Paplašinātā meklēšana
Meklējam veidot.
Atrasts vārdos (26):
- veidot:1
- veidots:1
- atveidot:1
- ieveidot:1
- izveidot:1
- veidotāj-:1
- veidotājs:1
- veidoties:1
- pārveidot:1
- izveidots:1
- pilnveidot:1
- vienveidot:1
- pašveidots:1
- daudzveidot:1
- atveidoties:1
- ieveidoties:1
- izveidoties:1
- veidotājaudi:1
- pārveidoties:1
- līdzveidotājs:1
- pilnveidoties:1
- daudzveidoties:1
- skeletveidotājs:1
- stumbrveidotājs:1
- tenzopārveidotājs:1
- vibropārveidotājs:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (2274):
- griezt (iz)veidot lokā, aplī, spirālē.
- (Sa)griezties (arī (sa)vīties, (sa)ritināties) gredzenā (iz)veidot loku, apli, spirāli.
- Griezties (arī sagriezties, (sa)vīties, (sa)ritināties) gredzenā (iz)veidot loku, apli, spirāli.
- Vīties (arī savīties, (sa)griezties, (sa)ritināties) gredzenā (Iz)veidot loku, apli, spirāli.
- Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski. Šādā tehnikā veidots adījums.
- patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus.
- ieadīt Adot ieveidot (adījumā, piemēram, rakstu, joslu).
- uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot. Noadīt.
- izadīt Adot izveidot (piemēram, adījuma detaļu, rakstu, ornamentu).
- pieadīt Adot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko, piemēram, ar ornamentu, rakstu).
- kompilācija Aizgūšana, pārņemšana bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidotais darbs.
- kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidot (kādu darbu).
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
- iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
- palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem.
- aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev. Izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- dominante Akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
- Latīņu alfabēts Alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- apstrādāt Apkopot, analizēt. Izstrādāt, izveidot.
- nogrābt Apprecēt. Izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei.
- nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni).
- dibināt Apprecoties veidot (ģimeni).
- Goda vārti Appušķoti, imitēti izveidoti vārti (ko ceļ uz ceļa, parasti par godu jaunlaulātajiem).
- Goda vārti Appušķoti, imitēti izveidoti vārti, ko ceļ uz ceļa (parasti par godu jaunlaulātajiem).
- sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
- mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
- Ķīnas mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
- redakcija Apstrādājams (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labojot kļūdas u. tml., un parasti paredzēts laišanai klajā. Viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
- virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu). Strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
- uzpūst Apstrādājot palielināt apjomu un izveidot porainu konsistenci.
- pārstrādāt Apstrādājot pārveidot par ko citu.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu. Arī velt (2).
- apdarīt Apstrādāt, izveidot.
- sakomponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, izveidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu).
- komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu).
- atkalapvienošana Apvienošana, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
- atkalapvienošanās Apvienošanās, Auras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
- kodificēt Apvienot (likumus, noteikumus, normas u. tml.) jaunizveidotā sistēmā, izveidojot attiecīgu kodeksu.
- slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus. Ai abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
- izšuvums Ar adatu un pavedienu veidots rotājums.
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību izveidot (saikni, iespējas sazināties).
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli).
- uzgriezt Ar apļveida kustību izveidot (ko).
- vaga Ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā. Padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm.
- tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
- iedrīksnāt Ar asu priekšmetu ievilkt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes).
- griezt Ar asu rīku veidot (attēlu, ornamentu) kādā virsmā. Gravēt.
- griezt Ar asu rīku veidot (piemēram, robu) kādā virsmā.
- griezt Ar asu rīku veidot (priekšmetu).
- dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas. Ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
- dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas (parasti melodiskas) skaņas (par dažiem putniem).
- četrnīšu Ar četrām nītīm. Tāds, kura raksts veidots ar četrām nītīm.
- daudznīšu Ar daudzām nītīm. Tāds, kura raksts veidots ar daudzām nītīm.
- samocīt Ar grūtībām, nemākulīgi izveidot (mākslas darbu, tā elementus).
- izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves. Izveidot dekoratīvas šuves.
- saformēt Ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, daļu, apakšvienību).
- grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (no cieta materiāla).
- grebt Ar īpašu rīku veidot (attēlu, rakstu cietā materiālā).
- sakombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko). Izkombinēt (1).
- pārstudēt Ar jauniem mēģinājumiem, vairāk vai mazāk koriģējot, pārveidot (jau iepriekš izrādītu iestudējumu).
- Sastādīt numuru Ar kādas iekārtas attiecīgo ierīci izveidot numuru, lai iedarbinātu šo iekārtu.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem.
- kalt Ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) - par putniem. Ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
- šņāpt Ar ko asu, smailu veidot (piemēram, zīmi).
- izdedzināt Ar kodīgu vielu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.). Iedarbojoties radīt (kur caurumu, robu u. tml.) - par kodīgu vielu.
- izmocīt Ar lielu piepūli, ne visai veiksmīgi izveidot, sacerēt.
- izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu).
- nodibināt Ar mērķtiecīgu darbību, veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, valsts varu, sabiedrisku iekārtu, organizāciju).
- izkārtoties Ar mērķtiecīgu rīcību izveidot sev kādam nolūkam vēlamus, labvēlīgus apstākļus.
- izsist Ar piesitienu (ierīcē) izveidot (piemēram, čeku, tekstu, zīmi).
- sist Ar piesitienu (ierīcē) veidot (piemēram, vārdu, tekstu).
- uzsist Ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu). Strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas).
- izgrauzt Ar pūlēm izveidot (ar asu ūku, piemēram, bedri cietā zemē). Izveidot (piemēram, bedri cietā zemē) - par asu rīku.
- mašīnraksts Ar rakstāmmašīnu veidots raksts. Ar rakstāmmašīnu rakstīts teksts.
- Rakstītais vārds Ar rakstības līdzekļiem veidots teksts, arī šādu tekstu kopums.
- aplaist Ar riņķveida kustību izveidot (apli, loku).
- aprakstīt Ar riņķveida kustību izveidot (loku, apli).
- savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu. Ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
- taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru (parasti solfedžo nodarbībās). Arī diriģēt.
- Aizmest krustu Ar rokas kustību izveidot krusta zīmi. Pārkrustīties.
- mašīnsalikums Ar salikuma mašīnu veidots salikums nolietu gatavu rindu vai arī atsevišķu burtu veidā.
- radīt Ar savu darbu, darbību veidot (garīgas vai materiālas vērtības).
- vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
- sarunāties Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
- Sist ritmu (arī takti) Ar sitieniem atveidot ritmu (takti).
- Sist takti (arī ritmu) Ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
- izsist Ar sitieniem izveidot (ritmu, skaņas). Tie ko sistam, izveidot (ritmu, skaņas) - par skaņas avotu.
- iesist Ar sitienu radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, robu).
- tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi). Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu). Šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
- šķaidīt Ar spiedieniem, sitieniem smalcināt (ko), veidot (kā) masu.
- saspiest Ar spiedienu izveidot (ko). Ar spiedienu izveidot (ko noteiktā formā).
- nospiest Ar spiedienu izveidot, radīt (kā) atveidu.
- spiedsavienojums Ar spiedienu izveidots (kā) savienojums. Pressavienojums.
- saspiest Ar spiedienu pārveidot par ko.
- izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
- samest Ar strauju kustību izveidot (mezglu, cilpu u. tml.). Ar strauju kustību sasiet (mezglā, cilpā).
- iespiest Ar šablonu ieveidot (parasti audumā ornamentu, attēlu). Ar īpašiem rīkiem ieveidot (kādā virsmā ornamentu, attēlu).
- tīt Ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu).
- vervēt Ar šādiem paņēmieniem veidot (cilvēku grupu).
- tipoloģija Ar šādu metodi izveidots (kādu objektu) grupējums.
- Parketa grīda Ar šādu segumu veidota grīda.
- spiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem veidot (tekstu, grāmatu, žurnālu u. tml.).
- skaldīt Ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā. Šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko).
- kalt Ar triecieniem drupinot, veidot (caurumu, robu).
- izspert Ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri). Ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt.
- trīsnīšu Ar trim nītīm. Tāds, kura raksts veidots ar trim nītīm.
- urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
- urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu. Šādā veidā gatavot (ko).
- sasaistīties Ar virvēm, ķēdēm u. tml. izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā.
- Pārmest (arī aizmest) krustu (arī krusta zīmi) (priekšā) Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
- Mest krustu (priekšā) Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
- krustīties Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
- Apzīmēt ar krustu (arī ar krusta zīmi), arī (pār)mest krustu, arī (aiz)mest krustu (priekšā) Ar žestu veidot šādu zīmi (pār kādu, pār ko).
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā. Ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- interjers Arhitektoniski un mākslinieciski izveidota celtnes iekšējā telpa.
- izart Arot izveidot (piemēram, vagu). Izdzīt [1] (7).
- terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš, arī ceļu kopums.
- noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekš meta) ārējo izskatu.
- izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot (ceļu, stigu u. tml.).
- cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu u. tml.).
- pārstaigāt Atcerēties, atveidot iztēlē, parasti kādā secībā (piemēram, dzīves gaitas).
- atdzimt Atjaunoties, sasniegt augstāku attīstības pakāpi, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma). Izveidoties atkal.
- atjaunot Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis).
- atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest, izveidot. Panākt, ka no jauna stājas spēkā (pēc pārtraukuma).
- ievīlēt Atlocīt un nosūt malu (piemēram, auduma gabalam). Izveidot vīli.
- atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem).
- redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus. Atcerēties (ko) redzes atmiņā.
- domāt Atmiņā, iztēlē veidot tēlus, ainas. Atcerēties, iztēloties.
- sagādāt Atrast, iegūt (barību), izveidot (mitekli) - par dzīvniekiem.
- Pārmest tiltu Atrast, izveidot saikni (starp ko).
- iegult Atrasties, būt izveidotam (kur iekšā).
- noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu.
- stāvēt Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parast: par celtnēm.
- uzraut Ātri izgatavot, izveidot (ko).
- uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi. Arī izburt (1).
- klāt Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu. Būt izveidotam viscaur (uz kā) - par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
- sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
- torakoplastika Atsevišķu ribu izoperēšana, lai pārveidotu krūšu kurvja formu.
- Virzuļa gredzens Atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām.
- izzināt Atspoguļot un atveidot domāšanā (īstenību, tās parādības).
- tēlot Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā. Atspoguļot, atveidot (ko) - par mākslas darbu.
- notēlot Atspoguļot, atveidot (mākslas tēlos). Attēlot (1).
- norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup.
- apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu.
- šaržēt Attēlot, atveidot (ko) šaržā, ar šarža paņēmieniem.
- parādīt Attēlot, atveidot (mākslas darbā).
- iezīmēt Attēlot, atveidot (parasti daiļdarbā, skaņdarbā).
- atklāt Attēlot, atveidot, parādīt (mākslā, literatūrā).
- pusmēness Attēls, kurā atveidots mēness šādā fāzē - islama reliģisks vai heraldisks simbols.
- ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu.
- ierīkot Attiecīgi novietojot, ievietojot (kur), uzstādīt, izveidot (ierīci, mehānismu, aparatūru u. tml.).
- skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu.
- novest Attīstīt, izveidot (domu) līdz kādai pakāpei.
- novest Attīstīt, izveidot (ka mākslas darbā) līdz kādam rezultātam.
- veidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu).
- izveidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) tiek attīstīts, pilnveidots.
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- kopt Attīstīt, veidot (piemēram, spējas, talantu).
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- kopt Attīstīt, veidot tālāk (piemēram, tradīcijas, pieredzi).
- plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
- izaugt Attīstīties un izveidoties (no kādas vides) - par cilvēkiem.
- uzzaļot Attīstīties, izveidoties (parasti par parādībām sabiedrībā).
- izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem). Nokārtoties.
- plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- pārkūņoties Attīstoties pārveidoties par kūniņu.
- izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piemēram, asnus, atvases)- par augiem.
- raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem.
- dejot Atveidot (baleta tēlu).
- pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus.
- iedzīvināt Atveidot (izrādē, kinofilmā).
- modelēt Atveidot (ko) ar tēlotājas mākslas līdzekļiem.
- gleznot Atveidot (ko) glezniecības darbā.
- restaurēt Atveidot (pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus).
- atspoguļot Atveidot (psihē, spriedumos ārējo pasauli).
- reproducēt Atveidot (skaņu) - par tehniskiem līdzekļiem, skaņu ierakstiem u. tml.
- atcerēties Atveidot apziņā (agrāk saņemto informāciju, iespaidus).
- izpildīt Atveidot ar balsi (vokālu skaņdarbu). Dziedāt.
- izpildīt Atveidot ar mūzikas instrumentu (instrumentālu skaņdarbu). Spēlēt, atskaņot.
- atdarināt Atveidot ar savu izturēšanos, kustībām (piemēram, kādu cilvēku).
- iedomāties Atveidot atmiņā, atcerēties. Iedomāt (1).
- iedomāt Atveidot atmiņā, atcerēties. Iedomāties (3).
- notēlot Atveidot imitējot, atdarinot. Arī izlikties (1).
- spēlēt Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- kopēt Atveidot līdzīgu oriģinālam (piemēram, mākslas darbu).
- salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski. Ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
- uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski u. tml. (piemēram, diakritisku zīmi uz kā), izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
- likt Atveidot rakstiski, grafiski, veidot (kā) nospiedumu (uz kā).
- uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (apkārtējās pasaules priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
- restaurēt Atveidot, arī konstatēt (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
- iemiesot Atveidot, attēlot (mākslas darbā).
- izpaust Atveidot, attēlot (parasti mākslas darbā, piemēram, domas, pārdzīvojumus). Atklāt (4).
- tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā). Veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
- tulkot Atveidot, izteikt (piemēram, tekstu, vārdu) citā valodā.
- izpildīt Atveidot, paveikt (ko sagatavotu, iestudētu).
- spēlēt Atveidot, tēlot (drāmas daiļdarbu, tā daļu). Īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
- rasēt Atveidot, zīmēt (ko) ar rasēšanas paņēmieniem.
- atdzimt Atveidoties (atmiņā) - par pagātnes notikumiem.
- attēloties Atveidoties (atmiņā). Tikt radītam (iztēlē).
- atspoguļoties Atveidoties atspulga veidā (uz kādas virsmas).
- Stāvēt acu priekšā (arī acīs) Atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
- atplaukt Atveidoties, atainoties (atmiņā, iztēlē). Rasties (par domām, atmiņām).
- pašķirties Atvirzoties (citam no cita), paejot sānis, atbrīvot ceļu, arī izveidot brīvu vietu.
- rožceliņš Auduma tehnika, kam raksturīgs pārveidots trinīša pamatsējums un sīkrakstainas joslas.
- kolorists Audumu krāsošanas speciālists. Krāsu kombināciju veidotājs audumiem.
- izaudzēt Audzējot izveidot (piemēram, jaunu šķirni).
- asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām.
- neauglība Auga, tā daļu nespēja veidot augļus.
- izaugt Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem).
- sariest Augot izveidot (vairākas, daudzas augu daļās) - par augiem.
- sastiebrot Augot izveidot stiebrus (par vairākiem, daudziem augiem).
- sasakņoties Augot izveidot vairākas, daudzas saknes (par augiem).
- sastīgot Augot izveidot vairākas, daudzas stīgas (par augiem).
- sacerot Augot izveidot vairākus, daudzus cerus.
- sačemuroties Augot izveidot vairākus, daudzus čemurus.
- savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
- paaugties Augot izveidoties lielākam (par organisma daļām).
- izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko) - par cilvēkiem.
- izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku). Izveidoties, attīstīties.
- satīklot Augot sasaistīties, izveidot tīklojumu.
- dzīt Augot veidot (asnus, stiebrus, vasas).
- riest Augot veidot (augu daļas).
- riezt Augot veidot (augu daļas). Riest (1).
- lakstot Augot veidot lakstu vai lakstus (piemēram, par kartupeļiem, burkāniem).
- stīgot Augot veidot stīgas (par augiem). Būt ložņājošam (par augiem, to daļām).
- vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām. Augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
- stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- kurmjala Augsnē izveidots kurmja alai līdzīgs kanāls (drenāžai).
- noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) - par augiem, to daļām.
- griezties Augt, veidoties apļveidā, spirālveida.
- meristēma Augu embrionālo šūnu grupa - veidotājaudi, kas strauji dalās un izveido visus pārējos audus.
- špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda režģa.
- pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.).
- oriģināls Autora veidots teksts (rokrakstā vai mašīnrakstā), attēls, kas paredzēts poligrāfiskai pavairošanai, kopēšanai.
- ieaust Aužot ieveidot (kur).
- oforts Badā tehnikā veidots mākslas vai poligrāfijas darbs.
- stādīt Badā veidā ievietojot augsnē augus, to daļās, veidot (piemēram, dārzu, mežu).
- izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu).
- vēlēt Balsojot veidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
- Pītā maize Baltmaize, kuras klaipa virsma izveidota pīnes formā.
- Zīda kokons Balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs.
- stādāmbedre Bedre, kas ir izveidota (kā) stādīšanai.
- nobērt Berot (ko), izveidot (kaudzi).
- uzbērt Berot virsū (kādu materiālu), izveidot (ko no tā).
- uzvalnēt Berot, kraujot (ko) virsū, izveidot (no tā, piemēram, dambi).
- izberzēt Berzējot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu). Berzējot izbojāt.
- saberzt Beržot pārveidot par ko.
- izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu). Beržot izbojāt.
- uzbetonēt Betonējot izveidot, uzbūvēt.
- sabetonēt Betonējot savienot, sasaistīt; betonējot izgatavot, izveidot.
- pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute.
- zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums. Šī tipa dzīvnieki.
- radīt Bioloģiskā procesā veidot (dzīvu būtni), panākt, ka piedzimst (dzīva būtne).
- attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā. Pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem).
- izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
- klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis. Grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
- stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
- nobradāt Bradājot izveidot (taku, ceļu u. tml.).
- iebraukt Braucot ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas).
- izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedres).
- Kult putas Brāžoties veidot putas (par straumi).
- būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai. Celtniecības brigāde.
- Kompleksā brigāde Brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
- sabrošēt Brošējot izveidot (brošūru, grāmatas bloku u. tml.).
- izburt Burot sasniegt (kādu mērķi), iegūt (ko). Ar burvību radīt, izveidot.
- Latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
- Rūtiņu burtnīca Burtnīca, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
- piederēt Būt (kāda) izveidotam, radītam.
- šauties Būt izveidotam (kādā virzienā) - par ceļu, kanālu u. tml.
- nosegt Būt izveidotam (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā) - piemēram, par attēlu.
- šķirties Būt izveidotam atšķirīgos virzienos (parasti par ceļiem).
- ietvert Būt izveidotam kam apkārt (par līniju, ornamentu, rakstu u. tml.).
- piekļaut Būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm. Būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm.
- nostiepties Būt izveidotam taisnā virzienā (piemēram, par ceļu).
- segt Būt izveidotam uz (kā) virsmas (par ornamentiem, rotājumu u. tml.).
- stīgot Būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
- pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi).
- vest Būt izveidotam, atrasties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.). Būt virzītam (uz kurieni) - par maršrutu, trasi u. tml.
- pacelties Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
- pakāpt Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
- vilkties Būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru).
- ieturēt Būt izveidotam, izpaustam (noteiktā veidā, formā).
- stiepties Būt izveidotam, novietotam kādā virzienā (parasti par ko samērā šauru).
- pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.). Būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
- sniegties Būt izveidotam, vērstam (piemēram, augšup, lejup).
- izspīlēties Būt izvirzītam, izveidotam (parasti uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
- spiesties Būt izvirzītam, izveidotam (uz āru, uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
- samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu). Būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
- tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu.
- simbolizēt Būt par (kā) simbolu; veidot (kā) simbolu.
- vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
- zīmēties Būt saskatāmam, parādīties. Arī veidoties, attēloties.
- dziedāt Būt tādam, kam piemīt spēja ar balsi veidot muzikālas skaņas.
- vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- iespēt Būt tādam, kas var ko izraisīt, pārveidot (par parādībām dabā).
- slieties Būt vērstam, veidotam (kam pāri, virs kā virzienā uz augšu).
- segt Būt, augt, veidoties (uz ķermeņa, tā, parasti lielākās, daļas) - par apmatojumu, apspalvojumu, audu veidojumiem u. tml.
- pavērst Būtiski pārmainīt, pārveidot (piemēram, dzīvi, notikumus).
- robežbūve Būve, kas ir izveidota uz (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- kokbūve Būve, kas veidota no kokmateriāliem.
- aizbūvēties Būvējot ēku, izveidot ar to šķērsli, aizsegu (kam priekšā).
- sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā. Būvējot izveidot (kā lielāku daudzumu). Sacelt (2).
- sabūvēt Būvējot izveidot (ko), parasti no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
- sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzbūvēt Būvējot izveidot, izgatavot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
- izbūvēt Būvējot izveidot.
- pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
- sliet Būvēt, veidot (ko) virzienā uz augšu.
- inženierkonstrukcija Būvkonstrukcija, kas veidota pēc inženierzinātņu likumiem.
- mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
- aile Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm).
- durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aile kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- celtne Celtniecības procesā izveidots objekts vai objektu komplekss. Arī ēka.
- rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml., zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri).
- sacelt Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā. Ceļot izveidot (kā lielāku daudzumu).
- rituļceļš Ceļš, kas ir veidots no rotējošiem veltņiem, cilindriem.
- sacementēt Cementējot savienot, sasaistīt. Cementējot izveidot.
- tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu).
- atmiņa Centrālās nervu sistēmas spēja saglabāt un atveidot apziņā agrāk saņemto informāciju, iespaidus.
- gatavot Cepot, vārot u. tml. veidot patērēšanai derīgu (ēdienu).
- taisīt Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu). Raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu).
- austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā.
- uzcirst Cērtot (ko, parasti ledu), izveidot (tajā) caurumu.
- iecirst Cērtot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
- piecirst Cērtot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot.
- izcirst Cērtot izveidot (kur caurumu, spraugu u. tml.).
- iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu.
- robot Cērtot, griežot, kaļot u. tml., veidot robu vai robus (kā) virsmā.
- iecirst Cērtot, kaļot ieveidot (kādā materiālā, parasti skulptūru). Iekalt.
- uzcirst Cērtot, kaļot izveidot (kā virsmu).
- izcirst Cērtot, kaļot izveidot (parasti skulptūru).
- izcirst Cērtot, kaļot izveidot (priekšmetu).
- iecietēt Cietējot ieveidoties. Kļūt cietam.
- skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne.
- Veselības (nostiprināšanas) grupa Cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
- kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (augu) šķirne.
- kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (dzīvnieku) šķirne.
- Literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti daudzpusīgi atveidots).
- Literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti, daudzpusīgi atveidots).
- traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidoties (par soļiem).
- pirmmežs Cilvēku darbības neskarts, nepārveidots mežs. Arī mūžamežs.
- prakse Cilvēku darbību kopums, kura mērķis ir pārveidot dabu darba, sabiedriskās ražošanas procesā un pārveidot sabiedrisko esamību un apziņu. Arī cilvēka jutekliski priekšmetiska darbība.
- partija Cilvēku grupa, kas izveidojusies, izveidota noteiktai darbībai, pasākumam.
- Dzīvais spēks Cilvēku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
- pirkstaiņi Cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti.
- grota Dabiska vai mākslīgi izveidota ala. Arī atsevišķa alas daļa, nozarojums.
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls). Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai. Arī teika, leģenda (1).
- pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.) mākslas tēlos.
- sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus).
- izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu). Dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
- Dzīvais spēks Darba dzīvnieku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
- kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā.
- vingrinājums Darbība, ko veic, lai pilnveidotu prasmes, iemaņas, iegūtu fizisku vai psihisku īpašību, spēju.
- izveide Darbība, process --> izveidot (1).
- pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (1), pilnveidoties (1).
- pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (2), pilnveidoties (2).
- pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (3), pilnveidoties (3).
- pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (4), pilnveidoties (4).
- izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (2). Arī izveidojums (2).
- izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (3). Arī izveidojums (3).
- izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (4).
- izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (5).
- izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (6).
- pārveide Darbība, process, arī rezultāts --> pārveidot (2).
- pārveide Darbība, process, arī rezultāts -> pārveidot (1).
- treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- Mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- Mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko).
- uzmest Darināt (ko), izveidojot cilpas. Izveidot (cilpas).
- mest Darināt (ko), veidojot cilpas. Darinot ko, veidot (cilpas).
- pakaļdarināt Darināt, veidot līdzīgu (kam citam).
- plāt Darīt plānāku, placināt. Darot plānāku, placinot, veidot (ko).
- mudžināt Darīt, veidot (ko) neskaidru, juceklīgu.
- veidotājs Darītājs --> veidot.
- Ainavu dārzs Dārzs, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piemēram, pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
- vīle Daudzasmeņu griezējinstruments plāna materiāla slāņa atdalīšanai ar griezējdaļā ieveidotiem nelieliem zobiem, rievām.
- zvīņas Daudzveidīgi, vairāk vai mazāk plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem. Pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
- izdauzīt Dauzot izveidot, radīt (kur, piemēram, robu).
- izdauzīt Dauzot padarīt viscaur plānāku, asāku. Dauzot izveidot vēlamā formā.
- iedauzīt Dauzot radīt, ieveidot (piemēram, robu).
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai. Šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
- iesējums Dažādos virzienos novietotu būvkoku savienojums, kuri saistīti attiecīgi izveidotos robos.
- poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
- ieskicēt Dažās vispārīgās līnijās, kontūrās, laukumos atveidot (piemēram, zīmējumā).
- ala Dažu dzīvnieku miteklis, kas izveidots segta dobuma veidā (ar vienu vai vairākām ieejām).
- maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
- rūgt Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem). Šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
- iededzināt Dedzinot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, ornamentus, zīmes).
- izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.). Skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- pārogļot Dedzinot pārveidot par ogli.
- izdegt Degot (kam), rasties, izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
- pārogļoties Degot pārveidoties par ogli.
- izdejot Dejā, dejojot atveidot, izpaust.
- raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
- izdejot Dejas soļiem izveidot (parasti dejas figūras).
- akmeņdārzs Dekoratīvi (klinšu) augu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
- Caurā vīle Dekoratīvi nošūta vīle, kurā izveidota mazu caurumu rinda.
- Caurā vīle Dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
- apdarināt Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot.
- drapērija Dekoratīvs aizsegums, norobežojums (parasti veidots no smaga, brīvās krokās krītoša auduma).
- mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika. Priekšmets, kas veidots šādā tehnikā.
- rievdēlis Dēlis, kura virsmā ir izveidota rieva vai rievas.
- kontrolligzda Dēšanai izveidots daļēji slēgts sprosts, lai pārbaudītu putna dējību.
- zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
- spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi.
- ielikums Detaļa, ko ieliek (piemēram, lai veidotu detaļu ciešu savienojumu).
- saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā. Dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
- tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
- uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām). Dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām).
- špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
- izveidots Divd. --> izveidot.
- veidots Divd. --> veidot.
- izdobt Dobjot izveidot (priekšmetu).
- secinājums Doma, spriedums, kas veidots, pamatojoties uz, piemēram, vērojumiem, eksperimentiem, faktiem, atzinumiem, spriedumiem.
- padomāt Domājot izveidot (piemēram, atziņu).
- nodomāt Domājot izveidot spriedumu, secinājumu.
- idealizēt Domāšanas aktā veidot abstraktus objektus, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
- piedomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
- izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
- izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.). Arī iecerēt (1).
- sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot, arī iecerēt.
- loma Dramaturģiska sacerējuma tēls, darbības persona, kas atveidota skatuves, kino mākslas darbā. Teksts, ko runā dramaturģiska sacerējuma tēls, darbības persona. Dramaturģiska sacerējuma tēla, darbības personas atveidojums (izrādē, kinofilmā).
- piedrāzt Drāžot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot.
- uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, attēlu, tekstu) virsū (uz kā, kam).
- izdrupināt Drupinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- izdrupt Drūpot (kam), izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
- izdurt Durot izveidot (kur caurumu).
- izdurstīt Durstot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- iedurstīt Durstot izveidot vietumis (piemēram, caurumus).
- izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pakāpeniski izveidot, radīt (piemēram, domu, mākslas tēlu).
- izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pamazām izveidoties, rasties (piemēram, par domu, mākslas tēlu).
- atzala Dzinums (parasti labībai), kam attīstās ziedkopas, bet graudi nepaspēj izveidoties.
- taksidermija Dzīvnieku (parasti zīdītāju, putnu) ādas izbāšana tā, lai tos atveidotu dabiskā stāvoklī.
- Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
- Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
- Maltas gaļas bifšteks Ēdiens, ko gatavo no ovālā formā izveidotas maltas liellopu gaļas masas.
- apiet Ejot izveidot (loku, apli).
- mīt Ejot veidot (soli).
- Likt soļus (arī soli) Ejot veidot soļus; veidot soli (piemēram, slidojot).
- Likt soļus (arī soli) Ejot veidot soļus. Veidot soli (piemēram, slidojot).
- iemīt Ejot, staigājot radīt, izveidot (piemēram, taku), iespiest (pēdas).
- šunts Elektrības vadītājs vai magnētvads, ko pieslēdz paralēli elektriskās vai magnētiskās ķēdes posmam, lai daļa strāvas vai magnētiskās plūsmas apietu ķēdes posmu pa izveidoto paralēlo atzarojumu.
- rastrs Elektronu kūļa veidotās gaišās līnijas uz televizora ekrāna, kad netiek uztverts attēls.
- serdenis Elements, ko ievieto veidnē, lai lējuma iekšējam dobumam veidotu vēlamo formu.
- fugato Epizode (homofonā skaņdarbā), kas veidota ar fūgas imitāciju paņēmieniem. Šāda veida patstāvīgs skaņdarbs.
- Tautas eposs Eposs, kas radies folklorā vai kas veidots, saliedējot folklorā radušās eposa daļas.
- Tautas eposs Eposs, kas radies folklorā vai kas veidots, saliedējot folklorā radušās eposa daļās.
- gravīra Estampa tehnikās veidots mākslas darbs.
- veidēvele Ēvele, kam nazis ir izveidots atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
- apgropēt Ēvelējot (ar īpašu ēveli vai mašīnu), izveidot (visapkārt) gropi.
- pieēvelēt Ēvelējot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot. Ēvelējot pielīdzināt.
- izēvelēt Ēvelējot izveidot.
- ierosa Evolūcijas procesā izveidota dzīvās šūnas reakcija uz kairekli.
- safantazēt Fantazējot izveidot (piemēram, priekšstatu, tekstu).
- piefantazēt Fantazējot radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
- Muižas skola Feodāļu izveidota zemnieku skola.
- Muižas skolas Feodāļu izveidotas zemnieku skolas.
- safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā. Filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml. lielāku daudzumu).
- ražot Fizioloģiskā procesā veidot (ko, parasti augļus).
- safotografēt Fotografējot izveidot (fotoattēlus) lielākā daudzumā. Fotografējot izveidot (fotoattēlu lielāku daudzumu).
- frakcionārisms Frakciju veidošana vai veidošanās (politiskā partijā). Cenšanās, tieksme veidot frakcijas (politiskā partijā).
- veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
- iefrēzēt Frēzējot (1) ieveidot.
- izfrēzēt Frēzējot (1) izveidot.
- safrēzēt Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā. Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (kā lielāku daudzumu).
- safrizēt Frizējot izveidot (kādam) matu sakārtojumu.
- safrizēt Frizējot izveidot (matu sakārtojumu).
- pārstrādāt Funkcionējot pārveidot (ko, parasti vielas) - par organismu, tā daļām.
- uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
- rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
- meklēt Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu). Censties iegūt (informāciju).
- sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- risināt Garīgā darbībā veidot (domu, atzinumu), censties rast atbildi (uz, parasti sarežģītu, jautājumu).
- pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam, labākam.
- slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
- uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
- rīkot Gatavot, arī veidot (ko kādam nolūkam).
- sagrābt Glābjot izveidot (piemēram, kaudzi).
- izgleznot Gleznaini attēlot, tēlaini atveidot.
- sagleznot Gleznojot izveidot, radīt (ko) lielākā daudzumā. Gleznojot izveidot, radīt (kā lielāku daudzumu).
- izzīmēt Gleznojot izveidot.
- izgleznot Gleznojot ļoti sīki, detalizēti atveidot.
- pārgleznot Gleznojot pārveidot (gleznu, attēlu u. tml.). Gleznot virsū (gleznai, attēlam u. tml.) ko citu.
- pērlene Gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku nierveida čaulā un kura var veidot pērles.
- galvkāji Gliemju klase, kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli. Šīs klases dzīvnieki.
- iegludināt Gludinot ieveidot.
- serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanā izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla (piemēram, zīda, mākslīgas šķiedras) sietu. Šādā tehnikā veidots attēls.
- tuša Grafikas tehnika, kurā izmanto šādu suspensiju vai šķīdumu. Grafikas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
- iegraizīt Graizot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu).
- izgraizīt Graizot radīt, izveidot (kur robus, caurumus u. tml.).
- urbt Graužot ko, veidot tajā (caurumus, ejas u. tml.) - par dzīvniekiem.
- Darbīga grava Grava, kas turpina veidoties.
- iegravēt Gravējot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, rakstu).
- uzgravēt Gravējot izveidot, piemēram, zīmi, uzrakstu, virsū (uz kā, kam).
- iegrebt Grebjot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, attēlu).
- izgrebt Grebjot izveidot (piemēram, iedobumu, attēlu).
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
- parkets Grīdas seguma materiāls - plāni dēlīši. Ar šādu segumu veidota grīda.
- ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei.
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- cirpt Griezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
- iegriezt Griežot ieveidot (kā) vidū, malā (piemēram, drēbē pogcaurumu).
- iegriezt Griežot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, robus).
- iegriezums Griežot ieveidota zīme, raksts (kādā virsmā).
- uzgriezt Griežot izveidot (kam ārējo vītni).
- izgriezt Griežot izveidot, izgatavot (priekšmetu).
- uzgriezt Griežot izveidot, radīt (kam) atveri.
- izgriezt Griežot izveidot, radīt (piemēram, caurumu, robu priekšmetā).
- izgriezums Griežot izveidots attēls, ornaments (parasti kokā).
- piegriezt Griežot kādu materiālu, izveidot (detaļu) kā, parasti apģērba, apavu, izgatavošanai.
- piegriezt Griežot kādu materiālu, izveidot detaļas (kā, parasti apģērba, apavu) izgatavošanai.
- sagriezt Griežot pārveidot par ko.
- urbināt Griežot vai grozot un spiežot (ko smailu kādā virsmā), veidot (tajā caurumu, dobumu).
- iešņāpt Griežot vai kasot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, svītru, tekstu, attēlu).
- griezums Griežot veidota (parasti neliela) skulptūra.
- griezums Griežot veidots attēls, ornaments (kādā virsmā).
- izgrimēt Grimējot izkrāsot. Grimējot izveidot vēlamu izskatu (parasti sejai).
- iegropēt Gropējot ieveidot (kur).
- Veselības grupa Grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
- sistematizēt Grupējot, klasificējot veidot (kā) sistēmu. Kārtot (ko) sistēmā.
- nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
- padambējums Hidrotehniskas būves sastāvdaļa, kas ir izveidota zem (kā), arī (kam) apakšā.
- rekonstruēt Hipotētiski veidot (sākotnējo, agrāko, avotos nefiksēto valodas faktu).
- kriticisms I. Kanta filozofija (tās izveidotajā terminoloģijā), kuras galvenais mērķis ir izziņas spējas kritika.
- pārcirst Iecērtot veidot (zobus nodilušai vīlei) vēlreiz, no jauna.
- iecirtums Iecirstā vietā. Cērtot ieveidotais, radītais robs.
- šķelt Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) daļās, parasti divās, daļās. Šādā veidā Iedarbojoties (uz kādu materiālu), veidot, darināt (ko no tā).
- drumlini Iegareni, parasti lielās grupās sastopami, ledāja kustības virzienā orientēti pauguri, kas veidoti no morēnas materiāla.
- pierast Iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu.
- saprasties Iejūtīgi, ar izpratni veidot, uzturēt savstarpēju saskarsmi (par cilvēkiem).
- radioraidītājs Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos.
- telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
- teleficēt Iekārtot, izveidot televīzijas pārraižu sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
- radioficēt Iekārtot, veidot radiofonijas un radiotranslācijas tīklu (kādā teritorijā).
- ielikt Ieklāt (piemēram, grīdu), izveidot (piemēram, pamatus).
- integrēt Iekļaut kādā vienībā. Papildināt, pilnveidot, izveidot par veselu vienību.
- iedzīvoties Iemantot, iegūt (piemēram, kādu stāvokli), izveidoties noteiktām attiecībām (ar kādu).
- pasākt Iesākt (darbību, norisi), arī iesākt veidot, izstrādāt (ko); arī uzsākt.
- ieriest Iesākt dzīt, izveidot (jaunus asnus, pumpurus).
- iespraust Iestarpināt vai izveidot (valodas skaņu) starp vārda skaņām.
- locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības. Mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības).
- uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (smēķēšanai papirosu, cigareti).
- apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju. Padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
- iedobt Ieveidot (kādā virsmā nelielu, parasti ieapaļu, padziļinājumu).
- ieart Ieveidot (kādā virsmā rievu, vagu) - par ko smagu, kas virzās vai tiek virzīts.
- ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu). Padarīt (ko) rievainu.
- ierobīt Ieveidot (kādā virsmā robu).
- ievagot Ieveidot (kur vagu).
- iecirtot Ieveidot (matos) cirtas.
- ielikt Ieveidot (parasti ilgviļņus).
- ielocīt Ieveidot ielocījuma līniju.
- iekrokot Ieveidot krokas (kur).
- iekruzuļot Ieveidot kruzuļus (kur).
- ielasīt Ieveidot rotājumu, ielokot pavedienu audumā.
- iegrauzties Ieveidoties (kur) straumes, viļņu, ledāju iedarbībā (piemēram, par gravām, iedobumiem).
- iegulties Ieveidoties (par matiem).
- deformēt Ievērojami pārveidoti attēlot mākslas darbā (priekšmetu, parādību).
- deformācija Ievērojami pārveidots (priekšmeta, parādības) attēlojums mākslas darbā.
- parādīties Ieviesties, arī tikt izgatavotam, izveidotam (piemēram, par priekšmetiem, to formu).
- iesegt Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu.
- ieklāt Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu. Ieveidot segumu (kur).
- iedziļināt Ievietot, izveidot noteiktā dziļumā (parasti celtni, tās daļas).
- sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
- Iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu pasākumu).
- Iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu. pasākumu).
- punktēt Iezīmēt ar punktiem, veidot no atsevišķiem punktiem. Klāt ar punktiem.
- Metamorfizētie ieži Ieži (piemēram, gneisi, marmori), kas veidojušies no augstas temperatūras un liela spiediena pārveidotiem magmatiskajiem un nogulumiežiem.
- plagioklazi Iežu veidotāji minerāli - nātrija un kalcija laukšpati.
- izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot (parasti domas, jūtas).
- pārogļoties Ilgstošā laikposmā īpašos apstākļos pārveidoties per ogli (piemēram, par senu dzīvnieku un augu atliekām).
- grauzt Ilgstoši iedarbojoties, veidot (par parādībām dabā).
- vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
- mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā.
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā. Mīlestība (1).
- mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese. Mīlestība (2).
- leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka daļa (fašistiskās Vācijas armijā).
- galds Īpašam nolūkam izveidota plāksne, arī platforma (kādai ierīcei).
- acs Īpašam nolūkam izveidots caurums vai cilpa.
- katafalks Īpaši (parasti grezni) veidoti līķrati.
- pakāje Īpaši izveidota (kā) pamatne, balsts. Arī postaments.
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- pīkstulis Īpaši izveidota caurulīte, kura gaisam vibrējot, rada pīkstošu skaņu.
- stiga Īpaši izveidota josla sliežu ceļa ierīkošanai. Šāda josla kopā ar sliežu ceļu.
- pastkaste Īpaši izveidota kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
- krunka Īpaši izveidota kroka, savilkums (piemēram, apģērbā).
- pogcaurums Īpaši izveidota sprauga, atvere pogas ievietošanai, ievēršanai.
- pamatne Īpaši izveidots (piemēram, ceļa) slānis, uz kura veido segumu.
- skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču, arī izstrādājumu paraugi to reklamēšanai, informēšanai par tiem.
- bura Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
- skrejceliņš Īpaši izveidots celiņš skriešanai.
- ala Īpaši izveidots cilvēku miteklis (piemēram, klintī, zemē).
- jumstiņš Īpaši izveidots koka dēlītis (jumta segumam).
- skrejceļš Īpaši izveidots lidaparātu pacelšanās un nolaišanās ceļš.
- ietvere Īpaši izveidots priekšmets (pie celtņu sienām), kurā iestiprina karoga kātu.
- bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks.
- salvete Īpaši izveidots, neliels kvadrātisks, parasti auduma vai papīra, gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piemēram, ēdot.
- šķēlums Īpaši veidota atvere, sprauga (apģērba gabalam).
- skreja Īpaši veidota ieeja (bišu stropā, putnu būrī).
- mīksttūba Īpaši veidota mīksta tūba.
- mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
- ligzda Īpaši veidots (kukaiņu, parasti plēvspārņu) miteklis.
- pamatne Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums (kā) novietošanai, uzstādīšanai. Arī priekšmets (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
- pamats Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums, kārta (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
- odere Īpaši veidots aizsargslānis, arī apmetums (kā) iekšpusē.
- galvassega Īpaši veidots apģērba piederums galvas apsegšanai (piemēram, cepure, lakats).
- zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastveida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
- izlaidums Īpaši veidots paplašinājums, pagarinājums (piemēram, priekšmetam).
- lozungs Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu. Šāda plakāta teksts.
- sauklis Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu. Šāda plakāta teksts. Lozungs (2).
- airis Īpaši veidots rīks airēšanai.
- maska Īpaši veidots tērps, kas attēlo, piemēram, augu, dzīvnieku, fantastisku būtni. Cilvēks šādā tērpā.
- Gaisa cilpa Īpaši veidots valdziņš tamborēšanā.
- starppriekškars Īpaši veidots, parasti viegls, priekškars, ko izmanto starplaikā starp skatiem, ainām, retāk cēlieniem.
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus. Arī saistāmība (2).
- pārkūdroties Īpašos apstākļos (piemēram, aizaugušos ezeros, purvos) sadaloties, pārveidoties par kūdru (par augu atliekām).
- valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums (šajās vietās) blīvi piegulētu. Šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
- priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
- noaugt Izaugt, izveidoties ar labi, skaisti, spēcīgi attīstītu augumu.
- saaugt Izaugt, izveidoties lielāka daudzumā (par augiem, to daļām).
- saaugt Izaugt, izveidoties organismā (piemēram, par zobiem).
- pārklāt Izaugt, izveidoties uz (kā) virsmas (par augiem, to daļām).
- uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) - piemēram, par augiem, organisma veidojumiem.
- frazēt Izcelt, veidot (muzikālu frāzi), atskaņojot skaņdarbu.
- izrasties Izcelties, izveidoties.
- pieļaut Izdarīt (parasti ko nevēlamu), ļaut izveidoties (kam nevēlamam).
- Nākt pie secinājuma (arī slēdziena) Izdarīt, izveidot secinājumu (slēdzienu).
- (No)nākt pie secinājuma Izdarīt, izveidot secinājumu.
- (No)nākt pie slēdziena Izdarīt, izveidot slēdzienu.
- notaisīt Izdarīt, paveikt. Arī izveidot.
- kapitālieguldījums Izdevumi nolūkā izveidot jaunus, kā arī rekonstruēt vai paplašināt esošos pamatlīdzekļus tautas saimniecībā.
- iznākt Izdoties, izveidoties (ar kādām īpašībām).
- izriest Izdzīt, izveidot (piemēram, asnus, pumpurus).
- pūst Izelpā ar gaisa strāvām veidot (dobus priekšmetus no kādas masas).
- Pūst ziepju burbuļus Izelpā virzot gaisu cauri ziepju šķīdumam, veidot burbuļus.
- aust Izgatavojot audumu, veidot tajā (ornamentu, zīmējumu).
- novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
- nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
- sadarināt Izgatavot, izveidot. Arī apstrādāt.
- pieķerties Izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu) un izveidot ciešu saikni (ar to).
- iegrozīties Izkārtot (ko) tā, lai izveidotos vēlamie apstākļi. Iekārtoties.
- izbruģēt Izklāt ar bruģi (ceļu, ielu, laukumu). Bruģējot izveidot (ceļu, ielu, laukumu).
- pieaugt Izkopjot savas spējas, paplašinot zināšanas, pilnveidoties.
- izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
- augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas. Pilnveidoties.
- attīstīt Izkopt, pilnveidot (spējas, īpašības, jūtas u. tml.). Veicināt (to) izkopšanu, pilnveidošanu.
- aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo, parasti mākslā). Aizgūt.
- zvērzobji Izmiruši zvērrāpuļu apakškārtas dzīvnieki, kuri dzīvoja no perma vidus līdz triasam un kuriem bija dažādi veidoti, alveolās novietoti zobi.
- atsevišķi Izolēti, atrauti (pētīt, risināt, izveidot, uztvert u. tml.).
- kvēlināt Izraisīt (psihisku stāvokli, parasti spēcīgu). Rūdīt, veidot (piemēram, gribu, raksturu).
- sanākt Izraisīties, izveidoties, rasties (kā) rezultātā (piemēram, par norisi, stāvokli).
- izlauzīt Izrunājot pārveidot (piemēram, vārdu).
- saīsināt Izrunāt (skaņu) samērā īsi, atbilstoši valodas likumiem. Pārveidot garo skaņu par īso skaņu.
- izraut Izskalot (par ūdeņiem, straumi). Izveidot bedri, iedobumu (piemēram, par šāviņiem).
- bimetāls Izstrādājums, kas veidots no divu dažādu metālu slāņiem.
- izgatavot Izstrādāt, izveidot līdz pilnīgai gatavībai (priekšmetu) rūpnieciski vai ar roku darbu.
- iešūt Izšujot ieveidot.
- spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi blakus cits citam sekojoši pavediena posmi. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- klājdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura dūrienus veido cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu. Ar šādu paņēmienu veidoti dūrieni.
- Ķēžu dūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- izdēt Iztaisīt, izveidot (kokā, parasti bišu mājokli).
- fantazēt Iztēlē radīt, veidot, parasti ko īstenībai neatbilstošu. Arī sapņot.
- fantastika Iztēlē radītu priekšstatu, tēlu kopums, kas atspoguļo īstenību pārveidoti, hiperbolizēti.
- sacerēt Iztēlē, arī praktiskā darbībā radīt, izveidot, arī iecerēt.
- aptaisīt Izveidot (ap ko, kam apkārt).
- izgrebt Izveidot (bedri, iedobumu u. tml., parasti cietā zemē).
- sakomplektēt Izveidot (dzīvnieku) grupu.
- izvītņot Izveidot (iekšēju vītni).
- uzjumt Izveidot (jumtu, jumta segumu).
- apjumt Izveidot (jumtu).
- saskaņot Izveidot (kā vēlamo kopumu, sistēmu), apvienojot sastāvdaļas, elementus.
- sarievot Izveidot (kā virsmā) vairākas, daudzas rievas, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) rievas.
- sarobot Izveidot (kā virsmā) vairākus, daudzus robus, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) robus.
- savītņot Izveidot (kā virsmā) vītni vai vītnes, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) vītnes.
- sakļaut Izveidot (kā, parasti cilvēku, to grupu) cieši vienotu kopumu. Saliedēt [2] (2).
- definēt Izveidot (kā) definīciju.
- pafakturēt Izveidot (kā) faktūru, parasti zem nākamā attēla.
- sakomplektēt Izveidot (kā) komplektu. Apvienot (ko) komplektā.
- padziļināt Izveidot (kā) piegriezuma dziļāku nekā parasti.
- uzskicēt Izveidot (kā) skici.
- ierīkot Izveidot (kādā vietā, piemēram, parku, sporta laukumu, ganības). Izbūvēt (piemēram, ceļu).
- ieveidot Izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu). Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums).
- uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet.
- sapost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu. Izgreznot, izrotāt (kādu).
- ievirzīt Izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā.
- izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- sakārtot Izveidot (kādu sistēmu), izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- sakopot Izveidot (kādu veselumu) no atsevišķām sastāvdaļām.
- savienot Izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
- noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida, lodveida, arī plūdlīnijas formu. Nolīdzināt (kā šķautnes).
- izdobt Izveidot (kam) dobumu (1).
- paņemt Izveidot (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus. Panākt, ka (kam) izveidojas kāds stāvoklis, situācija, apstākļi.
- sazarot Izveidot (kam) vairākas, daudzas šādas daļas; izveidot (darbībai, norisei) vairākus, daudzus virzienus, posmus.
- nonivelēt Izveidot (kam) vienādu līmeni.
- samontēt Izveidot (kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.), sagrupējot gatavas sastāvdaļas. Sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.
- sakonstruēt Izveidot (ko, piemēram, mākslas darbu, tā elementus) samāksloti, pilnīgi vai daļēji neatbilstoši īstenībai.
- individualizēt Izveidot (ko) ar individuālām īpatnībām (parasti mākslas darbā). Savdabīgi paust, atklāt (piemēram, mākslas darba saturu).
- izstiegrot Izveidot (ko) ar stiegrojumu.
- pielāgot Izveidot (ko) atbilstoši izmantošanas mērķim, apstākļiem.
- paaugstināt Izveidot (ko) augstāk par parasto vietu.
- savilkt Izveidot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) atrodas izstieptā stāvoklī.
- uzskrullēt Izveidot (ko) lokveidā, spirālveidā uz augšu.
- salikt Izveidot (ko) no atsevišķam (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- uzkleķēt Izveidot (ko) no kleķa.
- paplatināt Izveidot (ko) platāku.
- savīt Izveidot (ko) spirālē, arī aplī, lokā.
- izlaist Izveidot (ko) tā, ka rodas palašinājums, pagarinājums (uz ārpusi, uz priekšu u.tml.).
- sabalsot Izveidot (ko) tā, ka starp (tā) sastāvdaļām ir vienotība, atbilstība. Arī saskaņot (2).
- pazemināt Izveidot (ko) zemāk par parasto vietu.
- atvedināt Izveidot (ko), saistot ar ko citu kā pamatu.
- sakomplektēt Izveidot (kolektīvu) no atsevišķiem cilvēkiem, kuriem ir kopīgs mērķis, uzdevums.
- sakrāt Izveidot (kopumu, veselumu, daudzumu), pakāpeniski savācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- izdobt Izveidot (kur dobumu).
- savagot Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
- uztaisīt Izveidot (ligzdu) - par putniem.
- uzmūrēt Izveidot (ligzdu) no kādas masas (par putniem).
- sajaukt Izveidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas. Apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
- sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
- ierīkot Izveidot (mājokli) - par dzīvniekiem.
- ietaisīt Izveidot (mājokli) - par dzīvniekiem.
- nostrādāt Izveidot (mākslas darbu), parasti mākslinieciski augstvērtīgi.
- uzmest Izveidot (metus) aužamajos stāvos. Arī uzaust.
- saķepināt Izveidot (no kā mīksta, lipīga).
- sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
- izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs (parasti par mākslas darbu).
- sacaurumot Izveidot (parasti vairākus, daudzus) caurumus (kādā priekšmetā). Izveidot caurumus (vairākos, daudzos priekšmetos).
- nokārtot Izveidot (piemēram, dokumentu) atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
- uzdot Izveidot (piemēram, kā programmu), noteikt (kādas sistēmas) funkcijas, stāvokli u. tml.
- iztaisīt Izveidot (piemēram, mākslas darbu).
- izdot Izveidot (piemēram, periodisku izdevumu kādā iestādē) un izplatīt kolektīvā.
- saskaņot Izveidot (piemēram, priekšmetu, parādību, norišu) vēlamo kopumu, sistēmu.
- sastādīt Izveidot (piemēram, skaitli, skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
- sastādīt Izveidot (piemēram, tekstu, datu kopuma), apvienojot kādus materiālus, dotumus. Uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādus materiālus, dotumus.
- nodibināt Izveidot (piemēram, valsti, pilsētu, iestādi), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- izraisīt Izveidot (pumpurus, ziedus, lapas) - par augiem. Būt par cēloni tam, ka izplaukst (pumpuri, ziedi, lapas).
- sasaistīt Izveidot (savai dzīvei, darbībai) ciešu saikni (ar kādu, ar ko).
- savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
- iekārtot Izveidot (telpu, ēku, vietu īpašam nolūkam), apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
- aizaust Izveidot (tīklu kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- izaust Izveidot (tīklu) - par zirnekli.
- pieaust Izveidot (tīklus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko) - par zirnekli.
- sadzīt Izveidot (vairākus, daudzus asnus, zarus u. tml.) - par augiem.
- saaust Izveidot (vairākus, daudzus tīklus) - par zirnekļiem.
- izrunāt Izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem.
- attīstīt Izveidot (veģetatīvos orgānus) - par augiem.
- izstigot Izveidot ar stigām (piemēram, mežu).
- iešķelt Izveidot ar šķēlumu.
- izdīgt Izveidot asnu (par sēklām).
- sadīgt Izveidot asnus (par vairākām, daudzām sēklām).
- sariest Izveidot auduma pamatni (aužamajos slāvos).
- uzriest Izveidot auduma pamatni (uz veltņa aužamajos stāvos).
- sabiržot Izveidot birzes (visā kā platībā).
- sabiedroties Izveidot ciešu saistību, sadarbību (ar kādu), arī apvienoties (ar kādu), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
- sacilpot Izveidot cilpas, arī sastiprināt cilpveidā.
- saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā). Arī savīt (parasti matus, ūsas).
- pārveidot Izveidot citāda (iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- pārveidot Izveidot citādu (tekstu, literāru sacerējumu, mākslas darbu u. tml.).
- pārveidot Izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārvērst (1).
- novilkt Izveidot dabā (piemēram, robežu, stigu).
- pagatavot Izveidot derīgu patērēšanai (ēdienu, dzērienu).
- izdobēt Izveidot dobes (lauks).
- Savilkt (arī sažņaugt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē Izveidot dūri.
- Savilkt (arī sažņaugt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē Izveidot dūri.
- Savilkt (arī sažņaugt) plaukstu (arī pirkstus, roku) dūrē Izveidot dūri.
- Savilkt (arī sažņaugt) roku (arī pirkstus, plaukstu) dūrē Izveidot dūri.
- Savilkt (arī sažņaugt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē Izveidot dūri.
- Sažņaugt (arī savilkt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē, arī sažņaugt dūri Izveidot dūri.
- iegūt Izveidot dzīves laikā (piemēram, fizioloģiskas īpašības) - par organismu, tā daļām.
- izgatavot Izveidot gatavā formā (piemēram, dokumentu).
- līdzināt Izveidot gludu, līdzenu, panākt, ka izveidojas gluds, līdzens.
- izgrāvot Izveidot grāvjus (kur).
- ierakties Izveidot ierakumus un novietoties tajos.
- ierāmēt Izveidot ietvaru (kam).
- iztēloties Izveidot iztēlē (kādu tēlu, priekšstatu).
- iedomāties Izveidot iztēlē. Iztēloties (ko).
- Uzsist jumtu Izveidot jumta segumu, attiecīgo segmateriālu piestiprinot ar naglām.
- ietaisīt Izveidot kādā vietā (piemēram, tīrumu, ceļu).
- izbozt Izveidot kuplu, saceļot spalvas.
- izretināt Izveidot lielākas atstarpes (kādā cilvēku grupā).
- izretināt Izveidot lielākas atstarpes (piemēram, starp priekšmetiem).
- industrializēt Izveidot lielu, mašinizētu ražošanas sistēmu (visās tautas saimniecības nozarēs, it īpaši rūpniecībā).
- izlocīt Izveidot līkumotu, nelīdzenu (par parādībām dabā). Noliekt dažādos virzienos.
- nostrīpot Izveidot līnijas, rievas (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā).
- Savīt (arī sagriezt, saritināt) gredzenā Izveidot lokā, apli, spirālē.
- Sagriezt (arī savīt, saritināt) gredzenā Izveidot lokā, aplī, spirālē.
- Saritināt (arī sagriezt, savīt) gredzenā Izveidot lokā, aplī, spirālē.
- Sagriezties (arī savīties, saritināties) gredzenā Izveidot loku, apli, spirāli.
- Saritināties (arī sagriezties, savīties) gredzenā Izveidot loku, apli, spirāli.
- Savīties (arī sagriezties, saritināties) gredzenā Izveidot loku, apli, spirāli.
- izlocīties Izveidot lokus. Kustēties līku loču.
- izkristalizēt Izveidot ļoti skaidri (piemēram, domu, priekšstatu).
- izbetonēt Izveidot no betona. Viscaur ieklāt ar betonu.
- samontēt Izveidot no gatavām detaļām (mašīnu, iekārtu, celtni u. tml.).
- sakombinēt Izveidot noteiktā veselumā (no atsevišķām sastāvdaļām).
- savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp valstīm, pilsētām, reģionālām vienībām u. tml.), arī iekļaut (tās) kādā savienībā.
- savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
- Ieiet (kādās) sliedēs Izveidot noteiktu, arī normālu dzīves, darba veidu.
- Ieiet (kādās) sliedēs Izveidot noteiktu, arī normālu dzīves, darba veidu.
- nopatot Izveidot pata stāvokli (šaha spēlē).
- iekārtot Izveidot pēc noteikta parauga (piemēram, albumu).
- saplānot Izveidot plānu (parasti vairākām, daudzām norisēm, darbībām).
- paplašināt Izveidot plašāku, lielāku apmēros.
- priekšstatīt Izveidot priekšstatu (par ko).
- iedomāt Izveidot priekšstatu, tēlu (par ko). Iedomāties (1).
- Iegūt savu seju Izveidot raksturīgas, individuālas īpašības. Kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.
- Iegūt savu seju Izveidot raksturīgas, individuālas īpašības. Kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.
- iesliedēt Izveidot sakarus (starp nervu šūnām, nervu sistēmas daļām).
- apsakņoties Izveidot saknes (par spraudeņiem).
- uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznoties, izrotāties, parasti mazliet.
- saposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu. Izgreznoties, izrotāties.
- savienoties Izveidot savstarpēju saskarsmi, savstarpējas attiecības vienam ar otru, citam ar citu.
- pārklāt Izveidot segumu (celtnei, tās daļai).
- pārsegt Izveidot segumu (celtnei, tās daļai).
- saverkšķīt Izveidot sejā (piemēram, smaidu, grimasi).
- iegūt Izveidot sev (psihiskas vai fizioloģiskas īpašības) - par cilvēku.
- nostiprināties Izveidot sev drošu, valdošu stāvokli (kur, kādā teritorijā).
- priekšstatīties Izveidot sev priekšstatu (par ko).
- iekārtoties Izveidot sev vēlamo kārtību (kur), izvietojot savas mantas, - apgādāties ar dzīvei nepieciešamajām mantām un izvietot tās vēlamā kārtībā.
- nošļaupt Izveidot slīpu, mazāk asu, smailu.
- izstīgot Izveidot stīgas (kur) - par augu.
- nolīst Izveidot šādu izcirtumu, (kādā vietā, platībā).
- industrializēt Izveidot šādu ražošanas sistēmu (kādā zemē, valstī).
- aizšķērsot Izveidot šķērsli (kā kustībai). Būt par šķērsli.
- pārsmalcināt Izveidot tā, ka atbilst pārāk izsmalcinātām prasībām. Izveidot pārāk niansēti, detalizēti.
- izsmalcināt Izveidot tā, ka atbilst smalkām, niansētām prasībām. Izveidot detaļās, izveidot līdz pilnībai.
- nostiept Izveidot taisnā virzienā (piemēram, ceļu).
- iztaisnot Izveidot taisnu vai taisnāku (piemēram, līkumainu ceļu, robežu).
- uzrakstīt Izveidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
- iedibināt Izveidot un ieviest, nostiprināt (piemēram, tradīcijas, stāvokli).
- piekonstruēt Izveidot un noteiktā veidā piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- Uzgriezt ūsas Izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu.
- Uzgriezt ūsas Izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu.
- salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
- saasnot Izveidot vairākus, daudzus asnus (par sēklām, bumbuļiem u. tml.). Arī sadīgt (1).
- sazarot Izveidot vairākus, daudzus zarus (pai augiem, to daļām). Sazaroties (1).
- sazaroties Izveidot vairākus, daudzus zarus (par augiem, to daļām). Sazarot (1).
- sažuburoties Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem). Sažuburot.
- sažuburot Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem). Sažuburoties.
- apvienot Izveidot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām).
- padambēt Izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā (hidrotehniskas būves sastāvdaļu).
- izdzīt Izveidot zemē (piemēram, vagu).
- saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem). Izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
- uzziedēt Izveidot ziedus, uzplaukt (par ziedaugiem, ziediem).
- pamirkšķināt Izveidot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus.
- iztaisīt Izveidot, ierīkot (kādā vietā, piemēram, dārzu, ceļu).
- iekārtot Izveidot, ierīkot (kur vietu, piemēram, gulēšanai, sēdēšanai).
- polderēt Izveidot, ierīkot polderus (kādā platībā, teritorijā).
- pārnest Izveidot, izbūvēt (ko) citā vietā. Izveidot, izbūvēt (ko) citā vietā nekā parasts.
- ierīkot Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu). Iestiprināt (kur iekšā).
- izslāņot Izveidot, izkārtot slāņos, kārtās.
- iestudēt Izveidot, izkopt (piemēram, noteiktus žestus, stāju).
- atstāt Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja).
- pamest Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja). Atstāt (6).
- izdarīt Izveidot, izstrādāt (piemēram, secinājumu).
- iekārtot Izveidot, nodibināt (parasti iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
- ierīkot Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā. Iekārtot (2).
- izkārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
- nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
- ievest Izveidot, nodibināt.
- ieviest Izveidot, nodibināt.
- iekārtoties Izveidot, nodrošināt sev kādam nolūkam vēlamus apstākļus (piemēram, attiecīgi iedalot laiku, darbus u. tml.).
- izzīmēt Izveidot, notēlot (daiļdarbā, mākslas tēlā).
- pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai).
- izkalt Izveidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli).
- sasisties Izveidot, parasti nevēlamas, attiecības (ar kādu).
- sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību. Salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas (matos, kādā to daļā).
- sasprogot Izveidot, parasti viscaur, sprogas (matos, kādā to daļā).
- nodibināt Izveidot, radīt (mākslas darba veidu, tradīcijas mākslā).
- palaist Izveidot, radīt (parasti balss skaņas), izrunāt (vārdus, teikumus u. tml.).
- izburt Izveidot, radīt (parasti ko skaistu, cildenu, vērtīgu).
- ietaisīt Izveidot, radīt (piemēram, caurumu, bedri).
- savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml. Šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
- pārslogot Izveidot, radīt (piemēram, tekstu, mākslas darbu), kurā ir iekļauts kā pārāk daudz.
- izvagot Izveidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā padziļinājumus, grambas u. tml.).
- izlaist Izveidot, radīt (skaņu).
- sasapņot Izveidot, radīt iztēlē.
- pārot Izveidot, sakārtot pa pāriem.
- sapumpurot Izveidot, sariesi vairākus, daudzus pumpurus (par augiem, to daļām).
- sagriezt Izveidot, savīt lokā, apli, spirālē.
- apzīmēt Izveidot, uzrakstīt (uz kā) atšķirības zīmi.
- izcelties Izveidotie.
- ataust Izveidoties (apziņā, atmiņā), rasties (par pārdzīvojumiem).
- padoties Izveidoties (ar kādām īpašībām).
- nomainīt Izveidoties (citas sabiedrības parādības) vietā.
- iegrozīties Izveidoties (kā) - par apstākļiem, dzīvi u.tml.
- izkrist Izveidoties (kādā veselumā) un izdalīties (no tā).
- iegult Izveidoties (kur) - par iežiem.
- iegrimt Izveidoties (noteiktam stāvoklim kādā vietā).
- iegriezties Izveidoties (par dziļām grumbām).
- sanākt Izveidoties (par kādām īpašībām).
- izvērsties Izveidoties (par ko), arī pārmainīties (par cilvēku).
- ierasties Izveidoties (piemēram, par grumbām, tulznām).
- uzsisties Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļām) - par izsitumiem, augoņiem u. tml.
- izsisties Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļām) - par izsitumiem, augoņiem.
- pārklāt Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļas virsmas).
- noklāt Izveidoties (uz visas ķermeņa virsmas vai tās lielākās daļas).
- ievilkties Izveidoties (verdoša ūdens iedarbībā) - piemēram, par uzlējumu.
- sabiezēt Izveidoties biezam (par apspalvojumu, apmatojumu).
- sablīvēt Izveidoties blīvi citam pie cita (parasti par augiem, to daļām).
- iedraudzēties Izveidoties draudzīgām attiecībām (ar kādu cilvēku), kļūt draugiem.
- uzrasties Izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par orgāniem, to funkcijām, īpašībām).
- iekaist Izveidoties iekaisumam (1).
- notikt Izveidoties kādiem apstākļiem, arī būt iespējamam.
- iedraudzēties Izveidoties labām attiecībām (ar dzīvnieku).
- sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
- ievārīties Izveidoties nosēdumiem (uz trauka sienām, kurā ilgāku laiku ko vāra).
- Iegriezties (biežāk ieiet, ievirzīties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
- Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
- Ievirzīties (arī ieiet, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
- Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
- iegūt Izveidoties noteiktām attiecībām (ar cilvēkiem).
- nozaroties Izveidoties par atsevišķu nozari (no kāda kopuma), dalīties atsevišķās nozarēs.
- ieieties Izveidoties par paradumu, ierašu, tradīciju.
- Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) parastajās sliedēs Izveidoties parastajā kārtībā.
- pārvilkties Izveidoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par ledus, sniega kārtu.
- saverkšķīties Izveidoties sejā (piemēram, par smaidu, grimasi).
- nostiprināties Izveidoties spēcīgam, labi attīstīties (par augiem, to daļām).
- Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) vecajās sliedēs Izveidoties tā, kā ir bijis līdz šim.
- iegulties Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām. Iegult.
- iegult Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām. Iegulties.
- iedibināties Izveidoties un ieviesties, nostiprināties (piemēram, par tradīcijām).
- iezīmēties Izveidoties vispārīgos vilcienos.
- samākties Izveidoties, arī atrasties (kur) - parasti par lieliem mākoņiem.
- notēloties Izveidoties, atspoguļoties iztēlē.
- iezīmēties Izveidoties, attēloties (kur, piemēram, par svītru, līniju).
- ieviesties Izveidoties, attīstīties (piemēram, par slimību).
- atraisīties Izveidoties, attīstīties, pilnīgi izpausties (par cilvēka personību).
- gult Izveidoties, būt redzamam, izpausties (piemēram, sejā, acīs).
- gulēt Izveidoties, izpausties (piemēram, sejā, lūpās).
- izbūvēties Izveidoties, izplesties (celtniecības gaitā).
- iznākt Izveidoties, kļūt (par ko).
- sabriest Izveidoties, kļūt lielam, spēcīgam (par parādībām dabā).
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam.
- iekārtoties Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.
- iegūt Izveidoties, pārveidoties (jaunā kvalitātē) - par parādībām sabiedrībā.
- izpeldēt Izveidoties, rasties (apziņā).
- sanākt Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām u. tml.) - par kā kopumu.
- samesties Izveidoties, rasties (par augiem, to daļām).
- iemesties Izveidoties, rasties (par kādu parādību, procesu u. tml.).
- ieperināties Izveidoties, rasties (par negatīvām parādībām sabiedrībā).
- ievilkties Izveidoties, rasties (sejā) - par vaibstiem, grumbām u. tml.
- izrietēt Izveidoties, rasties kā (parasti galvenā, noteicošā) ietekmē. Pamatoties (uz ko, parasti uz galveno, noteicošo).
- uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) - par augoņiem, izsitumiem u. tml.
- noslāņoties Izveidoties, sakrāties, arī izvietoties slāņveidīgi.
- izrietēt Izveidoties, tikt izsecinātam (parasti no kā vispārīga) - piemēram, par domu, ideju.
- pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko). Atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko).
- kinoprodukcija Izveidoto kinofilmu kopums (piemēram, kādas tautas kinomākslā noteiktā laikposmā).
- glīts Izveidots (par rokrakstu).
- ekrānisks Izveidots, arī piemērots uzņemšanai kinofilmā vai pārraidei pa televīziju.
- Likt pamatā (arī pamatos), arī likt par pamatu Izvēlēties par būtiskāko, galveno, uz kā pamata veidot ko.
- Likt pamatā (arī pamatos), arī likt par pamatu Izvēlēties par būtiskāko, galveno, uz kā pamata veidot ko.
- izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) - par ķermeņa daļām. Būt izvirzītam, izveidotam (uz augšu, arī uz priekšu).
- atzaroties Izvirzīties, izveidoties, aizstiepties uz sāniem, malām (no galvenā).
- izvilkt Izzīmēt, an izveidot (piemēram, līniju, apli).
- domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
- postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
- atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties, par patstāvīgu augu.
- pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārveidotam (2). Arī pārvērsties (2).
- pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārveidotam (1). Arī pārvērsties (1).
- pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārvērstam (2). Arī pārveidoties (2).
- pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārvērstam (1). Arī pārveidoties (1).
- tīkls Kādā teritorijā izvietota, funkcionējoša (iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml., to daļu) sistēma. Kādā teritorijā, vietā izveidota, funkcionējoša (iekārtu, ierīču, būvju u. tml.) sistēma, kopums. Darbību, procesu kopums, ko veic šāda sistēma.
- partija Kādam mērķim izveidota, parasti lauksaimniecības, dzīvnieku grupa.
- mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi).
- pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi).
- uzkalt Kājot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu). Izkalt (1).
- pēckalibrs Kalibrs, kas ir izveidots tehnoloģiskā procesa noslēgumā.
- pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna. Kaļot pārveidot citādu, par ko citu.
- izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas).
- nokalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (priekšmetu, tā daļas). Izkalt (2).
- izkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu).
- nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu). Izkalt (1).
- iekalt Kaļot (piemēram, ar kaltu), ieveidot (kādā virsmā uzrakstu, zīmes u.tml.).
- iekalties Kaļot (piemēram, ar kaltu), izveidot (klintī, mūrī u. tml.) iedobumu un ievirzīties tajā.
- izkalt Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu, izvirzījumu, piemēram, kokā, akmenī).
- izkalt Kaļot izveidot (piemēram, akmeni noteikta formā).
- uzkalt Kaļot izveidot virsū (uz kā, kam).
- toņdakša Kamertonis, kas ir veidots no diviem vienā galā savienotiem stieņiem.
- noteka Kanālveida, parasti īpaši veidota, josla, arī, parasti cauruļveida, ierīce, iekārta šķidruma, masas novadīšanai.
- izkapāt Kapājot izveidot (kur, piemēram, iedobumu, bedri).
- megalīts Kapene, kas veidota no lieliem sakrautiem akmeņiem.
- uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
- leģionārs Karavīrs fašistiskās Vācijas īpašās karaspēka daļās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem.
- spēks Karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
- izkariķēt Kariķēti atveidot (ko).
- izkārpīt Kārpot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
- uzplūksnot Kāršot, kasot u. tml. izveidot plūksnainu (piemēram, audumu).
- uzpūkot Kāršot, kasot u. tml. izveidot pūkainu (piemēram, šķiedru).
- pastkarte Karte (parasti mākslinieciski izveidota), kas paredzēta sarakstei.
- organizēt Kārtot, veidot (ko) plānveidīgi, saskaņoti.
- iekasīt Kasot (ar ko asu), ieveidot (kādā virsmā zīmes, robus u. tml.).
- piekasīt Kasot izveidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot.
- izkasīt Kasot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
- šāberēt Kasot veidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot. Piekasīt (2).
- izkašņāt Kašņājot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
- izkausēt Kausējot (ko), izveidot, radīt (tajā, piemēram, caurumu).
- kinoreportāža Kinofilma, kinokadru kopums, kas veidoti reportāžas formā.
- Multiplikācijas filma Kinofilma, kuras kadri ir secīgi izveidoti attēli, kas rada kustības ilūziju.
- montāža Kinofilmas, fonogrammas, uzveduma u. tml. veidošana, grupējot gatavas sastāvdaļas. Tas (kinofilma, fonogramma, uzvedums u. tml.), kas ir izveidots, grupējot gatavas sastāvdaļas.
- Skaņu kino Kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
- Skaņu kino Kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
- Mēmais kino Kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez fonogrammas.
- Mēmais kino Kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez fonogrammas.
- Rūtiņu klade Klade, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
- stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei.
- uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu, aizsargkārtu).
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā. Klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi. Klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- pārklāt Kliedējot (vielu) pāri (kam), pār (ko), izveidot (tās) kārtu.
- noklāt Kliedējot (vielu), izveidot (tās) kārtu (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļās).
- izmainīties Kļūt citādam. Pārveidoties, pārvērsties.
- mainīties Kļūt citādam. Pārveidoties, pārvērsties.
- daudzveidoties Kļūt daudzveidīgam (2). Tikt daudzveidotam.
- augt Kļūt lielākam, spēcīgākam. Nobriest, izveidoties (garīgās attīstības rezultātā).
- ieknibināt Knibinot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, caurumu).
- izknibināt Knibinot radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- izkniebt Kniebjot izveidot (kur robus, zīmes u. tml.).
- izkodināt Kodinot izveidot (kādā virsmā).
- izkodināt Kodinot radīt, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
- sakompilēt Kompilējot izveidot.
- sakomponēt Komponējot izveidot (skaņdarbu).
- pārkonstruēt Konstruēt vēlreiz, no jauna. Konstruējot pārveidot citādu.
- palielināt Kopējot veidot (fotoattēlu) lielāku.
- izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu. Kopjot padarīt skaistu.
- lolot Kopt, veidot, radīt ar pūlēm, rūpīgi.
- salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- pārkoriģēt Koriģējot pārveidot citādu.
- uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- izkrāsot Krāsojot, krāsojoties izveidot vēlamo izskatu (parasti cilvēkam).
- sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
- uzkraut Kraujot (ko) virsū, izveidot (piemēram, kaudzi, grēdu).
- nokraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
- sakraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
- dzīvžogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu.
- žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu. Dzīvžogs.
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu. Šādā veidā darināt (priekšmetu).
- stūmējkuģis Kuģis, kas ar īpaši izveidotu priekšgalu stumj (liellaivu, prāmi u. tml.).
- termīts Kukaiņu kārta (galvenokārt tropos), kurā ietilpst 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
- rulete Kulinārijas izstrādājums - cilindrveidīgi satīta, parasti pildīta, gaļa, šādā formā izveidota maltā gaļa. Šādas gaļas veidojuma gabals, šķēle.
- izkultivēt Kultivējot izveidot, arī uzlabot.
- attīstīts Labi izveidoties (par augu veģetatīvajiem orgāniem).
- humors Labsirdīgi zobgalīga attieksme (pret ko). Spēja saskatīt un atveidot komisko.
- sasaukt Lasot (parasti mācīšanās procesā), izrunāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
- Saukt kopā Lasot (parasti mācīšanās procesā), runāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
- izlauzt Laužot izveidot (ko).
- pieliet Lejot (parasti šķidru metālu, plastmasu), izveidot un pievienot (detaļu, elementu pie kā, kam klāt).
- liedināt Lejot (piemēram, kausētu metālu) veidot.
- izliet Lejot (piemēram, metālu, javu), izveidot.
- uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot (piemēram, slidotavu).
- Uzliet ledu Lejot ūdeni, izveidot ledus laukumu, celiņu.
- Uzliet ledu Lejot ūdeni, izveidot ledus laukumu, celiņu.
- uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu). Lejot, klājot (šādu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- uzliet Lejot, klājot celtniecībā lietojamu masu kur virsū, izveidot (ceļu, laukumu u. tml.).
- lellinieks Leļļu veidotājs, gatavotājs.
- mudžināt Lēni, nemērķtiecīgi veidot, gatavot (ko), darīt (ko).
- apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai). Pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
- pilotāža Lidaparāta manevrēšana gaisā, lai veidotu noteiktas figūras.
- noslīpēt Līdz pilnībai izkopt, arī izveidot (ko, piemēram, iemaņas, prasmi).
- izlīdzināt Līdzinot izveidot gludu. Panākt, ka izveidojas gluds, līdzens.
- saliekt Liecot (kādu materiālu), izveidot (ko no tā), parasti riņķveida.
- locīt Liecot (piemēram, papīru), veidot (ko no tā).
- saliekt Liecot izveidot (ko) noteiktā formā.
- izliekt Liecot izveidot (piemēram, priekšmetu, tā daļu) lokveidā (parasti uz augšu, uz āru).
- ieliekt Liecot pavērst (parasti uz iekšu). Liecot ieveidot, radīt iedobumu (priekšmeta virsmā).
- izlikt Liekot (ko) noteiktā kārtībā, apklāt, Māt (parasti grīdu, sienas). Liekot (ko) teiktā kārtībā, izveidot.
- vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) - par putniem.
- pielikt Liekot papildus (ko klāt), izveidot (kā) kopumu.
- piekraut Liekot, novietojot (ko) citu uz cita vai citu pie cita, izveidot (piemēram, kaudzi, nastu).
- kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piemēram, kaudzi, krautni).
- uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
- šķirt Liekt (apmatojuma, apspalvojuma daļas), parasti uz pretējām pusēm. Kārtojot (matus), veidot (celiņu lajos).
- solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
- trimo Liels spogulis, kas ir veidots kā patstāvīgs telpas Iekārtas priekšmets vai piestiprināts pie sienas.
- pārliet Liet (piemēram, metāla izstrādājumus) vēlreiz, no jauna. Lejot pārveidot par ko citu.
- lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes daudzskaitļa pirmās personas formu.
- lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes trešās personas formu.
- pats Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.
- viss Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.
- kleins Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām).
- pārlikt Likt, veidot (piemēram, segumu) vēlreiz, no jauna.
- salīmēt Līmējot aizklāt (ko). Līmējot salabot, līmējot izveidot.
- svītrlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām.
- punktlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem. Punktēta līnija.
- šķērslīnija Līnija, kas ir izveidota šķērsām (kam).
- trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē. Apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.).
- salipināt Lipinot salabot. Lipinot izveidot.
- pielīt Līstot lietum, izveidoties no lietus lāsēm (parasti par peļķēm).
- brošēt Locīt, komplektēt, sastiprināt iespiestās loksnes, lai izveidotu brošūru vai grāmatas bloku.
- izlodāt Lodājot izveidot ejas, caurumus (kur).
- gropeslogs Logs, kura aplodā izveidotas gropes vērtņu ielikšanai.
- salocīt Lokot (piemēram, papīru), izveidot (ko no tā).
- salocīt Lokot (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
- izlocīt Lokot izveidot (ko) līkumotu. Izveidot līkumotu.
- izlocīt Lokot izveidot (priekšmetu).
- vīle Lokot, gludinot u. tml. izveidots svītrveida izcilnis, ieloce (apģērbā, audumā).
- izložņāt Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus. Ložņājot padarīt irdenu.
- dramatizējums Luga, kas izveidota parasti no epikas daiļdarba.
- Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšēja plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
- Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiņiem (arī plauktiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
- Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
- juvelierisks Ļoti smalki, detalizēti veidots. Atbilstošs augstām prasībām, normām.
- tīmeklis Ļoti smalks, tievs (dažu posmkāju, piemēram, zirnekļu) sekrēta veidojums, arī no tā veidotais pavediens, tīkls.
- sasaistīt Ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties.
- Pirmmācības skola Mācību iestāde, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas.
- Pirmmācības skola Mācību iestāde, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas.
- politehnisms Mācību sistēma, kuras mērķis ir sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par ražošanas principiem un nozarēm, izveidot vispārtehniskas prasmes un iemaņas.
- grozīt Mainīt, pārveidot.
- evolucionēt Mainīties, attīstīties, pārveidoties.
- attīstīties Mainīties, veidojot jaunas formas. Sasniegt augstāku attīstības pakāpi (par sabiedrību, sabiedriskām parādībām). Pilnveidoties.
- iegriezties Mainoties izveidoties (par apstākļiem, stāvokli).
- iegriezties Mainoties izveidoties, iestāties (par laika apstākļiem).
- žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
- improvizācija Mākslas darbs (piemēram, skaņdarbs, daiļdarbs, izrādes tēls), runa, kas veidota izpildījuma procesā.
- kalums Mākslas darbs, arī dekoratīvs elements, kas veidots, kaļot metālu. Arī apkalums.
- mozaīka Mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
- vitrāža Mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
- tips Mākslas tēls, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskās kādas cilvēku grupas īpašības.
- ūdenskrātuve Mākslīgi (piemēram, ar aizsprostiem) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
- ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe, parasti maza dīķa, ezera veidā.
- vaga Mākslīgi izveidots garens padziļinājums zemes virskārtā (piemēram, irigācijas vajadzībām).
- kanāls Mākslīgi veidota upei līdzīga ūdenstilpe (ūdens pārvadīšanai, transportam).
- grāvis Mākslīgi veidots garš padziļinājums zemes virsmā (ūdens uzņemšanai un vadīšanai, arī robežas iezīmēšanai).
- nekropole Mākslinieciski izveidota kapsēta, kurā tiek apglabāti sabiedriski nozīmīgi cilvēki.
- daiļdārzs Mākslinieciski izveidoti apstādījumi.
- uzmala Mala ar izveidotu paaugstinājumu, arī paaugstinājums, kas izveidots kā mala.
- pārosis Māla trauks (Austrumlatvijā), kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
- samalt Maļot (iekārtā, ierīcē), pārveidot par ko.
- tekstolīts Materiāls, kas ir veidots no vairākām ar sintētiskajiem sveķiem piesūcinātām auduma kārtām.
- pamats Materiāls, virsma, uz kuras vai kurā ir kas izveidots.
- vidusceliņš Matu šķirtne, kas izveidota galvas vidū.
- Skaistuma kārpiņa Maza dzimumzīme sejā. Mākslīgi izveidota dzimumzīme sejā.
- Skaistuma kārpiņa Maza dzimumzīmīte sejā. Mākslīgi izveidota dzimumzīme sejā.
- skaida Maza, plāna, īpaši veidota (kā) sloksne, plāksne u. tml. Arī skaidiņa (2).
- posms Mazākā organizatoriska (kā) vienība, arī neliela cilvēku grupa, kas ir izveidota noteikta uzdevuma, darba veikšanai.
- frizēt Mazgāt, veidot, apgriezt, sakārtot u. tml. (matus). Skūt (bārdu).
- apmaisīt Mazliet pamaisot, pārveidot (stāvokļa, sakārtojuma, noslāņojuma ziņā).
- iespaidīt Mazliet, arī vietumis saspaidīt. Spaidot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumus).
- pamainīt Mazliet, daļēji pārveidot, pārmainīt.
- subdominante Mažora vai minora gammas ceturtā pakāpe. Akords, kas veidots uz šīs pakāpes.
- pārmeistarot Meistarojot pārveidot citādu, par ko citu.
- vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veidot (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus). Ar attiecīgām darbībām veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, pētījot, iztaujājot u. tml., iegūt (piemēram, informāciju, faktus, dokumentus, to, parasti sistematizētu, kopumu); ar attiecīgām darbībām izveidot (kā, piemēram, dokumentu, kopumu).
- izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) - parasti par apdzīvotu vietu.
- izkopt Mērķtiecīgi ietekmējot, izveidot, pilnveidot.
- sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā), savienot (ko), parasti pilnīgi. Metinot (tehnoloģiskā procesā), izveidot (savienojuma vietu), parasti pilnīgi.
- Mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.) Metot (ko) vienkopus, veidot (no tā) kaudzi (gubu, čupu u. tml.).
- uzmest Metot (ko) virsū, izveidot (kaudzi, valni u. tml.).
- samest Metot (ko), izveidot (kaudzi, grēdu u. tml.).
- Mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.) Metot, vācot (ko) vienkopus, veidot (kaudzi, gubu, čupu u. tml.).
- Civilā aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
- Civila aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
- Ašķu sēnes Mikroskopiskas vai makroskopiskas sēnes ar labi izveidotu sēņotni (piemēram, bisītēs, lāčpurni).
- cietoksnis Militārs (parasti pilsētu) ilglaicīgs nocietinājums ar stabili izveidotām aizstāvēšanās ierīcēm.
- sprosts Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Būris. Krātiņš.
- būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Sprosts. Krātiņš.
- krātiņš Miteklis (parasti plēsīgiem dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Sprosts. Būris.
- ligzda Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai.
- perēklis Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai. Ligzda (1).
- sprosts Miteklis (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
- krātiņš Miteklis, (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
- fasons Modelis, piegriezums, pēc kā veidots apģērbs, apavi.
- freska Monumentālās glezniecības tehnika - gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma. Mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
- iemūrēt Mūrējot iestiprināt, ieveidot (kur iekšā).
- iemūrēt Mūrējot ieveidot (kādā telpā).
- piemūrēt Mūrējot izveidot (ko), papildinot iepriekš uzcelto.
- apmūrēt Mūrējot izveidot (visapkārt).
- pamūrēt Mūrējot izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- uzmūrēt Mūrējot izveidot, uzcelt.
- samūrēt Mūrējot izveidot.
- izmūrēt Mūrējot izveidot. Uzmūrēt.
- sanaglot Naglojot izveidot, izgatavot (ko).
- heroīns Narkotiska viela - ķīmiski pārveidots morfīns.
- kails Neapbūvēts, neizveidots, klajš (par vietu, teritoriju).
- pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš (par vietu, teritoriju).
- izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
- puduris Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
- uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (par parādībām dabā).
- rēgs Negatīvi sagrozītā īstenības uztverē pārveidots priekšmets, parādība, kas iedveš bailes.
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cērtot, veidot (ko).
- paslīpēt Neilgu laiku, mazliet pilnveidot, bagātināt, padarīt kvalitatīvāku.
- laist Neizadot noteiktu valdziņu skaitu, veidot robu adījumā (piemēram, cimda īkšķa izadīšanai).
- laukums Neizveidots zemes gabals apbūvei vai citiem nolūkiem.
- jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība (Latvijā), kas tika izveidota 1920. gada buržuāziskās agrārās reformas rezultātā.
- dīķis Neliela ūdenskrātuve (parasti mākslīgi izveidota).
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim. Mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
- planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
- plīvurpūce Neliels pūčveidīgo kārtas putns ar gaišu, smalku spalvu zīmējumu un labi izveidotu, gandrīz trīsstūrveida plīvuru ap acīm.
- kabatlakats Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai. Kabatdrāna, kabatas lakats.
- kabatdrāna Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai. Kabatlakats, kabatas lakats.
- Kabatas lakats (arī drāna) Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai. Kabatlakats, kabatdrāna.
- Kabatas lakats (arī drāna.) Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai. Kabatlakats, kabatdrāna.
- Skaidiņu makaroni Nelielu skaidu formā izveidoti makaroni.
- mangānskābe Neorganiska skābe, kuras skābes veidotājs elements ir mangāns ar oksidācijas pakāpi seši.
- izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) - par priekšmetu, vielu.
- mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots mežs.
- cilpa No auklām izveidotas lamatas (dzīvnieku ķeršanai).
- cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija (šķidru, gāzveidīgu, beramu vielu, arī nelielu priekšmetu transportēšanai).
- puzuris No dabas materiāliem, parasti salmiem, veidots rotājuma priekšmets telpu (piemēram, griestu) dekorēšanai.
- vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
- mistrojums No dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem veidota (vai veidojusies) augu kopa.
- dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (koferiem, kastēm u. tml.).
- sērija No divpadsmit skaņu kompleksa veidota intervālu secība, kas pēc struktūras atgādina melodisku motīvu vai harmonisku secību.
- slita No guļbaļķiem veidots žogs.
- reproducēt No jauna atveidot apziņā, aktualizēt psihē (ko atmiņā fiksētu).
- špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots režģis, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
- sieksta No koka stumbra gabala veidots soda rīks kāju, roku ieslēgšanai.
- laža No koka veidota ietaise (kūtī), kur novieto dzīvniekiem (parasti govīm, zirgiem) paredzēto barību.
- krātiņš No koka veidota novietne, mītne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas ļaunā bišu saimē.
- smailnagla No metāla plāksnes veidota šķautņaina (parasti apavu) nagla ar smailinātu galu.
- zemsega No meža nobirām un atmirušajiem augiem veidotais organisko atlieku slānis, kas klāj meža augsnes minerālo daļu.
- saitējums No saitēm veidots pārsējs.
- ledus No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
- sniegavīrs No savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās).
- Sniega vīrs No savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās). Sniegavīrs.
- Difūzie miglāji No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidoti dažādas formas mākoņi, kurus apgaismo ļoti karstas zvaigzens, kas atrodas to tuvumā.
- Difūzais miglājs No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidots dažādas formas miglājs, ko apgaismo ļoti karstas zvaigznes, kuras atrodas tā tuvumā.
- žagariņi No stingras mīklas veidoti, taukvielā vārīti cepumi, kas pēc vārīšanas atgādina žagaru nastiņu.
- klucis No šāda nogriežņa veidots bišu strops.
- klucis No šāda nogriežņa veidots soda rīks kāju, roku ieslēgšanai. Sieksta.
- katamarāns No vairākiem baļķiem veidots plosts (Klusā okeāna salās, Indijas okeāna piekrastē).
- telts No viegla materiāla (piemēram, no ūdensnecaurlaidīga auduma, zariem) veidota pagaidu mītne (parasti ar slīpām sānu daļām).
- plunžeris No viena gabala veidots virzulis, kam diametrs ir vienāds ar kāta diametru.
- Koka (arī kokzaru) dakšas No žuburaina koka izveidotas dakšas.
- Kokzaru (arī koka) dakšas No žuburaina koka izveidotas dakšas.
- Koka (arī kokzaru) dakšas No žuburaina koka izveidotas dakšas.
- iedibināt Nodibināt, izveidot.
- iedibināties Nodibināties, izveidoties.
- nocirpt Nogriezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
- krist Nokarājoties veidot (vertikālas krokas) - par audumu, apģērbu. Būt tādam, kas veido vertikālas krokas.
- pagleznot Noklāt ar krāsu, lai veidotu pagleznojumu (2).
- noliekt Nolocīt uz leju (parasti apģērba gabala malu, galu). Izveidot (ko, kā daļu) lokveidā, leņķveidā (uz leju).
- samīties Nomainīt vienam otru. Rasties, izveidoties kā cita vietā. Krustoties ar kādu citu.
- uzcelt Noorganizēt, izveidot (ko sabiedrībā).
- no Norāda uz to, kur ir radies, izveidots tas, kas ir saņemts.
- uz- Norāda, ka (kas) liek piestiprināts, nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī ka (kas) tiek izveidots virsū (uz kā, kam).
- sa- Norāda, ka (kas) tiek izgatavots, izveidots.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek izgatavots, izveidots.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts, izveidots no jauna, pirmoreiz.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila raksturīgām iezīmēm. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no pagājušā laikposma ar tā modes, stila raksturīgām iezīmēm un atkal kļuvis populārs, moderns.
- standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādo lies pēc kāda pieņemta parauga un tam nav būtisku individuālu atšķirību.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma.
- sa- Norāda, ko tiek izgatavoti, izveidoti vairāki, daudzi objekti, to lielāks daudzums.
- sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu).
- apvīlēt Nošūt vīli (gar malu). Apšujot (ko), izveidot vīli.
- koda Noteiktā formā veidots (skaņdarba) nobeigums.
- grēda Noteiktā kārtībā veidots (kokmateriālu) krāvums.
- krautne Noteiktā kārtībā veidots (piemēram, būvmateriālu) krāvums.
- māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi.
- piegriezt Noteiktā veidā sagriezt (kādu materiālu), lai izveidotu kā, parasti apģērba, apavu, detaļas.
- ierobs Noteiktam nolūkam ieveidots robs (parasti kādā virsmā).
- komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums. Celtnes, telpas, kas veido vienību, veselumu.
- izgriezums Noteiktas formas un lieluma tukša vieta, caurums, šķēlums (tērpā, apavos), kas izveidots izgriežot.
- dziesma Noteikts (putna balss veidots) skaņu kopums.
- noteikts Noteikumiem, likumībām, normām atbilstošs. Arī ar nodomu, kādam mērķim izveidots, izvēlēts.
- pārklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu. Arī noklāt (2).
- pārsegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu. Pārklāt (2).
- noklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
- nosegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
- saslēgt Novietojoties citam pie cita, izveidot (kopumu, grupu) ciešu, blīvu.
- taisīt Novietojoties, tiekot novietotam, arī veidotam, radīt (noteiktu grupējumu, formu u. tml.). Veidot ar savu ķermeni, tā daļām (noteiktu stāvokli, arī kustību kopumu).
- noklāt Novietot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), lai izveidotu (kā) segumu, aizsargkārtu.
- sēt Novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (kā) sēklas; novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (sēklas), lai veidotos jauni augi.
- pārlaist Novietot, izveidot (ko, piemēram, materiālu, detaļu) tā, ka (tā) daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- uzslāņoties Novietoties, izveidoties slāņveidā virsū (uz kā, kam).
- segties Novietoties, veidoties (uz kā, kam pāri) - piemēram, par augiem, to daļām.
- palīgnozare Nozare, kas, piemēram, kādā saimniecībā, uzņēmumā ir izveidota papildienākumu iegūšanai.
- salaulāt Oficiāli izveidot laulības attiecības (starp kādiem).
- salaulāties Oficiāli izveidot laulības attiecības vienam ar otru.
- sagraizīt Operējot izveidot brūci vai brūces
- olbaltumviela Organisks lielmolekulārs savienojums, kas ir veidots no aminoskābēm.
- noformēties Organizējoties izveidoties, organizējot tikt izveidotam (par cilvēku grupu).
- pārorganizēt Organizēt vēlreiz, no jauna. Organizējot pārveidot citādu, par ko citu.
- nostādīt Organizēt, vadīt (ko) tā, lai (tam) izveidotos vēlamais stāvoklis.
- celt Organizēt, veidot (ko sabiedrības dzīvē).
- nospēlēt Pabeigt spēlēt (lomu), atveidot (tēlu), kad izrāde pārstāj būt repertuārā.
- periods Pabeigta, noteiktā formā izveidota muzikālā doma.
- tuvināt Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
- pirmveiddobums Padziļinājums, kas sākotnēji izveidots velmēšanas veltnīša virsmā, lai iegūtu noteikta profila velmējumu.
- slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saslietiem kokiem, to zariem.
- izlaidums Pagarinājums, paplašinājums (tērpam, tā daļām), kas veidots, izmantojot iešūtas joslas.
- saplūst Pakāpeniski apvienojoties, arī asimilējoties izveidot (kādu cilvēku kopumu), iekļauties (tajā).
- veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- sarasties Pakāpeniski izveidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - piemēram, par vairākām, daudzām parādībām dabā.
- savilkties Pakāpeniski izveidoties (kādā vietā, vidē) - par laikapstākļiem, parasti lietu, negaisu.
- sarasties Pakāpeniski izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par vairākiem, daudziem veidojumiem organismā, izdalījumiem no tā).
- izplatīties Pakāpeniski izveidoties telpas, vides daļās aizvien tālāk (no kāda punkta, avota) - piemēram, par gaismu, siltumu, skaņu.
- sarasties Pakāpeniski izveidoties, arī ieviesties (kur) - par vairākiem, daudziem augiem, dzīvniekiem.
- savilkties Pakāpeniski izveidoties, arī sakoncentrēties (kādā vietā, vidē) - par mākoņiem, miglu u. tml. Pakāpeniski apmākties (par debesīm).
- nolaisties Pakāpeniski izveidoties, iestāties (par krēslu, tumsu).
- pāraugt Pakāpeniski mainoties, piemēram, intensitātei, apjomam, īpašībām, pārveidoties, kļūt par ko citu (par parādībām dabā).
- sakrāt Pakāpeniski savākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu.
- uzkrāt Pakāpeniski vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu, arī, pakāpeniski vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas, izveidot (kopumu, daudzumu).
- raisīt Pakāpeniski veidot, attīstīt (ko) - par parādībām daba.
- rūgt Pakāpeniski veidoties (par domu, atziņu u. tml.).
- taisīties Pakāpeniski veidoties (parasti par parādībām dabā). Būt tādam, kam piemīt topošas norises, topoša stāvokļa u. tml. pazīmes.
- viesties Pakāpeniski veidoties (piemēram, par augiem), pakāpeniski iestāties (piemēram, par diennakts posmu). Arī rasties (1).
- rasties Pakāpeniski veidoties (piemēram, par kādu defektu, ievainojumu).
- viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par kādu stāvokli, cilvēku attiecībām, arī sabiedriskām parādībām). Arī rasties (4).
- viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Arī rasties (3).
- mesties Pakāpeniski veidoties, rasties (par kādām parādībām, norisēm).
- pakāpslis Pakāpiens (parasti vienkārši, primitīvi veidots).
- izkodināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, pārveidot (piemēram, krāsas ziņā).
- apdedzināt Pakļaut augstas temperatūras iedarbībai tehnoloģiskā procesā, lai veidotu, nostiprinātu priekšmeta vai materiāla struktūru, īpašības.
- augt Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.). Pieaugt. Arī izveidoties.
- vīkšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai. Arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai.
- vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai. Arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai. Vīkšķis (2).
- turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties.
- karkass Pamatkonstrukcija, balsts (izstrādājumam no mīksta materiāla), kas veidots parasti no stieplēm.
- ieausties Pamazām ieveidoties (kur).
- izaudzēt Pamazām, pakāpeniski izveidot, izraisīt (jūtas, izjūtas).
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas. Padarīt (kādu) par ko citu. Arī pārveidot (3).
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas sabiedrībā) iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārveidot (2).
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārveidot (1).
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst citāds, par ko citu. Pārveidot, pārmainīt.
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka no atsevišķām sastāvdaļām veidots (kā) kopums kļūst lielāks.
- izveidot Panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām. Arī pilnveidot.
- kondicionēt Papildus apstrādāt (produktu, materiālu), lai uzlabotu (to) īpašības un izveidotu (tos) atbilstoši noteiktai normai.
- padziļināt Paplašināt, nostiprināt, pilnveidot (parādības sabiedrībā, cilvēku attiecības).
- attēlot Parādīt, atveidot (ko imitējot, atdarinot).
- ievest Parādīt, atveidot (mākslas darbā).
- atspoguļot Parādīt, atveidot (mākslas tēlos). Attēlot..
- atspoguļoties Parādīties, atveidoties (mākslas tēlos).
- vilkties Parādīties, veidoties (sejā) - par grumbām, grimasēm u. tml.
- izaugt Parādīties. Pēkšņi parādoties, šķietami izveidoties lielam.
- līdztekus Paralēli, līdzās (atrasties, būt izveidotam).
- līst Parasti savienojumā «līst līdumu»: veidot mežā izcirtumu lauksaimniecības vajadzībām.
- nolīst Parasti savienojumā «nolīst līdumu»: izveidot mežā izcirtumu lauksaimniecības vajadzībām.
- pārtaisīt Pāraudzināt (kādu), pārveidot (kāda raksturu, personību).
- labot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
- pārlabot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
- iegriezums Pārgriežot vai iegriežot ieveidots neliels šķēlums, robs, plaisa.
- pārtaisīt Pārģērbjot, uzliekot masku u. tml., izveidot (kādu) līdzīgu (kam).
- laipa Pāriešanai paredzēts dēlis, baļķis u. tml., no dēļiem, baļķiem u. tml. izveidota šaura pāreja (piemēram, pāri šaurai upei, grāvim, staignai vietai).
- pārjumt Pārklāt (ko) ar jumtu. Izveidot (kā) jumtu (no kāda materiāla).
- Ainavu parks (arī dārzs) Parks, kurām raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piemēram, pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
- locīt Pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), likt, veidot (to) divās vai vairākās kārtās.
- izmainīt Pārmainīt, pārveidot.
- savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami. Izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
- purvs Pārmitra ekoloģiskā sistēma, kurā noris kūdras uzkrāšanās process un kurā galvenais organiskās masas veidotājs ir zemsedze. Attiecīgā vieta, nogabals u. tml.
- patapināt Pārņemt, pielāgojot savām vajadzībām. Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo). Aizgūt.
- reorganizēt Pārorganizēt. Arī pārkārtot, pārveidot.
- atskaņot Pārraidīt, atveidot, darīt dzirdamu (piemēram, runu, mūziku) - par skaņu pārraides un reproducēšanas aparātiem.
- pārstatīt Pārregulēt. Pārveidot, pārlikt citā stāvoklī.
- sastingt Pārstāt pārmainīties, attīstīties, pilnveidoties.
- pārbūvēt Pārtaisīt, pārveidot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
- iekonservēt Pārtraukt (ko izmantot, veidot) un saglabāt (to) kādā stāvoklī.
- nitrificēt Pārveidot (amonija sāļus) nitrātos.
- sublimēt Pārveidot (cilvēka zemākās, instinktīvās, galvenokārt seksuālās tieksmes) augstākās psihiskās formās.
- deformēt Pārveidot (fizikālu ķermeni), mainot tā formu un tilpumu, bet ne masu.
- kodēt Pārveidot (kāda koda zīmi vai zīmju virkni) cita koda zīmē vai zīmju virknē, fiksēt (ar kādu kodu izteiktu informāciju) ar cita koda līdzekļiem.
- rekonstruēt Pārveidot (ko, piemēram, celtni, iekārtu) pēc jauniem principiem.
- amerikanizēt Pārveidot (ko) pēc amerikāņu parauga.
- reducēt Pārveidot (ko) vienkāršākā formā.
- transformēt Pārveidot (ko), mainot (tā) īpašības, elementus, telpiskās attiecības u. tml., bet (parasti) saglabājot (tā) saistījumu ar noteiktu grupu, klasi, modeli u. tml.
- iztaisnot Pārveidot (maiņstrāvu) par līdzstrāvu.
- pielāgot Pārveidot (norisi, parādību) tā, lai (tā) būtu labāk izmantojama (noteiktā darbībā, procesā u. tml.).
- ekranizēt Pārveidot (parasti daiļdarbu), piemērojot uzņemšanai kinofilmā. Uzņemt kinofilmā (šādi pārveidotu daiļdarbu).
- reducēt Pārveidot (parasti jēdzienu, spriedumu) vienkāršākā formā. Iesaistīt (parasti jēdzienu, spriedumu) vienkāršākā kopā, sistēmā. Arī vienkāršot.
- sadalīt Pārveidot (piemēram, kā plūsmu, kustību) tā, ka (tai) rodas vairāki atšķirīgi virzieni, vairākas funkcijas u. tml.
- pārtaisīt Pārveidot (piemēram, mākslas darbu, tā elementus) citādi, arī par ko citu.
- pārtaisīt Pārveidot (piemēram, priekšmetu) atbilstoši kādām prasībām, arī par ko citu.
- pārstrādāt Pārveidot (piemēram, tekstu, projektu).
- pārkārtot Pārveidot (piemēram, telpas, celtnes) iekārtojumu.
- pārlabot Pārveidot (priekšmetu, parasti apģērba gabalu) piemērotāku.
- domesticēt Pārveidot (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
- transponēt Pārveidot (skaņdarbu, tā sastāvdaļas) citā tonalitātē.
- pārlikt Pārveidot (skaņdarbu) citam instrumentam vai citam instrumentālam sastāvam.
- pārtulkot Pārveidot (tekstu, datus u. tml.) no vienas zīmju sistēmas citā zīmju sistēmā.
- pārlabot Pārveidot (tekstu, ko uzzīmētu u. tml., parasti novēršot kļūdas, defektus).
- gremot Pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
- sadalīt Pārveidot (veselo) tā, ka rodas divas vai vairākas atsevišķas, samērā patstāvīgas daļas, vienības.
- pārstiklot Pārveidot (vielu) tā, ka (tai) izveidojas stiklveida struktūra.
- instrumentēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
- orķestrēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) orķestrim. Instrumentēt (2).
- pārmainīt Pārveidot citādu.
- izvērst Pārveidot detalizētākā formā (kompaktā veidā uzrakstītu matemātisku formulu).
- granulēt Pārveidot granulās (1) (pulverveida masu, piemēram, minerālmēslus).
- Pārtaisīt pasauli Pārveidot ko sabiedrībā.
- Mainīt (savu) seju Pārveidot savu izskatu. Pārveidoties izskatā.
- Mainīt (savu) seju Pārveidot savu izskatu. Pārveidoties izskatā.
- sagrozīt Pārveidot, pārvērst (piemēram, tekstu, balsi, rokrakstu), parasti, lai kādu maldinātu, arī izjokotu.
- pārkārtot Pārveidot, pielāgot (ierīci, mašīnu) kādiem darba apstākļiem.
- teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves. Izmantot (parasti mākslas darbā) spilgtas, specifiskus teātra mākslas izteiksmes līdzekļus, arī papildināt (parasti mākslas darbu) ar tiem.
- modernizēt Pārveidot, pilnveidot, arī atjaunot atbilstoši kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei.
- modificēt Pārveidot, radīt citu formu.
- pārtaisīt Pārveidot, sagrozīt (nosaukumu, tekstu).
- dalīt Pārveidot, šķelt (veselo) tā, ka rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības.
- kļūt Pārveidoties (par ko citādu nekā līdz šim) - par cilvēkiem. Gūt citādu īpašību, pazīmi nekā līdz šim.
- kļūt Pārveidoties (par ko citādu nekā līdz šim) - par parādībām sabiedrībā.
- kļūt Pārveidoties (pārmainoties personības, rakstura īpašībām, psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim).
- pāraugt Pārveidoties (piemēram, mainot savus morālos, sabiedriskos uzskatus, attieksmi pret citiem), kļūt citādam, labākam, apzinīgākam, sabiedrībai derīgākam.
- emulģēties Pārveidoties (šķidrumā) sīkos pilienos.
- metamorfizēties Pārveidoties augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
- pārkauloties Pārveidoties par kaulaudiem (par organisma audiem).
- pārklīsterēties Pārveidoties par klīsteri.
- tapt Pārveidoties par ko citu nekā līdz šim (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē). Arī kļūt (2).
- pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības (piemēram, uzkrājoties augu audu šūnapvalkos lignīnam) - par augiem, to daļām.
- pārkorķoties Pārveidoties par korķaudiem (par augu audiem).
- iekūņoties Pārveidoties par kūniņu.
- pārakmeņoties Pārveidoties par minerālvielu, akmeni (par organiskām vielām). Fosilizēties.
- pārragoties Pārveidoties par ragvielu.
- pārsveķoties Pārveidoties par sveķveida vielu.
- pārtapt Pārveidoties skanējumā (par skaņu).
- pārdzimt Pārveidoties, izpausties citādi (par jūtām).
- Ņemt citu (arī vēlamu, nevēlamu) virzienu Pārveidoties, kļūt citādam (vēlamam, nevēlamam).
- Ņemt citu (arī vēlamu, nevēlamu) virzienu Pārveidoties, kļūt citādam (vēlamam, nevēlamam).
- Ņemt vēlamu (arī nevēlamu, citu) virzienu Pārveidoties, kļūt vēlamam (nevēlamam, citādam).
- pataisīt Pārvērst, pārveidot (par ko, parasti nevēlamu).
- izvērst Pārvērst, pārveidot.
- izvērsties Pārvērsties, pārveidoties (par ko) - piemēram, par darbību, pasākumu.
- savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piemēram, kaudzi, saini no tiem).
- iesliedēt Pārvietojoties iemīt pēdas, izveidot taku (parasti zālē, labībā). Pārvietojoties iemīt, izveidot (pēdas, taku, parasti zālē, labībā).
- izsliedēt Pārvietojoties radīt, izveidot viscaur pēdas, taku (parasti zālē, labībā).
- Spert soli (arī soļus) Pārvietojoties veidot soli (soļus).
- vākt Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā). Pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem).
- Literārā pasaka Pasakas formā, ar pasakai raksturīgu sižetu veidots daiļdarbs.
- perināties Pastāvēt, veidoties noteiktā vietā (par sabiedrībai kaitīgiem, naidīgiem cilvēku grupējumiem). Pastāvēt, izplatīties (par nevēlamām parādībām sabiedrībā).
- upe Pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā garenā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.
- atklātne Pastkarte (parasti mākslinieciski izveidota).
- pašvadība Paša (parasti cilvēku grupas) sev izveidota vadība.
- Autogēnais treniņš Pašietekmēšanas paņēmienu sistēma, kuras mērķis ir veidot spējas vadīt, regulēt dažus savus fizioloģiskos un psiholoģiskos procesus.
- tīmekļpavediens Pavediens, kas ir veidots, savijot tīmekļa dziedzera izdalījumus. Tīmekļa pavediens.
- Tīmekļa pavediens Pavediens, kas ir veidots, savijot tīmekļa dziedzera izdalījumus. Tīmekļpavediens.
- izveidojums Paveikta darbība --> izveidot (2). Ārējā forma (piemēram, priekšmetam).
- veidojums Paveikta darbība --> veidot (2). Ārējā forma (piemēram, priekšmetam).
- ieveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieveidot (1).
- ieveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieveidot (2).
- izveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (1).
- izveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (3).
- izveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (4).
- izveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (5).
- izveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (6).
- pārtraukums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtraukt (3). Atstarpe, kas ir izveidota, radusies (starp ko).
- pārveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārveidot (1), pārveidoties (1).
- pārveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārveidot (2), pārveidoties (2).
- pārveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārveidot (3), pārveidoties (3).
- pielējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieliet (4). Pielejot izveidotā detaļa, elements.
- pilnveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot (1).
- pilnveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot (2).
- pilnveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot (3).
- pilnveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot (4).
- sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (1). Kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
- salikums Paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4). No tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas.
- tetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt. Tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
- tinums Paveikta darbība, rezultāts --> tīt (1). Priekšmets, kas ir izveidots, tinot kādu materiālu.
- urbums Paveikta darbība, rezultāts --> urbt (1). Caurums, dobums, kas izveidots urbjot.
- veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (1).
- veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (3).
- veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (4).
- veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (5).
- veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (6).
- velmējums Paveikta darbība, rezultāts --> velmēt. Velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets.
- zīmējums Paveikta darbība, rezultāts → zīmēt (1). Attēls uz plaknes, kas veidots, piemēram, ar zīmuli, ogli, tušu.
- sačubināt Pavirši, nekvalitatīvi salabot. Pavirši, nekvalitatīvi izveidot, sasaistīt u. tml.
- sačabināt Pavirši, nekvalitatīvi salabot. Pavirši, nekvalitatīvi izveidot, sasaistīt u. tml. Sačubināt (2).
- Izkārtot (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
- pamācīties Pēc kāda parauga veidot sev (piemēram, iemaņas, īpašības).
- frāze Pēc kāda parauga, shēmas veidots, arī bieži lietots izteikums.
- sadalīties Pēc kādām darbībām, pazīmēm u. tml. izveidot (atsevišķas grupas, vienības) - par cilvēku kopumu.
- klase Pēc kādām pazīmēm (parasti pēc intensitātes, kvalitātes) veidota (priekšmetu, parādību) grupa kādā sistēmā.
- tips Pēc kādām pazīmēm (vispārinot, idealizējot) veidota kategorija, grupa, modelis.
- venteris Pēc lamatu principa veidots zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
- baletmūzika Pēc libreta sacerēts skaņdarbs, kam atbilstoši veidota horeogrāfiskā darbība.
- šķira Pēc noteiktām (piemēram, struktūras, funkcionēšanas, nozīmīguma) pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa.
- šķira Pēc noteiktām kvalitātes pazīmēm veidota (vienveidīgu priekšmetu, vielu u. tml.) grupa.
- izvest Pēc noteiktiem likumiem, kārtulām izveidot jaunu (parasti matemātisku) sakarību no dotajām sakarībām.
- runa Pēc noteiktiem valodas likumiem veidots teksts, kas atspoguļo šādu darbību.
- Vārdu savienojums Pēc valodas sintakses likumiem veidots divu vai vairāku vārdu saistījums teikumā.
- atplaiksnīties Pēkšņi atveidoties (domās, iztēlē).
- uzzibsnīt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā atmiņā) - parasti par domām.
- uzliesmot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzmirdzēt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzmutuļot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzplaiksnīt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzplaiksnīties Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzvandīties Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzviļņot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzvirmot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- pazibsnīt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (apziņā) - parasti par domu.
- pazibēt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (parasti apziņā, atmiņā, iztēlē).
- pavīdēt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (parasti atmiņā, iztēlē, apziņā).
- appeldēt Peldot izveidot (loku, apli).
- ieperforēt Perforējot ieveidot (kur, piemēram, zīmes, tekstu).
- patronīms Personas vārds, kas ir veidots no tās tēva vārda.
- uzpūsties Piepildoties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā, arī izveidoties ar porām, izciļņiem (piemēram, par vielu, masu).
- piejaucēt Pieradināt (savvaļas dzīvnieku) pie cilvēka, pārveidot (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
- iemiesot Piešķirt (kam) reālu izpausmi, izveidot, realizēt (ko) materiālā formā.
- polsteris Pildījums (piemēram, no vates, vatelīna) starp (apģērba) virsdrēbi un oderi. Detaļa, ko iešuj apģērbā, lai veidotu tam vēlamo formu, arī, lai palielinātu tā biezumu.
- nobeigt Pilnīgi izveidot, izstrādāt, arī īstenot (ko).
- pabeigt Pilnīgi izveidot, izstrādāt, arī īstenot (ko).
- nobriest Pilnīgi izveidoties (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- izaugt Pilnīgi izveidoties (piemēram, par augoni).
- sagremot Pilnīgi pārveidot (parasti uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
- pagrabs Pilnīgi vai daļēji zemē iedziļināta, ar biezu pārsegumu izveidota saimniecības celtne, kurā ir noteikta temperatūra.
- reprīze Pilnīgs vai pārveidots (skaņdarba posma) atkārtojums.
- Iedvest dzīvību Pilnveidot (parasti mākslas darbu). Uzmundrināt (kādu).
- Iedvest dzīvību Pilnveidot (parasti mākslas darbu). Uzmundrināt (kādu).
- pieslīpēt Pilnveidot (piemēram, iemaņas, prasmi, meistarību), izkopt (tās) atbilstoši kādām.
- kopt Pilnveidot attīstības procesu (piemēram, mākslā).
- kveldēt Pilnveidot, arī izraisīt (piemēram, īpašības, uzskatus, kādu stāvokli).
- kveldināt Pilnveidot, arī izraisīt (piemēram, īpašības, uzskatus, kādu stāvokli).
- izkopt Pilnveidot, bagātināt, niansēt (garīgās vai fiziskās īpašības). Izveidot tādu, kas atbilst augstākām prasībām, augstākam kultūras līmenim.
- uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
- izaugt Pilnveidoties, izvērsties (piemēram, ekonomiski, politiski).
- pieaugt Pilnveidoties, padziļināties (piemēram, par izglītības līmeni).
- vijeklis Pineklis, kas veidots no vītām auklām, virvēm u. tml.
- sapīt Pinot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Pinot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- sapīt Pinot izveidot.
- vijums Pinot, cirtojot u. tml. (matu šķipsnas), veidots (matu) sakārtojums.
- saplāt Plājot (kādu materiālu) slānī, izveidot (ko no tā).
- galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam (parasti galda spēlēm). Mazs galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne.
- spieddēlis Plāksne, uz kuras izveidoto rakstu, attēlu iespiež kādā virsmā.
- patina Plāna, parasti zaļa, tumšbrūna, zila, kārta, kas gaisa mitruma iedarbībā vai speciālā apstrādē rodas uz priekšmetiem, kuri izveidoti (parasti) no vara vai tā sakausējumiem.
- videodisks Plāns sintētiska materiāla disks, kura virsmā izveidots videoieraksts.
- videoplate Plāns sintētiska materiāla disks, kura virsmā izveidots videoieraksts. Videodisks.
- nekropole Plašas (parasti mākslinieciski izveidotas) kapenes (seno kultūras centru tuvumā).
- robotizēt Plaši ieviest robottehniku (piemēram, darba procesā, ražotnē). Pārveidot par robotu (piemēram, iekārtu, ierīci).
- silikāti Plaši izplatīti iežu veidotāji minerāli (piemēram, laukšpats, vizla), kas veidojas no dažādu silīcijskābju sājiem.
- izvērst Plaši, daudzpusīgi risināt, attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.). Detalizēti izveidot (mākslas tēlu).
- saplisēt Plisējot izveidot, parasti viscaur, ieloces (piemēram, tērpā, audumā).
- ieplakt Plokot ieveidot, radīt padziļinājumu, pazemināties līmeņa ziņā (piemēram, par zemes virsu, slāni).
- iegrauzt Plūstot ieveidot (kur gultni, iedobumu u. tml.) - par ūdeņiem.
- nograuzt Plūstot pārveidot, arī noārdīt (par ūdeņiem).
- pļavparks Pļavā izveidots parks.
- sociāldemokrātija Politisks virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kurš radās 19. gadsimta beigās un kura mērķis ir pakāpeniski, ar demokrātiskām metodēm (vai arī - pēc sākotnējiem uzskatiem - revolūcijas ceļā) izveidot sociālistisku sabiedrību.
- pārnest Precīzi, pa detaļām iezīmēt, atveidot (piemēram, attēlu, shēmu pēc oriģināla, parauga u. tml.) uz citas pamatnes. Arī kopēt.
- sapresēt Presējot izgatavot, izveidot (ko) lielākā daudzumā. Presējot izgatavot, izveidot (kā lielāku daudzumu).
- uzpresēt Presējot izveidot, izgatavot (detaļu, priekšmetu).
- izpresēt Presējot izveidot.
- pressavienojums Presējot izveidots (kā) savienojums. Spiedsavienojums.
- melnsimtnieks Pret revolucionāro kustību vērstas policijas un monarhistisko organizāciju izveidotas bandas loceklis (1905.-1907.gada revolūcijas laikā). Galēji reakcionārs, šovinistisks politisks darbinieks.
- spogulis Priekšmets (parasti īpaši veidots), kura virsma labi atstaro gaismu un kuru izmanto attēlu ieguvei.
- stakle Priekšmets, kas izveidots (parasti no koka) ar šāda veida starpu, žuburu. Divžuburains miets.
- redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja. Šādi novietotu stieņu, plākšņu u. tml. kopums (kādā priekšmetā)
- piemineklis Priekšmets, mākslas darbs u. tml., kas izraisa atmiņas par tā veidotāju.
- atveidojums Process --> atveidot. Atveidošana.
- atveide Process, arī rezultāts --> atveidot. Atveidošana. Atveidojums. Atveids.
- starpprodukts Produkts, kas rodas kādā norises starpposmā un tiek tālāk pārveidots, apstrādāts.
- nonākt Psihiskā darbībā izveidot, radīt (piemēram, domu, ideju). Psihiskā darbībā sasniegt (kādu rezultātu, attīstības pakāpi).
- radīt Psihiskā darbībā veidot (piemēram, priekšstatu, jēdzienu, spriedumu). Būt par cēloni tam, ka veidojas (piemēram, priekšstats, jēdziens, spriedums).
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju veidot subjektīvu, ar priekšstatiem un jēdzieniem pastarpinātu īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot šādi iegūto informāciju. Arī intelekts.
- Runas mehānisms Psihofizioloģisku priekšnoteikumu sistēma, kas (cilvēkam) nodrošina iespēju veidot saprātīgu runu un saprast cita runu.
- piepūst Pūšot (ko), izveidot (tā) kopumu (kādā vietā).
- izpūst Pūšot izveidot (no kādas masas).
- uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izveidots.
- uzputināt Putinot, birdinot virsū (kā sīkas daļiņas), radīt, izveidot (piemēram, tā slāni).
- vainags Radiāli veidots, novietots (kā) kopums.
- apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
- izlolot Radīt un rūpīgi izveidot (piemēram, ideju, uzskatu).
- ierakstīt Radīt, ieveidot (parasti pēdas sniega, smiltīs).
- ģenerēt Radīt, izraisīt, pārveidot (parasti ar kādu ierīci, piemēram, kāda veida enerģiju).
- pievienot Radīt, izveidot (piemēram, vada, līnijas) darbību. Panākt, ka (kas, piemēram, elektriskā enerģija, ūdens) tiek piegādāts. Arī pieslēgt.
- izkliegt Radīt, izveidot (raksturīgas balss skaņas) - parasti par putniem.
- pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
- izfantazēt Radīt, izveidot fantāzijā.
- atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu), balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
- turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
- rakstīt Radīt, veidot (parasti pēdas sniegā, smiltīs).
- dibināt Radīt, veidot (piemēram, organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- kārtot Radīt, veidot (priekšmetam, telpai u. tml.) vēlamo, parasto izskatu, radīt kārtību. Likt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- pārradīt Radošā procesā pārveidot citādu, par ko citu.
- pārtapt Radošā procesā pārveidoties, tikt pārveidotam par ko citu (piemēram, par ieceri, tekstu, mākslas tēlu).
- izgudrot Radošas darbības rezultātā izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
- piekonstruēt Radot (mākslas darbu), samāksloti, neatbilstoši īstenībai izveidot (tā atsevišķas sastāvdaļas, elementus).
- papīrnazis Rakstāmgalda piederums - īpaši veidots nazis papīra griešanai.
- izrakstīt Rakstot izveidot (dokumentu).
- gatavot Rakstot, sacerot u. tml. veidot, radīt (piemēram, tekstu). Organizējot, mēģinot u. tml. veidot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu).
- sagatavot Rakstot, sacerot u. tml., izveidot, radīt (piemēram, tekstu). Organizējot, mēģinot u. tml., izveidot, sarīkot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu).
- vilkt Rakstot, zīmējot veidot (burtu, līniju u. tml.).
- Lineārais raksts Raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
- Lineārais raksts Raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
- sacerējums Rakstudarbs (skolā) - skolēna veidots teksts par kādu tematu.
- izrasēt Rasējot izveidot (piemēram, attēlu, shēmu).
- (Pār)mest (arī celt) tiltu Rast, (iz)veidot saikni (starp ko).
- nākt Rasties, arī pilnveidoties (piemēram, par spējām, pieredzi).
- palikt Rasties, arī tikt radītam, izveidotam un saglabāties.
- nākt Rasties, izcelties (no kurienes), veidoties (no kā).
- uzaugt Rasties, izveidoties - piemēram, par apdzīvotu vietu.
- uzaust Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzdīgt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uznirt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzpeldēt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzplūst Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uznākt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā).
- notikt Rasties, izveidoties (kādam, kam) nevēlamai situācijai, nevēlamiem apstākļiem.
- nogulties Rasties, izveidoties (kur) - par apstākļu kopumu, stāvokli.
- piedzimt Rasties, izveidoties (par parādībām dabā).
- piedzimt Rasties, izveidoties (par parādībām sabiedrībā). Tikt izveidotam.
- izraisīties Rasties, izveidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- ieviesties Rasties, izveidoties (parasti par ko nevēlamu).
- piedzimt Rasties, izveidoties (piemēram, par domām, jūtām).
- Nokrist no debesīm (arī no (zila) gaisa) Rasties, izveidoties, arī tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
- nolaisties Rasties, izveidoties, iestāties (par klusumu, mieru u. tml. stāvokli).
- sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu).
- sagulties Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu).
- pierasties Rasties, izveidoties, papildinot (kā) kopumu.
- izaugt Rasties, izveidoties.
- raisīties Rasties, veidoties (par domām, atmiņām, vārdiem u. tml.).
- plaukt Rasties, veidoties (par gaismu). Parādīties pie debesīm (par debess spīdekļiem).
- sisties Rasties, veidoties (par izsitumiem, vātīm u. tml.).
- dzimt Rasties, veidoties (par parādībām dabā).
- dzimt Rasties, veidoties (par parādībām sabiedrībā).
- raisīties Rasties, veidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- izveidoties Rasties, veidoties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piemēram, par situāciju, attiecībām).
- Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Rasties, veidoties redzes iztēlē, domās (parasti par ko nepatīkamu).
- attīstīties Rasties, veidoties.
- saražot Ražojot iegūt, izveidot (ko) lielākā daudzumā; ražojot iegūt, izveidot (kā lielāku daudzumu).
- aina Redzes lokā ietverams (arī iztēlē veidots) dabasskats. Ainava (1).
- ieveidoties Refl. --> ieveidot (1). Tikt ieveidotam.
- ieveidoties Refl. --> ieveidot (2). Tikt ieveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (1) - piemēram, par priekšmetu. Tikt izveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (2). Tikt izveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (3). Tikt izveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (6) - par šķirni, sugu, noteiktām prasībām atbilstošu dzīvnieku kopumu. Tikt izveidotam.
- pilnveidoties Refl. --> pilnveidot (1). Tikt pilnveidotam.
- pilnveidoties Refl. --> pilnveidot (2). Tikt pilnveidotam.
- pilnveidoties Refl. --> pilnveidot (3). Tikt pilnveidotam.
- pilnveidoties Refl. --> pilnveidot (4). Tikt pilnveidotam.
- veidoties Refl. --> veidot (2). Tikt veidotam.
- veidoties Refl. --> veidot (3). Tikt veidotam.
- veidoties Refl. --> veidot (6). Tikt veidotam.
- vērsties Refl. --> vērst [2]. Tikt vērstam; pārveidoties, pārmainīties.
- pārregulēt Regulēt vēlreiz, no jauna. Regulējot pārveidot, pielāgot citādu darbību veikšanai.
- atveidojums Rezultāts --> atveidot.
- atveids Rezultāts, arī process --> atveidot. Atveidojums. Atveidošana. Atveide.
- nūts Rieva (priekšmetā), parasti īpaši izveidota.
- kaķis Rieva, kas izveidota vietā, kura iezīmēta ar šo darbarīku.
- siets Rīks, ierīce, arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) mazākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
- apriņķot Riņķojot izveidot (loku, apli).
- satīt Ritinot (ko), izveidot (no tā).
- ieritināt Ritinot ielocīt, arī ieveidot (uz iekšu).
- saritināt Ritinot, tinot izveidot.
- ierakt Rokot ieveidot (parasti zemē).
- aprakt Rokot izveidot (ap ko, kam apkārt).
- sarakt Rokot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
- izrakt Rokot izveidot (kur, piemēram, bedri, grāvi, alu).
- parakt Rokot izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- Progresīvais (arī aktīvais, revolucionārais) romantisms Romantisma tendence (daiļliteratūrā), kurai raksturīgi mēģinājumi rast indivīda sakarus ar sabiedrību, lai to pārveidotu.
- uzmargot Rotājot (ar rakstiem, ornamentiem), izveidot, izgatavot.
- inkrustācija Rotājums (piemēram, no koka, metāla, dzintara), kas iestrādāts priekšmeta virsmā un ir vienā līmenī ar to. Šādi veidots mākslas darbs.
- platīnlapsa Rudo lapsu mākslīgi izveidota varietāte, kuras pārstāvju apmatojumam ir platīna krāsa. Šīs varietātes lapsa.
- pārrūgt Rūgstot pārveidoties (par ko citu).
- izrušināt Rušinot izveidot (bedri, iedobumu u. tml.).
- Vienvirziena izvilkumi Rūtiņas, kas audumā veidotas, izvelkot auduma diegus vienā virzienā.
- Divvirzienu izvilkumi Rūtiņas, kas auduma veidotas, izvelkot no auduma kā šķēru, tā arī audu diegus.
- Divvirzienu izvilkumi Rūtiņas, kas audumā veidotas, izvelkot no auduma kā šķēru, tā arī audu diegus.
- saarvaga Saaruma izveidota vaga.
- savilkties Sabiezējot šķidruma, masas daļām, izveidoties (piemēram, par plēvēm, pikām). Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, izveidojas (kas, piemēram, plēves, pikas) - par šķidrumu, masu.
- sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai. Sablīvējoties kam, tikt traucētam, apstādinātam (par kā plūsmu).
- taisīt Sacerēt (tekstu, piemēram, dzejoli), veidot (piemēram, attēlu), parasti nemākulīgi.
- rakstīt Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
- rakstīt Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml. (piemēram, par kādu faktu, tematu).
- saslāņoties Sadalīties, arī izveidoties slāņveidīgi.
- izdilt Sadilstot kam (piemēram, audumam), izveidoties (par caurumu).
- sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piemēram, apdarinot, cērtot, zāģējot. Apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko.
- sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) tālākai apstrādei, arī lietošanai, piemēram, smalcinot, mīcot. Šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
- iestudēt Sagatavot, izveidot (lugas, muzikāli dramatiska darba) izrādi, sagatavot, izveidot (daiļdarba, skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
- sarīkot Sagatavot, sakārtot, arī izveidot (ko kādam nolūkam).
- matemātisks Saistīts ar matemātiku, tai raksturīgs. Tāds, kurā izmanto matemātikas metodes, tāds, kurš ir izveidots ar matemātikas metodēm.
- prievārdisks Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs. Tāds, kas ir veidots ar prievārdu. Prepozicionāls (1).
- prepozicionāls Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs. Tāds, kas ir veidots ar prievārdu. Prievārdisks.
- vērpt Saistot atsevišķus elementus, veidot (piemēram, tekstu, norisi, domu).
- Kā izdreijāts Saka par ļoti proporcionāli veidotu cilvēku, tā augumu, locekļiem.
- Birst kā no maisa (arī (pār)pilnības raga) Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
- Birst kā no pārpilnības (arī pilnības) raga (arī maisa) Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
- Birst kā no pilnības (arī pārpilnības) raga, arī birst kā no maisa Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
- Birst kā no pārpilnības (arī pilnības) raga, arī birst kā no maisa Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
- Birst kā no (pār)pilnības raga Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
- Tie paši vēži citā kulītē Saka, ja kas, parasti negatīvs, tiek pārveidots tikai ārēji, tā būtību nemainot.
- pirmtēls Sākotnēji iecerētais, izveidotais (kā) tēls (parasti mākslas darbā).
- rasties Sākt augt, pakāpeniski veidoties (parasti par augiem vai dzīvniekiem). Ieviesties (par jaunām augu šķirnēm vai dzīvnieku sugām).
- nākt Sākt augt, veidoties (par augiem, to daļām). Sākot augt, kļūt redzamam, parādīties.
- rasties Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (cilvēka darbības rezultātā) - piemēram, par apdzīvotu vietu.
- tapt Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
- rasties Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - par parādībām dabā vai sabiedrībā.
- ķerties Sākt izgatavot, veidot, apstrādāt (ko), sākt rīkoties, darboties (ap ko).
- dīgt Sākt rasties, veidoties (piemēram, par jūtām).
- rasties Sākt risināties, veidoties (parasti par jaunām parādībām, norisēm sabiedrībā).
- iesākt Sākt veidot, izstrādāt (ko).
- aizmesties Sākt veidoties, sākt attīstīties (parasti par pumpuriem, augļiem, ogām).
- rasties Sākties, pakāpeniski veidoties (piemēram, par kādu stāvokli, norisi).
- celties Sākties, veidoties (par norisēm dabā).
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai. Sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (par zemi, ūdenstilpi u. tml.).
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ledu, tā kārtu.
- vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
- maiss Samērā liels, četrstūrains priekšmets (kā sausa glabāšanai, transportēšanai), kas veidots no auduma, plastmasas, papīra u. tml. un kam viens gals ir vaļējs.
- komanda Samērā neliela civiliedzīvotāju grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai.
- komanda Samērā neliela karavīru grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai.
- iegūt Saražot, izstrādāt, izveidot.
- salocīt Saritināt, satīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida. Ritinot, tinot (kādu materiālu), izveidot (ko lokveidīgu, gredzenveidīgu no tā).
- radiolārijas Sarkodīnu klases apakšklase (galvenokārt siltajās jūrās), kuras pārstāvjiem raksturīga centrālā kapsula, kas ietver kodolu un tā tuvumā esošo plazmu, sarežģīti veidots skelets un pavedienveida pseidopodijas. Šīs apakšklases dzīvnieki.
- savērpt Sasaistot atsevišķus elementus, izveidot (piemēram, tekstu, norisi).
- uzsaldēt Sasaldējot kur virsū ūdeni vai citu šķidrumu, izveidot (slidotavu, skrejceļu slidošanai u. tml.).
- attīstīties Sasniegt augstāku pakāpi garīgajā izaugsmē (par cilvēku). Izveidoties (par individuālajām īpatnībām).
- mūrēt Sastiprinot kādus materiālus ar javu, lejot vai blietējot kādu masu, veidot (ko).
- sastiķēt Sašujot (vairākas, parasti neviendabīgas, daļas), izveidot (piemēram, apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
- sariesties Satecēt, arī izveidoties (kur) lielākā daudzumā (par lāsēm, pilēm).
- sagriezt Satinot, savijot izveidot (ko).
- sarullēt Satīt (ko) rullī, izveidot rulli (no kāda materiāla).
- sagatavot Savākt, izveidot (kā) krājumu, rezervi u. tml.
- sastiķēt Savienojot (vairākus, parasti neviendabīgus, elementus), izveidot (ko vienu).
- zaldātiņš Savienojumā «alvas zaldātiņš»: rotaļlieta - neliels no alvas veidots karavīrs.
- spert Savienojumā «spert kāju»: pārvietojoties veidot soli (parasti kādā virzienā).
- spert Savienojumā «spert soli», «spert soļus»: pārvietojoties veidot soli, soļus.
- laist Savienojumā ar «vaļā»: sākt spēcīgi veidot (skaņas).
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek pielāgojot izveidots vēlamajā formā.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
- pārlaidsavienojums Savienojums, kas ir veidots, uzliekot vienas detaļas galu, malu otrai.
- naglot Savienot ar naglām. Savienojot ar naglām detaļas, elementus, veidot (ko).
- sapārot Savienot, sasaistīt pa pāriem (piemēram, detaļas, vielu daļiņas). Izveidot (ko), savienojot divas detaļas, elementus u. tml.
- žākle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem). Divžuburu zars, stumbrs. Arī šādi izveidots koka priekšmets. Stakle (1).
- mīties Secīgi nomainīt, aizstāt (citam citu). Rasties, veidoties (kā cita vietā).
- vīle Secīgu dūrienu virkne, arī šujot izveidota, piemēram, līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
- izsecināt Secinot izveidot (domu, spriedumu u. tml.).
- izselekcionēt Selekcionējot izveidot, arī uzlabot (šķirni).
- senleja Sena upes ieleja vai ielejveida forma. Ledāja kušanas ūdeņu veidota ieleja. Senieleja.
- senieleja Sena upes ieleja vai ielejveida forma. Ledāja kušanas ūdeņu veidota ieleja. Senleja.
- Lapiņu sēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes, uz kurām atrodas sporas veidotājs slānis.
- vairogs Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa - īpaši veidota koka vai metāla plāksne, ar ko atvairīja pretinieka auksto ieroču uzbrukumu.
- ķīļraksts Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras) - ķīļveida zīmju sistēma, ar kurām apzīmē vārdus vai zilbes.
- dūda Sens stīgu instruments, kurš veidots no puslokā saliekta dēlīša un kuram par rezonatoru izmantots piepūsts cūkas pūslis.
- rievsiena Siena, kas ir veidota no elementiem, kurus savieno ar rievu un ierievi.
- samezglot Sienot (ko), izveidot (tajā) mezglus.
- Sasiet mezglu Sienot (ko), izveidot mezglu.
- sasiet Sienot (vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
- iesiet Sienot ieveidot (cilpu, mezglu, piemēram, auklā).
- izsiet Sienot izveidot, izgatavot.
- sasieties Sienot ko, izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā.
- Siet kūli Sienot veidot kūli.
- mesties Sienoties, pinoties u. tml., veidoties (piemēram, cilpā, grīstē, mezglā).
- zobiņi Sīki izciļņi, kas veidoti virsmas raupjuma radīšanai vai dekoratīvos nolūkos.
- izkust Siltuma iedarbībā izveidoties.
- izkalt Sitot ar knābi, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.) - par putniem.
- uzsist Sitot izveidot (kur) caurumu, robu u. tml.
- izsist Sitot, ar sitienu izveidot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- paskābe Skābe, kurā skābes veidotājelementa oksidēšanas pakāpe ir mazāka par maksimālo pakāpi.
- atsegt Skaidri, uztverami attēlot, atveidot, parādīt (piemēram, mākslā, literatūrā). Atklāt.
- determinants Skaitlis, ko iegūst, saskaitot noteiktā kārtībā izveidotus kvadrātiskas tabulas skaitļu reizinājumus.
- pieskaldīt Skaldot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot.
- saskaldīt Skaldot pārveidot par ko.
- ieskaldīt Skaldot, cērtot ar cirvi, radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, zīmi).
- Velna laivas Skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
- pieskarties Skarot (ko), iedarboties (uz to), arī pārveidot (to).
- iegriezt Skarot (ko), virzoties (pa ko), ieveidot, atstāt (piemēram, rievas) - parasti par ko asu.
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, radīt rievas, līnijas (kā virsmā). Skarot ar ko asu, cietu, veidot (piemēram, rievas, līnijas) kā virsmā.
- uzskrāpēt Skrāpējot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- ieskrāpēt Skrāpējot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievas, līnijas). Mazliet, arī vietumis saskrāpēt.
- izskrāpēt Skrāpējot radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu).
- izskūt Skujot izveidot (piemēram, attiecīgu formu).
- izdzīt Skujot izveidot noteiktā formā (piemēram, uzacis).
- šīferis Slāneklis, kas paralēli slāniskuma virzienam šķeļas plānās, gludās plāksnēs. No šāda slānekļa izveidots materiāls.
- saslaucīt Slaukot izveidot (piemēram, kādu kopumu).
- saperināt Slepus, parasti neatlaidīgi, izveidot (rīcības, darbības plānu), parasti, lai kādam kaitētu, arī lai izkļūtu no nevēlamas situācijas.
- izslidot Slidojot izveidot.
- sasliet Slienot izveidot (ko).
- pieslīpēt Slīpējot izveidot (kam) vēlamo veidu, parasti, (to) pielāgojot. Slīpējot pielīdzināt.
- izslīpēt Slīpējot izveidot.
- slīpējums Slīpējot izveidots ornaments, attēls u. tml.
- noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu. Slīpējot izveidot kam (vēlamo formu).
- (Ar) sviedriem laistīt (arī slacīt) Smagi fiziski strādāt (pie kā). Smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko).
- (Ar) sviedriem slacīt (arī laistīt) Smagi fiziski strādāt (pie kā). Smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko).
- (Ar) sviedriem laistīt (arī slacīt) Smagi fiziski strādāt (pie kā). Smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko).
- piesnigt Sniegot izveidoties sniega kārtai.
- uzsnigt Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam).
- sofistika Sofistu (1) izveidotais filozofijas virziens.
- apsoļot Soļojot izveidot (loku, apli).
- izspaidīt Spaidot izveidot (noteiktā formā).
- izspārdīt Spārdot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
- ceļš Speciāli izveidota (parasti ar segumu noklāta) zemes strēle sauszemes transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.
- trotuārs Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.) daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei). Ietve.
- ietve Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.), daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei).
- peldētava Speciāli izveidotas iedzīvotāju peldēšanās vietas ar sauļošanās laukumiem.
- ietve Speciāli izveidots kājceliņš.
- velokurpes Speciāli riteņbraucēju apavi (parasti ar īpaši izveidotu zoli saskarsmei ar velosipēda pedāli).
- raut Spēcīgi iedarbojoties, radīt (kam) bojājumu, arī veidot (ko) - par parādībām dabā, parasti par straumi, vēju.
- sabiezināmība Spēja (vielai) veidot biezu vai biezāku konsistenci.
- dimorfisms Spēja (vielai) veidot divas dažādas kristāliskas struktūras. Vielas pastāvēšana divās dažādās kristāliskās struktūrās.
- dimorfisms Spēja vienai (dzīvnieku vai augu) sugai veidot divas formas. Divu formu pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
- trīmorfisms Spēja vienai (dzīvnieku vai augu) sugai veidot trīs formas. Triju formu pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
- darbība Spēju, enerģijas izmantošana, lai ko pārveidotu, lai radītu (ko jaunu).
- novuss Spēle ar ripām uz speciāla galda ar stūros izveidotiem groziem, kuros spēles gaitā jāievirza ripas.
- Galda spēle Spēle, kurā, piemēram, figūras, kauliņus, virza pa attiecīgi izveidotu, parasti uz galda novietojamu, plāksni vai kuras norisē izmantojamos priekšmetus (piemēram, kārtis) izvieto uz kā (parasti galda) virsmas.
- uztvert Spēt atveidot (apkārtējās vides priekšmetu un parādību iedarbību) - par dzīvnieku: būt tādam, kas spēj atveidot (noteiktas apkārtējās vides priekšmetu un parādību īpašības) - par dzīvnieku maņu orgāniem, receptoriem, ķermeņa daļām.
- sniegties Spēt atveidot apziņā (par atmiņu).
- kniebt Spiežot (ar knaiblēm), veidot (piemēram, robu, caurumu).
- uzspiest Spiežot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, zīmi, tā, attēlu).
- iespiest Spiežot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, rievu).
- uzspiest Spiežot uzvirzīt (parasti masu) virsū (uz kā, kam). Spiežot uzvirzīt (parasti masu) virsū (uz kā, kam), lai izveidotu (ko).
- izgaismot Spilgti atveidot, atklāt būtisko, izcelt (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā). Būt par cēloni tam, ka atklājas būtiskais, izceļas (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā).
- Vītas (arī vītņu, riņķa) kāpnes (arī trepes) Spirāles formā veidotas kāpnes (trepes).
- Vītņu (arī vītas, riņķa) kāpnes (arī trepes) Spirāles formā veidotas kāpnes (trepes).
- Riņķa kāpnes Spirāles formā veidotas kāpnes.
- kamaniņas Sporta rīks nobraucieniem pa īpaši izveidotu ledus trasi.
- izkombinēt Sporta spēlēs - saspēlē izveidot noteiktu kombināciju.
- izspridzināt Spridzinot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
- ondulēt Sprogot, veidot (matus).
- starpstādījums Stādījums, kas ir izveidots starp citiem (parasti galvenajiem) stādījumiem.
- iestādīt Stādot (ko), izveidot (dobi, dārzu u. tml.). Stādot piepildīt (ar augiem kādu platību).
- pirmdzimtība Stāvoklis, kad (kas) ir radies, radīts, izveidots pirmais, tiek uzskatīts par galveno (kādā secībā, kopumā).
- nepabeigtība Stāvoklis, kad kas nav līdz galam paveikts, izstrādāts, izveidots.
- trenētība Stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas.
- krastmala Stāvs krasta nostiprinājums. Josla (parasti īpaši izveidota) gar šādu nostiprinājumu.
- ledusstikls Stikls ar matētu, pēc izskata leduspuķēm līdzīgu virsmu, kas izveidota, to apstrādājot ar emaljas putekļiem.
- grods Stingrs, noturīgs. Mērķtiecīgi, skaidri veidots.
- uzsist Strādājot ar āmuru un citiem darbarīkiem, izgatavot, izveidot.
- iestrādāt Strādājot, darba procesā izveidot, pilnveidot.
- sisties Strauji augt, veidoties (par augiem, to daļām).
- iešņāpt Strauji griežot, radīt, ieveidot (kādā virsmā robu).
- izraut Strauji izdarīt, izveidot (ko).
- iesukāt Sukājot ieveidot (piemēram, matus).
- sasukāt Sukājot izveidot (cilvēkam) matu sakārtojumu. Sukājot izveidot (dzīvniekam) apmatojuma sakārtojumu.
- sasukāt Sukājot izveidot (matus noteiktā sakārtojumā).
- izsukāt Sukājot izveidot (piemēram, matos celiņu).
- konfederācija Suverēnu valstu savienība, kas parasti izveidota uz starptautiska līguma pamata.
- Organiskie mēsli Svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
- Organiskie mēsli Svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
- sasviest Sviežot (ko), izveidot (kaudzi, grēdu u. tml.).
- šķērssvītra Svītra, kas ir izveidota šķērsām (kam).
- madarojums Šādā apdarē veidots izstrādājums.
- brilles Šādā formā izveidots acu aizsargs (piemēram, pret spilgtu gaismu, vēju, putekļiem).
- ksilogrāfija Šādā tehnikā veidots mākslas darbs. Kokgriezums, kokgrebums.
- asējums Šādā tehnikā veidots mākslas vai poligrāfijas darbs.
- kalt Šādā veidā apstrādājot plastisku materiālu, parasti metālu, gatavot, veidot (ko) no tā.
- kalt Šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, gatavot, veidot (ko, parasti mākslas darbu) no tā. Šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, veidot (ko) tajā.
- Velt sniegavīru Šādā veidā gatavot sniega bumbas, rituļus, lai veidotu sniegavīru.
- spiest Šādā veidā iedarbojoties ar spēku, darināt, gatavot (ko), arī veidot (kā) virsmā, uz (kā) virsmas (zīmi, attēlu u. tml.).
- žāvēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
- kaltēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to) garšu.
- metināt Šādā veidā savienojot ko, veidot (savienojuma vietu).
- vārstīt Šādā veidā verot, veidot (piemēram, krelles).
- vainags Šādi veidota, parasti uz kapa liekama, ziedu, zaļumu, skuju vītne.
- zāle Šādu augu kopuma izveidota zemsedze, arī zālājs, maurs.
- Pieteikt matu (arī šahu) Šaha spēlē - izveidot pozīciju, kurā pretiniekam ir mata (šaha) stāvoklis. Brīdinot pretinieku par to, ka ir izveidota attiecīgā pozīcija, pateikt vārdu «mats» («šahs»).
- Pieteikt šahu Šajā spēlē izveidot pozīciju, kurā pretiniekam ir šaha stāvoklis. Brīdinot pretinieku par to, ka ir izveidota šāda pozīcija, pateikt vārdu «šahs».
- monotipija Šajā tehnikā veidots darbs.
- stiga Šaura josla, kas ir izveidota, lai iezīmētu robežas (piemēram, starp zemes gabaliem, zemes īpašumiem).
- grope Šaura, gara (kādā priekšmetā izveidota) rieva, kurā iestiprina (citu priekšmetu, detaļu u. tml.).
- nūte Šaura, gara mastā izveidota rieva, pa kuru slīd buras mala.
- svītra Šaura, garena (zīmēta, krāsota, reljefi veidota u. tml.) josla (kā) virsmā.
- iešķelt Šķeļot ieveidot, radīt (piemēram, plaisu).
- uzšķelt Šķeļot izveidot, radīt (kam) atveri.
- lauzt Šķeļot, drupinot (ko), veidot (tajā, piemēram, eju).
- uzšķērst Šķēržot izveidot, radīt (kam) atveri.
- pāršķērst Šķēržot izveidot, radīt (kam) šķēlumu, atvērumu, arī bojājumu, ievainojumu.
- sašķeterēt Šķeterējot izveidot (ko). Šķeterējot izveidot (ko) lielākā daudzumā; šķeterējot izveidot (kā lielāku daudzumu).
- Šķidrā gāze Šķidrā agregātstāvoklī pārveidota deggāze.
- Šķidrā gāze Šķidrā agregātstāvoklī pārveidota gāze (parasti deggāze).
- pāršķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (matus, apmatojumu). Izveidot (celiņu) matos. Izšķirt (2).
- izšķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (piemēram, matus). Izveidot (celiņu) matos.
- pašķirt Šķirot paliekt, pavirzīt (kā kopumu, piemēram, matus): šķirot (matus), izveidot (tajos celiņu).
- izšķobīt Šķobot pārveidot (seju, tās izteiksmi). Šķobot (seju), izveidot (tajā grimases). Arī izvaibstīt.
- vaibstīt Šķobot, velkot grimasē, pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas). Veidot (sejā) grimasi.
- sašķūrēt Šķūrējot (ko), izveidot (piemēram, kaudzi).
- iešļūkāt Šļūkājot radīt, ieveidot (piemēram, taku, pēdas).
- izštancēt Štancējot izgatavot, izveidot.
- izšūt Šujot izveidot (izšuvumu, rotājumu).
- apšūt Šujot izveidot (piemēram, rakstu ap ko). Šujot nostiprināt (ko).
- uzšūt Šujot izveidot (piemēram, rotājumu) virsū (uz kā, kam), arī šujot piestiprināt (uz kā, kam).
- nošūt Šujot izveidot dūrienu rindu, lai nostiprinātu, arī izrotātu.
- iešuve Šujot izveidota ieloce.
- nošuve Šujot izveidota līnija, svītra.
- šuve Šujot izveidota savienojuma josla (brūcei, plīsumam u. tml.).
- pāršūt Šujot pārveidot citādu, par ko citu.
- vīlēt Šujot veidot malu, arī apmali (piemēram, auduma gabalam).
- šķērsšuve Šuve, kas ir izveidota šķērsām (kam).
- pārlaidšuve Šuve, kas ir veidota ar (kādu materiālu, detaļu) pārlaidumu.
- uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (svītru), izveidot (piemēram, zīmējumu) virsū (uz kā, kam).
- tipveidā Tā, ka (kas) ir veidots pēc noteikta tipa (1), atbilst tam.
- pusdarbs Tā, ka ir iesākts veidot, bet nav līdz galam izveidots.
- amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem.
- frāžains Tāds (izteikums, teksts), kas veidots pēc parauga, shēmas, tāds (izteikums), kas tiek bieži lietots.
- dziļš Tāds (priekšmets), kas veidots ar padziļinājumu, iedobumu.
- smags Tāds, ar kuru ir grūti veidot kontaktu, saikni (par cilvēkiem). Arī nesaticīgs, ķildīgs. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par raksturu).
- izgriezt Tāds, kam ir griežot izveidots noteiktas formas un lieluma caurums (caurumi) vai šķēlums (par apģērbu, apaviem).
- krunkains Tāds, kam ir īpaši izveidotas krokas, savilkumi (piemēram, par apģērbu).
- rupjš Tāds, kam ir izveidota galvenokārt pamatforma. Tāds, kam ir zemāka kvalitāte.
- pirkstains Tāds, kam ir izveidoti visi pieci pirksti (par cimdu).
- tvirts Tāds, kam ir labi veidots ķermenis ar spēcīgiem muskuļiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); labi veidots, ar spēcīgiem muskuļiem (par ķermeni, tā daļām). Stingrs (par muskuļiem).
- sīkacains Tāds, kam ir ļoti mazas, īpaši veidotas cilpas, caurumi (parasti par tīklu, sietu).
- atraisīts Tāds, kam ir radīta iespēja brīvi attīstīties, izveidoties (par jaunradi, cilvēka spējām, dotībām).
- trekns Tāds, kam ir raksturīgas iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par burtiem, šriftu). Tāds, kas ir veidots no burtiem, kuriem ir iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par tekstu, salikumu u. tml.).
- zebrveida Tāds, kam ir raksturīgi gaišu un tumšu svītru veidoti laukumi.
- rupjš Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi (piemēram, par sietu, tīklu).
- lielacains Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas (parasti par tīklu).
- rupjacains Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas (parasti par tīklu).
- smalkacains Tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (parasti par tīklu).
- smalks Tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (piemēram, par sietu, tīklu).
- klasisks Tāds, kam ir tradīciju nostiprināti, nemainīgi uzbūves principi, tāds, kas ir veidots pēc šādiem principiem vai likumiem.
- vizuļains Tāds, kam ir vizuļi [1] (1), arī no vizuļiem veidots (piemēram, par tērpu, rotājumu). Tāds (cilvēks), kam ir, piemēram, šāds tērps, rotājums.
- pusotrstāva Tāds, kam virs pirmā stāva ir izveidots augšējais stāvs, parasti jumta slīpņu veidotajā telpā.
- gaumīgs Tāds, kas atbilst labas gaumes prasībām. Ar gaumi veidots, darināts.
- pazeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes, augsnes virsējās kārtas. Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
- zemzeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa. Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes (planētas) virsējā slāņa.
- pavecs Tāds, kas eksistē, pastāv kopš samērā ilga laika. Tāds, kas ir izveidots, radīts pirms samērā ilga laika.
- pajauns Tāds, kas eksistē, pastāv kopš samērā neilga laika. Tāds, kas ir izveidots, radīts pirms samērā neilga laika.
- federatīvs Tāds, kas ietilpst federācijā (2). Tāds, kas izveidots uz federācijas (2) pamatiem.
- sarkanķieģeļu Tāds, kas ir celts, veidots no sarkanajiem ķieģeļiem.
- pusgatavs Tāds, kas ir daļēji izveidots, izgatavots, tāds, kura izveide nav pabeigta.
- pelēkzīda Tāds, kas ir darināts, veidots no pelēka zīda.
- pievilcīgs Tāds, kas ir gaumīgi, prasmīgi izgatavots, izveidots vai iekārtots un izraisa patiku (piemēram, par priekšmetu, telpu).
- glīts Tāds, kas ir gaumīgi, prasmīgi izgatavots, izveidots, arī iekārtots (piemēram, par priekšmetu, telpu).
- sintētisks Tāds, kas ir iegūts, izveidots ķīmiskās sintēzes ceļā, arī tāds, kas ir sintezēts ķīmiski pēc dabā esoša parauga (par vielām).
- pārsienams Tāds, kas ir iekārtots, izveidots brūču, ķermeņa daļu pārsiešanai (par telpu, vietu).
- paštaisīts Tāds, kas ir izgatavots, izveidots mājas apstākļos, mājsaimniecībā. Tāds, kas ir kāda paša izgatavots, izveidots.
- pilnasinīgs Tāds, kas ir izveidots dzīvi, reāli, saturīgi (par mākslas tēlu, mākslas darbu).
- ideāls Tāds, kas ir izveidots idealizācijas (1) procesā.
- izliekt Tāds, kas ir izveidots lokveidā (parasti uz augšu, uz āru)
- izsmalcināts Tāds, kas ir izveidots ļoti sīkās niansēs, detaļās (piemēram, par darbību, psihiskām īpašībām, gaumi).
- sistemātisks Tāds, kas ir izveidots pēc noteiktiem principiem. Tāds, kas veido sistēmu.
- shematisks Tāds, kas ir izveidots shēmas (1) veidā.
- pālis Tāds, kas ir izveidots uz šādiem elementiem, tāds, ko balsta šādi elementi (par celtni, konstrukciju).
- pārskatāms Tāds, kas ir izveidots uzskatāmi, skaidri saprotami (piemēram, par teksta struktūru).
- standarts Tāds, kas ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādojies pēc kāda pieņemta parauga un kam nav būtisku individuālu atšķirību.
- pusasiņu Tāds, kas ir izveidots, krustojot tīršķirnes dzīvnieku ar primitīvas izcelsmes dzīvnieku.
- specializēts Tāds, kas ir izveidots, organizēts kādas noteiktas darbības, noteikta uzdevuma veikšanai.
- neizdevies Tāds, kas ir izveidots, paveikts neveiksmīgi, slikti. Tāds, kas nav paveikts tā, kā iecerēts, kā vajadzētu būt.
- svaigs Tāds, kas ir izveidots, radīts vai ir izveidojies, radies pirms neilga laika, nav pārveidojies, ieguvis citas īpašības (piemēram, par veidojumiem, vielām, to īpašībām).
- vienots Tāds, kas ir izveidots, sasaistot, apvienojot atsevišķās daļas (par kādu veselumu).
- pašveidots Tāds, kas ir kāda paša veidots.
- monolīts Tāds, kas ir masīvs, tāds, kas ir veidots no viena liela gabala.
- izdevies Tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi. Tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi.
- turpejošs Tāds, kas ir novietots, veidots virzienā uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas vietas, punkta).
- stūrenisks Tāds, kas ir novietots, veidots, tiek pārvietots pa (kā) diagonāli, no viena stūra uz otru. Arī šķērss.
- smalks Tāds, kas ir pareizi, arī patīkami, glīti veidots (parasti par sejas vaibstiem). Tāds, kurā izpaužas inteliģence, arī izsmalcinātība.
- nepilnīgs Tāds, kas ir paveikts, izveidots, arī noris tikai daļēji, tāds, kas nav paveikts, izveidots līdz galam. Tāds, kurā ir trūkumi, nepareizības.
- neaizskarams Tāds, kas ir saglabājams neskartā veidā. Tāds, ko nedrīkst izmainīt, pārveidot.
- vecs Tāds, kas ir sen darināts, tāds, kas pastāv samērā ilgi. Tāds, kas ir sen nodibināts, izveidots.
- nelabojams Tāds, kas ir tā nostiprinājies, ka to nav iespējams pārveidot, labot (piemēram, par, parasti nevēlamu, paradumu).
- nesalasāms Tāds, kas ir tik neskaidri veidots, ka to grūti vai neiespējami izlasīt.
- memoriāls Tāds, kas ir veidots (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
- smalks Tāds, kas ir veidots ar dziļu izpratni, zināšanām, arī ar labu gaumi. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sekls Tāds, kas ir veidots ar nelielu padziļinājumu, iedobumu (par priekšmetiem).
- komerciāls Tāds, kas ir veidots ar nolūku iegūt lielus ienākumus (piemēram, par mākslas iestādi, mākslas darbu).
- trafarets Tāds, kas ir veidots ar trafareta [1] (1) palīdzību. Arī šablonisks (1).
- neveikls Tāds, kas ir veidots bez vajadzīgās prasmes, bez vajadzīgajām iemaņām, veiklības. Nemākulīgs.
- polihroms Tāds, kas ir veidots daudzās krāsās. Daudzkrāsains (1).
- viengabala Tāds, kas ir veidots no viena gabala.
- saistīts Tāds, kas ir veidots pēc dzejas metrikas likumiem.
- tipveida Tāds, kas ir veidots pēc noteikta tipa (1), atbilst tam.
- šablonisks Tāds, kas ir veidots pēc šablona (1).
- sviķeļains Tāds, kas ir veidots sviķeļa tehnikā.
- stāvšķiedras Tāds, kas ir veidots šķērsām šķiedru virzienam.
- pārvietojams Tāds, kas ir veidots, būvēts tā, ka to var samērā viegli pārvietot izmantošanai dažādās vietās (parasti par ierīci, aparātu).
- rustikāls Tāds, kas ir veidots, neapdarinot detalizēti (parasti par mākslas darbu).
- trafarets Tāds, kas ir veidots, radies bez radošas pieejas, oriģinalitātes. Tāds, kas ir parasts, sava biežuma dēļ apnīkstošs. Šablonisks (2).
- šablonisks Tāds, kas ir veidots, radies bez radošas pieejas, oriģinalitātes. Tāds, kas ir parasts.. sava biežuma dēļ apnīkstošs.
- hronoloģisks Tāds, kas ir veidots, sakārtots laika secībā. Tāds, kas attiecas uz laika secību.
- pusādas Tāds, kas ir veidots, vākus pārvelkot ar audeklu, bet muguru un stūrus - ar ādu (par grāmatas iesējumu).
- pusaudekla Tāds, kas ir veidots, vākus pārvelkot ar papīru, bet muguru un stūrus - ar audeklu (par grāmatas iesējumu).
- federāls Tāds, kas izveidots uz federācijas (2) pamatiem. Tāds, kas attiecas uz federāciju (2).
- negatavs Tāds, kas nav līdz galam izstrādāts, izveidots. Tāds, kas ir nepilnīgi izstrādāts, izveidots.
- nesaistīts Tāds, kas nav veidots pēc dzejas metrikas likumiem.
- nelīdzens Tāds, kas nav veidots viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par burtiem), tāds, kurā burti nav viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par rakstu, rokrakstu).
- neglīts Tāds, kas neatbilst kādām estētiskām prasībām. Tāds, kas nav veidots rūpīgi, gaumīgi.
- neauglīgs Tāds, kas nespēj veidot augļus (par augiem, to daļām).
- jauns Tāds, kas pastāv samērā neilgi. Tāds, kas tikko vai nesen ir nodibināts, izveidots. Tāds, kas pašlaik top.
- saistīts Tāds, kas pieder (pie noteikta laikposma), tāds, kas ir radies, izveidots (noteiktā laikposmā).
- pilsētveidojošs Tāds, kas rada pilsētai raksturīgu vidi, ainavu. Tāds, kam ir pilsētas veidotājas funkcijas.
- vizionārs Tāds, kas radies, veidojies iedomās, iztēlē. Tāds, kam raksturīgs iztēles nosacīts, veidots vizuāls izteiksmīgums, spilgtums.
- aplikatīvs Tāds, kas raksturīgs aplikācijai. Tāds, kas veidots aplikācijas tehnikā.
- divvalodu Tāds, kas sastādīts, veidots divās valodās.
- trīsvalodu Tāds, kas sastādīts, veidots trijās valodās.
- sloksne Tāds, kas sastāv, ir veidots no divām vai vairākām kāda materiāla plāksnēm, arī kārtām.
- slokšņains Tāds, kas sastāv, ir veidots no divām vai vairākām sloksnēm, arī kārtām. Arī kārtains (1).
- vītenisks Tāds, kas spirālveidā apvij ko, ir izveidots spirālveidā u. tml.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir izveidots, sacerēts, arī izdots.
- jaunākais Tāds, kas tikko vai nesen ir radīts, izveidots, sacerēts.
- nākamais Tāds, kas tiks izveidots, izveidosies tuvākajā nākotnē.
- nākošs Tāds, kas tiks izveidots, izveidosies tuvākajā nākotnē.
- filigrāns Tāds, kas veidots filigrāna [1] (1) tehnikā.
- bimetālisks Tāds, kas veidots no diviem dažādiem metāliem.
- krusts Tāds, kas veidots no diviem elementiem, kuri pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
- keramisks Tāds, kas veidots no keramikas (2).
- lielbloku Tāds, kas veidots no lieliem blokiem (par celtnēm, to daļām).
- lielpaneļu Tāds, kas veidots no lieliem paneļiem (par celtnēm, to daļām).
- redeles Tāds, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja. Tāds, kam kāds elements, detaļa ir pagatavots šādā veidā.
- vienlaiduma Tāds, kas veidots no vienlaidu materiāla, arī vienlaidu griezumā.
- virbains Tāds, kas veidots no virbām. Tāds, kur ir virbas.
- arhitektonisks Tāds, kas veidots pēc arhitektūras teorijas likumiem.
- universāltipa Tāds, kas veidots pēc universāla tipa, parauga, modeļa, atbilst tam.
- bezgaumīgs Tāds, kas veidots vai izraudzīts bez labas gaumes Negaumīgs.
- vienvalodas Tāds, kas veidots vienā valodā.
- atjautīgs Tāds, kas veidots, radīts ar bagātīgu izdomu.
- asprātīgs Tāds, kas veidots, radīts mērķtiecīgi, ar bagātīgu izdomu. Atjautīgs.
- drebulīgs Tāds, kas veidots, rokai drebot.
- eksprompts Tāds, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās. Tāds, kas saistīts ar veidošanu, sacerēšanu bez iepriekšējas sagatavošanās.
- reljefs Tāds, ko izmanto, lai (piemēram, priekšmeta) virsmā veidotu izciļņus, padziļinājumus.
- nelabojams Tāds, ko nav iespējams pāraudzināt, pārveidot (par cilvēku).
- akmeņots Tāds, kur ir daudz akmeņu. Tāds, kas veidots no akmeņiem.
- neērts Tāds, kur nav ērtību. Tāds, kas ir slikti, neizdevīgi izveidots, pielāgots (kādam nolūkam).
- tipisks Tāds, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskākās kādas (piemēram, cilvēku, parādību) grupas, kategorijas īpašības (par mākslas tēlu, tā elementiem).
- izgriezt Tāds, kurā ir griežot izveidots ornaments, attēls u. tml.
- caurumots Tāds, kurā ir izveidoti caurumi.
- nepareizs Tāds, kurā ir kļūdas, tāds, kas nav pareizi, precīzi, piemēram, izpildīts, veidots, aprēķināts.
- fotomehānisks Tāds, kurā izmanto fotomehānikas paņēmienus. Tāds, kas veidots ar fotomehānikas paņēmieniem.
- smalks Tāds, kurā kas liek atveidots, izpausts pilnīgi, detalizēti.
- pareizs Tāds, kurā nav kļūdu, tāds, kas ir bez kļūdām, piemēram, izpildīts, veidots, aprēķināts.
- amatniecisks Tāds, kurā neizpaužas radoša ierosme, arī tāds, kas veidots bez talanta.
- izdedži Tāds, kura sastāvā ietilpst šādi materiāli, tāds, kas veidots no šādiem materiāliem, tāds, kam izmantoti šādi materiāli.
- melīgs Tāds, kura saturs ir veidots apzināti nepatiesi.
- variabls Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas. Tāds, kas spēj pārveidoties.
- variatīvs Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas. Tāds, kas spēj pārveidoties. Variabls.
- rievots Tāds, kura virsmā ir izveidotas rievas (1).
- Koniska virsma Tādu taišņu (veidotāju) ģeometriska vieta, kuras iet caur doto punktu un krusto doto līkni (vadītāju).
- racējcircenis Taisnspārņu dzimtas kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekli.
- ietamborēt Tamborējot ieveidot (piemēram, rakstu).
- uztamborēt Tamborējot izgatavot, arī izveidot. Notamborēt.
- iztamborēt Tamborējot izveidot (parasti ornamentu, rakstu).
- pietamborēt Tamborējot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- jēlviela Tas (piemēram, mākslas darbs), kas vēl nav līdz galam izveidots.
- monolīts Tas (piemēram, piemineklis, celtnes daļa), kas ir veidots no liela viengabalaina akmens. Tas, kas ir veidots no lielas viengabalainas, cietas (kā) masas.
- mozaīka Tas (priekšmets, parādība), kas sastāv, ir veidots no vairākām, daudzām daļām, sastāvdaļām.
- kukaiņēdājs Tas (tāds), kas barībai izmanto kukaiņu organisma slāpekļa savienojumus, kukaiņus ķerot ar pārveidotām lapām (par augiem).
- retro Tas, kas ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila iezīmēm.
- josta Tas, kas ir gredzenveida izveidots vai apņemts kam apkārt.
- iekārtojums Tas, kas ir ierīkots, izveidots, arī nodibināts.
- rozīte Tas, kas ir izveidots (piemēram, rozes) zieda formā.
- standarts Tas, kas ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādoties pēc kāda pieņemta parauga un kam nav būtisku individuālu atšķirību.
- lolojums Tas, kas ir kopts, izveidots, radīts ar pūlēm, rūpīgi.
- nepilnība Tas, kas ir paveikts, izveidots, arī noris tikai daļēji, tas, kas nav paveikts, izveidots līdz galam. Trūkums, nepareizība.
- pirmdzimtais Tas, kas ir radies, radīts, izveidots pirmais (kādā secībā, kopumā).
- produkcija Tas, kas ir radīts, izveidots (parasti mākslā, zinātnē).
- objekts Tas, kas kur atrodas, eksistē, ir izveidots, tiek veidots.
- jaunums Tas, kas tikko vai nesen ir izveidots, sacerēts, izdots.
- eksprompts Tas, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās.
- saturs Tas, no kā (kas) sastāv, ir izveidots. Tas (parasti parādība), kas ir saistīts ar kādu sistēmu.
- iztaurēt Taurējot izveidot (skaņas, melodiju).
- aptecēt Teciņus izveidot (loku, apli).
- grava Tekošu ūdeņu izveidots vagveida padziļinājums, ieleja ar stāvām nogāzēm.
- pase Teksts (grāmatā, brošūrā u. tml.), kas satur informāciju, piemēram, par (tās) veidotājiem, formātu, cenu, metienu. Iespiedziņas.
- pasīte Teksts (grāmatā, brošūrā u. tml.), kas satur informāciju, piemēram, par (tās) veidotājiem, formātu, cenu, metienu. Pase.
- novilkums Teksts, attēls, kas izgatavots, pārnesot to no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
- neotektonika Tektonikas nozare, kas pētī jaunākajos ģeoloģiskajos periodos notikušās Zemes garozas tektoniskās kustības, šo kustību veidotās strukturālās formas un to nozīmi Zemes reljefa izveidē.
- modelēt Tēlniecībā - veidot paraugu, skici u. tml. (mālā, vaskā, plastilīnā). Apstrādāt nākamās skulptūras virsmu, veidojot izciļņus un iedobumus.
- nospēlēt Tēlojot atveidot izrādē, iestudējumā (visu lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- nospēlēt Tēlojot atveidot no sākuma līdz beigām (izrādi, iestudējumu, tā daļu).
- pārvērst Tēlojot ko, izveidot (sevi) ārējā izskatā, uzvedībā, darbībā atbilstoši lomai.
- glezna Tēlotājas mākslas darbs, kas veidots ar glezniecības līdzekļiem.
- guaša Tēlotājas mākslas darbs, kas veidots ar šādām krāsām.
- reminiscence Tematisks materiāls (skaņdarbā), kas ir veidots no kādas (tajā) agrāk izmantotas tēmas.
- unitārisms Tendence veidot vienotu valsti no valstu, zemju u. tml. apvienības, nostiprinot centrālo varu.
- ietēst Tēšot ieveidot (piemēram, robu).
- pietēst Tēšot izveidot (kam) vēlamo veidu, parasti, (to) pielāgojot. Tēšot pielīdzināt.
- notēst Tēšot izveidot, izgatavot.
- ietetovēt Tetovējot ieveidot (attēlu, zīmi).
- uztetovēt Tetovējot izveidot (zīmējumu, burtus u. tml.) virsū (uz ķermeņa, tā daļām).
- iztetovēt Tetovējot izveidot (zīmējumu).
- sakausēties Tiekot kausētam, savienoties, izveidot viendabīgu maisījumu (par divām vai vairākām vielām).
- sasniegt Tiekot pilnveidotam, attīstītam, arī attīstoties iegūt (ļaunu kvalitātes pakāpi).
- iesukāties Tiekot sukātam, ieveidoties (piemēram, par matiem).
- kociņš Tievs, samērā īss no dažāda materiāla veidots stienis (parasti norādīšanai uz ko).
- jauniestudējums Tikko vai nesen (pirmo reizi vai atkārtoti) izveidots iestudējums.
- jaunšķirne Tikko vai nesen izveidota šķirne.
- jaunatvasinājums Tikko vai nesen valodā izveidots atvasinājums.
- jaundarinājums Tikko vai nesen valodā izveidots darinājums (piemēram, vārds).
- izpausties Tikt atveidotam, ietvertam (parasti mākslas darbā).
- pacelties Tikt celtam, veidotam augstāk (par apkārtējo).
- dibināties Tikt dibinātam. Rasties, veidoties.
- nākt Tikt izdarītam, izveidotam, izteiktam (piemēram, par domu, spriedumu).
- izdoties Tikt izgatavotam, izveidotam labi, prasmīgi, veiksmīgi.
- izkopties Tikt izkoptam (2). Arī izveidoties (5).
- nomainīties Tikt izveidotam (citas sabiedrības parādības) vietā.
- iegrauzties Tikt izveidotam (kalnos, klintīs) - par ceļu, taku.
- paiet Tikt izveidotam, atrasties, but novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā.
- iekārtoties Tikt izveidotam, iekārtotam (kur) - parasti par iestādi.
- sasniegt Tikt izveidotam, izbūvētam (līdz kādai vietai, kādam augstumam, dziļumam).
- iznākt Tikt izveidotam, izgatavotam. Būt piemērotam (kā izveidošanai, izgatavošanai).
- sarasties Tikt izveidotam, izstrādātam lielākā daudzumā. Tikt izveidotam, izstrādātam (par kā lielāku daudzumu).
- pamainīties Tikt mazliet, daļēji pārveidotam, pārmainītam.
- parādīties Tikt novietotam (kur), arī tikt izveidotam, uzceltam (kur).
- padoties Tikt pagatavotam, izveidotam, parasti atbilstoši kādām prasībām, normām.
- pārvērsties Tikt pārveidotam atbilstoši kādām prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, platību). Tikt izmantotam par ko citu.
- pārdzimt Tikt pārveidotam par ko citu, jaunā kvalitātē (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.).
- tapt Tikt sacerētam, veidotam (parasti par mākslas darbu).
- safrizēties Tikt safrizētam. Frizējot izveidot sev matu sakārtojumu.
- atdzimt Tikt spilgti atveidotam (izrādē, uzvedumā).
- uzslieties Tikt uzvirzītam, izveidotam virzienā uz augšu (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, to daļām).
- sperties Tikt veidotam (par soļiem).
- dzimt Tikt veidotam, gatavotam (par priekšmetiem, materiālām vērtībām).
- rasties Tikt veidotam, izstrādātam (parasti par ko jaunu, nebijušu). Tikt atklātam, izgudrotam (pētījumu, meklējumu rezultātā).
- tapt Tikt veidotam, izstrādātam (parasti par ko jaunu, nebijušu). Tikt atklātam, izgudrotam (pētījumu, meklējumu rezultātā).
- pietīt Tinot (piemēram, atritināto dziju), pabeigt veidot (kamolu).
- satīt Tinot izveidot (piemēram, kamolu).
- notīt Tinot izveidot (piemēram, kamolu). Satīt.
- satīt Tinot sasaistīt, saņemt kopā (piemēram, dziļu, auklu); tinot izveidot (piemēram, dziju, auklu vēlamajā formā).
- griezt Tinot, vijot veidot (ko).
- Iespiestais (arī drukātais) vārds Tipogrāfiskā iespiedumā veidots teksts, arī šādu tekstu kopums.
- reproducēt Tipogrāfiski vai fotogrāfiski atveidot oriģināldarbu (piemēram, mākslas darbu, tekstu), parasti vairākos vai daudzos eksemplāros, kā arī samazinātos izmēros.
- rullēt Tīt (ko) rullī, veidot rulli (no kāda materiāla).
- riepa Transportlīdzekļa riteņa apvalks, kas saskaras ar ceļa virsmu un kas parasti ir veidots no gumijas (ar kameru vai bez tās), metāla.
- trenēt Treniņos apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
- ietriept Triepjot (krāsu), ieveidot (kur, piemēram, zīmi).
- uztriept Triepjot izveidot (zīmi, attēlu u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- notrīt Trinot padarīt asu. Uztrīt. Trinot izveidot (kam) vēlamo formu.
- piroksēni Tumši zaļi vai brūni līdz melni iežu veidotāji minerāli, kas satur galvenokārt dzelzi un magniju un kam piemīt laba skaldnība.
- izurbināt Urbinot izveidot, radīt (kur caurumu, robu).
- ieurbināt Urbinot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, iedobumu).
- (Ie)urbt sulas Urbjot (ie)veidot kokā (parasti bērzā) caurumu sulu tecināšanai.
- ieurbt Urbjot ieveidot (piemēram, caurumu).
- Ieurbt sulas Urbjot ieveidot kokā (parasti bērzā) caurumu sulu tecināšanai.
- pieurbt Urbjot izveidot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- izurbt Urbjot izveidot (piemēram, caurumu, padziļinājumu (kur).
- izurbt Urbjot izveidot caurumu, padziļinājumu (kur). Ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
- Urbt sulas Urbjot veidot kokā (parasti bērzā) caurumu sulu tecināšanai.
- siluets Uz atšķirīga (tumšāka vai gaišāka) fona izveidots plakans, vienkrāsains (kā) attēls, arī no plakana materiāla (papīra, saplākšņa u. tml.) izgriezts vienkrāsains (kā) attēls. Attiecīgais grafikas tehnikas veids.
- transparents Uz caurspīdīga materiāla veidots, no aizmugures apgaismots attēls.
- palīgsaimniecība Uz piemājas zemes izveidota personiska saimniecība (kolhozniekiem, padomju saimniecību darbiniekiem).
- karte Uz šī attēlojuma pamata izveidota (dabas vai sabiedrības parādības, pazīmes, elementa u. tml.) shēma.
- uzplēst Uzarot neapstrādātu zemi, atmatu u. tml., izveidot (tīrumu).
- sieties Uzbāzīgi censties veidot saskarsmi (ar kādu).
- uzsliet Uzbūvēt, izveidot (ko) virzienā uz augšu.
- pārtaisīt Uzcelt, izveidot u. tml. pāri (kam), pār (ko).
- sasnigt Uzkrājoties sniegam, izveidoties (par, parasti lielām, kupenām, arī par, parasti biezu, sniega kārtu).
- savilkt Uzrakstīt, uzzīmēt, arī ieveidot (vairākas, daudzas zīmes, līnijas u. tml.).
- sarasties Uzsākt darbību (kādā nozarē) - par vairākiem, daudziem. Izveidot, radīt kādas attieksmes (pret kādu, pret ko).
- uzraksts Uzskatāms, parasti īss, informatīvs teksts, kas ir uzrakstīts, izveidots (uz kā, piemēram, plāksnes, plakāta).
- uzrullēt Uztīt (ko uz ruļļa), izveidot rulli (no kāda materiāla).
- uzskalot Uzvirzot (kur) virsū ko, piemēram, smiltis (no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm), izveidot (piemēram, valni).
- lipsi Vācu horeogrāfu izveidota sarīkojumu deja. Šīs dejas mūzika.
- skibobs Vadāms velosipēdam līdzīgs sporta rīks ar īsām slēpēm nobraucieniem pa īpaši izveidotu trasi.
- izvaibstīt Vaibstoties pārveidot (seju), izveidot (tajā grimases).
- savaibstīt Vaibstoties pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas), izveidot (sejā grimasi).
- ievalcēt Vaicājot ieveidot (kādā materiālā, piemēram, caurumus, pacēlumus).
- iebraukāt Vairākkārt braucot, ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas).
- durstīt Vairākkārt durot, veidot (caurumu, robu u. tml.).
- iemīdīt Vairākkārt ejot, staigājot, izveidot (piemēram, taku), iespiest (piemēram, pēdas).
- cirst Vairākkārt sitot, triecot (ar cirvi vai citu asu priekšmetu), veidot (iedobi, caurumu, spraugu).
- kašņāt Vairākkārt skarot ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, veidot (ko) tajā. Arī kārpīt (2).
- izstaigāt Vairākkārt staigājot, radīt, izveidot (piemēram, taku).
- uzkasīt Vairākkārt velkot (ar ķemmi, suku) uz augšu un leju pa matu šķipsnām, izveidot (matu) pacēlumu, uzbužināt (matus). Šādā veidā izveidot (matu sakārtojumu).
- krāt Vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas), lai veidotu kopumu, veselumu, daudzumu.
- aizsargvalnis Valnis, kas veidots aizsardzībai (pret ko) vai pasargāšanai (no kā).
- starpniekvaloda Valoda, no kuras tiek pārņemti kādas trešās valodas teksti tulkošanai savā valodā vai kuru izmanto, lai veidotu aizguvumus no kādas trešās valodas.
- Runas valoda Valodas forma, kam raksturīgi ar skaniskiem līdzekļiem veidoti izteikumi.
- Runas valoda Valodas forma, kam raksturīgi ar skaniskiem līdzekļiem veidoti izteikumi.
- Semantiskais kalks Valodas vārda nozīme, kas veidota atbilstoši citas valodas vārda nozīmei.
- Semantiskais kalks Valodas vārda nozīme, kas veidota atbilstoši citas valodas vārda nozīmei.
- okazionālisms Valodas vienība (vārds, vārdu savienojums u. tml.), kas ir individuāli veidota izmantošanai tikai attiecīgajā tekstā.
- Palielinājuma forma Vārda forma, kas veidota ar palielinājuma afiksiem.
- saīsinājums Vārds, burtu savienojums u. tml., kas veidots, samazinot skaņu (burtu) skaitu vārdā, vārdu savienojumā. Arī abreviatūra.
- kalks Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārdu, vārdu savienojumu.
- attīstīt Veicināt jaunu kvalitatīvu pārmaiņu rašanos (sabiedriskās parādībās). Pilnveidot, paplašināt.
- darināt Veicot noteiktas darbības, ar noteiktiem paņēmieniem veidot (priekšmetu). Gatavot, taisīt.
- nodibināt Veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, dokumentu, apbalvojumu).
- uzbūve Veidojums, konstrukcija u. tml., kas ir izveidota uz kādas pamatnes, virsmas.
- tetovēt Veidot (attēlu, burtus, zīmes u. tml.) ādā, ar dūrieniem, griezumiem ievadot tajā krāsu. Ar šādu paņēmienu veidot attēlu, burtus, zīmes u. tml. (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ādā, ķermeņa daļā).
- rustikalizēt Veidot (celtnes sienas) no iemūrētiem vai iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; veidot attiecīgu imitāciju (sienas) apmetumā.
- montēt Veidot (kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.), grupējot gatavas sastāvdaļas. Grupēt (gatavas sastāvdaļas), lai veidotu kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.
- velt Veidot (parasti ko apaļu) no valkanas masas, radot tai rotācijas kustību un spiežot starp divām savstarpēji kustīgām virsmām (piemēram, plaukstām, priekšmetiem). Šādi veidot (valkanu masu) apaļā formā.
- noaust Veidot un pabeigt veidot (tīklu) - par zirnekļiem.
- nodziedāt Veidot un pārstāt veidot raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem).
- mainīt Veidot, darīt citādu. Pārveidot, pārmainīt.
- attīstīties Veidoties, pārveidoties tā, ka rodas jaunas kvalitātes (par dabas parādībām).
- dibināties Veidoties, tikt veidotam (uz kāda pamata).
- iekārtojums Veids, kārtība, kādā (kas) izveidots.
- reformēt Veikt (kā) reformu. Arī pārveidot, pārkārtot, uzlabot (ko).
- strādāt Veikt noteiktas darbības, piemēram, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
- ievēlēt Vēlējot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
- stūmējvelkonis Velkonis, kas ar īpaši izveidotu priekšgalu stumj (liellaivu, prāmi u. tml.).
- ievilkt Velkot (ar ko asu, smailu), ieveidot (kādā virsmā svītras, rievas u. tml.).
- pārvilkt Velkot (ar ko), izveidot (līniju, svītru) pāri (kam), pār (ko). Velkot pāri (kam), pār (ko), izveidot (to ar līniju, svītru).
- uzvilkt Velkot (ar zīmuli, krītu u. tml.), izveidot (tekstu, zīmi, attēlu u. tml.).
- savilkt Velkot (ko), izveidot (no tā).
- izvilkt Velkot (parasti ar ko asu, smailu), izveidot (kādā virsmā svītru, rievu u. tml.).
- apvilkt Velkot izveidot (līniju).
- triept Velkot platas līnijas, veidot (piemēram, burtus), rakstot ar burtiem, kam ir platas līnijas, veidot (tekstu).
- ievelmēt Velmējot ieveidot (kādā materiālā, piemēram, padziļinājumus).
- uzvelmēt Velmējot izgatavot, izveidot (ko).
- izvelmēt Velmējot izveidot.
- izvēlēt Vēlot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
- izveltnēt Veltnējot izveidot.
- saveltnēt Veltnējot panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu. Veltnējot izveidot (ko).
- savelt Veļot (ko), izveidot (no tā).
- izvelt Veļot izveidot (piemēram, priekšmetu, tā formu).
- apvelt Veļot, viļājot izveidot (apaļu, arī gludu).
- savērt Verot (uz kā priekšmetus, detaļas u. tml.), izveidot (ko no tiem).
- notecināt Vērpjot izveidot (dziju, diegu). Izvērpt.
- izvērpt Vērpjot izveidot (dziju, diegus).
- iztecināt Vērpjot izveidot pavedienā.
- savērpt Vērpjot tekstilšķiedras, izveidot, izgatavot (dziju).
- savervēt Vervējot iesaistīt (cilvēkus) kādā organizācijā, pasākumā, darbā u. tml. Vervējot izveidot (cilvēku grupu).
- izviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (tajā grimases). Izvaibstīt.
- saviebt Viebjot pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas), izveidot (sejā grimasi).
- Stikla vate Viegls izolācijas materiāls, kas ir veidots no īsiem, masā dažādos stāvokļos izvietotiem stikla šķiedras pavedieniem.
- Stikla vate Viegls izolācijas materiāls, kas ir veidots no īsiem, masā dažādos stāvokļos izvietotiem stikla šķiedras pavedieniem.
- šķīdība Vielas spēja veidot šķīdumu ar citu vielu. Šādas spējas kvantitatīvais raksturojums.
- vīkallapa Viena no dažādas konsistences, krāsas, formas pārveidotām lapām, kas sedz ziedkopu pie tās pamata.
- pretieloce Viena no divām ielocēm, kas izveidotas viena otrai pretī.
- Zinātniskais komunisms Viena no trim marksisma-ļeņinisma sastāvdaļām, kas pētī sociālo kustību, kuras mērķis ir likvidēt kapitālismu un izveidot sociālistisku un pēc tam komunistisku sabiedrību. Attiecīgais mācību priekšmets.
- pamatpiegrieztne Vienkārša, pēc auguma mēriem konstruēta piegrieztne, no kuras var modelējot izveidot sarežģītākas piegrieztnes.
- plūst Vienmērīgi veidoties, skanēt (par runu, arī balss skaņām).
- lieties Vienoties, veidot kopumu.
- līdzveidotājs Viens no diviem vai vairākiem (kā) veidotājiem.
- katolicisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas sāka veidoties Rietumeiropā 9. gadsimtā un ir izplatīts galvenokārt Rietumeiropā un Latīņamerikā. Šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
- luterisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas sāka veidoties Vācijā 16. gadsimtā. Šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums. Luterānisms.
- luterānisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas sāka veidoties Vācijā 16. gadsimtā. Šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums. Luterisms.
- zīmējums Viens no grafikas pamatveidiem - unikāls attēls, kas iegūts brīvā darbībā ar roku, izmantojot grafiskās tēlošanas līdzekļus - punktus, līnijas, laukumus. Ar šādiem tēlošanas līdzekļiem veidots darbs.
- prezbiteriānisms Viens no kalvinisma virzieniem, kas sāka veidoties Lielbritānijā 16. gadsimtā. Šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
- unificēt Vienveidot (ko), panākt (kā) vienveidību, parasti, racionāli samazinot funkcionāli vienveidīgu objektu, sastāvdaļu u. tml. skaitu.
- osta Vieta (ūdenstilpes krasta iecirknis līdz ar tam pieguļošo dabisko vai mākslīgi veidoto, pret viļņiem aizsargāto ūdens joslu), kas iekārtota kuģu stāvēšanai, iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī dažādu palīgoperāciju veikšanai.
- cirtums Vieta, kur ir cirsts. Iezīmējums, kas veidots cērtot.
- šūpulis Vieta, kur kas ir radies, sācis veidoties.
- novīt Vijot izveidot (ligzdu) - par putniem.
- savīt Vijot izveidot (ligzdu) - par putniem.
- savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Vijot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pievīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko).
- ievīlēt Vīlējot (ar vīli), ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu).
- izvīlēt Vīlējot izgatavot, izveidot (ko).
- pievīlēt Vīlējot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot.
- izvīlēt Vīlējot izveidot (kur, piemēram, robu, rievu).
- saviļāt Viļājot izveidot (ko) noteiktā formā.
- izviļāt Viļājot izveidot (ko).
- apviļāt Viļājot izveidot apaļu, arī gludu.
- ievīt Viļot izveidot (kur iekšā, piemēram, ligzdu).
- automātisms Vingrinājumos izveidota spēja atkārtot noteiktas kustības, tās neregulējot apzināti.
- vizītsvārki Vīriešu vienrindas žakete ar pagarinātu, parasti ar ieloci veidotu, ieapaļu muguras daļu.
- savirpināt Virpinot izveidot (kam) noteiktu formu.
- ievirpot Virpojot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievu, vītni).
- izvirpot Virpojot izgatavot, izveidot (priekšmetu, tā daļas).
- izvirpot Virpojot izveidot (priekšmeta formu). Virpojot izveidot (kur robu, caurumu u. tml.).
- uzkalns Virs (kā) pamala izveidots vai izveidoties neliels, parasti kādas masas, paaugstinājums.
- pamatne Virsma, arī materiāls, uz kura kas ir izveidots.
- tikt Virzīties (pie kāda), lai nonāktu saskarsmē (ar to). Gūt iespēju veidot saikni (ar kādu).
- Mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Virzīties ļoti lēni. Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- vilkties Virzīties, arī veidoties (piemēram, par mākoņiem, dūmiem), arī rasties (piemēram, par sniegu, ledus kārtu).
- liet Virzot (izkausētu vielu, javu) formā, veidnē, gatavot, veidot (ko no tās).
- tīt Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā). Šādā veidā darināt (ko).
- uzmest Virzoties izveidot virzienā uz augšu (loku).
- izliekt Virzoties, arī virzot izveidot (loku, līkumu).
- iezāģēt Zāģējot ieveidot (kur, piemēram, robu).
- izzāģēt Zāģējot izveidot (kur robu, caurumu u. tml.).
- Izzāģēt durvis (arī logu) Zāģējot izveidot durvju (loga) aili.
- sazāģēt Zāģējot pārveidot par ko.
- ripzāģis Zāģis, kam zobi ir izveidoti ripveida plātnes malā.
- cerot Zaroties pie virszemes dzinumu pamata, veidot sānvasas (par augiem).
- iesīkstēt Zaudēt spējas attīstīties, pārveidoties, arī pielāgoties (par uzskatiem, paradumiem u. tml.).
- salt Zemas temperatūras iedarbībā kļūt par cietvielu (parasti par ūdeni). Zemas temperatūras iedarbībā kļūt tādam, kur veidolos ledus (par ūdenstilpi). Zemas temperatūras iedarbībā veidoties, parasti ūdenstilpes virsā (par ledu).
- šūpuļzeme Zeme, kur kas ir radies, sācis veidoties.
- sikspārnis Zīdītāju kārta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli lidojoši dzīvnieki, kam priekškājas ir pārveidotas par spārniem un kam raksturīgs biezs, zīdains apmatojums.
- nozīmēt Zīmējot atdarināt, atveidot līdzīgu oriģinālam (piemēram, attēlu, shēmu, karti).
- iezīmēt Zīmējot atveidot (mākslas darbā).
- iezīmēt Zīmējot ieveidot (kur attēlu, rakstu u. tml.).
- izzīmēt Zīmējot izveidot (piemēram, līniju, attēlu).
- Spalvas zīmējums Zīmējums, kas ir veidots ar spalvu.
- sēpija Zīmējums, kas veidots ar šādu krāsvielu; attiecīgā grafikas tehnika.
- daktiloskopija Zinātne, kas pētī cilvēka roku pirkstu ādas līniju veidoto rakstu.
- mežzinība Zinātne, kas pētī meža dabu (piemēram, meža veidotājus augus, meža vides apstākļus).
- Grāmatas pasīte Ziņas par grāmatas veidotājiem, formātu, cenu, metienu u. tml., kuras parasti ievieto grāmatas beigās.
- zobrats Zobpārvada daļa - rats, kurā izveidoti īpaša profila zobi (3).
- stāvžogs Žogs, kas ir veidots no vertikāliem, parasti koka, elementiem.
veidot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV