Paplašinātā meklēšana

Meklējam vēl.

Atrasts vārdos (123):

Atrasts vārdu savienojumos (20):

Atrasts skaidrojumos (2888):

(Sa)laist grīstē (iz)darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
(Pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
pāracot Acot vēlreiz, no jauna.
pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs).
apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus. Apkārtraksts.
zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
aizsēdināt Aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.). Nosēdināt.
jaunaita Aita, kas vēl nav pirmoreiz aplecināta.
ielaist Aiz nevērības pieļaut, ka ievirzās (parasti neatļautā, nevēlamā vietā).
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai. Iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai.
uzpīpēt Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai. Aizpīpēt.
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem).
aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti. Piesmēķēt.
piesmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu, degošu papirosu, cigareti.
aizkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
iekurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
uzkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
aizkūpināt Aizkvēlināt, iekvēlināt (smēķējamo).
cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos.
pretestība Aktīva (cilvēka) darbība, izturēšanās (pret ko nevēlamu).
sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams.
apkarot Aktīvi vērsties (pret nevēlamiem vai naidīgiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
Pārvarēt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt.
Uzveikt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
Uzvarēt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizoloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
pārāķēt Āķēt vēlreiz, no jauna.
pāralvot Alvot vēlreiz, no jauna.
Tiesu izpildītājs Amatpersona, kas pēc tiesas pavēles īsteno tiesas spriedumu piespiedu kārtā.
Tiesu izpildītājs Amatpersona, kas pēc tiesas pavēles īsteno tiesas spriedumu piespiedu kārtā.
pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna. Uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus.
pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
izsaukt Aplaudējot aicināt (mākslinieku) vēlreiz parādīties uz skatuves.
pārlūkot Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko). Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko) vēlreiz, no jauna.
pārlūkot Aplūkot (ko) visu. Aplūkot (ko) vēlreiz, no jauna.
vērpete Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
Diferencētā apmācība Apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam.
Apraust uguni Apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
Apraust uguni Apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
pārsēt Apsēt vēlreiz, no jauna (platību).
miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
gratulants Apsveicējs, laimes vēlētājs.
gratulēt Apsveikt, vēlēt laimes.
pārsvērt Apsvērt vēlreiz, no jauna.
saskaņa Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek pārvarēts (piemēram, kas nevēlams).
ievazāt Apzināti izplatīt, ieviest (ko kaitīgu, nevēlamu, piemēram, uzskatus, idejas).
ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko). Nevēlēties zināt (ko).
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
pārvarēt Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
pasargāt Ar aktīvu rīcību novērst (kādam ko nevēlamu, ļaunu). Arī aizsargāt.
skaņot Ar attiecīgajiem paņēmieniem panākt, ka (ierīcei, aparātam u. tml.) rodas vēlamais tehniskais stāvoklis.
taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot (1).
iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piemēram, bailes), ka izveidojas (vēlamā attieksme).
aizsargāt Ar dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret nevēlamu vai kaitīgu iedarbību).
gazotrons Ar dzīvsudraba tvaikiem vai inerto gāzi pildīta divelektrodu lampa ar kvēlkatodu un metāla vai grafīta anodu.
izpīties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
izpiņķēties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa). Izpīties (3).
izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
(Kā) aiz matiem izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
(Kā) aiz matiem izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
izsprukt Ar grūtībām, slepeni u. tml. izkļūt (no nevēlama stāvokļa).
izvilkties Ar grūtībām, tik tikko izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
sastiprināt Ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā.
aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku). Izvēlēties (2).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu). Izvēlēties (1).
labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs. Ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
izkārtoties Ar mērķtiecīgu rīcību izveidot sev kādam nolūkam vēlamus, labvēlīgus apstākļus.
izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību panākt (piemēram, kāda pasākuma) vēlamo rezultātu.
raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā.
vadīt Ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties). Panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
šķīstīt Ar reliģiskām darbībām atbrīvot no grēka, arī no kā nevēlama ietekmes.
Pieliet eļļu ugunī Ar sava izturēšanos, rīcību, runu pastiprināt (parasti kā nevēlama) norisi.
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību novērst ko nevēlamu (parasti oficiālai personai).
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas. Arī apsargāt.
kaitēt Ar savu (parasti neapzinātu) rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunumu (kam).
kaitēt Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
traucēt Ar savu ietekmi, iedarbību radīt (kādam, kam) ko nevēlamu (darbībā, stāvoklī u. tml.).
lenkt Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
sargāt Ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem).
nodarīt Ar savu izturēšanos izraisīt (ko nevēlamu) - par dzīvniekiem.
piekantēties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
sabrūvēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izdarīt, izraisīt (ko nevēlamu).
vārīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (ko ļoti nevēlamu).
trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
notraukt Ar strauju kustību notīrīt, atbrīvot no kā nevēlama (kā virsmu).
skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
iedzert Ar tostu izteikt novēlējumu, godināt un izdzert glāzi alkoholiska dzēriena.
Izlikt cilpas (arī cilpu, lamatas, slazdu(s)) Ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
Izlikt slazdus (arī slazdu, cilpu, cilpas, lamatas) Ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem, radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju.
piesmērēties Ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā. Ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
pārārdīt Ārdīt vēlreiz, no jauna (parasti sienu). Ārdīt (ko) visu, viscaur.
skēna Arhitektonisks elements antīkajā teātrī - sākotnēji aktieru pārģērbšanās vieta, vēlāk aktieru spēles laukums.
Rīt(ā) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
Rīt (arī rītā) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
Rītā (arī rīt) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
šausmas Ārkārtīgi liels nemiers, satraukums, ko izraisa kas nevēlams, nepatīkams.
arodizvēle Aroda, profesijas izvēle.
saārstēt Ārstējot izraisīt ko nevēlamu.
pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.). Arī kārtāt.
pārasfaltēt Asfaltet vēlreiz, no jauna.
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
pārbrucināt Asināt (izkapti) ar galodu vēlreiz, no jauna.
uztrīt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu. Uzasināt.
uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu. Uztrīt.
lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml. Lamas, kurās parasti izpaužas ļauna novēlējums.
Vaina krīt (uz kādu, arī uz ko) Atbildība par kādu nevēlamu, negatīvu parādību attiecas (uz kādu, arī uz ko).
patikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
tikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos. Patikt [1] (2).
labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt).
Novelt uz (kāda) pleciem Atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
Novelt uz (kāda) pleciem Atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
iztīrīt Atbrīvot (kādu teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
atpumpurot Atbrīvot (koku, krūmu) no nevajadzīgiem, nevēlamiem pumpuriem.
atpestīt Atbrīvot (no kā nevēlama).
izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama). Izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
tīrīt Atbrīvot (piemēram, teritoriju, organizāciju) no nevēlamiem cilvēkiem.
Velt no pleciem Atbrīvot no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama), likvidēt (parasti ko negatīvu).
izkļūt Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme).
nomest Atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa).
Novelt no saviem pleciem Atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
Novelt (arī nokratīt) no (saviem) pleciem Atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu). Veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanas (no kādas vielas).
pāratestēt Atestēt vēlreiz, no jauna.
No jauna, arī par jaunu Atkal, vēlreiz.
recidīvs Atkārtošanās (parādībai), parasti nevēlama, pēc (tās) īstas vai šķietamas izzušanas.
recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību)
jauns Atkārtots, vēlreizējs.
uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms). Nodot (kādu). Atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu).
nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms). Padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
notvert Atklāt, pieķert (darām ko neatļautu, nevēlamu).
attālināt Atlikt (ko) uz vēlāku laiku. Novilcināt (kā sākšanos, iestāšanos).
atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev īstenot (vēlēšanos, nodomu).
nomest Atmest (nevēlamu paradumu).
slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
pārmācīt Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības.
notvert Atrast, atklāt, arī ieraudzīt (ko vajadzīgu, vēlamu).
notvert Atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu).
attrāpīt Atrast, izvēlēties (vajadzīgos vārdus).
No acīm nolasīt Ātri uzminēt, izzināt no skatiena, sejas izteiksmes (kāda domas, vēlēšanos).
aizsargāt Atrodoties (kam) priekšā vai virsū, pasargāt (no kā nevēlama, kaitīga).
landtāgs Atsevišķu teritoriju ievēlēts pārstāvniecības orgāns (piemēram, Vācijas Federatīvajā Republikā). Likumdošanas orgāns (Austrijā).
boikots Atteikšanās piedalīties vēlēšanās.
patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) - piemēram, par aizdomām, izvēli.
audzināt Attīstīt, ieaudzināt vēlamas īpašības (dzīvniekiem).
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem). Nokārtoties.
atturēties Atturēt sevi (izpildīt kādu savu vēlēšanos, iegribu).
atbīdīt Atvairīt (domas), atlikt (ko) uz vēlāku laiku.
novīdēt Atvēlēt (ko izmantot, iegūt).
nosliekt Atvēlēt, atdot (kādam, piemēram, daļu. no pārtikas).
rekonvalescence Atveseļošanās periods, kad vairs nav klīnisku slimības pazīmju, bet vēl nav pilnīgi atjaunots agrākais organisma stāvoklis.
Laba slava Atzinīgs, labvēlīgs vērtējums.
Laba slava Atzinīgs, labvēlīgs vērtējums.
pieļāvums Atzinums, saskaņā ar kuru kas var, arī drīkst būt, norisināties un kas neizraisa ko nevēlamu (parasti noteiktos apstākļos).
apstiprināt Atzīt par likumīgu, derīgu (ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu u. tml.).
jēlaudums Audums, kura rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām.
pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem).
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām. Augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
pēcaugs Augs, ko tajā pašā sezonā vēl izaudzē pēc iepriekšējā auga novākšanas.
Kursa darbs Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi).
vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
Relatīvais aug stums Augstums virs patvaļīgi izvēlēta zemes virsas līmeņa.
kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
pāraust Aust vēlreiz, no jauna.
piebaidīt Baidot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
pārbakstīt Bakstīt vēlreiz, no jauna.
pārbalināt Balināt vēlreiz, no jauna.
pārbalsināt Balsināt vēlreiz, no jauna.
balotēt Balsojot izšķirt jautājumu (par kādas personas ievēlēšanu). Balsojot izlemt (kādu jautājumu).
izbalsot Balsojot neievēlēt (piemēram, līdzšinējā amatā).
izvēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu). Ievēlēt.
pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātu vai kandidātiem.
pārbalsot Balsot vēlreiz, no jauna.
izmantot Balstīties kādā pasākumā, darbībā (uz labvēlīgiem apstākļiem, situāciju).
nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tam) veidojas ķermeņa vajadzīgā, vēlamā masa.
izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu).
pāriet Beigties bez nevēlamām sekām.
Nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt Beigties nevēlami.
Nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties nevēlami.
Nelabu galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties slikti, nevēlami.
pārberzt Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu. Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
dancot Bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles.
tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
negribot Bez paša gribas, vēlēšanās.
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
dzīt Biedēt (parasti zvērus medībās), panākot, ka tie dodas vēlamā virzienā.
kumšķis Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums.
lutināt Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos).
vadmala Blīvs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas uzvalku, mēteļu audums, kura virsmu sedz blīvs plūksnu savēlums.
pārbraucīt Braucīt visu (kā) virsmu. Braucīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
Trauksmes zvans Brīdinājums, rīkojums u. tml. aktīvi reaģēt uz ko nevēlamu, satraucošu.
Trauksmes zvans Brīdinājums, rīkojums u. tml. aktīvi reaģēt uz ko nevēlamu, satraucošu.
signāls Brīdinājums, ziņojums par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
signalizēt Brīdināt, ziņot par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
vakars Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām). Briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
panaceja Brīnumains, iedomāts līdzeklis pret visām nevēlamām parādībām.
pārbruģēt Bruģēt vēlreiz, no jauna.
elektors Buržuāziskajā divpakāpju vēlēšanu sistēmā - vēlētāju ievēlēta persona, kas ir pilnvarota tieši ievēlēt deputātu vai citu amatpersonu (piemēram, prezidentu).
kauties Būt (kā nevēlama) ietekmē, varā, censties pārvarēt (ko nevēlamu).
palikt Būt (vēl) kāda rīcībā (par laiku līdz kādam tā momentam).
padoties Būt ar kādiem, parasti vēlamiem, laikapstākļiem (par laikposmu). Būt kādiem, parasti vēlamiem (par laikapstākļiem).
Būt labam prātam, arī turēt labu prātu (uz kādu) Būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
Būt labam prātam, arī turēt labu prātu (uz kādu) Būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
Turēt labu prātu (uz kādu) Būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
Turēt ļaunu prātu (uz kādu) Būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu).
slimot Būt ar trūkumiem, nevēlamām īpašībām.
vesties Būt ar vēlēšanos, noslieci, virzību (parasti uz kādu darbību).
strādāt Būt iedarbīgam, būt tādam, kura iedarbība ir vēlama cilvēkam (par parādībām dabā).
zvērot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām. Kvēlot (3).
ieredzēt Būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu).
lutināt Būt labvēlīgam, izdevīgam (piemēram, par apstākļiem, parādībām).
Neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
Neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam. Atrasties nevēlamos apstākļos.
Neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam. Atrasties nevēlamos apstākļos.
zvērot Būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam. Arī kvēlot (4).
samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli). Izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
klabēt Būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām).
Raudzīties (arī skatīties) šķībi Būt nelabvēlīgi noskaņotam.
Skatīties (arī raudzīties) šķībi (arī greizi) Būt nelabvēlīgi noskaņotam.
Skatīties (arī raudzīties) šķībi (arī greizi) Būt nelabvēlīgi noskaņotam.
Būt murdā (iekšā) Būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
vajadzēt Būt nepieciešamam, arī būt vēlamam, ieteicamam.
turēties Būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem).
atkosties Būt par cēloni kam nevēlamam.
atļaut Būt par cēloni labvēlīgiem apstākļiem.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
nobendēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem).
pāraudzināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
padarīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas kas nevēlams.
rosināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās, slieksme (ko darīt).
kārdināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt).
izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst pārāk prasīgs, izvēlīgs.
palīdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, vēlami mainās.
līdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk liesmot, kvēlot - parasti par vēju.
ievazāt Būt par cēloni tam, ka izplatās, ieviešas (kas nevēlams) - par parādībām sabiedrībā.
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
kaitēt Būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
izmācīt Būt par cēloni tam, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
nodarīt Būt par cēloni tam, ka rodas (kas nevēlams, parasti zaudējums) - par parādībām dabā.
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust).
iegāzt Būt par cēloni tam, ka rodas nepatikšanas, ka nonāk nelabvēlīgā stāvoklī.
ierosināt Būt par cēloni tam, ka rodas vēlēšanās (ko darīt).
paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu).
uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) nevainojamu funkcionēšanu, vēlamām īpašībām u. tml.
uzticēties Būt pārliecinātam par (kāda) labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi.
Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam. Būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
pietikt Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
novelties Būt tādam, kam ir ļoti savēlies apmatojums.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu.
veikties Būt tādam, kam klājas labi. Būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
uzsmaidīt Būt tādam, kam nejauši, negaidīti gadās, rodas (veiksme, labvēlība u. tml.).
turēt Būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem.
vilcināties Būt tādam, kas ieilgst, arī būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt. Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties.
ost Būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu).
turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli. Būt par balstu, pamatu (kam).
sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
pasargāt Būt tādam, kas nodrošina (kādu pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek nodrošināts (pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu).
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi. Būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
kutēt Būt tādam, kurā šķietami izpaužas nepacietība, vēlēšanās (par ķermeņa daļām).
uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
Atrasties starp dzīvajiem Būt vēl dzīvam.
atpalikt Būt vēlākam (par pulksteni).
derēt Būt vēlamam (piemēram, par darbību, stāvokli).
vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) - par cilvēkiem.
būvsezona Būvdarbiem vislabvēlīgākie mēneši gadā.
skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, bez nevēlamiem piemaisījumiem (piemēram, par, parasti šķidru, vielu).
būve Celtniecības objekts, ko veido, kas vēl nav pabeigts. Arī (gatava) celtne.
ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
ubagot Censties izraisīt, iemantot vēlamu attieksmi pret sevi, vēlamu stāvokli, parasti, pazemojot sevi.
Meklēt vārdus Censties izvēlēties atbilstošu satura izpausmi (runā, rakstos).
Meklēt vārdus Censties izvēlēties atbilstošu satura izpausmi (runā, rakstos).
cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara. Censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
vairīties Censties panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams). Censties pasargāt sevi (no kā nevēlama).
kauties Censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
piesargāt Censties pasargāt (no kā nevēlama).
Izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
Izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
Izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvināties (3).
tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvoties (4).
cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
sacepināt Cepinot pagatavot (ko), cepinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izcepināt.
nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
pārcepināt Cepinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
sacept Cepot pagatavot (ko), cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izcept.
izcept Cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pārcept Cept vēlreiz, no jauna.
bifšteks Cepta liellopu fileja šķēle, kas vidū vēl ir sārta.
Likt cerības (uz kādu, uz ko) Cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda). Cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
piecirst Cērtot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot.
Cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piemēram, ko darīt).
šarlatānisms Cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdība, krāpšana.
pērtiķcilvēks Cilvēka priekštecis, kam vēl ir liela līdzība ar pērtiķiem.
blēņas Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
suns Cilvēks ar ļoti nevēlamām īpašībām.
rupucis Cilvēks ar nevēlamām īpašībām. Īgns, nepatīkams, neizpalīdzīgs cilvēks.
kandidāts Cilvēks, kam draud kas nepatīkams, nevēlams.
Nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
Nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
virspavēlnieks Cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
negausis Cilvēks, kam ir nepiepildāmas, neapmierināmas ilgas, vēlēšanās.
pavēlnieks Cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks. Cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo.
ilgguļa Cilvēks, kas ilgi guļ, vēlu ceļas.
izredzētais Cilvēks, kas ir iemantojis īpašu labvēlību. Cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu. Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
pielūdzējs Cilvēks, kas izjūt patiku (pret kādu) vai mīl (kādu) un cenšas iegūt (tā) labvēlību.
bļodlaiža Cilvēks, kas iztapdams cenšas iegūt kāda labvēlību.
nelabvēlis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nelabvēlīgi.
naktsputns Cilvēks, kas mēdz vēlu iet gulēt, arī strādāt naktīs.
kroplis Cilvēks, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
pretestībnieks Cilvēks, kas pretojas (kam nevēlamam).
jauniņš Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies. Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
māceklis Cilvēks, kas vēl pilnībā nav iemācījies (ko), bet turpina mācīties.
Nakts staigulis Cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām.
tiesnesis Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdis, krāpnieks.
pagāns Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma. Dzīvnieks, kura izturēšanās ir nevēlama.
Labas gribas cilvēks Cilvēks, kuram ir cēlas tieksmes, vēlēšanās.
Labas gribas cilvēks Cilvēks, kuram ir cēlas tieksmes, vēlēšanās.
simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patika, labvēlību, arī draudzību, mīlestību.
izkarot Cīnīties (ar ko nevēlamu) un pabeigt (cīņu ar to).
karš Cīņa, sadursme, konflikts (piemēram, starp pretējiem spēkiem, ar ko nevēlamu).
Brīvā cīņa Cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
Brīvā cīņa Cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
pārcirpt Cirpt vēlreiz, no jauna.
tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
patīrīt Daļēji atbrīvot (piemēram, teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
pusizdzisis Daļēji izdzisis, tāds, kas vēl vāji deg, kvēlo.
akacis Daļēji pāraugusi vai vēl nepāraugusi vieta, dziļa ūdens bedre tādā purvā, kas radies no ezera.
pusfabrikāts Darba produkts, ko nepieciešams vēl apstrādāt, lai iegūtu gatavu izstrādājumu.
izvēle Darbība, arī rezultāts --> izvēlēties (2).
vadība Darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā.
vadība Darbība, iedarbība, darbību, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, arī vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
izvēle Darbība, process, arī rezultāts --> izvēlēties (i).
Vēlējuma izteiksme Darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību.
uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
paklausīt Darboties, funkcionēt vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām).
strādāt Darīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).
pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
Laist grīstē Darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
izdarīt Darīt un pabeigt darīt (ko nevēlamu).
Staigāt (kā) pa diegu Darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
Staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām Darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ka pret to ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu). Uzsākt cīņu (pret nevēlamu parādību).
Kārt (arī likt) pie (lielā) zvana Darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
Kārt (arī likt) pie lielā zvana Darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
Likt (arī kārt) pie (lielā) zvana Darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
pārdarvot Darvot vēlreiz, no jauna.
pārdatēt Datēt vēlreiz, no jauna.
Kuplas laimes! Daudz laimes (vēlējumā).
Kuplas laimes! Daudz laimes (vēlējumā).
virsdaudzums Daudzums, kas pārsniedz (kā) vajadzīgo, vēlamo daudzumu.
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur plānāku, asāku. Dauzot izveidot vēlamā formā.
rūgt Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem). Šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
degsme Dedzīga, kaisla, kvēla aizraušanās. Aizrautība, dedzība.
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko). Tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.).
traukt Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
traukties Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
degsmīgs Dedzīgs, kaisls, kvēls.
dzirkstele Degošas vai kvēlojošas vielas atsevišķa daļiņa.
zvērot Degt ar spožu liesmu, arī būt tādam, kur kas deg ar spožu liesmu. Arī kvēlot (1).
runasvīrs Delegāts, amatpersona (parasti vēlēta). Runas vīrs.
Runas vīrs Delegāts, amatpersona (parasti vēlēta). Runasvīrs.
Runas vīrs Delegāts, amatpersona (parasti vēlēta). Runasvīrs.
Tēva dēls Dēls, kura tēvs vēl ir dzīvs.
ieteicams Derīgs, piemērots, arī vēlams.
pārdestilēt Destilēt (ko) visu, viscaur. Destilēt ko vēlreiz, no jauna.
svētība Dieva vai dievu labvēlīgā ietekme, žēlastība, no dieva vai dieviem saņemtā labvēlība, laime, aizsardzība.
pavēlošs Divd. --> pavēlēt.
vēlams Divd. --> vēlēt [2].
ieteikt Dodot padomu, ierosinot norādīt, ka (kāds) ir vēlams, piemērots.
norēķins Dokuments par atvēlēto līdzekļu izmantošanu.
rast Domās izvēlēties (piemēram, piemērotāko izteiksmi, vārdu).
iedomāties Domās izvēlēties (piemēram, skaitli, vārdu).
atrast Domās izvēlēties (piemērotāko izteiksmi, līdzekļus u. tml.).
samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā. Dodot padomu, noskaņot (pret kādu). Iemācīt (parasti ko nevēlamu).
atdot Dot, paziņot (pavēli, rīkojumu).
lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums. Izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
pārdrāzt Drāzt vēlreiz, no jauna.
piedrāzt Drāžot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot.
nodrāzt Drāžot padarīt smailu. Drāžot piešķirt vēlamo formu.
pārdrīvēt Drīvēt vēlreiz, no jauna.
susla Dzēriens, kas satur maz vēlamo vielu. Arī negaršīgs dzēriens.
pārdziedāt Dziedāt vēlreiz, no jauna.
iegriba Dziļāk nepamatota (parasti pēkšņa, untumaina) vēlēšanās.
naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
sāpes Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, nelaime, vilšanās, aizvainojums).
Sirds aicinājums Dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt).
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem.
palaidnis Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam.
pusaudzis Dzīvnieks, kas vēl ir augšanas stadijā, kas vēl nav pilnīgi izaudzis.
pārecēt Ecēt vēlreiz, no jauna.
zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu.
iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos).
uziet Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko). Ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena. Eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
polsteris Elastīgs veidojums, ko piestiprina, lai radītu (kam) vēlamo formu.
kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro sakarsēts kvēldiegs.
serdenis Elements, ko ievieto veidnē, lai lējuma iekšējam dobumam veidotu vēlamo formu.
simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret kādu).
simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret ko), tieksme, sliecība (uz ko).
sašutums Emocionāls stāvoklis, kam ir raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
pieēvelēt Ēvelējot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot. Ēvelējot pielīdzināt.
pārēvelēt Ēvelēt vēlreiz, no jauna.
utopija Fantāzija, izdomājums, nepiepildāms sapnis, nerealizējama vēlēšanās.
pārfilmēt Filmēt vēlreiz, no jauna.
pārfiltrēt Filtrēt (ko) visu, viscaur. Filtrēt (ko) vēlreiz, no jauna.
pārfinierēt Finierēt vēlreiz, no jauna.
vēmiens Fizioloģisks stāvoklis, kad ir nepatvaļīga vēlēšanās vemt.
Zelta zivtiņa Folklorā - zivtiņa, kam piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna (parasti, veidojot citu organizētu cilvēku grupu).
pārfotografēt Fotografēt vēlreiz, no jauna.
pārfotografēties Fotografēties vēlreiz, no jauna.
Nesāt (arī audzēt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
Audzēt (arī nēsāt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
Audzēt (arī nēsāt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
Audzēt (arī nēsāt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam. Paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam. Veikties labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
piemesties Gadīties, rasties (par ko nevēlamu).
cerības Gaidas, pārliecības pilnas ilgas pēc kā laba, vēlama īstenošanās.
cerēt Gaidīt (ko), ilgoties (pēc kā), paredzot ko labu, vēlamu.
nogaidīt Gaidīt, kamēr rodas, iestājas (izdevīga situācija, vēlams stāvoklis u. tml.).
Saspiests gaiss Gaiss (parasti telpā), kurā ir nevēlami piemaisījumi, kurā ir grūti elpot.
iztaisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
pataisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai. Iztaisīt (1).
uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
pārgatavoties Gatavojoties pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
pestīt Glābt, darīt brīvu (no kā nevēlama).
pieglaimoties Glaimojot, arī iztopot censties iegūt (kāda) labvēlību.
pārgludināt Gludināt vēlreiz, no jauna.
pārkasīt Grābt (parasti sienu) vēlreiz, no jauna.
pārgrābt Grābt vēlreiz, no jauna.
pārgrafēt Grafēt vēlreiz, no jauna.
sagrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko), grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, ar kādas īpašības.
izgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
dzīvotgriba Griba, vēlēšanās dzīvot.
vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
cirpt Griezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
izgrimēt Grimējot izkrāsot. Grimējot izveidot vēlamu izskatu (parasti sejai).
sagrozīt Grozot (ko), panākt, ka (tas) novietojas, nokļūst kādā, parasti vēlamā, stāvoklī.
iegrozīt Grozot uz vienu un otru pusi, nolikt, novietot (kur, pie kā, uz kā) vēlamā stāvoklī.
savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
iegrozīties Grozoties uz vienu un otru pusi, novietoties (vēlamā stāvoklī).
pārgruntēt Gruntēt vēlreiz, no jauna.
jēlgumija Gumija, kas vēl nav vulkanizēta.
majorizēt Gūt balsu vairākumu (vēlēšanās).
remdēties Gūt mierinājumu, kļūt mierīgam (pēc, parasti nevēlama, fizioloģiska vai psihiska stāvokļa).
mirkt Gūt vēlamās īpašības, piesūcoties ar šķidrumu.
Tikt pie kāda gala, retāk tikt pie gala Gūt vēlamo rezultātu (kādā darbā, pasākumā). Tikt skaidrībā (par ko).
poligonometrija Ģeodēzisko darbu mērīšanas metode - tādu punktu izvēle un iezīmēšana dabā, kuri ir daudzstūru virsotnes un kuru atrašanās vietu nosaka, izmērījot leņķus un malu garumu.
posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu.
šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
kooptēt Iecelt (jaunu locekli vai tā kandidātu) vēlētos orgānos ar šo orgānu lēmumu (bez papildu vēlēšanām).
atamans Iecelts vai ievēlēts priekšnieks kazaku karaspēkā vai ciematos. Ievēlēts kazaku kopienas priekšnieks.
pārcirst Iecērtot veidot (zobus nodilušai vīlei) vēlreiz, no jauna.
pārcietināt Iecietināt vēlreiz, no jauna.
iekārtojums Iedalījums noteiktā, bieži vēlamā, kārtībā, laika vai vietas secībā.
skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami (piemēram, par slimībām, fizioloģiskiem procesiem, parādībām vidē).
atūdeņot Iedarboties tā, ka (organisms) atbrīvojas no liekā, nevēlamā ūdens daudzuma (par dažādām vielām).
pārdēstīt Iedēstīt citā vietā. Dēstīt vēlreiz, no jauna.
atrast Iedomājies, izdomājis, arī izvēlējies (ko).
novēlēt Iedot (ko) izlietošanai. Arī atvēlēt (1).
uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu).
sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (parasti izsakot novēlējumu un saskandinot glāzes, kausus u. tml.).
vinnēt Iegūt (ko vēlamu, derīgu), arī uzvarēt (kādu, ko).
laimēt Iegūt (ko vēlamu, piemēram, priekšmetu, vietu, pienākumu) izlozē.
tikt Iegūt (parasti ko nevēlamu, piemēram, slimību).
rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis.
ieķēpāt Iejaukt (nevēlamā situācijā).
ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam (nevēlamā situācijā).
Izmest enkuru (arī noenkuroties) mierīgos ūdeņos Iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākli.
Izmest enkuru (arī noenkuroties) mierīgos ūdeņos Iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākļi.
Noenkuroties mierīgos ūdeņos Iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākļi.
iekveldēt Iekvēlināt (1).
iekveldināt Iekvēlināt (1).
iekveldēt Iekvēlināt (2).
iekveldināt Iekvēlināt (2).
aizdedzināt Iekvēlināt, aizkūpināt (smēķējamo).
aizdegt Iekvēlināt, aizkūpināt (smēķējamo).
pārķīlāt Ieķīlāt vēlreiz, no jauna.
iekvēloties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu). Parādīties (acīs) - par mirdzumu, kvēli.
iedegties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm), - parādīties (acīs) - piemēram, par mirdzumu, kvēli.
iekārtoties Ieņemt vēlamo stāvokli, novietoties (kur).
smelties Ieplūstot (priekšmetā), pildīt (to), parasti nevēlami (par ko šķidru).
avanss Iepriekšēja samaksa (par darāmo darbu, par vēl nesaņemto preci u. tml.).
provizorisks Iepriekšējs, vēl galīgi neprecizēts.
nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.). Ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
nokavēties Ierasties vēlāk par paredzēto laiku.
krustenis Ierīce sliežu krustojumā transportlīdzekļa novadīšanai pa vēlamo sliežu ceļu.
regulators Ierīce, elements, detaļa u. tml., ko izmanto (piemēram, mašīnas, iekārtas) vēlamā darba režīma uzturēšanai, vēlamā darbības rezultāta iegūšanai.
sargs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) nevēlama novēršanai (parasti kādā sistēmā).
pavest Ierosināt, pamudināt darīt (ko nevēlamu). Pavedināt (1).
iepīt Iesaistīt (piemēram, kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
Skriet postā (arī nelaimē) Iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā). Darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
aizgailēties Iesākt gailēt (parasti par oglēm). Iekvēloties. _biežāk_ Iegailēties.
aizdegties Iesākt gaiši kvēlot (par gaismas avotu). Pēkšņi kļūt gaišam, spožam.
aizkvēloties Iesākt kvēlot (par gaismas avotu). Īsu brīdi kvēlot. _biežāk_ Iekvēloties.
iekvēloties Iesākt kvēlot (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām).
iekvēloties Iesākt kvēlot, izstarojot gaismu.
uzkvēlot Iesākt kvēlot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, kvēlot.
ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās.
uzaust Iesākties, iestāties (parasti par ko vēlamu).
pārsist Iesist (piemēram, mietu) citā vietā. Iesist (piemēram, mietu) vēlreiz, no jauna.
potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei, bet vēl nav tajā īstenojies.
pārspraust Iespraust citā vietā. Spraust vēlreiz, no jauna.
Atpūtas nams Iestāde, kur var pavadīt atvaļinājumu labvēlīgos klimatiskos un higiēniskos apstākļos.
pārstādīt Iestādīt citā vietā. Stādīt vēlreiz, no jauna.
ieslīgt Iestigt (piemēram, kādos nevēlamos uzskatos).
sildīt Ietekmēt (kādu) labvēlīgi, uzmundrinoši; izraisīt (kādam) pozitīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
Spiest pie zemes Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas), parasti pakāpeniski, nonāk nevēlamā psihiskā vai fiziskā stāvoklī.
Spiest pie zemes Ietekmēt (kādu) tā, ka tas, parasti pakāpeniski, nonāk nevēlamā psihiskā vai fiziskā stāvoklī.
skart Ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
iesildīt Ietekmēt labvēlīgi, uzmundrinoši.
audzināt Ietekmēt, veicināt (sabiedrības vai indivīda) garīgo attīstību, izaugsmi, vadīt to vēlamajā virzienā.
iebalsot Ievēlē.
apakšnams Ievēlējamā palāta Anglijas parlamentā. Pārstāvju palāta.
apakšpalāta Ievēlējamā palāta divpalātu parlamentā.
Pagasta vietnieku pulks, arī pagasta vietnieki Ievēlēta pagasta pašvaldības institūcija.
vietniekpulks Ievēlēta pagasta pašvaldības institūcija.
Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
vecajie Ievēlēti (kādas kopienas, cilvēku grupas u. tml.) pārstāvji.
arodkomiteja Ievēlēts arodorganizācijas vadības orgāns.
prezbiteris Ievēlēts baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiteriāņu draudzēs).
Pagasta vietnieku pulks, arī pagasta vietnieki (arī aizstāvji, runas vīri) Ievēlēts pagasta pašvaldības orgāns.
Pagasta vietnieku pulks, arī pagasta vietnieki (arī aizstāvji, runas vīri) Ievēlēts pagasta pašvaldības orgāns.
ģenerālsekretārs Ievēlēts vai iecelts galvenais kārtējā darba vadītājs (kādā organizācijā, apvienībā, iestādē).
ievazāt Ievest līdz ar sevi (kur iekšā ko nevēlamu) - parasti par transportlīdzekļiem.
perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par nevēlamiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, vai augiem).
ievazāt Ievirzi līdz ar ko citu (organismā, organisma daļā ko kaitīgu, nevēlamu).
Mākt (arī nomākt) sirdi Ilgāku laiku (ļoti) nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
Nomākt sirdi Ilgāku laiku ļoti nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
nomākt Ilgāku laiku mākt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
nomākt Ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem. Arī mākt (2).
spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku stāvokli. Arī mākt (1).
mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
žņaugt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (par psihisku stāvokli).
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu), cenšoties pārvarēt, novērst (to).
izkārdināt Ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko vēlamu, iekārojamu).
izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties (ar ko nevēlamu).
aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos. Ilgi gribēt ko, bet neiespēt.
sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
sastāvēt Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām). Sastāvēties.
kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) - piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem. Būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi.
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
grauzt Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) - par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
pārinstrumentēt Instrumentēt (skaņdarbu) vēlreiz, no jauna.
sapūlēties Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku stāvokli, arī saslimt.
pārinventarizēt Inventarizēt vēlreiz, no jauna.
limits Īpašā lēmumā, pavēlē, noteikumos paredzētais maksimālais (kā) lielums, skaits u. tml.
valdzinājums Īpašības (kādā cilvēkā), kas piesaista, izraisa patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties. Šāda patika, interese, vēlēšanās tuvoties, kas izraisās (pret kādu cilvēku).
limits Īpašs lēmums, pavēle, noteikums, kas nosaka (kā) lielumu, skaitu u. tml.
cīruļputenis Īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī.
madrigāls Itāliešu vienstrolas dzejolis sākotnēji ar idillisku, vēlāk arī ar filozofisku, didaktisku, satīrisku saturu.
sindiks Itālijā - ievēlēts kopienas pašpārvaldes vadītājs.
novēloties Izaugt, nogatavoties vēlāk nekā parasti (par augiem, augļiem).
zvērot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem). Kvēlot (2).
velns Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem). Arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
padarīt Izdarīt (ko nevēlamu).
sastrādāt Izdarīt (parasti daudz nevēlama).
nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).
pieļaut Izdarīt (parasti ko nevēlamu), ļaut izveidoties (kam nevēlamam).
izstrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
pastrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
izlēkāt Izdarīt (visu), kā cits vēlas.
Salaist grīstē Izdarīt tā, ka (kas) mežģījas, notiek pretēji vēlamajam.
atkārtot Izdarīt, izpildīt vēlreiz vai vairākas reizes (vienu un to pašu).
paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) simpātijas, pieglaimoties.
izdevība Izdevīgs gadījums, labvēlīgi, vēlami apstākļi (ko darīt).
palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama. Negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
izvēsināties Izdzist, arī izvēloties (par telpu).
novadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu).
ilgoties Izjust dziļu tieksmi, vēlēšanos būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko (parasti, izjūtot arī skumjas, grūtsirdību).
ilgoties Izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt, arī ko iegūt).
iekāroties Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
kārot Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
kāroties Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos, alkatīgi tiekties (pēc kā).
karst Izjust spēcīgu vēlēšanos, ilgoties (pēc kā).
iekārot Izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt.
izkarst Izjust stipru vēlēšanos (pēc kā).
gribēt Izjust vajadzību (pēc kā). Arī vēlēties, tiekties.
gribēties Izjust vajadzību (pēc kā). Arī vēlēties, tiekties. Gribēt (1).
silt Izjust vēlēšanos, ilgoties (pēc kā).
Izbaudīt līdz mielēm Izjust, pārdzīvot visu (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
neapmierinātība Izjūta, negatīvs pārdzīvojums, emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepiepildītas tieksmes, vajadzības, vēlēšanās.
iegrozīties Izkārtot (ko) tā, lai izveidotos vēlamie apstākļi. Iekārtoties.
iegrozīt Izkārtot, risināt vēlamā veidā.
izķepuroties Izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
izkulties Izkļūt (no nevēlama stāvokļa).
izgrozīties Izkļūt no nevēlamas situācijas (piemēram, ar atrunu, rīcību).
noniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu. Izniekot.
Izmest (vēstures) mēslainē (arī mēslienē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
Izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslainē (retāk mēslienē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
Izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslienē (biežāk mēslainē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
Izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) vēstures mēslainē (retāk mēslienē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu sabiedrības dzīvē.
izgrabināt Izņemt, izdabūt (to, kas vēl atlicis). Sameklēt un izņemt ar pūlēm (meklēto).
siltumizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu.
termoizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu. Siltumizolācija.
apsveikt Izpaust savu prieku, atzinību (par ko). Izteikt kādu novēlējumu.
iegardināt Izraisīt (kādā) lielu vēlēšanos ēst, stāstot par ēdienu vai rādot to.
sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
iededzināt Izraisīt (spēcīgas jūtas, vēlēšanās).
iedegt Izraisīt (spēcīgas jūtas, vēlēšanos).
nodarīt Izraisīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu (ko nevēlamu, ļaunu). Izdarīt (kādam pārestību).
ķert Izraisīt ko nevēlamu, iedarboties nevēlami (piemēram, par notikumu, arī norisi, parādību dabā).
savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu interesi, arī patiku, labvēlību.
izdiedelēt Izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
Sacelt vētru Izraisīt, parasti nevēlamu, satraukumu, arī skandālu.
Sacelt vētru Izraisīt, parasti nevēlamu, satraukumu, arī skandālu.
sagult Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par pishisku vai fizioloģisku stāvokli).
sagulties Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
deleģēt Izraudzīt, izvēlēt, arī sūtīt (kādu) par delegātu.
atlasīt Izraudzīt, izvēlēties (cilvēkus).
izlasīt Izraudzīt, izvēlēties (cilvēkus).
atlasīt Izraudzīt, izvēlēties (piemēram, faktus).
noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu). Noskatīties (2).
lūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
salūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
atlasīt Izraudzīt, izvēlēties un nošķirt atsevišķi (dzīvniekus).
noskatīties Izraudzīties, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); nolūkot.
lūkoties Izraudzīties, izvēlēties sev (parasti sievu).
ēstgriba Izsalkuma sajūta, vēlēšanās ēst.
izvairīt Izsargāt, pasargāt (no kā nevēlama).
Lai dievs žēlīgs! Izsaucas lielā uztraukumā, izbailēs (kad gaidāmais vai notiekošais ir nevēlams, kaitīgs, bīstams).
Lai Dievs žēlīgs! Izsaucas lielā uztraukumā, izbailēs (kad gaidāmais vai notiekošais ir nevēlams, kaitīgs, bīstams).
Pazudi no manām acīm! Izsaucas, ja vēlas atbrīvoties no kāda cilvēka.
Lika (drusku) pagaidīt! Izsaucas, paužot, ka nedarīs to, ko (kāds) gaida, vēlas, pavēl.
Lika (drusku) pagaidīt! Izsaucas, paužot, ka nedarīs to, ko (kāds) gaida, vēlas, pavēl.
Taisies, ka pazūdi! Izsaucas, rupji pavēlot kādam doties prom, atstāt kādu vietu.
Taisies, ka pazūdi! Izsaucas, rupji pavēlot kādam doties prom, atstāt kādu vietu.
pārrevidēt Izskatīt (piemēram, lēmumu, pieņēmumu, teoriju) vēlreiz, no jauna.
pārskatīt Izskatīt, novērtēt vēlreiz, no jauna.
izravēt Izskaust (ko nevēlamu, negatīvu). Iznīcināt, iznīdēt.
ārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību).
izārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību). Panākt, ka (cilvēkam) izzūd nevēlamas īpašības.
spiest Izstarot ļoti stipru gaismu un nevēlami iedarboties (uz kādu) - par gaismas avotu. Būt ļoti stipram un nevēlami iedarboties (uz kādu) - par gaismu.
gailēt Izstarot sārtu gaismu (parasti par oglēm). Kvēlot.
kaist Izstarot spilgtu gaismu, stipru siltumu. Būt spožam, spilgtam. Degt, kvēlot.
prasīt Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt (ko).
nokomandēt Izteikt komandu, pavēlēt.
atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Atsacīties.
atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu). Atteikties.
novēlēt Izteikt vēlējumu. Vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos.
Pieteikties pie vārda Izteikt vēlēšanos runāt (parasti sapulcē).
Pieteikties pie vārda Izteikt vēlēšanos runāt (parasti sapulcē).
pieteikties Izteikt vēlēšanos strādāt, darboties (kur) un to oficiāli nokārtot. Arī piereģistrēties.
piedāvāties Izteikt vēlēšanos, arī gatavību (ko darīt).
novēlēt Izteikt vēlēšanos, arī likt izdarīt (ko).
pieteikties Izteikt vēlēšanos, būt ar mieru (ko darīt, veikt). Arī piesolīties.
uzprasīties Izteikt vēlēšanos, prasību (pēc kā, lai ko uzņemtos u. tml.).
pavēlēt Izteikt, rakstiski formulēt pavēli (padotajiem).
spīts Izturēšanās, rīcība, kura krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kuras mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Psihisks stāvoklis, kas izpaužas šādā izturēšanās, rīcības veidā.
piesardzība Izturēšanās, rīcība, runa, ar ko cenšas pasargāt (sevi no kā nevēlama).
panest Izturēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par augiem, to daļām.
pārciest Izturēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
pārciest Izturēt nelabvēlīgos apstākļos (kādu laikposmu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos). Aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
nest Izturēt, paciest (ko nelabvēlīgu).
pārciest Izturēt, pārvarēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
lidot Izturēties (pret kādu cilvēku) sevišķi laipni, uzmanīgi, lai iegūtu (tā) labvēlību, mīlestību.
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem). Arī just līdzi (kādam).
niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku).
paklausīt Izturēties pēc (cilvēka) gribas, pavēles (par dzīvniekiem). Izturēties (pēc cilvēka gribas, pavēles).
taisīt Izturēties, rīkoties (kādā, parasti nevēlamā, veidā).
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
rezistence Izturība (organismam) pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību.
rezistents Izturīgs pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību (par organismiem).
iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
atvairīties Izvairīgi izturoties, atbrīvoties (no kā nepatīkama, nevēlama).
Izsprukt no slazda Izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks.
saskaņot Izveidot (kā vēlamo kopumu, sistēmu), apvienojot sastāvdaļas, elementus.
uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet.
sapost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu. Izgreznot, izrotāt (kādu).
sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
saskaņot Izveidot (piemēram, priekšmetu, parādību, norišu) vēlamo kopumu, sistēmu.
uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznoties, izrotāties, parasti mazliet.
saposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu. Izgreznoties, izrotāties.
iekārtoties Izveidot sev vēlamo kārtību (kur), izvietojot savas mantas, - apgādāties ar dzīvei nepieciešamajām mantām un izvietot tās vēlamā kārtībā.
iekārtoties Izveidot, nodrošināt sev kādam nolūkam vēlamus apstākļus (piemēram, attiecīgi iedalot laiku, darbus u. tml.).
sasisties Izveidot, parasti nevēlamas, attiecības (ar kādu).
sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību. Salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam.
izraudzīt Izvēlēt no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
pārvēlēt Izvēlēt vēlreiz, no jauna (valsts vai sabiedriskā amatā).
izlasīt Izvēlēt, izmeklēt (kādu priekšmetu).
piemeklēt Izvēlēties (ko piemērotu, atbilstošu).
pielāgot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas.
piemērot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas. Pielāgot (2).
kadrēt Izvēlēties kadru (2) epizodes detalizēšanai kinofilmā.
izraudzīties Izvēlēties no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
Likt pamatā (arī pamatos), arī likt par pamatu Izvēlēties par būtiskāko, galveno, uz kā pamata veidot ko.
Likt pamatā (arī pamatos), arī likt par pamatu Izvēlēties par būtiskāko, galveno, uz kā pamata veidot ko.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Vilkt lozi Izvēlēties un ņemt lozi.
Vilkt lozi Izvēlēties un ņemt lozi.
izvilkt Izvēlēties un paņemt (piemēram, loterijas vai eksāmena biļeti).
paņemt Izvēlēties un satvert (rokās), lai lietotu, izmantotu. Izlietot, izmantot, arī patērēt.
ņemt Izvēlēties un tvert (rokās), lai lietotu, izmantotu. Lietot, izmantot, arī patērēt.
Izdomāt vārdu Izvēlēties vārdu, arī radīt jaunu vārdu, lai nosauktu tajā (ko).
Izdomāt vārdu Izvēlēties vārdu, lai nosauktu tajā (ko).
notēmēt Izvēlēties, arī iepriekš noteikt (darbības virzienu, mērķi, laiku).
uztrāpīt Izvēlēties, atrast (ko atbilstošu noteiktām prasībām, vēlamu).
notrāpīt Izvēlēties, atrast (ko pareizu, vēlamu).
izlasīties Izvēlēties, izmeklēties.
lasīties Izvēlēties, izraudzīties.
noteikt Izvēlēties, pieņemt un paziņot par tādu, kas obligāti jāievēro, jāizpilda, arī par tādu, kam ir likuma spēks. Nosacīt (3).
nosacīt Izvēlēties, pieņemt un paziņot par tādu, kas obligāti jāievēro, jāizpilda, arī par tādu, kam ir likuma spēks. Noteikt (3).
izmeklēties Izvēlēties.
izvēlīgums Izvēlība.
šņakarēties Izvēlīgi, parasti, izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pagludināt Izvēloties atbilstošākus izteiksmes līdzekļus, palabot, padarīt precīzāku (valodu, stilu).
gludināt Izvēloties atbilstošus izteiksmes līdzekļus, labot, precizēt (valodu, stilu).
pārskatīties Izvēloties kļūdīties.
pārlūkot Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām). Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām) vēlreiz, no jauna.
uzjāt Jājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko), arī ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
pārjaukt Jaukt (ko) visu, viscaur. Jaukt (ko) vēlreiz, no jauna. Pārmaisīt (1).
pārmaisīt Jaukt un irdināt (augsni) vēlreiz, no jauna.
postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
ūdenszars Jauna vasa, kas rodas uz dažu augu veca, bezzaraina stumbra, galvenā zara un vēlāk kļūst par spēcīgu zaru, pazeminot stumbra kvalitāti.
Meitas (arī puiša) dienas Jaunība, laiks, kad nav vēl apprecējusies (apprecējies).
Puiša dienas Jaunība, laiks, kad vēl nav precējies.
Meitas dienas Jaunība, laiks, kad vēl nav precējusies.
Nemīta taka Jauns, vēl nekad nebijis paņēmiens, darbības veids.
Nemīta taka Jauns, vēl nekad nebijis paņēmiens, darbības veids.
pants Jauns, vēl nesacietējis (dažu briežu dzimtas dzīvnieku) rags.
pārjaut Jaut vēlreiz, no jauna.
Ko (tev, jums, viņam) vajag Jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
Kas jauns? Jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
pārjautāt Jautāt vēlreiz, no jauna.
pārjūgt Jūgt vēlreiz, no jauna (piemēram, nomainot zirgu, ratus, ragavas).
pārjumt Jumt vēlreiz, no jauna.
kaist Just stipru karstumu. Būt ļoti karstam (par ķermeni, tā daļām). Arī kvēlot. Degt.
Justies kā ar ūdeni aplietam Justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu).
Justies kā ar ūdeni aplietam Justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu).
pārkabināt Kabināt vēlreiz, no jauna.
Izturēt pārbaudi (arī pārbaudījumu) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos, spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
mošķis Kaitīgs, nevēlams kukainis.
dancināt Kalpināt (kādu), liekot veikt dažādus uzdevumus, liekot izpildīt pavēles, iegribas.
pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna. Kaļot pārveidot citādu, par ko citu.
sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības. Kaltējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
pārkaltēt Kaltēt vēlreiz, no jauna.
pārkapāt Kapāt vēlreiz, no jauna.
Diferenciālā zemes rente Kapitālisma apstākļos - uzvija virs vidējās peļņas, ko iegūst saimniecības, kuras atrodas labvēlīgākos ražošanas apstākļos.
Diferenciālā zemes rente Kapitālisma apstākļos - uzvija virs vidējās peļņas, ko iegūst saimniecībās, kuras atrodas labvēlīgākos ražošanas apstākļos.
parlaments Kapitālistiskajās valstīs - pilnīgi vai daļēji ievēlējams augstākais valsts pārstāvniecības orgāns ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām.
rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
hetmanis Karaspēka virspavēlnieks vai viņa vietnieks (Polijas-Lietuvas valstī no 16. līdz 18. gadsimtam).
legāts Karavadoņa palīgs (senajā Roma republikas vēlākajā periodā).
konklāvs Kardinālu padome, kas ievēl Romas pāvestu. Vieta, telpa, kurā notiek šīs vēlēšanas.
ziņnesis Kareivis, kas nogādā (kur, kam) komandiera vai štāba pavēles.
uzkarsēt Karsējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo temperatūru.
vārīt Karsēt (ko, parasti vielu, vielu maisījumu) tā, ka (tas) kūst, pāriet visā savā tilpumā gāzveida agregātstāvoklī, (tam) veidojas vēlamās īpašības un (no tā) rodas vēlamais produkts.
pārkārst Kārst vēlreiz, no jauna.
uzkarst Karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par vielu, priekšmetu).
pārkārtāt Kārtāt vēlreiz, no jauna.
noregulēt Kārtojot, pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, panākt, ka rodas (kas, piemēram, vēlamās attieksmes starp ko).
pārkārtot Kārtot (priekšmetus, priekšmetu kopumu) vēlreiz, no jauna.
Pārlikt eksāmenu Kārtot eksāmenu vēlreiz, no jauna.
stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
piekasīt Kasot izveidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot.
šāberēt Kasot veidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot. Piekasīt (2).
parkāst Kāst vēlreiz, no jauna.
urna Kaste ar spraugu, parasti vēlēšanu biļetenu iemešanai.
diktēt Kategoriski pavēlēt (ko), arī uzspiest, noteikt (ko).
piekaukt Kaucot izraisīt (parasti ko nevēlamu).
nokaulēt Kaulējoties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
iegrābties Kļūdāties nonākt nevēlamā stāvoklī.
palept Kļūt izvēlīgākam (parasti attiecībā uz ēdienu).
atlabt Kļūt labvēlīgāk noskaņotam, laipnākam.
izlept Kļūt ļoti izvēlīgam (parasti attiecībā uz ēdienu).
(Uz)griezt (arī pagriezt) muguru Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu). Novērsties (no kāda).
Pagriezt (arī uzgriezt) muguru Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu). Novērsties (no kāda).
Uzgriezt (arī pagriezt) muguru Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu). Novērsties (no kāda).
pārdzeltēt Kļūt pārāk dzeltenam, pārsniedzot vēlamo brieduma, gatavības pakāpi.
sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
pietrūkt Kļūt tādam, ar ko (kādam) vairs nav vajadzīgo, nepieciešamo, arī vēlamo saikņu (par cilvēkiem).
nopinkāties Kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums. Kļūt tādam, kur ir savēlušās pinkas (par apmatojumu).
sasieties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša, parasti nevēlama, saikne (ar kādu, ar ko).
sarast Kļūt tādam, kam izveidojas vēlams, parasti savstarpējs, izturēšanās veids (vienam pret otru, citam pret citu) - par dzīvniekiem.
nokaist Kļūt tādam, kas izstaro, arī atstaro ļoti spilgtu gaismu, izplata stipru siltumu. Kļūt ļoti spožam, spilgtam, kvēlojošam.
pārkniedēt Kniedēt vēlreiz, no jauna.
pārkodināt Kodināt vēlreiz, no jauna.
Mentora metode Koku potēšanas metode, pēc kuras ar attiecīgi izvēlētu potzaru panāk pārmaiņas augļu koku veģetatīvajā attīstībā.
birojs Koleģiāls orgāns, ko ievēlē vai nodibina (organizācijas, biedrības, iestādes) darba vadīšanai.
valde Koleģiāls veidojums (vēlēts vai iecelts) organizācijas, iestādes u. tml. vadīšanai, arī administratīvs vai pašvaldības institūts.
miers Komanda ieņemt pamatstāju. Pavēle pārtraukt (darbību, kustību).
komanda Komandiera mutvārdu pavēle, kuras teksts noteikts reglamentā.
komsorgs Komjaunatnes organizators - persona, ko iecēla Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības Centrālā Komiteja jaunatnes politiskā un kultūras masu darba organizēšanai un jaunu pirmorganizāciju izveidošanai skolās un darbavietās (līdz 1946. gadam). Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības pirmorganizācijas sapulces vēlēta un komitejas apstiprināts sekretārs (no 1946. gada).
iekonservēties Konservējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
pārkonstruēt Konstruēt vēlreiz, no jauna. Konstruējot pārveidot citādu.
piekrāsot Krāsojot pieskaņot (kā) krāsu vēlamajam, paredzētajam paraugam.
izkrāsot Krāsojot, krāsojoties izveidot vēlamo izskatu (parasti cilvēkam).
pārkrāsot Krāsot vēlreiz, no jauna.
pārkratīt Kratīt (ko) visu, viscaur. Kratīt (ko) vēlreiz, no jauna.
pārkraut Kraut vēlreiz, no jauna.
Sarkanā Armija Krievijas PFSR, vēlāk PSRS armija (no 1918. gada līdz 1946. gadam).
pārkristalizēt Kristalizēt vēlreiz, no jauna.
pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā). Kristības ceremonijā iegūt citu vārdu.
pārkulstīt Kulstīt vēlreiz, no jauna.
pārkult Kult vēlreiz, no jauna.
pārkultivēt Kultivēt (ar kultivatoru) vēlreiz, no jauna.
pēckultūra Kultūra, ko tālā pašā sezonā vēl izaudzē pēc iepriekšējā auga novākšanas.
pēcaudzēšana Kultūraugu audzēšana citā vidē (ilga veģetācijas perioda beigu posma, pēc vēlas sējas).
pārkult Kuļot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pārkūpināt Kūpināt (zivis, gaļas produktus) vēlreiz, no jauna.
pārkūpināt Kūpinot pieļaut, ka (zivis, gaļas produkti) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
piekurnēt Kurnot izraisīt (ko nevēlamu).
pārkvalificēt Kvalificēt vēlreiz, no jauna. Kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
patoss Kvēla jūsma, aizgrābtība. Ļoti liela pacilātība.
kvelde Kvēle (1).
kvēls Kvēle (1).
kvēls Kvēle (2).
kvēls Kvēle (3).
pirkstis Kvēlojošas ogļu daļiņas pelnos, arī karsti pelni.
spirkstis Kvēlojošas ogļu daļiņas pelnos, arī karsti pelni. Pirkstis.
piekvēlot Kvēlojot izplatīt (gaismu) viscaur (telpā, apkārtnē).
kvēlēt Kvēlot (1).
kvēlēt Kvēlot (2).
kvēlēt Kvēlot (3).
kvēlēt Kvēlot (4).
kveldēt Kvēlot (parasti par oglēm).
izkvēlot Kvēlot un izbeigt kvēlot.
spoguļspuldze Kvēlspuldze, kuras kolba no iekšpuses daļēji ir klāta ar gaismu atstarojošu slāni.
pārķemmēt Ķemmēt vēlreiz, no jauna.
mehānisms Ķermeņu (sviru, vārpstu, zobratu, izciļņu) sistēma (piemēram, mašīnā, ierīcē), kas paredzēta viena vai vairāku ķermeņu kustības pārveidošanai vēlamajā citu ķermeņu kustībā. Arī mašīna, ietaise.
jēlķieģelis Ķieģelis, kura rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
pārķīlēt Ķīlēt vēlreiz, no jauna.
herbicīdi Ķīmiski līdzekļi nevēlamu augu apkarošanai.
zoocīds Ķīmisks vai bioloģisks preparāts, ko lieto peļveidīgo grauzēju un citu nevēlamu mugurkaulnieku iznīcināšanai.
Ne asakas! Laba loma novēlējums makšķerniekam, zvejniekam.
sveiciens Laba vēlējums, arī draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums. Šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
skaists Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem).
pārlāpīt Labot vēlreiz, no jauna (priekšmetu).
apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
labestība Labsirdība, labvēlība.
labestīgs Labsirdīgs, labvēlīgs.
labvēlīgums Labvēlība.
novēlība Labvēlība.
ieteikums Labvēlīga atsauksme (par kādu).
Labs prāts Labvēlīga attieksme (pret kādu).
Labs prāts Labvēlīga attieksme (pret kādu).
palīdzība Labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai).
patikt Labvēlīgi ietekmēt (augus) - parasti par vidi, apstākļiem.
veicināt Labvēlīgi ietekmēt (procesa, darbības u. tml. norisi). Arī sekmēt.
Labs prāts Labvēlīgs, mierīgs garastāvoklis.
Labs prāts Labvēlīgs, miermīlīgs garastāvoklis.
nolaidens Labvēlīgs.
nolaidīgs Labvēlīgs.
novēlīgs Labvēlīgs.
iespēja Labvēlīgu apstākļu, nosacījumu kopums (kā īstenošanai, veikšanai).
neiespēja Labvēlīgu apstākļu, nosacījumu trūkums (kā veikšanai, īstenošanai).
kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
perfekts Laika forma (darbības vārdam), kas apzīmē pagātnē pabeigtu darbību, kuras rezultāts vēl turpinās tagadnē. Arī saliktā tagadne.
pirms Laikposmā, kurā vēl nav sākusies kāda darbība, norise, iestājies kāds stāvoklis.
vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu. Laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
pievakare Laikposms no vēlas pēcpusdienas līdz vakaram.
nakts Laikposms, kurā pastāv ilgstošu ļoti nelabvēlīgu apstākļu kopums (parasti sabiedrības dzīvē). Arī liela nelaime.
Izsprukt ar veselu ādu Laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.
Izsprukt no (kāda) nagiem Laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.
Izsprukt no (kāda) nagiem Laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.
Tikt cauri (arī izkulties, izsprukt) ar veselu ādu Laimīgi, bez zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (pēc kā).
labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko.
pielabināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturoties (pret kādu), izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi pret sevi.
aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt). Izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara). Lūgt, saukt.
pārlaitīt Laitīt vēlreiz, no jauna.
pārlakot Lakot vēlreiz, no jauna.
pārlāpīt Lāpīt vēlreiz, no jauna.
pārlasīt Lasīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
veclatvieši Latvieši, kas kādā ārvalstī ir apmetušies pirms samērā ilga laika (atšķirībā no latviešiem, kas tur ir apmetušies vēlāk).
pārlemt Lemt vēlreiz, no jauna. Izlemt citādi.
atgrimt Lēnām nonākt atkal iepriekšējā (parasti nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī.
pusfabrikāts Līdz zināmai pakāpei sagatavots pārtikas produkts, kura sagatavošana ēdienā vēl jāpabeidz.
aizsarglīdzeklis Līdzeklis, kas aizsargā (pret ko kaitīgu, nevēlamu).
pretlīdzeklis Līdzeklis, ko izmanto (kā nevēlama) novēršanai.
pārlīdzināt Līdzināt vēlreiz, no jauna.
padzīt Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgi dzīslotām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem, plaukstot baltiem, vēlāk iesārtiem vai sarkaniem, ziediem.
parametrs Lielums, kura dažādās skaitliskās vērtības dod iespēju izvēlēties kādu noteiktu elementu (objektu) no dotās elementu (objektu) kopas.
pārliet Liet (piemēram, metāla izstrādājumus) vēlreiz, no jauna. Lejot pārveidot par ko citu.
Un tamlīdzīgi Lieto uzskaitījuma beigās, lai norādītu, ka ir iespējams vēl kas līdzīgs iepriekš minētajam.
Vai tam! Lieto, lai (kādu) brīdinātu, ka (tam) notiks kas nevēlams.
Ak (tu) (arī mīļo) debestiņ Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
Mīļo (arī ak (tu)) debestiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli (ko) likvidēt, izbeigt, novērst. Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību (ko) attālināt.
ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas). Laukā.
nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties (no kā).
projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
marš Lieto, lai izteiktu pavēli (kādam, parasti ierindā) sākt kustību.
marš Lieto, lai izteiktu pavēli, pamudinājumu ko darīt (parasti iet, doties).
laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas). Ārā (5).
ai Lieto, lai izteiktu prieku, pārsteigumu, izbrīnu, vēlēšanos u. tml.
ar Lieto, lai izteiktu vēlējumu (atvadu sveicienā).
Zeme nes Lieto, lai norādītu uz kāda eksistences, darbības vēlamību.
Zeme nes Lieto, lai norādītu uz kāda eksistences, darbības vēlamību.
Par maz Lieto, lai norādītu, ka vajadzīgs vēl kas (bez jau minētā).
jel Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vēlējuma nozīmi.
kaut Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vēlējuma nozīmi.
nu Lieto, lai pastiprinātu izteikumā vēlējuma nozīmi.
labi Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par kā iespējama izvēli, parasti salīdzinājumā ar nevēlamo.
stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību. Lieto, lai norādītu uz pēkšņu piespiedu apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
kaut Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi.
kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi. Kaut [3] (1).
prozit Lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu un vienlaikus izteiktu laba vēlējumu.
nu Lieto, lai vājinātu pavēles kategoriskumu.
lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes daudzskaitļa pirmās personas formu.
lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes trešās personas formu.
vesels Lieto, novēlot ko labu. Lieto, novēlot kādas darbības, rīcības labu izdošanos.
sākt Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas.
sargāt Lietot (ko) saudzīgi. Panākt, lai (uz ko) neiedarbotos kas nevēlams.
atraidīt Likt, pavēlēt, lai atnāk, ierodas.
pārlikt Likt, veidot (piemēram, segumu) vēlreiz, no jauna.
prasība Likumā noteiktā kārtībā pausta vēlēšanās tiesai, tiesas procesā, lai sāktos kādas darbības, lai ko iegūtu.
Padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību.
Padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību.
pārlīmēt Līmēt vēlreiz, no jauna. Pielīmēt citā vietā.
pārlipināt Lipināt vēlreiz, no jauna. Pielipināt citā vietā.
barbarisms Literārajā valodā nevēlams aizguvums.
pārlocīt Locīt vēlreiz, no jauna.
pārlodēt Lodēt vēlreiz, no jauna.
Loģiskais aplis Loģiska kļūda: kādas tēzes pierādīšana ar citu tēzi, kas pati vēl pierādāma.
Loģiskais aplis Loģiska kļūda: kādas tēzes pierādīšana ar citu tēzi, kas pati vēl pierādāma.
pārlozēt Lozēt vēlreiz, no jauna.
pielūgt Lūdzot, laipni izturoties, censties panākt (no kāda) vēlamu rīcību.
izlūgt Lūgt, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto).
izlūgties Lūgties, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto).
izlutināt Lutinot padarīt (kādu) pārāk prasīgu, izvēlīgu.
ļaunvēlis Ļaunvēlīgs cilvēks.
pieņemt Ļaut (kādam) izpaust (piemēram, labvēlību, draudzīgu attieksmi). Ļaut (kādam) rīkoties savā labā.
laist Ļaut (kam) nonākt kādā parasti grūtāk izmantojamā, nevēlamā stāvoklī.
vilcināties Ļaut (piemēram, darbiem) ieilgt, arī paveikt (piemēram, darbus) vēlāk par paredzēto laiku.
balotēties Ļaut izvirzīt savu kandidatūru balsošanā, vēlēšanās.
skarbs Ļoti auksts, ļoti nelabvēlīgs cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem (par laikapstākļiem, laikposmu). Bargs (3).
Līdz ūkai Ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
kvelmains Ļoti karsts, svelmains. Kvēlains.
nodiktēt Ļoti kategoriski pavēlēt (ko), arī stingri noteikt (ko).
laime Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši. Arī veiksme.
veiksme Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši. Laime (2).
Pēc nabaga, arī pie nabaga Ļoti lielā mērā (par ko nevēlamu). Ļoti.
Kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles.) Ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni.
sagandēt Ļoti nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt. Padarīt ļoti nepievilcīgu, neizturamu, nepieņemamu.
stulbs Ļoti nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli). Arī muļķīgs (2).
pretīgums Ļoti nepatīkamu, nevēlamu sajūtu kopums.
trieciens Ļoti nevēlama (kā, piemēram, apstākļu, notikuma) iedarbība, ietekme.
sunisks Ļoti nevēlams, kaitīgs.
suns Ļoti nevēlams, kaitīgs. Ļoti nepatīkams, arī smags, grūts.
nekrietns Ļoti nevēlams. Arī pretīgs, nepatīkams.
nokauties Ļoti nomocīties, cenšoties pārvarēt (nevēlamu fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
nokauties Ļoti nopūlēties, cenšoties pārvarēt (ko nevēlamu).
sīksts Ļoti noturīgs, nemainīgs nelabvēlīgos apstākļos (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
smalks Ļoti pieklājīgs, smalkjūtīgs, arī izsmalcināts, izvēlīgs (par cilvēku).
sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml. Ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
pretīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams (par laikapstākļiem).
riebīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams, nepatīkams (par laikapstākļiem).
neapskaužams Ļoti smags, grūts, arī nevēlams (piemēram, par apstākļiem).
kaislība Ļoti spēcīga aizraušanās, nodošanās. Spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, organiska nepieciešamība (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, tieksme (piemēram, pēc kā, ko darīt). Alkas. Dziņa.
verdošs Ļoti spēcīgs, dedzīgs, kvēls (par jūtām, emocijām).
karsts Ļoti spēcīgs, dedzīgs, kvēls (par jūtām, vēlēšanos u. tml.).
nāve Ļoti spēcīgs, intensīvs (parasti par ko nevēlamu, bīstamu).
slāpt Ļoti tiekties, ilgoties (pēc kā), vēlēties (ko). Alkt.
melns Ļoti tumšs, arī vēls (par nakti). Necaurredzams (par tumsu).
sakārnis Ļoti vājš, kaulains cilvēks: arī nepatīkams, nevēlams cilvēks.
izslāpt Ļoti vēlēties (ko), tiekties (pēc kā). Izsalkt (2).
izsalkt Ļoti vēlēties (ko), tiekties (pēc kā). Izslāpt (3).
kārot Ļoti vēlēties, gribēt iegūt (parasti kādu priekšmetu).
kāroties Ļoti vēlēties, gribēt iegūt. Arī alkt. Kārot (2).
tīkot Ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības).
kārot Ļoti vēlēties, gribēt sasniegt, iemantot (piemēram, kādu stāvokli). Alkt.
tvīkt Ļoti vēlēties, ilgoties, alkt.
dziļš Ļoti vēls (par nakti, vakaru).
vēlvēls Ļoti vēls.
Līdz nāvei Ļoti, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
Līdz nejēdzībai Ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
Līdz nelabumam Ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
nejēdzīgs Ļoti, pārlieku (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
Līdz kaklam Ļoti. Ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei, pilnīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
pārmācīt Mācīt vēlreiz, no jauna. Apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
Ņemt stundas Mācīties (ko) pie privātskolotāja. Mācīties (mācību priekšmetu) mācību iestādē pēc savas izvēles.
izdzīt Mācot, audzinot, parasti ar bardzību, izskaust (cilvēkā kādu, parasti nevēlamu, īpašību).
pārmagnetizēt Magnetizēt vēlreiz, no jauna. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iegūst citu magnetizācijas virzienu.
piesaukt Maģiskos priekšstatos - nosaucot (ko) vārdā, pieaicināt (to), arī iztaisīt (ko jaunu, nevēlamu).
regulēt Mainot sistēmas, iekārtas, elementa u. tml. darbību, panākt, ka (fizikālam lielumam) rodas vēlamā skaitliskā vērtība.
pārmaisīt Maisīt (ko) visu, viscaur. Maisīt (ko) vēlreiz, no jauna.
spuldze Mākslīgs gaismas avots, kurā starojumu iegūst, karsējot kvēldiegu vai gāzi, tvaikus. Šāds gaismas avots kopā ar ierīci tā iestiprināšanai un savienošanai ar enerģijas avotu.
pārmalt Malt vēlreiz, no jauna.
iemarinēties Marinējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
politbirojs Marksistiski ļeņiniskas partijas Centrālās Komitejas vēlēts orgāns kārtēja partijas darba vadīšanai Centrālās Komitejas plēnumu starplaikos.
pārmarķēt Marķēt vēlreiz, no jauna. Marķēt (kādu kopumu) visu.
rūķītis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķis (1).
rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķītis.
minoritāte Mazākums (parasti vēlēšanās).
pārmazgāt Mazgāt vēlreiz, no jauna. Mazgāt (ko) visu. Ne sevišķi rūpīgi mazgāt (ko) visu.
pieregulēt Mazliet regulējot, panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
pārmēbelēt Mēbelēt vēlreiz, no jauna.
higiēna Medicīnas nozare, kas pētī ārējo dzīves apstākļu ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, izstrādā pasākumus un normas veselības aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo faktoru iedarbību.
anestezioloģija Medicīnas nozare, kas pētī ķirurģiskas operācijas nevēlamo ietekmi uz organismu un metodes šīs ietekmes (galvenokārt sāpju) mazināšanai.
Mātes meita Meita, kuras māte vēl ir dzīva.
Mātes meita Meita, kuras māte vēl ir dzīva.
izmeklēt Meklējot izraudzīties (no vairākiem līdzīgiem). Izvēlēties.
rast Meklējot panākt, ka (kas vēlams, vajadzīgs) nonāk kāda rīcībā, lietošanā, arī tuvumā.
uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos). Sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
pārmelnināt Melnināt vēlreiz, no jauna.
izmeloties Melojot izkļūt no nevēlamas situācijas. Melojot attaisnoties.
nomērcēt Mērcēt un pabeigt mērcēt (ko), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
pārmērcēt Mērcēt vēlreiz, no jauna.
pārmērīt Mērīt vēlreiz, no jauna.
lemt Mērķtiecīgi rīkojoties, panākt, ka (kas) notiek vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
veselīgs Mērķtiecīgs, labvēlīgi iedarbīgs, rosinošs (piemēram, par uzskatu, domu).
samēslot Mēslojot panākt, ka (augi) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināti ar vēlamo mēslojuma devu.
samēslot Mēslojot panākt, ka (augsne, platība) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināta ar vēlamo mēslojuma devu.
pārmetināt Metināt (piemēram, karsējot) vēlreiz, no jauna. Piemetināt citā vietā.
pārmīcīt Mīcīt (kādu masu) visu, viscaur. Mīcīt (kādu masu) vēlreiz, no jauna.
spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos un kura nodrošina iespēju ilgstoši saglabāties.
raitnieks Militāra persona, kas izpilda komandiera dienesta rīkojumus (piemēram, nodod tālāk pavēles, informāciju).
pārmīnēt Mīnēt vēlreiz, no jauna.
pārmīņāt Mīņāt (ko) visu, viscaur. Mīņāt (ko) vēlreiz, no jauna.
nomirkt Mirkstot iegūt vēlamās īpašības.
pārmīstīt Mīstīt vēlreiz, no jauna.
sautēt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
sutināt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
pārmontēt Montēt vēlreiz, no jauna.
landrāts Muižniecības izvēlēta amatpersona.
Landrātu kolēģija Muižnieku ievēlēts pārstāvības orgāns.
pārmūrēt Mūrēt vēlreiz, no jauna.
komanda Mutvārdu pavēle, rīkojums (kādas darbības veikšanai).
intermeco Muzikāla starpspēle drāmu, vēlāk arī operu starpbrīžos (17. gadsimtā Itālijā).
pašpārvalde Nācijas tiesības patstāvīgi realizēt valsts varu ierobežotā kompetencē (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteiktas šādas tiesības). Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību. Autonomija.
šķērsām Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams. Arī aplam.
šķērsu Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams. Arī aplam.
Šā (un) tā Ne tā, kā ir vajadzīgs, vēlams. Arī pavirši. Kaut kā.
Kaut kā Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši.
Kaut kā Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši.
Kā nekā Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši. Kaut kā.
Kā nekā Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši. Kaut kā.
Par maz Ne tik, cik vajadzīgs, vēlams.
nemiers Neapmierinātība (ar ko nevēlamu, parasti ar smagiem, grūtiem dzīves, darba apstākļiem, valsts iekārtu).
tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
slikti Neatbilstoši kādām prasībām, arī nevēlami.
Gribot negribot Neatkarīgi no paša vēlēšanās.
Gribot negribot Neatkarīgi no paša vēlēšanās.
pielipt Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam).
lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību. Uzmācīgi izturēties. Lipināties.
lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību. Uzmācīgi izturēties. Lipt.
tiepties Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas.
zagt Neatļauti, slepeni (parasti, kādam atņemot) iegūt (ko vēlamu), rast iespēju izmantot (piemēram, kādus apstākļus).
palikt Neatteikties, neļaut sevi novērst (no kādas izvēles, uzskata, izteikuma).
mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
Mākt sirdi Neatvairāmi, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
trūkt Nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu). Nebūt pietiekamā daudzumā (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
pietrūkt Nebūt (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
pietrūkt Nebūt pietiekamā daudzumā. Nebūt tik, cik vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
Nebūt vēl (šajā) pasaulē Nebūt vēl piedzimušam.
pagāns Nederīgs (par priekšmetiem), nevēlams (par parādībām).
pagāns Nederīgs priekšmets, nevēlama parādība.
laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam kādu apstākļu, nejaušības dēļ. Beigties bez nepatīkamām sekām.
piemeklēt Negaidīti iestāties, notikt (par ko nevēlamu).
uzrasties Negaidīti, arī nevēlami ierasties, parādīties (kādā vietā).
uzrasties Negaidīti, arī nevēlami parādīties, uzklīst (kādā vietā) - par dzīvniekiem.
neapmierinātība Negatīva attieksme, arī protests (parasti pret ko nevēlamu).
vājība Negatīva, nevēlama personības, psihes, rakstura īpašība.
trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība. Nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
vaina Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība. Nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
vaina Negatīvs faktors, arī cēlonis, iemesls (kādai negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei, izpausmei).
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu). Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
padancināt Neilgu laiku, mazliet kalpināt (kādu), liekot izpildīt savas pavēles, iegribas.
padancot Neilgu laiku, mazliet klausīt (kādam), izpildīt (tā) pavēles, iegribas.
pakvēlot Neilgu laiku, mazliet kvēlot.
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet vērsties (pret ko nevēlamu).
Uzmest acis (arī aci) Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu. Arī uzmanīt (1).
Negribēt (ne) dzirdēt Neinteresēties par ko. Arī nevēlēties iejaukties.
Negribēt (ne) dzirdēt Neinteresēties par ko. Arī nevēlēties iejaukties.
Negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Neinteresēties par ko. Arī nevēlēties iejaukties.
atstāt Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu).
pamest Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu).
atsacīties Neizraudzīties, neizvēlēties sev (piemēram, apģērbu), iztikt (bez tā).
neizvēlīgums Neizvēlība (1).
neizvēlīgums Neizvēlība (2).
iekulties Nejauši nonākt (nevēlamā stāvoklī).
ieskriet Nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
nekādi Nekādā veidā. Tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu. Nekā [1].
nekā Nekādā veidā. Tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu. Nekādi.
Neiet lāgā Neklāties, neveikties tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
Ļauns prāts Nelabvēlīga, arī naidīga attieksme (pret kādu).
Ļauns prāts Nelabvēlīga, arī naidīga attieksme (pret kādu).
vajāt Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi - par domām, nelabvēlīgu psihisku stāvokli.
noārdīt Nelabvēlīgi ietekmējot, iznīcināt (piemēram, parādības sabiedrībā).
gandēt Nelabvēlīgi ietekmēt, arī bojāt.
(Ar) šķību aci Nelabvēlīgi, arī neuzticīgi.
nelabi Nelabvēlīgi, ļauni (piemēram, izturēties, rīkoties, runāt).
nedraudzīgs Nelabvēlīgs, arī naidīgs (pret kādu).
kļūmīgs Nelabvēlīgs, sarežģīts, arī liktenīgs, nelaimīgs (piemēram, par apstākļiem, situāciju).
patriekt Nelaipni likt, pavēlēt (kādam) aiziet (prom).
aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā). Arī padzīt.
ietriekt Nelaipni likt, pavēlēt ievirzīties (kur iekšā).
kumšķains Nelīdzens, savēlies (piemēram, par dziju).
Kuriālā vēlēšanu sistēma Nelīdztiesīga vēlēšanu sistēma, kuras pamatā ir vēlēšanu kūrijas.
sprikstis Nelielas, atsevišķas (parasti kā kvēlojoša, degoša) daļiņas pelnos. Karsti pelni. Arī dzirksteles.
pinkulis Neliels (parasti savēlies, matu, spalvu) kopums. Šķipsna. Kušķis.
vīkšķis Neliels, parasti savēlies, (matu, spalvu) kopums.
ārdīt Nemitīgi nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (sabiedriskās attiecības, jūtas u. tml.).
Kaut kāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi).
Kaut kāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi).
Kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību). Kaut kāds.
Kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību). Kaut kāds.
nenoliecība Nenovēlība.
nenosliecība Nenovēlība.
nenovīdība Nenovēlība. Skaudība.
nenovēlis Nenovēlīgs cilvēks. Arī skauģis.
nenoliecīgs Nenovēlīgs.
nenosliecīgs Nenovēlīgs.
nenovīdīgs Nenovēlīgs. Skaudīgs.
nenosliecīgums Nenovēlīgums.
nenovīdīgums Nenovēlīgums. Skaudīgums.
uzbrukt Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
uzklupt Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
uzkrist Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
spītēt Nepakļauties (kā, piemēram, vides) nevēlamai ietekmei.
atsacīties Nepakļauties (kādam rīkojumam, pavēlei u. tml.).
atteikties Nepakļauties (kādam rīkojumam, pavēlei u. tml.).
spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
untums Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba. Kaprīze.
kaprīze Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba. Untums.
ārkārtīgs Neparasts, vēl nebijis, nepiedzīvots. Ārkārtējs.
starpgadījums Neparedzēts, parasti nevēlams, gadījums, notikums kādā darbībā, norisē.
muļķīgs Nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli).
nelādzība Nepatīkams, nevēlams gadījums, iedarbība.
ziepes Nepatīkams, nevēlams stāvoklis, nepatikšanas.
nelabs Nepatīkams, nevēlams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu).
dilemma Nepieciešamība izvēlēties starp diviem lēmumiem, divām iespējām.
alternatīva Nepieciešamība izvēlēties vienu no divām iespējamībām, kuras viena otru izslēdz.
trūkt Nepiemist (par vajadzīgu, nepieciešamu, vēlamu īpašību, pazīmi, spēju).
apģērbties Nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu. Ģērbties.
ģērbties Nēsāt, valkāt (piemēram, noteikta veida, kvalitātes) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu.
nepacietība Nespēja paciest ko nelabvēlīgu, piemēram, sāpes, grūtības.
gražoties Nevajadzīgi tiepties, arī būt ļoti izvēlīgam, kaprīzam.
Neiet lāgā Neveikties, neizdoties (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
indeve Nevēlama tieksme, paradums.
lamatas Nevēlama, bīstama situācija. Paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā.
slazds Nevēlama, bīstama situācija. Paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā.
neradība Nevēlama, kaitīga, arī pretīga radība.
sērga Nevēlama, kaitīga, parasti plaši izplatīta, parādība (sabiedrībā).
Ēnas puses Nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā). Arī trūkumi.
Tumšās (biežāk ēnas) puses Nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā). Arī trūkumi.
Ēnas (retāk tumšās) puses Nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā). Trūkumi.
Mikrofona efekts Nevēlamas parametru izmaiņas elektriskajā, magnētiskajā ķēdē vai elektronu iekārtā, kuras rada mehāniskā vibrācija vai akustiskā iedarbība.
raustīt Nevēlami bieži mainīt (kāda, kā) darbību, darbības virzību, vietu.
kaitēt Nevēlami iedarboties (uz ko) - piemēram, par vielām, vides apstākļiem.
pieveikt Nevēlami iedarboties (uz ko), arī iznīcināt (ko) - par parādībām dabā.
sapūst Nevēlami ietekmēt (cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļu) - par veļu, caurvēju.
traucēt Nevēlami ietekmēt (dzīvnieka) izturēšanos.
traucēt Nevēlami ietekmēt (psihisku stāvokli, tā izpausmi u. tml.) tā, ka mainās (tā) vērstība, sastāvdaļas u. tml. (par citu psihisko stāvokli, arī par fizioloģisku stāvokli).
mākties Nevēlami izplatīties (par parādībām dabā).
uzmākties Nevēlami izplatīties, iznīcinot (ko citu), traucējot (kam citam) - par parādībām dabā.
nelaiks Nevēlami laikapstākļi (parasti lietus, vētra, putenis).
savairoties Nevēlami palielināties skaitā, daudzumā, parasti ievērojami (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
traips Nevēlams (parasti kādas vielas radīts) plankums, arī netīra vieta (uz kā virsmas).
skandāls Nevēlams (parasti piedauzīgs) notikums, kura dalībnieki izpelnās sabiedrības nosodījumu.
gūsts Nevēlams piespiedu stāvoklis.
nelabvēlīgs Nevēlams, kaitīgs (piemēram, par kā ietekmi, iedarbību).
neradījums Nevēlams, kaitīgs, arī pretīgs dzīvnieks.
nereize Nevēlams, ļauns brīdis. Arī nelaime, negadījums.
traips Nevēlams, negatīvi vērtējams fakts, parādība, norise, īpašība.
plankums Nevēlams, negatīvi vērtējams fakts, parādība, norise.
nelaime Nevēlams, nepatīkams apstāklis, nevēlama, nepatīkama parādība.
rūpes Nevēlams, nepatīkams gadījums, stāvoklis, apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst. Psihisks stāvoklis, ko izraisa šāds gadījums, stāvoklis, apstākļi.
kurlums Nevēlēšanās ko dzirdēt, uzklausīt.
pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu. Individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām.
piketāža Nivelēšanā - punktu izvēle dabā un iezīmēšana ar mietiņiem.
No saules līdz saulei No agra rīta līdz vēlam vakaram.
No tumsas līdz tumsai No agra rīta līdz vēlam vakaram.
Melnais varš No bagātinātiem sulfīdu minerāliem iegūts netīrais varš, ko vēl elektrolītiski rafinē.
vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās savas saknes, bet īsto lapu vietā vēl ir dīgļlapas.
vakars Nobeigums, vēlīns laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) - par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
padarīt Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu).
provocēt Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izaicināt, musināt, kūdīt (kādu veikt kādu darbību), lai (tam) kaitētu. Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izraisīt (kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam. Tīši izraisīt nevēlamu personīgu situāciju (kādam).
provokācija Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā organizēta izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam. Nevēlamas personīgas situācijas tīša izraisīšana (kādam).
saostīties Nodibināt, parasti neatļautus, nevēlamus, kontaktus (ar kādu).
prāts Nodoms, nolūks, vēlēšanās.
pasargāt Nodrošināt (ko pret kaitīgu, nevēlamu iedarbību).
pārformēt Noformēt vēlreiz, no jauna (piemēram, līgumu).
pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr pāriet (nelabvēlīgi laikapstākļi).
nocirpt Nogriezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
palaist Nokavēt, novēlot (piemēram, termiņu).
aizkavēties Nokļūt vēlāk par paredzēto laiku. Nokavēties. Novēloties.
nevēlams Nol. divd. --> vēlēt [2].
pārlasīt Nolasīt, novākt (kādu, parasti ar kartupeļiem apstādītu, platību) vēlreiz, no jauna.
smeldze Nomācošs, samērā vājš emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, vilšanās, aizvainojums).
pārmākt Nomācot pārņemt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
Krist par upuri Nonākt (kā nevēlama) varā un dabūt ciest (no tā).
Krist par upuri Nonākt (kā nevēlama) varā un dabūt ciest (no tā).
krist Nonākt (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
iestigt Nonākt (kādos, parasti nevēlamos, apstākļos).
iedzīvoties Nonākt (nevēlamā stāvoklī).
krist Nonākt (nevēlamā stāvoklī).
iekļūt Nonākt (piemēram, nevēlamā stāvoklī).
pazust Nonākt galēji nevēlamā, bezizejas stāvoklī.
iegāzties Nonākt nelabvēlīgā stāvoklī. Iekrist (4).
Noiet no grauda Nonākt nevēlamā stāvoklī (piemēram, trūkumā, nabadzībā).
Samesties (arī mesties, kļūt, palikt, tikt, tapt) par karstu Nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvokli, situācijā.
Kļūt (arī palikt, tikt, tapt, (sa)mesties) par karstu Nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
Mesties (arī kļūt, palikt, tikt, tapt) par karstu Nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
Palikt (arī kļūt, tikt, tapt, (sa)mesties) par karstu Nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
Iekļūt (arī iekrist) slazdā (arī slazdos, lamatās) Nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
Iekrist (arī iekļūt) slazdā (arī slazdos, lamatās) Nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
Iekrist (arī iekļūt) slazdā (arī slazdos, lamatās) Nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
uzrasties Nonākt saskarē (ar kādu), parasti negaidīti, arī nevēlami.
sanākt Nonākt, nokļūt, arī atrasties kādās (parasti nevēlamās) attiecībās (ar kādu), kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
kas Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums.
par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums.
kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums.
par Norāda uz amatu, stāvokli, ko (kāds) ieņem, vēlas ieņemt.
uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, negaidītu (kā), parasti vajadzīga, vēlama, ieraudzīšanu, atrašanu.
pirms Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
priekš Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
kāds Norāda uz kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi.
Pirms tam Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis. Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
pāri Norāda uz laikposmu, laika momentu, kuram beidzoties, vēl turpinās kāda darbība, norise, kāds stāvoklis.
kāds Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu cilvēku, retāk dzīvnieku.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
Kaut kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
Kaut kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
kāds Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu parādību, priekšmetu.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu, par ko izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums.
kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums. Kāpēc (1).
kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums. Kāpēc (1).
kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības cēloni, par ko izteikts jautājums. Kāpēc.
kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, par ko izteikts jautājums.
kad Norāda UZ nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku, par ko izteikts jautājums.
kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku.
kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums.
kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums. Kādēļ (1).
kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums. Kādēļ (1).
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība un par kuru izteikts jautājums.
kurp Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, uz kuru kas virzās un par kuru izteikts jautājums.
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
lāgā Norāda uz stāvokli, kad kas ir tā, kā vajadzīgs, vēlams. Norāda uz stāvokli, kad kā ir pietiekami.
vairs Norāda uz stāvokli, kad kas vēl turpinās, eksistē (parasti pēc kādas darbības, norises, stāvokļa). Līdz šim brīdim.
pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kura atvairīšanai, likvidēšanai ko izmanto, dara, kuru novērš kāda īpašība.
no Norāda uz to, kas (kādam) rada nevēlamu, arī bīstamu situāciju, izraisa negatīvu psihisku stāvokli (parasti bailes). Norāda uz to, kas izraisa bēgšanu, sargāšanas.
pirms Norāda uz to, kas laika un telpas secībā vēl nav sasniegts, paveikts u. tml.
pēc Norāda uz to, ko vēlas sasniegt, iegūt, panākt (jautājot, lūkojoties, tiecoties u. tml.).
zem Norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, skaitu).
virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, lielumu).
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, parasti ātri.
kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts.
viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts. Kāds (4).
sa- Norāda, ka kas, parasti pilnīgi, viscaur, kļūst kāds, pārvēršas, parasti pilnīgi, par ko, arī iegūst vēlamās īpašības.
jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā materiāla, vielas rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dabas produkts pēc tā iegūšanas vēl nav rūpnieciski apstrādāts.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais novērš, iznīcina (ko nevēlamu), mazina (kā nevēlama) iedarbību.
virsū Norāda, ka, kādam (cilvēkam vai dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
Imperatīvais mandāts Norādījums, kas ievēlētajam kategoriski jāievēro.
Imperatīvais mandāts Norādījums, kas ievēlētajam kategoriski jāievēro.
rīkojums Norādījums, parasti oficiāls, saistošs (ko darīt, kā izturēties). Arī pavēle.
pavēlēt Norādīt (kādam) ko darīt. Izteikt, rakstiski formulēt pavēli (1).
ieteikt Norādīt (ko) kā vēlamu (kādam), censties pierādīt, ka (kas) ir derīgs, piemērots.
negatīvisms Noraidoša, nelabvēlīga attieksme (pret kādu, pret ko).
plūdi Norise, kurā (kas, parasti nevēlams) rodas ļoti lielā daudzumā. Ļoti intensīva (kā, parasti nevēlama) norise.
sekmēties Norisēt vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.). Arī veikties.
ieilgt Norisināties, pastāvēt ilgāk nekā paredzēts, vajadzīgs, vēlams.
nosargāties Nosargāt sevi (pret ko nevēlamu, arī kaitīgu).
pārskaitīt Noskaitīt no galvas vēlreiz, no jauna (tekstu).
pārskaņot Noskaņot vēlreiz, no jauna (piemēram, iekārtu, ierīci, tās detaļu).
pārmest Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
pārspraust Nospraust vēlreiz, no jauna (piemēram, ceļu, robežu).
trimēt Nostādīt vēlamajā stāvoklī (rāju vai buru). Izmainot smaguma centru, panākt (piemēram, jahtas) vēlamo stāvokli ūdenī.
pārbaudīt Noteikt (ar instrumentu, ierīci u. tml.) apstrādājamās detaļas, priekšmeta izmēru atbilstību vēlamajiem; noteikt (kā fizikālā lieluma) atbilstību kādām normām.
pārbaudīt Noteikt (kā) atbilstību vēlamajam, kādai normai u. tml.
pārcelt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā.
pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā. Pārcelt (6).
laiks Noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika momentā.
mode Noteiktas gaumes, noteiktu paradumu, ieskatu kopums noteiktā laikposmā (kādā sadzīves, kultūras jomā, parasti apģērba, frizūras izvēlē, kosmētisko līdzekļu izmantojumā).
ciets Noteikts (parasti ar likumu, pavēli), tāds, ko nevar patvaļīgi grozīt.
spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo (ar sabiedriskiem vai ekonomiskiem mērķiem nesaistītu vai netieši saistītu) rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
noteikts Noteikumiem, likumībām, normām atbilstošs. Arī ar nodomu, kādam mērķim izveidots, izvēlēts.
atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes. Parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
Nošauties greizi (arī šķībi) Notikt, norisēt kļūmīgi, nevēlami, tā, kā nav paredzēts.
Nošauties šķībi (arī greizi) Notikt, norisēt kļūmīgi, nevēlami, tā, kā nav paredzēts.
novilcināties Notikt, norisināties, tikt veiktam vēlāk par paredzēto laiku.
izdoties Notikt, noritēt labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams (piemēram, par pasākumu).
Pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt. Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību. _sar._ Iznīcināt, nogalināt.
izvārgt Novājēt, zaudēt spēkus (nevēlamos apstākļos).
Visu labu! Novēlējums atvadoties. Sveiciens atvadoties.
Visu labu! Novēlējums atvadoties. Sveiciens atvadoties.
Labu ēstgribu! Novēlējums ēdējiem.
Labu apetīti! Novēlējums ēdējiem.
Labu ēstgribu (arī apetīti)! Novēlējums ēdējiem.
noliekt Novēlēt (kādam ko).
noliekties Novēlēt (kādam ko).
atstāt Novēlēt (mantojumu). Sakrāt vai radīt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
atvēlēt Novēlēt (parasti mantojumu).
izvēlēt Novēlēt.
saglābt Novērst (piemēram, nevēlamu stāvokli, situāciju), parasti daļēji.
izskaust Novērst, likvidēt (parasti ko nevēlamu).
aiztaupīt Novērst, neizraisīt (parasti ko nevēlamu, nepatīkamu u. tml.).
nosargāt Novēršot ko nevēlamu, kaitīgu, panākt, ka saglabājas (kāds stāvoklis).
sagrauzt Novest līdz psihiskam izsīkumam, arī izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (par pārdzīvojumiem, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.).
iekārtot Novietot (priekšmetu) vēlamajā stāvoklī.
iegrozīties Novietoties (kur), parasti nostāties, apsēsties tā, ka izveidojas vēlamie apstākļi.
nosliece Novirze no vēlamā, pareizā.
pārnumurēt Numurēt vēlreiz, no jauna.
pārņemt Ņemt vēlreiz, no jauna, pārliekot otrā rokā, satverot citā vietā u. tml.
reskripts Oficiāla (parasti valdnieka, augstas amatpersonas) rakstiska atbilde, paskaidrojums, arī rīkojums, pavēle.
priekšraksts Oficiāls vadošs rakstveida norādījums, rīkojums, pavēle. Attiecīgais dokuments.
joviāls Omulīgs, vēlīgs, laipns (par cilvēku).
tolerance Organisma izturība pret ko nevēlamu, (piemēram, pret vielām, kādu faktoru iedarbību).
urēmija Organisma pašsaindēšanās ar slāpekļa maiņas produktiem, kas uzkrājas asinīs vēlīnā nieru mazspējas stadijā.
pašpārvalde Organizācijas tiesības pašai lemt par šīs organizācijas iekšējo dzīvi. Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību.
pārorganizēt Organizēt vēlreiz, no jauna. Organizējot pārveidot citādu, par ko citu.
nostādīt Organizēt, vadīt (ko) tā, lai (tam) izveidotos vēlamais stāvoklis.
panest Paciest, izturēt (ko nevēlamu, nelabvēlīgu).
pakarot Pacīnīties (ar ko nevēlamu).
atcelt Padarīt par spēkā neesošu (likumu, pavēli u. tml.).
nolīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā. Izlīdzināt.
izlīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti, novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā.
Piekārt pie (lielā) zvana Padarīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
Darbaļaužu deputātu padomes Padomju valsts politiskais pamats - visas tautas ievēlēti valsts varas orgāni.
Pavērt (arī pašķirt, atbrīvot, dot) ceļu Paiet sānis, lai palaistu (kādu) garām. Panākt, ka ceļš kļūst brīvs. Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
skaust Pakāpeniski likvidēt, arī iznīcināt (parasti ko nevēlamu).
iegrimt Pakāpeniski nonākt kādā stāvoklī (parasti nevēlamā).
slīgt Pakāpeniski nonākt kādos, parasti nevēlamos, nomācošos, apstākļos.
Grimt purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
Grimt (retāk stigt) purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
Stigt (biežāk grimt) purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
noslīdēt Pakāpeniski nonākt nevēlamā stāvoklī. Pakāpeniski nonākt zemākā sabiedriskā stāvoklī.
slīdēt Pakāpeniski nonākt nevēlamos apstākļos, kā nevēlama ietekmē. Pakāpeniski morāli degradēties.
slīkt Pakāpeniski pilnīgi nonākt kādos, parasti nevēlamos, nomācošos, apstākļos.
grimt Pakāpeniski tuvoties stāvoklim (parasti nevēlamam), kas pilnīgi pārņem, nomāc.
pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz, no jauna, pārdomāt (piemēram, atmiņas, kādu informāciju).
regulēt Pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, arī režīmam, panākt, ka (tam) rodas vēlamās īpašības, ka (tas) norisinās vēlamā veidā.
noplaucēt Pakļaujot (piemēram, augus, augļus) karsta, parasti verdoša, šķidruma iedarbībai, panākt, ka (tiem) rodas vēlamās īpašības.
uztiept Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai u. tml.
uzplīt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5), uzmākt.
uzmākt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5).
uzspiest Pakļaujot savai gribai, ietekmēt (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
nospiest Pakļaujot savai varai, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
Nospiest pie zemes Pakļaujot savai varai, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk ļoti nevēlamā stāvoklī.
pārdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbei apstrādes procesā, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
iegrožot Pakļaut (parādību dabā), pārmainīt (to) vēlamā virzienā.
savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās pārmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u.tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
pārpakot Pakot vēlreiz, no jauna.
oligocēns Paleogēna vēlā epoha.
papildināt Palielināt (cilvēku kopumu), pievienojot, parasti trūkstošus, arī vēlamus cilvēkus. Palielināt (cilvēku kopumu), pievienojoties (tam).
papildināt Palielināt (piemēram, kā daudzumu, skaitu, apjomu), pievienojot, parasti ko trūkstošu, arī vēlamu.
izdzīvot Palikt dzīvam, saglabāties, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
kavēties Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams.
kavēties Palikt, pieturēt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams (par transportlīdzekļiem).
uzticēties Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā) - par dzīvniekiem.
iestigt Pamazām nonākt (piemēram, negatīva psihiska stāvokļa, nevēlamu uzskatu) spēcīgā ietekmē.
atslīgt Pamazām nonākt atpakaļ (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā stāvoklī).
iegrauzties Pamazām, neatlaidīgi ietekmēt (apziņu) - par ko nevēlamu, nepatīkamu.
izgriezt Panākot, ka pagriežas vēlamā virzienā, izbraukt, izvadīt (parasti transportlīdzekli, zirgu no kurienes, kur u. tml.).
tīrīt Panākt (ar īpašiem paņēmieniem), būt par cēloni, ka kam zūd (piemēram, traipi, vielu nosēdumi), vairs neatrodas kur, uz kā (piemēram, netīrumi, nevēlami priekšmeti).
vilcināt Panākt (ar savu rīcību), ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml., arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
sūtīt Panākt (pamudinot, rīkojot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu uzdevumu, mērķi).
valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
novaldīt Panākt (parasti ar pūlēm, grūtībām), ka (ierīce, mehānisms u. tml.) darbojas noteiktā, vēlamā veidā.
valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veidā.
pīt Panākt (piemēram, apmelojot), ka (pret kādu) rodas nevēlama attieksme.
iegrūst Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, arī būt par cēloni, ka (kāds) pret savu gribu (parasti pēkšņi) nonāk nevēlamā stāvoklī.
iekārdināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
pavedināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) nonāk indīgas vielas, arī radioaktīvas vielas, nevēlami mikroorganismi, parasti kaitīgā, bīstamā koncentrācijā.
iedvesmot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) rodas spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija.
samalt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības. Panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās emocijas, idejas u. tml.).
sadragāt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības. Panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības).
vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas vēlamajā virzienā, veidā.
savaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) pārmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
spārnot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties. Iedvesmot. Iejūsmināt.
sekmēt Panākt, būt par cēloni, ka (darbība, process u. tml.) noris vēlamā veidā, rada vēlamo rezultātu. Arī veicināt.
spīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūtā, arī ļoti nevēlamā situācijā. Mocīt (2).
remdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) vājinās, zūd, parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
izraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkļūst (no nevēlama stāvokļa).
grūst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nevēlamā stāvoklī, grūtos apstākļos.
iedzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
novest Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (noteiktā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk galēji nevēlamā, nelabvēlīgā stāvoklī.
nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk nevēlamā stāvoklī.
Novest (kādu) tik tālu Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
Novest (kādu) tik tālu Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
novērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) nenotiek, nerodas, neizraisās.
novēlināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti darbība, process) novēlojas.
uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
uzsūtīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
neitralizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) zaudē īpašu, specifisku iedarbību. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) neizraisa, parasti nevēlamas, blakus parādības.
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, kļūst pilnīgāks, dod vēlamākus rezultātus.
uzspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis) sasniedz augstu, parasti nevēlamu, nedabisku, pakāpi.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, vieta) vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
pavēlināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iestājas, noris vēlāk, mazliet pēc parastā laika.
svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti noderīgs, arī labvēlīgs.
veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēlami mitrs.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nebojājas, nezaudē vēlamās īpašības.
saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek aizsargāts (pret ko nevēlamu).
nosargāt Panākt, būt par cēloni, ka (ko) neietekmē, ka (uz ko) neiedarbojas (kas nevēlams, arī kaitīgs).
uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus.
nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, beidz pastāvēt, iznīkst.
sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, tautā, kolektīvā) zūd vienotība, vēlamās saiknes.
vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets, rīks u. tml.) pārvietojas vēlamajā virzienā, veidā.
Saspīlēt nervus Panākt, būt par cēloni, ka (psihiska stāvokļa) intensitāte sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (parasti fizioloģisks stāvoklis). Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (kāda, parasti nevēlama, īpašība).
nogalināt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
nonāvēt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
nokaut Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
postīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības).
iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (piemēram, vēlēšanās, jūtas).
uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, tiek izraisīts (parasti nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis, piemēram, dusmas, drebuļi).
ieraut Panākt, būt par cēloni, ka piedalās, iesaistās (darbībā, pasākumā). Panākt, būt par cēloni, ka nokļūst kādā (parasti nevēlamā, situācijā).
remdēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
remdināt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis). Remdēt.
izgāzt Panākt, darīt tā, ka beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (kāds pasākums).
ziemināt Panākt, ka (augi, to daļas) ziemā atrodas, parasti, veģetācijas spēju saglabāšanai labvēlīgos apstākļos.
ziemināt Panākt, ka (bites) ziemā uzturas, parasti, labvēlīgos apstākļos.
savaldīt Panākt, ka (kam) saglabājas vēlamais veids, kārtība.
novērst Panākt, ka (kas nevēlams) tiek izlabots.
savaldīt Panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības.
padzīt Panākt, ka (kas, parasti sabiedriski, politiski nevēlams) izbeidz darboties, pastāvēt.
izkvēlināt Panākt, ka (kas) izkvēlo.
nosargāt Panākt, ka (ko) neskar cilvēku nevēlama, arī kaitīga darbība.
pilnveidot Panākt, ka (parasti darbība, norise) dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus.
uzlaist Panākt, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu. Uzsūtīt (2).
uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, cilvēks, grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu.
Uzvelt (uz) (kāda) pleciem Panākt, ka kāds uzņemas ko nevēlamu, nepatīkamu (piemēram, darbu, pienākumu).
Uzvelt uz (kāda) pleciem, arī uzvelt (kāda) plecos Panākt, ka kāds uzņemas ko nevēlamu, nepatīkamu (piemēram, darbu, pienākumu).
atvirzīt Panākt, ka kas notiek vēlāk, tālākā nākotnē.
izvairīties Panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams).
izmācīt Panākt, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
izraudzēt Panākt, ka pilnīgi izrūgst, rūgšanas procesā sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
aizdedzināt Panākt, ka sāk kvēlot, izstarot gaismu.
aizkvēlināt Panākt, ka sāk kvēlot.
iekvēlināt Panākt, ka sāk kvēlot.
iznīcināt Panākt, ka tiek uzskatīts par nevērtīgu, nevēlamu.
pieveikt Panākt, ka vairs nav jācieš (no kā nepatīkama, nevēlama). Panākt, ka izzūd (kas nepatīkams, nevēlams).
pārbrāzt Par vēlu, vētru.
Skaistuma karaliene Par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā, speciāla konkursā). Tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
Skaistuma karaliene Par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā, speciālā konkursā). Tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
saslaukas Parādību, īpašību kopums, kas ir (sabiedrībā) nevērtīgs, nevēlams.
pārcensties Pārāk cenšoties, neviļus, negribēti panākt nevēlamu rezultātu.
pārstāvēties Pārāk ilgi atrodoties kādā stāvoklī, apstākļos, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
pārrūgt Pārāk ilgi rūgstot, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
pārskābt Pārāk ilgi tiekot skābētam, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
pārtrenēt Pārāk intensīvi, nepareizi trenējot (kādu), pieļaut, ka (tas) pārpūlas, zaudē vēlamo sportisko formu.
pārtrenēties Pārāk intensīvi, nepareizi trenējoties, pārpūlēties, zaudēt vēlamo sportisko formu.
pārdiedzēt Pārāk izdiedzēt. Diedzējot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
vēlākais Pārākā pakāpe --> vēls.
vēlāk Pārākā pakāpe --> vēlu.
aizvien Parasti savienojamā ar "vēl": joprojām. Visu laiku.
prātīgs Parasti savienojumā ar «(ne)kas»: vēlams, arī nozīmīgs.
traks Parasti savienojumā ar «būt» formām apzīmē ļoti nevēlamu, arī bezjēdzīgu stāvokli.
stulbs Parasti savienojumā ar «būt», «iznākt» formām apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
muļķīgs Parasti savienojumā ar «būt», «iznākt» formām apzīmē nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
trokšņains Parasti savienojumā ar «būt», «kļūt», «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli (kādā telpā, vietā, vidē), kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi.
sabeigt Parasti savienojumā ar «sevi»: intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, arī pārdzīvojot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku vai psihisku stāvokli.
pārmākt Pāraugot, aizēnojot (tuvu augošu augu), radīt (tam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus.
pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādēs), ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota pārbaudījuma. Pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika. Pēceksāmens.
izmēģināt Pārbaudīt (parasti pielaikojot), lai izvēlētos piemērotāko, derīgāko.
atlikt Pārcelt (uz citu reizi, vēlāku laiku).
pārnest Pārcelt (uz citu, parasti vēlāku, laiku).
pagarināt Pārcelt uz vēlāku laiku (parasti termiņu).
izturēt Pārciest (nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos apstākļus) - par augiem, to daļām.
feja Pārdabiska, skaista sievišķa būtne (parasti labvēlīga likteņa lēmēja).
prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
Pieņemt lēmumu Pārdomājot, apsverot izvēlēties kādu no vairākām iespējām. Izlemt.
Dot uz parāda (arī uz krīta) Pārdot pret vēlāku samaksu.
Dot uz parāda (arī uz krīta) Pārdot pret vēlāku samaksu.
risks Pārdroša rīcība, darbība (cerībā uz vēlamu rezultātu).
pārlaist Pārdzīvot, pārciest (nelabvēlīgus apstākļus sabiedrībā). Aizvadīt, pārciest (laikposmu, kurā pastāv nelabvēlīgi apstākļi sabiedrībā).
Izbaudīt (arī just, izjust) uz savas ādas Pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
Izjust (arī just, izbaudīt) uz savas ādas Pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
Just uz savas ādas Pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
Izbaudīt (arī just, izjust) uz savas ādas Pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
uzticība Pārliecība par labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi. Paļāvība, ticība.
izgrozīt Pārmainīt, parasti sev vēlamā veidā.
Bojāt (arī bendēt) nervus Pārpūlēt nervu sistēmu, psihi, arī uztraukties (par ko nevēlamu).
Iet pāri mēram (arī pār mēru) Pārsniegt vēlamo pakāpi.
Izgriezt pogas Pārspēt (kādu) un iegūt to, ko cits vēlējies.
(Iz)griezt pogas (ārā) Pārspēt (kādu) un iegūt to, ko cits vēlējies. Būt pārākam.
izdegt Pārstāt darboties, piemēram, pārdegot kvēldiegam (par elektrisko spuldzi, elektronu lampu u. tml.).
pārdegt Pārstāt darboties, piemēram, sadegot (kādā vietā) kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.).
apdzist Pārstāt degt. Pārstāt kvēlot, spīdēt.
gaist Pārstāt kvēlot, spīdēt (par gaismu).
novērsties Pārtraukt saikni, neturpināt draudzīgas, labvēlīgas attiecības (ar kādu).
padome Pārvaldes, administratīvs vai padomdevējs orgāns, kas sastāv no ievēlētām vai ieceltām personām.
pārmākt Pārvarēt (nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domas u. tml.).
pārspēt Pārvarēt (piemēram, nevēlamus apstākļus, nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
raidīt Pārvarēt (psihisku, parasti nevēlamu, stāvokli).
iekļūt Pārvarot grūtības, šķēršļus, sasniegt vēlamo.
Ņemt citu (arī vēlamu, nevēlamu) virzienu Pārveidoties, kļūt citādam (vēlamam, nevēlamam).
Ņemt citu (arī vēlamu, nevēlamu) virzienu Pārveidoties, kļūt citādam (vēlamam, nevēlamam).
Ņemt vēlamu (arī nevēlamu, citu) virzienu Pārveidoties, kļūt vēlamam (nevēlamam, citādam).
pataisīt Pārvērst, pārveidot (par ko, parasti nevēlamu).
uzskriet Pārvietojoties, parasti neļausi, negaidīti, ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
slīdēt Pārvietojoties, tiekot pārvietotam pa ko slidenu, mainīt, parasti nevēlami, kustības virzienu, arī stāvokli.
atkārtot Pasacīt vēlreiz vai vairākas reizes (vienu un to pašu). Runāt, teikt (vienu un to pašu).
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu ko nevēlamu (dabā).
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu ko nevēlamu (sabiedrībā).
Negatīvā eigēnika Pasākumu kopums, lai aizkavētu nevēlamu gēnu nodošanu nākamajām paaudzēm.
Pozitīvā eigēnika Pasākumu kopums, lai pavairotu vai saglabātu gēnus, kuri nosaka vēlamo fenotipu.
izdot Pasludināt (likumu, pavēli u. tml.) par tādu, kas stājas spēkā un jāievēro.
perināties Pastāvēt, veidoties noteiktā vietā (par sabiedrībai kaitīgiem, naidīgiem cilvēku grupējumiem). Pastāvēt, izplatīties (par nevēlamām parādībām sabiedrībā).
niķis Pastāvīga, cilvēkam nevēlama (parasti mājdzīvnieka) izturēšanās, nepakļāvība cilvēkam.
izdarīt Pastrādāt (ko nevēlamu).
glābties Patverties (no kā nevēlama).
paglābties Patverties (no kā nevēlama).
Noņemt mugursomu no muguras. (Pa)griezt (arī uzgriezt) muguru Paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), (pa)griezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
Pagriezt (arī uzgriezt) muguru Paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), pagriezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
Uzgriezt (arī pagriezt) muguru Paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), pagriezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
sadarīt Paveikt (parasti daudz). Izdarīt (parasti daudz nevēlama).
kvēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (1).
kvēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (2).
kvēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (3).
kvēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (4).
lūgums Paveikta darbība, rezultāts --> lūgt (1). Laipni izteikta vēlēšanās, prasība.
novēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (1). Izteikums, ar kuru ko novēl.
novēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (2).
novēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (3).
novēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlot (1). Nokavējums (2).
saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt. Stāvoklis, kad (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
vēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> vēlēt [2] (1). Izteikums, ar kuru ko vēl.
vēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> vēlēt [2] (2).
pašķirties Paveikties vēlamā veidā, kvalitātē (par darbu, darbību).
Pie paša vakara Pavēlāk vakarā.
Rokas augšā! Pavēle pacelt rokas un padoties.
Rokas augšā! Pavēle pacelt rokas un padoties.
Rokas nost! Pavēle, arī kategoriska prasība neiejaukties (kā) lietās. Pavēle, arī kategoriska prasība atstāt (ko) mierā.
imperatīvs Pavēle, neatlaidīga prasība. Arī nepieciešamība.
imperatīvs Pavēles izteiksme (darbības vārdam).
likt Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
sacīt Pavēlēt, pamudināt, arī pamācīt, brīdināt.
teikt Pavēlēt, pamudināt. Arī pamācīt, brīdināt.
apsaukt Pavēloši uzrunājot, atturēt (no kādas darbības).
imperatīvs Pavēlošs, kategorisks. Arī nepieciešams.
Pavēla (vakara) stunda Pavēls vakars.
pasebs Pavēls.
vaina Pēc likuma sodāms pārkāpums. Nosodāma rīcība, arī rīcība, kā dēļ rodas kas nevēlams, kādi sarežģījumi.
nobrīnīt Pēc māņticīgo priekšstatiem - apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam).
izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
novēlēt Pēc savas gribas, vēlēšanās atstāt, nodot (kādu) apgādībā, arī pakļautībā, atkarībā.
Nelaba zīme Pēc tautas ticējumiem - zīme, pazīme, kas vēstī par ko nevēlamu, ļaunu.
Pēc (sirds) patikas Pēc vēlēšanās.
Pēc sirds patikas Pēc vēlēšanās.
iedegties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos).
iekvēloties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos). Iedegties (3).
uzliesmot Pēkšņi izjust un spilgti izpaust spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos.
piesisties Pēkšņi izraisīties (par slimību, nevēlamu fizioloģisku stāvokli).
iekrist Pēkšņi nonākt (nevēlamā stāvoklī).
sagriezt Pēkšņi pārņemt (par, parasti nevēlamu, fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
iedegties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.).
iekvēloties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.). Iedegties (4).
pārsteigt Pēkšņi sākoties, strauji iestājoties u. tml., radīt nevēlamus apstākļus, grūtības (piemēram, gājējam, braucējam) - par parādībām dabā.
sagribēt Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties.
uzgribēt Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties. Sagribēt.
uztīkot Pēkšņi sākt tīkot, vēlēties.
iegribēties Pēkšņi vēlēties (ko darīt, ko).
sitiens Pēkšņs notikums, situācija, kas ļoti nelabvēlīgi iedarbojas (uz kādu).
peldsezona Peldēšanai labvēlīga sezona.
podzols Pelnveida, barības vielām un sāļiem nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne. Podzolēta augsne, podzolaugsne.
podzolaugsne Pelnveida, barības vielām un sāļiem nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne. Podzolēta augsne, podzols.
podzolēts Pelnveida, barības vielām un sāļiem nabadzīgs, lauksaimniecībai nelabvēlīgs (par augsni).
deputāts Persona, kas ievēlēta kādā valsts varas orgānā.
kandidāts Persona, kas ir izvirzīta iespējamai ievēlēšanai.
godabiedrs Persona, kas nopelnu dēļ uzņemta, ievēlēta par (kādas biedrības, iestādes) biedru, bet nav saistīta ar noteiktu pienākumu veikšanu. Attiecīgais nosaukums.
prezidijs Personu grupa, kas ir ievēlēta (kongresa, sapulces, sēdes) vadīšanai. Vieta, kas ir paredzēta šādai personu grupai.
deputācija Personu grupa, kuru kāda organizācija, iestāde, sapulce izvēlējusi noteikta uzdevuma veikšanai.
rast Pētījumu, meklējumu gaitā gūt (ko jaunu, arī vēlamu, vajadzīgu).
rakaris Pieaugušais, kas dara ko nevēlamu, arī pārgalvīgu, negaidītu.
vēlēt Piedalīties vēlēšanās, arī veikt (kā) vēlēšanas.
balsot Piedaloties vēlēšanās, paust savu viedokli (piemēram, nododot vēlēšanu biļetenu).
notaisīt Piedēvēt (kādam, parasti nevēlamas īpašības).
pārdzīvot Piedzīvot, arī dziļi izjust (notikumus, apstākļus, parasti nelabvēlīgus).
sveiks Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties. Sveiki. Arī laba vēlējums.
Esi (arī esiet) tik laipns (arī laipni), arī vai (kāds) nebūtu tik laipns Pieklājīga lūguma, pavēles forma.
pienākt Pieķert (kādu. nevēlamā rīcībā).
pārlādēt Pielādēt (šaujamieroci) vēlreiz, no jauna.
pielaist Pieļaut (kļūdu, novirzi no kā vēlama, normā paredzēta).
pamest Pieļaut, arī likt, lai (kāds) paliek (kādos, parasti nevēlamos, apstākļos).
sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
piesārņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, videi, apkārtnei) tiek piejaukts (kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs).
ielaist Pieļaut, ka (kādam) nostiprinās nevēlamas īpašības. Izlaist. Pieļaut, ka nostiprinās (nevēlamas īpašības).
sagumzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, negluds, nevēlami zaudē sākotnējo formu, izskatu.
nodot Pieļaut, ka nonāk (parasti nevēlamā) situācijā, apstākļos.
ielaist Pieļaut, ka nonāk nevēlamā stāvoklī.
ielaisties Pieļaut, ka nostiprinās nevēlamas īpašības.
sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpēs, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
nokavēties Pienākt vēlāk par paredzēto laiku (par transportlīdzekļiem).
izšķirt Pieņemt, izvēlēties (kādu no vairākām iespējām). Arī izlemt.
Ar abām rokām saņemt Pieņemt, uzņemt (mājā, ģimenē), radot, nodrošinot ērtus, labvēlīgus apstākļus.
Ar abām rokām saņemt Pieņemt, uzņemt (mājā, ģimenē), radot, nodrošinot ērtus, labvēlīgus apstākļus.
salādēt Piepildīt ar pulveri vēlamajā daudzumā (patronas čaulu), piepildīt ar sprāgstvielu vēlamajā daudzumā (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu).
paģērēt Pieprasīt, arī pavēlēt, parasti stingri, kategoriski.
ieņemties Pierast (ko darīt, parasti ko nevēlamu).
kaulēties Pierunājot, pārliecinot kādu, censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
valdzināt Piesaistīt (kādu), izraisot patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties.
piepīt Piesaistīt, iesaistīt (kādā, parasti nevēlamā, pasākumā, stāvokli), padarīt par (kāda, parasti nevēlama, pasākuma) līdzdalībnieku, līdzzinātāju.
izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, iegūt vēlamās īpašības.
polsteris Pildījums (piemēram, no vates, vatelīna) starp (apģērba) virsdrēbi un oderi. Detaļa, ko iešuj apģērbā, lai veidotu tam vēlamo formu, arī, lai palielinātu tā biezumu.
izmācīties Pilnīgi iegūt vēlamās īpašības vai mainīt izturēšanos.
saārdīt Pilnīgi pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, cilvēku savstarpējās attiecības, arī parādību sabiedrībā) - parasti par ko nevēlamu.
Pa lāgu (arī lāgam), arī par lāgu Pilnīgi, pavisam. Tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
balss Pilntiesīga pilsoņa politisko tiesību izpausme vēlēšanās. Skaitīšanas vienība vēlēšanās.
izlase Pilnvērtīgāko dzīvnieku vai augu izvēle (kādam nolūkam).
Pasīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņa tiesības tikt ievēlētam par valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes institūcijas (orgāna) pārstāvi.
Pasīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņa tiesības tikt ievēlētam par valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes orgāna pārstāvi.
Aktīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņu tiesības ievēlēt valsts likumdošanas un citu pārvaldes un varas orgānu pārstāvjus.
Aktīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņu tiesības ievēlēt valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes institūcijas (orgāna) pārstāvjus.
ķert Pirkt, iegādāt, arī ņemt (ko) alkatīgi bez izvēles, arī bez vajadzības.
melnraksts Pirmais teksta variants (parasti vēl labojams, rediģējams).
nelaikā Pirms noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika. Priekšlaicīgi.
Neīstā laikā Pirms noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika. Priekšlaicīgi. Nelaikā (1). Nepiemērotā, neizdevīgā laikā. Nelaikā (2).
pārpīt Pīt vēlreiz, no jauna (ko sasaistītu ar pinekli, piemēram, zirgu).
pārpīt Pīt vēlreiz, no jauna (piemēram, pīni).
pārplānot Plānot vēlreiz, no jauna.
saviesties Plaši ieviesties (2) - parasti par ko nevēlamu.
Tautas tribūns Plebeju augstākā vēlētā amatpersona.
pārpļaustīt Pļaustīt vēlreiz, no jauna.
pārpļaut Pļaut vēlreiz, no jauna.
pārpogāt Pogāt vēlreiz, no jauna.
plosīt Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) - par parādībām sabiedrībā.
pārpotēt Potējot uzlabot (piemēram, augļu, koku). Potēt (piemēram, augļu koku) vēlreiz, no jauna.
rekomendācija Pozitīva atsauksme (piemēram, par cilvēku, tā darbu, rīcību). Labvēlīgs ieteikums.
pluss Pozitīva parādība, vēlama īpašība.
ņemties Precēties pēc savstarpējas vēlēšanās.
pārpresēt Presēt vēlreiz, no jauna.
Nodziedāt (savu) dziesmu Pret paša gribu pārtraukt (piemēram, darbību) kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
Nodziedāt (savu) dziesmu Pret paša gribu pārtraukt (piemēram, darbību) kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
piespiedus Pret paša gribu. Pēc pavēles, rīkojuma.
paškaitniecība Pret sevi vērsta nevēlama darbība vai bezdarbība.
svešķermenis Priekšmets, kas it iekļuvis vai ievadīts organismā pa dabisku atveri vai ķermeņa virsmas ievainojumu un palicis audos, slēgtos ķermeņa dobumos, dobos orgānos. Arī parazīts, nevēlams sāļu veidojums organismā.
sveiciens Priekšmets, ko pasniedzot apliecina draudzību, sirsnību, labvēlību. Arī dāvana.
augsne Priekšnoteikumi, labvēlīgi apstākļi (kādas parādības pastāvēšanai, attīstībai).
aizsargreakcija Process, tas noris organismā, lai to pasargātu no kā nevēlama (piemēram, no inficēšanās, saslimšanas).
pārprogrammēt Programmēt vēlreiz, no jauna.
pārprojektēt Projektēt vēlreiz, no jauna.
spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
spīts Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Spītība (1).
sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
pārdzīvot Psihiski asi, parasti emocionāli, reaģēt (uz kādu, parasti nelabvēlīgu, notikumu, situāciju savā vai citu cilvēku, sabiedrības dzīvē), saspringti domāt, uztraukties (par to).
nomāktība Psihisko procesu nevēlama pasivitāte.
līdzjūtība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt.
līdzcietība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt. Līdzjūtība.
laime Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa saskaņa starp cilvēka vēlēšanos, mērķiem, darbību un īstenību, darbības rezultātu.
žēlastība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt. Arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
ilgas Psihisks stāvoklis, kam raksturīga dziļa, parasti arī ilgstoša, tieksme, vēlēšanās (parasti pēc kā labāka vai arī tāla, grūti sasniedzama).
nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga neapmierinātība ar esošo, sasniegto un spēcīga vēlēšanās nemitīgi gūt ko jaunu.
miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties.
Galvenā mītne PSRS Bruņoto Spēku Augstākā Virspavēlnieka vadības orgāns (Lielā Tēvijas kara laikā).
pārpublicēt Publicēt vēlreiz, no jauna (citā izdevumā).
Pulkstenis iet par lēnu Pulkstenis ir vēls.
pārpurināt Purināt (ko) visu, viscaur. Purināt (ko) vēlreiz, no jauna.
uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk degt, liesmot, kvēlot.
uzputot Putojot panākt, ka (šķidra vai pusšķidra masa), izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām, parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
audzēt Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus (kopjot, barojot). Rūpēties, gādāt, lai aug.
sapņot Radīt iztēlē tēlu, priekšstatu par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos. Arī vēlēties, ilgoties.
Dot (arī atbrīvot, pašķirt, pavērt) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
Atbrīvot (arī dot, pašķirt, pavērt) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
Pašķirt (arī pavērt, atbrīvot, dot) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
Šķirt (arī dot) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
Atbrīvot (arī dot, pašķirt, pavērt) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
Liet eļļu (arī taukus) ugunī Radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu).
Liet taukus (arī eļļu) ugunī Radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu).
(Pie)liet eļļu (arī taukus) ugunī Radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu).
trokšņot Radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piemēram, par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm).
trokšņot Radīt nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
pārlādēt Radīt pārāk lielu elektrisko lādiņu (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.); uzlādēt ar elektrisko lādiņu (kādu iekārtu, ierīci u. tml.) vēlreiz, no jauna.
Kondicionēt gaisu Radīt un automātiski uzturēt telpā vēlamo gaisa stāvokli.
Nest augļus Radīt vēlamo (kāda darba, kādas darbības) rezultātu. Dot ienākumus (par aizdoto vai noguldīto naudu).
burt Radīt, īstenot (ko skaistu, cildenu, vēlamu).
iegāzt Radīt, izraisīt (piemēram, kāda pasākuma) nelabvēlīgu iznākumu.
kārtot Radīt, veidot (priekšmetam, telpai u. tml.) vēlamo, parasto izskatu, radīt kārtību. Likt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
uzdiedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (sēkla) uzdīgst, izdīgst.
izdiedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka izdīgst.
diedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka sāk dīgt.
kultivēt Radot labvēlīgus (mākslīgos) apstākļus, panākt, ka (mikroorganismi) aug un attīstās.
uzplaucēt Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (ka?) uzplaukst. Izplaucēt [2].
uzziedināt Radot ziedēšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (augs) uzzied.
pārrakņāt Rakņāt (ko) visu, viscaur. Rakņāt (ko) vēlreiz, no jauna.
pārrakstīt Rakstīt (fonogrammu, videoierakstu) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai iegūtu kopiju).
pārrakstīt Rakstīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
pārrakt Rakt vēlreiz, no jauna.
pārrasēt Rasēt vēlreiz, no jauna.
sprukt Rast izeju (no nevēlama stāvokļa).
pašķirties Rasties (piemēram, par iespēju, labvēlīgiem apstākļiem).
parādīties Rasties un kļūt redzamam, saskatāmam kādas darbības, norises rezultātā (par ko nevēlamu).
notikt Rasties, izveidoties (kādam, kam) nevēlamai situācijai, nevēlamiem apstākļiem.
ieviesties Rasties, izveidoties (parasti par ko nevēlamu).
saraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības. Raudzējot pagatavot (ko).
noraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
uzraudzēt Raudzējot panākt, ka (piemēram, mīkla) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, apjomu.
pārraudzēt Raudzējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
jēlspirts Raudzēšanas procesā iegūtais spirts, kas vēl nav attīrīts un pārtvaicēts.
šampanizēt Raudzēt (vīnu) otrreiz, lai radītu (tam) vēlamo garšu, aromātu, piesātinājumu ar ogļskābes gāzi.
pārraudzēt Raudzēt vēlreiz, no jauna.
pārravēt Ravēt vēlreiz, no jauna.
sagaidīt Reaģēt ar (parasti nelabvēlīgu, naidīgu) izturēšanos, rīcību uz (kāda) ierašanos, parādīšanos.
kvēloties Refl. --> kvēlot (1).
kvēloties Refl. --> kvēlot (2).
kvēloties Refl. --> kvēlot (3).
kvēloties Refl. --> kvēlot (4).
novēlināties Refl. --> novēlināt. Tikt novēlinātam.
ventilācija Regulējama gaisa apmaiņa (telpā) vēlamā mikroklimata radīšanai.
noregulēt Regulējot (iekārtu, ierīci u. tml.), panākt, ka (kādam fizikālam lielumam) rodas vēlamā skaitliskā vērtība.
noregulēt Regulējot panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
pārregulēt Regulēt vēlreiz, no jauna. Regulējot pārveidot, pielāgot citādu darbību veikšanai.
pārreģistrēt Reģistrēt vēlreiz, no jauna.
pārreģistrēties Reģistrēties vēlreiz, no jauna.
pārrēķināt Rēķināt vēlreiz, no jauna.
ziedot Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Upurēt (1).
upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Ziedot (1).
pārremontēt Remontēt vēlreiz, no jauna.
pārretināt Retināt vēlreiz, no jauna.
pārrevidēt Revidēt vēlreiz, no jauna.
palīdzība Rīcība, darbība, arī pasākumu kopums, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu. Rīcība, darbība, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt, arī, lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
izrīcība Rīcība, rīkošanās (parasti nevēlama).
nepaklausība Rīkojuma, pavēles neievērošana, neizpildīšana.
iekārtot Rīkoties tā, ka izveidojas vēlamā kārtība, apstākļi. Nokārtot.
apmierināt Rīkoties tā, ka notiek vēlamais, gribētais.
Krāt ogles uz galvas Rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
Krāt ogles uz galvas Rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
Krāt ogles uz galvas Rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
aizsargāt Rīkoties tā, lai novērstu (ko nevēlamu, ļaunu). Paglābt, pasargāt (no kā, pret ko).
riskēt Rīkoties, darboties pārdroši (cerībā uz vēlamu rezultātu). Pakļaut iespējamām briesmām, zaudējumam, rīkojoties, darbojoties pārdroši, arī neapdomīgi.
palīdzēt Rīkoties, darboties, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu.
palīdzēt Rīkoties, darīt, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt. Piedalīties (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā).
nolaisties Rīkoties, izturēties tā, ka nonāk nevēlamā, morāles normām neatbilstošā stāvoklī.
Kalt dzelzi, kamēr (tā) (vēl) karsta Rīkoties, kamēr ir labvēlīgi apstākļi.
Kalt dzelzi, kamēr (tā) (vēl) karsta Rīkoties, kamēr ir labvēlīgi apstākļi.
glābt Rīkoties, lai novērstu (kādam ko nevēlamu). Radīt iespēju izvairīties (no kā nevēlama).
Glābt situāciju Rīkoties, lai novērstu nepatīkamu, nevēlamu situāciju.
Glābt situāciju Rīkoties, lai novērstu nepatīkamu, nevēlamu situāciju.
pārrindot Rindot vēlreiz, no jauna.
veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem.
veikties Risināties vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.). Būt tādam, kas (piemēram, darbību) spēj veikt vēlamā veidā ar pozitīvu rezultātu.
uzgult Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem).
uzgulties Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem).
uzrakties Rokoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
pārrūdīt Rūdīt vēlreiz, no jauna.
sarūgt Rūgstot iegūt vēlamās īpašības. Rūgstot sabojāties, parasti pilnīgi.
norūgt Rūgstot iegūt vēlamo gatavības pakāpi.
uzrūgt Rūgstot palielināties apjomā, iegūt vēlamo gatavības pakāpi.
izrūgt Rūgšanas procesā sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
aizrunāt Runā nonākt, izstāstīt (līdz kādai vietai). Izstāstīt vairāk, nekā būtu vēlams vai drīkstētu.
izgādāt Rūpēties un panākt, ka notiek tā, kā vēlams.
sapīties Sabiedroties, sadraudzēties (ar, parasti nevēlamu, cilvēku, cilvēku grupu).
sarecēt Sabiezējot kļūt, parasti viscaur, par recekli. Recot iegūt vēlamās īpašības.
uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu mielastā), parasti, uzaicinot klātesošos izdzert alkoholiska dzēriena glāzi, kausu u. tml. (par godu kādam, kam).
pārsacīt Sacīt vēlreiz, no jauna.
pārdalīt Sadalīt (piemēram, teritoriju, ekonomiskus resursus) vēlreiz, no jauna.
pārlauzt Sadalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu) vēlreiz, no jauna.
saskaldīt Sadalīt, parasti nevēlami (piemēram, tautu, kolektīvu) atsevišķās, atšķirīgās vienībās, grupās.
iegāzt Sagādāt nepatikšanas, izdarīt tā (piemēram, pieviļot, izpaužot noslēpumu), ka nonāk nelabvēlīgā, arī bīstamā stāvoklī.
regulēt Sagatavot (sistēmu, iekārtu, elementu u. tml.) noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai. Panākt, būt par cēloni, ka (sistēmai, iekārtai, elementam u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
pārsaiņot Saiņot vēlreiz, no jauna.
pīt Saistīt (piemēram, kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
pīties Saistīt sevi (parasti ar ko nevēlamu, nosodāmu).
nebalts Saistīts ar ko nevēlamu (par laikposmu).
liels Saistīts ar plašām rīcības, izvēles iespējām.
senils Saistīts ar samērā lielu (cilvēka) vecumu, tam raksturīgs. Tāds, kam piemīt nevēlamas samērā liela vecuma pazīmes.
neliels Saistīts ar samērā šaurām rīcības, izvēles iespējām.
mazs Saistīts ar šaurām rīcības, izvēles iespējām.
republikānisks Saistīts ar valsts iekārtas un varas orgānu formu, kur augstākos valsts varas orgānus ievēlē uz noteiktu laiku, šādai valsts iekārtas un varas orgānu formai raksturīgs.
Ko (vien) sirds vēlas Saka par (kā) pārpilnību, plašu izvēli.
Ar vienu slotu perami Saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
Ar vienu slotu perami Saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
Ar vienu slotu perami Saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
Karsta sirds Saka par cilvēku ar dedzīgām, kvēlām jūtām.
Karsta sirds Saka par cilvēku ar dedzīgām, kvēlām jūtām.
Dedzīga sirds Saka par cilvēku, kas ar sajūsmu, aizrautību, kvēli kam nododas.
Kā suns Saka par cilvēku, kas dara ko grūtu, smagu, arī sajūt ko ļoti nevēlamu, ir pakļauts kam ļoti nevēlamam.
Spējīgs uz visu Saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
Čigānam no ratu pakaļas izkritis Saka par cilvēku, kurš ar kādām (parasti nevēlamām) īpašībām atšķiras no saviem vecākiem.
Čigānam no ratu pakaļas izkritis Saka par cilvēku, kurš ar kādām (parasti nevēlamām) īpašībām atšķiras no saviem vecākiem.
Karsta sirds Saka par dedzīgām, kvēlām jūtām.
Karsta sirds Saka par dedzīgām, kvēlām jūtām.
Daudz netrūka Saka par ko (parasti nevēlamu), kas bijis gaidāms, iespējams, bet tomēr nav noticis. Gandrīz.
Daudz netrūka, arī cik (tur) trūka (retāk cik daudz trūka) Saka par ko (parasti nevēlamu), kas bijis gaidāms, iespējams, bet tomēr nav noticis. Gandrīz.
Tīra manta Saka par ko labu, kvalitatīvu, arī par ko tādu, kam nav nevēlamu piemaisījumu.
Pēc suņa Saka par ko ļoti nepatīkamu, nevēlamu.
(Kā) slazda valgs Saka par ko ļoti nevēlamu, arī bīstamu.
(Kā) slazda valgs Saka par ko ļoti nevēlamu, arī bīstamu.
Velna milti Saka par ko ļoti nevēlamu, nepatīkamu.
Velna milti Saka par ko ļoti nevēlamu, nepatīkamu.
Kā (melns, arī smags) mākonis Saka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu.
Kā melns (arī smags) mākonis Saka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu.
Kā smags (arī melns) mākonis Saka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu.
Tīrais gals (biežāk negals) Saka par ko neciešamu, nevēlamu.
Nost no kakla Saka par ko nevēlamu, nepatīkamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
Nost no kakla Saka par ko nevēlamu, nepatīkamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
Tie ir tikai ziediņi Saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties.
Kā nazis (arī kā ar nazi) pie rīkles (arī kakla) Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas. Saka par ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni.
Kā uz pasūtījumu Saka par ko vēlamu, lietderīgu, kas rodas, ko iegūst piemērotā brīdī, laikposmā.
Likteņa dāvana Saka par labvēlīgu apstākļu, faktoru u. tml. sagadīšanos, nejaušību (kāda dzīvē).
Kaķa lāsti debesīs nekāpj Saka par ļauna novēlējumiem, kas nevar kaitēt.
Kaķa lāsti debesīs nekāpj Saka par ļauna novēlējumiem, kas nevar kaitēt.
Kaķa lāsti debesīs nekāpj Saka par ļauna novēlējumiem, kas nevar kaitēt.
Kaķa lāsti debesīs nekāpj Saka par ļauna novēlējumiem, kas nevar kaitēt.
Kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) Saka par ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni.
Aklais liktenis Saka par nejaušu, negaidītu, parasti nelabvēlīgu, apstākļu sagadīšanos, ko nevar izmainīt.
Nevēlama acs Saka par nevēlamu cilvēku, arī par cilvēku, no kura kas ir slēpjams.
Klusums pirms vētras Saka par stāvokli, kad vēl nav intensīvas darbības, ievērojamu notikumu, kas drīzumā sagaidāmi.
Slāpst asiņu Saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
Slāpst asiņu Saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
Kā circenis karstos pelnos Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
Kā circenis (karstos) pelnos Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
Kā circenis (karstos) pelnos Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
Tas vēl ir jautājums Saka par to, kas nav vēl droši zināms.
Zem jautājuma zīmes Saka par to, kas nav vēl izlemts, par ko vēl ir šaubas.
Zem jautājuma zīmes Saka par to, kas nav vēl izlemts, par ko vēl ir šaubas.
(Ir) uz sirds Saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
Lai dievs žēlīgs! Saka, brīdinot par (rīcības) nevēlamām vai bīstamām sekām, piedraudot (kādam).
Lai Dievs žēlīgs! Saka, brīdinot par (rīcības) nevēlamām vai bīstamām sekām, piedraudot (kādam).
(Ja) dievs (arī dieviņš) dos Saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
(Ja) dievs (arī dieviņš) dos Saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
Nedod dievs! arī Lai dievs nedod! Saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties.
Vezums nekust (ne) no vietas (arī stāv uz vietas) Saka, ja (kādā norisē, apstākļos) nav gaidīto labvēlīgo pārmaiņu.
Vezums nekust (ne) no vietas (arī stāv uz vietas) Saka, ja (kādā norisē, apstākļos) nav gaidīto labvēlīgo pārmaiņu.
Trumpis rokā Saka, ja (kādam) ir priekšrocības (kādā darbībā), svarīgi priekšnoteikumi (vēlamā rezultāta sasniegšanai).
Cik tālu var novest (kādu) Saka, ja (kāds) ir panācis vai (kas) ir bijis par cēloni, ka (cilvēks) nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
Cik tālu var novest (kādu) Saka, ja (kāds) ir panācis vai (kas) ir bijis par cēloni, ka cilvēks nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
Ko (tas) palīdz Saka, ja (kam) nav labvēlīgas ietekmes, ja (kas) nerada vēlamo rezultātu.
(Nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) Saka, ja (kas vēlams) neiestājas.
Nagi (arī pirksti, retāk rokas) niez Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
Nagi (arī pirksti, retāk rokas) niez Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
Pirksti (arī nagi, retāk rokas) niez Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
Rokas (biežāk nagi, pirksti) niez Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
Gals (vai) klāt Saka, ja draud briesmas, bojāeja. Saka, ja rodas kas nevēlams, nepatīkams.
Darīts! arī Lieta darīta! Saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts.
Lieta darīta Saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts.
Prāts nesas Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
Prāts nesas Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
Prāts (arī sirds) silst (arī nesas, velk) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
Sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
Prāts stāv (biežāk nesas) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
Prāts (arī sirds) velk (arī silst, nesas) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
Sirds sāp Saka, ja izjūt dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams.
Sirds sāp Saka, ja izjūt dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams.
Miegs nāk kā ūdens, arī miegs mācas (arī nāk) kā mākonis virsū Saka, ja izjūt neatvairāmu vēlēšanos gulēt.
Miegs nāk kā ūdens, arī miegs nāk (arī mācas) kā mākonis virsū Saka, ja izjūt neatvairāmu vēlēšanos gulēt.
Miegs nāk kā ūdens Saka, ja izjūt neatvairāmu vēlēšanos gulēt.
Sirds smeldz Saka, ja izjūt nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams.
Sirds smeldz Saka, ja izjūt nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams.
Pār galvu (retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
(Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas mākoņi (biežāk negaiss) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
(Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
(Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
Sanāk ziepes Saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
Sanāk ziepes Saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
Vilka (retāk veļa) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
Vilka (retāk veļa) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
Veļa (biežāk vilka) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
Vilka (retāk veļa) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
Ne mats no galvas nenokrīt Saka, ja kādam nenotiek nekas nevēlams, slikts.
Ne mats no galvas nenokrīt Saka, ja kādam nenotiek nekas nevēlams, slikts.
Pirksti deg Saka, ja kāds dedzīgi vēlas ātrāk ko paspēt, panākt, veikt.
Sveiks un vesels Saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem. Saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
Sveiks un vesels Saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem. Saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
Pirksti deg Saka, ja kāds vēlas ātrāk ko paspēt, panākt, veikt.
Pirksti svilst (biežāk deg) Saka, ja kāds vēlas ātrāk ko paspēt, panākt, veikt.
(Kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
Kā sātana (arī velna, nelabā) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
Kā velna (arī sātana, nelabā) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
Kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā. Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
Par nāvi (jau) nebūtu Saka, ja kas ir vēlams, derīgs.
Dziedi vai raudi Saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
Dziedi vai raudi, arī smejies vai raudi Saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
Smejies vai raudi Saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
Nelīdz ne raudas, ne vaimanas Saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst.
Lai (nu) paliek Saka, ja ko nevēlas darīt, apspriest u. tml.
(Un) cauri! Saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
Viss (ir) cauri! Saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ko darīt, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
Tagad (arī pēc tam) visi ir gudri Saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
Tagad (arī pēc tam) visi ir gudri Saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
Sirds kāro Saka, ja ļoti (parasti slēpti) vēlas, grib (ko).
Sirds tīko (arī kāro) Saka, ja ļoti (parasti slēpti) vēlas, grib (ko).
Papēži niez Saka, ja ļoti vēlas dejot, arī skriet.
Papēži niez Saka, ja ļoti vēlas dejot, arī skriet.
Mēle niez Saka, ja ļoti vēlas kādam stāstīt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
Mēle niez Saka, ja ļoti vēlas kādam stāstīt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
Zobi niez Saka, ja ļoti vēlas ko nogaršot, ēst.
No tavas mutes dieva ausī Saka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos.
No tavas mutes dieva ausī Saka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos.
Ne domas Saka, ja nav nodoma, vēlēšanās (ko darīt).
Laime nelaimē Saka, ja nav noticis visnevēlamākais (kādā negadījumā, neveiksmē).
Laime nelaimē Saka, ja nav noticis visnevēlamākais, (kādā negadījumā, neveiksmē).
Trūkst gaisa Saka, ja nav piemērotu, labvēlīgu apstākļu.
Trūkst gaisa Saka, ja nav piemērotu, labvēlīgu apstākļu.
Nekāda gala Saka, ja nav vēlamā rezultāta. Saka, ja nav nekādas nozīmes ko darīt. Saka, ja nav nekādas jēgas, labuma.
Neiet nekādā lāgā Saka, ja neklājas, neveicas tā, kā ir vēlams, vajadzīgs. Saka, ja neveicas, neizdodas (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
Kas (nu) to deva (arī dos), arī kas (nu) tev (to) deva (arī dos) Saka, ja nenotiek (nenotika vai nav izredzes, ka notiks) vēlamais.
Ej bekot! Saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties, ja noraida kāda ierosinājumu, aicinājumu.
Ej bekot! Saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties, ja noraida kāda ierosinājumu, aicinājumu.
Lai viņš iet kārties, arī viņš var iet kārties, arī ej kārties! Saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties.
Ej (nu) gulēt! arī Lai iet gulēt! Saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
Ej (nu) gulēt! arī Lai iet gulēt! Saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
Kā to lai (arī lai to) saka Saka, ja nezina, kā precīzi izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko tieši, atklāti paust.
Visi striķi trūkst Saka, ja notiek kas ļoti nevēlams.
Visi striķi trūkst Saka, ja notiek kas ļoti nevēlams.
Visi striķi trūkst Saka, ja notiek kas ļoti nevēlams.
Nāk kā saukts Saka, ja notiek kas ļoti vajadzīgs, vēlams.
Nāk kā saukts Saka, ja notiek kas ļoti vajadzīgs, vēlams.
Kā par spīti Saka, ja notiek kas nevēlams (pretēji vajadzīgajam, gribētajam u. tml.).
Lai dzīvo! Saka, ja novēl kam pastāvēt (parasti uzsaukumos, lozungos u. tml.).
Nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu Saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).
Nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu Saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).
Gāzties (arī nākt) pār (kāda) galvu Saka, ja pēkšņi rodas daudz, kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).
Nāk par ļaunu (arī sliktu) Saka, ja rodas kas ļauns, nevēlams.
Kur ir, tur rodas Saka, ja tiem, kas jau ir sapulcējušies (kur), piebiedrojas vēl citi.
(Pacietības) mērs ir pilns Saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
Pacietības mērs ir pilns Saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
Mērs ir pilns Saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
Pacietības mērs ir pilns Saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
Kaut (arī lai) (nu) dieviņš (arī dievs) dotu! arī Lai dieviņš (arī dievs) dod! Saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.
Kaut (arī lai) (nu) dievs (arī dieviņš) dotu! arī Lai dievs (arī dieviņš) dod! Saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.
Kaut (arī lai) (nu) dievs (arī dieviņš) dotu! arī Lai dievs (arī dieviņš) dod! Saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.
Lai dzīvo! Saka, kādu apsveicot, novēlot laimes.
(Tikai) pār manu līķi Saka, kategoriski protestējot pret kādu iespējamu, nevēlamu darbību.
Tas ir kāda (roku) darbs Saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).
Tas ir kāda roku darbs Saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).
Kā vēlies (arī vēlaties) Saka, norādot, ka ievēros (kāda) vēlēšanos.
Cik tur vajag Saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis.
(Ja) dieviņš (arī dievs) dos Saka, norādot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
Kas daļas, arī kas par daļu, arī nav (nekādas) daļas Saka, noraidot kāda nevēlamu interesi, iejaukšanos.
Nav tava (arī viņa, viņas, jūsu) darīšana Saka, noraidot kāda nevēlamu līdzdalību, interesi u. tml.
Daudz laimes! Saka, novēlot (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
Daudz laimes! Saka, novēlot (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
Uz veselību! arī uz veselībām! Saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
Saldu dusu! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
Saldu dusu! arī Dusi Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
Dusi saldi! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu. Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
Dievs palīdz! Saka, novēlot veiksmi darbā, arī sveicinot (kādu, kas pašreiz ko dara).
Dievs palīdz! Saka, novēlot veiksmi darbā, arī sveicinot (kādu, kas pašreiz ko dara).
Labu veiksmi! Saka, novēlot veiksmi, panākumus.
Labu veiksmi! Saka, novēlot veiksmi, panākumus.
Kā par sodību (arī sodu) Saka, paužot negatīvu attieksmi pret ko nevēlamu.
Kā par sodu (arī sodību) Saka, paužot negatīvu attieksmi pret ko nevēlamu.
Lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai (kas) paliktu neskarts, atstāts, saglabāts līdzšinējā veidā.
Lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai kas saglabātos (piemēram, kādam cilvēkam, kādam nolūkam).
Muti ķešā! Saka, pavēlot klusēt, neizpaust.
Muti ķešā! Saka, pavēlot klusēt, neizpaust.
Muti ciet! arī Turi muti! Saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
Turi muti! arī Muti ciet! Saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
Muti ciet! arī Turi muti! Saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
Augstas laimes! arī Augstu laimi! Saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
Augstas laimes (arī augstu laimi) Saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
nokopties Sakārtot ko vajadzīgā, vēlamā veidā.
sarkanlūstamība Sakausējuma trauslums sarkankvēlē.
saturēt Sakļaujot, savienojot, sašaurinot u. tml., panākt, ka (piemēram, apģērbs, tā daļās) atrodas vēlamajā stāvoklī.
piespiesties Sakopojot spēkus, enerģiju, pārvarot nevēlēšanos u. tml., piespiest sevi paveikt, padarīt (ko).
uzmetums Sākotnējais (teksta, shēmas, gleznas u. tml.) variants (parasti vēl labojams). Galveno (teksta, shēmas, gleznas u. tml.) ideju fiksējums.
Sākt (atkal) no gala Sākt (atkal) no sākuma, sākt vēlreiz, no jauna.
Tikt uz strīpas, arī tikt strīpā Sākt dzīvot, strādāt u. tml. vēlamā veidā.
Krist atpakaļ Sākt slimot no jauna ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās.
uzvārīties Sākt vārīties (par šķidrumu, dzērienu, ēdienu u. tml.). Vāroties iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi.
Sākt(ies) (atkal) no gala Sākt, tikt sāktam (atkal) no sākuma, sākt, tikt sāktam vēlreiz, no jauna.
pirmsākums Sākums, sākuma posms (kam jaunam, vēl nebijušam).
pārķert Saķert, satvert vēlreiz, no jauna (parasti citā vietā). Pārtvert (2).
sasaldēt Saldējot panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas vēlamās īpašības.
pārlikt Salikt (tekstu, tā daļu) vēlreiz, no jauna.
izsālīt Sālot panākt, ka rodas vēlamā sāls koncentrācija (pārtikas produktā).
izsālīties Sāloties iegūt vēlamo sāls koncentrāciju (par pārtikas produktu).
atrast Sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
samedīt Sameklēt, iegūt, parasti ar pūlēm, grūtībām (ko vajadzīgu, vēlamu).
pazaļš Samērā, arī mazliet nepie iedzēlis. Tāds, kas vēl nav pilnīgi pieaudzis.
salabt Samierināties, pārtraukt naidoties vienam ar otru, citam ar citu (pēc ķildas, domstarpībām u. tml.). Atjaunot iepriekšējās labās, vēlamās attiecības.
sprukas Sarežģīta, nevēlama, parasti pēkšņi radusies, situācija, no kuras ir ļoti grūti izkļūt.
(Sa)iet grīstē Sarežģīties, notikt pretēji vēlamajam.
Saiet grīstē Sarežģīties, notikt pretēji vēlamajam.
žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības. Arī rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
vairīt Sargāt (no saskares, sadursmes, arī no nevēlamas iedarbības).
sargāties Sargāt sevi (no kā nevēlama iedarbības).
vairīties Sargāties (no saslimšanas, nevēlamas, piemēram, karstuma, vēja, iedarbības).
gaile Sārts (parasti kvēlojošu ogļu) mirdzums, spīdums.
pārmetināt Sasaistīt vēlreiz, no jauna.
tiesāt Saskaņā ar tradīciju, arī patvaļīgi vērsties (pret kādu), parasti, lai (to) sodītu. Atzīt, ka (kāds, kas) ir nevēlams, peļams.
sadurties Sastapties rīcībā, darbībā (ar ko nevēlamu, traucējošu).
atdurties Sastapties, saskarties (ar pretestību, nevēlamu attieksmi u. tml.) un tikt kavētam darbībā, izpausmē.
sasautēt Sautējot pagatavot (ko), sautējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izsautēt (1).
izsautēt Sautējot panākt, ka (pārtikas produkts, ēdiens) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pārsautēt Sautējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pārsautēt Sautēt vēlreiz, no jauna.
sasniegt Savā darbībā īstenot, panākt (ko vēlamu, iecerētu).
pluskains Savēlies, sapinkājies (par apmatojumu, apspalvojumu).
sapinkoties Savelties pinkās (par apmatojumu, apspalvojumu). Kļūt tādam, kam ir pinkas savēlies apmatojums, apspalvojums.
kuriene Savienojumā «no kurienes»: norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
sapulce Savienojumā «satversmes sapulce»: vēlēts pārstāvības orgāns, parlamentāra iestāde, kuras galvenais uzdevums parasti ir konstitūcijas izstrāde.
šā Savienojumā «šā (un) tā»: ne tā, kā ir vajadzīgs, vēlams. Arī pavirši. Kaut kā.
piesēdētājs Savienojumā «tautas piesēdētājs». Ievēlēts padomju sabiedrības pārstāvis, kas piedalās tiesas sastāvā.
šobaltdien Savienojumā «vēl šobaltdien». Līdz pašreizējam laikposmam. Arī joprojām.
uzplēst Savienojumā ar «rēta», «brūce, «vaina» u. tml.: atgādinot ko, panākt, būt par cēloni, ka (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots) jāatceras, jāpārdzīvo vēlreiz.
arvien Savienojumā ar «vēl»: visu laiku, nepārtraukti. Joprojām.
pārāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas tik pastiprināti, tik augstā pakāpē, ka ir nevēlama, nepiemērota, traucējoša.
ļauns Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs nevēlami, kaitīgi iedarbojas.
ne- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka pamatvārdā nosauktajam piemīt kas nevēlams.
pārāk Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz tik palielinātu daudzuma pakāpi, ka tā ir nevēlama, nepiemērota, traucējoša.
žēl Savienojumā ar verbu (parasti «būt», «tikt», «tapt», «kļūt») formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
pārāk Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas tik pastiprināti, tik intensīvi, ka ir nevēlams, nepiemērots, traucējošs.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek pielāgojot izveidots vēlamajā formā.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
pārseglot Seglot vēlreiz, no jauna.
pistole Sena zelta monēta (Spānijā, vēlāk arī Francijā, Itālijā, Vācijā un citās zemēs).
imperators Senajā Romā - karavadonis, vēlāk valdnieks. Karavadoņa, vēlāk valdnieka tituls.
triumvirāts Senajā Romā - trīs personu kolēģija, ko iecēla vai ievēlēja īpašos valsts amatos. Trīs politisku darbinieku vai karavadoņu savienība augstākās varas sagrābšanai.
cenzors Senajā Romā - vēlēta amatpersona, kas pārzināja pilsoņu īpašuma novērtēšanu tā aplikšanai ar nodokļiem, uzraudzīja pilsoņu dzīves veidu un pārbaudīja viņu politisko uzticamību.
konsuls Senajā Romā - viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā). Goda tituls (impērijas laikā). Cilvēks, kam ir šāds goda tituls.
pretorijs Senajā Romā vieta (karaspēka nometnē), kur atradās pretora, vēlāk karavadoņa telts. Pretora, vēlāk karavadoņa mītne.
prototips Senākais, vienkāršākais (kā vēlāk attīstīta) veidojums.
kants Senlaicīga, sākotnēji reliģiska, vēlāk arī laicīga dziesma bez instrumentāla pavadījuma.
Veļu kults Seno latviešu rituāli (piemēram, mielasta rīkošana veļiem rudenī rijās, pirtīs u. c., ziedojumu nešana uz kapsētām), lai iegūtu veļu labvēlību.
tunika Seno romiešu kreklveida apģērba gabals no vilnas vai linu auduma (ar atverēm galvai un rokām, vēlāk ar piedurknēm).
pārsēt Sēt vēlreiz, no jauna.
varonība Sevis, savu jūtu, sajūtu, vēlēšanos u. tml. pārvarēšana sarežģītā situācijā.
luksuss Sevišķi labs, labvēlīgs (par apstākļiem, situāciju).
sesija Sēžu kopums (piemēram, valsts varas orgāniem), kuras periodiski notiek ievēlēto personu pilnvaru laikā (sasaukumā); arī sēde, konference (piemēram, biedrībām, iestādēm).
pārsiet Sienot iestiprināt, nostiprināt vēlreiz, no jauna.
sufražisms Sieviešu idejiskā kustība, kura radās Anglijā 19. gadsimta 2. pusē un kuras mērķis ir panākt vēlēšanu tiesību vienlīdzību ar vīriešiem.
vaduguns Signāluguns, pēc kuras vadās, lai ieturētu transportlīdzekļu vēlamo kustības virzienu.
pārsijāt Silāt vēlreiz, no jauna.
pārsildīt Sildīt vēlreiz, no jauna.
uzsildīt Sildot panākt, ka (parasti šķidrums, masa) iegūst vēlamo sasiluma pakāpi.
uzsilt Silstot sasniegt vēlamo sasiluma pakāpi. Kļūt siltam.
termoizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas. Siltumizolators.
siltumizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u.tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u.tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas.
Valdības krīze Situācija valstī, kad agrākā valdība atkāpusies, bet jauna valdība vēl nav sastādīta.
signāls Situācija, arī darbība, kas liecina par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
pārskābēt Skābējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pārskaitīt Skaitīt (ko) vēlreiz, no jauna. Skaitīt visu (kā) kopumu.
pārskaitļot Skaitļot vēlreiz, no jauna. Pārrēķināt (1).
pieskaldīt Skaldot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot.
pārskalot Skalot vēlreiz, no jauna. Skalojot notīrīt, attīrīt.
uzkliegt Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, noraidījumu, pavēli).
pēcskaņa Skaņa, kas ir vēl dzirdama pēc tās avota darbības izbeigšanās.
lakacis Skarblapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar rituļos sakārtotiem ziediem, kuri maina krāsu, sākumā būdami rožaini, vēlāk zili vai zili violeti.
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama. Uzraudzīt.
noskaust Skaužot izraisīt (kādam) ko nevēlamu, ļaunu (parasti pēc tautas ticējumiem).
pārskrūvēt Skrūvēt vēlreiz, no jauna.
pārslaucīt Slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu. Slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
pārslaucīt Slaukot tīrīt visu (kā) virsmu. Slaukot tīrīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
pārslaukt Slaukt vēlreiz, no jauna.
perināt Slepus, parasti neatlaidīgi, censties rast (rīcības, darbības plānu), parasti, lai kādam kaitētu, arī lai izkļūtu no nevēlamas situācijas.
saperināt Slepus, parasti neatlaidīgi, izveidot (rīcības, darbības plānu), parasti, lai kādam kaitētu, arī lai izkļūtu no nevēlamas situācijas.
velns Slikts, kaitīgs, nevēlams (par parādībām, priekšmetiem u. tml.).
pieslīpēt Slīpējot izveidot (kam) vēlamo veidu, parasti, (to) pielāgojot. Slīpējot pielīdzināt.
noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu. Slīpējot izveidot kam (vēlamo formu).
pārslīpēt Slīpēt vēlreiz, no jauna.
ciest Smagi izjust nelabvēlīgus apstākļus.
pārsmalstīt Smalstīt vēlreiz, no jauna.
izsmēķēt Smēķējot pilnīgi izkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.). Smēķējot pilnīgi izkvēlināt tabaku (pīpē).
palīdzēt Sniegt materiālu atbalstu (kādam). Radīt (kādam) labvēlīgus apstākļus, arī dot (kādam) ko vajadzīgu.
parlaments Sociālistiskajās valstīs - ievēlējams augstākais varas un likumdošanas orgāns.
Tautas kontrole Sociālistiskās kontroles veids, kad plašas darbaļaužu masas, darba vietās ievēlot savus pārstāvjus, kontrolē ekonomisko, saimniecisko un kultūras celtniecību un piedalās valsts pārvaldē.
rūgt Soda veidā iegūt nevēlamas īpašības, bojāties. Arī skābt.
trimda Soda veids - pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā. Arī attiecīgā nometinājuma vieta. Nelabvēlīgu, apstākļu radīta nepieciešamība atrasties svešumā, arī attiecīgā atrašanās vieta.
pārsolīt Solīt vēlreiz, no jauna (izsolē).
dziņa Spēcīga tieksme (pēc kā). Spēcīga vēlēšanās (ko darīt).
kārdinājums Spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
iedvesma Spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija.
ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
zinātkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) uzzināt, izzināt. Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
varaskāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt varu, noteikšanu.
alkas Spēcīga, kaislīga vēlēšanās, lielas ilgas.
iekāre Spēcīga, parasti savtīga, vēlēšanās iegūt.
smacēt Spēcīgi ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku stāvokli).
uzvarēt Spēcīgi ietekmēt, novājināt (kādu) - piemēram, par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
uzveikt Spēcīgi ietekmēt, novājināt (kādu) - piemēram, par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
alkt Spēcīgi, kaislīgi vēlēties, ilgoties, tiekties.
plosīt Spēcīgi, nevēlami iedarboties (par fizioloģisku stāvokli).
stresors Spēcīgs kairinātājs (piemēram, nelabvēlīgs ārējās vides faktors), kura iedarbības rezultātā organismā izraisās stress.
spīts Spēja pretoties nevēlamu (piemēram, vides) apstākļu ietekmei.
izturēt Spēt dzīvot, arī uzturēties (kādu laika posmu nelabvēlīgos apstākļos).
paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (nevēlamu apstākļu iedarbībai) un izturēt (to).
paciest Spēt pārciest, izturēt (nevēlamus augsnes, klimatiskos apstākļus) - par augiem, to daļām.
izturēt Spēt pārciest, paciest (ko nelabvēlīgu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Spēt pārvarēt (ko nelabvēlīgu).
turēt Spēt veikt (piemēram, noteiktu darbu, tā daudzumu). Spēt pārvarēt (piemēram, ko nelabvēlīgu).
pārspodrināt Spodrinot padarīt tīru, spodru visu (kā) virsmu. Spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
treniņš Sportā - vingrinājumu, arī dzīves režīma, masāžas, procedūru u. tml. sistēma, kuras mērķis ir attīstīt vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas. Attiecīgā nodarbība.
pārsprādzēt Sprādzēt vēlreiz, no jauna.
starpvēlēšanas Starpposms vēlēšanu kampaņā.
apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī.
pārstatīt Statīt vēlreiz, no fauna.
miers Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamas psihiskas ietekmes. Stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.
būšana Stāvoklis, apstākļi (parasti nevēlami).
šausmas Stāvoklis, apstākļi, kad draud notikt vai notiek kas ārkārtīgi bīstams, nevēlams. Ārkārtīgi bīstami, nevēlami notikumi, norises u. tml.
briesmas Stāvoklis, apstākļi, kad draud vai notiek kas ļoti bīstams. Bīstami, nevēlami notikumi.
saskaņa Stāvoklis, kad (cilvēkiem) būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
piesārņotība Stāvoklis, kad (kam, piemēram, videi, apkārtnei) ir piejaukts kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs.
uzvara Stāvoklis, kad (kas) nevēlams (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir pārvarēts, zudis.
saskaņa Stāvoklis, kad (piemēram, cilvēku grupā, kolektīvā) savstarpējās attiecības veido vēlamo kopumu, sistēmu.
saskaņa Stāvoklis, kad (piemēram, priekšmeta, parādības, norises) sastāvdaļas, elementi veido vēlamo kopumu, sistēmu.
saskaņa Stāvoklis, kad (piemēram, priekšmetiem, parādībām, norisēm) būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un veidojas, pastāv vēlamais kopums, sistēma.
karstums Stāvoklis, kad kas (piemēram, debates, strīds) noris, tiek risināts ļoti spraigi, temperamentīgi, ar kvēlu pārliecību.
posts Stāvoklis, kad kas ir nokļuvis ļoti nelabvēlīgos apstākļos.
jaunavība Stāvoklis, kad sievietei vēl nav bijušas dzimumattiecības.
trenētība Stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas.
nežēlastība Stāvoklis, kam raksturīga ļoti nelabvēlīga, nelīdzcietīga attieksme (pret kādu), nevēlēšanās sniegt nepieciešamo palīdzību (kādam).
pārstepēt Stepēt vēlreiz, no jauna.
pārstiklot Stiklot vēlreiz, no jauna.
notriekt Stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko). Stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
pārstīpot Stīpot vēlreiz, no jauna.
slāpes Stipra tieksme, vēlēšanās, ilgas (pēc kā). Alkas.
izsalkums Stipra vēlēšanās, tieksme (pēc kā).
izslāpums Stipra vēlēšanās, tieksme (pēc kā). Izsalkums (2).
nepacietība Stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
svilt Stipri ietekmēt, parasti nevēlami (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
svilināt Stipri ietekmēt, parasti nevēlami, ilgstoši (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Arī dedzināt (6).
kvēlināt Stipri karsēt, tā ka kvēlo (1).
nokvēlināt Stipri sakarsēt tā, ka kvēlo.
sakvēlināt Stipri sakarsēt, tā ka kvēlo.
iztvīkt Stipri vēlēties (ko), tiekties (pēc kā).
pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna (parasti ko pietiekami labi nepadarītu).
nokratīt Strauji atbrīvoties (no, parasti nepatīkama, nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
nopurināt Strauji atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
kulstīt Strauji maisīt (ko), lai (tas) iegūtu vēlamo gatavības pakāpi.
izkult Strauji maisot, panākt, ka (piemēram, mīkla, putra) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
spļaut Strauji virzīt ārā no mutes (piemēram, siekalas, krēpas, nevēlamus priekšmetus, vielas).
sisties Strauji, parasti ar grūtībām, virzīties (cauri kādai, parasti nevēlamai, videi).
pārstudēt Studēt vēlreiz, no jauna (piemēram, problēmu, tekstu).
pārstudēt Studēt, mācīties vēlreiz, no jauna (piemēram, apgūstot citu specialitāti).
pārsukāt Sukāt vēlreiz, no jauna (parasti matus, dzīvnieka apmatojumu).
pārsukāt Sukāt vēlreiz, no jauna (piemēram, linu šķiedras).
kucēns Suņu mazulis. Jauns suns, kas nav vēl sasniedzis dzimumgatavību.
sasutināt Sutinot pagatavot (ko), sutinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izsutināt.
izsutināt Sutinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
izsutināt Sutinot panākt, ka (pārtikas līdzekļi, ēdiens u. tml.) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
pārsutināt Sutinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
izsust Sūtot iegūt vēlamo gatavības pakāpi (par ēdienu).
goze Svelme, kvēle. Savienojumā ar «saule»: saulgozis.
pārsvērt Svērt vēlreiz, no jauna.
Augstu turēt (kā) karogu Svēti glabāt un izpildīt kādu novēlējumu. Svēti glabāt kādu ideālu, ideju, ievērot, īstenot to sava darbībā.
Augstu turēt (kā) karogu Svēti glabāt un izpildīt kādu novēlējumu. Svēti glabāt kādu ideālu, ideju, ievērot, īstenot to savā darbībā.
pāršaut Šaut (piemēram, vingrinājuma šaušanas sportā) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai noskaidrotu uzvarētāju, sacensībās ieņemamo vietu).
zemgaļi Šīs cilts, vēlāk tautības, piederīgais.
pāršķeterēt Šķeterēt vēlreiz, no jauna.
pāršķetināt Šķetināt vēlreiz, no jauna.
jēlzīds Šķiedra, kas notīta no zīdtauriņa kokoniem un vēl nav tālāk apstrādāta.
arbitrs Šķīrējtiesnesis, ko izvēlas prāvnieki vai ko iecel valsts likumā paredzētajā kārtībā.
pāršķirot Šķirot visu (kā) kopumu. Šķirot vēlreiz, no jauna.
spokoties Šķist, likties (par ko nevēlamu).
pāršūt Šūt vēlreiz, no jauna.
tukšpadsmit Tā, ka (kā, parasti vēlama) nav. Tā, ka darbībai nav (parasti vēlamā) rezultāta.
Par traku Tā, ka (stāvoklis, norise u. tml.) pārsniedz parasto, vēlamo intensitāti, ietekmīgumu.
lāgā Tā, kā ir vēlams, vajadzīgs (ko darīt). Tā, ka ir sasniegta vēlamā, vajadzīgā pakāpe. Īsti.
lāga Tā, kā ir vēlams, vajadzīgs (ko darīt). Tā, ka ir sasniegta vēlamā, vajadzīgā pakāpe. Lāgā (1).
Par ļaunu Tā, ka ir, rodas kas ļauns, nevēlams.
Par sliktu Tā, ka ir, rodas kas slikts, nevēlams.
sveikā Tā, ka kādos nelabvēlīgos apstākļos cilvēkam nav noticis kas nevēlams.
pret Tā, kā nav (kam) vēlams, vajadzīgs, pieņemams, tā, ka nepievienojas (kam), neatzīst (ko).
Par tukšu (arī baltu) velti Tā, ka nerodas vēlamais rezultāts. Veltīgi.
Par velti (arī par tukšu, arī baltu velti) Tā, ka nerodas vēlamais rezultāts. Veltīgi.
nelabi Tā, kā nevajag, nav vēlams.
(Būt) virspusē Tā, ka pārvar neveiksmes, nepatikšanas, ko nevēlamu. Tā, ka vienmēr dzīvē veikli iekārtojas.
Pa savam Tā, kā pats vēlas, grib.
Pa savam Tā, kā pats vēlas, grib.
pusaugā Tā, ka vēl ir jauns, nenobriedis (par augiem, to daļām).
dedzīgs Tāds (cilvēks), kam ir spēcīgas, kvēlas, aktivizējošas jūtas.
nepazīstams Tāds (cilvēks), kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav pazīstams. Svešs (1).
bezspēcīgs Tāds (pasākums, darbība), kas nerada vajadzīgo, vēlamo vai parasto rezultātu. Neiedarbīgs.
diskutējams Tāds (piemēram, jautājums), kas vēl nav pilnīgi noskaidrots. Tāds, par ko nepieciešama vai iespējama diskusija.
zaglīgs Tāds (rīcība, skatiens u. tml.), kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam, tāds, kas ir saistīts ar ko neatļautu, slepenu, tam raksturīgs.
pretīgs Tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
riebīgs Tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu).
viegls Tāds, kad pastāv patīkami, arī vēlami laikapstākļi (par laikposmu).
saskanīgs Tāds, kam būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība.
saskanīgs Tāds, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
nelīdzens Tāds, kam ir (parasti nevēlami) līkumi, atkāpes no vajadzīgā virziena.
raits Tāds, kam ir ātrs, vēlams temps. Tāds, kas norisinās bez traucējumiem, ātri.
pozitīvs Tāds, kam ir gaidīts, vēlams rezultāts.
neapmierināts Tāds, kam ir negatīva attieksme, tāds, kas protestē (parasti pret ko nevēlamu).
prasīgs Tāds, kam ir nepieciešama īpaši labvēlīga vide (par dzīvniekiem, augiem).
kropls Tāds, kam ir nevēlamas novirzes no normālās organisma, tā daļu uzbūves (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
kroplīgs Tāds, kam ir nevēlamas novirzes no normālās organisma, tā daļu uzbūves (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Kropls (1).
prātīgs Tāds, kam ir noteikta jēga, tāds, kurā iegūst vēlamos rezultātus (par darbību, norisi).
priekšniecisks Tāds, kam ir raksturīga augstprātība, pavēlnieciska attieksme pret citiem.
sirsnīgs Tāds, kam ir raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
patstāvīgs Tāds, kam ir raksturīga sava nostāja, lēmums, rīcības u. tml. izvēle. Tāds, kas nav atkarīgs (no kā), ir spējīgs eksistēt, darboties bez (kā) palīdzības, vadības.
valdonīgs Tāds, kam ir raksturīga tieksme noteikt, pavēlēt, uzspiest savu gribu.
slinks Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā. Tāds, kam ir raksturīga nevēlēšanās strādāt, darīt ko. Tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
tīrs Tāds, kam ir raksturīgais, vēlamais, arī dabiskais sastāvs (par izstrādājumiem, produktiem u. tml.). Tāds, kura sastāvā nav kā cita piemaisījumu, piedevu, tāds, kurš nav atšķaidīts.
untumains Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas. Kaprīzs.
kaprīzs Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas. Untumains.
kankarains Tāds, kam ir savēlies, sapinkājies, arī netīrs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
pluskains Tāds, kam ir savēlies, sapinkājies, arī netīrs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem). Kankarains (2).
ziņkārīgs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanas, tieksme iegūt zināšanas (2).
ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2). Ziņkārīgs.
zinātkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) uzzināt, izzināt. Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
kārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (parasti pēc kāda priekšmeta).
naudaskārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt daudz naudas.
varaskārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt varu, noteikšanu.
kārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme, alkas (piemēram, pēc kādas darbības, dzīves veida).
kvēlains Tāds, kam ir spožs mirdzums, spīdums. Kvēlojošs.
pietiekams Tāds, kam ir vajadzīgais, nepieciešamais, arī vēlamais apjoms, kvalitāte, intensitāte; tāds, kas atbilst kādām prasībām, normām.
pietiekošs Tāds, kam ir vajadzīgais, nepieciešamais, arī vēlamais apjoms, kvalitāte, intensitāte. Tāds, kas atbilst kādām prasībām, normām. Pietiekams (2).
svaigs Tāds, kam ir vēl neizmantotas, arī atjaunotas spējas darboties (parasti par cilvēku grupu).
sportotgribošs Tāds, kam ir vēlēšanās sportot.
netīrs Tāds, kam ir, parasti nevēlami, piemaisījumi.
sveiks Tāds, kam kādos nelabvēlīgos apstākļos nav noticis kas nevēlams.
laimīgs Tāds, kam nav atgadījies visnevēlamākais.
negatīvs Tāds, kam nav gaidīto, vēlamo rezultātu.
neitrāls Tāds, kam nav īpaša, specifiska iedarbība (parasti par vielām). Tāds, kas neizraisa, parasti nevēlamas, blakus parādības.
nevainīgs Tāds, kam nav kaitīgas, nevēlamas iedarbības.
nekaitīgs Tāds, kam nav kaitīgas, nevēlamas ietekmes uz cilvēka psihi, arī sabiedrību (piemēram, par literatūru).
bezperspektīvs Tāds, kam nav labvēlīgu perspektīvu, izredžu. Tāds, kas nerada labvēlīgas perspektīvas, izredzes.
mazprasīgs Tāds, kam nav nepieciešama īpaši labvēlīga vide (par dzīvniekiem, augiem).
pieticīgs Tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi apstākli, vide (par dzīvniekiem).
pieticīgs Tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi augšanas apstākļi, īpaši rūpīga kopšana (par augiem).
neizvēlīgs Tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi dzīves un barošanās apstākļi (par dzīvniekiem).
bezpalīdzīgs Tāds, kam nav spēka, iespēju, izpratnes (piemēram, lai veiktu ko nepieciešamu, lai izkļūtu no nevēlamas situācijas), tāds, kam vajadzīga palīdzība Vājš, nevarīgs.
nepieredzējis Tāds, kam nav vēl pieredzes (piemēram, kādā darbā).
tukšs Tāds, kam nav vēlamā rezultāta. Arī veltīgs.
nesekmīgs Tāds, kam nav vēlamo rezultātu (par darbību).
vārīgs Tāds, kam neliela (kā) iedarbība izraisa nevēlamas sajūtas, parasti sāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
nevainojams Tāds, kam nepiemīt nekādi trūkumi, nekādas nosodāmas, nevēlamas rakstura, personības īpašības.
plakātisks Tāds, kam nevēlami piemīt plakātam raksturīgais lakoniskums, vispārinājums (par cita mākslas veida darbu, tā sastāvdaļām).
neglābjams Tāds, kam noteikti jānotiek, ko nav iespējams novērst (parasti par ko nevēlamu).
pozitīvs Tāds, kam piemīt kas labs, vēlams (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
negatīvs Tāds, kam piemīt kas nevēlams (par dzīvniekiem, augiem, to īpašībām).
nelabs Tāds, kam piemīt kas nevēlams, nepareizs.
negatīvs Tāds, kam piemīt kas nevēlams, nosodāms (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
pozitīvs Tāds, kam piemīt kas vēlams, derīgs (par dzīvnieku, augu, vides iedarbību).
pozitīvs Tāds, kam piemīt labas, vēlamas psihes, rakstura, personības īpašības.
nelāgs Tāds, kam piemīt nevēlamas īpašības (par priekšmetiem, parādībām). Tāds, kas neatbilst kādām noteiktām prasībām.
negatīvs Tāds, kam piemīt nevēlamas, nosodāmas psihes, rakstura, personības īpašības.
nelāgs Tāds, kam piemīt nevēlamas, nosodāmas rakstura, psihes, personības īpašības. Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļauni, negodīgi.
Spēkā esošs Tāds, kam vēl ir juridisks spēks (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu).
pamazs Tāds, kam vēl ir samērā maz gadu (par bērniem).
latents Tāds, kam vēl nav ārēju izpausmju (piemēram, par procesu, parādību).
nevainīgs Tāds, kam vēl nav bijušas dzimumattiecības.
šķīsts Tāds, kam vēl nav bijušas dzimumattiecības. Tāds, kas atturas no dzimumattiecībām.
muļķa Tāds, kam vēl trūkst pieredzes, zināšanu, izpratnes (par bērniem).
gribīgs Tāds, kas (ko) grib, vēlas.
svaigs Tāds, kas (parasti pirms neilga laika) ir (pagatavots, iegūts, nav ilgi uzglabāts un kam ir visas vēlamās īpašības (par pārtikas produktiem, ēdienu).
pusgatavs Tāds, kas (piemēram, cepot, vārot) nav vēl pilnīgi sagatavots lietošanai (par ēdienu).
nadzīgs Tāds, kas aktīvi īsteno savu vēlēšanos, tieksmi.
spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
nesamierināms Tāds, kas ar aktīvu darbību nepieļauj samierināšanos (parasti ar ko nevēlamu).
kaitīgs Tāds, kas ar savu darbību vai bezdarbību izraisa ko nevēlamu, arī pēc likuma sodāmu.
noraidošs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu pauž noliedzošu, nelabvēlīgu attieksmi.
lāga Tāds, kas atbilst kādam ideālam, kādām prasībām (parasti par dzīvi, mūža posmu). Tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekami, tik, cik vajadzētu, būtu vēlams.
lāga Tāds, kas atbilst kādām noteiktām prasībām. Tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekamā, vēlamā daudzumā.
lādzīgs Tāds, kas atbilst kādām noteiktām prasībām. Tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekamā, vēlamā daudzumā. Lāga (3).
labs Tāds, kas atbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas iejūtība, labsirdība, labvēlība.
lāga Tāds, kas atbilst normālam stāvoklim, normālai norisei (par psihiskām vai fizioloģiskām parādībām). Tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekami, vēlamā pakāpē.
tīrs Tāds, kas atbilst noteiktiem, vēlamajiem raksturojumiem (par skaņu, skaņdarba atskaņojumu). Arī skanīgs (2).
vēlaudzīgs Tāds, kas aug lēnām, vēlu dod ražu (par augiem).
proamerikānisks Tāds, kas darbojas amerikāņu interesēs, tāds, kas ir labvēlīgs amerikāņiem.
proanglisks Tāds, kas darbojas angļu interesēs, tāds, kas ir labvēlīgs angļiem.
paklausīgs Tāds, kas darbojas, funkcionē vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
trokšņains Tāds, kas darbojoties rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
pārgatavs Tāds, kas gatavojoties ir pārsniedzis vēlamo gatavības pakāpi.
smags Tāds, kas iedarbojas ļoti nevēlami (par laikapstākļiem). Tāds, kad pastāv ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
zvērināts Tāds, kas ietilpst vēlētas tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
neizvēlīgs Tāds, kas īpaši neizvēlas vārdus, izteikumus (piemēram, sarunā). Tāds, kas nepievērš īpašu uzmanību savai valodas izteiksmei.
mīļš Tāds, kas ir (parasti pastāvīgi) patīkams, vēlams, vajadzīgs. Arī vērtīgs, nozīmīgs.
neatļauts Tāds, kas ir aizliegts (piemēram, ar likumu, pavēli).
neaizskarams Tāds, kas ir aizsargāts, nodrošināts pret nevēlamu, kaitīgu iedarbību.
rezerve Tāds, kas ir atstāts kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
pozitīvs Tāds, kas ir atzīstams, uzskatāms par labu, vēlamu, arī derīgu. Tāds, kas ir labs, vēlams, arī derīgs.
paglītots Tāds, kas ir daļēji ieguvis (vēlamo, vajadzīgo) izglītību.
trūcīgs Tāds, kas ir darināts, izvēlēts tā, lai samērā liela ķermeņa daļa nebūtu segta (par apģērbu).
spārnots Tāds, kas ir garīgi aktīvs, darbīgs, tāds, kam ir vēlēšanās strādāt, darboties (par cilvēku).
vainīgs Tāds, kas ir par cēloni kam nevēlamam, sarežģījumiem u. tml. (par priekšmetiem, parādībām).
priekštilta Tāds, kas ir paredzēts tilta aizsardzībai, nodrošināšanai pret ko nevēlamu.
scēnisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus; skatuvisks.
skatuvisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus.
izdevīgs Tāds, kas ir piemērots, ērts, labvēlīgs kā veikšanai (par laiku, laika apstākļiem).
pašpieticīgs Tāds, kas ir pieticīgs savos mērķos, vēlmēs u. tml.
tīrs Tāds, kas ir pilnīgi derīgs elpošanai, tāds, kurā nav nevēlamu piemaisījumu (par gaisu).
pajauns Tāds, kas ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē) pirms samērā neilga laika. Tāds, kam vēl ir samērā maz pieredzes (darbā).
pusplaucis Tāds, kas ir sācis plaukt, bet vēl nav izplaucis.
svešs Tāds, kas ir saistīts ar cilvēkiem, kuri nekad vēl nav redzēti, sastapti, kuri nav pazīstami, arī tāds, kas piemīt šādiem cilvēkiem.
riskants Tāds, kas ir saistīts ar iespējamām briesmām. Tāds, kas ir saistīts ar zaudējuma, nevēlama rezultāta iespēju.
ļauns Tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu (piemēram, nelaimi, bēdām). Tāds, kas izraisa ko ļoti nevēlamu.
nelāgs Tāds, kas ir saistīts ar ko nevēlamu, arī ļaunu (piemēram, par norisi, darbību).
nopietns Tāds, kas ir saistīts ar ko nevēlamu, parasti grūti novēršamu, pārvaramu.
nožēlojams Tāds, kas ir saistīts ar ko nevēlamu. Bēdīgs (4).
laimīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko vēlamu, patīkamu (piemēram, par gadījumu, notikumu). Arī veiksmīgs.
smags Tāds, kas ir saistīts ar stipru kavēšanu, arī ar nevēlamu fizioloģisku vai psihisku stāvokli (parasti par miegu).
saspīlēts Tāds, kas ir sasniedzis augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
uzspīlēts Tāds, kas ir sasniedzis augstu, parasti nevēlamu, pakāpi, arī tāds, kas ir nedabisks, pārspīlēts (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
pinkains Tāds, kas ir savēlies pinkās (par matiem, bārdu u. tml.). Tāds, kura apmatojums ir savēlies pinkās.
pacietīgs Tāds, kas ir spējīgs, parasti samērā ilgi, paciest (ko nevēlamu).
nelabojams Tāds, kas ir tā nostiprinājies, ka to nav iespējams pārveidot, labot (piemēram, par, parasti nevēlamu, paradumu).
pēdējais Tāds, kas ir tikko pagājis (par laikposmu). Tāds, kas vēl turpinās līdz šim brīdim.
sarkanlūzens Tāds, kas ir trausls sarkankvēlē.
derīgs Tāds, kas ir vēlams (par kādu darbību).
vainīgs Tāds, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu. Tāds, kas izdarījis ko nosodāmu, tāds, kura dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
nenovēlīgs Tāds, kas izjūt neapmierinātību, īgnumu par citu panākumiem, tāds, kas citiem nenovēl nekā laba. Arī skaudīgs.
šausmīgs Tāds, kas izpaužas, arī ietekmē ārkārtīgi spēcīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu). Ļoti liels, ārkārtīgs.
šaušalīgs Tāds, kas izpaužas, arī ietekmē ārkārtīgi spēcīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu). Ļoti liels, ārkārtīgs. Šausmīgs (4).
postīgs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (par parādībām sabiedrībā).
postošs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (par parādībām sabiedrībā). Postīgs (1).
simpātisks Tāds, kas izraisa (kādā) emocionāli labvēlīgu attieksmi, patiku, arī tieksmi iegūt to (piemēram, par priekšmetiem).
abpusgriezīgs Tāds, kas izraisa divējādas - abām pusēm nevēlamas sekas, iedarbojas divējādi.
vilinošs Tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt. Tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties.
postīgs Tāds, kas izraisa ko (parasti cilvēkam) ļoti nevēlamu (par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.).
postošs Tāds, kas izraisa ko (parasti cilvēkam) ļoti nevēlamu (par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.).
sūrs Tāds, kas izraisa ko nevēlamu (parasti par laikapstākļiem).
kaitīgs Tāds, kas izraisa ko nevēlamu (piemēram, par dzīvniekiem, augiem).
pretīgs Tāds, kas izraisa ļoti nepatīkamas, nevēlamas sajūtas.
riebīgs Tāds, kas izraisa ļoti nevēlamu, nepatīkamu fizioloģisku stāvokli, ļoti nevēlamas, nepatīkamas sajūtas.
urdīgs Tāds, kas izraisa nemieru, vēlēšanos darboties (piemēram, par laika apstākļiem).
smags Tāds, kas izraisa nevēlamu pārdzīvojumu, nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.).
odiozs Tāds, kas izraisa pret sevi negatīvu attieksmi. Arī nevēlams, nepieņemams.
viegls Tāds, kas izraisa samērā mazu pārdzīvojumu, niecīgas nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.).
vilinošs Tāds, kas izraisa vēlēšanos izjust, baudīt (par skaņu, gaismu).
vēlīgs Tāds, kas izraisa, nodrošina ko vēlamu, labu.
niķīgs Tāds, kas izturas cilvēkam nevēlami, nav cilvēkam pakļāvīgs (parasti par mājdzīvnieku).
untumains Tāds, kas izturas cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku). Niķīgs (2).
labvēlis Tāds, kas izturas labvēlīgi, arī labsirdīgi pret kādu.
laipns Tāds, kas izturas pieklājīgi, arī labvēlīgi.
karsts Tāds, kas ko dara ļoti dedzīgi, kvēli, aizrautīgi.
karsts Tāds, kas ko dara ļoti spraigi, temperamentīgi, paužot kvēlu pārliecību.
labprātīgs Tāds, kas ko veic pēc paša gribas, vēlēšanās, bez pavēles, rīkojuma, piespiešanas.
negribīgs Tāds, kas ko veic, dara nelabprāt, bez vēlēšanās, bez patikas.
kvēlains Tāds, kas kvēlo (1).
veselīgs Tāds, kas labvēlīgi ietekmē veselību, tāds, kas ir noderīgs veselības uzlabošanai, nostiprināšanai, saglabāšanai (piemēram, par uzturvielām, vidi, darbībām).
kaislīgs Tāds, kas ļoti aizraujas (ar ko), nododas (kam). Tāds, kam piemīt spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
spiedīgs Tāds, kas ļoti nelabvēlīgi ietekmē (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem u. tml.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī paust savas domas pārdomāti, nepārsteidzīgi, lai izvairītos no kā nevēlama, arī piesardzīgs.
neaptēsts Tāds, kas nav apguvis pieklājības normas, manieres. Tāds, kas nav vēl ieguvis dzīves pieredzi.
fakultatīvs Tāds, kas nav obligāts, tāds, ko var brīvi izvēlēties.
nevainīgs Tāds, kas nav saistīts ar ko nevēlamu, nosodāmu, tāds, kas neizraisa nekā nevēlama, nosodāma.
laimīgs Tāds, kas nav saistīts ar visnevēlamākā atgadīšanos. Tāds, kas ir beidzies bez nepatīkamām sekām.
atpalicis Tāds, kas nav sasniedzis vajadzīgo, vēlamo (arī citu sasniegto) līmeni, tāds, kas neatbilst kādām prasībām, normām.
trausls Tāds, kas nav spilgti izteikts, tāds, kas nav nostiprinājies, viegli vājinās, iet bojā kā nelabvēlīga ietekmē (piemēram, par parādībām dabā, sabiedrībā).
neizturēts Tāds, kas nav uzglabāts pietiekami ilgi (kādos apstākļos) un tāpēc nav ieguvis vēlamo gatavības pakāpi.
nevainīgs Tāds, kas nav vainojams kādā morālā pārkāpumā, kaitīgā, nevēlamā rīcībā.
jauns Tāds, kas nav vēl pieaudzis, izaudzis (par dzīvniekiem, augiem).
negatavs Tāds, kas nav vēl pilnībā apguvis, piemēram, kādas iemaņas. Tāds, kas nav sagatavots, sagatavojies (kā veikšanai).
pakurls Tāds, kas ne sevišķi vēlas ko dzirdēt, uzklausīt.
slikts Tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas neiejūtība, cietsirdība, nelabvēlība.
netīrs Tāds, kas neatbilst vajadzīgajam augstumam (par skaņu). Tāds, kurā ir, parasti nevēlami, toņu, trokšņu piemaisījumi.
ietiepīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās.
tiepīgs Tāds, kas neatlaidīgi, nepiekāpīgi cenšas īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas. Ietiepīgs.
nepaklausīgs Tāds, kas neievēro, neizpilda rīkojumu, pavēli.
nekaitīgs Tāds, kas neizraisa ko nevēlamu (par dzīvniekiem, augiem).
patvaļīgs Tāds, kas neizriet no cilvēka gribas, pavēlēm (par dzīvnieku izturēšanos).
neizturīgs Tāds, kas neiztur kādu (parasti nelabvēlīgu) iedarbību (par priekšmetu, vielu). Tāds, kas ātri nolietajās.
svešs Tāds, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav (par cilvēkiem). Tāds, kas nav tuvāk iepazīts, par kuru maz kas zināms (par cilvēkiem, cilvēku grupām).
nekaitīgs Tāds, kas nekaitē, nedara ļaunu citiem (par cilvēku). Tāds, kam nav kaitīgas, nevēlamas ietekmes (uz kādu).
kategorisks Tāds, kas nepieļauj iebildumus, tāds, kam jāpakļaujas (piemēram, par pavēli, prasību). Ļoti noteikts, stingrs.
nepareizs Tāds, kas nerada vēlamo rezultātu (piemēram, par rīcību, darbību).
velts Tāds, kas nerada vēlamo rezultātu. Veltīgs.
veltīgs Tāds, kas nerada vēlamo rezultātu. Velts.
neizdevīgs Tāds, kas nesagādā ērtības, priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu. Tāds, kas ir sliktāks, nelabvēlīgāks salīdzinājumā ar ko citu.
nepacietīgs Tāds, kas nespēj paciest ko nelabvēlīgu (piemēram, sāpes, grūtības).
neizturīgs Tāds, kas nevar izturēt nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos apstākļus (par augiem, to daļām).
kropls Tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem). Tāds, kam ir defekti. Arī sabojāts.
kroplīgs Tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem). Tāds, kam ir defekti. Arī sabojāts. Kropls (2).
kropls Tāds, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
kroplīgs Tāds, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām. Kropls (3).
kroplīgs Tāds, kas nevēlami neatbilst valodas normām, paradumiem.
kropls Tāds, kas nevēlami neatbilst valodas normām, paradumiem.
nebaudāms Tāds, kas nevēlamu īpašību dēļ nesagādā estētisku baudījumu.
neēdams Tāds, kas nevēlamu, arī kaitīgu īpašību dēļ nav lietojams uzturā.
kurls Tāds, kas nevēlas ko dzirdēt, uzklausīt.
ziema Tāds, kas nogatavojas samērā vēlu rudenī (par augļiem, dārzeņiem).
vēlīns Tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. vēlāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem). Vēls (3).
gods Tāds, kas nopelnu dēļ uzņemts, ievēlēts (piemēram, par biedrības biedru, iestādes locekli u. tml.), bet nav saistīts ar noteiktu pienākumu veikšanu.
patvaļīgs Tāds, kas noris pats no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības (parasti par ko nevēlamu).
sekmīgs Tāds, kas noris vēlamā veidā, rada vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.).
aizklāts Tāds, kas noris, citiem neredzot (piemēram, par balsošanu, vēlēšanām). Pretstats: atklāts.
negribēts Tāds, kas noris, notiek, pastāv neatkarīgi no paša gribas, vēlēšanās.
slepens Tāds, kas noris, tiek veikts tā, ka citi (parasti nevēlami) cilvēki par to neuzzina, to nepamana.
saistošs Tāds, kas nosaka (kāda) darbību, rīcību, pienākumus (parasti par likumiem, pavēlēm u. tml.). Obligāts (1).
piespiedu Tāds, kas notiek, izraisās pret paša gribu, parasti nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
uzticīgs Tāds, kas paļaujas uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidās (no tā) - par dzīvniekiem.
priekšvēlēšanu Tāds, kas pastāv, noris pirms vēlēšanām.
pirmsvēlēšanu Tāds, kas pastāv, noris pirms vēlēšanām. Priekšvēlēšanu.
dabisks Tāds, kas piemīt jau no dzimšanas (pretstatā vēlāk iegūtam, apgūtam). Iedzimts.
paģērīgs Tāds, kas pieprasa, arī pavēl, parasti stingri, kategoriski.
precīzs Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām normām, pilnīgi sasniedz vēlamo mērķi (par darbību, procesu u. tml.).
simpātisks Tāds, kas pret sevi izraisa (kādā) emocionāli labvēlīgu attieksmi (par cilvēku).
pretestīgs Tāds, kas pretojas (kam nevēlamam).
trokšņains Tāds, kas rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par darbību, norisi).
trokšņains Tāds, kas rada nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
pareizs Tāds, kas rada vēlamo rezultātu (piemēram, par rīcību, darbību).
rezultatīvs Tāds, kas rada, sasniedz (parasti vēlamu) rezultātu. Tāds, kurā rodas (parasti vēlams) rezultāts.
pārgalvīgs Tāds, kas rīkojas pārdroši, neievērojot iespējamās nevēlamās sekas, tāds, kas ir pārdroši draisks, jautrs.
izlase Tāds, kas saistīts ar (kā) izvēli, izraudzīšanu (no kādas grupas). Tāds, kas balstās uz (kā) izvēli, izraudzīšanu (no kādas grupas).
šaurs Tāds, kas samērā cieši pieguļ ķermenim, tā daļām (par apģērbu, tā daļām). Tāds, kas pārāk, nevēlami cieši aptver ķermeni, tā daļas.
kumšķains Tāds, kas sastāv no kumšķiem (par apmatojumu). Tāds, kas veido kumšķi. Arī savēlies.
skops Tāds, kas satur mazāk informācijas nekā vēlams, nepieciešams (piemēram, par tekstu, atmiņām); tāds, kura daudzums ir nepietiekams (par informāciju).
ūdeņains Tāds, kas satur pārmērīgi daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu un par maz citu cilvēkam vēlamu vielu (par augu daļām, parasti augļiem).
ūdeņains Tāds, kas satur samērā daudz ūdens (parasti par ēdienu). Tāds, kam ir pievienots nevēlami daudz ūdens un pārāk maz citu produktu, vielu.
ieinteresēts Tāds, kas savās vai cita interesēs veic (ko), vēlas, lai kas būtu, notiktu, realizētos.
varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nepacietīgs Tāds, kas stipri, dedzīgi vēlas tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
vēlreizējs Tāds, kas tiek darīts, noris vēl vienu reizi.
brīvprātīgs Tāds, kas tiek veikts, organizēts bez pavēles, piespiešanas.
labprātīgs Tāds, kas tiek veikts, organizēts bez pavēles, rīkojuma, piespiešanas. Arī brīvprātīgs.
spaidi Tāds, kas tiek veikts, organizēts pēc pavēles, rīkojuma u. tml., pakļaujot (kādu) noteiktas darbības obligātai izpildei. Arī piespiedu (1).
piespiedu Tāds, kas tiek veikts, organizēts pēc pavēles, rīkojuma, tiesas sprieduma, pakļaujot (kādu) noteiktas darbības, rīcības obligātai izpildei.
jaunievēlēts Tāds, kas tikko vai nesen ir ievēlēts.
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Tāds, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
cits Tāds, kas vairākkārt bijis agrāk vai būs vēlāk.
trausls Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par organismu, tā daļām, fizioloģisku stāvokli u. tml.).
vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību). Nenoturīgs, ātri zūdošs nelielā (kā) iedarbībā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (piemēram, slimībām, ievainojumiem) - par organismu, tā daļām, fizioloģisku stāvokli u. tml.
izturīgs Tāds, kas var izturēt (ko nelabvēlīgu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izturīgs Tāds, kas var izturēt nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos apstākļus (par augiem, to daļām).
pieļaujams Tāds, kas var, kam ir iespējams būt, norisināties un kas neizraisa ko nevēlamu (parasti noteiktos apstākļos).
brīvprātīgs Tāds, kas veic ko pēc paša gribas, ierosmes (bez pavēles, rīkojuma, piespiešanas).
raits Tāds, kas veidojas vēlamajā tempā, satura saistībā, bez kļūmēm (par runu, valodu u. tml.).
pēdējais Tāds, kas vēl ir atlicis (pēc kādas norises, stāvokļa u. tml.).
pusauga Tāds, kas vēl ir augšanas stadijā, tāds, kas vēl nav pilnīgi izaudzis (par dzīvniekiem).
nepiedzīvojis Tāds, kas vēl nav ieguvis dzīves pieredzi.
apslēpts Tāds, kas vēl nav izraisījies, izpaudies (par spēku, enerģiju u. tml.).
pirmspieredzes Tāds, kas vēl nav izveidojies, fiksēts pieredzē.
slēpts Tāds, kas vēl nav pilnīgi izraisījies.
pazaļš Tāds, kas vēl nav pilnīgi nogatavojies un ieguvis gatavības pakāpei raksturīgo krāsu (par augļiem, labību u. tml.).
ļaunvēlīgs Tāds, kas vēlas, lai kādam notiek kas ļauns. Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļaunprātīga.
paklausīgs Tāds, kas viegli pakļaujas cilvēka gribai, pavēlēm, izturas cilvēkam vēlamajā veidā (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vārīgs Tāds, kas viegli, ātri izraisa nevēlamu psihisku stāvokli (piemēram, par izteikumu, norisi).
neizvēlīgs Tāds, kas, izvēloties (kādu cilvēku, piemēram, darbinieku), neizvirza (viņam) īpašas prasības.
izvēlīgs Tāds, kas, izvēloties (piemēram, priekšmetus), izvirza īpašas prasības. Tāds, kas ātri nevar izvēlēties (1).
izvēlīgs Tāds, kas, izvēloties (piemērotu, atbilstošu cilvēku), izvirza īpašas prasības.
neizturīgs Tāds, kas, piemēram, trausluma, vājuma dēļ nav spējīgs izturēt kādu ārēju (parasti nelabvēlīgu) iedarbību (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
uzbāzīgs Tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmē (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
uzmācīgs Tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmē (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
vēlams Tāds, ko (kāds) grib, vēlas.
tauta Tāds, ko (piemēram, vēlēšanās) ir izveidojuši daudzi vai visi (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji. Tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
iedomāts Tāds, ko domās brīvi izvēlas, iedomājas.
mierīgs Tāds, ko izraisa savstarpēji saskaņotas psihiskās norises, tāds, kas nav saistīts ar nevēlamu sasprindzinājumu, problēmām, konfliktiem.
ziemcietīgs Tāds, ko neietekmē samērā zema temperatūra un citi nelabvēlīgi ziemošanas laika apstākļi (par augiem).
spītīgs Tāds, ko neietekmē vai vāji ietekmē nevēlami (piemēram, vides) apstākļi. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neatliekams Tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību). Tāds, kas jāizskata, jārisina nekavējoties (piemēram, par jautājumu, prasību).
obligāts Tāds, ko nevar brīvi izvēlēties, ko saista noteikums, tradīcija, norādījums, rīkojums.
vējizturīgs Tāds, ko nevēlami neietekmē, nebojā (samērā) stiprs vējš.
salizturīgs Tāds, ko nevēlami neietekmē, nebojā (samērā) zema temperatūra.
veiksmīgs Tāds, ko nosaka ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši.
panesams Tāds, ko var paciest, izturēt (par ko nevēlamu, nelabvēlīgu). Tāds, kas neizraisa ko ļaunu, bīstamu.
parocīgs Tāds, ko var veikt viegli, bez liekām grūtībām (par darbību). Tāds, kas ir (kam) vēlams, ērts, nerada grūtības (par stāvokli).
negribīgs Tāds, ko veic, dara nelabprāt, bez vēlēšanās, bez patikas.
skarbs Tāds, kur ir ļoti auksts, cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem nelabvēlīgs klimats (par vietu, vidi). Tāds, kur, piemēram, augsne, reljefs, rada grūtus dzīves apstākļus.
trokšņains Tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par vietu, telpu, vidi). Tāds, kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par laikposmu).
labsirdīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir iejūtīga, labvēlīga, miermīlīga.
labvēlīgs Tāds, kura attieksme pret kādu ir vēlīga, laipna.
labdabīgs Tāds, kura attieksme, izturēšanās pret citiem ir labvēlīga, miermīlīga.
saskanīgs Tāds, kurā cilvēku savstarpējās attiecības veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par grupu, kolektīvu). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
nepanesams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga (parasti nelabvēlīga), ka to grūti vai neiespējami paciest.
neciešams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
neizturams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest. Neciešams (3).
alkains Tāds, kurā izpaužas alkas, vēlēšanās, ilgas.
draudzīgs Tāds, kurā izpaužas draudzība, arī labvēlība, atsaucība.
jautājošs Tāds, kurā izpaužas jautājums (1), neizpratne, arī vēlēšanās ko uzzināt, noskaidrot.
nelāgs Tāds, kurā izpaužas kas nevēlams, nosodāms, arī negodīgs.
jauks Tāds, kurā izpaužas labvēlība, atsaucība. Labs.
karsts Tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgas, dedzīgas, kvēlas jūtas, vēlēšanās u. tml.
izvairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt. Tāds, kurā kas netiek tieši izpausts, tiek noklusēts.
vairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt. Tāds, kurā kas netiek tieši pausts, tiek noklusēts. Izvairīgs.
noraidošs Tāds, kurā izpaužas noliedzoša, nelabvēlīga attieksme.
uzticīgs Tāds, kurā izpaužas paļāvība, pārliecība par labvēlīgu, godīgu attieksmi pret sevi (par acīm, sejas izteiksmi u. tml.).
nepacietīgs Tāds, kurā izpaužas stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
kārs Tāds, kurā izpaužas šāda vēlēšanās, tieksme, alkas.
kārs Tāds, kurā izpaužas šāda vēlēšanās, tieksme.
diedelējošs Tāds, kurā izpaužas uzmācīgs lūgums (parasti pēc labvēlības).
vaicājošs Tāds, kurā izpaužas vaicājums, neizpratne, arī vēlēšanās ko uzzināt, noskaidrot.
samierinošs Tāds, kurā izpaužas vēlēšanās samierināt, arī samierināties.
pagāns Tāds, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma (par cilvēkiem). Tāds, kura izturēšanās ir nevēlama (par dzīvniekiem).
skops Tāds, kura lielums, vērtība, intensitāte ir mazāka nekā vēlams, nepieciešams, arī parasts (piemēram, par priekšmetiem, norisēm).
iepelēt Tāds, kurā nav spraiguma, rosmes (parasti par parādībām sabiedrībā). Tāds, kurā izpaužas aizspriedumi, nevēlamas tradīcijas (parasti par uzskatiem).
rūdīts Tāds, kura nevēlamās īpašības ir noturīgas, nemainīgas, izriet no ilgstošas prakses.
trausls Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par cilvēkiem), tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību). Nenoturīgs, ātri zūdošs (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
vārs Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par cilvēkiem). Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību). Nenoturīgs, ātri zūdošs (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, domu u. tml.).
vārīgs Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam.
trokšņains Tāds, kura runa, izturēšanās, darbība rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
tīrs Tāds, kura sastāvā nav kā, parasti nevajadzīga, nevēlama, piemaisījumu (par vielu).
samērīgs Tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir vēlamas, kādām normām atbilstošas (piemēram, formu, vērtības, funkciju) attiecības; tāds, kura savstarpējās (piemēram, formu, vērtības, funkciju) attiecības ir vēlamas, atbilstošas kādām normām (par kā sastāvdaļām, elementiem).
saskanīgs Tāds, kurā sastāvdaļas, elementi veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
labs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, arī patīkams, labvēlīgs. Tāds, kas izraisa patiku.
vājš Tāds, kura saturs neatbilst noteiktām prasībām, arī tāds, kas savas zemās kvalitātes dēļ izraisa nepatiku, ko nevēlamu.
slikts Tāds, kura saturs neatbilst noteiktām prasībām. Tāds, kas izraisa nepatiku, arī ko nevēlamu.
precīzs Tāds, kura veiktā darbība pilnīgi atbilst noteiktām normām, pilnīgi sasniedz vēlamo mērķi (par cilvēku).
saskanīgs Tāds, kurā vēlamā veidā ir apvienotas vairākas skaņas, skaņu kopumi.
negatīvs Tāds, kurā vēršas pret ko, parasti nevēlamu, nosodot to.
samierniecisks Tāds, kuram ir raksturīga, arī kurā izpaužas samierināšanās (ar esošo stāvokli), protesta trūkums, iecietīgums (pret ko nevēlamu).
labs Tāds, kuram piemīt morāles normām atbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir iejūtīga, labsirdīga, labvēlīga.
karsts Tāds, kurš noris ļoti spraigi, temperamentīgi un kurā izpaužas kvēla pārliecība.
tīrīts Tāds, no kā ir atdalīti, parasti nevēlami, nevajadzīgi, piemaisījumi.
netīrīts Tāds, no kā nav atdalīti, parasti nevēlami, piemaisījumi.
nemīts Tāds, pa kuru (cilvēks) vēl nekad nav gājis (par ceļu).
sapnis Tāds, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos, notiktu, eksistētu. Arī iedomāts, iztēlots, idealizēts.
skābjizturīgs Tāds, uz ko skābes neiedarbojas nevēlami, tāds, ko skābes nebojā.
tīrs Tāds, uz kura vai kurā nav netīrumu, traipu, nevēlamu vielu u. tml. (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem).
Koordinātu ass Taisne, uz kuras izvēlēts pozitīvais virziens, sākuma punkts un mērvienība.
Koordinātu ass Taisne, uz kuras izvēlēts pozitīvais virziens, sākuma punkts un mērvienība.
pārtamborēt Tamborēt vēlreiz, no jauna.
pārtapsēt Tapsēt vēlreiz, no jauna.
upuris Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Ziedojums (1).
ziedojums Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam var dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Upuris (1).
rezerve Tas (metode, iespēja u. tml.), kas vēl nav izmantots (kāda rezultāta sasniegšanai).
visgribis Tas (parasti bērns), kam raksturīgas daudzas (parasti nepamatotas, pēkšņas) vēlēšanās ko iegūt, darīt u. tml.
mantojums Tas (parasti nevēlamais), kas ir palicis no iepriekšējām paaudzēm, iepriekšējiem laikposmiem.
paliekas Tas (parasti nevēlamais), kas ir palicis, saglabājies (no pagātnes, no bijušā).
atliekas Tas (parasti nevēlamais), kas palicis no pagātnes, no bijušā.
jēlviela Tas (piemēram, mākslas darbs), kas vēl nav līdz galam izveidots.
sakas Tas (piemēram, nepatīkami, nevēlami apstākļi), kas (kādu) ierobežo, apspiež, rada nebrīvību (kādam).
tēma Tas (piemēram, parādība, fakts, to kopums), kas ir izvēlēts mākslas darba veidošanai.
iesācējs Tas (tāds), kas tikko sāk vai ir sācis (piemēram, mācīties, strādāt) un kam vēl nav pietiekamu zināšanu, iemaņu.
pozitīvs Tas, kam piemīt kas labs, vēlams, arī derīgs.
negatīvs Tas, kam piemīt kas nevēlams, nosodāms.
tīkls Tas, kas cilvēku, parasti nevēlami, Ierobežo, ietekmē, arī cieši saista pie kā.
rūsa Tas, kas iedarbojas (uz ko) nevēlami.
precedents Tas, kas ir bijis iepriekš un noder par paraugu kam vēlākajam, pašreizējam.
svētība Tas, kas ir ļoti noderīgs, arī labvēlīgs (kādam, kam).
nelabums Tas, kas ir saistīts ar ko ļaunu, nevēlamu.
ļauns Tas, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu (piemēram, nelaimi, bēdām). Tas, kas izraisa ko ļoti nevēlamu.
vēlumnieks Tas, kas ir sastopams, ierodas, ko dara vēlu.
grīste Tas, kas ir savelts, savēlies (parasti par augiem, spalvām u. tml.).
par Tas, kas ir vēlams, vajadzīgs, pieņemams, tas, kam var pievienoties, ko var atzīt.
vaininieks Tas, kas izraisa ko nevēlamu, sarežģījumus u. tml.
sodība Tas, kas izraisa ko, parasti ļoti, nevēlamu. Arī nelaime.
kārdinājums Tas, kas izraisa spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
pret Tas, kas nav vēlams, vajadzīgs, pieņemams, tas, kam nevar pievienoties, ko nevar atzīt.
sliktums Tas, kas neatbilst kādam normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu.
slikts Tas, kas neatbilst morāles normām. Tas, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, nevēlamu.
pretinieks Tas, kas nevēlami iedarbojas (uz ko).
paliekas Tas, kas vēl eksistē, pastāv, arī ir saglabājies nelielā mērā.
paliekas Tas, kas vēl eksistē, pastāv, ir saglabājies nelielā daudzumā.
jaunums Tas, kas vēl nav bijis. Tas, kas vēl nav zināms.
noslēpums Tas, kas vēl nav izpētīts, izzināts.
zāles Tas, kas, labvēlīgi iedarbojoties uz organismu, palīdz pārvarēt fiziskas vainas, arī tas, kas palīdz pārvarēt negatīvu psihisku stāvokli.
gaume Tas, ko (kāds) uzskata par vēlamu, piemērotu.
adīklis Tas, ko ada (ar rokām). Tas, kas vēl atrodas uz adāmadatām.
mērķis Tas, ko vēlas, cenšas īstenot, sasniegt. Arī nolūks.
sapnis Tas, pēc kā ilgojas, tas, ko vēlas, lai tas piepildītos, notiktu. Iztēlē radīts tēls, priekšstats par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos.
sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko), taukšķējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
iztaukšķēt Taukšķējot panākt, ka sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pārtaustīt Taustīt (ko) visu, viscaur. Taustīt (ko) vēlreiz, no jauna.
Vēlējuma teikums Teikums, ar kuru runātājs izsaka vēlēšanos vai novēlējumu.
pārtepēt Tepēt vēlreiz, no jauna.
Saindēta zona Teritorija, kurā ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
Saindēta zona Teritorija, kurā ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
pietēst Tēšot izveidot (kam) vēlamo veidu, parasti, (to) pielāgojot. Tēšot pielīdzināt.
paļauties Ticēt (kam), būt pārliecinātam (piemēram, par kā pareizumu). Ticēt (piemēram, kā labvēlīgai norisei, iedarbībai).
izcepties Tiekot ceptam, iegūt vēlamo gatavības pakāpi.
uzcepties Tiekot ceptam, iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi.
vājība Tieksme, nosliece (uz ko, parasti negatīvu, nevēlamu).
griba Tieksme, vēlēšanās.
Ticības brīvība Tiesības izvēlēties jebkuru reliģiju, arī tiesības būt ateistam.
Plurālais votums Tiesības vienam vēlētājam nodot divas vai vairākas balsis, piemēram, piedaloties vēlēšanās vairākās vietās.
diezgan Tik daudz, ka vairāk nav vēlams, vajadzīgs, arī tik daudz, ka vairāk negribas.
pietiekams Tik, cik ir vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams. Diezgan (2).
pietiekošs Tik, cik ir vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams. Pietiekams (3).
beidzamais Tikko pagājušais (laika posms). Tāds (laika posms), kas vēl turpinās līdz šim brīdim.
izkrist Tikt atraidītam, neiegūt gribēto, nesasniegt vēlamo.
nokavēties Tikt atsūtītam vēlāk par paredzēto laiku (piemēram, par vēstuli, ziņu).
kļūt Tikt ieceltam vai ievēlētam. Uzņemties (kā) pienākumus.
nopirkties Tikt nopirktam (parasti par ko nevēlamu, arī mazāk noderīgu).
izdoties Tikt paveiktam, izdarītam labi, prasmīgi, tā, kā vajag, kā vēlams.
Sākties (atkal) no gala Tikt sāktam (atkal) no sākuma. Tikt sāktam vēlreiz, no jauna.
atrasties Tikt sameklētam, izvēlētam (domās). Tikt izdomātam, izgudrotam.
lauzties Tikt spontāni izpaustam, izteiktam (piemēram, par domām, jūtām, attieksmi). Izpausties (piemēram, par domām, jūtām, attieksmi, ko nevēlas izpaust).
vārīties Tikt turētam šādā šķidrumā, parasti ūdenī, kādu vielu šķīdumā, tā, ka zūd kas nevēlams (piemēram, traipi), iet bojā mikroorganismi - parasti par veļas gabaliem.
nostāvēties Tikt uzglabātam īpašos apstākļos, līdz iegūst vēlamās īpašības, noteiktu gatavības pakāpi.
atpirkties Tikt vaļā, atbrīvoties, izdarot kādu pakalpojumu, parādot savu labvēlību u. tml.
atkratīties Tikt vaļā, atbrīvoties, izvairīties (no kā nevēlama, nepatīkama).
pietikt Tikt veiktam, darītam līdz tādai pakāpei, ka turpināt (darbību, norisi) vairs nav vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
satīt Tinot (priekšmetu, kādu materiālu), parasti cilindrveidīgi, izveido. (to vēlamajā formā).
satīt Tinot sasaistīt, saņemt kopā (piemēram, dziļu, auklu); tinot izveidot (piemēram, dziju, auklu vēlamajā formā).
pārdrukāt Tipogrāfiski iespiest vēlreiz, no jauna.
pārtīrīt Tīrīt (ko) visu, viscaur. Tīrīt vēlreiz, no jauna.
pārtīt Tīt vēlreiz, no jauna (ko kādā materiālā).
pārtīt Tīt vēlreiz, no jauna (piemēram, dziju, lenti).
par To, ka ir (kam) vēlams, vajadzīgs, pieņemams, tā, ka pievienojas (kam), atzīst (ko).
satrenēt Trenējot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, iegūst vēlamās īpašības. Uztrenēt.
satrenēt Trenējot panākt, ka (sportists) iegūst vēlamo sportisko formu.
uztrenēt Trenējot, vingrinot attīstīt, parasti līdz vēlamajai pakāpei (spējas, atmiņu u. tml.).
uztrenēt Trenējot, vingrinot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, iegūst vēlamās īpašības.
satrenēties Trenējoties iegūt vēlamo sportisko formu. Uztrenēties.
ietrenēties Trenējoties, arī ko darot, iegūt vēlamās iemaņas, veiklību.
uztrenēties Trenējoties, vingrinoties attīstīt, parasti līdz vēlamajai pakāpei, spējas, atmiņu u. tml.
uztrenēties Trenējoties, vingrinoties iegūt vēlamo, parasti sportisko, formu.
trenēt Treniņos apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
notrīt Trinot padarīt asu. Uztrīt. Trinot izveidot (kam) vēlamo formu.
pārtrīt Trinot pieļaut, ka (kas, piemēram, nazis) zaudē vēlamo asumu, ka (kam) izveidojas pārasmens.
pārtrīt Trīt vēlreiz, no jauna.
mīnuss Trūkums, nepilnība, vaina. Negatīva parādība, nevēlama īpašība.
uztumēt Tumējot panākt, ka (ēdiens) iegūst vēlamo tumīgumu.
bajārs Turīgs zemnieks (Latvijā attīstītajā un vēlajā feodālismā).
Pārņemt (kā) pavedienu Turpināt kāda darbību (parasti vēlamajā, tajā pašā virzībā, veidā).
pārtvert Tvert vēlreiz, no jauna (parasti citā vietā).
slāpes Ūdens trūkuma sajūta organismā, stipra vēlēšanās dzert.
minerālūdens Ūdens, kam ir palielināts minerālvielu (retāk organisko vielu) un gāzu daudzums un kas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu.
uzurbties Urbjoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
pārurbt Urbt vēlreiz, no jauna.
mestrs Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks un ordenim piederošo zemju valdnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
Uz visām (četrām) debespusēm (arī debess pusēm) Uz visām pusēm. Uz kuru pusi grib, kur patīk, kur vēlas.
Uz visām (četrām) debess pusēm (arī debespusēm) Uz visām pusēm. Uz kuru pusi grib, kur patīk, kur vēlas.
Uz visām (četrām) debespusēm (arī debess pusēm) Uz visām pusēm. Uz kuru pusi grib, kur patīk, kur vēlas.
atstāt Uzdot veikt (parasti to, kas vēl atlicis).
izturēt Uzglabāt (kādos apstākļos), līdz iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
nostāvināt Uzglabāt (ko) īpašos apstākļos, līdz (tas) iegūst vēlamās īpašības, noteiktu gatavības pakāpi.
ievērot Uzklausīt un izpildīt (lūgumu, vēlēšanos).
noglūnēt Uzmanīgi, piesardzīgi vērojot, izvēlēties (piemērotu, izdevīgu laikposmu, laika momenta).
Būt (arī stāvēt) nomodā Uzmanot, sargājot no kā nevēlama, rūpēties (par kādu).
Stāvēt (arī būt) nomodā Uzmanot, sargājot no kā nevēlama, rūpēties (par kādu).
Pieteikt karu Uzsākt cīņu (pret nevēlamu parādību).
Uzdzert laimes (arī uz laimi) Uzsaucot tostu, novēlēt laimi, veiksmi, panākumus.
Uzdzert laimes (arī laimi) Uzsaucot tostu, novēlēt laimi, veiksmi, panākumus.
uzpolsterēt Uzstiprināt attiecīgu veidojumu (ķermeņa daļai), lai (tai) piešķirtu vēlamo formu.
plēnums Vadošā (partijas, valsts, sabiedriskas) organizācijas vēlētā orgāna locekļu pilnsapulce.
pārvagot Vagot vēlreiz, no jauna.
pārvaicāt Vaicāt vēlreiz, no jauna.
uzmākties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
uzplīties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt (parasti stingri, noteikti, arī nelaipni) darboties, rīkoties, ko veikt.
tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt pārtraukt (kādu stāvokli) un doties (kur, ārā no kurienes u. tml.).
skalot Vairākkārt mērcot (parasti ūdenī, kādas vielas ūdens šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama (piemēram, mazgāšanas līdzekļa paliekām). Kļūst tīrs. Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) kļūst tīrs (piemēram, par ūdeni).
maldīties Vairākkārt pārvietoties, doties no vienas dzīvesvietas, darbavietas uz otru, nespējot atrast vēlamo dzīvesvietu, darbavietu.
ievingrināt Vairākkārt vingrinot, arī ko darot, panākt, ka (parasti ķermeņa daļa) iegūst vēlamo veiklību.
ievingrināties Vairākkārt vingrinoties, arī ko darot, iegūt vēlamās iemaņas. Iegūt prasmi, veiklību (piemēram, veikt kādu darbu).
izdoties Vairākkārt, daudz dot (ko ēst vai dzert, parasti bez vēlamā rezultāta).
majoritāte Vairākums (parasti vēlēšanās).
slēpties Vairīties (no kā bīstama, nevēlama), parasti ilgstoši, atrodoties slepenā vietā, cenšoties palikt nepamanītam, nepazītam.
bīties Vairīties. Nevēlēties uzņemties (parasti ko grūtu vai nepatīkamu).
interese Vajadzību, pieredzes un izvēles nosacīta aktīva attieksme pret īstenības objektiem.
panīkt Vāji attīstoties, arī augot nelabvēlīgos apstākļos, kļūt sīkam, kroplīgam, arī mazražīgākam (par augiem). Kļūt tādam, kur augi samērā vāji attīstās, nīkuļo, ir mazražīgi (piemēram, par tīrumu).
novaldīt Valdot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) izturas noteiktā, vēlamā veidā.
standarts Valsts galvas, karaspēka pavēlnieka, karaspēka vienības u. tml. četrstūrveida, parasti neliels, karogs.
republika Valsts iekārtas un varas orgānu forma, kur augstākos valsts varas orgānus ievēlē uz noteiktu laiku. Valsts, kurā ir šāda valsts iekārtas un varas orgānu forma.
orderis Valsts iestādes rakstveida pavēle, priekšraksts, rīkojums (piemēram, par pilnvaru piešķiršanu, priekšmeta konfiskāciju).
konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās sabiedrisko un valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, valsts varas un pārvaldes orgānu organizācijas un darba principus, pilsoņu galvenās tiesības un pienākumus.
optācija Valsts piederības izvēle, ko parasti atļauj tādas teritorijas iedzīvotājiem, kura (piemēram, pēc miera līguma) ir pārgājusi citā valstī.
padome Valsts varas orgāns, kas sastāv no ievēlētām personām, - sociālisma politikas un demokrātijas organizācijas forma.
pārvandīt Vandīt (ko) visu, viscaur. Vandīt (ko) vēlreiz, no jauna.
pavadvārdi Vārdi, teksts (piemēram, novēlējums), ko saka, kādam aizejot, aizbraucot.
Pieņemts vārds Vārds vai uzvārds, ko cilvēks izvēlas sava īstā vārda vai uzvārda vietā.
Pieņemts vārds Vārds vai uzvārds, ko cilvēks izvēlas sava īstā vārda vai uzvārda vietā.
drīkstēt Varēt. Būt iespējamam, vēlamam.
pārvārīt Vārīt vēlreiz, no jauna.
savārīt Vārot pagatavot (ko), vārot panākt, ka (tas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izvārīt (1).
uzvārīt Vārot panākt, ka (dzēriens, ēdiens u. tml.), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Arī izvārīt.
izvārīt Vārot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
novārīt Vārot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izvārīt.
pārvārīt Vārot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pārlikt Veidojot, montējot u. tml. ielikt, iestiprināt vēlreiz, no jauna.
traucēt Veidojoties, pastāvot vienlaikus (ar kādu, parasti fizikālu, procesu), nevēlami iekļauties (tā) sistēmā, radīt (tam) nevēlamas īpašības.
traucēt Veidojoties, pastāvot, norisot vienlaikus (ar kādu stāvokli, procesu, piemēram, apkārtnē, vidē), nevēlami iekļauties (tajā), radīt (tam) nevēlamas īpašības.
post Veidot (apģērbam ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu.
kārtoties Veidot (savam apģērbam, ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu.
valcēt Veidot, apstrādāt (ko, piemēram, vēlamā formā), spiežot starp rotējošiem veltņiem. Gatavot ar šādu metodi.
optimizēt Veidot, arī izvēlēties (ko) tā, lai (tas) būtu optimāls. Optimalizēt.
optimalizēt Veidot, arī izvēlēties (ko) tā, lai (tas) būtu optimāls. Optimizēt.
darināt Veidot, radīt (ar vēlamām īpašībām).
dežūrveikals Veikals, kas atvērts arī tad, kad citi šīs kategorijas veikali ir slēgti (piemēram, vēlās vakara stundās, svinamās dienās u. tml.).
dievpalīgs Veiksmes novēlējums darbā, arī sveiciens (kādam, kas pašreiz ko dara), sakot «dievs palīdz!».
Labu ceļa vēju! Veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
Laimīgu ceļu! Veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
Labu ceļa vēju! arī Laimīgu ceļu! Veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
Laimīgu ceļu! arī Labu ceļa vēju! Veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
kārtot Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties rast vēlamu atrisinājumu, sasniegt vēlamu rezultātu.
risināt Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties sasniegt vēlamu iznākumu, rezultātu.
papildvēlēšanas Vēlēšanas, ko organizē starp kārtējām vēlēšanām vai arī pēc tām.
votums Vēlēšanas, vēlēšanu sistēma, arī vēlēšanu tiesības.
vēlme Vēlēšanās. Tas, ko (kāds) vēlas.
Vēlēšanu iecirknis Vēlēšanu apgabala daļa. Telpas, kur gatavo vēlēšanu sarakstus un veic citus vēlēšanu priekšdarbus, nodod un saskaita balsis par izraudzītajiem kandidātiem.
Vēlēšanu sistēma Vēlēšanu kārtība, ko nosaka vēlēšanu tiesības.
kasācija Vēlēšanu rezultātu atcelšana konstitūcijas vai vēlēšanu likumu pārkāpšanas, neievērošanas dēļ.
Kuriālā vēlēšanu sistēma Vēlēšanu sistēma, kuras pamatā ir vēlēšanu kūrijas.
kūrija Vēlētāju grupa vai kategorija ar noteiktu šķirisku, nacionālu vai mantisku pazīmi (dažās vēlēšanu sistēmās).
Tīkot pēc (kāda) dzīvības Vēlēties (kādu) nogalināt, arī vēlēties kāda nāvi.
savilkt Velkot pavirzīt (ko, piemēram, apģērbu, segu, aizkaru) tā, ka (tas) atrodas vēlamā stāvoklī, iegūst vēlamo formu.
pārmalt Vēlreiz atkārtot, vēlreiz apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
pārveltnēt Veltnēt vēlreiz, no jauna.
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties lietošanai, izmantošanai.
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu). Noskatīt (2).
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, izdevīgu laikposmu, laika momentu).
lūgt Vērsties (pie dieva) ar lūgšanu (2). Lūgšanā izteikt (dievam) vēlēšanos (par ko, pēc kā).
cīnīties Vērsties (pret ko nevēlamu), censties iznīcināt, pārvarēt, novērst (to).
karot Vērsties, cīnīties (pret ko nevēlamu).
apkarot Vērsties, cīnīties (pret ko skaužamu, nevēlamu sabiedrībā, uzskatos, paražās u. tml.).
cīņa Vēršanās (pret ko nevēlamu), cenšanās iznīcināt, pārvarēt, novērst (to).
pārvērt Vērt vēlreiz, no jauna.
pārvērtēt Vērtēt vēlreiz, no jauna (aizvadīto dzīvi, laikposmu).
pārvērtēt Vērtēt vēlreiz, no jauna (kā, parasti sabiedriskas parādības) atbilstību noteiktām prasībām, nozīmīgumu u. tml.
atmatene Vērtīga ēdamā sēne ar spēcīgu augļķermeni un sārtām, vēlāk brūnām lapiņām cepurītes apakšpusē.
šampinjons Vērtīga ēdamā sēne ar spēcīgu augļķermeni un sārtām, vēlāk brūnām lapiņām cepurītes apakšpusē. Atmatene.
Valodas norma Vēsturiski un sociāli nosacīts valodas elementa variants, kas apzināti izvēlēts noteiktā literārās valodas attīstības periodā un nostiprinājies valodas praksē.
pārvētīt Vētīt (ko) visu, viscaur. Vētīt (ko) vēlreiz, no jauna.
pildviela Viela, ko izmanto par citas vielas sastāvdaļu, lai nodrošinātu tai vēlamās īpašības.
kurši Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem.
zemgaļi Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Lielupes baseinu un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem.
sēļi Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā līdz 13. gadsimtam apdzīvoja teritoriju Daugavas kreisajā krastā (tagadējā Jēkabpils un Daugavpils rajonā).
Šāds vai tāds Vienalga kāds. Ne tāds, kāds ir vajadzīgs, vēlams.
Šāds vai tāds Vienalga, kāds. Ne tāds, kāds ir vajadzīgs, vēlams.
šķirne Vienas un tās pašas sugas (augu, dzīvnieku) grupa ar iedzimstošām, parasti raksturīgām, cilvēkam vēlamām, īpašībām.
plēne Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm).
sadzīvot Vienlaicīgi būt, eksistēt kādā saistībā, kādās attiecībās, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu, piemēram, par priekšmetiem, parādībām, īpašībām).
sadzīvot Vienlaicīgi eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem, augiem).
vienbalsība Vienprātīgs visu vēlēšanu dalībnieku balsojums (par kādu lēmumu).
avotiņš Vieta zīdaiņa galvaskausā, kur vēl nav saauguši galvaskausa kauli.
patvere Vieta, kas ir aizsargāta pret (kā, parasti dabas parādību) nevēlamu iedarbību.
perēklis Vieta, kur ir koncentrējušies sabiedrībai kaitīgi cilvēku grupējumi un no kuras izplatās šādu grupējumu ietekme. Vieta, arī sabiedrības vide, apstākļu kopums, no kura izplatās kas nevēlams.
paradīze Vieta, kur ir ļoti labi, piemēroti dzīves apstākļi (dzīvniekiem). Vieta, kur ir ļoti labvēlīgi augšanas apstākļi (augiem).
paradīze Vieta, kur ir ļoti labvēlīgi dzīves apstākļi. Vieta vai vide, kur ir ļoti labi apstākļi (kā) veikšanai, norisei.
Apsolītā zeme Vieta, kur kāds ļoti vēlas vai cenšas nokļūt. Laimes, pārticības, labklājības simbols.
Apsolītā zeme Vieta, kur kāds ļoti vēlas vai cenšas nokļūt. Laimes, pārticības, labklājības simbols.
Galvenā mītne Vieta, kur kara laikā atrodas bruņoto spēku augstākā virspavēlniecība un tās štābs.
Galvenā mītne Vieta, kur kara laikā atrodas bruņoto spēku augstākā virspavēlniecība un tās štābs. PSRS Bruņoto Spēku Augstākā Virspavēlnieka vadības orgāns (Lielā Tēvijas kara laikā).
perēklis Vieta, kurā lielā daudzumā ir ieviesušies un (parasti) no kurienes izplatās nevēlami dzīvnieki (parasti kukaiņi) vai augi.
novilcināt Vilcinot panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
novilcināties Vilcinoties paveikt vēlāk par paredzēto laiku.
pievīlēt Vīlējot (atsevišķās vietās), panākt, ka (kas) iegūst vēlamo formu.
pievīlēt Vīlējot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot.
novīlēt Vīlējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo formu.
pārvīlēt Vīlēt vēlreiz, no jauna.
pievilināt Vilinot, arī ar viltīgiem paņēmieniem panākt, ka (kāds) ierodas (kur, pie kā). Šādā veidā izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi.
(Ie)vilkt (arī (ie)vilināt) (savos) tīklos (retāk valgos) Vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
(Ie)vilkt (arī (ie)vilināt) (savos) valgos (biežāk tīklos) Vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
Vilināt (arī vilkt) (savos) tiklos (retāk valgos) Vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
Vilkt (arī vilināt) (savos) tīklos (retāk valgos) Vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
Ievilināt (arī ievilkt) (savos) tīklos (retāk valgos) Vilinot, kārdinot iesaistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
Ievilkt (arī ievilināt) (savos) tīklos (retāk valgos) Vilinot, kārdinot iesaistīt (kādu), sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
kundziņš Vīrietis, arī zēns (parasti ar kādu nevēlamu īpašību).
precinieks Vīrietis, kas vēlas precēties.
zēns Vīrietis, pret kuru kāds pauž labvēlīgu, draudzīgu attieksmi.
novirpot Virpojot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo formu.
pārvirpot Virpot vēlreiz, no jauna. Apvirpot (ārējo virsmu).
līst Virzīties, doties un nokļūt (nevēlamos apstākļos). Virzīties, doties un nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi.
tīt Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā). Šādā veidā darināt (ko).
paraugs Vislabākais, vispiemērotākais rīcības, darbības veids, kādā rada ko pilnīgi atbilstošu vai līdzīgu kam citam, panāk vēlamo rezultātu.
Uz visām (četrām) debess pusēm (arī debespusēm) Visos virzienos. Kurā virzienā grib, kur patīk, kur vēlas.
Uz visām (četrām) debesu pusēm (arī debess pusēm) Visos virzienos. Kurā virzienā grib, kur patīk, kur vēlas.
bezperspektivitāte Vispārināta īpašība --> bezperspektīvs. Stāvoklis, kad nav labvēlīgu perspektīvu, izredžu.
izvēlība Vispārināta īpašība --> izvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kvēlums Vispārināta īpašība --> kvēls [1] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kvēlums Vispārināta īpašība --> kvēls [1] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kvēlums Vispārināta īpašība --> kvēls [1] (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
labvēlība Vispārināta īpašība --> labvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
labvēlīgums Vispārināta īpašība --> labvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
labvēlīgums Vispārināta īpašība --> labvēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ļaunvēlīgums Vispārināta īpašība --> ļaunvēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Ļaunvēlība.
ļaunvēlība Vispārināta īpašība --> ļaunvēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Ļaunvēlīgums.
neizvēlība Vispārināta īpašība --> neizvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
neizvēlība Vispārināta īpašība --> neizvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nelabvēlība Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nelabvēlīgums Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nelabvēlība (1).
nelabvēlība Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nelabvēlīgums Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nelabvēlība (2).
nelabvēlība Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nelabvēlīgums Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nelabvēlība (3).
nenovēlība Vispārināta īpašība --> nenovēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī skaudība.
nenovēlīgums Vispārināta īpašība --> nenovēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nenovēlība. Arī skaudīgums.
nevēlamībs Vispārināta īpašība --> nevēlams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
slinkums Vispārināta īpašība --> slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
vēlaudzība Vispārināta īpašība --> vēlaudzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
vēlīgums Vispārināta īpašība --> vēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vēlība (1).
vēlība Vispārināta īpašība --> vēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vēlīgums (1).
vēlīgums Vispārināta īpašība --> vēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vēlība (2).
vēlība Vispārināta īpašība --> vēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vēlīgums (2).
vēlīgums Vispārināta īpašība --> vēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vēlība (3).
vēlība Vispārināta īpašība --> vēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vēlīgums (3).
vēlīnums Vispārināta īpašība --> vēlīns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
vēlums Vispārināta īpašība --> vēls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
vēlums Vispārināta īpašība --> vēls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt, izvēlēties kādu no vairākām iespējām.
Politiskā nodaļa Vissavienības Komunistiskas (boļševiku) partijas, vēlāk - Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas politisks orgāns (līdz 1956. gadam), ko nodibināja atsevišķos sociālisma celtniecības iecirkņos, Bruņotajos Spēkos partijas vadības un politiskā darba pastiprināšanai.
pārvīstīt Vīstīt vēlreiz, no jauna.
savīst Vīstot iegūt vēlamās īpašības.
ideāls Visvēlamākais, vislabākais.
pārvīt Vīt vēlreiz, no jauna.
savītināt Vītinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības.
smiltene Zaļgandzeltena ēdamā lapiņu sēne, kas aug vēlā rudenī sausos skujkoku mežos.
atsalt Zaudēt simpātijas, labvēlību u. tml. (pret kādu). Zaudēt interesi.
guldenis Zelta, vēlāk sudraba monēta vairākās Viduseiropas valstīs no 13. gadsimta līdz 19. gadsimtam.
Zelta zivtiņa Zeltainā karūsa. Folklorā - zivtiņa, kam piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
pārzeltīt Zeltīt vēlreiz, no jauna.
mēnešzemenes Zemeņu suga, kam raksturīga ogu ražošana nepārtraukti līdz vēlam rudenim. Šīs sugas augi.
azojs Zemes garozas attīstības vēstures vissenākais posms, kad uz Zemes vēl nebija organismu.
patents Zemes, valsts valdnieka, pārvaldes orgāna rīkojums, pavēle.
skauti Zēnu organizācija, ko 20. gadsimta sākumā nodibināja Lielbritānijā un kas vēlāk izveidojās daudzās valstis.
Vairākstāvu ziedkopa Ziedkopa, kurā virs vienas ziedkopas aug vēl viena vai vairākas ziedkopas.
Vairākstāvu ziedkopa Ziedkopa, kurā virs vienas ziedkopas aug vēl viena vai vairākās ziedkopas.
pārziepēt Ziepēt vēlreiz, no jauna.
pārzīmēt Zīmēt vēlreiz, no jauna.
pārzīmogot Zīmogot (kādu kopumu) visu. Zīmogot (kādu kopumu) vēlreiz, no jauna.
Objektīvā patiesība Zināšanu saturs, ko nosaka atspoguļojamais objekts un kas nav atkalīgs no subjekta gribas, vēlēšanās.
Objektīvā patiesība Zināšanu saturs, ko nosaka atspoguļojamais objekts un kas nav atkarīgs no subjekta gribas, vēlēšanās.
Radiācijas fizika Zinātnes nozare, kas pētī, kā iegūt apstarošanas ceļā vielas ar vēlamām īpašībām.
Profesionālā orientācija Zinātniski pamatota jauniešu sagatavošana apzinātai profesijas izvēlei.
māņzirnekļi Zirnekļveidīgo klases kārta, kurā ietilpst dzīvnieki, kam galvkrūts un vēders ir saplūduši, bet vēl atšķirami. Šīs kārtas dzīvnieki.
pārzvanīt Zvanīt vēlreiz, no jauna.
pāržaut Žaut vēlreiz, no jauna. Izžaut citā vietā.
izžāvēt Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (piemēram, gaļa, zivis) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
nožāvēt Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (produkts) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izžāvēt (2).
pāržāvēt Žāvējot (parasti dūmos), pieļaut, ka (produkts) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
sažāvēt Žāvējot (piemēram, siltumā, dūmos) panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības. Žāvējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
pāržāvēt Žāvēt vēlreiz, no jauna.

vēl citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV