Paplašinātā meklēšana

Meklējam nē.

Atrasts vārdos (500):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (3289):

(Iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
(Iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
(No)dzert kāzas (No)svinēt kāzas.
divi Abi minētie.
izrakstīt Abonēt (laikrakstu, žurnālu), pasūtīt (grāmatas), avīzes.
spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm.
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
infikss Afikss, ko ietver vārda saknē.
logs Aile telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs ailes aizdarīšanai.
sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm).
aizdedze Aizdedzināšanas iekārta (iekšdedzes dzinējā).
termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš. Terminēts aizdevums.
ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
ieslīdēt Aiziet, aizritēt (pagātnē) - parasti par laiku, laika posmu.
nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem. Tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
apbūvēt Aizņemt ar celtnēm (teritoriju gar kādu ielu, ceļu u. tml.).
ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.).
aiztrupēt Aiztrunēt.
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām).
patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde.
inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē.
saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus.
nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam. Amerikas nēģeri.
bandžo Amerikas nēģeru strinkšķināmais instruments, ko plaši izmanto džeza orķestros.
rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu.
rokauts Ap roku nēsājams izrotāts apsējs.
pamatne Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa.
Planetārais miglājs Apaļš vai gredzenveida miglājs, kas parasti atgādina planētas disku.
skeners Aparāts (kā) skenēšanai.
magnetogrāfs Aparāts debess ķermeņa magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
kompass Aparāts ģeogrāfiskā vai magnētiskā meridiāna virziena noteikšanai.
mikseris Aparāts kombinētu signālu iegūšanai no diviem vai vairākiem signālu avotiem.
laktometrs Aparāts piena īpatnējās masas noteikšanai.
magnetofons Aparāts skaņu magnētiskai ierakstīšanai un reproducēšanai.
urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu tautas deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
Polārais apgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu.
polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu. Polārais apgabals.
motorizēt Apgādāt (ko) ar sauszemes transportlīdzekļiem, kuru dzinējs ir motors.
sagatavoties Apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas). Trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu).
Samainīt (biežāk izmainīt) naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
Izmainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
Samainīt (biežāk izmainīt) naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu.
ieprecēt Apprecot ievest (kādās mājās, ģimenē).
ieprecēties Apprecoties iekļūt, tikt ievestam (kādās mājās, ģimenē).
saziedināt Apputeksnējot sakrustot.
saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties.
apputināt Apputeksnēt.
klēpis Apstākļi, vide (parasti ģimenē).
miers Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu.
unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
aptrupt Aptrupēt. Aptrunēt.
miksēt Apvienot (divus vai vairākus signālus), lai iegūtu kombinētu signālu.
viltot Apzināti sagrozīt (piemēram, faktus zinātnē). Aizstāt patiesu ar nepatiesu.
griezties Ar asām šķautnēm, malām spiesties, urbties (kur iekšā).
premikss Ar bioloģiski aktīvām vielām bagāts lopbarības koncentrāts, ko pievieno kombinētajai lopbarībai.
četrskaldņu Ar četrām skaldnēm.
četršķautņu Ar četrām šķautnēm.
četrcilindru Ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju).
ikri Ar dārzeņiem vai sēnēm gatavots ēdiens, parasti sīku graudiņu veidā.
daudzskaldņu Ar daudzām skaldnēm.
daudzšķautņains Ar daudzām šķautnēm.
divplakņu Ar divām plaknēm.
divskaldņu Ar divām skaldnēm.
divšķautņu Ar divām šķautnēm.
divvērtņu Ar divām veramām daļām, vērtnēm.
divcilindru Ar diviem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju).
divpadsmitskaldņu Ar divpadsmit skaldnēm.
labierīcības Ar ērtībām, priekšrocībām saistītas ierīces, ietaises (piemēram, telpā, celtnē).
godināt Ar goddevību pieminēt (kādu notikumu).
automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem).
iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē).
godināt Ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo).
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
sakombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko). Izkombinēt (1).
pedālis Ar kāju darbināma sviras ierīce skanējuma dažādošanai (klavierēm), stīgu skaņojuma maiņai (arfai).
dūmenis Ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa. Skurstenis.
skurstenis Ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa. Dūmenis.
nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kāda valsts orgāna uzdevumus, struktūru, kompetenci. Attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
apmēram Ar nelielu novirzi (no minētā). Ap. Aptuveni.
piecskaldņu Ar piecām skaldnēm.
staipīt Ar pūlēm, grūtībām nēsāt (ko).
gaisma Ar redzi uztveramo elektromagnētisko viļņu plūsma.
rokraksts Ar roku rakstīts teksts (parasti mākslā, zinātnē).
sešskaldņu Ar sešām skaldnēm.
mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml. trāpītu (kur).
iegāzt Ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē.
joms Ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā).
kordodroms Ar stiepļu tīklu apņemts asfaltēts vai betonēts apļveida laukums aviomodelistu un automodelistu sacensībām un treniņiem.
trīsplakņu Ar trim plaknēm.
trīsšķautņu Ar trim šķautnēm.
helofīti Ar ūdeni klātu vietu augi, kas sakņojas augsnē, bet kam virszemes daļas izaug cauri ūdenim un paceļas virs tā.
vairākvērtņu Ar vairākām vērtnēm.
rullēt Ar veltni līdzināt, darīt blīvu, gludu. Veltnēt.
miza Ārējais apvalks (saknēm, augļiem, sēklām).
litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis.
argumentācija Argumentu minēšana, izteikšana. Argumentu kopums. Arī pamatojums.
skēna Arhitektonisks elements antīkajā teātrī - sākotnēji aktieru pārģērbšanās vieta, vēlāk aktieru spēles laukums.
romānika Arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā no 10. gadsimta līdz 12. gadsimtam), kam raksturīgs formas ģeometriskums, smagnējība.
restaurācija Arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā.
koncertārija Ārija, kas komponēta kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
koncertariozo Ariozo, kas komponēts kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
valūta Ārvalstu nauda (kredītbiļetes, monētas u. tml.).
tvanot Asi, nepatīkami smirdēt. Tvanēt (1).
planetoloģija Astronomijas nozare, kas pētī planētas.
atsaukties Atbalsot (saucienu, skaņu). Atskanēt (par atbalsi).
atskanēt Atbalsoties. Skanēt pretim.
patikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
tikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos. Patikt [1] (2).
iedalījums Atdalīta vieta, telpa (kā iekšienē, iekšpusē).
Celt augšā (vecas) lietas Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
Celt augšā (vecas lietas) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
Vandīt (biežāk celt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
Celt (retāk vandīt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
Celt augšā (vecas lietas) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
Rakt augšā Atgādināt, pieminēt.
repatriēties Atgriezties dzimtenē (par karagūstekņiem, emigrantiem, bēgļiem, pārvietotām personām).
reemigrēt Atgriezties dzimtenē no emigrācijas.
revakcinēt Atkārtoti vakcinēt (kādu).
atminēt Atminēties (3).
ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
atmagnetizēt Atņemt magnētiskās īpašības.
magnetons Atomu kodolu un elementārdaļiņu magnētisko momentu mērvienība.
uzminēt Atrast atminējumu (mīklai).
atminēt Atrast mīklas atminējumu.
pazust Atrasties nezināmā prombūtnē, neatgriezties no kurienes, nebūt atrodamam, sameklējamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
stāvēt Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parast: par celtnēm.
No acīm nolasīt Ātri uzminēt, izzināt no skatiena, sejas izteiksmes (kāda domas, vēlēšanos).
ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties. Iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
Gaismas ātrums Ātrums, ar kādu vakuumā izplatās elektromagnētiskie viļņi (300 000 kilometru sekundē).
Naudas gabals Atsevišķa naudas zīme (parasti monēta).
nodaļa Atsevišķa, savā kompetencē patstāvīgi funkcionējoša vienība (iestādē, uzņēmumā).
apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.).
īpašs Atsevišķs un īpatnējs.
atšalkt Atskanēt (par skaņām).
atbildēt Atskanēt vai parādīties, it kā reaģējot (uz iepriekšējo)
pauzēt Atskaņojot skaņdarbu, pārtraukt skanējumu atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
lāsmot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
lāsot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
Aiziet ļaudīs (arī (plašajā) pasaulē, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
Aiziet (plašajā) pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
Aiziet plašajā pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
Aiziet (plašajā) pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas). Aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
aizmirst Atstāt neminētu.
diverģence Atšķirību rašanās. Atšķiršanās no kā kopīga, sākotnēja.
spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu. Būt redzamam, saskatāmam (kur).
brūnot Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu. Brūnēt.
diverģēt Atšķirties, nodalīties no kā kopīga, sākotnēja.
atstarpe Attālums (parasti neliels) starp priekšmetiem, dzīvām būtnēm.
rādiusvektors Attālums no Saules līdz planētai vai komētai, kas riņķo pa savu orbītu.
kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmotelevīzija.
kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmovīzija.
perspektīva Attīstība, virzība nākotnē, tālākā nākotne (notikumam, darbībai, procesam).
pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus. Dzimumgatavība.
pirmaizmetums Attīstības, veidošanās pirmā, sākotnējā stadija (piemēram, augiem).
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
zīlīte Atvere (acs) varavīksnenē.
Acs zīlīte Atvere varavīksnenē.
atcere Atzīmēšana, pieminēšana.
pētniecība Atziņu sistēma un praktiskā darbība vispusīgas informācijas ieguvei (parasti zinātnē). Attiecīgā cilvēka darbības nozare.
Gāzt cauri (eksāmenā) Atzīt eksaminējamā zināšanas par neapmierinošām.
pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
audžubrālis Audžudēls attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņš ir pieņemts.
audžumāsa Audžumeita attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņa ir pieņemta.
pirmdīglis Auga organisms savā pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
Svešapputes augi Augi, kam ziedi apputeksnējas ar cita zieda putekšņiem.
Pašapputes augi Augi, kas apputeksnējas ar savu ziedu putekšņiem.
mezofīti Augi, kas aug mēreni mitrā augsnē.
sālaudži Augi, kas aug sāļās augsnēs.
Kompasa augi Augi, kuru lapu plātnes novietojas ar šķautnēm meridiāna virzienā.
pāksts Auglis - sauss viencirkņa veronis, kas atveras ar divām vārsnēm un attīstās no vienas augļlapas.
ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni.
urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu.
oligotrofs Augs, kas var augt ar barības vielām nabadzīgās augsnēs.
kurmjala Augsnē izveidots kurmja alai līdzīgs kanāls (drenāžai).
siderācija Augsnes mēslošana ar augu zaļo masu, izaudzējot tos līdz noteiktai iāzei un iestrādājot augsnē. Zaļmēslošana.
arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu).
sabiedrība Augstākā cilvēku attiecību attīstības pakāpe, kas izpaužas atsevišķu cilvēku mijiedarbībā, to grupu, organizāciju u. tml. funkcionēšanā un attīstībā; vēsturiski konkrēta cilvēku kopība.
valsts Augstākā sistemātikas vienība bioloģijā. Augstākā rajonēšanas vienība floristikā.
Nāves (arī Ņesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
Nāves (arī Nesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
sakne Augstāko augu veģetatīvais orgāns, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
nobilis Augstāko kārtu persona Venēcijas republikā.
Indukcijas spole Augstsprieguma augstfrekvences transformators, ko izmanto, piemēram, dzinēju aizdedzei.
tīklot Augt tiklveidīgi (par augu daļām, parasti par saknēm, zariem).
ornitofilija Augu apputeksnēšanās ar putnu starpniecību.
hidrofilija Augu apputeksnēšanās ar ūdens palīdzību.
sklerenhīma Augu audi, kas sastāv no biezām, parasti pārkoksnētam, atmirušām šūnām.
augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
palma Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē.
rezēda Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, kam raksturīgi nekārtni ziedi, kas sakārtoti auga galotnēs ķekaros vai vārpās.
anemofilija Augu spēja apputeksnēties ar vēju.
sklereīdas Augu šūnas ar biezām, pārkoksnētām sienam.
laponis Augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās.
rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara ilotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi.
pieaurot Aurojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
stādīt Badā veidā ievietojot augsnē augus, to daļās, veidot (piemēram, dārzu, mežu).
gumiņbaktērijas Baktērijas, kuru iedarbībā uz tauriņziežu saknēm izveidojas gumiņi (2).
pasāža Baktēriju pārpotēšana no viena organisma citā. Baktēriju vairošana mākslīgā barotnē.
baletmeistars Baleta inscenētājs. Deju sacerētājs. Deju iestudētājs.
izbalsot Balsojot neievēlēt (piemēram, līdzšinējā amatā).
kampars Balta, gaistoša kristāliska viela ar īpatnēju smaržu un garšu.
Nātrija hidroksīds Balta, kristāliska viela, kas gaisa klātbūtnē izplūst un ko izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai.
rozīņmaize Baltmaize vai dzeltenmaize ar rozīnēm.
patronāts Bāreņa nodošana audzināšanā un viņa audzināšana ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
adopcija Bērna pieņemšana ģimenē ar juridisku aktu radniecības tiesisko attiecību nodibināšanai.
knauķis Bērns (parasti zēns). Knēvelis.
pirmdzimtais Bērns, kas ģimenē ir piedzimis pirmais.
zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm). Atskanēt šādām skaņām.
sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
uzbetonēt Betonējot izveidot, uzbūvēt.
uzbetonēt Betonējot piestiprināt (uz kā, kam).
sabetonēt Betonējot savienot, sasaistīt; betonējot izgatavot, izveidot.
torkretēt Betonēt (ko), betona masu metot uz (tā) virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
nobetonēt Betonēt un pabeigt betonēt.
konīdijas Bezdzimuma vairošanās sporas (sēnēm).
etilspirts Bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un dedzinošu garšu. Vīna spirts.
hloroforms Bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku (narkozes līdzeklis).
cukurbietes Bietes, no kuru saknēm iegūst cukuru.
daudzināt Bieži minēt, atkārtot (runā, rakstos).
leģendārs Bieži minēts, daudzināts. Plaši pazīstams.
vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu). Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
magnetobioloģija Biofizikas nozare, kas pētī magnētisma un dzīvu organismu attiecības.
mirt Bioloģiski beigt funkcionēt (par cilvēka ķermeņa daļām).
porcelāns Blīvs, balts, retāk ietonēts un plānās kārtās caurspīdīgs, keramisks materiāls.
konjektūra Bojāta vai nesalasāma teksta izlabošana vai restaurēšana, pamatojoties uz minējumiem. Izlabojamais vai restaurējamais teksts.
pagalms Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu.
sēta Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu. Pagalms.
brūklenājs Brūklenēm apaugusi vieta.
motorburinieks Burinieks, kura palīgdzinējs ir motors.
Pirmdzimtības tiesības Buržuāziskajās valstīs - tiesības, pēc kurām vecākajam dēlam ģimenē ir īpašas priekšrocības kapitālistiskā mantojuma saņemšanā.
atbilst Būt (kam) piemērotam. Saskanēt (ar ko).
peldēt Būt ar mainīgu augstumu atskaņotāja, magnetofona mehānisma defekta dēļ (par fonogrammas skanējumu). Arī detonēt.
pelēksnīt Būt ar pelēcīgu nokrāsu. Pelēksnēt.
celties Būt dzimušam (kādā ģimenē, dzimtā). Piederēt (pie kādas šķiras, kārtas).
caurstrāvot Būt galvenajam, dominēt (kādā kultūras, zinātnes, sabiedriskās dzīves parādībā).
cauraust Būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piemēram, par motīvu, tēmu, ideju mākslas darbā).
grupēties Būt izvietotiem (ap noteiktu centru, noteiktā kārtībā) - piemēram, par celtnēm, priekšmetiem.
izšauties Būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm.
zust Būt nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
aiziet Būt novietotam (joslās, līnijās, virknēs u. tml.).
Būt zem jumta Būt pajumtē, telpā, celtnē.
pāraudzināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
pieliet Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
pieblāzmot Būt par cēloni tam, ka blāzma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piespīdēt Būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piesmaržot Būt par cēloni tam, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piemiglot Būt par cēloni tam, ka, parasti migla, izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu).
uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) nevainojamu funkcionēšanu, vēlamām īpašībām u. tml.
brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu). Vērot neizpratnē, nesaprast.
pieplakt Būt pazemam (parasti par celtnēm).
vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai). Arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam. Būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
klausīt Būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
spīdināt Būt tādam, kam (kāda daļa) atšķiras apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
stiept Būt tādam, kam (kas, parasti detaļā, sastāvdaļā) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm.
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli novecot (arī nolietoties) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
magnetizēties Būt tādam, kam rodas magnētiskas īpašības. Tikt magnetizētam.
valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcionēšanas dēļ) - par iekšdedzes motoriem.
regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina (organisma, tā daļu) funkcionēšanu (piemēram, par orgāniem, vielām).
rūkt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem). Atskanēt šādam troksnim.
urkšķēt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (parasti par kuņģi, zarnām). Atskanēt šādam troksnim.
sīkt Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi). Atskanēt šādām skaņām.
raustīties Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi (piemēram, pa dūmvadu, durvīm) - par celtnēm, to daļām.
laistīties Būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem). Būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm).
vest Būt tādam, pa ko var nokļūt (kur) - par durvīm, kāpnēm u. tml.
tvanot Būt tveicīgam. Tvanēt (3).
Stāvēt (arī būt) priekšā Būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
kuknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kluknēt, kruknēt.
kruknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kluknēt, kuknēt.
kluknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kruknēt, kuknēt.
sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
apbūvēt Būvējot aizņemt (zemes gabalu, teritoriju) ar celtni vai celtnēm.
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
sūcējcaurule Caurule, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā.
sūknētava Celtne, telpa, vieta, kur (ko) sūknē.
pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem.
minstināt Censties atcerēties, minēt, parasti neziņā, šaubās.
minēt Censties atrast atminējumu (mīklai).
Zīlēt kafijas biezumos Censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti. Izteikt nepamatotus minējumus.
zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni. Minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē). Censties (ko) paredzēt. Arī pareģot.
kotlete Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.).
šnicele Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem vai šķēlēs sagrieztiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.).
piparkūka Cepums, ko gatavo no izveltnētas mīklas, kurai parasti pievieno piparus un citas asas garšvielas.
sasaiste Ciešs saistījums (starp priekšmetiem, celtnēm u. tml.).
feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kam ir augsta magnētiskā uzņēmība.
vīnakmens Cieta, kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai.
žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
darva Cieto kurināmo sausās pārtvaices produkts - eļļains, parasti melns, šķidrums ar asu, īpatnēju smaku.
starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās).
pāraugsme Cilvēka līdzšinējo paradumu, rakstura, personības īpašību pozitīva pārveidošanās.
iedzīvotāji Cilvēki, kas dzīvo (kādā dzīvoklī, celtnē u. tml.).
mežonis Cilvēks - pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmā perioda (mežonības) pārstāvis.
pirmcilvēks Cilvēks tā evolūcijas sākotnējā posmā.
abonents Cilvēks, iestāde, kas abonē, kam ir abonements.
balsts Cilvēks, kam ir liela nozīme (piemēram, kādā pasākumā, ģimenē, grupā).
eksaminētājs Cilvēks, kas (kādu) eksaminē.
atmīnētājs Cilvēks, kas apmācīts atmīnēšanai.
epikūrietis Cilvēks, kas baudas (vulgarizētā izpratnē) uzskata par augstāko vērtību.
betonētājs Cilvēks, kas betonē. Betonēšanas speciālists.
rūcējs Cilvēks, kas dziedot neprot pareizi intonēt.
purvmalietis Cilvēks, kas dzīvo blakus purvam vai tā tuvākajā apkārtnē.
internētais Cilvēks, kas ir internēts.
kolekcionārs Cilvēks, kas kolekcionē.
kombinators Cilvēks, kas kombinē (1).
kombinators Cilvēks, kas kombinē (2).
klātnieks Cilvēks, kas mācās klātienē (3).
neklātnieks Cilvēks, kas mācās neklātienē.
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem.
pusmežonis Cilvēks, kas pēc sava dzīves veida un attīstības pakāpes daļēji ir līdzīgs pirmatnējam cilvēkam, mežonim.
amatnieks Cilvēks, kas strādā (zinātnē, mākslā u. tml.) bez radošas ierosmes, arī bez talanta.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
iznēsātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) iznēsāšanu.
eksaminands Cilvēks, kuru eksaminē, kurš kārto eksāmenu.
Linča tiesa Cilvēku (parasti nēģeru) sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
šapito Cirka izrādēm paredzēta izjaucama, pārvietojama celtne no viegla materiāla (piemēram, no brezenta). Dīks, kura izrādes notiek šādā celtnē.
uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts formas tērpā, veic manēžā izrādes laikā tehniskus darbus.
pārējais Citi (no kopuma, kurā ietilpst minētais, zināmais).
pārējais Cits, arī citāds (no kāda kopuma) salīdzinājumā ar minēto, zināmo.
otrais Cits, atšķirīgs (salīdzinot ar esošo, minēto, zināmo).
pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā ir dzimis, audzis, dzīvojis runātājs vai tekstā minētais.
astrobotānika Citu planētu augu valsts pētīšana ar astronomijas metodēm.
piečalot Čalojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piečivināt Čivinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
nočurnēt Čurnēt (visu laikposmu) un pārstāt čurnēt.
iegūt Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm.
eifonija Daiļskanība (daiļdarbā). Fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai.
līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
sekcija Daļa, posms (sistēmā, celtnē, ierīcē u. tml.) ar noteiktu funkciju.
pussatrunējis Daļēji satrunējis.
koagulācija Daļiņu apvienošanās dispersās sistēmās, izraisot pārslveida nogulsnējumu izdalīšanos vai sarecēšanu.
izpildkomiteja Darbaļaužu deputātu padomes koleģiāls izpildu un rīcības orgāns, kas koordinē un vada tai pakļauto iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbību.
sliepne Darbarīks sliepnēšanai. Špaktele.
iluminācija Darbība --> iluminēt. Iluminēšana.
inkriminācija Darbība --> inkriminēt. Inkriminēšana
vadība Darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā.
impregnācija Darbība, process --> impregnēt.
koordinācija Darbība, process --> koordinēt.
rafinācija Darbība, process --> rafinēt.
sanācija Darbība, process --> sanēt [2] (2).
sanācija Darbība, process --> sanēt [2] (3).
transpozīcija Darbība, process, arī rezultāts --> transponēt.
kartonētājs Darbinieks, kas kartonē.
zvanīt Darbinot attiecīgu viena telefona sistēmu, panākt, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona. Atskanēt šādām skaņām.
zvanīt Darbinot signālierīci (piemēram, durvju zvanu), panākt, ka tā rada skaņas. Atskanēt šādām skaņām.
zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu, piemēram, transportlīdzekli, ar šādu signālierīci). Atskanēt šādām skaņām.
pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm). Atskanēt šādam troksnim.
paklausīt Darboties, funkcionēt vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām).
strādāt Darboties, funkcionēt, (par organismu, tā daļām). Funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
jaundarbs Darbs (parasti mākslā vai zinātnē), kas atklātībā parādās pirmoreiz.
piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
atdārdēt Dārdot atkļūt šurp. Atskanēt, atbalsoties ar dārdoņu.
piedārdēt Dārdot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pārdārdēt Dārdot pārskanēt (visu telpu, teritoriju).
raudze Dārgmetāla kvantitatīvais sastāvs ligatūras sakausējumā (piemēram, juvelierizstrādājumos, monētās, medaļās).
lepns Dārgs, grezns (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, telpām).
duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu). Maisot neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
iznēsātājs Darītājs --> iznēsāt.
kondicionētājs Darītājs --> kondicionēt.
nēsātājs Darītājs --> nēsāt.
planētājs Darītājs --> planēt [2].
piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
pietērgāt Daudz tērgājot, izplatīt ziņas, parasti nepatiesas (daudziem, plašākā apkārtnē).
pietaurēt Daudz un skaļi runājot, panākt, ka (kas) kļūst zināms (parasti daudziem plašākā apkārtnē).
Visas malas Daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, kādā teritorijā).
Visas malas Daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, teritorijā).
polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Kontrapunkts (1).
kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Polifonija.
homofonija Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada.
kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē. Atālene.
tūsklape Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām.
zeltgalvīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā.
zeltslotiņa Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā. Zeltgalvīte.
koks Daudzgadīgs augs ar koksnainu stumbru, vainagu un saknēm.
puskrūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem virszemes skeleta zariem, kuru apakšējā daļa ir pārkoksnējusies, bet augšējā - nepārkoksnējas un rudenī atmirst.
smaržzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu.
mārrutks Daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām.
naktsskaistule Daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros. Mirabile.
mirabile Daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros. Naktsskaistule.
baldriāns Daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā.
piparmētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
pūslene Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs bez saknēm, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru. atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
rasene Daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
kaktuss Daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi.
tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu.
nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus).
Divplakņu kakts Daudzplakņu kakts ar divām skaldnēm.
Trīsplakņu kakts Daudzplakņu kakts ar trim skaldnēm.
astoņstūris Daudzstūris ar astoņām virsotnēm.
oktagons Daudzstūris ar astoņām virsotnēm. Astoņstūris.
četrstūris Daudzstūris ar četrām virsotnēm.
piecstūris Daudzstūris ar piecām virsotnēm.
pentagons Daudzstūris ar piecām virsotnēm. Piecstūris.
sešstūris Daudzstūris ar sešām virsotnēm.
trijstūris Daudzstūris ar trim virsotnēm.
trīsstūris Daudzstūris ar trim virsotnēm. Trijstūris (1).
Meteorītu lietus Daudzu meteorītu kopums, kas vienlaicīgi nokrīt uz planētas.
virpulis Daudzveidīgs, arī nenoteikts (spilgtu krāsu) kopums. Vienlaicīgs, arī juceklīgs (stipru skaņu) skanējums.
konfekte Dažādas formas konditorejas izstrādājums, ko izgatavo no dažādām masām (piemēram, pomādes, marcipāna, riekstu pralinē, želejveida augļu un ogu masas, putotās masas).
krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai. Hibridizācija.
cits Dažs, kāds, arī nezināms cilvēks (salīdzinājumā ar minēto, zināmo). Ne pats (minētais).
Debess velve Debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas. Debess kupols.
Debess kupols Debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas. Debess velve.
pavadonis Debess ķermenis, kas riņķo ap citu (centrālo) ķermeni (planētu, zvaigzni) tā pievilkšanas spēka iedarbībā.
sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts.
kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē.
aizdedze Degvielas aizdedzināšana (iekšdedzes dzinējā).
gāze Degvielas pieplūde (iekšdedzes dzinējos).
nomens Deklinējamas vārdšķiras vārds (parasti lietvārds, adjektīvs, skaitļa vārds, vietniekvārds).
deklinācija Deklinēšana, locīšana.
velniņš Dem. --> velns. Arī velnēns.
atkāpties Demisionēt.
demokrāts Demokrātijas (1) atzinējs, piekritējs.
desmitkapeika Desmit kapeiku monēta.
cilindrs Detaļa (piemēram, tvaika mašīnā, iekšdedzes dzinējā), kam ir šāda ķermeņa forma.
piedīkt Dīcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcijas diena Diena — 5. decembris —, ko svinēja sakarā ar 1936. gada Konstitūcijas pieņemšanu.
uzdienēt Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi.
uzdienēties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēt (1).
uzkalpoties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēties (1).
nodienēt Dienēt (aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt.
kalpot Dienēt (karaspēkā).
nodienēt Dienēt (visu laikposmu aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt.
nodienēt Dienēt (visu laikposmu par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē) un pabeigt dienēt.
izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā).
izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
nodilt Dilstot kļūt plānākam, arī īsākam, samazināties izmēros, daļēji zaudēt sākotnējo formu.
piedimdināt Dimdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
atdimdēt Dimdot atkļūt šurp. Atskanēt, atbalsoties ar dimdoņu.
pārdimdēt Dimdot pārskanēt (visu telpu, teritoriju).
Sist takti Diriģēt ar vienveidīgiem, smagnējiem žestiem.
nodirnēt Dirnēt (visu laikposmu) un pārstāt dirnēt.
radiodispečers Dispečers, kas koordinē radioraidījumu norisi.
kombinēts Divd. --> kombinēt.
pārnēsājams Divd. --> pārnēsāt.
rafinēts Divd. --> rafinēt.
rezignēts Divd. --> rezignēt.
svinams Divd. --> svinēt.
divatnīgs Divdabīgs; divatnējs (1).
divdesmitkapeika Divdesmit kapeiku monēta.
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
abi Divi minētie.
trūdodiņi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem. Šīs dzimtas kukaiņi.
divkapeika Divu kapeiku monēta.
duets Divu skaņu vienlaicīgs skanējums. Skaņu kopums, ko rada divi skaņu avoti.
unisons Divu vai vairāku skaņu, skaņu virkņu, arī melodijas vienlaicīgs skanējums vienā un tai pašā augstumā vai oktāvas intervālā.
dunēt Dobji skanēt (par soļiem).
iedūkties Dobji, zemu ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
dūkt Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem).
dunēt Dobji, zemu skanēt, parasti, izraisot atbalsi (par mūzikas instrumentiem).
rūkt Dobji, zemu, samērā skali skanēt (par mūzikas instrumentiem).
kanons Dogma, noteikums, rits, ko ieviesusi un sankcionējusi baznīca.
minstināties Domāt, minēt, parasti neziņā, šaubās.
pamatkrāsa Dominējošā krāsa (piemēram, kādā vidē, apkārtnē).
kolorīts Dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids (piemēram, telpā, vienotā priekšmetu kopumā).
spurgt Draiski, nebēdnīgi skanēt (par smiekliem).
nodrenēt Drenēt un pabeigt drenēt.
rīt Drīz, tuvākajā nākotnē.
selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā.
pieducināt Ducinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piedūkt Dūcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piedūdot Dūdojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
duļķojums Duļķu, nogulšņu daudzums, nogulsnējuma pakāpe.
būkšķēt Dunēt (par artilērijas ieročiem).
dundēt Dunēt.
piedungot Dungojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Malārijas odi Dzēlējodu dzimtas kukaiņi, malārijas plazmodiju pārnēsāji.
dzērvenājs Dzērvenēm apaugusi vieta.
nozvanīt Dzidri noskanēt.
lalināt Dzidri skanēt (piemēram, par zvanu).
iezvanīties Dzidri, viegli ieskanēties (parasti par stikla, porcelāna, sīkiem metāla priekšmetiem).
nolīgot Dziedot līgodziesmas, nosvinēt (līgosvētkus).
pielīgot Dziedot līgodziesmas, panākt, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piedziedāt Dziedot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
tilpumdzija Dzija, kam ir palielināts īpatnējais tilpums un pūkainums.
Sieviešu dzimte Dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par sievieti.
Vīriešu dzimte Dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par vīrieti.
servodzinējs Dzinējs, kas automātiski regulē vadīšanu vai atvieglo manuālo vadīšanu.
kodoldzinējs Dzinējs, ko darbina kodolenerģija.
siltumdzinējs Dzinējs, kurā siltuma enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
sakņgrauži Dzīvnieki, galvenokārt kukaiņi, kas grauž augu saknes. Mizgrauži, kas perinās skuju koku saknēs.
aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma, ādas, arī olu krāsa, kas pielāgota apkārtnes dominējošai krāsai.
mitināties Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) - par cilvēkiem.
regtaims Džezā - ritmiski uzsvērta, asi sinkopēta muzicēšana (viena no džeza sākotnējām formām).
kanāls Eja (piemēram, starp celtnēm, ledū, klintī).
cirks Ēka ar arēnu (manēžu) un amfiteātri.
vecēka Ēka, kas ir celta senatnē. Ļoti veca ēka.
Naudas saimniecība Ekonomisko attiecību veids, kurā dominē naudas - preču attiecības.
Naudas saimniecība Ekonomisko attiecību veids, kurā dominē naudas-preču attiecības.
noeksaminēt Eksaminēt un pabeigt eksaminēt.
eksaminators Eksaminētājs.
lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis. Elektromagnētiskā lauka avots.
solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāja strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām.
šunts Elektrības vadītājs vai magnētvads, ko pieslēdz paralēli elektriskās vai magnētiskās ķēdes posmam, lai daļa strāvas vai magnētiskās plūsmas apietu ķēdes posmu pa izveidoto paralēlo atzarojumu.
Svārstību kontūrs Elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskās svārstības.
Svārstību kontūrs Elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas elektromagnētiskās svārstības.
jupiters Elektriskā loka lampa, ko izmanto, filmējot mākslīgā vai kombinētā apgaismojumā.
elektromotors Elektriskā mašīna, kas elektrisko enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā. Elektrodzinējs.
volts Elektriskā sprieguma, elektriskā potenciāla, elektrisko potenciālu starpības un elektrodzinējspēka mērvienība.
virpuļstrāva Elektriskā strāva, kas rodas masīvā vadītājā, ja mainās ar to saķēdētā magnētiskā plūsma.
elektroinstalācija Elektriskais tīkls (kādā celtnē, telpā u. tml.).
induktors Elektriskās mašīnas daļa, kas rada galveno magnētisko lauku.
indukcija Elektriskās strāvas rašanās process vadītājā, kas kustas magnētiskajā laukā vai kas ir ievietots mainīgā magnētiskajā laukā.
Vilces elektrodzinējs Elektrodzinējs ritošā sastāva riteņu pāru iedarbināšanai (elektrotransportā u. tml.).
pašindukcija Elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
Elektromagnētiskā indukcija Elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam laukam kontūra ietvertajā daļā.
Elektromagnētiskā indukcija Elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam, laukam kontūra ietvertajā daļā.
termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
Elektriskais lādiņš Elektromagnētiskā lauka avots.
rentgenspektri Elektromagnētiskā starojuma spektra daļa, kas atbilst viļņu garumiem no 0, 0025 līdz 25 nanometriem.
zummers Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Pīkstenis.
pīkstenis Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Zummers.
rentgenstarojums Elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir no 0,0025 līdz 25 nanometriem
rentgenstari Elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir no 0,0025 līdz 25 nanometriem. Rentgenstarojums.
siltumstarojums Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām.
siltumstari Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām. Siltumstaroļums.
radiosignāls Elektromagnētiskās svārstības, kas atbilst radioviļņu frekvencei un ko izraisa parādības dabā.
radiotraucējums Elektromagnētiskās svārstības, kas izkropļo vai noslāpē radiosignālus.
mikroviļņi Elektromagnētiskie viļņi ar frekvenci no 300 līdz 3000 megaherciem un garumu no 100 līdz 10 centimetriem.
radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums ir no dažiem milimetriem līdz desmitiem tūkstošiem metru un kuru izplatīšanās noris bez mākslīgām enerģijas pārvades līnijām.
radiostarojums Elektromagnētisko viļņu starojums.
starojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas izplatīšanās telpā.
izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
nautofons Elektromagnētisks aparāts skaņu signālu raidīšanai no bākām.
magneto Elektromagnētisks maiņstrāvas ģenerators elektriskās dzirksteles radīšanai dzinēja cilindros, lai aizdedzinātu deg maisījumu.
kontaktors Elektromagnētisks slēdzis darba strāvas ķēdes ieslēgšanai un atslēgšanai no atstatuma.
radiotroksnis Elektromagnētisks starojums (radioviļņu diapazonā), ko rada ārpuszemes avoti.
Ultravioletie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 400 līdz 180 nanometriem.
Ultravioletie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 400 līdz 180 nanometriem.
Infrasarkanie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums it aptuveni no 800 nanometriem līdz 5 centimetriem.
Infrasarkanie stari Elektromagnētisks, acīm neredzams starojums, kam viļņu garums ir aptuveni no 0,75 mikroniem līdz 2 milimetriem.
testers Elektromēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piemēram, elektrisko ķēžu pārbaudē). Kombinētais elektromēraparāts.
Mikroviļņu terapija Elektroterapijas veids - slimnieka apstarošana ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem.
Mikroviļņu terapija Elektroterapijas veids, kad slimnieku apstaro ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem.
triplets Elementāra ģenētiskā koda vienība, kas sastāv no triju nukleotīdu kombinācijas.
fotons Elementārdaļiņa, kas atbilst elektromagnētiskā lauka korpuskulārai struktūrai.
serdenis Elements, ko ievieto veidnē, lai lējuma iekšējam dobumam veidotu vēlamo formu.
tost Elst, stenēt, arī vaidēt.
autols Eļļa, ko lieto automobiļu un traktoru dzinēju eļļošanai.
spraukumi Eļļas augu sēklu atliekas, kas rodas eļļas ekstrakcijā un ko izmanto par olbaltuma piedevu kombinētajai dzīvnieku barībai.
reemigrācija Emigranta atgriešanās dzimtenē.
reemigrants Emigrants, kas atgriežas dzimtenē.
sūnērce Ērce, kam ir raksturīga ķermeņa hitīna sega un kas parasti dzīvo meža zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē un pārtiek no trūdvielām.
ērģeļmāksla Ērģeļmūzikas komponēšanas, atskaņošanas māksla.
mazasinība Eritrocītu, hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs. Anēmija.
kanēļeļļa Ēteriskā eļļa, ko iegūst no kanēļkoka mizas.
Ezeru nogulumi Ezeros nogulsnējušies ieži.
simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, izpildot noteiktas transformācijas plaknē vai telpā.
kartēzisms Filozofijas un dabaszinātņu virziens (17. un 18. gadsimtā), kura teorētiskais pamats ir Renē Dekarta idejas.
vakuumfiltrs Filtrs, kam filtrāta savākšanas tvertnē ir radīts retinājums.
nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu.
Ūdens ziedēšana Fitoplanktona masveida savairošanās ūdenstilpnē un sablīvēšanās pie ūdens virsmas.
magnētisms Fizikāla parādība, kas makroskopiski izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām.
magnetodzinējspēks Fizikāls lielums, kas ir analoģisks elektrodzinējspēkam elektriskajā ķēdē.
induktivitāte Fizikāls lielums, kas raksturo elektrodzinējspēka rašanos elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
magnetizācija Fizikāls lielums, kas raksturo magnētiķa stāvokli.
Indukcijas spole Fizikāls lielums, ko izmanto elektrībā un magnētismā.
magnetohidrodinamika Fizikas nozare, kas pētī elektrību vadošo gāzu, šķidrumu, plazmu mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku.
magnetostatika Fizikas nozare, kas pētī pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētiskai lauku īpašības un mijiedarbību.
koncertflīģelis Flīģelis ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
Skaņu mācība Fonētika.
fonoloģija Fonētikas nozare, kas pētī skaņu funkcijas valodā.
prosodija Fonētikas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
fonētiķis Fonētikas speciālists.
disimilācija Fonētiska parādība, kad viena no vienādām vai līdzīgām skaņām vārdā pārvēršas par citu, atšķirīgu.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
prosodija Fonētisko parādību kopums - skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
prosodija Fonētisko parādību kopums, kas veido dzejas formu.
magnetostrikcija Formas un lieluma maiņa (galvenokārt feromagnētiķim), kas novērojama, (to) magnetizējot.
Režģa funkcija Funkcija, kas ir definēta diskrētām argumenta vērtībām.
pārstrādāt Funkcionējot pārveidot (ko, parasti vielas) - par organismu, tā daļām.
apgrozība Funkcionēšana. Arī izmantošana.
nekroze Funkcionēšanas spēju zudums (organisma daļām, piemēram, šūnām, audiem, orgāniem) dzīvā organismā. Atmiršana.
jubileja Gadadiena. Šādas dienas svinēšana.
Polarizēta gaisma Gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu, svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
meteors Gaismas parādība, kas rodas, sīkam debess ķermenim ievirzoties planētas atmosfērā.
diadēma Galvas apsējs (sengrieķu priesteriem). Galvas rota (valdniekiem senatnē un viduslaikos).
smadzenītes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas zem lielajām smadzenēm aiz iegarenajām smadzenēm.
vidussmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas sastāv no baltās vielas, kura saista abos virzienos puslodes ar galvas smadzeņu stumbru, smadzenītēm un muguras smadzenēm.
pamatapstrādāšana Galvenā, arī sākotnējā apstrādāšana. Pamatapstrāde.
pamatapstrāde Galvenā, arī sākotnējā apstrāde.
primāts Galvenā, dominējošā (kā) nozīme.
pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piemēram, dejā).
pamatgultnis Galvenais, nozīmīgākais gultnis. Gultnis, kas ir nostiprināts pamatnē, pamatkonstrukcijā.
pamats Galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais.
borščs Gaļas vira (ar bietēm, burkāniem, svaigiem kāpostiem un citām saknēm).
rasoļņiks Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus.
Pasmīnēt bardā Gandrīz nemanāmi pasmīnēt.
korda Gara virve, ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli).
lonža Gara virve, ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli). Korda (2).
gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu, augstiem galiem.
kārkt Gārgt, čērkstēt (par cilvēku). Atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs).
spiričuels Garīga dziesma Amerikas nēģeru folklorā.
rakstāmgalds Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem
talma Garš sieviešu apmetnis bez piedurknēm.
kimono Garš, ar jostu apjožams tērps ar platām piedurknēm (parasti Japānā).
kapers Garšviela - marinēti kaperkrūma ziedpumpmi vai sālīti nenobrieduši augļi.
knifēt Gatavot (parūku), ar īpašu adatu iestiprinot (tās) pamatnē katru matu atsevišķi. Ar īpašu adatu iestiprināt (katru matu atsevišķi) parūkas pamatnē.
piegaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pavadgāze Gāze, kas naftas atradnēs izplūst kopā ar naftu.
plenērisms Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību. Arī plenērs.
tonālists Gleznotājs, kura darbos dominē krāsu tonālās attiecības.
spolīte Gliemežu dzimta, kuras pārstāvjiem čaulas ir savītas vienā plaknē. Šīs dzimtas dzīvnieki.
perlamutrs Gliemju čaulas pati iekšējā kārta, kas sastāv no ogļskābā kalcija plāksnēm un zaigo dažādās krāsās.
kolportāža Grāmatu pārdošana, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām.
nograndēt Grandot noskanēt.
plēksnenis Grauds, kas neizbirst no zieda plēksnēm un parasti ir saaudzis ar tām.
pļavauzīte Graudzāļu dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem.
slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
Galeniskais grebums Grebums galeniskā, koka stumbram šķērsām nozāģētā plāksnē.
iegremdēt Gremdējot ievirzīt (šķidrumā, arī traukā, tvertnē u. tml. ar šķidrumu) tā, ka (šķidrums) pilnīgi vai daļēji pārklāj.
radītgriba Griba radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā). Griba radīt, radīšanas griba.
linolejs Grīdu segmateriāls, kas izgatavots no impregnēta, ar plastiskas masas virskārtu pārklāta izturīga auduma.
apgrieziens Griešanās ātrums (dzinējam).
iegriezt Griežot ap asi, ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā priekšmetus bez vītnēm).
pameldrs Grīšļu dzimtas augs ar apaļiem stiebriem, bez lapām, ar vienu vārpiņu stumbra galotnē, augli - riekstiņu.
spilve Grīšļu dzimtas purvu augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, ziediem vārpiņā vai vārpiņās stublāja galotnē, augli - riekstiņu.
klankšķināt Guldzinēt (1). Klunkšķināt (2).
mendelisms Ģenētikas nozare, kas ar ģenētiskās analīzes metodi pētī pazīmju iedzimšanu.
mutaģenēze Ģenētikas nozare, kas pētī mutāciju (1) rašanās procesu.
radioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī paaugstinātas radioaktivitātes ietekmi uz iedzimtību.
ģenētiķis Ģenētikas speciālists.
transdukcija Ģenētiskā materiāla pārnešana no vienas baktērijas uz citu ar bakteriologa starpniecību.
transkripcija Ģenētiskas informācijas pārnese molekulas sintezēšanās procesā.
transgresija Ģenētiski atšķirīgu populāciju pazīmju līdzības rašanās.
magnetometrija Ģeofizikas nozare, kas pētī magnētisko lauku.
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
Endogēnie procesi Ģeoloģiskie procesi, kas noris zemeslodes iekšienē.
Tēlotāja ģeometrija Ģeometrijas nozare, kas grafiski attēlo plaknē telpiskas figūras un ķermeņus.
Tēlotāja ģeometrija Ģeometrijas nozare, kas grafiski attēlo plaknē telpiskas figūras un ķermeņus.
planimetrija Ģeometrijas nozare, kas pētī figūras, kuras atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
izklājums Ģeometriska ķermeņa virsmas speciāls attēlojums vienā plaknē.
tors Ģeometrisks ķermenis, ko veido riņķa rotācija ap asi, kura atrodas šā riņķa plaknē, bet nekrusto to. Veidojums, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma.
ievilkt Ģērbjot, aujot (ko), ievirzīt (rokas piedurknēs, kājas apavos).
Reālā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
skābsiens Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēta zāle.
skābgraudi Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēti graudi.
spiedienaugstums Hidraulikā - lielums, ar ko raksturo šķidruma plūsmas īpatnējo (pret masas vienību attiecināto) enerģiju kādā punktā.
ūdensrats Hidrauliskais dzinējs - rats ar lāpstiņām, kuru griež ūdens plūsma.
siltumradis Hipotētiska substance, kas nosaka vielas temperatūru (dabaszinātnēs līdz 19. gadsimta sākumam).
rekonstruēt Hipotētiski veidot (sākotnējo, agrāko, avotos nefiksēto valodas faktu).
sifiliss Hroniska veneriska slimība, ko izraisa mikroorganisms - bālā treponēma.
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem). Līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari). Ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums.
kāpnes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
trepes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažādiem augstuma posmiem. Kāpnes (1).
vadība Iedarbība, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (fizikālas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas, norises) funkcionēšanu, darbošanos kādā veidā.
piestartēt Iedarbināt (dzinēju, motoru) ar starteri. Iedarbināt (iekārtu, ierīci, kam ir dzinējs, motors) ar starteri.
pielaist Iedarbināt (dzinēju, motoru). Iedarbināt dzinēju, motoru (iekārtai, ierīcei).
Gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
Gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
Gāzt zemē (arī no kājām, nost) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
Nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jā atrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
iemītnieks Iedzīvotājs (dzīvoklī, celtnē).
Pārkāpt slieksni Ieiet (telpā, celtnē).
Pārkāpt slieksni Ieiet (telpā, celtnē).
zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm.
raidiekārta Iekārta informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
centrifūga Iekārta pārslodzes radīšanai ar centrbēdzes spēku (aparātu izmēģināšanai, lidotāju trenēšanai).
radioraidītājs Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos.
raidītājs Iekārta, ierīce informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
kvantpastiprinātājs Iekārta, kurā elektromagnētiskais starojums, ejot cauri vielai, palielina savu enerģiju, saglabājot iepriekšējo viļņa garumu, izplatīšanās virzienu, polarizāciju.
Lampu ģenerators Iekārta, kurā iegūst elektromagnētiskas svārstības ar elektronu lampām.
elektromagnēts Iekārta, kurā magnētisko lauku iegūst ar elektrisko strāvu.
paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus, izmantojot elektrisko virpuļlauku, ko rada mainīga magnētiskā plūsma.
Daļiņu paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina lādētās daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko vai magnētisko lauku.
viļņvads Iekārta, pa kuru izplatās elektromagnētiskie viļņi.
dīzeļmotors Iekšdedzes dzinējs ar pašaizdedzi. Dīzelis (1).
dīzelis Iekšdedzes dzinējs ar pašaizdedzi. Dīzeļmotors.
Benzīna motors Iekšdedzes dzinējs, ko darbina ar benzīnu.
samarinēt Iemarinēt (ko) lielākā daudzumā. Iemarinēt (kā lielāku daudzumu).
atslēga Iemontēta ierīce, mehānisms (durvīs, atvilktnē u. tml.) aizslēgšanai.
vakar Iepriekšējā laikposmā. Samērā nesenā pagātnē.
nestuves Ierīce (ar sēdekli) cilvēku pārvietošanai nēšus.
Elektromagnētiskais sūknis Ierīce elektrības vadītāju šķidrumu pārsūknēšanai, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu, kas plūst pa šķidrumu.
Elektromagnētiskais sūknis Ierīce elektrības vadītāju šķidrumu pārsūknēšanai, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu, kas plūst pa šķidrumu.
kriotrons Ierīce elektriskās pretestības maiņai, izmantojot strāvas radīto magnētisko lauku un supravadītāju fizikālās īpašības.
vakuumsūknis Ierīce gāzu un tvaiku izvadīšanai (atsūknēšanai) no noslēgta tilpuma, kurā jāiegūst vakuums.
kondicionētājs Ierīce kondicionēšanai.
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.).
areometrs Ierīce šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšanai.
vibrators Ierīce vibrāciju radīšanai (piemēram, vibromašīnas piedziņai). Vadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, uztveršanai vai atstarošanai (piemēram, antenā).
sideroskops Ierīce, ar ko nosaka magnētiska svešķermeņa (piemēram, dzelzs skaidiņas) atrašanos acī.
Katodstaru lampa (arī caurule) Ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
Katodstaru lampa (arī caurule) Ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
kamertonis Ierīce, mehānisms, kas rada šim instrumentam līdzīgu skanējumu.
iedūkties Iesākt dūkt (par dzinējiem, ierīcēm u. tml.). Īsu brīdi dūkt.
iedunēties Iesākt dunēt (par mūzikas instrumentiem). Īsu brīdi dunēt.
iedunēties Iesākt dunēt (par skaņām). Īsu brīdi dunēt.
iedunēties Iesākt dunēt (par vietu, telpu). Īsu brīdi dunēt.
iedunēties Iesākt dunēt (piemēram, par zemi). Īsu brīdi dunēt.
aizdunēties Iesākt dunēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iedunēties.
iekurnēties Iesākt kurnēt.
ierūkties Iesākt rūkt (par dzinējiem, ierīcēm u. tml.). Īsu brīdi rūkt.
iesanēties Iesākt sanēt. Īsu brīdi sanēt.
aizsanēties Iesākt sanēt. Īsu brīdi sanēt. _biežāk_ Iesanēties.
ierunāties Iesākt skanēt (piemēram, par mūzikas instrumentiem).
ieskanēties Iesākt skanēt. Iesākt skanēt un tūlīt pārstāt.
aizskanēties Iesākt skanēt. Iesākt skanēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieskanēties.
iesmīnēties Iesākt smīnēt un tūlīt pārstāt.
iestenēties Iesākt stenēt un tūlīt apklust.
iedziedāties Ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
iespurgties Ieskanēties (par spurdzošiem smiekliem).
iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
iebalsoties Ieskanēties.
merkurogrāfija Iespiedums no metāla plātnēm, kas nesavienojas ar dzīvsudrabu.
nodaļa Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes orgāna vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā). Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde.
stacionārs Iestāde, uzņēmums u. tml., kas pastāvīgi atrodas kādā celtnē, telpās.
kredītrīkotājs Iestādes vai organizācijas vadītājs, kam ir tiesības rīkoties ar budžetā apstiprinātajiem asignējumiem.
kūdrot Iestrādāt (parasti ieart) augsnē kūdru.
ielobīt Iestrādāt ar lobītāju (augsnē).
iekultivēt Iestrādāt augsnē (ar kultivatoru).
iemēslot Iestrādāt mēslojumu (augsnē). Mēslojot padarīt auglīgāku (augsni).
izrāde Iestudējums, inscenējums, uzvedums.
iepumpēt Iesūknēt.
brukt Iet bojā, nonākt avārijas stāvoklī (par celtnēm).
velties Iet, virzīties smagnējā, arī neveiklā gaitā.
krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
viražēt Ietonēt ar virāžu [2] (fotoattēlu).
iezilināt Ietonēt ar zilu krāsu.
potēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu. Vakcinēt.
spīdināties Ievērojami atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
sausums Ievērojams ilglaicīgs nokrišņu trūkums, kura dēļ augsnē izbeidzas mitruma rezerves.
aizsākt Ieviest (ko jaunu), likt pamatus (kam - literatūrā, mākslā, zinātnē).
kibernetizēt Ieviest kibernētiskas ierīces (piemēram, uzņēmumā, tā daļā).
ieslodzījums Ievietošana valsts varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē), atņemot brīvību. Rezultāts --> ieslodzīt (2).
iebetonēt Ievietot (betona masu) veidnēs.
sēt Ievietot (mikroorganismus) barotnē audzēšanai laboratorijas apstākļos.
slāneklis Iezis, kam raksturīga slāņaina tekstūra un kas šķeļas plāksnēs.
Purva rūda Iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus.
Purva rūda Iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus.
vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Izvirdumiezis.
izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Vulkanīts.
Dzīslu ieži Ieži, kas aizpilda plaisas planētas garozā.
morēna Iežu drupu materiāla (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs, šļūdonis.
prolūvijs Iežu sadēdēšanas produktu kopums, kuri ir noskaloti no kalniem, pauguriem, nogāzēm un nogulsnējušies to pakājes.
sagulums Iežu telpiskais izvietojums Zemes (planētas) garozā.
parūkt Īgni, nelaipni parunāt. Pakurnēt.
paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt.
skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem). Ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur). Dirnēt.
izdienēties Ilgāku laiku dienēt (aktīvajā karadienestā).
izdienēties Ilgāku laiku dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
nonēsāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nēsāt (parasti līdz nogurumam).
nostenēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stenēt.
notrenēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz trenēties (parasti līdz nogurumam).
izdirnēties Ilgāku laiku, daudz dirnēt.
izglūnēties Ilgāku laiku, daudz glūnēt.
izkurnēties Ilgāku laiku, daudz kurnēt.
izminēt Ilgāku laiku, daudz minēt (parasti mīklas).
izminēties Ilgāku laiku, daudz minēt (parasti veltīgi, piemēram, mīklu).
nēsāties Ilgāku laiku, daudz nēsāt (1).
nēsāties Ilgāku laiku, daudz nēsāt (4).
iznēsāt Ilgāku laiku, daudz nēsāt.
iznēsāties Ilgāku laiku, daudz nēsāt.
izstenēties Ilgāku laiku, daudz stenēt.
izkaunēties Ilgāku laiku, ļoti kaunēties.
nostalģija Ilgas pēc kā pagājuša, parasti idealizēta. Vēlēšanās atgriezties, parasti idealizētā, pagātnē.
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt. Nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt.
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4). Duna (4).
duna Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4). Dunoņa (4).
sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt [1] (1).
sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt [1] (2).
sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt [1] (3).
stenas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> stenēt (1).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1). Duna (1).
duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1). Dunoņa (1).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2). Duna (2).
duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2). Dunoņa (2).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3). Duna (3).
duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3). Dunoņa (3).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5). Duna (5).
duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5). Dunoņa (5).
sambo Indiāņu un nēģeru jaukto laulību pēctecis (Dienvidamerikā).
padille Indīgs čemurziežu dzimtas augs, kam ir dobs, zarains stumbrs, divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas un kas aug stāvošos vai lēnos ūdeņos, krastmalās, purvainēs.
trāķieši Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Trāķijā, Balkānu pussalas ziemeļaustrumu daļā un Mazāzijas ziemeļrietumu daļā.
indonēzieši Indonēzijas republikas pamatiedzīvotāji.
Transmisīvās slimības Infekcijas slimības, ko parasti pārnēsā asinssūcēji kukaiņi, ērces.
papildinformācija Informācija, ko iegūst, sniedz, kas pastāv papildus sākotnējai, jau esošajai informācijai.
mūzika Instrumentāla skaņdarba atskaņojums, skanējums.
busole Instruments ar magnēta adatu virziena noteikšanai horizontālā plāksnē.
teleskops Instruments ļoti tālu, parasti debess, objektu attēlu iegūšanai, izmantojot šo objektu elektromagnētisko starojumu.
virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām). Būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas).
Īpatnējais svars Īpastnējā masa.
mīna Īpašā apvalkā novietots sprāgstvielu lādiņš ar detonatoru, ko iedarbina ar spiedienu, magnētisko lauku, radiosignālu.
nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu. Šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta).
Magnētiskā lēca Īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli.
Magnētiska lēca Īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli.
serdenis Īpašas formas magnētiska materiāla detaļa, uz kuras novieto tinumus.
lidosta Īpaši iekārtota stacija pie lidlauka lidaparātu pasažieru apkalpošanai. Lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
Sarkanais stūrītis Īpaši iekārtota telpa (piemēram, iestādē, uzņēmumā, kopmītnē), kurā organizē izglītojošus, audzinošus u. tml. pasākumus.
Sarkanais stūrītis Īpaši iekārtota telpa (piemēram, iestādē, uzņēmumā, kopmītnē), kurā organizēja izglītojošus, audzinošus u.tml. pasākumus.
pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
izdarība Īpatnēja (dzīvnieku) darbība vai darbību kopums.
nokrāsa Īpatnēja (kā) pazīme, īpašība (kādu pazīmju, īpašību kopumā).
piegarša Īpatnēja (parasti pārtikas produktu, ēdienu) papildu garša.
izdarība Īpatnēja (piemēram, tradicionāla) darbība vai darbību kopums.
īpatnība Īpatnēja iezīme (cilvēkam).
īpatnība Īpatnēja iezīme (piemēram, priekšmetam, parādībai).
īpatsvars Īpatnējā masa.
Īpatnējais svars Īpatnējā masa. Īpatsvars (1).
piesmaka Īpatnēja nepatīkama (piemēram, pārtikas produktu, priekšmetu) papildu smaka.
Īpatnējais siltums Īpatnējā siltumietilpība.
Īpatnējais siltums Īpatnējā siltumietilpība.
īpatnis Īpatnējs augs vai dzīvnieks.
īpatnis Īpatnējs cilvēks.
piesitiens Īpatnējs, raksturīgs (mākslas darba, tā elementu) izveides paņēmiens, arī paņēmienu kopums.
īpašs Īpatnējs, savdabīgs.
īpatns Īpatnējs.
īpats Īpatnējs.
regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras.
duniens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dunēt (4).
stenējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> stenēt (1).
duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (1).
duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (2).
duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (3).
noplandīt Īsu brīdi planēt un pārstāt plandīt (2).
nosmīnēt Īsu brīdi smīnēt un pārstāt smīnēt.
pasmīnēt Īsu brīdi, mazliet smīnēt.
nodunēt Īsu brīdi, vienu reizi dunēt.
nosanēt Īsu brīdi, vienu reizi sanēt.
noskanēt Īsu brīdi, vienu reizi skanēt.
nograut Īsu brīdi, vienu reizi spēcīgi, dobji, nevienmērīgi noskanēt.
nostenēties Īsu brīdi, vienu reizi stenēt.
varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
madrigāls Itāliešu vienstrolas dzejolis sākotnēji ar idillisku, vēlāk arī ar filozofisku, didaktisku, satīrisku saturu.
kārpa Izaugums (uz auga mizas, lapām, augļiem, saknēm).
kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
nomest Izbeigt, neturpināt (līdzšinējo dzīvi, dzīvesveidu).
nokratīt Izbeigt, neturpināt (piemēram, līdzšinējo dzīves veidu).
aizgrimt Izbeigties, izzust, aiziet pagātnē (par laikmetiem, sabiedriskām parādībām u. tml.).
ziedēt Izcelties apkārtnē ar savu spilgtumu, krāšņumu. Būt spilgtam, krāšņam.
grimšana Izdalīšanās no kāda šķīduma un pakāpeniska nogulsnēšanās.
sedimentācija Izdalīšanās no šķīduma nogulšņu veidā. Rašanās nogulumu, veidā. Nogulsnēšanās.
melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu. Melnēt (2).
koksne Izejviela, ko iegūst no nozāģētu koku stumbriem, retāk no zariem, saknēm.
sākviela Izejviela, sākotnējā viela (kādā procesā).
šņākt Izelpā vai ieelpā radīt samērā vienmērīgu, paskaļu troksni sašaurinātās vai šaurās elpvada daļās (par cilvēkiem). Atskanēt šādam troksnim.
novadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu).
atliet Izgatavot (ko) no šķidras masas (piemēram, no izkausēta metāla), ielejot masu veidnē. Izliet.
apkaunēties Izjust kaunu. Nokaunēties.
izsēt Izkaisīt, izbērt (kādu vielu) augsnē.
intonējums Izlīdzinājums (mūzikas instrumenta skanējumam) ar īpašiem tehniskiem paņēmieniem.
Dzēst obligāciju Izmaksāt obligācijā minēto summu.
Dzēst obligāciju Izmaksāt obligācijā minēto summu.
Izmest ikrus Iznērst ikrus.
izlaist Iznērst.
izvazāt Iznēsāt, izplatīt (slimību dīgļus, slimības).
izoterma Izotermiskā procesa grafisks attēlojums kādā koordināšu plaknē.
darīt Izpildīt, veikt (minēto, nodomāto).
raidīt Izplatīt (impulsus, signālus u. tml.) - par nervu centriem, smadzenēm.
pārraidīt Izplatīt (kādu informāciju), izmantojot elektromagnētiskās svārstības.
izstarot Izplatīties (parasti par elektromagnētiskajiem viļņiem, kādu enerģijas veidu).
pielīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par gaismu, arī smaržu, gaisa strāvu.
pieskanēt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par skaņu.
piedvašot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par smaržu, gaisa strāvu: arī piedvesmot.
piedvesmot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vieglu smaržu, gaisa strāvu. Arī piedvašot.
piesātināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vielu, arī smaržu, skaņu.
pieplūdināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu, skaņu, smaržu.
piepildīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - piemēram, par gaismu, skaņu, smaržu.
pāršalkt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu: pārskanēt (1).
izkultivēt Izselekcionēt.
grīnēt Izsmējīgi, nicīgi, arī īgni smīnēt.
nolējums Izstrādājums (parasti kā kopija), kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
izpumpēt Izsūknēt.
izpumpēties Izsūknēties.
izsvētīt Izsvinēt.
izjāņoties Izsvinēties Jāņu dienu. Izsvinēties (kādus svētkus).
izkāzoties Izsvinēties kāzas.
rišeljē Izšuvuma tehnikas veids, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, kontūru, fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
izburbēt Iztrunēt.
iztrupt Iztrupēt. Iztrunēt.
izrunāt Izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem.
izrullēt Izveltnēt.
motorjahta Jahta, kuras palīgdzinējs ir motors.
bezrocis Jaka, džemperis bez piedurknēm.
ranverss Jāšanas figūra (manēžas jāšanā) - zirga sāniska virzīšanās nost no manēžas sienas tā, ka zirga galva pavērsta pret sienu.
iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
Manēžas jāšana Jātnieku trīscīņas un divcīņas sastāvdaļa (manēžā).
pastariņš Jaunākais bērns ģimenē.
attīstība Jaunas kvalitātes rašanās, pāreja augstākā pakāpē, plašāka apjoma sasniegšana, pilnveidošanās (sabiedrības dzīvē, zinātnē, mākslā u. tml.).
zaļoksns Jauneklīgs, vingrs. Fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku). Zaļoksnējs (2).
zaļoksnīgs Jauneklīgs, vingrs. Fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku). Zaļoksnējs (2). Zaļoksns (2).
novācija Jauninājums, jaunums (piemēram, mākslā, zinātnē). Novitāte.
atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties, par patstāvīgu augu.
progresīvs Jauns, moderns. Tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām (piemēram, zinātnē, tehnikā, ražošanā).
novitāte Jaunums (mākslā, zinātnē, ražošanā). Arī jauninājums.
pārjautājums Jautājums par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
pārjautāt Jautāt par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
irdzēt Jautri, viegli, skanīgi skanēt (piemēram, par runu, smiekliem).
klātesamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.). Klātbūtne (2).
klātbūtne Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.). Klātesamība.
Kabatas pulkstenis Kabatā nēsājams pulkstenis.
Kabatas pulkstenis Kabatā nēsājams pulkstenis.
tīkls Kādā teritorijā izvietota, funkcionējoša (iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml., to daļu) sistēma. Kādā teritorijā, vietā izveidota, funkcionējoša (iekārtu, ierīču, būvju u. tml.) sistēma, kopums. Darbību, procesu kopums, ko veic šāda sistēma.
grafika Kādas valodas rakstības līdzekļu kopums. Attieksmes starp kādas valodas rakstu zīmēm un fonēmu sistēmu.
Krusta deja Kadriļas tipa četru pāru deja, kurā dominē polkas solis.
sēt Kaisīt, bērt (vielu) augsnē.
krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemērām, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
kalcinoze Kalcija sāļu nogulsnēšanās audos (parasti artēriju sienās).
motorkamanas Kamanas, kuru dzinējs ir motors.
raidkanāls Kanāls informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
Ražīgais kapitāls kāp Kapitāls, kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā.
Rūpnieciskais kapitāls Kapitāls, ko avansē virsvērtības iegūšanai un kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā (rūpniecībā, lauksaimniecībā, celtniecībā un transportā).
kāpenes Kāpnes (parasti pārnēsājamas).
rausties Kāpt, arī rāpties (kur, no kurienes, kam pāri) smagnēji, neveikli, arī ar grūtībām.
repatriācija Karagūstekņu, emigrantu, bēgļu, pārvietoto personu atgriešanās dzimtenē.
karadraudze Karaspēka vienība, ko valdnieks organizē uz privāttiesiskiem pamatiem (pirmatnējās kopienas sabrukuma posmā, feodālisma sākuma posmā).
garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kās pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
veckareivis Kareivis, kurš zināmu laiku jau ir nodienējis un kura apmācības pamatos ir pabeigtas.
Adas karpa Karpu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgas retas zvīņas tikai pie spuru pamatnēm un žaunām. Šīs šķirnes karpa.
grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un īpatnēju garšu.
horizonts Kārta, slānis augsnē.
piekopt Kārtojot novērst (telpā, apkārtnē) nekārtību (parasti nelielu). Piekārtot (1).
likt Kārtot, virknēt (piemēram, vārdus izteikumā).
cits Kas īpatnējs. Savs.
rakņāt Kašņāt, kārpīt (ko)- par dzīvniekiem Veidot augsnē rakumus (piemēram par kurmi)
kolapsēt Katastrofāli saspiesties sava gravitācijas lauka ietekmē (par zvaigznēm).
Medaļas lente Katrai medaļai noteikta veida lente, ko var nēsāt medaļas vietā.
Ordeņa (arī medaļas) lente Katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
Ordeņa lente Katram ordenim noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa vietā.
piekaukt Kaucot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
Nezināt, kur (savas) acis likt Kaunēties, būt neērtā stāvoklī. Nezināt, kur skatīties.
Nezināt, kur (savas) acis likt Kaunēties, būt neērtā stāvoklī. Nezināt, kur skatīties.
krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna galotnē vai nogāzēs), pa kuru notiek vulkāna izvirdumi.
kādreiz Kaut kad nākotnē.
kādreiz Kaut kad pagātnē. Senāk.
cits Kaut kas (kāds) ārpus minētā, zināmā.
sistēmtehnika Kibernētikas nozare, kas pētī lielās sistēmas galvenokārt no vadības un informācijas procesu viedokļa, kā arī projektē tās.
kibernētiķis Kibernētikas speciālists.
kinomūzika Kinofilmas mūzika (parasti īpaši komponēta).
piekladzināt Kladzinot būt par Cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - parasti par vistām.
pieklaigāt Klaigājot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu. Sliepnēt.
kalt Klāt, parasti ar akmens plāksnēm.
Acu priekšā Klātbūtnē, tuvumā (kādam, visiem).
klavierliteratūra Klavierēm komponēti skaņdarbi (nošu rakstā).
klaviermūzika Klavierēm komponēti skaņdarbi.
tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
koncertklavieres Klavieres ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
Klavieru trio Klavieru, vijoles un čella ansamblis (klasiskā izpratnē). Skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam (parasti sonātes cikla formā).
tabors Klejojošu, parasti asinsradniecības saitēm saistītu, čigānu nometne, kurai ir savs vadonis. Šādā nometnē dzīvojošie čigāni.
piekliegt Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Kontinentāls klimats Klimats dziļi kontinenta iekšienē.
Kontinentāls klimats Klimats dziļi kontinenta iekšienē.
zuzēt Klusi, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām).
dudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt. Klusu skanēt (par runātāja balsi).
nodudināt Klusu noskanēt (par runātāja balsi).
noīdēties Klusu novaidēties, nostenēties, noīdēt (1).
noīdēt Klusu novaidēties, nostenēties. Noīdēties (2).
īdēt Klusu vaidēt, stenēt.
pukšķēt Klusu, aprauti elst, stenēt.
pukstēt Klusu, aprauti elst, stenēt.
sanēt Klusu, samērā augstu, vienmērīgi skanēt (par skaņām).
pietuvoties Kļūt (kam) tuvākam (piemēram, izpratnē, attieksmēs).
nobrūnēt Kļūt brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu (par priekšmetiem).
pārveidoties Kļūt citādam savā ārienē (par cilvēku, arī dzīvnieku, to ķermeņa daļām). Kļūt citādam (piemēram, par kustību, valodu).
pārvērsties Kļūt citādam savā ārienē (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
pārvērsties Kļūt citādam savā skanējumā (parasti par cilvēka balsi).
pārvērsties Kļūt citādam skanējumā (par skaņām).
nokalst Kļūt ļoti vājam un zaudēt funkcionēšanas spējas (parasti par ķermeņa daļu).
nomelnot Kļūt melnam vai ļoti tumšam. Nomelnēt.
izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot) - par vietu, telpu.
mirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (dzīvām būtnēm beidzot eksistēt vai aizejot) - par vietu, telpu.
izgaist Kļūt nedzirdamam (attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu. Arī apklust, izskanēt (par skaņu).
pagaist Kļūt nedzirdamam (skaņas avotam attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu. Arī apklust, izskanēt.
uzlēkt Kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai, naktij (par zvaigznēm).
pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas daudz kalcija savienojumu (par organisma daļām).
pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas kalcija savienojumi (piemēram, par iežiem).
melnot Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti). Rasties vai pastāvēt (par tumsu). Melnēt (3).
zilēt Kļūt zilam (zaudējot savu sākotnējo krāsu).
saburbēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, arī porainam. Arī satrunēt.
sabrūnēt Kļūt, parasti pilnīgi, brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, dzeltenīgam, zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu.
samelnot Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam (piemēram, par nakti, krēslu). Samelnēt.
atomdzinējs Kodoldzinējs.
tokamaks Kodoltermisks reaktors, kurā plazmas strūkla tiek ieslēgta torā [1] (1) un saspiesta ar magnētisko lauku.
celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc tā nociršanas, nozāģēšanas, nolaušanas. Šāda daļa kopa ar saknēm.
oboja Koka pūšamais instruments, kas pēc skanējuma ir aptuveni vidējs starp flautu un klarneti.
klarnete Koka pūšamais mūzikas instruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp oboju un fagotu.
koksne Koka stumbra galvenā daļa - audi, kas atrodas starp kambiju un serdi, cietie audi koku vai krūmu zaros, saknēs.
vangale Koka veltnis (veļas veltnēšanai).
vairogs Koka, metāla u. tml. plāksne (dažādās konstrukcijās, celtnēs u. tml.).
zalenis Kokapstrādes procesā no zariem, galotnēm, skujām un lapām iegūtā produkcija - zaļā masa.
meloņkoks Koks (kultūraugs) ar lieliem, melonēm līdzīgiem ēdamiem augļiem.
papaja Koks (kultūraugs) ar lieliem, melonēm līdzīgiem ēdamiem augļiem. Meloņkoks.
krāt Kolekcionēt.
piekombinēt Kombinējot pievienot, arī piesaistīt (atsevišķu sastāvdaļu pie kā, kam klāt).
sekretārs Kombinēta mēbele - grāmatu plaukts ar atvilktnēm un izvelkamu vai nolaižamu plātni rakstīšanai.
kompaundštance Kombinētā štance.
nitrofoska Kombinēti minerālmēsli, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju.
korvalols Kombinēts medikaments, ko lieto pret nervozitāti, stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
voltampērmetrs Kombinēts mēraparāts, ar kuru mērī strāvas spriegumu un stiprumu.
deviācija Kompasa magnētadatas novirze no meridiāna līnijas lielas dzelzs masas ietekmē.
deklinācija Kompasa magnētadatas novirze no meridiāna līnijas.
piekomponēt Komponējot (mūziku), pieskaņot (to kādam tekstam).
iekomponēt Komponējot iekļaut (skaņdarbā).
sakomponēt Komponējot izveidot (skaņdarbu).
dodekafonija Komponēšanas metode, pēc kuras tiek noliegti tonālie sakari starp skaņām un hromatiskās gammas visas 12 skaņas atzītas par pilnīgi līdztiesīgām.
piekomponēt Komponēt papildus (piemēram, skaņdarba daļu).
uzkomponēt Komponēt un pabeigt komponēt.
dodekafonists Komponists, kas komponē ar dodekafonijas metodi.
atzīmēt Konstatējot (ko), norādīt, vērst uzmanību (uz to). Arī minēt.
piltuve Konusveida padziļinājums zemes (planētas) virsā.
piltuve Konusveida priekšmets (ar plānām sienām un parasti cauruļveida apakšdaļu), kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar samērā šauru atveri.
Zaļais vilnis Koordinēta luksoforu darbības sistēma, lai nodrošinātu nepārtrauktu transportlīdzekļu kustību.
Zaļais vilnis Koordinēta luksoforu darbības sistēma, lai nodrošinātu nepārtrauktu transportlīdzekļu kustību.
grupa Kopa, kurā definēta darbība ar no teiktām īpašībām.
kopskaņa Kopēja, vienojoša noskaņa (piemēram, mākslas darbā). Kopskanējums (2).
sinerģisms Kopīga organismu vai orgānu funkcionēšana.
mesli Kopīgs nodoklis (pirmatnējā kopienā, verdzības iekārtā un feodālisma sākuma posmā), ko ievāca no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
krāsnesis Korporelis, kam ir tiesības nēsāt savas korporācijas krāsas.
Radiācijas josla Kosmiskās telpas rajons, kurš atrodas ap planētu un kura ir liels elektriski lādētu daļiņu blīvums.
eolīts Krama, retāk cita akmens šķembas (ar asām šķautnēm), kuras uzskata par vissenākajiem darba rīkiem.
papildkrāsas Krāsas, kas (piemēram, gleznā) papildina citas (parasti dominējošās) krāsas.
alizarīns Krāsviela, ko iegūst no madaru saknēm vai izgatavo sintētiski.
sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs - gara, brīvi krītoša kleita, parasti bez piedurknēm, vai svārki ar lencēm, arī ar piešūtu ņiebura daļu.
sabatisti Kristiešu sekta, kurai raksturīga nedēļas septītās dienas (sestdienas) svinēšana. Šīs sektas locekli.
kritala Kritis, satrunējis koks.
mātesaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, kura drīksnas apputeksnē ar tēvauga putekšņiem.
tēvaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, no kura iegūst putekšņus mātesauga drīksnu apputeksnēšanai.
marimba Ksilofons ar metāla rezonatoru caurulēm vai plāksnēm. Ksilofons ar žāvētu ķirbju rezonatoru (Āfrikā).
kazemāts Kuģī - bruņu plāksnēm klāta telpa vidēja kalibra lielgabalu uzstādīšanai.
atomkuģis Kuģis, ko darbina ar kodoldzinēju.
kodolkuģis Kuģis, ko darbina ar kodoldzinēju.
motorkuģis Kuģis, kura dzinējs ir motors.
burinieks Kuģis, kura dzinējspēks ir vējš (vēja spiediens uz burām). Buru kuģis.
tvaikonis Kuģis, kura galvenais dzinējs ir tvaika mašīna vai tvaika turbīna.
bezspārņi Kukaiņu apakškārta, kuras pārstāvjiem jau sākotnēji nav bijuši spārni. Šīs apakškārtas kukaiņi.
piekūkot Kūkojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē).
veltnis Kulinārijas produkts - rulete, kuras pagatavošanā produkti pakļauti vienam tehnoloģiskam paņēmienam - saveltnēšanai.
kukstēt Kunkstēt, stenēt.
krāsns Kurināmā ierīce ēdiena gatavošanai (parasti cepšanai tās iekšienē).
tāmnieki Kurzemes ziemeļdaļas iedzīvotāji, kas runā lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs.
Brīvās krišanas paātrinājums Kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim brīvi krītot uz planētu no neliela augstuma vakuumā.
motorists Kvalificēts strādnieks, kas darbina un apkalpo motorus, dzinējus.
piekvēlot Kvēlojot izplatīt (gaismu) viscaur (telpā, apkārtnē).
nokvernēt Kvernēt (visu laikposmu) un pārstāt kvernēt.
piekviekt Kviecot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
majestāte Ķeizara vai karaļa tituls un uzrunas forma. Kronēta persona.
pieķērkt Ķērcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
magnēts Ķermenis, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas telpā ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzi, niķeli un dažas citas vielas.
Magnētiskā indukcija Ķermeņa magnetizācija ārējā magnētiskajā laukā.
Īpatnējā masa Ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu, īpatnējā siltumietilpība.
sudrabs Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls.
drakons Ķirzaka (Dienvidaustrumu Āzijā) ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku.
perfekts Laika forma (darbības vārdam), kas apzīmē pagātnē pabeigtu darbību, kuras rezultāts vēl turpinās tagadnē. Arī saliktā tagadne.
Zvaigžņu laiks Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir Zemes diennakts rotācijas attiecība pret zvaigznēm.
Sideriskais periods Laika sprīdis, kurā planēta vai tās pavadonis veic pilnu riņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
Zvaigžņu (arī sideriskais) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365, 26 diennaktis).
Sideriskais (arī zvaigžņu) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis).
Zvaigžņu (arī sideriskais) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis).
maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piemēram, darbā, mācību iestādē, nometnē).
Pussabrukšanas periods Laikposms, kurā caurmērā puse no sākotnējiem attiecīgās radioaktīvās vielas atomiem sabrūk.
sportloto Laimes spēle, kuras mērķis ir pirms izlozes uzminēt noteiktu skaitu sporta veidu nosaukumu (ciparu) un kurā izmanto īpaša veida formulārus.
motorlaiva Laiva, kuras dzinējs ir motors.
Gludā lakrica Lakrica, kuras saknēm un apakšzemes dzinumiem ir salda garša.
zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām.
puķumeldrs Lakstaugs ar ložņājošu sakneni, stāvu stublāju un iesārtu ziedu čemuru galotnē.
mētra Lakstaugs, kam parasti ir īpatnēja smarža, garša.
Plūksnaini salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm, kuras atrodas pie galvenās ass aptuveni viena otrai pretī (piemēram, maijrozītes lapa).
Salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgam plātnēm.
Salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm.
Vidus dialekts Latviešu valodas dialekts, kas ir literārās valodas pamatā un ko runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā.
Elektriskais lauks Lauks, ko rada elektriskie lādiņi vai laikā mainīgs magnētiskais lauks.
Elektriskais lauks Lauks, ko rada elektriskie lādiņi vai laikā mainīgs magnētiskais lauks.
audžuvecāki Laulātie, kas pieņēmuši savā ģimenē audžubērnu vai audžubērnus.
atomledlauzis Ledlauzis, ko darbina ar kodoldzinēju.
kodolledlauzis Ledlauzis, ko darbina ar, kodoldzinēju.
Ledus stadions Ledus halle. Sporta sacensībām paredzēts ledus ceļš vai ledus laukums kopā ar skatītāju tribīnēm un palīgtelpām.
pārliet Lejot pārvietot (citā traukā, tilpnē).
pūriņš Lence labības graudu īpatnējās masas noteikšanai.
Iekšējais leņķis Leņķis starp daudzstūra blakus malām daudzstūra iekšienē.
paralakse Leņķis starp diviem skatiena virzieniem (taisnēm), kas no divām dažādām vietām ir vērsti uz vienu un to pašu punktu.
Magnētiskais azimuts Leņķis starp vietas magnētiskā meridiāna plakni un jebkuru virzienu.
raketoplāns Lidaparāts ar raķetes veida dzinēju.
konvertoplāns Lidaparāts, kura dzinēju vai spārnu (arī dzinēju un spārnu) stāvoklis ir maināms.
pipargurķītis Līdz 6 centimetriem garš marinēts gurķis ar spēcīgi izteiktu piparu garšu.
kantilēna Līdzeni plūstošs, dziedošs (skaņdarba) izpildījums. Līdzeni plūstošs, dziedošs skanējums (balsij, mūzikas instrumentam).
platforma Līdzens paaugstinājums, piemēram, gar sliežu ceļiem dzelzceļa stacijā, gar upi piestātnē.
prērija Līdzens stepes klajums (Ziemeļamerikas vidienē) ar biezu augsto graudzāļu zelmeni.
iedūdoties Liegi ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
dūdot Liegi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
gulgot Liegi, mainīgā skaļumā skanēt (par balsi).
vazāt Lieki, apgrūtinoši nēsāt līdzi (ko).
elipsoīds Liekta virsma, kuru šķeļot ar plaknēm, iegūst elipses.
piramīda Liela akmens celtne (Ēģiptē) ar kvadrātveida pamatu un sānu skaldnēm, kurām ir kopēja smaila virsotne.
smalkmaize Lielāka konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām, parasti cep veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
kūka Lielāks konditorejas izstrādājums no šādas mīklas, kuru cep parasti veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
sigillārija Liels, izmiris kokveida augs ar taisnu, kolonnai līdzīgu stumbru un lielām šķēpveida (dažreiz līdz 1 m garām) stumbra galotnē vai uz zariem pušķveidā sakārtotām lapām.
masīvs Liels, smagnējs (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
klucīgs Liels, smagnējs. Arī neveikls.
makroklimats Lielu ģeogrāfisko apgabalu vai visas planētas vispārējais klimats.
nē Lieto iepriekš minēta verba noliegtās formas vielā. Ne [2].
ne Lieto iepriekš minēta verba noliegtās formas vietā.
Un tamlīdzīgi Lieto uzskaitījuma beigās, lai norādītu, ka ir iespējams vēl kas līdzīgs iepriekš minētajam.
tātad Lieto, lai ievadītu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
uz Lieto, lai norādītu adjektīvā minētās īpašības visaugstāko pakāpi.
savukārt Lieto, lai norādītu uz kā līdzīga, atbilstoša sastatījumu (kādā kopumā, virknē u. tml.).
vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
Par maz Lieto, lai norādītu, ka vajadzīgs vēl kas (bez jau minētā).
Kā saka (arī tā sakot, tā sacīt, sacīt, sacīsim) Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
Tā teikt (arī kā teikt, teiksim, teikt) Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī, lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
Bez tam, arī pie tam Lieto, pievienojot papildu informāciju iepriekš minētajam. Turklāt.
termiņlietošana Lietošana, kam ir noteikts termiņš. Terminēta lietošana.
antikvārs Lietotu grāmatu, kā arī antīku lietu pazinējs un tirgotājs.
panāksnieks Līgavas radi, kas dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenzdamies līgavu atņemt un atvest atpakaļ agrākajā ģimenē.
atsaukt Likt (kādai oficiālai personai), lai pārtrauc veikt savus līdzšinējos pienākumus.
slogot Likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu. Likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
virknēt Likt, novietot, kārtot virknē (1) (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
kordilīne Liliju, dzimtas augs ar stumbra galotnē sakārtotām lineārām lapām.
Magnētiskais ekvators Līnija uz debess ķermeņa virsmas, kur magnētiskā inklinācija ir vienlīdzīga nullei.
Magnētiskais ekvators Līnija uz debess ķermeņa virsmas, kur magnētiskā inklinācija ir vienlīdzīga nullei.
virtene Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
velce Līniju vilkšanai paredzēts rasēšanas instruments, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
blūzs Liriska, melanholiska, lēnā tempā dziedama Amerikas nēģeru dziesma. Džeza skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
mizot Lobīt ārējo apvalku (sakņaugiem, saknēm, augļiem, sēklām).
atomlokomotīve Lokomotīve, ko darbina ar kodoldzinēju.
kodollokomotīve Lokomotīve, ko darbina ar kodoldzinēju.
motorvilcējs Lokomotīve, kuras dzinējs ir nelielas jaudas motors.
spraislis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas. Arī velve.
sprieslis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas. Arī velve. Spraislis (2).
viņļaudis Ļaudis, ar kuriem pieminētā persona nedzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā), arī kaimiņi.
ņirgt Ļauni, nekaunīgi smieties, arī smīnēt. Ļauni zoboties.
uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.). Būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml. Ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.).
mikrodzinējs Ļoti maza izmēra un ļoti mazas jaudas dzinējs.
No kauna (vai) zemē ielīst Ļoti nokaunēties.
psilofīti Ļoti seni fosili augi ar dakšveidīgi zarotu stumbru, bez saknēm, reizumis arī bez lapām.
Silts kā piens Ļoti silts (parasti par ūdeni ūdenstilpnē).
graut Ļoti spēcīgi skanēt. Ļoti skaļi runāt.
dunēt Ļoti zemu, dobji skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
eigēnika Mācība par ģenētikas principu izmantošanu cilvēku populāciju iedzimtības īpašību uzlabošanā.
purvzinība Mācība par purviem, to ģenēzi, kūdras īpašībām, botānisko sastāvu, ūdeņiem un izmantošanas principiem. Purvmācība.
purvmācība Mācība par rurviem, to ģenēzi, kūdras īpašībām, botānisko sastāvu, ūdeņiem un izmantošanas principiem. Purvzinība.
heliocentrisms Mācība par to, ka Zeme un pārējās planētas kustas ap Sauli.
gatavot Mācīt (kādu, piemēram, profesijas iegūšanai). Mācīt, trenēt (kādu, piemēram, noteikta uzdevuma veikšanai).
Magnēta adata Magnētadata.
Magnētiskā inklinācija Magnētadatas novirze no horizontālā virziena.
Magnētiskā viela Magnētiķis.
ersteds Magnētiskā lauka intensitātes mērvienība.
tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
gauss Magnētiskās indukcijas mērvienība.
vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
voltsekunde Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā. Vēbers.
diamagnētisms Magnētisko īpašību kopa, kas piemīt diamagnētiķiem.
feromagnētisms Magnētisko īpašību kopums (feromagnētiķiem).
paramagnētisms Magnētisko īpašību kopums vāji magnētiskām vielām, kam ir pozitīva magnētiskā uzņēmība.
ģeomagnētisms Magnētisms, kas piemīt Zemei.
Pastāvīgais magnēts Magnēts, kas saglabā magnētisko lauku pēc magnetizēšanas.
Rūgtais sāls Magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai.
Rūgtais sāls Magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai.
Elektromagnētiskie viļņi Mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari).
Elektromagnētiskie viļņi Mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari).
Mainīt naudu Mainīt naudas zīmes pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
Mainīt naudu Mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
sinhrondzinējs Maiņstrāvas elektriskā mašīna, kuras rotora griešanās ātrums ir vienāds ar magnētiskā lauka griešanās ātrumu statorā.
Sinhronā mašīna Maiņstrāvas elektriskā mašīna, kuras rotors griežas vienādā ātrumā ar statora tinuma strāvu radīto rotējošo magnētisko plūsmu.
kuličs Maize, kas gatavota no saldas raudzētas mīklas ar rozīnēm un mandelēm un ko parasti ēd pareizticīgo lieldienās.
termiņmaksājums Maksājums, kam ir noteikts termiņš. Terminēts maksājums.
ilustrācija Mākslas darbs vai tā daļa, kurā dominē ilustratīvisms.
stilists Mākslas stila pazinējs un realizētājs (piemēram, režijā, dekorācijās).
Tēlotāja māksla Mākslas veids, kas atspoguļo īstenību vizuālos tēlos (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi - glezniecība, grafika, tēlniecība.
keramzīts Mākslīga pildviela vieglajiem betoniem un dzelzsbetoniem, kuru iegūst no māliem ar zemu kušanas temperatūru īpatnējā apdedzināšanas procesā.
linkoss Mākslīga valoda, ko veido matemātiskas zīmes un kas paredzēta sakariem ar citu planētu iedzīvotājiem.
Meteoroloģiskais (mākslīgais planētas) pavadonis Mākslīgais planētas pavadonis, kas piegādā informāciju par atmosfēras stāvokli.
krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai. Hibridizēt.
izrakumi Mākslīgi radīti padziļinājumi, bedres (zemē, augsnē).
Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
majorāts Mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (muižu) manto vecākais mantinieks ģimenē vai visā dzimtā. Šādā veidā mantotais īpašums (muiža).
iemarinēt Marinējot sagatavot, iekonservēt.
iemarinēties Marinējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
Mīnu lauks Masveidā mīnēta teritorija.
Mīnu lauks Masveidā mīnēta teritorija.
planētājs Mašīna zemes virsas planēšanai. Arī greiders.
elektromašīna Mašīna, kuras darbības pamatā ir elektromagnētiskā indukcija.
agregāts Mašīnu, ierīču kombinējums kopēja darba veikšanai.
pakaiši Materiāls (piemēram, kūdra, salmi), ko kaisa, izkliedē mājdzīvnieku mītnēs, to guļvietās un stāvvietās.
protoplanēta Matērijas sablīvējums (kosmosā), no kā veidojas planēta vai planētas.
piemaut Maujot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
mauri Mauretānijas pamatiedzīvotāji (antīkajā senatnē). Šo pamatiedzīvotāju piederīgais.
piemaurot Maurojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
portsigārs Maza, plāna, kabatā nēsājama kārba (tabakas izstrādājumu glabāšanai). Arī etvija.
fonēma Mazākā skaņu vienība, kas šķir vārdu un morfēmu skanējumu.
trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vaidos.
asteroīdi Mazās planētas, mazie debess ķermeņi, kas riņķo ap Sauli.
pirts Mazgāšanās, veselības uzlabošanas procedūras šādā celtnē, telpu kopumā.
kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
aptrunēt Mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses). Aptrupēt.
aiztrunēt Mazliet satrunēt. Ietrunēt.
aptrupēt Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses). Aptrunēt.
ietrunēt Mazliet, arī vietumis satrunēt.
ietrupēt Mazliet, arī vietumis satrupēt. Ietrunēt.
pamelnēt Mazliet, daļēji nomelnēt.
panēsāt Mazliet, daļēji novalkāts, nonēsāts.
patrunēt Mazliet, daļēji satrunēt.
mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti.
slieka Mazsaru tārpu klases dzimta, kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē.
dzinējsuns Medību suns, ko izmanto medībās par dzinēju.
Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
refleksterapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidi izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksu terapija, adatu terapija.
subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ātrsta uzraudzībā.
mastot Medīt dzīvniekus (meža vai lauka gabalā), izmantojot dzinējus.
zemniekmeitene Meitene, kas aug zemnieku ģimenē. Arī zemniekmeita.
zvejniekmeitene Meitene, kas aug zvejnieku ģimenē.
mellenājs Mellenēm apaugusi vieta.
smulgs Melnīgsnējs.
dūkanbērs Melns (zirgs) ar rūsganiem plankumiem ap acīm, nāsīm un paslēpenēs.
magnetīts Melns, ciets, dzelzi saturošs minerāls ar metālisku spīdumu un magnētiskām īpašībām.
nodziedāt Melodiski noskanēt (par priekšmetiem).
dziedāt Melodiski skanēt (par mūzikas instrumentiem).
magnetometrs Mēraparāts, ar kuru mērī magnētiskā lauka intensitāti.
Majonēzes mērce Mērce ar majonēzes piedevu.
pamatmēslojums Mēslojums, ko iestrādā augsnē pirms augu sēšanas vai stādīšanas.
zaļmēslojums Mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži). Zaļmēsli.
zaļmēsli Mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži). Zaļmēslojums.
gravīra Metāla (parasti vara) grebums. Viens no dobspieduma tehnikas senākajiem paņēmieniem - attēla iegravēšana metāla plātnē ar grebli.
timpa Metāla naudas vienība. Attiecīgā monēta.
meteopavadonis Meteoroloģiskais mākslīgais planētas pavadonis.
Krītošā zvaigzne Meteors, kas ir uzliesmojis planētas atmosfērā.
Krītošā zvaigzne Meteors, kas ir uzliesmojis planētas atmosfērā.
masts Meža vai lauka gabals, kas izraudzīts dzīvnieku medīšanai ar dzinējiem.
mistrājs Mežs (auglīgās augsnēs), kurā aug galvenokārt platlapu koki.
izmīdīt Mīdot, staigājot iznēsāt (ar kājām).
snauda Miers, klusums (piemēram, apkārtnē, dabā).
Objektu (arī klasiskās) tautas mīklas Mīklas, kuru atminējums attiecas uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
Objektu (arī klasiskās) tautas mīklas Mīklas, kuru atminējums attiecas uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
aktinomicētes Mikroorganismi ar sīku, starainu micēliju, kuri attīstības ziņā ieņem vidus stāvokli starp baktērijām un sēnēm.
kolonija Mikroorganismu kopa (parasti barotnē).
Jonu mikroskops Mikroskops, kurā izmantots jonu kūlis un elektrostatiskās vai magnētiskās lēcas.
Jonu mikroskops Mikroskops, kurā izmantots jonu kūlis un elektrostatiskās vai magnētiskās lēcas.
miltenājs Miltenēm apaugusi vieta.
fajanss Minerālu masa, ko gatavo no īpašām māla šķirnēm ar ģipša un citu vielu piejaukumu un izmanto keramikā.
Katla akmens Minerālvielu nogulsnējumi uz katlu sienām, kuri rodas, vārot ūdeni.
minēties Minēt (2).
titulēt Minēt (kāda) titulu (1), uzrunājot (to) vai runājot, rakstot (par to).
nomīnēt Mīnēt un pabeigt mīnēt.
izminēties Minēt vairākus vai daudzus.
pārmīnēt Mīnēt vēlreiz, no jauna.
atzīmēt Minēt, izcelt (piemēram, kāda nopelnus).
Valkāt (kāda, kā) vārdu Minēt, nosaukt (ko, parasti nevajadzīgi bieži).
valkāt Minēt, nosaukt (ko, parasti nevajadzīgi bieži).
izmīņāt Mīņājot, staigājot iznēsāt (ar kājām).
virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu). Arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
piemirdzēt Mirdzot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
selva Mitrs, pirmatnējs tropu mežs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā).
izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, pazaudēt sākotnējo veidu.
pusgrasis Monēta, kuras vērtība ir puse no graša.
kapeika Monēta, naudas zīme vienas šādas naudas vienības vai vairāku šādu naudas vienību vērtībā.
žetons Monētai līdzīgs, parasti metāla, veidojums, kas aizstāj monētu.
sīknauda Monētas, arī monēta ar samērā mazu skaitlisko vērtību.
numismāts Monētu, medaļu kolekcionārs.
gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība (sabiedrības, sabiedrības šķiras, kārtas vai atsevišķa indivīda izpratnē). Pozitīvs (cilvēka) morālās stājas vērtējums.
motivācija Motīvu minēšana, izvirzīšana (piemēram, darbībai, rīcībai, domai). Motīvu kopums. Arī pamatojums.
parandža Muhamedāņu sieviešu virsējais apģērbs - garš, plats, melns galvā uzmaucams apmetnis ar garām piedurknēm un astru tīkliņu sejas aizklāšanai.
Septītās dienas adventisti Mūsdienu adventisma galvenā virziena pārstāvji, kam raksturīga sestdienas svinēšana.
reversija Mutējušā gēna pārvēršanās par sākotnējo gēnu. Mutanta pārveidošanās atgriezeniskā mutācijas ietekmē par savvaļas tipa īpatni.
Botāniskais muzejs Muzejs, kur glabā un eksponē dažādus augu valsts objektus (augļus, sēklas, koksnes gabalus u. tml.).
intonācija Mūzikas instrumenta katra toņa skanējuma precizitāte (augstumā, tembrā, spēkā).
Transponējošie instrumenti Mūzikas instrumenti (parasti pūšamie instrumenti), kuru partiju pieraksts notīs atšķiras no skanējuma.
dodekafonisms Mūzikas virziens, kuras pārstāvjiem raksturīgā komponēšanas metode ir dodekafonija.
simfoniķis Mūziķis, kas komponē tikai vai galvenokārt simfoniskajā žanrā.
zemeņkoks Mūžzaļš eriku (viršu) dzimtas koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi.
pandāns Mūžzaļš kokveidīgs tropu augs ar lielām ādainām lapām, augļiem - kauleņiem vai ogām, bieži stakļa saknēm.
sūnactiņa Mūžzaļš ziemciešu dzimtas lakstaugs ar vienkāršām, veselām, olveidīgām vai apaļām lapām rozetē un vienu lielu baltu ziedu bezlapaina ziedneša galotnē.
petroleja Naftas frakcionēšanas produkts - bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums (ar specifisku smaku), ko izmanto par kurināmo.
atsvēte Nākamā (retāk aiznākamā) svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta. Neliela (nesen pagājušu svētku) svinēšana.
kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem ķekaros augšējo lapu žāklēs vai stumbra galotnē.
krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piemēram, keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
dolārs Naudas vienība (Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
penss Naudas vienība (Anglijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
santīms Naudas vienība (buržuāziskajā Latvijā, Francijā, Luksemburgā, Šveicē). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
lats Naudas vienība (buržuāziskajā Latvijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
hellers Naudas vienība (Čehoslovakijā, Ungārijā, agrāk arī Vācijā, Austroungārijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
franks Naudas vienība (Francijā, Beļģijā, Šveicē, Luksemburgā, Alžīrijā, Kongo un citās valstīs). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
sū Naudas vienība (Francijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
drahma Naudas vienība (Grieķijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
riāls Naudas vienība (Irānā, Šauda Arābijā, Irākā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
lira Naudas vienība (Itālijā, Turcijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
soldo Naudas vienība (Itālijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
jēna Naudas vienība (Japānā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
juaņa Naudas vienība (Ķīnā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
rublis Naudas vienība (Padomju Savienībā un pirmsrevolūcijas Krievijā, arī buržuāziskajā Latvijā līdz 1922. gadam). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
šiliņš Naudas vienība (piemēram, Anglijā, Austrijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
peso Naudas vienība (piemēram, Argentīnā, Kubā, Meksikā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
krona Naudas vienība (piemēram, Čehoslovakijā, Dānijā, Norvēģijā, Anglijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
rūpija Naudas vienība (piemēram, Indijā, Indonēzijā, Pakistānā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
peseta Naudas vienība (piemēram, Spānijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
piastrs Naudas vienība (piemēram, Turcijā, Ēģiptē). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
leja Naudas vienība (Rumānijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
penijs Naudas vienība (Somijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
reihsmarka Naudas vienība (Vācijā no 1924. gada līdz 1948. gadam). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
sentavo Naudas vienība (vairākās Latīņamerikas zemēs). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
dongs Naudas vienība (Vjetnamas Demokrātiskajā Republikā). Attiecīgā naudas zīme monēta.
ēra Naudas vienība (Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
grasis Naudas vienība pirmsrevolūcijas Krievijā un citās valstīs. Attiecīgā naudas zīme, monēta.
grasis Naudas vienība Polijā, Austrijā. Attiecīgā naudas zīme, monēta.
zlots Naudas vienība Polijā. Attiecīgā naudas zīme, monēta.
ni Ne [2]. Arī nē.
nozust Nebūt nekur sastopamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas atrodas nezināmā prombūtnē, arī ir aizgājuši bojā).
mulati Negroīdās rases (parasti nēģeru) un eiropeīdu jaukta grupa (galvenokārt Amerikā).
pauze Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē).
pačurnēt Neilgu laiku čurnēt.
padirnēt Neilgu laiku dirnēt.
uzspurgt Neilgu laiku, arī reizēm skanēt (par smiekliem, gavilēm u. tml.).
padienēt Neilgu laiku, mazliet dienēt (karadienestā).
padunēt Neilgu laiku, mazliet dunēt.
paglūnēt Neilgu laiku, mazliet glūnēt (uz medījumu) - par dzīvniekiem.
pakaunēties Neilgu laiku, mazliet kaunēties.
pakurnēt Neilgu laiku, mazliet kurnēt.
pakvernēt Neilgu laiku, mazliet kvernēt.
pacilāt Neilgu laiku, mazliet minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
paminēt Neilgu laiku, mazliet minēt.
panēsāt Neilgu laiku, mazliet nēsāt.
paspurgt Neilgu laiku, mazliet skanēt spurdzoši (par smiekliem).
paskanēt Neilgu laiku, mazliet skanēt.
pastenēt Neilgu laiku, mazliet stenēt.
pasūknēt Neilgu laiku, mazliet sūknēt.
patrenēt Neilgu laiku, mazliet trenēt.
patrenēties Neilgu laiku, mazliet trenēties.
pazvilnēt Neilgu laiku, mazliet zvilnēt.
Kad pūcei aste ziedēs Nekad (nākotnē). Pēc ļoti ilga laika.
Kad pūcei aste ziedēs Nekad (nākotnē). Pēc ļoti ilga laika.
Nekas vairāk Nekas cits bez minētā, zināmā. Tikai minētais, zināmais.
Daudz neko vairāk (arī nav vairāk kā) Nekas cits bez minētā, zināmā. Tikai minētais, zināmais.
robusts Nekulturāls, nesmalkjūtīgs (par cilvēkiem). Arī pirmatnēji spēcīgs.
ķīlis Nekustīga vertikāla virsma (ar tai piestiprinātu stūri) lidaparāta noturēšanai horizontālā plaknē.
ķimenmaizīte Neliela apaļa smalkmaizīte, kas pārkaisīta ar ķimenēm.
Kabatas laterna (arī lukturītis) Neliela pārnēsājama elektriskā apgaismošanas ierīce.
Kabatas laterna (arī lukturītis) Neliela pārnēsājama elektriskā apgaismošanas ierīce.
Kabatas portfelis Neliela, kabatā nēsājama mape (piemēram, dokumentu, papīrnaudas novietošanai).
Kabatas portfelis Neliela, kabatā nēsājama mape (piemēram, dokumentu, papīrnaudas novietošanai).
krāsniņa Neliela, parasti pārvietojama, metāla krāsns, ko lieto, piemēram, dažādās pagaidu mītnēs.
plītiņa Neliela, pārnēsājama elektriskā vai gāzes plīts.
nianse Neliela, tikko uztverama (kā) atšķirība, arī neliela, īpatnēja (kā) pazīme, īpašība.
pusmuižnieks Nelielas muižas nomnieks, īpašnieks (Rīgas apkārtnē no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam).
elektrokārs Nelieli pašgājēji rati, kurus darbina elektrodzinējs, kas enerģiju saņem no akumulatoriem.
linlape Neliels daudzgadīgs santalaugu dzimtas lakstaugs ar tievām, ložņājošām saknēm, kailiem, taisniem stumbriem un lineārām vai lineāri lancetiskām lapām.
pioniergrāvis Neliels grāvis, kuru rok pirmo ūdeņainos purvos un staignās upju palienēs (lieko ūdeņu aizvadīšanai un noturīgāku grunts apstākļu radīšanai).
kūka Neliels konditorejas izstrādājums, ko gatavo no saldas mīklas (parasti ar saldu pildījumu un garnējumu).
Metamais kauliņš Neliels kubveida klucītis ar virsmas plaknēs atzīmētiem vērtības punktiem.
Metamais kauliņš Neliels kubveida klucītis ar virsmas plāksnēs atzīmētiem vērtības punktiem.
piknometrs Neliels noteikta tilpuma trauks, ko izmanto, lai noteiktu šķidrumu un cietvielu īpatnējo masu vai blīvumu, nosverot šajā traukā iepildīto vielu.
sētiņa Neliels pārnēsājams nožogojums bērnam, kas sāk staigāt.
motokamanas Neliels transportlīdzeklis, kuram ir slēpju slieces un kura dzinējs ir motocikla motors.
ripsna Neliels viļņveida veidojums smilšainā seklā piekrastes gultnē.
vērags Neliels viļņveida veidojums smilšainā, seklā piekrastes gultnē. Ripsna (2).
stērste Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu.
kurmis Neliels, pelēcīgi melns kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas.
lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs jūras hordainis bez galvas smadzenēm un galvaskausa, ar lancetisku astes spuru.
izlaist Neminēt, nepateikt, arī neuzrakstīt (kādā tekstā, stāstījumā). Neievērot, neizlasīt (teksta daļu).
Kaut kāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi).
Kaut kāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi).
Kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību). Kaut kāds.
Kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību). Kaut kāds.
jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība. Vienalga, kas.
sanāksme Neoficiāla, parasti vairāku, cilvēku tikšanās, lai kopīgi ko svinētu, pavadītu laiku, patērzētu u. tml.
laidā Nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā.
Vienā laidā Nepārtrauktā secībā. Visu laiku nepārtraukti. Arī nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā. Arī vienkopus, vienā kopumā.
šaurība Nepieciešamās vietas, platības nepietiekamība (parasti celtnē, telpā, teritorijā). Apstākļi, kas ir saistīti ar šādu vietas, platības nepietiekamību.
Pelēkā (smadzeņu) viela Nervu darbības centru kopums (smadzenēs).
Pelēkā (smadzeņu) viela Nervu darbības centru kopums (smadzenēs).
Pelēkā smadzeņu viela Nervu darbības centru kopums smadzenēs.
signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
Refleksa loks Nervu sistēmas daļa, kurā realizējas reflekss un kura savieno receptorus ar smadzenēm, savstarpēji smadzeņu centrus un tos savukārt - ar attiecīgo muskuli vai dziedzeri.
disonēt Nesaskanēt, neiekļauties kopējā skanējumā.
disharmonija Nesaskaņa, griezīgs skanējums. Saskaņas, harmonijas traucējums.
nonēsāt Nēsāt (visu laikposmu) un pabeigt nēsāt.
vārstījums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums (piemēram, par dzeju). Savārstījums (2).
kūlijs Nesējs, krāvējs, melnstrādnieks, rikša (Indijā, Ķīnā, Japānā, Indonēzijā).
rūkt Neskaidri, zemā balsī, arī nepareizi intonējot, dziedāt.
uzdot Nespēt normāli funkcionēt, parasti pārpūles, sasprindzinājuma dēļ (par orgāniem, ķermeņa daļām).
lāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā iet.
nolāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā noiet, nonākt.
pārlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
pielāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā virzoties, uzkāpt.
lācīgs Neveikls, tūļīgs, arī smagnējs (par cilvēku).
lācis Neveikls, tūļīgs, arī smagnējs cilvēks.
Mikrofona efekts Nevēlamas parametru izmaiņas elektriskajā, magnētiskajā ķēdē vai elektronu iekārtā, kuras rada mehāniskā vibrācija vai akustiskā iedarbība.
oreols Neviendabīgs nomelnējums uz fotonegatīva ap spožu vai ļoti kontrastainu objektu attēliem.
Parastā krustaine Nezāle ar dzeltenām, pienenēm līdzīgām ziedkopām zaru galos.
ciesa Nezāle ar sīkstām, cietām saknēm. Vārpata.
jājampātaga No ādas sloksnēm pīta pātaga (jātniekam).
bonas No apgrozības izņemta papīrnauda, kas kļuvusi par kolekcionēšanas priekšmetu.
Melnais varš No bagātinātiem sulfīdu minerāliem iegūts netīrais varš, ko vēl elektrolītiski rafinē.
kanēlis No kanēļkoka mizas iegūta garšviela ar noturīgu, stipru smaržu un īpatnēju garšu.
vācele No koka mizas, saknēm vai zariem darināts trauks ar vāku.
afēlijs No Saules vistālākais (planētas, komētas, raķetes u. tml.) orbītas punkts.
meteorīts No starpplanētu telpas uz planētas nokritis meteora ķermenis, kas krītot atmosfērā nav pilnīgi sašķēlies.
sarkanvīns No tumšām vīnogu šķirnēm gatavots, parasti tumši sarkans, vīns.
kanoe No viengabala koka izdobta (piemēram, indiāņu, polinēziešu) laiva.
nokalpot Nodienēt (karaspēkā visu laikposmu).
patronēt Nodot (bāreni) audzināšanā un audzināt (to) ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
Dabūt zem jumta Nogādāt pajumtē, telpā, celtnē.
Nolaist pa kāpnēm Nogrūst pa kāpnēm.
termiņnoguldījums Noguldījums, kam ir noteikts termiņš. Terminēts noguldījums.
akmens Nogulsnējumi uz dažādiem priekšmetiem.
duļķes Nogulsnes, arī nogulsnējuši netīrumi.
iesērēt Nogulsnēties (kur iekšā) - par smiltīm, dūņām, dubļiem u. tml.
iegulsnēties Nogulsnēties (kur iekšā).
nosēsties Nogulsnēties šķidruma apakšējā daļā.
izvirdums Nokaitētu cietu, šķidru vai gāzveida vulkānisko produktu izplūdums planētas virspusē.
piekaunēties Nokaunēties (parasti mazliet).
neatminams Nol. divd. --> atminēt.
neiznēsāts Nol. divd. --> iznēsāt.
nekronēts Nol. divd. --> kronēt.
neminams Nol. divd. --> minēt.
Nomirt (arī izdzist) (kāda) rokās Nomirt kāda cilvēka klātbūtnē.
krist Nonākt planētas atmosfērā (par meteoriem).
Pazust bez vēsts Nonākt, atrasties bezvēsts prombūtnē.
Pazust bez vēsts Nonākt, atrasties bezvēsts prombūtnē.
šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta. Tāds.
kas Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums.
par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums.
kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums.
šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu, arī jau minētu īpašību, pazīmi.
tāds Norāda uz (dzīves būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta.
kāds Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens.
savs Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens. Kāds (6).
bez Norāda uz aptuvenu laiku pirms tā momenta vai parādības, kas minēta atkarīgajā lietvārdā. Pirms, priekš.
katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem minētajiem, no abiem minētajiem).
šādi Norāda uz darbības, norises veidu, paņēmienu, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta: šādā veidā.
ar Norāda uz dzīvām būtnēm, kuras saista kopīga darbība vai savstarpējas attieksmes.
šis Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, kas tūlīt tiks minēta.
viņš Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš. Tas (1).
tādēļ Norāda uz iepriekš minētu darbības nolūku.
tālab Norāda uz iepriekš minētu darbības nolūku. Tādēļ (1).
tāpēc Norāda uz iepriekš minētu darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu.
tādēļ Norāda uz iepriekš minētu darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu. Tāpēc (1).
tālab Norāda uz iepriekš minētu darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu. Tāpēc (1).
tik Norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu.
tikiem Norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu. Norāda uz iepriekš minētu, zināmu pulksteņa laika momentu.
tikos Norāda uz iepriekš minētu, zināmu pulksteņa laika momentu.
tāpat Norāda uz izteikuma, domu saturu, kas ir līdzīgs iepriekš minētajam.
kāds Norāda uz kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi.
pret Norāda uz ko atšķirīgu salīdzinājumā ar minēto.
tas Norāda uz ko tādu, kas tūlīt tiks minēts.
vēl Norāda uz laikposmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
tāpat Norāda uz līdzšinēju nemainīgu stāvokli, arī darbību, norisi.
savs Norāda uz lietvārdā minētā priekšmeta, parādības ierobežojumu.
viss Norāda uz minēto, iedomājamo personu kopumu.
Kaut kas Norāda uz nenoteiktu parādību, kurai piemīt minētā pazīme.
Kaut kas Norāda uz nenoteiktu parādību, kurai piemīt minētā pazīme.
Ne no šā, ne no tā, retāk ne aiz šā, ne aiz tā Norāda uz nenoteiktu, arī neminētu cēloni, iemeslu.
Ne no šā, ne no tā, retāk ne aiz šā, ne aiz tā Norāda uz nenoteiktu, arī neminētu cēloni, iemeslu.
kāds Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu cilvēku, retāk dzīvnieku.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
Kaut kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
Kaut kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
kāds Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu parādību, priekšmetu.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu, par ko izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums.
kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums. Kāpēc (1).
kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums. Kāpēc (1).
kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības cēloni, par ko izteikts jautājums. Kāpēc.
kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, par ko izteikts jautājums.
kad Norāda UZ nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku, par ko izteikts jautājums.
kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku.
kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums.
kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums. Kādēļ (1).
kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums. Kādēļ (1).
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība un par kuru izteikts jautājums.
kurp Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, uz kuru kas virzās un par kuru izteikts jautājums.
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kurš Norāda uz noteiktu (atsevišķas dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmi (starp līdzīgām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, norisēm), par ko izteikts jautājums.
Tas viss, retāk viss tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu. Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
Tas viss, retāk viss tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu. Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu cilvēku, par ko ir runa. Viņš.
tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
tā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu stāvokļa pazīmi, kvalitāti, apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kādā (kāds) atradās, nokļūst, kāda (kas) atrodas, izveidojas.
tad Norāda uz noteiktu, iepriekš minētu laikposmu, laika momentu.
turklāt Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam.
Pie tam Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam. Turklāt.
kas Norāda uz parādību, kurai piemīt minētā pazīme.
pats Norāda uz piederību minētajai personai vai uz saistību ar to.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad kas notiek, norisinās, tiek veikts kāda klātbūtnē.
tā Norāda uz stāvokļa pazīmi, kvalitāti, darbības, norises apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kas tūlīt tiks minēti.
turpat Norāda uz to pašu, līdzšinējo, parasti iepriekš minētu, vietu.
Šis (un) tas Norāda uz vairākiem nenoteiktiem, arī neminētiem priekšmetiem, parādībām.
Šis (un) tas Norāda uz vairākiem nenoteiktiem, arī neminētiem priekšmetiem, parādībām.
šis Norāda uz vietas vai laika ziņā tuvāko, arī iepriekš minēto.
tā Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu, stāvokļa pazīmi.
tādējādi Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu. Tā [1] (1).
starp Norāda uz, parasti divām, dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas.
tur Norāda uz, parasti iepriekš minētu, vietu, vidi, kur kas atrodas, noliek.
laukā Norāda, ka (kas, parasti cilvēku attiecības, parādības sabiedrībā) izzūd, beidz pastāvēt līdzšinējā veidā.
priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
pretī Norāda, ka (kas) ir atšķirīgs salīdzinājumā ar minēto.
sevis Norāda, ka darbība, stāvoklis attiecas uz runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu.
kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts.
viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts. Kāds (4).
nedaudz Norāda, ka minētā pazīme, īpašība ir mazliet, nelielā mērā pastiprināta.
sprūd- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētā priekšmeta, ierīces u. tml. uzbūvē, darbībā ir izmantots sprūds (1) vai sprūdi.
minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir saistīts ar minerāliem.
sprost- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais novērš (kā) iespējamo kustību, pārvietošanos, arī izplatīšanos.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nokauktais ir novietots uz automobiļa vai tā šasijas vai arī tiek darbināts ar iekšdedzes dzinēju.
moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā dzinējs ir (parasti motocikla) motors.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko, vadot tā kustības virzienu, arī funkcionēšanas gaitu.
pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais (kādā kopumā).
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sākotnējs, arī galvenais.
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā pastāv, funkcionē papildus kam citam, galvenajam.
papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, organizēts, funkcionē papildus galvenajam, nozīmīgākajam, būtiskākajam, raksturīgākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
slīd- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga slīde, saistība ar (kā) slīdi.
spiedien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana.
spied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana. Spiedien-.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam mūzikas instrumentam ir kvalitatīva konstrukcija, plašs diapazons, ļoti labs skanējums.
motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar motoru. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā dzinējs ir motors.
aizbildināt Norādīt, minēt iemeslus (kāda) rīcības attaisnošanai.
rosīties Norisināties intensīvi (par psihisku stāvokli, tā izpausmi). Intensīvi funkcionēt (par smadzenēm).
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (organismā), kas nosaka tā funkcionēšanas īpatnības, spējas (parasti kādā laikposmā).
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (priekšmetiem, veidojumiem u. tml.), kas nosaka (to) funkcionēšanu, kvalitāti (parasti kādā laikposmā).
vēders Norobežota telpa (kā) iekšienē.
piesaukt Nosaukt, minēt (ko, parasti vairākkārt).
pievest Nosaukt, minēt (piemēram, faktus, argumentus u. tml.).
uzskaitīt Nosaukt, minēt daudzus vai visus (piemēram, priekšmetus, īpašības).
pārsaukt Nosaukt, minēt no kādas grupas, kāda kopuma (daudzus vai visus).
nogārgt Noskanēt ar sēcošiem, dobjiem blakustrokšņiem (piemēram, par smiekliem, balsi).
nodrebēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
notrīcēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
notrīsēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
noguldzēt Noskanēt padobji, mainīgā skaļumā (par smiekliem, balsi).
noskandēt Noskanēt.
piesliepnēt Nosliepnēt atsevišķas vietas. Piešpaktelēt.
magnetogrāfija Nospiedumu iegūšana uz parasta papīra ar magnētisku pulveri.
nostenēt Nostenēties (1).
nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
nodzīrot Nosvinēt (dzīres).
nodzert Nosvinēt (piemēram, kāzas, kristības, bēres).
noballēt Nosvinēt ar viesībām, dejām.
nosvētīt Nosvinēt.
piešpaktelēt Nošpaktelēt atsevišķas vietas. Piesliepnēt.
pārbaudīt Noteikt veselības stāvokli, arī (orgāna, organisma) funkcionēšanas spējas.
Darba pūriņš Noteikta tilpuma cilindrs (Padomju Savienībā 0,001 vai 0,02 kubikmetri) labības graudu īpatnējās masas noteikšanai.
zīme Noteiktas formas iespieddarbs, monēta, kurā izteikta naudas vērtība.
Nekādā ziņā Noteikti nē. Nekādos apstākļos.
režīms Noteikts (kā) eksistences, norises, funkcionēšanas veids. Noteikti (kā) eksistences, norises, funkcionēšanas apstākļi, nosacījumi.
observēt Novērot (ko, parasti zinātnē).
sēt Novietojot un (parasti) iestrādājot augsnē sēklas, aizņemt (kādu platību).
noslogot Novietot (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai sablīvētu (to). Novietot kam, piemēram, vielai, materiālam virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
pildīt Novietot (ko) gatavojamā produkta iekšienē, apņemot (to), piemēram, ar kādu masu. Gatavot (produktu), iekļaujot (tā) iekšienē ko.
sēt Novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (kā) sēklas; novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (sēklas), lai veidotos jauni augi.
pieņaudēt Ņaudot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pakete Oficiāla satura vēstule aizlīmētā iesaiņojumā vai aploksnē.
magnetooptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izstarošanu, izplatīšanos un absorbciju ķermeņos, kas atrodas magnētiskajā laukā.
teodolīts Optiski mehānisks instruments leņķu mērīšanai horizontālā un vertikālā plaknē, arī virziena noteikšanai.
iesvētīt Ordinēt (garīdznieku).
jodoforms Organisks joda savienojums - dzelteni kristāli ar īpatnēju smaku (antiseptisks līdzeklis).
veselība Organisma norišu un uzbūves īpašību kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē (parasti ilgākā laikposmā) nodrošina organisma funkcionēšanu.
monofāgi Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem. Vienēdāji.
karš Organizēta bruņota cīņa (starp divām vai vairākām valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām valsts, zemes iekšienē).
Pilsoņu karš Organizēta bruņota cīņa (starp šķirām, sociālām grupām) valsts iekšienē par varu valstī.
Pilsoņu karš Organizēta bruņota cīņa (starp šķirām, sociālām grupām) valsts iekšienē par varu valstī.
rudiments Orgāns, kas organisma evolūcijas gaitā ir zaudējis savu sākotnējo nozīmi un pakāpeniski izzūd. Rudimentārs orgāns.
Rudimentārs orgāns Orgāns, kas organisma evolūcijas gaitā ir zaudējis savu sākotnējo nozīmi un pakāpeniski izzūd. Rudiments.
partitūra Orķestrim, korim, ansamblim komponēta skaņdarba visu partiju kopējs fiksējums tā, lai vienlaicīgi izpildāmās notis atrastos uz vienas vertikāles.
reverss Otrā (medaļas, monētas) puse.
sinklināle Ovāls vai apaļš lēzens planētas garozas slāņu struktūras ieliekums. Mulda (2).
mulda Ovāls vai apaļš lēzens planētas garozas slāņu struktūras ieliekums. Sinklināle.
pacēlums Paaugstinājums Zemes (planētas) virsā. Paaugstināta vieta (kādā apvidū).
izalot Padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem. Augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm.
dipēt Padobji atskanēt (par soļu troksni).
klunkšķēt Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām). Atskanēt šādam troksnim.
iedipēties Padobji ieskanēties (par soļiem).
iedūkties Padobji, neskaidri iedziedāties. Padobji, stiepti ieskanēties (piemēram, par balsi, atbalsi).
Kosmiskā raķete Padomju automātiskā starpplanētu stacija.
Kosmiskā raķete Padomju automātiskā starpplanētu stacija.
pirmveiddobums Padziļinājums, kas sākotnēji izveidots velmēšanas veltnīša virsmā, lai iegūtu noteikta profila velmējumu.
kanāls Pagara, doba telpa (organisma vai tā daļas) iekšienē.
atpakaļ Pagātnē, uz pagātni.
kāpe Pakāpiens (kāpnēm).
kāpiens Pakāpiens (kāpnēm).
kāpslis Pakāpiens (kāpnēm).
pakāpe Pakāpiens (kāpnēm).
Mest skatienu (arī skatu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
Mest skatienu (arī skatu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
Mest skatu (arī skatienu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
atskatīties Pakavēties (runās, rakstos, domās pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota).
dūdot Paklusu dziedāt. Klusu skanēt (par dziedātāja balsi).
murdēt Paklusu, neskaidri skanēt (parasti par balsīm).
apgaismot Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) gaismas iedarbībai. Eksponēt.
Piedot gāzi Palielināt degvielas pieplūdi (iekšdedzes dzinējā).
iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - piemēram, par celtnēm.
ievadīt Panākt (piemēram, sūknējot), ka (gāze) ieplūst (kur iekšā).
sabalsoties Panākt savstarpēji saskanīgu skanējumu. Skanēt saskanīgi, arī vienlaicīgi (ar ko citu skanošu).
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (balss) iegūst citu izteiksmi, skanējumu.
spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst spirgts vai spirgtāks. Panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļas) sāk labāk funkcionēt.
vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (fizikāla, tehniska, bioloģiska sistēma, norise) funkcionē, darbojas kādā veidā.
paturēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) atrodas joprojām, paliek (kā) ietekmē, saiknē (ar ko).
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, vieta) vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
pievēsmot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viegla gaisa plūsma, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
pietuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tuvs (piemēram, izpratnē, attieksmēs).
tuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tuvs (piemēram, izpratnē, attieksmēs).
nomaitāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj normāli funkcionēt.
pārgulsnēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogulsnējas, parasti citā vietā.
zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spoži, nevienmērīgi spīd, atstarojot gaismu. Arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
piešķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji, pēkšņi izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļu funkcionēšana, arī fizioloģisks stāvoklis) kļūst labāks.
pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (telpā, apkārtnē, vidē) viscaur izplatās (viela, arī smarža, skaņa).
piebārstīt Panākt, būt par cēloni, ka daudzas īsas, augstas skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
pieskanēt Panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piesmirdināt Panākt, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piesmaržināt Panākt, būt par cēloni, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv līdzšinējā veidā (kāda vieta, teritorija).
liet Panākt, ka (izkausēta viela, java u. tml.) virzās, piemēram, formā, veidnē.
Izcelt no sedliem Panākt, ka (kāds) zaudē savu līdzšinējo (izdevīgo, ierasto) stāvokli.
repatriēt Panākt, ka (karagūstekņi, emigranti, bēgļi, pārvietotās personas) atgriežas dzimtenē, nekavēt (tos) atgriezties dzimtenē.
nodarbināt Panākt, ka (ķermeņa daļas) izdara noteiktas kustības, funkcionē noteiktā veida.
atvirzīt Panākt, ka kas notiek vēlāk, tālākā nākotnē.
izņemt Panākt, ka neatrodas vairs līdzšinējā vietā (piemēram, izlaužot, izceļot, izvelkot).
brēcināt Panākt, ka skan, vai ļaut skanēt (parasti nepatīkamiem, griezīgiem trokšņiem, skaņām).
ierūcināt Panākt, ka. Iesāk rūkt (dzinējs, ierīce).
smaržmētra Panātru (lūpziežu) dzimtas augs, kuram ir olveida vai garenas lapas, sārti vai violeti ziedi lapu žāklēs un īpatnēja rūgiena smarža un garša.
zilgalvīte Panātru (lūpziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar veselām, pretējām lapām, zili violetiem vai tumši ziliem, retumis baltiem, ziediem blīvā vārpā stublāja galotnē.
pastaipīt Panēsāt (ko smagu).
perspektīva Paņēmienu kopums telpisku ķermeņu attēlošanai plaknē atbilstoši redzes uztverei. Telpiska ķermeņa attēlojums ar šādiem paņēmieniem.
protallijs Paparžaugu dzimumspējīga paaudze, kas attīstās uz augsnes nelielu zaļu plāksnīšu veidā vai augsnē - dažādas formas ķermenīšu veidā. Šīs paaudzes organisms.
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
iedārdēties Par dzinējiem, ierīcēm, braucošiem transportlīdzekļiem.
iepukstēties Par dzinēju.
lidmašīna Par gaisu smagāks lidaparāts, kam lidojumam nepieciešamo spēku rada dzinējs, bet cēlējspēku - spārni.
planieris Par gaisu smagāks lidaparāts, kam nav dzinēja un kas lido, izmantojot gaisa strāvas.
iedunēties Par lielgabalu, dzinēju u. tml.
supletīvisms Parādība, kad viena vārda dažādas gramatiskās formas tiek darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem.
pašierosme Parādība, kas rodas kādas sistēmas iekšienē un ierosina, uztur tās darbību vai procesu tajā.
elektrība Parādību kopa, kas ir saistīta ar elektriskajiem lādiņiem un elektromagnētisko lauku.
elektromagnētisms Parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību ciešais sakars.
magnetostatika Parādību kopums, kuras saistītas ar pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētisko lauku īpašībām un mijiedarbību.
atminēties Parādīt uzmanību, gādību. Pieminēt. Atcerēties. Iedomāties.
pārtrenēt Pārāk intensīvi, nepareizi trenējot (kādu), pieļaut, ka (tas) pārpūlas, zaudē vēlamo sportisko formu.
pārtrenēties Pārāk intensīvi, nepareizi trenējoties, pārpūlēties, zaudēt vēlamo sportisko formu.
pārsmags Pārāk smags. Tāds, kura īpatnējā masa ir lielāka nekā parasts.
pārviegls Pārāk viegls. Tāds, kura īpatnējā masa ir mazāka nekā parasts.
paleokontakts Parasti savienojumā «paleokontakta hipotēze»: hipotēze, pēc kuras Zemes iedzīvotājiem ir bijuši kontakti ar citu planētu iedzīvotājiem.
sterliņš Parasti savienojumā «sterliņu mārciņa»: naudas vienība (Anglijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
kluss Parasti savienojumā ar «būt», «kļūt», «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu. Parasti savienojumā ar «būt», «kļūt, «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav dzirdamas skaņas.
piekurnēt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts kurnēt, ka ar kurnēšanu neko nepanāks.
valkāt Parasti savienojumā ar «līdzi»: apgrūtinoši, nevajadzīgi nēsāt (ko) sev līdzi, arī vadāt (kādu) sev līdzi.
pārcietēt Pāraugot kļūt sausnējam, cietam (parasti par zāli).
iznēsātājs Pārdevējs, kas preci iznēsā.
prātot Pārdomājot, arī pārrunājot, plānot (ko), noteikt (ko) nākotnē paredzamu.
kolportēt Pārdot (grāmatas), iznēsājot (tās) pa mājām, darbavietām.
cits Pārējie. Daži no pārējiem. Tie, kas ir bez jau minētā.
dislokācija Pārkārtots, pārveidojies sākotnējais (arī pareizais, normālais) stāvoklis. Process --> dislocēt (2).
applēnēt Pārklāties ar plēnēm.
aplikt Pārklāts ar nogulsnēm, plēvi, atdalījumiem (par gļotādu).
pārkokoties Pārkoksnēties.
pārgāzties Pārliekties pāri (kam), pār (ko) un smagnēji atbalstīties (parasti ar krūtīm, vidukli).
pārzvelties Pārliekties, parasti smagnēji atbalstoties (pāri kam, pār ko).
Skaņu (arī fonēmu) mija Pārmaiņas, kurās kādas vārda, morfēmas skaņas (fonēmas) vietā rodas cita skaņa (fonēma).
Skaņu (arī fonēmu) mija Pārmaiņas, kurās kādas vārda, morfēmas skaņas (fonēmas) vietā rodas cita skaņa (fonēma).
lukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu. Laterna.
vējlukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots pilnīgi vai daļēji aizsargāts no vēja.
rācija Pārnēsājama mazjaudas radioiekārta.
patvāris Pārnēsājama tējas gatavošanas ierīce, kurā ūdeni karsē ogļu kurtuve vai elektrisks sildītājs.
iznēsāt Pārnēsāt (slimības dīgļus).
izplatīt Pārnēsāt (slimību ierosinātājus) un būt par cēloni tam, ka (tie) iekļūst citos organismos.
pāršalkt Pārspēt skaļumā (citu skaņu). Pārskanēt (3).
apslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes dzinēju).
nostāties Pārstāt funkcionēt (par ķermeņa daļām, to darbību).
nostāt Pārstāt funkcionēt (par ķermeņa daļām, to darbību). Nostāties.
reģenerēt Pārstrādājot atjaunot (piemēram, izmantotai vielai, ierīcei) sākotnējo ķīmisko sastāvu un fizikālās īpašības, padarot (to) derīgu turpmākai izmantošanai.
konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai.
kastrēt Pārtraukt dzimumdziedzeru funkcionēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem), piemēram, operējot, iedarbojoties ar ķīmiskiem līdzekļiem, hormonu preparātiem.
komandants Pārvaldnieks (celtnē, kas pieder sabiedriskai vai mācību iestādei).
atrauties Pārvarot planētas pievilkšanas spēku, attālināties (no tās).
kodēt Pārveidot (kāda koda zīmi vai zīmju virkni) cita koda zīmē vai zīmju virknē, fiksēt (ar kādu kodu izteiktu informāciju) ar cita koda līdzekļiem.
pārtapt Pārveidoties skanējumā (par skaņu).
pārrullētt Pārveltnēt.
sējmašīna Pārvietojama lauksaimniecības mašīna vienmērīgai sēklu izsēšanai vai minerālmēslu izkaisīšanai augsnes virspusē vai iestrādāšanai augsnē.
lokomobile Pārvietojams tvaika dzinējs.
Zosu gājienā Pārvietojoties virknē, rindā.
Zosu gājienā Pārvietojoties virknē, rindā.
kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - par dzīvām būtnēm.
higiēna Pasākumu kopums, kas nodrošina cilvēka organisma normālu funkcionēšanu un veselības saglabāšanu.
termiņpase Pase, kam ir noteikts termiņš. Terminēta pase.
tacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko aizsprosta veidā upju seklajās vietās migrējošo ūdensdzīvnieku (parasti nēģu, lašu) ceļos.
stāvēt Pastāvēt, saglabāties laika gaitā (piemēram, par celtnēm.). Būt izturīgam pret kādu iedarbību.
Magnētiskais pols Pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiskā lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
upe Pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā garenā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.
papumpēt Pasūknēt.
parakstīt Pasūtīt (preses izdevumus). Abonēt.
bezkarkasa Pašnoturīgs, bez nesošā iežģa (par celtnēm, celtņu konstrukcijām).
šodien Pašreizējā laikposmā. Arī tagadnē, mūsdienās.
nagaika Pātaga, kas ir sapīta no ādas sloksnēm (parasti ar metāla lodēm vai atskabargu galā).
pipka Pātaga, kas parasti ir pīta no ādas sloksnēm. Arī nagaika.
mūzika Patīkams (kā) skanējums.
nopatinēt Patinēt un pabeigt patinēt.
iedīglis Pats pirmais sākums, pati pirmā sākotnējā izpausme (kādai parādībai). Pirmsākums.
sūroties Paust neapmierinātību, arī kurnēt, žēloties.
sūkstīties Paust neapmierinātību, arī kurnēt. Sūroties.
gremzties Paust savu neapmierinātību, dusmas. Arī kurnēt.
kremsties Paust savu neapmierinātību, dusmas. Arī kurnēt.
garnējums Paveikta darbība --> garnēt.
inscenējums Paveikta darbība --> inscenēt (1). Uzvedums, izrāde (parasti skatuviski sarežģīta, ar lielu personāžu).
inscenējums Paveikta darbība --> inscenēt (2). Pasākums, lai kādu maldinātu.
eksponējums Paveikta darbība, rezultāts --> eksponēt (1).
eksponējums Paveikta darbība, rezultāts --> eksponēt (2).
iebetonējums Paveikta darbība, rezultāts --> iebetonēt (1).
iebetonējums Paveikta darbība, rezultāts --> iebetonēt (2).
ietonējums Paveikta darbība, rezultāts --> ietonēt. Arī nokrāsa.
impregnējums Paveikta darbība, rezultāts --> impregnēt. Vielas, kas iesūcinātas impregnēšanai.
intonējums Paveikta darbība, rezultāts --> intonēt (1).
intonējums Paveikta darbība, rezultāts --> intonēt (2).
intonējums Paveikta darbība, rezultāts --> intonēt (3).
izbetonējums Paveikta darbība, rezultāts --> izbetonēt.
kartonējums Paveikta darbība, rezultāts --> kartonēt. Vienkāršots (parasti grāmatas) iesējums kartona vākos.
kombinējums Paveikta darbība, rezultāts --> kombinēt (1).
kombinējums Paveikta darbība, rezultāts --> kombinēt (2).
kombinējums Paveikta darbība, rezultāts --> kombinēt (3).
komponējums Paveikta darbība, rezultāts --> komponēt (1).
komponējums Paveikta darbība, rezultāts --> komponēt (2).
komponējums Paveikta darbība, rezultāts --> komponēt (3).
lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet (2). Izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
minējums Paveikta darbība, rezultāts --> minēt (1).
minējums Paveikta darbība, rezultāts --> minēt (3).
nobrūnējums Paveikta darbība, rezultāts --> nobrūnēt (1).
nomelnējums Paveikta darbība, rezultāts --> nomelnēt.
nomelnojums Paveikta darbība, rezultāts --> nomelnot (1). Nomelnējums.
notonējums Paveikta darbība, rezultāts --> notonēt. Arī krāsas tonis, nokrāsa.
patinējums Paveikta darbība, rezultāts --> patinēt.
pieminējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieminēt (1).
pieminējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieminēt (2).
planējums Paveikta darbība, rezultāts --> planēt [1].
planējums Paveikta darbība, rezultāts --> planēt.
potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt (1). Vakcinējums.
rafinējums Paveikta darbība, rezultāts --> rafinēt.
satrunējums Paveikta darbība, rezultāts --> satrunēt.
savirknējums Paveikta darbība, rezultāts --> savirknēt.
skanējums Paveikta darbība, rezultāts --> skanēt (1). Arī skaņa (2).
skanējums Paveikta darbība, rezultāts --> skanēt (3). Arī noskaņa, iespaids.
stiklojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiklot. Stikla plāksne, stikla, plākšņu kopums, kas ir iestiprināts, piemēram, celtnē, tās detaļā, mēbelē.
tonējums Paveikta darbība, rezultāts --> tonēt. Arī nokrāsa.
transponējums Paveikta darbība, rezultāts --> transponēt.
trepanējums Paveikta darbība, rezultāts --> trepanēt.
trunējums Paveikta darbība, rezultāts --> trunēt. Trupējums.
uzminējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzminēt (1).
vakcinējums Paveikta darbība, rezultāts --> vakcinēt.
virknējums Paveikta darbība, rezultāts --> virknēt (1).
virknējums Paveikta darbība, rezultāts --> virknēt (2).
zonējums Paveikta darbība, rezultāts → zonēt (1).
zonējums Paveikta darbība, rezultāts → zonēt (2).
diletantisms Pavirša nodarbošanās (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības. Paviršība, zināšanu un sagatavotības, arī talanta trūkums (mākslā, zinātnē, arodā).
sagriezties Pazaudēt sākotnējo formu, apveidu (parasti bojājoties, nolietojoties).
izdzeltēt Pazaudēt savu sākotnējo, parasti balto, krāsu un kļūt pilnīgi, viscaur dzeltenam.
kumode Pazema, skapim līdzīga mēbele ar atvilktnēm (galvenokārt drēbju glabāšanai).
sedliene Pazeminājums starp kalnu grēdas virsotnēm.
zumēt Pazemu, klusu, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām).
fluīds Pēc 18. gadsimta fiziķu priekšstatiem - šķidrums, ar ko izskaidrojamas siltuma, elektrības, magnētisma parādības.
veste Pēc formas šādam apģērba gabalam līdzīgs veidojums, ko nēsā aizsardzības nolūkos.
piesisties Pēc mītiskiem priekšstatiem: piekļūt un pārņemt savā varā (par mītiskām būtnēm).
šķira Pēc noteiktām (piemēram, struktūras, funkcionēšanas, nozīmīguma) pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa.
ēters Pēc sengrieķu filozofu uzskatiem - gaisa augšējais, mirdzošais slānis. Viens no sākotnējiem materiālajiem elementiem.
izlauzties Pēkšņi atskanēt (par balss skaņām, ko cenšas aizturēt).
iešauties Pēkšņi ieskanēties (par starpsaucieniem).
Iešauties (arī iekrist, ieskriet) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Iekrist (arī iešauties, ieskriet) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Ieskriet (arī iekrist, iešauties) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Iešauties (arī iekrist, ieskriet) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Iekrist (arī ieskriet, (ie)šauties) prātā (arī galvā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Šauties prātā (arī galva, atmiņā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
torpēda Peldošs plūdlīnijas zemūdens šāviņš, kam ir dzinējs un kas ir paredzēts kuģu vai krasta būvju iznīcināšanai.
atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (par dzīvām būtnēm). _imperf._ Peldēt šurp. Peldot atkļūt, atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atpeldēt Peldot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par dzīvām būtnēm.
Galvainais pelējums Pelējums, kura pavedieni aug uz augšu un galotnēs veido apaļas lodītes.
Galvainais pelējums Pelējums, kura pavedieni aug uz augšu un galotnēs veido apaļas lodītes.
Personālā pensija Pensija, ko piešķir PSRS pilsoņiem par sevišķiem nopelniem revolucionārajā kustībā, valsts, sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā vai kultūrā, zinātnē, tehnikā.
Personālā pensija Pensija, ko piešķir PSRS pilsoņiem par sevišķiem nopelniem revolucionārajā kustībā, valsts, sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā vai kultūrā, zinātnē, tehnikā.
sinhrotrons Periodiskas darbības elektronu paātrinātājs ar mainīgu magnētisko lauku un pastāvīgu elektriskā lauka frekvenci.
deponents Persona, kas ir deponējusi (ko).
patrons Persona, kas ir noslēgusi patronēšanas līgumu par bāreņa audzināšanu savā ģimenē.
eksponents Persona, valsts, organizācija u. tml., kas eksponē (ko) izstādē, muzejā.
Personas identitāte Personas atbilstība dokumentos vai citos materiālos minētajai personai.
Personas identitāte Personas atbilstība dokumentos vai citos materiālos minētajai personai.
stereogrāfija Perspektīvs ģeometrisku ķermeņu attēlojums plaknē.
izpētīt Pētījot pilnīgi izzināt, iegūt vispusīgu informāciju (parasti zinātnē).
komutācija Pētīšanas metode, kas balstās uz to, ka pārmaiņas vienā valodas apakšsistēmā (piemēram, fonētikā) var izraisīt pārmaiņas citā apakšsistēmā (piemēram, semantikā).
čelesta Pianīnveida mūzikas instruments, kura skanējums atgādina zvaniņu skanējumu.
Smīnēt ūsās Pie sevis, tik tikko redzami, jaušami smīnēt.
piecdesmitkapeika Piecdesmit kapeiku monēta.
pierausties Piecelties (parasti smagnēji).
piecpadsmitkapeika Piecpadsmit kapeiku monēta.
pieckapeika Piecu kapeiku monēta.
figurēt Piedalīties, darboties, atrasties (kur). Tikt nosauktam, pieminētam.
vesterns Piedzīvojumu filmas žanrs, kurš izveidojās Ziemeļamerikas rietumu štatos 19. gadsimta beigās un kurā sākotnēji tēlota kovboju dzīve. Šāda žanra filma.
piegāzēt Pieļaut, būt par cēloni, ka gāze izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piedvakot Pieļaut, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
pietvanot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
sagumzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, negluds, nevēlami zaudē sākotnējo formu, izskatu.
sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpēs, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
atcerēties Pieminēt (kādu personu, notikumu u. tml.) - parasti gadskārtā vai citā nozīmīgā gadījumā.
ieminēties Pieminēt, atgādināt.
Viņa (viņas, viņu) laikā Pieminētās personas dzīves laikā, darbības posmā.
viņējais Pieminētās personas ģimenes loceklis, piederīgais. Arī pieminētās personas biedrs (no kādas grupas, kopuma).
Piena sēnīte Pienēde.
adoptēt Pieņemt ģimenē (bērnu) ar juridisku aktu radniecības tiesisko attiecību nodibināšanai.
pievākt Pieņemt un paturēt, piemēram, savā dzīvoklī, savā ģimenē (cilvēku vai dzīvnieku).
Ar abām rokām saņemt Pieņemt, uzņemt (mājā, ģimenē), radot, nodrošinot ērtus, labvēlīgus apstākļus.
Ar abām rokām saņemt Pieņemt, uzņemt (mājā, ģimenē), radot, nodrošinot ērtus, labvēlīgus apstākļus.
konjektūra Pieņēmums, minējums.
konvencija Pieņēmums, nosacīta vienošanās (parasti zinātnē, mākslā).
papildpierādījums Pierādījums, kas pastāv, ko izvirza papildus līdzšinējiem pierādījumiem.
argumentēt Pierādīt ar argumentiem. Minēt argumentus.
piepumpēt Piesūknēt (1).
piepumpēt Piesūknēt (2).
uzpumpēt Piesūknēt (ar gāzveida vielu).
sasakņoties Pilnīgi piepildīties ar augošu augu saknēm.
virāža Pilotāžas figūra - lidmašīnas lidojums ar sānsveri pa riņķa līniju horizontālā plaknē.
dirižablis Pilotējams aerostats ar iekšdedzes dzinēju.
vecpilsēta Pilsētas daļa, kas ir celta senatnē.
urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī īpašas telpiski materiālas un arhitektoniskas vides - pilsētas - veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
pirmapdare Pirmā, sākotnējā (kā) apdare, kurā (to) sagatavo galīgai apdarei.
pirmapstrāde Pirmā, sākotnējā (kā) apstrāde, kurā (to) sagatavo galīgai apstrādei.
pirmatklāsme Pirmā, sākotnējā (kā) atklāsme.
pirmapmācība Pirmā, sākotnējā apmācība (parasti kā elementāro pamatu, iemaņu apguvei).
pirmuzskaite Pirmā, sākotnējā uzskaite.
pirminscenējums Pirmais (kā) inscenējums.
pirmmateriāls Pirmais, sākotnējais (kā izveides) materiāls. Arī izejmateriāls.
pirmveidojums Pirmais, sākotnējais (kā, piemēram, mākslas darba) veidojums.
pirmmets Pirmais, sākotnējais (kā) mets.
pirmparaugs Pirmais, sākotnējais (kā) paraugs.
pirmprodukts Pirmais, sākotnējais (kā) produkts.
pirmprojekts Pirmais, sākotnējais (kā) projekts.
pirmteksts Pirmais, sākotnējais (kā) teksts. Arī oriģināls.
pirmuzmetums Pirmais, sākotnējais (kā) uzmetums.
pirmvariants Pirmais, sākotnējais (kā) variants.
pirmveids Pirmais, sākotnējais (kā) veids.
pirmelements Pirmais, sākotnējais elements (piemēram, mākslas darbā).
pirmviela Pirmais, sākotnējais faktu, iztēles u. tml. materiāls, kas ir pamatā (kam), ko izmanto (kā) radīšanai, veidošanai.
pirmiespaids Pirmais, sākotnējais iespaids.
pirmsignāls Pirmais, sākotnējais signāls.
asns Pirmās, sākotnējās pazīmes (kādai parādībai).
neandertālietis Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma pēdējā starpledus laikmetā, kas cilvēka attīstības vēsturē atrodas starp pitekantropu un mūsdienu cilvēku.
sinantrops Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma, kura cilvēka attīstības vēsturē ir tuva pitekantropam un kuras atliekas atrastas Ķīnā.
saimnieks Pirmatnējā kopienā - saimes (2) galva.
pirmmatērija Pirmatnējā matērija, viela.
pirmstāvoklis Pirmatnējais (kā) stāvoklis.
troglodīts Pirmatnējais alu cilvēks.
matriarhāts Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas.
Mātes ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas. Matriarhāts.
Mātes ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas. Matriarhāts.
patriarhāts Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc tēva līnijas.
Tēva ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc tēva līnijas. Patriarhāts (1).
Tēva ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc tēva līnijas. Patriarhāts.
ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas. Dzimta (1).
dzimts Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas. Ģints.
maģija Pirmatnējās reliģijas forma, kurai raksturīga ticība pārdabisku spēku darbībai. Rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt pārdabisku spēku darbību.
barbarisms Pirmatnējās sabiedrības attīstības otrais periods (pēc mežonības) saskaņā ar L. Morgana periodizāciju, kuru lietojis arī Fr. Engelss.
mežonība Pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmais periods saskaņā ar L. Morgana periodizāciju, kuru lietojis arī Fr. Engelss.
pirmputni Pirmatnējie putni.
pirmsenči Pirmatnējie, sākotnējie (parasti dzīvnieku) senči.
petroglifs Pirmatnējo cilvēku zīmējums, gravējums, iekalums klints sienā.
pirmslāvi Pirmatnējo slāvu cilšu kopums.
pirmatnīgs Pirmatnējs (2).
pirmatnīgs Pirmatnējs (3).
pirmdati Pirmie, sākotnējie dati, ko izmanto turpmākajam darbībām.
oriģinālforma Pirmreizējā, sākotnējā, arī īstā (kā) forma.
pirmdīglis Pirmsākums, aizsākums. Pirmā, sākotnējā izpausme (kādai parādībai).
dīglis Pirmsākums, sākotnējā forma, arī sākotnējā izpausme (kādai parādībai).
pamatiezis Pirmskvartāra vecuma iezis, kas ir saglabājis savu pirmatnējo uzbūvi un sastāvu.
Iekšējais leņķis Plakans leņķis starp daudzstūra blakus malām daudzstūra iekšienē.
rakurss Plaknē attēlota objekta krass perspektīvs samazinājums, kas ir atkarīgs no skata punkta; attiecīgais skatījums (uz kādu objektu).
diagonālplakne Plakne, kas novilkta caur daudzskaldņa trim virsotnēm, kuras neatrodas vienā plaknē.
paplāte Plāksne (piemēram, koka, plastmasas, metāla) ar paaugstinātām malām trauku, ēdiena pārnēsāšanai.
aizplanēt Planējot attālināties.
noplanēt Planējot nolīdzināt.
pieplanēt Planējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzplanēt Planējot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Planējot uzvirzīties virs kādas vietas.
noplanēt Planējot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noplanēt Planējot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, gar (ko).
noplanēt Planēt (visu laikposmu) un pabeigt planēt.
pirmplanēta Planēta savā pirmatnējā attīstības studijā.
Rīta zvaigzne Planēta Venera, ja tā redzama rītos.
pretstāve Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes); opozīcija (4).
opozīcija Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes). Pretstāve.
minerāls Planētas cietās garozas homogēna sastāvdaļa, kas rodas fizikāli ķīmisku procesu rezultātā.
mēness Planētas dabiskais pavadonis.
mineraloģija Planētas garozas minerālu sastāvs, attīstība.
reljefs Planētas virsas formu kopums, konfigurācija.
makroreljefs Planētas virsas lielās formas vai lielo formu daļas.
slieksnis Planētas virsas reljefa dabiska, arī mākslīga veidojuma valnis (piemēram, upes dibenā, arī uz sauszemes).
mikroreljefs Planētas virsas sīkās formas vai lielo formu detaļas.
papīrs Plāns izstrādājums, ko iegūst, veltnējot šķiedrainu materiālu (koksni, makulatūru, auduma gabalus u. tml.), kuram pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
magnētadata Plāns magnēts (izstiepta romba veidā), kas brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsts pret ziemeļiem.
vestibils Plaša priekštelpa (parasti sabiedriskajās celtnēs).
robotizācija Plaša robottehnikas ieviešana (piemēram, darba procesā, ražotnē).
robotizēt Plaši ieviest robottehniku (piemēram, darba procesā, ražotnē). Pārveidot par robotu (piemēram, iekārtu, ierīci).
papildplatība Platība, ko piešķir, izmanto papildus paredzētajai, līdzšinējai platībai.
noplatinēt Platinēt un pabeigt platinēt.
apmetnis Plats, ap pleciem apņemams, mētelim līdzīgs apģērba gabals (bez piedurknēm).
silikoze Plaušu slimība, ko izraisa silīciju saturošu putekļu nogulsnēšanās plaušās.
racējlapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs.
urgt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci). Plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas. Atskanēt šādām skaņām. Urdzēt.
urdzēt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci). Plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas. Atskanēt šādām skaņām. Urgt.
irdzēt Plūstot viegli skanēt, šalkt (parasti par ūdeni). Šalcot, čalojot plūst.
čaukstēt Pļāpāt, čalot (1). Klusu atskanēt (par sarunām).
čabēt Pļāpāt. Atskanēt, izplatīties (piemēram, par valodām).
polinēzieši Polinēzijas pirmiedzīvotāji.
peptoni Polipeptīdu maisījums, kas rodas olbaltumvielu sākotnējās sašķelšanās procesā.
sociāldemokrātija Politisks virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kurš radās 19. gadsimta beigās un kura mērķis ir pakāpeniski, ar demokrātiskām metodēm (vai arī - pēc sākotnējiem uzskatiem - revolūcijas ceļā) izveidot sociālistisku sabiedrību.
Mazsaru tārpi Posmtārpu klase, kurā ietilpst sīki līdz samērā lieli slaidi dzīvnieki, kas parasti dzīvo saldūdeņos un augsnē.
spīķeris Preču noliktava (parasti īpašā celtnē).
Dzeltenais plankums Pret gaismu visjutīgākā vieta acs tīklenē.
Dzeltenais plankums Pret gaismu visjutīgākā vieta acs tīklenē.
radītprieks Prieks radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā); prieks radīt, radīšanas prieks.
skrošapstrāde Priekšmeta virsmas apstrāde ar skrošu strūklu vai ar tvertnē rotējošām skrotīm.
redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja. Šādi novietotu stieņu, plākšņu u. tml. kopums (kādā priekšmetā)
sajūta Priekšmetu un parādība atsevišķu īpašību subjektīvs atspoguļojums smadzenēs sakarā ar analizatoru darbību, ko izraisa ārējās un organisma iekšējās vides kairinātāju iedarbība uz receptoriem.
sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
puspērtiķi Primātu apakškārta, kurā ietilpst nelieli primitīvi dzīvnieki ar vāji attīstītām smadzenēm (piemēram, lemuri, slaidpirkstaiņi, lori). Šīs apakškārtas dzīvnieki.
postulāts Princips, atzinums u. tml., ko, piemēram, teorijā, jēdzienu, spriedumu sistēmā, pieņem par sākotnēju un kas nav pierādāms šīs teorijas, sistēmas ietvaros. Arī aksioma.
strukturālisms Princips, koncepcija (zinātnē), pēc kuras parādību pētīšanā jāpievēršas to sistēmai, struktūrai. Virziens (kādā zinātnes nozarē), kas balstās uz šādu principu, koncepciju.
saimniecība Privātai, arī individuālai, ģimenes lauksaimnieciskai ražošanai paredzēta zemes platība līdz ar attiecīgajām celtnēm, inventāru, lauksaimniecības dzīvniekiem. Darbu kopums šādā ražošanā. Arī lauku mājas.
Dzinēja cikls Procesi, kas periodiski atkārtojas un izraisa dzinēja darbību.
eksaminācija Process --> eksaminēt.
solarizācija Process, kurā fotoattēla negatīvs saņem gaismu vairāk nekā nepieciešams minimālā nomelnējuma sasniegšanai, tomēr neveidojoties maksimālajam nomelnējumam.
metālliešana Process, kurā iegūst metāla izstrādājumus, lejot izkausētu metālu veidnēs.
tēraudliešana Process, kurā iegūst tērauda izstrādājumus, lejot izkausētu tēraudu veidnēs.
Minimālā programma Programma sākotnējo uzdevumu veikšanai (kāda galamērķa realizēšanā).
Minimālā programma Programma sākotnējo uzdevumu veikšanai (kāda galamērķa sasniegšana).
planetārijs Projekcijas aparāts, ar ko uz kupolveida ekrāna demonstrē debess. Ierīce, ar ko demonstrē planētu sistēmas uzbūvi un planētu kustību ap Sauli
pārprojicēt Projicēt citā plaknē.
figūra Punktu un līniju kopa plaknē (piemēram, leņķis, četrstūris). Punktu, līniju un virsmu kopa telpā (piemēram, konuss, piramīda).
priekšpuse Puse (monētai, medaļai u. tml.), kurā ir fiksēta galvenā informācija teksta, attēla veidā. Averss.
pusrublis Puse rubļa. Arī attiecīgā monēta.
pussapuvis Pussatrunējis.
Koka pūšamie instrumenti Pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet ko mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots).
Koka pūšamie (arī pūšamie koka) mūzikas instrumenti Pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots).
Metāla pūšamie (arī pūšamie metāla) mūzikas instrumenti Pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja un arī mūsdienās izgatavo no metāla (piemēram, mežrags, trompete, bazūne, tūba).
putnelis Putnēns.
Kvantu elektronika Radiofizikas nozare, kas pētī elektromagnētiskā starojuma rašanos, pastiprināšanu un reģistrāciju, izmantojot kvantu likumsakarības.
radioģenētiķis Radioģenētikas speciālists.
radioatbalss Radiolokācijā izmantota elektromagnētisko viļņu atstarošanās no apkārtējiem priekšmetiem.
gārguļot Radīt (elpošanas orgānos) gārdzošu troksni. Atskanēt šādam troksnim.
gārgt Radīt (elpošanas orgānos) sēcošu, dobju. troksni (piemēram, sāpēs, agonijā). Atskanēt šādam troksnim.
magnetizēt Radīt (kam) magnētiskas īpašības.
kolorēt Radīt (skaņdarba) skanējuma nokrāsu.
šmiukstēt Radīt asu, augstu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā). Atskanēt šādam troksnim.
ņirkstēt Radīt asu, paskarbu troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
stirkšķēt Radīt asu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko. Atskanēt šādam troksnim.
tarkšķēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, kurās vairākkārt saskaras detaļas, arī notiek eksplozijas). Atskanēt šādam troksnim.
čīkstēt Radīt asu, sēcošu troksni (parasti par plaušām). Atskanēt šādam troksnim.
smilkstēt Radīt augstas, paklusas, stieptas skaņas (piemēram par vēju). Atskanēt šādām skaņām.
pīkstēt Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem). Atskanēt šādām skaņām.
vidžināt Radīt augstas, smalkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem, parasti par bezdelīgām). Atskanēt šādām skaņām.
tinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem). Atskanēt šādai skaņai.
stinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem). Atskanēt šādai skaņai. Tinkšķēt.
džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem). Atskanēt šādam troksnim.
žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, stikliem, tiem krītot, plīstot u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
pīkstēt Radīt augstu, parasti stieptu, skaņu (piemēram, par ierīcēm, iekārtām). Atskanēt šādai skaņai.
svilpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi). Atskanēt šādai skaņai. Arī svilpot (1).
burkšķēt Radīt dažāda augstuma un stipruma neskaidrus, ilgstošus trokšņus. Atskanēt šādiem trokšņiem.
blaukšķēt Radīt dobju šāviena troksni (par šaujamieroci). Atskanēt šādam troksnim.
blākšķēt Radīt dobju troksni (piemēram, par ko lielu, smagu, kas atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
būkšķēt Radīt dobju, apslāpētu troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
trizuļot Radīt dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas. Atskanēt šādām skaņām.
zvanīt Radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas (par smiekliem, cilvēka balsi). Atskanēt šādām skaņām.
zvanīt Radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas (par zvanu (1)). Atskanēt šādām skaņām.
zvanīt Radīt dzidras, parasti samērā augstas, skaņas (par metāla, stikla priekšmetiem, tiem saskaroties, plīstot, arī tos skarot u. tml.). Atskanēt šādām skaņām.
šķindēt Radīt dzidru, arī asu, samērā skaļu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras, par plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai.
raudāt Radīt gari stieptas skaņas (par vēju, vētru u. tml.). Atskanēt šādām skaņām.
vaimanāt Radīt gari stieptas skaņas (par vēju, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem, kokiem, zariem u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
žvarkstēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
blarkšķēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem). Atskanēt šādam troksnim.
zlarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas beržas, sitas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst). Atskanēt šādam troksnim.
plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu). Atskanēt šādai skaņai.
ņerkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par ko cietu, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
čirkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
švirkstēt Radīt griezīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko tādu, kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts). Atskanēt šādam troksnim.
larkšķēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu). Atskanēt šādam troksnim.
blēt Radīt īpatnējas balss skaņas (par aitām, kazām).
skrapšķēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu). Atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
virkšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē). Atskanēt šādam troksnim.
kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests). Atskanēt šādam troksnim.
skriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests). Atskanēt šādam troksnim. Kriukšķēt.
brakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu). Atskanēt šādam troksnim.
brikšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu). Atskanēt šādam troksnim.
pliukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
šņikstēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par šķērēm, ar kurām ko griež). Atskanēt šādam troksnim.
sprikstēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (par ko sīku, kas tiek spiests, lauzts, arī atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
krikšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim.
sprakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu). Atskanēt šādam troksnim. Sprakstēt.
sprakstēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu). Atskanēt šādam troksnim. Sprakšķēt.
kraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests). Atskanēt šādam troksnim.
skraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests). Atskanēt šādam troksnim. Kraukšķēt.
skrapstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu). Atskanēt šādam troksnim. Skrapšķēt.
krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim.
skrakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim. Krakšķēt.
šņerkstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens u. tml. priekšmetiem, kas berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
šņirkstēt Radīt īslaicīgu, asu, spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens, arī koka priekšmetiem, kas berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
baukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni Atskanēt šādam troksnim.
blakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
blaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par to, kas krīt, atsitas). Atskanēt šādam troksnim.
plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
kripšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu). Atskanēt šādam troksnim.
pļekšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
šmakstēt Radīt īslaicīgu, klusu, paasu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā). Atskanēt šādam troksnim.
strikšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par ko nelielu, cietu, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par koka priekšmetiem, kuros pabīda detaļas, veidojas mazas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
knakšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu). Atskanēt šādam troksnim.
bliukšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
šņarkstēt Radīt īslaicīgu, paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko blīvu, cietu, kas saskaras ar ko vai beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu). Atskanēt šādam troksnim.
knikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusa troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras). Atskanēt šādam troksnim.
klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem). Atskanēt šādam troksnim.
klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
plikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to. Atskanēt šādam troksnim.
čakstēt Radīt īslaicīgu, paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
plinkšķēt Radīt īslaicīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par stīgu instrumentu). Atskanēt šādai skaņai.
šņakstēt Radīt īslaicīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts). Atskanēt šādam troksnim.
spraukšķēt Radīt īslaicīgu, samērā asu troksni (piemēram, par ko lūstošu, sprāgstošu). Atskanēt šādam troksnim. Arī sprakšķēt.
šļakstēt Radīt īslaicīgu, samērā klusu troksni (par ko šķidru, kas tiek spēcīgi skarts vai kas kustībā atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
krapšķēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem). Atskanēt šādam troksnim.
šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā). Atskanēt šādam troksnim.
žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
blūkšķēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas atsitas pret ūdeni). Atskanēt šādam troksnim.
tankšķēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas). Atskanēt šādai skaņai.
klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem priekšmetiem, to daļām. Atskanēt šādam troksnim.
spurkšķēt Radīt īslaicīgus, paasus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoriem, ierīcēm). Atskanēt šādiem trokšņiem.
purkšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm). Atskanēt šādiem trokšņiem.
takšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm). Atskanēt šādiem trokšņiem.
pukšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu). Atskanēt šādiem trokšņiem.
pukstēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu). Atskanēt šādiem trokšņiem. Pukšķēt (1).
tikšķēt Radīt īslaicīgus, ritmiskus, parasti paklusus, trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu). Atskanēt šādiem trokšņiem.
tirkšķēt Radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem). Atskanēt šādiem trokšņiem.
skrabēt Radīt īsus, citu citam sekojošus asus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržaties (gar ko) - piemēram, par asiem, cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām. Atskanēt šādiem trokšņiem.
grabēt Radīt īsus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām. Atskanēt šādam troksnim.
sanēt Radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
zuzēt Radīt klusas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
žūžot Radīt klusu, maigu, mazliet stieptu skaņu (piemēram, par vēju, vieglu gaisa plūsmu). Atskanēt šādai skaņai.
džerkstēt Radīt klusu, paasu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem berzes rezultātā). Atskanēt šādam troksnim.
švīkāt Radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās pa kādu virsmu, arī pa gaisu). Atskanēt šādam troksnim.
čūkstēt Radīt klusu, šņācošu troksni (par šķidrumu, kurš saskaras ar ko karstu). Atskanēt šādam troksnim.
dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (piemēram, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
čurkstēt Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas). Atskanēt šādam troksnim.
čurkstēt Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas līst, tek tievā strūklā un (at)sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
sīkt Radīt neskaidras, smalkas, svilpjošas skaņas (piemēram, par apgrūtinātu elpošanu). Atskanēt šādām skaņām.
čerkstēt Radīt neskaidru, sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem, parasti plaušām). Atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā).
šmīkstēt Radīt paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā). Atskanēt šādam troksnim.
guldzēt Radīt padobjas mainīga skaļuma skaņas (parasti par smiekliem). Atskanēt šādam skaņām.
klinkšķēt Radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras). Atskanēt šādam troksnim.
plīkšķēt Radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to. Atskanēt šādam troksnim.
pakšķēt Radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
čabēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
pūkšķēt Radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas). Atskanēt šādiem trokšņiem.
žļakstēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
šņakstēt Radīt paskarbu troksni, ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu). Atskanēt šādam troksnim.
žvindzēt Radīt paskarbu, sīcošu troksni (par priekšmetiem ātrā kustībā). Atskanēt šādam troksnim.
žvīkstēt Radīt paskarbu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas ātrā kustībā saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
čaukstēt Radīt pasmalku, paklusu troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
zumēt Radīt pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (parasti par bitēm). Atskanēt šādām skaņām.
zimzēt Radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
zvanīt Radīt raksturīgas dzidras, parasti samērā augstas, balss skaņas (par dažiem putniem, parasti dzeguzi). Atskanēt šādām skaņām.
guldzēt Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas plūstot, līstot, saduroties ar šķērsli (par šķidrumu). Atskanēt šādām skaņām.
skandēt Radīt raksturīgas paklusas, melodiskas skaņas (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko). Atskanēt šādām skaņām.
šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā liek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru). Atskanēt šādam troksnim.
gurkstēt Radīt raksturīgu troksni (par ko blīvu, mitru u. tml., kas saskaras ar ko vai beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts). Atskanēt šādam troksnim.
spurkšķēt Radīt raksturīgus spārnu vēzienu trokšņus (parasti par putniem, kukaiņiem). Atskanēt šādiem trokšņiem.
strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai.
trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai. Strinkšķēt.
plerkšķēt Radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu). Atskanēt šādam troksnim.
šļirkstēt Radīt samērā klusu troksni (parasti par tievu šķidruma strūklu, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
švīkstēt Radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
žvākstēt Radīt samērā skaļu, dobju troksni (parasti par smagiem priekšmetiem, tiem krītot, atsitoties pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
žļirkstēt Radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
žļurkstēt Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjosas skaņas (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādām skaņām.
sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, ūdeņiem). Atskanēt šādām skaņām.
vīpsnāt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko. Smīnēt.
kaukt Radīt skaļas, asas, bieži arī stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem). Atskanēt šādām skaņām.
parkšķēt Radīt skarbas, mainīga augstuma, pazemas skaņas (parasti par putniem); atskanēt šādām skaņām.
sparkšķēt Radīt skarbas, parasti ritmiskas, skaņas. Atskanēt šādām skaņām.
pļerkšķēt Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piemēram, par mašīnām, mūzikas instrumentiem). Atskanēt šādai skaņai.
žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
žļarkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
žņerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla vai stikla priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
žvadzēt Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par nelieliem metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par izšautām lodēm). Atskanēt šādām skaņām.
spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
klaudzēt Radīt spalgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko, par strauji aizvērtām durvīm). Atskanēt šādam troksnim.
brākšķēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas). Atskanēt šādam troksnim.
brīkšķēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas). Atskanēt šādam troksnim.
blīkšķēt Radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm). Atskanēt šādam troksnim.
grandēt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm). Dārdēt (3).
šņākt Radīt spēcīgu, samērā augstu, vienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem). Atskanēt šādam troksnim.
šņākt Radīt spēcīgu, vienmērīgu, samērā augstu troksni, parasti berzes rezultātā (par mašīnām, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
čīkstēt Radīt stieptu, asu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kuri beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
kaukt Radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.). Būt par cēloni tam, ka rodas šāda skaņa. Atskanēt šādai skaņai.
pliukšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni). Būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu). Atskanēt šādam troksnim.
plīkšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni). Būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu). Atskanēt šādam troksnim.
blīkšķēt Radīt šāviena, sprādziena troksni. Atskanēt šādam troksnim.
starot Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas, arī enerģiju).
izstarot Radīt un izplatīt telpā (parasti elektromagnētiskos viļņus, piemēram, gaismu, infrasarkanos starus). Radīt un izplatīt telpā (kādu enerģijas veidu, elementārdaļiņas).
zizināt Radīt vidēji augstas, paklusas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
dūkt Radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
rūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
svainība Radniecība starp svaiņiem, svainēm.
interpretācija Radoša, īpatnēja pieeja idejas, satura atklāšanai (parasti izpildītājmākslā).
amatnieciskums Radošas ierosmes, arī talanta, meistarības trūkums (parasti mākslā, zinātnē).
piebalsot Radot balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piekliegt Radot raksturīgas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
pieklaigāt Radot raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dažiem putniem.
rajonizēt Rajonēt (1).
rajonizēt Rajonēt (2).
birojs Rakstāmgalds ar plauktiem, atvilktnēm, rakstāmpulti.
atdarināt Rakstīt (citas valodas burtus un vārdus) vai izrunāt (citas valodas skaņas) ar savas valodas rakstības, fonētikas, gramatikas līdzekļiem.
burtnieks Rakstu zīmju pratējs senatnē. Arī pareģis.
anarhisks Raksturīgs anarhijai (2), saistīts ar to. Patvaļīgs, nedisciplinēts.
nēģerisks Raksturīgs nēģeriem.
ārisks Raksturīgs, īpatnējs āriešiem (1).
ārisks Raksturīgs, īpatnējs āriešiem (2).
bagarēt Rakt ar bagaru (parasti upes, ezera gultnē). Padziļināt, tīrīt (piemēram, upi).
raķešdzinējs Raķešu dzinējs.
dzinējraķete Raķete, ko izmanto par dzinēju (kosmiskajiem kuģiem, mākslīgajiem pavadoņiem).
kodolraķete Raķete, kurā par dzinējspēka avotu izmanto kodolreakcijās atbrīvojušos enerģiju.
Ballistiskā raķete Raķete, kurai kustības sākuma posmā dzinēji ir ieslēgti, bet beigu posmā - izslēgti.
Ballistiskā raķete Raķete, kurai kustības sākuma posmā dzinēji ir ieslēgti, bet beigu posmā - izslēgti.
mīties Rasties citas skaņas, fonēmas vietā (morfēmā, vārdā) - par skaņu, fonēmu.
starot Rasties un izplatīties telpā (par elektromagnētiskajiem viļņiem, elementārdaļiņām, arī enerģiju).
pamatlīdzekļi Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā.
pamatfonds Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā. Pamatlīdzekļi.
Raķešu dzinējs Reaktīvais dzinējs, kura darbībai nav vajadzīga gaisa pieplūde un kuru izmanto raķetēs.
titulredaktors Redaktors, kura vārds ir minēts izdevuma titullapā.
atmagnetizēties Refl. --> atmagnetizēt. Zaudēt magnētiskās īpašības.
iznēsāties Refl. --> iznēsāt (7). Tikt iznēsātam.
kombinēties Refl. --> kombinēt (1). Tikt kombinētam.
kontaminēties Refl. --> kontaminēt (1).
kontaminēties Refl. --> kontaminēt (2).
koordinēties Refl. --> koordinēt. Tikt koordinētam.
patinēties Refl. --> patinēt.
savirknēties Refl. --> savirknēt. Tikt savirknētam.
savirpināties Refl. --> savirknēt. Tikt savirpinātam.
sūknēties Refl. --> sūknēt. Tikt sūknētam.
vakcinēties Refl. --> vakcinēt. Tikt vakcinētam.
virknēties Refl. --> virknēt (1). Tikt virknētam.
virknēties Refl. --> virknēt (2). Tikt virknētam.
pieriet Rejot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
totēmisms Reliģijas forma (parasti pirmatnējā sabiedrībā), kam raksturīga ticība, ka pastāv radniecība starp kādu cilvēku kopu un kādu dzīvnieku, augu, dabas parādību, priekšmetu.
puritānisms Reliģiski politiska protestantu kustība (angļu un skotu buržuāziskajā sabiedrībā 16. un 17. gadsimtā), kuras sākotnējais mērķis bija atbrīvot anglikāņu baznīcu no katolicisma elementiem.
Liturģiskā drāma Reliģisks uzvedums (viduslaikos), kas inscenē bībeles sižetus.
mistērija Reliģisks uzvedums (viduslaikos), kas inscenē bībeles sižetus. Liturģiskā drāma.
reģenerēt Restaurējot atjaunot (piemēram, pilsētas daļu, celtni) sākotnējā veidā.
asignējums Rezultāts --> asignēt.
atminējums Rezultāts --> atminēt (3).
definējums Rezultāts --> definēt.
izgulsnējums Rezultāts --> izgulsnēt, izgulsnēties (1).
nogulsnējums Rezultāts --> nogulsnēt, nogulsnēties (1). Nogulsnējusies kārta.
pierībināt Rībinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
lietot Rīkoties (piemēram, ar dabas bagātībām, celtnēm) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu.
pātaga Rīks (dzīvnieku vai cilvēku) pēršanai - pie kāta piestiprināta aukla, ādas sloksne, arī pinums no auklas, ādas sloksnēm u. tml.
Ritēt (kādās) sliedēs Risināties līdzšinējā, ierastajā kārtībā, virzienā.
velties Riteņiem, kāpurķēdēm griežoties, smagnēji pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
robottehnika Robotu kopums (piemēram, ražotnē).
zeltnesis Rokas ceturtais pirksts, uz kura parasti nēsā gredzenu.
piesitiens Rokas kustība, arī raksturīgu rokas kustību kopums, ar ko iedarbina taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu. Skanējums, ko tāda ar šādu kustību.
Vāveres ritenis Rotējoša cilindrveida ierīce, kas rada nebrīvē dzīvojošām vāverēm iespēju skriet, kustoties šādas ierīces iekšienē.
turbīna Rotējošs dzinējs, kas tvaika, gāzes vai ūdens enerģiju pārvērš mehāniskā darbā.
virpuļlauks Rotējošs elektromagnētiskais vai cita rakstura lauks, kura intensitāte var mainīties telpā un laikā.
lācene Rožu dzimtas lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām.
pierūcināt Rūcinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pierūkt Rūcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
nots Runas intonācija. Balss skanējums.
Artikulācijas bāze Runas orgānu stāvokļu vai kustību kopums, kas raksturīgs kādā valodā vai izloksnē runājošiem cilvēkiem.
Artikulācijas bāze Runas orgānu stāvokļu vai kustību kopums, kas raksturīgs kādā valodā vai izloksnē runājošiem cilvēkiem.
balss Runas skanējums, kurā izpaužas runātāja psihiskais stāvoklis. Arī intonācija.
tonis Runas, balss skanējuma īpatnību kopums, kurā izpaužas runas satura, psihiskā stāvokļa nianses, sastāvdaļas. Arī intonācija (1).
ķērkstēt Runāt skarbā, mazliet aizsmakušā balsī. Skanēt asi, skarbi, ar blakus trokšņiem (par cilvēka balsi).
turēt Runāt, arī dziedāt (noteiktā veidā, ar noteiktu skanējumu).
cilts Sabiedrības organizācijas forma pirmatnējās kopienas iekārtā.
feodālisms Sabiedriski ekonomiska formācija (laikmetā starp verdzības iekārtu un kapitālismu vai starp pirmatnējo kopienu un kapitālismu), kuras ražošanas attiecību pamatā ir feodāļu īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un daļēji uz ražotājiem.
pupārijs Sacietējusi pēdējās kāpura stadijas kutikula (daļai divspārņu), kas funkcionē kā kūniņas apvalks.
ieskābēt Sagatavot un ievietot (parasti traukā, tvertnē) skābēšanai.
sagrūt Sagāzties un pārvērsties drupās (parasti par celtnēm). Sabrukt (1). Arī grūstot nonākt avārijas stāvoklī.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tādēļ», «tāpēc»), un vienlaikus norāda uz nolūka attieksmi starp tiem, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tāpēc», «tādēļ»), un vienlaikus norāda uz cēloņa attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik» kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik»), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu «tāds», un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo altieksmi starp tiem.
ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponenta minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļu vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas paskaidro, precizē šajā teikuma komponentā minēto vārdu ar laika nozīmi, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas precizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
līdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurā raksturots teikuma komponentā minētās darbības rezultāts, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem. Kamēr.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurā raksturots teikuma komponentā minētās darbības rezultāts, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem. Līdz [3].
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības vai pirms tās).
līdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
pirms Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības vai pēc tās).
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
tas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kopš Saista salikta teikuma komponentu, kurā nosaukts laika moments, kad sākusies un turpinās palīgteikumā minētā darbība, ar palīgteikumu, norādot uz laika attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponētu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem. Ja.
kāds Saista teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
Šajā (arī šinī, šai) ziņā Saistījumā ar noteiktiem, arī iepriekš minētiem apstākļiem, situāciju, pazīmi, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, apgalvojumam.
Šajā (arī šinī, šai) ziņā Saistījumā ar noteiktiem, arī iepriekš minētiem apstākļiem, situāciju, pazīmi, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, apgalvojumam.
Induktīvā saite Saistījums, kas magnētisko lauku mijiedarbībā rodas starp maiņstrāvas elektriskajām ķēdēm.
anēmisks Saistīts ar anēmiju, tai raksturīgs.
dabaszinātnisks Saistīts ar dabaszinātnēm, tām raksturīgs. Tāds, kas pamatojas uz dabaszinātnēm.
elektromagnētisks Saistīts ar elektromagnētismu, tam raksturīgs.
feromagnētisks Saistīts ar feromagnētismu, tam raksturīgs.
filoģenētisks Saistīts ar filoģenēzi, tai raksturīgs.
fonemātisks Saistīts ar fonēmu, tai raksturīgs.
fonētisks Saistīts ar fonētiku (1), tai raksturīgs.
fonētisks Saistīts ar fonētiku (2), tai raksturīgs.
ģenētisks Saistīts ar ģenētiku, tai raksturīgs.
ģenētisks Saistīts ar ģenēzi, tai raksturīgs.
ģeomagnētisks Saistīts ar ģeomagnētismu, tam raksturīgs.
vakarējs Saistīts ar iepriekšējo laikposmu, tāds, kas bijis, noticis samērā nesenā pagātnē.
kibernētisks Saistīts ar kibernētiku, tai raksturīgs.
kinētisks Saistīts ar kinētiku (1), tai raksturīgs.
kinētisks Saistīts ar kinētiku (2), tai raksturīgs.
galvanomagnētisks Saistīts ar magnētiskā lauka iedarbību uz metālu un pusvadītāju elektriskajām īpašībām.
magnētisks Saistīts ar magnētismu, tam raksturīgs.
morfoģenētisks Saistīts ar morfoģenēzi, tai raksturīgs.
spināls Saistīts ar mugurkaulu, tā smadzenēm, mugurkaulam, tā smadzenēm raksturīgs.
tālaika Saistīts ar noteiktu laikposmu pagātnē.
ontoģenētisks Saistīts ar ontoģenēzi, tai raksturīgs.
organisks Saistīts ar organismu (1), tam raksturīgs. Saistīts ar cilvēka vai dzīvnieka smadzenēm, iekšējiem orgāniem, tiem raksturīgs.
orogēns Saistīts ar oroģenēzi, tai raksturīgs.
palinģenētisks Saistīts ar palinģenēzi, tai raksturīgs.
partenoģenētisks Saistīts ar partenoģenēzi, tai raksturīgs.
patoģenētisks Saistīts ar patoģenēzi (1), tai raksturīgs.
patoģenētisks Saistīts ar patoģenēzi (2), tai raksturīgs.
pirmbaltu Saistīts ar pirmatnējām baltu ciltīm, tām raksturīgs.
pirmģermāņu Saistīts ar pirmatnējām ģermāņu ciltīm, tām raksturīgs.
planetārs Saistīts ar planētām, tām raksturīgs.
protoplanetārs Saistīts ar protoplanētu, tai raksturīgs.
psihoģenētisks Saistīts ar psihoģenēzi, tai raksturīgs.
radioģenētisks Saistīts ar radioģenētiku, tai raksturīgs.
cerebrāls Saistīts ar smadzenēm.
nešķīsts Saistīts ar velnu, ļaunām mitoloģiskām būtnēm.
humanitārs Saistīts ar zinātnēm, kas pētī kultūru, valodu, vēsturi, ekonomiku, šīm zinātnēm raksturīgs.
siderisks Saistīts ar zvaigznēm, tām raksturīgs.
Hidrauliskā java Saistviela, ko lieto mūrēšanai vai betonēšanai tur, kur ir palielināts mitrums, stipra ūdens iedarbība.
Induktīvā saite Saite, kas magnētisko lauku mijiedarbībā rodas starp maiņstrāvas elektriskajām ķēdēm.
Melns (arī brūns) kā čigāns (arī čigānēns) Saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.
Brūns (arī melns) kā čigāns (arī čigānēns) Saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.
Melns (arī brūns) kā čigānēns (arī čigāns) Saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.
Melns (arī brūns) kā čigāns (arī čigānēns) Saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.
Kā lācis (iet, staigā, strādā u. tml.) Saka par neveiklu, tūļīgu, arī smagnēju cilvēku.
Loks noslēdzas Saka, ja darbība, norise atgriežas pie sākotnējā objekta, rada sākotnējo stāvokli.
Naudas maks (kādam) rokās Saka, ja kāds pārzina naudas līdzekļus (ģimenē, saimniecībā).
Naudas maks (kādam) rokās Saka, ja kāds pārzina naudas līdzekļus (ģimenē, saimniecībā).
Naudas maks (kādam) rokās Saka, ja kāds pārzina naudas līdzekļus (ģimenē, saimniecībā).
Ne tuvu Saka, ja kas it nemaz neatbilst, nelīdzinās kam minētam. Nepavisam.
Kaut vai (tā) Saka, ja nedod konkrētu atbildi, bet pieļauj kādu no minētajām iespējām.
Kaut vai (tā) Saka, ja nedod konkrētu atbildi, bet pieļauj kādu no minētajām iespējām.
Kaut arī (tā) Saka, ja nedod konkrētu atbildi, bet tikai pieļauj minēto iespēju.
Nerunājot (nemaz) par (ko) Saka, norādot uz ko līdzīgu iepriekš minētajam.
Tas ir kāda (roku) darbs Saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).
Tas ir kāda roku darbs Saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).
Lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai (kas) paliktu neskarts, atstāts, saglabāts līdzšinējā veidā.
siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis).
savirknēt Sakārtot, novietot virknē.
salikt Sakārtot, savirknēt (piemēram, vārdus teikumā). Arī sacerēt.
pamatkrāsa Sākotnējā (kā) krāsa.
pamatnozīme Sākotnējā (valodas vienības) nozīme. Visbiežāk izmantotā, arī ārpus konteksta parasti uztveramā (valodas vienības) nozīme.
pamatizglītība Sākotnējā izglītība.
pamatslimība Sākotnējā slimība, kas izraisījusi citas slimības, galvenā no slimībām, ar kurām kāds vienlaicīgi slimo.
pirmnozīme Sākotnējā, arī galvenā (kā) nozīme.
pirmcēlomba Sākotnējā, arī galvenā cēlonība.
pirmcivilizācija Sākotnējā, pirmatnējā civilizācija.
pirmforma Sākotnējā, vissenākā (kā) forma.
pirmnozīme Sākotnējā, vissenākā (valodas vienības) nozīme.
pirmdzimtene Sākotnējā, vissenākā vieta, teritorija, kur (kas, piemēram, dzīvnieku, augu suga, šķirne) ir radies.
uzmetums Sākotnējais (teksta, shēmas, gleznas u. tml.) variants (parasti vēl labojams). Galveno (teksta, shēmas, gleznas u. tml.) ideju fiksējums.
dagerotipija Sākotnējais fotografēšanas paņēmiens, ar kuru attēlu ieguva uz plates, kas pārklāta ar sudraba jodīdu.
sagatave Sākotnējais kāda materiāla, priekšmeta veidojums, arī starpprodukts, no kā turpmākajā apstrādē iegūst vajadzīgo materiālu, priekšmetu u. Tml.
precības Sākotnējais posms senajās laulību slēgšanas tradīcijās.
pamatteksts Sākotnējais teksts.
mets Sākotnējais variants (parasti mākslas darbam). Uzmetums, skice.
pirmpamats Sākotnējais, arī galvenais (kā, piemēram, stāvokļa, norises, attīstības) pamats. Arī pamatfaktors.
pirmcēlonis Sākotnējais, arī galvenais cēlonis.
pirmnosacījums Sākotnējais, arī galvenais nosacījums.
pirmnoteikums Sākotnējais, arī galvenais noteikums.
pirmelements Sākotnējais, vissenākais elements (parādībām dabā).
pirmtēls Sākotnēji iecerētais, izveidotais (kā) tēls (parasti mākslas darbā).
Pirmajā laikā Sākotnēji, sākumā.
Pirmajā laikā Sākotnēji, sākumā.
pirmatnējs Sākotnējs.
rasties Sākt augt, pakāpeniski veidoties (parasti par augiem vai dzīvniekiem). Ieviesties (par jaunām augu šķirnēm vai dzīvnieku sugām).
uzņemt Sākt izmantot (brīvo laikposmu). Sākt svinēt (svētkus).
atskanēt Sākt skanēt, kļūt dzirdamam (par skaņām).
sakaunēties Sākt, parasti pēkšņi, kaunēties.
sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, mainīt miera stāvokli (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām). Īsu bridi mainīt miera stāvokli.
Ogu maize Salda smalko kviešu miltu maize ar rozīnēm.
Ogu maize Salda smalko kviešu miltu maize ar rozīnēm.
dzeltenmaize Salda smalko kviešu miltu maize, kas cepta ar safrāna un olu piedevām, parasti arī ar rozīnēm.
pumperniķelis Salds, ciets cepums ar rozīnēm un riekstiem.
atsāļot Samazināt vai pilnīgi likvidēt sāls daudzumu (piemēram, ūdenī, augsnē).
šahta Samērā garš, vertikāls dobums, eja (piemēram, celtnēs, iekārtās, iežos).
Daudz kas Samērā liels daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
Daudz kas Samērā liels daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u.tml.).
Maz kas Samērā mazs daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
Maz kas Samērā mazs daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
rībēt Samērā spēcīgi, padobji, nevienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
rībēt Samērā spēcīgi, padobji, nevienmērīgi skanēt, parasti pēc satricinājuma, trieciena.
lāsteka Samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, sacietējot izkusušā! un lejup tekošai vielai. Samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, izgulsnējoties vielām no lejup tekoša šķidruma.
sastaipīt Sanēsāt (ko smagu).
izsanēt Sanēt un pabeigt sanēt.
džinkstēt Sanēt, sīkt, zuzēt u. tml. (par lidojošiem kukaiņiem).
strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
problēma Sarežģīts teorētisks vai praktisks uzdevums, kas jārisina, jāpētī. Pretrunīga situācija kāda procesa vai parādības zinātniskā izpratnē.
viesības Sarīkojums ar lūgtiem viesiem un mielastu, parasti ģimenē svarīgu notikumu, arī svētku atzīmēšanai.
purpurīns Sarkana krāsviela, ko iegūst no rubijas saknēm vai sintezē.
atrofēties Sarukt, panīkt, zaudēt spējas funkcionēt (par organisma daļām).
savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nejauši, nepārdomāti.
saieties Saskanēt (1).
apmierināt Saskanēt (ar prasībām, normām, vajadzībām).
iederēties Saskanēt ar apkārtējo, labi iekļauties tajā, būt īstajā, piemērotajā vietā.
harmonēt Saskanēt, būt saskanīgam, samērīgam.
korķis Sastrēgums, aizsprostojums, kas traucē normālu kustību, funkcionēšanu.
sapumpēt Sasūknēt.
notriekt Sašaujot, taranējot gaisā (lidaparātu), panākt, ka (tas) nokrīt. Sašaujot gaisā (piemēram, putnu), panākt, ka (tas) nokrīt.
sagumt Sašķiebties, kļūt zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
sagubt Sašķiebties, kļūt, parasti ievērojami, zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
iztrunēt Satrunēt (viscaur vai no iekšpuses).
iztrupēt Satrupēt (viscaur vai no iekšpuses). Iztrunēt.
liegums Saudzējama teritorija, kurā daļēji jāsaglabā dabas bagātības to pirmatnējā veidā.
zemeslode Saules sistēmas planēta Zeme.
zeme Saules sistēmas planēta, ko apdzīvo cilvēki.
lihteris Sauskravas kuģis bez dzinēja.
rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku (piemēram, lazdām, ciedriem). Šī augļa sēkla, kodols.
cits Savādāks, jauns, arī nezināms (salīdzinot ar esošo, minēto, zināmo).
renegātisms Savas līdzšinējās, parasti politiskās, pārliecības noliegšana un pievienošanās šīs pārliecības pretiniekiem.
Kabatas nazis Savāžams, kabatā nēsājams nazis.
Kabatas nazis Savāžams, kabatā nēsājams nazis.
treponēma Savienojumā «bālā treponēma»: mikroorganisms, kas izraisa sifilisu.
lukturītis Savienojumā «kabatas lukturītis»: neliela pārnēsājama elektriskā apgaismošanas ierīce. Kabatas laterna.
lēkšana Savienojumā «lēkšana no tramplīna»: ūdensslēpošanas disciplīna - planējums uz priekšu, iegūstot sākuma augstumu uz ūdenī novietota tramplīna.
linča Savienojumā «linča tiesa»: cilvēku (parasti nēģeru) sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
pols Savienojumā «magnētiskais pols»: pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiska lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
mazsaru Savienojumā «mazsaru tārpi». Posmaino tārpu klase, kurā ietilpst sīki līdz samērā lieli slaidi dzīvnieki, kas parasti dzīvo saldūdeņos un augsnē.
mongoloīds Savienojumā «mongoloīdā rase»: rase, kuras pārstāvjiem raksturīga plakana seja ar stipri izvirzītiem vaigu kauliem, tumsnēja, bieži dzeltenīga āda, taisni, cieti un tumši mati.
kuriene Savienojumā «no kurienes»: norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
pussabrukšana Savienojumā «pussabrukšanas periods»: laikposms, kurā caurmērā puse no sākotnējiem attiecīgās radioaktīvās vielas atomiem sabrūk.
atpakaļ Savienojumā ar «sen», «nesen», «ilgi», «neilgi» u. tml.: pastiprina tā vārda nozīmi, kurš norāda, ka darbība, process noticis pagātnē.
daudz Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme ir ievērojami palielināta, pastiprināta.
visvairāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme izpaužas visspēcīgāk (salīdzinājumā ar ko citu).
mazliet Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme piemīt nelielā mērā.
vairāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme spēcīgāk izpaužas (salīdzinājumā ar ko citu).
maz Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme vāji izpaužas.
krietns Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu vai arī ar to nozīmē lietotu vārdu norāda, ka minētā pazīme ir samērā palielināta, pastiprināta.
pirmais Savienojumā ar laika nozīmes lietvārdiem: sākotnējs, tāds, kas ir, noris pašā sākumā, iesākumā.
pilns Savienojumā ar mērvienības nosaukumu: tāds, kaš atbilst minētajai mērvienībai, skaitliskajam lielumam precīzi vai arī nedaudz pārsniedz to.
turpat Savienojumā ar skaita, lieluma apzīmējumu norāda, ka līdz minētajam skaitam, lielumam mazliet pietrūkst.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā skaņa, gaisma, smarža u. tml. izplatās, tiek izplatīta viscaur telpā, apkārtnē, vidē.
at- Savienojumā ar verbu norāda, ka kustība vērsta šurp (uz runātāja vai pieminētā objekta pusi).
lēkšana Savienojumos «lēkšana no tramplīna», «lēkšana ar slēpēm»: sporta veids - planējošs lidojums uz priekšu un lejup, izmantojot nobraucienā ar slēpēm no tramplīna iegūto inerci.
tīrviela Savienojums vai ķīmiskais elements, kura daudzumā pārrēķina darbīgā elementa daudzumu mēslojumā, augsnē, augos.
korespondēt Savstarpēji atbilst, saskanēt. Būt savstarpējā attieksmē, sakarā.
vija Savstarpēji saistītu parādību, norišu, faktu u. tml. virkne. Arī secīgu, parasti savstarpēji saistītu, laikposmu virknējums.
saķēdēties Savstarpēji sasaistīties virknē, rindā u. tml. (parasti par vielas daļiņām).
gaurs Savvaļas vērsis (Indijā, Birmā, Indonēzijā).
kārta Secība, kādā notiek likumiskās mantošanas un piedzinēju prasījumu apmierināšana.
pasāža Secīgu, parasti strauji mainīgu, elementu virknējums.
lupatsega Sega, ko darina no linu diegiem un drēbes sloksnēm, nelieliem drēbes gabaliem.
lapkoks Segsēklis ar pār koksnē jūsos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām. Lapu koks.
Skuju koks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un skujām. Skujkoks.
Skuju koks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un skujām. Skujkoks.
skujkoks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un skujām. Skuju koks.
Lapu koks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām. Lapkoks.
Lapu koks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām. Lapkoks.
pasāža Segta savienojuma eja starp celtnēm. Plaša segta galerija ar tirgotavu rindu.
punktsēja Sēja, kuru veic ar precīzām izsējas mašīnām, kas visas sēklas ievieto augsnē vienādā attālumā vienu no otras.
sēja Sēklas novietošana un iestrādāšana augsnē.
prāmis Sekli peldošs kravas un pasažieru ūdens transportlīdzeklis, kam parasti nav sava dzinēja.
izselekcionēt Selekcionējot izveidot, arī uzlabot (šķirni).
pusdālderis Sena (parasti sudraba) monēta, kuras vērtība ir puse no dāldera.
dālderis Sena (parasti sudraba) monēta.
reiss Sena naudas vienība (Portugālē, Brazīlijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
dukāts Sena naudas vienība. Attiecīgā (sudraba vai zelta) monēta.
vērdiņš Sena naudas vienība. Attiecīgā monēta.
reāls Sena sudraba monēta (Spānijā, Meksikā, Portugālē).
pimberis Sena sudraba monēta.
luidors Sena zelta monēta (Francijā).
unce Sena zelta monēta (piemēram, Spānijā, Itālijā, Meksikā); sena sudraba monēta (Marokā).
pistole Sena zelta monēta (Spānijā, vēlāk arī Francijā, Itālijā, Vācijā un citās zemēs).
olimpiāde Senajā Grieķijā — Zevam veltīti svētki (Olimpijas tuvumā), kurus svinēja ik pēc 4 gadiem un kuru laikā notika sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā.
pretorijs Senajā Romā vieta (karaspēka nometnē), kur atradās pretora, vēlāk karavadoņa telts. Pretora, vēlāk karavadoņa mītne.
paleolīts Senākais akmens laikmeta periods, kad pirmatnējais cilvēks darbarīkus izgatavoja no akmens.
senlietas Senatnē izgatavoti priekšmeti, kas ir iegūti arheoloģiskos izrakumos.
rekapitulācija Senču (strukturālo, ķīmisko, funkcionālo) pazīmju atkārtošanās mūsdienu organismu ontoģenēzē.
trifele Sēne ar bumbuļveida augļķermeni, kas attīstās augsnē.
fenikss Senēģiptiešu mitoloģijā - putns, Saules dieva iemiesojums. Seno romiešu mitoloģijā - putns, kas pēc sadegšanas spēj atdzimt no pelniem.
kants Senlaicīga, sākotnēji reliģiska, vēlāk arī laicīga dziesma bez instrumentāla pavadījuma.
tunika Seno romiešu kreklveida apģērba gabals no vilnas vai linu auduma (ar atverēm galvai un rokām, vēlāk ar piedurknēm).
leijerkaste Sens pārnēsājams ērģeļu tipa mehānisks mūzikas instruments, ko darbina, griežot kloķi.
piesēņot Sēņojot piepildīt ar sēnēm (parasti grozu).
sklerocijs Sēņotne pirmsziemošanas stadijā (dažām parazītiskajām sēnēm).
piesīkt Sīcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
plenēt Siet, savienot (kokmateriālus) plosta plenēs.
zēngalviņa Sieviešu frizūra, kurai raksturīgi īsi apgriezti mati, ko nēsā bez celiņa uz pieres taisni nogrieztus un gandrīz pilnīgi gludus.
rotonda Sieviešu virstērps - garš apmetnis bez piedurknēm.
namamāte Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē.
saimniece Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē. Arī sieviete, kas uzņem viesus (parasti savā mājā). Namamāte.
mājsaimniece Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē. Sieviete, kas strādā algotu darbu mājsaimniecībā.
videosignāls Signāls attēla ierakstīšanai un reproducēšanai magnētiskajos glabātājos (lentēs, diskos u. c.).
mizgrauzis Sīka brūna vai melna vabole, kuras kāpuri dzīvo zem koku mizas, retāk koksnē, veidodami cilindriskas ejas.
kapilārs Sīka pora (augsnē), pa kuru pārvietojas ūdens un gaiss.
ķirmis Sīka vabole, kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo.
gāzturbīna Siltuma dzinējs, kurā vilkmes spēks tiek radīts, pārveidojot kurināma ķīmisko enerģiju izplūstošās gāzes strūklas kinētiskajā enerģijā.
Siltuma bilance Siltuma enerģijas sadalījums (dzinēja krāsnī, katlā u. tml.)
atkust Siltuma iedarbībā mazināties, izbeigties sasalumam (piemēram, augsnē).
Tvaika mašīna Siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
Siltuma dzinējs Siltumdzinējs.
Mirgošanas aritmija Sirds ritma traucējums - nekoordinēta atsevišķu muskuļšķiedru raustīšanās (priekškambaru sistoles vietā). Fibrilācija.
Mērvienību sistēma Sistēma, kurā dažas mērvienības ir pieņemtas par pamatvienībām, bet pārējās ir definētas, pamatojoties uz fizikālām likumsakarībām.
galaktika Sistēma, kurā ietilpst zvaigznes, planētas un to pavadoņi, gāzu un putekļu miglāji.
rekorders Skaitļošanas tehnikā - datu sagatavošanas iekārta to manuālai ierakstīšanai skaitļotāja magnētiskajā lentē.
krītot Skalot audumus ar nogulsnēta krīta un ūdens maisījumu.
iebrēkties Skaļi, griezīgi ieskanēties.
brēkt Skaļi, griezīgi skanēt.
piekaukt Skaļi, neapvaldīti raudot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
rēkt Skaļi, skarbi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.).
pieskandēt Skandējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
noskaņa Skanējuma īpatnības, skaņas īpašību kopums.
izruna Skanējuma izveide (valodas skaņām, vārdiem u. tml.) ar runas orgāniem. Skanējums (valodas skaņām, vārdiem u. tml.).
kolorīts Skanējuma nokrāsa (skaņdarbam, mūzikas instrumentam, orķestrim, dziedātāja balsij, korim).
pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs). Nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
dzirdamība Skanējuma skaidrības pakāpe. Iespēja dzirdēt.
skandums Skanējums (1).
izskaņa Skanējums (piemēram, dziesmai, runai).
lauzties Skanēt (par balss skaņām, ko cenšas aizturēt).
gavilēt Skanēt (parasti dzidri, skaļi).
šalkt Skanēt ilgstoši, vienlaikus, samērā vienmērīgi (par vairāku, daudzu cilvēku radītām, parasti balss, skaņām).
drebēt Skanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
pārmesties Skanēt saraustīti, ar traucējumiem, mainīgā augstumā (par balsi, melodiju).
pavadīt Skanēt vienlaicīgi (ar ko).
birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, nepārtraukti izrunātām skaņām, vārdiem, teikumiem).
indzēt Skanēt.
piezvanīt Skanot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, telpā).
saplūst Skanot vienlaikus, kļūt par vienotu skanējumu, arī kļūt neatšķiramam citam no cita (par skaņām, izteikumiem u. tml.).
tembrs Skaņai raksturīga īpatnēja nokrāsa, ar ko atšķiras vienāda augstuma skaņas.
koloristika Skaņdarba skanējuma nokrāsa.
instrumentācija Skaņu atlase pantā, kura piešķir tam īpašu skanējumu, rada emocionālu nokrāsu.
Iekšējā fleksija Skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piemēram, «dzenu» un «dzinu»).
Iekšējā fleksija Skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piemēram, «dzenu» un «dzinu»).
Magnētiskais ieraksts Skaņu vai attēlu ieraksts uz feromagnētiska materiāla.
skrāpēt Skart (ko) ar ko asu, cietu tā, ka rodas raksturīgs, ass, samērā skaļš troksnis. Atskanēt šādam troksnim.
saskarties Skart vienam otru, citam citu (parasti par dzīvām būtnēm, to ķermeņu daļām, priekšmetiem).
revija Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma. Šāda skatuves mākslas veida uzvedums.
smelgt Skumji skanēt (parasti par mūzikas instrumentiem).
šīferis Slāneklis, kas paralēli slāniskuma virzienam šķeļas plānās, gludās plāksnēs. No šāda slānekļa izveidots materiāls.
kukluksklans Slepena teroristiska, rasistiska organizācija (Amerikas Savienotajās Valstīs), kas vajā nēģerus un progresīvus darbiniekus.
lēkt Slēpošanā - pēc nobrauciena (pa tramplīnu) un atspēriena atrauties (no tā) un planēt, cenšoties piezemēties iespējami tālāk.
nosliepnēt Sliepnēt un pabeigt sliepnēt. Nošpaktelēt.
priekšslimība Slimība, kas noris pirms citas slimības. Slimība sākotnējā formā.
sideroze Slimība, ko izraisa dzelzs putekļu nogulsnēšanās plaušās.
ateroskleroze Slimība, kuras cēlonis ir holesterīna nogulsnēšanās uz artēriju iekšējām sieniņām.
ģeneralizācija Slimības izplatīšanās organismā no ierobežota sākotnējā perēkļa. Fizioloģiska procesa izplatīšanās pāri sākotnējām robežām.
tenesms Slimīga, bieža defekācijas un urinēšanas vajadzība.
panduss Slīpa iebūve (celtnē) vai izbūve (celtnes ārpusē) bez pakāpieniem satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
slotaskāts Slotas saišķī, plāksnē iestiprināms, arī iestiprināts kāts.
Nelaba slimība (arī kaite) Smaga, grūta slimība. Venēriska slimība.
stampāt Smagnējā gaitā, arī ar grūtībām virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
klumzāt Smagnēji, neveikli iet. Klamzāt.
klamzāt Smagnēji, neveikli iet. Klumzāt.
stampīgs Smagnējs, arī neveikls.
klumzīgs Smagnējs, neveikls. Klamzīgs.
klamzīgs Smagnējs, neveikls. Klumzīgs.
neveikls Smagnējs, sarežģīts, arī samākslots (piemēram, par valodu, stilu).
meliss Smalkā cukura šķirne, ko iegūst no cukura rafinēšanas blakusprodukta - baltā sīrupa. Šīs šķirnes cukurs.
kanēļmaizīte Smalkmaizīte ar kanēli.
muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piemēram, muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu saknēs.
piesmiet Smejoties panākt, būt par cēloni, ka smieklu skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piesmidzināt Smidzinot (šķidrumu), panākt, ka (tas) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
smīkņāt Smīnēt.
Sieviešu jautājums Sociālo problēmu kopums, kas saistīts ar sievietes stāvokli sabiedrībā un ģimenē, mātes un bērna aizsardzību, sievietes atbrīvošanu no apspiestības.
lāčsomainis Somaino apakšklases neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plais purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs.
klaudzēt Spalgi, samērā skaļi skanēt (par soļiem, sitieniem u. tml.).
klaudzēt Spalgi, samērā skaļi skanēt (parasti par sliedēm, kāpnēm, pa kurām brauc, iet).
konservēt Speciāli gatavot (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus, barību).
parks Speciāli iekārtota teritorija (parasti ar attiecīgām celtnēm) transportlīdzekļu un mašīnu novietošanai, tehniskai apkopei, remontam.
Trako krekls Speciāls garš krekls ar pagarinātām piedurknēm psihiski slimu cilvēku kustību ierobežošanai.
Trako krekls Speciāls garš krekls ar pagarinātām piedurknēm psihiski slimu cilvēku kustību ierobežošanai.
dārdēt Spēcīgi, dobji, nevienmērīgi skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
dārdēt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.).
grandēt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.). Dārdēt (4).
dimdēt Spēcīgi, samērā spalgi skanēt (par mūzikas instrumentiem, mūzikas skaņām).
vālēt Spēcīgi, smagnēji sist, triekt, parasti ar vāli.
dārdi Spēcīgs, nevienmērīgs cilvēka balss, runas skanējums.
agrīnība Spēja (piemēram, lauksaimniecības augiem) nobriedināt sēklu vai nest augļus, arī uzplaukt agrāk par citiem, citām šķirnēm. Agrīnums.
elastība Spēja atjaunot sākotnējo tilpumu, formu pēc deformācijas.
radītspēja Spēja radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā). Spēja radīt, radīšanas spēja.
uzbangot Spēji atskanēt, spēcīgi skanēt.
izgrūst Spēji radīt (paīsu skaņu) - par dzīvām būtnēm.
sūcējspēks Spēks, ar kādu (kas) tiek sūkts, sūknēts.
Smaguma spēks Spēks, kurš darbojas uz materiālu daļiņu Zemes (vai cita debess ķermeņa) tuvumā un kuru definē kā gravitācijas spēka un Zemes (vai cita debess ķermeņa) rotācijas izraisītā inerces centrbēdzes spēka summu.
Smaguma spēks Spēks, kurš darbojas uz materiālu daļiņu Zemes (vai cita debess ķermeņa) tuvumā un kuru definē kā gravitācijas spēka un Zemes (vai cita debess ķermeņa) rotācijas izraisītā inerces centrbēdzes spēka summu.
rektascensija Spīdekļa koordināta - debess ekvatora loks no pavasara punkta Saules šķietamās īpatnējās kustības virzienā līdz spīdekļa deklinācijas riņķiem.
pretspiediens Spiediens (piemēram, gāzei, tvaikam) izplešanās procesa beigās siltuma dzinējā.
lori Spilgtas krāsas papagailis (Austrālijā, Polinēzijā, Jaungvinejā) ar otveida mēli.
zvīļot Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
spirillas Spirālveida baktērijas ar vienu vītni vai vairākām vītnēm.
Ledus stadions Sporta sacensībām paredzēts ledus ceļš vai ledus laukums kopā ar skatītāju tribīnēm un palīgtelpām.
totalizators Sporta sacensībās - derību spēle, kuras pamatā ir par atsevišķiem sacensība dalībniekiem iemaksātās naudas summas, ko iemaksātāts zaudē, ja nav uzminējis sacensību rezultātu.
alpīnisms Sporta veids - kāpšana grūti pieejamās, augstās kalnu virsotnēs, pārgājieni augstos kalnos u. tml.
jātnieks Sportists, kas specializējies jāšanas sportā. Speciālists, kas iejāj un trenē sporta zirgus.
zibēt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
zibināties Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu. Būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
izspurgt Spurdzoši ieskanēties (par smiekliem).
nospurgt Spurdzoši noskanēt (par smiekliem).
piestarot Starojot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
Jonizējošais starojums Starojums, kas tieši vai netieši izraisa vides jonizāciju (piemēram, elektromagnētiskais starojums, korpuskulārais starojums).
Jonizējošais starojums Starojums, kas tieši vai netieši izraisa vides jonizāciju (piemēram, elektromagnētiskais starojums, korpuskulārais starojums).
kosmoss Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas. Šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām.
visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas. Šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām. Kosmoss.
diafragma Starpsiena īpašam nolūkam (celtnēs, tehniskās ierīcēs).
transformators Statiska elektromagnētiska ierīce tīkla maiņsprieguma parametru maiņai un pārveidošanai.
miers Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamas psihiskas ietekmes. Stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.
skaļums Stāvoklis (apkārtnē, dabā, vidē u. tml.), kad ir stipras skaņas.
klusums Stāvoklis (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai kad' nav dzirdamas skaņas.
ugunsdrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (vietā, teritorijā, celtnē, vidē) ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi novērsta uguns postošās iedarbības iespējamība.
ugunsnedrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (vietā, teritorijā, celtnē, vidē) ir samērā liela uguns postošās iedarbības iespējamība.
neapziņa Stāvoklis, kad apziņa nefunkcionē vai funkcionē vāji.
nostenēt Stenēt (visu laikposmu) un pārstāt stenēt.
pūst Stenēt, vaidēt (piemēram, aiz sāpēm, nespēka).
nostenēt Stenot noteikt, pateikt. Nostenēties (2).
čells Stīgu lociņinstruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp altu un kontrabasu.
Magnētiskā vētra Stipras, neregulāras debess ķermeņa magnētiskā lauka izmaiņas.
Magnētiskā vētra Stipras, neregulāras Zemes un citu debess ķermeņu magnētiskā lauka izmaiņas.
tvanot Stipri, reibinoši smaržot. Tvanēt (2).
kalpot Strādāt algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
nesējs Strādnieks (parasti dzelzceļa stacijās), kas par noteiktu samaksu pārnēsā pasažieru rokas bagāžu.
lējējs Strādnieks, kas lej (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē un gatavo, veido (ko). Speciālists šādā darbā.
iegāzties Strauji iebrukt (piemēram, par griestiem, jumtu). Ar spiedienu, triecienu tikt izlauztam un strauji ievirzītam celtnes iekšienē.
iegrūt Strauji iegrimt (par zemi). Sagrūt un iekrist celtnes iekšienē (piemēram, par jumtu).
aizgūties Strauji, aizrautīgi. Aizgūtnēm.
piestrāvot Strāvojot izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu.
stublājs Stumbrs (lakstaugiem), kas nepārkoksnējas.
stublis Stumbrs (parasti nepārkoksnējies).
kakts Stūris (priekšmeta iekšienē).
piesūknēt Sūknējot (šķidrumu, gāzi), piepildīt (ar to, piemēram, tvertni).
nosūknēt Sūknējot atdalīt (no kā).
nosūknēt Sūknējot atdalīt nost (daļu).
iesūknēt Sūknējot iepildīt (kur iekšā).
izsūknēt Sūknējot iztukšot (piemēram, trauku).
izsūknēt Sūknējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
sasūknēt Sūknējot panākt, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pārsūknēt Sūknējot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
piesūknēt Sūknējot pievadīt (ko).
atsūknēt Sūknējot samazināt (gaisa, ūdens u. tml. daudzumu).
uzsūknēt Sūknējot uzvirzīt (parasti šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
pumpēt Sūknēt.
virpuļsūknis Sūknis šķidruma vai šķidruma un gāzes maisījuma sūknēšanai (lieto, piemēram, ūdensapgādē).
Kondukcijas sūknis Sūknis, kas, iedarbojoties elektromagnētiskajam spēkam, sūknē šķidrumu.
Kondukcijas sūknis Sūknis, kas, iedarbojoties elektromagnētiskajam spēkam, sūknē šķidrumu.
tālappute Svešapputes veids - apputeksnēšanās ar tās pašas sugas cita auga putekšņiem.
piesvilpt Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piesvilpot Svilpojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
atzīmēt Svinēt (jubilejas, svētkus u. tml.). Pieminēt, atcerēties (kādu svarīgu notikumu, datumu).
atskatīties Svinēt (jubileju, atceri).
dzert Svinēt (kāzas, kristības, bēres).
Dzert (kāzu, kristību, bēru) godu Svinēt kāzas, kristības vai bēres.
kāzoties Svinēt kāzas. Kāzot.
kāzot Svinēt kāzas. Kāzoties.
Dzert kristības Svinēt kristības.
izsvinēt Svinēt un pabeigt svinēt.
nosvinēt Svinēt un pabeigt svinēt.
svētīt Svinēt.
Dabas raugi Šādas sēnes, kas sastopamas augsnē, no kurienes tās nokļūst uz augu augļiem.
vāle Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis.
karte Šāds debess ķermeņa virsmas vai tās daļas, arī zvaigžņotas debess vai tās daļas attēlojums plaknē.
dārdi Šāds mūzikas instrumentu skanējums.
piešalkt Šalcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
stars Šaura, noteiktā virzienā orientēta (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) izplatīšanās josla. Pa šādu joslu virzītais (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) kopums.
lakta Šķērsis (putnu mītnē), uz kura nakšņo putni.
Osmotiskais spiediens Šķīduma kinētiski aktīvo daļiņu spiediens sistēmās, ko veido dažādas koncentrācijas šķīdumi, kurus atdala puscaurlaidīga membrāna.
Osmotiskais spiediens Šķīduma kinētiski aktīvo daļiņu spiediens sistēmās, ko veido dažādas koncentrācijas šķīdumi, kurus atdala puscaurlaidīga membrāna.
virāža Šķīdums fotoattēlu ietonēšanai.
piešķindēt Šķindot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
starpšķirne Šķirne, kuras īpatņus apvieno pazīmes, kas raksturīgas divām vai vairākām citām šķirnēm, no kurām tie cēlušies.
piešņākt Šņācot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
nošpaktelēt Špaktelēt un pabeigt špaktelēt. Nosliepnēt.
Augšanas (arī veģetācijas) punkts Šūnas ar plāniem apvalkiem stumbra galotnē, kas pastāvīgi dalās.
Veģetācijas (arī augšanas) punkts Šūnas ar plāniem apvalkiem stumbra galotnē, kas pastāvīgi dalās.
visapkārt Tā, ka (kas) ir, atrodas, noris pilnīgi apkārt, visā apkārtnē.
priekša Tā, ka kas tiek veikts, darīts (kāda, kā) klātbūtnē. Arī atklāti.
papildus Tā, ka tiek izmantots, organizēts, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, būtiskāko, raksturīgāko, arī iepriekš paredzēto, sākotnējo.
anemofils Tāds (augs), ko apputeksnē vējš.
rūgts Tāds (augs), kuram ir raksturīga šāda garša, parasti, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē.
pirmdzimts Tāds (bērns), kas ģimenē ir piedzimis pirmais.
briļļains Tāds (cilvēks), kas nēsā brilles.
četrtaktu Tāds (dzinējs), kura pilns darba cikls norisinās četros gājienos.
divtaktu Tāds (dzinējs), kura pilns darba cikls norisinās divos gājienos.
bura Tāds (kuģis, laiva), kura dzinējspēks ir vējš (vēja spiediens uz burām).
iestarpināt Tāds (vārds, vārdu savienojums), kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto.
noteikts Tāds, ar kuru izsaka ko pazīstamu, iepriekš minētu, īpašības vārda noteiktā galotne.
nenoteikts Tāds, ar kuru izsaka ko vispārīgu, arī nepazīstamu, iepriekš neminētu, aptuvenu.
slīdošs Tāds, kam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga slīde, saistība ar (kā) slīdi.
solenoidāls Tāds, kam ir caurules veids (piemēram, par magnētisko lauku). Saistīts ar ko cauruļveidīgu, tam raksturīgs.
kumpains Tāds, kam ir kumpa vai kumpas (par koku, tā stumbru, zariem, saknēm).
sēņveida Tāds, kam ir makroskopiskām sēnēm raksturīga forma, veids.
mazasinīgs Tāds, kam ir mazasinība. Anēmisks.
šaurs Tāds, kam ir neliela, arī nepietiekama platība (par celtnēm, telpām).
sinklināls Tāds, kam ir ovāls vai apaļš lēzens ieliekums (par planētas garozas slāni).
sirms Tāds, kam ir pelēcīgi balti, savu sākotnējo krāsu zaudējuši mati.
pirmdobuma Tāds, kam ir pirmatnējais ķermeņa dobums (par dzīvniekiem).
nazāls Tāds, kam ir raksturīga gaisa plūsma caur deguna dobumu (piemēram, par balsi, tās skanējumu).
viegls Tāds, kam ir raksturīga veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas nav smagnējs (par kustībām).
plankumains Tāds, kam ir raksturīgi plankumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē (par augiem, dzīvniekiem).
slapjš Tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu). Arī mitrs (2).
mitrs Tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu).
rupjvilnas Tāds, kam ir rupja vilna (par aitām, to šķirnēm).
neliels Tāds, kam ir samērā mazi izmēri (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju).
smalkvilnas Tāds, kam ir smalka vilna (par aitām, to šķirnēm).
smaržlapu Tāds, kam ir smaržīgas lapas, īpatnēja rūgtena smarža un garša.
orķestrāls Tāds, kam ir spēcīgs, varens, simfoniskajam orķestrim līdzīgs skanējums.
četrcilindru Tāds, kam ir šāds dzinējs (piemēram, par transportlīdzekli).
divcilindru Tāds, kam ir šāds dzinējs (piemēram, par transportlīdzekli).
paramagnētisks Tāds, kam ir vāji izteiktas magnētiskās īpašības un pozitīva magnētiskā uzņēmība.
skābs Tāds, kam ir, piemēram, citronam, dzērvenēm raksturīgā garša.
bezdzinēja Tāds, kam nav dzinēja.
truls Tāds, kam nav vairs sākotnējā dziļuma, iedarbīguma, bet kas ilgstoši pārņem, ietekmē (par sāpīgu pārdzīvojumu).
nekronēts Tāds, kam oficiāli nav nodota vara (par monarhu). Tāds, kas nav kronēts.
tilpumains Tāds, kam piemīt samērā liels, parasti īpatnējais, tilpums. Tāds, ko raksturo ar, parasti īpatnējo, tilpumu.
tālredzīgs Tāds, kam piemīt spēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē.
angoras Tāds, kam raksturīga gara, mīksta vilna (par dažām dzīvnieku šķirnēm).
dramatisks Tāds, kam raksturīgs spēcīgs skanējums, plašs diapazons (par dziedātāja balsi).
plakans Tāds, kam visi punkti atrodas vienā un tai pašā plaknē.
patstāvīgs Tāds, kas (parasti kādā sistēmā) var funkcionēt atsevišķi, atdalīti no kā cita.
rafinēts Tāds, kas (sākotnēji vai pēc apstrādes) nesatur piemaisījumus (parasti par pārtikas produktiem).
lipotrops Tāds, kas aizkavē tauku nogulsnēšanas aknās.
ornitofils Tāds, kas apputeksnējas ar putnu starpniecību (par augiem).
iekšzeme Tāds, kas atrodas kādas teritorijas iekšienē.
kontinentāls Tāds, kas atrodas kontinenta iekšienē. Tāds, kas raksturīgs kontinenta iekšienei.
polārs Tāds, kas atrodas pie zemeslodes (planētas) ziemeļpola vai dienvidpola. Tāds, kas ir raksturīgs teritorijām ap zemeslodes (planētas) ziemeļpolu vai dienvidpolu.
augsts Tāds, kas atrodas tālu virs horizonta (par sauli, mēnesi, zvaigznēm u. tml.).
apkārtējais Tāds, kas atrodas tuvākajā apkārtnē.
zems Tāds, kas atrodas tuvu horizontam (par sauli, mēnesi, zvaigznēm).
paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu, arī tāds, kas savstarpēji sakrīt (par līnijām, plaknēm).
pazeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes, augsnes virsējās kārtas. Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
zemzeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa. Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes (planētas) virsējā slāņa.
pieplanētas Tāds, kas atrodas, noris planētas tuvumā.
zemaugsnes Tāds, kas atrodas, noris zem augsnes, augsnē.
starpplanētu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp planētām.
starpzvaigžņu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp zvaigznēm.
citāds Tāds, kas atšķiras no iepriekš minētā, noteiktā, zināmā. Ne tāds. Atšķirīgs.
primitīvs Tāds, kas attiecas uz agrīnām cilvēku sabiedrības attīstības stadijām. Pirmatnējs.
senlaicīgs Tāds, kas attiecas uz samērā tālu pagātni. Tāds, kam piemīt samērā tālā pagātnē radušās īpašības, pazīmes.
astrāls Tāds, kas attiecas uz zvaigznēm.
ruderāls Tāds, kas aug mājokļu tuvumā, gar ceļiem, piegružotās vietās, mēslainēs, sētmalēs u. tml. (par augiem, parasti nezālēm).
priekšāstāvošs Tāds, kas būs turpmākajā laikposmā, nākotnē. Nākamais.
nākamais Tāds, kas būs, darbosies pēc kā līdzīga esošā, tagadējā (par cilvēkiem, cilvēku grupu). Tāds, kas būs, darbosies tuvākajā nākotnē.
nākošs Tāds, kas būs, darbosies pēc kā līdzīga esošā, tagadējā (par cilvēkiem, cilvēku grupu). Tāds, kas būs, darbosies tuvākajā nākotnē. Nākamais (3).
pusmežonīgs Tāds, kas daļēji ir saglabājis savu pirmatnējību (piemēram, par apvidu). Tāds, kurā nav gandrīz nekādas civilizācijas.
paklausīgs Tāds, kas darbojas, funkcionē vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pastāvīgs Tāds, kas darbojas, funkcionē visu laikposmu (per cilvēkiem, organizācijām u. tml.).
kustīgs Tāds, kas daudz, arī veikli pārvietojas, maina stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm). Arī darbīgs.
valdošs Tāds, kas dominē, ir galvenais, arī tāds, kas (kur) ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
dunīgs Tāds, kas dun, tāds, kam raksturīga dunēšana, dunoņa.
zeme Tāds, kas dzīvo, uzturas augsnē, gruntī (par dzīvniekiem).
tīrs Tāds, kas eksistē, attīstās (galvenokārt) patstāvīgi, norobežoti, veic savus specifiskos uzdevumus (parasti par parādībām mākslā, zinātnē).
skaidrs Tāds, kas funkcionē normāli (par maņu orgāniem, parasti par acīm).
peldošs Tāds, kas funkcionē šķidrā vidē.
kādreizējs Tāds, kas ir bijis, noticis kaut kad pagātnē, senāk.
pusatmiris Tāds, kas ir daļēji zaudējis funkcionēšanas spēju (par organisma daļām).
pirmējs Tāds, kas ir izveidojies, noticis agrāk par ko citu līdzīgu. Sākotnējais. Pirmais.
pašlasīts Tāds, kas ir kāda paša lasīts (piemēram, par ogām, sēnēm).
peldošs Tāds, kas ir konstruēts tā, lai to varētu novietot uz ūdenstilpes virsmas (par iekārtām, celtnēm u. tml.). Tāds, kas ir uzbūvēts uz speciāla ūdens transportlīdzekļa.
savstarpējs Tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piemēram, par attiecībām, īpašībām). Tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām).
tamlīdzīgs Tāds, kas ir līdzīgs kam iepriekš notikušam, bijušam, minētam.
pēdējais Tāds, kas ir minēts (kādā tekstā), par ko ir runāts tikko (pēc kā cita, iepriekšēja).
svinīgs Tāds, kas ir neikdienišķs, grezns, tāds, kas ar savu neikdienišķību, greznumu atbilst svinību, svētku u. tml. tradīcijām (par celtnēm, telpām, priekšmetiem, tērpiem u. tml.).
Šāds vai tāds Tāds, kas ir nenoteikts, nav tieši minēts.
Šāds vai tāds Tāds, kas ir nenoteikts, nav tieši minēts.
vējnoturīgs Tāds, kas ir noturīgs pret vēja iedarbību (parasti par celtnēm, konstrukcijām).
pretzemūdeņu Tāds, kas ir paredzēts cīņai ar pretinieka zemūdenēm.
roka Tāds, kas ir paredzēts nēsāšanai plaukstā, pirkstos, aplikšanai ap tiem, arī ap apakšdelmu, retāk augšdelmu, arī uzmaukšanai uz tiem. Tāds, kas ir paredzēts, lai to izmantotu šīm ekstremitātēm.
plēņains Tāds, kas ir pārklāts ar plēnēm (1).
krāšņs Tāds, kas ir patīkams ar skaistu elementu bagātīgumu un daudzveidīgumu (par celtnēm, apbūvi).
pirmējs Tāds, kas ir pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
vecs Tāds, kas ir radies, izveidojies, pastāvējis pirms samērā ilga laika pagātnē un (parasti) joprojām pastāv.
latgalisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts latgaliešu izloksnēs. Raksturīgs latgaliešu izloksnēm, saistīts ar tām. Raksturīgs latgaliešiem.
mežģīņains Tāds, kas ir rotāts ar mežģīnēm. Tāds, kas ir darināts no mežģīnēm.
kārtīgs Tāds, kas ir rūpīgs, precīzs, disciplinēts, tāds, kam ir apzinīga attieksme pret darbu, pienākumu.
neapstrādāts Tāds, kas ir saglabājies savā sākotnējā veidā. Tāds, kas nav bijis pakļauts mērķtiecīgai cilvēka iedarbībai.
neskarts Tāds, kas ir saglabājis savu pirmatnējo veidu, izskatu, tāds, ko cilvēks nav pārveidojis (piemēram, par apvidu dabā).
piemiņa Tāds, kas ir saistīts ar (miruša cilvēka, pagātnes fakta) pieminēšanu un godināšanu.
perspektīvs Tāds, kas ir saistīts ar attīstību, virzību tālākā nākotnē, tāds, kas ir saistīts ar tālāku nākotni. Tāds, kas var notikt, īstenoties, ko var veikt tālākā nākotnē.
tālejošs Tāds, kas ir saistīts ar attīstību, virzību tālākā nākotnē, tāds, kas ir saistīts ar tālāku nākotni. Tāds, kas var notikt, īstenoties, ko var veikt tālākā nākotnē.
inženiertehnisks Tāds, kas ir saistīts ar inženierzinātnēm un tehniku.
viņējais Tāds, kas ir saistīts ar pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz pieminēto personu.
viņš Tāds, kas ir saistīts ar pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz pieminēto personu.
savs Tāds, kas ir saistīts ar runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz šo personu. Tāds, kas izriet no runātāja, uzrunātās vai pieminētās personas.
nomināls Tāds, kas ir skaitliski norādīts uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes vai monētas.
portatīvs Tāds, kas ir speciāli izgatavots tā, lai to varētu (parasti nesot) pārvietot (uz citu vietu) - parasti par iekārtu, ierīci. Arī pārnēsājams (2).
lakstains Tāds, kas ir sulīgs, nepārkoksnējies (par stumbru). Tāds, kam ir sulīgas, nepārkoksnētas virszemes daļas (par augiem).
sarkans Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu fajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
pelēks Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
zils Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
zaļš Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtē, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
melns Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti tumšs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
retrogrāds Tāds, kas ir vērsts uz pagātni, tāds, kurā dominē pagātnes elementi.
sirms Tāds, kas ir zaudējis savu sākotnējo krāsu un kļuvis pelēcīgi balts (par matiem, bārdu u. tml.).
netiešs Tāds, kas izpaužas, iedarbojas, ir konstatējams ar kā cita starpniecību. Tāds, kura attieksmēs, saiknēs pastāv kāda priekšmeta vai parādības starpniecība.
tiešs Tāds, kas izpaužas, iedarbojas, ir konstatējams bez kā cita starpniecības. Tāds, kura attieksmēs, saiknēs nepastāv kā cita starpniecība.
strīdīgs Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas (par, parasti politikas, zinātnes, mākslas, jautājumiem, parādībām). Tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji uzskati, domas (parasti politikā, zinātnē, mākslā) - piemēram, par tekstu.
vientuļš Tāds, kas ko veic vienatnē, bez citiem.
nitrofils Tāds, kas labāk aug ar nitrātiem bagātā augsnē (par augiem).
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc izmēriem ko citu, līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju).
neatgriezenisks Tāds, kas neatgriežas iepriekšējā, sākotnējā stāvoklī (par procesu, norisi). Tāds, kas neatkārtojas.
mazs Tāds, kas nesasniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju). Pretstats: liels.
tuvredzīgs Tāds, kas nespēj paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē.
katalītisks Tāds, kas noris katalizatora klātbūtnē (par ķīmisku reakciju).
vientuļš Tāds, kas noris, tiek veikts vienatnē (par procesu, darbību). Tāds, kas norisinās, paiet vienatnē (par cilvēka dzīvi, mūžu).
labs Tāds, kas normāli funkcionē (parasti par maņu orgāniem).
dislocēt Tāds, kas novirzīts no sākotnējā (arī pareizā, normālā) stāvokļa.
smiltis Tāds, kas parasti aug smilšainas augsnēs (par augiem, to sugām).
liels Tāds, kas pārsniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju). Pretstats: mazs.
iekšķīgs Tāds, kas pastāv, noris (parasti organisma) iekšienē.
pirmsplanētu Tāds, kas pastāv, noris pirms planētu veidošanās.
starpšķirņu Tāds, kas pastāv, noris starp šķirnēm.
stacionārs Tāds, kas pastāvīgi atrodas kādā celtnē, telpās (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
pusmežonīgs Tāds, kas pēc sava dzīves veida un attīstības pakāpes daļēji ir līdzīgs pirmatnējam cilvēkam, mežonim.
indoeiropiešu Tāds, kas pieder pie sākotnēji Eiropā un Āzijā izplatītas valodu saimes. Tāds, kas attiecas uz šīs saimes valodām.
viņš Tāds, kas pieder, piemīt pieminētajai personai, ir daļa no tās.
viņējais Tāds, kas pieder, piemīt pieminētajai personai. Viņa, viņas.
savs Tāds, kas pieder, piemīt runātājam, uzrunātajai vai pieminētajai personai, ir daļa no tās.
produktīvs Tāds, kas rada daudz darbu (piemēram, mākslā, zinātnē).
individuāls Tāds, kas raksturīgs tikai kādam indivīdam vai atsevišķai parādībai. Īpatnējs, savdabīgs.
pavājš Tāds, kas samērā slikti funkcionē (par organismu, tā daļām). Tāds, kam ir zināma nosliece uz saslimšanu. Arī samērā slikti attīstīts. Pavājas plaušas.
spožs Tāds, kas samērā stipri atstaro gaismu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
plākšņains Tāds, kas sastāv no plāksnēm (1). Tāds, kur ir daudz plākšņu (1).
sloksne Tāds, kas sastāv, ir veidots no divām vai vairākām kāda materiāla plāksnēm, arī kārtām.
slokšņains Tāds, kas sastāv, ir veidots no divām vai vairākām sloksnēm, arī kārtām. Arī kārtains (1).
tālāks Tāds, kas seko (kam) kādā virknē, norisē, laikā u. tml. Arī turpmāks.
nākamais Tāds, kas seko, notiek, noris pēc kā līdzīga esošā, tagadējā. Tāds, kas būs, notiks, norisēs tuvākajā nākotnē.
nākošs Tāds, kas seko, notiek, noris pēc kā līdzīga esošā, tagadējā. Tāds, kas būs, notiks, norisēs tuvākajā nākotnē. Nākamais (2).
vājš Tāds, kas slikti funkcionē, nav pietiekami labi attīstīts, tāds, kas ir vārgs, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām, orgāniem).
smīnīgs Tāds, kas smīn. Tāds, kas bieži mēdz smīnēt. Arī zobgalīgs, ironisks, nievīgs.
sausumizturīgs Tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem).
darbaspējīgs Tāds, kas spēj funkcionēt, veikt paredzētos uzdevumus (piemēram, par organizāciju, kolektīvu).
izturīgs Tāds, kas spēj ilgi bez traucējumiem darboties, funkcionēt (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
vibroizturīgs Tāds, kas spēj pretoties mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem) - par celtnēm, iekārtām, mašīnām, aparātiem.
papildu Tāds, kas tiek izmantots, organizēts, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, būtiskāko, raksturīgāko, arī iepriekš paredzēto, sākotnējo.
nākamais Tāds, kas tiks izveidots, izveidosies tuvākajā nākotnē.
nākošs Tāds, kas tiks izveidots, izveidosies tuvākajā nākotnē.
oligotrofs Tāds, kas var augt ar barības vielām nabadzīgās augsnēs.
lielbloku Tāds, kas veidots no lieliem blokiem (par celtnēm, to daļām).
lielpaneļu Tāds, kas veidots no lieliem paneļiem (par celtnēm, to daļām).
redeles Tāds, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja. Tāds, kam kāds elements, detaļa ir pagatavots šādā veidā.
atgriezenisks Tāds, kas vērsts atpakaļ, iedarbojas iepriekšējā, sākotnējā virzienā.
elektromagnētisks Tāds, kas vienlaikus saistīts ar elektrību un magnētismu.
priekšpēdējais Tāds, kas vienveidīgu, secīgu (laikposmu, parādību, norišu) virknē pastāv, noris pirms pēdējā (laikposma, parādības, norises).
zaļoksns Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem). Zaļoksnējs (1).
zaļoksnīgs Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem). Zaļoksnējs (1). Zaļoksns (1).
roka Tāds, ko darbina ar šo ekstremitāti (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.). Tāds, ko darba, izmantošanas procesā cilvēks var pārnēsāt, pārvietot, turot šajā ekstremitātē.
iekšķīgs Tāds, ko ievada organisma iekšienē (par zāļu vielām).
kanonisks Tāds, ko ir ieviesusi un sankcionējusi baznīca. Atbilstošs kanoniem [1] (2).
savstarpējs Tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piemēram, par darbību, stāvokli).
diamagnētisks Tāds, ko magnēts atgrūž.
neatgriežams Tāds, ko nav iespējams atgriezt sākotnējā stāvoklī (piemēram, par procesu, norisi).
mežonīgs Tāds, ko nav skārusi cilvēka darbība, tāds, kas ir saglabājies savā pirmatnējā izskatā, veidā (par apvidu, vietu u. tml.).
pazeme Tāds, ko veic, kas noris vietā, telpā zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
slapjš Tāds, kur gaisā ir liels tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
mitrs Tāds, kur gaisā ir samērā liels tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
sauss Tāds, kur gaisā ir samērā mazs tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
sauss Tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums (par zemi, augsni). Tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums augsnē (par dārzu, tīrumu u. tml.).
sirms Tāds, kura apmatojums vai apspalvojums ir zaudējis savu sākotnējo krāsu un kļuvis pelēcīgi balts (par dzīvniekiem).
neizteiksmīgs Tāds, kura ārienē neizpaužas nekas spilgts (par cilvēku).
slikts Tāds, kura attīstībā, funkcionēšanā izpaužas novirzes no normas (piemēram, par maņu orgāniem).
ūdeņains Tāds, kura augsnē ir pārmērīgs ūdens daudzums, tāds, kura padziļinājumos ir sakrājies ūdens (par vietu).
spiediens Tāds, kura darbībā, funkcionēšanā ir raksturīga šāda spēka izmantošana, iedarbība, arī radīšana.
iekšdedzes Tāds, kurā degviela sadeg cilindrā (par dzinēju).
savāžams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams, parasti pagriežot ap asi, iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piemēram, pārnēsāšanai, glabāšanai). Arī saliekams (3).
supletīvs Tāds, kura gramatiskās formas ir darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem.
nedzīvs Tāds, kurā ir pārtrauktas dzīvības norises vai tās ir vājas (par ķermeņa daļām). Tāds, kas zaudējis funkcionēšanas spēju.
neveikls Tāds, kura kustības ir lēnas, smagnējas, tāds, kas nespēj pārvietoties strauji, veikli (par dzīvniekiem).
reāls Tāds, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
magnetoelektrisks Tāds, kurā magnētiskā lauka radīšanai izmantoti pastāvīgi magnēti.
lejasvācu Tāds, kurā runā Ziemeļvācijas zemienes vācieši (par izloksnēm, to grupām u. tml.).
parasts Tāds, kura saturs neizceļas ne ar ko īpatnēju, savdabīgu, nav oriģināls.
desmitkapeika Tāds, kura vērtība ir desmit kapeiku (par monētu).
divkapeika Tāds, kura vērtība ir divas kapeikas (par monētu).
divdesmitkapeika Tāds, kura vērtība ir divdesmit kapeiku (par monētu).
pieckapeika Tāds, kura vērtība ir piecas kapeikas (par monētu).
piecdesmitkapeika Tāds, kura vērtība ir piecdesmit kapeiku (par monētu).
piecpadsmitkapeika Tāds, kura vērtība ir piecpadsmit kapeiku (par monētu).
trīskapeika Tāds, kura vērtība ir trīs kapeikas (par monētu).
vienkapeika Tāds, kura vērtība ir viena kapeika (par monētu).
viensantīms Tāds, kura vērtība ir viens santīms (par monētu).
lineāls Taisna, šaura plāksne (parasti ar iezīmētu garuma mērvienību skalu) taisnu līniju novilkšanai, kā arī garuma mērīšanai. Vairākstūru (parasti trīsstūra) veidojums no šādām plāksnēm.
diagonāle Taisnes nogrieznis, kas savieno divas daudzstūra virsotnes, kuras nav uz vienas malas, vai divas daudzskaldņa virsotnes, kas neatrodas vienā plaknē.
talmudists Talmuda priekšrakstu, mācību pazinējs, pētnieks, arī piekritējs.
pietarkšķināt Tarkšķinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pietarkšķēt Tarkšķot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
apkārtējais Tas, kas atrodas apkārtnē.
nākamais Tas, kas būs, notiks, norisēs tuvākajā nākotnē.
aizsācējs Tas, kas ievieš ko jaunu, liek pamatus kam (mākslā, zinātnē, tehnikā).
pirmais Tas, kas ir iepriekš, vispirms minēts (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
produkcija Tas, kas ir radīts, izveidots (parasti mākslā, zinātnē).
vienaudzis Tas, kas ir viens pats uzaudzis (parasti par vienīgo bērnu ģimenē).
izlaidums Tas, kas nav minēts, pateikts (kādā tekstā, stāstījumā).
tālāks Tas, kas seko (kam) kādā virknē, norisē, laikā u. tml. Arī turpmākais.
ateroma Tauku un holesterīna izgulsnējums lielo artēriju sieniņā.
pietaurēt Taurējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
urbējs Tauriņu kārtas dzimta, kur ietilpst galvenokārt lieli tauriņi, kuru kāpuri graužas koksnē, lakstaugu stublājos, augu saknēs. Šīs dzimtas tauriņi.
tinējs Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst nelieli tauriņi un kuras kāpuri parasti dzīvo vai nu uz kokaugu lapām, ko tie satin vai savelk ar tīmekļiem, vai arī augu daļu iekšienē.
harmonijs Taustiņu mūzikas instruments, kuram gaisu pievada ar kājām darbināmas plēšas un kura skanējums atgādina ērģeles.
umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kuri sākotnēji veltīti no 1601. gada līdz 1603. gadam pārdzīvotā bada laika atcerei.
karnevāls Tautas svētki zem klajas debess ar gājieniem, maskarādi, rotaļām, dejām (sākotnēji Itālijā).
malajieši Tautas, kas runā malajiešu valodā (galvenokārt Indonēzijā).
variants Tautasdziesmas, arī cita folkloras žanra teksts, kas no pamatvarianta neatšķiras vai atšķiras ar nenozīmīgām fonētiskām un morfoloģiskām iezīmēm.
teatrālis Teātra mākslas cienītājs, pazinējs.
pārtecināt Tecinot panākt, ka (kas) pārtek (citā traukā, tilpnē).
Sanitārā tehnika Tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml. Attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
Sanitārā tehnika Tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml. Attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
traucējumnoturība Tehniskas ierīces vai sistēmas spēja funkcionēt, ja uz to iedarbojas traucējumi.
Sastata teikuma loceklis Teikuma loceklis, ko veido saitiņa kopā ar deklinējamu vārdu.
pavaddarbība Teikumā minēta darbība, kas notiek vienlaicīgi ar teikumā minēto galveno darbību.
pārtecēt Tekot pārvietoties (citā traukā, tilpnē).
taksofons Telefona aparāts sarunām par tūlītēju apmaksu (piemēram, ar monētām, žetoniem, magnētiskām kartītēm).
Parapsihiskās parādības Telekinēze, telepātija, gaišredzība u. tml.
primitīvisms Tēlotājas mākslas attīstības tendence, daiļrades metode (sākot ar VI. gadsimta beigām), kam ir raksturīga izteiksmes līdzekļu vienkāršošana, pirmatnējās, seno civilizāciju, viduslaiku mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
iekštelpa Telpa celtnes iekšienē.
pagrīde Telpa starp grīdu un zemes līmeni (celtnēm, zem kurām nav pagraba).
vējtveris Telpa, kas atrodas starp celtnes ārdurvīm vai starp ārdurvīm un iekštelpu durvīm un kas pasargā no vēja, aukstuma iekļūšanas celtnē.
magnetosfēra Telpa, kura atrodas applanētu un kuras fizikālās īpašības nosakaplanētas magnētiskais lauks un tā mijiedarbība ar kosmisko daļiņu plūsmām.
gaitenis Telpa, parasti gara, kustībai, piemēram, celtnes, kuģa, vagona iekšienē, vai kustībai starp celtnēm.
pajumte Telpa, vieta celtnē zem jumta.
Šķērsas taisnes Telpas taisnes, kas neatrodas vienā plaknē.
Šķērsas taisnes Telpas taisnes, kas neatrodas vienā plaknē.
Koridoru sistēma Telpu izvietojuma sistēma (celtnē), kur visu telpu durvis iziet uz kopēju koridoru.
akadēmisms Teorētiska nosliece (zinātnē, mācību darbā). Atrautība no prakses un sabiedriskās dzīves prasībām.
skola Teoriju, ideju, metožu kopums (zinātnē, mākslā), ko izvirza, kam pamatus izveido kāda persona vai personu grupa un uz ko savā darbībā balstās tā sekotāji. Attiecīgā, parasti neformālā, zinātnieku, mākslinieku kopa.
elektroterapija Terapija, kurā izmanto elektrisko strāvu, elektrisko un magnētisko lauku.
apbūve Teritorijas aizņemšana ar celtni vai celtnēm. Celtņu sistēma kādā teritorijā.
patiess Terminoloģiskos vaidu savienojumos norāda, ka minētais pilnīgi atbilst īstenībai, kā būtībai.
sadēdēt Tiekot lietotam, arī laika gaitā, parasti pilnīgi, sabojāties, kļūt nestipram (piemēram, par celtnēm, koka priekšmetiem).
pūst Tiekot spēlētam, skanēt (par pūšamo mūzikas instrumentu).
sist Tiekot spēlētam, skanēt (par sitamo mūzikas instrumentu).
Pirmdzimtības tiesības Tiesības, pēc kurām vecākajam dēlam ģimenē ir īpašas priekšrocības mantojuma saņemšanā.
Aiz slēgtām durvīm Tikai oficiālu un oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piemēram, par tiesas sēdi).
Aiz slēgtām durvīm Tikai oficiālu un oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piemēram, par tiesas sēdi).
apputeksnēties Tikt apputeksnētam.
Nākt atmiņā Tikt atminētam.
nolīt Tikt ātri, nepārtraukti izteiktam (kādam, attiecinot uz kādu); ātri, nepārtraukti noskanēt (par smiekliem).
ciest Tikt bojātam, iznīcinātam (katastrofā, kara laika apstākļos u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, celtnēm un citām materiālām vērtībām.
(Ie)nākt galvā (arī prātā) Tikt iedomātam, atminētam.
Ienākt prātā (arī galvā) Tikt iedomātam, atminētam.
Nākt prātā (arī galvā) Tikt iedomātam, atminētam.
(Ie)nākt prātā (arī galvā) Tikt iedomātam, atminētam.
iesūknēties Tikt iesūknētam.
iznēsāties Tikt izplatītam, pārnēsātam, nogādātam (daudzās vai visās vietās).
pārstaigāt Tikt izrādītam, eksponētam u. tml. (daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - piemēram, par lugu, mākslas darbu.
mesties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem). Skanēt saraustīti, ar traucējumiem (par balsi, melodiju).
izsūknēties Tikt izsūknētam.
pārlieties Tikt pārlietam (citā traukā, tilpnē).
sarindoties Tikt sakārtotam, novietotam, arī atrasties rindā (par priekšmetiem, celtnēm, augiem u. tml.).
izvietoties Tikt uzbūvētam, uzceltam noteiktās attiecībās (pret ko, piemēram, par celtnēm, par telpām celtnē).
uzslieties Tikt uzvirzītam, izveidotam virzienā uz augšu (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, to daļām).
noturēt Tīri intonēt (3).
notonēt Tonēt un pabeigt tonēt.
raidtornis Tornis ar iekārtām elektromagnētisko viļņu pārraidei.
pietrallināt Trallinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piekabe Transportlīdzeklis (bez dzinēja), ko piekabina (parasti pie automobiļa, traktora).
planetomobilis Transportlīdzeklis braukšanai pa citām planētām.
dīzelis Transportlīdzeklis, ko darbina ar šādu dzinēju.
satiksme Transportlīdzekļu, personu pārvietošanās pa īpašiem šim nolūkam paredzētiem ceļiem, celtnēm u. tml. Regulāra (transportlīdzekļu) pārvietošanās pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
velotreks Treks, kas paredzēts velobraukšanai (parasti apjumts, ar skatītāju tribīnēm).
satrenēt Trenējot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, iegūst vēlamās īpašības. Uztrenēt.
satrenēt Trenējot panākt, ka (sportists) iegūst vēlamo sportisko formu.
ietrenēt Trenējot panākt, ka izveidojas (iemaņas, paņēmieni u. tml.).
ietrenēt Trenējot panākt, ka kļūst spēcīgs, veikls (ķermenis, tā daļas).
uztrenēt Trenējot, vingrinot attīstīt, parasti līdz vēlamajai pakāpei (spējas, atmiņu u. tml.).
uztrenēt Trenējot, vingrinot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, iegūst vēlamās īpašības.
satrenēties Trenējoties iegūt vēlamo sportisko formu. Uztrenēties.
ietrenēties Trenējoties, arī ko darot, iegūt vēlamās iemaņas, veiklību.
uztrenēties Trenējoties, vingrinoties attīstīt, parasti līdz vēlamajai pakāpei, spējas, atmiņu u. tml.
uztrenēties Trenējoties, vingrinoties iegūt vēlamo, parasti sportisko, formu.
trenēties Trenēt (1) sevi, piedalīties (parasti sporta) treniņos.
trīskapeika Triju kapeiku monēta.
pasekne Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.). Arī pamats.
tumsnīgs Tumsnējs.
Melnā nauda Tumšas krāsas monēta ar nelielu vērtību.
balstīt Turēt (noteiktā stāvoklī) - par balstu. Ar balstu stiprināt, censties turēt līdzšinējā stāvokli (piemēram, priekšmetu).
Braukt ierastās (arī vecās) sliedēs, arī braukt pa ierastām (arī vecām) sliedēm Turpināt līdzšinējā, ierastajā kārtībā, virzienā.
Braukt vecās (arī ierastās) sliedēs, arī braukt pa vecām (arī ierastām) sliedēm Turpināt līdzšinējā, ierastajā kārtībā, virzienā.
Braukt vecās (arī ierastās) sliedēs, arī braukt pa vecām (arī ierastām) sliedēm Turpināt līdzšinējā, ierastajā kārtībā, virzienā.
Braukt vecās (arī ierastās) sliedēs, arī braukt pa vecām (arī ierastām) sliedēm Turpināt līdzšinējā, ierastajā kārtībā, virzienā.
pēclaikā Turpmākajā laikposmā, nākotnē. Beigās. Beidzot.
iztvanēt Tvanēt un pabeigt tvanēt.
terārijs Tvertne (parasti stiklota), telpa, celtne abinieku un rāpuļu turēšanai, audzēšanai, eksponēšanai.
virsmēslojums Ūdenī labi šķīstoši minerālmēsli, ko izkaisot, izsmidzinot papildus dod augiem (parasti, tos neiestrādājot augsnē).
Ūdens riņķojums dabā Ūdens nepārtraukta kustība Zemes (arī citas planētas) atmosfērā, hidrosfērā un garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
ūdenssūknēšana Ūdens sūknēšana.
ūdenssūknētava Ūdens sūknētava.
ūdensmetējs Ūdens transportlīdzekļa dzinējs, kas spēku transportlīdzekļa pārvietošanai rada, izmetot ūdens strūklu.
starpteka Ūdenstilpes atzars, kurš atrodas aiz salas un kurā parasti ir mazāks ūdenīgums nekā galvenajā gultnē. Neliels divu ezeru savienojums. Atzars no upes uz ezeru.
Iekšējie ūdeņi Ūdenstilpju kopums kādas valsts iekšienē.
ūdens Ūdeņraža oksīds - šķidra viela (minerāls), kam nav garšas, smaržas, krāsas (biezākam slānim zilgana krāsa) un kas, parasti šķīdumu, maisījumu sastāvā, ir plaši izplatīta ūdenstilpēs, augsnē, gaisā, organismos.
pieūjināt Ūjinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
virtene Ūnijā, virknē novietots, izkārtots (piemēram, vienveidīgu priekšmetu, augu, kādu veidojumu) kopums.
turbourbis Urbšanas agregāts ar turbīnas veida dzinēju.
Urīna nesaturēšana Urīna noplūšana, cilvēkam nejūtot tieksmi urinēt.
apslapināties Urinējot kļūt slapjam (parasti par zīdaini, mazu bērnu).
pieslapināt Urinējot padarīt mitru, slapju, notraipīt (ko).
slapināt Urinēt (par dzīvniekiem).
slapināt Urinēt (parasti urīna nesaturēšanas gadījumā) - par cilvēkiem.
Nolaist ūdeni Urinēt.
reminiscence Uz laiku aizmirstas informācijas reproducēšana, kas kādā veidā var rosināt cilvēka darbību, domāšanu tagadnē.
mugursoma Uz muguras nēsājama soma ar siksnām, kas ir novietojamas pāri pleciem.
Rokas pulkstenis Uz rokas nēsājams pulkstenis (kas piestiprināts pie siksnas, sprādzes u. tml., kura ir aplikta ap roku).
arhitektonika Uzbūves konstruktīvo un māksliniecisko elementu vienība (celtnē).
tektonika Uzbūves konstruktīvo un māksliniecisko elementu vienotība, saskaņa (celtnē).
tekstūra Uzbūves, struktūras īpatnību kopums (piemēram, vielā, iežos, koksnē), ko rada sastāvdaļu, elementu novietojums, savstarpējās telpiskās attiecības.
izvietot Uzcelt, uzbūvēt noteiktās attiecībās (pret ko, piemēram, celtnes, telpas celtnē).
kveksis Uzmeklētājsuns, arī pēdu dzinējs.
okšķerētājsuns Uzmeklētājsuns, pēdu dzinējs.
Lasīt domas Uzminēt, nojaust (kāda) domas.
Lasīt domas Uzminēt, nojaust (kāda) domas.
trāpīt Uzminēt, pareizi domāt, teikt.
pieņemt Uzņemt (svešu bērnu) savā ģimenē, savā dzīvoklī, apgādāt un audzināt (viņu). Arī adoptēt.
izaugsme Uzplaukums (mākslā, zinātnē).
leģenda Uzraksts (uz monētas, medaļas u. tml.).
arēna Uzstāšanās laukums (cirkā) Manēža.
uzpumpēt Uzsūknēt.
nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm. Uzminēt, nojaust (kāda domas), piemēram, pēc skatiena, sejas izteiksmes.
feerija Uzvedums ar krāšņām dekorācijām, kostīmiem, inscenējuma efektiem.
uznākt Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
uznirt Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
uzpeldēt Uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
pētīt Vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko), parasti zinātnē.
feniņš Vācu naudas vienība. Attiecīgā naudas zīme, monēta.
traheīdas Vadaudu elementi augstāko augu (parasti paparžaugu, kailsēkļu) koksnē - nedzīvas pagarinātas šūnas ar pārkoksnētiem, iekšpusē nevienmērīgi uzbiezinātiem apvalkiem.
traheja Vadaudu elementi augstāko augu (parasti segsēkļu) koksnē - nedzīvas, no vertikālas dzīvu šūnu virknes izveidojušās caurulītes.
nest Vadīt (kā) plūsmu noteiktā virzienā (piemēram, par vadiem, caurulēm, ūdenstilpju gultnēm).
pienvads Vads, pa kuru piens no slaukšanas aparāta nonāk kopējā piena tvertnē.
sūcējvads Vads, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā.
nervācija Vadu kūlīšu izvietojums (lapas, vainaglapas plātnē, augļa virsmā).
dzīsla Vadu kūlīšu veidojuma daļa (lapas plātnē).
dzīslojums Vadu kūlīšu veidojums (lapas plātnē).
nomazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt tādu, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs.
cilāt Vairākkārt minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
piedaudzināt Vairākkārt pieminēt.
svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi). Atskanēt šādām skaņām.
pļepināt Vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās). Atskanēt šādam troksnim.
ducināt Vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par pērkonu). Atskanēt šādam troksnim.
dievs Vairāku dievu kultā - viena no šīm būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā).
polimorfisms Vairāku ģenētiski atšķirīgu formu pastāvēšana vienā dzīvnieku vai augu sugā.
poliptihs Vairāku satura saistītu tēlotājas mākslas darbu (piemēram, gleznu) kopums uz vienas pamatnes vai vairākām pamatnēm.
skarificēt Vakcinējot izdarīt vairākus mazus, seklus griezumus ādā.
regālija Valdnieka monopoltiesības uz noteiktiem ienākumiem (piemēram, no monētu kalšanas, tirgus nodevām, raktuvju ekspluatācijas).
nest Valkāt, nēsāt.
patskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs.
līdzskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijas būtiska pazīme ir šķērslis, ko rada runas orgānu darbība.
transkripcija Valodas vienību (vārdu, tekstu u. tml.) skanējuma grafisks attēlojums ar noteiktu zīmju sistēmu.
grafēmika Valodniecības nozare, kas pētī valodas fonēmu attēlošanu ar rakstu zīmēm.
dotācija Valsts līdzekļu asignējums (organizācijām vai uzņēmumiem) plānotā zaudējuma segšanai.
tiesības Valsts noteiktas vai sankcionētas uzvedības normas, izturēšanās obligāti noteikumi, to kopums, kurš ir ietverts valsts varas orgānu aktos (piemēram, likumos) un kura izpildi nodrošina valsts ar piespiedu līdzekļiem.
ministrija Valsts pārvaldes centrāls orgāns kādas nozares vadīšanai, koordinēšanai. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds orgāns.
iestarpinājums Vārds, vārdu savienojums, kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto.
leksika Vārdu kopums (valodā, kādā tās formā, piemēram, izloksnē). Vārdu kopums, kas raksturīgs kādai sociālai grupai, atsevišķam indivīdam, arī kādam tekstam.
onomatopoēze Vārdu veidošana, to skanējumā atdarinot dabas skaņas.
terors Varmācīga izturēšanās (pret kādu), pakļaušana sev, parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
terorizēt Varmācīgi izturēties (pret kādu), pakļaut sev (kādu), parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves - vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
rekombinācija Vecāku ģenētiskā materiāla pārgrupēšanās pēcnācējos, kurā rodas jaunas gēnu kombinācijas.
taiga Veģetācijas tips, kurā dominē skujkoku meži (Eiropas, Āzijas, Amerikas kontinenta mērenajās zonās, kalnos). Šāda veģetācijas tipa mežs.
kēkss Veidnē cepts konditorejas izstrādājums no mīklas, kas gatavota no miltiem, sviesta, olām, cukura, rozīnēm.
pudiņš Veidnē cepts, ar aizdaru bagāts ēdiens, kura sastāvā parasti ir saputotas olas un kuru parasti pārlej ar mērci.
traucēt Veidojoties, pastāvot, norisot vienlaikus (ar kādu stāvokli, procesu, piemēram, apkārtnē, vidē), nevēlami iekļauties (tajā), radīt (tam) nevēlamas īpašības.
siena Veidojums (apkārtnē, vidē), kas aizsedz, norobežo (ko).
tilpne Veidojums, konstrukcija (piemēram, celtnē, iekārtā, lencē), kas ir paredzēta (kā) ievietošanai, parasti, lai (to) uzglabātu, transportētu. Arī tvertne.
šūna Veidojums, kurš sastāv no šūniņām (2) divās plāksnēs, kam pamati balstās pret kopēju vidussienu, un kurā bites novieto barību, audzē perus.
sēsties Veidot kārtu, slāni šķidruma apakšējā daļā (parasti par kā nogulsnēm).
starpināt Veidot noteiktus (rindu, vārdu u. tml.) attālumus ar starpeņiem, plēksnēm.
sakņoties Veidot saknes (parasti augsnē) - par augiem.
ierosināt Veikt sākotnējās darbības tiesas procesā.
devums Veikums, ieguldījums (parasti zinātnē, mākslā).
Parastais vekselis Vekselis, kurā ietverta kādas personas saistība samaksāt vekselī minētajai personai norādīto naudas summu noteiktā termiņā un vietā.
dodžs Vēlēts valdnieks senajās Venēcijas un Dženovas republikās (līdz 18. gadsimta beigām).
motovelosipēds Velosipēds, kura dzinējs ir motors.
izveltnēt Veltnējot izveidot.
parullēt Veltnējot padarīt blīvāku, līdzenāku, gludāku.
saveltnēt Veltnējot panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu. Veltnējot izveidot (ko).
uzveltnēt Veltnējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
vangalēt Veltnēt (veļu) ar vangali.
noveltnēt Veltnēt un pabeigt veltnēt.
pārveltnēt Veltnēt vēlreiz, no jauna.
veltņot Veltnēt.
gondoljera Venēcijas gondoljeru dziesma (barkarolas paveids).
barkarola Venēcijas laivinieku (gondoljeru) dziesma.
Nelaba slimība (arī kaite) Venēriskā slimība.
sniegties Vērsties (pagātnē, nākotnē) līdz kādam laikposmam (par stāvokli, norisi, darbību).
virknēt Vērt, saistīt virknē (2).
nomināls Vērtība, kas ir norādīta uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes vai monētas.
stabs Vertikāli kādā pamatnē iestiprināts baļķis vai tam pēc formas līdzīga konstrukcija.
statnis Vertikāls baļķis, dēlis, stienis, kam ir balsta funkcijas (celtnē, ierīcē u. tml.).
numismātika Vēstures palīgnozare, kas pētī monētas un medaļas.
epigrāfika Vēstures palīgzinātne, kas pētī senus uzrakstus (piemēram, uz akmens plāksnēm, metāla izstrādājumiem, klintīm).
arheoloģija Vēstures zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības (it īpaši pirmatnējās kopienas) attīstību pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus parasti iegūst arheoloģiskajos izrakumos.
reālskola Vidējā (parasti sešgadīga) mācību iestāde, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
kaupa Vidēja lieluma zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi. Kākaulis.
kākaulis Vidēja lieluma, zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi. Kaupa.
videokasete Videomagnetofonā ievietojama slēgta kasete ar magnētisko lenti videosignāla un skaņas ierakstam.
videoieraksts Videosignāla ieraksts magnētiskajā lentē vai diskā.
prākrits Vidusindiešu sākotnējo dialektu kopums un rakstu valoda.
pievidžināt Vidžinot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
aizlīgot Viegli aizskanēt. Aizplūst, aizviļņot (par skaņām).
iekrāsot Viegli, mazliet nokrāsot. Ievadīt krāsu (piemēram, koksnē).
paramagnētiķis Viela ar vāji izteiktām magnētiskām īpašībām un pozitīvu magnētisko uzņēmību.
pirmviela Viela tās sākotnēja stāvoklī.
mēslojums Viela vai vielu kopums, ko iestrādā augsnē, lai tajā veicinātu aktīvu barības vielu veidošanos vai augsnes auglības uzlabošanos.
magnētiķis Viela, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas var būt mijiedarbībā ar magnētisko lauku.
diamagnētiķis Viela, ko magnēts atgrūž (piemēram, bismuts, zelts, sudrabs, varš).
fotovadītspēja Vielu elektrovadītspējas pieaugums elektromagnētiskā starojuma ietekmē.
Binokulārā redze Viena attēla uztvere, kas nodrošina abu acu ābolu koordinētas kustības.
kopredze Viena attēlo uztvere, ko nodrošina abu acu ābolu koordinētas kustības. Binokulārā redze.
platforma Viena no planētas garozas galvenajām struktūrformām, kas sastāv no līmeniskiem nogulumiežu slāņiem un vāji padodas iekšējo spēku darbībai.
korpuss Viena no vairākām celtnēm, kas atrodas uz kopēja apbūves gabala.
viensantīms Viena santīma monēta.
Vienās sienās Vienā un tai pašā telpā, celtnē.
Vienās sienās Vienā un tai pašā telpā, celtnē.
vienkapeika Vienas kapeikas monēta.
populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
Runāt pie sevis, arī runāt (arī runāties) (pašam) ar sevi Vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
Runāties (arī runāt) (pašam) ar sevi, arī runāt pie sevis Vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
vija Viengadīga parazītiska nezāle bez lapām un saknēm, bet ar vijīgu, pavedienveidīgu, kailu stublāju un piesūcekņiem, kas iesūcas saimniekaugā.
velnauza Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm.
rutks Viengadīgs vai divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm.
vienulis Vienīgais bērns ģimenē.
viendēls Vienīgais dēls ģimenē.
Iebraucamā vieta Vienkārša viesnīca ar pajūgu novietnēm.
Iebraucamā vieta Vienkārša viesnīca ar pajūgu novietnēm.
mājvieta Vienkārša viesnīca ar pajūgu novietnēm. Iebraucamā vieta.
kopskaņa Vienlaicīgs (vairāku vai daudzu balsu, instrumentu, arī skaņu) skanējums. Kopskanējums (1).
kopskanējums Vienlaicīgs (vairāku vai daudzu balsu, instrumentu, arī skaņu) skanējums. Kopskaņa (1).
plūst Vienmērīgi skanēt (par mūzikas skaņām).
plūst Vienmērīgi veidoties, skanēt (par runu, arī balss skaņām).
stenējiens Vienreizēja paveikta darbība --> stenēt (2).
krustleņķis Viens no diviem leņķiem leņķu pārī, kuri veidojas, krustojoties divām taisnēm tā, ka viena leņķa malas ir otra leņķa malu turpinājums.
talāms Viens no diviem redzes pauguriem starpsmadzenēs.
koordināta Viens no diviem vai vairākiem lielumiem, kuri nosaka punkta stāvokli plaknē vai telpā.
Magnētiskais lauks Viens no elektromagnētiskā lauka izpausmes veidiem, kas raksturīgs ar savu spēka darbību uz magnētiskiem dipoliem un kustībā esošajiem elektriskajiem lādiņiem.
sinerģists Viens no organismiem vai orgāniem, kas funkcionē kopīgi ar kādu citu organismu vai orgānu.
variants Viens no priekšmetiem, veidojumiem, dzīvām būtnēm, parādībām u. tml., kas mazliet atšķiras no kāda to tipa, modeļa.
transepts Viens vai vairāki šķērsjomi, kas taisnā leņķī šķērso garenisko jomu (parasti sakrālajās celtnēs).
mala Vieta (kur, piemēram, kādā teritorijā, celtnē, telpā), kas ir attālināta no (tās) centra. Arī puse.
mala Vieta (kur, piemēram, kādā teritorijā, celtnē, telpā).
nometne Vieta ar mītnēm (mājām, barakām, teltīm u. tml.), kur uz laiku apmesties daudziem cilvēkiem, lielām cilvēku grupām.
pakalne Vieta kalna, paugura u. tml. lejasdaļā vai tās tuvākajā apkārtnē. Kalna, paugura u. tml. nogāze.
pacere Vieta zem (izgāzta vai daļēji izgāzta koka, krūma) saknēm, (krūma) apakšējiem zariem.
Magnētiskā anomālija Vieta Zemes garozā, kur magnētiskā lauka intensitāte ir lielāka nekā blakus esošajās vietās.
Magnētiskā anomālija Vieta Zemes garozā, kur magnētiskā lauka intensitāte ir lielāka nekā blakus esošajās vietās.
redzespunkts Vieta, no kuras tiek uztverta telpas vai plaknes daļa. Noteikta vieta telpā vai plaknē, ko uztver acs.
patrepe Vieta, telpa zem kāpnēm.
zemzeme Vieta, telpa, kas atrodas zem Zemes (planētas) virsējā slāņa. Pazeme (1).
pazeme Vieta, telpa, kas atrodas zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
vijoļliteratūra Vijolei komponēti skaņdarbi (nošu rakstā).
vijoļmūzika Vijolei komponēti skaņdarbi.
elektrovilciens Vilciens, kura vilces spēku rada vagonos uzstādīti elektriskie dzinēji, kas enerģiju saņem pa kontaktvadu. Elektriskais vilciens.
šķērsvilnis Vilnis, kura raksturojošais vektoriālais lielums atrodas plaknē, kas ir perpendikulāra viļņa izplatīšanās virzienam.
falsificēt Viltot, apzināti izkropļot (piemēram, faktus zinātnē, mākslā).
Salmu atraitnis (arī atraitne) Vīrs (sieva), kam dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
Salmu atraitnis (arī atraitne) Vīrs (sieva), kam dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
krekls Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai. Arī virskrekls.
paraboloīds Virsma, ko kustoties veido parabola, kuras virsotne slīd pa citu - nekustīgu - parabolu, abu parabolu plaknēm paliekot savstarpēji perpendikulāram.
tā Virsteikumā norāda uz laika momentu, laikposmu, kas saistīts ar palīgteikumā minētās darbības, norises, stāvokļa laika momentu, laikposmu.
tad Virsteikumā norāda uz laikposmu, laika momentu, kas ir saistīts ar palīgteikumā minētās darbības, norises, stāvokļa laikposmu, laika momentu vai ko konkretizē laika apstākļa palīgteikums.
cers Virszemes dzinumu sazarojums (augiem). Šāds sazarojums kopā ar saknēm.
zvaigžņup Virzienā pret zvaigznēm (1). Arī augšup.
slīdēt Virzīties pa (kā) virsmu nepārtrauktā, arī nemainīgā saskarē ar to, pārvarot berzi šīs saskares plaknē (parasti par priekšmetiem, fizikāliem ķermeņiem).
stiepties Virzīties, pārvietoties, arī izplatīties (parasti) garā virknē, joslā, veidojumā.
liet Virzot (izkausētu vielu, javu) formā, veidnē, gatavot, veidot (ko no tās).
liet Virzot (kādu masu) veidnē, apvalkā, gatavot (ko no tās).
Kartogrāfiskās projekcijas Visas Zemes elipsoīda virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
Kartogrāfiskās projekcijas Visas Zemes elipsoīda virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
No vienas vietas Viscaur, nepārtrauktā virknē, ļoti daudz.
No vienas vietas Viscaur, nepārtrauktā virknē, ļoti daudz.
podagra Vispārēji vielmaiņas traucējumi, kas saistīti ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to nogulsnēšanas, piemēram, locītavās, zemādā.
atminība Vispārināta īpašība --> atminīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Spēja labi atminēties.
disciplinētība Vispārināta īpašība --> disciplinēts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mazkustība Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī kustību trūkums (organismam). Hipokinēzija.
pirmatnējība Vispārināta īpašība --> pirmatnējs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pirmatnējība Vispārināta īpašība --> pirmatnējs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
predisponētība Vispārināta īpašība --> predisponēts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
rafinētība Vispārināta īpašība --> rafinēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
sirmums Vispārināta īpašība --> sirms (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Parādība, kad mati zaudē savu sākotnējo krāsu un kļūst pelēcīgi balti.
smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
hlorciāns Vispārindīga kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar asu, īpatnēju smaku.
formula Vispusīgs un precīzs (kāda jēdziena, attiecības, likuma) definējums. Īsi izteikts definējums, raksturojums.
pirmdzimtene Vissenākā, sākotnējā (parasti cilts, cilšu grupas) uzturēšanās vieta, teritorija.
pirmbūtne Vissenākā, sākotnējā būtne.
pasaule Visuma atsevišķa daļa. Arī debess ķermenis (parasti planēta).
pievīterot Vīterojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
krieviņi Votu tautas piederīgie, kas 15. gadsimtā kā karagūstekņi nometināti Bauskas apkārtnē.
ēveļzobs Zāģa zobs ar divām galotnēm.
elektrozāģis Zāģis, ko darbina elektriskais dzinējs. Elektriskais zāģis.
lata Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot apaļkoku neliela profila sloksnēs.
dēlis Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot baļķi (apaļkoku) dažus centimetrus biezās plāksnēs.
planka Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot platu baļķi (apaļkoku) biezās plāksnēs.
dzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
nodzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
padzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt mazliet, daļēji dzeltenam.
atmirt Zaudēt funkcionēšanas spēju (par audiem, šūnām).
nekrotizēties Zaudēt funkcionēšanas spēju dzīvā organismā (par organisma daļām, piemēram, šūnām, audiem, orgāniem). Atmirt.
pamirt Zaudēt funkcionēšanas spēju, parasti daļēji vai uz laiku (par ķermeņa daļu).
gineja Zelta monēta (Anglijā).
dinārs Zelta monēta (senajās arābu zemēs).
červoncs Zelta monēta 3 rubļu vērtībā (pirmsrevolūcijas Krievijā).
imperiāls Zelta monēta pirmsrevolūcijas Krievijā 10 rubļu vērtībā, pēc 1897. gada - 15 rubļu vērtībā.
sovrins Zelta monēta sterliņu mārciņas vērtībā (Anglijā).
kondors Zelta vai sudraba monēta (vairākās Dienvidamerikas valstīs).
guldenis Zelta, vēlāk sudraba monēta vairākās Viduseiropas valstīs no 13. gadsimta līdz 19. gadsimtam.
apaļmutes Zemāko mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst nēģi un miksenas.
zemenājs Zemenēm apaugusi vieta.
teritorija Zemes (arī citu planētu) virsas daļa (ar sauszemi, ūdeņiem, gaisa telpu, zemes dzīlēm), kurā ir izplatīta kāda dabas parādība vai ar cilvēka dzīvi un darbību saistīta parādība vai kura pieder noteiktai valstij, iestādei, organizācijai, personai u. tml. un kurai ir noteiktas robežas un platība.
plato Zemes virsas pacēlums, kam ir līdzena vai viļņota virsa un ko no apkārtējām zemienēm norobežo izteikts kāpums.
karte Zemes virsmas vai tās daļas pamazināts, vispārināts, matemātiski noteikts grafisks attēlojums plaknē (parasti uz papīra).
tektonika Zemes, arī citu planētu uzbūve, kustība, deformācija.
delta Zemiene, kas upes grīvā izveidojusies no sanesām un nogulsnēm, un upes sazarojumu kopums šādā zemienē.
atomzemūdene Zemūdene, ko darbina ar kodoldzinēju.
kodolzemūdene Zemūdene, ko darbina ar kodoldzinēju.
zvejniekpuika Zēns, kas aug zvejnieku ģimenē.
primāti Zīdītāju kārta, pie kuras pieder augsti organizēti zīdītāji ar labi attīstītām galvas smadzenēm (piemēram, puspērtiķi, pērtiķi, cilvēks). Šīs kārtas īpatņi.
zaķveidīgie Zīdītāju kārta, pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli zīdītāji ar īpatnēju zobu uzbūvi. Šīs kārtas dzīvnieki.
Kārtns zieds Zieds, caur ko var novilkt ne mazāk par trim simetrijas plaknēm, no kurām katra to dala divās vienādās daļās.
Kārtns zieds Zieds, caur kuru var novilkt ne mazāk par trim simetrijas plaknēm, kas katra to dala divās vienādās daļās.
zilenājs Zilenēm apaugusi vieta.
naudaszīme Zīme (piemēram, noteiktas formas iespieddarbs, monēta), kurā izteikta naudas vērtība. Naudas zīme.
Naudas zīme Zīme (piemēram, noteiktas formas iespieddarbs, monēta), kurā izteikta naudas vērtība. Naudaszīme.
socioloģija Zinātne, kas pētī likumsakarības, saskaņā ar kurām attīstās un funkcionē sabiedrība un tās sastāvdaļas.
valodniecība Zinātne, kas pētī valodu, tās īpašības, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību.
Radiācijas ģenētika Zinātnes nozare, kas pētī jonizējošo starojumu izraisītos ģenētisko struktūru bojājumus.
Sistēmu teorija Zinātnes nozare, kas pētī sistēmu pamatīpašības un funkcionēšanas matemātiskos aspektus.
Sistēmu teorija Zinātnes nozare, kas pētī sistēmu pamatīpašības un funkcionēšanas matemātiskos aspektus.
zinātniecība Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, zinātnes mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām. Scientioloģija.
scientioloģija Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, zinātnes mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām. Zinātniecība.
Sabiedriskās zinātnes Zinātnes nozares, kas pētī cilvēku tā sabiedriskajās attiecībās, sociālo sistēmu rašanos un attīstību, cilvēka filoģenēzi un ontoģenēzi.
Zooloģiskais dārzs Zinātniska iestāde, kas komplektē un eksponē dzīvniekus pēc to radniecības un ģeogrāfiskās izplatības.
Zooloģiskais dārzs Zinātniska un izglītojoša iestāde, kas komplektē un eksponē dzīvniekus, lai parādītu to daudzveidību, kā arī saglabātu retās un izzūdošās sugas.
muzejs Zinātniska, zinātniski izglītojoša iestāde, kas vāc, glabā, pētī un eksponē vēsturiskus dokumentus, kultūras pieminekļus (mākslas darbus, kolekcijas, dabas bagātību paraugus u. tml.).
Goda doktors Zinātniskais grāds, kuru piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
Goda doktors Zinātniskais grāds, kuru piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
Zinātniskā padome Zinātniskās pētniecības, arī augstākās mācību iestādes pētnieciskā, arī mācību un audzināšanas darba koordinētajā institūcija.
saule Zvaigzne - mūsu planētu sistēmas centrālais debess ķermenis.
pirmzvaigzne Zvaigzne pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
stāvzvaigzne Zvaigzne, kam nav ievērojamas redzamās īpatnējās kustības (kādas ir, piemēram, planētām).
saule Zvaigzne, kuras gravitācijas laukā ir planētas.
Vairākkārtīga zvaigzne Zvaigžņu sistēma, kas pastāv no trim, četrām vai vairākām telpiski tuvām zvaigznēm.
Vairākkārtīga zvaigzne Zvaigžņu sistēma, kas sastāv no trim, četrām vai vairākām telpiski tuvām zvaigznēm.
piezvanīt Zvanot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
nozvilnēt Zvilnēt (visu laikposmu) un pabeigt zvilnēt.
piežūžot Žūžojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).

nē citās vārdnīcās:

Tēzaurs

nē

MLVV

nē

MEV

nê