesties, nostiprināties (piemēram, par parādību sabiedrībā, īpašību).
iestiprināt Ievietot (kur iekšā) un nostiprināt.
iesprostot Ievietot (sprostā, iežogojumā u. tml.) tā, ka netiek laukā.
iztrakoties Ilgāku laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
izkosties Ilgāku laiku, daudz kost.
ost Ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru. Arī ostīt (1).
nodzīt Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti nogurdināt, arī nomocīt, novājināt.
sari Indijas sieviešu apģērbs - garš, taisns auduma gabals, kura vienu galu apjož ap gurniem un nostiprina, bet otru pārmet pār plecu.
peldjosta Individuāls glābšanas līdzeklis - no korķa, putuplasta izgatavota jostas veida ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens. Glābšanas josta.
hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā.
pēcspēle Instrumentāls noslēgums, parasti pēc dziedājuma. Postlūdija.
atslēga Instruments (kā) atvēršanai, nostiprināšanai, regulēšanai u. tml.
rentgenmikroskops Instruments, kurā objekta mikrostruktūras pētījumiem izmanto rentgenstarojumu.
saosties Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko). Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
saostīties Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko). Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente. Blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai.
terminālis Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta teritorija (parasti kravas konteineru pārkraušanai ostās).
pakāje Īpaši izveidota (kā) pamatne, balsts. Arī postaments.
noirt Irot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko). Noairēt (1).
noirties Irot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko); noairēties (2).
atirt Irot, airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Irt nost (sānis, atpakaļ). Atairēt.
pusjaka Īsa jaka, kas parasti sniedzas līdz jostasvietai.
pusjostiņa Īsa josta, kas aptver tikai tērpa mugurpusi.
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests. Kriukšķis.
krītaka Izbūve aizsprostam pāri krītošo ūdeņu uztveršanai.
leģenda Izcils vēsturisks notikums un atmiņas, nostāsti par to.
Jūras vārti Izeja no ostas atklātā jūrā.
Jūras vārti Izeja no ostas, upes atklātā jūrā, ieeja no atklātas jūras ostā, upē. Vieta, kur upe ietek jūrā.
paverdzināt Izkalpināt, nostrādināt.
iztaisnot Izlīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml. (piemēram, audumu).
nolīt Izlīstot atdalīties nost (par daļu).
plate Izņemama zobu protēze - plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
izošņāt Izostīt (1).
izost Izostīt (1).
izdemolēt Izpostīt, izārdīt, sagraut (daudz vai visu kādā telpā, ēkā).
izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
iznest Izpostīt, sagraut (par ūdeņiem).
izārdīt Izpostīt.
postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
atstiept Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) nost (sānis).
atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju) Izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).
izglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
paglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
iedibināt Izveidot un ieviest, nostiprināt (piemēram, tradīcijas, stāvokli).
iedibināties Izveidoties un ieviesties, nostiprināties (piemēram, par tradīcijām).
izstāties Izvietoties, nostāties.
postulēt Izvirzīt (principu, atzinumu u. tml.) postulāta veidā.
atjāt Jājot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
nojāt Jājot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
ranverss Jāšanas figūra (manēžas jāšanā) - zirga sāniska virzīšanās nost no manēžas sienas tā, ka zirga galva pavērsta pret sienu.
ārdīt Jaukt nost. Pārvērst drupās, gruvešos.
nojoņot Joņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
patronjosta Josta ar iedalām patronu ievietošanai.
bandāža Josta, (elastīgs) apsējs.
taļļa Jostasvieta (cilvēka ķermenim).
Jūras vārti Jūras ostas pilsēta. Jūras osta.
uzkabināt Kabinot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kā, kam).
izdiena Kādā darba vietā nostrādātais laiks.
ielāps Kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā.
nokalt Kaļot atdalīt nost.
atkalt Kaļot atdalīt. _imperf._ Kalt nost.
nokapāt Kapājot atdalīt nost.
atkapāt Kapājot atdalīt. _imperf._ Kapāt nost.
nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
Kāpostu galva Kāpostgalva.
kāpostgalva Kāpostgalviņa.
Kāpostu galviņa (arī galva) Kāpostgalviņa.
kāposti Kāpostgalviņas.
Ziedu kāposti Kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū.
Ziedu kāposti Kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū.
Lapu kāposti Kāposti ar lielām, sulīgām lapām.
galviņkāposti Kāposti, kuru blīvo lodveida galviņu veido gandrīz apaļas, sēdošas lapas.
virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas.
mēle Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs (jūras piekrastē) ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem.
sudrabzālīte Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar sudrabainiem matiņiem, zarainu stumbru, baltām, retāk gaiši violetām vainaglapām.
medene Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar veselām sēdošām lapām un medaini smaržojošiem baltiem vai violetiem ziediem.
vakarene Kāpostu (krustziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs - krāšņumaugs ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem.
ripsis Kāpostu (krustziežu) dzimtas eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām.
zeltziede Kāpostu (krustziežu) dzimtas krāšņumaugs ar smaržīgiem zeltainiem vai dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
matiola Kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs vai puskrūms ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros.
sirmene Kāpostu (krustziežu) dzimtas pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos.
Kāpostu tauriņš Kāpostu baltenis.
Kāpostu tauriņš Kāpostu baltenis.
Jūras kara bāze Kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.
Kara osta Kara kuģu osta.
Karā (arī kara) cirstās brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
Karā (arī kara) sistās (arī cirstās) brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
Karā (arī kara) cirstās brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
Karā (arī kara) cirstās brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
atkārpīt Kārpot (ko nost), atsegt. _imperf._ Kārpīt vaļā.
atkārpīt Kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). _imperf._ Kārpīt nost.
nokārpīt Kārpot novirzīt nost.
nokopt Kārtojot, tīrot ko, novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
skribināt Kasīt, arī skrāpēt (ko). Kasot, arī skrāpējot dalīt nost (parasti ko sīku).
piekasīt Kasot (ko nost), atdalīt (to) lielākā daudzumā.
nokasīt Kasot novirzīt nost, nokašņāt (1).
atkasīt Kasot, kārpot (ko nost), atsegt. _imperf._ Kasīt vaļā.
atkasīt Kasot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). _imperf._ Kasīt nost.
nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt.
nokasīt Kasot, skrāpējot atdalīt nost.
apkasīt Kasot, skrāpējot ko nost, notīrīt (no ārpuses vai visapkārt).
nokašņāt Kašņājot novirzīt nost.
atkašņāt Kašņājot, kārpot (ko nost), atsegt. _imperf._ Kašņāt vaļā.
atkašņāt Kašņājot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). _imperf._ Kašņāt nost.
nokāst Kāšot atdalīt nost, parasti novārījumu (no kā).
tabernākuls Katoļu baznīcas altāra niša hostijas glabāšanai.
abats Katoļu klostera priekšnieks.
nokaukt Kaucot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
nokausēt Kausējot atdalīt nost.
atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā).
kostīmfilma Kinofilma, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
kinofabrika Kinostudija (Padomju Savienībā 20. un 30. gados).
noklabināt Klabinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
aizklāt Klājot novietot, nostiprināt (kam priekšā).
Klasiskais kostīms Klasiska stila kostīms, kam pamatā ir tradicionālā vīriešu uzvalka līnijas un detaļu veidojums.
Angļu kostīms Klasiskais kostīms.
kalt Klāt ar metālu, lai, piemēram, nostiprinātu, rotātu.
uzklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
uzbungot Klauvējot, arī zvanot u. tml. panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
noklidzināt Klidzinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
noīdēties Klusu novaidēties, nostenēties, noīdēt (1).
noīdēt Klusu novaidēties, nostenēties. Noīdēties (2).
izslīgt Kļūt gludam, nostiepties (piemēram, pēc ieburzījuma) - parasti par smagiem zīda audumiem.
pamosties Kļūt jūtamam, aktivizēties (par psihisku stāvokli). Atmosties (3).
prostituēties Kļūt par prostitūtu.
Uzkāpt uz pjedestāla Kļūt slavenam, atšķirties no citiem. Nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
Uzkāpt uz pjedestāla Kļūt slavenam, atšķirties no citiem. Nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
nolupt Kļūt tādam, kam kas lūpot ir atdalījies nost.
satrakoties Kļūt tādam, kas iedarbojas spēcīgi, arī postoši (piemēram, par ūdenstilpi, ūdeņiem).
noknābt Knābjot atdalīt nost.
noknaibīt Knaibot atdalīt nost.
noknibināt Knibinot atdalīt nost.
nokniebt Kniebjot atdalīt nost.
kodolspēkstacija Kodolelektrostacija.
nokodīt Kodot atdalīt nost.
aizsargjosla Koku vai krūmu josla, kas aizsargā (piemēram, meža audzes, sējumus) no postošas vēja iedarbības. Zemes josla, kas aizkavē, (piemēram, uguns izplatīšanos).
kompostrieris Kompostrētājs (2).
Internacionālā audzināšana Komunistiskās audzināšanas sastāvdaļa, kas nostiprina cilvēkos draudzības jūtas pret dažādu rasu un nāciju darbaļaudīm.
režģogs Konstrukcija celtnes pamatu nostiprināšanai.
pulsārs Kosmiskā radiostarojuma avots, kas strauji un regulāri maina starojuma intensitāti.
kosties Kost (3).
ķert Kost (kādam) - parasti par suni.
kraukšķināt Kost, košļāt (ko) ar kraukšķošu troksni.
skraukšķināt Kost, košļāt ar skraukšķošu troksni.
ņemt Kosties (4).
kostīmjaka Kostīma (1) augšējā daļa, žakete. Kostīmkleitas augšējā daļa - jaka bez oderes.
kostīmsvārki Kostīma (1) svārki.
kostīmots Kostimēts.
Ielas kostīms Kostīms ar oderi, arī ar kažokādas apkakli.
Bikšu kostīms Kostīms, kas sastāv no žaketes vai blūzveida jakas un garajām biksēm.
nokost Kožot atdalīt nost.
atkost Kožot atdalīt. _imperf._ Kost nost. Nokost.
apkost Kožot iznīcināt (daudzus vai visus). Nokost.
martiroloģijs Krājums ar nostāstiem par kristīgo mocekļiem.
apsviesties Krasi mainīt nostāju, uzskatus, attieksmi. Strauji mainīties (par domām, uzskatiem u. tml.).
Griezt kažokam otru pusi, arī griezt kažoku uz otru pusi Krasi mainīt savu nostāju.
Apgriezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī apgriezt (retāk apmest, apsviest) kažoku (uz otru pusi) Krasi mainīt savu nostāju.
(Ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī (ap) griezt (retāk apmest, apsviest) kažoku (uz otru pusi) Krasi mainīt savu nostāju.
Apmest (biežāk apgriezt, arī apsviest) kažokam otru pusi, arī apmest (biežāk apgriezt, arī apsviest) kažoku (uz otru pusi) Krasi mainīt savu nostāju.
Apsviest (biežāk apgriezt, arī apmest) kažokam otru pusi, arī apsviest (biežāk apgriezt, arī apmest) kažoku (uz otru pusi) Krasi mainīt savu nostāju.
(Ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī (ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažoku uz otru pusi Krasi mainīt savu nostāju.
(Ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī (ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažoku uz otru pusi Krasi mainīt savu nostāju.
nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē, kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost.
nokratīt Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
nokratīt Kratot (ko), novirzīt (to no kā) nost.
nokraut Kraujot atdalīt nost no virsas (daļu).
aizkraut Kraujot novietot (kam priekšā). Kraujot aizsprostot.
atkraut Kraujot novietot atstatu, nost (no kā). _imperf._ Kraut nost.
nokraut Kraujot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
aizkravāt Kravājot (ko), piepildīt. Kravājot (ko), aizsprostot. Aizkraut.
nokravāt Kravājot ko nost, atbrīvot (kā) virsmu.
atkravāt Kravājot novietot atstatu, nost (no kā). _imperf._ Kravāt nost.
nokravāt Kravājot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
nokrejot Krejot un pabeigt krejot (trauku ar nostādinātu pienu).
pārkrimst Kremtot pārkost.
kacenkāposti Krustziežu dzimtas kāpostu ģints lopbarības augi ar vārpstveida kacenu un lielām, zaļām vai violetām lapām. Lopbarības kāposti. Šo augu virszemes daļas.
Ostas vārti Kuģa ceļš, pa kuru tas var iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
takelāža Kuģa piederumu kopums, ar kuriem nostiprina mastus, regulē buras.
kabotāža Kuģošana, kravas un pasažieru pārvadāšana kuģos krastu tuvumā starp vienas un tās pašas valsts ostām.
nokūleņot Kūleņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
vandaļi Kultūras vērtību, dabas bagātību u. tml. nesaudzīgs postītājs.
kuļtrumulis Kuļaparāta detaļa, kas atrodas virs kuļkurvja un sastāv no vārpstas ar nostiprinātiem diskiem un gredzeniem.
atķemmēt Ķemmējot atvirzīt (matus) nost (sānis, atpakaļ). Atsukāt.
noķepuroties Ķepurojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost.
punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna sienas normālu audu vai patoloģisku veidojumu pārduršana ar dobu adatu diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
kardioķirurģija Ķirurģijas nozare, kas pētī, diagnosticē un ķirurģiski ārstē sirds slimības.
operācija Ķirurģisku darbību, iedarbību kopums (ārstēšanas vai diagnostikas nolūkā).
nolabināt Labinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
sekularizācija Laicīgās ideoloģijas nostiprināšanās (cilvēku apziņā, darbībā, sociālajās attiecībās u. tml.).
karteča Laika degļa nostādījums šrapneļa šāviņam.
trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
sleņģene Latviešu tautastērpu metāla josta.
zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
kāpostlauks Lauks, kurā aug kāposti.
nolauzīt Lauzot atdalīt nost (daudz vai visu).
dragāt Lauzt, graut, postīt (ar mehānisku spēku).
atlauzt Laužot atdalīt (daļu no veselā). _imperf._ Lauzt nost. Nolauzt.
nolauzt Laužot atdalīt nost.
nolēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
noliet Lejot atdalīt nost (daļu).
nolēkāt Lēkājot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
atvilkties Lēnā gaitā atiet nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vilkties nost (sānis, atpakaļ).
atvilkties Lēnām atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vilkties nost (sānis, atpakaļ).
atvilkt Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus).
nolīst Lēni, klusi, arī slepeni nonākt, noiet lejā, nost, gar (ko).
saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piemēram, kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
radiopeilējums Leņķis starp meridiānu un virzienu uz radiostaciju, kas raida signālus.
gaisakuģis Lidaparāts (parasti liela lidmašīna, liels aerostats).
nolidināties Lidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem. Nolaisties.
Gaisa vārti Lidosta (piemēram, pilsētai). Lidostas pilsēta.
gaisaosta Lidosta.
Gaisa osta Lidosta.
Gaisa osta Lidosta.
aka Līdz gruntsūdenim izrakta vai izurbta un nostiprināta bedre (tvertne) ūdens ieguvei.
Līdz pusei Līdz viduklim, jostasvietai.
medikaments Līdzeklis slimības ārstēšanai, profilaksei vai diagnostikai. Zāļu līdzeklis. Zāles.
zāles Līdzekļi slimību profilaksei, ārstēšanai un diagnostikai; medikamenti, zāļu līdzekļi.
pakāpties Liekot soli vai soļus, pavirzīties, paiet (parasti sānis, nost, atpakaļ).
lauzt Liekt, tā ka lūst un dalās nost (no kā) vai sadalās vairākās daļās.
nolīst Lienot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
kāst Liet nost novārījumu (piemēram, no kartupeļiem).
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
nolīgot Līgojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
dzīt Likt (kādam) strādāt ar maksimālu slodzi. Kalpināt, nostrādināt.
apostrofēt Likt apostrofu. Rakstīt (vārdu) saīsināti ar apostrofu.
izkārtot Likt izvietoties, nostāties (cilvēkiem) noteiktā kārtībā, veidā.
piestādināt Likt nostāties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un stāvēt.
nostādīt Likt nostāties, panākt, ka nostājas (kur, kādā veidā).
kāpt Likt soli vertikāli, arī rāpties, lai nokļūtu (uz kā paaugstināta vai nost no kā paaugstināta).
atsviest Likt strauji atvirzīties, atlēkt nost (sānis, atpakaļ). Būt par cēloni tam, ka strauji atvirzās, atlec nost (sānis, atpakaļ).
jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu.
jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
jozties Likt, siet sev (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu.
benediktīnietis Liķieris, ko sākumā gatavoja benediktiešu ordeņa klosteros.
Kāpuru līme Līme, ko izmanto augu aizsardzībā līmes jostu apziešanai.
Kāpuru līme Līme, ko izmanto augu aizsardzībā līmes jostu apziešanai.
sija Lineārs konstruktīvs būvelements, parasti horizontāli nostiprināts baļķis, profilēts metāla velmējums, kas pakļauts galvenokārt liecei un ko izmanto celtniecībā, mašīnbūvē.
atlobīt Lobot (ko nost), atsegt.
Kostīmu luga Luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
Kostīmu luga Luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
nolupt Lūpot atdalīties nost.
nolūzt Lūstot atdalīties nost.
nošauties Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
nikns Ļoti intensīvs, arī postošs (par parādībām dabā).
nikns Ļoti intensīvs, spēcīgs, arī nežēlīgs, postošs (par cīņu, tās norisi).
Grēku plūdi Ļoti lieli plūdi. Ļoti liels posts, arī nelaime, bojāeja.
Grēku plūdi Ļoti lieli plūdi. Ļoti liels posts, arī nelaime, bojāeja.
galēties Ļoti mocīt sevi (parasti, daudz un smagi strādājot). Beigties nost.
Dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
Dabūt sutu Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
Dabūt trūkties (arī just) Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
Dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
Nostrādāties kā lūkam Ļoti nostrādāties.
Nostrādāties kā lūkam Ļoti nostrādāties.
trakulis Ļoti spēcīga, arī postoša parādība dabā.
stihija Ļoti spēcīga, postoša dabas parādība.
skarbs Ļoti spēcīgs (piemēram, par vētru, negaisu). Tāds, kas var nodarīt postu.
spīvs Ļoti spēcīgs, arī postošs (par parādībām dabā).
trakulīgs Ļoti spēcīgs, arī postošs (par parādībām dabā).
traks Ļoti spēcīgs, arī postošs (par parādībām dabā). Tāds, kad ir ļoti spēcīgas, arī postošas parādības dabā (par laikposmu).
nežēlīgs Ļoti spēcīgs, intensīvs, arī tāds, kas spēj nodarīt postu (par parādībām dabā).
bargs Ļoti spēcīgs. Tāds, kas var nodarīt postu (piemēram, par vētru, negaisu).
vētra Ļoti stiprs vējš (līdz 30 metriem sekundē), kas izraisa spēcīgu jūras viļņošanos un postījumus uz sauszemes.
auka Ļoti stiprs, postīgs (parasti neilgs) vējš. Vētra.
negants Ļoti stiprs, postošs (par parādībām dabā).
atsprāgt Ļoti strauji atlēkt, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem..
nostiprināt Ļoti uzlabot, nostabilizēt (veselību).
prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
sports Mācību, treniņu, sacensību un pašdarbības organizēšanas sistēma, kuras mērķis ir veselības nostiprināšana, vispusīga cilvēku fiziskā attīstība, augstu rezultātu sasniegšana sacensībās. Attiecīgo darbību, tehnisko līdzekļu specifisks kopums šādā sistēmā.
Pūst citā stabulē Mainīt savu nostāju, savus uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
Pūst citā stabulē Mainīt savu nostāju, savus uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
ūdenskrātuve Mākslīgi (piemēram, ar aizsprostiem) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
kāpnes Mākslīgi ūdensbaseini atšķirīgos līmeņos (pie hidroelektrostacijām).
krustkrāvums Malkas grēdas galu nostiprinājums, malkas pagales grēdu galos novietojot horizontālās kārtās krusteniski viena virs otras.
ierievis Mašīnelements, ko lieto detaļas nostiprināšanai uz vārpstas tā, lai detaļa nevarētu pagriezties ap vārpstu
sajūgs Mašīnu elements vārpstu vai uz tām nostiprinātu detaļu savienošanai.
nomaukt Maucot novirzīt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
saite Mazelastīgs saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās).
nomazgāt Mazgājot atdalīt nost.
aizkost Mazliet (parasti steigā) ieēst. Iekost.
terapija Medicīnas nozare, kas pētī iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
ortopēdija Medicīnas nozare, kas pētī kustību un balsta aparāta deformāciju un bojājumu izcelsmi, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
radioloģija Medicīnas nozare, kas pētī radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma izmantošanu slimību diagnostikā, ārstēšanā.
reimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisko slimību rašanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
rentgenoloģija Medicīnas nozare, kas pētī rentgenstarojuma izmantošanu slimību diagnostikā un ārstēšanā.
uroloģija Medicīnas nozare, kas pēti urīnizvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi.
sprūdmehānisms Mehānisms ar sprūdiem (kā) bloķēšanai, sprostošanai.
atmeimurot Meimurojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Meimurot nost (sānis, atpakaļ).
uzokšķerēt Meklējot, ostot atrast (par dzīvniekiem).
atmērcēt Mērcējot, mitrinot dabūt nost (ko pielipušu).
miekšķēt Mērcēt, lai atdalītu nost.
vidusceļš Mērena nostāja, izturēšanās, rīcība bez galējībām, riska.
manīties Mērķtiecīgi virzīties (ejot, skrienot) - par cilvēkiem. Veikli virzīties prom, nost (no kā), veikli virzīties (kur).
bandāža Metāla gredzens vai josta, ko uzliek uz mašīnu vai konstrukciju detaļām, lai tās saturētu kopā.
veiduļplate Metāla pamatne, uz kā nostiprina veidkasti, veiduļus, ielietņu sistēmas elementus.
tālers Metāla plāksne ātrspiedēs un vārstspiedēs, uz kuras nostiprina iespiedformu.
zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
Praktiskie darbi Metode vai mācību darba veids zināšanu, prasmju un iemaņu nostiprināšanai, ražošanas darba iemaņu apguvei.
Praktiskie darbi Metode vai mācību darba veids zināšanu, prasmju un iemaņu nostiprināšanai, ražošanas darba iemaņu apguvei.
Sanitārā cirte mežs Meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē.
sanitārcirte Meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē. Sanitārā cirte.
atmēzt Mēžot atdabūt nost (sānis). _imperf._ Mēzt nost (sānis).
nomēzt Mēžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
atmīdīt Mīdot, arī mīdoties atdabūt nost (sānis).
atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot atdalīt nost.
Civilā aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
Civila aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
radiomiglājs Miglājs, kam ir raksturīgs spēcīgs radiostarojums.
Jonu mikroskops Mikroskops, kurā izmantots jonu kūlis un elektrostatiskās vai magnētiskās lēcas.
Jonu mikroskops Mikroskops, kurā izmantots jonu kūlis un elektrostatiskās vai magnētiskās lēcas.
pamatstāja Militāra, arī sportiska stāja, kurā ķermenis ir taisns, kājas kopā, rokas nostieptas gar sāniem.
sargmainis Militārpersona (sardzes sastāvā), kas posteņos nostāda un maina sargus.
atmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties atvirzīt nost (no kā).
atmirkt Mirkstot atdalīties, atlobīties nost.
būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Sprosts. Krātiņš.
krātiņš Miteklis (parasti plēsīgiem dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Sprosts. Būris.
pēcmodernisms Modernisma turpinājums (imperiālisma laikmetā). Postmodernisms.
most Mosties (1).
most Mosties (2).
most Mosties (3).
Lēkt no miega (augšā) Mosties un celties.
Lēkt no miega (augšā) Mosties un celties.
orda Naidīga, postoša cilvēku grupa (piemēram, pretinieka karaspēks).
nonākt Nākot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
tukšaine Neapstrādāts, neizmantots klajums. Zemes platība, kur ir nabadzīga augu valsts. Pēc postījuma nesakopta, neizmantota zeme.
patrakot Neilgu laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) nost (no priekšmeta), ārā (no tā).
paostīt Neilgu laiku, mazliet ostīt.
pastostīties Neilgu laiku, mazliet stostīties.
lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
zemesgrāmata Nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas dokuments.
kontaktligzda Nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu.
rozīte Neliela galviņa (piemēram, ziedu kāpostiem, rožu kāpostiem).
priors Neliela kātoju baznīcas vīriešu klostera priekšnieks. Agrajos viduslaikos - abata palīgs.
barkass Neliels ostas tvaikonis.
ārdīt Nemitīgi nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (sabiedriskās attiecības, jūtas u. tml.).
slīdēt Nenoturoties, nespējot noturēties, arī netiekot noturētam kādā stāvoklī, virzīties pa (kā, parasti stāva, slīpa) virsmu lejup, arī nost (no tā).
emalja Neorganisks stiklveida pārklājums, ko metāliem uzkausē vai nostiprina, uzkarsējot līdz saķepšanai. Materiāls, ko lieto pārklājumu iegūšanai.
krist Nepiegult, neturēties stingri klāt un slīdēt nost, atdalīties.
nokrist Nepiegult, neturēties stingri klāt, virsū un noslīdēt nost virzienā uz leju.
nonest Nesot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
Tikko turēties uz kājām (arī kājās) Nespēt nostāvēt kājās.
Krist (arī gāzties) (vai) zemē (arī no kājām, nost) Nespēt nostāvēt kājās.
Gāzties (arī krist) no kājām zemē (arī nost) Nespēt nostāvēt kājās. Būt ļoti nogurušam.
Krist (arī gāzties) (vai) no kājām (zemē, arī nost) sar., arī tikko turēties uz kājām (arī kājās) Nespēt nostāvēt kājās. Būt ļoti nogurušam.
Krist (arī gāzties) (vai) no kājām (zemē, arī nost) Nespēt nostāvēt kājās. Būt ļoti nogurušam.
stratostats Nevadāms aerostats lidojumiem stratosfērā.
notriekt Neviļus, negribēti ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), pieļaujot, ka nokrīt zemē (kur, uz kā u. tml.).
pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu. Individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām.
blūze No auduma vai trikotāžas šūts sieviešu apģērba gabals, kas sniedzas līdz vai pāri jostas vietai.
jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
blūze No biezāka, blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām. Šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
vējablūze No pabieza, blīva auduma šūts apģērba gabals (kas sniedzas līdz jostas vietai) ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm.
katamarāns No vairākiem baļķiem veidots plosts (Klusā okeāna salās, Indijas okeāna piekrastē).
nomukt Nobēgt nost.
noripot Nobraukt nost (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noķeksēt Nodabūt, novilkt lejā, nost, parasti ar ķeksi vai tam līdzīgu priekšmetu.
iekrampēties Nodrošināties (kādā telpā), nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis). Aizkrampēties.
aizkrampēties Nodrošināties, nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis).
nokasīt Nogrābt (ar grābekli) nost (no kurienes, kur u. tml.).
aizgulēties Nogulēt ilgāk, nekā nodomāts vai parasts. Laikā nepamostoties, nepieceļoties, nokavēt, nepaspēt.
nokājot Noiet, arī nostaigāt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nokājot Noiet, arī nostaigāt (visu laikposmu).
nopēdot Noiet, nostaigāt (visu attālumu, ceļa gabalu).
novākt Nojaukt, izjaukt un noņemt, novirzīt nost.
apšūt Noklāt (ar dēļiem vai kādu citu materiālu) un nostiprināt.
izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
iekost Nokost daļu (no kā).
nokosties Nokost gabalu, lai apēstu.
aizkost Nokost kādu daļu. Iekost.
nostatīt Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvokli. Nostādīt [1] (3).
atlīt Nolīt nost, izlīt (par daļu no kā).
novērt Noņemt nost (ko uzvērtu).
nosegties Noņemt sev nost (ko uzsegtu).
nokabināt Noņemt, atdalīt nost (ko uzkabinātu, piekabinātu).
novākt Noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu). Noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu) un novietot (to kur).
kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
pret Norāda uz to, kam aktīvi darbojas pretī, nostata ko pretī.
no Norāda uz to, kur sākas virzība, kustība lejā, ārā, prom, nost.
uz- Norāda, ka (kas) liek piestiprināts, nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī ka (kas) tiek izveidots virsū (uz kā, kam).
zemē Norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts. Nost.
kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
projām Norāda, ka skatiens ir vērsts kur tālāk, nost (no kā).
Uzgriezt staciju Noregulēt radiouztvērēju noteiktas radiostacijas programmas uztveršanai.
nostāt Norimt, arī izbeigties (piemēram, par parādībām dabā). Nostāties (6).
Iekšējais reids Norobežota daļa ostas akvatorijā.
nosieties Nosiet sev nost (ko).
nomesties Noskriet, ātri noiet, nonākt lejā, nost, gar (ko).
nobrukt Noslīdēt (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
nomukt Noslīdēt nost (par ko uzmauktu).
nonākt Noslīdēt, tikt novilktam nost.
nokraistīt Nosmalstīt krējumu (nostādinātam pienam). Nosmalstīt krējumu (traukam ar nostādinātu pienu), nokrejot.
nobarikādēt Nosprostot ar dažādiem priekšmetiem (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
nobarikādēties Nosprostot ar dažādiem priekšmetiem pieeju sev (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
nostu Nost.
konsolidācija Nostabilizēšana, nostiprināšana (parasti parādībām sabiedrībā). Apvienošanās, saliedēšanās.
konsolidēt Nostabilizēt, nostiprināt (parasti parādības sabiedrībā). Apvienot, saliedēt.
Tikt (arī nostāties) uz pareizā ceļa Nostabilizēties (materiāli vai morāli).
Nostāties (arī tikt) uz (pareizā) ceļa Nostabilizēties (materiāli vai morāliski).
Tikt (arī nostāties) uz (pareizā) ceļa Nostabilizēties (materiāli vai morāliski).
nostatījums Nostādījums (1).
Likt ļaužu apsmieklā Nostādīt (kādu) tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu.
Likt (ļaužu) apsmieklā Nostādīt (kādu) tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu.
nostatīt Nostādīt [1] (1).
piecelt Nostādīt stāvus (cilvēku vai dzīvnieku).
trimēt Nostādīt vēlamajā stāvoklī (rāju vai buru). Izmainot smaguma centru, panākt (piemēram, jahtas) vēlamo stāvokli ūdenī.
Likt pie sienas Nostādīt, lai nošautu.
Pielikt pie sienas Nostādīt, lai nošautu. Arī nošaut.
(Pie)likt pie sienas Nostādīt, lai nošautu. Arī nošaut.
novandīties Nostaigāties, nokraukāties.
izplesties Nostājoties (piemēram, ceļā, durvīs), pilnīgi aizsprostot.
ieplesties Nostājoties (piemēram, uz ceļa, durvīs), aizsprostot.
sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu).
Mednieku stāsts Nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu.
Mednieku stāsts Nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu.
Burlaku stāsts Nostāsts, stāstījums par laupītājiem, slepkavām.
nostāt Nostāties (1).
aizstāties Nostāties (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
aizkrustot Nostāties (ceļā), neļaujot (kam) tikt garām.
piestāt Nostāties (kādam) blakus, arī tuvu.
piestāties Nostāties (kādam) blakus, arī tuvu.
sastāties Nostāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
iestāties Nostāties (kur, starp ko).
piecelties Nostāties stāvus (parasti no sēdus, guļus stāvokļa).
Pacelties (retāk pastiepties) uz pirkstgaliem (arī pirkstgalos) Nostāties uz kāju pirkstgaliem.
Pastiepties (biežāk pacelties) uz pirkstgaliem (arī pirkstgalos) Nostāties uz kāju pirkstgaliem.
Pacelties (retāk pastiepties) uz pirkstgaliem (arī pirkstgalos) Nostāties uz kāļu pirkstgaliem.
Pacelties uz pakaļkājām Nostāties uz pakaļkājām.
pastāt Nostāties zem (kā), arī (kam) apakšā.
retināties Nostāties, piemēram, ierindā, ar lielāku atstarpi citam no cita.
pārstatīt Nostatīt citā vietā.
centrēt Nostatīt, novietot noteiktā attiecībā pret centru.
izstāvēt Nostāvēt (kur kādu laiku).
nogulēties Nostāvēties (2).
nolaisties Nosteigties, noskriet lejā (no kurienes, kur u. tml.).
nosteigt Nosteigties.
nostenēt Nostenēties (1).
apstiept Nostiept, izstiept (ap ko, kam apkārt).
novilkties Nostiepties (5).
atbalstīt Nostiprināt (ar balstiem).
fiksēt Nostiprināt (bojātus locekļus, to daļas) nekustīgā stāvoklī (ar saitēm, šinām u. tml.).
aizsaiņot Nostiprināt (saini) ar ko sienamu. _imperf._ Saiņot ciet.
iesakņot Nostiprināt (uzskatus, jūtas, tradīcijas u. tml.).
apspraudīt Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot (ko) apakšā.
apspraust Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot apakšā.
iegaumēt Nostiprināt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piemēram, kādu faktu, padomu).
pabalstīt Nostiprināt ar balstiem (ko), parasti novietojot balstus zem (tā). Atbalstīt.
nostutēt Nostiprināt ar balstu. Arī atbalstīt (pret ko).
noblīvēt Nostiprināt ar blīvi.
aizbultēt Nostiprināt ar bultu (aizvērtas durvis, vārtus). _imperf._ Bultēt ciet.
noenkurot Nostiprināt ar enkuru (ūdens transportlīdzekli).
aizkrampēt Nostiprināt ar krampi (aizvērtu logu, durvis u. tml.).
sakrampēt Nostiprināt ar krampi. Aizkrampēt.
aizķēdēt Nostiprināt ar ķēdi (ko aizvērtu).
iegaumēt Nostiprināt atmiņā.
uzstiprināt Nostiprināt virsū (uz kā, kam).
aizķīlēt Nostiprināt, iedzenot ķīli.
fiksēt Nostiprināt, novietot (noteiktā stāvoklī).
ķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli [1] (2).
saķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli, parasti pilnīgi.
pieķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli.
sastiprināties Nostiprināt, uzlabot savu veselība, parasti ievērojami.
iesakņoties Nostiprināties (par uzskatiem, jūtām, tradīcijām u. tml.).
iesēsties Nostiprināties (piemēram, atmiņā, apziņā).
Iesēsties prātā Nostiprināties atmiņā. Ļoti nodarbināt psihi (par domu, ideju u. tml.).
Nostāties uz (savām) kājām Nostiprināties, nostabilizēties.
Nostāties uz (savām) kājām Nostiprināties, nostabilizēties.
iekrampēt Nostiprinot ar krampi (aizvērtas durvis, aizvērtus vārtus u. tml.), atstāt (ko) iekšpusē.
nokalpot Nostrādāt (visa laikposmu) algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē.
nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (pie privātīpašnieka laukos).
nobraukt Nostrādāt (visu laikposmu) ar braukšanu saistītu darbu.
noiet Nostrādāt (visu laikposmu), dodoties (darbā), parasti regulāri.
novilkt Nostrādāt (visu laikposmu), parasti ar grūtībām.
nolauzt Nostrādāt (visu laikposmu), parasti ar pūlēm, grūtībām.
nolidot Nostrādāt par lidaparāta apkalpes locekli (visu laikposmu).
atkalpot Nostrādāt, nokalpot (nolīgto laiku). Atstrādāt.
noskraidīties Nostrādāties (darbā, kas ir saistīts ar iešanu).
noskrieties Nostrādāties (darbā, kas ir saistīts ar iešanu).
nopindzelēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai ir nepieciešama pacietība).
nopiņķēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība).
nomalties Nostrādāties, nopūlēties.
norauties Nostrādāties.
noģeņģerēt Nostreipuļot.
nodzīt Nostumt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nodzīt Nostumt (visu laikposmu).
nodzīt Nostumt lejā, nost, gar (ko).
pamale Nostūris. Arī nomale.
atdalīties Nošķirties (no kā), zaudēt saistību (ar ko), atvirzīties nost. _imperf._ Dalīties nost.
stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko). Arī nostāja.
attieksme Noteikts uzskats (par ko), vērtējums, arī atbilstoša nostāja.
novīstīt Notīstīt nost un noņemt (ko apvīstītu).
notuntuļot Notīt nost (ko vairākām kārtām, arī nekārtīgi aptītu).
nolasīt Novākt, raujot, plūcot, griežot u. tml. nost, parasti pa vienam (piemēram, ogas, sēnes).
pārsiet Novietot un sienot nostiprināt pāri (kam), pār (ko).
uzstādīt Novietot, arī pārvietot un nostiprināt (parasti ko apjomīgu, piemēram, pieminekli) paredzētajā atrašanās vietā. Arī novietot noteiktā stāvoklī (kur, uz kā).
atlikt Novietot, nolikt nost (sānis, pie malas u. tml.).
uzlikt Novietot, nostiprināt (ko, piemēram, mehānisma daļu) noteiktā stāvokli virsū (uz kā, kam, arī kur). Piestiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzstādīt Novietot, nostiprināt, ieregulēt, sagatavojot darbībai (ierīci, iekārtu, aparatūru u. tml.).
iegrozīties Novietoties (kur), parasti nostāties, apsēsties tā, ka izveidojas vēlamie apstākļi.
Izģerbties līdz pusei Novilkt sev visu apģērbu līdz jostas vietai.
noņemt Novirzīt (nost no kurienes sava ķermeņa daļu).
nocelt Novirzīt (nost, parasti no sēkļa, ūdens transportlīdzekli).
nodabūt Novirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (nost no kurienes, kur u. tml.).
nobirt Novirzīties nost (no kā) un nokrist (par sīku daļiņu kopumu).
atņemt Ņemot atvirzīt nost.
noņemt Ņemot novirzīt (nost no kurienes ko uzliktu, pieliktu u. tml.).
lasīt Ņemt (nost no kā), parasti pa vienam.
kabināt Ņemt nost (piemēram, ko pakarinātu).
Vākt (nost) galdu Ņemt nost no galda galda piederumus, ēdienus, dzērienus.
lobīt Ņemt nost, plēst (augļa, kodola apvalku).
lobīt Ņemt nost, plēst (kā virskārtu, apvalku).
raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
tīt Ņemt, virzīt (ko) laukā (no kā tāda, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz). Ņemt, virzīt (no kā) nost (ko tādu, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz).
rotators Operatīvās poligrāfijas aparāts tekstu, rasējumu, zīmējumu u. tml. pavairošanai ar trafaretu (parasti uz vaska papīra), kas nostiprināts uz rotējoša cilindra.
laparoskops Optisks aparāts, ar kuru izdara vēdera dobuma un tā orgānu diagnostisku apskati caur vēdera sienu.
Patoloģiskais materiāls Orgānu daļas, audi, ko ņem no organisma laboratoriskai izmeklēšanai un slimības diagnosticēšanai.
starposta Osta, kurā kuģis iebrauc ceļā uz reisa gala ostu.
priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas pielāgota kuģu enkurvietai, iekraušanai un izkraušanai. Viena no divām pāra ostām, no kurām priekšējā atrodas tuvāk jūrai, bet galvenā - netālu no upes ietekas jūrā.
ostmala Ostas krastmala, ostas mala.
šņakarēt Ošņāt, ostīt (par dzīvniekiem).
lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost čaulu, mizu u. tml., tīrīt, lobīt (ko).
lupināt Pa daļām ņemt, raut nost (čaulu, mizu u. tml., piemēram, auglim, dārzenim).
pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie, godināmie sporta sacensību uzvarētāji.
Pacelt glāzi (arī kausu u. tml. par kādu, par ko) Paceļot glāzi, kausu u. tml. ar dzērienu, uzsaukt tostu (kādam, par ko).
prostituēt Padarīt par prostitūtu.
nogriezt Pagriezt (nost, kādā virziena, parasti galvu).
nogriezties Pagriezties nost, sānis, aizgriezties.
tīt Pakāpeniski virzīt nost, laukā (ko no kāda satīta kopuma).
noraut Pakļaujot berzei, atdalīt nost, arī sabojāt.
apdedzināt Pakļaut augstas temperatūras iedarbībai tehnoloģiskā procesā, lai veidotu, nostiprinātu priekšmeta vai materiāla struktūru, īpašības.
atkratīt Pakratot atvirzīt nost (no kā).
atmosties Pamosties.
novirzīt Panākt (ar runu, žestiem u. tml.), ka (kas) virzās un pabeidz virzīties nost (no kurienes, kur u. tml.).
apklusināt Panākt (ar savu rīcību, nostāju), ka tālāk neizplatās (runas, valodas).
izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.).
paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.).
sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piemēram, sprostā, iežogojumā), kas ievērojami ierobežo pārvietošanās iespējas.
uzraust Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
uzraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
nobirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (sīku daļiņu kopums) novirzās nost (no kā) un nokrīt.
novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās noteiktā virzienā nost (no kurienes, kur u. tml.).
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas). Sagraut, nopostīt.
atdzīt Panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost pret paša gribu.
sasliet Panākt, ka (dzīvnieks) nostājas uz pakaļkājām.
nolikt Panākt, ka (kāds) nostājas, novietojas (kur).
noslidināt Panākt, ka (kas) noslīd nost.
nogriezt Panākt, ka (parasti transportlīdzeklis, zirgs) pagriežas un novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
atmodināt Panākt, ka atmostas. Būt par cēloni, ka atmostas. Uzmodināt, pamodināt.
atpeldināt Panākt, ka atpeld nost (sānis, atpakaļ).
atdabūt Panākt, ka atvirzās nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Dabūt nost (sānis, atpakaļ).
atgriezt Panākt, ka atvirzās, pagriežas nost (no kā).
nodabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzmostas.
atņemt Paņemot no kāda, iegūt (parasti ar varu, spēku, draudiem). _imperf._ Ņemt nost.
apost Paost (visapkārt vai vairākās vietās).
apostīt Paostīt (visapkārt vai vairākās vietās).
paošņāt Paostīt.
pēcraksts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei. Postskripts.
padziļināt Paplašināt, nostiprināt, pilnveidot (parādības sabiedrībā, cilvēku attiecības).
pēcimpresionisms Parādību kopums (mākslā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums, citu paņēmienu meklējumi. Postimpresionisms.
aplombs Pārāk droša, pašapzinīga izturēšanās, nostāja.
pārstrādināt Pārāk nostrādināt, nodarbināt.
pārstiept Pārāk stingri nostiept (piemēram, mūzikas instrumenta stīgas).
kaut Parasti savienojumā «kaut nost»: nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties. Būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties.
statistika Parasti savienojumā «matemātiskā statistika»: lietišķās matemātikas nozare, kas pēti datu ieguvi, apstrādi, izstrādā matemātiskus modējus, kuru pamatā ir varbūtību teorijas jēdzieni un postulāti.
rāmītis Parasti savienojumā «rokdarbu rāmītis»: ierīce, uz kuras nostiprina nostieptu audumu izšūšanai.
beigties Parasti savienojumā ar «nost»: ļoti mocīties, būt tuvu nāvei, iet bojā (par dzīvnieku).
nobraukt Pārbraucot (pāri ķermeņa daļai), atdalīt nost (to).
atcelt Pārcelt šurp (piemēram, ar laivu, plostu).
sifons Pārgāzne ūdens novadīšanai, piemēram, no ūdenskrātuvēm pie aizsprostiem.
džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk.
uzmosties Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī. Pamosties (1).
pārsiet Pārklāt (ar kādu materiālu) un sienot nostiprināt (to).
pārvilkt Pārklāt (piemēram, ar audumu, ādu), cieši piestiprinot, nostiprinot (to).
bruģēt Pārklāt, nostiprināt (ceļu, ielu, laukumu), parasti ar akmeņiem.
ezis Pārnesams pretkājnieku šķērslis - trīs savstarpēji perpendikulāri koki, uz kuriem nostiprinātas dzeloņstieples.
nostāt Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām u. tml.). Nostāties.
nostāt Pārstāt funkcionēt (par ķermeņa daļām, to darbību). Nostāties.
nolikt Pārstāt turēt (ko) rokās (pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību) un liekot novietot (to nost, sānis u. tml.).
modināt Pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) mostas.
notrūkt Pārtrūkstot saistījumam, atdalīties nost.
notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
izlauzties Pārvarot pretestību, iegūt stabilu stāvokli, nostiprināties, uzvarēt (piemēram, par idejām).
saārdīt Pārvērst drupās, gruvešos u. tml. (par cilvēkiem). Arī izpostīt, iznīcināt.
nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un novirzīties (nost no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
orpēt Pārvilkt kuģi ostā ar orpenkura un orpes palīdzību.
pasažierosta Pasažieru osta.
tacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko aizsprosta veidā upju seklajās vietās migrējošo ūdensdzīvnieku (parasti nēģu, lašu) ceļos.
nomanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atiet, arī atskriet nost (sānis, atpakaļ).
nošmaukt Paslepus noiet, nonākt, noskriet, arī nobēgt lejā, nost, gar (ko).
nolavīties Paslepus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
pabrukt Paslīdēt lejup (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
Stundu pasniedzējs Pasniedzējs, kas neietilpst mācību iestādes štatā un kam maksā pēc nostrādātā laika.
Patronu josta Patronjosta.
iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aizstāvēt (ko), cīnīties (par ko).
iesprostojums Paveikta darbība --> iesprostot. Iežogojums, sprosts.
kodums Paveikta darbība --> kost (2). Kožot radīta brūce, saspiedums.
sakodums Paveikta darbība --> sakost (1). Sakožot radīta brūce, saspiedums.
izkodums Paveikta darbība, rezultāts --> izkost (1).
kodums Paveikta darbība, rezultāts --> kost (1).
nosprostojums Paveikta darbība, rezultāts --> nosprostot. Aizsprostojums (1). Arī nosprosts.
nostādinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādināt (1).
nostādinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādināt (2).
nostādne Paveikta darbība, rezultāts --> nostādīt (5).
nostādījums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādīt [1] (2).
nostādījums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādīt [1] (4).
nostiepums Paveikta darbība, rezultāts --> nostiept (1).
nostiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostiprināt (1). Veidojums (kā) nostiprināšanai.
nostiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostiprināt (3).
nostrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostrādāt (3). Izveidojums, apdare.
nostrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostrādāt (5).
postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (1).
postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (2).
postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (3).
sapostījums Paveikta darbība, rezultāts --> sapostīt.
tubings Pazemes būvju saliekamo konstrukciju nostiprinājuma metāla lokveida elements.
pēcimpresionists Pēcimpresionisma pārstāvis. Postimpresionists.
pēcmodernists Pēcmodernisma pārstāvis. Postmodernists.
katastrofa Pēkšņa, liela (dabas parādības izraisīta) nelaime, posts.
pietrūkties Pēkšņi atmosties.
trūkties Pēkšņi mosties.
patrūkties Pēkšņi pamosties.
atpeldēt Peldot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par dzīvām būtnēm.
nopeldēt Peldot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.). Peldot atvirzīties nost, attālināties (no kā).
teterkāposti Pēriens. Tetera kāposti.
Gaisa vads Pie stabiem nostiprināts elektriskais vads.
ielaist Pieļaut, ka (kādam) nostiprinās nevēlamas īpašības. Izlaist. Pieļaut, ka nostiprinās (nevēlamas īpašības).
ielaisties Pieļaut, ka nostiprinās nevēlamas īpašības.
Sanitārais kordons Pierobežas postenis, kura uzdevums ir nepieļaut epidēmiju izplatīšanos.
Sanitārais kordons Pierobežas postenis, kura uzdevums ir nepieļaut epidēmiju izplatīšanos.
piejozt Piesaistīt ar jostu. Piesaistīt pie jostas.
atsiet Piesienot (ko), nostiprināt.
nosiet Piesienot, pārsienot (parasti cieši, stingri), nostiprināt.
apjozt Piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
uzjozt Piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
jozt Piestiprināt ar jostu vai siksnu (parasti ieroci).
nopilināt Pilinot atdalīt nost (daļu).
Neatstāt (ne) akmeni uz akmens Pilnīgi nopostīt, iznīcināt.
Neatstāt (ne) akmeni uz akmens Pilnīgi nopostīt, iznīcināt.
Nolīdzināt (līdz) ar zemi Pilnīgi nopostīt.
Nolīdzināt (līdz) ar zemi Pilnīgi nopostīt.
Nolīdzināt (līdz) ar zemi Pilnīgi nopostīt.
noķīlēt Pilnīgi nostiprināt, saspriegt ar ķīli.
uzmodināt Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
pamodināt Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) pamostas.
izārdīt Pilnīgi pārtraukt, izpostīt (parasti attiecības starp cilvēkiem).
nopilēt Pilot atdalīties nost (par daļu).
dirižablis Pilotējams aerostats ar iekšdedzes dzinēju.
Atklāta pilsēta Pilsēta, ko kara laikā pasludina par militāri neaizsargātu, lai paglābtu no kara postījumiem.
Atklāta pilsēta Pilsēta, ko kara laikā pasludina par militāri neaizsargātu, lai paglābtu no kara postījumiem.
pirofosfāts Pirofostofskābes sāls.
skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta, detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piemēram, cauruļu nostiprināšanai, koka siju, pāļu u. tml. sastiprināšanai.
plaškots Plakandibena kuģis bez klāja kravu pārvadāšanai ostas teritorijas rajonā, arī pagaidu tiltu celšanai un piestātņu ierīkošanai.
membrāna Plāna noteiktas formas plāksne, nostiepta, nostiprināta plēve (iekārtās, ierīcēs u. tml.).
tvīds Plāns vilnas vai pusvilnas audums (piemēram, starpsezonu mēteļiem, kostīmiem).
plosīties Plaši izplatoties, būt par cēloni postam, (kā) bojāejai (piemēram, par uguni, dabas katastrofām, slimībām).
portupeja Pleca vai jostas siksna ieroča vai planšetes piestiprināšanai.
atplēst Plēst nost. Atraut.
lobīt Plēst, dalīt nost (ādas virskārtu).
noplēst Plēšot atdalīt nost. Plēšot atdalīt (daļu no kā), lai iegūtu (ko).
atplīst Plīstot atdalīties (pilnīgi vai daļēji). _imperf._ Plīst nost.
plene Plosta daļa, posms, parasti viena baļķa garumā.
noplucināt Plucinot, raujot atdalīt nost.
noplūkt Plūcot atdalīt nost.
plostot Pludināt (kokmateriālus) ar plostu.
atpludināt Pludinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
nopluinīt Pluinot atdalīt nost.
noplūkāt Plūkājot atdalīt nost.
noplūst Plūstot atdalīties nost.
noplūst Plūstot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
izgrauzties Plūstot radīt caurumus, plaisu u. tml. (piemēram, iezī, aizsprostā) un izvirzīties (tam) cauri (par ūdeni).
uzpogāt Pogājot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
sapost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, platību). Arī sakārtot, sagatavot (ko) lietošanai.
uzpost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, tās daļu, celtni, apkārtni).
Grūta stunda Posta, ciešanu, bēdu laiks. Smaga pārdzīvojuma brīdis.
priekšpostenis Postenis, kura uzdevums ir brīdināt par pretinieka uzbrukumu.
Aut kājas Posties, gatavoties (piemēram, ceļam).
Aut kājas Posties, gatavoties ceļam.
postimpresionists Postimpresionisma pārstāvis. Pēcimpresionists.
grautiņš Postīšana, demolēšana.
Posta darbs Postīšana. Posts.
Posta darbs Postīšana. Posts.
laupīt Postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
demolēt Postīt, ārdīt, graut (parasti par cilvēkiem).
ārdīt Postīt, jaukt, graut, iznīcināt (par parādībām dabā).
graut Postīt, pārvērst drupās (parasti celtnes).
postmodernists Postmodernisma pārstāvis. Pēcmodernists.
plosīt Postoši iedarboties (parasti par vēju, vētru).
plosīt Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) - par parādībām sabiedrībā.
destruktīvs Postošs, ārdošs.
traģika Postošu notikumu, apstākļu, arī lielu nelaimju kopums, to ietekme. Arī traģēdija (2).
nopostīt Postot iznīcināt, sagraut (ko).
izpostīt Postot pilnīgi iznīcināt, pārvērst drupās.
antitēze Pretēju vai kontrastējošu jēdzienu vai tēlu pretnostatījums kā stilistisks paņēmiens.
nelabi Pretīgi, nepatīkami (garšot, ost).
pretnostādījums Pretnostatījums.
Prettanku barikāde Prettanku aizsprosts (ar šaujamlūkām), ko no vietējiem materiāliem ierīko ielās, uz ceļiem, pie tiltiem, kalnu pārejās.
Prettanku barjera Prettanku aizsprosts (baļķu siena).
Prettanku barjera Prettanku aizsprosts (baļķu siena).
Prettanku barikāde Prettanku aizsprosts ar šaujamlūkām, ko no vietējiem materiāliem ierīko ielās, uz ceļiem, pie tiltiem, kalnu pārejās.
eskarpe Prettanku aizsprosts, ko ierīko uz pretinieka pusi vērstajās nogāzēs, palielinot to stāvumu.
ķīlis Priekšmets plāksnes veidā (parasti ar sašaurinātu galu) (kā) nostiprināšanai, saspriegšanai.
aizbīdnis Priekšmets, ar ko nostiprina (aizvērtas durvis, vārtus, vāku u. tml.). Bulta, aizšaujamais.
sprādze Priekšmets, kurā ko (piemēram, jostas, siksnas galu) ievirza, lai to noturētu nekustīgā stāvoklī, saspriegtu.
balsts Priekšmets, veidojums, ar ko nostiprina vai notur kādā stāvoklī, regulē stāvokli.
uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, jostas, siksnas, somas, maisi), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas un aizsarglīdzekļu, kā arī personisko mantu nešanai. Priekšmetu kopums, kas paredzēts nešanai ar šāda komplekta palīdzību.
atmoda Process --> atmosties (1) Atmošanās.
Publiskais nams Prostitūcijas uzņēmums.
Publiskais nams Prostitūcijas uzņēmums.
ielasmeita Prostitūta.
priekameita Prostitūta.
staigulis Prostitūta.
nopukšķināt Pukšķinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
nopurināt Purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt (kur, uz kā u. tml.).
nopurināt Purinot (ko), atdalīt nost (no tā).
nopurināt Purinot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Purinot (ko) novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
nopurināt Purinot (ko), novirzīt nost (no tā).
atpurināt Purinot dabūt nost vai atvirzīt tālāk.
uzpurināt Purinot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega). Purinot panākt, ka (kāds) pieceļas (kājās, sēdus).
birdināt Purinot vai kratot traukt nost (piemēram, sniegu, rasu).
nopūst Pūšot atdalīt nost (parasti par veļu).
atpūst Pūšot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Pūst nost (sānis, atpakaļ).
nopūst Pūšot novirzīt (nost no kurienes) un ļaut, lai nokrīt, nobirst zemē. Pūšot novirzīt (nost no kurienes) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
nopūst Pūšot novirzīt nost (no kā) - parasti par vēju.
atdzīt Pūšot, plūstot atvirzīt (ko) nost (sānis, atpakaļ) - par vēju, ūdeni u. tml.
radiokanāls Radioirekvenču josla, kas paredzēta attiecīgai radiopārraidei, radiostacijai.
radiosekstants Radionavigācijas ierīce kuģu un lidaparātu koordinātu noteikšanai pēc debess ķermeņa radiostarojuma.
raidstacija Radiostacija informācijas pārraidei.
radiouzliesmojums Radiostarojuma intensitātes straujš pieaugums.
radiouzvedums Radiostudijā iestudēts, radio specifikai pielāgots (kā, piemēram, lugas, operas, operetes) uzvedums, ko pārraida pa radio.
kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests). Atskanēt šādam troksnim.
skriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests). Atskanēt šādam troksnim. Kriukšķēt.
ieviest Radīt un nostiprināt.
atrakņāt Rakņājot, rakņājoties atvirzīt nost (sānis).
prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
norāpties Rāpjoties, arī rāpus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
atrāpot Rāpojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Rāpot nost (sānis, atpakaļ).
norāpot Rāpojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Rāpties nost (sānis, atpakaļ).
ieviesties Rasties un nostiprināties.
noraut Raujot atdalīt nost (ko visu vai tā daļu).
atraut Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji). _imperf._ Raut nost.
plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā. Raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka. Arī plūkt (1).
plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam. Raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu putnu).
plūkt Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā). Šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
noraut Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
šķīt Raujot, ar rāvienu, arī laužot dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā). Šādā veidā dalot nost, vākt (ko). Arī plūkt (1).
atraust Raušot (ko nost), atsegt.
aizraust Raušot (ko) priekšā, aizsprostot. Raušot novietot (kam priekšā).
atraust Raušot atvirzīt nost (sānis). _imperf._ Raust nost (sānis).
noraust Raušot ko nost, notīrīt (kā) virsmu.
noraust Raušot novirzīt nost (no kurienes, kur u. tml.).
atrausties Raušoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
aizdambēties Refl. --> aizdambēt. Aizsprostoties.
aizsprostoties Refl. --> aizsprostot. Tikt aizsprostotam.
kompostēties Refl. --> kompostēt. Tikt kompostētam.
nosprostoties Refl. --> nosprostot. Tikt nosprostotam.
nostabilizēties Refl. --> nostabilizēt. Tikt nostabilizētam.
nostiepties Refl. --> nostiept (1). Tikt nostieptam.
nostiprināties Refl. --> nostiprināt (1). Tikt nostiprinātam.
nostiprināties Refl. --> nostiprināt (2). Tikt nostiprinātam.
sakosties Refl. --> sakost (3).
mērķēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī. Regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā.
tēmēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī. Regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā. Mērķēt (1).
leģenda Reliģiska satura nostāsts (piemēram, svētā dzīves apraksts).
mūks Reliģiskas korporācijas (klostera, garīga ordeņa) loceklis, kas dzīvo klosterī.
tomogrāfija Rentgendiagnostikas metode, ar kuru iegūst izmeklējamā objekta atsevišķu slāņu attēlu.
aizsprostojums Rezultāts --> aizsprostot.
norībināt Rībinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
norībināt Rībinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
norībēt Rībot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
aizsardzība Rīcība, ar kuru pasargā (kādu), aizstāv (kādu pret ko). Arī šāda nostāja.
atrīdīt Rīdot suni, atdzīt (kādu) nost (sānis, atpakaļ).
Pūst vienā stabulē Rīkoties kopīgi, vienoti, būt kopīgai nostājai.
Pūst vienā stabulē Rīkoties kopīgi, vienoti, būt kopīgai nostājai.
Pūst vienā stabulē Rīkoties kopīgi, vienoti, būt kopīgai nostājai.
glābt Rīkoties, lai sargātu (no posta, nelaimes u. tml.).
ēvele Rīks dārzeņu (parasti kāpostu) sasmalcināšanai.
stīpa Riņķveida, lokveida, arī slokšņveida priekšmets, ko izmanto, piemēram, (kā) nostiprināšanai, piestiprināšanai, arī rotāšanai.
atripināt Ripinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
noripināt Ripinot panākt vai pieļaut, ka (kas) virzās un pārstāj virzīties lejā, nost, gar (ko).
noripināties Ripinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
atripot Ripojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
noripot Ripojot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
atritināt Ritinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
noritināt Ritinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost.
atritēt Ritot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
norīvēt Rīvējot atdalīt nost.
kordons Robežapsardzes postenis. Arī apsardze. Šādam postenim, arī apsardzei paredzēta celtne.
stops Rokas ierocis šaušanai ar bultām - uz laides nostiprināts loks.
atrakt Rokot atvirzīt nost (sānis).
norakt Rokot ko nost, padarīt līdzenu.
norakt Rokot novirzīt (nost no kurienes). Rokot atdalīt nost.
košļāties Rotaļājoties viegli kost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
sprādze Rotas lieta, ko apliek ap ķermeņa daļu un parasti nostiprina ar īpašu detaļu.
karuselis Rotējoša vizināšanās iekārta (izpriecu vietās), parasti ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem.
norūcināt Rūcinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
norūkt Rūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
logopātija Runas traucējums (piemēram, stostīšanās, šļupstēšana).
Sabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
Samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
Samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
atrušināt Rušinot ko nost, atsegt (ko apbērtu, apmestu, pārklātu).
norušināt Rušinot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
Fiziskā kultūra Sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu. Cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
Fiziskā kultūra Sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu. Cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu mielastā), parasti, uzaicinot klātesošos izdzert alkoholiska dzēriena glāzi, kausu u. tml. (par godu kādam, kam).
izjaukt Sadalot atsevišķās daļās (piemēram, izārdot, salaužot, sagraujot), iznīcināt kā veselumu vai izpostīt (ko).
atdegt Sadegt līdz kādai vietai un atdalīties nost.
pārraut Sagraut, sašķelt (aizsprostu, dambi u. tml.) - par ūdeņiem, straumi.
tomēr Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma pretnostatījuma sintaktisko attieksmi pret kontekstu.
tomēr Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretnostatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz neatbilsmes jēdzienisko attieksmi ar pieļāvuma niansi.
jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem, kā arī uz pretnostatījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu). Šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
agnostisks Saistīts ar agnosticismu, tam raksturīgs.
bioelektrisks Saistīts ar biostrāvu, tai raksturīgs.
diagnostisks Saistīts ar diagnostiku (1).
diagnostisks Saistīts ar diagnostiku (2).
elektrostatisks Saistīts ar elektrostatiku, tai raksturīgs.
leksikostilistisks Saistīts ar leksikostilistiku (1), tai raksturīgs.
leksikostilistisks Saistīts ar leksikostilistiku (2), tai raksturīgs.
magnetostatisks Saistīts ar magnetostatiku (1), tai raksturīgs.
magnetostatisks Saistīts ar magnetostatiku (2), tai raksturīgs.
magnetostriktīvs Saistīts ar magnetostrikciju, tai raksturīgs.
nostalģisks Saistīts ar nostalģiju, tai raksturīgs.
pēcimpresionistisks Saistīts ar pēcimpresionismu, tam raksturīgs. Postimpresionistisks.
pēcmodernistisks Saistīts ar pēcmodernismu, tam raksturīgs. Postmodernistisks.
postimpresionistisks Saistīts ar postimpresionismu, tam raksturīgs. Pēcimpresionistisks.
postmodernistisks Saistīts ar postmodernismu, tam raksturīgs. Pēcmodernistisks.
postpozitīvs Saistīts ar postpozīciju (1), tai raksturīgs.
prognostisks Saistīts ar prognostiku, tai raksturīgs.
psihodiagnostisks Saistīts ar psihodiagnostiku, tai raksturīgs.
traģisks Saistīts ar smagiem, postošiem notikumiem, apstākļiem, arī lielām nelaimēm, tiem raksturīgs.
atsaite Saite, kuru izlieto, lai ko piestiprinātu, nostiprinātu (piemēram, koku, zaru).
sajozties Sajozt sev, piemēram, jostu, siksnu.
Mēle pinas (arī metas, mežģījas) Saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
Mēle metas (arī pinas, mežģījas) Saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
Mēle mežģījas (arī pinas, metas) Saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
Mēle pinas (arī metas, mežģījas) Saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
Augstas laimes! arī Augstu laimi! Saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
Augstas laimes (arī augstu laimi) Saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
sariet Sakost (1). Sadzelt (1).
sadzelt Sakost (par čūskām).
sakosties Sakost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
sastostīties Sākt, parasti pēkšņi, stostīties.
aizsalt Salā piepildīties, aizsprostoties ar ledu (piemēram, par caurulēm).
platforma Samērā bieza, izturīga (parasti nostiprināta un paaugstināta) konstrukcija ar platņveida virsmu (kā) balstīšanai, pārvietošanai u. tml.
lente Samērā šaura sloksne (parasti no auduma) kā apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
nomaļus Samērā tālu nost (no kā).
saošņāt Saostīt (1) - parasti par dzīvniekiem.
saošņāt Saostīt (2).
saošņāties Saostīties (1).
saošņāties Saostīties (2).
lumbago Sāpes mugurā jostasvietā.
sapucēt Sapost (piemēram, saģērbjot svētku drēbēs).
uzcirst Sapost, uzpost (kādu).
sapucēties Saposties (piemēram, saģērbjoties svētku drēbēs).
sacirsties Saposties, grezni saģērbties. Uzcirsties.
uzcirsties Saposties, uzposties.
sajaukt Sapostīt (kādu vietu, teritoriju).
vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
nopūt Sapūstot atdalīties nost.
gailis Sastāvdaļa (šautenes) aizslēga belzeņa nostādīšanai kaujas vai drošības zobā.
korķis Sastrēgums, aizsprostojums, kas traucē normālu kustību, funkcionēšanu.
ekspresis Satiksmes līdzeklis (vilciens, autobuss, kuģis), kas brauc ar palielinātu ātrumu, parasti bez pieturām vai ar pieturām tikai lielākajās stacijās, ostās.
notrūdēt Satrūdot atdalīties nost.
uztrūkties Satrūkstoties (no kā), pēkšņi uzmosties (no miega).
notrunēt Satrunot atdalīties nost.
notrupēt Satrupot atdalīties nost.
notrusēt Satrusot atdalīties nost, arī iegūt bojājumu.
atsaukt Saucot panākt, ka atvirzās nost (no kā).
nosaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
novākt Savācot noņemt, novirzīt nost (no kurienes).
nostāstīt Savienojumā «nevarēt nostāstīt»: nevarēt beigt stāstīt.
postglaciāls Savienojumā «postglaciālais laikmets»: pēcleduslaikmets. Holocēns.
rostrāls Savienojumā «rostrāla kolonna»: brīvi stāvoša kolonna, kas ir rotāta ar rostrām (1).
dambēt Savienojumā ar «ciet»: aizsprostot (tecējumu) ar dambi.
mest Savienojumā ar «laukā», «ārā», «prom», «nost»: strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost). Būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost).
sviest Savienojumā ar «laukā», «ārā», «prom», «nost»: strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost). Būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost). Mest (3).
griezt Savienojumā ar «nost», «ārā», «laukā»: stingri savijot (slapjas drēbes, veļu), izspiest (ūdeni).
griezt Savienojumā ar «nost», «klāt» u. tml.: nodalīt, atmērīt (parasti zemi).
raisīt Savienojumā ar «nost»: sienot vaļā, ņemt nost (no kurienes).
mest Savienojumā ar «nost»: strauji ģērbt nost.
sviest Savienojumā ar «nost»: strauji ģērbt nost.
no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību nost (no kurienes).
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā kāds zaudē dzīvību vai kas tiek iznīcināts, izpostīts.
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas atdalās vai tiek atdalīts nost.
at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek attālināts, atšķirts (atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā).
bēdas Savienojumos «bēdu ļaudis», «bēdu dienas», «bēdu ziņas», «bēdu laiki» u. tml.: tāds, ko piemeklējusi nelaime, posts, tāds, kas saistīts ar nelaimi, postu.
zudība Savienojumos «iet zudībā», «aiziet zudībā»: tikt pazaudētam, zust. Arī tikt izpostītam, iznīcinātam (par materiālām un garīgām vērtībām).
naglot Segt, klāt (ko) ciet, nostiprinot (ko virs tā) ar naglām.
krusteja Segta eja ap klostera pagalmu.
mīts Sena teika, nostāsts par dieviem, gariem, varoņiem, pasaules izcelšanos, dabas parādībām, aizvēsturiskiem notikumiem.
Gaisa balons Sfērisks aerostats.
Gaisa balons Sfērisks aerostats.
sasiet Sienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
pārsiet Sienot iestiprināt, nostiprināt vēlreiz, no jauna.
iesiet Sienot novietot un nostiprināt (starp ko).
uzsiet Sienot novietot, arī nostiprināt (ap ķermeņa daļu, uz ķermeņa daļas).
uzsiet Sienot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kāda priekšmeta).
uzsiet Sienot sasaistīt, nostiprināt (ko) tā, ka (tas), pacelts stāvus, uz augšu u. tml., sniedzas augstāk par savu parasto vai iepriekšējo stāvokli.
plenēt Siet, savienot (kokmateriālus) plosta plenēs.
korsāža Sieviešu apģērba augšējā daļa līdz jostas vietai. Sieviešu svārku pieguļošā daļa.
ņieburs Sieviešu apģērba, gabals (parasti tautas tērpa sastāvdaļa), kas pieguļoši aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostas vietai.
kombinē Sieviešu kreklveida veļas gabals, ko valkā tieši zem kleitas, kostīma.
kostīms Sieviešu tērps, kas sastāv no žaketes ar oderi vai bez tās un svārkiem. Arī kostīmkleita.
zeķturis Sieviešu veļas gabals - īpaša, parasti elastīga, josta ap vidukli un gurniem garo zeķu piestiprināšanai.
prostitūta Sieviete, kas nodarbojas ar prostitūciju.
nosijāt Sijājot atdalīt nost. Atsijāt.
siltumelektrocentrāle Siltumelektrostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; termoelektrocentrāle.
skaldīt Sitot (ar asu priekšmetu), dalīt, drupināt nost.
dauzīt Sitot ar kādu rīku pa priekšmetu, atdalīt, dabūt (ko) nost.
uzsist Sitot, ar sitieniem nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam).
nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost.
cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
cirst Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (koku vai tā daļu), lai iegūtu kokmateriālu, malku.
cirst Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (visu vai kā daļu).
Skābi kāposti Skābēti kāposti.
Skābi kāposti Skābēti kāposti.
atskaitīt Skaitot atdalīt, atņemt nost. Atrēķināt.
noskaldīt Skaldot atdalīt nost.
noskalot Skalojot atdalīt nost, notīrīt. Skalojot novirzīt nost.
atskalot Skalojoties atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) - par viļņiem, straumi.
uzkliegt Skaļā balsī ko sakot, kliedzot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
noskrāpēt Skrāpējot atdalīt nost, notīrīt.
noskribināt Skribinot atdalīt nost.
atskriet Skrienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Skriet nost (sānis, atpakaļ).
noskriet Skrienot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
noskrubināt Skrubinot atdalīt nost.
noskūt Skujot atdalīt nost (apmatojumu, parasti bārdu).
noskurināt Skurinot (ko), novirzīt ko nost (no tā).
noskurināt Skurinot novirzīt nost (no kā).
gainīt Slaucīt, raust nost (piemēram, sviedrus, asaras).
atslaucīt Slaukot atvirzīt nost (sānis). _imperf._ Slaucīt nost (sānis).
noslaucīt Slaukot nosusināt (piemēram, asaras, sviedrus). Slaukot notīrīt nost (no kā).
noslaucīt Slaukot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
tumblers Slēdzis (aparātam, ierīcei u. tml.) - parasti divos vai vairākos stāvokļos nostādāma svira.
slēpnis Slepens (parasti milicijas, policijas) postenis, kas iekārtots aizdomās turētu personu novērošanai un aizturēšanai; vieta, kur atrodas šāds postenis.
slēpnis Slepens apsardzības postenis, kura uzdevums ir novērot bīstamas pieejas karaspēka apakšvienībai.
noslēpot Slēpojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
brukt Slīdēt lejup (par pietiekami nenostiprinātiem apģērba gabaliem).
mukt Slīdēt nost (par ko uzmauktu).
noslidināt Slidinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko).
noslīdināt Slidinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko).
noslidināties Slidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
noslidot Slidojot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
atslīdēt Slīdot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Slīdēt nost (sānis, atpakaļ).
noslīdēt Slīdot novirzīties (nost no kā) tā, ka nokrīt lejā, zemē.
noslīdēt Slīdot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
Mēslu slieka Slieka, kas uzturas mēslu un komposta kaudzēs.
serumdiagnostika Slimību diagnosticēšana, ar seroloģiskām reakcijām konstatējot specifiskas antivielas organisma šķidrumos.
traģēdija Smags, postošs notikums, apstākļi. Liela nelaime.
krejot Smalstīt krējumu (nostādinātam pienam no virsas).
nosmalstīt Smalstot atdalīt nost (parasti virsējo kārtu).
aizsnigt Sniegot aizsprostot.
nosoļot Soļojot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
nospaidīt Spaidot (ko), atdalīt nost (no tā šķidrumu).
atspārdīt Spārdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Spārdīt nost (sānis, atpakaļ).
nospārdīt Spārdot, spārdoties novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
korsete Speciāla josta, kas saspiež krūšu kurvja lejasdaļu un vēderu, lai augumu padarītu slaidāku.
Drošības josta Speciāla josta, ko lieto drošībai, piemēram, strādājot lielā augstumā, lidojot ar lidmašīnu, braucot ar automobili.
Glābšanas josta Speciāla josta, ko lieto, lai noturētos virs ūdens.
locis Speciālists, kas vada kuģi kuģošanai sarežģītās vietās (piemēram, iebraucot ostās, kanālos).
uzpurnis Speciāls, parasti no ādas izgatavots, dzīvnieka, parasti suņa, purnam uzmaucams, aizsargs, lai dzīvnieks nevarētu kādam iekost.
viesuļuguns Spēcīga, postoša daudzu ieroču apšaudes uguns.
sturme Spēcīga, postoša parādība dabā (parasti vētra, lietus).
viesuļvētra Spēcīga, postoša riņķveida kustības vētra. Arī virpuļvētra.
smerčs Spēcīgs, postošs atmosfēras stabveida virpulis, kas piltuvveidīgi rodas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsai.
viesuļvējš Spēcīgs, postošs vējš (parasti viesuļvētras laikā). Arī viesulis.
nospiest Spiežot (ko), atdalīt nost (no tā šķidrumu).
vītne Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piemēram, detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
Galda teniss Sporta spēle ar bumbiņu uz speciāla galda, kam pāri nostiepts tīkls.
Galda teniss Sporta spēle ar bumbiņu uz speciāla galda, kam pāri nostiepts tīkls.
teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko pretinieki ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam.
uzsprādzēt Sprādzējot nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
sprādzēties Sprādzēt sev, piemēram, jostu.
noraut Spraigi nostrādāt (visu laikposmu).
spraudīt Spraust vairākus, daudzus priekšmetus, lai (ko) nostiprinātu, sastiprinātu.
saspraust Spraužot (parasti matus), nostiprināt (tos kādā kopumā, sakārtojumā).
uzspraust Spraužot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
atspridzināt Spridzinot atdalīt, atšķelt nost.
atspurgt Spurdzot atlidot nost (sānis, atpakaļ).
nospurgt Spurdzot nolidot lejā, nost, gar (ko), pār (ko) - parasti par putniem.
izspīlēt Staipot pilnīgi izstiept, nostiept.
apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī.
ugunsdrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (vietā, teritorijā, celtnē, vidē) ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi novērsta uguns postošās iedarbības iespējamība.
ugunsnedrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (vietā, teritorijā, celtnē, vidē) ir samērā liela uguns postošās iedarbības iespējamība.
nebrīve Stāvoklis, kad (dzīvnieks) ir iesprostots.
nebrīvība Stāvoklis, kad (dzīvnieks) ir iesprostots.
brīvība Stāvoklis, kad (dzīvnieks) nav iesprostots.
svabadība Stāvoklis, kad (dzīvnieks) nav iesprostots.
nemiers Stāvoklis, kam raksturīgas spēcīgas, arī postošas parādības dabā.
krastmala Stāvs krasta nostiprinājums. Josla (parasti īpaši izveidota) gar šādu nostiprinājumu.
nosteigties Steidzīgi, ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
nostenēt Stenot noteikt, pateikt. Nostenēties (2).
plēst Stiepjot, laužot, arī kožot dalīt nost (auga daļu).
uzspīlēt Stiepjot, plēšot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
plēst Stiepjot, velkot (ko piestiprinātu, pieaugušu), dalīt (to) nost (no kā).
vilkt Stiept un nostiprināt (vadu, virvi u. tml.). Būvēt, ierīkot (parasti ar vadiem, stieplēm u. tml. saistītas iekārtas, ierīces).
notriekt Stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko). Stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
notriekt Stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, parasti augu daļas) atdalās nost (par vēju).
stostulīgs Stostīgs.
stosts Stostītājs.
Raustīt valodu Stostīties.
Raustīt valodu Stostīties.
nostostīties Stostoties noteikt, pateikt.
dokers Strādnieks dokā, kuģu būvētavā, krāvējs ostā.
nobrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) noskriet, arī nobraukt lejā, nost, gar (ko).
(Ie)cirst zobus Strauji (ie)kost (kur).
noraut Strauji atdalīt nost (ko visu vai tā daļu) - piemēram, par vēju, ūdeni.
atsisties Strauji atkāpties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atraut Strauji atvirzīt nost, atpakaļ (piemēram, savu roku, galvu).
novirpuļot Strauji griežoties, dejojot, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
iekampt Strauji iekost (kādam).
Cirst zobus Strauji kost (kur).
noskriet Strauji noplūst, notecēt (nost no kurienes, kur u. tml.), parasti lielākā daudzumā.
notraukt Strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.) - par vēju.
noskriet Strauji noslīdēt, nomukt nost.
saslieties Strauji nostāties, pacelties (uz pakaļkājām).
noraut Strauji novilkt (priekšmetu nost no kurienes, kur u. tml.).
nolēkt Strauji novirzīties (nost no kā), parasti pēc satricinājuma (par priekšmetiem).
kampt Strauji ņemt (mutē) - par dzīvniekiem. Strauji kost.
sist Strauji skarot (ko), parasti ar darbarīku, panākt, ka (tas) virzās kur iekšā. Šādā veidā virzot iekšā naglas, tapas u. tml., nostiprināt (ko), arī gatavot (ko).
ieklupt Strauji tuvoties un iekost vai ieknābt (par dzīvniekiem).
iemesties Strauji tuvoties un iekost vai ieknābt (par dzīvniekiem). Ieklupt.
ķerties Strauji tvert ar zobiem, lai kostu (parasti par suni).
nogāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni noskriet, nosteigties lejā.
traukt Strauji, arī spēcīgi iedarbojoties (piemēram, raujot, sitot, spiežot), panākt, būt par cēloni, ka (kas) atdalās, virzās nost (no kā).
sacirsties Strauji, cieši sakosties, sakļauties, tikt cieši sakostiem, sakļautiem (parasti par zobiem).
atsprāgt Strauji, pēkšņi (arī ar troksni) atdalīties nost. Atšķelties.
nospurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
atsviesties Strauji, pēkšņi atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
notraukt Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē. Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
raut Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, parasti nost no kā, sev klāt).
atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
makrostruktūra Struktūra, kas ir redzama bez optiskiem instrumentiem, ierīcēm vai nelielā palielinājumā. Pretstats: mikrostruktūra.
mikrostruktūra Struktūra, kas ir redzama tikai ar mikroskopu. Pretstats: makrostruktūra.
kacens Stumbrs (kāpostiem), pie kura aug lapas.
nostumdīt Stumdot novirzīt nost.
atstumt Stumjot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Stumt nost (sānis, atpakaļ).
nostumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā, gar (ko). Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no ka).
nostumt Stumjot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā, gar (ko). Stumjot atvirzīt nost, attālināt (no ka).
nostumties Stumjoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.). Stumjoties atvirzīties nost, attālināties (no kā).
nostūrēt Stūrējot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) lejā, nost, gar (ko).
palogs Stūros, parasti ar ķīļiem vai šķēršļiem, nostiprināts rāmis, uz kura stingri uzstiepj un nostiprina audeklu. Ķīļrāmis.
nosūkt Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), atdalīt nost (daļu).
nosūkties Sūcoties notecēt nost.
nosūknēt Sūknējot atdalīt nost (daļu).
asinssuns Suns, kas apmācīts uzbrukt un kost cilvēkam.
skūt Šādā veidā dalīt nost apmatojumu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
rāmis Šāds veidojums, parasti četrstūrains, (kā) nostiprināšanai, balstam.
ugunsspēks Šaujamieroču kopums (piemēram, karaspēkam, tā vienībām, apakšvienībām). Šaujamieroču kopuma, arī šaujamieroča postošās iedarbības pakāpe.
Spoku stāsts Šausmu nostāsts par spokiem. Nostāsts, kurā ir šausmas izraisoši pārspīlējumi.
Spoku stāsts Šausmu nostāsts par spokiem. Nostāsts, kurā ir šausmas izraisoši pārspīlējumi.
Sēra korķis Šī sekrēta sastrēgums, kas aizsprosto ārējo auss eju.
lūzt Šķelties, dalīties divās vai vairākās daļās, arī šķelties, dalīties nost no kā (kāda spēka iedarbībā).
atšķelt Šķeļot atdalīt nost (daļu no kā).
nošķelt Šķeļot atdalīt nost.
nodalīt Šķeļot, griežot u. tml. atdalīt nost.
aizdambējums Šķērslis, aizsprostojums straumes tecējumam.
klizma Šķidruma ievadīšana zarnās pa taisno zarnu (diagnostikai, ārstēšanai).
uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām.
nošķīt Šķinot atdalīt nost (auga daļas), arī šķinot novākt (kā ražu). Šķinot atdalīt nost auga daļas, arī šķinot novākt ražu (kādā platībā).
noplūst Šķīstot šķidrumā, arī iekļūstot šķidruma plūsmā, atdalīties nost.
atšķūrēt Šķūrējot atdabūt nost (sānis). _imperf._ Šķūrēt nost.
nošķūrēt Šķūrējot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
nošļūkt Šļūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
nošļukt Šļūkot novirzīties (nost no kā) uz leju.
atšļukt Šļūkot, slīdot atvirzīties nost (sānis).
apšūt Šujot izveidot (piemēram, rakstu ap ko). Šujot nostiprināt (ko).
nošūt Šujot izveidot dūrienu rindu, lai nostiprinātu, arī izrotātu.
nošūpot Šūpojot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli).
aplaizīt Tāds (cilvēks), kam ir samitrināti, saziesti, gludi saglausti mati. Tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
nolaizīt Tāds (cilvēks), kam ir saslapināti vai saziesti un ļoti gludi sasukāti mati. Tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
bezmugurkaula Tāds (cilvēks), kam nav stingra rakstura, noteiktas nostājas.
radioredzamība Tāds uztverošās un raidošās radiostacijas novietojums, kurā abas stacijas atrodas radioviļņu pārraides tiešās redzamības zonā.
nemierīgs Tāds, kad ir ļoti nepastāvīgi, mainīgi, arī postoši laikapstākļi, arī dabas katastrofas. Tāds, kas ir saistīts ar dabas katastrofām.
patstāvīgs Tāds, kam ir raksturīga sava nostāja, lēmums, rīcības u. tml. izvēle. Tāds, kas nav atkarīgs (no kā), ir spējīgs eksistēt, darboties bez (kā) palīdzības, vadības.
klasisks Tāds, kam ir tradīciju nostiprināti, nemainīgi uzbūves principi, tāds, kas ir veidots pēc šādiem principiem vai likumiem.
atturīgs Tāds, kas atturas, izvairās kur piedalīties, ko darīt, paust noteiktu nostāju. Izvairīgs.
nepastāvīgs Tāds, kas bieži maina, piemēram, savus uzskatus, nostāju. Tāds, kas ir viegli ietekmējams.
svaidīgs Tāds, kas bieži maina, piemēram, savus uzskatus, nostāju. Tāds, kas ir viegli ietekmējams. Nepastāvīgs (1).
neitrāls Tāds, kas ieņem vienādu nostāju pret abām strīdīgajām pusēm. Objektīvs.
atkarens Tāds, kas ir atvirzīts vai atliecies nost (no kā) un atkarājas.
dzīvs Tāds, kas ir saglabājies neizpostīts, neskarts.
smags Tāds, kas ir saistīts ar postu, grūtībām, sarežģījumiem, rūpēm (par stāvokli, apstākļiem, arī darbību, norisi). Grūts (3).
vibrostabils Tāds, kas ir saistīts ar vibrostabilitāti, tai raksturīgs.
nelabojams Tāds, kas ir tā nostiprinājies, ka to nav iespējams pārveidot, labot (piemēram, par, parasti nevēlamu, paradumu).
kostimēts Tāds, kas ir tērpts kostīmā (2). Tāds, kas ir ģērbies īpašā tērpā.
neieņemams Tāds, kas ir tik labi, droši aizsargāts, nostiprināts, ka to grūti vai neiespējami ieņemt.
plosīgs Tāds, kas izpaužas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
postošs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (par parādībām sabiedrībā). Postīgs (1).
veselīgs Tāds, kas labvēlīgi ietekmē veselību, tāds, kas ir noderīgs veselības uzlabošanai, nostiprināšanai, saglabāšanai (piemēram, par uzturvielām, vidi, darbībām).
postošs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību. Postīgs (2).
nevēlams Tāds, kas nav atzīstams par labu, pieļaujamu. Tāds, kas var kļūt par cēloni ļaunumam, postījumam.
trausls Tāds, kas nav spilgti izteikts, tāds, kas nav nostiprinājies, viegli vājinās, iet bojā kā nelabvēlīga ietekmē (piemēram, par parādībām dabā, sabiedrībā).
vaļīgs Tāds, kas nav stingri piestiprināts, savilkts, nostiepts u. tml. un kas (parasti) var kustēties.
ļengans Tāds, kas nav stingrs, tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām). Tāds, kas nav stingri nostiepts (par priekšmetiem).
nelietīgs Tāds, kas nodara (cilvēkam) postu, ļaunumu (parasti par dzīvniekiem, augiem, parādībām dabā).
grūts Tāds, kas saistīts ar postu, smagu darbu, sarežģījumiem, rūpēm (par stāvokli, apstākļiem). Smags.
stostīgs Tāds, kas stostās (1). Tāds, kurā izpaužas stāstīšanās (2).
stostīgs Tāds, kas stostās (2). Tāds, kurā izpaužas nedrošība, vilcināšanās, biklums, ko parasti izraisa neziņa, šaubas. Stomīgs.
stihisks Tāds, ko izraisa dabas parādības. Ļoti spēcīgs, postošs (par dabas parādībām).
plostot Tāds, kur ir iespējams pludināt kokmateriālus ar plostiem.
augstsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šāda nostāja, īpašība.
konsekvents Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Konsekventa nostāja. Konsekventa cīņa pret imperiālismu.
radioreleju Tāds, kurā noteiktā sistēmā ir apvienotas raidošās un uztverošās radiostacijas
nelietis Tas (parasti dzīvnieks, augs), kas nodara (cilvēkam) postu, ļaunumu.
glābiņš Tas (piemēram, palīdzība, apstākļi), kas var glābt (no bojāejas, nelaimes, posta). Iespēja izglābties.
nelietis Tas (piemēram, parādība dabā), kas nodara (cilvēkam) postu, ļaunumu.
nobrukums Tas, kas brūkot ir atdalījies nost.
nodrupums Tas, kas ir drūpot atdalījies nost.
nokasas Tas, kas ir nokasīts nost.
ienaidnieks Tas, kas negatīvi, bieži postoši, iedarbojas (uz ko).
lāsts Tas, kas nomāc, moka, ļoti apgrūtina, dara (kādu) nelaimīgu, izraisa nelaimi, postu.
līdzeklis Tas, ko ārstniecībā izmanto ārstēšanai, profilaksei, veselības nostiprināšanai.
notecināt Tecinot atdalīt nost (daļa no kā).
notecēt Teciņus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
leģenda Teiksmains, fantastisks nostāsts par kādu vietu, personu, vēsturisku notikumu (parasti folklorā). Mūsdienu literatūrā - sacerējums, kam raksturīga izdoma, fantastika, heroika.
notecēt Tekot atdalīties nost (no kā).
notecēties Tekot atdalīties nost. Būt tādam, no kura notek šķidrums (piemēram, par produktu).
notecēt Tekot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
radiokabīne Telpa (kuģī), kur atrodas radiostacija.
ģērbtuve Telpa (piemēram, teātrī, kinostudijā, televīzijas studijā), kur grimējas un ģērbjas.
grimētava Telpa (teātrī, kinostudijā u. tml.), kur grimē.
kolīzija Tēlu pretnostatījums, pretēju tēla interešu, centienu sadursme (parasti daiļdarbā, skaņdarbā).
unitārisms Tendence veidot vienotu valsti no valstu, zemju u. tml. apvienības, nostiprinot centrālo varu.
attenterēt Tenterējot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
uzdevums Teorētisks, praktisks vingrinājums, kas izmantojams zināšanu nostiprināšanai un pārbaudei.
termoelektrocentrāle Termoelektrostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju. Siltumelektrocentrāle.
kriostats Termostats, kas konstanti uztur temperatūru, kura ir zemāka par 0° C.
notēst Tēšot atdalīt nost.
norīvēties Tiekot berztam, atdalīties nost.
noirties Tiekot irtam, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
trūkt Tiekot stieptam, stiepes iedarbībā dalīties divās daļās (parasti par ko samērā tievu). Tiekot stieptam, stiepes iedarbībā dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
(Aiz)iet postā Tikt (iz)postītam, iznīcinātam.
aizkalst Tikt aizsprostotam (piemēram, sakalstot kādai vielai).
Pacelties no drupām (arī gruvešiem) Tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
sakosties Tikt cieši iekostiem (kur) - par zobiem.
Iet bojā Tikt izpostītam, iznīcinātam.
Aiziet bojā Tikt izpostītam, iznīcinātam.
(Aiz)iet bojā Tikt izpostītam, iznīcinātam.
aiziet Tikt izpostītam.
nokosties Tikt nokostam (1), parasti neviļus, negribēti.
nolieties Tikt nolietam nost, parasti neviļus, negribēti.
noskaloties Tikt noskalotam nost.
Iet zudumā Tikt pazaudētam, zust. Arī tikt izpostītam, iznīcinātam.
(Aiz)iet zudumā Tikt pazaudētam, zust. Arī tikt izpostītam, iznīcinātam.
piestrēgt Tikt piepildītam (ar ko, parasti šaurā vietā). Aizsprostoties.
attīt Tinot atdalīt (no kā). _imperf._ Tīt nost Notīt.
notīt Tinot noņemt nost (ko aptītu).
attipināt Tipinot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
notipināt Tipinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
notīrīt Tīrot atdalīt, novirzīt nost (piemēram, netīrumus, gružus no kā virsmas).
notīstīt Tīstot noņemt nost (ko aptistitu, aptītu).
ritināt Tīt (uz kā apaļa, arī rotējoša vai nost no tā).
ritēt Tīties (uz kā apaļa, arī rotējoša vai nost no tā).
uztramdīt Tramdot iztraucēt. Tramdot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
notramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
attrenkt Trencot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Trenkt nost (sānis, atpakaļ). Attriekt (2).
notrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
notrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
taļļa Trices paveids - kustīgu un nekustīgu bloku savienojums, ko izmanto smagumu celšanai un buru nostiprināšanai.
attriekt Triecot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Triekt nost (sānis, atpakaļ). Atdzīt.
notriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko). Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
nokapāt Triecoties pret (ko), atdalīt nost (par lodēm, šāviņiem).
vārgs Trūkums, posts, ciešanas. Arī slimība.
Uguns nelaime Ugunsgrēks. Ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.
ugunsnelaime Ugunsgrēks. Ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums. Uguns nelaime.
Uguns nelaime Ugunsgrēks. Ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums. Ugunsnelaime.
runga Uz ass nostiprināts ratu balsts.
divkājās Uz divām kājām (nostāties) - parasti par dzīvniekiem.
divkājus Uz divām kalām (nostāties, pārvietoties) - parasti par dzīvniekiem.
Sliežu ceļš Uz gulšņiem nostiprinātu sliežu kopums.
radiopirātisms Uz kuģiem uzstādītu nereģistrētu radiostaciju nelikumīga darbība.
Hidroelektrostaciju kaskāde Uz vienas un tās pašas upes uzbūvētu hidroelektrostaciju kopums.
plānripa Uz virpas darba vārpstas nostiprināts liels disks detaļas iespīlēšanai.
uzāķēt Uzkabināt, arī nostiprināt uz āķa.
uzrauties Uzmosties (no miega), arī atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti strauji.
uzpucēt Uzpost (piemēram, uzģērbjot svētku drēbes).
uzpucēties Uzposties (piemēram, uzģērbjot sev svētku drēbes).
Uzdzert laimes (arī uz laimi) Uzsaucot tostu, novēlēt laimi, veiksmi, panākumus.
Uzdzert laimes (arī laimi) Uzsaucot tostu, novēlēt laimi, veiksmi, panākumus.
radiotīkls Uztverošo un raidošo radiostaciju līķis, kas paredzēts radiofonijas programmu pārraidēm.
feerija Uzvedums ar krāšņām dekorācijām, kostīmiem, inscenējuma efektiem.
nokopt Vācot ko nost, atbrīvot (ko), arī sakārtot (ko, piemēram, darba vietu).
novadīt Vadīt (transportlīdzekli) un pabeigt vadīt lejā, nost, gar (ko).
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
novirzīt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost no (kurienes, kur u. tml.).
Savienotie trauki Vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā ir savstarpēji savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
Savienotie trauki Vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
atskalot Vairākkārt aplaistot, skalojot, dabūt nost (ko piekaltušu, pielipušu u. tml.).
ostīt Vairākkārt ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu, arī smaku, smaržu) ar ožas analizatoru (par cilvēkiem). Arī ost (1), parasti ilgāku laiku.
snauduļot Vairākkārt iesnausties un atmosties. Arī snaust.
košļāt Vairākkārt kost (ko), piemēram, sasprindzinājumā, nervozējot. Kodīt.
kodīt Vairākkārt kost (ko). Košļāt.
kosties Vairākkārt kost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
ļodzīt Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (parasti apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
atrīdināt Vairākkārt rīdot suni, atdzīt (kādu) nost (sānis, atpakaļ).
atdauzīt Vairākkārt sitot, dauzot, panākt, ka atdalās, atšķeļas. Sitot, dauzot atšķelt. _imperf._ Dauzīt nost.
ļodzīties Vairākkārt svērties, liekties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par, parasti apakšdaļā nostiprinātu, priekšmetu).
kapāt Vairākkārt, ilgāku laiku cērtot (ar ko asu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
kongregācija Vairāku klosteru apvienība ar noteiktu vadību.
lasīt Vākt, raujot, plūcot, griežot u. tml. nost, parasti pa vienam (piemēram, ogas, sēnes).
samīt Vardarbīgi pakļaut, izpostīt, parasti pilnīgi; samīdīt (2).
samīdīt Vardarbīgi pakļaut, izpostīt, parasti pilnīgi. Samīt (2).
mīdīt Vardarbīgi pakļaut, postīt.
laparoskopija Vēdera dobuma un tā orgānu diagnostiska apskate ar laparoskopu.
novest Vedot (ar transportlīdzekli), novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Nogādāt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.), braucot (ar to).
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
nosprosts Veidojams, iekārta (kā) nosprostošanai.
siet Veidojot mezglus, cilpas, vijumus u. tml., iekļaut, nostiprināt (ko, piemēram, priekšmetā).
Siet plostu Veidot plostu, ar saitēm, stieplēm u. tml. savienojot kokmateriālus.
novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
siet Velkot (kā) stūrus, malas, saites no mezgla, padarīt (to) vaļīgu, ņemt nost no ķermeņa daļas.
novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atvirzās nost, attālinās (no kā).
novilkt Velkot aiz gala, malas, atdalīt nost (mizu, plēvi u. tml.).
atvilkt Velkot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vilkt nost (sānis, atpakaļ).
novilkt Velkot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Velkot novirzīt, noņemt (nost no kā).
berzt Velkot un spiežot (ar ko), dalīt nost, tīrīt (ko).
pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu).
uzvilkt Velkot, stiepjot, parasti (kā) atsperi, stiegru, nostādīt (to) darbošanās gatavībā. Velkot, stiepjot noregulēt, nostādīt noteiktā sprieguma pakāpē (stīgu, stiegru, atsperi u. tml.).
atvelt Veļot atdabūt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Velt nost (sānis, atpakaļ).
novelt Veļot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
novelties Veļoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
statīvs Vertikāla ierīce (ka, parasti aparāta, ierīces) balstīšanai, nostiprināšanai darba stāvoklī.
Valodas norma Vēsturiski un sociāli nosacīts valodas elementa variants, kas apzināti izvēlēts noteiktā literārās valodas attīstības periodā un nostiprinājies valodas praksē.
virpuļvētra Vētra, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem. Virpuļviesulis.
svārki Viduklim pieguļošs sieviešu apģērba gabals no jostasvietas uz leju.
vēderjosta Vidukļa josta.
pozīcija Viedoklis, nostāja (kādā jautājumā), attieksme (pret kādu jautājumu).
orpe Viegla trose, ko piestiprina pie orpenkura, orpējot kuģi ostā.
atslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā atiet nost.
noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
rītakleita Viegls, ērts sieviešu rītatērps (parasti viscaur pogājams vai apņemams ar jostu).
priekšautsvārki Viena gabala, sānos nesašūti svārki, kuru daļas mugurpusē pārliek vienu otrai pāri un viduklī sasien ar piešūto jostu.
krampis Vienā galā āķveidīgi izliekts un otrā galā kustīgi nostiprināts metāla stienis (parasti durvju, vārtu, logu vērtņu) nostiprināšanai aizvērtā vai atvērtā stāvoklī.
neitralitāte Vienaldzīga, pasīva nostāja (kādā jautājumā). Atturēšanās ņemt līdzdalību (kur).
Lauka rācenis Viengadīga kāpostu (krustziežu) dzimtas nezāle ar dzelteniem ziediem, skaujošām lapām, zilganu apsarmi.
sparģeļkāposti Viengadīgi kāpostu (krustziežu) dzimtas dārzeņi, kuriem ir augsta lapu rozete, plūksnoti dalītas, tumšzaļās lapas ar gariem kātiem un kuru augstais stublājs nobeidzas ar ziedu sastatu.
pērkone Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle).
zobainīte Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar zvīņainu sakneni un violetiem vai sārtiem ziediem.
redīss Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas dārzenis ar ēdamu apaļu, ovālu vai konisku sakni, baltu, sārtu, sarkanu vai violetu mizu un plūksnaini dalītām vai veselām lapām.
sinepe Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām pāksteņos.
naudulis Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem.
plikstiņš Viengadīgs parazītisks kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, vienkāršām plūksnainām lapām, sīkiem, baltiem ziediem un trijstūrainu augli.
mēnesene Viengadīgs vai daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs.
rutks Viengadīgs vai divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm.
pērkonene Viengadīgs vai divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs ar zeltaini dzelteniem ziediem un lancetiskām lapām (parasti nezāle).
rapsis Viengadīgs vai divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem.
paķērsa Viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas purvu, mitru pļavu augs ar sīkiem, dzelteniem ziediem ķekaros.
kodiens Vienreizēja paveikta darbība --> kost (2). Arī kodums (1).
sakodiens Vienreizēja paveikta darbība --> sakost (3).
priekšzobs Viens no zobiem, kuriem ir kalta forma, asa, horizontāla griežamā šķautne, viena sakne un ar kuriem tiek nokosta barība.
virpuļviesulis Viesulis, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem. Virpuļvētra.
viduklis Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem. Jostas apvidus, jostasvieta.
josta Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem. Jostas apvidus.
jostasvieta Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem. Jostas apvidus.
stāvvieta Vieta (parasti autoostā), kas ir paredzēta pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī, izkāpšanai no tā.
reids Vieta krasta vai ostas tuvumā, kur stāv noenkurojušies kuģi.
postaža Vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās. Tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas, graušanas.
pieosta Vieta, teritorija ostas tuvumā.
aizvīt Vijot nostiprināt tā, lai neraisās vajā. Vijot aizdarīt.
novīlēt Vīlējot atdalīt nost.
atvilināt Vilinot atdabūt nost. _imperf._ Vilināt nost. Vilinot dabūt prom. _imperf._ Vilināt prom.
novilināt Vilinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
maukt Vilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
suteners Vīrietis, kas pakļauj sev prostitūtas, lai iegūtu daļu no viņu ienākumiem.
novirpuļot Virpuļojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
krekls Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai. Arī virskrekls.
halze Virve, ar ko nostiprina apakšējo, vējapusē esošo buras stūri.
lonža Virve, trose, ko izmanto, piemēram, akrobātu nodrošināšanai lēcienos. Drošības josta, piemēram, cirka māksliniekiem, sporta vingrotājiem.
radioprožektors Virziena raidījumu radiostacija, kuras radioviļņi atstarojas no reflektora virsmas.
sānis Virzienā uz labo vai kreiso pusi (atšķirībā no galvenā, arī iepriekšējā virziena vai stāvokļa). Virzienā uz labo vai kreiso pusi nost (no kā).
sāņus Virzienā uz labo vai kreiso pusi (atšķirībā no galvenā, arī iepriekšējā virziena vai stāvokļa). Virzienā uz labo vai kreiso pusi nost (no kā). Sānis (1).
novirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nost (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
lasīties Virzīties, parasti steidzīgi (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
vākties Virzīties, parasti steidzīgi (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.). Lasīties [2] (2).
plostot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm ar plostu (1).
plostot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm ar plostu (2).
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Virzīt nost (sānis, atpakaļ).
zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (visu, parasti koku vai tā daļu). Virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķiedru šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
novirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost (no kurienes, kur u. tml.).
novirzīt Virzot pārvietot un pabeigt pārvietot nost (no kurienes, kur u. tml.).
novirzīt Virzot, piešķirot noteiktu virzienu, panākt, ka (viela, parasti šķidrums, gāze) pārvietojas nost (no kurienes, kur u. tml.).
nonest Virzot, raujot sev līdzi, novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par straumi, upi, veļu u. tml.
postīgums Vispārināta īpašība --> postīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
postīgums Vispārināta īpašība --> postīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
novizināt Vizinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko).
nozagties Zagšus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
nozāģēt Zāģējot atdalīt nost.
atzāģēt Zāģējot atdalīt. _imperf._ Zāģēt nost. Nozāģēt.
Zaķa, arī zaķu kāposti Zaķkāposti.
zaķakāposti Zaķkāposti.
Sliežu ceļš Zemes strēle, uz kuras nostiprinātas dzelzceļa sliedes.
Puķu kāposti Ziedu kāposti.
Puķu kāposti Ziedu kāposti.
puķkāposti Ziedu kāposti.
ziedkāposti Ziedu kāposti.
medicīna Zinātne par cilvēka slimībām (to izcelsmi, norisi, diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi), arī pasākumu kopums cilvēka veselības nostiprināšanai, darba spēju saglabāšanai, mūža pagarināšanai.
futuroloģija Zinātne par nākotnes pētīšanu, prognozēšanu (piemēram, no tehnikas, socioloģijas viedokļa). Prognostika.
parodonts Zoba apkārtējie audi, kas nostiprina zoba žokļa kaula.
laidenis Zvejas iekārta, ko nostiprina ūdenstilpē.
lunka Zvejas osta.
aizžņaugt Žņaudzot aizspiest vai aizsprostot. _imperf._ Žņaugt ciet.

ost citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ost

MLVV

ost

MEV

uôst