Paplašinātā meklēšana
Meklējam hi.
Atrasts vārdos (244):
- hi:1
- čehi:1
- hidra:1
- hiēna:1
- himna:1
- hindi:1
- hidro-:1
- himera:1
- hinīns:1
- hipijs:1
- hitīns:1
- kazahi:1
- shizma:1
- hibrīds:2
- hibrīds:1
- hidrāts:1
- hidrīds:1
- higiēna:1
- hipnoze:1
- hirurgs:1
- arahiss:1
- mahisms:1
- mahists:1
- makhija:1
- stihija:1
- šahists:1
- vehisms:1
- vehists:1
- hiacinte:1
- hiacints:1
- hidrants:1
- himnisks:1
- hiperoni:1
- hipofīze:1
- hipotēka:1
- hipotēze:1
- anarhija:1
- arhivārs:1
- dehidrēt:1
- eparhija:1
- melhiors:1
- mohikāņi:1
- orhideja:1
- pirihijs:1
- psihisks:1
- stihisks:1
- hidrofils:1
- hidrofīts:1
- hidrofobs:1
- hidrofobs:2
- hidrofons:1
- hidrolīze:1
- hidrologs:1
- hidrozoji:1
- higrofīts:1
- hinduisms:1
- hiperbola:1
- hipodroms:1
- hipoksija:1
- hiromants:1
- hirurģija:1
- histērija:1
- histologs:1
- anarhisks:1
- anarhisms:1
- anarhists:1
- anhidrīds:1
- anhidrīts:1
- arhitekts:1
- arhitrāvs:1
- bronhiola:1
- katehisms:1
- monarhija:1
- nihilisms:1
- nihilists:1
- psihiatrs:1
- šahinšahs:1
- tahimetrs:1
- hibridizēt:1
- hidraulika:1
- hidroksīds:1
- hidrolizēt:1
- hidroplāns:1
- hidropults:1
- hidrosfēra:1
- hierarhija:1
- hieroglifs:1
- higiēnisks:1
- higiēnists:1
- higrometrs:1
- himniskums:1
- hipnotisks:1
- hipnotisms:1
- hipnotizēt:1
- hipocentrs:1
- hipoloģija:1
- hipopotams:1
- hipotenūza:1
- hipotonija:1
- hirurģisks:1
- histēriķis:1
- histērisks:1
- historisms:1
- hitlerisks:1
- hitlerisms:1
- arhipelāgs:1
- inhibitors:1
- mahinācija:1
- mahinators:1
- monarhisks:1
- monarhisms:1
- monarhists:1
- ogļhidrāti:1
- oligarhija:1
- pašhipnoze:1
- perhidrāts:1
- perhidrols:1
- pothibrīds:1
- stihiskums:1
- šahistisks:1
- tējhibrīdu:1
- trihinella:1
- vehistisks:1
- zoohigiēna:1
- hidraulisks:1
- hidrofilija:1
- hidrofizika:1
- hidrofobija:1
- hidrohinons:1
- hidroķīmija:1
- hidroloģija:1
- hidromezgls:1
- hidroponika:1
- hierarhisks:1
- hipertonija:1
- hipnopēdija:1
- hipotermija:1
- hipotētisks:1
- hipotonisks:1
- hipotrofija:1
- hiromantija:1
- histoloģija:1
- hitlerietis:1
- amfibrahijs:1
- anihilācija:1
- arhibīskaps:1
- arhitektūra:1
- arhivālijas:1
- dehidrācija:1
- oligarhisks:1
- pādišahiene:1
- patriarhija:1
- prohibīcija:1
- psihiatrija:1
- tahikardija:1
- tahimetrija:1
- trihineloze:1
- hidrobiologs:1
- hidrofobizēt:1
- hidrogrāfija:1
- hidroģeologs:1
- hidroķīmiķis:1
- hidroķīmisks:1
- hidroloģisks:1
- hidrostacija:1
- hidrotehnika:1
- hiperbolisks:1
- hiperbolizēt:1
- hiperboloīds:1
- hipertoniķis:1
- hipertonisks:1
- hipertrofija:1
- hipnopēdisks:1
- hipohondrija:1
- hipokinēzija:1
- histoloģisks:1
- anarhistisks:1
- brahiloģisms:1
- dehidratizēt:1
- nahimovietis:1
- nihilistisks:1
- parapsihisks:1
- psihiatrisks:1
- psihohigiēna:1
- tahimetrisks:1
- hibridizācija:1
- hidroakustika:1
- hidrodinamika:1
- hidroenerģija:1
- hidrofizikāls:1
- hidrogrāfisks:1
- hidroksiljons:1
- hidrolizēties:1
- hidrolokācija:1
- hidromehānika:1
- hidrotehniķis:1
- hidrotehnisks:1
- hidroterapija:1
- hidrotropisms:1
- hierarhiskums:1
- higroskopisks:1
- hipnoterapija:1
- hipnotizētājs:1
- hipohondriķis:1
- hipohondrisks:1
- historiogrāfs:1
- arhitektonika:1
- dehidratācija:1
- monarhistisks:1
- hidroakustiķis:1
- hidroakustisks:1
- hidrobioloģija:1
- hidrodinamisks:1
- hidroģeoloģija:1
- hidroizolācija:1
- hidroksilgrupa:1
- hidromehānisks:1
- hipertrofēties:1
- hipovitaminoze:1
- antihigiēnisks:1
- antihitlerisks:1
- arhitektonisks:1
- kristālhidrāts:1
- prethiflerisks:1
- sīkarhitektūra:1
- hidrobioloģisks:1
- hidroenerģētika:1
- hidroģenerators:1
- hidroģeoloģisks:1
- higroskopiskums:1
- hiperbolizācija:1
- historiogrāfija:1
- psihohigiēnisks:1
- hidroarheoloģija:1
- hidroenerģētisks:1
- hidrometeorologs:1
- historiogrāfisks:1
- hidroarheoloģisks:1
- hidrometeoroloģija:1
- hidroelektrostacija:1
- hidrometeoroloģisks:1
- dzimumhibridizācija:1
- magnetohidrodinamika:1
- magnetohidrodinamisks:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1685):
- (Pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
- (Pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
- rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
- skats Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, karā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis. Skatiens.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm. Šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
- Pārvarēt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt.
- Uzveikt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- Uzvarēt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizoloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- Sasprindzināt spēkus Aktivizēt, koncentrēt psihiskos vai fiziskos spēkus.
- mosties Aktivizēties (par psihi, tās īpašībām).
- spraigs Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli).
- spriegs Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli).
- kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas.
- anarhisms Anarhija (2).
- anarhistisks Anarhisks (2).
- anarhists Anarhisma (1) piekritējs.
- valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- Stāvokļa apstākļa vārdi Apstākļa vārdi, kas raksturo psihisku stāvokli.
- tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
- disciplinēt Apvaldīt, ierobežot, saskaņot ar kādām normām (psihiskos procesus).
- saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir beidzies.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
- sajusties Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli), parasti pilnīgi, arī precīzi.
- justies Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
- vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
- trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- regulēt Ar hidrotehniskiem paņēmieniem panākt, ka (parasti ūdenstilpē) ir noteikts ūdens režīms.
- hipnotisms Ar hipnozi saistīto parādību kopums.
- slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
- maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtība, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- nomaskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko.
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
- slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
- parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi). Izrādīt (2).
- izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
- noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (psihisks stāvoklis) neizpaužas.
- rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi).
- Vulkāniskais arhipelāgs Arhipelāgs, kura izcelšanās saistīta ar vulkānu darbību.
- Vulkāniskais arhipelāgs Arhipelāgs, kura izcelšanās saistīta ar vulkānu darbību.
- sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona veidā.
- orderis Arhitektoniska kompozīcija, kas sastāv no vertikāla atbalsta elementa (kolonnas, pilastra) un horizontāla slodzes elementa (antablementa).
- arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai).
- rostra Arhitektoniski dekoratīvs elements senlaicīga kuģa priekšgala formā.
- portāls Arhitektoniski izcelta, izrotāta celtnes (parasti galvenā) ieeja.
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
- interjers Arhitektoniski un mākslinieciski izveidota celtnes iekšējā telpa.
- skēna Arhitektonisks elements antīkajā teātrī - sākotnēji aktieru pārģērbšanās vieta, vēlāk aktieru spēles laukums.
- pjedestāls Arhitektonisks pamats (piemēram, monumentālai skulptūrai, kolonnai). Postaments.
- kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās.
- urbānisms Arhitektūrā - 20. gadsimta pilsētbūvniecības virziens, kas pamato lielo pilsētu pozitīvo sociālo nozīmi mūsdienu civilizācijā, milzīgu pilsētbūvniecības struktūru nepieciešamību.
- sīkarhitektūra Arhitektūras nozare, kas pievēršas nelielu aihitektūras formu (piemēram, nelielu ēku, to fragmentu) veidošanai.
- Dārzu arhitektūra Arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju.
- arhitekts Arhitektūras speciālists.
- Mauru stils Arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
- romānika Arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā no 10. gadsimta līdz 12. gadsimtam), kam raksturīgs formas ģeometriskums, smagnējība.
- gotika Arhitektūras un tēlotajās mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 15. gadsimtam.
- monuments Arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai. Arī piemineklis.
- racionālisms Arhitektūras virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgs modernu būvmateriālu, industriālās celtniecības metožu izmantojums, racionāls telpu plānojums, konstrukciju un formu ģeometrizācija.
- funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
- restaurācija Arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā.
- fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā.
- hipnoterapija Ārstēšana ar hipnozi.
- psihoterapija Ārstēšana ar sistemātisku psihisku iedarbību.
- pēda Atbalsta orgāns (piemēram, gliemežiem, hidrām).
- nomest Atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa).
- izraisīties Atbrīvoties (parasti no negatīva psihiska stāvokļa).
- atvilgt Atbrīvoties no negatīva psihiska stāvokļa. Atmaigt.
- Atvieglināt (arī atvieglot) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
- Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
- Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
- Palaist sirdi ganībās (arī zaļumos) Atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma. Papriecāties.
- Palaist sirdi ganībās (arī zaļumos) Atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma. Papriecāties.
- Palaist sirdi zaļumos (arī ganībās) Atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma. Papriecāties.
- atžilbt Atgūt normālu psihisku vai fizisku stāvokli. Atjēgties, atgūties.
- atgūt Atkal iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli).
- malties Atkārtoti pievērsties (kam) - par domām, sarunām. Atkārtoti izraisīties (par psihisku stāvokli).
- palaist Atļaut izpausties (psihiskam stāvoklim).
- pārskriet Ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums. Personība.
- ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, saliedējums, māksliniecisks saskaņojums.
- vecākaugi Augi, kurus krusto hibrīdu iegūšanai.
- pulpa Augļi, kas ir apstrādāti ar sērpaskābes anhidrīdu, lai tos pasargātu no mikroorganismiem, bojāšanās.
- versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
- vilnis Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
- meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā. Cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei.
- neiroze Augstākās nervu sistēmas darbības funkcionāli traucējumi, ko izraisījis psihisks pārdzīvojums.
- orhideja Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros (piemēram, orhideja, dzegužpuķe, naktsvijole).
- trīcēt Baiļoties (par ko). Izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- hipotētisks Balstīts uz hipotēzi, pieņēmumu.
- diakons Baznīcas hierarhijā - augstākais altāra kalpotājs.
- lūzt Beigt eksistēt, zust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
- sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu). Netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
- klust Beigties, arī vājināties (par psihisku stāvokli).
- jukt Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
- izdzist Bez dzīvīguma, kluss, tāds, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi).
- dzidrs Bez kā nepatīkama, negatīva (parasti par psihiskiem stāvokļiem). Jauks, labs.
- nospiests Bezcerīgs, grūtsirdīgs (par psihisku stāvokli).
- ledains Bezjūtīgs, arī naidīgs, nežēlīgs (parasti par psihisku stāvokli).
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela. Ortofosforskābe.
- tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns).
- ģipsis Bezkrāsains balts, retāk citādas krāsas minerāls - kalcija sulfāta kristālhidrāts.
- posmkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes. Šī tipa dzīvnieki.
- izlādēties Brīvi izpaužoties, kļūt mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli).
- aizvēsture Buržuāziskajā historiogrāfijā - senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
- konstitucionālisms Buržuāziskās politikas un valsts tiesību zinātnes virziens, kas par vislabāko valsts pārvaldes sistēmu atzīst konstitucionālo monarhiju.
- degt Būt karstam (psihisku norišu ietekmē).
- kvēlot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām.
- zvērot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām. Kvēlot (3).
- tvīkt Būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- vārīties Būt ļoti intensīvam, spēcīgam (par psihisku, parasti negatīvi emocionālu, stāvokli).
- Degt (arī kaist, kvēlot) kā ugunī (arī kā ugunīs), arī degt kā ugunij Būt ļoti karstam (parasti drudzī, kādā psihiskā stāvoklī).
- mutuļot Būt ļoti spēcīgam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
- viļņot Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- viļņoties Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- urdīties Būt neatslābstošam, uzmācīgam (par psihisku stāvokli).
- šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- izplūst Būt nesavaldīgam (psihiska stāvokļa izpausmē).
- dzīt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- trenkt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- triekt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
- suģestēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkā) izraisās šāds psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās.
- purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- sakratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli). Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc.
- vadīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) darbojas, izturas kādā veidā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- piepildīt Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību).
- aizēnot Būt par cēloni tam, ka (seja, skatiens) iegūst drūmu, skumju izteiksmi (par domām, psihisku stāvokli).
- iedvest Būt par cēloni tam, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
- apstiprināt Būt par pierādījumu (kādas teorijas, hipotēzes u. tml. pareizībai, pamatotībai).
- kaist Būt piesarkušām (psihiska stāvokļa ietekmē).
- nervozēt Būt psihiskā stāvoklī, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
- pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
- svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
- tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
- retardēt Būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā. Būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu).
- pazīt Būt tādam, kas ir izjutis (psihisku vai fizioloģisku stāvokli) un iegaumējis (to).
- zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
- glabāt Būt tādam, kurā (pastāvīgi) vērojams (piemēram, psihisks stāvoklis, rakstura īpašības) - par seju, acīm.
- rādīt Būt tādam, kurā izpaužas (psihisks stāvoklis, attieksme) - parasti par seju, vaibstiem.
- raudzīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
- skatīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
- kaist Būt tādam, kurā izpaužas spēcīgi psihiski procesi.
- rūkt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem). Atskanēt šādam troksnim.
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
- varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī spēt (1).
- spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī varēt (1).
- strāvot Būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.).
- turēties Būt, palikt noteiktā (fizioloģiskā vai psihiskā) stāvoklī.
- carisms Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- patvaldība Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- cariste Cara valsts. Monarhija, kurā valda cars.
- traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām.
- Arhitektūras ansamblis Celtņu grupa, kas veido vienotu arhitektonisku kompozīciju.
- acetilceluloze Celulozes esteris, ko iegūst, etiķskābes anhidrīdam iedarbojoties uz celulozi.
- Vēdināt galvu (arī smadzenes) Censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd psihisks sasprindzinājums.
- kauties Censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- glikogēns Ciete, kas kā ogļhidrātu rezerve uzkrājas organismā.
- dekstrīns Cietes hidrolīzes starpprodukts.
- žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem). Galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
- krams Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids). Šī minerāla gabals.
- akmenisks Ciets, nelokāms (piemēram, par rakstura īpašībām, psihisku stāvokli).
- darbaspēks Cilvēka fizisko un psihisko spēku kopums, ko izmanto ražošanas procesā.
- ietekme Cilvēka īpašību, psihiskā stāvokļa, rīcības iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
- telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem.
- dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā. Cilvēka jūtu pasaule. Arī psihe.
- individualitāte Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
- sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo, galvenokārt seksuālo tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
- upuris Cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
- sanitārs Cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu.
- deģenerāts Cilvēks ar fiziskām vai psihiskām deģenerācijas pazīmēm.
- puscilvēks Cilvēks, kam ir fiziski vai psihiski defekti.
- raksturs Cilvēks, kam ir kādas spilgti izpaustas psihiskās īpašības.
- idiots Cilvēks, kam ir psihiskas attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā.
- neprātīgs Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
- neprātis Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
- nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara. Zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību. Kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā. Vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- hipnotizētājs Cilvēks, kas hipnotizē.
- Hronisks alkoholiķis Cilvēks, kas ir fiziski un psihiski atkarīgs no alkohola.
- hiromants Cilvēks, kas nodarbojas ar hiromantiju.
- mahinators Cilvēks, kas nodarbojas ar mahinācijām.
- oligarhs Cilvēks, kas pieder pie oligarhiskās grupas.
- histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju. Arī kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
- hipohondriķis Cilvēks, ko pārņēmusi hipohondrija.
- trihineloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihinellas.
- glikozīdi Cukuru esteri, kas viegli hidrolizējas sastāvdaļās.
- laktoze Cukurveida ogļhidrāts, kas veidojas organismā un ko satur, piemēram, piens.
- čehoslovaki Čehoslovakijas pamatiedzīvotāji - čehi un slovaki.
- ietekme Dabas parādību iedarbība uz cilvēka vai dzīvnieka psihi, organismu, darbību.
- Dabas (arī stihiska) nelaime Dabas stihija, dabas katastrofa. Dabas stihijas, dabas katastrofas maltais postījums, zaudējums.
- Stihiska (arī dabas) nelaime Dabas stihija, dabas katastrofa. Dabas stihijas, dabas katastrofas radītais postījums, zaudējums.
- pieslāpēt Daļēji pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku, stāvokli, tā izpausmi).
- vingrinājums Darbība, ko veic, lai pilnveidotu prasmes, iemaņas, iegūtu fizisku vai psihisku īpašību, spēju.
- dehidratācija Darbība, process --> dehidratizēt.
- dehidrācija Darbība, process --> dehidrēt.
- treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- strādāt Darboties, funkcionēt, (par organismu, tā daļām). Funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
- naktsvijole Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar gumiem un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā.
- vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā.
- orhideja Daudzgadīgs orhideju dzimtas lakstaugs ar nekārtniem ļoti krāšņiem ziediem ķekaros vai vārpās.
- pārgurums Daudzkārtēja, nenovērsta noguruma kaitīgās sekas organisma fiziskajā un psihiskajā darbībā.
- polihromija Daudzkrāsainība (parasti lietišķajā mākslā, arhitektūrā).
- rūgt Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem). Šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
- Elpošanas (arī elpojamie) ceļi Deguna dobums, aizdegune, elpvads, bronhi.
- Elpošanas (arī elpojamie) ceļi Deguna dobums, aizdegune, elpvads, bronhi.
- ūnija Divu monarhiju apvienība, kurā vara pieder vienam monarham.
- limonīts Dzelzs hidroksīdu grupas, parasti brūns vai melni brūns, minerāls, kas veido purva rūdu.
- slīcināt Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi.
- nodzert Dzerot, žūpojot panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stāvokļa, atmiņu) ietekme.
- patiess Dziļi izjusts, pārdzīvots (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Neviltots.
- kolaboracionists Dzimtenes nodevējs, kas sadarbojās ar hitleriskajiem okupantiem (otrā pasaules kara laikā).
- kolaboracionisms Dzimtenes nodevēju sadarbība ar hitleriskajiem okupantiem (otrā pasaules kara laikā).
- ūdensdzirnavas Dzirnavas, ko darbina ūdensrats vai hidroturbīna.
- izteiksme Dzīvnieka psihiskā stāvokļa izpausme (piemēram, acīs, kustībās). Attiecīgais muskuļu stāvoklis, izturēšanās.
- mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - par personības, rakstura, psihes īpašībām, psihiskiem stāvokļiem.
- mājot Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - parasti par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihisku stāvokli.
- psihometrija Eksperimentālās psiholoģijas nozare, kas pēti psihisko procesu un parādību, to savstarpējo attiecību kvantitatīvās īpašības (piemēram, to intensitāti, ilgumu, rašanās ātrumu).
- barioni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst nukloni un hiperoni.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- hidroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver ūdens kustības enerģijas izmantošanu (parasti elektroenerģijas iegūšanai hidroelektrostacijās).
- konsistorija Eparhijas bīskapam, arhibīskapam, metropolītam pakļauta iestāde.
- sūnērce Ērce, kam ir raksturīga ķermeņa hitīna sega un kas parasti dzīvo meža zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē un pārtiek no trūdvielām.
- bajs Feodālis, bagātnieks, tirgotājs, lielsaimnieks (Vidusāzijā, Kazahijā, Altajā, Kaukāzā).
- maltāze Ferments, kas sašķeļ saliktos ogļhidrātus.
- Konisks šķēlums Figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola).
- slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
- pārpūle Fiziskās un psihiskās darbības spēju samazinājums, izsīkums, piemēram, pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā.
- nogurums Fiziskās un psihiskās darbības spēju, fiziskā spēka samazinājums, izsīkums (kādu darbību, apstākļu iedarbībā).
- marseljēza Franču revolucionāru dziesma. Francijas Republikas valsts himna.
- prudonisms Franču sikburžuāziskā sociālisma un anarhisma teorētiķa P. Ž. Prudona mācība.
- sabrukums Galējs (piemēram, pozitīvu psihisku stāvokļu) pārtraukums, zudums.
- centrs Galvenais (darbības, psihiskās norises) objekts.
- stājglezna Glezna, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- tabernākuls Gotiskajā arhitektūrā - dekoratīvs torņveida elements virs altāriem, kapa pieminekļiem, stājmākslas darbiem.
- plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem. Vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.).
- tikt Gūt (zināšanas, iemaņas u. tml.). Kļūt tādam, kam izraisās (kāds psihisks stāvoklis), veidolos attieksmes (piemēram, ar citiem cilvēkiem).
- remdēties Gūt mierinājumu, kļūt mierīgam (pēc, parasti nevēlama, fizioloģiska vai psihiska stāvokļa).
- hidroģenerators Ģenerators, kas no hidrauliskās turbīnas saņemto mehānisko enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- hidrofizika Ģeofizikas nozare, kas pētī ūdens fizikālās īpašības un procesus, kuri noris hidrosfērā.
- Fiziskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī Zemes apvalku (litosfēru, hidrosfēru, atmosfēru, biosfēru).
- Ģipša nolējums Ģipsī izlieta (piemēram, skulptūras, arhitektūras detaļas) precīza kopija.
- Ģipša nolējums Ģipsī izlieta (piemēram, skulptūras, arhitektūras detaļas) precīza kopija.
- havajieši Havaju salu arhipelāga pamatiedzīvotāji.
- psihohigiēna Higiēnas nozare, kas izstrādā pasākumus psihisko slimību novēršanai.
- insulīns Hormons, ko izstrādā aizkuņģa dziedzeris un kas regulē ogļhidrātu maiņu organismā.
- pedoloģija Ideālistisks psiholoģijas un pedagoģijas virziens (izveidojies 19. un 20. gadsimta mijā), kas centās mehāniski apvienot bērna psihiskās attīstības psiholoģisko, anatomiski fizioloģisko, bioloģisko un socioloģisko izpratni.
- aizlauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus). Satricināt (psihiski).
- ielauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus). Satricināt (psihiski).
- pašiedziļināšanās Iedziļināšanās savos psihiskajos stāvokļos, savā būtībā.
- debilitāte Iedzimta psihiskās attīstības nepilnīguma visvieglākā forma.
- ieplūde Ieeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
- pašiegremdēšanās Iegremdēšanās savos psihiskajos stāvokļos, savā būtībā.
- bagāts Iejūtīgs, dziļš (par psihi).
- zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm.
- multiplikators Ierīce kāda mehānisma darbības kāpināšanai. Ierīce hidrauliskajā presē ieplūstošā šķidruma spiediena kāpināšanai, neizmantojot papildsūkņus.
- instalēt Ierīkot, uzstādīt (iekārtas, elektriskos vai hidrauliskos pievadus, piemēram, telpā, ēkā, uzņēmumā).
- niecīgs Ierobežots, neizkopts (piemēram, par psihi, tās īpašībām).
- iekurt Ierosināt, izraisīt (parasti psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- ieskanēties Iesākt izpausties (balsī) - parasti par psihisku stāvokli.
- ierunāties Iesākt izraisīties, izpausties (parasti par psihiskiem stāvokļiem).
- Atpūtas nams Iestāde, kur var pavadīt atvaļinājumu labvēlīgos klimatiskos un higiēniskos apstākļos.
- garīdzniecība Iesvētīto reliģiskā kulta kalpotāju kopums. Īpaša garīgā kārta hierarhiskās baznīcās.
- balss Ietekme, ko rada kāda parādība, psihisks stāvoklis.
- pieveikt Ietekmējot (kāda) psihi, panākt, ka (tas) padodas, nepretojas.
- iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
- sildīt Ietekmēt (kādu) labvēlīgi, uzmundrinoši; izraisīt (kādam) pozitīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
- Spiest pie zemes Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas), parasti pakāpeniski, nonāk nevēlamā psihiskā vai fiziskā stāvoklī.
- Spiest pie zemes Ietekmēt (kādu) tā, ka tas, parasti pakāpeniski, nonāk nevēlamā psihiskā vai fiziskā stāvoklī.
- skart Ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sabojāt Ievērojami pasliktināt (piemēram, attiecības, psihisku stāvokli).
- ieraudzīt Ievērot, uztvert (psihisku stāvokli, rakstura, personības īpašības).
- gars Iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.). Arī ievirze.
- Purva rūda Iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus.
- Purva rūda Iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus.
- Mākt (arī nomākt) sirdi Ilgāku laiku (ļoti) nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- Nomākt sirdi Ilgāku laiku ļoti nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- nomākt Ilgāku laiku mākt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
- pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties apziņā (par psihisku stāvokli).
- nomākt Ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
- spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem. Arī mākt (2).
- spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku stāvokli. Arī mākt (1).
- mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
- mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
- žņaugt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (par psihisku stāvokli).
- gremzt Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- krimst Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
- grauzties Ilgstoši pastāvot, nomākt (parasti par psihisku stāvokli).
- grauzt Ilgstoši pastāvot, nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli).
- Psiholoģiskais karš Imperiālistisko valstu pasākumu sistēma, kas vērsta pret citām valstīm ar mērķi iedragāt to iedzīvotāju morāli politisko un psihisko noskaņojumu.
- raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās
- palot Intensīvi norisēt, arī izpausties (par psihisku procesu, stāvokli).
- sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt. Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā, arī fiziskā stāvoklī), arī pilnīgi iegrimt domās.
- sadraiskuļoties Intensīvi, arī ilgāku laiku draiskuļoties. Intensīvi, arī ilgāku laiku draiskuļoties tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī).
- safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt. Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
- sasapņoties Intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt. Intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
- sadauzīties Intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. Intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī).
- virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis.
- mokas Intensīvs, ilgstošs psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar nespēju sasniegt kādus mērķus, novērst kādus apstākļus.
- dzīvs Intensīvs, spēcīgs (par psihiskām norisēm).
- kamerspēle Intīma rakstura uzvedums ar nelielu tēlotāju sastāvu. Aktieru intīma rakstura tēlojums, kas atklāj varoņa psihi.
- gļotvielas Īpašas (dzīvnieku un augu organismu) vielas - lielmolekulāri ogļhidrāti, kas veido koloidālus šķīdumus.
- spēks Īpašību kopums, kas nodrošina psihiskas norises, to izpausmi.
- Hipnotiskais miegs Īpašs hipnozes stāvoklis, kad saglabājas hipnotizētāja kontakts ar slimnieku.
- pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
- krāsa Īpatnība, kvalitāte (piemēram, psihiskam stāvoklim, kādai norisei, notikumam).
- palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, psihiskam stāvoklim).
- katķisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā. Katehisms.
- nozibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs) - par psihisku stāvokli.
- salūzt Izbeigt eksistēt, izzust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
- noslāpt Izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- nomirt Izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli).
- izjukt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
- izplēnēt Izbeigties, izzust (parasti par psihiskām norisēm, to izpausmi).
- sairt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli, uzskatiem).
- izputēt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli). Nerealizēties (par cerībām, plāniem u. tml.).
- nogrimt Izbeigties, pāriet (par psihisku stāvokli).
- izzust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pazust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām.
- pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī slimību).
- nozust Izbeigties, tikt pārvarētam (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- maestro Izcila šahista goda nosaukums (ārzemēs). Šahists, kam ir šāds nosaukums.
- izplūde Izeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
- mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
- atvieglojums Izjūta, kas rodas pēc atbrīvošanās no negatīva psihiska stāvokļa.
- šalkas Izjūtas, ko izraisa psihisks stāvoklis.
- zondēt Izmantot īpašas metodes (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- raksts Izpausme (psihiskam stāvoklim, rakstura, personības īpašībām, parasti sejā, skatienā).
- balss Izpausme, ko parasti rada psihiski stāvokļi.
- gailēt Izpausties (acīs, skatienā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti par naidu, skumjām, sāpēm).
- spoguļoties Izpausties (parasti acīs, sejā) - par psihisku stāvokli.
- skanēt Izpausties (piemēram, balsī, runā) - parasti par psihisku stāvokli, domām, idejām.
- raustīties Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli). Būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība.
- sākties Izpausties pirmajā posmā (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- spīdzināt Izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību.
- atstāt Izraisīt (paliekamu psihisku parādību, arī ietekmi).
- Pieliet sirdi (arī dvēseli) Izraisīt (parasti pozitīvu) psihisko stāvokli.
- kvēlināt Izraisīt (psihisku stāvokli, parasti spēcīgu). Rūdīt, veidot (piemēram, gribu, raksturu).
- ieviest Izraisīt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pamodināt Izraisīt (psihisku stāvokli), parasti no jauna, atmodināt (3).
- ierosināt Izraisīt (psihisku stāvokli).
- modināt Izraisīt (psihisku stāvokli).
- (Ie)krist sirdī Izraisīt (psihisku stāvokli).
- iedot Izraisīt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- piešķirt Izraisīt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sniegt Izraisīt (psihisku vai fizisku stāvokli).
- krist Izraisīt jūtas. Rasties, tikt izraisītam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- paralizēt Izraisīt kustību, arī psihiskās darbības traucējumus (no spēcīga pārdzīvojuma).
- pātagot Izraisīt mokošu, negatīvu psihisko stāvokli.
- urbties Izraisīt nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- smelgt Izraisīt nomācošu, samērā vāju emocionālu stāvokli. Būt nomācošam, samērā vājam (par psihisku stāvokli).
- Saviļņot sirdi Izraisīt patīkamas jūtas, patīkamu psihisku stāvokli.
- žņaugt Izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi).
- sūrstēt Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu. Būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piemēram, par psihi, psihisku stāvokli).
- tramdīt Izraisīt satraukumu, nemieru, pārņemt (par domām, negatīvu psihisku stāvokli u. tml.).
- Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- Kutināt pakrūti (arī sirdi) Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- aizžņaugt Izraisīt žņaudzošu sajūtu (kaklā) - par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm.
- atmodināt Izraisīt, ierosināt no jauna (psihiskas norises).
- Pieliet sirdi (arī dvēseli) Izraisīt, parasti pozitīvu, psihisku stāvokli.
- dot Izraisīt, radīt (psihisku vai fizisku stāvokli).
- Sirdī iesilt Izraisīties (par pozitīvu psihisku stāvokli).
- iekustēties Izraisīties (par psihiskiem stāvokļiem).
- ieviesties Izraisīties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- Iemesties sirdī Izraisīties (par psihisku stāvokli).
- Iemesties (arī krist) sirdī Izraisīties (par psihisku stāvokli).
- sanākt Izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- ielīt Izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- ieplūst Izraisīties (parasti par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm).
- sagult Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par pishisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sagulties Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzbrukt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- uzkrist Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli).
- ienākt Izraisīties, rasties (kādos apstākļos, situācijā) - par psihiskiem stāvokļiem.
- urbt Iztaisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (par fizioloģisku stāvokli). Izraisīt (kādam) nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- fantastika Iztēlē radītu priekšstatu, tēlu kopums, kas atspoguļo īstenību pārveidoti, hiperbolizēti.
- spīts Izturēšanās, rīcība, kura krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kuras mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Psihisks stāvoklis, kas izpaužas šādā izturēšanās, rīcības veidā.
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- iegūt Izveidot sev (psihiskas vai fizioloģiskas īpašības) - par cilvēku.
- padambēt Izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā (hidrotehniskas būves sastāvdaļu).
- izkūpēt Izzust (par psihisku stāvokli).
- izkust Izzust (par psihisku. stāvokli, tā izpausmi).
- izklīst Izzust (parasti par negatīvu psihisku stāvokli).
- nāve Izzušana (piemēram, psihiskam stāvoklim), bojāeja (parādībām sabiedrībā).
- jaukties Juceklīgi norisēt (par psihiskām norisēm).
- maisīties Juceklīgi norisēt (par psihiskām norisēm).
- pārvērsties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku). Kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām).
- pārveidoties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku). Kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām). Arī pārvērsties (3).
- trauma Kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
- Kaļķu piens Kalcija hidroksīda suspensija ūdenī.
- Kaļķu piens Kalcija hidroksīda suspensija ūdenī.
- kaļķūdens Kalcija hidroksīda šķīdums ūdenī.
- potaša Kālija karbonāts - balta higroskopiska viela.
- Derivācijās kanāls Kanāls, pa kuru ievada ūdeni hidrauliskajās turbīnās.
- Derivācijās kanāls Kanāls, pa kuru ievada ūdeni hidrauliskajās turbīnās.
- leibgvarde Karaspēka daļa, kuras pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana. Privileģētu karaspēka daļu kopums (dažās monarhistiskās valstīs).
- anarhists Kārtības noliedzējs, stihiskuma, patvaļas sludinātājs. Cilvēks, kas rīkojas patvaļīgi.
- anarhija Kārtības, organizētības, vadības trūkums. Nekārtība, stihiskums, haoss.
- kapituls Katoļu un anglikāņu baznīcu arhibīskapijas vai bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija.
- metropolīts Katoļu vai pareizticīgo arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks. Arhibīskapa goda tituls. Arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- vairogs Kaula, hitīna vai cits ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni.
- antablements Klasiskā ordera augšējā daļa, kas balstās uz kolonnām un sastāv no arhitrāva, frīzes un karnīza.
- pūderēt Klāt ar pūderi (ķermeņa daļas, parasti seju) kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
- saspringt Kļūt aktīvam, koncentrētam (parasti par psihisku stāvokli).
- atmosties Kļūt atkal jūtamam, aktivizēties (par psihiskām norisēm).
- pārvērsties Kļūt citādam, parasti pretējam, iegūt citu veidu (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- izpausties Kļūt citiem uztveramam (piemēram, par psihisku stāvokli, personības, rakstura īpašību). Izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
- pieņemties Kļūt intensīvākam (par psihisku stāvokli).
- sabiezēt Kļūt intensīvam, ietekmīgam (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā). Kļūt intensīvam, iedarbīgam (parasti par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- rasties Kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- pamosties Kļūt jūtamam, aktivizēties (par psihisku stāvokli). Atmosties (3).
- uzlaboties Kļūt labākam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- nodzist Kļūt ļoti klusam, bez dzīvīguma, tādam, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi).
- nodzist Kļūt ļoti vājam, izbeigties (par psihiska stāvokli, tā izpausmi).
- piestāties Kļūt mazāk intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pierimt Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties, parasti uz neilgu laiku (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- izsīkt Kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu). Vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku).
- mulst Kļūt nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
- paputēt Kļūt nenoturīgākam, daļēji izzust (piemēram, par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- jukt Kļūt nesakarīgam, neskaidram (piemēram, par psihiskām norisēm).
- Iekosties kaulā Kļūt noturīgam (par negatīvu psihisku stāvokli). Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
- Iekosties kaulā Kļūt noturīgam (par negatīvu psihisku stāvokli). Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
- nojukt Kļūt pilnīgi nesakarīgam, neskaidram, arī izzust (piemēram, par psihiskām norisēm).
- pajukt Kļūt psihiski slimam, parasti vieglā formā.
- jukt Kļūt psihiski slimam.
- Jukt prātā (retāk galvā) Kļūt psihiski slimam.
- Jukt prātā (retāk galvā) Kļūt psihiski slimam.
- žūt Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (par muti, kaklu).
- piedzīvot Kļūt tādam, kam izraisās (piemēram, kāds psihisks stāvoklis).
- rast Kļūt tādam, kam izraisās (psihisks stāvoklis).
- pārpūlēties Kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas.
- pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds fizioloģisks vai psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
- sākt Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
- saspringt Kļūt tādam, kurā izpaužas, parasti psihiska, aktivitāte, koncentrētība (par seju, acīm u. tml.).
- noklust Kļūt vājākam vai vājam, izpausties vājāk vai vāji, arī izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- dzist Kļūt vājākam, beigties (par psihiskiem stāvokļiem, to izpausmēm).
- rimt Kļūt vājākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- sakāpt Kļūt, parasti ļoti, intensīvam (par psihisku stāvokli).
- sarosīties Kļūt, parasti pēkšņi, intensīvam, ietekmīgam (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī par domām, idejām).
- samulst Kļūt, parasti pēkšņi, nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
- saspringt Kļūt, parasti psihiski, aktīvam, koncentrētam. Sasprindzināties (2).
- kokarboksilāze Koferments (tiamīna pirofosfāts), kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulācijā.
- Joniešu orderis Kolonnu kārtojums sengrieķu arhitektūrā, kuram raksturīgs kapitelis ar volūtām un kolonnu pakāpenisks sašaurinājums virzienā uz augšu.
- Doriešu orderis Kolonnu kārtojums sengrieķu arhitektūrā.
- korvalols Kombinēts medikaments, ko lieto pret nervozitāti, stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- mobilizēt Koncentrēt (psihiskos vai fizioloģiskos procesus) kāda uzdevuma veikšanai.
- ģeosfēras Koncentriskas (zemeslodes) sfēras, kam ir dažāds vieliskais sastāvs un blīvums (piemēram, atmosfēra, hidrosfēra, litosfēra).
- vingrinājums Konkrēta nodarbība prasmju, iemaņu pilnveidošanai, fiziskas vai psihiskas īpašības, spējas iegūšanai.
- kadeti Konstitucionāli demokrātiskā partija pirmsrevolūcijas Krievijā - galvenā kontrrevolucionārās liberāli monarhistiskās buržuāzijas partija. Šīs partijas biedri.
- komplekss Kopums (slimībām, fizioloģiskām norisēm, psihiskiem procesiem, stāvokļiem), kas veido ko saistītu, veselu. Slimības, fizioloģiskas norises, psihiski procesi, stāvokļi, kas veido ko saistītu, veselu.
- malahīts Koši zaļš minerāls - vara karbonāta hidrāts.
- sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piemēram, gladiolas, hiacintes, krokusi, lilijas).
- Patiesības kritērijs Kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.
- Patiesības kritērijs Kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.
- pansionāts Kūrorta iestāde, kas nodrošina ar higiēniskiem dzīves apstākļiem un pareizu uzturu.
- psihomotorika Kustību kopums, kuras izraisa psihiskie procesi.
- silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējoša viegla, kustīga būtne ļaunas sievietes veidolā.
- silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējošs gars vieglas, kustīgas vīriešu vai sieviešu dzimuma būtnes veidolā.
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem).
- skaistumkopšana Ķermeņa, ādas, matu, nagu kopšana, ievērojot higiēnas, kosmētikas nosacījumus. Arī kosmētika (1).
- tritikāle Labības augs - kviešu un rudzu hibrīds. Šī hibrīda grauds, sēkla.
- saulains Labsirdīgs, sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Arī gaišs (6).
- ūdensblusas Lapkāju kārtas ģints, pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem. Šīs ģints dzīvnieki.
- atgrimt Lēnām nonākt atkal iepriekšējā (parasti nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī.
- solīt Liecināt, ka (kas, piemēram, psihiska stāvokļa izpausme) izraisīsies, sekos.
- līkne Liekta līnija (riņķa līnija, elipse, parabola, hiperbola).
- imperators Lielas monarhijas valdnieks. Valdnieka tituls. Ķeizars.
- sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai ir saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
- pali Liels (psihiska stāvokļa) intensitātes kāpinājums.
- viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
- frīze Līmeniska dekoratīva josla. Antablementa daļa starp arhitrāvu un karnīzu.
- esesietis Loceklis hitleriskās Vācijas SS karaspēka sevišķajās vienībās, kas izpildīja soda un terora aktus.
- Morāla slepkavība Ļaunprātīga, spēcīga, negatīva iedarbība uz cilvēka psihi.
- Dot vaļu Ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, psihiskiem procesiem).
- ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Nodoties (piemēram, izpriecām).
- izpaust Ļaut uztvert (citiem savu psihisko stāvokli, personības, rakstura īpašību).
- svēts Ļoti dziļš, intensīvs (par psihisku stāvokli).
- negants Ļoti intensīvs, arī neapvaldīts (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- nikns Ļoti intensīvs, nevaldāms, arī mokošs (par psihisku stāvokli).
- Spiest nost Ļoti mocīt fiziski vai psihiski.
- nokauties Ļoti nomocīties, cenšoties pārvarēt (nevēlamu fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- sīksts Ļoti noturīgs, nemainīgs nelabvēlīgos apstākļos (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības). Ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
- salds Ļoti patīkams (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- saulains Ļoti pozitīvs, līdzsvarots (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- saharoze Ļoti salds ogļhidrāts, ko satur bietes, niedres. Biešu cukurs. Niedru cukurs.
- griezīgs Ļoti spēcīgs (par negatīvu psihisku stāvokli).
- svelmains Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- svelmīgs Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- svelošs Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- svelme Ļoti spēcīgs psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme.
- versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis. Versmains (2).
- versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis. Versmīgs (2).
- varens Ļoti spēcīgs, intensīvs, arī ietekmīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- trakums Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis: arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
- trakot Ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem.
- sapriecāties Ļoti, arī ilgāku laika priecāties. Ļoti, arī ilgāku laiku priecāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā, parasti psihiskā, stāvoklī).
- sabēdāties Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties. Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- sailgoties Ļoti, arī ilgāku laiku ilgoties. Ļoti, arī ilgāku laiku ilgoties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
- saraizēties Ļoti, arī ilgāku laiku raizēties. Ļoti, arī ilgāku laiku raizēties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- grafoloģija Mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
- Magnētiskā hidrodinamika Magnetohidrodinamika.
- mahists Mahisma piekritējs.
- mīksts Maigs, sirsnīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- psiholoģija Mākslā - tēla psihisko īpašību kopums.
- pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gadsimtā), kurā izmantoja gotikas paraugus.
- pretspiediens Mākslīgi radīts spiediens hidrosistēmas izejā vienmērīgas kustības radīšanai.
- kāpnes Mākslīgi ūdensbaseini atšķirīgos līmeņos (pie hidroelektrostacijām).
- Triumfa arka Mākslinieciski izdaiļoti uzvaras vārti (galvenokārt seno romiešu arhitektūrā).
- maska Maldinoša izturēšanās, ar ko slēpj (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- nīlzirgs Masīvs pārnadžu kārtas zīdītājs, augēdājs (Āfrikā). Behemots, hipopotams.
- Naivais materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kam raksturīga stihiski dialektiska pieeja īstenībai.
- Naivais materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kam raksturīga stihiski dialektiska pieeja īstenībai.
- stuks Materiāls, ko gatavo no ģipša un kaļķu masas ar piedevām un ko parasti izmanto dekoratīvu tēlniecības darbu, arhitektonisku detaļu veidošanai.
- ziepes Mazgāšanas līdzeklis - lielmolekulāru taukskābju sāļi, ko iegūst, apstrādājot taukus ar nātrija hidroksīdu vai kālija hidroksīdu.
- pietēlot Mazliet izlikties. Mazliet notēlot (kādu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- pieremdināt Mazliet samazināt (fizioloģiska vai psihiska stāvokļa) intensitāti.
- psihiatrija Medicīnas nozare, kas pētī psihiskas slimības, to cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi, kā arī risina jautājumus par palīdzības organizēšanu psihiski slimajiem.
- mašīna Mehānisku, hidraulisku, elektrisku elementu sakopojums lietderīgā darba veikšanai, enerģijas pārveidošanai.
- rīvīte Mēle (gliemežiem), kas ir pārklāta ar rindās sakārtotiem asiem hitīna zobiņiem.
- Sārmzemju metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
- Sārmu metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs), kuri ķīmiski ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
- Sārmu metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs), kuri ķīmiski ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī.
- vēsums Mērena aukstuma sajūta, ko rada mitrums, temperatūras pazemināšanās, arī psihisks stāvoklis.
- psihodiagnostika Metožu kopums cilvēka individuālo psihisko īpašību noteikšanai.
- līdzsvars Mierīgs, nesatraukts (psihiskais) stāvoklis.
- Rāms gars Mierīgs, nesatraukts psihiskais stāvoklis.
- dūmaka Miglai līdzīgs veidojums - gaisa slānis, kas sastāv no daudzām sīkām, higroskopiskām daļiņām. Ūdens iztvaikojumi karstā, tveicīgā laikā. Viegla migla.
- manganīts Minerāls - mangāna hidroksīds.
- gailēt Mirdzēt, spīdēt, paužot kādu psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti naidu, skumjas, sāpes) - par acīm, skatienu.
- zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu).
- kvēle Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
- gaile Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa kāds psihisks stāvoklis (parasti jūtas).
- smags Mokoši nepatīkams (par psihisku stāvokli). Tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis. Grūts (4).
- Konstitucionālā monarhija Monarhija, kurā monarha varu ierobežo konstitūcija.
- Parlamentārā monarhija Monarhija, kurā monarhs ir atbildīgs parlamentam.
- Parlamentārā monarhija Monarhija, kurā monarhs ir atbildīgs parlamentam.
- Absolūtā monarhija Monarhija, kurā vara neierobežoti pieder monarham.
- pavalstniecība Monarhijās - personas valstspiederības un pakļautības stāvoklis.
- monarhistisks Monarhisks.
- monarhists Monarhisma piekritējs.
- leģitīmisms Monarhistiska teorija un politikas prakse, kas par valsts iekārtas galveno principu uzskata leģitīmo dinastiju tiesības uz varu.
- karaliste Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir karalis.
- karaļvalsts Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir karalis. Karaliste.
- ķeizariste Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir ķeizars.
- sultanāts Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir sultāns, teritorija, kurā valda sultāns. Sultāna valdīšana, tās laiks.
- impērija Monarhistiska, parasti liela, valsts.
- piemineklis Monumentālās mākslas darbs - arhitektonisks, skulpturāls veidojums (kāda cilvēka vai notikuma) atcerei.
- Svaiga galva Možs psihisks stāvoklis (parasti pēc atpūtas).
- Svaiga galva Možs psihisks stāvoklis (parasti pēc atpūtas).
- šļahta Muižniecība (Polijā, Čehijā, Lietuvā).
- nacionālšovinisms Nacionālisma izpausmes forma - reakcionāra citu tautu apspiešanas politika (piemēram, hitleriskajā Vācijā, Dienvidāfrikas Republikā).
- nahimovietis Nahimova karaskolas audzēknis.
- Dzeramā soda Nātrija hidrogēnkarbonāts - balta, kristāliska, pulverveida viela.
- Kaustiskā soda Nātrija hidroksīds.
- Kodīgais nātrijs Nātrija hidroksīds.
- Kodīgais nātrijs Nātrija hidroksīds.
- Kaustiskā soda Nātrija hidroksīds.
- ziepjuzāles Nātrija hidroksīds.
- laukums Neapbūvēta, līdzena (piemēram, sabiedriskiem mērķiem paredzēta, arī arhitektoniski iekārtota) platība (parasti pilsētās, pilsētciematos, ciematos).
- slikti Neapmierinoši, ar (fizioloģiskiem vai psihiskiem) traucējumiem (justies).
- izplūst Neapvaldīti izpausties (par psihisku stāvokli).
- stereotipija Neapzināta, ilgstoša vienas un tās pašas kustības, pozas, vārdu atkārtošana, ko (parasti) izraisa psihiska slimība.
- urdīt Neatslābstoši, uzmācīgi ietekmēt (kādu) - par psihisku stāvokli.
- urdīgs Neatslābstošs, uzmācīgs (par psihisku stāvokli).
- mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
- Mākt sirdi Neatvairāmi, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- pietrūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- trūkt Nebūt, arī nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
- pretīgums Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
- nabadzīgs Neiejūtīgs, sekls (par psihi, raksturu, personību).
- nabags Neiejūtīgs, sekls (par psihi, raksturu, personību).
- ļaut Neierobežot izpausmi (piemēram, psihiskam stāvoklim).
- vaļa Neierobežota (parasti emocionāla, psihiska stāvokļa) izpausmes iespēja.
- despotisms Neierobežotas monarhijas forma.
- bēgt Neiestāties, neizraisīties (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- svinīgs Neikdienišķi nopietns, cildens, pozitīvi emocionāls (par psihisku stāvokli). Tāds, kas izraisa neikdienišķi nopietnu, cildenu, pozitīvi emocionālu psihisku stāvokli.
- paļauties Neilgu laiku ļauties, nodoties (piemēram, kādam psihiskam stāvoklim).
- pavaldīt Neilgu laiku, mazliet apvaldīt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu). Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus). Savaldīties.
- vajāt Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi - par domām, nelabvēlīgu psihisku stāvokli.
- labils Nelīdzsvarots, arī ciklisks (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sīkarhitektūra Neliels arhitektonisks veidojums.
- ārprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze.
- vājprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze. Ārprāts.
- šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīgs (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- pretestība Nepakļaušanās (kāda rīkojumam, gribai). Spēja pārvarēt (savu psihisko stāvokli), nepakļaušanās (tam).
- turēties Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Valdīties.
- pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt (to).
- titānisks Neparasti intensīvs, arī noturīgs (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- neikdienišķs Neparasti pacilāts (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- mākslots Nepatiess, neīsts, viltots (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- sašaut Nepatīkami pārsteigt, psihiski satriekt (kādu).
- šķērms Nepatīkams, nelabs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- negausīgs Nepiepildāms, neapmierināms (par psihisku stāvokli, psihi, raksturu, personību).
- nesātīgs Nepiepildāms, neapmierināms (piemēram, par psihisku stāvokli).
- nesāts Nepiepildāms, neapmierināms (piemēram, par psihisku stāvokli).
- truls Nepietiekami daudzveidīgs, dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām, arī nomākts (par psihi, raksturu, personība, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- plāns Nepilnīgs, vājš (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- šizofrēnija Neskaidras izcelsmes psihiska slimība, kas izraisa raksturīgas pārmaiņas personībā, psihisko procesu traucējumus.
- nepieskaitāmība Nespēja (psihiskas slimības dēļ) apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- Pazaudēt balsi Nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ).
- Zaudēt balsi Nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ).
- pārstāt Neturpināt, izbeigt (savu darbību), pārvarēt (savu psihisko stāvokli) par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- traucēt Nevēlami ietekmēt (psihisku stāvokli, tā izpausmi u. tml.) tā, ka mainās (tā) vērstība, sastāvdaļas u. tml. (par citu psihisko stāvokli, arī par fizioloģisku stāvokli).
- rūpes Nevēlams, nepatīkams gadījums, stāvoklis, apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst. Psihisks stāvoklis, ko izraisa šāds gadījums, stāvoklis, apstākļi.
- piezagties Nevijas, negribēti izraisīties (piemēram, par psihisku stāvokli).
- iezagties Neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
- iezagties Neviļus, negribēti parādīties (piemēram, sejā, acīs) - par psihiska stāvokļa izpausmi.
- zagties Neviļus, negribēti rasties (par psihiska stāvokļa izpausmi, parasti par asarām acīs).
- zagties Neviļus, negribēti rasties, arī būt ar neviļu, negribētu virzību (piemēram, par domām). Neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
- nihilists Nihilisma (2) piekritējs.
- izdzimtenis No dzimšanas psihiski, fiziski kropls cilvēks. Deģenerāts.
- pārņemt Nomācot citas izjūtas, sajūtas u. tml., izraisīties (kādā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi.
- pārmākt Nomācot pārņemt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
- nožņaugt Nomākt (par psihisku stāvokli).
- pievārēt Nomākt, pārvarēt (cilvēku) - par apstākļiem, fizioloģisku vai psihisku stāvokli.
- nelāgs Nomākts, arī drūms (par psihisku stāvokli).
- pielīt Nonākot (kādā fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī), tikt pārņemtam (ar to).
- krist Nonākt (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- pakļauties Nonākt kādā (parasti psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, ļauties tam.
- nogrimt Nonākt kādā psihiskā stāvoklī, pilnīgi izolējoties no pārējā.
- ieslīgt Nonākt kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- uz Norāda kādas psihiskas norises, parasti domāšanas, saturu.
- uz Norāda runas, arī psihiskas darbības, iedarbības objektu.
- pret Norāda uz psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa radītu attieksmju objektu.
- no Norāda uz psihiskās darbības, arī tās izpausmes objektu. Par.
- par Norāda uz psihiskas darbības, procesa izraisītāju.
- no Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kas tiek pārtraukts.
- pie Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kurā (kāds) atrodas, nonāk.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, psihisks process).
- no Norāda uz to, kas (kādam) rada nevēlamu, arī bīstamu situāciju, izraisa negatīvu psihisku stāvokli (parasti bailes). Norāda uz to, kas izraisa bēgšanu, sargāšanas.
- apklust Norimt, pārstāt izpausties (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm).
- gaita Norise (piemēram, psihiskām vai fizioloģiskām parādībām).
- trakot Norisēt ļoti spraigi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Ļoti spēcīgi pukstēt (par sirdi).
- rosīties Norisināties intensīvi (par psihisku stāvokli, tā izpausmi). Intensīvi funkcionēt (par smadzenēm).
- labi Normāli, bez (fizioloģiskiem vai psihiskiem) traucējumiem (justies).
- samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (parasti salīdzinājumā ar šāda stāvokļa traucējumiem, piemēram, slimības, traumas gadījumā).
- Darba aizsardzība Normālu (piemēram, sanitāri higiēnisko) apstākļu nodrošināšana darba procesā uzņēmumos, iestādēs. Sociālistiskās valstīs - arī pilsoņu darba tiesisko interešu nodrošināšana.
- Darba aizsardzība Normālu (piemēram, sanitāri higiēnisko) apstākļu nodrošināšana darba procesā uzņēmumos, iestādēs. Sociālistiskās valstīs - arī pilsoņu darba tiesisko interešu nodrošināšana.
- konstrukts Nosacīts, hipotētisks jēdziens, jēdziena kopa, ko pieņem kādu faktu izskaidrošanai.
- Iesēsties prātā Nostiprināties atmiņā. Ļoti nodarbināt psihi (par domu, ideju u. tml.).
- vērstība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, psihiska stāvokļa, arī cilvēka darbības) virzība (uz kādu objektu).
- sfēra Noteikts (psihisko stāvokļu) kopums.
- strikts Noteikts, stingrs (parasti par izteikumiem, psihisku vai fizisku darbību, tās rezultātiem).
- temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.
- dzīvs Noturīgs, labi saglabāts atmiņā (par psihiskām norisēm).
- pārtvert Novadīt (ūdenstilpju noteces ūdeni) ar hidrotehniskām iekārtām, būvēm.
- sagrauzt Novest līdz psihiskam izsīkumam, arī izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (par pārdzīvojumiem, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.).
- ekspresionisms Novirziens 20. gadsimta sākuma buržuāziskajā mākslā un literatūrā, kurš par mākslas galveno uzdevumu uzskata, mākslinieka subjektīvās pasaules attēlojumu un kuram ir zināmas stihiska sociāla protesta iezīmes.
- rajonēt Oficiāli noteikt (jaunu šķirņu vai hibrīdu) audzēšanas rajonus (pēc šķirņu izmēģināšanas rezultātiem)
- cukurvielas Ogļhidrāti.
- ogļūdeņi Ogļhidrāti.
- celuloze Ogļhidrāts - augu šūnapvalka galvenā sastāvdaļa.
- glukoze Ogļhidrāts, kas atrodas augu un dzīvnieku organismā. Glikoze.
- glikoze Ogļhidrāts, kas atrodas augu un dzīvnieku organismā. Glukoze.
- hemiceluloze Ogļhidrāts, kas ietilpst augu šūnu apvalkā.
- fruktoze Ogļhidrāts, ko satur augli, medus.
- Elpošanas aparāts Orgāni, pa kuriem plūst gaiss (deguna dobums, aizdegune, balsene, elpvads, bronhi, alveolas).
- glicerīns Organiska viela (spirts) - biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums.
- cukurs Organiska viela ogļhidrātu grupā.
- rūgšana Organisko savienojumu, parasti ogļhidrātu, pārvēršanās par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem dažu mikroorganismu iedarbībā.
- spirts Organisks savienojums, kurā viena vai vairākas hidroksilgrupas ir saistītas pie viena piesātināta oglekļa atoma.
- bitumens Organisku savienojumu maisījums, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos un ko lieto ceļu asfaltēšanai, hidroizolācijai, jumtu seguma izgatavošanai.
- šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi stipru kairinātāju (piemēram, smagu traumu, psihisku stāvokli) - perifērās asinsrites nepietiekamība, kas izraisa šūnu bojājumu.
- marasms Organisma vispārējs novājējums un gandrīz pilnīga psihiskās darbības izbeigšanās (smagas hroniskas slimības vai vecuma dēļ).
- preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piemēram, anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
- divlapes Orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi (parasti sastopami mitrās pļavās, mežu klajumos).
- dzeguzenes Orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar smaržīgiem ziediem vienpusīgos ķekaros.
- sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar trim vai četrām dzeltenzaļām, pabiezām, eliptiskām lapām pie stumbra pamatnes un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
- vaniļa Orhideju dzimtas kāpelētājaugs, kura augļiem fermentējoties veidojas vanilīns.
- dzegužpuķes Orhideju dzimtas lakstaugi ar ziediem vārpās (dažu sugu gumus lieto ārstniecībā).
- dzegužkurpītes Orhideju dzimtas lakstaugi, kuru ziedi atgādina dzeltenu kurpīti.
- rozete Ornamentāls motīvs (arhitektūrā, lietišķajā mākslā) - apaļš stilizēts (piemēram, rozes) zieds ar aplī izkārtotām ziedlapām.
- uzstādināt Pacelt vai paaugstināt ūdens līmeni ar hidrotehnisku būvi.
- nodot Padarīt citiem uztveramu to (parasti psihisku stāvokli), ko grib slēpt.
- sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti negatīvu parādību sabiedrībā). Padarīt intensīvu, iedarbīgu (parasti psihisku stāvokli).
- izlādēt Padarīt mazāk spēcīgu (psihisku stāvokli).
- rūgt Pakāpeniski izraisīties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām). Pakāpeniski rasties, attīstīties (par darbību, kas vērsta pret ko). Briest.
- pieaugt Pakāpeniski kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- krāties Pakāpeniski kļūt spēcīgākam (par psihisku, parasti negatīvu, stāvokli vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- norimt Pakāpeniski kļūt vājākam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- grimt Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī), nodoties (kam).
- iegrimt Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- slīgt Pakāpeniski nonākt kādā (psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, nodoties (kam).
- slīdēt Pakāpeniski nonākt kādā, parasti pasīvā, fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī.
- krāt Pakāpeniski padarīt spēcīgāku (psihisku, parasti negatīvu, stāvokli).
- nākt Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- virsū Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Arī rasties (3).
- vara Pakļaujošs, (psihiski, emocionāli, morāli u. tml.) ietekmējošs spēks, parādība.
- pieņemt Pakļaut sevi (ārstniecisku vai higiēnisku procedūru) ietekmei.
- padoties Pakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- saasināt Palielināt (psihiskā stāvokļa, parasti jūtu) intensitāti.
- sakurināt Palielināt, parasti ievērojami (psihes darbības, psihiska stāvokļa) intensitāti.
- sakurt Palielināt, parasti ievērojami (psihes darbības, psihiska stāvokļa) intensitāti. Arī sakurināt (4).
- iestigt Pamazām nonākt (piemēram, negatīva psihiska stāvokļa, nevēlamu uzskatu) spēcīgā ietekmē.
- atslīgt Pamazām nonākt atpakaļ (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā stāvoklī).
- klīst Pamazām zust (parasti par negatīvu psihisku stāvokli).
- Pavēdināt galvu (arī smadzenes) Panākt (parasti uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums.
- Pavēdināt smadzenes (arī galvu) Panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums.
- pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā psihiskais stāvoklis) kļūst aktīvāks.
- nodarbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) aktivizē psihiskos procesus atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam. Būt par cēloni tam, ka (psihe, tās procesi) aktivizējas atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam.
- pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis) kļūst sliktāks.
- izklaidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis.
- satriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās ļoti spēcīgs psihisks pārdzīvojums.
- mocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūta, arī ļoti nepatīkama situācijā.
- spīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūtā, arī ļoti nevēlamā situācijā. Mocīt (2).
- tirdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihisks nemiers, arī mokošs pārdzīvojums.
- izraut Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) pēkšņi izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
- remdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) vājinās, zūd, parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
- izkustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkļūst (no, parasti pasīva, psihiska stāvokļa).
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti psihiski, aktīvs, koncentrēts.
- novest Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (noteiktā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- Novest (kādu) tik tālu Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- Novest (kādu) tik tālu Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- saslimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pilnīgi nododas (kam). Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (kāda psihiska stāvokļa, kādas attieksmes) varā.
- samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis, jūtas, domas) kļūst pretrunīgs, arī grūti panesams, nepatīkams.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis) kļūst aktīvs, koncentrēts.
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
- pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst, parasti ievērojami, mazāk intensīvs.
- mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- samulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst, parasti ļoti, nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
- kāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst spēcīgāks, intensīvāks, spilgtāk izpaužas.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
- uzspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis) sasniedz augstu, parasti nevēlamu, nedabisku, pakāpi.
- iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, psihiskās īpašības u. tml.
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti negatīvs psihisks stāvoklis) kļūst mazāk spēcīgs, arī beidzas.
- uzkrāt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti psihisks stāvoklis) pakāpeniski kļūst spēcīgāks.
- nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi.
- nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi. Nīdēt [1] (2).
- urdīt Panākt, būt par cēloni, ka (psihe, psihiskie procesi) aktivizējas.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) attīstās, pilnveidojas.
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) kļūst vājāks, tiek nomākts.
- Saspīlēt nervus Panākt, būt par cēloni, ka (psihiska stāvokļa) intensitāte sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskais, parasti emocionālais, stāvoklis) kļūst labāks.
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, cilvēka darbībai) veidojas noteikta, arī citāda saistība (ar kādu objektu).
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, uzskatam u. tml.) zūd stabilitāte, noturība.
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process, domas u. tml.) pievēršas kam citam.
- paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process, stāvoklis) kļūst aktīvāks, intensīvāks.
- novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process) pievēršas noteiktam objektam.
- uzasināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst aktīvs, intensīvs. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izpaužas aktīvi, iedarbīgi.
- pacilāt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, možs.
- nosist Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst negatīvs, nepatīkams.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, īpašības, spējas u. tml.) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks, arī izpaužas spēcīgāk.
- pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks vai vājš, izpaužas vāji, arī izbeidzas.
- pieklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks, izpaužas vājāk.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis) iegūst citu veidu, pārveidojas savā pretstatā.
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis) kļūst spēcīgāks, noturīgāks.
- gaisināt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- nodzenāt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (attiecības starp cilvēkiem, psihisks stāvoklis).
- nogalināt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
- nonāvēt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
- nokaut Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības).
- noņemt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd, arī kļūst vājāks (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
- sagādāt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, tiek izraisīts (parasti nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis, piemēram, dusmas, drebuļi).
- izkliedēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
- izklīdināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis). Izkliedēt (4).
- izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, parādība, īpašība, psihisks stāvoklis). Iznīdēt, izskaust.
- izdzēst Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, psihisks stāvoklis).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība).
- izklaidēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (sasprindzināts, parasti negatīvs, psihisks stāvoklis).
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka mazinās (piemēram, psihiska stāvokļa intensitāte, arī iespaids, ietekme).
- klaidēt Panākt, būt par cēloni, ka pamazām zūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
- kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka pamazām zūd (parasti negatīvs, psihisks stāvoklis).
- noremdināt Panākt, būt par cēloni, ka pavājinās, izzūd (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
- izsist Panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi pārmainās (kādam psihisks stāvoklis).
- izgaisināt Panākt, būt par cēloni, ka pilnīgi izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis)
- izraisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme).
- rosināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības).
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī attieksme pret kādu, ko, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
- sēt Panākt, būt par cēloni, ka vairākiem, daudziem izraisās (psihisks stāvoklis, kādas attiecības). Izplatīt (piemēram, idejas, uzskatus).
- nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv, neeksistē (piemēram, psihisks stāvoklis, parādība sabiedrībā).
- remdēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
- remdināt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis). Remdēt.
- radīt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme). Izraisīt (2).
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, izraisās (aktīvs psihisks stāvoklis, tā izpausme).
- komplicēt Panākt, ka (kā) paveikšanai, atrisināšanai, izlemšanai nepieciešama samērā liela psihiska piepūle. Sarežģīt.
- hipnotizēt Panākt, ka (kāds) nonāk hipnozes stāvoklī, ietekmēt (kādu), izraisot hipnozi.
- pakļaut Panākt, ka (kādu) pilnīgi pārņem (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis, ka ļaujas (tam). Pārņemt (kādu) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- paturēt Panākt, ka (paša psihiskais stāvoklis, rakstura, personības īpašības u. tml.) pastāv joprojām, saglabājas.
- sakrāt Panākt, ka (psihes, rakstura, personības īpašības, arī psihisks stāvoklis) pakāpeniski kļūst noturīgs, arī spēcīgs.
- pieslēpt Panākt, ka (psihisks stāvoklis, domas) neizpaužas pilnīgi.
- noturēt Panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis nemainās, nekļūst vājāks.
- aizmidzināt Panākt, ka aizmieg (lietojot narkotiskas vielas vai hipnotizējot). Iemidzināt.
- apstādināt Panākt, ka izbeidzas (kāds fizioloģisks, arī psihisks process).
- apturēt Panākt, ka izbeidzas (kāds fizioloģisks, arī psihisks process).
- pamodināt Panākt, ka izbeidzas (kāds psihisks stāvoklis), panākt, ka (kāds) atbrīvojas (no kāda psihiska stāvokļa).
- aizdzīt Panākt, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- iznīdēt Panākt, ka izzūd (psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība).
- aizgaiņāt Panākt, ka izzūd (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- aizgainīt Panākt, ka izzūd (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- noslīcināt Panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stavokļa, atmiņu) ietekme.
- Izvēdināt galvu (arī smadzenes) Panākt, ka zūd psihisks sasprindzinājums (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
- Izvēdināt galvu (arī smadzenes) Panākt, ka zūd psihisks sasprindzinājums (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
- Izvēdināt smadzenes (arī galvu) Panākt, ka zūd psihisks sasprindzinājums (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
- atrofēties Panīkt, notrulināties, arī zust (par psihiskām īpašībām, spējām).
- paklausīgs Par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm.
- kveldēt Par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi.
- darboties Par psihiskām norisēm.
- viegls Par psihiskām parādībām, to norisi.
- mirt Par psihiskiem stāvokļiem, domām, idejām.
- padzist Par psihiskiem stāvokļiem, to izpausmēm.
- pretīgs Par psihiskiem stāvokļiem, to izpausmi.
- riebīgs Par psihiskiem stāvokļiem, to izpausmi.
- miglains Par psihisku procesu.
- maigs Par psihisku sāvokli.
- izvērsties Par psihisku stāvokli, cilvēku attiecībām.
- sacelties Par psihisku stāvokli, tā izpausmi.
- pamirt Par psihisku stāvokli.
- pastāvīgs Par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, norisi.
- traks Par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- sagrābt Par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
- parapsiholoģija Parādību kopums, kas ietver, piemēram, informācijas nodošanu un uztveri, cilvēka psihisko iedarbību uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem un ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
- rotāties Parādīties, būt uztveramam (sejā, tās daļās) - par psihiska stāvokļa izpausmi, piemēram, par smaidu, sārtumu u. tml.
- pārpūlēt Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (piemēram, ķermeņa daļu, psihi), pieļaut, ka fiziskās un psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
- paleokontakts Parasti savienojumā «paleokontakta hipotēze»: hipotēze, pēc kuras Zemes iedzīvotājiem ir bijuši kontakti ar citu planētu iedzīvotājiem.
- šļaugans Parasti savienojumā «šļaugana dūša». Slikts, saistīts ar nespēku, aktivitātes zudumu (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- garlaicīgs Parasti savienojumā ar «būt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē psihisku stāvokli, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
- sabeigt Parasti savienojumā ar «sevi»: intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, arī pārdzīvojot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku vai psihisku stāvokli.
- versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli. Būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
- vikārs Pareizticīgo baznīcā - bīskaps, augstāka garīdznieka (piemēram, arhibīskapa) vietnieks vai palīgs eparhijas pārvaldīšanā.
- reihstāgs Parlaments (Svētās Vācu Romas impērijā, kapitālistiskajā Vācijas monarhijā, fašistiskajā Vācijā). Celtne, kurā darbojās šāds parlaments.
- recesivitāte Pārmantoto pazīmju izzušana (augu un dzīvnieku hibrīdiem) salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem (tie) cēlušies.
- ložņāt Pārņemt (kādu) - par psihiskiem stāvokļiem.
- izplūst Pārņemt (par fizioloģisku vai psihisku norisi).
- caurstrāvot Pārņemt (par psihisku stāvokli).
- ieperināties Pārņemt (parasti par negatīviem psihiskiem stāvokļiem, negatīvām domām).
- līt Pārņemt (piemēram, par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- apņemt Pārņemt psihi, organismu (par psihiskām un fizioloģiskām norisēm).
- aizņemt Pārņemt savā varā (par domām, psihiskiem stāvokļiem).
- plūsmot Pārņemt, izpausties (par psihisku stāvokli).
- salīt Pārņemt, parasti ļoti (piemēram, par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- satvert Pārņemt, parasti pēkšņi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- piestrāvot Pārņemt, spēcīgi ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Jūtami izpausties (ķermenī, tā daļā).
- Bojāt (arī bendēt) nervus Pārpūlēt nervu sistēmu, psihi, arī uztraukties (par ko nevēlamu).
- pārmākt Pārspēt intensitātē (citu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- stāties Pārstāt darboties, arī sākt darboties ar traucējumiem (par organisma daļām). Kļūt vājākam, beigties, parasti pakāpeniski (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- pamest Pārstāt ietekmēt (kādu) - piemēram, par situāciju, psihisku stāvokli.
- izslēgt Pārtraukt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- atmodināt Pārtraukt (kāda psihisko stāvokli), panākt, ka atbrīvojas (no tā).
- atmosties Pārtraukt (kādu psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā).
- pamosties Pārtraukt (kādu psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā).
- pamest Pārtraukt (piemēram, kādu situāciju, psihisku stāvokli).
- kupēt Pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
- Mest pie malas (retāk malā) Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē.
- Mest pie malas (retāk malā) Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē.
- laupīt Pārtraukt, izbeigt (piemēram, psihisku stāvokli).
- atņemt Pārtraukt, izbeigt (psihisku stāvokli). Atņemt prieku.
- nostāties Pārtraukt, izbeigt, pārvarēt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- pārmākt Pārvarēt (nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domas u. tml.).
- pārspēt Pārvarēt (piemēram, nevēlamus apstākļus, nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nomākt Pārvarēt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- novaldīt Pārvarēt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pārveikt Pārvarēt (psihisku stāvokli).
- noturēt Pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- raidīt Pārvarēt (psihisku, parasti nevēlamu, stāvokli).
- norīt Pārvarēt (savu, parasti negatīvo, psihisko stāvokli, tā izpausmi).
- savaldīt Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- savaldīties Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami, savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- smacēt Pārvarēt, nomākt (parasti psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- noslāpēt Pārvarēt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- nosmacēt Pārvarēt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- sublimēt Pārveidot (cilvēka zemākās, instinktīvās, galvenokārt seksuālās tieksmes) augstākās psihiskās formās.
- kļūt Pārveidoties (pārmainoties personības, rakstura īpašībām, psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim).
- migrēt Pārvietoties (piemēram, atmosfērā, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā) - par vielām.
- psihohigiēna Pasākumu kopums psihisko slimību novēršanai.
- sašļukt Pasliktināties, parasti ļoti (par psihisku stāvokli).
- gruzdēt Pastāvēt slēpti, bieži mokoši (parasti par psihisku stāvokli).
- saasināt Pastiprināt (psihisko norišu, parasti uzmanības, uztveres) vērstību (uz ko).
- viegls Patīkams, tāds, kas ir saistīts ar pozitīvām emocijām, arī tāds, kas nav nomācošs (par psihisku stāvokli). Tāds, kurā izpaužas ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis.
- patriarhāts Patriarha (3) pārvaldītais apgabals. Patriarhija.
- despotija Patvaldības forma, neierobežota monarhija, kam raksturīga augstākās varas patvaļa un pavalstnieku beztiesiskums. Valsts, kurā ir šāda patvaldības forma.
- Debess sfēra Patvaļīga rādiusa hipotētiska lode, uz kuras projicējas debess spīdekļi.
- Debess sfēra Patvaļīga rādiusa hipotētiska lode, uz kuras projicējas zvaigznes.
- rādīt Paust (sejā, vaibstos) psihisku stāvokli, attieksmi.
- padzīt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pagaisināt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Panākt, būt par cēloni, ka zūd (doma, ideja u. tml.).
- sadeldēt Pavājināt, parasti ļoti (psihisku stāvokli, tā izpausmi), arī panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis, tā izpausme) izbeidzas.
- plānprātība Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā.
- noplakt Pavājināties, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli).
- atslābt Pavājināties, kļūt mazāk spraigam, mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli).
- sadilt Pavājināties, parasti ļoti, arī pakāpeniski izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- pieklust Pavājināties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- Pazaudēt prātu (arī saprātu) Pazaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
- transgresija Pazīmju kopuma paplašināšanās otrajā un turpmākajās hibrīdu paaudzēs.
- Pieķert sevi Pēkšņi apzināties (piemēram, sava psihisko stāvokli).
- izsisties Pēkšņi izkļūt, atbrīvoties (piemēram, no kāda psihiska stāvokļa).
- izlauzties Pēkšņi izpausties (piemēram, runā) - par psihisku stāvokli, ko cenšas slēpt, aizturēt.
- iesisties Pēkšņi izraisīties (piemēram, par, parasti negatīvu, fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- piesisties Pēkšņi izraisīties un spēcīgi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- sagriezt Pēkšņi pārņemt (par, parasti nevēlamu, fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- monarhs Persona, kas valda monarhijā.
- vaina Personas psihiskā attieksme pret savu prettiesisko nodarījumu un tā sekām.
- iekšiene Personības, rakstura īpašību kopums, psihisko norišu kopums (cilvēkam).
- krājums Personības, rakstura, psihisko īpašību, to izpausmes formu kopums.
