Paplašinātā meklēšana

Meklējam skat.

Atrasts vārdos (86):

Atrasts vārdu savienojumos (9):

Atrasts skaidrojumos (1866):

(Ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu).
(Ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā) (Ne)pārstāt skatīties (uz ko).
(Ne)ķert muļķus (arī muļķi) (ne)uzskatīt citus par muļķiem.
(Ne)ķert muļķus (arī muļķi) (Ne)uzskatīt citus par muļķiem.
Darīt savu (turpināt) rīkoties pēc saviem ieskatiem, arī atbilstoši savai dabai.
oftalmoskopija Acs dibena apskate ar oftalmoskopu.
tuvredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tālu objektu saskatīšanā.
tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu objektu saskatīšanā.
apveltīt Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.).
bilde Ainava, skats.
aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
Izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Izmest no galvas Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
paslēpt Aizsedzot (ar ko), novietojot (kur), panākt, ka (ķermeņa daļa) nav saskatāma.
aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu. Aizmiglot.
aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu).
Pūst (kā) stabulē Aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
Pūst (kā) stabulē Aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem).
Skatuves kustības Aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
Portretiskā līdzība Aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta. Masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves (kādā izrādes brīdī), kinofilmas kadros.
duļķains Amorāls, pagrimts (piemēram, par uzskatiem, dzīves veidu).
priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu.
Telpiskais apgaismojums Apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri.
kondensors Apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu.
izsaukt Aplaudējot aicināt (mākslinieku) vēlreiz parādīties uz skatuves.
ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu).
apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu.
inspekcija Apskate, pārbaude.
menažērija Apskatei paredzētu dzīvnieku kopums (parasti cirkā).
apskatīties Apskatīt (1).
ovoskopēt Apskatīt (olu) pret gaismu tās svaiguma noteikšanai vai dīgļa attīstības kontrolēšanai.
iztaustīt Apskatīt (par acīm, skatienu).
izlūkot Apskatīt, izskatīt.
raudzīt Apskatīt.
pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko).
pārskatīt Apskatot, izskatot pārbaudīt.
apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.).
oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski.
inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā. Uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.
ievazāt Apzināti izplatīt, ieviest (ko kaitīgu, nevēlamu, piemēram, uzskatus, idejas).
karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
grimēt Ar grimu mainīt ārējo izskatu.
grimēties Ar grimu mainīt savu izskatu.
Ar vaļēju (arī pavērtu) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
Ar pavērtu (arī vaļēju) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
Ar vaļēju (arī pavērtu) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
maskēt Ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā).
uzsvaidzināt Ar kosmētiskiem līdzekļiem uzlabot (parasti sejas izskatu), parasti mazliet.
glaust Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu).
glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu). Ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
aizmaskot Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
Skatīties (arī raudzīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
Caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
palielināt Ar optisku ierīci panākt, ka (priekšmets, tā attēls) kļūst vizuāli lielāks, labāk saskatāms.
cienīt Ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
(Pa)mielot acis Ar patiku skatīties, redzēt.
izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats.
ietekmēt Ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku).
Samesties (ar) acīm Ar skatieniem sazināties.
saskatīties Ar skatieniem sazināties.
apredzēt Ar skatienu aptvert (parasti ko plašu). Pārredzēt.
apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert. Skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml. trāpītu (kur).
tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi). Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
apveids Ārējā forma, ārējais izskats.
konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piemēram, celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai). Arī apveids.
Modes pēc (arī dēļ) Ārējā izskata, ārējās formas pēc.
fasons Ārējais (apģērba, apavu) izskats.
eksterjers Ārējais (celtnes) izskats.
eksterjers Ārējais (dzīvnieka) izskats un ķermeņa daļu proporcijas.
āriene Ārējais izskats (cilvēkam).
veids Ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
otoskopija Ārējās auss ejas un bungādiņas apskate ar auss spoguli.
noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekš meta) ārējo izskatu.
Pēc sava prāta (retāk pa savam prātam) Atbilstoši saviem uzskatiem, domām.
cilāt Atkārtoti, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
pavērt Atklāt (skatienam), ļaut saskatīt.
Stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) Atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms.
iegrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam.
aplidot Ātri aplūkot, aptvert (par acīm, skatienu).
Aplaist (arī pamest, palaist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Aplaist (arī pamest, (pa)laist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Aplaist (arī palaist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Palaist (arī aplaist, pamest) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Pamest (arī palaist, aplaist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Pamest (arī (pa)laist, (ap)laist) acis visapkārt (arī apkārt) Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Aplaist (arī palaist) skatienu (arī skatu, acis) Ātri apskatīties.
izbraukt Ātri izlasīt, izskatīt.
apskriet Ātri pārskatīt (apkārtējo) - par acīm, skatienu. Ātri apskatīt.
skriet Ātri pārvietoties no viena objekta uz citu (par skatienu).
pazibsnīt Ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas).
Uzmest skatienu (arī skatu, acis) Ātri paskatīties (uz ko).
Uzmest skatu (arī skatienu, acis) Ātri paskatīties (uz ko).
Uzmest skatienu (arī skatu, mirkli) Ātri paskatīties (uz ko).
Uzmest acis (arī aci) Ātri paskatīties (uz ko).
pazibsnīt Ātri pavērst (acis, skatienu, parasti paužot spēcīgas jūtas).
Mest skatienu (arī skatu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
Mest skatu (arī skatienu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
No acīm nolasīt Ātri uzminēt, izzināt no skatiena, sejas izteiksmes (kāda domas, vēlēšanos).
Iemest acis (arī aci) Ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
Pārskriet ar acīm Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
Pārskriet ar acīm (arī ar skatienu) Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
Pārskriet ar skatienu (arī ar acīm) Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
Pārlaist acis Ātri vai pavirši pārskatīt.
Pārlaist skatienu (arī acis) Ātri vai pavirši pārskatīt.
Pārlaist skatienu (arī skatu, acis) Ātri vai pavirši pārskatīt.
Pārlaist skatu (arī skatienu, acis) Ātri vai pavirši pārskatīt.
Pamest acis Ātri vai pavirši paskatīties.
Kā velns ar vējlukturi Ātri, neskatoties, bez apdomas.
Kā vilks caur Rīgu Ātri, neskatoties, bez apdomās.
Kā velns ar vējlukturi Ātri, neskatoties, bez apdomos.
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā). Atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā).
paslēpties Atrodoties aiz kā, zem kā, būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam.
paslēpt Atrodoties priekšā, neļaut vai traucēt (ko) saskatīt.
nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt. Aizsegt.
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, neļaut (ko) saskatīt. Aizklāt.
Bēgošs skatiens Ātrs, arī izvairīgs skatiens.
Bēgošs skatiens Ātrs, arī izvairīgs skatiens.
piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
saspēlēt Atskaņot, tēlot (ko) skatuves mākslā, saskaņojot savas darbības (ar kādu). Arī samēģināt.
atlūkoties Atskatīties (1).
atlūkoties Atskatīties (3).
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu. Būt redzamam, saskatāmam (kur).
zust Attālinoties, dodoties (kur, kur iekšā), kļūt nesaskatāmam.
pazust Attālinoties, nonākot (kur, aiz kā, u. tml.), ievirzoties (kur), kļūt nesaskatāmam.
kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu.
fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piemēram, procesam, darbībai, uzskatam, idejai). Tieksme (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli).
pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
spēlēt Atveidot, tēlot (drāmas daiļdarbu, tā daļu). Īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas (par administratīviem darbiniekiem). Aizturēt (aizdomās turētu personu), lai noskaidrotu (tās) identitāti.
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
Dzīvā doma Atziņa, uzskats, kas radies ciešā saistībā ar dzīvi.
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam). Būt vienisprātis (ar kādu).
ņemt Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi).
ieskatīt Atzīt. Uzskatīt.
pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem).
galerija Augšējais balkons skatītāju zālē.
aspekts Augu kopas izskats, kas atkarīgs no augu krāsas (kādā laika posmā).
Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
Atraut skatienu (no kā, no kāda) Beigt skatīties (uz ko, uz kādu).
lelle Bērnu rotaļlieta cilvēka izskatā.
izdzist Bez dzīvības, ARĪ bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (parasti par acīm, skatienu).
eklektisms Bezprincipiāls, mehānisks dažādu idejisko virzienu, teoriju u. tml. savienojums. Konsekvences trūkums (piemēram, uzskatos).
Konjunktūras cilvēks Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem.
konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem. Konjunktūras cilvēks.
frakcija Biedru grupa (politiskā partijā), kuru uzskati atšķiras no partijas pamatuzskatiem.
zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu. Arī dubultzods.
hameleonisks Bieži mainīgs (domās, uzskatos), neprincipiāls (par cilvēku).
binoklis Binokulāra optiska ierīce tālu priekšmetu skaidrākai saskatīšanai.
pablisināt Blisinot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
noblisināt Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
noblisināties Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties.
pablisināties Blisinot acis, paskatīties.
necaurredzams Blīvs, koncentrēts, tāds, kurā neko nevar saskatīt (piemēram, par miglu, dūmiem).
pabolīt Bolot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
nobolīt Bolot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
nobolīties Bolot acis, īsu brīdi noskatīties.
pabolīties Bolot acis, paskatīties.
feerija Brīnumains, pasakains skats.
ārskats Brīvās dabas skats (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā). Pretstats: iekšskats.
revīzija Brūces apskate un apkopšana.
nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu.
pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku.
centrs Buržuāziskā partija, partiju grupējums, kas pēc uzskatiem, programmas, arī pēc vietas parlamentā ieņem stāvokli starp demokrātiskajām un reakcionārajām partijām.
plurālisms Buržuāziska teorija, pēc kuras ir nepieciešama vairāku pasaules uzskatu, politisku partiju u. tml. vienlaicīga pastāvēšana sabiedrībā.
apelācija Buržuāziskajā tiesvedībā - sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā, kam ir tiesības no jauna izskatīt lietu pēc būtības.
neopozitīvisms Buržuāziskās filozofijas virziens - pozitīvisma mūsdienu forma, kam raksturīgs uzskats, ka īstenība izzināma tikai domāšanas procesā un filozofija iespējama tikai kā darbība zinātnes valodas analīzē.
neokapitālisms Buržuāzisko un reformistisko ideologu teorija, pēc kuras mūsdienu monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
likties Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
Būt no cita kaula Būt ar citu raksturu, ar citiem uzskatiem. Būt citā sabiedriskajā stāvoklī.
ņemt Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
nopluskāties Būt ar retu, neizskatīgu, negludu apmatojumu, apspalvojumu.
Būt no viena kaula, retāk būt no viena kaula un miesas Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
Būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula, retāk no viena kaula un miesas Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem. Būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
Būt no viena kaula un miesas, biežāk būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem. Būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
Krustot šķēpus (arī zobenus) Būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
Krustot šķēpus (arī zobenus) Būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
Krustot zobenus (arī šķēpus) Būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
uzskatīt Būt atzinumam, uzskatam (par ko). Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko). Arī uzlūkot (2).
Būt galdā Būt gatavam, pabeigtam (piemēram, par ziņojumu, pārskatu).
vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) - par acīm, skatienu.
izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
(Pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt Būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam. Pašam redzēt, skatīt.
sacīt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
sagaidīt Būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis. Veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā).
sprikstēt Būt kustīgam, arī mirdzošam (par acīm, skatienu).
liesmot Būt ļoti spožam spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu).
svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml. Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem).
pielipt Būt nekustīgi pievērstam (kam) - par acīm, skatienu.
klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu).
klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
klejot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
maldīties Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā.
paslēpties Būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam (par ķermeņa daļu).
slēpties Būt nesaskatāmam vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
bālēt Būt neskaidri saskatāmam.
novest Būt par cēloni tam, ka (kādam) izveidojas (atziņa, uzskats u. tml.).
iemācīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus) - par apstākļiem, situāciju u. tml.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību).
pušķot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem). Būt par rotājuma elementu.
aizēnot Būt par cēloni tam, ka (seja, skatiens) iegūst drūmu, skumju izteiksmi (par domām, psihisku stāvokli).
dzēst Būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu). Arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu.
atsisties Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam (kādam no tuviniekiem).
atdzimt Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam kādam no tuviniekiem. Iedzimt.
saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml. Arī saprasties (1).
saimniekot Būt pilntiesīgam noteicējam, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam. Būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
aizspīdēt Būt saskatāmam, aizsniegties (par gaismu, mirdzumu).
zīmēties Būt saskatāmam, parādīties. Arī veidoties, attēloties.
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
uzstāties Būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko). Arī, uzskatot sevi (par ko), atbilstoši rīkoties.
valdīt Būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu).
mācīt Būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņa).
noplukt Būt tērptam apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
paplukt Būt tērptam mazliet, daļēji apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
saburzīt Būt tērptam negludā apģērbā. Būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
domāt Būt uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par kādu, par ko).
raudzīties Būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
skatīties Būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
vērties Būt vērstam (uz ko, kur) - par acīm, skatienu.
ziedēt Būt veselīga izskata, arī būt skaistam (par cilvēku). Būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
identificēties Būt vienādam ar ko, būt vienam un tam pašam. Tikt uzskatītam par vienu un to pašu.
rādīties Būt, atrasties (kādā, parasti citiem saskatāmā, vieta).
rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā. Iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam.
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) - par cilvēkiem.
rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam; būt, atrasties (kāda) redzes lokā.
skaitīties Būt, tikt uzskatītam (par ko).
serde Būtība, galvenais saturs (problēmai, uzskatiem). Raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums (cilvēkam).
kodols Būtība, galvenais, raksturīgākais (problēmā, uzskatos).
skatcaurule Caurule (kā) vizuālai kontrolei, arī apskatei.
gaisma Cēlu, cildenu jūtu izpausme (acīs, skatienā, sejā).
meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
cīnīties Censties iegūt pārsvaru, uzvarēt (par pretējiem sabiedriskiem virzieniem, uzskatiem u. tml.).
raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu). Raudzīties (3).
vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena). Censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
slēpties Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
meklēt Censties pamanīt, uztvert (ko grūti saskatāmu, konstatējamu).
bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
izurbties Cieši skatoties, saredzēt cauri (kam), caur (ko) - parasti par acīm.
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu. Cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
Ieurbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
(Ie)urbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
Urbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
ietekme Cilvēka iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
portrets Cilvēka individualizēts attēlojums (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
ietekme Cilvēka īpašību, psihiskā stāvokļa, rīcības iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
darbs Cilvēka mērķtiecīga darbība, kurā viņš noteiktā nolūkā pārveido dabas priekšmetus, kā arī sabiedriskās attiecības, uzskatus.
raksturtēls Cilvēka tēls (skatuves mākslā) ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām.
portrets Cilvēka, literāra tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.).
brīvdomātājs Cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem (feodālismā vai kapitālismā).
antipods Cilvēks ar pretējiem uzskatiem un īpašībām vai pazīmēm (salīdzinot ar kādu citu).
radinieks Cilvēks, kam ir līdzīgas rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml. (ar kādu citu).
spulgacis Cilvēks, kam ir možs, priecīgs skatiens.
pretinieks Cilvēks, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja (piemēram, strīdā, polemikā). Cilvēks, kam ir iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
sprigacis Cilvēks, kam ir spriganas acis, sprigans skatiens.
domubiedrs Cilvēks, kam ir vienādi uzskati, intereses ar kādu.
biedrs Cilvēks, kas (kādam) ir tuvs pēc uzskatiem, stāvokļa, darba vai dzīves apstākļiem.
skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
kapitulants Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
epikūrietis Cilvēks, kas baudas (vulgarizētā izpratnē) uzskata par augstāko vērtību.
manekens Cilvēks, kas demonstrē tērpus (piemēram, modes skatē).
apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
nerrs Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ). Cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
izlīdzējs Cilvēks, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
piekritējs Cilvēks, kas piekrīt (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, kāda darbībai), aizstāv, atbalsta (to).
pragmatiķis Cilvēks, kas savā darbībā par galveno uzskata subjektīvās intereses.
oponents Cilvēks, kas, parasti publiski, apstrīd kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko.
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
eklektiķis Cilvēks, kura uzskatos, darbībā izpaužas eklektisms.
opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam.
kohorta Cilvēku grupa, ko cieši saista, piemēram, uzskati, idejas.
strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā.
ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā. Strīds.
civilprocess Civillietas izskatīšana tiesā.
čūskveida Čūskai līdzīgs. Tāds, kas pēc izskata atgādina čūsku.
natūra Dabasskats (parasti kinomākslā, tēlotājā mākslā).
ainava Dabasskats.
Dabas skats Dabasskats.
peizāža Dabasskats.
noplukt Daļēji atdaloties apmatojumam, apspalvojumam, kļūt neizskatīgam (par dzīvnieku).
caurskate Darbība, arī process --> caurskatīt.
pārskate Darbība, process --> pārskatīt (1).
pārskate Darbība, process --> pārskatīt (2).
pārskate Darbība, process --> pārskatīt (3).
process Darbības kārtība (tiesu iestādēs): lietas izmeklēšana, izskatīšana un iztiesāšana (tiesā).
nest Darīt pieejamu, izplatīt (piemēram, kāda ideju, uzskatu).
izplatīt Darīt zināmu (piemēram, ziņu, vēsti), iepazīstināt (piemēram, ar uzskatiem).
skatītājs Darītājs --> skatīt, skatīties.
Radiālais ātrums Debess ķermeņa kustības ātruma projekcija uz skata līnijas.
komēta Debess spīdeklis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa.
iedejot Dejojot iemēģināt, atklāt (piemēram, skatuvi, zāli).
prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko). Skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā.
sacīt Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko.
teikt Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko.
padilt Dilstot kļūt plānākam, neizturīgākam, neizskatīgākam (par apģērbu, apaviem).
nodilt Dilstot kļūt plānam, neizturīgam, neizskatīgam (par apģērbu, apaviem).
dīvainība Dīvaina rīcība, paradums, uzskats. Arī īpatnība.
pārskatāms Divd. --> pārskatīt.
uzskatāms Divd. --> uzskatīt.
kreiss Doktrinārs, avantūristiski revolucionārs (par politisku partiju, virzienu, to uzskatiem, darbību u. tml.).
kontramarka Dokuments (parasti talons), kas dod tiesības bez maksas, piemēram, noskatīties izrādi teātrī, cirkā.
pieņēmums Doma, ideja, spriedums, priekšstats, ko uzskata par patiesu, parasti bez stingra pamatojuma.
motīvs Doma, ideja, uzskats u. tml., kas pamato, pierāda kādu citu domu, ideju, uzskatu u. tml.
balss Doma, uzskats, ko (aktīvi) pauž (parasti sabiedrība, sabiedrības grupa).
izdomāt Domās pārskatīt, novērtēt. Pārdomāt.
nosvērties Domās, uzskatos tuvināties (kāda) viedoklim. Atbalstīt (kāda viedokli).
gaidīt Domāt, uzskatīt, ka (kas) būs, piepildīsies.
reprezentēties Dot (citiem) iespēju iepazīties ar sava darba rezultātiem (piemēram, izstādē, skatē). Tikt pārstāvētam (piemēram, iespieddarbā, pasākumā).
parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu). Izrādīt (3).
parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko). Rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
loma Dramaturģiska sacerējuma tēls, darbības persona, kas atveidota skatuves, kino mākslas darbā. Teksts, ko runā dramaturģiska sacerējuma tēls, darbības persona. Dramaturģiska sacerējuma tēla, darbības personas atveidojums (izrādē, kinofilmā).
brālīgs Draudzīgs, tuvs, vienprātīgs, vienots uzskatos.
nogrimt Dziļi ielūkoties (kur) - par acīm, skatienu.
dzalkstīt Dzirkstīt (parasti negatīvā pārdzīvojumā) - par skatienu, acīm.
kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
nepatika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga negatīva attieksme pret ko neatbilstošu cilvēka vajadzībām, prasībām, uzskatiem, darbībām.
pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums. Attēls, teksts, skats u. tml., kas izraisa šādas izjūtas.
naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko. Attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
hedonisms Ētikas mācība, kas baudu uzskata par dzīves augstāko mērķi...
konfūcisms Ētiski politisku uzskatu un tradīciju sistēma (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija mācība.
briesmonis Fantastiska, briesmīga, neparasta izskata un lieluma būtne.
filozofija Filozofiska mācība, pasaules uzskats.
nīčisms Fridriha Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums (viens no fašisma ideoloģijas avotiem).
plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu.
blāvs Gaiss, bālgans (par priekšmetiem, kas saskatāmi tumsā).
ekstrēmisms Galēju uzskatu un līdzekļu atzīšana (parasti politika).
klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu.
princips Galvenais atzinums, galvenā ideja (kādā teorijā, uzskatu sistēmā). Arī galvenā likumsakarībā (kādā sistēmā).
pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais (darbības, rīcības) rosinātājs, izraisītājs. Galvenais, nozīmīgākais (domas, idejas, uzskata u. tml.) pamatojums, pierādījums.
pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, uzskatiem).
kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
noglūnēt Glūnoši noskatīties.
izgrimēt Grimējot izkrāsot. Grimējot izveidot vēlamu izskatu (parasti sejai).
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus). Guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu.
Subjektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
Subjektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
Objektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
Objektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
intuitīvisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas par vienīgo izziņas līdzekli uzskata intuīciju.
deisms Ideālistisks filozofisks uzskats (17. un 18. gadsimtā), kas dievu vai dievišķu spēku atzīst par pasaules pirmcēloni, bet noliedz dievu kā personību un viņa iejaukšanos dabā un sabiedrībā.
personālisms Ideālistisks mūsdienu filozofijas virziens, kas pasauli uzskata par garīgu būtņu kopumu, kuru vada augstāka dievišķa persona.
dinamisms Ideālistisks uzskats par spēku kā patstāvīgu elementu.
iluzionisms Ideālistisks uzskats, ka īstenība ir tikai šķietama.
apriorisms Ideālistisks uzskats, saskaņā ar kuru telpa, laiks, cēlonība ir formas, kas piemīt cilvēka apziņai neatkarīgi no viņa pieredzes.
Lūkoties (arī skatīties, raudzīties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm Idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
Raudzīties (arī skatīties, lūkoties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm Idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
Skatīties (arī lūkoties, raudzīties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm Idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
Skatīties (arī lūkoties, raudzīties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm Idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
Skatīties (arī lūkoties, raudzīties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm Idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
tolerance Iecietība (parasti pasaules uzskata, reliģijas jautājumos).
pieņemt Iegūt (citādu izskatu, veidu, formu u. tml.). Kļūt citādam (pēc izskata, veida, formas u. tml.).
iepazīt Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot). Uzzināt (ko).
iepazīties Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot). Uzzināt (ko).
Aiziet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
(Aiz)iet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
gars Iekšējais (piemēram, ideju, uzskatu, sabiedrisku virzienu) saturs, virzība.
endoskopija Iekšējo orgānu dobumu apskate ar endoskopu.
iekvēloties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu). Parādīties (acīs) - par mirdzumu, kvēli.
apskate Iepazīšanās (ar ko), (to) apskatot. Apskatīšana.
apmeklēt Ierasties, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
vizīte Ierašanās pie slimniekiem (mājās, slimnīcā) un to apskate (par medicīnas darbiniekiem).
apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
pamanīt Ieraudzīt, arī saskatīt.
pēdvilcis Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala (to uz apkārtējā fona). Marķieris 2 (2).
marķieris Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala to (uz apkārtējā fona). Pēdvilcis.
gremdētava Ierīču sistēma cilvēku vai priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā. Telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
nostāties Iesaistīties (piemēram, kādās attieksmēs), pievienoties (piemēram, uzskatam, viedoklim).
Iedurt skatienu Iesākt cieši skatīties (kur).
Iedurt skatienu Iesākt cieši skatīties (kur).
uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstēt.
uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
uzblāzmot Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
uzplaiksnīt Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
uzplaiksnīties Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
uzstarot Iesākt starot (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, starot.
uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, zibsnīt.
iešķielēt Iesānis, no sāna ieskatīties.
iespiesties Ieskatīties (kur iekšā) - par acīm, skatienu.
patentekspertīze Iesniegtā tehniskā risinājuma izpēte, lai noteiktu, vai tas ir uzskatāms par izgudrojumu.
balss Iespēja (paust savus uzskatus), tiesība (lemt).
ambulatorijs Iestāde, kurā apskata un ārstē dzīvniekus.
ieslīgt Iestigt (piemēram, kādos nevēlamos uzskatos).
Iet savu (arī citu) ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi. Kārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides, atšķirīgiem) ieskatiem.
apdullināt Ietekmēt (piemēram, domas, uzskatus) ar nepareizām, kaitīgām mācībām, idejām u. tml.
ieslēgt Ietvert (skatienā).
aptvert Ietvert redzes lokā. Uztvert (par skatienu).
Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
plejāde Ievērojamu cilvēku kopums, kurus saista kopīgi uzdevumi, kopīgi uzskati u. tml.
Spriest tiesu Ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lielu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
Spriest tiesu Ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
ieslēpt Ievirzīt (kur iekšā), paslēpt, neļaut saskatīt (kādu ķermeņa daļu).
ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam.
iegrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam.
nogrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam. Kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.).
līnija Iezīme, raksturīga īpatnība (piemēram, raksturā, uzskatos).
pavadīt Ilgāku laiku nenovērsties (no kā tāda, kas attālinās) - par acīm, skatienu.
vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko) - par dzīvniekiem.
vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
izskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties. Pilnīgi apskatīt.
novalkāt Ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus).
apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
garš Ilgs un pētījošs (par skatienu, skatīšanos).
iemarinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti aizkavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml.).
marinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti kavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml.).
priekšspēle Instrumentāla, parasti neliela, epizode, kas ievada skatuves skaņdarbu. Plašāks sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko tā galvenā tēma vai daļa (daļas). Arī ievads.
Optisks instruments (arī aparāts) Instruments (aparāts), kurā ir optiska sistēma (piemēram, mikroskops, tālskatis, projekcijas aparāts).
oftalmoskops Instruments acs dibena apskatei.
endoskops Instruments ar optisku sistēmu un apgaismošanas ierīci (ķermeņa dobumu un dobu orgānu apskatei).
laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
gastroskops Instruments kuņģa izskatīšanai.
torakoskops Instruments pleiras dobuma apskatei.
līnijtiesa Īpaša tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri apdraud (dzelzceļa vai ūdensceļu) transporta normālu darbību.
starppriekškars Īpaši veidots, parasti viegls, priekškars, ko izmanto starplaikā starp skatiem, ainām, retāk cēlieniem.
puse Īpašību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, raksturā, uzskatos).
Domas dalās Ir dažādi uzskati, viedokļi.
Nebūt savā sejā Īslaicīgi pārmainīties ārējā izskatā, piemēram, negatīvu emociju ietekmē.
intermēdija Īss (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma daļām, cēlieniem.
starpspēle Īss (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma daļām, cēlieniem. Intermēdija (1).
atsauksme Īss kritisks apskats, arī recenzija (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku apcerējumu).
parabola Īss, pamācošs stāstījums (parasti alegorijā), kura morāle izteikta ar kādu uzskatāmu, analoģisku piemēru.
priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
uzliesmot Īsu brīdi, kam (piemēram, pārdzīvojumam) spēcīgi izpaužoties, būt ļoti spožam (par acīm, skatienu).
sairt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli, uzskatiem).
pazust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām.
izakcentēt Izcelt, uzsvērt, padarot pilnīgi uztveramu, uzskatāmu.
viltot Izgatavot (ko) neīstu, parasti līdzīgu pēc izskata. Arī, parasti negodīgi, atdarināt (piemēram, parakstu).
izzust Izkliedējoties kļūt nesaskatāmam, neuztveramam (piemēram, par dūmiem).
runāt Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.
atraut Izolēt, nesaistīt domās, uzskatos, daiļradē u. tml. (ko savstarpēji saistītu). Aplūkot izolēti.
raksts Izpausme (psihiskam stāvoklim, rakstura, personības īpašībām, parasti sejā, skatienā).
izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml. Būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml. Būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
izstrāvot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju, arī par ķermeni, tā daļām.
izstarot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju.
gailēt Izpausties (acīs, skatienā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti par naidu, skumjām, sāpēm).
glūnēt Izpausties (acīs, skatienā) - parasti par ko negatīvu.
gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā)- par mokošām, parasti slēptām, jūtām. Drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu).
vizēt Izpausties (parasti acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par smaidu, pozitīvām jūtām.
spīgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
spīguļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
mirgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
spulgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
vizmot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
vizuļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
iegulties Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām. Iegult (2).
iegult Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām. Iegulties (3).
atēnoties Izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām
segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.).
prologs Izrādē - ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
liekuļot Izrādīt (ko) neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
ķert Izraisīt (kādā) pārdzīvojumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
kārdināt Izraisīt (kādam, piemēram, ar savu izskatu, smaržu) kāri (to) ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
dzelties Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu). Noskatīties (2).
izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
Visā (savā) godībā Izskatā un stājā, kas (kādam) raksturīga.
Visā (savā) godībā Izskatā un stājā, kas (kādam) raksturīga.
ražens Izskatīgs, iznesīgs, arī spēcīgs, liels, veselīgs (par cilvēku, tā augumu).
glauns Izskatīgs, smalks, arī grezns (piemēram, par apģērbu).
tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā. Arī spriest tiesu.
caurskatīt Izskatīt (piemēram, dokumentus). Iepazīties (piemēram, ar faktiem).
pārrevidēt Izskatīt (piemēram, lēmumu, pieņēmumu, teoriju) vēlreiz, no jauna.
pārskatīt Izskatīt, novērtēt vēlreiz, no jauna.
revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos).
Nerādīt dzīvības zīmes Izskatīties mirušam, arī būt mirušam.
izšķirt Izskatot (piemēram, sūdzību), pieņemt lēmumu.
paskats Izskats (cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
paskats Izskats (priekšmetam, telpai, celtnei).
plauka Izskats. Arī veids, (kā) grupa, kopums.
priekškars Izstrādājums (parasti no smaga auduma) skatuves aizsegšanai un atdalīšanai no skatītāju zāles.
Pacelt balsi Izteikt, izpaust savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko).
muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
spīts Izturēšanās, rīcība, kura krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kuras mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Psihisks stāvoklis, kas izpaužas šādā izturēšanās, rīcības veidā.
liekuļot Izturēties, rīkoties, runāt neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet.
sapost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu. Izgreznot, izrotāt (kādu).
uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznoties, izrotāties, parasti mazliet.
saposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu. Izgreznoties, izrotāties.
izkalt Izveidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli).
sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību. Salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
iegulties Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām. Iegult.
iegult Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām. Iegulties.
izstādīt Izvietot (ko) publiskai apskatei (izstādē, muzejā).
izlikt Izvietot (piemēram, preci, eksponātus) apskatei.
izstādīt Izvietot, nolikt apskatei, pārdošanai (preces).
iztīties Izvirzīties, izdalīties (parasti no miglas, dūmiem) un kļūt saskatāmam.
aizsegt Izvirzoties pirmajā vietā, apgrūtināt vai mazināt iespēju saskatīt būtisko.
sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas.
racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi.
izkust Izzust skatienam (piemēram, tumsā, miglā).
izgaist Izzust, kļūt nesaskatāmam (par parādībām dabā).
pagaist Izzust, kļūt nesaskatāmam (par parādībām dabā).
pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniska pamata.
jezuītisms Jezuītu reliģiski politiskā darbība. Jezuītu reliģiski politisko uzskatu kopums.
tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml. Uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja.
marksisms K. Marksa un Fr. Engelsa mācība - zinātniska pasaules uzskata teorētiskais pamats, uz kuru balstās strādnieku šķiras cīņa pret buržuāziju, par cilvēces sociālo un garīgo atbrīvošanu, par komunistiskās sabiedrības uzcelšanu.
vaigs Kā (priekšmeta, vietas u. tml.) veidols, arī izskats.
dabasskats Kāda apvidus, vietas kopskats (ārpus pilsētas, ārpus apdzīvotas vietas).
apoloģēts Kādas (parasti reakcionāras) kustības, virziena, uzskatu aizstāvis, slavinātājs.
Vārdisks portrets Kādas personas izskata raksturīgāko pazīmju apraksts.
Vārdisks portrets Kādas personas izskata raksturīgāko pazīmju apraksts.
klaķieri Kapitālistiskajās valstīs - algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus māksliniekam, autoram, izrādei vai arī ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
parāde Karaspēka svinīga skate.
Nezināt, kur (savas) acis likt Kaunēties, būt neērtā stāvoklī. Nezināt, kur skatīties.
Nezināt, kur (savas) acis likt Kaunēties, būt neērtā stāvoklī. Nezināt, kur skatīties.
cirkorāma Kinosistēma, kurā ekrāns atrodas visapkārt skatītāju zālei.
stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei.
moralizēt Klaji, arī uzmācīgi paust morāles normas, tikumiskus uzskatus. Klaji, arī uzmācīgi pamācīt.
saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā. Klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi. Klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu. Pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu.
noklausīties Klausoties uzzināt un aizgūt (piemēram, uzskatus).
māņi Kļūdaini priekšstati, kļūdainas mācības, nepareizi uzskati.
pieņemt Kļūdaini uzskatīt (par ko citu), piemēram, pārpratuma vai zināšanu trūkuma dēļ.
greizs Kļūdains, nepareizs (parasti par uzskatiem, domām).
samainīt Kļūdāties uzskatīt (kādu) par citu.
samainīt Kļūdāties uzskatīt (ko) par citu. Kļūdāties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
noplukt Kļūt apdilušām, neizskatīgam, izbalējušam.
pārvērsties Kļūt citādam savā izskatā, izturēšanās veidā u. tml. (par dzīvniekiem).
nostiprināties Kļūt dziļākam, aptverošākam, arī stabilākam (piemēram, par attieksmi, uzskatiem).
nodzist Kļūt ļoti neizteiksmīgam, vienaldzīgam, bez dzīvīguma (parasti par acīm, skatienu). Arī izdzist (6).
nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, nerūpēties par savu ārējo izskatu, kārtību ap sevi.
stingt Kļūt nemainīgam, nekustīgam (piemēram, par seju, skatienu).
izzust Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
aptumšoties Kļūt nesaskatāmam (par debess ķermeņiem aptumsuma laikā). Saule aptumšojas.
nozust Kļūt nesaskatāmam, aizvirzoties (aiz kā), ievirzoties (kur).
nozust Kļūt nesaskatāmam, attālinoties vai ievirzoties (tumsā, miglā u. tml.).
izgaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
pagaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
nogrimt Kļūt nesaskatāmam, pazust aiz apvāršņa (par to, no kā kāds attālinās).
kust Kļūt nesaskatāmam. Arī gaist.
gaist Kļūt pamazām neredzamam, nesaskatāmam (attālinoties, apņemot miglai, tumsai u. tml.).
paplukt Kļūt paretam, mazliet neizskatīgam (par apmatojumu, apspalvojumu).
pašķirties Kļūt redzamam (no kādas vietas). Atklāties, atvērties, pavērties (skatienam).
atklāties Kļūt redzamam (par ainavu, skatu). Pavērties.
atvērties Kļūt redzamam (raugoties no kādas vietas). Atklāties, pavērties (skatienam).
pavērties Kļūt redzamam (skatītājam no kādas vietas). Atklāties (skatienam).
parādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, nonākt redzes lokā (piemēram, par priekšmetiem, dabas veidojumiem, to daļām).
rādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, parādīties (piemēram, par vietu, priekšmetu, parādību).
noplukt Kļūt retam, neizskatīgam (par apmatojumu, apspalvojumu).
nopluskāties Kļūt retam, neizskatīgam, negludam (par apmatojumu, apspalvojumu).
uzlēkt Kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai, naktij (par zvaigznēm).
iezīmēties Kļūt saskatāmam (piemēram, apgaismojumā), izdalīties (uz apkārtējā fona).
iezīmēties Kļūt saskatāmam, parādīties.
parādīties Kļūt šķietami redzamam, saskatāmam (nepareizā īstenības uztverē).
nošņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada).
sašņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada). Nošņurkt.
paplukt Kļūt tādam, kam ir parets, mazliet neizskatīgs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
noskaņoties Kļūt tādam, kam rodas noteikta (domu, jūtu, gribas) virzība, ievirze. Kļūt tādam, kam rodas noteikts izļūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
novecot Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
novecoties Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem. Novecot (3).
pazust Kļūt tādam, ko ir grūti pamanīt, saskatīt, kas neizceļas (apkārtējā vidē, starp citiem u. tml.).
sakrist Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Zaudēt veselīgu izskatu.
sakristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Zaudēt veselīgu izskatu.
izplatīties Kļūt zināmam (piemēram, par ziņu, vēsti), kļūt pazīstamam (piemēram, par uzskatiem).
klāsts Koka platforma (piemēram, celtnes pamatnei, skatuvei).
operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
Muzikālā komēdija Komiska rakstura muzikāls skatuves darbs ar koriem, solo dziedājumiem un dejām. Arī operete.
Muzikālā komēdija Komiska rakstura muzikāls skatuves darbs ar koriem, solo dziedājumiem un dejām. Arī operete.
ciets Koncentrēts, arī bargs (par acīm, skatienu). Ciešs (6).
spirituālisms Koncepcija, pēc kuras gars tiek uzskatīts par esamības pirmpamatu, par īpašu bezķermenisku substanci, kas eksistē neatkarīgi no matērijas.
kopaina Kopēja, vienojoša aina. Kopskats (1).
kopskats Kopējs, vienojošs apskats, aplūkojums.
kopskats Kopējs, vienojošs skats.
kopplāns Kopskats (kinofilmas kadram).
pāris Kopums, ko veido divi līdzīgi, savstarpēji saistīti (piemēram, pēc funkcijas, izskata) priekšmeti, parādības u. tml.
kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs. Cilvēks, kas sevi neuzskata par piederīgu ne pie vienas tautas.
eolīts Krama, retāk cita akmens šķembas (ar asām šķautnēm), kuras uzskata par vissenākajiem darba rīkiem.
apsviesties Krasi mainīt nostāju, uzskatus, attieksmi. Strauji mainīties (par domām, uzskatiem u. tml.).
izkrāsot Krāsojot, krāsojoties izveidot vēlamo izskatu (parasti cilvēkam).
kreisums Kreisais novirziens sabiedriski politiskajos uzskatos.
papildkrēsls Krēsls, ko novieto skatītāju zālē papildus parastajiem sēdekļiem.
boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas II kongresa revolucionārā vairākuma pārstāvis. Ļeņina uzskatu piekritējs.
kriminālprocess Krimināllietas izskatīšana tiesā.
festivāls Kultūras un mākslas sasniegumu svinīga skate, svētki.
kinematogrāfija Kultūras un tautas saimniecības nozare - kinofilmu veidošana un demonstrēšana skatītājiem.
gastroskopija Kuņģa izskatīšana ar gastroskopu.
virziens Kustības, pārvietošanās, ar pārvietošanos saistītas parādības, darbības, arī skatiena, skatiena līnijas u. tml. vērstība (piemēram, uz kādu debespusi, vietu apvidū, objektu).
sānis Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
sāniski Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
sāņus Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
humors Labsirdīgi zobgalīga attieksme (pret ko). Spēja saskatīt un atveidot komisko.
plakāts Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus.
veclatvieši Latviešu kultūras darbinieki (19. gadsimta 50.-60. gados) ar samērā konservatīviem uzskatiem.
Ledus stadions Ledus halle. Sporta sacensībām paredzēts ledus ceļš vai ledus laukums kopā ar skatītāju tribīnēm un palīgtelpām.
paralakse Leņķis starp diviem skatiena virzieniem (taisnēm), kas no divām dažādām vietām ir vērsti uz vienu un to pašu punktu.
slēpt Liekot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, darīt nesaskatāmu.
klajs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
klajums Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
klājs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu. Klajums.
ūdensklajs Lielāka ūdens platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
ielielīt Lielot panākt, ka kāds (ko) sāk uzskatīt par labu.
okeanārijs Liels akvārijs, kurā tur jūras dzīvniekus (pētīšanai, novērošanai, apskatei).
nolietot Lietojot padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu.
Skats (arī skatiens) pagriežas Likt pavērstam (par skatienu).
norma Likuma formulēts noteikums, arī tradicionāli izveidojies noteikums, princips, uzskats, kas regulē cilvēku attiecības sabiedrībā.
tiesvedība Likumā noteikta civillietu un krimināllietu izskatīšanas kārtība.
Civilprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas civilprocesuālo tiesību normas un kurš nosaka civillietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
Kriminālprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
paglūnēt Ļauni, naidīgi paskatīties. Cieši paskatīties.
glūnēt Ļauni, naidīgi skatīties. Cieši skatīties.
uzglūnēt Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), izsekot (tam). Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), gatavoties uzbrukt (tam) - par cilvēku.
griezīgs Ļauns, zobgalīgs (par smīnu, sejas izteiksmi, skatienu).
atklāt Ļaut saskatīt, pavērt (skatienam).
atsegt Ļaut saskatīt, pavērt (skatienam).
dievināt Ļoti (pat pārmērīgi) cienīt un mīlēt, uzskatīt par vispārāko.
Skatīties, ka vai acis izkrīt Ļoti cieši, ilgi, neatlaidīgi skatīties.
Skatīties, ka vai acis izkrīt Ļoti cieši, ilgi, neatlaidīgi skatīties.
neatlaidīgs Ļoti ciešs, ilgs (par skatienu).
(Tikpat) kā uz delnas Ļoti labi (saskatāms, uztverams).
Pārredzams (arī pārskatāms) kā uz kartes Ļoti labi pārredzams, pārskatāms.
Pārskatāms (arī pārredzams) kā uz kartes Ļoti labi pārskatāms, pārredzams.
Pārskatāms (arī redzams) kā uz kartes Ļoti labi pārskatāms, redzams.
Redzams (arī pārskatāms) kā uz kartes Ļoti labi redzams, pārskatāms.
Redzams kā uz delnas Ļoti labi saskatāms, uztverams ar redzi.
dižens Ļoti liels, arī skaists, izskatīgs.
kategorisks Ļoti noteikts, stingrs, nelokāms (savās prasībās, uzskatos) - par cilvēku.
pārbolīt Ļoti plati izplest (acis), parasti vēršot skatienu sāņus tā, ka atsedzas acu baltumi.
(Visas) acis izskatīt (retāk izskatīties) Ļoti sasprindzināti skatīties. Ilgi skatīties.
(Visas) acis izskatīt (retāk izskatīties) Ļoti sasprindzināti skatīties. Ilgi skatīties.
(Visas) acis izskatīties (biežāk izskatīt) Ļoti sasprindzināti skatīties. Ilgi skatīties.
šaudīt Ļoti strauji vērst (acis, skatienu) pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm.
šaudīties Ļoti strauji vērsties pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm (par acīm, skatienu).
Skatīties (ar) abām acīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties.
Skatīties (ar) abām acīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties.
Skatīties (arī raudzīties) ar abām acīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties.
Ņemt acis pirkstos (retāk rokā) Ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
Ņemt acis pirkstos (retāk rokā) Ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
Ņemt acis pirkstos (retāk rokā), arī turēt acis pirkstos Ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
Ņemt acis rokā (biežāk pirkstos) Ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
Turēt acis pirkstos Ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
urbjošs Ļoti vērīgs, ciešs (par acīm, skatienu). Urbīgs.
urbīgs Ļoti vērīgs, ciešs (par acīm, skatienu). Urbjošs (2).
caururbjošs Ļoti vērīgs, uzmanīgs (par acīm, skatienu).
studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
iemācīt Mācot panākt, ka apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus).
iemācīties Mācoties apgūt (zināšanas), iegūt (iemaņas, paradumus, arī uzskatus).
revidēt Mainīt (piemēram, attieksmi pret kādu, uzskatu par ko).
Pūst citā stabulē Mainīt savu nostāju, savus uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
Pūst citā stabulē Mainīt savu nostāju, savus uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
pārsvērties Mainot domas, uzskatus, atbalstīt (kādu citu, cita viedokli).
formālisms Mākslā - uz subjektīvo ideālismu pamatota teorija un metode, kas neatzīst mākslas idejisko saturu un par nozīmīgu uzskata vienīgi tās formu.
kompozīcija Mākslas darbs (parasti skatuves mākslā), kurā apvienoti (daiļdarba, skaņdarba) fragmenti.
virziens Mākslas metode, stils, kas apvieno māksliniekus ar kopīgu pasaules uztveri, estētiskajiem, mākslinieciskajiem uzskatiem.
izpildītājmāksla Mākslas veidu grupa, kurā ietilpst, piemēram, atskaņotājmāksla, skatuves māksla.
studija Mākslinieku grupa (piemēram, skatuves mākslā, kinomākslā), kam raksturīga jauna veida, parasti eksperimentāla, radošā darbība.
aizmaskot Maskējot aizsegt skatienam. Nomaskot.
Aklā metode Mašīnrakstīšanas metode, pēc kuras raksta, neskatoties uz rakstāmmašīnas taustiņiem.
Aklā metode Mašīnrakstīšanas metode, pēc kuras raksta, neskatoties uz rakstāmmašīnas taustiņiem.
Peles acis (arī ačeles, ačteles) Mazas acis ar šaudīgu skatienu.
graut Mazināt, nomākt, pārspēt (piemēram, ietekmi, uzskatus). Panākt, būt par cēloni, ka mazinās (kā) kvalitāte.
zust Mazināties, beigt pastāvēt (par iepriekšējo izskatu, kvalitāti, piemēram, dabā).
iesāņus Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
izmēģināt Mēģinot sagatavot (parasti skatuves uzveduma, kinofilmas daļu).
sameklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
uzmeklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
rakties Meklējot ko, izskatīt, piemēram, daudzas grāmatas, žurnālus.
apokšķerēt Meklējot, pētījot sīki apskatīt (par cilvēkiem).
izokšķerēt Meklējot, pētījot sīki izskatīt (par cilvēkiem).
veselīgs Mērķtiecīgs, labvēlīgi iedarbīgs, rosinošs (piemēram, par uzskatu, domu).
mikroskopija Mikroskopa izmantošanas metožu, paņēmienu kopums. Apskate, analīze ar mikroskopu.
ultramikroskops Mikroskops, ar kuru iespējams saskatīt objektus, kas ir dažu nanometru lielumā un kas nav saskatāmi ar parasto mikroskopu.
kveldēt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam, parasti negatīvam, pārdzīvojumam (par acīm, skatienu).
gailēt Mirdzēt, spīdēt, paužot kādu psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti naidu, skumjas, sāpes) - par acīm, skatienu.
zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu).
spožs Mirdzošs (par acīm, skatienu).
spridzīgs Mirdzošs (par acīm), kustīgs, možs (par skatienu).
sprigans Mirdzošs (par acīm), kustīgs, možs (par skatienu).
skaidrs Mirdzošs, spožs (piemēram, par acīm, skatienu).
krustoties Mīties, īsu brīdi sastapties (par skatieniem).
krustoties Mīties, savstarpēji saskarties (par atšķirīgām, arī pretējām, idejām, domām, uzskatiem u. tml.).
leģitīmisms Monarhistiska teorija un politikas prakse, kas par valsts iekārtas galveno principu uzskata leģitīmo dinastiju tiesības uz varu.
krist Morāli pagrimt, degradēties. Nonākt stāvoklī, ko sabiedrība uzskata par pelamu, necienīgu.
muskatrieksts Muskatkoka sēkla.
muskatvīns Muskats (2).
mūzikls Muzikāls skatuves darbs, kurā izmantoti operetes, baleta, operas un estrādes mākslas elementi.
Teļa acis Naivs, muļķīgs, padevīgs skatiens.
Nav (arī nevar būt) divu domu Nav, nevar būt iespējams citāds viedoklis, citādi uzskati.
iešķībs Ne tieši (piemēram, skatīties).
ļaut Neaizkavēt, nepārtraukt (skatiena vēršanos kur).
Būt zem (kāda) goda Neatbilst (kāda) morālajiem, ētiskajiem uzskatiem, morālajai stājai.
pastāvēt Neatlaidīgi nemainīt savas domas, uzskatus.
grimt Neatlaidīgi raudzīties, vērties (kur) - par acīm, skatienu.
vajāt Neatlaidīgi uzmākties (kādam), piemēram, ar runu, skatienu.
nošpikot Neatļauti norakstīt, noskatīties (piemēram, mācību uzdevuma atrisinājumu).
Stāvēt pie kā Neatteikties (piemēram, no sava uzskata), būt pārliecinātam (par to).
palikt Neatteikties, neļaut sevi novērst (no kādas izvēles, uzskata, izteikuma).
pelt Neatzinīgi vērtēt, uzskatīt par nevērtīgu, nederīgu (ko).
atteikties Neatzīt par savu, noliegt. Paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko). Atsacīties.
ieslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vājāk saskatāmam, kam citam atrodoties vairākās vai visās pusēs.
noslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
aizslēpties Nebūt redzamam, nebūt vairs saskatāmam, kam citam atrodoties vai aizvirzoties priekšā.
brīvdomība Negatīva, kritiska attieksme pret (feodālismā vai kapitālismā) pastāvošajiem (reliģiskajiem, sabiedriski politiskajiem) uzskatiem, sabiedriskajām normām.
izķēmot Negatīvi izmainīt (dabisko formu, izskatu). Izkropļot (2).
intolerance Neiecietība pret citu uzskatiem, citu uzskatu nerespektēšana.
aizķerties Neilgi, pāri slīdot, pakavēties, apstāties (pie kā) - par skatienu.
ātrs Neilgs, īss (skatiens, smaids).
žigls Neilgs, īss (skatiens, smaids).
paskatīties Neilgu laiku būt par (kā) skatītāju.
uzkavēties Neilgu laiku pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu.
Pakavēties (ar) acīm Neilgu laiku skatīties (uz ko).
paskatīties Neilgu laiku skatīties, arī vērot, lai ko redzētu, uzzinātu u. tml.
pablenzt Neilgu laiku uzmanīgi skatīties, novērojot (ko).
papētīt Neilgu laiku, mazliet apskatīt.
paskatīties Neilgu laiku, mazliet ieskatīties (kur), palasīt (ko), lai pamācītos (ko), pastrādātu (ar ko).
pasargāt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
pavākt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
pakavēties Neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu.
paskatīt Neilgu laiku, mazliet skatīt.
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet tēlot (piemēram, izrādē, skatuves mākslas kolektīvā).
pacilāt Neilgu laiku, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
klusēt Neizpaust (ko). Neizteikt (piemēram, domas, uzskatus).
kazarma Neizskatīga celtne.
kūka Neizskatīga, nesimpātiska, parasti paveca, sieviete.
čabatas Neizskatīgi, lieli, parasti neprasmīgi darināti, apavi.
prasts Neizskatīgs, negaumīgs (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
tukšs Neizteiksmīgs, nedzīvs (parasti par acīm, skatienu).
stīvs Nekustīgs, neizteiksmīgs (piemēram, par acīm, skatienu).
stiklains Nekustīgs, sastindzis (par acīm, skatienu).
Jūras zirdziņš Neliela jūras zivs, kuras galva izskatā ir līdzīga zirga galvai.
Kosmētiskais remonts Neliels remonts netīrības un izskata defektu novēršanai telpās, fasādēs.
Kosmētiskais remonts Neliels remonts netīrības un izskata defektu novēršanai telpās, iasādēs.
aizslēpt Neļaut saskatīt (ko), atrodoties vai aizvirzoties (arī aizvirzot ko) priekšā.
apoloģētika Neobjektīva (parasti kādas reakcionāras kustības, virziena, uzskatu) aizstāvēšana, pārmērīga slavināšana.
Ne acu neuzmest Nepaskatīties (uz kādu, ko).
liekulīgs Nepatiess, neīsts (piemēram, par uzskatiem, morāles normām).
iesīkstēt Nepiekāpīgi palikt pie saviem (parasti novecojušiem) uzskatiem, paradumiem u. tml.
vērot Nepievērst uzmanību, neievērot, neizrādīt interesi (par ko). Neuzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu. Arī nepamanīt.
ierobežotība Nepilnība, šaurība (atziņām, mācībām, uzskatiem u. tml.).
hameleons Neprincipiāls cilvēks, kas atkarībā no situācijas bieži maina savas domas un uzskatus.
antagonists Nesamierināms (uzskatu, kāda sabiedriska virziena u. tml.) pretinieks.
domstarpības Nesaprašanās, nesaskaņas atšķirīgu uzskatu, domu dēļ. Atšķirīgi uzskati, atšķirīgas domas.
Pazaudēt no acīm (arī no redzes loka, redzes lauka) Nespēt vairs saskatīt (kādu, ko).
Pazaudēt no redzes lauka (arī no redzes loka, acīm) Nespēt vairs saskatīt (kādu, ko).
šķobīgs Nestabils, nenoturīgs (piemēram, par domu, uzskatu, attiecībām).
savazāt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu.
Bez vainas vainīgais Nevainīgs cilvēks, kurš tiek uzskatīts par vainīgu.
Bez vainas vainīgais Nevainīgs cilvēks, kurš tiek uzskatīts par vainīgu.
apburzīt Nevērīgi valkājot, lietojot, padarīt negludu, neizskatīgu. Mazliet saburzīt.
nelabs Neveselīgs, slimīgs (parasti par cilvēka izskatu, pašsajūtu).
aizmaldīties Neviļus, negribēti pievērsties (par skatienu).
rasisms Nezinātnisku, reakcionāru koncepciju kopums, kuru pamatā ir uzskats par cilvēku rasu fizisko un garīgo nelīdzvērtīgumu un tā izšķirošo nozīmi cilvēku sabiedrības vēsturē un kultūrā. Reakcionāra, fašistiska politika, kuras mērķis ir iznīcināt par zemākām uzskatītās rases.
dibens No ieejas tālākā daļa (telpai, ēkai). Tālākā, dziļākā daļa (piemēram, skatuvei).
No (kādas) puses parādīt, aplūkot u. tml No kāda viedokļa, kādā skatījumā parādīt, aplūkot u. tml.
No pirmā acu uzmetiena No pirmā skatiena; no paša sākuma.
No pirmā acu uzmetiena No pirmā skatiena. No paša sākuma.
No pirmā acu uzmetiena, arī pirmajā acu uzmetienā No pirmā skatiena. No paša sākuma.
apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
apdeldēt No virspuses novalkāt, nolietot. Lietojot padarīt neizskatīgu.
atklāt Nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu ceremoniju).
nepārskatāms Nol. divd. --> pārskatīt.
neskatoties Nol. divd. --> skatīties.
uzdomāt Nolūkot, noskatīt (par dzīvesbiedri vai dzīvesbiedru).
uz Norāda skatiena objektu, skatiena vērstības virzienu.
taipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja).
šaipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam).
priekšā Norāda uz tuvāko vietu, kas atrodas kustības, arī skatiena virzienā.
tālums Norāda, ka (kas) aizvirzās, arī virzās samērā tālu, līdz pazūd skatienam.
priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās, notiek kā, piemēram, rindas, gājiena, grupas sākumā, priekšgalā, priekšpusē (skatoties no mugurpuses).
noskatīties Norāda, ka ir daudz kā interesanta apskatīšanai.
pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.). Norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
pār Norāda, ka skatiens ir vērsts (aiz kā) kur tālāk, (to) neietverot redzes lokā.
pāri Norāda, ka skatiens ir vērsts (aiz kā) kur tālāk, (to) neietverot redzes lokā.
projām Norāda, ka skatiens ir vērsts kur tālāk, nost (no kā).
virsū Norāda, ka skatiens ir vērsts tieši uz objektu, ietverot to redzeslokā.
pretī Norāda, ka skatiens ir vērsts uz ko.
atteikties Noraidīt, vairs neatzīt (iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.).
atsacīties Noraidīt, vairs neatzīt (savus iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.).
ieskatīties Noskatoties (no kāda), pārņemt (piemēram, stāju, manieres).
iesakņot Nostiprināt (uzskatus, jūtas, tradīcijas u. tml.).
iesakņoties Nostiprināties (par uzskatiem, jūtām, tradīcijām u. tml.).
izolēt Nošķirt (piemēram, domās, uzskatos, parasti ko savstarpēji saistītu).
dot Noteikt (gadus pēc izskata).
noskaņojums Noteikta (domu, jūtu) virzība, ievirze. Noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
noskaņa Noteikta (domu, jūtu) virzība, ievirze. Noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums. Noskaņojums (2).
tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē. Arī paraža (1).
princips Noteikta pārliecība, noteikts uzskats, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, attieksmi pret īstenību.
māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi.
tonzūra Noteiktā veidā, izskatā izgriezta matu josla galvvidū (katoļu garīdzniekiem).
trupa Noteiktai darbībai angažētu cilvēku grupa (parasti skatuves mākslā).
mode Noteiktas gaumes, noteiktu paradumu, ieskatu kopums noteiktā laikposmā (kādā sadzīves, kultūras jomā, parasti apģērba, frizūras izvēlē, kosmētisko līdzekļu izmantojumā).
platforma Noteikti formulēta darbības programma, prasību, uzskatu kopums (piemēram, politiskai partijai, šķirai, sociālai grupai).
norma Noteikts (kā) lielums, sastāvs, uzbūve, ko uzskata par vislabāko, vismērķtiecīgāko (piemēram, kādā darbībā, procesā).
redzesleņķis Noteikts (kā) uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts.
fāze Noteikts (periodiskas astronomiskas parādības) moments, stāvoklis (piemēram, Saules apgaismotā debess spīdekļa izskata maiņa).
attieksme Noteikts uzskats (par ko), vērtējums, arī atbilstoša nostāja.
izturēts Noteikts, nemainīgs (piemēram, uzskatos, rīcībā) - par cilvēku. Arī konsekvents.
svēts Noteikts, stingrs, arī patiess, īsts (piemēram, par uzskatiem, pārliecību).
stiprs Noturīgs, nemainīgs (par ideju, uzskatu, u. tml.).
novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs. Arī padarīt netīru, notraipīt.
nolūkot Novērot, noskatīties.
atvērst Novērst (acis, skatienu).
izvairīt Novērst (acis, skatienu).
aizvērst Novērst (parasti acis, skatienu).
samierināt Novērst pretrunīgumu, neatbilsmi (starp uzskatiem, parādībām u. tml.).
Nogriezt acis Novērst skatienu (no kā).
izvairīties Novērsties (no kāda cilvēka skatiena). Novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
atrauties Novērsties (par acīm, skatienu).
atrauties Novērsties (piemēram, no skatāmā, darāmā), pārtraukt ko darīt.
acs Novērtējums, uzskats, domas.
pārvērtēt Novērtēt (ko) pārāk augstu. Vērtējot (ko) pārāk augstu, kļūdīties. Uzskatot (ko) par pārāk nozīmīgu, pašu galveno, kļūdīties.
paslēpt Novietot (ko, kādu kur) tā, ka (to kāds) nevar saskatīt, arī atrast.
paslēpties Novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
ekspresionisms Novirziens 20. gadsimta sākuma buržuāziskajā mākslā un literatūrā, kurš par mākslas galveno uzdevumu uzskata, mākslinieka subjektīvās pasaules attēlojumu un kuram ir zināmas stihiska sociāla protesta iezīmes.
novērsties Novirzīties, atsacīties (no uzskata, viedokļa, mērķa u. tml.).
nogriezties Novirzoties (no kā), pievērsties (kam citam) - par skatienu.
bēdīgs Nožēlojams (pēc izskata). Nabadzīgs.
redzamība Objekta uztveramība ar redzi. Šādas uztveramības skaidrības pakāpe. Iespēja redzēt, saskatīt (ko).
Redzes loks Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums.
Redzes loks Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums.
redzesloks Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums. Redzes loks.
redzesleņķis Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums. Redzesloks (2).
reformisms Oportūnistisks politisks un idejisks virziens strādnieku kustībā, kurš noliedz strādnieku šķiras revolucionārās cīņas, sociālistiskās revolūcijas un proletariāta diktatūras nepieciešamību, sludina šķiru sadarbību un uzskatus, ka buržuāziskās likumdošanas ietvaros ar reformām varēs radīt sociālā taisnīguma sabiedrību.
stereoskops Optiska ierīce stereopāru apskatei.
laparoskops Optisks aparāts, ar kuru izdara vēdera dobuma un tā orgānu diagnostisku apskati caur vēdera sienu.
traheoskops Optisks instruments trahejas apskatei.
lupa Optisks instruments, kas sastāv no koncentrējošas lēcas un ko izmanto sīku, tuvu priekšmetu apskatīšanai.
apvienība Organizēts (cilvēku) kopums, ko saista viena profesija, darbības nozare, uzskatu kopība u. tml. Organizācija, biedrība.
Aplaist (arī palaist) skatu (arī skatienu, acis) Otri apskatīties.
podests Paaugstinājums (parasti uz skatuves, estrādes).
aprīt Padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, aizsegt.
nostiprināt Padarīt dziļāku, aptverošāku, arī stabilāku (piemēram, attiecības, uzskatus).
bružāt Padarīt neizskatīgu (nevērīgi lietojot).
apsegt Padarīt nesaskatāmu (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.).
aizmiglot Padarīt neskaidru (skatienu) - par alkoholisku dzērienu, slimību u. tml.
aizplīvurot Padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis).
aizmiglot Padarīt neskaidru, nesaprotamu, grūti uztveramu (piemēram, domu, uzskatu, nolūku).
saduļķot Padarīt neskaidru, pretrunīgu (piemēram, apziņu, uzskatus).
nodot Padarīt pieejamu (piemēram, lasītājam, skatītājam iespieddarbu, mākslas darbu).
appluskāt Padarīt plušķainu, neizskatīgu.
iezīmēt Padarīt skaidri saskatāmu (piemēram, apgaismojot), izdalīt (uz apkārtējā fona).
iezīmēt Padarīt uzskatāmu (piemēram, kādu apģērba Ūniju), viegli uztveramu, atšķiramu no pārējā.
izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par nebijušu, nenotikušu. Panākt, ka (kas) nenotiek.
orķestris Padziļinājums, arī nožogojums (skatuves priekšā), kur novietojas šāds ansamblis. Orķestra telpa.
novērsties Pagriezt galvu, skatienu prom citā virziena. Pagriezties prom.
pagriezties Pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.).
piegriezties Pagriezties (pret ko), pievēršot skatienu (kam).
veidoties Pakāpeniski attīstīties (par psihes, rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml.).
novecot Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam.
novecoties Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam. Novecot (2).
nirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, virzoties no tumsas vai kā aizsegā). Pakāpeniski kļūt neredzamam (piemēram, nokļūstot tumsā vai kā aizsegā). Atkārtoti parādīties un pazust skatienam.
izkārt Pakārt (publiskā vietā) lasīšanai, skatīšanai (piemēram, ziņojumu).
atskats Pakavēšanās (runā, rakstos pie pagātnes notikumiem). Apskats, apraksts (par kādu pagātnes notikumu vai laika posmu).
gūsts Pakļautība (piemēram, uzskatiem, jūtām).
Iet (kāda) pavadā Pakļauties (kādam). Nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
Iet (kāda) pavadā Pakļauties (kādam). Nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
uztaustīt Pamanīt, uztvert, arī padarīt saskatāmu (par skatienu, arī optisku ierīci).
aizstāvēt Pamatot, pierādīt (uzskatu, tiesību, rīcības u. tml. pareizumu, patiesumu).
izdzist Pamazām izzust, kļūt nesaskatāmam (piemēram, par pēdām).
iegrimt Pamazām kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (par apkārtējo tumsā, miglā u. tml.).
ieslīgt Pamazām kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.).
izpeldēt Pamazām kļūt redzamam, saskatāmam, parasti, mainoties apgaismojumam, apkārtnei (par priekšmetiem).
iestigt Pamazām nonākt (piemēram, negatīva psihiska stāvokļa, nevēlamu uzskatu) spēcīgā ietekmē.
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (acīm, skatienam) rodas noteikta saistība (ar kādu objektu).
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu.
pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) kļūst citāds.
novērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maina uzskatus, viedokli.
sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
šķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības), parasti pakāpeniski, zaudē savu stabilitāti, noturību.
sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ietekme, uzskats), parasti pilnīgi, zūd, pazaudē iedarbīgumu.
nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms.
pārcelt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, daiļdarba lasītājs, izrādes skatītājs, pārraides klausītājs) iejūtas tēlotās darbības apstākļu laikā, vietā u. tml.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, uzskatam u. tml.) zūd stabilitāte, noturība.
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (skatiens) tiek pievērsts (kam).
veidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (psihes, rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml.).
izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml.).
sēt Panākt, būt par cēloni, ka vairākiem, daudziem izraisās (psihisks stāvoklis, kādas attiecības). Izplatīt (piemēram, idejas, uzskatus).
šķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piemēram, uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
iznīcināt Panākt, ka tiek uzskatīts par nevērtīgu, nevēlamu.
kabata Papildtelpa (piemēram, skatuvei).
kust Par acīm, skatienu, balsi.
aizslīdēt Par acīm, skatienu.
glūnēt Par acīm, skatienu.
pietumst Par acīm, skatienu.
simpātisks Par cilvēka izskatu, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.
sadurties Par pretējiem uzskatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.
pārredzēt Par skatienu, acīm.
derēt Par uzskatiem, pārdzīvojumiem u. tml.
moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu laikā. Ļoti īss laika sprīdis. Mirklis. Acumirklis.
Laika moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu šajā matērijas eksistēšanas formā.
zoomorfisms Parādība, kad reāliem vai iedomātiem objektiem tiek piešķirts dzīvnieku izskats, veids.
lokālisms Parādības, procesa saistīšana ar noteiktu teritoriju, vietu. Problēmas aplūkošana vietējā skatījumā.
iepazīstināt Parādīt (piemēram, kādu vietu, parasti, sniedzot paskaidrojumus par to). Dot iespēju apskatīt (piemēram, mākslas darbu), dot iespēju noklausīties (piemēram, skaņdarbu).
izrādīt Parādīt (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu) skatītājiem.
attēlot Parādīt ar uzskates līdzekļiem.
pusacs Parasti savienojumā «ar pusaci skatīties, raudzīties u. tml.»: pavirši skatīties, raudzīties u. tml., darot, domājot ko citu.
apmīļot Parasti savienojumā ar «(ar) acīm», «ar skatienu»: sirsnīgi, mīļi, ar patiku uzlūkot.
tīksmināt Parasti savienojumā ar «acis», «skatiens»: iedarbojoties uz redzes uztveri, izraisīt tīksmi, arī, uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
dramaturģija Parasti savienojumā ar «muzikāls»: mūzikas izteiksmes līdzekļu kopums, kuri izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei.
raugs Parasti savienojumā ar «vecs»: iepriekšējā laikposma uzskatu, tikumu, paradumu u. tml. kopums.
apraudzīt Pārbaudīt (aptaustot, pagaršojot, apskatot u. tml.).
degustēt Pārbaudīt (pārtikas produktus) pēc izskata, garšas, smaržas, lai noteiktu (to) kvalitāti ražošanas gaitā.
aplūkot Pārbaudot apskatīt.
melodrāma Pārdzīvojums (skatuves mākslā), kam raksturīgs izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms.
Krist galējībās Pāriet savā rīcībā, uzskatos no viena viedokļa uz citu - pilnīgi pretēju viedokli.
aizmelnēt Pārklāties ar netīrumiem, tā ka kļūst vai izskatās melns.
paštaisnība Pārliecība (parasti subjektīva) par savas rīcības, darbības, uzskatu u. tml. pareizumu. Arī pašpārliecinātība.
pašgudrība Pārliecība pašam par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
krāsa Pārliecība, uzskats (parasti politikā). Pārliecības, uzskata simbols (parasti politikā).
kredo Pārliecība, uzskats.
revīzija Pārmeklēšana; sakārtošana, izskatot, izšķirojot ko.
revidēt Pārmeklēt. Sakārtot, izskatot, izšķirojot (ko).
atskaite Pārskats.
kults Pārspīlēta (kā) uzskatīšana par vissvarīgāko, visnozīmīgāko, par galveno. Arī dievināšana.
burleska Pārspīlēti komisks tēlojums (daiļliteratūrā, skatuves mākslā). Attiecīgais žanrs.
izgaist Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām.
pretspēlētājs Partneris (skatuves mākslā).
Mainīt (savu) seju Pārveidot savu izskatu. Pārveidoties izskatā.
Mainīt (savu) seju Pārveidot savu izskatu. Pārveidoties izskatā.
teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves. Izmantot (parasti mākslas darbā) spilgtas, specifiskus teātra mākslas izteiksmes līdzekļus, arī papildināt (parasti mākslas darbu) ar tiem.
pāraugt Pārveidoties (piemēram, mainot savus morālos, sabiedriskos uzskatus, attieksmi pret citiem), kļūt citādam, labākam, apzinīgākam, sabiedrībai derīgākam.
izkropļot Pārvērst, padarīt neatbilstošu (dabiskajai formai, izskatam).
kūņoties Pārvietoties, kustēties (tumsā, miglā u. tml.) tā, ka nav skaidri saskatāms.
pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par skatienu.
izstāde Pasākums, kura mērķis ir parādīt publiskai apskatei kādu (piemēram, mākslas darbu, priekšmetu) kopumu. Publiskai apskatei izvietotais (kā) kopums. Vieta, kur (kas) izstādīts.
pasaulskatījums Pasaules skatījums.
ideja Pasaules uzskata būtiskais, galvenais princips. Pārliecība.
subjektīvisms Pasaules uzskats, kas īpašu nozīmi piešķir subjektam, tā aktivitātei.
pasaulredzējums Pasaulskatījums.
ilustrēt Paskaidrot (tematu, domu) ar (uzskatāmiem) piemēriem.
pavērties Paskatīties (2).
Pagriezt skatu (arī skatienu) Paskatīties (kāda virzienā).
Pagriezt skatienu (arī skatu) Paskatīties (kādā virzienā).
Pagriezt skatienu (arī skatu) Paskatīties (kādā virzienā).
Pamest acis (arī skatienu, skatu) Paskatīties (uz ko, kur).
Pamest skatienu (arī skatu, acis) Paskatīties (uz ko, kur).
Pamest skatu (arī skatienu, acis) Paskatīties (uz ko, kur).
atskatīties Paskatīties atpakaļ.
pablenzt Paskatīties nekustīgi, stingi.
Pamest skatu gaisā Paskatīties uz augšu, augšup.
Pamest skatienu (arī skatu) gaisā Paskatīties uz augšu, augšup.
Pamest skatu (arī skatienu) gaisā Paskatīties uz augšu, augšup.
palūkoties Paskatīties, parasti īsu brīdi, paskatīties (kur, kādā virzienā), parasti īsu brīdi.
paraudzīties Paskatīties, parasti īsu brīdi. Paskatīties (kur, kādā virzienā), parasti īsu brīdi. Palūkoties (1).
Pavērst skatienu (arī skatu) Paskatīties.
Pavērst skatienu (arī skatu) Paskatīties.
Pavērst skatu (arī skatienu) Paskatīties.
parēgoties Paskatīties.
pavērsties Paskatīties.
palūkot Paskatoties noskaidrot, uzzināt.
paraudzīt Paskatoties noskaidrot, uzzināt. Palūkot (1).
sastapt Paskatoties uztvert (kāda skatienu).
sastapties Paskatoties uztvert (kāda skatienu).
filistrs Pašapmierināts un aprobežots cilvēks ar šauriem, mietpilsoniskiem uzskatiem un liekulīgu rīcību.
Pamielot acis Patiku apskatīt, aplūkot.
Mielot acis Patiku skatīties, redzēt.
saimniekot Patstāvīgi, pēc saviem ieskatiem strādāt, rīkoties (kur, ar ko).
sacīt Paust (ko) ar savu izteiksmi (par acīm, skatienu).
teikt Paust (ko) ar savu izteiksmi (par acīm, skatienu).
mācīt Paust (noteiktu uzskatu, atziņu).
strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, tieksmes, parasti satrauktā, asā sarunā.
tumst Paust drūmumu, arī nelaipnumu (piemēram, par skatienu, seju).
Lauzt šķēpus Paust krasi atšķirīgus uzskatus (piemēram, strīdoties, diskutējot).
Lauzt šķēpus Paust krasi atšķirīgus uzskatus (piemēram, strīdoties, diskutējot).
ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā. Strīdēties.
Sacīt savu vārdu Paust savus uzskatus, domas.
Teikt (arī sacīt) savu vārdu Paust savus uzskatus, domas.
Sacīt (arī teikt) savu vārdu Paust savus uzskatus, domas.
durstīt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
gaidīt Pavadīt laika posmu, domājot, uzskatot, ka (kāds) ieradīsies.
pārvērsties Pavājinoties vai palielinoties (kā) saskatāmībai (piemēram, tam attālinoties vai tuvojoties), tikt uztvertam citādi, par ko citu.
inscenējums Paveikta darbība --> inscenēt (1). Uzvedums, izrāde (parasti skatuviski sarežģīta, ar lielu personāžu).
skatījums Paveikta darbība, rezultāts --> skatīt (1).
pavērt Pavērst (skatienu).
nodurt Pavērst lejup (acis, skatienu). Noliekt (galvu).
novērst Pavērst prom, uz ko citu (skatienu, acis).
Pacelt acis Pavērst skatienu uz augšu.
Pacelt acis Pavērst skatienu uz augšu.
Pacelt skatienu (arī skatu, acis) Pavērst skatienu uz augšu.
Pacelt skatu (arī skatienu, acis) Pavērst skatienu uz augšu.
Nolaist acis Pavērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml.).
Nolaist skatienu (arī acis) Pavērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml.).
Pa acu galam Pavirši, nedaudz, neilgi (apskatīt).
Pa acu galam Pavirši, nedaudz, neilgi (apskatīt).
pievērst Pavirzīt (skatienu) tā, lai redzētu (ko).
deklarācija Paziņojums (par kādām domām, ieskatiem).
apvainojums Paziņojums, ka tiek uzskatīts par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
piesacīt Paziņot klausītājiem, skatītājiem (nākamo priekšnesumu koncertā, uzvedumā u. tml.).
apvainot Paziņot, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā). Apsūdzēt.
deklarēt Paziņot, pasludināt (kādas domas, ieskatus).
Pazīt vaigā Pazīt pēc izskata.
No (arī pēc) skata Pēc ārējā izskata. Pēc redzamām pazīmēm.
izskatīties Pēc izskata atgādināt (ko), būt līdzīgam (kam) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
kupāti Pēc izskata desai līdzīgs gruzīnu nacionālais ēdiens no gaļas (parasti cūkgaļas), sīpoliem, ķiplokiem un garšvielām.
pašrašanās Pēc nezinātniska uzskata - dzīvu būtņu pēkšņa rašanās (ne evolūcijas ceļā) no neorganiskās matērijas.
ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (piemēram, mākslas darbu, vēsturisku materiālu) kopums. Šādu materiālu izkārtojums.
pieņemt Pēc savstarpējas vienošanās uzskatīt (ko, piemēram, par mērvienību, simbolisku apzīmējumu).
ēters Pēc sengrieķu filozofu uzskatiem - gaisa augšējais, mirdzošais slānis. Viens no sākotnējiem materiālajiem elementiem.
Ļauna (arī nelaba) acs Pēc tautas ticējumiem - skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu.
Nelaba (arī ļauna) acs Pēc tautas ticējumiem - skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu.
Iekrist acīs Pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
(Ie)krist acīs Pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
Krist acīs Pēkšņi saistīt skatienu, uzmanību.
iekvēloties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām.
iedegties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā).
kinožurnāls Periodisks kinohronikas materiālu apkopojums demonstrēšanai skatītājiem. Kinohronika (1).
apraudzīt Pētījot, pārbaudot apskatīt, aplūkot.
pāriet Piekļauties citam sabiedriskam grupējumam, tā uzskatiem.
sagumzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, negluds, nevēlami zaudē sākotnējo formu, izskatu.
pārņemt Pieņemt, apgūt no citiem (piemēram, paradumus, tradīcijas, uzskatus).
noturēt Pieņemt, uzskatīt, arī atzīt (par ko).
apgāzt Pierādu (domas, uzskata) maldīgumu, nepatiesumu, aplamību.
pievilkt Piesaistīt (piemēram, uzmanību, skatienu).
pielocīt Piespiest (kādu) mainīt savus uzskatus, piespiest piekāpties.
greznot Piešķirt (kam) krāšņu, skaistu, arī svinīgu izskatu (parasti par priekšmetiem). Būt par rotājuma elementu.
Saistīt skatienu Pievērst sev kāda skatienu.
Saistīt skatienu Pievērst sev kāda skatienu.
uzlūkot Pievērst skatienu (kādam, kam), parasti vērīgi, cieši.
paskatīties Pievērst skatienu, parasti uz īsu brīdi. Pavērst skatienu (kur, kādā virzienā), parasti uz īsu brīdi.
uzskatīt Pievērst, parasti īsu brīdi, skatienu (kādam, kam). Arī uzlūkot (1).
apstaigāt Pievērsties (daudziem vai visiem) - par skatienu, acīm. Apskatīt.
kavēties Pievērsties (kam) - parasti par domam, skatienu.
atdurties Pievērsties (kam), apstāties (pie kā) - par skatienu, acīm.
nomesties Pievērsties (par skatienu).
retrospekcija Pievēršanās pagātnei. Pagājušo notikumu apskats.
piekrišana Pievienošanās (kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); pozitīva atbilde, kas rada iespēju kam notikt, norisināties vai apliecina gatavību, ko darīt.
pieslieties Pievienoties (kādai cilvēku grupai, organizācijai, tās paustajiem uzskatiem).
sliekties Pievienoties (kādam viedoklim, uzskatam, arī to paudējiem).
ieruna Piezīme, papildinājums, ar ko izsaka nepievienošanos kam, citādas domas vai ieskatus. Arī iebildums.
pārskatīt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu). Ar skatienu aptvert visu (kā) kopumu vai (tā) daļu, piemēram, lai ko konstatētu.
izspļaut Pilnīgi līdzīgs (parasti pēc izskata).
Izbeigt lietu Pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu.
Izbeigt lietu Pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu.
izķēmot Pilnīgi sabojāt (parasti formu, izskatu).
Nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli Pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
Nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli Pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
Nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli Pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
kveldēt Pilnveidot, arī izraisīt (piemēram, īpašības, uzskatus, kādu stāvokli).
kveldināt Pilnveidot, arī izraisīt (piemēram, īpašības, uzskatus, kādu stāvokli).
pirmizrāde Pirmā (skatuves mākslas darba, kinofilmas) izrāde vai kāda no pirmajām izrādēm.
debija Pirmā uzstāšanās (uz skatuves, filmā u. tml.), pirmā piedalīšanās (piemēram, sporta sacensībās).
beletāža Pirmais balkons virs partera skatītāju zālē.
tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piemēram, Francijā, Itālijā).
debitēt Pirmo reizi uzstāties (uz skatuves, filmā u. tml.), pirmo reizi piedalīties (piemēram, sporta sacensībās).
rakurss Plaknē attēlota objekta krass perspektīvs samazinājums, kas ir atkarīgs no skata punkta; attiecīgais skatījums (uz kādu objektu).
pretstāve Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes); opozīcija (4).
opozīcija Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes). Pretstāve.
olimpiāde Plaša sacensība (kādā, piemēram, zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē). Arī plašs konkurss, plaša skate.
pārgriezt Plati izplest (acis), parasti vēršot skatienu sāņus, vairāk atsedzot acu baltumus.
torakoskopija Pleiras dobuma apskate ar torakoskopu.
applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu.
podestūra Podestu kopums, sistēma (parasti uz skatuves, estrādes).
ideoloģija Politisko, tiesisko, morālo, estētisko, reliģisko un filozofisko uzskatu un ideju sistēma.
labējais Politisks darbinieks, kas aizstāv reakcionāras, konservatīvas idejas, uzskatus.
sociāldemokrātija Politisks virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kurš radās 19. gadsimta beigās un kura mērķis ir pakāpeniski, ar demokrātiskām metodēm (vai arī - pēc sākotnējiem uzskatiem - revolūcijas ceļā) izveidot sociālistisku sabiedrību.
diapozitīvs Pozitīvs fotoattēls uz caurspīdīga materiāla (stikla vai filmas) projicēšanai uz ekrāna vai apskatīšanai pret gaismu.
filozofija Prātojumi. Arī uzskatu kopums.
opozīcija Pretdarbība, pretošanās, savu uzskatu, savas politikas pretstatīšana kādiem citiem uzskatiem, kādai citai politikai.
Par spīti Pretēji kāda gribai, norādījumiem, uzskatiem.
konflikts Pretēju interešu, uzskatu, tieksmju sadursme. Nopietnas nesaskaņas, (ass) strīds.
antinomija Pretruna starp divām tēzēm, kas uzskatāmas par vienlīdz pierādāmām.
plāns Priekšmeta, (kā) joslas, daļas atrašanās vieta, izvietojums atkarībā no skatītāja novērošanas punkta.
rekvizīts Priekšmets, ko izmanto darbības, kā arī vides raksturošanai (skatuves mākslā, kino mākslā u. tml.).
eksponāts Priekšmets, ko izstāda apskatei (izstādē, muzejā).
šķitums Priekšstats, uzskats, ko rada sagrozīta (kā) uztvere.
Pasaules uzskats Principu un uzskatu kopums, kas noteic (atsevišķa cilvēka, sociālas grupas vai visas sabiedrības) attieksmi pret īstenību, arī darbības virzienu.
Pasaules uzskats Principu un uzskatu kopums, kas noteic (atsevišķa cilvēka, sociālas grupas vai visas sabiedrības) attieksmi pret īstenību, arī darbības virzienu.
lasījums Procesa stadija, arī viss process, kurā likumdevējā orgānā izskata, apspriež likuma projektu (piemēram, buržuāziskā parlamentā).
retrogrāds Progresa pretinieks, reakcionārs. Cilvēks ar atpalikušiem uzskatiem.
renesanse Progresīvs kultūras attīstības posms (Rietumeiropā no 14. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta pirmajai pusei), kas ir saistīts ar kapitālistisko attiecību un humānistiskā pasaules uzskata veidošanos.
sludināt Propagandēt, vēstīt (piemēram, uzskatus, idejas, mācību).
spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
spīts Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Spītība (1).
izteiksme Psihiska stāvokļa, rakstura, personības īpašību izpausme (parasti sejā, skatienā). Attiecīgais izskats (parasti sejai, acīm).
gaile Psihiska vai fizioloģiska stāvokļa (parasti naida, skumju, sāpju) izpausme (acīs, skatienā).
voluntārisms Psiholoģijā - mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu. Arī attiecīga rīcība, darbība.
noskaņot Radīt (kādā) noteiktu (domu, jūtu, gribas) virzību, ievirzi. Radīt (kādā) noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopumu.
portretēt Radīt (kāda) portretu (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
rādīt Radīt (kādam) iespēju uztvert ar redzi, skatīties (piemēram, vizuālu mākslas darbu, kādu darbību, norisi).
ļaut Radīt iespēju (ko saprast, nojaust) - par skatienu.
iedomāties Radīt sev maldīgu uzskatu, pārliecību (par ko). Likties, šķist.
uzdomāt Radīt sev, parasti maldīgu, domu, uzskatu, pārliecību (par ko). Iedomāties (2).
izlolot Radīt un rūpīgi izveidot (piemēram, ideju, uzskatu).
kārtot Radīt, veidot (priekšmetam, telpai u. tml.) vēlamo, parasto izskatu, radīt kārtību. Likt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
raksturtēlojums Raksturtēla atveidojums (skatuves mākslā).
parādīties Rasties kāda procesa, norises, apstākļa rezultātā un kļūt redzamam, saskatāmam (par parādībām dabā).
iegūt Rasties noteiktam izskatam, formai.
likties Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.
šķist Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.
rādīties Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml. Likties (3).
parādīties Rasties un kļūt redzamam, saskatāmam kādas darbības, norises rezultātā (par ko nevēlamu).
ģeopolitika Reakcionāra, buržuāziska doktrīna, kas par sabiedriskās dzīves parādību izskaidrojuma pamatu uzskata ģeogrāfiskos apstākļus.
referentgrupa Reāla vai iedomāta sociāla kopa, kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam, arī grupai ir nozīmīgi.
reālpsiholoģija Reālistisks, dziļš cilvēku psihes, rakstura, personības atspoguļojums (skatuves mākslā).
aina Redzes lokā ietverams (arī iztēlē veidots) dabasskats. Ainava (1).
panorāma Redzes loka ietverams skats uz kādu vietu (no augstuma, arī attāluma).
kults Reliģiska (kā) pielūgšana, uzskatīšana par svētu, par dievību. Arī reliģija.
relikvija Reliģiskas godināšanas priekšmets, kas pēc ticīgo uzskatiem ir saistīts ar Kristus, dievmātes, svēto dzīvi.
panteisms Reliģiski filozofiska mācība, kas dievu identificē ar dabu un uzskata dabu par dieva iemiesojumu.
teisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir radījis pasauli un pārvalda to pēc savas gribas.
providenciālisms Reliģiski ideālistisks uzskats, pēc kura vēstures gaita ir providences noteikta.
dogma Reliģisku mācību pamattēze, kas obligāta visiem ticīgajiem un ko uzskata par nemaldīgu patiesību, kurai nešaubīgi jātic.
patvaļa Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
patvarība Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības. Arī patvaļa (1).
runātmāka Runātprasme. Māka, prasme runājot izteikt savas domas, uzskatus u. tml.
izpētīt Rūpīgi apskatīt (ko).
reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kā (piemēram, uzņēmuma, pasākuma, arī produkcijas) derīgumu, vērtību, nozīmīgumu.
reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kādu cilvēku, tā īpašībām, darbības nozīmīgumu.
Sabiedriskā doma Sabiedrības daļa, kas pauž vairākuma uzskatus (kādā jautājumā).
Sabiedriskā doma Sabiedrības uzskati.
Sabiedriskā doma Sabiedrības vai tās daļas uzskatu kopums, kurā izpaužas attieksme pret sociālās īstenības faktiem, sabiedrības grupām, organizācijām, indivīdiem.
skate Sabiedriska (kā) pārbaude, lai (ar to) iepazītos, novērtētu u. tml. Arī apskate.
šķīrējtiesa Sabiedriska jurisdikcijas grupa, ko izveido pašas strīda puses tā izskatīšanai.
Renesanses laikmeta humānisms Sabiedriska kustība, literatūras virziens, kas atspoguļoja buržuāzijas antifeodālo pasaules uzskatu cīņā pret personības apspiešanu un pret baznīcas politisko varu.
Renesanses laikmeta humānisms Sabiedriska kustība, literatūras virziens, kas atspoguļoja buržuāzijas antifeodālo pasaules uzskatu cīņā pret personības apspiešanu un pret baznīcas politisko varu.
pretspēle Sadarbība ar partneri vai partneriem (skatuves mākslā).
inscenēt Sagatavot (piemēram, lugas, operas) izrādi (parasti skatuviski sarežģītu, ar lielu personāžu).
iznest Saglabāt (piemēram, jūtas, uzskatus, attieksmes).
pārģērbt Saģērbt (kādu) tā, ka (tas) izskatās pēc kā cita (piemēram, spēlējot teātri, maskojoties).
pārģērbties Saģērbties tā, ka izskatās pēc kā cita (piemēram, spēlējot teātri, maskojoties).
kosmētisks Saistīts ar sejas, ķermeņa izskatu, arī skaistumu.
klasisks Saistīts ar senajā Grieķijā un senajā Romā iedibinātām tradīcijām, uzskatiem, tiem raksturīgs. Arī antīks.
subjektīvs Saistīts ar subjektu (1), tam raksturīgs. Saistīts ar indivīda psihi, personību, tā uzskatiem, pasaules uztveri.
Dzeltens kā vasks Saka par cilvēku ar dzeltenīgu, neveselīga izskata ādas krāsu.
Dzeltens kā vasks Saka par cilvēku ar dzeltenīgu, neveselīga izskata ādas krāsu.
Gatavais (arī kā) putnu biedēklis Saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
Kā (arī gatavais) putnu biedēklis (arī putnubiedēklis) Saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
Kā (arī gatavais) putnubiedēklis (arī putnu biedēklis) Saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
Kā (arī gatavais) putnu biedēklis Saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
Acis deg (arī svilst) Saka par iekaisušām acīm. Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
Acis kā pūcei Saka par jaunu, niknu skatienu. Saka par lielām acīm.
Tāds (nu) ir, kāds ir Saka par ko nevērtīgu, neizskatīgu u. tml.
Acis kā pūcei Saka par ļaunu, niknu skatienu.
Diloņa kandidāts Saka par ļoti vāju, bālu, slimīga izskata cilvēku.
Diloņa kandidāts Saka par ļoti vāju, bālu, slimīga izskata cilvēku.
Kā (veca) beka Saka par neizskatīgu, mazkustīgu, arī īgnu sievieti.
Kā veca beka Saka par neizskatīgu, mazkustīgu, arī īgnu sievieti.
Acis šaudās (uz visām pusēm) Saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
Acis šaudās uz visām pusēm Saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
Acis skrien (arī šaudās) uz visām pusēm Saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
Acis šaudās uz visām pusēm Saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
Acis met zibeņus Saka par skatienu, kas pauž ļaunumu, dusmas, izaicinājumu.
Acis deg (arī svilst) Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
Acis met zibeņus Saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
Acis met zibeņus (arī zibšņus) Saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
Acis met zibšņus (arī zibeņus) Saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
Dara, ko grib (arī kā patīk) Saka par tādu, kas savā rīcībā, uzvedībā neievēro citu intereses, uzskatus.
Dara, ko grib (arī kā patīk) Saka par tādu, kas savā rīcībā, uzvedībā neievēro citu intereses, uzskatus.
Dara, kā patīk (arī ko grib) Saka par tādu, kas savā rīcībā, uzvedībā neievēro citu intereses, uzskatus.
Dara, kā vēlas (biežāk kā patīk) Saka par tādu, kas savā rīcībā, uzvedībā neievēro citu intereses, uzskatus.
Likteņa pirksts Saka par to, kas ir noticis it kā pārdabisku spēku ietekme. Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām. Saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu.
Likteņa pirksts Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām. Saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu.
No drošiem avotiem Saka par ziņām, kuras uzskata par pamatotām, ticamām.
Kā piekalts Saka, ja acis, skatiens ir pievērsts (kam) nekustīgi, parasti ilgāku laiku.
Kā pienaglots Saka, ja acis, skatiens ir pievērsts (kam) nekustīgi, parasti ilgāku laiku.
Acis mielojas Saka, ja ar patiku skatās, redz.
Acis (arī skatiens) ieurbjas, arī ieurbties (ar) acīm (arī ar skatienu) Saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā). Saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu.
Skatiens (arī acis) (ie)urbjas, arī (ie)urbties ar skatienu (arī ar acīm) Saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā). Saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu.
Ceļi šķiras Saka, ja cilvēkiem ir dažādi uzskati, dažāds dzīvesveids.
Skatieni (arī skati) saduras (arī sastopas) Saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
Skatieni (arī skati) sastopas (arī saduras) Saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
Skatieni (arī skati) saduras (arī sastopas) Saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
Skati (arī skatieni) saduras (arī sastopas) Saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
Acis (arī skatiens) pārskrien Saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
Skatiens (arī acis) pārskrien Saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
Acis (arī skatiens) meklē Saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt.
Skatiens (arī acis) meklē Saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt.
Balss paceļas Saka, ja kāds izsaka, izpauž savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko).
Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām Saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām Saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām Saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
(Un) cauri! Saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
Viss (ir) cauri! Saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ko darīt, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
Acis krīt no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja ļoti tīko ko iegūt un kārīgi skatās uz to.
Acis krīt no pieres laukā (arī ārā) Saka, ja ļoti tīko ko iegūt un kārīgi skatās uz to.
Acis krīt no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja ļoti tīko ko Iegūt un kārīgi skatās uz to.
Nevar (ne) skatienu (arī acis) atraut Saka, ja nevar beigt skatīties uz ko tādu, kas saista uzmanību.
Nevar (ne) acis (arī skatienu) atraut Saka, ja nevar beigt skatīties uz ko tādu, kas saista uzmanību.
Acīs ņirb, arī acīs sāk ņirbēt Saka, ja rodas redzes traucējumi (parasti ilgstoši skatoties uz ko raibu, kustīgu).
Acis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis sprāgst no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis kāpj (arī lec, sprāgst) ārā (arī laukā) no dobuļiem (arī pieres) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis sprāgst no pieres laukā (arī ārā) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī pieres) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis lec (arī kāpj, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī no pieres) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis sprāgst no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis sprāgst no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis sprāgst (arī kāpj, lec) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī no pieres) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Skatiens ieduras Saka, ja skatiens cieši pievēršas (kam).
Skatiens ieduras Saka, ja skatiens cieši pievēršas (kam).
Acis paceļas Saka, ja skatiens tiek pavērsts uz augšu.
Acis reibst Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma iedarbībā).
Acis noreibst (arī apreibst) Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma iedarbībā).
Acis apreibst Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē).
Acis apreibst Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē).
Kauls no (mūsu, viņu) kaula, arī kauls no (mūsu, viņu) kaula, miesa no (mūsu, viņu) miesas Saka, norādot uz cilvēku vai sociālu grupu vienu un to pašu cilmi, vienādiem uzskatiem.
Kauls no (mūsu, viņu) kaula, miesa no (mūsu, viņu) miesas Saka, norādot uz cilvēku vai sociālu grupu vienu un to pašu cilmi, vienādiem uzskatiem.
Uz pieres (nevienam) nav rakstīts Saka, norādot, ka pēc ārējā izskata cilvēku nevar novērtēt.
Uz pieres (nevienam) nav rakstīts Saka, norādot, ka pēc ārējā izskata cilvēku nevar novērtēt.
Raugies (arī skaties) ar acīm! Saka, pamudinot raudzīties vērīgi, uzmanīgi (lai ko saskatītu).
Skaties (arī raugies) ar acīm! Saka, pamudinot skatīties vērīgi, uzmanīgi (lai ko saskatītu).
uzskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt, arī noskatīt (parasti līgavu).
sadrūmt Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu (piemēram, par seju, skatienu).
satumst Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu, arī nelaipnumu (piemēram, par skatienu, seju).
arhipelāgs Salas vai salu grupas (jūrās, okeānos), kas tiek uzskatītas par vienu veselu.
Vilkt paralēles (starp ko) Salīdzināt (ko), uzskatīt par līdzīgu, atbilstīgu.
Vilkt paralēles (starp ko) Salīdzināt (ko), uzskatīt par līdzīgu, atbilstīgu.
izteikts Samērā liels, saskatāms, arī attīstīts (par organisma daļām).
sekta Samērā šaura cilvēku grupa (piemēram, politikā, mākslā) ar vienādiem ierobežotiem, dogmatiskiem uzskatiem.
pabēdīgs Samērā, arī mazliet nožēlojams (pēc izskata). Samērā, arī mazliet nabadzīgs.
konference Sanāksme, sapulce, apspriede, kurā piedalās politiski delegāti, sabiedriski darbinieki, zinātnieki vai kādu profesiju pārstāvji kādu jautājumu apspriešanai, izskatīšanai, diskutēšanai un attiecīgu lēmumu pieņemšanai.
profils Sānskats (parasti sejai, tās daļām), aprises (parasti sejai, tās daļām) sānskatā.
iedzelt Sāpināt, aizvainot (piemēram, par vārdiem, rīcību, skatienu).
salūkot Saskatīt (1).
piekasīties Saskatīt sīkas kļūdas, trūkumus un norādīt uz tiem. Izraisīt strīdu.
sablenzt Saskatīt, ieraudzīt.
atrast Saskatīt, ievērot, uztvert (īpašības).
saviest Saskatīt, saredzēt (ko), parasti ar pūlēm, grūtībām.
aizsniegt Saskatīt.
saraudzīt Saskatīt.
izveidoties Sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (par rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml.).
sagumt Sašķiebties, kļūt zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
sagubt Sašķiebties, kļūt, parasti ievērojami, zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
sevis Savās domās, uzskatos, pārdzīvojumos.
nominālistisks Savienojumā «nominālistiskā naudas teorija»: buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudai ir tikai valsts noteiktā vērtība un nauda netiek uzskatīta par preci.
piešķirt Savienojumā «piešķirt nozīmi»: uzskatīt (ko) par ļoti nozīmīgu, svarīgu, arī par galveno.
uzskate Savienojumā «uzskates līdzeklis»: tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
vienis Savienojumā «vienis prātis»: vienādos ieskatos, uzskatos, vienprātīgi. Vienisprātis.
prātis Savienojumā «vienis prātis». Vienādos ieskatos, uzskatos, vienprātīgi. Vienisprātis.
iemest Savienojumā ar «acs», «skatiens»: ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
izburties Savienojumā ar «cauri»: ar pūlēm izskatīt, izlasīt (piemēram, grāmatu), arī izmācīties (daudz vai visu).
urbties Savienojumā ar «cauri»: censties pilnībā izlasīt, izskatīt (parasti kā lielu daudzumu), iedziļinoties (tajā).
izurbties Savienojumā ar «cauri»: pilnīgi izlasīt, izskatīt, arī apgūt.
pārdzīvot Savienojumā ar «savu laiku»: kļūt tādam, kas vairs neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
mest Savienojumos «mest acis», «mest skatienu»: ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
saskaņot Savstarpējā darbībā (piemēram, apspriežoties, diskutējot) panākt, ka (kas, parasti uzskati, plāni, nodomi) kļūst līdzīgi, kopīgi, arī pieņemami vairākiem, daudziem cilvēkiem.
apskats Secīgs pārskats.
atziņa Secinājums, uzskats (kas radies pētījumu, novērojumu vai pieredzes rezultātā). Atzinums.
Ar acīm pavadīt Sekot ar skatienu.
Pavadīt ar acīm (arī ar skatienu) Sekot ar skatienu.
Pavadīt ar skatienu (arī ar acīm) Sekot ar skatienu.
amfiteātris Senajā Grieķijā - skatītāju vietas teātrī, kuras iekārtotas pakāpjveidīgi puslokā. Teātris ar šādām skatītāju vietām.
amfiteātris Senajā Romā - atklāta apaļa vai ovāla celtne izrādēm, kurā skatītāju vietas iekārtotas pakāpjveidīgi ap arēnu.
podijs Senajā Romā - paaugstinājums ar sēdvietām cirkā vai amfiteātrī privileģētiem skatītājiem.
maoisms Sīkburžuāziski nacionālistiska kustība Ķīnas Komunistiskajā partijā. Šīs kustības uzskatu kopums.
sūneņi Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes. Attiecīgais dzīvnieku tips. Sūndzīvnieki.
sūndzīvnieki Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes. Attiecīgais dzīvnieku tips. Sūneņi.
teātris Sintētisks, kolektīvs mākslas veids, kura darbi paredzēti uztverei ar redzi un dzirdi un galvenie izteiksmes līdzekļi ir cilvēka runa, darbība, izturēšanās; arī teātra māksla, skatuves māksla.
propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūka ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
dzidrs Skaidrs, spožs (par acīm, skatienu).
glezna Skaists dabasskats.
hepenings Skaņdarbs, skatuves mākslas darbs, ko veido, parasti vairāki, improvizētāji.
noskatīt Skatīt un pabeigt skatīt, parasti stingri, cieši.
lūkot Skatīt, skatīties.
tribīne Skatītājiem paredzēta liela būve ar pakāpeniski paaugstinātām solu, arī pakāpienu rindām (stadionos, lielu pasākumu laukumos u. tml.). Šādā būvē esošie skatītāji.
parters Skatītāju zāles vietu kopums, kas atrodas tās grīdas līmenī pretim skatuvei.
zagties Skatīties (kādā virzienā) tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti vērsties (kur, kādā virzienā) - par acīm, skatienu.
noskatīties Skatīties un pabeigt skatīties.
Mest (acu) zibeņus (arī zibšņus) Skatīties, paužot skatienā dusmas, ļaunumu, izaicinājumu.
Mest (acu) zibšņus (arī zibeņus) Skatīties, paužot skatienā dusmas, ļaunumu, izaicinājumu.
zibināt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
zibsnīt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
raudzīt Skatot, skatoties noskaidrot (ko), pārbaudīt (ko).
lūkot Skatot, skatoties pārbaudīt.
sazīmēt Skatoties uztvert kā tāpatīgu (kam iepriekš redzētam, zināmam). Arī saskatīt.
pieraudzīt Skatoties, vērojot uzmanīt, pārbaudīt. Pieskatīt.
iekšskats Skats telpā (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā). Pretstats: ārskats.
rampa Skatuves apgaismošanas aparatūra, kas atrodas skatuves grīdas priekšējā malā un ir aizsegta skatītāju zāles pusē.
Skatuves spogulis Skatuves atvērums skatītāju virzienā.
Skatuves spogulis Skatuves atvērums skatītāju virzienā.
sofite Skatuves augšdaļā iekārts skatuves ietērpa, dekorācijas fragments.
Spēles laukums Skatuves daļa, kas ir redzama skatītājiem.
izrāde Skatuves mākslas darba rādīšana skatītājiem. Kinofilmas rādīšana skatītājiem.
balets Skatuves mākslas darbs, kura saturs izteikts muzikāli horeogrāfiskos tēlos. Attiecīgais skatuves mākslas veids.
revija Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma. Šāda skatuves mākslas veida uzvedums.
proscēnijs Skatuves priekšdaļa starp priekškaru (portālu) un orķestra telpu vai skatītāju zāli.
Ļauna (arī nelaba) acs Skaudīgs, nenovīdīgs skatiens.
Nelaba (arī ļauna) acs Skaudīgs, nenovīdīgs skatiens.
slepenraksts Slēpts raksts, kas bez teksta īpašas apstrādes nav saskatāms.
nolūrēt Slepus noskatīties, novērot.
nošķielēt Slepus noskatīties.
paglūnēt Slepus paskatīties, pavērot (par cilvēku).
palūrēt Slepus paskatīties, pavērot.
glūnēt Slepus skatīties (uz medījumu), gaidot izdevīgu brīdi (tā) iegūšanai (par dzīvniekiem).
glūnēt Slepus skatīties, vērot (par cilvēku).
lūrēt Slepus skatīties, vērot.
šķielēt Slepus skatīties.
noskatīties Slepus skatoties, vērojot uzzināt.
ēna Sliktas pašsajūtas izpausme (piemēram, sejā, skatienā).
Vēja slota Slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
vējslota Slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
Slotas kāts Slotaskats.
atskaitīties Sniegt pārskatu.
mezalianse Sociāli nevienlīdzīga laulība, ko buržuāziskajā, aristokrātiskajā sabiedrībā uzskata par neatbilstošu normām.
vara Spēcīgā pakļautībā (pārdzīvojumam, uzskatiem u. tml.).
sirdsapziņa Spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums.
iedzalkstīties Spēji spilgti, arī īsu bildi spilgti izpausties (acīs, skatienā) - parasti par jūtām, pārdzīvojumu.
iegailēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
iemirdzēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā, retāk sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
plaiksnīt Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
plaiksnīties Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā).
saspēle Spēle (parasti skatuves mākslā, mūzikā), kuras dalībnieki savstarpēji saskaņo savas darbības.
Panest (kāda) skatienu Spēt nenovērsties, ja kāds skatās acīs.
Panest skatienu Spēt nenovērsties, ja kāds skatās acīs.
spīdēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām. Būt tādam, kurā spilgti izpaužas jūtas (par seju, tās daļām).
zibēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par jūtām, emocionālu stāvokli.
zibsnīt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par jūtām, emocionālu stāvokli.
liesmot Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par pārdzīvojumu.
zvīļot Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par, parasti negatīvām, jūtām, emocionālu stāvokli.
zalgot Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli.
mirdzēt Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
kvēlot Spilgti izpausties (piemēram, acīs, skatienā) - par spēcīgu pārdzīvojumu.
dzalkstīt Spilgti izpausties (skatienā, acīs) - parasti par negatīviem pārdzīvojumiem.
iesvilt Spilgti izpausties, kļūt pēkšņi uztveramam (acīs, skatienā, sejā). Iegailēties.
zibēt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
zibināties Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
zibsnīt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
reportāža Spilgts, viegli uztverams dokumentāli māksliniecisks īstenības faktu apraksts, attēlojums aculiecinieka skatījumā (presē, radio vai televīzijas raidījumā, arī kinofilmā). Attiecīgais publicistikas žanrs.
stadions Sporta laukumu, vieglatlētikas sektoru, skatītāju tribīņu un palīgceltņu komplekss.
Ledus stadions Sporta sacensībām paredzēts ledus ceļš vai ledus laukums kopā ar skatītāju tribīnēm un palīgtelpām.
lepns Stalts, izskatīgs, arī spēcīgs (par dzīvniekiem).
memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
nesaderība Stāvoklis, kad (cilvēki) nav piemēroti, atbilstoši viens otram (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem).
izplatība Stāvoklis, kad (kas, piemēram, ziņa, vēsts, uzskats) ir zināms, pazīstams. Process --> izplatīties (2).
pirmdzimtība Stāvoklis, kad (kas) ir radies, radīts, izveidots pirmais, tiek uzskatīts par galveno (kādā secībā, kopumā).
konjunkcija Stāvoklis, kad divi debess spīdekļi atrodas vienā virzienā (skatoties no Zemes).
neapziņa Stāvoklis, kad nav izveidojusies šķiras apziņa, stingri sabiedriski politiskie uzskati.
krustceļš Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem). Krustceles (2).
krustceles Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem). Krustceļš (2).
pārskatāmība Stāvoklis, kad var pārskatīt, pārredzēt (ko).
Naivais reālisms Stihisks, ar ikdienas pieredzi un praksi pamatots uzskats, ka lietas, pasaule eksistē neatkarīgi no mums, no mūsu sajūtām un apziņas.
glāžains Stiklains (par acīm, skatienu).
vitrīna Stiklota plāksne, kaste, stiklots skapis u. tml., kas paredzēts priekšmetu novietošanai apskatei. Arī skatlogs.
ledusstikls Stikls ar matētu, pēc izskata leduspuķēm līdzīgu virsmu, kas izveidota, to apstrādājot ar emaljas putekļiem.
Kaulaina acs Stings skatiens. Arī nenovīdīgs, pārmetošs skatiens.
pašaut Strauji pavērst (acis, skatienu).
pašauties Strauji pavērsties (par acīm, skatienu).
traukt Strauji vērsties (par acīm, skatienu).
traukties Strauji vērsties (par acīm, skatienu).
polemika Strīds, kas saistīts ar krasi atšķirīgu (parasti politikas, zinātnes, mākslas) uzskatu iztirzājumu (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
empiriokriticisms Subjektīvā ideālisma novirziens (19. gadsimta beigās), kas noliedz materiālās pasaules objektīvo eksistenci un uzskata lietas par apziņas parādībām, par sajūtu kompleksiem. Pozitīvisma paveids - mahisms.
mahisms Subjektīvā ideālisma novirziens (20. gadsimta sākumā), kas uzskata lietas par sajūtu kompleksiem, cenšas likvidēt atšķirību starp subjektu un objektu un nonāk solipsismā.
pozitīvisms Subjektīvā ideālisma paveids, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pozitīvos pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
estētisms Subjektīvi ideālistisks uzskats par mākslu, kurš izriet no «tīrās mākslas» idejas.
Sufliera būda Suflierim iekārtots, daļēji segts padziļinājums skatuves priekšplānā.
Sufliera būda Suflierim iekārtots, daļēji segts padziļinājums skatuves priekšplānā.
spriedums Svarīgākais procesuālais akts, ko tiesa taisa civillietas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā, izlemjot lietu pēc būtības. Tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
laka Sveķus saturošu saistvielu šķīdums organiskos šķīdinātājos (kā) pārklāšanai, lai, piemēram, piešķirtu (tam) dekoratīvu izskatu, aizsargātu no korozijas.
patrons Svētais, kas tiek uzskatīts par (kā, kāda) aizbildni.
manifests Svinīgs (piemēram, sabiedriskas organizācijas, politiskas partijas, mākslinieku grupas) rakstveida paziņojums par saviem uzskatiem, programmu, lēmumiem.
cēls Svinīgs, arī skaists (parasti par izskatu, izturēšanos, gaitu).
krāsa Šāda redzes, sajūta, uztvere, kas tradicionāli saistīta ar kādu priekšmetu, vielu izskatu.
tiesa Šāda valsts orgāna darbību kopums civillietu un krimināllietu izskatīšanā.
šaržs Šāds attēlojums (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
anarhisms Šī virziena uzskatu kopums, mācība.
mērce Šķidra piedeva, kas papildina ēdiena garšu, izskatu, uzturvielu daudzumu.
nozust Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem).
ieslēpties Šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem).
pazust Šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), nonākot (kur), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem).
nogrimt Šķietamā kustībā lejup aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
parādīties Šķietamā kustībā, virzībā kļūt saskatāmam (parasti noteiktā laikā, noteiktos apstākļos) - par debess spīdekļiem.
iegrimt Šķietami ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par Sauli).
sarauties Šķietami samazināties, palielinoties attālumam līdz skatītājam.
sarukt Šķietami samazināties, palielinoties attālumam līdz skatītājam.
vērt Šķirot padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu). Šķirot aizdarīt (piemēram, grāmatu).
atvadīties Šķiroties (no kādas vietas), uz brīdi pievērst uzmanību, skatienu u. tml.
pašķirstīt Šķirstot (piemēram, grāmatu, žurnālu), neilgu laiku, mazliet apskatīt, palasīt (to).
izšķirstīt Šķirstot izskatīt, apskatīt (piemēram, grāmatu).
pāršķirstīt Šķirstot izskatīt, pārskatīt.
Līdz nepazīšanai Tā (mainīt, mainīties), ka pilnīgi zaudē iepriekšējo veidu, izskatu, tā, ka pilnīgi zaudē iepriekšējo veidu, izskatu, tā, ka vairs nav pazīstams.
Acis sprāgst no pieres ārā (arī laukā) Tā skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
priekšplāns Tā, ka (kas) tiek uzskatīts par nozīmīgāko, svarīgāko, galveno (starp citiem līdzīgiem). Pirmajā, galvenajā vieta.
taipusē Tā, ka (kas), salīdzinot ar kādu objektu, atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja). Tajā pusē.
šaipusē Tā, ka (kas), salīdzinot ar kādu objektu, atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam). Šajā pusē.
tālu Tā, ka (skatiens) tiek vērsts uz ko samērā lielā attālumā.
tuvu Tā, ka (skatiens) tiek vērsts uz ko samērā mazā attālumā.
piemiņa Tā, lai atcerētos (ko). Tā, lai saglabātu atmiņā (ko), lai būtu uzskatāms priekšstats (par ko bijušu).
aprobežots Tāds (cilvēks), kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis, - arī vienpusīgs.
bezpartejisks Tāds (cilvēks), kas nepievienojas nevienam no pretējiem uzskatiem, spēkiem, grupām u. tml. Neitrāls. Neieinteresēts.
īsredzīgs Tāds (cilvēks), kas nesaskata parādību kopsakaru vai neņem vērā savas rīcības turpmākās sekas.
vienpusīgs Tāds (cilvēks), kura darbība aptver tikai kādu vienu šauru nozari. Tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis. Arī aprobežots (2).
divkosīgs Tāds (cilvēks), kura rīcība un uzskati ir pretēji (viņa) vārdiem.
daudznozīmīgs Tāds (piemēram, skatiens, smaids), kas ļauj saprast ko dažādi.
zaglīgs Tāds (rīcība, skatiens u. tml.), kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam, tāds, kas ir saistīts ar ko neatļautu, slepenu, tam raksturīgs.
grafisks Tāds (zīmējums, rasējums), kas uzskatāmi raksturo (priekšmetu, parādību) grafika, diagrammas, zīmes u. tml. veidā.
daiļrunīgs Tāds (žests, skatiens, izturēšanās u. tml.), kas nepārprotami, izteiksmīgi ko pauž.
zoomorfs Tāds, kam ir dzīvnieka izskats, veids.
bērnišķīgs Tāds, kam ir jauns, svaigs, bērnam raksturīgs izskats.
nekustīgs Tāds, kam ir nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu). Tāds, kas samērā ilgi ir vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu). Stings.
pārliecināts Tāds, kam ir noteikti uzskati, uzskatu sistēma, par kuru pareizību tas nešaubās, aizstāv tos, rīkojas saskaņā ar tiem.
atpakaļrāpulīgs Tāds, kam ir novecojuši uzskati, tāds, kas vēršas pret jauno, progresīvo.
izskatīgs Tāds, kam ir patīkams, glīts izskats (par cilvēku). Arī skaists.
patvaļīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml. (par cilvēkiem).
patvarīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības. Arī patvaļīgs (2).
reāls Tāds, kam ir raksturīgi ļoti praktiski uzskati par lietām un parādībām. Tāds, kas ir saistīts ar šādiem uzskatiem.
stings Tāds, kam ir raksturīgs nemainīgs muskuļu stāvoklis, arī nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu). Tāds, kas ir nemainīgs (par, parasti sejas, izteiksmi). Tāds, kas ilgi it vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu).
plakans Tāds, kam ir raksturīgs vienpusīgums, šauri uzskati, šaura izpratne.
radikāls Tāds, kam ir stingri, konsekventi uzskati. Tāds, kura uzskatiem, darbībai ir raksturīgs radikālisms (2).
vēzienveida Tāds, kam ir vēziena (1) veids, izskats.
miglains Tāds, kam nav asu līniju, kontūru. Tāds, kas nav skaidri saskatāms.
žulgans Tāds, kam nav mirdzuma, spīduma (par acīm, skatienu). Blāvs (3).
miglains Tāds, kam nav mirdzuma, spožuma (par acīm, skatienu). Nespodrs, blāvs.
neapzinīgs Tāds, kam nav stingri sabiedriski politiskie uzskati.
smags Tāds, kam pēc izskata ir šķietami liela masa, liels svars (parasti par mākoņiem, debesīm). Arī šķietami zems.
viegls Tāds, kam pēc izskata ir šķietami maza masa, mazs svars, arī augsts (parasti par mākoņiem, debesīm).
tuvredzīgs Tāds, kam piemīt tuvredzība (par acīm, skatienu).
šaurs Tāds, kam trūkst daudzpusības, arī plašuma, dziļuma (par uzskatiem, domām, interesēm u. tml.).
vienpusīgs Tāds, kam trūkst plašuma un dziļuma (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību). Tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība.
paštaisns Tāds, kas (parasti subjektīvi) ir pārliecināts par savas rīcības, darbības, uzskatu u. tml. pareizumu. Arī pašpārliecināts.
spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
parasts Tāds, kas ar savām ārējām pazīmēm, izskatu, rakstura īpašībām, spējām u. tml. īpaši neatšķiras no citiem (par cilvēku).
riebīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēku).
pretīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) stipru nepatiku (par cilvēku).
labs Tāds, kas atbilst noteiktām prasībām, uzskatiem (par parādībām sabiedrībā).
nepastāvīgs Tāds, kas bieži maina, piemēram, savus uzskatus, nostāju. Tāds, kas ir viegli ietekmējams.
svaidīgs Tāds, kas bieži maina, piemēram, savus uzskatus, nostāju. Tāds, kas ir viegli ietekmējams. Nepastāvīgs (1).
pozitīvs Tāds, kas ir atzīstams, uzskatāms par labu, vēlamu, arī derīgu. Tāds, kas ir labs, vēlams, arī derīgs.
stingrs Tāds, kas ir balstīts uz noteiktu izpratni, idejām, noteiktiem atzinumiem un parasti it nemainīgs (piemēram, par uzskatiem, normām, arī rīcību).
neizteiksmīgs Tāds, kas ir bez dzīvīguma, možuma (piemēram, par seju, skatienu).
pusizdzisis Tāds, kas ir daļēji izzudis, vāji saskatāms (piemēram, par pēdām).
pusizdzisis Tāds, kas ir daļēji kļuvis blāvs, neskaidrs, grūti salasāms, saskatāms.
pusizdzisis Tāds, kas ir daļēji zaudējis savu dzīvīgumu, možumu (par skatienu, acīm).
stabils Tāds, kas ir iedibināts, iesakņojies (piemēram, par tradīcijām, uzskatiem).
pārskatāms Tāds, kas ir izveidots uzskatāmi, skaidri saprotami (piemēram, par teksta struktūru).
uzskatāms Tāds, kas ir labi saskatāms, labi uztverams, ievērojams pēc kādām ārējām pazīmēm.
svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml. Tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
viltīgs Tāds, kas ir manīgs, tāds, kas rada nepareizus priekšstatus, domas, uzskatus.
nenoteikts Tāds, kas ir nepastāvīgs, svārstīgs (savā rīcībā, uzskatos).
opozicionārs Tāds, kas ir opozīcijā (1) pret ko, pret kādu. Tāds, kas aizstāv pretēju uzskatu. Arī pretdarbīgs.
nešaubīgs Tāds, kas ir pārliecināts, stingrs savos uzskatos, rīcībā. Tāds, kas izturas, rīkojas noteikti, droši, bez šaubīšanās.
nelokāms Tāds, kas ir pārliecināts, stingrs, noteikts (savos uzskatos, rīcībā).
uzticīgs Tāds, kas ir pastāvīgs, nelokāms (savos uzskatos, rīcībā), pastāvīgs, nemainīgs attieksmē (pret kādu, ko). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
scēnisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus; skatuvisks.
skatuvisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus.
saderīgs Tāds, kas ir piemērots, atbilstošs (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
retrogrāds Tāds, kas ir progresa pretinieks, reakcionārs. Tāds, kas ir ar atpalikušiem uzskatiem. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
personīgs Tāds, kas ir raksturīgs kādai personai individuāli (par domām, uzskatiem u. tml.).
personisks Tāds, kas ir raksturīgs kādai personai individuāli (par domām, uzskatiem u. tml.).
meitenīgs Tāds, kas ir raksturīgs meitenei, jaunietei. Tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina meiteni, jaunieti.
puicisks Tāds, kas ir raksturīgs puikam. Tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina puiku. Zēnisks.
skolniecisks Tāds, kas ir raksturīgs skolniekam (1), skolniecei. Tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina skolnieku, skolnieci.
skolotājisks Tāds, kas ir raksturīgs skolotājam. Tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina skolotāju.
zēnisks Tāds, kas ir raksturīgs zēnam. Tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina zēnu.
neskarts Tāds, kas ir saglabājis savu pirmatnējo veidu, izskatu, tāds, ko cilvēks nav pārveidojis (piemēram, par apvidu dabā).
lielisks Tāds, kas ir sevišķi skaists (par dabasskatu, apkārtni, parādībām dabā).
plašs Tāds, kas ir tālu, parasti uz visām pusēm, pārredzams (par dabasskatu).
nepārredzams Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārredzēt. Šķietami bezgalīgs. Nepārskatāms.
nepārskatāms Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārskatīt. Šķietami bezgalīgs. Nepārredzams.
nesatricināms Tāds, kas ir tik noturīgs, stabils, ka to grūti vai neiespējami vājināt, iznīcināt (par cilvēku attiecībām, uzskatiem).
retrospektīvs Tāds, kas ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni. Tāds, kas ir veltīts pagātnes notikumu apskatam.
vienprātīgs Tāds, kas ir vienādos ieskatos, uzskatos (ar kādu, kādiem).
švītīgs Tāds, kas ir, parasti pārspīlēti, moderns (tērpā, izskatā), izsmalcināts (izturēšanās veidā).
pašgudrs Tāds, kas it pārliecināts pats par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
dziļš Tāds, kas izpaužas ļoti lielā mērā (par uzskatiem, rīcību u. tml.).
šķeltniecisks Tāds, kas izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
strīdīgs Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas (par, parasti politikas, zinātnes, mākslas, jautājumiem, parādībām). Tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji uzskati, domas (parasti politikā, zinātnē, mākslā) - piemēram, par tekstu.
respektabls Tāds, kas izraisa ievērību, izceļas ar savu apjomu, kvalitāti, izskatu (piemēram, par celtni, priekšmetu).
kārdinošs Tāds, kas izraisa kāri ēst, dzert (par ēdienu, dzērienu, to izskatu, smaržu u. tml.).
Beigts kas beigts Tāds, kas izskatās (arī izliekas) nedzīvs.
liekulīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
izvairīgs Tāds, kas izvairās vērsties uz kādu (par acīm, skatienu).
pārgudrs Tāds, kas kļūdaini uzskata sevi pat zinīgāku, gudrāku (salīdzinot ar citiem), arī par pietiekami gudru (kādā jautājumā, nozarē u. tml.) un pašpārliecināti pauž savas domas.
applucis Tāds, kas kļuvis neizskatīgs, zaudējis krāsu.
glūnīgs Tāds, kas ko dara, slepus skatīdamies, slepus novērodams (par cilvēku vai dzīvnieku).
šaudīgs Tāds, kas ļoti strauji vēršas pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm (par acīm, skatienu).
mānīgs Tāds, kas māna, maldina. Tāds, kas rada nepareizus priekšstatus, domas, uzskatus.
piekasīgs Tāds, kas mēdz saskatīt sīkas kļūdas, trūkumus un norādīt uz tiem. Tāds, kas izraisa strīdu.
izlīdzniecisks Tāds, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
dzīvespriecīgs Tāds, kas mīl dzīvi, saskata tajā labo. Arī možs, mundrs, optimistisks.
neizturēts Tāds, kas nav noteikts, nemainīgs (piemēram, uzskatos, rīcībā). Arī nekonsekvents.
nesaderīgs Tāds, kas nav piemērots, neatbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem). Tāds, kura locekļi nav piemēroti, neatbilst cits citam (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem).
sauss Tāds, kas nav saistāms ar jūtām, neizraisa jūtas (piemēram, par darbību, uzskatiem).
viegls Tāds, kas nav spilgti izteikts (par psihiska stāvokļa izpausmi, parasti sejā, skatienā).
slikts Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, uzskatiem, arī neapmierina (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
nešaubīgs Tāds, kas neizraisa šaubas, drošs, noteikts (piemēram, par pārliecību, uzskatu).
mīlīgs Tāds, kas neizturas agresīvi, tāds, kura izskats, izturēšanās ir patīkama cilvēkam (par dzīvniekiem).
nepiekāpīgs Tāds, kas nepieļauj nekādu atkāpšanos (piemēram, no sava uzskata, viedokļa), tāds, kas nelokāmi, arī stūrgalvīgi paliek pie sava.
bezpriekšmetu Tāds, kas noris, tiek veikts bez priekšmetiem (parasti skatuves mākslā).
vairīgs Tāds, kas novēršas (par acīm, skatienu).
zarains Tāds, kas pēc formas, izskata atgādina zarus.
dakšveida Tāds, kas pēc formas, izskata līdzīgs dakšai (1).
plīvurains Tāds, kas pēc izskata atgādina plīvuru (1).
samtains Tāds, kas pēc izskata, faktūras atgādina samtu, arī mīksts, maigs (piemēram, par augiem, to daļām, dzīvnieku apmatojumu, cilvēka ādu).
zīdains Tāds, kas pēc izskata, faktūras atgādina zīdu, arī gluds, mīksts (piemēram, par augiem, to daļām, dzīvnieku apmatojumu, cilvēka matiem).
kulains Tāds, kas pēc izskata, formas atgādina kuli (1).
bultveida Tāds, kas pēc izskata, formas līdzīgs bultai (1).
svaigs Tāds, kas pēc noplūkšanas, nogriešanas u. tml. nav zaudējis savu dabisko izskatu, nav savītis (par augiem, to daļām, parasti ziediem).
cilvēkveidīgs Tāds, kas pēc sava izskata, ķermeņa uzbūves un dažām īpašībām ir tuvs, līdzīgs cilvēkam.
pilnīgs Tāds, kas pēc savām īpašībām, izskata ir ļoti līdzīgs (kam) citam (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
sākotnējs Tāds, kas piemīt (kam) pastāvēšanas, eksistēšanas sākumā (piemēram, par izskatu, formu, krāsu).
pilnvērtīgs Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām prasībām, uzskatiem (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
neapstrīdams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu). Tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt.
neapgāžams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu). Tāds, kura maldīgumu, nepatiesumu, aplamību ir grūti vai neiespējami pierādīt.
visuredzīgs Tāds, kas redz visu iespējamo, nepieciešamo (parasti par acīm, skatienu).
ārējs Tāds, kas redzams no ārienes, no ārpuses, tāds, ko ievēro vispirms (par izskatu, formu u. tml.).
virspusējs Tāds, kas redzams no virsas, virspuses (2), tāds, ko ievēro vispirms (piemēram, par izskatu, formu u. tml.). Arī ārējs (3).
idejisks Tāds, kas saistīts ar ideju (2). Tāds, kurā izpaužas pasaules uzskata būtiskais, galvenais princips. Tāds, kurā izpaužas pārliecība.
lielisks Tāds, kas sevišķi labi atbilst noteiktam prasībām, uzskatiem (par parādībām sabiedrībā).
zibsnīgs Tāds, kas spilgti spīd, mirdz, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
zvērināts Tāds, kas stingri turas pie noteiktiem uzskatiem, arī tāds, kas neatlaidīgi, aizrautīgi nodarbojas ar ko u. tml. Arī pārliecināts (2).
šaubīgs Tāds, kas šaubās, tāds, kas nav pārliecināts, stingrs savos uzskatos, tāds, kas izturas, rīkojas nenoteikti, nedroši, Šauboties.
vecmodīgs Tāds, kas turas pie pagājušo laikposmu uzskatiem, paražām, normām u. tml.
skraidīgs Tāds, kas vairākkārt strauji maina redzes objektus (par acīm, skatienu).
frontāls Tāds, kas vērsts (ar priekšpusi) pret skatītāju (piemēram, par celtni).
riebīgs Tāds, kas, parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, izturēšanos).
pretīgs Tāds, kas, parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) stipru nepatiku (par dzīvniekiem).
neīsts Tāds, kas, parasti pēc izskata, ir līdzīgs (kam), atgādina (ko), tāds, ko var (maldīgi) uztvert (par ko citu).
mežonīgs Tāds, ko nav skārusi cilvēka darbība, tāds, kas ir saglabājies savā pirmatnējā izskatā, veidā (par apvidu, vietu u. tml.).
neatliekams Tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību). Tāds, kas jāizskata, jārisina nekavējoties (piemēram, par jautājumu, prasību).
submikroskopisks Tāds, ko nevar saskatīt ar, parasti gaismas, mikroskopu.
atzīstams Tāds, ko var uzskatīt par labu, ko var atzīt (3).
akls Tāds, ko veic neskatoties. Tāds, ko veic, orientējoties pēc instrumentiem.
patvaļīgs Tāds, ko veic tikai pēc paša darītāja uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
patvarīgs Tāds, ko veic tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības.
gleznains Tāds, kur ir skaisti dabasskati, tāds, kam piemīt skaistums, krāsu bagātība u. tml. (par apkārtni, vietām dabā).
neizšķirīgs Tāds, kurā (piemēram, tumsas dēļ) nav iespējams izšķirt, saskatīt atsevišķus priekšmetus.
neiecietīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir skarba, arī īgna. Tāds, kurš neuzklausa, necenšas izprast citu domas, uzskatus.
kompakts Tāds, kurā cilvēki ir vienoti (piemēram, uzskatos, centienos), organizatoriski saliedēti (par cilvēku grupu).
opera Tāds, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus (par teātri).
operete Tāds, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus (par teātri).
varietē Tāds, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus (par teātri).
revija Tāds, kurā iestudē, izrāda šāda skatuves mākslas veida uzvedumus.
bailīgs Tāds, kurā izpaužas bailes, kautrība, nedrošība (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
pētījošs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos).
pētīgs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos). Pētījošs (2).
dziļš Tāds, kurā izpaužas cenšanās izprast (kādu, ko), tāds, kurā izpaužas pārdomas, jūtas (par skatienu, acīm).
dusmīgs Tāds, kurā izpaužas dusmas (piemēram, par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem).
pikts Tāds, kurā izpaužas dusmas, īgnums (piemēram, par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem). Dusmīgs (2).
dzelmjains Tāds, kurā izpaužas dziļas domas, dziļš pārdzīvojums (par acīm, skatienu).
izsalkt Tāds, kurā izpaužas izsalkums (piemēram, par acīm, skatienu).
nelabs Tāds, kurā izpaužas kas draudīgs, naidīgs (parasti par acīm, skatienu).
glūnīgs Tāds, kurā izpaužas kas negatīvs (piemēram, ļaunums, nenovīdība) - par acīm, skatienu.
piedot Tāds, kurā izpaužas konflikta attiecību izlīdzinājums (ar kādu) - piemēram, par skatienu.
glaudīgs Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu).
glāstīgs Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu). Tāds, kas pauž maigumu, patiku.
glāstošs Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu). Tāds, kas pauž maigumu, patiku.
greizs Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība, nicināšana (par skatienu, acīm). Arī neīsts (par smaidu).
šķībs Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība, nicināšana (par skatienu, acīm). Arī neīsts (par smaidu). Greizs (3).
pabailīgs Tāds, kurā izpaužas nelielas bailes, arī kautrība, nedrošība (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
smags Tāds, kurā izpaužas nosodījums, arī cietsirdība, ļaunums (par vārdiem, skatienu u. tml.).
durstīgs Tāds, kurā izpaužas sarūgtinājums, aizvainojums, nicinājums (par skatienu, acīm). Arī dzeļošs (3).
vainīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
vērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par acīm, skatienu).
nopietns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par seju, skatienu).
tumšs Tāds, kurā izpaužas šāds psihiskais stāvoklis (piemēram, par skatienu).
vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko. Arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
neizskatīgs Tāds, kura izskats nav patīkams, skaists (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
neizskatīgs Tāds, kura izskats neatbilst kādām estētiskām prasībām.
nejauks Tāds, kura izskats vai izturēšanās izraisa nepatiku, pretīgumu (par dzīvniekiem).
neizskatīgs Tāds, kura izskats vairs neatbilst kādām (kvalitātes, standarta u. tml.) prasībām (par pārtikas produktiem).
runīgs Tāds, kurā kas izpaužas, no kura kas ir secināms (piemēram, par skatienu, žestu).
mehānisks Tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību). Arī vienpusīgs.
iepelēt Tāds, kurā nav spraiguma, rosmes (parasti par parādībām sabiedrībā). Tāds, kurā izpaužas aizspriedumi, nevēlamas tradīcijas (parasti par uzskatiem).
neapšaubāms Tāds, kura patiesīgums neizraisa nekādas šaubas (par domu, uzskatu, faktu). Tāds, ko ir grūti vai neiespējami apšaubīt.
pilnvērtīgs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, pilnīgi atbilstošs noteiktām prasībām, uzskatiem.
pilns Tāds, kurā spēcīgi izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība, pazīme (piemēram, par skatienu, balsi).
objektīvs Tāds, kura uzskati, rīcība, runa atbilst īstenībai, tāds, kura uzskatos nav subjektīvas attieksmes, aizspriedumu.
aizspriedumains Tāds, kura uzskatus un rīcību ietekmē aizspriedumi.
krāšņs Tāds, kuram ir skaists, bagātīgs skatuviskais ietērps, kurā plaši izmantotas dejas, dziesmas u. tml. (piemēram, par izrādi).
neglīts Tāds, kuram nav pievilcīga, patīkama āriene, tāds, kura izskats, veidojums izraisa nepatiku (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
sterils Tāds, kuram nav sastāvdaļu, elementu, īpašību u. tml., kas no kāda viedokļa uzskatāmas par mazsvarīgām, nebūtiskām. Arī abstrakts, idealizēts.
banda Tādu cilvēku grupa, kuru uzskati un rīcība ir negodīga, nemorāla, kaitīga sabiedrībai.
dibenplāns Tālākā, dziļākā daļa (piemēram, skatuvei), tālākais plāns (piemēram, gleznai). Pretstats: priekšplāns.
kontramarka Talons, ko izsniedz skatītājiem, kuri uz laiku atstāj teātra zāli vai koncertzāli.
ķīķeris Tālskatis.
spoks Tas (parasti cilvēks vai dzīvnieks), kas izskatās, izturas dīvaini, neparasti. Tas, kas ir ļoti neglīts, arī atbaidošs.
aizkari Tas (parasti lietus, mākoņi), kas ko aizsedz, padara nesaskatāmu.
zemteksts Tas iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un domu plūsmu.
rota Tas, kas (piemēram, teritorijai, apkārtnei, telpai) rada krāšņu, dekoratīvu izskatu.
priekškars Tas, kas aizsedz, padara nesaskatāmu (ko).
stūrakmens Tas, kas ir ļoti nozīmīgs (piemēram, kādā parādībā, uzskatu sistēmā).
gaisma Tas, kas ir pozitīvs (uzskatos, atziņās).
riebeklis Tas, kas izraisa ļoti dziļu nepatiku (ar savu izskatu, rīcību, izturēšanos u. tml.).
briesmonis Tas, kas izraisa, iedveš bailes, šausmas? tas, kas izskatās briesmīgs.
acs Tas, kas pēc izskata, formas, stāvokļa atgādina redzes orgānu.
šķitums Tas, kas šķiet esam, bet neeksistē īstenībā. Priekšstats, uzskats par ko īstenībā neesošu.
gaume Tas, ko (kāds) uzskata par vēlamu, piemērotu.
Skatuves meistars Teātra darbinieks, kas pārzina skatuves iekārtošanu izrādei.
Skatuves meistars Teātra darbinieks, kas pārzina skatuves iekārtošanu izrādei.
opera Teātris, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus. Šāda teātra celtne.
operete Teātris, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus. Šāda teātra celtne.
varietē Teātris, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus. Šāda teātra celtne.
teleskatītājs Televīzijas raidījumu skatītājs.
grims Tēlojamai lomai atbilstošais izskats, kas iegūts, piemēram, ar krāsām, uzlīmējumiem, plastisko materiālu.
pārvērsties Tēlojot (lomu), kļūt ārējā izskatā, uzvedībā, domāšanas veidā u. tml. atbilstošam attiecīgajam tēlam.
pārvērst Tēlojot ko, izveidot (sevi) ārējā izskatā, uzvedībā, darbībā atbilstoši lomai.
pārdzīvot Tēlot (lomu), runāt (tekstu) ar atbilstošu skatuvisko emocionalitāti.
scenogrāfija Tēlotājas mākslas nozare, kas ietver skatuves telpas māksliniecisko izveidi atbilstoši uzveduma darbības apstākļiem un saturam.
peizāža Tēlotājas mākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml. Šī žanra mākslas darbs. Ainava (2).
ainava Tēlotājas mākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml. Šī žanra mākslas darbs. Peizāža.
kuluāri Telpas (pie skatītāju zāles), kur publika var uzturēties pirms izrādēm un citiem pasākumiem vai to starpbrīžos.
temporitms Tempa un ritma saistījums, kas rada (darbības, norises u. tml.) specifiskas īpašības (parasti skatuves mākslā).
bankrots Teoriju, uzskatu, pasākumu sabrukums.
kostimērija Tērpu, apavu, rotas lietu kopums (parasti skatuves mākslā).
zust Tiekot aizsegtam, piemēram, miglā, tumsā, arī šķietami virzoties, attālinoties, kļūt nesaskatāmam.
komerctiesa Tiesa tirdzniecības lietu un vekseļu izskatīšanai.
civiltiesa Tiesa, kas izskata civillietas.
krimināltiesa Tiesa, kas izskata krimināllietas.
karatiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Kara tiesa.
Kara tiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Karatiesa.
Kara tiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību.
tribunāls Tiesa, tiesas kolēģija, kas (parasti) izskata bīstamus noziegumus.
konkurss Tiesas process, kreditoru sapulce, kurā izskata maksāt nespējīga bankrotējuša parādnieka lietu, lai maksimāli apmierinātu kreditoru pretenzijas pret parādnieku.
kasācija Tiesas spriedumu, lēmumu pārsūdzība likumā noteiktajā termiņā un tās izskatīšana augstākās instances tiesā.
Procesuālās tiesības Tiesību normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības, kuras rodas, izmeklējot noziegumus, izskatot un iztiesājot krimināllietas un civillietas.
ieēnoties Tikko jaušami, arī neskaidri izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām, domām.
ietīties Tikt apņemtam no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms vai nav saskatāms. Būt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā).
Nākt priekšā Tikt izskatītam (piemēram, tiesā).
Nākt priekšā Tikt izskatītam (piemēram, tiesā).
noslīgt Tikt lēni pavērstam lejup (par skatienu).
slīgt Tikt lēni vērstam lejup (par skatienu).
noslīdēt Tikt lēni, slīdoši vērstam pār (ko), pāri (kam) - par skatienu.
Skatiens (arī skats) pagriežas Tikt pavērstam (par skatienu).
Skatiens (arī skats) pagriežas Tikt pavērstam (par skatienu).
pavērties Tikt pavērstam (par skatienu).
noslīdēt Tikt pavērstam lejup (par skatienu).
pievērsties Tikt pievērstam (par acīm, skatienu).
nokrist Tikt strauji pievērstam (kam), parasti lejup (par skatienu).
Iet pāri Tikt uzskatītam par svarīgāku, vajadzīgāku, pārāku, būt svarīgākam, vajadzīgākam, pārākam (par ko citu).
uzlūkot Tikt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
vērsties Tikt vērstam (par acīm, skatienu).
krist Tikt vērstam (uz ko) - par skatienu.
tīkls Tīmekļa pavedienu veidojums, kas pēc izskata atgādina šādu pinumu. Arī ķeramtīkls.
totēms Totēmisma - dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko uzskata par kādas cilvēku kopas senci.
pārvērst Traucējot (kā) saskatāmību, pārklājoties pāri (kā) virsmai, būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par miglu, tumsu, sniegu u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par gaismu).
velotreks Treks, kas paredzēts velobraukšanai (parasti apjumts, ar skatītāju tribīnēm).
Kara tribunāls Tribunāls, kas izskata lietas par noziegumiem, kas vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kartību.
Kara tribunāls Tribunāls, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību.
pēctecība Turpinājums priekšgājēju darbam, uzskatiem, tradīcijām.
sniegt Tuvināt kādam (piemēram, lūpas, vaigu), pieļaujot skatienu, sitienu u. tml.
Dzelzs priekškars Ugunsizturīga metāla plāksne, ar ko ugunsgrēka gadījumā atdala skatuvi no skatītāju zāles.
apstāties Uz brīdi pievērsties (par skatienu).
Uz manu (arī tavu, savu) galvu Uz manu (arī tavu, savu) atbildību, pēc saviem ieskatiem.
Rampas gaismā Uz skatuves.
visapkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties, lūkoties u. tml.).
apkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties).
aizsegties Uzklājot, pārklājot sev (ko) pāri, aizklājot (ko) priekšā, panākt, ka tiek aizsargāts, nav redzams vai ir grūtāk saskatāms. Aizklāties.
blenzt Uzmanīgi skatīties, novērojot (ko).
vākt Uzmanīt, pieskatīt (bērnu).
parādīties Uznākt (uz skatuves).
uzlūkot Uzraudzīt, pieskatīt.
uzskatīt Uzraudzīt, pieskatīt.
atspoguļot Uzskatāmi parādīt (ko), iepazīstināt (ar ko).
atspoguļoties Uzskatāmi, skaidri parādīties, būt labi uztveramam.
atainot Uzskatāmi, tēlaini parādīt, pastāstīt, aprakstīt. Attēlot.
ilustrācija Uzskatāms, konkrēts piemērs, kas noder paskaidrojumam, pierādījumam.
uzraksts Uzskatāms, parasti īss, informatīvs teksts, kas ir uzrakstīts, izveidots (uz kā, piemēram, plāksnes, plakāta).
ķecerība Uzskati, attieksme, rīcība, kas ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
ķecerība Uzskati, attieksme, rīcība, kas ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
maldi Uzskati, spriedumi, priekšstati u. tml., ko rada sagrozīta (kā) izpratne.
šķirt Uzskatīt (kādu parādību, faktu u. tml.) par atšķirīgu (no kā), nesavienojamu (ar ko).
noliegt Uzskatīt (ko) par neesošu, arī nepatiesu un izpaust šādu uzskatu. Arī neatzīt.
pieņemt Uzskatīt (ko) par nenovēršamu, negrozāmu un būt mierā (ar to).
nievāt Uzskatīt (ko) par nenozīmīgu, mazvērtīgu, arī nederīgu.
Pievērst uzmanību (arī vērību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
(Pie)vērst (arī veltīt) uzmanību (arī vērību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
Veltīt uzmanību (arī vērību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
(Pie)vērst (arī veltīt) vērību (arī uzmanību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
skaitīt Uzskatīt par (kāda laikposma, notikuma) sakuma momentu.
nošķirt Uzskatīt par atšķirīgu (no kā).
identificēt Uzskatīt par identisku.
Likt blakus (kam) Uzskatīt par līdzvērtīgu (kam).
niecināt Uzskatīt par mazvērtīgu, nenozīmīgu. Arī pelt.
Turēt cieņā (arī godā) Uzskatīt par neatbilstošu saviem morālajiem uzskatiem savai morālajai stājai.
Turēt zem sava goda Uzskatīt par neatbilstošu saviem morālajiem uzskatiem, savai morālajai stājai.
nosvītrot Uzskatīt par nebijušu. Aizmirst.
nicināt Uzskatīt par nenozīmīgu, mazvērtīgu, arī nederīgu.
noliegt Uzskatīt par nepieņemamu, neatbilstošu kādām prasībām.
attaisnot Uzskatīt par pieļaujamu.
Izsvītrot no dzīves Uzskatīt par pilnīgi nenozīmīgu (piemēram, laika posmu).
atzīt Uzskatīt par pozitīvu, atzinības cienīgu, arī ievērojamu.
siet Uzskatīt par vainīgu (kādā nodarījumā).
Likt vienlīdzības zīmi (starp ko) Uzskatīt par vienlīdzīgiem.
Likt vienlīdzības zīmi (starp ko) Uzskatīt par vienlīdzīgiem.
Likt vienlīdzības zīmi (starp ko) Uzskatīt par vienlīdzīgiem.
Ierakstīt skurstenī Uzskatīt par zudušu.
Ierakstīt skurstenī Uzskatīt par zudušu.
paaugstināties Uzskatīt sevi par pārāku, izpaust savu pārākuma apziņu.
saukt Uzskatīt, arī atzīt (par ko).
piesiet Uzskatīt, arī censties padarīt par vainīgu (kādā nodarījumā).
turēt Uzskatīt, atzīt (par ko).
pieņemt Uzskatīt, būt kādās domās (par ko), parasti bez stingra pamatojuma.
raudzīties Uzskatīt, pieņemt (par ko).
skatīties Uzskatīt, pieņemt (par ko).
aizspriedums Uzskats (maldīgs, bieži vien novecojis), kas kļuvis par šķērsli saprātīgam, pareizam spriedumam, saprātīgai, pareizai rīcībai.
mistika Uzskats par īstenību, kurš balstās uz ticību pārdabiskajam, dievišķajam. Misticisms.
misticisms Uzskats par īstenību, kurš balstās uz ticību pārdabiskajam, dievišķajam. Mistika (1).
solipsisms Uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
tehnokrātija Uzskats, arī sabiedriska kustība, kuras pamatā ir pārliecība par tehnizācijas, industrializācijas izcilu nozīmi sabiedrības attīstībā. Tehnikas speciālistu, inženieru kopums, kas pārvalda sabiedrību.
ieskats Uzskats, domas. Arī atzinums.
viedoklis Uzskats, izpratne (par ko), arī attieksme (pret ko).
historisms Uzskats, ka dabas un sabiedriskās dzīves parādības ir vēsturiski procesi. Vēsturiska pieeja.
agnosticisms Uzskats, ka objektīvās īstenības izziņa nav iespējama.
empīrisms Uzskats, ka pieredze, jutekliskā uztvere ir vienīgais drošais izziņas līdzeklis.
ģeocentrisms Uzskats, ka Zeme ir nekustīgs Visuma centrs.
individuālisms Uzskats, kas atzīst personības autonomiju un absolūtās tiesības sabiedrībā.
indeterminisms Uzskats, kas noliedz vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību dabā un sabiedrībā.
sociāletātisms Uzskats, pēc kura valsts varai ir liela nozīme sociālistiskas sabiedrības attīstībā un vadīšanā.
prāts Uzskats, uzskatu kopums.
doma Uzskats, viedoklis.
skatījums Uzskats, zināšanu kopums, saskaņā ar kuru (kas) tiek uztverts, vērtēts.
sektantisms Uzskatu ierobežotība, dogmatisms, kas raksturīgi kādai samērā šautai cilvēku grupai (piemēram, politikā, mākslā); piederība pie sektas (2).
doma Uzskatu kopums (kādā jomā). Zināšanas, to kopums (kādā nozarē).
nostādne Uzskatu kopums (piemēram, par kādu problēmu, parādību), arī veids, kurā aplūko (piemēram, kādu problēmu, parādību).
transformisms Uzskatu sistēma (bioloģijā) par dzīvnieku un augu formu mainību un pārvēršanos dabas faktoru ietekmē. Arī evolucionisms.
koncepcija Uzskatu sistēma, kurā tie ir savstarpēji saistīti un izriet cits no cita.
humānisms Uzskatu un rīcības sistēma, kam raksturīga cilvēkmīlestība, rūpes par cilvēka labklājību un cieņa pret cilvēku.
propaganda Uzskatu, ideju, zināšanu sistemātiska izplatīšana, izskaidrošana un pamatošana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
maksimālisms Uzskatu, prasību, principu galējība.
taisnība Uzskatu, rīcības, izturēšanās pareizība, arī patiesīgums.
apvārsnis Uzskatu, zināšanu, interešu u. tml. kopums.
uzsvaidzināties Uzsvaidzināt, parasti sejas izskatu (parasti ar kosmētiskiem līdzekļiem).
noķert Uztvert (kāda skatienu).
izlasīt Uztvert (ko, parasti acīs, skatienā).
skatīt Uztvert ar redzi (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu, arī kādu darbību, notikumu).
manīt Uztvert ar redzi. Redzēt, saskatīt.
nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm. Uzminēt, nojaust (kāda domas), piemēram, pēc skatiena, sejas izteiksmes.
lasījums Uztvērums, interpretējums (parasti daiļdarbam skatuves mākslā).
premjers Vadošais skatuves mākslinieks (teātrī, trupā), kas tēlo galvenās lomas.
nomazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt tādu, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs.
apcilāt Vairākkārt pacelt un apskatīt. Pacelt un aplūkot (vairākus priekšmetus) pēc kārtas.
plātīt Vairākkārt plest, arī plandīt (piemēram, audumu), parasti rādot, apskatot (to).
snaikstīt Vairākkārt stiept (piemēram, roku, kaklu), parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
snaikstīties Vairākkārt stiepties, sniegties, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
skraidīt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu).
skraidelēt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu). Skraidīt (3).
snaikstīties Vairākkārt tikt stieptam, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu (piemēram, par roku, kaklu).
klaigas Vairākkārt un uzmācīgi pausti uzskati.
atsacīties Vairs neizpildīt (kādas saistības). Paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko). Atteikties.
atēna Vāja, arī neskaidra (pārdzīvojuma) izpausme (parasti sejā, skatienā).
gars Valdošie uzskati, tendences (attiecīgajā laikā, laika posmā).
noslampāt Valkājot padarīt netīru, neizskatīgu.
tiesa Valsts orgāns, kas valsts vārdā likumā noteiktā kārtībā izskata civillietas un krimināllietas. Celtne, telpas, kur darbojas šāds valsts orgāns.
Prīžu tiesa Valsts tiesa, ko nodibina tādu lietu izskatīšanai un izlemšanai, kuras rodas sakarā ar prīžu tiesībām.
Prīžu tiesas Valsts tiesas, kuras nodibina tādu lietu izskatīšanai un izlemšanai, kas rodas sakarā ar prīžu tiesībām.
tombaks Vara un cinka sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
jaunzelts Vara un citu metālu sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
jaunsudrabs Vara, cinka un niķeļa sakausējums (dažreiz ar citu metālu piejaukumu), kas pēc izskata atgādina sudrabu.
laparoskopija Vēdera dobuma un tā orgānu diagnostiska apskate ar laparoskopu.
ieveidot Veidojot panākt, ka (kas) iegūst (noteiktu formu, izskatu).
stends Veidojums, konstrukcija, kas ir paredzēta apskatei domātu priekšmetu novietošanai.
post Veidot (apģērbam ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu.
post Veidot (apģērbam, ārienei u. tml.) greznu izskatu.
kārtoties Veidot (savam apģērbam, ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu.
vērtēt Veidot spriedumu, atzinumu par (kāda īpašību, spēju, zināšanu u. tml.) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, uzskatiem.
kalt Veidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli).
kaldināt Veidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli). Kalt (5).
taustīt Vēlīgi apskatīt. Būt vērīgam (par acīm, skatienu).
nopētīt Vērīgi apskatīt, aplūkot, lai ko noskaidrotu.
aplūkot Vērīgi apskatīt.
ielūkoties Vērīgi ieskatīties (kur iekšā).
taustīties Vērīgi skatīties. Būt vērīgam (par acīm, skatienu).
pētīt Vērīgi uztvert kādu objektu (parasti skatoties), lai (ko) noskaidrotu.
aplūkoties Vērīgi, uzmanīgi apskatīties (visapkārt).
lūkoties Vērīgi, uzmanīgi skatīties (kur, uz ko).
ciešs Vērīgs, koncentrēts (par skatienu).
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu). Noskatīt (2).
sekot Vērot (ko kustīgu), virzot skatienu, optisku ierīci (tam) līdzi.
atvērt Verot vaļā, padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu, lappusi). Atšķirt.
ķīķerēt Vērot, skatīties, arī censties ko saskatīt (parasti slepus).
virzīt Vērst (piemēram, skatienu noteiktā virzienā).
griezt Vērst (pret ko, uz ko, piemēram, skatienu, seju).
koncentrēt Vērst (skatienu) uz noteiktu objektu.
raidīt Vērst (skatienu), parasti uz cilvēku.
raudzīties Vērst skatienu (kur, uz ko) - par cilvēkiem. Skatīties (1)
skatīties Vērst skatienu (kur, uz ko).
Nodurt (arī nolaist) acis Vērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml.).
veltīt Vērsties pie kāda (piemēram, ar vārdiem, runu). Vērsties pie kāda, paužot savu attieksmi (piemēram, ar smaidu, skatienu).
aizklīst Vērsties tā lumā (par skatienu).
apkarot Vērsties, cīnīties (pret ko skaužamu, nevēlamu sabiedrībā, uzskatos, paražās u. tml.).
lidot Vērsties, tikt vērstam uz ko tālu (par skatienu).
skatīties Vēršot skatienu (kur, uz ko), vērot (piemēram, darbību, notikumu).
raudzīties Vēršot skatienu (kur, uz ko), vērot (piemēram, notikumu, darbību).
vizēt Vēršot skatienu no viena orientiera (piemēram, iesprausta mietiņa, maiksts) uz otru, nospraust (taisnu līniju, priekšmetu novietošanu uz taisnas līnijas u. tml.).
šurp Vēršoties pie runātāja (piemēram, runāt, skatīties).
nolūkot Vērtējoši apskatīt, noskatīt.
nomērīt Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm).
nomērot Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm). Nomērīt (3).
novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kāda īpašību, spēju, zināšanu u. tml.) atbilstību noteiktām prasībām, uzskatiem.
Ar skatienu (arī skatu, acīm) mērīt (arī mērot) Vērtējot pētījoši apskatīt.
Ar skatienu (arī skatu, acīm) mērot (arī mērīt) Vērtējot pētījoši apskatīt.
Ar skatienu (arī ar skatu, acīm) mērīt (arī mērot) Vērtējot pētījoši apskatīt.
Ar skatu (arī ar skatienu, acīm) mērīt (arī mērot) Vērtējot pētījoši apskatīt.
Mēroties skatieniem Vērtējot pētījoši skatīties vienam uz otru, citam uz citu.
Mēroties skatieniem Vērtējot, pētījoši skatīties citam uz citu.
skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam). Uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
pašvērtība Vērtība, kas piemīt cilvēkam pēc viņa paša uzskatiem.
virsbūve Vēsturiskā materiālisma kategorija, pēc kuras politika, tiesības, morāle, māksla, filozofija un reliģija tiek uzskatītas par ideoloģisko attiecību un sabiedriskās apziņas formu kopumu, kas radies uz ekonomiskās bāzes pamata.
nominālisms Viduslaiku filozofijas virziens, kas uzskata, ka universālijas (vispārīgi jēdzieni) pastāv nevis īstenībā, bet tikai domāšanā.
Redzes viedoklis Viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts, noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts.
Redzes viedoklis Viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts. Noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts.
redzespunkts Viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts. Noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts. Redzes viedoklis.
skepticisms Viedoklis, uzskatu kopums, kam raksturīga neuzticēšanās kādām idejām, teorijām u. tml. un pastāvošo zināšanu ticamības noliegšana.
paslīdēt Viegli, slīdoši pavērsties (kur, kādā virzienā) - par acīm, skatienu.
Filozofu akmens Viela, kura, pēc alķīmiķu uzskatiem, pārvērš jebkuru metālu zeltā vai sudrabā un kurai ir universālas dziedināšanas spējas.
joga Viena no ortodoksālajām senindiešu ideālistiskās filozofijas sistēmām, kas par cilvēka rīcības galveno mērķi uzskata psihes pilnīgu atbrīvošanos no materiālās eksistences.
vienisprātis Vienādos ieskatos, uzskatos, vienprātīgi. Vienis prātis.
vienprātīgs Vienāds (par ieskatiem, uzskatiem). Tāds, kurā izpaužas vienādi ieskati, uzskati.
slīdēt Vienmērīgi, nepārtraukti tikt vērstam (pāri kam, uz ko), pakāpeniski mainot uztveres objektus (par skatienu, acīm).
kompromiss Vienošanās, izlīgums (starp cilvēkiem ar pretējiem, atšķirīgiem uzskatiem, starp atšķirīgiem virzieniem u. tml.), kas panākts, savstarpēji piekāpjoties.
solidaritāte Vienprātība, interešu, tiesību un pienākumu kopība, uzskatu vienādība, kopēja atbildība.
līdzgaitnieks Viens no diviem vai vairākiem cilvēkiem, kas darbojas kopā, vienlaikus kādā pasākumā un ir tuvi pēc uzskatiem.
stāvvieta Vieta (skatītāju zālē, transportlīdzeklī u. tml.), kurā jāstāv kājās (izrādes, braukšanas u. tml. laikā).
tribīne Vieta, arī pasākums, kurā (kāds) uzstājas, pauž savus uzskatus.
aizmugure Vieta, kas atrodas beigās (skatoties no priekšplāna).
pilene Vieta, kas tiek uzskatīta par pilskalnu, bet kam nav tā raksturīgo pazīmju.
slēptuve Vieta, telpa, kur var slēpties, patverties (no kā), novietoties tā, lai citi nepamanītu, nesaskatītu.
Bezpriekšmetu darbība Vingrinājums skatuves mākslā - dažādu darbību veikšana, imitējot priekšmetu lietošanu.
tips Vīrietis, kura izskats, izturēšanās izraisa aizdomas, negatīvu attieksmi.
priekša Virzienā prom no sevis (raudzīties, skatīties).
konstruktīvisms Virziens (parasti arhitektūrā, tēlotājā mākslā), kura pārstāvji par galveno uzskata formu funkcijas, konstruktīvo mērķtiecību.
blankisms Virziens sociālistiskajā kustībā (franči jā 19. gadsimtā), kuram raksturīgs uzskats, ka kapitālistisko ekspluatāciju var iznīcināt nelielas revolucionāru grupas bez plašāku masu līdzdalības.
līnija Virziens, veids (piemēram, darbībai, uzskatiem).
garām Virzot skatienu ne tieši virsū, bet blakus, projām.
autoritāte Vispāratzīta nozīme, ietekme. Vispāratzītas spējas, prasme, uzskatu pareizība.
ieskats Vispārējs priekšstats, vispārējs pārskats.
skats Vispārējs, parasti vizuāls, priekšstats, arī vispārējs pārskats (piemēram, par kādu parādību).
diženums Vispārināta īpašība --> dižens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Lielums, izskatīgums.
izskatīgums Vispārināta īpašība --> izskatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
neizskatīgums Vispārināta īpašība --> neizskatīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
neizskatība Vispārināta īpašība --> neizskatīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Neizskatīgums (1).
neizskatīgums Vispārināta īpašība --> neizskatīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
neizskatība Vispārināta īpašība --> neizskatīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Neizskatīgums (2).
nepārredzamība Vispārināta īpašība --> nepārredzams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nepārskatāmība.
nepārskatāmība Vispārināta īpašība --> nepārskatāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nepārredzamība.
pārskatāmība Vispārināta īpašība --> pārskatāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
skatuviskums Vispārināta īpašība --> skatuvisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
tēlainība Vispārināta īpašība --> tēlains, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vispārināta, uzskatama (īstenības atspoguļojuma) Sarma.
uzskatāmība Vispārināta īpašība --> uskatāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
stereotips Vispārpieņemts (darbības, rīcības u.tml.) paraugs, vispārpieņemts uzskats.
skats Vizuāli uztveramo (parasti cilvēka, dzīvnieka) ārējo pazīmju kopums; arī izskats (1).
voltērisms Voltēra filozofisko uzskatu kopums.
amfiteātris Zāle vai tās daļa ar pakāpjveidīgi, parasti puslokā celtām skatītāju vai klausītāju vietām.
apmaldīties Zaudēt mērķtiecību, noteiktu virzienu (par domām, skatienu).
Krist (kāda) acīs Zaudēt savu labo slavu, reputāciju, nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
iesīkstēt Zaudēt spējas attīstīties, pārveidoties, arī pielāgoties (par uzskatiem, paradumiem u. tml.).
diagramma Zīmējums, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
mets Zīmējums, pēc kura veido (piemēram, skatuvisko ietērpu, lietišķās mākslas darbus).

skat citās vārdnīcās:

Tēzaurs

skat

MLVV

skat

MEV

sâkt