Paplašinātā meklēšana

Meklējam abi.

Atrasts vārdos (209):

Atrasts vārdu savienojumos (4):

Atrasts skaidrojumos (2117):

(Dzīvot) kā azotē (dzīvot) ļoti labi, labos apstākļos.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts progresīvs krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras reakcionārajām tradīcijām un principiem.
Fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski. Šādā tehnikā veidots adījums.
patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus.
ieadīties Adot iemācīties labi adīt. Adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties.
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
Ciets agregātstāvoklis Agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte.
ieairēties Airējot iemācīties labi airēt. Airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties.
sabrukt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
sagrūt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
aizņemt Aizkabināt, aizķert, aizmetināt (aiz kā).
aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā). Pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi).
tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem. Tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
dividende Akciju sabiedrības peļņas daļa, ko sadala pēc akcijām.
viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
Komēdijas aktieris Aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst komēdiju uzvedumu specifikai.
Traģēdijas aktieris Aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst traģēdiju uzvedumu specifikai.
kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē. Attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
uzmetināt Āķējot, kabinot u. tml. novietot virsū (uz kā, kam).
metināt Āķēt, kabināt. Arī pogāt.
inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē.
instruktors Amatpersona, kas strādā padomju valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās un dod norādījumus darbā sava resora pakļautajiem.
likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu tautas deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus parastajam (piemēram, dabiskajam) apgaismojumam.
godība Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli.
noģērbties Apģērbties, saģērbties (kā, piemēram, labi, grezni).
purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu.
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi. Pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, tāda apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir labi, tā, kā vajag, normāli, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
Atrast sevi Apzināties savas spējas, savus spēkus, savu vietu sabiedrībā.
Krusas grauds Ar acs plakstiņa ādu nesaistīts, norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē.
pārvarēt Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
iebarot Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku).
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku). Iebarot (2).
taisnīgums Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrība un to sociālo vērtējumu.
Sisties uz augšu (arī augšup) Ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
Izsisties uz augšu (arī augšup) Ar grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
biedrība Ar īpašiem statūtiem noformēta brīvprātīga apvienība kāda sabiedriska mērķa sasniegšanai.
ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kāda valsts orgāna uzdevumus, struktūru, kompetenci. Attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
nodibināt Ar mērķtiecīgu darbību, veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, valsts varu, sabiedrisku iekārtu, organizāciju).
rūgušpiens Ar pienskābes baktēriju tīrkultūrām vai dabisko mikrofloru saraudzēts piens vai vājpiens.
uzsisties Ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
Uzsisties uz augšu Ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku). Tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
brīnums Ārkārtējs notikums, kas (pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem) norisinās pārdabisku spēku ietekmē.
iearties Arot iemācīties labi art. Art, kamēr aršana sāk veikties.
sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme.
tritons Astainais abinieks ar slaidu, līdz 18 centimetriem garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti.
salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes.
stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9 centimetrus garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta (Ziemeļamerikā), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām. Šīs dzimtas dzīvnieki.
salmene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
atspiest Atbalstīt (kādu ķermeņa daļu pret ko, pie kā), lai ieņemtu stabilāku, ērtāku stāvokli.
atkabināt Atbrīvot, atdalīt no sakabinājuma (ar ko).
atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt dabiskam, nepiespiestam.
atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē).
atplaukt Atgūt, arī iegūt rosmi (par norisēm dzīvē, sabiedrībā).
atdzemdināt Atjaunot (kādu sabiedriskās dzīves parādību), parasti pārvarot grūtības.
āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību.
pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību).
atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai.
provinciālie Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē). Cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm.
ieņemt Atrasties, būt (kādā sabiedriskā stāvoklī), veikt (kādus amata pienākumus).
kustēties Atrasties, uzturēties daudzās vietās, dažādā sabiedrībā.
atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi. Arī izburt (1).
ekspropriēt Atsavināt (privātīpašumu) kādai sabiedrības šķirai vai slānim par labu sabiedrībai vai valstij (par sabiedrības šķiru vai slāni).
nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku.
individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām. Atrautība no sabiedrības.
Privāta persona Atsevišķs cilvēks, indivīds (ārpus, piemēram, valsts, sabiedriskas u. tml. oficiālas darbības).
pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
separāts Atsevišķs, nošķirts (parasti par parādībām sabiedrībā).
attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
spīdēt Atstarot, parasti labi, redzamu gaismu.
slānis Atšķirīgs posms, daļa (parādībām sabiedrībā).
atdalīt Atšķirt, norobežot (kādu sabiedrisku parādību no citas).
atkabināt Attaisīt vaļā (ko aizkabinātu, aizpogātu, aizāķētu).
grāds Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu. Izmērs (burtiem). Biezne.
biezne Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu. Izmērs (burtiem). Grāds.
saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
vēsture Attīstības gaita, ikviens attīstības process cilvēku sabiedrībā, šis process savās secīgajās likumsakarībās.
briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
uzzaļot Attīstīties, izveidoties (parasti par parādībām sabiedrībā).
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
noslāņoties Attīstoties sadalīties atšķirīgās grupās, kopumos (par parādībām sabiedrībā).
pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā.
uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
piekrišana Atzinība sabiedrībā, patika, kas izpaužas aktīvā rīcībā, darbībā.
determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
pārliecība Atziņa, atziņu kopums, kas indivīdam izveidojas par parādībām dabā un sabiedrībā un kas nosaka tā personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmes pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
mezgls Audu, parasti apaļš vai ovāls, sabiezinājums, paresninājums.
kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (augs) labi augtu.
Pusēnas augi Augi, kas labi attīstās daļēji aizēnotās vietās.
sausziedes Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu. Imorteles.
imorteles Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu. Sauszieži, salmenes.
raganzāle Augs ar pārdabiskām īpašībām.
zēlums Augstākā pakāpe (kā, piemēram, sabiedrisku parādību) attīstībā, norisē, izpausmē.
komunisms Augstākā sabiedriski ekonomiskā formācija (laikmetā pēc kapitālisma vai - dažās zemēs - pēc feodālisma), kura dibinās uz ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu un no ekspluatācijas, šķiriskā un nacionālā jūga brīvu darbaļaužu sadarbību un kurai ir divas attīstības fāzes.
aristokrātija Augstākais, privileģētais valdošās šķiras slānis (antagonistisku šķiru sabiedrībā). Dižciltīgie, augstmaņi.
pašizsēja Augu sēklu dabiskā izplatīšanās. Pašapsēja.
pašapsēja Augu sēklu dabiskā izplatīšanās. Pašizsēja.
ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu).
izvēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu). Ievēlēt.
Balss nesīgums Balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.).
salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī. Amonija hlorīds.
Melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot progresīvus sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
mirt Beigt eksistēt, pakāpeniski zust (par parādībām sabiedrībā, dabā).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
Uz labu laimi Bez noteikta pamatojuma, labi nezinot. Kā pagadās.
Uz labu laimi Bez noteikta pamatojuma, labi nezinot. Kā pagadās.
varde Bezastaino abinieku dzimta, kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu un mitru ādu.
varžukrupis Bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
grozīties Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
apgrozīties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.).
apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.). Apgrozīties (3).
ūdensputni Bioloģiska putnu grupa, kuras pārstāvji labi peld un nirst, un barību iegūst ūdenī.
nārstot Bioloģiskās aktivitātes periodā laist ūdenī olas (ikrus), pieņus (par zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem).
nārsts Bioloģiskās aktivitātes process (zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem), kad tie laiž ūdenī olas (ikrus), pieņus.
peldblakts Blakts, kam raksturīgs olveida ķermenis un kas dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem un ļoti labi peld.
receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām). Šādas masas gabals.
sabrukums Bojāeja, pastāvēšanas izbeigšanās (valstij, sabiedriskajai iekārtai u. tml.).
boļševizācija Boļševiku ietekmes, boļševiku skaita palielināšana (sabiedrībā, organizācijā).
virzienrādis Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka transportlīdzeklis izdarīs pagriezienu (pa labi vai pa kreisi).
pašaplikšanās Brīvprātīga līdzekļu došana (piemēram, celtniecības, labiekārtošanas darbu veikšanai kādā teritorijā).
Komunistiskā sestdienas talka Brīvprātīgs bezmaksas padomju strādnieku darbs sabiedrības labā (kādā no brīvajām sestdienām).
Komunistiskā sestdienas talka Brīvprātīgs bezmaksas padomju strādnieku virsstundu darbs sabiedrības labā (kādā no brīvajām sestdienām).
nepiespiests Brīvs, dabisks, bez lieka sasprindzinājuma.
Burta augstums Burtstabiņa garums no kājas līdz burta attēlam.
iespiedburti Burtstabiņi.
burts Burtstabiņš.
iespiedburti Burtstabiņu komplekts kāda alfabēta burtu, kā arī tam piederīgo zīmju reproducēšanai.
plurālisms Buržuāziska teorija, pēc kuras ir nepieciešama vairāku pasaules uzskatu, politisku partiju u. tml. vienlaicīga pastāvēšana sabiedrībā.
mikrosocioloģija Buržuāziskās socioloģijas virziens, kas aprobežojas ar mazo sociālo grupu pētīšanu un ignorē pārējās sociālās sakarības sabiedrībā.
neokapitālisms Buržuāzisko un reformistisko ideologu teorija, pēc kuras mūsdienu monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
klerikālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas cenšas pastiprināt baznīcas un garīdzniecības ietekmi valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
liberālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas tiecas pēc neierobežotas privātuzņēmēju brīvības kapitālistiskajā ekonomikā un aizstāv parlamentāru valsts iekārtu, buržuāzisko formālo demokrātiju un individuālismu.
pacifisms Buržuāzisks sabiedriski politisks virziens, kam raksturīga nešķiriska pieeja kara cēloņu izpratnei, abstrakta miera sludināšana, atteikšanās atbalstīt jebkuras ar karu, militārismu saistītas darbības.
klausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
paklausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
Būt no cita kaula Būt ar citu raksturu, ar citiem uzskatiem. Būt citā sabiedriskajā stāvoklī.
Būt no viena kaula, retāk būt no viena kaula un miesas Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
Būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula, retāk no viena kaula un miesas Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem. Būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
Būt no viena kaula un miesas, biežāk būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem. Būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
ziedēt Būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām).
pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
caurstrāvot Būt galvenajam, dominēt (kādā kultūras, zinātnes, sabiedriskās dzīves parādībā).
atdalīties Būt labi dzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
atdalīties Būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam). Izcelties.
izdalīties Būt labi sadzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
nodalīties Būt labi uztveramam (kādā kopumā). Izcelties (3), atdalīties (3).
trakot Būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā). Izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi.
Būt un palikt Būt ļoti stabilam, nemainīgam.
spīdēt Būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem). Būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā). Saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
sabirdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabirst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sargāt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, parādība sabiedrībā) saglabājas (parasti par likumiem, līgumiem).
ievazāt Būt par cēloni tam, ka izplatās, ieviešas (kas nevēlams) - par parādībām sabiedrībā.
atnest Būt par cēloni tam, ka izveidojas, rodas (jaunas attiecības, stāvoklis u. tml.) - par norisēm sabiedrībā.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka dzīvē, viņa personībā, darbībā) - par parādībām sabiedrībā.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par parādībām sabiedrībā.
saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml. Arī saprasties (1).
vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai). Arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
nīkuļot Būt saimnieciski vāji attīstītam, būt nestabilam.
spīdēt Būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās). Būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu).
sabalsoties Būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
veikties Būt tādam, kam klājas labi. Būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (kādos apstākļos, attīstības fāzē) - par parādībām sabiedrībā.
pārstāvēt Būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu).
zaļot Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā).
zelt Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību).
valdīt Būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu).
pārstāvēt Būt tādam, kura darbība ir saistīta ar noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu u. tml.
novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes. Novecot (1).
sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā). Būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
spīdēt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma. Būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
spoguļot Būt tādam, kura virsma labi atstaro gaismu un rada (kā) spoguļattēlu.
spoguļot Būt tādam, kuram (kā) virsma labi atstaro gaismu.
nest Būt tādam, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
apvērsums Būtiskas pārmaiņas sabiedriski politiskajā sistēmā.
Nebūtu par ļaunu Būtu labi, lietderīgi.
Nebūtu par skādi Būtu labi, lietderīgi.
šablons Būvdetaļu, profilu rasējums dabiskā lielumā.
stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izmešanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai lidojumā.
māja Celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām.
ēka Celtne, ko parasti izmanto dzīvošanai, saimnieciskām, ražošanas vai sabiedriskām vajadzībām. Atsevišķs objekts celtņu kompleksā.
mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
arhitektūra Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi.
Ceļa biedrs Ceļabiedrs.
Ceļa biedrs Ceļabiedrs.
zemesceļš Ceļš, kura segums ir dabiska grunts.
Zemes ceļš Ceļš, kura segums ir dabiska grunts. Zemesceļš.
raisīties Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.).
cīnīties Censties iegūt pārsvaru, uzvarēt (par pretējiem sabiedriskiem virzieniem, uzskatiem u. tml.).
kalt Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
paraugciemats Ciemats, kas noder par paraugu citu ciematu veidošanā, labiekārtošanā. Priekšzīmīgs ciemats.
darbs Cilvēka mērķtiecīga darbība, kurā viņš noteiktā nolūkā pārveido dabas priekšmetus, kā arī sabiedriskās attiecības, uzskatus.
krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
sodomija Cilvēka pretdabiska kopošanās ar dzīvnieku.
raksturtēls Cilvēka tēls (skatuves mākslā) ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām.
statuja Cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka).
ietekme Cilvēka, viņa darbības, arī sabiedriskas parādības iedarbība uz daba, tās norisēm.
ietekme Cilvēka, viņa darbības, īpašību iedarbība uz parādībām sabiedrībā.
mežonis Cilvēks - pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmā perioda (mežonības) pārstāvis.
parvēnijs Cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt.
personība Cilvēks ar kādām sabiedriski nozīmīgām, parasti pozitīvām, īpašībām.
Kara biedrs Cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos. Karabiedrs.
sargs Cilvēks, cilvēku grupa, kuras darbība saglabā (ko) sabiedrībā.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
pauperis Cilvēks, kam ilgstoši nav eksistences līdzekļu (sabiedrībā, kurā pastāv ekspluatatoru šķiras).
lielmanis Cilvēks, kam ir augsts, ievērojams stāvoklis (sabiedrībā, sabiedrības grupā).
Sabiedrības cilvēks Cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks.
pīlārs Cilvēks, kam ir ļoti ietekmīgs, nozīmīgs sabiedriskais stāvoklis.
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
putns Cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā.
naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo.
kareivis Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi. Cīnītājs.
kalps Cilvēks, kas aktīvi darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, reakcionāras ideoloģijas labā.
pakalpiņš Cilvēks, kas aktīvi darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, reakcionāras ideoloģijas labā.
Sabiedrisks darbinieks Cilvēks, kas aktīvi piedalās sabiedrības dzīvē, kam ir sabiedriski pienākumi.
psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
lietpratējs Cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu). Cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
neticīgs Cilvēks, kas neatzīst reliģiju. Cilvēks, kas netic (kam pārdabiskam).
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli.
kroplis Cilvēks, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Cilvēks, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu).
atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko). Cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
individuālists Cilvēks, kas pauž individuālismu (1). Cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības.
darbinieks Cilvēks, kas veic nozīmīgu darbu, aktīvi darbojas sabiedrības labā (kādā sabiedriskās, vai kultūras dzīves nozarē).
pasažieris Cilvēks, kas, parasti par maksu, liek vests ar, parasti sabiedrisku, transportlīdzekli.
izdzimtenis Cilvēks, kura īpašības un rīcība neatbilst sabiedrības ētiskajām normām. Arī necilvēks.
kalpotājs Cilvēks, kura nodarbošanās vai sabiedriskā darbība ir saistīta ar reliģisko kultu.
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
prakse Cilvēku darbību kopums, kura mērķis ir pārveidot dabu darba, sabiedriskās ražošanas procesā un pārveidot sabiedrisko esamību un apziņu. Arī cilvēka jutekliski priekšmetiska darbība.
opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam.
Sociālais slānis Cilvēku grupa (sabiedrībā), kam daļēji piemīt šķiras pazīmes.
Sociālais slānis Cilvēku grupa (sabiedrībā), kam daļēji piemīt šķiras pazīmes.
delegācija Cilvēku grupa, kas izraudzīta kāda sabiedriska jautājuma kārtošanai.
slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
pasaule Cilvēku sabiedrība, arī tās daļa ar noteiktām pazīmēm (parasti kādā laikposmā).
kolektīvisms Cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisko interešu pakļautība sabiedriskajām (sociālistiskajā sabiedrībā).
decimālcipars Cipars, kas decimāldaļskaitļa pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes).
Saistību tiesības Civiltiesību norma kopums, kas regulē sabiedrības mantiskās attiecības.
ģeogrāfija Dabas un sabiedrisko zinātņu sistēma, kas pētī teritoriālos dabas un ražošanas kompleksus un to sastāvdaļas.
basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni).
vitamīnbarība Dabiska lopbarība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu.
okers Dabiska minerālkrāsa (limonīta paveids) ar dažādiem dzeltenās krāsas toņiem.
ezers Dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu.
baseins Dabiska ūdenskrātuve.
promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
grota Dabiska vai mākslīgi izveidota ala. Arī atsevišķa alas daļa, nozarojums.
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
balzams Dabiska viela, kuras sastāvā ir ēteriskās eļļas un tajās izšķīdināti sveķi, aromātiskie savienojumi un citas sastāvdaļas.
stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
gaisma Dabiskais apgaismojums, kas raksturīgs kādai diennakts daļai.
apledojums Dabiskais ledus uz zemes virsmas.
stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām. Noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
voljers Dabiskajiem apstākļiem tuva, ierobežota teritorija savvaļas dzīvnieku aklimatizācijai un audzēšanai.
veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
Vara rūdas Dabiskas minerālvielas, ko var izmantot vara iegūšanai.
kāpnes Dabiskas terases vai mākslīgi iedobumi (arī robi) stāvā virsmā (klintī, nogāzē u. tml.).
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls). Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
katakombas Dabiski vai mākslīgi apakšzemes labirinti.
būvakmeņi Dabiskie akmens materiāli un mākslīgie akmeņi, ko lieto celtniecībā.
Vitamīnu preparāti Dabiskie vai sintētiski iegūtie vitamīni, ko ražo profilaktiskai un ārstnieciskai lietošanai.
faktoriāls Dabisko skaitļu virknes secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam skaitlim.
pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai. Zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
naturāls Dabisks (1).
dabīgs Dabisks (2).
dabīgs Dabisks (4).
ūdensbaseins Dabisks reljefa pazeminājums, iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
dobums Dabisks vai mākslīgs pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
Dzīvs zieds Dabisks zieds.
Dzīvs zieds Dabisks zieds. Pretstats: mākslīgs zieds.
neviltots Dabisks, īsts.
brīvs Dabisks, nepiespiests, bez sasprindzinājuma. Arī nemākslots.
svabads Dabisks, nepiespiests, nemākslots. Arī atklāts, vaļsirdīgs. Brīvs (5).
veidzeme Dabisku vai sintētisku materiālu (piemēram, kvarca smilšu, saistvielu, grafīta) maisījums liešanas veidņu izgatavošanai.
Spirta laka Dabisku vai sintētisku sveķu šķīdums etilspirtā.
dabīgums Dabiskums (2).
pirkt Dabūt (kādu) savā pusē, pielabinoties ar naudu, solījumiem u. tml.
devums Darba produkts, rezultāts (ar sabiedrisku nozīmīgumu).
pauperisms Darbaļaužu masu ilgstoša nabadzība (sabiedrībā, kurā pastāv ekspluatatoru šķiras).
pauperizācija Darbaļaužu masu nonākšana ilgstošā nabadzībā (sabiedrībā, kurā pastāv ekspluatatoru šķiras).
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem. Liekēdis.
sabiedriskošana Darbība --> sabiedriskot.
sakabe Darbība --> sakabināt (2).
kustība Darbība, norise (sabiedrībā), kas virzīta uz noteiktu mērķu, centienu sasniegšanu.
iedarbība Darbība, norise, kas izraisa pārmaiņas sabiedrībā, apziņā. Šādas darbības, norises rezultāts.
stabilizācija Darbība, process --> stabilizēt (1), stabilizēties (1).
stabilizācija Darbība, process --> stabilizēt (2), stabilizēties (2).
uzplūdi Darbības, norises aktivitātes kāpinājums (parādībām sabiedrībā).
darbība Darbošanās kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē.
līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē).
līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē).
Turēties līnijā Darboties labi, darboties, neatpaliekot no citiem.
Sabiedriskais darbs Darbs, darbība, ko veic sabiedriskā kārtā.
kampaņa Darbs, ko kādā laikposmā veic sabiedriski politiska uzdevuma realizēšanai.
pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
nobaroties Daudz un labi ēdot, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
naktsskaistule Daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros. Mirabile.
rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem.
Darba sabiedriskā dalīšana Dažādu darba veidu nošķiršana sabiedrībā.
Darba sabiedriskā dalīšana Dažādu darba veidu nošķiršana sabiedrībā.
Darba sabiedriskā dalīšana Dažādu darba veidu nošķiršana sabiedrībā.
pūznis Dažu sabiedrisko kukaiņu (piemēram, skudru, lapseņu) mītne.
gadadiena Diena, kad aprit viens vai vairāki gadi kopš kāda (parasti sabiedriski nozīmīga) notikuma.
korupcija Dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku uzpirkšana, piekukuļošana. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku pērkamība.
dežūra Dienesta vai sabiedrisku pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
ateisms Dieva un pārdabisku spēku esamības noliegšana. Atteikšanās no reliģiskajiem ticējumiem.
particips Divdabis.
slīdrags Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai. Poleris.
poleris Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai. Slīdrags.
palaco Dižciltīgo, patriciešu dzīvojamā māja (Itālijā). Liela sabiedriska celtne (Itālijā).
nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
harta Dokuments ar lielu sabiedrisku un politisku nozīmi.
balss Doma, uzskats, ko (aktīvi) pauž (parasti sabiedrība, sabiedrības grupa).
lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums. Izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
Pamats zem kājām Drošs, stabils stāvoklis (piemēram, rīcībā, darbībā).
Pamats zem kājām Drošs, stabils stāvoklis.
(Cieta) zeme (arī pamats) zem kājām Drošs, stabils stāvoklis.
vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons.
naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
tetrapods Dzīvnieks, kam ir četras kājas, ekstremitātes (parasti zīdītājs, rāpulis, abinieks).
taksidermija Dzīvnieku (parasti zīdītāju, putnu) ādas izbāšana tā, lai tos atveidotu dabiskā stāvoklī.
kopdzīve Dzīvošana sabiedrībā, kādā kolektīvā.
Dzīvot labas dienas Dzīvot labi.
pirksts Ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
Salonu lauva Elegants vīrietis, kas gūst lielus panākumus sabiedrībā.
Salonu lauva Elegants vīrietis, kas gūst lielus panākumus sabiedrībā.
nesējelements Elements, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
gandarījums Emocionāls stāvoklis, jūtas, ko izraisa, piemēram, labi paveikts darbs, kā iecerēta īstenošanās.
komfortabls Ērts, arī labiekārtots (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
maksimālisms Eseru sīkburžuāzisks sabiedriski politisks novirziens, kas ignorēja buržuāziski demokrātiskās revolūcijas posmu un prasīja eseru maksimālās programmas tūlītēju realizāciju.
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
aizkulises Fakti, arī rīcība, ko plašākai sabiedrībai slēpj.
vajadzība Faktori, to kopums (dabiski, sociāli, garīgi), kas nepieciešami (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
muižniecība Feodālās sabiedrības kārta. Feodāļu šķiras zemākais un pēc skaita lielākais noslāņojums, kura ekonomiskās un politiskās varas pamatā ir feodālais zemes īpašums.
Skrandu proletariāts Feodālismā, kapitālismā - viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā un kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu.
dūšīgs Fiziski labi attīstīts, veselīgs, spēcīgs.
ņiprs Fiziski labi attīstīts, vesels. Kustīgs, darbīgs. Arī mundrs, možs.
Burvju paklājs Folklorā - paklājs, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības.
Zelta zivtiņa Folklorā - zivtiņa, kam piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu).
pterodaktils Fosils lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi.
morālists Franču buržuāzisko morāles un sabiedrības kritizētāju rakstnieku grupa (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
pilsētiņa Funkcionāli vienots dzīvojamo vai sabiedrisko celtņu komplekss. Vieta, kur atrodas šāds komplekss.
izdot Gādāt, rūpēties un panākt, ka tiek iespiests un nodots sabiedrībai (iespieddarbs). Laist klajā.
dienasgaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma. Dienas gaisma.
Dienas gaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma. Dienasgaisma.
Dienas gaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma. Dienasgaisma.
Galda biedrs Galdabiedrs.
portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu, pāriem.
pamatslānis Galvenā, nozīmīgākā cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā).
pamatspēks Galvenais, nozīmīgākais spēks (parasti parādībām sabiedrībā).
programma Galveno (politiskas partijas, sabiedriskas organizācijas, valsts vai sabiedriska darbinieka) principu, uzdevumu un mērķu izklāsts.
gliemezis Gliemis ar labi attīstītu galvu un viengabala (parasti spirālveida) čaulu, kas var būt arī reducēta.
galvkāji Gliemju klase, kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli. Šīs klases dzīvnieki.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Goda biedrs Godabiedrs.
Goda biedrs Godabiedrs.