- zondāža Pētīšana ar īpašām metodēm (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- nobriest Pilnīgi izveidoties (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- nodoties Pilnīgi ļauties (psihiskam stāvoklim, domām u. tml.).
- sasirgt Pilnīgi nodoties (kam). Pilnīgi nonākt (kāda psihiska stāvokļa, kādas attieksmes) varā.
- iezīsties Pilnīgi pārņemt (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- piepildīt Pilnīgi pārņemt (par psihisku stāvokli).
- saārdīt Pilnīgi pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, cilvēku savstarpējās attiecības, arī parādību sabiedrībā) - parasti par ko nevēlamu.
- pārņemt Pilnīgi saistīt, ietekmēt psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
- Pārņemt prātus Pilnīgi saistīt, ietekmēt vairāku vai daudzu cilvēku psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
- Pārņemt prātus Pilnīgi saistīt, ietekmēt vairāku vai daudzu cilvēku psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
- urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī īpašas telpiski materiālas un arhitektoniskas vides - pilsētas - veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
- pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā un Rietumeiropas monarhijās - viszemākais galma amats.
- kvislings Politiķis, kas nodevīgi sadarbojās ar hitleriskajiem okupantiem (otrā pasaules kara laikā).
- monarhisms Politisks virziens, kura mērķis ir monarhijas nodibināšana, saglabāšana.
- gaišs Pozitīvs, bez negatīvām iezīmēm (parasti par psihisku stāvokli).
- skaists Pozitīvs, bez negatīvām īpašībām (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, rakstura, personības īpašībām).
- sanitārija Praktisku pasākumu kopums higiēnas prasību īstenošanai.
- melnsimtnieks Pret revolucionāro kustību vērstas policijas un monarhistisko organizāciju izveidotas bandas loceklis (1905.-1907.gada revolūcijas laikā). Galēji reakcionārs, šovinistisks politisks darbinieks.
- cīņa Pretošanās (dabas stihijai).
- cīnīties Pretoties (dabas stihijai).
- relaksācija Process, kurā samazinās centrālās nervu sistēmas, muskulatūras sasprindzinājums. Psihes stresa samazināšana (izmantojot autogēno treniņu, hipnozi u. tml.).
- hiperbolizācija Process, rezultāts --> hiperbolizēt.
- internacionāle Proletariāta starptautiskā revolucionārā himna. PSKP himna un citu komunistisko partiju himna.
- gars Psihe, psihisko (cilvēka, cilvēku kolektīva) īpašību kopums. Arī prāts.
- psihopatoloģija Psihiatrijas nozare, kas pētī psihisko slimību simptomus.
- psihiatrs Psihiatrijas speciālists.
- Trako māja Psihiatriskā slimnīca.
- Trako nams Psihiatriskā slimnīca.
- Trako māja (arī nams) Psihiatriskā slimnīca.
- pacēlums Psihiska aktivitāte, rosme. Emociju intensitātes pieaugums.
- nonākt Psihiskā darbībā izveidot, radīt (piemēram, domu, ideju). Psihiskā darbībā sasniegt (kādu rezultātu, attīstības pakāpi).
- radīt Psihiskā darbībā veidot (piemēram, priekšstatu, jēdzienu, spriedumu). Būt par cēloni tam, ka veidojas (piemēram, priekšstats, jēdziens, spriedums).
- zemapziņa Psihiska darbība, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
- iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, kura bez viņa gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām izraisa noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos. Suģestija.
- suģestija Psihiska iedarbība uz cilvēku, kura bez viņa gribas un apziņas līdzdalības vai pretēji gribai, apziņai izraisa noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
- nervs Psihiska izturība, pacietība.
- sirdsgaišums Psihiska līdzsvarotība, arī labsirdība, dzīvesprieks.
- izlīdzinātība Psihiska līdzsvarotība. Arī saskaņa, harmonija.
- iztēle Psihiska norise - kā jauna radīšana apziņā tēla, priekšstata, idejas veidā (parasti jaunrades procesā).
- Progresējošā paralīze Psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas bojājumiem.
- Progresējošā paralīze Psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas, bojājumiem.
- Maniakāli depresīvā psihoze Psihiska slimība, kūmi raksturīga ilgākas vai īsākas pacilātības un depresijas mija.
- psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā mainās cilvēka uztvere, apziņa, garastāvoklis, uzvedība.
- Garīga slimība Psihiska slimība.
- Garīga slimība Psihiska slimība.
- izteiksme Psihiska stāvokļa, rakstura, personības īpašību izpausme (parasti sejā, skatienā). Attiecīgais izskats (parasti sejai, acīm).
- psihotrauma Psihiska trauma.
- psihotehnika Psihiska un fiziska treniņa sistēma, kas pakļauj psihisko darbību apzinātai kontrolei un pašregulācijai. Kādas darbības veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana.
- delīrijs Psihiska uzbudinājuma stāvoklis ar murgiem, redzes halucinācijām.
- gaile Psihiska vai fizioloģiska stāvokļa (parasti naida, skumju, sāpju) izpausme (acīs, skatienā).
- spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- monotonija Psihiskās aktivitātes atslābuma stāvoklis.
- stupors Psihiskās aktivitātes nomāktības stāvoklis, kas izpaužas pilnīgā nekustībā, klusēšanā.
- imbecilitāte Psihiskās attīstības nepilnīguma smaga forma.
- idiotija Psihiskās attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā.
- Psihiskās attīstības aizture Psihiskās attīstības palēninājums. Retardācija (2).
- uzmanība Psihiskās darbības koncentrētība un virzība uz noteiktu objektu, šīs darbības konkrēta izpausme (pret kādu, ko).
- spilgts Psihiski (parasti emocionāli) ļoti ietekmīgs, iedarbīgs (piemēram, pēc satura, kādām īpašībām).
- pārdzīvot Psihiski asi, parasti emocionāli, reaģēt (uz kādu, parasti nelabvēlīgu, notikumu, situāciju savā vai citu cilvēku, sabiedrības dzīvē), saspringti domāt, uztraukties (par to).
- iedvesmot Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām. Suģestēt.
- suģestēt Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pretēji gribai, apziņai (par cilvēkiem).
- gaišs Psihiski līdzsvarots. Arī labsirdīgs. Arī priecīgs.
- vārdzināt Psihiski mākt, gurdināt.
- notriekt Psihiski satriekt (parasti ļoti).
- traks Psihiski slims (par cilvēkiem). Ārprātīgs, vājprātīgs.
- ārprātīgs Psihiski slims cilvēks.
- traks Psihiski slims cilvēks. Ārprātīgais, vājprātīgais.
- vājprātīgs Psihiski slims cilvēks. Ārprātīgais.
- Garā vājš Psihiski slims. Ar vāji attīstītām domāšanas spējām.
- Garā vājš Psihiski slims. Ar vāji attīstītām domāšanas spējām.
- Simptomātiskās psihozes Psihiski traucējumi, kas radušies sakarā ar dažādām somatiskām slimībām, infekcijas slimībām un intoksikāciju un ir viens no pamatslimības simptomiem.
- Senilās psihozes Psihiski traucējumi, kas rodas samērā lielā vecumā pataloģiskā procesā, nevis fizioloģiskās novecošanās dēļ.
- normāls Psihiski vesels.
- daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka indivīda attieksmes pret apkārtni, reakciju uz dažādām parādībām. Raksturs.
- atrofija Psihisko īpašību, spēju panīkšana, notrulināšanās, arī zušana.
- atmiņa Psihisko norišu kopums, kas saistās ar agrāk saņemtās informācijas saglabāšanu un reproducēšanu.
- Ilglaika atmiņa Psihisko norišu kopums, kas saistīts ar visu vai gandrīz visu organisma saņemto ierosu ilgstošu saglabāšanu.
- tēls Psihisko norišu rezultātā radies (kā) atspoguļojums apziņā (piemēram, priekšstats).
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju veidot subjektīvu, ar priekšstatiem un jēdzieniem pastarpinātu īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot šādi iegūto informāciju. Arī intelekts.
- nomāktība Psihisko procesu nevēlama pasivitāte.
- psihoanalīze Psihisko procesu, stāvokļu analīze.
- psihoprofilakse Psihisko slimību profilakse un negatīvu psihisko iedarbību pārvarēšana.
- pasaule Psihisko stāvokļu, arī psihes, rakstura, personības īpašību kopums. Arī šāda kopuma atsevišķa daļa.
- sirdsbalss Psihisko stāvokļu, norišu vērstība.
- telepātija Psihisko, nervu sistēmas procesu satura tieša pārraide un uztvere (bez valodas, mīmikas, žestu u. tml. starpniecības).
- pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- bailes Psihisks (emocionāls) stāvoklis, jūtas, kam raksturīgs satraukums, apjukums, nospiestība un ko izraisa briesmas, nelaime.
- nospiestība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga bezcerība, grūtsirdība.
- garlaicība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
- nomāktība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pasivitāte, prieka, cerību trūkums.
- izmisums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- panika Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas ārkārtīgas, nepārvaramas bailes, to radīta nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties un ko izraisa stihiskas nelaimes, ārkārtēji notikumi.
- grūtsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas bezcerīgas skumjas, drūmums, nomāktība.
- greizsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas mokošas šaubas par kāda (parasti iemīļota) cilvēka uzticību.
- labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
- sēras Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kas ir saistīts ar dziļām bēdām, ciešanām, skumjām, parasti sakarā ar kāda nāvi. Šāda psihiska (emocionāla) stāvokļa izpausme.
- līdzjūtība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt.
- līdzcietība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt. Līdzjūtība.
- šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību. Attiecīgā satura domas, priekšstati u. tml.
- laime Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa saskaņa starp cilvēka vēlēšanos, mērķiem, darbību un īstenību, darbības rezultātu.
- pārsteigums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko pēkšņi izraisa kas negaidīts, neparasts.
- izjūta Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga (kāda stāvokļa, attieksmes) uztveršana un pārdzīvošana.
- žēlums Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas skumjas, sāpīgs pārdzīvojums, arī līdzjūtība.
- žēlsirdība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kas izpaužas spējā citus saprast, just līdzi un gatavībā palīdzēt. Arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- iespaids Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa ārējās pasaules lietas un parādības.
- žēlastība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt. Arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- izbrīns Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa kas negaidīts, neparasts, dīvains.
- žēlabas Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa, piemēram, nelaime, zaudējums.
- uztvere Psihisks izziņas process, kas nodrošina īstenības priekšmetu un parādību atveidojumu apziņā, to pazīmju kopumā, arī šī atveidojuma izpratne.
- nemiers Psihisks stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgs satraukums, rūpes, raizes.
- nemaņa Psihisks stāvoklis, kad cilvēks neapzinās, ko dara (piemēram, lielā uztraukumā, spēcīgā pārdzīvojumā).
- aptumsums Psihisks stāvoklis, kad pilnīgi vai daļēji zaudēta spēja pareizi atspoguļot ārējo pasauli.
- trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa.
- sajūsma Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga emocionāla pacilātība, liela patika, dziļš prieks.
- ilgas Psihisks stāvoklis, kam raksturīga dziļa, parasti arī ilgstoša, tieksme, vēlēšanās (parasti pēc kā labāka vai arī tāla, grūti sasniedzama).
- jūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīga emocionāla pacilātība, dziļš saviļņojums.
- omulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga laba pašsajūta, labs garastāvoklis.
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga neapmierinātība ar esošo, sasniegto un spēcīga vēlēšanās nemitīgi gūt ko jaunu.
- iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
- neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest.
- depresija Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, drūmums.
- sirdsmiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga prāta, emociju un rīcības saskaņa.
- miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
- rezignācija Psihisks stāvoklis, kam raksturīga samierināšanās ar savu likteni, padošanās kam nenovēršamam, ticības zaudēšana (saviem spēkiem, mērķiem u. tml.).
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties.
- apgarojums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas cēlas jūtas, iekšēja skaidrība, sajūsma.
- apsēstība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas neatlaidīgas bieži uzmācīgas domas, priekšstati, jūtas.
- neomulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
- neērtība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas izjūtas, ka izturēšanās, darbība neatbilst situācijai, kādām normām.
- Emocionāls stāvoklis Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas noteiktas emocionālās norises un to izpausmes pakāpes.
- karstums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas spēcīgas jūtas.
- vienaldzība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums. Arī apātija.
- apātija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums. Vienaldzība.
- nervozitāte Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
- transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums.
- iejūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs radošs pacēlums, iedvesma, arī aizrautība.
- pavadonis Psihisks stāvoklis, kas ilgāku laiku neizzūd, saglabājas apziņā; psihes, rakstura, personības īpašība, kas ilgākā laikposmā raksturīga cilvēkam, tā dzīvei, darbībai.
- uztraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
- satraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo stresu un kam raksturīgs, piemēram, uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
- apnikums Psihisks stāvoklis, kas raksturīgs cilvēkam, kuram viss apnicis.
- ciešanas Psihisks stāvoklis, kas saistīts ar bēdām, izmisumu.
- bezcerība Psihisks stāvoklis, ko izraisa cerību, izredžu trūkums.
- izdzimtība Psihisks, fizisks kroplums, kas radies no dzimšanas. Deģenerācija (1).
- pustonis Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam nav spēcīgu ārējo izpausmju. Šāda stāvokļa daļēja, slēpta izpausme.
- pazemojums Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
- vilšanās Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīgs sarūgtinājums, neapmierinātība, piemēram, par cerētā, gaidītā neīstenošanos. Arī norises, fakti, kas izraisa šādu psihisku stāvokli.
- velniņš Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, šāda stāvokļa, parasti spilgta, izpausme.
- griba Psihisku norišu kopums, kuras izpaužas motivētā, mērķtiecīgā, apzinātā darbībā, pārvarot kādas grūtības.
- paranoja Psihisku traucējumu kopums, kam raksturīgi murgi (bez halucinācijām), bet kas neizraisa pārmaiņas personībā.
- militārpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka psihiskos stāvokļus un norises militārajās apmācībās un bruņotā cīņā.
- zoopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī dzīvnieku psihi, tās rašanos un attīstību.
- patopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī psihiskās darbības izmaiņas, kuras izraisa augstākās nervu sistēmas darbības patoloģija, psihiskās vai somatiskās slimības.
- psihofizioloģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sakarus starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem.
- kosmopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī, kā kosmiskā lidojuma apstākļi ietekmē kosmonautu psihi. Kosmiskā psiholoģija.
- Kosmiskā psiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī, kā kosmiskā lidojuma apstākļi ietekmē kosmonautu psihi. Kosmopsiholoģija.
- pārslēgt Radīt citādu vērstību (psihiskam stāvoklim).
- pārslēgties Radīt citādu vērstību (savam psihiskajam stāvoklim). Iegūt citādu vērstību (par psihisku stāvokli).
- domāt Radīt hipotēzi, pieņēmumu (par ko).
- traumēt Radīt kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultātu, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
- izklaidība Rakstura īpašība, arī psihisks stāvoklis, kam raksturīga izkliedēta, nenoturīga uzmanība.
- pirmssajūta Raksturīga sajūta, kas liecina par kāda fizioloģiska vai psihiska procesa sākšanos.
- vaibsti Raksturīgas iezīmes (piemēram, mākslas darbā, arhitektoniskā veidojumā, vietā).
- anarhisks Raksturīgs anarhijai (1), saistīts ar to.
- anarhisks Raksturīgs anarhijai (2), saistīts ar to. Patvaļīgs, nedisciplinēts.
- anarhistisks Raksturīgs anarhismam (1), saistīts ar to.
- daba Raksturīgu psihisko īpašību, paradumu kopums, kas ir pamatā noteiktam izturēšanās veidam.
- iegūt Rast, izjust (psihisku stāvokli).
- salt Rasties aukstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa iedarbībā.
- parādīties Rasties un izpausties (par fizioloģiskām norisēm, slimībām u. tml.), rasties un izpausties (par psihisku stāvokli).
- Iesēsties kaulos (arī kaulā, līdz kauliem, līdz kaulam) Rasties un spēcīgi ietekmēt (piemēram, par psihisku stāvokli).
- Iesēsties kaulos (arī kaulā, līdz kauliem, līdz kaulam) Rasties un spēcīgi ietekmēt (piemēram, par psihisku stāvokli).
- celties Rasties, arī kļūt intensīvākam (par psihisku stāvokli, psihiskām norisēm).
- kāpt Rasties, arī kļūt intensīvākam (par psihisku stāvokli, psihiskām norisēm).
- uznākt Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzplūst Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzrasties Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- izraisīties Rasties, izveidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- plaukt Rasties, kļūt intensīvākam savā izpausmē (piemēram, par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, domām).
- mosties Rasties, kļūt intensīvākam, aktivizēties (par psihisku stāvokli, domām, idejām).
- raisīties Rasties, veidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- sasapņoties Redzēt sapnī ko spilgtu, ietekmīgu tā, ka nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
- zāle Reprezentatīva lielu izmēru telpa laicīgajā arhitektūrā. Speciāli iekārtota, parasti plaša, funkcionāli nosacīta telpa.
- apmulsums Rezultāts --> apmulst. Psihisks stāvoklis, kas raksturīgs apmulsušam cilvēkam.
- mulsums Rezultāts --> mulst. Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (parasti daļējs) zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- samulsums Rezultāts --> samulst: psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- zobiņi Rindās izvietoti asi hitīna veidojumi (piemēram, gliemeža rīvītē).
- sprikstēt Risināties viegli, raiti (piemēram, par runu). Spilgti izpausties (par psihisku stāvokli).
- uzgult Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem).
- uzgulties Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem).
- stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā. Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
- balss Runas skanējums, kurā izpaužas runātāja psihiskais stāvoklis. Arī intonācija.
- tonis Runas, balss skanējuma īpatnību kopums, kurā izpaužas runas satura, psihiskā stāvokļa nianses, sastāvdaļas. Arī intonācija (1).
- aina Sabiedrisko, arī psihisko parādību it kā redzama izpausme. To attēlojums.
- zonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteiktiem kritērijiem ģeogrāfiskās, klimatiskās, hidroloģiskās u. tml. zonās, joslās.
- hidrolizēt Sadalīt (vielu), izmantojot hidrolīzi (1).
- Paturēt sirdī Saglabāt (psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Saglabāt, parasti emocionālu attieksmi (pret kādu).
- Paturēt sirdī Saglabāt (psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Saglabāt, parasti emocionālu, attieksmi (pret kādu).
- Turēt sirdī Saglabāt (psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Saglabāt, parasti emocionālu, attieksmi (pret kādu).
- paturēt Saglabāt (sava psihiskā stāvokļa izpausmi), parasti uz kādu laiku.
- garīgs Saistīts ar (cilvēka) psihi, intelektu, raksturīgs psihei, intelektam. Arī psihisks.
- psihofarmakoloģisks Saistīts ar ārstniecisko vielu ietekmi uz psihi, šai ietekmei raksturīgs.
- spirituāls Saistīts ar cilvēka psihisko, garīgo darbību, tai raksturīgs.
- tumšs Saistīts ar drūmu, nomācošu psihisku stāvokli (piemēram, par domām).
- hidraulisks Saistīts ar hidrauliku, tai raksturīgs.
- hidroakustisks Saistīts ar hidroakustiku, tai raksturīgs.
- hidroarheoloģisks Saistīts ar hidroarheoloģiju, tai raksturīgs.
- hidrobioloģisks Saistīts ar hidrobioloģiju, tai raksturīgs.
- hidrodinamisks Saistīts ar hidrodinamiku (1), tai raksturīgs.
- hidrodinamisks Saistīts ar hidrodinamiku (2), tai raksturīgs.
- hidroenerģētisks Saistīts ar hidroenerģētiku, tai raksturīgs.
- hidrofizikāls Saistīts ar hidrofiziku, tai raksturīgs.
- hidrogrāfisks Saistīts ar hidrogrāfiju, tai raksturīgs.
- hidroģeoloģisks Saistīts ar hidroģeoloģiju, tai raksturīgs.
- hidroķīmisks Saistīts ar hidroķīmiju, tai raksturīgs.
- hidroloģisks Saistīts ar hidroloģiju, tai raksturīgs.
- hidromehānisks Saistīts ar hidromehāniku, tai raksturīgs.
- hidrometeoroloģisks Saistīts ar hidrometeoroloģiju, tai raksturīgs.
- hidrotehnisks Saistīts ar hidrotehniku, tai raksturīgs. Saistīts ar ūdeņu resursu izmantošanu.
- hierarhisks Saistīts ar hierarhiju (1), tai raksturīgs.
- hierarhisks Saistīts ar hierarhiju (2), tai raksturīgs.
- hipertonisks Saistīts ar hipertoniju (1), tai raksturīgs.
- hipertonisks Saistīts ar hipertoniju (2), tai raksturīgs.
- hipnopēdisks Saistīts ar hipnopēdiju, tai raksturīgs.
- hipnotisks Saistīts ar hipnozi, tai raksturīgs.
- hipohondrisks Saistīts ar hipohondriju, tai raksturīgs.
- hipotonisks Saistīts ar hipotoniju, tai raksturīgs.
- histērisks Saistīts ar histēriju tai raksturīgs.
- histoloģisks Saistīts ar histoloģiju, tai raksturīgs.
- historiogrāfisks Saistīts ar historiogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- hitlerisks Saistīts ar hitlerismu, hitleriešiem, raksturīgs hitlerismam, hitleriešiem.
- magnetohidrodinamisks Saistīts ar magnetohidrodinamiku, tai raksturīgs.
- vēss Saistīts ar mēreni zemas ķermeņa temperatūras sajūtu. Saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu mēreni zemas ķermeņa temperatūras sajūtu.
- monarhisks Saistīts ar monarhiju, monarhu, monarhijai, monarham raksturīgs.
- monarhistisks Saistīts ar monarhismu, tam raksturīgs.
- nihilistisks Saistīts ar nihilismu (1), tam raksturīgs.
- nihilistisks Saistīts ar nihilismu (2), tam raksturīgs.
- oligarhisks Saistīts ar oligarhiju, tai raksturīgs.
- karsts Saistīts ar paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu. Saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu.
- konditoreja Saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kas ražo pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām, šai nozarei raksturīgs.
- auksts Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu, - saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām.
- salts Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu. Saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām; auksts (2).
- psihisks Saistīts ar psihi, tai raksturīgs.
- psihiatrisks Saistīts ar psihiatriju, tai raksturīgs.
- psihopatoloģisks Saistīts ar psihiskām slimībām, tām raksturīgs.
- psihohigiēnisks Saistīts ar psihohigiēnu (1), tai raksturīgs.
- psihohigiēnisks Saistīts ar psihohigiēnu (2), tai raksturīgs.
- psiholoģisks Saistīts ar psiholoģiju (2), tai raksturīgs. Psihisks.
- psihofizioloģisks Saistīts ar sakaru starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem, tam raksturīgs.
- korintisks Saistīts ar sengrieķu Korintas pilsētu, ar arhitektūras stilu, kas veidojies šajā pilsētā.
- sociālpsiholoģisks Saistīts ar sociālās vides nosacītajām psihiskajām parādībām, tām raksturīgs.
- subjektīvs Saistīts ar subjektu (1), tam raksturīgs. Saistīts ar indivīda psihi, personību, tā uzskatiem, pasaules uztveri.
- šahistisks Saistīts ar šahistu vai šahu [1], tiem raksturīgs.
- tahimetrisks Saistīts ar tahimetriju, tai raksturīgs.
- hidrofizikāls Saistīts ar ūdens fizikālajām īpašībām un procesiem, kas noris hidrosfērā, tiem raksturīgs.
- vehistisks Saistīts ar vehismu, tam raksturīgs.
- sanitārs Saistīts ar veselības aizsardzību, higiēnu, tām raksturīgs. Tāds, ko izmanto, kas ir paredzēts veselības aizsardzībai, higiēnai.
- silts Saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu. Saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu.
- Bērna prātā Saka par cilvēku, kam ir aprobežotas psihiskās spējas.
- Bērna prātā Saka par cilvēku, kam ir aprobežotas psihiskās spējas.
- Nav visas skrūves kārtībā Saka par cilvēku, kam ir psihiski traucējumi.
- Nav visas skrūves kārtībā Saka par cilvēku, kam ir psihiski traucējumi.
- Galvā nav viss kārtībā Saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
- Nav visas skrūves kārtībā Saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
- Galvā nav viss kārtībā Saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
- Dieva dots Saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku.
- Dieva dots Saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku.
- Dieva laists Saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku.
- Dzelzs (retāk tērauda) nervi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
- Nervi kā striķi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
- Nervi kā striķi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
- Tērauda (biežāk dzelzs) nervi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
- Cik tālu var novest (kādu) Saka, ja (kāds) ir panācis vai (kas) ir bijis par cēloni, ka (cilvēks) nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- Cik tālu var novest (kādu) Saka, ja (kāds) ir panācis vai (kas) ir bijis par cēloni, ka cilvēks nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi Saka, ja atbrīvojas no negatīva psihiska stāvokļa.
- Nervi uzdod (arī netur) Saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- Nervi netur (arī uzdod) Saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- Nervi uzdod (arī netur) Saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- Sirds atvilgst Saka, ja cilvēks atbrīvojas no negatīva psihiska stāvokļa.
- Gaiša sirds (arī dvēsele) Saka, ja cilvēks ir psihiski līdzsvarots, arī labsirdīgs, priecīgs.
- Vaigi (arī seja) svilst Saka, ja cilvēks ir stipri pietvīcis (parasti psihiska stāvokļa ietekmē).
- Vaigi (arī seja) svilst Saka, ja cilvēks ir stipri pietvīcis (parasti psihiska stāvokļa ietekmē).
- Prāts (arī sirds) reibst Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
- Prāts (arī sirds) reibst Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
- Galva reibst Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai filoloģiska stāvokļa iedarbību.
- Reibīga galva pareti Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību.
- Galva skurbst (biežāk reibst) Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību.
- Pārpilna sirds (ar ko, kā) Saka, ja cilvēks izjūt pārāk spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgā tā varā.
- Viegla sirds, arī viegli ap sirdi Saka, ja ir priecīgs garastāvoklis, arī ja ir atvieglojuma sajūta, parasti pēc nepatīkama psihiska stāvokļa.
- Sirds (arī prāts) reibst Saka, ja izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
- Pārpilna sirds (ar ko, kā) Saka, ja izjūt pārāk spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgi tā varā.
- Pilna sirds (ar ko, ka) Saka, ja izjūt spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgā tā varā.
- Pilna sirds (ar ko, ka) Saka, ja izjūt spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgi tā varā.
- Sirds saviļņojas Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, patīkams psihisks stāvoklis.
- Pilna sirds Saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi. Saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
- Pilna sirds Saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi. Saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
- Kā iztukšots Saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
- Balss pazūd Saka, ja nespēj parunāt, padziedāt (parasti psihiska stāvokļa vai slimības dēļ).
- Galva (arī smadzenes) izvēdinās Saka, ja tiek novērsts psihisks sasprindzinājums.
- Galva (arī smadzenes) izvēdinās Saka, ja tiek novērsts psihisks sasprindzinājums.
- Smadzenes (arī galva) izvēdinās Saka, ja tiek novērsts psihisks sasprindzinājums.
- disociācija Sakarīguma traucējums (psihiskajos procesos).
- sakustināt Sākt emocionāli ietekmēt, parasti pēkšņi (cilvēku, tā psihi).
- samesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli), nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī). Izraisīties, rasties (fizioloģiskam vai psihiskam stāvoklim).
- mesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli), pakāpeniski nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī). Pakāpeniski izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- iesākt Sākt izpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- saņemt Sākt strauji pārņemt (kādu) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, izraisīties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru - monosaharīdu - molekulas (piemēram, ciete, celuloze, glikogēns).
- relaksēt Samazināt (centrālās nervu sistēmas, muskulatūras) sasprindzinājumu. Samazināt (psihes) stresu (izmantojot autogēno treniņu, hipnozi u. tml.).
- paliels Samērā spēcīgs, intensīvs (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- pakūtrs Samērā, arī mazliet pasīvs (par psihisku stāvokli).
- Vēss saprāts Saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību.
- Vēss saprāts Saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību.
- ligzdene Saprofītiska orhideja ar bālgani iedzeltenu vai brūnganu stumbru un ziediem.
- sārms Sārmu metāla vai sārmzemju metālu hidroksīds. Ūdenī šķīstoša bāze.
- kvēle Sārtums (piemēram, sejā, vaigos), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
- Sajukt prātā Saslimt ar psihisku slimību.
- Sajukt prātā Saslimt ar psihisku slimību.
- sajukt Saslimt ar psihisku slimību.
- gūt Sasniegt (psihisku stāvokli, kas saistās, piemēram, ar pozitīvām izjūtām, pozitīvu pārdzīvojumu). Rast (pārliecību, ierosmi u. tml.).
- hidrogrāfija Sauszemes hidroloģijas nozare, kas pētī un apraksta upes, ezerus, purvus.
- pašsavaldīšanās Sava psihiskā stāvokļa, tā izpausmes pārvarēšana.
- pašapcere Savas, savas darbības, rīcības, psihisko stāvokļu u. tml. apcere.
- palaist Savienojumā «palaist vaļu»: atļaut brīvi izpausties (piemēram, psihiskam stāvoklim).
- tējhibrīdu Savienojumā «tējhibrīdu roze»: tējasroze.
- vajāšana Savienojumā «vajāšanas mānija»: slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepamatotas bailes no kā.
- neomulīgs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē psihisku stāvokli, kas saistīts ar nepatīkamām (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtām.
- gaišs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas ir saistīts ar priecīgām izjūtām, optimistisku noskaņu.
- bail Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar bailēm.
- bail Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
- pabail Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nelielām bailēm, arī ar nelielām kautrības, nedrošības izjūtām.
- baigs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nomācošām, drūmām izjūtām, arī ar bailēm.
- sārmzemju Savienojumā ar «metāli»: Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdeni, veidojot sārmainu reakciju.
- žēl Savienojumā ar verbu (parasti «būt», «tikt», «tapt», «kļūt») formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
- žēl Savienojumā ar verbu (parasti «būt», «tikt», «tapt», «kļūt») formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
- hidroksīds Savienojums, kas satur hidroksiljonus.
- gājiens Secīga norise (piemēram, psihiskiem procesiem). Secīga pārveidošanās (piemēram, parādībām sabiedrībā).
- gājums Secīga norise (piemēram, psihiskiem procesiem). Secīga pārveidošanās (piemēram, parādībām sabiedrībā). Gājiens (7).
- ruberoīds Seguma, hidroizolācijas materiāls, kuru izgatavo, piesūcinot speciālu veltņu kartonu ar mīkstu naftas bitumenu un pārklājot to no vienas vai abām pusēm ar grūti kūstoša naftas bitumena kārtu.
- mīmika Sejas muskuļu kustību kopums, kas atspoguļo psihiskos stāvokļus, norises.
- Joniskais stils Sengrieķu arhitektūras stils, kam raksturīgs kolonnu vieglums un ornamentu smalkums.
- Doriskais stils Sengrieķu arhitektūras stils, kam raksturīgs spēks, vienkāršība.
- pašhipnoze Sevis suģestēšana, sevis psihiska ietekmēšana, lai sev izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
- pašizzināšana Sevis, savas būtības, personības, rakstura, psihisko stāvokļu izzināšana.
- pašizziņa Sevis, savas būtības, personības, rakstura, psihisko stāvokļu izziņa.
- pašanalīze Sevis, savas darbības, rīcības, psihisko stāvokļu u. tml. analīze.
- anarhosindikālisms Sīkburžuāzisks oportūnistisks politisks novirziens arodbiedrībās, kas ideoloģiski un politiski ir anarhisma ietekmē.
- lirisks Sirsnīgs, maigs, arī jūtīgs (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
- masāža Sistemātiska mehāniska iedarbība uz cilvēka ķermeņa, tā daļu virspusi ārstnieciskos vai higiēniskos nolūkos, izmantojot speciālus paņēmienus.
- portāls Skatuves arhitektoniskais ietvars.
- migla Slānis atmosfērā pie Zemes virsas, kurš sastāv no sīkām higroskopiskām daļiņām (pilieniem, kristāliem), kas radušās, ūdens tvaikiem kondensējoties vai sublimējoties.
- pliekans Slikts, gurdens (parasti par psihisku stāvokli, fizisko pašsajūtu).
- Vajāšanas mānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam rakstuīgas nepamatotas bailes no kā.
- Lieluma mānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga lielīšanās tieksme un nepamatota iedomība.
- Lieluma mānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga lielīšanās tieksme un nepamatota iedomība. Mānija.
- piromānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga nepārvarama tieksme dedzināt.
- ciest Smagi izjust negatīvus psihiskus pārdzīvojumus. Dziļi skumt, bēdāties.
- pārciest Smagi izjust un pārvarēt (negatīvu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, nelaimi u. tml.).
- vitriols Smago metālu divlādiņu jonu sulfātu kristālhidrāts.
- paģiras Smags fizisks un psihisks stāvoklis, ko izraisa pēkšņs pārtraukums narkotisko vielu (piemēram, alkohola) lietošanā.
- Trako krekls Speciāls garš krekls ar pagarinātām piedurknēm psihiski slimu cilvēku kustību ierobežošanai.
- Trako krekls Speciāls garš krekls ar pagarinātām piedurknēm psihiski slimu cilvēku kustību ierobežošanai.
- kvēle Spēcīga (piemēram, psihiska stāvokļa) izpausme.
- kaisums Spēcīga (psihiska vai fizioloģiska) stāvokļa izpausme.
- vētra Spēcīga psihiska stāvokļa, arī protesta, prasību u. tml. izpausme.
- straume Spēcīga, parasti ilgstoša (psihiska stāvokļa, domu, atmiņu u. tml.) izpausme.
- šalts Spēcīga, spēja (psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa) izpausme.
- heteroze Spēcīgāka attīstība, lielāka dzīvotspēja un produktivitāte (augu un dzīvnieku hibrīdiem salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies).
- pārvarēt Spēcīgi ietekmēt (cilvēku) - par (tā) psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- smacēt Spēcīgi ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku stāvokli).
- spiesties Spēcīgi ietekmēt (psihi, jūtas u. tml.).
- uzvarēt Spēcīgi ietekmēt, novājināt (kādu) - piemēram, par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- uzveikt Spēcīgi ietekmēt, novājināt (kādu) - piemēram, par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- nolīt Spēcīgi izpausties (attieksmē pret kādu) - par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
- virt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli, jūtām, arī gribu, enerģiju u. tml.).
- izlīt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli).
- virst Spēcīgi izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Arī mutuļot (4).
- Sirdī iedegas Spēcīgi izraisīties (par psihisku stāvokli).
- degt Spēcīgi norisēt (par psihiskiem procesiem).
- kaist Spēcīgi norisēt, būt ļoti intensīvam, spraigam (par psihiskiem procesiem).
- uzlādēt Spēcīgi rosināt (kādu). Padarīt spēcīgu (psihisku stāvokli).
- virpuļot Spēcīgi, intensīvi izpausties, norisēt (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- plosīt Spēcīgi, parasti negatīvi, ietekmēt (kādu, kāda psihi) - piemēram, par jūtām, domām.
- kvēlains Spēcīgs (par psihisku stāvokli).
- kvēls Spēcīgs (par psihisku stāvokli).
- šoks Spēcīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, ko izraisa kas pēkšņi, parasti negatīvi, iedarbīgs.
- virpulis Spēcīgs, intensīvs (psihisku, parasti emocionālu, stāvokļu) kopums. Spēcīga, intensīva (psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa) izpausme, norise.
- dziļš Spēcīgs, noturīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- uzbudinājums Spēcīgs, parasti emocionāls, aktīvs, psihisks stāvoklis.
- nolīt Spēja atspoguļoties (sejā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi. Spēji pārņemt (cilvēku, psihi).
- pašsavaldība Spēja pārvarēt savu psihisko stāvokli, tā izpausmi.
- izdoma Spēja radīt domāšanas procesā ko jaunu (tēla, priekšstata, idejas u. tml. veidā). Attiecīgais psihiskais process.
- darbaspējas Spējas strādāt. Darba veikšanai nepieciešamās fiziskās un psihiskās spējas.
- pārlīt Spēji atspoguļoties (sejā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli. Spēji pārņemt (cilvēku, psihi).
- uzbangot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzbrāzmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzkūsāt Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzliesmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzmutuļot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzviļņot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzvirmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzvirst Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzskriet Spēji rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- plaiksnīt Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
- panest Spēt pakļauties (fiziskām sāpēm, psihiskām ciešanām) un izturēt (tās). Paciest.
- paciest Spēt, parasti samērā ilgi, pakļauties, arī pielāgoties (negatīvam psihiskam stāvoklim, negatīvai psihiskai iedarbībai) un izturēt (to).
- stars Spilgta (piemēram, psihiska stāvokļa) iezīme, izpaudums.
- dzirkstele Spilgta iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.).
- dzirksts Spilgta iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.).
- izliet Spilgti izpaust (psihisku stāvokli).
- izlieties Spilgti izpausties (par psihisku stāvokli).
- zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvām domām, jūtām, psihisku stāvokli).
- treniņš Sportā - vingrinājumu, arī dzīves režīma, masāžas, procedūru u. tml. sistēma, kuras mērķis ir attīstīt vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas. Attiecīgā nodarbība.
- Hipotētisks spriedums Spriedums, kurā apgalvojums ir atkarīgs no hipotēzes.
- miers Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamas psihiskas ietekmes. Stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.
- uzvara Stāvoklis, kad (kas) nevēlams (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir pārvarēts, zudis.
- nospiestība Stāvoklis, kad (psihiskie procesi) ir pavājināti, traucēti.
- trenētība Stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas.
- reibums Stāvoklis, kas rodas intensīvas psihiskas vai fizioloģiskas norises rezultātā.
- pašplūsma Stihiska (darbības, norises u. tml.) virzība, attīstība (bez tiešas ārējas vadības, organizēšanas, ietekmes u. tml.)
- Naivais reālisms Stihisks, ar ikdienas pieredzi un praksi pamatots uzskats, ka lietas, pasaule eksistē neatkarīgi no mums, no mūsu sajūtām un apziņas.
- skarbs Stingrs, nežēlīgs, arī naidīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām).
- svilt Stipri ietekmēt, parasti nevēlami (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- svilināt Stipri ietekmēt, parasti nevēlami, ilgstoši (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Arī dedzināt (6).
- saraudāties Stipri, arī ilgāku laiku raudāt. Stipri, arī ilgāku laiku raudāt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- stiprināties Stiprināt sevi psihiski, morāli.
- neprāts Stipru psihiskās darbības traucējumu kopums.
- nokratīt Strauji atbrīvoties (no, parasti nepatīkama, nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
- nopurināt Strauji atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
- izlādēties Strauji atbrīvoties no spēcīga (psihiska) sasprindzinājuma.
- noskriet Strauji izbeigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- izskriet Strauji pārņemt (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- pāršalkt Strauji pārņemt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- notraukt Strauji pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, īpašība).
- traukties Strauji risināties, vēršoties uz ko (par psihiskiem procesiem, domām u. tml.).
- traukt Strauji tisināties, vēršoties uz ko (par psihiskiem procesiem, domām u. tml.).
- skriet Strauji, arī mainīgi norisēt (par psihiskiem stāvokļiem).
- joņot Strauji, intensīvi norisēt (par psihiskām norisēm).
- Kūsāt (arī plūst, iet) pāri malām Strauji, spēcīgi izpausties (parasti par psihisku stāvokli).
- Plūst (arī kūsāt, iet) pāri malām Strauji, spēcīgi izpausties (parasti par psihisku stāvokli).
- empiriokriticisms Subjektīvā ideālisma novirziens (19. gadsimta beigās), kas noliedz materiālās pasaules objektīvo eksistenci un uzskata lietas par apziņas parādībām, par sajūtu kompleksiem. Pozitīvisma paveids - mahisms.
- suņuvilks Suņa un vilka hibrīds.
- ditirambs Svinīgs dzejojums (līdzīgs odai, himnai).
- panika Šāda psihiska stāvokļa izraisīta, saprāta kontrolei nepakļauta, nemērķtiecīga (parasti daudzu cilvēku) rīcība, nekārtības, sajukums.
- kāškrusts Šāds krusts - hitleriskās Vācijas diktatūras emblēma.
- nervs Šādu veidojumu kopums, ko cilvēks izjūt par sava psihiskā un fizioloģiskā stāvokļa, kā arī izturēšanās veida noteicēju.
- simultānspēle Šahista vai dambretista spēle vienlaikus ar vairākiem pretiniekiem.
- krūts Šī ķermeņa daļa (parasti sirds apvidū) kā vieta, kur izjūtamas dažas iekšējās reakcijas uz psihiskiem, parasti emocionāliem, stāvokļiem.
- renesanse Šī posma arhitektūras un tēlotājas mākslas virziens, kas balstījās uz laicīgiem estētiskiem ideāliem un ierosmi guva senās Grieķijas un Romas mākslā. Attiecīgais arhitektūras un tēlotājas mākslas stils.
- ārējs Šķietams (par izturēšanos, psihiskiem stāvokļiem).
- hetmanis Taborītu karaspēka vadonis (Čehijā 15. gadsimtā).
- hibrīds Tāds (augs, dzīvnieks), kas iegūts ar hibridizāciju (1).
- debils Tāds (cilvēks), kam ir iedzimts psihiskās attīstības nepilnīgums visvieglākajā formā.
- imbecils Tāds (cilvēks), kam ir psihiskās attīstības nepilnīgums smagā formā.
- idiotisks Tāds (cilvēks), kam ir psihiskās attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā.
- defektīvs Tāds (cilvēks), kam ir psihiski trūkumi, traucējumi.
- tukšs Tāds (cilvēks), kam nav saiknes ar saturīgu garīgo dzīvi. Tāds, kurā nav spēcīgu (emocionālu) pārdzīvojumu (par cilvēka psihi).
- histērisks Tāds (cilvēks), kas slimo ar histēriju. Arī kaprīzs, nenosvērts, untumains.
- parapsihisks Tāds (piemēram, informācijas nodošanā un uztverē, cilvēka psihiskajā iedarbībā uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem), ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
- skaļš Tāds (piemēram, psihisks stāvoklis), kas ir saistīts ar spilgtām ārējām izpausmēm.
- kluss Tāds (piemēram, psihisks stāvoklis), kas nav saistīts ar spilgtām ārējām izpausmēm.
- galīgs Tāds (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis), ko ļoti spēcīgi pārdzīvo, izjūt.
- smeldzīgs Tāds, kad izraisās šāds psihiskais stāvoklis (par laiku, laikposmu). Tāds, kas izraisa šādu psihisko stāvokli (piemēram, par stāvokli, norisi).
- smeldzošs Tāds, kad izraisās šāds psihiskais stāvoklis (par laiku, laikposmu). Tāds, kas izraisa šādu psihisko stāvokli (piemēram, par stāvokli, norisi).
- mierīgs Tāds, kad nav vēja, stihisku dabas parādību (par laikapstākļiem, laikposmu).
- rāms Tāds, kad nav vēja, stihisku dabas parādību (par laikapstākļiem, laikposmu).
- slepens Tāds, kam apzināti neļauj izpausties, tāds, ko apzināti nerāda citiem cilvēkiem (piemēram, par psihisku stāvokli, domām, attieksmi).
- spirgts Tāds, kam ir aktīvs, pozitīvs psihiskais un fiziskais stāvoklis, tāds, kam šāds stāvoklis nodrošina aktīvu darbību. Arī možs.
- pusārprātīgs Tāds, kam ir daļēji psihiski traucējumi.
- nepilnvērtīgs Tāds, kam ir fiziski vai psihiski defekti (par cilvēku).
- skaudrs Tāds, kam ir liela intensitāte, tāds, kas spilgti izpaužas (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- savāds Tāds, kam ir nelieli (piemēram, slimības, pārdzīvojuma izraisīti) psihiskās darbības traucējumi.
- ķerts Tāds, kam ir nelieli psihiski traucējumi. Arī dīvains, nesaprātīgs.
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas). Tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot. Arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- spējīgs Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- nenormāls Tāds, kam ir psihiski traucējumi.
- trauksmains Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība (par psihi, raksturu, personību). Aktīvs, aizrautīgs, arī nemierīgs, satraukts (par psihisku stāvokli).
- spārnots Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, arī iedvesma, iejūsma (parasti par psihisku stāvokli).
- poētisks Tāds, kam ir raksturīga pozitīvi emocionāla īstenības uztvere, izpratne (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Arī lirisks (4).
- savaldīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
- skumjš Tāds, kam ir raksturīga, parasti viegla, nomāktība, aktivitātes mazināšanās (parasti par psihisku stāvokli).
- neomulīgs Tāds, kam ir raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas (par psihisku stāvokli).
- šķautņains Tāds, kam ir raksturīgas, parasti spilgti izteiktas, pretrunīgas īpašības (par cilvēku, viņa psihi, raksturu, personību).
- kūtrs Tāds, kam ir raksturīgs aktivitātes, enerģijas trūkums (par psihisku stāvokli).
- pacilāts Tāds, kam ir raksturīgs emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, možums (par psihisku stāvokli).
- priecīgs Tāds, kam ir raksturīgs prieks, jautrība, pacilāts garastāvoklis (parasti par psihisku stāvokli, domām).
- paķerts Tāds, kam ir samērā nelieli psihiski traucējumi. Arī mazliet dīvains, nesaprātīgs.
- tvirts Tāds, kam ir stingrs, noteikts raksturs, tāds, kas ir garīgi stiprs. Spēcīgs, noturīgs (par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihiskiem stāvokļiem).
- neprātīgs Tāds, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
- vājprātīgs Tāds, kam ir stipri psihiski traucējumi. Ārprātīgs.
- ārprātīgs Tāds, kam ir stipri psihiski traucējumi. Vājprātīgs.
- grūts Tāds, kam ir traucējumi (par psihiskām norisēm, to izpausmi).
- nekaitīgs Tāds, kam nav kaitīgas, nevēlamas ietekmes uz cilvēka psihi, arī sabiedrību (piemēram, par literatūru).
- sarežģīts Tāds, kam piemīt daudzveidīgas, arī pretrunīgas īpašības (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību, psihiskiem stāvokļiem).
- pozitīvs Tāds, kam piemīt kas labs, vēlams (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- negatīvs Tāds, kam piemīt kas nevēlams, nosodāms (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- dumpīgs Tāds, kam raksturīgs nemiers (ar ko), tieksme vērsties pret ko (par psihi, psihisku stāvokli).
- nadzīgs Tāds, kam viegli izraisās kāds (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis.
- nepieskaitāms Tāds, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- savdabīgs Tāds, kas ar kādām īpašībām, parasti ievērojami, atšķiras no citiem, sev līdzīgiem (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību).
- higiēnisks Tāds, kas atbilst higiēnas (1) prasībām.
- lāga Tāds, kas atbilst normālam stāvoklim, normālai norisei (par psihiskām vai fizioloģiskām parādībām). Tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekami, vēlamā pakāpē.
- vesels Tāds, kas atbilst noteiktām (parasti domāšanas, izturēšanās) normām (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- psiholoģisks Tāds, kas atspoguļo cilvēka psihi (par mākslas darbu).
- hibrīds Tāds, kas iegūts ar hibridizāciju (2).
- noturīgs Tāds, kas ilgstoši nevājinās (par psihisku stāvokli). Tāds, kas ir labi iegaumēts, apgūts (par zināšanām, iemaņām, prasmi).
- stabils Tāds, kas ilgstoši nevājinās, nemainās (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- organisks Tāds, kas ir cieši, sistēmiski saistīts ar cilvēka psihi, raksturu, personību, cilvēka būtību.
- izsmalcināts Tāds, kas ir izveidots ļoti sīkās niansēs, detaļās (piemēram, par darbību, psihiskām īpašībām, gaumi).
- murgains Tāds, kas ir līdzīgs mokošam, nomācošam sapnim (piemēram, par notikumu). Tāds, kas izraisa mokošu, nomācošu psihisku stāvokli.
- vājš Tāds, kas ir nepietiekams, tāds, kas pietiekami nenodrošina (kā) darbību (par psihi, tās funkcijām).
- personisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli (piemēram, par rīcību, psihisku stāvokli). Personīgs (2).
- personīgs Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli (piemēram, par rīcību, psihisku stāvokli). Personisks (2).
- skarbs Tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti grūtu, smagu, arī sarežģītu (piemēram, par psihisku stāvokli, cilvēku attiecībām).
- smags Tāds, kas ir saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī bīstams dzīvībai. Tāds, kas ir saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
- slimīgs Tāds, kas ir saistīts ar pārmērīgi negatīvu, arī pārspīlētu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.). Tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi negatīva, arī pārspīlēta (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku).
- iekšējs Tāds, kas ir saistīts ar personību, raksturu, psihiskām norisēm. Tāds, kas pastāv, norisinās psihē.
- smags Tāds, kas ir saistīts ar stipru kavēšanu, arī ar nevēlamu fizioloģisku vai psihisku stāvokli (parasti par miegu).
- smeldzošs Tāds, kas ir saistīts, piemēram, ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu un ir samērā vājš (par psihisku stāvokli). Arī smeldzīgs (2).
- smeldzīgs Tāds, kas ir saistīts, piemēram, ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu un ir samērā vājš (par psihisku stāvokli). Arī smeldzošs (3).
- uzspīlēts Tāds, kas ir sasniedzis augstu, parasti nevēlamu, pakāpi, arī tāds, kas ir nedabisks, pārspīlēts (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- kronis Tāds, kas ir tieši pakļauts valsts varai, valdībai (monarhistiskā valstī).
- neaprakstāms Tāds, kas ir tik ietekmīgs, spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami attēlot, aprakstīt (parasti par psihisku stāvokli). Arī ārkārtīgs.
- neciešams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- neizturams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- neapslāpējams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
- neremdināms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
- neapklusināms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli). Nepārvarams.
- neatvairāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nepanesams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nepārvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nevaldāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt, vājināt (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- grozīgs Tāds, kas ir viegli ietekmējams, svārstīgs (piemēram, par raksturu, psihisku stāvokli).
- samākslots Tāds, kas ir, parasti ļoti, nepatiess, neīsts, viltots (piemēram, par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- sākotnējs Tāds, kas ir, pastāv pirms kādas norises, stāvokļa u. tml. (par psihisku stāvokli).
- straujš Tāds, kas īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm). Tāds, kas sekmē pēkšņu, intensīvu psihisko norišu izraisīšanos (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- pārpilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) ļoti pastiprināti, spēcīgi. Tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) ļoti izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- pilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) pastiprināti, spēcīgi. Tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- spēcīgs Tāds, kas izpaužas intensīvi (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- stiprs Tāds, kas izpaužas intensīvi (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Spēcīgs (5).
- pilnīgs Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- milzīgs Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgā, ļoti tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
- milzu Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgā. Ļoti tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām). Milzīgs (5).
- viegls Tāds, kas izpaužas neintensīvi, mazā mērā (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- pārmērīgs Tāds, kas izpaužas pārāk spēcīgi, intensīvi (par psihiska vai fizioloģisku stāvokli).
- pamatīgs Tāds, kas izpaužas samērā spēcīgi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nopietns Tāds, kas izpaužas spēcīgi (par psihisku stāvokli, norisi). Tāds, kas izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
- liels Tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējam attiecībām).
- viesuļains Tāds, kas izpaužas strauji, spēcīgi (par norisi, arī psihisku stāvokli).
- mazs Tāds, kas izpaužas vāji, neintensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nospiedošs Tāds, kas izraisa bezcerīgu, nomācošu psihisku stāvokli.
- saulains Tāds, kas izraisa ļoti pozitīvu, līdzsvarotu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli (parasti par mākslas darbiem, to elementiem).
- pasmags Tāds, kas izraisa samērā negatīvu, nomācošu psihisku stāvokli.
- stindzinošs Tāds, kas izraisa, parasti īslaicīgus, kustību, arī psihiskās darbības, fizioloģisko norišu traucējumus.
- sāpīgs Tāds, kas izraisa, piemēram, ar nelaimi, vilšanos, aizvainojumu saistītu dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli. Tāds, kas ir saistīts, piemēram, ar nelaimes, vilšanās, aizvainojuma izjūtu (par psihisku stāvokli).
- pāragrs Tāds, kas izraisās pārāk agri, priekšlaicīgi (par psihisku stāvokli).
- dzīvs Tāds, kas līdzīgs īstenībai, tāds, kas spēcīgi ietekmē (par tēliem, ko rada psihiskas norises).
- nodevīgs Tāds, kas ļauj citiem uztvert to (parasti psihisku stāvokli), ko grib slēpt.
- postīgs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību.
- postošs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību. Postīgs (2).
- spiedīgs Tāds, kas ļoti nelabvēlīgi ietekmē (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem u. tml.
- viegls Tāds, kas nav saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī nav bīstams dzīvībai (par slimību, ievainojumu u. tml.). Tāds, kas noris bez grūtībām, lielām fiziskām ciešanām, arī tāds, kas noris strauji (par fizioloģisku procesu). Tāds, kas nav saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
- viegls Tāds, kas nav spilgti izteikts (par psihiska stāvokļa izpausmi, parasti sejā, skatienā).
- antihigiēnisks Tāds, kas neatbilst higiēnas nosacījumiem, prasībām. Nehigiēnisks.
- kaitīgs Tāds, kas negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību.
- neliels Tāds, kas neizpaužas sevišķi spēcīgi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas neizpaužas sevišķi raksturīgi, tipiski (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
- nevarīgs Tāds, kas neizraisa mērķtiecīgu darbību (par psihisku stāvokli).
- neatslābstošs Tāds, kas nepavājinās, nezaudē savu spraigumu (par psihisku stāvokli).
- slikts Tāds, kas nespēj nodrošināt, veicināt (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).
- neizsmeļams Tāds, kas nevājinās, nemazinās (piemēram, par cilvēka spējām, psihisku stāvokli).
- neizsīkstošs Tāds, kas nezaudē spēku, intensitāti, nozīmi (piemēram, par cilvēka spējām, psihisku stāvokli).
- tīšs Tāds, kas noris apzināti (piemēram, par psihisku procesu, darbību). Tāds, kas izriet no paša gribas, apziņas. Patvaļīgs (1).
- patvaļīgs Tāds, kas noris apzināti (piemēram, par psihisku procesu, darbību). Tāds, kas izriet no paša gribas, apziņas. Tīšs.
- rāms Tāds, kas noris līdzsvaroti, bez sasprindzinājuma, konfliktiem, tāds, kam nav spilgtu ārēju izpausmju (par psihiskām norisēm, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- nebeidzams Tāds, kas noris ļoti intensīvi un ilgi (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- saraustīts Tāds, kas noris nevienmērīgi, neritmiski, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par fizioloģisku vai psihisku procesu).
- simpatētisks Tāds, kas noslēpumaini iedarbojas uz psihi, parasti uz emocijām (piemēram, par darbībām, vārdiem, priekšmetiem, vielām). Arī slepens.
- spaidi Tāds, kas Organismā, psihē noris neatkarīgi no gribas, arī pret gribu (parasti fizioloģisku vai psihisku traucējumu ietekmē). Arī nepatvaļīgs.
- neaptumšots Tāds, kas pareizi atspoguļo ārējo pasauli (par psihiskām norisēm, psihi).
- iedzimts Tāds, kas pārmantots no iepriekšējām paaudzēm, tāds, kas piemīt kopš dzimšanas (par psihiskām īpašībām, spējām).
- nenorietošs Tāds, kas pastāv ļoti ilgi, nezūd (piemēram, par psihisku stāvokli, slavu). Arī nevīstošs.
- starpcehu Tāds, kas pastāv, noris starp cehiem.
- neass Tāds, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis savu noteiktību, skaidrību (par psihisku stāvokli).
- tīrs Tāds, kas pilnīgi, konsekventi atbilst morāles normām, ideāliem (par psihiskiem stāvokļiem, psihes, rakstura, personības īpašībām, domām). Arī pilnīgi patiess, neviltots.
- pacilājošs Tāds, kas pozitīvi ietekmē cilvēku (par psihisku stāvokli).
- nesalaužams Tāds, kas psihiski ir tik stingrs, nelokāms, ka grūti vai neiespējami salauzt viņa izturību, pārliecību.
- baigs Tāds, kas saistīts ar ko nomācošu, drūmu, arī ar bailēm (par psihiskiem stāvokļiem, domām u. tml.).
- pavājš Tāds, kas samērā slikti nodrošina (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējam u. tml.).
- lielisks Tāds, kas sevišķi veicina, nodrošina (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).
- spiedīgs Tāds, kas spēcīgi ietekmē (kādu) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- stiprs Tāds, kas spēj mērķtiecīgi darboties grūtos, sarežģītos apstākļos. Tāds, kas nodrošina spējas darboties šādā veidā (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- zibenīgs Tāds, kas tiek veikts vai noris ļoti strauji, ātri, ļoti īsā laikā (par kustību, arī psihisku reakciju u. tml.).
- vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību). Nenoturīgs, ātri zūdošs nelielā (kā) iedarbībā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- labs Tāds, kas veicina, nodrošina (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).
- rosīgs Tāds, kas veicina, rosina intensīvu, mērķtiecīgu, parasti veiksmīgu, darbību, procesu (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- arhitektonisks Tāds, kas veidots pēc arhitektūras teorijas likumiem.
- vārīgs Tāds, kas viegli, ātri izraisa nevēlamu psihisku stāvokli (piemēram, par izteikumu, norisi).
- spirgts Tāds, kas, būdams elpošanai derīgs, patīkami vēss, spēj izraisīt, nodrošināt aktīvu, pozitīvu psihisko un fizisko stāvokli (parasti par gaisu, veļu, lietu).
- uzbāzīgs Tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmē (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- uzmācīgs Tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmē (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
- pazīstams Tāds, ko (kāds) ir izjutis un iegaumējis (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- smags Tāds, ko ir grūti paveikt, atrisināt, izlemt, apgūt, tāds, kas prasa lielu psihisku piepūli. Grūts (2).
- viegls Tāds, ko izraisa ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis. Tāds, kura saturs atspoguļo ar pozitīvām emocijām saistītu psihisku stāvokli.
- smags Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis, ciešanas. Tāds, kura saturs atspoguļo mokoši nepatīkamu psihisku stāvokli, ciešanas.
- mierīgs Tāds, ko izraisa savstarpēji saskaņotas psihiskās norises, tāds, kas nav saistīts ar nevēlamu sasprindzinājumu, problēmām, konfliktiem.
- viegls Tāds, ko nav grūti nokārtot, atrisināt, izlemt, apgūt. Tāds, kas neprasa lielu psihisku piepūli.
- spirgts Tāds, kurā izpaužas aktīvs, pozitīvs psihiskais un fiziskais stāvoklis, gatavība aktīvai darbībai, arī aktivitāte, darbīgums.
- pusārprātīgs Tāds, kurā izpaužas daļēji psihiski traucējumi.
- sājš Tāds, kurā izpaužas nepatika (piemēram, par sejas izteiksmi). Nepatīkams (piemēram, par psihisku stāvokli).
- gaišs Tāds, kurā izpaužas psihiska līdzsvarotība, arī labsirdība, prieks.
- smeldzīgs Tāds, kurā izpaužas samērā vājš, piemēram, ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu saistīts psihisks stāvoklis.
- smeldzošs Tāds, kurā izpaužas samērā vājš, piemēram, ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu saistīts psihisks stāvoklis.
- satraucošs Tāds, kurā izpaužas satraukums (parasti par psihisku stāvokli).
- kvēlains Tāds, kurā izpaužas spēcīgs psihisks stāvoklis.
- kvēls Tāds, kurā izpaužas spēcīgs psihisks stāvoklis.
- neprātīgs Tāds, kurā izpaužas stipri psihiskās darbības traucējumi.
- tumšs Tāds, kurā izpaužas šāds psihiskais stāvoklis (piemēram, par skatienu).
- uztraucošs Tāds, kurā izpaužas uztraukums (parasti par psihisku stāvokli).
- sasprindzināts Tāds, kurā izpaužas, parasti psihiska, aktivitāte, koncentrētība. Tāds, kas ir saistīts ar, parasti psihisku, aktivitāti, koncentrētību.
- nenoturīgs Tāds, kurā nav koncentrētības (par psihisku stāvokli). Arī mainīgs, nepastāvīgs.
- grūts Tāds, kura paveikšana, atrisināšana, izlemšana, apgūšana prasa lielu psihisku piepūli.
- pagrūts Tāds, kura paveikšana, atrisināšana, izlemšana, apgūšana prasa samērā lielu psihisku piepūli.
- pasmags Tāds, kura paveikšana, atrisināšana, izlemšana, apgūšana prasa samērā lielu psihisku piepūli. Pagrūts (2).
- sarežģīts Tāds, kura paveikšanai, atrisināšanai, izlemšanai nepieciešama samērā liela psihiska piepūle.
- komplicēts Tāds, kura paveikšanai, atrisināšanai, izlemšanai nepieciešama samērā liela psihiska piepūle. Sarežģīts.
- trausls Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par cilvēkiem), tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību). Nenoturīgs, ātri zūdošs (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- vārs Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par cilvēkiem). Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību). Nenoturīgs, ātri zūdošs (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, domu u. tml.).
- možs Tāds, kura psihiskais un fiziskais stāvoklis nodrošina gatavību aktīvai darbībai. Arī aktīvs, darbīgs.
- žirgts Tāds, kura psihiskais un fiziskais stāvoklis nodrošina gatavību aktīvai darbībai. Arī aktīvs, darbīgs. Možs, mundrs.
- mundrs Tāds, kura psihiskais un fiziskais stāvoklis nodrošina gatavību aktīvai darbībai. Arī aktīvs, darbīgs. Možs.
- straujš Tāds, kura psihiskās norises īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi. Tāds, kas viegli, arī pēkšņi mēdz sadusmoties, iekaist, uzbudināties. Arī ātrs (2).
- smeldzīgs Tāds, kura saturā izpaužas šāds psihiskais stāvoklis.
- smeldzošs Tāds, kura saturā izpaužas šāds psihiskais stāvoklis.
- pilns Tāds, kurā spēcīgi izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība, pazīme (piemēram, par skatienu, balsi).
- izteiksmīgs Tāds, kurā spilgti izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības (parasti par seju, acīm).
- sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem (par cilvēkiem, to grupām, karaspēka apakšvienībām u. tml.).
- hibrīds Tas (augs, dzīvnieks), kas ir iegūts ar hibridizāciju (1).
- murgi Tas (piemēram, notikums), kas ir līdzīgs mokošam, nomācošam sapnim. Mokošs, nomācošs psihisks stāvoklis, ko izraisa, piemēram, kāds notikums.
- hibrīds Tas, kas ir iegūts ar hibridizāciju (2).
- pārsteigums Tas, kas pēkšņi izraisa šādu psihisku (emocionālu) stāvokli.
- inde Tas, kas traucē, nomāc cilvēka psihi. Tas, kas negatīvi ietekmē cilvēku.
- zāles Tas, kas, labvēlīgi iedarbojoties uz organismu, palīdz pārvarēt fiziskas vainas, arī tas, kas palīdz pārvarēt negatīvu psihisku stāvokli.
- krātuve Tas, kur koncentrējas zināšanas, psihiski stāvokļi u. tml. Zināšanu, psihisku stāvokļu un tml. kopums.
- objekts Tas, uz ko ir vērsta cilvēka darbība, psihiskā aktivitāte.
- kazahi Tauta - Kazahijās PSR pamatiedzīvotāji.
- Tautas gars Tautas nacionālo (psihisko, kultūras u. tml.) īpatnību kopums.
- Tautas gars Tautas nacionālo (psihisko, kultūras u.tml.) īpatnību kopums.
- slāvi Tautu grupa Eiropas austrumu, centrālajā un dienvidu daļā, kā arī Padomju Savienības Āzijas daļā (piemēram, krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, čehi, slovaki, bulgāri).
- stājtēlniecība Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar arhitektūras veidojumiem. Stājskulptūra (1).
- stājskulptūra Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar arhitektūras veidojumiem. Stājtēlniecība.
- stājdarbs Tēlotājas mākslas darbs, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīts ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- stājmāksla Tēlotājas mākslas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- halucinācija Tēls, sajūta, kas rodas psihē bez ārējām ierosām, ja ir psihiski traucējumi.
- Sangvinisks temperaments Temperaments, kam raksturīga intensīva, līdzsvarota, dinamiska psihisko procesu norise.
- Sangvinisks temperaments Temperaments, kam raksturīga intensīva, līdzsvarota, dinamiska psihisko procesu norise.
- Melanholisks temperaments Temperaments, kam raksturīga spēcīga aizture, lēna psihisko procesu norise.
- Melanholisks temperaments Temperaments, kam raksturīga spēcīga aizture, lēna psihisko procesu norise.
- psiholoģisms Teorētiska pieeja, kas pārspīlē psiholoģijas lomu, cenšas pārmērīgi izcelt aplūkojamajā objektā psihisko parādību nozīmi.
- Kurzemes katls Teritorija, kurā atradās Kurzemē ielenktās hitleriešu karaspēka daļas (Lielajā Tēvijas karā).
- pielipt Tiekot pārņemtam, izraisīties, rasties (kādā) - par cita cilvēka psihisko stāvokli, īpašībām u. tml.
- aprauties Tikt pārtrauktam, izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- nostāties Tikt pārvarētam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- aizlūzt Tikt psihiski iedragātam, satriektam. Pārdzīvot krasu psihisku lūzumu.
- akvedukts Tilts ūdensvada cauruļu, apūdeņošanas un hidroenerģētisko kanālu pārvadīšanai pāri aizām, upēm, ceļiem.
- kopt Tīrīt un uzturēt kārtībā (cilvēka ķermeni, tā daļas), ievērojot higiēnas, kosmētikas nosacījumus.
- indēt Traucēt, nomākt (cilvēka psihi). Negatīvi ietekmēt (cilvēku).
- sinuss Trigonometriska funkcija - leņķa pretmalas attiecība pret hipotenūzu.
- trihīna Trihinella.
- troņprincis Tronmantnieka tituls (dažas monarhijās). Troņmantnieks, kam ir šāds tituls. Arī kroņprincis.
- kroņprincis Troņmantnieka tituls (dažās monarhijās). Troņmantnieks, kam ir šāds tituls.
- Ūdens riņķojums dabā Ūdens nepārtraukta kustība Zemes (arī citas planētas) atmosfērā, hidrosfērā un garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
- saurdīt Urdot padarīt (kādu, tā psihi) rosīgu.
- tautība Uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar pamatos vienotu valodu, psihisko struktūru, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība.
- Hidroelektrostaciju kaskāde Uz vienas un tās pašas upes uzbūvētu hidroelektrostaciju kopums.
- kompozīcija Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā).
- sacere Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā). Arī kompozīcija.
- kompozīcija Uzbūves, struktūras, arī arī atsevišķu daļu, elementu izkārtošanas, sakām teorija (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā). Attiecīgais mācību priekšmets.
- vandīties Uzmācīgi, atkārtoti izraisīties (par psihiskām norisēm).
- neatlaidīgs Uzmācīgs, neatvairāms (par psihisku stāvokli).
- Kā ar roku noņemt (arī atņemt) Uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt (piemēram, psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- Kā ar roku atņemt (arī noņemt) Uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt (piemēram, psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
- nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm. Uzminēt, nojaust (kāda domas), piemēram, pēc skatiena, sejas izteiksmes.
- aizvest Vadīt, virzīt (cilvēka domas, pārdzīvojumus u. tml.) - par psihiskām norisēm.
- uzmākties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
- uzplīties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
- klusināt Vājināt, apvaldīt (psihisku stāvokli), mazināt (tā) intensitāti.
- slāpēt Vājināt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī spējas, aktivitāti).
- mākt Vājināt, pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- plakt Vājināties (par psihisku stāvokli).
- tumst Vājināties, arī zust (par psihisku stāvokli). Zaudēt spēju atspoguļot ārējo pasauli (piemēram, par prātu, apziņu).
- satumst Vājināties, parasti ievērojami, arī izzust (par psihisku stāvokli). Zaudēt, parasti ievērojami, spēju atspoguļot ārējo pasauli (piemēram, par prātu, apziņu).
- kanclers Valdības galva (ķeizariskajā Vācijā, hitleriskajā Vācijā, Vācijas Federatīvajā Republikā).
- turēt Valdīt, aizturēt (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi).
- teokrātija Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs.
- patvaldība Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai. Vienvaldība, monarhija, tirānija.
- kronis Valsts vara, valdība (monarhistiskā valstī).
- pavaldonis Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs (monarhi jās), kas uz laiku aizstāj monarhu. Reģents.
- reģents Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs (monarhijās), kas uz laiku aizstāj monarhu. Pavaldonis.
- Kratīt sirdi Vaļsirdīgi stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- (Iz)kratīt (visu) (savu) sirdi Vaļsirdīgi visu (iz)-stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- Izkratīt (visu) (savu) sirdi Vaļsirdīgi visu izstāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- Vara vitriols Vara sulfāta kristālhidrāts.
- virsgans Vecākais augstākais goda nosaukums garīdzniecībā - bīskapam, metropolītam, patriarham, arhibīskapam.
- pothibrīds Veģetatīvs hibrīds.
- vehists Vehisma piekritējs.
- briest Veidoties, kļūt intensīvākam (par psihiskām norisēm, īpašībām). Veidoties (par domām, idejām). Pieaugt (par spēku).
- konditoreja Veikals, kur pārdod pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām. Šāds veikals kopā ar ceptuvi, kur izgatavo šādus izstrādājumus. Ceptuve, kur izgatavo šādus izstrādājumus.
- rādiusvektors Vektors, kas iet no elipses vai hiperbolas, parabolas fokusa uz patvaļīgu šīs līknes punktu.
- ampīrs Vēlā klasicisma stils Rietumeiropas arhitektūrā un lietišķajā mākslā.
- prethiflerisks Vērsts pret hitlerismu. Antihitlerisks.
- antihitlerisks Vērsts pret hitlerismu. Prethitlerisks.
- tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piemēram, kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
- nācija Vēsturiski izveidojusies stabila cilvēku kopība, kurai ir raksturīga kopīga valoda un psihiskā struktūra, kopēja teritorija un ekonomiskā dzīve. Tauta, kas sasniegusi samērā augstu attīstības pakāpi.
- vējīgs Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām). Vējains (2).
- vējains Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām). Vēlīgs.
- psihostimulators Viela, kas palielina psihiskās darbības intensitāti, mazina nogurumu.
- bāze Viela, kas, disociējot ūdens šķīdumā, dod hidroksiljonus.
- migrācija Vielu pārvietošanās (piemēram, atmosfērā, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā).
- līmenis Viena no savstarpēji (parasti hierarhiski) saistītām sistēmām (zinātniskajā pētniecībā).
- dinastija Vienas dzimtas monarhi, kas nomaina cits citu troņa mantošanas kārtībā.
- pentoze Vienkāršais ogļhidrāts ar pieciem oglekļa atomiem molekulā.
- monosaharīdi Vienkāršie ogļhidrāti, kas nehidrolizējas.
- kamols Vienots (psihisku progesu un parādību, to izpausmju) kopums.
- Plaušu vārti Vieta plaušu videnes virsā, pa kuru iet bronhi, asinsvadi, limfvadi, nervi.
- manipulācija Viltīga, negodīga rīcība. Mahinācija.
- vingrināties Vingrināt sevi, cenšoties iegūt kādas fiziskas vai psihiskas īpašības, spējas.
- Rotācijas hiperboloīds Virsma, kas rodas, hiperbolai rotējot ap vienu no savām asīm.
- pūrisms Virziens (20. gadsimta buržuāziskajā mākslā), kas tēlotājā mākslā un arhitektūrā centās ieviest askētiskas, ģeometriski vienkāršotas formas.
- konstruktīvisms Virziens (parasti arhitektūrā, tēlotājā mākslā), kura pārstāvji par galveno uzskata formu funkcijas, konstruktīvo mērķtiecību.
- pašsajūta Vispārējs apzināts cilvēka fiziskais un psihiskais stāvoklis.
- hierarhiskums Vispārināta īpašība --> hierarhisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- hierarhiskums Vispārināta īpašība --> hierarhisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sasprindzinātība Vispārināta īpašība --> sasprindzināts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Aktīvs, koncentrēts, parasti psihisks, stāvoklis.
- stihiskums Vispārināta īpašība --> stihisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stihiskums Vispārināta īpašība --> stihisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- Nervu zāles Zāļu līdzekļi nervu, arī psihisko slimību ārstēšanai un profilaksei.
- hidrozoji Zarndobumaiņu klase, pie kuras pieder, piemēram, hidras. Šīs klases dzīvnieki.
- medūza Zarndobumaiņu tipa hidrozoju un scifozoju klases, parasti peldoša, dzimumspējīga paaudze, kam raksturīgs recekļains kupolveida ķermenis. Šīs dzīvnieku klašu paaudzes organisms.
- Zaudēt līdzsvaru Zaudēt ķermeņa, arī fizikālas sistēmas stāvokli. Zaudēt mierīgu, nesatrauktu psihisko stāvokli.
- sabrukt Zaudēt psihisku līdzsvaru, nonākt galējā depresijā (aiz smagiem pārdzīvojumiem).
- (Pa)zaudēt prātu (arī saprātu) Zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
- aptumšoties Zaudēt spēju pareizi atspoguļot ārējo pasauli (par psihiskām norisēm).
- šķobīties Zaudēt spēju pareizi atspoguļot īstenību (par psihi, prātu u. tml.).
- tantrisms Zemākajās kastās izplatīts budisma un hinduisma virziens, kam ir raksturīga rituālu noslēgtība, saistība ar jogismu.
- kriosfēra Zemeslodes nevienlaidu apvalks atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras mijiedarbības zonā, kurām raksturīga ledus klātbūtne vai iespēja tā pastāvēšanai.
- epicentrs Zemestrīces hipocentra projekcija uz Zemes virsmas.
- Siena drudzis Ziedputekšņu izraisīta alerģiska slimība, kurai raksturīgas iesnas, lēkmjveida šķavas, asarošana, konjuktivīts, bronhiālās astmas lēkmes, arī paaugstināta temperatūra, nātrene.
- hidrometeoroloģija Zinātne par procesiem, kas attiecas gan uz hidroloģiskajām, gan meteoroloģiskajām parādībām.
- hidroloģija Zinātne, kas pētī hidrosfēras ūdeņus, to režīmu, fizikālos un bioloģiskos procesus, ķīmisko sastāvu.
- taksonomija Zinātnes nozare, kas pētī augsti organizētu hierarhisku sistēmu (piemēram, dabas, valodas objektu) klasifikācijas un nomenklatūras principus un metodes. Arī sistemātika.
- psiholoģija Zinātnes nozare, kas pētī cilvēka un dzīvnieku psihi kā aktīvu īstenības atspoguļošanas procesu sajūtu, uztveres, jēdzienu, jūtu un citu parādību formā.
- gaist Zust (par psihiska stāvokļa izpausmi, piemēram, sejā, acīs).
- kust Zust (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- gaist Zust, beigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
hi citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV