Paplašinātā meklēšana

Meklējam pat.

Atrasts vārdos (422):

Atrasts vārdu savienojumos (41):

Atrasts skaidrojumos (2542):

Dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
nistagms Acs ābola nepatvaļīga, ātra, ritmiska raustīšanās.
rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi.
izadīties Adīšanā tikt patērētam, izlietotam.
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu). Izsacīt (2).
izsacīt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu). Izteikt (2).
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
sinharmonija Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim.
Zem spārniem (arī spārna) Aizgādībā, aizbildnībā. Arī patvērumā.
kompilācija Aizgūšana, pārņemšana bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidotais darbs.
kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidot (kādu darbu).
pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem.
nočerkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt.
nogārgt Aizsmakušā, sēcošā balsī noteikt, pateikt.
pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem.
aizskart Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas).
paņemt Aizvest, aiztransportēt (ko) sev līdzi, arī paturēt (ko) pie sevis, sev klāt (parasti kur dodoties).
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu. Paslēpties (aiz kā).
sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko). Stingri iebilst (pret ko).
Mīksts alus Alus, kas izraisa vieglas, patīkamas garšas sajūtas.
mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus.
laktometrs Aparāts piena īpatnējās masas noteikšanai.
siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
faktūra Apdares īpatnību kopums (materiāla, priekšmeta virsmai).
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību.
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas. Rīcības cēlonis.
Norīt krupi Apspiest, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
Norīt krupi Apspiest, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
apliecināt Apstiprināt (kā pareizumu, patiesumu).
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
Celt neslavu Apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju.
apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu).
meli Apzināti nepatiess izteikums (parasti kāda maldināšanai).
samelot Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
melot Apzināti runāt, rakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
viltot Apzināti sagrozīt (piemēram, faktus zinātnē). Aizstāt patiesu ar nepatiesu.
safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums. Dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
uzšņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī īsi pateikt, uzsaukt.
nošņākties Ar dusmām, apslāpētā balsī noteikt, pateikt. Nošņākt (2).
nošņākt Ar dusmām, apslapētā balsi noteikt, pateikt. Nošņākties (2).
pašņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī pateikt.
izmocīt Ar grūtībām pateikt, izrunāt.
kulties Ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.).
izelsot Ar grūtībām, skaļi elpojot, pateikt, izrunāt. Izelst.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
mīlēt Ar labpatiku lietot (ko).
gozēt Ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piemēram, saulē, pie uguns).
gozēties Ar labpatiku sildīties (piemēram, saulē, pie uguns).
Ar gardu (arī saldu) muti Ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
Ar saldu (arī gardu) muti Ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
garšīgs Ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert). Kāri.
gards Ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert). Kāri...
Ar garšu Ar labu ēstgribu, patiku (ēst, dzert).
kārs Ar lielu interesi, arī patiku, ar sasprindzinātu uzmanību, nepacietību.
kārs Ar lielu patiku, ar spēcīgu juteklisku baudu.
mīļuprāt Ar lielu patiku, ļoti labprāt.
glaust Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu).
glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu). Ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
glausties Ar maigumu, patiku raugoties, vērsties, kavēties (pie kā).
noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
nepatiesība Ar nolūku sagrozīta patiesība. Meli.
patenttiesības Ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu.
cienīt Ar patiku lietot (ko) Ar patiku nodoties (kam).
cienīt Ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
(Pa)mielot acis Ar patiku skatīties, redzēt.
garšīgs Ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt).
neapnicis Ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt).
labprāt Ar patiku. Arī neiebilstot.
dzeltens Ar patumšu šādas krāsas ādu (kā rases pazīmi).
baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko) Ar patiku nodoties (kam).
Ražošanas izmaksas Ar produktu ražošanu saistītā dzīvā un materializētā darba patēriņa summa.
Ražošanas izmaksas Ar produktu ražošanu saistītā dzīvā un materializētā darba patēriņa summa.
atkratīties Ar pūlēm atbrīvoties (no nepatīkamām domām, jūtām u. tml.).
atkratīt Ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas).
izgrūst Ar pūlēm pateikt, izrunāt (piemēram, uztraukumā, aiz fiziskas piepūles).
Izdabūt pār lūpām Ar pūlēm pateikt, izrunāt.
izspiest Ar pūlēm, piespiešanos pateikt, izrunāt.
mīlināties Ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu (par pretējā dzimuma cilvēkiem).
ieriebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādā) nepatiku, dusmas. Sagādāt (kādam) nepatikšanas.
nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
aizriebt Ar savu rīcību, izturēšanos radīt kādā nepatiku, dusmas.
cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģiska rakstura norobežots veidojums audos.
izkārtne Ārējā forma, kas slēpj vai aiz kuras slēpj (kā) patieso (parasti negatīvo) būtību.
koncertārija Ārija, kas komponēta kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
koncertariozo Ariozo, kas komponēts kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
urrāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms. Urāpatriotisms.
urāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms. Urrāpatriotisms.
šausmas Ārkārtīgi liels nemiers, satraukums, ko izraisa kas nevēlams, nepatīkams.
Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs). Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
Simptomātiskie līdzekļi Ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
miroņkauls Artrīts, špats (parasti zirgiem).
veļakauls Artrīts, špats (parasti zirgiem). Miroņkauls.
tvans Asa, nepatīkama smaka. Gaiss, kurā ir asa, nepatīkama smaka.
uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam).
raustīties Asi, īsi, nevienmērīgi, parasti nepatvaļīgi, kustēties.
tvanot Asi, nepatīkami smirdēt. Tvanēt (1).
tvanēt Asi, nepatīkami smirdēt. Tvanot (1).
nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml. Lamas, kurās parasti izpaužas ļauna novēlējums.
alga Atalgojums par paveikto. Atzinība, pateicība.
Stāvēt (arī būt u. tml.) (kāda, kā) pusē Atbalstīt kādu, ko, simpatizēt kādam, kam.
Nostāties kāda pusē Atbalstīt kādu, simpatizēt kādam.
Būt (arī stāvēt, nostāties u. tml.) (kāda) pusē Atbalstīt kādu, simpatizēt kādam.
Novelt uz (kāda) pleciem Atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
Novelt uz (kāda) pleciem Atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
Velt no pleciem Atbrīvot no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
Novelt no saviem pleciem Atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
Novelt (arī nokratīt) no (saviem) pleciem Atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
Atvieglināt (arī atvieglot) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
piedzimt Atdalīties no mātes organisma un sākt patstāvīgu eksistenci.
stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
piemest Atgādināt (ko nepatīkamu).
nebrīvība Atkarība, nepatstāvība (tautai, valstij).
nebrīvs Atkarīgs, nepatstāvīgs (par tautu, valsti).
izmērīt Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
izmērot Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
Ķert uz (arī pie) vārda Atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
Ķert uz (arī pie) vārda (arī vārdiem) Atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
Atvērt (arī atdarīt) acis Atklāt patiesību.
Atvērt (arī atdarīt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
Atdarīt (arī atvērt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
mērīt Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
mērot Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
(Ie)mest sejā (arī acīs) Atklāti (pa)teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
Mest acīs (arī sejā) Atklāti teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
(Pa)teikt (skaidru) patiesību (tieši) acīs Atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību.
(Pa)teikt skaidru patiesību (tieši) acīs Atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību.
atstāt Atļaut paturēt, neatņemt.
patverties Atrast patvērumu, nokļūt patvērumā.
atbildēt Atrast, pateikt (atrisinājumu, atbildi, risinot kādus jautājumus, problēmas).
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem. Rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
izšaut Ātri, arī īsi pateikt.
izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam.
ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties. Iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
patarkšķēt Ātri, nepatīkamā balsī parunāt.
novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm).
nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku.
segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām.
numurs Atsevišķa, samērā patstāvīga (muzikāli dramatiska skaņdarba) sastāvdaļa, kas partitūrā ir apzīmēta ar ciparu, ciparu kopu.
nodaļa Atsevišķa, savā kompetencē patstāvīgi funkcionējoša vienība (iestādē, uzņēmumā).
īpašs Atsevišķs un īpatnējs.
Nepilnīga atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
Nepilnīga atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
asonanse Atskaņas, kurās vienādi ir tikai patskaņi.
Aiziet ļaudīs (arī (plašajā) pasaulē, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
Aiziet (plašajā) pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
Aiziet plašajā pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
Aiziet (plašajā) pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
pietaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, aiztaupīt (kam).
aiztaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, saglabāt.
Atstāt (arī pamest) kaunā Atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
atlicināt Atstāt, saglabāt, pataupīt (daļu no kopuma).
atstatu Attālu, patālu.
Ūdens bilance Attiecība starp ūdens pieplūdumu un patēriņu.
pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga sevišķa (pat pārmērīga) cieņa un mīlestība. Šīs attieksmes izpausme.
Izkulties (cauri) sveikā Atvairīt (ko nepatīkamu), izkļūt (no grūta stāvokļa).
piekrišana Atzinība sabiedrībā, patika, kas izpaužas aktīvā rīcībā, darbībā.
uzslava Atzinīgs, īsi pateikts vērtējums (kādam).
aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem. Neapstrīdama patiesība.
pieļaut Atzīt par iespējamu, arī patiesu (kādu domu, ideju).
iecienīt Atzīt par patīkamu, lietderīgu.
Trauku lupata Auduma gabals trauku mazgāšanai. Trauklupata.
trauklupata Auduma gabals trauku mazgāšanai. Trauku lupata.
mistraudze Audze, kurā ietilpst dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi.
paparžaugi Augi, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa (piemēram, staipekņi, kosas, papardes).
smaržaugi Augi, no kuriem iegūst ēteriskās eļļas ar patīkamu aromātu.
sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai.
pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs augs.
tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
Valsts sekretārs Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Kursa darbs Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi).
Relatīvais aug stums Augstums virs patvaļīgi izvēlēta zemes virsas līmeņa.
veidotājaudi Augu audi, kas dod sākumu citiem, patstāvīgiem audiem.
augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
mistrs Augu kopa, kurā ietilpst dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi.
suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
klons Augu vai zemāko dzīvnieku organisma pēcnācēji, kas radušies no viena īpatņa veģetatīvās vairošanās ceļā.
patruļautomobilis Automobilis, ar ko brauc patruļa.
kampars Balta, gaistoša kristāliska viela ar īpatnēju smaržu un garšu.
papildbarība Barība, kas (savvaļas dzīvniekiem) nepieciešama papildus barībai, ko (tie) spēj iegūt patstāvīgi.
Likt pretī Bārties, strīdēties pretī. Atbildēt tikpat skarbi.
sliktums Bēdas, nepatikšanas.
No pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.) Beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
No pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) Beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
pabērns Bērns attiecībā pret pamāti, patēvu.
paberzt Beržot patīrīt, paspodrināt.
Bez garšas Bez ēstgribas, bez patikas (ēst, dzert).
dzidrs Bez kā nepatīkama, negatīva (parasti par psihiskiem stāvokļiem). Jauks, labs.
Zem klajas debess, arī zem klajām debesīm Bez pajumtes, patvēruma.
Zem klajas debess, arī zem klajām debesīm Bez pajumtes, patvēruma.
Uz klaja lauka, arī klajā laukā Bez pajumtes, patvēruma.
Uz klaja lauka, arī klajā laukā Bez pajumtes, patvēruma.
(Ar) gariem zobiem Bez patikas, bez apetītes (ēst).
(Ar) gariem zobiem Bez patikas, bez apetītes (ēst).
nelabprāt Bez patikas. Negribot.
etilspirts Bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un dedzinošu garšu. Vīna spirts.
hloroforms Bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku (narkozes līdzeklis).
lutināt Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos).
atēdināt Bieži, daudz dodot ēst (kādu ēdienu), izraisīt nepatiku (pret šo ēdienu).
piesmakt Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
nobrīdināt Brīdinot stingri noteikt, pateikt.
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim.
vaļība Brīvība. Arī bezrūpība, iespēja rīkoties pēc savas patikas.
kosmopolītisms Buržuāziska ideoloģija, kas noliedz nacionālo patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, propagandē «vispasaules valdības» nodibināšanu.
Kāpt pāri galvai Būt ārkārtīgi lielā mērā (parasti par ko nepatīkamu).
draudēt Būt iespējamam, sagaidāmam (par ko ļaunu, nepatīkamu).
(No)kauties ar domām Būt kādu (parasti nepatīkamu, grūti atrisināmu) domu pārņemtam.
ieredzēt Būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu).
kaitināt Būt ļoti nepatīkamam, aizskarošam, arī tādam, kas izraisa dusmas.
(Būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds Būt ļoti tuvam, mīļam. Arī ļoti patikt.
Stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds Būt ļoti tuvam, mīļam. Arī ļoti patikt.
Turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds Būt ļoti tuvam, mīļam. Arī ļoti patikt.
ēsties Būt nepatikai, dusmām.
kosties Būt nepatikai, dusmām.
Būt murdā (iekšā) Būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
nokaitināt Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
mīkstināt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti laikapstākļi) kļūst siltāks, patīkamāks.
pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu.
iegāzt Būt par cēloni tam, ka rodas nepatikšanas, ka nonāk nelabvēlīgā stāvoklī.
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, patērēts. Patērēt (daudz vai visu).
dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā.
apgāzt Būt par pierādījumu (kā) maldīgumam, nepatiesumam, aplamībai.
Runāt atklātu valodu Būt par pierādījumu. Atspoguļot patiesību.
Runāt atklātu valodu Būt par pierādījumu. Atspoguļot patiesību.
Runāt atklātu valodu Būt par pierādījumu. Atspoguļot patiesību.
konservēt Būt pat cēloni tam, ka (pārtikas produkti, barība) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
Mīlēt sevi Būt patmīlīgam.
Turēt savu galvu Būt patstāvīgam, neatkarīgam. Apgādāt sevi.
Turēt savu galvu Būt patstāvīgam, neatkarīgam. Apgādāt sevi.
Stāvēt uz savām (arī paša) kājām Būt patstāvīgam.
Stāvēt uz savām (arī paša) kājām Būt patstāvīgam.
(Likt) roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot).
Likt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
Likt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
Uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
Līst (arī sisties, cirsties u. tml.) degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
Durties degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
Līst (arī sisties, cirsties u. tml.) nāsīs (arī degunā) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
Sisties (arī cirsties, līst u. tml.) degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz "daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu.
savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem).
mīlēt Būt tādam, kas ar labpatiku, bieži dara (ko). Arī mēgt.
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) patiku, valdzina (par cilvēku, tā ārieni). Būt tādam, kas izraisa estētisku, arī emocionālu pārdzīvojumu.
pamatot Būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.).
vilkt Būt tādam, kas rada nepatīkamas sajūtas (par fizisku grūtumu, arī sāpēm).
pievilkt Būt tādam, kas saista (kādu), izraisa (kāda) interesi, patiku (par cilvēku).
Palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
Palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
Palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
Saglabāties (arī būt, palikt u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
garšot Būt tādam, ko ar patiku ēd vai dzer.
Būt draugos Būt tādam, ko saista draudzība (ar kādu). Izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko).
kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
samocīt Būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju). Būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ir grūti radīt (parasti par smaidu).
pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem).
nobeigties Būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
draudēt Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, ļauns.
Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
Uzlikt (arī izlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
ložņāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām.
lodāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) — par nepatīkamām sajūtām.
Gnozeoloģiskās saknes Cēloņi, kas meklējami izziņas procesa īpatnībās.
Gnozeoloģiskās saknes Cēloņi, kas meklējami izziņas procesa īpatnībās.
vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.).
Izlīst cauri Censties kādam pārāk izpatikt, izdabāt.
koķetēt Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti).
vairīties Censties panākt, ka nav jāsaskaras (piemēram, ar nepatīkamu attieksmi).
Rakt bedri Censties sagādāt nepatikšanas (kādam), darīt sliktu.
Rakt bedri Censties sagādāt nepatikšanas (kādam), darīt sliktu.
gatavot Cepot, vārot u. tml. veidot patērēšanai derīgu (ēdienu).
taisīt Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu). Raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu).
drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piemēram, nelielas spraugas ar pakulām, lupatām).
darva Cieto kurināmo sausās pārtvaices produkts - eļļains, parasti melns, šķidrums ar asu, īpatnēju smaku.
prapis Cilindrveida (šaujamieroču patronu) aizbāznis.
perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
pašattīstība Cilvēka galīga vai fiziska attīstība ar patstāvīgiem vingrinājumiem, nodarbībām.
individualitāte Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
rupucis Cilvēks ar nevēlamām īpašībām. Īgns, nepatīkams, neizpalīdzīgs cilvēks.
nesātis Cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu.
nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu.
kandidāts Cilvēks, kam draud kas nepatīkams, nevēlams.
Nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
Nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
tirāns Cilvēks, kam ir raksturīga patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem). Arī despots (2).
urāpatriots Cilvēks, kam ir raksturīgs urāpatriotisms. Urrāpatriots.
urrāpatriots Cilvēks, kam ir raksturīgs urrāpatriotisms. Urāpatriots.
toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
narkomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
kazaks Cilvēks, kam patīk iet, skriet, rīkot.
jokdaris Cilvēks, kam patīk jokot. Cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
Ciema brālis Cilvēks, kam patīk staigāt pa citu mājām.
lokālpatriots Cilvēks, kam piemīt lokālpatriotisms.
smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
farizejs Cilvēks, kas ārēji ievēro visas normas, bet pats tās neatzīst un slepeni pārkāpj.
dziedātājs Cilvēks, kas bieži dzied, kam patīk dziedāt.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (nealkoholisku) dzērienu.
lielmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
platmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā. Pļāpa, lielībnieks.
pielūdzējs Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
ēdājs Cilvēks, kas ēd, kas patērē pārtiku.
pielūdzējs Cilvēks, kas izjūt patiku (pret kādu) vai mīl (kādu) un cenšas iegūt (tā) labvēlību.
mēlnesis Cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.
savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, bez saistības ar kādu kolektīvu, grupu.
vienpatis Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar citiem cilvēkiem. Arī cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
aculiecinieks Cilvēks, kas pats ko ir redzējis, novērojis.
pašmoceklis Cilvēks, kas pats sevi pakļauj fiziskām vai garīgām mokām, ciešanām.
patricietis Cilvēks, kas piederēja pie patriciāta (2).
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
ģermanofils Cilvēks, kas simpatizē ģermāņu kultūrai, paražām, valodai.
reālists Cilvēks, kas spēj sava darbība objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
robinsons Cilvēks, kas, parasti pēc kuģa avārijas, dzīvo vientuļā salā, pārtiek no tur esošā un visu nepieciešamo pagatavo pats.
simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patika, labvēlību, arī draudzību, mīlestību.
vārdamāsa Cita sieviete, kurai ir tas pats vārds.
vārdabrālis Cits vīrietis, kam ir tas pats vārds.
Trešā persona Civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības.
nočāpstināt Čāpstinot noteikt, pateikt.
kapsula Čaula, kurā iepilda zāles ar nepatīkamu garšu vai kairinošu iedarbību.
nokrekstēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt.
nokrekšķēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt. Nokrekstēt (2).
četrtik Četrreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
nočukstēt Čukstus noteikt, pateikt.
iečukstēt Čukstus pateikt (parasti ausī).
pačukstēt Čukstus pateikt (parasti slepeni).
izčukstēt Čukstus pateikt, izrunāt.
pasaule Dabas parādību kopums. Eksistences forma ar savām īpatnībām, raksturīgām iezīmēm.
stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
liroepika Daiļliteratūras starpveids, kurā organiski apvienojas epikas un lirikas īpatnības.
konferansjē Dalībnieks (estrādes uzvedumā, koncertā u. tml.), kas vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
posms Daļa (skaņdarbā), kam ir samērā patstāvīga muzikālā doma.
puspatiesība Daļēja patiesība.
puspateikts Daļēji pateikts.
cilvēkdiena Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā dienā.
cilvēkstunda Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
Darba intensitāte Darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
Darba intensitāte Darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
rokraksts Darba, darbības izpildīšanas individuālo īpatnību, savdabību kopums.
stihija Darbība, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
bauda Darbības, norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi.
tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu.
kaucināt Darbināt (ierīci, kas rada nepatīkamas, griezīgas skaņas).
krāmēties Darboties (ar ko), veikt (ko, parasti nepatīkamu).
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
nodārdināt Dārdošā balsī noteikt, pateikt. Dārdošā balsī norunāt.
klapatas Darīšanas (parasti neatliekamas, grūtas, nepatīkamas).
blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes Niekoties Darīt ko sliktu, nepatīkamu.
Nest nelaimi Darīt (kādu) nelaimīgu. Sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas.
Nest nelaimi Darīt (kādu) nelaimīgu. Sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas.
kauties Darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
daiļot Darīt daiļu, patīkamu.
patērētājs Darītājs --> patērēt.
dārzeņkopība Dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam. Attiecīgā dārzkopības nozare.
pietērgāt Daudz tērgājot, izplatīt ziņas, parasti nepatiesas (daudziem, plašākā apkārtnē).
polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Kontrapunkts (1).
kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Polifonija.
smaržzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu.
baldriāns Daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā.
senestopātijas Dažādas vispārējas, nepatīkamas, grūti raksturojamas patoloģiskas sajūtas ķermenī.
kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
cits Dažs, kāds, arī nezināms cilvēks (salīdzinājumā ar minēto, zināmo). Ne pats (minētais).
izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu, parasti to, kas atrodas kur iekšā), ļaut izdegt (visam, parasti tam, kas atrodas kur iekšā).
padēls Dēls attiecībā pret pamāti, patēvu.
kripatiņa Dem. --> kripata.
skripatiņa Dem. --> skripata.
belzenis Detaļa (šaujamieroča aizslēgā) patronas kapsulas pārsišanai.
patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
nodimdināt Dimdošā balsī noteikt, pateikt. Dimdošā balsī norunāt.
pašdisciplīna Disciplīna, kam cilvēks pakļaujas pats pēc savas gribas.
dīvainība Dīvaina rīcība, paradums, uzskats. Arī īpatnība.
divtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
otrtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.). Divkārtīgi.
hibridizācija Divu (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu) īpatņu krustošana.
divskanis Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē.
diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē. Divskanis.
kontrakcija Divu patskaņu apvienošana, apvienošanās runas plūsmā vienā patskanī vai divskanī.
palaco Dižciltīgo, patriciešu dzīvojamā māja (Itālijā). Liela sabiedriska celtne (Itālijā).
patentliteratūra Dokumentālo avotu, publicētās informācijas kopums, kas atspoguļo patentzinību jautājumus un patentdokumentāciju.
licence Dokumentāri apstiprināta atļauja realizēt un izmantot patentētu izgudrojumu.
reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām. Sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
memorands Dokuments, teksts, kurā ir fiksēti kādi fakti, kas jāpatur atmiņā.
pieņēmums Doma, ideja, spriedums, priekšstats, ko uzskata par patiesu, parasti bez stingra pamatojuma.
murgi Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
glābt Dot patvērumu, lai sargātu (piemēram, par telpu, vietu).
drostala Drumstala. Drupata.
drupača Drupata.
nodudināt Dudinot noteikt, pateikt.
iešņākt Dusmīgi, šņācoši pateikt (parasti ausī).
monorims Dzejolis, kurā atkārtojas viena un tā pati atskaņa.
izdzert Dzerot patērēt (visas zāles pulveru, tablešu u. tml. veidā vai noteiktu to daudzumu).
nodzert Dzerot patērēt (visu dzeramo vai noteiktu tā daudzumu).
izdzert Dzerot patērēt (visu šķidrumu vai noteiktu tā daudzumu).
vokalizācija Dziedāšana bez vārdiem, izmantojot tikai patskaņus.
tilpumdzija Dzija, kam ir palielināts īpatnējais tilpums un pūkainums.
Liels (arī lielais) paldies! Dziļas pateicības teiciens.
nodzirdīt Dzirdot patērēt (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga, parasti patīkama, temperatūra.
kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
pēcnācējs Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies.
pēctecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies.
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem.
individualitāte Dzīvnieks, augs, kam piemīt noteikts īpatnību kopums.
ēdājs Dzīvnieks, kas ēd, kas patērē barību.
rīma Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības.
rīļa Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības. Rīma (1).
mīlulis Dzīvnieks, ko mīl, kas ir ļoti patīkams.
poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
mātīte Dzīvnieku sievišķā dzimuma īpatnis.
tēviņš Dzīvnieku vīrišķā dzimuma īpatnis.
virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piemēram, tautai, zemei, novadam.
noēst Ēdot patērēt (visu ēdamo vai noteiktu tā daudzumu).
uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
saime Ekonomiska radinieku kopiena, kas radās, sairstot patriarhālajai ģintij.
Pašdarbīgie iedzīvotāji Ekonomiski patstāvīgie iedzīvotāji.
pašeksperiments Eksperiments, kurā pētījamais objekts ir eksperimentētājs pats.
pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības. Pašizlāde.
zummers Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Pīkstenis.
pīkstenis Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Zummers.
izelpot Elpojot patērēt (daudz vai visu gaisa skābekli).
noelsties Elšot noteikt, pateikt.
izelst Elšot pateikt, izrunāt.
iesaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt.
izsaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt. Iesaukties.
tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.
siltumenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā. Siltumenerģētika.
fugato Epizode (homofonā skaņdarbā), kas veidota ar fūgas imitāciju paņēmieniem. Šāda veida patstāvīgs skaņdarbs.
pangērce Ērce, kam raksturīgi divi kāju pāri un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
Ēst ar gardu (arī saldu) muti Ēst ar lielu patiku, ar lielu apetīti.
Ēst laizīdamies Ēst ar lielu patiku.
Ēst (ar) gariem zobiem Ēst bez patikas, bez apetītes.
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
Sirds trokšņi Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
Sirds trokšņi Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
konstitūcija Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību.
vēmiens Fizioloģisks stāvoklis, kad ir nepatvaļīga vēlēšanās vemt.
pašmocība Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev.
smagums Fiziski slikta, smaga pašsajūta, nogurums. Arī nepatīkama spiediena sajūta ķermeņa daļās.
piepūle Fizisko, garīgo spēku ievērojams intensitātes, koncentrācijas palielinājums. Ievērojami palielināts fizisko, garīgo spēku patēriņš.
pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā). Fizisko, garīgo spēku patēriņš.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
satelīts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no citas (parasti imperiālistiskas) valsts. Satelītvalsts.
satelītvalsts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no kādas citas (parasti imperiālistiskai) valsts. Satelīts (2).
puskolonija Formāli patstāvīga, bet ekonomiski vāji attīstīta valsts, kuras iekšpolitiku un ārpolitiku ietekmē imperiālistiskās valstis.
Nepārtraukta funkcija Funkcija, kas mainās patvaļīgi maz, ja argumenta izmaiņas ir pietiekami mazas.
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
incidents Gadījums, notikums (parasti nepatīkams).
pamatpatiesība Galvenā, nozīmīgākā patiesība. Neapstrīdama patiesība.
pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml. Arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
izgārgt Gārdzot pateikt, izrunāt.
bauda Garīga patika, gandarījums, dziļš apmierinājums.
nočinkstēt Gaužaties, žēlojoties noteikt, pateikt. Žēli, raudulīgi noteikt, pateikt.
nogausties Gaužoties noteikt, pateikt.
stājglezna Glezna, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
perlamutrs Gliemju čaulas pati iekšējā kārta, kas sastāv no ogļskābā kalcija plāksnēm un zaigo dažādās krāsās.
skaidrs Godīgs, arī patiess.
taisns Godīgs. Arī patiess.
stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu.
raksts Grafisko zīmju sistēma informācijas fiksēšanai. Šādā sistēmā izmantoto zīmju formu, materiāla īpatnību kopums. Arī rakstība.
oldermenis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis, ko kooptē pati padome (Anglijā).
vārpzāle Graudzāle, parasti vārpata.
nogremzties Gremžaties noteikt, pateikt.
nejauks Griezīgs, nepatīkams (par skaņu).
skarbs Griezīgs, nepatīkams (par skaņu).
skaudrs Griezīgs, nepatīkams (par skaņu). Skarbs (6).
Ekonomiskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī sabiedriskās ražošanas izvietojumu, tās attīstības apstākļus un īpatnības dažādās zemēs un rajonos.
petrogrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī iežu mineraloģisko, ķīmisko sastāvu un ģeoloģiskās īpatnības.
vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
patriarhs Ģints galva. Ciltstēvs (parasti patriarhātā).
Zelta griezums Harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
Zelta griezums Harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa, attiecas pret otru, mazāko daļu, tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
patruļhelikopters Helikopters, ar ko brauc patruļa.
spiedienaugstums Hidraulikā - lielums, ar ko raksturo šķidruma plūsmas īpatnējo (pret masas vienību attiecināto) enerģiju kādā punktā.
intuīcija Ideālistiskajā filozofijā - mistiska spēja izzināt patiesību bez iepriekšējas zinātniskas pieredzes un loģiskiem slēdzieniem.
dinamisms Ideālistisks uzskats par spēku kā patstāvīgu elementu.
šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
atrasties Iedomājies sevi (par to, kas patiesībā nav).
Vidējā Saule Iedomāta Saule, kas, ar vienmērīgu ātrumu pārvietodamās pa debess ekvatoru patiesās Saules virzienā, gada laikā veic pilnu apgriezienu (360°).
atdot Iedot citam, nepaturēt sev.
atļauties Iedrošināties (pateikt, darīt, rīkoties).
diatēze Iedzimta vielmaiņas procesu anomālija, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažām slimībām.
Iejusties (arī ielīst) kāda ādā Iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
piesmakt Iegūt nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā).
paņemt Iegūt, panākt, ka iegūst sev (ko patīkamu, derīgu). Aizgul, arī piesavināties (ko).
sasmakt Iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā). Plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
Piesiet acis (arī sirdi u. tml.) Ieinteresēt, izraisīt patiku.
Ielīst (arī iejusties) kāda ādā Iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
Kāda ādā būt (arī atrasties, iejusties) Iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku.
apakšstacija Iekārta elektriskās strāvas sprieguma pārveidošanai ceļā no elektrostacijas uz patērētājiem.
pamatot Iekļaut spriedumu, domu kopumā faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību.
pielādēt Ielikt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu ar dzenošu lādiņu.
iedomāt Ienākt prātā izdarīt ko patīkamu (kādam) un paveikt to.
iepatikt Iepatikties.
saskatīties Iepazīties un izjust savstarpēju patiku, arī iemīlēties.
brīdināt Iepriekš ziņot, aizrādīt (par ko draudošu, nepatīkamu).
aizsargs Ierīce (šaujamierocī) patvaļīga šāviena novēršanai.
aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa (patronas) iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru, izmantojot mehānisko vai elektrisko enerģiju.
Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru.
areometrs Ierīce šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšanai.
pieslēgs Ierīce, arī detaļa vadu, kabeļu, līniju pieslēgšanai pie iekārtas vai pie enerģijas patērētāja.
pašierosme Ierosme, ko kāds izraisa pats savām darbībām. Arī pašiniciatīva.
Pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt cūku (arī sivēnu, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt sivēnu (arī cūku, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt cūku (arī sivēnu, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
iegaršoties Iesākt garšot, iepatikties (par ēdienu, ko ēd).
iepatikties Iesākt patikt.
ierunāties Iesākt runāt (par ko), īsi pateikt (ko).
nodaļa Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes orgāna vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā). Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde.
Juridiska persona Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
Juridiskā persona Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
ieminēties Ieteikties, pateikt (izpaužot kādu spriedumu, piezīmi u. tml.). Arī iejautāties.
un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo kontekstu.
salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu. Ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
līnija Iezīme, raksturīga īpatnība (piemēram, raksturā, uzskatos).
plagioklazi Iežu veidotāji minerāli - nātrija un kalcija laukšpati.
norūkt Īgni, nelaipni noteikt, pateikt.
uzrūkt Īgni, nelaipni pateikt (ko kādam).
nokulties Ilgāku laiku ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu).
izpūties Ilgāku laiku pat.
uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
uzplīties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
brēkoņa Ilgstoša, nepatīkama, skaļa kliegšana. Skaļu, griezīgu balsu troksnis.
aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto.
atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku.
krimst Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
Aktīvā imunitāte Imunitāte, ko rada pats organisms.
luizīts Indīga viela - tumši brūns eļļains šķidrums ar nepatīkamu, kairinošu smaku.
toksīni Indīgas vielas, kuras izdala patogēnās baktērijas, arī daži dzīvnieki, augi.
driģene Indīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar dzeltenīgiem ziediem un nepatīkamu smaku.
individualizācija Indivīda izdalīšana pēc tā raksturīgākajām īpašībām. Katras atsevišķas vienības īpatnību ievērošana (pētījot priekšmetu vai parādību kopumu).
individualizācija Individuālu īpatnību izveidošana (parasti mākslas tēlam).
pašiniciatīva Iniciatīva, ko kāds izraisa pats savām darbībām. Arī pašierosme.
nopūsties Intensīvā, parasti skaļā, izelpā noteikt, pateikt.
Pneimatiskais pasts Īpašās patronās ieliktas korespondences aizvadīšana pa cauruļu sistēmu, izmantojot saspiestu vai retinātu gaisu.
valdzinājums Īpašības (kādā cilvēkā), kas piesaista, izraisa patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties. Šāda patika, interese, vēlēšanās tuvoties, kas izraisās (pret kādu cilvēku).
atšķirīgs Īpatnais, savdabīgais, tikai vienam raksturīgais.
izdarība Īpatnēja (dzīvnieku) darbība vai darbību kopums.
nokrāsa Īpatnēja (kā) pazīme, īpašība (kādu pazīmju, īpašību kopumā).
piegarša Īpatnēja (parasti pārtikas produktu, ēdienu) papildu garša.
izdarība Īpatnēja (piemēram, tradicionāla) darbība vai darbību kopums.
īpatnība Īpatnēja iezīme (cilvēkam).
īpatnība Īpatnēja iezīme (piemēram, priekšmetam, parādībai).
īpatsvars Īpatnējā masa.
Īpatnējais svars Īpatnējā masa. Īpatsvars (1).
piesmaka Īpatnēja nepatīkama (piemēram, pārtikas produktu, priekšmetu) papildu smaka.
Īpatnējais siltums Īpatnējā siltumietilpība.
Īpatnējais siltums Īpatnējā siltumietilpība.
īpatnis Īpatnējs augs vai dzīvnieks.
īpatnis Īpatnējs cilvēks.
piesitiens Īpatnējs, raksturīgs (mākslas darba, tā elementu) izveides paņēmiens, arī paņēmienu kopums.
īpašs Īpatnējs, savdabīgs.
īpatns Īpatnējs.
īpats Īpatnējs.
krāsa Īpatnība, kvalitāte (piemēram, psihiskam stāvoklim, kādai norisei, notikumam).
krāsa Īpatnība, raksturīga pazīme (piemēram, kādam laikmetam, videi).
īpatība Īpatnība.
īpatnīgums Īpatnība.
akcents Īpatnības skaņu izrunā (runājot svešvalodā). Izrunas nianse, pieskaņa.
Skaņas kvalitāte Īpatnības, kas saistītas ar valodas skaņas izrunas veidu un tembru.
Skaņas kvalitāte Īpatnības, kas saistītas ar valodas skaņas izrunas veidu un tembru.
individualitāte Īpatnību kopums (piemēram, dzīvniekam).
palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (mākslā).
palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, psihiskam stāvoklim).
hermafrodīts Īpatnis, kam ir abu. dzimumu sistēmas.
Īpatnējais svars Īpatsvars (1).
Tas pats dievs (ir) Ir tāpat (kā kas cits), nav nemaz labāk.
Diftongisks savienojums Īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r tai pašā zilbē.
Diftongisks savienojums Īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r tai pašā zilbē.
piebilst Īsi pateikt (ko), papildinot, precizējot iepriekš teikto.
atteikt Īsi pateikt, atbildot (uz kāda izteikumu). Atsacīt.
noteikt Īsi pateikt, piebilst. Nosacīt (1).
nosacīt Īsi pateikt, piebilst. Noteikt (1).
uzsaukt Īsi, parasti skaļi, pasacīt, pateikt (ko).
Pēc taisnības Īstenībā, patiesībā.
sadomājums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums: izdomājums.
sagudrojums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums. Sadomājums.
izdomājums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, stāstījums.
krāsa Īstenības mākslinieciskā atveidojuma īpatnības, nianses, arī izteiksmes līdzekļi (mākslas darbā).
noglāstīt Īsu brīdi ar maigumu, patiku uzlūkot.
noglaudīt Īsu brīdi ar maigumu, patiku uzlūkot.
noglaust Īsu brīdi ar maigumu, patiku uzlūkot.
noglaudīt Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
noglaust Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
Dabūt just Izbaudīt, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
izdegt Izbeigt degt, pārvēršoties oglēs, pelnos u. tml., degot tikt pilnīgi patērētam.
psiholoģizēt Izcelt, parasti pārmērīgi (kā) psihes analīzi, tās īpatnību nozīmi.
izcilnieks Izcili labs īpatnis, eksemplārs (parasti augs).
izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk. Iztapt, izpatikt.
izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā. Apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
Pārspēt (pašam) sevi Izdarīt, paveikt ko ievērojami labāk, nekā parasti pats to spēj izdarīt, paveikt.
izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) simpātijas, pieglaimoties.
Apgrozības izmaksas Izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
Kapitāla apgrozības izmaksas Izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
mīts Izdomājums, nepatiess vēstījums, stāstījums (parasti par parādībām sabiedrībā).
izperināt Izdomāt (parasti ko nepatiesu, ļaunu).
sagudrot Izdomāt, izgudrot (ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu).
leģenda Izdomāts, nepatiess stāsts (par ko), izdomājums, nepatiesība.
safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu). Sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
Iziet sveikā Izglābties no soda, no nepatikšanām.
pašizglītība Izglītība, ko iegūst, mācoties patstāvīgi.
pašizglītošanās Izglītības iegūšana, mācoties patstāvīgi.
vemt Izgrūst pa muti kuņģa saturu ar kuņģa muskulatūras krampjainām, nepatvaļīgām kustībām.
atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares, izbaudīšanas.
iecienīt Izjust dziļu cieņu, godbijību, arī patiku (pret kādu cilvēku).
šķebināties Izjust nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns.
ieredzēt Izjust nepatiku (piemēram, pret parādību, norisi). Nevarēt paciest.
bēdāties Izjust nepatiku, būt saīgušam.
mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu) sevišķu (pat pārmērīgu) cieņu un mīlestību. Dievināt.
Izbaudīt līdz mielēm Izjust, pārdzīvot visu (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
biķeris Izjūtas, pārdzīvojums (parasti nepatīkams).
Ar kāru muti Izjūtot garšas baudu, ar lielu patiku, apetīti (ēst, dzert).
Ar kāru muti Izjūtot garšas baudu, ar lielu, patiku, apetīti (ēst, dzert).
pieminēt Izklāstīt (ko), pateikt vai uzrakstīt (par ko).
beigts Izlietots, patērēts (piemēram, par pārtiku).
Pārejas izloksne Izloksne, kurā ir divu vai vairāku dialektu raksturīgas īpatnības.
pamatoties Izmantot faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., lai pierādītu, piemēram, sava sprieduma, atzinuma patiesumu, savas darbības, rīcības nepieciešamību.
izlādēt Izņemt (patronu, šāviņu) no ieroča. Izņemt detonatoru, degli u. tml. (no šāviņa, mīnas, granātas).
simptoms Izpausme, pazīme (normālam vai patoloģiskam procesam, slimībai).
Saraukt degunu Izpaust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
izlaist Izplatīt (parasti nepatiesas ziņas).
ost Izplatīt (parasti patīkamu) smaržu. Smaržot.
Palaist (arī papūst) pīlīti Izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
Papūst (arī palaist) pīlīti Izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
Palaist (arī papūst) pīlīti Izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
pārņemt Izplatoties aptvert (piemēram, visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) - par slimību.
iedzelt Izraisīt (ar savu runu, izturēšanos, rīcību) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
piesaistīt Izraisīt (kādā) interesi, patiku (pret sevi).
piesaistīt Izraisīt (kādā) patiku, interesi (par ko).
glaimot Izraisīt (kādā) patiku, tīksmi (piemēram, par kādu faktu, citu cilvēku attieksmi).
spirdzināt Izraisīt (kādam) labpatiku, prieku u. tml.
iepatikties Izraisīt (kādam) patiku, simpātijas (pret sevi).
pārskaņot Izraisīt (patskaņa) pārskaņu.
īgnēties Izraisīt dusmas, īgnumu. Būt pretīgam, nepatīkamam.
īgnēt Izraisīt īgnumu. Būt pretīgam, nepatīkamam.
Atveldzēt skatienu Izraisīt labpatiku (parasti par krāšņām ainavām).
Atveldzēt skatienu Izraisīt labpatiku (parasti par krāšņām ainavām).
Plēst (vai) ausis (pušu) Izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
Plēst (vai) ausis pušu Izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
urbties Izraisīt nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (ausīs) - par skaņām. Izplatīties cauri kam un izraisīt nepatīkamas izjūtas.
Plēst galvu pušu Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
Plēst (vai) galvu pušu Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
Plēst (vai) galvu pušu Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
cirsties Izraisīt nepatīkamu (dzirdes) kairinājumu - par spalgu troksni.
grauzt Izraisīt nepatīkamu kairinājumu, sāpes, arī bojājumus (par smiltīm, putekļiem, cietām apģērba daļām u. tml.).
dzelt Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (par naidu, bēdām u. tml.).
kost Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem).
dzelties Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
Kutināt pakrūti (arī sirdi) Izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
iegriezties Izraisīt nepatīkamu, arī sāpīgu sajūtu (ausīs) - par spalgu, griezīgu skaņu.
šķebināt Izraisīt nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu (piemēram, par ko saldu, treknu).
griezt Izraisīt nepatīkamus pārdzīvojumus.
aizkustināt Izraisīt pateicības, prieka jūtas. Saviļņot.
Saviļņot sirdi Izraisīt patīkamas jūtas, patīkamu psihisku stāvokli.
veldzēt Izraisīt patīkamas sajūtas, spirgtumu (piemēram, par ēdienu, smaržu).
garšot Izraisīt patīkamu garšas sajūtu, baudu (par ēdienu, dzērienu).
glāstīt Izraisīt patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
patikt Izraisīt patiku (1).
tikt Izraisīt patiku (1). Patikt [1] (1).
savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu interesi, arī patiku, labvēlību.
dedzināt Izraisīt spēcīgu nepatīkamu pārdzīvojumu (par smagām atmiņām, apvainojumiem u. tml.).
saistīt Izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku.
Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
Kutināt pakrūti (arī sirdi) Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
uzsist Izraisīt, parasti nepatīkamu, fizioloģisku stāvokli (piemēram, par smaku, gaismu).
Ka tevi tukšā! Izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, arī viļoties.
Kaut tu izputētu! Izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.
Kad (arī kaut, ka) tu izčibētu! Izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. Tml.
Dievs (pa)sargi! arī Pasargi dievs! arī Lai dievs (pa)sarga! Izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
Dievs pasarg(i)! arī Pasarg(i) dievs! Arī Lai dievs pasarga! Izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
Dievs sargi! arī Lai dievs sarga! Izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
urbt Iztaisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (par fizioloģisku stāvokli). Izraisīt (kādam) nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
iztikt Iztapt, izpatikt.
Apmētāt (ar) dubļiem Izteikt smagus, nepatiesus apvainojumus.
Apmētāt (ar) dubļiem Izteikt smagus, nepatiesus apvainojumus. Noķengāt.
iedzīvināt Izteikt, attēlot (mākslas darbā, parasti spilgti, patiesi).
pateikties Izteikt, izpaust savu pateicību (kādam).
izrunāties Izteikt, pateikt asi, arī nepieklājīgi.
Likt priekšā Izteikt, pateikt.
Likt priekšā Izteikt, pateikt.
svaigs Izteikti raksturīgs (kam), arī patīkams (par smaržu).
tiranizēt Izturēties (pret citiem cilvēkiem) patvaļīgi, nežēlīgi, varmācīgi.
uzvesties Izturēties atbilstoši savas sugas īpatņu uzvedības priekšnoteikumiem.
cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni (kādu ļauni izjokojot, sagādājot nepatikšanas u. tml.).
Slēpt zem (arī aiz) maskas Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību.
Slēpt zem (arī aiz) maskas Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību.
iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
atvairīties Izvairīgi izturoties, atbrīvoties (no kā nepatīkama, nevēlama).
izlavierēt Izvairīties (no briesmām, nepatikšanām u. tml.).
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka, no kā traucējoša).
individualizēt Izveidot (ko) ar individuālām īpatnībām (parasti mākslas darbā). Savdabīgi paust, atklāt (piemēram, mākslas darba saturu).
pagatavot Izveidot derīgu patērēšanai (ēdienu, dzērienu).
nopatot Izveidot pata stāvokli (šaha spēlē).
paņemt Izvēlēties un satvert (rokās), lai lietotu, izmantotu. Izlietot, izmantot, arī patērēt.
ņemt Izvēlēties un tvert (rokās), lai lietotu, izmantotu. Lietot, izmantot, arī patērēt.
Mati ceļas (arī slienas) stāvu (biežāk stāvus) Ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties, par patstāvīgu augu.
pārjautājums Jautājums par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
pārjautāt Jautāt par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
autors Jebkura patstāvīga teksta rakstītājs.
teorēma Jebkuras zinātnes nozares apgalvojums, kura patiesumu pamato, pierāda ar zinātnes atziņām.
Stiepjams jēdziens Jēdziens, kura saturu var uztvert dažādi, arī patvaļīgi paplašināt.
patronjosta Josta ar iedalām patronu ievietošanai.
reibt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot.
skurbt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot. Reibt (2).
Justies kā ar ūdeni aplietam Justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu).
Justies kā ar ūdeni aplietam Justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu).
dabasbērns Jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
Kā nav kauna? Kā nav neērti, nepatīkami?
noliegums Kā neeksistēšanas, arī nepatiesuma izpausme, ar valodas vienību, konstrukciju.
Nacionālais kolorīts Kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
Nacionālais kolorīts Kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, nepatiesu.
izteikums Kādas (dabiskās vai mākslīgās) valodas teikums, ko aplūko no tā patiesuma vai modalitātes viedokļa.
autonomija Kādas sabiedriskas organizācijas tiesības patstāvīgi lemt par šīs organizācijas dzīvi un tās locekļu attiecībām.
saldkaisle Kaisle, kas izraisa (parasti seksuālu) patiku, baudu.
Kost (arī kosties, retāk iekost) kaulā Kaitēt. Būt nepatīkami sajūtamam.
Kost (arī kosties, retāk iekost) kaulā Kaitēt. Būt nepatīkami sajūtamam.
Kosties (arī kost, retāk iekost) kaulā Kaitēt. Būt nepatīkami sajūtamam.
priekšmeita Kalpone, kas pati strādā, vada pārējos darbā un ir darba devēja palīdze.
priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs.
reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai. Avangards (1).
patruļa Karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupa, kas patrulē.
grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un īpatnēju garšu.
anarhists Kārtības noliedzējs, stihiskuma, patvaļas sludinātājs. Cilvēks, kas rīkojas patvaļīgi.
cits Kas īpatnējs. Savs.
izklaigāt Klaigājot pateikt, izrunāt.
Iemest sejā (arī acīs) Klaji izteikt (apvainojumu, nepatīkamu patiesību u. tml.).
Pieaugt pie sirds, arī pieaugt sirdij Klāt ļoti tuvam, mīļam. Arī kļūt ļoti patīkamam.
atklausīties Klausīties ilgi ar patiku, neapnīkstot.
nobubināt Klusi, neskaidri noteikt, pateikt.
iebubināt Klusi, neskaidri pateikt (parasti ausī).
pabubināt Klusi, neskaidri pateikt, arī parunāt.
iedudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) pateikt (parasti ausī).
nodvest Klusu, arī čukstus, ar grūtībām noteikt, pateikt.
izdvest Klusu, arī čukstus, ar grūtībām pateikt, izrunāt.
nočabināt Klusu, neskaidri noteikt, pateikt.
noīdēt Klusu, neskaidri noteikt, pateikt.
samainīt Kļūdāties pateikt vai uzrakstīt (kā) vietā ko citu.
sabiezēt Kļūt (parasti patoloģiskā procesā) blīvam, arī lielākam pēc caurmēra, šķērsgriezuma (par organisma audu kopumu).
nobīties Kļūt nedrošam, kļūt tādam, kas nav par sevi pārliecināts (parasti pirms kā grūta vai nepatīkama).
apnikt Kļūt nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās, garlaicības dēļ).
apskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, patumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu) Apsūbēt.
Iekosties kaulā Kļūt noturīgam (par negatīvu psihisku stāvokli). Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
Iekosties kaulā Kļūt noturīgam (par negatīvu psihisku stāvokli). Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
Nostāties uz (savām) kājām Kļūt patstāvīgam.
Nostāties uz (savām) kājām Kļūt patstāvīgam.
Stāties uz (savām) kājām Kļūt patstāvīgam.
plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu).
aptumšoties Kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju).
aptumst Kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju).
ugunskoks Koks, kas noteiktā laikā sāk pats degt.
krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs koks.
komūna Kolektīvās lauksaimnieciskās ražošanas forma, kas saistīta ar pilnīgu ražošanas līdzekļu un procesu, patērēšanas un apkalpošanas sabiedriskošanu.
intonācija Komponista vai tautas daiļradei piemītošo īpatnību kopums.
daļa Kompozicionāli nobeigta patstāvīga vienība (mākslas darbā vai priekšnesumā).
lokalizēties Koncentrēties noteiktā vietā (parasti par patoloģisku procesu).
subkontinents Kontinenta daļa, kas pēc savām dabas apstākļu īpatnībām atšķiras no pārējā kontinenta.
eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa).
nokrekšķināt Krekšķinot noteikt, pateikt.
skripata Kripata (1).
Kroģējamā (arī krogojamā) istaba Kroga telpa, kurā pērk un arī patērē nopirkto.
krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs krūms.
hibridizēt Krustot (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu īpatņus).
patruļkuģis Kuģis, ar ko brauc patruļa.
staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaikustiba) - par piekšmetiem, veidojumiem u. tml.
žests Kustība, ko parasti veido ar rokām vai galvu un kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
viela Kvalitatīvs matērijas veids, kam pat miera stāvoklī piemīt masa. Tas, no kā sastāv fizisks ķermenis.
noķērkt Ķērcošā balsī, nelaipni, dusmīgi noteikt, pateikt.
punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna sienas normālu audu vai patoloģisku veidojumu pārduršana ar dobu adatu diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
Īpatnējā masa Ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu, īpatnējā siltumietilpība.
noķiķināt Ķiķinot noteikt, pateikt.
Ķēdes reakcija Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
Ķēdes reakcija ķīm., fiz Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
vieglums Laba, patīkama sajūta.
Lāča pakalpojums Labi domāts pakalpojums, palīdzība, kam ir nepatīkamas sekas.
Lāča pakalpojums Labi domāts pakalpojums, palīdzība, kam ir nepatīkamas sekas.
apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
labpatikties Labpatikt.
Ar gardu (arī saldu) muti Labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
siltums Laikapstākļi, kam ir raksturīga mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra.
Zelta laiki (arī laiks) Laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi. Laiks, kad dzīve ir laimīga.
Zelta laiki (arī laiks) Laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi. Laiks, kad dzīve ir laimīga.
Izkulties ar veselu ādu Laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
Tikt cauri ar veselu ādu Laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
Tikt cauri (viegli, arī sveikā, ar veselu ādu) Laimīgi (bez zaudējumiem), veiksmīgi, viegli u. tml. izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu. Liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
mētra Lakstaugs, kam parasti ir īpatnēja smarža, garša.
Plūksnaini salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm, kuras atrodas pie galvenās ass aptuveni viena otrai pretī (piemēram, maijrozītes lapa).
Salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgam plātnēm.
Salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm.
Vientuļās lapsenes Lapsenes, kas dzīvo vienas pašas, nevis kopā ar citiem savas sugas īpatņiem.
Vientuļās lapsenes Lapsenes, kas dzīvo vientuļi, nevis kopā ar citiem savas sugas īpatņiem.
Vecā ortogrāfija Latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.-30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
Vecā ortogrāfija Latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.-30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
Darbietilpīgās kultūras Lauksaimniecības kultūras, kuru audzēšanai un novākšanai jāpatērē daudz darba.
Darbietilpīgās kultūras Lauksaimniecības kultūras, kuru audzēšanai un novākšanai jāpatērē daudz darba.
mēnessakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu nokrāsu.
saulesakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu. Saules akmens.
Saules akmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu. Saulesakmens.
Lauka špati Laukšpati.
Lauka špats Laukšpats.
poligāmija Laulības forma - viena dzimuma īpatņa kopdzīve ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
leksikosemantika Leksikas semantiskās īpatnības.
leksikostilistika Leksikas stilistiskās īpatnības.
pūriņš Lence labības graudu īpatnējās masas noteikšanai.
patronlente Lente ar iedaļām patronu ievietošanai (parasti ložmetējiem).
jotācija Līdzskaņa «j» rašanās patskaņa priekšā vārda sākumā vai starp patskaņiem.
Uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm sirds apvidū, apliecināt, parasti savu vārdu, patiesumu.
neīsts Liekuļots, nepatiess.
bauda Liela (galvenokārt jutekliska) patika, tīksme.
pali Liels (kā) kopums, kas patiesi vai šķietami plūst, kustas.
solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
trimo Liels spogulis, kas ir veidots kā patstāvīgs telpas Iekārtas priekšmets vai piestiprināts pie sienas.
mokas Liels, parasti lieks, darbības laika patēriņš. Tas, ar ko daudz, bet veltīgi jānodarbojas.
ī Lieto, lai izteiktu īgnumu, nepatiku, arī izbrīnu.
pfu Lieto, lai izteiktu nepatīkamas jūtas, sajūtas.
tfu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
e Lieto, lai izteiktu nepatiku.
edz Lieto, lai izteiktu nepatiku.
eē Lieto, lai izteiktu nepatiku.
eh Lieto, lai izteiktu nepatiku.
ek Lieto, lai izteiktu nepatiku.
pi Lieto, lai izteiktu nepatiku.
tpu Lieto, lai izteiktu nicinājumu, nepatiku.
paldies Lieto, lai izteiktu pateicību.
tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
arī Lieto, lai izteiktu salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
tiešām Lieto, lai noradītu uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiešām, patiesi.
tiesa Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiesi, patiešām.
patiešām Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiesi.
taisnība Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Tiesa [2]. Patiesi, patiešām.
saprotams Lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess; protams, bez šaubām.
protams Lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess. Bez šaubām.
salīdzinājums Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu; salīdzinot (2).
salīdzinot Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu. Salīdzinājumā.
vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā. Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
patiesi Lieto, lai norādītu, uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiešām.
nolāpīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
brr Lieto, lai paustu nepatīkamas (piemēram, aukstuma) sajūtas vai nepatīkamas jūtas.
nolādēts Lieto, lai paustu stipras dusmas, asu nosodījumu. Lieto, lai paustu stipru neapmierinātību, nepatiku.
izgavilēt Līksma, ļoti priecīgā balsī spēji pateikt, izrunāt.
lādēt Likt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu ar dzenošo lādiņu.
Uzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla) Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu). Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
piejūgt Likt veikt (kādu, parasti nepatīkamu, smagu, darbu, uzdevumu).
aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai nepilngadīgajiem no četrpadsmit līdz astoņpadsmit gadiem, kā arī pilngadīgajiem, ja tie sava fiziskā stāvokļa dēļ nevar patstāvīgi aizstāvēt savas tiesības.
autolitogrāfija Litogrāfija, ko uz akmens darina pats mākslinieks (autors). Šāda attēla izgatavošana.
Trešā izslēgtā likums Loģikas likums, pēc kura katrs izteikums ir vai nu patiess, vai aplams.
Pretrunas likums Loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
Loģiskais aplis Loģiska kļūda: kādas tēzes pierādīšana ar citu tēzi, kas pati vēl pierādāma.
Loģiskais aplis Loģiska kļūda: kādas tēzes pierādīšana ar citu tēzi, kas pati vēl pierādāma.
heiristika Loģisku paņēmienu un metodisku likumu sistēma (patiesības atklāšanai), kuri parasti nav pilnīgi izpētīti un pierādīti.
ampluā Lomu tips ar noteiktām mākslinieciskām īpatnībām. Skatuves mākslinieka spējas, kas ļauj spēlēt kāda tipa lomas.
ēdamība Lopbarības īpašība, ko raksturo patika, ar kādu lopi barību ēd.
Barības bāze Lopbarības resursi un pastāvīgie lopbarības ieguves avoti. Lopbarības ražošanas un patērēšanas sistēma.
lupatdeķis Lupatsega.
Lupatu sega Lupatsega.
Lupatu sega Lupatsega.
lupatlēveros Lupatu lēveros.
ļekatot Ļepatot.
dievināt Ļoti (pat pārmērīgi) cienīt un mīlēt, uzskatīt par vispārāko.
pielūgsme Ļoti (pat pārmērīgi) dziļa reliģioza attieksme (pret ko).
Kā ar nazi nogriezt (arī pārgriezt) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
Kā ar cirvi nocirst (arī noskaldīt) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
Kā ar nazi nogriezt (arī pārgriezt) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
Kā ar cirvi noskaldīt (arī nocirst) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
Kā ar cirvi nocirst Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
Kā ar nazi pārgriezt (arī nogriezt) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt. Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
(No)turēt abām rokām Ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
Turēt abām rokām Ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
Piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) Ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
Piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) Ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
Līdz ūkai Ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
riebums Ļoti dziļa nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko).
skaudrs Ļoti intensīvs (par parādībām dabā). Tāds, kas izraisa nepatīkamas, parasti sāpju, sajūtas.
spiest Ļoti karsēt tā, ka (kādam) izraisās nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli). Būt ļoti intensīvam tā, ka (kādam) izraisās nepatīkamas sajūtas (par siltumu).
Melna nepateicība Ļoti liela nepateicība.
Melna nepateicība Ļoti liela nepateicība.
lāse Ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums.
piliens Ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums. Lāse (2).
(Ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt) Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot. Ļoti iekārot.
(Ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt) Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot. Ļoti iekārot.
(Ar) acīm (vai) aprīt (arī apēst) Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot. Ļoti iekārot.
nejauks Ļoti nepatīkams (par laikapstākļiem). Tāds, kad ir ļoti nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu).
stulbs Ļoti nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli). Arī muļķīgs (2).
neģēlīgs Ļoti nepatīkams, pretīgs.
pretīgums Ļoti nepatīkamu, nevēlamu sajūtu kopums.
suns Ļoti nevēlams, kaitīgs. Ļoti nepatīkams, arī smags, grūts.
nekrietns Ļoti nevēlams. Arī pretīgs, nepatīkams.
nokauties Ļoti nopūlēties (ar ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
Kā ar (aukstu, arī karstu, vārošu) ūdeni apliet Ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
Kā ar (aukstu, arī karstu, verdošu) ūdeni apliet Ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
Kā ar verdošu (arī aukstu, karstu) ūdeni apliet Ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
salds Ļoti patīkams (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
sirdsdarbs Ļoti patīkams, iemīļots darbs, darbība, ko parasti veic brīvajā laikā.
norībināt Ļoti skaļā balsī noteikt, pateikt. Ļoti skaļā balsī norunāt.
nograut Ļoti skaļā spēcīgā, dobjā balsī noteikt, pateikt.
notaurēt Ļoti skaļi noteikt, pateikt.
pakliegt Ļoti skaļi pateikt, arī parunāt.
riebīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams, nepatīkams (par laikapstākļiem).
teju Ļoti tuvu. Tepat.
sakārnis Ļoti vājš, kaulains cilvēks: arī nepatīkams, nevēlams cilvēks.
Līdz nāvei Ļoti, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
Līdz nejēdzībai Ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
Līdz nelabumam Ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
nejēdzīgs Ļoti, pārlieku (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
Līdz kaklam Ļoti. Ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei, pilnīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
seminārs Mācību nodarbība, kurā dalībnieki noklausās un apspriež patstāvīgi sagatavotus referātus, ziņojumus.
eksternāts Mācību sistēma, kas pamatojas uz patstāvīgu mācīšanos un eksāmenu kārtošanu.
apgūt Mācīties un paturēt atmiņā.
granīts Magmatiskais dziļuma iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpati un tumšie minerāli.
nodūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) noteikt, pateikt.
iedūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt (parasti ausī).
izdūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt, izrunāt.
glaust Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām daba).
glāstīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
glaudīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
glausties Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
glāsts Maigs, patīkams pieskāriens (par parādībām daba).
smalks Maigs, patīkams, arī izcils (parasti par garšu, smaržu).
Jumts virs (arī uz) galvas, arī jumts pār galvu Mājas, pajumte, patvērums.
Jumts virs (arī uz) galvas, arī jumts pār galvu Mājas, pajumte, patvērums.
piepūle Maksimāls jaudas palielinājums, arī patēriņš (ierīcei, iekārtai u. tml.).
dialektika Māksla panākt patiesību strīdā, atklājot pretrunas pretinieka spriedumos.
keramzīts Mākslīga pildviela vieglajiem betoniem un dzelzsbetoniem, kuru iegūst no māliem ar zemu kušanas temperatūru īpatnējā apdedzināšanas procesā.
reālisms Mākslinieciskās daiļrades metode, ar kuru patiesi atspoguļo reālo īstenību, tās būtiskos procesus. Literatūras un mākslas virziens, kas izveidojās 19. gadsimtā un kam pamatā ir šāda daiļrades metode.
stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
nogrudzināt Māksloti, arī koķeti smeļot (parasti tīksmē, apmierinājumā), noteikt, pateikt.
pašapmāns Maldīga doma, pārliecība, ko kāds ir iedvesis pats sev. Īstenības parādība, par ko ir radīta šāda doma, pārliecība. Arī pašapmānīšanās.
izmānīties Mānoties izkļūt no nepatīkamas situācijas.
Atsevišķa manta Manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu.
Atsevišķa manta Manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu.
Siltuma mašīna Mašīna, kas, patērējot siltuma daudzumu, paveic mehānisku darbu vai arī realizē siltuma pārnesi, darbu paveicot ārējiem spēkiem.
pusautomāts Mašīna, mehānisms u. tml., kas kādu darbības cikla daļu veic patstāvīgi, bet tā pārējo daļu - ar cilvēka līdzdalību.
Varbūtiskā loģika Matemātiskās loģikas nozare, kas pētī skaitļu patiesās vērtības izteiksmēs.
lieta Materiālās pasaules daļa, kuras eksistence ir relatīvi patstāvīga.
nelikvīds Materiāls, ražojums, ko uzņēmums pats nevar izmantot un kas tāpēc ir jāpārdod vai jānodod citam uzņēmumam.
ala Maza, neērta, patumša, arī netīra dzīvojamā telpa.
vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
skats Mazākā vienība (dramatiskā sacerējumā), kam parasti raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs; fragments (parasti izrādē, kinofilmā) ar kādām īpašām satura vai formas iezīmēm.
separātisms Mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas patstāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
apcirpt Mazināt īpatnības.
kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
kapsele Mazs metāla vai plastmasas cilindrs vai vāks ar triecienā uzliesmojošu sprāgstvielu (piemēram, kaujas patronās).
laringoloģija Medicīnas nozare, kas pētī balsenes anatomiskās un bioloģiskas īpatnības. Mācība par balsenes slimībām un to ārstēšanu.
reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patofizioloģiskās likumsakarības organisma terminālajos stāvokļos un izstrādā ārstēšanas metodes dzīvībai svarīgu orgānu un orgānu sistēmu darbības atjaunošanai.
ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organisma anatomiskās un bioloģiskās īpatnības. Mācība par sieviešu slimībām un to ārstēšanu.
patoģeogrāfija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izpausmi atkarībā no darba, sadzīves un uzturēs apstākļiem, kurus nosaka ģeogrāfiskie faktori. Ģeogrāfiskā patoloģija.
pameita Meita attiecībā pret pamāti, patēvu.
slēpties Meklēt (kur) patvērumu, censties izsargāties (no kā).
zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
gneiss Metamorfs, kārtains Iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpats un vizla.
barojums Miesas stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam) atkarībā no patērētās barības.
nobarojums Miesas stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam) atkarībā no patērētās barības. Barojums.
šarāde Mīkla, kur atminamais vārds sadalīts daļās, no kurām katrai ir patstāvīga vārda nozīme, kas jāatmin pēc nosauktajām pazīmēm.
grūts Mokoši nepatīkams (par pārdzīvojumu). Tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas. Bēdīgs, drūms, smags.
smags Mokoši nepatīkams (par psihisku stāvokli). Tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis. Grūts (4).
kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piemēram, par kādu nodarījumu, rīcību.
Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
nomurmināt Murminot noteikt, pateikt.
izmurmināt Murminot pateikt, izrunāt. Nomurmināt.
pragmatisms Mūsdienu subjektīvā ideālisma virziens, kas patiesības nozīmi nosaka pēc tās praktiska derīguma.
reversija Mutējušā gēna pārvēršanās par sākotnējo gēnu. Mutanta pārveidošanās atgriezeniskā mutācijas ietekmē par savvaļas tipa īpatni.
skaņuraksts Muzikālo īpatnību kopums (skaņdarbā). Skaņu raksts.
Skaņu raksts Muzikālo īpatnību kopums (skaņdarbam).
Skaņu raksts Muzikālo īpatnību kopums (skaņdarbam).
pašpārvalde Nācijas tiesības patstāvīgi realizēt valsts varu ierobežotā kompetencē (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteiktas šādas tiesības). Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību. Autonomija.
autonomija Nācijas tiesības valsts varas patstāvīgā realizēšanā (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteikta pašpārvalde).
Patēriņa fonds Nacionālā ienākuma daļa, kas izmantojama, lai apmierinātu cilvēku kārtējās personiskās un kolektīvās vajadzības pēc patēriņa priekšmetiem un pakalpojumiem.
uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
Nakts patversme Naktspatversme.
trompetnarcise Narcise, kuras ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām.
pirmskaitlis Naturāls skaitlis, kas ir lielāks par 1 un dalās tikai ar 1 un pats ar sevi.
Ne skripatas (arī skripatiņas) Ne kripatas.
Ne skripatiņas (arī skripatas) Ne kripatiņas.
Neīstā (arī nepareizā) gaismā Ne tā, kā ir patiesībā. Sagrozīti, nepareizi.
nopukstēt Neapmierināti noteikt, pateikt.
papukstēt Neapmierināti pateikt, izteikt.
izburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
Balta patiesība Neapšaubāma patiesība.
Balta patiesība Neapšaubāma patiesība.
Ābeces patiesība Neapšaubāma, nenoliedzama patiesība, kas neprasa pierādījumu.
Ābeces patiesība Neapšaubāma, nenoliedzama patiesība, kas neprasa pierādījumu.
brīvība Neatkarība, patstāvība, suverenitāte (tautai, valstij).
brīvs Neatkarīgs, patstāvīgs (par tautu, valsti).
autonoms Neatkarīgs, patstāvīgs.
independents Neatkarīgs, patstāvīgs.
tirdīt Neatlaidīgi, vairākkārt (kādam ko) jautāt. Mocīt (kādu) ar nepatīkamiem jautājumiem.
Biezs gaiss Nedrošs, bīstams, nepatīkams stāvoklis.
Biezs gaiss Nedrošs, bīstams, nepatīkams stāvoklis.
aizdomas Nedrošs, nepilnīgi pamatots pieņēmums (par fakta esamību vai iespējamību). Šaubas par apgalvojuma patiesīgumu vai rīcības godīgumu.
klizma Negadījums, nelaime. Arī nepatikšanas.
ķibele Negadījums, nepatikšanas, arī nelaime. Ķeza.
ķeza Negadījums, nepatikšanas, arī nelaime. Ķibele.
laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam kādu apstākļu, nejaušības dēļ. Beigties bez nepatīkamām sekām.
Izspēlēt trumpi (retāk kārti) Negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
Izspēlēt kārti (biežāk trumpi) Negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
Izspēlēt trumpi (retāk kārti) Negaidīti pateikt. Izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
raizes Negatīvs emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepatīkami apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst.
pretīgums Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
Izspiest caur zobiem Negribīgi ko pateikt.
Caur zobiem (runāt, (no)vilkt, (no)rūkt, (no)ņurdēt u. tml.) Negribīgi, lēni, arī neskaidri runāt, pateikt.
aizmirst Neiedomāties, neapzināties, nepaturēt prātā (piemēram, pienākumu, pasākumu). Atstāt novārtā. Neievērot.
patvara Neierobežota politiskā vara (feodālismā, kapitālismā). Arī patvaldība.
despots Neierobežots, nežēlīgs, patvaļīgs valdnieks.
Laist (retāk mest) pār galvu (retāk pāri galvai) Neievērot (parasti ko nepatīkamu). Neuztraukties (par ko).
Laist (retāk mest) pār galvu (retāk pāri galvai) Neievērot (parasti ko nepatīkamu). Neuztraukties (par ko).
Mest (biežāk laist) pār galvu (retāk pāri galvai) Neievērot (parasti ko nepatīkamu). Neuztraukties (par ko).
paglabāt Neilgu laiku glabāt, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas. Arī pataupīt (1).
pabaudīt Neilgu laiku, mazliet ar prieku, baudu izjust (ko). Neilgu laiku, mazliet ar patiku nodoties (kam).
paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu). Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
paelpot Neilgu laiku, mazliet elpot (parasti svaigu, patīkamu gaisu).
paņurdēt Neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku.
fiktīvs Neīsts, izdomāts, nepatiess, arī viltots.
Grūst (biežāk bāzt, retāk badīt) acīs Nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
Badīt (biežāk bāzt) acīs Nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
Bāzt (retāk badīt) acīs Nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
dogmatisms Nekritisks domāšanas veids, kas pamatojas uz dogmām, nemainīgu attieksmi pret parādībām, problēmām u. tml., neievērojot konkrētos apstākļus. Relatīvās patiesības pārvēršana absolūtā, mūžīgā patiesībā.
Meža sapulces Nelegālas sapulces mežā - plaši izplatīta nelegālās revolucionārās darbības forma cara patvaldības un buržuāzijas diktatūras laikā.
Meža sapulces Nelegālas sapulces mežā - plaši izplatīta nelegālās revolucionārās darbības forma cara patvaldības un buržuāzijas diktatūras laikā.
punkts Neliela (piemēram, teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
epizode Neliela daļa, kam ir samērā patstāvīga nozīme (mākslas darbā).
Taupības krāsniņa Neliela krāsns, kas patērē samērā maz kurināmā.
Taupības krāsniņa Neliela krāsns, kas patērē samērā maz kurināmā.
šķēpnesis Neliela zobkarpveidīgo kārtas zivs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kuras vīrišķajam īpatnim ir šķēpveida aste.
nianse Neliela, tikko uztverama (kā) atšķirība, arī neliela, īpatnēja (kā) pazīme, īpašība.
kniksis Neliels ceļa palocījums, piemēram, sveicinot, pateicoties.
prelūdija Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem). Prelīde.
prelīde Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem). Prelūdija.
piknometrs Neliels noteikta tilpuma trauks, ko izmanto, lai noteiktu šķidrumu un cietvielu īpatnējo masu vai blīvumu, nosverot šajā traukā iepildīto vielu.
piedēklis Neliels veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas atzarojas no kāda orgāna vai kā patstāvīgs orgāns pieguļ kādam citam orgānam, ir anatomiski cieši saistīts ar kādu citu orgānu.
stērste Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu.
draņķis Nelietis (par cilvēku). Ļoti slikts, nepatīkams (par dzīvniekiem).
zāģēt Nemākulīgi spēlēt (parasti stīgu instrumentus), radot nepatīkamas skaņas. Nemākulīgi spēlējot, radot nepatīkamas skaņas, skart (instrumenta stīgas).
izlaist Neminēt, nepateikt, arī neuzrakstīt (kādā tekstā, stāstījumā). Neievērot, neizlasīt (teksta daļu).
ēst Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas, nodarīt ļaunu (kādam).
Ēst ar ēšanu Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam).
Ēst ar ēšanu Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam). Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi.
šķērsguļa Nenormāls, patoloģisks stāvoklis grūtniecībā, kad auglis guļ dzemdē šķērsām.
sanāksme Neoficiāla, parasti vairāku, cilvēku tikšanās, lai kopīgi ko svinētu, pavadītu laiku, patērzētu u. tml.
baumas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas (kas ātri izplatās) Tenkas.
tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē. Saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
Ievārīt (arī savārīt) putru (arī ziepes) Nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas. Pieļaut kļūdas, aplamības.
pasaka Nepatiesas, melīgas, arī nepamatotas ziņas. Nieki, muļķības, arī baumas.
samelot Nepatiesi atspoguļot (parasti par tekstu, datiem).
izmelot Nepatiesi vai pārspīlēti apgalvot.
sagrozīt Nepatiesi, arī neprecīzi atspoguļot, izskaidrot (piemēram, Sāktus, notikumus, kāda teikto), parasti, lai kādu maldinātu.
netaisnība Nepatiesība, meli.
Tukšs māns, arī tukši māņi Nepatiesība.
Tukši māņi, arī tukšs māns Nepatiesība.
Tukšs māns, arī tukši māņi Nepatiesība.
pīle Nepatiess izdomājums, arī apmelojums.
fikcija Nepatiess izdomājums, ko izmanto kā faktu vai kas figurē kā fakts.
dubļains Nepatiess, ļauns, arī rupjš.
liekulīgs Nepatiess, neīsts (piemēram, par uzskatiem, morāles normām).
mākslots Nepatiess, neīsts, viltots (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
nepatiesīgs Nepatiess.
viltus Nepatiess. Arī liekuļots.
pierakstījums Nepatiesu (skaitliski lielāku) faktu uzrādījums.
mēlnesība Nepatiesu ziņu, melu izplatīšana.
safantazētība Nepatiesums, neīstums, kas radies iztēles darbībā.
nepatiesīgums Nepatiesums.
kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
antipātija Nepatika, pretīgums. Pretstats: simpātija.
Pliekana (arī šķebīga) dūša Nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
Pliekana (arī šķebīga) dūša Nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
Šķebīga (arī pliekana) dūša Nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
Šķērma garša Nepatīkama nenoteiktas garšas sajūta.
parestēzija Nepatīkama sajūta, parasti ādā (piemēram, tirpums, dūrieni), ko nerada ārējs kairinājums.
Nelaba sirds Nepatīkama smaguma sajūta sirds apvidū.
Nelaba sirds Nepatīkama smaguma sajūta sirds apvidū.
šķebas Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns.
Slikta (arī nelaba) dūša Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
Nelaba (arī slikta) dūša Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
Slikta (arī nelaba) dūša Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
nelabums Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta. Arī vemšana, reibonis. Slikta fiziskā pašsajūta.
mieles Nepatīkamas atmiņas.
dzelošs Nepatīkami ass, dedzinošs (par sajūtām).
draņķis Nepatīkami nokrišņi (lietus, arī lietus ar sniegu).
sašaut Nepatīkami pārsteigt, psihiski satriekt (kādu).
Kā ar aukstu ūdeni apliet Nepatīkami pārsteigt.
slikti Nepatīkami, arī neērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī).
nelabi Nepatīkami, pielīgi (ko izjust, pārdzīvot).
neglīts Nepatīkams (par skaņu).
bēdas Nepatīkams gadījums, stāvoklis, apstākli, kuri jāpacieš vai par kuru novēršanu jāraizējas. Domas par šādu gadījumu, stāvoklī, apstākļiem Raizes.
nesmukums Nepatīkams notikums, nepatīkama situācija, neiedzēra, lielījās un dziedāja.
jezga Nepatīkams notikums, situācija.
malks Nepatīkams pārdzīvojums, parasti pazemojums, aizvainojums.
Auksta duša Nepatīkams pārsteigums. Atjēgšanās (piemēram, no spēcīga emocionāla stāvokļa).
Rūgts kumoss Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
Vērmeļu (arī darvas, rūgts) piliens Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
Rūgts kumoss (arī malks, piliens) Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
Vērmeļu (arī darvas, rūgts) piliens Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
draņķis Nepatīkams, nederīgs, arī bojāts priekšmets.
šķērms Nepatīkams, nelabs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
muļķīgs Nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli).
nelādzība Nepatīkams, nevēlams gadījums, iedarbība.
ziepes Nepatīkams, nevēlams stāvoklis, nepatikšanas.
nelabs Nepatīkams, nevēlams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu).
nelāgs Nepatīkams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu).
antipātisks Nepatīkams, pretīgs. Pretstats: simpātisks.
lipīgs Nepatīkams, uzmācīgs.
netīkams Nepatīkams.
mākonis Nepatīkamu izjūtu, pārdzīvojumu kopums.
klipa Nepatikšanas, arī neveiksme.
mēsli Nepatikšanas.
nedienas Nepatikšanas.
krampji Nepatvaļīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko, piemēram, izraisa nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
pollūcija Nepatvaļīga sēklas noplūšana (parasti miegā).
žāvas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa ar atvērtu muti.
žagas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa, ko izraisa diafragmas periodiska savilkšanās un ko pavada raksturīgas skaņas.
(Uz)griezt (arī pagriezt) muguru Nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piemēram, tenkām).
Pagriezt (arī uzgriezt) muguru Nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piemēram, tenkām).
Uzgriezt (arī pagriezt) muguru Nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piemēram, tenkām).
konsonanse Nepilnīga atskaņa, ko veido vārdi, kuros atkārtojas līdzskaņi, bet uzsvērtie patskaņi nav vienādi.
Laist caur(i) pirkstiem Neprasi paturēt, izmantot.
Izlaist caur(i) pirkstiem Neprast paturēt, izmantot.
(Iz)laist caur(i) pirkstiem Neprast paturēt, izmantot.
horeja Nervu slimība, kurai raksturīga nepatvaļīga, juceklīga muskuļu saraušanās.
ieēnoties Neskaidri iezīmēties, izdalīties uz gaišāka fona (par ko patumšu).
nopurkšķēt Neskaidri noteikt, pateikt.
Noņurdēt (arī norūkt) zem deguna (arī caur zobiem) Neskaidri, īgni, negribīgi noteikt, pateikt.
Norūkt bārda, arī norūkt (arī noņurdēt) zem deguna (arī caur zobiem) Neskaidri, īgni, negribīgi noteikt, pateikt.
nodūkt Neskaidri, murminot noteikt, pateikt.
nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt, arī norunāt. Nepareizi, kļūdaini noteikt, pateikt, arī norunāt.
nomurkšķēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt.
iebuldurēt Neskaidri, nesaprotami pateikt (parasti ausī).
izbuldurēt Neskaidri, nesaprotami pateikt, izrunāt
pabuldurēt Neskaidri, nesaprotami, arī kļūdaini pateikt, parunāt.
noņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, noteikt, pateikt.
nabagmāja Nespējnieku patversme.
akcīze Netiešais nodoklis, ko kapitālistiska valsts uzliek iekšzemē ražotām plaša patēriņa precēm un ko ieskaita preču pārdošanas cenā.
palikt Netikt patērētam, izlietotam.
Palikt pāri Netikt patērētam, izlietotam. Saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
Palikt pāri Netikt patērētam, izlietotam. Saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
Pamest (arī atstāt) savā vaļā Neuzraudzīt, ļaut, lai dara, ko grib, kas patīk.
dezertēt Neveikt savus pienākumus, patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no darba, kolektīva u. tml.).
nelaime Nevēlams, nepatīkams apstāklis, nevēlama, nepatīkama parādība.
rūpes Nevēlams, nepatīkams gadījums, stāvoklis, apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst. Psihisks stāvoklis, ko izraisa šāds gadījums, stāvoklis, apstākļi.
izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī likt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem).
pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vaidu, izteikumu u. tml.). Izsprukt (2).
izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
sivēnaste Nevīžīgs, arī nepatstāvīgs cilvēks.
ciesa Nezāle ar sīkstām, cietām saknēm. Vārpata.
Nezināt, kur dēties Nezināt, kur palikt, patverties.
Līdz pēdējam Nežēlojot spēkus, pat dzīvību.
krāšņs Niansēts, spilgts, ļoti patīkams (par krāsu, skaņu).
mistrojums No dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem veidota (vai veidojusies) augu kopa.
kanēlis No kanēļkoka mizas iegūta garšviela ar noturīgu, stipru smaržu un īpatnēju garšu.
izprieca Nodarbība, pasākums, kura mērķis ir izklaidēšanās, patīkama aktīva atpūta.
smērēties Nodarboties ar ko nepatīkamu, neizdevīgu, arī piedalīties nepatīkama, neizdevīgā pasākumā.
Netiešais nodoklis Nodoklis, ko iekasē par kā (piemēram, patēriņa priekšmetu, ceļu) izmantošanu, kādu darbību veikšanu (piemēram, tiesā, tirgū).
nolikt Noglabāt, lai pataupītu (parasti kādam nolūkam).
noslēpt Noklusēt, nepateikt, neatklāt (ziņas, faktus).
Uzķerties uz āķa Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
Uzķerties uz makšķeres (arī āķa) Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
Uzkosties uz āķa (arī makšķeres) Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
Uzķerties uz āķa (arī makšķeres) Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
atlikt Nolikt atsevišķi, lai saglabātu, pataupītu.
uzrauties Nonākt nepatīkamā, bīstamā situācijā, stāvoklī, parasti pēkšņi, negaidīti.
tikpat Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, ko konkretizē salīdzinātājs. Arī tāpat [1] (8).
pats Norāda uz norises, stāvokļa, pazīmes patstāvīgumu, arī spontānumu.
pats Norāda uz patstāvīgu darbības veicēju.
tā Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības. Tāpat [1].
zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam ļoti tuvu, līdzās, ir pats tuvākais.
privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas patstāvīgi, individuāli un nav tieši saistīts, piemēram, ar valsts dienestu, uzņēmumu.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kāds veic, arī rada pats, pēc savas gribas, iniciatīvas.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai arī tas attiecas uz pašu darītāju.
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (organismā), kas nosaka tā funkcionēšanas īpatnības, spējas (parasti kādā laikposmā).
konvencionāls Nosacīts, (parasti patvaļīgi) pieņemts, arī tradīcijām atbilstošs.
pašnosaukums Nosaukums (parasti tautai), ar ko apzīmē pats sevi (atšķirībā no nosaukuma, ko dod citi).
izmeklēt Noskaidrot, konstatējot patiesos faktus, apstākļus.
nelāgums Nosodāms nodarījums. Nepatikšanas.
nomuldēt Noteikt, pateikt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu). Norunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
nogvelzt Noteikt, pateikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības).
Darba pūriņš Noteikta tilpuma cilindrs (Padomju Savienībā 0,001 vai 0,02 kubikmetri) labības graudu īpatnējās masas noteikšanai.
struktūra Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu, to īpatnību kopums. Tas, kam ir raksturīgs noteikts sastāvdaļu, elementu kopums.
ciets Noteikts (parasti ar likumu, pavēli), tāds, ko nevar patvaļīgi grozīt.
stils Noteikts darbības, rīcības, izturēšanās veids, to īpatnību, savdabību kopums.
kārta Noteikts daudzums patronu vai šāviņu, ko (ložmetējs, automāts, artilērijas ierocis) izšauj vienā paņēmienā.
svēts Noteikts, stingrs, arī patiess, īsts (piemēram, par uzskatiem, pārliecību).
virziens Noteiktu īpatnību, pazīmju kopums, kas raksturīgs (kādas sabiedriskas sistēmas, piemēram, zinātnes) atsevišķai daļai.
pārbaudījums Notikums, apstākli (parasti grūti, sarežģīti), kas rada iespēju novērtēt fiziskos, morālos spēkus, izturību, jūtu patiesumu u. tml.
noputināt Notīrīt (no kā ko tādu, kas pat).
aiztaupīt Novērst, neizraisīt (parasti ko nevēlamu, nepatīkamu u. tml.).
teorēma Nozīmīgs matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
nule Nupat, tikko.
Tik tikko Nupat. Arī nesen.
Tik tikko Nupat. Arī nesen.
noņirgt Ņirdzīgi noteikt, pateikt.
noņirgāties Ņirgājoties noteikt, pateikt.
apbalvojums Oficiāls atzinības vai pateicības izteikums (pasniedzot balvu vai citu atzinības zīmi vai arī piešķirot goda nosaukumu).
izoperēt Operējot izņemt (kādu organisma daļu, arī patoloģisku veidojumu organismā).
sviestskābe Organiska skābe - biezs, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku.
jodoforms Organisks joda savienojums - dzelteni kristāli ar īpatnēju smaku (antiseptisks līdzeklis).
tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piemēram, saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
toksikoze Organisma patoloģisks stāvoklis, ko izraisījusi kādu vielu vai kaitīgu faktoru iedarbība uz organismu.
tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos (parasti tiešā saskarē ar tiem).
anaerobs Organisms, kura dzīvības norisēm nav nepieciešams (vai pat ir kaitīgs) skābeklis.
mantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
pārmantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem. Mantojamība.
pēctecība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem. Mantojamība.
atsevišķs Organizatoriski nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām).
Provizorisks orgāns Orgāns, ko organisma attīstības gaitā nomaina pieaugušam īpatnim raksturīgs orgāns.
vienatā Pa vienam. Viens pats.
patecināt Paasināt, patrīt (piemēram, ar tecīlu).
Kost zobus Paciest ko nepatīkamu.
cildens Pacilāts, patīkami saviļņots.
pakaucināt Padarbināt (ierīci, kas rada nepatīkamas, griezīgas skaņas).
sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, arī patērēšanai derīgu. Arī pagatavot (ēdienu).
izdaiļot Padarīt daiļu, patīkamu.
izbojāt Padarīt ļoti neglītu, nepatīkamu.
pabojāt Padarīt neglītāku, nepatīkamāku.
bojāt Padarīt neglītu, nepatīkamu.
apēnot Padarīt nepatīkamu, drūmu, samaitāt (ko labu). Aptumšot.
saldināt Padarīt patīkamu, priecīgu vai patīkamāku, priecīgāku.
Nostādīt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
Nostādīt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
Uzstutēt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
apmirdzēt Padarīt skaistu, patīkamu.
Sociālistiskais reālisms Padomju literatūras un mākslas pamatmetode, ar ko reālo īstenību attēlo patiesi, tās vēsturiskajā konkrētībā un revolucionārajā attīstībā.
padzīvoties Padzīvot kur, kādā vietā, parasti mierīgi, patīkami.
tirāde Pagara, nepārtraukta (parasti patētisku) vārdu, teikumu virkne (runā).
Patrīt mēli (arī zobus) Pajokot. Arī patenkot.
Patrīt zobus (arī mēli) Pajokot. Arī patenkot.
Patērētāju kooperācija (arī biedrība, kooperatīvs) Paju īpašnieku apvienība patēriņa preču iepirkšanai un realizēšanai.
paēna Pajumte. Arī patvērums.
līst Pakāpeniski kļūt nepatīkami sajūtamam (parasti cauri apģērbam) - piemēram, par aukstumu, mitrumu.
Grimt purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
Grimt (retāk stigt) purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
Stigt (biežāk grimt) purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
nomurdēt Paklusu, neskaidri noteikt, pateikt. Nomurmināt.
Izkāst caur zobiem reti Paklusu, tikko atverot muti, pateikt, izrunāt.
izrēķināties Pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt.
paņirbēt Pakņudēt, arī patrīsēt.
novilkt Palēnināti izrunājot vārdus, noteikt, pateikt.
nostiept Palēnināti runājot, noteikt, pateikt. Novilkt (11).
paleopatologs Paleopatoloģijas speciālists.
pašpalīdzība Palīdzība, ko kāds sniedz pats sev (parasti ievainojuma gadījumā).
paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piemēram, paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu an noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties), paklanīties.
paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties). Palocīties (1).
prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu.
aiztaupīties Palikt neizlietotam, tikt pataupītam, saglabātam.
pierādīt Pamatot (kā) patiesumu, pareizumu, izmantojot, piemēram, faktus, spriedumu sistēmas.
aizstāvēt Pamatot, pierādīt (uzskatu, tiesību, rīcības u. tml. pareizumu, patiesumu).
iegrauzties Pamazām, neatlaidīgi ietekmēt (apziņu) - par ko nevēlamu, nepatīkamu.
paberzties Pamazgāt, patīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku).
Pamest (arī atstāt) kaunā Pamest, atstāt (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
šokēt Panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts. Izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
izglābt Panākt ar savu rīcību, an būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
sabojāt Panākt būt par cēloni, ka (kas) kļūst neglīts, nepatīkams, arī neatbilstošs kādām, parasti estētiskām, prasībām, normām.
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās pozitīva attieksme, patika (pret ko).
mocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūta, arī ļoti nepatīkama situācijā.
spīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūtā, arī ļoti nevēlamā situācijā. Mocīt (2).
(Ie)grūst (arī iedzīt) postā Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) notiek nelaime. Sagādāt (kādam) nepatikšanas.
pievilkt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas interese, izraisās patika. Piesaistīt.
sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis, jūtas, domas) kļūst pretrunīgs, arī grūti panesams, nepatīkams.
sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
nosist Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst negatīvs, nepatīkams.
vokalizēt Panākt, būt par cēloni, ka līdzskaņi «j» un «v» pāriet patskanī.
pamācīt Panākt, ka (kāds) izjūt, pārdzīvo (ko nepatīkamu). Arī pārmācīt.
uzvelt Panākt, ka (kas nepatīkams, arī grūts) jāuzņemas (kādam).
ņemt Panākt, ka gūst, dabū (sev kādu labumu, ko patīkamu). Atļauties (ko izmantot, piesavināties u. tml.).
Uzvelt (uz) (kāda) pleciem Panākt, ka kāds uzņemas ko nevēlamu, nepatīkamu (piemēram, darbu, pienākumu).
Uzvelt uz (kāda) pleciem, arī uzvelt (kāda) plecos Panākt, ka kāds uzņemas ko nevēlamu, nepatīkamu (piemēram, darbu, pienākumu).
brēcināt Panākt, ka skan, vai ļaut skanēt (parasti nepatīkamiem, griezīgiem trokšņiem, skaņām).
pieveikt Panākt, ka vairs nav jācieš (no kā nepatīkama, nevēlama). Panākt, ka izzūd (kas nepatīkams, nevēlams).
smaržmētra Panātru (lūpziežu) dzimtas augs, kuram ir olveida vai garenas lapas, sārti vai violeti ziedi lapu žāklēs un īpatnēja rūgiena smarža un garša.
pamēļot Papļāpāt. Arī patenkot.
psiholoģisms Parādība (mākslā), kad tēlojumu balsta uz tēlu psihes analīzi un ievēro psihes īpatnības.
Pārbaudes akmens Parādība, ar ko salīdzinot var novērtēt kā patiesumu, īstumu, vērtību.
pārsmags Pārāk smags. Tāds, kura īpatnējā masa ir lielāka nekā parasts.
pārviegls Pārāk viegls. Tāds, kura īpatnējā masa ir mazāka nekā parasts.
apmīļot Parasti savienojumā ar «(ar) acīm», «ar skatienu»: sirsnīgi, mīļi, ar patiku uzlūkot.
stulbs Parasti savienojumā ar «būt», «iznākt» formām apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
muļķīgs Parasti savienojumā ar «būt», «iznākt» formām apzīmē nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
silts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
elements Parasti savienojumā ar «ķīmiskais»: viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš.
pateikt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) pateikt.
ievārīt Parasti savienojumā ar «ziepes», «putra»: nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
savārīt Parasti savienojumā ar «ziepes», «putra»: nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas. Pieļaut kļūdas, aplamības.
ekonomika Parasti savienojumā ar «zinātne»: sabiedrisko zinātņu nozare, kas pētī kategorijas un likumsakarības ražošanā, sadalē, maiņā un patēriņā.
blakts Parazītisks asinssūcējs kukainis ar asu, nepatīkamu smaku.
panglapsene Parazītlapseņu apakškārtas augēdājs kukainis, kura kāpuri izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
apvainojums Pārdzīvojums, ko izraisījusi pārestība, nepatiesi pārmetumi u. tml. Sarūgtinājums, apbēdinājums.
Izdzert (arī iztukšot) rūgto biķeri Pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
Iztukšot (arī izdzert) rūgto biķeri novec Pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
Izdzert (arī iztukšot) rūgto biķeri Pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
Izdzert (iztukšot) rūgto biķeri Pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
Dabūt sirmus matus Pārdzīvot lielas bēdas, nepatikšanas.
Izbaudīt (arī just, izjust) uz savas ādas Pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
Izjust (arī just, izbaudīt) uz savas ādas Pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
Just uz savas ādas Pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
Izbaudīt (arī just, izjust) uz savas ādas Pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
dabisks Pareizs, pats par sevi saprotams. Vienīgi pareizais.
pabrangs Paresns, patukls.
vokalizēties Pāriet patskanī (par līdzskaņiem "j" un "v").
patinēt Pārklāt ar patinu.
ticība Pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
recesivitāte Pārmantoto pazīmju izzušana (augu un dzīvnieku hibrīdiem) salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem (tie) cēlušies.
noskaitīt Pārmetot, rājot, pamācot noteikt, pateikt.
pačalot Parunāties, patērzēt daudziem reizē. Ātri, jautri parunāt, arī papļāpāt.
sadalīt Pārveidot (veselo) tā, ka rodas divas vai vairākas atsevišķas, samērā patstāvīgas daļas, vienības.
ūdensapgāde Pasākumu komplekss patērētāju apgādei ar ūdeni.
Ūdens apgāde Pasākumu komplekss patērētāju apgādei ar ūdeni. Ūdensapgāde.
Padot (arī pasniegt) roku Pasniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
Sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
pats Pastiprina nojēgumu par darbības veicēja patstāvīgumu.
pats Pastiprina nojēgumu par patstāvīgu darbības darītāju, uz kuru norāda atgriezeniskais vietniekvārds. Mierināt pašam sevi.
Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē Pateikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto. Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē Pateikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto. Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
pakladzināt Pateikt, izpaust (parasti ko slepenu, arī nepatiesu).
patentmateriāli Patentresoru oficiālo publikāciju un aizsargpublikāciju kopums, kuras ir ievietotas oficiālos patentu biļetenos, kā arī ziņu kopums par preču zīmēm. Patentdokumentācija.
patentdokumentācija Patentresoru oficiālo publikāciju un aizsargpublikāciju kopums, kuras ir ievietotas oficiālos patentu biļetenos, kā arī ziņu kopums par preču zīmēm. Patentmateriāli.
rēns Patīkami silts, arī patīkami vēss, parasti bez vēja (par laikapstākļiem, laikposmu). Patīkami silts, arī patīkami vēss (piemēram, par gaisu, vēju).
Iet pie sirds Patikt, izraisīt patīkamas emocijas.
nopatinēt Patinēt un pabeigt patinēt.
streptokoki Patogēni vai nepatogēni koki, kam šūnas ir sagrupētas ķēdītēs.
iedīglis Pats pirmais sākums, pati pirmā sākotnējā izpausme (kādai parādībai). Pirmsākums.
indivīds Patstāvīgi eksistējošs organisms. Īpatnis (1).
despotija Patvaldības forma, neierobežota monarhija, kam raksturīga augstākās varas patvaļa un pavalstnieku beztiesiskums. Valsts, kurā ir šāda patvaldības forma.
patvarībnieks Patvarīgs cilvēks. Arī patvaļnieks.
paslēptuve Patvertne. Arī patvērums.
patvēra Patvērums. Arī patvere.
lādēt Paust neapmierinātību, nepatiku.
lādēties Paust neapmierinātību, nepatiku.
(Sa)raukt degunu Paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
Raukt degunu Paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu.
Noņemt mugursomu no muguras. (Pa)griezt (arī uzgriezt) muguru Paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), (pa)griezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
Pagriezt (arī uzgriezt) muguru Paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), pagriezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
Uzgriezt (arī pagriezt) muguru Paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), pagriezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
izdzīvoties Pavadīt laiku tā, kā patīk, brīvi, bezrūpīgi, jautri.
panākt Paveikt (tikpat, cik paveicis kāds cits), darot ko ātrāk, spraigāk, labāk. Arī atgūt (nokavēto).
lokalizējums Paveikta darbība --> lokalizēt (2). Citas tautas daiļdarbs, folkloras sacerējums, kas, parasti tulkojot, pielāgots savas tautas, zemes īpatnībām.
pamatojums Paveikta darbība, rezultāts --> pamatot. Faktu, cēloņu, loģisku slēdzienu u. tml. kopums, ko izmanto, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību.
patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (1).
patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (2). Tas, kas ir patapināts.
patinējums Paveikta darbība, rezultāts --> patinēt.
pierādījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierādīt. Tas (piemēram, fakts, spriedumu sistēma), ko izmanto, lai pamatotu (kā) patiesumu, pareizumu.
Ar tīru sirdsapziņu Pavisam godīgi, patiesi, atklāti.
Ar tīru sirdsapziņu Pavisam godīgi, patiesi, atklāti.
dzimumpazīmes Pazīmes, ar kurām vīrišķie un sievišķie īpatņi atšķiras viens no otra.
dzimums Pazīmju kopums, kas nosaka organismu iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos.
atsaukt Paziņot, ka (ziņa, vēstījums, paziņojums u. tml.) ir nepareizs, nepatiess.
uzzīmēt Pazīt, arī atzīt par tāpatīgu (kādu ilgi neredzētu, pārvērtušos, arī nomaskējušos).
minējums Pēc patiesīguma nedrošs izteikums, spriedums, doma (par ko nezināmu, daļēji zināmu).
pārtraukt Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
iedzelt Pēkšņi rasties un izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (parasti par domu). Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (par notikumu, faktu).
recidīvists Persona, kas atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts pat bīstamu (parasti pēc tam, kad tā ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas). Bīstams noziedznieks, kam krimināllikums pastiprina soda sankciju.
patruļnieks Persona, kas ietilpst patruļā.
patrons Persona, kas ir noslēgusi patronēšanas līgumu par bāreņa audzināšanu savā ģimenē.
repatriants Persona, ko repatriē vai kas repatriējas.
piectik Piecreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
Ieskriet nelaimē Piedzīvot ko nepatīkamu.
Ieskriet nelaimē Piedzīvot ko nepatīkamu.
Dabūt sirmus matus Piedzīvot lielas bēdas, nepatikšanas.
Dabūt sirmus matus Piedzīvot lielas bēdas, nepatikšanas.
pielīst Pielabināties, izpatikt (kādam), parasti savtīgos nolūkos.
lokalizēt Pielāgot (citas tautas daiļdarbu, folkloras sacerējumu), parasti tulkojot, savas tautas, zemes īpatnībām.
pierast Pielāgoties (piemēram, kādiem apstākļiem), neizjust par traucējošu, nepatīkamu (ko).
piesmakot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti gaisam telpā) rodas kāda nepatīkama smaka.
ķēpa Pienākums, darbs (parasti nepatīkams), kura veikšana saistīta ar grūtībām, lielām pūlēm.
krejotava Pienrūpniecības pārstrādāšanas uzņēmuma daļa, kur pieņem pienu, to separē, pasterizē, atdzesē, uzglabā un nosūta krējumu un vājpienu patērētājiem vai pārstrādei, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
noticēt Pieņemt par patiesu bez pierādījuma.
pievākt Pieņemt un paturēt, piemēram, savā dzīvoklī, savā ģimenē (cilvēku vai dzīvnieku).
pielādēt Piepildīt ar pulveri (patronas čaulu), piepildīt ar sprāgstvielu (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu).
salādēt Piepildīt ar pulveri vēlamajā daudzumā (patronas čaulu), piepildīt ar sprāgstvielu vēlamajā daudzumā (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu).
apgāzt Pierādu (domas, uzskata) maldīgumu, nepatiesumu, aplamību.
valdzināt Piesaistīt (kādu), izraisot patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties.
Izspiest vārdu Piespiest sevi ko pateikt.
Izspiest vārdu Piespiest sevi ko pateikt.
piesmirkt Piesūcoties ar mitrumu, kļūt smacīgam, iegūt nepatīkamu smaku.
izcelties Pievērst sev uzmanību, iegūt ievērību (ar savām īpatnībām, rīcību). Atšķirties no citiem.
lādēt Pildīt ar pulveri (patronas čaulu), pildīt ar sprāgstvielu (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu).
No galvas Pilnīgi paturot atmiņā. Pilnīgi atceroties.
urbanizācija Pilsētai, rūpniecības centram raksturīgu iezīmju, īpatnību radīšana (vidē ārpus pilsētām).
noņēmējs Pircējs. Arī patērētājs.
oriģināls Pirmreizējs, autora paša radīts, parasti mākslas, darbs. Mākslas darbs, kurā izmantota patstāvīga ideja. Pirmveidojums, pirmraksts (pretstatā kopijai, tulkojumam u. tml.).
izrunāt Plaši izpaust (parasti ko nepamatotu, nepatiesu).
silikāti Plaši izplatīti iežu veidotāji minerāli (piemēram, laukšpats, vizla), kas veidojas no dažādu silīcijskābju sājiem.
sapļāpāt Pļāpājot daudz pateikt, izpaust.
stacija Populācijas dzīvesvieta, kurā ir tādu vides faktoru komplekss, kas nodrošina populācijas īpatņu eksistenci un attīstību. Vieta, ko populācijas īpatņi izmanto noteiktu laikposmu.
pašportrets Portrets, kurā autors attēlojis pats sevi.
autoportrets Portrets, kurā autors attēlojis pats sevi. Pašportrets.
mazumtirdzniecība Preču pārdošana iedzīvotājiem personīgā patēriņa vajadzībām.
tirdzniecība Preču pārdošana un pirkšana, preču ieguve un to piegādāšana patērētājiem.
dekabristi Pret dzimtniecību un patvaldību vērstās 1825. gada 14. decembra muižnieciskās revolucionārās sacelšanās dalībnieki (pirmsrevolūcijas Krievijā).
nelabi Pretīgi, nepatīkami (garšot, ost).
nelāgs Pretīgs, nepatīkams (par garšu, smaržu).
pretība Pretīgums, nepatika.
nočivināt Priecīgi, bezbēdīgi noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm).
apmierinātība Prieka, gandarījuma izjūta. Apmierinājums, labpatika.
mīlulis Priekšmets (parasti rotaļlieta), kas izraisa sevišķu patiku.
paštiesa Privātpersonu organizēta neoficiāla patvaļīga tiesa.
negatīvisms Psihes attīstības vai patoloģiska procesa izraisīta (parasti situācijai neatbilstoša) pretestība pret ārējām ietekmēm, arī pret iekšējiem darbības stimuliem.
Senilās psihozes Psihiski traucējumi, kas rodas samērā lielā vecumā pataloģiskā procesā, nevis fizioloģiskās novecošanās dēļ.
labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību. Attiecīgā satura domas, priekšstati u. tml.
sajūsma Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga emocionāla pacilātība, liela patika, dziļš prieks.
neomulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
neērtība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas izjūtas, ka izturēšanās, darbība neatbilst situācijai, kādām normām.
patopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī psihiskās darbības izmaiņas, kuras izraisa augstākās nervu sistēmas darbības patoloģija, psihiskās vai somatiskās slimības.
katatonija Psihomotori traucējumi, kas izpaužas nepatvaļīgo kustību traucējumos.
psihopatologs Psihopatoloģijas speciālists.
psihopātija Psihopatoloģisks stāvoklis, kam ir raksturīga krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
lādiņš Pulvera pildījums (patronas čaulā), sprāgstvielas pildījums (šāviņa, mīnas, bumbas korpusā).
papurināt Purinot patīrīt.
nopurpināt Purpinot noteikt, pateikt.
riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu (ar savu izturēšanos, rīcību, runu).
rotāt Radīt (sejā, tās daļās) kādu, parasti patīkamu, izteiksmi (par smaidu, sārtumu u. tml.).
blēt Radīt īpatnējas balss skaņas (par aitām, kazām).
apšķebināt Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku (piemēram, par kādu smaržu, garšu).
(Ap)šķebināt dūšu (retāk sirdi) Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
Apšķebināt dūšu (retāk sirdi) Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
(Ap)šķebināt sirdi (biežāk dūšu) Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
Šķebināt dūšu (retāk sirdi) Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
smakot Radīt nepatīkamu smaku. Būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka. Arī smirdēt.
zāģēt Radīt raksturīgas, parasti nepatīkamas, balss skaņas - par dzīvniekiem.
pazemināt Radīt sarunvalodas, vienkāršrunas īpatnības (piemēram, tekstā, stilā).
darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai. Darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības.
normstunda Rādītājs, kas raksturo patērēto darba daudzumu vienā stundā. Darba daudzums, kas jāpatērē vienā stundā.
materiālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērētā materiāla daudzumu. Materiāla daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu.
metālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērēto metāla daudzumu.
interpretācija Radoša, īpatnēja pieeja idejas, satura atklāšanai (parasti izpildītājmākslā).
atbaidīt Radot nepatiku, bailes, atsvešināt.
atbiedēt Radot nepatiku, bailes, atsvešināt. Atbaidīt (2).
bēdāties Raizēties, (pastāvīgi) domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu). Bažīties, uztraukties.
Zilbju raksts Raksts, kurā zīmes apzīmē patskaņu un līdzskaņu savienojumus, kā arī dažus atsevišķus patskaņus un līdzskaņus.
aizgādniecisks Raksturīgs (parasti nelūgtai, nepatīkamai) aizgādībai. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība. Aizbildniecisks.
ārisks Raksturīgs, īpatnējs āriešiem (1).
ārisks Raksturīgs, īpatnējs āriešiem (2).
portrets Raksturīgu (kā) īpašību, īpatnību kopums.
skanējums Raksturīgu īpatnību kopums (parasti mākslas darbā).
kolorīts Raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, kādai vietai, tautai, nācijai, laikmetam).
tverties Rast patvērumu, glābties (kur).
dēties Rast patvērumu, glābties, palikt.
galēties Rast patvērumu, glābties, palikt.
rēgoties Rasties (iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml.) redzes tēlu veidā (parasti par ko nepatīkamu).
iegriezties Rasties nepatīkamai, arī sāpīgai sajūtai (ausīs), atskanot spalgai, griezīgai skaņai.
Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Rasties, veidoties redzes iztēlē, domās (parasti par ko nepatīkamu).
izelsot Raudot, elsojot pateikt, izrunāt.
noņerkstēt Raudulīgā balsī, kaprīzi noteikt, pateikt.
šņaukāties Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.). Šņaukāt (3).
šņaukāt Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.). Šņaukāties (3).
līnija Ražošanas iekārta, kas sastāv no vairākām relatīvi patstāvīgām saskaņotā darbu procesā iekļautām secīgām vienībām (piemēram, mašīnām, ietaisēm, ierīcēm).
stahanovietis Ražošonas pirmrindnieks un novators, kas cīnījās pat visaugstāko darba ražīguma sasniegšanu (Padomju Savienībā).
Patiesībai acīs skatīties Reāli, skaidri novērtēt patieso stāvokli.
Patiesībai acīs skatīties Reāli, skaidri novērtēt patieso stāvokli.
fakts Reāls, patiess notikums, (īstenības) parādība.
pataupīties Refl. --> pataupīt (1). Tikt pataupītam.
pataupīties Refl. --> pataupīt (2). Tikt pataupītam.
patērēties Refl. --> patērēt (2). Tikt patērētam.
patērēties Refl. --> patērēt (3). Tikt patērētam.
patinēties Refl. --> patinēt.
patrīties Refl. --> patrīt (1). Tikt patrītam.
patukšoties Refl. --> patukšot. Tikt patukšotam.
vizināties Refl. --> vizināt [1]. Braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
lūgšana Reliģiska ceremonija, tās sastāvdaļa - vēršanās pie dieva ar kādu lūgumu, vajadzību, arī pateicību. Šādā ceremonijā izmantojamais teksts.
ziedot Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Upurēt (1).
upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Ziedot (1).
atklāsme Reliģiski ideālistiskajā filozofijā - pārjutekliska patiesības uztvere, kas piemīt tikai izredzētajiem mistiskas apskaidrības brīdī.
dogma Reliģisku mācību pamattēze, kas obligāta visiem ticīgajiem un ko uzskata par nemaldīgu patiesību, kurai nešaubīgi jātic.
vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gadsimtā) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
orogrāfija Reljefa īpatnību kopums (kādā Zemes virsas daļā).
pašremonts Remonts, ko kāds veic pats ar saviem spēkiem, līdzekļiem.
patentresors Resors, kas izsniedz patentus.
patvarība Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības. Arī patvaļa (1).
izrīkoties Rīkoties (parasti patvaļīgi).
Krāt ogles uz galvas Rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
Krāt ogles uz galvas Rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
Krāt ogles uz galvas Rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
kaitināt Rīkoties, izturēties tā, lai (kādā) izraisītu nepatiku, arī dusmas.
Glābt situāciju Rīkoties, lai novērstu nepatīkamu, nevēlamu situāciju.
Glābt situāciju Rīkoties, lai novērstu nepatīkamu, nevēlamu situāciju.
ritmika Ritma īpatnību kopums (piemēram, skaņdarbā).
ritmika Ritma īpatnību kopums (piemēram, valodā, tekstā, daiļdarbā).
Lāpāmais vokālis (arī patskanis) Ritma patskanis.
Lāpāmais patskanis (arī vokālis) Ritma patskanis.
Lāpāmais vokālis (arī patskanis) Ritma patskanis.
strofika Ritmiski intonatīvās kompozīcijas īpatnību kopums (piemēram, kāda autora, virziena) daiļdarbos.
ritums Ritms. Arī (kā) ritma īpatnību kopums.
pretspiediens Rokas spiediens, ar ko reaģē uz cita cilvēka rokas spiedienu (piemēram, sasveicinoties, pateicoties).
lode Rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas pēc šāviena tiek izmesta pa stobru.
sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust. Runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
palaist Runājot, rakstot izplatīt, panākt, ka izplatās (kāda, parasti nepatiesa, informācija).
kontrahēt Runas plūsmā apvienot divus patskaņus vienā patskanī vai divskanī.
tonis Runas, balss skanējuma īpatnību kopums, kurā izpaužas runas satura, psihiskā stāvokļa nianses, sastāvdaļas. Arī intonācija (1).
balamutēties Runāt daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi. Pļāpāt, lielīties.
murkšķēt Runāt ko klausītājiem nepatīkamu.
Malt pasakas Runāt ko nepatiesu, runāt niekus.
Malt pasakas Runāt ko nepatiesu, runāt niekus.
Runāt baltu patiesību Runāt neapšaubāmu patiesību.
nelaime Rūpes, raizes, arī nepatikšanas.
posts Rūpes, raizes, arī nepatikšanas.
Apstrādes rūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietvei izejvielu pārstrādi ražošanas līdzekļos un patēriņa priekšmetos.
Vieglā rūpniecība Rūpniecības nozare, kas ražo plaša patēriņa priekšmetus.
Vieglā rūpniecība Rūpniecības nozare, kas ražo plaša patēriņa priekšmetus.
parodēt Saasināti, parasti komiski, atdarināt, izcelt (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnības (parasti mākslas darbā).
parodija Saasināts, parasti komisks (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnību atdarinājums, izcēlums (parasti mākslas darbā).
starpslānis Sabiedrības daļa, kas nepārstāv noteiktu šķiru, arī šķiras daļa, sabiedrības grupa, kas atšķiras ar kādu īpatnību, darbību.
ekscess Sabiedriskās kārtības patvarīgs traucējums. Arī vardarbība.
galaprodukts Sabiedriskās ražošanas apjoma rādītājs - materiālās ražošanas nozaru produkcijas daļa, kuru izlieto personīgā patēriņa un sabiedriskā neražojošā patēriņa vajadzībām, pamata un apgrozāmo fondu veidošanai, kā arī eksporta un importa saldo segšanai.
sasmakt Sabojāties tā, ka sāk izplatīt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
samudēt Sabojāties, parasti pilnīgi, iegūt nepatīkamas garšas īpašības, piemēram, sarūgstot, saskābstot (par produktiem). Sasmakt (par gaisu).
Gāzt (kādam) uz galvas Sacīt (kādam) daudz nepatīkama. Bārt, lamāt (kādu).
Gāzt (kādam) uz galvas Sacīt (kādam) daudz nepatīkama. Bārt, lamāt (kādu).
apmētāt Sacīt vairākkārt (ko apvainojošu, nepatīkamu, asu, nievīgu).
atkārtot Sacīt, izteikt (to pašu, ko pateicis cits).
Uzgrūst (arī uzlaist) kaklā (arī uz kakla) Sagādāt (kādam) ko nepatīkamu.
Uzgrūst (arī uzlaist) kaklā (arī uz kakla) Sagādāt (kādam) ko nepatīkamu.
Uzlaist (arī uzgrūst) kaklā (arī uz kakla) Sagādāt (kādam) ko nepatīkamu.
zāģēt Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas, kaitēt (kādam).
grauzt Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas.
Sagādāt galvassāpes Sagādāt nepatikšanas, bēdas. Likt uztraukties, raizēties.
Sagādāt galvassāpes Sagādāt nepatikšanas, bēdas. Likt uztraukties, raizēties.
iegāzt Sagādāt nepatikšanas, izdarīt tā (piemēram, pieviļot, izpaužot noslēpumu), ka nonāk nelabvēlīgā, arī bīstamā stāvoklī.
Taisīt (arī vārīt) ziepes Sagādāt nepatikšanas.
Vārīt (arī taisīt) ziepes Sagādāt nepatikšanas.
(Ie)vārīt (arī savārīt, taisīt) ziepes Sagādāt nepatikšanas.
sataisīt Sagatavo lietošanai, patērēšanai (piemēram, ēdienu).
aizturēt Saglabāt, paturēt (kādā vietā). Sekmēt (kā) saglabāšanos (kur).
Preču ražošana Saimniekošanas forma, kurai pastāvot, produkti tiek izgatavoti nevis patēriņam, bet gan maiņai ar pirkšanas un pārdošanas starpniecību.
Preču ražošana Saimniekošanas forma, kurai pastāvot, produkti tiek izgatavoti nevis patēriņam, bet gan maiņai ar pirkšanas un pārdošanas starpniecību.
kurpretī Saista divus relatīvi patstāvīgus salikta teikuma komponentus. Turpretī, turpretim.
kamēr Saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus. Bet. Turpretī.
kādēļ Saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus. Tādēļ.
kālab Saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus. Tālab.
kāpēc Saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus. Tāpēc.
kas Saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus. Tas.
kur Saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus. Tur.
kamēr Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz laika attieksmi starp tiem.
taču Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (3).
turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
tomēr Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma pretnostatījuma sintaktisko attieksmi pret kontekstu.
vien Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, neatbilstību.
tik Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, norobežojumu.
tikai Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, norobežojumu.
ja Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
jeb Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
jo Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
kas Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
kaut Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
vai Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
te Saista salikta teikuma patstāvīgas daļās vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
toties Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu.
un Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz laika, seku, pievienojuma, pretstata, sastata, salīdzinājuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ne Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
nu Saista saliktā teikumā patstāvīgus komponentus, norādot uz šķīruma attieksmi starp tiem.
kaitināt Saistīt uzmanību, patīkami satraucot. Kairināt.
ķēpīgs Saistīts ar grūtībām, lielām pūlēm (parasti par nepatīkamu darbu, uzdevumu).
salds Saistīts ar ko ļoti patīkamu, priecīgu.
lokālpatriotisks Saistīts ar lokālpatriotismu, tam raksturīgs.
meteoropatoloģisks Saistīts ar meteoropatoloģiju (1), tai raksturīgs.
meteoropatoloģisks Saistīts ar meteoropatoloģiju (2), tai raksturīgs.
paternālistisks Saistīts ar paternālismu, tam raksturīgs.
patofizioloģisks Saistīts ar patofizioloģiju, tai raksturīgs.
patoģenētisks Saistīts ar patoģenēzi (1), tai raksturīgs.
patoģenētisks Saistīts ar patoģenēzi (2), tai raksturīgs.
patoģeogrāfisks Saistīts ar patoģeogrāfiju (1), tai raksturīgs.
patoģeogrāfisks Saistīts ar patoģeogrāfiju (2), tai raksturīgs.
patoloģisks Saistīts ar patoloģiju (1), tai raksturīgs.
patoloģisks Saistīts ar patoloģiju (2), tai raksturīgs.
patopsiholoģisks Saistīts ar patopsiholoģiju, tai raksturīgs.
patosēts Saistīts ar patosu, tam raksturīgs.
patriarhāls Saistīts ar patriarhātu (1), tam raksturīgs.
patristisks Saistīts ar patristiku (1), tai raksturīgs.
patristisks Saistīts ar patristiku (2), tai raksturīgs. Patroloģisks.
patroloģisks Saistīts ar patroloģiju, tai raksturīgs. Patristisks (2).
patronīmisks Saistīts ar patronīmiju, tai raksturīgs.
patvaldniecisks Saistīts ar patvaldību, tai raksturīgs.
psihopatoloģisks Saistīts ar psihopatoloģiju, tai raksturīgs.
retorisks Saistīts ar retoriku (2), tai raksturīgs. Tāds, kam trūkst pārdzīvojuma patiesuma, tāds, kas ir māksloti emocionāls, pacilāts.
seksopatoloģisks Saistīts ar seksopatoloģiju, tai raksturīgs.
kaloristisks Saistīts ar siltuma enerģijas patēriņu organismā.
urāpatriotisks Saistīts ar urāpatriotismu, tam raksturīgs. Urrāpatriotisks.
urrāpatriotisks Saistīts ar urrāpatriotismu, tam raksturīgs. Urāpatriotisks.
bet Saistot patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norāda uz šo teikumu satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
mokas Sajūtu, izjūtu kopums, ko izraisa stipras sāpes, arī ļoti nepatīkami fizioloģiski traucējumi.
Glums kā zutis Saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
Glums kā zutis Saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
Velna pilns Saka par dzīvespriecīgu cilvēku, kam patīk jokot.
Kā ar mietu (arī ar bomi, āmuru) pa galvu (arī pa pieri) Saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs, parasti nepatīkams.
Kā ar mietu (arī āmuru, bomi) pa galvu (arī pieri) Saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs, parasti nepatīkams.
Kā dadzis (arī skabarga) acī Saka par kaut ko nepatīkamu, par tādu, kas traucē.
Kā dadzis (arī skabarga) acī Saka par kaut ko nepatīkamu, par tādu, kas traucē.
Kaķim jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
Kaķim (arī sunim, zirgam) jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
Sunim (arī kaķim, zirgam) jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
Zirgam (arī sunim, kaķim) jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
(Kā) krusts (arī nelaime, slogs, posts) uz kakla (arī kaklā) Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(Kā) krusts (arī nelaime, slogs, posts) uz kakla (arī kaklā) Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(Kā) nelaime (arī krusts, slogs, posts) uz kakla (arī kaklā) Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
Būt par postu Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(Kā) posts (arī krusts, nelaime, slogs) uz kakla (arī kaklā) Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(Kā) slogs (arī krusts, nelaime, posts) uz kakla (arī kaklā) Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
Tāds, ka pirkstiņus (arī pirkstus) var aplaizīt, arī tāds, ka pirkstiņus (arī pirkstus) aplaiza Saka par ko ļoti garšīgu. Saka par ko ļoti patīkamu.
Tāds, ka pirkstus (arī pirkstiņus) var aplaizīt, arī tāds, ka pirkstus (arī pirkstiņus) aplaiza Saka par ko ļoti garšīgu. Saka par ko ļoti patīkamu.
Ne (ko) pielikt, ne (ko) atņemt Saka par ko ļoti labi paveiktu, pateiktu u. tml.
Ne (ko) pielikt, ne (ko) atņemt Saka par ko ļoti labu, labi paveiktu, pateiktu u. tml.
Pēc suņa Saka par ko ļoti nepatīkamu, nevēlamu.
Velna milti Saka par ko ļoti nevēlamu, nepatīkamu.
Velna milti Saka par ko ļoti nevēlamu, nepatīkamu.
Tā ir (tīrā) nāve Saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu.
Tā ir tīrā nāve Saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu.
Kā skabarga (arī dadzis) acī Saka par ko nepatīkamu, par tādu, kas traucē.
Ciest kā zobu sāpes Saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās).
Ciest kā zobu sāpes Saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās).
Ciest kā zobu sāpes Saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās).
Nost no kakla Saka par ko nevēlamu, nepatīkamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
Nost no kakla Saka par ko nevēlamu, nepatīkamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
Cita manta Saka par ko tādu, kas šķiet labāks, vērtīgāks, arī patīkamāks.
(Tā, ka (vai), arī ka (vai)) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
Ausis plīst (vai) pušu Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
Ausis plīst (vai) pušu Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
(Tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
(Tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
Duras (arī griež, griežas) ausīs Saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
Griež (arī griežas) ausīs Saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
Griežas (arī griež) ausīs Saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
Griež (arī griežas) ausīs Saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
Iet caur kauliem Saka par nepatīkamu sajūtu, ko izraisa griezīgas, asas skaņas.
Bēdu gabals Saka par to, kas sagādā pastāvīgas rūpes un nepatikšanas. Negals.
Bēdu gabals Saka par to, kas sagādā pastāvīgas rūpes un nepatikšanas. Negals.
Sirds kā uz delnas (arī uz plaukstas) Saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku.
No dieva tiesas Saka, apstiprinot kāda fakta patiesīgumu.
No dieva tiesas Saka, apstiprinot kāda fakta patiesīgumu.
Acis mielojas Saka, ja ar patiku skatās, redz.
(Ir) kur (savu) galvu (no)likt Saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
(Ir) kur (savu) galvu likt Saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
(Ir) kur (savu) galvu nolikt Saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
Pašam (sava) galva (uz pleciem) Saka, ja cilvēks ir patstāvīgs.
Pašam (sava) galva uz pleciem Saka, ja cilvēks ir patstāvīgs.
Gals (vai) klāt Saka, ja draud briesmas, bojāeja. Saka, ja rodas kas nevēlams, nepatīkams.
Ēd, pirkstus (arī pirkstu galus) laizīdams Saka, ja ēd ar lielu patiku.
Ēd, pirkstus (arī pirkstu galus) laizīdams Saka, ja ēd ar lielu patiku.
Sirds metas viegla, arī metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi Saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
Metas priecīgi (arī viegli) ap sirdi, arī sirds metas viegla Saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
Metas priecīgi (arī viegli) ap sirdi, arī sirds metas viegla Saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
Metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi, arī sirds metas viegla Saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
Dieva vārds Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu.
Dieva vārds Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu.
Goda vārds Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu. Patiesi.
Goda vārds Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu. Patiesi.
Smags gaiss Saka, ja ir gaidāms pērkona negaiss. Saka par nepatīkamu, bīstamu stāvokli.
Brīvas rokas Saka, ja ir iespēja rīkoties netraucēti, neatkarīgi, patstāvīgi.
Brīvas rokas Saka, ja ir iespēja rīkoties netraucēti, neatkarīgi, patstāvīgi.
Mati ceļas (arī slienas) stāvu(s) Saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
Mati slienas (arī ceļas) stāvu(s) Saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
Mati ceļas (arī slienas) stāvus, (retāk stāvu) Saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
Mati ceļas (arī slienas) stāvu(s) Saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
Viegla sirds, arī viegli ap sirdi Saka, ja ir priecīgs garastāvoklis, arī ja ir atvieglojuma sajūta, parasti pēc nepatīkama psihiska stāvokļa.
Noķert (arī notvert, pieķert) sevi Saka, ja ir spiests (par ko) pats sev atzīties.
Notvert (arī noķert, pieķert) sevi Saka, ja ir spiests (par ko) pats sev atzīties.
Sirds ēdas Saka, ja izjūt nepatiku, dusmas, arī ja ir bēdas.
Sirds ēdas Saka, ja izjūt nepatiku, dusmas, arī, ja ir bēdas.
Sirds (arī sirdī) iesilst Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
Sirds sasilst Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
Sirds (arī sirdī) silst Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
Sirds (sa)silst (arī iesilst) Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
Sirds saviļņojas Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, patīkams psihisks stāvoklis.
Sanāk ziepes Saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
Sanāk ziepes Saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
Iet pār galvu pareti Saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas.
Iet pār galvu Saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas.
Kā no jauna piedzimis Saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (parasti pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis).
Kā no jauna piedzimis Saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
Kā uz pulvera mucas Saka, ja kādam draud briesmas, nepatikšanas.
Kā uz pulvera mucas Saka, ja kādam draud briesmas, nepatikšanas.
Kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ir nonācis ļoti nepatīkamā situācijā.
Kā uz iesma uzdurts, arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ir nonācis ļoti nepatīkamā situācijā.
Sakas galvā (arī kaklā) Saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
Sakas kaklā (arī galvā) Saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
Sakas kaklā (arī galvā) Saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
Ko (nu) (tu) dziedi! Saka, ja kāds runā ko nepareizu, nepatiesu.
Viņam (ir) pilna dūša Saka, ja kādu nomāc lielas raizes, nepatikšanas.
Sirds (arī dūša sar.) (ne)ņem pretī Saka, ja kas (ne)garšo, retāk (ne)patīk.
Sirds (arī dūša sar.) (ne)ņem pretī Saka, ja kas (ne)garšo, retāk (ne)patīk.
Elle iet vaļā Saka, ja kas nepatīkams noris ļoti strauji, intensīvi.
Elle iet vaļā Saka, ja kas nepatīkams noris ļoti strauji, intensīvi.
Ieniezas mēle Saka, ja ļoti gribas kādam pateikt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
Ieniezas mēle Saka, ja ļoti iegribas kādam pateikt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
Mēle niez Saka, ja ļoti vēlas kādam stāstīt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
Mēle niez Saka, ja ļoti vēlas kādam stāstīt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
Ir (arī kļūst, metas) plāna dūša Saka, ja mokoši izjūt sātīga, stipra ēdiena trūkumu. Saka, ja ir nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
Ne kauna, ne goda Saka, ja nekādā situācijā nav neērti, nepatīkami, arī ja cilvēkam nav morālu jūtu.
(Pašā) mēles galā Saka, ja nevar uzreiz atcerēties ko labi zināmu. Saka par to, ko grib pateikt.
(Pašā) mēles galā Saka, ja nevar uzreiz atcerēties ko labi zināmu. Saka par to, ko grib pateikt.
Pilna dūša Saka, ja nomāc lielas raizes, nepatikšanas.
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (no sirds, arī no krūtīm) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no krūtīm (arī no sirds) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Nokrīt (arī noveļas) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no pleciem (arī no sirds, no krūtīm) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no sirds (arī no krūtīm, no pleciem) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā slogs (arī akmens) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
(Ap)šķebinās dūša (retāk sirds) Saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
Apšķebinās dūša (retāk sirds) Saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
Sirds (biežāk dūša) (ap)šķebinās Saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
Šķebinās dūša (retāk sirds) Saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
Galva plīst pušu, arī galva (vai) pušu plīst Saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas. Saka, ja ir stipras galvassāpes.
Galva plīst (vai) pušu Saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas. Saka, ja ir stipras galvassāpes.
Galva plīst (vai) pušu Saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas. Saka, ja ir stipras galvassāpes.
Ja nemaldos Saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesību.
Ja neviļos Saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesumu.
Sit (vai) nost Saka, lai uzsvērtu teiktā patiesīgumu.
Drošs paliek drošs, arī drošs kas drošs Saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
Drošs paliek drošs, arī drošs kas drošs Saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
Tici vai netici, arī ticiet vai neticiet Saka, pastiprinot domu par kā patiesumu.
Tieši tā Saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu.
Taisni tā Saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu. Tieši tā.
Tiesa kas tiesa, arī kas tiesa, tas tiesa Saka, uzsverot (kā) patiesumu.
Viens kas tiesa Saka, uzsverot (kā) patiesumu.
sakņkopība Sakņaugu audzēšana iedzīvotāju patēriņam. Attiecīgā lauksaimniecības nozare.
uzkost Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu).
nodalīties Sākt eksistēt, darboties savrup, atsevišķi, patstāvīgi.
iemīļot Sākt izjust patiku (pret kādu vietu), bieži uzturēties tajā.
sadraudzēties Sākt izjust patiku (pret ko), vajadzību (pēc kā), iegūt prasmi izmantot (ko), sākt bieži lietot (ko).
uzskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt, arī noskatīt (parasti līgavu).
ieskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt.
ieskatīties Sākt izjust patiku, iemīlēties.
Pamata pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi kā neatkarīgu, patstāvīgu, bez salīdzinājuma.
Pamata pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi kā neatkarīgu, patstāvīgu, bez salīdzinājuma.
atlīgt Salīgstot, vienojoties paturēt sev (daļu).
Iet caur kauliem Salta par nepatīkamu sajūtu, ko izraisa griezīgas, asas skaņas.
pelēcīgs Samērā blāvs, patumšs (par krēslu).
Tikt viegli cauri Samērā laimīgi (ar nelieliem zaudējumiem), samērā veiksmīgi izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
struktūrvienība Samērā patstāvīga (piemēram, uzņēmuma, iestādes, organizācijas) sastāvdaļa.
subkultūra Samērā patstāvīga garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros.
grupa Samērā patstāvīgs kopums (kādas sistēmas daļa).
pasmalks Samērā sīks. Arī patievs.
mīksts Samērā silts, patīkams (par laikposmu, laikapstākļiem, kas parasti seko aukstumam, salam).
piemīlīgs Samērā silts, patīkams (par laiku, laikapstākļiem).
pakrēsla Samērā vāja, patumša gaisma.
paresns Samērā, arī mazliet resns. Pretstats: patievs.
sasmirkt Samirkt. Piesūcoties ar mitrumu, iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku.
Uzkāpt (arī uzmīt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
Uzmīt (arī uzkāpt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
(Uz)mīt (arī (uz)kāpt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
sarūgtinājums Sāpīgs pārdzīvojums, ko izraisa pārestība, nepatiesi pārmetumi, arī vilšanās, neveiksme.
ķēpa Sarežģījumi, nepatikšanas.
varza Sarežģītas, grūti kārtojamas darīšanas, arī nepatikšanas. Arī jezga (2).
sagvelzt Sarunāt, sastāstīt (daudz kā nenozīmīga, arī muļķīga, nepatiesa). Sapļāpāt.
tiesāt Saskaņā ar tradīciju, arī patvaļīgi vērsties (pret kādu), parasti, lai (to) sodītu. Atzīt, ka (kāds, kas) ir nevēlams, peļams.
Uzlikt kroni Sasniegt augstāko pakāpi (piemēram, par panākumiem, nepatikšanām).
Uzlikt kroni Sasniegt augstāko pakāpi (piemēram, par panākumiem, nepatikšanām).
attīstīties Sasniegt augstāku pakāpi garīgajā izaugsmē (par cilvēku). Izveidoties (par individuālajām īpatnībām).
līnija Sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml. Arī virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
stāze Sastrēgums, plūsmas izbeigšanās vai patoloģiska palēnināšanās (orgānos).
retorika Satura izklāsts ārēji izskaistinātā valodiskā formā bez tās dziļāka pamatojuma, mērķtiecīguma. Pārdzīvojuma patiesuma trūkums, mākslota emocionalitāte, pacilātība.
skaņa Satura, formas īpatnību kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā). Arī noskaņa.
nosaukt Saucot pateikt.
safabricēt Savākt, arī izdomāt (piemēram, nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā.
nosacītība Savdabība, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam. Tēlainas izteiksmes līdzeklis, kas ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību.
viebt Savelkot sejas muskuļus, mainīt izteiksmi (sejai, tās daļām), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē; šādā veidā radīt (sejā, tās daļās kādu grimasi), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē.
sadoties Savienojumā «sadoties rokas»: pasniegt viens otram, cits citam roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
simpatētisks Savienojumā «simpatētiskā tinte»: bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā un kas kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
neomulīgs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē psihisku stāvokli, kas saistīts ar nepatīkamām (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtām.
omulīgs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē stāvokli, kas izraisa patiku, labu pašsajūtu, labu garastāvokli.
patīkams Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kad kas izraisa patiku.
krēslains Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar vāju, patumšu gaismu, apgaismojumu.
uzplēst Savienojumā ar «rēta», «brūce, «vaina» u. tml.: atgādinot ko, panākt, būt par cēloni, ka (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots) jāatceras, jāpārdzīvo vēlreiz.
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko izlieto, patērē.
nosēkties Sēcošā balsī noteikt, pateikt. Nosēkt (2).
nosēkt Sēcošā balsī noteikt, pateikt. Nosēkties (2).
zirgsega Sega (parasti austa no lupatu strēmelēm) sasvīduša vai salstoša zirga apsegšanai.
seksopatoloģija Seksoloģijas nozare, kas pētī patoloģiskas novirzes dzimumdzīvē.
seksopatologs Seksopatoloģijas speciālists.
ponijs Sena zirgu populācija, kuras īpatņiem augums skaustā nav lielāks par 120 centimetriem. Šīs populācijas zirgs.
nobilis Senajā Romā - patriciešu un plebeju arī stokrātijas pārstāvis, kas ieņēma kādu no augstākajiem valsts amatiem.
patronāts Senajā Romā - patrona aizbildniecība pār nepilntiesīgiem vai trūcīgiem pilsoņiem, lai ar varu iegūtu sev politisku ietekmi.
Vientuļā māte Sieviete, kura nav laulībā, kuras bērnam nav noteikta paternitāte un dzimšanas dokumentā nav ierakstīts tēva vārds un kura nesaņem alimentus.
Vientuļā māte Sieviete, kura nav laulībā, kuras bērnam nav noteikta paternitāte un dzimšanas dokumentā nav ierakstīts tēva vārds un kura nesaņem alimentus.
druska Sīka daļa, kas radusies, kam drūpot, plīstot u. tml. Arī drupata, drumstala.
kripata Sīka, niecīga (parasti ēdiena) daļa. Arī drupata, druska.
pangodiņš Sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
silīcijūdeņraži Silīcija savienojumi ar ūdeņradi - toksiskas gāzveida vai šķidras vielas ar nepatīkamu smaku. Silāni.
silāni Silīcija savienojumi ar ūdeņradi - toksiskas gāzveida vai šķidras vielas ar nepatīkamu smaku. Silīcijūdeņraži.
pašmācība Sistemātiska zināšanu apguve, mācoties patstāvīgi.
nepatikšanas Situācija, arī pārdzīvojums, kas saistīts ar ko nepatīkamu, uztraucoša.
pievilcīgs Skaists, patīkams (par parādībām dabā, ainavu).
uzkliegt Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, noraidījumu, pavēli).
iekliegties Skaļā balsī, kliedzot pateikt (atsevišķus vārdus, īsu teikumu).
iekliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt (kur iekšā).
izkliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt, izrunāt.
nokliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt. Skaļā balsī, kliedzot norunāt.
norēkties Skaļā, skarbā balsī noteikt, pateikt. Norēkt (3).
norēkt Skaļā, skarbā balsī noteikt, pateikt. Norēkties (3).
izrēkt Skaļā, skarbā balsī pateikt, izrunāt.
noskaņa Skanējuma īpatnības, skaņas īpašību kopums.
tembrs Skaņai raksturīga īpatnēja nokrāsa, ar ko atšķiras vienāda augstuma skaņas.
pieskaņa Skaņas tembra, izrunas īpatnība (parasti neliela).
takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas metra daļas līdz nākamajai metra daļai, kam ir tāds pats uzsvērums. Skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
svīta Skaņdarbs, kas sastāv no vairākām patstāvīgām daļām, kuras apvieno kopīga tematika, mākslinieciskā iecere.
atskaņa Skaņu grupa, kas atkārtojas dzejoļa rindu nobeigumos, sākot ar pēdējo uzsvērto patskani.
nocirst Skarbi noteikt, pateikt.
taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos. Būt tādam, ar kuru skar (ko) šādā veidā (par ķermeņa daļām).
atskatīties Skatīties ilgi ar patiku, neapnīkstot.
sazīmēt Skatoties uztvert kā tāpatīgu (kam iepriekš redzētam, zināmam). Arī saskatīt.
lanckas Skrandas, driskas, lupatas, lanckari.
lanckari Skrandas, driskas, lupatas.
uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Skrienot, pārvietojoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
sūcējskropstaiņi Skropstaiņu klases vienšūni, kuru pieaugušajiem īpatņiem ir raksturīgi sūcējtaustekļi.
uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.). Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.) grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), savākt (no grīdas, klona, ielas u. tml., piemēram, gružus, izlijušu šķidrumu). Slaukot uzvirzīt (piemēram, gružus, putekļus uz kā).
kankars Slikti ģērbies, nabadzīgs cilvēks. Nepatīkams, nesimpātisks cilvēks.
Iedzimta slimība Slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
Iedzimta slimība Slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
Citoloģiskā izmeklēšana Slimības rakstura noteikšana pēc šūnu uzbūves īpatnībām.
Sieviešu slimības Slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām. Sieviešu dzimumorgānu slimības.
Sieviešu slimības Slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām. Sieviešu dzimumorgānu slimības.
septicēmija Slimīgs stāvoklis, ko izraisa patogēnu mikrobu un to toksīnu iekļūšana asinīs.
ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā, kura izraisa plānprātību. Patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šādas smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā.
Mest dubļus (uz kādu) Smagi, nepatiesi apvainot. Ķengāt.
izrēķināšanās Smags (parasti ārpustiesas, fizisks) sods vai patvaļīga vardarbība, kas nereti saistīta ar nogalināšanu.
dzelksnis Smailā daļa (belzenim), kura pārsit patronas kapseli.
nočiepstēt Smalkā balsī noteikt, pateikt.
nopīkstēt Smalkā, pīkstošā balsī noteikt, pateikt.
papīkstēt Smalkā, pīkstošā balsī pateikt, parunāt.
diplomātija Smalki aprēķināta, veikla, pat viltīga izturēšanās, arī veikla, viltīga runa, lai sasniegtu kādu (bieži savtīgu) mērķi.
smarža Smaržvielu spirta vai ūdens un spirta šķīdums ar patīkamu aromātu.
nosmieties Smejoties noteikt, pateikt.
nosmiet Smejoties noteikt, pateikt. Nosmieties (2).
pasmieties Smejoties pateikt.
nosmēķēt Smēķējot patērēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
melot Sniegt nepatiesu informāciju (parasti par tekstu, datiem).
Dot roku Sniegt roku (piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu).
Sniegt (arī dot) roku Sniegt roku, piemēram, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu. Sniegt (kādam) roku atbalstam.
kaujinieks Sociāldemokrātu partijas biedrs, kas 1905.-1907. gada revolūcijas laikā lielākajās Latvijas pilsētās aktīvi piedalījās bruņotā cīņā pret cara patvaldību.
Ražīgais darbs Sociālismā - darbs, kura rezultāts ir materiālie labumi (ražošanas līdzekļi, patēriņa priekšmeti, arī sabiedrības kopprodukts, nacionālais ienākums).
patronsoma Soma patronu ievietošanai.
patentpakalpojums Speciāla dienesta veikts darbs, kas ir saistīts ar tehnisko risinājumu novitātes ekspertīzi, patenttiesību pārbaudi, metodiskās palīdzības sniegšanu izgudrojumu pieteikumu noformēšanā.
ražotne Specializēta (ražošanas apvienības, uzņēmuma vai nerūpnieciskas organizācijas) juridiski un saimnieciski nepatstāvīga vienība, kas ir teritoriāli nošķirta vai tehnoloģiski atšķirīga un kur noris tiešais ražošanas process.
heteroze Spēcīgāka attīstība, lielāka dzīvotspēja un produktivitāte (augu un dzīvnieku hibrīdiem salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies).
plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (parasti par skaņām).
griezt Spēcīgi, nepatīkami kairināt (parasti par gaismu).
griezties Spēcīgi, nepatīkami kairināt (parasti par gaismu).
pievilcība Spēja ar savu būtību, personību piesaistīt citu cilvēku uzmanību un izraisīt viņos patiku.
reālisms Spēja objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, spēja aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to. Šīs spējas izpausme rīcībā.
iedurt Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (ausīs) - par asu skaņu. Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (acīs) - par ļoti spilgtu gaismu.
iedurties Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (ausīs) - par asu skaņu. Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (acīs) - par ļoti spilgtu gaismu.
rektascensija Spīdekļa koordināta - debess ekvatora loks no pavasara punkta Saules šķietamās īpatnējās kustības virzienā līdz spīdekļa deklinācijas riņķiem.
nospiegt Spiedzīgā balsī noteikt, pateikt.
izspiegt Spiedzot pateikt, izrunāt. Spiedzot izdziedāt.
morfīnisms Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un paradums lietot morfīnu.
kofeīnisms Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot kofeīnu.
kokaīnisms Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot kokaīnu.
toksikomānija Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
narkomānija Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
Kontradiktoriski spriedumi Spriedumi, no kuriem tikai viens var būt patiess, bet otrs ir aplams.
kļūda Starpība starp (kā) patieso lielumu un lielumu, kas konstatēts mērījumos, aprēķinos.
memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
mānīties Stāstīt ko nepatiesu. Rīkoties, izturēties negodīgi.
Izsūkt (arī izzīst) no pirksta Stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
Izzīst (arī izsūkt) no pirksta Stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
(Iz)zīst (retāk (iz) sūkt) no pirksta Stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
Sūkt (arī zīst) no pirksta Stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
Zīst (arī sūkt) no pirksta Stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
sastāstīt Stāstot daudz pateikt, izpaust. Stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
mānīt Stāstot ko nepatiesu, apzināti maldināt.
apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī.
vienpatnība Stāvoklis, kad (kāds, kas) nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, pagasti līdzīgu, arī stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats. Vienpatība.
vienpatība Stāvoklis, kad (kāds, kas) nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, parasti līdzīgu, arī stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats.
vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem. Arī, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga atstātības, pamestības izjuta.
vienatne Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats.
vienpatne Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats. Vienatne.
neatkarība Stāvoklis, kad (kas) nav saistīts (ar ko citu). Stāvoklis, kad (kas) eksistē patstāvīgi.
Dubultā grāmatvedība Stāvoklis, kad pastāv divas atšķirīgas uzskaites, no kurām viena ir patiesībai atbilstoša, bet otra fiktīva.
Dubultā grāmatvedība Stāvoklis, kad pastāv divas atšķirīgas uzskaites, no kurām viena ir patiesībai atbilstoša, bet otra fiktīva.
vokalizācija Stenogrāfijā - grafiska metode vārda patskaņu attēlošanā, dažādi pārveidojot līdzskaņu rakstījumu.
nostenēties Stenot noteikt, pateikt.
nostenēt Stenot noteikt, pateikt. Nostenēties (2).
uzaurot Stiepti kliedzot, pateikt, uzsaukt (ko).
leksikostilistika Stilistikas nozare, kas pētī leksikas stilistiskās īpatnības.
asonanse Stilistisks paņēmiens - vienādu patskaņu atkārtošanās (strolā, pantā, frāze u. tml.).
konfesionālisms Stingra savas konfesijas īpatnību ievērošana.
nostomīties Stomoties noteikt, pateikt.
izstomīt Stomoties pateikt, izrunāt.
nostostīties Stostoties noteikt, pateikt.
neklātiene Strādājošiem paredzēts mācību veids - mācību vielas apgūšana galvenokārt patstāvīgi, kā arī īpašās sesijās. Attiecīgā (mācību iestādes) nodaļa, arī mācību iestāde.
priekšstrādnieks Strādnieks, kas, pats strādājot, vada kādas strādnieku grupas darbu.
nokratīt Strauji atbrīvoties (no, parasti nepatīkama, nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
Izšaut (visu) pulveri Strauji izteikt savas domas un nespēt vairāk nekā pateikt, iebilst.
Izšaut (visu) pulveri Strauji izteikt savas domas un nespēt vairāk nekā pateikt, iebilst.
lēkt Strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) - pat uguni, liesmām.
sisties Strauji, nepatīkami skart (ko tādu, kam virzās garām, cauri) - piemēram, par augiem, to daļām.
izgrūst Strauji, spēji pateikt, izrunāt (piemēram, steigā, uztraukumā). Īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
noskaldīt Strupi, asi noteikt, pateikt. Ļoti skaidri un ātri noteikt, pateikt.
starpsuga Suga, kuras īpatņus apvieno pazīmes, kas raksturīgas divām vai vairākām citām sugām, no kurām tie cēlušies.
pasukāt Sukājot patīrīt (piemēram, drēbes).
pasukāt Sukājot patīrīt (piemēram, gružus, putekļus).
sasust Sūtot iegūt nepatīkamu smaku (parasti par apģērbu, apaviem).
Padot labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru, labuvakaru) Sveicinot pateikt «labrīt!» («labdien!», «labvakar!»).
Pateikt (arī pasacīt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) Sveicinot pateikt «labrīt!» («labdien!», «labvakar!»).
Pievilkt kāju Sveicinot vai pateicoties mazliet pievirzīt vienu kāju pie otras (parasti par maziem zēniem).
nosvepstēt Svepstot noteikt, pateikt.
izsvepstēt Svepstot pateikt, izrunāt.
nosvilpt Svilpjoši noteikt, pateikt.
raksts Šādu zīmju izmantojuma īpatnību kopums (parasti kādā tekstā).
Pieteikt matu (arī šahu) Šaha spēlē - izveidot pozīciju, kurā pretiniekam ir mata (šaha) stāvoklis. Brīdinot pretinieku par to, ka ir izveidota attiecīgā pozīcija, pateikt vārdu «mats» («šahs»).
Pieteikt šahu Šajā spēlē izveidot pozīciju, kurā pretiniekam ir šaha stāvoklis. Brīdinot pretinieku par to, ka ir izveidota šāda pozīcija, pateikt vārdu «šahs».
apšaubīt Šaubīties par (kā) īstumu, pareizību, patiesumu u. tml. Šaubīties par ko.
patrontelpa Šaujamieroča stobra pakaļējā daļa, kurā ievieto patronu.
kārta Šāviena troksnis, kas rodas, (ložmetējam, automātam, artilērijas ierocim) izšaujot vienā paņēmienā noteiktu daudzumu patronu vai šāviņu.
Tukšs šāviens Šāviens ar salūtpatronu.
skudra Šīs dzimtu grupas īpatnis.
nošķendēties Šķendējoties noteikt, pateikt.
sinerēze Šķīdinātāja patvaļīga izdalīšanās, piemēram, no recekļa.
aberācija Šķietama zvaigžņu novirzīšanās no to patiesā stāvokļa.
starpšķirne Šķirne, kuras īpatņus apvieno pazīmes, kas raksturīgas divām vai vairākām citām šķirnēm, no kurām tie cēlušies.
nošļupstēt Šļupstot noteikt, pateikt. Neskaidri runājot, noteikt, pateikt.
izšļupstēt Šļupstot pateikt, izrunāt.
pašļupstēt Šļupstot pateikt. Neskaidri runājot, pateikt.
izšņākt Šņācošā balsī pateikt, izrunāt.
nošņukstēt Šņukstot noteikt, pateikt.
izšņukstēt Šņukstot pateikt, izrunāt.
(Būt) virspusē Tā, ka pārvar neveiksmes, nepatikšanas, ko nevēlamu. Tā, ka vienmēr dzīvē veikli iekārtojas.
neklātiene Tā, ka pats neatrodas (kur) klāt. Tā, ka pašam nav tiešas saiknes (ar ko).
Pa savam Tā, kā pats vēlas, grib.
Pa savam Tā, kā pats vēlas, grib.
nelabi Tā, ka rodas nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta, arī tā, ka ir vemšana, reibonis.
pašorganizēšanās Tāda pāreja no viena (stabila) stāvokļa citā, kuru pati veic kāda sistēma, parasti, lai līdzsvarotu sevi attieksmē pret ārējām iedarbībām.
vienmājas Tāds (augs), kam uz viena īpatņa ir kā vīrišķie, tā sievišķie ziedi.
divmāju Tāds (augs), kura vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas atsevišķi uz dažādiem īpatņiem.
melnīgsnējs Tāds (cilvēks), kam ir patumša, brūngana ādas krāsa.
patmīlīgs Tāds (cilvēks), kam ir raksturīga patmīlība. Arī egoistisks.
bilancspējīgs Tāds (grāmatvedis), kas prot patstāvīgi sastādīt bilanci.
silts Tāds (laiks, laikposms), kad ir mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra.
sākotnējs Tāds (no kā vienveidīga virknes, kopuma), kas ir pats pirmais, pirms cita vai citiem, kuri tam seko.
Tāds pat Tāds pats.
riebīgs Tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu).
mīlīgs Tāds, kad ir silts, patīkams laiks (par laikposmu).
viegls Tāds, kad pastāv patīkami, arī vēlami laikapstākļi (par laikposmu).
bagātīgs Tāds, kam ir daudz veidu, īpatnību. Tāds, kam ir daudz sastāvdaļu Daudzveidīgs, bagāts.
salds Tāds, kam ir ļoti patīkams saturs.
silts Tāds, kam ir mēreni augsta, parasti patīkama, temperatūra; tāds, kura temperatūra ir virs nulles (parasti pēc Celsija skalas). Pretstats: auksts.
sājš Tāds, kam ir nepatīkami sūra, rūgta garša. Arī bezgaršīgs, novadējies. Sūrs, rūgts (par garšu).
garšīgs Tāds, kam ir patīkama garša. Tāds, kas labi garšo.
gards Tāds, kam ir patīkama garša. Tāds, kas labi garšo. Garšīgs.
izskatīgs Tāds, kam ir patīkams, glīts izskats (par cilvēku). Arī skaists.
jauks Tāds, kam ir patīkams, saistošs saturs.
melnīgsnējs Tāds, kam ir patumša, brūngana nokrāsa.
patvarīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības. Arī patvaļīgs (2).
neomulīgs Tāds, kam ir raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjātas (par psihisku stāvokli).
netaktisks Tāds, kam ir raksturīgs takta, pieklājīgas uzvedības trūkums. Tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka cieņu, goda jūtas.
pilnnozīmes Tāds, kam ir sava patstāvīga nozīme (par vārdu).
smaržlapu Tāds, kam ir smaržīgas lapas, īpatnēja rūgtena smarža un garša.
ļaundabīgs Tāds, kam ir tieksme progresēt (par slimību, patoloģisku procesu).
skolniecisks Tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, arī profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis. Tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme.
nejauks Tāds, kam piemīt kas nepatīkams, pretīgs.
patentspējīgs Tāds, kam piemīt patentspējība (par tehnisku risinājumu).
patenttīrs Tāds, kam piemīt patenttīrība.
patriotisks Tāds, kam piemīt patriotisms (par cilvēkiem).
tilpumains Tāds, kam piemīt samērā liels, parasti īpatnējais, tilpums. Tāds, ko raksturo ar, parasti īpatnējo, tilpumu.
godīgs Tāds, kam raksturīgs patiesums, atklātība.
mākslots Tāds, kam trūkst pārdzīvojuma patiesuma, īstuma (parasti par mākslas darbu).
strofisks Tāds, kam visām sirotām vai pantiem ir viena un tā pati mūzika (parasti par dziesmu, dziesmas formu).
samākslots Tāds, kam, parasti ievērojami, trūkst pārdzīvojuma patiesuma, īstuma (piemēram, par mākslas darbu).
gatavs Tāds, kas (piemēram, cepot, vārot) ir kļuvis derīgs patērēšanai (par ēdienu).
nolāpīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
sasodīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Tāds, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
izaicinošs Tāds, kas apvaino, kaitina, izraisa nepatiku. Tāds, kas liek asi reaģēt.
vispārākais Tāds, kas ar kādām īpašībām (piemēram, talantu, darba prasmi) ir pats labākais, spējīgākais no visiem līdzīgiem. Tāds, kas ir pats labākais, noderīgākais no visiem līdzīgiem (piemēram, darbarīkiem, ierīcēm).
riebīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēku).
pretīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) stipru nepatiku (par cilvēku).
pievilcīgs Tāds, kas atbilst kādām estētiskām prasībām un izraisa patiku (par cilvēku, tā ķermeņa daļām). Arī glīts, skaists.
pamatīgs Tāds, kas atbilst noteiktām prasībām. Tāds, kas izraisa patiku.
paaugsts Tāds, kas atrodas patālu virs horizonta (par debess spīdekļiem).
pateicīgs Tāds, kas attaisno ieguldītos līdzekļus, patērēto darbu, laiku. Tāds, kas ļauj gaidīt labus rezultātus.
pāršķirisks Tāds, kas attiecas uz visām šķirām. Tāds, kas neatspoguļo atsevišķu šķiru īpatnības.
autoritārs Tāds, kas balstās uz diktatora varu, patvaldību.
koķetīgs Tāds, kas cenšas citiem patikt, piesaistīt sev citu uzmanību.
izpaticīgs Tāds, kas cenšas izpatikt.
strādīgs Tāds, kas daudz strādā. Tāds, kuram patīk strādāt. Arī darbīgs, čakls.
lielmutīgs Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
balamutīgs Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā. Pļāpīgs, lielīgs.
sabiedrisks Tāds, kas dzīvo savas sugas īpatņu grupā (parasti par kukaiņiem).
vientuļš Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem, arī tāds, kam nav ģimenes, piederīgo (par cilvēkiem).
vientulīgs Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem. Arī vientuļš (1).
tīrs Tāds, kas eksistē, attīstās (galvenokārt) patstāvīgi, norobežoti, veic savus specifiskos uzdevumus (parasti par parādībām mākslā, zinātnē).
Ar asinīm iegūts (arī izcīnīts) Tāds, kas iegūts, izcīnīts sīvās cīņās, pat ziedojot dzīvību.
skaists Tāds, kas iepriecina, izraisa patiku.
jauks Tāds, kas iepriecina, izraisa patiku. Skaists.
uzbāzīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmācīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzplijīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mīļš Tāds, kas ir (parasti pastāvīgi) patīkams, vēlams, vajadzīgs. Arī vērtīgs, nozīmīgs.
pašapmierināts Tāds, kas ir apmierināts pats ar sevi.
atsevišķs Tāds, kas ir atdalīts, kas eksistē patstāvīgi, atrauti no citiem, veido noteiktu daļu no kopuma.
pievilcīgs Tāds, kas ir gaumīgi, prasmīgi izgatavots, izveidots vai iekārtots un izraisa patiku (piemēram, par priekšmetu, telpu).
pašizglītots Tāds, kas ir ieguvis izglītību, mācoties patstāvīgi. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
pusteikts Tāds, kas ir iesākts teikt, bet nav pateikts līdz galam.
iekapsulot Tāds, kas ir ieslēgts kapsulā (par orgānu, tā daļu, patoloģisku veidojumu).
lupatīgs Tāds, kas ir līdzīgs lupatai.
spiedīgs Tāds, kas ir ļoti intensīvs, ar ievērojami augstu temperatūru un izraisa nepatīkamas sajūtas (piemēram, par karstumu). Tāds, kas ļoti karsē un izraisa nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli).
spiedīgs Tāds, kas ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (parasti pirms negaisa) un izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu, tā plūsmu). Tāds, kad gaiss ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi, kad atmosfēras spiediens krīt (parasti pirms negaisa) un izraisās nepatīkamas sajūtas (par laikposmu, laikapstākļiem).
suverēns Tāds, kas ir neatkarīgs (no kā), brīvs, arī patstāvīgs savā darbībā (par cilvēku).
pašnoturīgs Tāds, kas ir noturīgs pats par sevi, bez papildiedarbības.
nelaimīgs Tāds, kas ir par cēloni nelaimei, neveiksmei, nepatikšanām (par priekšmetu, parādību).
smalks Tāds, kas ir pareizi, arī patīkami, glīti veidots (parasti par sejas vaibstiem). Tāds, kurā izpaužas inteliģence, arī izsmalcinātība.
krāšņs Tāds, kas ir patīkams ar skaistu elementu bagātīgumu un daudzveidīgumu (par celtnēm, apbūvi).
silts Tāds, kas ir patīkams dzirdei (par skaņu, tembru).
pašsaprotams Tāds, kas ir pats par sevi saprotams.
kails Tāds, kas ir pats par sevi, bez papildinājuma.
pliks Tāds, kas ir pats par sevi, bez papildinājuma. Kails (6).
oriģināls Tāds, kas ir pirmreizējs, autora paša radīts (parasti par mākslas darbu). Tāds, kurā izmantota patstāvīga ideja (par mākslas darbu).
nepatiess Tāds, kas ir pretrunā ar īstenību, patiesību. Tāds, kas satur ar nolūku sagrozītu patiesību. Melīgs.
savs Tāds, kas ir raksturīgs tikai noteiktai personai, noteiktam priekšmetam, parādībai, veido tās iezīmes, īpatnības. Arī savdabīgs.
nemīlīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu (par laikapstākļiem, laikposmu).
raižpilns Tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu (par laikposmu). Tāds, kas izraisa raizes.
nelabs Tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, arī ļaunu. Tāds, kas ir saistīts ar nepatīkamiem, smagiem pārdzīvojumiem.
nejauks Tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, pretīgu.
pabēdīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko samērā, arī mazliet nepatīkamu. Tāds, kas izraisa nelielas bēdas. Samērā, arī mazliet nepatīkams, neiepriecinošs.
laimīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko vēlamu, patīkamu (piemēram, par gadījumu, notikumu). Arī veiksmīgs.
patriotisks Tāds, kas ir saistīts ar patriotismu. Tāds, kurā izpaužas patriotisms.
paskops Tāds, kas ir samērā vienveidīgs, kam ir samērā maz īpatnību. Tāds, kam ir samērā maz.
mīlīgs Tāds, kas ir silts, patīkams, tāds, kas nav ass, skarbs (par parādībām dabā).
nepanesams Tāds, kas ir tik nepatīkams, ka tā klātbūtni grūti vai neiespējami paciest.
nenoliedzams Tāds, kas ir tik patiess, pareizs, ka to grūti vai neiespējami apšaubīt, noliegt (piemēram, par faktu, atziņu).
vienīgais Tāds, kas ir tikai viens, viens pats.
samākslots Tāds, kas ir, parasti ļoti, nepatiess, neīsts, viltots (piemēram, par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
pašgudrs Tāds, kas it pārliecināts pats par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
Ar asinīm izcīnīts (arī iegūts) Tāds, kas izcīnīts, iegūts sīvās cīņās, pat ziedojot dzīvību.
Ar asinīm izcīnīts (arī iegūts) Tāds, kas izcīnīts, iegūts sīvās cīņās, pat ziedojot dzīvību.
kaunīgs Tāds, kas izjūt nepatiku, neērtumu. Tāds, kas izjūt kautrību. Arī kautrīgs.
pateicīgs Tāds, kas izjūt, izrāda pateicību (par ko).
šausmīgs Tāds, kas izpaužas, arī ietekmē ārkārtīgi spēcīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu). Ļoti liels, ārkārtīgs.
šaušalīgs Tāds, kas izpaužas, arī ietekmē ārkārtīgi spēcīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu). Ļoti liels, ārkārtīgs. Šausmīgs (4).
mēlnesīgs Tāds, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.
simpātisks Tāds, kas izraisa (kādā) emocionāli labvēlīgu attieksmi, patiku, arī tieksmi iegūt to (piemēram, par priekšmetiem).
riebīgs Tāds, kas izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēka īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.).
pretīgs Tāds, kas izraisa (kādā) stipru nepatiku (par cilvēka īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.).
pretīgs Tāds, kas izraisa ļoti nepatīkamas, nevēlamas sajūtas.
skarbs Tāds, kas izraisa ļoti nepatīkamu kairinājumu (piemēram, par gaismu, smaržu).
riebīgs Tāds, kas izraisa ļoti nevēlamu, nepatīkamu fizioloģisku stāvokli, ļoti nevēlamas, nepatīkamas sajūtas.
neomulīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
nejauks Tāds, kas izraisa nepatīkamas, mokošas izjūtas (par fizioloģisku stāvokli, slimību).
skaudīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamas, parasti sāpju, sajūtas (parasti par laikapstākļiem).
šķērms Tāds, kas izraisa nepatīkamu nenoteiktas garšas sajūtu. Tāds, kas rūgstot, skābstot ir sabojājies.
dzeldīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamus pārdzīvojumus.
nejauks Tāds, kas izraisa nepatiku, pretīgumu (piemēram, par priekšmetiem). Tāds, kas nesagādā nekādu prieku.
nepatīkams Tāds, kas izraisa nepatiku.
nožēlojams Tāds, kas izraisa nicinājumu, nepatiku.
mājīgs Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas (par parādībām apkārtējā vidē).
samtains Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas (par parādībām dabā). Tāds, kad parādības dabā izraisa patīkamas izjūtas (par laikposmu).
zīdains Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, atgādinot zīdu (parasti par kā īpašību).
skaists Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas (par laikapstākļiem). Tāds, kad ir laikapstākļi, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas. Arī jauks.
maigs Tāds, kas izraisa patīkamas sajūtas, tāds, kas nekairina vai kairina viegli (piemēram, par vielām, to īpašībām).
gards Tāds, kas izraisa patīkamu garšas sajūtu (par smaržu).
glāstīgs Tāds, kas izraisa patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
glāstošs Tāds, kas izraisa patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
mīlīgs Tāds, kas izraisa patīkamu kairinājumu (piemēram, pieskaroties).
patīkams Tāds, kas izraisa patiku (1).
tīkams Tāds, kas izraisa patiku (1). Patīkams.
pievilcīgs Tāds, kas izraisa patiku (parasti ar savu saturu, raksturīgām īpašībām). Arī saistošs.
omulīgs Tāds, kas izraisa patiku, labu pašsajūtu, labu garastāvokli.
mīlīgs Tāds, kas izraisa prieku, patiku (piemēram, par priekšmetiem).
lielisks Tāds, kas izraisa sevišķu patiku (piemēram, par priekšmeta, vielas, parādības īpašībām).
nolādēts Tāds, kas izraisa stipras dusmas, asu nosodījumu. Tāds, kas izraisa stipru neapmierinātību, nepatiku.
silts Tāds, kas izstaro mērenu, parasti patīkamu, siltumu (par sauli, uguni u. tml.).
izšķērdīgs Tāds, kas izšķērdē. Tāds, kas daudz izlieto, patērē ko.
jauks Tāds, kas izturas laipni, sirsnīgi. Tāds, kam ir patīkama, pievilcīga āriene (par cilvēku).
īgns Tāds, kas izturas nelaipni, ar nepatiku, skarbi. Tāds, kas ir neapmierināts ar ko.
pusautomātisks Tāds, kas kādā darbības ciklā noris patstāvīgi, bet tā pārējā daļā - ar cilvēka līdzdalību.
pusautomātisks Tāds, kas kādu darbības cikla daļu veic patstāvīgi, bet tā pārējo daļu - ar cilvēka līdzdalību (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
pārgudrs Tāds, kas kļūdaini uzskata sevi pat zinīgāku, gudrāku (salīdzinot ar citiem), arī par pietiekami gudru (kādā jautājumā, nozarē u. tml.) un pašpārliecināti pauž savas domas.
apnikt Tāds, kas ko uztver kā nepatīkamu, neinteresantu, pretīgu.
negribīgs Tāds, kas ko veic, dara nelabprāt, bez vēlēšanās, bez patikas.
pašlielīgs Tāds, kas lielās vai mēdz lielīties pats ar sevi.
glaudīgs Tāds, kas maigi, patīkami kļaujas klāt (par apģērbu).
glāstīgs Tāds, kas maigi, patīkami skaras, kļaujas klāt, arī maigi, patīkami skar (par parādībām dabā).
glāstošs Tāds, kas maigi, patīkami skaras, kļaujas klāt, arī maigi, patīkami skar (par parādībām dabā).
glaudīgs Tāds, kas maigi, patīkami skaras, kļaujas klāt, arī maigi, patīkami skar (par parādībām dabā).
necerēts Tāds, kas nav gaidīts, uz ko nav cerēts parasti (par ko patīkamu).
nekronēts Tāds, kas nav pilnvarots veikt (ko, piemēram, kādu amatu). Tāds, kas ir patvaļīgi ieņēmis (piemēram, kādu amatu).
neatkarīgs Tāds, kas nav saistīts (ar ko citu). Tāds, kas eksistē patstāvīgi.
laimīgs Tāds, kas nav saistīts ar visnevēlamākā atgadīšanos. Tāds, kas ir beidzies bez nepatīkamām sekām.
vienpatīgs Tāds, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, parasti līdzīgu, arī tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats.
vienpatnīgs Tāds, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, parasti līdzīgu, arī tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats. Vienpatīgs.
mīlīgs Tāds, kas nav spilgts, kontrastains (piemēram, par krāsām). Arī patīkams.
samtains Tāds, kas nav spilgts, spožs, kontrastains, arī tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas (par krāsām, gaismu).
sadomāts Tāds, kas neatbilst īstenībai, nav patiess (par domāšanas procesa, iztēles rezultātu).
pseidotautisks Tāds, kas neatbilst patiesam, demokrātiskam tautiskumam.
mēms Tāds, kas nedrīkst, nespēj ko teikt, paust (vārdos), atklāt (kādu domu, patiesību).
nepatiess Tāds, kas neievēro patiesību, tāds, kas ar nolūku sagroza patiesību.
nepateicīgs Tāds, kas neizjūt, neizrāda pateicību (piemēram, par kādu pakalpojumu).
garlaicīgs Tāds, kas neizraisa interesi, patiku. Tāds, kas noris gausi, bez spraiguma. Apnicīgs.
neiepriecinošs Tāds, kas neizraisa, nesagādā prieku, patiku, apmierinājumu.
mīlīgs Tāds, kas neizturas agresīvi, tāds, kura izskats, izturēšanās ir patīkama cilvēkam (par dzīvniekiem).
indiskrēts Tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka jūtas (par rīcību, attieksmi). Netaktisks.
griezīgs Tāds, kas nepatīkami kairina dzirdi, ļoti skaļš (par skaņu).
griezīgs Tāds, kas nepatīkami kairina redzi, ļoti spilgts (par krāsām, gaismu).
nemīlams Tāds, kas nesagādā patiku, prieku.
nepareizs Tāds, kas nesaskan ar patiesību, ar zinātnes, prakses atziņām. Aplams, maldīgs.
aplams Tāds, kas nesaskan ar patiesību, ar zinātnes, prakses atziņām. Nepareizs, maldīgs.
patvaļīgs Tāds, kas noris pats no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības (parasti par ko nevēlamu).
tepatējs Tāds, kas notiek, atrodas tepat.
pusparazītisks Tāds, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga (par augiem).
spaidi Tāds, kas Organismā, psihē noris neatkarīgi no gribas, arī pret gribu (parasti fizioloģisku vai psihisku traucējumu ietekmē). Arī nepatvaļīgs.
pašdisciplinēts Tāds, kas pakļaujas disciplīnai pats pēc savas gribas.
rijīgs Tāds, kas patērē ļoti daudz barības (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
nesātīgs Tāds, kas patērē par daudz barības, tāds, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
kairs Tāds, kas patīkami satrauc. Pievilcīgs, valdzinošs. Tāds, kas rada iekāri.
nevarīgs Tāds, kas pats nespēj savā labā nekā izdarīt, kam vajadzīga citu palīdzība.
remontspējīgs Tāds, kas pats var izremontēt mašīnu, ierīci, iekārtu u. tml., ar kuru strādā.
akls Tāds, kas patstāvīgi nedomā, kas rīkojas bez paša gribas. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
varmācīgs Tāds, kas patvarīgi lieto varas līdzekļus, spaidus (pret kādu). Tāds, kas lieto fizisku spēku (pret kādu), tāds, kas ar fizisku spēku pakļauj sev (kādu).
nosacīts Tāds, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam. Tāds, kas mākslā ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību.
apmāts Tāds, kas pilnīgi atrodas kāda spēcīga pārdzīvojuma, idejas, fantāzijas varā un zaudējis patstāvīgas spriešanas spējas.
neapstrīdams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu). Tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt.
neapgāžams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu). Tāds, kura maldīgumu, nepatiesumu, aplamību ir grūti vai neiespējami pierādīt.
tīrs Tāds, kas pilnīgi, konsekventi atbilst morāles normām, ideāliem (par psihiskiem stāvokļiem, psihes, rakstura, personības īpašībām, domām). Arī pilnīgi patiess, neviltots.
griezīgs Tāds, kas rada nepatīkamu, bieži sāpīgu sajūtu (par vēju, salu u. tml.).
individuāls Tāds, kas raksturīgs tikai kādam indivīdam vai atsevišķai parādībai. Īpatnējs, savdabīgs.
brīnišķīgs Tāds, kas sagādā lielu prieku, labsajūtu. Ļoti patīkams.
bēdīgs Tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piemēram, ar nelaimi, zaudējumu). Tāds, kas izraisa bēdas. Slikts, neiepriecinošs, nepatīkams.
salikts Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem (parasti samērā patstāvīgiem) elementiem, daļām.
sīkdrupatains Tāds, kas sastāv no sīkām drupatveida daļām.
pašslavīgs Tāds, kas slavina pats sevi. Tāds, kurā izpaužas pašslavināšana.
saldskābs Tāds, kas slēpj neapmierinātības, nepatikas izpausmi (piemēram, par smaidu, sejas izteiksmi).
varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, tāds, kas spēj aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
domājošs Tāds, kas spēj patstāvīgi domāt, spriest.
skaļš Tāds, kas tiek atklāti, neslēpti pateikts.
burvīgs Tāds, kas valdzina, patīk. Ļoti skaists, jauks.
varbūtisks Tāds, kas var būt, notikt, realizēties. Tāds, kā patiesums ir iespējams.
mīksts Tāds, kas viegli padodas spiedienam (par mēbelēm, spilveniem u. tml.). Ērts, patīkams (par stāvokli šādās mēbelēs, guļvietās u. tml.).
Apnicis visu pasauli Tāds, kas zaudējis patiku, interesi pret visu apkārtni.
Apnicis visu pasauli Tāds, kas zaudējis patiku, interesi pret visu apkārtni.
Apnicis visu pasauli Tāds, kas zaudējis patiku, interesi pret visu apkārtni.
spirgts Tāds, kas, būdams elpošanai derīgs, patīkami vēss, spēj izraisīt, nodrošināt aktīvu, pozitīvu psihisko un fizisko stāvokli (parasti par gaisu, veļu, lietu).
riebīgs Tāds, kas, parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, izturēšanos).
pretīgs Tāds, kas, parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) stipru nepatiku (par dzīvniekiem).
neciešams Tāds, kas, parasti negatīvu īpašību dēļ, ir ļoti nepatīkams, grūti paciešams (par cilvēku).
vilinošs Tāds, kas, parasti, izraisa patiku, valdzina (par cilvēku, tā ārieni).
nejēdzīgs Tāds, kas, piemēram, sava nesaskanīguma, nesakarīguma dēļ izraisa nepatiku, pretīgumu.
pieglaudīgs Tāds, kas, viegli piekļaujoties, pieskaroties, izraisa patīkamu sajūtu (parasti par audumu).
ticams Tāds, ko (parasti ar kādu varbūtību) ir iespējams pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai.
apšaubāms Tāds, ko iespējams apšaubīt, par kā patiesumu, īstumu var šaubīties.
grūtsirdīgs Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas. Tāds, kura saturs atspoguļo bezcerīgas skumjas, drūmumu, nomāktību.
grūts Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas. Tāds, kura saturs atspoguļo mokoši nepatīkamu pārdzīvojumu, ciešanas.
smags Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis, ciešanas. Tāds, kura saturs atspoguļo mokoši nepatīkamu psihisku stāvokli, ciešanas.
pašierosme Tāds, ko kāda sistēma pati ierosina, uztur. Tāds, kas rodas šādā sistēmā.
pašiedvests Tāds, ko kāds ir iedvesis pats sev.
pašrocīgs Tāds, ko kāds veido, veic pats ar savām rokām.
sirdsmīļš Tāds, ko lieto, izmanto ar sevišķu labpatiku.
neaptumšots Tāds, ko neietekmē nekas nepatīkams, drūms, ļauns.
neskarts Tāds, ko neviens nav izmantojis, lietojis, patērējis. Tāds, ar ko neviens nav rīkojies.
spontāns Tāds, ko pēkšņi izraisa (kā) iekšēji cēloņi, iekšējas likumsakarības, iekšēja nepieciešamība bez tiešas ārējas iedarbības. Arī tāds, kas tieši neizriet no cilvēka gribas vai darbības. Arī patvaļīgs (5).
nelikvīds Tāds, ko uzņēmums pats nevar izmantot un kas tāpēc ir jāpārdod vai jānodod citam uzņēmumam (par materiālu, ražojumu).
pazīstams Tāds, ko uztver kā tāpatīgu, tāds, kas ir iepriekš uztverts un iegaumēts.
negribīgs Tāds, ko veic, dara nelabprāt, bez vēlēšanās, bez patikas.
mistrains Tāds, kur dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi ir apvienoti vienā un tai pašā audzē.
vārpatains Tāds, kur ir daudz vārpatu. Tāds, kas ir piesārņots ar vārpatu sakneņiem.
silts Tāds, kur ir mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra (par telpu, vietu).
mājīgs Tāds, kur ir patīkami atrasties (piemēram, par apdzīvotu vietu).
mājīgs Tāds, kur ir patīkami uzturēties, kur var ērti justies (par telpām).
tvanīgs Tāds, kur izplatās asa, nepatīkama smaka (par vietu, telpu, vidi).
neomulīgs Tāds, kur nav patīkami uzturēties (par vietu, telpu).
nejauks Tāds, kura āriene vai rakstura, personības īpašības izraisa nepatiku, pretīgumu (par cilvēku).
plats Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā liels mutes atvērums un zems mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
šaurs Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
mīlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir draudzīga, sirsnīga, mīļa. Arī simpātisks, patīkams.
pievilcīgs Tāds, kura būtība, personība piesaista citu cilvēku uzmanību un izraisa viņos patiku.
nemākslots Tāds, kurā ir atspoguļots, izpaužas patiess, īsts pārdzīvojums (parasti par mākslas darbu).
drupatains Tāds, kurā ir daudz drupatu. Tāds, kas viegli drūp.
pievilcīgs Tāds, kurā izpaužas atbilstība kādām estētiskām prasībām un kurš izraisa patiku.
labs Tāds, kurā izpaužas atbilstība, piemērotība noteiktām izmantošanas prasībām, tāds, kas izraisa patiku (piemēram, par priekšmeta, telpas, vietas, parādības īpašībām).
liekulīgs Tāds, kurā izpaužas kas nepatiess, neīsts.
glaudīgs Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu).
glāstīgs Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu). Tāds, kas pauž maigumu, patiku.
glāstošs Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu). Tāds, kas pauž maigumu, patiku.
īgns Tāds, kurā izpaužas nelaipnība, nepatika, skarbums. Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība ar ko.
sājš Tāds, kurā izpaužas nenoteikta, arī nepatiesa attieksme, liekuļots pārdzīvojums (parasti par smaidu).
sājš Tāds, kurā izpaužas nepatika (piemēram, par sejas izteiksmi). Nepatīkams (piemēram, par psihisku stāvokli).
izvairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt. Tāds, kurā kas netiek tieši izpausts, tiek noklusēts.
vairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt. Tāds, kurā kas netiek tieši pausts, tiek noklusēts. Izvairīgs.
gards Tāds, kurā izpaužas patika, bauda (parasti par smiekliem).
atklāts Tāds, kurā izpaužas vaļsirdība, arī patiesīgums. Tāds, kam raksturīga vaļsirdība, arī patiesīgums.
neizskatīgs Tāds, kura izskats nav patīkams, skaists (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
nejauks Tāds, kura izskats vai izturēšanās izraisa nepatiku, pretīgumu (par dzīvniekiem).
skaistvārdīgs Tāds, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists. Tāds, kurā ir pārāk daudz vārdu ar patīkamu saturu, ar atzinīgu vērtējumu.
paralēls Tāds, kura kustībai ir viens un tas pats virziens (piemēram, par intervāliem, balsīm).
resns Tāds, kura ķermeņa šķērsgriezuma laukums ir lielāks nekā citiem īpatņiem attiecīgajā sugā, kārtā u. tml. (parasti par posmkājiem, tārpiem).
tievs Tāds, kura ķermeņa vai kāda orgāna šķērsgriezuma laukums ir mazāks nekā citiem īpatņiem attiecīgajā sugā, kārtā u. tml. (parasti par augiem).
nemīlīgs Tāds, kurā nav mājīguma, tāds, kurā nav patīkami uzturēties (piemēram, par telpu).
neaptumšots Tāds, kurā nav nekā nepatīkama, drūma, ļauna (par laikposmu).
pamatojums Tāds, kura nozīmē ir ietverts (kā) patiesuma pierādījums, arī paskaidrojums (par ko).
neapšaubāms Tāds, kura patiesīgums neizraisa nekādas šaubas (par domu, uzskatu, faktu). Tāds, ko ir grūti vai neiespējami apšaubīt.
pamatots Tāds, kura patiesums, nepieciešamība ir pierādīta.
mēlnesīgs Tāds, kura saturā ir kas nepatiess, melīgs.
labs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, arī patīkams, labvēlīgs. Tāds, kas izraisa patiku.
melīgs Tāds, kura saturs ir veidots apzināti nepatiesi.
vājš Tāds, kura saturs neatbilst noteiktām prasībām, arī tāds, kas savas zemās kvalitātes dēļ izraisa nepatiku, ko nevēlamu.
slikts Tāds, kura saturs neatbilst noteiktām prasībām. Tāds, kas izraisa nepatiku, arī ko nevēlamu.
parasts Tāds, kura saturs neizceļas ne ar ko īpatnēju, savdabīgu, nav oriģināls.
uzmācīgs Tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku (piemēram, par smaržām, skaņām).
uzbāzīgs Tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku (piemēram, par smaržām, skaņām). Uzmācīgs (2).
ietilpīgs Tāds, kura veikšanai jāpatērē samērā liels darba daudzums. Darbietilpīgs.
līdzvērtīgs Tāds, kura vērtība ir tāda pati kā (kam) citam.
vienvērtīgs Tāds, kura vērtība ir tāda pati kā (kam) citam. Līdzvērtīgs.
spodrs Tāds, kura virsma (piemēram, gluduma, tīrības pakāpes, krāsojuma īpatnību dēļ) labi atstaro gaismu.
neglīts Tāds, kuram nav pievilcīga, patīkama āriene, tāds, kura izskats, veidojums izraisa nepatiku (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
grūts Tāds, kuru veicot rodas nepatīkams pārdzīvojums, neērtības sajūta. Nepatīkams.
nepateicīgs Tāds, par ko negūst pateicību, atzinību, tāds, kas neatlīdzina ieguldītās pūles, spēkus, zināšanas, neizraisa gandarījumu (parasti par darbu).
neapnīkstošs Tāds, par ko nezūd interese, patika.
leģendārs Tāds, par ko stāsta izdomātus, nepatiesus stāstus. Izdomāts, īstenībā neesošs.
atpakaļ Tajā pašā vietā. Tepat.
rase Taksonomiska vienība (zemāka par sugu), kurā ietilpst īpatņi, kam ir vienādas ekoloģiskās, bioloģiskās vai morfoloģiskās īpašības, vienāda izcelšanās un izplatība.
tāpatās Tāpat [1].
tāpatās Tāpat [2].
joprojām Tāpat kā līdz šim, tāpat kā iepriekš.
upuris Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Ziedojums (1).
ziedojums Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam var dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Upuris (1).
sakas Tas (piemēram, nepatīkami, nevēlami apstākļi), kas (kādu) ierobežo, apspiež, rada nebrīvību (kādam).
jaukums Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kam piemīt kas skaists, patīkams, valdzinošs.
nejaucība Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir nepatīkams, pretīgs. Tas, kas sagādā neērtības, apgrūtina.
Tas pats gals Tas pats.
dvēsele Tas, kas (cilvēkā) ir nemirstīgs un var viņpasaulē eksistēt patstāvīgi, neatkarīgi no ķermeņa.
sasodīts Tas, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Tas, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
taisnība Tas, kas atbilst objektīvajai realitātei. Arī patiesība (1).
vientulis Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem, arī tas, kam nav ģimenes, piederīgo. Arī vientuļnieks.
vientuļnieks Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, parasti, vairoties no sakariem ar citiem. Arī vientulis.
glaime Tas, kas ir liegs, maigs, patīkams (parasti jūtas). Lieglaime.
negantība Tas, kas ir ļoti nepatīkams, pretīgs.
draugs Tas, kas ir patīkams, iemīļots.
nepatiesība Tas, kas ir pretrunā ar īstenību, patiesību.
vienīgais Tas, kas ir tikai viens, viens pats.
vienaudzis Tas, kas ir viens pats uzaudzis (parasti par vienīgo bērnu ģimenē).
riebeklis Tas, kas izraisa ļoti dziļu nepatiku (ar savu izskatu, rīcību, izturēšanos u. tml.).
nolādēts Tas, kas izraisa stipras dusmas, asu nosodījumu. Tas, kas izraisa stipru neapmierinātību, nepatiku.
māņi Tas, kas nav īsts, patiess. Šķitumi, vīzijas. Arī spoki, rēgi.
māns Tas, kas nav īsts, patiess. Šķitums, vīzija. Arī spoks, rēgs. Māņi (3).
zemslānis Tas, kas nav klaji pateikts, pausts, bet izsecināms no kā. Arī zemteksts.
izlaidums Tas, kas nav minēts, pateikts (kādā tekstā, stāstījumā).
slikts Tas, kas neatbilst morāles normām. Tas, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, nevēlamu.
butaforija Tas, kas nešķiet īsts, patiess. Tas, kas ir ārišķīgs.
realitāte Tas, kas patiesi eksistē. Īstenība.
īstenība Tas, kas patiesi eksistē. Realitāte.
Tautas gars Tautas nacionālo (psihisko, kultūras u. tml.) īpatnību kopums.
Tautas gars Tautas nacionālo (psihisko, kultūras u.tml.) īpatnību kopums.
Sabiedriskā ēdināšana Tautas saimniecības nozare, kas ietver gatavu pārtikas produktu ražošanu un realizēšanu, kā arī šo produktu patērētāju apkalpošanu.
rūpniecība Tautas saimniecības nozare, kas ietver izejvielu un kurināmā ieguvi un izejvielu pārstrādi ražošanas līdzekļos un patēriņa priekšmetos.
tirdzniecība Tautas saimniecības nozare, kas ietver preču apgrozību, to kustību no ražošanas sieros uz patērēšanas sfēru.
patenttīrība Tehniska objekta juridiska īpašība - šī objekta izmantojamība saskaņā ar attiecīgās valsts patentu īpašnieku tiesībām.
Liels (arī lielais) paldies! Teiciens, ar ko apliecina dziļu pateicību.
draudēt Teikt, brīdināt (parasti dusmās), ka sekos naidīga, nepatīkama rīcība.
paragrāfs Teksta daļa (parasti apzīmēta ar cipariem un zīmi §), kas sākas ar jaunu rindu un kam ir samērā patstāvīga nozīme.
rindkopa Teksta rindu kopums (arī viena rinda), kurš parasti sākas ar atkāpi un kurā pausta teksta satura samērā patstāvīga daļa.
Galvas gabals Teksts, kas jāiemācās no galvas, jāpatur prātā.
Galvas gabals Teksts, kas jāiemācās no galvas, jāpatur prātā.
stājtēlniecība Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar arhitektūras veidojumiem. Stājskulptūra (1).
stājskulptūra Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar arhitektūras veidojumiem. Stājtēlniecība.
stājdarbs Tēlotājas mākslas darbs, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīts ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
stājmāksla Tēlotājas mākslas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
dadaisms Tēlotājas mākslas un literatūras virziens (Rietumeiropā 20. gadsimta desmitajos un divdesmitajos gados), kuram raksturīga jebkuru estētisko vērtību noliegšana un patvaļas absolutizēšana daiļradē.
tele Teļš (sievišķais īpatnis). Nepieauguši govs.
satenkot Tenkojot daudz pateikt, izpaust.
patristika Teoloģijas nozare, kas pētī šo mācību; patroloģija.
tepatās Tepat.
province Teritorija ar kādām, piemēram, ekonomiskām, ģeoloģiskām īpatnībām.
novads Teritorija ar vienādām etnogrāfiskām īpatnībām. Kādas teritorijas centrs kopā ar tā apkārtni.
rajons Teritorija, apkārtējās vides daļa, kam ir kādas raksturīgas, ar dzīvnieku vai augu valsti saistītas pazīmes, īpatnības.
rajons Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, ar cilvēku darbību saistītas pazīmes, īpatnības.
zona Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, no citām teritorijām atšķirīgas (parasti ar cilvēka dzīvi un darbību saistītas) īpatnības.
rajons Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, no citām teritorijām atšķirīgas (piemēram, ģeogrāfiskas, ekonomiskas, klimatiskas) pazīmes, īpatnības.
dogma Tēze, apgalvojums, mācība, ko pieņem par nemainīgu patiesību, nekritiski, neievērojot konkrētos apstākļus.
piesmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par telpu).
sasmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par telpu).
Dzemdību un ginekoloģiskā palīdzība Tiešā palīdzība dzemdībās, kā arī grūtniecības patoloģijas un ginekoloģisko slimību profilakse un ārstēšana.
Dzemdību un ginekoloģiskā palīdzība Tiešā palīdzība dzemdībās, kā arī grūtniecības patoloģijas un ginekoloģisko slimību profilakse un ārstēšana.
Dzemdību un ginekoloģiskā palīdzība Tiešā palīdzība dzemdībās, kā arī grūtniecības patoloģijas un ginekoloģisko slimību profilakse un ārstēšana.
jānudien Tiešām, patiesi.
Mats matā, arī uz mata Tieši tāpat, tieši tā.
(Iedot) kā ar āmuru (pa galvu, arī pa pieri) Tieši, nekautrējoties, arī skarbi, asi pateikt.
teju Tikko, pavisam nesen. Nupat [1].
tiklab Tikpat [2] (4).
gandrīz Tikpat kā.
vienliels Tikpat liels. Vienāda lieluma.
Tik pat Tikpat.
nobirt Tikt ātri, nepārtraukti pateiktam.
iziet Tikt izlietotam, patērētam (par produktu). Tikt izlietotam (par daudziem vai visiem priekšmetiem).
dabūt Tikt pakļautam (fiziskai iedarbībai, nepatīkamiem pārdzīvojumiem u. tml.).
atkauties Tikt vaļā, atbrīvoties (no kā nepatīkama).
atkratīties Tikt vaļā, atbrīvoties, izvairīties (no kā nevēlama, nepatīkama).
iezāģēt Tīši, apzināti sagādāt (kādam) nepatikšanas, nodarīt ļaunumu.
Fizioloģiskā bilance To vielu uzņemšanas un patēriņa salīdzinājums, kuras piedalās organisma dzīvības procesos (īpaši vielmaiņā).
tonalitāte Toņu, nianšu, nokrāsu īpatnību kopums (krāsai, gaismēnai). Šādu krāsas, gaismēnas īpatnību kopums (piemēram, mākslas darbam, priekšmetam, vielai).
Pieklājības teicieni Tradicionāli teicieni, ko lieto sasveicinoties, pateicoties, uzrunājot kādu.
Pieklājības teicieni Tradicionāli teicieni, ko lieto sasveicinoties, pateicoties, uzrunājot kādu.
Piedauzības (arī klupšanas) akmens Traucēklis, šķērslis, kas parasti rada sarežģījumus, nepatikšanas.
Klupšanas (arī piedauzības) akmens Traucēklis, šķērslis, kas parasti rada sarežģījumus, nepatikšanas.
Piedauzības (arī klupšanas) akmens Traucēklis, šķērslis, kas parasti rada sarežģījumus, nepatikšanas.
Apmiglot (arī aizmiglot) acis Traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast.
Aizmiglot (arī apmiglot) acis Traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast. Ar nolūku apmulsināt.
Aizmiglot (arī apmiglot) acis Traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast. Ar nolūku apmulsināt.
kosinuss Trigonometriska funkcija - kustīgās leņķa malas patvaļīga punkta abscisas attiecība pret šī punkta vektora garumu.
triftongs Triju nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē.
trīstik Trīsreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
piesmakt Trūkstot gaisa pieplūdei, arī netiekot tīrītam, mazgātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par traukiem).
deklamatorisks Tukši patētisks. Bezsaturīgs, liekvārdīgs.
labradors Tumšpelēks laukšpata grupas minerāls ar zilganu un zaļganu spīdumu.
Pa ķērienam, arī pa rokai Turpat blakus, līdzās.
Pie rokas (arī pa rokai) Turpat blakus, līdzās.
Pa tvērienam Turpat blakus, līdzās.
Uz vietas Turpat, attiecīgajā vietā.
literarizēt Tuvināt daiļdarba formai, tā raksturīgām īpatnībām.
Sniega putra Ūdeni peldoši dmpataini sniega sakopojumi.
Sniega putra Ūdenī peldoši drupataini sniega sakopojumi. Daļēji izkusis sniegs (uz zemes, priekšmeta virsas).
ūdenspiegāde Ūdens piegāde patērētājam.
ūdenspadeve Ūdens piegāde patērētājam. Ūdenspiegāde.
Ūdens bilance Ūdens pieplūduma un patēriņa bilance.
huculi Ukraiņu etnogrāfiskā grupa Padomju Savienības Austrumkarpatos.
guculi Ukraiņu etnogrāfiskā grupa Padomju Savienības Austrumkarpatos. Huculi.
kobzars Ukraiņu tautas dziesminieks, kas pats sev spēlē pavadījumu ar kobzu.
atsaukties Uz saucienu atbildēt ar saucienu. Atbildot uz saucienu, skaļi pateikt (ko).
Uz visām (četrām) debespusēm (arī debess pusēm) Uz visām pusēm. Uz kuru pusi grib, kur patīk, kur vēlas.
Uz visām (četrām) debess pusēm (arī debespusēm) Uz visām pusēm. Uz kuru pusi grib, kur patīk, kur vēlas.
Uz visām (četrām) debespusēm (arī debess pusēm) Uz visām pusēm. Uz kuru pusi grib, kur patīk, kur vēlas.
princips Uzbūves, darbības pamatīpatnība, kas regulē, nosaka visus (kā) elementus, sastāvdaļas.
tekstūra Uzbūves, struktūras īpatnību kopums (piemēram, vielā, iežos, koksnē), ko rada sastāvdaļu, elementu novietojums, savstarpējās telpiskās attiecības.
pretuzgrieznis Uzgrieznis, ko uzskrūvē virs galvenā uzgriežņa uz vienas un tās pašas lai novērstu savienojumu patvaļīgu atskrūvēšanos. Kontruzgrieznis.
kontruzgrieznis Uzgrieznis, ko uzskrūvē virs galvenā uzgriežņa uz vienas un tās pašas skrūves, lai novērstu savienojumu patvaļīgu atskrūvēšanos.
Uzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla) Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
Uzkraut (arī uzgrūst) kaklā (arī uz kakla) Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
uzļekatot Uzļepatot.
Ņemt sev uz kakla (arī uz sava kakla) Uzņemties nepatīkamas rūpes, atbildību (par ko).
Ņemt sev uz kakla (arī uz sava kakla) Uzņemties nepatīkamas rūpes, atbildību (par ko).
Apgrozāmie fondi Uzņēmuma ražošanas fondu daļa, kura tiek pilnīgi patērēta ražošanas procesā vienā ražošanas periodā un kuras vērtība pilnīgi pāriet uz jauno darba produktu.
Apgrozāmie fondi Uzņēmuma ražošanas fondu daļa, kura tiek pilnīgi patērēta ražošanas procesā vienā ražošanas periodā un kuras vērtība pilnīgi pāriet uz jauno darba produktu.
sarakstīt Uzrakstīt (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
Iziet dzīvē Uzsākt patstāvīgu darba dzīvi (piemēram, pēc skolas beigšanas).
Stāties darba ierindā Uzsākt patstāvīgu darbu. Arī atsākt darbu (pēc ilgāka pārtraukuma).
Stāties (darba) ierindā Uzsākt patstāvīgu darbu. Arī atsākt darbu (pēc ilgāka pārtraukuma).
noliegt Uzskatīt (ko) par neesošu, arī nepatiesu un izpaust šādu uzskatu. Arī neatzīt.
taisnība Uzskatu, rīcības, izturēšanās pareizība, arī patiesīgums.
kompliments Uzslava, cildinājums, parasti, lai kādam glaimotu, izpatiktu.
Viens kas tiesa Uzsverot (kā) patiesumu.
Vēdera tiesa Uzturam nepieciešamais (kā) daudzums. Iegūtais, nopelnītais (pārtikas) daudzums, ko visu patērē uzturam.
Vēdera tiesa Uzturam nepieciešamais (kā) daudzums. Iegūtais, nopelnītais (pārtikas) daudzums, ko visu patērē uzturam.
pazīt Uztvert (ko) kā tāpatīgu, uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu u. tml. un iegaumētu (par cilvēkiem).
nomanīt Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības). Arī izjust.
manīt Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības). Arī vērot.
redzēt Uztvert, ievērot ar redzi (kādas pazīmes, īpatnības). Arī vērot.
samanīt Uztvert, ievērot, parasti pilnīgi, arī precīzi (kādas pazīmes, īpatnības).
Taisīt (arī rādīt) kumēdiņus Uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu).
Rādīt (arī taisīt) kumēdiņus Uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu).
Taisīt (arī rādīt) kumēdiņus Uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu).
Kolektīvās vadības princips Vadības forma, kur vadību realizē pats kolekīvs.
Kolektīvās vadības princips Vadības forma, kur vadību realizē pats kolektīvs.
Kolektīvās vadības princips Vadības forma, kur vadību realizē pats kolektīvs.
Vai nav kauna? Vai nav neērti, nepatīkami?
novaidēties Vaidot noteikt, pateikt. Žēli, gaužoties noteikt, pateikt.
novaimanāties Vaimanājot noteikt, pateikt.
Kult izkultus salmus Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par jau (sen) zināmām patiesībām.
ieži Vairāku minerālu, retāk viena minerāla sakopojumi, kas atrodas Zemes vai cita debess ķermeņa garozā kā patstāvīgs masīvs.
bēgt Vairīties (no kā nepatīkama).
bīties Vairīties. Nevēlēties uzņemties (parasti ko grūtu vai nepatīkamu).
krēsla Vāja, patumša gaisma.
mijkrēslis Vāja, patumša gaisma. Krēsla (2).
nokrēsla Vāja, patumša gaisma. Krēsla (2).
mēnesskrēsla Vāja, patumša mēnesnīca.
krēslains Vājš, patumšs (par gaismu, apgaismojumu).
dialektisms Valodas parādība, īpatnība, kas raksturīga kādam dialektam (vai dialektiem).
žargonisms Valodas parādība, īpatnība, parasti vārds, izteiciens, kas raksturīgs kādam žargonam. Arī žargonvārdi.
saskaņojums Valodas vienību saistījums, kurā tām ir viena un tā pati morfoloģiskā (parasti dzimtes, skaitļa, locījuma) forma.
leksikosemantika Valodniecības nozare, kas pētī leksikas semantiskās īpatnības.
tirānija Valsts pārvaldes forma, kam raksturīga patvaļība, nežēlība, varmācība. Arī despotija (1).
Ļaut sirdij vaļu Vaļsirdīgi pateikt, izstāstīt ko par sevi.
Ļaut sirdij vaļu Vaļsirdīgi pateikt, izstāstīt ko par sevi.
Ļaut sirdij vaļu Vaļsirdīgi pateikt, izstāstīt ko par sevi.
Kratīt sirdi Vaļsirdīgi stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
(Iz)kratīt (visu) (savu) sirdi Vaļsirdīgi visu (iz)-stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
Izkratīt (visu) (savu) sirdi Vaļsirdīgi visu izstāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
varmācība Varas līdzekļu, spaidu patvarīgs lietojums (pret kādu). Arī fiziska spēka lietojums (pret kādu). Arī vardarbība.
ticamība Varbūtība, iespējamība, ka (kas) ir patiess, atbilst patiesībai.
aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot piedēkļus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme.
patvarība Varmācība, despotiskums. Arī patvaļa (2).
patvarīgs Varmācīgs, despotisks. Arī patvaļīgs (3).
Vārpu zāle Vārpata.
Vārpu zāle Vārpata.
vasaļatkarība Vasaļa pienākumu komplekss attiecībā pret feodālo senioru, kas viņam bija jāveic, lai paturētu feodālo lēni.
virsgans Vecākais augstākais goda nosaukums garīdzniecībā - bīskapam, metropolītam, patriarham, arhibīskapam.
lupatlasis Vecu, nolietotu, nevajadzīgu priekšmetu (piemēram, lupatu) uzpircējs.
patronēt Veidot (auduma) rakstu, apdari, izmantojot patronu (3).
mistrot Veidot (augu kopu) no dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem.
romanizēt Veidot (daiļdarbu) ar romānam raksturīgām mākslinieciskajām īpatnībām.
Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
bodnieks Veikala īpašnieks, kas pats pārdod preces.
universālveikals Veikals, kurā mazumā pārdod dažādas plaša patēriņa preces.
nolauzt Veikt un pabeigt veikt (ko grūtu, arī nepatīkamu).
rādiusvektors Vektors, kas iet no elipses vai hiperbolas, parabolas fokusa uz patvaļīgu šīs līknes punktu.
rādiusvektors Vektors, kas iet uz patvaļīgu telpas punktu no kāda fiksēta punkta.
apetīte Vēlēšanās, patika (ko darīt).
negribīgums Vēlēšanās, patikas trūkums (ko darīt).
piedraudēt Vērsties pie kāda ar draudiem. Brīdināt, ka sekos naidīga, nepatīkama rīcība.
aizstāvēt Vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzīt (kādu) par nepatiesi apvainotu. Aizsargāt.
pašvērtība Vērtība, kas (kam) piemīt pati par sevi.
robežvērtība Vērtība, kuras starpība ar virknes vai mainīgā lieluma vērtībām kļūst absolūti mazāka par patvaļīgi mazu pozitīvu skaitli.
vizināt Vest (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
vizināt Vest (par jūga dzīvnieku, parasti zirgu, arī transportlīdzekli, parasti patīkamu).
kaupa Vidēja lieluma zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi. Kākaulis.
kākaulis Vidēja lieluma, zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi. Kaupa.
mašīnbūve Vidējās un smagās rūpniecības nozaru komplekss, kas ietver tautas saimniecības darba līdzekļu, patēriņa priekšmetu, kā arī apbruņojuma ražošanu.
pieglausties Viegli pieskarties, piekļauties, izraisot patīkamu sajūtu (parasti par audumu).
kutināt Viegli satraukt, uzbudināt (parasti patīkami).
Ķīmiskais elements Viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš.
kodoldegviela Viela, kurā noteiktos apstākļos pati no sevis var noritēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa liela enerģijas daudzuma izdalīšanos.
smaka Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem un kas parasti izraisa nepatīkamu kairinājumu. Attiecīgā ožas sajūta.
smarža Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem un kas parasti izraisa patīkamu kairinājumu. Attiecīgā ožas sajūta.
Skaldāmie materiāli Vielas, kurās noteiktos apstākļos pati no sevis var norisēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa lielu enerģijas daudzuma izdalīšanos.
stāvs Viena no (augu audzes) horizontālajām joslām, kuras atšķiras ar veģetācijas īpatnībām, augu sastāvu.
vinčesters Viena no pirmajām šauteņu sistēmām ar patronu magazīnu. Šīs sistēmas šautene.
vienādojums Vienādība, kas satur viena vai vairāku mainīgo (nezināmo) funkcijas un nav patiesa visām šo mainīgo vērtībām.
vienlīdzīgs Vienāds (ar ko), tāds pats, arī līdzvērtīgs kam citam.
daļa Vienas ieroču šķiras administratīvi un saimnieciski patstāvīga vienība (piemēram, motorizēto strēlnieku pulks, atsevišķais sapieru bataljons).
populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
sabiedrība Vienas un tās pašas sugas īpatņu kopums, kas ir izveidojies evolūcijas procesā.
radinieks Vienas un tās pašas sugas, ģints u. tml. dzīvnieku vai augu īpatnis.
vienatnība Vienpatība, arī vienatne.
vienatnīgs Vienpatīgs.
vienpatnis Vienpatis.
baudījums Vienreizēja paveikta darbība --> baudīt (1) Liela patika, tīksme.
pareizticība Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas radās Austrumu Romas impērijā, 11. gadsimtā izveidojās par patstāvīgu baznīcu, pirmsrevolūcijas Krievijā kļuva par oficiālo valsts reliģiju.
folklora Viens no tautas kolektīvās daiļrades veidiem (poētiskā tautas daiļrade, tautas mūzika, tautas horeogrāfija). Tautas masu sacerējumi, kas ieguvuši noteiktu māksliniecisku formu un dzīvo tautā kā patstāvīgi daiļdarbi.
skropstaiņi Vienšūņu klase, kurā ietilpst īpatņi, kas pārvietojas ar skropstiņām. Šīs klases īpatņi.
Nelūgts viesis (arī ciemiņš) Viesis, kas ieradies neaicināts, parasti nelaikā. Arī nepatīkams viesis.
Nelūgts viesis (arī ciemiņš) Viesis, kas ieradies neaicināts, parasti nelaikā. Arī nepatīkams viesis.
aizmugure Vieta (aiz ēkas, kokiem u. tml.), kur var patverties. Patvērums.
pajumte Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku. Arī mājoklis, mājvieta.
slēptuve Vieta, telpa, kur var slēpties, patverties (no kā), novietoties tā, lai citi nepamanītu, nesaskatītu.
vīnkopība Vīnogu audzēšana iedzīvotāju patēriņam un vīnrūpniecībai. Attiecīgā dārzkopības nozare.
erekcija Vīriešu (vai vīrišķo īpatņu) dzimumlocekļa muskulatūras un asinsvadu sprieguma stāvoklis, lai veiktu dzimumaktu.
Vīrusu hepatīts Vīrushepatīts.
līst Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem). Nepatīkami kairināt (acis, degunu) - piemēram, par gaismu, smaržu.
spiesties Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem). Nepatīkami kairināt (degunu, acis) - piemēram, par smaržu, gaismu.
Uz visām (četrām) debess pusēm (arī debespusēm) Visos virzienos. Kurā virzienā grib, kur patīk, kur vēlas.
Uz visām (četrām) debesu pusēm (arī debess pusēm) Visos virzienos. Kurā virzienā grib, kur patīk, kur vēlas.
kolorīts Vispārīgā (mākslas darba) struktūra, formas raksturīgas īpatnības.
īpatnība Vispārināta īpašība --> īpatns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
izpaticība Vispārināta īpašība --> izpaticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
nepateicība Vispārināta īpašība --> nepateicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nepateicīgums Vispārināta īpašība --> nepateicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nepateicība.
nepateicīgums Vispārināta īpašība --> nepateicīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nepateicīgums Vispārināta īpašība --> nepateicīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nepatiesums Vispārināta īpašība --> nepatiess, šīs īpašības konkrēta izpausme.
nepatvaļīgums Vispārināta īpašība --> nepatvaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
patētiskums Vispārināta īpašība --> patētisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
patētiskums Vispārināta īpašība --> patētisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
patiesums Vispārināta īpašība --> patiess (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
patiesums Vispārināta īpašība --> patiess (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
patiesums Vispārināta īpašība --> patiess (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
patīkamība Vispārināta īpašība --> patīkams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
patmīlīgums Vispārināta īpašība --> patmīlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
patriarhālisms Vispārināta īpašība --> patriarhāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
patriarhālisms Vispārināta īpašība --> patriarhāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
patriotiskums Vispārināta īpašība --> patriotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
patstāvība Vispārināta īpašība --> patstāvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
patstāvīgums Vispārināta īpašība --> patstāvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Patstāvība (1).
patstāvība Vispārināta īpašība --> patstāvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
patstāvīgums Vispārināta īpašība --> patstāvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Patstāvība (2).
patstāvība Vispārināta īpašība --> patstāvīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
patstāvīgums Vispārināta īpašība --> patstāvīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Patstāvība (3).
patvaļīgums Vispārināta īpašība --> patvaļīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
patvaļīgums Vispārināta īpašība --> patvaļīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
patvaļīgums Vispārināta īpašība --> patvaļīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
patvaļīgums Vispārināta īpašība --> patvaļīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
patvaļīgums Vispārināta īpašība --> patvaļīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
patvarīgums Vispārināta īpašība --> patvarīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī patvaļīgums (2).
patvarīgums Vispārināta īpašība --> patvarīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī patvaļīgums (3).
tāpatīgums Vispārināta īpašība --> tāpatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
vienpatīgums Vispārināta īpašība --> vienpatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
vienpatnīgums Vispārināta īpašība --> vienpatnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienpatīgums.
hlorciāns Vispārindīga kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar asu, īpatnēju smaku.
Maukt sakas galvā (arī kaklā) Zaudēt patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
kolonija Zeme, kam nav politiskas un ekonomiskas patstāvības un kas atrodas citas valsts - metropoles - varā. Arī metropoles nomale.
primāti Zīdītāju kārta, pie kuras pieder augsti organizēti zīdītāji ar labi attīstītām galvas smadzenēm (piemēram, puspērtiķi, pērtiķi, cilvēks). Šīs kārtas īpatņi.
zaķveidīgie Zīdītāju kārta, pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli zīdītāji ar īpatnēju zobu uzbūvi. Šīs kārtas dzīvnieki.
Vaļēja zilbe Zilbe, kas beidzas ar patskani vai divskani.
Vaļēja zilbe Zilbe, kas beidzas ar patskani vai divskani.
Gara zilbe Zilbe, kurā ir garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.
Gara zilbe Zilbe, kurā ir garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.
Īsa zilbe Zilbe, kuras centrā ir īss patskanis vai skanenis.
Īsa zilbe Zilbe, kuras centrā ir īss patskanis vai skanenis.
mašīnbūvniecība Zinātnes nozare, kas pētī darba līdzekļu, patēriņa priekšmetu, kā arī apbruņojuma ražošanu.
dendrohronoloģija Zinātnes nozare, kas pētī koku vecumu un to augšanas īpatnības, nosacījumus.
brīdinājums Ziņojums, aizrādījums (par ko draudošu, nepatīkamu).
ģenealoģija Ziņu kopums par (dzīvnieku vai augu) īpatņa vai īpatņu grupas izcelšanos.
raduraksti Ziņu kopums par (dzīvnieku vai augu) īpatņa vai īpatņu grupas izcelšanos.
sprūdmehānisms Zobmehānisms turpatpakaļ kustības pārvēršanai vienvirziena rotācijas vai virzes kustībā.
stāvzvaigzne Zvaigzne, kam nav ievērojamas redzamās īpatnējās kustības (kādas ir, piemēram, planētām).
nokunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot noteikt, pateikt.

pat citās vārdnīcās:

Tēzaurs

pat

MLVV

pat

MEV

pat