Ar godu Godīgi Ievērojot sabiedriski ētiskās normas
Pēc labākās sirdsapziņas Godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
Pēc (labākās, arī vislabākās) sirdsapziņas, arī ar vislabāko sirdsapziņu Godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
Ar godu Godīgi, ievērojot sabiedriski ētiskās normas.
krabināt Grabināt.
bibliotēka Grāmatu krājums (parasti sistematizēts) sabiedriskai vai personiskai lietošanai.
slēdzējmuskulis Gredzenveida muskalis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
slaka Grupa, kārta (parasti sabiedrībā).
gruporgs Grupas organizators (partijas, komjaunatnes, sabiedriskās organizācijās).
strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros.
samezglojums Grūti nokārtojams, atrisināms (piemēram, sabiedrisku parādību, problēmu) kopums. Sarežģījums (dzīvē, attiecībās).
triumfēt Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru. Gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara.
Kāpt (arī tikt) uz augšu Gūt panākumus darbā, sabiedrībā, sasniegt izcilāku stāvokli.
Tikt (arī kāpt) uz augšu Gūt panākumus darbā, sabiedrībā, sasniegt izcilāku stāvokli.
Ekonomiskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī sabiedriskās ražošanas izvietojumu, tās attīstības apstākļus un īpatnības dažādās zemēs un rajonos.
radioģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī atomu kodolu dabisko pārvērtību likumības Zemes garozā un šo pārvērtību izpausmi ģeoloģiskajos procesos.
Kolhoznieku sēta Ģimenes un darba apvienība, kas kopīgi apsaimnieko savu piemājas zemes gabalu, balstoties uz kolhoza sociālistisko īpašumu un piedaloties kolhoza sabiedriskajā saimniecībā.
arterioskleroze Hroniska artēriju saslimšana - artēriju sieniņu sabiezināšanās un to blīvuma palielināšanās.
deisms Ideālistisks filozofisks uzskats (17. un 18. gadsimtā), kas dievu vai dievišķu spēku atzīst par pasaules pirmcēloni, bet noliedz dievu kā personību un viņa iejaukšanos dabā un sabiedrībā.
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
puns Ieapaļš izcilnis, audu sabiezējums (uz augiem, to daļām).
urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās. Pilsētu attīstība, to nozīmes palielināšanās sabiedrības dzīvē.
iznirt Iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku). Izvirzīties uzmanības centrā.
pierast Iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu.
iemetināt Iekarināt, iekabināt.
uzsūkt Iekļaut savā vidē, sabiedrībā u. tml. (kādu).
sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
ietaisīties Iekļūt (kādā darbā, sabiedriskā stāvoklī). Iekārtojoties kļūt (par ko). Arī iekārtoties, iedzīvoties.
gars Iekšējais (piemēram, ideju, uzskatu, sabiedrisku virzienu) saturs, virzība.
Augstu kāpt Ieņemt ievērojamu sabiedrisko stāvokli, iegūt lielu materiālu nodrošinātību.
Augstu uzkāpt Ieņemt ievērojamu sabiedrisko stāvokli.
izvirzīties Ieņemt, iegūt (parasti atzīstamu, nozīmīgu vietu, stāvokli attieksmē pret ko līdzīgu, atbilstošu) - par parādībām sabiedrībā.
stereotips Ierasts, stabils, regulārs darbības, rīcības, izturēšanās veids.
turnikets Ierīce (piemēram, rotējoša krusteņa veidā), ko novieto pie ieejas sabiedriskās vietās, lai regulētu cilvēku kustību.
karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot (parasti sastāv no diviem stabiem un šķērskoka, kam pārmesta virve ar cilpu).
stabilizators Ierīce, iekārta u. tml. (kā, parasti transportlīdzekļa) stabilizācijai.
atmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai (cilvēkus, sabiedrību u. tml.).
sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) - parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā.
iečabināties Iesākt čabināties un tūlīt pārstāt.
iegrabināties Iesākt grabināties un tūlīt pārstāt.
ieklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt.
aizklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieklabināties.
iedegties Iesākt labi degt.
ieskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt.
aizskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieskrabināties.
uzliesmot Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
uznākt Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu nolūkā grozīt tiesas vai citas sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
orgāns Iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedriskās dzīves nozare.
audzināt Ietekmēt, veicināt (sabiedrības vai indivīda) garīgo attīstību, izaugsmi, vadīt to vēlamajā virzienā.
Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
Laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Ieviesties, nostiprināties (piemēram, par parādību sabiedrībā, īpašību).
grabināties Ilgāku laiku grabināt.
nograbināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grabināties.
izčabināties Ilgāku laiku, daudz čabināt.
izgrabināt Ilgāku laiku, daudz grabināt.
izgrabināties Ilgāku laiku, daudz grabināties.
izklabināties Ilgāku laiku, daudz klabināt.
izlabināties Ilgāku laiku, daudz labināt.
ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma. Laikmets.
čabināties Ilgstoši, intensīvi čabināt.
klabināties Ilgstoši, intensīvi klabināt (1).
raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās
personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
Darba sabiedriskošana Individuāli nošķirto ražotāju darba pārvēršana sabiedrības darbā.
sazaļot Intensīvi attīstīties (parasti par parādībām sabiedrībā).
sazelt Intensīvi attīstīties, vērsties plašumā (parasti par parādībām sabiedrībā).
Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas.
Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīgo paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
Tīrais intervāls Intervāls starp (parasti) dabiskās skaņurindas pamatpakāpēm.
medaļa Īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
naktspods Īpašs pods ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai.
pods Īpašs podveida trauks ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai: naktspods.
Kas kait (arī kaiš) (ko (ne)darīt), arī kas nekait (arī nekaiš) (ko darīt) Ir labi (ko darīt).
Kas vainas (ko (ne) darīt) Ir labi (ko darīt).
Kas (ne)kait (arī (ne) kaiš) Ir labi.
taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
nočabināt Īsu brīdi čabināt un pabeigt čabināt.
nograbināt Īsu brīdi grabināt un pabeigt grabināt.
nograbināties Īsu brīdi grabināties un pabeigt grabināties.
noklabināt Īsu bridi klabināt un pabeigt klabināt.
noaugt Izaugt, izveidoties ar labi, skaisti, spēcīgi attīstītu augumu.
paaugt Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to lažu).
paaugties Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to ražu). Paaugt (2).
noaugt Izaugt, parasti labi, skaisti, tā, kā vajag (par augiem).
pazust Izbeigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Izzust (3).
sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti). Izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā).
aiziet Izbeigties (par parādībām sabiedrībā).
aizgrimt Izbeigties, izzust, aiziet pagātnē (par laikmetiem, sabiedriskām parādībām u. tml.).
izbiras Izbiruši sabirzuši smalkumi.
zieds Izcilākā daļa (kādā sabiedrības kopumā).
triumfs Izcils panākums, izcila uzvara. Pozitīva sabiedrības attieksme, arī gods, ko rada šāds panākums, uzvara.
tribūns Izcils sabiedrisks darbinieks, orators, publicists.
liels Izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs (par parādībām sabiedrībā).
mīts Izdomājums, nepatiess vēstījums, stāstījums (parasti par parādībām sabiedrībā).
nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
izļodzīt Izkustināt (no stabila stāvokļa).
korumpēt Izmantot dienesta stāvokli savtīgos nolūkos. Uzpirkt, piekukuļot (amatpersonas, sabiedriskos un politiskos darbiniekus).
salons Izmeklētas sabiedrības (literātu, mākslinieku, politiķu u. tml.) pulciņš, kas sapulcējās kādā privātā mājā.
Izmest (vēstures) mēslainē (arī mēslienē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
Izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslainē (retāk mēslienē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
Izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslienē (biežāk mēslainē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
Izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) vēstures mēslainē (retāk mēslienē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu sabiedrības dzīvē.
aizslaucīt Iznīcināt, likvidēt (parādības sabiedrībā).
aizmēzt Iznīcināt, novērst (parasti parādības sabiedrībā).
liecība Izpausme, arī pierādījums (parasti parādībām sabiedrībā).
simptoms Izpausme, pazīme (kādai parādībai, parasti sabiedrībā).
starot Izplatīt gaismu (par gaismas avotu). Būt gaišam, labi saredzamam (par gaismu).
spīdēt Izplatīties, būt, parasti labi, redzamam (par gaismu).
pikniks Izpriecas izbraukums ārpus pilsētas, parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti.
sabangot Izraisīt ievērojamus notikumus, pārmaiņas, procesus (piemēram, sabiedrības parādībās, laikposmā).
iespiesties Izraisīt spēcīgu ietekmi (psihē), labi saglabāties (atmiņā).
gandarīt Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu).
nomainīt Izveidoties (citas sabiedrības parādības) vietā.
nostiprināties Izveidoties spēcīgam, labi attīstīties (par augiem, to daļām).
iegūt Izveidoties, pārveidoties (jaunā kvalitātē) - par parādībām sabiedrībā.
ieperināties Izveidoties, rasties (par negatīvām parādībām sabiedrībā).
pārvēlēt Izvēlēt vēlreiz, no jauna (valsts vai sabiedriskā amatā).
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Komunisma celtniecība Izvērsta pasākumu sistēma komunisma materiāli tehniskās bāzes radīšanai, komunistisko ražošanas attiecību izveidošanai un visu sabiedrības locekļu personības vispusīgai un harmoniskai attīstībai..
deģenerēties Izvirst, pagrimt, demoralizēties (par parādībām sabiedrībā).
kontrforss Izvirzījums vertikālā sienā tās stabilitātes palielināšanai.
nāve Izzušana (piemēram, psihiskam stāvoklim), bojāeja (parādībām sabiedrībā).
attīstība Jaunas kvalitātes rašanās, pāreja augstākā pakāpē, plašāka apjoma sasniegšana, pilnveidošanās (sabiedrības dzīvē, zinātnē, mākslā u. tml.).
zaļoksns Jauneklīgs, vingrs. Fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku). Zaļoksnējs (2).
zaļoksnīgs Jauneklīgs, vingrs. Fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku). Zaļoksnējs (2). Zaļoksns (2).
zaļoksnējs Jauneklīgs, vingrs. Fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku). Zaļoksns (2).
hipijs Jaunietis (kapitālistiskajās valstīs), kas pauž protestu pret sabiedrisko iekārtu ar pasivitāti, ekstravagantu apģērbu un izturēšanos.
Stiprā puse Jautājums, darbības nozare, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, veiklība, prasme.
Stiprā puse Jautājums, darbības nozare, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, veiklība, prasme.
tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml. Uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja.
kanāls Jūras šaurums, dabiski radies savienojums starp divām ūdenstilpēm.
Justies kā mājās Justies labi, brīvi, nepiespiesti.
Justies kā mājās Justies labi, brīvi, nepiespiesti.
Justies (retāk būt) kā (septītajās) debesīs Justies ļoti labi, laimīgi.
Justies (retāk būt) kā (septītajās) debesīs Justies ļoti labi, laimīgi.
Justies (retāk būt) kā septītajās debesīs Justies ļoti labi, laimīgi.
Staigāt (arī justies, retāk būt) kā (septītajās) debesīs Justies ļoti labi, laimīgi.
marksisms K. Marksa un Fr. Engelsa mācība - zinātniska pasaules uzskata teorētiskais pamats, uz kuru balstās strādnieku šķiras cīņa pret buržuāziju, par cilvēces sociālo un garīgo atbrīvošanu, par komunistiskās sabiedrības uzcelšanu.
pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārveidotam (2). Arī pārvērsties (2).
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārvērstam (2). Arī pārveidoties (2).
pārkabināt Kabināt vēlreiz, no jauna.
rakstāmistaba Kabinets (1), parasti dzīvoklī.
uzkabināt Kabinot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kā, kam).
piekabināt Kabinot piestiprināt, pielikt (pie kā, kam klāt).
sakabināt Kabinot savienot.
puika Kādā cilvēku grupā labi iekļāvies, ieredzēts vīrietis.
pozīcija Kāda, parasti politiska, grupējuma, kāda viedokļa piekritēju stāvoklis sabiedrībā.
ekspropriācija Kādai sabiedrības šķirai vai slānim piederoša privātīpašuma atsavināšana, ko izdara cita šķira vai slānis par labu sabiedrībai vai valstij.
izteikums Kādas (dabiskās vai mākslīgās) valodas teikums, ko aplūko no tā patiesuma vai modalitātes viedokļa.
autonomija Kādas sabiedriskas organizācijas tiesības patstāvīgi lemt par šīs organizācijas dzīvi un tās locekļu attiecībām.
Kaitēkļu bioloģiskā apkarošana Kaitēkļu iznīcināšana ar to dabiskajiem ienaidniekiem.
Kaitēkļu bioloģiskā apkarošana Kaitēkļu iznīcināšana ar to dabiskajiem ienaidniekiem.
Pilsoniskā sabiedrība Kapitālistiska sabiedrība.
Pilsoniskā sabiedrība Kapitālistiskā sabiedrība.
elite Kapitālistiskajās valstīs - izcilākā daļa (kādā sabiedrības slānī).
buržuāzija Kapitālistiskas sabiedrības valdošā šķira, kam pieder galvenie ražošanas līdzekļi un kas tos izmanto algoto strādnieku ekspluatēšanai.
militarizācija Kapitālistiskas valsts, tās ekonomikas, politikas, sabiedriskās dzīves pakļaušana aneksionistisku karu mērķiem. Militārisma realizēšana. Militāro organizatorisko formu un metožu ieviešana (civilajā dzīvē).
Bruģu tiesa Kārtības tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
nomākt Kavēt, traucēt (kam) izpausties, attīstīties (par parādībām sabiedrībā).
Sabiedriskās kāzas Kāzas, kuras jaunajam pārim rīko sabiedriskās organizācijas.
Sabiedriskās kāzas Kāzas, kuras rīko jaunajam pārim sabiedriskās organizācijas.
aizklabināt Klabinot attālināties.
izklabināt Klabinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms).
noklabināt Klabinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
Dūša netur Kļūst nelabi, rodas vemšanas sajūta (no kā).
izvirst Kļūt bezjēdzīgam (par parādībām sabiedrībā).
sažuburot Kļūt daudzveidīgam (parasti par parādībām sabiedrībā).
sažuburoties Kļūt daudzveidīgam (parasti par parādībām sabiedrībā).
nostiprināties Kļūt dziļākam, aptverošākam, arī stabilākam (piemēram, par attieksmi, uzskatiem).
samezgloties Kļūt grūti nokārtojamam, atrisināmam (piemēram, par parādību sabiedrībā, problēmu). Sarežģīties (piemēram, par dzīvi, attiecībām).
sabiezēt Kļūt intensīvam, ietekmīgam (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā). Kļūt intensīvam, iedarbīgam (parasti par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
celties Kļūt materiāli nodrošinātam, bagātākam. Kļūt labi situētam (darbā, sabiedrībā).
nogrimt Kļūt neaktuālam, tikt aizmirstam, izzust (par parādībām sabiedrībā).
noslēgties Kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus.
plaisāt Kļūt nestabilam, tuvoties bojāejai (par parādībām sabiedrībā).
Ieslēgties (arī ierauties, ievilkties) (sava) čaulā Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
Ieslēgties (arī ierauties, ievilkties) (savā) čaulā Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
Pāriet (kā) pusē Kļūt par (kā) sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
Pāriet (kā) pusē Kļūt par (kā) sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
iesūnot Kļūt pasīvam, bez radošas ierosmes, bez intereses par sabiedrības dzīvi.
Pieņemties spēkā Kļūt spēcīgākam, nozīmīgākam (par parādībām sabiedrībā).
Pieņemties (retāk ņemties, pieaugt) spēkā Kļūt spēcīgākam, nozīmīgākam (par parādībām sabiedrībā).
nostiprināties Kļūt spēcīgam, stabilam, drošam (piemēram, par stāvokli, norisi, organizatorisku formu sabiedrībā).
Stāties uz (savām) kājām Kļūt stabilam, stipram.
sarast Kļūt tādam, kam kopējos apstākļos, kopējā darbībā u. tml. izveidojas stabila, cieša saistība, labas attiecības (parasti ar kādu).
uzmirdzēt Kļūt tādam, kas spēji, spilgti izceļas ar sabiedrības ievērību, atzinību.
noslīdēt Kļūt zemākam vai zemam (par līmeni, kas piemīt parādībām sabiedrībā).
sazaroties Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā). Sazarot (3).
sazarot Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā). Sazaroties (3).
dore Kokā izdobts, izcirsts vai dabisks dobums bišu ligzdai.
Masu dziesma Kolektīvam izpildījumam piemērota dziesma ar aktuālu sabiedriski politisku tematiku un viegli uztveramu melodiju, skaidru ritmu.
komūna Kolektīvās lauksaimnieciskās ražošanas forma, kas saistīta ar pilnīgu ražošanas līdzekļu un procesu, patērēšanas un apkalpošanas sabiedriskošanu.
salonkomēdija Komēdija ar izkoptu, izsmalcinātu formu un sabiedriski nebūtisku, nenozīmīgu saturu.
objektīvisms Koncepcija, kuras pamatā ir sociāli politiska neitralitāte zinātniskajā izziņā, atturēšanās no vēsturisko notikumu un sabiedriskās dzīves parādību sociāli kritiskiem vērtējumiem.
īriss Konditorejas izstrādājums, ko gatavo, savārot sabiezinātu pienu ar cukuru, sīrupu, sviestu, garšvielām un aromātiskām vielām.
nesējkonstrukcija Konstrukcija, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kura nodrošina (tā) stabilitāti.
vilnaskrabis Krabis, kura ķermeni un ekstremitātes klāj īss un blīvs apmatojums un kas savu virsmu pārklāj ar svešķermeņiem.
Emaljas krāsa Krāsa, kas satur pigmentus un sintētiskos vai dabiskos sveķus.
Emaljas krāsa Krāsa, kas satur pigmentus un sintētiskos vai dabiskos sveķus.
madarot Krāsot (parasti sarkanā krāsā) ar dabiskām, no madarām iegūtām, vai citām dabiskām kodināmām krāsvielām.
kreisums Kreisais novirziens sabiedriski politiskajos uzskatos.
galvturis Krēsla daļa galvas atbalstam (piemēram, zobārstniecības kabinetos, frizētavās).
hernhūtisms Kristiešu reliģiski sektantiska kustība, kura 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi. Arī brāļu draudze.
Brāļu draudze Kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
Brāļu draudze Kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
varžukrupis Krupim līdzīgs bezastainais abinieks.
termīts Kukaiņu kārta (galvenokārt tropos), kurā ietilpst 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
vienādspārņi Kukaiņu kārta, pie kuras pieder kukaiņi, kam abi spārnu pāri ir vienādi.
Kultūras un atpūtas parks Kulturālai atpūtai speciāli iekārtots dabisks mežs vai mākslīgu stādījumu masīvs pilsētā.
Kultūras un atpūtas parks Kulturālai atpūtai speciāli iekārtots dabisks, mežs vai mākslīgu stādījumu masīvs pilsētā.
Komjaunatnes starmetis Kustība, ko komjaunatne noorganizēja 1962. gadā, - padomju jauniešu plaša līdzdalība sabiedriskajā kontrolē.
Strādnieku aristokrātija Kvalificētu, labi atalgotu strādnieku kopums.
ziloņslimība Ķermeņa daļas (parasti kājas) apjoma palielināšanās, sabiezējot ādai un zemādas audiem, ja traucēta limfas rite.
varš Ķīmiskais elements - sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu.
alumīnijs Ķīmiskais elements - viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību.
Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Vārāmais sāls. Nātrija hlorīds.
mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas pūles.
sēdēt Labi atbilst, piegult augumam (par apģērbu).
sprauns Labi attīstījies, spēcīgs (par dzīvniekiem, retāk augiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lekns Labi attīstīts un sulīgs, arī kupls (par augiem, to daļām).
ass Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.). Ļoti skaidrs.
skaudrs Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.). Ļoti skaidrs. Ass (9).
pamatīgs Labi attīstīts, spēcīgs (piemēram, par ķermeņa daļām).
ieturēt Labi barojot, uzturēt (dzīvnieku).
brangs Labi barots (dzīvnieks).
apaļš Labi barots, trekns (par dzīvniekiem).
resns Labi barots, trekns (par dzīvniekiem).
Lāča pakalpojums Labi domāts pakalpojums, palīdzība, kam ir nepatīkamas sekas.
Lāča pakalpojums Labi domāts pakalpojums, palīdzība, kam ir nepatīkamas sekas.
iebarot Labi ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
kundziņš Labi ģērbies vīrietis (ar tieksmi uz pārspīlējumiem tērpā un uzvedībā).
iekalt Labi iegaumēt (parasti, daudz reiz atkārtojot). Arī iemācīt.
(Ie)kalt galvā Labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Arī (ie)mācīt.
Kalt (arī iekalt) galv Labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Arī mācīt, iemācīt.
Iespiest atmiņā Labi iegaumēt.
Likt aiz auss Labi iegaumēt.
(Aiz)likt aiz auss Labi iegaumēt.
Aizlikt (biežāk likt) aiz auss Labi iegaumēt.
Būt savā elementā Labi iejusties (kādos apstākļos).
attīstīts Labi izveidoties (par augu veģetatīvajiem orgāniem).
skaists Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem).
ieraut Labi nopelnīt, saraust (naudu).
izmielot Labi paēdināt (parasti ar ko garšīgu).
Zelta segums Labi pamatota (piemēram, darbība, rīcība, doma).
piestāvēt Labi saderēties (ar ko).
skanīgs Labi uztverams, dzirdei tīkams, toņiem bagāts, arī melodisks (par skaņu).
pārvaldīt Labi zināt (ko) un prast izmantot (to) savā darbībā.
Cepuri kuldams Labi, bezrūpīgi (ko darīt, parasti dzīvot, ēst, dzert).
lieti Labi, īsti.
brašs Labi, lieliski.
Piesiet (savu) sirdi Labi, sātīgi paēst, arī izraisīt sātīguma sajūtu. Arī labi garšot.
Piesiet dūšu Labi, sātīgi paēst. Ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu. Izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
Piesiet dūšu Labi, sātīgi paēst. Ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu. Izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
Labais (arī labs) gals Labi.
Labais (arī labs) gals Labi.
labierīkojums Labiekārtojums.
labierīkot Labiekārtot.
kulturāls Labiekārtots, komfortabls.
aizlabināt Labinot aizdabūt (sev līdzi).
atlabināt Labinot atdabūt, ataicināt (uz kurieni, pie kā u. tml.)
ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā cilvēku).
ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā dzīvnieku).
izlabināt Labinot izvilināt.
pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
nolabināt Labinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
gads Laika posms, kas ilgst aptuveni 12 mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
Laika biedrs Laikabiedrs.
Laika biedrs Laikabiedrs.
laikmets Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (sabiedrības dzīvē, tās nozarēs).
nakts Laikposms, kurā pastāv ilgstošu ļoti nelabvēlīgu apstākļu kopums (parasti sabiedrības dzīvē). Arī liela nelaime.
mūžs Laikposms, kurā pastāv, ir ietekmīgs, aktuāls (kas, piemēram, ideja, doma, parādība sabiedrībā).
pusgads Laikposms, kurš ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
Vecie (arī agrākie) laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta.
Vecie (arī agrākie) laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta.
auditorija Lasītāju, klausītāju, cienītāju pulks (ko iemantojis kāds rakstnieks, mākslinieks, sabiedrisks darbinieks vai kāds zinātnes vai mākslas veids).
ielasīties Lasot iemācīties labi lasīt.
kolhozs Lauksaimniecības artelis - sociālistiska tipa brīvprātīga darba zemnieku apvienība sabiedriskās lielražošanas organizēšanai.
Nedalāmais fonds Lauksaimniecības arteļu sabiedriskā īpašuma daļa, kas nav sadalāma starp arteļa locekļiem.
šķira Liela cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kam ir vēsturiski noteikta vieta sabiedriskās ražošanas sistēmā.
Nacionālais parks Lielāka teritorija dabiska stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
Nacionālais parks Lielāka teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
ventilis Lieljaudas vai mazjaudas elektroniska ierīce vai nedalāma ierīču kopa, kura vada strāvu vienā virzienā un kurai ir divi stabili, pārslēdzami darba stāvokļi.
pingvīns Liels nelidojošs putns ar masīvu ķermeni, peldēšanai pielāgotām airveida pleznām, labi attīstītu krūšu ķīli un spēcīgiem krūšu muskuļiem.
darbs Lietderīga darbība, arī pasākums (ilgākam laika posmam), kam ir svarīga nozīme sabiedrības vai indivīda dzīvē.
izstumt Likt aiziet (no kādas vides, sabiedrības). Arī izraidīt.
norma Likuma formulēts noteikums, arī tradicionāli izveidojies noteikums, princips, uzskats, kas regulē cilvēku attiecības sabiedrībā.
noteikums Likums, norma, kas ievērojama kādā sabiedrības darbības nozarē, profesijā, arī situācijā.
civilkodekss Likumu krājums, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības starp valsts, kooperatīvām un sabiedriskām organizācijām, kā arī starp pilsoņiem.
krēms Liķierim līdzīgs (piemēram, no šokolādes vai olām pagatavots) pabiezs alkoholisks dzēriens.
spārturis Līmeniska koka konstrukcija, kas balstās uz jumta krēsla stabiem vai zelmiņa sienām un noder par atbalstu spārēm.
pielišķēties Lišķējot pielabināties (kādam), parasti savtīgos nolūkos.
publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem. Šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā).
mūsējais Loceklis kolektīvā, grupā, sabiedrībā, pie kuras pieder arī runātājs vai rakstītājs.
Dialektiskā loģika Loģikas nozare, kas attīstībā, formas un satura pretrunās un vienībā pētī domāšanu, kura spēj izziņā atspoguļot dabas un sabiedrības dialektiku.
infiltrāts Lokāls organisma audu sabiezējums, ko rada šūnu elementu, asins plazmas un limfas uzkrāšanās audos.
velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
korumpēties Ļaut sevi uzpirkt, piekukuļot (par amatpersonām, sabiedriskiem un politiskiem darbiniekiem).
slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (kāda cilvēka, cilvēku grupas, organizācijas darbības, īpašību) vērtējums.
slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, vietas, ainavas) vērtējums.
spoguļvirsma Ļoti gluda (kā) virsma, kas labi atstaro gaismu.
vesels Ļoti ietekmīgs, nozīmīgs (parasti pēc vēriena, apjoma) - par parādībām sabiedrībā.
milzīgs Ļoti izcils, sabiedriski, vēsturiski ļoti nozīmīgs.
milzu Ļoti izcils, sabiedriski, vēsturiski ļoti nozīmīgs. Milzīgs (7).
Kā (savus, retāk rokas) piecus pirkstus Ļoti labi (pazīt, zināt).
Ka (savus, retāk rokas) piecus (retāk desmit) pirkstus Ļoti labi (pazīt, zināt).
Kā rokas (biežāk savus) piecus pirkstus Ļoti labi (pazīt, zināt).
(Tikpat) kā uz delnas Ļoti labi (saskatāms, uztverams).
Pārredzams (arī pārskatāms) kā uz kartes Ļoti labi pārredzams, pārskatāms.
Pārskatāms (arī pārredzams) kā uz kartes Ļoti labi pārskatāms, pārredzams.
Pārskatāms (arī redzams) kā uz kartes Ļoti labi pārskatāms, redzams.
Pazīt kā savu kabatu Ļoti labi pazīt (parasti vietu, vidi).
Pazīt kā savu kabatu Ļoti labi pazīt (parasti vietu, vidi).
Pazīt kā savus piecus pirkstus Ļoti labi pazīt.
Redzams (arī pārskatāms) kā uz kartes Ļoti labi redzams, pārskatāms.
Redzēt (tikpat) kā uz delnas Ļoti labi redzēt (ko).
iegriezties Ļoti labi saglabāties (atmiņā).
Redzams kā uz delnas Ļoti labi saskatāms, uztverams ar redzi.
Zināt kā vienreizvienu Ļoti labi zināt.
Zināt kā vienreizvienu Ļoti labi zināt.
Zināt kā (savus) piecus pirkstus Ļoti labi zināt.
Kā dieva ausī Ļoti labi, bezrūpīgi, arī netraucēti, ērti.
Kā dieva ausī Ļoti labi, bezrūpīgi, arī netraucēti, ērti.
tip Ļoti labi, lieliski.
top Ļoti labi, lieliski.
Kā pa kāzām Ļoti labi, ļoti pārticīgi (piemēram, dzīvot).
Dusēt (arī gulēt) kā mātes klēpī Ļoti labi, netraucēti gulēt.
Gulēt (arī dusēt) kā mātes klēpī Ļoti labi, netraucēti gulēt.
Gulēt (arī dusēt) kā mātes klēpī Ļoti labi, netraucēti gulēt.
Dusēt (arī gulēt) kā mātes klēpī Ļoti labi, netraucēti gulēt.
Labāk par labu Ļoti labi.
Labāk par labu Ļoti labi.
pamatīgi Ļoti labi.
Uz goda Ļoti labs. Ļoti labi.
milzis Ļoti liela auguma, pārdabiski spēcīga būtne.
ražens Ļoti liels, bagātīgs, ļoti labi izdevies (par augu ražu).
dižens Ļoti nozīmīgs (parasti par parādībām sabiedrībā).
spožs Ļoti nozīmīgs, ietekmīgs (par parādībām sabiedrībā).
plēne Ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis.
verdzība Ļoti smags, beztiesisks (tautas, valsts, arī indivīda) stāvoklis (citas tautas, valsts, sabiedrības grupas, arī atsevišķa cilvēka politiskā, ekonomiskā u. tml.) atkarībā, pakļautībā.
varens Ļoti spēcīgs, plaši izvērsts, ļoti ietekmīgs (par parādībām sabiedrībā).
Kā ieaudzis Ļoti stipri, stabili.
nostiprināt Ļoti uzlabot, nostabilizēt (veselību).
okultisms Mācība, pēc kuras pastāv pārdabiskas parādības un kura izstrādā paņēmienus, kā nodibināt kontaktu ar tām.
vējš Mainīgi, no cilvēka neatkarīgi notikumi, apstākļi (sabiedrībā).
attīstīties Mainīties, veidojot jaunas formas. Sasniegt augstāku attīstības pakāpi (par sabiedrību, sabiedriskām parādībām). Pilnveidoties.
pārvērsties Mainoties kādiem apstākļiem, mainot darbības jomu u. tml., iegūt citu stāvokli sabiedrībā, kļūt par citas darbības nozares pārstāvi.
raksturs Mākslā - cilvēka tēls ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām, pazīmēm.
papildappute Mākslīga appute, ko veic papildus dabiskajai apputei.
šinjons Mākslīgs matu veidojums, ar ko, veidojot frizūru, papildina dabiskos matus.
aizsprosts Mākslīgs vai dabisks šķērslis, kas aiztur (kādu kustību vai plūsmu).
ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums. Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
nekropole Mākslinieciski izveidota kapsēta, kurā tiek apglabāti sabiedriski nozīmīgi cilvēki.
raksturotājs Mākslinieks (piemēram, rakstnieks, aktieris), kas spilgti, labi uztverami atsedz tēla raksturu.
Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
demonstrācija Masu sabiedriskā noskaņojuma, protesta, prasību izpausmei rīkoti masveida gājieni, mītiņi u. tml.
Teksta uzdevums Matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
Teksta uzdevums Matemātisks uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskā valodas tekstā.
godība Materiālās vērtības. Labklājība un sabiedriskais stāvoklis.
vidusslānis Materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupa sabiedrībā.
vidusšķira Materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupa sabiedrībā. Vidusslānis.
Vidējie slāņi Materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupas.
vājbetons Materiāls (piemēram, siltumizolācijai), ko iegūst, pievienojot betona masai vieglus (dabisku vai mākslīgu) papildvielu maisījumus vai ievadot tajā gaisu poru veidošanai.
kustība Matērijas eksistences veids, kas ietver sevī visus dabā un sabiedrībā notiekošos procesus.
aprecēt Mazliet sarecēt, sabiezēt (parasti no ārpuses, visapkārt).
pabirzt Mazliet, daļēji sabirzt.
Harmoniskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. pakāpi.
Harmoniskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. pakāpi.
Melodiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
Melodiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko dziedniecisko faktoru ārstnieciskās īpašības, to iedarbību uz cilvēka organismu un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) - parasti par apdzīvotu vietu.
litera Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls. Burtstabiņš.
burtstabiņš Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls. Litera.
zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
naturālisms Metodoloģisks princips (dažās buržuāziskās filozofijas teorijās), pēc kura sabiedrības attīstība ir skaidrojama ar dabas likumiem.
naturālisms Metodoloģisks princips (ētikā), pēc kura morāles priekšstati atvasināmi no kāda dabiska pirmsākuma.
Separāts miers Miera līgums, ko karojošā valsts noslēdz ar otru karojošo valsti atsevišķi, bez saviem sabiedrotajiem, kuri karu turpina.
pretruna Mijiedarbība, kas piemīt, parasti krasi atšķirīgām, parādībām dabā un sabiedrībā un ir kustības, attīstības iekšējais cēlonis.
Ašķu sēnes Mikroskopiskas vai makroskopiskas sēnes ar labi izveidotu sēņotni (piemēram, bisītēs, lāčpurni).
Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
cietoksnis Militārs (parasti pilsētu) ilglaicīgs nocietinājums ar stabili izveidotām aizstāvēšanās ierīcēm.
Ministrs bez portfeļa Ministrs, kas ar balss tiesībām piedalās ministru kabineta sēdēs, bet nepārvalda nevienu, ministriju.
Melodiskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
Melodiskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
Harmoniskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 7. pakāpi.
Harmoniskais minors Minora skaņkārtās paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot.
glaubersāls Mirabilīts.
ragana Mitoloģijā, arī reliģijā - sieviete, kurai ir pārdabisks spēks, kura prot burt (parasti saistībā ar velnu).
gars Mitoloģiska būtne ar pārdabiskām īpašībām.
Galma apvērsums Monarha vardarbīga maiņa, ko izdara kāda sabiedrības grupa bez plašāku sabiedrisku aprindu piedalīšanās.
korporācija Monopolistiska akciju sabiedrība (Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā).
gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība (sabiedrības, sabiedrības šķiras, kārtas vai atsevišķa indivīda izpratnē). Pozitīvs (cilvēka) morālās stājas vērtējums.
gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, stāja, kas saistīta ar sabiedrībā ieņemamo stāvokli, amatu.
pabiras Morāli mazvērtīgi, arī sabiedrībai kaitīgi cilvēki.
krist Morāli pagrimt, degradēties. Nonākt stāvoklī, ko sabiedrība uzskata par pelamu, necienīgu.
Konverģences teorija Mūsdienu buržuāziska teorija, pēc kuras sociālisma un kapitālisma atšķirības izlīdzināsies un izveidosies vienota industriāla sabiedrība.
sīkmanis Nabadzīgs, trūcīgs, arī sabiedriski nenozīmīgs cilvēks.
lāde Naudas līdzekļu uzkrājums sabiedriskam mērķim.
laukums Neapbūvēta, līdzena (piemēram, sabiedriskiem mērķiem paredzēta, arī arhitektoniski iekārtota) platība (parasti pilsētās, pilsētciematos, ciematos).
atmata Neapstrādātas aramzemes platība (ko izmanto par dabiskajām ganībām vai arī nemaz neizmanto).
Aizkapa balss Nedabiska, dobja, neskanīga balss.
Aizkapa balss Nedabiska, dobja, neskanīga balss.
nebalss Nedabiska, pārvērsta balss (piemēram, bailēs).
necilvēcisks Nedabiski, pārmērīgi (par ko cilvēkam piemītošu).
saspīlēts Nedabisks, neatraisīts (parasti par balsi).
nebrīvs Nedabisks, piespiests, arī mākslots.
nebrīvība Nedabiskums, piespiestība, arī mākslotība.
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
uzrasties Negaidīti rasties, parādīties, parasti (kam) negatīvam (par parādībām sabiedrībā).
negācija Negatīva parādība (indivīda vai sabiedrības dzīvē).
brīvdomība Negatīva, kritiska attieksme pret (feodālismā vai kapitālismā) pastāvošajiem (reliģiskajiem, sabiedriski politiskajiem) uzskatiem, sabiedriskajām normām.
izķēmot Negatīvi izmainīt (dabisko formu, izskatu). Izkropļot (2).
dubļi Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
dūksnājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
dūkstājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
dumbrājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
muklājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
slīkšņa Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
staignājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
pakalt Neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
pačabināt Neilgu laiku, mazliet čabināt.
padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
pagrabināt Neilgu laiku, mazliet grabināt.
pagrabināties Neilgu laiku, mazliet grabināties.
paklabināt Neilgu laiku, mazliet klabināt.
palabināt Neilgu laiku, mazliet labināt.
tilts Neizņemama zobu protēze, kas atbalstās uz dabiskajiem zobiem.
jukas Nekārtības, sajukums (parasti sabiedrības dzīvē).
čičunča Nekrāsots, blīvs, izturīgs dabiskā zīda audums dzeltenīgā krāsā.
nelāgs Nelabi (3).
nelāgā Nelabi.
noārdīt Nelabvēlīgi ietekmējot, iznīcināt (piemēram, parādības sabiedrībā).
sīkdarbi Neliela apjoma darbi. Sabiedriski maznozīmīgi neliela apjoma darbi.
kokuvarde Neliels bezastains abinieks (ar zaļgani plankumainu muguru un apaļiem piesūcekņiem pirkstu galos), kas dzīvo kokos un krūmos ūdeņu tuvumā.
plīvurpūce Neliels pūčveidīgo kārtas putns ar gaišu, smalku spalvu zīmējumu un labi izveidotu, gandrīz trīsstūrveida plīvuru ap acīm.
slotiņa Neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta.
ārdīt Nemitīgi nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (sabiedriskās attiecības, jūtas u. tml.).
labils Nenoturīgs, nestabils (par stāvokli, priekšmetu). Pretstats: stabils.
teratoma Neparasts, dabiskajai struktūrai neatbilstošs veidojums organismā.
zirgs Nepārnadžu kārtas dzimta, pie kuras pieder lieli dzīvnieki ar īsu, blīvu apmatojumu un slaidām, garām kājām, kurām labi attīstīti tikai trīs pirksti (piemēram, mājas zirgs, Prževaļska zirgs).
nedrošs Nepastāvīgs, mainīgs, arī nestabils.
antagonists Nesamierināms (uzskatu, kāda sabiedriska virziena u. tml.) pretinieks.
nepieskaitāmība Nespēja (psihiskas slimības dēļ) apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
mions Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir aptuveni 206 elektronu masa.
pions Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir aptuveni 270 elektronu masa.
mezons Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir intervālā no elektrona līdz nuklona masai.
rezonansi Nestabilas elementārdaļiņas, kuru dzīves laiks ir aptuveni 10 -22 sekundes.
hiperoni Nestabilas elementārdaļiņas, kuru masa ir lielāka par nuklonu masu.
Radioaktīvais izotops Nestabils ķīmiskā elementa izotops, kam piemīt radioaktivitāte.
Radioaktīvais elements Nestabils ķīmiskais elements, kam piemīt radioaktivitāte.
šķobīgs Nestabils, nenoturīgs (piemēram, par domu, uzskatu, attiecībām).
parazitēt Nestrādāt sabiedriski derīgu darbu un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem (par darbaspējīgu cilvēku).
trums Netikums. Ļoti negatīva parādība (parasti sabiedrībā).
samudžināt Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti uztveramu, izprotamu (sabiedrisku parādību, arī darbību, norisi u. tml.).
sērga Nevēlama, kaitīga, parasti plaši izplatīta, parādība (sabiedrībā).
savairoties Nevēlami palielināties skaitā, daudzumā, parasti ievērojami (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
skandāls Nevēlams (parasti piedauzīgs) notikums, kura dalībnieki izpelnās sabiedrības nosodījumu.
rasisms Nezinātnisku, reakcionāru koncepciju kopums, kuru pamatā ir uzskats par cilvēku rasu fizisko un garīgo nelīdzvērtīgumu un tā izšķirošo nozīmi cilvēku sabiedrības vēsturē un kultūrā. Reakcionāra, fašistiska politika, kuras mērķis ir iznīcināt par zemākām uzskatītās rases.
pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu. Individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām.
Sabiedriskais darbs No cilvēku esamības sabiedriskā veida izrietošā, ar sabiedrisko darba dalīšanu saistītā cilvēka lietderīgās darbības forma.
novirziens No galvenā virziena, pamatvirziena, parasti daļēji, atšķirīgs virziens (parādībām sabiedrībā).
vējablūze No pabieza, blīva auduma šūts apģērba gabals (kas sniedzas līdz jostas vietai) ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm.
zīds No šādas dabiskās vai mākslīgās šķiedras izgatavots audums. No šāda auduma izgatavots apģērbs.
Novilkt robežu Nodalīt kādus cilvēkus no citiem (piemēram, pēc to stāvokļa sabiedrībā).
Novilkt robežu Nodalīt kādus cilvēkus no citiem (piemēram, pēc to stāvokļa sabiedrībā).
sektors Nodaļa (organizācijā, iestādē u. tml.) ar noteiktu specializāciju. Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktu specifiku.
nošķira Nogrupējums, grupa (sabiedrībā).
vadhorizonts Nogulumu kopa (slānis vai slāņkopa), kas labi izsekojama reģiona robežās.
sadurties Nokļūt, būt pretrunīgās, arī cīņas attieksmēs (par parādībām sabiedrībā).
uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (pēc sasprindzinājuma, pārdzīvojuma, apstākļu maiņas u. tml.).
pakaļpalicēji Nomirušā cilvēka dzīvie piederīgie, draugi, darbabiedri u. tml.
Laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Nonākot jaunā, parasti sabiedriskā, vidē, cieši iekļauties tajā.
tikties Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu) darba, sabiedriskās dzīves u. tml. norisēs.
tikt Nonākt, arī kļūt tādam, kam ir iespēja nonākt (kādā, parasti sabiedriskā vai sadzīves, situācijā, stāvoklī).
Būt (arī tikt) zirgā Nonākt, nokļūt labā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
nokabināt Noņemt, atdalīt nost (ko uzkabinātu, piekabinātu).
uzcelt Noorganizēt, izveidot (ko sabiedrībā).
Sabiedriskais nopēlums Nopēlums, ko tiesa publiski izsaka vainīgajam, vajadzības gadījumā darot to zināmu sabiedrībai.
katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem minētajiem, no abiem minētajiem).
laukā Norāda, ka (kas, parasti cilvēku attiecības, parādības sabiedrībā) izzūd, beidz pastāvēt līdzšinējā veidā.
gaita Norise (piemēram, parādībām sabiedrībā).
viļņot Norisēt spēcīgi, strauji (piemēram, par sabiedriskām parādībām, procesiem).
viļņoties Norisēt spēcīgi, strauji (piemēram, par sabiedriskām parādībām, procesiem).
rosīties Norisināties spēcīgi, ietekmīgi (par parādībām sabiedrībā).
dzīve Norišu, darbību kopums (piemēram, sabiedrībā kādos apstākļos).
perversija Normai neatbilstoša, slimīga, pretdabiska (parasti seksuāla) tieksme, izjūta.
perverss Normai neatbilstošs, slimīgs, pretdabisks (parasti seksuālā jomā).
statūts Normatīvs akts, kas nosaka (valsts, kooperatīva vai sabiedriska uzņēmuma, iestādes, organizācijas, arī starptautiskas organizācijas) tiesisko stāvokli.
tikumība Normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem. Cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai. Arī morāle (1).
Novilkt robežu Norobežot, nošķirt, nodalīt (parasti parādības sabiedrībā).
Novilkt robežu Norobežot, nošķirt, nodalīt (parasti parādības sabiedrībā).
Ierauties (arī ieslēgties, ievilkties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to. Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
Ievilkties (arī ierauties, ieslēgties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to. Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
Goda nosaukums Nosaukums, ko Padomju Savienībā piešķir par sasniegumiem tautas saimniecības attīstībā, sabiedriskajā vai kultūras darbā.
Goda nosaukums Nosaukums, ko Padomju Savienībā piešķir par sasniegumiem tautas saimniecības attīstībā, sabiedriskajā vai kultūras darbā.
kasta Noslēgta sabiedrības grupa (piemēram, Indijā), ko vieno noteikta nodarbošanās un priekšstats par kopēju izcelšanos.
Četrās sienās Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko.
Četrās sienās Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko.
melns Nosodāms, nelikumīgs (parasti par parādībām sabiedrībā). Galēji reakcionārs. Arī ļauns, nelietīgs.
konsolidācija Nostabilizēšana, nostiprināšana (parasti parādībām sabiedrībā). Apvienošanās, saliedēšanās.
konsolidēt Nostabilizēt, nostiprināt (parasti parādības sabiedrībā). Apvienot, saliedēt.
Tikt (arī nostāties) uz pareizā ceļa Nostabilizēties (materiāli vai morāli).
Nostāties (arī tikt) uz (pareizā) ceļa Nostabilizēties (materiāli vai morāliski).
Tikt (arī nostāties) uz (pareizā) ceļa Nostabilizēties (materiāli vai morāliski).
Nostāties uz (savām) kājām Nostiprināties, nostabilizēties.
Nostāties uz (savām) kājām Nostiprināties, nostabilizēties.
grupējums Nošķirta, savrupa (cilvēku) apvienība kolektīvā, organizācijā, sabiedriskā kustībā. Nogrupējums.
virzība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, arī sabiedrības grupas, tās darbības, interešu u. tml.) attīstība, veidošanās kādā virzienā, vērstība uz kādu objektu, mērķi.
virzība Noteikta (piemēram, nozares, sabiedriskas struktūras) attīstība, veidošanās kādā virzienā.
civilizācija Noteiktā sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpē radītās materiālās vērtības, sadzīves apstākļi.
pieturvieta Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekli. Pietura (1).
pietura Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekļi. Pieturvieta.
trase Noteiktam sporta veidam speciāli iekārtots, arī dabisks, šī sporta veida prasībām atbilstošs ceļš. Attiecīgais maršruts.
īsts Noteikti, labi.
saskare Noteiktu attiecību kopums (kam ar parādībām sabiedrībā, dabā).
spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo (ar sabiedriskiem vai ekonomiskiem mērķiem nesaistītu vai netieši saistītu) rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
virziens Noteiktu īpatnību, pazīmju kopums, kas raksturīgs (kādas sabiedriskas sistēmas, piemēram, zinātnes) atsevišķai daļai.
regula Noteikums, norma, kas ievērojama kādā sabiedrības darbības nozarē. Arī likums (1).
izdoties Notikt, noritēt labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams (piemēram, par pasākumu).
dzīvs Noturīgs, labi saglabāts atmiņā (par psihiskām norisēm).
stiprs Noturīgs, stabils (par cilvēku grupu, apvienību).
Padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt.
Padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt.
Pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt. Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību. _sar._ Iznīcināt, nogalināt.
empīrija Novērošana parastos, dabiskos apstākļos (atšķirībā no eksperimenta).
iznīcināt Novērst, likvidēt (piemēram, parādību sabiedrībā).
Kvalificēts noziegums Noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
Kvalificēts noziegums Noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
iesms Nūja, stienis, kuram viens vai abi gali ir nosmailināti un kuru parasti izmanto, lai ko uzdurtu cepšanai uz uguns.
proklamēt Oficiāli, svinīgi un atklāti paziņot sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
proklamācija Oficiāls, svinīgs un atklāts paziņojums sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
reformisms Oportūnistisks politisks un idejisks virziens strādnieku kustībā, kurš noliedz strādnieku šķiras revolucionārās cīņas, sociālistiskās revolūcijas un proletariāta diktatūras nepieciešamību, sludina šķiru sadarbību un uzskatus, ka buržuāziskās likumdošanas ietvaros ar reformām varēs radīt sociālā taisnīguma sabiedrību.
ekonomisms Oportūnistisks virziens krievu sociāldemokrātijā (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kas noliedza masu revolucionārās aktivitātes nozīmi sabiedrības attīstībā.
spogulis Optiska sistēma - gluda virsma, kas labi atstaro gaismu un ko izmanto attēlu ieguvei.
ģimene Organizatoriska cilvēku abu dzimumu pārstāvju kopdzīves forma, kas izveidojusies vēsturiski un pastāv kā cilvēku sabiedrības pamatšūniņa. Tuvu radinieku grupa (piemēram, vecāki un bērni), kas parasti dzīvo kopā.
veidot Organizējot, dibinot panākt, ka rodas (piemēram, kolektīvs, sabiedrisks institūts).
izveidot Organizējot, nodibinot panākt, ka rodas (piemēram, kolektīvs, sabiedrisks institūts). Būt par cēloni tam, ka rodas (kas) sabiedrībā.
celt Organizēt, veidot (ko sabiedrības dzīvē).
karagājiens Organizēta darbība (pret kādu cilvēku, sabiedrības grupu, arī pret kādu parādību).
pamatšūna Organizēts cilvēku kopums, kas veido (kā, piemēram, sabiedrības, organizācijas) galveno, nozīmīgāko daļu.
sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar trim vai četrām dzeltenzaļām, pabiezām, eliptiskām lapām pie stumbra pamatnes un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
komunisms Otra, augstākā šīs sabiedriski ekonomiskās formācijas fāze - bezšķiru sabiedriska iekārta ar vienotu visas tautas ražošanas līdzekļu īpašumu, ar visu sabiedrības locekļu pilnīgu sociālu vienlīdzību, kur realizēsies princips: «No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām.».
Pa labai rokai (arī pa labi roki, retāk pa labo roku.) Pa labi.
Pa labai rokai (arī pa labi roki, retāk pa labo roku) Pa labi.
Pa labai rokai (arī pa labi roki, retāk pa labo roku) Pa labi.
Personālā stipendija Paaugstināta stipendija, ko saņem studenti par izcilām sekmēm mācībās un sabiedriskajā darbā un kas parasti ir nosaukta kādas ievērojamas personas vārdā.
padraudēt Pabiedēt, draudīgi izturoties.
pabiedināt Pabiedēt.
frotē Pabiezs, mīksts cilpveida (parasti kokvilnas) audums.
pačakarēt Pabikstīt, parušināt, parakņāt (parasti, ko meklējot).
pabizoties Pabizot.
paburzīties Pabūt un pierast, iejusties (kur), pielāgoties apkārtnei, sabiedrības videi.
estakāde Pabūve uz stabiem (ceļu vai citu komunikāciju pacelšanai augstākā līmenī).
sazarot Padarīt (ko, parasti parādību sabiedrībā), parasti ievērojami, daudzveidīgu.
sabiedriskot Padarīt (ko) par tādu, kas ir saistīts ar lielu sabiedrības daļu; padarīt (ko) par kopīgu sabiedrībai, arī par sabiedrības īpašumu.
nostiprināt Padarīt dziļāku, aptverošāku, arī stabilāku (piemēram, attiecības, uzskatus).
samezglot Padarīt grūti nokārtojamu, atrisināmu (piemēram, parādību sabiedrībā, problēmu). Sarežģīt (piemēram, dzīvi, attiecības).
sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti negatīvu parādību sabiedrībā). Padarīt intensīvu, iedarbīgu (parasti psihisku stāvokli).
boļševizēt Padarīt par boļševistisku, palielināt boļševiku ietekmi, boļševiku skaitu (sabiedrībā, organizācijā).
nostiprināt Padarīt spēcīgu, stabilu, drošu (piemēram, stāvokli, norisi, organizatorisku, formu sabiedrībā).
nostiprināt Padarīt stabilu vai stabilāka, arī stingrāku, drošāk izmantojamu.
milicija Padomju Savienībā un dažās citās sociālistiskajās valstīs - valsts administratīvs izpildu orgāns sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības sargāšanai. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds izpildu orgāns.
Demokrātiskais centrālisms Padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedrisko organizāciju uzbūves un darbības vadošais princips, kas savieno plašu vietējo kompetenci un demokrātismu ar centralizētu vadību.
Demokrātiskais centrālisms Padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedrisko organizāciju uzbūves un darbības vadošais princips, kas savieno plašu vietējo kompetenci un demokrātismu ar centralizētu vadību.
pabadīt Padurstīt. Pabikstīt.
līmenis Pakāpe, kas raksturo (parādību sabiedrībā) no attīstības, kvalitātes viedokļa.
pāraugt Pakāpeniski attīstoties, pilnveidojoties, sasniegt citu, augstāku pakāpi, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā).
iznīkt Pakāpeniski izzust, pārstāt eksistēt (parasti par parādībām sabiedrība).
atmirt Pakāpeniski izzust, zaudēt nozīmi (parasti par parādībām sabiedrībā).
slīdēt Pakāpeniski kļūt mazāk nodrošinātam. Pakāpeniski zaudēt stāvokli, ietekmi (darbā, sabiedrībā).
noslīdēt Pakāpeniski nonākt nevēlamā stāvoklī. Pakāpeniski nonākt zemākā sabiedriskā stāvoklī.
pierast Pakāpeniski sākt izjust (ko) par labi pazīstamu, tuvu.
mosties Pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām sabiedrībā).
viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par kādu stāvokli, cilvēku attiecībām, arī sabiedriskām parādībām). Arī rasties (4).
pakabināt Pakārt, uzkārt. Uzkabināt.
verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
trenēt Pakļaujot mainīgai vai dozētai slodzei, pārbaudīt, stabilizēt (iekārtu, ierīci u. tml.), uzlabot (tās) īpašības.
militarizēt Pakļaut (piemēram, valsti, tās ekonomiku, politiku, sabiedrisko dzīvi) aneksionistisku karu mērķiem. Realizēt militārismu. Ieviest militārās organizatoriskās formas un metodes (civilajā dzīvē).
denaturēt Pakļaut (piemēram, vielu, augļus) tādiem apstākļiem, kuros zūd dabiskās īpašības. Apstrādāt (piemēram, vielu, augļus) tā, ka zūd dabiskās īpašības.
paviļa Pamati (celtnei), ko veido atsevišķi stāvoši stabi.
pauperizēt Panākt, būt par cēloni, ka (darbaļaužu masas) nonāk ilgstošā nabadzībā (sabiedrībā, kurā pastāv ekspluatatoru šķiras).
spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) virsma labi atstaro gaismu.
pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas sabiedrībā, piemēram, sabiedriskās attiecības) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas sabiedrībā) iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārveidot (2).
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti parādība sabiedrības dzīvē) sasniedz augstāku attīstības, nozīmīguma pakāpi.
sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
šķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības), parasti pakāpeniski, zaudē savu stabilitāti, noturību.
sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, kultūrā) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, kļūst pilnīgāks, dod vēlamākus rezultātus.
uzspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis) sasniedz augstu, parasti nevēlamu, nedabisku, pakāpi.
stabilizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabils (1) vai stabilāks.
stabilizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabils (2) vai stabilāks.
sabiezināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabiezē (1).
sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā, piemēram, valsts iekārta) beidz pastāvēt.
palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) kļūst intensīvāka, iedarbīgāka.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus.
sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz ļoti augstu pakāpi, spēcīgi izpaužas.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, spēks.
nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi.
nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi. Nīdēt [1] (2).
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, uzskatam u. tml.) zūd stabilitāte, noturība.
uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, norise sabiedrībā) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (šķīdumā) dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
atraisīt Panākt, būt par cēloni, ka atbrīvojas no bikluma, kļūst dabisks, nepiespiests.
radīt Panākt, būt par cēloni, ka cilvēkiem veidojas (kāda attieksme pret ko, attiecības ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (darbība, norise, attiecību kopums) sabiedrībā.
ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par cilvēku, tā darbību, arī parādībām sabiedrībā.
ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par cilvēku, viņa darbību, īpašībām.
izraisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, iesākas (cilvēka darbība, norises sabiedrībā).
nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv, neeksistē (piemēram, psihisks stāvoklis, parādība sabiedrībā).
nogatavināt Panākt, ka (augi, to daļas) ātrāk sasniedz lietošanas gatavību mākslīgos apstākļos. Ļaut, lai (augi, to daļas) sasniedz lietošanas gatavību dabiskos apstākļos.
iekopt Panākt, ka (augs) labi aug.
Izmest (arī izsviest) no segliem Panākt, ka (kāds) zaudē pašreizējo, parasti sabiedrisko, stāvokli.
padzīt Panākt, ka (kas, parasti sabiedriski, politiski nevēlams) izbeidz darboties, pastāvēt.
nostabilizēt Panākt, ka (kas) kļūst stabils.
iznīdēt Panākt, ka izzūd (parādība sabiedrības dzīve). Izskaust.
iegravēt Panākt, ka labi saglabājas (atmiņā).
atraut Panākt, ka pārtrauc sakarus (ar sabiedrisku kustību, virzienu u. tml.).
Izmest (arī izsviest) no segliem Panākt, ka zaudē pašreizējo, parasti sabiedrisko, stāvokli.
Izsviest (arī izmest) no segliem Panākt, ka zaudē pašreizējo, parasti sabiedrisko, stāvokli.
Pārdabūt (arī pārvilkt) savā pusē Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
Pārvilkt (arī pārdabūt) savā pusē Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
Pārdabūt (arī pārvilkt) savā pusē Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
padziļināt Paplašināt, nostiprināt, pilnveidot (parādības sabiedrībā, cilvēku attiecības).
kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piemēram, abiniekiem, rāpuļiem, putniem, dažām zivīm, dažiem zīdītājiem).
labs Par dzīvi, darbu, sabiedrībā ieņemamo stāvokli.
lielisks Par dzīvi, darbu, sabiedrībā ieņemamo stāvokli.
iedarboties Par parādībām sabiedrībā.
īsts Par parādībām sabiedrībā.
izaugt Par parādībām sabiedrībā.
izpausties Par parādībām sabiedrībā.
kaitēt Par parādībām sabiedrībā.
nodarīt Par parādībām sabiedrībā.
patiess Par parādībām sabiedrībā.
pieplakt Par parādībām sabiedrībā.
radniecīgs Par parādībām sabiedrībā.
radniecisks Par parādībām sabiedrībā.
draudzīgs Par tautām, sabiedrības grupām.
piedēklis Parādība (parasti sabiedrībā), kas ir atkarīga no kādas citas parādības.
tukšziedis Parādība, norise (sabiedrības dzīvē), kurai nav nopietna pozitīva rezultāta.
saslaukas Parādību, īpašību kopums, kas ir (sabiedrībā) nevērtīgs, nevēlams.
klajā Parasti savienojumā «laist klajā»: padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbi).
ekonomika Parasti savienojumā ar «zinātne»: sabiedrisko zinātņu nozare, kas pētī kategorijas un likumsakarības ražošanā, sadalē, maiņā un patēriņā.
eņģelis Pārdabiska būtne, dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa veids.
lauma Pārdabiska sievišķa būtne, kas spēj ietekmēt cilvēka dzīvi, darbību.
pūķis Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne.
feja Pārdabiska, skaista sievišķa būtne (parasti labvēlīga likteņa lēmēja).
vara Pārdabiskas, mītiskas u. tml. būtnes, arī attiecīga iedarbība, ietekme.
pārdabīgs Pārdabisks (1).
pārdabīgs Pārdabisks (2).
pārlaist Pārdzīvot, pārciest (nelabvēlīgus apstākļus sabiedrībā). Aizvadīt, pārciest (laikposmu, kurā pastāv nelabvēlīgi apstākļi sabiedrībā).
Nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
Nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
Uzstutēt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
Uzvest uz ceļa Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
kārkšķināt Parkšķināt, klabināt (piemēram, par stārķi).
ticība Pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
reforma Pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības dzīves sfērā, kas ir izdarīts, nepārveidojot pastāvošās sociālās struktūras pamatus.
socializēt Pārņēmi (privāto īpašumu, parasti zemi) visas sabiedrības īpašumā. Arī nacionalizēt.
graut Pārspēt, nomākt, iznīcināt (parādības sabiedrībā).
uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot (ko, piemēram, teātra uzvedumā, gleznā). Pārspīlēti, izliekoties paust (piemēram, jūtas, attieksmi).
uzspēle Pārspīlēts, nedabisks tēlojums, attēlojums (piemēram, teātra uzvedumā, gleznā). Pārspīlēta izlikšanās.
izzust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
nozust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Izzust (3).
atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību (ar ko). Novērsties (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
atšķelties Pārtraukt sakarus, saistības (ar kādu personu, sabiedrības grupu). Nošķirties (no kā).
kārtība Pārvaldes sistēma (valstī), valsts iekārta. Sabiedrībā izveidojušās attiecības.
komandants Pārvaldnieks (celtnē, kas pieder sabiedriskai vai mācību iestādei).
forsēt Pārvarēt ar kauju (dabisku šķērsli, parasti upi).
izlauzties Pārvarot grūtības, sasniegt augstāku stāvokli (piemēram, sabiedrībā, darbā).
izlauzties Pārvarot pretestību, iegūt stabilu stāvokli, nostiprināties, uzvarēt (piemēram, par idejām).
pārtapt Pārveidojoties, mainoties kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu (par parādībām sabiedrībā).
Pārtaisīt pasauli Pārveidot ko sabiedrībā.
modernizēt Pārveidot, pilnveidot, arī atjaunot atbilstoši kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei.
kļūt Pārveidoties (par ko citādu nekā līdz šim) - par parādībām sabiedrībā.
pāraugt Pārveidoties (piemēram, mainot savus morālos, sabiedriskos uzskatus, attieksmi pret citiem), kļūt citādam, labākam, apzinīgākam, sabiedrībai derīgākam.
izkropļot Pārvērst, padarīt neatbilstošu (dabiskajai formai, izskatam).
nelabi Pārvērstā, nedabiskā balsī (parasti kliegt).
nelabs Pārvērsts, nedabisks (parasti par balsi).
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu ko nevēlamu (sabiedrībā).
sapulce Pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus. Šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadoša orgāna funkcijas.
darbs Pasākumu, darbību kopums, kas veicams ilgākā laika posmā, darbojoties kādā (parasti ar sabiedrisko, kultūras dzīvi saistītā) nozarē. Darbība (3).
vēlēšanas Pasākumu, darbību kopums, ko veic noteikta cilvēku grupa ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei.
ievadīt Paskaidrojot, sniedzot norādījumus, iepazīstināt (ar ko jaunu). Iepazīstinot (ar jauniem apstākļiem), iesaistīt (piemēram, kādā kolektīvā, sabiedrībā).
būt Pastāvēt (par ģimenes vai sabiedrības locekli attiecībā pret citu šīs ģimenes vai sabiedrības locekli).
pārskriet Pastāvēt neilgu laiku, ātri izbeigties (par parādībām sabiedrībā).
perināties Pastāvēt, veidoties noteiktā vietā (par sabiedrībai kaitīgiem, naidīgiem cilvēku grupējumiem). Pastāvēt, izplatīties (par nevēlamām parādībām sabiedrībā).
stabils Pastāvīgs, nemainīgs (par cilvēku attiecībām, arī parādībām sabiedrībā).
padarboties Pastrādāt, neilgu laiku, mazliet būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
traktors Pašgājēja mašīna, kas paredzēta piekabināmu vai uzkarināmu mašīnu pārvietošanai un stacionāru mašīnu darbināšanai.
Dzīves standarts Patēriņa apjoms un dzīves veids, kas sabiedrībā, sociālā grupā ir izveidojies tradicionāli un tiek pieņemts par nepieciešamu.
paurdīt Paurbināt. Arī pabikstīt, parušināt.
paurdīties Paurbināties. Arī pabikstīties, parušināties.
nostrādāt Paveikt (darbu), parasti labi, kārtīgi.
sarīkot Paveikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai (kas, piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums) notiek.
pabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pabiezināt (1).
pabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pabiezināt (2).
piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (1).
piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (2).
piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (3). Tas, kas, piemēram, mākslas darbā, ir lieks, neiederīgs.
sabiezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (1).
sabiezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (2). Veidojums, kas radies, organisma audiem sabiezējot.
sabiezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (3).
sabiezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (4).
sabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt (1).
sabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt (2).
sabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt (3).
sabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt (4).
dievs Pēc reliģiskiem priekšstatiem - pārdabiska augstākā būtne, kas radījusi pasauli un valda pār to.
kaprīze Pēkšņa pārmaiņa (parādībām dabā vai sabiedrībā).
untums Pēkšņa pārmaiņa, nepastāvība (parādībām dabā vai sabiedrībā).
reids Pēkšņa sabiedriska pārbaude, ko sabiedrisko organizāciju uzdevumā izdara aktīvistu grupa.
katastrofa Pēkšņa, liela pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
kaprīzs Pēkšņi mainīgs (par parādībām dabā vai sabiedrībā).
untumains Pēkšņi mainīgs, nepastāvīgs (par parādībām dabā vai sabiedrībā).
pārsteigt Pēkšņi sākoties, strauji norisinoties, ietekmēt, iesaistīt darbībā, norisē (kādu) nesagatavotu (par parādībām sabiedrībā).
iztrūkties Pēkšņi tiekot iztraucētam, sabiedētam, strauji piecelties. Uztrūkties.
iztrūkties Pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam. Arī izbīties.
skrabināt Peles skrabina zem grīdas.
Personālā pensija Pensija, ko piešķir PSRS pilsoņiem par sevišķiem nopelniem revolucionārajā kustībā, valsts, sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā vai kultūrā, zinātnē, tehnikā.
Personālā pensija Pensija, ko piešķir PSRS pilsoņiem par sevišķiem nopelniem revolucionārajā kustībā, valsts, sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā vai kultūrā, zinātnē, tehnikā.
tonis Periodisku svārstību radīta skaņa ar labi uztveramu augstumu. Muzikāla skaņa.
formācija Periods cilvēku sabiedrības attīstībā. Sabiedrības attīstības pakāpe, stadija. Sabiedrisko parādību kopums (kādā laika periodā).
kurtizāne Pērkama eleganta sieviete, kurai ir labvēļi augstākajā sabiedrībā.
kaitnieks Persona, kuras ļaunprātīgā darbība vai bezdarbība ir vērsta pret valsts un sabiedrības interesēm un kura ir pakļauta kriminālatbildībai.
organizācija Personu, sabiedrisku grupu, valstu apvienība, ko vieno kopēja darbības programma, kopējs mērķis, uzdevums.
eksperiments Pētījamās parādības mākslīga izraisīšana vai atkārtošana dabiskos vai mākslīgi radītos apstākļos.
Gaisa vads Pie stabiem nostiprināts elektriskais vads.
prasts Piederīgs pie kāda zemāka sabiedrības slāņa. Arī mazturīgs, nabadzīgs.
vienkāršs Piederīgs pie kādas sabiedrībā samērā maz ievērotas grupas. Arī mazturīgs, nabadzīgs (par cilvēku). Tāds, kas ir samērā slikti situēts.
mistificēt Piedēvēt (kam) pārdabiskumu, dievišķīgumu.
pielaizīties Pieglaimoties, pielabināties (kādam).
piegrabināties Piegrabināt.
pāriet Piekļauties citam sabiedriskam grupējumam, tā uzskatiem.
pielīst Pielabināties, izpatikt (kādam), parasti savtīgos nolūkos.
pieluncināties Pielabināties, pieglaimoties.
mīmikrija Pielāgošanās kādiem apstākļiem (parasti sabiedrības dzīvē).
Nolaisties no saviem augstumiem Pielāgoties (parasti uz neilgu laiku) kādu cilvēku zemākam (sabiedriskajam, izglītības u. tml.) līmenim.
pierast Pielāgoties un justies labi (kādā vidē, noteiktos apstākļos).
lieti Piemēroti, labi.
apkopt Pienācīgi apstrādāt (zemi). Veikt nepieciešamo, lai (augs) labi augtu.
atšalkt Pienākt, iestāties no jauna (par parādībām dabā vai sabiedrības dzīve).
pieklājība Pieņemtajām normām atbilstošu uzvedības, izturēšanās nosacījumu kopums (attiecībās ar citiem sabiedrības locekļiem).
iedzīvoties Pierast un sākt justies labi, ērti (jaunā vietā, jaunos apstākļos u. tml.).
apbružāties Pierast, iejusties (sabiedrībā), piemēroties apkārtnei.
apburzīties Pierast, iejusties (sabiedrībā), piemēroties apkārtnei.
piemetināt Piestiprināt (parasti āķējot, kabinot, pogājot). Arī piesiet.
socializēties Pilnīgi iekļauties sabiedrībā, kādā tās grupā, apgūstot attiecīgo priekšstatu, normu, uzvedības stereotipu, zināšanu sistēmu.
saārdīt Pilnīgi pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, cilvēku savstarpējās attiecības, arī parādību sabiedrībā) - parasti par ko nevēlamu.
pārvaldīt Pilnīgi pārzināt, prast labi veikt (darbu, amatu). Prast labi strādāt, rīkoties (piemēram, ar ierīci, mūzikas instrumentu).
melngalvis Pils kalpotāju, ierēdņu organizācija, kas vadīja savu locekļu sabiedrisko dzīvi un rūpējās par sadzīvi (Livonijā no 14. līdz 16. gadsimtam).
kastelāns Pils uzraugs. Sabiedriskas (retāk privātas) celtnes pārvaldnieks (dažās zemēs).
ģilde Pilsētas iedzīvotāju savstarpējās palīdzības, sociālās nodrošināšanas un sabiedriskās dzīves organizācija (feodālismā).
Verdzības iekārta Pirmā šķiriskā sabiedriski ekonomiskā formācija (senajos Austrumos, senajā Grieķijā, Romā), kuras ražošanas attiecību pamatā bija vergturu (arī kopienas, valsts) īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un ražotājiem - vergiem.
ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas. Dzimta (1).
dzimts Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas. Ģints.
maģija Pirmatnējās reliģijas forma, kurai raksturīga ticība pārdabisku spēku darbībai. Rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt pārdabisku spēku darbību.
barbarisms Pirmatnējās sabiedrības attīstības otrais periods (pēc mežonības) saskaņā ar L. Morgana periodizāciju, kuru lietojis arī Fr. Engelss.
mežonība Pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmais periods saskaņā ar L. Morgana periodizāciju, kuru lietojis arī Fr. Engelss.
bērnudārzs Pirmsskolas vecuma (3-7 gadu vecu) bērnu sabiedriskās audzināšanas iestāde.
plāksnis Plakans, izvirzīts (lidaparāta) elements (tā) stabilitātes un vadāmības nodrošināšanai.
sektors Plaknes figūra, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no kāda punktu ārpus līknes un krusto to, un līknes loks starp abiem krustpunktiem ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo koniska virsma ar virsotni ārpus dotās virsmas un tās izšķeltā dotās virsmas daļa.
planšete Plāksne informatīviem ziņojumiem sabiedriskās vietās.
mēness Planētas dabiskais pavadonis.
slieksnis Planētas virsas reljefa dabiska, arī mākslīga veidojuma valnis (piemēram, upes dibenā, arī uz sauszemes).
štāpelis Plāns audums, ko iegūst no dabiskām un mākslīgām šķiedrām. Audums, ko iegūst no štāpeļšķiedras.
Saimnieciskais aprēķins Plānveidīgas sociālistiskās saimniekošanas metode, kas pamatojas uz ražošanas izmaksu un rezultātu novērtējumu naudas izteiksmē, uzņēmuma vai organizācijas izmaksu segšanu ar pašu ieņēmumiem un ražošanas rentabilitātes nodrošināšanu.
Saimnieciskais aprēķins Plānveidīgas sociālistiskās saimniekošanas metode, kas pamatojas uz ražošanas izmaksu, un rezultātu novērtējumu naudas izteiksmē, uzņēmuma vai organizācijas izmaksu segšanu ar pašu ieņēmumiem un ražošanas rentabilitātes nodrošināšanu.
mumio Plastiska, sveķiem līdzīga dabiska viela, parasti tumšbrūnā krāsā.
jauncelsme Plaša (kā) organizēšana, veidošana (sabiedrības dzīvē).
vestibils Plaša priekštelpa (parasti sabiedriskajās celtnēs).
apartamenti Plašas, greznas, labi iekārtotas telpas. Plašs, grezns dzīvoklis.
pārņemt Plaši ieviesties (sabiedrībā, cilvēku grupā) - par rīcības veidu, īpašību u. tml.
panorāma Plašs reālās īstenības (parasti sabiedrisko parādību) attēlojums (mākslas darbā).
solīds Plašs, dziļš (par zināšanām). Labi pamatots, pierādīts (piemēram, par domu, ideju).
balle Plašs, grezns sabiedrisks sarīkojums ar dejām.
sausiene Platība, kurā nav dabisku ūdenstilpju un kura saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem.
skudra Plēvspārņu kārtas kukaiņu dzimtu grupa, kurā ietilpst 3-12 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu.
kārtībnieks Policists, kas uzrauga kārtības un drošības noteikumu ievērošanu sabiedriskā vietā.
neitralizācija Politika, kuras mērķis ir panākt, lai kāda sabiedrības grupa neiejauktos citu grupu sadursmē. Šādas politikas realizēšana.
valsts Politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vispārobligāta vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana. Zeme, teritorija, kurā pastāv šāda organizācija.
krīze Politisks stāvoklis valstī, kur pastāv antagonistiska šķiru sabiedrība, kad krasi saasinās apspiesto cīņa pret apspiedējiem.
sociāldemokrātija Politisks virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kurš radās 19. gadsimta beigās un kura mērķis ir pakāpeniski, ar demokrātiskām metodēm (vai arī - pēc sākotnējiem uzskatiem - revolūcijas ceļā) izveidot sociālistisku sabiedrību.
fāze Posms (sabiedrības attīstībā).
plosīt Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) - par parādībām sabiedrībā.
manifestācija Pozitīva masu sabiedriskā noskaņojuma izpausmei rīkots masveida gājiens, mītiņš.
statistika Praktiskās vai teorētiskās darbības nozare, kuras mērķis ir vākt, apkopot, analizēt datus par masveida parādībām (parasti sabiedrībā). Šādu, parasti apkopotu, analizētu, datu kopums.
Hormonāls preparāts Preparāts, kas satur (dabiskus vai sintētiski iegūtus) hormonus.
Hormonāls preparāts Preparāts, kas satur (dabiskus vai sintētiski iegūtus) hormonus.
kaitniecība Pret valsts un sabiedrības interesēm vērsta ļaunprātīga, pēc likuma sodāma darbība vai bezdarbība.
pretdabīgs Pretdabisks.
fronte Priekšējā (ierindas) puse, kad (ierindas) labais flangs ir pa labi, kreisais - pa kreisi. Tā (pozīcijas, kaujas novietojuma) puse, kas vērsta pret pretinieku.
naturālijas Priekšmeti, lietas, produkcija to dabiskajā veidā.
spogulis Priekšmets (parasti īpaši veidots), kura virsma labi atstaro gaismu un kuru izmanto attēlu ieguvei.
kāsis Priekšmets, darbarīks - stienis ar āķveida galu kā uzkabināšanai.
fetišs Priekšmets, kam tiek piedēvētas maģiskas, pārdabiskas īpašības.
talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību, veiksmi. Arī amulets.
amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību. Talismans.
amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām.
svešķermenis Priekšmets, kas it iekļuvis vai ievadīts organismā pa dabisku atveri vai ķermeņa virsmas ievainojumu un palicis audos, slēgtos ķermeņa dobumos, dobos orgānos. Arī parazīts, nevēlams sāļu veidojums organismā.
regālija Priekšmets, kas, parasti simbola veidā, ir saistīts ar kādu darbību, parādību sabiedrībā.
slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievgaļos savienoti stabi, bet sienas - 4-6 metrus garas kārtis.
Pasaules uzskats Principu un uzskatu kopums, kas noteic (atsevišķa cilvēka, sociālas grupas vai visas sabiedrības) attieksmi pret īstenību, arī darbības virzienu.
Pasaules uzskats Principu un uzskatu kopums, kas noteic (atsevišķa cilvēka, sociālas grupas vai visas sabiedrības) attieksmi pret īstenību, arī darbības virzienu.
virsprodukts Produkta daļa, ko sabiedriskajā materiālo vērtību ražošanā rada virs nepieciešamā produkta.
Tiešā proporcionalitāte Proporcionalitāte, kurā abi mainīgie lielumi palielinās vai pamazinās.
Tiešā proporcionalitāte Proporcionalitāte, kurā abi mainīgie lielumi palielinās vai pamazinās.
pārdzīvot Psihiski asi, parasti emocionāli, reaģēt (uz kādu, parasti nelabvēlīgu, notikumu, situāciju savā vai citu cilvēku, sabiedrības dzīvē), saspringti domāt, uztraukties (par to).
orators Publiskais runātājs par (parasti) sabiedriski politiskiem, juridiskiem, zinātniskiem, reliģiskiem tematiem.
Ielas puika Pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām. Piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
Ielas zēns (arī puika) Pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām. Piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
ligzdbēgļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas labi attīstīti un atstāj ligzdu drīz pēc izšķilšanās. Šīs grupas putni.
svīrveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder nelieli vai ļoti sīki, labi lidojoši putni (piemēram, svīres, kolibri).
revolūcija Radikāls pavērsiens visā sabiedrības sociālajā un ekonomiskajā struktūrā, kurš noved pie savu laiku pārdzīvojušās sabiedrības iekārtas gāšanas, valsts varas nonākšanas progresīvākas šķiras rokās, progresīvākas sabiedriskās iekārtas rašanās.
radiosabiedrība Radiofonijas sabiedrība.
socioloģizēt Radīt (kam) sociālu raksturu. Ciešāk saistīt (ko) ar sabiedrības dzīvi.
tinte Rakstīšanai paredzēts organisku krāsvielu šķīdums vai suspensija ar sabiezinātāja un konservanta piedevu.
Vēstures avoti Rakstītie dokumenti, hronikas, annāles u. tml., arī valoda, folklora un lietiskie priekšmeti, kas atspoguļo sabiedrības pagātni.
Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu. Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
uzsaukums Rakstveida, sabiedriski aktuāla satura, parasti īss, aicinājums, kas ir paredzēts izplatīšanai (lapiņu, plakātu u. tml. veidā) vai publicēšanai presē.
parādīties Rasties un izpausties (par parādībām sabiedrībā).
izraisīties Rasties, iesākties (par cilvēka darbību, par norisēm sabiedrībā).
piedzimt Rasties, izveidoties (par parādībām sabiedrībā). Tikt izveidotam.
dzimt Rasties, veidoties (par parādībām sabiedrībā).
sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi. Arī attīstības sākuma forma.
izcelšanās Rašanās, tapšanas, veidošanās process, an apstākļi. Sabiedriskā vide, kur dzimis, audzis cilvēks.
iekārta Ražošanas attiecību veids, forma, sistēma (sabiedrībā, valstī).
Ražošanas veids Ražotājspēku un ražošanas attiecību vienība vēsturiski noteiktā sabiedrības attīstības pakāpē.
ģeopolitika Reakcionāra, buržuāziska doktrīna, kas par sabiedriskās dzīves parādību izskaidrojuma pamatu uzskata ģeogrāfiskos apstākļus.
māmuļnieks Reakcionāri noskaņots Blatviešu biedrības biedrs, sabiedrisks darbinieks (līdz Pirmajam pasaules karam).
anarhisms Reakcionārs sīkburžuāzisks sabiedriski politisks virziens, kas noliedz jebkādu valsti un organizētu politisku cīņu.
Kritizētājs reālisms Reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu kapitālistiskajās zemēs), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
verisms Reālistisks itāliešu 19. gadsimta beigu literatūras, mūzikas un tēlotājas mākslas novirziens, kas centās atspoguļot sabiedrības sociālos un psiholoģiskos konfliktus.
aizkabināties Refl. --> aizkabināt.
atkabināties Refl. --> atkabināt (1).
atkabināties Refl. --> atkabināt (2).
atsvabināties Refl. --> atsvabināt (1).
atsvabināties Refl. --> atsvabināt (2).
atsvabināties Refl. --> atsvabināt (3).
nostabilizēties Refl. --> nostabilizēt. Tikt nostabilizētam.
sabiedriskoties Refl. --> sabiedriskot. Tikt sabiedriskotam.
sabiezināties Refl. --> sabiezināt (1). Tikt sabiezinātam.
sabiezināties Refl. --> sabiezināt (2). Tikt sabiezinātam.
sabiezināties Refl. --> sabiezināt (3). Tikt sabiezinātam.
sabiezināties Refl. --> sabiezināt (4). Tikt sabiezinātam.
sakabināties Refl. --> sakabināt (1). Tikt sakabinātam.
stabilizēties Refl. --> stabilizēt (1). Tikt stabilizētam.
stabilizēties Refl. --> stabilizēt (2). Tikt stabilizētam.
uzkabināties Refl. --> uzkabināt. Tikt uzkabinātam.
reabilitēt Rehabilitēt (2).
reabilitēt Rehabilitēt, (1).
Slēgtais reids Reids, kas ir pasargāts no vētras un ūdens viļņošanās ar dabiskiem aizsegiem (zemesragiem, zemes strēlēm, salām) vai ar mākslīgām aizsargbūvēm (moliem, viļņlaužiem).
Slēgtais reids Reids, kas ir pasargāts no vētras un ūdens viļņošanās ar dabiskiem aizsegiem (zemesragiem, zemes strēlēm, salām) vai ar mākslīgām aizsargbūvēm (moliem, viļņlaužiem).
metastabils Relatīvi stabils.
totēmisms Reliģijas forma (parasti pirmatnējā sabiedrībā), kam raksturīga ticība, ka pastāv radniecība starp kādu cilvēku kopu un kādu dzīvnieku, augu, dabas parādību, priekšmetu.
puritānisms Reliģiski politiska protestantu kustība (angļu un skotu buržuāziskajā sabiedrībā 16. un 17. gadsimtā), kuras sākotnējais mērķis bija atbrīvot anglikāņu baznīcu no katolicisma elementiem.
sakabināties Reti. --> sakabināt (2). Tikt sakabinātam.
noslāņojums Rezultāts --> noslāņoties (2). Atšķirīga grupa, kopums (sabiedrībā).
darbība Rīcība, pasākumi, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
Iet ļaudīs Rīkoties tā, ka nonāk saskarē ar cilvēkiem, sabiedrību.
darboties Rīkoties, veikt noteiktus pasākumus (parasti ilgākā laika posmā), lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
slota Rīks (piemēram, telpu grīdu uzkopšanai), kas sastāv no plāksnes ar tajā iestiprinātiem dabisku vai mākslīgu, sameta tievu šķiedru saišķiem un (parasti) kāta.
vārīties Risināties ļoti spraigi, strauji (par parādībām sabiedrībā).
klandi Ritmisku klabienu, klaudzienu kopums, ko parasti rada sliežu transportlīdzekļi, to daļas. Šo transportlīdzekļu kratīšanās, zvalstīšanās (parasti ritmiska).
Baltā maģija Rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt labu pārdabisko spēku darbību.
Melnā maģija Rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt ļaunu pārdabisko spēku darbību.
Melnā maģija Rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt ļaunu pārdabisko spēku darbību.
Progresīvais (arī aktīvais, revolucionārais) romantisms Romantisma tendence (daiļliteratūrā), kurai raksturīgi mēģinājumi rast indivīda sakarus ar sabiedrību, lai to pārveidotu.
ronis Roņveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes.
atplūdi Rosmes, spraiguma, aktivitātes mazināšanās (sabiedriskās dzīves norisēs).
Kustību rotaļa Rotaļa, kuras pamatā ir aktīvas dabiskās kustības.
Iet ļaudīs Rrīkoties tā, ka nonāk saskarē ar cilvēkiem, sabiedrību.
Iet dzīvē Rrīkoties tā, ka nonāk saskarē ar cilvēkiem, sabiedrību.
pieglabāt Rūpīgi, labi glabāt.
sametināt Saāķēt, sakabināt. Arī sapogāt.
parodēt Saasināti, parasti komiski, atdarināt, izcelt (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnības (parasti mākslas darbā).
parodija Saasināts, parasti komisks (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnību atdarinājums, izcēlums (parasti mākslas darbā).
reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kā (piemēram, uzņēmuma, pasākuma, arī produkcijas) derīgumu, vērtību, nozīmīgumu.
reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kādu cilvēku, tā īpašībām, darbības nozīmīgumu.
pasaule Sabiedrība, cilvēku grupa. Arī cilvēce.
atklātība Sabiedrība, plašāka cilvēku grupa.
vispārība Sabiedrība, sabiedrības aprindas, parasti plašas.
sadzīve Sabiedrība.
izziņa Sabiedrības attīstības likumu nosacīts un ar praksi nešķirami saistīts process, kurā cilvēka domāšana atspoguļo un atveido īstenību.
civilizācija Sabiedrības attīstības trešais periods (pēc mežonības un barbarisma) saskaņā ar L. Morgana periodizāciju, kuru lietojis arī Fr. Engelss.
spēks Sabiedrības daļa, kas atšķiras ar kādu raksturīgu īpašību, pazīmi, savas darbības, centienu virzienu.
starpslānis Sabiedrības daļa, kas nepārstāv noteiktu šķiru, arī šķiras daļa, sabiedrības grupa, kas atšķiras ar kādu īpatnību, darbību.
Sabiedriskā doma Sabiedrības daļa, kas pauž vairākuma uzskatus (kādā jautājumā).
Ekonomiskā bāze Sabiedrības ekonomiskā iekārta zināmā tās attīstības posmā. Ražošanas attiecību kopums.
civilizācija Sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpe, ko sasniegusi attiecīgā sabiedriski ekonomiskā formācija. Sabiedrība noteiktā (parasti augstā) attīstības pakāpē.
kārta Sabiedrības grupa (verdzības un feodālisma iekārtā, daļēji arī kapitālismā), kas apvieno cilvēkus pēc to sociālā stāvokļa sabiedrībā un juridiskās vietas valstī.
kasta Sabiedrības grupa, kas stingri sargā savu noslēgtību, nošķirtību un savas grupas, sava sabiedriskā stāvokļa privilēģijas, intereses.
aprindas Sabiedrības grupa, slānis (ar kopīgām sabiedriskām, profesionālām u. tml. interesēm).
Nacionālais ienākums Sabiedrības kopprodukta daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
Fiziskā kultūra Sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu. Cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
Fiziskā kultūra Sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu. Cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
spēja Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt.
Komunistiskā sabiedriskā pašpārvalde Sabiedrības organizācija komunisma apstākļos.
cilts Sabiedrības organizācijas forma pirmatnējās kopienas iekārtā.
socioloģisms Sabiedrības parādību Ietekmes, nozīmes vienpusīga, pārspīlēta uztvere, izpratne.
ierēdniecība Sabiedrības slānis, ko veido ierēdņi. Ierēdņu kopums.
Garīgā kultūra Sabiedrības un cilvēka garīgās darbības un tās rezultātu kopums (izziņa, tikumība, audzināšana un izglītība, tiesības, filozofija, ētika, estētika, zinātne, māksla, mitoloģija, reliģija).
Materiālā kultūra Sabiedrības un cilvēka materiālās darbības un tās rezultātu kopums (piemēram, ražošanas līdzekli, mītnes, apģērbs, transporta un sakaru līdzekļi).
Materiālā kultūra Sabiedrības un cilvēka materiālās darbības un tās rezultātu kopums (piemēram, ražošanas līdzekļi, mītnes, apģērbs, transporta un sakaru līdzekļi).
Sabiedriskā doma Sabiedrības uzskati.
Sabiedriskā doma Sabiedrības vai tās daļas uzskatu kopums, kurā izpaužas attieksme pret sociālās īstenības faktiem, sabiedrības grupām, organizācijām, indivīdiem.
virsslānis Sabiedrības valdošā, privileģēto cilvēku grupa. Augstākais slānis.
skate Sabiedriska (kā) pārbaude, lai (ar to) iepazītos, novērtētu u. tml. Arī apskate.
Mazbērnu novietne Sabiedriska audzināšanas iestāde bērniem no divu mēnešu līdz trīs gadu vecumam.
Mazbērnu novietne Sabiedriska audzināšanas iestāde bērniem no divu mēnešu līdz trīs gadu vecumam.
kinoteātris Sabiedriska celtne vai celtnes daļa kinofilmu izrādēm.
Sabiedrības doma Sabiedriskā doma.
sadzīve Sabiedriskā dzīve.
kopēdināšana Sabiedriskā ēdināšana.
kūrmāja Sabiedriska ēka (sanāksmēm, koncertiem u. tml.) kūrortā.
vergturība Sabiedriska iekārta, kurā valda vergu (1) darbs.
sociālisms Sabiedriskā iekārta, pēc marksisma-ļeņinisma mācības - komunisma sabiedriski ekonomiskās formācijas pirmā fāze, kas nomaina kapitālismu un kam raksturīgs augsts dzīves līmenis, cilvēka tiesiskums, ražošanas līdzekļu sabiedriskošana.
šķīrējtiesa Sabiedriska jurisdikcijas grupa, ko izveido pašas strīda puses tā izskatīšanai.
arodkustība Sabiedriska kustība (kapitālistiskajās valstīs), kas saistīta ar arodbiedrību dibināšanu, darbību un attīstību.
antimilitārisms Sabiedriska kustība, kas vērsta pret militārismu un imperiālistisko karu politiku.
Renesanses laikmeta humānisms Sabiedriska kustība, literatūras virziens, kas atspoguļoja buržuāzijas antifeodālo pasaules uzskatu cīņā pret personības apspiešanu un pret baznīcas politisko varu.
Renesanses laikmeta humānisms Sabiedriska kustība, literatūras virziens, kas atspoguļoja buržuāzijas antifeodālo pasaules uzskatu cīņā pret personības apspiešanu un pret baznīcas politisko varu.
Kultūras universitāte Sabiedriska mācību iestāde, kurā tiek lasīti lekciju cikli kādā zināšanu nozarē.
arodbiedrība Sabiedriska masu organizācija (Padomju Savienībā), kas apvieno noteiktas tautas saimniecības nozares strādniekus un kalpotājus un aizstāv viņu intereses.
Ielu komiteja Sabiedriska organizācija pilsētu vai pilsētciematu individuālās apbūves rajonos, kura palīdz vietējām darbaļaužu deputātu padomēm pilsētas vai pilsētciemata labiekārtošanas un pašpārvaldes darbā.
Ielu komiteja Sabiedriska organizācija pilsētu vai pilsētciematu individuālās apbūves rajonos, kura palīdz vietējām Tautas deputātu padomēm pilsētas vai pilsētciemata labiekārtošanas un pašpārvaldes darbā.
klubs Sabiedriska organizācija, kas apvieno noteiktu aprindu, vienas profesijas, arī kopīgu idejisku interešu cilvēkus, lai organizētu kopīgus pasākumus. Kultūras un izglītības iestāde komunistiskās audzināšanas darbam, kultūras un atpūtas pasākumu organizēšanai.
vētra Sabiedriska parādība, notikums, kas parasti izraisa dziļas pārmaiņas sabiedrības dzīvē.
termas Sabiedriskā pirts (senajā Romā).
Labākās aprindas Sabiedriskā stāvokļa ziņā izcilie, bagātie, privileģētie pilsoņi (kapitālistiskajās valstīs).
Zemākie slāņi Sabiedriskā stāvokļa ziņā neprivileģētu, arī trūcīgu cilvēku grupas.
Augstākie slāņi Sabiedriskā stāvokļa ziņā privileģētāko cilvēku grupas.
konduktors Sabiedriskā transportlīdzekļa (vilciena, tramvaja, trolejbusa) pavadonis. Biļešu pārdevējs pilsētas sabiedriskajā transportlīdzeklī.
narodņicisms Sabiedriska un politiska kustība (pirmsrevolūcijas Krievijā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuras ideoloģijā apvienojās agrārās demokrātijas antifeodālā programma ar utopiskā sociālisma idejām.
Dzīves kārta Sabiedriskais stāvoklis, nodarbošanās.
forums Sabiedriskajā un politiskajā dzīvē nozīmīga vieta, telpa, celtne.
morāle Sabiedriskās apziņas forma - vēsturiski mainīga normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem.
māksla Sabiedriskās apziņas forma, kas tēlaini atspoguļo objektīvo realitāti.
reliģija Sabiedriskās apziņas forma, kura fantastiskā veidā atspoguļo neizprastus dabas un sabiedrības spēkus un kuras raksturīgākā pazīme ir cilvēku ticība atkarībai no pārdabiskiem spēkiem.
politika Sabiedriskās darbības nozare, kurā ietilpst valsts iekārta, pārvalde, darbība, attiecības starp šķirām, sociālām grupām, tautām, valstīm.
kopēdnīca Sabiedriskās ēdināšanas punkts (Padomju Krievijā pilsoņu kara laikā).
restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni tiek īpaši pasniegti un kur parasti atskaņo mūziku, var dejot.
kafejnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama kafija, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
tējnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama tēja, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
ēdnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjami, parasti silti, ēdieni.
parādība Sabiedriskās esamības un attīstības izpausmes forma. Šīs formas atspoguļojums cilvēka darbībā.
ekscess Sabiedriskās kārtības patvarīgs traucējums. Arī vardarbība.
huligānisms Sabiedriskās kārtības vai vispārpieņemto uzvedības normu pārkāpums, kurā izpaužas necieņa pret sabiedrību vai cilvēka personību.
(Brīvprātīgais) kārtības sargs Sabiedriskas organizācijas loceklis (PSRS), kura uzdevums ir, piemēram, aizsargāt pilsoņu tiesības un likuma prasības, aktīvi piedalīties likuma pārkāpumu novēršanā un pārtraukšanā, uzturēt sabiedrisko kārtību un sargāt sociālistisko īpašumu.
Sabiedriskais aizstāvis Sabiedriskas organizācijas vai darba kolektīva pārstāvis, kas piedalās krimināllietas iztiesāšanā, lai aizstāvētu tiesājamo.
Sabiedriskais apsūdzētājs Sabiedriskas organizācijas vai darba kolektīva pārstāvis, kas piedalās krimināllietas iztiesāšanā, lai apsūdzētu tiesājamo.
Sabiedriskais galvojums Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas turpmāko uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
ietekme Sabiedriskas parādības iedarbība uz cilvēku, viņa dzīvi, personību, darbību.
galaprodukts Sabiedriskās ražošanas apjoma rādītājs - materiālās ražošanas nozaru produkcijas daļa, kuru izlieto personīgā patēriņa un sabiedriskā neražojošā patēriņa vajadzībām, pamata un apgrozāmo fondu veidošanai, kā arī eksporta un importa saldo segšanai.
Ražošanas sabiedriskošana Sabiedriskas ražošanas attīstība, kuras pamatā ir progresējošā darba dalīšana pašā sabiedrībā, daudzu strādnieku kopējais darbs lielos uzņēmumos.
Ražošanas sabiedriskošana Sabiedriskās ražošanas attīstība, kuras pamatā ir progresējošā darba dalīšana pašā sabiedrībā, daudzu strādnieku kopējais darbs lielos uzņēmumos.
Ražošanas intensifikācija Sabiedriskās ražošanas attīstības process, kas pamatots uz tehnikas, materiālo un darba resursu aizvien pilnīgāku izlietošanu un saistīts ar zinātnes un tehnikas progresu
Ražošanas intensifikācija Sabiedriskās ražošanas attīstības process, kas pamatots uz tehnikas, materiālo un darba resursu aizvien pilnīgāku izlietošanu un saistīts ar zinātnes un tehnikas progresu.
Humanitārās zinātnes Sabiedriskās zinātnes.
feodālisms Sabiedriski ekonomiska formācija (laikmetā starp verdzības iekārtu un kapitālismu vai starp pirmatnējo kopienu un kapitālismu), kuras ražošanas attiecību pamatā ir feodāļu īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un daļēji uz ražotājiem.
kapitālisms Sabiedriski ekonomiska formācija, kuras ražošanas attiecību pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un algotā darbaspēka ekspluatācija.
noziegums Sabiedriski ļoti bīstama, sabiedrībai kaitīga darbība vai bezdarbība, par ko likumā ir paredzēts sods.
literatūra Sabiedriski nozīmīgu rakstītu, parasti iespiestu, publicētu, darbu kopums.
abolicionisms Sabiedriski politiska kustība par verdzības atcelšanu (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē). Sabiedriska kustība par kāda likuma atcelšanu.
hunta Sabiedriski politiska organizācija, sapulce vai apvienība (parasti Spānijā, Latīņamerikas zemēs).
nometne Sabiedriski politisks (piemēram, valstu, šķiru) grupējums, arī sabiedriski politisks virziens.
panslāvisms Sabiedriski politisks ekspansionistisks virziens (19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā), kas izvirzīja mērķi apvienot slāvu tautas.
slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gadsimta vidū Krievijā), kam pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
aina Sabiedrisko, arī psihisko parādību it kā redzama izpausme. To attēlojums.
institūts Sabiedrisks iekārtojums, nodibinājums.
sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpaši izstrādātu programmu, tematisku ievirzi), kas noris, cilvēkiem (piemēram, kāda kolektīva locekļiem, interesentiem) pulcējoties vienkopus klubā, kultūras namā u. tml.
sapīties Sabiedroties, sadraudzēties (ar, parasti nevēlamu, cilvēku, cilvēku grupu).
recēt Sabiezējot kļūt par recekli.
sarecēt Sabiezējot kļūt, parasti viscaur, par recekli. Recot iegūt vēlamās īpašības.
savilkties Sabiezējot šķidruma, masas daļām, izveidoties (piemēram, par plēvēm, pikām). Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, izveidojas (kas, piemēram, plēves, pikas) - par šķidrumu, masu.
kunkulis Sabiezējusi, sarecējusi neliela pika (šķidrumā, masā, piemēram, ēdienā).
sablīst Sabiezēt (parasti par mākoņiem, miglu).
satumēt Sabiezēt, kļūt tumīgam.
kondensēt Sabiezināt, sablīvēt (vielu). Koncentrēt (3).
saburs Sabiezināta alvejas lapu sula.
sačukstīt Sabikstīt (piemēram, ogles).
sabakstīt Sabikstīt.
saurdīt Sabikstīt.
saurķēt Sabikstīt.
sačakarēt Sabikstīt. Arī sabakstīt.
sabirzas Sabirzumi.
depresija Sabrukums, regress (sabiedriskajā dzīvē).
sabrāļoties Sadraudzēties, satuvināties. Arī sabiedroties.
salons Sadzīves pakalpojumu iestāde (piemēram, darbnīca, kabinets) ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
paturēt Saglabāt (kādas attiecības ar cilvēkiem, stāvokli sabiedrībā).
dzīvot Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
kundze Saimniece, darba devēja (attiecībā pret padoto) antagonistisku šķiru sabiedrība. (Saimniecības, uzņēmuma u. tml.) īpašniece.
nīkulīgs Saimnieciski vāji attīstīts, nestabils.
kungs Saimnieks, darba devējs (attiecībā pret padoto) antagonistisku šķiru sabiedrībā. (Saimniecības, uzņēmuma u. tml.) īpašnieks.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik» kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem.
sociāls Saistīts ar cilvēku dzīvi un attiecībām sabiedrībā, tām raksturīgs; arī sabiedrisks (1).
dievišķs Saistīts ar dievu. Arī pārdabisks.
spožs Saistīts ar ļoti labiem apstākļiem, arī ar bagātību, greznību.
okults Saistīts ar pārdabiskām parādībām, viņpasauli (pēc māņticīgo priekšstatiem).
naturāls Saistīts ar priekšmetiem, lietām, produkciju to dabiskajā veidā.
rehabilitārs Saistīts ar rehabilitāciju (1), tai raksturīgs.
rehabilitārs Saistīts ar rehabilitāciju (2), tai raksturīgs.
sociālpolitisks Saistīts ar sabiedrības politisko dzīvi, tai raksturīgs.
sociālvēsturisks Saistīts ar sabiedrības šķiru, sociālo grupu, to pārstāvju dzīvi, attiecībām noteiktos vēsturiskos apstākļos.
sabiedrisks Saistīts ar sabiedrību (2), tai raksturīgs. Tāds, kurā piedalās, kuru organizē vai izmanto samērā daudzi sabiedrības locekļi.
sabiedrisks Saistīts ar sabiedrību (i), tai raksturīgs.
atrakcija Saistoša nodarbība (piemēram, sabiedriskās atpūtas vietās).
Kā cimds ar roku Saka par cilvēkiem, kas labi satiek, sader kopā.
Kā cimds ar roku Saka par cilvēkiem, kas labi satiek, sader kopā.
Biezas ausis Saka par cilvēku, kas labi nedzird vai izliekas nedzirdam.
Biezas ausis (kādam) Saka par cilvēku, kas labi nedzird vai izliekas nedzirdam. Saka par cilvēku, kas stūrgalvīgi neievēro teikto, aizrādīto.
Mutē padevies Saka par cilvēku, kas prot labi runāt, izteikties.
Kā zināms Saka par ko labi zināmu, pašsaprotamu.
Ne (ko) pielikt, ne (ko) atņemt Saka par ko ļoti labi paveiktu, pateiktu u. tml.
Ne (ko) pielikt, ne (ko) atņemt Saka par ko ļoti labu, labi paveiktu, pateiktu u. tml.
Kā kāršu namiņš Saka par pieņēmumu, aprēķinu, kuram nav stabila pamata.
Kā kāršu namiņš Saka par pieņēmumu, aprēķinu, kuram nav stabila pamata.
Jūsu padevīgais kalps Saka par sevi, aiz cieņas pret kādu paužot pazemību, norādot uz savu zemāko sabiedrisko stāvokli.
(Vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
(Vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
Vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
Likteņa pirksts Saka par to, kas ir noticis it kā pārdabisku spēku ietekmē.
Likteņa pirksts Saka par to, kas ir noticis it kā pārdabisku spēku ietekme. Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām. Saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu.
Viens otram (kā) radīti Saka par vīrieti un sievieti, kas ir labi piemēroti viens otram.
Lāgā nav (ar kādu) Saka, ja (kādam) neklājas labi, neveicas.
Būt sava uzdevuma (arī savu uzdevumu) augstumos Saka, ja (kāds) ļoti labi veic savu uzdevumu, atbilst izvirzītajam prasībām.
Iet kā smērēts Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami. Saka, ja tos labi veicas, noris bez sarežģījumiem.
Stāv kā uzliets Saka, ja apģērbs, tā daļas ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām.
Kā uzliets Saka, ja apģērbs, tā daļas ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām.
Zelta rokas Saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokam darāmi, darbi.
Zelta rokas Saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokām darāmi, darbi.
Izkapts labi kož (arī ņem) Saka, ja izkapts labi pļauj, ir asa.
Kā no jauna piedzimis Saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (parasti pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis).
Kā no jauna piedzimis Saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
Dzīvo kā niere taukos (arī pa taukiem) Saka, ja kādam klājas ļoti labi.
Dzīvo kā niere taukos (arī pa taukiem) Saka, ja kādam, klājas ļoti labi.
Dzīvo, cepuri kuldams Saka, ja kāds dzīvo labi, bezrūpīgi.
Dzīvo, cepuri kuldams Saka, ja kāds dzīvo labi, bezrūpīgi.
Ka prieks Saka, ja kāds ko ir (ļoti) labi veicis, izdarījis.
Būt sava uzdevuma (arī savu uzdevumu) augstumos Saka, ja kāds ļoti labi veic savu uzdevumu, atbilst izvirzītajām prasībām u. tml.
Iet kā smērēts Saka, ja kas labi veicas, noris bez sarežģījumiem.
Iet kā pa sviestu (arī taukiem, diegu, diedziņu) Saka, ja kas ļoti labi veicas.
Cūkas laime Saka, ja kas paveicas necerēti viegli, labi.
Cūkas laime Saka, ja kas paveicas necerēti viegli, labi.
Iet kā pa dēli Saka, ja kas viegli, labi, ātri veicas.
Iet kā pa dēli Saka, ja kas viegli, labi, ātri veicas.
(Visas) iekšas griežas Saka, ja kļūst nelabi, nāk vēmiens.
(Visas) iekšas griežas (retāk sagriežas) Saka, ja kļūst nelabi, nāk vēmiens.
(Visas) iekšas sagriežas Saka, ja kļūst nelabi, nāk vēmiens.
Nelabums apskrien ap sirdi Saka, ja kļūst nelabi.
Nelabums apskrien ap sirdi Saka, ja kļūst nelabi.
Nelabums apskrien ap sirdi Saka, ja kļūst nelabi. Saka, ja pārņem spējš aizvainojums, sarūgtinājums, arī dusmas, sašutums (par ko).
Tagad (arī pēc tam) visi ir gudri Saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
Tagad (arī pēc tam) visi ir gudri Saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
(Pašā) mēles galā Saka, ja nevar uzreiz atcerēties ko labi zināmu. Saka par to, ko grib pateikt.
(Pašā) mēles galā Saka, ja nevar uzreiz atcerēties ko labi zināmu. Saka par to, ko grib pateikt.
Zeme pazūd zem kājām Saka, ja pēkšņi zūd stabils, drošs stāvoklis.
Zeme pazūd zem kājām Saka, ja pēkšņi zūd stabils, drošs stāvoklis.
Aug griezdamies Saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi.
Aug griezdamies Saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi.
(Nekāds) labais dievs (nav) Saka, novērtējot kādus apstākļus (parasti, konstatējot, ka tie nav labi).
(Nekāds) labais dievs (nav) Saka, novērtējot kādus apstākļus (parasti, konstatējot, ka tie nav labi).
āķēt Sakabināt, sastiprināt, piestiprināt (ko) ar āķi.
(At)vērt durvis Sākt darboties (par sabiedriskām iestādēm).
(At)vērt durvis Sākt darboties (par sabiedriskām iestādēm).
Vērt durvis Sākt darboties (par sabiedriskām iestādēm).
vērties Sākt darboties (par sabiedriskām iestādēm).
rasties Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - par parādībām dabā vai sabiedrībā.
iejusties Sākt justies labi (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.), pierodot, iepazīstot, pielāgojoties. Arī iedzīvoties (1).
rasties Sākt risināties, veidoties (parasti par jaunām parādībām, norisēm sabiedrībā).
Pieņemt delegāciju Sākt sarunas ar savas valsts vai ārvalsts sabiedrības pārstāvjiem vai ārvalsta diplomātiem.
sagrabināt Sākt, parasti pēkšņi, grabināt.
saklabināt Sākt, parasti pēkšņi, klabināt. Īsu brīdi klabināt.
laikmets Samērā ilgs laikposms, kam raksturīgi ievērojami notikumi, parādības, norises (sabiedrībā), kvalitatīvi jauns posms (sabiedrības) attīstībā.
plīvurs Samērā labi caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums.
nams Samērā liela celtne, arī celtnes daļa, kurai ir, parasti administratīvas, sabiedriskas, kultūras, tirdzniecības, funkcijas. Arī attiecīgā iestāde, uzņēmums.
paplāns Samērā plāns. Pretstats: pabiezs.
pakautrs Samērā, arī mazliet kautrs. Arī pabikls, pakautrīgs.
pašķidrs Samērā, arī mazliet šķidrs (par šķidrumu, masu). Pretstats: pabiezs.
simetrija Samērība, savstarpēja atbilstība, saskaņa (parādībām dabā, sabiedrībā).
konference Sanāksme, sapulce, apspriede, kurā piedalās politiski delegāti, sabiedriski darbinieki, zinātnieki vai kādu profesiju pārstāvji kādu jautājumu apspriešanai, izskatīšanai, diskutēšanai un attiecīgu lēmumu pieņemšanai.
rivalitāte Sāncensība (parasti sabiedriskajā dzīvē). Arī konkurence.
henna Sarkanbrūna dabiskā krāsviela.
konversācija Saruna (parasti sabiedrībā).
iederēties Saskanēt ar apkārtējo, labi iekļauties tajā, būt īstajā, piemērotajā vietā.
saskarsme Saskare, arī saikne (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem). Saskare, arī saikne (kam ar parādībām sabiedrībā, dabā).
Frontes līnija Saskares līnija starp karojošo pušu karaspēkiem kaujas laikā vai stabilizācijas periodā.
uzkāpt Sasniegt (sabiedriska stāvokļa, kādas darbības nozares u. tml.) noteiktu, parasti augstu, pakāpi.
stagnācija Sastingums, apsīkums kādā sabiedriskās dzīves, garīgās kultūras nozarē, cilvēka garīgā izaugsmē u. tml.
ieturēt Savā (parasti sabiedriskajā) darbībā ievērot (noteiktus principus).
novadpētniecība Sava novada pētīšana, ko veic galvenokārt ar vietējās sabiedrības spēkiem.
kritizētājs Savienojumā «kritizētājs reālisms»: reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu kapitālistiskajās zemēs), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
labs Savienojumā «pa labi»: tā, ka atrodas šajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu. Tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu.
svaigs Savienojumā «svaigā veidā»: tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
piesēdētājs Savienojumā «tautas piesēdētājs». Ievēlēts padomju sabiedrības pārstāvis, kas piedalās tiesas sastāvā.
divi Savienojumā ar «abi»: izsaka pastiprinātu nojēgumu «..viens, tā otrs».
laist Savienojumā ar «klajā»: padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
miksolidisks Savienojumā ar «skaņkārta»: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais mažors ar pazeminātu septīto pakāpi.
frīģisks Savienojumā ar «skaņkārta»: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais minors ar pazeminātu otro pakāpi.
eolisks Savienojumā ar «skaņkārta»: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais minors.
ne- Savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa «-oms», «-oms», norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
sen- Savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa «-ts», norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir noticis, paveikts sen.
vecs Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par abiem vecākiem, retāk par tēvu vai māti pretstatā dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
kas Savienojumā ar verba personas formu, tā divdabi ar izskaņu «-dams» un «lai»: norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pieļāvumu.
saliedēt Savienot, saistīt (cilvēkus) noteiktā, stabilā grupā.
nogrupējums Savrupa (cilvēku) grupa, vienība (kolektīvā, organizācijā, sabiedriskā kustībā).
Divdabja teiciens Savrupināta teikuma locekļu grupa ar apstākļa vai daļēji apstākļa nozīmē lietotu divdabi centrā.
Divdabja teiciens Savrupināta teikuma locekļu grupa ar apstākļa vai daļēji apstākļa nozīmē lietotu divdabi centrā.
kontakts Savstarpēja saistība, savstarpēji sakari (parasti starp parādībām sabiedrībā).
attiecība Savstarpējie sabiedriskie sakari, saistība, mijiedarbība (starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm u. tml.).
Sevis pēc Savu dabisko vajadzību pēc.
reakcija Savu laiku nodzīvojušo valdošo šķiru cīņa pret sabiedrības progresu. Cenšanās atjaunot veco, savu laiku nodzīvojušo kārtību.
egoisms Savu personisko interešu izvirzīšana augstāk par citu cilvēku un sabiedrības interesēm. Patmīlība.
hierarhija Secība no zemākā (amata, dienesta, sabiedriskā) stāvokļa līdz augstākajam. Secība, kādā zemākie resori ir pakļauti augstākajiem padotības un pārvaldes kārtībā.
gājiens Secīga norise (piemēram, psihiskiem procesiem). Secīga pārveidošanās (piemēram, parādībām sabiedrībā).
gājums Secīga norise (piemēram, psihiskiem procesiem). Secīga pārveidošanās (piemēram, parādībām sabiedrībā). Gājiens (7).
siltumnīca Segta virszemes būve ar dabisku vai mākslīgu mikroklimatu (parasti dārzeņu, puķu, to dēstu, sējas materiāla audzēšanai).
Tukša sēkla Sēkla, kam labi attīstītā sēklapvalkā nav normāli attīstīta embrija.
četrinieks Sekmju vērtējums, atzīme «labi» (parasti skolā). Četri.
četri Sekmju vērtējums, atzīme «labi» (parasti skolā). Četrinieks.
Joniskā skaņkārta Sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais mažors.
Doriskā skaņkārta Sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais minors ar paaugstinātu sesto pakāpi.
ciniķis Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvis, kura sludināja sabiedrisko un tikumisko normu neievērošanu, atgriešanos pie dabas. Kiniķis.
taure Sens pūšamais mūzikas instruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu un ar kuru var iegūt tikai dabiskās skaņurindas skaņas.
bums Sensācija, ko kapitālistiskajās valstīs mākslīgi rada, lai (iedzīvošanās nolūkā) maldinātu sabiedrisko domu.
lielisks Sevišķi labi (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
sadure Sfēra, kurā saskaras (piemēram, zinātnes nozares, parādības sabiedrībā).
trigers Shēma, kam ir divi stabili stāvokļi un konkrēts vadības veids.
piesiet Sienot piestiprināt (augus, to daļas pie kā, kam klāt), lai padarītu (tos) stabilākus.
Sieviešu kustība Sieviešu cīņa par līdztiesību ar vīriešiem saimnieciskajā, sabiedriski politiskajā un kultūras dzīvē.
Sieviešu darbs Sieviešu piedalīšanās sabiedriskajā ražošanā (atkarā no sabiedriski ekonomiskās formācijas).
kompanjons Sieviete, kas buržuāziskajā sabiedrībā tiek algota turīgu sieviešu pavadīšanai, laika kavēšanai.
gramšķi Sīkas atliekas, pabiras.
smalkumi Sīkas sadrupušas, sabirzušas (kā) daļas.
gruži Sīki atkritumi, atliekas, pabiras (no kā).
ritulis Sirpim līdzīga ziedkopa, kam sānu asis attīstās tikai vienā galvenās ass pusē un zarojas pamīšus pa kreisi un pa labi.
bungas Sitamais mūzikas instruments - koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu.
Agresīvie ūdeņi Skābes vai sāļus saturoši dabiskie ūdeņi, kas iedarbojas uz betonu un kaļķiem.
oktānskaitlis Skaitlisks rādītājs, kas raksturo degvielas stabilitāti pret detonāciju iekšdedzes karburatoru motoros.
Harmoniska rinda Skaitļu rinda, kuras locekļi veidojas no dabisko skaitļu apgrieztām vērtībām (1, 1/2, 1/3).
Nelabā balsī bļaut (biežāk kliegt, arī brēkt) Skaļi, pārvērstā, nedabiskā balsī bļaut (arī kliegt, brēkt).
Nelabā balsī kliegt (arī bļaut, brēkt) Skaļi, pārvērstā, nedabiskā balsī kliegt (bļaut brēkt).
Nelabā balsī kliegt (arī bļaut, brēkt) Skaļi, pārvērstā, nedabiskā balsī kliegt (bļaut, brēkt).
trollis Skandināvu ticējumos, folklorā - pārdabiska mežu, kalnu būtne (piemēram, milža, pundura, raganas veidolā).
nesējslānis Slānis, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
ciest Smagi izjust, pārdzīvot sabiedriskus spaidus, vardarbību u. tml.
pretsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs u. tml.). Smagums (kā) līdzsvarošanai, stabilitātes nodrošināšanai.
sociāldemokrātisms Sociāldemokrātijas ideoloģija un taktika sociālistiskas sabiedrības pakāpeniskai izveidošanai, izmantojot demokrātiskas metodes.
mezalianse Sociāli nevienlīdzīga laulība, ko buržuāziskajā, aristokrātiskajā sabiedrībā uzskata par neatbilstošu normām.
Ražīgais darbs Sociālismā - darbs, kura rezultāts ir materiālie labumi (ražošanas līdzekļi, patēriņa priekšmeti, arī sabiedrības kopprodukts, nacionālais ienākums).
Sociālistiskā kultūras revolūcija Sociālisma kultūras sastāvdaļa - revolucionārs sabiedrības garīgās pārveidošanas process.
Sociālistiskā kultūras revolūcija Sociālisma kultūras sastāvdaļa - revolucionārs sabiedrības garīgās pārveidošanas process.
Darba tiesības Sociālistiska tiesību nozare (normu kopums), kas PSRS un citās sociālistiskajās valstīs regulē strādnieku un kalpotāju darba attiecības ar uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām un pilsoņiem, kā arī dažas citas ar tām tieši saistītas sabiedriskās attiecības.
Lauksaimniecības artelis Sociālistiska tipa brīvprātīga darba zemnieku apvienība sabiedriskas lielražošanas organizēšanai. Kolhozs.
sociālisms Sociālistiskās sabiedrības izveides teorija un taktika.
Sieviešu jautājums Sociālo problēmu kopums, kas saistīts ar sievietes stāvokli sabiedrībā un ģimenē, mātes un bērna aizsardzību, sievietes atbrīvošanu no apspiestības.
sociāldarvinisms Socioloģiska teorija, kas sabiedrības dzīves attīstību skaidro ar bioloģiskiem attīstības faktoriem - dabisko izlasi un cīņu par eksistenci.
Melnā sotņa Soda ekspedīcija (1905.-1907. gada revolūcijas laikā). Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot progresīvus sabiedriskos un politiskos darbiniekus, tīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
Lietošanas vērtība Spēja apmierināt indivīda un sabiedrības vajadzības.
pieskaitāmība Spēja apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
vilcējspēks Spēks, kuru vilcējs (3) vai lokomotīve pārnes uz velkamo mašīnu, piekabi, vilcienu u. tml.
Fizikālā atmosfēra Spiediena mērvienība - 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
motokross Sporta disciplīna - motobrauciens apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi. Sacensības šajā sporta disciplīnā.
kross Sporta disciplīna - skriešana, braukšana vai jāšana apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi. Sacensības šajā sporta disciplīnā.
velokross Sporta disciplīna - velobrauciens apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi. Sacensības šajā sporta disciplīnā.
liesmot Spraigi, trauksmaini norisēt (par pa rādībām sabiedrībā).
elektrons Stabila elementārdaļiņa ar negatīvu elektrisko lādiņu.
protons Stabila elementārdaļiņa, kam masa ir vienāda ar 1836 elektronu masām un kam ir pozitīvs elektriskais lādiņš.
Nedalāma vārdkopa Stabila vārdkopa, ko nav iespējams sadalīt sastāvdaļās tā, ka nezustu vārdkopas nozīme.
Nedalāma vārdkopa Stabila vārdkopa, ko nav iespējams sadalīt sastāvdaļās tā, ka nezustu vārdkopas nozīme.
nostiprināt Stabili piestiprināt.
Nodrošināts stāvoklis Stabils (parasti materiālais) stāvoklis.
Nodrošināts stāvoklis Stabils (parasti materiālais) stāvoklis.
protijs Stabils ūdeņraža izotops ar masas skaitli 1.
frazeoloģisms Stabils vārdu saistījums, kam ir vienota nozīme. Frazeoloģiska vienība.
pieradums Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās paradums.
paradums Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids.
paradums Stabils, ierasts (dzīvnieka) izturēšanās veids.
izteiciens Stabils, raksturīgs vārdu savienojums. Vārdu savienojums, kurā īsi izteikta doma.
teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai vārds. Arī paruna, sakāmvārds, aforisms.
aizsargstabiņi Stabiņi (ceļa malās), kuri brīdina par kraujām vietām, kā arī aizkave krišanu, slīdēšanu no kraujas.
Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
gods Stāvoklis (sabiedrībā, attiecībā pret citiem). Arī godājams amats.
Sabiedriskais stāvoklis Stāvoklis (sabiedrībā), ko parasti nosaka ieņemamais amats.
Sabiedriskais stāvoklis Stāvoklis (sabiedrībā), ko parasti nosaka ieņemamais amats.
piekabe Stāvoklis, kad (kas, parasti transportlīdzeklis) ir piekabināts (pie kāda cita transportlīdzekļa).
pārņemtība Stāvoklis, kad (kas, piemēram, ideja, doma) spēcīgi ietekmē (piemēram, sabiedrību, cilvēku grupu).
tuvība Stāvoklis, kad (kas) izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī stāvoklis, kad (kas) ir labi zināms, saprotams.
uzvara Stāvoklis, kad (kas) nevēlams (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir pārvarēts, zudis.
nebrīvība Stāvoklis, kad (sabiedrības loceklis) ir atkarīgs no citiem sabiedrības locekļiem.
pārticība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā.
turība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad īpašumā ir samērā lielas materiālas vērtības.
pārpilnība Stāvoklis, kad ir ļoti labi dzīves materiālie apstākļi, kad eksistencei nepieciešamo līdzekļu ir ļoti lielā daudzumā.
svabadība Stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas u. tml.) pakļautības, atkarības. Stāvoklis, kad nav atkarības, piemēram, no citiem sabiedrības locekļiem, kādām ietekmēm; brīvība (1).
neapziņa Stāvoklis, kad nav izveidojusies šķiras apziņa, stingri sabiedriski politiskie uzskati.
brīvība Stāvoklis, kad sabiedrības loceklis nav atkarīgs no citiem sabiedrības locekļiem.
vieta Stāvoklis, kuru kāds ieņem, piemēram, sabiedrībā, kādā darbības jomā.
āķis Stiegra (parasti metāla) vai lējums ar uzliektu galu (priekšmetu sasaistīšanai, piestiprināšanai, uzkabināšanai u. tml.).
sālsūdens Stipri mineralizēts dabiskais limānu, sāļezeru, pazemes ūdens.
konjaks Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārtvaicējot dabiskos vīnogu vīnus un destilātu nogatavinot ozolkoka traukos.
pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna (parasti ko pietiekami labi nepadarītu).
darboties Strādāt, būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
proletariāts Strādnieku šķira kapitālistiskajā sabiedrībā.
Proletariāta diktatūra Strādnieku šķiras politiskā vara, ko tā nodibina buržuāzijas varas gāšanas un sociālistiskās revolūcijas uzvaras rezultātā, lai likvidētu sociālo un nacionālo apspiestību un uzceltu sociālistisku sabiedrību. Valsts vara pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu.
Proletariāta diktatūra Strādnieku šķiras politiskā vara, ko tā nodibina buržuāzijas varas gāšanas un sociālistiskās revolūcijas uzvaras rezultātā, lai likvidētu sociālo un nacionālo apspiestību un uzceltu sociālistisku sabiedrību. Valsts vara pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu.
liesma Strauja, aktīva norise (parādībām sabiedrībā).
uguns Strauja, aktīva norise (parādībām sabiedrībā).
iešalkot Strauji izplatīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
iešalkt Strauji izplatīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
ielauzties Strauji parādīties, ieviesties, iedarboties (par parādībām sabiedrībā).
traukt Strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā). Strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.).
traukties Strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā). Strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.).
salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilo virspusējo straumju virzienam. Straume, kuras virziens ir pretējs transportlīdzekļa braukšanas virzienam.
pārsūdzība Sūdzība vai protests nolūkā grozīt tiesas vai citas, sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
Sociālistiskās sadraudzības valstis (retāk zemes) Suverēnu sociālistisko valstu asociācija, kas balstās uz katrā sociālistiskā valstī viendabīgo ekonomisko pamatu - ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu, uz viena tipa valsts iekārtu - tautas varu strādnieku šķiras vadībā, vienotu ideoloģiju - marksismu-ļeņinismu.
moments Svarīgs, izšķirošs apstāklis, svarīga pazīme, nozīmīgs faktors (parādībai dabā vai sabiedrībā).
Pilngadības svētki Svētki, ko organizē sabiedriskās organizācijas jauniešiem, kas sasnieguši pilngadību.
slēdzenis Svina stabiņš (bez burta attēla), ko lieto rokas un mašīnu salikumā teksta starpu aizpildīšanai.
manifests Svinīgs (piemēram, sabiedriskas organizācijas, politiskas partijas, mākslinieku grupas) rakstveida paziņojums par saviem uzskatiem, programmu, lēmumiem.
duets Šāda skaņdarba abi izpildītāji.
laiks Šāds posms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (parasti sabiedrības dzīvē). Arī laikmets (2).
aristokrātija Šķiras, sociālas vai sabiedriskas grupas privileģētā daļa.
šnabis Šņabis.
Svaigā veidā Tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
(Kā) pēc notīm Tā kā iecerēts, arī ļoti veiksmīgi, labi.
Kā pienākas Tā, kā ir vajadzīgs. Labi, kārtīgi.
pienācīgs Tā, kā vajag. Labi, kārtīgi.
lekns Tā, ka veidojas par labi attīstītu un sulīgu, arī kuplu augu.
viltība Tāda (dzīvnieka) īpašība, kas ļauj (tam) labi orientēties dažādos apstākļos un izmantot tos savā labā.
bezšķiru Tāda (sabiedrība, iekārta), kurā nav šķiru.
pašorganizēšanās Tāda pāreja no viena (stabila) stāvokļa citā, kuru pati veic kāda sistēma, parasti, lai līdzsvarotu sevi attieksmē pret ārējām iedarbībām.
ēncietīgs Tāds (augs), kas aug ēnā, kas labi panes ēnu.
gudrs Tāds (cilvēks), kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze.
deklasēts Tāds (cilvēks), kas ir zaudējis savas šķiras pazīmes, apziņu, tāds (cilvēks), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā. Morāli pagrimis, noziedzīgs.
gudrs Tāds (cilvēks), kas labi uztver, saprot, iegaumē. Vērīgs, apdāvināts.
gudrs Tāds (dzīvnieks), kam ir augsti attīstīta smadzeņu darbība, - tāds (dzīvnieks), kas ir apmācīts un labi kalpo cilvēkam.
vaislīgs Tāds (dzīvnieks), kas spēj regulāri dot pēcnācējus. Tāds, kas spēj labi vaisloties.
iejūtīgs Tāds (mākslinieks), kas labi iejūtas (atveidojamā saturā, materiālā u. tml.).
gaišs Tāds (parasti diennakts posms), kad ir labs dabiskais apgaismojums.
patumšs Tāds (parasti diennakts posms), kad ir pavājš dabiskais apgaismojums.
piesātināts Tāds (piemēram, šķīdums), kurā dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
nepiesātināts Tāds (piemēram, šķīdums), kurā nav sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
nebrīvs Tāds (sabiedrības loceklis), kas ir atkarīgs no citiem sabiedrības locekļiem.
brīvs Tāds (sabiedrības loceklis), kas nav atkarīgs no citiem sabiedrības locekļiem.
beznoteces Tāds (ūdens baseins, platība), kam nav dabiskas noteces.
artēzisks Tāds (ūdens), kas atrodas ūdensnecaurlaidīgu iežu ieslēgumā, dabiskā spiedienā.
tuvs Tāds, ar ko ir laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, arī labi pazīstams, mīļš (par cilvēkiem).
ražens Tāds, kad (kas, piemēram, darbība, process) norisinās ļoti spraigi, ar labiem rezultātiem (par laikposmu).
tumšs Tāds, kad dabiskais apgaismojums ir īsu laiku, kad ir apmācies (par diennakts posmu, parasti dienu). Tāds, kad diena ir īsa, kad tumsa iestājas ātri (parasti par gada posmu).
skanīgs Tāds, kad izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par laikposmu).
ražens Tāds, kad ļoti labi attīstās augi (par laikposmu). Auglīgs (2).
tumšs Tāds, kad nav dabiskā apgaismojuma (par diennakts posmu, parasti nakti).
muskuļains Tāds, kam ir (parasti spēcīgi, labi attīstīti) muskuļi. Tāds, ko veido muskuļi.
koncentrēts Tāds, kam ir augsta koncentrācijas (3) pakāpe. Arī sabiezināts.
Augstāk (arī augstu) Stāvošs Tāds, kam ir augstāks (augsts) amats, stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.).
pārāks Tāds, kam ir augstāks, atbildīgāks amats vai stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.) nekā citiem, līdzīgiem.
sabiedrisks Tāds, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām un kas jūtas tajās labi.
vēsturisks Tāds, kam ir būtiska, paliekoša nozīme sabiedriskās attīstības procesā. Arī tāds, kas reāli eksistējis vai eksistē.
svaigs Tāds, kam ir dabiskais veids un kas nav bijis pakļauts termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei (par pārtikas produktiem, parasti par augļiem, dārzeņiem).
stingrs Tāds, kam ir daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī spēcīgs (1), stiprs (1).
spēcīgs Tāds, kam ir daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēkiem).
pārejams Tāds, kam ir iespējams tikt pāri (parasti par dabiskiem šķēršļiem).
svarīgs Tāds, kam ir ievērojams sabiedriskais stāvoklis.
skanīgs Tāds, kam ir labi izstrādāta, arī uztverei tīkama forma (piemēram, par tekstu).
pārticis Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā (par cilvēku).
turīgs Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam īpašumā ir samērā lielas materiālas vērtības.
tvirts Tāds, kam ir labi veidots ķermenis ar spēcīgiem muskuļiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); labi veidots, ar spēcīgiem muskuļiem (par ķermeni, tā daļām). Stingrs (par muskuļiem).
dārgs Tāds, kam ir ļoti liela nozīme (cilvēka, sabiedrības dzīvē), tāds, ko ļoti augstu vērtē.
rentabls Tāds, kam ir noteiktām prasībām, normām atbilstoša rentabilitāte (1). Arī ienesīgs.
saskarīgs Tāds, kam ir noteiktu attiecību kopums (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
saskare Tāds, kam ir noteiktu attiecību kopums (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā. Saskarīgs.
garšīgs Tāds, kam ir patīkama garša. Tāds, kas labi garšo.
gards Tāds, kam ir patīkama garša. Tāds, kas labi garšo. Garšīgs.
saulains Tāds, kam ir raksturīga laime, brīvība (par cilvēka, sabiedrības dzīvē). Arī gaišs (7).
plats Tāds, kam ir raksturīga samērā stipri uz abiem sāniem vērsta lūpu, mutes līnija (par smaidu).
plašs Tāds, kam ir raksturīga samērā stipri uz abiem sāniem vērsta lūpu, mutes līnija (par smaidu). Plats.
tīrs Tāds, kam ir raksturīgais, vēlamais, arī dabiskais sastāvs (par izstrādājumiem, produktiem u. tml.). Tāds, kura sastāvā nav kā cita piemaisījumu, piedevu, tāds, kurš nav atšķaidīts.
mietpilsonisks Tāds, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
spējīgs Tāds, kam ir sabiedrības nodrošināts stāvoklis, kurš rada iespēju ko darīt, veikt.
nepilnvērtīgs Tāds, kam ir samērā maza sabiedriskā vērtība (par cilvēku).
pašorganizējošs Tāds, kam ir spēja pašam pāriet no viena (stabila) stāvokļa citā, parasti, lai līdzsvarotu sevi attieksmē pret ārējām iedarbībām (par kādu sistēmu).
ciets Tāds, kam ir stabila forma (par vielu, fizikālu ķermeni). Pretstats: šķidrs, gāzveidīgs.
augsts Tāds, kam ir svarīgs, atbildīgs amats vai stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.).
tumīgs Tāds, kam ir tumei raksturīgā konsistence (par ēdienu, dzērienu). Arī pabiezs.
stabots Tāds, kam ir vairāki, daudzi stabi (1) - par celtni, tās daļu.
pagaidu Tāds, kam ir vara, likuma spēks līdz tā aizstāšanai ar pastāvīgām, politiskām, juridiskām u. tml. stabilām normām, ar ko tām atbilstošu.
brīnumains Tāds, kam ir, neparastas īpašības, pārdabiskas spējas.
zinīgs Tāds, kam ir, parasti lielas, zināšanas (2), tāds, kas labi orientējas kādā nozarē.
stiprs Tāds, kam ir, parasti ļoti, daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski, parasti ļoti, labi attīstījies (par cilvēkiem). Arī spēcīgs (1).
sīkumains Tāds, kam nav būtiskas nozīmes (par parādībām sabiedrībā). Neievērojams, sīks.
atrauts Tāds, kam nav cieša kontakta, sakaru (ar ko) - par norisēm, parādībām sabiedrībā vai dabā.
nekaitīgs Tāds, kam nav kaitīgas, nevēlamas ietekmes uz cilvēka psihi, arī sabiedrību (piemēram, par literatūru).
zems Tāds, kam nav nozīmīgs, atbildīgs, arī noteicošais amats vai stāvoklis (sabiedrībā, dienestā u. tml.).
nenoturīgs Tāds, kam nav stingra, stabila pamata, arī formas.
neapzinīgs Tāds, kam nav stingri sabiedriski politiskie uzskati.
sīks Tāds, kam pieder samērā neliels īpašums, samērā nelieli naudas līdzekļi (parasti ražošanā, tirdzniecībā). Tāds, kam ir necils, nenozīmīgs amats, sabiedriskais stāvoklis, nav ietekmes sabiedrībā.
burvis Tāds, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības, ar ko var veikt īstenībā neiespējamo.
atraisīts Tāds, kam raksturīgas brīvas, vieglas kustības. Tāds, kam raksturīgs vieglums, dabiskums.
vieds Tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze. Arī gudrs (1).
ideja Tāds, kam raksturīgs kādu, parasti sabiedriski nozīmīgu, domu, problēmu risinājums, atspoguļojums.
naivs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Tāds, kas ir dabiski vienkāršs, nemākslots, arī uzticas bez pietiekama pamatojuma.
nedrošs Tāds, kam trūkst stingrības, noteiktības, arī tāds, kas ir nevienmērīgs, nestabils (parasti par soļiem, gaitu).
iedarbīgs Tāds, kas (manāmi, jūtami) ietekmē (parasti par parādībām sabiedrībā).
nepieskaitāms Tāds, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
nomaļš Tāds, kas aktīvi nepiedalās, neiesaistās darbībā, pasākumā. Nesabiedrisks.
solīds Tāds, kas ar savu ārieni, izturēšanos, sabiedrisko stāvokli u. tml. izraisa pret sevi cieņu, uzticību. Arī pieklājīgs, atturīgs, savaldīgs.
smags Tāds, kas ar savu darbību, rīcību ir sabiedrībai ļoti bīstams, kaitīgs (par cilvēku).
moderns Tāds, kas atbilst kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei.
spodrs Tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām (parasti par parādībām sabiedrībā).
labs Tāds, kas atbilst noteiktām prasībām, uzskatiem (par parādībām sabiedrībā).
valdošs Tāds, kas atrodas (valsts, sabiedriskas struktūras) vadībā.
parets Tāds, kas atrodas samērā tālu cits no cita. Tāds, kurā (kas) atrodas samērā tālu cits no cita; samērā rets. Pretstats: pabiezs.
pašaizliedzīgs Tāds, kas atsakās no savām personiskajām vajadzībām, prasībām vai ierobežo tās citu cilvēku vai sabiedrības labā.
primitīvs Tāds, kas attiecas uz agrīnām cilvēku sabiedrības attīstības stadijām. Pirmatnējs.
čakls Tāds, kas daudz un labi strādā, dara ko. Strādīgs, darbīgs.
noturīgs Tāds, kas ilgstoši nevājinās (par psihisku stāvokli). Tāds, kas ir labi iegaumēts, apgūts (par zināšanām, iemaņām, prasmi).
dulls Tāds, kas ir apdullis, nespēj labi uztvert apkārtējās parādības, arī iereibis (par cilvēku).
atraisīts Tāds, kas ir atbrīvojies no bikluma, kļuvis dabisks, nepiespiests.
provinciāls Tāds, kas ir atpalicis (parasti sabiedriski politiskajā dzīvē). Tāds, kam ir sīkas, mietpilsoniskas intereses.
vitāls Tāds, kas ir būtisks dzīvei, sabiedrībai, tās pastāvēšanai.
pusatmiris Tāds, kas ir daļēji zaudējis savu nozīmi (parasti par parādībām sabiedrībā).
parocīgs Tāds, kas ir ērti lietojams, labi piemērots kādas darbības veikšanai (piemēram, par darbarīku, kādu priekšmetu).
pajauns Tāds, kas ir iegādāts kopš samērā neilga laika. Tāds, kas ir samērā labi saglabāts.
pierasts Tāds, kas ir kļuvis labi zināms, ikdienišķs.
madarains Tāds, kas ir krāsots (parasti sarkanā krāsā) ar dabiskām, no madarām iegūtām, vai citām dabiskām kodināmām krāsvielām.
gaišs Tāds, kas ir labi apgaismots, izgaismots (par vietu, telpu, priekšmetu u. tml.).
spēcīgs Tāds, kas ir labi attīstījies (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām, arī apmatojumu, apspalvojumu).
stingrs Tāds, kas ir labi attīstīties (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
trekns Tāds, kas ir labi barots, uzbarojies. Tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Tauks (2).
tauks Tāds, kas ir labi barots, uzbarojies. Tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Trekns (2).
stabils Tāds, kas ir labi iegaumēts, apgūts (par zināšanām, iemaņām, prasmi).
radīts Tāds, kas ir labi piemērots, pielāgots (kādam nolūkam, darbībai).
svaigs Tāds, kas ir labi saglabājies apziņā.
uzskatāms Tāds, kas ir labi saskatāms, labi uztverams, ievērojams pēc kādām ārējām pazīmēm.
lepns Tāds, kas ir labi, arī grezni ģērbies, tāds, kam ir labas manieres. Tāds, kas ir ievērojams sabiedrībā.
glauns Tāds, kas ir labi, smalki ģērbies un kam ir labas manieres.
spoguļgluds Tāds, kas ir ļoti gluds un labi atstaro gaismu.
spēcīgs Tāds, kas ir ļoti labi attīstīts, organizēts (piemēram, par darbības nozari).
stiprs Tāds, kas ir ļoti labi attīstīts, organizēts (piemēram, par darbības nozari).
skaidrs Tāds, kas ir ļoti labi, viegli uztverams, saprotams (piemēram, par faktu, ideju, tekstu, mākslas darbu); tāds, kura uztverei, izpratnei nav nepieciešami precizējumi, paskaidrojumi u. tml.
ražens Tāds, kas ir ļoti spēcīgs, ietekmīgs, arī noderīgs (parādībai sabiedrībā).
spožs Tāds, kas ir ļoti tīrs un labi atstaro gaismu.
vājš Tāds, kas ir maz ietekmīgs, nespēcīgs (par valsts varu, tās institūcijām, politisko sistēmu, sabiedrību).
labējais Tāds, kas ir naidīgs progresīvajiem politiskajiem, sabiedriskajiem virzieniem, arī reakcionārs, konservatīvs (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml. kapitālistiskajās valstīs).
stingrs Tāds, kas ir nemainīgs, drošs, stabils (parasti par parādībām sabiedrībā).
noslēgts Tāds, kas ir nesabiedrisks, arī mazrunīgs, tāds, kas neatklāj savas domas, pārdzīvojumus.
spēcīgs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
stingrs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
stiprs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
izdevies Tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi. Tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi.
saviesīgs Tāds, kas ir paredzēts, organizēts kādiem sabiedriskiem, parasti atpūtas, izklaidēšanās, pasākumiem.
saderīgs Tāds, kas ir piemērots, atbilstošs (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
nemelnzemes Tāds, kas ir raksturīgs lauksaimniecības dabiskajiem apstākļiem mērenās joslas meža zonās, kuras atrodas uz ziemeļiem no melnzemju izplatības areāla (piemēram, par apvidu, rajonu).
smags Tāds, kas ir sabiedrībai ļoti bīstams, kaitīgs (par darbību, rīcību).
turīgs Tāds, kas ir saistīts ar labiem materiāliem apstākļiem, ar īpašumu, kurā ir samērā lielas materiālas vērtības (piemēram, par dzīvi, laikposmu).
vibrostabils Tāds, kas ir saistīts ar vibrostabilitāti, tai raksturīgs.
uzspīlēts Tāds, kas ir sasniedzis augstu, parasti nevēlamu, pakāpi, arī tāds, kas ir nedabisks, pārspīlēts (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
lielisks Tāds, kas ir sevišķi labi attīstīts (par ķermeni, tā daļām). Tāds, kurā izpaužas šāda attīstība.
veselīgs Tāds, kas ir spēcīgs, labi attīstīts. Tāds, kurā nav slimības procesu (par augiem, to daļām).
spirgts Tāds, kas ir spēcīgs, labi aug, attīstās (par augiem, to daļām).
neieņemams Tāds, kas ir tik labi, droši aizsargāts, nostiprināts, ka to grūti vai neiespējami ieņemt.
nesatricināms Tāds, kas ir tik noturīgs, stabils, ka to grūti vai neiespējami vājināt, iznīcināt (par cilvēku attiecībām, uzskatiem).
neuzvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, labi apbruņots, nocietināts, ka to grūti vai neiespējami uzvarēt.
vārs Tāds, kas ir vāji samanāms, uztverams (par parādībām dabā un sabiedrībā).
pretsabiedrisks Tāds, kas ir vērsts pret sabiedrības interesēm. Tāds, kas ir naidīgs sabiedrībai.
svaigs Tāds, kas ir veselīgs, spirgts, arī labi atpūties (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)! tāds, kam piemīt jaunībai raksturīgās fiziskās īpašības.
stiprs Tāds, kas ir, parasti ļoti, labi attīstījies (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
pseidotautisks Tāds, kas izmanto tautas mākslas motīvus, tēlus, izteiksmes līdzekļus un kas orientējas uz romantizētu tautas pagātni, neievērojot sabiedrības aktuālās problēmas (parasti par mākslas virzienu, mākslas darbu).
postīgs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (par parādībām sabiedrībā).
postošs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (par parādībām sabiedrībā). Postīgs (1).
tuvs Tāds, kas izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī tāds, kas ir labi zināms, saprotams.
silts Tāds, kas labi aizsargā pret aukstumu, tāds, kas palīdz saglabāt esošo siltumu (piemēram, par apģērbu, arī par ģērbšanos).
atcerīgs Tāds, kas labi atceras. Tāds, kas iegaumē un neaizmirst.
nesīgs Tāds, kas labi izplatās (kādā vidē) - par skaņu.
viltīgs Tāds, kas labi orientējas dažādos apstākļos un prot tos izmantot savā labā (par dzīvniekiem).
viltīgs Tāds, kas labi orientējas dažādos apstākļos un, parasti, citus maldina, lai sasniegtu savus nodomus (par cilvēku).
lietpratīgs Tāds, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu). Tāds, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
praktisks Tāds, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
raits Tāds, kas labi veicas, padodas (par darbu, darbību).
šķirīgs Tāds, kas labi veicas, padodas (par darbu, darbību).
krietns Tāds, kas labi, apzinīgi veic savu darbu, izpilda sava pienākumu. Arī godīgs.
dīdzīgs Tāds, kas labi, ātri dīgst. Arī dīgtspējīgs.
postīgs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību.
postošs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību. Postīgs (2).
pārticīgs Tāds, kas materiāli ir labi nodrošināts, kam eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā (par dzīvi, dzīves apstākļiem).
nepiederīgs Tāds, kas nav (piemēram, kādas sabiedrības, kolektīva) loceklis, tāds, kuru nesaista nekas kopīgs (ar šo sabiedrību, kolektīvu).
mazs Tāds, kas nav izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs, arī būtisks.
slepens Tāds, kas nav izpaužams, ko nedrīkst atklāt, darīt zināmu sabiedrībai (piemēram, par politiskām, militārām u. tml. darbībām, organizācijām, arī informāciju). Tāds, kas noris nelegāli, arī prettiesiski.
privāts Tāds, kas nav saistīts ar cilvēka oficiālu (valsts, sabiedrisko u. tml.) darbību, stāvokli.
trausls Tāds, kas nav spilgti izteikts, tāds, kas nav nostiprinājies, viegli vājinās, iet bojā kā nelabvēlīga ietekmē (piemēram, par parādībām dabā, sabiedrībā).
zems Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, ir nepietiekams, neapmierinošs (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
slikts Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, uzskatiem, arī neapmierina (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
iela Tāds, kas neatbilst sabiedriskās dzīves normām. Piedauzīgs, vulgārs.
svabads Tāds, kas neatrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā u. tml.) pakļautībā, atkarībā. Tāds, kas nav atkarīgs, piemēram, no citiem sabiedrības locekļiem, kādām ietekmēm. Brīvs (1).
neticīgs Tāds, kas neatzīst reliģiju. Tāds, kas netic (kam pārdabiskam).
kaitīgs Tāds, kas negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību.
nesavaldīgs Tāds, kas nepakļauj, neprot pakļaut savas vajadzības, tieksmes, jūtas sabiedrībā pieņemtajām uzvedības normām.
pretdabisks Tāds, kas nesaskan ar lietu un parādību dabu, neatbilst parastajam, normālajam, vispārējai likumībai. Arī nedabisks.
parazītisks Tāds, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem (par darbaspējīgu cilvēku).
kropls Tāds, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
kroplīgs Tāds, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām. Kropls (3).
teratogēns Tāds, kas organismos izraisa neparastus, dabiskajai struktūrai neatbilstošus veidojumus.
brīvprātīgs Tāds, kas organizēts un darbojas pēc pilsoņu brīvas sabiedriskas iniciatīvas.
pārspīlēts Tāds, kas pārsniedz pieņemto, parasto (kā) izpausmes pakāpi. Ļoti nedabisks, samākslots.
pirmsšķiru Tāds, kas pastāv, noris pirms šķiru, arī šķiru sabiedrības izveidošanās.
svaigs Tāds, kas pēc noplūkšanas, nogriešanas u. tml. nav zaudējis savu dabisko izskatu, nav savītis (par augiem, to daļām, parasti ziediem).
īsts Tāds, kas pilnīgi atbilst attiecīgajam jēdzienam, paraugam (pēc savām būtiskajām pazīmēm). Arī dabisks.
pilnvērtīgs Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām prasībām, uzskatiem (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
liels Tāds, kas prasmīgi, veikli ko dara, labi veic savu darbu, pienākumu.
pamatīgs Tāds, kas prasmīgi, veikli ko dara, labi veic savu darbu, pienākumu.
skanīgs Tāds, kas rada labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem).
ražojošs Tāds, kas rada sabiedrības eksistencei un attīstībai nepieciešamos materiālos labumus.
stihisks Tāds, kas rodas un noris bez noteikta plāna, vadības, cēloņu un mērķu izpratnes (parasti par parādībām sabiedrībā).
garlaicīgs Tāds, kas sabiedrībā ir mazrunīgs, kas nav interesants sarunbiedrs.
pietiekams Tāds, kas samērā labi apmierina kādas vajadzības, nodrošina kādu darbību.
pietiekošs Tāds, kas samērā labi apmierina kādas vajadzības, nodrošina kādu darbību.
krietns Tāds, kas samērā labi atbilst, ir piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
attīstīts Tāds, kas sasniedzis augstu attīstības pakāpi (par sabiedriskām parādībām).
pilnīgs Tāds, kas savā izpausmē, arī atbilstībā, piemērotībā (kam) ir sasniedzis augstāko pakāpi, kvalitāti. Tāds, kas izpaužas ļoti izteikti (par parādībām dabā, sabiedrībā).
savtīgs Tāds, kas savas personiskās, parasti materiālās, intereses izvirza augstāk par citu cilvēku un sabiedrības interesēm.
progresīvs Tāds, kas sekmē sabiedrības attīstību.
lielisks Tāds, kas sevišķi labi atbilst noteiktam prasībām, uzskatiem (par parādībām sabiedrībā).
lielisks Tāds, kas sevišķi labi atbilst, ir piemērots noteiktām prasībām (par norisi, stāvokli, apstākļiem).
lielisks Tāds, kas sevišķi labi ko dara, sevišķi labi veic savu darbu, pienākumu.
lielisks Tāds, kas sevišķi labi noris, izdodas (piemēram, par pasākumu).
vājš Tāds, kas slikti funkcionē, nav pietiekami labi attīstīts, tāds, kas ir vārgs, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām, orgāniem).
pieskaitāms Tāds, kas spēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
sapratīgs Tāds, kas spēj labi saprast (ko); tāds, kam ir vajadzīgā izpratne (piemēram, kādā jautājumā).
spēcīgs Tāds, kas spilgti izpaužas, rada iespaidu, ietekmē (par parādībām sabiedrībā).
streipulīgs Tāds, kas streipuļo. Tāds, kam ir raksturīga ķermeņa, tā daļu nestabilitāte, līgošanās (par kustībām, stāvokli).
māņticīgs Tāds, kas tic, ka parādības, notikumi ir pārdabisku spēku izpausmes.
pāragrs Tāds, kas tiek darīts, noris pārāk agri, priekšlaicīgi (par cilvēka darbību, parādībām sabiedrībā).
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir iegādāts. Tāds, kas ir labi saglabāts, nav nolietots.
nesabiedrisks Tāds, kas vairās no sabiedrības, no citiem cilvēkiem. Noslēgts.
izbijis Tāds, kas vairs nav (kādā amatā, sabiedriskā stāvoklī).
zaļoksns Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem). Zaļoksnējs (1).
zaļoksnīgs Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem). Zaļoksnējs (1). Zaļoksns (1).
zaļoksnējs Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem). Zaļoksns (1).
paklausīgs Tāds, ko (kāds) var labi, veiksmīgi izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pazīstams Tāds, ko visi vai daudzi zina, kas ir iemantojis popularitāti, saista interesi ar ko (piemēram, par kādu parādību sabiedrībā, dabā).
skanīgs Tāds, kur izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par telpu, vietu, vidi). Tāds, kas labi atbalso, parasti dzirdei tīkamas, skaņas.
zvanīgs Tāds, kur izplatās labi uztveramas, parasti zvanu, skaņas (par telpu, vietu, vidi).
ērts Tāds, kur var justies vai kur ko var darīt viegli, nepiespiesti, netraucēti (piemēram, par telpām, mēbelēm). Arī labiekārtots.
mīlīgs Tāds, kur var labi justies (piemēram, par telpu).
saistīgs Tāds, kura atsevišķās daļas labi savienojas (par augsni, iežiem u. tml.).
stabils Tāds, kura īpašības, arī stāvoklis attiecīgajos apstākļos nemainās (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem). Pretstats: labils.
mezglains Tāds, kurā ir daudz audu sabiezinājumu, paresninājumu.
piespiests Tāds, kurā izpaužas lieks sasprindzinājums, lieka piepūle. Neīsts, nedabisks.
atskanīgs Tāds, kurā labi atskan, tāds, kur viegli rodas atbalss.
iepelēt Tāds, kurā nav spraiguma, rosmes (parasti par parādībām sabiedrībā). Tāds, kurā izpaužas aizspriedumi, nevēlamas tradīcijas (parasti par uzskatiem).
pilnvērtīgs Tāds, kura personības īpašības, darba prasme, zināšanas pilnīgi atbilst noteiktām sabiedrības prasībām, arī sabiedrības ideālam.
skanīgs Tāds, kurā rodas labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par norisi, darbību).
sakarīgs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir sakārtoti sistēmiskā, loģiskā, labi uztveramā secībā (piemēram, par tekstu, domāšanas procesu, darbību kopumu).
pusdabisks Tāds, kura sastāvs daļēji ir dabisks, daļēji - mākslīgs.
uzskatāms Tāds, kura saturs atklājas konkrētā, labi uztveramā formā (piemēram, par mākslas tēlu, tekstu).
spodrs Tāds, kura virsma (piemēram, gluduma, tīrības pakāpes, krāsojuma īpatnību dēļ) labi atstaro gaismu.
spoguļains Tāds, kura virsma labi atstaro gaismu.
nekrāsots Tāds, kura virsma nav pārklāta ar krāsu. Tāds, kas ir savā dabiskajā krāsā.
veselīgs Tāds, kurš ir fiziski labi attīstīts, arī tāds, kurā nav defektu, slimības procesu (par organismu, ķermeni, tā daļām).
kultivēt Tāds, kuru īpaši ierīko, izveido un kopj (par zālāju, ganībām u. tml.). Pretstats: dabisks.
uzticība Tāds, uz kura attieksmi, rīcību (kādu uzdevumu veikšanā) pilnīgi paļaujas (parasti kādā sabiedriskā struktūrā).
nesošs Tāds, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
banda Tādu cilvēku grupa, kuru uzskati un rīcība ir negodīga, nemorāla, kaitīga sabiedrībai.
gaišs Taisnīgs, cildens, brīvs (parasti par parādībām sabiedrībā).
Gara milzis Talantīgs, ievērojams cilvēks, kura garīgajam darbam ir izcila sabiedriska nozīme.
Gara milzis Talantīgs, ievērojams cilvēks, kura garīgajam darbam ir izcila sabiedriska nozīme.
sēnalas Tas (parasti sabiedrības dzīvē), kas ir nevērtīgs, mazvērtīgs.
svira Tas (piemēram, parādība, norise, apstākļu kopums), kas ietekmē vai ar ko ietekmē (parasti parādību sabiedrībā).
ekspropriators Tas (sabiedrības šķira, slānis, arī cilvēks), kas ekspropriē (1).
peldētājs Tas (tāds), kura organisms ir labi pielāgots peldēšanai (par dzīvniekiem).
zemstrāva Tas, kas (piemēram, mākslas darbā) nav vārdos izsacīts vai citādi klaji pausts (kāda grupējuma, arī kāda mākslas, sabiedriska, politiska virziena ietvaros).
labums Tas, kas apmierina noteiktu cilvēka (materiālo vai garīgo) vajadzību, atbilst cilvēka, sabiedrības interesēm, centieniem.
ieradums Tas, kas ir ierasts (tautai, sabiedrībai). Ieraša, tradīcija.
paradums Tas, kas ir ierasts (tautai, sabiedrībai). Ieraža, tradīcija.
liels Tas, kas ir izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs, arī būtisks.
birums Tas, kas ir nobiris, sabiris kaudzē, klājienā.
birzumi Tas, kas ir sabirzis.
mazs Tas, kas nav izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs, arī būtisks.
sārņi Tas, kas traucē, ir kļūdains, lieks (piemēram, psihē, raksturā, personībā, arī parādībās sabiedrībā).
sakāmvārds Tautā izplatīts kodolīgs, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām.
plānsaimniecība Tautas saimniecība, kura pamatojas uz ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu un brīvu radošu darbu un kuru sabiedrība vada pēc plāna, saskaņā ar tautas saimniecības plānveidīgās, proporcionālās attīstības likuma prasībām.
piederīgie Tautas, sociālas vai sabiedriski organizētas grupas locekļi.
tehnicisms Tehnikas, tās principu, paņēmienu plašs, arī pārmērīgs izmantojums cilvēku, sabiedrības darbībā.
ģērbtuve Telpa (parasti sabiedriskā iestādē), kur atstāt virsdrēbes. Garderobe.
garderobe Telpa (sabiedriskā iestādē), kur atstāt virsdrēbes. Ģērbtuve (1).
tualete Telpa, arī īpaša neliela celtne dabisko vajadzību nokārtošanai, sevis sakopšanai.
ateja Telpa, arī īpaša neliela ēka dabisko vajadzību nokārtošanai. Tualete.
mulāža Telpisks (kā, piemēram, ķermeņa daļas, priekšmeta) atveidojums ģipsī, vaskā, parafīnā dabiskā lielumā (demonstrēšanai, mācībām u. tml.).
akadēmisms Teorētiska nosliece (zinātnē, mācību darbā). Atrautība no prakses un sabiedriskās dzīves prasībām.
balustrāde Terases vai balkona iežogojums - ar plāksni, šķērskoku u. tml. savienotu stabiņu rinda.
Dabas parks Teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dabas ainavām), kas labiekārtota atpūtai, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
būvlaukums Teritorija, kas aizņemta sabiedriskas dzīvojamās būves vai inženierbūves celšanas laikā.
rezervāts Teritorija, kurā ir pilnīgi saglabājama dabiskā augu un dzīvnieku valsts un kurā ir ar likumu noteikts stingrs dabas aizsardzības režīms.
atkvēlināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (metālu), lai stabilizētu (tā) struktūru.
stabs Termometra, barometra elements - caurulē iepildīta viela. Stabiņš (2).
māņticība Ticība tam, ka parādības, notikumi ir pārdabisku spēku izpausmes.
veidoties Tiekot organizētam, dibinātam, rasties, attīstīties (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu). Rasties sabiedrībā, cilvēku grupā.
izveidoties Tiekot organizētam, nodibinātam, rasties, arī sasniegt noteiktu attīstibas pakāpi (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu).
avantūrisms Tieksme uz avantūrām. Atbildības, arī apdomības trūkums (politiskajā un sabiedriskajā dzīvē).
separātisms Tieksme, tendence (parasti tautai, sociālai grupai) atdalīties, nošķirties (no kā sabiedrībā).
Bruģu (arī kārtības) tiesa Tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
Kārtības tiesa Tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā. Bruģu tiesa.
Administratīvās tiesības Tiesības, kas regulē sabiedriskās attiecības valsts pārvaldīšanas procesā.
Cilvēka tiesības Tiesību normu kopums, kas nosaka cilvēka tiesisko stāvokli, pamattiesības uz brīvību, kā arī pienākumus pret valsti, sabiedrību, citiem cilvēkiem. Cilvēktiesības.
Procesuālās tiesības Tiesību normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības, kuras rodas, izmeklējot noziegumus, izskatot un iztiesājot krimināllietas un civillietas.
civiltiesības Tiesību nozare, kas regulē īpašumtiesiskās, līgumiskās, mantošanas, ģimenes un citas attiecības sabiedrībā.
Civilprocesuālās tiesības Tiesību nozare, kas regulē sabiedriskās attiecības, kuras rodas sakarā ar jurisdikcijas realizēšanu civillietās.
institūts Tiesību, normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības kādā jomā. Juridisku attiecību norma.
kotēties Tikt (kā) vērtētam (sabiedrībā, kādā cilvēku grupā u. tml.).
izdoties Tikt izgatavotam, izveidotam labi, prasmīgi, veiksmīgi.
nomainīties Tikt izveidotam (citas sabiedrības parādības) vietā.
iekalties Tikt labi iegaumētam.
Iekalties galvā Tikt labi iegaumētam.
izdoties Tikt labi izaudzētam (par dzīvniekiem, augiem). Labi izaugt (parasti par kultūraugiem).
izdoties Tikt labi izaudzinātam (par bērnu).
labializēties Tikt labializētam.
saņemt Tikt pakļautam (piemēram, kāda cilvēka, sabiedrības morālai iedarbībai), izjust (kāda cilvēka, sabiedrības) attieksmi. Tikt informētam un pakļautam (piemēram, rīkojumam, uzdevumam). Uztvert (piemēram, iespaidus).
izdoties Tikt paveiktam, izdarītam labi, prasmīgi, tā, kā vajag, kā vēlams.
noiet Tikt paveiktam, norisināties (kā, piemēram, labi, slikti).
aizķerties Tikt pēkšņi traucētam kustībā. Aizmesties, arī aizkabināties.
atraisīties Tikt vaļā, atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības).
padoties Tikt, parasti labi, uztvertam, apgūtam, paveiktam (par mācību priekšmetu, darbu, iemaņu u. tml.).
preparāts Tīra viela, vielu savienojums, kas ir izstrādāts no dabiskajām izejvielām vai iegūts sintētiski un parasti paredzēts ārstniecībai. Arī zāles.
Tīrradņa varš Tīrradņu elementu klases sarkans minerāls, kas ir viegli kaļams un ļoti labi vada elektrību.
piekabe Transportlīdzeklis (bez dzinēja), ko piekabina (parasti pie automobiļa, traktora).
padube Trauks, kuru novieto zem guļoša slimnieka dabisko vajadzību kārtošanai.
paleozojs Trešā ēra no Zemes ģeoloģiskās vēstures sākuma (kad attīstījās abinieki, rāpuļi, paparžveidīgie augi un kailsēkļi).
nesējtrose Trose, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kura nodrošina (tā) stabilitāti.
radniecība Tuvība, līdzība (parādībām sabiedrībā), kas radusies no kopējas cilmes.
tenderis Tvaika lokomotīvei piekabināms īpašs vagons vai tvaika lokomotīves pakaļējā daļa kurināmā, ūdens rezervju ievietošanai.
terārijs Tvertne (parasti stiklota), telpa, celtne abinieku un rāpuļu turēšanai, audzēšanai, eksponēšanai.
virsmēslojums Ūdenī labi šķīstoši minerālmēsli, ko izkaisot, izsmidzinot papildus dod augiem (parasti, tos neiestrādājot augsnē).
ūdenstece Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni. Zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda ūdens plūsma (upe, tērce, kanāls u. tml.).
spura Ūdensdzīvnieku (piemēram, zivju, abinieku, galvkāju) pārvietošanās orgāns.
dzirnezers Ūdenskrātuve (mākslīga vai dabiska), kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
deiterijs Ūdeņraža stabilais izotops ar masas skaitli..
parūka Uz galvas uzliekams mākslīgs matu veidojums (dabisko matu aizstāšanai, arī mākslinieciskiem, dekoratīviem mērķiem).
karte Uz šī attēlojuma pamata izveidota (dabas vai sabiedrības parādības, pazīmes, elementa u. tml.) shēma.
afektācija Uzbudinājums (bieži mākslots). Pārspīlēta, nedabiska izturēšanās.
uzāķēt Uzkabināt, arī nostiprināt uz āķa.
celties Uzlaboties (par parādībām sabiedrības dzīvē, ekonomikā, kultūrā, mākslā).
kopsabiedrība Uzņēmums, sabiedrība, ko organizē ar vairāku vai daudzu valstu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. līdzekļiem.
pieņemt Uzsākt kārtējo (darba, dienesta, sabiedriska) pienākuma veikšanu, nomainot šī pienākuma iepriekšējo veicēju.
atspoguļoties Uzskatāmi, skaidri parādīties, būt labi uztveramam.
ķecerība Uzskati, attieksme, rīcība, kas ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
mistika Uzskats par īstenību, kurš balstās uz ticību pārdabiskajam, dievišķajam. Misticisms.
misticisms Uzskats par īstenību, kurš balstās uz ticību pārdabiskajam, dievišķajam. Mistika (1).
tehnokrātija Uzskats, arī sabiedriska kustība, kuras pamatā ir pārliecība par tehnizācijas, industrializācijas izcilu nozīmi sabiedrības attīstībā. Tehnikas speciālistu, inženieru kopums, kas pārvalda sabiedrību.
historisms Uzskats, ka dabas un sabiedriskās dzīves parādības ir vēsturiski procesi. Vēsturiska pieeja.
individuālisms Uzskats, kas atzīst personības autonomiju un absolūtās tiesības sabiedrībā.
indeterminisms Uzskats, kas noliedz vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību dabā un sabiedrībā.
sociāletātisms Uzskats, pēc kura valsts varai ir liela nozīme sociālistiskas sabiedrības attīstībā un vadīšanā.
pierast Uztvert (ko) par labi zināmu, arī parastu, ikdienišķu...
maniere Uzvedības un izturēšanās savdabību kopums (atsevišķiem cilvēkiem vai sabiedrības grupai).
sagraut Uzveikt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (parādības sabiedrībā).
satriekt Uzveikt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (parādības sabiedrībā). Sagraut (3).
vadonība Vadība, vadības realizācija, parasti ar plašu, spēcīgu ietekmi sabiedrībā.
novaldīt Vadīt (piemēram, saimniecību), parasti labi, pārdomāti.
plēnums Vadošā (partijas, valsts, sabiedriskas) organizācijas vēlētā orgāna locekļu pilnsapulce.
prezidents Vadošā orgāna vadītājs, priekšsēdētājs (dažos valsts orgānos, valsts un sabiedriskajās iestādēs, organizācijās).
avangards Vadošā, apzinīgākā (sabiedrības grupas, šķiras u. tml.) daļa. Priekšpulks.
priekšpulks Vadošā, apzinīgākā (šķiras, sabiedrības grupas u. tml.) daļa. Avangards (2).
vahabīts Vahabisma piekritējs.
iedejoties Vairākkārt dejojot, iemācīties labi dejot. Dejot, kamēr dejošana sāk labi veikties.
iedejot Vairākkārt dejojot, labi apgūt (piemēram, deju).
iedziedāties Vairākkārt dziedot, iemācīties labi dziedāt. Dziedot ievingrināt balsi (piemēram, pirms uzstāšanās).
iepļauties Vairākkārt pļaujot, iemācīties labi pļaut. Pļaut, kamēr pļaušana sāk labi veikties.
ierakstīties Vairākkārt rakstot, iemācīties labi rakstīt. Rakstīt, kamēr rakstīšana sāk labi veikties.
lipināt Vairākkārt, arī pakāpeniski saistīt (parasti plānus vai sīkus priekšmetus, no kuriem viens vai abi pārklāti ar līmi vai vielu, masu, kam ir līmes īpašības) vai saistīt šādus priekšmetus pie (kā) virsmas.
pasākums Vairāku vai daudzu cilvēku organizēti veikts (parasti sabiedriski nozīmīgs) darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
premjers Valdības galva, pirmais ministrs, ministru kabineta priekšsēdētājs.
premjerministrs Valdības vadītājs, valdības galva, ministru kabineta vadītājs. Ministru prezidents.
kungs Valdošā šķira, sociālā grupa, valdošās aprindas antagonistisku šķiru sabiedrībā.
sociolingvistika Valodniecības nozare, kas pētī valodas sociālo raksturu, tās funkcijas sabiedrībā, sociālo parādību ietekmi valodā.
sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta. Sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas orgāni piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
žandarmērija Valsts administratīvs izpildorgāns sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (vairākās Eiropas valstīs, arī cariskajā Krievijā). Policija. Arī militārā policija.
Tautas policija Valsts administratīvs izpildu orgāns sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības sargāšanai (Vācijas Demokrātiskajā Republikā).
policija Valsts administratīvs izpildu orgāns sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības sargāšanai.
totalitārisms Valsts forma, kurai raksturīga vienas politiskas partijas vai politiskas grupas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju. Attiecīgā ideoloģijas forma.
konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās sabiedrisko un valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, valsts varas un pārvaldes orgānu organizācijas un darba principus, pilsoņu galvenās tiesības un pienākumus.
tautvaldība Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi.
Dabas aizsardzība Valsts un sabiedrības pasākumu komplekss dabas bagātību saglabāšanai, racionālai izmantošanai, atjaunošanai un vairošanai.
likums Valsts varas augstākā orgāna apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības kādā nozarē.
organizācija Valsts, partijas, arī sabiedriska iestāde.
Preses konference Valsts, politisku, sabiedrisku darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju kādā jautājumā.
Preses konference Valsts, politisku, sabiedrisku darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju kādā jautājumā.
vēstījums Valsts, valdības galvas, arī citas sabiedrībā nozīmīgas personas, paziņojums, kurā aplūkots kāds svarīgs politisks (retāk cits) jautājums.
krupis Vardei līdzīgs bezastainais abinieks ar raupju, kārpainu ādu.
biezputra Vārīts ēdiens pabiezas masas veidā (parasti no putraimiem vai miltiem).
ievest Vedot sev līdzi, padarīt pazīstamu (kādai sabiedrībai), arī iesaistīt (kādā sabiedrībā).
attīstīt Veicināt jaunu kvalitatīvu pārmaiņu rašanos (sabiedriskās parādībās). Pilnveidot, paplašināt.
nobriest Veidojoties, attīstoties pastiprināties, nonākt līdz atklātai izpausmei (parasti par parādībām sabiedrībā).
Kārt šūpuli (kam) Veidot sākumu (parādībām sabiedrībā), dibināt.
Kārt šūpuli (kam) Veidot sākumu (parādībām sabiedrībā), dibināt.
vērtēt Veidot spriedumu, atzinumu par (kādas, piemēram, sabiedriskas parādības, tās īpašību) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, arī attīstības pakāpei.
kļūt Veidoties (piemēram, pārmainoties nozīmīgumam, izplatībai) - par parādībām sabiedrībā.
Gods godam Veiksmīgi, labi.
rīkot Veikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai varētu notikt (piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums).
Iet zaļi Veikties labi, klāties jautri.
raisīties Veikties, labi izdoties (par darbu, darbību). Norisināties spraigi, rosīgi.
prezidijs Vēlēts pastāvīgs (sabiedriskas, zinātniskas u. tml. organizācijas) vadošais orgāns.
komiteja Vēlēts vai valsts varas iecelts orgāns, kas vada kādu valsts vai sabiedriskās darbības sfēru. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds orgāns.
pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu).
Antīkā verdzība Verdzība, kas bija raksturīga sabiedrībām ar attīstītām preču-naudas attiecībām.
apmērs Vēriens (sabiedriskām parādībām).
vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli. Vārpstiņa (3).
boikotēt Vērsties (pret kādu sabiedrisku pasākumu), atsakoties piedalīties (tajā).
saplaukt Vērsties plašumā, attīstīties (par vairākām, daudzām parādībām sabiedrībā).
apkarot Vērsties, cīnīties (pret ko skaužamu, nevēlamu sabiedrībā, uzskatos, paražās u. tml.).
novērtēt Vērtējot, analizējot noteikt (sabiedriskas parādības, piemēram, darba, panākumu) atbilstību noteiktām prasībām, arī attīstības pakāpei.
pārvērtēt Vērtēt vēlreiz, no jauna (kā, parasti sabiedriskas parādības) atbilstību noteiktām prasībām, nozīmīgumu u. tml.
siena Vertikālā iekšējā daļa (dabiskam vai mākslīgam padziļinājumam), kas (to) norobežo.
arheoloģija Vēstures zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības (it īpaši pirmatnējās kopienas) attīstību pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus parasti iegūst arheoloģiskajos izrakumos.
virsbūve Vēsturiskā materiālisma kategorija, pēc kuras politika, tiesības, morāle, māksla, filozofija un reliģija tiek uzskatītas par ideoloģisko attiecību un sabiedriskās apziņas formu kopumu, kas radies uz ekonomiskās bāzes pamata.
Tautas saimniecība Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē).
Tautas saimniecība Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē). Ekonomika (2).
tautsaimniecība Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē). Ekonomika (2). Tautas saimniecība.
nācija Vēsturiski izveidojusies stabila cilvēku kopība, kurai ir raksturīga kopīga valoda un psihiskā struktūra, kopēja teritorija un ekonomiskā dzīve. Tauta, kas sasniegusi samērā augstu attīstības pakāpi.
kultūra Vēsturiski nosacīts sabiedrības un cilvēka dzīves un darbības organizācijas tipu un formu, kā arī sabiedrības un cilvēka materiālo un garīgo vērtību kopums (cilvēcei, cilvēku grupām, arī kādam laikposmam, sabiedriski politiskai formācijai). Cilvēku garīgās dzīves sfēra.
Vieglas dienas Viegla dzīve, labi dzīves apstākļi.
Vieglas dienas Viegla dzīve, labi dzīves apstākļi.
napalms Viegli uzliesmojoša aizdedzinoša kaujas viela, kuras pamatā ir ar dažādām vielām sabiezināti naftas produkti.
fanza Viegls dabiskā zīda audums (Ķīnā).
cietviela Viela, kurai raksturīga formas stabilitāte.
ligatūra Vienā burtstabiņā (literā) ietverts divu vai vairāku burtu saistījums, arī attiecīgais attēls nospiedumā.
Zinātniskais komunisms Viena no trim marksisma-ļeņinisma sastāvdaļām, kas pētī sociālo kustību, kuras mērķis ir likvidēt kapitālismu un izveidot sociālistisku un pēc tam komunistisku sabiedrību. Attiecīgais mācību priekšmets.
Pretstatu cīņa Viena no vispalīgākajām dialektiskajām likumībām dabas, sabiedrības un cilvēka domāšanas attīstībā, attīstības avots - ikvienas parādības pretējo pušu savstarpējais sakars, sadursme.
Pretstatu cīņa Viena no vispārīgākajām dialektiskajām likumībām dabas, sabiedrības un cilvēka domāšanas attīstībā, attīstības avots - ikvienas parādības pretējo pušu savstarpējais sakars, sadursme.
ietekme Vienas sabiedriskas parādības iedarbība uz citu sabiedrisko parādību.
Goda plāksne Viens no atzinības un godinājuma veidiem Padomju Savienībā - sabiedriskā vietā novietota plāksne, kurā ievietoti sociālistiskās sacensības uzvarētāju (uzņēmumu un kolektīvu) nosaukumi, izcilāko darba pirmrindnieku attēli.
Goda plāksne Viens no atzinības un godinājuma veidiem Padomju Savienībā - sabiedriskā vietā novietota plāksne, kurā ievietoti sociālistiskās sacensības uzvarētāju (uzņēmumu un kolektīvu) nosaukumi, izcilāko darba pirmrindnieku attēli.
Goda raksts Viens no augstākajiem apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir attiecīgās republikas Augstākās Padomes Prezidijs par izciliem sasniegumiem saimnieciskā, sociālā vai kultūras celtniecībā, kā arī par sabiedriski politisku darbību.
Goda raksts Viens no augstākajiem apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir attiecīgās republikas Augstākās Padomes Prezidijs par izciliem sasniegumiem saimnieciskā, sociālā vai kultūras celtniecībā, kā arī par sabiedriski politisku darbību.
asfalts Viens no dabiskajiem bitumeniem - tumši brūns, gandrīz melns iezis.
osta Vieta (ūdenstilpes krasta iecirknis līdz ar tam pieguļošo dabisko vai mākslīgi veidoto, pret viļņiem aizsargāto ūdens joslu), kas iekārtota kuģu stāvēšanai, iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī dažādu palīgoperāciju veikšanai.
tuksne Vieta burtstabiņā, ko burta attēls neaizņem un kas iespiedumā parādās kā tukša vieta.
pāreja Vieta, kas paredzēta pāriešanai, pārkļūšanai vai pa ko var pāriet, pārkļūt (piemēram, pāri ielai, dabiskam šķērslim).
perēklis Vieta, kur ir koncentrējušies sabiedrībai kaitīgi cilvēku grupējumi un no kuras izplatās šādu grupējumu ietekme. Vieta, arī sabiedrības vide, apstākļu kopums, no kura izplatās kas nevēlams.
paradīze Vieta, kur ir ļoti labi, piemēroti dzīves apstākļi (dzīvniekiem). Vieta, kur ir ļoti labvēlīgi augšanas apstākļi (augiem).
paradīze Vieta, kur ir ļoti labvēlīgi dzīves apstākļi. Vieta vai vide, kur ir ļoti labi apstākļi (kā) veikšanai, norisei.
Otrās mājas Vieta, kurā bieži, ilgstoši uzturas, vieta, kurā jūtas labi, brīvi, nepiespiesti.
Otrās mājas Vieta, kurā bieži, ilgstoši uzturas, vieta, kurā jūtas labi, brīvi, nepiespiesti.
stāvoklis Vieta, loma (cilvēkam, cilvēku grupai) sabiedrībā, darbības nozarē u. tml.
Aģitācijas punkts Vietēja sabiedriski politiska iestāde, kurā veic masu aģitācijas darbu.
Aģitācijas punkts Vietēja sabiedriski politiska iestāde, kurā veic masu aģitācijas darbu.
komandants Virsnieks, kas ir atbildīgs par garnizona sardžu dienesta pareizu izpildi un karavīru disciplīnas ievērošanu sabiedriskās vietās.
cilvēce Visas pasaules pašreizējā cilvēku sabiedrība.
cilvēks Visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā.
zīdītāji Visaugstāk attīstīto mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir labi attīstītas galvas smadzenes, nervu sistēma un maņu orgāni un kas mazuļus baro ar pienu. Šīs klases dzīvnieki.
Visi (arī abi) vienā maisā bāžami Visi (abi) vienādi nederīgi, slikti.
Dialektiskais un vēsturiskais materiālisms Vispārīga mācība par dabas un sabiedrības attīstības likumsakarībām.
atminība Vispārināta īpašība --> atminīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Spēja labi atminēties.
dabiskums Vispārināta īpašība --> dabisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dabiskums Vispārināta īpašība --> dabisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
labilitāte Vispārināta īpašība --> labils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
labilitāte Vispārināta īpašība --> labils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nedabiskums Vispārināta īpašība --> nedabisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nesabiedriskums Vispārināta īpašība --> nesabiedrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
pārdabiskums Vispārināta īpašība --> pārdabisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pārdabiskums Vispārināta īpašība --> pārdabisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
sabiedriskums Vispārināta īpašība --> sabiedrisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
stabilitāte Vispārināta īpašība --> stabils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
stabilums Vispārināta īpašība --> stabils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stabilitāte (1).
stabilitāte Vispārināta īpašība --> stabils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
stabilums Vispārināta īpašība --> stabils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stabilitāte (2).
variablums Vispārināta īpašība --> variabls, šīs īpašības konkrēta izpausme. Variabilitāte.
nedabiskums Vispārināta īpašības --> nedabisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Pirmatnējā kopiena Vissenākā sabiedriski ekonomiskā formācija cilvēces vēsturē.
Pirmatnējā kopiena Vissenākā sabiedriski ekonomiskā formācija cilvēces vēsturē.
Zelta zivtiņa Zeltainā karūsa. Folklorā - zivtiņa, kam piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
mēness Zemes dabiskais pavadonis.
primāti Zīdītāju kārta, pie kuras pieder augsti organizēti zīdītāji ar labi attīstītām galvas smadzenēm (piemēram, puspērtiķi, pērtiķi, cilvēks). Šīs kārtas īpatņi.
zīdvērpējs Zīdtauriņa (2) kāpurs, kas pārtiek no zīdkoku lapām un iekūņojoties veido zīda pavedienu, kas tiek izmantots dabiskā zīda ražošanā.
simbols Zīme, arī zīmju kopums (piemēram, attēls, ornaments, priekšmets, krāsu salikums, mākslas tēls, skaņdarbs), kas nosacīti atspoguļo ideju, parādību sabiedrībā vai dabā u. tml.
Sabiedriskais ideāls Zināmas sociālas grupas ekonomiskajām un politiskajām interesēm atbilstošs priekšstats par vispilnīgāko sabiedrisko iekārtu.
Vidējā izglītība Zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas ļauj pilnvērtīgi iesaistīties ražošanā, sabiedriskā dzīvē un iegūt tiesības turpināt mācības augstākajā mācību iestādē.
kartogrāfija Zinātne par dabas un sabiedrības parādību izvietojuma, apvienojuma, savstarpējā sakara (un to izmaiņu laikā) attēlošanu ar speciālām metodēm.
dialektika Zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas pašiem vispārīgākajiem attīstības likumiem.
vēsture Zinātne, kas pētī cilvēku sabiedrības attīstību, tās posmus. Arī zinātne par kādas nozares attīstību, tās posmiem. Attiecīgais mācību priekšmets.
socioloģija Zinātne, kas pētī likumsakarības, saskaņā ar kurām attīstās un funkcionē sabiedrība un tās sastāvdaļas.
hidroķīmija Zinātnes nozare, kas pētī dabisko ūdeņu ķīmisko sastāvu un īpašības.
teratoloģija Zinātnes nozare, kas pētī neparastus, dabiskajai struktūrai neatbilstošus veidojumus organismos.
sovetoloģija Zinātnes nozare, kas pētī sabiedriskas parādības sociālistiskajās zemēs.
Tiesību zinātne Zinātnes nozare, kas pētī tiesības, sabiedrības politisko sistēmu un valsts tiesiskās formas.
Sabiedriskās zinātnes Zinātnes nozares, kas pētī cilvēku tā sabiedriskajās attiecībās, sociālo sistēmu rašanos un attīstību, cilvēka filoģenēzi un ontoģenēzi.
komunisms Zinātniska teorija un taktika par proletārisko revolūciju un komunistiskās sabiedrības uzcelšanu.
utopija Zinātniski nepamatots ideālas sabiedrības iztēlojums.
ikri Zivju un dažu citu ūdens dzīvnieku, arī abinieku, olas.
grimt Zust, beigties, (par parādībām sabiedrībā, laika posmu).
valgans Zvalstīgs, nestabils (parasti par laivu).

abi citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV