Paplašinātā meklēšana

Meklējam edz.

Atrasts vārdos (260):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (3993):

Uz otru kāju (ieliet, iedzert) (ieliet, iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
Uz otru kāju (ieliet, iedzert) (Ieliet, iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
Žetonu vakars Abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi.
evidents Acīm redzams, pilnīgi skaidrs.
Rokām taustāms Acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams.
Rokām taustāms Acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams.
Acīm redzot (arī redzami) Acīmredzot.
Acīm redzami (arī redzot) Acīmredzot.
Acīm redzot (arī redzami) Acīmredzot.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās.
skats Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, karā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis. Skatiens.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm. Šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
ienadzis Āda, kas sedz naga sakni.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība. Mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
sakvojāžs Ādas vai blīva auduma iegarena, nedziļa soma.
Juridiskā konsultācija Advokātu kolēģijas nodaļa, kas sniedz iedzīvotājiem konsultācijas tiesību jautājumos.
afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no viena vai vairākiem sūkņiem un vienas vai vairākām piedziņas turbīnām.
Totālais karš Agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi oznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus.
aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
pašaizdedze Aizdedze, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
aizdedze Aizdedzināšanas iekārta (iekšdedzes dzinējā).
aizdegt Aizdedzināt (2).
Pielaist sērkociņu Aizdedzināt ar sērkociņu.
Pielaist sērkociņu Aizdedzināt ar sērkociņu.
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai. Iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai.
uzpīpēt Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai. Aizpīpēt.
Laist uguni klāt Aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
Ielaist uguni Aizdedzināt.
Pielaist (arī pielikt) uguni Aizdedzināt.
Pielikt (arī pielaist) uguni Aizdedzināt.
Pielaist (arī pielikt, ielaist sar., piešaut sar., laist klāt, likt klāt) uguni Aizdedzināt.
izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu.
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu). Ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu (kapitālistiskajās valstīs).
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku).
tīmuss Aizkrūts dziedzeris.
pankreatīts Aizkuņģa dziedzera iekaisums.
tripsīns Aizkuņģa dziedzera sulas ferments, kas šķeļ olbaltumvielas.
pankreass Aizkuņģa dziedzeris.
aizsargāt Aizliekot (kam ko) priekšā, apsedzot (ko), pasargāt (no kā).
degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā).
kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā). Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam).
aizgūtnīgi Aizrautīgi, dedzīgi.
No pilnas sirds Aizrautīgi, dedzīgi.
No pilnas sirds Aizrautīgi, dedzīgi.
kvēls Aizrautīgs, dedzīgs (par cilvēku).
liesmains Aizrautīgs, dedzīgs. Spēcīgs (par pārdzīvojumu).
paslēpt Aizsedzot (ar ko), novietojot (kur), panākt, ka (ķermeņa daļa) nav saskatāma.
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu. Aizmiglot.
aizmiglot Aizsegt, pārklāt (acis), traucējot, pavājinot iespēju saredzēt.
aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu. Paslēpties (aiz kā).
civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā neiesaistīti iedzīvotāji.
radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas.
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums. Epidēmiskais parotīts.
miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu platnītes dziedzera iekaisums.
pamatalga Alga, kas paredzēta par ieņemamo amatu (bez piemaksām).
suiti Alsungas novada iedzīvotāji.
brūzis Alus darītava. Spirta dedzinātava.
podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu. Persona, kam ir šāds tituls.
referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam. Amerikas nēģeri.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji (izņemot eskimosus).
amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām.
Planetārais miglājs Apaļš vai gredzenveida miglājs, kas parasti atgādina planētas disku.
retorte Aparāts cinka iegūšanai no oksidētām vai apdedzinātām rūdām.
Soļu skaitītājs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai; pedometrs.
pedometrs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai.
šļūcenes Apavi, kuru virsa sedz tikai pēdas priekšējo daļu.
kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī.
kremācija Apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī.
māldegas Apdedzināta māla piedevas (keramikā).
Dedzinātie (arī nedzēstie, neveldzētie) kaļķi Apdedzinātie kaļķi.
Nedzēstie (arī dedzinātie, neveldzētie) kaļķi Apdedzinātie kaļķi.
Neveldzētie (arī nedzēstie, dedzinātie) kaļķi Apdedzinātie kaļķi.
svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
skalturis Apgaismošanas ierīce, kurā ievieto dedzināmo skalu.
Iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu Apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
Iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu Apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
pārņemt Apgūt, mācoties no citiem (piemēram, pieredzi, darba metodes).
pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
dibens Apģērba (parasti bikšu) daļa, kura sedz šo ķermeņa daļu.
mugurpuse Apģērba daļa, kas sedz muguru.
sāns Apģērba daļa, kas sedz šo (cilvēka) vidukļa pusi.
plecs Apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
paduse Apģērba daļa, kas sedz šo ķermeņa apvidu.
panckas Apģērba gabali. Arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
zeķes Apģērba gabals, kas sedz kājas.
getras Apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem.
naktsapģērbs Apģērbs, kas paredzēts gulēšanai.
kurtuve Apkures ierīces (piemēram, plīts, krāsns) daļa, kurā dedzina kurināmo.
atestāts Apliecība (par mācību iestādes nobeigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
polise Apliecība, ko apdrošināšanas iestāde izsniedz personai vai iestādei, kura ir ko apdrošinājusi.
Dienesta suņi Apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piemēram, apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
Mainīt gredzenus Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
Mīt gredzenus Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
Pārmīt gredzenus Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
papildapmaksa Apmaksa, ko saņem vai izmaksā papildus iepriekš paredzētajai apmaksai.
grīdlīste Apmale (parasti koka), ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu.
Nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Apprecēt (cita izredzēto, līgavu).
apsvērt Aprēķināt paredzot, izplānojot.
uzrēķināt Aprēķinot, pieprasot samaksu (par ko), prasīt vairāk par likumīgi noteikto, paredzēto.
kordons Apsardzes postenis (rezervātā vai saudzējamā zonā). Šādam postenim paredzēta celtne.
atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu.
menažērija Apskatei paredzētu dzīvnieku kopums (parasti cirkā).
sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi.
redakcija Apstrādājams (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labojot kļūdas u. tml., un parasti paredzēts laišanai klajā. Viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu.) ar stipru sārma šķīdumu.
gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu. Apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi. Apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts.
puse Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums).
visgudrēm Ar bagātīgā dzīves, darba pieredzē iegūtu gudrību, arī ar tēlotu gudrību, arī ar viltību.
četrcilindru Ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju).
izdedzināt Ar dedzināšanu izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
divcilindru Ar diviem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju).
dzeltenīgs Ar dzeltenu nokrāsu. Iedzeltens. Arī dzeltenbalts.
Ārējā runa Ar dzirdi vai redzi uztverama runa.
nogatavināt Ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību.
Dabūt (ko) iekšā Ar grūtībām ieēst, iedzert.
automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem).
motocikls Ar iekšdedzes motoru darbināms (parasti viengrambas) sauszemes transportlīdzeklis.
motorollers Ar iekšdedzes motoru darbināms, motociklam līdzīgs viengrambas sauszemes transportlīdzeklis.
pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces u. tml.) piedziņas elements. Arī kājsvira.
pamina Ar kāju darbināms (parasti vērpjamā ratiņa) piedziņas elements. Arī kājsvira.
sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem).
prognoze Ar konkrētiem datiem pamatots paredzējums par (kā) norisi, rezultātu.
dūmenis Ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa. Skurstenis.
skurstenis Ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa. Dūmenis.
ievirzīt Ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu).
aizkvēpināt Ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu.
piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
slidkalniņš Ar ledu klāts neliels, slīps paaugstinājums, kas paredzēts lejupslīdei rotaļās.
nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī rēgs.
cerēt Ar noteiktu pārliecību gaidīt, arī paredzēt (ko).
rezervēt Ar oficiālu nodrošinājumu, nodrosi garantēt (kā, piemēram, viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai, lietošanai paredzētajā laikā.
(Pa)mielot acis Ar patiku skatīties, redzēt.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
Turēt ausis ciet Ar plaukstām pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vajāk.
Ņirbēt acu priekšā Ar redzi tikt uztvertam (par ko daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
krāsa Ar redzi uztverama (kā virsmas) īpašība, ko rada atstarota gaisma.
gaisma Ar redzi uztveramo elektromagnētisko viļņu plūsma.
tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
redzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
skatīt Ar redzi uztvert (ko), parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā.), iepazītu (to). Arī redzēt (1).
saredzēt Ar redzi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko) apkārtējā vidē.
manuskripts Ar roku vai rakstāmmašīnu rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts.
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
apredzēt Ar skatienu aptvert (parasti ko plašu). Pārredzēt.
grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
piegrūst Ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu.
trāpīt Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
papiross Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti.
cigarete Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte.
Veldzētie kaļķi Ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
Veldzētie kaļķi Ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
atkravāties Ar visu iedzīvi doties šurp. Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīves vietā).
iekravāties Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīvesvietā).
nokravāties Ar visu iedzīvi pārvietoties, pārvākties lejā (no kurienes, kur, uz kurieni u. tml.).
sarādīties Ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties.
čaula Ārējā, virsējā daļa. Arī (plāna) kārta, kas sedz, ietver (ko).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (apkaimei, parādībām dabā).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (augiem, to daļām).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (celtnei, telpai, priekšmetam).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
sērs Ārējās auss ejas dziedzeru sekrēts.
putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemēram, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
apdare Ārējo, redzamo detaļu galīgs izstrādājums.
argentīnieši Argentīnas pamatiedzīvotāji.
velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
Savstarpējās palīdzības kase, arī pašpalīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
Savstarpējās palīdzības kase, arī pašpalīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
Pašpalīdzības kase, arī savstarpējās palīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
organoterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku audiem, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, arī no citiem orgāniem.
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību, traumu gadījumos.
Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
poliklīnika Ārstniecības un profilakses iestāde, kuras personāls plaši sniedz specializētu medicīnisku palīdzību pēc dzīves vai darba vietas.
zenītlielgabals Artilērijas ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
vendeta Asinsatriebība Korsikas un Sardīnijas salas dažām iedzīvotāju grupām.
astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar debess ķermeņu, redzamo stāvokļu noteikšanu.
noraidīt Atbildēt noliedzoši (uz lūgumu, piedāvājumu u. tml.).
noraidīt Atbildēt noliedzoši, negatīvi (kādam, kas ko lūdz vai piedāvā).
atspiegt Atbildēt spiedzīgā balsī.
nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
Saimes ļaudis Atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, pirmsrevolūcijas Krievijā).
Nākt uz pēdām Atklāt (parasti noziedznieku, noziegumu).
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā). Attēlot.
atmaskot Atklāt, pierādīt (ka kāds rīkojas noziedzīgi, ka kādam ir slepeni nodomi, plāni u. tml.).
nolocīt Atlocīt (piemēram, kā malu, daļu) tā, ka (tā) nav redzama.
redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus. Atcerēties (ko) redzes atmiņā.
kuluāri Atpūtai un neoficiālām sarunām paredzētas telpas (piemēram, pie parlamenta sēžu zālēm).
snaust Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā. Atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).
aplidot Ātri parādīties, kļūt redzamam, pārslīdēt (par smaidu).
aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt. Aizsegt.
grimt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam.
slīgt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
Speciālā konfiskācija Atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
Speciālā konfiskācija Atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne.
važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne. Ķēde (1).
Virzuļa gredzens Atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām.
spīdēt Atstarot, parasti labi, redzamu gaismu.
šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.).
Atstāt (arī pamest) kaunā Atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu. Būt redzamam, saskatāmam (kur).
malēnieši Attālas, nomaļas vietas iedzīvotāji.
retuša Attēla (piemēram, fotogrāfijas, zīmējuma, gleznas) labošana, arī uzlabošana ar īpašiem paņēmieniem. Reproducēšanai paredzēta attēla kontūru īpaša pastiprināšana.
migla Attēla kontūru izplūdums (redzes sajūtās), ko izraisa redzes asuma samazināšanās.
ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu.
fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus. Dzimumgatavība.
kopt Attīstīt, veidot tālāk (piemēram, tradīcijas, pieredzi).
atrokoties Atvadīties, sniedzot roku viens otram.
Stāvēt acu priekšā (arī acīs) Atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
Zibināt zobus Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus.
Zibināt zobus Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u.tml.), padarīt redzamus zobus.
(No)dzert (arī sadzert) magaričas Atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
Nodzert (arī sadzert) magaričas Atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
Sadzert (arī nodzert) magaričas (arī līkopus) Atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
apslacīt Atzīmēt ar iedzeršanu.
apslapināt Atzīmēt ar iedzeršanu.
segaudi Audi, kas sedz (organisma, tā daļu) virsmu, izklāj (tā) dobumus un kam ir aizsargāšanas funkcija.
epitēlijs Audi, kas sedz daudzšūnu organisma virsmu un izklāj tā dobumus.
drāna Auduma gabals (parasti neliels, četrstūrains, paredzēts kādam noteiktam nolūkam).
panama Auduma pinums ar vienādu šķēru un audu pārsedzu skaitu.
kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē.
ripss Audums ar šķērsvirziena, garenvirziena vai diagonālām rievām, kas veidojas no pagarinātām audu vai šķēru pārsedzām.
pusvadmala Audums, kas ir austs no vilnas dzijas un kokvilnas diedziņiem.
segaudums Audums, kas paredzēts (kā, parasti mēbeļu) pārsegšanai, pārvilkšanai.
virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrāna (1).
virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrēbe (1).
pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs. Pedagoģijas speciālists.
aizaugt Augiem aizsedzot, kļūt necaurredzamam vai aizēnotam.
Ziemas dārzs Augiem paredzēta speciāla telpa mājā.
deserts Augļi, rieksti, saldumi, saldēdieni u. tml., ko pasniedz maltītes beigās.
versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
Indukcijas spole Augstsprieguma augstfrekvences transformators, ko izmanto, piemēram, dzinēju aizdedzei.
zemsedze Augu (sūnu, ķērpju, mētru, zālaugu) kopums, kas sedz meža augsni.
rūta Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri.
rasene Augu dzimta, kurā ietilpst nelieli daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi ar dziedzermatiņiem klātām, rozetē sakārtotām lapām.
varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
austrālieši Austrālijas iedzīvotāji.
austrālieši Austrālijas pirmiedzīvotāji, iezemieši.
austrieši Austrijas pamatiedzīvotāji.
baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas PSR pamatiedzīvotāji.
austrumnieki Austrumzemju iedzīvotāji.
iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
prospekts Autora izstrādāts (topoša darba, parasti grāmatas) detalizēts plānojums, ko iesniedz izdevniecībā.
oriģināls Autora veidots teksts (rokrakstā vai mašīnrakstā), attēls, kas paredzēts poligrāfiskai pavairošanai, kopēšanai.
transportaviācija Aviācija, kas ir paredzēta kravas, arī pasažieru pārvadāšanai.
aziāti Āzijas pamatiedzīvotāji.
iebaidīt Baidot iedzīt (kur iekšā).
pabalēt Balējot kļūt mazliet, daļēji neskaidram, pavāji saredzamam.
izbalēt Balējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
izbālēt Bālējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
pabalot Balojot kļūt mazliet neskaidram, vājāk saredzamam.
biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātu vai kandidātiem.
kolonna Balsts (parasti ar apaļu šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam (sijai, antablementam, telpas pārsegumam u. tml.).
dzeltenbalts Balts ar dzeltenu nokrāsu. Iedzeltens.
Zīda kokons Balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs.
peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
beļģi Beļģijas pamatiedzīvotāji.
valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
flāmi Beļģijas, Holandes, Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa.
bengāļi Bengālijas iedzīvotāji.
bērnistaba Bērniem paredzēta, attiecīgi iekārtota istaba.
pirmdzimtais Bērns, kas ģimenē ir piedzimis pirmais.
mazgadīgs Bērns, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu.
Neiznests bērns Bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piemēram, bērnudārzā).
rotaļvieta Bērnu rotaļām paredzēta vieta.
rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
pildbetons Betons, kas paredzēts (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai.
vieglbetons Betons, kura blīvums nepārsniedz 1800 kilogramus uz kubikmetru.
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
varžukrupis Bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
Jūras vilks Bezbailīgs, pieredzējis jūrnieks.
Jūras vilks Bezbailīgs, pieredzējis jūrnieks.
anilīns Bezkrāsains (vai iedzeltens), eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto, piemēram, krāsvielu, fotoattīstītāju, ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
etilspirts Bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un dedzinošu garšu. Vīna spirts.
formalīns Bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums ar asu, slāpējošu smaku.
Simpatētiskā tinte Bezkrāsains vai ļoti gaiss šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
asaras Bezkrāsains, sājš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri Šāds šķidrums, kas izplūdis no acs dobuma.
bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina grāmatu krājumu un izsniedz grāmatas lasīšanai.
Ratu sega Bieza auduma pārklājs, sega, ar ko apsedz kājas, braucot ratos.
rīcineļļa Bieza, viskoza bezkrāsas vai iedzeltena eļļa, ko iegūst no rīcina sēklām.
margapmale Biezs dēlis vai metāla stienis, kas sedz augšējo apšuvuma joslu (laivai vai koka kuģim).
Pusgarās bikses Bikses, kas sniedzas līdz ceļiem vai nedaudz pāri tiem.
ģenētika Bioloģijas nozare, kas pētī (organismu) iedzimtības un mainības bioloģiskās likumības.
radīt Bioloģiskā procesā veidot (dzīvu būtni), panākt, ka piedzimst (dzīva būtne).
adrenalīns Bioloģiski aktīva viela, kas veidojas galvenokārt virsnieru dziedzerī.
hormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs vai audu šķidrumā (limfā) izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri.
Ziņu birojs Birojs, kas sniedz ziņas, parasti, par adresēm, telefona numuriem u.tml.
Slepkavu bedre Bīstama vieta, noziedznieku miteklis.
Slepkavu bedre Bīstama vieta, noziedznieku miteklis.
bizantieši Bizantijas iedzīvotāji.
siena Blīvs audu veidojums, kas sedz, arī aizsargā (kādu organisma daļu).
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
vadmala Blīvs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas uzvalku, mēteļu audums, kura virsmu sedz blīvs plūksnu savēlums.
Miglas boja Boja, kas raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
bolīvieši Bolīvijas pamatiedzīvotāji.
brazīlieši Brazīlijas pamatiedzīvotāji.
bretoņi Bretaņas pussalas pamatiedzīvotāji.
muskusbriedis Briežu dzimtas bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim.
peldētava Brīvdabas sporta bāze peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
sēpija Brūna krāsviela, ko iegūst no šī gliemja tintes dziedzera vai sintēzē.
krūšbruņas Bruņas, kas sedz krūtis (vēžveidīgajiem).
aviobumba Bumba, kas paredzēta nomešanai no lidaparāta.
parindenis Burtisks (teksta) tulkojums, kas paredzēts, piemēram, mākslinieciska tulkojuma izveidei, informācijai par (teksta) saturu.
kosmopolītisms Buržuāziska ideoloģija, kas noliedz nacionālo patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, propagandē «vispasaules valdības» nodibināšanu.
Slepenais karš Buržuāzisko valstu slepena cīņa ar pretinieku, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
Būt (retāk nākt) (krietnā, retāk labā, varenā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
Būt (retāk nākt) krietnā (retāk labā, varenā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
Būt (retāk nākt) labā (arī varenā, biežāk krietnā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
Būt (retāk nākt) varenā (arī labā, biežāk krietnā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzes loku.
Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzes loku.
Neredzēt tālāk par savu degungalu (arī degunu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
nemiers Būt ar negatīvu, noliedzošu attieksmi (pret ko), paust negatīvu, noliedzošu nostāju.
rādīt Būt ar redzes spēju (par acīm).
Būt padomā Būt domās paredzētam, izplānotam.
dot Būt iedzimtam (par īpašību, spēju).
izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
spraukties Būt izvirzītam (no kurienes), kļūt redzamam (parasti par priekšmetiem).
viedēties Būt jaušamam, arī būt paredzētam, iecerētam.
(Pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt Būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam. Pašam redzēt, skatīt.
atdalīties Būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam). Izcelties.
Stāvēt un krist Būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
Stāvēt un krist Būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
Neticēt savām acīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
Neticēt (arī negribēt ticēt) savām acīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
jausties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi).
darboties Būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu).
domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml.).
miglot Būt par cēloni tam, ka (acīm) mazinās redzes asums (piemēram, par asarām).
vilt Būt par cēloni tam, ka (kāda) cerības, paredzējumi, iespējas nerealizējas.
pabalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) balējot kļūst mazliet neskaidrs, pavāji saredzams.
paplašināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst plašāks, lielāks apmēros, parasti, pārsniedzot kādu normu.
noslāpēt Būt par cēloni tam, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama (par citu skaņu).
aptēst Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
izcelt Būt par cēloni tam, ka kļūst labāk redzams, saista uzmanību.
apžilbināt Būt par cēloni, ka (acīm) uz mirkli zūd redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
apžilbināt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) uz mirkli zūd spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
apslāpēt Būt par cēloni, ka kļūst nedzirdams, vāji dzirdams.
sagaidīt Būt paredzamam, gaidāmam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
atdzimt Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam kādam no tuviniekiem. Iedzimt.
viedēt Būt redzamam (parasti vāji, neskaidri).
viedēties Būt redzamam (parasti vāji, neskaidri).
blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu.
pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
klāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - piemēram, par sārtumu, bālumu.
vīdēt Būt redzamam, parasti neskaidri.
Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam. Būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
redzēties Būt redzamam.
ložņāt Būt sadzirdamam vairākās vietās (par skaņām). Būt saredzamam vairākās vietās (par gaismu, ēnām).
saredzēties Būt saredzamam.
spīdēt Būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās). Būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu).
nogatavināt Būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem).
miglot Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
migloties Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
redzēt Būt tādam, kam piemīt redzes spēja (par acīm).
redzēt Būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē.
Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
samigloties Būt tādam, kam, parasti ievēroļami, samazinās redzes asums (par acīm).
skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
vērt Būt tādam, kas atklāj (ko), parasti redzes, uztverei.
vilcināties Būt tādam, kas ieilgst, arī būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi). Būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
Būt uz pekām Būt tādam, kas ir izkļuvis no grūtībām. Būt tādam, kas ir sasniedzis labklājību, turību.
kulminēt Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
pārsniegt Būt tādam, kas pastāv, tiek izmantots ilgāk par paredzēto (laiku, laikposmu).
rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko) - parasti par laikrakstiem, žurnāliem.
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu). Darboties, būt atvērtam.
nobriest Būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku).
slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcionēšanas dēļ) - par iekšdedzes motoriem.
spīdēt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma. Būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām). Pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
Raudzīties (biežāk skatīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve. Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
vīdēt Būt tikko manāmam, redzamam (par smaidu).
Acīs rādīties Būt tuvumā, būt redzes lokā.
tēloties Būt uztveramam (parasti redzamam) kādā veidā, formā.
atvērties Būt vaļējam, redzamam, pieejamam (par alām, ejām u. tml.).
rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā. Iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam.
viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piemēram, viesizrādes, vieskoncertus.
rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam; būt, atrasties (kāda) redzes lokā.
Keramzīta oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
Keramzita oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
šķidrauts Caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums. Plīvurs (3).
kreozots Caurspīdīgs, iedzeltens eļļains šķidrums, ko iegūst, pārstrādājot koksni vai akmeņogles.
jaunceltne Celtne, ko paredzēts celt, ko pašlaik ceļ vai kas tikko vai nesen ir pabeigta.
Tipa projekts Celtnes, inženierbūves projekts, kas ir paredzēts daudzkārtējai izmantošanai.
pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem.
koncertceļojums Ceļojums, kurā ir paredzēts sniegt koncertus.
slīdceļš Ceļš, arī īpaša josla, kas paredzēta (kā) pārvietošanai slīdes kustībā.
Zīlēt kafijas biezumos Censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti. Izteikt nepamatotus minējumus.
zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni. Minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē). Censties (ko) paredzēt. Arī pareģot.
slēgakmens Centrālais, parasti ķīļveida, elements arkveida pārsedzē.
nēģeri Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji, kas veido negroīdās rases galveno daļu.
nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
pārcepināt Cepinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
apsvilināt Cepot apdedzināt.
nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
ciemnieks Ciema, ciemata iedzīvotājs.
ciematnieks Ciemata iedzīvotājs.
zvejniekciems Ciems, kur vairums iedzīvotāju nodarbojas ar zveju, zivju apstrādi.
magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
klājiens Cieša, blīva kārta, kas sedz kādu virsmu.
asinsbrālība Cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
izurbties Cieši skatoties, saredzēt cauri (kam), caur (ko) - parasti par acīm.
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu. Cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
Cik tālu acis sniedzas (arī sniedz) Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu acis rāda Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedz (arī sniedzas) Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedzas (arī sniedz) Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedzas (arī sniedz), arī cik tālu acis rāda Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās).
Veselības (nostiprināšanas) grupa Cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
temperatūra Cilvēka ķermeņa sasilšanas pakāpe, kas pārsniedz normālo pakāpi.
pozitūra Cilvēka ķermeņa stāvoklis (parasti apzināts, paredzēts noteiktai iedarbībai). Arī poza (1).
empīrija Cilvēka pieredze, ārējās pasaules uztvere, kas balstīta uz pieredzi.
telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem.
individualitāte Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija. Šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
asinsbrāļi Cilvēki, kurus saista cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze. Arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Cilvēks (parasti karavīrs), kas kara laikā aplaupa civiliedzīvotājus.
plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Zemas kārtas cilvēks.
sīkpilsonis Cilvēks ar aprobežotām interesēm, šauru redzesloku.
vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē). Daudz piedzīvojis cilvēks.
kurlmēms Cilvēks, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē). Cilvēks, kam ir liela pieredze (piemēram, kādā darbā).
vājredzīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums.
uguns Cilvēks, kam ir raksturīga liela aizrautība, dedzība, rīcības, darbības aktivitāte.
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
daltoniķis Cilvēks, kam ir redzes defekts - daltonisms.
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
neredzīgs Cilvēks, kam nav redzes spēju.
vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs, lētticīgs cilvēks.
naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
liecinieks Cilvēks, kas apstiprina redzēto, dzirdēto.
skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (kādu darbību, notikumu).
skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties uz cita rēķina.
Pasaules lāpītājs Cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
Pasaules lāpītājs Cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
pirmrindnieks Cilvēks, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
bļauris Cilvēks, kas daudz kliedz, baras.
pielūdzējs Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
fanātiķis Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.).
entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kam), strādā ar sajūsmu, pacilātību. Cilvēks, kuru iedvesmo kāda ideja.
praktikants Cilvēks, kas iegūst pieredzi, iemaņas, prasmes, veicot kādu darbu, kādas darbības.
apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
interpelants Cilvēks, kas iesniedz interpelāciju.
Karātavu putns Cilvēks, kas ir nelabojams noziedznieks, likuma pārkāpējs.
saderināt Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu). Cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
pieaudzis Cilvēks, kas ir sasniedzis pilnīgu fizisko un garīgo briedumu.
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis sava amata prasmes augstāko pakāpi. Tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
bļauka Cilvēks, kas kliedz, brēc. Cilvēks, kas daudz un skaļi baras, lamājas, lādas.
patriots Cilvēks, kas ko (piemēram, savu darbu, darbavietu) ir ļoti Iemīļojis, dedzīgi darbojas tā labā.
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
atturībnieks Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos. Nedzērājs. Atturībnieku biedrība.
kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
puscilvēks Cilvēks, kas nedzīvo darbīgu, pilnvērtīgu dzīvi.
svešs Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts. Nepazīstams cilvēks.
deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem.
aculiecinieks Cilvēks, kas pats ko ir redzējis, novērojis.
respondents Cilvēks, kas pēc uzdota jautājuma sniedz kādu informāciju.
nihilists Cilvēks, kas pilnīgi noliedz visas vērtības, mērķus, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēgu.
sūdzībkalis Cilvēks, kas sacer, iesniedz, parasti nepamatotas, sūdzības.
mākslinieks Cilvēks, kas sasniedzis augstu meistarību, pilnību (kādā praktiskās darbības nozarē).
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
informators Cilvēks, kas sniedz informāciju. Informētājs.
instruktors Cilvēks, kas sniedz instrukciju, apmāca kādā amatā, arī kādai rīcībai, darbībai.
labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību trūcīgajiem, gādā par tiem. Filantrops.
pareģis Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
pravietis Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņo paredzējumus. Arī pareģis.
gaišreģis Cilvēks, kas spēj paredzēt, izprast.
šķielacis Cilvēks, kas šķielē (parasti redzes defekta dēļ).
jauniņš Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies. Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
apdegulis Cilvēks, kurš materiāli cietis ugunsgrēkā, kuram sadegusi iedzīve.
zibeņnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
kaimiņš Cilvēku grupa (piemēram, tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
pirkstgals Cimda daļa, kas sedz pirkstu galus.
Lāpīt pasauli Cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
Lāpīt pasauli Cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
šapito Cirka izrādēm paredzēta izjaucama, pārvietojama celtne no viegla materiāla (piemēram, no brezenta). Dīks, kura izrādes notiek šādā celtnē.
tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji. Svešinieki. Arī precinieki.
citzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs.
svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs. Arī ārzemnieks.
Mierīgie iedzīvotāji Civiliedzīvotāji.
Mierīgie iedzīvotāji Civiliedzīvotāji.
sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi. Vaislai paredzēta cūku mātīte.
ievārījums Cukura sīrupā savārīti augļi vai ogas, kas paredzēti ilgstošai uzglabāšanai.
čehoslovaki Čehoslovakijas pamatiedzīvotāji - čehi un slovaki.
četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
lando Četrvietīga kariete ar atsedzamu augšdaļu.
čīlieši Čīles pamatiedzīvotāji.
kurināms Dabā atrodama vai mākslīgi iegūta viela, ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
dagestāņi Dagestānas APSR pamatiedzīvotāji.
konferansjē Dalībnieks (estrādes uzvedumā, koncertā u. tml.), kas vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam.
uzlaide Daļa, kas pārsniedz (kā) robežizmēru.
Lielākā (arī lielā) daļa (arī tiesa, puse) Daļa, kas pārsniedz pusi.
Lielākā (arī lielā) puse (arī daļa, tiesa) Daļa, kas pārsniedz pusi.
Lielākā (arī lielā) tiesa (arī daļa, puse) Daļa, kas pārsniedz pusi.
ierobežot Daļēji aizsedzot, šķietami sašaurināt, padarīt mazāku.
padzīt Daļēji iedzīt (piemēram, naglu).
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņu pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
Peru pieniņš Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
Peru piens Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni. Peru pieniņš.
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
rutīna Darbā iegūta veiklība, prasme. Pieredze, zināšanas, iemaņas (kādā darbā, pasākumā).
virsstundas Darba laiks, kurā strādā virs noteiktā, paredzētā darba laika. Darbs, ko veic šajā laikā.
prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai. Šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs formālisms, šaura jautājumu izpratne, neiedziļināšanās būtībā.
kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums. Šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis.
iedzeršana Darbība --> iedzert.
iedzīšana Darbība --> iedzīt.
redzēšanās Darbība --> redzēties.
triks Darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīna u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā).
stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē). Laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
beidzot Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
pēdīgais Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
pasportists Darbinieks, kas kārto pasu jautājumus, iedzīvotāju izrakstīšanas un pierakstīšanos dzīvesvietā.
birokrāts Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā.
šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
papilddarbs Darbs, ko veic papildus iepriekš paredzētajam darbam.
Ielikt (arī atdot) (visu) sirdi Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
Ielikt (arī atdot) visus spēkus (arī visu sirdi) Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
Ielikt (visu) sirdi (arī (visus) spēkus), arī ielikt (visu) sevi Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi.
Ielikt (visus) spēkus (arī visu sirdi), arī ielikt (visu) sevi Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi.
gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt).
taisīties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Arī gatavoties (1).
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai. Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Gatavoties (1).
piedzīvotājs Darītājs --> piedzīvot
dārzeņkopība Dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam. Attiecīgā dārzkopības nozare.
sadzerties Daudz iedzert (ko). Daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties (to).
sadzerties Daudz iedzert (zāles).
Rūdīts vilks Daudz pieredzējis un piedzīvojis (piemēram, dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
Vecs buks Daudz pieredzējis, parasti vecs, cilvēks.
Vecs buks Daudz pieredzējis, parasti vecs, cilvēks.
izredzēties Daudz pieredzēt, piedzīvot.
kreimule Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem.
rasene Daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
virsdaudzums Daudzums, kas pārsniedz (kā) vajadzīgo, vēlamo daudzumu.
pārsvars Daudzums, kas pārsniedz kā cita daudzumu.
sālsmaize Dāvana, ko kādam pasniedz, apciemojot viņu jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
kauss Dažādas formas un materiāla, parasti vāzei līdzīgs, izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājiem.
parādīties Dažkārt kļūt redzamam, sastopamam. Gadīties (2).
pavīdēt Dažviet neskaidri parādīties, arī tikko pamanāmi kļūt redzamam.
vīdēt Dažviet, arī tikko parādīties, arī tikko manāmi būt redzamam.
ripa Debess spīdekļa daļa, kas diskveidīgi redzama novērotājam.
disks Debess spīdekļa daļa, kas redzama novērotājam.
uguntiņa Dedzība, aizrautība.
sirsnība Dedzība, aizrautība. Arī (darbības) intensitāte.
sirdsdegsme Dedzība, jūsma, aizrautība.
spars Dedzība, neatlaidība (darbībā, rīcībā).
prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai mācībai, jaunai pārliecībai.
degsme Dedzīga, kaisla, kvēla aizraušanās. Aizrautība, dedzība.
fanātisms Dedzīga, nekritiska, pilnīga pakļaušanās noteiktai reliģijai.
debates Dedzīgas, dzīvas (savstarpējas) pārrunas, arī strīds (par kādu jautājumu).
Sist pie krūtīm Dedzīgi ko apgalvot.
Atbraucīt (arī atrotīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas) Dedzīgi ķerties pie darba.
Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas) Dedzīgi ķerties pie darba.
Atrotīt (arī atbraucīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas) Dedzīgi ķerties pie darba.
Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas) Dedzīgi ķerties pie darba. Dedzīgi strādāt, darboties.
Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) rokas (arī piedurknes) Dedzīgi ķerties pie darba. Dedzīgi strādāt, darboties.
sprikstēt Dedzīgi paust savas jūtas. Arī sprēgāt (3).
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko). Tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.).
traukt Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
traukties Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
Ar visu (arī pilnu) krūti Dedzīgi, aizrautīgai.
Stāvēt par ko (ar visu krūti, arī kā klintij) Dedzīgi, aizrautīgi aizstāvēt, atbalstīt (ko).
Ar (visu) sirdi, arī ar (visu) sirdi un dvēseli Dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.
Ar pilnu (arī visu) krūti Dedzīgi, aizrautīgi.
No (visas) sirds Dedzīgi, aizrautīgi.
Ar visu (arī pilnu) krūti Dedzīgi, aizrautīgi.
Ar sirdi un dvēseli Dedzīgi, aizrautīgi. Ar visu būtni, ar visām jūtām un domām.
sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi. Arī intensīvi, enerģiski (ko darīt).
debatēt Dedzīgi, dzīvi pārrunāt (ko), arī strīdēties (par kādu jautājumu).
aizrauties Dedzīgi, jūsmīgi nodoties (kam).
sprēgāt Dedzīgi, klaji paust savas jūtas.
sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties. Dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
apustulis Dedzīgs aizstāvis, propagandētājs.
temperamentīgs Dedzīgs, arī vitāls (par cilvēku).
degsmīgs Dedzīgs, kaisls, kvēls.
sparīgs Dedzīgs, neatlaidīgs (par cilvēku).
temperaments Dedzīgums, arī vitalitāte.
aizrautība Dedzīgums.
svilināt Dedzināt (1).
kurināt Dedzināt kurināmo, lai radītu siltumu, gaismu.
Dedzināt eglīti Dedzināt svecītes eglītē.
Dedzināt eglīti Dedzināt svecītes eglītē.
Dedzināt darvas mucu Dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
Dedzināt darvas mucu Dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
grēmas Dedzinoša sāpju sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi.
sūrstoņa Dedzinošas, samērā vājas, parasti ilgstošas, sāpes.
smeldze Dedzinošas, sūrstošas, samērā vājas sāpes.
sūrstēt Dedzinoši, samērā vāji, parasti ilgstoši, sāpēt.
smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
kaustisks Dedzinošs, kodīgs (par vielu).
sūrstošs Dedzinošs, samērā vājš, parasti ilgstošs (par sāpēm).
kvēpināt Dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu.
sakvēpināt Dedzinot (ko), radīt ļoti daudz kvēpu, dūmu.
kvēpināt Dedzinot (ko), radīt smaržīgus dūmus.
iededzināt Dedzinot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, ornamentus, zīmes).
izdedzināt Dedzinot izdezinficēt, padarīt tīru.
sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā. Dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
nodedzināt Dedzinot izlietot (visu kurināmo, dedzināmo vai noteiktu tā daudzumu).
izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu, parasti to, kas atrodas kur iekšā), ļaut izdegt (visam, parasti tam, kas atrodas kur iekšā).
sadedzināt Dedzinot iznīcināt (ko), dedzinot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml.
nodedzināt Dedzinot iznīcināt.
izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.). Skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
kurt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns).
kurināt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas, deg (uguns).
sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts.
kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
sakurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst, parasti ļoti, silts, izstaro siltumu.
kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu.
kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu. Kurināt (1).
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās.
pārogļot Dedzinot pārveidot par ogli.
pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu.
tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pēti neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
Laika deglis Deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
Laika deglis Deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
aizdedze Degvielas aizdedzināšana (iekšdedzes dzinējā).
gāze Degvielas pieplūde (iekšdedzes dzinējos).
kapitelis Dekoratīva būvdetaļa, kas novietota starp nesošo un pārsedzošo būvelementu (piemēram, starp kolonnu un antablementu, pīlāru un arku).
prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko). Skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā.
dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs. Cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
trinītis Dēļu sāniskais savienojums (parasti apšuvumā), kurā spraugu starp diviem dēliem pārsedz ar trešo dēli.
gredzentiņš Dem. --> gredzens.
rokturis Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību.
spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi.
rokturis Detaļa (piemēram, iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
cilindrs Detaļa (piemēram, tvaika mašīnā, iekšdedzes dzinējā), kam ir šāda ķermeņa forma.
spals Detaļa (pistolei), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
trizulis Detaļa (stellēs), kas ir paredzēta nīšu saturēšanai.
sviedrene Detaļa, elements (kādā veidojumā), kas ir paredzēts sviedru uzsākšanai.
tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu. Rokturis.
rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
piesūceknis Detaļa, kas rada vakuumu un ir paredzēta (kā) piestiprināšanai pie kādas virsmas.
kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļās izplacina vai paplašina.
surdopedagoģija Detektoloģijas nozare, kas pētī nedzirdīgu un vājdzirdīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai (piemēram, uztura, medikamentu) devai.
Mācību priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas. Mācībpriekšmets.
priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets.
dīdzēt Diedzēt.
dīdzināt Diedzēt.
diedzināt Diedzēt.
knitināt Diedzēt.
iesals Diedzētu graudu produkts, ko parasti izmanto par izejvielu, piemēram, alus, spirta gatavošanai.
pārstaips Diega redzamā daļa pēc noteikta dūriena vai audumu raksta izveidošanas.
dzija Diegi. Diedziņi.
Dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis.
Dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis.
Klusā stunda Dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā).
Klusā stunda Dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā).
Darba diena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
Darba diena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
darbadiena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā). Darba diena.
Dīgšanas ilgums Dienu skaits no sēklas diedzēšanas sākuma līdz tās izdīgšanai.
dienvidslāvi Dienvidslāvijas pamatiedzīvotāji.
slovēņi Dienvidslāvu tauta, Slovēnijas pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā).
dienvidnieki Dienvidu zemju iedzīvotāji.
asns Dīgļi, kas attīstījušies no sēklām, tās diedzējot.
mārks Dīķis (parasti pļavā, ganībās), kas paredzēts, piemēram, linu, kaņepāju, mērcēšanai.
Takts zizlis Diriģēšanai paredzēts zizlis.
Takts zizlis Diriģēšanai paredzēts zizlis.
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
guļamdīvāns Dīvāns, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai.
brilles Divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas, ko lieto redzes spējas palielināšanai.
gredzenots Divd. --> gredzenot.
piedzēris Divd. --> piedzert.
piedzēries Divd. --> piedzerties.
piedzīvojis Divd. --> piedzīvot.
pieredzējis Divd. --> pieredzēt.
redzams Divd. --> r edzēt.
iedzēris Divd.--> iedzert
dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
divjūgs Diviem zirgiem paredzēts.
mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir līdz 49,8 kubikcentimetriem.
līdzdalība Divu vai vairāku personu apzināta, aktīva piedalīšanās noziedzīgā darbībā.
virzība Dokumenta, sūdzības u. tml., nodošana tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
liecība Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
Darba nespējas lapa, arī slimības lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.
Darba nespējas lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu. Slimības lapa.
Slimības lapa, arī darba nespējas lapa Dokuments, kuru PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu.
Darba nespējas lapa, arī slimības lapa Dokuments, kuru PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.
aizdomāties Domājot un fantazējot pilnīgi iejusties, iedziļināties (citos, tālos apstākļos).
iecerēt Domās apsvērt, lai (ko) īstenotu. Paredzēt (ko) veikt.
metafizika Domāšanas metode, kas lietas un parādības aplūko miera stāvoklī kā pabeigtas un nemainīgas, citu no citas neatkarīgas, noliedz iekšējās pretrunas tajās un pretstatu cīņu kā attīstības avotu. Attiecīgā filozofiskā mācība.
dominikāņi Dominikas pamatiedzīvotāji.
veltīt Dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim).
sadzirdīt Dot daudz iedzert (ko). Dodot daudz dzert (ko), panākt, ka pilnīgi padzeras (to).
sadzirdīt Dot daudz iedzert alkoholisku dzērienu. Piedzirdīt.
atmaksāties Dot ienākumus, kas sedz vai pārsniedz (piemēram, ražošanas, pirkšanas) izdevumus.
Ar acīm (pa)mest Dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.).
Ar acīm mest Dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.).
Pamest ar acīm Dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.).
parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko). Rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
atmaksāt Dot, ļaut iegūt (ienākumus, kas sedz vai pārsniedz izdevumus).
aizkravāties Doties prom ar visu iedzīvi (uz jaunu dzīves vietu). _imperf._ Kravāties prom. Nokļūt (kur) ar visu iedzīvi.
izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem).
solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
Ārējās sekrēcijas dziedzeri Dziedzeri, kam ir izvadkanāli uz ārējo vidi.
dzimumdziedzeri Dziedzeri, kas izstrādā dzimumhormonus un dzimumšūnas.
Iekšējās sekrēcijas dziedzeri Dziedzeri, kas izstrādātās vielas ievada tieši limfā vai asinīs.
Piena dziedzeris Dziedzeris, kas izstrādā un izdala pienu.
jodlers Dziesma ar jodlerējot izpildāmu refrēnu (piemēram, Alpu iedzīvotāju tautas dziesma).
refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Piedziedājums.
sadzīvot Dzimumattiecībās iegūt (bērnu). Piedzīvot (4).
smegma Dzimumorgānu tauku dziedzeru sekrēts - bālgana masa.
auss Dzirdes orgāna ārējā, redzamā daļa.
degzīme Dzīvnieka ādā iededzināta atšķirības zīme.
dzīvdzemdētājs Dzīvnieks, kam dīgļa embrionālā attīstība noslēdzas mātes ķermenī un kas piedzimst bez aizsargsegām.
smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
idiotips Dzīvo organismu iedzimto īpašību kopums, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi. Genotips.
istaba Dzīvojamā telpa, kas paredzēta vai iekārtota noteiktam nolūkam.
pretistaba Dzīvojamās ēkas vienā galā atdalīta, parasti neapkurināma, telpa (pārtikas un iedzīves piederumu glabāšanai).
piedzīvot Dzīvojot sagaidīt, pieredzēt (piemēram, nozīmīgu notikumu).
Apdzīvojamā platība Dzīvošanai paredzētā platība (mājā, dzīvoklī).
(Ap)dzīvojamā platība Dzīvošanai paredzētā platība (mājā, dzīvoklī).
dzīvoklis Dzīvošanai paredzēts vairāku telpu (istabu, virtuves, palīgtelpu) kopums ēkā.
zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu.
čigānene Ēdamā sēne ar dzeltenīgi baltu cepurīti un plēvjainu gredzenu ap kātu.
galds Ēdēju grupa, kas sēž vai mēdz sēdēt pie viena galda un kam pasniedz vienādu ēdienu. Galds, pie kura sēž vai mēdz sēdēt šādi ēdēji.
priekšēdiens Ēdiens, ko pasniedz pirms galvenā ēdiena.
eiropieši Eiropas pamatiedzīvotāji.
Pašdarbīgie iedzīvotāji Ekonomiski patstāvīgie iedzīvotāji.
pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena. Eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
augstspriegums Elektriskās strāvas spriegums, kas pārsniedz 250 voltus.
videopastiprinātājs Elektrisko signālu pastiprinātājs, kas paredzēts videosignāla vai televīzijas signāla un skaņas pastiprināšanai.
magneto Elektromagnētisks maiņstrāvas ģenerators elektriskās dzirksteles radīšanai dzinēja cilindros, lai aizdedzinātu deg maisījumu.
Infrasarkanie stari Elektromagnētisks, acīm neredzams starojums, kam viļņu garums ir aptuveni no 0,75 mikroniem līdz 2 milimetriem.
testers Elektromēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piemēram, elektrisko ķēžu pārbaudē). Kombinētais elektromēraparāts.
reģistrs Elektroniskā skaitļotāja atmiņas ātrdarbīgs elements, kas paredzēts datu īslaicīgai uzglabāšanai.
videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo. Siltumelektrostacija.
siltumelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo. Termoelektrostacija.
šūna Elementāra dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvās matērijas galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība). Organisma pamatstruktūra, kas ir visu organismu attīstības, uzbūves un darbības pamatā.
slīdnis Elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), kas ir paredzēts (kā) virzīšanai slīdes kustībā.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
rītamētelis Ērts halāts (parasti no biezāka auduma), kas paredzēts valkāšanai (parasti) mājās.
koncertestrāde Estrāde, kas paredzēta koncertiem.
mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas.
taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle.
sviestmaize Ēšanai paredzēta ar sviestu apziesta maizes šķēle. Šāda maizes šķēle ar uzgriežamiem, piemēram, desu, sieru.
Sausa maize Ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa).
etiopieši Etiopijas pamatiedzīvotāji.
brīvciems Feodālismā - ciems, kura iedzīvotāji bija brīvi no muižas klaušām un nodevām.
Skrandu proletariāts Feodālismā, kapitālismā - viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā un kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu.
filipīnieši Filipīnu salu pamatiedzīvotāji.
videofilma Filma, kura uzņemta un paredzēta demonstrēšanai ar videoierīcēm.
subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālie orgāni izsniedz vietējiem orgāniem ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo orgānu līdzekli.
Gaismas stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
zaļknābis Fiziski nenobriedis, nepieredzējis jaunietis.
flandrieši Flandrijas iedzīvotāji.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
futūrisms Formālistisks mākslas un literatūras virziens (20. gadsimta sākumā), kas absolutizēja kapitālistiskās pilsētas haotisko dinamiku, noliedza pagātnes kultūru un reālistisku mākslas formu.
Burta kalps Formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļa, notikumu) būtība.
Burta kalps Formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļu, notikumu) būtībā.
virsfrēze Frēze, kas paredzēta (kā) virsmas apstrādei.
dzimstība Gada laikā dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem.
gredzens Gada laikā izaugusi (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
mirstība Gada laikā mirušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem.
vecvīrs Gados vecs, arī pieredzējis vīrietis.
Dzimšanas gads Gads, kurā (kāds) ir piedzimis.
cerēt Gaidīt (ko), ilgoties (pēc kā), paredzot ko labu, vēlamu.
karburācija Gaisa un šķidrās degvielas optimāla degmaisījuma veidošana iekšdedzes motoru barošanai.
uguņošana Gaismas efektu radīšana, piemēram, šaujot raķetes, dedzinot attiecīgas vielas.
refrakcija Gaismas staru lūšana (Zemes atmosfērā), kas izraisa šķietamu debess spīdekļu redzamās vietas un formas maiņu.
šūpuļtīkls Galos pakarams, parasti no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā. Arī guļamtīkls.
starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
naktsmice Galvassega, kas paredzēta gulēšanai.
procesors Galvenā ietaise, ierīce (elektroniskajā skaitļotājā), kas veic pēc programmas paredzēto informācijas apstrādi un vada visu (skaitļotāja) darbību.
noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīv nieki) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
tarantass Garākam ceļojumam paredzēti, parasti segti, četrriteņu rati.
reverss Garantijas raksts, ko kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim.
stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
rakstāmgalds Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
rīkoties Gatavoties (kam), iecerēt, paredzēt (ko darīt).
Kā aizsnaudies (biežāk aizmidzis) Gausi, bez spraiguma, arī vienaldzīgi, neka neredzot, nepamanot.
Kā aizmidzis (retāk aizsnaudies) Gausi, bez spraiguma, arī vienaldzīgi, nekā neredzot, nepamanot.
Emaljas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, metāla plāksni noklājot ar stikla pulveri un piededzinot.
Emaljas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, noklājot metāla plāksni ar stikla pulveri un piededzinot.
sensibilizācija Gludspieduma formas izgatavošanai paredzētas metāla plātnes virsmas iepriekšēja ķīmiska apstrāde.
konjunktīva Gļotāda, kas apklāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
smaganas Gļotāda, kas sedz žokļu alveolāros izaugumus un zobu kakliņus.
ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
rokasgrāmata Grāmata, kas satur galveno, nepieciešamo informāciju par kādu nozari un ir paredzēta praktiskam mērķim.
Sapņu grāmata Grāmata, kurā sakopoti norādījumi par sapņu nozīmi, piemēram, nākotnes paredzēšanā.
pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pesārijs Gredzens (parasti no gumijas) dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī.
Dzintara gredzens Gredzens ar dzintaru.
Briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens Gredzens, kurā iestiprināts briljants (dzintars, rubīns u. tml.).
Rubīna gredzens Gredzens, kurā iestiprināts rubīns.
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
krāteris Gredzenveida ieplaka (uz Mēness virsmas).
skriemelis Gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
slēdzējmuskulis Gredzenveida muskalis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraujoties noslēdz vai sašaurina (kā) atveri.
lagūna Gredzenveida ūdenstilpe ap koraļļu salu.
gredzenots Gredzenveida.
gredzenveidīgs Gredzenveida.
grenlandieši Grenlandes iedzīvotāji.
paklājs Grīdas segums (parasti cīņas sportā, vingrošanā), kas ir paredzēts sportistu pasargāšanai no traumām treniņos un sacensībās.
skrullēt Griezt (ko) gredzenveidigi, spirālveidīgi. Arī cirtot.
šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
Grīšļu pūslītis bot Grīšļu orgāns, kas izveidojies no sedzējplēksnes, tās malām saaugot, un aptver auglenīcu.
pālis Gruntī iedziļināts stabs kuģu pietauvošanai.
Veselības grupa Grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
kahetieši Gruzīns - Kahetijas iedzīvotājs.
adžāri Gruzīnu etniska grupa, Adžārijas APSR pamatiedzīvotāji.
guļamtīkls Gulēšanai paredzēts uzkarams tīkls.
mācīties Gūt atziņu, izpratni (pieredzē).
baroties Gūt peļņu, iedzīvoties.
gvinejieši Gvinejas pamatiedzīvotāji.
turboģenerators Ģenerators, ko piedzen tvaika turbīna vai gāzturbīna.
mendelisms Ģenētikas nozare, kas ar ģenētiskās analīzes metodi pētī pazīmju iedzimšanu.
radioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī paaugstinātas radioaktivitātes ietekmi uz iedzimtību.
holandieši Ģermāņu tauta, Holandes pamatiedzīvotāji.
havajieši Havaju salu arhipelāga pamatiedzīvotāji.
romāncements Hidrauliska Javu saistviela, ko iegūst, smalki samaļot zem saķepšanas temperatūras apdedzinātus, mālu saturošus kaļķakmeņus vai dolomītus.
dzimumhormoni Hormoni, ko izdala dzimumdziedzeri.
insulīns Hormons, ko izstrādā aizkuņģa dziedzeris un kas regulē ogļhidrātu maiņu organismā.
pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu. mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
metafizika Ideālistiskajā filozofijā - mācība par esošā būtību, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
intuīcija Ideālistiskajā filozofijā - mistiska spēja izzināt patiesību bez iepriekšējas zinātniskas pieredzes un loģiskiem slēdzieniem.
iracionālisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas ierobežo vai noliedz racionālas izziņas iespējas un aizstāj to, piemēram, ar intuīciju, instinktu, ticību.
deisms Ideālistisks filozofisks uzskats (17. un 18. gadsimtā), kas dievu vai dievišķu spēku atzīst par pasaules pirmcēloni, bet noliedz dievu kā personību un viņa iejaukšanos dabā un sabiedrībā.
apriorisms Ideālistisks uzskats, saskaņā ar kuru telpa, laiks, cēlonība ir formas, kas piemīt cilvēka apziņai neatkarīgi no viņa pieredzes.
Pabāzt zem ūdens Iebāzt (ko ūdenī) tā, ka (ūdens to) nosedz, pārklāj.
posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens.
Uzspiest kauna zīmi Iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
Uzspiest kauna zīmi Iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
Ietaisīt uguni Iededzināt, uzdedzināt uguni.
Ietaisīt (arī uztaisīt) uguni Iededzināt, uzdedzināt uguni.
Uztaisīt (arī ietaisīt) uguni Iededzināt, uzdedzināt uguni.
nodzelt Iedzelt (daudzās vai vairākās vietās) - par kukaiņiem.
iekost Iedzelt (par kukaiņiem).
noēst Iedzelt, iekost (daudzās vietās) - parasti par kukaiņiem.
aizdzīt Iedzenot vai iesitot (ko), aizdarīt.
uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu).
iebaudīt Iedzert (alkoholisku dzērienu).
iemest Iedzert (alkoholisku dzērienu). Izdzert (trauku ar alkoholisku dzērienu).
ieņemt Iedzert (kādu šķidruma daudzumu).
uzdzert Iedzert (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
ielakt Iedzert (par cilvēkiem).
ieraut Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu).
ieķert Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu). Strauji, arī steigā nedaudz ieēst.
iedzerties Iedzert alkoholisku dzērienu un ļoti manāmi apreibt.
Iestiprināt (arī ietaisīt, uztaisīt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
Iestiprināt (arī ietaisīt, uztaisīt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
Ietaisīt (arī uztaisīt, iestiprināt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
Uztaisīt (arī iestiprināt, ietaisīt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
iekampt Iedzert alkoholisku dzērienu.
iestiprināties Iedzert alkoholisku dzērienu.
Uzņemt uz krūts Iedzert alkoholisku dzērienu.
Iemest (kādu) glāzi (arī glāzīti) Iedzert glāzi (glāzīti) alkoholiska dzēriena.
Iemest (kādu) glāzīti (arī glāzi) Iedzert glāzīti (glāzi) alkoholiska dzēriena.
sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (atzīmējot savstarpēju norunu, vienošanos).
sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (parasti izsakot novēlējumu un saskandinot glāzes, kausus u. tml.).
ieklunkšķināt Iedzert tā, ka noklunkšķ.
sazāļoties Iedzert, iešļircināt sev zāļu līdzekļus lielākā daudzumā.
iemesties Iedzerties. Arī piedzerties.
apcere Iedziļināšanās kādā jautājumā un šī jautājuma iztirzāšana (parasti domās). Apcerēšana, pārdomāšana.
pašiedziļināšanās Iedziļināšanās savos psihiskajos stāvokļos, savā būtībā.
nodziļināties Iedziļināties (1).
ieurbties Iedziļināties (apstākļos, notikumos, parādībās).
rakties Iedziļināties (kādā jautājumā, problēmā), pētīt ko.
Klausīties sevī Iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos.
Raudzīties sevī Iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos.
Skatīties (biežāk raudzīties) sevī Iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos.
iezīsties Iedziļināties, iegrimt (kādā darbā, grāmatā u. tml.).
urbties Iedziļināties, parasti, lasot ļoti cītīgi, neatlaidīgi, lai izprastu, apgūtu.
gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties. Arī aizmirsties.
ielūkoties Iedziļināties.
iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties.
urķēties Iedziļinoties, pētījot censties noskaidrot. Arī urbties (3).
sindaktilija Iedzimta delnas vai pēdas deformācija - pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums.
kretīnisms Iedzimta fiziska vai garīga atpalicība vairogdziedzera trūkuma vai pavājinātu funkciju dēļ.
debilitāte Iedzimta psihiskās attīstības nepilnīguma visvieglākā forma.
hemofilija Iedzimta slimība, kam raksturīga pavājināta asins recēšana.
asinsgrupa Iedzimta un dzīves laikā nemainīga asiņu īpašība, kuru nosaka eritrocītos esošās olbaltumvielas.
oligofrēnija Iedzimta vai agrīnā bērnībā iegūta galvas smadzeņu (dažreiz visa organisma) attīstības atpalicība.
Dabiskā imunitāte Iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
Aktīvā imunitāte Iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
Dabiskā imunitāte Iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
diatēze Iedzimta vielmaiņas procesu anomālija, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažām slimībām.
Ģenētiskais (arī iedzimtības) kods Iedzimta, mantota nukleīnskābes molekulās šifrēta informācijas sistēma, kas konsekventi realizējas (dzīvnieku, augu, mikroorganismu) nukleotīdos.
nosliece Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomu).
slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.). Sliecība (2), nosliece (3).
sliecība Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.). Slieksme (2), nosliece (3).
hromosoma Iedzimtības nesēja struktūra šūnas kodolā.
kurlmēmums Iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
Greizā pēda Iedzimts vai iegūts kropļojums - pagriezta un saliekta pēda.
Greizā pēda Iedzimts vai iegūts kropļojums - pagriezta un saliekta pēda.
instinkts Iedzimtu organisma reakciju kopums, kuru forma ir gandrīz nemainīga un kuras nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
pārdzintarojums Iedzintarojums.
iedzirkstēt Iedzirkstēties (1).
iedzirkstīties Iedzirkstēties (2).
iedzirkstīt Iedzirkstīties (1).
paķīlēt Iedzīt (kam), parasti apakšā, ķīli, lai regulētu (tā) stāvokli.
apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas. Pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt).
nodzīt Iedzīt (piemēram, naglas) daudzās (kāda priekšmeta) vietās.
ieart Iedzīt, iegremdēt (piemēram, zemē, ūdenī).
aizdzīt Iedzīt, iesist (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
iemiet Iedzīt, iesist (zemē).
māja Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī.
pamatiedzīvotāji Iedzīvotāji, kas (kādā teritorijā) pieder pie galvenās, parasti lielākās, nācijas, tautas, tautības. Arī pirmiedzīvotāji.
aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū. Iezemieši, pirmiedzīvotāji.
pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
iezemieši Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū. Pirmiedzīvotāji.
Darbaspēka resursi Iedzīvotāji, kurus var izmantot ražošanas procesā.
Darbaspēka resursi Iedzīvotāji, kurus var izmantot ražošanas procesā.
iemītnieks Iedzīvotājs (dzīvoklī, celtnē).
pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml. Iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
dzīvotājs Iedzīvotājs. Iemītnieks.
Kartīšu sistēma Iedzīvotāju apgādes tiešas regulēšanas veids, kad preces pārdod to normētas sadales sistēmas apstākļos pret kartīšu taloniem.
aparteids Iedzīvotāju dalīšana pēc rases pazīmēm, kādu tautību nošķirot no citām kā beztiesīgu vai mazāk tiesīgu.
emigrācija Iedzīvotāju izceļošana no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
tauta Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecības darbu. Process --> dispanserizēt.
Iedzīvotāju mehāniskā kustība Iedzīvotāju migrācija.
migrācija Iedzīvotāju pārvietošanās, pārcelšanās (uz citu teritoriju, vietu).
Iedzīvotāju mehāniskais pieaugums Iedzīvotāju pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
Iedzīvotāju etniskais sastāvs Iedzīvotāju sastāvs pēc tautībām.
Apdzīvotības blīvums Iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
Apdzīvotības blīvums Iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Iedzīvotāju skaita pieaugums, ko nosaka dzimstība.
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Iedzīvotāju skaita pieaugums, ko nosaka dzimstība.
Iedzīvotāju mehāniskais pieaugums Iedzīvotāju skaita pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
Iedzīvotāju dabiskā kustība Iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņas sakarā ar dzimstību un mirstību.
Iedzīvotāju dabiskā kustība Iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņas sakarā ar dzimstību un mirstību.
apdzīvotība Iedzīvotāju skaits kādā teritorijā.
raznočinci Iedzīvotāju starpslānis (Krievijā 18. un 19. gadsimtā), ko veidoja no dažādām kārtām nākuši inteliģenti, kuri strādāja par ierēdņiem, speciālistiem dažādās nozarēs. Šī starpslāņa pārstāvji.
urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās. Pilsētu attīstība, to nozīmes palielināšanās sabiedrības dzīvē.
saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokļa statistisks rādītājs - gada laikā saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
aprast Iedzīvoties (kur), sarodot ar apstākļiem.
Iejusties (arī ielīst) kāda ādā Iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
ieiet Iedzīvoties, iejusties (piemēram, kādos apstākļos).
iekļauties Iedzīvoties, iejusties. Iejūtoties dzīvot līdz! (kam).
iebaudīt Ieēst, iedzert.
Pielikt pie mutes (arī lūpām) Ieēst. Arī iedzert.
pagremdēt Iegremdēt (ko šķidrumā) tā, ka (tas to) nosedz, pārņem.
Pabāzt zem ūdens Iegremdēt, ievirzīt (ko) ūdenī tā, ka ūdens (to) nosedz, pārklāj.
pagrimt Iegrimt (ūdenī) tā, ka (tas) nosedz, pārņem.
Paiet zem ūdens Iegrimt (ūdenī), parasti neviļus, negribēti, tā, ka (tas) nosedz, pārņem. Arī noslīkt.
Iebāzt (retāk iedurt) degunu (arī galvu) Iegrimt darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
Iedurt, (biežāk iebāzt) degunu (arī galvu) Iegrimt darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
Paiet zem ūdens Iegrimt ūdenī, parasti neviļus, negribēti, tā, ka (tas) nosedz, pārņem. Arī noslīkt.
Acis atveras Iegūst redzes spēju (par dažu dzīvnieku mazuļiem).
praktizēties Iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, vingrinoties (piemēram, amatā, darbā).
Ietrenēt aci (arī acis) Iegūt spēju ātri, pareizi uztvert ar redzi (ko).
Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
apdzīvoties Iejusties (jaunā vietā, jaunos apstākļos). Iedzīvoties.
Ielīst (arī iejusties) kāda ādā Iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
Kāda ādā būt (arī atrasties, iejusties) Iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
starteris Iekārta (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai.
slīdlente Iekārta (kā) transportēšanai - kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
piekare Iekārta, detaļa, kas paredzēta (kā) piekāršanai.
slips Iekārta, kas sastāv no ratiņiem un ūdenī slīpi iegremdētām sliedēm un kas ir paredzēta kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī.
Barības galds Iekārta, kur ēdināšanas laikā novieto dzīvniekiem paredzēto barību.
mufeļkrāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms un kurai ir ugunsizturīga vai karstumizturīga kamera.
krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms.
iedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā. Piedzīt.
ieprogrammēt Iekļaut, paredzēt (parasti automāta) programmā.
ieplānot Iekļaut, paredzēt plānā.
ieprojektēt Iekļaut, paredzēt projektā.
ietaisīties Iekļūt (kādā darbā, sabiedriskā stāvoklī). Iekārtojoties kļūt (par ko). Arī iekārtoties, iedzīvoties.
dīzeļmotors Iekšdedzes dzinējs ar pašaizdedzi. Dīzelis (1).
dīzelis Iekšdedzes dzinējs ar pašaizdedzi. Dīzeļmotors.
Benzīna motors Iekšdedzes dzinējs, ko darbina ar benzīnu.
svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.
karburatormotors Iekšdedzes motors, kam degmaisījumu sagatavo karburatorā.
virsnieres Iekšējās sekrēcijas pāra dziedzeris (mugurkaulniekiem) - neliels, plakans veidojums uz nieres augšējā pola.
papildienākumi Ienākumi, ko iegūst papildus iepriekš paredzētajiem ienākumiem.
zināms Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
maršruts Iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru virzās.
rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
makets Iepriekšējs (iespieddarba) paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.). Ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
nokavēties Ierasties vēlāk par paredzēto laiku.
apmeklēt Ierasties, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
ieraudzīt Ieredzēt.
ģēpelis Ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai.
pults Ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī.
nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar rokturiem), kas paredzēta kā pārnešanai un ar ko parasti strādā divi cilvēki.
stroboskops Ierīce (rotējošs disks vai cilindrs ar spraugām, gaismas avots ar attiecīgu frekvenci) periodisku procesu vizuālai novērošanai, arī mērīšanai, izmantojot redzes inerci.
starteris Ierīce luminiscences spuldžu iededzināšanai.
tecīla Ierīce metāla darbarīku asināšanai - abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
Indukcijas spole Ierīce motora aizdedzes sistēmā elektriskā sprieguma paaugstināšanai, augstsprieguma iegūšanai.
deglis Ierīce šķidru vai gāzveida vielu sadedzināšanai, lai iegūtu siltumu vai gaismu.
stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā. Detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām.
vibrators Ierīce vibrāciju radīšanai (piemēram, vibromašīnas piedziņai). Vadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, uztveršanai vai atstarošanai (piemēram, antenā).
radiators Ierīce, ar ko iekšdedzes motoros atdzesē sakarsušo šķidrumu.
spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
deglis Ierīce, degaukla u. tml., kuru izmanto sprādziena izraisīšanai vai (kā) aizdedzināšanai. Degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdedzināšanai.
informators Ierīce, kas sniedz, pārraida informāciju.
bumba Ierīce, kurā ir sprāgstviela, deglis un kura paredzēta nomešanai no lidaparāta vai kuģa.
ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (parasti peldbaseinā, ezerā, upē), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
linete Ierobežots sienas laukums (parasti pusapļa formā), ko pārsedz arka.
iespiegties Ierunāties spiedzīgā balsī.
Iet rotaļās (retāk rotaļu) Īesaistīties rotaļās, izdarīt tajās paredzētās darbības.
aizdziedāties Iesākt dziedāt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iedziedāties.
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par gaismas avotu). Īsu brīdi dzirkstēt. Iedzirkstīties (1).
iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par gaismas avotu). Īsu brīdi dzirkstīt. Iedzirkstēties (1).
aizdzirkstīties Iesākt dzirkstīt. Īsu brīdi dzirkstīt. _biežāk_ Iedzirkstīties.
aizsvilināt Iesākt svilināt. Aizdedzināt.
perspektīva Iespēja. Izredzes.
cerības Iespējas, izredzes (ko īstenot).
ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas (piemēram, tūristiem) par kādu ģeogrāfisku vietu. Iespieddarbs, kas (muzeja, izstādes apmeklētājiem) sniedz ziņas par eksponātiem.
kailmateriāls Iespiedumā neredzamais materiāls.
aģentūra Iestāde, kas vāc informāciju un sniedz to (presei, radio, televīzijai).
šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
iegulties Iestāties un kļūt redzamam (kur)- par tumsu, krēslu.
ieķīlēt Iestiprināt, iedzenot ķīli.
Ņemt atvaļinājumu Iet atvaļinājumā, izmantot (likumā paredzētajā kārtībā piešķirto) atvaļinājumu.
krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
apslīpēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka viņš apgūst pieklājības normas, manieres. Dot praktisku pieredzi.
aptvert Ietvert redzes lokā. Uztvert (par skatienu).
ieņemt Ievadīt organismā (iedzerot, apēdot).
Izlīdzināt kursu Ievadīt transportlīdzekli paredzētajā kursā, parasti pēc novirzīšanās no tā.
Izlīdzināt kursu Ievadīt, piemēram, lidaparātu, kuģi, paredzētajā kursā, parasti pēc novirzīšanās no tā.
izlūkot Ievākt ziņas (piemēram, par pretinieku, apvidu, kaujas darbības rajona iedzīvotājiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem).
aizskrambāt Ievilkt nedziļu skrambu. _biežāk_ Ieskrambāt.
iegremdēt Ievirzīt dziļumā uz leju tā, ka nav redzams. Ievietot, izbūvēt dziļumā (zem kā).
gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
apgredzenot Iezīmēt (putnu) ar īpašu gredzenu, apliekot to ap putna kāju.
pārvalks Iežu kārta, sistēma, kas pārklāj, sedz (ko).
valks Ikdienai paredzētais (parasti apģērbs).
izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (sniedzot nepareizas ziņas).
izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
izredzēties Ilgāku laiku, daudz redzēt (ko). Pilnīgi iepazīt.
čūlot Ilgi nedzīt. Būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
odiseja Ilgs ceļojums, klejojums ar daudziem piedzīvojumiem.
Psiholoģiskais karš Imperiālistisko valstu pasākumu sistēma, kas vērsta pret citām valstīm ar mērķi iedragāt to iedzīvotāju morāli politisko un psihisko noskaņojumu.
koloniālisms Imperiālistisko valstu politika - ekonomiski vājāk attīstītu zemju pakļaušana, teritoriju sagrābšana, kolonizēšana, pirmiedzīvotāju apspiešana.
klaburčūska Indīga čūska ar ādas gredzeniem ap asti (Amerikā).
indieši Indijas republikas pamatiedzīvotāji.
vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
indonēzieši Indonēzijas republikas pamatiedzīvotāji.
ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
mašīninformācija Informācija, ko glabā un izsniedz informācijas mašīna.
papildinformācija Informācija, ko iegūst, sniedz, kas pastāv papildus sākotnējai, jau esošajai informācijai.
liecība Informācija, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
autodafē Inkvizīcijas tiesas sprieduma pasludināšana un izpildīšana. Notiesāto publiska sadedzināšana uz sārta.
sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
programmatisms Instrumentālu skaņdarbu veidojums ar noteiktu vārdos izteiktu programmu, kas atsedz to saturu.
raibs Interesants, neparasts (par notikumiem, piedzīvojumiem).
kronēt Īpašā ceremonijā pasludināt par monarhu, pasniedzot monarha varas simbolus.
limits Īpašā lēmumā, pavēlē, noteikumos paredzētais maksimālais (kā) lielums, skaits u. tml.
mazgātava Īpaša telpa, celtne, arī vieta, kas paredzēta, iekārtota (kā) mazgāšanai.
tīrītava Īpaša telpa, celtne, vieta, arī uzņēmums, kas ir paredzēts, iekārtots (kā) tīrīšanai.
kūja Īpaša, atbalstam paredzēta, spieķim līdzīga nūja, arī jebkura nūja, ko izmanto atbalstam (ejot, stāvot).
oriģinālpudele Īpašas formas pudele, kas paredzēta noteiktam izstrādājumam. Pudele, kurā pārdod kādu izstrādājumu.
diedzētava Īpaši iekārtota telpa (sēklu) diedzēšanai.
pāreja Īpaši izbūvēts, parasti segts, gaitenis, kas paredzēts pāriešanai no vienas celtnes uz otru.
tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli). Tautas skaitīšana.
Tautas skaitīšana Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli). Tautskaite.
vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piemēram, viesnīcā, sanatorijā, transporta līdzeklī).
Novelkamā bildīte Īpaši sagatavots plāns attēls, kas paredzēts pielīmēšanai pie kādas virsmas, attēlu samitrinot un atdalot tā pamatni.
vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts baits sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
naktspods Īpašs pods ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai.
pods Īpašs podveida trauks ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai: naktspods.
siekalas Īpašu mutes dobuma dziedzeru sekrēts - šķidrums bez krāsas un garšas.
Kārts šūpulis (kādam) Ir piedzimis (kādā vietā, laikā).
Kārts šūpulis (kādam) Ir piedzimis (kādā vietā, laikā).
irāņi Irānas iedzīvotāji.
pusjaka Īsa jaka, kas parasti sniedzas līdz jostasvietai.
tosts Īsa uzruna, īsa apsveikuma runa (viesībās, sarīkojumos u. tml.), pēc kuras uzaicina iedzert par godu kādam, kam.
mošeja Islama reliģiskajam kultam paredzēta celtne.
puskažoks Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk. Puskažociņš.
puskažociņš Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk. Puskažoks.
pusmētelis Īss mētelis, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem.
iekliedziens Īss, aprauts kliedziens.
vainags Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojama avotu.
oreols Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojuma avotu.
nobrāzmot Īsu brīdi izpausties strauji, dedzīgi un pārstāt izpausties.
nozibsnīt Īsu brīdi kļūt pēkšņi, strauji redzamam, pamanāmam.
paredzēties Īsu brīdi kļūt redzamam, parādīties.
pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam (par to, kas strauji kustas, pārvietojas, parasti garām). Īsu brīdi būt redzamam (par to, kam strauji virzās garām).
parēgoties Īsu brīdi rēgoties, būt redzamam.
pavīdēt Īsu brīdi, parasti neskaidri, parādīties, kļūt redzamam.
nozibēt Īsu brīdi, vienu reizi kļūt redzamam, pamanāmam.
nozibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
Dabūt just Izbaudīt, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
balot Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu).
balēt Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu). Balot (1).
gaismot Izdalīties, būt redzamam (uz tumšāka fona).
balot Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona.
balsnīt Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona.
ēnoties Izdalīties, būt redzamam uz gaiša fona (piemēram, par tumšu priekšmetu, figūru).
palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika nekā paredzēts (kādam nolūkam).
Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika, nekā paredzēts (kādam nolūkam).
degums Izdegusi vai izdedzināta vieta (piemēram, mežā).
degsnis Izdegusi vai izdedzināta vieta (purvā, mežā), kas aizaugusi ar zāli vai (skujkoku) jaunaudzi.
papildizdevumi Izdevumi (naudas summas), kas rodas papildus iepriekš paredzētajiem izdevumiem.
izdīdzēt Izdiedzēt.
izdīdzināt Izdiedzēt.
iesalasni Izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši.
izbaudīt Izjust un pārdzīvot. Arī piedzīvot.
iedalīt Izkārtot (laiku), paredzot (tā) izlietojumu.
izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
pāraugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, pārspēt (kādu).
asināt Izkopt, attīstīt (prātu, retāk dzirdi, redzi).
vairoggredzens Izliekts vairogveida gredzens.
nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
papildizmaksa Izmaksa, ko saņem vai izsniedz papildus iepriekš paredzētajai izmaksai.
realizēt Izmantot, arī īstenot (ko paredzētu, iespējamu).
rezervāts Izolēta teritorija, uz kuru piespiedu kārtā pārceļ dzīvot pamatiedzīvotājus (piemēram, indiāņus Amerikā).
brāzmot Izpausties strauji un dedzīgi, ar pēkšņiem uzplūdiem.
atmirdzēt Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
atmirgot Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
atspoguļoties Izpausties, būt redzamam (sejas izteiksmē, balsī, kustībās u. tml.).
papildizpeļņa Izpeļņa, ko saņem papildus iepriekš paredzētajai peļņai.
apsteigt Izpildīt (plānus, ieceres) ātrāk nekā paredzēts.
debess Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama novērotājam no Zemes.
starot Izplatīt gaismu (par gaismas avotu). Būt gaišam, labi saredzamam (par gaismu).
izlauzties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu. Kļūt redzamam cauri (kam), caur (ko) - parasti par debess spīdekļiem.
spīdēt Izplatīties, būt, parasti labi, redzamam (par gaismu).
pārņemt Izplatoties aizdedzināt (piemēram, celtni, mežu) - par uguni.
viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
apsvilināt Izraisīt dedzinošu sajūtu (par vielām).
izgrauzt Izraisīt dedzinošu sajūtu, iekaisumu (acīs) - par dūmiem, putekļiem u. tml.
iekosties Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par salu, aukstumu).
dzelt Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.).
iekost Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām).
sadzelt Izraisīt, parasti stipru, sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, kodīgām vielām u. tml.). Izraisīt šādu sajūtu, arī savainot (par ko karstu).
raibot Izraisīties redzes traucējumiem (šķietamu plankumu veidā), piemēram, aiz uztraukuma, noguruma.
Priekā! Izsaucas, uzaicinot kopā iedzert.
izlīst Izslīdēt, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem).
blāzmot Izstarot vai atstarot (vāju) gaismu. Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu gaišumu.
acs Izteiksme, kas saistīta ar redzes orgānu.
aizliegums Izteikums, ar ko aizliedz.
marsieši Iztēlē radīti Marsa iedzīvotāji.
selenīti Iztēlē radīti Mēness iedzīvotāji.
skatīt Iztēlot (ko), parasti redzes priekšstatos.
Gara acīm skatīt (arī redzēt) Iztēlot redzes priekšstatos.
Gara acīm redzēt (arī skatīt) Iztēlot redzes priekšstatos.
Gara acīm skatīt (arī redzēt) Iztēlot redzes priekšstatos.
pārtērēt Iztērēt vairāk nekā paredzēts (laiku).
pārtērēt Iztērēt vairāk nekā vajadzīgs, paredzēts (piemēram, līdzekļus, izejmateriālus).
uzturs Iztikai paredzētie uzturlīdzekļi (kādam).
nievāt Izturēties (pret kādu) noliedzoši, ar pazemojošu necieņu. Pelt.
Slīdēt pa virsu (arī virspusi) Izturēties, rīkoties, runāt pavirši, virspusēji, neiedziļinoties būtībā.
klinkers Izturīgs būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot māla masu līdz pilnīgai saķepšanai, bet nepārstiklojot.
pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
gult Izveidoties, būt redzamam, izpausties (piemēram, sejā, acīs).
evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa.
racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi.
naktsjaka Jaka, kas paredzēta gulēšanai.
atnācējs Jauns iemītnieks, iedzīvotājs.
prozelīts Jauns un dedzīgs kādas mācības, kustības, virziena piekritējs.
zaļš Jauns, fiziski un garīgi nenobriedis, darbā nepieredzējis.
pienapuika Jauns, nezinošs, nepieredzējis vīrietis.
stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
maori Jaunzēlandes pirmiedzīvotāji.
viedēt Jaust, arī paredzēt, iecerēt.
papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā). Jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju.
sinagoga Jūdaisma reliģiskajam kultam paredzēta celtne.
Iekšējā jūra Jūra, kas dziļi iesniedzas kontinentā un ko ar okeānu savieno jūras šaurums.
kazuists Jurists, kam ir pieredze kazuistikā (1).
advokāts Jurists, kas aizstāv vai pārstāv kādu personu tiesu lietās vai sniedz padomus juridiskos jautājumos.
jūrmalnieks Jūrmalas (2) iedzīvotājs.
degt Just dedzinošas, sūrstošas sāpes (parasti no ievainojuma).
puika Kādā cilvēku grupā labi iekļāvies, ieredzēts vīrietis.
Likuma analoģija Kāda likuma nosacījuma attiecināšana uz kodeksā neparedzētu gadījumu uz līdzības pamata.
Likuma analoģija Kāda likuma nosacījuma attiecināšana uz kodeksā neparedzētu gadījumu uz līdzības pamata.
spietuve Kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai.
pamatnacionalitāte Kādas teritorijas pamatiedzīvotāju nacionalitāte.
karsēt Kairinoši (uz ko) iedarbojoties, izraisīt dedzinošu sajūtu.
Kājas nemetas pie zemes Kājas nesniedzas līdz zemei.
kaklariņķis Kaklagredzens.
kalendārs Kalendāram atbilstošs. Kalendārā paredzēts.
Noplēšamais kalendārs Kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz īpašas, izplēšanai paredzētas lapas.
kalnietis Kalnu apvidus iedzīvotājs.
dolomītkaļķi Kaļķi, ko iegūst, apdedzinot dolomītu (2).
kanādieši Kanādas iedzīvotāji.
Kapa vieta Kapam paredzētā vieta kapsētā.
Kapa vieta Kapam paredzētā vieta kapsētā.
titulsaraksts Kapitālieguldījumu plānā paredzēto jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātiem projektiem un tāmēm.
geto Kapitālistiskajās valstīs - pilsētas daļa, kur piespiedu kārtā novietota pie kādas rases, tautas, reliģijas vai profesijas piederīga iedzīvotāju grupa.
krīze Kapitālistiskās atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga krasa vispārēja (arī dažu nozaru) ražošanas sašaurināšanās, ko rada pretruna starp preču relatīvo pārprodukciju un iedzīvotāju ierobežoto pirktspēju.
slidkāpnes Kāpnes ar īpaši piestiprinātu gludu plāksni, kas paredzēta lejupslīdei (piemēram, ūdenī).
ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais.
trepes Kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
kāpnes Kāpšanai paredzēts rīks, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
Jūras kājnieki Kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
Jūras kājnieki Kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
kontribūcija Kara laikā - piespiedu nodoklis, nodeva no okupētās teritorijas iedzīvotājiem.
karamateriāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi). Kara materiāli.
Kara materiāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi). Karamateriāli.
Kara materiāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi). Karamateriāli.
karamašīna Karadarbībai paredzēto bruņoto spēku, materiālo vērtību un līdzekļu, arī organizatorisko pasākumu kopums.
tarāns Karakuģa priekšvadņa izcilnis, kas paredzēts pretinieka kuģa dragāšanai.
desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
formējums Karaspēka vai civiliedzīvotāju vienība.
formācija Karaspēka vai civiliedzīvotāju vienība. Formējums.
Ārzemnieku (arī ārzemju) leģions Karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās.
sibīrieši Karavīri īpašās pirmsrevolūcijas Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt laimēja no Sibīrijas iedzīvotajiem. Sibīrijas strēlnieki.
kazaks Karavīrs Sarkanās Armijas īpašā kavalērijas daļā, kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem.
magnezīts Karbonātu klases kalcīta grupas balts, iedzeltens vai pelēcīgs minerāls.
nokarsēt Karsējot panākt, ka (priekšmets, viela) sasniedz augstu temperatūru.
pasterizēt Karsēt (ko) temperatūrā, kas nesasniedz 100 Celsija grādus, lai iznīcinātu (tajā), piemēram, daļu mikroorganismu.
pastkarte Karte (parasti mākslinieciski izveidota), kas paredzēta sarakstei.
anarhists Kārtības noliedzējs, stihiskuma, patvaļas sludinātājs. Cilvēks, kas rīkojas patvaļīgi.
Darvas muca Kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina līgosvētkos.
burtene Kaste ar nodalījumiem tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju ievietošanai.
šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai.
Katoļu baznīca Katolicisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
sakļa Kaukāza kalnu iedzīvotāju mājoklis (parasti mūra, kleķa, ķieģeļu celtne ar lēzenu jumtu).
kaukāzieši Kaukāza republiku un autonomo apgabalu iedzīvotāji.
lezgīni Kaukāza tauta, daļa no Dagestānas APSR un Azerbaidžānas PSR ziemeļdaļas pamatiedzīvotājiem.
izkaulēt Kaulējoties iegūt (no kāda) savā īpašumā (parasti ko vairāk vai lētāk nekā paredzēts).
Augstas lietas Kaut kas grūti sasniedzams.
kenijieši Kenijas pamatiedzīvotāji.
panorāma Kinematogrāfijas sistēma, ar kuru kinofilma no kāda centra fiksē visu riņķveida redzes lokā esošo, sistēma kinofilmas projicēšanai uz riņķveidīgi novietotu ekrānu kopuma.
Televīzijas filma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm.
telefilma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm. Televīzijas filma.
seanss Kinofilmu programmas vai kinofilmas izrāde. Šim nolūkam paredzētais laika sprīdis.
stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei.
aizklāt Klājot (ko) priekšā, panākt, ka kļūst neredzams, mazāk redzams. Klājot (ko) priekšā, pasargāt, maskēt u. tml. _imperf._ Klāt ciet. Aizsegt.
