Paplašinātā meklēšana
Meklējam virs.
Atrasts vārdos (171):
- virs:1
- virs-:1
- virsa:1
- virst:1
- virsū:1
- virsis:1
- virsma:1
- virsne:1
- virsus:1
- virsāda:1
- virsājs:1
- virspus:1
- izvirst:1
- izvirst:2
- uzvirst:1
- virsaste:1
- virsaugs:1
- virsaune:1
- virsbūve:1
- virsdaļa:1
- virsgals:1
- virsgans:1
- virsjaka:1
- virslīga:1
- virslogs:1
- virslūpa:1
- virsmala:1
- virsmāsa:1
- virsmērs:1
- virsotne:1
- virspuse:1
- virsroka:1
- virsvara:1
- virsvējš:1
- virszeme:1
- virsaitis:1
- virsārsts:1
- virsdarbs:1
- virsdelna:1
- virsdrāna:1
- virsdrēbe:1
- virsējais:1
- virsfrēze:1
- virskārta:1
- virsklājs:1
- virsklase:1
- virskrāsa:1
- virsledus:1
- virsmaksa:1
- virsnieks:1
- virsnorma:1
- virspeļņa:1
- virsplāns:1
- virssedze:1
- virsskaņa:1
- virsskats:1
- virsstāvs:1
- virssvars:1
- virstelpa:1
- virstērps:1
- virstiesa:1
- virstonis:1
- virsūdens:1
- virsvalde:1
- virsvalks:1
- virszāles:1
- triumvirs:1
- galvvirsa:1
- kalnvirsa:1
- virsaudzis:1
- virsbikses:1
- virsdegune:1
- virsdzimta:1
- virsgaisma:1
- virsgalvas:1
- virsgaroza:1
- virsgrunts:1
- virskabata:1
- virskrekls:1
- virslīmeņa:1
- virslimita:1
- virsmestrs:1
- virsmiziņa:1
- virsnieres:1
- virspalags:1
- virspamats:1
- virspavārs:1
- virspusējs:1
- virspusība:1
- virspusīgs:1
- virsraksts:1
- virsrīkles:1
- virssardze:1
- virsslānis:1
- virsspārni:1
- virssvārks:1
- virstituls:1
- virsvadība:1
- platvirsas:1
- plītsvirsa:1
- sildvirsma:1
- slīdvirsma:1
- ūdensvirsa:1
- virsapģērbs:1
- virsaugsnes:1
- virsbīskaps:1
- virsglazūra:1
- virsīpašums:1
- virsmaktīvs:1
- virsniecība:1
- virssmaganu:1
- virsstundas:1
- virssvārcis:1
- virsteikums:1
- virsvadonis:1
- virsvaldība:1
- virsvērtība:1
- galvasvirsa:1
- pamatvirsma:1
- skrejvirsma:1
- svirslēdzis:1
- ūdensvirsma:1
- virsčaumalas:1
- virsdaudzums:1
- virsdienests:1
- virskomisārs:1
- virskritisks:1
- virskundzība:1
- virsloceklis:1
- virsmācītājs:1
- virsmatracis:1
- virsmežsargs:1
- virsmežzinis:1
- virspārraugs:1
- virsprodukts:1
- virspusējība:1
- virspusīgums:1
- virsrežisors:1
- virssasaluma:1
- virsseržants:1
- virssulainis:1
- virsuzdevums:1
- virsvadītājs:1
- pārklājvirsa:1
- spoguļvirsma:1
- virsbīskapija:1
- virsdārznieks:1
- virsdežurants:1
- virsdiriģents:1
- virsīpašnieks:1
- virskomplekts:1
- virsleitnants:1
- virsmēslojums:1
- virsnormatīvs:1
- virspilskungs:1
- virsredaktors:1
- virsredaktūra:1
- virsskolotājs:1
- virsspiediena:1
- virsspriegums:1
- virstiesnesis:1
- virsmežniecība:1
- virspavēlnieks:1
- virspriesteris:1
- apakšvirsnieks:1
- dežūrvirsnieks:1
- apakšvirsraksts:1
- virspavēlniecība:1
- virsniekvietnieks:1
- virsaugstsprieguma:1
- virsbirģermeistars:1
Atrasts vārdu savienojumos (14):
- (No)turēt virs (arī uz) ūdens
- (No)turēties virs (arī uz) ūdens
- (Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas mākoņi (biežāk negaiss)
- (Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi)
- (Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi)
- Jumts virs (arī uz) galvas, arī jumts pār galvu
- Jumts virs (arī uz) galvas, arī jumts pār galvu
- Noturēt virs (arī uz) ūdens
- Noturēties virs (arī uz) ūdens
- Pār galvu (retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi)
- Turēt virs (arī uz) ūdens
- Turēties virs (arī uz) ūdens
- Virs (arī zem) jūras līmeņa
- Virs ūdens
Atrasts skaidrojumos (2033):
- (Uz)laist suni (kādam) virsū (uz)rīdīt suni (kādam) virsū.
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
- Īstā āda Ādas slānis starp virsādu un zemādu.
- nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski. Šādā tehnikā veidots adījums.
- spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū).
- aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū).
- aizdūmot Aizdzīt, laižot virsū dūmus.
- špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
- uzmetināt Āķējot, kabinot u. tml. novietot virsū (uz kā, kam).
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- apalvojums Alvas kārta, ar ko pārklāta priekšmeta virsma.
- alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai.
- drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
- kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
- Kreisā puse Apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
- pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
- unteroficieris Apakšvirsnieks.
- šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei. Kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus. Apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- pakausis Apaļš (kā, piemēram, kalna, akmens) virsmas veidojums.
- rozete Apaļš logs, parasti virs celtnes galvenās lasādes portāla.
- tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes (parasti darbam).
- sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
- šļūcenes Apavi, kuru virsa sedz tikai pēdas priekšējo daļu.
- kape Apavu cietā daļa virs papēža.
- saistzole Apavu detaļa - ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
- apcepums Apcepta, apbrūnināta virsējā kārta (gaļai, maizei u. tml.).
- faktūra Apdares īpatnību kopums (materiāla, priekšmeta virsmai).
- noēst Apēst (parasti virsējo daļu no kā).
- Virspilskunga tiesa Apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs.
- baseins Apgabals, no kura saplūst (upē, ezerā vai jūrā) apakšzemes un virszemes ūdeņi.
- krūteža Apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa.
- piedurkne Apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku.
- pārkritums Apģērba gabala auduma, materiāla brīvs, nepieguļošs, uz leju krītošs novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
- cepure Apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai.
- getras Apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem.
- virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml. Arī apģērbs, ko valkā virs veļas.
- virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml. Arī apģērbs, ko valkā virs veļas. Virsdrēbes (2).
- virsapģērbs Apģērbs, ko valkā virs cita tērpa.
- sildķermenis Apkures sistēmas elements, piemēram, radiators, deglis (kā, parasti telpas, virsmas) sildīšanai.
- uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma.
- noklāt Aprakstīt, apzīmēt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
- mugurot Apstrādāt (griezējinstrumenta) aizmugures virsmu, lai samazinātu berzi.
- pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu.
- kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- lobīt Apstrādāt (piemēram, tīrumu), apvēršot augsnes virskārtu.
- šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu. Šagrēnāda.
- šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu. Šagrēns.
- rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, aptuvenu virsmu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot uzlaidi gludapstrādei.
- puskalns Aptuvena puse attāluma no kalna pakājes līdz tā virsotnei.
- konverts Apvalks (segai), virspalags.
- apgriezt Apvērst otrādi (ar augšpusi, virspusi uz leju).
- uzvērst Apvēršot augsni, uzvirzīt (ko) virspusē.
- vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus. Ai abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
- vaga Ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā. Padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm.
- tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
- iedrīksnāt Ar asu priekšmetu ievilkt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes).
- griezt Ar asu rīku veidot (attēlu, ornamentu) kādā virsmā. Gravēt.
- griezt Ar asu rīku veidot (piemēram, robu) kādā virsmā.
- taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot (1).
- dobumains Ar dobumiem (1), iedobumiem (par virsmu).
- ēvelēt Ar ēveli (1) vai ēvelmašīnu apstrādāt (koka virsmu). Ar ēvelmašīnu apstrādāt (metāla virsmu).
- galenisks Ar galu uz leju. Ar galu perpendikulāri (kā) virsmai.
- glums Ar gludu virsmu, gluds (par priekšmetu). Viegli slīdošs (piemēram, par audumu).
- uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- spraukt Ar grūtībām virzīt (samā vietā, spraugā u. tml.). Ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru).
- rīvēt Ar iespiedienu vairākkārt vilkt (ko) šurp turp (pa kādu virsmu, gar kādu virsmu).
- pļaut Ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
- uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- balkons Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā vai virs lieveņa, arī telpā.
- uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur). Uzsviest (2).
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot (parasti ar ko asu) pa (kā) virsmu, bojāt (to).
- skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās.
- rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot). Ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles). Berzēt (1).
- berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
- skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās.
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu).
- krāsa Ar redzi uztverama (kā virsmas) īpašība, ko rada atstarota gaisma.
- uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml. Ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- iesist Ar sitienu radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, robu).
- uzdzīt Ar sitienu, spēcīgu spiedienu uzvirzīt virsū, (uz kā, kam, arī kur).
- uzsmelt Ar smēlienu, smeļot uzvirzīt virsū (uz ka).
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
- uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
- lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- notraukt Ar strauju kustību notīrīt, atbrīvot no kā nevēlama (kā virsmu).
- triekt Ar strauju, spēcīgu kustību virzīt (masu, šķidrumu, parasti uz kādas virsmas).
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur). Uzmest (2).
- iespiest Ar šablonu ieveidot (parasti audumā ornamentu, attēlu). Ar īpašiem rīkiem ieveidot (kādā virsmā ornamentu, attēlu).
- uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur). Strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma. Zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi.
- helofīti Ar ūdeni klātu vietu augi, kas sakņojas augsnē, bet kam virszemes daļas izaug cauri ūdenim un paceļas virs tā.
- peļķe Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā.
- palts Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā. Ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā. Peļķe.
- sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot). Arī saberzēt (1).
- erozija Ārdoša (vēja, ūdeņu) iedarbība uz augsnes virskārtu.
- virspuse Ārējā puse (9) (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi. Arī virsma (1).
- čaula Ārējā, virsējā daļa. Arī (plāna) kārta, kas sedz, ietver (ko).
- litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis.
- putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemēram, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
- sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona veidā.
- kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās.
- frontons Ārsienas turpinājums (celtnei) virs dzegas, parasti trīsstūrveidā vai segmentveidā.
- izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū).
- Ārējā asiņošana Asiņu izplūšana no brūcēm organisma virspusē.
- virsaste Astes virspuse.
- selenogrāfija Astronomijas nozare, kas apraksta un kartografē Mēness virsmas detaļas.
- selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartogralē Mēness virsmu.
- uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam).
- uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam).
- atģērbt Atbrīvot (kādu) no apģērba (parasti no virsdrēbēm).
- noņemt Atdalīt nost ar kādiem paņēmieniem (piemēram, vielas kārtu, kā virskārtu, apvalku).
- atlupt Atdalīties, atlobīties nost (parasti par virskārtu).
- grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam).
- soliflukcija Atkusušos, pārmitras grunts, augsnes lēna slīdēšana pa sasaluma virsmu lēzenās nogāzēs.
- debess Atmosfēras daļa virs valsts teritorijas.
- ātrspiede Ātras darbības iespiedmašīna ar veltni virs plakanas pamatnes.
- klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
- karāties Atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā).
- peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
- segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
- pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
- stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).
- iznākt Atrasties, parādīties (zemes virspusē) - par iežiem.
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens).
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens). Gliseris.
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
- aizsargāt Atrodoties (kam) priekšā vai virsū, pasargāt (no kā nevēlama, kaitīga).
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
- apdegt Atrodoties augstā temperatūrā, no virspuses pārogļoties (parasti par cepamiem ēdieniem).
- nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
- kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums. Neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
- attēloties Atspoguļoties (uz kādas virsmas) Izdalīties (uz kāda fona).
- ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
- reflektēt Atstarot (starus, starojumu) - par kā virsmu.
- atspulgs Atstarotā gaisma. Gaismas atmirdzums, vizma (uz kāda priekšmeta virsmas). Atspīdums.
- plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
- kontakts Atšķirīgu iežu saskaršanās virsma.
- augstums Attālums starp virsotni un pretējo pamatu (ģeometriskā figūrā vai ķermenī).
- projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- atspulgs Attēls (kas rodas uz kādas virsmas, tai atstarojot gaismu).
- trafarets Attēls, teksts u. tml., kas uz kādas virsmas ir iegūts ar šādas plāksnes palīdzību.
- kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmotelevīzija.
- kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmovīzija.
- slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
- uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
- uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem.
- attēls Atveidojums, kas iegūts ar optisku instrumentu vai ar atspoguļojumu uz kādas virsmas.
- atspoguļoties Atveidoties atspulga veidā (uz kādas virsmas).
- atstarot Atvirzīt (gaismas starus) no savas virsmas.
- atstarot Atvirzīt (radioviļņus, skaņas viļņus u. tml.) no savas virsmas.
- sapūst Atvirzīt virs kādas vietas mākoņus, no kuriem izkrīt (lietus, sniegs, krusa) - par veļu.
- segaudi Audi, kas sedz (organisma, tā daļu) virsmu, izklāj (tā) dobumus un kam ir aizsargāšanas funkcija.
- epitēlijs Audi, kas sedz daudzšūnu organisma virsmu un izklāj tā dobumus.
- pans Audums (parasti zīda) ar mīkstu, biezu matiņveida pūku virspusē.
- buklē Audums ar maziem mezgliem virspusē.
- velūrs Audums, āda vai filcs ar mīkstu, plūksnainu virsmu.
- virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrāna (1).
- virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrēbe (1).
- Zedeņu audi Auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa.
- stumbrs Auga vasas (parasti cilindriska) daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
- Vasu sistēma Auga virszemes veģetatīvās daļas.
- lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
- izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē).
- solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu.
- irdne Augsne, zeme. Augsnes, zemes irdenā virskārta.
- Kurmja rakums (arī cēlums) Augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
- Kurmja rakums Augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu. Šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- aramkārta Augsnes virsējais, apstrādājamais slānis.
- kultivators Augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar kuru augsni irdina, drupina, jauc.
- pults Augsta mēbele ar slīpu virsu (rakstīšanai, lasīšanai).
- Virs (arī zem) jūras līmeņa Augstāk (arī zemāk) par jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmeni.
- vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- vienādkājvēži Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki.
- vienādkāji Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki. Vienādkājvēži.
- Kalnu plato Augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
- Kalnu plato Augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
- vārstspiede Augstspieduma iespiedmašīna, kam iespiedformas virsma un papīra piespiedējvirsma ir plakana. Tīģeļa iespiedmašīna.
- gabals Augstu virs apvāršņa.
- Relatīvais aug stums Augstums virs patvaļīgi izvēlēta zemes virsas līmeņa.
- Absolūtais augstums Augstums virs vidējā ūdens līmeņa okeānos.
- augša Augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri). Pretstats apakša.
- virspuse Augšējā puse, daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam). Arī virsa (1).
- termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
- segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (par augiem).
- noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) - par augiem, to daļām.
- kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
- bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
- kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara ilotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi.
- kulba Automobiļa kravas kaste ar segtu vai vaļēju virsu.
- karosērija Automobiļa virsbūve.
- plutokrātija Bagātnieku kundzība. Valsts iekārta, kur vara pieder bagātajai valdošās šķiras virsotnei (piemēram, senajā Grieķijā).
- laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
- Pītā maize Baltmaize, kuras klaipa virsma izveidota pīnes formā.
- apbārstīt Bārstot (ko virsū), apklāt (vispāri vai vietumis).
- piebārstīt Bārstot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- nobārstīt Bārstot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- virsbīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
- uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Bāžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai. Vieta, kur apbedīts mirušais. Zemes kopa virs šīs vietas.
- aizbērt Berot (ko iekšā, virsū), aizpildīt. _imperf._ Bērt ciet. Berot likvidēt.
- apbērt Berot (ko virsū), apklāt. Apkaisīt.
- piebērt Berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nobērt Berot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- nobērt Berot novietot (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzbērt Berot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzbērt Berot virsū (kādu materiālu), izveidot (ko no tā).
- uzvalnēt Berot, kraujot (ko) virsū, izveidot (no tā, piemēram, dambi).
- noberzēt Berzējot notīrīt, nospodrināt, arī nogludināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
- ieberzt Beržot apstrādāt (kādu virsmu).
- noberzt Beržot nomazgāt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
- noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
- uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pārberzt Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu. Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
- torkretēt Betonēt (ko), betona masu metot uz (tā) virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
- pirtskrāsns Bezskursteņa (parasti akmens) krāsns. Arī zema krāsns, uz kuras virsmas salikti akmeņi (lauku pirtīs).
- sabīdīt Bīdot (kā) speciālās detaļas, elementus citu citam virsū, citu citā iekšā, samazināt (tā) apjomu.
- uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- slīkšņa Bieza cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsu.
- vatenis Bieza vatēta un stepēta (parasti darba) virsjaka.
- līkšņa Bieza, cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsmu. Slīkšņa.
- ratīns Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu.
- draps Biezs, mīksts, parasti uzkārsts, vilnas vai pusvilnas audums (parasti virsdrēbēm).
- adrenalīns Bioloģiski aktīva viela, kas veidojas galvenokārt virsnieru dziedzerī.
- piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- nobirdināt Birdinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- nobirdināt Birdinot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- ūdensblaktis Blakšu kārtas apakškārta, pie kuras pieder blaktis, kas dzīvo saldūdenī vai uz tā virsmas. Šīs apakškārtas blaktis.
- ūdensmērītājs Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu.
- klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis. Grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
- vadmala Blīvs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas uzvalku, mēteļu audums, kura virsmu sedz blīvs plūksnu savēlums.
- muarē Blīvs, parasti zīda, audums ar svēdrainu virsmu.
- skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
- pārbraucīt Braucīt visu (kā) virsmu. Braucīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem. Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- pensnejs Brilles, kuras pie virsdegunes piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu. Degunkniebis.
- Komunistiskā sestdienas talka Brīvprātīgs bezmaksas padomju strādnieku virsstundu darbs sabiedrības labā (kādā no brīvajām sestdienām).
- uzbrukt Brūkot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- slīdēt Būt ar slidenu virsmu.
- nosegt Būt izveidotam (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā) - piemēram, par attēlu.
- segt Būt izveidotam uz (kā) virsmas (par ornamentiem, rotājumu u. tml.).
- pārklāt Būt izvietotam uz (kā) virsmas (par uzrakstu, zīmējumu u. tml.).
- spīdēt Būt lādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu).
- uzraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā.
- uztriekt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi.
- karāties Būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- uzputot Būt tādam, kam ir radušās putas virsmā.
- spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību.
- lipt Būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
- spoguļoties Būt tādam, kura spoguļattēlu rada kāda virsma. Tikt atstarotam (par gaismu).
- spoguļot Būt tādam, kura virsma labi atstaro gaismu un rada (kā) spoguļattēlu.
- spoguļot Būt tādam, kuram (kā) virsma labi atstaro gaismu.
- pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
- nolipt Būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita.
- uziet Būt uzvirzāmam, uzmaucamam virsū (uz kā, kam, arī kur).
- slieties Būt vērstam, veidotam (kam pāri, virs kā virzienā uz augšu).
- fistula Caurulīte, ko lieto dobuma vai doba orgāna savienošanai ar ķermeņa virsmu.
- iedobums Caurums (kādā virsmā).
- putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju.
- pagrabs Celtnes daļa, kura atrodas zem tās pirmā stāva un kuras grīdas līmenis ir zem zemes virsas. Telpa, telpu kopums šādā celtnes daļā.
- rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem. Šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
- Puspagraba stāvs Celtnes stāvs (zem pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
- Puspagraba stāvs Celtnes stāvs (zem pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
- pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
- uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzdabūt Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
- apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
- nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi). Kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
- nags Cepures pusmēness veida izvirzījums virs pieres.
- iecirst Cērtot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
- uzcirst Cērtot trāpīt virsū (uz kā, kam).
- robot Cērtot, griežot, kaļot u. tml., veidot robu vai robus (kā) virsmā.
- uzcirst Cērtot, kaļot izveidot (kā virsmu).
- klājiens Cieša, blīva kārta, kas sedz kādu virsmu.
- noslēgt Cieši aizdarīt. Būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
- nospiest Cieši aptverot (kādu ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, izraisīt notirpumu, stīvumu, nejutīgumu (tajā).
- spiest Cieši aptverot (ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, radīt tirpuma, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā).
- plakt Cieši tuvināties, arī lipt (pie kādas virsmas).
- precesija Cieta ķermeņa rotācijas ass kustība, kurā šī ass apraksta konisku virsmu.
- abrazīvi Cieta, graudaina viela, ko lieto materiālu virsmas apstrādei, instrumentu asināšanai.
- katlakmens Cietas ūdens nogulsnes uz katla iekšējās virsmas.
- kartons Ciets, biezs papīrs ar gludu virsmu, kuram ir lielāka masa uz laukuma vienību nekā parastajam papīram.
- dražeja Ciets, dozēts lodveida zāļu graudiņš ar gludu virsmu.
- kuļkurvis Cilindriski izliekta kuļaparāta detaļa, kas no apakšas daļēji aptver kuļtrumuļa virsmu.
- virsāda Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta. Epiderma (1).
- epiderma Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta. Virsāda.
- Paviršs paziņa Cilvēks, ko pazīst tikai nepilnīgi, virspusīgi.
- Saknes rādītājs Cipars, ar ko apzīmē kāpinātāju virs saknes zīmes.
- ekspluatācija Citu cilvēku darba (visbiežāk virsdarba) piesavināšanās, ko izdara ražošanas līdzekļu privātīpašnieks.
- uzčubināt Čubinot novietot virsū (uz kā, kam).
- ezers Dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu.
- apledojums Dabiskais ledus uz zemes virsmas.
- kāpnes Dabiskas terases vai mākslīgi iedobumi (arī robi) stāvā virsmā (klintī, nogāzē u. tml.).
- dobums Dabisks vai mākslīgs pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
- lobīt Dalīt, ņemt nost (augsnes) virskārtu.
- lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.).
- lupt Dalīties nost, lobīties (parasti par virskārtu).
- Feodālā zemes rente Daļa virsprodukta, ko rada tiešie ražotāji lauksaimniecībā un ko piesavinās feodāļi.
- apdzīt Daļēji (no virspuses) sadzīt.
- pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
- Sniega putra Daļēji izkusis sniegs (uz zemes, priekšmeta virsas).
- virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
- virsstundas Darba laiks, kurā strādā virs noteiktā, paredzētā darba laika. Darbs, ko veic šajā laikā.
- raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass.
- ēvele Darba rīks koka virsmas apstrādāšanai.
- virsvalks Darba tērps, ko valkā virs apģērba. Arī kombinezons.
- kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums. Šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
- virssvārcis Darba virsvalks.
- virssvārks Darba virsvalks.
- kasīklis Darbarīks (kā) virsmas līdzināšanai, tīrīšanai, kasot šo virsmu.
- skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
- iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (5). Tas, kas ir iegūts strādājot, darba procesā (parasti rezerve, virsplāna produkcija).
- Virsstundu darbs Darbs, ko veic virs noteiktā darba laika.
- vārtīt Darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu.
- mazgāt Darīt tīru (ko viscaur vai tā virsmu) ar ūdeni (retāk ar citu šķidrumu), netīrumu atdalīšanas līdzekļiem un dažādiem paņēmieniem (piemēram, bēršanu, skalošanu).
- darvojums Darvas kārta, ar ko pārklāta kāda virsma.
- kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
- krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
- puskrūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem virszemes skeleta zariem, kuru apakšējā daļa ir pārkoksnējusies, bet augšējā - nepārkoksnējas un rudenī atmirst.
- sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām. Šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā.
- pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi.
- seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu - blīvu galviņveida vārpskaru.
- kriptofīts Daudzgadīgs lakstaugs, kam virszemes orgāni ziemā vai sausā laikā atmirst, bet pumpuri, no kuriem nākamajā gadā attīstās jauni dzinumi, atrodas dziļi zemē vai ūdenī.
- piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes - trijstūri ar kopēju virsotni.
- astoņstūris Daudzstūris ar astoņām virsotnēm.
- oktagons Daudzstūris ar astoņām virsotnēm. Astoņstūris.
- četrstūris Daudzstūris ar četrām virsotnēm.
- piecstūris Daudzstūris ar piecām virsotnēm.
- pentagons Daudzstūris ar piecām virsotnēm. Piecstūris.
- sešstūris Daudzstūris ar sešām virsotnēm.
- trijstūris Daudzstūris ar trim virsotnēm.
- trīsstūris Daudzstūris ar trim virsotnēm. Trijstūris (1).
- Krāteru jūra Daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
- priekšauts Dažāda piegriezuma darba (retāk dekoratīvs) apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
- ķeburs Dažādi izliekts izcilnis, arī izaugums (kādā virsmā).
- mētra Dažu meža ogulāju (piemēram, brūkleņu, melleņu, zileņu) virszemes daļas.
- pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
- zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts. Nadīram pretējais debess sfēras punkts.
- debesmala Debesu un zemes virsmas šķietamā robeža. Horizonts.
- iededzināt Dedzinot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, ornamentus, zīmes).
- uzdegums Degšanas, oksidēšanās norisē radies vielu slānis uz (kā) virsmas.
- izdzimt Deģenerēties, izvirst.
- Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
- Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
- intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
- kraklē Dekoratīvs sīku ieplaisājumu tīkls uz keramikas veidojumu glazētas virsmas.
- aplikācija Dekoratīvs veidojums (piemēram, uzšuvums, uzlīmējums) uz kādas virsmas.
- rievdēlis Dēlis, kura virsmā ir izveidota rieva vai rievas.
- virsdelna Delnas virspuse.
- spiedze Detaļa (piemēram, flautai, stabulei) gaisa strāvas virzīšanai uz (tās) iekšējo virsmu.
- puansons Detaļa, elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), ar ko tieši iedarbojas uz pārbaudāmā materiāla virsmu, nosakot tā cietību.
- piesūceknis Detaļa, kas rada vakuumu un ir paredzēta (kā) piestiprināšanai pie kādas virsmas.
- dežūrvirsnieks Dežurējošais virsnieks.
- garumzīme Diakritiska zīme - svītra, ko raksta virs attiecīgā burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
- pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta.
- bocmanis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp jaunākā seržanta un vecākā seržanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (buržuāziskās Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm).
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē - zemākā virsnieku pakāpe). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe, kas atbilst kapteiņa dienesta pakāpei Padomju Armijā, buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām). Dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām).
- līst Dīgstot parādīties virs zemes (par augiem, to daļām).
- zelminis Divslīpju jumta noslēdzošā trīsstūrveida ārsiena virs dzegas.
- šķautne Divu (priekšmeta, veidojuma u. tml.) virsmas daļu sadura samērā šaurā leņķī.
- antipods Divu diametrāli pretēju zemeslodes virsmas punktu apdzīvotāji.
- pūslis Dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
- rakelis Dobspiedes mašīnās - plāna, uzasināta, pulēta tērauda plāksne, ar kuru noņem krāsu no iespiedformas virsmas.
- susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
- uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, attēlu, tekstu) virsū (uz kā, kam).
- apdrupināt Drupinot (ko virsū, pāri), apbārstīt.
- piedrupināt Drupinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu). Drupinot piebārstīt (piemēram, grīdu).
- uzdrupināt Drupinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- apdrupt Drūpot sairt (visapkārt, no virspuses).
- uzdurt Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- rakt Durt lāpstu zemē un vērst augsnes virskārtu (piemēram, ko veidojot augsnes virskārtā).
- tituldzejolis Dzejoļu krājuma dzejolis, kura virsraksts saskan ar krājuma nosaukumu.
- rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna dzelzs (III) savienojumu kārta uz dzelzs virsmas.
- lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas.
- aiza Dziļš, šaurs, stāvs padziļinājums zemes virsmā (parasti kalnos).
- ūdensdzīvnieki Dzīvnieki, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas.
- parazitēt Dzīvot uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
- kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu). Iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā).
- kāpt Ejot virzīties (augšup vai lejup pa slīpu virsmu).
- mīt Ejot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
- beletāža Ēkas stāvs virs puspagraba vai pirmā stāva, kuru izmanto palīgtelpām.
- kutikula Ektodermas šūnu izdalīts slānis ķermeņa virspusē (tārpiem, posmkājiem).
- mats Elastīgs, tievs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai zīdītāju dzīvnieka) ķermeņa virsmas.
- mats Elastīgu, tievu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu.
- Piroelektriskais efekts Elektrisku lādiņu rašanās uz dažu dielektriķu (piroelektriķu) virsmas, ja tos karsē vai dzesē.
- galvanizēt Elektrolītiski uzklāt metāla kārtu kāda priekšmeta virsmai.
- kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
- uzelpot Elpot virsū (kādam, kam).
- virsmiziņa Epiderma (2). Auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
- ķitelis Ērts mājas virsvalks, rītsvārki.
- zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
- kuģēvele Ēvele ieliektu vai izliektu koka virsmu apstrādāšanai.
- garēvele Ēvele koka virsmas nolīdzināšanai šķiedras virzienā vienā un tai pašā līmenī.
- profilēvele Ēvele noteikta apstrādājamās virsmas profila veidošanai.
- veidēvele Ēvele, kam nazis ir izveidots atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
- apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
- noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu.
- Ieplaku ezeri Ezeri, kas rodas, iedobumiem zemes virsā piepildoties ar ūdeni.
- Ūdens ziedēšana Fitoplanktona masveida savairošanās ūdenstilpē un sablīvēšanās pie ūdens virsmas.
- Ūdens ziedēšana Fitoplanktona masveida savairošanās ūdenstilpnē un sablīvēšanās pie ūdens virsmas.
- ūdenszieds Fitoplanktons, kas masveidā ir savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas.
- koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī disperso sistēmu rašanās un noārdīšanās procesus un virsmas parādības.
- spožums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo izstarotās gaismas stiprumu attiecībā pret gaismas avota virsmas laukuma vienību.
- Matēts papīrs Fotopapīrs, uz kura kopētām fotogrāfijām ir nespodra virsma.
- Matēts papīrs Fotopapīrs, uz kura kopētām fotogrāfijām ir nespodra virsma.
- veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
- virsfrēze Frēze, kas paredzēta (kā) virsmas apstrādei.
- vējš Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
- antipasāti Gaisa plūsmas, kas 5-10 kilometru augstumā virs Zemes pasātu joslā plūst virs pasātiem un vērstas tiem pretējā virzienā.
- salna Gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0°C, ja dienā tā ir bijusi virs 0°C. Ledus kristālu kopums, kas rodas, šādi pazeminoties gaisa temperatūrai.
- putas Gaisa, gāzes pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē.
- epicentrs Gaisa, zemūdens vai apakšzemes kodolsprādziena centra projekcija uz Zemes virsmas.
- virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virsas (1), no augšas.
- reflekss Gaismas atstarojums, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas). Krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas.
- spoguļrefleksija Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi. Spoguļatstarošana.
- spoguļatstarošana Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi. Spoguļrefleksija.
- rūsa Gaismas parādība virs horizonta - īslaicīgs, plašs tāla zibens atspīdums.
- regālis Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, bultene burtu salikšanai. Plauktene.
- plauktene Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, burtene burtu salikšanai.
- galvvirsa Galvas (1) virsējā, augšējā daļa. Galvvidus.
- galvvidus Galvas (1) virspuse. Galvvirsa.
- pārpieris Galvas apsējs, ko sievietes sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
- pauris Galvas augšējā, virsējā daļa.
- pakausis Galvas mugurējā velvjveida daļa (cilvēkam vai dzīvniekam), kas atrodas virs kakla.
- deniņi Galvaskausa sānu daļa, kas atrodas virs līnijas no auss līdz acij.
- Galvaskausa vāks Galvaskausa virsējā, augšējā daļa.
- galvasvirsa Galvvirsa.
- torbasi Gan briežādas zābaki ar apmatojumu virspusē (Ziemeļu, Sibīrijas tautām).
- sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām.
- skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum.
- strēmele Garena, samērā šaura (piemēram, teritorijas, virsmas) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (teritorijas, virsmas) pārējām daļām.
- rieva Garens, šaurs padziļinājums (priekšmeta, auga virsmā).
- rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
- paltraks Garš, plats virssvārks.
- rieva Garš, samērā šaurs padziļinājums (augsnes, ceļa u. tml. virsmā).
- lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās).
- piere Gata, parasti plakana, virsma (garenam priekšmetam).
- uzgāzt Gāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzgāzties Gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- pārgleznot Gleznojot pārveidot (gleznu, attēlu u. tml.). Gleznot virsū (gleznai, attēlam u. tml.) ko citu.
- Ūdens spogulis Gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
- spogulis Gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
- ledusspogulis Gluda ledus virsma. Ledus kārta ar gludu virsmu.
- sensibilizācija Gludspieduma formas izgatavošanai paredzētas metāla plātnes virsmas iepriekšēja ķīmiska apstrāde.
- konjunktīva Gļotāda, kas apklāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
- tabernākuls Gotiskajā arhitektūrā - dekoratīvs torņveida elements virs altāriem, kapa pieminekļiem, stājmākslas darbiem.
- nogrābstīt Grābstoties skart (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- iegraizīt Graizot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu).
- uzgraizīt Graizot uzvirzīt virsā (uz kā, kam).
- apakštituls Grāmatas papildu virsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
- nograuzt Graužot sabojāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- iekrimst Graužot, skrubinot radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
- iegravēt Gravējot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, rakstu).
- uzgravēt Gravējot izveidot, piemēram, zīmi, uzrakstu, virsū (uz kā, kam).
- susinātājgrāvis Grāvis augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
- iegrebt Grebjot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, attēlu).
- veidgreblis Greblis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
- krāteris Gredzenveida ieplaka (uz Mēness virsmas).
- linolejs Grīdu segmateriāls, kas izgatavots no impregnēta, ar plastiskas masas virskārtu pārklāta izturīga auduma.
- ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei.
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- iegriezt Griežot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, robus).
- iegriezums Griežot ieveidota zīme, raksts (kādā virsmā).
- urbināt Griežot vai grozot un spiežot (ko smailu kādā virsmā), veidot (tajā caurumu, dobumu).
- urbināt Griežot vai grozot un spiežot (parasti ko smailu kādā virsmā), radīt (tajā) caurumu, dobumu.
- iešņāpt Griežot vai kasot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, svītru, tekstu, attēlu).
- griezums Griežot veidots attēls, ornaments (kādā virsmā).
- apcirpt Griežot, pļaujot u. tml. saīsināt vai nolīdzināt (visapkārt, no virspuses zāli, krūmus, kokus).
- pārklājgrunts Grunts, kas atrodas virs kā.
- uzgrūt Grūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- slīdgultnis Gultnis, kura virsmas saskares pamatā ar otra ķermeņa virsmu ir slīde.
- nogulēt Guļot virsū, nonāvēt (parasti par dzīvniekiem).
- galošas Gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem.
- Nolikt uz lāpstiņām Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko).
- Noguldīt uz lāpstiņām Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko).
- Nolikt uz lāpstiņām (arī uz pleciem) Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko).
- Nolikt uz pleciem (arī uz lāpstiņām) Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko).
- topogrāfija Ģeodēzijas un kartogrāfijas nozare, kas izstrādā metodes apvidus virsmu uzmērīšanai un attēlošanai plānā vai kartē.
- poligonometrija Ģeodēzisko darbu mērīšanas metode - tādu punktu izvēle un iezīmēšana dabā, kuri ir daudzstūru virsotnes un kuru atrašanās vietu nosaka, izmērījot leņķus un malu garumu.
- nivelieris Ģeodēzisks instruments zemes virsas punktu augstuma starpības noteikšanai.
- Eksogēnie procesi Ģeoloģiskie procesi, kas noris zemes virspusē.
- izklājums Ģeometriska ķermeņa virsmas speciāls attēlojums vienā plaknē.
- orogrāfija Ģeomorfoloģijas nozare, kas pētī Zemes virsas reljefa formas, to konfigurāciju, izmērus, virzienu.
- terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
- līmenis Horizontāla virsma, kas rāda attālumu augstumā (no kā). Horizontāla virsma, ko izmanto (kā) augstuma raksturošanai.
- ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida. Šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa.
- kumbrs Ieapaļa virsotne (kalnam). Izliekums (zemes virsmai).
- krāteris Ieapaļš padziļinājums (zemes virsmā), ko rada, piemēram, meteorīti, sprādzieni.
- puns Ieapaļš veidojums (uz kāda priekšmeta virsmas).
- dobe Iedobums, pasekls padziļinājums (kāda priekšmeta virsmā).
- dobulis Iedobums, pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
- pakāpiens Iedobums, robs (parasti mākslīgs) slīpā vai stāvā virsmā.
- meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
- paralēle Iedomāta riņķa līnija, kas veidojas, zemes (debess ķermeņa) virsu šķeļot pa ekvatoram paralēlu plakni.
- apledojums Iedus kārta, kas apklāj kādu virsmu.
- uzdzert Iedzert (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
- apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas. Pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt).
- uzēst Ieēst (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
- skramba Iegarena, šaura brūce (augu virsma).
- skramba Iegarena, šaura brūce ādas virskārtā.
- tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
- rieva Iegarens, šaurs padziļinājums (ķermeņa virsmā).
- uzkundzēties Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.). Ar vardarbību vai viltu pakļaut.
- termovizors Iekārta (kā) virsmas temperatūras sadalījuma bezkontakta iegūšanai, novērošanai, analīzei.
- tablo Iekārta, uz kuras virsmas, ekrāna u. tml. veido maināmus signālus, tekstus operatīvai informācijai.
- šļūce Iekārtas, ierīces u. tml. detaļa, kad slīd pa kādu virsmu.
- uzrīkoties Iekārtoties virsū (uz kā, kam).
- iekšpuse Iekšējā virsma. Pretstats: ārpuse.
- iegula Ieliekums (kādā virsmā).
- pults Ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī.
- profilometrs Ierīce apstrādājamās virsmas negludumu mērīšanai.
- pirometrs Ierīce augstas (virs 600°C) temperatūras mērīšanai.
- fotometrs Ierīce gaismas avota stipruma, kā arī virsmas apgaismojuma mērīšanai.
- spektrohelioskops Ierīce Saules virsmas vizuālai novērošanai monohromatiskā gaismā.
- ekrāns Ierīce, kuras virsma atstaro, absorbē vai pārveido starojumu.
- ekrāns Ierīce, uz kuras virsmas projicē, piemēram, kinofilmas, diapozitīvus.
- sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsmas daļa, ko no vienas puses apskalo siltumnesējs un no otras puses - sildāmā vide.
- pasēt Iesēt (parasti zālaugu) zem virsauga (parasti labības auga).
- cicero Iespiedburti, kuru augstums ir 4,5 milimetri (lieto, piemēram, bērnu grāmatās, virsrakstos).
- augstspiedums Iespieduma veids, kurā papīru vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
- ieēsties Iespiesties (kā virsmā) tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem).
- iegrimt Iespiesties (mīkstā, staignā, irdenā u. tml. virsmā), pārvietojoties (pa to), novietojoties (uz tās).
- uzspraust Iespraužot, iestiprinot novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
- nodaļa Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes orgāna vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā). Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde.
- uzstādīt Iestādīt (ko) virsū (uz kā, kam).
- tomēr Ievada virsteikumu saliktā pakārtojuma teikumā ar pieļāvuma palīgteikumu.
- iedobt Ieveidot (kādā virsmā nelielu, parasti ieapaļu, padziļinājumu).
- ieart Ieveidot (kādā virsmā rievu, vagu) - par ko smagu, kas virzās vai tiek virzīts.
- ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu). Padarīt (ko) rievainu.
- ierobīt Ieveidot (kādā virsmā robu).
- iegrimt Ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
- iedarvot Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu, bitumenu.
- pārklājiezis Iezis, kas atrodas virs kā.
- vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Izvirdumiezis.
- izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Vulkanīts.
- atsegums Iežu daļa, kas ir atsegta zemes virspusē.
- izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu.
- nogulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus).
- lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets. Sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
- apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus). Stipri apbružāt.
- ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, virs kā virzās pārējās balsis, kuru akordu sastāvs mainās it kā neatkarīgi no basa.
- švīkāties Ilgstoši, intensīvi radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, virzot ko pa kādu virsmu).
- peldjosta Individuāls glābšanas līdzeklis - no korķa, putuplasta izgatavota jostas veida ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens. Glābšanas josta.
- peldveste Individuāls glābšanas līdzeklis - piepūšama vai no korķa, putuplasta izgatavota ap muguru un krūtīm apliekama ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens.
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- decima Intervāls, kura virsotne ir desmitā pakāpe attiecībā pret pamatni.
- triko Īpašā tehnikā adīts audums (veļai, virsdrēbēm).
- fakturēt Īpaši apdarināt (materiāla, priekšmeta virsmu).
- matēt Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu).
- krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar ļoti baltu, gludu virsmu (parasti attēlu iespiešanai).
- Novelkamā bildīte Īpaši sagatavots plāns attēls, kas paredzēts pielīmēšanai pie kādas virsmas, attēlu samitrinot un atdalot tā pamatni.
- slīdamība Īpašību kopums (kā virsmai), kas nodrošina ķermenim iespēju slīdēt (pa to).
- mikstūra Īpašs virstoņu pastiprinājums (piemēram, ērģelēm, elektroniskajiem mūzikas instrumentiem).
- virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
- regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras.
- palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas tajā neietilpstošas nots uzrakstīšanai.
- nokūpēt Īsu brīdi būt tādam, no kura izdalās kvēpi, dūmi. Īsu brīdi būt tādam, virs kura kūp, put, piemēram, smiltis, putekļi, sniegs.
- pārklāt Izaugt, izveidoties uz (kā) virsmas (par augiem, to daļām).
- uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) - piemēram, par augiem, organisma veidojumiem.
- sklanda Izbraukta, ieslīpa vieta apledojuša ceļa virskārtā.
- paugurs Izcilnis (kā) virsmā.
- tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
- nokvēpināt Izdalot kvēpus, sodrējus, būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar tiem.
- novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
- magma Izkususi, ugunīgi šķidra, parasti silikātu, masa, kas rodas Zemes mantijā vai garozā un, lavas veidā nonākot Zemes virspusē, veido izvirduma iežus.
- pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- kūkums Izliekums (kalnam, zemes virsmai), paaugstinājums, izcilnis (zemes virsmā).
- kūkums Izliekums, izliekta virsma (piemēram, priekšmetam).
- kumbrs Izliekums, izliekta virsma (priekšmetam).
- kupris Izliekums, paaugstinājums, negludums (kādā virsmā).
- rekognoscēt Izlūkot (apvidu, pretinieka dislokāciju) pirms militārām operācijām (par komandieriem, štāba virsniekiem).
- nodilums Izmēru maiņa (priekšmetam) mehāniskās berzes procesā, zūdot (tā) virsmas materiālam.
- nunataks Izolēta klinšaina kalna virsotne, kas paceļas pār ledāju.
- paliksnis Izolēta, paaugstināta zemes virsas vai ģeoloģiska veidojuma daļa, kas saglabājusies kādos noārdīšanās procesos (piemēram, pacēlums, mugura).
- uzgulties Izplatoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- klāt Izplešot (piemēram, audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.).
- piestaipīt Izstiepjot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu). Arī piemētāt (ar ko tievu, garu).
- nostiept Izstiepjot pāri, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piestiept Izstiepjot, izklājot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- apģērbs Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums, parasti virsdrēbes (piemēram, no auduma, kažokādas, ādas) ķermeņa aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības.
- asēt Izstrādāt, izgatavot asējumu. Apstrādāt metāla virsmu, lai iegūtu asējumu.
- virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta.
- Peldēt pa virsu Izturēties, rīkoties, runāt pavirši, arī virspusēji, nenozīmīgi.
- Slīdēt pa virsu (arī virspusi) Izturēties, rīkoties, runāt pavirši, virspusēji, neiedziļinoties būtībā.
- nožūt Iztvaikot, izgarot (no kā virsmas).
- sarievot Izveidot (kā virsmā) vairākas, daudzas rievas, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) rievas.
- sarobot Izveidot (kā virsmā) vairākus, daudzus robus, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) robus.
- savītņot Izveidot (kā virsmā) vītni vai vītnes, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) vītnes.
- ieveidot Izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu). Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums).
- ievirzīt Izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā.
- nostrīpot Izveidot līnijas, rievas (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā).
- pārklāt Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļas virsmas).
- noklāt Izveidoties (uz visas ķermeņa virsmas vai tās lielākās daļas).
- uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) - par augoņiem, izsitumiem u. tml.
- izvirt Izvirst [2] (2).
- deģenerēties Izvirst, pagrimt, demoralizēties (par parādībām sabiedrībā).
- izcilnis Izvirzījums (priekšmeta) virsmā. Vieta vai priekšmets, kas izdalās no apkārtnes ar savu augstumu.
- deguns Izvirzījums, izcilnis virs mutes (kur sākas elpošanas ceļš un atrodas ožas orgāna receptori).
- iznirt Izvirzīties (no ūdens, parasti no dziļuma) un parādīties (virspusē).
- izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- mīdīt Jājot virzīt zirgu (kam) virsū, lai (to) ievainotu, nonāvētu.
- virsjaka Jaka (2), ko ģērbj virs kleitas, blūzes, žaketes.
- kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros).
- uzvandīt Jaucot, arī saviļņojot, parasti spēcīgi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
- uzvandīt Jaucot, rakņājot, apvēršot u. tml. uzvirzīt (ko) virspusē.
- granulācija Jauni saistaudi ar graudainu virsmu, kuri veidojas, piemēram, brūcei dzīstot.
- pretjons Jons, kura lādiņa zīme ir pretēja (piemēram, koloīda daļiņas, elektroda) virsmas lādiņa zīmei.
- spilvens Josla (starp divām virsmām), ko izmanto berzes, trieciena u. tml. iedarbības samazināšanai.
- nospāre Jumta pagarinājums virs celtnes ārsienas. Vieta, telpa zem šāda pagarinājuma.
- vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
- uzkabināt Kabinot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- zole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli). Monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna).
- flīze Kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei.
- apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri), apklāt. Apbārstīt.
- piekaisīt Kaisot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nokaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- nokaisīt Kaisot novietot (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzkaisīt Kaisot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- apavi Kāju ietērps (parasti virs zeķēm, piemēram, kurpes, zābaki).
- grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu reljefi izceļas zem ādas.
- kalngals Kalna augstākā vieta. Kalna virsotne.
- kalnvirsa Kalna virsa, augstākā vieta kalnā.
- vidējkalne Kalniene, kuras augstums ir no 1000 līdz 2000 metriem virs jūras līmeņa.
- sopka Kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Aizbaikālā, Tālajos Austrumos).
- plakankalns Kalns ar samērā plašu, līdzenu virsotni.
- veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- iekalt Kaļot (piemēram, ar kaltu), ieveidot (kādā virsmā uzrakstu, zīmes u.tml.).
- uzkalt Kaļot izveidot virsū (uz kā, kam).
- uzkapāt Kapājot sadrupināt, sarobot u. tml. (no virspuses).
- Kapitāla koncentrācija Kapitāla apjoma pieaugums, uzkrājoties virsvērtībai.
- Kapitāla koncentrācija Kapitāla apjoma pieaugums, uzkrājoties virsvērtībai.
- Ražīgais darbs Kapitālisma - algoto strādnieku darbs, kas kapitālistam nodrošina virsvērtību.
- Diferenciālā zemes rente Kapitālisma apstākļos - uzvija virs vidējās peļņas, ko iegūst saimniecības, kuras atrodas labvēlīgākos ražošanas apstākļos.
- Diferenciālā zemes rente Kapitālisma apstākļos - uzvija virs vidējās peļņas, ko iegūst saimniecībās, kuras atrodas labvēlīgākos ražošanas apstākļos.
- Rūpnieciskais kapitāls Kapitāls, ko avansē virsvērtības iegūšanai un kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā (rūpniecībā, lauksaimniecībā, celtniecībā un transportā).
- pakāpt Kāpjot pavirzīties (uz augšu pa slīpu virsmu).
- pakāpties Kāpjot pavirzīties (uz augšu pa slīpu virsmu).
- uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli, uzkļūt virsū (uz kā, piemēram, uz krēsla, palodzes).
- kāpe Kāpņu pakāpienam līdzīgs veidojums (piemēram, zemes virsmā).
- uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
- līst Kāpt, parasti lēni, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem.
- nokārt Karājoties pāri (kam), uz (kā), pārklāt (visu tā virsmu vai tās lielāko daļu).
- hetmanis Karaspēka virspavēlnieks vai viņa vietnieks (Polijas-Lietuvas valstī no 16. līdz 18. gadsimtam).
- Vecākais komandējošais sastāvs Karavīru kategorija, kurā ietilpst, parasti vecākie, virsnieki.
- nokarināt Karinot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- nokārt Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- aizkārpīt Kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt. _imperf._ Kārpīt ciet.
- apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
- piedegt Karstumā daļēji sadegt un pielipt pie (kā) virsmas.
- svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu.
- virssedze Kārta, slānis, kas atrodas, ko novieto (kam) virsū, uz kā.
- iekasīt Kasot (ar ko asu), ieveidot (kādā virsmā zīmes, robus u. tml.).
- piekasīt Kasot izveidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot.
- šāberēt Kasot veidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot. Piekasīt (2).
- aizkasīt Kasot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt, aizbērt. _imperf._ Kasīt ciet. Aizkašņāt.
- uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam).
- aizkašņāt Kašņājot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt. _imperf._ Kašņāt ciet.
- Augšējais žoklis Kauli, kas veido pusi no virsējās sejas daļas. Augšžoklis.
- uzkausēt Kausējot panākt, ka (kausējums) sasaistās ar (kā) virsmu.
- virsklājs Klāja (2) virsējā daļa, kārta.
- uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu, aizsargkārtu).
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā. Klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi. Klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- pārklāt Klājot novietot (ko) uz (kā) virsmas.
- noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
- maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu. Pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu.
- uzklāt Klājot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
- tapsēt Klāt (kā, parasti priekšmeta) virsmu ar kādu materiālu (parasti ar tekstilmateriālu).
- triept Klāt (kā) virsmu (ar kādu vielu), parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
- otēt Klāt (kā) virsmu ar kādu vielu (parasti krāsvielu), par darbarīku izmantojot otu.
- saitēt Klāt (kā) virsmu ar saiti, parasti tinot to.
- triept Klāt (kādu vielu) uz (kā) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
- līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi. Šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā).
- špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu. Sliepnēt.
- sliepnēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu. Špaktelei.
- ziest Klāt, parasti ar viegliem piespiedieniem izlīdzinot, (piemēram, kādu masu) uz kā virsmas.
- noklāt Kliedējot (vielu), izveidot (tās) kārtu (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļās).
- klāt Kliedēt (piemēram, krāsu, masu uz kādas virsmas).
- segties Kliedēties, tikt kliedētam (uz kādas virsmas) - piemēram, par krāsu.
- nodēdēt Kļūstot ļoti irdenam, arī sadrūpot, nolūpot virsējai kārtai, samazināties izmēros. Izdēdēt (2).
- apmelnēt Kļūt (no virspuses) tumšam, netīram.
- slieties Kļūt augstākam, celties virs (kā) līmeņa (parasti par viļņiem).
- uzbiezēt Kļūt biezākam, arī biezam (parasti par kā virsmu).
- apvilgt Kļūt mazliet mitram, valgam (parasti no virspuses).
- noskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, tumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu visu virsmu vai tās lielāko daļu). Arī nosūbēt.
- apsarkt Kļūt sārtam, iesarkanam (no virspuses).
- nosausēt Kļūt sausam (par kā virsmu, ārpusi).
- aplupt Kļūt tādam, kam atlūp virskārta (visapkārt vai vairākās vietās).
- sasprēgāt Kļūt tādam, kura virsmā rodas vairākus, daudzas plaisas (piemēram, par priekšmetu, materiālu).
- pārklāties Kļūt tādam, uz kā virsmas (kas) izveidojas - piemēram, par ķermeni, ķermeņa daļu.
- sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas rodas oksidēšanās produktu kārta.
- plakanknaibles Knaibles, kuru galiem ir plakana iekšējā virsma.
- ieknibināt Knibinot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, caurumu).
- nokodināt Kodināt un pabeigt kodināt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- izkodināt Kodinot izveidot (kādā virsmā).
- celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc tā nociršanas, nozāģēšanas, nolaušanas. Šāda daļa kopa ar saknēm.
- regbijs Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos virs pārliktna un kurā ir atļauti spēka paņēmieni ar cīņas sporta elementiem.
- pārsedze Konstruktīvs elements (loga, durvju ailē), kas uzņem to elementu slodzi, kuri ir novietoti virs ailes.
- piltuve Konusveida padziļinājums zemes (planētas) virsā.
- Jūras līmenis Konvencionāla atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes - jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
- vilnaskrabis Krabis, kura ķermeni un ekstremitātes klāj īss un blīvs apmatojums un kas savu virsmu pārklāj ar svešķermeņiem.
- segkrāsa Krāsa (kā) pārklāšanai, virsmas aizsargāšanai.
- kvēlkrāsa Krāsa, kas rodas uz metāla virsmas, Ja to karsē.
- pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu vai klāj kādas virsmas lielāko daļu.
- krāsojums Krāsas (3) kārta (uz kādas virsmas).
- uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- nokrāsot Krāsot un pabeigt krāsot (kā virsmu).
- uzkratīt Kratot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- apkraut Kraujot (ko virsū), pārklāt, apsegt.
- uzkraut Kraujot (ko) virsū, izveidot (piemēram, kaudzi, grēdu).
- nokraut Kraujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- nokraut Kraujot atdalīt nost no virsas (daļu).
- uzlādēt Kraujot novietot virsū (uz kā, arī kur).
- uzkraut Kraujot novietot virsū (uz kā, kam).
- apkraut Kraujot, liekot (ko) virsū, aizņemt (visu virsmu vai daļu no tās).
- nokravāt Kravājot ko nost, atbrīvot (kā) virsmu.
- Kredīta krīze Kredīta sistēmas sajukums, ko rada ražošanas pieaugumam neatbilstoša kredīta virsbūves palielināšana.
- piekrist Krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- uzkrist Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetiem.
- kacenkāposti Krustziežu dzimtas kāpostu ģints lopbarības augi ar vārpstveida kacenu un lielām, zaļām vai violetām lapām. Lopbarības kāposti. Šo augu virszemes daļas.
- komanda Kuģa apkalpe (parasti, atskaitot virsniekus).
- mese Kuģa telpa, kur ēd un brīvā laikā uzturas kuģa virsnieki.
- ūdenskukaiņi Kukaiņu ekoloģiska grupa, pie kuras pieder kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas. Šīs grupas kukaiņi.
- termīts Kukaiņu kārta (galvenokārt tropos), kurā ietilpst 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
- Augšējā kulminācija Kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais.
- Apakšējā kulminācija Kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vismazākais.
- lobītājs Kultivators, arkls augsnes virsējās kārtas apstrādei.
- Pasējas kultūra Kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām).
- pasēja Kultūra, kas ir pasēta zem virsauga.
- kuļtrumulis Kuļaparāta detaļa, kas atrodas virs kuļkurvja un sastāv no vārpstas ar nostiprinātiem diskiem un gredzeniem.
- nokūpināt Kūpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem. Nokvēpināt.
- nokūpināt Kūpot būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
- iedurties Kustībā cieši skart (kādu virsmu) - par ko smailu.
- piedurties Kustībā skart (kādu virsmu).
- atkust Kūstot pazust (no kādas virsmas) - par ledu, sniegu. Nokust.
- laukums Kvadrātvienībās izteikts (kā virsmas) lielums.
- nokvēpināt Kvēpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
- uzkvēpināt Kvēpinot uzvirzīt (piemēram, dūmus) virsū (kam, uz kā).
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
- prizma Ķermenis, ko ierobežo plakanas virsmas ar viendabīgu caurspīdīgu vidi un ko izmanto optiskās ierīcēs.
- lode Ķermenis, kura visi virsmas punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
- cilindrs Ķermenis, kuru ierobežo virsma, ko veido taisne, kustoties pa doto līkni, palikdama paralēla vienai taisnei, un divas paralēlas plaknes.
- plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar vidukli. Šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
- uzaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas virs astes.
- sirds Ķermeņa daļa, kurā atrodas šis orgāns, arī ķermeņa virsmas apvidus, zem kura atrodas šis orgāns.
- spiede Ķermeņa deformācija, ko rada spiediens uz šī ķermeņa virsmas.
- Polārā nakts Laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta.
- Polārā nakts Laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta.
- dūmot Laist dūmus virsū (bitēm, lai tās nedzeltu).
- pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nolaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzlaistīt Laistot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- nolaizīt Laizot noēst (virskārtu).
- politūra Laka, sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
- zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām.
- vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā.
- platība Laukuma mērvienībās izteikts (kā) virsmas lielums.
- kēms Ledāja kušanas ūdeņu radīta reljefa paugurveida forma ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
- kars Ledāju iedarbībā radies kausveida padziļinājums kalnos, parasti netālu no to virsotnes.
- Klejojošais ledus Ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
- Klejojošais ledus Ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
- Ledus sega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu.
- ledussega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu. Ledus sega.
- uzledojums Ledus veidojums, kas radies, sasalstot ūdenim, kurš virs ūdenstilpes ledus segas izplūdis caur plaisām, arī kas radies, sasalstot virs zemes izplūdušam gruntsūdenim.
- apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu).
- apliet Lejot (ko virsū), pārklāt.
- pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- noliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot (piemēram, slidotavu).
- uzliet Lejot uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
- uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu). Lejot, klājot (šādu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- uzliet Lejot, klājot celtniecībā lietojamu masu kur virsū, izveidot (ceļu, laukumu u. tml.).
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū īpaši sagatavotiem tējas vai kafijas augiem, pagatavot dzeršanai (tēju vai kafiju).
- zeme Lejup, pret zemeslodes virsmu vērstā virzienā.
- līst Lēni parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- rāpties Lēni virzīties, arī parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- Redzes leņķis Leņķis, kura virsotne ir acs optiskajā centrā, bet stari vērsti uz priekšmeta galējiem punktiem.
- Redzes leņķis Leņķis, kura virsotne ir acs optiskajā centrā, bet stari vērsti uz priekšmeta galējiem punktiem.
- Centra leņķis Leņķis, kura virsotne ir riņķa līnijas centrā un malas veido divi rādiusi.
- takirs Lēzena, mālaina, sāļus saturoša virsa bez augiem (smilšu, māla, akmeņu tuksneša pazeminājumos).
- panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas). Taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni).
- iedobe Lēzens, pasekls, parasti ieapaļš, padziļinājums (kādā virsmā).
- divplāksnis Lidaparāts, kuram ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra.
- hidroplāns Lidmašīna, kas var pacelties no ūdens virsmas un nolaisties uz tās.
- aplidot Lidojot nolaisties (vairākās vietās) vai pabūt (virs vairākām vietām). Lidojot kavēties (pie kā) noteiktā nolūkā.
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par lidaparātiem, arī lidaparātu apkalpi, pasažieriem. Lidojot uzvirzīties virs kādas vietas.
- sandrs Līdzena virsa (parasti ar smiltīm klāts lauks), kas ir izveidojusies no pārskalotas morēnas materiāla ledāja galos vai malās.
- piere Līdzenā, gludā (akmens) virsmas daļa.
- ieliekt Liecot pavērst (parasti uz iekšu). Liecot ieveidot, radīt iedobumu (priekšmeta virsmā).
- pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- slēpt Liekot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, darīt nesaskatāmu.
- uzlikt Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml. novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
- piekravāt Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzuma, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
- piekraut Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzumā, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
- uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
- elipsoīds Liekta virsma, kuru šķeļot ar plaknēm, iegūst elipses.
- kaudze Liela (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa, parasti ar noapaļotu vai smailu virsu.
- piramīda Liela akmens celtne (Ēģiptē) ar kvadrātveida pamatu un sānu skaldnēm, kurām ir kopēja smaila virsotne.
- uzdiegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši uzšūt virsū (uz kā, kam).
- nasta Liels (kā) daudzums, kas atrodas (kam) virsū, karājas (pie kā).
- sirsenis Liels lapseņu virsdzimtas kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
- Ģeogrāfiskās koordinātas Lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
- apdegums Liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbībā radies (priekšmeta virsas) bojājums.
- inkrustācija Lietišķās vai dekoratīvās mākslas tehnika - cieta materiāla (piemēram, koka, metāla, dzintara) plāksnīšu iestrādāšana kādā virsmā vienā līmenī ar šo virsmu.
- šviks Lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- katedrālstikls Liets krāsains stikls ar grumbuļainu virsmu.
- slogot Likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu. Likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
- segt Likt ko, piemēram, segu, tā, lai tas atrastos uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas. Likt (ko, piemēram, segu) tā, lai (tas) atrastos uz visas kā virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas.
- segt Likt, novietot kādu materiālu, tā kārtu tā, lai tas atrastos uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļās.
- degazēt Likvidēt, neitralizēt kaitīgu vielu (piemēram, kādā telpā, uz kādas virsmas).
- aplīmēt Līmējot (ko) virsū, apklāt.
- pārlīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (ar to). Aplīmēt.
- pārlīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nolīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- dzega Līmenisks, retāk liekts vai lauzīts, izlaidums ēkas ārsienā (starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem un durvīm) vai iekštelpā.
- Magnētiskais ekvators Līnija uz debess ķermeņa virsmas, kur magnētiskā inklinācija ir vienlīdzīga nullei.
- Magnētiskais ekvators Līnija uz debess ķermeņa virsmas, kur magnētiskā inklinācija ir vienlīdzīga nullei.
- mala Līnija, kas ierobežo plaknes figūru, virsmu.
- horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
- aplipināt Lipinot (ko) virsū, apklāt.
- nolipināt Lipinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- pielīt Līstot (šķidrumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- atlobīt Lobot atdalīt, noņemt (kā virskārtu). Nolobīt.
- nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties (piemēram, par mizu, ādas virskārtu).
- erozija Lokāla (materiālu virsmas) sairšana.
- Orķestra loža Loža virs orķestra telpas sānu daļas (parasti muzikālā teātrī).
- Orķestra loža Loža virs šāda padziļinājuma, arī nožogojuma sānu daļas (parasti muzikālā teātrī).
- katodluminiscence Luminiscence, ko izraisa elektronu plūsma, kura atduras pret luminofora virsmu.
- nolupināt Lupinot atdalīt (kam) virskārtu, parasti čaumalu, mizu. Nolobīt.
- atlupināt Lupinot atdalīt, noņemt (parasti kā virskārtu). Lupinot atbrīvot (no kā).
- spoguļvirsma Ļoti gluda (kā) virsma, kas labi atstaro gaismu.
- Pilns kā piebērts Ļoti pilns (parasti par kādu virsmu).
- glazē Ļoti smalka, mīksta āda ar gludu un spīdīgu virspusi.
- tribometrija Mācība par ārējās berzes spēka un koeficienta mērīšanas metodēm, arī par berzei pakļauto virsmu nodiluma noteikšanas paņēmieniem. Attiecīgā mērīšana, noteikšana.
- plātsmaize Maize (piemēram, ar augļu, biezpiena virsu), ko cep uz plates, izklājot mīklu pa visu tās virsmu.
- virsgaroza Maizes garoza klaipa virspusē.
- nestspēja Maksimālā slodze, ko var noturēt (piemēram, konstrukcijas, mašīnas) elements, tā virsma.
- faktūra Mākslas darba virsmas materiāli sajūtamo īpašību kopums, kas rada māksliniecisku izteiksmīgumu.
- vaga Mākslīgi izveidots garens padziļinājums zemes virskārtā (piemēram, irigācijas vajadzībām).
- grāvis Mākslīgi veidots garš padziļinājums zemes virsmā (ūdens uzņemšanai un vadīšanai, arī robežas iezīmēšanai).
- krustkrāvums Malkas grēdas galu nostiprinājums, malkas pagales grēdu galos novietojot horizontālās kārtās krusteniski viena virs otras.
- skrēpers Mašīna grunts virskārtas norakšanai, transportēšanai un slāņveidīgai iestrādāšanai.
- ēvelmašīna Mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai. Mehanizēta ēvele.
- planētājs Mašīna zemes virsas planēšanai. Arī greiders.
- Mata stiebrs Mata daļa, kas atrodas virs ādas.
- pamats Materiāls, virsma, uz kuras vai kurā ir kas izveidots.
- sega Matu, spalvu kopums, audu veidojumu kopums uz ķermeņa, tā daļas virsmas; arī apvalks (1).
- uzmaukt Maucot uzvirzīt, uzvilkt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- samaukt Maucot vienu otram, citu citam virsū, savienot. Šādā veidā izgatavot (ko).
- nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
- valisnērija Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs, kas veido audzes ūdenskrātuvju dibenā un kam sievišķie ziedi paceļas garos kātos virs ūdens.
- apdziedēt Mazliet (no virspuses) sadziedēt.
- apsusēt Mazliet nosusēt (no ārpuses, virspuses), apžūt.
- apsusināt Mazliet nosusināt (no ārpuses, virspuses).
- apžāvēt Mazliet pažāvēt, arī nožāvēt (zivis, gaļu u. tml. visapkārt, no virspuses). Apkūpināt.
- appūt Mazliet sapūt (visapkārt, no virspuses).
- aptrūdēt Mazliet satrūdēt (visapkārt, no virspuses).
- aptrunēt Mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses). Aptrupēt.
- aptrupēt Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses). Aptrunēt.
- iespaidīt Mazliet, arī vietumis saspaidīt. Spaidot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumus).
- piliens Mazs, atsevišķs šķidruma veidojams, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā). Šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.
- skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
- uzgulties Meklējot saskari (ar kādu), tikt uzliktam virsū (uz kādas ķermeņa daļas, kādai ķermeņa daļai) - par roku.
- mēnesnīca Mēness gaisma. Šīs gaismas radīts apgaismojums uz Zemes virsas.
- piebarot Mēslot (augus, augsni) ar virsmēslojumu.
- krist Mesties virsū, uzbrukt (kādam) - par cilvēkiem. Uzbrūkot strauji ķerties (kādam, piemēram, drēbēs) - par cilvēkiem.
- galvanoplastika Metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana uz kāda priekšmeta virsmas, lai izgatavotu šīs virsmas precīzu atveidu.
- grāte Metāla paliekas uz izstrādājuma virsmas, kuras rodas tehnoloģiskā procesa starpoperācijā.
- galvanotehnika Metāla slāņa elektrolītiska uzklāšana kāda priekšmeta virsmai.
- starpenis Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Reglete.
- reglete Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Starpenis.
- apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm vai arī no virsas vai sāniem).
- uzmest Metot (ko) virsū, izveidot (kaudzi, valni u. tml.).
- triass Mezozoja pirmais periods, kam ir raksturīga bagātas kailsēkļu floras izveidošanās un dzīvnieku (piemēram, rāpuļu) virszemes formu attīstība.
- uzmēzt Mēžot, slaukot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- aprēda Mežsaimniecības administratīva vienība (līdz 1959. gadam), ko pārzināja virsmežsargs.
- Sarkanais milzis Milzu zvaigzne ar samērā zemu virsmas temperatūru.
- uzsūbējums Minerālu agregātu paveids - plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
- piemīt Minot saplacināt, piespiest (pie kādas virsmas).
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- uzmontēt Montējot piestiprināt (uz kā, kam). Montējot novietot virs (kā).
- mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
- sgrafito Monumentāli dekoratīvajā glezniecībā - līniju un laukumu iegriezums apmetuma virsējā kārtā līdz apmetuma apakšējai kārtai, kas pēc krāsas atšķiras no virsējās kārtas.
- paklīst Morāli pagrimt, degradēties, izvirst.
- parandža Muhamedāņu sieviešu virsējais apģērbs - garš, plats, melns galvā uzmaucams apmetnis ar garām piedurknēm un astru tīkliņu sejas aizklāšanai.
- veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- uzkost Nedaudz ieēst (ko) virsū (parasti alkoholiskam dzērienam).
- ķīlis Nekustīga vertikāla virsma (ar tai piestiprinātu stūri) lidaparāta noturēšanai horizontālā plaknē.
- spīļsavienojums Nekustīgs, izjaucams savienojums, kuru nodrošina berzes spēki vai saskarvirsmu formu mijiedarbība un kurā aptverošā šķeltā detaļa tiek savilkta.
- kroka Nelīdzens viļņveida (virsmas) veidojums.
- kūkumains Nelīdzens, ar pacēlumiem, grumbuļiem (parasti par priekšmeta virsmu).
- grumbulis Nelīdzenums, negludums (kā virsmā).
- kūkums Nelīdzenums, pacēlums, grumbulis (kā virsmā).
- bedrīte Neliels iedobums (kāda priekšmeta virsmā).
- iedobulis Neliels iedobums (parasti zemes virsmā).
- pauguriņš Neliels izcilnis (parasti anatomisks veidojums) uz (kā) virsmas.
- uzjumtenis Neliels jumtveida pārsegums (piemēram, virs vārtiem, durvīm).
- Metamais kauliņš Neliels kubveida klucītis ar virsmas plaknēs atzīmētiem vērtības punktiem.
- Metamais kauliņš Neliels kubveida klucītis ar virsmas plāksnēs atzīmētiem vērtības punktiem.
- miklums Neliels šķidruma daudzums (parasti uz kādas virsmas).
- laiva Neliels ūdens transportlīdzeklis ar sānu malām un dibenu, parasti atklātu virsmu.
- somzīlīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu.
- plācenītis Neliels, apaļš kādas (piemēram, biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, kas ir cepts pannā uz pavarda virsmas.
- pūslītis Neliels, dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
- uzkalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums. Pakalns.
- pakalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums. Uzkalns.
- ieplaka Neliels, sekls iedobums, padziļinājums kādā (parasti ceļa, laukuma) virsmā.
- slīdēt Nenoturoties, nespējot noturēties, arī netiekot noturētam kādā stāvoklī, virzīties pa (kā, parasti stāva, slīpa) virsmu lejup, arī nost (no tā).
- laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
- nokrist Nepiegult, neturēties stingri klāt, virsū un noslīdēt nost virzienā uz leju.
- Saules pinums Nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
- slīkt Nespējot noturēties virs (parasti) ūdens, grimt un slāpstot iet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- grimt Nespēt noturēties virs ūdens un iet bojā, slīkt.
- traips Nevēlams (parasti kādas vielas radīts) plankums, arī netīra vieta (uz kā virsmas).
- jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- panorāma No centra aplūkojams liels gleznojums uz cilindriskas formas virsmas ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
- špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots režģis, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
- špaktele No minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai. Šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
- plācenis No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize. Šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu.
- dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās savas saknes, bet īsto lapu vietā vēl ir dīgļlapas.
- laukums No tuvākās apkārtnes atšķirīga (piemēram, ar krāsojumu, apdari) kādas virsmas daļa. Kādas virsmas norobežota daļa.
- pāri No vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram (virzīties, ko virzīt pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas).
- apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
- apdeldēt No virspuses novalkāt, nolietot. Lietojot padarīt neizskatīgu.
- apcept No virspuses, no visām pusēm mazliet izcept.
- kalns No visām pusēm izteikti norobežots augsts zemes virsas pacēlums (parasti ar relatīvo augstumu pāri par 200 metriem). Nozīmīgs paugurs (piemēram, pēc augstuma).
- apbraucīt Nobraucīt (visapkārt, pa virsu). Pavirši novākt (piemēram, ogas).
- gruntsnoma Nodeva (par gruntsgabalu), kuru gruntsgabala īpašnieks dod naudā vai graudā kādai personai vai iestādei, atzīstot tās virsīpašuma tiesības.
- veidule Nogrieznis, kam pārvietojoties veidojas (kā) virsma. Veidotāja (2).
- veidotājs Nogrieznis, kam pārvietojoties veidojas (kā) virsma. Veidule (1).
- mediāna Nogrieznis, kas savieno trīsstūra virsotni ar pretējās malas viduspunktu.
- atvilkt Noģērbt (parasti virsdrēbes). Novilkt.
- atvilkties Noģērbt virsdrēbes.
- lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas tiek izspiesta zemes virspusē vulkāna izvirduma laikā, šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
- izvirdums Nokaitētu cietu, šķidru vai gāzveida vulkānisko produktu izplūdums planētas virspusē.
- paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
- nokravāties Nokravājot, novācot ko, sakārtot, piemēram, telpu, atbrīvot kādu virsmu.
- markīze Nolaižama (parasti auduma) nojume virs loga vai balkona (pasargāšanai no saules). Nojume (no dažāda materiāla) virs celtnes ieejas vai virs terases celtnes priekšā.
- aplasīt Nolasīt (kokam, ceram u. tml. visapkārt, pa virsu).
- uzliekties Noliekties lokveidā virsū (uz kā, kam) - parasti par augiem, to daļām.
- nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu). Nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu).
- uzlīkt Nolīkt lokveidā virsū (uz kā, kam) - par augiem, to daļām.
- uzlīkt Nolīkt virsū (uz kā, kam) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- appļaut Nopļaut virsējo daļu.
- uz Norāda ķermeņa daļu, ko izmanto par kā balstu un kas saskaras ar kādu virsmu, pamatni.
- uz Norāda to, kam virsū, kura virsmas tuvumā (kas) atrodas.
- uz Norāda to, kura virspusē, kura virsmas tuvumā kas notiek, noris.
- uz Norāda to, kura virspuse, virsma kļūst par (kā) atrašanās vietu pēc (tā) pārvietojuma šīs virspuses, virsmas virzienā.
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- virsū Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri).
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kuram (kas) virzās pāri, neskarot (tā) virsmu.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās, tiek virzīts (parasti no vienas malas, puses līdz otrai).
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas (kas) norisinās, atrodas, novietojas, tiek novietots.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), virs kura (kas) norisinās, atrodas, neskarot (tā) virsmu.
- virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, attiecībā pret kuru kas virzās, novietojas, ko virza, novieto.
- virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras, augstāk par kuru kas atrodas, ir novietots, noris.
- pa Norāda uz vietu, virsmu, kur (kas) virzās, tiek virzīts.
- virs- Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris virs salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- virspus Norāda, ka (kas) ir virs (kā cita), augstāk (par ko citu).
- uz- Norāda, ka (kas) liek piestiprināts, nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī ka (kas) tiek izveidots virsū (uz kā, kam).
- pāri Norāda, ka (kas) norisinās virs kādas vietas, priekšmeta, norāda, ka (kas) skar kādu vietu, priekšmetu no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram.
- uz- Norāda, ka (kas) tiek uzvirzīts, novietots virsū (uz kā, kam).
- virsū Norāda, ka (kas) tiek virzīts, novietots vai virzās, novietojas (virs kā).
- uz- Norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot, skrūvējot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur).
- virsū Norāda, ka (kas) virzās, (ko) virza tā, ka (tas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri).
- nost Norāda, ka (kas) virzas, tiek virzīts prom (no kā virsas).
- ap- Norāda, ka darbība aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt).
- iekams Norāda, ka palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikuma darbības. Pirms.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) virsmu, virsu, arī augšu.
- velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
- dziļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir liels ievirzījums kur iekšā. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samērā tālu no kā virsmas (atrodoties, virzoties kur iekšā).
- ūdensšķirtne Nosacīta līnija uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstilpēm, to sistēmām. Zemes virsas teritorija, kas atdala divas blakus esošas ūdenstilpes, to sistēmas.
- uzstiprināt Nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- nivelēt Noteikt (zemes virsas punktu) augstuma starpību.
- ierobs Noteiktam nolūkam ieveidots robs (parasti kādā virsmā).
- pietraukt Notraucot (piemēram, augļus) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar tiem kādu virsmu) - parasti par vēju.
- noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) virsū, pāri, priekšā, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- noklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
- nosegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
- nosegt Novietojot (ko) virsū, pāri, arī priekšā, aizdarīt ciet.
- noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to).
- slēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, sargāt no (kā) iedarbības.
- nosegt Novietojoties (kam) virsū, aizdarīt (to) ciet.
- apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt.
- noklāt Novietot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), lai izveidotu (kā) segumu, aizsargkārtu.
- noslogot Novietot (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai sablīvētu (to). Novietot kam, piemēram, vielai, materiālam virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
- pārklāt Novietot (ko) tā, lai (tas) atrastos pāri (kam), pār (ko) saskarē ar (tā) virsmu.
- uztupināt Novietot (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzsēdināt Novietot (ko), parasti ar (tā) roba, ieliekuma, izliekuma u. tml. vietu, virsū (uz kā, kam).
- uzlikt Novietot (ķermeņa daļu, piemēram, roku, kāju) virsū (uz kā, kam).
- uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas. Pakārt (1).
- uzguldīt Novietot guļus virsū (uz kā, kam).
- noklāt Novietot izplestā veidā (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas).
- uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
- padziļināt Novietot, iemontēt (ko) dziļāk par kā virsmu.
- uzlikt Novietot, nostiprināt (ko, piemēram, mehānisma daļu) noteiktā stāvokli virsū (uz kā, kam, arī kur). Piestiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzstutēt Novietot, uzlikt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzgulties Novietoties guļus virsū (uz kā, kam).
- uzlikties Novietoties sēdus, guļus u. tml. virsū (uz kā, kam).
- uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties (1).
- noklāt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par (kā) kārtu.
- nosegt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par kā kārta.
- uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
- uzslāņoties Novietoties, izveidoties slāņveidā virsū (uz kā, kam).
- uzmesties Novietoties, parasti strauji, sēdus, guļus, tupus, arī stāvus virsū (uz kā, kam).
- klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā, kam virsū) - piemēram, par putekļiem, vielu.
- atģērbt Novilkt (parasti virsdrēbes). Noģērbt.
- novilkties Novilkt sev, parasti virsdrēbes.
- lobīt Ņemt nost, plēst (kā virskārtu, apvalku).
- supralitorāle Okeāna, jūras piekrastes zona, kas atrodas uz okeāna, jūras un sauszemes robežas virs maksimālā paisuma līmeņa.
- plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
- menisks Optiskā lēca, kam viena virsma ir izliekta, otra - ieliekta.
- spogulis Optiska sistēma - gluda virsma, kas labi atstaro gaismu un ko izmanto attēlu ieguvei.
- sferometrs Optiska vai mehāniska ierīce izliektu vai ieliektu sfērisku virsmu rādiusa mērīšanai.
- pirometrija Optisko metožu kopums augstas (virs 600°C) temperatūras mērīšanai, izmantojot pirometrus.
- tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos (parasti tiešā saskarē ar tiem).
- Pelaģiskie organismi Organismi, kas apdzīvo ūdenstilpi no tās virsas līdz dibenam.
- parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- pacēlums Paaugstinājums Zemes (planētas) virsā. Paaugstināta vieta (kādā apvidū).
- nelīdzenums Paaugstinājums, padziļinājums (kā virsmā).
- paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojāmi (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
- putēt Pacelties augšup (no kā virsmas) un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām (kā) daļiņām u. tml.).
- nostāties Pacelties, arī atrasties virspusē (šķidrumam, traukam ar šķidrumu, ūdenstilpei) - parasti par priekšmetiem.
- vilnis Pacēlums, kas rodas ūdens virsmā svārstību kustības rezultātā.
- atsegt Padarīt (ko) redzamu (atbrīvojot no virskārtas).
- aplīdzināt Padarīt līdzenu, nolīdzināt (virsmu vai malu visapkārt).
- apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virsas, no ārpuses).
- hidrofobizēt Padarīt nesaslapināmu ūdenī (materiālu, virsmu u. tml.).
- noraibināt Padarīt raibu (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- apsausināt Padarīt sausāku (parasti no virspuses). Apsusināt.
- notīrīt Padarīt tīru, atbrīvojot (piemēram, no netīrumiem, gružiem, traipiem), arī padarīt spodru (kā) virsmu.
- iedobums Padziļinājums (kādā virsmā), parasti pasekls, ieapaļš. Dobums (1).
- gultne Padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst (piemēram, upes vai strauta) ūdens.
- atvere Padziļinājums, iedobums (kādā virsmā).
- bedre Padziļinājums, iedobums ar vairāk vai mazāk stāvām malām (parasti zemes virsmā - nelielā platībā).
- bedre Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (ceļa virskārtā). Gramba.
- gramba Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (parasti ceļa virskārtā). Riteņu iebraukta sliede.
- pirmveiddobums Padziļinājums, kas sākotnēji izveidots velmēšanas veltnīša virsmā, lai iegūtu noteikta profila velmējumu.
- robs Padziļinājums, parasti samērā neliels (kā) virsmā.
- lēkts Pakāpeniska (parasti saules) parādīšanās virs horizonta. Gaisma, kas rodas, parādoties (parasti saulei) virs horizonta.
- raust Pakāpeniski virzīt (ko irdenu, izkliedētu), parasti pa kādu virsmu (ar rokām vai kādu rīku).
- apdedzināt Pakļaut liesmu iedarbībai (visapkārt, no virspuses).
- ieklājums Pamata sagatavojums (mākslas darbam), kas ietekmē (tā) virsmas izteiksmīgumu.
- pamūris Pamatu virszemes mūris.
- cokols Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari.
- virspamats Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari. Cokols (1).
- svilināt Panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu. Būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mežu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.).
- uzlaist Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks), parasti straujā gaitā, uzvirzās virsū (kādam).
- spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) virsma labi atstaro gaismu.
- uzirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdens.
- uzslāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas, izveidojas slāņveidā virsū (uz kā, kam).
- uzputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzpūt virsū (uz kā, kam).
- slidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās pa, parasti slidenu, virsmu, ūdeni u. tml.
- uzsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (ledus kārta) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur).
- plūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti šķidrums) plūst (piemēram, pa kādu virsmu).
- uzjaukt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
- uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, dūmi) uzplūst, uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) nozust no (kā) virsmas, ārpuses.
- nosausināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst sausa (kā) virsma, ārpuse.
- nosausēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst sausa (kā) virsma, ārpuse. Nosusināt.
- nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka nozust (kā) virsma, ārpuse.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piemēram, klusums, miers). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
- velt Panākt, ka (kas, parasti priekšmets) virzās (pa kādu virsmu) ar rites, rotācijas kustību.
- uzpilināt Panākt, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam). Pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam).
- uztecināt Panākt, ka (kas) uztek [1] virsū (uz kā, kam). Pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uztek virsū (uz kā, kam).
- uzpludināt Panākt, ka (šķidrums) uzvirzās (kam) virsū.
- uztupināt Panākt, ka novietojas tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēdināt.
- apakšvirsraksts Papildu virsraksts, kas atrodas zem galvenā virsraksta.
- spodrpapīrs Papīrs ar spodru virsmu. Spodrs papīrs.
- slīppapīrs Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai.
- helikopters Par gaisu smagāks lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs lidķermeņa un kas var pacelties un nolaisties vertikāli.
- Nākt (arī kāpt) augšā Parādīties virs apvāršņa, savilkties (par mākoņiem), tuvoties (par negaisu, lietu).
- Nākt (arī kāpt) augšā Parādīties virs apvāršņa, savilkties (par mākoņiem), tuvoties (par negaisu, lietu).
- lēkt Parādīties virs horizonta (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
- dīgt Parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu).
- izdīgt Parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu).
- sadīgt Parādīties virs zemes (par vairākiem, daudziem asniem, arī jauniem augiem). Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi asni, arī jauni augi (par lauku, tīrumu u. tml.).
- līmenisks Paralēls Zemes virsmai. Horizontāls.
- horizontāls Paralēls Zemes virsmai. Līmenisks.
- stiebrs Parasti savienojumā «mata stiebrs»: mata daļa, kas atrodas virs ādas.
- plīties Parasti savienojumā ar «virsū»: mākties virsū. Nelikt mierā.
- ektoparazīti Parazīti, kas pastāvīgi vai īslaicīgi uzturas uz citu dzīvnieku vai cilvēka ķermeņa virsmas un pārtiek, piemēram, no to asinīm, spalvām, matiem.
- piemērīt Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū.
- piemērot Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū. Piemērīt (1).
- vispāri Pāri visai (kā) virsmai, uz visas (kā) virsmas.
- platēt Pārklāt (mazāk vērtīga metāla virsmu) ar plānu, parasti cēlmetāla, kārtu.
- oksidēt Pārklāt (metāla izstrādājuma) virsmu ar kāda savienojuma (piemēram, oksīda, sulfīda) kārtu.
- apputināt Pārklāt (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put).
- ieeļļot Pārklāt ar eļļas kārtu (kādu virsmu). Ievadīt eļļu (kādā ierīcē).
- uzpolsterēt Pārklāt ar polsteri (mēbeli, tās virspusi).
- nošvīkāt Pārklāt ar švīkām (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uztapsēt Pārklāt ar tapsējamo materiālu (piemēram, mēbeli, tās virspusi).
- noziepēt Pārklāt ar ziepju putām, šķīdumu (kā virsmu).
- pāraugt Pārklāties (ar augiem) - piemēram, par vietu, (kā) virsmu. Augot pārklāt (vietu, kā virsmu) - par augiem.
- nolipt Pārklāties (ar ko lipīgu, arī ar ko tādu, kas pieķeras) - par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu.
- apputēt Pārklāties (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put).
- uzsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam). Arī nosūbēt.
- uzpelēt Pārklāties ar pelējumu, rasties pelējuma kārtai virsū (uz kā, kam).
- locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums.
- kapitalizēt Pārvērst (virsvērtību) kapitālā. Pārvērst (īpašumu) naudas kapitālā.
- sējmašīna Pārvietojama lauksaimniecības mašīna vienmērīgai sēklu izsēšanai vai minerālmēslu izkaisīšanai augsnes virspusē vai iestrādāšanai augsnē.
- piepēdot Pārvietojoties atstāt (kā virsmā) pēdu nospiedumus lielākā daudzumā.
- nopēdot Pārvietojoties atstāt daudzus pēdu nospiedumus (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā). Pārvietojoties un atstājot daudzus pēdu nospiedumus, notraipīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzpeldēt Pārvietojoties uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem, pasažieriem tajos. Pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uznirt Pārvietojoties, uzvirzīties ūdens virspusē (par zemūdens transportlīdzekļiem, pasažieriem tajos).
- piezemēt Pārvietot (parasti bumbu) tā, ka (tā) skar zemi vai kādu virsmu.
- erodēt Pārvietot augsnes virskārtu - par ūdeņiem, vēju.
- rāpties Pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju), pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, retāk ar asti (par dzīvniekiem).
- pārbraukt Pārvilkt (pār kā virsmu, ar roku, priekšmetu u. tml.).
- stjuarts Pasažieru, arī virsnieku apkalpotājs (parasti uz kuģa, lidaparātā).
- Magnētiskais pols Pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiskā lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
- aptaustīt Pataustīt (visapkārt, no virspuses), lai iepazītos, pārbaudītu, izpētītu u. tml.
- fistula Patoloģisks vai mākslīgs kanāls, kas savieno dobumu vai dobu orgānu ar ķermeņa virsmu vai citu orgānu.
- lakojums Paveikta darbība, rezultāts --> lakot. Lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai.
- metalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> metalizēt. Metāla kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai. Metāla kopums, kas ir pievienots (kam).
- niķelējums Paveikta darbība, rezultāts --> niķelēt. Niķeļa kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai.
- pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2). Kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti (tā) aizsargāšanai.
- pārlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliet (1). Viela, ar kuru pārlej (kā) virsmu.
- pēdojums Paveikta darbība, rezultāts --> pēdot. Kādā virsmā atstāto pēdu nospiedumu kopums.
- sudrabojams Paveikta darbība, rezultāts --> sudrabot (1). Sudraba kārta, ar kuru ir pārklāta (kā) virsma.
- tapsējums Paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (1). Tapešu kārta (uz sienu, griestu virsmas).
- tapsējums Paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (2). Materiāla (parasti tekstilmateriāla) kārta, ar ko ir klāta (kā, parasti priekšmeta) virsma.
- pabraukt Pavilkt pa kādu virsmu (piemēram, ar roku, priekšmetu).
- paviršība Paviršas, virspusīgas attieksmes, arī darbības rezultāts.
- nogrābstīt Pavirši nolasīt, novākt (parasti no virsas).
- apsmalstīt Pavirši vai nepilnīgi nosmalstīt (šķidrumu, tā virskārtu). Nosmalstīt šķidrumu, tā virskārtu (daudzos vai visos traukos).
- apsmelt Pavirši vai nepilnīgi nosmelt (šķidrumu, tā virskārtu). Nosmelt šķidrumu, tā virskārtu (daudzos vai visos traukos).
- Pa virsu (arī virspusi) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) Pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- Peldēt pa virsu Pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- Pa virspusi (arī pa virsu) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) Pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- pavilkt Pavirzīt (ķermeņa daļu pa kādu virsmu), skarot (šo virsmu).
- gruntsūdens Pazemes ūdens, kas uzkrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā grunts slāņa.
- Termālie (pazemes) ūdeņi Pazemes ūdeņi, avotu ūdeņi, kam temperatūra ir virs +20°C.
- Termālie (pazemes) ūdeņi Pazemes ūdeņi, avotu ūdeņi, kam temperatūra ir virs +20°C.
- sedliene Pazeminājums starp kalnu grēdas virsotnēm.
- noleja Pazemināta vieta zemes virsā.
- paleja Pazemināta vieta zemes virsā. Vieta zemes virsas pacēluma, paugura piekājē, arī ielejas, gravas lejasdaļā.
- No virspuses Pēc ārējām pazīmēm, pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtība.
- No ārpuses Pēc ārējām pazīmēm, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā.
- uznirt Pēc ieniršanas, iegrimšanas uzvirzīties ūdens virspusē (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- laukums Pēc krāsas vai apgaismojuma atšķirīga vieta šķietamā virsmā. Šādas virsmas norobežota daļa.
- vivipārija Pēcnācēju radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
- uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- griezt Peldot vai lidojot šķelt (ūdens virsmu, gaisu).
- Saules plankumi Periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs.
- Saules plankumi Periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs.
- vertikāls Perpendikulārs Zemes virsmai. Statenisks.
- statenisks Perpendikulārs Zemes virsmai. Vertikāls.
- svērtenisks Perpendikulārs Zemes virsmai. Vertikāls.
- slidas Pie apavu apakšdaļas piestiprināmas (parasti metāla) ierīces, kam ir šaura, samērā asa pamatne un kas ir paredzētas cilvēka slīdēšanai pa ledu vai pa cietu, gludu virsmu.
- vilkt Pieliekot spēku, pārvietot (ko) uz savu pusi, sev līdzi u. tml., neatraujot no virsmas.
- saputot Pieļaut, būt par cēloni, ka (dzīvniekam) uz ķermeņa virsmas izdalās putas lielākā daudzumā.
- pūķis Piesaistīts, par gaisu smagāks lidaparāts, ko gaisā notur gaisa masas, kuras plūst pret lidaparāta virsmu noteiktā leņķi.
- silicēt Piesātināt (kā) virskārtu ar silīciju.
- ekspluatēt Piesavināties citu cilvēku darbu (visbiežāk virsdarbu) - par ražošanas līdzekļu privātīpašnieku.
- iedurt Piespiest (parasti ko smailu kādai virsmai), cieši pieskarties (ar ko smailu kādai virsmai).
- pieplakt Pietuvoties (kā, parasti zemes) virsmai (piemēram, par dūmiem, miglu).
- rasināt Pievadīt ūdeni sīku pilienu veidā (augu virszemes daļām vai augsnei).
- marginālija Piezīme, norāde, arī apakšvirsraksts uz lappuses malas.
- polsteris Pildījums (piemēram, no vates, vatelīna) starp (apģērba) virsdrēbi un oderi. Detaļa, ko iešuj apģērbā, lai veidotu tam vēlamo formu, arī, lai palielinātu tā biezumu.
- uzpilēt Pilot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā. Metro.
- metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā. Metropolitēns.
- spilventiņš Pirksta pēdējās falangas virsma plaukstas daļā.
- Jaunākais leitnants Pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- beletāža Pirmais balkons virs partera skatītāju zālē.
- pjezoelements Pjezoelektriska materiāla (galvenokārt pjezokeramikas) vienkāršas ģeometriskas formas detaļa (piemēram, stienis, plāksne, disks, gredzens), kam uz noteiktām virsmām uzklāti elektrodi.
- uzplāt Plājot novietot virsū (uz kā, kam).
- Plakana virsma Plakana priekšmeta, vielas veidojuma, parasti līdzena, virsma.
- līdzenums Plakana zemes virsas daļa, teritorija, kurā augstuma svārstības ir mazākas par 200 metriem un kurai parasti ir vienveidīga ģeoloģiskā uzbūve.
- Krūšu kauls Plakans kauls krūšu kurvja priekšējā virsmā.
- Krūšu kauls Plakans kauls krūšu kurvja priekšējā virsmā.
- lekāls Plakans modelis sarežģītu divdimensiju virsmu izgatavošanai, apstrādāšanai.
- diagonālplakne Plakne, kas novilkta caur daudzskaldņa trim virsotnēm, kuras neatrodas vienā plaknē.
- sektors Plaknes figūra, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no kāda punktu ārpus līknes un krusto to, un līknes loks starp abiem krustpunktiem ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo koniska virsma ar virsotni ārpus dotās virsmas un tās izšķeltā dotās virsmas daļa.
- galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam (parasti galda spēlēm). Mazs galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne.
- trafarets Plāksne, kurā ir izgriezts attēls, teksts u. tml. un kuru izmanto, lai, virzot krāsu caur izgriezumiem, iegūtu attiecīgo attēlu, tekstu u. tml. uz kādas virsmas. Arī šablons (1).
- spieddēlis Plāksne, uz kuras izveidoto rakstu, attēlu iespiež kādā virsmā.
- spārns Plākšņveida detaļā, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā prot šļakatām, dubļiem.
- rāva Plāna krāsaina (kādu vielu) kārta, kas klāj ūdens virsmu (parasti ūdenstilpē).
- pakrējums Plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas.
- nags Plāna, caurspīdīga, liekta ragvielas plātne uz (cilvēka) pirksta gala mugurējās virsmas.
- galvanostēģija Plānas metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana kāda cita metāla virsmai, lai to aizsargātu, piemēram, pret koroziju.
- uzplanēt Planējot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Planējot uzvirzīties virs kādas vietas.
- reljefs Planētas virsas formu kopums, konfigurācija.
- makroreljefs Planētas virsas lielās formas vai lielo formu daļas.
- slieksnis Planētas virsas reljefa dabiska, arī mākslīga veidojuma valnis (piemēram, upes dibenā, arī uz sauszemes).
- mikroreljefs Planētas virsas sīkās formas vai lielo formu detaļas.
- virsmatracis Plāns matracis, ko lieto virs gultas vai dīvāna matrača.
- lignīns Plāns papīrs, kam ir sīki rievota virsma un liela spēja uzsūkt mitrumu.
- videodisks Plāns sintētiska materiāla disks, kura virsmā izveidots videoieraksts.
- videoplate Plāns sintētiska materiāla disks, kura virsmā izveidots videoieraksts. Videodisks.
- josla Plaša, termiski atšķirīga zemeslodes virsmas daļa, kas stiepjas no rietumiem uz austrumiem.
- lielforma Plašs reljefa veidojums, kas atšķiras pēc augstuma virs okeānu vidējā ūdens līmeņa.
- plakankalne Plašs zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu, upju erozijas saposmotu virsu.
- mantija Plats, garš apmetņa veida apģērba gabals, ko valkā virs cita apģērba.
- lobīt Plēst, dalīt nost (ādas virskārtu).
- jātnieciņš Plēvspārņu kārtas virsdzimta, kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos. Šīs virsdzimtas kukaiņi.
- plītsvirsa Plīts virsa.
- plītsmala Plīts virsmas mala.
- ieplakt Plokot ieveidot, radīt padziļinājumu, pazemināties līmeņa ziņā (piemēram, par zemes virsu, slāni).
- uzplucināt Plucinot, sīki sadalot (ko), uzvirzīt (to) virsū (uz kā, kam).
- applūdināt Plūstot (virsū, pāri), apklāt.
- skalot Plūstot pa (kā) virsmu, aiznest (ko) no tās (par ūdens strūklu, šalti).
- uzplūst Plūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam, arī kur) - par šķidrumu, šķidru masu.
- uzpļaut Pļaujot uzvirzīt (vālu) virsū (uz kā, kam).
- uzpogāt Pogājot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- piroelektrība Pozitīvie un negatīvie elektriskie lādiņi, kas rodas uz dažu kristālisku dielektriķu (piroelektriķu) pretējām virsmām, ja tos karsē vai dzesē.
- skrošapstrāde Priekšmeta virsmas apstrāde ar skrošu strūklu vai ar tvertnē rotējošām skrotīm.
- apakša Priekšmeta virspusei pretējā puse.
- spogulis Priekšmets (parasti īpaši veidots), kura virsma labi atstaro gaismu un kuru izmanto attēlu ieguvei.
- vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam, piemēram, akai, lūkai).
- svešķermenis Priekšmets, kas it iekļuvis vai ievadīts organismā pa dabisku atveri vai ķermeņa virsmas ievainojumu un palicis audos, slēgtos ķermeņa dobumos, dobos orgānos. Arī parazīts, nevēlams sāļu veidojums organismā.
- slīpne Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir slīpa virsma.
- balsts Priekšmets, veidojums, kas uztver virs tā novietotā priekšmeta, veidojuma smagumu.
- septiņstarīte Prīmulu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, virs kurām ir zieds ar septiņām baltām vainaglapām.
- stalaktīti Prizmatiski konstruktīvi dekoratīvi elementi, kas ir novietoti cits virs cita pārkaru rindās.
- vulkānisms Procesu un parādību kopums, kas saistīts ar magmas, magmatiskas izcelsmes ūdeņu un gāzu pacelšanos no Zemes dzīlēm un izplūšanu virszemē.
- virsprodukts Produkta daļa, ko sabiedriskajā materiālo vērtību ražošanā rada virs nepieciešamā produkta.
- Jaunākie virsnieki PSRS Bruņoto Spēku virsnieku kategorija, kurā ietilpst leitnanti, kapteiņi (Padomju Armijā), kapteiņleitnanti.
- figūra Punktu un līniju kopa plaknē (piemēram, leņķis, četrstūris). Punktu, līniju un virsmu kopa telpā (piemēram, konuss, piramīda).
- punktkontakts Punktveida kontaktu saskares virsma.
- piepurināt Purinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- uzpurināt Purinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam). Arī uzkaisīt.
- pārpūst Pūšot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- nopūst Pūšot pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzpūst Pūšot uzsmidzināt, uzklāt virsū (kam, uz kā).
- uzpūst Pūšot uzvirzīt virsū (kam, uz kā, piemēram, elpu, vēsmu).
- pārputināt Putinot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- noputināt Putinot (ko), putot (kam), pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas (ar to).
- uzputināt Putinot, birdinot virsū (kā sīkas daļiņas), radīt, izveidot (piemēram, tā slāni).
- uzputēt Putot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- atspoguļot Radīt kā atspulgu (uz savas virsmas).
- švīkāt Radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās pa kādu virsmu, arī pa gaisu). Atskanēt šādam troksnim.
- švīkstēt Radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
- ragakārta Ragvielas slānis epidermas virskārtā.
- norakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu). Aprakstīt (1).
- spogulis Raksturīgs, no apkaimes atšķirīgs laukums (dzīvnieka) ķermeņa virsmā.
- izbirzt Rasties, drūpot virsmai, šķautnei (par robu, caurumu).
- kulba Rati, ragavas ar segtu virsu.
- krevele Raupja, atmiruši norobežota ādas vai gļotādas kārta. Sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
- aizraust Raušot (ko) virsū, priekšā, aizpildīt (vagu, nelielu bedri u. tml.). _imperf._ Raust ciet.
- noraust Raušot ko nost, notīrīt (kā) virsmu.
- uzraust Raušot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- ekspluatators Ražošanas līdzekļu privātīpašnieks, kas piesavinās citu cilvēku darbu (visbiežāk virsdarbu).
- omnibuss Regulārai pasažieru pārvadāšanai paredzēti daudzvietīgi rati, ko vilka zirgi un kam bija slēgta virsbūve.
- orogrāfija Reljefa īpatnību kopums (kādā Zemes virsas daļā).
- apsvīdums Rezultāts --> apsvīst (2). Mitrums (uz priekšmeta virsmas), kas radies, (priekšmetam) apsvīstot.
- klājums Rezultāts --> klāt (2). Slānis, kārta, kas sedz kādu virsmu.
- sasprēgājums Rezultāts --> sasprēgāt (2). Šaura, nedziļa plaisa, šādu plaisu kopums (kā virsmā).
- Laist suni (kādam) virsū Rīdu suni (kādam) virsū.
- rievojums Rievu kopums (ādā, organisma virsmā).
- ota Rīks - kātā iestiprināts matu vai spalvu pušķis (kā) virsmas nokļūšanai ar kādu vielu (piemēram, ar krāsu, līmi).
- galoda Rīks, kas pagatavots no cietas, blīvas vielas un ko lieto asināšanai, materiālu virsmas slīpēšanai.
- šļūce Rīks, piemēram, lauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
- uzripināt Ripinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzripot Ripojot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- slīdēt Ritēt, velties pa (kā) virsmu, parasti vienmērīgi (par pilieniem, lāsēm u. tml.).
- uzritināt Ritinot uzvirzīt virsā (uz kā, kam).
- uzritēt Ritot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzrīvēt Rīvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- Sniega līnija Robeža uz zemes virsmas, virs kuras klimatisko apstākļu ietekmē notiek sniega un ledus uzkrāšanās (pārsniedzot tā kušanu un iztvaikošanu).
- inkrustācija Rotājums (piemēram, no koka, metāla, dzintara), kas iestrādāts priekšmeta virsmā un ir vienā līmenī ar to. Šādi veidots mākslas darbs.
- rite Rotējoša ķermeņa pārvietošanās (pa kādu virsmu).
- trumulis Rotējoša tilpne ar tajā ievietotu abrazīvu (metāllējumu virsmas apstrādei).
- Klona maize Rudzu maize, ko cep tieši uz krāsns klona virsmas.
- uzrullēt Rullējot ar rulli, veltni, uzklāt virsū (uz kā, kam).
- aizrušināt Rušinot (ko) virsū, iekšā, aizpildīt, nolīdzināt. _imperf._ Rušināt ciet.
- nobrāzt Sabojāt (kā) virskārtu, skarot (to). Sabojāt (kā) virskārtu, skarot (ar to) ko.
- garoza Sacietējusi (masas, irdenas vielas) virsējā, ārējā kārta.
- pārdalīt Sadalīt (telpu, platību, virsmu u. tml.) divās daļās (ar šķērssienu, aizkaru u. tml.).
- apdegums Sadegusi, pārogļojusies (priekšmeta virsas) kārta.
- uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, parasti desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- līdzko Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības).
- kolīdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības). Līdzko.
- tiklīdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības). Tikko (3), kolīdz.
- tikko Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības). Tiklīdz, kolīdz.
- gan Saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmi starp tiem. Lai gan, kaut gan.
- lipt Saistīties (kā) virsmām vai saistīties pie (kā) virsmas, kas pārklāta ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības (par priekšmetiem).
- lipt Saistīties pie (kā) virsmas (par līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
- gravimetrisks Saistīts ar smaguma spēka paātrinājumu Zemes virsmas tuvumā, tam raksturīgs.
- ģeomorfoloģisks Saistīts ar Zemes virsas reljefa formām, to izveidošanos, attīstību, izvietojumu, šīm parādībām raksturīgs.
- hidroloģisks Saistīts ar Zemes virsas ūdeņiem, tiem raksturīgs.
- ģeodēzisks Saistīts ar Zemes virsas vai tās daļu mērīšanu, attēlošanu plānos un kartēs, šādai mērīšanai, attēlošanai raksturīgs.
- nosaitēt Saitējot (ko) apkārt, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- Saule jau (augstu) gabalā Saka par laiku, kad Saule jau ir augstu virs apvāršņa.
- uzkalst Sakalst (no virspuses).
- apkalst Sakalst (visapkārt, no virspuses).
- apkaltēt Sakaltēt (visapkārt, no virspuses).
- rūdīt Sakarsējot (materiālus) virs kritiskās temperatūras un strauji atdzesējot, palielināt (to) izturību, triecienstingrumu.
- Gaisa saknes Saknes, kas augiem papildus attīstās virszemes daļā.
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai. Sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (par zemi, ūdenstilpi u. tml.).
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ledu, tā kārtu.
- kolrābis Salcietīgs divgadīgs krustziežu dzimtas dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā.
- bet Saliktā pakārtojuma teikumā ievada virsteikumu, kam pakļauts pieļāvuma palīgteikums.
- platforma Samērā bieza, izturīga (parasti nostiprināta un paaugstināta) konstrukcija ar platņveida virsmu (kā) balstīšanai, pārvietošanai u. tml.
- švīksts Samērā kluss, ass, augsts troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- torte Samērā liels konditorejas izstrādājums, kas ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu (piemēram, krēmu, augļu biezeņiem) un kam virsma parasti ir rotāta.
- pasekls Samērā nenozīmīgs, nebūtisks (piemēram, par mākslas darbu), samērā virspusīgs (piemēram, par kā saturu).
- pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas. Apkārtējā vide. Tāla, plaša apkārtne (ārpus savām mājām).
- josla Samērā šaura, parasti garena (virsmas, priekšmeta) daļa, kas (piemēram, ar krāsu, formu) atšķiras no pārējām daļām.
- parupjš Samērā, arī mazliet rupjš (par priekšmetiem, to virsmu).
- klikatas Sandales ar divdaļīgu koka zoli un ādas vai drānas virsu.
- veidvirpošana Sarežģītas formas (piemēram, izliektu, ieliektu) virsmu, detaļu virpošana (ar veidgriežņiem, kopējamām ierīcēm u. tml.).
- uzritināties Saritināties virsū (uz kā, kam) - parasti par kaķi, čūsku.
- piere Sarucis stumbrs, uz kā virsmas attīstās lapas.
- uzsaldēt Sasaldējot kur virsū ūdeni vai citu šķidrumu, izveidot (slidotavu, skrejceļu slidošanai u. tml.).
- noslapināt Saslapināt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- fotosfēra Saules virsējais redzamais slānis.
- zeme Sauszemes virsa kā pamats, uz kura kas atrodas, pa kuru kas virzās vai tiek virzīts, arī kāds segums, grīda u. tml. kā šāds pamats.
- zeme Sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis, ko veido grunts, augsne.
- sēža Savienojamo elementu, detaļu virsmu savstarpējās piekļaušanās atbilstība.
- klājenisks Savienojumā «klājeniska trajektorija»: trajektorija, kuras kāpuma zara leņķis ir mazāks par maksimālā attāluma leņķi (artilērijas ieročiem), trajektorija, kura nepaceļas, virs mērķēšanas līnijas augstāk par apšaudāmo mērķi (strēlnieku ieročiem).
- lapsenīte Savienojumā «laputu lapsenītes»: plēvspārņu kārtas jātnieciņu virsdzimtas dzimta, pie kuras pieder sīki, tumši kukaiņi, kas parazitē laputis. Šīs dzimtas kukaiņi.
- līdakveidīgs Savienojumā «līdakveidīgās zivis»: īsto kaulzivju virskārtas kārta, kurā ietilpst, piemēram, līdaka.
- pols Savienojumā «magnētiskais pols»: pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiska lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
- saitīte Savienojumā «mēles saitīte»: gļotādas kroka, kas saista mēles apakšējo virsmu ar mutes dobuma iekšējo sienu.
- sabrukt Savienojumā «sabrukt virsū»: strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem.
- granulācija Savienojumā «Saules granulācija»: teleskopā uz Saules virsmas redzamais granulu (2) tīkls.
- virsis Savienojumā «sila virsis» - eriku (viršu) dzimtas 30-70 cm augsts, mūžzaļš krūms (nektāraugs) ar pacilu, zarainu stumbru, vienkāršām, veselām 1,5-2,5 mm garām lapām, ķekarveida ziedkopu un violetu vainagu.
- priekšmets Savienojumā «teikuma priekšmets»: teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs.
- virsloceklis Savienojumā «teikuma virsloceklis»: teikuma loceklis, kas veido teikuma gramatiskās uzbūves pamatu.
- virsmaktīvs Savienojumā «virsmaktīvās vielas»: vielas, kas monomolekulārā slāņa veidā uzkrājas divu fāžu robežvirsmā un samazina tās brīvo enerģiju (virsmas spriegumu).
- virssasaluma Savienojumā «virssasaluma ūdeņi»: pazemes ūdeņi virs sasalušajiem iežiem daudzgadīgā sasaluma zonā.
- kreiss Savienojumā ar «puse»: virspusei, ārpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam). Pretstats: labā puse.
- bāzties Savienojumā ar «virsū»: plīties, mākties virsū. Nelikt mierā.
- brukt Savienojumā ar «virsū»: strauji doties uzbrukumā (par cilvēkiem).
- dziļums Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu norāda uz noteiktu attālumu starp vietu (kur iekšā) un (kā) virsmu.
- dziļš Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) noteiktā attālumā no (kā) virsmas.
- silts Savienojumā ar temperatūras mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikta temperatūra virs nulles (parasti pēc Celsija skalas).
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība aptver visu darbības objekta vai darbības subjekta virsmu vai tās lielāko daļu.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ar darbības objektu vai darbības subjektu (piemēram, ar to virsmām) notiek kāda pārmaiņa.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekta vai darbības subjekta virsma tiek klāta (ar ko).
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā darbības objekta vai darbības subjekta visa virsma vai tās lielākā daļa kļūst netīra, arī slapja.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas izveidojas, top (piemēram, kādā priekšmetā, virsmā).
- arī Savienojumos „kaut arī", „lai arī": saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām. Kaut gan. Lai gan.
- gan Savienojumos «lai gan», «kaut gan» saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
- Ģeogrāfiska ainava Savstarpēji saistītu dabas parādību komplekss noteiktā Zemes virsas daļā.
- kalns Sēdam zemes virsas pacēlumam līdzīgs veidojums.
- pārsegt Sedzot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārsegt Sedzot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nosegt Sedzot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
- uzsegt Sedzot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
- klāt Segt (ko) no virsas (piemēram, par audumu).
- naglot Segt, klāt (ko) ciet, nostiprinot (ko virs tā) ar naglām.
- siltumnīca Segta virszemes būve ar dabisku vai mākslīgu mikroklimatu (parasti dārzeņu, puķu, to dēstu, sējas materiāla audzēšanai).
- ūsas Sejas apmatojums (cilvēkiem) virs augšlūpas.
- piere Sejas daļa starp uzacīm un matiem (cilvēkam). Galvas virsējā priekšdaļa (dzīvniekam).
- padegune Sejas daļa zem deguna virs augšlūpas.
- uzsēt Sējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- rifs Sekla zemūdens vai nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēda.
- sēre Sēklis, kas sākas tieši no ūdenstilpes krasta. Sanešu kopums ūdenstilpē, kurš mazūdens apstākļos iznirst virs ūdens līmeņa.
- ieplaka Sekls, plašs pazeminājums (zemes virsā) ar samērā līdzenu dibenu.
- Ārējā sekrēcija Sekrēcija, kurā sekrēts izdalās orgāna dobumā vai uz organisma virsmas.
- toga Senās Romas pilsoņu virsējais apģērbs, ko darināja no balta vilnas auduma eliptiskā griezumā un ko apņēma ap augumu pār vienu plecu, atstājot kaklu un otru plecu neapsegtu.
- vulkāns Seno romiešu ugunsdieva Vulkāna vārdā nosaukts veidojums, kas sastāv no magmas avota, pazemes ejas un šīs ejas virszemes atveres, ap kuru uzkrājas izvirdumu produkti, veidojot zemes virsas pacēlumu - konusu.
- uzsēsties Sēžoties novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
- nosiet Sienot (parasti cieši, stingri), pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzsiet Sienot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kāda priekšmeta).
- linkrusts Sienu apdares materiāls, kas izgatavots no bieza, ar īpašu masu pārklāta papīra vai kartona, uz kura ārējās virsmas parasti ir reljefs zīmējums.
- botes Sieviešu vai bērnu ziemas apavi, ko parasti valkā virs kurpēm un kas aptver pēdu arī no virspuses.
- rotonda Sieviešu virstērps - garš apmetnis bez piedurknēm.
- uzsijāt Sijājot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- dražeja Sīka (parasti apaļa) konfekte ar gludu, cietu virskārtu.
- pora Sīka atvere (organisma, tā daļas virsmā).
- zobiņi Sīki izciļņi, kas veidoti virsmas raupjuma radīšanai vai dekoratīvos nolūkos.
- rasa Sīki ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēdušies uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
- skrots Sīks metāla lodveida veidojums kā virsmas apstrādei.
- plūksna Sīks veidojums no vaļējiem šķeltiem kāda materiāla galiem, kurš atrodas uz (kā) virsmas.
- uzrasināt Sīku pilienu veidā uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
- apkausēt Sildot, karsējot panākt, ka izkūst, nokūst (no virspuses vai visapkārt).
- siltumatdeve Siltuma apmaiņa starp kā virsmu un vidi, kas ar to saskaras.
- termoizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas. Siltumizolators.
- siltumizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u.tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u.tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas.
- rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai.
- masāža Sistemātiska mehāniska iedarbība uz cilvēka ķermeņa, tā daļu virspusi ārstnieciskos vai higiēniskos nolūkos, izmantojot speciālus paņēmienus.
- uzsist Sitot, ar sitieniem nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam).
- ēveļskaidas Skaidas, kas veidojas, ēvelējot koka vai metāla virsmu.
- ieskaldīt Skaldot, cērtot ar cirvi, radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, zīmi).
- noskalot Skalojot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
- Velna laivas Skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
- skapjaugša Skapja augšējā, horizontālā plāksne. Vieta, telpa virs šādas plāksnes.
- Melnais skārds Skārds, kam nav aizsargājoša virsmas seguma.
- nobrāzt Skarot (ar ķermeņa daļu) ko nelīdzenu, asu, cietu, ievainot (tās) ādas virskārtu.
- noskrambāt Skarot (ko) ar ko asu, radīt rievas, līnijas (visā tā virsmā vai tās lielākajā daļā).
- noskrāpēt Skarot (ko) ar ko asu, radīt rievas, līnijas (visā tā virsmā vai tās lielākajā daļā).
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ievainot, radīt brūci (ādas virskārtā). Būt tādam, kas, skarot (ko), rada (tajā) brūci.
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, radīt rievas, līnijas (kā virsmā). Skarot ar ko asu, cietu, veidot (piemēram, rievas, līnijas) kā virsmā.
- taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos. Būt tādam, ar kuru skar (ko) šādā veidā (par ķermeņa daļām).
- balkons Skatītāju vietas (teātrī, kino) ar pacēlumu un izvirzījumu virs partera.
- spoguļoties Skatīties uz savu attēlu, ko rada spogulis, arī kāda virsma.
- virsskats Skats no (kā) virsējās, augšējās puses. Skats (kā) virsējās daļas virzienā.
- saskrambāt Skrambājot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā. Skrambājot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- uzskrāpēt Skrāpējot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- saskrāpēt Skrāpējot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā. Skrāpējot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- ieskrāpēt Skrāpējot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievas, līnijas). Mazliet, arī vietumis saskrāpēt.
- uzskrūvēt Skrūvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- zemcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma. Bareljefs.
- bareljefs Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma. Zemcilnis.
- augstcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu vairāk par pusi no sava biezuma.
- uzslacināt Slacinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pārslacīt Slakot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārslacīt Slakot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- uzslacīt Slakot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- migla Slānis atmosfērā pie Zemes virsas, kurš sastāv no sīkām higroskopiskām daļiņām (pilieniem, kristāliem), kas radušās, ūdens tvaikiem kondensējoties vai sublimējoties.
- sega Slānis, kārta (piemēram, no kādas vielas, organiska veidojuma, augiem u. tml.), kas sedz zemes, arī ūdenstilpes, priekšmetu virsmu.
- pārklājslānis Slānis, kas atrodas virs kā.
- noslaucīt Slaukot padarīt sausu, arī tīru (kā) virsmu, ārpusi.
- pārslaucīt Slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu. Slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
- pārslaucīt Slaukot tīrīt visu (kā) virsmu. Slaukot tīrīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
- kupeja Slēgta (vieglā automobiļa) virsbūve ar divām durvīm.
- ūdensslēpes Slēpes, kas ir konstruētas tā, lai ar tām varētu pārvietoties pa ūdens virsu.
- ragavas Slīdošs transportlīdzeklis kravu vešanai pa samērā slidenu virsmu (parasti pa sniegu, ledu)
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- mietne Slieces virsdaļas balsts (ragavām, kamanām).
- nogāze Slīpa zemes virsma (attiecībā pret horizontālu plakni).
- apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
- uzvelties Smagi uzgulties (ar ķermeni, tā daļu) virsū (uz kā, kam).
- uzzvelties Smagi uzgulties, uzsēsties virsū (uz kā, kam).
- smaile Smaila (piemēram, kalna, klints) virsotne. Augstākais (piemēram, kalna, klints) punkts.
- krejot Smalstīt krējumu (nostādinātam pienam no virsas).
- nosmalstīt Smalstot atdalīt nost (parasti virsējo kārtu).
- nokraistīt Smalstot noņemt virsējo daļu (kādam šķidrumam).
- nosmelt Smeļot atdalīt no virsas (daļu).
- uzmiglot Smidzinot uzvirzīt (parasti šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
- uzsmidzināt Smidzinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- vilksnis Sniega pārvietošanās tieši pa sniega segas virsu vēja iedarbībā (laikā, kad nesnieg).
- sniegvilksnis Sniega pārvietošanās tieši pa sniega segas virsu vēja iedarbībā (laikā, kad nesnieg). Vilksnis.
- sniegputenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja iedarbībā, parasti snigšanas laikā; arī putenis.
- sērsna Sniega segas garoza, kas parasti veidojas, mitrai sniega virskārtai sasalstot.
- uzsnigt Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam).
- sniegs Soda nokrišņu kārta uz kādas platības, virsmas.
- berzt Spaidot, spiežot (pret kādu virsmu), dalīt sīkās daļiņās. Drupināt, smalcināt.
- Glābšanas josta Speciāla josta, ko lieto, lai noturētos virs ūdens.
- monopolcena Speciāla tirgus cena, kas parasti ir augstāka par preces vērtību un nodrošina monopolam virspeļņas ieguvi.
- ševroāda Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai. Ševro.
- ševro Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai. Ševroāda.
- zīmogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas vai iespiešanai tajā (dokumentu vai darbības apstiprināšanai).
- spiedogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas vai iespiešanai tajā. Zīmogs (1).
- smerčs Spēcīgs, postošs atmosfēras stabveida virpulis, kas piltuvveidīgi rodas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsai.
- spiediens Spēks, kas perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību.
- Galda spēle Spēle, kurā, piemēram, figūras, kauliņus, virza pa attiecīgi izveidotu, parasti uz galda novietojamu, plāksni vai kuras norisē izmantojamos priekšmetus (piemēram, kārtis) izvieto uz kā (parasti galda) virsmas.
- uzspiest Spiežot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, zīmi, tā, attēlu).
- iespiest Spiežot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, rievu).
- nospiest Spiežot nonāvēt (parasti dzīvnieku). Spiežoties virsū, nonāvēt.
- uzspiest Spiežot uzlikt (ko, parasti kāju, roku) virsū (piemēram, pedālim, signālierīcei), lai iedarbinātu (kādu mehānismu, sistēmu u. tml.).
- uzspiest Spiežot uzvirzīt (parasti masu) virsū (uz kā, kam). Spiežot uzvirzīt (parasti masu) virsū (uz kā, kam), lai izveidotu (ko).
- uzspiest Spiežot uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam).
- vītne Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piemēram, detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
- pārspodrināt Spodrinot padarīt tīru, spodru visu (kā) virsmu. Spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
- spoguļvirsma Spoguļa virsma.
- grūšana Sporta disciplīna svarcelšanā - stieņa pacelšana uz krūtīm un no krūtīm iztaisnotās rokās virs galvas.
- alpīnisms Sporta veids - kāpšana grūti pieejamās, augstās kalnu virsotnēs, pārgājieni augstos kalnos u. tml.
- ūdensslēpošana Sporta veids - pārvietošanās pa ūdens virsu uz ūdensslēpēm aiz kutera.
- ūdenssports Sporta veidu kopums, kuri ir saistīti ar pārvietošanos pa ūdeni, ūdens virsu (piemēram, peldēšana, airēšana, burāšana).
- uzsprādzēt Sprādzējot nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
- uzsprakstēt Sprakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Sprakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzsprakšķēt Sprakšķot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Sprakšķot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- nospraudīt Spraudāt (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piespraudīt Spraudāt (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- uzspraudīt Spraudot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzsprauslot Sprauslājot uzvirzīt (piemēram, siekalas) virsū (kam, uz kā).
- nospraust Spraužot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzspraust Spraužot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- uzspraust Spraužot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzsprikstēt Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- refleksija Staru vai starojuma atstarošana no kādas virsmas.
- titulstāsts Stāstu krājuma stāsts, kura virsraksts saskan ar krājuma nosaukumu.
- zenīts Stāvoklis, arī moments, kad debess spīdeklis (parasti saule, mēness) atrodas visaugstāk virs horizonta.
- redundance Stāvoklis, parādība, kad kādā, parasti informatīvā, sistēmā, vienībā ir elementu virsdaudzums.
- kortikosteroīdi Steroīdi, kam ir noteiktas ķīmiskas vai bioloģiskas īpašības, kuras raksturīgas virsnieru dziedzeru garozas daļas hormoniem.
- uzstiept Stiepjot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzspīlēt Stiepjot, plēšot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- blāvstikls Stikls ar matētu virsmu, vāji caurredzams stikls.
- ledusstikls Stikls ar matētu, pēc izskata leduspuķēm līdzīgu virsmu, kas izveidota, to apstrādājot ar emaljas putekļiem.
- ornamentālstikls Stikls ar ornamentētu virsmu.
- obsidiāns Stiklveida vulkāniskais iezis (parasti tumšos toņos) ar grumbuļainu, asu virsmu.
- spraigs Stingrs, elastīgs (parasti par kā virsmu).
- rūsa Stirpa, guba, arī padziļinājums zemes virsā (sakņaugiem).
- šķīvot Strādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām.
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- gāzties Strauji doties (kur, kam virsū u. tml.). Strauji virzīties (par pūli, drūzmu).
- iešņāpt Strauji griežot, radīt, ieveidot (kādā virsmā robu).
- nogāzt Strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- ķepuroties Strauji kustināt rokas, kājas, ķermeni, lai, piemēram, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
- uzgāzt Strauji lejot, berot, metot u. tml., uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- nogāzt Strauji nometot, arī noberot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
- sagrūt Strauji uzkrist, uzvelties virsū (par vairākiem, daudziem priekšmetiem, arī kā lielāku daudzumu).
- ieraut Strauji virzot (piemēram, roku, kāju pa negluda priekšmeta virsmu), iedurt (ādā).
- piegāzt Strauji, arī nevērīgi metot, berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- uzsprāgt Strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par priekšmetu, šķidrumu. Strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, virsū (uz kā, kam).
- uzgāzties Strauji, spēcīgi plūstot, birstot u. tml., uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam).
- zemstraume Straume, kas plūst zem ūdens virsējās straumes, kārtas.
- pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilo virspusējo straumju virzienam. Straume, kuras virziens ir pretējs transportlīdzekļa braukšanas virzienam.
- stāvstrops Strops, kura ligzdas telpu paplašina vertikālā virzienā, medus telpas uzliekot virs peru telpas.
- augums Stumbrs, stāvs, virszemes daļa (augiem).
- uzstumt Stumjot, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzsukāt Sukājot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
- nosusināt Susinot padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi.
- nažkontakts Svirslēdža kontakta kustīgā daļa (parasti augstsprieguma iekārtās).
- zelminis Šāda veida dekoratīvs elements virs logiem, durvīm u. tml.
- pļaut Šādā veidā griezt lakstaugu, parasti zāles, labības, virszemes daļas (kādā platībā).
- spiest Šādā veidā iedarbojoties ar spēku, darināt, gatavot (ko), arī veidot (kā) virsmā, uz (kā) virsmas (zīmi, attēlu u. tml.).
- ziest Šādā veidā klāt (kā) virsmu, piemēram, ar kādu masu, šķidrumu.
- tralis Šādam zvejas rīkam līdzīga ierīce ūdenstilpes reljefa, floras un faunas pētīšanai, kā arī zemūdens šķēršļu atklāšanai un izcelšanai ūdens virspusē.
- kupols Šādas velves virsma, kas redzama no celtnes ārpuses.
- krāsa Šādas vielas kārta (uz kādas virsmas).
- karte Šāds debess ķermeņa virsmas vai tās daļas, arī zvaigžņotas debess vai tās daļas attēlojums plaknē.
- svītra Šaura, garena (zīmēta, krāsota, reljefi veidota u. tml.) josla (kā) virsmā.
- svītra Šaurs, garens veidojums uz (kā) virsmas.
- uzšķaudīt Šķaudot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā).
- menisks Šķidruma virsmas izliekums (kapilārā).
- lodūdens Šķidrums lādējamo virsmu tīrīšanai.
- skrejceļš Šķietlādes virsma, pa ko pārvietojas atspole, virzoties cauri šķīrienam.
- uzšķiest Šķiežot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- nošķūrēt Šķūrējot notīrīt (kā) virsmu.
- uzšļākt Šļācot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pāršļakstināt Šļakstinot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pāršļakstināt Šļakstinot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- uzšļakstināt Šļakstinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- šļakstīties Šļakstīt (šķidru vielu) ap sevi, sev virsū, arī vienam uz otru, citam uz citu.
- pāršļakstīt Šļakstot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pāršļakstīt Šļakstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- aizšļakstīt Šļakstot (ko) virsū, piešķiest, aiztriept.
- uzšļakstīt Šļakstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzšļakstēt Šļakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- putekļi Šo daļiņu kopums, kas atrodas uz kādas virsmas.
- nošūt Šujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzšūt Šujot izveidot (piemēram, rotājumu) virsū (uz kā, kam), arī šujot piestiprināt (uz kā, kam).
- lāpīt Šujot, līmējot virsū ielāpu caurumam, izdilumam, labot (piemēram, apģērba gabalu, apavus). Šujot, līmējot virsū ielāpu, segt (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos.
- līgot Šūpoties, ieliekties (par zemes virskārtu).
- līgoties Šūpoties, ieliekties (par zemes virskārtu).
- švertjahta Švertlaiva ar klāju un kajītes virsbūvi.
- uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (svītru), izveidot (piemēram, zīmējumu) virsū (uz kā, kam).
- pāri Tā (virzīt ko pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas), ka (tas) nosedz, noklāj.
- pāri Tā, ka (kas) atrodas, ir novietots virs kā, uz kā (no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram).
- Vārda pēc Tā, ka (kas) ir zināms pēc nosaukuma, arī virspusīgi, pēc nepilnīgas informācijas, nevis iepazīts tiešā uztverē.
- zems Tā, ka (kas) virzienā uz leju ir pietuvināts (kā) virsmai, pamatnei (piemēram, par kustībām). Tāds, kas virzienā uz leju ir pietuvināts (kā) virsmai, pamatnei.
- pacilus Tā, ka ir samērā, arī mazliet attālināts vertikāli no kādas virsmas.
- dziļš Tā, ka kas ir samērā daudz (uzlikts, uzvirzīts) kam virsū.
- Gaisa saknes Tādas saknes, kas augiem papildus attīstās virszemes daļā.
- virsējais Tāds (parasti apģērbs), kas valkājams virs kā cita.
- virskritisks Tāds (piemēram, stāvoklis), kad kas atrodas, eksistē virs kritiskā [1] (2) (piemēram, stāvokļa).
- bedrains Tāds (priekšmets), kura virsmā ir nelieli iedobumi.
- nepaplašināts Tāds (teikums), kurā ir tikai teikuma virslocekļi vai virsloceklis.
- vienkopas Tāds (teikums), kurā ir viens virsloceklis, kas var būt arī paplašināts ar palīglocekļiem.
- muskuļains Tāds, kā virsmu klāj neregulāri veidojumi.
- kuprains Tāds, kam (virsmā) ir izliekums, paaugstinājums, negludums.
- ķeburains Tāds, kam ir daudz dažādu virsmas izciļņu, arī izaugumu.
- kūkumains Tāds, kam ir izliekumi, paaugstinājumi, izciļņi (parasti par kalnu, zemes virsmu).
- silts Tāds, kam ir mēreni augsta, parasti patīkama, temperatūra; tāds, kura temperatūra ir virs nulles (parasti pēc Celsija skalas). Pretstats: auksts.
- raupjš Tāds, kam ir nelīdzena, grumbuļaina virsma. Nelīdzens, grumbuļains (par kā virsmu).
- plakandibena Tāds, kam ir plakana virsa (par cepuri).
- platvirsas Tāds, kam ir plata virsa.
- šļūkt Tāds, kam ir raksturīga nepārtraukta vai samērā reti pārtraukta kāju saskare ar (kā) virsmu (par soļiem, gaitu u. tml.).
- smags Tāds, kam ir raksturīgs veiklības, viegluma, graciozitātes trūkums (par kustībām). Tāds, kam ir raksturīga, parasti lēna, virzība, piemēram, lejup, arī tāds, kā rezultātā rodas cieša saskare, piemēram, ar kā virsmu (par kustību, arī darbību).
- rēpuļains Tāds, kam ir raupja, nelīdzena virsma (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem).
- plakans Tāds, kam ir samērā līdzena horizontāla virsa (par reljefa veidojumiem, to daļām).
- rupjš Tāds, kam ir samērā platas, dziļas rievas, padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli).
- smalks Tāds, kam ir samērā šauras, seklas rievas, nelieli padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli). Tāds, kas ir samērā šaurs, sekls (piemēram, par rievu, padziļinājumu).
- spoguļveida Tāds, kam ir spoguļa virsmai, tās atstarotajai gaismai raksturīgas īpašības.
- sekls Tāds, kam nav dziļāka satura. Tāds, kas neiedziļinās būtībā, ir virspusējs.
- pusotrstāva Tāds, kam virs pirmā stāva ir izveidots augšējais stāvs, parasti jumta slīpņu veidotajā telpā.
- rupjš Tāds, kam virsmā, uz virsmas ir izciļņi, krokas.
- zems Tāds, kas atrodas (samērā) tuvu, piemēram, zemes virsmai, (kā) pamatnei.
- paaugsts Tāds, kas atrodas patālu virs horizonta (par debess spīdekļiem).
- piezemēs Tāds, kas atrodas pie augsnes virskārtas, tās tuvumā (parasti par augu daļām).
- virsrīkles Tāds, kas atrodas rīkles virspusē.
- augsts Tāds, kas atrodas tālu virs horizonta (par sauli, mēnesi, zvaigznēm u. tml.).
- piezemēs Tāds, kas atrodas tuvu zemes virsai.
- sfērisks Tāds, kas atrodas uz sfēras virsmas (par figūrām). Tāds, kas pētī figūras, kuras atrodas uz sfēras virsmas (par matemātikas nozari).
- virsējais Tāds, kas atrodas virs kā zemāka. Tāds, kas ir augstāk par ko. Pretstats. Apakšējais.
- augšējais Tāds, kas atrodas virs kā zemāka. Tāds, kas ir augstāk par ko. Virsējais. Pretstats: apakšējais.
- pazeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes, augsnes virsējās kārtas. Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
- zemzeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa. Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes (planētas) virsējā slāņa.
- virspusējs Tāds, kas atrodas, noris (kā) virspusē (1), skar (kā) virspusi (1).
- virspusējs Tāds, kas atrodas, noris (ķermeņa, orgāna) virsējā kārtā, arī daļā.
- virsčaumalas Tāds, kas atrodas, noris virs čaumalas.
- virsgalvas Tāds, kas atrodas, noris virs galvas (1).
- virssmaganu Tāds, kas atrodas, noris virs smaganām.
- virslīmeņa Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs (kā) līmeņa.
- virsūdens Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs ūdens, tāds, kas ir saistīts ar ūdens virsējo kārtu.
- virszeme Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs zemes.
- zemūdens Tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ūdens virsējā slāņa vai ūdenī.
- sekls Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) netālu no (kā) virsmas.
- nedziļš Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā netālu no (kā) virsmas.
- padziļš Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā tālu no (kā) virsmas, arī malas, robežas.
- dziļš Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā tālu no (kā) virsmas.
- peldošs Tāds, kas aug ūdenstilpē un brīvi peld uz ūdens virsmas vai ūdenī (par ūdensaugiem, to daļām).
- peldošs Tāds, kas ir konstruēts tā, lai to varētu novietot uz ūdenstilpes virsmas (par iekārtām, celtnēm u. tml.). Tāds, kas ir uzbūvēts uz speciāla ūdens transportlīdzekļa.
- nemierīgs Tāds, kas ir ļoti nelīdzens (piemēram, par zemes virsu). Tāds, kura virziens bieži mainās (piemēram, par ceļu).
- gaiss Tāds, kas ir pacelts virs zemes. Tāds, kas atrodas virs zemes.
- lakstains Tāds, kas ir sulīgs, nepārkoksnējies (par stumbru). Tāds, kam ir sulīgas, nepārkoksnētas virszemes daļas (par augiem).
- slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums, parasti lāšu, pilienu veidā (parasti par priekšmetiem). Tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā. Arī mitrs (1).
- līgans Tāds, kas ir viegli ieliecams, arī iešūpojams (piemēram, par zemes virsmu).
- vaļējs Tāds, kas izraisa ķermeņa virsas audu bojājumu (par traumu, parasti par lūzumu).
- paviršs Tāds, kas ko dara, veic virspusīgi, neiedziļinoties būtībā, nepilnīgi, neprecīzi.
- līgans Tāds, kas lēni viļņojas (par ūdenstilpes virsmu, viļņiem).
- lipīgs Tāds, kas līp pie kā virsmas (par līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
- tukšs Tāds, kas nav aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) - parasti par telpu, platību, virsmu.
- slēgts Tāds, kas neizraisa ķermeņa virsmas audu bojājumu (par traumu, parasti par lūzumu).
- sauss Tāds, kas nesatur šķidrumu, tvaikus vai satur tos ļoti maz. Tāds, uz kā virsmas nav šķidruma, tvaika vai to ir ļoti maz.
- vaļējs Tāds, kas nesedz vai tikai daļēji sedz pēdas virspusi (par apaviem).
- ektoparazītisks Tāds, kas parazitē uz citu dzīvnieku vai cilvēka ķermeņa virsmas.
- virsaugsnes Tāds, kas pastāv, noris virs augsnes.
- virsgrunts Tāds, kas pastāv, noris virs iežiem.
- virsledus Tāds, kas pastāv, noris virs ledus.
- dūrējsūcējtipa Tāds, kas pielāgots virsmas pārduršanai un šķidras barības sūkšanai (par kukaiņu, piemēram, odu, blusu, mutes orgāniem).
- slēgts Tāds, kas pilnīgi sedz pēdas virspusi (par apaviem).
- virspusējs Tāds, kas redzams no virsas, virspuses (2), tāds, ko ievēro vispirms (piemēram, par izskatu, formu u. tml.). Arī ārējs (3).
- ložņāt Tāds, kas savas uzbūves dēļ aug, stiepjoties paralēli zemes virsmai, ir pietuvināts zemes virsmai (par augiem, to daļām).
- gaiss Tāds, kas tiek veikts, darbojas samērā augstu virs zemes.
- apakšējais Tāds, kas valkājams zem kā cita. Pretstats: virsējais.
- starpkontinentāls Tāds, kas var sasniegt jebkuru zemeslodes virsmas punktu (par lidaparātiem, parasti raķetēm).
- reljefs Tāds, ko izmanto, lai (piemēram, priekšmeta) virsmā veidotu izciļņus, padziļinājumus.
- mazgājams Tāds, ko var mazgāt (par priekšmetiem, to virsmu).
- pazeme Tāds, ko veic, kas noris vietā, telpā zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
- iedobumains Tāds, kur ir iedobumi (par virsmu).
- nokraupējis Tāds, kur ir kraupja (1) bojājumi (par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu), arī raupjš, sarepējis, grumbuļains.
- nokraupējis Tāds, kur ir kraupja (2) bojājumi (par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- plakans Tāds, kura garums, platums ir ievērojami lielāks par šķērsgriezumu, biezumu un kuram parasti ir līdzena virsma (piemēram, par priekšmetiem, vielu veidojumiem).
- sakņains Tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni). Tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu).
- šļūcenisks Tāds, kurā kājas tiek virzītas nepārtrauktā vai samērā reti pārtrauktā saskarē ar (kā) virsmu (par kustībām, gaitu u. tml.).
- peldlapu Tāds, kura lapas peld uz ūdens virsmas (par ūdensaugiem).
- slēgts Tāds, kura virsbūvei ir jumts vai arī sienas un jumts (par transportlīdzekļiem, to daļām).
- vaļējs Tāds, kura virsbūvei nav jumta vai arī nav sienu un jumta (par transportlīdzekļiem, to daļām).
- spodrs Tāds, kura virsma (piemēram, gluduma, tīrības pakāpes, krāsojuma īpatnību dēļ) labi atstaro gaismu.
- pilns Tāds, kura virsma ir aizņemta (ar ko); tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas lielā daudzumā.
- lāsumains Tāds, kura virsma ir ar atšķirīgas nokrāsas lāsumiem un, atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīd.
- smalks Tāds, kura virsma ir gluda, bez izciļņiem, bedrēm, krokām.
- reljefs Tāds, kura virsmā ir izciļņi, padziļinājumi; tāds, kura formai ir raksturīgs izcilnis vai padziļinājums kādā virsmā.
- rievots Tāds, kura virsmā ir izveidotas rievas (1).
- robots Tāds, kura virsmā ir robi (par priekšmetiem). Robains (1).
- robains Tāds, kura virsmā ir robi (par priekšmetiem). Robots [2] (1).
- spoguļains Tāds, kura virsma labi atstaro gaismu.
- nekrāsots Tāds, kura virsma nav pārklāta ar krāsu. Tāds, kas ir savā dabiskajā krāsā.
- slidens Tāds, kura virsmai ir samērā neliela slīdes berze.
- putains Tāds, kura virspusē izdalās daudz putu (par šķidrumu, masu).
- spilgts Tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā samērā stipru kairinājumu.
- spožs Tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā stipru kairinājumu.
- nokaisīt Tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas ļoti lielā skaitā.
- pārpilns Tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
- sterils Tāds, uz kura virsmas vai kurā nav mikroorganismu.
- nosēt Tāds, uz kura visas virsmas vai tās lielākās daļas, arī kurā (kas) atrodas, ir izplatīts lielā daudzumā.
- bisektrise Taisne, kas iet caur leņķa virsotni un dala leņķi divās vienādās daļās.
- diagonāle Taisnes nogrieznis, kas savieno divas daudzstūra virsotnes, kuras nav uz vienas malas, vai divas daudzskaldņa virsotnes, kas neatrodas vienā plaknē.
- diametrs Taisnes nogrieznis, kas savieno divus riņķa līnijas (vai lodes virsmas) punktus un iet caur tās centru.
- rādiuss Taisnes nogrieznis, kas savieno riņķa līnijas vai lodes centru ar kādu riņķa līnijas punktu vai lodes virsmas punktu.
- rūts Taisnstūra (parasti kvadrāta) formas veidojums uz (kā) virsmas.
- tuvbraucējs Tas (tāds), kas veic braucienus (parasti) vienas jūras robežās (parasti par kuģa virsniekiem).
- tālbraucējs Tas (tāds), kas veic braucienus tālāk par piekrastes zonu (parasti par kuģa virsniekiem).
- spiedums Tas, kas ir radies, kam spiežot uz kā virsmas.
- uzvija Tas, ko vij (kam) virsū vai klāt.
- uztašķīt Tašķot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- notaustīt Taustot skart (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu), lai ko pārbaudītu, konstatētu.
- ūdenssaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas nodarbojas ar virszemes un pazemes ūdens resursu izpēti, uzskaiti, regulēšanu, kompleksu izmantošanu un aizsardzību. Pasākumu kopums ūdens resursu racionālai izmantošanai tautas saimniecībā un ūdens kaitīgās iedarbības novēršanai.
- Teikuma palīgloceklis Teikuma loceklis, kas ir pakārtots kādam no teikuma virslocekļiem.
- palīgloceklis Teikuma loceklis, kas ko paskaidro par teikuma virslocekli, galveno locekli vai par kādu citu tiem pakārtotu teikuma locekli.
- izteicējs Teikuma virsloceklis, kas izsaka teikuma priekšmeta galveno pazīmi (darbību, stāvokli, īpašību, kvalitāti).
- Teikuma priekšmets Teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs.
- Vienkāršs teikums Teikums, kurā ir tikai viens virslocekļu (teikuma priekšmeta un izteicēja vai to grupu) saistījums.
- Vienkāršs teikums Teikums, kurā ir tikai viens virslocekļu (teikuma priekšmeta un izteicēja vai to grupu) saistījums.
- Nepilns teikums Teikums, kurā nav teikuma virslocekļu.
- Nepilns teikums Teikums, kurā nav teikuma virslocekļu.
- uztecēt Tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par šķidrumu.
- uzlīt Tekot, plūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par šķidrumu.
- rubrika Teksta nodaļās virsraksts, arī burts, cipars vai cits elements (teksta posmu atdalīšanai), ko veidoja ar sarkanu krāsu.
- novilkums Teksts, attēls, kas izgatavots, pārnesot to no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
- nomats Tektoniska struktūra, kas rodas, slāņa daļai noslīdot gar stāvi krītošu lūzuma virsmu.
- pārmats Tektoniska struktūra, kas rodas, slāņa daļai pārvietojoties pa horizontālu lūzuma virsmu.
- granula Teleskopā redzami graudiem līdzīgi veidojumi uz Saules virsmas.
- modelēt Tēlniecībā - veidot paraugu, skici u. tml. (mālā, vaskā, plastilīnā). Apstrādāt nākamās skulptūras virsmu, veidojot izciļņus un iedobumus.
- triept Tēlotājā mākslā - klāt (krāsu) uz kā virsmas samērā biezā kārtā, reljefi. Šādā veidā klāt (kāda materiāla virsmu) ar krāsu.
- ģērbtuve Telpa (parasti sabiedriskā iestādē), kur atstāt virsdrēbes. Garderobe.
- garderobe Telpa (sabiedriskā iestādē), kur atstāt virsdrēbes. Ģērbtuve (1).
- puspagrabs Telpa (zem celtnes pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
- kopkajīte Telpa uz karakuģa virsnieku kopīgai lietošanai brīvajā laikā.
- Telpisks leņķis Telpas daļa, ko ierobežo koniska virsma.
- leņķis Telpas daļa, ko ierobežo koniska virsma. Telpisks leņķis.
- ķermenis Telpas daļa, ko norobežo slēgta virsma.
- griesti Telpas virsējais iekšējais norobežojums, segums.
- projekcija Telpisku ķermeņu attēlojums uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- reverss Tenisā - sitiens virs galvas no kreisās puses.
- Tenisa krekls Tenisa spēlēšanai paredzēts virskrekls.
- sudrabtērauds Tērauds ar ļoti gludu virsmu.
- rūdīšana Termisks (materiālu) apstrādes process, kurā (tos) sakarsē virs kritiskās temperatūras un strauji atdzesē, tā palielinot (to) izturību, triecienstingrumu.
- virstērps Tērps, ko valkā virs cita tērpa. Virsapģērbs. Arī virsvalks.
- notēst Tēšot apstrādāt (kā) virsmu.
- aptēst Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses).
- uztetovēt Tetovējot izveidot (zīmējumu, burtus u. tml.) virsū (uz ķermeņa, tā daļām).
- aplīt Tikt apklātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam.
- klāties Tikt izkliedētam (uz kādas virsmas) - piemēram, par krāsu.
- uztīt Tinot (piemēram, diegu), uzvirzīt (to) virsū (uz kā, kam).
- notīrīt Tīrot atdalīt, novirzīt nost (piemēram, netīrumus, gružus no kā virsmas).
- Klājeniska trajektorija Trajektorija, kuras kāpuma zara leņķis ir mazāks par maksimālā attāluma leņķi (artilērijas ieročiem). Trajektorija, kura nepaceļas virs mērķēšanas līnijas augstāk par apšaudāmo mērķi (strēlnieku ieročiem).
- ritenis Transportlīdzekļa elements - rotējošs riņķveida priekšmets, kas saskaras ar ceļa virsmu un padara iespējamu transportlīdzekļa kustību.
- riepa Transportlīdzekļa riteņa apvalks, kas saskaras ar ceļa virsmu un kas parasti ir veidots no gumijas (ar kameru vai bez tās), metāla.
- skrejvirsma Transportlīdzekļu ritošās daļas virsma, kas saskaras ar ceļu. Skrejceliņš (2).
- skrejceliņš Transportlīdzekļu ritošās daļas virsma, kas saskaras ar ceļu. Skrejvirsma.
- uztrāpīt Trāpīt (ar ko) tieši virsū (uz kā, kam).
- pārvērst Traucējot (kā) saskatāmību, pārklājoties pāri (kā) virsmai, būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par miglu, tumsu, sniegu u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par gaismu).
- samīdīt Triecot virsū dzīvnieku, parasti zirgu, panākt, ka tas nonāvē, arī savaino (kādu).
- pārtriept Triepjot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārtriept Triepjot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- uztriept Triepjot (piemēram, ziedi, krāsu), uzvirzīt virsū (uz kā, kam). Uzziest.
- uztriept Triepjot izveidot (zīmi, attēlu u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- notriept Triepjot pārklāt (kā) virsmu.
- lāpstiņa Trīsstūrains kauls krūšu kurvja mugurējā virsmā.
- melanoze Tumšas krāsas rašanās organisma virsmas audos.
- Mēness jūra Tumšs Mēness virsmas apgabals.
- Mēness jūra Tumšs Mēness virsmas apgabals.
- pacelties Tuvojoties zenītam, nonākt (piemēram, virs kā, pāri kam) - par debess spīdekļiem. Uzaust (piemēram, par gaismu).
- sēsties Tuvoties (zemes virsai), arī kļūt blīvākam, koncentrētākam (pie zemes virsas) - par miglu, dūmiem u.tml.
- nākt Tuvoties, sākties (par laikapstākļiem). Parādīties, parasti virs apvāršņa (par sauli).
- Sniega putra Ūdenī peldoši drupataini sniega sakopojumi. Daļēji izkusis sniegs (uz zemes, priekšmeta virsas).
- karsts Ūdenī viegli šķīstošu iežu ģeoloģisko procesu kopums zemes garozā un tā izpausmes formas zemes virspusē.
- tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā. Ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
- uzplūdi Ūdens līmeņa paaugstināšanās (virs parastā līmeņa).
- notece Ūdens pārvietošanās tā riņķojumā dabā pa zemes virsu un zemē.
- ūdenstece Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni. Zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda ūdens plūsma (upe, tērce, kanāls u. tml.).
- ūdensvirsa Ūdens virsa.
- ūdenslīmenis Ūdens virsas augstums virs kādas noteiktas pastāvīgas horizontālas plaknes. Ūdens līmenis.
- Ūdens līmenis Ūdens virsas augstums virs kādas noteiktas pastāvīgas horizontālas plaknes. Ūdenslīmenis.
- ūdensvirsma Ūdens virsma.
- akvatorija Ūdens virsmas rajons.
- ledusgabals Ūdens, ūdenstilpes sasalušas virsējās kārtas gabals.
- peldaugs Ūdensaugs, kas brīvi peld uz ūdens virsmas vai ūdenī.
- virsūdens Ūdenstilpes virsējā kārta, slānis.
- virsūdens Ūdeņi, kas atrodas zemes virspusē.
- ieleja Upes izgrauzts pazeminājums zemes virsā. Pazemināta vieta (starp kalniem vai pacēlumiem), pa kuru tek upe.
- Upes kritums Upes iztekas un ietekas ūdens virsas augstuma starpība.
- ieurbināt Urbinot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, iedobumu).
- sofite Uz leju vērsta, parasti dekorēta, griestu sijas, arkas, dzegas u. tml. virsma.
- palts Uz līdzenas virsmas izliets, sakrājies u. tml. šķidrums. Laukums, ko klāj šāds šķidrums.
- peļķe Uz plakanas virsmas izliets , sakrājies u. tml. šķidrums, laukums, ko klāj šāds šķidrums.
- pakare Uz sāniem izvirzīta (piemēram, klints) daļa, kas neatbalstās uz apkārtējās virsas.
- zemē Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
- vižņi Uz ūdens virsas uzpeldējis ūdeņu ledus.
- virszeme Uz zemes virsas, virsmas, zemes virspusē.
- noara Uzarta augsnes virsējā kārta.
- nobraukt Uzbraucot (kam) virsū, nonāvēt (to).
- krist Uzbrukt, mesties virsū, (par dzīvniekiem). Uzbrūkot cieši tvert ar zobiem, knābi, nagiem u. tml.
- pretuzgrieznis Uzgrieznis, ko uzskrūvē virs galvenā uzgriežņa uz vienas un tās pašas lai novērstu savienojumu patvaļīgu atskrūvēšanos. Kontruzgrieznis.
- kontruzgrieznis Uzgrieznis, ko uzskrūvē virs galvenā uzgriežņa uz vienas un tās pašas skrūves, lai novērstu savienojumu patvaļīgu atskrūvēšanos.
- nobradāt Uzkāpjot (kam) vairākkārt virsū, ievainot, arī nonāvēt (to).
- uzkasīt Uzkašņāt virsū (uz kā, kam).
- uzotēt Uzklāt ar otu (ko) virsū (uz kā, kam).
- uzklāties Uzklāt sev (ko) virsū.
- nosusināt Uzlabojot (zemes virsējo slāni, parasti augsni), padarīt (to) sausāku.
- uzkumpt Uzliekties virsū (uz kā, kam).
- uzlējums Uzlietā šķidruma, masas sacietējusi kārta uz (kā) virsmas.
- uzbāzt Uzlikt (cepuri galvā). Liekot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzmīt Uzlikt kāju vai kājas virsū (piemēram, pedālim, paminai, arī lāpstai), iekustināt (to), lai iedarbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- nomīdīt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos).
- nomīņāt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos). Nomīdīt (2).
- nomīt Uzminot virsū, ievainot, arī nonāvēt.
- samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, nonāvēt, arī savainot.
- samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- kaltuve Uzņēmums, tā nodaļa, arī darbnīca, kurā kaļot veido, parasti dekoratīvu, virsmu (metāla, akmens) priekšmetiem.
- uzkrist Uzpilēt virsū (uz kā, kam).
- kolumntituls Uzraksts katrā grāmatas, žurnāla lappusē virs teksta (piemēram, nodaļas nosaukums, pirmais un pēdējais vārdnīcas lappuses vārds).
- Uzlaist suni (kādam) virsū Uzrīdīt suni (kādam) virsū.
- uzsegties Uzsegt sev (ko) virsū.
- uzkniebt Uzspiest (piemēram, pensneju, spīles) virsū (uz kā, kam).
- adsorbēt Uzsūkt (ko) ar virsmu.
- uzšļākt Uzšļākties virsū (uz kā, kam).
- uzritināt Uztīt virsū (uz kā, kam).
- paaut Uzvilkt (parasti zeķes) tā, lai (tās) atrastos zem (virsējām zeķēm).
- uzvirt Uzvirst (1).
- uzvirt Uzvirst (2).
- uzķēzīt Uzvirzīt mēslus, netīrumus virsū (uz kā, kam).
- uzlaist Uzvirzīt, arī panākt, arī pieļaut, ka (kas) slīdot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- uzkleķēt Uzvirzīt, parasti ar metienu, (kleķi, tā kārtu) virsū (uz kā, kam).
- uzpeldēt Uzvirzīties (šķidruma, masas) virspusē (piemēram, karsējot).
- uznākt Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- uznirt Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- uzpeldēt Uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- uzgulties Uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetu, vielu u. tml.
- uzskalot Uzvirzot (kur) virsū ko, piemēram, smiltis (no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm), izveidot (piemēram, valni).
- uzsēsties Uzvirzoties virsū (uz kā, kam, arī kur), nespēt turpināt pārvietošanos (parasti par ūdens transportlīdzekli).
- šaurspārņi Vaboļu dzimta, pie kuras pieder garas, šauras, parasti spilgtas, vaboles ar mīkstiem, šauriem virsspārniem. Šīs dzimtas vaboles.
- nervācija Vadu kūlīšu izvietojums (lapas, vainaglapas plātnē, augļa virsmā).
- virsotne Vainaga augšējā daļa, augšējie zari (kokam). Stumbra turpinājuma, vadošā zara gals. Augšējā, virsējā daļa (augam). Galotne (1).
- galotne Vainaga virsotne, augšējie zari (kokam). Stumbra turpinājuma, vadošā zara gals. Augšējā, virsējā daļa (augam).
- Savienotie trauki Vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā ir savstarpēji savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
- Savienotie trauki Vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
- lēkāt Vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, tikt pārvietotam, parasti pa kādu virsmu (par priekšmetiem).
- apmētāt Vairākkārt mest (kam) virsū.
- kapāt Vairākkārt sitot (ar papēžiem, pakaviem u. tml.), radīt iedobumus, iespiedumus. Vairākkārt sist (ar kājām, apaviem u. tml. pa cietu virsmu).
- mīdīt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
- mīņāt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
- lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
- ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
- lipināt Vairākkārt, arī pakāpeniski saistīt (parasti plānus vai sīkus priekšmetus, no kuriem viens vai abi pārklāti ar līmi vai vielu, masu, kam ir līmes īpašības) vai saistīt šādus priekšmetus pie (kā) virsmas.
- Jumta stāvs Vairākstāvu celtnes stāvs, virs kura atrodas jumts.
- peneplēns Vāji viļņota, vietām gandrīz līdzena zemes virsma, kas izveidoju sies seno kalnu vietā, tiem noārdoties.
- virsbīskapija Valsts, novads, kurā valdīja virsbīskaps ar zemes kunga tiesībām.
- pievasa Vasa, kas izveidojas no papildu pumpuriem uz auga virszemes daļām.
- uzvāzt Vāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko, piemēram, granti), parasti izkliedēšanai, virsū (uz kā, kam).
- padziļinājums Veidojums (kādā virsmā), kura malas (sienas), pamatne atrodas dziļāk (par šo virsmu).
- paaugstinājums Veidojums, kas paceļas, atrodas augstāk par apkārtējo virsmu. Laukums uz šāda veidojuma.
- uzbūve Veidojums, konstrukcija u. tml., kas ir izveidota uz kādas pamatnes, virsmas.
- gravēt Veidot (ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem) gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
- rievot Veidot (kā virsmā) rievu (1) vai rievas.
- raupjot Veidot (kam) nelīdzenu virsmu. Raupināt.
- raupināt Veidot (kam) nelīdzenu virsmu. Raupjot.
- velt Veidot (parasti ko apaļu) no valkanas masas, radot tai rotācijas kustību un spiežot starp divām savstarpēji kustīgām virsmām (piemēram, plaukstām, priekšmetiem). Šādi veidot (valkanu masu) apaļā formā.
- krāsot Veidot (uzrakstu, attēlu) ar krāsu (3), klājot to uz kādas virsmas.
- planēt Veidot (zemes virsu) atbilstoši projektētajam profilam. Līdzināt (zemes virsu).
- ievilkt Velkot (ar ko asu, smailu), ieveidot (kādā virsmā svītras, rievas u. tml.).
- pārvilkt Velkot (ko, piemēram, segu, apģērba gabalu) virsū, novietot (to) pāri (kam), pār (ko).
- izvilkt Velkot (parasti ar ko asu, smailu), izveidot (kādā virsmā svītru, rievu u. tml.).
- uzvilkt Velkot uzvirzīt (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu) virsū (ķermenim, tā daļai).
- uzvilkt Velkot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzraust Velkot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam).
- uzveltnēt Veltnējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- tūks Velts, uzkārsts, blīvs vilnas vai pusvilnas audums ar mīkstu virsmu labajā pusē.
- kupols Velve ar puslodes virsmu vai puslodei līdzīgu virsmu.
- rovis Velvēts pārsegums dzirkstēju uztveršanai virs atklāta pavarda.
- spodrveļa Veļa (parasti balta) ar spodru virsmu.
- uzvelt Veļot, arī ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzvelties Veļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- zemzeme Veļu valsts, kas atrodas zem zemes virsmas. Arī pazeme (2).
- pazeme Veļu valsts, kas atrodas zem zemes virsmas. Dažu mitoloģisko būtņu mājoklis, kas atrodas zem zemes virsmas.
- pievērt Verot (ko) virsū lielākā daudzumā, piepildīt (ar to pavedienu, auklu u. tml.).
- uzvērt Verot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzvērpt Vērpjot uzvirzīt (diegu, tā kārtu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- kapitāls Vērtība, kas, kapitālistam ekspluatējot darbaspēku, dod virsvērtību.
- šurfs Vertikāla vai slīpa līdz 25 metriem dziļa eja, kurai ir tieša izeja uz zemes virsmas un kura ir paredzēta ģeoloģiskās izpētes vai kalnrūpniecības darbiem. Skatrakums.
- skatrakums Vertikāla vai slīpa, līdz 25 metriem dziļa eja, kurai ir tieša izeja uz zemes virsmas un kura ir paredzēta ģeoloģiskās izpētes vai kalnrūpniecības darbiem. Šurfs.
- Fiktīvais kapitāls Vērtspapīri (akcijas, obligācijas, ķīlu zīmes u. tml.), kas to īpašniekam dod tiesības (kapitālistiskajās valstīs) piesavināties daļu virsvērtības - akciju dividenžu vai obligācijas procentu veidā.
- Melnā vētra Vētra, kas aiznes no laukiem augsnes virsējās daļas.
- svilpt Vibrējot, skarot kā virsmu, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par rīkiem, ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- karaskola Vidējā mācību iestāde virsnieku sagatavošanai.
- vēdas Viegla, vienmērīga (kā, piemēram, koku, to zaru) šūpošanās, arī trokšņi, ko rada šāda šūpošanās. Viegla, vienmērīga (ūdenstilpes virsmas) viļņošanās.
- limuzīns Vieglais automobilis ar slēgtu virsbūvi un, parasti caurspīdīgu, šķērssienu aiz šofera sēdekļa.
- kedas Viegli sporta apavi ar brezenta virsu un biezām gumijas zolēm.
- sekrēts Viela, kas rodas organisma vielmaiņas procesos un uzkrājas tajā vai izdalās uz tā virsmas.
- sorbents Viela, uz kuras virsmas vai kuras tilpumā noris sorbcija.
- segums Vielas, materiāla u. tml. slānis, kārta, kas sedz (kā) virsmu.
- puse Viena no (kāda priekšmeta) virsmām.
- sliece Viena no (parasti) divām slīdoša transportlīdzekļa (piemēram, ragavu) apakšējām, samērā šaurām sastāvdaļām, kas saskaras ar ceļa virsmu.
- slīdvirsma Viena no divām virsmām, kas saskaras slīdē.
- segspalva Viena no spalvām, kuru galvenā funkcija ir segt putna ķermeņa, tā daļas virsmu.
- hiperboloīds Viena no vienkāršākajām liektajām virsmām.
- segzvīņa Viena no zvīņām, kuru galvenā funkcija ir segt organisma, tā daļas virsmu.
- Vienlīdzīgi palīgteikumi Viena nosaukuma palīgteikumi, kas pakārtoti vienam un tam pašam virsteikumam un savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
- plēve Viendabīga, parasti plāna (samērā sīku vielas daļiņu) kārta uz kā virsmas.
- plēve Viendabīga, parasti plāna, samērā blīva (piemēram, vielas, organiska veidojuma) kārta, kas atrodas virs citām, parasti mazāk blīvām (to) kārtām vai pārklāj (to) virsmu.
- slānis Viendabīgs (audu) kopums, veidojums (organismā), kas klāj kā virsmu vai atrodas starp citiem šādiem kopumiem, veidojumiem.
- kārta Viendabīgs (piemēram, zemes, iežu, vielas, organiska veidojuma) slānis, kas atrodas starp (arī virs) citiem slāņiem vai pārklāj kā virsmu.
- paklājs Vienlaidus (kā) kārta, slānis, kas pārklāj kādu virsmu.
- bīdīt Vienmērīgi virzīt (pa kādu, parasti priekšmeta, virsmu).
- lodēt Vienot (kopā) sakarsētas (parasti metāla) detaļas ar izkausētu metālu, metālu sakausējumu, piepildot atstarpes starp virsmām.
- skaldne Viens no daudzstūriem, kas veido daudzskaldņa virsmu.
- pols Viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomātā rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu.
- trops Viens no diviem iedomātiem riņķiem (uz Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23 grādu un 27 minūšu attālumā.
- žoklis Viens no galvaskausa sejas daļas lielākajiem kauliem, kas veido pusi no virsējās sejas daļas vai kustīgo apakšējo sejas daļu.
- saknīte Viens no nervu šķiedru kūlīšiem, kas iznāk no muguras smadzeņu sānu virsmas un, savienojoties ar otru šādu kūlīti, veido vienu no muguras smadzeņu nerviem.
- Snaudošais pumpurs Viens no pumpuriem, kuri paliek miera stāvoklī un izplaukst tikai tad, kad virs tiem esošie pumpuri vai galotnes pumpuri ir gājuši bojā.
- Plaušu vārti Vieta plaušu videnes virsā, pa kuru iet bronhi, asinsvadi, limfvadi, nervi.
- viņpasaule Vieta zem zemes virsas, kur mīt mirušie.
- Veļu valstība (arī valsts) Vieta zem zemes virsmas, kur mīt veļi.
- Veļu valsts (arī valstība) Vieta zem zemes virsmas, kur mīt veļi.
- Veļu valstība (arī valsts) Vieta zem zemes virsmas, kur mīt veļi.
- zemdegune Vieta, kas atrodas zem deguna, virs augšlūpas.
- pazeme Vieta, kas atrodas zem zemes virsmas un kur mirušo grēcinieku dvēseles izcieš sodu. Arī velnu mājoklis.
- Galvenā mītne Vieta, kur kara laikā atrodas bruņoto spēku augstākā virspavēlniecība un tās štābs.
- Galvenā mītne Vieta, kur kara laikā atrodas bruņoto spēku augstākā virspavēlniecība un tās štābs. PSRS Bruņoto Spēku Augstākā Virspavēlnieka vadības orgāns (Lielā Tēvijas kara laikā).
- apakšzeme Vieta, rajons, kas atrodas samērā dziļi zem zemes virsējās kārtas, arī dziļos zemes slāņos.
- zemzeme Vieta, telpa, kas atrodas zem Zemes (planētas) virsējā slāņa. Pazeme (1).
- pazeme Vieta, telpa, kas atrodas zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
- pamats Vieta, vide (parasti zemes virsā), kas balsta (ko), neļauj (kam) smaguma spēka iedarbībā grimt, krist.
- goba Vīksnu dzimtas koks ar zāģzobainām, pie pamata nesimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse.
- plakanvīle Vīle ar plakanu virsmu.
- ievīlēt Vīlējot (ar vīli), ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu).
- apvīlēt Vīlējot (visapkārt, no virspuses), apstrādāt.
- kapilārviļņi Viļņi ar ļoti mazu garumu, kuri novērojami uz brīva šķidruma virsmas.
- kamzolis Vīriešu (parasti gara) veste, ko valkā zem virsdrēbēm.
- virskrekls Vīriešu apģērba gabals, ko valkā virs apakškrekla.
- virsbikses Vīriešu bikses, ko valkā (parasti) virs apakšbiksēm.
- apakšbikses Vīriešu veļas gabals, ko valkā zem virsbiksēm.
- apakškrekls Vīriešu veļas gabals, ko valkā zem virskrekla.
- apvirpot Virpojot (visapkārt, no virspuses), apstrādāt.
- ievirpot Virpojot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievu, vītni).
- pārvirpot Virpot vēlreiz, no jauna. Apvirpot (ārējo virsmu).
- Virs ūdens Virs (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa (parasti, to skarot).
- krekls Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai. Arī virskrekls.
- pārklājvirsa Virsa, kas atrodas virs kā.
- augša Virsa, virspuse.
- lando Virsbūve slēgta tipa vieglajam automobilim, kura virsa atsedzama tikai virs aizmugures sēdekļiem.
- bišveidīgie Virsdzimta plēvspārņu kārtā, kurā ietilpst, piemēram, bites. Šīs virsdzimtas kukaiņi.
- virsne Virsējā kārta, slānis (pārtikas produktam). Arī virsa (1).
- Labā puse Virsējā virsma, virspuse, arī ārpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
- mētelis Virsējais apģērba gabals, kas parasti sniedzas pāri ceļgaliem un ko valkā virs kleitas, uzvalka u. tml.
- paraboloīds Virsma, ko kustoties veido parabola, kuras virsotne slīd pa citu - nekustīgu - parabolu, abu parabolu plaknēm paliekot savstarpēji perpendikulāram.
- Uzvijas virsvērtība Virsvērtības pārpalikums. Relatīvās virsvērtības paveids.
- radioprožektors Virziena raidījumu radiostacija, kuras radioviļņi atstarojas no reflektora virsmas.
- švīkāt Virzīt (ko) pa kādu virsmu, radot klusu, samērā asu troksni.
- durt Virzīt (ko) virsū (kam tievam, smailam).
- spraust Virzīt (ko) virsū (kam tievam, smailam).
- maukt Virzīt (ko) virsū tā, ka (tas) apņem, aptver.
- skart Virzīt (piemēram, ķermeņa daļu, priekšmetu) tā, ka (tas) nonāk uz (kā) virsmas, arī, parasti viegli, slīd pa šo virsmu.
- braukt Virzīt pa kādu virsmu (pirkstu, roku, kāju u. tml.). Vilkt.
- vilkt Virzīt virsū (parasti ķermenim, ķermeņa daļai apģērbu).
- slīdēt Virzīties pa (kā) virsmu nepārtrauktā, arī nemainīgā saskarē ar to, pārvarot berzi šīs saskares plaknē (parasti par priekšmetiem, fizikāliem ķermeņiem).
- šļūkt Virzīties pa (kā) virsmu, nepārtraucot saskari ar to un pārvarot tās berzi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī slīdēt (1).
- švīkāties Virzīties pa kādu virsmu, radot klusu, samērā asu troksni.
- šļūkt Virzīties, parasti iet, tā, ka kājas pārmaiņus slīd samērā ilgi pa (kā) virsmu.
- rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) - par kukaiņiem.
- līst Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem).
- rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar lēnām kāju kustībām (par dažiem rāpuļiem, piemēram, bruņurupučiem). Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem).
- līst Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par dzīvniekiem, kam ir kājas). Virzīties, pārvietoties, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas).
- līst Virzīties, pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem. Virzīties, pārvietoties četrrāpus, arī stipri salīkušam.
- grūsties Virzīties, spiesties (citam virsū).
- skart Virzīties, tikt virzītam tā, ka nonāk uz (kā) virsmas, arī, parasti viegli, slīd, pārvietojas pa šo virsmu (piemēram, par ķermeņa daļām, priekšmetiem).
- uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst virsū (uz kā, kam).
- garām Virzot skatienu ne tieši virsū, bet blakus, projām.
- griezt Virzoties (pa cietu virsmu), daļēji vai pilnīgi šķelt (to).
- šļūkāt Virzoties pa (kā) virsmu, vilkt (kājas) pa to.
- uzvirzīties Virzoties pārvietoties, novietoties, nokļūt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- Kartogrāfiskās projekcijas Visas Zemes elipsoīda virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
- Kartogrāfiskās projekcijas Visas Zemes elipsoīda virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
- kraujums Vispārināta īpašība --> kraujš, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vertikāls vai ļoti slīps zemes virsmas veidojums.
- virspusējība Vispārināta īpašība --> virspusējs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Virspusība.
- virspusīgums Vispārināta īpašība --> virspusīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- virspusība Vispārināta īpašība --> virspusīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Virspusējība.
- novīstīt Vīstot (ko) apkārt, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- tītars Vistveidīgo kārtas putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja.
- Trauslais vītols Vītols ar kailām, virspusē tumšzaļām, ļoti spīdīgām lapām.
- mārs Vulkāniskas izcelsmes piltuvveida vai cilindrveida iedobums zemes virsā.
- Zābaka galva Zābaka apakšējā daļa, kas sedz pirkstus un pēdas virsu.
- virszāles Zāles, kas ir garākas, ziedu stiebriem un lapām bagātākas un aizņem zelmeņa virsējo daļu.
- zeltgalvītis Zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mazs dziedātājputns, kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm - dzeltena.
- cerot Zaroties pie virszemes dzinumu pamata, veidot sānvasas (par augiem).
- Zem ūdens Zem (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa.
- salt Zemas temperatūras iedarbībā kļūt par cietvielu (parasti par ūdeni). Zemas temperatūras iedarbībā kļūt tādam, kur veidolos ledus (par ūdenstilpi). Zemas temperatūras iedarbībā veidoties, parasti ūdenstilpes virsā (par ledu).
- grunts Zemei virskārtas ieži, kas ir cilvēku inženierceltnieciskās darbības objekts.
- teritorija Zemes (arī citu planētu) virsas daļa (ar sauszemi, ūdeņiem, gaisa telpu, zemes dzīlēm), kurā ir izplatīta kāda dabas parādība vai ar cilvēka dzīvi un darbību saistīta parādība vai kura pieder noteiktai valstij, iestādei, organizācijai, personai u. tml. un kurai ir noteiktas robežas un platība.
- sials Zemes garozas virsējā kārta, ko veido galvenokārt silīcija un alumīnija minerāli.
- Kapa kopiņa (retāk kopa.) Zemes paaugstinājums (parasti apzaļumots) virs apbedījuma vietas.
- Kapa kopa (biežāk kopiņa) Zemes paaugstinājums (parasti apzaļumots) virs apbedījuma vietas.
- Kapa kopiņa (retāk kopa) Zemes paaugstinājums (parasti apzaļumots) virs apbedījuma vietas.
- augstiene Zemes virsas daļa, kas paugurainā līdzenumā paceļas attiecībā pret apkārtējo teritoriju augstāk par 200 metriem (Latvijā - par 120 metriem) virs jūras līmeņa.
- pamatne Zemes virsas iedobuma zemākā daļa.
- Cilu kalni Zemes virsas pacēlumi, kas veidojušies, dažām zemes garozas daļām iegrimstot, citām paliekot agrākajā līmenī.
- plato Zemes virsas pacēlums, kam ir līdzena vai viļņota virsa un ko no apkārtējām zemienēm norobežo izteikts kāpums.
- morfoloģija Zemes virsas reljefa formas, to izveidošanās, attīstība, izvietojums.
- Ģeogrāfiska karte Zemes virsas vai tās daļas pēc mēroga samazināts attēls.
- platība Zemes virsas, parasti norobežota, daļa, kas ir aizņemta (ar ko), arī paredzēta (kam).
- apvārsnis Zemes virsmas daļa, ko var redzēt novērotājs. Redzes loks.
- horizonts Zemes virsmas daļa, ko var redzēt novērotājs. Redzes loks. Apvārsnis (2).
- trops Zemes virsmas josla starp šiem riņķiem.
- horizonts Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija. Apvārsnis (1).
- apvārsnis Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija. Horizonts.
- karte Zemes virsmas vai tās daļas pamazināts, vispārināts, matemātiski noteikts grafisks attēlojums plaknē (parasti uz papīra).
- pasaule Zemeslode, galvenokārt tās virsa, ar visu, kas uz tās atrodas.
- zeme Zemeslodes virsa kā cilvēku dzīves un darbības vieta. Pasaule (3).
- josla Zemeslodes virsmas daļa starp diviem meridiāniem.
- epicentrs Zemestrīces hipocentra projekcija uz Zemes virsmas.
- puszemnīca Zemnīca, kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
- zemiene Zems līdzenums, kas attiecībā pret apkārtējo teritoriju atrodas ne augstāk par 200 metriem virs jūras līmeņa.
- nagaiņi Zīdītāju klases virskārta, kurā ietilpst pārnadžu un nepārnadžu kārtas un kuras pārstāvjiem ir raksturīga ragvielas kapsula, kas apņem pirkstu galus. Šīs virskārtas dzīvnieki.
- Vairākstāvu ziedkopa Ziedkopa, kurā virs vienas ziedkopas aug vēl viena vai vairākas ziedkopas.
- Vairākstāvu ziedkopa Ziedkopa, kurā virs vienas ziedkopas aug vēl viena vai vairākās ziedkopas.
- ziest Ziežot (ko) virsū, gatavot (parasti sviestmaizi).
- pārziest Ziežot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārziest Ziežot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- uzsmērēt Ziežot ko virsū, sagatavot (parasti sviestmaizi).
- uzziest Ziežot ko virsū, sagatavot (parasti sviestmaizi).
- noziest Ziežot pārklāt (kā) virsmu.
- uzziest Ziežot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- krustakmens Zīme zemes gabala robežpunktu iezīmēšanai - liels zemē ierakts akmens, kura virszemes daļā ir iekalts krusts.
- apzīmēt Zīmējot, rakstot apklāt, izrotāt (kādu virsmu).
- ģeodēzija Zinātne par metodēm Zemes formas, izmēru, gravitācijas lauka noteikšanai, kā arī Zemes virsas vai tās daļu mērīšanai, attēlošanai plānos un kartēs.
- ģeomorfoloģija Zinātne par Zemes virsas reljefa formām, to izveidošanos, attīstību, izvietojumu.
- morfoloģija Zinātne, kas pētī Zemes virsas reljefa formas, to izveidošanos, attīstību, izvietojumu. Ģeomorfoloģija.
- gravimetrija Zinātnes nozare, kas pētī smaguma spēka paātrinājumu Zemes virsmas tuvumā.
- virstituls Ziņas par grāmatu, kuras iespiestas titullapā virs autora vārda un grāmatas nosaukuma (izdevējas iestādes nosaukums, sērijas u. c. apzīmējumi).
- augštituls Ziņas par grāmatu, kuras iespiestas titullapā virs autora vārda un grāmatas nosaukuma (izdevējas iestādes nosaukums, sērijas u. c. apzīmējumi). Virstituls.
- zebra Zirgu dzimtas savvaļas dzīvnieks (Āfrikā) ar raksturīgām gaišām un tumšām svītrām šķērsām pa visu ķermeņa virsmu.
- zirnītis Zirņa sēklai līdzīga zāļu forma - mazs, apaļš graudiņš (parasti ar gludu virsmu). Arī dražeja, pilula.
- kaulzivis Zivju virskārta, pie kuras pieder zivis, kam skelets ir stipri pārkaulojies. Šīs virskārtas zivis.
- uzzvelties Zveļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzžaut Žaujot novietot (piemēram, veļu) virsū, (uz kā, kam, arī kur).
- nožūt Žūstot kļūt sausam (par kā virsmu, ārpusi).
virs citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV