Paplašinātā meklēšana
Meklējam laiku.
Atrasts vārdos (14):
Atrasts vārdu savienojumos (31):
- Ar dienām (arī gadiem, laiku)
- Ar gadiem (arī dienām, laiku)
- Ar laiku
- Iegūt laiku
- Iegūt laiku
- Kavēt (arī īsināt) laiku
- Kavēt (arī īsināt) laiku
- Laiku pa laikam (arī laiku no laika), arī pa laikam
- Laiku pa laikam, arī pa laikam
- Nav laiku kur likt
- Nav laiku kur likt
- Noēst laiku
- Nosist (arī notriekt) laiku
- Nosist (arī notriekt) laiku
- Pagriezt laiku (arī dzīvi, gadus u. tml.) atpakaļ
- Paīsināt laiku
- Pašu laiku
- Savu laiku
- Savu mūžu (arī savu laiku) nokalpojis
- Sist laiku
- Stiept (arī vilkt) laiku garumā
- Uz laiku
- Uz visiem (arī mūžīgiem) laikiem, arī uz laiku laikiem
- Uzņemt laiku
- Vienu laiku
- Vienu laiku
- Vilkt (arī stiept) laiku garumā
- Vilkt (arī stiept) laiku garumā
- Visos (arī laiku) laikos
- Visu laiku
- Visu laiku
Atrasts skaidrojumos (3286):
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses.
- laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus. Arī savlaicīgi.
- bez Agrāk par (noteiktu laiku).
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.). Airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Airēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- ieslīdēt Aiziet, aizritēt (pagātnē) - parasti par laiku, laika posmu.
- piemirst Aizmirst (piemēram, dažus datus, faktus), parasti uz kādu laiku.
- paturēt Aizturēt (cilvēku) uz kādu laiku (kur, kādos apstākļos).
- pievērt Aizvērt, aizdant (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku.
- Runas koris Ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu.
- Runas koris Ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu.
- noenkuroties Ap mesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku. Iekārtoties.
- nomitināt Apgādāt ar dzīvesvietu, pajumti (parasti uz laiku). Arī nometināt (1).
- izmitināt Apgādāt ar pārtiku (cilvēkus). Izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku).
- pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Kļūt mazliet klusākam.
- piestāties Apmesties (pie kāda, parasti uz neilgu laiku).
- piemesties Apmesties (pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
- piesegt Apsegt, pārklāt, parasti uz neilgu laiku.
- piesegties Apsegties, parasti uz neilgu laiku.
- apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.).
- aizkavēt Apstādināt (kādu), panākt, ka paliek tur, kur atrodas (kādu laiku).
- pietura Apstāšanās, parasti uz samērā neilgu laiku.
- pieturēt Apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli).
- sist Ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) - par pulksteni.
- nosist Ar atsevišķu zvana skaņu vai atsevišķām zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni.
- diena Ar laiku, pēc gadiem.
- izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet, atstāj (pavisam vai uz ilgāku laiku).
- nēsāt Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt ilgāku laiku sev līdzi (parasti dažādos virzienos) - par ūdeņiem, vēju.
- zvanīt Ar savu skaņu vēstīt (parasti laiku) - par pulksteni.
- apsist Ar skaņu, sitienu pavēstīt (laiku) - par pulksteni. Nosist.
- pērt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3).
- kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
- nozvanīt Ar zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni, zvanu.
- izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
- palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām. Palatalizēt.
- izalgot Atalgot (kādu laiku, regulāri).
- līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu personu, kolektīvu.
- jaunmodes Atbilstošs pašreizējai modei. Arī jaunlaiku.
- atkrist Atgulties (parasti uz neilgu laiku), lai atpūstos.
- atmesties Atgulties (uz muguras, parasti uz neilgu laiku).
- atlikties Atgulties, lai atpūstos (parasti uz neilgu laiku).
- grauzīt Atkārtoti vai ilgāku laiku grauzt. Negribīgi grauzt.
- bļaustīties Atkārtoti, ilgāku laiku (ar pārtraukumiem) kliegt. Klaigāt.
- rezervēt Atlicināt (laiku, laikposmu).
- atrast Atlicināt, veltīt (laiku).
- attālināt Atlikt (ko) uz vēlāku laiku. Novilcināt (kā sākšanos, iestāšanos).
- atvaļināt Atļaut uz kādu laiku aiziet no darba. Piešķirt atvaļinājumu.
- arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas orgānu sankciju).
- aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai.
- atlicināt Atrast, iedalīt, izbrīvēt (laiku).
- būt Atrasties (kā) rīcībā (par pasākumiem, laiku).
- snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem).
- ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
- uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
- nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
- sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
- lidot Ātri iet, ritēt (par laiku, laikposmu).
- aizsteigties Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizskriet.
- aizskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties.
- aiztraukt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties. Aizskriet.
- paskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
- aizlidot Ātri paiet, aizritēt (par laiku).
- traukt Ātri ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu).
- traukties Ātri ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu).
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem).
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem.
- iesēsties Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam. Mazliet iegrimt.
- pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
- rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām.
- piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota.
- atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī).
- iznākt Atstāt (kādu vietu pēc nepieciešamas vai piespiedu uzturēšanās tajā, parasti ilgāku laiku).
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas). Aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
- datēt Attiecināt (ko) uz kādu laiku, laika posmu, noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) laiku.
- atbīdīt Atvairīt (domas), atlikt (ko) uz vēlāku laiku.
- kurgāns Augsts uzbērums uz senlaiku kapa (Padomju Savienības Eiropas daļā).
- jonis Aumaļām. Vienlaikus lielā daudzumā.
- pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- klimst Bezdarbīgi vadīt laiku.
- notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
- Nosist (arī notriekt) laiku Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
- Nosist (arī notriekt) laiku Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
- Sist laiku Bezmērķīgi, nelietderīgi tērēt laiku.
- fenoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības dzīvajā dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi.
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.). Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli. Braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
- bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs.
- padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- kadri Bruņoto spēku pastāvīgais sastāvs (atšķirībā no mainīgā sastāva, ko iesauc dienestā uz noteiktu laiku).
- paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Burāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavadīt Būt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās) uztveramam, sajūtamam (parasti par skaņām, smaržām, parādībām dabā).
- palikt Būt (vēl) kāda rīcībā (par laiku līdz kādam tā momentam).
- plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē).
- tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē). Plūst (6).
- izturēt Būt derīgam, lietojamam (kādu laiku).
- vadāt Būt ilgāku laiku (ar jaundzimušiem mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml. (parasti par putniem).
- izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izsalkt Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu (par cilvēku).
- vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) - par acīm, skatienu.
- atlikt Būt kāda rīcībā, palikt pāri (par laiku, līdz noteiktam momentam).
- turēties Būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
- turēties Būt kādu laiku krājumā. Tikt saglabātam (par kā kopumu).
- turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam (par cenu). Būt kādu laiku iepriekšējā, (parasti) samērā augstā līmenī.
- nogrozīties Būt kustībā, ilgāku laiku uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem). Būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
- nomocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.).
- pavirpināt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpinās. Pavirpuļot (2).
- pavirpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpuļo.
- pamētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem).
- ierakstīt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (parasti grumbas, piemēram, sejā) - par pārdzīvojumiem, laiku.
- samētāt Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
- atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (laiku, enerģiju u. tml.).
- pavadīt Būt pastāvīgi, ilgāku laiku (kāda) tiešā tuvumā, arī rīcībā, lietošanā.
- dvesmot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes (parasti par gadalaiku). Dvašot (1).
- dvašot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku). Dvesmot (3).
- vilcināties Būt tādam, kas ieilgst, arī būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
- zust Būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku).
- pārsniegt Būt tādam, kas pastāv, tiek izmantots ilgāk par paredzēto (laiku, laikposmu).
- zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
- stāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku.
- pavadīt Būt, atrasties (kādu laiku kādā stāvoklī, arī pozā).
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
- pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
- turēties Būt, pastāvēt kādu laiku.
- vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
- menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā).
- līdzbiedrs Cilvēks, ar kuru ir kopā, vienlaikus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
- viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
- māceklis Cilvēks, kas apgūst profesiju kādā rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmumā, iestādē u. tml. un pa apmācības laiku saņem darba algu. Cilvēks, kas (privāti) apgūst amatu pie kāda amatnieka.
- Dienas varonis Cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
- Dienas varonis Cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
- līdzbraucējs Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
- apdzīvotājs Cilvēks, kas pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvo (kādā teritorijā, telpā u. tml.).
- dublieris Cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits. Aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
- sabiedrība Cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko (parasti konkrētā laikposmā) atrodas kopā.
- izlaidums Cilvēku grupa, kas vienlaikus beidz mācību iestādi, kursus u. tml.
- kompānija Cilvēku grupa, kurt kopā pavada laiku vai kurus apvieno kopīgas intereses.
- maratonists Dalībnieks sacensībās, kas ilgāku laiku seko cita citai.
- preservi Daļēji (bez sterilizācijas) konservēti pārtikas produkti ar ierobežotu uzglabāšanas laiku.
- līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē).
- pērties Darboties (parasti ilgāku laiku, ar grūtībām).
- piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību.
- pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē).
- ņemties Darboties, strādāt (parasti ilgāku laiku), pūlēties (ar ko, ap ko, kur).
- darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
- darīties Darīt ko ilgāku laiku. Darboties (ar ko).
- samācīties Daudz iemācīties. Intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
- sacelties Daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu). Daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sacirsties Daudz, arī ilgāku laiku cirst. Daudz, arī ilgāku laiku cirst tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- landgrāfs Dažu zemju valdnieks (viduslaiku Vācijā). Šāda valdnieka tituls.
- Laika dienests Dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu.
- līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
- maldīties Doties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nezinot pareizo ceļu, virzienu.
- izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu). Doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību).
- pazust Doties uz nezināmu vietu, atrasties nezināmā vietā un tāpēc nebūt sastopamam samērā ilgāku laiku.
- padrāzt Drāžot neilgu laiku gatavot (priekšmetu).
- padzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu). Aizdzīt.
- izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest. Ilgāku laiku, daudz spriest.
- senjorija Dzimtmuiža (viduslaiku Rietumeiropā).
- viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
- līdzdzīvošana Dzīvošana kopā, vienlaikus (kur).
- mājot Dzīvot (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem. Mist.
- izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vai visās vietās). Dzīvot kādu laiku, uzturēties daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- mitināties Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) - par cilvēkiem.
- mist Dzīvot, uzturēties (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem.
- slapstīties Dzīvot, uzturēties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās). Arī bēguļot.
- ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā). Ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku).
- paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ejot pavirzīties nelielu attālumu, neilgu laiku. Paiet (1).
- paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
- koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
- sastāvelements Elements, kas (parasti vienlaikus ar citu elementu vai citiem elementiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.
- jūgēvele Ēvele, ar ko vienlaikus strādā divi cilvēki un ko lieto garāku priekšmetu ēvelēšanai.
- momentuzņēmums Fotouzņēmums ar ļoti īsu ekspozīcijas laiku.
- starpceļojums Gājputnu ceļojuma posms, kurā tie uz laiku apmetas kādā vietā, lai atpūstos, barotos.
- pareizē Gandrīz vienā un tai pašā reizē, vienlaikus.
- atganīt Ganot atstrādāt (noteiktu laiku).
- nīkt Garlaikoties, pavadīt bezmērķīgi (ilgāku laiku).
- izgulšņāt Gulšņāt kāda laiku (kur). Gulšņāt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās).
- piebremzēt Iedarbināt braucoša transportlīdzekļa bremzes, parasti uz neilgu laiku.
- piebremzēt Iedarbinot bremzes, palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), parasti uz neilgu laiku.
- paņemt Iegūt (ko) savā lietošanā atbilstoši kādiem noteikumiem (parasti uz neilgu laiku). Iesaistīt (kādu) darbības, uzdevuma veikšanā.
- noīrēt Iegūt lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu).
- iemanīties Iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
- iekāpt Ieiet (kur, pie kā) uz neilgu laiku. Iegriezties [1] (2).
- piekāpt Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
- pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
- pienākt Ieiet (pie kāda, kur), parasti uz neilga laiku. Iegriezties.
- pieiet Ieiet (pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
- iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā, parasti pa ceļam) uz neilgu laiku.
- ievietot Iekārtot (telpā, dzīvoklī, parasti uz laiku).
- pievietot Iekārtot, ievietot (kādu kur, pie kā), parasti uz neilgu laiku.
- ievietoties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā, telpā, parasti uz laiku).
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
- okupēt Ieņemt kādas valsts teritoriju uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
- turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā.
- zināms Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
- nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
- plānot Iepriekš sadalīt (laiku) pa posmiem (kā veikšanai). Iepriekš noteikt (kā) izpildes laiku.
- parādīties Ierasties (kur, parasti uz neilgu laiku). Ierasties, lai parādītu (kādam), ka atrodas (kur, kā tuvumā).
- apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
- apmesties Ierasties un iekārtoties (uz dzīvi). Ierasties (uz kādu laiku).
- nokavēties Ierasties vēlāk par paredzēto laiku.
- Iebāzt degunu Ierasties, parādīties (uz ļoti īsu laiku).
- konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā uz laiku savienojas divi indivīdi, apmainoties ar savu kodolu daļām.
- nomesties Iesākt dzīvot (kur), arī palikt (kur kādu laiku) - par dzīvniekiem.
- piesnausties Ieslīgt vieglā snaudā, parasti uz neilgu laiku.
- kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi.
- uznākt Iestāties, sākties (par laiku, laikposmu).
- vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, īsinātu laiku. Arī pavadīt (1).
- turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā.
- marķīzs Ievērojams feodālis (viduslaiku Francijā, Itālijā), pēc titula pakāpes starp grāfu un hercogu.
- klejot Ilgāku laiku (kur) staigāt, parasti dažādos virzienos, bez noteikta mērķa (par cilvēku).
- Mākt (arī nomākt) sirdi Ilgāku laiku (ļoti) nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- apsargāt Ilgāku laiku aizsargāt (no kā), uzraudzīt, uzmanīt.
- nokulties Ilgāku laiku ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu).
- izmīcīties Ilgāku laiku ar grūtībām iet (pa staignu, pamatu).
- skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem). Ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
- sagulēt Ilgāku laiku atrasties guļus tā, ka nonāk (kādā stāvoklī), rodas (kāds stāvoklis).
- izkarst Ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti.
- sagulsnēties Ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem).
- izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu.
- nogulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus).
- izbadināt Ilgāku laiku badināt.
- nospiest Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), izraisīt (tajā) notirpumu, stīvumu, nejutīgumu.
- kūkot Ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
- dirnēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
- kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur). Dirnēt.
- iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma (par zemi, augiem, to daļām).
- nēsāt Ilgāku laiku būt inficētam (ar ko).
- izsēdēties Ilgāku laiku būt, atrasties (kādā vietā).
- izmidzināties Ilgāku laiku censties aizmidzināt (parasti veltīgi).
- izciemoties Ilgāku laiku ciemoties. Ciemoties un pabeigt ciemoties.
- izmirties Ilgāku laiku ciest badu.
- izcirsties Ilgāku laiku cīnīties (parasti ar zobenu).
- nojēgties Ilgāku laiku darboties (ar ko), nopūlēties.
- knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
- pīties Ilgāku laiku darboties, kavēties (ar kādu, ap kādu), piemēram, aprūpējot (to).
- sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties šādā stāvoklī.
- klapatāties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
- Izlauzīt galvu Ilgāku laiku daudz domāt, gudrot.
- izdienēties Ilgāku laiku dienēt (aktīvajā karadienestā).
- izdienēties Ilgāku laiku dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
- klejot Ilgāku laiku doties dažādos virzienos. Vairākkārt pārvietoties no vienas uzturēšanās vietas uz citu (par dzīvniekiem).
- izdraudzēties Ilgāku laiku draudzēties un pārstāt draudzēties.
- izdzēsties Ilgāku laiku dzēst.
- izdzīties Ilgāku laiku dzīties (piemēram, kādam pakaļ).
- saiet Ilgāku laiku ejot, sasniegt (ko).
- izganīties Ilgāku laiku ganīties, līdz ir paēduši (par dzīvniekiem).
- izgavēties Ilgāku laiku gavēt.
- izglabāties Ilgāku laiku glabāt (ko).
- nēsāt Ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju).
- lolot Ilgāku laiku glabāt apziņā, atmiņā, domās (piemēram, nodomu, cerību).
- grabināties Ilgāku laiku grabināt.
- izgrozīt Ilgāku laiku grozīt (piemēram, galvu, locekļus).
- izgulēties Ilgāku laiku gulēt (kur) miegā. Ilgāku laiku atrasties (kur) guļus stāvoklī.
- sagulēties Ilgāku laiku gulēt tā, ka kļūst gurdens, apātisks u. tml.
- nogulēt Ilgāku laiku guļot vienā un tai pašā stāvokli, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- iztrakoties Ilgāku laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
- klīst Ilgāku laiku iet, skraidīt, laidelēties (par dzīvniekiem).
- izgodāties Ilgāku laiku izgodāt (kādu kā).
- nodzīvoties Ilgāku laiku izlaidīgi dzīvojot, degradēties, morāli pagrimt.
- nokult Ilgāku laiku izmantojot (ko) kulšanai, sišanai u. tml., nolietot, sabojāt (to).
- izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri). Iegulēt (1).
- izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
- izsēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri).
- izsēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
- iesēdēt Ilgāku laiku izmantot sēdēšanai. Ilgāku, laiku sēdēt (kādā vietā ko darot).
- izņemties Ilgāku laiku izturēties nesavaldīgi.
- sajāt Ilgāku laiku jājot, sasniegt (ko).
- izkarsēties Ilgāku laiku karsēties, tā ka kļūst ļoti karsti.
- klaušināties Ilgāku laiku klaušināt.
- knābāties Ilgāku laiku knābāt (1). Laiku pa laikam knābāt (1).
- knibināties Ilgāku laiku knibināt.
- zelēt Ilgāku laiku košļāt, arī viļāt pa muti (ko).
- kravāties Ilgāku laiku kravāt.
- krimšķināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
- kripšķināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
- lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets. Sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
- Nomākt sirdi Ilgāku laiku ļoti nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- nomākt Ilgāku laiku mākt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
- izmīlēties Ilgāku laiku mīlēt vienam otru un pārstāt mīlēt.
- izvārgt Ilgāku laiku nedabūt pietiekami atpūsties.
- pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties apziņā (par psihisku stāvokli).
- dirnēt Ilgāku laiku nekustīgi uzturēties, atrasties (kur).
- nomākt Ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
- atstāt Ilgāku laiku nelietot (piemēram, ko novārtā pamestu).
- pamest Ilgāku laiku nelietot, neizmantot vairs (ko).
- pavadīt Ilgāku laiku nenovērsties (no kā tāda, kas attālinās) - par acīm, skatienu.
- izstīvēties Ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties.
- izārdīties Ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties, arī dusmoties, lamāties.
- sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu).
- nozust Ilgāku laiku nezināmu iemeslu dēļ nebūt sastopamam, neierasties (kur, pie kā).
- izmocīties Ilgāku laiku paciest lielas grūtības.
- iesakņoties Ilgāku laiku palikt kādā (dzīves vai darba) vietā un pierast pie tās.
- nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas).
- noslaukt Ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu.
- spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem. Arī mākt (2).
- spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku stāvokli. Arī mākt (1).
- mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
- mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
- žņaugt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (par psihisku stāvokli).
- izpūties Ilgāku laiku pat.
- izgavēties Ilgāku laiku pietiekami nepaēst, badoties.
- izkauties Ilgāku laiku plēsties (par dzīvniekiem).
- izplosīties Ilgāku laiku plosīties (piemēram, par vēju).
- izrēkties Ilgāku laiku radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
- izdimdināties Ilgāku laiku radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (piemēram, ko sitot).
- izgaudoties Ilgāku laiku radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- staigāt Ilgāku laiku regulāri uzturēties kopā, intīmi draudzējoties.
- klankšķēt Ilgāku laiku riet.
- kulties Ilgāku laiku rosīties, kustēties (ap kādu), neatkāpties (no kāda).
- nocepināt Ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli).
- izkūkoties Ilgāku laiku sēdēt bezdarbībā (piemēram, kādu gaidot). Ilgāku laiku sēdēt snaužot.
- iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju). Ilgāku laiku pārdzīvot.
- nosēdēt Ilgāku laiku sēžot vienā un tai pašā stāvoklī, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- sasēdēt Ilgāku laiku sēžot, sasniegt, iegūt (ko).
- izvicot Ilgāku laiku sist, dauzīt (parasti ar vicu).
- vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko) - par dzīvniekiem.
- vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- ieskrieties Ilgāku laiku skrienot, iekarst, aizrauties.
- klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa). Arī klaiņot (1).
- klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa. Bieži mainīt uzturēšanās vietu.
- izkalpot Ilgāku laiku strādājot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā).
- Izbrist kūti Ilgāku laiku strādāt smagus darbus kūtī.
- Izbrist kūti Ilgāku laiku strādāt smagus darbus kūtī.
- cepināt Ilgāku laiku uz lēnas uguns vai nelielā karstumā cept.
- uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- uzplīties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- Sēdēt mājās Ilgāku laiku uzturēties mājās.
- ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet (no šķīduma) vārāmajā produktā (piemēram, par cukuru).
- velēties Ilgāku laiku velēt, veikt ar velēšanu saistītus darbus.
- izviesoties Ilgāku laiku viesoties. Viesoties un pabeigt viesoties.
- izelsoties Ilgāku laiku, ar grūtībām skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
- uzglabāt Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts.
- uzglabāties Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem).
- izkratīt Ilgāku laiku, arī spēcīgi kratīt.
- noraudāties Ilgāku laiku, arī visa laikposmu daudz raudāt.
- nosirdīties Ilgāku laiku, arī visa laikposmu ļoti sirdīties.
- saairēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu airēt. Ilgāku laiku airēt (līdz noteiktam brīdim).
- nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu), cenšoties pārvarēt, novērst (to).
- nostiepties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ar pūlēm daudz nest.
- Sagulēt slimnīcā Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā. Ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
- Sagulēt slimnīcā Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā. Ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
- saart Ilgāku laiku, arī visu laikposmu art. Ilgāku laiku art (līdz noteiktam brīdim).
- sastāvēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties (kur). Ilgāku laiku atrasties (kur līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī. Ilgāku laiku atrasties guļus stāvokli (līdz noteiktam brīdim).
- sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos. Ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam. Ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim).
- saaudzēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu audzēt. Ilgāku laiku audzēt (līdz noteiktam brīdim).
- saauklēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu auklēt. Ilgāku laiku auklēt (līdz noteiktam brīdim).
- sabarot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu barot (dzīvnieku). Ilgāku laiku barot (dzīvnieku līdz noteiktam brīdim).
- sabēdāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu bēdāt. Ilgāku laiku bēdāt (līdz noteiktam brīdim).
- sabraukāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukāt. Ilgāku laiku braukāt (līdz noteiktam brīdim).
- sabraukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukt. Ilgāku laiku braukt (līdz noteiktam brīdim).
- nodīdīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt nemierīgam, nemitīgi kustēties. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz draiskuļoties.
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī. Ilgāku laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (līdz noteiktam brīdim).
- nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties (kur), netiekot nodarbinātam (par darba dzīvniekiem).
- sabūt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu). Ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim).
- nociemoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ciemoties.
- sacirst Ilgāku laiku, arī visu laikposmu cirst. Ilgāku laiku cirst (līdz noteiktam brīdim).
- sačūlot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu čūlot. Ilgāku laiku čūlot (līdz noteiktam brīdim).
- noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
- noknosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties, parasti bez steigas, laiski.
- nomuļļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
- noķērnāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, arī nevajadzīgi. Arī noķēpāties (3).
- noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
- sadarīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt. Ilgāku laiku darīt (līdz noteiktam brīdim).
- noadīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz adīt (parasti līdz nogurumam).
- noairēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz airēt (parasti līdz nogurumam).
- noarties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz art (parasti līdz nogurumam).
- noausties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz aust (parasti līdz nogurumam).
- nobadīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz badīties.
- noballēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ballēties.
- nobārties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bārties.
- nobauroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz baurot. Nomauroties (2).
- nobizoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bizot (parasti līdz nogurumam).
- noblēņoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz blēņoties.
- noblēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz blēt.
- nobradāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bradāt (parasti līdz nogurumam).
- nobraukties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz braukt (parasti līdz nogurumam).
- nobristies Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz brist (parasti līdz nogurumam).
- noceļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ceļot.
- nocīkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam).
- nocilāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cilāt (parasti līdz nogurumam).
- nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām. Nopūlēties.
- nopērties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt (parasti ar pūlēm, grūtībām). Noņemties.
- noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt, pūlēties.
- nodejoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dejot (parasti līdz nogurumam).
- nodelverēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz delverēties.
- nodzerties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dzert (ko). Izdzerties.
- nolīgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dziedāt līgodziesmas (parasti līdz nogurumam).
- noecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ecēt (parasti līdz nogurumam).
- noēsties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ēst (ko). Izēsties.
- noganīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ganīt (parasti līdz nogurumam).
- nogaudoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
- nogausties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gausties.
- nogorīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gorīties.
- nograbināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grabināties.
- nogremzties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gremzties.
- nogrozīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grozīties.
- noieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz iet (parasti līdz nogurumam).
- noirties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz irt (parasti līdz nogurumam). Noairēties (1).
- nokalpināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalpinot (kādu), ļoti nogurdināt (to).
- nokalties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalt (parasti līdz nogurumam).
- noklaigāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaigāt.
- noklaiņoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot (parasti līdz nogurumam).
- nodauzīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot, blandīties.
- nokliegties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kliegt (parasti līdz nogurumam).
- noknosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz knosīties.
- nokratīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kratīties.
- nokulstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kulstīt (parasti līdz nogurumam).
- nokustēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kustēties (parasti darot ko).
- nokviekties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kviekt.
- noķepuroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ķepuroties.
- nolaiskoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz laiskoties.
- nolasīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu).
- nolasīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, ogas, sēnes).
- nolēkāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lēkāt (parasti līdz nogurumam).
- nomācīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mācīties (parasti līdz nogurumam).
- nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maisīt (vielu, masu).
- nomakšķerēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz makšķerēt (parasti līdz nogurumam).
- nomauroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maurot.
- nomauties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maut.
- nomīņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mīņāties.
- nonēsāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nēsāt (parasti līdz nogurumam).
- nonesties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nest (parasti līdz nogurumam).
- noniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz niekoties.
- noņirgāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ņirgāties.
- nopikoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz pikoties.
- noplunčāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz plunčāties.
- norakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakstīt (parasti līdz nogurumam).
- norakties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakt (parasti līdz nogurumam).
- noravēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ravēt (parasti līdz nogurumam).
- noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rīkoties, darboties, apkopjot, aprūpējot, arī mācot (kādu).
- noripināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ripināt.
- norosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rosīties.
- norunāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz runāt (parasti līdz nogurumam).
- norušināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rušināties.
- nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz saimniekot (parasti līdz nogurumam).
- nosēdēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēdēt (parasti līdz nogurumam).
- nosēņoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēņot (parasti līdz nogurumam).
- noskaldīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skaldīt (parasti līdz nogurumam).
- noskraidīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skraidīt (parasti līdz nogurumam).
- noskrieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skriet, arī ātri iet (parasti līdz nogurumam).
- noslaistīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slaistīties.
- noslapstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slapstīties.
- noslidināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slidināties (parasti līdz nogurumam).
- noslimoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slimot (parasti tā, ka organisms novājinās).
- noslinkoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slinkot.
- nosmēķēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt veselību.
- nosmieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smieties.
- nosmilkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smilkstēt.
- nostaigāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz staigāt (parasti līdz nogurumam).
- nostāstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāstīt.
- nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāvēt (parasti līdz nogurumam).
- nostenēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stenēt.
- nostrādāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādāt (parasti līdz nogurumam).
- nostrādināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādināt (kādu, parasti, līdz tas nogurst).
- noecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties, bārties.
- nostrīdēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties.
- nostumties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stumt (parasti līdz nogurumam).
- nošķendēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šķendēties.
- nošūpoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šūpoties.
- notekāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz tekāt (parasti līdz nogurumam).
- notrenēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz trenēties (parasti līdz nogurumam).
- novaidēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaidēt.
- novaimanāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaimanāt.
- novalstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz valstīties (parasti guļasvietā). Novārtīties (2).
- novāļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vāļāties (parasti guļasvietā).
- novandīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vandīties.
- novārtīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā). Novalstīties (1).
- novelties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz velt (ko, parasti līdz nogurumam).
- novērpties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vērpt (parasti līdz nogurumam).
- notecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz virzīties teciņus (parasti līdz nogurumam).
- nozāģēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zāģēt (parasti līdz nogurumam).
- nozvejoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zvejot (parasti līdz nogurumam).
- sadejot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dejot. Ilgāku laiku dejot (līdz noteiktam brīdim).
- saducināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ducināt. Ilgāku laiku ducināt (līdz noteiktam brīdim).
- sadziedāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dziedāt. Ilgāku laiku dziedāt (līdz noteiktam brīdim).
- sadzīrot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīrot. Ilgāku laiku dzīrot (līdz noteiktam brīdim).
- sadzīvot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīvot. Ilgāku laiku dzīvot (līdz noteiktam brīdim). Nodzīvot (1).
- saecēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ecēt. Ilgāku laiku ecēt (līdz noteiktam brīdim).
- saganīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ganīt. Ilgāku laiku ganīt (līdz noteiktam brīdim).
- sagaudot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gaudot (parasti par suni, vilku). Ilgāku laiku gaudot (līdz noteiktam brīdim).
- noknibināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gausi strādāt. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nenopietni, niekojoties strādāt.
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulēt miegā. Ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim).
- sagulšņāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulšņāt. Ilgāku laiku gulšņāt (līdz noteiktam brīdim).
- saiet Ilgāku laiku, arī visu laikposmu iet. Ilgāku laiku iet (līdz noteiktam brīdim).
- sairt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu irt. Ilgāku laiku irt (līdz noteiktam brīdim). Saairēt (2).
- norūpēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu izjust rūpes (par kādu, par ko). Arī nobažīties.
- sajāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu jāt; ilgāku laiku jāt (līdz noteiktam brīdim).
- sakalpināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpināt. Ilgāku laiku kalpināt (līdz noteiktam brīdim).
- sakalpot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpot. Ilgāku laiku kalpot (līdz noteiktam brīdim).
- sakalt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalt. Ilgāku laiku kalt (līdz noteiktam brīdim).
- nočinkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaprīzi, paklusi raudāt.
- sakarāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu karāties. Ilgāku laiku karāties (līdz noteiktam brīdim).
- nokaroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot (parasti līdz spēku izsīkumam).
- sakarot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot. Ilgāku laiku karot (līdz noteiktam brīdim).
- sakaukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaukt (par dzīvniekiem). Ilgāku laiku kaukt (līdz noteiktam brīdim).
- saklepot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klepot. Ilgāku laiku klepot (līdz noteiktam brīdim).
- sakliegt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kliegt. Ilgāku laiku kliegt (līdz noteiktam brīdim).
- nomētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- samētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot. Ilgāku laiku klīst, klaiņot (līdz noteiktam brīdim).
- nolidināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu lidināties.
- nodīdīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst).
- nodzenāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
- salīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu līt (par lietu). Ilgāku laiku līt (līdz noteiktam brīdim).
- nobaiļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti baiļoties.
- nobaiļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties, uztraukties.
- nobažīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties.
- nobēdāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bēdāties.
- nociesties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ciesties.
- nodusmoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti dusmoties.
- noerroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti erroties.
- nogaidīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti gaidīt.
- nogarlaikoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti gar laikoties.
- nogarlaikot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti garlaikot.
- noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību.
- noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
- nokaucināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti kaucināt (dzīvnieku).
- nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties (ar sāpēm, slimību, nogurumu u. tml.).
- nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties, pārdzīvojot ko, domājot par ko u. tml.
- nonervozēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti nervozēt.
- nopūlēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti pūlēties.
- noraizēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti raizēties.
- nosēroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sēroties.
- nosūkstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūkstīties.
- nosūroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūroties.
- notīksmināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tīksmināties.
- notrakoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti trakot (parasti līdz nogurumam).
- notūļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tūļāties.
- nozūdīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti zūdīties.
- nomaldīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu maldīties (parasti līdz nogurumam).
- samist Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mist. Ilgāku laiku mist (līdz noteiktam brīdim).
- samitināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināt; ilgāku laiku mitināt (līdz noteiktam brīdim).
- samitināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināties; ilgāku laiku mitināties (līdz noteiktam brīdim).
- samocīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīt. Ilgāku laiku mocīt (līdz noteiktam brīdim).
- samocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīties. Ilgāku laiku mocīties (līdz noteiktam brīdim).
- samurgot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu murgot. Ilgāku laiku murgot (līdz noteiktam brīdim).
- nodzenāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu neatlaidīgi meklēt.
- nobakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu negribīgi strādāt, darīt (ko). Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veltīgi, nelietderīgi strādāt, darīt (ko).
- nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū).
- nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nepareizi, neprasmīgi saimniekot (piemēram, saimniecībā, uzņēmumā).
- sapeldēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu peldēt. Ilgāku laiku peldēt (līdz noteiktam brīdim).
- saraudāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu raudāt. Ilgāku laiku raudāt (līdz noteiktam brīdim).
- saravēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ravēt. Ilgāku laiku ravēt (līdz noteiktam brīdim).
- sarunāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu runāt. Ilgāku laiku runāt (līdz noteiktam brīdim).
- sasāpēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sāpēt. Ilgāku laiku sāpēt (līdz noteiktam brīdim).
- sasēdēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sēdēt. Ilgāku laiku sēdēt (līdz noteiktam brīdim).
- sasērot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sērot. Ilgāku laiku sērot (līdz noteiktam brīdim).
- nokliegties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt.
- nobļauties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt. Arī nokliegties (3).
- nobrēkties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt. Arī nokliegties (3).
- sastaigāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt. Ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim).
- sastāvēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu stāvēt; ilgāku laiku stāvēt (līdz noteiktam brīdim).
- sastrādāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu strādāt. Ilgāku laiku strādāt (līdz noteiktam brīdim).
- nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu tiekties (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
- nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
- savaidēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaidēt. Ilgāku laiku vaidēt (līdz noteiktam brīdim).
- savaimanāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaimanāt. Ilgāku laiku vaimanāt (līdz noteiktam brīdim).
- savalkāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu valkāt. Ilgāku laiku valkāt (līdz noteiktam brīdim).
- savārdzināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārdzināt. Ilgāku laiku vārdzināt (līdz noteiktam brīdim).
- sanīkuļot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt, arī slimot. Ilgāku laiku vārgi, arī slimot (līdz noteiktam brīdim).
- savārgt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt. Ilgāku laiku vārgt (līdz noteiktam brīdim).
- nolocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam).
- nolīkāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam). Nolīkņāties.
- nolīkņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam). Nolocīties (3).
- savergot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vergot. Ilgāku laiku vergot (līdz noteiktam brīdim).
- sazāģēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu zāģēt. Ilgāku laiku zāģēt (līdz noteiktam brīdim).
- nopukoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu, ļoti pukoties.
- izdimdināties Ilgāku laiku, atkārtoti radīt spēcīgu, dobju skaņu (par pērkonu).
- izadīties Ilgāku laiku, daudz adīt.
- izaicināties Ilgāku laiku, daudz aicināt (parasti veltīgi).
- izairēties Ilgāku laiku, daudz airēt.
- izsprausloties Ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties.
- izākstīties Ilgāku laiku, daudz ākstīties (1).
- izālēties Ilgāku laiku, daudz ālēties.
- izamizēties Ilgāku laiku, daudz amizēties.
- izriebties Ilgāku laiku, daudz ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml.
- izarties Ilgāku laiku, daudz art.
- izraugāties Ilgāku laiku, daudz atraugāties.
- izrīties Ilgāku laiku, daudz ātri, arī negausīgi ēst, dzert.
- izauklēties Ilgāku laiku, daudz auklēt.
- izauroties Ilgāku laiku, daudz aurot.
- izausties Ilgāku laiku, daudz aust.
- izaušoties Ilgāku laiku, daudz aušoties.
- izāzēties Ilgāku laiku, daudz āzēties.
- nobadīties Ilgāku laiku, daudz badīties (parasti zaudējot spēkus, arī aizejot bojā).
- izballēties Ilgāku laiku, daudz ballēties.
- izbauroties Ilgāku laiku, daudz baurot. Izmauroties.
- izbēdāties Ilgāku laiku, daudz bēdāties.
- izberzēties Ilgāku laiku, daudz berzēties.
- izberzties Ilgāku laiku, daudz berzt.
- izčakarēties Ilgāku laiku, daudz bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
- izbizoties Ilgāku laiku, daudz bizot.
- izblēdīties Ilgāku laiku, daudz blēdīties. Blēdoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.). Blēdoties tikt vaļā (no kā).
- izblēties Ilgāku laiku, daudz blēt.
- nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzus pēdu nospiedumus (tajā).
- nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to).
- izbradāties Ilgāku laiku, daudz bradāt.
- nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (ar transportlīdzekli), nolietot (to, tā daļas).
- nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (piemēram, ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (ar transportlīdzekli), ļoti nolietot (to, tā daļas).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (parasti ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- izbraukāties Ilgāku laiku, daudz braukāt.
- izkuģoties Ilgāku laiku, daudz braukt ar kuģi.
- izbraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
- izbrēkties Ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu).
- izbristies Ilgāku laiku, daudz brist.
- izburties Ilgāku laiku, daudz burt.
- izceļoties Ilgāku laiku, daudz ceļot.
- izciesties Ilgāku laiku, daudz ciest.
- izcīkstēties Ilgāku laiku, daudz cīkstēties.
- izcilāties Ilgāku laiku, daudz cilāt.
- izcilāt Ilgāku laiku, daudz cilāt. Cilājot aplūkot un pārbaudīt.
- izgodāt Ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt, augstu novērtēt.
- izcilpoties Ilgāku laiku, daudz cilpot (parasti par zaķi).
- izcīnīties Ilgāku laiku, daudz cīnīties.
- izcirsties Ilgāku laiku, daudz cirst.
- izčabināties Ilgāku laiku, daudz čabināt.
- izčaukstināties Ilgāku laiku, daudz čaukstināt.
- izčiepstēties Ilgāku laiku, daudz čiepstēt.
- izčivināties Ilgāku laiku, daudz čivināt.
- izčubināties Ilgāku laiku, daudz čubināties.
- izčukstēties Ilgāku laiku, daudz čukstēt, arī čukstēties.
- izdancināt Ilgāku laiku, daudz dancināt. Dancināt un pabeigt dancināt.
- izkombinēties Ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko).
- izdarboties Ilgāku laiku, daudz darboties.
- izdarīties Ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus).
- izblēņoties Ilgāku laiku, daudz darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
- izdebatēties Ilgāku laiku, daudz debatēt.
- izdejoties Ilgāku laiku, daudz dejot.
- izdelverēties Ilgāku laiku, daudz delverēties.
- izdēstīties Ilgāku laiku, daudz dēstīt.
- izdēvēties Ilgāku laiku, daudz dēvēt.
- izdīdīties Ilgāku laiku, daudz dīdīties.
- izdiedelēties Ilgāku laiku, daudz diedelēt.
- izdievoties Ilgāku laiku, daudz dievoties (1).
- izdievoties Ilgāku laiku, daudz dievoties (2).
- izdīkties Ilgāku laiku, daudz dīkt (par dzīvniekiem).
- izdimdināt Ilgāku laiku, daudz dimdināt (vietu, telpu).
- izdimdināt Ilgāku laiku, daudz dimdināt, tricināt (piemēram, zemi, grīdu).
- izdirnēties Ilgāku laiku, daudz dirnēt.
- izdiskutēties Ilgāku laiku, daudz diskutēt.
- izdižoties Ilgāku laiku, daudz dižoties. Izlielīties, izlepoties.
- Izlauzīt galvu Ilgāku laiku, daudz domāt, gudrot.
- izdomāties Ilgāku laiku, daudz domāt.
- iztrakoties Ilgāku laiku, daudz draiskulīgi plosīties. Ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties.
- izdraiskuļoties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
- izplosīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
- izdraudēties Ilgāku laiku, daudz draudēt.
- izducināties Ilgāku laiku, daudz ducināt (parasti par pērkonu).
- izdudināties Ilgāku laiku, daudz dudināt.
- izdumpoties Ilgāku laiku, daudz dumpoties.
- izdungoties Ilgāku laiku, daudz dungot.
- izdunkāties Ilgāku laiku, daudz dunkāt.
- izdurstīties Ilgāku laiku, daudz durstīt (piemēram, augus).
- izdusmoties Ilgāku laiku, daudz dusmoties.
- nodzenāt Ilgāku laiku, daudz dzenājot, arī nodarbinot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
- izdzenāties Ilgāku laiku, daudz dzenāt.
- nodzīt Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvniekus, arī cilvēkus), ļoti nogurdināt, arī novājināt (tos).
- nodzerties Ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā.
- izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert (zāles), parasti veltīg.
- izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert. Dzert daudz, tik, cik gribas.
- izdziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (par cilvēku).
- izdziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (par putniem).
- nodziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (parasti līdz nogurumam).
- izdzirdināt Ilgāku laiku, daudz dzirdināt (dzīvnieku). Izdzirdīt (1).
- izdzirdīt Ilgāku laiku, daudz dzirdīt (dzīvnieku). Izdzirdināt (1).
- izdzīroties Ilgāku laiku, daudz dzīrot.
- izdzīties Ilgāku laiku, daudz dzīt (kādu).
- izdzenāt Ilgāku laiku, daudz dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu.
- izecēties Ilgāku laiku, daudz ecēt.
- izēdināties Ilgāku laiku, daudz ēdināt.
- izelsties Ilgāku laiku, daudz elst.
- izērmoties Ilgāku laiku, daudz ērmoties.
- izerroties Ilgāku laiku, daudz erroties.
- izēsties Ilgāku laiku, daudz ēst. Ēst daudz, tik, cik gribas.
- izēvelēties Ilgāku laiku, daudz ēvelēt.
- izfantazēties Ilgāku laiku, daudz fantazēt.
- izfilmēties Ilgāku laiku, daudz filmēt.
- izfilmēties Ilgāku laiku, daudz filmēties.
- izfilozofēties Ilgāku laiku, daudz filozofēt.
- izfotografēties Ilgāku laiku, daudz fotografēt.
- izfotografēties Ilgāku laiku, daudz fotografēties.
- izgainīties Ilgāku laiku, daudz gainīt. Izgaiņāties.
- izgaiņāties Ilgāku laiku, daudz gaiņāt.
- izganīties Ilgāku laiku, daudz ganīt.
- izgaudoties Ilgāku laiku, daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
- izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz gausties, žēloties. Žēli, raudulīgi izlūgties.
- izgausties Ilgāku laiku, daudz gausties.
- izglaimoties Ilgāku laiku, daudz glaimot (kādam).
- izglāstīties Ilgāku laiku, daudz glāstīt.
- izglāstīt Ilgāku laiku, daudz glāstīt. Viscaur glāstīt.
- izglaudīties Ilgāku laiku, daudz glaudīt.
- izglaudīt Ilgāku laiku, daudz glaudīt. Viscaur glaudīt.
- izglaudīties Ilgāku laiku, daudz glaudīties (pie kā, kam apkārt). Izglausties (1).
- izglausties Ilgāku laiku, daudz glaust. Izglaudīties (1).
- izglaust Ilgāku laiku, daudz glaust. Viscaur glaust. Izglaudīt (1).
- izglausties Ilgāku laiku, daudz glausties (pie kā, kam apkārt)
- izgludināties Ilgāku laiku, daudz gludināt.
- izglūnēties Ilgāku laiku, daudz glūnēt.
- izgorīties Ilgāku laiku, daudz gorīties.
- izgozēties Ilgāku laiku, daudz gozēties.
- izgrābāt Ilgāku laiku, daudz grābāt. Izgrābstīt (1).
- izgrābāties Ilgāku laiku, daudz grābāties. Izgrābstīties.
- izgrabināt Ilgāku laiku, daudz grabināt.
- izgrabināties Ilgāku laiku, daudz grabināties.
- izgrābstīt Ilgāku laiku, daudz grābstīt. Izgrābāt (1).
- izgrābstīties Ilgāku laiku, daudz grābstīties.
- izgrābties Ilgāku laiku, daudz grābt (piemēram, sienu).
- izgrandēties Ilgāku laiku, daudz grandēt.
- izgrauties Ilgāku laiku, daudz graut (par pērkonu, par artilērijas ieročiem).
- izgrauzties Ilgāku laiku, daudz grauzt.
- izgražoties Ilgāku laiku, daudz gražoties.
- izgrēkoties Ilgāku laiku, daudz grēkot.
- izgremzties Ilgāku laiku, daudz gremzties.
- izgriezt Ilgāku laiku, daudz griezt dejā (kādu).
- izgriezties Ilgāku laiku, daudz griezt.
- izgriezties Ilgāku laiku, daudz griezties (parasti dejā).
- izgrozīt Ilgāku laiku, daudz grozīt (rokās, ar rokām).
- izgrozīties Ilgāku laiku, daudz grozīties.
- izgrūstīties Ilgāku laiku, daudz grūstīties.
- izgudroties Ilgāku laiku, daudz gudrot. Izprātoties, izdomāties.
- izgulšņāties Ilgāku laiku, daudz gulšņāt.
- izgumzīt Ilgāku laiku, daudz gumzīt.
- iztecēties Ilgāku laiku, daudz iet, skriet teciņus.
- izieties Ilgāku laiku, daudz iet.
- izrūkties Ilgāku laiku, daudz īgni, nelaipni runāt.
- izgriezties Ilgāku laiku, daudz izgriezt [2] (2).
- nostrādāt Ilgāku laiku, daudz izmantojot darbā, ļoti nogurdināt, arī novājināt (darba dzīvnieku).
- izkladzināties Ilgāku laiku, daudz izplatīt (baumas, ziņas).
- nojādelēt Ilgāku laiku, daudz jādelējot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
- izjādelēties Ilgāku laiku, daudz jādelēt.
- izjādināt Ilgāku laiku, daudz jādināt (zirgu).
- nojādināt Ilgāku laiku, daudz jādinot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
- nojāt Ilgāku laiku, daudz jājot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
- izjāties Ilgāku laiku, daudz jāt.
- izjautāties Ilgāku laiku, daudz jautāt.
- iztriekties Ilgāku laiku, daudz jautri, skaļi sarunāties. Izpļāpāties.
- izjokoties Ilgāku laiku, daudz jokoties.
- izjūsmoties Ilgāku laiku, daudz jūsmot.
- izkaitināt Ilgāku laiku, daudz kaitināt.
- izkalpoties Ilgāku laiku, daudz kalpot (kādam, pie kāda, kur).
- izkalties Ilgāku laiku, daudz kalt (par cilvēku).
- izkalties Ilgāku laiku, daudz kalt (par putniem)
- kapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt (1).
- kapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt (4).
- kapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt (6).
- izkāpelēties Ilgāku laiku, daudz kāpelēt.
- izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz kaprīzi, paklusi raudāt (parasti par bērniem).
- izkāpties Ilgāku laiku, daudz kāpt.
- izkārdināt Ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko ēdamu, dzeramu).
- izkārdināt Ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko vēlamu, iekārojamu).
- izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot (karā, bruņotā cīņā).
- izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties (ar ko nevēlamu).
- izkārpīties Ilgāku laiku, daudz kārpīties.
- izkārsties Ilgāku laiku, daudz kārst.
- izkašņāties Ilgāku laiku, daudz kašņāties.
- izkaukties Ilgāku laiku, daudz kaukt (piemēram, par suni, vilku).
- izkaulēties Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti, ko pērkot, pārdodot).
- izklabināties Ilgāku laiku, daudz klabināt.
- izklačoties Ilgāku laiku, daudz klačoties.
- izkladzināties Ilgāku laiku, daudz kladzināt.
- izklaigāties Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
- izklaiņoties Ilgāku laiku, daudz klaiņot.
- izklanīties Ilgāku laiku, daudz klanīties.
- izklaudzināties Ilgāku laiku, daudz klaudzināt (parasti veltīgi).
- izklausīties Ilgāku laiku, daudz klausīties.
- izklauvēties Ilgāku laiku, daudz klauvēt (parasti veltīgi).
- izklejoties Ilgāku laiku, daudz klejot.
- izklepoties Ilgāku laiku, daudz klepot.
- izkliegties Ilgāku laiku, daudz kliegt.
- izknaibīt Ilgāku laiku, daudz knaibīt.
- izknakstīties Ilgāku laiku, daudz knakstīties.
- izknibināties Ilgāku laiku, daudz knibināties.
- izkopties Ilgāku laiku, daudz kopt.
- izkosties Ilgāku laiku, daudz kost.
- izkrākties Ilgāku laiku, daudz krākt.
- izkraukāties Ilgāku laiku, daudz kraukāt.
- izkrauties Ilgāku laiku, daudz kraut.
- izkravāties Ilgāku laiku, daudz kravāties.
- izkrēpoties Ilgāku laiku, daudz krēpot.
- izkūkoties Ilgāku laiku, daudz kūkot (par dzeguzi).
- izkūleņoties Ilgāku laiku, daudz kūleņot.
- izkulties Ilgāku laiku, daudz kult (labību).
- izkunkstēties Ilgāku laiku, daudz kunkstēt.
- izkurnēties Ilgāku laiku, daudz kurnēt.
- izkustēties Ilgāku laiku, daudz kustēties.
- izkviekties Ilgāku laiku, daudz kviekt.
- izķemmēties Ilgāku laiku, daudz ķemmēties. Izsukāties (1).
- izķēmoties Ilgāku laiku, daudz ķēmoties.
- izķengāties Ilgāku laiku, daudz ķengāties.
- izķēpāties Ilgāku laiku, daudz ķēpāties.
- izķerstīties Ilgāku laiku, daudz ķerstīt.
- izķerties Ilgāku laiku, daudz ķert.
- izlabināties Ilgāku laiku, daudz labināt.
- izlādēties Ilgāku laiku, daudz lādēties.
- izlaistīties Ilgāku laiku, daudz laistīt.
- izlamāties Ilgāku laiku, daudz lamāties.
- lāpīties Ilgāku laiku, daudz lāpīt, parasti apģērba gabalus.
- izlāpīties Ilgāku laiku, daudz lāpīt.
- izlasīties Ilgāku laiku, daudz lasīt.
- izlauzties Ilgāku laiku, daudz lauzties, cīnīties.
- izlēkāt Ilgāku laiku, daudz lēkāt.
- izlēkāties Ilgāku laiku, daudz lēkāt.
- izlēkties Ilgāku laiku, daudz lēkt.
- izlidināties Ilgāku laiku, daudz lidināties.
- izlidoties Ilgāku laiku, daudz lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
- izliegties Ilgāku laiku, daudz lieglies.
- noskriet Ilgāku laiku, daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- izgavilēties Ilgāku laiku, daudz līksmā, priecīgā balsī saukt.
- izlīksmoties Ilgāku laiku, daudz līksmoties.
- izlīties Ilgāku laiku, daudz līt.
- izlocīties Ilgāku laiku, daudz locīties.
- izlodāties Ilgāku laiku, daudz lodāt.
- izložņāties Ilgāku laiku, daudz ložņāt.
- izkaulēties Ilgāku laiku, daudz lūgties.
- izlūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties.
- izluncināties Ilgāku laiku, daudz luncināties.
- izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (sniedzot nepareizas ziņas).
- izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (vedot pa nepareizu ceļu).
- izmaldīties Ilgāku laiku, daudz maldīties.
- izmaldīties Ilgāku laiku, daudz maldoties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izmasēties Ilgāku laiku, daudz masēt.
- izmauroties Ilgāku laiku, daudz maurot.
- izmauties Ilgāku laiku, daudz maut.
- izmazgāties Ilgāku laiku, daudz mazgāt.
- izmāžoties Ilgāku laiku, daudz māžoties.
- izmedīties Ilgāku laiku, daudz medīt.
- izmēdīties Ilgāku laiku, daudz mēdīties.
- izmēģināties Ilgāku laiku, daudz mēģināt (parasti veltīgi).
- izmeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi).
- nomeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi). Izmeklēties.
- izmelsties Ilgāku laiku, daudz melst. Arī izpļāpāties.
- izmēļoties Ilgāku laiku, daudz mēļot. Izpļāpāties.
- izmesties Ilgāku laiku, daudz mest.
- izmētāties Ilgāku laiku, daudz mētāties.
- izmīdīties Ilgāku laiku, daudz mīdīties.
- nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
- nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- izmieloties Ilgāku laiku, daudz mieloties.
- izmierināties Ilgāku laiku, daudz mierināt (parasti veltīgi).
- izmīlināties Ilgāku laiku, daudz mīlināties (ar kādu).
- izminēt Ilgāku laiku, daudz minēt (parasti mīklas).
- izminēties Ilgāku laiku, daudz minēt (parasti veltīgi, piemēram, mīklu).
- nomīt Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), sabojāt, iznīcināt (to).
- nomīt Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), saplacināt, noblīvēt (to).
- nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to). Nomīdīt (1).
- nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- izmīņāties Ilgāku laiku, daudz mīņāties.
- izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties. Ilgāku laiku justies ļoti slikti.
- izmodināties Ilgāku laiku, daudz modināt (parasti veltīgi).
- izmuļķoties Ilgāku laiku, daudz muļķoties.
- izmurgoties Ilgāku laiku, daudz murgot.
- iznašķēties Ilgāku laiku, daudz našķēties.
- izņurdēties Ilgāku laiku, daudz neapmierināti runāt.
- iznerroties Ilgāku laiku, daudz nerrot, nerroties.
- nēsāties Ilgāku laiku, daudz nēsāt (1).
- nēsāties Ilgāku laiku, daudz nēsāt (4).
- iznēsāt Ilgāku laiku, daudz nēsāt.
- iznēsāties Ilgāku laiku, daudz nēsāt.
- iznesties Ilgāku laiku, daudz nest.
- izniekoties Ilgāku laiku, daudz niekoties.
- izniknoties Ilgāku laiku, daudz niknoties.
- izniķoties Ilgāku laiku, daudz niķoties.
- notramdīt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
- notrenkāt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
- izmuļļāties Ilgāku laiku, daudz nopūlēties (parasti veltīgi).
- izņaudēties Ilgāku laiku, daudz ņaudēt.
- noņurcīt Ilgāku laiku, daudz ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
- izņirgāties Ilgāku laiku, daudz ņirgāties.
- izņurdēties Ilgāku laiku, daudz ņurdēt.
- Izieties rotaļā Ilgāku laiku, daudz piedalīties rotaļā.
- Izieties rotaļās Ilgāku laiku, daudz piedalīties rotaļās.
- izpikoties Ilgāku laiku, daudz pikoties.
- izpīties Ilgāku laiku, daudz pīt.
- noplītēties Ilgāku laiku, daudz plītējot (parasti dzerot), degradēties, arī nonākt nabadzībā. Nodzerties (2).
- izplūkties Ilgāku laiku, daudz plūkt.
- izplunčāties Ilgāku laiku, daudz plunčāties.
- izpļāpāties Ilgāku laiku, daudz pļāpāt. Arī izrunāties (1).
- izpļauties Ilgāku laiku, daudz pļaut.
- izpogoties Ilgāku laiku, daudz pogot.
- izprātoties Ilgāku laiku, daudz prātot. Izdomāties.
- izpriecāties Ilgāku laiku, daudz priecāties.
- izpukoties Ilgāku laiku, daudz pukoties.
- izpūlēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi).
- izstīvēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (piemēram, ceļot ko smagu).
- izputināties Ilgāku laiku, daudz putināt (par sniegu).
- izrakņāties Ilgāku laiku, daudz rakņāt.
- izrakstīties Ilgāku laiku, daudz rakstīt.
- izrakties Ilgāku laiku, daudz rakt.
- izrāpoties Ilgāku laiku, daudz rāpot.
- izelsoties Ilgāku laiku, daudz raudāt, krampjaini ievelkot gaisu.
- izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudāt, parasti, līdz asaras vairs netek.
- izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
- izraustīties Ilgāku laiku, daudz raustīt (parasti veltīgi).
- izrauties Ilgāku laiku, daudz raut.
- izravēties Ilgāku laiku, daudz ravēt.
- izredzēties Ilgāku laiku, daudz redzēt (ko). Pilnīgi iepazīt.
- izrēkties Ilgāku laiku, daudz rēkt.
- izrībināties Ilgāku laiku, daudz rībināt.
- izrieties Ilgāku laiku, daudz riet.
- izrikšoties Ilgāku laiku, daudz rikšot.
- izriņķoties Ilgāku laiku, daudz riņķot.
- izdzenāties Ilgāku laiku, daudz ripināt, virzīt (bumbu, ripu u. tml.) no vienas vietas uz citu.
- izripināties Ilgāku laiku, daudz ripināt.
- izrīstīties Ilgāku laiku, daudz rīstīties.
- izrotaļāties Ilgāku laiku, daudz rotaļāties.
- izrubināties Ilgāku laiku, daudz rubināt (parasti par rubeni).
- izrūkties Ilgāku laiku, daudz rūkt.
- izrumulēties Ilgāku laiku, daudz rumulēties.
- izmuldēties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
- izrunāties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi).
- izrušināties Ilgāku laiku, daudz rušināt, rušināties.
- izsāpēties Ilgāku laiku, daudz sāpēt.
- izsapņoties Ilgāku laiku, daudz sapņot.
- izsaukāties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
- izsaukties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
- izsauļoties Ilgāku laiku, daudz sauļoties.
- izsēdēties Ilgāku laiku, daudz sēdēt.
- izsēņoties Ilgāku laiku, daudz sēņot.
- izsēroties Ilgāku laiku, daudz sērot.
- izsēties Ilgāku laiku, daudz sēt.
- izsēdēt Ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu).
- izsieties Ilgāku laiku, daudz siet.
- izsildīties Ilgāku laiku, daudz sildīties.
- izsirdīties Ilgāku laiku, daudz sirdīties.
- izsiroties Ilgāku laiku, daudz sirot.
- izsisties Ilgāku laiku, daudz sist.
- izskaisties Ilgāku laiku, daudz skaisties.
- izskaldīties Ilgāku laiku, daudz skaldīt.
- izskaloties Ilgāku laiku, daudz skalot.
- izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties.
- izskandināties Ilgāku laiku, daudz skandināt.
- noslidināt Ilgāku laiku, daudz skarot, padarīt gludu.
- izskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties. Pilnīgi apskatīt.
- izskraidīties Ilgāku laiku, daudz skraidīt.
- izskrāpēties Ilgāku laiku, daudz skrāpēt.
- izskribināties Ilgāku laiku, daudz skribināt.
- noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, ļoti nogurdināt (kājas).
- noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, nolietot (apavus).
- izskrieties Ilgāku laiku, daudz skriet.
- izskrabināties Ilgāku laiku, daudz skrubināt.
- izskrubināties Ilgāku laiku, daudz skrubināt.
- izslaucīties Ilgāku laiku, daudz slaucīt.
- noslaucīt Ilgāku laiku, daudz slaukot (ar ko), padarīt (to) nederīgu, nelietojamu.
- izslēpoties Ilgāku laiku, daudz slēpot.
- izslidināties Ilgāku laiku, daudz slidināties.
- noslidināt Ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to).
- izslidoties Ilgāku laiku, daudz slidot.
- izslimoties Ilgāku laiku, daudz slimot.
- izslinkoties Ilgāku laiku, daudz slinkot.
- nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas).
- izsmēķēties Ilgāku laiku, daudz smēķēt.
- sasmēķēties Ilgāku laiku, daudz smēķēt. Ilgāku laiku, daudz smēķēt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- izsmelgties Ilgāku laiku, daudz smelgt.
- izsmelties Ilgāku laiku, daudz smelt.
- izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
- izsmilkstēties Ilgāku laiku, daudz smilkstēt.
- izsnaikstīties Ilgāku laiku, daudz snaikstīties.
- izsnausties Ilgāku laiku, daudz snaust.
- izsoļoties Ilgāku laiku, daudz soļot.
- izspaidīties Ilgāku laiku, daudz spaidīties.
- izspārdīties Ilgāku laiku, daudz spārdīties.
- izspēkoties Ilgāku laiku, daudz spēkoties.
- nospēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlējot azartspēles, nonākt nabadzībā, arī degradēties.
- nospēlēt Ilgāku laiku, daudz spēlējot, samazināt (piemēram, izrādes, iestudējuma) māksliniecisko kvalitāti.
- izspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt.
- izspiegties Ilgāku laiku, daudz spiegt.
- izspītēties Ilgāku laiku, daudz spītēt.
- izspļaudīties Ilgāku laiku, daudz spļaudīties.
- izspoguļoties Ilgāku laiku, daudz spoguļoties.
- izspriedelēties Ilgāku laiku, daudz spriedelēt.
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzas pēdas (tajā).
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, ļoti nogurdināt (kājas).
- izstaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt.
- izmeloties Ilgāku laiku, daudz stāstīt melus, izdomājumus.
- izstāvēties Ilgāku laiku, daudz stāvēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izstenēties Ilgāku laiku, daudz stenēt.
- izstomīties Ilgāku laiku, daudz stomīties.
- kapāties Ilgāku laiku, daudz strādāt (parasti ko samērā vieglu, piemēram, sīkus zemes darbus). Noņemties (ar ko).
- izstrādāties Ilgāku laiku, daudz strādāt.
- izstrīdēties Ilgāku laiku, daudz strīdēties.
- izsukāties Ilgāku laiku, daudz sukāt (piemēram, linus, kaņepājus).
- izsukāties Ilgāku laiku, daudz sukāties.
- izdzenāt Ilgāku laiku, daudz sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.
- izsvaidīties Ilgāku laiku, daudz svaidīties. Izmētāties (1).
- izsvārstīt Ilgāku laiku, daudz svārstīt.
- izsvārstīties Ilgāku laiku, daudz svārstīties (par priekšmetu).
- izsviesties Ilgāku laiku, daudz sviest. Izmesties (1).
- izsvilpoties Ilgāku laiku, daudz svilpot.
- izsvilpties Ilgāku laiku, daudz svilpt.
- izšaudīties Ilgāku laiku, daudz šaudīt.
- izšauties Ilgāku laiku, daudz šaut.
- izšķaudīties Ilgāku laiku, daudz šķaudīt.
- izšķendēties Ilgāku laiku, daudz šķendēties.
- izšļakstināties Ilgāku laiku, daudz šļakstināties.
- izšļakstīties Ilgāku laiku, daudz šļakstīties.
- nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu.
- nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- izšūpoties Ilgāku laiku, daudz šūpoties.
- izšūties Ilgāku laiku, daudz šūt.
- iztaurēties Ilgāku laiku, daudz taurēt.
- iztaustīties Ilgāku laiku, daudz taustīties.
- notekāt Ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- iztenkoties Ilgāku laiku, daudz tenkot.
- iztērgāties Ilgāku laiku, daudz tērgāt. Izpļāpāties.
- iztērzēties Ilgāku laiku, daudz tērzēt.
- iztiesāties Ilgāku laiku, daudz tiesāties.
- iztīksmināties Ilgāku laiku, daudz tīksmināties.
- izkratīties Ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties.
- iztincināt Ilgāku laiku, daudz tincināt.
- iztirgoties Ilgāku laiku, daudz tirgoties.
- iztracināt Ilgāku laiku, daudz tracināt.
- iztrakoties Ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem).
- iztrallināties Ilgāku laiku, daudz trallināt.
- notramdīt Ilgāku laiku, daudz tramdot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
- notrenkt Ilgāku laiku, daudz trencot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
- notrenkāt Ilgāku laiku, daudz trenkājot (dzīvnieku), ļoti noguldināt (to).
- notriekt Ilgāku laiku, daudz triecot (dzīvnieku, arī cilvēku), ļoti nogurdināt (to).
- izdauzīties Ilgāku laiku, daudz trokšņaini, draiskulīgi rotaļāties.
- iztrokšņoties Ilgāku laiku, daudz trokšņot.
- iztvarstīties Ilgāku laiku, daudz tvarstīt.
- izubagoties Ilgāku laiku, daudz ubagot.
- izūjināties Ilgāku laiku, daudz ūjināt.
- izūvināties Ilgāku laiku, daudz ūvināt.
- iztrakoties Ilgāku laiku, daudz uzdzīvot.
- izdīkties Ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt.
- izvadāties Ilgāku laiku, daudz vadāt.
- izvaibstīties Ilgāku laiku, daudz vaibstīties.
- izvaidēties Ilgāku laiku, daudz vaidēt.
- izvaimanāties Ilgāku laiku, daudz vaimanāt.
- novalkāt Ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus).
- iznēsāties Ilgāku laiku, daudz valkāt.
- izvalkāties Ilgāku laiku, daudz valkāt.
- izvalstīt Ilgāku laiku, daudz valstīt.
- izvalstīties Ilgāku laiku, daudz valstīties.
- novāļāt Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
- novāļāt Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to).
- izvāļāties Ilgāku laiku, daudz vāļāties.
- izvandīties Ilgāku laiku, daudz vandīties.
- izvārstīt Ilgāku laiku, daudz vārstīt (piemēram, durvis).
- izvārtīties Ilgāku laiku, daudz vārtīties.
- izvēcināt Ilgāku laiku, daudz vēcināt.
- izvēcināties Ilgāku laiku, daudz vēcināties.
- izvelties Ilgāku laiku, daudz velt.
- izvērpties Ilgāku laiku, daudz vērpt.
- izvesties Ilgāku laiku, daudz vest.
- izvicināt Ilgāku laiku, daudz vicināt.
- izvidžināties Ilgāku laiku, daudz vidžināt.
- noviļāt Ilgāku laiku, daudz viļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
- izviļāties Ilgāku laiku, daudz viļāties.
- izvingroties Ilgāku laiku, daudz vingrot.
- izvizināties Ilgāku laiku, daudz vizināties.
- izzāģēties Ilgāku laiku, daudz zāģēt.
- nozelēt Ilgāku laiku, daudz zelējot, nolietot.
- izziedēties Ilgāku laiku, daudz ziedēt.
- izzīlēties Ilgāku laiku, daudz zīlēt.
- izzīmēties Ilgāku laiku, daudz zīmēt.
- nozīst Ilgāku laiku, daudz zīžot (kā) pienu, novājināt (to).
- izzoboties Ilgāku laiku, daudz zoboties.
- izzvanīties Ilgāku laiku, daudz zvanīt (piemēram, ar durvju zvanu, pa telefonu).
- izzvejoties Ilgāku laiku, daudz zvejot.
- izzvērēties Ilgāku laiku, daudz zvērēt.
- izzviegties Ilgāku laiku, daudz zviegt.
- izžadzināties Ilgāku laiku, daudz žadzināt.
- izņaudēties Ilgāku laiku, daudz žēlā balsī lūgties. Ilgāku laiku, daudz gausties.
- izvaidēties Ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties.
- izžēloties Ilgāku laiku, daudz žēloties.
- noēsties Ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt tuklam, resnam.
- izsmieties Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
- saelpoties Ilgāku laiku, dziļi ieelpot (ko) lielākā daudzumā. Ilgāku laiku, dziļi ieelpot (kā lielāku daudzumu).
- nopūlēt Ilgāku laiku, intensīvi darbojoties, nodarbinot, nogurdināt.
- izelpoties Ilgāku laiku, intensīvi elpot.
- izgrūsties Ilgāku laiku, intensīvi grūst.
- izvicoties Ilgāku laiku, intensīvi ko darīt.
- urbināties Ilgāku laiku, intensīvi urbināt (1).
- urbināties Ilgāku laiku, intensīvi urbināt (2).
- izbaiļoties Ilgāku laiku, ļoti baiļoties.
- izcerēties Ilgāku laiku, ļoti cerēt.
- izdrebēties Ilgāku laiku, ļoti drebēt (piemēram, aiz aukstuma, bailēm). Izdrebināties.
- izdrebināties Ilgāku laiku, ļoti drebināties (piemēram, aiz aukstuma, bailēm). Izdrebēties.
- noelsties Ilgāku laiku, ļoti elst.
- izgaidīties Ilgāku laiku, ļoti gaidīt (parasti veltīgi).
- izgarlaikoties Ilgāku laiku, ļoti garlaikoties.
- izgribēties Ilgāku laiku, ļoti gribēt.
- izgrīļoties Ilgāku laiku, ļoti grīļoties.
- izjusties Ilgāku laiku, ļoti just līdzi (kādam).
- izkaitināties Ilgāku laiku, ļoti kaitināties.
- izkāroties Ilgāku laiku, ļoti kārot (parasti veltīgi).
- nokāroties Ilgāku laiku, ļoti kārot.
- izkašķēties Ilgāku laiku, ļoti kašķēties. Izstrīdēties.
- izkaunēties Ilgāku laiku, ļoti kaunēties.
- izkaunināt Ilgāku laiku, ļoti kaunināt (kādu).
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti mocīt, spīdzināt. Ilgāku laiku, ļoti mokot, spīdzinot, nonāvēt.
- iznervozēties Ilgāku laiku, ļoti nervozēt.
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos). Būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
- izmocīties Ilgāku laiku, ļoti nopūlēties.
- izdimdināt Ilgāku laiku, ļoti skaļi spēlēt (parasti sitamo mūzikas instrumentu).
- izvārdzināt Ilgāku laiku, ļoti vārdzināt.
- izvārgties Ilgāku laiku, ļoti vārgt.
- izverdzināt Ilgāku laiku, ļoti verdzināt. Arī izkalpināt.
- sabraukt Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sabraukties Ilgāku laiku, parasti ātri, braukt. Ilgāku laiku, parasti ātri, braukt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sajāt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- saskrieties Ilgāku laiku, parasti ātri, skriet. Ilgāku laiku, parasti ātri, skriet tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli).
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
- valkāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.).
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (kādā noteiktā apģērbā), ilgāku laiku, parasti valkāt (noteiktu apģērbu, apavus).
- valkāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā). Ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus).
- sastaigāties Ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt. Ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- valkāt Ilgāku laiku, parasti lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus, rotaslietas).
- malties Ilgāku laiku, parasti nogurdinoši, staigāt, braukāt.
- ost Ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru. Arī ostīt (1).
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti valkāt, lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus).
- noslaukt Ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus). Ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu.
- nodzīt Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti nogurdināt, arī nomocīt, novājināt.
- nodzīties Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz, smagi strādājot, darot ko, ļoti nogurt, arī novājēt.
- izmazgāties Ilgāku laiku, rūpīgi mazgāties.
- nocepināties Ilgāku laiku, sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu.
- šķaidīties Ilgāku laiku, spēcīgi šķaidīt (1).
- izpūsties Ilgāku laiku, stipri pūst (par vēju).
- izsalties Ilgāku laiku, stipri salt.
- izsaldēties Ilgāku laiku, stipri salt. Izsalties.
- izdurties Ilgāku laiku, vairākkārt durt (kur ko smailu, asu).
- izdurties Ilgāku laiku, vairākkārt durt, lai nonāvētu, iznīcinātu.
- karināties Ilgāku laiku, vairākkārt kārties (parasti pāri kam, ārā no kā).
- Nezin (arī nez) kuro gadu (arī mēnesi, dienu u. tml.) Ilgāku laiku. Nav zināms, kuru gadu (arī mēnesi, dienu u. tml.).
- Nezin (arī nez) kuro mēnesi (arī gadu, dienu u. tml.) Ilgāku laiku. Nav zināms, kuru mēnesi (arī gadu, dienu u. tml.).
- saieties Ilgāku, laiku, parasti ātri, iet. Ilgāku laiku, parasti ātri, iet tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- šalkt Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- vilkties Ilgt, ritēt (parasti lēni) - par laiku, laikposmu.
- sen Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma.
- izbadoties Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu. Izsalkt (1).
- izlepoties Ilgu laiku, daudz lepoties.
- sadedzināt Intensīvi garīgi darbojoties, iztērēt (visus savus spēkus, visu savu laiku u. tml.).
- nodot Intensīvi šaut (kādu laiku).
- nodoties Intensīvi, arī aizrautīgi nodarbojoties (ar ko), veltīt (tam) savu laiku, mūžu u. tml.
- saairēties Intensīvi, arī ilgāku laiku airēt. Intensīvi, arī ilgāku laiku airēt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- saarties Intensīvi, arī ilgāku laiku art. Intensīvi, arī ilgāku laiku art tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sadejoties Intensīvi, arī ilgāku laiku dejot. Intensīvi, arī ilgāku laiku dejot tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli).
- sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdīties. Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdīties tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- piedomāt Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko).
- sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt. Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā, arī fiziskā stāvoklī), arī pilnīgi iegrimt domās.
- sadraiskuļoties Intensīvi, arī ilgāku laiku draiskuļoties. Intensīvi, arī ilgāku laiku draiskuļoties tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī).
- safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt. Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
- sairties Intensīvi, arī ilgāku laiku irt. Intensīvi, arī ilgāku laiku irt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī). Saairēties.
- sasapņoties Intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt. Intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
- sapūlēties Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku stāvokli, arī saslimt.
- sapūlēt Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, ļoti nogurdināt, novājināt, arī padarīt slimu (ķermeņa daļu).
- saosties Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko). Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- saostīties Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko). Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- piestrādāt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt (lai sasniegtu kādu mērķi).
- piesēdēt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt darbu, kas veicams sēžot.
- sastrādāties Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt. Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli).
- sadauzīties Intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. Intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī).
- kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) ar kādu rīku vai rokām.
- kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt ar kājām (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
- karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.). Irt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pairt Irot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Irt nelielu attālumu, neilgu laiku paairēt (1).
- mazs Īss (par laiku, laikposmu).
- paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu). Tikt aizvadītam, pavadītam (kādā veidā). Aizritēt, aiziet.
- izskriet Iziet, aiziet (piemēram, no mājām) uz neilgu laiku.
- iedalīt Izkārtot (laiku), paredzot (tā) izlietojumu.
- pārkārtot Izkārtot citādi (darbalaiku).
- samainīties Izkārtot sev (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) cita vietā.
- uzdzīvot Izlaidīgi, baudkāri līksmoties. Pavadīt laiku baudkārās izpriecās.
- iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku). Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
- tērēt Izmantot (laiku, laikposmu), ko darot, veicot.
- taupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu (piemēram, laiku, spēkus).
- vēsmot Izplatīties kādā vidē, parasti vienlaikus ar lēnu gaisa plūsmu, lēnu vēju (parasti par smaržu). Būt lēnam (par vēju).
- šķiest Izstarot, arī atstarot (gaismu), parasti vienlaikus vairākos virzienos.
- pārtērēt Iztērēt vairāk nekā paredzēts (laiku).
- pieciest Iztikt bez (kā), parasti neilgu laiku.
- iekārtoties Izveidot, nodrošināt sev kādam nolūkam vēlamus apstākļus (piemēram, attiecīgi iedalot laiku, darbus u. tml.).
- ievārīties Izveidoties nosēdumiem (uz trauka sienām, kurā ilgāku laiku ko vāra).
- notēmēt Izvēlēties, arī iepriekš noteikt (darbības virzienu, mērķi, laiku).
- pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pajāt Jājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Jāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- šķiest Jaukt (kā, parasti šķidra, arī sīka, kopumu), strauji virzot (tā) sastāvdaļas vienlaikus uz vairākām vai visām pusēm.
- moratorijs Juridisks akts, ar ko uz zināmu laiku aiztur vai palēnina kā izpildi, kamēr izbeidzas šajā aktā noteiktie sevišķie apstākļi.
- okupācija Kādas valsts teritorijas ieņemšana uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
- aprunāties Kādu laiku (neoficiāli, arī draudzīgi) sarunāties. Parunāties.
- gaidīt Kādu laiku būt, atrasties kur, zinot, ka (kam) jāpienāk, jāparādās, jānotiek.
- iepriekš Kādu laiku pirms kā cita.
- Vienu laiku Kādu laiku.
- Vienu laiku Kādu laiku.
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku apzināti eksistēt.
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku bioloģiski eksistēt.
- paiet Kādu, parasti samērā neilgu, laiku ierasties (kur, parasti regulāri, lai ko strādātu, mācītos, ar ko nodarbotos).
- pamērīt Kādu, parasti samērā neilgu, laiku mērīt.
- pamērīties Kādu, parasti samērā neilgu, laiku mērīties.
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku uzturēties noteiktā vietā (par cilvēkiem).
- izkalpot Kalpojot (pie kāda), aizvadīt (noteiktu laiku), pabeigt kalpot (noteiktu laiku). Nokalpot.
- landsknehts Kara algotnis (viduslaiku Vācijā).
- garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kās pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
- veckareivis Kareivis, kurš zināmu laiku jau ir nodienējis un kura apmācības pamatos ir pabeigtas.
- pamiers Karojošo pušu vienošanās uz laiku pārtraukt karadarbību. Stāvoklis, kad pēc karojošo pušu vienošanās uz laiku ir pārtraukta karadarbība.
- kārtoties Kārtot [1] (1) ko (parasti ilgāku laiku, piemēram, kādā vietā, telpā).
- diendienā Katru dienu. Pastāvīgi, nepārtraukti (ilgāku laiku).
- stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
- laboties Kļūt citādam, parasti saulainam (par laiku, laika apstākļiem).
- apkurlt Kļūt gandrīz nedzirdīgam (parasti uz neilgu laiku).
- paklust Kļūt klusākam (piemēram, par skaņām). Uz neilgu laiku apklust.
- pierimt Kļūt klusākam vai apklust, parasti uz neilgu laiku (par skaņu).
- pierimt Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties, parasti uz neilgu laiku (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- atspaidīties Kļūt sāpīgam (par kādu ķermeņa daļu, uz kuras ilgāku laiku balstās).
- atspiesties Kļūt sāpīgam (par kādu ķermeņa daļu, uz kuras ilgāku laiku balstās). Atspaidīties.
- atlaisties Kļūt siltākam, iestājoties atkusnim (par laiku).
- stingt Kļūt tādam, kam uz laiku beidzas vai tiek ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- sastingt Kļūt tādam, kam uz laiku izbeidzas vai ir ļoti ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- novecot Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
- novecoties Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem. Novecot (3).
- reibt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu iedarbībā).
- skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); reibt (1).
- izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu). Kļūt tādam, kurā kas norisinās, notiek citādi nekā iepriekš, nekā paredzēts.
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
- uzstarot Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas)- par cilvēku.
- tuvoties Kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu).
- diskonts Kredīta operācija, kurā banka, pērkot vekseli, atskaita no tā nominālvērtības attiecīgus procentus par laiku līdz termiņa beigām.
- munsturrullis Kuģa komandas saraksts. Kuģa komandas saraksts, kas vienlaikus ir arī darba līgums.
- palaisties Laižoties pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Laisties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- Lasīt priekšā Lasīt tekstu un vienlaikus to runāt (klausītājiem).
- Lasīt balsī (arī skaļi) Lasīt tekstu un vienlaikus to runāt.
- Lasīt skaļi (arī balsī) Lasīt tekstu un vienlaikus to runāt.
- palēkt Lecot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Lēkt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- aizvilkties Lēni aizritēt (par laiku, laika posmu).
- palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Lidot nelielu attālumu, neilgu laiku.
- manta Līdzpaņemtie priekšmeti, kas nepieciešami, piemēram, dzīvošanai (kur kādu laiku).
- palatalizācija Līdzskaņa artikulācija ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
- saskriet Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- padzīt Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- izlielīties Lieloties plaši izpaust ko (par sevi). Ilgāku laiku, daudz lielīties.
- ilgs Liels (par laiku, laika posmu).
- palīst Lienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Līst nelielu attālumu, neilgu laiku.
- tikt Lieto salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā. Būt (7).
- nu Lieto, lai atsauktos kādam un vienlaikus izteiktu jautājumu.
- tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, vienlaikus piešķirot tam noteiktu pretstata vai pieļāvuma nokrāsu.
- prozit Lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu un vienlaikus izteiktu laba vēlējumu.
- nomāt Lietot (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu (uz kādu laiku). Arī īrēt.
- īrēt Lietot (priekšmetu, telpu) pret maksu (uz kādu laiku).
- šķiest Lietot nelietderīgi, bezmērķīgi (laiku, spēku, enerģiju).
- angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku. Attiecīga saistība, nosacījumi.
- līksmot Līksmi pavadīt laiku.
- līksmoties Līksmi pavadīt laiku.
- nometināt Likt apmesties, novietot (kur), lai (tur) dzīvotu, strādātu. Likt apmesties (kur) uz laiku.
- izkalpināt Likt ilgāku laiku smagi, grūti kalpot, strādāt, parasti bez pietiekama atalgojuma.
- nostādīt Likt kādu laiku atrasties (kur) un veikt noteiktu uzdevumu (parasti sargāt, novērot).
- izguldīt Ļaut (lopiem) ilgāku laiku, daudz gulēt ganībās. Izguldināt (2).
- izguldināt Ļaut (lopiem) ilgāku laiku, daudz gulēt ganībās. Izguldīt (2).
- vilcināties Ļaut (piemēram, darbiem) ieilgt, arī paveikt (piemēram, darbus) vēlāk par paredzēto laiku.
- pieturēt Ļaut uzturēties, dzīvot savā mājā, dzīvoklī, parasti uz neilgu laiku, neoficiāli.
- apguldināt Ļaut vai panākt, ka (lopi) ganībās ilgāku laiku guļ.
- Aizskriet kā (ar) vēja (arī putna) spārniem Ļoti ātri paiet (par laiku).
- Aizskriet kā (ar) putna (arī vēja) spārniem Ļoti ātri paiet (par laiku).
- aizjoņot Ļoti ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties, aizskriet.
- joņot Ļoti ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
- sapriecāties Ļoti, arī ilgāku laika priecāties. Ļoti, arī ilgāku laiku priecāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā, parasti psihiskā, stāvoklī).
- sabēdāties Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties. Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- sailgoties Ļoti, arī ilgāku laiku ilgoties. Ļoti, arī ilgāku laiku ilgoties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
- saraizēties Ļoti, arī ilgāku laiku raizēties. Ļoti, arī ilgāku laiku raizēties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- atmesties Mainīties, iestāties (par laiku).
- grozīties Mainīties, kļūt citādam (parasti par laiku, vēju).
- uzlaboties Mainoties kļūt labākam, piemēram, saulainākam, siltākam u. tml. (par laiku, laika apstākļiem).
- Dieva tiesa Māņticīgi paņēmieni vainas noteikšanai (parasti viduslaiku tiesā).
- telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
- izlīkumot Metot līkumus, līku loču izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.). Ilgāku laiku, daudz līkumot.
- izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī). Vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
- vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek cilvēkiem ilgāku laiku maldīties, novirza tos uz nepareiza ceļa.
- cits Nākošais, sekojošais (par laiku, laika posmu).
- panākt Nākot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Nākt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- brīvs Neaizņemts (par laiku, laika posmu).
- Mākt sirdi Neatvairāmi, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- kavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās u. tml. (noteiktu laiku).
- nokavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās, pasākumā u. tml. (noteiktu laiku).
- badoties Neēst vai ēst ļoti maz (ilgāku laiku). Ciest badu.
- piemirst Neiedomāties, neapzināties. Atstāt novārtā, neievērot (parasti uz kādu laiku).
- palaistīt Neilga laiku, mazliet laistīt.
- palamāt Neilga laiku, mazliet lamāt.
- Pagulēt slimnīcā Neilgu laiku ārstēties slimnīcā.
- Pagulēt slimnīcā Neilgu laiku ārstēties slimnīcā.
- pasēdēt Neilgu laiku atrasties apcietinājumā.
- pagulēt Neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- panīkt Neilgu laiku atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī bezdarbībā, garlaicībā.
- pakūkot Neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
- pakratīties Neilgu laiku braukt transportlīdzeklī, kas krata.
- pagulēt Neilgu laiku būt aizmigušam.
- uzliesmot Neilgu laiku būt ar spēcīgi palielinātu spožumu (par maiņzvaigzni).
- pavaļoties Neilgu laiku būt bez noteikta darba, uzdevumiem.
- pamētāties Neilgu laiku būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam.
- paskatīties Neilgu laiku būt par (kā) skatītāju.
- pagulēt Neilgu laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
- pagulēt Neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem).
- pamīcīties Neilgu laiku būt, atrasties drūzmā, vietā, kur ir daudz cilvēku.
- pabūt Neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā). Neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko.
- pačurnēt Neilgu laiku čurnēt.
- padirnēt Neilgu laiku dirnēt.
- uzgaidīt Neilgu laiku gaidīt (kādu, ko), parasti, uzturoties kur.
- pagavēt Neilgu laiku gavēt.
- paglabāt Neilgu laiku glabāt, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas. Arī pataupīt (1).
- paglabāties Neilgu laiku glabāties.
- pagulšņāt Neilgu laiku gulšņāt.
- patrakot Neilgu laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
- pakārāties Neilgu laiku karāties.
- paklusēt Neilgu laiku klusēt.
- palaiskot Neilgu laiku laiskot. Palaiskoties.
- paļauties Neilgu laiku ļauties, nodoties (piemēram, kādam psihiskam stāvoklim).
- paārstēt Neilgu laiku mazliet ārstēt.
- pamaisīties Neilgu laiku mazliet kustēties (starp citiem, citu vidū).
- pamitināt Neilgu laiku mitināt.
- pamitināties Neilgu laiku mitināties.
- pagavēt Neilgu laiku neēst (piemēram, ja nav ko ēst, ja nedod ēst).
- paspuroties Neilgu laiku nepiekāpties.
- pastīvēties Neilgu laiku nepiekāpties.
- padīkoties Neilgu laiku pavadīt bezdarbībā, dīkā.
- padīkot Neilgu laiku pavadīt bezdarbībā, dīkā. Padīkoties.
- pačūlot Neilgu laiku pavāji degt, izdalot mitrumu (par mitru malku).
- pavaldīt Neilgu laiku pievaldīt (piemēram, dzīvnieku).
- uzkavēties Neilgu laiku pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu.
- pasēdēt Neilgu laiku sēdēt. Neilgu laiku (kur) uzkavēties, (kur) nodarboties (ar ko), parasti atrodoties sēdus stāvoklī.
- Pakavēties (ar) acīm Neilgu laiku skatīties (uz ko).
- paskatīties Neilgu laiku skatīties, arī vērot, lai ko redzētu, uzzinātu u. tml.
- pazviegt Neilgu laiku smieties skaļā balsī.
- nosnausties Neilgu laiku snaust.
- uzliesmojums Neilgu laiku spēcīgi palielināts spožums (maiņzvaigznei).
- parauties Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt.
- paraut Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt. Parauties (3).
- pastāvēt Neilgu laiku stāvēt.
- pavirpuļot Neilgu laiku strauji griezties (piemēram, dejojot, slidojot).
- patēmēt Neilgu laiku tēmēt.
- patupēt Neilgu laiku tupēt.
- pablenzt Neilgu laiku uzmanīgi skatīties, novērojot (ko).
- pamētāties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- pasvaidīties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- pavalkāt Neilgu laiku vairākkārt vilkt šurp turp.
- pavaldīt Neilgu laiku valdīt.
- pagrābt Neilgu laiku virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm atskaņot (skaņu ierakstu). Neilgu laiku, arī reizēm darbināt (skaņu ierakstu atskaņotāju), lai ko atskaņotu.
- uzčīgāt Neilgu laiku, arī reizēm čīgāt.
- uzdejot Neilgu laiku, arī reizēm dejot.
- uzducināt Neilgu laiku, arī reizēm ducināt (parasti par pērkonu).
- uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt (par dažiem putniem, arī kukaiņiem).
- uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt.
- uzkoklēt Neilgu laiku, arī reizēm koklēt.
- uzkūkot Neilgu laiku, arī reizēm kūkot (par dzeguzi).
- uzlīņāt Neilgu laiku, arī reizēm līņāt.
- uzlīt Neilgu laiku, arī reizēm līt (par lietu).
- uzsmidzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu).
- uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm. Uzsmidzināt (1).
- uzgavilēt Neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
- uzpūst Neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, tauri).
- uzrasināt Neilgu laiku, arī reizēm rasināt (par lietu).
- uzrukšķēt Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
- uzskandināt Neilgu laiku, arī reizēm skandināt.
- uzspurgt Neilgu laiku, arī reizēm skanēt (par smiekliem, gavilēm u. tml.).
- uzsmēķēt Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
- uzsnigt Neilgu laiku, arī reizēm snigt.
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
- uzsprauslot Neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt.
- uzstabulēt Neilgu laiku, arī reizēm stabulēt (piemēram, melodiju).
- uzstrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzsvilpot Neilgu laiku, arī reizēm svilpot.
- uzšķindināt Neilgu laiku, arī reizēm šķindināt.
- uzšņākt Neilgu laiku, arī reizēm šņākt.
- uztrallināt Neilgu laiku, arī reizēm trallināt.
- uztrillināt Neilgu laiku, arī reizēm trillināt.
- uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzvīterot Neilgu laiku, arī reizēm vīterot.
- uzzīlēt Neilgu laiku, arī reizēm zīlēt.
- paadīt Neilgu laiku, mazliet adīt (ko).
- paadīties Neilgu laiku, mazliet adīt.
- paaijāt Neilgu laiku, mazliet aijāt.
- paākstīties Neilgu laiku, mazliet ākstīties.
- paālēties Neilgu laiku, mazliet ālēties.
- paamizēties Neilgu laiku, mazliet amizēties.
- paanalizēt Neilgu laiku, mazliet analizēt.
- paplaukšķināt Neilgu laiku, mazliet aplaudēt.
- paskatīties Neilgu laiku, mazliet aplūkot, iepazīt aplūkojot.
- papētīt Neilgu laiku, mazliet apskatīt.
- pavaldīt Neilgu laiku, mazliet apvaldīt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pasmaržot Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert (ko smaržīgu).
- paost Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert. Arī pasmaržot (1).
- pabaudīt Neilgu laiku, mazliet ar prieku, baudu izjust (ko). Neilgu laiku, mazliet ar patiku nodoties (kam).
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, adītu u. tml.).
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (parasti sienu, mēslus).
- paārstēties Neilgu laiku, mazliet ārstēties.
- paart Neilgu laiku, mazliet art (ko).
- paarties Neilgu laiku, mazliet art.
- paasarot Neilgu laiku, mazliet asarot.
- paasināt Neilgu laiku, mazliet asināt.
- paasiņot Neilgu laiku, mazliet asiņot.
- padomāt Neilgu laiku, mazliet atcerēties, iztēloties.
- pašļaucīties Neilgu laiku, mazliet atpūsties guļus stāvoklī.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņu ierakstu, parasti skaņuplati). Neilgu laiku, mazliet darbināt (piemēram, elektrofonu), lai ko atskaņotu.
- pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- pagainīt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- paaudzēt Neilgu laiku, mazliet audzēt.
- paaudzināt Neilgu laiku, mazliet audzināt.
- paauklēt Neilgu laiku, mazliet auklēt.
- paaurot Neilgu laiku, mazliet aurot.
- paausīties Neilgu laiku, mazliet ausīties.
- paklausīties Neilgu laiku, mazliet auskultēt.
- paaust Neilgu laiku, mazliet aust (ko).
- paausties Neilgu laiku, mazliet aust.
- paaušoties Neilgu laiku, mazliet aušoties.
- paāzēt Neilgu laiku, mazliet āzēt.
- paāzēties Neilgu laiku, mazliet āzēties.
- pabadināt Neilgu laiku, mazliet badināt.
- pabadināties Neilgu laiku, mazliet badināties. Pabadoties.
- pabadīt Neilgu laiku, mazliet badīt.
- pabadīties Neilgu laiku, mazliet badīties.
- pabadoties Neilgu laiku, mazliet badoties.
- pabaidīt Neilgu laiku, mazliet baidīt.
- pabakstīt Neilgu laiku, mazliet bakstīt.
- pabakstīties Neilgu laiku, mazliet bakstīties.
- pabalināt Neilgu laiku, mazliet balināt.
- paballēties Neilgu laiku, mazliet ballēties.
- pabalsināt Neilgu laiku, mazliet balsināt.
- pabaroties Neilgu laiku, mazliet baroties.
- pabārstīt Neilgu laiku, mazliet bārstīt.
- pabārt Neilgu laiku, mazliet bārt.
- pabārties Neilgu laiku, mazliet bārties.
- pabaurot Neilgu laiku, mazliet baurot. Pamaurot.
- pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet bažīties, uztraukties.
- pabēdāties Neilgu laiku, mazliet bēdāties, arī raizēties, bažīties.
- paberzēt Neilgu laiku, mazliet berzēt.
- paberzēties Neilgu laiku, mazliet berzēties.
- paberzt Neilgu laiku, mazliet berzt.
- paberzties Neilgu laiku, mazliet berzties. Paberzēties.
- pabiedēt Neilgu laiku, mazliet biedēt. Pabaidīt (1).
- pabiedroties Neilgu laiku, mazliet biedroties.
- pabikstīt Neilgu laiku, mazliet bikstīt. Pabakstīt, padurstīt.
- pabirdināt Neilgu laiku, mazliet birdināt.
- pabizot Neilgu laiku, mazliet bizot.
- pablēdīties Neilgu laiku, mazliet blēdīties.
- pablēņoties Neilgu laiku, mazliet blēņoties. Arī paniekoties.
- pablēt Neilgu laiku, mazliet blēt.
- pablietēt Neilgu laiku, mazliet blietēt.
- pablīvēt Neilgu laiku, mazliet blīvēt.
- pablusoties Neilgu laiku, mazliet blusoties.
- pabļaustīties Neilgu laiku, mazliet bļaustīties. Paklaigāt.
- pabļitkot Neilgu laiku, mazliet bļitkot.
- paboksēties Neilgu laiku, mazliet boksēties.
- pabradāt Neilgu laiku, mazliet bradāt.
- pabrakšķēt Neilgu laiku, mazliet brakšķēt.
- pabrakšķināt Neilgu laiku, mazliet brakšķināt.
- pabraucīt Neilgu laiku, mazliet braucīt (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
- pabraukāt Neilgu laiku, mazliet braukāt (par cilvēku).
- pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt. Arī pavizināties.
- pabrēkāt Neilgu laiku, mazliet brēkāt.
- pabriedēt Neilgu laiku, mazliet briedēt.
- pabrikšķēt Neilgu laiku, mazliet brikšķēt.
- pabrikšķināt Neilgu laiku, mazliet brikšķināt.
- pabrīnīties Neilgu laiku, mazliet brīnīties.
- pabrūnināt Neilgu laiku, mazliet brūnināt.
- pabružāt Neilgu laiku, mazliet bružāt.
- pabubināt Neilgu laiku, mazliet bubināt (par zirgu).
- pabuldurēt Neilgu laiku, mazliet buldurēt (par tītaru).
- pabungot Neilgu laiku, mazliet bungot.
- paburbuļot Neilgu laiku, mazliet burbuļot.
- paburkšķēt Neilgu laiku, mazliet burkšķēt.
- paburkšķināt Neilgu laiku, mazliet burkšķināt.
- paburt Neilgu laiku, mazliet burt.
- paburties Neilgu laiku, mazliet burties.
- paburtot Neilgu laiku, mazliet burtot.
- paburzīt Neilgu laiku, mazliet burzīt.
- padumpoties Neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- patrīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā). Pagrozīties (2).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- pabūvēt Neilgu laiku, mazliet būvēt.
- pabužināt Neilgu laiku, mazliet bužināt.
- pabužināties Neilgu laiku, mazliet bužināties.
- paceļot Neilgu laiku, mazliet ceļot.
- pakalt Neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
- paurbties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko).
- paurķēties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko). Paurbties (2).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- pacepināt Neilgu laiku, mazliet cepināt (pārtikas produktus).
- pacept Neilgu laiku, mazliet cept (ko).
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cērtot, veidot (ko).
- paciemoties Neilgu laiku, mazliet ciemoties.
- pacīkstēties Neilgu laiku, mazliet cīkstēties. Pacīnīties.
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilājot (darbarīku), pastrādāt (ar to).
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (ko), lai noteiktu, cik (tas) sver.
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (piemēram, priekšmetu, ķermeņa daļu).
- pacildināt Neilgu laiku, mazliet cildināt. Paslavēt.
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (1).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (2).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (3).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (4).
- pacirpt Neilgu laiku, mazliet cirpt (dzīvnieku). Neilgu laiku, mazliet cirpt (vilnu dzīvniekam).
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ar asu ķermeņa daļu, parasti ar knābi).
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ko).
- pacirtot Neilgu laiku, mazliet cirtot.
- pacitēt Neilgu laiku, mazliet citēt.
- pačabēt Neilgu laiku, mazliet čabēt.
- pačabināt Neilgu laiku, mazliet čabināt.
- pačakstēt Neilgu laiku, mazliet čakstēt.
- pačakstināt Neilgu laiku, mazliet čakstināt (ko vieglu, sausu).
- pačāpstināt Neilgu laiku, mazliet čāpstināt.
- pačaukstēt Neilgu laiku, mazliet čaukstēt.
- pačaukstināt Neilgu laiku, mazliet čaukstināt.
- pačaukstināties Neilgu laiku, mazliet čaukstināties.
- pačerkstēt Neilgu laiku, mazliet čerkstēt.
- pačiepstēt Neilgu laiku, mazliet čiepstēt.
- pačīgāt Neilgu laiku, mazliet čīgāt.
- pačīkstēt Neilgu laiku, mazliet čīkstēt.
- pačīkstināt Neilgu laiku, mazliet čīkstināt.
- pačirkstēt Neilgu laiku, mazliet čirkstēt.
- pačirkstināt Neilgu laiku, mazliet čirkstināt.
- pačivināt Neilgu laiku, mazliet čivināt.
- pačokstināt Neilgu laiku, mazliet čokstināt.
- pačubināt Neilgu laiku, mazliet čubināt.
- pačabināties Neilgu laiku, mazliet čubināties.
- pačubināties Neilgu laiku, mazliet čubināties.
- pačūkstēt Neilgu laiku, mazliet čūkstēt.
- pačukstēties Neilgu laiku, mazliet čukstēties.
- pačūlot Neilgu laiku, mazliet čūlot (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- pačurkstēt Neilgu laiku, mazliet čurkstēt.
- pačurkstināt Neilgu laiku, mazliet čurkstināt. Ātri izcept (gaļu).
- padainot Neilgu laiku, mazliet dainot.
- padakšot Neilgu laiku, mazliet dakšot.
- padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu savās izjūtās, domās, pieredzē).
- padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu, savā starpā).
- padancināt Neilgu laiku, mazliet dancināt (partneri).
- padarbināt Neilgu laiku, mazliet darbināt (mehānismu, ierīci).
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, neatrasties miera stāvoklī.
- paknosīties Neilgu laiku, mazliet darboties, parasti bez steigas, arī laiski.
- paņemties Neilgu laiku, mazliet darboties, strādāt.
- padārdēt Neilgu laiku, mazliet dārdēt.
- padārdināt Neilgu laiku, mazliet dārdināt.
- pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu). Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- pabakstīties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko) negribīgi, bez enerģijas.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
- pastīvēties Neilgu laiku, mazliet darīt ko (parasti celt) ar piepūli.
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet darīt ko ar grūtībām. Paiet, pavirzīties ar grūtībām.
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
- paburties Neilgu laiku, mazliet darīt ko sarežģītu, arī neparastu.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pret ko).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) nost (no priekšmeta), ārā (no tā).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko), lai (to) sašķeltu, sadrupinātu.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (pa ko).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (piemēram, durvis, slēģus).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā.
- padebatēt Neilgu laiku, mazliet debatēt.
- padedzināt Neilgu laiku, mazliet dedzināt.
- padegt Neilgu laiku, mazliet degt.
- pakratīties Neilgu laiku, mazliet dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas).
- padejot Neilgu laiku, mazliet dejot.
- padeklamēt Neilgu laiku, mazliet deklamēt.
- padelverēties Neilgu laiku, mazliet delverēties.
- padēstīt Neilgu laiku, mazliet dēstīt.
- padēt Neilgu laiku, mazliet dēt.
- padežurēt Neilgu laiku, mazliet dežurēt.
- padīdīties Neilgu laiku, mazliet dīdīties. Arī padraiskuļoties.
- padiedelēt Neilgu laiku, mazliet diedelēt.
- padiedelēties Neilgu laiku, mazliet diedelēties.
- padiedzēt Neilgu laiku, mazliet diedzēt.
- padiegt Neilgu laiku, mazliet diegt (ko).
- padienēt Neilgu laiku, mazliet dienēt (karadienestā).
- padīkt Neilgu laiku, mazliet dīkt.
- padiktēt Neilgu laiku, mazliet diktēt (piemēram, tekstu).
- padimdēt Neilgu laiku, mazliet dimdēt.
- padimdināt Neilgu laiku, mazliet dimdināt.
- padiskutēt Neilgu laiku, mazliet diskutēt.
- padisputēt Neilgu laiku, mazliet disputēt.
- padīžāties Neilgu laiku, mazliet dīžāties.
- padobt Neilgu laiku, mazliet dobt.
- padomāt Neilgu laiku, mazliet domāt.
- pazāļot Neilgu laiku, mazliet dot zāles.
- patrakot Neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties. Neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties.
- padraiskuļot Neilgu laiku, mazliet draiskuļot.
- padrasēt Neilgu laiku, mazliet drasēt.
- padraudzēties Neilgu laiku, mazliet draudzēties.
- padrāzt Neilgu laiku, mazliet drāzt.
- padrebēt Neilgu laiku, mazliet drebēt. Patrīcēt.
- padrebināt Neilgu laiku, mazliet drebināt.
- padrebināties Neilgu laiku, mazliet drebināties.
- padresēt Neilgu laiku, mazliet dresēt.
- pakalt Neilgu laiku, mazliet drupināt ar knābi (parasti koka daļas) - par putniem.
- padrupināt Neilgu laiku, mazliet drupināt.
- pablīvēties Neilgu laiku, mazliet drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
- padrūzmēties Neilgu laiku, mazliet drūzmēties.
- paducināt Neilgu laiku, mazliet ducināt.
- padudināt Neilgu laiku, mazliet dudināt.
- padudināties Neilgu laiku, mazliet dudināties.
- padūdot Neilgu laiku, mazliet dūdot (par baložiem).
- padūkt Neilgu laiku, mazliet dūkt.
- padukurēt Neilgu laiku, mazliet dukurēt.
- padūmot Neilgu laiku, mazliet dūmot.
- padunēt Neilgu laiku, mazliet dunēt.
- padungot Neilgu laiku, mazliet dungot.
- padunkāt Neilgu laiku, mazliet dunkāt.
- padunkāties Neilgu laiku, mazliet dunkāties.
- padurstīt Neilgu laiku, mazliet durstīt.
- pabozties Neilgu laiku, mazliet dusmoties, būt aizvainotam.
- padusmoties Neilgu laiku, mazliet dusmoties.
- padvest Neilgu laiku, mazliet dvest.
- padzelt Neilgu laiku, mazliet dzelt.
- padzenāt Neilgu laiku, mazliet dzenāt.
- padzesēt Neilgu laiku, mazliet dzesēt (ko karstu, siltu).
- padzesināt Neilgu laiku, mazliet dzesināt (ko karstu, siltu).
- padzēst Neilgu laiku, mazliet dzēst (uguni, liesmas, ko degošu).
- padzēst Neilgu laiku, mazliet dzēst (uzrakstīto, uztriepto).
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par cilvēkiem).
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par dažiem putniem).
- padziedēt Neilgu laiku, mazliet dziedēt.
- padziedināt Neilgu laiku, mazliet dziedināt.
- padzirksteļot Neilgu laiku, mazliet dzirksteļot.
- padzīrot Neilgu laiku, mazliet dzīrot.
- padzīt Neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās).
- padzīties Neilgu laiku, mazliet dzīties (parasti kādam pakaļ).
- padžinkstēt Neilgu laiku, mazliet džinkstēt.
- padžinkstināt Neilgu laiku, mazliet džinkstināt.
- paecēt Neilgu laiku, mazliet ecēt (ko).
- paekselēt Neilgu laiku, mazliet ekselēt.
- paeksperimentēt Neilgu laiku, mazliet eksperimentēt.
- paelpot Neilgu laiku, mazliet elpot (parasti svaigu, patīkamu gaisu).
- paelsot Neilgu laiku, mazliet elsot.
- paelst Neilgu laiku, mazliet elst. Arī paelsot.
- paeļļot Neilgu laiku, mazliet eļļot.
- paērmoties Neilgu laiku, mazliet ērmoties.
- paerroties Neilgu laiku, mazliet erroties.
- pagrauzt Neilgu laiku, mazliet ēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet ēst (lēni, pa mazām daļām).
- palupināt Neilgu laiku, mazliet ēst lēni, nelieliem kumosiem, arī negribīgi.
- paēvelēt Neilgu laiku, mazliet ēvelēt.
- palakt Neilgu laiku, mazliet fakt.
- pafantazēt Neilgu laiku, mazliet fantazēt.
- pafilmēt Neilgu laiku, mazliet filmēt.
- pafilozofēt Neilgu laiku, mazliet filozofēt.
- paflirtēt Neilgu laiku, mazliet flirtēt.
- pafotografēt Neilgu laiku, mazliet fotografēt.
- pafrēzēt Neilgu laiku, mazliet frēzēt.
- pagaidīt Neilgu laiku, mazliet gaidīt (kādu, ko).
- pagailēt Neilgu laiku, mazliet gailēt.
- pagainīt Neilgu laiku, mazliet gainīt. Pagaiņāt.
- pagainīties Neilgu laiku, mazliet gainīties. Pagaiņāties.
- pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet gaiņāt.
- pagaiņāties Neilgu laiku, mazliet gaiņāties.
- paganīt Neilgu laiku, mazliet ganīt.
- paganīties Neilgu laiku, mazliet ganīties.
- pagārgt Neilgu laiku, mazliet gārgt.
- pagarlaikot Neilgu laiku, mazliet garlaikot.
- pagarlaikoties Neilgu laiku, mazliet garlaikoties.
- pagatavināt Neilgu laiku, mazliet gatavināt.
- pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai).
- pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (par augļiem, sēklām).
- pagaudot Neilgu laiku, mazliet gaudot.
- pagausties Neilgu laiku, mazliet gausties.
- pagavilēt Neilgu laiku, mazliet gavilēt.
- pagāzelēt Neilgu laiku, mazliet gāzelēt.
- pagāzt Neilgu laiku, mazliet gāzt (lejup).
- paglāstīt Neilgu laiku, mazliet glāstīt.
- paglaudīt Neilgu laiku, mazliet glaudīt.
- paglaust Neilgu laiku, mazliet glaust.
- paglausties Neilgu laiku, mazliet glausties.
- pagleznot Neilgu laiku, mazliet gleznot.
- pagludināt Neilgu laiku, mazliet gludināt.
- paglūnēt Neilgu laiku, mazliet glūnēt (uz medījumu) - par dzīvniekiem.
- pagorīt Neilgu laiku, mazliet gorīt.
- pagorīties Neilgu laiku, mazliet gorīties.
- pagozēt Neilgu laiku, mazliet gozēt.
- pagozēties Neilgu laiku, mazliet gozēties.
- pagrābāt Neilgu laiku, mazliet grābāt (piemēram, siena, labības paliekas). Pagrābstīt (1).
- pagrabēt Neilgu laiku, mazliet grabēt.
- pagrabināt Neilgu laiku, mazliet grabināt.
- pagrabināties Neilgu laiku, mazliet grabināties.
- pagrābstīt Neilgu laiku, mazliet grābstīt (piemēram, siena, labības paliekas). Pagrābāt (1).
- pagrābstīties Neilgu laiku, mazliet grābstīties.
- pagraizīt Neilgu laiku, mazliet graizīt.
- pagramstīt Neilgu laiku, mazliet gramstīt. Arī pagrābstīt (1).
- pagrauzdēt Neilgu laiku, mazliet grauzdēt.
- pagrauzt Neilgu laiku, mazliet grauzt (par grauzējiem, arī par dažiem kukaiņiem).
- pagražoties Neilgu laiku, mazliet gražoties.
- pagrebināt Neilgu laiku, mazliet grebināt.
- pagrebt Neilgu laiku, mazliet grebt.
- pagremot Neilgu laiku, mazliet gremot.
- pagremzties Neilgu laiku, mazliet gremzties.
- pagreznot Neilgu laiku, mazliet greznot.
- pagreznoties Neilgu laiku, mazliet greznoties.
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ap asi, pa apli). Neilgu laiku, mazliet griezt (kādas iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, lai darbinātu (to).
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt.
- pagrozīt Neilgu laiku, mazliet grozīt.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet grozīties.
- pagrūstīt Neilgu laiku, mazliet grūstīt.
- pagrūstīties Neilgu laiku, mazliet grūstīties.
- pagruzdēt Neilgu laiku, mazliet gruzdēt.
- pagubot Neilgu laiku, mazliet gubot.
- pagudrot Neilgu laiku, mazliet gudrot.
- paguldzēt Neilgu laiku, mazliet guldzēt.
- pagumzīt Neilgu laiku, mazliet gumzīt. Paburzīt.
- pagurkstēt Neilgu laiku, mazliet gurkstēt.
- pagūstīt Neilgu laiku, mazliet gūstīt.
- paīdēt Neilgu laiku, mazliet īdēt.
- paņurdēt Neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku.
- paieskāt Neilgu laiku, mazliet ieskāt.
- paskatīties Neilgu laiku, mazliet ieskatīties (kur), palasīt (ko), lai pamācītos (ko), pastrādātu (ar ko).
- paīgnoties Neilgu laiku, mazliet īgnoties.
- paīgt Neilgu laiku, mazliet īgt.
- pailgoties Neilgu laiku, mazliet ilgoties.
- paimprovizēt Neilgu laiku, mazliet improvizēt.
- paintervēt Neilgu laiku, mazliet intervēt.
- pairdināt Neilgu laiku, mazliet irdināt.
- pairgoties Neilgu laiku, mazliet irgoties.
- paironizēt Neilgu laiku, mazliet ironizēt.
- pakūņoties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām). Paķepuroties.
- paglītoties Neilgu laiku, mazliet izglītoties.
- pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet izjust bailes, baidīties.
- paskaust Neilgu laiku, mazliet izjust, arī izpaust skaudību.
- pasmaržot Neilgu laiku, mazliet izplatīt smaržu.
- paluncināties Neilgu laiku, mazliet izrādīt sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību.
- pasapņot Neilgu laiku, mazliet iztēloties. Pafantazēt.
- pajādelēt Neilgu laiku, mazliet jādelēt.
- pajādināt Neilgu laiku, mazliet jādināt.
- pajāties Neilgu laiku, mazliet jāt.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt (parasti vielu, masu). Pamaisīt.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu).
- pajaut Neilgu laiku, mazliet jaut.
- pajokot Neilgu laiku, mazliet jokot. Pajokoties.
- pajokoties Neilgu laiku, mazliet jokoties.
- pajūsmot Neilgu laiku, mazliet jūsmot.
- pakairināt Neilgu laiku, mazliet kairināt.
- pakaitēt Neilgu laiku, mazliet kaitēt (parasti akmeni, metālu).
- pakaitināt Neilgu laiku, mazliet kaitināt.
- pakalkulēt Neilgu laiku, mazliet kalkulēt.
- padancināt Neilgu laiku, mazliet kalpināt (kādu), liekot izpildīt savas pavēles, iegribas.
- pakalpināt Neilgu laiku, mazliet kalpināt.
- pakalt Neilgu laiku, mazliet kalt.
- pakaltēt Neilgu laiku, mazliet kaltēt.
- pakaļķot Neilgu laiku, mazliet kaļķot.
- pakapāt Neilgu laiku, mazliet kapāt.
- pakāpelēt Neilgu laiku, mazliet kāpelēt.
- pakapināt Neilgu laiku, mazliet kāpināt.
- pakaplēt Neilgu laiku, mazliet kaplēt.
- pakārdināt Neilgu laiku, mazliet kārdināt.
- pakarot Neilgu laiku, mazliet karot.
- pakārpīt Neilgu laiku, mazliet kārpīt.
- pakarsēt Neilgu laiku, mazliet karsēt.
- pakarsēties Neilgu laiku, mazliet karsēties.
- pakarst Neilgu laiku, mazliet karst.
- pakārst Neilgu laiku, mazliet kārst.
- pakārstīt Neilgu laiku, mazliet kārstīt. Arī pasnaikstīt.
- pakārstīties Neilgu laiku, mazliet kārstīties. Arī pasnaikstīties.
- pakārtāt Neilgu laiku, mazliet kārtāt.
- pakārtot Neilgu laiku, mazliet kārtot (piemēram, priekšmetu, telpu).
- pakārtoties Neilgu laiku, mazliet kārtoties (piemēram, kādā vietā, telpā).
- pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ar ko asu).
- pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ķermeņa daļu).
- pakāst Neilgu laiku, mazliet kāst.
- pakašņāt Neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis). Arī pakārpīt.
- pakašņāties Neilgu laiku, mazliet kašņāties. Arī pakārpīties.
- pakaucināt Neilgu laiku, mazliet kaucināt.
- pakaukt Neilgu laiku, mazliet kaukt (par dzīvniekiem).
- pakaukt Neilgu laiku, mazliet kaukt (piemēram, par ierīcēm, mašīnām).
- pakaulēt Neilgu laiku, mazliet kaulēt.
- pakaulēties Neilgu laiku, mazliet kaulēties.
- pakaunēties Neilgu laiku, mazliet kaunēties.
- pakaunināt Neilgu laiku, mazliet kaunināt.
- pakausēt Neilgu laiku, mazliet kausēt (cietvielu).
- pakauties Neilgu laiku, mazliet kauties.
- pakautrēties Neilgu laiku, mazliet kautrēties.
- paklabēt Neilgu laiku, mazliet klabēt.
- paklabināt Neilgu laiku, mazliet klabināt.
- pakladzināt Neilgu laiku, mazliet kladzināt (parasti par vistām).
- paklaigāt Neilgu laiku, mazliet klaigāt.
- paklaiņot Neilgu laiku, mazliet klaiņot.
- paklakšķēt Neilgu laiku, mazliet klakšķēt.
- paklakšķināt Neilgu laiku, mazliet klakšķināt.
- paklaudzēt Neilgu laiku, mazliet klaudzēt.
- paklaudzināt Neilgu laiku, mazliet klaudzināt.
- padancot Neilgu laiku, mazliet klausīt (kādam), izpildīt (tā) pavēles, iegribas.
- paklausīties Neilgu laiku, mazliet klausīties.
- paklauvēt Neilgu laiku, mazliet klauvēt.
- paklejot Neilgu laiku, mazliet klejot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- paklepot Neilgu laiku, mazliet klepot.
- paklidzināt Neilgu laiku, mazliet klidzināt (par dažiem putniem).
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet kliegt (par dzīvniekiem).
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet kliegt (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku.
- paklikšķēt Neilgu laiku, mazliet klikšķēt.
- paklikšķināt Neilgu laiku, mazliet klikšķināt.
- paklīrēties Neilgu laiku, mazliet klīrēties.
- paklukstēt Neilgu laiku, mazliet klukstēt.
- paklunkšķēt Neilgu laiku, mazliet klunkšķēt.
- paklunkšķināt Neilgu laiku, mazliet klunkšķināt.
- paknābāt Neilgu laiku, mazliet knābāt (parasti barību).
- paknābāties Neilgu laiku, mazliet knābāties.
- paknaibīt Neilgu laiku, mazliet knaibīt.
- paknaibīties Neilgu laiku, mazliet knaibīties.
- paknakstīties Neilgu laiku, mazliet knakstīties.
- paknakšķēt Neilgu laiku, mazliet knakšķēt.
- paknakšķināt Neilgu laiku, mazliet knakšķināt.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet knibināt.
- paknibināties Neilgu laiku, mazliet knibināties.
- pakniest Neilgu laiku, mazliet kniest.
- paknikšķēt Neilgu laiku, mazliet knikšķēt.
- paknikšķināt Neilgu laiku, mazliet knikšķināt.
- paknosīties Neilgu laiku, mazliet knosīties.
- pakņudēt Neilgu laiku, mazliet kņudēt.
- pakņudināt Neilgu laiku, mazliet kņudināt. Arī pakutināt.
- pakodināt Neilgu laiku, mazliet kodināt.
- pakodīt Neilgu laiku, mazliet kodīt. Pakošļāt.
- pakoklēt Neilgu laiku, mazliet koklēt.
- pakoķetēt Neilgu laiku, mazliet koķetēt.
- pakomandēt Neilgu laiku, mazliet komandēt.
- pakomentēt Neilgu laiku, mazliet komentēt.
- pakonsultēt Neilgu laiku, mazliet konsultēt.
- pakonsultēties Neilgu laiku, mazliet konsultēties.
- pakontrolēt Neilgu laiku, mazliet kontrolēt.
- pakopēt Neilgu laiku, mazliet kopēt.
- paauklēt Neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
- pakopt Neilgu laiku, mazliet kopt.
- pakoriģēt Neilgu laiku, mazliet koriģēt.
- pakošļāt Neilgu laiku, mazliet košļāt.
- pakrakšķēt Neilgu laiku, mazliet krakšķēt.
- pakrakšķināt Neilgu laiku, mazliet krakšķināt.
- pakrākt Neilgu laiku, mazliet krākt.
- pakrāmēt Neilgu laiku, mazliet krāmēt.
- pakrāmēties Neilgu laiku, mazliet krāmēties.
- pakrāpties Neilgu laiku, mazliet krāpties.
- pakrāsot Neilgu laiku, mazliet krāsot.
- pakrāt Neilgu laiku, mazliet krāt.
- pakratīt Neilgu laiku, mazliet kratīt.
- pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties.
- pakraukāt Neilgu laiku, mazliet kraukāt.
- pakraukāties Neilgu laiku, mazliet kraukāties.
- pakraukšķēt Neilgu laiku, mazliet kraukšķēt.
- pakraukšķināt Neilgu laiku, mazliet kraukšķināt.
- pakraukt Neilgu laiku, mazliet kraukt.
- pakraut Neilgu laiku, mazliet kraut.
- pakravāt Neilgu laiku, mazliet kravāt.
- pakravāties Neilgu laiku, mazliet kravāties.
- pakrejot Neilgu laiku, mazliet krejot.
- pakrekšķēt Neilgu laiku, mazliet krekšķēt.
- pakrekšķināt Neilgu laiku, mazliet krekšķināt.
- pakrēpot Neilgu laiku, mazliet krēpot.
- pakrikšķēt Neilgu laiku, mazliet krikšķēt.
- pakrikšķināt Neilgu laiku, mazliet krikšķināt.
- pakrimst Neilgu laiku, mazliet krimst.
- pakritizēt Neilgu laiku, mazliet kritizēt.
- pakriukšķēt Neilgu laiku, mazliet kriukšķēt.
- pakriukšķināt Neilgu laiku, mazliet kriukšķināt.
- pakūdīt Neilgu laiku, mazliet kūdīt.
- pakuģot Neilgu laiku, mazliet kuģot.
- pakūkot Neilgu laiku, mazliet kūkot (par dzeguzi).
- pakūleņot Neilgu laiku, mazliet kūleņot.
- pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kulstīt (piemēram, linus).
- pakult Neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību).
- pakūļāt Neilgu laiku, mazliet kūļāt.
- pakūļāties Neilgu laiku, mazliet kūļāties.
- pakunkstēt Neilgu laiku, mazliet kunkstēt.
- pakūpēt Neilgu laiku, mazliet kūpēt.
- pakūpināt Neilgu laiku, mazliet kūpināt (piemēram, dūmus).
- pakupināt Neilgu laiku, mazliet kupināt.
- pakurēties Neilgu laiku, mazliet kurēties. Pakurties.
- pakurināt Neilgu laiku, mazliet kurināt.
- pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (piemēram, par vardēm, krupjiem).
- pakurnēt Neilgu laiku, mazliet kurnēt.
- pakurt Neilgu laiku, mazliet kurt. Pakurināt.
- pakurties Neilgu laiku, mazliet kurties. Pakurēties.
- pakutēt Neilgu laiku, mazliet kutēt.
- pakutināt Neilgu laiku, mazliet kutināt.
- pakveldēt Neilgu laiku, mazliet kveldēt.
- pakveldināt Neilgu laiku, mazliet kveldināt.
- pakvēlot Neilgu laiku, mazliet kvēlot.
- pakvēpināt Neilgu laiku, mazliet kvēpināt.
- pakvernēt Neilgu laiku, mazliet kvernēt.
- pakviekt Neilgu laiku, mazliet kviekt.
- paķeksēt Neilgu laiku, mazliet ķeksēt.
- paķemmēt Neilgu laiku, mazliet ķemmēt. Pasukāt.
- paķemmēties Neilgu laiku, mazliet ķemmēties. Pasukāties.
- paķēmoties Neilgu laiku, mazliet ķēmoties.
- paķengāt Neilgu laiku, mazliet ķengāt.
- paķengāties Neilgu laiku, mazliet ķengāties.
- paķepuroties Neilgu laiku, mazliet ķepuroties.
- paķērkt Neilgu laiku, mazliet ķērkt (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
- paķerstīt Neilgu laiku, mazliet ķerstīt.
- paķerstīties Neilgu laiku, mazliet ķerstīties.
- paķert Neilgu laiku, mazliet ķert, gūstīt, medīt.
- paķidāt Neilgu laiku, mazliet ķidāt.
- paķiķināt Neilgu laiku, mazliet ķiķināt.
- paķiķināties Neilgu laiku, mazliet ķiķināties.
- paķildoties Neilgu laiku, mazliet ķildoties.
- paķircināt Neilgu laiku, mazliet ķircināt.
- paķircināties Neilgu laiku, mazliet ķircināties.
- palabināt Neilgu laiku, mazliet labināt.
- palabot Neilgu laiku, mazliet labot (piemēram, priekšmetu, ierīci, arī bojājumu, defektu).
- palaidelēties Neilgu laiku, mazliet laidelēties.
- palaistīties Neilgu laiku, mazliet laistīties.
- palaizīt Neilgu laiku, mazliet laizīt.
- palaizīties Neilgu laiku, mazliet laizīties.
- palakstoties Neilgu laiku, mazliet lakstoties.
- palamāties Neilgu laiku, mazliet lamāties.
- palāpīt Neilgu laiku, mazliet lāpīt.
- palāpstot Neilgu laiku, mazliet lāpstot.
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (piemēram, ogas, sēnes).
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu). Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu) un vienlaikus runāt (to) klausītājiem.
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasot (tekstu), uzzināt (ko no tā).
- palaupīt Neilgu laiku, mazliet laupīt [1].
- palauzīt Neilgu laiku, mazliet lauzīt.
- palauzīties Neilgu laiku, mazliet lauzīties.
- palauzt Neilgu laiku, mazliet lauzt.
- palecināt Neilgu laiku, mazliet lecināt [2].
- palēkāt Neilgu laiku, mazliet lēkāt.
- palepoties Neilgu laiku, mazliet lepoties.
- palidināt Neilgu laiku, mazliet lidināt.
- palidināties Neilgu laiku, mazliet lidināties.
- palielīt Neilgu laiku, mazliet lielīt.
- palielīties Neilgu laiku, mazliet lielīties.
- paliesmot Neilgu laiku, mazliet liesmot.
- paliet Neilgu laiku, mazliet liet.
- pamēģināt Neilgu laiku, mazliet lietojot, darbinot (ko), pārbaudīt (to).
- palietot Neilgu laiku, mazliet lietot.
- palīkņāties Neilgu laiku, mazliet līkņāties.
- palīksmot Neilgu laiku, mazliet līksmot. Palīksmoties.
- palīksmoties Neilgu laiku, mazliet līksmoties, palīksmot.
- palīņāt Neilgu laiku, mazliet līņāt.
- papilināt Neilgu laiku, mazliet līt (par lietu).
- palīt Neilgu laiku, mazliet līt.
- palobīt Neilgu laiku, mazliet lobīt.
- palocīt Neilgu laiku, mazliet locīt (priekšmetus).
- palocīties Neilgu laiku, mazliet locīties.
- palodāt Neilgu laiku, mazliet lodāt.
- palolot Neilgu laiku, mazliet lolot.
- paložņāt Neilgu laiku, mazliet ložņāt.
- paluncināt Neilgu laiku, mazliet luncināt.
- paluncināties Neilgu laiku, mazliet luncināties (parasti par suni).
- palupināt Neilgu laiku, mazliet lupināt.
- palutināt Neilgu laiku, mazliet lutināt.
- paļaunoties Neilgu laiku, mazliet ļaunoties.
- pajūtināties Neilgu laiku, mazliet ļauties emocijām, kļūt sentimentālam.
- paļodzīt Neilgu laiku, mazliet ļodzīt.
- pamācīt Neilgu laiku, mazliet mācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
- padīdīt Neilgu laiku, mazliet mācīt, arī likt atkārtot kādas darbības.
- pamācīties Neilgu laiku, mazliet mācīties.
- pamaidzīt Neilgu laiku, mazliet maidzīt.
- pamaisīt Neilgu laiku, mazliet maisīt.
- pamakšķerēt Neilgu laiku, mazliet makšķerēt.
- pamaldināt Neilgu laiku, mazliet maldināt (1).
- pamaldināt Neilgu laiku, mazliet maldināt (2).
- pamaldīties Neilgu laiku, mazliet maldīties (kādā vietā).
- pamalt Neilgu laiku, mazliet mali.
- pamalkot Neilgu laiku, mazliet malkot.
- pamānīt Neilgu laiku, mazliet mānīt.
- pamānīties Neilgu laiku, mazliet mānīties.
- pamasēt Neilgu laiku, mazliet masēt.
- pamāt Neilgu laiku, mazliet māt.
- pamaurot Neilgu laiku, mazliet maurot.
- pamaut Neilgu laiku, mazliet maut.
- pamazgāt Neilgu laiku, mazliet mazgāt.
- pamazgāties Neilgu laiku, mazliet mazgāties.
- pamedīt Neilgu laiku, mazliet medīt.
- pamēdīt Neilgu laiku, mazliet mēdīt.
- pamēdīties Neilgu laiku, mazliet mēdīties.
- pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (ko izdarīt, sasniegt).
- pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju).
- pameistarot Neilgu laiku, mazliet meistarot.
- parevidēt Neilgu laiku, mazliet meklēt, šķirot.
- pameklēt Neilgu laiku, mazliet meklēt.
- pamērcēt Neilgu laiku, mazliet mērcēt (šķidrumā, masā).
- pamērcēties Neilgu laiku, mazliet mērcēties.
- pamērdēt Neilgu laiku, mazliet mērdēt.
- pamērdēties Neilgu laiku, mazliet mērdēties.
- pamērkt Neilgu laiku, mazliet mērkt.
- pamētāt Neilgu laiku, mazliet mētāt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.). Pasvaidīt.
- pamētāties Neilgu laiku, mazliet mētāties (ar ko). Pasvaidīties (1).
- pamēzt Neilgu laiku, mazliet mēzt.
- pamīcīt Neilgu laiku, mazliet mīcīt.
- pamīdīt Neilgu laiku, mazliet mīdīt.
- pamīdīties Neilgu laiku, mazliet mīdīties.
- pamiecēt Neilgu laiku, mazliet miecēt.
- pamiegoties Neilgu laiku, mazliet miegoties.
- pamiegt Neilgu laiku, mazliet miegt (parasti acis, plakstus).
- pamiekšķēt Neilgu laiku, mazliet miekšķēt.
- pamiekšķēties Neilgu laiku, mazliet miekšķēties.
- pamiglot Neilgu laiku, mazliet miglot.
- pamīlēt Neilgu laiku, mazliet mīlēt. Arī pamīļot.
- pamīlēties Neilgu laiku, mazliet mīlēties.
- pamīlināties Neilgu laiku, mazliet mīlināties.
- pamilzt Neilgu laiku, mazliet milzt.
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
- paminēt Neilgu laiku, mazliet minēt.
- paminstināties Neilgu laiku, mazliet minstināties.
- pamīņāt Neilgu laiku, mazliet mīņāt.
- pamīņāties Neilgu laiku, mazliet mīņāties.
- pamirkt Neilgu laiku, mazliet mirkt.
- pamīstīt Neilgu laiku, mazliet mīstīt.
- pamīt Neilgu laiku, mazliet mīt.
- pamitrināt Neilgu laiku, mazliet mitrināt.
- pamizot Neilgu laiku, mazliet mizot.
- pamocīt Neilgu laiku, mazliet mocīt.
- pamocīties Neilgu laiku, mazliet mocīties.
- pamudžināt Neilgu laiku, mazliet mudžināt.
- pamuļķot Neilgu laiku, mazliet muļķot.
- pamuļķoties Neilgu laiku, mazliet muļķoties.
- pamūrēt Neilgu laiku, mazliet mūrēt.
- pamurmināt Neilgu laiku, mazliet murmināt.
- pamuzicēt Neilgu laiku, mazliet muzicēt.
- panašķēties Neilgu laiku, mazliet našķēties.
- pagrēkot Neilgu laiku, mazliet neievērot, pārkāpt kādu noteikumu. Neilgu laiku, mazliet rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
- panerrot Neilgu laiku, mazliet nerrot.
- panervozēt Neilgu laiku, mazliet nervozēt.
- panēsāt Neilgu laiku, mazliet nēsāt.
- paniekoties Neilgu laiku, mazliet niekoties. Arī pablēņoties.
- paniezēt Neilgu laiku, mazliet niezēt.
- panīgroties Neilgu laiku, mazliet nīgroties.
- panīkuļot Neilgu laiku, mazliet nīkuļot.
- paniķoties Neilgu laiku, mazliet niķoties.
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piemēram, atmiņām). Neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko), pievērsties (kam, piemēram, apcerējumā, mnā).
- pasekot Neilgu laiku, mazliet novērot, arī censties uztvert, izprast (ko).
- paņaudēt Neilgu laiku, mazliet ņaudēt.
- paņirbināt Neilgu laiku, mazliet ņirbināt (piemēram, gaismas avotu).
- paņirgāties Neilgu laiku, mazliet ņirgāties.
- paņurdēt Neilgu laiku, mazliet ņurdēt (parasti par suni).
- paogot Neilgu laiku, mazliet ogot.
- paostīt Neilgu laiku, mazliet ostīt.
- paciesties Neilgu laiku, mazliet paciest (1).
- papaisīt Neilgu laiku, mazliet paisīt.
- paplaucēt Neilgu laiku, mazliet pakļaut karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībai.
- papakšķēt Neilgu laiku, mazliet pakšķēt.
- papakšķināt Neilgu laiku, mazliet pakšķināt.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību.
- papeldēties Neilgu laiku, mazliet peldēties.
- papeldināt Neilgu laiku, mazliet peldināt.
- papelnīt Neilgu laiku, mazliet pelnīt.
- papelnīties Neilgu laiku, mazliet pelnīties.
- papelt Neilgu laiku, mazliet pelt.
- papērt Neilgu laiku, mazliet pērt.
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (kādu faktu, apstākli u. tml.).
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (piemēram, zinātnes jautājumu).
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt, arī vērot (cilvēku).
- padarboties Neilgu laiku, mazliet piedalīties (kur). Neilgu laiku būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
- padauzīties Neilgu laiku, mazliet piesisties (pie kā), atsisties (pret ko).
- pasargāt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
- pavākt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu.
- papīkstēt Neilgu laiku, mazliet pīkstēt (par dzīvniekiem).
- papīkstināt Neilgu laiku, mazliet pīkstināt.
- papiktoties Neilgu laiku, mazliet piktoties.
- papilēt Neilgu laiku, mazliet pilēt.
- papilināt Neilgu laiku, mazliet pilināt.
- paslīpēt Neilgu laiku, mazliet pilnveidot, bagātināt, padarīt kvalitatīvāku.
- paplakšķināt Neilgu laiku, mazliet plakšķināt.
- paplandīt Neilgu laiku, mazliet plandīt.
- paplandīties Neilgu laiku, mazliet plandīties.
- paplānot Neilgu laiku, mazliet plānot.
- paplātīt Neilgu laiku, mazliet plātīt (piemēram, rokas).
- paplātīties Neilgu laiku, mazliet plātīties (ar rokām).
- paplaukšķināt Neilgu laiku, mazliet plaukšķināt.
- paplēst Neilgu laiku, mazliet plēst.
- paplikšķēt Neilgu laiku, mazliet plikšķēt.
- paplīkšķēt Neilgu laiku, mazliet plīkšķēt.
- paplikšķināt Neilgu laiku, mazliet plikšķināt.
- paplīkšķināt Neilgu laiku, mazliet plīkšķināt.
- papliķēt Neilgu laiku, mazliet pliķēt.
- paplinkšķēt Neilgu laiku, mazliet plinkšķēt.
- paplinkšķināt Neilgu laiku, mazliet plinkšķināt.
- paplivināt Neilgu laiku, mazliet plivināt.
- paplīvot Neilgu laiku, mazliet plīvot.
- paplosīt Neilgu laiku, mazliet plosīt.
- paplosīties Neilgu laiku, mazliet plosīties (piemēram, par vēju).
- paplucināt Neilgu laiku, mazliet plucināt.
- papluinīt Neilgu laiku, mazliet pluinīt.
- paplūkāt Neilgu laiku, mazliet plūkāt.
- paplūkt Neilgu laiku, mazliet plūkt.
- paecēties Neilgu laiku, mazliet plūkties.
- paplunčāties Neilgu laiku, mazliet plunčāties.
- paplunkšķēt Neilgu laiku, mazliet plunkšķēt.
- paplunkšķināt Neilgu laiku, mazliet plunkšķināt.
- papļāpāt Neilgu laiku, mazliet pļāpāt.
- papļaustīt Neilgu laiku, mazliet pļaustīt.
- papļaut Neilgu laiku, mazliet pļaut.
- papogot Neilgu laiku, mazliet pogot.
- papozēt Neilgu laiku, mazliet pozēt.
- papraktizēties Neilgu laiku, mazliet praktizēties.
- paprātot Neilgu laiku, mazliet prātot.
- papresēt Neilgu laiku, mazliet presēt.
- palustēties Neilgu laiku, mazliet priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
- papriecāties Neilgu laiku, mazliet priecāties.
- papriecināt Neilgu laiku, mazliet priecināt.
- papūderēt Neilgu laiku, mazliet pūderēt.
- papūdēt Neilgu laiku, mazliet pūdēt.
- papukoties Neilgu laiku, mazliet pukoties.
- papukstēt Neilgu laiku, mazliet pukstēt.
- papurināt Neilgu laiku, mazliet purināt.
- papūst Neilgu laiku, mazliet pūst.
- papušķot Neilgu laiku, mazliet pušķot.
- papūtināt Neilgu laiku, mazliet pūtināt.
- paklabināt Neilgu laiku, mazliet radīt ar knābi raksturīgas skaņas (par stārķi).
- padūmot Neilgu laiku, mazliet radīt dūmus (kādam nolūkam).
- Paklakšķināt ar mēli (arī mēli) Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar meli aukslējām.
- pačakstināt Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
- pakost Neilgu laiku, mazliet radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
- paraizēties Neilgu laiku, mazliet raizēties.
- parakņāt Neilgu laiku, mazliet rakņāt.
- parakņāties Neilgu laiku, mazliet rakņāties (pa zemi).
- parakstīt Neilgu laiku, mazliet rakstīt.
- paraksturot Neilgu laiku, mazliet raksturot.
- parakt Neilgu laiku, mazliet rakt.
- parakties Neilgu laiku, mazliet rakties.
- parāpoties Neilgu laiku, mazliet rāpot.
- parāt Neilgu laiku, mazliet rāt.
- parāties Neilgu laiku, mazliet rāties.
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem).
- pakaukt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī.
- paraudāt Neilgu laiku, mazliet raudāt.
- paraudināt Neilgu laiku, mazliet raudināt.
- paraudzēt Neilgu laiku, mazliet raudzēt.
- paraustīt Neilgu laiku, mazliet raustīt.
- paraustīties Neilgu laiku, mazliet raustīties.
- paravēt Neilgu laiku, mazliet ravēt.
- parediģēt Neilgu laiku, mazliet rediģēt.
- paregulēt Neilgu laiku, mazliet regulēt.
- parēķināt Neilgu laiku, mazliet rēķināt.
- paremontēt Neilgu laiku, mazliet remontēt.
- paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt (augus, to daļas).
- paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt augus (kādā vietā).
- parībēt Neilgu laiku, mazliet rībēt.
- parībināt Neilgu laiku, mazliet rībināt.
- parīdīt Neilgu laiku, mazliet rīdīt (suni).
- pariekstot Neilgu laiku, mazliet riekstot.
- pariet Neilgu laiku, mazliet riet.
- parīkot Neilgu laiku, mazliet rīkot.
- palaipot Neilgu laiku, mazliet rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
- pagrēkot Neilgu laiku, mazliet rīkoties neatbilstoši reliģijas normām.
- parīkoties Neilgu laiku, mazliet rīkoties.
- pariņķot Neilgu laiku, mazliet riņķot.
- parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (ko satītu).
- parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (piemēram, jautājumu, uzdevumu).
- parīt Neilgu laiku, mazliet rīt.
- parīvēt Neilgu laiku, mazliet rīvēt.
- parīvēties Neilgu laiku, mazliet rīvēties.
- parobot Neilgu laiku, mazliet robot.
- parosīties Neilgu laiku, mazliet rosīties.
- parotaļāties Neilgu laiku, mazliet rotaļāties.
- parūcināt Neilgu laiku, mazliet rūcināt.
- parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, ķermeni, raksturu).
- parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, tērauda priekšmetu, detaļu).
- parūgt Neilgu laiku, mazliet rūgt.
- parukšķēt Neilgu laiku, mazliet rukšķēt.
- parūkt Neilgu laiku, mazliet rūkt.
- parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt (ar kādu), cenšoties sasniegt kādu rezultātu, vienoties par ko u. tml.
- paņaudēt Neilgu laiku, mazliet runāt žēlā, raudulīgā balsī. Arī pažēloties.
- paķērkt Neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī.
- parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt.
- parunāties Neilgu laiku, mazliet runāties.
- padomāt Neilgu laiku, mazliet rūpēties, gādāt (par kādu, par ko).
- parušināt Neilgu laiku, mazliet rušināt.
- parušināties Neilgu laiku, mazliet rušināties.
- pamēroties Neilgu laiku, mazliet sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā).
- pasaimniekot Neilgu laiku, mazliet saimniekot.
- pasaldēt Neilgu laiku, mazliet saldēt.
- pasaldēties Neilgu laiku, mazliet saldēties.
- pasalt Neilgu laiku, mazliet salt.
- pasalkt Neilgu laiku, mazliet salūst izsalkumu.
- pasāpēt Neilgu laiku, mazliet sāpēt.
- pasāpināt Neilgu laiku, mazliet sāpināt.
- pasapņot Neilgu laiku, mazliet sapņot (miegā).
- pasarkt Neilgu laiku, mazliet sarkt.
- pakutināt Neilgu laiku, mazliet satraukt, uzbudināt.
- pasaudzēt Neilgu laiku, mazliet saudzēt.
- pasauļot Neilgu laiku, mazliet sauļot.
- pasauļoties Neilgu laiku, mazliet sauļoties.
- pasautēt Neilgu laiku, mazliet sautēt.
- pasekot Neilgu laiku, mazliet sekot (kādam).
- pasēkt Neilgu laiku, mazliet sēkt.
- pasēņot Neilgu laiku, mazliet sēņot.
- pasērot Neilgu laiku, mazliet sērot.
- pasijāt Neilgu laiku, mazliet sijāt.
- pasīkt Neilgu laiku, mazliet sīkt.
- pasildīt Neilgu laiku, mazliet sildīt.
- pasildīties Neilgu laiku, mazliet sildīties.
- pasirdīties Neilgu laiku, mazliet sirdīties.
- pasirot Neilgu laiku, mazliet sirot.
- pakulstīt Neilgu laiku, mazliet sist (ko).
- pasist Neilgu laiku, mazliet sist.
- paskābēt Neilgu laiku, mazliet skābēt.
- paskābt Neilgu laiku, mazliet skābt.
- paskaisties Neilgu laiku, mazliet skaisties.
- paskaitīt Neilgu laiku, mazliet skaitīt.
- paskaitļot Neilgu laiku, mazliet skaitļot.
- paskaldīt Neilgu laiku, mazliet skaldīt.
- paskalināt Neilgu laiku, mazliet skalināt.
- paskalināties Neilgu laiku, mazliet skalināties.
- paskalot Neilgu laiku, mazliet skalot.
- paskandināt Neilgu laiku, mazliet skandināt.
- paspurgt Neilgu laiku, mazliet skanēt spurdzoši (par smiekliem).
- paskanēt Neilgu laiku, mazliet skanēt.
- paskatīt Neilgu laiku, mazliet skatīt.
- paskicēt Neilgu laiku, mazliet skicēt.
- paskolot Neilgu laiku, mazliet skolot.
- paskoloties Neilgu laiku, mazliet skoloties.
- paskopoties Neilgu laiku, mazliet skopoties.
- paskraidelēt Neilgu laiku, mazliet skraidelēt.
- paskraidīt Neilgu laiku, mazliet skraidīt.
- paskrāpēt Neilgu laiku, mazliet skrāpēt.
- paskrapšķēt Neilgu laiku, mazliet skrapšķēt.
- paskrapšķināt Neilgu laiku, mazliet skrapšķināt.
- paskribināt Neilgu laiku, mazliet skribināt.
- paskribināties Neilgu laiku, mazliet skribināties.
- paskrubināt Neilgu laiku, mazliet skrubināt.
- paskrubināties Neilgu laiku, mazliet skrubināties.
- paskrūvēt Neilgu laiku, mazliet skrūvēt.
- paskumt Neilgu laiku, mazliet skumt.
- pabučoties Neilgu laiku, mazliet skūpstīties.
- paskurināt Neilgu laiku, mazliet skurināt.
- paslacināt Neilgu laiku, mazliet slacināt.
- paslacīt Neilgu laiku, mazliet slacīt.
- paslaistīties Neilgu laiku, mazliet slaistīties.
- paslapināt Neilgu laiku, mazliet slapināt.
- paslapstīties Neilgu laiku, mazliet slapstīties.
- paslaucīt Neilgu laiku, mazliet slaucīt.
- paslaukt Neilgu laiku, mazliet slaukt.
- paslavēt Neilgu laiku, mazliet slavēt.
- paslēpot Neilgu laiku, mazliet slēpot.
- paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku); slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paslidināt Neilgu laiku, mazliet slidināt.
- paslīdināt Neilgu laiku, mazliet slīdināt.
- paslidināties Neilgu laiku, mazliet slidināties.
- paslidot Neilgu laiku, mazliet slidot.
- paslimot Neilgu laiku, mazliet slimot.
- paslinkot Neilgu laiku, mazliet slinkot.
- paslīpēt Neilgu laiku, mazliet slīpēt.
- pasmalcināt Neilgu laiku, mazliet smalcināt.
- pasmalstīt Neilgu laiku, mazliet smalstīt.
- pasmēķēt Neilgu laiku, mazliet smēķēt.
- pasmelgt Neilgu laiku, mazliet smelgt.
- pazvejot Neilgu laiku, mazliet smelt, dabūt ārā (ko no šķidruma).
- pasmīdināt Neilgu laiku, mazliet smīdināt.
- pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt.
- pasmilkstēt Neilgu laiku, mazliet smilkstēt.
- pasmirdēt Neilgu laiku, mazliet smirdēt.
- pasmirdināt Neilgu laiku, mazliet smirdināt.
- pasnaikstīt Neilgu laiku, mazliet snaikstīt.
- pasnaikstīties Neilgu laiku, mazliet snaikstīties.
- pasnauduļot Neilgu laiku, mazliet snauduļot.
- pasnaust Neilgu laiku, mazliet snaust.
- paspaidīt Neilgu laiku, mazliet spaidīt.
- paspaidīties Neilgu laiku, mazliet spaidīties.
- paspārdīt Neilgu laiku, mazliet spārdīt.
- paspārdīties Neilgu laiku, mazliet spārdīties.
- paspēkoties Neilgu laiku, mazliet spēkoties.
- paspekulēt Neilgu laiku, mazliet spekulēt.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli, rotaļu).
- paspēlēties Neilgu laiku, mazliet spēlēties; parotaļāties.
- paspīdzināt Neilgu laiku, mazliet spīdzināt.
- paspiegt Neilgu laiku, mazliet spiegt.
- paspiest Neilgu laiku, mazliet spiest.
- paspiningot Neilgu laiku, mazliet spiningot.
- paspirināties Neilgu laiku, mazliet spirināties.
- paspītēt Neilgu laiku, mazliet spītēt.
- paspītēties Neilgu laiku, mazliet spītēties.
- paspodrināt Neilgu laiku, mazliet spodrināt.
- paspoguļoties Neilgu laiku, mazliet spoguļoties.
- paspolēt Neilgu laiku, mazliet spolēt.
- pasportot Neilgu laiku, mazliet sportot.
- pasprakšķēt Neilgu laiku, mazliet sprakšķēt.
- pasprauslot Neilgu laiku, mazliet sprauslāt.
- pasprēgāt Neilgu laiku, mazliet sprēgāt.
- paspriedelēt Neilgu laiku, mazliet spriedelēt.
- paspriest Neilgu laiku, mazliet spriest.
- pastabulēt Neilgu laiku, mazliet stabulēt.
- pastaigāt Neilgu laiku, mazliet staigāt.
- pastenēt Neilgu laiku, mazliet stenēt.
- pastīvināt Neilgu laiku, mazliet stīvināt.
- pastomīties Neilgu laiku, mazliet stomīties.
- pastostīties Neilgu laiku, mazliet stostīties.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
- paknibināties Neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni.
- paknubināties Neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni.
- pastrādāt Neilgu laiku, mazliet strādāt.
- pastrēbt Neilgu laiku, mazliet strēbt.
- pastrīdēties Neilgu laiku, mazliet strīdēties.
- pastrīķēt Neilgu laiku, mazliet strīķēt (piemēram, izkapti).
- pastrinkšķēt Neilgu laiku, mazliet strinkšķēt.
- pastrinkšķināt Neilgu laiku, mazliet strinkšķināt.
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā).
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (problēmu, nozari u. tml.). Mazliet iepazīt (piemēram, dokumentu, taktu).
- pastumdīt Neilgu laiku, mazliet stumdīt.
- pastumdīties Neilgu laiku, mazliet stumdīties.
- pastūrēt Neilgu laiku, mazliet stūrēt.
- pasukāt Neilgu laiku, mazliet sukāt (piemēram, matus, bārdu).
- pasūkāt Neilgu laiku, mazliet sūkāt.
- pasukāties Neilgu laiku, mazliet sukāties.
- pasūknēt Neilgu laiku, mazliet sūknēt.
- pasūkstīties Neilgu laiku, mazliet sūkstīties.
- pasūkt Neilgu laiku, mazliet sūkt.
- pasūroties Neilgu laiku, mazliet sūroties.
- pasūrstēt Neilgu laiku, mazliet sūrstēt.
- pasusināt Neilgu laiku, mazliet susināt.
- pasust Neilgu laiku, mazliet sust.
- pasutināt Neilgu laiku, mazliet sutināt.
- pasvaidīt Neilgu laiku, mazliet svaidīt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.). Pamētāt (1).
- pasvaidīties Neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko). Pamētāties (1).
- pasvārstīt Neilgu laiku, mazliet svārstīt.
- pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
- pasvēpināt Neilgu laiku, mazliet svēpināt.
- pasviedrēt Neilgu laiku, mazliet sviedrēt.
- pasviedrēties Neilgu laiku, mazliet sviedrēties.
- pasvilināt Neilgu laiku, mazliet svilināt.
- pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
- pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot.
- pasvilpt Neilgu laiku, mazliet svilpt (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
- pasvilt Neilgu laiku, mazliet svilt.
- pasvīst Neilgu laiku, mazliet svīst.
- pašalkt Neilgu laiku, mazliet šalkt.
- pašaubīties Neilgu laiku, mazliet šaubīties.
- pašaudīt Neilgu laiku, mazliet šaudīt.
- pašaudīties Neilgu laiku, mazliet šaudīties.
- pašausmināt Neilgu laiku, mazliet šausmināt.
- pašausmināties Neilgu laiku, mazliet šausmināties.
- pašaut Neilgu laiku, mazliet šaut.
- pašķaidīt Neilgu laiku, mazliet šķaidīt.
- pakulstīties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties (ar ūdeni), jaukties (pa ūdeni).
- pakulties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties, jaukties (piemēram, pa ūdeni).
- pašķaidīties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties.
- pašķaudīt Neilgu laiku, mazliet šķaudīt.
- pašķaudīties Neilgu laiku, mazliet šķaudīties.
- pašķendēties Neilgu laiku, mazliet šķendēties.
- pašķeterēt Neilgu laiku, mazliet šķeterēt.
- pašķetināt Neilgu laiku, mazliet šķetināt.
- pašķiest Neilgu laiku, mazliet šķiest (šķidrumu, masu).
- pašķindēt Neilgu laiku, mazliet šķindēt.
- pašķindināt Neilgu laiku, mazliet šķindināt.
- pašķirot Neilgu laiku, mazliet šķirot.
- pašķīt Neilgu laiku, mazliet šķīt.
- pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt (seju, tās daļas).
- pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt.
- pašķūrēt Neilgu laiku, mazliet šķūrēt.
- pašļakstēt Neilgu laiku, mazliet šļāksiet.
- pašļakstināt Neilgu laiku, mazliet šļakstināt.
- pašļakstināties Neilgu laiku, mazliet šļakstināties.
- pašļakstīt Neilgu laiku, mazliet šļakstīt.
- pašļakstīties Neilgu laiku, mazliet šļakstīties.
- pašļākt Neilgu laiku, mazliet šļākt.
- pašļākties Neilgu laiku, mazliet šļākties.
- pašmakstināt Neilgu laiku, mazliet šmakstināt.
- pašmaukstināt Neilgu laiku, mazliet šmaukstināt.
- pašmīkstināt Neilgu laiku, mazliet šmīkstināt.
- pašņakarēt Neilgu laiku, mazliet šņakarēt.
- pašņakarēties Neilgu laiku, mazliet šņakarēties.
- pašņākt Neilgu laiku, mazliet šņākt.
- pašņaukāt Neilgu laiku, mazliet šņaukāt.
- pašņirkstēt Neilgu laiku, mazliet šņirkstēt.
- pašņukstēt Neilgu laiku, mazliet šņukstēt.
- pašūpot Neilgu laiku, mazliet šūpot.
- pašūpoties Neilgu laiku, mazliet šūpoties.
- pašūt Neilgu laiku, mazliet šūt.
- pašvīkāt Neilgu laiku, mazliet švīkai.
- pašvīkstēt Neilgu laiku, mazliet švīkstēt.
- pašvīkstināt Neilgu laiku, mazliet švīkstināt.
- patamborēt Neilgu laiku, mazliet tamborēt.
- patarkšķēt Neilgu laiku, mazliet tarkšķēt.
- patarkšķināt Neilgu laiku, mazliet tarkšķināt.
- patašķīt Neilgu laiku, mazliet tašķīt.
- patašķīties Neilgu laiku, mazliet tašķīties.
- pataukšķēt Neilgu laiku, mazliet taukšķēt.
- pataurēt Neilgu laiku, mazliet taurēt.
- pataustīt Neilgu laiku, mazliet taustīt.
- pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties.
- pagrābāt Neilgu laiku, mazliet taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties (ko) satvert, sameklēt.
- patecināt Neilgu laiku, mazliet tecināt.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet tēlot (piemēram, izrādē, skatuves mākslas kolektīvā).
- patenkot Neilgu laiku, mazliet tenkot.
- pateoretizēt Neilgu laiku, mazliet teoretizēt.
- patērgāt Neilgu laiku, mazliet tērgāt.
- patērpināt Neilgu laiku, mazliet tērpināt.
- patērzēt Neilgu laiku, mazliet tērzēt.
- patēst Neilgu laiku, mazliet tēst.
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet tiekties (uz kādu mērķi).
- patielēties Neilgu laiku, mazliet tielēties.
- patiepties Neilgu laiku, mazliet tiepties.
- patīksmināt Neilgu laiku, mazliet tīksmināt.
- patīksmināties Neilgu laiku, mazliet tīksmināties.
- patikšķēt Neilgu laiku, mazliet tikšķēt.
- patikšķināt Neilgu laiku, mazliet tikšķināt.
- pamalties Neilgu laiku, mazliet tikt maltam. Tikt daļēji samaltam.
- patincināt Neilgu laiku, mazliet tincināt.
- patirdīt Neilgu laiku, mazliet tirdīt.
- patirgot Neilgu laiku, mazliet tirgot.
- patirgoties Neilgu laiku, mazliet tirgoties.
- patirināt Neilgu laiku, mazliet tirināt.
- patīrīt Neilgu laiku, mazliet tīrīt.
- patirpt Neilgu laiku, mazliet tirpt.
- patīstīt Neilgu laiku, mazliet tīstīt.
- patīstīties Neilgu laiku, mazliet tīstīties.
- patīt Neilgu laiku, mazliet tīt.
- patīties Neilgu laiku, mazliet tīties.
- patrakot Neilgu laiku, mazliet trakot (afektētā stāvoklī).
- patrallināt Neilgu laiku, mazliet trallināt.
- patramdīt Neilgu laiku, mazliet tramdīt.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet traucēt (piemēram, pasākumu, norisi). Arī izjaukt.
- patraucēt Neilgu laiku, mazliet traucēt.
- patraukt Neilgu laiku, mazliet traukt.
- patrenēt Neilgu laiku, mazliet trenēt.
- patrenēties Neilgu laiku, mazliet trenēties.
- patrenkāt Neilgu laiku, mazliet trenkāt (parasti dzīvnieku).
- patrenkt Neilgu laiku, mazliet trenkt (parasti dzīvnieku).
- patrīcēt Neilgu laiku, mazliet trīcēt.
- patricināt Neilgu laiku, mazliet tricināt.
- patrinkšķēt Neilgu laiku, mazliet trinkšķēt.
- patrinkšķināt Neilgu laiku, mazliet trinkšķināt.
- patrīsēt Neilgu laiku, mazliet trīsēt.
- patrīsināt Neilgu laiku, mazliet trīsināt.
- patrīt Neilgu laiku, mazliet trīt.
- patrokšņot Neilgu laiku, mazliet trokšņot.
- patulkot Neilgu laiku, mazliet tulkot.
- patūļāties Neilgu laiku, mazliet tūļāties.
- paturēt Neilgu laiku, mazliet turēt (ko).
- paturpināt Neilgu laiku, mazliet turpināt.
- patusnīt Neilgu laiku, mazliet tusnīt.
- patvaicēt Neilgu laiku, mazliet tvaicēt.
- patvaicēties Neilgu laiku, mazliet tvaicēties.
- patvaikot Neilgu laiku, mazliet tvaikot.
- patvarstīt Neilgu laiku, mazliet tvarstīt.
- patveicēt Neilgu laiku, mazliet tveicēt.
- paubagot Neilgu laiku, mazliet ubagot.
- paucināt Neilgu laiku, mazliet ucināt.
- paūjināt Neilgu laiku, mazliet ūjināt.
- paurbināt Neilgu laiku, mazliet urbināt.
- paurbt Neilgu laiku, mazliet urbt.
- paurdīt Neilgu laiku, mazliet urdīt.
- paurdīties Neilgu laiku, mazliet urdīties.
- paurkšķēt Neilgu laiku, mazliet urkšķēt.
- paurķēt Neilgu laiku, mazliet urķēt.
- paurķēties Neilgu laiku, mazliet urķēties.
- pajautrināt Neilgu laiku, mazliet uzjautrināt.
- pajautrināties Neilgu laiku, mazliet uzjautrināties.
- paārdīties Neilgu laiku, mazliet uzvesties, rīkoties, izturēties nesavaldīgi.
- pavadāt Neilgu laiku, mazliet vadāt.
- pavagot Neilgu laiku, mazliet vagot.
- pavaibstīt Neilgu laiku, mazliet vaibstīt.
- pavaibstīties Neilgu laiku, mazliet vaibstīties.
- pavaidēt Neilgu laiku, mazliet vaidēt.
- pavaimanāt Neilgu laiku, mazliet vaimanāt.
- pavairīties Neilgu laiku, mazliet vairīties.
- pavajāt Neilgu laiku, mazliet vajāt.
- pavakarēt Neilgu laiku, mazliet vakarēt.
- pavākt Neilgu laiku, mazliet vākt.
- pavaldīties Neilgu laiku, mazliet valdīties.
- pavalkāt Neilgu laiku, mazliet valkāt.
- pavalstīt Neilgu laiku, mazliet valstīt.
- pavalstīties Neilgu laiku, mazliet valstīties.
- pavāļāt Neilgu laiku, mazliet vāļāt
- pavāļāties Neilgu laiku, mazliet vāļāties.
- pavandīt Neilgu laiku, mazliet vandīt.
- pavandīties Neilgu laiku, mazliet vandīties.
- pavārdot Neilgu laiku, mazliet vārdot.
- pavārdzināt Neilgu laiku, mazliet vārdzināt.
- pavārīt Neilgu laiku, mazliet vārīt.
- pavārstīt Neilgu laiku, mazliet vārstīt.
- pavārtīt Neilgu laiku, mazliet vārtīt.
- pavārtīties Neilgu laiku, mazliet vārtīties.
- pavēcināt Neilgu laiku, mazliet vēcināt.
- pavēcināties Neilgu laiku, mazliet vēcināties.
- pavēdināt Neilgu laiku, mazliet vēdināt (piemēram, telpu, drēbes).
- pavējoties Neilgu laiku, mazliet vējoties.
- pavelcēt Neilgu laiku, mazliet velcēt.
- pavelēt Neilgu laiku, mazliet velēt.
- pavērot Neilgu laiku, mazliet vērot.
- pavērpt Neilgu laiku, mazliet vērpt.
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet vērsties (pret ko nevēlamu).
- pasijāt Neilgu laiku, mazliet vērtēt, lai nošķirtu, atmestu (parasti ko lieku, nevajadzīgu).
- paveseļoties Neilgu laiku, mazliet veseļoties.
- pavēsināt Neilgu laiku, mazliet vēsināt.
- pavēsināties Neilgu laiku, mazliet vēsināties.
- pavētīt Neilgu laiku, mazliet vētīt.
- pavēzēt Neilgu laiku, mazliet vēzēt.
- pavēžot Neilgu laiku, mazliet vēžot.
- pavicināt Neilgu laiku, mazliet vicināt.
- pavidžināt Neilgu laiku, mazliet vidžināt.
- paviebt Neilgu laiku, mazliet viebt.
- paviebties Neilgu laiku, mazliet viebties.
- paviesoties Neilgu laiku, mazliet viesoties.
- pavilcināt Neilgu laiku, mazliet vilcināt.
- pavilcināties Neilgu laiku, mazliet vilcināties.
- pavīlēt Neilgu laiku, mazliet vīlēt [1].
- pavīlēt Neilgu laiku, mazliet vīlēt [2].
- pavilināt Neilgu laiku, mazliet vilināt.
- pavilnīt Neilgu laiku, mazliet vilnīt.
- paviļāt Neilgu laiku, mazliet viļāt.
- paviļāties Neilgu laiku, mazliet viļāties.
- paviļņoties Neilgu laiku, mazliet viļņoties.
- pavingrināt Neilgu laiku, mazliet vingrināt.
- pavingrināties Neilgu laiku, mazliet vingrināties.
- pavingrot Neilgu laiku, mazliet vingrot.
- pavirināt Neilgu laiku, mazliet virināt.
- pavirmot Neilgu laiku, mazliet virmot.
- pavirpināt Neilgu laiku, mazliet virpināt (ko, parasti pirkstos).
- pavirpot Neilgu laiku, mazliet virpot.
- pagriezties Neilgu laiku, mazliet virpuļot (par sniegu, smiltīm u. tml.).
- pavirpuļot Neilgu laiku, mazliet virpuļot.
- pavīstīt Neilgu laiku, mazliet vīstīt.
- pavīt Neilgu laiku, mazliet vīt.
- pavīterot Neilgu laiku, mazliet vīterot.
- pavītināt Neilgu laiku, mazliet vītināt.
- pavīzēties Neilgu laiku, mazliet vīzēties.
- pazagt Neilgu laiku, mazliet zagt.
- pazāģēt Neilgu laiku, mazliet zāģēt.
- pazākāt Neilgu laiku, mazliet zākāt.
- pazākāties Neilgu laiku, mazliet zākāties.
- pazārdot Neilgu laiku, mazliet zārdot.
- pazelēt Neilgu laiku, mazliet zelēt
- paziedēt Neilgu laiku, mazliet ziedēt.
- paziepēt Neilgu laiku, mazliet ziepēt.
- paziepēties Neilgu laiku, mazliet ziepēties.
- paziest Neilgu laiku, mazliet ziest.
- pazīlēt Neilgu laiku, mazliet zīlēt.
- pazīmēt Neilgu laiku, mazliet zīmēt.
- pazīst Neilgu laiku, mazliet zīst.
- pazīsties Neilgu laiku, mazliet zīst. Pazīst (1).
- pazobot Neilgu laiku, mazliet zobot.
- pazoboties Neilgu laiku, mazliet zoboties.
- pazondēt Neilgu laiku, mazliet zondēt.
- pazūdīties Neilgu laiku, mazliet zūdīties.
- pazuzēt Neilgu laiku, mazliet zuzēt.
- pazvalstīt Neilgu laiku, mazliet zvalstīt.
- pazvalstīties Neilgu laiku, mazliet zvalstīties.
- pazvanīt Neilgu laiku, mazliet zvanīt (parasti signalizējot).
- pazvāroties Neilgu laiku, mazliet zvāroties.
- pazvejot Neilgu laiku, mazliet zvejot.
- pazvērot Neilgu laiku, mazliet zvērot.
- pazviegt Neilgu laiku, mazliet zviegt.
- pazvilnēt Neilgu laiku, mazliet zvilnēt.
- pažadzināt Neilgu laiku, mazliet žadzināt.
- pažagoties Neilgu laiku, mazliet žagoties.
- pažāvāties Neilgu laiku, mazliet žāvāties.
- pažāvēt Neilgu laiku, mazliet žāvēt (gaļu, zivis, parasti dūmos).
- pažāvēt Neilgu laiku, mazliet žāvēt (piemēram, ko mitru, slapju, arī ko tādu, kas satur mitrumu).
- pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties.
- pažibulēt Neilgu laiku, mazliet žibulēt.
- pažilbināt Neilgu laiku, mazliet žilbināt.
- pažņaudzīt Neilgu laiku, mazliet žņaudzīt.
- pažonglēt Neilgu laiku, mazliet žonglēt.
- pažūt Neilgu laiku, mazliet žūt. Mazliet, daļēji izžūt.
- pažūžināt Neilgu laiku, mazliet žūžināt (parasti bērnu).
- pažūžot Neilgu laiku, mazliet žūžot (parasti bērnu).
- pažvadzēt Neilgu laiku, mazliet žvadzēt.
- pažvadzināt Neilgu laiku, mazliet žvadzināt.
- pakārpīties Neilgu laiku, mazliet, kārpīties.
- Uzmest acis (arī aci) Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu. Arī uzmanīt (1).
- pacilāt Neilgu laiku, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
- uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, arī vidē).
- pakalst Neilgu, laiku, mazliet kalst.
- pašķibīt Neilgu, laiku, mazliet šķibīt.
- nokavēt Neizmantot kā veikšanai, izpildīšanai (īsto, visizdevīgāko, arī paredzēto, noteikto laiku, laikposmu).
- aizturēt Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā, atliekot izsniegšanu, izmaksu uz kādu laiku.
- kantilēna Neliela liroepiska dziesma (viduslaiku Rietumeiropas zemēs).
- izšķērdēt Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku).
- izšķiest Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku).
- nokavēt Nelietderīgi, bezmērķīgi pavadīt, izmantot (laiku, laikposmu). Iztērēt.
- spaidīt Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi tīkoties, dzīvot.
- izkust Nemanot paiet (par laiku).
- sanāksme Neoficiāla, parasti vairāku, cilvēku tikšanās, lai kopīgi ko svinētu, pavadītu laiku, patērzētu u. tml.
- laidā Nepārtrauktā secībā. Visu laiku nepārtraukti.
- Vienā laidā Nepārtrauktā secībā. Visu laiku nepārtraukti. Arī nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā. Arī vienkopus, vienā kopumā.
- Atraut sev miegu Nepietiekami izgulēties, lai atlicinātu laiku kāda uzdevuma veikšanai.
- panest Nesot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Nest nelielu attālumu, neilgu laiku.
- iestāvēties Netikt lietotam, izmantotam (kādu laiku).
- aizdžinkstēt No džinkstēšanas zaudēt (uz laiku) spēju dzirdēt.
- vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
- izīrēt Nodot lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu).
- piesegt Nodrošināt (sava karaspēka) darbības, novēršot, parasti daļēji, uz neilgu laiku, pretinieka uzbrukuma iespējas.
- pavadīt Nodzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laiku, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
- nolīgt Noīrēt uz laiku (dzīvojamo platību).
- atdienēt Nokalpot (karadienestā paredzēto, noteikto laiku).
- pārkavēt Nokavēt (īsto laiku).
- apreibt Nokļūt reibuma stāvoklī, uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē). Noreibt.
- aizkavēties Nokļūt vēlāk par paredzēto laiku. Nokavēties. Novēloties.
- apmesties Nolaisties uz kādu laiku (par putniem).
- iemesties Nomesties, nosēsties, (uz kādu laiku) - parasti par putniem.
- apmetināt Nometināt (uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
- uz Norāda laiku, laikposmu, arī darbību, procesu, kam tuvojas kāds cits laiks, laikposms, arī darbība, process.
- uz Norāda laiku, laikposmu, kad kas notiek, noris, pastāv.
- bez Norāda uz aptuvenu laiku pirms tā momenta vai parādības, kas minēta atkarīgajā lietvārdā. Pirms, priekš.
- tuvu Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts.
- ap Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku.
- starp Norāda uz darbībām, norisēm, ar kurām vienlaikus notiek cita darbība, cits process.
- kopš Norāda uz laiku, kad (kas) ir norisinājies, noticis. Pirms.
- līdz Norāda uz laiku, kad beidzas darbība, norise, stāvoklis.
- Līdz tam Norāda uz laiku, kad beidzas kāda darbība, norise, stāvoklis. Norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība.
- no Norāda uz laiku, laikposmu, kurā sākas darbība, norise, stāvoklis. Kopš [1].
- kamēr Norāda uz laiku, no kura kas notiek vai eksistē kāds stāvoklis. Norāda uz laiku, kad kas notiek, ilgst kāds stāvoklis.
- par Norāda uz laiku, pēc kura izbeigšanās kas notiek, iestājas, tiek darīts. Pēc [2] (1).
- kad Norāda UZ nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku, par ko izteikts jautājums.
- kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku.
- viss Norāda uz noteiktu laiku, laika posmu, arī mūžu, mūža posmu no tā sākuma līdz beigām.
- kopš Norāda uz noteiktu laiku, laikposmu, no kura sākot norisinās darbība, ilgst kāds stāvoklis.
- pa Norāda uz to, cik ilgā laikā kas notiek, norisinās, cik ilgu laiku kas pastāv.
- līdzi Norāda, ka (kāds) ir kopā, vienlaikus (ar kādu). Norāda, ka (kas) ir klāt (kādam), kopā, vienlaikus (ar kādu).
- līdzi Norāda, ka (kāds) pārvietojas, virzās kopā, vienlaikus (ar ko).
- līdzi Norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits).
- līdzi Norāda, ka (kas) darbojas, norisinās, notiek, arī pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
- līdzās Norāda, ka (kas) darbojas, pastāv kādā saistībā, vienlaikus (ar ko).
- ap Norāda, ka darbība ilgāku laiku vai atkārtoti notiek, norisinās kam apkārt vai pie kā.
- sa- Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu. Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku (līdz noteiktam brīdim).
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek iekļauts kādā sistēmā, kopumā uz laiku kāda atsevišķa uzdevuma, kādas atsevišķas funkcijas veikšanai.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic darbību kopā, vienlaikus (ar ko). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (ar kādu).
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko).
- Medību liegums Norobežota teritorija, kurā uz laiku aizliegts medīt.
- piesēsties Nosēsties, parasti uz neilgu laiku.
- angažēt Noslēgt līgumu (ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu) par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku.
- izstāvēt Nostāvēt (kur kādu laiku).
- atkalpot Nostrādāt, nokalpot (nolīgto laiku). Atstrādāt.
- novilcināties Notikt, norisināties, tikt veiktam vēlāk par paredzēto laiku.
- iekārtoties Novietoties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
- piesēst Novietoties sēdus, parasti uz neilgu laiku.
- līgt Ņemt (kādu) darbā uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- līgt Ņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- sēdorganisms Organisms, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājies (piemēram, ar piesūcekņiem) pie viena substrāta.
- ornitofenoloģija Ornitoloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības ornitofaunā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi.
- Pa tam, arī pa to starpu Pa to laiku, tikmēr.
- Pa to starpu, arī pa tam Pa to laiku, tikmēr.
- Pa tam Pa to laiku, tikmēr.
- tostarp Pa to laiku, tikmēr.
- tikmēr Pa to laiku.
- Iziet cauri kāda rokām Pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
- Iziet caur kāda rokām Pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
- izgrozīties Pabūt kādu laiku (kur), vairākkārt paejoties uz vienu un otru pusi.
- apgrozīties Pabūt, uzkavēties īsu laiku (par daudziem cilvēkiem).
- pieciest Paciest (kādu, ko), samierināties (ar kādu, ar ko), parasti neilgu laiku.
- pieciesties Paciesties, parasti neilgu laiku.
- īsināt Padarīt interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu). Kavēt (piemēram, laiku).
- saīsināt Padarīt, parasti ievērojami, interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu). Kavēt (piemēram, laiku).
- izgājušais Pagājušais (par laiku, laika posmu).
- prolongēt Pagarināt, paildzināt (piemēram, medikamentu iedarbības laiku).
- prolongēt Pagarināt, paildzināt, atlikt uz noteiktu laiku (kā, piemēram, līguma termiņu).
- pieķert Pagarinot kādai darbībai, rīcībai nepieciešamo laiku, papildus izmantot, pieņemt klāt (citu laikposmu).
- pieņemt Pagarinot kādai darbībai, rīcībai vajadzīgo laiku, papildus izmantot (citu laikposmu).
- aizritēt Paiet (par laiku, laika posmu).
- aizšalkt Paiet (par laiku, laika posmu).
- apritēt Paiet (par laiku, laika posmu).
- aptecēt Paiet (par laiku, laika posmu).
- patecēt Paiet (par laiku, laikposmu).
- aizlīgot Paiet (par laiku).
- pavirzīties Paiet (par neilgu laiku, laikposmu).
- aizslīdēt Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmiem).
- aiztecēt Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu).
- aiziet Paiet, aizritēt, arī izbeigties (par laiku, laika posmu).
- aiztikšķēt Paiet, aizritēt, tikšķot pulkstenim (par laiku, laika posmu).
- pastiept Paildzināt (laiku, laikposmu).
- pastiepties Paildzināties (par laiku, laikposmu).
- pavilkties Paildzināties (par laiku, laikposmu).
- pievilkums Pakārtojums, kurā pakārtotais vārds ir atkarīgais komponents vienlaikus divās dažādās vārdkopās.
- Paīsināt laiku Pakavēt laiku.
- pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni). Neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- pagarināt Palielināt (kā, parasti dokumenta) derīguma laiku.
- atlikt Palikt pāri pēc kāda uzdevuma veikšanas (par laiku).
- aizkavēties Palikt, atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku.
- kavēties Palikt, pieturēt (kur kādu laiku) - par transportlīdzekļiem.
- kavēties Palikt, uzturēties (kādu laiku kur, pie kā u. tml.).
- paākstīt Pamuļķot. Neilgu laiku, mazliet apsmiet.
- vilcināt Panākt (ar savu rīcību), ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml., arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
- izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb.
- nomocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), ļoti nogurst, zaudē spēkus, arī cieš mokas.
- pārmocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), pārāk nogurst, pārpūlas.
- šķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) vienlaikus strauji virzās uz vairākām vai visām pusēm. Panākt, būt par cēloni, ka (kā sīka, viegla kopums) virzās šādā veidā.
- paviļnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku, mazliet viļņojas.
- izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) ilgāku laiku, ļoti dreb.
- izskraidināt Panākt, būt par cēloni, ka ilgāku laiku, daudz skrien.
- vadāt Panākt, ka (cilvēks) ilgāku laiku maldās, nonāk uz nepareiza ceļa (par vadātāju).
- pieturēt Panākt, ka (piemēram, darba dzīvnieks) apstājas, parasti uz neilgu laiku. Apstādināt (1).
- turēt Panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē).
- izraudināt Panākt, ka ilgāku laiku, daudz raud.
- aizturēt Panākt, ka paliek uz vietas (kādu laiku), apstādināt un neļaut turpināt iesākto kustību.
- nomirdināt Panākt, parasti ar medikamentiem, ka (ķermeņa daļa) kļūst uz laiku nejūtīga.
- Pakulstīt mēli Papļāpāt, arī parunāt ko nenozīmīgu. Neilgu laiku, mazliet runāt veltīgi, bez panākumiem.
- ļauns Par laikposmu, laiku.
- labs Par laiku, laika apstākļiem.
- labvēlīgs Par laiku, laika apstākļiem.
- lielisks Par laiku, laika apstākļiem.
- aiztraukties Par laiku, laika posmu.
- iesilt Par laiku, laika posmu.
- grūts Par laiku, laika posmu. Par (cilvēka) mūžu, tā posmu.
- noskaidroties Par laiku, laikapstākļiem.
- slikts Par laiku, laikapstākļiem.
- viegls Par laiku, laikposmu (saistījumā ar cilvēka dzīvi). Arī par cilvēka dzīvi, mūžu, tā posmu.
- liels Par laiku, laikposmu.
- pilns Par laiku, laikposmu.
- smags Par laiku, laikposmu. Par cilvēka mūžu, tā posmu.
- Noraidīt no laukuma Par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
- nonomāt Par samaksu iegūt lietošanā (uz laiku).
- iznomāt Par samaksu nodot lietošanā (uz laiku).
- pārlaisties Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu).
- pārlidot Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu).
- pasīvs Parādu un saistību kopums (uzņēmumam, iestādei). Bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes līdzekļu avotus un uz laiku piesaistītos svešos līdzekļus.
- pārbadoties Pārāk ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam. Pārāk ilgu laiku ciest badu.
- aizvien Parasti savienojamā ar "vēl": joprojām. Visu laiku.
- aizkladzināt Parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- nodzīvot Parasti savienojumā ar «savu laiku», «mūžu»: novecot, pazaudēt savu nozīmi, kļūt neiz mantojamam.
- sabeigt Parasti savienojumā ar «sevi»: intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, arī pārdzīvojot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku vai psihisku stāvokli.
- atlikt Pārcelt (uz citu reizi, vēlāku laiku).
- pārnest Pārcelt (uz citu, parasti vēlāku, laiku).
- pagarināt Pārcelt uz vēlāku laiku (parasti termiņu).
- līdzpārdzīvojums Pārdzīvojums, kas izraisās (kam) līdzi, kopā, vienlaikus (ar ko).
- Turēt naidu Pārdzīvot naidu (pret kādu), parasti ilgāku laiku.
- Turēt naidu Pārdzīvot naidu (pret kādu), parasti ilgāku laiku.
- turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
- dezorientācija Pareiza priekšstata zaudēšana par laiku un telpu.
- pieklust Pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku. Darboties ar vājāku intensitāti (kādā jomā).
- pieklust Pārstāt radīt skaņas, parasti uz neilgu laiku radīt mazliet klusākas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- apstāties Pārstāt ritēt (par laiku subjektīvā uztverē).
- pārplēsties Pārstrādāties (parasti, ja vienlaikus veicami vairāki darbi).
- pieturēt Pārtraukt (transportlīdzekļa) kustību, parasti uz neilgu laiku.
- vadāties Pārvietoties (parasti braukšus), parasti vairākkārt vai ilgāku laiku.
- meliorācija Pasākumu kopums, kura mērķis ir augsnes ielabošana uz ilgāku laiku.
- Ārzemju pase Pase, ko uz noteiktu laiku izdod savas zemes pilsoņiem, kas brauc uz citām zemēm.
- Ārzemju pase Pase, ko uz noteiktu laiku izdod savas zemes pilsoņiem, kuri dodas uz citām zemēm.
- pieturēties Pastāvēt kādu laiku, turpināties (par laikapstākļiem). Būt tādam, kad pastāv, turpinās noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- pārskriet Pastāvēt neilgu laiku, ātri izbeigties (par parādībām sabiedrībā).
- apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.) - par cilvēkiem.
- padarboties Pastrādāt, neilgu laiku, mazliet būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- Pacīnīties ar sevi Pasvārstīties. Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- izlietot Patērēt (laiku).
- Noēst laiku Patērēt laiku.
- padauzīties Patrokšņot, paskraidīt, paspēkoties u. tml. (parasti par bērniem). Arī neilgu laiku, mazliet palaidņoties.
- brīvsolis Patvaļīga aiziešana (uz laiku) no darba vai dienesta vietas.
- aizvadīt Pavadīt (laiku, laika posmu).
- palaist Pavadīt (laiku), nodzīvot (laikposmu).
- izmantot Pavadīt (noteiktā nolūkā laiku, laika posmu).
- padzīvoties Pavadīt kādu, parasti samērā neilgu, laiku, rotaļājoties, nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
- izdzīvoties Pavadīt laiku tā, kā patīk, brīvi, bezrūpīgi, jautri.
- dzīvoties Pavadīt laiku, rotaļājoties, nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
- ietaupīt Paveicot (ko) īsākā laikā, arī ātrāk, atlicināt (laiku).
- izziņa Pēc pieprasījuma izdoti (parasti speciālas iestādes) dati (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu). Uzziņa.
- uzziņa Pēc pieprasījuma saņemami (parasti automatizēti, elektronu skaitļojamā mašīnā ievadīti) dati, informācija (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu).
- sastingt Pēkšņi pārstāt ritēt (par laiku subjektīvā uztverē).
- brass Peldēšana uz krūtīm, peldētājam vienlaikus darbojoties ar rokām un kājām, neizceļot rokas no ūdens.
- papeldēt Peldot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Peldēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- aizturēts Persona, kam uz neilgu laiku ir atņemta brīvība.
- līdzatbildētājs Persona, kas ir atbildētāja kopā, vienlaikus ar kādu citu personu (civilprocesā).
- līdzaizbildnis Persona, kas kopā, vienlaikus ar kādu citu personu veic aizbildnības (1) pienākumus.
- Vietas izpildītājs Persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā.
- Vietas izpildītājs Persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā.
- saņemt Piedzīvot, sagaidīt (gadalaiku, diennakts posmu u. tml.).
- piestāt Pieiet, pieskriet un apstāties (pie ka, kam klāt, arī kā tuvumā). Ejot, skrienot apstāties (parasti uz neilgu laiku). Piestāties (1).
- Nolaisties no saviem augstumiem Pielāgoties (parasti uz neilgu laiku) kādu cilvēku zemākam (sabiedriskajam, izglītības u. tml.) līmenim.
- pamest Pieļaut, arī likt, lai (kāds) paliek (kur). Aiziet prom (no kāda), parasti uz neilgu laiku.
- nokavēties Pienākt vēlāk par paredzēto laiku (par transportlīdzekļiem).
- salīgt Pieņemt (kādu) darbā uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- salīgt Pieņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- iedot Piespriest sodu (uz noteiktu laiku).
- pieklājīgs Pietiekami ilgs (par laiku, laikposmu).
- namnieks Pilntiesīgs iedzīvotājs (viduslaiku pilsētā).
- Komunālā kustība Pilsētu iedzīvotāju atbrīvošanās kustība (no 10. gadsimta līdz 13. gadsimtam Rietumeiropā), pirmais viduslaiku pilsētas šķiru cīņas posms.
- Komunālā kustība Pilsētu iedzīvotāju atbrīvošanās kustība (no 10. gadsimta līdz 13. gadsimtam Rietumeiropā), pirmais viduslaiku pilsētas šķiru cīņas posms.
- sinjorija Pilsētu pašpārvaldes orgāns (viduslaiku Itālijā).
- Iet mācībā Pirms iesvētīšanas noteiktu laiku doties pie mācītāja iepazīties ar baznīcas dogmām.
- Iet mācībā Pirms iesvētīšanas noteiktu laiku doties pie mācītāja iepazīties ar baznīcas Dogmām.
- pačalot Plūstot neilgu laiku, mazliet radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.).
- aizpļāpāt Pļāpājot pavadīt laiku. Nopļāpāt.
- tirānija Politiskās iekārtas forma (viduslaiku pilsētvalstīs Itālijā).
- priekšpozīcija Pozīcija, ko uz laiku ieņem priekšgrupu pozīcijas priekšā, lai pretinieks neiegūtu svarīgus apvidus punktus, lai to maldinātu un aizkavētu tā tuvošanos.
- konfrontēt Pratināt (divas vai vairākas personas) vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- hronometrs Precīzs pārvietojams pulkstenis. Pulkstenis, kas rāda laiku ar precizitāti līdz 0,001 sekundei.
- priecāties Priecīgi, līksmi, jautri pavadīt laiku. Līksmoties.
- izmesties Priekšlaikus atnesties.
- priekšlaikā Priekšlaikus. Arī priekšlaicīgi.
- pavadonis Priekšmets, kas pastāvīgi, ilgāku laiku ir (kāda) tiešā tuvumā, arī rīcībā, lietošanā.
- nerima Process, darbība, kas noris visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
- geiša Profesionāla japāņu dziedātāja un dejotāja, kas kavē laiku viesiem, piemēram, tējnīcās, viesībās.
- pavadonis Psihisks stāvoklis, kas ilgāku laiku neizzūd, saglabājas apziņā; psihes, rakstura, personības īpašība, kas ilgākā laikposmā raksturīga cilvēkam, tā dzīvei, darbībai.
- Valsts darba krājkase PSRS kredītiestāde, kuras galvenais uzdevums ir dot iespēju iedzīvotājiem uzglabāt savus uz laiku brīvos naudas līdzekļus un izdarīt dažāda rakstura norēķinu operācijas.
- Smilšu pulkstenis Pulkstenis, ar kuru mēri laiku pēc izbiruša smilšu daudzuma.
- Smilšu pulkstenis Pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc izbiruša smilšu daudzuma.
- Ūdens pulkstenis Pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma.
- Ūdens pulkstenis Pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma.
- Saules pulkstenis Pulkstenis, ar kuru Saules gaismā mērī laiku pēc ēnas, kas no vertikālas plāksnes, stieņa krīt uz ciparnīcu.
- Saules pulkstenis Pulkstenis, ar kuru saules gaismā mērī laiku, pēc ēnas, kas no vertikālas plāksnes, stieņa krīt uz ciparnīcu.
- Ātrs (arī ātrāks) pulkstenis Pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- Ātrs (arī ātrāks) pulkstenis Pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- Vēls (arī vēlāks) pulkstenis Pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- Vēls (arī vēlāks) pulkstenis Pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ, rāda nepareizu laiku.
- revolūcija Radikāls pavērsiens visā sabiedrības sociālajā un ekonomiskajā struktūrā, kurš noved pie savu laiku pārdzīvojušās sabiedrības iekārtas gāšanas, valsts varas nonākšanas progresīvākas šķiras rokās, progresīvākas sabiedriskās iekārtas rašanās.
- turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
- panest Raujot sev līdzi, pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi. Raujot sev līdzi, virzīt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- līdztekus Reizē, vienlaikus.
- atbrīvot Rezervēt (laiku).
- spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku). Rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
- rotaļāties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti, kavējot laiku). Rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
- hīts Riteņbraukšanā - sacensības par labāko laiku, kad dalībnieki veic distanci pa vienam (startējot no vietas vai gaitā).
- kustēties Ritēt (par laiku, laikposmu).
- ripot Ritēt (par laiku, laikposmu).
- slīdēt Ritēt (par laiku, laikposmu).
- virzīties Ritēt (par laiku, laikposmu).
- iet Ritēt, arī paiet (par laiku, laika posmu).
- darboties Rotaļāties (ar ko, parasti ilgāku laiku).
- sarunāt Runājot vienoties (par vietu, laiku kādai darbībai).
- grabēt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku). Pļāpāt.
- klabēt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku). Pļāpāt.
- klabināt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku). Pļāpāt.
- klaudzēt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku). Pļāpāt.
- Jaukties pa vidu Runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- Maisīties pa vidu Runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- Jaukties (arī maisīties sar.) pa vidu Runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- ātrspēle Sacensības veids (piemēram, šaha, dambretes spēlē) ar samazinātu apdomas laiku.
- maratons Sacensības, kas ilgāku laiku seko cita citai.
- izkārtot Sadalīt noteiktā kārtībā (piemēram, laiku).
- pašķirties Sadalīties, sašķelties, ieplūkt uz neilgu laiku (piemēram, par viļņiem, ūdenstilpes līmeni).
- iznest Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti).
- iznēsāt Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti). Iznest (3).
- paturēt Saglabāt (sava psihiskā stāvokļa izpausmi), parasti uz kādu laiku.
- turēties Saglabāties, pastāvēt (vietā, vidē u. tml.) kādu laiku (par parādībām dabā).
- tomēr Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretnostatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz neatbilsmes jēdzienisko attieksmi ar pieļāvuma niansi.
- tikai Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu.
- vien Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu. Tik [4] (3), tikai (3).
- tik Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu. Tikai (3).
- tāpēc Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem.
- tādēļ Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem. Tāpēc (3).
- tālab Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem. Tāpēc (3).
- tāpēc Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz nolūka un seku attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tādēļ», «tāpēc»), un vienlaikus norāda uz nolūka attieksmi starp tiem, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tāpēc», «tādēļ»), un vienlaikus norāda uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik» kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik»), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu «tāds», un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo altieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponenta minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļu vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas paskaidro, precizē šajā teikuma komponentā minēto vārdu ar laika nozīmi, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas precizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- tāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- tādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem. Tāpēc ka.
- tālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem. Tāpēc ka.
- toties Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu.
- un Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz laika, seku, pievienojuma, pretstata, sastata, salīdzinājuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ne Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- ne Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem un vienlaikus uz noliegumu.
- kāds Saista teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista teikuma locekļus, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem un vienlaikus pastiprinot izteikuma nozīmi, lai piešķirtu tam lielāku pamatojumu, noteiktību.
- kā Saista teikuma locekļus, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem un vienlaikus pastiprinot vārda vai izteikuma nozīmi.
- toties Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu. Turpretī, turpretim.
- tikai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz satura norobežojumu.
- tā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām.
- tiklab Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām.
- kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Kā - tā.
- tāpat Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Kā - tā.
- tik Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Tiklab - kā. Kā - tā.
- tikpat Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Tiklab - kā. Kā - tā.
- kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu.
- tā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Kā - tā.
- ne Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojama sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- ne Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- nedz Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- nedz Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu. Ne - ne.
- temporāls Saistīts ar laiku [1], tam raksturīgs.
- republikānisks Saistīts ar valsts iekārtas un varas orgānu formu, kur augstākos valsts varas orgānus ievēlē uz noteiktu laiku, šādai valsts iekārtas un varas orgānu formai raksturīgs.
- aizslāpt Sajust stipras slāpes (parasti ilgāku laiku). Izslāpt.
- izsalkums Sajūta, kas izraisās, ja kādu laiku nav uzņemta barība.
- izslāpums Sajūta, kas izraisās, ja kādu laiku nav uzņemts ūdens.
- Kā pieaudzis Saka par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
- Kā pielipis Saka par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
- Kā uz mutes (arī muti) sists (arī pasists) Saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
- Kā uz mutes (arī muti) pasists Saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
- Kā uz mutes (arī muti) sists Saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
- Noskrienas kā suns Saka par kādu, kas ilgāku laiku daudz dara, strādā ko tādu, kas saistīts ar iešanu.
- Liela gaisma Saka par laiku, kad ir atausis rīts un ir kļuvis pilnīgi gaišs. Saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
- Liela gaisma Saka par laiku, kad ir atausis rīts un ir kļuvis pilnīgi gaišs. Saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
- Saule jau (augstu) gabalā Saka par laiku, kad Saule jau ir augstu virs apvāršņa.
- Liela diena Saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
- Liela diena Saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
- Saule ar zobiem Saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī).
- Saule ar zobiem Saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī).
- Kā piekalts Saka, ja (kāds) nekustīgi, parasti ilgāku laiku, atrodas kādā stāvoklī.
- Kā pienaglots Saka, ja (kāds) nekustīgi, parasti ilgāku laiku, atrodas kādā stāvoklī.
- Kā piekalts Saka, ja acis, skatiens ir pievērsts (kam) nekustīgi, parasti ilgāku laiku.
- Kā pienaglots Saka, ja acis, skatiens ir pievērsts (kam) nekustīgi, parasti ilgāku laiku.
- Auss (arī ausis) aizkrīt Saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī).
- Auss (arī ausis) aizkrīt Saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī).
- Kā nebijis Saka, ja kas ir pārdzīvots, sajusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
- Kā nebijis Saka, ja kas pārdzīvots, sajusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
- Kā paralizēts Saka, ja uz laiku kļūst nekustīgs, sastingst (no spēcīga pārdzīvojuma).
- Balss (arī valoda) aizkrīt Saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
- Valoda (arī balss) aizkrīt Saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
- Balss (arī valoda) aizkrīt Saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
- šalkot Salkt (1), parasti vairākkārt, ilgāku laiku.
- sašalkties Salkt vienlaikus (parasti par vairākiem, daudziem augiem).
- sēdināt Samazināt (piemēram, sagataves) augstumu un vienlaikus palielināt (tās) šķērsgriezuma laukumu.
- pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību).
- pierimt Samazināties intensitātē vai pārstāt, parasti uz neilgu laiku (par parādībām dabā). Kļūt tādam, kurā kāda parādība dabā samazinās intensitātē vai pārstāj, parasti uz neilgu laiku.
- pailgs Samērā ilgs (par laiku, laikposmu).
- labs Samērā ilgs (par laiku, laikposmu). Tāds, kura ilgums pilnīgi atbilst noteiktam laikposmam, arī ir vai šķiet ilgāks par šādu laikposmu.
- sen Samērā ilgu laiku, kopš samērā ilga laika.
- pabrīvs Samērā neaizņemts (par laiku, laikposmu).
- piemīlīgs Samērā silts, patīkams (par laiku, laikapstākļiem).
- apmērcēt Saslapināt, iegremdējot kādā šķidrumā (uz neilgu laiku).
- satikties Satikt, parasti regulāri, vienam otru un kopīgi pavadīt laiku (parasti par pretēja dzimuma cilvēkiem).
- palauzties Satverot pretinieku ar rokām, neilgu laiku censties nogāzt zemē. Pacīkstēties.
- cepināties Sauļoties (ilgāku laiku karstā saulē).
- ne Savienojumā «bet ne» - saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- nevis Savienojumā «bet nevis» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- ne Savienojumā «ne - bet» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- nevis Savienojumā «nevis - bet» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- pakavēt Savienojumā «pakavēt laiku»: neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi. Neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- aizkliegt Savienojumā ar "ausis": ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- pārdzīvot Savienojumā ar «savu laiku»: kļūt tādam, kas vairs neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
- arvien Savienojumā ar «vēl»: visu laiku, nepārtraukti. Joprojām.
- pulksten Savienojumā ar skaitļa vārdu norāda, ka skaitļa vārds apzīmē pulksteņa laiku.
- aizkviekt Savienojumā ar vārdu "ausis": ilgi, skaļi kviecot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu intensīvi (parasti līdz tās subjekta vai objekta nogurumam) vai ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu intensīvi un aptver darbības subjektu vai darbības objektu pilnīgi.
- iz- Savienojumā arī refleksīvu verbu norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, intensīvi, vairākkārt.
- šķeterēt Savienot (divus vai vairākus pavedienus), vienlaikus tinot (tos) uz spoles.
- samainīt Savstarpēji izkārtot (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) vienam otra, citam cita paredzētajā laikā.
- reakcija Savu laiku nodzīvojušo valdošo šķiru cīņa pret sabiedrības progresu. Cenšanās atjaunot veco, savu laiku nodzīvojušo kārtību.
- aizvēsturisks Savu laiku pārdzīvojis. Vecmodīgs.
- ritēt Secīgi mainīties (par laiku, laikposmiem). Pakāpeniski tuvoties beigu momentam (par laikposmu).
- grāvējs Sekla satura skaņdarbs, kinofilma, daiļdarbs, arī izrāde, kas (kādu laiku) iegūst lielu popularitāti.
- pilskalns Sena nocietināta dzīves vieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā), kas saglabājusi senlaiku apmetņu paliekas un agrākā dzīves veida vēsturiskās iezīmes.
- koris Sengrieķu traģēdijā un komēdijā - izpildītāju grupa, kas vienlaikus runā vai dzied.
- vairogs Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa - īpaši veidota koka vai metāla plāksne, ar ko atvairīja pretinieka auksto ieroču uzbrukumu.
- mīļākā Sieviete, ar kuru vīrietim kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības.
- viešņa Sieviete, kas (kādu) apciemo, arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
- bārdāma Sieviete, kas bāros, lokālos kavē viesiem laiku.
- paslīdēt Sildot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās. Slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- siltumelektrocentrāle Siltumelektrostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; termoelektrocentrāle.
- strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piemēram, ar kādu kolektīvu).
- strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku veikt šādas darbības, veidojot, gatavojot (ko).
- metodisks Sistemātisks. Tāds, kas laiku pa laikam atkārtojas.
- jauks Skaidrs, rāms (par laiku, laika apstākļiem). Tāds (parasti diennakts posms), kad ir skaidrs, rāms laiks.
- šalkt Skanēt ilgstoši, vienlaikus, samērā vienmērīgi (par vairāku, daudzu cilvēku radītām, parasti balss, skaņām).
- saplūst Skanot vienlaikus, kļūt par vienotu skanējumu, arī kļūt neatšķiramam citam no cita (par skaņām, izteikumiem u. tml.).
- Kavēties (ar) acīm Skatīties (kādu laiku uz ko).
- paskriet Skrienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Skriet nelielu attālumu, neilgu laiku.
- slēpināt Slēpt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās).
- pavadslimība Slimība, kas norisinās vienlaikus ar pamatslimību.
- vārguļot Slimot, parasti ilgāku laiku. Arī vārgt (1), parasti ilgāku laiku.
- vēsma Smarža, kas izplatās kādā vidē, parasti vienlaikus ar šādu gaisa plūsmu, vēju.
- krājkase Sociālistiskajās valstīs - kredītiestāde, kas koncentrē iedzīvotāju uz laiku brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas.
- arests Soda veids - personiskās brīvības atņemšana uz īsu laiku.
- Kauna stabs Soda vieta baznīcas priekšā - stabs, pie kura uz zināmu laiku piesēja sodīto.
- Kauna stabs Soda vieta baznīcas priekšā, stabs, pie kura uz zināmu laiku piesēja sodīto.
- ilgmūžība Spēja pastāvēt ilgu laiku (piemēram, augiem, elementārdaļiņām).
- Spēka impulss Spēka vidējās vērtības reizinājums ar spēka darbības laiku.
- Spēka impulss Spēka vidējās vērtības reizinājums ar spēka darbības laiku.
- izturēt Spēt (ilgāku laiku) veikt (iesākto), spēt paveikt (iesākto).
- nostāvēt Stāvēt (parasti ilgāku laiku) un pabeigt stāvēt.
- aizmugure Stāvoklis sporta spēlē, kurš veidojas, kad pārkāpti daži spēles noteikumi, un kura dēļ spēle uz īsu laiku pārtraucama.
- atslodze Stāvoklis, kad samazināts kāds smagums, darbības apjoms u. tml. (parasti uz laiku).
- divvīrība Stāvoklis, kad sieviete atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar diviem vīriešiem.
- divsievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar divām sievietēm.
- iestāvēt Stāvot (parasti ilgāku laiku), iespiest, radīt (padziļinājumu, bedri u. tml.).
- sakliegties Stipri, arī ilgāku laiku kliegt. Stipri, arī ilgāku laiku kliegt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- samocīties Stipri, arī ilgāku laiku mocīties, pūlēties. Stipri, arī ilgāku, laiku mocīties, pūlēties tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- saraudāties Stipri, arī ilgāku laiku raudāt. Stipri, arī ilgāku laiku raudāt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- saraudāt Stipri, arī ilgāku laiku raudot, izraisīt (acīs, sejā) piesarkumu, pietūkumu.
- apsisties Strauji mainīt virzienu (par vēju). Strauji mainīties (par laiku).
- pakrist Strauji nogulties, atgulties, parasti nespēkā, uz neilgu laiku.
- apmesties Strauji pārmainīties (par laiku).
- steigt Strauji ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposma). Skriet (7).
- skriet Strauji ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu).
- steigties Strauji ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu). Skriet (7).
- simultānspēle Šahista vai dambretista spēle vienlaikus ar vairākiem pretiniekiem.
- šalkot Šalkt (2), parasti vairākkārt, ilgāku laiku.
- tamburīns Šauras, garas bungas, ko tautas muzikants sit, vienlaikus spēlējot stabuli. Provansas bungas.
- ātršaušana Šaušana ar samazinātu laiku šāviena sagatavošanai un izpildei.
- šauties Šaut vienam uz otru, citam uz citu. Intensīvi, arī ilgāku laiku šaut uz kādu.
- izstiepties Šķietami paildzināties (par laiku, laika posmu).
- pašķirstīt Šķirstot (piemēram, grāmatu, žurnālu), neilgu laiku, mazliet apskatīt, palasīt (to).
- valpurģu Tāda (nakts uz pirmo maiju pirms Svētā Valpurgas svētkiem), kad pēc viduslaiku ticējumiem notiek raganu un burvju sapulcēšanās.
- bezsātīgs Tāds (ēdiens), kas izsalkumu neapmierina vai apmierina tikai uz īsu laiku. Nesātīgs.
- pelēcīgs Tāds, kad dabā nav spilgtu krāsu (par gadalaiku).
- pelēks Tāds, kad dabā nav spilgtu krāsu (par gadalaiku).
- zaļš Tāds, kad dabā zaļo augi (piemēram, par gadalaiku).
- tumšs Tāds, kad dabiskais apgaismojums ir īsu laiku, kad ir apmācies (par diennakts posmu, parasti dienu). Tāds, kad diena ir īsa, kad tumsa iestājas ātri (parasti par gada posmu).
- mazražīgs Tāds, kad ir maza raža (par laiku, laikposmu).
- smeldzīgs Tāds, kad izraisās šāds psihiskais stāvoklis (par laiku, laikposmu). Tāds, kas izraisa šādu psihisko stāvokli (piemēram, par stāvokli, norisi).
- smeldzošs Tāds, kad izraisās šāds psihiskais stāvoklis (par laiku, laikposmu). Tāds, kas izraisa šādu psihisko stāvokli (piemēram, par stāvokli, norisi).
- parasts Tāds, kad kas regulāri notiek, atkārtojas, kad ko vienmēr, regulāri dara (par laiku, laikposmu).
- šalkains Tāds, kad kas šalc (par laiku, laikposmu).
- līgo Tāds, kad pēc tradīcijas dzied dziesmas ar šādu refrēnu (parasti par laiku, laikposmu).
- traks Tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sauss Tāds, kam ilgāku laiku ir raksturīgs nokrišņu trūkums vai neliels nokrišņu daudzums (par laikapstākļiem, laikposmu).
- epizodisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs. Tāds, kas notiek neregulāri, laiku pa laikam. Arī nejaušs.
- slinks Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā. Tāds, kam ir raksturīga nevēlēšanās strādāt, darīt ko. Tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
- stings Tāds, kam ir uz laiku izbeigušies vai ir ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- aizturēts Tāds, kam neļauj pilnībā izpausties, ko nomāc uz laiku. Apslāpēts. Apvaldīts.
- mazaizsalstošs Tāds, kas aizsalst nelielā platībā, arī uz neilgu laiku (par ūdenstilpi).
- pateicīgs Tāds, kas attaisno ieguldītos līdzekļus, patērēto darbu, laiku. Tāds, kas ļauj gaidīt labus rezultātus.
- binokulārs Tāds, kas dod iespēju aplūkot vienlaikus ar abām acīm (par optiskām ierīcēm).
- gauss Tāds, kas ilgi turpinās, lēni iestājas vai paiet (par laiku, laika posmu subjektīvā uztverē).
- viendienas Tāds, kas ilgst vienu dienu, tāds, kas paredzēts vienai dienai. Arī tāds, kas pastāv, ir nozīmīgs neilgu laiku.
- senaizmirsts Tāds, kas ilgu laiku, kopš samērā ilga laika ir aizmirsts.
- līdzatbildīgs Tāds, kas ir atbildīgs (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu personu, kolektīvu.
- pagājušais Tāds, kas ir bijis pirms līdzīga sekojošā, tagadējā (par laikposmu, laiku). Iepriekšējais.
- sens Tāds, kas ir bijis, pastāvējis ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma. Tāds, kas ir radīts, radies ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma un pastāv joprojām.
- vecs Tāds, kas ir jau pagājis, bijis (par laiku, laikposmu).
- mazvalkāts Tāds, kas ir maz, arī neilgu laiku valkāts.
- izdevīgs Tāds, kas ir piemērots, ērts, labvēlīgs kā veikšanai (par laiku, laika apstākļiem).
- vecs Tāds, kas ir saistīts ar pagājušo, bijušo laiku, laikposmu, tiem raksturīgs.
- krietns Tāds, kas ir samērā ilgs (par laiku, laikposmu). Tāds (laiks, laikposms), kura ilgums samērā pilnīgi atbilst kādam noteiktam laikposmam, arī ir vai šķiet ilgāks par šādu laikposmu.
- patukšs Tāds, kas ir samērā maz aizņemts (piemēram, ar kādu darbību) - par laiku, laikposmu.
- līdzvainīgs Tāds, kas ir vainīgs kopā, vienlaikus (ar kādu).
- bēdīgs Tāds, kas izraisa drūmu, skumju garastāvokli (par laiku, laika apstākļiem, apkārtni).
- milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu).
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu).
- kampaņveida Tāds, kas nav regulārs, sistemātisks. Tāds, kas noris atsevišķu, parasti uz laiku sasprindzinātu, darbību, pasākumu veidā.
- nesātīgs Tāds, kas neapmierina izsalkuma sajūtu vai apmierina to tikai uz neilgu laiku (par ēdienu).
- nepārtraukts Tāds, kas noris bez apstājas, bez pārtraukuma, visu laiku.
- nerimtīgs Tāds, kas noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
- nerimstošs Tāds, kas noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas. Nerimtīgs (1).
- ilgstošs Tāds, kas noris, pastāv samērā ilgu laiku.
- neatslābstošs Tāds, kas noris, pastāv visu laiku ar vienādu spēku, vienādu intensitāti, tāds, kas nepierimst.
- tradicionāls Tāds, kas noteiktā cilvēku grupā pastāv samērā ilgu laiku un tiek pārmantots no paaudzes paaudzē. Tāds, kas balstās uz tradīcijām.
- kārtējs Tāds, kas notiek, atkārtojas, rodas laiku pa laikam.
- pagauss Tāds, kas palēni turpinās, palēni iestājas vai paiet (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē).
- liels Tāds, kas pārsniedz pēc ilguma ko citu līdzīgu (par laiku, laikposmu).
- iznīcīgs Tāds, kas pastāv ierobežotu laiku.
- ilgmūža Tāds, kas pastāv ilgu laiku (piemēram, par elementārdaļiņām).
- ilglaika Tāds, kas pastāv ilgu laiku. Tāds, kas paredzēts ilgam laikam.
- nepastāvīgs Tāds, kas pastāv neilgu laiku. Arī nenoturīgs.
- īsmūža Tāds, kas pastāv samērā neilgu laiku (piemēram, par elementārdaļiņām).
- nemitīgs Tāds, kas pastāv, noris ilgu laiku, bez pārtraukuma.
- paralēls Tāds, kas pastāv, noris, darbojas saistībā, vienlaikus (ar ko).
- paliekams Tāds, kas saglabājas samērā ilgu laiku.
- paliekošs Tāds, kas saglabājas samērā ilgu laiku.
- grūts Tāds, kas saistīts ar smagu pārdzīvojumu, ciešanām (par laiku, laika posmu).
- arhaisks Tāds, kas savu laiku pārdzīvojis. Novecojis. Senlaicīgs, veclaicīgs.
- sausumizturīgs Tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem).
- garš Tāds, kas šķiet paildzināts (par laiku, laika posmu).
- paliatīvs Tāds, kas uz laiku, daļēji ko atvieglina, bet nenovērš. Pagaidu.
- elektromagnētisks Tāds, kas vienlaikus saistīts ar elektrību un magnētismu.
- lietots Tāds, kas zināmu laiku ticis izmantots un zaudējis daļu savas vērtības.
- vecs Tāds, kas, ilgāku laiku tiekot izmantots, lietots, ir novecojis, kļuvis lietošanai nepiemērots, nederīgs.
- vecs Tāds, kas, ilgāku laiku tiekot uzglabāts, ir sabojājies, kļuvis lietošanai nederīgs (par uzturlīdzekļiem, ēdieniem).
- sēdošs Tāds, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājies (piemēram, ar piesūcekņiem) pie viena substrāta (par dzīvniekiem). Saistīts ar dzīvniekiem, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājušies pie viena substrāta, šādiem dzīvniekiem raksturīgs.
- neatliekams Tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību). Tāds, kas jāizskata, jārisina nekavējoties (piemēram, par jautājumu, prasību).
- pilns Tāds, kur atrodas (parasti uz noteiktu laiku) daudzi cilvēki (par telpu, platību). Tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
- pārpilns Tāds, kur atrodas, parasti uz neilgu laiku, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu. Tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
- dundurains Tāds, kur ir daudz dunduru (par vietu). Tāds, kad ir daudz dunduru (par laiku, laika posmu).
- dūmakains Tāds, kur ir dūmaka (1) - par gaisu, debesīm u. tml. Tāds, kad ir dūmaka (1) - par laiku, laika posmu.
- planetārs Tāds, kurš vienlaikus rotē gan ap savu, gan ap cita elementa, detaļas asi. Tāds, kura kādi elementi, detaļas atrodas šāda kustībā.
- kontramarka Talons, ko izsniedz skatītājiem, kuri uz laiku atstāj teātra zāli vai koncertzāli.
- piedeva Tas (parasti kas mazāk nozīmīgs), kas pastāv līdztekus (kam galvenajam), vienlaikus (ar ko nozīmīgāku).
- caurceļotājs Tas (tāds), kas uz neilgu laiku apmetas kādā vietā, ceļojot no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par putniem).
- sastāvdaļa Tas, kas (parasti vienlaikus ar ko citu vai citiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.
- viendienis Tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām).
- viendienītis Tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām).
- līdzgaitnieks Tas, kas ir ilgāku laiku ciešā saistībā ar kādu cilvēku.
- vecs Tas, kas ir novecojis, savu laiku pārdzīvojis. Tas, kas traucē, kavē kā jauna attīstību.
- pavadapstāklis Teikuma palīgloceklis - apstāklis, kas norāda uz darbību, kura norisinās vienlaikus ar galveno teikumā nosaukto darbību.
- apstāklis Teikuma palīgloceklis, kas norāda uz darbības vietu, laiku, cēloni u. tml. vai uz pazīmes mēru vai pakāpi.
- primitīvisms Tēlotājas mākslas attīstības tendence, daiļrades metode (sākot ar VI. gadsimta beigām), kam ir raksturīga izteiksmes līdzekļu vienkāršošana, pirmatnējās, seno civilizāciju, viduslaiku mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
- aresttelpa Telpa, kurā uz neilgu laiku ievieto arestētos.
- Saldēt nagus Tērēt laiku, velti cerot ko panākt, iegūt.
- Saldēt nagus Tērēt laiku, velti cerot ko panākt, iegūt.
- nīcināt Tērēt, parasti nevajadzīgi, veltīgi (piemēram, laiku).
- termoelektrocentrāle Termoelektrostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju. Siltumelektrocentrāle.
- piebremzēt Tiekot bremzētam, palēnināt gaitu vai apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli).
- abonements Tiesība noteiktu laiku regulāri saņemt (laikrakstus, žurnālus, grāmatas) vai apmeklēt (teātrus, koncertus u. tml.).
- noma Tiesiskas attiecības, kas rodas, ja viena persona, organizācija u. tml. nodod citai (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku). Arī īre (1).
- īre Tiesiskas attiecības, kas rodas, kad viena persona nodod citai kāda mantu (arī telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku).
- atrasties Tikt atlicinātam, veltītam (par laiku).
- nokavēties Tikt atsūtītam vēlāk par paredzēto laiku (piemēram, par vēstuli, ziņu).
- paīsināties Tikt paīsinātam (par darbības, norises, stāvokļa laiku).
- aizkavēt Traucēt, kavēt (kādu laiku).
- satrenkt Trencot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku trencot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- satrenkāt Trenkājot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku trenkājot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- satriekt Triecot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku triecot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- pārturēt Turēt (ko) kādā stāvoklī ilgāk par pieļaujamo laiku.
- zibensturnīrs Turnīrs ar saīsinātu sacensības laiku.
- piecirst Tuvoties (kādai sievietei), lai iepazītos un kopā pavadītu laiku.
- sliekties Tuvoties kādam momentam, ritēt (par laiku, laikposmu).
- nākt Tuvoties, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu).
- reminiscence Uz laiku aizmirstas informācijas reproducēšana, kas kādā veidā var rosināt cilvēka darbību, domāšanu tagadnē.
- uzturēties Uz laiku atrasties, dzīvot (kur).
- pamirt Uz laiku kļūt stingam, nekustīgam (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē) - par ķermeņa daļām.
- pamirt Uz laiku kļūt tādam, kur nav intensīvas kustības, drūzmas, trokšņu.
- pamirt Uz laiku ļoti samazināties, uz laiku izbeigties (par darbību, norisi).
- apreibt Uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
- noreibt Uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
- pamirt Uz laiku zaudēt spējas darboties (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Neilgu laiku būt nekustīgam, klusam.
- pamirt Uz laiku, parasti daļēji, kļūt tādam, kurā nav ievērojamu notikumu, aktīvas darbības, intensīvu norišu.
- Uz visiem (arī mūžīgiem) laikiem, arī uz laiku laikiem Uz ļoti ilgu laiku. Arī neatgriezeniski.
- Uz mūžīgiem (arī visiem) laikiem Uz ļoti ilgu laiku. Arī neatgriezeniski.
- Uz visiem (arī mūžīgiem) laikiem Uz ļoti ilgu laiku. Arī neatgriezeniski.
- iziet Uz neilgu laiku atstāt uzturēšanās vietu (piemēram, mājas, dzīvokli) un aiziet.
- Kolektīvais līgums Uz noteiktu laiku noslēgta vienošanās starp arodbiedrībām un uzņēmējiem par darba noteikumiem un darba algu (kapitālistiskajās valstīs).
- Kolektīvais līgums Uz noteiktu laiku noslēgta vienošanās starp arodbiedrībām un uzņēmējiem par darba noteikumiem un darba algu (kapitālistiskajās valstīs).
- Uz ilgiem laikiem Uz samērā ilgu laiku.
- paturēt Uzglabāt (pie sevis) kādu laiku. Paņemt (sev) uz kādu laiku.
- amizēties Uzjautrināties, jokoties, jautri pavadīt laiku (parasti ar pretēja dzimuma personu). Koķetēt.
- pataupīt Uzmanīgi lietojot, pagarināt (kā, parasti apģērba, apavu) izmantošanas laiku.
- viesnīca Uzņēmums, kur uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem. Celtne, kurā atrodas šāds uzņēmums.
- dzīvot Uzturēties (ilgāku laiku) noteiktā vietā (par cilvēkiem).
- slinkot Vadīt laiku bezdarbībā. Arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko.
- kavēt Vadīt, izmantot (laiku, laikposmu) nelietderīgi. Tērēt.
- ostīt Vairākkārt ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu, arī smaku, smaržu) ar ožas analizatoru (par cilvēkiem). Arī ost (1), parasti ilgāku laiku.
- vadāt Vairākkārt vai ilgāku laiku braucot, jājot u. tml., ņemt (ko) sev līdzi.
- vadāt Vairākkārt vai ilgāku laiku liekot iet sev līdzi, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās (parasti dažādos virzienos).
- vadāt Vairākkārt vai ilgāku laiku vest (cilvēkus, dzīvniekus, kravu) ar transportlīdzekli (parasti dažādos virzienos). Vairākkārt vai ilgāku laiku pārvietot (cilvēkus vai dzīvniekus, parasti dažādos virzienos) - par transportlīdzekli.
- knaibīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku kniebt (2).
- kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku kustināt, šūpot (ķermeņa daļas, parasti kājas, spārnus, asti). Arī kuļāt (1).
- kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku luncināt (asti), vēcināt (spārnus). Arī kuļāt (1).
- kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku pērt.
- dauzīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko pret ko).
- kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko). Kulstīt (2).
- kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko). Kult (3).
- dauzīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (pa ko).
- dauzīties Vairākkārt, arī ilgāku laiku sisties (pret ko), saskarties (ar ko).
- kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju). Spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
- kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi šķelt (gaisu, gaisa strāvu).
- kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi šķelt (gaisu, gaisa strāvu).
- slānīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
- dauzīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji skart (ko), sisties pret ko (parasti par priekšmetiem).
- kapāt Vairākkārt, ilgāku laiku cērtot (ar ko asu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
- kramšķināt Vairākkārt, ilgāku laiku krimst, grauzt.
- kramstīt Vairākkārt, ilgāku laiku krimst.
- šņākāt Vairākkārt, ilgāku laiku šņākt (1).
- šņākāt Vairākkārt, ilgāku laiku šņākt (2).
- šņākāt Vairākkārt, ilgāku laiku šņākt (3).
- grebināt Vairākkārt, ilgāku laiku, arī lēni grebt.
- slavināt Vairākkārt, ilgu laiku slavēt.
- teokrātija Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs.
- republika Valsts iekārtas un varas orgānu forma, kur augstākos valsts varas orgānus ievēlē uz noteiktu laiku. Valsts, kurā ir šāda valsts iekārtas un varas orgānu forma.
- pavaldonis Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs (monarhi jās), kas uz laiku aizstāj monarhu. Reģents.
- reģents Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs (monarhijās), kas uz laiku aizstāj monarhu. Pavaldonis.
- vārguļot Vārgt (2), parasti ilgāku laiku.
- pavest Vedot (ar transportlīdzekli), pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Vest (ar transportlīdzekli) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Vest (likt iet sev līdzi) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Vest (dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavest Vedot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli. Vest nelielu attālumu, neilgu laiku.
- traucēt Veidojoties, pastāvot vienlaikus (ar kādu, parasti fizikālu, procesu), nevēlami iekļauties (tā) sistēmā, radīt (tam) nevēlamas īpašības.
- traucēt Veidojoties, pastāvot, norisot vienlaikus (ar kādu stāvokli, procesu, piemēram, apkārtnē, vidē), nevēlami iekļauties (tajā), radīt (tam) nevēlamas īpašības.
- strādāt Veikt šādas darbības sistemātiski, ilgāku laiku (kādā nozarē, specialitātē).
- strādāt Veikt, parasti ilgāku laiku, šādas darbības (piemēram, iestādē, uzņēmumā), saņemot par to atlīdzību.
- sasaukums Vēlētu (parasti valsts varas orgāna, starptautiskas organizācijas) locekļu kopums, kuri īsteno (šī varas orgāna, organizācijas) kompetenci noteiktu laiku.
- pavilkt Velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavilkt Velkot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Vilkt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- upurēt Veltīt (laiku, laikposmu) kādam, parasti cildenam, mērķim, neizmantojot (to) sev paredzētajam.
- ziedot Veltīt (laiku, laikposmu) kādam, parasti cildenam, mērķim, neizmantojot (to) sev paredzētajam.
- dalīt Veltīt (laiku, uzmanību, jūtas u. tml.) reizē vairākiem objektiem.
- uzrēkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), īsu brīdi rēkt (piemēram, par lauvu). Neilgu laiku, arī reizēm rēkt (piemēram, par lauvu).
- uzriet Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm riet (parasti par suni).
- uzrūkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm rūkt (piemēram, par suni).
- vizīrs Viduslaiku bruņu cepures nolaižamā un paceļamā daļa sejas aizsargāšanai.
- trubadūrs Viduslaiku ceļojošs dzejnieks un dziesminieks (no 11. līdz 13. gadsimtam Dienvidfrancijā).
- sindiks Viduslaiku Eiropā - kādas korporācijas pārstāvis, pilnvarotais lietvedis.
- nominālisms Viduslaiku filozofijas virziens, kas uzskata, ka universālijas (vispārīgi jēdzieni) pastāv nevis īstenībā, bet tikai domāšanā.
- truvērs Viduslaiku galma dzejnieks un dziesminieks, arī prozas, dramatisku darbu autors (no 11. līdz 13. gadsimtam Ziemeļfrancijā).
- sekvence Viduslaiku katoļu, baznīcas mūzikas melodija, arī dziedājums.
- virsmestrs Viduslaiku mūku vai bruņinieku ordeņa galvas tituls. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- menzūra Viduslaiku mūzikā - skaņas, takts ilguma mērs.
- geto Viduslaiku pilsētās - īpaši ebreju kvartāli, ārpus kuriem ebrejiem nebija tiesību apmesties.
- reālisms Viduslaiku sholastiskās filozofijas virziens, kas atzina vispārīgu jēdzienu (universāliju) objektīvu eksistenci neatkarīgi no atsevišķiem priekšmetie.
- salamandra Viduslaiku ticējumos, maģijā - uguns gars.
- paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos. Viegli, slīdoši braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- sastāvviela Viela, kas (parasti vienlaikus ar citām vielām) ir nepieciešama, lai rastos (kā) sastāvs.
- līdzdalībnieks Viena no divām vai vairākām personām, kas kopā, vienlaikus apzināti, aktīvi piedalās noziedzīgā darbībā.
- līdzdalībnieks Viena no divām vai vairākām personām, kas kopā, vienlaikus iesaistās civilprocesā.
- izmainīties Vienlaikus atrasties ceļā (par savstarpējiem sūtījumiem).
- vienlaik Vienlaikus.
- nolīgt Vienojoties par īres saistībām, uz laiku pieņemt (īrnieku).
- komandors Viens no augstākajiem amatiem viduslaiku garīgo bruņinieku ordenī. Cilvēks, kam ir šāds amats.
- līdzdalībnieks Viens no diviem vai vairākiem (kā) dalībniekiem, kas darbojas kopā, vienlaikus.
- līdzpilsonis Viens no diviem vai vairākiem (kādas valsts) pilsoņiem, kas dzīvo vienlaikus.
- līdzaudzis Viens no diviem vai vairākiem cilvēkiem, kas auguši kopā, vienlaikus.
- līdzgaitnieks Viens no diviem vai vairākiem cilvēkiem, kas darbojas kopā, vienlaikus kādā pasākumā un ir tuvi pēc uzskatiem.
- līdzdzīvotājs Viens no diviem vai vairākiem cilvēkiem, kas dzīvo kopā, vienlaikus (kur).
- līdzdarbuzņēmējs Viens no diviem vai vairākiem darbuzņēmējiem, kas darbojas kopā, vienlaikus.
- līdzcilvēks Viens no vairākiem cilvēkiem, kas dzīvo kopā, vienlaikus kādos apstākļos.
- līdzcīnītājs Viens no vairākiem cīnītājiem, kas darbojas kopā, vienlaikus.
- Bretoņu cikls Viens no viduslaiku bruņinieku romānu cikliem.
- nometne Vieta ar mītnēm (mājām, barakām, teltīm u. tml.), kur uz laiku apmesties daudziem cilvēkiem, lielām cilvēku grupām.
- pajumte Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku. Arī mājoklis, mājvieta.
- novilcināt Vilcinot panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
- novilcināties Vilcinoties paveikt vēlāk par paredzēto laiku.
- izvingrināt Vingrinot panākt, ka (ķermeņa daļa) atgūst veiklību. Ilgāku laiku, daudz vingrināt (ķermeņa daļu).
- mīļākais Vīrietis, ar kuru sievietei kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības.
- tad Virsteikumā norāda uz darbības, norises realizēšanās, stāvokļa eksistēšanas nosacījumiem un laiku, ko paskaidro nosacījuma palīgteikums.
- tad Virsteikumā norāda uz darbības, norises, stāvokļa situāciju, apstākļiem un laiku, kurus konkretizē nosacījuma palīgteikums.
- tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek vienlaikus ar palīgteikumā nosaukto darbību.
- dauzīt Virzīt, pārvietot tā, ka vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji sitas (pret ko).
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekļiem. Virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.), parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem). Virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.). Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīt Virzot (vadot) panākt, ka (transportlīdzeklis) veic nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.). Virzīt (transportlīdzekli) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīt Virzot pārvietot (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu. Virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- universālija Vispārīgs jēdziens (parasti viduslaiku filozofijā).
- kazuistika Vispārīgu dogmatisku tēžu attiecināšana uz atsevišķiem gadījumiem (sholastiskajā teoloģijā, viduslaiku jurisprudencē).
- vienmēr Visu laiku, nepārtraukti.
- Arvien (retāk arvienu) vēl Visu laiku, nepārtraukti. Joprojām.
- vis Visu laiku. Vienmēr.
- pavizināt Vizinot pavest, pavadāt (kur, kādā virzienā u. tml.); vizināt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavizināties Vizinoties pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.). Vizināties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- apjukt Zaudēt (pēkšņi, uz neilgu laiku) orientēšanās un noteiktas rīcības spējas. Apmulst, samulst.
- apmulst Zaudēt (uz laiku) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju. Pārsteigumā nezināt, kā rīkoties.
- pamirt Zaudēt funkcionēšanas spēju, parasti daļēji vai uz laiku (par ķermeņa daļu).
- fermāta Zīme nošu rakstā, kas pagarina skaņas vai pauzes ilgumu uz nenoteiktu laiku (parasti pusotras, divas reizes).
- maršals Zirgu uzraugs karaļa galmā (viduslaiku Francijā).
- pazvanīt Zvanot neilgu laiku, signalizēt, lai pasauktu (kādu).
laiku citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MEV