Kliedz (arī bļauj) kā aizkauts Kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
Kliedz (arī bļauj) kā aizkauts Kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
Bļauj (arī kliedz) kā aizkauts Kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
bļāviens Kliedziens.
atkliegties Kliedzot atbildēt, atsaukties uz saucienu.
piekliegt Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
izkliegt Kliedzot, arī skaļā balsī runājot vai dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (parasti rīkli).
Nākt (biežāk būt) krietnā (retāk labā, varenā) dūšā Kļūt (būt) iereibušam, piedzērušam.
apkurlt Kļūt gandrīz nedzirdīgam (parasti uz neilgu laiku).
tīties Kļūt grūti saredzamam (piemēram, miglā, tumsā).
dzist Kļūt grūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām). Bālēt.
aizdzeltēt Kļūt iedzeltenam, iesākt dzeltēt (par lapām, kokiem).
apdzeltēt Kļūt iedzeltenam. Mazliet nodzeltēt.
nogrimt Kļūt klusākam, arī nedzirdamam (par skaņu).
noslāpt Kļūt ļoti klusam, nedzirdamam (par skaņu).
bankrotēt Kļūt maksāt nespējīgam, pārtraukt kārtot saistībās paredzētos maksājumus (par kapitālistisko valstu saimnieciskajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem).
rūsēt Kļūt necaurredzamam, netīram, nespodram.
izgaist Kļūt nedzirdamam (attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu. Arī apklust, izskanēt (par skaņu).
pagaist Kļūt nedzirdamam (skaņas avotam attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu. Arī apklust, izskanēt.
apslāpt Kļūt nedzirdamam vai vāji dzirdamam.
nosmakt Kļūt nedzirdamam vai vāji dzirdamam.
izbalēt Kļūt nespodram, necaurredzamam.
izbālēt Kļūt nespodram, necaurredzamam.
nobālēt Kļūt nespodram, necaurredzamam.
padzist Kļūt pagrūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām).
gaist Kļūt pamazām neredzamam, nesaskatāmam (attālinoties, apņemot miglai, tumsai u. tml.).
pārdzeltēt Kļūt pārāk dzeltenam, pārsniedzot vēlamo brieduma, gatavības pakāpi.
parādīties Kļūt redzamam (apgaismojumā).
pašķirties Kļūt redzamam (no kādas vietas). Atklāties, atvērties, pavērties (skatienam).
atklāties Kļūt redzamam (par ainavu, skatu). Pavērties.
iemelnēties Kļūt redzamam (par ko melnu, tumšu).
atvērties Kļūt redzamam (raugoties no kādas vietas). Atklāties, pavērties (skatienam).
pavērties Kļūt redzamam (skatītājam no kādas vietas). Atklāties (skatienam).
atvīdēt Kļūt redzamam, arī sākt blāvi spīdēt, tiekot apgaismotam.
atklāties Kļūt redzamam, ja tiek noņemts, atvirzīts tas, kas aizsedz, apklāj, vai atvirzās tas, kas aizsedz.
parādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, nonākt redzes lokā (piemēram, par priekšmetiem, dabas veidojumiem, to daļām).
rādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, parādīties (piemēram, par vietu, priekšmetu, parādību).
Nākt redzamam Kļūt redzamam.
Nākt redzamam Kļūt redzamam.
parādīties Kļūt šķietami redzamam, saskatāmam (nepareizā īstenības uztverē).
izdilt Kļūt tādam, kam ir ļoti maza redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
dilt Kļūt tādam, kam ir mazāka redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
sadilt Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā daļa, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
piedegt Kļūt tādam, kam pie dibena, sienām pielīp kas karstumā daļēji sadedzis (parasti par trauku).
sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu mūža posmu, arī kādu laikposmu).
tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piemēram, īpašība, skaitliskā vērtība).
klāties Kļūt tādam, ko klāj, sedz (parasti kāda viela).
padzist Kļūt tādam, kura gaisma ir vājāk redzama (parasti par debess spīdekļiem).
izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu). Kļūt tādam, kurā kas norisinās, notiek citādi nekā iepriekš, nekā paredzēts.
attālināties Kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
atdzist Kļūt vienaldzīgam (pret ko). Pazaudēt sajūsmu, dedzīgumu. Atsalt.
apmale Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplādu).
pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
koptelpas Kolektīvai lietošanai paredzētas telpas.
sipaji Koloniālais karaspēks (Britu impērijā), kas galvenokārt bija savervēts no vietējiem iedzīvotājiem.
kolonists Kolonijas (1) iedzīvotājs, kas ieceļojis no metropoles.
kolumbieši Kolumbijas pamatiedzīvotāji.
Ilgperioda komēta Komēta, kas periodiski redzama pēc samērā ilga laika.
Ilgperioda komēta Komēta, kas periodiski redzama pēc samērā ilga laika.
Īsperioda komēta Komēta, kas periodiski redzama pēc samērā neilga laika.
Īsperioda komēta Komēta, kas periodiski redzama pēc samērā neilga laika.
reduktors Kompakts (parasti zobratu) mehānisms, kas (parasti) ir ievietots atsevišķā korpusā un paredzēts vārpstu ātruma izmaiņai ar konstantu pārnesuma attiecību.
palīgzīmējums Kompozīcijas pirmais mets (kartonā), arī detaļu zīmējums, kas atbilst (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem.
turbokompresors Kompresors, ko piedzen turbīna.
Nāves nometne Koncentrācijas nometne (fašistiska režīma valstīs) cilvēkiem, ko paredzēts nogalināt.
Nāves nometne Koncentrācijas nometne (fašistiska režīma valstīs) cilvēkiem, ko paredzēts nonāvēt.
oratorija Koncertizpildījumam paredzēts lielas formas skaņdarbs ar dramatisku sižetu korim, solistiem (vokālistiem) un simfoniskajam orķestrim.
vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo (dažādu līkumotu formu, piemēram, gredzenu, veidā), vārot verdošā taukvielā.
tilts Konstrukcija (parasti telpas augšdaļā), kas ir paredzēta pārejai, (kā) novietošanai.
jumts Konstrukcija, kas sedz (celtni) no augšas. Šīs konstrukcijas segums.
jumts Konstrukcija, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību. Šāda augšējā daļa (transportlīdzeklim, tā kabīnei).
rozete Kontaktligzda (parasti apaļa), ko piestiprina pie sienas vai iedziļina sienā.
piltuve Konusveida priekšmets (ar plānām sienām un parasti cauruļveida apakšdaļu), kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar samērā šauru atveri.
Ruļļu ceļš Konveijers, kas sastāv no rotējošiem cilindriem un ir paredzēts kravu pārvietošanai.
mesli Kopīgs nodoklis (pirmatnējā kopienā, verdzības iekārtā un feodālisma sākuma posmā), ko ievāca no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
speciālkorespondents Korespondents, kas sniedz speciālu informāciju par ko.
naktskrēms Kosmētisks krēms, kas paredzēts ieziešanai pirms gulētiešanas.
rezerve Krājums (piemēram, izejvielas, naudas līdzekli), kas izmantojams noteiktas vajadzības gadījumā. Tas (piemēram, mašīna, celtne, konstrukcija), kas paredzēts izmantošanai papildu vajadzībām.
restes Krāsns daļa, uz kuras sadedzina cieto kurināmo.
Vannas krāsns Krāsns, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai sakarsētu ūdeni vannai.
aizkrāsot Krāsojot padarīt necaurredzamu, necaurspīdīgu u. tml. Krāsojot aizsegt.
piekrāsot Krāsojot pieskaņot (kā) krāsu vēlamajam, paredzētajam paraugam.
eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa).
vagons Kravas daudzums, kas ietilpst šādā kravas pārvadāšanai paredzētā transportlīdzeklī, tā sastāva daļā.
naktskrekls Krekls, kas paredzēts gulēšanai.
Goda krēsls Krēsls, kas paredzēts ciemiņiem, viesiem.
Goda krēsls Krēsls, kas paredzēts ciemiņiem, viesiem.
guļamkrēsls Krēsls, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai.
senkrievi Krievu tauta samērā senā attīstības stadijā (aptuveni no 8. gadsimta līdz 14. gadsimtam). Kijevas Krievzemes iedzīvotāji.
Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kartībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kārtībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
starpniecība Krimināltiesībās - darbība, kas sekmē nelikumīgu vienošanos, darījumu starp kontrahentiem un kas likumā paredzētos gadījumos ir krimināli sodāma.
dievmaize Kristietības kultā - maize, ko pasniedz dievgalda ceremonijā.
kopti Kristīgie senās Ēģiptes iedzīvotāji, viņu pēcteči.
baznīca Kristīgo konfesiju reliģiskajam kultam paredzēta celtne.
Litogrāfijas krīts Krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, lauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka.
plūškoks Krūms vai koks ar iedzelteniem vai baltiem ziediem čemurveida skarās un sarkaniem vai melni violetiem augļiem.
mastīts Krūts dziedzera iekaisums.
mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu).
bibliotēka Kultūras un izglītības iestāde vai kādas organizācijas, iestādes daļa, kas krāj, apstrādā un glabā iespieddarbus (arī rokrakstus) un izsniedz tos lasītājiem.
kuļtrumulis Kuļaparāta detaļa, kas atrodas virs kuļkurvja un sastāv no vārpstas ar nostiprinātiem diskiem un gredzeniem.
pārkult Kuļot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
vārtnieks Kuņģa izeju noslēdzošs muskuļu gredzens, kas pēc vajadzības atveras vai aizveras.
pārkūpināt Kūpinot pieļaut, ka (zivis, gaļas produkti) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
cigoriņi Kurvjziežu dzimtas lakstaugi ar baltu vai iedzeltenu sakni.
kurzemnieki Kurzemes pamatiedzīvotāji.
tāmnieki Kurzemes ziemeļdaļas iedzīvotāji, kas runā lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs.
Tautas fronte Kustība, kas apvieno daudzus (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotājus politiskai, ekonomiskai cīņai. Attiecīgā organizācija.
parādīties Kustībā, virzībā kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
īri Ķeltu tauta, Īrijas pamatiedzīvotāji.
stāvs Ķermeņa pamatdaļa (cilvēkam). Apģērba daļa, kas sedz (cilvēka) ķermeņa pamatdaļu.
mehānisms Ķermeņu (sviru, vārpstu, zobratu, izciļņu) sistēma (piemēram, mašīnā, ierīcē), kas paredzēta viena vai vairāku ķermeņu kustības pārveidošanai vēlamajā citu ķermeņu kustībā. Arī mašīna, ietaise.
ķieģeļceplis Ķieģeļnīca. Ķieģeļu apdedzināšanas krāsns. Iekārta ķieģeļu ražošanai.
attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismas jutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu.
Gaišas acis Laba redze.
Gaišas acis Laba redze.
ass Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.). Ļoti skaidrs.
skaudrs Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.). Ļoti skaidrs. Ass (9).
Piesiet dūšu Labi, sātīgi paēst. Ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu. Izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
Piesiet dūšu Labi, sātīgi paēst. Ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu. Izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
Zvaigžņu (arī sideriskais) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365, 26 diennaktis).
Sideriskais (arī zvaigžņu) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis).
Zvaigžņu (arī sideriskais) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis).
darbalaiks Laiks, kas paredzēts darbam (uzņēmumā, iestādē). Darbadienas (1) ilgums.
dūmot Laist dūmus virsū (bitēm, lai tās nedzeltu).
tēviņš Laivas, kuģa priekšgala un pakaļgala detaļa, kas paredzēta ūdens, viļņu šķelšanai.
naktslampa Lampa, kas apgaismo mazu laukumu un paredzēta izmantošanai pie guļasvietas naktī.
Dalīta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei (piemēram, pērkones lapa).
Šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa).
Šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa).
Plūksnaini šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, pienenes lapa).
Olimpiskā lāpa Lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes olimpisko uguni uz olimpisko spēļu vietu.
Olimpiskā lāpa Lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes olimpisko uguni uz olimpisko spēļu vietu.
dīgļlapa Lapas aizmetnis sēklas dīglī. Pirmā lapa, kas redzama pēc sēklas uzdīgšanas.
saulsardzene Lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni.
mušmire Lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga.
ūdensblusas Lapkāju kārtas ģints, pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem. Šīs ģints dzīvnieki.
parmēlijas Lapu ķērpji (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopami uz akmeņiem, koku stumbriem.
ielasīties Lasot (grāmatu, žurnālu u. tml.), pamazām iedziļināties.
smolts Lašu mazuļu attīstības stadija, kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru. Šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis.
latgalieši Latgales pamatiedzīvotāji.
latīņamerikāņi Latīņamerikas valstu iedzīvotāji.
nevāca Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam) pretstatā privileģētajiem vāciešiem.
nameļnieks Lauku iedzīvotājs, kam pieder niecīgs zemes gabals.
zemnieks Lauku iedzīvotājs, kas nodarbojas ar zemkopību.
bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kuram nav zemes īpašuma vai kuram ir niecīgs zemes gabals.
laucinieks Lauku iedzīvotājs.
saimnieks Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes.
saimniekkārta Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes. Saimnieki.
sēta Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas. Lauku sēta.
Lauku sēta Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ražošanas un dzīvojamās ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas.
stāvlaukums Laukums, kas ir paredzēts transportlīdzekļu novietošanai.
Laulības riņķis Laulības gredzens.
Laulājamais gredzens Laulību gredzens.
guļamlāviņa Lāviņa, kas paredzēta, izmantojama gulēšanai.
monoklis Lēca (redzes optisko defektu labošanai), kas ieliekama acs dobuma priekšējā daļā.
kontaktlēca Lēca, ko uzliek tieši uz acs ābola (redzes optisko defektu labošanai).
Ledus stadions Ledus halle. Sporta sacensībām paredzēts ledus ceļš vai ledus laukums kopā ar skatītāju tribīnēm un palīgtelpām.
plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
radiolektorijs Lekciju cikls, kas paredzēts pārraidīšanai pa radio.
lauzties Lēni, pakāpeniski kļūt redzamam cauri kādam aizsegam (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
izpeldēt Lēni, slīdoši izvirzoties (parasti no tumsas, miglas, mākoņiem), kļūt redzamam (par debess spīdekļiem). Parādīties.
uzpeldēt Lēni, slīdoši virzoties, arī šķietami virzoties, parādīties, kļūt redzamam - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā). Šādai uzšuvei, apdarei paredzēts veidojums.
transportieris Leņķu mērīšanai un konstruēšanai paredzēts instruments, kas sastāv no lineāla un 180 grādu iedaļās sadalīta pusgredzena.
libānieši Libānas pamatiedzīvotāji.
lībieši Lībijas pamatiedzīvotāji.
triecienlidmašīna Lidmašīna, kas ir paredzēta uzbrukumiem no neliela augstuma un attāluma.
uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta aviācijas degvielas transportēšanai un citu lidaparātu nodrošināšanai ar degvielas krājumiem, to papildināšanai lidojuma laikā.
līdzzinātājs Līdzdalībnieks (parasti noziedzīgā darbībā).
Ārštata fonds Līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki.
Bezļaužu fonds Līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku darba atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki.
Bezpersonu fonds Līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku darba atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki. Bezļaužu fonds. Ārštata fonds.
papildlīdzeklis Līdzekļi, ko, piemēram, izmanto, piešķir papildus paredzētajiem, plānotajiem līdzekļiem.
noliegties Liedzoties neatzīties (nodarījumā, pārkāpumā u. tml.).
liesma Liela aizrautība, dedzība.
kvēle Liela enerģija, dedzība.
kartons Liela formāta palīgzīmējums - mets uz Joda papīra (parasti krāsās) atbilstoši (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem.
smalkmaize Lielāka konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām, parasti cep veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
kūka Lielāks konditorejas izstrādājums no šādas mīklas, kuru cep parasti veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
lānis Liels (parasti biezas, necaurredzamas miglas) blāķis, vāls.
masa Liels cilvēku kopums, skaits. Liels kopums, skaits (cilvēku). Plašas iedzīvotāju, darbaļaužu aprindas.
augsts Liels, ievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
Meteoroloģiskie elementi Lielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
laikam Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs. Droši vien, acīmredzot.
āre Lieto, lai pamudinātu citus pievērst uzmanību tam, ko redz. Lūk. Re.
edz Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību. Redz.
vei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību (parasti kam redzamam). Lūk.
pavei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam (parasti redzamam).
paskatīties Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam, parasti ievērības cienīgam.
raug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk (1).
lūk Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
skat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
re Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Lūk (1).
palūk Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Lūk.
paskat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Lūk.
paraug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Palūk (1).
raugi Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Raug.
reku Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam redzamam.
prozit Lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu un vienlaikus izteiktu laba vēlējumu.
iemest Lietot alkoholiskus dzērienus. Iedzert (2).
kompetence Lietpratība, plašas zināšanas, profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Speciālista darbības joma.
nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
kompetents Lietpratīgs, ar plašām zināšanām, profesionālu pieredzi, izpratni (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
saulessargs Lietussargam līdzīgs priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no tieša saules starojuma.
kantorgrāmata Lietvedībai paredzēta klade (parasti liela formāta).
izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzoties (piemēram, no tumsas, miglas), kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
iegavilēties Līksmi iedziedāties.
servēt Likt uz galda (ēdienreizei) paredzēto, novietojot uz galda noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
pieprasīt Likt, arī lūgt, lai izsniedz (informāciju). Uzdot oficiāli iesniegt (ko).
rādīt Likt, novietot (ko) tā, ka (kāds) var uztvert (to) ar redzi, radīt (kādam) iespēju uztvert (ko) ar redzi. Vērst (kāda) uzmanību (uz ko redzamu).
pilngadība Likumā noteikts vecums, ko sasniedzot, pilsonis iegūst pilnu civilo rīcībspēju, politiskās tiesības un kļūst atbildīgs par pilsoņa pienākumu pildīšanu.
pierakstīt Likumā paredzētajā kārtībā reģistrēt (kādu) noteiktā dzīvesvietā, piešķirot likumā noteiktās tiesības.
pierakstīties Likumā paredzētajā kārtībā reģistrēties noteiktā dzīvesvietā, iegūstot likumā noteiktās tiesības.
pamats Likumā paredzēts fakts, apstāklis, arī noteikums, dokuments, kas ļauj sākt, arī regulē juridiskas darbības.
piekritība Likumā paredzēts pieļaujamo darbību, veicamo pienākumu kopums (parasti tiesisku, pārvaldes jautājumu kārtošanā).
Sausais likums Likums, kas aizliedz alkoholisku dzērienu lietošanu vai to ierobežo.
velce Līniju vilkšanai paredzēts rasēšanas instruments, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
radiolasījums Literāra darba lasījums, kas paredzēts pārraidīšanai pa radio.
radiokompozīcija Literāru darbu, skaņdarbu vai to fragmentu kompozīcija, kas paredzēta pārraidīšanai pa radio.
surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pētī runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
krāls Lokveida apmetne ar mājām visapkārt un dzīvniekiem paredzētu laukumu vidū (Dienvidāfrikā).
reproduktorkomplekss Lopkopības celtņu komplekss, kas paredzēts jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
Elektriskais aploks Lopu ganīšanai paredzēts aploks, kas apjozts ar elektrisko vadu, pa kuru plūst vāja strāva.
zenītložmetējs Ložmetējs, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
radiodramaturģija Lugu kopums, kuras ir paredzētas radioraidījumiem.
Luterāņu (arī luteriešu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
Evaņģēliski luterāniskā (arī evaņģēliski luteriskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
Luteriešu (arī luterāņu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
Evaņģēliski luteriskā (arī evaņģēliski luterāniskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
viņļaudis Ļaudis, ar kuriem pieminētā persona nedzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā), arī kaimiņi.
vilcināties Ļaut (piemēram, darbiem) ieilgt, arī paveikt (piemēram, darbus) vēlāk par paredzēto laiku.
pieņemt Ļaut, lai (piemēram, apmeklētājs) ierodas (parasti paredzētajā laikā, noteiktā nolūkā).
pieņemt Ļaut, lai kāds iesniedz (piemēram, dokumentu, pieteikumu, iesniegumu), un oficiāli saņemt (to).
krist Ļoti aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
Pilns kā lūks (arī mārks, zeķe, mākonis) Ļoti apreibis, piedzēries.
Pilns (retāk pilnā) kā mākonis (arī lūks, mārks, zeķe) Ļoti apreibis, piedzēries.
Pilns (retāk pilnā) kā mārks (arī lūks, mākonis, zeķe) Ļoti apreibis, piedzēries.
Pilns (retāk pilnā) kā mārks (arī lūks, mākonis, zeķe) Ļoti apreibis, piedzēries.
Pilns (retāk pilnā) kā zeķe (arī mārks, lūks, mākonis) Ļoti apreibis, piedzēries.
svelošs Ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm). Tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piemēram, par ievainojumu).
kaismīgs Ļoti dedzīgs, aizrautīgs.
Ar putām uz lūpām Ļoti enerģiski, dedzīgi.
Acis kā vanagam (arī kaķim) Ļoti laba redze.
Acis kā kaķim (arī vanagam) Ļoti laba redze.
Acis (arī redze) kā vanagam (arī kaķim) Ļoti laba redze.
Pārredzams (arī pārskatāms) kā uz kartes Ļoti labi pārredzams, pārskatāms.
Pārskatāms (arī pārredzams) kā uz kartes Ļoti labi pārskatāms, pārredzams.
Pārskatāms (arī redzams) kā uz kartes Ļoti labi pārskatāms, redzams.
Redzams (arī pārskatāms) kā uz kartes Ļoti labi redzams, pārskatāms.
Redzēt (tikpat) kā uz delnas Ļoti labi redzēt (ko).
Redzams kā uz delnas Ļoti labi saskatāms, uztverams ar redzi.
kaisme Ļoti liela dedzība, aizrautība.
Kaila nabadzība Ļoti liela, acīm redzama nabadzība.
Kaila nabadzība Ļoti liela, acīm redzama nabadzība.
Plika (arī kaila) nabadzība Ļoti liela, acīm redzama nabadzība.
bezgalīgs Ļoti liels. Milzīgs, nepārredzams, šķietami nebeidzams.
uzēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (tam).
ieēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (viņam).
kaulains Ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
Piedzerties kā lūkam Ļoti piedzerties.
Piedzerties kā lūkam Ļoti piedzerties.
pārbolīt Ļoti plati izplest (acis), parasti vēršot skatienu sāņus tā, ka atsedzas acu baltumi.
sakliegties Ļoti skaļā balsī runājot, arī kliedzot sazināties.
brēkt Ļoti skaļā, kliedzošā balsī runāt.
versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis. Versmains (2).
versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis. Versmīgs (2).
verdošs Ļoti spēcīgs, dedzīgs, kvēls (par jūtām, emocijām).
karsts Ļoti spēcīgs, dedzīgs, kvēls (par jūtām, vēlēšanos u. tml.).
ugunīgs Ļoti straujš, dedzīgs, kaislīgs (par cilvēkiem).
melns Ļoti tumšs, arī vēls (par nakti). Necaurredzams (par tumsu).
akls Ļoti tumšs, necaurredzams. Bez gaismas.
eigēnika Mācība par ģenētikas principu izmantošanu cilvēku populāciju iedzimtības īpašību uzlabošanā.
problēmmācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmiskās mācības.
Problēmiskās mācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmmācības.
Dabas mācība Mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par parastākajām dabas parādībām un to likumsakarībām.
papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks.
Elektromagnētiskie viļņi Mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari).
Elektromagnētiskie viļņi Mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari).
Asaru maisiņš Maisiņš, kurā sakrājas acs dziedzeru izdalītais šķidrums.
Mājas grāmata Mājas iedzīvotāju reģistrācijas grāmata.
Mājas grāmata Mājas iedzīvotāju reģistrācijas grāmata.
Mājas tāfele Mājas iedzīvotāju saraksts (šādas plāksnes veidā), kas parasti ir novietots kāpņu telpā.
pamatmaksa Maksa, kas paredzēta, piemēram, par paveikto darbu (bez piemaksām).
virsmaksa Maksa, kas pārsniedz iepriekš paredzēto maksu. Papildu maksa.
Telpiski mākslas veidi Mākslas veidi, kuru darbi eksistē telpā, neattīstās laikā un tiek uztverti ar redzi.
keramzīts Mākslīga pildviela vieglajiem betoniem un dzelzsbetoniem, kuru iegūst no māliem ar zemu kušanas temperatūru īpatnējā apdedzināšanas procesā.
linkoss Mākslīga valoda, ko veido matemātiskas zīmes un kas paredzēta sakariem ar citu planētu iedzīvotājiem.
Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
raksturotājs Mākslinieks (piemēram, rakstnieks, aktieris), kas spilgti, labi uztverami atsedz tēla raksturu.
koncertbrigāde Mākslinieku grupa, kas sniedz, parasti vairākus, koncertus.
pīlārs Masīvs balsts (parasti taisnstūrveida vai daudzstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam.
pusmaska Maska, kas aizsedz tikai daļu sejas (parasti tās augšdaļu).
izkaisītājs Mašīna, mehānisms, kas paredzēts (kā) izkaisīšanai.
gēns Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
pārmala Materiāla mala, kas sniedzas pāri apstrādājamam (parasti pārklājamam) priekšmetam.
apdegt Materiāli ciest, zaudēt visu iedzīvi ugunsgrēkā.
ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
izejmateriāls Materiāls, kas paredzēts tālākai apstrādei, kā izgatavošanai.
kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni vai apdedzinātu kaļķakmeni veldzējot ar ūdeni.
Apdedzinātie kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
furunkuls Matu maisiņa un ar to saistītā tauku dziedzera norobežots strutojošs iekaisums. Augonis.
rullītis Matu uztīšanai paredzēts neliels (metāla, gumijas, plastmasas u. tml.) cilindrisks veidojums.
mauri Mauretānijas pamatiedzīvotāji (antīkajā senatnē). Šo pamatiedzīvotāju piederīgais.
apmigloties Mazināties redzes, uztveres spējai (par acīm).
Pielāpīt paģiras Mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, lai mazinātu paģiras.
Iebaudīt glāzīti (arī lāsīti, mēriņu) Mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, parasti degvīnu.
Iebaudīt lāsīti (arī glāzīti, mēriņu) Mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, parasti degvīnu.
Iebaudīt mēriņu (arī glāzīti, lāsīti) Mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, parasti degvīnu.
Pacilāt glāzi (arī glāzīti) Mazliet iedzert alkoholisku dzērienu.
mazpilsētnieks Mazpilsētas iedzīvotājs.
piliens Mazs, atsevišķs šķidruma veidojams, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā). Šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.
slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
zems Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nesasniedz, piemēram, vidējo, parasto pakāpi.
sīkslieka Mazsaru tārpu klases dzīvnieks ar bālganu, retāk iedzeltenu vai iesārtu, līdz 25 milimetriem garu, posmotu ķermeni.
galds Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot).
skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
sēdeklis Mēbele, priekšmets, kas ir paredzēts sēdēšanai. Vieta, kur var sēdēt, kas ir paredzēta sēdēšanai.
iekārta Mēbeļu komplekts, kas paredzēts (noteiktai) telpai. Mēbeļu kopums, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā). Mēbeļu kopums un citi telpas priekšmeti, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā).
vecmāte Medicīnas darbiniece (ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās. Sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
atskurbtuve Medicīniska iestāde, kurā atskurbina piedzērušos.
bušmeņi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji.
Ķēdes pārvads Mehānisma elements, kas paredzēts griezes kustības pārnešanai starp paralēlām vārpstām un sastāv no diviem ķēžu ratiem un noslēgtas ķēdes (piemēram, automobiļos, velosipēdos).
skiti Melnās jūras ziemeļu piekrastes iedzīvotāji (no 7. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 3. gadsimtam), kuru valoda piederēja pie ziemeļirāņu valodu, grupas.
Mēness sirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā.
Mēness sirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā.
mēnessirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā. Mēness sirpis.
mēnessvaigs Mēness apgaismotā, no Zemes redzamā daļa.
Pilns Mēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks.
Pilns Mēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks. Pilnmēness.
pilnmēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks. Pilns Mēness.
Jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
Jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās vakaros kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai daļa, aptuveni puse, no tā apgaismotā diska.
Tukšs Mēness Mēness, kad tas no Zemes nav redzams.
Tukšs Mēness Mēness, kad tas no Zemes nav redzams.
Vecs Mēness Mēness, kas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
Vecs Mēness Mēness, kas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
Augošs Mēness Mēness, kura no Zemes redzamā apgaismotā daļa kļūst lielāka.
Dilstošs Mēness Mēness, kura no Zemes redzamā apgaismotā daļa kļūst mazāka.
uzmērīt Mērījot pārsniegt (kā) nepieciešamo, paredzēto daudzumu, apjomu u. tml. Mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
virsmērs Mērs, daudzums, kas ir lielāks par (kā) paredzēto, vajadzīgo mēru, daudzumu. Papildus dotais mērs, daudzums.
disks Mešanai paredzēts plakans, apaļš sporta rīks ar biezāku vidus daļu.
apkalums Metāla detaļa, kas paredzēta kāda priekšmeta apkulšanai.
limbs Metāla gredzens ar skalu pagrieziena leņķa noteikšanai vai darbināmā elementa pārvietojumu noteikšanai.
bandāža Metāla gredzens vai josta, ko uzliek uz mašīnu vai konstrukciju detaļām, lai tās saturētu kopā.
mežrags Metāla gredzenveida pūšamais mūzikas instruments.
pistons Metāla kapsula, kas pildīta ar sprāgstvielu (pulvera lādiņa aizdedzināšanai).
Cērtams gabals Meža nogabals, kur cērt vai kur paredzēts cirst.
Cērtams gabals Meža nogabals, kur cērt vai kur paredzēts cirst.
cirsma Meža nogabals, kurā paredzēts izcirst kokus. Vieta, kur tiek cirsti koki.
kāršaudze Mežaudze, kurā koku lielākā daļa sasniedz kāršu izmērus.
Civilā aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
Civila aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
miestinieks Miesta (1) iedzīvotājs.
miestinieks Miesta (2) iedzīvotājs.
manšete Mīksta materiāla īpaša profila blīvgredzens.
lāpāmdiegs Mīksts diegs, kas ir paredzēts (parasti zeķu) lāpīšanai. Lāpāmais diegs.
Lāpāmais diegs Mīksts diegs, kas ir paredzēts (parasti zeķu) lāpīšanai. Lāpāmdiegs.
Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu Riņķa ātrums.
Riņķa ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Pirmais kosmiskais ātrums.
Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Riņķa ātrums.
Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Riņķa ātrums.
beigts Miris, nedzīvs (par cilvēku).
midzenis Miteklis (parasti noziedzniekiem).
dzēst Mitrināt (dedzinātus kaļķus).
Maksi mode Mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
Maksi mode Mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
izmurgot Murgos redzēt (tēlus, ainas).
gredzenmuskulis Muskulis, kam ir loka, gredzena veids.
kronis Mutē redzamā zoba daļa.
Deju mūzika Mūzika, kas paredzēta deju pavadījumam.
koncertants Mūziķis, kas sniedz koncertu, koncertē.
īve Mūžzaļš skuju koks vai krūms ar apakšpusē gaišzaļām skujām un sarkanu kausveida sēklsedzi.
petroleja Naftas frakcionēšanas produkts - bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums (ar specifisku smaku), ko izmanto par kurināmo.
soda Nātrija karbonāts - balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris.
Dienas nauda Nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).
Dienas nauda Nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).
krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piemēram, keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
fonds Naudas līdzekļi vai materiāli, kas paredzēti kādam mērķim.
pensija Naudas līdzekļi, ko regulāri izsniedz gados veciem, kā arī pilnīgi vai daļēji darba spējas zaudējušiem pilsoņiem viņu materiālai nodrošināšanai.
pabalsts Naudas līdzekļi, kurus (kādam) izsniedz, lai materiāli palīdzētu.
Naudas resursi Naudas līdzekļu kopums, ko paredz izmantot (kā) iegādei.
rokasnauda Naudas summa, ko viena līgumslēdzēja puse izsniedz otrai par noslēgtā līguma pierādījumu, kā arī par tā izpildījuma nodrošinājumu.
nogaršot Ne daudz apēst, iedzert (ko), parasti lai novērtētu (tā) garšu.
laukums Neapbūvēta, līdzena (piemēram, sabiedriskiem mērķiem paredzēta, arī arhitektoniski iekārtota) platība (parasti pilsētās, pilsētciematos, ciematos).
Ābeces patiesība Neapšaubāma, nenoliedzama patiesība, kas neprasa pierādījumu.
Ābeces patiesība Neapšaubāma, nenoliedzama patiesība, kas neprasa pierādījumu.
ieslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vājāk saskatāmam, kam citam atrodoties vairākās vai visās pusēs.
noslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
aizslēpties Nebūt redzamam, nebūt vairs saskatāmam, kam citam atrodoties vai aizvirzoties priekšā.
Nerādīties (ne) acīs Nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā.
Acis nerādīt, arī (ne) acu nerādīt Nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā.
Nerādīties (ne) acīs Nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā.
Nebūt vēl (šajā) pasaulē Nebūt vēl piedzimušam.
izkrist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
krist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
tumīgs Necaurredzams (par tumsu).
kupena Necaurredzams, parasti ieapaļš (piemēram, miglas) veidojums.
nodzerties Nedaudz iedzert (ko), arī dzerot mazināt slāpes.
baranka Nedaudz vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas izstrādājums, kam ir gredzena forma.
cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
loža Nedaudziem cilvēkiem paredzēts norobežots nodalījums (parasti teātrī).
pierakt Nedziļi ierakt (auga apakšējo daļu).
nomiegs Nedziļš miegs. Arī nomidzis.
puspietupiens Nedziļš pietupiens.
snauda Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs. Pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
snaudiens Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs. Pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu. Snauda.
Tramīgs miegs Nedziļš, saraustīts miegs.
Gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
Gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
Sēdēt (arī gulēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
Caurā roze Nedzīstoša kājas čūla.
uzreiz Negaidīti, neparedzēti. Pēkšņi.
nejaušība Negaidīts, neparedzēts gadījums, notikums. Negaidīta, neparedzēta apstākļu sakritība, sagadīšanās.
terakota Neglazēts keramikas izstrādājums no apdedzināta krāsaina māla.
Pa tumšo Negodīgi arī noziedzīgi.
pārslīdēt Neiedziļināties, nepievērst uzmanību (kam, piemēram, tekstā, runā).
kavēties Neierasties paredzētajā laikā.
iekosties Neieredzēt, ienīst.
slīdēt Neievērot, neiedziļināties, nepievērst uzmanību. Būt tādam, ko neievēro, kam nepievērš uzmanību.
paskatīties Neilgu laiku skatīties, arī vērot, lai ko redzētu, uzzinātu u. tml.
padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu savās izjūtās, domās, pieredzē).
padedzināt Neilgu laiku, mazliet dedzināt.
padiedzēt Neilgu laiku, mazliet diedzēt.
pakost Neilgu laiku, mazliet radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
izdegulis Neizdegusi, apdzisuši pagale, neizdedzis, apdzisis koka gabals.
nokavēt Neizmantot kā veikšanai, izpildīšanai (īsto, visizdevīgāko, arī paredzēto, noteikto laiku, laikposmu).
tukšs Neizteiksmīgs, nedzīvs (parasti par acīm, skatienu).
Kā (ar) aizvērtām (arī aizsietām) acīm (staigāt, dzīvot u. tml.) Nekā neredzot, nepamanot (staigāt, dzīvot u. tml.).
Kā (ar) aizsietām (arī aizvērtām) acīm (staigāt, dzīvot u. tml.) Nekā neredzot, nepamanot.
Kā (ar) aizvērtām (arī aizsietām) acīm (staigāt, dzīvot u. tml.) Nekā neredzot, nepamanot.
sēklgrauzis Neliela (līdz 5 milimetriem gara), drukna vabole, kuras segspārni neapsedz vēdera pakaļējo posmu.
lodziņš Neliela atvere (piemēram, iekārtas, ierīces korpusā), kas segta ar caurredzamu plāksni.
šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, radot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
trepītes Neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties).
kibitka Neliela māla kleķa vai nededzinātu ķieģeļu māja (Vidusāzijā).
serūzis Neliela piebūve pie rijas, kur novieto kaltēšanai paredzēto vai izkaltēto labību.
kartīte Neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība).
lapene Neliela, atpūtai paredzēta celtne, arī augu veidojuma (piemēram, dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
pusvijole Neliela, bērniem paredzēta vijole.
ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas nobraukšanai, parasti no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
autokārs Nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
vārtiņi Nelieli, tikai gājējiem paredzēti vārti, piemēram, dārza nožogojumā.
špics Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums. Attiecīgā suņu šķirne.
sargkuģis Neliels karakuģis, kas paredzēts transportkuģu un citu karakuģu aizsargāšanai.
signālkarodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, kas paredzēts signalizēšanai.
spraudīte Neliels priekšmets, kas sastāv no īsa, smaila elementa un platas plāksnītes un ir paredzēts kā plāna piestiprināšanai pie cieta pamata.
sesks Neliels sermuļu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala sekrētu, kuram ir asa smaka.
tase Neliels, parasti keramikas (kafijas, tējas u. tml.) dzeramais trauks, kam ir osa un ko, pasniedzot galdā, novieto uz apakštases.
ķauķis Neliels, slaids brūnganpelēks, zaļganpelēks vai iedzeltenpelēks zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei.
Netīra lieta Nelikumīgs darījums, arī noziedzība.
vairāki Nenoteikta, (samērā) nelielā skaitā, kas pārsniedz divus.
vairāki Nenoteikts, (samērā) neliels (parasti cilvēku) skaits, kas pārsniedz divus. Arī nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem). Ne visi. Daži (2).
aizkavēties Nenotikt paredzētajā laikā.
izpalikt Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu).
brīnumains Neparasts, neredzēts (par ko ļoti skaistu).
ārkārtīgs Neparasts, vēl nebijis, nepiedzīvots. Ārkārtējs.
Katram gadījumam Neparedzētam, nejaušam gadījumam.
starpgadījums Neparedzēts, parasti nevēlams, gadījums, notikums kādā darbībā, norisē.
tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa.
dzelošs Nepatīkami ass, dedzinošs (par sajūtām).
nesmukums Nepatīkams notikums, nepatīkama situācija, neiedzēra, lielījās un dziedāja.
iekavēt Nepaveikt paredzētajā laikā (parasti darbu).
nokavēt Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā. Nokavēt (2).
nokavēties Nepaveikt, nepadarīt īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
Ne acu galā (retāk acu galā) (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.) Nepavisam (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.).
Ne acu galā (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.) Nepavisam (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.).
Ne acu galā (retāk acu galā) negribēt redzēt Nepavisam negribēt redzēt. Neieredzēt, nevarēt ciest.
Neieredzēt (arī nevarēt ieredzēt) ne acu galā Nepavisam neieredzēt (kādu). Nepavisam nevarēt paciest (ko).
Ne acu galā (retāk acu galā) nevarēt ieredzēt (arī ciest) Nepavisam nevarēt ieredzēt, ciest.
skrejritenis Nepiedzīts priekšējais ritenis (tvaika lokomotīvēm).
kavēties Nepienākt paredzētajā laikā (par transportlīdzekļiem).
nepiedzīvojis Nepieredzējis (kādā darbā).
puika Nepieredzējis, arī nenopietns jaunietis.
skuķe Nepieredzējusi, arī nenopietna jauniete.
skuķis Nepieredzējusi, arī nenopietna jauniete.
noraidīt Nepievienoties teiktajam, atbildēt noliedzoši.
māņi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem). Maldi.
māns Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem). Maldi.
maldi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar, parasti redzes, dzirdes, orgāniem).
klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml.).
akls Neredzīgais.
punktraksts Neredzīgo raksts - nelielu izcilnīšu un bedrīšu sistēma lasīšanai ar tausti.
Sekretorie nervi Nervi, kas vada impulsus no centrālās nervu sistēmas uz dziedzeriem.
Sekretorie nervi Nervi, kas vada impulsus no centrālās nervu sistēmas uz dziedzeriem.
Refleksa loks Nervu sistēmas daļa, kurā realizējas reflekss un kura savieno receptorus ar smadzenēm, savstarpēji smadzeņu centrus un tos savukārt - ar attiecīgo muskuli vai dziedzeri.
apjaust Neskaidri uztvert (parasti ar redzi).
pajaust Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi, retāk ar ožu).
viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just. Jaust.
jaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi).
nojaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi).
kopne Nesošais (pārsedzošu būvkonstrukciju) elements.
kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piemēram, par vēstuli, ziņu).
nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā. Arī nokavēties (2).
Biezs gaiss Netīrs, smacīgs, arī necaurredzams gaiss.
Biezs gaiss Netīrs, smacīgs, arī necaurredzams gaiss.
nomest Nevērīgi, nevīžīgi, parasti ar metienu, novietot (nepiemērotā, neparedzētā vietā).
nosviest Nevērīgi, nevīžīgi, parasti ar sviedienu, novietot (nepiemērotā, neparedzētā vietā).
iedzīties Neviļus, negribēti tikt iedzītam, iesistam (kur iekšā).
nīderlandieši Nīderlandes iedzīvotāji.
pagale No apaļkoka, arī no tā šķilas nozāģēts, parasti atskaldīts, neliels koksnes gabals, kas paredzēts kurināšanai.
blūze No auduma vai trikotāžas šūts sieviešu apģērba gabals, kas sniedzas līdz vai pāri jostas vietai.
jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
blūze No biezāka, blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām. Šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
No dabas No dzimšanas. Iedzimts.
laža No koka veidota ietaise (kūtī), kur novieto dzīvniekiem (parasti govīm, zirgiem) paredzēto barību.
keramika No māla vai mālu saturošām masām darināti un apdedzināti izstrādājumi.
pozitīvs No negatīva iegūtais redzamais attēls, parasti uz fotopapīra, fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums atbilst oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas atbilst oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā). Fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
vējablūze No pabieza, blīva auduma šūts apģērba gabals (kas sniedzas līdz jostas vietai) ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm.
tabors Nocietināta militāra nometne, kuru no visām pusēm sedz vezumnieku pajūgi. Šādas nometnes karavīru grupa.
steliņģis Nodalījums (piemēram, stallī, kūtī), kas, parasti, ir paredzēts vienam dzīvniekam.
papildnodarbība Nodarbība, kas notiek papildus iepriekš paredzētajām nodarbībām.
nosvilināt Nodedzināt (1).
nosvilināt Nodedzināt (2).
nosvilināt Nodedzināt (4).
papildnodoklis Nodoklis, ko maksā papildus iepriekš paredzētajam nodoklim.
atdalīt Nodot (daļu no kā) cita rīcībā, īpašumā, paredzēt citiem nolūkiem u. tml.
virzīt Nodot (piemēram, dokumentu, sūdzību) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstās uz neapzinātu pieredzi.
atdienēt Nokalpot (karadienestā paredzēto, noteikto laiku).
Nokārtot sesiju Nokārtot sesijā paredzētās ieskaites, eksāmenus.
aizkavēties Nokļūt vēlāk par paredzēto laiku. Nokavēties. Novēloties.
neparedzēts Nol. divd. --> paredzēt.
nepārredzams Nol. divd. --> pārredzēt.
nepiedzīvojis Nol. divd. --> piedzīvot.
nepiedzīvots Nol. divd. --> piedzīvot.
nepieredzējis Nol. divd. --> pieredzēt.
nepieredzēts Nol. divd. --> pieredzēt.
neredzēts Nol. divd. --> redzēt.
nē Noliedzoša atbilde, piemēram, uz kādu priekšlikumu. Noliedzoša atbilde uz bildinājumu.
paļas Noliedzošas, pazemojoši necienīgas attieksmes izpausme izturēšanās veidā, runā. Nievas.
nievas Noliedzošas, pazemojoši necienīgas attieksmes izpausme izturēšanās veidā, runā. Paļas.
Dedzināt līdumu Nolīstā līdumā dedzināt krūmus, kokus.
Dedzināt līdumu Nolīstā līdumā dedzināt krūmus, kokus.
aprīt Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni).
kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē. Pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
Dabūt mācību Nonākt pie kādas, parasti pamācošas, atziņas paša pieredzē.
Iebraukt purvā Nonākt strupceļā, piedzīvot neveiksmi. Sapīties savā runā, stāstījumā.
atsegt Noņemt, atvirzīt (to, kas apsedz, aizklāj).
ieraust Nopelnīt (naudu), iegūt (peļņu) ar nolūku iedzīvoties.
uz Norāda (kā) virzībā, pārvietojumā sasniedzamu vietu, objektu.
priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts. Norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
priekš Norāda uz laikposmu, kam kas paredzēts, gatavots.
priekš Norāda uz to (objektu, darbību, stāvokli), kam kas ir noderīgs, piemērots, paredzēts.
pie Norāda uz to, ko sasniedz, iegūst.
no Norāda uz to, kur kas (parasti redzams) sākas un izplatās tālāk.
līdz Norāda uz vietu, uz kuru kas virzās, tiek virzīts, kuru kas sasniedz.
zem Norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, skaitu).
priekšā Norāda, ka (kas) notiek, atrodas, novietojas, (ko) novieto pie (cilvēka, dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā.
virsū Norāda, ka (kas) pārsniedz (kā) paredzēto, vajadzīgo (skaitu, daudzumu). Arī papildus.
pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu augstumu).
par Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, lielumu).
nost Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība ir intensīva, sasniedz noteiktu rezultātu.
uz- Norāda, ka darbība tiek veikta, pārsniedzot, parasti, mēru, pakāpi.
Tik tikko Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
Tik tikko Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
tikko Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
ārpus Norāda, ka kas notiek papildus (noteiktajam, paredzētajam).
no Norāda, ka kas virzās, liek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
līdz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
uz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem un sasniedz pēdējo no tiem.
no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem.
uz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem.
vairāk Norāda, ka pārsniedz nosaukto skaitu.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nokauktais ir novietots uz automobiļa vai tā šasijas vai arī tiek darbināts ar iekšdedzes dzinēju.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt (kam) vidējā mērā, arī samazinātā mēra, nesasniedzot parasto pakāpi.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
guļam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iekārtots, paredzēts, izmantojams gulēšanai.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto izmēru, aplamu.
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, nesasniedz parasto izmēru, apjomu.
pievad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts kā (piemēram, vielas, enerģijas) pievadīšanai.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts koncertu sniegšanai.
savilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts stiepes spēka radīšanai, arī (kā) garuma regulēšanai.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samazināts, nesasniedz parasto izmēru, apjomu.
eksport- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts eksportam, tiek eksportēts.
būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, izmantojams celtniecībā.
ledus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, lai iedarbotos uz ledu.
ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī normu.
savienotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais savieno (1) ko, ir paredzēts kā savienošanai.
papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, organizēts, funkcionē papildus galvenajam, nozīmīgākajam, būtiskākajam, raksturīgākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik vai to drīzumā paredzēts veikt.
pār Norāda, ka skatiens ir vērsts (aiz kā) kur tālāk, (to) neietverot redzes lokā.
pāri Norāda, ka skatiens ir vērsts (aiz kā) kur tālāk, (to) neietverot redzes lokā.
virsū Norāda, ka skatiens ir vērsts tieši uz objektu, ietverot to redzeslokā.
Slapjš aiz ausīm Norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
ievilkties Norisināties ilgāk, nekā paredzēts. Ieilgt.
ieilgt Norisināties, pastāvēt ilgāk nekā paredzēts, vajadzīgs, vēlams.
skotoma Norobežots acs defekts redzes laukā.
noēnot Nosedzot, aizsedzot pasargāt no saules starojuma tiešas iedarbības.
ieziemot Nosedzot, pārklājot (piemēram, ar skujām, lapām), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai.
Melnais darbs Nosodāma, ļauna, arī noziedzīga rīcība.
Tumši darbi Nosodāma, ļauna, arī noziedzīga rīcība.
Melnais darbs Nosodāma, ļauna, arī noziedzīga rīcība.
Tumši darbi Nosodāma, ļauna, arī noziedzīga rīcība.
aizķīlēt Nostiprināt, iedzenot ķīli.
paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām.
pārcelt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā.
pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā. Pārcelt (6).
Atpūtas diena Noteikta diena nedēļā, kas paredzēta strādājošo atpūtai.
Atsavināmā josla Noteikta platuma zemes josla, kas paredzēta dzelzceļa, šosejas u. tml. izbūvei.
klinkers Noteiktā temperatūrā apdedzināts un saķepis kaļķakmens līdz ar dažām citām izej vielām (cementa iegūšanai).
paka Noteiktā veidā salikts, pārvietošanai paredzēts (kā) neiesaiņots kopums.
bandrole Noteikta veida un satura pasta sūtījums (galvenokārt iespieddarbi), kam paredzēts pazemināts tarifs.
laiks Noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika momentā.
garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu (piemēram, mēbeļu, rotas lietu) komplekts.
piederums Noteiktam uzdevumam paredzētu priekšmetu kopums.
komplekts Noteiktam uzdevumam paredzētu, piemēram, priekšmetu, pilnīgs sakopojums.
kinoseanss Noteiktas kinofilmu programmas demonstrējums. Šim nolūkam paredzētais laikposms.
Komandanta stunda Noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju.
Komandanta stunda Noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju.
Policijas stunda Noteikts diennakts laiks (parasti karastāvokli), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju. Komandanta stunda.
Policijas stunda Noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju. Komandanta stunda.
stils Noteikumos paredzēts paņēmienu kopums (sportā).
Nošauties greizi (arī šķībi) Notikt, norisēt kļūmīgi, nevēlami, tā, kā nav paredzēts.
Nošauties šķībi (arī greizi) Notikt, norisēt kļūmīgi, nevēlami, tā, kā nav paredzēts.
novilcināties Notikt, norisināties, tikt veiktam vēlāk par paredzēto laiku.
pārtvert Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu.
pārķert Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu. Pārtvert (1).
Padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt.
Padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt.
Pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt. Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību. _sar._ Iznīcināt, nogalināt.
Nacionālais apvidus Novada vai apgabala daļa Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā ar iedzīvotāju vienveidīgu nacionālo sastāvu. Attiecīgā administratīvi teritoriālā vienība.
piekopt Novākt un novietot noteiktā, paredzētā vietā.
hospitēt Novērot (parasti nodarbībā mācību iestādē) kontroles vai pieredzes apmaiņas nolūkā.
noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to).
uzstādīt Novietot, arī pārvietot un nostiprināt (parasti ko apjomīgu, piemēram, pieminekli) paredzētajā atrašanās vietā. Arī novietot noteiktā stāvoklī (kur, uz kā).
Palīst zem ūdens Novietoties ūdenī tā, ka tas nosedz.
Palīst zem ūdens Novietoties ūdenī tā, ka tas nosedz.
pagriezties Novietoties, atrasties tā, ka neredz ko.
nodarījums Noziedzīgas rīcības, darbības sekas, rezultāts. Likumu, tiesību vai morāles normu pārkāpums.
noslepkavot Noziedzīgi nonāvēt (cilvēku).
genocīds Noziedzīgi rasistu nodarījumi, kuru mērķis ir iznīcināt nacionālu, etnisku, rases vai reliģisku (cilvēku) grupu (fiziski vai bioloģiski) vai tās kultūru.
krimināls Noziedznieks.
krimināluzraugs Noziedznieku uzraugs (cietumā).
kriminalitāte Noziegumu esamība (kur). Noziedzība.
tīt Ņemt, virzīt (ko) laukā (no kā tāda, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz). Ņemt, virzīt (no kā) nost (ko tādu, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz).
vilkt Ņemt, virzīt ārā, laukā (ko, kas atrodas iekšā, arī ko iestiprinātu, iedzītu).
redzamība Objekta uztveramība ar redzi. Šādas uztveramības skaidrības pakāpe. Iespēja redzēt, saskatīt (ko).
redzesloks Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums. Redzes loks.
redzesleņķis Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums. Redzesloks (2).
petīcija Oficiāls (kolektīvs, retāk individuāls) rakstveida lūgums, ko parasti iesniedz augstākajiem valsts varas orgāniem.
pieteikums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, paziņotu, pieteiktu u. tml. Arī iesniegums.
iesniegums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.
apbalvojums Oficiāls atzinības vai pateicības izteikums (pasniedzot balvu vai citu atzinības zīmi vai arī piešķirot goda nosaukumu).
nota Oficiāls dokuments, ko vienas valsts valdība iesniedz citas valsts valdībai.
kriminālmeklēšana Operatīva darbība, ko veic milicija, lai novērstu un atklātu noziegumus, atklātu noziedzniekus, nolaupītās mantas u. tml.
reformisms Oportūnistisks politisks un idejisks virziens strādnieku kustībā, kurš noliedz strādnieku šķiras revolucionārās cīņas, sociālistiskās revolūcijas un proletariāta diktatūras nepieciešamību, sludina šķiru sadarbību un uzskatus, ka buržuāziskās likumdošanas ietvaros ar reformām varēs radīt sociālā taisnīguma sabiedrību.
ekonomisms Oportūnistisks virziens krievu sociāldemokrātijā (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kas noliedza masu revolucionārās aktivitātes nozīmi sabiedrības attīstībā.
etiķskābe Organiska skābe - bezkrāsains, dzidrs, dedzinošs šķidrums ar raksturīgu asu smaku.
retinols Organiska viela, kas nepieciešama organisma normālai augšanai, šūnu vairošanās procesiem, normālai redzei (A vitamīns).
seboreja Organisma vispārēja slimība, kam raksturīga ādas tauku dziedzeru pastiprināta darbība un pārmaiņas šo tauku ķīmiskajā sastāvā.
fonds Organizācija, iestāde, kas sniedz materiālu pabalstu (parasti radošiem darbiniekiem).
Glābšanas dienests Organizācija, kas brīdina no nelaimes gadījumiem un sniedz palīdzību kalnu rajonos un ūdenskrātuvēs.
salons Organizācijai vai privātai personai piederoša telpa, telpu kopums, kur pastāvīgi tiek izstādīti pārdošanai paredzēti mākslas darbi.
apmiglot Padarīt (acis) neskaidras, miglainas, mazinot redzes vai uztveres spēju.
aizdarīt Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses nepieejamu (piemēram, aizbāžot, aizsedzot ar ko).
atsegt Padarīt (ko) redzamu (atbrīvojot no virskārtas).
atsegt Padarīt (ko) redzamu, noņemot (to, kas apsedz, aizklāj).
izlīdzināt Padarīt nemanāmu, mazāk redzamu.
atklāt Padarīt redzamu, noņemot, atvirzot to, kas apsedz, aizsedz. Atsegt.
atklāt Padarīt redzamus (zobus) - par smaidu.
atsegt Padarīt redzamus (zobus) - piemēram, smejoties.
aptumšot Padarīt tumšu vai tumšāku (aizsedzot gaismas avotu vai pārtraucot tā darbību).
padīdzēt Padiedzēt.
padīdzināt Padiedzēt.
iedūkties Padobji, neskaidri iedziedāties. Padobji, stiepti ieskanēties (piemēram, par balsi, atbalsi).
konsultācija Padoms, paskaidrojums (ko sniedz speciālists kādā jautājumā). Padoma, paskaidrojuma došana.
lāpāmadata Pagara, lāpīšanai paredzēta adata ar lielu aci. Lāpāmā adata.
Lāpāmā adata Pagara, lāpīšanai paredzēta adata ar lielu aci. Lāpāmadata.
salašņas Pagrimuši, morāli nevērtīgi, arī noziedzīgi cilvēki.
ieaugt Pakāpeniski iekļauties (kādā vidē, pasākumā, darbā). Arī iedzīvoties, iejusties.
vērties Pakāpeniski kļūt uztveramam, arī būt uztveramam, parasti ar redzi.
uznirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai kā aizsega) - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
nirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, virzoties no tumsas vai kā aizsegā). Pakāpeniski kļūt neredzamam (piemēram, nokļūstot tumsā vai kā aizsegā). Atkārtoti parādīties un pazust skatienam.
pārdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbei apstrādes procesā, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
karsēt Pakļaut karstuma iedarbībai tehnoloģiskā procesā (parasti metāla, māla izstrādājumus), lai (tos) rūdītu, apdedzinātu.
saņemt Palīdzēt dzemdībās, līdz piedzimst (bērns, dzīvnieku mazulis).
pašpalīdzība Palīdzība, ko kāds sniedz pats sev (parasti ievainojuma gadījumā).
Piedot gāzi Palielināt degvielas padevi (iekšdedzes motorā).
Piedot gāzi Palielināt degvielas pieplūdi (iekšdedzes dzinējā).
Lauksaimniecības intensifikācija Palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
Lauksaimniecības intensifikācija Palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
kākslis Palielināts vairogdziedzeris.
kauss Paliels, dzeršanai paredzēts trauks ar osu. Šāds trauks bez osas.
Iet garām (arī secen) Palikt nepamanītam, nedzirdētam, neuztvertam.
paiet Palikt neuztvertam, nepārdzīvotam, nepiedzīvotam.
statīvs Paliktnis (ar balstu), kas ir paredzēts (kā) novietošanai.
skrūvpālis Pālis, ko skrūvējot iedziļina gruntī.
prognozēt Pamatojoties uz konkrētiem faktiem, paredzēt (kā) tālāko norisi, rezultātu.
pareģot Pamatojoties uz pieredzi, faktiem u. tml., paredzēt (ko) un paziņot (par to).
gaist Pamazām apklust, kļūt nedzirdamam (par skaņām).
izpeldēt Pamazām kļūt redzamam, saskatāmam, parasti, mainoties apgaismojumam, apkārtnei (par priekšmetiem).
Pamest (arī atstāt) kaunā Pamest, atstāt (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
vilcināt Panākt (ar savu rīcību), ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml., arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
ievadīt Panākt (piemēram, ieelpojot, injicējot, iedzerot), ka (parasti zāļu viela) iekļūst (organismā).
pārsniegt Panākt, arī pieļaut, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka, nekā paredzēts kādās normās, prasībās.
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (doma, ideja u. tml.) sasniedz (kādu), tiek uztverta, saprasta.
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasniedz augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti parādība sabiedrības dzīvē) sasniedz augstāku attīstības, nozīmīguma pakāpi.
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, garīgā vai fiziskā attīstība, darba prasme) sasniedz augstāku pakāpi, atbilst augstākām prasībām.
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, kļūst pilnīgāks, dod vēlamākus rezultātus.
uzspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis) sasniedz augstu, parasti nevēlamu, nedabisku, pakāpi.
pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstāku attīstības pakāpi, pilnveidojas, ka uzlabojas (kā) kvalitāte.
saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus.
sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz ļoti augstu pakāpi, spēcīgi izpaužas.
pievadīt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti viela) sasniedz (organismu, tā daļu).
paplašināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zināšanas, pieredze) kļūst saturā plašākas, bagātīgākas, daudzveidīgākas.
Saspīlēt nervus Panākt, būt par cēloni, ka (psihiska stāvokļa) intensitāte sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
noslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama.
nogatavināt Panākt, ka (augi, to daļas) ātrāk sasniedz lietošanas gatavību mākslīgos apstākļos. Ļaut, lai (augi, to daļas) sasniedz lietošanas gatavību dabiskos apstākļos.
sazāļot Panākt, ka (kāds) iedzer, arī iešļircināt (kādam) zāļu līdzekļus lielākā daudzumā.
izgāzt Panākt, ka (kāds) piedzīvo neveiksmi.
atvēsināt Panākt, ka atjēdzas (no lielas sajūsmas, aizrautības, dedzības). Būt par cēloni tam, ka mazinās, tiek apslāpēta (sajūsma, aizrautība, dedzība).
aizaudzēt Panākt, ka augot aizsedz, aizēno.
vizualizēt Panākt, ka kļūst (reāli vai iluzori) uztverams ar redzi.
Nolauzt kaklu (arī nolauzt sprandu) Panākt, ka piedzīvo pilnīgu neveiksmi.
izraudzēt Panākt, ka pilnīgi izrūgst, rūgšanas procesā sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
aizdedzināt Panākt, ka sāk degt. Iededzināt.
dabūt Panākt, ka sasniedz kādu kvalitāti, nonāk kādā stāvoklī.
Dabūt kārtībā Panākt, ka sasniedz kādu kvalitāti, nonāk kādā stāvoklī.
perspektīva Paņēmienu kopums telpisku ķermeņu attēlošanai plaknē atbilstoši redzes uztverei. Telpiska ķermeņa attēlojums ar šādiem paņēmieniem.
sievpaparde Paparžu klases dzimta, kuras pārstāvjiem sporangiju kopas sedz pusmēnesveida, nierveida, kupolveida vai ovāls plīvurs.
pārspēle Papildu sporta spēle, parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ.
pārspēlēt Papildus spēlēt (sporta spēli), parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ.
Kantora līme Papīra līme, kas galvenokārt paredzēta lietvedības vajadzībām.
Kantora līme Papīra līme, kas galvenokārt paredzēta lietvedības vajadzībām.
vēstuļpapīrs Papīrs, kas paredzēts vēstuļu rakstīšanai.
pārliecināt Par notikumiem, darbībām, pieredzi.
krūts Pāra orgāns piena sekrēcijai (sievietēm). Krūts dziedzeris.
aptumsums Parādība, kad kādu debess ķermeni aizsedz cits debess ķermenis vai kāds debess ķermenis ieiet cita debess ķermeņa ēnā.
parapsiholoģija Parādību kopums, kas ietver, piemēram, informācijas nodošanu un uztveri, cilvēka psihisko iedarbību uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem un ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
iepazīstināt Parādīt (piemēram, kādu vietu, parasti, sniedzot paskaidrojumus par to). Dot iespēju apskatīt (piemēram, mākslas darbu), dot iespēju noklausīties (piemēram, skaņdarbu).
Parādīt spoguli Parādīt citam spoguli tā, lai tas varētu tajā redzēt savu attēlu.
Parādīt spoguli Parādīt citam spoguli tā, lai tas varētu tajā redzēt savu attēlu.
krāsoties Parādīties, būt redzamam (par ko krāsainu).
ainoties Parādīties, būt redzamam ainu veidā. Atainoties. Attēloties.
vīties Parādīties, būt redzamam sejā (parasti par smaidu).
iedegties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml.).
iekvēloties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml.).
iznirt Parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai no kāda priekšmeta aizsega).
pārciets Pārāk ciets. Tāds, kura cietība pārsniedz parasto pakāpi.
pārbarot Pārāk daudz barojot, pieļaut, ka (dzīvnieka) masa pārsniedz kādu normu.
pārkliegties Pārāk daudz skaļi kliedzot, saucot, pārpūlēt balsi, nogurt.
pārcirtums Pārāk intensīva koksnes ieguve, kas pārsniedz tās pieaugumu.
pārdiedzēt Pārāk izdiedzēt. Diedzējot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
pārapdzīvotība Pārāk liels iedzīvotāju blīvums (kādā vietā, teritorijā).
robinsonāde Parasti kuģa avāriju pārcietušā cilvēka dzīve, piedzīvojumi vientuļā salā.
pakāpe Parasti savienojumā «dienesta pakāpe»: reglamentā, nolikumā paredzēts nosaukums, ko piešķir karavīriem atbilstoši viņu kvalifikācijai, amatam, nopelniem.
guba Parasti savienojumā «mākoņu gubas»: blīvas, necaurredzamas mākoņu kopas.
paleokontakts Parasti savienojumā «paleokontakta hipotēze»: hipotēze, pēc kuras Zemes iedzīvotājiem ir bijuši kontakti ar citu planētu iedzīvotājiem.
aizkladzināt Parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
tīksmināt Parasti savienojumā ar «acis», «skatiens»: iedarbojoties uz redzes uztveri, izraisīt tīksmi, arī, uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
ierasties Parasti savienojumā ar «pasaulē»: piedzimt.
pavirzīt Parasti savienojumā ar «uz priekšu»: panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, process, darbība) mazliet turpina attīstīties, sasniedz kādu attīstības posmu.
vienaira Parasti savienojumos «vienairu divnieks», «vienairu četrinieks», «vienairu astoņnieks»: sportistu komanda, kurā ir divi, četri vai astoņi airētāji un kurā katram airētājam paredzēts viens airis.
veste Parasti zem žaketes valkājams vīriešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu aptuveni krūšu kurvja joslā un kam nav apkakles un piedurkņu. Šādas formas apģērba gabals sievietēm.
apskatīties Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu.
pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādēs), ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota pārbaudījuma. Pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika. Pēceksāmens.
pārkravāties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.).
pārvilkties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.).
prātot Pārdomājot, arī pārrunājot, plānot (ko), noteikt (ko) nākotnē paredzamu.
apsvērt Pārdomāt, paredzot un novērtējot (ko).
versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli. Būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
Izbaudīt (arī just, izjust) uz savas ādas Pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
Izjust (arī just, izbaudīt) uz savas ādas Pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
Just uz savas ādas Pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
Izbaudīt (arī just, izjust) uz savas ādas Pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
mocīties Pārdzīvot, pieredzēt lielas grūtības (kādā darbībā, situācijā). Arī ļoti pūlēties.
paredze Paredzējums.
gaidīt Paredzēt (ko iespējamu).
sagaidīt Paredzēt (ko iespējamu). Būt sagatavotam (uz ko iespējamu).
pravietot Paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņot paredzējumus. Arī pareģot.
ieprogrammēt Paredzēt, iecerēt.
programmēt Paredzēt, iecerēt.
Nospraust kursu Paredzēt, izplānot darbības virzienu (parasti politikā).
nodomāt Paredzēt, nolemt, arī iecerēt (parasti ko veikt, darīt).
Nospraust ceļu Paredzēt, noteikt turpmāko darbības virzienu, dzīves gaitu.
uzdevums Paredzētā (piemēram, rīka, iekārtas, vielas) funkcija, darbība.
nolūks Paredzētais, nodomātais, sasniedzamais (rīcības, darbības) rezultāts.
pārrēķināties Paredzot, apsverot kļūdīties.
Pareizticīgo baznīca Pareizticības reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
klimakss Pārejas vecums (cilvēkam), kurā izbeidzas dzimumdziedzeru darbība.
Sniega aklums Pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
Sniega aklums Pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk.
laipa Pāriešanai paredzēts dēlis, baļķis u. tml., no dēļiem, baļķiem u. tml. izveidota šaura pāreja (piemēram, pāri šaurai upei, grāvim, staignai vietai).
miglot Pārklājot ar sīkiem šķidruma pilieniem (piemēram, stiklu), darīt (to) vāji caurredzamu, blāvu, nespodru.
aizmiglot Pārklājot ar ūdens pilieniem, padarīt vāji caurredzamu.
aizkvēpt Pārklājoties ar kvēpiem vai sodrējiem, kļūt necaurredzamam.
norūsēt Pārklājoties ar netīrumu kārtu, kļūt necaurredzamam, nespodram.
aizkūpēt Pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem u. tml. (parasti, kļūstot necaurredzamam vai vāji caurredzamam). Aizkvēpt.
nopildīt Pārliet citā traukā (parasti alu, vīnu, kas sasniedzis noteiktu gatavības pakāpi).
Izlīst no (savas) ādas Pārmainīt savu dabu, raksturu. Iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī.
pārgāzēt Pārmērīgi palielināt degvielas padevi (iekšdedzes motorā).
purvs Pārmitra ekoloģiskā sistēma, kurā noris kūdras uzkrāšanās process un kurā galvenais organiskās masas veidotājs ir zemsedze. Attiecīgā vieta, nogabals u. tml.
atvākties Pārnākt dzīvot ar visām mantām, visu iedzīvi. _imperf._ Vākties šurp. Atnākt, ierasties.
zvīņas Pārragojušās, nedzīvas u. tml. ādas šūnas.
Iekļaut (arī ietvert) skatienā Pārredzēt.
Ietvert (arī iekļaut) skatienā Pārredzēt.
Iekļaut (arī ietvert) skatienā Pārredzēt.
apslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes dzinēju).
noslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes motoru). Kļūt tādam, kam ir pārstājis darboties iekšdedzes motors (piemēram, par automobili).
aizkliegt Pārsteigt neēdušu (par dažu putnu kliedzieniem, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu).
Pārtraukta (arī atlikta) partija Partija, kas nav pabeigta, kad pagājis spēlei noteiktais laiks, izdarīts noteikumos paredzētais gājienu skaits, un ko turpina citā, sacensību noteikumos paredzētajā laikā.
Ledus pagrabs Pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu.
Ledus pagrabs Pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu.
leduspagrabs Pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu. Ledus pagrabs.
kastrēt Pārtraukt dzimumdziedzeru funkcionēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem), piemēram, operējot, iedarbojoties ar ķīmiskiem līdzekļiem, hormonu preparātiem.
koveriņš Pārvalks (parasti brezenta), kas paredzēts uz kuģa, jahtas u. tml. esošo priekšmetu aizsargāšanai.
tikties Pārvietojoties sākt uztvert, parasti redzēt (piemēram, vietu, parādību dabā), arī nokļūt (pie tās).
kūleņoties Pārvietoties (tumsā, miglā u. tml.), tā ka nevar skaidri saredzēt.
pārcelties Pārvietoties, parasti ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu).
pārvākties Pārvietoties, parasti ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu). Arī pārcelties (1).
migrēt Pārvietoties, pārcelties (uz citu teritoriju, vietu) - par iedzīvotājiem.
pazīt Pārzināt, izprast (ko), būt ar pieredzi (par ko).
darbība Pasākumi tiesvedībā. Kodeksā paredzēto pasākumu realizēšana.
papildpasākums Pasākums, kas notiek papildus iepriekš paredzētajam pasākumam.
apgāde Pasākumu kopums (iedzīvotāju, organizāciju) materiālo vajadzību apmierināšanai.
Vietējā pretgaisa aizsardzība Pasākumu sistēma, kuru mērķis bija aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
Vietējā pretgaisa aizsardzība Pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
romantika Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla.
romantisms Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla. Romantika.
pasažiernieks Pasažieru pārvadāšanai paredzēts transportlīdzeklis (parasti vilciens, kuģis).
ievadīt Paskaidrojot, sniedzot norādījumus, iepazīstināt (ar ko jaunu). Iepazīstinot (ar jauniem apstākļiem), iesaistīt (piemēram, kādā kolektīvā, sabiedrībā).
docētājs Pasniedzējs (augstākajā mācību iestādē).
Stundu pasniedzējs Pasniedzējs, kas neietilpst mācību iestādes štatā un kam maksā pēc nostrādātā laika.
promenāde Pastaigai paredzēts ceļš ar dekoratīviem stādījumiem.
Beznosacījuma reflekss Pastāvīgs, iedzimts, pārmantots reflekss.
Beznosacījuma reflekss Pastāvīgs, iedzimts, pārmantots reflekss.
sensibilizēt Pastiprināt (kā, parasti fotomateriālu) jutīgumu visā redzamās gaismas spektrā.
upuris Pašaizliedzīga atsacīšanās no kā kāda labā, kāda mērķa dēļ. Tas, no kā (kāds) pašaizliedzīgi atsakās, ko pašaizliedzīgi dara, atdod kāda labā, kāda mērķa dēļ.
altruisms Pašaizliedzīga gādība par citiem, gatavība uzupurēties citu labā. Pašaizliedzība, nesavtība.
upurēt Pašaizliedzīgi atsacīties (no kā) kā labā, kāda mērķa dēļ.
ziedot Pašaizliedzīgi atsacīties (no kā) kā labā, kāda mērķa dēļ.
lolot Pašaizliedzīgi audzināt (bērnu), maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību rūpēties (par to).
lolojums Pašaizliedzīgi audzināts, maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību aprūpēts bērns.
Nest upuri Pašaizliedzīgi darīt ko, rīkoties kā kāda labā, kāda mērķa dēļ.
uzupurēties Pašaizliedzīgi ko darīt, atsakoties no kā, liedzot ko sev cita labā. Arī ziedoties.
ziedoties Pašaizliedzīgi veltīt savus spēkus, spējas, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ. Arī uzupurēties.
traktors Pašgājēja mašīna, kas paredzēta piekabināmu vai uzkarināmu mašīnu pārvietošanai un stacionāru mašīnu darbināšanai.
Relatīvā patiesība Patiesība, kas sniedz nepilnīgu, daļēju priekšstatu par objektīvo īstenību un kas izziņas attīstībā ir precizējama, padziļināma.
Relatīvā patiesība Patiesība, kas sniedz nepilnīgu, daļēju priekšstatu par objektīvo īstenību un kas izziņas attīstībā ir precizējama, padziļināma.
Absolūtā patiesība Patiesība, kas sniedz pilnīgu, pabeigtu priekšstatu par objektīvo īstenību.
Absolūtā patiesība Patiesība, kas sniedz pilnīgu, pabeigtu priekšstatu par objektīvo īstenību.
Mielot acis Patiku skatīties, redzēt.
pārredzēt Paturēt uzmanības centrā, neizlaist no redzes loka.
Paturēt (arī turēt) acīs Paturēt uzmanības centrā. Uzmanīt. Neizlaist no redzes loka.
Paturēt acīs Paturēt uzmanības centrā. Uzmanīt. Neizlaist no redzes loka.
sagaidīt Pavadīt laikposmu, nodzīvot līdz brīdim, kad (kas gaidīts), piemēram, pienāk, notiek, iestājas; piedzīvot, pieredzēt (kā gaidīta) pienākšanu, sākumu, iestāšanos.
Patumšas acis Pavāja redze.
aptumst Pavājināties redzes spējai (par acīm).
tīmekļpavediens Pavediens, kas ir veidots, savijot tīmekļa dziedzera izdalījumus. Tīmekļa pavediens.
Tīmekļa pavediens Pavediens, kas ir veidots, savijot tīmekļa dziedzera izdalījumus. Tīmekļpavediens.
izpelnīties Paveicot, sasniedzot ko, iegūt, saņemt (uzslavu, atzinību u. tml.).
pārsniegt Paveikt, izpildīt vairāk par paredzēto, uzdoto (piemēram, plānu, uzdevumu).
apdedzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apdedzināt (1).
iededzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iededzināt (2).
iedzīvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iedzīvināt (1).
iedzīvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iedzīvināt (2).
paredzējums Paveikta darbība, rezultāts --> paredzēt (1).
redzējums Paveikta darbība, rezultāts --> redzēt (1).
Pa virsu (arī virspusi) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) Pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
Peldēt pa virsu Pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
Pa virspusi (arī pa virsu) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) Pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
pievērst Pavirzīt (skatienu) tā, lai redzētu (ko).
atvēst Pazaudēt dedzīgumu, sajūsmu u. tml.
Izlaist no acīm Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
Izlaist no acīm (retāk no redzes loka) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
Izlaist no redzes loka (biežāk no acīm) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
Izlaist no redzes loka (biežāk no acīm) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
uzzīmēt Pazīt, arī atzīt par tāpatīgu (kādu ilgi neredzētu, pārvērtušos, arī nomaskējušos).
No (arī pēc) skata Pēc ārējā izskata. Pēc redzamām pazīmēm.
No virspuses Pēc ārējām pazīmēm, pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtība.
No ārpuses Pēc ārējām pazīmēm, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā.
Zīlēt pēc rokas (arī delnas) Pēc delnas līnijām censties (kādam) paredzēt nākotni, arī noteikt pagātni.
ultraimperiālisms Pēc K. Kautska 1914. gadā izvirzītās teorijas - imperiālisma attīstības augstākā fāze, kas sasniedzama mierīgā ceļā ar internacionāli apvienota finanšu kapitāla palīdzību.
venteris Pēc lamatu principa veidots zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
veckatolicisms Pēc Vatikāna pirmā koncila (1869. gadā) izveidojies katolicisma novirziens, kas noliedza koncilā pieņemto dogmu par pāvesta nemaldību.
sterilizācija Pēcnācēju radīšanas spējas iznīcināšana, saglabājot dzimumdziedzeru endokrīno funkciju.
pēcpusdiena Pēcpusdienas tērps Tērps, kas paredzēts valkāšanai pēcpusdienā.
purngals Pēdas priekšējā daļa (zeķēm), kura sedz pirkstgalus.
peldbiksītes Peldei paredzētas bikses. Peldbikses.
peldbikses Peldei paredzētas bikses. Peldbiksītes.
peldkurpes Peldei paredzēti apavi ar pagarinātu pleznveida apakšdaļu.
peldkostīms Peldei paredzēts apģērbs.
peldtērps Peldei paredzēts tērps.
peldplezna Peldēšanai paredzēti pleznām līdzīgi gumijas veidojumi, kurus velk kājās.
ūdensvelosipēds Peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pedāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens). Ūdens velosipēds.
Ūdens velosipēds Peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pedāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens). Ūdensvelosipēds.
Ūdens velosipēds Peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pedāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens). Ūdensvelosipēds.
torpēda Peldošs plūdlīnijas zemūdens šāviņš, kam ir dzinējs un kas ir paredzēts kuģu vai krasta būvju iznīcināšanai.
virspeļņa Peļņa, kas pārsniedz (kādas nozares) vidējo peļņu.
papildpeļņa Peļņa, ko iegūst papildus iepriekš paredzētajai peļņai.
cenzs Periodiska (iedzīvotāju, rūpniecības uzņēmumu, ražošanas) uzskaite.
žurnāls Periodisks izdevums (brošūras vai grāmatas veidā), kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
izdevējs Persona, darbinieks, kas izsniedz (ko). Izsniedzējs.
Partijas kandidāts Persona, kam rit partijas statūtos paredzētais pārbaudes laiks pirms uzņemšanas par partijas biedru.
Partijas kandidāts Persona, kam rit partijas statūtos paredzētais pārbaudes laiks pirms uzņemšanas par partijas biedru.
recidīvists Persona, kas atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts pat bīstamu (parasti pēc tam, kad tā ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas). Bīstams noziedznieks, kam krimināllikums pastiprina soda sankciju.
misionārs Persona, kas darbojas, lai pievērstu ticībai (parasti atkarīgo zemju un koloniju iedzīvotājus).
kasators Persona, kas iesniedz kasācijas sūdzību.
banda Personu grupa, kas apvienojušās noziedzīgai darbībai.
prezidijs Personu grupa, kas ir ievēlēta (kongresa, sapulces, sēdes) vadīšanai. Vieta, kas ir paredzēta šādai personu grupai.
iespiesties Pētījot iedziļināties, paveikt atklājumus.
skatīt Pētīt, pārbaudīt (ko), parasti ar redzi, lai (to) iepazītu, novērtētu u. tml.
slidas Pie apavu apakšdaļas piestiprināmas (parasti metāla) ierīces, kam ir šaura, samērā asa pamatne un kas ir paredzētas cilvēka slīdēšanai pa ledu vai pa cietu, gludu virsmu.
Smīnēt ūsās Pie sevis, tik tikko redzami, jaušami smīnēt.
kost Pie staroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par jupju, asu audumu, par asiem augiem).
pleckāji Pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula.
parotīts Pieauss dziedzera iekaisums.
piecīši Pieci bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
Piecgadu plāns Piecu gadu ilgam laikposmam paredzēts PSRS tautas saimniecības attīstības plāns.
piedzēris Piedzēries (2).
piedzēris Piedzēries (3).
piedraņķēties Piedzerties.
piegāzties Piedzerties.
pielakties Piedzerties.
pielieties Piedzerties.
piemesties Piedzerties.
piestrēbties Piedzerties.
piesūkties Piedzerties.
pietempties Piedzerties.
pievilkties Piedzerties.
piežūpoties Piedzerties.
sadzerties Piedzerties.
samesties Piedzerties.
sastiprināties Piedzerties.
sasūkties Piedzerties.
sasviķoties Piedzerties.
satempties Piedzerties.
atnesties Piedzimt (par dzīvniekiem).
atskriet Piedzimt (par dzīvniekiem).
saskriet Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem).
salēkt Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvnieku mazuļiem).
sadzimt Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
sarasties Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
atnākt Piedzimt (parasti par dzīvniekiem). Atskriet.
pierasties Piedzimt, papildinot (dzīvnieku) skaitu.
pierasties Piedzimt, papildinot (kā, parasti ģimenes locekļu) skaitu.
atrasties Piedzimt.
Ieraudzīt dienas gaismu (arī dienasgaismu) Piedzimt.
Ieraudzīt dienasgaismu (arī dienas gaismu) Piedzimt.
Ieraudzīt dienas gaismu (arī dienasgaismu) Piedzimt.
Ieraudzīt saules gaismu Piedzimt.
Ieraudzīt dienas gaismu (arī dienasgaismu) Piedzimt.
Ieraudzīt saules gaismu Piedzimt.
Ieraudzīt saules gaismu Piedzimt.
uzrasties Piedzimt.
pedāļpiedziņa Piedziņa ar pedāli.
servopiedziņa Piedziņa, kas tiek regulēta automātiski vai ar atvieglotu manuālo vadību.
piedzirdināt Piedzirdīt.
kriminālfilma Piedzīvojumu filma, kuras sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
vesterns Piedzīvojumu filmas žanrs, kurš izveidojās Ziemeļamerikas rietumu štatos 19. gadsimta beigās un kurā sākotnēji tēlota kovboju dzīve. Šāda žanra filma.
kriminālliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kura darbos sižetu veido nozieguma atklāšana.
detektīvliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kurā sižetu veido kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšana.
detektīvžanrs Piedzīvojumu literatūras, kinomākslas žanrs, kam raksturīga kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšanas tematika.
kriminālžanrs Piedzīvojumu literatūras, kinomākslas žanrs, kura darbos sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
detektīvromāns Piedzīvojumu romāns, kurā attēlota kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšana.
kriminālromāns Piedzīvojumu romāns, kura sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
kriminālstāsts Piedzīvojumu stāsts, kura sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
aizsniegt Piedzīvot (zināmu vecumu).
Ieskriet nelaimē Piedzīvot ko nepatīkamu.
Ieskriet nelaimē Piedzīvot ko nepatīkamu.
Dabūt sirmus matus Piedzīvot lielas bēdas, nepatikšanas.
Dabūt sirmus matus Piedzīvot lielas bēdas, nepatikšanas.
Būt smagi (arī bargi) piemeklētam Piedzīvot lielu nelaimi.
ciest Piedzīvot nelaimes gadījumu. Tikt bojātam (nelaimes gadījumā).
izgāzties Piedzīvot neveiksmi, kaunu, izdarot ko slikti, nemākulīgi.
ciest Piedzīvot neveiksmi.
(Iz)krist cauri Piedzīvot neveiksmi. Neizturēt (eksāmenu), nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
Krist cauri Piedzīvot neveiksmi. Neizturēt (eksāmenu). Nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
Lauzt (arī nolauzt) kaklu Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
Lauzt kaklu Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
(No)lauzt sprandu (arī (no)lauzt kaklu sar.) Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
pazaudēt Piedzīvot zaudējumu (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā).
pārdzīvot Piedzīvot, arī dziļi izjust (notikumus, apstākļus, parasti nelabvēlīgus).
avarēt Piedzīvot, ciest avāriju.
Iesēsties peļķē Piedzīvot, ciest neveiksmi; nonākt strupceļā.
Iesēsties peļķē Piedzīvot, ciest neveiksmi. Nonākt strupceļā.
izjust Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi).
redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi). Izjust.
pievilties Piedzīvot, pārdzīvot vilšanos.
vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojās, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs. Just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
saņemt Piedzīvot, sagaidīt (gadalaiku, diennakts posmu u. tml.).
pielikties Pieēsties. Arī piedzerties.
Uz redzi! Pieklājības teiciens atsveicinoties. Uz redzēšanos.
aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīvēs apstākļiem, jaunai videi. Iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par cilvēku).
uzdegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu. Panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu. Uzdedzināt.
iedegt Pieliekot uguni, panākt, ka uzreiz sāk degt, izstarojot gaismu. Panākt, ka uzreiz degt (uguns). Iededzināt (1).
pielaist Pieļaut (kļūdu, novirzi no kā vēlama, normā paredzēta).
domāts Piemērots, paredzēts (kam).
pups Piena dziedzera daļa (dzīvniekiem), kurā ir izvadkanāls.
tesmenis Piena dziedzeris (zīdītājiem dzīvniekiem).
Piena drudzis Piena dziedzeru iekaisums (pēc dzemdībām).
Piena drudzis Piena dziedzeru iekaisums (pēc dzemdībām).
nokavēties Pienākt vēlāk par paredzēto laiku (par transportlīdzekļiem).
pilnpiens Piens ar tādu ķīmisko sastāvu un īpašībām, kādu izdala lauksaimniecības dzīvnieku piena dziedzeri normālā laktācijas periodā.
pirmpiens Piens, kas izdalās no krūšu galiem grūtniecības otrajā pusē un otrajā, trešajā dienā pēc bērna piedzimšanas.
atzīmēt Pierakstīt, piezīmēt (ko piedzīvotu, konstatētu, novērotu u. tml., lai saglabātu, neaizmirstu).
ierast Pierast (pie apkārtējās vides, apstākļiem). Arī iedzīvoties (1).
Izziņas priekšmets Pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
Izziņas priekšmets Pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
fakts Pieredzē iegūta atziņa, pēc kuras izdara secinājumus.
vērtība Pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības, noderīguma izpratni.
skola Pieredze, arī informācija, kas ir iegūta darbībā, rīcībā, saskarsmē ar kādiem notikumiem, apstākļiem.
prakse Pieredze, iemaņu un prasmju kopums, kas iegūts, veicot kādu darbu, kādas darbības.
kalums Pieredze, rūdījums (cilvēkam).
Vecā gvarde Pieredzējušu cilvēku grupa (kādā nozarē).
Vecā gvarde Pieredzējušu cilvēku grupa (kādā nozarē).
marodēt Piesavināties kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Aplaupīt civiliedzīvotājus kara laikā.
iedzelt Pieskaroties ādai, radīt smeldzošu, dedzinošu sajūtu (par augiem).
spraude Piespraušanai, saspraušanai paredzēta rotas lieta.
steķi Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) - (parasti) koka konstrukcija, kuras viens gals balstās uz krasta, bet otrs - uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
dienasgrāmata Piezīmes pa dienām par pieredzēto, padarīto, par saviem pārdzīvojumiem, pārdomām u. tml. (ko raksta atsevišķs cilvēks, retāk kolektīvs).
mēnesseja Pilna vai gandrīz pilna Mēness no Zemes redzamā daļa.
apdzirdīt Pilnīgi apreibināt ar alkoholisku dzērienu. Piedzirdīt.
nogremdēties Pilnīgi iedziļināties (darbā, darbībā).
pārredzēt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu).
pārskatīt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu). Ar skatienu aptvert visu (kā) kopumu vai (tā) daļu, piemēram, lai ko konstatētu.
ārkārtējs Pilnīgi neparasts, negaidīts, neparedzēts. Vēl nebijis, nepiedzīvots.
aizmirst Pilnīgi nododoties (kam), neievērot, neredzēt (ko).
pālis Pilnīgi vai daļēji gruntī iedziļināts pamatu konstrukcijas elements, piemēram, celtnes slodzes pārnešanai uz dziļāku pamatnes slāni.
pagrabs Pilnīgi vai daļēji zemē iedziļināta, ar biezu pārsegumu izveidota saimniecības celtne, kurā ir noteikta temperatūra.
spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, acī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā.
namnieks Pilntiesīgs iedzīvotājs (viduslaiku pilsētā).
dirižablis Pilotējams aerostats ar iekšdedzes dzinēju.
mazpilsēta Pilsēta ar nelielu iedzīvotāju skaitu.
Rūpniecības centrs Pilsēta vai pilsētciemats, kur koncentrēti vairāki rūpniecības uzņēmumi un tājos nodarbināta lielākā daļa iedzīvotāju.
lielpilsēta Pilsēta, kurā ir vairāk par 100 000 iedzīvotāju.
pilsētiedzīvotājs Pilsētas iedzīvotājs.
pilsētnieks Pilsētas iedzīvotājs.
ģilde Pilsētas iedzīvotāju savstarpējās palīdzības, sociālās nodrošināšanas un sabiedriskās dzīves organizācija (feodālismā).
Komunālā kustība Pilsētu iedzīvotāju atbrīvošanās kustība (no 10. gadsimta līdz 13. gadsimtam Rietumeiropā), pirmais viduslaiku pilsētas šķiru cīņas posms.
Komunālā kustība Pilsētu iedzīvotāju atbrīvošanās kustība (no 10. gadsimta līdz 13. gadsimtam Rietumeiropā), pirmais viduslaiku pilsētas šķiru cīņas posms.
pilngadīgs Pilsonis, kas ir sasniedzis pilngadību.
pilngadnieks Pilsonis, kas tikko ir sasniedzis pilngadību. Arī pilngadīgais.
segpinums Pinums, ko veido no diviem vai vairākiem diegiem tā, ka viens diegs pārsedz otru diegu.
panadze Pirksta daļa, ko sedz naga augšmala, arī vieta zem naga augšmalas.
raudzības Pirmais apciemojums pie jaundzimušā un mātes sveikšana sakarā ar bērna piedzimšanu.
virsspārni Pirmais spārnu pāris, kas pārsedz otro spārnu pāri (parasti vabolēm).
iesākums Pirmie paveiktie, jau redzamie priekšdarbi.
nelaikā Pirms noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika. Priekšlaicīgi.
Neīstā laikā Pirms noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika. Priekšlaicīgi. Nelaikā (1). Nepiemērotā, neizdevīgā laikā. Nelaikā (2).
pjezoelements Pjezoelektriska materiāla (galvenokārt pjezokeramikas) vienkāršas ģeometriskas formas detaļa (piemēram, stienis, plāksne, disks, gredzens), kam uz noteiktām virsmām uzklāti elektrodi.
paplāksne Plakana gredzenveida detaļa, ko novieto parasti zem uzgriežņu vai skrūves galviņas (piemēram, sastiprinot mehānismu, ierīču daļas).
atols Plakana, zema, gredzenveida (koraļļu) sala, kuras vidū var būt sekla lagūna.
simtkājis Plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns, daudzkāju klases dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
šlifs Plāna, pulēta minerāla, ieža plāksne, kas ir paredzēta mikroskopiskai izpētei.
Rīta zvaigzne Planēta Venera, ja tā redzama rītos.
planierlauks Planieriem paredzēts lidlauks.
rēķināt Plānojot, paredzot (ko), censties atrast (tā) skaitlisko vērtību.
Sporta pils Plaša celtne, kas paredzēta sporta sacensībām, masu pasākumiem fiziskajā kultūrā.
vairogs Plaša paceltas platformas daļa, kur atsedzas pamatklintājs.
palags Plašs (piemēram, miglas, mākoņu) kopums, kas ko aizsedz, pārklāj.
pilnbārda Plata, gara, kupla bārda un ūsas, kas sedz lielu sejas daļu.
pārgriezt Plati izplest (acis), parasti vēršot skatienu sāņus, vairāk atsedzot acu baltumus.
plašums Platība, kas ir tālu pārredzama. Liela platība, teritorija, arī brīva, neierobežota vieta.
papildplatība Platība, ko piešķir, izmanto papildus paredzētajai, līdzšinējai platībai.
vieta Platība, telpa, arī platības, telpas daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam.
vieta Platība, telpa, kas kādam ir paredzēta, arī kurā kāds parasti atrodas.
vieta Platības, telpas daļa (piemēram, plauktā, skapī), kas paredzēta, arī izmantojama kā novietošanai, ievietošanai.
segplēksne Plēksne, kas pārsedz kādu auga daļu.
polinēzieši Polinēzijas pirmiedzīvotāji.
proklamācija Politiska satura (parasti nelegālas organizācijas) rakstveida uzsaukums, kas paredzēts izplatīšanai atklātībā.
papildporcija Porcija, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai porcijai.
zirneklis Posmkāju tipa bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus.
potmateriāls Potēšanai paredzētais materiāls (potcelms, potzars, potpumpurs).
Potējamais materiāls Potēšanai paredzētais materiāls (potcelms, potzars, potpumpurs). Potmateriāls.
instrumentālisms Pragmatisma paveids, kas idejas un jēdzienus aplūko nevis kā objektīvās īstenības atspoguļojumu, bet gan kā mākslīgus rīkus (instrumentus) subjektīvās pieredzes sakārtošanai.
piedzīvojums Praktiska darbība iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums. Pieredze (2).
Dzīves gudrība Praktiskajā dzīvē, sadzīvē iegūtā pieredze, zināšanas.
pretprasība Prasība, ko atbildētājs iesniedz pret prasītāju, tai pašā lietā.
regress Prasība, ko juridiskā persona, kura izdarījusi maksājumu otrai personai, iesniedz trešajai personai, kuras vainas dēļ maksājums izdarīts.
pazīt Prast noteikt, atšķirt (ko), izmantojot savas zināšanas, pieredzi.
mazumtirdzniecība Preču pārdošana iedzīvotājiem personīgā patēriņa vajadzībām.
spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana iedzīvošanās nolūkā.
prostatīts Priekšdziedzera iekaisums.
prostata Priekšdziedzeris.
purngals Priekšējā daļa (apaviem), kura sedz pirkstgalus.
uzgalis Priekšmeta galam uzmaucama, uzskrūvējama, noteiktai funkcijai paredzēta detaļa.
cilpa Priekšmets (no virves, auklas, metāla u. tml.), kam ir loka vai gredzena forma.
piemiņlieta Priekšmets (parasti mākslinieciski izstrādāts), kas paredzēts, lai ko saglabātu atmiņā.
suvenīrs Priekšmets (parasti mākslinieciski izstrādāts), kas paredzēts, lai ko saglabātu atmiņā. Piemiņlieta.
tīkls Priekšmets, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds pinums un kas ir paredzēts (kā) ievietošanai, norobežošanai, aptveršanai.
spiedpoga Priekšmets, kas ir paredzēts (kā, piemēram, apģērba gabala, apavu, maka) daļu sastiprināšanai un kas sastāv no divām apaļām daļām, no kurām vienu iespiež otrā.
nodegulis Priekšmets, kas nav pilnīgi sadedzis, izdedzis.
lietussargs Priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no lietus - ar blīvu audumu klāta apaļa, izliekta metāla konstrukcija ar rokturi.
vāks Priekšmets, kas sedz, aizsargā (piemēram, mehānismu, ierīci, tās daļu).
sveiciens Priekšmets, ko pasniedzot apliecina draudzību, sirsnību, labvēlību. Arī dāvana.
balva Priekšmets, naudas summa, ko pasniedz kā atzinības apliecinājumu (piemēram, par uzvaru sporta sacensībās, par labu darbu) Godalga.
uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, jostas, siksnas, somas, maisi), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas un aizsarglīdzekļu, kā arī personisko mantu nešanai. Priekšmetu kopums, kas paredzēts nešanai ar šāda komplekta palīdzību.
manta Priekšmetu, lietu kopums, kas kādam pieder un ir nepieciešams ikdienas dzīvē, saimniecībā. Iedzīve.
niedrājs Priežu, egļu un bērzu mistrota audze vai šo koku sugu tīraudze, kas parasti nesasniedz lielu augstumu un kam zemsedzē ir niedres, grīšļi. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
saimniecība Privātai, arī individuālai, ģimenes lauksaimnieciskai ražošanai paredzēta zemes platība līdz ar attiecīgajām celtnēm, inventāru, lauksaimniecības dzīvniekiem. Darbu kopums šādā ražošanā. Arī lauku mājas.
Zemes tiesa Privileģēto lauku iedzīvotāju tiesu iestāde (Latvijas teritorijā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
Zemes tiesa Privileģēto lauku iedzīvotāju tiesu iestāde (Latvijas teritorijā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam). Zemākā tiesa vai apriņķa, guberņas tiesa (Krievijā 18. un 19. gadsimtā).
laktācija Process, kurā piena dziedzeri (cilvēkiem vai zīdītājiem dzīvniekiem) rada un atdala pienu. Laikposms no (govs) atnešanās līdz aizlaišanai.
sekrēcija Process, kurā specializētas dziedzeru šūnas veido un izdala sekrētu.
pārproducēt Producēt pārāk daudz, pārsniedzot realizācijas iespējas.
izejprodukts Produkts, kas paredzēts tālākai apstrādei, kā izgatavošanai.
Nost (arī prom) no acīm Prom no redzes loka.
unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu.
provincietis Provinces (1) iedzīvotājs.
provinciālie Provinces (1) iedzīvotājs. Provincietis (1).
prūši Prūsijas hercogistes vai Prūsijas karalistes pamatiedzīvotāji.
delīrijs Psihiska uzbudinājuma stāvoklis ar murgiem, redzes halucinācijām.
žēlsirdība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kas izpaužas spējā citus saprast, just līdzi un gatavībā palīdzēt. Arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
žēlastība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt. Arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
ilgas Psihisks stāvoklis, kam raksturīga dziļa, parasti arī ilgstoša, tieksme, vēlēšanās (parasti pēc kā labāka vai arī tāla, grūti sasniedzama).
uztraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
Valsts darba krājkase PSRS kredītiestāde, kuras galvenais uzdevums ir dot iespēju iedzīvotājiem uzglabāt savus uz laiku brīvos naudas līdzekļus un izdarīt dažāda rakstura norēķinu operācijas.
ūpis Pūčveidīgo kārtas putns ar iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm.
degpudele Pudele, kurā iepildīts degmaisījums (cīņai pret tankiem, kādu objektu aizdedzināšanai).
puertorikāni Puertoriko pamatiedzīvotāji.
virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
puslaiks Puse no sporta spēles norisei paredzētā laika. Sporta spēles daļa, kas norisinās šajā laikā.
puslaiks Puse vai aptuvena puse no kādai norisei paredzētā vai vajadzīgā laika.
pusgalva Puse vai aptuvena puse no uzturam paredzētas dzīvnieka (parasti cūkas) galvas.
tranzistors Pusvadītāju ierīce, kas ir paredzēta elektrisko svārstību ģenerēšanai, pastiprināšanai, strāvas komutācijai.
piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja. Šīs kārtas putni.
radiokanāls Radioirekvenču josla, kas paredzēta attiecīgai radiopārraidei, radiostacijai.
radiogalds Radiouztvērēja novietošanai paredzēts (neliels) galds.
rādīt Radīt (kādam) iespēju uztvert ar redzi, skatīties (piemēram, vizuālu mākslas darbu, kādu darbību, norisi).
cirsties Radīt dedzinošu sāpju sajūtu (piemēram, mutē, kaklā) - par vielām.
kviekt Radīt raksturīgas augstas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām).
kost Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām).
Cirst robu Radīt zaudējumus. Radīt neparedzētus izdevumus.
Palaist pasaulē Radīt, dot dzīvību, arī iedzīvināt.
Palaist pasaulē Radīt, dot dzīvību. Arī iedzīvināt.
Irāņu valodas Radniecīgu indoeiropiešu valodu grupa, kuras runā Irānas, Afganistānas un dažu citu zemju iedzīvotāji.
rajonnieks Rajona (2) iedzīvotājs. Arī lauka iedzīvotājs.
rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu.
rakstāmkrīts Rakstīšanai (parasti uz tāfeles) paredzēts krīts.
Rakstāmais krīts Rakstīšanai (parasti uz tāfeles) paredzēts krīts. Rakstāmkrīts.
rakstāmpults Rakstīšanai paredzēta pults.
rakstāmpiederumi Rakstīšanai paredzēti piederumi (pildspalvas, zīmuļi u. tml.).
rakstāmirbulis Rakstīšanai paredzēts irbulis.
tinte Rakstīšanai paredzēts organisku krāsvielu šķīdums vai suspensija ar sabiezinātāja un konservanta piedevu.
rakstāmpapīrs Rakstīšanai paredzēts papīrs.
rakstāmrīks Rakstīšanai paredzēts rīks.
spalva Rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēta īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu. Arī rakstāmspalva.
rakstāmlietas Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti priekšmeti, to kopums (piemēram, zīmuli, pildspalvas, rakstāmpapīrs, burtnīcas).
aizrautība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> aizrautīgs (1). Dedzība, sajūsma.
austrumniecisks Raksturīgs austrumu zemēm, iedzīvotājiem.
dienvidniecisks Raksturīgs dienvidu zemēm, to iedzīvotājiem.
rietumniecisks Raksturīgs rietumu zemēm (parasti Rietumeiropai), to iedzīvotājiem.
ziemeļniecisks Raksturīgs ziemeļu zemēm, to iedzīvotājiem.
uzsaukums Rakstveida, sabiedriski aktuāla satura, parasti īss, aicinājums, kas ir paredzēts izplatīšanai (lapiņu, plakātu u. tml. veidā) vai publicēšanai presē.
pretraķete Raķete, kas ir paredzēta pretinieka raķešu iznīcināšanai.
veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
mets Rasējums, ko veido pēc skices un kas sniedz pilnīgu, vispusīgu priekšstatu par celtni.
rēgoties Rasties (iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml.) redzes tēlu veidā (parasti par ko nepatīkamu).
rādīties Rasties (iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml.) redzes tēlu veidā. Rasties psihē (par sapņiem).
parādīties Rasties kāda procesa, norises, apstākļa rezultātā un kļūt redzamam, saskatāmam (par parādībām dabā).
parādīties Rasties un kļūt redzamam, saskatāmam kādas darbības, norises rezultātā (par ko nevēlamu).
nākt Rasties, arī pilnveidoties (piemēram, par spējām, pieredzi).
parādīties Rasties, kļūt redzamam kādā bioloģiskās aktivitātes posmā (par augiem, dzīvniekiem).
Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Rasties, veidoties redzes iztēlē, domās (parasti par ko nepatīkamu).
transportrati Rati, kas it paredzēti kravas transportēšanai.
transportratiņi Ratiņi (2), kas ir paredzēti kravas transportēšanai.
sviedējrats Rats ar elementiem, kas ir paredzēti (kā) pārvietošanai ar sviedienu.
noraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pārraudzēt Raudzējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
rotaļāties Reaģēt uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
anarhisms Reakcionārs sīkburžuāzisks sabiedriski politisks virziens, kas noliedz jebkādu valsti un organizētu politisku cīņu.
Kritizētājs reālisms Reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu kapitālistiskajās zemēs), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
signatūra Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par to, kā jālieto izrakstītās zāles. Arī receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm.
seja Redzamā (mēness, saules), parasti apaļā, ieapaļā, daļa.
vaigs Redzamā (mēness, saules), parasti apaļā, ieapaļā, daļa.
zibens Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.
Šautras zibens Redzama līnijveida elektriskā izlāde atmosfērā, ja ir liela potenciālu starpība starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi.
negatīvs Redzamais attēls uz fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums ir pretējs oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas ir papildkrāsas oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā). Fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
Goda vieta Redzamāka, labākā vieta (kur novietot, arī novietoties).
Goda vieta Redzamākā, labākā vieta (kur novietot, arī novietoties). Ievērojama nozīme, nozīmīga vieta.
krāsa Redzamās gaismas noteikta garuma viļņu izraisīta redzes sajūta, uztvere.
uguns Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā. Arī liesma, liesmu kopums.
Acis satumst Redze kļūst vāja.
acs Redze, redzes spēja.
redzējiens Redzējums (Z).
Krāsu aklums Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Daltonisms.
Krāsu aklums Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Daltonisms.
daltonisms Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Krāsu aklums.
šķielēšana Redzes defekts - kopredzes trūkums, kas parasti ir saistīts ar vājredzību.
Vistas aklums Redzes defekts - vāja redzes spēja krēslā.
Vistas aklums Redzes defekts - vāja redzes spēja krēslā.
tiflotehnika Redzes defektu korekcijas un kompensācijas tehnisko līdzekļu kopums. Šādu līdzekļu izstrāde.
Acu priekšā Redzes iztēlē. Domās.
Gara acis Redzes iztēle. Redzes atmiņa.
skats Redzes lokā ietverama apkārtne, apkārtējā vide vai kāda, parasti plaša, tās daļa; arī aina (1).
aina Redzes lokā ietverams (arī iztēlē veidots) dabasskats. Ainava (1).
panorāma Redzes loka ietverams skats uz kādu vietu (no augstuma, arī attāluma).
apredze Redzes loks.
Redzes aploks Redzes loks.
Redzes aploks Redzes loks.
acs Redzes orgāns kopā ar plakstiem.
acs Redzes orgāns.
rēgs Redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī spoks.
Acu gaisma Redzes spēja.
Acu gaišums Redzes spēja.
Acu gaisma Redzes spēja.
neredzība Redzes trūkums, aklums.
aklums Redzes trūkums.
ķetna Redzes veidā notēsts baļķa gals (ievietošanai otra baļķa izgriezumā).
redzesviedoklis Redzes viedoklis.
sapnis Redzes, retāk dzirdes tēli, kas parādās miegā sakarā ar atsevišķu galvas smadzeņu apvidu pastiprinātu darbību, kamēr ar apziņu saistītie smadzeņu rajoni atrodas aiztures stāvoklī.
Redzēt elpu Redzēt garaiņus, kas, aukstā laikā izelpojot, plūst no mutes.
Redzēt elpu Redzēt garaiņus, kas, aukstā laikā izelpojot, plūst no mutes.
murgot Redzēt mokošus, nomācošus sapņus.
sasapņot Redzēt sapnī (ko spilgtu, ietekmīgu).
sasapņoties Redzēt sapnī ko spilgtu, ietekmīgu tā, ka nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
Redzēt (arī skatīt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
Skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaiga (arī acīs) Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
just Redzēt, pamanīt.
Redzēt (arī skatīt) rožainā gaismā Redzēt, uztvert (ko) pārāk idealizēti.
Skatīt (arī redzēt) rožainā gaismā Redzēt, uztvert (ko) pārāk idealizēti.
matīt Redzēt.
acuraugs Redzoklis.
plenārreferāts Referāts, kas ir paredzēts visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
apdedzināties Refl. --> apdedzināt (2).
Nosacījuma reflekss Reflekss, kas izveidojas organisma dzīves laikā līdz ar pieredzi.
Nosacījuma reflekss Reflekss, kas izveidojas organisma dzīves laikā līdz ar pieredzi.
Dienesta pakāpe Reglamentā, nolikumā paredzēts nosaukums, ko piešķir karavīriem atbilstoši viņu kvalifikācijai, ieņemamajam amatam, nopelniem.
omnibuss Regulārai pasažieru pārvadāšanai paredzēti daudzvietīgi rati, ko vilka zirgi un kam bija slēgta virsbūve.
faktūra Rēķins (par pircējam nosūtītām vai izsniegtām precēm, kā arī par izdevumiem, kas jāsedz pircējam).
ugunsapbedījums Reliģiskā rituālā sadedzināta mirušā apbedījums.
misionārisms Reliģiskas organizācijas darbība, kuras nolūks ir pievērst ticībai (parasti atkarīgo zemju un koloniju iedzīvotājus).
atklāsme Reliģiski ideālistiskajā filozofijā - pārjutekliska patiesības uztvere, kas piemīt tikai izredzētajiem mistiskas apskaidrības brīdī.
patrice Reljefa apgriezta iespiedzīmes forma, kas paredzēta matrices izgatavošanai.
patentresors Resors, kas izsniedz patentus.
lokāls Restorāns (parasti tāds, kas darbojas naktī un kur apmeklētājiem sniedz izklaidējošus priekšnesumus).
apsvērums Rezultāts --> apsvērt. Pārdomāts slēdziens, kas radies paredzot, novērtējot.
attaisnojums Rezultāts --> attaisnot (2). Attaisnošana. Fakts, apstāklis, arguments, kas attaisno, pieļauj nesodīt vai nenosodīt, noliedz (kāda) vainu.
klājums Rezultāts --> klāt (2). Slānis, kārta, kas sedz kādu virsmu.
pieredzējums Rezultāts --> pieredzēt.
sadegums Rezultāts --> sadegt [1] (3). Sadedzis pārtikas produkts, arī pārtikas produkta sadegusi daļa.
sasprēgājums Rezultāts --> sasprēgāt (1). Sīka, garena, nedziļa brūce, šādu brūču kopums.
sasprēgājums Rezultāts --> sasprēgāt (2). Šaura, nedziļa plaisa, šādu plaisu kopums (kā virsmā).
Zelta likums Rīcības princips, motīvs, kas radies, veidojies uz dzīves pieredzes pamata.
čehi Rietumslāvu tauta, daļa no Čehoslovakijas pamatiedzīvotājiem.
poļi Rietumslāvu tauta, Polijas pamatiedzīvotāji.
slovaki Rietumslāvu tauta, Slovakijas pamatiedzīvotāji.
Turēties pie burta Rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
Turēties pie burta Rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
upurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, veltīt visus savus spēkus, dzīvi, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ.
darbarīks Rīks, ar kuru cilvēks iedarbojas uz kādu priekšmetu. Rīks, kas paredzēts noteikta veida darbam.
tīkls Rīks, ierīce u. tml., kam galvenā sastāvdaļa ir šāds pinums un kas ir paredzēts dzīvnieku (parasti ūdensdzīvnieku) ķeršanai.
locīt Ritināt, tīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida.
Sniega līnija Robeža uz zemes virsmas, virs kuras klimatisko apstākļu ietekmē notiek sniega un ledus uzkrāšanās (pārsniedzot tā kušanu un iztvaikošanu).
kordons Robežapsardzes postenis. Arī apsardze. Šādam postenim, arī apsardzei paredzēta celtne.
zeltnesis Rokas ceturtais pirksts, uz kura parasti nēsā gredzenu.
Bruņinieku romāns Romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.-14. gadsimta feodālajā literatūrā).
Bruņinieku romāns Romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.-14. gadsimta feodālajā literatūrā).
franči Romāņu tauta, Francijas pamatiedzīvotāji.
itālieši Romāņu tauta, Itālijas pamatiedzīvotāji.
portugāļi Romāņu tauta, Portugāles pamatiedzīvotāji.
rumāņi Romāņu tauta, Rumānijas pamatiedzīvotāji.
romieši Romas pilsētas iedzīvotāji.
rotaļbumba Rotaļām paredzēta bumba.
plaukšķene Rotaļu šaujamrīks, kas paredzēts iluminācijai un ko izšaujot rodas troksnis.
broša Rotas lieta (bieži ar dārgakmeni vai tā imitāciju), kas paredzēta piespraušanai pie tērpa.
tītināt Runāt (parasti augstā, spiedzīgā balsī).
balss Runātājs, kuru klausītājs neredz, nav pamanījis.
uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis, tūrists, talcinieks) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, paredzēto, justos apmierināts.
iegremdēties Rūpīgi, dziļi pētīt (ko), pilnīgi nodoties (kam). Iedziļināties. Arī dziļi iejusties.
burtlietuve Rūpnīca vai cehs, kur izgatavo tipogrāfijas burtus un citas iespiedzīmes.
noziegums Sabiedriski ļoti bīstama, sabiedrībai kaitīga darbība vai bezdarbība, par ko likumā ir paredzēts sods.
aina Sabiedrisko, arī psihisko parādību it kā redzama izpausme. To attēlojums.
izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot. Dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū).
pamatlaiks Sacensību norisei paredzētais laiks.
nodot Sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraudēt (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
siltumspēja Sadedzes siltums.
sasvilināt Sadedzināt.
pārpelnot Sadedzinot (parasti kremējot), pārvērst (mirušo) pelnos.
trākldiegs Sadiedzamais diegs.
sādžinieks Sādžas (1) iedzīvotājs.
sādžinieks Sādžas (2) iedzīvotājs.
paraugsaimniecība Saimniecība, kur pārbauda, ievieš zinātnes atziņas, pirmrindas pieredzi un ar tām iepazīstina citus lauksaimniecības darbiniekus. Arī priekšzīmīga saimniecība.
miljonārs Saimniecība, uzņēmums, kura ienākumi sasniedz miljonu un vairāk rubļu.
kautķermenis Saimnieciskai izmantošanai vai rūpnieciskai pārstrādāšanai paredzēts nonāvēta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un iekšējiem taukiem, parasti arī bez ādas.
īsums Saīsinātā veidā, konspektīvi, neiedziļinoties sīkumos. Īsi.
altruistisks Saistīts ar altruismu, tāds, kas izriet no altruisma. Tāds, kas pauž altruismu. Nesavtīgs, pašaizliedzīgs.
sinodisks Saistīts ar debess ķermeņu redzamo kustību pie debess attiecībā pret Sauli.
ģenētisks Saistīts ar iedzimtību, tai raksturīgs.
komunāls Saistīts ar pilsētu (vai tai līdzīgu apdzīvotu vietu), tai raksturīgs. Saistīts ar pilsētas (vai tai līdzīgas apdzīvotas vietas) iedzīvotāju apgādi, nodrošināšanu.
politmasu Saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu.
rekreatīvs Saistīts ar rekreāciju (1), tai raksturīgs. Tāds, kas ir paredzēts rekreācijai (1).
komerciāls Saistīts ar tirdzniecību bez kartītēm, par paaugstinātām cenām, pastāvot iedzīvotāju apgādes kartīšu sistēmai.
sanitārs Saistīts ar veselības aizsardzību, higiēnu, tām raksturīgs. Tāds, ko izmanto, kas ir paredzēts veselības aizsardzībai, higiēnai.
stiegra Saites veida, stiepļveida u. tml. (iekārtas, ierīces u. tml.) elements, ko, saspriedzot rada (tajā) nepieciešamo enerģiju.
iedegties Sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi no doties (kam).
Ērgļa acis Saka par acīm, kam ir ļoti laba redzes spēja.
Kvēla sirds Saka par cilvēka aizrautību, dedzību.
Karsta sirds Saka par cilvēku ar dedzīgām, kvēlām jūtām.
Karsta sirds Saka par cilvēku ar dedzīgām, kvēlām jūtām.
Degunu iebāzis (retāk iedūris) Saka par cilvēku, kas ir iegrimis darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
Biezas ausis Saka par cilvēku, kas labi nedzird vai izliekas nedzirdam.
Biezas ausis (kādam) Saka par cilvēku, kas labi nedzird vai izliekas nedzirdam. Saka par cilvēku, kas stūrgalvīgi neievēro teikto, aizrādīto.
Tas vairs maizē (arī garozā) nekodīs Saka par cilvēku, kas vairs ilgi nedzīvos.
Tas vairs maizē (arī garozā) nekodīs Saka par cilvēku, kas vairs ilgi nedzīvos.
Karsta sirds Saka par dedzīgām, kvēlām jūtām.
Karsta sirds Saka par dedzīgām, kvēlām jūtām.
Mārks, ne cilvēks pareti Saka par dzērāju. Saka par piedzērušu cilvēku.
Nav ar pliku roku ņemams Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
Nav ar pliku roku paņemams Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
Nav ar pliku roku (pa)ņemams Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
Nav ar pliku roku (pa) ņemams Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
Nav (jau, arī vairs) vakarējais (arī no vakarējiem) Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
Pazudušais grasis Saka par ilgi neredzētu, nesastaptu cilvēku.
Pazudušais grasis Saka par ilgi neredzētu, nesastaptu cilvēku.
Kaķim jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
Kaķim (arī sunim, zirgam) jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
Sunim (arī kaķim, zirgam) jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
Zirgam (arī sunim, kaķim) jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
(Kad) dzīvosim, (tad) redzēsim Saka par notikumiem, kas nav iepriekš paredzami.
(Kad) dzīvosim, (tad) redzēsim Saka par notikumiem, kas nav iepriekš paredzami.
Dzelzs inventārs Saka par pastāvīgiem, ilggadējiem iedzīvotājiem, darbiniekiem, arī par nemainīgām lietām, vērtībām.
Dzelzs inventārs Saka par pastāvīgiem, ilggadējiem iedzīvotājiem, darbiniekiem, arī par nemainīgām lietām, vērtībām.
Nelaime nenāk brēkdama, arī nelaime nenāk lūdzama Saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām.
Nelaime nenāk brēkdama, arī nelaime nenāk lūdzama Saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām.
Nelaime nenāk brēkdama Saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām.
Kunga (retāk vīra) dūšā (arī prātā.) Saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku.
Kungā (retāk vīra) dūšā (arī prātā) Saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku.
Kunga (retāk vīra) prātā (arī dūšā) Saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku.
Vīra (biežāk kunga) dūšā (arī prātā) Saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku.
Piesūcies (arī piezīdies) (pilns) kā dēle Saka par piedzērušu cilvēku.
Piesūcies (arī piezīdies) (pilns) kā ods (arī kā dēle) Saka par piedzērušu cilvēku.
Piesūcies (arī piezīdies) (pilns) kā ods (arī kā dēle) Saka par piedzērušu cilvēku.
Piezīdies (arī piesūcies) (pilns) kā ods (arī kā dēle) Saka par piedzērušu cilvēku.
Piesūcies (arī piezīdies) pilns kā ods (arī kā dēle) Saka par piedzērušu cilvēku.
Zaļš (arī zils un zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
Zils un zaļš (arī zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
Zils un zaļš (arī raibs) griežas (arī metas) gar (arī priekš) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Zils un zaļš (arī raibs) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Zils un zaļš (arī raibs) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Raibs (arī zils un zaļš) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm, arī acu priekšā Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
(Zils un) zaļš gar (arī priekš) acīm šķīst Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena.
Acis (ir) pierē Saka par spēju pašam redzēt, spriest.
Acis ir pierē Saka par spēju pašam redzēt, spriest.
Kā sadedzis Saka par tādu, kas rīkojas ļoti strauji, dedzīgi. Saka par tādu, kas ko ļoti iekāro.
Dieva dāvana Saka par to, kas cilvēkam piemīt no dzimšanas, saka par to, kas ir iedzimts.
Dieva dāvana Saka par to, kas cilvēkam piemīt no dzimšanas, saka par to, kas ir iedzimts.
Jau kapsētas suņi rej (kādam) Saka, ja (kādam) paredzama drīza nāve.
Jau kapsētas suņi rej (kādam) Saka, ja (kādam) paredzama drīza nāve.
Jau kapsētas suņi rej (kādam) Saka, ja (kādam) paredzama drīza nāve.
Nav ko redzēt Saka, ja (kur) nav nekā īpaša, interesanta, ko redzēt.
Acis mielojas Saka, ja ar patiku skatās, redz.
Nagi (arī pirksti, retāk rokas) niez Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
Nagi (arī pirksti, retāk rokas) niez Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
Pirksti (arī nagi, retāk rokas) niez Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
Rokas (biežāk nagi, pirksti) niez Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
Nāk atpakaļ Saka, ja ieēsto, iedzerto izvemj, arī ja ir tieksme vemt.
Dur vai acis ārā Saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt.
Dur vai acis laukā (arī ārā) Saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt.
Dur vai acis ārā Saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt.
Melns (arī zaļš un zils, zaļš, raibs) nogriežas gar acīm Saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Zaļš un zils (arī zaļš, melns, raibs) nogriežas gar acīm Saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Pirksti deg Saka, ja kāds dedzīgi vēlas ātrāk ko paspēt, panākt, veikt.
Cālis grib vistu mācīt Saka, ja kāds gados jaunāks un mazāk pieredzējis grib mācīt citu, gados vecāku, kam pieredze daudz lielāka.
Netīra sirdsapziņa Saka, ja kāds ir izdarījis ko ļaunprātīgu, noziedzīgu un baidās no tā atklāšanas.
Netīra sirdsapziņa Saka, ja kāds ir izdarījis ko ļaunprātīgu, noziedzīgu un baidās no tā atklāšanas.
Kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ļoti skaļi kliedz.
Kā uz iesma uzdurts, arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ļoti skaļi kliedz.
Tīra sirdsapziņa Saka, ja kāds nav izdarījis neko ļaunprātīgu, noziedzīgu.
Tīra sirdsapziņa Saka, ja kāds nav izdarījis neko ļaunprātīgu, noziedzīgu.
Iekšas izdegušas Saka, ja karstumā ir ļoti izslāpis. Saka, ja kuņģī radusies dedzinoša sajūta.
Sanāk (arī satek (visi) gali (kopā) Saka, ja kas izdodas tā, kā paredzēts.
Sanāk (arī satek) (visi) gali kopā Saka, ja kas izdodas tā, kā paredzēts.
Sanāk (arī satek) (visi) gali kopā Saka, ja kas izdodas tā, kā paredzēts.
Satek (arī sanāk) (visi) gali (kopā) Saka, ja kas izdodas tā, kā paredzēts.
Formas pēc Saka, ja ko veic, dara bez intereses, iedziļināšanās vai arī pieklājības dēļ.
Nevienas dzīvības (arī dzīvībiņas) Saka, ja nekur tuvumā neredz neviena cilvēka.
Kas (nu) to deva (arī dos), arī kas (nu) tev (to) deva (arī dos) Saka, ja nenotiek (nenotika vai nav izredzes, ka notiks) vēlamais.
Smacē kauns Saka, ja pārdzīvo ļoti spēcīgas kauna jūtas. Saka, ja piedzīvo lielu apkaunojumu.
Nāve degungalā, arī nāve deguna (arī zobu) galā Saka, ja paredzama drīza nāve.
Nāve deguna (arī zobu) galā, arī nāve degungalā Saka, ja paredzama drīza nāve.
Nāve deguna (arī zobu) galā, arī nāve degungalā Saka, ja paredzama drīza nāve.
Būt (arī stāvēt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā Saka, ja paredzama drīza nāve.
Nāve deguna (arī zobu) galā, arī nāve degungalā Saka, ja paredzama drīza nāve.
Stāvēt (arī būt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā Saka, ja paredzama drīza nāve.
Stāvēt (arī būt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā Saka, ja paredzama drīza nāve.
Nāve zobu (arī deguna) galā Saka, ja paredzama drīza nāve.
Būt (arī stāvēt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā Saka, ja paredzama dūža nāve.
Piens sadeg Saka, ja piena dziedzerī uzkrājas neizslaukts, nenozīsts piens un rodas piena dziedzera iekaisums.
Acis (arī acu gaisma) satumst Saka, ja redze kļūst vāja.
Skatiens (arī skats, acis) satumst Saka, ja redze kļūst vāja.
Skats (arī skatiens, acis) satumst Saka, ja redze kļūst vāja.
Acis (arī acu gaisma) tumst Saka, ja redze pakāpeniski kļūst vāja.
Acīs ņirb, arī acīs sāk ņirbēt Saka, ja rodas redzes traucējumi (parasti ilgstoši skatoties uz ko raibu, kustīgu).
Vārds pa vārdam (arī vārds aiz vārda, arī vārds pakaļ vārdam) Saka, ja saruna kļūst dzīvāka, dedzīgāka. Saka, ja saruna izvēršas ķildā, strīdā.
Nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs) Saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
Nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs), arī nav zvanīts, kuros kapos glabās Saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
Nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs) Saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
Nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs) Saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
Nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos zvanīs (arī glabās), arī nav zvanīts, kuros kapos glabās Saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
Zaļš gar acīm noskrien Saka, ja uz brīdi rodas redzes traucējums pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm Saka, ja, parasti pēkšņi, rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
Sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm Saka, ja, parasti pēkšņi, rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
Slapjš aiz ausīm Saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
Ne vairāk (par) Saka, norādot uz vislielāko (iespējamo, paredzamo) daudzumu.
Uz veselību! arī uz veselībām! Saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
Kas raus (kādu) Saka, paredzot, ka (kādam) nekas slikts nenotiks.
sakņkopība Sakņaugu audzēšana iedzīvotāju patēriņam. Attiecīgā lauksaimniecības nozare.
sakši Saksijas iedzīvotāji.
nākt Sākt augt, veidoties (par augiem, to daļām). Sākot augt, kļūt redzamam, parādīties.
iejusties Sākt justies labi (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.), pierodot, iepazīstot, pielāgojoties. Arī iedzīvoties (1).
ieorientēties Sākt orientēties (kādos apstākļos, vietā). Iedzīvoties, iejusties.
salinieks Salas iedzīvotājs.
kost Saldēt (parasti par salnu), arī karsēt (parasti par sauli) tā, ka (augi) kļūst nedzīvi, zaudē augšanas spējas.
dzintele Saliekts metāla stienītis (piemēram, atslēgas piekāršanai), kura asos galus iedzen durvīs, vārtos u. tml.
fasetacs Salikta (posmkāju) acs, kas sastāv no konusveida redzes elementiem (omatīdijiem).
sālsmaize Sāls un maize, ko pasniedz ciemiņiem, tos svinīgi sagaidot.
sālsmaize Sāls un maize, ko pasniedz par dāvanu, apciemojot kādu jaunā dzīvesvietā.
papildsamaksa Samaksa papildus iepriekš paredzētajai samaksai.
pārmaksāt Samaksāt vairāk par preces vērtību. Samaksāt vairāk, nekā likumā paredzēts.
nodegums Samazinājums (vielai, priekšmetam), kas rodas apdedzināšanas, kausēšanas procesā.
tuvoties Samazinoties attālumam, kļūt labāk uztveramam (parasti dzirdamam, redzamam).
plīvurs Samērā labi caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums.
seģene Samērā liels vilnas auduma izstrādājums, ar ko sedz ķermeņa augšdaļu, parasti galvu, plecus.
paaugsts Samērā liels, ievērojams (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma). Tāds, kas samērā daudz pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
Liels ūdens Samērā liels, parasti (kā) vārīšanai paredzēts, izmantots ūdens daudzums.
Mazs ūdens Samērā mazs, parasti (kā) vārīšanai paredzēts, izmantots ūdens daudzums.
komanda Samērā neliela civiliedzīvotāju grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai.
pazaļš Samērā, arī mazliet nepie iedzēlis. Tāds, kas vēl nav pilnīgi pieaudzis.
sastiķēt Samest naudu, parasti kopējai iedzeršanai.
izsāpēt Sāpēt, līdz pilnīgi vai daļēji zūd redzes vai dzirdes spēja (par acīm vai ausīm), sāpēt, līdz sabojājas vai izkrīt (par zobiem).
Nolasīt vārdus no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
Nolasīt (vārdus) no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām. Vērīgi uzklausīt (kāda izteikumu).
sagremot Saprast (parasti pamatīgi pārdomājot, iedziļinoties).
ligzdene Saprofītiska orhideja ar bālgani iedzeltenu vai brūnganu stumbru un ziediem.
sardzne Sardzei (1) paredzētas telpas, arī celtne.
samatīt Saredzēt.
sargmājiņa Sargiem, sardzei paredzēta (neliela) celtne.
sargtornis Sargiem, sardzei paredzēts tornis.
salocīt Saritināt, satīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida. Ritinot, tinot (kādu materiālu), izveidot (ko lokveidīgu, gredzenveidīgu no tā).
saviest Saskatīt, saredzēt (ko), parasti ar pūlēm, grūtībām.
Pārkāpt slieksni Sasniegt (noteiktu vecumu); sasniegt, piedzīvot (noteiktu laikposmu).
ieiet Sasniegt (noteiktu vecumu). Sasniegt, piedzīvot (noteiktu laika posmu).
Pārkāpt slieksni Sasniegt (noteiktu vecumu). Sasniegt, piedzīvot (noteiktu laikposmu).
iela Satiksmei paredzēta josla pilsētās un biezi apdzīvotās vietās.
saudarābi Sauda Arābijas pamatiedzīvotāji.
fotosfēra Saules virsējais redzamais slānis.
apcepināt Sauļojoties apdedzināt.
rolkeris Sauskravas kuģis, kas paredzēts horizontālai kravas iekraušanai un izkraušanai.
treilerkuģis Sauskravas kuģis, kas paredzēts horizontālai kravas iekraušanai un izkraušanai. Rolkeris.
Zelta rudens Sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
Zelta rudens Sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
izsautēt Sautējot panākt, ka (pārtikas produkts, ēdiens) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pārsautēt Sautējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
patriotisms Savas dzimtenes, tautas mīlestība, uzticība savai dzimtenei, tautai, gatavība pašaizliedzīgi darboties to labā.
neapbruņots Savienojumā «ar neapbruņotu aci»: tikai ar redzi, bez optiskiem palīglīdzekļiem.
kritizētājs Savienojumā «kritizētājs reālisms»: reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu kapitālistiskajās zemēs), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
pieniņš Savienojumā «peru pieniņš»: darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
granulācija Savienojumā «Saules granulācija»: teleskopā uz Saules virsmas redzamais granulu (2) tīkls.
simpatētisks Savienojumā «simpatētiskā tinte»: bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā un kas kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
vienpiedzimušais Savienojumā «vienpiedzimušais Dēls»: Jēzus Kristus.
aizkliegt Savienojumā ar "ausis": ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
urbties Savienojumā ar «cauri»: censties pilnībā izlasīt, izskatīt (parasti kā lielu daudzumu), iedziļinoties (tajā).
visai Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
samērā Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu sniedzas pāri vidējai pakāpei, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
dziļš Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) noteiktā attālumā no (kā) virsmas.
pilns Savienojumā ar mērvienības nosaukumu: tāds, kaš atbilst minētajai mērvienībai, skaitliskajam lielumam precīzi vai arī nedaudz pārsniedz to.
aizkviekt Savienojumā ar vārdu "ausis": ilgi, skaļi kviecot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris, sasniedzot ļoti, arī pārāk augstu pakāpi, intensitāti.
dzimums Savienojumos «..dzimuma», «..dzimumam»: no piedzimšanas brīža.
samainīt Savstarpēji izkārtot (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) vienam otra, citam cita paredzētajā laikā.
drogas Sažāvēti augi vai to daļas, ko izmanto ārstniecībā. Ārstniecības augi, ko paredzēts sažāvēt.
kārta Secība, kādā notiek likumiskās mantošanas un piedzinēju prasījumu apmierināšana.
atziņa Secinājums, uzskats (kas radies pētījumu, novērojumu vai pieredzes rezultātā). Atzinums.
pārliecināties Secināt (ko), piemēram, pēc parādību norises, notikumu gaitas, pieredzes.
krēsls Sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās parasti uz vairākām kājām.
sols Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā.
apsegt Sedzot (ap ko, kam apkārt), pārklāt, apņemt.
pārsegt Sedzot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārsegt Sedzot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
sasegt Sedzot (ko), pārklāt (ar to), parasti pilnīgi.
izsegt Sedzot izklāt (parasti no iekšpuses).
nosegt Sedzot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
pasegt Sedzot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
apsegt Sedzot pārklāt, apņemt (ar ko).
aizsegt Sedzot, aizliekot (ko) priekšā, panākt, ka nav redzams vai ir mazāk redzams. Sedzot (ko) priekšā, pasargāt, apslēpt u. tml. Aizklāt.
uzsegt Sedzot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
starpnervs Sejas nerva mazākā daļa, ko veido jušanas un veģetatīvās šķiedras, kuru zari inervē garšas kārpiņas, zemmēles un zemžokļa siekalu, kā arī asaru dziedzeri.
sejsegs Sejsarga daļa, kas tieši sedz seju.
rifs Sekla zemūdens vai nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēda.
skeletkapi Sena apbedījuma vieta, kur atrodami nesadedzināti skeleti.
asīrieši Senās Asīrijas pamatiedzīvotāji.
ēģiptieši Senās Ēģiptes pamatiedzīvotāji.
feniķieši Senās Feniķijas iedzīvotāji.
maķedonieši Senās Maķedonijas iedzīvotāji.
romieši Senās Romas valsts iedzīvotāji.
trojieši Senās Trojas iedzīvotāji.
jūdi Senebreji - senās Jūdu valsts iedzīvotāji.
senegālieši Senegālas Republikas iedzīvotāji.
senitāļi Senie Itālijas iedzīvotāji (aptuveni no 2. gadu tūkstoša līdz 1. gadu tūkstoša beigām pirms mūsu ēras).
kartāgieši Seno feniķiešu izceļotāju kolonizētās Kartāgas iedzīvotāji.
bums Sensācija, ko kapitālistiskajās valstīs mākslīgi rada, lai (iedzīvošanās nolūkā) maldinātu sabiedrisko domu.
skunkss Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā, Vidusamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, īsām kājām, kuplu asti un anāliem dziedzeriem, kas izdala smirdošu sekrētu.
vaga Sēšanai, stādīšanai paredzēta šaura, garena dobe.
pašsadedzināšanās Sevis dedzināšana (parasti, protestējot pret ko).
konceptuālisms Sholastiskās filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni ir īpaša apziņas forma - pirmspieredzes koncepti.
sibīrieši Sibīrijas iedzīvotāji.
saaudums Siekalu dziedzeru sekrēta veidojums, ko rada kāpuri iekūņojoties.
pilastrs Sienā iebūvēts, uz priekšu izvirzīts balsts (parasti ar taisnstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam.
uzsiet Sienot sasaistīt, nostiprināt (ko) tā, ka (tas), pacelts stāvus, uz augšu u. tml., sniedzas augstāk par savu parasto vai iepriekšējo stāvokli.
mantiļa Sieviešu mežģīņu vai zīda apmetnis (galvenokārt Spānijā), kas apsedz galvu un ķermeņa augšdaļu.
dekoltē Sieviešu tērpa izgriezums, kas atsedz kaklu, plecus, muguru.
saimniece Sieviete, kas gatavo, arī izsniedz ēdienus (piemēram, ēdnīcā, talkās, viesībās).
vecmeita Sieviete, kuras vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kura nav apprecējusies.
olnīcas Sievišķie dzimumdziedzeri, kuros attīstās olšūnas.
signālraķete Signalizēšanai paredzēta raķete, kuras lādiņš deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus.
signālspuldze Signalizēšanai paredzēta spuldze.
signālsvilpe Signalizēšanai paredzēta svilpe.
signāltaure Signalizēšanai paredzēta taure.
signāluguns Signalizēšanai paredzēts gaismas avots.
signālkarogs Signalizēšanai paredzēts karogs.
signālpīkstenis Signalizēšanai paredzēts pīkstenis. Signālzummers.
signālzummers Signalizēšanai paredzēts zummers. Signālpīkstenis.
signālzvans Signalizēšanai paredzēts zvans.
stopsignāls Signāls (parasti sarkana gaisma luksoforā, semalorā u. tml.), kas aizliedz transportlīdzekļu kustību.
Keramzīta smiltis Sīkās keramzīta frakcijas, kas rodas apdedzināšanas un rupjāko frakciju drupināšanas procesā.
sindikālisms Sīkburžuāzisks oportūnistisks novirziens strādnieku kustībā, kurš noliedz politiskās cīņas nepieciešamību, tās vietā atzīstot arodbiedrību organizētu apvērsumu, lai valsts vietā liktu sindikātu federāciju.
Vasaras raibumi Sīki iedzelteni vai brūngani pigmentācijas plankumi, kas rodas uz ādas pavasaros saules staru iedarbībā.
Vasaras raibumi Sīki iedzelteni vai brūngani pigmentācijas plankumi, kas rodas uz ādas pavasaros un vasarās saules staru iedarbībā. Šādi pastāvīgi plankumi (parasti uz sejas).
dzensiksna Siksna, kas pārnes kustību no enerģijas avota dzenskriemeļa uz piedzīto skriemeli.
perlīts Siltumizolācijas materiāls, ko iegūst, apdedzinot stiklveida vulkānisko iežu gabalus.
teātris Sintētisks, kolektīvs mākslas veids, kura darbi paredzēti uztverei ar redzi un dzirdi un galvenie izteiksmes līdzekļi ir cilvēka runa, darbība, izturēšanās; arī teātra māksla, skatuves māksla.
Miglas sirēna (arī svilpe, taure) Sirēna (svilpe, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
Miglas sirēna (arī svilpe, taure) Sirēna (svilpe, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai.
robežsituācija Situācija, kurā krasi mainās kāds stāvoklis, norise u. tml. Situācija, kurā kāds stāvoklis, norise u. tml. sasniedz augstāko pakāpi. Marginālā situācija.
detektīvsižets Sižets (piedzīvojumu filmās, literatūrā), kam pamatā ir kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšana.
pārskābēt Skābējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
manāms Skaidri uztverams. Arī redzams.
Drošības koeficients Skaitlis, kas rāda, cik reižu izturības robeža pārsniedz pieļaujamo spriegumu.
Drošības koeficients Skaitlis, kas rāda, cik reižu izturības robeža pārsniedz pieļaujamo spriegumu.
oktānskaitlis Skaitlisks rādītājs, kas raksturo degvielas stabilitāti pret detonāciju iekšdedzes karburatoru motoros.
uzkliegt Skaļā balsī ko sakot, kliedzot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
sakliegt Skaļā balsī runājot, saucot, arī kliedzot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, notikums).
uzkliegt Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, noraidījumu, pavēli).
izkliegt Skaļā balsī, kliedzot izpaust.
iekliegties Skaļā balsī, kliedzot pateikt (atsevišķus vārdus, īsu teikumu).
iekliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt (kur iekšā).
izkliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt, izrunāt.
nokliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt. Skaļā balsī, kliedzot norunāt.
klaigāt Skaļā, kliedzošā balsī vairākkārt, arī ilgstoši runāt (ko).
pārkliegt Skaļi runājot, arī kliedzot, pārspēt skaļumā.
auri Skaļi, stiepti kliedzieni, saucieni.
brēciens Skaļš, arī ass, griezīgs (dzīvnieka) kliedziens, sauciens. Skaļa, griezīga (dzīvnieka) balss skaņa.
kauciens Skaļš, ass, bieži arī stiepts (dzīvnieka) kliedziens. Skaļa, asa, bieži arī stiepta balss skaņa.
ķērciens Skaļš, griezīgs (putna) kliedziens, sauciens. Skaļa, griezīga (putna) balss skaņa.
brēciens Skaļš, neapvaldīts kliedziens (parasti bailēs, dusmās, sāpēs).
uzrēciens Skaļš, skarbs uzkliedziens.
brēka Skaļu balsu, kliedzienu troksnis. Troksnis, kurā dzirdami kliedzieni.
skandināvi Skandināvijas valstu iedzīvotāji.
transkripcija Skaņdarba pārveidojums citādam atskaņojumam nekā paredzēts oriģinālā. Arī brīva, virtuoza (skaņdarba) apdare.
acs Skatiens. Redzes loks.
tribīne Skatītājiem paredzēta liela būve ar pakāpeniski paaugstinātām solu, arī pakāpienu rindām (stadionos, lielu pasākumu laukumos u. tml.). Šādā būvē esošie skatītāji.
sazīmēt Skatoties uztvert kā tāpatīgu (kam iepriekš redzētam, zināmam). Arī saskatīt.
nozaudēt Skatoties, vērojot, izlaist (ko) no redzes loka.
Spēles laukums Skatuves daļa, kas ir redzama skatītājiem.
mājskolotājs Skolotājs, kas pasniedz stundas mājās.
badmira Skops cilvēks. Cilvēks, kas sev liedz visnepieciešamāko.
tupelītes Skropstaiņu klases vienšūņi ar ovālu, līdz 3 milimetriem garu ķermeni, ko apņem blīvs, plāns apvalks un sedz skropstiņas.
nobiras Skujas, lapas, koku zari, kas ir nobiruši un veido zemsedzi.
vāks Slānis, blīvs veidojums, kas (ko) pārklāj, aizsedz.
sega Slānis, kārta (piemēram, no kādas vielas, organiska veidojuma, augiem u. tml.), kas sedz zemes, arī ūdenstilpes, priekšmetu virsmu.
segslānis Slānis, kas pārsedz (ko).
serbi Slāvu izcelsmes tauta, Serbijas pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā).
bulgāri Slāvu tauta, Bulgārijas pamatiedzīvotāji.
horvāti Slāvu tauta, Horvātijas Sociālistiskās Republikas pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā).
kupeja Slēgts vagona nodalījums, kas paredzēts nedaudziem (parasti diviem vai četriem) pasažieriem.
furgons Slēgts, segts transportlīdzeklis (piemēram, kravas automobilis, bagāžas vagons, rati). Slēgta, segta kravai paredzēta daļa (transportlīdzeklī, piemēram, kravas automobilī, vagonā, ratos).
mafija Slepena noziedznieku organizācija, kas buržuāzijas interesēs rīko teroristiskus aktus pret progresīvām organizācijām un to darbiniekiem, nodarbojas ar izspiešanu.
Melnais saraksts Slepeni, ļaunos, noziedzīgos nolūkos sastādīts personu saraksts.
Melnais saraksts Slepeni, ļaunos, noziedzīgos nolūkos sastādīts personu saraksts.
Speciālās slēpes Slēpes, kas ir paredzētas kādas kravas pārvietošanai.
uzrauties Slīdot uzvirzīties augstāk par paredzēto, pieņemamo stāvokli (par apģērbu, drānu u. tml.).
tireotoksikoze Slimība, ko izraisa vairogdziedzera pastiprināta darbība.
kākslis Slimība, kurai raksturīgs palielināts vairogdziedzeris un pastiprināta hormonu sintēze tajā.
piromānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga nepārvarama tieksme dedzināt.
neiropātija Slimīgs stāvoklis, ko izraisa pastiprināta iedzimta veģetatīvās nervu sistēmas uzbudināmība.
smirģelis Slīpēšanai, pulēšanai, asināšanai paredzēts materiāls, kas ir sacementēts, piemēram, no sasmalcināta granīta.
pārslodze Slodze, kas pārsniedz normu, nominālo lielumu.
papildslodze Slodze, ko rada vai kas rodas papildus iepriekš paredzētajai, arī normālajai slodzei.
piesis Smails, tievs izvirzījums (priekšmetam), kas ir paredzēts, lai tas iespiestos (kur).
smirddziedzeri Smarždziedzeri, kas izdala smirdīgu sekrētu.
muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piemēram, muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu saknēs.
cigārs Smēķēšanai paredzēts blīvi satītu tabakas lapu veidojums ar uzbiezinātu vidu un smailākiem galiem.
dedzīgs Smeldzošs, skaudrs, karsējošs, grūti paciešams (par sāpēm). Dedzinošs.
pasniegt Sniedzot panākt, ka (kāds) saņem (ko).
pārsniegt Sniedzot parvirzīt (pāri kam, pār ko).
pasniegt Sniedzot pavirzīt (roku) tā, ka (kāds to) var satvert, lai sasveicinātos, atvadītos, apsveiktu u. tml.
aizsniegt Sniedzoties aizskart (ar roku vai kādu priekšmetu). Sasniegt.
sasniegt Sniedzoties aizskart, arī satvert ar roku.
pārsniegties Sniedzoties pārliekties (pāri kam, pār ko). Sniedzoties parvirzīt (ķermeņa daļu pāri kam, pār ko).
pasniegties Sniedzoties pieskaities, pievirzīt roku (pie kā).
aizsniegties Sniedzoties pieskarties (ar roku vai kādu priekšmetu).
pasniegties Sniedzoties saņemt, paņemt.
krājkase Sociālistiskajās valstīs - kredītiestāde, kas koncentrē iedzīvotāju uz laiku brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas.
Moku sols Solam līdzīgs veidojums, kas ir paredzēts spīdzināšanai.
rokassoma Soma, kas ir paredzēta nešanai rokā. Arī rokassomiņa.
kontūrspalvas Spalvas, kas sedz (putna) ķermeni un veido tā ārējo formu.
sirdība Sparīgums, drosme, dedzība.
ceplis Speciāla krāsns dažādu materiālu (parasti māla izstrādājumu vai kaļķu) apdedzināšanai.
Darba kolonija Speciāla valsts iestāde, kuras uzdevums ir labot un audzināt notiesātus nepilngadīgus noziedzniekus.
Darba kolonija Speciāla valsts iestāde, kuras uzdevums ir labot un audzināt notiesātus nepilngadīgus noziedzniekus.
kamera Speciālam nolūkam paredzēta atsevišķa telpa (piemēram, iestādē). Norobežota vieta (piemēram, darba, ražošanas iecirknī).
peldētava Speciāli izveidotas iedzīvotāju peldēšanās vietas ar sauļošanās laukumiem.
šihta Speciāli sagatavots un noteiktās attiecībās sajaukts materiālu maisījums, kas paredzēts pārstrādāšanai, piemēram, metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
burtlicis Speciālists tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju salikšanā.
konsultants Speciālists, kas sniedz padomus, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
akušieris Speciālists, kas sniedz palīdzību sievietei dzemdību laikā un grūtniecības stāvoklī.
kinologs Speciālists, kas veic noziedznieku meklēšanu ar īpaši apmācīta suņa palīdzību.
zīmogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas vai iespiešanai tajā (dokumentu vai darbības apstiprināšanai).
spiedogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas vai iespiešanai tajā. Zīmogs (1).
ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
uguns Spēcīgs emocionāls stāvoklis. Liela aizrautība, dedzība.
acumērs Spēja noteikt attālumu, apjomu, svaru, ātrumu u. tml. ar redzi, bez palīglīdzekļiem.
varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, spēja aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to. Šīs spējas izpausme rīcībā.
Redzes atmiņa Spēja saglabāt to, kas uztverts ar redzi.
Redzes atmiņa Spēja saglabāt to, kas uztverts ar redzi.
iedzelt Spēji izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.).
Pašgājēja šasija Spēkrati, kuru konstrukcija ir paredzēta, piemēram, darba mašīnu, rīku, kravas kastes, uzmontēšanai vai uzkurināšanai.
loto Spēle, kuras dalībniekiem uz īpašām kārtīm jāaizsedz nosauktie numuri vai attēli.
krupjē Spēļu namos - bankas turētājs, kas uzrauga spēli, izsniedz laimēto un iekasē pazaudēto naudu.
sperma Spermatozoīdu un dažu vīrišķo dzimumdziedzeru sekrētu maisījums.
spīgot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās). Būt redzamam (par acu spīdumu).
spīguļot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās). Būt redzamam (par acu spīdumu).
mirgot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
vizēt Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
vizmot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
vizuļot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
pārspiediens Spiediens, kas pārsniedz normālo, pieļaujamo spiedienu.
nospiegt Spiedzīgā balsī noteikt, pateikt.
izspiegt Spiedzot pateikt, izrunāt. Spiedzot izdziedāt.
izspiegt Spiedzot radīt (skaņas).
lāpa Spilgti fotosfēras veidojumi Saules aktīvajos rajonos, kas redzami baltā gaismā (galvenokārt Saules diska malu tuvumā).
vītne Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piemēram, detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
spirālgredzens Spirālveidīgi darināts gredzens. Gredzens ar spirālveida reljefu.
skrejceļš Sporta laukumā iekārtots ceļš, kas ir paredzēts skriešanas, arī slidošanas sacensībām un kam ir vairākas paralēlas joslas.
Ledus stadions Sporta sacensībām paredzēts ledus ceļš vai ledus laukums kopā ar skatītāju tribīnēm un palīgtelpām.
Cīņas sports Sporta veids, kur divcīņā ar noteikumos paredzētiem paņēmieniem cenšas uzvarēt pretinieku.
Cīņas sports Sporta veids, kur divcīņā ar noteikumos paredzētiem paņēmieniem cenšas uzvarēt pretinieku.
favorīte Sportiste, arī sportistu komanda, kurai ir lielas izredzes uzvarēt sacensībās.
favorīts Sportists, kam ir lielas izredzes uzvarēt sacensībās.
pirmrekordists Sportists, kas ir sasniedzis pinruekordu.
rekordists Sportists, kas ir sasniedzis rekordu.
sprakšķis Sprakšķu dzimtas vabole, kuras kāpuram ir iedzeltens, posmots, ciets ķermenis.
Nolieguma spriedums Spriedums ar noliedzošo kopulu «nav».
pārspriedze Spriedze, kas pārsniedz normālo, pieļaujamo spriedzi.
pārspriegums Spriegums, kas pārsniedz normu, nominālo lielumu.
gļotas Staipīga, lipīga (parasti bezkrāsaina) masa, ko organismā izdala īpaši dziedzeri.
dēka Starpgadījumiem vai dīvainiem notikumiem bagāts piedzīvojums. Šāda rakstura pasākums.
Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
Starptautiskais kara tribunāls Starptautisks tiesas orgāns galveno otrā pasaules kara noziedznieku tiesāšanai.
traumatisms Statistisks rādītājs - noteiktā periodā traumas ieguvušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu. Arī traumu ieguve.
sajukums Stāvoklis, kad (kādā norisē, procesā, arī sistēmā) nav ierastās, paredzētās kārtības.
beigas Stāvoklis, kad (kas, parasti cerības, izredzes) ir zaudēts, gājis bojā.
palielinājums Stāvoklis, kad (ķermeņa daļas) apjoms pārsniedz normu.
Acs lēcas apduļķojums Stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama. Katarakta.
divvientulība Stāvoklis, kad divus cilvēkus neredz, netraucē citi, stāvoklis, kad divi cilvēki ir nošķirti no citiem.
sakautība Stāvoklis, kad ir piedzīvota sakāve (parasti politiskā cīņā).
deficīts Stāvoklis, kad izdevumi pārsniedz ienākumus. Iztrūkums.
klusums Stāvoklis, kad neviens (no klātesošajiem) nerunā, nedzied, nesmejas u. tml.
pārredzamība Stāvoklis, kad var pārredzēt (ko).
pārskatāmība Stāvoklis, kad var pārskatīt, pārredzēt (ko).
kortikosteroīdi Steroīdi, kam ir noteiktas ķīmiskas vai bioloģiskas īpašības, kuras raksturīgas virsnieru dziedzeru garozas daļas hormoniem.
rāja Stieņveida elements, ko piestiprina šķērsām mastam un kas paredzēts taisno buru piesiešanai, arī signālkarodziņu, antenu izkāršanai.
uzaurot Stiepti kliedzot, pateikt, uzsaukt (ko).
aurot Stiepti kliedzot, saukt.
Naivais reālisms Stihisks, ar ikdienas pieredzi un praksi pamatots uzskats, ka lietas, pasaule eksistē neatkarīgi no mums, no mūsu sajūtām un apziņas.
trahīts Stiklains, slēpti kristālisks vai magmatisks iezis ar porfīra veida struktūru iepelēkā, iedzeltenā vai rožainā krāsā.
vitrīna Stiklota plāksne, kaste, stiklots skapis u. tml., kas paredzēts priekšmetu novietošanai apskatei. Arī skatlogs.
blāvstikls Stikls ar matētu virsmu, vāji caurredzams stikls.
vāpe Stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā. Glazūra (1).
glazūra Stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā. Vāpe.
gredzens Stīpiņa, ar ko gredzeno dzīvniekus (parasti putnus).
nepacietība Stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
apdegulis Stipri apdedzis priekšmets vai tā atlieka.
svilināt Stipri ietekmēt, parasti nevēlami, ilgstoši (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Arī dedzināt (6).
apdzerties Stipri piedzerties, pārmērīgi piedzerties.
pieļurboties Stipri piedzerties.
vājredzība Stiprs redzes vājums.
neklātiene Strādājošiem paredzēts mācību veids - mācību vielas apgūšana galvenokārt patstāvīgi, kā arī īpašās sesijās. Attiecīgā (mācību iestādes) nodaļa, arī mācību iestāde.
stažēties Strādāšana (kādā specialitātē) pieredzes apguvei, kvalifikācijas paaugstināšanai, arī piemērotības noteikšanai.
iesviest Strauji iedzert (parasti alkoholisku dzērienu).
iesviest Strauji iedzert (parasti nelielu trauku alkoholiska dzēriena).
iespert Strauji iedzert.
Piešaut uguni Strauji pievirzīt (kā degoša liesmu), lai aizdedzinātu (ko).
piešaut Strauji pievirzīt (ko degošu), lai aizdedzinātu (ko).
Ņirbēt gar acīm Strauji virzīties garām (tiešā tuvumā). Ar redzi tikt uztvertam (par ko spilgtu, daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
iekampt Strauji, arī steigā nedaudz iedzert, ieēst (ko).
iestrēbt Strebjot iedzert.
piestrēbt Strebjot pieēst, arī piedzert (pie kā, kam klāt).
makrostruktūra Struktūra, kas ir redzama bez optiskiem instrumentiem, ierīcēm vai nelielā palielinājumā. Pretstats: mikrostruktūra.
mikrostruktūra Struktūra, kas ir redzama tikai ar mikroskopu. Pretstats: makrostruktūra.
Studentu virtuve Studentiem paredzēta ēdnīca (Latvijas brīvvalsts laikā), kur ēdieni bija par palētinātām cenām.
Akadēmiskais parādnieks Students, kas nav nokārtojis noteiktajā laikā paredzētos eksāmenus un ieskaites.
Mūžīgais students Students, kas vājo sekmju dēļ mācās ievērojami ilgāk nekā paredzēts mācību plānos.
stundinieks Stundu pasniedzējs.
paksis Stūra savienojums (parasti guļbūves celtnes konstrukcijā), ko veido ierobojumi būvdetaļās (piemēram, baļķos) un to redzamo galu šķēlumi vai brīvie gali. Šādas celtnes stūris.
empiriokriticisms Subjektīvā ideālisma novirziens (19. gadsimta beigās), kas noliedz materiālās pasaules objektīvo eksistenci un uzskata lietas par apziņas parādībām, par sajūtu kompleksiem. Pozitīvisma paveids - mahisms.
pozitīvisms Subjektīvā ideālisma paveids, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pozitīvos pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
iesūkt Sūcot iedzert.
ievilkt Sūcot ieņemt (mutē šķidrumu). Sūcot iedzert.
sudānieši Sudānas Iedzīvotāji.
pretsūdzība Sūdzība, ko atbildētājs iesniedz pret apsūdzētāju tai pašā lietā.
kucēns Suņu mazulis. Jauns suns, kas nav vēl sasniedzis dzimumgatavību.
pārsutināt Sutinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
naktssvārki Svārki, kas paredzēti gulēšanai.
virssvars Svars, kas pārsniedz (kā) noteikto, vajadzīgo svaru.
izsvilināt Svilinot iznīcināt, izbojāt (daudz vai visu). Izdedzināt (1).
Miglas svilpe (arī sirēna, taure) Svilpe (sirēna, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
vakarkleita Svinīgiem gadījumiem paredzēta, parasti grezna, kleita.
vakartērps Svinīgiem gadījumiem paredzēts, parasti grezns, tērps.
manifests Svinīgs (suverēnas valsts vadības) rakstveida vēstījums iedzīvotājiem (sakarā ar kādu nozīmīgu politisku notikumu).
važa Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem).
ķēde Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem). Važa.
galds Šāda mēbele kopā ar ēdieniem un dzērieniem, kas atrodas uz tās. Ēdienu, dzērienu kopums, kas paredzēts kādam īpašam gadījumam.
krāsa Šāda redzes, sajūta, uztvere, kas tradicionāli saistīta ar kādu priekšmetu, vielu izskatu.
mācīt Šādā veidā sniedzot informāciju, panākt, ka (kāds) iegūst darba prasmi (parasti amatniecībā).
pagasts Šādas teritoriālas vienības iedzīvotāji.
kupols Šādas velves virsma, kas redzama no celtnes ārpuses.
zāle Šādu augu kopuma izveidota zemsedze, arī zālājs, maurs.
kazaks Šādu bijušo apgabalu iedzīvotāji, kas parasti tur ir dzimuši.
zenītieroči Šaujamieroči un raķešu ieroči, kas paredzēti gaisa mērķu iznicināšanai.
stars Šaura redzama gaismas izplatīšanās josla.
piroga Šaura, gara, koka karkasa vai no koka stumbra izdedzināta vai izdobta laiva (parasti Dienvidamerikas indiāņiem).
šejienietis Šejienes iedzīvotājs.
tēja Šī dzēriena dzeršana. Viesības, kūms pasniedz galvenokārt šo dzērienu.
kafija Šī dzēriena dzeršana. Viesības, kurās pasniedz galvenokārt šo dzērienu.
tesmenis Šis piena dziedzeris kā pārtikas produkts.
uzgriežams Šķēlēs, gabalos u. tml. sagriezts produkts (parasti desa, siers, auglis), ko liek uz sviestmaizes vai pasniedz galdā, ievietotu traukā.
aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
ieslīdēt Šķietamā kustībā ievirzīties (kā aizsegā) un nebūt vairs redzamam (par debess spīdekļiem).
iešķilt Šķiļot iededzināt. Šķiļot radīt (dzirksteli).
arbitrs Šķīrējtiesnesis, ko izvēlas prāvnieki vai ko iecel valsts likumā paredzētajā kārtībā.
jūdi Šo iedzīvotāju piederīgais.
skiti Šo iedzīvotāju piederīgais.
šujamadata Šūšanai paredzēta adata.
šujampiederumi Šūšanai paredzēti piederumi (piemēram, adatas, kniepadatas, šķēres, diegi).
Pārmalas (arī pārmalu) dūriens Šūšanas tehnika - dūriens, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas.
šveicieši Šveices pamatiedzīvotāji.
morganisms T. Morgana un viņa līdzstrādnieku izstrādātā mācība par iedzimtību.
pāri Tā (virzīt ko pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas), ka (tas) nosedz, noklāj.
masveidā Tā, ka (kas) attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tā, ka (kas) ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu. Tā, ka (kas) ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
pāri Tā, ka (kas) neietilpst (kur), sniedzas tālāk par (kā) robežu.
Par traku Tā, ka (stāvoklis, norise u. tml.) pārsniedz parasto, vēlamo intensitāti, ietekmīgumu.
slepus Tā, ka citi neredz, nepamana, nenojauš. Slepeni.
tālu Tā, ka ir uztverams (piemēram, redzams, dzirdams) samērā lielā attālumā.
tuvu Tā, ka ir uztverams (piemēram, redzams, dzirdams) samērā mazā attālumā.
iepakaļ Tā, ka nesasniedz tādu līmeni, kādā ir pārējie, tā, ka neatbilst kādām prasībām.
pakaļ Tā, ka nesasniedz tādu stāvokli, līmeni, kādā ir pārējie, tā, ka neatbilst kādām prasībām.
pakaļā Tā, ka nesasniedz tādu stāvokli, līmeni, kādā ir pārējie.
papildus Tā, ka tiek izmantots, organizēts, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, būtiskāko, raksturīgāko, arī iepriekš paredzēto, sākotnējo.
izejams Tāds (apģērbs), kas paredzēts viesībām, svētkiem u. tml. gadījumiem.
gatavs Tāds (auglis, sēkla), kas sasniedzis pilnīgu briedumu, ienācies. Nogatavojies.
pirmdzimts Tāds (bērns), kas ģimenē ir piedzimis pirmais.
debils Tāds (cilvēks), kam ir iedzimts psihiskās attīstības nepilnīgums visvieglākajā formā.
vājredzīgs Tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums.
laupītkārs Tāds (cilvēks), kam ir tieksme laupīt [1] (1). Tāds (cilvēks), kam ir tieksme iedzīvoties uz citu rēķina.
gudrs Tāds (cilvēks), kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze.
vērienīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgs plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
deklasēts Tāds (cilvēks), kas ir zaudējis savas šķiras pazīmes, apziņu, tāds (cilvēks), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā. Morāli pagrimis, noziedzīgs.
virspusīgs Tāds (cilvēks), kas ko dara pavirši, neiedziļinoties (kā) būtībā.
nepazīstams Tāds (cilvēks), kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav pazīstams. Svešs (1).
beigts Tāds (dzīvnieks), kas zaudējis dzīvību. Nedzīvs.
auksts Tāds (ēdiens), kas nav jāpasniedz silts.
ārējs Tāds (orgāns, tā daļa), kas atrodas ķermeņa vai orgāna ārpusē, ir no ārpuses redzams.
virsskaņa Tāds (parasti lidaparāts), kura kustības ātrums pārsniedz skaņas ātrumu attiecīgajā vidē.
vārāms Tāds (parasti trauks), kas paredzēts (kā) vārīšanai.
divvirzienu Tāds (piemēram, ceļš), kas paredzēts kustībai divos (pretējos) virzienos.
vienvirziena Tāds (piemēram, ceļš), kas paredzēts kustībai tikai vienā virzienā. Tāds, kas noris tikai vienā virzienā.
parapsihisks Tāds (piemēram, informācijas nodošanā un uztverē, cilvēka psihiskajā iedarbībā uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem), ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
zarains Tāds (priekšmets), uz kura ir zaru izaugumi. Tāds (priekšmets), kam ir redzamas bijušo (parasti nocirsto) zaru vietas.
Vokāli instrumentāls (skaņdarbs) Tāds (skaņdarbs), kas paredzēts atskaņošanai ar balsi un mūzikas instrumentiem.
apbūve Tāds (zemes gabals, teritorija), ko paredzēts apbūvēt.
radioredzamība Tāds uztverošās un raidošās radiostacijas novietojums, kurā abas stacijas atrodas radioviļņu pārraides tiešās redzamības zonā.
lāpāms Tāds, ar ko ir paredzēts lāpīt.
platformāta Tāds, kā uzņemšanā un projicēšanā tiek izmantota filma, kuras platums ir no 50 līdz 70 milimetriem (parasti par kinofilmu) Tāds, kas ir paredzēts šāda izmēra filmas uzņemšanai un projicēšanai
stiprs Tāds, kam ir dziļas zināšanas, arī prasme, pieredze (kādā nozarē).
piedzīvojis Tāds, kam ir dzīves pieredze.
gredzenveida Tāds, kam ir gredzena, riņķa veids.
gredzenots Tāds, kam ir gredzeni. Ar gredzeniem.
kurlmēms Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
sterils Tāds, kam ir iznīcināta, zaudēta spēja radīt pēcnācējus, saglabājoties dzimumdziedzeru endokrīnai funkcijai.
redzīgs Tāds, kam ir laba redzes spēja (par acīm).
smags Tāds, kam ir liela masa, liels svars, tāds, kas pēc masas, svara pārsniedz ko citu, līdzīgu. Pretstats: viegls (1).
rūdīts Tāds, kam ir liela pieredze, plašas zināšanas (kādā darbības nozarē).
vecākais Tāds, kam ir lielāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
mantkārīgs Tāds, kam ir ļoti spēcīga tieksme pēc mantas, bagātības. Tāds, kam ir ļoti spēcīga tieksme iedzīvoties.
pusakls Tāds, kam ir ļoti vāja redze. Tāds, kam viena acs ir neredzīga.
mazkompetents Tāds, kam ir maza lietpratība, mazas zināšanas, maza profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
viegls Tāds, kam ir maza masa, mazs svars, tāds, kas pēc masas, svara nesasniedz ko citu, līdzīgu. Pretstats: smags (1).
mazpieredzējis Tāds, kam ir maza pieredze (piemēram, kādā darbā).
jaunākais Tāds, kam ir mazāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
uzmanīgs Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk uztvertu, piemēram, redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
pagarš Tāds, kam ir paliels apjoms, tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo apjomu (piemēram, par tekstu).
paakls Tāds, kam ir pavāja redze.
piedzīvojis Tāds, kam ir pieredze, praktiskas iemaņas kādā nozarē. Pieredzējis.
mietpilsonisks Tāds, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
ribains Tāds, kam ir redzami samērā lieli ribu izciļņi (par, parasti novājējušu, cilvēku, vai dzīvnieku, to ķermeņa daļām).
redzīgs Tāds, kam ir redze.
ziņkārīgs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanas, tieksme iegūt zināšanas (2).
ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2). Ziņkārīgs.
pieticīgs Tāds, kam nav augstu prasību. Tāds, kas samierinās ar esošo vai viegli sasniedzamo.
sekls Tāds, kam nav dziļāka satura. Tāds, kas neiedziļinās būtībā, ir virspusējs.
bezperspektīvs Tāds, kam nav labvēlīgu perspektīvu, izredžu. Tāds, kas nerada labvēlīgas perspektīvas, izredzes.
neredzīgs Tāds, kam nav redzes spēju (par acīm).
neredzīgs Tāds, kam nav redzes spēju. Akls.
akls Tāds, kam nav redzes spēju. Neredzīgs.
nepieredzējis Tāds, kam nav vēl pieredzes (piemēram, kādā darbā).
necaurredzams Tāds, kam nevar redzēt cauri.
tālredzīgs Tāds, kam piemīt spēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē.
tālredzīgs Tāds, kam piemīt tālredzība (par acīm).
tuvredzīgs Tāds, kam piemīt tuvredzība (par acīm, skatienu).
vieds Tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze. Arī gudrs (1).
viesmīlīgs Tāds, kam raksturīgas šādas īpašības (parasti par vietu ar tās iedzīvotājiem).
piedzīvojums Tāds, kam raksturīgs aizraujošs sižeta risinājums, reālu vai izdomātu notikumu, piedzīvojumu, dēku atveidojums (parasti par literāru darbu, kinofilmu).
vulkānisks Tāds, kam raksturīgs liels straujums, dedzīgums (parasti par cilvēku, tā rakstura īpašībām, to izpausmi).
vājredzīgs Tāds, kam stipri pavājinājušās redzes spējas (par acīm).
vientiesīgs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī tāds, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs (1), lētticīgs.
naivs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Tāds, kas ir dabiski vienkāršs, nemākslots, arī uzticas bez pietiekama pamatojuma.
nekompetents Tāds, kam trūkst lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
akls Tāds, kam uz brīdi ir pavājinājušās redzes spējas.
autogēns Tāds, kam vajadzīgo siltumu iegūst, dedzinot acetilēna un skābekļa maisījumu (par metināšanu).
caurredzams Tāds, kam var redzēt cauri.
muļķa Tāds, kam vēl trūkst pieredzes, zināšanu, izpratnes (par bērniem).
neaprēķināms Tāds, kara izturēšanās, rīcība, runa nav iepriekš paredzama, tāds, kas izturas, rīkojas, kurā impulsīvi, negaidīti.
pieņemams Tāds, kas (iestādē, uzņēmumā u. tml.) ir paredzēts, iekārtots apmeklētāju pieņemšanai.
uzgaidāms Tāds, kas (iestādē, uzņēmumā u. tml.) ir paredzēts, iekārtots, lai būtu, kur uzturēties, gaidot (pieņemšanu pie kāda, satiksmes līdzekli u. tml.).
vadošs Tāds, kas (piemēram, iekārtā, ierīcē) ir paredzēts (kā, parasti kustības virziena) noteikšanai, ieturēšanai.
priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma). Pretstats: pakaļējs.
miglains Tāds, kas (redzes sajūtās) ir izplūdis, kam nav asu kontūru (redzes asuma samazināšanās dēļ).
pilns Tāds, kas aptver visu (kā) apjomu, kopumu. Tāds, kurā ir visas paredzētās, nepieciešamās daļas, detaļas u. tml. (par ko kompleksu).
pasaule Tāds, kas aptver visu zemeslodi un tās iedzīvotājus vai lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājus. Saistīts ar visu zemeslodi un tās iedzīvotājiem vai ar lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājiem.
perfektīvs Tāds, kas apzīmē darbību, darbības no risi vai stāvokli, kam ir noteikta robeža vai arī kas izbeidzas, sasniedz kādu robežu (pa rasti par darbības vārdu, tā veidu).
pabeigts Tāds, kas apzīmē darbību, darbības norisi vai stāvokli, kam ir noteikta robeža vai arī kas izbeidzas, sasniedz kādu robežu (parasti par darbības vārdu, tā veidu). Perfektīvs.
noraidošs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu pauž noliedzošu, nelabvēlīgu attieksmi.
ātraudzīgs Tāds, kas ātri attīstās, aug, sasniedz briedumu (par augiem vai dzīvniekiem).
sekls Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) netālu no (kā) virsmas.
nedziļš Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā netālu no (kā) virsmas.
padziļš Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā tālu no (kā) virsmas, arī malas, robežas.
dziļš Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā tālu no (kā) virsmas.
augstsirdīgs Tāds, kas atsakās no sava labuma, upurē savas intereses citu labā. Pašaizliedzīgs, nesavtīgs.
ārštats Tāds, kas attiecas uz darbu ārpus štata, tāds, kas paredzēts tiem darbiniekiem, kas nav štatā.
masveida Tāds, kas attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tāds, kas ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu. Tāds, kas ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
masveidīgs Tāds, kas attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tāds, kas ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu. Tāds, kas ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
krimināls Tāds, kas attiecas uz noziegumiem. Arī noziedzīgs.
sīkaudzīgs Tāds, kas augot nepārsniedz mazus izmērus.
pirmrindas Tāds, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem). Tāds, kas atbilst augstām prasībām, normām.
tauta Tāds, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem (par izglītības iestādēm).
iela Tāds, kas darbojas, noris ārpus telpām, parasti šādā satiksmei paredzētā joslā.
nakts Tāds, kas darbojas, noris, pastāv šajā laikposmā. Tāds, kas ir paredzēts, pielāgots izmantošanai šajā laikposmā.
vakars Tāds, kas darbojas, noris, pastāv šajā laikposmā. Tāds, kas ir paredzēts, pielāgots izmantošanai šajā laikposmā.
kaimiņš Tāds, kas dzīvo blakus vai netālu (piemēram, par tautu, kādas teritorijas iedzīvotājiem).
transcendentāls Tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās, empīriskās pasaules robežām.
pārgatavs Tāds, kas gatavojoties ir pārsniedzis vēlamo gatavības pakāpi.
urdīgs Tāds, kas iedziļinās (piemēram, jautājumā), cenšas noskaidrot (kā) būtību.
ilgs Tāds, kas iegūts, radies lielākā laika posmā (piemēram, par praksi, pieredzi, novērojumiem).
sīks Tāds, kas ietver, atspoguļo daudzus, visus (kā) faktus, sniedz detalizētu informāciju (par kādu norisi, parādību).
četrdienu Tāds, kas ilgst četras dienas. Tāds, kas paredzēts četrām dienām.
četrnedēļu Tāds, kas ilgst četras nedēļas. Tāds, kas paredzēts četrām nedēļām.
četrgadu Tāds, kas ilgst četrus gadus, tāds, kas paredzēts četriem gadiem.
četrgadīgs Tāds, kas ilgst četrus gadus. Tāds, kas paredzēts četriem gadiem.
četrmēnešu Tāds, kas ilgst četrus mēnešus. Tāds, kas paredzēts četriem mēnešiem.
daudzgadu Tāds, kas ilgst daudzus gadus. Tāds, kas paredzēts daudziem gadiem.
desmitgadīgs Tāds, kas ilgst desmit gadus. Tāds, kas paredzēts desmit gadiem.
desmitgadu Tāds, kas ilgst desmit gadus. Tāds, kas paredzēts desmit gadiem.
deviņgadīgs Tāds, kas ilgst deviņus gadus. Tāds, kas paredzēts deviņiem gadiem.
divdienu Tāds, kas ilgst divas dienas. Tāds, kas paredzēts divām dienām.
divnedēļu Tāds, kas ilgst divas nedēļas. Tāds, kas paredzēts divām nedēļām.
divpadsmitgadīgs Tāds, kas ilgst divpadsmit gadus. Tāds, kas paredzēts divpadsmit gadiem.
divgadīgs Tāds, kas ilgst divus gadus. Tāds, kas paredzēts diviem gadiem.
divgadu Tāds, kas ilgst divus gadus. Tāds, kas paredzēts diviem gadiem.
divmēnešu Tāds, kas ilgst divus mēnešus. Tāds, kas paredzēts diviem mēnešiem.
piecdienu Tāds, kas ilgst piecas dienas. Tāds, kas paredzēts piecām dienām.
piecnedēļu Tāds, kas ilgst piecas nedēļas. Tāds, kas paredzēts piecām nedēļām.
piecgadīgs Tāds, kas ilgst piecus gadus; tāds, kas paredzēts pieciem gadiem.
piecgadu Tāds, kas ilgst piecus gadus. Tāds, kas paredzēts pieciem gadiem.
piecmēnešu Tāds, kas ilgst piecus mēnešus. Tāds, kas paredzēts pieciem mēnešiem.
pusotrgadīgs Tāds, kas ilgst pusotra gada. Tāds, kas paredzēts pusotram gadam.
septiņdienu Tāds, kas ilgst septiņas dienas. Tāds, kas paredzēts septiņām dienām.
septiņnedēļu Tāds, kas ilgst septiņas nedēļas. Tāds, kas paredzēts septiņām nedēļām.
septiņgadīgs Tāds, kas ilgst septiņus gadus. Tāds, kas paredzēts septiņiem gadiem.
septiņgadu Tāds, kas ilgst septiņus gadus. Tāds, kas paredzēts septiņiem gadiem.
septiņmēnešu Tāds, kas ilgst septiņus mēnešus. Tāds, kas paredzēts septiņiem mēnešiem.
sešnedēļu Tāds, kas ilgst sešas nedēļas. Tāds, kas paredzēts sešām nedēļām.
sešdienu Tāds, kas ilgst sešos dienas. Tāds, kas paredzēts sešām dienām.
sešgadīgs Tāds, kas ilgst sešus gadus. Tāds, kas paredzēts sešiem gadiem.
sešmēnešu Tāds, kas ilgst sešus mēnešus. Tāds, kas paredzēts sešiem mēnešiem.
trīsdienu Tāds, kas ilgst trīs dienas. Tāds, kas paredzēts trim dienām.
trīsgadīgs Tāds, kas ilgst trīs gadus; tāds, kas paredzēts trim gadiem.
trīsgadu Tāds, kas ilgst trīs gadus. Tāds, kas paredzēts trim gadiem.
trīsmēnešu Tāds, kas ilgst trīs mēnešus. Tāds, kas paredzēts trim mēnešiem.
trīsnedēļu Tāds, kas ilgst trīs nedēļas. Tāds, kas paredzēts trim nedēļām.
vairākdienu Tāds, kas ilgst vairākas dienas. Tāds, kas paredzēts vairākām dienām.
vairāknedēļu Tāds, kas ilgst vairākas nedēļas. Tāds, kas paredzēts vairākām nedēļām.
daudzdienu Tāds, kas ilgst vairākas vai daudzas dienas. Tāds, kas paredzēts vairākām vai daudzām dienām.
sekulārs Tāds, kas ilgst vairākus gadsimtus. Tāds, kas ir paredzēts vairākiem gadsimtiem.
vairākmēnešu Tāds, kas ilgst vairākus mēnešus. Tāds, kas paredzēts vairākiem mēnešiem.
vienpadsmitgadīgs Tāds, kas ilgst vienpadsmit gadus. Tāds, kas paredzēts vienpadsmit gadiem.
viendienas Tāds, kas ilgst vienu dienu, tāds, kas paredzēts vienai dienai. Arī tāds, kas pastāv, ir nozīmīgs neilgu laiku.
viengada Tāds, kas ilgst, pastāv vienu gadu. Tāds, kas paredzēts vienam gadam.
viengadējs Tāds, kas ilgst, pastāv vienu gadu. Tāds, kas paredzēts vienam gadam.
viengadīgs Tāds, kas ilgst, pastāv vienu gadu. Tāds, kas paredzēts vienam gadam.
vizuāls Tāds, kas iluzori iedarbojas uz redzes uztveri.
smeldzošs Tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm). Arī smeldzīgs (1).
visgudrs Tāds, kas ir gudrs, arī gudrāks par citiem (parasti bagātīgas darba, dzīves pieredzes dēļ). Arī pārgudrs.
pailgs Tāds, kas ir iegūts, radies samērā ilgā laikposmā (piemēram, par praksi, pieredzi, novērojumiem).
neilgs Tāds, kas ir iegūts, radies samērā īsā laikposmā (piemēram, par praksi, pieredzi, novērojumiem).
speciāls Tāds, kas ir īpaši paredzēts kādai noteiktai darbībai, kādam noteiktam nolūkam. Saistīts ar kādu noteiktu darbību, parādību, priekšmetu.
operatīvs Tāds, kas ir jāveic nekavējoties. Tāds, kas ir paredzēts (kā) tūlītējai veikšanai, saistīts ar (kā) tūlītēju veikšanu.
pilns Tāds, kas ir ļoti piedzēries.
empīrisks Tāds, kas ir pamatots ar pieredzi, izriet no pieredzes.
mazgājams Tāds, kas ir paredzēts (kā) mazgāšanai (par traukiem).
rušināms Tāds, kas ir paredzēts (kā) rušināšanai.
saspraužams Tāds, kas ir paredzēts (kā) saspraušanai.
smeļams Tāds, kas ir paredzēts (kā) smelšanai.
stādāms Tāds, kas ir paredzēts (kā) stādīšanai (par rīkiem, ierīcēm u. tml.).
pretzagļu Tāds, kas ir paredzēts (kā) zādzību novēršanai, aizsardzībai pret (kā) zādzībām.
pretķīmisks Tāds, kas ir paredzēts aizsardzībai pret ķīmiskajiem uzbrukumiem, ķīmisko ieroču iedarbības novēršanai.
platsliežu Tāds, kas ir paredzēts braukšanai pa šādām sliedēm.
šaursliežu Tāds, kas ir paredzēts braukšanai pa šādām sliedēm.
pasažieris Tāds, kas ir paredzēts cilvēku pārvadāšanai, parasti par maksu. Tāds, kas ir paredzēts cilvēku apkalpošanai pirms vai pēc šādas pārvadāšanas.
pretkājnieku Tāds, kas ir paredzēts cīņai ar pretinieka kājniekiem.
pretlidaparātu Tāds, kas ir paredzēts cīņai ar pretinieka lidaparātiem.
pretraķešu Tāds, kas ir paredzēts cīņai ar pretinieka raķetēm.
prettanku Tāds, kas ir paredzēts cīņai ar pretinieka tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem.
pretzemūdens Tāds, kas ir paredzēts cīņai ar pretinieka uzbrukumiem no ūdenstilpju dzīlēm.
pretzemūdeņu Tāds, kas ir paredzēts cīņai ar pretinieka zemūdenēm.
pretgaisa Tāds, kas ir paredzēts cīņai pret pretinieka lidaparātu uzbrukumiem.
tāljūra Tāds, kas ir paredzēts darbībām citās, tālākās jūrās, okeānos, arī jūras tālās vietās. Tāds, kas pastāv, noris, darbojas citās, tālākās jūrās, okeānos, arī jūras tālās vietās.
šaurfilma Tāds, kas ir paredzēts filmēšanai, fotografēšanai ar šādu filmu. Tāds, kas ir filmēts, fotografēts uz šādas filmas.
pirmsdzemdību Tāds, kas ir paredzēts grūtniecēm (neilgi) pirms dzemdībām.
šņaucams Tāds, kas ir paredzēts ievadīšanai caur deguna gļotādu, parasti ieelpā (par pulverveida vielu, parasti tabaku).
pastāvīgs Tāds, kas ir paredzēts ilgstošai izmantošanai.
pārtika Tāds, kas ir paredzēts izmantošanai cilvēka uzturā (atšķirībā no cita, līdzīga, kas nav derīgs uzturam).
mirstams Tāds, kas ir paredzēts kāda apbedīšanai, bērēm.
māņi Tāds, kas ir paredzēts kāda maldināšanai (parasti sporta spēlē).
košļājams Tāds, kas ir paredzēts košļāšanai.
lielkravas Tāds, kas ir paredzēts lielu kravu pārvadāšanai.
roka Tāds, kas ir paredzēts nēsāšanai plaukstā, pirkstos, aplikšanai ap tiem, arī ap apakšdelmu, retāk augšdelmu, arī uzmaukšanai uz tiem. Tāds, kas ir paredzēts, lai to izmantotu šīm ekstremitātēm.
siena Tāds, kas ir paredzēts novietošanai, piestiprināšanai pie šāda norobežojuma vai iebūvēšanai tajā.
priekšturams Tāds, kas ir paredzēts novietošanai, turēšanai (kā) priekšā.
piekarams Tāds, kas ir paredzēts piekāršanai (pie kā, kam klāt).
priekškarams Tāds, kas ir paredzēts piekāršanai, uzkāršanai kam priekšā.
smalks Tāds, kas ir paredzēts precīziem darbiem (piemēram, par ierīcēm, iekārtām). Tāds, kā veikšanai nepieciešama uzmanība, precizitāte. Arī precīzs.
platekrāns Tāds, kas ir paredzēts projicēšanai uz šāda ekrāna (parasti par kinofilmu). Tāds, kur atrodas šāds ekrāns (par telpām).
rakstāms Tāds, kas ir paredzēts rakstīšanai (piemēram, par priekšmetu, vielu).
smagsvara Tāds, kas ir paredzēts smagu kravu pārvadāšanai (parasti par vilcienu).
smidzināms Tāds, kas ir paredzēts smidzināšanai (par vielu).
sods Tāds, kas ir paredzēts soda izpildei. Tāds, kas ir saistīts ar soda izpildi.
mokas Tāds, kas ir paredzēts spīdzināšanai.
spēle Tāds, kas ir paredzēts šādai darbībai, darbība kopumam, tāds, kas ir saistīts ar šādu darbību, darbību kopumu.
rotaļa Tāds, kas ir paredzēts šādai darbībai, darbību kopumam. Tāds, kas ir saistīts ar šādu darbību, darbību kopumu.
mācība Tāds, kas ir paredzēts šādam procesam, izmantojams šādā procesā, tāds, kur notiek šāds process.
tālbrauciena Tāds, kas ir paredzēts tāliem braucieniem (parasti par kuģiem).
priekštilta Tāds, kas ir paredzēts tilta aizsardzībai (parasti pretiniekam atņemtajā ūdenstilpes krasta daļā)-par nocietinājumu, pozīciju u.tml.
priekštilta Tāds, kas ir paredzēts tilta aizsardzībai, nodrošināšanai pret ko nevēlamu.
ugunsdzēšams Tāds, kas ir paredzēts uguns, ugunsgrēka dzēšanai.
mazgājams Tāds, kas ir paredzēts, iekārtots (kā) mazgāšanai (parasti parjelpu, vietu).
sēkla Tāds, kas ir paredzēts, izmantojams sējai, augu pavairošanai.
sagatavošana Tāds, kas ir paredzēts, lai sagatavotu iestājeksāmeniem vai mācībām kādā mācību iestādē.
saviesīgs Tāds, kas ir paredzēts, organizēts kādiem sabiedriskiem, parasti atpūtas, izklaidēšanās, pasākumiem.
liels Tāds, kas ir pieaudzis, arī sasniedzis pilngadību.
neiznests Tāds, kas ir piedzimis laikā starp 28. un 39. grūtniecības nedēļu (par bērnu).
scēnisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus; skatuvisks.
skatuvisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus.
pusaudzis Tāds, kas ir raksturīgs abu dzimumu cilvēkiem šajā vecumā; tāds, kas ir paredzēts abu dzimumu cilvēkiem šajā vecumā.
lauciniecisks Tāds, kas ir raksturīgs lauku iedzīvotājiem. Tāds, kurā izpaužas lauku iedzīvotājiem raksturīgas īpašības.
mazpilsētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs mazpilsētu iedzīvotājiem. Tāds, kurā izpaužas mazpilsētu iedzīvotājiem raksturīgas īpašības.
makroskopisks Tāds, kas ir redzams bez optiskiem instrumentiem, ierīcēm vai nelielā palielinājumā. Pretstats: mikroskopisks.
mikroskopisks Tāds, kas ir redzams tikai ar mikroskopu. Pretstats: makroskopisks.
pajauns Tāds, kas ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē) pirms samērā neilga laika. Tāds, kam vēl ir samērā maz pieredzes (darbā).
svešs Tāds, kas ir saistīts ar cilvēkiem, kuri nekad vēl nav redzēti, sastapti, kuri nav pazīstami, arī tāds, kas piemīt šādiem cilvēkiem.
sadzīve Tāds, kas ir saistīts ar ikdienas dzīvi, tās norisēm, darbībām (piemēram, mājsaimniecībā). Tāds, kas ir paredzēts lietošanai, izmantošanai ikdienas dzīvē (piemēram, mājsaimniecībā).
kauja Tāds, kas ir saistīts ar šādu sadursmi. Tāds, kas ir paredzēts šādai sadursmei.
noteka Tāds, kas ir saistīts ar šķidruma, masas novadīšanu. Tāds, kas ir paredzēts, noder šķidruma, masas novadīšanai.
ūdensnoteka Tāds, kas ir saistīts ar ūdens novadīšanu. Tāds, kas ir paredzēts ūdens novadīšanai.
pēdējais Tāds, kas ir sasniedzis augstāko pakāpi. Galējs (2).
saspīlēts Tāds, kas ir sasniedzis augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
uzspīlēts Tāds, kas ir sasniedzis augstu, parasti nevēlamu, pakāpi, arī tāds, kas ir nedabisks, pārspīlēts (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
pusgatavs Tāds, kas ir sasniedzis daļēju briedumu, tāds, kas nav pilnīgi nobriedis, nogatavojies (par augļiem, seklām).
pilngadīgs Tāds, kas ir sasniedzis pilngadību.
pieaudzis Tāds, kas ir sasniedzis pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
pilns Tāds, kas ir sasniedzis savas attīstības augstāko pakāpi. Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktas attīstības pakāpes prasībām (parasti par augu stāvokli).
totāls Tāds, kas ir sasniedzis visaugstāko pakāpi. Galīgs.
plašs Tāds, kas ir tālu, parasti uz visām pusēm, pārredzams (par dabasskatu).
nepārredzams Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārredzēt. Šķietami bezgalīgs. Nepārskatāms.
nepārskatāms Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārskatīt. Šķietami bezgalīgs. Nepārredzams.
neaptverams Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami uztvert (parasti ar redzi). Arī ārkārtīgs.
vizuāls Tāds, kas ir uztverams ar redzi. Tāds, kas saistās ar redzes uztveri, iedarbojas uz to.
rīts Tāds, kas ir viegls, ērts un paredzēts valkāšanai (parasti) mājās.
straujš Tāds, kas īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm). Tāds, kas sekmē pēkšņu, intensīvu psihisko norišu izraisīšanos (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
saimniecība Tāds, kas it paredzēts izmantošanai mājsaimniecībā.
stingrs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām daba).
spēcīgs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
stiprs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā, parasti ievērojami, pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
joņains Tāds, kas izpaužas dedzīgi, trauksmaini, ar pēkšņiem uzplūdiem.
brāzmains Tāds, kas izpaužas strauji un dedzīgi, ar pēkšņiem uzplūdiem.
spilgts Tāds, kas izraisa redzes analizatorā samērā stipru kairinājumu (par gaismu, gaismas avotu). Arī spožs (1).
spožs Tāds, kas izraisa redzes analizatorā stipru kairinājumu (par gaismu, gaismas avotu). Arī spilgts (1).
kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī apdegumu (par vielām). Stipri kairinošs (par smaržu, dūmiem).
kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī saindēšanos (par augiem).
Beigts kas beigts Tāds, kas izskatās (arī izliekas) nedzīvs.
savs Tāds, kas kādā secībā ir paredzēts, piemērots, pienākas (kādam, kam). Atbilstošs, attiecīgs.
karsts Tāds, kas ko dara ļoti dedzīgi, kvēli, aizrautīgi.
paviršs Tāds, kas ko dara, veic virspusīgi, neiedziļinoties būtībā, nepilnīgi, neprecīzi.
praktisks Tāds, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
caurspīdīgs Tāds, kas laiž cauri gaismas starus. Tāds, kam var redzēt cauri.
neredzēts Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms, kas līdz šim nav redzēts.
nepiedzīvots Tāds, kas līdz šim nav noticis, piedzīvots. Nebijis. Arī ārkārtīgs.
nepieredzēts Tāds, kas līdz šim nav noticis, pieredzēts. Nebijis. Arī ārkārtīgs.
piedzīvot Tāds, kas līdz šim nav pieredzēts, novērots.
pieredzēt Tāds, kas līdz šim nav redzēts, novērots.
gudrs Tāds, kas liecina par attīstītu prātu, plašām zināšanām, bagātīgu pieredzi. Saprātīgs.
milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi. Milzīgs (3).
milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu).
milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu, arī tāds, kuram, parasti, ir izcilas kvalitatīvas īpašības (par skaņu).
galējs Tāds, kas ļoti skaidri izpaužas. Tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi. Arī krass.
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
pagarš Tāds, kas mazliet pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu.
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc daudzuma, labuma, vērtības vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu).
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc izmēriem ko citu, līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju).
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo izmēru (piemēram, par apģērbu).
urķīgs Tāds, kas mēdz iedziļināties (piemēram, jautājumā), sīki noskaidrot, izpētīt.
neaptēsts Tāds, kas nav apguvis pieklājības normas, manieres. Tāds, kas nav vēl ieguvis dzīves pieredzi.
plāns Tāds, kas nav blīvs, koncentrēts, arī tāds, kas nav piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.). Caurredzams.
neparedzēts Tāds, kas nav iepriekš paredzēts. Arī negaidīts, pēkšņs.
apriors Tāds, kas nav pamatots uz pieredzi, neizriet no pieredzes. Tāds, kas radies pirms pieredzes.
negaidīts Tāds, kas nav paredzēts. Tāds, kas pārsteidz ar savu pēkšņumu.
mazs Tāds, kas nav pieaudzis, arī nav sasniedzis pilngadību.
slēgts Tāds, kas nav pieejams visiem, kur nedrīkst piedalīties visi, bet kas ir paredzēts noteiktai cilvēku grupai. Pretstats: atklāts.
zemākais Tāds, kas nav sasniedzis iespējamo pilnību, gatavību. Tāds, kas ir mazattīstīts, nav sarežģīts.
nepilngadīgs Tāds, kas nav sasniedzis pilngadību.
mazgadīgs Tāds, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu (par bērnu).
atpalicis Tāds, kas nav sasniedzis vajadzīgo, vēlamo (arī citu sasniegto) līmeni, tāds, kas neatbilst kādām prasībām, normām.
vaļējs Tāds, kas nav sastiprināts ar aizdari (piemēram, pogām) - par apģērbu, tā daļu. Tāds, ko apģērbs neaizsedz (par ķermeņa daļu).
vājš Tāds, kas nav spēcīgs, tāds, kas izpausmes, intensitātes ziņā nesasniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā, to izpausmi).
nestandarta Tāds, kas neatbilst standartam. Tāds, kas nav paredzēts standartā.
svešs Tāds, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav (par cilvēkiem). Tāds, kas nav tuvāk iepazīts, par kuru maz kas zināms (par cilvēkiem, cilvēku grupām).
necaurspīdīgs Tāds, kas nelaiž cauri gaismas starus. Tāds, kam nevar redzēt cauri.
griezīgs Tāds, kas nepatīkami kairina redzi, ļoti spilgts (par krāsām, gaismu).
mazs Tāds, kas nesasniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
mazs Tāds, kas nesasniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu. Arī īss (1).
mazs Tāds, kas nesasniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
zems Tāds, kas nesasniedz parasto, piemēram, savas dzimtas, sugu, šķirņu augstumu.
mazs Tāds, kas nesasniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
mazs Tāds, kas nesasniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju). Pretstats: liels.
nepilnīgs Tāds, kas nesasniedz vajadzīgo daudzuma, lieluma (piemēram, garuma, masas) pakāpi, tāds, kurā (kā) ir mazāk, nekā vajadzētu būt.
mazs Tāds, kas nesasniedz vajadzīgo izmēru (piemēram, par apģērbu).
vaļējs Tāds, kas nesedz vai tikai daļēji sedz pēdas virspusi (par apaviem).
tuvredzīgs Tāds, kas nespēj paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē.
recesīvs Tāds, kas netiek pārmantots iedzimtības ceļi (par augu, dzīvnieku pazīmēm, īpašībām).
aizrautīgs Tāds, kas nododas kam, rīkojas dedzīgi, jūsmīgi.
bezkonflikta Tāds, kas noliedz vai neparāda konfliktus.
aizklāts Tāds, kas noris, citiem neredzot (piemēram, par balsošanu, vēlēšanām). Pretstats: atklāts.
ārkārtējs Tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā. Tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam.
nejaušs Tāds, kas notiek negaidīti, neparedzēti.
aposteriors Tāds, kas pamatots uz pieredzi, tāds, kas izriet no pieredzes.
garš Tāds, kas parasti sniedzas kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) garumā (par apģērbu, tā daļu).
īstermiņa Tāds, kas paredzēta laika posmam, kurš nav ilgāks par 12 mēnešiem.
astoņgadīgs Tāds, kas paredzēts astoņiem gadiem. Tāds, kas ilgst astoņus gadus.
darbs Tāds, kas paredzēts darbam, lietošanai darba procesā.
divguļams Tāds, kas paredzēts diviem gulētājiem (par gultu, dīvānu u. tml.).
ilgtermiņa Tāds, kas paredzēts ilgākam laikam.
vasara Tāds, kas paredzēts izmantošanai šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
ziema Tāds, kas paredzēts izmantošanai šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
lasāms Tāds, kas paredzēts lasīšanai.
glābšana Tāds, kas paredzēts pasargāšanai no nelaimes gadījumiem, avārijām (piemēram, uz ūdens), tāds, kas paredzēts palīdzībai nelaimes gadījumos.
dāma Tāds, kas paredzēts sievietēm.
gods Tāds, kas paredzēts svētkiem vai svinībām (parasti par apģērbu).
vienguļams Tāds, kas paredzēts vienam gulētājam (par gultu, dīvānu u. tml.).
kungs Tāds, kas paredzēts vīriešiem.
virslimita Tāds, kas pārsniedz (kā) limitā paredzēto (daudzumu, skaitu).
virsnorma Tāds, kas pārsniedz (kā) normu.
virsnormatīvs Tāds, kas pārsniedz (kā) normu.
transfinīts Tāds, kas pārsniedz (kā) robežu (piemēram, par parādībām). Arī bezgalīgs.
liels Tāds, kas pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
pārcilvēcisks Tāds, kas pārsniedz cilvēkam parasti iespējamo, raksturīgo. Tāds, kurā cilvēkam raksturīgās īpašības izpaužas neparasti spēcīgi.
lieks Tāds, kas pārsniedz nepieciešamo, vajadzīgo daudzumu.
virsaugstsprieguma Tāds, kas pārsniedz nosacīto augstspriegumu.
liels Tāds, kas pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
augsts Tāds, kas pārsniedz parasto augstumu, līmeni u. tml.
pārāks Tāds, kas pārsniedz parasto kvantitātes, intensitātes pakāpi, mēru. Pārlieks.
plašs Tāds, kas pārsniedz parasto platumu, atvērumu, atstarpi u. tml.
plats Tāds, kas pārsniedz parasto platumu, atvērumu, atstarpi u. tml.
garš Tāds, kas pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu.
plats Tāds, kas pārsniedz parasto, arī vajadzīgo platumu, lielumu.
liels Tāds, kas pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
plats Tāds, kas pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, platumu.
liels Tāds, kas pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
pamatīgs Tāds, kas pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
liels Tāds, kas pārsniedz pēc ilguma ko citu līdzīgu (par laiku, laikposmu).
liels Tāds, kas pārsniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju). Pretstats: mazs.
liels Tāds, kas pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
pārmērīgs Tāds, kas pārsniedz pieļaujamo mēru, pakāpi, ir pārāk intensīvs, pārāk iedarbīgs (par darbību, norisi).
pārspīlēts Tāds, kas pārsniedz pieņemto, parasto (kā) izpausmes pakāpi. Ļoti nedabisks, samākslots.
virsplāns Tāds, kas pārsniedz plānā paredzēto (kā) skaitu, daudzumu.
pārreāls Tāds, kas pārsniedz realitātes ietvarus.
liels Tāds, kas pārsniedz vajadzīgo izmēru (piemēram, par apģērbu).
ilglaika Tāds, kas pastāv ilgu laiku. Tāds, kas paredzēts ilgam laikam.
priekšlaicīgs Tāds, kas pastāv, noris pirms paredzētā, noteiktā, parastā laika.
nesavtīgs Tāds, kas pašaizliedzīgi gādā par citiem, tāds, kas ir gatavs pašaizliedzīgi uzupurēties citu labā.
kluss Tāds, kas pašreiz nerunā (arī nesmejas, nedzied u. tml.).
pavairots Tāds, kas pēc skaita, apjoma, intensitātes u. tml. pārsniedz kādu normu.
dabisks Tāds, kas piemīt jau no dzimšanas (pretstatā vēlāk iegūtam, apgūtam). Iedzimts.
precīzs Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām normām, pilnīgi sasniedz vēlamo mērķi (par darbību, procesu u. tml.).
slēgts Tāds, kas pilnīgi sedz pēdas virspusi (par apaviem).
dzēlīgs Tāds, kas rada sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.).
rezultatīvs Tāds, kas rada, sasniedz (parasti vēlamu) rezultātu. Tāds, kurā rodas (parasti vēlams) rezultāts.
visuredzīgs Tāds, kas redz visu iespējamo, nepieciešamo (parasti par acīm, skatienu).
ārējs Tāds, kas redzams no ārienes, no ārpuses, tāds, ko ievēro vispirms (par izskatu, formu u. tml.).
virspusējs Tāds, kas redzams no virsas, virspuses (2), tāds, ko ievēro vispirms (piemēram, par izskatu, formu u. tml.). Arī ārējs (3).
ļaundarīgs Tāds, kas rīkojas ļauni, noziedzīgi, ir ļaunprātīgs. Tāds, kas ir saistīts ar pārkāpumu, noziegumu.
nejaušs Tāds, kas rodas, izriet no neparedzētas apstākļu sakritības, sagadīšanās.
pēkšņs Tāds, kas rodas, notiek negaidīti, neparedzēti. Tāds, kas ir negaidīts, neparedzēts.
dārzs Tāds, kas saistīts ar dārza (1, 2) ierīkošanu, apstrādāšanu. Tāds, kas paredzēts dārzam (1, 2) vai atrodas tajā.
tumšs Tāds, kas saistīts ar ko slēpjamu, negodīgu, noziedzīgu, arī reakcionāru.
darbs Tāds, kas saistīts ar mehānisma vai tā daļu lietderīgo darbību, paredzēts darba veikšanai.
daudzsološs Tāds, kas saistīts ar panākumiem, sasniegumiem. Tāds, kam paredzama veiksmīga attīstība.
vecs Tāds, kas samērā ilgi strādā, darbojas (kādā nozarē). Tāds, kam ir liela, ilggadēja pieredze (darbā).
attīstīts Tāds, kas sasniedzis augstu attīstības pakāpi (par sabiedriskām parādībām).
augstākais Tāds, kas sasniedzis iespējamo pilnību, gatavību. Visattīstītākais, vissarežģītākais.
galīgs Tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi, kvalitāti. Pilnīgs.
pilns Tāds, kas savā izpausmē ir sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu (par norisi, procesu, parādību).
pilnīgs Tāds, kas savā izpausmē, arī atbilstībā, piemērotībā (kam) ir sasniedzis augstāko pakāpi, kvalitāti. Tāds, kas izpaužas ļoti izteikti (par parādībām dabā, sabiedrībā).
pasaule Tāds, kas savu izcilo īpašību dēj ir pazīstams visiem zemeslodes iedzīvotājiem vai lielai to daļai. Tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām, starptautiskām normām.
informatīvs Tāds, kas sniedz, savāc, satur informāciju (1). Tāds, kas saistīts ar informāciju (1).
maksi Tāds, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm (par kleitu, svārkiem, mēteli).
pusgarš Tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) vidum vai nedaudz pāri tam (par apģērbu, tā daļu).
darbaspējīgs Tāds, kas spēj funkcionēt, veikt paredzētos uzdevumus (piemēram, par organizāciju, kolektīvu).
gaišredzīgs Tāds, kas spēj paredzēt, izprast. Tālredzīgs.
varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, tāds, kas spēj aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
spiedzīgs Tāds, kas spiedz (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nepacietīgs Tāds, kas stipri, dedzīgi vēlas tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
papildu Tāds, kas tiek izmantots, organizēts, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, būtiskāko, raksturīgāko, arī iepriekš paredzēto, sākotnējo.
rezerve Tāds, kas tiek saglabāts, uzkrāts izmantošanai noteiktas vajadzības gadījumā. Tāds, kas ir paredzēts izmantošanai papildu vajadzībām.
jaundzimis Tāds, kas tikko vai nesen ir piedzimis (par dzīvnieku mazuli).
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Tāds, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
skraidīgs Tāds, kas vairākkārt strauji maina redzes objektus (par acīm, skatienu).
smalks Tāds, kas veic sarežģītu, augsti kvalificētu darbu. Tāds, kura darba veikšanā nepieciešama niansēta, psiholoģiska Iedziļināšanās.
nepiedzīvojis Tāds, kas vēl nav ieguvis dzīves pieredzi.
pirmspieredzes Tāds, kas vēl nav izveidojies, fiksēts pieredzē.
tauta Tāds, ko (piemēram, vēlēšanās) ir izveidojuši daudzi vai visi (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji. Tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
ilegāls Tāds, ko aizliedz likums. Nelegāls. Slepens.
dūmakains Tāds, ko aizsedz dūmaka (1).
miglains Tāds, ko aizsedz migla (1).
pusatklāts Tāds, ko daļēji kas sedz, klāj. Tāds, kas ir daļēji atsegts, atklāts.
redzams Tāds, ko ir iespējams uztvert ar redzi.
pagaidu Tāds, ko ir paredzēts izmantot līdz tā aizstāšanai ar ko citu (parasti ar ko labāku, ilgākam laikam paredzētu).
traktorvilkmes Tāds, ko ir paredzēts vilkt ar traktoru.
zirgvilkmes Tāds, ko ir paredzēts vilkt ar zirgu.
lapains Tāds, ko klāj, sedz bieza lapotne.
atklāts Tāds, ko nekas neierobežo, neaizsedz, arī neaizsargā (par vietu, apvidu). Klajš, brīvs.
vaļējs Tāds, ko nesedz ledus vai cita veida kārta, tāds, kas nav aizsalis (parasti par ūdenstilpes ūdeni, ūdenstilpi).
jaunapgūstams Tāds, ko pašlaik sāk saimnieciski izmantot vai ko drīzumā paredzēts sākt saimnieciski izmantot (parasti par zemi).
vizuāls Tāds, ko veic ar redzes palīdzību.
ārpuskārtas Tāds, ko veic papildus plānotajam, paredzētajam. Ārpus kārtas.
mazapdzīvots Tāds, kur dzīvo maz cilvēku, tāds, kur ir maz pastāvīgu iedzīvotāju (parasti par vietu, teritoriju).
dzīslains Tāds, kur ir daudz dzīslu (1), cīpslu. Tāds, kur ir redzami daudzi asinsvadi.
dūmakains Tāds, kur ir dūmaka (2) - par gaisu, debesīm u. tml. Tāds, ko aizsedz dūmaka (2).
pārapdzīvots Tāds, kur ir pārāk liels iedzīvotāju blīvums (par vietu, teritoriju).
stādāms Tāds, kur ir paredzēts (ko) stādīt (par vietu, augsni u. tml.).
vairākkultūru Tāds, kur ir vairākas kultūras. Tāds, kas paredzēts vairāku kultūru audzēšanai (par lauku).
pieejams Tāds, kur var nokļūt, pie kā var pieiet (parasti par vietu). Tāds, kas ir ērti sasniedzams.
asarains Tāds, kurā (arī uz kura) ir redzamas asaras.
programmēt Tāds, kurā apmācāmā darbības ir paredzētas noteiktā programmā (par mācībām, apmācībām).
mikrolitrāžas Tāds, kura darba tilpums nepārsniedz 1 litru.
zemsprieguma Tāds, kura elektriskās strāvas spriegums nepārsniedz 250 voltus.
nepareizs Tāds, kura funkcijās ir novirze no normas. Nepareiza redze.
trūcīgs Tāds, kura iedzīvotājiem nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par teritoriju).
nabadzīgs Tāds, kura iedzīvotājiem trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tās ir niecīgā daudzumā (par teritoriju).
vienzirga Tāds, kurā iejūgts viens zirgs. Tāds, kas paredzēts vienam zirgam.
naglains Tāds, kurā ir iedzītas (daudzas) naglas.
piedzīt Tāds, kurā ir iedzīts, iedurts, iedūries u. tml. kas ass, smails lielākā daudzumā.
noraudāt Tāds, kurā ir redzamas raudāšanas sekas (par acīm, seju). Saraudāts.
paraibs Tāds, kurā ir samērā daudz pārdzīvojumu, piedzīvojumu, dažādu darbību (par laikposmu).
pilnīgs Tāds, kurā ir visas paredzētās, nepieciešamās daļas, detaļas u. tml.
pilns Tāds, kurā ir visi paredzētie dalībnieki, grupas locekļi.
ūdens Tāds, kurā izmanto šo vielu (piemēram, tās ķīmiskās, fizikālās īpašības, tās plūsmas enerģiju). Tāds, kas ir saistīts ar šīs vielas izmantošanu, ir paredzēts šīs vielas izmantošanai.
palielināts Tāds, kura izmēri pārsniedz normu (par ķermeņa daļu).
sīkpilsonisks Tāds, kurā izpaužas aprobežotas intereses, šaurs redzesloks.
profesionāls Tāds, kurā izpaužas ar attiecīgo profesiju saistītas zināšanas, sagatavotība, pieredze, prasme. Arī kvalificēts (3).
karsts Tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgas, dedzīgas, kvēlas jūtas, vēlēšanās u. tml.
noraidošs Tāds, kurā izpaužas noliedzoša, nelabvēlīga attieksme.
aizrautīgs Tāds, kurā izpaužas sajūsma, dedzība.
nepacietīgs Tāds, kurā izpaužas stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko. Arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
smeldzīgs Tāds, kurā izraisās dedzinošas, sūrstošas, samērā vājas sāpes (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.). Tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm). Arī smeldzošs (2).
kurināms Tāds, kurā ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju.
pavājināts Tāds, kura kvalitāte, intensitāte, ir zemāka nekā paredzēts kādās normās, prasībās.
mežonīgs Tāds, kura lielums, intensitāte ievērojami pārsniedz pierastās, parastās robežas.
neapdzīvots Tāds, kurā nav pastāvīgu iedzīvotāju (par teritoriju).
precīzs Tāds, kura parametra īstā vērtība atbilst tā nominālajai vērtībai. Tāds, kurā sasniedz šādu atbilstību (par mērīšanu, aprēķināšanu).
plenārs Tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.). Pilns, vispārējs.
straujš Tāds, kura psihiskās norises īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi. Tāds, kas viegli, arī pēkšņi mēdz sadusmoties, iekaist, uzbudināties. Arī ātrs (2).
ļauns Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir naidīga, nežēlīga, nekrietna, arī noziedzīga.
cīpslains Tāds, kurā saredzamas vai sataustāmas cīpslas, dzīslas.
puszīda Tāds, kura sastāvā daļēji ir zīda diedziņi, daļēji - citas šķiedras.
naivs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne.
vientiesīgs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Naivs (2).
ugunīgs Tāds, kura saturā izpaužas liela aizrautība, dedzība.
jaundzimis Tāds, kura vecums nepārsniedz pirmo dzīves mēnesi (par bērnu).
precīzs Tāds, kura veiktā darbība pilnīgi atbilst noteiktām normām, pilnīgi sasniedz vēlamo mērķi (par cilvēku).
pamīšs Tāds, kurā viena elementa, detaļas mala, gals u. tml. sniedzas pāri cita elementa, detaļas malai, galam u. tml. (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.). Tāds, kā malas, gali u. tml. sniedzas pāri cits citam (parasti par priekšmetiem).
nepilns Tāds, kurā, parasti nedaudz, pietrūkst, lai būtu sasniegts attiecīgajā mērvienībā, mērā paredzētais lielums.
spilgts Tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā samērā stipru kairinājumu.
spožs Tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā stipru kairinājumu.
pazīstams Tāds, par ko (kādam) ir zināšanas, pieredze.
svešs Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu. Tāds, kas nav pazīstams, zināms, tāds, kas nav redzēts, tuvāk iepazīts, apgūts u. tml., (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
vakars Tāds, parasti grezns (tērps), kas paredzēts valkāšanai svinīgos gadījumos.
pasauss Tāds, uz kura ir samērā nepietiekams tauku dziedzeru izdalījumu daudzums (par matiem, ādu).
taidzinieks Taigas iedzīvotājs.
sisenis Taisnspārņu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam taustekļu garums parasti nepārsniedz pusi no ķermeņa garuma un kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem.
kontramarka Talons, ko izsniedz skatītājiem, kuri uz laiku atstāj teātra zāli vai koncertzāli.
lasāmviela Tas (grāmata, žurnāls u. tml. vai teksts tajā), kas paredzēts lasīšanai. Tas (grāmata, žurnāls u. tml. vai teksts tajā), ko (kāds) parasti lasa.
aizkari Tas (parasti lietus, mākoņi), kas ko aizsedz, padara nesaskatāmu.
rakstāms Tas (piemēram, priekšmets, viela), kas ir paredzēts rakstīšanai.
virsnorma Tas (skaits, daudzums), kas pārsniedz (kā) normu.
ātraudzis Tas (tāds), kas ātri aug, sasniedz briedumu (parasti par augiem).
sīkaudzis Tas (tāds), kas augot nepārsniedz mazus izmērus.
kokvedējs Tas (tāds), kas paredzēts apaļkoku izvešanai no cirsmas (par transportlīdzekļiem).
virsplāns Tas skaits, daudzums, kas pārsniedz plānā paredzēto (kā) skaitu, daudzumu.
aizklājs Tas, ar ko aizklāj, aizsedz.
apsegs Tas, ar ko apsedz, pārklāj.
cīnītājs Tas, kam ir kaujiniecisks raksturs, tas, kas dedzīgi pauž kādu ideju (parasti par mākslu, literatūru).
priekškars Tas, kas aizsedz, padara nesaskatāmu (ko).
savs Tas, kas attiecas (uz kādu, uz ko), ir paredzēts, piemērots (kādam, kam).
viendienis Tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām).
viendienītis Tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām).
josta Tas, kas ir gredzenveida izveidots vai apņemts kam apkārt.
Augstas lietas Tas, kas ir grūti sasniedzams, īstenojams.
sirdslieta Tas, kas ir ļoti tuvs, nepieciešams, kam nododas dedzīgi, aizrautīgi.
košļājams Tas, kas ir paredzēts košļāšanai.
sasējs Tas, kas ir paredzēts vai kas noder sasiešanai. Tas, ar ko kas ir sasiets.
pārsegs Tas, kas ir pārsegts, novietots kam pāri (parasti, lai aizsargātu pret ko). Tas, kas ir paredzēts šādai pārsegšanai, novietošanai.
ļauns Tas, kas ir saistīts ar ko naidīgu, nežēlīgu, nekrietnu, arī noziedzīgu.
interese Tas, kas ir vajadzīgs, nepieciešams, sniedz kādu labumu.
avots Tas, kas izraisa radošu darbību, sniedz ierosmi, zināšanas u. tml.
cilvēknīdējs Tas, kas neieredz, ienīst cilvēkus, dara tiem ļaunu.
lasāms Tas, kas paredzēts lasīšanai (parasti grāmata, žurnāls, laikraksts).
pārsegums Tas, kas pārsedz, arī saista balstošās būvdetaļas.
virskomplekts Tas, kas pārsniedz (kā) komplektā paredzēto (daudzumu, skaitu).
uzvija Tas, kas pārsniedz paredzēto, nepieciešamo (kā) daudzumu, apjomu, pakāpi u. tml.
acs Tas, kas pēc izskata, formas, stāvokļa atgādina redzes orgānu.
pārums Tas, kas pēc skaitliskās vērtības pārsniedz kādu normu, robežu.
patvērums Tas, kas, aizsedzot (ko), atrodoties (kam) priekšā, pasargā (to no kā).
aizsegs Tas, kas, atrodoties kam priekšā, aizklāj, aizsedz, paslēpj.
Dabas dāvana Tas, ko cilvēks iegūst vai saņem no dabas. Tas, kas piemīt no dzimšanas, kas ir iedzimts (parasti spējas, talants).
Dabas dāvana Tas, ko cilvēks iegūst vai saņem no dabas. Tas, kas piemīt no dzimšanas, kas ir iedzimts (parasti spējas, talants).
pasega Tas, ko pasedz, paklāj.
virsuzdevums Tas, ko veic vairāk par uzdevumā noteikto, paredzēto.
aizsegs Tas, tos, aizsedzot (ko), pasargā (no kā).
iztaukšķēt Taukšķējot panākt, ka sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
Miglas taure (arī sirēna, svilpe) Taure (sirēna, svilpe), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
armēņi Tauta - Armēnijas PSR pamatiedzīvotāji.
ēģiptieši Tauta - Ēģiptes Arābu Republikas pamatiedzīvotāji.
kalmiki Tauta - Kalmikijas APSR pamatiedzīvotāji.
kazahi Tauta - Kazahijās PSR pamatiedzīvotāji.
komi Tauta - Komi APSR pamatiedzīvotāji.
ņenci Tauta - Ņencu autonomā apvidus, Jamalas Ņencu autonomā apvidus, Taimiras autonomā apvidus rietumu daļas pamatiedzīvotāji.
palestīnieši Tauta - Palestīnas arābu daļas pamatiedzīvotāji.
abhāzi Tauta, Abhāzijas APSR pamatiedzīvotāji.
adigejieši Tauta, Adigejas autonomā apgabala pamatiedzīvotāji.
afgāņi Tauta, Afganistānas pamatiedzīvotāji.
albāņi Tauta, Albānijas pamatiedzīvotāji.
azerbaidžāņi Tauta, Azerbaidžāņos PSR pamatiedzīvotāji.
baškīri Tauta, Baškīrijas APSR pamatiedzīvotāji.
burjati Tauta, Burjatijas APSR pamatiedzīvotāji.
čukči Tauta, Čukču nacionālā apgabala pamatiedzīvotāji.
čuvaši Tauta, Čuvašijas APSR pamatiedzīvotāji.
dāņi Tauta, Dānijas pamatiedzīvotāji.
grieķi Tauta, Grieķijas pamatiedzīvotāji.
gruzīni Tauta, Gruzijas PSR pamatiedzīvotāji.
mansi Tauta, Hantu-Mansu autonomā apvidus rietumdaļas pamatiedzīvotāji.
igauņi Tauta, Igaunijas PSR pamatiedzīvotāji.
persieši Tauta, Irānas (agrāk Persijos) pamatiedzīvotāji.
islandieši Tauta, Islandes pamatiedzīvotāji.
jakuti Tauta, Jakutijas APSR pamatiedzīvotāji.
japāņi Tauta, Japānas pamatiedzīvotāji.
karačaji Tauta, Karačaju-Čerkesu autonomā apgabala iedzīvotāji.
karakalpaki Tauta, Karakalpakijas APSR pamatiedzīvotāji.
karēļi Tauta, Karēlijas APSR pamatiedzīvotāji.
kirgīzi Tauta, Kirgīzijas PSR pamatiedzīvotāji.
korejieši Tauta, Korejas pamatiedzīvotāji.
korsikāņi Tauta, Korsikas pamatiedzīvotāji.
krievi Tauta, Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas pamatiedzīvotāji.
kubieši Tauta, Kubas pamatiedzīvotāji.
kurdi Tauta, Kurdistānas pamatiedzīvotāji.
ķīnieši Tauta, Ķīnas Tautas Republikas pamatiedzīvotāji.
mandžūri Tauta, Ķīnas ziemeļaustrumu daļas pamatiedzīvotāji.
sāmi Tauta, Lapzemes (Skandināvijas ziemeļu, Kolas pussalas rietumu daļas) pamatiedzīvotāji.
latvieši Tauta, Latvijas PSR pamatiedzīvotāji.
lietuvieši Tauta, Lietuvas PSR pamatiedzīvotāji.
malagasi Tauta, Madagaskaras Demokrātiskās Republikas pamatiedzīvotāji.
maķedonieši Tauta, Maķedonijas Sociālistiskās Republikas pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā).
malajieši Tauta, Malaizijas, Singapūras un Taizemes dienviddaļas pamatiedzīvotāji. Īstie malajieši.
marieši Tauta, Mari APSR pamatiedzīvotāji.
marokāņi Tauta, Marokas pamatiedzīvotāji.
meksikāņi Tauta, Meksikas pamatiedzīvotāji.
melnkalnieši Tauta, Melnkalnes pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā).
moldāvi Tauta, Moldāvijas PSR pamatiedzīvotāji.
mordvieši Tauta, Mordovijas APSR pamatiedzīvotāji.
norvēģi Tauta, Norvēģijas pamatiedzīvotāji.
paragvajieši Tauta, Paragvajas pamatiedzīvotāji.
peruieši Tauta, Peru pamatiedzīvotāji
šumeri Tauta, senās Dienvidmezopolāmijas iedzīvotāji.
sumeri Tauta, senās Dienvidmezopotāmijas iedzīvotāji. Šumeri (1).
sīrieši Tauta, Sīrijas pamatiedzīvotāji.
skoti Tauta, Skotijas pamatiedzīvotāji.
somālieši Tauta, Somālijas pamatiedzīvotāji.
somi Tauta, Somijas pamatiedzīvotāji.
spāņi Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji.
spānieši Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji. Spāņi (1).
nūbieši Tauta, Sudānas ziemeļdaļas un Ēģiptes dienviddaļas pamatiedzīvotāji.
tadžiki Tauta, Tadžikijas pamatiedzīvotāji.
mazākumtautība Tauta, tautība, kas valstī, apgabalā u. tml. ir mazākumā (salīdzinājumā ar pamatiedzīvotājiem).
vairākumtautība Tauta, tautība, kuras kopskaits ir vairāk nekā 50 procenti no visu iedzīvotāju skaita attiecīgajā teritorijā.
tibetieši Tauta, Tibetas pamatiedzīvotāji.
tunisieši Tauta, Tunisijas pamatiedzīvotāji.
turki Tauta, Turcijas pamatiedzīvotāji.
turkmēņi Tauta, Turkmēnijas pamatiedzīvotāji.
tuvieši Tauta, Tuvas pamatiedzīvotāji.
udmurti Tauta, Udmurtijas pamatiedzīvotāji.
ukraiņi Tauta, Ukrainas pamatiedzīvotāji.
ungāri Tauta, Ungārijas pamatiedzīvotāji.
urugvajieši Tauta, Urugvajas pamatiedzīvotāji.
uzbeki Tauta, Uzbekijas pamatiedzīvotāji.
vācieši Tauta, Vācijas (arī Austrijas, Šveices daļas) pamatiedzīvotāji.
velsieši Tauta, Velsas (Lielbritānijā) pamatiedzīvotāji.
venecuēlieši Tauta, Venecuēlas pamatiedzīvotāji.
kabardieši Tauta, vieni no Kabardas-Balkārijas APSR pamatiedzīvotājiem.
vjetnamieši Tauta, Vjetnamas pamatiedzīvotāji.
osetīni Tauta, Ziemeļosetijas APSR un Gruzijas PSR Dienvidosetijas autonomā apgabala pamatiedzīvotāji.
zviedri Tauta, Zviedrijas pamatiedzīvotāji.
Sabiedriskā ēdināšana Tautas saimniecības nozare, kas apgādā iedzīvotājus ar ēdieniem.
lauksaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas ražo pārtikas produktus iedzīvotājiem un lauksaimnieciska rakstura izejvielas rūpniecībai.
Sadzīves pakalpojumi Tautas saimniecības nozare, kas sniedz iedzīvotājiem pakalpojumus sadzīves vajadzību apmierināšanai. Darbību, pakalpojumu kopums, ko veic šīs nozares uzņēmumi.
hanti Tautība Rietumsibīrijā Obas un Irtišas sateces apvidū, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu nacionālā apvidus pamatiedzīvotāji.
hakasi Tautība, Hakasijas autonomā apgabala pamatiedzīvotāji.
mongoļi Tautu grupa, Mongolijas Tautas Republikas, Ķīnas ziemeļdaļas, daļēji ziemeļaustrumdaļas pamatiedzīvotāji.
piedziņa Tehniskas sistēmas daļa, kas pievada enerģiju. Iekārta, kas piedzen ierīci, mehānismu u. tml.
tejienietis Tejienes iedzīvotājs. Šejienietis.
pase Teksts (grāmatā, brošūrā u. tml.), kas satur informāciju, piemēram, par (tās) veidotājiem, formātu, cenu, metienu. Iespiedziņas.
Lasāmais gabals Teksts, kas paredzēts lasīšanas apgūšanai (parasti skolā). Teksts, ko paredzēts lasīt priekšā (piemēram, kādā ceremonijā).
lasāmgabals Teksts, kas paredzēts lasīšanas apgūšanai (parasti skolā). Teksts, ko paredzēts lasīt priekšā (piemēram, kādā ceremonijā). Lasāmais gabals.
Parapsihiskās parādības Telekinēze, telepātija, gaišredzība u. tml.
granula Teleskopā redzami graudiem līdzīgi veidojumi uz Saules virsmas.
krāsa Tēlotājas mākslas (parasti glezniecības) izteiksmes līdzeklis, kas saistīts ar šādu redzes sajūtu, uztveres izraisīšanu.
ugunstelpa Telpa (iekārtā, ierīcē u. tml.), kurā (ko) dedzina.
svērtuve Telpa, arī vieta, kas ir paredzēta (kā) svēršanai.
smēķētava Telpa, arī vieta, kas ir paredzēta smēķēšanai.
skalotava Telpa, celtne, arī vieta, kas ir paredzēta, iekārtota (kā) skalošanai.
smalcinātava Telpa, celtne, arī vieta, kas ir paredzēta, iekārtota (kā) smalcināšanai.
istaba Telpa, kas paredzēta noteiktam nolūkam.
velve Telpa, ko pārsedz šāda vai tai līdzīga būvkonstrukcija.
nobarotava Telpa, mītne, kas paredzēta (lauksaimniecības dzīvnieku) nobarošanai.
Redzes loks Telpas daļa, ko uztver acs. Arī redzes leņķis.
Redzes loks Telpas daļa, ko uztver acs. Arī redzes leņķis.
redzesloks Telpas daļa, ko uztver acs. Arī redzes leņķis. Redzes loks.
redzeslauks Telpas vai plaknes daļa, ko uztver acs vai optiska ierīce. Redzes lauks.
radioraidījums Tematisks, noteiktam laikam paredzēts radiofonisks raidījums.
Tiešs tēmējums Tēmējums virzienā uz mērķi, kas atrodas šāvēja redzes lokā.
Rasas punkts, arī rasas punkta temperatūra Temperatūra, kurā relatīvais gaisa mitrums sasniedz simts procentus un tvaiki sāk kondensēties.
Rasas punkta temperatūra, arī rasas punkts Temperatūra, kurā relatīvais gaisa mitrums sasniedz simts procentus un tvaiki sāk kondensēties.
Tenisa kurpes Tenisa spēlēšanai paredzēti sporta apavi.
Tenisa krekls Tenisa spēlēšanai paredzēts virskrekls.
iecirknis Teritorijas vai joslas (neliela) daļa, kas paredzēta noteiktam nolūka, vai noteiktai darbībai.
viduklis Tērpa daļa, kas sedz šo vietu.
Pēcpusdienas tērps Tērps, kas paredzēts valkāšanai pēcpusdienā.
migloties Tiekot pārklātam ar sīkiem šķidruma pilieniem, kļūt vāji caurredzamam, blāvam, nespodram (piemēram, par stiklu).
laupītkāre Tieksme laupīt [1] (1). Tieksme iedzīvoties uz citu rēķina.
tiesībpārkāpums Tiesību (1) normas pārkāpums, par ko likumā ir paredzēta sankcija.
Tiesību analoģija Tiesību vispārējo principu attiecināšana uz likumā neparedzētu gadījumu uz līdzības pamata.
kriminoloģija Tiesību zinātnes nozare, kas pētī noziedzību, tās cēloņus, noziedznieka personību, kā arī izstrādā pasākumus noziedzības profilaksei.
Ģimenes stāvoklis Tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes un kas rodas, cilvēkam piedzimstot, un mainās, noslēdzot vai šķirot laulību, adoptējot bērnu.
Ģimenes stāvoklis Tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes un kas rodas, cilvēkam piedzimstot, un mainās, noslēdzot vai šķirot laulību, adoptējot bērnu.
Ar neapbruņotu aci Tikai ar redzi, bez palīglīdzekļiem.
plukt Tikt apdedzinātam, piemēram, karsta šķidruma, kodīgas vielas iedarbībā (par ķermeņa daļu).
nokavēties Tikt atsūtītam vēlāk par paredzēto laiku (piemēram, par vēstuli, ziņu).
nodegt Tikt izlietotam dedzināšanai (par visu dedzināmo, kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
liesmkamera Tilpne kurināmā dedzināšanai.
preparāts Tīra viela, vielu savienojums, kas ir izstrādāts no dabiskajām izejvielām vai iegūts sintētiski un parasti paredzēts ārstniecībai. Arī zāles.
kulinārija Tirdzniecībā - ēdienu pusfabrikātu vai gatavu ēdienu kopums, kas paredzēts pārdošanai.
kultūrpreces Tirdzniecībā vai rūpniecībā - preces, kas paredzētas cilvēku kultūras vajadzību apmierināšanai.
tirolieši Tiroles pamatiedzīvotāji.
Daivaina lapa Topa, kam plātnes šķēlumi nesniedzas dziļāk par plātnes vienu ceturto daļu (piemēram, rasaskrēsliņa lapa).
torkrēts Torkretēšanai paredzēts betons.
velosipēds Transportlīdzeklis ar (parasti) diviem riteņiem un pedāļpiedziņu.
satiksme Transportlīdzekļu, personu pārvietošanās pa īpašiem šim nolūkam paredzētiem ceļiem, celtnēm u. tml. Regulāra (transportlīdzekļu) pārvietošanās pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
vārāms Trauks, kas paredzēts vārīšanai.
urna Trauks, kurā glabā sadedzināta mirušā pelnus.
ēdamtrauks Trauks, no kura ēd. Trauks, kurā pasniedz vai uzglabā ēdienu.
velotreks Treks, kas paredzēts velobraukšanai (parasti apjumts, ar skatītāju tribīnēm).
treniņstunda Treniņam paredzēta nodarbība.
treniņlaukums Treniņiem paredzēts sporta laukums.
ietrenkāt Trenkājot iedzīt (kur iekšā dzīvniekus).
triecienarmija Trieciena īstenošanai paredzēts liels karaspēka formējums.
trīnīši Trīs bērni, kas reizē piedzimusi vienai mātei.
iebūvietis Trūcīgs lauku iedzīvotājs (feodālismā, kapitālismā), kas ierīkojis savu saimniecību mežā vai atmatās. Trūcīgs lauku iedzīvotājs (feodālismā, kapitālismā), kas ierīkojis savu saimniecību uz cita īpašnieka zemes un ir no viņa atkarīgs.
grabažas Trūcīgs, mazvērtīgs mājas inventārs. Trūcīga iedzīve.
biezs Tumšs (par krēslu, tumsu, nakti). Necaurredzams.
smags Tumšs, necaurredzams (parasti par tumsu, nakti).
turienietis Turienes iedzīvotājs.
gatavināt Turot īpašos apstākļos (piemēram, augļus), panākt, ka gatavojas, sasniedz noteiktu gatavības pakāpi.
īsredzība Tuvredzība.
miopija Tuvredzība.
īsredzīgs Tuvredzīgs.
sprāgstgāze Ūdeņraža un skābekļa maisījums, kas aizdedzināts reaģē un sprāgst.
Olimpiskā uguns Uguns, ko aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un kas deg olimpisko spēļu vietā.
Olimpiskā uguns Uguns, ko aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un kas deg olimpisko spēļu vietā.
jāņuguns Uguns, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī (parasti stāvus uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku).
upuruguns Uguns, ko dedzina upurēšanas norisē.
kapsele Ugunsizturīga kārba glazētu keramikas izstrādājumu apdedzināšanai.
šamots Ugunsizturīgs materiāls, ko iegūst, apdedzinot plastisku (piemēram, māla) masu līdz plastiskuma zudumam.
krūtsgals Uz āru izvirzīts, pigmentēts krūts dziedzera veidojums.
siluets Uz atšķirīga (tumšāka vai gaišāka) fona redzamā (kā samērā tāla) ārējā, šķietami plakanā forma, kontūru kopums.
paņirbēt Uz īsu brīdi parādīties, kļūt redzamam, ļoti strauji šķietami pavirzīties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
pazibināt Uz īsu brīdi strauji padarīt redzamu.
apžilbt Uz mirkli zaudēt spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas u. tml. ietekmē) - par cilvēku.
papilduzdevums Uzdevums, ko veic, izvirza papildus iepriekš paredzētajam uzdevumam.
uzdīdzēt Uzdiedzēt, izdiedzēt.
uzdīdzināt Uzdiedzēt.
aizsegties Uzklājot, pārklājot sev (ko) pāri, aizklājot (ko) priekšā, panākt, ka tiek aizsargāts, nav redzams vai ir grūtāk saskatāms. Aizklāties.
uzbļāviens Uzkliedziens.
pasniegt Uzlikt (kādam paredzēto ēdienu, dzērienu), parasti, klājot galdu.
Turēt acīs (arī zem acīm) Uzmanīt. Neizlaist no redzes loka.
aprakstīt Uzrādīt, reģistrēt īpašā aktā (kādam piederošu mantu, aizliedzot rīkoties vai ierobežojot rīcību ar to).
pavadīt Uzraudzīt, kā (transportlīdzeklis) paredzētajā laikā, arī atbilstošos apstākļos dodas ceļā.
empīrisms Uzskats, ka pieredze, jutekliskā uztvere ir vienīgais drošais izziņas līdzeklis.
indeterminisms Uzskats, kas noliedz vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību dabā un sabiedrībā.
redzams Uztverams ar redzi (parasti pēc kādām ārējām pazīmēm).
radiotīkls Uztverošo un raidošo radiostaciju līķis, kas paredzēts radiofonijas programmu pārraidēm.
izšķirt Uztverot, piemēram, ar redzi vai dzirdi, izdalīt (no kāda kopuma). Domās atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm).
ievērot Uztvert (ar redzi). Ieraudzīt.
pazīt Uztvert (ko) kā tāpatīgu, uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu u. tml. un iegaumētu (par cilvēkiem).
viedēt Uztvert ar redzi (parasti vāji, neskaidri).
skatīt Uztvert ar redzi (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu, arī kādu darbību, notikumu).
ieraudzīt Uztvert ar redzi, arī pamanīt.
manīt Uztvert ar redzi. Redzēt, saskatīt.
redzēt Uztvert, ievērot ar redzi (kādas pazīmes, īpatnības). Arī vērot.
lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm. Uzminēt, nojaust (kāda domas), piemēram, pēc skatiena, sejas izteiksmes.
nomanīt Uztvert, parasti ar redzi, dzirdi (parasti ko vāji redzamu, sadzirdamu).
traheīdas Vadaudu elementi augstāko augu (parasti paparžaugu, kailsēkļu) koksnē - nedzīvas pagarinātas šūnas ar pārkoksnētiem, iekšpusē nevienmērīgi uzbiezinātiem apvalkiem.
traheja Vadaudu elementi augstāko augu (parasti segsēkļu) koksnē - nedzīvas, no vertikālas dzīvu šūnu virknes izveidojušās caurulītes.
Pa virsu Vairāk par noteikto, paredzēto, vajadzīgo. Arī papildus (1).
Staipīt (arī snaikstīt) kaklu Vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt, sadzirdēt.
Staipīt (arī snaikstīt) kaklu Vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt.
skraidīt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu).
skraidelēt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu). Skraidīt (3).
lēkāt Vairākkārt strauji šķietami kustēties (par ko vāji, neskaidri saredzamu, arī par maldīgiem redzes tēliem).
staipīt Vairākkārt velkot, ritinot u. tml. (ko), panākt, ka (tas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, arī klāj ko.
klaigas Vairākkārtēji izsaucieni, arī sarunas skaļā, kliedzošā balsī.
klaigas Vairākkārtēji kliedzieni. Vairākkārtēji saucieni. Vairākkārtēja sasaukšanās.
miksedēma Vairogdziedzera funkcijas pavājināšanās smagā formā.
tiroksīns Vairogdziedzera hormons, kas, piemēram, regulē organisma vielmaiņu, augšanu, attīstību.
Tumšas acis Vāja redze.
Tumšas acis Vāja redze.
interese Vajadzību, pieredzes un izvēles nosacīta aktīva attieksme pret īstenības objektiem.
slāpēt Vājināt, palēnināt vai pārtraukt (kā, parasti iekšdedzes motora) darbību.
pamatvaloda Valoda, kurā runā kādas teritorijas pamatiedzīvotāji, valoda, kurā runā kādas teritorijas iedzīvotāju vairākums.
substrāts Valodas parādības, kas ienācēju valodā ir radušās kādreizējo vietējo iedzīvotāju valodas ietekmē.
optācija Valsts piederības izvēle, ko parasti atļauj tādas teritorijas iedzīvotājiem, kura (piemēram, pēc miera līguma) ir pārgājusi citā valstī.
agrārvalsts Valsts, kurā iedzīvotāju vairākums nodarbojas ar lauksaimniecību.
Slepenais karš Valstu slepena cīņa ar pretinieku, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
varoņdarbs Varonīga rīcība ārkārtējos apstākļos, briesmās, riskējot ar dzīvību vai upurējot to. Ļoti nozīmīga, pašaizliedzīga darbība, darbs sevišķi grūtos apstākļos vai pārvarot kādas grūtības.
pārvārīt Vārot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
veterāns Vecs, piedzīvojis karavīrs, bijušā kara (vai karu) dalībnieks.
pārceļot Veicot, parasti garāku, ceļu, ceļojumu, pārvietoties (uz citu dzīvesvietu, parasti ar iedzīvi).
siena Veidojums (apkārtnē, vidē), kas aizsedz, norobežo (ko).
cilpa Veidojums (no virves, auklas, siksnas u. tml.), kam ir gredzena vai loka forma un kas velkot sašaurinās, savelkas ciet.
tilpne Veidojums, konstrukcija (piemēram, celtnē, iekārtā, lencē), kas ir paredzēta (kā) ievietošanai, parasti, lai (to) uzglabātu, transportētu. Arī tvertne.
stends Veidojums, konstrukcija, kas ir paredzēta apskatei domātu priekšmetu novietošanai.
Komisijas veikals Veikals, kurā par zināmu atlīdzību pieņem preces no iedzīvotājiem pārdošanai.
komercveikals Veikals, kurā preces pārdod bez kartītēm, par paaugstinātām cenām, pastāvot iedzīvotāju apgādes kartīšu sistēmai.
patentēt Veikt likumā paredzētās darbības, lai iegūtu ekskluzīvās tiesības (uz izgudrojumu).
darboties Veikt paredzētos uzdevumus (par kongresiem, apspriedēm, komisijām u. tml.).
mācīties Veikt, pildīt mācību priekšmetā uzdoto, mācību kursā paredzēto.
Draudzības vekselis Vekselis, ko izraksta vai par ko galvo persona bez finansiāla nodrošinājuma un kas parasti ir paredzēts diskontēšanai.
novilkt Velkot novirzīt no ķermeņa, tā daļas (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu).
uzvilkt Velkot uzvirzīt (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu) virsū (ķermenim, tā daļai).
stiept Velkot, ritinot u. tml. (ko), panākt, kā (tas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, arī klāj ko.
uzvilkties Velkoties, slīdot pavirzīties augstāk par paredzēto, pieņemamo stāvokli (par apģērbu, drānu u. tml.).
upurēt Veltīt (laiku, laikposmu) kādam, parasti cildenam, mērķim, neizmantojot (to) sev paredzētajam.
ziedot Veltīt (laiku, laikposmu) kādam, parasti cildenam, mērķim, neizmantojot (to) sev paredzētajam.
domāts Veltīts, paredzēts (kādam).
vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli. Vārpstiņa (3).
Vingrošanas siena Vertikāla paralēlu redeļu konstrukcija, kas paredzēta vingrošanai.
Vingrošanas siena Vertikāla paralēlu redeļu konstrukcija, kas paredzēta vingrošanai.
šurfs Vertikāla vai slīpa līdz 25 metriem dziļa eja, kurai ir tieša izeja uz zemes virsmas un kura ir paredzēta ģeoloģiskās izpētes vai kalnrūpniecības darbiem. Skatrakums.
skatrakums Vertikāla vai slīpa, līdz 25 metriem dziļa eja, kurai ir tieša izeja uz zemes virsmas un kura ir paredzēta ģeoloģiskās izpētes vai kalnrūpniecības darbiem. Šurfs.
aptieka Veselības aizsardzības iestāde, kurā gatavo un izsniedz medikamentus.
pragmatisms Vēstures zinātnes virziens, kas aprobežojas ar notikumu izklāstīšanu to ārējā kopsakarā un secībā, neatsedzot vēsturiskās attīstības objektīvos likumus.
rase Vēsturiski izveidojusies areāla cilvēku grupa, kurai ir kopēja izcelšanās un noteiktās teritoriālās robežās variējošas kopīgas iedzimtas morfoloģiskās un fiziskās pazīmes (piemēram, ādas, acu un matu krāsa, galvas forma).
orkāns Vētra, kuras stiprums pārsniedz 12 balles. Tropiskais ciklons.
videofons Videoaparatūras iekārta ar skaļruni un ekrānu, kuri paredzēti uztvertās informācijas reproducēšanai.
trase Vides josla, kas ir paredzēta lidaparātu lidojumam. Šāda josla saistījumā ar attiecīgajām aviācijas, kosmonautikas būvēm, iekārtām.
stereoskopija Vides objektu, to attēlu vizuāla uztvere, kas balstās uz binokulārās redzes īpašībām un dod iespēju novērtēt objektu telpisko formu un savstarpējo novietojumu. Metožu kopums plakanu attēlu veidošanai, kuri izraisa telpiskuma sajūtas.
vidzemnieki Vidzemes pamatiedzīvotāji.
redzespunkts Viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts. Noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts. Redzes viedoklis.
apsvilināt Viegli apdedzināt (no ārpuses). Daļēji nodedzināt (skarot liesmām vai lielā karstumā).
kušņi Viegli kūstošas vielas, ko izmanto keramikas izstrādājumu pārklāšanai pirms apdedzināšanas.
napalms Viegli uzliesmojoša aizdedzinoša kaujas viela, kuras pamatā ir ar dažādām vielām sabiezināti naftas produkti.
virmot Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā (par ūdeni ūdenstilpē). Būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi).
rītakurpes Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai (parasti) mājās.
rītačības Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai (parasti) mājās. Rītakurpes.
rītasvārki Viegls, ērts tērps, halāts, kas paredzēts valkāšanai (parasti) mājās.
rītatērps Viegls, ērts tērps, kas paredzēts valkāšanai (parasti) mājās.
krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai (tas) atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
piededži Viela, vielu kopums, kas ir piededzis (1).
segums Vielas, materiāla u. tml. slānis, kārta, kas sedz (kā) virsmu.
diabēts Vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība. Cukurslimība.
cukurslimība Vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība. Diabēts.
kopredze Viena attēlo uztvere, ko nodrošina abu acu ābolu koordinētas kustības. Binokulārā redze.
stacija Viena no 14 vietām (katoļu baznīcā), kas paredzēta noteikta Jēzus Kristus ciešanu notikuma apcerei (parasti krustaceļa norisē) un kur ir novietots attiecīgs attēls.
vīkallapa Viena no dažādas konsistences, krāsas, formas pārveidotām lapām, kas sedz ziedkopu pie tās pamata.
līdzdalībnieks Viena no divām vai vairākām personām, kas kopā, vienlaikus apzināti, aktīvi piedalās noziedzīgā darbībā.
prasītājs Viena no pusēm (civilprocesā), kas iesniedz tiesā prasību, kura ir vērsta pret otru pusi - atbildētāju.
porcija Vienai ēdienreizei vienam cilvēkam (retāk cilvēku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
porcija Vienai ēdienreizei vienam dzīvniekam (retāk dzīvnieku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
vienjūgs Vienam zirgam paredzēts.
šķirne Vienas un tās pašas sugas (augu, dzīvnieku) grupa ar iedzimstošām, parasti raksturīgām, cilvēkam vēlamām, īpašībām.
sīpols Viendīgļlapju dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, kam pazemes daļās ir sakneņi, sīpoli (3), bumbuļsīpoli un kam ziedi ir čemuros, kurus sedz divas vai trīs seglapas.
kabacis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar gareniem, iedzelteniem augļiem.
Plūksnaini daivaina lapa Vienkārša lapa, kam plātnes šķēlumi nesniedzas dziļāk par plātnes vienu ceturto daļu un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, ozola lapa).
Plūksnaini dalīta lapa Vienkārša lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, strutenes lapa).
tubrālības Vienošanās (ko parasti apstiprina, iedzerot pa glāzei alkoholiska dzēriena) uzrunāt vienam otru ar «tu».
kopmācības Vienota mācību sistēma, kurā skolēnus nešķiro, negrupē pēc tautības, rases piederības (zemēs ar dažādu tautību, rasu iedzīvotājiem).
redzējiens Vienreizēja paveikta darbība --> redzēt (1).
segspārns Viens no diviem (kukaiņu, piemēram, vaboļu) priekšspārniem, kas pārsedz pakaļējo, plēvjaino spārnu.
talāms Viens no diviem redzes pauguriem starpsmadzenēs.
līdziedzīvotājs Viens no diviem vai vairākiem (parasti mājas, dzīvokļa) vienlaicīgiem iedzīvotājiem.
Plīts riņķis Viens no metāla riņķiem, kas sedz malkas plīts caurumu un ko izmanto tā atvēruma lieluma mainīšanai.
viensētnieks Viensētas iedzīvotājs.
sārtaļģes Vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida, krūmveida, plātņveida aļģes sarkanā, iedzeltenā, zilganā krāsā.
skuters Vienvietīga ātrgaitas motorlaiva ar piekarināmu iekšdedzes motoru.
stāvvieta Vieta (parasti autoostā), kas ir paredzēta pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī, izkāpšanai no tā.
spilvenapakša Vieta (piemēram, gultā, uz dīvāna), ko sedz spilvens.
priekša Vieta, kas atrodas pie (cilvēka vai dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā. Vieta, kas atrodas (cilvēkam vai dzīvniekam) tieši pretī, ļoti tuvu.
sēdvieta Vieta, kas ir paredzēta sēdēšanai.
stāvvieta Vieta, kas ir paredzēta transportlīdzekļu novietošanai.
tāle Vieta, kas ir tālu pārredzama. Tāls, neierobežots plašums.
tālums Vieta, kas ir tālu pārredzama. Tāls, neierobežots plašums. Tāle (1).
izeja Vieta, kas paredzēta iziešanai, izkļūšanai (no kādas telpas, teritorijas), vieta, pa kuru iziet, izkļūst (no kurienes).
uzeja Vieta, kas paredzēta nokļūšanai kur augšā.
noeja Vieta, kas paredzēta nokļūšanai kur lejā.
pāreja Vieta, kas paredzēta pāriešanai, pārkļūšanai vai pa ko var pāriet, pārkļūt (piemēram, pāri ielai, dabiskam šķērslim).
pieeja Vieta, kas paredzēta pieiešanai, piekļūšanai (pie kā, kam klāt), vieta, pa kuru var piekļūt, pieiet (pie kā, kam klāt).
Barības galds Vieta, kur ēdināšanas laikā novieto dzīvniekiem paredzēto barību.
galamērķis Vieta, kur jānokļūst. Objekts, kas jāsasniedz.
ziemotava Vieta, kur novieto ziemināšanai paredzētus bišu stropus ar bišu saimēm.
pozīcija Vieta, kurā (kas) atrodas, parasti kādas darbības veikšanai. Vieta, kas paredzēta kādai darbībai, norisei.
ieeja Vieta, kura paredzēta iekļūšanai vai pa kuru var iekļūt (kur iekšā).
mērķis Vieta, objekts, kas jāsasniedz (piemēram, ejot, braucot).
savāktuve Vieta, telpa, celtne, kas paredzēta (kā, piemēram, preču, priekšmetu) savākšanai.
guļasvieta Vieta, uz kuras guļ. Mēbele, priekšmets, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai.
iedzimtais Vietējais iedzīvotājs, kas dzimis un uzaudzis kādā vietā (pilsētā, ciemā u. tml.).
mājinieki Vietējie iedzīvotāji (pretstatā iebraucējiem, viesiem).
novilcināt Vilcinot panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
novilcināties Vilcinoties paveikt vēlāk par paredzēto laiku.
vīnkopība Vīnogu audzēšana iedzīvotāju patēriņam un vīnrūpniecībai. Attiecīgā dārzkopības nozare.
baltvīns Vīns gaišā (iedzeltenā) krāsā.
krūteža Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
einuhs Vīrietis, kam izoperēti dzimumdziedzeri vai traucēta to darbība.
vecpuisis Vīrietis, kura vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kurš nav apprecējies.
priekšplātne Virpas mezgls, uz kura ir novietots suports, bet iekšpusē - piedziņas elements.
krekls Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai. Arī virskrekls.
šorti Virsbikses, kas nesniedzas zemāk par ceļgaliem. Īsbikses.
lando Virsbūve slēgta tipa vieglajam automobilim, kura virsa atsedzama tikai virs aizmugures sēdekļiem.
mētelis Virsējais apģērba gabals, kas parasti sniedzas pāri ceļgaliem un ko valkā virs kleitas, uzvalka u. tml.
kortizons Virsnieru dziedzeru garozas hormons.
lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta būve ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu straujākai augu (parasti, dēstu, agrīno dārzeņu) audzēšanai.
koncertetīde Virtuoza etīde, kas paredzēta atskaņošanai koncertā.
rumbs Virziens no novērotāja uz redzamā horizonta punktiem attiecībā pret debess pusēm. Leņķis starp diviem šādiem virzieniem.
pievadīt Virzot (piemēram, vielu, enerģiju) pa attiecīgām iekārtām, ietaisēm, panākt, ka (tā) sasniedz (noteiktu objektu).
patriciāts Visbagātāko, visprivileģētāko iedzīvotāju slānis, kam bija ekonomiskā un politiskā vara pilsētā (feodālismā).
Ja daudz Vislielākais (iespējamais, paredzamais) daudzums. Ne vairāk (par).
caurredzamība Vispārināta īpašība --> caurredzams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dedzība Vispārināta īpašība --> dedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dedzīgums Vispārināta īpašība --> dedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Dedzība.
dedzīgums Vispārināta īpašība --> dedzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dedzīgums Vispārināta īpašība --> dedzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
gaišredzība Vispārināta īpašība --> gaišredzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
gaišredzība Vispārināta īpašība --> gaišredzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ļaundarība Vispārināta īpašība --> ļaundarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Ļauna, noziedzīga rīcība. Noziegums.
necaurredzamība Vispārināta īpašība --> necaurredzams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
nedzīvums Vispārināta īpašība --> nedzīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nedzīvums Vispārināta īpašība --> nedzīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nedzīvums Vispārināta īpašība --> nedzīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nedzīvums Vispārināta īpašība --> nedzīvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nedzīvums Vispārināta īpašība --> nedzīvs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nepārredzamība Vispārināta īpašība --> nepārredzams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nepārskatāmība.
nepārskatāmība Vispārināta īpašība --> nepārskatāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nepārredzamība.
neredzīgums Vispārināta īpašība --> neredzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
noziedzība Vispārināta īpašība --> noziedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Noziedzīgums (1).
noziedzīgums Vispārināta īpašība --> noziedzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Noziedzība (2).
noziedzība Vispārināta īpašība --> noziedzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Noziedzīgums (2).
pašaizliedzība Vispārināta īpašība --> pašaizliedzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
pašaizliedzīgums Vispārināta īpašība --> pašaizliedzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Pašaizliedzība.
redzīgums Vispārināta īpašība --> redzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vērīgums.
spiedzīgums Vispārināta īpašība --> spiedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
spiedzīgums Vispārināta īpašība --> spiedzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
tālredzība Vispārināta īpašība --> tālredzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
tālredzīgums Vispārināta īpašība --> tālredzīgs (2). Īpašības konkrēta izpausme. Tālredzība (2).
tolums Vispārināta īpašība --> tols; šīs īpašības konkrēta izpausme. Iedzimts ragu trūkums dobradžu dzimtas dzīvniekiem, parasti govīm.
tuvredzība Vispārināta īpašība --> tuvredzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
vājredzīgums Vispārināta īpašība --> vājredzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
noziedzīgums Vispārināta īpašības --> noziedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Noziedzība (1).
Zābaka galva Zābaka apakšējā daļa, kas sedz pirkstus un pēdas virsu.
puszābaki Zābaki ar stulmiem, kas sniedzas mazliet augstāk par potītēm.
žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Palikt vienā kreklā Zaudēt visu iedzīvi, īpašumu.
Palikt vienā kreklā Zaudēt visu iedzīvi, īpašumu.
Palikt vienā kreklā Zaudēt visu iedzīvi, īpašumu.
kapzeķes Zeķes, kas sniedzas līdz potītes locītavai vai mazliet pāri tai. Īsās zeķes.
īszeķes Zeķes, kas sniedzas mazliet pāri potītēm.
Zila acs Zemādas asins izplūdums (parasti sitiena rezultātā) pie redzes orgāna.
Zila acs Zemādas asisnizplūdums (parasti sitiena rezultātā) pie redzes orgāna.
zemnīca Zemē iedziļināts apļveida vai četrstūrveida mājoklis ar baļķu, kāršu u. tml. pārsegumu, kas apbērts ar zemi.
platība Zemes virsas, parasti norobežota, daļa, kas ir aizņemta (ar ko), arī paredzēta (kam).
apvārsnis Zemes virsmas daļa, ko var redzēt novērotājs. Redzes loks.
horizonts Zemes virsmas daļa, ko var redzēt novērotājs. Redzes loks. Apvārsnis (2).
zemgalieši Zemgales pamatiedzīvotāji.
dzimtbūšana Zemnieku ekspluatēšanai paredzētu, feodāļu radītu ārpusekonomisku spaidu forma (feodālismā).
peldmaska Zemūdens peldēšanai paredzēta sejas maska ar skābekļa balonu vai elpojamo caurulīti.
izzīdīt Zīdīt (jaunpiedzimušo) līdz noteiktai attīstības pakāpei.
lāčtauce Ziemciešu dzimtas daudzgadīgs bezhlorofila augs ar dzeltenbrūnam zvīņveida lapām un iedzeltenu nokarenu ziedu ķekaru.
ziemeļnieki Ziemeļu zemju iedzīvotāji.
Zilbes centrs Zilbes daļa, kuru izrunājot muskuļu saspriegums sasniedz kulmināciju.
Kauna zīme Zīme, ko iededzināja, parasti pierē, sodītajam.
komikss Zīmējumu sērija, kurā attēlots komiska stāsta vai piedzīvojumu žanra stāsta saturs un kurai pievienoti attiecīgi paskaidrojumi.
pirotipija Zīmju iededzināšana kokā ar sakarsētiem rīkiem.
Zīmoga gredzens Zīmoggredzens.
spekulācija Zināšanu ieguve ar dedukciju, nebalstoties uz pieredzi. Šādā veidā iegūtās zināšanas.
skatiens Zināšanu, interešu kopums. Redzesloks.
redzeslauks Zināšanu, interešu kopums. Vērojumu, pētījumu objektu kopums. Redzes lauks.
gaidīt Zināt, paredzēt, ka atnesīsies (dzīvnieks).
gaidīt Zināt, paredzēt, ka piedzims (bērns).
hidrotehnika Zinātne par būvju projektēšanu, celtniecību un ekspluatāciju, kuras paredzētas ūdeņu resursu izmantošanai vai cīņai pret ūdeņu kaitīgo iedarbību.
demogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī iedzīvotāju sastāvu, kustību un atražošanas likumsakarības.
endokrinoloģija Zinātnes nozare, kas pētī iekšējās sekrēcijas dziedzeru uzbūvi, darbību un to darbības traucējumu ārstēšanu.
asistents Zinātniskais nosaukums, ko Padomju Savienībā piešķir augstāko mācību iestāžu pasniedzējiem.
privātdocents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir (parasti augstāko) mācību, iestāžu ārštata pasniedzējam (vairākās buržuāziskās valstīs, buržuāziskajā Latvija, pirmsrevolūcijas Krievijā). Pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
profesors Zinātniskais nosaukums, ko piešķir augstāko mācību iestāžu pasniedzējam vai zinātniski pētniecisko iestāžu līdzstrādniekam, kurš strādā šai amatā ne mazāk par gadu un kuram (parasti) ir zinātņu doktora grāds. Persona, kam ir šāds zinātniskais nosaukums.
docents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir augstāko mācību iestāžu pasniedzējam, kurš strādā šai amatā ne mazāk par gadu un kuram (parasti) ir zinātņu kandidāta grāds. Pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
enciklopēdija Zinātnisks izdevums, kas sniedz ziņas par vienu vai vairākām nozarēm un kur materiāls izkārtots alfabētiski vai tematiski.
raports Ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
jājamzirgs Zirgs, kas paredzēts jāšanai.
stāvzvaigzne Zvaigzne, kam nav ievērojamas redzamās īpatnējās kustības (kādas ir, piemēram, planētām).
miglājs Zvaigžņu sistēma, galaktika, kas redzama kā gaišs miglveida plankums.
atzviegties Zviedzot atsaukties (par zirgu).
izzviegt Zviedzot radīt (skaņas).
sazviegties Zviedzot sazināties (par zirgiem).
pāržāvēt Žāvējot (parasti dūmos), pieļaut, ka (produkts) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.

edz citās vārdnīcās:

Tēzaurs

edz

MLVV

edz

MEV

edz