Paplašinātā meklēšana
Meklējam eku.
Atrasts vārdos (129):
- eku:1
- ekur:1
- reku:1
- nekur:1
- cekuls:1
- iekult:1
- iekurs:1
- iekurt:1
- iekust:1
- nekurp:1
- sekumi:1
- šekums:1
- ciekurs:1
- čiekurs:1
- iekuģot:1
- liekums:1
- piekult:1
- piekurt:1
- piekust:1
- piekust:2
- sekunda:1
- sekunde:1
- tekulis:1
- pārlieku:1
- cekuliņi:1
- cekulots:1
- liekulis:1
- liekuļot:1
- molekula:1
- piekuģot:1
- piekumpt:1
- sekulārs:2
- sekulārs:1
- sekundēt:1
- spekulēt:1
- atliekums:1
- cekulains:1
- cekulpīle:1
- čiekuriņš:1
- čiekuroga:1
- čiekurots:1
- iekulties:1
- iekurināt:1
- iekurties:1
- iekutināt:1
- ieliekums:1
- izliekums:1
- līdztekus:1
- liekulība:1
- liekulīgs:1
- nekuriene:1
- nekustams:1
- nekustība:1
- nekustīgs:1
- noliekums:1
- pekuniārs:1
- piekurnēt:1
- piekusums:1
- piekusums:2
- rekurents:1
- rekursīvs:1
- sekundārs:1
- uzliekums:1
- ekumenisks:1
- ekumenisms:1
- cekulainis:1
- čiekurains:1
- čiekuraugi:1
- eksekutīvs:1
- eksekutors:1
- iekultivēt:1
- iekurēties:1
- iekurkties:1
- iekustināt:1
- iekutēties:1
- molekulārs:1
- pārliekums:1
- paspekulēt:1
- piekukuļot:1
- piekulties:1
- piekurināt:1
- pussekunde:1
- rekultivēt:1
- saspekulēt:1
- sekundants:1
- spekulants:1
- vatsekunde:1
- čiekurveida:1
- iekurnēties:1
- iekustēties:1
- milisekunde:1
- molekulmasa:1
- nanosekunde:1
- nekultivēts:1
- nekulturāls:1
- nekustīgums:1
- pikosekunde:1
- sekularizēt:1
- spekulācija:1
- spekulatīvs:1
- voltsekunde:1
- pretkājnieku:1
- cekuldūkuris:1
- grammolekula:1
- mikrosekunde:1
- molekulsvars:1
- ņūtonsekunde:1
- rekuperācija:1
- rekuperatīvs:1
- rekuperators:1
- bezmantinieku:1
- čiekurveidīgs:1
- iekunkstēties:1
- iekurkstēties:1
- iekurkšķēties:1
- makromolekula:1
- mazmolekulārs:1
- nekulturālība:1
- nekulturālums:1
- rekultivācija:1
- starpmolekulu:1
- submolekulārs:1
- lielmolekulārs:1
- sekularizācija:1
- sekularizēties:1
- spekulatīvisms:1
- makromolekulārs:1
- starpmolekulārs:1
- tūkstošdaļsekunde:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (2313):
- (Pa)rādīt zobus (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
- milisekunde 0,001 sekunde.
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts progresīvs krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras reakcionārajām tradīcijām un principiem.
- kilovatstunda 3,6 miljoni vatsekunžu.
- kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs.
- kurkulis Abinieku (varžu, krupju) olu kopa (ūdenī).
- Šķidrs agregātstāvoklis Agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amortums.
- sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (sapulci, sesiju, kongresu u. tml.).
- hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu (kapitālistiskajās valstīs).
- Ietaisīt parādu Aizņemties, kļūt par parādnieku.
- (Ie)taisīt parādu Aizņemties, kļūt par parādnieku.
- Taisīt parādu Aizņemties, kļūt par parādnieku.
- atjaunināt Aizstāt, nomainīt (piemēram, darbiniekus, kadrus).
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml. dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas).
- darboties Aktīvi piedalīties (kur). Būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
- cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku).
- Pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs).
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
- listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
- Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
- Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
- Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus.
- bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus.
- brālība Amatnieku organizācija. Transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā). Amats, cunfte.
- amats Amatnieku organizācija. Transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā). Cunfte, brālība.
- mierstarpnieks Amatpersona (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
- čartisms Angļu strādnieku revolucionāra kustība 19. gadsimta pirmajā pusē.
- kraniometrija Antropoloģijas, zooloģijas metode cilvēku un dzīvnieku galvaskausu mērīšanai.
- kranioloģija Antropoloģijas, zooloģijas nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku galvaskausus.
- turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
- telegrāfs Aparāts telegrammu tekstu vai nekustīgu attēlu raidīšanai un uztveršanai. Telegrāfa aparāts.
- mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
- Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēja 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
- Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēta 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
- piebarot Apgādāt (dzīvnieku) ar papildbarību.
- uzturēt Apgādāt ar barību, arī apkopt (dzīvnieku).
- izmitināt Apgādāt ar barību, arī ar telpām (dzīvniekus).
- nokopt Apkopt (mājdzīvniekus).
- pakopt Apkopt (mājdzīvniekus).
- izsaukt Aplaudējot aicināt (mākslinieku) vēlreiz parādīties uz skatuves.
- Dienesta suņi Apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piemēram, apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
- vankšķēt Apnicīgi runāt (parasti ko nenozīmīgu, lieku).
- Apraust uguni Apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
- Apraust uguni Apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
- kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
- saseglot Apseglot (parasti vairākus, daudzus dzīvniekus).
- menažērija Apskatei paredzētu dzīvnieku kopums (parasti cirkā).
- dīrāt Apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot ādu.
- nodīrāt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot nost (tam) ādu.
- šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu. Šagrēnāda.
- šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu. Šagrēns.
- rekombinēties Apvienoties pretējas zīmes jo niem vai pozitīviem joniem un elektroniem, veidojot neitrālus atomus un molekulas.
- apkarot Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību iznīcināt (augus, dzīvniekus), ierobežot (augu, dzīvnieku) izplatību, attīstību.
- rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
- iebarot Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku).
- ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku). Iebarot (2).
- ganības Ar daudzgadīgām zālēm apaudzis zemes gabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai.
- iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa vai darba rīka).
- piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
- jūgt Ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
- sajūgt Ar iejūgu savstarpēji sasaistīt (vairākus darba dzīvniekus).
- mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids. Dresēt (dzīvnieku).
- celibāts Ar īpašu (obligātu) solījumu saistīta garīdznieku, mūku atteikšanās no laulības dzīves uz visu mūžu.
- izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
- atķērkt Ar ķērcienu atsaukties (par dzīvnieku).
- spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī rēgs.
- pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties). Panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
- izsist Ar piesitienu (ierīcē) izveidot (piemēram, čeku, tekstu, zīmi).
- baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko) Ar patiku nodoties (kam).
- izbaudīt Ar prieku, baudu pilnīgi izjust.
- ķert Ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (tos) iznīcinātu.
- saķert Ar rokām vai kādu ierīci sagūstīt (dzīvnieku), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (to) iznīcinātu.
- paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
- kaut Ar speciāliem paņēmieniem nonāvēt (lauksaimniecības dzīvniekus), parasti saimnieciskai izmantošanai.
- pretoties Ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku).
- iesviest Ar strauju kustību ievirzīt, ievietot (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku).
- ekstrakts Ar šķīdinātājiem iegūts koncentrēts izvilkums (no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām).
- apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
- izraut Ar varu izvest sev līdzi (cilvēku vai dzīvnieku).
- vizulis Ārišķīgi, arī liekulīgi efekti (runā, uzvedībā u. tml.).
- svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku).
- organoterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku audiem, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, arī no citiem orgāniem.
- klīnika Ārstniecības iestāde, kurā stacionāro slimnieku ārstēšana saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību.
- sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
- stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9 centimetrus garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
- sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta (Ziemeļamerikā), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- pieturēt Atbalstīt (priekšmetu), lai (tas) nekristu, arī nekustētos.
- palaist Atbrīvot (sasaistītu, arī sagūstītu dzīvnieku).
- izjūgt Atbrīvot no iejūga (darba dzīvnieku).
- nojūgt Atbrīvot no iejūga (darba dzīvnieku). Izjūgt.
- atsiet Atbrīvot, atlaist vaļā (piesietu dzīvnieku). Atraisīt.
- izjūgties Atbrīvoties no iejūga (par darba dzīvnieku).
- timpānija Atgremotajā dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timparūts.
- timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timpānija.
- atplaukt Atgūt, arī iegūt spirgtumu, spraigumu, dzīvesprieku.
- reaklimatizēt Atjaunot, ieviest no jauna kādreizējā dzīves vietā (iznīkušus augus, dzīvniekus).
- Nākt uz pēdām Atklāt (parasti noziedznieku, noziegumu).
- iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- Slēgt ārā (arī laukā) Atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru. Atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur).
- Parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku). Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
- sīkstruktūra Atomu, molekulu, kristālu enerģijas līmeņu sašķelšanās enerģijas apakšlīmeņos.
- Palikt uz vietas Atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī. Apstāties kustībā.
- Palikt uz vietas Atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī. Apstāties kustībā.
- zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.).
- tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem).
- sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem).
- Gaismas ātrums Ātrums, ar kādu vakuumā izplatās elektromagnētiskie viļņi (300 000 kilometru sekundē).
- viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām.
- savrupsēta Atsevišķa zemnieku saimniecība.
- posms Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bez mugurkaulnieku) ķermeņa daļa. Segments.
- segments Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa. Posms (3).
- eksemplārs Atsevišķs augs vai dzīvnieks no līdzīgu augu vai dzīvnieku grupas.
- Nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes. Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
- atmest Atšķirt, atdalīt (ko nevajadzīgu, lieku).
- personificēt Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām.
- ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām.
- ievest Atvest (ar transportlīdzekli) un ievietot (slimnieku slimnīcā).
- ievest Atvest un ieviest (augus vai dzīvniekus no citurienes).
- gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
- seroza Audu kārta, kas klāj mugurkaulnieku ķermeņa dobumus un apņem orgānus, kas atrodas šajos dobumos.
- Saru drēbe (arī drāna) Audums, kurā ir iestrādāti stingri, rupji dzīvnieku mati vai stingri, rupji kāda materiāla pavedieni.
- zoohorija Augļu, sēklu un sporu izplatīšanās ar dzīvnieku palīdzību.
- hidrofobs Augs, kas necieš lieku mitrumu.
- priors Augsta (otrā aiz lielmestra) amatpersona bruņinieku ordeņos.
- vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā.
- meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā. Cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei.
- vēstniecība Augstākā pastāvīgas darbības diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā.
- Komunistiskās universitātes Augstākās partijas mācību iestādes Padomju Savienībā (no 1919. gada līdz 1935. gadam), kurās gatavoja padomju, partijas un arodbiedrību darbiniekus.
- koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo baznīcas) garīdznieku apspriede.
- vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
- augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls.
- labdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls.
- elite Augstvērtīga (augu, to sēklu, kā arī dzīvnieku) grupa.
- biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide, kurā ir samērā vienveidīgi apstākļi.
- oogāmija Augu un dzīvnieku dzimumvairošanās process, kurā saplūst krasi atšķirīgas (piemēram, pēc izmēra, formas, kustīguma) dzimumšūnas.
- biocenoze Augu un dzīvnieku kopums, kuri dzīvo vidē ar vienveidīgiem dzīves apstākļiem.
- bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
- triba Augu un dzīvnieku sistemātikā - radniecīgu ģinšu grupa.
- ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā - sugu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
- varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
- suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
- Barības līdzekļi Augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
- Barības līdzekļi Augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
- lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
- citoplazma Augu vai dzīvnieku šūnu protoplazma (bez kodola).
- barība Augu vai dzīvnieku valsts produkti (arī minerālvielu piedevas), kas nepieciešami dzīvības procesu uzturēšanai dzīvā organismā. Pārtika, uzturlīdzekļi, uzturs.
- klons Augu vai zemāko dzīvnieku organisma pēcnācēji, kas radušies no viena īpatņa veģetatīvās vairošanās ceļā.
- čalma Austrumnieku (parasti musulmaņu) vīriešu galvassega - drēbes gabals, ko aptin parasti ap cepuri.
- totalizators Automātisks skaitītājs, kas rāda, kāda summa iemaksāta par katru sporta sacensību dalībnieku.
- plutokrātija Bagātnieku kundzība. Valsts iekārta, kur vara pieder bagātajai valdošās šķiras virsotnei (piemēram, senajā Grieķijā).
- tēvadēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls. Tēva dēls.
- Tēva dēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls. Tēvadēls.
- mātesmeita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātes meita.
- Mātes meita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātesmeita.
- Mātes meita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātesmeita.
- Melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot progresīvus sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
- mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
- ēsma Barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti zivju) pievilināšanai.
- nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tam) veidojas ķermeņa vajadzīgā, vēlamā masa.
- taucēt Barot (dzīvnieku) tā, lai (tam) strauji palielinātos ķermeņa masa, tauku kārta.
- ēdināt Barot (dzīvnieku).
- zīdīt Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli - par dzīvnieku mātīti).
- pabarot Barot un pabeigt barot (dzīvnieku), arī barot (dzīvnieku), līdz (tas) kļūst paēdis.
- varza Bars (cilvēku vai dzīvnieku), parasti neorganizēts, arī kādām normām neatbilstošs.
- noberzt Beržot nomazgāt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- varde Bezastaino abinieku dzimta, kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu un mitru ādu.
- varžukrupis Bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
- drosme Bezbailīga (dzīvnieku) izturēšanās.
- pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
- limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
- veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi). Šī tipa dzīvnieki.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta. Šī tipa dzīvnieki.
- Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie dzīvnieki ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
- plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki.
- Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
- stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu. Šī tipa dzīvnieki.
- posmkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes. Šī tipa dzīvnieki.
- pushordaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes; šī tipa dzīvnieki.
- gliemji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki.
- moluski Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts nesegmentēts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki. Gliemji.
- zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums. Šī tipa dzīvnieki.
- posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis. Šī tipa dzīvnieki.
- Ūdens gabals Bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
- Ūdens gabals Bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
- apņurcīt Bieži ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, pamocīt (mazu dzīvnieku).
- iebikstīt Bikstot padarīt bailīgu, tramīgu (dzīvnieku).
- zooģeogrāfija Bioģeogrāfijas nozare, kas pētī dzīvnieku izplatību atkarībā no ģeogrāfiskajiem apstākļiem.
- organoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvnieku un augu orgānus.
- dzīve Bioloģiska (cilvēku vai dzīvnieku) eksistence.
- domkapituls Bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija.
- Slepkavu bedre Bīstama vieta, noziedznieku miteklis.
- Slepkavu bedre Bīstama vieta, noziedznieku miteklis.
- biezs Blīvs, sablīvēts (dzīvnieku, parasti zivju, kukaiņu, kopums).
- nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu.
- priekšbrauciens Brauciens (pirms sacensību brauciena), kurā noskaidro, piemēram, dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.). Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) garām (kam), arī gar (ko).
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī.
- teļš Briežu dzimtas vēršu apakšdzimtas dzīvnieku mazulis.
- bullis Briežu vai dobradžu dzimtas dzīvnieku tēviņš.
- kolektivizēt Brīvprātīgi apvienot (individuālo zemnieku saimniecības) kolektīvas (kooperatīvās) saimniecībās.
- Komunistiskā sestdienas talka Brīvprātīgs bezmaksas padomju strādnieku darbs sabiedrības labā (kādā no brīvajām sestdienām).
- Komunistiskā sestdienas talka Brīvprātīgs bezmaksas padomju strādnieku virsstundu darbs sabiedrības labā (kādā no brīvajām sestdienām).
- komturija Bruņinieku ordeņa pils novads, pārvaldes iecirknis.
- komturs Bruņinieku ordeņa pils, arī tās garnizona un komturijas priekšnieks.
- spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties.
- sist Bruņotā cīņā dot triecienu (pretiniekam), graut (pretinieku).
- sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
- kaut Bruņotās sadursmēs sagādāt (pretiniekam) lielus zaudējumus, graut, iznīcināt (pretinieku).
- Soda ekspedīcija Bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
- bruņutransportieris Bruņuautomobilis vai apbruņota kāpurķēžu mašīna motorizēto strēlnieku un munīcijas transportēšana.
- Slepenais karš Buržuāzisko valstu slepena cīņa ar pretinieku, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
- karāties Būt (gaisā), parasti šķietami, nekustīgā stāvoklī (par putniem, kukaiņiem, arī par lidaparātiem lidojumā).
- Būt mierā Būt bezdarbīgam, arī nekustīgam.
- izkaisīt Būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- līst Būt liekulīgam, iztapīgam.
- Nejust zemi zem kājām Būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
- Nejust zemi zem kājām Būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
- Nejust zemi zem kājām Būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
- pielipt Būt nekustīgi pievērstam (kam) - par acīm, skatienu.
- ietilpt Būt par (kolektīva, organizācijas u. tml.) locekli, dalībnieku.
- nolēmēt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kļūst stīvs, nekustīgs (piemēram, par slimību).
- sekundēt Būt par sekundantu (1).
- sekundēt Būt par sekundantu (2).
- Sēdēt uz rubļa (arī uz kapeikas) Būt skopam, pārlieku taupīgam.
- ierietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis piepildās ar pienu (par dzīvnieku).
- maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
- reprezentēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas augu, dzīvnieku grupas, kopuma) ir kur sastopams.
- pārstāvēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams.
- sagriezties Būt tādam, kas attīstās, veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi (par augiem, to daļām, arī par dzīvnieku ķermeņa daļām).
- zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
- turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku).
- pārnēsāt Būt tādam, kas izplata (cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus).
- ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu. Mudžēt (2), čumēt (2).
- līkt Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu). Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
- nolīkt Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu).
- sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
- tecēt Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
- pieredzēt Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā). Pārdzīvot, izjust (ko).
- kuknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kluknēt, kruknēt.
- kruknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kluknēt, kuknēt.
- kluknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kruknēt, kuknēt.
- lietuvēns Būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
- sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
- iebūvēt Būvējot novietot (celtni, arī iekārtas priekšmetu) nekustīgi starp kādiem objektiem, iekārtas priekšmetiem.
- traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām.
- cekulots Cekulains.
- kūts Celtne lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai.
- ferma Celtne vai celtņu komplekss (parasti kolhozos, padomju saimniecībās) lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
- konsolceltnis Celtnis ar kustīgu vai nekustīgu konsoli, pa kuru pārvietojas celtņa ratiņi.
- vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
- karot Censties pieveikt, uzvarēt (dzīvniekus), parasti ar ieročiem.
- sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- guba Ciešs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- biezums Ciešs, blīvs (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- kamols Ciešs, parasti apaļš (sīku dzīvnieku) kopums.
- rags Ciets ragvielas izaugums (uz dažu dzīvnieku galvām).
- cietumsargs Cietuma un cietumnieku apsargātājs, uzraugs.
- kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (dzīvnieku) šķirne.
- sodomija Cilvēka pretdabiska kopošanās ar dzīvnieku.
- analizators Cilvēka un augstāko dzīvnieku orgānu sistēma, kas analizē kaitēkļus.
- skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
- vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
- galvaskauss Cilvēka un mugurkaulnieku dzīvnieku galvas skelets.
- sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
- Vēdera dobums Cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa sekundārā dobuma daļa (starp krūšu dobumu un iegurņa joslu).
- virsāda Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta. Epiderma (1).
- epiderma Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta. Virsāda.
- blēņas Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
- nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
- parvēnijs Cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt.
- saimnieks Cilvēks attiecībā pret tam piederošu dzīvnieku.
- lutausis Cilvēks, kam ir lielas, atliekušās, atkārušās ausis.
- vieninieks Cilvēks, kam nav ģimenes, tuvinieku vai kas dzīvo bez ģimenes, tuviniekiem.
- Tekulis un bēgulis Cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
- Tekulis un bēgulis Cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
- māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara. Zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību. Kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā. Vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- pielūdzējs Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
- dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus). Cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
- gans Cilvēks, kas gana lauksaimniecības dzīvniekus.
- laureāts Cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (parasti, mākslinieku konkursā).
- maišelnieks Cilvēks, kas iepērk pārtikas produktus, lai ar tiem spekulētu.
- vieninieks Cilvēks, kas ieslodzīts atsevišķā cietumnieku kamerā.
- Dzīvnieku kopējs Cilvēks, kas kopj dzīvniekus (piemēram, zooloģiskajā dārzā, lopkopības uzņēmumā).
- kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
- pielīdējs Cilvēks, kas liekuļo, iztop. Līdējs.
- līdējs Cilvēks, kas liekuļo, iztop. Pielīdējs.
- žagata Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).
- niekvalodis Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3). Arī tenkotājs.
- atturībnieks Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos. Nedzērājs. Atturībnieku biedrība.
- mietnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu.
- ķērājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
- kāvējs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku kaušanu.
- rentnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību.
- nomnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu.
- cīnītājs Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā. Cilvēks, kas cīnās, spēkojas ar pretinieku.
- babulnieks Cilvēks, kas pieder pie zemākā bezzemnieku slāņa (feodālismā, kapitālisma sākuma posmā, parasti Austrumlatvijā). Trūcīgs bezzemnieks (kapitālismā).
- spekulants Cilvēks, kas spekulē (1).
- nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
- svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
- nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus. Āksts.
- āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus. Nerrs.
- medniecība Cilvēku nodarbošanās veids - savvaļas dzīvnieku medīšana.
- zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve. Arī attiecīgā ražošanas nozare.
- trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
- trakumsērga Cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
- tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus.
- tripanosomoze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina tripanosomas.
- trihocefaloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa matgalvji, kuri parazitē cilvēku un dzīvnieku resnajā zarnā.
- trihineloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihinellas.
- trihomoniāze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihomonas.
- mākt Cīnoties novājināt, piespiest atkāpties (pretinieku).
- uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
- sakaut Cīnoties pieveikt, uzvarēt (dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
- tuvcīņa Cīņa ar pretinieku nelielā attālumā.
- revokācija Čeka devēja norādījums anulēt izrakstīto čeku.
- čiekurots Čiekurains.
- ciekurs Čiekurs.
- čiekurveidīgs Čiekurveida.
- Ideālā gāze Dabā nesastopama gāze, kurā neievēro molekulu mijiedarbību.
- voljers Dabiskajiem apstākļiem tuva, ierobežota teritorija savvaļas dzīvnieku aklimatizācijai un audzēšanai.
- sakumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai). Sekumi.
- jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
- noplukt Daļēji atdaloties apmatojumam, apspalvojumam, kļūt neizskatīgam (par dzīvnieku).
- Dzīvais spēks Darba dzīvnieku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
- skrūvsols Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu. Skrūvgalds.
- skrūvgalds Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu. Skrūvsols.
- rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana. Rotaļa (1).
- rekultivācija Darbība, process --> rekultivēt.
- kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē). Biedri, biedru pamatsastāvs (kādā organizācijā).
- čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam).
- apakša Darbinieku grupas, kas neieņem atbildīgus amatus.
- personāls Darbinieku kopums (iestādē, uzņēmumā u. tml. vai tā daļā).
- štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē, uzņēmumā, organizācijā u. tml.) ar noteiktiem amatiem un algām.
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
- slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
- dejot Darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā).
- kūtssolis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus. Šo darbu veikšana. Kūts solis.
- Kūts solis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus. Šo darbu veikšana. Kūtssolis.
- ķēmoties Darīt ko lieku, nevajadzīgu. Darīt ko aplamu, bezjēdzīgu.
- Grābstīties pa tukšu Darīt ko nevajadzīgu, lieku.
- Grābstīties pa tukšu Darīt ko nevajadzīgu, lieku.
- skraidelēt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
- skraidīt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
- piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
- žadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Arī baumot.
- žvadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Arī baumot.
- kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Atkārtoti paust (baumas, ziņas).
- Dot mēlei vaļu Daudz runāt. Runāt ko nevajadzīgu, lieku.
- Laist mēlei vaļu Daudz runāt. Runāt ko nevajadzīgu, lieku.
- Ļaut (arī dot, laist) mēlei vaļu Daudz runāt. Runāt ko nevajadzīgu, lieku.
- Ļaut (arī dot, laist) mēlei vaļu Daudz runāt. Runāt ko nevajadzīgu, lieku.
- Ļaut (arī dot, laist) mēlei vaļu Daudz runāt. Runāt ko nevajadzīgu, lieku.
- periderma Daudzgadīgo sēklaugu, parasti divdīgļlapju, sekundāro segaudu kopums.
- topinambūrs Daudzgadīgs astēm (kurvjziežu) dzimtas (parasti dzīvnieku, barības) lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem.
- mezoderma Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa vidējā dīgļlapa, kas atrodas starp ektodermu un entodermu. Trešā dīgļlapa.
- blastula Daudzšūnu dzīvnieku embrionālās attīstības stadija. Dīgļa pūslis.
- klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu cilvēku vai dzīvnieku kopums.
- zars Daudzu paaudžu asinsradinieku kopums. Vienas paaudzes asinsradinieku kopums.
- krustošana Dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai. Hibridizācija.
- aste Dažu bezmugurkaulnieku ķermeņa pakaļējā daļa (arī nesašaurināta).
- kaza Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- kazlēns Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mazulis.
- stolons Dažu dzīvnieku (piemēram, koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi.
- ala Dažu dzīvnieku miteklis, kas izveidots segta dobuma veidā (ar vienu vai vairākām ieejām).
- Ziemas (arī vasaras) miegs Dažu dzīvnieku pilnīgs miera stāvoklis ziemā (vasarā).
- ģenerālsekretārs Dažu komunistisko un strādnieku partiju vadītājs.
- govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- čiekuriņš Dem. --> čiekurs.
- stīgturis Detaļa (stīgu instrumentos), kurā nostiprina stīgas nekustīgā stāvoklī.
- rotmistrs Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā. Karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
- leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē - zemākā virsnieku pakāpe). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- korupcija Dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku uzpirkšana, piekukuļošana. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku pērkamība.
- Pilnvarotais lietvedis Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
- Lietu pilnvarotais Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku.
- Diplomātiskie rangi Diplomātisko darbinieku atšķirības pakāpes pēc amata vai stāvokļa.
- mugurpuse Divpusēji simetriska (bezmugurkaulnieku) ķermeņa puse, kas ir vērsta prom no pamata, substrāta, pa kuru (tie) kustas. Pretstats: vēderpuse.
- vēderpuse Divpusēji simetrisku dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei un parasti ir vērsta pret substrātu, pa kuru (tie) kustas.
- kaulmuša Divspārņu kārtas zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis.
- hibridizācija Divu (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu) īpatņu krustošana.
- šahs Divu pretinieku galda spēle ar 16 baltām un 16 melnām figūrām uz 64 lauciņu galdiņa.
- Darba grāmatiņa Dokuments, kas apstiprina strādnieku un kalpotāju darba stāžu.
- Darba grāmatiņa Dokuments, kas apstiprina strādnieku un kalpotāju darba stāžu.
- brīvgrāmata Dokuments, kas atbrīvoja zemnieku no klaušām un nodevām.
- birt Dot ražu. Tikt iekultam (par labību).
- rentgenmetrs Dozimetrs ar skalu, kas graduēta rentgenos vai rentgenos sekundē.
- vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
- mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties. Tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties.
- iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- skolot Dresēt (dzīvnieku).
- apmācīt Dresēt, vingrināt (dzīvniekus).
- loss Dzeltenīgs, pelēcīgi dzeltens (parasti par dzīvnieku, tā apmatojumu).
- kārta Dzimšu grupa (dzīvnieku sistemātikā).
- apakšdzimta Dzimtas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- dzimtmājas Dzimtīpašumā iepirkta zemnieku saimniecība.
- padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert. Padzirdīt.
- izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdīt (2).
- padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert.
- izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdināt (2).
- nodzirdīt Dzirdot nobarot (dzīvnieku).
- nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzīt.
- nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu laikposmu) un pabeigt dzīt.
- raidīt Dzīt (dzīvniekus).
- vākt Dzīt kopā (dzīvniekus).
- zoofāgi Dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku izcelsmes barības.
- nepārnadži Dzīvnieki, kuru kājām visspēcīgāk ir attīstīts trešais pirksts, kur ir lokalizēta ekstremitāte. Attiecīgā dzīvnieku kārta.
- pārstāvis Dzīvnieks vai augs, kas pieder pie kādas (dzīvnieku vai augu) grupas, kopuma. Atsevišķs eksemplārs no kādas (parasti dzīvnieku, augu) grupas, kopuma.
- draugs Dzīvnieks, ar kuru ir draudzīgas attiecības. Dzīvnieks šādās attiecībās ar citu dzīvnieku.
- konkurents Dzīvnieks, augs, kas sacenšas ar kādu citu dzīvnieku, augu dzīvības vai uztura dēļ. Konkurences (3) dalībnieks.
- kanibāls Dzīvnieks, kas ēd savas sugas dzīvniekus.
- krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus. Hibrīds.
- remontdzīvnieks Dzīvnieks, kas ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai. Ataudzējamais dzīvnieks.
- tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem).
- biedrs Dzīvnieks, ko saista kas kopējs ar cilvēku vai citu dzīvnieku.
- kokcidioze Dzīvnieku (galvenokārt putnu) sezonas slimību grupa, ko izraisa sporaiņi, iznīcinot zarnu, aknu un nieru epitēlija šūnas.
- dzemdētāja Dzīvnieku (parasti mājdzīvnieku) mātīte, kas dzemdē.
- izēdas Dzīvnieku (parasti peļu, žurku, dažu kukaiņu) barības atliekas pēc labākā apēšanas.
- taksidermija Dzīvnieku (parasti zīdītāju, putnu) ādas izbāšana tā, lai tos atveidotu dabiskā stāvoklī.
- sprēgas Dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana.
- dresūra Dzīvnieku apmācīšana, lai tie veiktu noteiktas darbības. Dresēšanas paņēmienu kopums.
- aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma, ādas, arī olu krāsa, kas pielāgota apkārtnes dominējošai krāsai.
- smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
- metamorfoze Dzīvnieku attīstība pēcembrionālajā periodā ar vienu vai vairākām kāpura stadijām.
- pārgājiens Dzīvnieku došanās uz citu uzturēšanās, barošanās u. tml. vietu.
- susuris Dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli brūngani vai rūsgani grauzēji, meža nakts dzīvnieki (piemēram, mazais susuris, lielais susuris, meža susuris, dārza susuris).
- kopdzīve Dzīvnieku dzīvošana pāros.
- mēsli Dzīvnieku ekskrementi. Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi, arī šādu ekskrementu un pakaišu sajaukums, ko izmanto augsnes mēslošanai. Kūtsmēsli.
- kopiena Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju.
- orda Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju. Kopiena (2).
- ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un to mazuļi.
- līnija Dzīvnieku grupa, pasuga, kas cēlusies no viena ciltstēva.
- plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu.
- nekrobakterioze Dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīga audu nekroze.
- rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
- nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko.
- zoobentoss Dzīvnieku kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu. Dzīvnieku bentoss.
- monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids - tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti vienu vai vairākas sezonas.
- poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
- poligīnija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
- poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
- Dzīvnieku valsts Dzīvnieku kopums kādā noteiktā ģeoloģiskā periodā vai apvidū. Fauna.
- ālavība Dzīvnieku mātīšu neauglība.
- pamatvaisliniece Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), ko izmanto vaislai.
- ciltsmāte Dzīvnieku mātīte, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes.
- ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā neapaugļojas.
- zīdītāja Dzīvnieku mātīte, kas zīda mazuļus.
- māte Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi.
- zīdals Dzīvnieku mātītes piens.
- mājoklis Dzīvnieku miteklis.
- gaļa Dzīvnieku muskuļaudi un taukaudi.
- Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
- Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
- migrācija Dzīvnieku pārvietošanās (uz citu teritoriju, vietu).
- sirojums Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu.
- melodija Dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums.
- mātīte Dzīvnieku sievišķā dzimuma īpatnis.
- klase Dzīvnieku sistemātikā - kārtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
- pieplūdums Dzīvnieku skaita palielinājums (noteiktos apstākļos).
- apdzīvotība Dzīvnieku skaits kādā teritorijā.
- kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam.
- kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa, ko izmanto par materiālu, izejvielu.
- influence Dzīvnieku slimība, kurai raksturīga, piemēram, paaugstināta temperatūra.
- zoocenoze Dzīvnieku sugu kopums, kas dzīvo konkrētā biotopā.
- pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
- partneris Dzīvnieku tēviņš vai mātīte, ar kuru pārojas kopdzīves laikā.
- ciltstēvs Dzīvnieku tēviņš, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes.
- tēvs Dzīvnieku tēviņš.
- hordaiņi Dzīvnieku tips, kura pārstāvjiem attīstās horda.
- Dzīvā daba Dzīvnieku un augu kopums.
- Dzīvā daba Dzīvnieku un augu kopums.
- Reliktu formas Dzīvnieku un augu sugas, kas saglabājušās no senākiem laikiem.
- protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu. Dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
- suga Dzīvnieku vai auga šķirne.
- izrakteņi Dzīvnieku vai augu fosilijas, kas atrodas zemes garozā.
- protoplasts Dzīvnieku vai augu organisma šūnas saturs bez tās apvalka.
- tēviņš Dzīvnieku vīrišķā dzimuma īpatnis.
- Organiskās atliekas Dzīvnieku, augu atliekas.
- parazitēt Dzīvot uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus, parasti mājdzīvniekus).
- izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu).
- piedot Ēdinot (dzīvnieku), pievienot (tā) barībai (ko) papildus.
- noēdināt Ēdinot (dzīvniekus), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu). Izēdināt.
- undīne Eiropai tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus.
- saime Ekonomiska radinieku kopiena, kas radās, sairstot patriarhālajai ģintij.
- kaučuks Elastīga lielmolekulāra viela, ko iegūst no dažu augu piensulas vai arī sintētiski.
- Elektrostatiskais lauks Elektriskais lauks, ko rada nekustīgi elektriskie lādiņi.
- Elektrostatiskais lauks Elektriskais lauks, ko rada nekustīgi elektriskie lādiņi.
- stators Elektriskās mašīnas nekustīgā daļa.
- jons Elektriski lādēta daļiņa, kas rodas, ja vielas atoms vai molekula zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
- Elektrolītiskā disociācija Elektrolītu molekulu sašķelšanās jonos.
- fotoefekts Elektronu izsišana no atomiem un molekulām vielā absorbētās gaismas iedarbībā.
- videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
- Mikroviļņu terapija Elektroterapijas veids, kad slimnieku apstaro ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem.
- mikrodaļiņa Elementārdaļiņa, atoma kodols, atoms vai molekula.
- žaunas Elpošanas orgāni (zemākajiem mugurkaulniekiem un daļai bezmugurkaulnieku - gliemjiem, vēžiem).
- spraukumi Eļļas augu sēklu atliekas, kas rodas eļļas ekstrakcijā un ko izmanto par olbaltuma piedevu kombinētajai dzīvnieku barībai.
- dīgļlapa Embrionālu šūnu slānis (cilvēka vai dzīvnieku) dīgļa agrās attīstības stadijā.
- ungurs Ērzeļu, arī citu dzīvnieku tēviņu kastrētājs.
- muiža Feodālā zemes valdījuma saimniecisks un administratīvs centrs. Šāds centrs kopā ar tam pakļauto zemnieku zemi.
- pagasts Feodālismā - feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma. Attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis. Arī vāka.
- vaka Feodālismā - feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma. Feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija. Arī pagasts (1).
- Raganu prāva Feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā.
- barons Feodālo muižnieku tituls. Zemākais aristokrātijas tituls (dažās kapitālistiskajās valstīs). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- Muižas skola Feodāļu izveidota zemnieku skola.
- Muižas skolas Feodāļu izveidotas zemnieku skolas.
- reproduktorferma Ferma, kas specializējusies jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
- materiālisms Filozofijas virziens, kas atzīst dabu, esamību, matēriju par primāru, bet ideju, apziņu, garu par sekundāru.
- ideālisms Filozofijas virziens, kas atzīst ideju, apziņu, garu par primāru, bet dabu, esamību, matēriju par sekundāru.
- elektrostatika Fizikas nozare, kas pētī nekustīgu elektrisko lādiņu mijiedarbību un to līdzsvara nosacījumus.
- morālists Franču buržuāzisko morāles un sabiedrības kritizētāju rakstnieku grupa (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
- aizsardzība Futbola, hokeja, basketbola u. tml. spēlēs - viena no komandas dalībnieku funkcijām.
- turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
- Operācijas galds Galdam līdzīga ierīce, uz kuras operē slimnieku.
- pamatkadri Galvenā darbinieku grupa (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē).
- pamatsastāvs Galvenā, arī lielākā (dzīvnieku grupas, parasti ganāmpulka) daļa.
- pamatganāmpulks Galvenais, nozīmīgākais pieaugušu lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā).
- remonts Ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošana un palielināšana ar ataudzējamiem dzīvniekiem.
- kopganības Ganības, kur kopā ganās vairāku vai daudzu īpašnieku lauksaimniecības dzīvnieki. Ganības, kas pieder vairākiem vai daudziem.
- grenadieris Gara auguma kājnieku izlases daļas karavīrs (vairāku valstu armijās).
- arkāns Gara virve ar cilpu dzīvnieku ķeršanai.
- skals Gara, plāna, samērā šaura koksnes plāksne (parasti apgaismošanas ierīcēm, iekuriem, arī pinumiem).
- konvents Garīdznieku, arī draudžu pārstāvju sapulce.
- veldzēt Garīgi spēcināt, bagātināt, arī sniegt prieku, mierinājumu.
- talārs Garš, plats (piemēram, protestantu garīdznieku, juristu, akadēmiski titulētu personu) amata tērps.
- gaiss Gāzu (galvenokārt skābekļa un slāpekļa) maisījums, kas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku, augu elpošanai.
- ķemmēt Glaust, arī tīrīt ar ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
- sukāt Glaust, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
- ļengans Gļēvs, slābs (par cilvēku vai dzīvnieku kustībām, stāvokli).
- ciltsgrāmata Grāmata, kur sistemātiski reģistrē kādas vaislai derīgas šķirnes mājdzīvniekus.
- granula Graudam līdzīgs veidojums dzīvnieku vai augu šūnās.
- stumt Grūžot, bīdot u. tml., virzīt (cilvēku vai dzīvnieku).
- medīt Gūstīt barībai (dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
- transkripcija Ģenētiskas informācijas pārnese molekulas sintezēšanās procesā.
- dzimta Ģinšu grupa (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- klans Ģints (retāk cilts) kopiena (piemēram, ķeltu tautām). Radinieku ģints vai grupa.
- raports Hipnotizētāja kontakts ar slimnieku.
- vairodziņš Hitīna, ragvielas vai kaula veidojums, kas klāj dzīvnieku (kukaiņu, rāpuļu, putnu) ķermeni vai tā daļu.
- kumbrs Ieapaļa virsotne (kalnam). Izliekums (zemes virsmai).
- ieviest Ieaudzēt (kur augus vai dzīvniekus).
- ievaislot Ieaudzēt (lauksaimniecības dzīvniekus).
- imigrēt Ieceļot (citā valstī, lai tur apmestos uz pastāvīgu dzīvi) - par ārvalstnieku.
- skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
- Ģenētiskais (arī iedzimtības) kods Iedzimta, mantota nukleīnskābes molekulās šifrēta informācijas sistēma, kas konsekventi realizējas (dzīvnieku, augu, mikroorganismu) nukleotīdos.
- Acis atveras Iegūst redzes spēju (par dažu dzīvnieku mazuļiem).
- uzvarēt Iegūt (karā, bruņotā sadursmē ar pretinieku) veiksmīgu cīņas rezultātu.
- zvejot Iegūt (zivis, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulniekus) ar zvejas rīkiem.
- naturalizēties Iegūt pilsonību (par ārvalstnieku, bezvalstnieku).
- iemaut Iejūgt (darba dzīvnieku), uzliekot iemauktus.
- rekuperators Iekārta, ierīce (kā) rekuperācijai.
- figūriekavas Iekavas ar divkāršu izliekumu ({}).
- ietilpināt Iekļaut kā locekli, dalībnieku (kolektīvā, organizācijā u. tml.).
- plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
- kultūraugsne Iekultivēta, ielabota augsne.
- iekurties Iekurēties.
- iekurs Iekurināmais materiāls (piemēram, sausi skali, skaidas, tāsis).
- pakurināt Iekurināt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- iekurkties Iekurkstēties.
- aizkurs Iekurs.
- pakurt Iekurt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piekurt Iekurt.
- iešūpot Iekustināt (ko) tā, ka (cilvēks) sāk šūpoties.
- iegula Ieliekums (kādā virsmā).
- ieliece Ieliekums.
- ieloce Ieliekums.
- katls Iemūrēts liels (metāla) trauks (piemēram, dzīvnieku barības vārīšanai, ūdens sildīšanai).
- Literārais mantojums Iepriekšējo paaudžu rakstnieku daiļdarbu kopums.
- slazds Ierīce (parasti savvaļas dzīvnieku) ķeršanai.
- lamatas Ierīce (parasti savvaļas) dzīvnieku ķeršanai. Arī slazds.
- draga Ierīce augu un dzīvnieku izcelšanai no ūdenskrātuvju dibena.
- žalūzijas Ierīce gaisa plūsmas nodrošināšanai vai regulēšanai (parasti no nekustīgi iestiprinātām vai kopēji grozāmām paralēlām plāksnītēm).
- šina Ierīce, arī priekšmets (piemēram, koka, kartona gabals), ko izmanto, lai nodrošinātu ķermeņa daļas, parasti locekļu, nekustīgumu.
- iekairināt Ierosināt (cilvēku, dzīvnieku), piemēram, ēšanai, dzeršanai. Iekārdināt.
- aizkurkstēties Iesākt kurkstēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekurkstēties.
- aizkurkšķēties Iesākt kurkšķēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekurkšķēties.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (dzīvnieku) kādā vārdā, vārdu savienojumā. Dot vārdu.
- pieņemt Ieskaitīt, iekļaut (piemēram, iestādes, uzņēmuma darbinieku sastāvā). Nolīgt (kāda darba veikšanai).
- saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus dzīvniekus).
- ieurbties Iespiesties (kur iekšā) - par dzīvnieku dzeloņiem, taustekļiem u. tml.
- Darba birža Iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp strādniekiem un uzņēmējiem, noslēdzot darba līgumus.
- Darba birža Iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp strādniekiem un uzņēmējiem, noslēdzot darba līgumus.
- kombināts Iestāde, kurā apmāca kādas profesijas speciālistus vai ceļ kādas nozares strādnieku kvalifikāciju. Starpskolu mācību, ražošanas un skolēnu profesionālās orientācijas iestāde.
- ambulatorijs Iestāde, kurā apskata un ārstē dzīvniekus.
- cirks Iestāde, uzņēmums, arī trupa, kas rīko izrādes ar akrobātu, klaunu, žonglieru un citu mākslinieku piedalīšanos.
- Kadru daļa (arī nodaļa) Iestādes, uzņēmuma daļa (nodaļa), kas pārzina darbinieku pieņemšanu, atlaišanu, kārto attiecīgo dokumentāciju.
- aparāts Iestādes, uzņēmuma, nodaļas u. tml. sastāvdaļu kopums. Organizācijas amatpersonu un darbinieku kopums.
- laizītava Ietaise (meža dzīvnieku) piebarošanai ar lopbarības sāli.
- sapotēt Ievadīt (vairāku, daudzu cilvēku vai dzīvnieku) organismos vakcīnu. Ievadīt organismos vakcīnu (cilvēku vai dzīvnieku lielākam daudzumam).
- apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju. Padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
- cirst Ievainot, nonāvēt (piemēram, pretinieku).
- izlūkot Ievākt ziņas (piemēram, par pretinieku, apvidu, kaujas darbības rajona iedzīvotājiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem).
- ievietot Ievest un novietot (kur dzīvnieku).
- novietot Ievietot (kur dzīvnieku), panākt, ka (dzīvnieks) atrodas, uzturas (kur).
- ieslodzīt Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aplokā) tā, ka netiek laukā.
- hospitalizēt Ievietot (slimnieku) stacionārā ārstniecības iestādē.
- gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
- Bioloģiskā (arī organiskā) dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbes rezultātā.
- Organiskā (arī bioloģiskā) dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbībā.
- kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur). Dirnēt.
- dirnēt Ilgāku laiku nekustīgi uzturēties, atrasties (kur).
- noslaukt Ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu.
- uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- uzplīties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- sabarot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu barot (dzīvnieku). Ilgāku laiku barot (dzīvnieku līdz noteiktam brīdim).
- nokaucināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti kaucināt (dzīvnieku).
- nodzenāt Ilgāku laiku, daudz dzenājot, arī nodarbinot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
- nodzīt Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvniekus, arī cilvēkus), ļoti nogurdināt, arī novājināt (tos).
- izdzirdināt Ilgāku laiku, daudz dzirdināt (dzīvnieku). Izdzirdīt (1).
- izdzirdīt Ilgāku laiku, daudz dzirdīt (dzīvnieku). Izdzirdināt (1).
- nostrādāt Ilgāku laiku, daudz izmantojot darbā, ļoti nogurdināt, arī novājināt (darba dzīvnieku).
- noņurcīt Ilgāku laiku, daudz ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
- notramdīt Ilgāku laiku, daudz tramdot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
- notrenkt Ilgāku laiku, daudz trencot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
- notrenkāt Ilgāku laiku, daudz trenkājot (dzīvnieku), ļoti noguldināt (to).
- notriekt Ilgāku laiku, daudz triecot (dzīvnieku, arī cilvēku), ļoti nogurdināt (to).
- noslaukt Ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus). Ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu.
- pārogļoties Ilgstošā laikposmā īpašos apstākļos pārveidoties per ogli (piemēram, par senu dzīvnieku un augu atliekām).
- Piekladzināt (pilnas) ausis Ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
- Piekladzināt pilnas ausis Ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
- Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
- Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
- Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
- Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
- automāts Individuālais automātiskais strēlnieku šaujamierocis.
- šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi.
- kolektivizācija Individuālo zemnieku saimniecību brīvprātīga apvienošanās kolektīvās (kooperatīvās) saimniecībās.
- serumterapija Infekcijas slimība ārstēšana ar serumiem, kas iegūti no mākslīgi imunizētu dzīvnieku, asinīm.
- zoonoze Infekcijas slimība, kuras ierosinātājs parazitē kādā dzīvnieku sugā vai vairākās sugās (piemēram, trakumsērga, tuberkuloze, tularēmija).
- epizootija Infekcijas slimības masveida izplatīšanās dzīvnieku vidū.
- siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību. Sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība.
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- gļotvielas Īpašas (dzīvnieku un augu organismu) vielas - lielmolekulāri ogļhidrāti, kas veido koloidālus šķīdumus.
- vivārijs Īpaši iekārtotas telpas laboratorijas izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai.
- desa Īpaši sagatavota (piemēram, gaļas, subproduktu) masa, kas iepildīta dzīvnieku zarnās, celofānā u. tml.
- maska Īpaši veidots tērps, kas attēlo, piemēram, augu, dzīvnieku, fantastisku būtni. Cilvēks šādā tērpā.
- skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (piemēram, vielai, molekulām, atomiem), kas rada iespēju (tos) skaldīt (4).
- piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts baits sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
- dīgļsega Īpašs apvalks, kas aizsargā (cilvēka vai dzīvnieku) dīgli no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes.
- Hipnotiskais miegs Īpašs hipnozes stāvoklis, kad saglabājas hipnotizētāja kontakts ar slimnieku.
- mērdene Īpašs trauks sīku dzīvnieku (parasti kukaiņu) nonāvēšanai.
- fleksūra Īpašs zarnas saliekums.
- izdarība Īpatnēja (dzīvnieku) darbība vai darbību kopums.
- korners Īslaicīga kapitālistu vienošanās, lai spekulētu, uzpērkot preču krājumus un paaugstinot cenu.
- kūkums Īslaicīgs muguras izliekums uz āru (cilvēkam vai dzīvniekam), plecu saliekums (cilvēkam).
- skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapšķis.
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapsts.
- krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- nopriecāties Īsu brīdi izjust, arī izpaust prieku.
- aizkustēties Īsu brīdi kustēties. Iekustēties.
- uzaudzēt Izaudzēt (augus, dzīvniekus, to kopumu).
- pieaudzēt Izaudzēt (augus, dzīvniekus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko).
- pieaudzēt Izaudzēt (dzīvniekus, augus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pastīdzēt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- izstīdzēt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- kumbrs Izaugums, arī izliekums (augiem, to daļām).
- kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
- izsvīst Izdalīt daudz sviedru. Intensīvi svīst (par cilvēku, dzīvnieku, to ķermeņa daļām).
- Nākt prettriecienā Izdarīt prettriecienu (par pretinieku).
- Nākt pretuzbrukumā Izdarīt pretuzbrukumu (par pretinieku).
- Nākt pretuzbrukumā (arī prettriecienā) Izdarīt pretuzbrukumu (prettriecienu) - par pretinieku.
- iztrenkt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- iztriekt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar vienu vai vairākām skrūvēm.
- priecāties Izjust prieku. Būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
- izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- nojukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- pajukt Izklīst uz visām pusēm (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- izliece Izliekums (1).
- kūkums Izliekums (kalnam, zemes virsmai), paaugstinājums, izcilnis (zemes virsmā).
- līklocis Izliekums un ieliekums.
- kumbrs Izliekums, arī izvirzījums uz āru (ķermeņa daļā), kūkums (magmā).
- kūkums Izliekums, izliekta virsma (piemēram, priekšmetam).
- kumbrs Izliekums, izliekta virsma (priekšmetam).
- kupris Izliekums, paaugstinājums, negludums (kādā virsmā).
- pisuārs Izlietne ar urīna noteku.
- sabarot Izlietot (dzīvnieku) barībai (ko). Izlietot (dzīvnieku) barībai (kā lielāku daudzumu). Arī izbarot.
- maskarāde Izlikšanās, neīstums. Arī liekulība.
- likt Izmantot darbā (darba dzīvnieku).
- nodarbināt Izmantot darbam (dzīvnieku).
- korumpēt Izmantot dienesta stāvokli savtīgos nolūkos. Uzpirkt, piekukuļot (amatpersonas, sabiedriskos un politiskos darbiniekus).
- palpācija Izmeklēšana (parasti medicīniska), taustot cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu.
- palpēt Izmeklēt (parasti medicīniski) cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu, taustot (to).
- salons Izmeklētas sabiedrības (literātu, mākslinieku, politiķu u. tml.) pulciņš, kas sapulcējās kādā privātā mājā.
- izskaust Iznīcināt (dzīvniekus).
- dragāt Iznīcināt (pretinieku karā).
- apsveikt Izpaust savu prieku, atzinību (par ko). Izteikt kādu novēlējumu.
- benefice Izrāde vai koncerts, kura ienākumus pilnīgi vai daļēji saņem kāds no māksliniekiem vai mākslinieku grupa.
- izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties. Atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībnieku.
- spirdzināt Izraisīt (kādam) labpatiku, prieku u. tml.
- saraut Izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanas (par krampjiem). Izraisīt (ķermeņa daļās) mazkustīgumu vai nekustīgumu (par slimību).
- priecēt Izraisīt prieku (kādam).
- atlasīt Izraudzīt, izvēlēties un nošķirt atsevišķi (dzīvniekus).
- tiš Izsauciens, ar kuru dzen prom dzīvnieku (parasti putnu).
- medīt Izsekot un iegūt (savvaļas dzīvnieku) nonāvējot vai sagūstot.
- kupris Izteikts leņķveidigs mugurkaula izliekums vai krūšu kurvja izliekums uz mugurpusi.
- vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
- spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni. Ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām).
- uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
- izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvniekus) tā, ka (tie) sāk lidot, skriet.
- izgaiņāt Iztrenkāt (dzīvniekus).
- niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku).
- iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
- Pārsviest pār bortu Izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- Izmest (arī pārmest) pār bortu Izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- Pārmest (arī izmest) pār bortu Izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- sakomplektēt Izveidot (dzīvnieku) grupu.
- iedraudzēties Izveidoties labām attiecībām (ar dzīvnieku).
- kumpums Izvirzījums uz āru, izliekums (priekšmetam).
- pazust Izzust, izmirt (par dzīvnieku sugu, dzimtu u. tml.).
- sintoisms Japāņu reliģija, kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
- kavalkāde Jātnieku grupa, rinda.
- Manēžas jāšana Jātnieku trīscīņas un divcīņas sastāvdaļa (manēžā).
- jaunkundze Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
- jaunpiedzimis Jaundzimušais dzīvnieku mazulis.
- jaunkungs Jauns vīrietis ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
- pants Jauns, vēl nesacietējis (dažu briežu dzimtas dzīvnieku) rags.
- kristālrežģis Jonu, atomu vai molekulu sistēma, kurai raksturīgs šo daļiņu regulārs telpisks izvietojums, kas periodiski atkārtojas trijās dimensijās.
- piegultne Josla (upes) ielejā līdztekus krastam.
- rūpalkuģis Jūras zvejas kuģis jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei.
- rūpalflote Jūras zveļas kuģu flote jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei.
- bušlats Jūrnieku pusmētelis.
- marksisms K. Marksa un Fr. Engelsa mācība - zinātniska pasaules uzskata teorētiskais pamats, uz kuru balstās strādnieku šķiras cīņa pret buržuāziju, par cilvēces sociālo un garīgo atbrīvošanu, par komunistiskās sabiedrības uzcelšanu.
- ārštats Kādā iestādē, uzņēmumā nodarbināto, bet štatā neietilpstošo darbinieku kopums.
- partija Kādam mērķim izveidota, parasti lauksaimniecības, dzīvnieku grupa.
- sēklzvīņa Kailsēkļu čiekura zvīņa, uz kuras ir sēklaizmetņi.
- purvciprese Kailsēkļu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgas sēklzvīņas ar 2-9 sēklaizmetņiem spirāliski koksnainos čiekuros.
- strēlis Kājnieku karaspēka karavīrs (Krievijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
- strēlnieks Kājnieku karaspēka karavīrs.
- vezumnieks Kājnieku karaspēka palīgdaļa, kas pārvadā (parasti ar pajūgiem) mantas, pārtiku, munīciju u. tml.
- infantērija Kājnieku karaspēks.
- Vasaras meita (arī kalpone) Kalpone, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem.
- Vasaras puisis (arī kalps) Kalps, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem.
- Gada puisis Kalps, kam ar saimnieku bija līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem).
- grūms Kalps, kas pavada jātnieku vai ekipāžu. Zēns, kas strādā sulaiņa darbu.
- Ražīgais darbs Kapitālisma - algoto strādnieku darbs, kas kapitālistam nodrošina virsvērtību.
- sīkpilsonība Kapitālismā - nelielu pilsētas namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku slānis.
- pūls Kapitālistiskā monopola forma, kurā tā dalībnieku peļņu ieskaita kopējā fondā un sadala iepriekš noteiktā proporcijā.
- Strādnieku aristokrātija Kapitālistiskajās zemēs - kvalificēto strādnieku daļa, kas atrodas privileģētos apstākļos.
- paternālisms Kapitālistiskās ekspluatācijas veids - strādnieku daļas uzpirkšana (piemēram, paaugstinot algu, izmaksājot prēmijas), lai tos novērstu no šķiru cīņas.
- buržuāzija Kapitālistiskas sabiedrības valdošā šķira, kam pieder galvenie ražošanas līdzekļi un kas tos izmanto algoto strādnieku ekspluatēšanai.
- Nekustamā manta Kapitālistisks īpašums - zeme, celtnes uz tās, zemes dzīļu bagātības. Nekustamais īpašums.
- demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu.
- prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijā iebrukušu pretinieku, lai atjaunotu zaudēto stāvokli.
- loks Karaspēks, kas ir novietots koncentriski ap pretinieku. Šāds karaspēka novietojums.
- janičārs Karavīrs sultānu laika Turcijas izlases kājnieku karaspēka daļās.
- tioskābes Karbonskābes, kuru molekulās skābekļa atomu aizstājis sēra atoms.
- apakškārta Kārtas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- stāties Kārtot formalitātes, lai kļūta par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- Vācu ordenis Katoliska vācu bruņinieku apvienība (no 1198. gada līdz 1525. gadam).
- kapituls Katoļu un anglikāņu baznīcu arhibīskapijas vai bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija.
- mitra Katoļu un pareizticīgo augstāko garīdznieku galvassega.
- Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
- Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
- nokaut Kaujot nonāvēt (lauksaimniecības dzīvnieku).
- kūkums Kaula izliekums uz āru (degunam).
- žaunas Kaula vāki (zemāko mugurkaulnieku elpošanas orgāniem).
- pārkausēt Kausējot (ko), uzlabot (tā) kvalitāti, atdalot ko lieku, attīrot, arī izmantojot otrreizējās izejvielas.
- virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
- apakšklase Klases sadalījuma vienība (parasti dzīvnieku un augu sistemātikā).
- pentatlons Klasiska sporta pieccīņa (senajā Grieķijā), kurā ietilpa tāllēkšana, skriešana, diska, šķēpa mešana un nobeigumā divu spēcīgāko dalībnieku cīņa.
- otrinieks Klaušu darbinieks (kājnieks), kam līdz ar zirdzinieku bija jāierodas muižā.
- kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
- vagars Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
- pārveidoties Kļūt citādam savā ārienē (par cilvēku, arī dzīvnieku, to ķermeņa daļām). Kļūt citādam (piemēram, par kustību, valodu).
- pārakmeņoties Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma) - parasti par seju, vaibstiem.
- stingt Kļūt nemainīgam, nekustīgam (piemēram, par seju, skatienu).
- iecirsties Kļūt nepaklausīgam, arī niknam (par dzīvnieku).
- iestāties Kļūt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- Kāpt tronī Kļūt par valdnieku.
- (Uz)kāpt tronī Kļūt par valdnieku.
- Uzkāpt tronī Kļūt par valdnieku.
- aptaukoties Kļūt pārlieku tuklam, pārāk uzbaroties.
- izžūt Kļūt pilnīgi sausam (parasti par izmirkušu dzīvnieku).
- pierietēt Kļūt tādam, kam tesmenis ir pilns ar pienu (par dzīvnieku).
- mumificēties Kļūt tādam, kura ķermenis netrūd (par mirušu cilvēku vai beigtu dzīvnieku).
- pairt Kļūt tādam, starp kura locekļiem pavājinās saiknes (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- noliesēt Kļūt vājam, liesam (par dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- sakuplot Kļūt, parasti ievērojami, lielam (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
- pieredzēt Kļūt, piemēram, par nozīmīga notikuma aculiecinieku vai dalībnieku. Sagaidīt (piemēram, nozīmīgu notikumu).
- čiekuraugi Koki vai krūmi ar mūžzaļām vai vasarzaļām skujām un ar čiekuriem vai čiekurogām.
- Kolhoznieku sēta Kolhoznieku personiskā saimniecība.
- lopkopība Kompleksa lauksaimnieciskās ražošanas nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku izaudzēšanu un saimniecisku izmantošanu, lai no tiem iegūtu pārtikas produktus un izejvielas dažām rūpniecības nozarēm.
- rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība - blakusprodukts, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
- skābēt Konservēt (pārtikas produktus, parasti dārzeņus, dzīvnieku barību), izmantojot pienskābo rūgšanu.
- jūgs Kopā sajūgts (darba dzīvnieku, parasti vēršu) pāris.
- dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
- dalīties Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
- Krāšņais pupuķis Koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu.
- Dzīvā krāsa Krāsa, kas izraisa dzīvesprieku, možumu. Spilgta krāsa.
- Dzīva krāsa Krāsa, kas izraisa dzīvesprieku, možumu. Spilgta krāsa.
- tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu.
- Dabiskās krāsvielas Krāsvielas, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
- eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa).
- polispasts Kravas ceļamais mehānisms, kas sastāv no vairākiem kustīgiem un nekustīgiem blokiem, kuriem pārlikta pāri trose vai virve.
- pants Krāvums, novietojums, slānis (sienam, salmiem, nekultai labībai, parasti šķūnī).
- boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas II kongresa revolucionārā vairākuma pārstāvis. Ļeņina uzskatu piekritējs.
- Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
- Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
- Ideālie kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas novietotas ideāli pareizā kārtībā.
- hernhūtisms Kristiešu reliģiski sektantiska kustība, kura 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi. Arī brāļu draudze.
- Brāļu draudze Kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
- Brāļu draudze Kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
- dzimumhibridizācija Krustošana dzimumceļā un šādu krustojumu iegūšana (augu vai dzīvnieku valstī).
- hibridizēt Krustot (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu īpatņus).
- sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu un sugu dzīvniekus).
- kupris Kūdums, izliekums (kādā ķermeņa daļā).
- komanda Kuģa apkalpe (parasti, atskaitot virsniekus).
- dūrējutis Kukaiņu kārta, kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis. Šīs kārtas kukaiņi.
- kumpa Kūkums (mugurā). Izvirzījums uz āru, izliekums (ķermeņa daļā).
- līksme Kustīga, skaļa (dzīvnieku, parasti putnu) izturēšanās.
- Ķermeņa piedevas Kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras).
- Ķermeņa piedevas Kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras).
- virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
- tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
- nebēdīgs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvnieku).
- nebēdnīgs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvnieku).
- ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs, arī daudzveidīgs, daudzkrāsains (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums. Jūklis.
- radiovadība Kustīgu un nekustīgu objektu vadīšana ar radiotehniskām metodēm un ierīcēm.
- kopkūts Kūts, kur ievieto vairāku īpašnieku lauksaimniecības dzīvniekus.
- Dziļā kūts Kūts, kurā kūtsmēsli tiek uzkrāti padziļinājumā zem dzīvnieku stāvvietas.
- Strādnieku aristokrātija Kvalificētu, labi atalgotu strādnieku kopums.
- svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
- stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
- struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
- Ķēdes reakcija Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
- Ķēdes reakcija ķīm., fiz Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
- polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula.
- izomēri Ķīmiski savienojumi, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažāda uzbūve.
- monomērs Ķīmisks savienojums, kam ir mazās molekulas, kuras var polimerizēt.
- polimērs Ķīmisks savienojums, kas radies polimerizācijā un kam raksturīgas makromolekulas.
- hidrāts Ķīmisks savienojums, kas satur ūdens molekulas.
- ozons Ķīmisks savienojums, kura molekula sastāv no trim skābekļa atomiem, - gāze ar raksturīgu smaržu.
- zoocīds Ķīmisks vai bioloģisks preparāts, ko lieto peļveidīgo grauzēju un citu nevēlamu mugurkaulnieku iznīcināšanai.
- izomērija Ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības.
- biosintēze Ķīmisku vielu sintēze dzīvnieku un augu vielmaiņas procesā.
- ketguts Ķirurģijā izmantojams materiāls, ko iegūst no mazu dzīvnieku zarnām.
- leiboristi Labēji sociālistiska, reformistiska strādnieku partija (piemēram, Anglijā, Austrālijā).
- ieturēt Labi barojot, uzturēt (dzīvnieku).
- ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā dzīvnieku).
- ultramikrotoms Laboratorijas aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus izpētei ar elektronmikroskopu.
- minūte Laika mērvienība - 60 sekundes.
- Sideriskais periods Laika sprīdis, kurā planēta vai tās pavadonis veic pilnu riņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
- Taupāmais laiks Laikaposms, kad ir aizliegts medīt (kādus dzīvniekus), zvejot (kādas zivis).
- pašlaiks Laiks, kuru mērī atskaites sistēmā, kas nekustīgi saistīta ar ķermeni.
- glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu. Liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
- Jauna strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
- Jaunā strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
- Saeimas strādnieku un zemnieku frakcija Latvijas Komunistiskās partijas vadīta revolucionāro strādnieku un zemnieku frakcija buržuāziskās Latvijas saeimā (no 1928. gada līdz 1933. gadam).
- Strādnieku gvarde Latvijas strādnieku šķiras bruņota Organizācija 1940. gada sociālistiskās revolūcijas dienās.
- Arklu revīzija Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (feodālismā).
- Arklu revīzija Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (feodālismā).
- kolhozs Lauksaimniecības artelis - sociālistiska tipa brīvprātīga darba zemnieku apvienība sabiedriskās lielražošanas organizēšanai.
- spēkbarība Lauksaimniecības dzīvnieku barība, kam ir augsta enerģētiska vērtība un laba sagremojamība.
- ganāmpulks Lauksaimniecības dzīvnieku bars, kas ganās (kādā vietā).
- barība Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas līdzekļi.
- kūtsmēsli Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementu un pakaišu maisījums, ko izmanto mēslojumam.
- kūtsstāve Lauksaimniecības dzīvnieku ilgstoša turēšana kūtīs (parasti ziemas periodā).
- Dzīvais inventārs Lauksaimniecības dzīvnieku kopums (kādā saimniecībā).
- Dzīvais inventārs Lauksaimniecības dzīvnieku kopums (kādā saimniecībā).
- ganāmpulks Lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā).
- Laidaru sistēma Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas veids kūtīs un laidaros, kuros tos ēdina.
- zootehnika Lauksaimniecības zinātne, kas pētī dzīvnieku audzēšanu un izmantošanu.
- palīgsaimniecība Lauksaimnieciskās ražošanas saimniecība (piemēram, rūpniecības uzņēmumam), kas daļēji nodrošina (attiecīgā uzņēmuma darbiniekus) ar lauksaimniecības produktiem.
- deramdiena Laukstrādnieku līgšanas diena.
- saimniekistaba Lauku dzīvojamās ēkas istaba, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni. Saimnieku istaba, saimnieka istaba.
- saimniekgals Lauku dzīvojamās ēkas telpa vai telpas, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni. Saimnieku gals, saimnieka gals.
- saimnieks Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes.
- saimniekkārta Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes. Saimnieki.
- Sieka vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības.
- Sieka vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības.
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
- lidplēve Lidošanai nepieciešamā ādas kroka dažu dzīvnieku ķermeņa sānos.
- cērme Līdz 30 centimetriem garš parazītisks velteniskais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā).
- ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces.
- blakus Līdztekus, paralēli.
- pārliekt Liecot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (liekuma vietā). Pārlocīt (1).
- jezuītisms Liekulība, viltība, divkosība.
- komēdija Liekulīga, maldinoša rīcība, izturēšanās.
- lišķēt Liekulīgi slavēt, nepamatoti cildināt (kādu), parasti savtīgos nolūkos.
- liekulis Liekulīgs cilvēks.
- jezuīts Liekulīgs, viltīgs, divkosīgs cilvēks.
- jezuītisks Liekulīgs, viltīgs, divkosīgs.
- Izspiest (kādu) asaru Liekuļojot sākt raudāt.
- Raudāt krokodila asaras Liekuļot līdzjūtību. Izlikties nožēlojam (ko).
- Raudāt krokodila asaras Liekuļot līdzjūtību. Izlikties nožēlojam (ko).
- Raudāt krokodila asaras Liekuļot līdzjūtību. Izlikties nožēlojam (ko).
- Izspiest nopūtu Liekuļoti nopūsties.
- Izspiest nopūtu Liekuļoti nopūsties.
- neīsts Liekuļots, nepatiess.
- ceplis Liela krāsns zemnieku mājās (telpu apsildīšanai, maizes cepšanai, ēdienu gatavošanai, arī apgaismošanai).
- Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
- Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
- silikoni Lielmolekulāri organiskie savienojumi, kuru sastāvā ir silīcija un oglekļa atomi.
- sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai ir saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
- ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums - raksturīga šūnu citoplazmas sastāvdaļa.
- straume Liels (cilvēku vai dzīvnieku) kopums, kas virzās, kustas.
- vilce Liels (cilvēku, dzīvnieku) kopums, arī bars.
- pūlis Liels (dzīvnieku, parasti kukaiņu) kopums. Bars.
- pulks Liels (dzīvnieku) daudzums, kopums.
- mākonis Liels (kustīgu, parasti lidojošu, dzīvnieku) kopums.
- mākulis Liels (kustīgu, parasti lidojošu, dzīvnieku) kopums.
- pamatīgs Liels (par dzīvnieku).
- okeanārijs Liels akvārijs, kurā tur jūras dzīvniekus (pētīšanai, novērošanai, apskatei).
- gūzma Liels daudzums (cilvēku, arī dzīvnieku), kas sablīvējies vai sablīvēts cieši vienkopus. Drūzma.
- sekretārs Liels piekūnveidīgo kārtas putns (Āfrikā) ar garām kājām un cekulu uz galvas.
- tpr Lieto, lai apstādinātu dzīvnieku, parasti zirgu.
- bē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas.
- mū Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti govs) balss skaņas.
- mē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti kazas) balss skaņas.
- skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- krapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- krapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- kripu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- vai Lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas).
- Ak (tu) (arī mīļo) debestiņ Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
- Mīļo (arī ak (tu)) debestiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
- stāvēt Lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties.
- e Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- edz Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- eē Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- eh Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- ei Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- ek Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- ai Lieto, lai izteiktu prieku, pārsteigumu, izbrīnu, vēlēšanos u. tml.
- ek Lieto, lai izteiktu, parasti ļaunu, prieku.
- o Lieto, lai paustu dažādas jūtas (parasti pārsteigumu, izbrīnu, prieku, sajūsmu).
- oh Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
- oi Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, ciešanas, bailes).
- ak Lieto, lai paustu dažādas jūtas (prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
- uh Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku, izbrīnu.
- uf Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku.
- Svētais tēvs Lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu. Pāvesta tituls.
- Kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
- Kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
- Kungs un ķēniņš (arī ķeizars, retāk valdnieks, pavēlnieks) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
- Kungs un pavēlnieks (arī valdnieks, biežāk ķēniņš, ķeizars) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
- mest Lietot attiecīgu paņēmienu cīņā ar pretinieku (cīņas sporta veidos).
- vēdas Līgani, vienmērīgi (dzīvnieku spārnu) vēzieni. Trokšņi, ko rada šādi vēzieni.
- pielīgt Līgt papildus (kalpus, strādniekus).
- angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku. Attiecīga saistība, nosacījumi.
- rulete Līkne, ko apraksta punkts uz citas līknes, kura bez slīdēšanas veļas pa kādu nekustīgu trešo līkni.
- Mantojuma apsardzība Likumā noteikta kārtība mantojuma saglabāšanai līdz mantinieku apstiprināšanai.
- Mantojuma apsardzība Likumā noteikta kārtība mantojuma saglabāšanai līdz mantinieku apstiprināšanai.
- virtene Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- kašķis Lipīga (cilvēku vai dzīvnieku) ādas slimība, kuru izraisa ērces.
- kancona Lirisks dzejolis par bruņinieku mīlestību. Senās franču vai itāliešu dzejas veids.
- ieloks Lodveida ieliekums (ķermeņa daļai).
- reproduktorkomplekss Lopkopības celtņu komplekss, kas paredzēts jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
- slaucējs Lopkopis, parasti lauksaimniecības dzīvnieku fermā, kurš nodarbojas ar šo dzīvnieku (parasti govju) slaukšanu, arī ar to kopšanu.
- izlozēt Lozējot noteikt (piemēram, starta kārtību, kārtējo pretinieku).
- izloze Lozējot veikta (piemēram, starta kārtības, kārtējo pretinieku) noteikšana.
- Dot asinis (arī ādu, kaula smadzenes) Ļaut ņemt daļu savu asiņu (ādas, kaula smadzeņu), lai tās izmantotu, piemēram, slimnieku ārstēšanai.
- pielaist Ļaut pieiet (dzīvnieku mazuļiem pie mātes).
- korumpēties Ļaut sevi uzpirkt, piekukuļot (par amatpersonām, sabiedriskiem un politiskiem darbiniekiem).
- spīdzināt Ļoti mocīt (dzīvnieku).
- Mīksts kā lūks Ļoti noguris, piekusis.
- Mīksts kā lūks Ļoti noguris, piekusis.
- lutināt Ļoti rūpīgi kopt, saudzēt (dzīvnieku).
- sabeigt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- sabendēt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- (Ar) atplestām rokām ļoti sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (sagaidīt, saņemt u. tml.).
- (Ar) atplestām rokām Ļoti sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (sagaidīt, saņemt u. tml.).
- nokaitināt Ļoti stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
- vētra Ļoti stiprs vējš (līdz 30 metriem sekundē), kas izraisa spēcīgu jūras viļņošanos un postījumus uz sauszemes.
- šauties Ļoti strauji kustēties, virzīties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām).
- stāvgrūdām Ļoti, arī pārlieku lielā daudzumā.
- Līdz nejēdzībai Ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- Līdz nelabumam Ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- nejēdzīgs Ļoti, pārlieku (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- aplams Ļoti, pārlieku.
- Veterinārā ķirurģija Mācība par dzīvnieku slimību ārstēšanu ar operatīvām metodēm.
- Partijas skola Mācību iestāde vadošo partijas un padomju darbinieku sagatavošanai.
- Partijas skola Mācību iestāde vadošo partijas un padomju darbinieku sagatavošanai.
- dresēt Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) veiktu noteiktas darbības. Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) reaģētu uz noteiktu kairinātāju.
- nomaidzīt Maidzījot nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
- Elektromagnētiskie viļņi Mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari).
- Elektromagnētiskie viļņi Mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari).
- bruceloze Mājdzīvnieku (parasti govju, aitu, cūku) hroniska infekcijās slimība, kuru izraisa baktērijas un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
- ģimene Mājdzīvnieku mātīšu grupa, kuras cēlušās no vienas ciltsmātes.
- virziens Mākslas metode, stils, kas apvieno māksliniekus ar kopīgu pasaules uztveri, estētiskajiem, mākslinieciskajiem uzskatiem.
- cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, jāšanas sports, ekvilibristika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra, iluzionisms.
- plasts Mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
- personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kā (piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) attēlošana ar cilvēka īpašībām.
- figurālists Mākslinieks, kas savos darbos attēlo cilvēkus vai dzīvniekus kustībā, darbībā.
- studija Mākslinieku grupa (piemēram, skatuves mākslā, kinomākslā), kam raksturīga jauna veida, parasti eksperimentāla, radošā darbība.
- koncertbrigāde Mākslinieku grupa, kas sniedz, parasti vairākus, koncertus.
- partnerība Mākslinieku interpretētāju tieša sadarbība (izrādes, priekšnesuma laikā).
- Ledus balets Mākslinieku kolektīvs, kas izpilda šādus priekšnesumus.
- pārosis Māla trauks (Austrumlatvijā), kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
- marķīzs Mantojams muižnieku tituls (piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā). Persona, kam ir šāds tituls.
- majorāts Mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (muižu) manto vecākais mantinieks ģimenē vai visā dzimtā. Šādā veidā mantotais īpašums (muiža).
- revizionisms Marksismam-ļeņinismam naidīgs labējā oportūnisma virziens, buržuāzijas ietekmes atspoguļojums strādnieku šķirā un komunistiskajā kustībā.
- slaktiņš Masveida (cilvēku vai dzīvnieku) iznīcināšana.
- ķīlis Mašīnelements detaļu, elementu nekustīgai savienošanai.
- pakaiši Materiāls (piemēram, kūdra, salmi), ko kaisa, izkliedē mājdzīvnieku mītnēs, to guļvietās un stāvvietās.
- pergaments Materiāls, ko iegūst, īpašā veidā apstrādājot dzīvnieku ādu, un kas izmantojams, piemēram, teksta uzrakstīšanai, attēlu veidošanai.
- čuprs Matu cekuls.
- ziepes Mazgāšanas līdzeklis - lielmolekulāru taukskābju sāļi, ko iegūst, apstrādājot taukus ar nātrija hidroksīdu vai kālija hidroksīdu.
- aptumšot Mazināt (prieku, laimi u. tml.).
- atdzesēt Mazināt (sajūsmu, prieku u. tml.). Atvēsināt.
- aptumšoties Mazināties, zust (par prieku, laimi u. tml.).
- vitamīni Mazmolekulāri bioloģiski aktīvi savienojumi, kas nelielā daudzumā nepieciešami organisma dzīvības procesiem.
- sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas strādā veselības aizsardzības iestādē (piemēram, kopj telpas, slimniekus).
- slimnīca Medicīnas iestāde stacionārai slimnieku ārstēšanai.
- Ātrā (medicīniskā) palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
- Ātrā palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
- samedīt Medījot iegūt (dzīvniekus) lielākā daudzumā. Medījot iegūt (dzīvnieku lielāku daudzumu).
- izmedīt Medījot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
- izmedīt Medījot iznīcināt daudzus vai visus dzīvniekus (kādā vietā).
- harpunēt Medīt (lielus jūras dzīvniekus) ar harpūnu.
- mastot Medīt dzīvniekus (meža vai lauka gabalā), izmantojot dzinējus.
- medniekdesiņa Mednieku desiņa.
- bušmeņi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji.
- zulusi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā.
- Maiņas meistars Meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu.
- Maiņas meistars Meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu.
- Gada meita Meita, kam ar saimnieku ir līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem).
- zemniekmeitene Meitene, kas aug zemnieku ģimenē. Arī zemniekmeita.
- zvejniekmeitene Meitene, kas aug zvejnieku ģimenē.
- ievākt Meklējot sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu paraugus). Savākt.
- vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veidot (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- mordents Melismātiska figūra, kas sastāv no melodijas pamatskaņas, par sekundu augstākas vai zemākas palīgskaņas un pamatskaņas atkārtojuma.
- priekšskanis Melisms - skaņa, kura ir, parasti par sekundu, augstāka vai zemāka nekā melodijas pamatskaņa un kuras ilgums ietilpst izrotājamā skaņā.
- melanīns Melns vai tumši brūns, arī dzeltens pigments, kas nosaka augu un dzīvnieku audu krāsu, arī cilvēku ādas krāsu.
- Jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
- Jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās vakaros kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
- Vecs Mēness Mēness, kas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
- Vecs Mēness Mēness, kas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
- medības Mērķtiecīgu, instinktu kompleksa nosacītu, dažiem dzīvniekiem raksturīgu darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai.
- mērķēde Mērnieku ķēde (parasti 20 metrus gara) ar riņķiem abos galos.
- Starptautiskā mērvienību sistēma Mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins (Kelvina grāds), kandela un mols.
- Starptautiskā mērvienību sistēma Mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins, kandela un mols.
- Laist (arī mest, sviest) pār bortu Mest ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- Mest (arī sviest, laist) pār bortu Mest ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- Sviest (arī mest, laist) pār bortu Mest ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- skrāpis Metāla vai gumijas suka dzīvnieku apmatojuma tīrīšanai un kopšanai.
- padeve Metālgriešanas mašīnu suporta, galda u. tml. kustības ātrums, ko parasti izsaka ar milimetriem sekundē.
- harpūna Metamais ierocis lielu jūras dzīvnieku medīšanai.
- triass Mezozoja pirmais periods, kam ir raksturīga bagātas kailsēkļu floras izveidošanās un dzīvnieku (piemēram, rāpuļu) virszemes formu attīstība.
- masts Meža vai lauka gabals, kas izraudzīts dzīvnieku medīšanai ar dzinējiem.
- saite Mijiedarbība (parasti elektriska), kas satur atomus molekulā vai molekulas savā starpā.
- antibiotikas Mikroorganismu, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas, kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai aizkavēt to vairošanos.
- mikroorganismi Mikroskopiski augu un dzīvnieku valsts, parasti vienšūnas, organismi.
- zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm. Arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai.
- tūkstošdaļsekunde Milisekunde.
- graut Militārā darbībā iznīcināt (pretinieku), nodarīt zaudējumus (pretiniekam).
- ordenis Militāra un reliģiska bruņinieku apvienība (viduslaikos Eiropā).
- Bruņinieku ordenis Militāra un reliģiska bruņinieku apvienība viduslaikos Eiropā (cīņai pret katoļu, baznīcas pretiniekiem).
- iznīcinātājs Militāras vienības vai bruņotas grupas loceklis, kura uzdevums ir iznīcināt pretinieku frontes aizmugurē vai atbrīvotajā teritorijā.
- komisārs Militāri politisko darbinieku dienesta pakāpe (Padomju Armijā no 1935. gada līdz 1942. gadam). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapitulācija Militārs nolīgums, ko noslēdz uzvarētājs ar sakauto pretinieku par karadarbības pārtraukšanu.
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- novietne Mītne (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) turēšanai.
- Polimēra molekula Molekula ar lielu molekulmasu. Makromolekula.
- makromolekula Molekula ar lielu molekulmasu. Polimēra molekula.
- kohēzija Molekulārā mijiedarbība starp (cietas vai šķidras vielas) daļiņām, kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
- māzers Molekulārais ģenerators.
- ortoūdeņradis Molekulārais ūdeņradis, kam abu protonu spini ir vērsti vienā un tai pašā virzienā.
- disociācija Molekulas sadalīšanas sastāvdaļas dažādu faktoru ietekmē.
- molekulsvars Molekulmasa.
- spīdvejs Motosporta veids - braukšana ar motociklu pa stadiona ledus celiņu vai pa izdedžu vai zemes un zāles treku.
- skolioze Mugurkaula deformācija - parasti izliekums.
- kifoze Mugurkaula izliekums uz mugurpusi.
- lordoze Mugurkaula izliekums uz priekšu.
- zivs Mugurkaulnieku apakštipa dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām klāts, ķermenis, spuras.
- putns Mugurkaulnieku dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot.
- rāpuļi Mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni. Šīs klases dzīvnieki.
- putns Mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki.
- mugurpuse Mugurkaulnieku ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja vēderpusei, apakšpusei.
- mugurkauls Mugurkaulnieku skeleta ass, kas ir balsta orgāns citām ķermeņa daļām un aizsargā muguras smadzenes.
- Muižas tiesības Muižnieka izdoti privāti noteikumi muižas un zemnieku attiecību kārtošanai.
- konfederācija Muižnieku apvienība politisku mērķu sasniegšanai (Polijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
- Landrātu kolēģija Muižnieku ievēlēts pārstāvības orgāns.
- Muižas ļaudis (arī saime) Muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja muižā.
- Muižas ļaudis (arī saime) Muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja muižā.
- Muižas saime (arī ļaudis) Muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoju muižā.
- Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
- Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
- Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
- baronets Muižnieku tituls Anglijā. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- kapituls Muku ordeņa vai bruņinieku ordeņa locekļu kopsapulce. Mūku ordeņa vai bruņinieku ordeņa vadošais orgāns.
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņoja bagātnieku salonos.
- nacionālsociālists Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas biedrs.
- nacionālsociālisms Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas ideoloģija, fašisma izpausmes valdošā forma (Vācijā no 1933. gada līdz 1945. gadam).
- Ķirurģiskā narkoze Narkoze, kuras uzdevums ir pasargāt no sāpju sajūtu uztveršanas operējamo cilvēku un radīt viņa nekustīgumu, muskulatūras atslābumu.
- nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties vietā, kur meklē, arī kur bija atradies (par priekšmetiem). Pazust (1).
- nozust Nebūt nekur sastopamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas atrodas nezināmā prombūtnē, arī ir aizgājuši bojā).
- pavaldīt Neilgu laiku pievaldīt (piemēram, dzīvnieku).
- uzgavilēt Neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
- pabaudīt Neilgu laiku, mazliet ar prieku, baudu izjust (ko). Neilgu laiku, mazliet ar patiku nodoties (kam).
- pacirpt Neilgu laiku, mazliet cirpt (dzīvnieku). Neilgu laiku, mazliet cirpt (vilnu dzīvniekam).
- padarboties Neilgu laiku, mazliet piedalīties (kur). Neilgu laiku būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
- paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku); slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paspekulēt Neilgu laiku, mazliet spekulēt.
- patrenkāt Neilgu laiku, mazliet trenkāt (parasti dzīvnieku).
- patrenkt Neilgu laiku, mazliet trenkt (parasti dzīvnieku).
- pasijāt Neilgu laiku, mazliet vērtēt, lai nošķirtu, atmestu (parasti ko lieku, nevajadzīgu).
- jonizācija Neitrālu vielas atomu vai molekulu pārvēršana jonos.
- jēlāda Neizstrādāta dzīvnieku āda.
- sajukums Nekārtība, apjukuma izraisīta kustība, jūklis (cilvēku, retāk dzīvnieku grupā).
- jēltauki Nekausēti, nepārstrādāti dzīvnieku iekšējie tauki.
- Grūst (biežāk bāzt, retāk badīt) acīs Nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- Badīt (biežāk bāzt) acīs Nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- Bāzt (retāk badīt) acīs Nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- robusts Nekulturāls, nesmalkjūtīgs (par cilvēkiem). Arī pirmatnēji spēcīgs.
- Neglābsies ne peles alā Nekur neizbēgs, neizvairīsies (no soda, atriebības u. tml.).
- Neglābsies ne peles alā Nekur neizbēgs, neizvairīsies (no soda, atriebības u. tml.).
- Ne šur, ne tur Nekur, nevienā vietā.
- Ne šur, ne tur Nekur, nevienā vietā.
- nekur Nekurp.
- zemesgrāmata Nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas dokuments.
- imobilija Nekustama manta.
- šuve Nekustīga savienojuma josla (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem).
- šuve Nekustīga savienojuma josla (organisma daļām).
- ķīlis Nekustīga vertikāla virsma (ar tai piestiprinātu stūri) lidaparāta noturēšanai horizontālā plaknē.
- Kā sasalis Nekustīgi (uztraukumā, samulsumā, sasprindzinājumā u. tml.).
- kontaktligzda Nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu.
- pols Nekustīgs punkts, ap ko pagriežas kāds ķermenis.
- spīļsavienojums Nekustīgs, izjaucams savienojums, kuru nodrošina berzes spēki vai saskarvirsmu formu mijiedarbība un kurā aptverošā šķeltā detaļa tiek savilkta.
- stīvs Nekustīgs, neizteiksmīgs (piemēram, par acīm, skatienu).
- stiklains Nekustīgs, sastindzis (par acīm, skatienu).
- rāms Nekustīgs.
- Pilināmā pudelīte Neliela (parasti zāļu) pudele ar izliekumu pilienu veidošanai.
- ambulance Neliela ārstniecības iestāde (pēc darba apjoma mazāka par poliklīniku), kuras personāls ārstē atnākušos vai mājās esošos slimniekus.
- lazarete Neliela ārstniecības iestāde (piemēram, karaspēka daļā) īslaicīgai stacionārai slimnieku ārstēšanai.
- pulciņš Neliels (dzīvnieku) kopums.
- tītiņš Neliels dzeņveidīgo kārtas putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu.
- grozgalvītis Neliels dzeņveidīgo kārtas putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu. Tītiņš.
- Barības (arī piebarošanas) lauciņš Neliels zemes gabals mežā, kur augus audzē meža dzīvnieku barībai.
- puduris Neliels, vienuviet sapulcējies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- spalīši Nematožu klases nelielu tārpu dzimta, kuras pārstāvji parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- trihinella Nematožu klases velteņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā.
- virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu). Būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
- bezdarbīgs Nenodarbināts, nekustīgs (parasti par locekļiem).
- gļēvs Nenorūdīts, vārgs (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- kofermenti Neolbaltumvielu dabas mazmolekulāri savienojumi - salikto fermentu sastāvdaļa.
- muckulis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku kopums). Jūklis, arī mudžeklis.
- mudžeklis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums. Jūklis.
- murskulis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums. Jūklis. Arī mudžeklis (2).
- jūklis Neorganizēts, kustīgs (daudzu cilvēku, retāk dzīvnieku) kopums. Burzma, drūzma.
- ienāši Nepārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība.
- viltus Nepatiess. Arī liekuļots.
- kvorums Nepieciešamais (piemēram, sapulces, sēdes) dalībnieku skaits, lai (tā) būtu tiesīga lemt.
- nevarīgs Nespējīgs veikt darbības (par dzīvnieku mazuļiem).
- nabagmāja Nespējnieku patversme.
- rezonansi Nestabilas elementārdaļiņas, kuru dzīves laiks ir aptuveni 10 -22 sekundes.
- lamatas Nevēlama, bīstama situācija. Paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā.
- slazds Nevēlama, bīstama situācija. Paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā.
- cilpa No auklām izveidotas lamatas (dzīvnieku ķeršanai).
- vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka un dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
- zemsega No meža nobirām un atmirušajiem augiem veidotais organisko atlieku slānis, kas klāj meža augsnes minerālo daļu.
- sprausla No mutes dobuma plūstošas (dzīvnieku) siekalas.
- sabarot Nobarot (dzīvnieku).
- metaplāzija Nobriedušu (dzīvnieku, augu) audu pārveidošanās citādos, morfoloģiski un funkcionāli atšķirīgos audos.
- tabors Nocietināta militāra nometne, kuru no visām pusēm sedz vezumnieku pajūgi. Šādas nometnes karavīru grupa.
- sekretariāts Nodaļa, arī orgāns (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko un izpildu darbu. Šādas nodaļas, arī orgāna darbinieku kopums. Telpa, celtne, kurā darbojos šāda nodaļa, arī orgāns.
- aizņemt Nodarbināt, lietot (mašīnu, ierīci, dzīvnieku), padarot citam nolūkam šai laikā neizmantojamu.
- spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (1).
- spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (2).
- koraļļi Nogulu slānis, kas radies no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas.
- apkust Nogurt, piekust.
- apkaut Nokaut (daudzus vai visus dzīvniekus).
- pakaut Nokaut (dažus dzīvniekus).
- sakaut Nokaut (dzīvniekus) lielākā daudzumā. Nokaut (dzīvnieku lielāku daudzumu).
- izkaut Nokaut, iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
- sagūstīt Noķert, notvert (parasti savvaļas, dzīvnieku).
- atjaunot Nomainīt (darbiniekus, kadrus).
- rentēt Nomāt (nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību).
- nolaupīt Nomedīt (parasti mājdzīvnieku) - par dzīvniekiem.
- nozagt Nomedīt (parasti mājdzīvnieku) - par dzīvniekiem.
- atstāt Nomirstot pamest (kādu tuvinieku) vienu, bez apgādības.
- sadraudzēties Nonākt labās attiecībās (ar dzīvnieku) - par cilvēkiem. Nonākt labās attiecībās (ar cilvēku vai dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
- durt Nonāvēt (ar ko asu, smailu) - parasti dzīvnieku. Kaut.
- nospert Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku) - par zibeni.
- nomaitāt Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- nožmiegt Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- nomiegt Nonāvēt (dzīvnieku vai cilvēku), parasti nokaujot, nošaujot.
- nobeigt Nonāvēt (dzīvnieku).
- pie Norāda uz cilvēku, arī dzīvnieku, ko apmeklē, kam tuvojas.
- kāds Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu cilvēku, retāk dzīvnieku.
- nopriecāties Norāda, ka (kas) izraisa ilgu, dziļu prieku.
- gar Norāda, ka kas atrodas līdztekus kam.
- gar Norāda, ka kas novietojas vai tiek novietots līdztekus, blakus kam.
- gar Norāda, ka kas virzās līdztekus kam.
- gar Norāda, ka kas, virzoties līdztekus, garām, skar ko.
- pretī Norāda, ka pārvietošanās notiek virzienā uz kā kustīga vai nekustīga priekšējo daļu, pusi.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- cito- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz augu vai dzīvnieku šūnām.
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvnieks ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- dobums Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
- pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (augu un dzīvnieku augšanas, attīstības u. tml. stāvokli, apstākļus).
- angažēt Noslēgt līgumu (ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu) par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku.
- piecelt Nostādīt stāvus (cilvēku vai dzīvnieku).
- fiksēt Nostiprināt (bojātus locekļus, to daļas) nekustīgā stāvoklī (ar saitēm, šinām u. tml.).
- nogāzt Nošaut (dzīvnieku, parasti medībās). Arī nokaut.
- atšaut Nošaut, nomedīt (no dzīvnieku kopuma noteiktu skaitu kādas kvalitātes dzīvnieku).
- pārņemt Noteiktā kārtībā sākt apsaimniekot (piemēram, nekustamu īpašumu). Iegūt (piemēram, nekustamu īpašumu).
- siltumprasība Noteiktai augu vai dzīvnieku grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai.
- Padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt.
- Padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt.
- Pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt. Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību. _sar._ Iznīcināt, nogalināt.
- apsveikt Novērtēt atzinīgi (ko), izteikt prieku (par ko).
- uzsēdināt Novietot (ko), parasti ar (tā) roba, ieliekuma, izliekuma u. tml. vietu, virsū (uz kā, kam).
- nolikt Novietot (lauksaimniecības dzīvnieku) noteiktā vietā, noteiktos apstākļos (piemēram, pēc darba, mīlināšanai).
- slodzīt Novietot (parasti dzīvnieku) slēgtā telpā, norobežotā vietā.
- likt Novietot un uzstādīt (rīku, lenci) dzīvnieku ķeršanai.
- salikt Novietot un uzstādīt (vairākus, daudzus rīkus, ierīces) dzīvnieku ķeršanai.
- Kristālu defekti Novirzes no atomu vai molekulu regulārā telpiskā izvietojuma kristālā.
- ekskurss Novirzīšanās no temata. Blakus pētījums, ko veic līdztekus galvenā temata izstrādei.
- robežnozare Nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm.
- krimināluzraugs Noziedznieku uzraugs (cietumā).
- vākt Ņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
- Rādīt zobus Ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
- čiekuroga Ogai līdzīga sēklu kopa ar saaugušām čiekura zvīņām (piemēram, paeglim).
- molekulmasa Oglekļa vienībās izteikta molekulas masa.
- glukoze Ogļhidrāts, kas atrodas augu un dzīvnieku organismā. Glikoze.
- glikoze Ogļhidrāts, kas atrodas augu un dzīvnieku organismā. Glukoze.
- oktāns Ogļūdeņradis (naftas sastāvdaļa), kura molekulā ir 8 oglekļa un 18 ūdeņraža atomi.
- Nepiesātināti ogļūdeņraži Ogļūdeņraži, kuri sastāv tikai no oglekļa un ūdeņraža un kuru molekulām ir mazāks ūdeņraža atomu skaits nekā atbilstošiem piesātinātiem ogļūdeņražiem.
- ragviela Olbaltumviela (ar samērā lielu sēra saturu), kas rodas ādas epidermas šūnās un ir pamatā visiem cilvēku un mugurkaulnieku dzīvnieku epidermas veidojumiem (matiem, spalvām, ragiem, nagiem, zvīņām u. tml.).
- peptīdi Olbaltumvielas molekulas fragmenti, kuru uzbūvi veido aminoskābes.
- translācija Olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
- želatīns Olbaltumvielu produkts, ko iegūst parasti no dzīvnieku kauliem, cīpslām un skrimšļiem un ko izmanto, piemēram, pārtikas rūpniecībā.
- kriminālmeklēšana Operatīva darbība, ko veic milicija, lai novērstu un atklātu noziegumus, atklātu noziedzniekus, nolaupītās mantas u. tml.
- legālisms Oportūnisma paveids strādnieku kustībā (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā), kurš neatzīst legālā darba pakļaušanu proletariāta marksistiskās partijas nelegālajam darbam.
- likvidatorisms Oportūnistisks meņševistisks novirziens (Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā no 1908. gada līdz 1912. gadam, Latvijas Sociāldemokrātijā no 1911. gada līdz 1914. gadam), kas prasīja likvidēt revolucionāro partiju un tās vietā nodibināt reformistisku legālu partiju.
- reformisms Oportūnistisks politisks un idejisks virziens strādnieku kustībā, kurš noliedz strādnieku šķiras revolucionārās cīņas, sociālistiskās revolūcijas un proletariāta diktatūras nepieciešamību, sludina šķiru sadarbību un uzskatus, ka buržuāziskās likumdošanas ietvaros ar reformām varēs radīt sociālā taisnīguma sabiedrību.
- meņševisms Oportūnistisks, marksismam-ļeņinismam naidīgs virziens Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā. Viens no starptautiskā oportūnisma paveidiem.
- spektroskopija Optikas nozare, kas pēlī vielas struktūru, izmantojot atomu un molekulu spektrus.
- iesvētīt Ordinēt (garīdznieku).
- Runas orgāni Orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene).
- Runas orgāni Orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene).
- askorbīnskābe Organiska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieku organismā. C vitamīns.
- ekstraktvielas Organiskas neolbaltumvielas augu un dzīvnieku audos, kuras var ekstrahēt (2).
- ogļūdeņraži Organiski savienojumi, kuru molekulas sastāv tikai no oglekļa un ūdeņraža.
- olbaltumviela Organisks lielmolekulārs savienojums, kas ir veidots no aminoskābēm.
- holesterīns Organisks savienojums (sterīnu grupas viela) cilvēka vai dzīvnieku audos.
- parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- pelaģiāls Organismu (augu un dzīvnieku) apdzīvots ūdens slānis ezeros, jūrās, okeānos.
- ģimene Organizatoriska cilvēku abu dzimumu pārstāvju kopdzīves forma, kas izveidojusies vēsturiski un pastāv kā cilvēku sabiedrības pamatšūniņa. Tuvu radinieku grupa (piemēram, vecāki un bērni), kas parasti dzīvo kopā.
- kauja Organizēta karaspēka vienību, daļu, apakšvienību bruņota sadursme ar pretinieku, lai iznīcinātu tā dzīvo spēku un kara tehniku.
- dziedzeris Orgāns, kas (cilvēka vai dzīvnieku organismā) izstrādā un izdala īpašas (šim orgānam raksturīgas) vielas.
- sinklināle Ovāls vai apaļš lēzens planētas garozas slāņu struktūras ieliekums. Mulda (2).
- mulda Ovāls vai apaļš lēzens planētas garozas slāņu struktūras ieliekums. Sinklināle.
- paēdināt Pabarot (dzīvnieku).
- apkopt Pabarot un uzturēt tīrus (mājdzīvniekus).
- imobilizēt Padarīt nekustīgu (parasti locekli).
- apvaldīt Padarīt rāmāku, pakļaut savai gribai (dzīvnieku).
- Kolhozu tirdzniecība Padomju mazumtirdzniecības veids kolhozu un kolhoznieku pašražotās lauksaimniecības produkcijas realizēšanai.
- faktorija Padomju Savienībā - attālos medību rajonos iekārtots centrs medījumu iepirkšanai un mednieku apgādei.
- Sirpis un āmurs Padomju Sociālistisko Republiku Savienības valsts emblēma, kas simbolizē darbaļaužu varu, strādnieku un zemnieku savienību.
- aiztrenkt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- aiztriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- patriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus).
- Mācītāja pagasts Pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem).
- Mācītāja pagasts Pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem).
- iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
- Patērētāju kooperācija (arī biedrība, kooperatīvs) Paju īpašnieku apvienība patēriņa preču iepirkšanai un realizēšanai.
- savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās pārmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
- atbrīvot Palaist brīvībā (dzīvnieku).
- atsvabināt Palaist brīvībā (dzīvnieku).
- atpestīt Palaist brīvībā (parasti dzīvniekus).
- atlaist Palaist vaļā (piesietu, arī sagūstītu dzīvnieku).
- paleozooloģija Paleontoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu dzīvniekus un to attīstības vēsturi.
- saņemt Palīdzēt dzemdībās, līdz piedzimst (bērns, dzīvnieku mazulis).
- saturēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku vai dzīvnieku grupa) neizklīst. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots.
- priecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst priecīgs. Izraisīt prieku (kādam).
- iejaukt Panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (parasti riskantā pasākumā). Panākt, ka (kādam) izveidojas saistības, sakari (ar ko), parasti bez (viņa) aktīvas darbības.
- iepriecināt Panākt, ka (kāds) priecājas. Izraisīt, sagādāt prieku (kādam).
- iekurt Panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties. Panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā. Iekurināt.
- iekurināt Panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties. Panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā. Iekurt.
- izvest Panākt, ka dodas līdzi (dzīvnieku mazuļi) - par dzīvniekiem.
- ielīgot Panākt, ka līgojas. Arī iekustināt.
- veidot Panākt, ka rodas (jaunas šķirnes, noteiktām prasībām atbilstošs, piemēram, dzīvnieku, kopums).
- izveidot Panākt, ka rodas (noteiktām prasībām atbilstošs dzīvnieku kopums).
- aizkurt Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs). Aizkurināt, iekurt.
- aizkurināt Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs). Aizkurt, iekurināt.
- Kara viltība Paņēmiens karā, kura mērķis ir maldināt pretinieku.
- Kara viltība Paņēmiens karā, kura mērķis ir maldināt pretinieku.
- savākt Paņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
- kakadu Papagaiļu kārtas putns ar cekulu un spēcīgu knābi.
- pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot. Šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu.
- plakans Par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām, arī par dzīvnieku ķermeni.
- drebēt Par dzīvniekiem, dzīvnieku ķermeņa daļām.
- atskanēt Par dzīvnieku balss skaņām.
- jaunpiedzimis Par dzīvnieku mazuli.
- skanēt Par dzīvnieku radītām, parasti balss, skaņām.
- raibs Par dzīvnieku vai augu kopumu.
- paglūnēt Par dzīvnieku.
- neauglīgs Par pieaugušu dzīvnieku.
- zoomorfisms Parādība, kad reāliem vai iedomātiem objektiem tiek piešķirts dzīvnieku izskats, veids.
- virilisms Parādība, kad sievietei parādās sekundārās vīrišķās dzimumpazīmes (ūsas, bārda, zema balss).
- apstāklis Parādība, kas pastāv līdztekus citām vai ir saistīta ar tām.
- atplaukt Parādīties, izpausties, arī atspoguļoties (sejā) - par jūtām, piemēram, par prieku.
- pārdzirdīt Pārāk daudz dzirdot (ar šķidru ēdienu), pārbarot (dzīvnieku). Pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz izdzerot, kļūst slims.
- pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pārbarot (dzīvnieku). Pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz apēdot, kļūst slims.
- pārtrenkt Pārāk daudz trencot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
- pārtrenkāt Pārāk daudz trenkājot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
- pārtriekt Pārāk daudz triecot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
- pārapdzīvotība Pārāk liels dzīvnieku blīvums (kādā vietā, teritorijā).
- sadursme Parasti savienojumā «bruņota sadursme»: darbība, darbību kopums, kura mērķis ir, izmantojot ieročus, bruņojumu, pārvarēt, arī iznicināt pretinieku vai pretinieku grupu; neilgs, parasti pēkšņs, šādu darbību kopums.
- pupuķis Parasti savienojumā «krāšņais pupuķis»: koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu.
- tēvs Parasti savienojumā «svētais tēvs»: lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
- priecināt Parasti savienojumā ar «acis», «sirds», «prāts»: iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieka, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- priecēt Parasti savienojumā ar «acis», «sirds», «prāts»: iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- priecīgs Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību.
- beigties Parasti savienojumā ar «nost»: ļoti mocīties, būt tuvu nāvei, iet bojā (par dzīvnieku).
- ektoparazīti Parazīti, kas pastāvīgi vai īslaicīgi uzturas uz citu dzīvnieku vai cilvēka ķermeņa virsmas un pārtiek, piemēram, no to asinīm, spalvām, matiem.
- lentenis Parazītisks plakano tārpu klases tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā).
- invāzija Parazītisku dzīvnieku ieperināšanās organismā.
- rumulēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
- sadzīt Pārdzīt (dzīvniekus) no ganībām mājās.
- jūsmot Pārdzīvot lielu prieku, dziļu saviļņojumu. Paust sajūsmu.
- Kārties (vai) nost Pārlieku nomocīties, veicot, piemēram, daudzus, smagus darbus, arī cenšoties ko iegūt, dabūt.
- paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- paibērniņš Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs bērns, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- aurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko).
- uzaurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi uzdziedāt (ko).
- Apieties kā ar jēlu olu Pārlieku uzmanīgi izturēties (pret kādu).
- Apieties kā ar jēlu olu Pārlieku uzmanīgi izturēties (pret kādu).
- pārliekam Pārlieku.
- recesivitāte Pārmantoto pazīmju izzušana (augu un dzīvnieku hibrīdiem) salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem (tie) cēlušies.
- ezis Pārnesams pretkājnieku šķērslis - trīs savstarpēji perpendikulāri koki, uz kuriem nostiprinātas dzeloņstieples.
- krustot Pārot (dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai. Hibridizēt.
- lecināt Pārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu.
- vaislināt Pārot (dzīvniekus pēcnācēju radīšanai).
- gruzdums Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas. Dradži.
- skrandži Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas. Dradži. Gruzdumi.
- dradži Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas. Gruzdumi.
- pārdzīt Pārpūlēt (darbā, piemēram, darba dzīvnieku).
- uzvarēt Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās), iegūstot labāko rezultātu.
- uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku karā, bruņotā sadursmē).
- pātarnieks Pārspīlēti, arī liekulīgi reliģiozs cilvēks.
- izzust Pārstāt pastāvēt, eksistēt (par kādu dzīvnieku grupu). Iznīkt.
- stingt Pārstāt virzīties, kustēties, darboties un kļūt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- zivrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas aptver zivju nozveju, jūras dzīvnieku un augu ieguvi, kā arī šās produkcijas pārstrādi.
- Nokāpt malā (arī krastā) Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
- atņemt Pārtraukt, izbeigt (psihisku stāvokli). Atņemt prieku.
- domesticēt Pārveidot (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
- jonizēt Pārvērst jonos neitrālus vielas atomus vai molekulas.
- izvākt Pārvietojot izdabūt (no telpas, platības u. tml. ko lieku, nevajadzīgu).
- sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
- satikt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
- novietot Pārvietot (ko) tā, lai (tas) ieņemtu, parasti nekustīgu, stāvokli (attiecībā pret ko, arī kur, uz kā u. tml.).
- kustēties Pārvietoties, virzīties (kādā virzienā) - piemēram, par molekulām, atomiem, elementārdaļiņām.
- rehabilitācija Pasākumu komplekss, kura mērķis ir pasargāt slimnieku no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju tam atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja viņš ir īslaicīgi vai paliekoši zaudējis darba spēju. Šāda kompleksa pasākumu veikšana.
- ciltsdarbs Pasākumu kopums mājdzīvnieku šķirņu uzlabošanai un jaunu, ražīgāku šķirņu un ganāmpulku izveidošanai.
- Medību saimniecība Pasākumu kopums medību dzīvnieku dzīves apstākļu un skaita regulēšanai. Attiecīgā mežsaimniecības nozare.
- Medību saimniecība Pasākumu kopums medību dzīvnieku dzīves apstākļu un skaita regulēšanai. Attiecīgā mežsaimniecības nozare.
- stjuarts Pasažieru, arī virsnieku apkalpotājs (parasti uz kuģa, lidaparātā).
- tacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko aizsprosta veidā upju seklajās vietās migrējošo ūdensdzīvnieku (parasti nēģu, lašu) ceļos.
- pablenzt Paskatīties nekustīgi, stingi.
- filistrs Pašapmierināts un aprobežots cilvēks ar šauriem, mietpilsoniskiem uzskatiem un liekulīgu rīcību.
- patentgrupa Patentdienesta darbinieku grupa (piemēram, iestādē, organizācijā).
- despotija Patvaldības forma, neierobežota monarhija, kam raksturīga augstākās varas patvaļa un pavalstnieku beztiesiskums. Valsts, kurā ir šāda patvaldības forma.
- gavilēt Paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
- gavilēt Paust prieku, sajūsmu (piemēram, par acīm, seju).
- trihobaktērijas Pavedienveidīgas aerobas daudzšūnu baktērijas, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku mutes dobumā, kā arī ar sērūdeņradi bagātos ūdeņos.
- piekusums Paveikta darbība, rezultāts --> piekust [2]. Piekusušās vielas kopums.
- Eksistences cīņa, arī cīņa eksistences dēļ Pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi.
- Eksistences cīņa, arī cīņa eksistences dēļ Pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi.
- rumulēt Pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
- izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- Plakanā pēda Pēdas izliekuma deformējums.
- Plakanā pēda Pēdas izliekuma deformējums.
- Pēdas velve Pēdas izliekums.
- ielauzties Pēkšņi pārņemt (piemēram, par prieku, skumjām).
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties, darboties un palikt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- zibenskarš Pēkšņs uzbrukums, kura mērķis ir gūt uzvaru pār pretinieku īsā laikā.
- priekšpeldējums Peldējums dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām peldēšanā).
- nektons Peldošu ūdensdzīvnieku kopums, kuri spēj aktīvi pārvietoties.
- partizāns Persona, kas ietilpst bruņoto spēku sastāvā un cīnās pret pretinieku tā okupētajā teritorijā. Arī pretošanās kustības dalībnieks.
- saimniecība Personiskā dzīvojamā māja, dzīvoklis, mājsaimniecības priekšmetu kopums, arī dārzs, (neliels) mājdzīvnieku kopums. Ar tiem saistītais, parasti mājsaimniecības, darbu kopums.
- korpuss Personu (parasti militārpersonu, diplomātisko darbinieku) kopums, kurām ir noteikta amata pakāpe, dienesta pakāpe, kategorija, uzdevums.
- uzsliet Piecelt ar grūtībām kājās (cilvēku vai dzīvnieku).
- pentatonika Piecu pakāpju skaņkārta īpašā lielo sekundu un mazo tercu secībā bez pustoņiem.
- salēkt Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvnieku mazuļiem).
- pierasties Piedzimt, papildinot (dzīvnieku) skaitu.
- aklimatizēt Pielāgot, pieradināt (augus un dzīvniekus) pie svešiem klimatiskiem apstākļiem.
- pilnpiens Piens ar tādu ķīmisko sastāvu un īpašībām, kādu izdala lauksaimniecības dzīvnieku piena dziedzeri normālā laktācijas periodā.
- skābbarība Pienskābajā rūgšanā ieskābusi sulīgā dzīvnieku barība.
- pievākt Pieņemt un paturēt, piemēram, savā dzīvoklī, savā ģimenē (cilvēku vai dzīvnieku).
- piejaucēt Pieradināt (savvaļas dzīvnieku) pie cilvēka, pārveidot (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
- aizjūgt Piesaistīt (darba dzīvnieku) transportlīdzeklim, darba rīkam. _biežāk_ Iejūgt.
- pieķēdēt Piesaistīt ar ķēdi (parasti dzīvnieku).
- piepīt Piesaistīt, iesaistīt (kādā, parasti nevēlamā, pasākumā, stāvokli), padarīt par (kāda, parasti nevēlama, pasākuma) līdzdalībnieku, līdzzinātāju.
- ekspluatēt Piesavināties citu cilvēku darbu (visbiežāk virsdarbu) - par ražošanas līdzekļu privātīpašnieku.
- pārsiet Piesiet citā vietā (lauksaimniecības dzīvnieku) ganībās.
- Sasist plaukstas Piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, prieku.
- Sasist plaukstas Piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, prieku.
- aizkustināt Pieskaroties ierosināt kustību, iesākt kustināt. Iekustināt, sakustināt.
- Izspiest smieklu Piespiest sevi iesmieties. Negribīgi, liekuļoti iesmieties.
- Izspiest smaidu Piespiest sevi pasmaidīt. Negribīgi, liekuļoti pasmaidīt.
- Izspiest smaidu Piespiest sevi pasmaidīt. Negribīgi, liekuļoti pasmaidīt. Panākt, ka (kāds) pasmaida.
- Izspiest smieklu Piespiest sevi smieties. Negribīgi, liekuļoti iesmieties. Panākt, ka (kāds) iesmejas.
- ierakstīties Pieteikties, piereģistrēties (parasti par biedru, dalībnieku).
- pieturēt Pievaldīt (parasti darba dzīvnieku), lai nepieļautu ātru gaitu.
- atšķaidīt Pievienojot ko lieku, samazināt (kā) koncentrētību, organizētību.
- piekarināt Pievienot (parasti ko lieku, nevajadzīgu).
- piekabināt Pievienot (piemēram, mākslas darbam, ko lieku, neiederīgu).
- piekārt Pievienot (piemēram, mākslas darbam, parasti ko lieku, neiederīgu).
- Karināt (arī kārt) klāt Pievienot vai piedēvēt (kam) ko lieku, nevajadzīgu, nebūtisku.
- Kārt (arī karināt) klāt Pievienot vai piedēvēt (kam) ko lieku, nevajadzīgu, nebūtisku. Virzīt (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti roku, kāju) un ļaut (tai) karāties. Virzīt tālu (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti galvu).
- piebiedroties Pievienoties (dzīvnieku grupai, dzīvniekam) - par dzīvniekiem.
- tiešs Pilnīgi atklāts, arī neliekuļots (par cilvēku).
- piebarot Pilnīgi pabarot (dzīvnieku).
- izlase Pilnvērtīgāko dzīvnieku vai augu izvēle (kādam nolūkam).
- Jaunākais leitnants Pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Ziemassvētku kaujas Pirmā pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila - no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- Parīzes Komūna Pirmā strādnieku šķiras valdība Parīzē 1871. gadā.
- pirmsenči Pirmatnējie, sākotnējie (parasti dzīvnieku) senči.
- pagastskola Pirmmācības iestāde zemnieku bērniem (līdz 1917. gadam).
- kazarma Pirmsrevolūcijas Krievijā - celtne, kurā atradās strādnieku kopmītne.
- tabele Plāksne ar žetoniem (uzņēmuma, iestādes u. tml.) darbinieku ierašanās un aiziešanas reģistrēšanai. Arī dokuments (piemēram, grāmatas, klades veidā) šādai reģistrēšanai.
- plīvurs Plāns plēvveida vai ādveida (augu, dzīvnieku ķermeņa) izaugums.
- Zaļais konveijers Plānveidīga zaļbarības ražošanas sistēma lauksaimniecības dzīvnieku piebarošanai.
- Galvasnaudas nemieri Plašākie Vidzemes zemnieku nemieri 18. gadsimta otrajā pusē, kuru dalībnieki cerēja ar galvasnaudas nomaksu atbrīvoties no muižnieku varas.
- šakālis Plēsīgs suņu dzimtas dzīvnieks (Dienvidāzijā, Vidusāzijā, Āfrikā), kas pārtiek no sīkiem dzīvniekiem, dzīvnieku maitām, arī no augļiem.
- sapļaut Pļaujot savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- toriji Politiska partija (Lielbritānijā no 17. līdz 19. gadsimtam), kura pauda lielo zemes īpašnieku un augstākās garīdzniecības intereses un uz kuras bāzes 19. gadsimtā izveidojās konservatīvo partija. Šīs partijas, arī konservatīvo partijas, biedri.
- sociāldemokrātija Politisks virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kurš radās 19. gadsimta beigās un kura mērķis ir pakāpeniski, ar demokrātiskām metodēm (vai arī - pēc sākotnējiem uzskatiem - revolūcijas ceļā) izveidot sociālistisku sabiedrību.
- dēle Posmainais tārps, kas parasti dzīvo saldūdenī, pārtiek no citiem bezmugurkaulniekiem vai sūc mugurkaulnieku asinis.
- Atomu (arī kvantu) pulkstenis Precīza laika mērīšanas iekārta, kuras pamatsastāvdaļa ir atomārais vai molekulārais frekvences kvantu standarts.
- hronometrs Precīzs pārvietojams pulkstenis. Pulkstenis, kas rāda laiku ar precizitāti līdz 0,001 sekundei.
- Iztikas minimums Preču un pakalpojumu vērtības summa, kas ir minimāli nepieciešama atsevišķu strādnieku un kalpotāju grupu ģimenes (vai vienas personas) uzturēšanai.
- Iztikas minimums Preču un pakalpojumu vērtības summa, kas minimāli nepieciešama atsevišķu strādnieku un kalpotāju grupu ģimenes (vai vienas personas) uzturēšanai.
- parti Pretējās dalībnieku grupas tiesas sēdē.
- rekombinācija Pretējas zīmes jonu vai pozitīvo jonu un elektronu apvienošanās, kurā veidojas neitrāli atomi, molekulas.
- pretniecība Pretinieku kopums.
- fronte Priekšējā (ierindas) puse, kad (ierindas) labais flangs ir pa labi, kreisais - pa kreisi. Tā (pozīcijas, kaujas novietojuma) puse, kas vērsta pret pretinieku.
- biedēklis Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus).
- amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām.
- sprādze Priekšmets, kurā ko (piemēram, jostas, siksnas galu) ievirza, lai to noturētu nekustīgā stāvoklī, saspriegtu.
- pašmērķis Priekšmets, parādība, norise, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vērā (kā) būtību, galveno uzdevumu.
- priede Priežu dzimtas mūžzaļš skuju koks (retāk krūms) ar plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un taisniem vai izliektiem čiekuriem.
- egle Priežu dzimtas mūžzaļš skuju koks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem.
- impresārijs Privātuzņēmējs, profesionāls aģents, kas organizē izrādes un koncertus vai angažē māksliniekus šādiem pasākumiem.
- krekings Process, kurā galvenokārt iegūst viegli gaistošas degvielas no smagajiem naftas produktiem, sadalot smago ogļūdeņražu molekulas augstas temperatūras un spiediena iedarbībā.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma vienā laika vienībā.
- Komunistu savienība Proletariāta pirmā komunistiskā starptautiskā revolucionārā organizācija, strādnieku šķiras revolucionārās partijas dīglis (no 1847. gada līdz 1852. gadam).
- Komunistu savienība Proletariāta pirmā komunistiskā starptautiskā revolucionārā organizācija, strādnieku šķiras revolucionārās partijas dīglis (no 1847. līdz 1852. gadam).
- stupors Psihiskās aktivitātes nomāktības stāvoklis, kas izpaužas pilnīgā nekustībā, klusēšanā.
- zoopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī dzīvnieku psihi, tās rašanos un attīstību.
- Jaunākie virsnieki PSRS Bruņoto Spēku virsnieku kategorija, kurā ietilpst leitnanti, kapteiņi (Padomju Armijā), kapteiņleitnanti.
- pārskats Publisks (mākslinieka, mākslinieku kolektīva) darbības rezultātu demonstrējums.
- Gada puisis (arī meita) Puisis (meita), kam ar saimnieku ir līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem).
- drakons Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus.
- ugunspūķis Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus. Drakons (1).
- milti Pulverveida masa, ko iegūst, speciālās ierīcēs, iekārtās sasmalcinot kādu izejmateriālu (piemēram, minerālvielas, augus, dzīvniekus, to daļas).
- virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
- vasaraudzis Pusaudzis, pusaudze. Arī padsmitgadnieks. Par pusaudzi vai padsmitgadnieku nedaudz jaunāks zēns, jaunāka meitene.
- pussekunde Puse sekundes.
- māneklis Pūšamais instruments, ar ko atdarina dzīvnieku balsis (medījamo dzīvnieku pievilināšanai).
- vīlējsvilpe Pūšaminstruments, ar ko atdarina dzīvnieku balsis (medījamo dzīvnieku pievilināšanai). Māneklis (2).
- pupuķveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst putni ar sārti rūsganbrūnu apspalvojumu, melnraibiem spārniem un asti, ar vēdekļveida cekulu. Šīs kārtas putni.
- pūčveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lielumu plēsīgie naktsputni ar līku, asu knābi un nagiem, ļoti lielu galvu un lielām nekustīgām acīm, apspalvotām kājām (piemēram, pūces, ūpji, apogi); šīs kārtas putni.
- radubērns Radinieku bērns.
- cilts Radinieku kopa ar vienu izcelsmi. Dzimta.
- Radioaktīvās kaujas vielas Radioaktīvas vielas, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus un dzīvniekus.
- Radioaktīvās kaujas vielas Radioaktīvas vielas, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus un dzīvniekus.
- audzēt Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus (kopjot, barojot). Rūpēties, gādāt, lai aug.
- skrapšķēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu). Atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- skrapstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu). Atskanēt šādam troksnim. Skrapšķēt.
- krapšķēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem). Atskanēt šādam troksnim.
- ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli darboties.
- savainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- apgalvene Ragavu priekšā uz augšu uzliekto slieču savienojums. Ragavu slieču priekšējā daļa, priekšējais uzliekums.
- dārks Raibs, ābolains (par dzīvnieku, parasti zirgu).
- klasika Rakstnieku, mākslinieku, zinātnieku darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
- raksturs Raksturīgs (dzīvnieku) izturēšanās veidu, reakciju kopums.
- animālistisks Raksturīgs dzīvnieku attēlojumiem tēlotājā mākslā, saistīts ar tiem.
- parādīties Rasties attīstības procesā (piemēram, par jaunām augu vai dzīvnieku sugām).
- Galdu rati Rati, kuru dēļu grīda balstās uz nekustīga rāmja un kuru sānus veido piestiprināti vai brīvi iekārti dēļi.
- Galdu rati Rati, kuru dēļu grīda balstās uz nekustīga rāmja un kuru sānus veido piestiprināti vai brīvi iekārti dēļi.
- mājražošana Ražošana mājas apstākļos. Īpašā uzņēmumā apvienotu strādnieku darbs, ko veic mājās.
- izveidoties Refl. --> izveidot (6) - par šķirni, sugu, noteiktām prasībām atbilstošu dzīvnieku kopumu. Tikt izveidotam.
- Konstruktīvais sociālisms Reformistisks virziens Anglijas strādnieku kustībā.
- Konstruktīvais sociālisms Reformistisks virziens Anglijas strādnieku kustībā.
- metiens Reizē dzimušo (daudzdzemdētājas dzīvnieku mātītes) mazuļu kopums.
- totēmisms Reliģijas forma (parasti pirmatnējā sabiedrībā), kam raksturīga ticība, ka pastāv radniecība starp kādu cilvēku kopu un kādu dzīvnieku, augu, dabas parādību, priekšmetu.
- vizitācija Revīzija (baznīcās, draudzēs vai garīgo bruņinieku ordeņu pilīs). Arī garīdznieku pārbaude.
- boļševisms Revolucionārs, konsekvents, marksistisks politiskās domas virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kas radis iemiesojumu jauna tipa partijā - V. I. Ļeņina radītajā boļševiku partijā.
- akvārijs Rezervuārs ūdens dzīvnieku un augu audzēšanai.
- iekūlums Rezultāts --> iekult (1).
- piekusums Rezultāts --> piekust (1): nogurums.
- pātaga Rīks (dzīvnieku vai cilvēku) pēršanai - pie kāta piestiprināta aukla, ādas sloksne, arī pinums no auklas, ādas sloksnēm u. tml.
- pletne Rīks cilvēku vai dzīvnieku pēršanai - ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes, kurām var būt iesieti mezgli, piestiprināti metāla gabali
- tīkls Rīks, ierīce u. tml., kam galvenā sastāvdaļa ir šāds pinums un kas ir paredzēts dzīvnieku (parasti ūdensdzīvnieku) ķeršanai.
- zvejasrīks Rīks, ko izmanto zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguvei.
- Ganu rīkste Rīkste, ko izmanto dzīvnieku ganīšanai.
- karavāna Rindā izvietoti nastu nesēji dzīvnieki kravas un cilvēku transportēšanai pa stepēm, tuksnešiem. Šādu dzīvnieku rinda.
- Dzīvnieku noteicējs Rokasgrāmata - dzīvnieku pazīmju apraksts, pēc kurām iespējams noteikt attiecīgā dzīvnieka vietu zooloģiskajā sistēmā.
- Bruņinieku romāns Romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.-14. gadsimta feodālajā literatūrā).
- Bruņinieku romāns Romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.-14. gadsimta feodālajā literatūrā).
- valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos.
- Malt pasakas Runāt ko nepatiesu, runāt niekus.
- Malt pasakas Runāt ko nepatiesu, runāt niekus.
- Malt tukšas dzirnavas Runāt niekus, aplamības.
- Malt tukšas dzirnavas Runāt niekus, aplamības.
- Malt tukšas dzirnavas Runāt niekus, aplamības.
- verkšķēt Runāt, parasti niekus, pļāpāt.
- lolot Rūpīgi kopt un saudzēt (piemēram, augu, dzīvnieku).
- barbarisms Rupjība, nežēlīgums, arī nekulturālība.
- barbarisks Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls (par cilvēku).
- barbars Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls cilvēks.
- arodbiedrība Sabiedriska masu organizācija (Padomju Savienībā), kas apvieno noteiktas tautas saimniecības nozares strādniekus un kalpotājus un aizstāv viņu intereses.
- Ražošanas sabiedriskošana Sabiedriskas ražošanas attīstība, kuras pamatā ir progresējošā darba dalīšana pašā sabiedrībā, daudzu strādnieku kopējais darbs lielos uzņēmumos.
- Ražošanas sabiedriskošana Sabiedriskās ražošanas attīstība, kuras pamatā ir progresējošā darba dalīšana pašā sabiedrībā, daudzu strādnieku kopējais darbs lielos uzņēmumos.
- konkurss Sacensība, kuras mērķis ir noskaidrot tās labākos dalībniekus.
- priekšsacensības Sacensības dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām).
- kokons Sacietējuša atdalījuma apvalks, kurā ieslēgtas, piemēram, skropstiņtārpu, slieku, dažu kukaiņu, olas.
- priekšsacīkstes Sacīkstes dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacīkstēm).
- sajukt Sadalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu). Izzust, parasti pilnīgi, parastajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- disociēt Sadalīties sastāvdaļās (par molekulām).
- nodevība Sadarbība ar pretinieku (parasti ziņu sniegšana), kura apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
- nodot Sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraudēt (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
- savākt Sadzīt, arī novietot (vairākus, daudzus dzīvniekus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- Horeogrāfiskā rotaļa Sadzīves horeogrāfijas norise, kurā darbojas neierobežots skaits dalībnieku, kas paši dzied pavadījumu.
- izbāzt Sagatavot (beigtu dzīvnieku) uzglabāšanai (novelkot ādu, piepildot to ar attiecīgiem materiāliem, un izveidojot šim dzīvniekam raksturīgu ķermeņa formu).
- pieķert Sagūstīt, nomedīt (parasti nelielus dzīvniekus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- reproduktorsaimniecība Saimniecība, kas specializējusies jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
- paraugsaimniecība Saimniecība, kur pārbauda, ievieš zinātnes atziņas, pirmrindas pieredzi un ar tām iepazīstina citus lauksaimniecības darbiniekus. Arī priekšzīmīga saimniecība.
- tāpēc Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem.
- tādēļ Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem. Tāpēc (3).
- tālab Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem. Tāpēc (3).
- tāpēc Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz nolūka un seku attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik»), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu «tāds», un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
- tā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- vien Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- un Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz laika, seku, pievienojuma, pretstata, sastata, salīdzinājuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- makrofāgi Saistaudu šūnas (cilvēku vai dzīvnieku organismā), kas ievelk un sagremo organismam svešas daļiņas.
- ekumenisks Saistīts ar ekumenismu, tam raksturīgs.
- zooveterinārs Saistīts ar lauksaimniecības dzīvnieku pareizu audzēšanu, barošanu, turēšanu, izmantošanu un ārstēšanu.
- makromolekulārs Saistīts ar makromolekulu, tai raksturīgs.
- molekulārs Saistīts ar molekulu vai molekulām, molekulai vai molekulām raksturīgs.
- elektrostatisks Saistīts ar nekustīgiem elektriskajiem lādiņiem, to mijiedarbību, līdzsvaru.
- pirmklasniecisks Saistīts ar pirmklasnieku, tam raksturīgs.
- pirmziemniecisks Saistīts ar pirmziemnieku, tam raksturīgs.
- priecīgs Saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību (par pasākumu, norisi, darbību, procesu).
- īpašniecisks Saistīts ar privātīpašnieku, tam raksturīgs.
- rekuperatīvs Saistīts ar rekuperāciju, tai raksturīgs.
- spekulatīvs Saistīts ar spekulāciju (1), tai raksturīgs.
- spekulatīvs Saistīts ar spekulāciju (2), tai raksturīgs.
- spekulatīvs Saistīts ar spekulāciju (3), tai raksturīgs.
- valdniecisks Saistīts ar valdnieku, arī valdošajām aprindām, tiem raksturīgs.
- Kā negudrs Saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas ko dara ļoti intensīvi.
- Kā pieaudzis Saka par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
- Kā pielipis Saka par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
- Skraida (biežāk skrien), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- Skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- Skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- Skrien (retāk skraida) mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- Kā pielipis Saka par cilvēku, retāk dzīvnieku, kas uzmācīgi kādam seko.
- Lāsteka pil (arī tek) Saka par kūstošu lāsteku.
- Lāsteka tek (arī pil) Saka par kūstošu lāsteku.
- Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē Saka par lielībnieku, kas daudz sola, bet maz dara.
- Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē Saka par lielībnieku, kas daudz sola, bet maz dara.
- Kauli un āda Saka par ļoti novājējušu dzīvnieku (arī cilvēku).
- Kauli un āda Saka par ļoti novājējušu dzīvnieku (arī cilvēku).
- Kā caur sienu (arī žogu) izrauts (arī izvilkts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
- Kā caur sienu (arī žogu) izvilkts (arī izrauts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
- Kā caur sienu (arī žogu) izrauts (arī izvilkts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
- Kā caur žogu (arī sienu) izrauts (arī izvilkts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
- Stāv kā miets Saka par nekustīgi stāvošu cilvēku.
- Stāv kā stabs (arī miets) Saka par nekustīgi stāvošu cilvēku.
- Stāv kā miets (arī stabs) Saka par nekustīgi stāvošu cilvēku.
- Nav nekur (vairs) liekams Saka par tādu, kas nav (vairs) nekam derīgs, nav (vairs) nekur izmantojams.
- Kauli (vien) grab Saka par vāju, izdēdējušu cilvēku vai dzīvnieku.
- Dieva laime Saka, izsaucas, paužot prieku, apmierinājumu par kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
- Dieva laime Saka, izsaucas, paužot prieku, apmierinājumu par kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
- Kā piekalts Saka, ja (kāds) nekustīgi, parasti ilgāku laiku, atrodas kādā stāvoklī.
- Kā pienaglots Saka, ja (kāds) nekustīgi, parasti ilgāku laiku, atrodas kādā stāvoklī.
- Kā piekalts Saka, ja acis, skatiens ir pievērsts (kam) nekustīgi, parasti ilgāku laiku.
- Kā pienaglots Saka, ja acis, skatiens ir pievērsts (kam) nekustīgi, parasti ilgāku laiku.
- Priecīga (arī līksma) sirds, arī priecīgs prāts Saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību, ja ir gaišs, labs noskaņojums.
- Sirds līksmo Saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību.
- Sirds līksmojas Saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību.
- Līksma sirds Saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību.
- (Kāda) lapsene (arī blusa, muša) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs. Saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
- (Kāda) muša (arī blusa, lapsene) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs. Saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
- Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
- Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
- Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
- Nevienas dzīvības (arī dzīvībiņas) Saka, ja nekur tuvumā neredz neviena cilvēka.
- Kā atjaunots Saka, ja pēc paguruma sajūt atkal spēku, enerģiju, dzīvesprieku.
- Kā paralizēts Saka, ja uz laiku kļūst nekustīgs, sastingst (no spēcīga pārdzīvojuma).
- Seja sastingst Saka, ja vaibsti pēkšņi kļūst nekustīgi, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē.
- Seja sastingst Saka, ja vaibsti pēkšņi kļūst nekustīgi, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē.
- telegrāfs Sakām veids tekstu vai nekustīgu attēlu pārraidei, parasti, izmantojot kodu. Telegrāfa sakari.
- izkampt Sakampt zobos un strauji izraut (ko kādam)- par dzīvnieku.
- sasist Sakaut (pretinieku).
- pirmdzimtene Sākotnējā, vissenākā vieta, teritorija, kur (kas, piemēram, dzīvnieku, augu suga, šķirne) ir radies.
- rasties Sākt augt, pakāpeniski veidoties (parasti par augiem vai dzīvniekiem). Ieviesties (par jaunām augu šķirnēm vai dzīvnieku sugām).
- satrakoties Sākt trakot, plosīties (par dzīvnieku).
- sareģistrēt Salaulāt (kādus) - par valsts iestādes darbinieku.
- polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru - monosaharīdu - molekulas (piemēram, ciete, celuloze, glikogēns).
- tieksme Samērā ilgstošs, bieži par paradumu kļuvis (dzīvnieku) izturēšanās veids, kas ir vērsts uz noteiktu mērķi. Eksistences veids (augiem).
- spiets Samērā liels, parasti kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- sile Samērā sekls, garens (koka, cementa, metāla u. tml.) trauks dzīvnieku barošanai.
- pundurforma Samērā sīka, neliela (augu vai dzīvnieku dzimtas sugu, šķirņu) forma.
- pastīvs Samērā, arī mazliet stīvs (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- apmīt Saminot nobeigt (daudz sīku dzīvnieku).
- aplecināt Sapārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu (lai mātīti apaugļotu).
- glabāt Sargāt un barot (mazuļus) - par dzīvnieku.
- sacensība Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana.
- sagrožot Sasaistīt (darba dzīvnieku un iejūgu) ar grožiem.
- saslēgt Sasaistīt (locekļus, ķermeni), parasti ar īpaši savienojamu važu, ķēdi; ar šādu važu, ķēdi savienot (vairākus, daudzus cilvēkus vai dzīvniekus).
- lauzties Satverot pretinieku ar rokām, censties nogāzt zemē. Arī cīkstēties.
- palauzties Satverot pretinieku ar rokām, neilgu laiku censties nogāzt zemē. Pacīkstēties.
- saņemt Satvert (piemēram, cilvēka apģērba pogu, apkakli, dzīvnieka pavadu), parasti, lai (cilvēku) apturētu, pievērstu (tā) uzmanību u. tml., (dzīvnieku) pieturētu, vadītu.
- Paņemt pavadā Satvert aiz pavadas (dzīvnieku), lai (to) pieturētu, vadītu.
- Paņemt pavadā Satvert aiz pavadas (dzīvnieku), lai (to) pieturētu, vadītu.
- pieturēt Satvert, saturēt (priekšmetu), lai (tas) nekustētos.
- sausbarība Sausi dzīvnieku barības līdzekļi (piemēram, siens, salmi).
- kanibālisms Savas sugas dzīvnieku ēšana.
- pārot Savest kopā (dzīvnieku tēviņu ar mātīti) pēcnācēju iegūšanai.
- stiprināt Savienojot (ar ko), panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums) atrodas noteiktā, parasti nekustīgā, stāvoklī.
- klājenisks Savienojumā «klājeniska trajektorija»: trajektorija, kuras kāpuma zara leņķis ir mazāks par maksimālā attāluma leņķi (artilērijas ieročiem), trajektorija, kura nepaceļas, virs mērķēšanas līnijas augstāk par apšaudāmo mērķi (strēlnieku ieročiem).
- sālsstabs Savienojumā «pārvērst sālsstabā»: padarīt (kādu) nekustīgu (parasti par bailēm, pārsteigumu).
- sālsstabs Savienojumā «stāv kā sālsstabs»: saka par (parasti aiz bailēm, pārsteiguma) nekustīgi stāvošu cilvēku.
- virsmaktīvs Savienojumā «virsmaktīvās vielas»: vielas, kas monomolekulārā slāņa veidā uzkrājas divu fāžu robežvirsmā un samazina tās brīvo enerģiju (virsmas spriegumu).
- laist Savienojumā ar «vaļā»: atbrīvot (sasaistītu, arī sagūstītu dzīvnieku).
- māja Savienojumā ar dzīvnieka nosaukumu norāda, ka dzīvnieku audzē, lai izmantotu saimnieciskiem vai dekoratīviem, estētiskiem mērķiem.
- ai Savienojumā ar uzrunu pastiprina runā paustās jūtas (prieku, apbrīnu, arī sāpes, bēdas, žēlumu u. tml.).
- sālsstabs Savienojumos «pārvērsties sālsstabā», «pārvērsties par sālsstabu»: kļūt nekustīgam (parasti aiz bailēm, pārsteiguma).
- sazināšanās Savstarpēja (piemēram, cilvēku, dzīvnieku, ierīču) mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
- valoda Savstarpējo signālu kopums (skaņas, ķermeņa pozas, izturēšanās veidi u. tml.), kas radies kādai dzīvnieku sugai evolūcijas procesa.
- uzpirkt Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām. Arī piekukuļot.
- piebraukt Savtīgā nolūkā tuvoties (kādam), piemēram, ar liekuļotu laipnību, uzmanību.
- medības Savvaļas dzīvnieku izsekošana un iegūšana (nonāvējot vai sagūstot).
- Baznīcas hierarhija Secība no zemākā līdz augstākajam garīdzniecības amatam. Centralizēta baznīcas vadība. Garīdznieku kopums.
- pieņi Sēklinieku un sēklas šķidruma kopums (zivju tēviņiem).
- stafāža Sekundārs gleznas kompozīcijas elements (piemēram, cilvēku, dzīvnieku figūras ainavā, ainava portretā).
- nanosekunde Sekundes miljardā daļa.
- mikrosekunde Sekundes miljonā daļa.
- triumvirāts Senajā Romā - trīs personu kolēģija, ko iecēla vai ievēlēja īpašos valsts amatos. Trīs politisku darbinieku vai karavadoņu savienība augstākās varas sagrābšanai.
- fosilijas Senu dzīvnieku vai augu atliekas, nospiedumi, organismu darbības.
- polisērskābe Sērskābe, kuras molekulā ir vairāki sēra atomi ar oksidēšanas pakāpi VI.
- superelite Sevišķi augstas kvalitātes (kultūraugu, lauksaimniecības dzīvnieku) grupa.
- piesiet Sienot piesaistīt (dzīvnieku pie kā, kam klāt).
- saimniece Sieviete attiecībā pret tai piederošu dzīvnieku.
- ciltsmāte Sieviete, no kuras cēlusies kāda radinieku kopa, cilts.
- Parcelārā saimniecība Sīka zemnieku saimniecība, ko apstrādā ar primitīvām darba metodēm, ar primitīviem darbarīkiem.
- Parcelārā saimniecība Sīka zemnieku saimniecība, ko apstrādā ar primitīvām darba metodēm, ar primitīviem darbarīkiem.
- sīkamatniecība Sīkamatnieku slānis.
- meņševiks Sīkburžuāziska reformistiska partija, ko izveidoja meņševisma piekritēji pēc Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 2. kongresa (1903. gadā).
- sindikālisms Sīkburžuāzisks oportūnistisks novirziens strādnieku kustībā, kurš noliedz politiskās cīņas nepieciešamību, tās vietā atzīstot arodbiedrību organizētu apvērsumu, lai valsts vietā liktu sindikātu federāciju.
- sūneņi Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes. Attiecīgais dzīvnieku tips. Sūndzīvnieki.
- sūndzīvnieki Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes. Attiecīgais dzīvnieku tips. Sūneņi.
- bārkstis Sīki izaugumi (piemēram, pie dzīvnieku vai augu orgāniem).
- vampīrs Sikspārņu kārtas dzīvnieks (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis. Asinssūcējs sikspārnis.
- zooplanktons Sīku dzīvnieku kopums, kurš dzīvo ūdens slānī, pasīvi pakļaujoties ūdens kustībām.
- mikrofauna Sīku mikroskopisku dzīvnieku kopums (kādā vidē).
- Kapājamā sile Sile, kurā kapājot sasmalcina dzīvnieku barību.
- plastmasa Sintētiski iegūta lielmolekulāra viela, kas pakļaujas plastiskai apstrādei.
- sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks - nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem.
- pātagot Sist (dzīvnieku) ar pātagu, parasti dzenot (to) kādā virzienā.
- nosist Sitot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- sasist Sitot savainot, sakropļot (cilvēka vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- triekt Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, arī nesaudzīgi. Arī trenkt (1).
- trenkt Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri.
- kultenis Skābs raudzēts dzēriens no karstā ūdenī iekultiem rudzu miltiem.
- Apgriezts skaitlis Skaitlis, ko dabū, dalot vieninieku ar doto skaitli.
- Apgriezts skaitlis Skaitlis, ko iegūst, dalot vieninieku ar doto skaitli.
- tracis Skaļš, vairāku, daudzu cilvēku, arī dzīvnieku radīts troksnis, arī kņada.
- koncertrepertuārs Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu vai kas ietilpst mākslinieka, mākslinieku kolektīva repertuārā.
- berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku). Berzēties (2), trīties.
- berzēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku). Berzties (2), trīties.
- rīvēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku). Trīties. Berzēties (2). Berzties (2).
- lūrēt Skatīties ilgi (uz ko). Skatīties nekustīgi, ilgi.
- blenzt Skatīties nekustīgi, parasti ilgi (vienā punktā).
- iegurnis Skeleta daļa, ko veido divi gūžas kauli, kuri nekustīgi savienoti ar krusta kaulu.
- baletskola Skola, kurā sagatavo baleta māksliniekus.
- priekšskrējiens Skrējiens dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām skriešanā).
- noslāpēt Slāpējot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- ieslaukt Slaucot pieradināt (dzīvnieku) pie slaukšanas.
- sitējslazds Slazds ar mehānismu (noķerto dzīvnieku) nosišanai.
- mafija Slepena noziedznieku organizācija, kas buržuāzijas interesēs rīko teroristiskus aktus pret progresīvām organizācijām un to darbiniekiem, nodarbojas ar izspiešanu.
- kukluksklans Slepena teroristiska, rasistiska organizācija (Amerikas Savienotajās Valstīs), kas vajā nēģerus un progresīvus darbiniekus.
- dižslieka Slieku suga, kurā ietilpst lielas (9-30 centimetrus garas) sliekas. Šīs sugas slieka.
- Bakterioloģiskais (arī bioloģiskais, toksiskais) ierocis Slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
- Bioloģiskais ierocis Slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus. Bakterioloģiskais ierocis.
- Bakterioloģiskais ierocis Slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus. Bioloģiskais ierocis.
- palāta Slimnieku istaba (slimnīcā, sanatorijā).
- nosmacēt Smacējot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piemēram, muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu saknēs.
- smeceris Smecernieku galvas pagarinājums, kura galā atrodas mutes orgāni.
- Darba tiesības Sociālistiska tiesību nozare (normu kopums), kas PSRS un citās sociālistiskajās valstīs regulē strādnieku un kalpotāju darba attiecības ar uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām un pilsoņiem, kā arī dažas citas ar tām tieši saistītas sabiedriskās attiecības.
- Lauksaimniecības artelis Sociālistiska tipa brīvprātīga darba zemnieku apvienība sabiedriskas lielražošanas organizēšanai. Kolhozs.
- Melnā sotņa Soda ekspedīcija (1905.-1907. gada revolūcijas laikā). Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot progresīvus sabiedriskos un politiskos darbiniekus, tīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
- ņurcīt Spaidīt, cieši glaudīt (mazu dzīvnieku).
- Darba kolonija Speciāla valsts iestāde, kuras uzdevums ir labot un audzināt notiesātus nepilngadīgus noziedzniekus.
- Darba kolonija Speciāla valsts iestāde, kuras uzdevums ir labot un audzināt notiesātus nepilngadīgus noziedzniekus.
- trotuārs Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.) daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei). Ietve.
- ietve Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.), daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei).
- kinologs Speciālists, kas veic noziedznieku meklēšanu ar īpaši apmācīta suņa palīdzību.
- reproduktors Specializēta saimniecība, ferma, komplekss jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
- starteris Speciāls spēkbarības maisījums, ko izmanto jauno dzīvnieku audzēšanas un nobarošanas sākumperiodā. Starterbarība.
- starterbarība Speciāls spēkbarības maisījums, ko izmanto jauno dzīvnieku audzēšanas un nobarošanas sākumperiodā. Starteris (2).
- heteroze Spēcīgāka attīstība, lielāka dzīvotspēja un produktivitāte (augu un dzīvnieku hibrīdiem salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies).
- kārties Spēcīgi rauties saitē, važā, cenšoties atbrīvoties (par piesietu dzīvnieku).
- dimorfisms Spēja vienai (dzīvnieku vai augu) sugai veidot divas formas. Divu formu pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
- trīmorfisms Spēja vienai (dzīvnieku vai augu) sugai veidot trīs formas. Triju formu pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
- natūrfilozofija Spekulatīva dabas skaidrošana, neņemot vērā konkrētus dabaszinātņu sasniegumus vai attiecinot kādas vienas zinātnes nozares atziņas uz visu dabas izzināšanu.
- saspekulēt Spekulējot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Spekulējot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- spermatoģenēze Spermatozoīdu veidošanās process, kas noris sēklinieku kanālos.
- izturēt Spēt apgādāt ar barību, telpām u. tml. (lauksaimniecības dzīvniekus). Arī izmitināt.
- uztvert Spēt atveidot (apkārtējās vides priekšmetu un parādību iedarbību) - par dzīvnieku: būt tādam, kas spēj atveidot (noteiktas apkārtējās vides priekšmetu un parādību īpašības) - par dzīvnieku maņu orgāniem, receptoriem, ķermeņa daļām.
- nospiest Spiežot nonāvēt (parasti dzīvnieku). Spiežoties virsū, nonāvēt.
- priekšspēle Sporta spēle dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām).
- Spēka paņēmiens Sporta spēlēs - noteikta veida darbība, darbību kopums, ko veic ar spēku, lai kavētu pretinieku komandas spēlētāja darbību.
- paukošana Sporta veids - cīņa ar aukstajiem sporta ieročiem, kuras mērķis ir skart ar ieroci pretinieku un aizsargāt sevi.
- Cīņas sports Sporta veids, kur divcīņā ar noteikumos paredzētiem paņēmieniem cenšas uzvarēt pretinieku.
- Cīņas sports Sporta veids, kur divcīņā ar noteikumos paredzētiem paņēmieniem cenšas uzvarēt pretinieku.
- rezervists Sportists, kura uzdevums ir vajadzības gadījumā aizstāt kādu sacensības dalībnieku.
- Pirmā Internacionāle Starptautiska strādnieku apvienība (no 1864. gada līdz 1876. gadam).
- Pirmā Internacionāle Starptautiskā strādnieku apvienība (no 1864. gada līdz 1876. gadam).
- Otrā Internacionāle Starptautiska strādnieku partiju apvienība, ko nodibināja Parīzē 1889. gadā un kas faktiski beidza pastāvēt Pirmā pasaules kara laikā.
- Otrā Internacionāle Starptautiska strādnieku partiju apvienība, ko nodibināja Parīzē 1889. gadā un kas faktiski beidza pastāvēt Pirmā pasaules kara laikā.
- Starptautiskais kara tribunāls Starptautisks tiesas orgāns galveno otrā pasaules kara noziedznieku tiesāšanai.
- Stāvēt mierā Stāvēt nekustīgi.
- Stāvēt mierā Stāvēt nekustīgi. Būt nekustīgam.
- nokauts Stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris pēc spēcīga sitiena saņemšanas 10 sekunžu laikā nav spējīgs turpināt cīņu.
- nokdauns Stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris pēc spēcīga sitiena saņemšanas 8 sekunžu laikā ir spējīgs turpināt cīņu.
- līgoties Stāvot, sēžot viegli šūpoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Viegli šūpoties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām).
- konspirācija Stingras slepenības un īpašas politiskas disciplīnas ievērošana (parasti nelegālā vai puslegālā organizācijā). Sistēma un metodes, kā (parasti nelegālai vai puslegālai organizācijai) saglabāt slepenībā savu darbību, materiālus, dalībniekus, sakarus, novērst policijas uzmanību.
- sars Stingrs, rupjš mats (zīdītāju dzīvnieku apmalojumā).
- stīvs Stings (par mirušu cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- gredzens Stīpiņa, ar ko gredzeno dzīvniekus (parasti putnus).
- valdnieks Stiprākais, izcilākais pārstāvis (kāda apgabala, apvidus dzīvnieku, augu valstī).
- sakaitināt Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku), parasti pēkšņi.
- kaitināt Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
- Kā koka dieviņš (arī dievs) Stīvs, nekustīgs.
- Kā koka dievs (arī dieviņš) Stīvs, nekustīgs.
- Kā koka dievs (arī dieviņš) Stīvs, nekustīgs.
- slimokase Strādājošo (parasti strādnieku, ierēdņu) medicīniska apdrošināšanas iestāde. Slimo kase.
- Slimo kase Strādājošo (parasti strādnieku, ierēdņu) medicīniska apdrošināšanas iestāde. Slimokase.
- Braukt uz kuģa (arī uz kuģiem) Strādāt par jūrnieku.
- Braukt uz kuģa (arī uz kuģiem) Strādāt par jūrnieku.
- priekšstrādnieks Strādnieks, kas, pats strādājot, vada kādas strādnieku grupas darbu.
- strādniecība Strādnieku (2) kopums (piemēram, zemē, valstī, kādā tās teritorijā).
- lokauts Strādnieku masveida atlaišana no darba (kapitālistiskajās valstīs).
- proletariāts Strādnieku šķira kapitālistiskajā sabiedrībā.
- pamatšķira Strādnieku šķira, proletariāts.
- arodbiedrība Strādnieku šķiras masu organizācija strādnieku interešu aizstāvēšanai (kapitālistiskajās valstīs).
- Proletariāta diktatūra Strādnieku šķiras politiskā vara, ko tā nodibina buržuāzijas varas gāšanas un sociālistiskās revolūcijas uzvaras rezultātā, lai likvidētu sociālo un nacionālo apspiestību un uzceltu sociālistisku sabiedrību. Valsts vara pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu.
- Proletariāta diktatūra Strādnieku šķiras politiskā vara, ko tā nodibina buržuāzijas varas gāšanas un sociālistiskās revolūcijas uzvaras rezultātā, lai likvidētu sociālo un nacionālo apspiestību un uzceltu sociālistisku sabiedrību. Valsts vara pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu.
- arodbiedrība Strādnieku un citu algotu darbinieku masu organizācija viņu interešu aizstāvēšanai.
- darbaspēks Strādnieku, darbinieku kopums. Arī strādnieks, darbinieks.
- sadursme Strauja (kustībā esošu cilvēku vai dzīvnieku) saskaršanās.
- pašķīst Strauji izklīst dažādos virzienos (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
- pārsviesties Strauji pārvietoties (uz citu vietu) - par cilvēku vai dzīvnieku.
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku vai dzīvnieku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
- raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (cilvēku vai dzīvnieku). Vest sev līdzi (parasti ar varu).
- iegrūdiens Straujš grūdiens uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
- sentimentālisms Strāvojums Eiropas literatūrā un mākslā (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā), kuram raksturīgs idealizēts, pārlieku emocionāls cilvēka subjektīvo izjūtu, intīmo pārdzīvojumu vai dabas atainojums un (pretēji klasicismam) pievēršanās tautas dzīves tēlojumam.
- Tanku dūre Strēlnieku reaktīvs prettanku ierocis (piemēram, fašistiskās Vācijas armijā).
- Tanku dūre Strēlnieku reaktīvs prettanku ierocis (piemēram, žašistiskās Vācijas armijā).
- konvencionālisms Subjektīvi ideālistiskās izziņas teorijas princips, pēc kura zinātnes jēdzieni un teorijas neatspoguļo objektīvo īstenību, bet ir tikai zinātnieku vienošanās rezultāts.
- pasuga Sugas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- izsukāt Sukāt un pabeigt sukāt (dzīvnieku, tā apmatojumu).
- kucēns Suņu dzimtas dzīvnieku mazulis.
- Likt sveicināt Sūtīt sveicienus ar kādu starpnieku.
- Sociālistiskās sadraudzības valstis (retāk zemes) Suverēnu sociālistisko valstu asociācija, kas balstās uz katrā sociālistiskā valstī viendabīgo ekonomisko pamatu - ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu, uz viena tipa valsts iekārtu - tautas varu strādnieku šķiras vadībā, vienotu ideoloģiju - marksismu-ļeņinismu.
- Organiskie mēsli Svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
- Organiskie mēsli Svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
- sveķenis Sveķains koksnes gabals, ko parasti izmanto iekuram. Sveķelis.
- sveķelis Sveķains koksnes gabals, ko parasti izmanto iekuram. Sveķenis.
- sveķzars Sveķains zars, ko parasti lieto iekuram.
- Sviest (arī mest, laist) pār bortu Sviest ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- parāde Svinīgs (kāda organizēta pasākuma dalībnieku) gājiens.
- manifests Svinīgs (piemēram, sabiedriskas organizācijas, politiskas partijas, mākslinieku grupas) rakstveida paziņojums par saviem uzskatiem, programmu, lēmumiem.
- procesija Svinīgs gājiens, kurā (parasti) ir daudz dalībnieku.
- kāja Šāda dzīvnieku ekstremitāte.
- milicija Šāda izpildu orgāna darbinieku grupa, apakšvienība, daļa, nodaļa.
- policija Šāda izpildu orgāna darbinieku grupa, vienība, nodaļa u. tml.
- žagari Šādi zari, ko izmanto cilvēku vai dzīvnieku pēršanai.
- riba Šāds (dzīvnieku) kauls kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem, ko izmanto uzturam.
- piens Šāds dzīvnieku (parasti govju) sekrēts, ko izmanto par pārtikas produktu.
- kūkums Šāds izliekums, saliekums, kas radies deformācijas rezultātā.
- iesauka Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (dzīvnieku).
- rīkste Šāds zars, arī šādu zaru kopums, ko izmanto cilvēku vai dzīvnieku pēršanai.
- vica Šāds zars, ko izmanto dzīvnieku ganīšanai, arī dzīvnieku, cilvēku pēršanai.
- vārpstiņgliemezis Šādu dzīvnieku dzimta.
- sūklis Šādu dzīvnieku ķermeņa gabals, arī mākslīgs porains, elastīgs izstrādājums, ko parasti izmanto tīrīšanai, mazgāšanai.
- tornis Šaha figūra, kuras vērtība (spēles sākumā) aptuveni atbilst piecu bandinieku vērtībai.
- laidnis Šaha figūra, kuras vērtība (spēles sākumā) aptuveni atbilst trīs bandinieku vērtībai.
- brīvbandinieks Šaha spēlē - bandinieks, kam priekšā nav pretinieka bandinieku.
- Pieteikt matu (arī šahu) Šaha spēlē - izveidot pozīciju, kurā pretiniekam ir mata (šaha) stāvoklis. Brīdinot pretinieku par to, ka ir izveidota attiecīgā pozīcija, pateikt vārdu «mats» («šahs»).
- Operācijas galds Šai mēbelei līdzīga ierīce, uz kuras operē slimnieku.
- Pieteikt šahu Šajā spēlē izveidot pozīciju, kurā pretiniekam ir šaha stāvoklis. Brīdinot pretinieku par to, ka ir izveidota šāda pozīcija, pateikt vārdu «šahs».
- izšaudīt Šaudot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
- vairogs Šaujamieroču sastāvdaļa - plāksne, kas aizsargā šāvēju no pretinieku šāviņiem.
- izšaut Šaujot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus, arī dzīvnieku kāpumu).
- nošaut Šaujot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- krustcirtnis Šaurs cirtnis atslēdznieku darbiem.
- riba Šaurs, garš, plakans krūškurvja lokveida kauls, kas ir kustīgi piesaistīts pie mugurkaula un var būt saaudzis ar krūškaulu (cilvēkam un mugurkaulnieku apakštipa dzīvniekiem).
- mēle Šis dažu dzīvnieku orgāns kā pārtikas produkts.
- dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas un kustības formas izpausme (cilvēku vai dzīvnieku) organismā.
- solvatācija Šķīdinātāja molekulu piesaistīšanās cietai vielai vai izšķīdinātas vielas molekulām, joniem.
- osmoze Šķīdinātāja molekulu vienvirziena plūsma cauri puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus un nelaiž cauri izšķīdušo vielu molekulas.
- dzira Šķidra barība (mājdzīvnieku ēdināšanai).
- menisks Šķidruma virsmas izliekums (kapilārā).
- Dabiskā šķiedra Šķiedra, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
- Nākt tuvāk Šķietami tuvoties (par ko nekustīgu, uz kuru kāds virzās).
- pulsators Šķirojamā mašīna ar nekustīgu sietu (derīgo izrakteņu bagātināšanai.).
- degunradzis Šo dzīvnieku dzimta.
- aita Šo dzīvnieku mātīte.
- cūka Šo dzīvnieku mātīte.
- govs Šo dzīvnieku mātīte.
- kaza Šo dzīvnieku mātīte.
- morganisms T. Morgana un viņa līdzstrādnieku izstrādātā mācība par iedzimtību.
- masveidā Tā, ka (kas) attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tā, ka (kas) ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu. Tā, ka (kas) ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
- masveidā Tā, ka (kur) piedalās, darbojas, (ko) veic liels (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopums, skaits.
- stāvgrūdām Tā, ka ir ļoti, arī pārlieku pilns (ar cilvēkiem, arī priekšmetiem), tā, ka nav vairs brīvu vietu.
- ālava Tāda (dzīvnieku mātīte), kas nedod pēcnācējus. Neauglīga.
- maskulinizēts Tāda, kam ir vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
- bezmantinieku Tāds (īpašums, manta), kam nav tiesīgu mantinieku.
- tūkstošgalvains Tāds (kopums), kur ir (aptuveni) tūkstoš cilvēku vai dzīvnieku. Tāds, kur ir daudz cilvēku vai dzīvnieku.
- daudzgalvains Tāds (kopums), kur ir daudz cilvēku vai dzīvnieku.
- figurāls Tāds (mākslas darbs), kurā attēloti cilvēki vai dzīvnieki kustībā, darbībā. Tāds, kas saistīts ar cilvēku vai dzīvnieku attēlošanu kustībā, darbībā.
- cekulains Tāds (parasti putns), kam ir cekuls.
- kuprains Tāds, kam (virsmā) ir izliekums, paaugstinājums, negludums.
- stings Tāds, kam aukstuma iedarbībā ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām).
- mācīts Tāds, kam ir attiecīgā izglītība (par speciālistu, amatnieku u. tml.).
- apbruņot Tāds, kam ir cīņai noderīgs orgāns (par dzīvnieku vai tā ķermeņa daļu).
- ķeburains Tāds, kam ir daudz dažāda virziena veidojumu, izliekumu, arī izaugumu.
- garmatains Tāds, kam ir garš apmatojums (par dzīvnieku).
- garspalvains Tāds, kam ir garš apmatojums (par dzīvnieku). Garmatains (2).
- īsspalvains Tāds, kam ir īss apmatojums (par dzīvnieku).
- kumbrains Tāds, kam ir izliekumi, izaugusi (piemēram, par augiem, to daļām).
- kūkumains Tāds, kam ir izliekumi, paaugstinājumi, izciļņi (parasti par kalnu, zemes virsmu).
- kumps Tāds, kam ir izliekums uz āru, arī līks (par priekšmetiem).
- līks Tāds, kam ir lokveida izliekums vai ieliekums, arī tāds, kam ir līkumi (par līniju).
- sirdsveida Tāds, kam ir mugurkaulnieku sirds forma, veids.
- ciets Tāds, kam ir noteiktas, asas, arī nekustīgas līnijas, kontūras (par seju, vaibstiem).
- sinklināls Tāds, kam ir ovāls vai apaļš lēzens ieliekums (par planētas garozas slāni).
- pakavots Tāds, kam ir piestiprināts pakavs (1) - par darba dzīvnieku, parasti zirgu, tā kāju.
- pinkains Tāds, kam ir pinkas, arī tāds, kas ir apaudzis ar biezu, parasti cirtainu, apmatojumu (par dzīvnieku).
- mācīts Tāds, kam ir radīts noteikts izturēšanās veids (par dzīvnieku). Arī dresēts.
- kristālisks Tāds, kam ir raksturīga atomu un molekulu stingri noteikta, regulāra kārtība (par vielas uzbūvi, tās stāvokli).
- ņudzīgs Tāds, kam ir raksturīga daudzu (cilvēku vai dzīvnieku) kustība. Tāds, kur kas ņudz.
- šķidrs Tāds, kam ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amortums (par vielu). Pretstats: ciets, gāzveidīgs.
- mierīgs Tāds, kam ir raksturīgs nekustīgums (par stāvokli).
- stūrains Tāds, kam ir raksturīgs stīvums, neveiklums, arī straujas virziena maiņas (par, parasti cilvēku vai dzīvnieku, kustībām).
- ribains Tāds, kam ir redzami samērā lieli ribu izciļņi (par, parasti novājējušu, cilvēku, vai dzīvnieku, to ķermeņa daļām).
- rētains Tāds, kam ir rētas (1), arī rēta (par cilvēku vai dzīvnieku).
- pastūrains Tāds, kam ir samērā daudz stūru, asu izliekumu.
- ziedains Tāds, kam ir sīki raibumi (piemēram, par dzīvnieku ar šādu apmatojumu).
- sprogains Tāds, kam ir sprogas (piemēram, par dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- uzņēmīgs Tāds, kam ir vājas organisma aizsardzības spējas (par cilvēku, dzīvnieku, to organismu).
- ļaunpriecīgs Tāds, kam kas ļauns izraisa prieku.
- plakans Tāds, kam nav ieliekumu vai izliekumu (par priekšmetiem, to daļām).
- taisns Tāds, kam nav izliekumu vai ieliekumu, arī tāds, kam nav likumu (par līniju).
- atturīgs Tāds, kam nav lieku izskaistinājumu, pārmērīga spilgtuma.
- bezpietekas Tāds, kam nav pieteku.
- stīvs Tāds, kam nav vingruma, elastīguma, arī piespiests, neatraisīts, lēns (par kustībām). Nekustīgs (par stāvokli).
- vājš Tāds, kam nav zemādas tauku kārtas un attīstītu muskuļu (par cilvēku vai dzīvnieku).
- pozitīvs Tāds, kam piemīt kas vēlams, derīgs (par dzīvnieku, augu, vides iedarbību).
- angoras Tāds, kam raksturīga gara, mīksta vilna (par dažām dzīvnieku šķirnēm).
- vēderains Tāds, kam vidusdaļā ir samērā liels paplašinājums, izliekums (par apaļiem vai ieapaļiem priekšmetiem).
- glīts Tāds, kas atbilst kādām estētiskām prasībām (par cilvēku, dzīvnieku, arī tā ķermeņa daļām).
- rekursīvs Tāds, kas atkārtojas. Rekurents.
- rekurents Tāds, kas atkārtojas. Rekursīvs.
- starpmolekulārs Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp molekulām.
- starpmolekulu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp molekulām. Starpmolekulārs.
- masveida Tāds, kas attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tāds, kas ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu. Tāds, kas ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
- masveidīgs Tāds, kas attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tāds, kas ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu. Tāds, kas ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
- vienpusējs Tāds, kas attiecas uz vienu dalībnieku. Tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīts viens dalībnieks.
- satuvināt Tāds, kas augot, attīstoties atrodas tuvu viens pie otra, cits pie cita (par dzīvnieku vai augu daļām).
- koraļļi Tāds, kas gatavots no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas.
- angoras Tāds, kas gatavots no šo dzīvnieku vilnas (par dziju, audumu u. tml.).
- glaimīgs Tāds, kas glaimo, tāds, kas izturas liekulīgi.
- glaims Tāds, kas glaimo, tāds, kas izturas liekulīgi.
- pusminūte Tāds, kas ilgst, darbojas 30 sekundes.
- uzbāzīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmācīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzplijīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rags Tāds, kas ir izgatavots no šādiem dzīvnieku ragvielas izaugumiem.
- pusasiņu Tāds, kas ir izveidots, krustojot tīršķirnes dzīvnieku ar primitīvas izcelsmes dzīvnieku.
- slapjš Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par dzīvniekiem, dzīvnieku ķermeni, tā daļām).
- trekns Tāds, kas ir labi barots, uzbarojies. Tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Tauks (2).
- tauks Tāds, kas ir labi barots, uzbarojies. Tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Trekns (2).
- submolekulārs Tāds, kas ir mazāks par molekulu. Tāds, kas ietilpst molekulas struktūrā.
- mierīgs Tāds, kas ir nekustīgs.
- lopbarība Tāds, kas ir noderīgs lauksaimniecības dzīvnieku uzturam.
- sentimentāls Tāds, kas ir pārlieku emocionāls, piemēram, mīlestības, skumju izpausmē.
- pērkams Tāds, kas ir piekukuļojams, arī uzpērkams.
- skolniecisks Tāds, kas ir raksturīgs skolniekam (1), skolniecei. Tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina skolnieku, skolnieci.
- smalks Tāds, kas ir tievāks, šaurāks, plānāks salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām). Tāds, kam ir samērā tievas, šauras, plānas ķermeņa daļas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- priecīgs Tāds, kas izjūt prieku, tāds, kam ir jautrs, pacilāts garastāvoklis; arī līksms.
- dzīvespriecīgs Tāds, kas izraisa dzīvesprieku, možumu.
- labvēlīgs Tāds, kas izraisa ko labu, vajadzīgu. Tāds, kam nav negatīvu pazīmju, seku (piemēram, par norisi, procesu).
- nejauks Tāds, kas izraisa nepatiku, pretīgumu (piemēram, par priekšmetiem). Tāds, kas nesagādā nekādu prieku.
- mīlīgs Tāds, kas izraisa prieku, patiku (piemēram, par priekšmetiem).
- niķīgs Tāds, kas izturas cilvēkam nevēlami, nav cilvēkam pakļāvīgs (parasti par mājdzīvnieku).
- untumains Tāds, kas izturas cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku). Niķīgs (2).
- labs Tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvnieku).
- glums Tāds, kas jebkurā situācijā atrod izeju, tāds, kas prot pielāgoties apstākļiem. Arī viltīgs, liekulīgs.
- glūnīgs Tāds, kas ko dara, slepus skatīdamies, slepus novērodams (par cilvēku vai dzīvnieku).
- lišķīgs Tāds, kas liekulīgi slavē, nepamatoti cildina (kādu), parasti savtīgos nolūkos.
- nedzīvs Tāds, kas nav apdzīvots, tāds, kurā nav dzīvnieku, augu vai to ir ļoti maz (par teritoriju).
- bezprieka Tāds, kas neizraisa prieku, tāds, kas nav saistīts ar prieku. Skumjš, bēdīgs.
- bezpriecīgs Tāds, kas neizraisa prieku.
- neiepriecinošs Tāds, kas neizraisa, nesagādā prieku, patiku, apmierinājumu.
- patvaļīgs Tāds, kas neizriet no cilvēka gribas, pavēlēm (par dzīvnieku izturēšanos).
- nelabojams Tāds, kas nepakļaujas dresūrai (par dzīvnieku).
- nedzīvs Tāds, kas nepieder pie dzīvnieku vai augu valsts.
- nemīlams Tāds, kas nesagādā patiku, prieku.
- recesīvs Tāds, kas netiek pārmantots iedzimtības ceļi (par augu, dzīvnieku pazīmēm, īpašībām).
- māņi Tāds, kas noder dzīvnieku pievilināšanai.
- ektoparazītisks Tāds, kas parazitē uz citu dzīvnieku vai cilvēka ķermeņa virsmas.
- zoofāgs Tāds, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku izcelsmes barības (par dzīvniekiem).
- samtains Tāds, kas pēc izskata, faktūras atgādina samtu, arī mīksts, maigs (piemēram, par augiem, to daļām, dzīvnieku apmatojumu, cilvēka ādu).
- zīdains Tāds, kas pēc izskata, faktūras atgādina zīdu, arī gluds, mīksts (piemēram, par augiem, to daļām, dzīvnieku apmatojumu, cilvēka matiem).
- čiekurveida Tāds, kas pēc uzbūves vai formas līdzīgs čiekuram.
- vienbalsīgs Tāds, kas pieņemts visu dalībnieku vienprātīgā balsojumā.
- pretenciozs Tāds, kas pretendē uz nozīmību, oriģinalitāti. Pārlieku pašapzinīgs. Arī iedomīgs.
- brīnišķīgs Tāds, kas sagādā lielu prieku, labsajūtu. Ļoti patīkams.
- liels Tāds, kas sastāv no daudziem (par cilvēku vaļ dzīvnieku grupu).
- plašs Tāds, kas sastāv no daudziem, kuri parasti ir saistīti ar noteiktu darbību, sistēmu (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- organogēns Tāds, kas sastāv no dzīvnieku, augu atliekām vai minerāliem, kas radušies dzīvnieku, augu dzīvības procesos.
- lielmolekulārs Tāds, kas sastāv no lielām, komplicētām molekulām (par vielām).
- milzīgs Tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- milzu Tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu). Milzīgs (2).
- mazmolekulārs Tāds, kas sastāv no mazām molekulām.
- mazs Tāds, kas sastāv no nedaudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- posmains Tāds, kas sastāv no posmiem (3) - par dzīvnieku ķermeni, tā daļām.
- neliels Tāds, kas sastāv no samērā nedaudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- daudzvārdīgs Tāds, kas satur daudz lieku vārdu, frāžu.
- jaundzimis Tāds, kas tikko vai nesen ir piedzimis (par dzīvnieku mazuli).
- neizvēlīgs Tāds, kas, izvēloties (kādu cilvēku, piemēram, darbinieku), neizvirza (viņam) īpašas prasības.
- sanitārs Tāds, ko (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) izmanto ievainoto, slimnieku transportēšanai (par transportlīdzekļiem).
- sīksts Tāds, ko (piemēram, tā elastības, cietības dēļ) ir grūti saraut, salauzt, sagriezt u. tml. (parasti par augiem, dzīvnieku ķermeņiem, to daļām).
- svēts Tāds, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību, ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
- galēnisks Tāds, ko iegūst, apstrādājot ārstnieciskas izejvielas, kuras atrodamas augu, arī dzīvnieku valstī.
- ciets Tāds, ko ir grūti saliekt, salauzt (par audiem). Tāds (cilvēka vai dzīvnieku organismā), ko veido šādi audi.
- vienatoma Tāds, ko veido viens atoms (par molekulu).
- čiekurains Tāds, kur ir daudz čiekuru.
- virpuļains Tāds, kur ir kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
- virpulīgs Tāds, kur ir kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība. Virpuļains (2).
- pārapdzīvots Tāds, kur ir pārāk liels dzīvnieku blīvums (par vietu, teritoriju).
- kristālisks Tāds, kura atomi, molekulas ir izvietotas stingri noteiktā, regulārā kārtībā un veido kristālrežģi (par vielu).
- vijīgs Tāds, kura elementi raksturīgi vijai (1). Bez krasiem izliekumiem, stūriem (par ornamentu, tā līnijām, mākslas darbu, ko veido vai rotā ar šādiem ornamentiem, to līnijām).
- liekvārdīgs Tāds, kurā ir daudz lieku vārdu. Tāds, kuram ir raksturīga lieku vārdu pārdaudzums.
- skops Tāds, kurā ir nepietiekama daudzveidība sugu, ģinšu u. tml. ziņā (par augu, dzīvnieku kopumu); nepietiekami attīstījies, arī vājš, nespēcīgs (par augiem, dzīvniekiem).
- jautrs Tāds, kurā izpaužas (dzīvnieku) draiskulība, kustīgums.
- dusmīgs Tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums (par dzīvnieku izturēšanos).
- pikts Tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums (par dzīvnieku izturēšanos).
- sājš Tāds, kurā izpaužas nenoteikta, arī nepatiesa attieksme, liekuļots pārdzīvojums (parasti par smaidu).
- neizskatīgs Tāds, kura izskats nav patīkams, skaists (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- metālorganisks Tāds, kura molekulās metāla atoms ir tieši saistīts ar oglekļa atomiem.
- gāzveida Tāds, kura molekulas nav saistītas savā starpā un noteiktās līdzsvara vietās, bet atrodas haotiskā kustībā (par vielu). Tāds, kurā vielai raksturīgi šādi molekulu sakari (par agregātstāvokli).
- silīcijorganisks Tāds, kura molekulās silīcija atomi tieši vai ar citu atomu starpniecību ir saistīti ar oglekli (par organiskajiem savienojumiem).
- piesātināts Tāds, kura molekulās starp oglekļa atomiem ir tikai vienkāršās saites.
- grūsns Tāds, kura organismā attīstās apaugļotā olšūna (par zīdītāju dzīvnieku mātīti).
- masveida Tāds, kurā piedalās, darbojas, kuru veic liels (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopums, skaits.
- masveidīgs Tāds, kurā piedalās, darbojas, kuru veic liels (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopums, skaits. Masveida (1).
- līksms Tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība. Tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību.
- priecīgs Tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība. Tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību.
- gaišs Tāds, kura saturs atspoguļo optimismu, prieku, pacilātību.
- amorfs Tāds, kura uzbūve nav kristāliska (par vielu, kuras atomi vai molekulas izvietotas haotiski).
- plakans Tāds, kurā veido ko tā, ka tam nav ieliekumu vai izliekumu (par darbību, procesu). Arī plakanisks.
- neglīts Tāds, kuram nav pievilcīga, patīkama āriene, tāds, kura izskats, veidojums izraisa nepatiku (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- piens Tāds, kurš ir pagatavots no šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta, tāds, kura sastāvā ir samērā daudz šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta (par ēdienu, pārtikas produktu).
- pašmērķīgs Tāds, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vēra (kā) būtību, galveno uzdevumu.
- ienaidnieks Tas (parasti dzīvnieks), kas iznīcina (kādus dzīvniekus), kaitē (kādiem dzīvniekiem).
- piedeva Tas (parasti kas mazāk nozīmīgs), kas pastāv līdztekus (kam galvenajam), vienlaikus (ar ko nozīmīgāku).
- cekulainis Tas (parasti putns), kam ir cekuls.
- garausis Tas (tāds), kam ir garas ausis (par dzīvnieku).
- slāpekļsaistītājs Tas (tāds), kas saista molekulāro gaisa slāpekli (par mikroorganismiem, augiem).
- asinssūcējs Tas (tāds), kas sūc citu dzīvnieku un cilvēka asinis (par dzīvnieku).
- ķeburs Tas, kam ir daudz dažāda virziena veidojumu, izliekumu, arī izaugumu.
- caurbira Tas, kas daudz ēd, bet nebarojas (par cilvēku vai dzīvnieku).
- Dzīvības balzams Tas, kas dod dzīvesprieku, uzmundrina.
- Dzīvības balzams Tas, kas dod dzīvesprieku, uzmundrina.
- viengadnieks Tas, kas ir vienu gadu vecs (par cilvēku vai dzīvnieku).
- sirdsprieks Tas, kas izraisa dziļu prieku.
- lecitīni Taukiem līdzīgas organiskas vielas dzīvnieku un augu šūnās.
- Dzīvā bilde Teātra uzvedums, kurā nekustīgi izpildītāji attēlo kādu ainu.
- patenttīrība Tehniska objekta juridiska īpašība - šī objekta izmantojamība saskaņā ar attiecīgās valsts patentu īpašnieku tiesībām.
- fototelegrāfs Telegrāfs, kas pārraida nekustīgus attēlus. Attiecīgais sakaru veids.
- podijs Tēlnieku un gleznotāju darbnīcās - paaugstinājums modelim.
- pastorāle Tēlotājā mākslā - idealizēta lauku ainava ar idillisku ganu un dzīvnieku attēlojumu.
- kopkajīte Telpa uz karakuģa virsnieku kopīgai lietošanai brīvajā laikā.
- izolators Telpa, kura norobežota no pārējām telpām un kurā novieto cilvēkus (piemēram, slimniekus), kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
- nobarotava Telpa, mītne, kas paredzēta (lauksaimniecības dzīvnieku) nobarošanai.
- observators Telpa, telpu kopums, kur novēro cilvēkus, kam ir bijusi saskare, piemēram, ar holeras, mēra, īsto baku slimnieku.
- skola Teoriju, ideju, metožu kopums (zinātnē, mākslā), ko izvirza, kam pamatus izveido kāda persona vai personu grupa un uz ko savā darbībā balstās tā sekotāji. Attiecīgā, parasti neformālā, zinātnieku, mākslinieku kopa.
- Neitrālā josla Teritorija starp pretinieku frontes līnijām.
- rajons Teritorija, apkārtējās vides daļa, kam ir kādas raksturīgas, ar dzīvnieku vai augu valsti saistītas pazīmes, īpatnības.
- fronte Teritorija, kur noris kara darbība. Karaspēka saskares līnija ar pretinieku. Stratēģisks rajons ar tajā novietotajiem bruņotajiem spēkiem.
- safari Teritorija, kurā grupās tur dzīvniekus brīvdabas apstākļos.
- rezervāts Teritorija, kurā ir pilnīgi saglabājama dabiskā augu un dzīvnieku valsts un kurā ir ar likumu noteikts stingrs dabas aizsardzības režīms.
- konkurss Tiesas process, kreditoru sapulce, kurā izskata maksāt nespējīga bankrotējuša parādnieka lietu, lai maksimāli apmierinātu kreditoru pretenzijas pret parādnieku.
- Kriminālprocesuālās tiesības Tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanas, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
- Kur (tad, arī vēl, lai) citur Tieši tur, tikai tur. Nekur citur.
- Kur vēl (arī tad, lai) citur Tieši tur, tikai tur. Nekur citur.
- Kur (tad) citur Tieši tur, tikai tur. Nekur citur.
- izbirt Tikt iekultam.
- iestaipīties Tikt iekustinātam, ievingrinātam (par ķermeņa daļām).
- Nokļūt (kāda) zobos Tikt kāda dzīvnieka nomedītam (par dzīvnieku).
- Nokļūt (arī tikt, būt) (kāda, arī kādam) zobos Tikt kāda dzīvnieka nomedītam (par dzīvnieku).
- krist Tikt nošautam, parasti medībās (par dzīvnieku).
- pazust Tikt pārvietotam, pārvietoties tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts, nebūt nekur atrodamam (par priekšmetu). Tikt pazaudētam.
- Izgriežamais tilts Tilts ar nekustīgiem balstiem un kustīgu posmu, kurš, griežoties attiecībā pret horizontālo asi, atveras, lai izlaistu cauri kuģus.
- Izgriežamais tilts Tilts ar nekustīgiem balstiem un kustīgu posmu, kurš, griežoties attiecībā pret horizontālo asi, atveras, lai izlaistu cauri kuģus.
- virsklase Tipam pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
- kroģēt Tirgoties krogā (1) - parasti par krodzinieku.
- toksoplazmoze Toksoplazmu izraisīta cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība.
- pantokrīns Tonizējošs līdzeklis, ko iegūst no dažu briežu dzimtas dzīvnieku pantiem.
- Klājeniska trajektorija Trajektorija, kuras kāpuma zara leņķis ir mazāks par maksimālā attāluma leņķi (artilērijas ieročiem). Trajektorija, kura nepaceļas virs mērķēšanas līnijas augstāk par apšaudāmo mērķi (strēlnieku ieročiem).
- notramdīt Tramdīt (dzīvnieku visu laikposmu) un pabeigt tramdīt.
- ietramdīt Tramdot iebaidīt (dzīvnieku).
- iztramdīt Tramdot izbaidīt, arī izdzenāt (parasti dzīvniekus).
- nervozs Tramīgs, nemierīgs (par dzīvnieku).
- pajūgs Transportlīdzeklis - rati, ragavas ar tajās iejūgtu darba dzīvnieku.
- trematodoze Trematožu izraisīta cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība.
- satrenkt Trencot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku trencot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- attrenkt Trencot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Trenkt nost (sānis, atpakaļ). Attriekt (2).
- satrenkāt Trenkājot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku trenkājot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- ietrenkāt Trenkājot iedzīt (kur iekšā dzīvniekus).
- iztrenkāt Trenkājot izklīdināt (dzīvniekus).
- notrenkāt Trenkāt (parasti dzīvnieku, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt trenkāt.
- notrenkāt Trenkāt (parasti dzīvnieku, visu laikposmu) un pabeigt trenkāt.
- tramdīt Trenkāt, arī biedēt, vajāt (dzīvnieku).
- notrenkt Trenkt (dzīvnieku visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt trenkt.
- notrenkt Trenkt (dzīvnieku visu laikposmu) un pabeigt trenkt.
- taļļa Trices paveids - kustīgu un nekustīgu bloku savienojums, ko izmanto smagumu celšanai un buru nostiprināšanai.
- satriekt Triecot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku triecot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- attriekt Triecot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Triekt nost (sānis, atpakaļ). Atdzīt.
- samīdīt Triecot virsū dzīvnieku, parasti zirgu, panākt, ka tas nonāvē, arī savaino (kādu).
- notriekt Triekt (parasti dzīvnieku, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt triekt.
- notriekt Triekt (parasti dzīvnieku, visu laikposmu) un pabeigt triekt.
- trijotne Triju (parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopa.
- kņada Troksnis, kas rodas no vairāku vai daudzu cilvēku, arī dzīvnieku balsīm.
- ananass Tropu augs ar lieliem, sulīgiem, aromātiskiem čiekurveida augļiem.
- mimoza Tropu koks, krūms vai puskrūms ar sīkiem ziediem un spirāliski sakārtotām, plūksnaini vai staraini saliktām, arī sekundāri vienkāršām lapām, parasti ar pielapēm.
- uztūkt Tūkstot palielināties apjomā (par ķermeņa daļu, ķermeni, arī cilvēku vai dzīvnieku).
- planēt Turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (parasti par putniem, kukaiņiem).
- Pasīvais tūrisms Tūrisms, kur dalībniekus pārvadā ar transportlīdzekļiem.
- vadāt Turot aiz saites, pavadas u. tml. (dzīvnieku), panākt, ka (tas) nāk līdzi (parasti dažādos virzienos).
- terārijs Tvertne (parasti stiklota), telpa, celtne abinieku un rāpuļu turēšanai, audzēšanai, eksponēšanai.
- spura Ūdensdzīvnieku (piemēram, zivju, abinieku, galvkāju) pārvietošanās orgāns.
- kloķurbis Urbis, kura spalam ir kloķveida izliekums.
- pamirt Uz laiku kļūt stingam, nekustīgam (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē) - par ķermeņa daļām.
- pamirt Uz laiku zaudēt spējas darboties (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Neilgu laiku būt nekustīgam, klusam.
- mestrs Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks un ordenim piederošo zemju valdnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
- uzaudzināt Uzaudzēt (augus, dzīvniekus, to kopumu).
- tanburs Uzbeku, tadžiku tautas strinkšķināmais stīgu instruments ar bumbierveida korpusu un garu stīgu pamatni.
- sabraukt Uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu). Uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), nonāvēt.
- atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur, līdz kādai vietai).
- Nākt uzbrukumā Uzbrukt (par pretinieku).
- Nākt virsū Uzbrukt (par pretinieku).
- Nākt uzbrukumā Uzbrukt (par pretinieku).
- atentāts Uzbrukums ar nolūku nogalināt (valstsvīrus, ievērojamus politiskus darbiniekus) politisku iemeslu dēļ.
- uzmīt Uzlikt kāju vai kājas virsū (piemēram, pedālim, paminai, arī lāpstai), iekustināt (to), lai iedarbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- elpot Uzņemt skābekli un izdalīt ogļskābo gāzi (par cilvēku vai dzīvnieku).
- komanditsabiedrība Uzņēmums (kapitālistiskajās valstīs), kurā dalībnieku viena daļa ar visu savu īpašumu uzņemas visu ar uzņēmumu saistīto risku, bet otra daļa atbild tikai ar uzņēmumā ieguldīto kapitālu.
- lopkautuve Uzņēmums, kurā kauj gaļas dzīvniekus un veic kautķermeņu pirmapstrādi.
- ganīt Uzraudzīt (lauksaimniecības dzīvniekus) ganībās. Panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) ganās.
- ģeocentrisms Uzskats, ka Zeme ir nekustīgs Visuma centrs.
- transformisms Uzskatu sistēma (bioloģijā) par dzīvnieku un augu formu mainību un pārvēršanos dabas faktoru ietekmē. Arī evolucionisms.
- piētisms Uzsvērta, arī liekuļota dievbijība.
- piētists Uzsvērti, arī liekuļoti dievbijīgs cilvēks.
- izšķērst Uzšķērst (dzīvnieku) un izņemt iekšas.
- subprodukti Uzturā izmantojami dzīvnieku iekšējie orgāni. Viszemākās kvalitātes gaļas produkti (piemēram, kājas, galvas).
- trepangs Uzturā izmantojams bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieks ar gurķveida ķermeni, uz kura ādas ir adatveida izaugumi.
- polifāgija Uztura režīms, kurā organismi izmanto dažādu sugu augus un dzīvniekus.
- stenofāgija Uztura režīms, kurā organismi izmanto noteiktu sugu augus un dzīvniekus.
- monofāgija Uztura režīms, kurā organismi izmanto vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augus vai dzīvniekus.
- pāroties Uzturēties kopā, lai radītu pēcnācējus (par dzīvnieku tēviņu un mātīti).
- margarīns Uzturlīdzeklis, ko iegūst no šķidriem augu un dzīvnieku taukiem, nepiesātinātās taukskābes pārvēršot piesātinātās.
- silfīda Vabole, kas aprok savu barību - beigtu dzīvnieku līķus: kapracis (2).
- kapracis Vabole, kas aprok savu barību - beigtus dzīvniekus.
- melnuļi Vaboļu dzimta, kurā ietilpst sīki līdz vidēji, melni kukaiņi, kas pārtiek no augu un dzīvnieku atliekām vai graudu produktiem. Šīs dzimtas vaboles.
- Zobenbrāļu ordenis Vācu bruņinieku reliģioza un militāra apvienība Latvijā un Igaunijā (no 1202. līdz 1237. gadam), kuras mērķis bija Baltiasj iekarošana.
- novadīt Vadīt un pabeigt vadīt (dzīvnieku kā, parasti jājot, braucot).
- saimniekot Vadīt zemnieku saimniecību, arī veikt darbus tajā.
- priekšniekot Vadīt, būt par priekšnieku.
- jāt Vadīt, virzīt (dzīvnieku, parasti zirgu), sēžot (tam) mugurā.
- partija Vadošo politiskā marksistiski ļeņiniskā organizācija Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā - padomju tautas avangards, kas uz brīvprātības pamatiem apvieno Padomju Sociālistisko Republiku Savienības strādnieku šķiras, kolhozu zemniecības un inteliģences labāko, visapzinīgāko daļu.
- tprūjināt Vairākkārt teikt «tpr» vai «tprū», lai apstādinātu dzīvnieku, parasti zirgu.
- vadāt Vairākkārt vai ilgāku laiku vest (cilvēkus, dzīvniekus, kravu) ar transportlīdzekli (parasti dažādos virzienos). Vairākkārt vai ilgāku laiku pārvietot (cilvēkus vai dzīvniekus, parasti dažādos virzienos) - par transportlīdzekli.
- polimorfisms Vairāku ģenētiski atšķirīgu formu pastāvēšana vienā dzīvnieku vai augu sugā.
- koprezultāts Vairāku vai daudzu (piemēram, sacensību dalībnieku) rezultātu summa, apkopojums.
- savairot Vairojot panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieku, augu) skaits, parasti ievērojami, palielinās.
- Vaislas māte Vaislai turēta dzīvnieku mātīte.
- izvajāt Vajājot izklīdināt, izdzenāt (dzīvniekus).
- novaldīt Valdot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) izturas noteiktā, vēlamā veidā.
- vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku, dresētu dzīvnieku.
- Tjurku valodas Valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, turku, tatāru, turkmēņu, azerbaidžāņu, uzbeku, jakutu, kazahu, kirgīzu valodas.
- pučs Valsts apvērsums, ko rīko neliela avantūristisku sazvērnieku grupa. Arī sazvērestība.
- Valsts ciltsgrāmata Valsts standartam atbilstošu, vaislai derīgu tīršķirnes un krustojumu mājdzīvnieku reģistrs.
- Preses konference Valsts, politisku, sabiedrisku darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju kādā jautājumā.
- Preses konference Valsts, politisku, sabiedrisku darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju kādā jautājumā.
- Slepenais karš Valstu slepena cīņa ar pretinieku, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
- Skaitāmais pantiņš Vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles dalībai.
- Skaitāmais pantiņš Vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai.
- ievest Vedot (piemēram, aiz pavadas), novietot (kur iekšā dzīvnieku).
- pārvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur). Pārvietot (dzīvniekus uz citu mītni).
- pavest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Vest (dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- Simpātiskā nervu sistēma Veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās cilvēka un mugurkaulnieku iekšējo orgānu darbības un vielmaiņas regulācijā.
- sprosts Veidojums, iekārta (parasti savvaļas dzīvnieku) ķeršanai, gūstīšanai. Arī slazds, lamatas.
- zooveikals Veikals, kurā pārdod nelielus, mājās turamus zīdītājdzīvniekus, putnus, akvārija zivis, inventāru dzīvnieku turēšanai, dzīvnieku barību u. tml.
- sekularizēt Veikt (kā) sekularizāciju (1).
- sekularizēt Veikt (kā) sekularizāciju (2).
- apsaimniekot Veikt saimniecības darbus un pienākumus. Būt par saimnieku (kam).
- ievilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), iedabūt (kur iekšā dzīvnieku).
- uzvilkt Velkot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli, darba dzīvnieku. Velkot uzvirzīt uz kādas vietas.
- pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu).
- barkarola Venēcijas laivinieku (gondoljeru) dziesma.
- ventiņi Ventas lejteces krastu apdzīvotāji (posmā no upes grīvas līdz Zlēkām), kuri runā tāmnieku dialektā.
- uzrēkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), īsu brīdi rēkt (piemēram, par lauvu). Neilgu laiku, arī reizēm rēkt (piemēram, par lauvu).
- uzriet Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm riet (parasti par suni).
- uzrūkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm rūkt (piemēram, par suni).
- brāķēt Vērtējot, šķirojot atzīt par sliktu (dzīvnieku, augu).
- vizināt Vest (par jūga dzīvnieku, parasti zirgu, arī transportlīdzekli, parasti patīkamu).
- fauna Vēsturiski izveidojies dzīvnieku sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā). Dzīvnieku valsts.
- trihomonas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku uroģenitālajā sistēmā, mutes dobumā, zarnu kanālā.
- tripanosomas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti, kas dzīvo mugurkaulnieku asinīs.
- karaskola Vidējā mācību iestāde virsnieku sagatavošanai.
- komercskola Vidējā mācību iestāde, kas gatavo tirdzniecības un finanšu darbiniekus (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
- Medicīnas skola Vidējā speciālā mācību iestāde medicīnas darbinieku sagatavošanai.
- vēders Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums. Orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā. Arī ķermeņa vēderpuse.
- pāžs Viduslaikos - jauneklis no muižnieku ģimenes, kurš atradās par viņu augstāka dižciltīgā (piemēram, liela feodāļa vai karaļa) dienestā.
- virsmestrs Viduslaiku mūku vai bruņinieku ordeņa galvas tituls. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- savienojums Viela, kura sastāv no dažādiem ķīmiskajiem elementiem vai kuras molekulas sastāv no vairākiem atomiem.
- rentgenstruktūranalīze Vielas atomārās un molekulārās uzbūves pētīšana, kurā izmanto rentgenstaru difrakciju vielā.
- grammolekula Vielas daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar tās relatīvo molekulmasu.
- rentgenspektrālanalīze Vielas fizikālās analīzes metode, kas balstās uz atomu, jonu vai molekulu rentgenspektru pētījumiem.
- difūzija Vielas koncentrācijas pakāpeniska izlīdzināšanās, vielu savstarpēja sajaukšanās, iesūkšanās, iespiešanās sakarā ar molekulu haotisko kustību.
- inversija Vielas molekulu optisko īpašību maiņa, kas rodas, ja mainās molekulas telpiskā uzbūve.
- taukvielas Vielu grupa, pie kuras pieder dzīvnieku un augu tauki, arī no neorganiskām vielām iegūti tauki, eļļas. Arī tauki.
- ģenerācija Vienā laikā eksistējošs (augu, dzīvnieku) kopums.
- virkne Vienā līnijā izkārtots vai izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums. Rinda.
- rinda Vienā līnijā novietots, novietojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- saime Viena metiena vai perējuma dzīvnieku mazuļu kopums.
- lizīns Viena no cilvēku un dzīvnieku organismā neaizstājamajām aminoskābēm.
- treonīns Viena no cilvēku un dzīvnieku organismā neaizstājamajām aminoskābēm.
- valīns Viena no cilvēku un dzīvnieku organismā neaizstājamajām aminoskābēm.
- kājnieks Viena no pamata ieroču šķirām, bruņoto spēku pamatdaļa, kuras apbruņojumā ir strēlnieku ieroči, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi. Strēlnieki.
- paaudze Vienā un tai pašā laikposmā eksistējošs, aptuveni vienāda vecuma vienas sugas (dzīvnieku, augu) kopums. Ģenerācija.
- lauksardze Viena vai divas strēlnieku nodaļas, kas apsargā atpūtā novietota karaspēka apakšvienību, daļu.
- Uz galvām (biežāk uz galviņām) Vienādās daļās pēc dalībnieku skaita.
- Uz galviņām (retāk uz galvām) Vienādās daļās pēc dalībnieku skaita.
- porcija Vienai ēdienreizei vienam dzīvniekam (retāk dzīvnieku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
- daļa Vienas ieroču šķiras administratīvi un saimnieciski patstāvīga vienība (piemēram, motorizēto strēlnieku pulks, atsevišķais sapieru bataljons).
- cunfte Vienas nozares vai vairāku radniecīgu nozaru amatnieku organizācija (feodālismā, kapitālismā).
- paaudze Vienas pakāpes radinieku (bērnu, mazbērnu, mazmazbērnu) kopums attiecībā pret kopēju senci vai kopējiem senčiem.
- kolonija Vienas sugas dzīvnieku (parasti putnu) grupa, kas dzīvo kopā. Vieta, kur mīt šāda dzīvnieku grupa.
- šķirne Vienas un tās pašas sugas (augu, dzīvnieku) grupa ar iedzimstošām, parasti raksturīgām, cilvēkam vēlamām, īpašībām.
- saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība. Mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
- radinieks Vienas un tās pašas sugas, ģints u. tml. dzīvnieku vai augu īpatnis.
- tīraudzēšana Vienas un tās pašas šķirnes dzīvnieku pārošana tīrasiņu pēcnācēju iegūšanai.
- viennīca Vieninieku kamera (ieslodzījuma vietā).
- pentoze Vienkāršais ogļhidrāts ar pieciem oglekļa atomiem molekulā.
- albumīni Vienkāršākās, ūdenī šķīstošās olbaltumvielas ar samērā mazu molekulsvaru.
- skleroproteīni Vienkāršas dzīvnieku organismu olbaltumvielas, kas nešķīst ūdenī un sālu šķīdumos un kas ietilpst, piemēram, kaulu, skrimšļu, apmatojuma sastāvā.
- Konjugētās saites Vienkāršās vai divkāršās ķīmiskās saites, kas molekulā ir novietotas pārmaiņus.
- Konjugētās saites Vienkāršās vai divkāršās saites, kas molekulā ir novietotas pārmaiņus.
- nolīgt Vienojoties par īres saistībām, uz laiku pieņemt (īrnieku).
- bars Vienota (dzīvnieku) grupa.
- Ieroču brālība Vienotība, draudzība, kas veidojusies cīņā pret kopēju ienaidnieku.
- Ieroču brālība Vienotība, draudzība, kas veidojusies cīņā pret kopēju ienaidnieku.
- vienbalsība Vienprātīgs visu vēlēšanu dalībnieku balsojums (par kādu lēmumu).
- Goda plāksne Viens no atzinības un godinājuma veidiem Padomju Savienībā - sabiedriskā vietā novietota plāksne, kurā ievietoti sociālistiskās sacensības uzvarētāju (uzņēmumu un kolektīvu) nosaukumi, izcilāko darba pirmrindnieku attēli.
- Goda plāksne Viens no atzinības un godinājuma veidiem Padomju Savienībā - sabiedriskā vietā novietota plāksne, kurā ievietoti sociālistiskās sacensības uzvarētāju (uzņēmumu un kolektīvu) nosaukumi, izcilāko darba pirmrindnieku attēli.
- komandors Viens no augstākajiem amatiem viduslaiku garīgo bruņinieku ordenī. Cilvēks, kam ir šāds amats.
- Bretoņu cikls Viens no viduslaiku bruņinieku romānu cikliem.
- sporaiņi Vienšūnas organismi, kas ir cilvēku un dzīvnieku parazīti.
- lamblija Vienšūņu tipa vicaiņu klases parazīts, kas mitinās cilvēka un dažu dzīvnieku tievajā zarnā.
- peldinātava Vieta (dzīvnieku, parasti zirgu) peldināšanai.
- audzētava Vieta (saimniecība, saimniecības daļa), kur (vairumā) audzē (dzīvniekus vai augus).
- pazeme Vieta, kas atrodas zem zemes virsmas un kur mirušo grēcinieku dvēseles izcieš sodu. Arī velnu mājoklis.
- repelents Vieta, kas atvaira dzīvniekus (parasti kukaiņus).
- dzirdinātava Vieta, kur dzirda dzīvniekus. Ierīce dzīvnieku dzirdināšanai.
- kautuve Vieta, kur kauj dzīvniekus, vieta, ko izmanto dzīvnieku kaušanai.
- elle Vieta, kur mirušo grēcinieku dvēseles izcieš sodu. Velnu mājoklis.
- pozīcija Vieta, kur novietots karaspēks, arī atsevišķs karavīrs cīņai ar pretinieku. Vieta, kur novietoti ieroči (parasti artilērija, ložmetēji) pretinieka apšaudei.
- krustāre Vieta, kur robežojas vairāku zemnieku saimniecību lauki.
- kroka Viļņveida (ieža slāņa) izliekums.
- sagatavot Vingrinot, norūdot, veicot ārstnieciskas procedūras u. tml., padarīt (cilvēku vai dzīvnieku, organismu, tā daļas) piemērotu, parasti kādai slodzei, iedarbībai.
- maskulinizācija Vīriešu sekundāro dzimumpazīmju (piemēram, ūsu, bārdas, zemas balss) veidošanās sievietēm.
- iegātnis Vīrietis (parasti bez nekustama īpašuma), kas apprec lauku māju mantinieci vai īpašnieci un parasti kļūst par saimniekotāju šais mājās.
- ciltstēvs Vīrietis, no kura cēlusies kāda radinieku kopa, cilts.
- augsne Virsējā iežu kārta (kuru kopējā iedarbībā pārveidojuši klimats, augu un dzīvnieku organismi, kā arī agrotehniski un melioratīvi pasākumi).
- paraboloīds Virsma, ko kustoties veido parabola, kuras virsotne slīd pa citu - nekustīgu - parabolu, abu parabolu plaknēm paliekot savstarpēji perpendikulāram.
- jesauls Virsnieku dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kazaku karaspēka daļās (atbilst rotmistram kavalērijā). Virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- virsniecība Virsnieku kopums kādas valsts armijā.
- pavēlniecība Virsnieku un ģenerālu (admirāļu) grupa, kas disciplināri un administratīvi saimnieciski vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu, militāru iestādi u. tml.
- tiktāl Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi).
- laso Virve ar cilpu dzīvnieku ķeršanai jāšus.
- lejā Virzienā (pa upi) uz (tās) ieteku.
- lejup Virzienā (pa upi) uz (tās) ieteku.
- augšup Virzienā uz (upes) izteku. Virzienā uz augstāku vietu.
- sociālšovinisms Virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kura pārstāvji aizstāv savas valsts buržuāzijas agresīvo politiku.
- oportūnisms Virziens, politika (strādnieku kustībā), kam raksturīga proletariāta interešu pielāgošana un pakļaušana buržuāzijas interesēm, atteikšanās no šķiru cīņas, no sociālistiskās revolūcijas, proletariāta diktatūras.
- sist Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
- pacelties Virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (par cilvēku vai dzīvnieku). Virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- zīdītāji Visaugstāk attīstīto mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir labi attīstītas galvas smadzenes, nervu sistēma un maņu orgāni un kas mazuļus baro ar pienu. Šīs klases dzīvnieki.
- karaliene Visizcilākā pāstāve (kādā, parasti augu, dzīvnieku, grupā).
- karalisks Visizcilākais (kādā, parasti augu, dzīvnieku, grupā).
- karalis Visizcilākais pārstāvis (kādā, parasti augu, dzīvnieku, grupā).
- nullenerģija Vismazākā enerģija, kas var būt kādai sistēmai (piemēram, atomam, molekulai), kura pakļaujas kvantu mehānikai.
- liekulība Vispārināta īpašība --> liekulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekulturālums Vispārināta īpašība --> nekulturāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nekulturālība (1).
- nekulturālība Vispārināta īpašība --> nekulturāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nekulturālums (1).
- nekulturālums Vispārināta īpašība --> nekulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nekulturālība (2).
- nekulturālība Vispārināta īpašība --> nekulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nekulturālums (2).
- nekustīgums Vispārināta īpašība --> nekustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nekustība (1).
- nekustība Vispārināta īpašība --> nekustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stāvoklis, kad nav kustības.
- nekustība Vispārināta īpašība --> nekustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekustīgums Vispārināta īpašība --> nekustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nekustība (2).
- slāniskums Vispārināta īpašība --> slānisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Sekundāra slāniska uzbūve (parasti nogulumiežiem, metamorfajiem iežiem), kas radusies iežu pārvietošanās gaitā, piemēram, spiediena iedarbības rezultātā.
- spekulatīvisms Vispārināta īpašība --> spekulalīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spekulatīvisms Vispārināta īpašība --> spekulalīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spekulatīvisms Vispārināta īpašība --> spekulalīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apdoma Vispusīga situācijas, rīcības un iespējamo seku apsvēršana.
- daba Viss, kas eksistē, bet nav cilvēka radīts. Apkārtējās vides parādību kopums (reljefs, klimats, augu un dzīvnieku valsts u. tml.), kas radies bez cilvēka līdzdalības.
- Lopbarības raugs Vitamīniem un olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis, ko izmanto par piedevu lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
- Lopbarības raugs Vitamīniem un olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis, ko izmanto par piedevu lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
- ķīvīte Zaļganmelns tārtiņveidīgo kārtas atklātu ainavu putns ar pagaru, šauru spalvu cekulu uz galvas.
- medūza Zarndobumaiņu tipa hidrozoju un scifozoju klases, parasti peldoša, dzimumspējīga paaudze, kam raksturīgs recekļains kupolveida ķermenis. Šīs dzīvnieku klašu paaudzes organisms.
- Kā (zemē) iemiets Zaudējis kustības spējas (aiz pārdzīvojuma), nekustīgs.
- Kā zemē iemiets Zaudējis kustības spējas (aiz pārdzīvojuma), nekustīgs.
- nolaisties Zaudēt možumu, dzīvesprieku, enerģiju.
- apaļmutes Zemāko mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst nēģi un miksenas.
- Zemes kopiena Zemes īpašuma forma, kad zeme ir zemnieku sīksaimniecību kolektīvā īpašumā.
- muduraiņi Zemnieku (vīriešu vai sieviešu) īpaša piegriezuma svārki ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gadsimtā Latvijā).
- Zemnieku brīvlaišana Zemnieku atbrīvošana no dzimtbūšanas.
- zemniekbērns Zemnieku bērns.
- dzimtbūšana Zemnieku ekspluatēšanai paredzētu, feodāļu radītu ārpusekonomisku spaidu forma (feodālismā).
- zemniecība Zemnieku kopums (piemēram, zemē, valstī, kādā tās teritorijā).
- zemniekmeita Zemnieku meita. Arī jauna zemniece.
- zemnieksaimniecība Zemnieku saimniecība.
- saimniekdēls Zemnieku saimniecības īpašnieka (īpašnieces) vai nomnieka (nomnieces) dēls.
- saimniekmeita Zemnieku saimniecības īpašnieka (īpašnieces) vai nomnieka (nomnieces) meita.
- saimniektēvs Zemnieku saimniecības īpašnieka (īpašnieces) vai nomnieka (nomnieces) tēvs. Arī pavecs saimnieks (1).
- saimniece Zemnieku saimniecības īpašnieka vai nomnieka sieva. Zemnieku saimniecības īpašniece vai nomniece. Sieviete, kas pārzina, vada, parasti sieviešu, darbu zemnieku saimniecībā.
- saimnieks Zemnieku saimniecības īpašnieks vai nomnieks. Zemnieku saimniecības īpašnieces vai nomnieces vīrs.
- sīkzemniecība Zemnieku slānis, ko veido mazu zemes gabalu īpašnieki.
- Putna brīvība Zemnieku tiesiskais stāvoklis pēc dzimtbūšanas atcelšanas.
- Putna brīvība Zemnieku tiesiskais stāvoklis pēc dzimtbūšanas atcelšanas.
- marka Zemnieku vai pilsētas kopienas īpašums (viduslaikos Vācijā, arī dažās citās Eiropas zemēs).
- zvejniekpuika Zēns, kas aug zvejnieku ģimenē.
- māneklis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim).
- pupiņš Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim).
- knupītis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim). Knupis (1).
- knupis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim). Knupītis (1).
- kažoks Zīdītāju dzīvnieku, parasti biezs, garš, apmatojums, arī āda ar šādu apmatojumu.
- plēsējs Zīdītāju klases kārta, kurā ietilpst dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības un kam raksturīgi spēcīgi ilkņi un nagi (piemēram, lāči, vilki, lūši, āpši). Šīs kārtas dzīvnieki.
- paeglis Ziemzaļš krūms, retāk koks ar adatveida vai zvīņveida lapām un melnām vai sarkanām čiekurogām.
- histoloģija Zinātne par cilvēka un daudzšūnu dzīvnieku audu mikroskopisko uzbūvi.
- veterinārmedicīna Zinātne par dzīvnieku slimībām, to ārstēšanu un profilaksi. Veterinārija.
- veterinārija Zinātne par dzīvnieku slimībām, to ārstēšanu un profilaksi. Veterinārmedicīna.
- bioģeogrāfija Zinātne, kas pētī augu un dzīvnieku izplatību un sadalījumu atkarībā no ģeogrāfiskajiem apstākļiem.
- citoloģija Zinātne, kas pētī augu vai dzīvnieku šūnu uzbūvi, attīstību un funkcijas.
- zoohigiēna Zinātne, kas pētī vides ietekmi uz dzīvnieku veselību un produktivitāti.
- psiholoģija Zinātnes nozare, kas pētī cilvēka un dzīvnieku psihi kā aktīvu īstenības atspoguļošanas procesu sajūtu, uztveres, jēdzienu, jūtu un citu parādību formā.
- paleopatoloģija Zinātnes nozare, kas pētī seno cilvēku, dzīvnieku un augu slimības.
- robežzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm.
- robeždisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm. Arī robežzinātne.
- Zooloģiskais dārzs Zinātniska iestāde, kas komplektē un eksponē dzīvniekus pēc to radniecības un ģeogrāfiskās izplatības.
- Zooloģiskais dārzs Zinātniska un izglītojoša iestāde, kas komplektē un eksponē dzīvniekus, lai parādītu to daudzveidību, kā arī saglabātu retās un izzūdošās sugas.
- Sarkanā grāmata Zinātnisks dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošās un apdraudētās augu un dzīvnieku sugas un pasugas, sniegti dati par tām.
- zooloģija Zinātņu komplekss, kas pētī dzīvniekus, to uzbūvi, attīstību, daudzveidību un klasifikāciju. Attiecīgais mācību priekšmets.
- ģenealoģija Ziņu kopums par (dzīvnieku vai augu) īpatņa vai īpatņu grupas izcelšanos.
- raduraksti Ziņu kopums par (dzīvnieku vai augu) īpatņa vai īpatņu grupas izcelšanos.
- rati Zirgu (arī vēršu, mūļu u. tml. darba dzīvnieku) vilkmes transportlīdzeklis - kravas kaste, platforma vai sēdeklis uz diviem vai četriem riteņiem
- ērzelis Zirgu ģints dzīvnieku tēviņš.
- pacēlums Zivju (arī citu ūdens dzīvnieku) kopums, ko zvejā izceļ no ūdenstilpes uz kuģa, laivas.
- ikri Zivju un dažu citu ūdens dzīvnieku, arī abinieku, olas.
- zveja Zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve ar īpašiem rīkiem.
- zvejasvieta Zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguves vieta.
- smilšbeka Zobiņbeku dzimtas sēne ar stobriņiem cepurītes apakšpusē.
- etoloģija Zooloģijas nozare, kas pētī dzīvnieku izturēšanos.
- zooparks Zooloģiskais dārzs, kurā akcentēta parka ainava un kurā izvietota dzīvnieku ekspozīcija.
- nozveja Zvejā iegūto vai iegūstamo dzīvnieku kopums (noteiktā laikposmā).
- zvejniekmeita Zvejnieku meita. Arī jauna zvejniece.
- izzvejot Zvejojot iznīcināt, izskaust (daudzus vai visus ūdens dzīvniekus, parasti zivis).
- izzvejot Zvejojot izvilkt (ūdens dzīvniekus, parasti zivis).
- izzvejot Zvejojot panākt, ka (piemēram, dīķī, ezerā) vairs nav ūdens dzīvnieku, parasti zivju.
- metiens Zvejošanai izmests tīkls, parasti kopā ar tajā notvertajiem dzīvniekiem. Vienā paņēmienā ar tīklu notverto dzīvnieku kopums.
- zīdaste Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli putni ar spalvu cekulu uz galvas.
- zīdaste Zvirbuļveidīgo kārtas neliels, brūnganpelēks dziedātājputns ar brūngansarkanu spalvu cekulu uz galvas.
- izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst spalva, apmatojums, vilna (par slapju, izmirkušu dzīvnieku).
eku citās vārdnīcās:
Tēzaurs