Paplašinātā meklēšana
Meklējam adīt.
Atrasts vārdos (79):
- adīt:1
- badīt:1
- radīt:1
- vadīt:1
- apadīt:1
- ieadīt:1
- izadīt:1
- noadīt:1
- paadīt:1
- saadīt:1
- uzadīt:1
- radīts:1
- adītava:1
- apbadīt:1
- atbadīt:1
- atvadīt:1
- iebadīt:1
- ievadīt:1
- izbadīt:1
- izvadīt:1
- nobadīt:1
- novadīt:1
- pabadīt:1
- pāradīt:1
- pavadīt:1
- pieadīt:1
- sabadīt:1
- uzvadīt:1
- aizbadīt:1
- aizvadīt:1
- pārbadīt:1
- pārradīt:1
- pārvadīt:1
- piebadīt:1
- pievadīt:1
- badīties:1
- gadīties:1
- pašadīts:1
- vadītājs:1
- vadīties:1
- jaunradīt:1
- ieadīties:1
- izadīties:1
- noadīties:1
- paadīties:1
- saadīties:1
- atbadīties:1
- atgadīties:1
- atvadīties:1
- iegadīties:1
- izgadīties:1
- izvadītājs:1
- nevadītājs:1
- nobadīties:1
- pabadīties:1
- pagadīties:1
- pavadītājs:1
- radītgriba:1
- radītspēja:1
- sabadīties:1
- sagadīties:1
- vadītspēja:1
- pusvadītājs:1
- radītprieks:1
- vadītprasme:1
- jaunradītājs:1
- pirmradītājs:1
- vadītspējīgs:1
- virsvadītājs:1
- politvadītājs:1
- supravadītājs:1
- fotovadītspēja:1
- siltumvadītājs:1
- supravadītspēja:1
- zibeņnovadītājs:1
- siltumvadītspēja:1
- vadītājmateriāls:1
- zibensnovadītājs:1
- elektrovadītspēja:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1912):
- (Uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- rīdze Adījuma (cimda, zeķes) valnis. Valnī ieadīta citas krāsas svītra.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski. Šādā tehnikā veidots adījums.
- ieadīties Adot iemācīties labi adīt. Adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties.
- uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot. Noadīt.
- dancināt Aicināt uz deju un vadīt dejā (partneri).
- dumpot Aicināt uz dumpi [1]. Radīt protesta noskaņojumu (kādā cilvēku grupā).
- izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu.
- nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem).
- āliņģis Aizsalušu ūdeņu (upju, ezeru u. tml.) ledus kārtā mākslīgi radīts caurums.
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa.
- nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās (parasti laulāto) attiecībās.
- izdzīvot Aizvadīt (dzīvi, laika posmu dzīvē). Nodzīvot.
- pārdzīvot Aizvadīt (kādu dzīves, attīstības posmu).
- izdzīvot Aizvadīt (kādu laika posmu dzīvē), nodzīvot (kā).
- aiznest Aizvadīt (par vadiem, caurulēm u. tml.).
- pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- nodzīvot Aizvadīt (visu laikposmu) no mūža.
- izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu).
- aizlaist Aizvadīt.
- Portretiskā līdzība Aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
- sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu. Šīs ierīces raidītās skaņas.
- piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
- seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- izvadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs.
- pavadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs. Izvadītājs (2).
- vadīt Apbedīt. Piedalīties apbedīšanā. Pavadīt (3).
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, jēdzienus, spriedumus).
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, savienot (ko kādā kopumā, veidojumā). Šādā veidā savienojot (ko), radīt (tā kopumu, veidojumu).
- kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
- šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
- Jaukt galvu (arī prātu) Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
- Jaukt prātu (arī galvu) Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
- apzināts Apziņai pakļauts, apziņas, saprāta nosacīts, vadīts.
- noturēt Ar aktīvu darbību, rīcību panākt, ka notiek, norisinās (piemēram, pasākums, sanāksme). Arī novadīt (11).
- (Ar) pirkstiem nobadīt (arī nobakstīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
- (Ar) pirkstiem nebakstīt (arī nobadīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
- (Ar) pirkstiem nobakstīt (arī nobadīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
- atbadīt Ar badīšanu atbildēt uz badīšanu vai sitienu. _imperf._ Badīt pretim.
- panākt Ar darbību, rīcību, izturēšanos radīt iespējas, priekšnoteikumus (kā) īstenošanai un īstenot (to).
- gleznot Ar glezniecības līdzekļiem radīt (mākslas darbu).
- izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
- dvest Ar grūtībām radīt, izdabūt (klusu skaņu).
- slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā). Ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
- pieklaudzināt Ar klaudzināšanu pavadīt (kādu norisi, darbību).
- klabināt Ar knābi radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
- griezt Ar ko asu radīt (ievainojumu, brūci).
- izdedzināt Ar kodīgu vielu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.). Iedarbojoties radīt (kur caurumu, robu u. tml.) - par kodīgu vielu.
- pāršaut Ar lodi, šāviņu radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu).
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija). Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
- nomocīt Ar mokām nostrādāt, pavadīt (laikposmu).
- ieskandināt Ar mūziku ievadīt (piemēram, svētkus).
- pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
- jeb Ar partikulu «vai» ievadītā saliktā teikumā saista teikuma komponentus.
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas).
- trikotāža Ar rokām vai mašīnām adīti izstrādājumi, arī audumi, to kopums.
- ražot Ar savu darbību radīt materiālus labumus (piemēram, priekšmetus, vielas).
- traucēt Ar savu ietekmi, iedarbību radīt (kādam, kam) ko nevēlamu (darbībā, stāvoklī u. tml.).
- veidot Ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām.
- izveidot Ar savu novietojumu radīt (piemēram, rindu, apli) - par priekšmetiem, parādībām.
- aizriebt Ar savu rīcību, izturēšanos radīt kādā nepatiku, dusmas.
- trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
- Uzsist zilumu Ar sitienu radīt zemādas asinsizplūdumu.
- Uzsist zilumu Ar sitienu radīt zemādas asinsizplūdumu.
- iesist Ar sitienu radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, robu).
- uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (ievainojumu).
- tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi). Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- nospiest Ar spiedienu izveidot, radīt (kā) atveidu.
- iespiest Ar spiedienu radīt (tulznu, ievainojumu) - par priekšmetu.
- izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- piesvilpot Ar svilpšanu pavadīt, papildināt (kādu norisi, darbību).
- zvans Ar šādu instrumentu radītā skaņa.
- gongs Ar šādu mūzikas instrumentu vai metāla gabalu radītā skaņa, signāls.
- portretēt Ar tēlotājas mākslas līdzekļiem radīt (kāda) portretu.
- izspert Ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri). Ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt.
- piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu.
- Izlikt cilpas (arī cilpu, lamatas, slazdu(s)) Ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- Izlikt slazdus (arī slazdu, cilpu, cilpas, lamatas) Ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem, radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju.
- kost Ar zobiem radīt (kur, piemēram, robu).
- kost Ar zobiem radīts (par brūci, ievainojumu).
- apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts. Zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
- piesist Ar, parasti nedaudziem, sitieniem (pret ko) radīt skaņu signālus.
- izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem). Ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
- izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (adījumu, tamborējumu, arī adītu vai tamborētu priekšmetu).
- Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs). Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
- ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu.
- atirt Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu).
- Nākt priekšā Atgadīties, notikt.
- Nākt priekšā Atgadīties, notikt.
- atgūt Atkal iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli).
- durstīt Atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām).
- Pielaist pie stūres Atļaut vadīt transportlīdzekli (parasti automobili).
- Pielaist pie stūres Atļaut vadīt transportlīdzekli (parasti automobili).
- Piešķirt vārdu Atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- Piešķirt vārdu Atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi. Arī izburt (1).
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem).
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem.
- murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem).
- taurēt Atskaņot (ko) ar tauri, radīt (signālus) ar tauri.
- pavadīt Atskaņot pavadījumu. Vadīt pavadījuma atskaņojumu.
- elektrofotogrāfija Attēlu iegūšana, izmantojot vielas fotovadītspēju.
- irealitāte Attiecības, apstākļi, kādu nav īstenībā. Tas, kas ir radīts fantāzijā, iedomās. Nerealitāte.
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus. Dzimumgatavība.
- atsveicināties Atvadīties ar sveicienu.
- Sacīt (arī teikt) ardievas Atvadīties, sakot atvadu vārdus.
- Teikt (arī sacīt) ardievas Atvadīties, sakot atvadu vārdus.
- atrokoties Atvadīties, sniedzot roku viens otram.
- vadīties Atvadīties.
- attēloties Atveidoties (atmiņā). Tikt radītam (iztēlē).
- griezt Augot radīt (ko) apļveida vai spirālveida formā (par augiem).
- Valsts sekretārs Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
- virsvadītājs Augstākais, galvenais (kā) vadītājs.
- triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
- izaurot Aurojot radīt (skaņas). Aurojot izpaust.
- virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- šoferis Automobiļa vadītājs.
- galva Autoritatīva, vadoša persona. Priekšnieks, vadītājs (kādā cilvēku grupā).
- badīties Badīt citam citu.
- atbadīties Badīties ilgi, līdz apnikumam.
- sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus. Bakstot sabojāt, parasti pilnīgi. Arī sadurstīt (1).
- izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu).
- sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus. Arī sadurstīt (2).
- apstāvēt Bērēs teikt izvadīšanas runu, arī vadīt bēru ceremoniju.
- pārberzēt Berzējot pārdalīt. Berzējot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Pārberzt (1).
- izberzēt Berzējot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu). Berzējot izbojāt.
- pārbrucināt Berzējot, rīvējot pārdalīt. Berzējot, rīvējot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm). Atskanēt šādām skaņām.
- zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
- zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
- pārberzt Beržot pārdalīt. Beržot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu). Beržot izbojāt.
- Griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
- Griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
- ieberzt Beržot, beržaties radīt (piemēram, rievu, brūci).
- klimst Bezdarbīgi vadīt laiku.
- notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
- Nosist (arī notriekt) laiku Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
- Nosist (arī notriekt) laiku Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
- nolēkāt Bezrūpīgi, vieglprātīgi pavadīt (visu laikposmu).
- atblāzmojums Blāzmas, atstarotās gaismas radīts apgaismojums. Atblāzma.
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī. Kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums. Ūdens nelaime.
- Ūdens nelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī. Kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums. Ūdensnelaime.
- iebraukt Braucot ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas).
- izbraukt Braucot izvadīt (iejūgtu zirgu).
- izbraukt Braucot izvadīt (pa kurieni).
- pārkārtoties Braucot pārvietoties, iekļauties (kur) - par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli.
- izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedres).
- brigadieris Brigādes (1) vadītājs.
- izburt Burot sasniegt (kādu mērķi), iegūt (ko). Ar burvību radīt, izveidot.
- piederēt Būt (kāda) izveidotam, radītam.
- pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
- vadīt Būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam) sagatavoties, arī atvadītos (no tā).
- Kost kabatā (arī makā) Būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
- Kost kabatā (arī makā) Būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
- Kost makā (arī kabatā) Būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
- prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, kongresam u. tml.).
- Turēt grožus (savās) rokās Būt par vadītāju.
- Turēt grožus (savās) rokās Būt par vadītāju.
- Turēt grožus (savās) rokās Būt par vadītāju. Būt par noteicēju.
- rasties Būt sastopamam, gadīties.
- atrasties Būt sastopamam. Arī gadīties, parādīties.
- turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā. Pārzināt, vadīt (īpašumu).
- klepot Būt tādam, kam izraisās klepus. Radīt klepum raksturīgas skaņas.
- žagoties Būt tādam, kam izraisās žagas. Radīt žagām raksturīgas skaņas.
- gleznot Būt tādam, kam piemīt spēja radīt glezniecības darbus.
- badīties Būt tādam, kas mēdz badīt.
- šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
- grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu). Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu). Dārdēt (6).
- velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) - par ūdenstilpēm. Ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) - par upēm, kanāliem u. tml. Radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju).
- dārdēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- dūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- dunēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- rūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- samocīt Būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju). Būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ir grūti radīt (parasti par smaidu).
- pārbūt Būt, aizvadīt (kur visu laikposmu).
- vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
- tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvināties (3).
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvoties (4).
- iecirpt Cērpot radīt ievainojumu.
- iecirst Cērtot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
- pārcirst Cērtot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- pārcirst Cērtot radīt (kam) ievainojumu.
- iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu.
- iecirst Cērtot, strauji skarot ar cirvi, iešķelt (kādā priekšmetā), radīt plaisu.
- spiest Cieši aptverot (ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, radīt tirpuma, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā).
- cietumniecība Cietuma dzīves nosacījumu, apstākļu kopums. Laika posms, kas pavadīts cietumā.
- kultūra Cilvēka radītajos apstākļos izaudzēta (mikroorganismu) kolonija.
- kultūra Cilvēka radītajos audzēšanas apstākļos.
- kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā, parasti mākslas, nozarē).
- nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
- Stihiska (arī dabas) nelaime Dabas stihija, dabas katastrofa. Dabas stihijas, dabas katastrofas radītais postījums, zaudējums.
- izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu). Dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
- meistars Darba tiešais vadītājs un organizētājs (kādā ražošanas iecirknī).
- ievade Darbība --> ievadīt (2).
- ievade Darbība --> ievadīt (5).
- izvade Darbība --> izvadīt.
- radīšana Darbība --> radīt.
- starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
- rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana. Rotaļa (1).
- novade Darbība, process --> novadīt (4).
- novade Darbība, process --> novadīt (6).
- novade Darbība, process --> novadīt (7).
- pārvade Darbība, process --> pārvadīt (3).
- pievade Darbība, process --> pievadīt (2).
- pievade Darbība, process --> pievadīt (3).
- Šaurā vieta Darbības, tās organizēšanas posms, kas rada vai var radīt traucējumus visā darbības norisē.
- slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
- piegādāt Darbojoties pievadīt (piemēram, strāvu, ūdeni) - par ierīcēm, mehānismiem u. tml.
- tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- sprauslāt Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- vaimanāt Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu).
- stenēt Darbojoties radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (par lencēm, iekaltām u. tml.).
- zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu, piemēram, transportlīdzekli, ar šādu signālierīci). Atskanēt šādām skaņām.
- pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm). Atskanēt šādam troksnim.
- klaudzēt Darbojoties radīt spalgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, mehānismiem).
- vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu).
- spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
- Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- māksla Darbu kopums, kuri ir radīti, tēlaini atspoguļojot īstenību.
- izvadītājs Darītājs --> izvadīt.
- pavadītājs Darītājs --> pavadīt.
- vadītājs Darītājs --> vadīt.
- verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem.
- tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu.
- čala Daudzu putnu balsu radīto skaņu kopums.
- izdauzīt Dauzot izveidot, radīt (kur, piemēram, robu).
- pārdauzīt Dauzot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Dauzot pārdalīt.
- iedauzīt Dauzot radīt, ieveidot (piemēram, robu).
- parādīties Dažkārt kļūt redzamam, sastopamam. Gadīties (2).
- ģenerālsekretārs Dažu komunistisko un strādnieku partiju vadītājs.
- rektors Dažu reliģisko iestāžu vadītājs.
- piedvesums Dažu skaņu artikulācijā - izelpas radīta, dvesmai līdzīga skaņa.
- kurināt Dedzināt kurināmo, lai radītu siltumu, gaismu.
- kvēpināt Dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu.
- sakvēpināt Dedzinot (ko), radīt ļoti daudz kvēpu, dūmu.
- kvēpināt Dedzinot (ko), radīt smaržīgus dūmus.
- izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.). Skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- kvēpt Degot radīt daudz kvēpu, dūmu.
- dūmot Degot radīt dūmus. Virzīt dūmus gaisā.
- kurēties Degot radīt siltumu, gaismu (par uguni).
- kurties Degot radīt siltumu, gaismu (par uguni).
- izdēt Dējot izvadīt no organisma (olu).
- seismozondēšana Derīgo izrakteņu izlūkošana, pamatojoties uz nelielu mākslīgu sprādzienu radīto seismisko viļņu novērojumiem.
- orgāns Detaļa, sastāvdaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.), kam parasti ir tieša saskare ar darbības objektu vai ar ko ir kontakts (ierīces, iekārtas u. tml.) vadītājam.
- organizēt Dibināt, radīt (piemēram, iestādi, cilvēku kolektīvu).
- tēvs Dibinātājs, pamatlicējs. Arī vadītājs, organizators.
- piedimdināt Dimdinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
- Diplomātiskais korpuss Diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā to rezidences valstī. Visas diplomātiskās pārstāvniecības amatpersonas.
- Diplomātiskais korpuss Diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā valstī, arī visas diplomātisko pārstāvniecību amatpersonas.
- adāms Divd. --> adīt.
- radīts Divd. --> radīt.
- radošs Divd. --> radīt.
- vadāms Divd. --> vadīt.
- vadošs Divd. --> vadīt.
- Nāciju salūts Divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājas, arī karakuģus.
- izdoma Domās, iztēlē no jauna radītais (tēls, priekšstats, ideja u. tml.).
- piedomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
- izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
- izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.). Arī iecerēt (1).
- sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot, arī iecerēt.
- izgudrot Domāšanas rezultātā radīt (jaunu ideju, domu u. tml.). Izdomāt (2).
- Sviedru lapas Drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
- Sviedru lapas Drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
- pārdurt Durot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Durot pārdalīt.
- sadurt Durot radīt caurumus. Durot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sadurt Durot savainot. Saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus, arī sāpes.
- iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes. Durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
- sadurstīt Durstot radīt caurumus. Durstot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus.
- laist Dzemdēt, radīt.
- Laist pasaulē Dzemdēt, radīt.
- iedziedāt Dziedot iesākt, ievadīt (piemēram, laika posmu).
- ielīgot Dziedot līgo dziesmas, ievadīt (Līgo svētkus).
- lalināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti atkārtojot zilbi «la». Arī trallināt.
- trallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti, atkārtojot zilbes «tra», «la», arī jautri dziedāt.
- izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pakāpeniski izveidot, radīt (piemēram, domu, mākslas tēlu).
- izdzīt Dzīšanas procesā izzust (par slimības radītu audu bojājumu, par slimību, kas rada audu bojājumu).
- Iesildīta vieta Dzīves vai darba vieta, kur pavadīts ilgāks laika posms.
- Iesildīta vieta Dzīves vai darba vieta, kur pavadīts ilgāks laika posms.
- melodija Dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums.
- augt Dzīvot, pavadīt dzīves agrīnos gadus (par bērniem, pusaudžiem).
- uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (barības vielas, gaisu u. tml.) organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- iemīt Ejot, staigājot radīt, izveidot (piemēram, taku), iespiest (pēdas).
- ekskavatorists Ekskavatora vadītājs.
- detonācija Eksplozija, sprādziens. Sprādziens, ko izraisa kāda cita sprādziena radītie gaisa viļņi.
- polsteris Elastīgs veidojums, ko piestiprina, lai radītu (kam) vēlamo formu.
- solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāja strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām.
- šunts Elektrības vadītājs vai magnētvads, ko pieslēdz paralēli elektriskās vai magnētiskās ķēdes posmam, lai daļa strāvas vai magnētiskās plūsmas apietu ķēdes posmu pa izveidoto paralēlo atzarojumu.
- elektrods Elektrības vadītājs, ar kuru elektriskajai ķēdei pievieno citu ķēdes daļu, kam ir jonu vai elektronu vadītspēja.
- konduktivitāte Elektrības vai siltuma vadītspēja.
- Elektriskā ķēde Elektriskā sprieguma avota, elektrības vadītāju, elektrisko ierīču un aparātu savienojums, kam cauri var plūst elektriskā strāva.
- Elektriskā ķēde Elektriskā sprieguma avota, elektrības vadītāju, elektrisko ierīču un un aparātu savienojums, kam cauri var plūst elektriskā strāva.
- virpuļstrāva Elektriskā strāva, kas rodas masīvā vadītājā, ja mainās ar to saķēdētā magnētiskā plūsma.
- termoelements Elektriskās ķēdes daļa, kura sastāv no dažādiem vadītājiem un kurā izmanto termoelektriskos efektus.
- indukcija Elektriskās strāvas rašanās process vadītājā, kas kustas magnētiskajā laukā vai kas ir ievietots mainīgā magnētiskajā laukā.
- Elektrostatiskā indukcija Elektrisko lādiņu pārbīdes process vadītājos un dielektriķos ārējā elektriskajā laukā.
- elektroizolācija Elektrisko vadu un dažādu iekārtu izolācija elektriskās strāvas vadītāja norobežošanai.
- stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
- termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
- Elektronu vadītspēja Elektrovadītspēja, kas saistīta ar brīvo elektronu pārvietošanos vielā.
- zīmenss Elektrovadītspējas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā. Sīmenss.
- sīmenss Elektrovadītspējas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā. Zīmenss.
- ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos (kādu vielu, piemēram, ārstēšanās nolūkā).
- ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos līdz ar gaisu (piemēram, smaržu).
- izelpot Elpojot izvadīt (gaisu) no plaušām.
- sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ).
- dekāns Fakultātes vadītājs.
- piefantazēt Fantazējot radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
- vakuumfiltrs Filtrs, kam filtrāta savākšanas tvertnē ir radīts retinājums.
- masa Fizikāls lielums, ar ko raksturo ķermeņa inerci un spēju reaģēt uz gravitācijas lauku vai to radīt.
- Elektriskā pretestība Fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
- elektrovadītspēja Fizikāls lielums, kas raksturo vielas īpašību, spēju vadīt elektrisko strāvu.
- magnetostatika Fizikas nozare, kas pētī pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētiskai lauku īpašības un mijiedarbību.
- saražot Fizioloģiskā procesā radīt (ko, piemēram, vielas, augļus) lielākā daudzumā. Fizioloģiskā procesā radīt (kā, piemēram, vielu, augļu lielāku daudzumu).
- ražot Fizioloģiskā procesā radīt (vielas) - par organismu, tā daļām.
- frankists Franko vadītās fašistiskās kustības piekritējs, dalībnieks (Spānijā).
- aizķerties Gadīties kļūmei, likstai. Notikt negadījumam.
- samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā). Tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam).
- notrāpīties Gadīties, atgadīties.
- palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam. Paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam. Veikties labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- piemesties Gadīties, rasties (par ko nevēlamu).
- iznākt Gadīties.
- trāpīties Gadīties.
- Siltuma barjera Gaisa pretestības radīta lidaparāta sakaršanas pakāpe, kad ātruma palielināšana kļūst bīstama.
- paralēlslēgums Galvanisko elementu vai pusvadītāju slēgums, kurā visus pozitīvos polus savieno viens vadītājs, bet negatīvos cits. Slēgums, kurā visu vadītāju vieni gali savienoti vienā, bet otri gali - citā punktā.
- šefredaktors Galvenais, atbildīgais (periodiska izdevuma) redaktors. Izdevniecības redakcijas vadītājs.
- ģenerāldirektors Galvenais, atbildīgais vadītājs (parasti lielā uzņēmumā vai organizācijā).
- sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- nīkt Garlaikoties, pavadīt bezmērķīgi (ilgāku laiku).
- konduktometrija Gāzu un šķidrumu elektrovadītspējas mērīšana.
- sfumato Glezniecībā - attēlojamo objektu kontūru mīkstināšana, lai radītu, ap tiem gaisa ilūziju.
- neoimpresionisms Glezniecības virziens, kas radās 19. gadsimta 80. gados Francijā un kam raksturīga krāsu punktu izmantošana, lai radītu krāsu toņu efektu.
- sagleznot Gleznojot izveidot, radīt (ko) lielākā daudzumā. Gleznojot izveidot, radīt (kā lielāku daudzumu).
- modernieks Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās).
- iegraizīt Graizot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu).
- izgraizīt Graizot radīt, izveidot (kur robus, caurumus u. tml.).
- sagraizīt Graizot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā), parasti vairākus, savainojumus.
- pārgrauzt Graužot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- izgrauzt Graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- iegrauzt Graužot radīt (kur robu, caurumu).
- iekrimst Graužot, skrubinot radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
- izkrimst Graužot, skrubinot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- greiderists Greidera vadītājs.
- radītgriba Griba radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā). Griba radīt, radīšanas griba.
- atgriezt Griežot atvērt vai radīt iespēju atvērt. _imperf._ Griezt vaļā.
- uzgriezt Griežot izveidot, radīt (kam) atveri.
- izgriezt Griežot izveidot, radīt (piemēram, caurumu, robu priekšmetā).
- pārgriezt Griežot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- iegriezt Griežot radīt ievainojumu, bojājumu (kur).
- sagriezt Griežot savainot. Saskaroties ar ko asu, radīt savainojumu.
- urbināt Griežot vai grozot un spiežot (parasti ko smailu kādā virsmā), radīt (tajā) caurumu, dobumu.
- nakšņot Gulēt pa nakti, arī pavadīt nakti (kur).
- iegulēt Guļot (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) bedri.
- iegulēt Guļot (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri).
- izgulēt Guļot pārlaist, aizvadīt (parasti nakti). Pārgulēt.
- pārgulēt Guļot pavadīt (laikposmu) - par dzīvniekiem.
- pārgulēt Guļot pavadīt nakti (kur).
- posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu.
- iecirtums Iecirstā vietā. Cērtot ieveidotais, radītais robs.
- izēst Iedarbojoties radīt (kur, piemēram, caurumu) - par rūsu, kodīgu vielu.
- bubulis Iedomās, iztēlē radīts biedēklis, briesmonis.
- ietrāpīties Iegadīties, gadīties.
- groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
- ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (iešūta, ieausta, ieadīta) mala (apģērbam).
- Kultūras mantojums Iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
- Elektromagnētiskais sūknis Ierīce elektrības vadītāju šķidrumu pārsūknēšanai, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu, kas plūst pa šķidrumu.
- Elektromagnētiskais sūknis Ierīce elektrības vadītāju šķidrumu pārsūknēšanai, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu, kas plūst pa šķidrumu.
- kriotrons Ierīce elektriskās pretestības maiņai, izmantojot strāvas radīto magnētisko lauku un supravadītāju fizikālās īpašības.
- seismometrs Ierīce seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai.
- vibrators Ierīce vibrāciju radīšanai (piemēram, vibromašīnas piedziņai). Vadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, uztveršanai vai atstarošanai (piemēram, antenā).
- spintariskops Ierīce, ar ko vizuāli novēro un reģistrē radioaktīvo elementu izsviestās alfa daļiņas, izmantojot to radīto luminiscenci.
- sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, parasti šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
- Sildāmais spilvens Ierīce, ko lieto kādas ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot elektriskās enerģijas radītu siltumu.
- inducēt Ierosināt, radīt (ko) ārēju cēloņu iedarbībā.
- ieadīt Iesākt adīt, bet nepabeigt.
- paņemt Iesākt dziedāt (piemēram, kādā toni, tempā). Ievadīt, iesākt (kā atskaņojumu).
- ierunāties Iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām).
- ierēkties Iesākt radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu). Īsu brīdi radīt asu, skarbu, skaļu troksni.
- iegaudoties Iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem). Iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- iegriezties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (par griezi).
- iekliegties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
- iečakstināties Iesākt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
- iedziedāties Iesākt radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Iesākt radīt raksturīgas skaņas un tūlīt apklust.
- iečaloties Iesākt radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, plūstošu ūdeni u. tml.). Īsu brīdi radīt skanīgu, dzidru troksni.
- iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā).
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.). Iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.). Iesākt radīt šādu skaņu un tūlīt pārstāt.
- ierieties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem). Īsu bridi radīt šāvienu troksni.
- ierēkties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem). Īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
- teikšana Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot.
- Atpūtas nams Iestāde, kur var pavadīt atvaļinājumu labvēlīgos klimatiskos un higiēniskos apstākļos.
- kredītrīkotājs Iestādes vai organizācijas vadītājs, kam ir tiesības rīkoties ar budžetā apstiprinātajiem asignējumiem.
- vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, īsinātu laiku. Arī pavadīt (1).
- audzināt Ietekmēt, veicināt (sabiedrības vai indivīda) garīgo attīstību, izaugsmi, vadīt to vēlamajā virzienā.
- uzlādēt Ievadīt (aparātā, ierīcē u. tml.) elektrisko enerģiju.
- pielādēt Ievadīt (aparātā, ierīcē u. tml.) elektrisko lādiņa. Uzlādēt.
- uzņemt Ievadīt (barības vielas u. tml.) organismā (par augiem, to daļām).
- vakcinēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu. Potēt (1).
- potēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu. Vakcinēt.
- pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu, asins aizstājējus) citam cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā.
- iejundīt Ievadīt (kādu laika posmu), pavēstīt par (kāda laika posma) sākšanos.
- apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā.
- iesākt Ievadīt (mūža, darba gaitu u. tml.) pašu pirmo posmu.
- nitrēt Ievadīt (organiskā savienojumā) nitrogrupu.
- iešļircināt Ievadīt (piemēram, ar dzeloni šķidrumu koduma, dūruma vietā) - par dzīvniekiem.
- iepotēt Ievadīt (piemēram, injicējot) organismā (parasti vakcīnu).
- injicēt Ievadīt (šķidru vielu) audos vai ķermeņa dobumos ar dobu adatu.
- sapotēt Ievadīt (vairāku, daudzu cilvēku vai dzīvnieku) organismos vakcīnu. Ievadīt organismos vakcīnu (cilvēku vai dzīvnieku lielākam daudzumam).
- ozonēt Ievadīt (vielā, vielu maisījumā) ozonu.
- potēt Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
- vakcinēt Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
- gāzēt Ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (plaušas). Ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (kādu).
- katetrizēt Ievadīt katetru (ķermeņa dobumā, asinsvadā).
- ieņemt Ievadīt organismā (iedzerot, apēdot).
- pārpotēt Ievadīt organismā (piemēram, saslimušus audus no cita organisma) pētnieciskā nolūkā.
- sapotēt Ievadīt organismā vakcīnas (pret vairākām slimībām).
- iesākt Ievadīt pašu pirmo laika posmu (kādā darbā, periodā u. tml.).
- plastificēt Ievadīt plastifikatoru (vielā, materiālā).
- Izdarīt poti Ievadīt poti organismā.
- tamponēt Ievadīt tamponu (brūcē vai organisma dobumā).
- Izlīdzināt kursu Ievadīt transportlīdzekli paredzētajā kursā, parasti pēc novirzīšanās no tā.
- elpināt Ievadīt un izvadīt (kādam) no plaušām gaisu.
- iezvanīt Ievadīt, iesākt (ko jaunu).
- Izlīdzināt kursu Ievadīt, piemēram, lidaparātu, kuģi, paredzētajā kursā, parasti pēc novirzīšanās no tā.
- prezbiteris Ievēlēts baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiteriāņu draudzēs).
- ģenerālsekretārs Ievēlēts vai iecelts galvenais kārtējā darba vadītājs (kādā organizācijā, apvienībā, iestādē).
- skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem). Ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
- izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri). Iegulēt (1).
- izsēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri).
- izrēkties Ilgāku laiku radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
- izdimdināties Ilgāku laiku radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (piemēram, ko sitot).
- izgaudoties Ilgāku laiku radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- noadīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz adīt (parasti līdz nogurumam).
- nobadīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz badīties.
- izdimdināties Ilgāku laiku, atkārtoti radīt spēcīgu, dobju skaņu (par pērkonu).
- izadīties Ilgāku laiku, daudz adīt.
- nobadīties Ilgāku laiku, daudz badīties (parasti zaudējot spēkus, arī aizejot bojā).
- atgulēt Ilgi guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- izgulēt Ilgi guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt izgulējumu (kādā ķermeņa daļā).
- izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.). Būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
- pārdeldēt Ilgi lietojot, radīt (apģērbam, priekšmetam) izdilumu, caurumu.
- iegrauzt Ilgstoši beržot, graužaties radīt (brūci) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
- švīkāties Ilgstoši, intensīvi radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, virzot ko pa kādu virsmu).
- šalkt Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- kanonāde Intensīva, ilgstoša (šaujamieroču, parasti artilērijas ieroču) kaujas darbība. Tās radītais troksnis.
- sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst visi spēki. Intensīvā garīgā darbībā tikt aizvadītam (par mūžu).
- triko Īpašā tehnikā adīts audums (veļai, virsdrēbēm).
- ažiotāža Īpaši radīts satraukums, intereses sakāpinājums.
- prettrieciens Īpaši radīts trieciens kustības straujai apturēšanai.
- ražīgums Īpašību kopums, spēja (iekārtai, ierīcei u. tml.) veikt (noteiktā laikposmā) kādu darbu, radīt produkciju.
- noklabināt Īsu brīdi ar knābi radīt un pārstāt radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
- noklidzināt Īsu brīdi radīt un pārstāt radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem).
- norēkties Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
- norēkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu, troksni (par ierīci, mehānismu). Norēkties (4).
- noņerkstēt Īsu bridi, vienu reizi radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni.
- nomurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas.
- noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
- nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt smalku, stieptu skaņu (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
- nogaudot Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptas, spalgas, svelpjošas skaņas.
- nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām). Nokaukt (2).
- nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām). Nokaukties (2).
- nošņākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Nošņākt (3).
- nošņākt Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Nošņākties (3).
- nodūkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (piemēram, par motoriem, ierīcēm).
- sindiks Itālijā - ievēlēts kopienas pašpārvaldes vadītājs.
- paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu). Tikt aizvadītam, pavadītam (kādā veidā). Aizritēt, aiziet.
- izskalot Izdalīt (vielu) no kāda maisījuma (par šķidrumu). Izvadīt (vielu, piemēram, no organisma).
- čaukstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu).
- čūkstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu). Čaukstēt.
- palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama. Negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- stenēt Izelpā radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (parasti aiz sāpēm, piepūles) - par cilvēkiem.
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
- vaidēt Izelpā radīt stieptas (parasti paklusas) balss skaņas (parasti aiz sāpēm, piepūles).
- vaids Izelpā radīta (parasti paklusa) balss skaņa (parasti aiz sāpēm, piepūles).
- šņaukāt Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem).
- šņaukāties Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem).
- šņākt Izelpā vai ieelpā radīt samērā vienmērīgu, paskaļu troksni sašaurinātās vai šaurās elpvada daļās (par cilvēkiem). Atskanēt šādam troksnim.
- izkrist Izgadīties.
- safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu). Sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
- superintendents Izglītības departamenta vadītājs (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- uzdzīvot Izlaidīgi, baudkāri līksmoties. Pavadīt laiku baudkārās izpriecās.
- aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo, parasti mākslā). Aizgūt.
- kurināt Izmantot par kurināmo (piemēram, malku), lai radītu siltumu, gaismu.
- neitralizēt Iznīcināt skābes īpašības ar sārmiem vai sārma īpašības ar skābēm un radīt attiecīgos sāļus.
- iespert Izraisīt degšanu, radīt bojājumu (kādā priekšmetā) - par zibeni.
- augt Izraisīt iekaisumu (par infekcijas slimību, kuras pretpote ir ievadīta organismā).
- dot Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
- sniegt Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
- celt Izraisīt, radīt (piemēram, paniku, naidu).
- dot Izraisīt, radīt (psihisku vai fizisku stāvokli).
- sadomāt Iztēlē radīt, sacerēt (mākslas darbu).
- fantazēt Iztēlē radīt, veidot, parasti ko īstenībai neatbilstošu. Arī sapņot.
- marsieši Iztēlē radīti Marsa iedzīvotāji.
- selenīti Iztēlē radīti Mēness iedzīvotāji.
- fantastika Iztēlē radītu priekšstatu, tēlu kopums, kas atspoguļo īstenību pārveidoti, hiperbolizēti.
- sacerēt Iztēlē, arī praktiskā darbībā radīt, izveidot, arī iecerēt.
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos). Aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- kūpēt Izvadīt dūmus (par dūmvadiem).
- Dot (arī atdot) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- Dot (arī atdot) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- Parādīt (arī atdot) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- Dot (arī atdot, parādīt) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- dzemdēt Izvadīt no dzemdes (attīstījušos augli).
- dēt Izvadīt no organisma (attīstījušos olu) - par putniem, dažādiem rāpuļiem, gliemjiem, posmkājiem, tārpiem.
- nērst Izvadīt no organisma (ikrus, olas).
- urinēt Izvadīt urīnu no organisma.
- iznērst Izvadīt, izdalīt (ikrus, olas).
- aizvadīt Izvadīt, pavadīt (mirušo uz kapsētu). Apbedīt.
- sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību. Salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- nodibināt Izveidot, radīt (mākslas darba veidu, tradīcijas mākslā).
- palaist Izveidot, radīt (parasti balss skaņas), izrunāt (vārdus, teikumus u. tml.).
- izburt Izveidot, radīt (parasti ko skaistu, cildenu, vērtīgu).
- ietaisīt Izveidot, radīt (piemēram, caurumu, bedri).
- savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml. Šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
- pārslogot Izveidot, radīt (piemēram, tekstu, mākslas darbu), kurā ir iekļauts kā pārāk daudz.
- izvagot Izveidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā padziļinājumus, grambas u. tml.).
- izlaist Izveidot, radīt (skaņu).
- sasapņot Izveidot, radīt iztēlē.
- Izdomāt vārdu Izvēlēties vārdu, arī radīt jaunu vārdu, lai nosauktu tajā (ko).
- iedomāt Izziņas darbībā radīt atziņu, secinājumu, konstatējumu, ideju u. tml. Iedomāties (4).
- pigmentēt Jaukt ar pigmentiem (2), ievadīt pigmentus.
- pārsalas Jauns, plāns ledus, kas ir izveidojies uz uzplūduša vai atkušņa radīta ūdens, zem kura ir vecāks ledus.
- simtnieks Kāda simta (piemēram, 100 cilvēku) vadītājs, pārzinis.
- izkalpot Kalpojot (pie kāda), aizvadīt (noteiktu laiku), pabeigt kalpot (noteiktu laiku). Nokalpot.
- barokamera Kamera, kurā iespējams radīt tādu gaisa spiedienu, kas atbilst spiedienam dažādā augstumā no zemes.
- termobarokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru un gaisa spiedienu.
- termokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru.
- vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju. Vijoļmūzikas koncerts.
- iekapāt Kapājot (ko), neviļus, negribēti radīt ievainojumu (kur).
- Kara komisārs Kara komisariāta vadītājs.
- Kara komisārs Kara komisariāta vadītājs.
- Kara rētas Kara radītais posis, nodarītie zaudējumi.
- Karā (arī kara) cirstās brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
- Karā (arī kara) sistās (arī cirstās) brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
- Karā (arī kara) cirstās brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
- Karā (arī kara) cirstās brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
- Kara kāvi Karadarbības radītas uguns atspīdums.
- Kara kāvi Karadarbības radītas uguns atspīdums.
- izkārpīt Kārpot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
- uzkasīt Kasot (parasti niezošu ķermeņa daļu), radīt (iekaisumu, ievainojumu).
- izkasīt Kasot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
- pārkasīt Kasot, skrāpējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kasot, skrāpējot ievainot.
- izkašņāt Kašņājot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
- izkaukt Kaucot radīt (skaņas) - piemēram, par suni, vilku.
- izkausēt Kausējot (ko), izveidot, radīt (tajā, piemēram, caurumu).
- vilcināt Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
- pieklaudzināt Klaudzinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
- atklepot Klepojot izdabūt, izvadīt (no elpvada).
- izklepot Klepojot izvadīt (no elpošanas ceļiem, piemēram, krēpas).
- izkrēpot Klepojot izvadīt (no elpošanas ceļiem).
- izirt Kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem. Atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu).
- pārvērsties Kļūt citādam, izturēties citādi attieksmē pret kādu. Radīt citādu iespaidu (par sevi).
- sprāgt Kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
- izknābāt Knābājot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- pārknābt Knābjot radīt (kam) caurumu, bojājumu? knābjot pārdalīt.
- izknābt Knābjot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- ieknibināt Knibinot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, caurumu).
- izknibināt Knibinot radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- pārkniebt Kniebjot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Kniebjot pārdalīt.
- izkodināt Kodinot radīt, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
- Trotila ekvivalents Kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
- Trotila ekvivalents Kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
- Darba ražīgums Konkrētā darba spēja radīt laika vienībā zināmu daudzumu materiālo vērtību.
- skenēt Konstatēt ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanos (organismā, tā daļā).
- konsulāts Konsula vadīta vienas valsts pārstāvniecības iestāde citas valsts pilsētā.
- koptēls Kopējs, vienojošs (mākslas darba, arī tā daļas radīts) tēls, priekšstats.
- vakarēt Kopīgi pavadīt vakaru strādājot, dziedot, tērzējot (par saimi, kaimiņiem, draugiem).
- lolot Kopt, veidot, radīt ar pūlēm, rūpīgi.
- kormeistars Kora diriģents, vadītājs (parasti muzikālajos teātros). Kora diriģenta palīgs.
- kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētais un atskaņojuma vadītājs. Kora diriģents.
- Kora diriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs. Kordiriģents.
- pavadonis Kosmisks lidaparāts, kas ir ievadīts orbītā ap kādu debess ķermeni.
- pārkost Kožot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Kožot pārdalīt.
- izkost Kožot radīt (kur robu, caurumu u. tml.). Kožot radīt (ievainojumu).
- izkraukāt Kraukājot izvadīt (no elpošanas ceļiem).
- sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to).
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās). Šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
- stividors Kuģu iekraušanas un izkraušanas darbu vadītājs.
- izkūkot Kūkojot radīt (skaņas) - par dzeguzi. Kūkojot izpaust.
- izkunkstēt Kunkstot radīt (skaņas). Kunkstot izpaust.
- Saeimas strādnieku un zemnieku frakcija Latvijas Komunistiskās partijas vadīta revolucionāro strādnieku un zemnieku frakcija buržuāziskās Latvijas saeimā (no 1928. gada līdz 1933. gadam).
- izlauzt Laužot radīt (kur, piemēram, robu). Laužot padarīt robainu.
- kēms Ledāja kušanas ūdeņu radīta reljefa paugurveida forma ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
- Mākslīgais ledus Ledus, kura uzsaldēšanai izmanto mākslīgi radītu temperatūru.
- ieliekt Liecot pavērst (parasti uz iekšu). Liecot ieveidot, radīt iedobumu (priekšmeta virsmā).
- kapacitāte Lielums, kas raksturo vadītāju spēju uzkrāt elektriskos lādiņus.
- Mest garu Liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas ritmiskas skaņas.
- tū Lieto, lai atdarinātu, parasti metāla pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas, radītu skaņu.
- tā Lieto, lai ievadītu iespraudumu, iestarpinājumu.
- tātad Lieto, lai ievadītu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
- No (kā) puses Lieto, lai noradītu radniecības līniju.
- tiešām Lieto, lai noradītu uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiešām, patiesi.
- (Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot) Lieto, lai noradītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- Starp citu Lieto, lai noradītu uz to, kas nav galvenais.
- tā Lieto, lai noradītu, ka (kas) ir padarīts, paveikts, noticis.
- spurkš Lieto, lai raksturotu strauju (parasti putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni.
- spudūc Lieto, raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- liftnieks Lifta vadītājs, apkalpotājs.
- līksmot Līksmi pavadīt laiku.
- līksmoties Līksmi pavadīt laiku.
- atstāt Likt, arī pieļaut, lai paliek (kādos apstākļos), radīt kādus apstākļus, bieži pašam aizejot.
- rādīt Likt, novietot (ko) tā, ka (kāds) var uztvert (to) ar redzi, radīt (kādam) iespēju uztvert (ko) ar redzi. Vērst (kāda) uzmanību (uz ko redzamu).
- pārvaldīt Likuma noteiktā kārtībā vadīt (valsts, administratīva apgabala u. tml.) darbību.
- lokomotīvists Lokomotīves vadītājs.
- mašīnists Lokomotīves, elektrovilciena, dīzeļvilciena vadītājs.
- izložņāt Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus. Ložņājot padarīt irdenu.
- Atdot grožus (kādam, arī kāda rokās) Ļaut vadīt, pārvaldīt (citam), atsakoties no vadības.
- tveice Ļoti karsts, arī mitrs saules, arī kā degoša sakarsēts gaiss. Ļoti augsta saules, arī kā degoša radīta sakarsētā gaisa, vides temperatūra.
- Sinhronā mašīna Maiņstrāvas elektriskā mašīna, kuras rotors griežas vienādā ātrumā ar statora tinuma strāvu radīto rotējošo magnētisko plūsmu.
- skinefekts Maiņstrāvas nevienmērīga sadalīšanās pa vadītāja šķērsgriezumu.
- menedžeris Mākslas vai sporta pasākumu organizētājs, arī vadītājs.
- Mākslīgais klimats Mākslīgi radīti laika apstākļi.
- izrakumi Mākslīgi radīti padziļinājumi, bedres (zemē, augsnē).
- plutonijs Mākslīgi radīts ķīmiskais elements.
- pretspiediens Mākslīgi radīts spiediens hidrosistēmas izejā vienmērīgas kustības radīšanai.
- neptūnijs Mākslīgi radīts transurāna ķīmiskais elements.
- Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
- Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
- pašapmāns Maldīga doma, pārliecība, ko kāds ir iedvesis pats sev. Īstenības parādība, par ko ir radīta šāda doma, pārliecība. Arī pašapmānīšanās.
- izmanevrēt Manevrējot izvadīt (no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli).
- siltumvadītājs Materiāla vide (piemēram, ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
- iespaidīt Mazliet, arī vietumis saspaidīt. Spaidot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumus).
- sarakt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību. Sarakņāt (2).
- sarakņāt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību. Sarakt (3).
- mēnesnīca Mēness gaisma. Šīs gaismas radīts apgaismojums uz Zemes virsas.
- paisums Mēness un Saules pievilkšanās spēku radīto ūdens līmeņa svārstību paaugstināšanās fāze (jūrās, okeānos).
- konduktometrs Mēraparāts, ar ko nosaka gāzu un šķidrumu elektrovadītspēju.
- vads Metāla vadītājs (piemēram, stieple, stiepļu kopums), ko izmanto elektriskās strāvas, arī elektrisko signālu pārvadīšanai.
- izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī). Vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
- sarkanzeme Mitra subtropu klimata ietekmē platlapju, mežos, tropu savannās veidojusies augsne, kam ir dzelzs oksīdu radīta sarkana, oranža krāsa.
- Ķirurģiskā narkoze Narkoze, kuras uzdevums ir pasargāt no sāpju sajūtu uztveršanas operējamo cilvēku un radīt viņa nekustīgumu, muskulatūras atslābumu.
- Nostāties pret ko (arī pretī, pretim kam) Neatbalstīt. Radīt šķēršļus (kam).
- izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
- laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam kādu apstākļu, nejaušības dēļ. Beigties bez nepatīkamām sekām.
- iegadīties Negaidīti notikt, rast izpausmi. Atgadīties. Gadīties.
- izgadīties Negaidot notikt, gadīties.
- iegadīties Negaidot rasties, būt sastopamam. Gadīties.
- padīkoties Neilgu laiku pavadīt bezdarbībā, dīkā.
- padīkot Neilgu laiku pavadīt bezdarbībā, dīkā. Padīkoties.
- paadīt Neilgu laiku, mazliet adīt (ko).
- paadīties Neilgu laiku, mazliet adīt.
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, adītu u. tml.).
- pabadīt Neilgu laiku, mazliet badīt.
- pabadīties Neilgu laiku, mazliet badīties.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
- paklabināt Neilgu laiku, mazliet radīt ar knābi raksturīgas skaņas (par stārķi).
- padūmot Neilgu laiku, mazliet radīt dūmus (kādam nolūkam).
- Paklakšķināt ar mēli (arī mēli) Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar meli aukslējām.
- pačakstināt Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
- pakost Neilgu laiku, mazliet radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
- atstāt Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu).
- pamest Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu).
- pagadīties Nejauši būt, notikt, gadīties.
- posminieks Neliela ražošanas posma vadītājs (parasti lauksaimniecībā).
- mice Neliela, apaļa cepure (parasti adīta). Precētu sieviešu cepure.
- izniekot Nelietderīgi pavadīt (mūžu, laika posmu).
- nomuļļāt Nelietderīgi pavadīt, izniekot (visu laikposmu).
- nokavēt Nelietderīgi, bezmērķīgi pavadīt, izmantot (laiku, laikposmu). Iztērēt.
- (No)sviest (arī (no)mest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu, dzīves posmu).
- Nomest (arī nosviest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu).
- Nosviest (arī nomest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu).
- noņemt Neļaut vairs strādāt (parasti vadīt transportlīdzekli).
- iezagties Nemanāmi rasties, gadīties (par kļūdām, paviršībām u. tml.).
- piezagties Nemanāmi, negaidot iestāties, gadīties (par slimībām, nelaimi).
- sanāksme Neoficiāla, parasti vairāku, cilvēku tikšanās, lai kopīgi ko svinētu, pavadītu laiku, patērzētu u. tml.
- nojauta Nepietiekami apzināta, nevalodiskā uztverē pamatota neskaidra izjūta par ko gaidāmu, arī esošu, iedvesmas radīta doma.
- klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml.).
- klusēt Neradīt balss skaņas (par dzīvniekiem).
- klusēt Neradīt skaņas (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām u. tml.). Nedarboties (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām u. tml., kas rada skaņas).
- nepieskaitāmība Nespēja (psihiskas slimības dēļ) apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- Izlaist grožus no rokām Nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
- Laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) Nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
- (Iz)laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) Nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
- traips Nevēlams (parasti kādas vielas radīts) plankums, arī netīra vieta (uz kā virsmas).
- pārdurt Neviļus, negribēti radīt ar ko smailu, asu (priekšmetam) caurumu, bojājumu. Būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
- ieadīties Neviļus, negribēti tikt ieadītam.
- pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu. Individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām.
- nefrīdijs Nieru kanāliņš, pa kuru tiek izvadīti ūdenī izšķīdušie vielmaiņas gala produkti.
- Optiskais attēls No kāda objekta nākošo un caur optisko sistēmu izgājušo gaismas staru radītais šī objekta attēls.
- potvasks No vaska, sveķiem, taukiem un spirta pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež koku un krūmu potējumu brūces, arī mazākas griezuma un grauzēju radītas brūces.
- stulps No vilnas dzijas adīts apģērba gabals, ko uzmauc rokas stilbam.
- apadīt Noadīt (visapkārt).
- gudrot Nodoties pārdomām, arī pārrunām (par ko). Pārdomājot, pārrunājot radīt plānus (par ko). Prātot.
- novadīt Nodzīvot, aizvadīt (mūžu).
- izaugt Nodzīvot, pavadīt mūža pirmo posmu (par bērniem, pusaudžiem). Uzaugt.
- pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr paiet (viss laikposms, parasti nakts). Aizvadīt (visu laikposmu).
- iekļūt Nonākt, parasti nejauši, arī gadīties (kādā vietā, apstākļos).
- pret Norāda uz psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa radītu attieksmju objektu.
- rupj- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā lielo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu.
- tāds Norāda uz vispārinātu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē ar «kā» ievadītais salīdzinātais.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts, izveidots no jauna, pirmoreiz.
- noskaņot Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, tās detaļu), lai (tā) radītu svārstības ar vajadzīgo frekvenci, reaģētu uz šādām svārstībām.
- sekmēties Norisēt vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.). Arī veikties.
- orientēt Noteikt (kā) atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt (kam) noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- orientēties Noteikt savas atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt sev noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- civilizācija Noteiktā sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpē radītās materiālās vērtības, sadzīves apstākļi.
- lēkties Notikt, atgadīties (kam).
- sagadīties Notikt, būt (parasti reizumis, dažkārt). Gadīties.
- klāties Notikt, gadīties kādam notikumam (kādos apstākļos, kādu iemeslu dēļ).
- nākties Notikt, gadīties.
- aizvadīt Novadīt (ar šķidruma, gāzu plūsmu).
- aizvadīt Novadīt (piemēram, skaņu, strāvu).
- pārtvert Novadīt (ūdenstilpju noteces ūdeni) ar hidrotehniskām iekārtām, būvēm.
- aizvadīt Novadīt, aizplūdināt (šķidrumus).
- atstāt Novēlēt (mantojumu). Sakrāt vai radīt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
- Atraisīt rokas Novēršot šķēršļus, radīt iespēju brīvi rīkoties.
- Atraisīt rokas Novēršot šķēršļus, radīt iespēju brīvi rīkoties.
- taisīt Novietojoties, tiekot novietotam, arī veidotam, radīt (noteiktu grupējumu, formu u. tml.). Veidot ar savu ķermeni, tā daļām (noteiktu stāvokli, arī kustību kopumu).
- savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā. Radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
- akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās sen radītiem tradicionāliem likumiem, klasiskiem paraugiem, atraušanās no dzīves.
- izņaudēt Ņaudot radīt (skaņas).
- dispečers Operatīvs (piemēram, ražošanas gaitas, transporta kustības) vadītājs.
- regulētājs Operatīvs transporta kustības vadītājs (uz ielām, ceļiem).
- reformisms Oportūnistisks politisks un idejisks virziens strādnieku kustībā, kurš noliedz strādnieku šķiras revolucionārās cīņas, sociālistiskās revolūcijas un proletariāta diktatūras nepieciešamību, sludina šķiru sadarbību un uzskatus, ka buržuāziskās likumdošanas ietvaros ar reformām varēs radīt sociālā taisnīguma sabiedrību.
- okulārs Optiska sistēma, ko izmanto optiskos instrumentos, lai caur to aplūkotu objektīva radīto attēlu.
- dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus.
- siltumatdeve Organisma dzīvības procesos radītā siltuma pāreja no organisma uz apkārtējo vidi.
- producents Organisms, kas spēj radīt organiskas vielas.
- nostādīt Organizēt, vadīt (ko) tā, lai (tam) izveidotos vēlamais stāvoklis.
- saimniekot Organizēt, vadīt darbības, pasākumus tautas saimniecībā, kādā tās nozarē.
- saimniekot Organizēt, vadīt, arī veikt ar (parasti lauksaimniecisko) ražošanu saistītos darbus, pasākumus.
- trakts Orgānu, veidojumu u. tml. kopums (organismā), pa kuru (kas) tiek pārvadīts.
- kapelmeistars Orķestra (parasti kapelas, teātra orķestra, pūtēju orķestra) vadītājs, diriģents.
- diriģents Orķestrim vai korim rakstīta skaņdarba, muzikāli dramatiska sacerējuma muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs.
- Izcirst (arī pavērt) logu Padarīt (ko) tuvāku, pieejamāku. Radīt jaunas iespējas.
- Pavērt (arī izcirst) logu Padarīt (ko) tuvāku, pieejamāku. Radīt jaunas iespējas.
- atvēsināt Padarīt mazāk sakarsušu (ķermeni, ķermeņa daļās), radīt vēsuma sajūtu.
- atsvešināt Padarīt mazāk tuvu, draudzīgu. Radīt attiecībās vēsumu.
- apskaidrot Padarīt skaidru (apziņu, prātu). Radīt skaidrību.
- tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
- politdarbinieks Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942.gadam), kas veica politiskas izglītības un audzināšanas darbu. Politiskais vadītājs.
- patrāpīties Pagadīties.
- uztrāpīties Pagadīties.
- pazust Paiet (par laikposmu). Tikt aizvadītam nelietderīgi (par laikposmu).
- Pavērt (arī pašķirt, atbrīvot, dot) ceļu Paiet sānis, lai palaistu (kādu) garām. Panākt, ka ceļš kļūst brīvs. Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
- kučieris Pajūga vadītājs. Cilvēks, kas nodarbojas ar pajūga vadīšanu.
- vezumnieks Pajūga, vezuma vadītājs.
- iesēdināt Palīdzēt novietoties, likt iekāpt (transportlīdzeklī). Pavadīt (līdz transportlīdzeklim).
- izgriezt Panākot, ka pagriežas vēlamā virzienā, izbraukt, izvadīt (parasti transportlīdzekli, zirgu no kurienes, kur u. tml.).
- veidot Panākt, būt par cēloni, ka tiek ietekmēta (situācija), radītas (attieksmes).
- piešķindināt Panākt, ka (kas) nošķind. Piesist (ko pret kādu priekšmetu), lai radītu skaņu.
- vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
- atšķirt Panākt, ka atsvešinās, radīt attiecībās vēsumu.
- tantjēma Papildatalgojums, ko no uzņēmumu tīrās peļņas izmaksā galvenokārt vadītājiem un augstākiem kalpotājiem.
- iepīkstēties Par aparātiem, ierīcēm, arī par to radīto skaņu.
- skanēt Par dzīvnieku radītām, parasti balss, skaņām.
- atdunēt Par soļiem un soļu radītu troksni.
- aizdunēt Par soļiem vai soļu radītu troksni.
- magnetostatika Parādību kopums, kuras saistītas ar pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētisko lauku īpašībām un mijiedarbību.
- pieteikt Parādīt, atklāt (piemēram, savas spējas, talantu). Radīt iespēju iepazīt (sevi).
- tēvs Parasti savienojumā «Dievs Tēvs»: Dievs kā pasaules radītājs.
- paadīt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) adīt.
- pārmākt Pāraugot, aizēnojot (tuvu augošu augu), radīt (tam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus.
- pārlaist Pārdzīvot, pārciest (nelabvēlīgus apstākļus sabiedrībā). Aizvadīt, pārciest (laikposmu, kurā pastāv nelabvēlīgi apstākļi sabiedrībā).
- pārnakšņot Pārgulēt, arī pavadīt nakti (kur).
- džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk.
- ieeļļot Pārklāt ar eļļas kārtu (kādu virsmu). Ievadīt eļļu (kādā ierīcē).
- patapināt Pārņemt, pielāgojot savām vajadzībām. Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo). Aizgūt.
- tiristors Pārslēdzama daudzslāņu pusvadītāju ierīce ar trim vai vairākām pārejām.
- pārslēgties Pārslēgt (1) - par ierīces, iekārtas vadītāju.
- apklust Pārstāt radīt skaņas (par dzīvniekiem).
- apklust Pārstāt radīt skaņas (par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.).
- pieklust Pārstāt radīt skaņas, parasti uz neilgu laiku radīt mazliet klusākas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- administrēt Pārvaldīt, vadīt (parasti birokrātiski, formāli).
- modificēt Pārveidot, radīt citu formu.
- izsliedēt Pārvietojoties radīt, izveidot viscaur pēdas, taku (parasti zālē, labībā).
- padot Pārvietot, nogādāt, pievadīt (ko ar mehānismu, ierīci u. tml. uz kā, kur u. tml.). Pārvietot, nogādāt, pievadīt (ko uz kā, kur u. tml.) - par mehānismu, ierīci u. tml.
- Estētiskā audzināšana Pasākumu sistēma, kas veido cilvēka spējas izprast, novērtēt un radīt daiļo, cildeno dzīvē un mākslā.
- pastmeistars Pasta kantora vadītājs (piemēram, buržuāziskajā Latvijā).
- Autogēnais treniņš Pašietekmēšanas paņēmienu sistēma, kuras mērķis ir veidot spējas vadīt, regulēt dažus savus fizioloģiskos un psiholoģiskos procesus.
- Ritma patskanis (arī vokālis) Patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
- Ritma patskanis (arī vokālis) Patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
- palaist Pavadīt (kādu).
- aizvadīt Pavadīt (laiku, laika posmu).
- palaist Pavadīt (laiku), nodzīvot (laikposmu).
- izmantot Pavadīt (noteiktā nolūkā laiku, laika posmu).
- vakarēt Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
- vakarot Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
- nosēdēt Pavadīt apcietinājumā (visu laikposmu).
- sagaidīt Pavadīt kādu laikposmu līdz brīdim, kad (gaidītais cilvēks) ierodas, tiek sastapts. Pēc gaidīšanas sastapt (gaidīto cilvēku), sastapties (ar to).
- padzīvoties Pavadīt kādu, parasti samērā neilgu, laiku, rotaļājoties, nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
- gaidīt Pavadīt laika posmu, domājot, uzskatot, ka (kāds) ieradīsies.
- sagaidīt Pavadīt laikposmu, nodzīvot līdz brīdim, kad (kas gaidīts), piemēram, pienāk, notiek, iestājas; piedzīvot, pieredzēt (kā gaidīta) pienākšanu, sākumu, iestāšanos.
- izdzīvoties Pavadīt laiku tā, kā patīk, brīvi, bezrūpīgi, jautri.
- dzīvoties Pavadīt laiku, rotaļājoties, nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
- beigt Pavadīt līdz galam (pēdējo laika posmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.).
- šķirties Pavadīt mirušo pēdējā gaitā.
- izmurgot Pavadīt murgos (piemēram, kādu laika posmu).
- iznīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (laika posmu).
- nonīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (visu laikposmu).
- novārgt Pavadīt piespiedu bezdarbībā (visu laikposmu).
- pabeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.).
- nobeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.). Pabeigt (3).
- vasarot Pavadīt vasaru (kur).
- vadināt Pavadīt.
- atvadīt Pavadot atvest šurp. _imperf._ Vadīt šurp. Pavadot atvest (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- kodums Paveikta darbība --> kost (2). Kožot radīta brūce, saspiedums.
- sakodums Paveikta darbība --> sakost (1). Sakožot radīta brūce, saspiedums.
- adījums Paveikta darbība, rezultāts --> adīt.
- ieadījums Paveikta darbība, rezultāts --> ieadīt (1).
- ievadījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievadīt (3).
- ievadījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievadīt (4).
- ievadījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievadīt (5).
- izadījums Paveikta darbība, rezultāts --> izadīt (1).
- nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (10). Ar spiedienu radīts (kā) atveids.
- pārradījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārradīt.
- pavadījums Paveikta darbība, rezultāts --> pavadīt (1).
- pieadījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieadīt (1). Pieadītā (kā) daļa, gabals.
- radījums Paveikta darbība, rezultāts --> radīt (1).
- ražojums Paveikta darbība, rezultāts --> ražot (1). Ražojot radītais priekšmets, viela u. tml.
- saadījums Paveikta darbība, rezultāts --> saadīt (1).
- sabadījums Paveikta darbība, rezultāts --> sabadīt (1). Badot radītais ievainojums.
- vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (1).
- vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (2).
- vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (3).
- vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (4).
- vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (5).
- vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (6).
- vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (7).
- uzziņa Pēc pieprasījuma saņemami (parasti automatizēti, elektronu skaitļojamā mašīnā ievadīti) dati, informācija (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu).
- šķilt Pēkšņi radīt (gaismu, parasti spilgtu).
- pārsteigt Pēkšņi sākoties, strauji iestājoties u. tml., radīt nevēlamus apstākļus, grūtības (piemēram, gājējam, braucējam) - par parādībām dabā.
- izperēt Perējot radīt (mazuļus).
- tonis Periodisku svārstību radīta skaņa ar labi uztveramu augstumu. Muzikāla skaņa.
- iepērt Perot izraisīt, radīt.
- Kara kurinātāji (arī kūrēji) Personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
- Kara kūrēji (arī kurinātāji) Personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
- Kara kurinātāji (arī kūrēji) Personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
- eksperiments Pētījamās parādības mākslīga izraisīšana vai atkārtošana dabiskos vai mākslīgi radītos apstākļos.
- prīmuss Petrolejas pavards, kura deglim petroleju pievada ar gaisa spiedienu, kas radīts slēgtā telpā, izmantojot sūkni.
- kost Pie staroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par jupju, asu audumu, par asiem augiem).
- neauglība Pieauguša (cilvēka) organisma nespēja radīt pēcnācējus.
- neauglība Pieauguša (dzīvnieka) organisma nespēja radīt pēcnācējus.
- Dot ieguldījumu Piedalīties un radīt pozitīvus rezultātus (kādā darbībā).
- izvadīt Piedaloties apbedīšanas ceremonijā, pavadīt (mirušo no kurienes, kur u. tml.). Arī apbedīt.
- kompetence Piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Pilnvaru kopums (piemēram, iestādei, tās vadītājam).
- sakopt Pienācīgi apstrādājot (zemi, lauku), radīt kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- uzkopt Pienācīgi apstrādājot, apkopjot (lauku, pļavu), radīt kultivējamiem augiem nepieciešamos apstākļus.
- iedzelt Pieskaroties ādai, radīt smeldzošu, dedzinošu sajūtu (par augiem).
- iedurt Pieskaroties radīt sāpes, arī sīku ievainojumu (par ko asu, smailu).
- privileģēt Piešķirt (kādam) privilēģiju. Radīt (kādam, kam) īpaši izdevīgu stāvokli.
- apturēt Pieturēt (par transportlīdzekļa vadītāju, par transportlīdzekli).
- rasināt Pievadīt ūdeni sīku pilienu veidā (augu virszemes daļām vai augsnei).
- sadot Pievienot, ievadīt (ko, parasti vielu) lielākā daudzumā. Pievienot, ievadīt (kā, parasti vielas, lielāku daudzumu).
- piebalsot Pievienoties (kāda) radītām skaņām, radot līdzīgas skaņas.
- posmvedis Pionieru organizācijas posma vadītājs.
- pirmradītājs Pirmais (kā) radītājs.
- oriģināls Pirmreizējs, autora paša radīts, parasti mākslas, darbs. Mākslas darbs, kurā izmantota patstāvīga ideja. Pirmveidojums, pirmraksts (pretstatā kopijai, tulkojumam u. tml.).
- pārplēst Plēšot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- ieplēst Plēšot, skrāpējot radīt (kur skrambu, ievainojumu).
- galgt Plīstot radīt spalgu troksni (par ledu).
- ieplakt Plokot ieveidot, radīt padziļinājumu, pazemināties līmeņa ziņā (piemēram, par zemes virsu, slāni).
- urgt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci). Plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas. Atskanēt šādām skaņām. Urdzēt.
- urdzēt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci). Plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas. Atskanēt šādām skaņām. Urgt.
- šalkt Plūstoša gaisa, gāzes u. tml. iedarbībā radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas, parasti ar lēni mainīgu augstumu, skaļumu (parasti par kokiem, krūmiem, to daļām, arī par koku, krūmu kopumu).
- pačalot Plūstot neilgu laiku, mazliet radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.).
- izgrauzt Plūstot radīt (piemēram, iežos iedobi, alu u. tml.) - par ūdeņiem.
- izgrauzties Plūstot radīt caurumus, plaisu u. tml. (piemēram, iezī, aizsprostā) un izvirzīties (tam) cauri (par ūdeni).
- stenēt Plūstot radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (parasti par vēju, ūdeņiem).
- murdēt Plūstot radīt paklusu, neskaidru troksni (par ūdeni, arī par ūdenstilpi).
- čalot Plūstot radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.).
- aizpļāpāt Pļāpājot pavadīt laiku. Nopļāpāt.
- iepļaut Pļaujot ievirzīt (kur iekšā izkapti). Pļaujot radīt brūci, ievainojumu.
- Politiskā (arī politiskās policijas) pārvalde, arī politiskā apsardze Politiskā policija (buržuāziskajā Latvijā no 1920. gada līdz 1940. gadam), kuras galvenais uzdevums bija cīņa pret Latvijas Komunistiskās partijas vadīto revolucionāro kustību.
- politvadītājs Politiskais vadītājs.
- trockisms Politiski ideoloģisks virziens, kura vadītājs bija Ļ. Trockis un kurš vērsās pret komunistu vispasaules, kustību, sociālisma sistēmas veidošanas praksi.
- tranzistors Portatīvs radiouztvērējs, kura konstrukcijā ir pusvadītāju ierīces.
- vadītprasme Prasme vadīt (ko).
- Noturēt stūri Prast, arī spēt vadīt transportlīdzekli.
- Noturēt stūri Prast, arī spēt vadīt transportlīdzekli.
- priecāties Priecīgi, līksmi, jautri pavadīt laiku. Līksmoties.
- radītprieks Prieks radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā); prieks radīt, radīšanas prieks.
- svešķermenis Priekšmets, kas it iekļuvis vai ievadīts organismā pa dabisku atveri vai ķermeņa virsmas ievainojumu un palicis audos, slēgtos ķermeņa dobumos, dobos orgānos. Arī parazīts, nevēlams sāļu veidojums organismā.
- programmvadība Procesa vadība (piemēram, ierīcei, iekārtai) ar iepriekš ievadītu programmu. Programmētā vadība.
- atvadas Process, darbība. --> atvadīties (1). Atvadīšanās, atsveicināšanās.
- ražošana Process, kurā cilvēks ar savu darbu pārveido dabas vielas, enerģiju un dabas procesus, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības.
- nonākt Psihiskā darbībā izveidot, radīt (piemēram, domu, ideju). Psihiskā darbībā sasniegt (kādu rezultātu, attīstības pakāpi).
- panika Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas ārkārtīgas, nepārvaramas bailes, to radīta nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties un ko izraisa stihiskas nelaimes, ārkārtēji notikumi.
- varikaps Pusvadītāju diode, kuras kapacitāte mainās atkarībā no pieliktā pretējās polaritātes sprieguma.
- Saules baterija Pusvadītāju ierīce Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
- tranzistors Pusvadītāju ierīce, kas ir paredzēta elektrisko svārstību ģenerēšanai, pastiprināšanai, strāvas komutācijai.
- varistors Pusvadītāju rezistors ar nelineāru voltampēru raksturlīkni.
- termistors Pusvadītāju rezistors, kura aktīvā elektriskā pretestība ir atkarīga no temperatūras.
- uzputināt Putinot, birdinot virsū (kā sīkas daļiņas), radīt, izveidot (piemēram, tā slāni).
- saputot Putojot radīt, parasti viscaur, ar gaisu pildītus pūslīšus, poras (šķidrā vai pusšķidrā masā). Putojot sajaukt (divas vai vairākas vielas).
- pārsūknēt Radīt (asins) plūsmu organismā (parasti par sirdi).
- audzēt Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus (kopjot, barojot). Rūpēties, gādāt, lai aug.
- šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piemēram, sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
- gārguļot Radīt (elpošanas orgānos) gārdzošu troksni. Atskanēt šādam troksnim.
- gārgt Radīt (elpošanas orgānos) sēcošu, dobju. troksni (piemēram, sāpēs, agonijā). Atskanēt šādam troksnim.
- dot Radīt (garīgas vērtības).
- orientēt Radīt (kā) darbībai noteiktu virzību, vērstību.
- turēt Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu). Virzīties (noteiktā virzienā) - par transportlīdzekli. Vadīt (transportlīdzekli, darbarīku u. tml.) noteiktā virzienā.
- puantēt Radīt (kā) pārsteiguma efektu, kulmināciju.
- noskaņot Radīt (kādā) noteiktu (domu, jūtu, gribas) virzību, ievirzi. Radīt (kādā) noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopumu.
- portretēt Radīt (kāda) portretu (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.).
- portretēt Radīt (kāda) portretu (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- polarizēt Radīt (kādai parādībai, tās izpausmei) noteiktu virzienu.
- rādīt Radīt (kādam) iespēju uztvert ar redzi, skatīties (piemēram, vizuālu mākslas darbu, kādu darbību, norisi).
- saberzt Radīt (kādam) ļoti lielas grūtības, arī ļoti smagus apstākļus. Arī iznīcināt.
- Dzīt stāvu (biežāk stāvus) kapā Radīt (kādam) ļoti smagu dzīvi, neciešamus apstākļus.
- Dzīt stāvus (retāk stāvu) kapā Radīt (kādam) ļoti smagu dzīvi, neciešamus apstākļus.
- riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu (ar savu izturēšanos, rīcību, runu).
- Dzīt kapā Radīt (kādam) smagu dzīvi, neciešamus apstākļus.
- Dzīt kapā Radīt (kādam) smagu dzīvi, neciešamus apstākļus.
- Dzīt (stāvus) zemē (arī kapā) Radīt (kādam) smagu dzīvi, neciešamus apstākļus.
- Likt spieķi riteņos Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību, arī kādu darbību).
- (Aiz)likt kāju priekšā Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
- Likt kāju priekšā Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
- Pašaut (arī aizlikt) kāju priekšā Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
- (Aiz)likt kāju priekšā Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
- skanēt Radīt (kādu) iespaidu, izklausīties (kā) - par vārdiem, valodu.
- ņemt Radīt (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus. Panākt, ka (kam) rodas kāds stāvoklis, situācija, apstākļi.
- magnetizēt Radīt (kam) magnētiskas īpašības.
- pārslogot Radīt (kam) pārslodzi, pieļaut, ka (kam) rodas pārslodze.
- pārspriegot Radīt (kam) pārspriegumu, pieļaut, ka (kam) rodas pārspriegums.
- politizēt Radīt (kam) politisku raksturu. Ciešāk saistīt (ko) ar politiku.
- polarizēt Radīt (kam) pretstatu, krasu atšķirību.
- nodrošināt Radīt (kam) priekšnoteikumus, padarīt iespējamu, reālu (piemēram, norisi, stāvokli).
- socioloģizēt Radīt (kam) sociālu raksturu. Ciešāk saistīt (ko) ar sabiedrības dzīvi.
- audzēt Radīt (ko), veicināt (kā attīstību).
- producēt Radīt (organiskas vielas) - par organismiem.
- izdvest Radīt (pa klusu skaņu) - par priekšmetiem, arī par parādībām dabā.
- veltīt Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
- noapaļot Radīt (piemēram, mākslas darbam, tā elementiem) nobeigtību, galīgo izveidojumu.
- pārsātināt Radīt (piemēram, šķīdumā) vielas koncentrāciju, kas ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju.
- celt Radīt (piemēram, troksni).
- rotāt Radīt (sejā, tās daļās) kādu, parasti patīkamu, izteiksmi (par smaidu, sārtumu u. tml.).
- taisīt Radīt (skaņas).
- kolorēt Radīt (skaņdarba) skanējuma nokrāsu.
- izdot Radīt (skaņu).
- riest Radīt (šķidrumu) kur, pildīt (ar šķidrumu).
- kaukt Radīt apnicīgas, gaudulīgas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem).
- šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, parasti, bojājoties, pārvarot šķēršļus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- (At)vērt (arī pavērt) durvis Radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- Pavērt (arī atvērt) durvis Radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- Vērt durvis Radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- Aizvest (biežāk iedzīt, novest) kapā Radīt apstākļus, kas izraisa nāvi.
- apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
- Noturēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
- Turēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
- (No)turēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
- apdullināt Radīt apziņas traucējumus (ar indīgām vielām u. tml.).
- apdullināt Radīt apziņas traucējumus (ar sitienu, triecienu).
- apdullināt Radīt apziņas traucējumus (par stipru troksni).
- Pūst plēšas Radīt ar plēšām gaisa plūsmu.
- Pūst plēšas Radīt ar plēšām gaisa plūsmu.
- darīt Radīt ar savu izturēšanos (piemēram, kādu pārdzīvojumu, stāvokli).
- šmiukstēt Radīt asu, augstu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā). Atskanēt šādam troksnim.
- ņirkstēt Radīt asu, paskarbu troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- stirkšķēt Radīt asu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko. Atskanēt šādam troksnim.
- tarkšķēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, kurās vairākkārt saskaras detaļas, arī notiek eksplozijas). Atskanēt šādam troksnim.
- čīkstēt Radīt asu, sēcošu troksni (parasti par plaušām). Atskanēt šādam troksnim.
- ķērkstēt Radīt asu, skarbu troksni.
- rēkt Radīt asu, skarbu, skalu troksni (par ierīci, mehānismu).
- klidzināt Radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas par dažiem putniem.
- atsvaidzināt Radīt atvēsinājuma sajūtu.
- ievainot Radīt audu bojājumu (cilvēka vai dzīvnieka organismā) ārējas iedarbības rezultātā.
- savainot Radīt audu, parasti stipru, bojājumu (cilvēka vai dzīvnieka organismā) ārējās iedarbības rezultātā.
- trillināt Radīt augstas, dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- ļirināt Radīt augstas, mainīgas balss skaņas (parasti smieklus).
- smilkstēt Radīt augstas, paklusas, stieptas skaņas (piemēram par vēju). Atskanēt šādām skaņām.
- pīkstēt Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem). Atskanēt šādām skaņām.
- vidžināt Radīt augstas, smalkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem, parasti par bezdelīgām). Atskanēt šādām skaņām.
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (parasti par bērniem, sievietēm).
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem).
- tinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem). Atskanēt šādai skaņai.
- stinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem). Atskanēt šādai skaņai. Tinkšķēt.
- trillināt Radīt augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu balss skaņu kopumu (parasti par putniem). Treļļot (1).
- džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem). Atskanēt šādam troksnim.
- žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, stikliem, tiem krītot, plīstot u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
- pīkstēt Radīt augstu, parasti stieptu, skaņu (piemēram, par ierīcēm, iekārtām). Atskanēt šādai skaņai.
- svilpt Radīt augstu, samērā griezīgu balss skaņu (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
- svilpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi). Atskanēt šādai skaņai. Arī svilpot (1).
- ķiukstēt Radīt augstu, svilpjošu skaņu (par lidojošu lodi).
- apdraudēt Radīt bīstamus apstākļus.
- blāzmot Radīt blāzmu (par gaismu, gaismas avotu).
- nodarīt Radīt bojājumu.
- uzbrukt Radīt bojājumus (augiem) - piemēram, par kaitēkļiem, slimībām.
- pārslēgt Radīt citādu vērstību (psihiskam stāvoklim).
- pārslēgties Radīt citādu vērstību (savam psihiskajam stāvoklim). Iegūt citādu vērstību (par psihisku stāvokli).
- augļoties Radīt daudz pēcnācēju. Vairoties.
- burkšķēt Radīt dažāda augstuma un stipruma neskaidrus, ilgstošus trokšņus. Atskanēt šādiem trokšņiem.
- cirsties Radīt dedzinošu sāpju sajūtu (piemēram, mutē, kaklā) - par vielām.
- blaukšķēt Radīt dobju šāviena troksni (par šaujamieroci). Atskanēt šādam troksnim.
- blākšķēt Radīt dobju troksni (piemēram, par ko lielu, smagu, kas atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
- būkšķēt Radīt dobju, apslāpētu troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- dūmakot Radīt dūmaku (1). Būt dūmakainam (1).
- dūmot Radīt dūmu aizsegu (augļu kokiem, dārziem, parasti, lai pasargātu tos no salnām).
- kūpēt Radīt dūmus (par ko degošu).
- lirināt Radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli).
- trizuļot Radīt dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas. Atskanēt šādām skaņām.
- zvanīt Radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas (par smiekliem, cilvēka balsi). Atskanēt šādām skaņām.
- zvanīt Radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas (par zvanu (1)). Atskanēt šādām skaņām.
- zvanīt Radīt dzidras, parasti samērā augstas, skaņas (par metāla, stikla priekšmetiem, tiem saskaroties, plīstot, arī tos skarot u. tml.). Atskanēt šādām skaņām.
- šķindēt Radīt dzidru, arī asu, samērā skaļu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras, par plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai.
- Dot ēnu (arī paēnu) Radīt ēnu, paēnu (piemēram, par koku).
- garot Radīt garaiņus (par silta gaisa plūsmu aukstumā).
- garot Radīt garaiņus, iztvaikojumus (piemēram, par karstu šķidrumu).
- kārkšķēt Radīt gārdzošu, čērkstošu troksni (par cilvēku, viņa elpošanas orgāniem).
- raudāt Radīt gari stieptas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- raudāt Radīt gari stieptas skaņas (par vēju, vētru u. tml.). Atskanēt šādām skaņām.
- vaimanāt Radīt gari stieptas skaņas (par vēju, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem, kokiem, zariem u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
- pūst Radīt gari stieptu skaņu (piemēram, par sirēnu).
- aurot Radīt gaudojošas, kaucošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- gaudot Radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
- gleznot Radīt glezniecības darbu (ar kādiem paņēmieniem, metodēm, kādā stilā u. tml.).
- kvarkšķēt Radīt griezīgas, skarbas dažāda augstuma un skaļuma balss skaņas (parasti par dažiem putniem).
- žvarkstēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- blarkšķēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem). Atskanēt šādam troksnim.
- zlarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas beržas, sitas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst). Atskanēt šādam troksnim.
- plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu). Atskanēt šādai skaņai.
- ņerkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par ko cietu, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- čirkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- švirkstēt Radīt griezīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko tādu, kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts). Atskanēt šādam troksnim.
- larkšķēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu). Atskanēt šādam troksnim.
- raudāt Radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem, parasti par vijoli).
- domāt Radīt hipotēzi, pieņēmumu (par ko).
- ļaut Radīt iespēju (ko saprast, nojaust) - par skatienu.
- skart Radīt ievainojumu (par ko tādu, kas virzās, tiek virzīts).
- baurot Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas (parasti liellopiem raksturīgas) balss skaņas Maurot.
- maurot Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
- vilkt Radīt interesi, saistīt.
- blēt Radīt īpatnējas balss skaņas (par aitām, kazām).
- smieties Radīt īsas, aprautas, citu citai ātri sekojošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- ķiukstēt Radīt īsas, augstas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem). Riet smalkā balsī.
- trikšķināt Radīt īsas, parasti augstas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par putniem).
- čivināt Radīt īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem).
- kurkstēt Radīt īsas, paskarbas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par vardēm, krupjiem).
- ķaukstēt Radīt īsas, samērā augstas balss skaņas. Riet smalkā balsī.
- skrapšķēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu). Atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- pukšķēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
- pukstēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem). Pukšķēt (2).
- virkšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē). Atskanēt šādam troksnim.
- kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests). Atskanēt šādam troksnim.
- skriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests). Atskanēt šādam troksnim. Kriukšķēt.
- brakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu). Atskanēt šādam troksnim.
- brikšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu). Atskanēt šādam troksnim.
- pliukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- šņikstēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par šķērēm, ar kurām ko griež). Atskanēt šādam troksnim.
- sprikstēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (par ko sīku, kas tiek spiests, lauzts, arī atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- krikšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim.
- sprakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu). Atskanēt šādam troksnim. Sprakstēt.
- sprakstēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu). Atskanēt šādam troksnim. Sprakšķēt.
- kraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests). Atskanēt šādam troksnim.
- skraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests). Atskanēt šādam troksnim. Kraukšķēt.
- skrapstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu). Atskanēt šādam troksnim. Skrapšķēt.
- krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim.
- skrakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim. Krakšķēt.
- šņerkstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens u. tml. priekšmetiem, kas berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- šņirkstēt Radīt īslaicīgu, asu, spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens, arī koka priekšmetiem, kas berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- baukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni Atskanēt šādam troksnim.
- blakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
- blaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par to, kas krīt, atsitas). Atskanēt šādam troksnim.
- plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- kripšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu). Atskanēt šādam troksnim.
- pļekšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- šmakstēt Radīt īslaicīgu, klusu, paasu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā). Atskanēt šādam troksnim.
- strikšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par ko nelielu, cietu, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par koka priekšmetiem, kuros pabīda detaļas, veidojas mazas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- knakšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu). Atskanēt šādam troksnim.
- bliukšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
- šņarkstēt Radīt īslaicīgu, paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko blīvu, cietu, kas saskaras ar ko vai beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu). Atskanēt šādam troksnim.
- knikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusa troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras). Atskanēt šādam troksnim.
- klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem). Atskanēt šādam troksnim.
- klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
- plikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to. Atskanēt šādam troksnim.
- čakstēt Radīt īslaicīgu, paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- plinkšķēt Radīt īslaicīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par stīgu instrumentu). Atskanēt šādai skaņai.
- šņakstēt Radīt īslaicīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts). Atskanēt šādam troksnim.
- spraukšķēt Radīt īslaicīgu, samērā asu troksni (piemēram, par ko lūstošu, sprāgstošu). Atskanēt šādam troksnim. Arī sprakšķēt.
- šļakstēt Radīt īslaicīgu, samērā klusu troksni (par ko šķidru, kas tiek spēcīgi skarts vai kas kustībā atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- krapšķēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem). Atskanēt šādam troksnim.
- šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā). Atskanēt šādam troksnim.
- žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- čiukstēt Radīt īslaicīgu, smalku troksni, saskaroties ar ko (par lodēm).
- blūkšķēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas atsitas pret ūdeni). Atskanēt šādam troksnim.
- tankšķēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas). Atskanēt šādai skaņai.
- klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem priekšmetiem, to daļām. Atskanēt šādam troksnim.
- spurkšķēt Radīt īslaicīgus, paasus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoriem, ierīcēm). Atskanēt šādiem trokšņiem.
- purkšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm). Atskanēt šādiem trokšņiem.
- takšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm). Atskanēt šādiem trokšņiem.
- pukšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu). Atskanēt šādiem trokšņiem.
- pukstēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu). Atskanēt šādiem trokšņiem. Pukšķēt (1).
- tikšķēt Radīt īslaicīgus, ritmiskus, parasti paklusus, trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu). Atskanēt šādiem trokšņiem.
- tirkšķēt Radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem). Atskanēt šādiem trokšņiem.
- skrabēt Radīt īsus, citu citam sekojošus asus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržaties (gar ko) - piemēram, par asiem, cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām. Atskanēt šādiem trokšņiem.
- grabēt Radīt īsus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām. Atskanēt šādam troksnim.
- Griezt (arī cirst u. tml.) robu Radīt izdevumus. Radīt zaudējumus.
- Iecirst (arī iegriezt, ieraut, iesist u. tml.) robu Radīt izdevumus. Radīt zaudējumus.
- Iegriezt (arī iecirst, ieraut, iesist u. tml.) robu Radīt izdevumus. Radīt zaudējumus.
- Ieraut (arī iecirst, iegriezt, iesist u. tml.) robu Radīt izdevumus. Radīt zaudējumus.
- Iesist (arī iecirst, iegriezt, ieraut u. tml.) robu Radīt izdevumus. Radīt zaudējumus.
- (Ie)cirst (arī (ie)griezt, ieraut, iesist u. tml.) robu Radīt izdevumus. Radīt zaudējumus.
- Sist (arī cirst, griezt u. tml.) robu Radīt izdevumus. Radīt zaudējumus.
- sapņot Radīt iztēlē tēlu, priekšstatu par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos. Arī vēlēties, ilgoties.
- Izdomāt vārdu Radīt jaunu vārdu, lai nosauktu tajā (ko).
- atspoguļot Radīt kā atspulgu (uz savas virsmas).
- traumēt Radīt kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultātu, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
- sanēt Radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- zuzēt Radīt klusas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- žūžot Radīt klusu, maigu, mazliet stieptu skaņu (piemēram, par vēju, vieglu gaisa plūsmu). Atskanēt šādai skaņai.
- džerkstēt Radīt klusu, paasu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem berzes rezultātā). Atskanēt šādam troksnim.
- švīkāt Radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās pa kādu virsmu, arī pa gaisu). Atskanēt šādam troksnim.
- čūkstēt Radīt klusu, šņācošu troksni (par šķidrumu, kurš saskaras ar ko karstu). Atskanēt šādam troksnim.
- kontrastēt Radīt kontrastu (1), būt kontrastā (ar ko).
- kontrastēt Radīt kontrastu (2), būt kontrastā (ar ko).
- summēties Radīt kopīgu rezultātu (par parādībām, darbībām u. tml.).
- jaunradīt Radīt kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
- kramšķināt Radīt ķērcošas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par kraukli, kovārni).
- apskaidrot Radīt labu, mierīgu noskaņojumu. Paust šādu noskaņojumu.
- Iecelt saulē (arī saulītē) Radīt labus apstākļus (kādam).
- Celt saulē (arī saulītē) Radīt labus apstākļus (kādam).
- Dot (arī atbrīvot, pašķirt, pavērt) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
- Atbrīvot (arī dot, pašķirt, pavērt) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
- Pašķirt (arī pavērt, atbrīvot, dot) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
- Šķirt (arī dot) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
- Atbrīvot (arī dot, pašķirt, pavērt) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
- Liet eļļu (arī taukus) ugunī Radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu).
- Liet taukus (arī eļļu) ugunī Radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu).
- (Pie)liet eļļu (arī taukus) ugunī Radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu).
- mutuļot Radīt lidojošu lodveida, spirālveida (kā) kopumu.
- plosīt Radīt lielus viļņus (ūdenstilpē) - par vēju, vētru.
- Pacelt (biežāk iecelt) saulē (arī saulītē) Radīt ļoti labus apstākļus.
- Iecelt (retāk pacelt) saulē (arī saulītē) Radīt ļoti labus apstākļus.
- Iecelt (retāk pacelt) saulītē (arī saulē) Radīt ļoti labus apstākļus.
- rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
- dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni (par motoriem, ierīcēm).
- dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem).
- dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (piemēram, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- vīterot Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
- (Ie) griezt makā robu Radīt materiālus zaudējumus.
- meandrēt Radīt meandrus (parasti par upi).
- dziedāt Radīt melodiskas skaņas (par vibrējošiem priekšmetiem).
- garot Radīt miglu, garaiņus (par ūdeņiem, mitrām vietām u. tml.).
- irināt Radīt monotonas skaņas (piemēram, par zemesvēzi).
- Izspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu) Radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml. Izdarīt negaidītu pavērsienu.
- Izspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu) Radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml. Izdarīt negaidītu pavērsienu.
- Izspēlēt (kādu) trakumu (arī triku, biežāk joku) Radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml. Izdarīt negaidītu pavērsienu.
- Izspēlēt (kādu) triku (arī trakumu, biežāk joku) Radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml. Izdarīt negaidītu pavērsienu.
- apšķebināt Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku (piemēram, par kādu smaržu, garšu).
- (Ap)šķebināt dūšu (retāk sirdi) Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- Apšķebināt dūšu (retāk sirdi) Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- (Ap)šķebināt sirdi (biežāk dūšu) Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- Šķebināt dūšu (retāk sirdi) Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- čurkstēt Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas). Atskanēt šādam troksnim.
- čurkstēt Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas līst, tek tievā strūklā un (at)sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- smakot Radīt nepatīkamu smaku. Būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka. Arī smirdēt.
- Duļķot ūdeni Radīt nesaskaņas, jucekli.
- Duļķot ūdeni Radīt nesaskaņas, jucekli.
- murmināt Radīt neskaidras, paklusas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- sīkt Radīt neskaidras, smalkas, svilpjošas skaņas (piemēram, par apgrūtinātu elpošanu). Atskanēt šādām skaņām.
- ņurrāt Radīt neskaidru, dūcošu troksni (par ierīcēm, mehānismiem).
- dūkt Radīt neskaidru, parasti daudzu balsu, troksni (par daudziem cilvēkiem).
- čerkstēt Radīt neskaidru, sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem, parasti plaušām). Atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā).
- rūkt Radīt neskaidru, zemu daudzu balsu troksni (par cilvēkiem).
- samudžināt Radīt nevajadzīgas problēmas, sarežģījumus u. tml., padarot grūti panesamu (dzīvi, attiecības).
- trokšņot Radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piemēram, par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm).
- trokšņot Radīt nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
- nograuzt Radīt noberzumu. Noberzt (4).
- urkšķēt Radīt paasas, samērā zemas, ritmiskas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti cūkām). Arī rukšķēt.
- šmīkstēt Radīt paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā). Atskanēt šādam troksnim.
- vīvināt Radīt paaugstas, stieptas balss skaņas (par putniem).
- paaugstināt Radīt pacilātību, svinīgumu (piemēram, tekstā, stilā).
- guldzēt Radīt padobjas mainīga skaļuma skaņas (parasti par smiekliem). Atskanēt šādam skaņām.
- dipēt Radīt padobju soļu troksni.
- ļerkšķēt Radīt padobju, skarbu troksni.
- ļurkšķēt Radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
- lūlot Radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem). Lūlināt (1).
- lūlināt Radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem). Lūlot (1).
- bubināt Radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu).
- īdēt Radīt paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par govīm). Klusu maut.
- klikšķēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
- klikstēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
- klinkšķēt Radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras). Atskanēt šādam troksnim.
- plīkšķēt Radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to. Atskanēt šādam troksnim.
- pakšķēt Radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- čabēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- pūkšķēt Radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas). Atskanēt šādiem trokšņiem.
- Pamest (arī atstāt) pēdas Radīt paliekamas sekas.
- Atstāt pēdas Radīt paliekamas sekas.
- Uzspiest, zīmogu (retāk spiedogu) Radīt paliekamu ietekmi, sekas.
- Uzspiest zīmogu (retāk spiedogu) Radīt paliekamu ietekmi, sekas.
- Dot iemeslu Radīt pamatojumu. Būt par pamatu (kādai darbībai, norisei).
- Dot iemeslu Radīt pamatojumu. Būt par pamatu (kādai darbībai, norisei).
- pārlādēt Radīt pārāk lielu elektrisko lādiņu (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.); uzlādēt ar elektrisko lādiņu (kādu iekārtu, ierīci u. tml.) vēlreiz, no jauna.
- šķaudīt Radīt paskalos, šņācošas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- žļakstēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žvaukstēt Radīt paskaļu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetu, kas vilkšanas kustībā saskaras ar ko).
- čerkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
- šņakstēt Radīt paskarbu troksni, ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu). Atskanēt šādam troksnim.
- žvindzēt Radīt paskarbu, sīcošu troksni (par priekšmetiem ātrā kustībā). Atskanēt šādam troksnim.
- žvīkstēt Radīt paskarbu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas ātrā kustībā saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- čaukstēt Radīt pasmalku, paklusu troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- čurkstēt Radīt pazemas balss skaņas (par putniem).
- zumēt Radīt pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (parasti par bitēm). Atskanēt šādām skaņām.
- zimzēt Radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- dūkt Radīt pazemas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem).
- likties Radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam).
- rādīties Radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam).
- šķist Radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam).
- likties Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
- rādīties Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
- šķist Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
- likties Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.).
- šķist Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.).
- rādīties Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.). Likties [2] (1).
- čokstināt Radīt raksturīgas aprautas balss skaņas (parasti par vāveri).
- kraukāt Radīt raksturīgas asas balss skaņas (par dažiem putniem).
- pīpināt Radīt raksturīgas augstas balss skaņas (piemēram, par zīlīti).
- smilkstēt Radīt raksturīgas augstas, paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par suni).
- sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gai otru (par dažiem kukaiņiem, piemēram, sienāžiem, siseņiem).
- spiegt Radīt raksturīgas augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- kviekt Radīt raksturīgas augstas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām).
- vilkt Radīt raksturīgas balss skaņas - par putniem.
- dūdot Radīt raksturīgas balss skaņas (par baložiem).
- kūkot Radīt raksturīgas balss skaņas (par dzeguzi).
- ņaudēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par kaķi).
- pogot Radīt raksturīgas balss skaņas (par lakstīgalu).
- buldurēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par tītaru).
- zviegt Radīt raksturīgas balss skaņas (par zirgiem).
- rukšķēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
- kladzināt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par vistām).
- žadzināt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par žagatām).
- krekšķēt Radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- griezt Radīt raksturīgas čirkstošas skaņas (parasti par griezi).
- zvanīt Radīt raksturīgas dzidras, parasti samērā augstas, balss skaņas (par dažiem putniem, parasti dzeguzi). Atskanēt šādām skaņām.
- murrāt Radīt raksturīgas klusas, vienmērīgas balss skaņas (parasti par kaķi).
- guldzēt Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas plūstot, līstot, saduroties ar šķērsli (par šķidrumu). Atskanēt šādām skaņām.
- lūlot Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem). Lūlināt (2).
- lūlināt Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem). Lūlot (2).
- Klakšķināt (retāk klaukšķināt) ar mēli (arī mēli) Radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
- Klaukšķināt (biežāk klakšķināt) ar mēli (arī mēli) Radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
- Klakšķināt (retāk klaukšķināt) ar mēli (arī mēli) Radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
- skandēt Radīt raksturīgas paklusas, melodiskas skaņas (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko). Atskanēt šādām skaņām.
- krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
- klakšķināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- čakstināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
- čagināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par žagatām). Žadzināt.
- kraucināt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par dažiem putniem).
- ņurrāt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par kaķi). Murrāt.
- čirkstēt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par putniem).
- kraukt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (parasti par kraukļiem).
- ņurdēt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (parasti par suni).
- ūkšķēt Radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- ņurkšķēt Radīt raksturīgas pazemas, neskaidras balss skaņas (parasti par kaķi).
- ūjināt Radīt raksturīgas pazemas, parasti stieptas, balss skaņas (parasti par putniem).
- klukstēt Radīt raksturīgas ritmiskas balss skaņas (parasti par vistām, kas perē vai vadā cāļus).
- rubināt Radīt raksturīgas ritmiskas, padobjas balss skaņas (par rubeņiem, medņiem).
- rēkt Radīt raksturīgas skaļas, dobjas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- čirkstēt Radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Sisināt.
- kraukāties Radīt raksturīgas skaņas atklepojot. Arī atklepot.
- kraukāt Radīt raksturīgas skaņas atklepojot. Arī atklepot. Kraukāties.
- zāģēt Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā). Krākt.
- pēkšķēt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm).
- pēkšķināt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm). Pēkšķēt.
- mekšķināt Radīt raksturīgas spalgas balss skaņas (parasti par kazām).
- vaidēt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm).
- vaimanāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm).
- gāgināt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
- gāgāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm). Gāgināt.
- nogaudot Radīt raksturīgas stieptas, spalgas skaņas un pārstāt radīt šādas skaņas (parasti par iekārtu, ierīci).
- ūvināt Radīt raksturīgas stieptas, zemas balss skaņas (parasti par pūcēm).
- ūbot Radīt raksturīgas zemas balss skaņas (par baložveidīgajiem).
- urrināt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni). Urināt.
- urināt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni). Urrināt.
- zāģēt Radīt raksturīgas, parasti nepatīkamas, balss skaņas - par dzīvniekiem.
- ņerkstēt Radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
- tirkšķēt Radīt raksturīgas, samērā asas, citu citai ātri sekojošas skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- riet Radīt raksturīgas, samērā īslaicīgas balss skaņas (parasti par suni).
- klaigāt Radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dažiem putniem, piemēram, par dzērvēm, zosīm).
- klikšķināt Radīt raksturīgas, samērā spalgas balss skaņas (parasti par putniem).
- šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā liek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru). Atskanēt šādam troksnim.
- gurkstēt Radīt raksturīgu troksni (par ko blīvu, mitru u. tml., kas saskaras ar ko vai beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts). Atskanēt šādam troksnim.
- spurkšķēt Radīt raksturīgus spārnu vēzienu trokšņus (parasti par putniem, kukaiņiem). Atskanēt šādiem trokšņiem.
- saukt Radīt raksturīgus, parasti skaļus, balss signālus (par dzīvniekiem).
- kliegt Radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus (par dzīvniekiem).
- apaugļot Radīt sākumu jaunam organismam (saplūstot vīrišķai dzimumšūnai ar sievišķo dzimumšūnu).
- apdullināt Radīt samaņas traucējumus (dzīvniekiem ar sitienu, triecienu).
- strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai.
- trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai. Strinkšķēt.
- plerkšķēt Radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu). Atskanēt šādam troksnim.
- žvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (par dažiem putniem).
- šļirkstēt Radīt samērā klusu troksni (parasti par tievu šķidruma strūklu, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- švīkstēt Radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
- klimst Radīt samērā skaļas balss skaņas (piemēram, par putniem). Klaigāt (2).
- pinkšķēt Radīt samērā skaļas, paasas, īsas balss skaņas (parasti par putniem).
- žvākstēt Radīt samērā skaļu, dobju troksni (parasti par smagiem priekšmetiem, tiem krītot, atsitoties pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žļirkstēt Radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žļurkstēt Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjosas skaņas (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, ūdeņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
- rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu).
- rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
- sāpēt Radīt sāpes (2).
- dzelt Radīt sāpes, arī bojāt, ievainot (par asiem priekšmetiem).
- kost Radīt sāpju sajūtu (acīs), žilbināt (par spilgtu gaismu, spilgtām krāsām u. tml.).
- pazemināt Radīt sarunvalodas, vienkāršrunas īpatnības (piemēram, tekstā, stilā).
- Iedzīt ķīli Radīt sašķeltību, nesaskaņas.
- Iedzīt ķīli Radīt sašķeltību, nesaskaņas.
- orientēties Radīt savai darbībai noteiktu virzību, vērstību.
- smīnēt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- vīpsnāt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko. Smīnēt.
- smaidīt Radīt sēļos daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- iedomāties Radīt sev maldīgu uzskatu, pārliecību (par ko). Likties, šķist.
- uzdomāt Radīt sev, parasti maldīgu, domu, uzskatu, pārliecību (par ko). Iedomāties (2).
- sagatavoties Radīt sevī (gaidāmam notikumam, situācijai) atbilstošu noskaņojumu, attieksmi.
- uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt). Izturēties (kādā veidā). Uzdrīkstēties.
- uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt). Izturēties (kādā veidā). Uzdrošināties.
- čiepstēt Radīt sīku, smalku balss skaņu (parasti par putnu mazuļiem).
- degt Radīt siltumu, gaismu (par uguni, liesmām, gaismu).
- dauzīt Radīt sitienu, trokšņu, arī sāpju sajūtu (galvā, ausīs) - parasti par spēcīgu pulsu.
- vēkšķēt Radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- kliegt Radīt skaļas balss skaņas (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku.
- rēkt Radīt skaļas skaņas (par mūzikas instrumentiem, orķestri).
- kliegt Radīt skaļas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm).
- kaukt Radīt skaļas, asas, bieži arī stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem). Atskanēt šādām skaņām.
- maut Radīt skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
- ķērkt Radīt skaļas, griezīgas (parasti mūzikas) skaņas.
- brēkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- ķērkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
- skanēt Radīt skaņas (par priekšmetiem, iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- strinkšķēt Radīt skaņas (par strinkšķināmiem stigu instrumentiem).
- trinkšķēt Radīt skaņas (par strinkšķināmiem stīgu instrumentiem).
- stabulēt Radīt skaņas, virzoties, parasti pa ko šauru (parasti par vēju).
- parkšķēt Radīt skarbas, mainīga augstuma, pazemas skaņas (parasti par putniem); atskanēt šādām skaņām.
- sparkšķēt Radīt skarbas, parasti ritmiskas, skaņas. Atskanēt šādām skaņām.
- ķērkstēt Radīt skarbas, pazemas balss skaņas (par dažiem putniem).
- pļerkšķēt Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piemēram, par mašīnām, mūzikas instrumentiem). Atskanēt šādai skaņai.
- čerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (par dažādiem priekšmetiem berzes rezultātā).
- žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žļarkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žņerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla vai stikla priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- parkšķēt Radīt skarbu, pazemu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.).
- žvadzēt Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par nelieliem metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žvidzināt Radīt skarbu, švīkstošu troksni, ātri vicinot ko samērā tievu, arī strauji virzot ko pa gaisu.
- skrambāt Radīt skrambu (1) vai skrambas (piemēram, ķermeņa daļā).
- skrambāt Radīt skrambu (2) vai skrambas (priekšmetā).
- smirdēt Radīt smaku, būt tādam, no kā izplatās smaka.
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par izšautām lodēm). Atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- smaržot Radīt smaržu, būt tādam, no kā izplatās smarža.
- klaudzēt Radīt spalgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko, par strauji aizvērtām durvīm). Atskanēt šādam troksnim.
- taurēt Radīt spēcīgas, dobjas, stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- brākšķēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas). Atskanēt šādam troksnim.
- brīkšķēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas). Atskanēt šādam troksnim.
- blīkšķēt Radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm). Atskanēt šādam troksnim.
- dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
- dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu, arī par ūdeņiem).
- graut Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu). Dārdēt (1).
- dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
- krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem).
- krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu, zemu troksni (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
- grandēt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm). Dārdēt (3).
- grandēt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu). Dārdēt (1).
- šņākt Radīt spēcīgu, samērā augstu, vienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem). Atskanēt šādam troksnim.
- dimdēt Radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
- dimdēt Radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
- šņākt Radīt spēcīgu, vienmērīgu, samērā augstu troksni, parasti berzes rezultātā (par mašīnām, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
- gaudot Radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- vaidēt Radīt stieptas, šņācošas skaņas (par vēju, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem kokiem, zariem u. tml.).
- čīkstēt Radīt stieptu, asu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kuri beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- dīkt Radīt stieptu, monotonu skaņu (par ierīcēm, priekšmetiem).
- kaukt Radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.). Būt par cēloni tam, ka rodas šāda skaņa. Atskanēt šādai skaņai.
- īdēt Radīt stieptu, vienmuļu, dūcošu skaņu (piemēram, par šāviņiem, ierīcēm).
- cirsties Radīt stipru (ožas, garšas) kairinājumu - par garšu, smaku.
- cirst Radīt stipru kairinājumu (par dūmiem, zālēm u. tml.).
- kost Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām).
- rēkt Radīt šā viena troksni (par, parasti vairākiem, artilērijas ieročiem).
- krākt Radīt šādas skaņas bailēs, sāpēs, piepūlē (par dzīvniekiem, parasti par zirgiem).
- ievainot Radīt šādu bojājumu (augiem, augu audos).
- savainot Radīt šādu bojājumu (augiem, augu daļām).
- šņākt Radīt šādu troksni, virzoties gaisā.
- sprauslāt Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
- pliukšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni). Būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu). Atskanēt šādam troksnim.
- plīkšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni). Būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu). Atskanēt šādam troksnim.
- blīkšķēt Radīt šāviena, sprādziena troksni. Atskanēt šādam troksnim.
- riet Radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem).
- aizsprostot Radīt šķērsli, lai kavētu, arī pārtrauktu (kustību, plūsmu).
- elsot Radīt šņācošu, ritmisku troksni (parasti par mašīnām).
- elst Radīt šņācošu, ritmisku troksni (parasti par mašīnām).
- nodot Radīt tādus apstākļus, ka ir iespējams pārņemt (parasti varu). Piešķirt (pilnvaras).
- traumēt Radīt traumu (audos, orgānos).
- traumatizēt Radīt traumu (audos, orgānos). Traumēt.
- treļļot Radīt treļļus (1) - par putniem.
- trokšņot Radīt troksni (4).
- Pasist knipi Radīt troksni ar knipi.
- Uzsist knipi Radīt troksni ar knipi.
- klauvēt Radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem).
- bungot Radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm).
- tirgoties Radīt troksni, kņadu, arī skaļi strīdēties.
- tvaikot Radīt tvaiku (piemēram, par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu).
- Kondicionēt gaisu Radīt un automātiski uzturēt telpā vēlamo gaisa stāvokli.
- raidīt Radīt un izplatīt kādā vidē (balss skaņas, vārdus, izteikumus u. tml.).
- raidīt Radīt un izplatīt kādā vidē (skaņas, skaņu signālus) - par dzīvniekiem.
- starot Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas, arī enerģiju).
- izstarot Radīt un izplatīt telpā (parasti elektromagnētiskos viļņus, piemēram, gaismu, infrasarkanos starus). Radīt un izplatīt telpā (kādu enerģijas veidu, elementārdaļiņas).
- ieviest Radīt un nostiprināt.
- signalizēt Radīt un raidīt signālus (1): ziņot ar noteiktiem signāliem.
- izlolot Radīt un rūpīgi izveidot (piemēram, ideju, uzskatu).
- Nest augļus Radīt vēlamo (kāda darba, kādas darbības) rezultātu. Dot ienākumus (par aizdoto vai noguldīto naudu).
- zizināt Radīt vidēji augstas, paklusas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- izrētot Radīt viscaur brūces, rētas.
- Cirst robu Radīt zaudējumus. Radīt neparedzētus izdevumus.
- dūkt Radīt zemas balss skaņas (par putniem).
- rūkt Radīt zemas, vienmērīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- rūkt Radīt zemas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Arī dūkt (1).
- dūkt Radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
- dūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem).
- rūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
- rūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, vēju, ūdeņiem).
- sārņot Radīt, arī palielināt sārņu (1) koncentrāciju (kur).
- Palaist pasaulē Radīt, dot dzīvību, arī iedzīvināt.
- Palaist pasaulē Radīt, dot dzīvību. Arī iedzīvināt.
- ierakstīt Radīt, ieveidot (parasti pēdas sniega, smiltīs).
- burt Radīt, īstenot (ko skaistu, cildenu, vēlamu).
- saputoties Radīt, izdalīt putas, parasti lielākā daudzumā.
- dvesmot Radīt, izplatīt (piemēram, karstumu, smaržu). Dvest (8).
- dvest Radīt, izplatīt (piemēram, siltumu, aukstumu, smaržu).
- elpot Radīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu).
- dvašot Radīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu). Dvest (8).
- garot Radīt, izplatīt, piemēram, smaržu.
- ienest Radīt, izraisīt (kādu parādību). Arī ieviest.
- iegāzt Radīt, izraisīt (piemēram, kāda pasākuma) nelabvēlīgu iznākumu.
- Dot rezultātu Radīt, izraisīt rezultātu.
- ģenerēt Radīt, izraisīt, pārveidot (parasti ar kādu ierīci, piemēram, kāda veida enerģiju).
- dzemdēt Radīt, izraisīt.
- dzemdināt Radīt, izraisīt.
- pievienot Radīt, izveidot (piemēram, vada, līnijas) darbību. Panākt, ka (kas, piemēram, elektriskā enerģija, ūdens) tiek piegādāts. Arī pieslēgt.
- izkliegt Radīt, izveidot (raksturīgas balss skaņas) - parasti par putniem.
- pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
- izfantazēt Radīt, izveidot fantāzijā.
- atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu), balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
- iekārtoties Radīt, nodrošināt sev dzīves vai darba apstākļus.
- nest Radīt, ražot (augļus, ražu).
- safabricēt Radīt, sacerēt (parasti mazvērtīgus mākslas darbus) lielākā daudzumā.
- turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
- rakstīt Radīt, veidot (parasti pēdas sniegā, smiltīs).
- dibināt Radīt, veidot (piemēram, organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- kārtot Radīt, veidot (priekšmetam, telpai u. tml.) vēlamo, parasto izskatu, radīt kārtību. Likt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- Visi ceļi pavērti (arī vaļa) Radītas (radušās) visas iespējas.
- Visi ceļi vaļā (arī pavērti) Radītas (radušās) visas iespējas.
- Visi ceļi vaļā (arī pavērti) Radītas (radušās) visas iespējas.
- Visi ceļi vaļā (arī pavērti) Radītas (radušās) visas iespējas.
- nosprostot Radot šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kā pārvietošanos, plūsmu). Radīt šķērsli (kur), lai kavētu, arī pārtrauktu (kā) pārvietošanos, plūsmu.
- gatavot Rakstot, sacerot u. tml. veidot, radīt (piemēram, tekstu). Organizējot, mēģinot u. tml. veidot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu).
- sagatavot Rakstot, sacerot u. tml., izveidot, radīt (piemēram, tekstu). Organizējot, mēģinot u. tml., izveidot, sarīkot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu).
- vaimanas Raksturīgas, (vēja, vētras) radītas, gari stieptas skaņas.
- iegadīties Rasties iespējai (kādam, piemēram, ko darīt). Gadīties. Iznākt.
- palikt Rasties, arī tikt radītam, izveidotam un saglabāties.
- ieviesties Rasties, gadīties (par kļūdām, paviršībām u. tml.).
- pamisēties Rasties, gadīties kļūdai (parasti vienu reizi).
- misēties Rasties, gadīties kļūdai, neveikties.
- samisēties Rasties, gadīties, parasti pēkšņi, kļūmei, neveiksmei (parasti rīcībā, darbībā).
- sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi. Arī attīstības sākuma forma.
- virsbirģermeistars Rātes vai maģistrāta vadītājs.
- šampanizēt Raudzēt (vīnu) otrreiz, lai radītu (tam) vēlamo garšu, aromātu, piesātinājumu ar ogļskābes gāzi.
- producēt Ražot (kādas noteiktas preces). Radīt kādā procesā (piemēram, vielas).
- dot Ražot, radīt (materiālas vērtības).
- antisemītisms Reakcionāro šķiru mākslīgi radīts un propagandēts nacionāls naids pret ebrejiem.
- izrēkt Rēcot radīt (skaņas) - par dzīvniekiem.
- saadīties Refl. --> saadīt (1). Tikt saadītam.
- reihskomisārs Reihskomisariāta vadītājs.
- boļševisms Revolucionārs, konsekvents, marksistisks politiskās domas virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kas radis iemiesojumu jauna tipa partijā - V. I. Ļeņina radītajā boļševiku partijā.
- guldzināt Rijot šķidrumu, vairākkārt radīt padobjas skaņas.
- glābt Rīkoties, lai novērstu (kādam ko nevēlamu). Radīt iespēju izvairīties (no kā nevēlama).
- veikties Risināties vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.). Būt tādam, kas (piemēram, darbību) spēj veikt vēlamā veidā ar pozitīvu rezultātu.
- trolejbuss Ritošs bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai (parasti pilsētās), kura kustību nodrošina līdzstrāva, kas tiek pievadīta motoram pa gaisa vadiem un kontaktstieni.
- ierīvēt Rīvējot, rīvējoties radīt (piemēram, rievu, brūci).
- rotaļnieks Rotaļu organizētājs, vadītājs.
- sabadīties Sabadīt vienam otru, citam citu.
- apbadīt Sabadīt, nobadīt (daudzus vai visus).
- sabakstīties Sabadīties (parasti viegli).
- autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam).
- iekrist Sagadīties, gadīties.
- satrāpīties Sagadīties.
- aizvadīt Sagatavojot, sapošot ceļam, arī izvadot, aizlaist (uz kurieni), pašam nedoties līdzi. _imperf._ Vadīt prom.
- mamzele Saimniecības vadītāja (muižā).
- ekonoms Saimniecības vadītājs.
- valdīt Saimniekojot vadīt (lauku saimniecību).
- vai Saista ar partikulu «vai» ievadīta salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
- vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus šķīruma sintaktiskajā attieksmē ar saikli «vai» ievadītā palīgteikumā.
- galvanomagnētisks Saistīts ar magnētiskā lauka iedarbību uz metālu un pusvadītāju elektriskajām īpašībām.
- Tvaiks nokrīt Saka, ja kļūst mazs tvaika radītais spiediens.
- Tvaiks kāpj Saka, ja palielinās tvaika radītais spiediens.
- Tvaiks krīt (arī krītas) Saka, ja samazinās tvaika radītais spiediens.
- Tvaiks krītas (arī krīt) Saka, ja samazinās tvaika radītais spiediens.
- Pārņemt savās rokās Sākt pārvaldīt, vadīt (ko).
- sagriezt Sākt vadīt (kādu) dēlā ar straujām riņķveida kustībām. Sākt dejot (kādu deju) ar straujām riņķveida kustībām.
- uzņemt Sākt vadīt, pārvaldīt (piemēram, saimniecību).
- atklāt Sākt, ievadīt (kādu darbību, pasākumu u. tml.).
- iesākties Sākties, tikt ievadītam (par laika posmu).
- nolasīties Sapulcēties, sagadīties vienkopus (parasti par ko līdzīgu pēc kādas pazīmes).
- koordinēt Saskaņot (piemēram, darbības, norises, parādības, jēdzienus), pakārtot (tos) citu citam, radīt savstarpēju atbilstību (starp tiem).
- pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- sakapāt Sašķelt, sadrupināt, radīt vairākus, daudzus caurumus (par lodēm, šāviņiem u. tml.).
- satikties Satikt, parasti regulāri, vienam otru un kopīgi pavadīt laiku (parasti par pretēja dzimuma cilvēkiem).
- saņemt Satvert (piemēram, cilvēka apģērba pogu, apkakli, dzīvnieka pavadu), parasti, lai (cilvēku) apturētu, pievērstu (tā) uzmanību u. tml., (dzīvnieku) pieturētu, vadītu.
- Paņemt pavadā Satvert aiz pavadas (dzīvnieku), lai (to) pieturētu, vadītu.
- Paņemt pavadā Satvert aiz pavadas (dzīvnieku), lai (to) pieturētu, vadītu.
- Paturēt (arī saturēt) (ko) (savās) rokās Savaldīt (ko), noturēt (ko) paklausībā. Vadīt (ko).
- Saturēt (arī paturēt) (ko) (savās) rokās Savaldīt (ko), noturēt (ko) paklausībā. Vadīt (ko).
- Turēt (arī saturēt, paturēt) (ko) (savās) rokās Savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā. Vadīt (ko).
- Turēt (ko) (savās) rokās Savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā. Vadīt (ko).
- viebt Savelkot sejas muskuļus, mainīt izteiksmi (sejai, tās daļām), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē; šādā veidā radīt (sejā, tās daļās kādu grimasi), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē.
- mest Savienojumā "mest ēnu": radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
- mētāt Savienojumā «mētāt ēnas»: vairākkārt radīt (mainīgas) ēnas, būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgas) ēnas.
- sviest Savienojumā «sviest ēnu»: radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
- nobeigt Savienojumā ar «mūžs», «dzīve» u. tml.: nomirt. Pavadīt pašu pēdējo mūža posmu.
- pabeigt Savienojumā ar «mūžs», «dzīve» u. tml.: nomirt. Pavadīt pašu pēdējo mūža posmu.
- beigt Savienojumā ar «mūžs», «gaitas» u. tml.: mirt. Pavadīt pēdējo mūža posmu.
- ierādīt Savienojumā ar «vieta». Noradīt, noteikt vietu (kādam).
- aiz- Savienojumā ar verbu norāda, ka verba izteiktās darbības rezultātā tiek radīts kāds šķērslis.
- pamāt Savienojumos «pamāt sveicienu», «pamāt sveikas», «pamāt ardievas»: mājot sveicināt, atvadīties.
- seismogramma Seismisko viļņu radīto grunts svārstību pieraksts ar seismogrāfu.
- Iekšējā sekrēcija Sekrēcija, kuras produkti tiek ievadīti tieši limfā vai asinīs.
- korifejs Sengrieķu traģēdijā - kora vadītājs un priekšdziedātājs.
- aglutinācija Seruma iedarbības radīta (eritrocītu, arī baktēriju) salipšana.
- iesēdēt Sēžot (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri).
- gāzturbīna Siltuma dzinējs, kurā vilkmes spēks tiek radīts, pārveidojot kurināma ķīmisko enerģiju izplūstošās gāzes strūklas kinētiskajā enerģijā.
- Siltuma vadītspēja Siltumvadītspēja.
- Siltuma vadītspēja Siltumvadītspēja.
- siltumvadāmība Siltumvadītspēļa.
- Sista brūce Sitiena radīta brūce.
- piekaut Sitot (parasti vairākkārt), radīt (kādam) stipras sāpes, ievainojumus (parasti smagus).
- piesist Sitot (piemēram, ar kāju, roku), pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
- klauvēt Sitot (piemēram, pie durvīm, loga, sienas), radīt troksni, lai signalizētu.
- izsist Sitot, ar sitienu izveidot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- pārsist Sitot, ar sitienu radīt (kam) caurumu, bojājumu. Sitot, ar sitienu pārdalīt.
- cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), radīt (ievainojumu).
- Lietderības koeficients Skaitlis, kas rāda pievadītās un izmantotās enerģijas, spēka u. tml. attiecības.
- Lietderības koeficients Skaitlis, kas rāda pievadītās un izmantotās enerģijas, spēka u. tml. attiecības.
- ieskaldīt Skaldot, cērtot ar cirvi, radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, zīmi).
- tracis Skaļš, vairāku, daudzu cilvēku, arī dzīvnieku radīts troksnis, arī kņada.
- šalkt Skanēt ilgstoši, vienlaikus, samērā vienmērīgi (par vairāku, daudzu cilvēku radītām, parasti balss, skaņām).
- noskrambāt Skarot (ko) ar ko asu, radīt rievas, līnijas (visā tā virsmā vai tās lielākajā daļā).
- noskrāpēt Skarot (ko) ar ko asu, radīt rievas, līnijas (visā tā virsmā vai tās lielākajā daļā).
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ievainot, radīt brūci (ādas virskārtā). Būt tādam, kas, skarot (ko), rada (tajā) brūci.
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, radīt rievas, līnijas (kā virsmā). Skarot ar ko asu, cietu, veidot (piemēram, rievas, līnijas) kā virsmā.
- kost Skarot radīt sāpes, arī ievainot (par cietiem, asiem priekšmetiem).
- durties Skaroties (klāt), radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, zariem).
- durt Skaroties klāt, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem) durties (2).
- rektors Skolas vadītājs (dažās valstīs).
- ieskrambāt Skrambājot mazliet, arī vietumis ievainot. Skrambājot radīt (piemēram, brūci).
- saskrambāt Skrambājot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā. Skrambājot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietumis ievainot. Skrāpējot radīt (piemēram, brūci).
- izecēt Skrāpējot radīt (piemēram, svītras).
- saskrāpēt Skrāpējot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā. Skrāpējot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- ieskrāpēt Skrāpējot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievas, līnijas). Mazliet, arī vietumis saskrāpēt.
- izskrāpēt Skrāpējot radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu).
- skrēperists Skrēpera vadītājs.
- pretslēgums Slēgums, kurā ir pretēji slēgti barošanas avoti vai pusvadītāju elementi.
- aizslidināt Slidojot kopā, aizvadīt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- (Ar) sviedriem laistīt (arī slacīt) Smagi fiziski strādāt (pie kā). Smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko).
- (Ar) sviedriem slacīt (arī laistīt) Smagi fiziski strādāt (pie kā). Smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko).
- (Ar) sviedriem laistīt (arī slacīt) Smagi fiziski strādāt (pie kā). Smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko).
- dūms Smēķējamais, tā radītie dūmi. Arī smēķēšana.
- pūst Smēķējot izvadīt izelpā pa muti (dūmus).
- dūmot Smēķējot pildīt telpu ar dūmiem (par cilvēkiem). Radīt dūmus (par degošiem papirosiem, cigaretēm, pīpēm u. tml.).
- pasniegt Sniedzot pavirzīt (roku) tā, ka (kāds to) var satvert, lai sasveicinātos, atvadītos, apsveiktu u. tml.
- palīdzēt Sniegt materiālu atbalstu (kādam). Radīt (kādam) labvēlīgus apstākļus, arī dot (kādam) ko vajadzīgu.
- trimda Soda veids - pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā. Arī attiecīgā nometinājuma vieta. Nelabvēlīgu, apstākļu radīta nepieciešamība atrasties svešumā, arī attiecīgā atrašanās vieta.
- pārspaidīt Spaidot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Spaidot pārdalīt.
- nipelis Spaile vadītāja izolācijai elektriskajās spuldzēs.
- izspārdīt Spārdot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
- raut Spēcīgi iedarbojoties, radīt (kam) bojājumu, arī veidot (ko) - par parādībām dabā, parasti par straumi, vēju.
- pūst Spēcīgi izvadīt pa muti gaisu no elpošanas orgāniem.
- uzdauzīt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko), lai radītu, piemēram, troksni, satricinājumu.
- pieskaitāmība Spēja apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- izdoma Spēja radīt domāšanas procesā ko jaunu (tēla, priekšstata, idejas u. tml. veidā). Attiecīgais psihiskais process.
- radītspēja Spēja radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā). Spēja radīt, radīšanas spēja.
- izspļaut Spēji izvadīt, izmest (no sevis) - par ierīcēm.
- izgrūst Spēji radīt (paīsu skaņu) - par dzīvām būtnēm.
- pārsist Spēji triecoties, radīt (kam) ievainojuma, bojājumu.
- pārcirst Spēji triecoties, radīt (kam) ievainojumu, bojājumu.
- darbība Spēju, enerģijas izmantošana, lai ko pārveidotu, lai radītu (ko jaunu).
- izspiegt Spiedzot radīt (skaņas).
- iespiest Spiežot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, rievu).
- pārspiest Spiežot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Spiežot pārdalīt.
- spoguļattēls Spoguļa radītais attēls.
- triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
- detonēt Sprāgt kāda cita sprādziena radīto gaisa viļņu ietekmē.
- pārspridzināt Spridzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Spridzinot pārdalīt.
- izspridzināt Spridzinot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
- nospriegot Spriegajai radīt (kam) vajadzīgo sprieguma pakāpi.
- radziņš Starpskriemeļu skrimšļos deģeneratīvu pārmaiņu radīts izaugums.
- saspriegtība Stāvoklis, kad (kam) ir radīts mehāniskais spriegums.
- sakārtotība Stāvoklis, kad (kam) radīta noteikta kārtība, kad (kas) veido noteiktu sistēmu.
- pirmdzimtība Stāvoklis, kad (kas) ir radies, radīts, izveidots pirmais, tiek uzskatīts par galveno (kādā secībā, kopumā).
- iestāvēt Stāvot (parasti ilgāku laiku), iespiest, radīt (padziļinājumu, bedri u. tml.).
- izstenēt Stenot radīt (skaņas). Stenot izpaust.
- plēst Stiepjot (ko), dažādos, parasti pretējos, virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos, arī radīt (tajā) plaisas.
- žēlabains Stiepts, parasti spalgs (par dzīvnieka radītu skaņu).
- iešņāpt Strauji griežot, radīt, ieveidot (kādā virsmā robu).
- kūsāt Strauji izdaloties ogļskābes gāzei, radīt daudz burbuļu (piemēram, par alu, šampanieti).
- putot Strauji maisīt (šķidru vai pašķidru masu), lai radītu putas.
- burzguļot Strauji plūstot, radīt sīkas šļakatas, putas, burbuļus, kā arī savdabīgu troksni (parasti par ūdeni, strautiem, upēm).
- griezt Strauji riņķojot, vadīt (kādu) dejā.
- Sasist (arī piesist) papēžus Strauji satuvināt apautu kāju papēžus un radīt troksni.
- Piesist (arī sasist) papēžus Strauji satuvināt apautu kāju papēžus un radīt troksni.
- Sasist (arī piesist) papēžus Strauji satuvināt apautu kāju papēžus un radīt troksni.
- sist Strauji skarot ko, radīt skaņas.
- raut Strauji vadīt dūmus (par apkures ierīcēm). Vilkt.
- kūsāt Strauji vāroties, radīt daudz burbuļu. Būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku).
- aizstūrēt Stūrējot aizvadīt, aizvirzīt. _imperf._ Stūrēt prom. Stūrējot aizvadīt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- piesūkt Sūcot pievadīt (ko).
- piesūknēt Sūknējot pievadīt (ko).
- supravadāmība Supravadītspēja.
- izsvilpot Svilpojot radīt (skaņas).
- Valdības galva Šāda izpildu un rīcības institūta vadītājs.
- pūst Šādā veidā izvadīt gaisu, lai ar tā strāvu, piemēram, dzesētu, sildītu ko, papildinātu kam skābekli.
- zvans Šāda veidojuma radītās skaņas.
- zvans Šādas signālierīces radītās skaņas.
- lietus Šādu nokrišņu radītais ūdens.
- saule Šī debess ķermeņa starojuma radītā gaisma, siltums, ultravioletie stari.
- iešķelt Šķeļot ieveidot, radīt (piemēram, plaisu).
- uzšķelt Šķeļot izveidot, radīt (kam) atveri.
- pāršķelt Šķeļot pārdalīt. Šķeļot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- uzšķērst Šķēržot izveidot, radīt (kam) atveri.
- pāršķērst Šķēržot izveidot, radīt (kam) šķēlumu, atvērumu, arī bojājumu, ievainojumu.
- urīns Šķidrums, kas veidojas nierēs un pa urīnceļiem liek izvadīts no organisma.
- iešķilt Šķiļot iededzināt. Šķiļot radīt (dzirksteli).
- uzšķilties Šķiļoties rasties (par dzirksteli, liesmu). Tiekot šķiltam, radīt dzirksteli, liesmu (piemēram, par šķiltavām).
- aizšļakstīt Šļakstot, šļakstinot novadīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- iešļircināt Šļircinot ievadīt (šķidru vielu, parasti medikamentu).
- iešļūkāt Šļūkājot radīt, ieveidot (piemēram, taku, pēdas).
- badīgs Tāds (dzīvnieks), kas mēdz badīties.
- sterils Tāds, kam ir iznīcināta, zaudēta spēja radīt pēcnācējus, saglabājoties dzimumdziedzeru endokrīnai funkcijai.
- atraisīts Tāds, kam ir radīta iespēja brīvi attīstīties, izveidoties (par jaunradi, cilvēka spējām, dotībām).
- mācīts Tāds, kam ir radīts noteikts izturēšanās veids (par dzīvnieku). Arī dresēts.
- slinks Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā. Tāds, kam ir raksturīga nevēlēšanās strādāt, darīt ko. Tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
- siltumvadošs Tāds, kam piemīt siltumvadītspēja.
- supravadošs Tāds, kam piemīt supravadītspēja. Saistīts ar supravadītspēju, tai raksturīgs.
- vadītspējīgs Tāds, kam piemīt vadītspēja.
- nepieskaitāms Tāds, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- labisks Tāds, kas adījumā izadīts uz labo pusi (piemēram, par valdziņu, adījuma kārtu).
- kreilisks Tāds, kas adījuma labajā pusē ir izadīts uz kreiso pusi (piemēram, par valdziņu, adījuma kārtu).
- pavecs Tāds, kas eksistē, pastāv kopš samērā ilga laika. Tāds, kas ir izveidots, radīts pirms samērā ilga laika.
- pajauns Tāds, kas eksistē, pastāv kopš samērā neilga laika. Tāds, kas ir izveidots, radīts pirms samērā neilga laika.
- pašadīts Tāds, kas ir adīts mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
- sens Tāds, kas ir bijis, pastāvējis ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma. Tāds, kas ir radīts, radies ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma un pastāv joprojām.
- mākslīgs Tāds, kas ir darināts no kā šādā veidā radīta.
- mākslīgs Tāds, kas ir īpaši radīts cilvēka praktiskajā darbībā pēc kā dabā eksistējoša parauga (piemēram, par vielām, priekšmetiem, norisēm).
- svaigs Tāds, kas ir izveidots, radīts vai ir izveidojies, radies pirms neilga laika, nav pārveidojies, ieguvis citas īpašības (piemēram, par veidojumiem, vielām, to īpašībām).
- neauglīgs Tāds, kas ir pavadīts bezmērķīgi, nesaturīgi (par laikposmu).
- scēnisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus; skatuvisks.
- skatuvisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus.
- oriģināls Tāds, kas ir pirmreizējs, autora paša radīts (parasti par mākslas darbu). Tāds, kurā izmantota patstāvīga ideja (par mākslas darbu).
- sens Tāds, kas ir radīts, radies, bijis pirms samērā ilga laika (piemēram, pirms vairākiem gadiem, gadu desmitiem) un (parasti) pastāv joprojām.
- vecs Tāds, kas ir samērā sen izgudrots, atklāts, radīts. Sen zināms.
- vadītspējīgs Tāds, kas ir spējīgs vadīt (ko).
- plastisks Tāds, kas ir telpisks, apjomīgs, tāds, kam ir gaismēnas radīta iluzora forma (parasti par tēlotājas mākslas darbu).
- pirmreizīgs Tāds, kas ir tikko atklāts, radīts u. tml. un izceļas ar savu kvalitāti, savdabīgumu, neikdienišķumu.
- tauta Tāds, kas ir, parasti kolektīvi, radīts, izplatīts, kļuvis tradicionāls šādā cilvēku kopībā.
- skaļš Tāds, kas mēdz radīt spēcīgas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
- neapzināts Tāds, kas nav pakļauts apziņai, saprātam, tāds, kas ir intuīcijas vai ar apziņu nesaistītu instinktu nosacīts, vadīts.
- neauglīgs Tāds, kas nespēj radīt pēcnācējus (par pieaugušu cilvēku).
- rosinošs Tāds, kas rosina, rada ierosmi. Tāds, kurā izpaužas spēja rosināt, radīt ierosmi.
- pieskaitāms Tāds, kas spēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- spēcīgs Tāds, kas spēj ievērojami ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt (ko) - par cilvēkiem, to grupām.
- ieeja Tāds, kas tiek ievadīts ar šādu iekārtu. Tāds, kas saistīts ar šādu iekārtu.
- parenterāls Tāds, kas tiek ievadīts organismā, apejot gremošanas traktu (piemēram, ievadot vēnā, muskulī, zemādā).
- izeja Tāds, kas tiek izvadīts ar šādu iekārtu. Tāds, kas saistīts ar šādu iekārtu.
- svaigs Tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, radīts pirms neilga laika un spēcīgi, parasti emocionāli, ietekmē. Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms. Arī savdabīgs, neikdienišķs.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir izgudrots, atklāts, radīts. Līdz šim nezināms, nebijis.
- jaunākais Tāds, kas tikko vai nesen ir radīts, izveidots, sacerēts.
- nejaušs Tāds, kas var gadīties. Arī varbūtējs.
- bīstams Tāds, kas var nodarīt ļaunumu, radīt nelaimi.
- atjautīgs Tāds, kas veidots, radīts ar bagātīgu izdomu.
- asprātīgs Tāds, kas veidots, radīts mērķtiecīgi, ar bagātīgu izdomu. Atjautīgs.
- nenopērkams Tāds, ko nav iespējams radīt, izraisīt par samaksu (piemēram, par cilvēku attiecībām).
- savvaļa Tāds, ko neietekmē cilvēka darbība, cilvēka radītie apstākļi (par augiem, dzīvniekiem, to sugām, dzimtām u. tml.).
- tranzistors Tāds, kura konstrakcijā ir šādas pusvadītāju lences.
- pūšams Tāds, kurā skaņa rodas no ievadītās gaisa strāvas vibrācijas (par mūzikas instrumentiem).
- radošs Tāds, kurā tiek radīts kas jauns (parasti garīgas vērtības) - par mūža posmu, laikposmu.
- Koniska virsma Tādu taišņu (veidotāju) ģeometriska vieta, kuras iet caur doto punktu un krusto doto līkni (vadītāju).
- hegemons Tas, kam pieder hegemonija. Tas, kas realizē hegemoniju. Vadītājs, ietekmētājs.
- lolojums Tas, kas ir kopts, izveidots, radīts ar pūlēm, rūpīgi.
- pirmdzimtais Tas, kas ir radies, radīts, izveidots pirmais (kādā secībā, kopumā).
- produkcija Tas, kas ir radīts, izveidots (parasti mākslā, zinātnē).
- gājums Tas, kas radīts, iegūts, nopelnīts. Arī raža.
- rezultāts Tas, kas rodas, tiek radīts kā (kādas darbības, norises, apstākļu ietekmes) sekas.
- jaunums Tas, kas tikko vai nesen ir izgudrots, radīts, atklāts.
- sapnis Tas, pēc kā ilgojas, tas, ko vēlas, lai tas piepildītos, notiktu. Iztēlē radīts tēls, priekšstats par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos.
- intendants Teātra atbildīgais vadītājs (dažās aizrobežu zemēs).
- elektronika Tehnikas nozare, kas pētī elektriskās strāvas plūšanu caur vakuumu, gāzēm un pusvadītājiem, tās izmantošanu elektroniskajās ierīcēs, kā arī šādu ierīču lietošanas iespējas.
- saukt Teikt (ko), arī radīt balss skaņas, parasti skaļi, arī stiepti tā, lai pietiekami tālu būtu dzirdams, arī lai pārspētu citas skaņas.
- pančenlama Tibetas reliģiskais vadonis un vietējo varas orgānu vadītājs.
- nopūst Tiekot darbinātam, parasti ar gaisa strāvu, radīt un pārstāt radīt skaņu.
- spēlēt Tiekot darbinātam, radīt skaņas (par mūzikas instrumentu).
- izpildvara Tiesības īstenot lēmumus, praktiski vadīt, pārvaldīt (ko).
- jaunveidojums Tikko vai nesen radīts vai radies veidojums.
- neoloģisms Tikko vai nesen radīts vārds. Jaunvārds.
- jaunvārds Tikko vai nesen radīts vārds. Neoloģisms.
- tīkliņcimds Tīklauduma cimds, tīklveidīgi adīts.
- tīkliņzeķes Tīklauduma zeķes, tīklveidīgi adītas zeķes.
- iesākties Tikt ievadītam pašā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
- noadīties Tikt noadītam.
- pienākt Tikt pievadītam (piemēram, par elektrisko strāvu).
- plūst Tikt vienmērīgi, arī nepārtraukti pārvadītam, raidītam.
- šķiperis Tirdzniecības kuģa kapteinis. Liellaivas vadītājs.
- Jaukt gaisu Tīši radīt sajukumu, neskaidrību.
- Jaukt gaisu (arī ūdeni) Tīši radīt sajukumu, neskaidrību.
- Jaukt ūdeni (arī gaisu) Tīši radīt sajukumu, neskaidrību.
- spēks Tos, kas spēj radīt iespaidu (parasti paužot kādu saturu), ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
- traktorists Traktora vadītājs.
- tramvajnieks Tramvaja transporta darbinieks, parasti tramvaja vadītājs.
- kavēt Traucēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
- dezorganizēt Traucēt, jaukt (ko). Radīt nekārtības.
- termoss Trauks, kam ir dubultsienas, starp kurām ir radīts vakuums, un ko izmanto (kā, parasti pārtikas produktu) uzturēšanai nemainīgā temperatūrā.
- cirst Triecoties (kur), pieskaroties (kam), radīt sūrstošu sajūtu (par sniegu, vēju).
- iztrinkšķināt Trinkšķinot radīt (skaņas, melodiju).
- berzt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu).
- berzēt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu). Berzt (3).
- rīvēt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu). Berzt (3).
- Aktīvais tūrisms Tūrisms, kura dalībnieki pārvietojas, piemēram, ejot, slēpojot, braucot ar pašu vadītiem transportlīdzekļiem.
- piecirst Tuvoties (kādai sievietei), lai iepazītos un kopā pavadītu laiku.
- Uguns nelaime Ugunsgrēks. Ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.
- ugunsnelaime Ugunsgrēks. Ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums. Uguns nelaime.
- Uguns nelaime Ugunsgrēks. Ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums. Ugunsnelaime.
- izurbināt Urbinot izveidot, radīt (kur caurumu, robu).
- saurbināt Urbinot radīt caurumus. Urbinot sabojāt, parasti pilnīgi.
- ieurbināt Urbinot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, iedobumu).
- saurbt Urbjot radīt caurumus. Urbjot sabojāt, parasti pilnīgi.
- ūtrupnieks Ūtrupes vadītājs.
- piedāvāt Uzaicināt, dot iespēju vadīt, pārzināt (ko).
- amizēties Uzjautrināties, jokoties, jautri pavadīt laiku (parasti ar pretēja dzimuma personu). Koķetēt.
- Uzmest garu Uzliet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- šefs Uzņēmuma, iestādes u. tml., tās nodalās vadītājs.
- rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (piemēram, iestādes, uzņēmuma vadītāja vai kādas citas amatpersonas) lēmums, norādījums par kādu rīcību.
- pārzināt Uzraudzīt, vadīt (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
- pieņemt Uzsākt (militāra pretdarbību, cīņu), parasti pretinieka radītajā situācijā. Darboties (sacensībās) atbilstoši pretinieka radītajai situācijai.
- sarasties Uzsākt darbību (kādā nozarē) - par vairākiem, daudziem. Izveidot, radīt kādas attieksmes (pret kādu, pret ko).
- pāroties Uzturēties kopā, lai radītu pēcnācējus (par dzīvnieku tēviņu un mātīti).
- uzņemt Uzvirzīt uz adāmadatas, tamboradatas u. tml. (valdziņu). Uzvirzīt uz adāmadatas, tamboradatas vaidziņu un izadīt, iztamborēt (to).
- priekšniecība Vadība, vadītāju kopums (iestādē, uzņēmumā).
- spice Vadība. Vadītājs.
- audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību, apgādājot (viņu) ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas.
- nest Vadīt (kā) plūsmu noteiktā virzienā (piemēram, par vadiem, caurulēm, ūdenstilpju gultnēm).
- tiesāt Vadīt (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
- pilotēt Vadīt (lidaparātu).
- lavēt Vadīt (parasti kuģi, automobili), panākot, ka (tas) bieži maina virzienu (piemēram, lai izvairītos no šķēršļiem).
- komandēt Vadīt (piemēram, cilvēku grupu, ražošanas vienību, kādu darbību).
- komandēt Vadīt (piemēram, karaspēka vienību, daļu, apakšvienību, militāru objektu).
- vest Vadīt (piemēram, saimniecību, pasākumu).
- izvadīt Vadīt (piemēram, saimniecību, uzņēmumu).
- novaldīt Vadīt (piemēram, saimniecību), parasti labi, pārdomāti.
- diriģēt Vadīt (skaņdarba izpildījumu).
- trenkt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
- triekt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
- novadīt Vadīt (transportlīdzekli) un pabeigt vadīt lejā, nost, gar (ko).
- dzīt Vadīt (transportlīdzekli), izmantojot maksimālās ātruma iespējas.
- pilotēt Vadīt (ūdens vai sauszemes transportlīdzekli), parasti sarežģītā braucienā.
- izvadīt Vadīt apbedīšanas ceremoniju.
- Vest bumbu Vadīt bumbu.
- burāt Vadīt buru laivu, jahtu.
- Zagt dienas Vadīt dienas bezdarbībā, slaistīties. Vadot dienas bezdarbībā, slaistoties, sagādāt kādam zaudējumus.
- slinkot Vadīt laiku bezdarbībā. Arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko.
- kučierēt Vadīt pajūgu.
- diriģēt Vadīt skaņdarba izpildītājus (lielāku instrumentālo, vokālo, vokāli instrumentālo ansambli).
- šoferēt Vadīt spēkratus (parasti automobili).
- Būt (arī sēdēt) pie stūres Vadīt transportlīdzekli.
- novadīt Vadīt un pabeigt vadīt (dzīvnieku kā, parasti jājot, braucot).
- novadīt Vadīt un pabeigt vadīt (transportlīdzekli kā).
- apkalpot Vadīt un uzturēt darba kārtībā (mašīnas, ierīces).
- saimniekot Vadīt zemnieku saimniecību, arī veikt darbus tajā.
- priekšniekot Vadīt, būt par priekšnieku.
- kavēt Vadīt, izmantot (laiku, laikposmu) nelietderīgi. Tērēt.
- stūrēt Vadīt, parasti ar stūres iekārtu (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
- pārvaldīt Vadīt, pārzināt (kā, piemēram, uzņēmuma, ražošanas nozares) darbību. Saimniekojot vadīt, pārzināt (piemēram, saimniecību).
- aizvest Vadīt, virzīt (cilvēka domas, pārdzīvojumus u. tml.) - par psihiskām norisēm.
- jāt Vadīt, virzīt (dzīvnieku, parasti zirgu), sēžot (tam) mugurā.
- kabīne Vadītājam vai pasažieriem iekārtota telpa (parasti transportlīdzeklī).
- rektors Vadītājs (augstākajā mācību iestādē).
- priekšsēdētājs Vadītājs (sanāksmē, sapulcē u. tml.).
- kapteinis Vadītājs (sporta komanda).
- direktors Vadītājs (uzņēmumā, iestādē).
- vadonis Vadītājs (valstī, cilvēku grupā u. tml.), parasti ar plašu, spēcīgu ietekmi.
- principāls Vadītājs, priekšnieks (uzņēmumā, iestādē). Arī (uzņēmuma) īpašnieks.
- komandieris Vadītājs, priekšnieks.
- ceļvedis Vadītājs.
- vadāmība Vadītspēja.
- līderis Vadonis, vadītājs (piemēram, politiskā partijā, arodbiedrībā).
- prezidents Vadošā orgāna vadītājs, priekšsēdētājs (dažos valsts orgānos, valsts un sabiedriskajās iestādēs, organizācijās).
- ieturēt Vadot (transporlīdzekli), panākt, ka (virziens, kurss) nemainās. Tikt vadītam tā, ka (virziens, kurss) nemainās (par transporlīdzekli).
- izvaidēt Vaidot radīt (skaņas). Vaidot izpaust.
- izvaimanāt Vaimanājot radīt (skaņas). Vaimanājot izpaust.
- iebraukāt Vairākkārt braucot, ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas).
- durstīt Vairākkārt durot, bakstot, radīt sāpes, ievainojumu.
- uguņot Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu. Vairākkārt uzliesmot, radīt liesmas.
- svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
- svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi). Atskanēt šādām skaņām.
- pļepināt Vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās). Atskanēt šādam troksnim.
- ducināt Vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par mašīnām, transportlīdzekļiem). Dūkt (2).
- ducināt Vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par pērkonu). Atskanēt šādam troksnim.
- guldzināt Vairākkārt radīt raksturīgas padobjas skaņas (par dažiem putniem).
- strīdēties Vairākkārt radīt skaļas, parasti īslaicīgas, balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- rūcināt Vairākkārt radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, transportlīdzekļiem).
- plosīt Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, radīt (kam) plaisas, caurumus.
- kapāt Vairākkārt sist (ar ko asu), lai radītu iedobumu.
- kapāt Vairākkārt sitot (ar papēžiem, pakaviem u. tml.), radīt iedobumus, iespiedumus. Vairākkārt sist (ar kājām, apaviem u. tml. pa cietu virsmu).
- graizīt Vairākkārt skarot, radīt sāpes, arī ievainojumu (par ko šķautņainu).
- piedauzīt Vairākkārt spēcīgi piesist, lai radītu, piemēram, troksni, satricinājumu.
- dauzīt Vairākkārt spēcīgi sist (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
- izstaigāt Vairākkārt staigājot, radīt, izveidot (piemēram, taku).
- kvakšķināt Vairākkārt vai ilgstoši radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem).
- svaidīt Vairākkārt, arī neapdomīgi teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni. Vairākkārt radīt (kādas skaņas). Mētāt (3).
- mētāt Vairākkārt, arī neapdomīgi, teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni. Vairākkārt radīt (kādas skaņas).
- zalve Vairāku viena veida ieroču vienlaicīgu šāvienu kopums. Šādu vienlaicīgu šāvienu radīts troksnis.
- Tautas komisārs Valdības loceklis - tautas komisariāta vadītājs.
- Tautas komisārs Valdības loceklis - tautas komisariāta vadītājs.
- Ministru prezidents Valdības vadītājs, valdības galva (dažās valstīs).
- premjerministrs Valdības vadītājs, valdības galva, ministru kabineta vadītājs. Ministru prezidents.
- teokrātija Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs.
- novārdot Vārdojot radīt (kam) dziedinošas spējas.
- apvēdināt Vēdinot (ar ko), radīt (visapkārt kam) gaisa plūsmu. Apņemt (ar smaržu).
- uzvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas. Arī uzvadīt (1).
- traucēt Veidojoties, pastāvot vienlaikus (ar kādu, parasti fizikālu, procesu), nevēlami iekļauties (tā) sistēmā, radīt (tam) nevēlamas īpašības.
- traucēt Veidojoties, pastāvot, norisot vienlaikus (ar kādu stāvokli, procesu, piemēram, apkārtnē, vidē), nevēlami iekļauties (tajā), radīt (tam) nevēlamas īpašības.
- sildītājs Veidojums (parasti no gumijas, auduma) ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot karsta ūdens siltumu vai elektriskās enerģijas radīto siltumu. Termofors.
- darināt Veidot, radīt (ar vēlamām īpašībām).
- modulēt Veidot, radīt (kā) pāreju no vienas tonalitātes citā.
- darināt Veidot, radīt (mākslas darbu).
- vagot Veidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā, garenus padziļinājumus, grambas u. tml.).
- laist Veidot, radīt (skaņas, vārdus).
- burbuļot Veidot, radīt burbuļus.
- veikalvedis Veikala (1) vadītājs, pārzinis.
- taisīt Veikt (darbības, to kopumu). Veicot attiecīgās darbības, radīt (noteiktu rezultātu, piemēram, stāvokli, attiecības).
- vest Veikt (militāras operācijas). Veicot militāras operācijas, vadīt (karaspēku, tā vienības, apakšvienības).
- strādāt Veikt noteiktas darbības, piemēram, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
- saimniekot Veikt, arī vadīt darbus mājsaimniecībā.
- prezidents Vēlēts republikas augstākais vadītājs (vairākās valstīs).
- sekretārs Vēlēts vai iecelts vadošs darbinieks, arī kārtējā darba vadītājs (organizācijā, iestādē u. tml.).
- aizvilkt Velkot (aiz rokas), aizvest, aizvadīt.
- novērtēt Vērtējot, analizējot no šāda viedokļa, pārdomāt (aizvadīto dzīvi, laikposmu).
- pārvērtēt Vērtēt vēlreiz, no jauna (aizvadīto dzīvi, laikposmu).
- svilpt Vibrējot, skarot kā virsmu, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par rīkiem, ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- vicekonsulāts Vicekonsula vadīta vienas valsts pārstāvniecības iestāde citas valsts pilsētā.
- kaleša Viegli četrriteņu rati ar nolaižamu jumtu un atsevišķu sēdekli pajūga vadītājam.
- pieskandināt Viegli piesist (parasti pie kāda trauka), lai radītu skaņu.
- pieskandināt Viegli pieskarties (parasti ar savu. glāzi pie kāda cita glāzes), lai radītu skaņu pirms, parasti alkoholiska dzēriena, dzeršanas.
- iekrāsot Viegli, mazliet nokrāsot. Ievadīt krāsu (piemēram, koksnē).
- notrallināt Vieglprātīgi pavadīt, nodzīvot (visu laikposmu).
- trizulis Vieglu svārstību radīti kustīgi veidojumi (parasti ūdenī, gaisā). Arī atstarotas, strauji mainīga virziena gaismas radīts starojums, apgaismojums.
- supravadītājs Viela, kam piemīt supravadītspēja.
- pusvadītājs Viela, kura pēc elektrovadītspējas ierindojama starp vadītājiem un nevadītājiem.
- metāls Viela, kurai raksturīgas noteiktas fizikālās īpašības, parasti laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
- fotovadītspēja Vielu elektrovadītspējas pieaugums elektromagnētiskā starojuma ietekmē.
- puksts Viena no sirds sistolēm, arī tās radītā vibrācija, skaņa.
- Direktors rīkotājs Viens no kapitālistiska uzņēmuma vadītājiem, kam ir sevišķas tiesības uzņēmuma vadīšanā.
- ripsna Viens no pirmajiem vāja vēja radītiem maziem viļņiem.
- vērags Viens no pirmajiem vāja vēja radītiem maziem viļņiem. Ripsna (1).
- birģermeistars Viens no rātes vadītājiem.
- tamada Viesību vadītājs (parasti Gruzijā).
- mute Vieta, pa kuru var ievadīt (kur iekšā).
- landrāts Vietējās pārvaldes rajona orgāna vadītājs (Vācijas Federatīvajā Republikā).
- kūsāt Viļņojoties, strauji plūstot, radīt daudz burbuļu (piemēram, par ūdenstilpi).
- revolvervirpa Virpa ar periodiski pagriežamu daudzpozīciju galvu un vairākiem instrumentiem, kas tiek ievadīti darba zonā secīgi cits pēc cita.
- adjutants Virsnieks, kas veic štāba dienesta pienākumus (karaspēka daļā vai vienībā) vai arī ir (valsts vadītāja, karaspēka vienības komandiera, štāba) rīcībā īpašu dienesta uzdevumu veikšanai.
- tāpēc Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli «lai» ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums vai nolūka apstākļa palīgteikums ar cēloņa niansi.
- tādēļ Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli «lai» ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums.
- tālab Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli «lai» ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums.
- tālab Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli "ka" ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
- tādēļ Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli «ka» ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
- tāpēc Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli «ka» ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
- vēdināt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu. Šādā veidā radīt (gaisa kustības), lai atvēsinātos, atvēsinātu.
- piegādāt Virzot (kā plūsmu), pievadīt (to kam) - piemēram, par vadiem.
- vēdināties Virzot šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, radīt gaisa kustību un atvēsināties.
- svilpt Virzoties gaisā, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par lidojošiem priekšmetiem, parasti par lodēm).
- svilpot Virzoties gaisā, vairākkārt radīt augstas, samērā griezīgas skaņas (par lidojošiem priekšmetiem, parasti par lodēm).
- žvīgot Virzoties un saskaroties ar ko, radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas (par gaisa plūsmu).
- šalkt Virzoties un saskaroties ar ko, radīt šādas skaņas (par gaisa, gāzu plūsmu).
- svilpt Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par vēju). Arī svilpot (2).
- taurēt Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt spēcīgu, stieptu skaņu (parasti par vēju).
- svilpot Virzoties un skarot kādu šķērsli, vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas (par vēju). Arī svilpt (2).
- svilpt Virzoties, tiekot virzītam gaisā, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par, parasti šauriem, priekšmetiem).
- šalkt Virzoties, tiekot virzītam kādā vidē, radīt šādas skaņas (parasti par priekšmetiem). Būt tādam, kurā, kam virzoties, tiekot, virzītam, rodas šādas skaņas (par vidi, parasti gaisu).
- daba Viss, kas eksistē, bet nav cilvēka radīts. Apkārtējās vides parādību kopums (reljefs, klimats, augu un dzīvnieku valsts u. tml.), kas radies bez cilvēka līdzdalības.
- iezāģēt Zāģējot radīt bojājumu. Zāģējot radīt ievainojumu.
- dzimtbūšana Zemnieku ekspluatēšanai paredzētu, feodāļu radītu ārpusekonomisku spaidu forma (feodālismā).
- eļļot Ziest (ko) ar eļļu. Ievadīt (kur) eļļu.
- ceļazīme Zīme transportlīdzekļu vadītāju un gājēju informēšanai (piemēram, par ceļa virzienu, satiksmes ierobežojumu).
- valoda Zīmju sistēma (parasti mākslīgi radīta, formāla), ko izmanto sazināšanās procesā, informātikā u. tml.
- noirt Zūdot saistījumam starp valdziņiem, kļūt cauram (piemēram, par ko adītu, tamborētu).
- izzvanīt Zvanot (pēc dievkalpojuma beigām), izvadīt (baznīcēnus).
- iezvanīt Zvanot bēru ceremonijā, izvadīt (mirušo).
- izzvanīt Zvanot radīt (skaņas).
- izzviegt Zviedzot radīt (skaņas).
adīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV