Paplašinātā meklēšana

Meklējam oda.

Atrasts vārdos (91):

Atrasts vārdu savienojumos (7):

Atrasts skaidrojumos (3628):

(Abas) rokas aizņemtas (Abas) rokas nodarbinātas, nebrīvas.
(Iz)glābt stāvokli (arī situāciju) (At)rast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa. Būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa.
(Ne)pielikt (arī (ne)-piedurt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
Hromatiskā aberācija Aberācija, kas rodas, ja gaismā, kas plūst caur optisko sistēmu, ir dažāda garuma viļņi.
Simpātiskais acs iekaisums Acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam.
derma Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas.
pamatāda Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas. Īstā āda, derma.
zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai).
pārvalde Administratīvs orgāns, kas nodarbojas ar tam pakļauto iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. darbības, vadības jautājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds administratīvs orgāns.
Juridiskā konsultācija Advokātu kolēģijas nodaļa, kas sniedz iedzīvotājiem konsultācijas tiesību jautājumos.
ataicināt Aicināt un panākt, ka ierodas _imperf._ Aicināt šurp.
aizaicināt Aicināt un panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
atsaukt Aicinot panākt, ka ierodas.
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu). Ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
slāvisms Aizguvums (krievu valodā) no senslāvu vai baznīcslāvu valodas.
anglicisms Aizguvums no angļu valodas.
gallicisms Aizguvums no franču valodas.
slāvisms Aizguvums no kādas slāvu valodas.
somugrisms Aizguvums no kādas somugru valodas.
rusisms Aizguvums no krievu valodas.
kursisms Aizguvums no kuršu valodas.
latīnisms Aizguvums no latīņu valodas.
lībisms Aizguvums no lībiešu [1] valodas.
lituānisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
polonisms Aizguvums no poļu valodas.
helēnisms Aizguvums no sengrieķu valodas.
ģermānisms Aizguvums no vācu valodas.
noturēt Aizkavēt, neļaut aiziet. Panākt, ka atrodas (kādā vietā, arī kādā situācijā).
laisma Aizrautīga nodarbošanās (ar ko).
likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai).
aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
Akadēmijas īstenais loceklis Akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums. Akadēmiķis (Padomju Savienības zinātņu akadēmijās).
Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums. Akadēmiķis (Padomju Savienības zinātņu akadēmijās).
viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
sasaite Alpīnistu paris, kas atrodas šādā saistījumā.
gravieris Amatnieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu. Maiznīcas īpašnieks. Arī maizes tirgotājs.
mūrnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar mūrēšanu.
brālība Amatnieku organizācija. Transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā). Amats, cunfte.
amats Amatnieku organizācija. Transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā). Cunfte, brālība.
Vulkāniskais stikls Amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām jāvām.
pericentrs Ap kādu debess ķermeni riņķojoša objekta orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk šim debess ķermenim.
Spieķa kauls Apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
Spieķa kauls Apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot.
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu).
kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu.
Faksimila aparāts Aparāts, kas pēc uztvertā koda veido attēlu.
elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām dzimumšūnām.
godalgot Apbalvot (kādu) ar godalgu. Piešķirt godalgu (kādam darbam).
Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēja 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēta 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) viela, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
eparhija Apgabals, kas atrodas bīskapa pārziņā (pareizticīgo baznīcā).
robežapgabals Apgabals, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
baseins Apgabals, kurā atrodamas viena veida iežu vai derīgo izrakteņu iegulas.
kostīms Apģērbs, kas ir piemērots noteiktai nodarbībai.
Radioaktīvā piesārņošana Apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
ārpasaule Apkārtne, vide, kas atrodas ārpus kā izolēta, noslēgta, norobežota.
sleņģis Aploda (durvīm, logiem).
ielodze Aploda.
ielogs Aploda.
Dot goda vārdu (arī godavārdu) Apsolīt ar goda vārdu.
Dot godavārdu (arī goda vārdu) Apsolīt ar godavārdu.
Dot goda vārdu (arī godavārdu) Apsolīt ar godavārdu.
Dot goda vārdu (arī godavārdu) Apsolīt ar godavārdu.
aizkavēt Apstādināt (kādu), panākt, ka paliek tur, kur atrodas (kādu laiku).
rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals.
inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā. Uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.
kapsula Apvalks, kurš grūti atdalāms no orgāna vai vielas, kas atrodas šajā apvalkā.
rajons Apvidus, kas atrodas ap kādu vietu.
robežapvidus Apvidus, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
pusceļš Apvidus, vieta, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (parasti diviem) objektiem.
sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
Literārā valoda Apzināti izkopta un normēta valodas forma.
Literārā valoda Apzināti izkopta un normēta valodas forma.
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
iegriezt Apzināti, tīši nodarīt ko ļaunu.
nozīme Apziņas saturs, īstenības atspoguļojums, kas valodā ir saistīts ar kādu noteiktu skaņu kompleksu, arī saikne starp īstenības atspoguļojumu un noteiktu valodas skaņu kompleksu.
sasaukt Ar aicinājumu panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
skaņot Ar attiecīgajiem paņēmieniem panākt, ka (ierīcei, aparātam u. tml.) rodas vēlamais tehniskais stāvoklis.
pārvadīt Ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā.
atburt Ar burvībām, buršanu panākt, ka (kāds) ierodas.
pieķerties Ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko).
sastiprināt Ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā.
mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids. Dresēt (dzīvnieku).
saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
pievērst Ar kustību panākt, ka (ķermenis, tā daļa) atrodas pretī (kam).
leduslaukums Ar ledu klāts laukums (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
satvert Ar lūpu, žokļu, parasti spēcīgu, kustību panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ceļš, ciemats).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ciemats).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (noteikta kustību secība, arī noteikts priekšmetu novietojums).
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija). Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam).
taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru (parasti solfedžo nodarbībās). Arī diriģēt.
izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats.
kaitēt Ar savu (parasti neapzinātu) rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunumu (kam).
vilināt Ar savu izturēšanos censties panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kurp dodas (par dzīvniekiem).
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
nerrot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību.
iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi. Būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
nodzīt Ar sitieniem nodabūt, novirzīt nost.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (kādam ķermeņa daļu) tā, ka nodara (tam) sāpes.
pasvītrot Ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu. Izcelt (5). Akcentēt (2).
pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko), panākt, ka (tas) nokļūst, atrodas, parasti rokā.
uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm. Iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
virspuse Ārējā (kā) puse (9), pār kuru augstāk (kas) paceļas, izvirzās, atrodas, noris, (ko) paceļ, izvirza.
kaunums Ārējie dzimumorgāni. Ķermeņa daļa, kur atrodas dzimumorgāni.
hidroarheoloģija Arheoloģijas nozare, kas pētī arheoloģijas pieminekļus, kuri atrodas zem ūdens.
arodizvēle Aroda, profesijas izvēle.
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību, traumu gadījumos.
ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu.
Spieķa artērija Artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas.
pielipe Asarveidīgo kārtas jūras zivs, kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni.
vidusass Ass [2] (1), kas atrodas (kā) vidū.
vidusass Ass [2] (2), kas atrodas (kā) vidū.
šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko.
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar debess ķermeņu, redzamo stāvokļu noteikšanu.
Valodas kultūra Atbilstība valodas, parasti literārās valodas, normām.
Valodas kultūra Atbilstība valodas, parasti literārās valodas, normām.
atlaist Atbrīvot (no soda, maksājumiem u. tml.).
apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai mīkstināt piespriesto sodu.
atpestīt Atbrīvot no soda par grēkiem. Atbrīvot, pasargāt no velna varas.
Palaist sveikā Atbrīvot, nenodarot pārestību.
Palaist sveikā Atbrīvot, nenodarot pārestību.
gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību).
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju nodarbībās, kas atšķiras no ikdienas darba.
pārcīņa Atkārtota cīņa, lai noskaidrotu uzvarētāju, godalgoto vietu ieguvējus.
grēksūdze Atklāta atzīšanās kādā nodarījumā un savu pārkāpumu nožēlošana.
atkritumprodukti Atkritumi, atlikumi, kas rodas kādā ražošanas procesā.
Radioaktīvie atkritumi Atkritumi, kas rodas, apstrādājot radioaktīvās vielas.
Sāpju nauda Atlīdzība par nodarījumu vai aizskārumu.
Sāpju nauda Atlīdzība par nodarījumu vai aizskārumu.
koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
augšāmcelšanās Atmoda pēcnāves dzīvei.
šķemba Atoma kodola daļa, kas rodas, tam daloties.
kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega. Zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
Izglābt stāvokli (arī situāciju) Atrast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa. Būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa.
pazust Atrasties nezināmā prombūtnē, neatgriezties no kurienes, nebūt atrodamam, sameklējamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt. Būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, nošķirt (to no pārējā). Aptvert, ietvert. Norobežot.
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu). Nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni).
komponents Atsevišķs elements (valodas vienībā).
stāvšķautnis Atsevišķs ledus gabals, kas atrodas stāvus ledus segā vai starp ledus laukiem.
Nepilnīga atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
Nepilnīga atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
diverģēt Atšķirties, nodalīties no kā kopīga, sākotnēja.
Viļņa garums Attālums starp diviem viļņa punktiem, kuri atrodas vienā fāzē.
Viļņa garums Attālums starp diviem viļņa punktiem, kuri atrodas vienā fāzē.
aberācija Attēla neprecizitāte, kas rodas optiskajās sistēmās.
atspulgs Attēls (kas rodas uz kādas virsmas, tai atstarojot gaismu).
kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmotelevīzija.
kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmovīzija.
lietvedība Attiecīgā (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) nodaļa vai darba grupa. Telpa, kurā strādā šāda nodaļa vai darba grupa.
lopkautuve Attiecīgais cehs, nodaļa (piemēram, gaļas kombinātā).
apmācība Attiecīgās nodarbības.
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei. Izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus. Dzimumgatavība.
izveidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) tiek attīstīts, pilnveidots.
pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus.
kvalifikācija Atzīšana par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgās tiesības.
kvalificēt Atzīt par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgas tiesības.
nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
Ņemt uz sevi vainu (arī nodarījumu, pārkāpumu u. tml.) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
Uzņemties vainu (uz sevi) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
Ņemt uz sevi vainu, arī uzņemties vainu (uz sevi) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
Kaula smadzenes Audi, kas atrodas kaulu dobumos.
nosaldējums Audu bojājums (cilvēkam vai dzīvniekam), kas rodas aukstuma iedarbībā.
apsaldējums Audu bojājums, kas rodas zemā temperatūrā.
seroza Audu kārta, kas klāj mugurkaulnieku ķermeņa dobumus un apņem orgānus, kas atrodas šajos dobumos.
Zedeņu audi Auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa.
seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir to aizsargāšanas funkcija.
lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
sēklotne Auglenīcas paplašinātā daļa, kurā atrodas sēklaizmetņi.
polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu.
tinkšķis Augsta, dzidra skaņa, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
Tautas dzejnieks Augstākais goda nosaukums, ko piešķir izciliem dzejniekiem (Padomju Savienībā).
amnestija Augstākās valsts varas akts, ar kuru (noteiktas kategorijas personas) pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītām.
pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs). Persona, kam ir šāds tituls.
Galotnes pumpurs Augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā.
Galotnes pumpurs Augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā.
augša Augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri). Pretstats apakša.
plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu. Šī nodalījuma augi.
kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
starpbalsts Balsts, kas kādā posmā atrodas starp citiem (galvenajiem) balstiem.
Nātrija hidrogēnkarbonāts Balta, kristāliska, pulverveida viela. Dzeramā soda.
vaigubārda Bārda, kas klāj vaigus, bet uz zoda tiek skūta.
prezbitērijs Baznīcas daļa, kur atrodas galvenais altāris.
valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
Dinamiskā berze Berze, kas rodas, ķermenim atrodoties vienmērīgā kustībā.
Statiskā berze Berze, kas rodas, ķermenim lēni sākot kustēties.
Slīdes berze Berze, kas rodas, ķermeņiem slīdot vienam gar otru.
Rites berze Berze, kas rodas, vienam ķermenim ripojot pa kādu citu ķermeni.
Rites berze Berze, kas rodas, vienam ķermenim ripojot pa kādu citu ķermeni.
Vilkt uguni Berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns.
Vilkt uguni Berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns.
pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums.
brīvā Bez darba, nenodarbināti.
dīkā Bezdarbībā (par cilvēku). Nenodarbināts (parasti par zirgu).
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti.
Nātrija karbonāts Bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piemēram, ziepju, stikla ražošanā. Soda.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā. Cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
dzīt Biedēt (parasti zvērus medībās), panākot, ka tie dodas vēlamā virzienā.
Saviesīgā biedrība Biedrība, kas nodarbojās ar kultūras, arī izklaidējošu sarīkojumu organizēšanu.
zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu. Arī dubultzods.
dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā izveido otru zodu.
infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā. Slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā.
gremzdi Blakus produkts, kas rodas kā pārpalikums galvenā produkta ražošanā un ko ir iespējams izmantot atsevišķi.
šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase.
atsārms Blakusprodukts, kas rodas, izgatavojot celulozi.
rītablāzma Blāzma, kas rodas, saulei lecot.
vakarblāzma Blāzma, kas rodas, saulei rietot. Vakara blāzma.
mutesbļoda Bļoda sejas un roku mazgāšanai.
kāpostbļoda Bļoda, kurā iepildīts no kāpostiem gatavots ēdiens. Šīs bļodas saturs.
lūžņa Bojātu, lietošanai nederīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu kopums. Vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
Plēsta brūce Brūce, kas rodas, ja audos virzās kas (parasti) neass vai ja audi tiek sarauti.
rūsa Brūni dzeltens plankums, kas rodas, oksidējoties taukiem (parasti uz zivīm).
Aktīvā armija Bruņotie spēki, kas atrodas kaujas gatavībā miera laikā.
neopozitīvisms Buržuāziskās filozofijas virziens - pozitīvisma mūsdienu forma, kam raksturīgs uzskats, ka īstenība izzināma tikai domāšanas procesā un filozofija iespējama tikai kā darbība zinātnes valodas analīzē.
rīkoties Būt aizņemtam, nodarbinātam (ar ko).
darīt Būt aizņemtam, nodarbinātam ar ko.
nozīmēt Būt ar noteiktu nozīmi (par valodas vienību).
palikt Būt atrodamam, arī aizkavēties (kur, kādā vietā).
valdīt Būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas.
piekļaut Būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm. Būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm.
pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
vadīt Būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam) sagatavoties, arī atvadītos (no tā).
raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām). Būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības. Vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
Neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
Neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam. Atrasties nevēlamos apstākļos.
Neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam. Atrasties nevēlamos apstākļos.
zust Būt nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
piņķēties Būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu). Būt kādās attiecībās (ar kādu).
Nākt pāri Būt novietotam tā, ka (kas) atrodas, karājas u. tml. pāri (kam citam).
traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
raustīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
noslogot Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
raut Būt par cēloni tam, ka (kādā ķermeņa daļā) saraujas muskulatūra, rodas stīvums.
radīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas būtiski jaunas īpašības, pazīmes.
padarīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas kas nevēlams.
Piesaistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
Saistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
rosināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās, slieksme (ko darīt).
krāpt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas nepareizs, maldīgs priekšstats.
kārdināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
piesaistīt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, izraisās (piemēram, uzmanība, interese).
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ierodas (kur, pie kā).
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kur cieši iesaistās, iekļaujas, ka rodas stipra aizrautība.
plīvot Būt par cēloni tam, ka (kam plānam, vieglam, parasti vienā galā, malā piestiprinātam) rodas viļņveida kustības.
piedot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas (jauna īpašība, pazīme).
pušķot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem). Būt par rotājuma elementu.
krokot Būt par cēloni tam, ka (kam) veidojas, rodas krokas (3).
ienest Būt par cēloni tam, ka (kas) rodas, izraisās, notiek.
noēnot Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vienmēr, atrodas ēnā.
iedzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst (parasti sejā, galvā asinis), rodas nosarkums. Panākt, būt par cēloni tam, ka izpaužas (sejā, piemēram, mulsums).
atvest Būt par cēloni tam, ka Ierodas.
mest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
atnest Būt par cēloni tam, ka izveidojas, rodas (jaunas attiecības, stāvoklis u. tml.) - par norisēm sabiedrībā.
šķelt Būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas.
izstrādāt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas (piemēram, par ierīcēm).
veidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) rodas, arī (kam) rodas jaunas īpašības.
izveidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu ietekmē (kas) rodas (par parādībām dabā).
ierosināt Būt par cēloni tam, ka rodas (kāda fizioloģiska norise).
nodarīt Būt par cēloni tam, ka rodas (kas nevēlams, parasti zaudējums) - par parādībām dabā.
sēt Būt par cēloni tam, ka rodas (krēsla, arī tumsa).
izsist Būt par cēloni tam, ka rodas (ritms, skaņas).
ievilkt Būt par cēloni tam, ka rodas (seja grumbas, rievas u. tml.).
ievagot Būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas u. tml.).
iezīmēt Būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas).
ievilkt Būt par cēloni tam, ka rodas (sirmums matos).
uzšūpot Būt par cēloni tam, ka rodas (viļņi).
bangot Būt par cēloni tam, ka rodas bangas.
pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu.
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust).
panākt Būt par cēloni tam, ka rodas iespējas, priekšnoteikumi (kā) īstenošanai un (tas) īstenojas.
iegāzt Būt par cēloni tam, ka rodas nepatikšanas, ka nonāk nelabvēlīgā stāvoklī.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka dzīvē, viņa personībā, darbībā) - par parādībām sabiedrībā.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka vai dzīvnieka psihē, organismā, darbībā) - par parādībām daba.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par parādībām dabā.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par parādībām sabiedrībā.
rībēt Būt par cēloni tam, ka rodas samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis.
ierosināt Būt par cēloni tam, ka rodas vēlēšanās (ko darīt).
izraisīt Būt par cēloni tam, ka rodas, iesākas (norises dabā, procesi ierīcēs u. tml.).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izveidojas (piemēram, vairākas, daudzas tulznas).
nogāzt Būt par cēloni tam, ka saslimst tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt! rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
nest Būt par cēloni tam, ka veidojas, rodas (jaunas attiecības, jauns stāvoklis u. tml.).
uzdot Būt par cēloni tam, ka vidē rodas (spēcīgs siltums, aukstums, spēcīgi nokrišņi).
uzbangot Būt par cēloni tam, ka, parasti strauji, rodas (viļņi, bangas).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - parasti par veļu. Būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
atdzīt Būt par cēloni, ka (kāds) atnāk, ierodas (kur).
apzeltīt Būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, spīdums (parasti par saules gaismu).
atdzīvināt Būt par cēloni, ka atkal rodas (jūtas, īpašības u. tml.).
darīt Būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, īpašība).
dārdēt Būt par cēloni, ka rodas spēcīgs, dobjš troksnis.
čabēt Būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis.
čaukstēt Būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis.
Mest pirmo akmeni Būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
Mest pirmo akmeni Būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
Mest pirmo akmeni Būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
smaržot Būt tādam, kad rodas, izplatās smarža (par laikposmu).
pārkrustot Būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri.
veidot Būt tādam, kam bioloģiskos procesos rodas (kas, piemēram, organisma daļas, augļi).
turpināties Būt tādam, kam kāda daļa, posms atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
uzsmaidīt Būt tādam, kam nejauši, negaidīti gadās, rodas (veiksme, labvēlība u. tml.).
mesties Būt tādam, kam pakāpeniski rodas (kādas īpašības), pakāpeniski nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām.
puņķoties Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
magnetizēties Būt tādam, kam rodas magnētiskas īpašības. Tikt magnetizētam.
pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (2).
tikt Būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas (1).
krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas. (3).
pārliekties Būt tādam, kam, parasti augšdaļa, atrodas pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par priekšmetiem.
pārstāvēt Būt tādam, kas (no kādas cilvēku grupas) ir kur sastopams, kur atrodas.
svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1). Būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
nošķirt Būt tādam, kas norobežo, nodala (parasti platību, telpu).
zust Būt tādam, kas pārvietojas, tiek pārvietots tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts.
saturēt Būt tādam, kas saista (kā) kopumu tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams, uztverams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko sajūt, uztver tas, kas ierodas.
tirpt Būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām).
vējot Būt tādam, kur ir, kur rodas gaisa plūsma (par vietu, vidi).
miglot Būt tādam, kur rodas migla (1).
migloties Būt tādam, kur rodas migla (1). Miglot (1).
smirdēt Būt tādam, kur rodas, izplatās smaka (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
smaržot Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
samiglot Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla; samigloties.
samigloties Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla.
murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
padoties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
pakļauties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
putot Būt tādam, kurā rodas daudz putu, kurš rada putas.
rūkt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem). Atskanēt šādam troksnim.
urkšķēt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (parasti par kuņģi, zarnām). Atskanēt šādam troksnim.
spīdēt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma. Būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
izdalīt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplūst (parasti kāda viela) - par organismu, orgāniem.
pārplūst Būt tādam, kurā rodas, izpaužas (piemēram, nosarkums, smaids) - par seju.
skanēt Būt tādam, kurā rodas, izplatās skaņas (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
strutot Būt tādam, kurā rodas, no kura izdalās strutas.
plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu)
zvīņoties Būt tādam, kurā veidojas, rodas zvīņas (4).
nobirdināt Būt tādam, no kā rodas (nokrišņi) - piemēram, par mākoņiem.
pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
nolipt Būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita.
gulšņāt Būt, parasti viegli, saslimušam, tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
būvgruži Būvmateriālu atkritumi, kas rodas būvējot.
pakotava Cehs, nodaļa, arī telpa, kur pako (1).
saiņotava Cehs, nodaļa, arī telpa, kur saiņo (ko).
būvobjekts Celtne, kas atrodas tapšanas stadijā.
katlumāja Celtne, kur atrodas tvaika katli vai katls.
jahtklubs Celtne, kurā atrodas šāda organizācija.
Ledus halle (arī arēna, pils) Celtne, telpa, kurā atrodas mākslīgā ledus laukums (parasti hokejam, daiļslidošanai).
Ledus pils (arī arēna, halle) Celtne, telpa, kurā atrodas mākslīgā ledus laukums (parasti hokejam, daiļslidošanai).
Sētas puse Celtnes aizmugure. Celtnes daļa, pie kuras atrodas pagalms.
Sētas puse Celtnes aizmugure. Celtnes daļa, pie kuras atrodas pagalms.
pagrabs Celtnes daļa, kura atrodas zem tās pirmā stāva un kuras grīdas līmenis ir zem zemes virsas. Telpa, telpu kopums šādā celtnes daļā.
Puspagraba stāvs Celtnes stāvs (zem pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
Puspagraba stāvs Celtnes stāvs (zem pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
būvstrādnieks Celtniecībā nodarbināts strādnieks. Celtnieks.
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
robežceļš Ceļš, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ uz iepriekšējo vietu. Gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atceļš.
turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas). Arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
akmeņkalis Ceļu būves strādnieks. Cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
sacepināt Cepinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
sacept Cepot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
zvejniekciems Ciems, kur vairums iedzīvotāju nodarbojas ar zveju, zivju apstrādi.
noslēgt Cieši aizdarīt. Būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
iedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
biezums Cietas vielas daļiņas, kas atrodas kādā šķidrumā (parasti ēdienā, dzērienā).
saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piemēram, alus, spirta gatavošanā.
starpcilindrs Cilindrs, kas atrodas, darbojas starp (kā) detaļām, elementiem.
pašattīstība Cilvēka galīga vai fiziska attīstība ar patstāvīgiem vingrinājumiem, nodarbībām.
seja Cilvēka galvas priekšējā daļa no zoda līdz matu sākumam.
Veselības (nostiprināšanas) grupa Cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
mugurpuse Cilvēka ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja priekšpusei. Pretstats: priekšpuse.
iekāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
kāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
apkārtējais Cilvēki, kas atrodas apkārt vai tuvumā.
spēks Cilvēki, kas veido kādu grupu (parasti ar līdzīgu profesiju, nodarbošanos).
mežonis Cilvēks - pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmā perioda (mežonības) pārstāvis.
šuvējs Cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojās ar apģērba šūšanu.
maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
Darba devējs Cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
Darba devējs Cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
drellis Cilvēks Livonijā (13. - 15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu.
vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu. Drellis [2].
sabiedrība Cilvēks, ar ko kāds atrodas kopā. Atrašanās (ar kādu) kopā.
ceļabiedrs Cilvēks, ar ko kopā dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
biedrs Cilvēks, ar kuru atrodas kopā, blakus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) strādā viena darba vieta, pie vienas darbmašīnas u. tml. Cilvēks, ar kuru divatā piedalās kādā pasākumā, nodarbībā.
profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim).
bezgodis Cilvēks, kam nav goda jūtu. Cilvēks, kas rīkojas negodīgi.
neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
piensaimnieks Cilvēks, kas (plaši) nodarbojas ar piensaimniecību.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
aģitators Cilvēks, kas aģitē (1), kas nodarbojas ar aģitāciju (1).
aizgājējs Cilvēks, kas aiziet, dodas projām.
ieslodzītais Cilvēks, kas atrodas ieslodzījumā (2).
apgādājamais Cilvēks, kas atrodas kāda apgādībā.
stagnants Cilvēks, kas atrodas stagnācijas (2) stāvoklī - stagnāts.
stagnāts Cilvēks, kas atrodas stagnācijas (2) stāvoklī. Stagnants [2].
kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas kopā ar kādu (kādos apstākļos). Kompānijas (1) dalībnieks.
klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
fanātiķis Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.).
entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kam), strādā ar sajūsmu, pacilātību. Cilvēks, kuru iedvesmo kāda ideja.
bramanis Cilvēks, kas dižodamies izrāda savu spēku, drosmi, bagātību u. tml.
promgājējs Cilvēks, kas dodas projām. Projāmgājējs.
projāmgājējs Cilvēks, kas dodas projām. Promgājējs.
ceļinieks Cilvēks, kas dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
aizbraucējs Cilvēks, kas dodas vai gatavojas doties ceļā.
krastinieks Cilvēks, kas dzīvo krastā. Cilvēks, kas atrodas krastā.
tuvēnietis Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas. Tuvumnieks.
tuvumnieks Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
tālinieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas. Tālumnieks.
laureāts Cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (parasti, mākslinieku konkursā).
apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas darīšanās (piemēram, iestādē).
apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
mežrūpnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts mežrūpniecībā. Mežrūpniecības speciālists.
pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī.
moceklis Cilvēks, kas ir pakļauts spīdzināšanai. Cilvēks, kas atrodas ļoti smagos apstākļos.
privātskolotājs Cilvēks, kas kādu apmāca individuāli, ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
lektors Cilvēks, kas lasa publiskas lekcijas, nodarbojas ar publisku lekciju lasīšanu.
klausītājs Cilvēks, kas mācās (speciālā mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
ārzemnieks Cilvēks, kas nav tās valsts pavalstnieks vai pilsonis, kuras teritorijā viņš atrodas. Cilvēks, kas dzīvo citā valstī.
diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta.
deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
mijējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) maiņu (parasti, lai gūtu peļņu).
pētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pētniecību.
stenogrāfists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenografēšanu. Cilvēks, kas prot stenografēt.
stenotipists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenotipēšanu. Cilvēks, kas prot stenotipēt.
vedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) transportēšanu. Arī ormanis.
darvdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (koku) darvas tecināšanu.
mietnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu.
dīriķis Cilvēks, kas nodarbojas ar ādu dīrāšanu (beigtiem dzīvniekiem).
aferists Cilvēks, kas nodarbojas ar aferām.
aitkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar aitkopību. Aitkopības speciālists.
aizzīmētājs Cilvēks, kas nodarbojas ar aizzīmēšanu.
akvalangists Cilvēks, kas nodarbojas ar akvalangismu.
alķīmiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar alķīmiju.
aldaris Cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu.
astrologs Cilvēks, kas nodarbojas ar astroloģiju.
augkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augkopību.
augļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augļkopību. Augļkopības speciālists.
augļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar augļošanu.
audējs Cilvēks, kas nodarbojas ar aušanu. Aušanas speciālists.
aukle Cilvēks, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu. Cilvēks, kas auklē bērnu.
biškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar biškopību. Biškopības speciālists.
briežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar briežkopību. Briežkopības speciālists.
cepurniece Cilvēks, kas nodarbojas ar cepuru izgatavošanu.
ormanis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos.
važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos. Ormanis.
spēkavīrs Cilvēks, kas nodarbojas ar cīņas sportu, smagatlētiku.
cūkkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar cūkkopību. Cūkkopības speciālists.
daiļamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļamatniecību.
tulkotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļdarbu tulkošanu.
dārzeņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzeņkopību. Dārzeņkopības speciālists.
dārzkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību. Dārzkopības speciālists.
sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību.
vērpējs Cilvēks, kas nodarbojas ar diegu, dziju u. tml. vērpšanu. Vērpšanas speciālists.
dīķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dīķsaimniecību (1).
dravnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar dravniecību (1).
ķērājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
kāvējs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku kaušanu.
faleristiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar faleristiku.
feļetonists Cilvēks, kas nodarbojas ar feļetonu rakstīšanu. Feļetona autors.
filantrops Cilvēks, kas nodarbojas ar filantropiju. Labdaris.
filatēlists Cilvēks, kas nodarbojas ar filatēliju.
filofoniķis Cilvēks, kas nodarbojas ar filofoniju.
filokartists Cilvēks, kas nodarbojas ar filokartiju.
filumēnists Cilvēks, kas nodarbojas ar filumēniju.
fotoamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar fotografēšanu, nebūdams profesionāls fotogrāfs.
frizieris Cilvēks, kas nodarbojas ar frizēšanu.
miesnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar gaļas pirmapstrādi. Arī gaļas tirgotājs.
grāmatsējējs Cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu. Grāmatsiešanas speciālists.
pārrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
grāvracis Cilvēks, kas nodarbojas ar grāvju rakšanu.
hiromants Cilvēks, kas nodarbojas ar hiromantiju.
intrigants Cilvēks, kas nodarbojas ar intrigām (1).
uzpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu.
teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
amatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar kādu amatu (1).
kapracis Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu rakšanu, mirušo aprakšanu.
kazuists Cilvēks, kas nodarbojas ar kazuistiku (2).
klasifikators Cilvēks, kas nodarbojas ar klasifikāciju.
kolportieris Cilvēks, kas nodarbojas ar kolportāžu.
kompilators Cilvēks, kas nodarbojas ar kompilāciju (1), kompilācijas (1) autors.
kontrabandists Cilvēks, kas nodarbojas ar kontrabandu.
koruptants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju. Cilvēks, kas pakļaujas korupcijai.
pirāts Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā.
Jūras laupītājs Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā. Pirāts.
Jūras laupītājs Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā. Pirāts.
kultūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar kultūrismu.
laukkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar laukkopību. Laukkopības speciālists.
komersants Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma privāttirdzniecību.
linkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar linkopību. Linkopības speciālists.
lopkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar lopkopību. Lopkopības speciālists.
mags Cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju. Burvis. Zintnieks.
mahinators Cilvēks, kas nodarbojas ar mahinācijām.
mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (1).
mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (2).
mašīnrakstītāja Cilvēks, kas nodarbojas ar mašīnrakstīšanu.
kalējs Cilvēks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu. Metālu kalšanas speciālists.
mežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar mežkopību. Mežkopības speciālists.
sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar neliela apjoma tirdzniecību.
malumednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām.
Malu mednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām. Malumednieks.
Malu mednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām. Malumednieks.
malumakšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu.
Malu makšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu. Malumakšķernieks.
Malu makšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu. Malumakšķernieks.
maluzvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju.
Malu zvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju. Maluzvejnieks.
Malu zvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju. Maluzvejnieks.
novadpētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar novadpētniecību.
ogļdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar ogļu ieguvi, pakļaujot organiskās vielas karstuma iedarbībai.
parapsihologs Cilvēks, kas nodarbojas ar parapsiholoģiju.
pīļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar pīļkopību. Pīļkopības speciālists.
lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar plaša apjoma tirdzniecību.
plostnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar plostu sagatavošanu un pludināšanu.
pļavkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar pļavkopību. Pļavkopības speciālists.
dziedonis Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu.
vokālists Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu. Dziedonis.
puķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar puķkopību. Puķkopības speciālists.
pūšļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar pūšļošanu.
putnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar putnkopību. Putnkopības speciālists.
radioamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar radioamatierismu.
radiopirāts Cilvēks, kas nodarbojas ar radiopirātismu.
radiosportists Cilvēks, kas nodarbojas ar radiosportu.
reklāmists Cilvēks, kas nodarbojas ar reklāmu izstrādi.
riebējs Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu. Pūšļotājs, vārdotājs.
rīskopis Cilvēks, kas nodarbojas ar rīskopību. Rīskopības speciālists.
rokdarbniece Cilvēks, kas nodarbojas ar rokdarbiem (1). Rokdarbu speciālists.
rožkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar rožkopību. Rožkopības speciālists.
sakņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību. Sakņkopības speciālists.
sēklkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sēklkopību. Sēklkopības speciālists.
sierrūpnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar siera ražošanu. Siera rūpniecības speciālists.
sīkražotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīkražošanu.
speleotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar speleotūrismu.
spiegs Cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2). Izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks.
suņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar suņkopību. Suņkopības speciālists.
svešvalodnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar svešvalodu studēšanu vai mācīšanu.
dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu.
veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
tirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību. Cilvēks, kas pārdod preces.
tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību. Cilvēks, kas tirgojas ar precēm. Arī tirgotājs.
truškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar truškopību. Truškopības speciālists.
ūdensnesējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to nesot (kādā traukā). Cilvēks, kas (kādā traukā) nes ūdeni. Ūdens nesējs.
ūdensvedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to vedot. Cilvēks, kas ved ūdeni.
ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu. Sportists, kas specializējies ūdenstūrismā.
vārdotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu. Riebējs, pūšļotājs.
velotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar velotūrismu. Sportists, kas specializējies velotūrismā.
vīnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vīnkopību. Vīnkopības speciālists.
virpotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar virpošanu.
vistkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vistkopību. Vistkopības speciālists.
zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi. Arī zeltraktuves strādnieks.
zemracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemes rakšanas darbiem. Arī grāvracis.
zemkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību. Zemkopības speciālists.
zīdkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zīdkopību. Zīdkopības speciālists.
zīlnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zīlēšanu.
zirgkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību. Zirgkopības speciālists.
zivkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zivkopību. Zivkopības speciālists.
zoskopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zoskopību. Zoskopības speciālists.
zvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zveju. Zvejas speciālists.
zvērkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību. Zvērkopības speciālists.
spēlmanis Cilvēks, kas nodarbojas ar, parasti azarta, spēli.
kaujinieks Cilvēks, kas piedalās kaujā vai dodas uz kauju. Bruņotas cīņas dalībnieks.
tūrists Cilvēks, kas piedalās tūrisma pasākumā. Cilvēks, kas nodarbojas ar tūrismu. Sportists, kas specializējies tūrismā.
viltvārdis Cilvēks, kas piesavinājies cita vārdu, kas uzdodas par citu cilvēku.
rakstnieks Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar daiļliteratūras darbu sacerēšanu.
poliglots Cilvēks, kas prot daudzas valodas.
ģermanofils Cilvēks, kas simpatizē ģermāņu kultūrai, paražām, valodai.
mednieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar medībām. Medību speciālists.
sportists Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar sportu.
propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar (kā) propagandu. Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) propagandu.
soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
kūjenieks Cilvēks, kas staigā ar kūju, parasti ubagodams. Ubags, nabags.
tulks Cilvēks, kas tulko tekstu citā valodā. Cilvēks, kas nodarbojas ar tekstu tulkošanu citā valodā.
vīndaris Cilvēks, kas vada vīna (rūpnieciskas) gatavošanas tehnoloģisko procesu; cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
Politiskais informators Cilvēks, kas veic politisko informāciju, vada attiecīgās nodarbības. Politinformators.
politinformators Cilvēks, kas veic politisko informāciju, vada attiecīgās nodarbības. Politiskais informators.
zāģeris Cilvēks, kas zāģē. Cilvēks, kas nodarbojas ar kokmateriālu izstrādi.
zīmētājs Cilvēks, kas zīmē. Cilvēks, kas nodarbojas ar zīmēšanu.
Aizmugures varonis Cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību. Cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
Aizmugures varonis Cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību. Cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
rubrikators Cilvēks, kura nodarbošanās bija saistīta ar teksta rubrikāciju.
audzinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir bērnu vai jaunatnes audzināšana.
laivinieks Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar laivu.
prāmnieks Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar prāmi.
pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
iznēsātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) iznēsāšanu.
svērējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) masas noteikšanu.
nesējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) nešanu.
spridzinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir spridzināšana.
kalpotājs Cilvēks, kura nodarbošanās vai sabiedriskā darbība ir saistīta ar reliģisko kultu.
Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
izmēģinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās, uzdevums ir (jaunu mašīnu, mehānismu, ierīču) izmēģināšana.
brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
publicists Cilvēks, kurš nodarbojas ar publicistiku vai kura darbiem ir publicistisks raksturs.
žurnālists Cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku (1) un kura darbiem ir publicistisks raksturs.
fizkultūrietis Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts. Cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
Soda gājiens Cilvēku grupa, kas dodas uz sodīšanas vietu.
sabiedrība Cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko (parasti konkrētā laikposmā) atrodas kopā.
medniecība Cilvēku nodarbošanās veids - savvaļas dzīvnieku medīšana.
zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve. Arī attiecīgā ražošanas nozare.
decimālcipars Cipars, kas decimāldaļskaitļa pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
graizījumi Cukurrūpniecības atkritumi, kas rodas, pārstrādājot cukurbietes.
kurināms Dabā atrodama vai mākslīgi iegūta viela, ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju.
Dabūt trūkties (arī just) Dabūt barga rājienu, stingru soda.
eifonija Daiļskanība (daiļdarbā). Fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai.
daiļskaņa Daiļskanība (parasti valodai).
dziedātājs Dalībnieks (korī, vokālajā ansamblī). Cilvēks, kas nodarbojas ar vokālo mākslu.
sīpols Daļa (matam), kas atrodas zem ādas.
sekcija Daļa (mēbeļu komplektam, garnitūrai). Mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piemēram, traukiem, grāmatām).
turpinājums Daļa (no kā), posms (kam), kas atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū.
vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū. Vidusdaļa (1).
lejasgals Daļa (teritorijas malā), kas (pēc reljefa) atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
vieta Daļa priekšmetam, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
kājgalis Daļa, gals (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas. Vieta pie šīs daļas, gala.
fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
pusjokodamies Daļēji jokodamies.
pusjokodams Daļēji jokodams.
plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli.
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.
kolēģis Darba, aroda, profesijas biedrs.
rubrikācija Darbība --> rubricēt (1). Teksta sadalījums apakšnodaļās, arī ailēs.
gaita Darbība, darbs, kas saistīts parasti ar noteiktu profesiju, amatu, nodarbošanos, arī ar kādu uzņēmumu, iestādi.
brošētava Darbnīca vai sietuves nodaļa, kurā brošē.
uzsākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā. Arī iesākt (2).
sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā.
pestīt Darīt brīvu no soda par grēkiem. Darīt brīvu, sargāt no velna varas.
darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
Smērēt papīrus Daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
Smērēt papīrus Daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
kriptofīts Daudzgadīgs lakstaugs, kam virszemes orgāni ziemā vai sausā laikā atmirst, bet pumpuri, no kuriem nākamajā gadā attīstās jauni dzinumi, atrodas dziļi zemē vai ūdenī.
lāsmojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu.
lāsojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu. Lāsmojums.
mezoderma Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa vidējā dīgļlapa, kas atrodas starp ektodermu un entodermu. Trešā dīgļlapa.
klaids Daudzu (parasti sīku) vienību kopums, kas atrodas brīvi, izklaidus.
Ģimenes dārziņu kolonija Daudzu ģimenes dārziņu kopa. Vieta, kur atrodas šādu dārziņu kopa.
stolons Dažu dzīvnieku (piemēram, koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi.
perihēlijs Debess ķermeņa vai Saules mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saulei.
izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu, parasti to, kas atrodas kur iekšā), ļaut izdegt (visam, parasti tam, kas atrodas kur iekšā).
kurt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns).
kurināt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas, deg (uguns).
kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē.
virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
bļodiņa Dem. --> bļoda.
panelis Detaļa, kura atrodas (iekārtas, ierīces u. tml.) priekšējā daļā un kurā ir iemontētas kontroles, vadības, signalizācijas u. tml. ierīces.
diagonālšķēlums Diagonālplaknes daļa, kas atrodas daudzskaldnī.
garumzīme Diakritiska zīme - svītra, ko raksta virs attiecīgā burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
vārdadiena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds. Attiecīgā godadiena.
brīvdiena Diena, kad nav jāierodas darbā.
pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta.
rājiens Disciplinārsoda veids.
aile Divām līnijām iezīmēts nodalījums (uz papīra lapas).
duole Divdaļu ritmiska figūra, kas rodas, dalot divās daļās vienkāršu trijdaļu takti vai atbilstošas saliktas takts daļu.
piekārtojums Divu gramatiski samērā neatkarīgu valodas vienību (parasti salikta teikuma daļu) saistījums bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
polisēmija Divu vai vairāku nozīmju piemitība (valodas vienībai).
skaņkopa Divu vai vairāku valodas skaņu savienojums (piemēram, zilbē, vārdā).
piekļāvums Divu valodas vienību (parasti vārdu) saistījums bez īpašiem formāliem saistījuma rādītājiem.
blākšķis Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
būkšķis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
atslaukties Dot atkal pienu pēc grūsnības perioda (parasti par govīm).
pieņemt Dot iespēju, ļaut (lidaparātam) nolaisties (par lidlauku, pilsētu, kurā atrodas lidlauks).
iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.). Arī strādāt (par ko).
nākt Doties šurp, ierasties (lai ko darītu, ar ko nodarbotos, ieņemtu kādu amatu u. tml.).
selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā.
iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes. Durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
dibendurvis Durvis, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā (parasti pretī ieejai no āra).
prozisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozaisms (1).
prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozisms.
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu. Atsevišķa rinda dzejolī.
versifikācija Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma. Vārsmojums (1).
vārsmojums Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma. Versifikācija (1).
vārsmošana Dzejas valodas ritmiska organizēšana.
Asa mēle Dzēlīga, izsmejoša, zobgalīga valoda.
Asa mēle Dzēlīga, izsmejoša, zobgalīga valoda.
rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem.
dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā. Dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
aizdzīt Dzenot panākt, ka dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
dinastija Dzimta, ģimene, kas no paaudzes paaudzē pārņem kādu nodarbošanos.
kurlums Dzirdes trūkums vai tās pasliktināšanās tā, ka runas valodas uztvere nav iespējama.
sārtoties Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām). Dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem).
sārtot Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām). Dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem). Sārtoties (1).
audzējs Dzīvnieka vai cilvēka audu slimīgs jaunveidojums, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
kaitēklis Dzīvnieks (parasti augēdājs kukainis), kas bojā augus, izmantodams barībai to daļas vai sulu.
izrakteņi Dzīvnieku vai augu fosilijas, kas atrodas zemes garozā.
kalns Dzīvojamā māja, kas atrodas uzkalnā.
Namu pārvalde Dzīvokļu pārvaldes ekspluatācijas nodaļa.
Namu pārvalde Dzīvokļu pārvaldes ekspluatācijas nodaļa.
uzsākt Dzīvot, būt (kāda mūža perioda, darba gaitu) pašā pirmajā posmā.
palaunadzis Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām. Launags (1). Neliela uzkoda starp pusdienām un launagu.
Galantais stils Eiropas mūzikas stils (18. gadsimta sākumā un vidū), kam raksturīga sevišķi izsmalcināta mūzikas valoda.
biostrāva Elektriskā strāva, kas rodas dzīvu organismu audos.
virpuļstrāva Elektriskā strāva, kas rodas masīvā vadītājā, ja mainās ar to saķēdētā magnētiskā plūsma.
Konvekcijas strāva Elektriskā strāva, ko rada elektriskie lādiņi pārvietodamies.
jons Elektriski lādēta daļiņa, kas rodas, ja vielas atoms vai molekula zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kas rodas, piemēram, elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
triboelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas berzes procesā.
pjezoelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas dažu kristālisku dielektriķu (piemēram, kvarca, turmalina, segnetsāls) mehāniskās deformācijas (saspiešanas vai stiepšanas) rezultātā.
termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
radioelektronika Elektronikas nozare, kas ir saistīta ar radiotehniku un nodarbojas ar dažādu radiotehnikai nepieciešamo aparātu un iekārtu izstrādāšanu un izmantošanu.
mikroelektronika Elektronikas nozare, kas nodarbojas ar miniatūru elektronisko ierīču radīšanu un izmantošanu.
elektromehānika Elektrotehnikas nozare, kas nodarbojas ar elektriskās enerģijas izmantošanu mehānisku ierīču darbināšanai.
triplets Elementāra ģenētiskā koda vienība, kas sastāv no triju nukleotīdu kombinācijas.
spraukumi Eļļas augu sēklu atliekas, kas rodas eļļas ekstrakcijā un ko izmanto par olbaltuma piedevu kombinētajai dzīvnieku barībai.
izsaukums Emocionāls jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem. Izsauciens.
izsauciens Emocionāls jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem. Izsaukums (2).
pašenerģija Enerģija, kas piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli. Miera stāvokļa enerģija.
kodolenerģija Enerģija, kas rodas kodolreakciju procesos.
Dielektriskie zudumi Enerģijas zudumi, kas rodas dielektriķī, kurš ievietots mainīgā elektriskajā laukā.
nomadi Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
Ieplaku ezeri Ezeri, kas rodas, iedobumiem zemes virsā piepildoties ar ūdeni.
robežeža Eža, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai uz tās.
Skrandu proletariāts Feodālismā, kapitālismā - viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā un kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu.
pepsīns Ferments, kas atrodas kuņģa sulas sastāvā un skābā vidē sašķeļ olbaltumvielas.
garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot doto ķermeni ar plakni gareniskā virzienā (parasti rasējumā).
stilistika Filoloģijas nozare, kas pētī valodas stilus.
virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst strāva.
viskozimetrija Fizikas nozare, kas nodarbojas ar gāzu un šķidrumu viskozitātes mērīšanas metodēm.
Kvantu fizika Fizikas nozare, kas pētī mikrodaļiņas.
Kvantu mehānika Fizikas nozare, kas pētī mikrodaļiņu kustības un mijiedarbības likumus.
Kvantu mehānika Fizikas nozare, kas pētī mikrodaļiņu kustības un mijiedarbības likumus.
radiofizika Fizikas nozare, kas pētī, kā rodas, izstarojas, izplatās, absorbējas un atstarojas radioviļņi.
treniņbikses Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērotas bikses.
treniņtērps Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērots tērps.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
tomassārņi Fosforu saturoša tērauda ražošanas blakusprodukts, kas rodas iekārtās ar bāzisko oderējumu.
kontražūrs Fotografēšana vai filmēšana, kad uzņemamais objekts atrodas starp uzņemšanas aparātu un gaismas avotu.
pilsētiņa Funkcionāli vienots dzīvojamo vai sabiedrisko celtņu komplekss. Vieta, kur atrodas šāds komplekss.
nogaidīt Gaidīt, kamēr rodas, iestājas (izdevīga situācija, vēlams stāvoklis u. tml.).
salna Gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0°C, ja dienā tā ir bijusi virs 0°C. Ledus kristālu kopums, kas rodas, šādi pazeminoties gaisa temperatūrai.
burbulis Gaisa vai gāzes pūslītis, kas rodas šķidrumā.
reflekss Gaismas atstarojums, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas). Krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas.
meteors Gaismas parādība, kas rodas, sīkam debess ķermenim ievirzoties planētas atmosfērā.
blāzma Gaišums pie apvāršņa (kas rodas, saulei, arī mēnesim lecot vai rietot).
Soda gājiens Gājiens uz sodīšanas vietu. Cilvēku grupa, kas dodas uz sodīšanas vietu.
Tiesas (arī sarkanais) galds Galds, pie kura atrodas tiesneši tiesas sēdes laikā. Arī tiesa.
Sarkanais (arī tiesas) galds Galds, pie kura atrodas tiesneši tiesas sēdes laikā. Arī tiesa.
bruceklis Galoda (parasti izkapts asināšanai).
strīķis Galoda (parasti izkapts asināšanai).
galvgalis Gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā galva. Vieta pie šī gala, daļas.
pakausis Galvas mugurējā velvjveida daļa (cilvēkam vai dzīvniekam), kas atrodas virs kakla.
Smadzeņu satricinājums Galvas smadzeņu bojājums, kas rodas pēc galvas sasituma.
Smadzeņu satricinājums Galvas smadzeņu bojājums, kas rodas pēc galvas sasituma.
smadzenītes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas zem lielajām smadzenēm aiz iegarenajām smadzenēm.
starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
smadzeņdaļa Galvaskausa daļa, kurā atrodas galvas smadzenes.
deniņi Galvaskausa sānu daļa, kas atrodas virs līnijas no auss līdz acij.
Galvaskausa pamatne Galvaskausa smadzeņu daļas apakšējā daļa, uz kuras atrodas galvas smadzenes.
pamatnodarbošanās Galvenā, nozīmīgākā nodarbošanās.
sēpija Galvkāju klases gliemis, kura organismā rodas brūns sekrēts.
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.).
sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām.
strēmele Garena, samērā šaura (piemēram, teritorijas, virsmas) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (teritorijas, virsmas) pārējām daļām.
Starpzvaigžņu gāze Gāze (galvenokārt ūdeņradis), kas atrodas starpzvaigžņu telpā.
priekšžauņi Gliemežu apakšklase, kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij. Šīs apakšklases dzīvnieki.
tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz personas vai kolektīva darbības augstu vērtējumu.
Māte Varone Goda nosaukums un ordenis, ko Padomju Savienībā piešķir mātēm, kuras dzemdējušas un uzaudzinājušas 10 bērnus.
titulārs Goda nosaukums, kas nav saistīts ar ieņemamo amatu.
Tautas mākslinieks Goda nosaukums, ko piešķir izciliem mākslas darbiniekiem.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Tautas koris Goda nosaukums, ko piešķir pašdarbības korim par sasniegumiem kultūras dzīvē. Koris, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Akadēmiskais teātris (arī koris) Goda nosaukums, ko piešķir teātrim (korim) par izciliem sasniegumiem mākslā.
Komercijas padomnieks Goda tituls, ko kapitālistiskajās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
Komercijas padomnieks Goda tituls, ko kapitālistiskajās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
Goda biedrs Godabiedrs.
Goda biedrs Godabiedrs.
godavīrs Godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks. Goda vīrs.
burts Grafiska zīme valodas skaņas vai skaņu grupas apzīmēšanai.
rakstība Grafiskas zīmes un to izmantošanas paņēmieni valodas vienību attēlošanai un teksta vienību saistīšanai un atdalīšanai.
apakštituls Grāmatas papildu virsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
Decimālā klasifikācija Grāmatu klasifikācijas sistēma (bibliotēkās), kura balstās uz galveno nozaru iedalīšanu desmit pamatnodaļās ar desmit apakšnodaļām katrā.
slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
robežgrāvis Grāvis, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
slēdzējmuskulis Gredzenveida muskalis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem.
plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
sagriezt Griežot (ko) pa apli, ap kādu asi, būt par cēloni tam, ka rodas (piemēram, virpulis).
pārklājgrunts Grunts, kas atrodas virs kā.
Veselības grupa Grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
zemums Grūts, sarežģīts, arī necils stāvoklis. Situācija, kurā rodas šāds stāvoklis.
starpgultnis Gultnis, kas atrodas, darbojas starp (kā) detaļām, elementiem.
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus). Guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
epoha Ģeohronoloģiskā vienība - perioda daļa.
planimetrija Ģeometrijas nozare, kas pētī figūras, kuras atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
tors Ģeometrisks ķermenis, ko veido riņķa rotācija ap asi, kura atrodas šā riņķa plaknē, bet nekrusto to. Veidojums, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma.
Smaguma centrs Ģeometrisks punkts, kurš atrodas ķermenī vai ārpus tā un caur kuru visos ķermeņa stāvokļos iet smaguma spēka darbības taisne.
mantija Ģeosfēra, kas atrodas starp litosfēru un Zemes kodolu.
Klasiskā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī latīņu un sengrieķu valodai, antīkajai literatūrai.
priekšhalle Halle, kas atrodas priekšā citām telpām (parasti baznīcās, pilīs). Priekšējā halle.
pamatvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās.
pirmvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās. Kopvaloda, pamatvaloda.
kopvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās. Pirmvaloda, pamatvaloda.
rekonstruēt Hipotētiski veidot (sākotnējo, agrāko, avotos nefiksēto valodas faktu).
Čūlas slimība Hroniska slimība, kad rodas kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sienu bojājumi.
Čūlas slimība Hroniska slimība, kad rodas kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sienu bojājumi.
Objektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
Objektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
iebūvējums Iebūvēta daļa, nodalījums, ierīce (telpā).
apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski u. tml.), panākt, ka rodas kādas īpašības.
skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas.
Nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jā atrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
Mūžīgais dzinējs Iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi.
Vidējā Saule Iedomāta Saule, kas, ar vienmērīgu ātrumu pārvietodamās pa debess ekvatoru patiesās Saules virzienā, gada laikā veic pilnu apgriezienu (360°).
pārkrievoties Iegūt krievu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot krievu valodu) - par cittautieti.
pārlatvināties Iegūt latviešu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot latvieša valodu) - par cittautieti.
pārvācoties Iegūt vācu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot vācu valodu) - par cittautieti.
tīklene Iekšējais acs ābola apvalks, kurā atrodas īpaši gaismas staru uztveres elementi.
perkusija Iekšējo orgānu (parasti medicīniska) izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju.
spriegums Iekšējo spēku kopums, kuri rodas, ja ķermenis deformējas ārējo spēku iedarbībā.
jājamzirdziņš Iemīļota, parasti no pamatnodarbošanās atšķirīga, nodarbība. Iemīļots sarunu temats.
apsēst Iemitināties lielā daudzumā (parasti nodarot ko ļaunu). Uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
parādīties Ierasties (kur, parasti uz neilgu laiku). Ierasties, lai parādītu (kādam), ka atrodas (kur, kā tuvumā).
Elektriskais krēsls Ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot (parasti sastāv no diviem stabiem un šķērskoka, kam pārmesta virve ar cilpu).
spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
translators Ierīce, iekārta, arī programma, kas vienas programmēšanas valodas elementus pārveido citas valodas ekvivalentos elementos.
Katodstaru lampa (arī caurule) Ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
Katodstaru lampa (arī caurule) Ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
detonators Ierīce, mehānisms, kurā rodas impulss sprāgstvielu lādiņa eksplozijai.
pieprasīt Ierosināt (tiesā, piemēram, soda apmēru).
birojs Iestāde (parasti neliela). Nodaļa (iestādē, uzņēmumā).
kabinets Iestāde vai iestādes nodaļa, piemēram, mācību, metodiskā, ārstniecības darba sekmēšanai.
konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus (praktiskos jautājumos).
laboratorija Iestāde, arī tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu. Speciāli iekārtota telpa zinātniskiem pētījumiem.
nodaļa Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes orgāna vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā). Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde.
birža Iestāde, kur pērk un pārdod vērtspapīrus, kā arī noslēdz vairumtirdzniecības darījumus Arī ēka, kurā atrodas šī iestāde.
popularizētājs Iestāde, organizācija, kas nodarbojas ar (kā) popularizēšanu.
stacionārs Iestāde, uzņēmums u. tml., kas pastāvīgi atrodas kādā celtnē, telpās.
stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu darbību veikšanai kādā teritorijā. Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
galds Iestādes nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas nodarbojas ar speciāliem jautājumiem.
Kadru daļa (arī nodaļa) Iestādes, uzņēmuma daļa (nodaļa), kas pārzina darbinieku pieņemšanu, atlaišanu, kārto attiecīgo dokumentāciju.
laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, pētījumus, mērījumus. Speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, pētījumiem.
aparāts Iestādes, uzņēmuma, nodaļas u. tml. sastāvdaļu kopums. Organizācijas amatpersonu un darbinieku kopums.
iespraust Iestarpināt vai izveidot (valodas skaņu) starp vārda skaņām.
pāriet Iestāties citā mācību iestādē, citā mācību iestādes nodaļā.
pieveikt Ietekmējot (kāda) psihi, panākt, ka (tas) padodas, nepretojas.
vest Ietekmēt (kādu, ko) tā, ka (tam) rodas vērstība (piemēram, darboties, attīstīties, sasniegt kādu mērķi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas) attīstās, īstenojas, pārveidojas līdz kādai pakāpei, kādam stāvoklim.
pārņemt Ieviest valodā kā apzīmēšanai (citas valodas vārdu, vārdu savienojumu u. tml.), pielāgojot (to) savas valodas sistēmai.
novietot Ievietot (kur dzīvnieku), panākt, ka (dzīvnieks) atrodas, uzturas (kur).
pārklājiezis Iezis, kas atrodas virs kā.
paguliezis Iezis, kas atrodas zem kā (parasti zem cita ieža).
starpkārta Iežu kārta, kas atrodas starp, parasti divām, citu iežu kārtām.
serpentizācija Iežu pārveidošanās, kuru izraisa karsta ūdeņu iedarbība un kurā magneziālu silikātu vietā rodas serpentīna grupas minerāli.
starpslānis Iežu slānis, kas atrodas starp diviem citu iežu slāņiem.
paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt.
sagulēt Ilgāku laiku atrasties guļus tā, ka nonāk (kādā stāvoklī), rodas (kāds stāvoklis).
sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties šādā stāvoklī.
nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties (kur), netiekot nodarbinātam (par darba dzīvniekiem).
nodzenāt Ilgāku laiku, daudz dzenājot, arī nodarbinot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
notramdīt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
notrenkāt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
nopūlēt Ilgāku laiku, intensīvi darbojoties, nodarbinot, nogurdināt.
sprēgoņa Ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot.
šļākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums, kas rodas, kam šļācoties.
Puķu valoda Indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
privātstunda Individuāla mācību nodarbība ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
hindi Indoeiropiešu valoda - Indijas republikas valsts valoda.
Ķeltu valodas Indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, īru, skotu, velsiešu, bretoņu valoda.
sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda (Indijā aptuveni kopš 1. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras).
piepūlēt Intensīvi nodarbināt (ķermeņa daļās), parasti tā, ka (tās) nogurst.
nopūlēt Intensīvi nodarbināt (piemēram, atmiņu, domāšanu).
piepūlēt Intensīvi nodarbināt, sasprindzināt, ievērojami koncentrēt (piemēram, atmiņu, domāšanu, uztveri).
nodoties Intensīvi, arī aizrautīgi nodarbojoties (ar ko), veltīt (tam) savu laiku, mūžu u. tml.
mesties Interesēties (par ko). Nodarboties (ar ko).
vannasistaba Īpaši iekārtota telpa, kurā atrodas vanna.
Goda sardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda; godasardze.
godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda. Goda sardze.
Goda sardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda. Godasardze.
piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts baits sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
plate Īpašs paplātveidīgs trauks ar nodalījumiem dažādu auksto ēdienu pasniegšanai galdā.
slengs Īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas grupas pārstāvji. Arī žargons.
Skaņas kvalitāte Īpatnības, kas saistītas ar valodas skaņas izrunas veidu un tembru.
Skaņas kvalitāte Īpatnības, kas saistītas ar valodas skaņas izrunas veidu un tembru.
Ir (arī kļūst, metas) ap dūšu Ir (rodas) noteikta fiziskā pašsajūta.
Ir (arī kļūst, metas, retāk tiek) ap dūšu Ir (rodas) noteikts garastāvoklis.
Ir (arī kļūst metas) plāni ap sirdi (retāk ap dūšu sar.) Ir (rodas) slikta pašsajūta.
Ir (arī kļūst, metas) plāni ap sirdi (retāk ap dūšu sar.) Ir (rodas) slikta pašsajūta.
tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem.
scintilācija Īslaicīgs gaismas uzliesmojums, kas rodas scintilatoros jonizējošā starojuma iedarbībā.
virkšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē.
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests. Kriukšķis.
brakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
brikšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls. Kraukšķis.
sprakšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot. Spraksts.
spraksts Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot. Sprakšķis [1].
skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapšķis.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapsts.
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakšķis.
blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
šmaksts Īslaicīgs, kluss, paass troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
bliukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko.
pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam.
puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam. Pukšķis.
knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
šņaksts Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts.
čauksts Īslaicīgs, pasmalks, pakluss troksnis, kas rodas, kam vieglam, sausam saskaroties (ar ko).
tikšķis Īslaicīgs, ritmisks, parasti pakluss, troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
spraukšķis Īslaicīgs, samērā ass troksnis, kas rodas, piemēram, kam lūstot, sprāgstot. Arī sprakšķis [1].
šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
šmauksts Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
blūkšķis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
lausks Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā. Koka plaisāšana stiprā salā.
sānistaba Istaba, kas atrodas (celtnes) sānu daļā. Arī blakusistaba.
stūristaba Istaba, kas atrodas celtnes stūrī.
vidusistaba Istaba, kas atrodas celtnes, tās daļas vidū, arī starp citām istabām.
priekšistaba Istaba, kas atrodas priekšā citām istabām. Priekšējā istaba.
dibenistaba Istaba, kas atrodas tālāk (no ieejas ēkā, dzīvoklī), istaba, kas atrodas aiz kādas citas.
asociācija Īstenības atspoguļojumu sakarība, kas rodas, ja kāds atspoguļojums ierosina citus.
dangāt Izbraukt vai izmīdīt tā, ka rodas dangas (1).
maestro Izcila šahista goda nosaukums (ārzemēs). Šahists, kam ir šāds nosaukums.
augstums Izcils stāvoklis. Situācija, kurā rodas šāds stāvoklis.
likt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.). Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), panākt, ka (tās) atrodas noteiktā stāvoklī.
papildizdevumi Izdevumi (naudas summas), kas rodas papildus iepriekš paredzētajiem izdevumiem.
Iziet sveikā Izglābties no soda, no nepatikšanām.
Klasiskā izglītība Izglītība, kuras pamatā ir sengrieķu un latīņu valodas un antīkās literatūras studijas.
atvieglojums Izjūta, kas rodas pēc atbrīvošanās no negatīva psihiska stāvokļa.
Rakstu valoda Izkopta, normēta valodas rakstības forma.
raksts Izkopta, normēta valodas rakstības forma.
magma Izkususi, ugunīgi šķidra, parasti silikātu, masa, kas rodas Zemes mantijā vai garozā un, lavas veidā nonākot Zemes virspusē, veido izvirduma iežus.
pavērst Izmainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
runāt Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.
izkārtot Izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (nodarbību, pasākumu u. tml.).
apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml. Nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
urdīt Izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu, arī parādību, apstākļiem).
pārgarums Izrunas laiks (valodas skaņām), kas ir ilgāks nekā parasts pēc valodas likumiem.
pagarināt Izrunāt (skaņu) samērā ilgi, atbilstoši valodas likumiem.
saīsināt Izrunāt (skaņu) samērā īsi, atbilstoši valodas likumiem. Pārveidot garo skaņu par īso skaņu.
solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
pieprasīt Izteikt prasību, lai (kāds) ierodas un veic noteiktu darbu, uzdevumu.
runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā).
vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
spīts Izturēšanās, rīcība, kura krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kuras mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Psihisks stāvoklis, kas izpaužas šādā izturēšanās, rīcības veidā.
norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
ieveidot Izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu). Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums).
savilkt Izveidot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) atrodas izstieptā stāvoklī.
izlaist Izveidot (ko) tā, ka rodas palašinājums, pagarinājums (uz ārpusi, uz priekšu u.tml.).
savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
izrunāt Izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
nokare Izvirzījums (piemēram, klintij, krastam), kas atrodas kam pāri, parasti uz leju.
deguns Izvirzījums, izcilnis virs mutes (kur sākas elpošanas ceļš un atrodas ožas orgāna receptori).
ūdenszars Jauna vasa, kas rodas uz dažu augu veca, bezzaraina stumbra, galvenā zara un vēlāk kļūst par spēcīgu zaru, pazeminot stumbra kvalitāti.
atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties, par patstāvīgu augu.
Kā tas nāk? Jautā par to, kā kas notiek, rodas.
daļa Jebkura no sastāvdaļām, kas rodas, sadalot veselo.
amats Jebkurš kvalificēts darbs. Nodarbošanās. Profesija, arods.
jodūdeņradis Joda savienojums ar ūdeņradi.
jodūdens Joda šķīdums ūdenī.
vidusjoms Joms, kas atrodas celtnes vidusdaļā.
triecienjonizācija Jonizācija, kas rodas daļiņu sadursmē.
Radioaktīvais fons Jonizējošais starojums, kas rodas neatkarīgi no pētījamā jonizējošā starojuma avota.
Radioaktīvais fons Jonizējošais starojums, kas rodas neatkarīgi no pētījamā jonizējošā starojuma avota.
pretjons Jons, kura lādiņa zīme ir pretēja (piemēram, koloīda daļiņas, elektroda) virsmas lādiņa zīmei.
mala Josla (kādā platībā), kas atrodas pie (šīs platības) robežas. Josla, kas piekļaujas šai robežai.
robežjosla Josla, kas atrodas gar (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu vai uz tās.
starprinda Josla, kas atrodas starp augu rindām.
starpjosla Josla, kas atrodas starp, parasti divām, citām joslām.
vidusjosla Josla, kas atrodas, pastāv (kā) vidū.
šķirjosla Josla, kas šķir, nodala (ko).
Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta.
Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta.
Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas visu valstu kopējā rīcībā.
Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas visu valstu kopējā rīcībā.
pliozaurs Juras un krita perioda milzīgs, spēcīgs jūras rāpulis ar lielu galvu un samērā īsu kaklu.
Izgudrotāju tiesības Juridisko normu kopums, kas regulē personiskās un mantiskās attiecības, kuras rodas sakarā ar izgudrojumu un racionalizācijas priekšlikumu radīšanu un to izmantošanu.
noliegums Kā neeksistēšanas, arī nepatiesuma izpausme, ar valodas vienību, konstrukciju.
sānkabata Kabata, kas atrodas (apģērba gabala) sānu daļā.
augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
arodnieks Kāda aroda, kādas ražošanas nozares speciālists.
ārštats Kādā iestādē, uzņēmumā nodarbināto, bet štatā neietilpstošo darbinieku kopums.
Puķu valoda Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti, ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
grupa Kāda kolektīva locekļu vai organizācijas biedru sīkāks sadalījums (piemēram, pēc darba vai nodarbību specifikas vai vietas).
starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
runa Kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem. Šāda izklāsta fiksējums rakstveidā.
idioma Kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes.
izteikums Kādas (dabiskās vai mākslīgās) valodas teikums, ko aplūko no tā patiesuma vai modalitātes viedokļa.
apakšnodaļa Kādas (grāmatas, manuskripta u. tml.) nodaļas sīkāka iedalījuma vienība.
idiomātika Kādas valodas idiomu kopums.
grafika Kādas valodas rakstības līdzekļu kopums. Attieksmes starp kādas valodas rakstu zīmēm un fonēmu sistēmu.
Diplomātiskā pārstāvniecība Kādas valsts iestāde, kas atrodas citas valsts teritorijā, lai uzturētu ar tās valdību pastāvīgus sakarus.
kadrinieks Kadru daļas vai nodaļas darbinieks.
paiet Kādu, parasti samērā neilgu, laiku ierasties (kur, parasti regulāri, lai ko strādātu, mācītos, ar ko nodarbotos).
pakakle Kakla daļa zem zoda (cilvēkam). Arī pazode.
Diferenciālā zemes rente Kapitālisma apstākļos - uzvija virs vidējās peļņas, ko iegūst saimniecības, kuras atrodas labvēlīgākos ražošanas apstākļos.
Diferenciālā zemes rente Kapitālisma apstākļos - uzvija virs vidējās peļņas, ko iegūst saimniecībās, kuras atrodas labvēlīgākos ražošanas apstākļos.
Strādnieku aristokrātija Kapitālistiskajās zemēs - kvalificēto strādnieku daļa, kas atrodas privileģētos apstākļos.
finansists Kapitālists, kas nodarbojas ar liela mēroga naudas darījumiem.
Kara rētas Kara radītais posis, nodarītie zaudējumi.
Karā (arī kara) cirstās brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
Karā (arī kara) sistās (arī cirstās) brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
Karā (arī kara) cirstās brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
Karā (arī kara) cirstās brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
rezervists Karadienestam padota persona, kas neatrodas aktīvajā karadienestā.
vads Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no nodaļām vai grupām.
vaivads Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam). Vojevoda (1).
ārrindnieks Karavīrs, kas atrodas ārrindas dienestā.
vārīt Karsēt (ko, parasti vielu, vielu maisījumu) tā, ka (tas) kūst, pāriet visā savā tilpumā gāzveida agregātstāvoklī, (tam) veidojas vēlamās īpašības un (no tā) rodas vēlamais produkts.
šķirkārta Kārta, kas šķir, nodala (ko).
virssedze Kārta, slānis, kas atrodas, ko novieto (kam) virsū, uz kā.
noregulēt Kārtojot, pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, panākt, ka rodas (kas, piemēram, vēlamās attieksmes starp ko).
burtene Kaste ar nodalījumiem tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju ievietošanai.
sekcijkaste Kaste, kas sastāv no vairākiem nodalījumiem.
metropolīts Katoļu vai pareizticīgo arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks. Arhibīskapa goda tituls. Arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
osteoporoze Kaulu atrofija, kas rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos.
sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā). Soda ekspedīcijas vienība (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
kinopublicists Kinematogrāfists, kas nodarbojas ar kinopublicistiku.
dokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu uzņemšanā.
kinodokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā.
kinostudija Kinofilmu ražošanas uzņēmums. Celtne vai celtņu komplekss, kur atrodas šāds uzņēmums.
cirkorāma Kinosistēma, kurā ekrāns atrodas visapkārt skatītāju zālei.
izklabināt Klabinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms).
izklakšķināt Klakšķinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms).
Decimālā klasifikācija Klasifikācijas sistēma (bibliotēkās), kura balstās uz galveno nozaru iedalīšanu desmit pamatnodaļās ar desmit apakšnodaļām katrā.
izklaudzināt Klaudzinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms).
otrinieks Klaušu darbinieks (kājnieks), kam līdz ar zirdzinieku bija jāierodas muižā.
kājnieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga. Kājinieks.
kājinieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga. Kājnieks (3).
klavierstunda Klavierspēles nodarbība.
noklīst Klīstot, virzoties nodalīties (no citiem). Novirzīties (no ceļa) un pazaudēt (to).
aeroklubs Klubs, kas apvieno personas, kuras nodarbojas ar aviāciju vai interesējas par to.
Dūša netur Kļūst nelabi, rodas vemšanas sajūta (no kā).
slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī smakt (1).
noskaņoties Kļūt tādam, kam rodas noteikta (domu, jūtu, gribas) virzība, ievirze. Kļūt tādam, kam rodas noteikts izļūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
novīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
vīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstošas slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
stikloties Kļūt tādam, kam rodas stiklveida struktūra.
smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī slāpt (2).
sasilt Kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē.
sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
savīst Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
sabiezēt Kļūt tādam, kurā kādas sastāvdaļas atrodas tuvu cita pie citas (parasti par vielu).
nogurt Kļūt tādam, kurā mainīgu spriegumu ilgstošā iedarbībā rodas plaisas.
sprēgāt Kļūt tādam, kurā rodas garenas, sīkas brūces, piemēram, ārēja kairinājuma, slimības iedarbībā (par ādu). Kļūt tādam, kura ādā rodas šādas brūces (par ķermeņa daļām).
plaisāt Kļūt tādam, kurā rodas plaisa vai plaisas.
saplaisāt Kļūt tādam, kurā rodas vairākas, daudzas plaisas.
sprēgāt Kļūt tādam, kurā rodas, parasti sīkas, plaisas (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.).
sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
sprikstēt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Arī sprēgāt (2).
sasprēgāt Kļūt tādam, kura virsmā rodas vairākus, daudzas plaisas (piemēram, par priekšmetu, materiālu).
sapārsloties Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu). Sapārslot.
sapārslot Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu). Sapārsloties.
sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas rodas oksidēšanās produktu kārta.
kodeļa Kodaļa.
dvinga Kodīga, asa smaka, kas rodas, kam sadegot.
koksne Koka stumbra galvenā daļa - audi, kas atrodas starp kambiju un serdi, cietie audi koku vai krūmu zaros, saknēs.
kokskola Kokaudzētavas nodaļa, kurā audzē koku un krūmu stādus.
pirmkolektīvs Kolektīvs, kas veido (uzņēmuma, tā nodaļas, iestādes u. tml.) zemāko organizatorisko pamatvienību.
Nepilngadīgo (arī mazgadīgo) lietu komisija Komisija, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar nepilngadīgajiem (mazgadīgajiem) likumpārkāpējiem.
lopkopība Kompleksa lauksaimnieciskās ražošanas nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku izaudzēšanu un saimniecisku izmantošanu, lai no tiem iegūtu pārtikas produktus un izejvielas dažām rūpniecības nozarēm.
modulis Kompleksa skaitļa summas absolūtā vērtība. Attiecība starp kādas bāzes logaritmu un naturālo logaritmu. Veselo skaitļu atlikumu klašu skaits, kuri rodas dalīšanā ar noteiktu skaitli.
vingrinājums Konkrēta nodarbība prasmju, iemaņu pilnveidošanai, fiziskas vai psihiskas īpašības, spējas iegūšanai.
savienojums Kopums, kurā ietilpst divas vai vairākas valodas vienības.
Saules sistēma Kosmiskas telpas daļa, kurā ir Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas iedarbībā pastāvīgi atrodas šajā kosmiskās telpas daļā.
Radiācijas josla Kosmiskās telpas rajons, kurš atrodas ap planētu un kura ir liels elektriski lādētu daļiņu blīvums.
kvēlkrāsa Krāsa, kas rodas uz metāla virsmas, Ja to karsē.
krāsojums Krāsas tonis vai vairāku toņu kombinācija, kas rodas, ja ko krāso.
iekrāsojums Krāsas tonis, kas rodas, ko iekrāsojot.
ietonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
starptonis Krāsos tonis, kas krāsu spektrā atrodas starp diviem citiem toņiem.
baznīckrogs Krogs, kas atrodas pie baznīcas.
Krūšu kurvis Krūšu dobuma (nodalījuma) skelets.
Krūšu kurvis Krūšu dobuma (nodalījuma) skelets.
priekškrūtis Krūšu nodalījuma pirmais posms (posmkājiem).
kūniņa Kukaiņu attīstības stadija (starp kāpuru un imagini), kuras laikā tie atrodas apvalkā. Kukainis šādā attīstības stadijā.
kultūrvaloda Kultūras tautas valoda.
pēcaudzēšana Kultūraugu audzēšana citā vidē (ilga veģetācijas perioda beigu posma, pēc vēlas sējas).
kuļtrumulis Kuļaparāta detaļa, kas atrodas virs kuļkurvja un sastāv no vārpstas ar nostiprinātiem diskiem un gredzeniem.
muskuļkuņģis Kuņģa nodalījums (piemēram, putniem, sliekām), kur ar akmentiņu, smilšu palīdzību tiek saberzta rupjā barība.
virpuļkustība Kustība, kurā (šķidruma vai gāzes) neliela daļa ne vien atrodas virzē, bet arī rotē ap momentāno rotācijas asi.
paškustība Kustība, kuras avots, cēlonis ir pašā sistēmā, kas atrodas kustībā.
trīties Kustībā, pārvietojoties skart ko tā, ka rodas berze (par priekšmetiem.). Berzties (1).
Brīvās krišanas paātrinājums Kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim brīvi krītot uz planētu no neliela augstuma vakuumā.
Brīvās krišanas paātrinājums Kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim krītot uz zemi no neliela augstuma vakuumā.
tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
uzbalsenis Kustīgs skrimslis, kas atrodas balsenes augšdaļā un rīšanas momentā aizklāj balsenes ieeju.
amats Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās - dažādu izstrādājumu, ražošana ar rokām, izmantojot vienkāršus darba rīkus.
meistars Kvalificēts strādnieks, kas nodarbojas ar kādu amatu. Kvalificēts amatnieks.
pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās.
holocēns Kvartāra perioda visjaunākais laika posms (no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām).
Reta ķemme Ķemme ar zariem, kas atrodas samērā atstatu cits no cita.
lode Ķermenis, kura visi virsmas punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
galva Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekam), kurā atrodas smadzenes.
vēders Ķermeņa daļa (posmkājiem), kas atrodas aiz krūtīm un (parasti) sastāv no segmentiem.
uzaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas virs astes.
paaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas zem astes.
vēderdaļa Ķermeņa daļa, kur atrodas vēders.
sirds Ķermeņa daļa, kurā atrodas šis orgāns, arī ķermeņa virsmas apvidus, zem kura atrodas šis orgāns.
bīde Ķermeņa deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
stiepe Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem iedarbojoties virzienā prom no ķermeņa.
liece Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
Mehāniskais līdzsvars Ķermeņa, fizikālas sistēmas stāvoklis, kurā tie atrodas miera stāvoklī attiecībā pret kādu atskaites sistēmu.
Mehāniskais līdzsvars Ķermeņa, fizikālas sistēmas stāvoklis, kurā tie atrodas miera stāvoklī attiecībā pret kādu atskaites sistēmu.
Organiskā analīze Ķīmijas nozare, kas nodarbojas ar organisko savienojumu sastāva un struktūras noteikšanu.
Ķēdes reakcija Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
Ķēdes reakcija ķīm., fiz Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
Kovalentā saite Ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
radons Ķīmiskais elements - radioaktīva inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā.
mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas atrodas organismā ļoti mazos daudzumos un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
lantanoīdi Ķīmiskie elementi, kas Mendeļejeva periodiskajā sistēmā atrodas aiz lantāna un ir līdzīgi tam pēc atomu elektronu čaulu uzbūves un ķīmiskajām īpašībām.
transaktinoīdi Ķīmiskie elementi, kuri ķīmisko elementu periodiskajā sistēmā atrodas aiz aktinoīdiem un kuru kārtas numurs ir lielāks par 103.
sāls Ķīmisks savienojums - kristāliska viela, kas rodas skābju un bāzu neitralizēšanā.
starpsavienojums Ķīmisks savienojums, kas rodas kādā norises starpposmā.
labskaņa Labskanība (parasti valodai).
Lauka laidars Laidars, kas atrodas atstatu no saimniecības ēkām.
Lauka laidars Laidars, kas atrodas atstatu no saimniecības ēkām.
atkala Laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
signāls Laikā mainīgs fizikāls lielums vai fizikālu lielumu kopums, kas atbilstoši noteiktam kodam satur un pārnes informāciju. Attiecīga zīme vai zīmju kopums.
Ziemas saulgrieži Laika moments, kad saule atrodas akliptikas galējā dienvidu punktā.
Vasaras saulgrieži Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu punktā, t. i., 90° attālumā no pavasara punkta.
saulstāvji Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā. Saulgrieži (1).
saulgrieži Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā. Saulstāvji.
stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība. Mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi. Mācību stunda.
Mācību stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē.
Karbīda lampa Lampa, kurā deg acetilēns, kas rodas, ūdenim iedarbojoties uz kalcija karbīdu.
Karbīda lampa Lampa, kurā deg acetilēns, kas rodas, ūdenim iedarbojoties uz kalcija karbīdu.
Plūksnaina lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi atrodas cits citam pretī (piemēram, ozola lapa).
Plūksnaini šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, pienenes lapa).
Plūksnaini salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm, kuras atrodas pie galvenās ass aptuveni viena otrai pretī (piemēram, maijrozītes lapa).
mezofils Lapas mīkstums, ko veido pamataudi, kuri atrodas starp augšējo un apakšējo epidermas slāni.
pielape Lapas plātnes izaugums, kas atrodas pie lapas pamata un sākumā aizsargā jaunās lapas.
kāts Lapas sastāvdaļa, kas savieno lapu ar stumbru. Stumbra atzarojums, uz kura atrodas zieds. Stublājs, tievs stumbrs.
saulsardzene Lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni.
latīnists Latīņu valodas speciālists.
Vidus dialekts Latviešu valodas dialekts, kas ir literārās valodas pamatā un ko runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
Kursiskās izloksnes Latviešu valodas izloksnes, kurās ir kuršu valodas iezīmes.
Zemgaliskās izloksnes Latviešu valodas izloksnes, kurās ir zemgaļu valodas iezīmes.
lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
laukstrādnieks Lauksaimniecībā nodarbināts algots strādnieks (feodālismā, kapitālismā).
sienaugša Lauksaimniecības celtnes (piemēram, kūts, klēts) telpa, kas atrodas starp griestiem un jumta segumu un ko izmanto siena glabāšanai.
zemnieks Lauku iedzīvotājs, kas nodarbojas ar zemkopību.
sēta Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas. Lauku sēta.
Lauku sēta Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ražošanas un dzīvojamās ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas.
Lauku mājas Lauku saimniecība, kas atrodas privātīpašumā.
Lauku mājas Lauku saimniecība, kas atrodas privātīpašumā.
priekšlaukums Laukums, kas atrodas (kā, parasti celtnes) priekšā.
šķērsleņķi Leņķi, kas rodas, ja divas taisnes krusto trešā taisne.
pretleņķis Leņķis, kas daudzstūrī atrodas pretī citam šī daudzstūra leņķim vai malai.
bufete Lete vai galds (ēdnīcā, sarīkojumu telpā u. tml.), uz kura novieto pārdodamos ēdienus un dzērienus.
Lībiskais dialekts Lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā.
divplāksnis Lidaparāts, kuram ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra.
aviators Lidotājs. Aviācijā nodarbināts cilvēks.
berzenis Līdzskanis, kuru izrunājot mutes dobums stipri sašaurinās un, izelpojamam gaisam cauri plūstot, rodas troksnis.
noliegties Liedzoties neatzīties (nodarījumā, pārkāpumā u. tml.).
izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, attiecīgi nodarbinot, pārbaudīt (parasti cilvēku, viņa spēju piemērotību kādam uzdevumam).
kartons Liela formāta palīgzīmējums - mets uz Joda papīra (parasti krāsās) atbilstoši (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem.
monopols Liela kapitālistu apvienība (piemēram, kartelis, sindikāts, trests, koncerns), kas rodas, koncentrējoties ražošanai un kapitālam.
seiša Liela perioda stāvvilnis noslēgtās ūdenstilpēs (jūrās, ezeros, līčos).
Kontinentālā sala Liela sala, kas atrodas tuvu kontinentam (piemēram, Grenlande).
lauks Lielāka platība, kurā kas atrodas, kuru kas veido. Arī klajums.
iniciālis Lielāks, parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts, vārda pirmais burts (iespieddarba nodaļas vai rindkopas sākumā).
sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai ir saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
nasta Liels (kā) daudzums, kas atrodas (kam) virsū, karājas (pie kā).
straume Liels (priekšmetu) kopums, kas atrodas kustībā, virzībā.
šūpotnis Liels, balts vai dzeltens tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies.
leduskalns Liels, no Iedaļa atlūzis ledus blāķis, kas peld vai ir uzsēdies uz sēkļa (parasti okeānā, jūrā) un kam lielākā daļa atrodas zem ūdens. Aisbergs.
mokas Liels, parasti lieks, darbības laika patēriņš. Tas, ar ko daudz, bet veltīgi jānodarbojas.
Galīgs lielums Lielums, kas atrodas noteiktās robežās.
Galīgs lielums Lielums, kas atrodas noteiktās robežās.
Tehniskās zinātnes Lietišķās zinātnes, kas pētī darba objektus, darba paņēmienus, norises, kuras rodas darba procesā, tehnikas attīstības likumsakarības un tendences, kā arī tās efektīvākās izmantošanas iespējas.
šviks Lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
tinkšķ Lieto, lai atdarinātu augstu, dzidru skaņu, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
blākš Lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
būkš Lieto, lai atdarinātu dobju, apslāpētu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko vai arī kam sprāgstot.
plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
švirkst Lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
šņikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
šņaku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
šņiku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
brikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko. Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls.
krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls. Krauks.
skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakš.
blakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
kripš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum.
bliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
puk Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, mehānismam.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakš.
klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakt.
klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikš.
klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikt.
kliks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Klikš. Klikt.
šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
šņāks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež, kož.
krapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
blūkš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
klabu Lieto, lai atdarinātu īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, kas rodas, piemēram, cietam priekšmetam piesitoties pie kā cieta, atsitoties pret ko cietu.
kling Lieto, lai atdarinātu paaugstu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
plīkš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pak.
pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
paks Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
klang Lieto, lai atdarinātu pazemu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
plunkšķ Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
klap Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
klip Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
klapu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli.
klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli.
dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni (kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot).
brīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
brākš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
dipada Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas skrienot (parasti dzīvniekiem).
braku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brakšķot vai brikšķot.
briku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brikšķot vai brakšķot.
tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
čaku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1).
čiku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1).
bums Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
bradāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot.
tak Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
krapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
kripu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
blāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
knapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
knipu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
plākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
čurks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties.
pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
ik Lieto, lai norādītu, ka kas atrodas, notiek katrā nosauktajā vietā, telpas daļā vai pēc katras nosauktās telpas daļas, katra nosauktā attāluma.
kanceleja Lietvedības nodaļa (iestādē). Šīs nodaļas telpas.
izvietot Likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka (kur) novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
griezt Likt mainīt, panākt, ka maina virzienu vai atrašanās vietu, arī dodas kādā virzienā.
attriekt Likt, lai (cilvēks) ierodas (kur, pie kā u. tml.).
atsūtīt Likt, lai ierodas (kur, pie kā u. tml.).
atraidīt Likt, pavēlēt, lai atnāk, ierodas.
izoglosa Līnija, kas kartē rāda valodas parādības izplatību.
horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē. Apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.).
Riņķa līnija Līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
Riņķa līnija Līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
aploce Līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta. Riņķa līnija.
viduslīnija Līnija, svītra, kas atrodas (kā) vidū.
Literatūras kritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu analīzi, vērtēšanu. Literatūrkritika.
literatūrkritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu vērtēšanu. Literatūras kritika.
esesietis Loceklis hitleriskās Vācijas SS karaspēka sevišķajās vienībās, kas izpildīja soda un terora aktus.
Acs ābols Lodveida ķermenis, kas atrodas acs dobumā.
Acs ābols Lodveida ķermenis, kas atrodas acs dobumā.
sānlogs Logs, kas atrodas (kā) sānu daļā.
siet Lokot, tinot (kā) galus, stūrus u. tml., veidojot tajos, piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tam) rodas savstarpējs saistījums. Savstarpēji lokot, tinot (kā galus, stūrus u. tml.), veidojot (tajos), piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tiem) rodas savstarpējs saistījums.
slaucējs Lopkopis, parasti lauksaimniecības dzīvnieku fermā, kurš nodarbojas ar šo dzīvnieku (parasti govju) slaukšanu, arī ar to kopšanu.
ielūgt Lūdzot censties panākt, ka (kāds) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās).
salūgt Lūdzot panākt, ka (vairāki, daudzi) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās).
atlūgt Lūgt, lai ierodas (parasti ciemos).
izcūkot Ļauni izjokot (kādu), nodarot tīšu, ļaunprātīgu kaitējumu.
pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko). Valkāt (apģērba gabalu) tā, ka daļa (no tā) atrodas pāri (kam), pār (ko).
pieņemt Ļaut, lai (apmeklētāji) noteiktā laikā ierodas medicīniskā iestādē, un sniegt (tiem) medicīnisko palīdzību, konsultāciju.
pieņemt Ļaut, lai (piemēram, apmeklētājs) ierodas (parasti paredzētajā laikā, noteiktā nolūkā).
pieņemt Ļaut, lai (piemēram, viesi) ierodas, un rūpēties, gādāt (par viņiem).
Piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) Ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
Piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) Ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
nodriskāt Ļoti novalkāt, nolietot. Novalkāt, nolietot, līdz rodas driskas.
putekļi Ļoti sīkas cietvielu daļiņas, kas atrodas gaisā suspendētā stāvoklī.
skarbs Ļoti spēcīgs (piemēram, par vētru, negaisu). Tāds, kas var nodarīt postu.
nežēlīgs Ļoti spēcīgs, intensīvs, arī tāds, kas spēj nodarīt postu (par parādībām dabā).
bargs Ļoti spēcīgs. Tāds, kas var nodarīt postu (piemēram, par vētru, negaisu).
versifikācija Mācība par dzejas valodas ritma veidiem un valodas ritmisko uzbūvi.
daktiloloģija Mācība par skaņu valodas aizstāšanu (kurlmēmajiem) ar žestu valodu.
klātiene Mācības, kas saistītas ar regulāru nodarbību apmeklēšanu. Attiecīgā (mācību iestādes) nodaļa.
Mājas darbs Mācību darbs, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.
lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā pedagogs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
seminārs Mācību nodarbība, kurā dalībnieki noklausās un apspriež patstāvīgi sagatavotus referātus, ziņojumus.
brīvlaiks Mācību un nodarbību pārtraukums (mācību iestādēs) pēc noteikta mācību posma.
Mājas uzdevums Mācību uzdevums, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.
Mājas uzdevums Mācību uzdevums, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.
pārmācīt Mācīt vēlreiz, no jauna. Apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
izmācīt Mācot pilnīgi sagatavot (piemēram, kādam uzdevumam, arodam).
apmācīt Mācot sagatavot (kādam uzdevumam, arodam).
izmācīties Mācoties pilnīgi sagatavoties (piemēram, kādam uzdevumam, arodam), mācoties kļūt (par ko).
vērst Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
vērsties Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
taisīt Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka (sejai, tās daļām, arī balsij) rodas noteikta izteiksme.
regulēt Mainot sistēmas, iekārtas, elementa u. tml. darbību, panākt, ka (fizikālam lielumam) rodas vēlamā skaitliskā vērtība.
kaimiņmāja Māja, kas atrodas blakus vai netālu.
Stūra māja Māja, kas atrodas ielu krustojuma malā.
Stūra māja Māja, kas atrodas ielu krustojuma malā.
šīmāja Māja, kurā atrodas, dzīvo runātājs.
Vaku grāmatas Maksātāju saraksti ar izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu.
daiļliteratūra Mākslas veids, kurā dzīves tēlainā atspoguļojuma līdzeklis ir valoda.
kritika Mākslas zinātņu nozare, kas nodarbojas ar sava laika mākslas darbu, tās procesu analīzi un vērtēšanu.
esperanto Mākslīga starptautiska valoda.
mašīnvaloda Mākslīga valoda komunikācijai ar automātiem.
linkoss Mākslīga valoda, ko veido matemātiskas zīmes un kas paredzēta sakariem ar citu planētu iedzīvotājiem.
studija Mākslinieka darbnīca (parasti mācību nodarbībām).
gobelēnists Mākslinieks, kas nodarbojas ar gobelēnu aušanu. Gobelēnu aušanas speciālists.
metālkalējs Mākslinieks, kas nodarbojas ar metālkalšanu.
pinējs Mākslinieks, kas nodarbojas ar pinumu darināšanu. Pīšanas speciālists.
lejasmala Mala (teritorijā), kas atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
sānmala Mala, kas atrodas (kā) sānu daļā.
pretmala Mala, kas daudzstūrī atrodas pretī citai šī daudzstūra malai vai šī daudzstūra leņķim
rīkļurāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļu rāvējs.
Rīkļu rāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļurāvējs.
Rīkļu rāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļurāvējs.
pašmasa Masa, kāda piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli. Miera stāvokļa masa.
nožuvums Masas zudums, kas rodas žūšanas procesā.
redakcija Masveida informācijas līdzekļu sistēmas iestāde vai šādas iestādes nodaļa, kuras uzdevums ir sagatavot, arī vākt materiālus laišanai klajā. Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde vai tās nodaļa.
mašīnbūvētājs Mašīnbūves speciālists. Cilvēks, kas ir nodarbināts mašīnbūvē.
Mata sakne Mata daļa, kas atrodas ādā.
Mata stiebrs Mata daļa, kas atrodas virs ādas.
Mata sīpols Mata daļa, kas atrodas zem ādas.
viens Matemātikā - veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
Matemātiskā analīze Matemātikas nozare, kas nodarbojas ar bezgalīgi mazu lielumu rēķiniem.
Matemātiskā analīze Matemātikas nozare, kas nodarbojas ar bezgalīgi mazu lielumu rēķiniem.
Teksta uzdevums Matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
Teksta uzdevums Matemātisks uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskā valodas tekstā.
vide Materiālā apkārtne, vieta, kurā kas atrodas.
starpslānis Materiāla, vielas u. tml. slānis, kas atrodas starp, parasti diviem, citiem (kā) slāņiem.
pirmorganizācija Mazākā (piemēram, partijas, organizācijas, apvienības) organizatoriskā vienība, kuras darbība parasti saistīta ar kādu uzņēmumu, tā nodaļu, iestādi, arī teritoriju.
vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
samazgāt Mazgājot, mazgājoties pieļaut, būt par cēloni tam, ka (parasti ūdenī) rodas kādu vielu piejaukumi.
paklibot Mazliet klibodams.
pieregulēt Mazliet regulējot, panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
iekārta Mēbeļu komplekts, kas paredzēts (noteiktai) telpai. Mēbeļu kopums, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā). Mēbeļu kopums un citi telpas priekšmeti, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā).
narkoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar narkomānijas, toksikomānijas un alkoholisma profilaksi un ārstēšanu.
Slīdes berze Mehāniska berze, kas rodas, ķermeņiem slīdot vienam gar otru.
saķere Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru.
berze Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru. Ārējā berze.
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļā) rodas savainojums.
Meklēt kā mazo nazīti (arī adatiņu) Meklēt ko grūti atrodamu.
Meklēt kā mazo nazīti (arī adatiņu) Meklēt ko grūti atrodamu.
Meklēt kā mazo nazīti (arī adatiņu) Meklēt ko grūti atrodamu.
skiti Melnās jūras ziemeļu piekrastes iedzīvotāji (no 7. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 3. gadsimtam), kuru valoda piederēja pie ziemeļirāņu valodu, grupas.
Putošā melnplauka Melnplauka, kurā grauda vietā vārpā rodas melna miltaina viela.
Putošā melnplauka Melnplauka, kurā grauda vietā vārpā rodas melna miltaina viela.
periselēnijs Mēness orbītas vai Mēness mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Mēnesim.
aposelēnijs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Mēness.
apogejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
perigejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Zemei.
Plaušu mēra forma (arī plaušu mēris) Mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas ar pilieniem gaisā.
Plaušu mēra forma (arī plaušu mēris) Mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas ar pilieniem gaisā.
Ādas buboņu mēra forma (arī buboņu mēris, septiskā mēra forma) Mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas caur ādu.
Mēra septiskā forma (arī ādas buboņu mēra forma, buboņu mēris) Mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas caur ādu.
atmērīt Mērījot atdalīt, nodalīt vai atzīmēt (kādu platību, daudzumu, skaitu).
komposts Mēslojums, kas rodas, sadaloties dažādām organiskām vielām, kad uz tām iedarbojas mikroorganismi.
grāte Metāla paliekas uz izstrādājuma virsmas, kuras rodas tehnoloģiskā procesa starpoperācijā.
Sinoptiskā meteoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu.
Sinoptiskā meteoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu.
sinoptika Meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu. Sinoptiskā meteoroloģija.
vējgāze Meža koku izgāšanās vēja iedarbībā. Vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja izgāzti koki.
vējlauza Meža koku lūzumi vēja iedarbībā. Vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki.
mežaparks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai.
Meža parks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai. Mežaparks.
Meža parks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai. Mežaparks.
tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par daļiņas pilno enerģiju.
Kvantu mehānika Mikrodaļiņu kustības teorija.
Kvantu mehānika Mikrodaļiņu kustības teorija.
Kvantu sistēma Mikrodaļiņu sistēma, kuras apraksta pēc kvantu mehānikas likumiem.
autoinspekcija Milicijas daļa (nodaļa), kas kontrolē automototransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību.
Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
graut Militārā darbībā iznīcināt (pretinieku), nodarīt zaudējumus (pretiniekam).
konkrēcijas Minerālu veidojumi, sakopojumi, kas rodas nogulumu iežos un kam parasti ir apaļa vai ieapaļa forma.
stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (konusu, stabu formā) uz alas grīdas, kuri rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
stalagnāti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi, kas karsta alās rodas, saplūstot stalaktītiem ar stalagmītiem.
Katla akmens Minerālvielu nogulsnējumi uz katlu sienām, kuri rodas, vārot ūdeni.
puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2 - 3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
tronis Monarha varas simbols - grezns, bagāti rotāts sēdeklis, parasti krēsls, kurš atrodas uz paaugstinājuma un uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā.
kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piemēram, par kādu nodarījumu, rīcību.
postfikss Morfēma, kas atrodas aiz vārda saknes (piemēram, piedēklis, galotne).
piedēklis Morfēma, kas atrodas starp vārda sakni un galotni.
mugurpuse Mugurkaulnieku ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja vēderpusei, apakšpusei.
mērija Municipālā pārvalde, ko vada mērs. Celtne, telpas, kur atrodas šī pārvalde.
Gludā muskulatūra Muskulatūra, kas atrodas, piemēram, iekšējo orgānu, asinsvadu sienās.
Gludie muskuļi Muskuļi, kas atrodas, piemēram, iekšējo orgānu, asinsvadu sienās.
parkinsonisms Muskuļu stīvums, kustību ierobežojums, palēnināšanās un trīce, kas rodas sakarā ar galvas smadzeņu bojājumu.
dervišs Musulmaņu mūks, kas klaiņo ubagodams.
izsaukt Mutvārdos vai rakstveidā aicinot, panākt, ka ierodas (no kurienes).
politinformācija Mutvārdu propagandā un aģitācijā - aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana: attiecīgā nodarbība: politiskā informācija.
Politiskā informācija Mutvārdu propagandā un aģitācijā - aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana. Attiecīgā nodarbība. Politinformācija.
klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
Naga sakne Naga daļa, kas atrodas ādā, tā augšanas zonā.
pusnakts Nakts vidus, laiks, kad saule atrodas viszemāk zem horizonta.
kase Naudas līdzekļi, kas atrodas (kādas iestādes, uzņēmuma, organizācijas) rīcībā.
portmonejs Naudas maks ar vairākiem nodalījumiem.
apgrozījums Naudas summas, līdzekļi, preces u. tml., kas atrodas apgrozībā.
attīstība Neatgriezeniska norise (dabā), kurā rodas kvalitatīvas izmaiņas.
berze Neatgriezenisku procesu kopums cietā ķermenī, kuri rodas, ķermeni deformējot. Iekšējā berze.
nedarbs Neatļauts, nosodāms (parasti bērnu) nodarījums.
liegties Neatzīties (nodarījumā, pārkāpumā u. tml.).
nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties vietā, kur meklē, arī kur bija atradies (par priekšmetiem). Pazust (1).
nozust Nebūt nekur sastopamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas atrodas nezināmā prombūtnē, arī ir aizgājuši bojā).
loža Nedaudziem cilvēkiem paredzēts norobežots nodalījums (parasti teātrī).
pabūt Neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā). Neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko.
pasēdēt Neilgu laiku sēdēt. Neilgu laiku (kur) uzkavēties, (kur) nodarboties (ar ko), parasti atrodoties sēdus stāvoklī.
padarboties Neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
paknibināt Neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
Neglābsies ne peles alā Nekur neizbēgs, neizvairīsies (no soda, atriebības u. tml.).
Neglābsies ne peles alā Nekur neizbēgs, neizvairīsies (no soda, atriebības u. tml.).
spilkums Neliela bļoda.
vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties).
ķīļbārdiņa Neliela ķīļveida zoda bārda. Ķīļbārda.
ķīļbārda Neliela ķīļveida zoda bārda. Ķīļbārdiņa.
tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim. Mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
malduguns Neliela, bāli zilgana liesma (purvainās vietās), kas rodas, degot purva gāzēm.
biktskrēsls Neliela, norobežota telpa (baznīcā), kurā atrodas garīdznieks, uzklausot grēksūdzi.
Mazās planētas Nelieli debess ķermeņi, kas kustas ap Sauli pa eliptiskām orbītām, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu.
Mazās planētas Nelieli debess ķermeņi, kas kustas ap Sauli pa eliptiskām orbītām, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu.
zieds Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu.
iedaļa Neliels iedalījums, nodalījums.
mala Nelikumīgs (par darbību, nodarbošanos, kam nav nepieciešamās atļaujas, arī noteiktas kvalifikācijas).
atraut Neļaut, kavēt darīt (ko) vai nodarboties (ar ko).
ēst Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas, nodarīt ļaunu (kādam).
bezdarbīgs Nenodarbināts, nekustīgs (parasti par locekļiem).
pliocēns Neogēna perioda otrā puse, kam ir raksturīga, piemēram, intensīva vulkāniskā darbība, jūru un kontinentu kontūru izveidošanās un dzīvības formu izmaiņas.
nepmanis Nepa perioda privātuzņēmējs, privāttirgotājs.
paraloģisms Nepareizs slēdziens, kas rodas, ja nav ievēroti pareizas domāšanas, loģikas likumi.
Pliekana (arī šķebīga) dūša Nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
Pliekana (arī šķebīga) dūša Nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
Šķebīga (arī pliekana) dūša Nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
propēns Nepiesātināts ogļūdeņradis, kas rodas naftas krekingā.
amatierisms Neprofesionāla nodarbošanās (parasti ar tehniku, sportu).
Saules pinums Nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
nepieskaitāmība Nespēja (psihiskas slimības dēļ) apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
tuvums Netāla apkārtne, vieta, kas atrodas tuvu (kam), arī neliels attālums.
lāsmojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem. Mainīgas nokrāsas spīdums.
lāsojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem. Mainīgas nokrāsas spīdums.
iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot. Durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
pārdurt Neviļus, negribēti radīt ar ko smailu, asu (priekšmetam) caurumu, bojājumu. Būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
pusmuiža No galvenās muižas nodalīta lauku lielsaimniecība.
sieksta No koka stumbra gabala veidots soda rīks kāju, roku ieslēgšanai.
dīglis No olšūnas attīstījies (cilvēka vai dzīvnieka) organisms, kamēr tas atrodas mātes organismā vai olā. Embrijs (1).
ledus No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
Difūzie miglāji No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidoti dažādas formas mākoņi, kurus apgaismo ļoti karstas zvaigzens, kas atrodas to tuvumā.
Difūzais miglājs No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidots dažādas formas miglājs, ko apgaismo ļoti karstas zvaigznes, kuras atrodas tā tuvumā.
klucis No šāda nogriežņa veidots soda rīks kāju, roku ieslēgšanai. Sieksta.
atdalījums No telpas, platības norobežota daļa, - nodalījums. Ierīkot pagrabā atdalījumu kartupeļiem.
noķeksēt Nodabūt, novilkt lejā, nost, parasti ar ķeksi vai tam līdzīgu priekšmetu.
aizgalds Nodalījums (kūtī) - parasti cūku, aitu, teļu novietošanai.
apcirknis Nodalījums (parasti klētī vai pagrabā graudu, miltu, sakņu u. tml.) uzglabāšanai.
steliņģis Nodalījums (piemēram, stallī, kūtī), kas, parasti, ir paredzēts vienam dzīvniekam.
atšķelt Nodalīt ar pauzēm, uzsvērt (runas daļas).
Novilkt robežu Nodalīt kādus cilvēkus no citiem (piemēram, pēc to stāvokļa sabiedrībā).
Novilkt robežu Nodalīt kādus cilvēkus no citiem (piemēram, pēc to stāvokļa sabiedrībā).
nošķirt Nodalīt savrup, nodalot iekļaut atsevišķā grupā.
nodot Nodalīt, iedot (ierobežotā daudzumā, parasti pārtikas produktus).
nogriezt Nodalīt, nošķirt (no kā).
nomaldīties Nodalīties (no citiem) un pazaudēt (tos).
sastāties Nodalīties no šķidruma (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nošķelties Nodalīties savrup (piemēram, no kādas grupas).
nošķirties Nodalīties savrup.
nogrupēties Nodalīties savrupās grupās.
atšķirties Nodalīties, nošķirties savrup (no citiem).
nogabals Nodalīts (zemes, meža) gabals.
kase Nodaļa (iestādē, uzņēmumā, organizācijā) naudas izmaksai, iemaksai, uzglabāšanai. Nodaļa (iestādē, uzņēmumā) biļešu pārdošanai. Telpa, kur atrodas šāda nodaļa.
darbvedība Nodaļa (iestādē, uzņēmumā), kur veic šo darbu. Šīs nodaļas telpas.
ekspedīcija Nodaļa (iestādē), kas pieņem vai nosūta dokumentus, preces u. tml.
reģistratūra Nodaļa (iestādē), kur veic (kā) reģistrāciju.
sektors Nodaļa (organizācijā, iestādē u. tml.) ar noteiktu specializāciju. Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktu specifiku.
hronika Nodaļa (periodiskajos izdevumos), kurā ievieto ziņojumus, parasti par ikdienas dzīves notikumiem.
palīgnodaļa Nodaļa (piemēram, iestādē), kas palīdz nodrošināt (tās) galveno uzdevumu veikšanu.
kantoris Nodaļa (piemēram, rūpnīcā, iestādē), kas nodarbojas ar administratīviem, lietvedības u. tml. jautājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
grāmatvedība Nodaļa (uzņēmumā, iestādē), kas veic saimniecisko darījumu uzskaites un kontroles funkcijas.
filiāle Nodaļa (uzņēmumam, iestādei), kas darbojas citā vietā nekā (uzņēmuma, iestādes) centrs.
dziedājums Nodaļa eposā.
sekretariāts Nodaļa, arī orgāns (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko un izpildu darbu. Šādas nodaļas, arī orgāna darbinieku kopums. Telpa, celtne, kurā darbojos šāda nodaļa, arī orgāns.
iespiestuve Nodaļa, cehs (tipogrāfijā), kur veic iespiešanu.
sekcija Nodaļa, daļa, apakšnodaļa (piemēram, iestādē, organizācijā, biedrībā).
iecirknis Nodaļa, nodalījums, posms.
aģentūra Nodaļa, pārstāvniecība (kādā iestādē).
nodarbe Nodarbība (2).
mācāmstunda Nodarbība (parasti internātskolā, pagarinātās dienas skolā), kurā skolēni gatavo mājas uzdevumus.
treniņš Nodarbība (zirga) iebraukšanai vai ielādei, (tā) gatavošanai sacensībām.
papildnodarbība Nodarbība, kas notiek papildus iepriekš paredzētajām nodarbībām.
mēģinājums Nodarbība, kurā atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpilda (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
izprieca Nodarbība, pasākums, kura mērķis ir izklaidēšanās, patīkama aktīva atpūta.
skola Nodarbību kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē.
Dienas režīms Nodarbību sadale visai diennaktij.
Dienas režīms Nodarbību sadale visai diennaktij.
Stāvēt prātā Nodarbināt domas. Būt atmiņā.
aizņemt Nodarbināt, būt nodarbinātam (tā, ka neatliek laika nekam citam, vai arī tā, ka nejūt, kas notiek apkārt).
aizņemt Nodarbināt, lietot (mašīnu, ierīci, dzīvnieku), padarot citam nolūkam šai laikā neizmantojamu.
profesionālisms Nodarbošanās (ar ko) kā ar profesiju (pretstatā amatierismam).
rūpals Nodarbošanās ar kādu amatu, balstoties uz pilsoņu individuālo darbu (piemēram, sīksaimniecībā, mājamatniecībā, lauku sīkražošanā, sadzīves pakalpojumu sniegšanā).
pašdarbība Nodarbošanās ar kādu mākslas veidu no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
kinoamatierisms Nodarbošanās ar kinomākslu no pamatdarba brīvajā laikā, bez materiālas atlīdzības.
kukuļniecība Nodarbošanās ar kukuļu (3) došanu vai ņemšanu.
makšķerniecība Nodarbošanās ar makšķerēšanu.
prostitūcija Nodarbošanās veids (sievietei) - iesaistīšanās par samaksu dzimumattiecībās.
nodarbība Nodarbošanās, lietderīga darbība, ko kāds veic. Arī darbs (2).
interese Nodarbošanās, nozare, kam pievērš sevišķu uzmanību.
piekopt Nodarboties (piemēram, ar kādu amatu), piedalīties (kādā pasākumā).
kopt Nodarboties (piemēram, ar kādu amatu).
smērēties Nodarboties ar ko nepatīkamu, neizdevīgu, arī piedalīties nepatīkama, neizdevīgā pasākumā.
muzicēt Nodarboties ar mūziku, spēlējot kādu instrumentu, dziedot. Atskaņot skaņdarbu.
spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (1).
spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (2).
sportot Nodarboties ar sportu.
tirgoties Nodarboties ar tirdzniecību. Uzturēt tirdznieciskus sakarus.
dziedāt Nodarboties ar vokālo mākslu.
nodzenāt Nodarināt (koku, zarus).
apkaunot Nodarīt kaunu, negodu.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) - par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (piemēram, bojājot, iznīcinot).
gremdēt Nodarīt ļaunu, kaitēt (kādam).
Griezt makā (robu) Nodarīt materiālus zaudējumus.
Iegriezt makā (robu) Nodarīt materiālus zaudējumus.
(Ie)griezt makā (robu) Nodarīt materiālus zaudējumus.
aiztikt Nodarīt pāri (fiziski), nodarīt ļaunu. Aizskart.
Nodarīt (arī padarīt) gauži Nodarīt pāri.
Padarīt (arī nodarīt) gauži Nodarīt pāri.
darīt Nodarīt, izdarīt (kādam ko sliktu).
padarīt Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu).
iesūtīt Nodot ar kāda starpniecību (tam, kas atrodas izolētās telpās, izolētā vietā).
nonīkt Nodzīvot bezdarbībā, arī bez pietiekamas nodarbinātības (visu laikposmu).
aiznest Nogādāt (ziņas), izplatīt (valodas).
Saraustīt gabalos Nogalināt (parasti nāvessoda izpildē), raujot, stiepjot notiesātā ķermeni.
lūžņa Nolauztu zaru, koku kopums. Vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku.
prepozitīvs Nomena locījums, ko galvenokārt lieto savienojumā ar prievārdu (piemēram, latviešu valodas instrumentālis).
aizvainot Noniecināt, nonievāt (kāda goda, lepnuma u. tml. jūtas).
uz Norāda to, kam virsū, kura virsmas tuvumā (kas) atrodas.
starp Norāda uz (cilvēku) kopumu, kurā (kāds) atrodas, notiek kāda darbība, eksistē kāds stāvoklis.
starp Norāda uz (kā, parasti viendabīga) kopumu, kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, ir uztverams.
starp Norāda uz (telpas, teritorijas) vietu, objektu, kuru ierobežo divas citas (telpas, teritorijas) vietas, divi citi objekti un kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, notiek kāda darbība, norisinās kāds process.
te Norāda uz cilvēku kopu, vidi, kurā kāds atrodas, kas notiek.
tepat Norāda uz cilvēku kopu, vidi, kurā kāds atrodas, kas notiek.
vēl Norāda uz laikposmu, kopš kura kas pastāv, atrodas (kur).
tur Norāda uz nenosauktu vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja. Pretstats: šeit, te [1] (1).
šepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura ir tam tuvu. Šeit.
te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Šeit. Pretstats: tur (1).
tepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Te [1] (1).
šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Te. Pretstats: tur.
tā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu stāvokļa pazīmi, kvalitāti, apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kādā (kāds) atradās, nokļūst, kāda (kas) atrodas, izveidojas.
priekš Norāda uz objektu, kura priekšā (kas) atrodas.
viņpus Norāda uz objektu, salīdzinājumā ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, vērotāja).
taipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja).
šaipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam).
zem Norāda uz objektu, vietu, apakš kura vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris.
zem Norāda uz objektu, vietu, lejpus kuras kas atrodas, notiek, noris. Arī pie (1).
pie Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kurā (kāds) atrodas, nonāk.
zem Norāda uz stāvokli, apstākļiem, kādos kāds atrodas, norāda, kam kas ir pakļauts, kā vadībā kas norisinās, īstenojas.
klāt Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir tur, kur kas notiek, norisinās. Norāda uz stāvokli, kad (kāds) piedalās (kādā norisē, pasākumā), atrodas (kur, pie kā).
pretī Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas (kam) tieši priekšējā pusē.
nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas kur tālāk, ne tieši līdzās, blakus.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālāk par citiem (noteiktā attālumā) no kā.
projām Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālu (no kā); norāda uz stāvokli, kad (kas) ir attālinājies, attālināts (no kā).
virsū Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri).
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atrisis, atrodas izklaidus.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir zaudēts, nav vairs atrodams, arī atgūstāms.
klāt Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir, atrodas (pie kā), kopā (ar ko).
pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā kas atrodas, uzturas, ir novietots.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kura otrā malā, pusē kas notiek, atrodas.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas (kas) norisinās, atrodas, novietojas, tiek novietots.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), virs kura (kas) norisinās, atrodas, neskarot (tā) virsmu.
pie Norāda uz to, ar kura audzināšanu, kopšanu (kāds) nodarbojas.
apkārt Norāda uz to, kas atrodas lokveidā.
no Norāda uz to, kurš atrodas noteiktā attālumā un attiecībā pret kuru (kam) ir kāds stāvoklis telpā.
priekšā Norāda uz tuvāko vietu, kas atrodas kustības, arī skatiena virzienā.
pa Norāda uz vienību, kas rodas, ja dala kādu grupu, kopumu, arī uz vienībām, kas veido kādu grupu, kopumu.
virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras, augstāk par kuru kas atrodas, ir novietots, noris.
pa Norāda uz vietu (teritoriju, platību), kurā (ko) virza, (kas) virzās, atrodas viscaur, izkliedētā veidā.
līdz Norāda uz vietu, kura atrodas noteiktā attālumā no kā.
starp Norāda uz vietu, kuru ierobežo divas dzīvas būtnes, divi priekšmeti un kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
pret Norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī (kas) atrodas, ir vērsts, kam pretī (kas) virzās, tiek virzīts.
apakš Norāda uz vietu, zem kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek vai virzās. Zem.
tur Norāda uz, parasti iepriekš minētu, vietu, vidi, kur kas atrodas, noliek.
iekš Norāda vietu, kur kas atrodas vai uz kurieni kas virzās.
aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas atrodas vai noris.
aiz Norāda vietu, robežu, ārpus kuras kas atrodas, noris.
priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots kā (piemēram, celtnes, telpas, priekšmeta) tuvumā, priekšpusē.
otrpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek otrā pusē, salīdzinot ar ko citu.
vienpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek vienā pusē, salīdzinot ar ko citu.
priekš Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, ir novietots cilvēka acu priekšā, cilvēka priekšā.
priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās, notiek kā, piemēram, rindas, gājiena, grupas sākumā, priekšgalā, priekšpusē (skatoties no mugurpuses).
tālums Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris samērā tālu.
virs- Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris virs salikteņa otrajā daļā nosauktā.
nost Norāda, ka (kas) ir, atrodas tālāk (no kā), ne tieši līdzās, blakus.
priekšā Norāda, ka (kas) noris, atrodas ķermeņa priekšējā pusē.
priekšā Norāda, ka (kas) notiek, atrodas, novietojas, (ko) novieto pie (cilvēka, dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā.
tūlīt Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam). Tūliņ (2).
tūliņ Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam). Tūlīt (2).
virsū Norāda, ka (kas) virzās, (ko) virza tā, ka (tas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri).
sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur. Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) izveido kādu kopumu.
ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto iesāk, ievada (ko). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sākumā.
gar Norāda, ka kas atrodas līdztekus kam.
ārpus Norāda, ka kas atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu, neatkarīgi no kā.
zem- Norāda, ka kas atrodas, noris, notiek zem salikteņa otrajā daļā nosauktā.
iekšpus Norāda, ka kas atrodas, notiek (priekšmeta, telpas) iekšpusē.
ārpus Norāda, ka kas atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.) Norāda, ka kas virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
pie Norāda, ka kas atrodas, veic kādu darbību, ir novietots, novietojies cits citam cieši blakus, ļoti tuvu, ka ko novieto citu pie cita, ļoti tuvu.
pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam pretī, pretējā virzienā vai ka nosauktajā stāvoklī kāds atrodas kam pretī.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie robežas (1).
pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē, mugurpusē.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu daļa, pusē, malā, arī (kam) blakus.
kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas blakus vai netālu (attiecīgajā teritorijā).
blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam ļoti tuvu, līdzās, ir pats tuvākais.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas pretī, pretējā virzienā kam līdzīgam. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, noris kam pretējā virzienā.
priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas priekšā kam līdzīgam, ir priekšējais.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp kā (piemēram, ceļa, maršruta) sākuma un beigu punktu un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko (piemēram, starp, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem) un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas (1), gar robežu, veido, arī apzīmē robežu.
iekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas vai notiek kur iekšā, kā iekšpusē.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
zem- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko.
dziļum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, noris, tiek izmantots dziļi zemē vai ūdenī.
vidus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv (kā) vidū (1).
tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris samērā lielā attālumā.
šķērs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris šķērsām (kam), šķērsvirzienā.
augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais ir saistīts ar triecienu (1), rodas trieciena rezultātā.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vienots telpā, atrodas tieši blakus.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rodas saskarē, saistījumā (ar ko).
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir ieradies tur, kur atrodas pašlaik.
pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās kam pretī, pretējā virzienā vai atrodas kam pretī.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā liels šķērsgriezums.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums.
starp- Norāda, ka starp salikteņa otrajā daļā nosaukto kas atrodas, pastāv, noris telpā vai laikā.
virsū Norāda, ka, kādam (cilvēkam vai dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
ap Norāda, kam kas atrodas vai virzās apkārt.
aiz Norādot vietu, kuras aizmugurē priekšmets atrodas, izsaka šī priekšmeta pazīmi.
plūdi Norise, kurā (kas, parasti nevēlams) rodas ļoti lielā daudzumā. Ļoti intensīva (kā, parasti nevēlama) norise.
samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (parasti salīdzinājumā ar šāda stāvokļa traucējumiem, piemēram, slimības, traumas gadījumā).
Novilkt robežu Norobežot, nošķirt, nodalīt (parasti parādības sabiedrībā).
Novilkt robežu Norobežot, nošķirt, nodalīt (parasti parādības sabiedrībā).
infarkts Norobežota atmirušu (orgāna) audu kopa, kas rodas nepietiekamas asins pieplūdes dēļ.
kasta Noslēgta sabiedrības grupa (piemēram, Indijā), ko vieno noteikta nodarbošanās un priekšstats par kopēju izcelšanos.
nelāgums Nosodāms nodarījums. Nepatikšanas.
grēks Nosodāms nodarījums. Noziegums. Arī netikums.
Iesēsties prātā Nostiprināties atmiņā. Ļoti nodarbināt psihi (par domu, ideju u. tml.).
Nošķirt (arī atšķirt) aunus no avīm Nošķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem. II Norobežot, nodalīt (parasti platību, telpu ar sētu, sienu u. tml.).
atcelt Noteikt, paziņot, ka nenotiks (referāts, nodarbības u. tml.).
statuss Noteikts stāvoklis, kāds piemīt (piemēram, indivīdam, parādībai), kādā (tie) atrodas.
ritms Noteiktu, savstarpēji līdzīgu valodas vienību sistēmiska, samērīga secība (tekstā).
sodāmība Notiesāšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā vainīgajam pēc soda izciešanas.
robežnovads Novads, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
hospitēt Novērot (parasti nodarbībā mācību iestādē) kontroles vai pieredzes apmaiņas nolūkā.
izveidot Novietojoties, sagrupējoties panākt, ka rodas (piemēram, rinda, aplis).
pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus). Padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
pārlaist Novietot, izveidot (ko, piemēram, materiālu, detaļu) tā, ka (tā) daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
genocīds Noziedzīgi rasistu nodarījumi, kuru mērķis ir iznīcināt nacionālu, etnisku, rases vai reliģisku (cilvēku) grupu (fiziski vai bioloģiski) vai tās kultūru.
recidīvs Nozieguma atkārtota izdarīšana (parasti pēc soda izciešanas par līdzīgu noziegumu vai izbēgšanas no soda izciešanas vietas).
kompozīcija Nozieguma un soda izpirkuma maksa.
pamatīgs Nozīmīgs, lietderīgs (piemēram, par nodarbošanās veidu).
vilkt Ņemt, virzīt ārā, laukā (ko, kas atrodas iekšā, arī ko iestiprinātu, iedzītu).
terms Objekta apzīmējums ar matemātikas valodas līdzekļiem.
parlamentārs Oficiāla persona, ko viena no karojošām pusēm pilnvarojusi sarunām ar otru karojošo pusi un kas sarunu vešanai dodas pāri frontes līnijai.
apbalvojums Oficiāls atzinības vai pateicības izteikums (pasniedzot balvu vai citu atzinības zīmi vai arī piešķirot goda nosaukumu).
ogulājs Ogaugu cers, krūms. Ogaugu audze. Vieta, kur atrodas ogaugu audze.
glukoze Ogļhidrāts, kas atrodas augu un dzīvnieku organismā. Glikoze.
glikoze Ogļhidrāts, kas atrodas augu un dzīvnieku organismā. Glukoze.
karbonāts Ogļskābes sāls (piemēram, soda, potaša).
supralitorāle Okeāna, jūras piekrastes zona, kas atrodas uz okeāna, jūras un sauszemes robežas virs maksimālā paisuma līmeņa.
plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
kontroktāva Oktāva, kas muzikālajā skalā atrodas starp lielo oktāvu un subkontroktāvu.
ragviela Olbaltumviela (ar samērā lielu sēra saturu), kas rodas ādas epidermas šūnās un ir pamatā visiem cilvēku un mugurkaulnieku dzīvnieku epidermas veidojumiem (matiem, spalvām, ragiem, nagiem, zvīņām u. tml.).
pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību. Aizsargviela. Antiviela. Imūnviela.
antiviela Olbaltumviela, kas rodas, dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību. Aizsargviela.
urīnviela Olbaltumvielu maiņas galaprodukts, kas atrodas asinīs, siekalās, limfā, pienā un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem. Attiecīgā sintezētā viela.
magnetooptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izstarošanu, izplatīšanos un absorbciju ķermeņos, kas atrodas magnētiskajā laukā.
regālija Ordenis, medaļa, goda zīme.
ribosoma Organella, kas atrodas šūnas plazmā un sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu.
Runas orgāni Orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene).
Runas orgāni Orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene).
pienskābe Organiska skābe - biezs, bezkrāsains šķidrums, kas rodas pienskābās rūgšanas procesā.
esteris Organiska viela, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābei.
nogulas Organisko un neorganisko vielu sakopojums, kas rodas fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu rezultātā un parasti ir ģeoloģiski jauns veidojums.
ogle Organisko vielu sadalīšanās produkts, kas rodas, piemēram, degšanas, atūdeņošanas procesā.
jodoforms Organisks joda savienojums - dzelteni kristāli ar īpatnēju smaku (antiseptisks līdzeklis).
skatols Organisks savienojums - olbaltumvielu pūšanas produkts, kas atrodas fekālijās un rada tām raksturīgo smaku.
saistaudi Organisma audi, kas atrodas visos orgānos, kā arī saista tos savā starpā, ietver nervus un asinsvadus.
kodols Organisma šūnas sastāvdaļa, kas atrodas protoplazmā.
rezervuārs Organisms, kurā atrodas slimības izraisītāji (vīrusi, baktērijas, vienšūņi, helminti) un kurš var tos izplatīt uz citu organismu, izraisot tā saslimšanu.
palīgamats Organizācija, kas feodālisma laikā apvienoja Rīgā tirdzniecības preču transportā nodarbinātos.
atsevišķs Organizatoriski nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām).
veidot Organizējot, dibinot panākt, ka rodas (piemēram, kolektīvs, sabiedrisks institūts).
izveidot Organizējot, nodibinot panākt, ka rodas (piemēram, kolektīvs, sabiedrisks institūts). Būt par cēloni tam, ka rodas (kas) sabiedrībā.
automātisms Orgānu spēja darboties tādu stimulu ietekmē, kuri rodas pašā orgānā.
priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas pielāgota kuģu enkurvietai, iekraušanai un izkraušanai. Viena no divām pāra ostām, no kurām priekšējā atrodas tuvāk jūrai, bet galvenā - netālu no upes ietekas jūrā.
šmīksts Paass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
vilnis Pacēlums, kas rodas ūdens virsmā svārstību kustības rezultātā.
latviskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku latviešu valodas uzbūvei, sistēmai. Padarīt latvisku vai latviskāku.
vāciskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku vācu valodas uzbūvei, sistēmai. Padarīt vācisku vai vāciskāku.
klunkšķis Padobjš guldzošs troksnis, kas rodas, šķidrumam strauji līstot no pudeles vai atsitoties pret trauka malām.
Padomju gvarde Padomju Armijas daļas, kurām Lielā Tēvijas kara laikā piešķirts goda nosaukums «gvarde».
alveola Padziļinājums, iedobums žoklī, kur atrodas zoba sakne.
kučieris Pajūga vadītājs. Cilvēks, kas nodarbojas ar pajūga vadīšanu.
pakaļpīķis Pakaļgala nodalījums (kuģim).
lēkts Pakāpeniska (parasti saules) parādīšanās virs horizonta. Gaisma, kas rodas, parādoties (parasti saulei) virs horizonta.
griezties Pakāpeniski pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) - par laika posmu, laika apstākļiem.
plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
pakšķis Pakluss, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko.
pakšķis Pakluss, īslaicīgs, ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties iekārtām, ierīcēm.
regulēt Pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, arī režīmam, panākt, ka (tam) rodas vēlamās īpašības, ka (tas) norisinās vēlamā veidā.
noplaucēt Pakļaujot (piemēram, augus, augļus) karsta, parasti verdoša, šķidruma iedarbībai, panākt, ka (tiem) rodas vēlamās īpašības.
nosaldēt Pakļaut (cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļu) aukstuma iedarbībai tā, ka rodas audu bojājums.
sodīt Pakļaut (kādu) sodam (1).
sodīt Pakļaut (kādu) sodam (2).
vecināt Pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
noberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas ādas iekaisums. Intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka rodas ādas iekaisums (piemēram, par apaviem).
saberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas stiprs ādas iekaisums. Arī noberzt (4).
izrēķināties Pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt.
apakšnodaļa Pakļauta nodaļa. Arī (kādas organizācijas) mazāka nodaļa.
eocēns Paleogēna perioda vidējā epoha, kad masveidā parādījās zīdītāji un izplatījās segsēkļi.
cehs Pamatnodaļa (rūpnīcā, fabrikā), kur izgatavo noteiktus ražojumus vai pusfabrikātus.
grafēma Pamatvienība kādas valodas rakstībā.
tīrīt Panākt (ar īpašiem paņēmieniem), būt par cēloni, ka kam zūd (piemēram, traipi, vielu nosēdumi), vairs neatrodas kur, uz kā (piemēram, netīrumi, nevēlami priekšmeti).
apklusināt Panākt (ar savu rīcību, nostāju), ka tālāk neizplatās (runas, valodas).
sūtīt Panākt (pamudinot, rīkojot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu uzdevumu, mērķi).
vilt Panākt (parasti ar viltu), būt par cēloni, ka (kāds) kur dodas; arī vilināt (1).
pīt Panākt (piemēram, apmelojot), ka (pret kādu) rodas nevēlama attieksme.
iekārdināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
pavedināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
palaist Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks) dodas, arī virzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā veidā).
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (acīm, skatienam) rodas noteikta saistība (ar kādu objektu).
iedvesmot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) rodas spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija.
saspiest Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki vai dzīvnieki) novietojas, arī atrodas, dzīvo cieši cits pie cita nelielā telpā, vietā.
spārnot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties. Iedvesmot. Iejūsmināt.
taisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam, kam) rodas (kāda īpašība, stāvoklis u. tml.).
pievilkt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas interese, izraisās patika. Piesaistīt.
ieintriģēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas liela ziņkāre, arī interese.
maldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko).
sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas vajadzīgās īpašības, zināšanas, izpratne u. tml. (kādam nolūkam).
sakompromitēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, parasti liela, neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija.
sadrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt). Arī iedrošināt.
sadūšot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt). Arī iedrošināt.
sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas spars, griba (ko darīt).
pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) kļūst citāds.
paturēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) atrodas joprojām, paliek (kā) ietekmē, saiknē (ar ko).
saliekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas, parasti pilnīgi.
liekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas.
saslimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pilnīgi nododas (kam). Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (kāda psihiska stāvokļa, kādas attieksmes) varā.
piešķirt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas, rodas (piemēram, kādas īpašības).
iekrāsot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
līdzsvarot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas līdzsvars (1).
līdzsvarot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas līdzsvars (2).
liekt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas lokveida forma.
saspriegt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas mehāniskais spriegums.
spraugot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas sprauga vai spraugas.
svaidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas svaigums.
izvelvēt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas velves forma.
spriegot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, arī palielinās mehāniskais spriegums.
sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
krokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) veidojas, rodas krokas (1).
novērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) nenotiek, nerodas, neizraisās.
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, putekļi, viļņi) rodas, izveidojas un virzās uz augšu.
samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, runa, valoda) kļūst nevajadzīgi sarežģīts, grūti uztverams.
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas, uzturas noteiktā vietā.
svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas lielā daudzumā, arī bagātīgi.
uzburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti, izteikti rodas, izveidojas (apziņā, iztēlē), atveidojas (atmiņā).
tricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kur) rodas, parasti spēcīgas, svārstības.
pārslogot Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pārāk intensīvi nodarbināts.
noslogot Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, ziņas, valodas) neizplatās tālāk, neturpinās.
sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetam) rodas, parasti ievērojami, defekti. Arī sabojāt, parasti pilnīgi.
sadraudzēt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas draudzīgas attiecības.
sanaidot Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas naidīgas attiecības.
satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas tuvas, draudzīgas attiecības.
sapulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sapulcēt.
sapulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sapulcināt.
izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (attieksmes, situācija).
rosināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (fizioloģisks stāvoklis).
izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, caurums, robs).
raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, doma, ideja).
veidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (psihes, rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml.).
izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml.).
izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (skaņa, skaņu kopums).
lādēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas elektriskais lādiņš (piemēram, elementārdaļiņai).
iejūsmināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas iejūsma, ka sāk jūsmot, aizraujas.
Noskaidrot galvu Panākt, būt par cēloni, ka rodas labākas spējas uztvert, domāt.
vilt Panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko). Izturēties negodīgi, krāpt.
ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par cilvēku, tā darbību, arī parādībām sabiedrībā.
ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par cilvēku, viņa darbību, īpašībām.
sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka rodas priekšnoteikumi, plāni kādai norisei, pārmaiņām u. tml.
raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis)
izraisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, iesākas (cilvēka darbība, norises sabiedrībā).
izraisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme).
viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (piemēram, kādas parādības).
rosināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības).
viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī attieksme pret kādu, ko, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
nogulsnēt Panākt, būt par cēloni, ka šķīdumā rodas (kas) nogulšņu veidā. Panākt, būt par cēloni, ka (šķīdums) izdala nogulsnes.
šķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piemēram, uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, rodas (skaņas).
sagādāt Panākt, būt par cēloni, kas rodas, izraisās (piemēram, kādi apstākļi, stāvoklis, situācija).
ziemināt Panākt, ka (augi, to daļas) ziemā atrodas, parasti, veģetācijas spēju saglabāšanai labvēlīgos apstākļos.
izmācīt Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteiktas iemaņas.
pieradināt Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids.
turēt Panākt, ka (dzīvnieks) atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
izblamēt Panākt, ka (kādam) publiski rodas neslava, kauns.
sablamēt Panākt, ka (kādam) publiski rodas, parasti liela, neslava, kauns.
kompromitēt Panākt, ka (kādam) rodas neslava, tiek grauta (kāda) reputācija.
noklusināt Panākt, ka (kāds) neizplata tālāk, neizpauž (piemēram, ziņas, valodas).
piedot Panākt, ka (kam) rodas (jauna īpašība, pazīme).
turēt Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piemēram, rokās, klēpī, uz muguras).
turēt Panākt, ka (kas) atrodas (noteiktos apstākļos).
sadabūt Panākt, ka (kas) tiek novietots, atrodas kopā, vienkopus (par vairākiem priekšmetiem, to daļām).
noturēt Panākt, ka (ķermenis, tā daļa) atrodas, paliek noteiktā stāvoklī.
uzlaist Panākt, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu. Uzsūtīt (2).
uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, cilvēks, grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu.
turēt Panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē).
sataisīt Panākt, ka (sejai) rodas noteikta izteiksme.
apgrozīt Panākt, ka atrodas apgrozībā (1) (parasti nauda).
izvest Panākt, ka dodas līdzi (dzīvnieku mazuļi) - par dzīvniekiem.
šaut Panākt, ka ierocī rodas nepieciešamā enerģija un no tā virzās lode, šāviņš, bulta u. tml. Būt tādam, no kura, tajā rodoties nepieciešamajai enerģijai, virzās lode, bulta u. tml. (par ieroci).
atjaunot Panākt, ka izveidojas, rodas atkal, no jauna (piemēram, fizioloģisks stāvoklis).
izņemt Panākt, ka neatrodas vairs līdzšinējā vietā (piemēram, izlaužot, izceļot, izvelkot).
veidot Panākt, ka rodas (jaunas šķirnes, noteiktām prasībām atbilstošs, piemēram, dzīvnieku, kopums).
izveidot Panākt, ka rodas (jaunas šķirnes, sugas).
izveidot Panākt, ka rodas (noteiktām prasībām atbilstošs dzīvnieku kopums).
izgatavot Panākt, ka rodas (viela no kā).
atvēsināties Panākt, ka rodas vēsuma sajūta (par sakarsušu cilvēku). Kļūt vēsākam (par ķermeni, ķermeņa daļām).
dabūt Panākt, lai (kas) tiek darīts, notiek, arī izdodas. Panākt, lai būtu rezultāts (piemēram darbībai, rīcībai).
sadabūt Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) ierodas, arī uzņemas ko veikt, kar piedalīties.
apdegt Panīkt, apvīst (par augiem, kas ilgstoši atrodas sausumā un karstumā). Apkalst.
konsultācija Papildu nodarbība (izglītības un kvalifikācijas celšanas sistēmā), kurā audzēkņiem tiek sniegta metodiska palīdzība, noskaidroti kādi jautājumi.
apakšvirsraksts Papildu virsraksts, kas atrodas zem galvenā virsraksta.
aizpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
atpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
iepeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
izpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
izpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
peldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem, kuri pārvietojas ūdenī.
atpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdenstransportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
izpelnīties Par nopelniem iegūt (apbalvojumu, goda nosaukumu). Tikt apbalvotam.
lapkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad kokaugiem nobirst lapas. Laikposms, kad kokaugiem birst lapas.
skujkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad skujkokiem birst skujas. Laikposms, kad skujkokiem birst skujas.
nogurums Parādība, kad materiālā rodas plaisas mainīgu spriegumu ilgstošas iedarbības dēļ.
pašierosme Parādība, kas rodas kādas sistēmas iekšienē un ierosina, uztur tās darbību vai procesu tajā.
pārslogot Pārāk intensīvi nodarbināt (kādu). Pārāk daudz liekot (kādam) ko darīt, nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārpūlēt Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (piemēram, ķermeņa daļu, psihi), pieļaut, ka fiziskās un psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
pārstrādināt Pārāk nostrādināt, nodarbināt.
dzintars Pārakmeņojušies terciārā perioda skuju koku sveķi (pusdārgakmens).
tik Parasti atkārtojumā «tik, tik»: lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko.
kovalents Parasti savienojumā «kovalentā saite»: ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
stiebrs Parasti savienojumā «mata stiebrs»: mata daļa, kas atrodas virs ādas.
tik Parasti savienojumā «tik, tak»: lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
garlaicīgs Parasti savienojumā ar «būt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē psihisku stāvokli, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
aizvainojums Pārdzīvojums, kas rodas, kad (kāds) aizvaino. Rīcība, izturēšanās, runa u. tml., kas aizvaino.
bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks. Resna koka kārts (piemēram, smaguma celšanai, balstam).
pagriezties Pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) - par laikposmu, laikapstākļiem.
pamosties Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī.
uzmosties Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī. Pamosties (1).
apdarvot Pārklāt ar darvu. Pavirši nodarvot.
pārbaudīt Pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
Skaņu (arī fonēmu) mija Pārmaiņas, kurās kādas vārda, morfēmas skaņas (fonēmas) vietā rodas cita skaņa (fonēma).
Skaņu (arī fonēmu) mija Pārmaiņas, kurās kādas vārda, morfēmas skaņas (fonēmas) vietā rodas cita skaņa (fonēma).
apsēst Pārņemt savā varā. Uzmākties (par neveiksmēm, nelaimēm u. tml.). Neatlaidīgi nodarbināt (par domām, jautājumiem u. tml.).
brāga Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā.
rūgstole Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā. Brāga.
vīnrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas nodarbojas ar vīna ražošanu.
mežabrāļi Partizānu cīņas dalībnieki pret kontrrevolūciju Latvijas laukos 1905.-1907. gada revolūcijas laikā, kā arī revolūcijas atplūdu un soda ekspedīciju terora laikā.
slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku). Arī smacēt (1).
Mest kaktā Pārtraukt nodarboties (ar ko).
Mest kaktā Pārtraukt nodarboties (ar ko).
(Uz)griezt (arī pagriezt) muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko).
Pagriezt (arī uzgriezt) muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko).
Uzgriezt (arī pagriezt) muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko).
izlauzt Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.).
Lauzt ceļu Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.).
kodēt Pārveidot (kāda koda zīmi vai zīmju virkni) cita koda zīmē vai zīmju virknē, fiksēt (ar kādu kodu izteiktu informāciju) ar cita koda līdzekļiem.
sadalīt Pārveidot (piemēram, kā plūsmu, kustību) tā, ka (tai) rodas vairāki atšķirīgi virzieni, vairākas funkcijas u. tml.
sadalīt Pārveidot (veselo) tā, ka rodas divas vai vairākas atsevišķas, samērā patstāvīgas daļas, vienības.
dalīt Pārveidot, šķelt (veselo) tā, ka rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības.
piepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem, arī par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz tiem.
pārsviest Pārvietot (uz citu vietu, piemēram, darba brigādi, nodaļu).
izglābt Pasargāt (kādu) no soda aizkapa dzīvē (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanu kristietībai).
izglābties Pasargāt sevi (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanos kristietībai) no soda aizkāpa dzīvē.
Ārzemju pase Pase, ko uz noteiktu laiku izdod savas zemes pilsoņiem, kuri dodas uz citām zemēm.
kontūzija Patoloģisks stāvoklis, kas rodas no visa ķermeņa vai tā lielākās daļas spēcīga satricinājuma, kurš izraisa nervu sistēmas stipru kairinājumu.
Karstuma (arī siltuma) dūriens Patoloģisks stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot.
Siltuma (arī karstuma) dūriens Patoloģisks stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot.
arhīvs Patstāvīga iestāde vai iestādes nodaļa, kur krāj, sistematizē un glabā dokumentālus materiālus.
saglabāt Paturēt, nezaudēt (īpašumu, priekšrocības, goda nosaukumu u. tml.).
runāt Paust ar valodas skaniskajiem līdzekļiem.
sagaidīt Pavadīt kādu laikposmu līdz brīdim, kad (gaidītais cilvēks) ierodas, tiek sastapts. Pēc gaidīšanas sastapt (gaidīto cilvēku), sastapties (ar to).
padzīvoties Pavadīt kādu, parasti samērā neilgu, laiku, rotaļājoties, nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
dzīvoties Pavadīt laiku, rotaļājoties, nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
beigt Pavadīt līdz galam (pēdējo laika posmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.).
pabeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.).
nobeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.). Pabeigt (3).
izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
nodarījums Paveikta darbība, rezultāts --> nodarīt (1).
piedāvājums Paveikta darbība, rezultāts --> piedāvāt (2). Preču kopums, kas atrodas tirdzniecībā.
kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa, kas pārzina noteiktus jautājumus.
diletantisms Pavirša nodarbošanās (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības. Paviršība, zināšanu un sagatavotības, arī talanta trūkums (mākslā, zinātnē, arodā).
Pacelt rokas Pavirzīt rokas uz augšu par zīmi, ka padodas.
Vadozie ūdeņi Pazemes ūdeņi, kas veidojušies un atrodas zemes garozā.
aizgalds Pazems nodalījums (kādā telpā).
Dzīvības zīmes Pazīmes, kas rāda, ka kādā vietā kāds atrodas.
Dzīvības zīmes Pazīmes, kas rāda, ka kādā vietā kāds atrodas.
apvainojums Paziņojums, ka tiek uzskatīts par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
aizziņot Paziņot, ka jāaiziet, jāierodas (pie kā, kur).
apvainot Paziņot, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā). Apsūdzēt.
izgaist Pazust tā, ka nav atrodams (parasti par cilvēku).
vaina Pēc likuma sodāms pārkāpums. Nosodāma rīcība, arī rīcība, kā dēļ rodas kas nevēlams, kādi sarežģījumi.
paradigma Pēc noteikta principa, noteiktas pazīmes grupēts valodas vienību, parasti gramatisko formu, kopums.
kārta Pēc noteiktām pazīmēm (piemēram, pēc vecuma, ģimenes stāvokļa, nodarbošanās) apvienota cilvēku grupa.
runa Pēc noteiktiem valodas likumiem veidots teksts, kas atspoguļo šādu darbību.
Vārdu savienojums Pēc valodas sintakses likumiem veidots divu vai vairāku vārdu saistījums teikumā.
aspirantūra Pedagoģisko un zinātnisko kadru speciāla sagatavošana augstskolās vai zinātniskās pētniecības institūtos. Attiecīgā iestādes nodaļa.
gals Pēdējais. Tāds, kas atrodas (kā) sākumā vai beigās.
beigas Pēdējās rindas, lappuses, pēdējais nodalījums (piemēram, rakstā, grāmatā). Šādu rindu, lappušu, nodalījumu saturs.
pārsteigt Pēkšņi iztraucēt (kādu, kas dara ko, atrodas kādā stāvoklī) - piemēram, par skaņu.
Iegrimt (biežāk iekrist) kā ūdenī (retāk kā dzelmē) pareti Pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
Iekrist kā akā (arī ūdenī, ugunī, zemē) Pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
Iekrist kā ūdenī (arī kā akā, ugunī, zemē), arī pazust kā ūdenī (arī kā mārkā), retāk iegrimt kā ūdenī (retāk kā dzelmē) Pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
Iekrist kā ugunī (arī kā ūdenī, akā, zemē) Pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
Iekrist kā zemē (arī kā akā, ūdenī, ugunī) Pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
kāpinājums Perioda pirmais loceklis. Kāpinājumdaļa.
kāpinājumdaļa Perioda pirmais loceklis. Kāpinājums.
sesija Periodisks mācību posms (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs), kad notiek ieskaites, eksāmeni. Periodisks mācību posms (augstāko un vidējo speciālo mācību iestāžu neklātienes nodaļās), kad notiek kopīgas nodarbības, ieskaites, eksāmeni.
vidusperpendikuls Perpendikuls, kas atrodas (kā) vidū.
šerifs Persona, kam ir pārvaldes goda amats grāfistē (Anglijā, Īrijā).
recidīvists Persona, kas atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts pat bīstamu (parasti pēc tam, kad tā ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas). Bīstams noziedznieks, kam krimināllikums pastiprina soda sankciju.
karavīrs Persona, kas atrodas bruņoto spēku dienestā.
Politiskais ieslodzītais Persona, kas atrodas ieslodzījumā likumā aizliegtas politiskās darbības dēļ.
robežpārkāpējs Persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai. Robežas pārkāpējs.
Robežas pārkāpējs Persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai. Robežpārkāpējs.
ekspeditors Persona, kas nodarbojas ar (dokumentu, preču u. tml.) nosūtīšanu.
cietušais Persona, kurai ar noziegumu nodarīts morāls, fizisks vai mantisks kaitējums.
viesis Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piemēram, piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
vaina Personas psihiskā attieksme pret savu prettiesisko nodarījumu un tā sekām.
godkāre Personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pēc goda (2), slavas.
komutācija Pētīšanas metode, kas balstās uz to, ka pārmaiņas vienā valodas apakšsistēmā (piemēram, fonētikā) var izraisīt pārmaiņas citā apakšsistēmā (piemēram, semantikā).
zonde Pētniecisks aparāts, ierīce (kā) pētīšanai apstākļos, kad pētījuma objekts nav tieši pieejams (atrodas zemes dzīlēs, lielā attālumā, kosmosā u. tml.).
spēlēt Piedalīties (kā) spēlē (1). Nodarboties ar (kā) spēli (1).
spēlēt Piedalīties (kā) spēlē (2). Nodarboties ar (kā) spēli (2).
klausīties Piedaloties nodarbībās, kas notiek lekciju formā, studēt, mācīties (ko).
piedegas Piedegušās vielas kārta, kas atrodas pie trauka dibena, sienām.
apžēlot Piedot, nesodīt par nodarījumu, pārkāpumu.
asimilēt Pielīdzināt (kādu valodas skaņu) sev (par valodas skaņām).
asimilēties Pielīdzināties (citai valodas skaņai) - par valodas skaņām.
sajaukt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst, atrodas (kopā, kādā kopumā, veidojumā ar ko).
sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
piesmakot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti gaisam telpā) rodas kāda nepatīkama smaka.
apsaldēt Pieļaut, ka rodas iekaisums. Apaukstēt.
vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
izaicināt Pieprasīt, lai ierodas uz divkauju. Izsaukt.
saskandināt Piesist (ko vienu pie otra) tā, ka rodas skaņa.
sadarvot Piesūcināt ar darvu, parasti pilnīgi. Nodarvot, parasti pilnīgi.
dot Piešķirt tiesības nodarbināt (kādu cilvēku).
tituls Piešķirts vai mantots goda nosaukums. Arī amata, kvalifikācijas pakāpes nosaukums.
sapiparot Pievienojot (kam) piparus, panākt, ka (tam) rodas, parasti pārmērīgi, asa garša.
savircot Pievienojot (kam) virces, panākt, ka (tam) rodas, parasti pārmērīgi, asa garša.
lekcija Piezīmes, konspekts, ko šādā nodarbībā raksta mācību iestādes audzēkņi. Klade, burtnīca u. tml. ar šādām piezīmēm, šādu konspektu.
reduplikācija Pilnīga vai daļēja (valodas vienības, piemēram, morfēmas, vārda) atkārtošana.
sinonīmija Pilnīga vai daļēja (valodas vienību) nozīmes līdzība.
iestigt Pilnīgi nodoties (kādai nodarbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam. Iegrimt (3).
amnestēt Pilnīgi vai daļēji atbrīvot (noteiktas kategorijas personas) no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīt par nesodītām.
reduplicēt Pilnīgi vai daļēji atkārtot (valodas vienību, piemēram, morfēmu, vārdu).
noslogot Pilnīgi, intensīvi nodarbināt (cilvēku).
Rūpniecības centrs Pilsēta vai pilsētciemats, kur koncentrēti vairāki rūpniecības uzņēmumi un tājos nodarbināta lielākā daļa iedzīvotāju.
pavadoņpilsēta Pilsēta, kas atrodas citas, lielākas pilsētas tuvumā un ir sociālekonomiski cieši saistīta ar to.
pavadonis Pilsēta, kas atrodas citas, lielākas pilsētas tuvumā un ir sociālekonomiski cieši saistīta ar to. Pavadoņpilsēta.
robežpilsēta Pilsēta, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā. Metro.
metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā. Metropolitēns.
Vidējais pirksts Pirksts, kas atrodas vidū starp otro un ceturto pirkstu. Trešais pirksts.
viduspirksts Pirksts, kas atrodas vidū starp otro un ceturto pirkstu. Trešais pirksts.
sākums Pirmās rindas, lappuses, pirmais nodalījums (piemēram, rakstā, grāmatā, tekstā), arī šādu rindu, lappušu, nodalījuma saturs; pirmās taktis, pirmā epizode u. tml. (skaņdarbā).
neandertālietis Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma pēdējā starpledus laikmetā, kas cilvēka attīstības vēsturē atrodas starp pitekantropu un mūsdienu cilvēku.
Gaisa plaisas Plaisas, kas rodas, koksnei ātri žūstot.
Gaisa plaisas Plaisas, kas rodas, koksnei ātri žūstot.
ekvators Plakne, kas ir perpendikulāra (debess ķermeņa) rotācijas asij un atrodas vienādā attālumā no (tā) poliem.
diagonālplakne Plakne, kas novilkta caur daudzskaldņa trim virsotnēm, kuras neatrodas vienā plaknē.
spirāle Plaknes līkne, kas apriņķo vienu punktu vai vairākus punktus, liem tuvodamās vai no tiem attālinādamās.
dalenis Plāksne (ar attiecīgiem uzrakstiem), kuru novieto plauktā starp grāmatām, lai nodalītu vienu kārtojuma daļu no otras.
patina Plāna, parasti zaļa, tumšbrūna, zila, kārta, kas gaisa mitruma iedarbībā vai speciālā apstrādē rodas uz priekšmetiem, kuri izveidoti (parasti) no vara vai tā sakausējumiem.
minerāls Planētas cietās garozas homogēna sastāvdaļa, kas rodas fizikāli ķīmisku procesu rezultātā.
dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
vieta Platība, telpa, kas kādam ir paredzēta, arī kurā kāds parasti atrodas.
zemesgabals Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā īpašumā.
zeme Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam. Lauksaimniecībā izmantojamā platība.
galotne Plaušu daļa, kas atrodas krūškurvja augšdaļā. Sirds daļa, kas atrodas vistālāk no ķermeņa viduslīnijas.
ģikts Podagra.
litogrāfija Poligrāfijas uzņēmums vai uzņēmuma nodaļa, kur attēlu, tekstu iespiež šādā tehnikā.
peptoni Polipeptīdu maisījums, kas rodas olbaltumvielu sākotnējās sašķelšanās procesā.
ciete Polisaharīds, kas rodas augu zaļajās daļās graudiņu veidā.
politnodaļa Politiskā nodaļa.
ohranka Politiskās policijas apsardzības nodaļa (pirmsrevolūcijas Krievijā).
politnodarbība Politisko mācību nodarbība.
politstunda Politisko mācību nodarbība.
piroelektrība Pozitīvie un negatīvie elektriskie lādiņi, kas rodas uz dažu kristālisku dielektriķu (piroelektriķu) pretējām virsmām, ja tos karsē vai dzesē.
volapiks Praksē neieviesusies mākslīga starptautiska valoda, ko 1880. gadā izveidoja J. Šleiers.
smalkmehānika Praktiskās mehānikas nozare, kas nodarbojas ar precīzo aparātu un instrumentu būvi un remontu.
praktikums Praktisko nodarbību kopums kādā mācību priekšmetā (parasti augstākajās mācību iestādēs).
civilprasība Prasība civilprocesā. Prasība kriminālprocesā par to zaudējumu atlīdzību, kuri nodarīti noziegumā cietušajiem.
kontaktpretestība Pretestība, kas rodas elektriskās ķēdes kontakta (2) vietā.
delikts Prettiesisks nodarījums, kas izraisa nodarītāja atbildību. Likuma pārkāpums. Interešu aizskārums.
vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot).
varasdarbs Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot). Vardarbība.
priekštelpa Priekšējā telpa, aiz kuras atrodas cita telpa vai citas telpas.
priekšzāle Priekšējā zāle, foajē, telpa, aiz kuras atrodas galvenā zāle.
priekšpīķis Priekšgala nodalījums (kuģī).
pīķis Priekšgala vai pakaļgala nodalījums (kuģim).
nominācija Priekšmeta, parādības, darbības, īpašības u. tml. apzīmēšana ar kādu valodas vienību (piemēram, ar vārdu, vārdu savienojumu).
balva Priekšmets, naudas summa, ko pasniedz kā atzinības apliecinājumu (piemēram, par uzvaru sporta sacensībās, par labu darbu) Godalga.
mācība Process, kurā cilvēks gūst informāciju tā, lai to varētu praktiski izmantot savās darbībās. Attiecīgās nodarbības.
izspaidas Produkta (piemēram, augļu) atliekas, kas rodas pēc sulas izspiešanas vai šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas.
skaldprodukti Produkti, vielas, kas rodas, ja (kas) fizikāli vai ķīmiski skaldās, tiek skaldīts.
starpprodukts Produkts, kas rodas kādā norises starpposmā un tiek tālāk pārveidots, apstrādāts.
galaprodukts Produkts, kas rodas kāda procesa nobeigumā.
izprovocēt Provocējot panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, darbība).
spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
spīts Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Spītība (1).
Senilās psihozes Psihiski traucējumi, kas rodas samērā lielā vecumā pataloģiskā procesā, nevis fizioloģiskās novecošanās dēļ.
telepātija Psihisko, nervu sistēmas procesu satura tieša pārraide un uztvere (bez valodas, mīmikas, žestu u. tml. starpniecības).
garlaicība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
gvarde PSRS Bruņoto Spēku daļu, vienību goda nosaukums, ko piešķīra Lielā Tēvijas kara laikā.
viduspunkts Punkts, kas atrodas (kā) vidū.
plakne Punktu kopa, kurai ir tikai divas dimensijas (garums un platums) un kurā jebkurus divus tās punktus var savienot ar taisni tā, ka tā atrodas šajā punktu kopā.
Pārejas purvs Purvs, kas atrodas pārejas stadijā no zāļu purva uz sūnu purvu.
Pārejas purvs Purvs, kas atrodas pārejas stadijā no zāļu purva uz sūnu purvu.
Zemes austrumu un rietumu puslodes Puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa meridiānu, kurš atrodas 20 grādus uz rietumiem un 160 grādus uz austrumiem no Griničas.
Zemes austrumu un rietumu puslodes Puslodes, kuras veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa meridiānu, kurš atrodas 20 grādus uz rietumiem un 160 grādus uz austrumiem no Griničas.
anodbaterija Radio uztvērēja vai raidītāja anoda ķēdē ieslēgta baterija.
translācija Radiofonijā un televīzijā - pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas. Signālu, programmu pārraide pa vadu vai kabeļu tīklu.
ņemt Radīt (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus. Panākt, ka (kam) rodas kāds stāvoklis, situācija, apstākļi.
pārslogot Radīt (kam) pārslodzi, pieļaut, ka (kam) rodas pārslodze.
pārspriegot Radīt (kam) pārspriegumu, pieļaut, ka (kam) rodas pārspriegums.
stirkšķēt Radīt asu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko. Atskanēt šādam troksnim.
likties Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
rādīties Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
šķist Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
pazemināt Radīt sarunvalodas, vienkāršrunas īpatnības (piemēram, tekstā, stilā).
kaukt Radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.). Būt par cēloni tam, ka rodas šāda skaņa. Atskanēt šādai skaņai.
pliukšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni). Būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu). Atskanēt šādam troksnim.
plīkšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni). Būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu). Atskanēt šādam troksnim.
robežrajons Rajons, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
Bilžu raksts Raksta tips, kurā grafiskās zīmes atspoguļo teksta saturu, bet neparāda valodas formas. Piktogrāfiskais raksts.
atdarināt Rakstīt (citas valodas burtus un vārdus) vai izrunāt (citas valodas skaņas) ar savas valodas rakstības, fonētikas, gramatikas līdzekļiem.
Vēstures avoti Rakstītie dokumenti, hronikas, annāles u. tml., arī valoda, folklora un lietiskie priekšmeti, kas atspoguļo sabiedrības pagātni.
zemsvītra Raksts, kas atrodas avīzes lappuses apakšējā daļā un kas atdalīts no pārējā teksta ar taisnu svītru.
Piktogrāfiskais (arī attēlu, bilžu) raksts Raksts, kurā grafiskās zīmes atspoguļo teksta saturu, bet neparāda valodas formas.
Koptu valoda Rakstu valoda, ko 3. gadsimtā izveidoja kristīgie ēģiptieši un kas mūsdienās saglabājusies kā koptu baznīcas valoda.
piktogramma Rakstu zīme (piemēram, nosacīts attēls), kas apzīmē jēdzienu (bet ne valodas formas).
anglisks Raksturīgs angļu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs angļiem.
čigānisks Raksturīgs čigāniem. Raksturīgs čigānu valodai, saistīts ar to.
francisks Raksturīgs franču valodai, saistīts ar to. Raksturīgs frančiem.
igaunisks Raksturīgs igauņu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs igauņiem.
itālisks Raksturīgs itāliešu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs itāliešiem.
kursisks Raksturīgs kuršu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs kuršiem.
sēlisks Raksturīgs sēļu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs sēļiem.
plunkšķis Raksturīgs troksnis, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
zemgalisks Raksturīgs zemgaļu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs zemgaļiem.
Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu. Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
pakāpe Raķetes nesošās daļas (viens) nodalījums.
rapsodija Rapsoda dziesma.
šķērsšķēlums Rasēšanā - plaknes figūra, kas rodas, šķēlējplaknei šķeļot ko šķērsvirzienā.
izdalīties Rasties un nodalīties, nošķirties (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) - par vielu.
sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi. Arī attīstības sākuma forma.
grumbot Raukt grumbās (parasti pieri). Būt par cēloni tam, ka rodas grumbas (parasti sejā, tās daļās).
krunkot Raukt krunkās (seju, tās daļas). Būt par cēloni tam, ka rodas krunkas (sejā, tās daļās). Grumbot.
uguns Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā. Arī liesma, liesmu kopums.
sapnis Redzes, retāk dzirdes tēli, kas parādās miegā sakarā ar atsevišķu galvas smadzeņu apvidu pastiprinātu darbību, kamēr ar apziņu saistītie smadzeņu rajoni atrodas aiztures stāvoklī.
nodauzīties Refl. --> nodauzīt (2).
smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piemēram, prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
šķavas Reflektoriska norise, kurā deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni. Troksnis, kas rodas šādā norisē.
noregulēt Regulējot (iekārtu, ierīci u. tml.), panākt, ka (kādam fizikālam lielumam) rodas vēlamā skaitliskā vērtība.
noregulēt Regulējot panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
nostādināt Regulējot panākt, ka (kam) rodas noteikts, parasti līdzsvara, stāvoklis.
skaņot Regulējot panākt, ka (mūzikas instrumentam, tā detaļām, piemēram, stīgām, mēlītēm) rodas noteikts skaņas augstums.
rēķinvedība Rēķinu izrakstīšanas, saņemšanas, iegrāmatošanas sistēma grāmatvedības uzskaitē. Attiecīgā nodaļa (uzņēmumā, iestādē).
attaisnojums Rezultāts --> attaisnot (1). Fakts, apstāklis, arguments, kas pierāda (kāda pārkāpuma, nodarījuma) nenozīmīgumu.
Krāt ogles uz galvas Rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
Krāt ogles uz galvas Rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
Krāt ogles uz galvas Rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
glābt Rīkoties, lai saglabātu (godu, slavu u. tml.), izvairītos (no negoda, neslavas u. tml.).
sprēslīca Rīks vērpjamās kodaļas piestiprināšanai.
kvartole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot četrās vienlīdzīgās daļās.
kvintole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot piecās vienlīdzīgās daļās.
septole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot septiņās vienlīdzīgās daļās.
sekstole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot sešās vienlīdzīgās daļās.
triole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot trijās vienlīdzīgās daļās.
sadura Robeža (piemēram, vārdā, tekstā) starp divām valodas vienībām (piemēram, morfēmām, vārdiem).
fronte Robežjosla (atmosfērā), kas nodala, šķir dažādas (piemēram, siltas un aukstas) gaisa masas.
Metas (arī kļūst, ir, retāk tiek) ap dūšu Rodas (ir) noteikts garastāvoklis, noteikta fiziskā pašsajūta.
(Sa)nāk (arī uznāk) dusmas Rodas dusmas.
stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā. Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
plaukšķene Rotaļu šaujamrīks, kas paredzēts iluminācijai un ko izšaujot rodas troksnis.
vārds Runas valoda. Mutvārdi.
kalve Rūpnīcas nodaļa, mehāniskās darbnīcas nodaļa, arī mehāniskā darbnīca, kurā noris kalšanas process.
smēde Rūpnīcas nodaļa, mehāniskās darbnīcas nodaļa, arī mehāniskā darbnīca, kurā noris kalšanas process. Kalve (2).
rūpals Rūpniecības uzņēmums vai rūpniecības uzņēmumu kopums, kas nodarbojas ar izejvielu ieguvi.
rusts Rustējot iegūts rūsgans krāsas tonis. Rūsgana sula, kas rodas alkšņu mizas plēsuma vietā.
Dzīves kārta Sabiedriskais stāvoklis, nodarbošanās.
Sabiedriskais galvojums Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas turpmāko uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot. Dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū).
pārdalīties Sadalīties tā, ka rodas divi gabali, divas daļas.
izdegt Sadegt no iekšpuses līdz ar visu, kas tajā atrodas (piemēram, par telpu).
piešķirt Sagādāt apstākļus (kādai darbībai, stāvoklim). Būt par cēloni tam, ka rodas (kāds stāvoklis).
propedeitika Sagatavošanas nodarbību kopums, ievads (kādā zinātnes nozarē).
regulēt Sagatavot (sistēmu, iekārtu, elementu u. tml.) noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai. Panākt, būt par cēloni, ka (sistēmai, iekārtai, elementam u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
maltoze Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas alus, spirta gatavošanas procesā. Iesalcukurs.
Iesala cukurs Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu. Iesalcukurs, maltoze.
iesalcukurs Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu. Maltoze.
dīķsaimniecība Saimniecība, saimniecības daļa, kurā nodarbojas ar šo papildnozari.
Induktīvā saite Saistījums, kas magnētisko lauku mijiedarbībā rodas starp maiņstrāvas elektriskajām ķēdēm.
piekārtot Saistīt (divas valodas vienības, parasti salikta teikuma daļas) bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
saskaņot Saistīt (valodas vienības) saskaņojumā (4).
pakārtot Saistīt (valodas vienību, piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) ar citu valodas vienību pakārtojumā.
literārs Saistīts ar īpaši koptu un normētu valodas formu, tai raksturīgs.
statisks Saistīts ar miera vai līdzsvara stāvokli, tam raksturīgs. Tāds, kas atrodas miera vai līdzsvara stāvokli.
modāls Saistīts ar modalitāti (1), tai raksturīgs.
modāls Saistīts ar modalitāti (2), tai raksturīgs.
podagrisks Saistīts ar podagru, tai raksturīgs.
reaktīvs Saistīts ar reakciju [1] (2), tai raksturīgs. Tāds, kas rodas reakcijas [1] (2) rezultātā.
saruna Saistīts ar sazināšanos mutvārdos, tai raksturīgs. Saistīts ar sarunvalodas stilu, tam raksturīgs.
klasisks Saistīts ar sengrieķu un latīņu valodas un antīkās literatūras pētīšanu, studēšanu.
pozicionāls Saistīts ar valodas vienību novietojumu attiecībā pret citām valodas vienībām (piemēram, vārdā, teikumā, tekstā), šādam novietojumam raksturīgs.
atrakcija Saistoša nodarbība (piemēram, sabiedriskās atpūtas vietās).
Induktīvā saite Saite, kas magnētisko lauku mijiedarbībā rodas starp maiņstrāvas elektriskajām ķēdēm.
sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piemēram, krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu).
Dedzīga sirds Saka par cilvēku, kas ar sajūsmu, aizrautību, kvēli kam nododas.
Klāt kā mazais nazītis Saka par cilvēku, kas ierodas nekavējoties, pēc pirmā aicinājuma.
Klāt kā mazais nazītis Saka par cilvēku, kas ierodas nekavējoties, pēc pirmā aicinājuma.
Kā pieaudzis Saka par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
Kā pielipis Saka par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
Ar roku pasniedzams, arī ar roku var pasniegt Saka par ko tādu, kas atrodas tuvu.
Ar roku aizsniedzams (arī pasniedzams, sasniedzams), arī ar roku var aizsniegt (arī pasniegt, sasniegt) Saka par ko tādu, kas atrodas tuvu.
Ar roku sasniedzams (arī aizsniedzams, pasniedzams), arī ar roku var sasniegt (arī aizsniegt, pasniegt) Saka par ko tādu, kas atrodas tuvu.
Kā uz pasūtījumu Saka par ko vēlamu, lietderīgu, kas rodas, ko iegūst piemērotā brīdī, laikposmā.
Mīksta mēle Saka par runas traucējumiem, kas rodas dzērumā.
Mīksta mēle Saka par runas traucējumiem, kas rodas dzērumā.
Lausks sper (arī spārda, spārdās, sprēgā) Saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
Lausks spārda (arī spārdās, sper, sprēgā) Saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
Lausks spārdās (arī spārda, sper, sprēgā) Saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
Lausks sper (arī spārda, spārdās, sprēgā) Saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
Lausks sprēgā (arī spārda, spārdās, sper) Saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
Dots pret dotu! Saka, atlīdzinot par pakalpojumu ar pakalpojumu. Saka, atriebjot nodarīto.
Kā piekalts Saka, ja (kāds) nekustīgi, parasti ilgāku laiku, atrodas kādā stāvoklī.
Kā pienaglots Saka, ja (kāds) nekustīgi, parasti ilgāku laiku, atrodas kādā stāvoklī.
Griežas kā vāvere ritenī Saka, ja atrodas nepārtrauktā kustībā, darbībā (parasti bezjēdzīgā).
Pārpilna sirds (ar ko, kā) Saka, ja cilvēks izjūt pārāk spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgā tā varā.
Gals (vai) klāt Saka, ja draud briesmas, bojāeja. Saka, ja rodas kas nevēlams, nepatīkams.
Klāt kā nagla Saka, ja ierodas kur nekavējoties, īstajā brīdī.
Melns (arī zaļš un zils, zaļš, raibs) nogriežas gar acīm Saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Zaļš un zils (arī zaļš, melns, raibs) nogriežas gar acīm Saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla, arī slogs (arī krusts) no kakla nost Saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
Noveļas kā krusts (arī slogs) no kakla, arī krusts (arī slogs) no kakla nost Saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
Noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla Saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
Noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla, arī slogs (arī krusts) no kakla nost Saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
Pārpilna sirds (ar ko, kā) Saka, ja izjūt pārāk spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgi tā varā.
Pilna sirds (ar ko, ka) Saka, ja izjūt spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgā tā varā.
Pilna sirds (ar ko, ka) Saka, ja izjūt spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgi tā varā.
Pār galvu (retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
(Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas mākoņi (biežāk negaiss) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
(Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
(Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
Sanāk ziepes Saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
Sanāk ziepes Saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
Ceļš zem kājām Saka, ja jādodas prom.
Būt (arī atrasties, malties) (kā) starp diviem dzirnakmeņiem Saka, ja kāds atrodas divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
Malties (arī būt, atrasties) (kā) starp diviem dzirnakmeņiem Saka, ja kāds atrodas divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
Nāk kā saukts Saka, ja kāds ierodas tad, kad ir ļoti nepieciešams.
Nāk kā saukts Saka, ja kāds ierodas tad, kad ir ļoti nepieciešams.
Tīrs darbs Saka, ja kāds nodarījums netiek atklāts, tā veicējs paliek nesodīts.
Tīrs darbs Saka, ja kāds nodarījums netiek atklāts, tā veicējs paliek nesodīts.
Kur gadījies, kur ne, arī kur bijis, (kur) nebijis, arī kur bijis, kur ne Saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
Kur gadījies, kur ne, arī kur bijis, nebijis, arī kur bijis, kur nebijis, arī kur bijis, kur ne Saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
Kur bijis, (kur) nebijis, arī kur bijis, kur ne, arī kur gadījies, kur ne Saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
Kur bijis, (kur) nebijis, arī kur bijis, kur ne Saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
Sanāk (arī satek (visi) gali (kopā) Saka, ja kas izdodas tā, kā paredzēts.
Sanāk (arī satek) (visi) gali kopā Saka, ja kas izdodas tā, kā paredzēts.
Sanāk (arī satek) (visi) gali kopā Saka, ja kas izdodas tā, kā paredzēts.
Satek (arī sanāk) (visi) gali (kopā) Saka, ja kas izdodas tā, kā paredzēts.
Ne sitams Saka, ja kas nekādi neizdodas, neveicas.
Ne uz priekšu, ne atpakaļ Saka, ja kas neveicas, ja rodas sarežģījumi.
Ne uz priekšu, ne atpakaļ Saka, ja kas neveicas, ja rodas sarežģījumi.
Nekādā jēgā Saka, ja kas neveicas, neizdodas.
Kā akā iekritis Saka, ja kas pēkšņi pazudis un nav vairs atrodams.
Galdiņ, klājies! Saka, ja kas rodas ātri, viegli.
Galdiņ, klājies! Saka, ja kas rodas ātri, viegli.
Aug kā sēnes pēc lietus Saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
Aug kā sēnes pēc lietus Saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
(Aug) kā sēnes pēc lietus Saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
(Un) cauri! Saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
Viss (ir) cauri! Saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ko darīt, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
Kā sniegs uz galvas Saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
Kā sniegs uz galvas Saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
Uzkrīt kā sniegs uz galvas Saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
Neiet nekādā lāgā Saka, ja neklājas, neveicas tā, kā ir vēlams, vajadzīgs. Saka, ja neveicas, neizdodas (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
Asaras sprāgst acīs (arī no acīm) Saka, ja pēkšņi acīs rodas asaros.
Nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu Saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).
Nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu Saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).
Gāzties (arī nākt) pār (kāda) galvu Saka, ja pēkšņi rodas daudz, kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).
Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru) Saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru) Saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) muguru (arī kauliem) Saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Karsts (vien) pārskrien pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Piens sadeg Saka, ja piena dziedzerī uzkrājas neizslaukts, nenozīsts piens un rodas piena dziedzera iekaisums.
Galva griežas (apkārt, arī riņķī) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
Galva griežas (apkārt, arī riņķī) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
Galva griežas (arī iet) riņķī (arī apkārt) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet) Saka, ja rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukuma, bailēs).
Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet) Saka, ja rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet) Saka, ja rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Nāk par ļaunu (arī sliktu) Saka, ja rodas kas ļauns, nevēlams.
Galva noskaidrojas Saka, ja rodas labākas spējas uztvert, domāt (pēc pārdzīvojuma, reibuma).
(Ap)šķebinās dūša (retāk sirds) Saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
Apšķebinās dūša (retāk sirds) Saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
Sirds (biežāk dūša) (ap)šķebinās Saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
Šķebinās dūša (retāk sirds) Saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
Galva plīst pušu, arī galva (vai) pušu plīst Saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas. Saka, ja ir stipras galvassāpes.
Galva plīst (vai) pušu Saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas. Saka, ja ir stipras galvassāpes.
Galva plīst (vai) pušu Saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas. Saka, ja ir stipras galvassāpes.
Acīs ņirb, arī acīs sāk ņirbēt Saka, ja rodas redzes traucējumi (parasti ilgstoši skatoties uz ko raibu, kustīgu).
Galva silst Saka, ja rodas reibums no alkoholiskiem dzērieniem.
Salna uzkrīt Saka, ja rodas salna.
Salna uzkrīt Saka, ja rodas salna.
Sirds iedegas Saka, ja rodas spēcīgas, parasti pozitīvas, jūtas.
Kamols (arī rūgts kumoss, rūgtums) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Kamols (arī rūgts kumoss, arī rūgtums) kāpj (arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) metas (arī kāpj) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Rūgts kumoss (arī rūgtums, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Rūgtums (arī rūgts kumoss, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Kamols iemetas kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pretīguma pret ko, arī aiz pārdzīvojuma).
Nelabums kāpj kaklā (arī mutē) Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (piemēram, aiz pretīguma pret ko).
Sirds sažņaudzas Saka, ja rodas spiediena sajūta sirdī (piemēram, no pārdzīvojuma).
Sirds sažņaudzas Saka, ja rodas spiediena sajūta sirdī (piemēram, no pārdzīvojuma).
Nelabums kāpj kaklā (arī mutē) Saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
Nelabums kāpj kaklā (arī mutē) Saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
Nelabums kāpj mutē (arī kaklā) Saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
Zeme deg zem kājām Saka, ja tūlīt jādodas prom.
Papēži deg Saka, ja tūlīt jādodas prom.
Zeme deg zem kājām Saka, ja tūlīt jādodas prom.
Papēži svilst (arī deg) Saka, ja tūlīt jādodas prom.
Papēži svilst (arī deg) Saka, ja tūlīt jādodas prom.
Zaļš gar acīm noskrien Saka, ja uz brīdi rodas redzes traucējums pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm Saka, ja, parasti pēkšņi, rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
Sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm Saka, ja, parasti pēkšņi, rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
Atraisās rokas Saka, kad pēc šķēršļu novēršanas rodas iespēja brīvi rīkoties.
Sarunu vieta (arī punkts) Sakaru iestāde, arī tās nodaļa, kur iespējams izmantot telefonu.
Sarunu vieta (arī punkts) Sakaru iestāde, arī tās nodaļa, kur iespējams izmantot telefonu.
saturēt Sakļaujot, savienojot, sašaurinot u. tml., panākt, ka (piemēram, apģērbs, tā daļās) atrodas vēlamajā stāvoklī.
pamatnozīme Sākotnējā (valodas vienības) nozīme. Visbiežāk izmantotā, arī ārpus konteksta parasti uztveramā (valodas vienības) nozīme.
pirmnozīme Sākotnējā, vissenākā (valodas vienības) nozīme.
templis Sakrāla celtne reliģiskajiem rituāliem. Arī baznīca, mošeja, pagoda, sinagoga u. tml.
iemīļot Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā), labprāt nodarboties (ar ko). Pieķerties (kam).
piegriezties Sākt nodarboties (ar ko).
Iziet uz ledus Sākt nodarboties ar slidošanu (piemēram, sezonas sākumā).
aizrietēt Sākt samazināt piena daudzumu, slaukšanas vai zīdīšanas periodam beidzoties.
sasaldēt Saldējot panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas vēlamās īpašības.
refrižerators Saldēšanas iekārtas daļa, kurā, šķidrumam iztvaikojot, rodas zema temperatūra. Saldēšanas iekārta (parasti pārvietojama).
polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru - monosaharīdu - molekulas (piemēram, ciete, celuloze, glikogēns).
izsālīt Sālot panākt, ka rodas vēlamā sāls koncentrācija (pārtikas produktā).
stearāts Sāls, kas rodas, stearīnskābei reaģējot ar sārmiem vai sodu.
atpirkt Samaksājot izpirkšanas vai soda naudu, atgūt Izpirkt.
atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (no atbildības, no soda par nodarīto vai arī no kāda pienākuma).
nodegums Samazinājums (vielai, priekšmetam), kas rodas apdedzināšanas, kausēšanas procesā.
plerkšķis Samērā augsts, skaļš, nevienmērīgs, griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, plāniem metāla priekšmetiem vibrējot, sitoties citam pret citu.
švīksts Samērā kluss, ass, augsts troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
pagarinājums Samērā liels (skaņas) izrunas paildzinājums atbilstoši valodas likumiem.
garums Samērā liels valodas tradīcijas nosacītais (parasti valodas skaņu) izrunas ilgums. Valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums.
starpbrīdis Samērā neilgs laikposma starp divām mācību nodarbībām vai diviem nodarbības atsevišķiem posmiem.
īsums Samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais (parasti valodas skaņu) izrunas ilgums. Valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums.
pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas. Apkārtējā vide. Tāla, plaša apkārtne (ārpus savām mājām).
lāsteka Samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, sacietējot izkusušā! un lejup tekošai vielai. Samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, izgulsnējoties vielām no lejup tekoša šķidruma.
izciest Saņemt, pārdzīvot (sodu). Būt, atrasties piespriestā soda režīmā.
Sarunu valoda Sarunvaloda.
Sarunu valoda Sarunvaloda.
vienkāršruna Sarunvalodas stila paveids, kam raksturīgas novirzes no literārās valodas normām.
iesalt Sasalt (par to, kas atrodas kur iekšā).
nogāzties Saslimt tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
sabiezināt Sastādīt, sasēt cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus augus). Padarīt (parasti vienveidīgu augu stādījumu, sējumu) tādu, kur augi atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
daļiņa Sastāvdaļa (piemēram, vielai, atomam). Mikrodaļiņa.
tālsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas samērā lielā attālumā.
tuvsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas samērā mazā attālumā.
smacēt Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta. Šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Arī slāpēt (1).
sasaukt Saucot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur) - par cilvēkiem.
atsaukt Saucot panākt, ka ierodas. _imperf._ Saukt šurp. Saucot panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
Telūriskās līnijas Saules spektra līnijas, kas rodas Zemes atmosfērā no gaismas staru absorbcijas.
depresija Sauszemes beznoteces rajons, kas atrodas zemāk par okeāna līmeni.
zeme Sauszemes virsa kā pamats, uz kura kas atrodas, pa kuru kas virzās vai tiek virzīts, arī kāds segums, grīda u. tml. kā šāds pamats.
starploceklis Savienojoša detaļa, elements, kas atrodas starp citām detaļām, elementiem.
stiprināt Savienojot (ar ko), panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums) atrodas noteiktā, parasti nekustīgā, stāvoklī.
mest Savienojumā "mest ēnu": radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
divpadsmitpirkstu Savienojumā «divpadsmitpirkstu zarna»: tievās zarnas daļa, kas atrodas aiz kuņģa.
jaungrieķu Savienojumā «jaungrieķu valoda»: grieķu valoda tās vēstures posmā no aptuveni 6. gadsimta līdz mūsdienām.
mētāt Savienojumā «mētāt ēnas»: vairākkārt radīt (mainīgas) ēnas, būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgas) ēnas.
kreiss Savienojumā «pa kreisi» - tā, ka atrodas šajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu. Tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu.
labs Savienojumā «pa labi»: tā, ka atrodas šajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu. Tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu.
nodaba Savienojumā «savā nodabā»: netraucēti, savā tempā, parasti bez steigas.
serbhorvātu Savienojumā «serbhorvātu valoda»: slāvu valoda - serbu, horvātu, melnkalniešu, bosniešu valoda.
skaitlis Savienojumā «skaitļa vārds»: vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Šīs vārdšķiras vārds.
staipekņveidīgs Savienojumā «staipekņveidīgo klase». Paparžaugu nodalījuma klase, kurā ietilpst daudzgadīgi vienādsporu un dažādsporu augi ar ložņājošu vai pacilu stumbru.
sviest Savienojumā «sviest ēnu»: radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
transurāna Savienojumā «transurāna elements»: radioaktīvs ķīmiskais elements, kas periodiskajā sistēmā atrodas aiz urāna (piemēram, neptūnijs, plutonijs).
vadozs Savienojumā «vadozie ūdeņi»: pazemes ūdeņi, kas veidojušies un atrodas zemes garozā.
griezt Savienojumā ar «nost», «klāt» u. tml.: nodalīt, atmērīt (parasti zemi).
attāls Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds (objekts, vieta), kas atrodas norādītajā attālumā.
atstats Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kas atrodas noteiktā attālumā.
dziļš Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) noteiktā attālumā no (kā) virsmas.
no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz nodalītu vietu.
no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kas atrodas kā lejas daļā, zem kā.
aiz- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kura atrodas aiz tā, ko izsaka pamatvārds.
pār- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kura atrodas otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
pa- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds.
pie- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, teritoriju, kura atrodas blakus, tuvu tam, ko izsaka pamatvārds.
ie- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kas atrodas kādā priekšmetā.
ārpus- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kas atrodas vai noris salikteņa otrajā daļā nosauktajam ārpusē.
augš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri (kam) vai (kā) augšējā daļā.
apakš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā rodas caurums, bojājums.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā rodas ievainojums.
glicerāti Savienojumi, kas rodas, glicerīna spirta grupās ūdeņradi aizstājot ar metālu.
saistīt Savienot (valodas vienības), veidojot, piemēram, izteikumu, tā daļu. Būt tādam, kas savieno (valodas vienības), piemēram, izteikumā, tā daļā.
ievirzīt Savilkt (ķermeņa daļu) tā, ka rodas padziļinājums.
sarunvaloda Savstarpēja sazināšanās mutvārdos; valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam ikdienas, neoficiālās situācijās.
diahronija Secība laika ziņā (parasti valodas attīstībā, izmaiņās).
plāns Secīgs (teksta) sadalījums (nodaļās, apakšnodaļās, paragrāfos u. tml.). Šāda sadalījuma lakonisks formulējums.
kailsēkļi Sēklaugi, kam sēklaizmetņi un sēklas nav ieslēgti auglenīcā, bet atrodas brīvi uz sēklzvīņām.
selekcionārs Selekcijas (1) speciālists. Cilvēks, kas nodarbojas ar selekciju.
skeletkapi Sena apbedījuma vieta, kur atrodami nesadedzināti skeleti.
dravniecība Sena nodarbošanās palīgnozare - medus, vaska ieguve (no meža, arī māju dravām).
konsuls Senajā Romā - viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā). Goda tituls (impērijas laikā). Cilvēks, kam ir šāds goda tituls.
Lapiņu sēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes, uz kurām atrodas sporas veidotājs slānis.
Klasiskās valodas Sengrieķu un latīņu valoda.
Klasiskās valodas Sengrieķu un latīņu valoda.
grēcisms Sengrieķu valodai raksturīga parādība. Šādas parādības atdarinājums citā valodā. Aizguvums no grieķu valodas.
helēnists Sengrieķu valodas un literatūras speciālists.
vidussēre Sēre, kas atrodas ūdenstilpes vidū.
Ievirzes sesija Sesija, kurā neklātienes nodaļu studenti saņem norādījumus turpmākajam mācību darbam.
Ievirzes sesija Sesija, kurā neklātienes nodaļu studenti saņem norādījumus turpmākajam mācību darbam.
sānsiena Siena, kas atrodas (kā) sanu daļā.
dibensiena Siena, kas atrodas tālāk (no galvenās ieejas ēkā, telpā). Siena, kas atrodas pretim logam, ārsienai.
Dāmu salons Sieviešu frizētava vai sieviešu nodaļa frizētavā.
Dāmu salons Sieviešu frizētava vai sieviešu nodaļa frizētavā.
Pērkama sieviete Sieviete, kas atdodas kādam par maksu.
Pērkama sieviete Sieviete, kas atdodas kādam par maksu.
sieva Sieviete, kas nodarbojas ar ko, piemēram, tirgojas.
namamāte Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē.
saimniece Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē. Arī sieviete, kas uzņem viesus (parasti savā mājā). Namamāte.
mājsaimniece Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē. Sieviete, kas strādā algotu darbu mājsaimniecībā.
prostitūta Sieviete, kas nodarbojas ar prostitūciju.
atlaist Signalizēt, lai dodas projām.
mizgrauzis Sīka brūna vai melna vabole, kuras kāpuri dzīvo zem koku mizas, retāk koksnē, veidodami cilindriskas ejas.
plūksna Sīka daļa, kas rodas, saplucinot, saraujot (ko). Sīka, plāna daļa, kas iegūta, atdalot kādu kārtu (no kā).
izloksne Sīkākais vēsturiski izveidojies kāda novada valodas paveids.
drazas Sīkas atliekas, kas rodas, piemēram, ko sagriežot, sašķeļot. Nederīgi sīkumi.
Meteorītu putekļi Sīkas daļas, kas rodas, meteora ķermenim sašķeļoties.
Keramzīta smiltis Sīkās keramzīta frakcijas, kas rodas apdedzināšanas un rupjāko frakciju drupināšanas procesā.
Zāģu skaidas Sīkas, parasti koksnes, daļiņas, kas rodas, (to) zāģējot. Zāģskaidas.
zāģskaidas Sīkas, parasti koksnes, daļiņas, kas rodas, (to) zāģējot. Zāģu skaidas.
Vasaras raibumi Sīki iedzelteni vai brūngani pigmentācijas plankumi, kas rodas uz ādas pavasaros saules staru iedarbībā.
Vasaras raibumi Sīki iedzelteni vai brūngani pigmentācijas plankumi, kas rodas uz ādas pavasaros un vasarās saules staru iedarbībā. Šādi pastāvīgi plankumi (parasti uz sejas).
plūksna Sīks veidojums no vaļējiem šķeltiem kāda materiāla galiem, kurš atrodas uz (kā) virsmas.
virpulis Sīku cietvielas daļiņu, arī, parasti vieglu, priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
pārsitiens Sirds ritma traucējums - visas sirds vai tās nodalījuma ārpuskārtas, priekšlaicīga saraušanās.
zilināt Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi. Arī piekaut.
dipols Sistēma, kas sastāv no diviem vienādiem, bet pretējas zīmes lādiņiem, kuri atrodas viens no otra noteiktā attālumā.
politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos; attiecīgās nodarbības. Politiskas mācības.
Politiskās mācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos. Attiecīgās nodarbības. Politmācības.
paradigmatika Sistēmisko attieksmju kopums starp valodas vienībām.
skaida Sita (kādas, parasti samērā sīkstas, vielas, piemēram, koksnes, metāla, plastmasas) daļiņa, kas parasti rodas, ja (uz to) iedarbojas, (to) apstrādā ar griezējinstrumentu.
pārdauzīt Sitot, sasitoties ievainot (ķermeņa daļu) tā, ka rodas brūce. Pārsist.
pavadība Situācija, apstākļu kopums, kad (kāds) dodas līdzi, pavada, atrodas kopā ar kādu (kur).
problēmsituācija Situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana, arī kad tiek risināta kāda problēma. Problēmiskā situācija.
Problēmiska situācija Situācija, kas rodas, kad tiek konstateta kādas problēmas pastāvēšana, arī kad tiek risināta kāda problēma. Problēmsituācija.
Problēmiska situācija Situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana, arī kad tiek risināta kāda problēma. Problēmsituāciļa.
permangānskābe Skābe, kas rodas no mangāna (IV) oksīda.
hlorapskābe Skābe, kas rodas, hloram iedarbojoties uz ūdeni.
neitralizācija Skābo un bāzisko savienojumu savstarpēja reakcija, kuras rezultātā rodas sāļi un zūd kā skābās, tā bāziskās īpašības. Skābes īpašību iznīcināšana ar sārmiem vai sārma īpašību iznīcināšana ar skābēm.
virpskaida Skaida, kas rodas, apstrādājot ar virpu (cietu materiālu).
zemsaknes Skaitlis vai izteiksme, kas atrodas zem saknes (6) zīmes.
Kārtas skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas norāda kārtību, kādā priekšmeti atrodas īstenībā vai arī seko cits citam, priekšmetus minot vai skaitot.
Kārtas skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas norāda kārtību, kādā priekšmeti atrodas.
intervāls Skaitļu (punktu) kopa, kuras elementi atrodas starp diviem dotajiem skaitļiem (punktiem).
sakliegt Skaļā balsī runājot, saucot, arī kliedzot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, notikums).
izruna Skanējuma izveide (valodas skaņām, vārdiem u. tml.) ar runas orgāniem. Skanējums (valodas skaņām, vārdiem u. tml.).
starpskaņa Skaņa (piemēram, skaņurindā), kas atrodas starp veselajiem toņiem un kam ir raksturīga nenoturība.
virsskaņa Skaņa, kas rodas skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) atsevišķu daļu vibrācijas rezultātā un kas papildina pamatskaņu, piešķir tai nokrāsu (tembru).
komponists Skaņdarba sacerētājs. Cilvēks, kas nodarbojas ar skaņdarbu sacerēšanu.
ievadtonis Skaņkārtas visnenoturīgākā skaņa, kas atrodas pakāpi zemāk vai augstāk par toniku un tiecas uz to.
skaņa Skaņu valodas vismazākā akustiski artikulārā vienība ar valodas tradīcijas noteiktām fizikālajām īpašībām.
skrāpēt Skart (ko) ar ko asu, cietu tā, ka rodas raksturīgs, ass, samērā skaļš troksnis. Atskanēt šādam troksnim.
parters Skatītāju zāles vietu kopums, kas atrodas tās grīdas līmenī pretim skatuvei.
izskatīt Skatoties, aplūkojot sīki iepazīties (piemēram, ar kādu priekšmetu kopumu, vietu, kur kas atrodas).
rampa Skatuves apgaismošanas aparatūra, kas atrodas skatuves grīdas priekšējā malā un ir aizsegta skatītāju zāles pusē.
privātskolēns Skolēns, kas mācās individuāli, ar skolotāju ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
mājskolotājs Skolotājs, kas māca un audzina kādas ģimenes bērnus (parasti dzīvodams kopā ar šo ģimeni).
noskrambāt Skrambājot ievainot. Būt par cēloni tam, ka (kam, kur) rodas skrambas.
pārklājslānis Slānis, kas atrodas virs kā.
paslānis Slānis, kas atrodas zem (kā), arī (kam) apakšā.
kupeja Slēgts vagona nodalījums, kas paredzēts nedaudziem (parasti diviem vai četriem) pasažieriem.
mafija Slepena noziedznieku organizācija, kas buržuāzijas interesēs rīko teroristiskus aktus pret progresīvām organizācijām un to darbiniekiem, nodarbojas ar izspiešanu.
slēpnis Slepens (parasti milicijas, policijas) postenis, kas iekārtots aizdomās turētu personu novērošanai un aizturēšanai; vieta, kur atrodas šāds postenis.
Uztura toksikoinfekcijas Slimības, kas rodas, ja lieto pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzklājušies to izdalītie toksīni.
papildslodze Slodze, ko rada vai kas rodas papildus iepriekš paredzētajai, arī normālajai slodzei.
nokrist Smagi saslimt tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
smeceris Smecernieku galvas pagarinājums, kura galā atrodas mutes orgāni.
Komunistiskā darba kustība Sociālistiskās sacensības forma, kas raksturīga plašas komunisma celtniecības periodam; sacensība par komunistisku attieksmi pret darbu.
Komunistiskā darba kustība Sociālistiskās sacensības forma, kas raksturīga plašas komunisma celtniecības periodam: sacensība par komunistisku attieksmi pret darbu.
Komunistiskā darba kustība Sociālistiskās sacensības forma, kas raksturīga plašas komunisma celtniecības periodam: sacensība par komunistisku attieksmi pret darbu.
eksekutors Soda (parasti miesas soda), kāda (parasti tiesas) sprieduma, lēmuma izpildītājs.
Melnā sotņa Soda ekspedīcija (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
Melnā sotņa Soda ekspedīcija (1905.-1907. gada revolūcijas laikā). Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot progresīvus sabiedriskos un politiskos darbiniekus, tīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
burts Soda grafiska zīme - kāda nosaukuma vai apzīmējuma sastāvdaļa.
Soda rats Soda ierīce, ar kuru salauzīja notiesātā locekļus vai uz kuras uzlika jau sakropļotu notiesātā ķermeni.
Soda rats Soda ierīce, ar kuru salauzīja notiesātā locekļus vai uz kuras uzlika jau sakropļotu notiesātā ķermeni.
eksekūcija Soda izpildīšana. Kāda (parasti tiesas) sprieduma, lēmuma izpildīšana.
sniegs Soda nokrišņu kārta uz kādas platības, virsmas.
brīdinājums Soda piedraudējums. Draudi.
rūgt Soda veidā iegūt nevēlamas īpašības, bojāties. Arī skābt.
nometinājums Soda veids - notiesātā izraidīšana no pastāvīgās dzīvesvietas un viņa nometināšana noteiktā apvidū, arī aizliegums dzīvot noteiktā apvidū.
trimda Soda veids - pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā. Arī attiecīgā nometinājuma vieta. Nelabvēlīgu, apstākļu radīta nepieciešamība atrasties svešumā, arī attiecīgā atrašanās vieta.
arests Soda veids - personiskās brīvības atņemšana uz īsu laiku.
koks Soda veids - sitieni ar nūju, rīksti vai pātagu.
Personiskā (arī personīgā) piezīme Soda veids dažās sporta spelēs.
Personīgā (arī personiskā) piezīme Soda veids dažās sporta spēlēs.
Personiskā (arī personīgā) piezīme Soda veids dažās sporta spēlēs.
aizrādījums Soda veids.
Kauna stabs Soda vieta baznīcas priekšā - stabs, pie kura uz zināmu laiku piesēja sodīto.
Kauna stabs Soda vieta baznīcas priekšā, stabs, pie kura uz zināmu laiku piesēja sodīto.
represijas Soda, spaidu, vajāšanas līdzekļi, ko lieto valsts administratīvas iestādes vai tiesa.
kinohronika Sodas fiksācijas rezultātā iegūtie kinokadri.
kinoizmēģinājums Sodas filmēšanas rezultātā iegūto kinokadru kopa.
papildsods Sods, ko piespriež papildus pamatsodam.
godavārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Goda vārds.
Goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Godavārds (1).
Goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Godavārds (1).
cirtiens Spalgs troksnis, kas rodas, piemēram, cērtot.
sintētiķis Speciālists (parasti ķīmiķis), kas nodarbojas ar vielu sintēzi.
ugunsdzēsējs Speciālists, īpaši apmācīts cilvēks, kas nodarbojas ar ugunsgrēku dzēšanu un to profilaksi.
dokumentālists Speciālists, kas nodarbojas ar dokumentu (2) apstrādi.
žūrija Speciālistu grupa (godalgas, prēmijas piešķiršanai konkursā, sacensībās, izstādē u. tml.).
profesija Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats. Amats, arods.
spermatofors Specializēta kapsula (dažiem dzīvniekiem), kurā atrodas spermatozoīdi.
runa Specifiska cilvēku darbība, ko veic ar valodas skaniskajiem līdzekļiem un kas nodrošina sakarus starp cilvēkiem.
saplucināt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes. Saplūkāt (3).
saplūkāt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu, sāpes, arī savainot. Spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes. Saplucināt (3).
brīkšķis Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
brākšķis Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
blīkšķis Spēcīgs un spalgs, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
smerčs Spēcīgs, postošs atmosfēras stabveida virpulis, kas piltuvveidīgi rodas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsai.
pieskaitāmība Spēja apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
Pēdējais pāris Spēle, kurā vienam dalībniekam jānotver kāds no diviem bēgošiem dalībniekiem, pirms tie sadodas rokās.
Pēdējais pāris Spēle, kurā vienam dalībniekam jānotver kāds no diviem bēgošiem dalībniekiem, pirms tie sadodas rokās.
sašķaidīt Spiežot, sitot u. tml. sasmalcināt (ko) tā, ka rodas, parasti vienveidīga, masa, šķidrums.
vērpete Spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) plūsma. Spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) veidojums, kas rodas kādā plūsmā.
treniņš Sportā - vingrinājumu, arī dzīves režīma, masāžas, procedūru u. tml. sistēma, kuras mērķis ir attīstīt vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas. Attiecīgā nodarbība.
treniņzāle Sporta zāle treniņa nodarbībām.
alpīnists Sportists, kas nodarbojas ar alpīnismu.
atlēts Sportists, kas nodarbojas ar vieglatlētiku vai smagatlētiku.
krusts Stabs ar šķērskoku augšdaļā nāves soda izpildīšanai, pienaglojot vai piesienot pie tā sodīto.
robežstacija Stacija, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
pārkrite Starpība, kas rodas, mainoties kādam fizikālam lielumam (piemēram, temperatūrai, spiedienam).
starpvaloda Starpniekvaloda.
kosmoss Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas. Šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām.
visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas. Šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām. Kosmoss.
semafors Starptautiska koda signālu sistēma, kurus noraida ar roku attiecīgu stāvokli, izmantojot krāsainus karodziņus, lukturus u. tml.
reparācija Starptautiskas tiesiskās atbildības veids - karā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana.
Starptautisks delikts Starptautisko tiesību normu pārkāpums, kas rodas valsts prettiesiskas rīcības vai prettiesiskas bezdarbības rezultātā.
Starptautisks delikts Starptautisko tiesību normu pārkāpums, kas rodas valsts prettiesiskas rīcības vai prettiesiskas bezdarbības rezultātā.
iztēlot Stāstīt, aprakstīt tā, ka kādam rodas spilgts tēls, priekšstats (par ko).
līdzsvars Stāvoklis (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kurā (tie) stāvot vai pārvietojoties atrodas noteiktā attiecībā pret apkārtējiem priekšmetiem, telpu.
parters Stāvoklis sporta cīņā, kad cīkstonis atbalstās pret paklāju ar rokām vai atrodas guļus uz tā.
stāvcīņa Stāvoklis sporta cīņā, kad cīkstoņi atrodas stāvus.
auts Stāvoklis sporta spēlēs, kad bumba atrodas ārpus laukuma līnijām.
kulminācija Stāvoklis, arī moments, kad (debess spīdeklis) atrodas uz novērotāja meridiāna.
zenīts Stāvoklis, arī moments, kad debess spīdeklis (parasti saule, mēness) atrodas visaugstāk virs horizonta.
pārstāvniecība Stāvoklis, attiecību kopums, kas rodas, kad kāda persona, personu grupa, valsts orgāns u. tml. pārstāv (piemēram, citu personu, personu grupu, savu valsti). Pārstāvība.
pārstāvība Stāvoklis, attiecību kopums, kas rodas, kad kāda persona, personu grupa, valsts orgāns u. tml. pārstāv kādu tiesību subjektu (piemēram, citu personu, personu grupu, valsti). Pārstāvniecība (1).
nebrīvība Stāvoklis, kad (cilvēks) atrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
neatkarība Stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas (kā) varā, ietekmē, pakļautībā.
brīvība Stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
svabadība Stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā. Brīvība (2).
pārpilnība Stāvoklis, kad (kas, parasti parādības dabā) ir koncentrējies, atrodas kur pārāk lielā daudzumā.
nebrīvība Stāvoklis, kad (kas) atrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā) pakļautībā, atkarībā.
izplatība Stāvoklis, kad (kas) ir sastopams, atrodas (piemēram, telpā, vidē). Process --> izplatīties (1).
noslogotība Stāvoklis, kad (kas) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts, arī izmantots.
prombūtne Stāvoklis, kad (parasti cilvēks) neatrodas kur (parasti dzīvesvietā, darbavietā).
divvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas divas valodas.
trīsvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas trīs valodas.
vairākvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas vairākas valodas.
vienvalodība Stāvoklis, kad (valstī) tiek lietota viena valoda.
daudzvalodība Stāvoklis, kad (valstī), parasti ar vienlīdzīgām tiesībām, tiek lietotas vairākas vai daudzas valodas.
apcietinājums Stāvoklis, kad cilvēkam atņemta personiskā brīvība, kad tas atrodas apsardzībā vai ieslodzījumā.
bezlaulība Stāvoklis, kad cilvēks neatrodas likumiski reģistrētā laulībā.
divvalodība Stāvoklis, kad cilvēks prot divas valodas.
trīsvalodība Stāvoklis, kad cilvēks prot trīs valodas.
daudzvalodība Stāvoklis, kad cilvēks prot vairākas vai daudzas valodas.
vairākvalodība Stāvoklis, kad cilvēks prot vairākas valodas.
konjunkcija Stāvoklis, kad divi debess spīdekļi atrodas vienā virzienā (skatoties no Zemes).
pakārtotība Stāvoklis, kad kāda valodas vienība ir pakārtota citai valodas vienībai.
vadība Stāvoklis, kad kāds no sacensības dalībniekiem ir ieguvis vislabāko rezultātu, arī atrodas, piemēram, skrējiena, brauciena, pirmajā vietā.
bezdarbība Stāvoklis, kad nav lietderīga darba, nodarbību.
divvīrība Stāvoklis, kad sieviete atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar diviem vīriešiem.
divsievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar divām sievietēm.
reibums Stāvoklis, kas rodas intensīvas psihiskas vai fizioloģiskas norises rezultātā.
reibums Stāvoklis, kas rodas stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā.
nesekmība Stāvoklis, kas rodas, ja (kādam) ir neapmierinošas sekmes mācībās.
Miega bads Stāvoklis, kas rodas, ja nav iespējams izgulēties.
Miega bads Stāvoklis, kas rodas, ja nav iespējams izgulēties.
pārblīvētība Stāvoklis, kas rodas, kad (ko) pārblīvē.
civilstāvoklis Stāvoklis, kurā atrodas pilsonis laulības, ģimenes un aizbildniecības tiesību ziņā.
recidīvisms Stāvoklis, parādība, arī notikums, kad noziegums, kas krimināllikumā kvalificēts par bīstamu, tiek izdarīts vairākkārt (parasti pēc tam, kad attiecīgā persona ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas).
veldre Stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums, kas aiz sava smaguma, vēja, nokrišņu iedarbībā ir noliecies pie zemes. Vieta, kur atrodas šāds noliecies stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums.
vaids Stiepta, šņācoša skaņa, kas rodas stiprā vējā, vētrā, arī kokiem, koku zariem šādā vējā, vētrā lokoties u. tml.
vaids Stiepta, šņācoša, arī neskaidra skaņa, kas rodas, darbojoties motoriem, ierīcēm u. tml.
Ortopēdiskā stomatoloģija Stomatoloģijas nozare, kas nodarbojas ar zobu, zobu rindu un žokļa kaulu protezēšanu.
neklātiene Strādājošiem paredzēts mācību veids - mācību vielas apgūšana galvenokārt patstāvīgi, kā arī īpašās sesijās. Attiecīgā (mācību iestādes) nodaļa, arī mācību iestāde.
knibināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
knubināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
metāllējējs Strādnieks, kas nodarbojas ar metālliešanu. Metālliešanas speciālists.
metinātājs Strādnieks, kas nodarbojas ar metināšanu.
tēraudkausētājs Strādnieks, kas nodarbojas ar tēraudkausēšanu. Tēraudkausēšanas speciālists.
tēraudlējējs Strādnieks, kas nodarbojas ar tēraudliešanu. Tēraudliešanas speciālists.
termists Strādnieks, kas nodarbojas ar termisko apstrādi. Termiskās apstrādes speciālists.
uzkult Strauji maisot, panākt, ka rodas, izveidojas (putas).
sakult Strauji maisot, panākt, ka, piemēram, kādā vielā rodas (kas, parasti putas).
sisties Strauji virzīties, pārvietoties, skarot kādu šķērsli, parasti tā, ka rodas skaņas.
Konvekcijas strāva Strāva, ko rada elektriskie lādiņi pārvietodamies.
menzūra Studentu divkauja (pēc goda tiesas lēmuma), parasti ar rapieriem vai zobeniem.
tenardīts Sulfātu klases bezkrāsains, pelēks, dzeltenīgs vai brūngans minerāls, ko izmanto stikla rūpniecībā un sodas ieguvei.
mātšūna Sūna, kurai daloties, rodas jaunas šūnas.
sūna Sūnaugu nodalījuma augs. Arī sūnaugu audze.
raidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka dodas, iet (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Likt ko darīt.
nosvērt Sverot nodalīt no kāda kopuma (daļu ar noteiktu masu, svaru).
atsvērt Sverot nodalīt.
Sveša mēle Sveša valoda.
Sveša mēle Sveša valoda.
vokābuls Svešvalodas vārds ar tulkojumu, parasti dzimtajā valodā.
makaronisms Svešvalodas vārdu vai izteikumu mehānisks iekļāvums tekstā.
ditirambs Svinīgs dzejojums (līdzīgs odai, himnai).
kortežs Svinīgs gājiens vai brauciens. Goda pavadonība. Transportlīdzekļu rinda svinīgā braucienā.
darbs Šāda darbība (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas dod iespēju iegūt eksistences līdzekļus. Nodarbošanās.
milicija Šāda izpildu orgāna darbinieku grupa, apakšvienība, daļa, nodaļa.
policija Šāda izpildu orgāna darbinieku grupa, vienība, nodaļa u. tml.
galds Šāda mēbele kopā ar ēdieniem un dzērieniem, kas atrodas uz tās. Ēdienu, dzērienu kopums, kas paredzēts kādam īpašam gadījumam.
dubultbandinieks Šahā - viens no diviem vienas un tās pašas krāsas bandiniekiem, kas atrodas uz vienas vertikāles.
reketieris Šantāžists, arī gangsteris, kas nodarbojas ar naudas izspiešanu (Amerikas Savienotajās Valstīs).
koridors Šaura (kādas valsts) zemes josla, kas, šķērsodama citas valsts teritoriju, paver (tai) izeju uz jūru vai savieno (to) ar citu (tai) piederošu teritoriju.
dzega Šaura līnija vai rotājums (parasti lappuses platumā vai garumā) pirms teksta (nodaļas, daļas) sākuma.
kārta Šāviena troksnis, kas rodas, (ložmetējam, automātam, artilērijas ierocim) izšaujot vienā paņēmienā noteiktu daudzumu patronu vai šāviņu.
izloksne Šī valodas paveida izpausmes forma.
pārdalīties Šķelties bezdzimuma vairošanās procesā tā, ka rodas divi atsevišķi organismi (par vienkāršajiem organismiem).
gļotas Šķidra zāļu forma, ko iegūst, šķīdinot karstā ūdenī tādas augu jēlvielas, kurās atrodas gļotvielas.
sūkalas Šķidrums, kas rodas biezpiena ieguvē un kas satur ūdenī šķīstošas vielas (piemēram, cukuru, minerālvielas, vitamīnus).
uzšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, liesma).
izšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, uguns).
atšķirot Šķirojot atdalīt, nodalīt.
nošķirot Šķirojot nodalīt.
leduskritums Šļūdoņa posms, kurš atrodas stāvās kalnu nogāžu vietās un kurā ir daudz plaisu.
putekļi Šo daļiņu kopums, kas atrodas uz kādas virsmas.
kambijs Šūnu kārta, audi, kas atrodas starp koksni un lūksni.
pakaļ Tā (pārvietoties), ka atrodas aizmugurē tam, kas pārvietojas tai pašā virzienā.
nopakaļ Tā (piemēram, palikt, iet), ka atrodas aiz kāda, kā, seko kādam, kam.
iepakaļ Tā (piemēram, palikt, iet), ka atrodas samērā nelielā attālumā aiz kāda, kā.
starveidā Tā, ka (kam) rodas starveida veidojumi, elementi u. tml.
taisni Tā, ka (kam) visā garumā vai kādā daļā rodas taisnei atbilstoša forma, veids (virzīt, virzīties, ko darīt, atrasties kādā stāvoklī).
pāri Tā, ka (kas) atrodas, ir novietots virs kā, uz kā (no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram).
visapkārt Tā, ka (kas) ir, atrodas, noris pilnīgi apkārt, visā apkārtnē.
taipusē Tā, ka (kas), salīdzinot ar kādu objektu, atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja). Tajā pusē.
šaipusē Tā, ka (kas), salīdzinot ar kādu objektu, atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam). Šajā pusē.
sāniski Tā, ka (piemēram, sēžot, stāvot) atrodas ar sāniem (pret ko).
tuvu Tā, ka (virzoties) atrodas samērā mazā attālumā (no kā, kāda).
Pa kreisi Tā, ka atrodas kreisajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu. Tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu.
Pa labi Tā, ka atrodas labajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu. Tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu.
pakaļ Tā, ka dodas pēc kā. Pēc.
Par ļaunu Tā, ka ir, rodas kas ļauns, nevēlams.
Par sliktu Tā, ka ir, rodas kas slikts, nevēlams.
pārlaidus Tā, ka kā daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
Uz (kā) rēķina Tā, ka kāds skaits, daudzums tiek iegūts, rodas kādā citā parādībā, sistēmā u. tml.
vidū Tā, ka kas atrodas, pastāv, noris aptuveni vienādā attālumā no (kā) malām, pusēm, galiem. Arī tā, ka atrodas (kā) starpā.
Bez pēdām Tā, ka nav atrodams (pazust, aizbēgt u. tml.).
izklaidus Tā, ka neatrodas cieši blakus cits citam.
Par tukšu (arī baltu) velti Tā, ka nerodas vēlamais rezultāts. Veltīgi.
Par velti (arī par tukšu, arī baltu velti) Tā, ka nerodas vēlamais rezultāts. Veltīgi.
neklātiene Tā, ka pats neatrodas (kur) klāt. Tā, ka pašam nav tiešas saiknes (ar ko).
kompleksveidā Tā, ka rodas komplekss [1] (1).
kompleksveidā Tā, ka rodas komplekss [1] (2).
kompleksveidā Tā, ka rodas komplekss [1] (3).
nelabi Tā, ka rodas nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta, arī tā, ka ir vemšana, reibonis.
tālu Tā, ka rodas samērā liels attālums, parasti starp ķermeņa daļām, līdz tām (virzīt, virzīties).
laukā Tā, ka vairs neatrodas (piemēram, kādā situācijā, stāvoklī).
papriekš Tad, kad (kas) notiek, rodas, (ko) dara pirms kā cita (kādā secībā).
amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem.
divmāju Tāds (augs), kura vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas atsevišķi uz dažādiem īpatņiem.
dusmīgs Tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas. Tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts.
pikts Tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas. Tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts.
bezgodīgs Tāds (cilvēks), kam nav goda jūtu. Negodīgs.
dedzīgs Tāds (cilvēks), kas nododas (kam) ar sajūsmu, aizrautību, sparu, enerģiju.
bezdarbīgs Tāds (laika posms), kad nav lietderīga darba, nodarbības.
garlaicīgs Tāds (laika posms), kurā nav saistošu notikumu, interesantas nodarbošanās.
ārējs Tāds (orgāns, tā daļa), kas atrodas ķermeņa vai orgāna ārpusē, ir no ārpuses redzams.
ārpusklases Tāds (pasākums, nodarbība), kas neietilpst obligātajā mācību programmā un tiek organizēts ārpus mācību laika.
pieejams Tāds (piemēram, darbs, nodarbošanās), kura apgūšana nav sevišķi sarežģīta.
virskritisks Tāds (piemēram, stāvoklis), kad kas atrodas, eksistē virs kritiskā [1] (2) (piemēram, stāvokļa).
jātenisks Tāds (sēdus stāvoklis), kad sēdētāja kājas atrodas katra savā pusē priekšmetam, uz kura viņš sēž.
bezdarbīgs Tāds (stāvoklis, rīcība), kas nav saistīts ar lietderīgu darbu, nodarbību.
artēzisks Tāds (ūdens), kas atrodas ūdensnecaurlaidīgu iežu ieslēgumā, dabiskā spiedienā.
radioredzamība Tāds uztverošās un raidošās radiostacijas novietojums, kurā abas stacijas atrodas radioviļņu pārraides tiešās redzamības zonā.
grafisks Tāds, ar ko apzīmē (valodas skaņu, zilbi, vārdu u. tml.)- par rakstu zīmēm.
savs Tāds, ar ko kāds ir saistīts tuvās attiecībās, attieksmēs (pēc kopējas nodarbošanās, pārliecības u. tml.). Tāds, kas atbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, personības īpašībām).
nosacīts Tāds, ar ko notiesāto personu atbrīvo no soda (brīvības atņemšanas vai labošanas darbiem), ja tā tiesas noteiktajā pārbaudes laikā neizdara jaunu noziegumu (par kriminālsoda izpildīšanas veidu).
smaržīgs Tāds, kad rodas, izplatās smarža (par laikposmu).
iegribīgs Tāds, kam bieži rodas iegribas.
neizturīgs Tāds, kam darbojoties ātri rodas funkcionāli traucējumi (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
pilns Tāds, kam ir (kā) piejaukums lielā daudzumā. Tāds, kurā (kas) atrodas lielā daudzumā (parasti par vielām).
bļodveida Tāds, kam ir bļodas veids, forma. Tāds, kas atgādina bļodu.
polisēmisks Tāds, kam ir divas vai vairākas nozīmes (par valodas vienību).
podveida Tāds, kam ir poda (1) forma, veids.
netaktisks Tāds, kam ir raksturīgs takta, pieklājīgas uzvedības trūkums. Tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka cieņu, goda jūtas.
smags Tāds, kam ir raksturīgs veiklības, viegluma, graciozitātes trūkums (par kustībām). Tāds, kam ir raksturīga, parasti lēna, virzība, piemēram, lejup, arī tāds, kā rezultātā rodas cieša saskare, piemēram, ar kā virsmu (par kustību, arī darbību).
garš Tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks, (parasti par valodas skaņām).
īss Tāds, kam ir samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks (parasti par valodas skaņām).
viennozīmīgs Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību). Monosēmisks.
monosēmisks Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību). Viennozīmīgs.
pusgarš Tāds, kam ir vidējs ilgums (par valodas skaņām).
pārgarš Tāds, kam izrunas laiks ir ilgāks nekā parasts pēc valodas likumiem (par valodas skaņām).
bezrakstura Tāds, kam nav stingra rakstura, tāds, kas viegli padodas citu ietekmei vai savām iegribām.
neveikls Tāds, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), tāds, kam (kas) neveicas, nepadodas.
plūksnains Tāds, kam plātnes šķēlumi atrodas cits citam pretī (par augu lapām).
turboreaktīvs Tāds, kam vilce rodas, gāzes strūklai plūstot no reaktīvās sprauslas.
plakans Tāds, kam visi punkti atrodas vienā un tai pašā plaknē.
sekundārs Tāds, kas (no kāda viedokļa) atrodas (secības, sistēmas u. tml.) otrajā vietā, pakāpē.
terciārs Tāds, kas (no kāda viedokļa) atrodas (secības, sistēmas u. tml.) trešajā vietā, pakāpē. Arī trešējs.
nepieskaitāms Tāds, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
liels Tāds, kas aizrautīgi kam nododas, nodarbojas ar ko.
sinhronisks Tāds, kas aplūko, pētī valodas parādības kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā. Tāds, kas pastāv kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā (par valodas parādībām).
priekšpēdējais Tāds, kas aprodas priekšā pēdējam.
pavēls Tāds, kas aptuveni, samērā nenoteikti attiecas uz kāda laika perioda beigām, tā pēdējo posmu. Tāds, kas noris aptuveni kāda laika perioda beigās, tā pēdējā posmā.
paagrs Tāds, kas aptuveni, samērā nenoteikti attiecas uz kāda laika perioda sākumu, tā pirmo posmu. Tāds, kas noris aptuveni kāda laika perioda sākumā, tā pirmajā posmā.
spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
ilgperioda Tāds, kas atkārtojas pēc ilga perioda.
īsperioda Tāds, kas atkārtojas pēc neilga perioda.
biežs Tāds, kas atkārtoti ierodas.
sāns Tāds, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa labajā vai kreisajā pusē.
malējs Tāds, kas atrodas (kā, parasti rindas, grupas) malā.
pakļauts Tāds, kas atrodas (kā, piemēram, dabas apstākļu, ārējās vides) spēcīgā iedarbībā.
sāņu Tāds, kas atrodas (kā) sānu daļā, pusē, malā. Tāds, kas atzarojas no kā galvenā, lielākā.
padots Tāds, kas atrodas (kā) spēcīgā iedarbībā (par priekšmetiem, parādībām).
iekšējs Tāds, kas atrodas (kādas zemes, valsts, kontinenta) teritorijā.
ārējs Tāds, kas atrodas (kam) ārpusē.
iekšējs Tāds, kas atrodas (kam) iekšpusē.
pieterases Tāds, kas atrodas (nogāzes) terases piekājē.
padots Tāds, kas atrodas (piemēram, kādu apstākļu) spēcīgā iedarbībā, ietekmē (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Pakļauts (3).
nebrīvs Tāds, kas atrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā) pakļautībā, atkarībā.
sāns Tāds, kas atrodas (priekšmeta, telpas, laukuma) malējā daļā, pusē atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, augšas vai apakšas. Tāds, kas veido (priekšmeta, telpas, laukuma) malējo daļu, pusi atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, augšas vai apakšas.
zems Tāds, kas atrodas (samērā) tuvu, piemēram, zemes virsmai, (kā) pamatnei.
valdošs Tāds, kas atrodas (valsts, sabiedriskas struktūras) vadībā.
pārrobeža Tāds, kas atrodas aiz (parasti valsts, apgabala) robežām.
aizauss Tāds, kas atrodas aiz auss.
aizkrūts Tāds, kas atrodas aiz krūšu kaula.
aizkuņģa Tāds, kas atrodas aiz kuņģa.
aizmēles Tāds, kas atrodas aiz mēles.
aizokeāna Tāds, kas atrodas aiz okeāna, - tāds, kas ieradies vai ir atsūtīts no turienes.
aizrīkles Tāds, kas atrodas aiz rīkles.
pakaļējs Tāds, kas atrodas aizmugurē (citiem, līdzīgiem). Arī pēdējais.
nebrīvs Tāds, kas atrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
ārējs Tāds, kas atrodas ārpusē un norobežo (ko) no apkārtējā.
alpu Tāds, kas atrodas augstu kalnos, tāds, kas ir tiem raksturīgs.
centrāls Tāds, kas atrodas centrā. Tāds, kas iziet no centra.
ārpusējs Tāds, kas atrodas citur, ir no citas vides.
piedravas Tāds, kas atrodas dravas tuvumā.
iekškontinentāls Tāds, kas atrodas dziļi kontinentā.
iekšējs Tāds, kas atrodas iekšpusē un norobežo (ko) no apkārtējā.
kontinentāls Tāds, kas atrodas iekšzemē, samērā tālu no piekrastes.
atkarīgs Tāds, kas atrodas kāda varā, ietekmē, pakļautībā.
galējs Tāds, kas atrodas kādas rindas, virknes galā, pēdējais. Tāds, kas atrodas vistālāk (no kādas vietas) - par telpu, teritoriju, tās daļu.
iekšzeme Tāds, kas atrodas kādas teritorijas iekšienē.
kontinentāls Tāds, kas atrodas kontinenta iekšienē. Tāds, kas raksturīgs kontinenta iekšienei.
krustenisks Tāds, kas atrodas krustām pāri. Arī krustveida.
kustīgs Tāds, kas atrodas kustībā (2).
augšējais Tāds, kas atrodas ķermeņa, orgānu sistēmas augšdaļā.
iekšējs Tāds, kas atrodas ķermeņa, tā daļas iekšpusē (par orgānu, tā daļu).
blakus Tāds, kas atrodas līdzās, tieši robežojas ar ko.
milzīgs Tāds, kas atrodas ļoti tālu no skaitļu ass sākuma punkta (par skaitli).
milzu Tāds, kas atrodas ļoti tālu no skaitļu ass sākuma punkta (par skaitli).
saistīts Tāds, kas atrodas mijiedarbībā ar citām elementārdaļiņām vai ar ārējo lauku (par elementārdaļiņām). Tāds, ko ierobežo šāda mijiedarbība (par fizikālām parādībām).
netāls Tāds, kas atrodas nelielā attālumā, samērā tuvu.
Ar roku aizsniedzams Tāds, kas atrodas netālu. Tuvs.
vietējs Tāds, kas atrodas noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā (piemēram, par iestādi).
aizmugure Tāds, kas atrodas pakaļgalā.
paškustīgs Tāds, kas atrodas paškustība (2).
paaugsts Tāds, kas atrodas patālu virs horizonta (par debess spīdekļiem).
perifērs Tāds, kas atrodas perifērijā (1).
perifērs Tāds, kas atrodas perifērijā (2).
piezemēs Tāds, kas atrodas pie augsnes virskārtas, tās tuvumā (parasti par augu daļām).
pieauss Tāds, kas atrodas pie auss (piemēram, par limfmezgliem).
ekvatoriāls Tāds, kas atrodas pie ekvatora. Tāds, kas raksturīgs teritorijām ap ekvatoru.
pieezera Tāds, kas atrodas pie ezera, tā tuvumā (par lauku, teritoriju u. tml.).
piefermas Tāds, kas atrodas pie fermas, tās tuvumā (par lauku, teritoriju u. tml.).
piestumbra Tāds, kas atrodas pie stumbra, tā tuvumā.
polārs Tāds, kas atrodas pie zemeslodes (planētas) ziemeļpola vai dienvidpola. Tāds, kas ir raksturīgs teritorijām ap zemeslodes (planētas) ziemeļpolu vai dienvidpolu.
piepolārs Tāds, kas atrodas pola tuvumā.
pretējs Tāds, kas atrodas pretī (kam).
iepriekšējs Tāds, kas atrodas priekšā kam citam.
zemrīkles Tāds, kas atrodas rīkles apakšpusē.
virsrīkles Tāds, kas atrodas rīkles virspusē.
savrups Tāds, kas atrodas samērā attālu (no kā cita, parasti līdzīga).
vientuļš Tāds, kas atrodas samērā attālu no kā cita (parasti līdzīga). Savrups.
parets Tāds, kas atrodas samērā tālu cits no cita. Tāds, kurā (kas) atrodas samērā tālu cits no cita; samērā rets. Pretstats: pabiezs.
nomaļš Tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas centra, tāds, pa ko nenoris dzīva kustība (par ceļu).
nomaļš Tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas, platības centra, lielas satiksmes maģistrāles (par vietu, novadu, apgabalu).
liels Tāds, kas atrodas samērā tālu no skaitļu ass sākuma punkta (par skaitli).
mazs Tāds, kas atrodas samērā tuvu skaitļu ass sākuma punktam (par skaitli).
stagnants Tāds, kas atrodas stagnācijas (1) stāvoklī.
stagnants Tāds, kas atrodas stagnācijas (2) stāvoklī.
nošķelt Tāds, kas atrodas starp pamatu un šķēlumu (par ģeometriska ķermeņa daļu).
kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).
labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).
kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna (par priekšmeta, telpas daļām).
labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna (par priekšmetiem, telpas daļām).
kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (par ceļa, lauka u. tml. daļām). Tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu.
labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (par ceļa, lauka u. tml. daļām). Tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu.
kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā (par ūdenstilpes krastu, malu u. tml.).
labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā (par ūdenstilpes krastu, malu u. tml.).
diagonāls Tāds, kas atrodas šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam) - par līniju, virzienu.
zems Tāds, kas atrodas šķietami tuvu zemei (parasti par mākoņiem, debesīm).
pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka, dzīvnieka ķermeņa daļas) joslā, kas ir pretēja (šīs daļas) priekšējai joslai.
pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka, dzīvnieka ķermeņa) daļā, kas ir pretēja priekšējai daļai.
labs Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kas ir pretēja kreisajai (par cilvēka ķermeņa daļām). Pretstats: kreisais.
kreiss Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kurā ir sirds (par cilvēka ķermeņa daļām). Pretstats: labais.
mugurējs Tāds, kas atrodas tajā (ķermeņa daļas) pusē, kas ir tuvāk mugurai.
pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (priekšmeta, telpas) daļā, galā, kas ir pretējs priekšējai daļai, priekšgalam. Pretstats: priekšējs.
dibenējs Tāds, kas atrodas tālāk (no ieejas ēkā, dzīvoklī), tāds, kas atrodas aiz kā cita (parasti par telpu).
augsts Tāds, kas atrodas tālu virs horizonta (par sauli, mēnesi, zvaigznēm u. tml.).
nomaļš Tāds, kas atrodas telpas, platības malējā daļā.
priekštilta Tāds, kas atrodas tilta priekšā.
kaudāls Tāds, kas atrodas tuvāk astei (par ķermeņa daļu). Pretstats: kraniāls.
kraniāls Tāds, kas atrodas tuvāk galvai (par ķermeņa daļu). Pretstats: kaudāls.
proksimāls Tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa vidus asij vai kādam orgānam.
mediāls Tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa viduslīnijai vai ir vērsts tās virzienā.
apkārtējais Tāds, kas atrodas tuvākajā apkārtnē.
zems Tāds, kas atrodas tuvu horizontam (par sauli, mēnesi, zvaigznēm).
gals Tāds, kas atrodas tuvu šādam nobeigumam vai sākumam. Tāds, kas veido šādu nobeigumu vai sākumu.
piezemēs Tāds, kas atrodas tuvu zemes virsai.
sfērisks Tāds, kas atrodas uz sfēras virsmas (par figūrām). Tāds, kas pētī figūras, kuras atrodas uz sfēras virsmas (par matemātikas nozari).
vidējs Tāds, kas atrodas vidū (piemēram, starp diviem punktiem, līnijām, priekšmetiem u. tml.).
paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita (parasti par priekšmetiem). Tāds, kura sastāvdaļas atrodas vienādā attālumā cita no citas.
paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu, arī tāds, kas savstarpēji sakrīt (par līnijām, plaknēm).
virsējais Tāds, kas atrodas virs kā zemāka. Tāds, kas ir augstāk par ko. Pretstats. Apakšējais.
augšējais Tāds, kas atrodas virs kā zemāka. Tāds, kas ir augstāk par ko. Virsējais. Pretstats: apakšējais.
lekns Tāds, kas atrodas zemā, mitrā vietā (piemēram, par pļavu).
apakšējais Tāds, kas atrodas zemāk par citiem. Pretstats: augšējais.
pazems Tāds, kas atrodas zemāk par parasto, vidējo (līmeni).
zodiakāls Tāds, kas atrodas zodiaka joslā.
pazems Tāds, kas atrodas, arī notiek samērā nelielā augstumā.
zemstikla Tāds, kas atrodas, aug zem stikla.
pazeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes, augsnes virsējās kārtas. Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
zemzeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa. Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes (planētas) virsējā slāņa.
piespiest Tāds, kas atrodas, ir novietots cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
pretvējš Tāds, kas atrodas, ir vērsts pretī vēja virzienam.
virspusējs Tāds, kas atrodas, noris (kā) virspusē (1), skar (kā) virspusi (1).
virspusējs Tāds, kas atrodas, noris (ķermeņa, orgāna) virsējā kārtā, arī daļā.
ārpusgalaktikas Tāds, kas atrodas, noris ārpus mūsu Galaktikas.
zemvēja Tāds, kas atrodas, noris jahtas vai buru kuģa pusē, pret kuru nepūš vējš.
piefrontes Tāds, kas atrodas, noris netālu no frontes (tās aizmugurē).
pieplanētas Tāds, kas atrodas, noris planētas tuvumā.
attāls Tāds, kas atrodas, noris samērā tālu no kādas vietas. Patāls.
transversāls Tāds, kas atrodas, noris šķērsvirzienā (attiecībā pret ko). Arī šķērss.
zemastes Tāds, kas atrodas, noris vietā zem astes.
virsčaumalas Tāds, kas atrodas, noris virs čaumalas.
virsgalvas Tāds, kas atrodas, noris virs galvas (1).
virssmaganu Tāds, kas atrodas, noris virs smaganām.
zemapģērba Tāds, kas atrodas, noris zem apģērba.
zemaramkārta Tāds, kas atrodas, noris zem aramkārtas.
zemaugsnes Tāds, kas atrodas, noris zem augsnes, augsnē.
zemčaumalas Tāds, kas atrodas, noris zem čaumalas.
zemgrīdas Tāds, kas atrodas, noris zem grīdas.
zemjūras Tāds, kas atrodas, noris zem jūras.
zemledāja Tāds, kas atrodas, noris zem ledāja.
zemledus Tāds, kas atrodas, noris zem ledus.
zemmēles Tāds, kas atrodas, noris zem mēles.
zemmizas Tāds, kas atrodas, noris zem mizas.
zempauguru Tāds, kas atrodas, noris zem pauguriem (4).
zemplēves Tāds, kas atrodas, noris zem plēves (3).
zemgaroza Tāds, kas atrodas, noris zem smadzeņu garozas.
zemsniega Tāds, kas atrodas, noris zem sniega.
zemžokļa Tāds, kas atrodas, noris zem žokļa.
zemāda Tāds, kas atrodas, noris zemādā. Tāds, kas atrodas, noris zem ādas.
piejūra Tāds, kas atrodas, noris, arī dzīvo pie jūras.
piepilsētas Tāds, kas atrodas, noris, arī dzīvo pilsētas tuvumā.
pierobeža Tāds, kas atrodas, noris, arī dzīvo šādā teritorijā, apvidū.
patāls Tāds, kas atrodas, noris, samērā tālu no kādas vietas. Attāls (1).
intramuskulārs Tāds, kas atrodas, norisinās muskulī.
intravenozs Tāds, kas atrodas, norisinās vēnā.
brīvdabas Tāds, kas atrodas, notiek ārā, brīvā dabā (ne telpās).
sāns Tāds, kas atrodas, pārvietojas virzienā uz labo vai kreiso pusi atšķirībā no virziena uz priekšu vai atpakaļ, uz augšu vai leju.
iekšējs Tāds, kas atrodas, pastāv (kā) iekšpusē un iedarbojas no iekšpuses.
ārējs Tāds, kas atrodas, pastāv ārpus (kā) un iedarbojas no ārpuses.
kaimiņš Tāds, kas atrodas, pastāv blakus vai netālu (parasti par valsti, apdzīvotu vietu).
subalpīns Tāds, kas atrodas, pastāv, noris kalnos starp alpīno un mežu (stepju) joslu.
sublitorāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris pie ūdenstilpes krasta (parasti līdz 200 metru dziļumam).
starpcentru Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp (piemēram, detaļu, elementu) centriem.
starpapgabalu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp apgabaliem.
starpatomu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp atomiem.
starprindu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp augu rindām.
starpstāvu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp celtnes stāviem.
subekvatoriāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp ekvatoriālo un tropu joslu.
starpgalaktiku Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp galaktikām.
starpkalnu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp kalniem.
starpkontinentu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp kontinentiem.
starpkontinentāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp kontinentiem. Starpkontinentu.
starpmolekulārs Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp molekulām.
starpmolekulu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp molekulām. Starpmolekulārs.
starpmorēnu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp morēnām.
starpokeānu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp okeāniem.
starpaudu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp organisma audiem.
starpšķiedru Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp organisma šķiedrām.
starpšūnu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp organisma šūnām.
starppaneļu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp paneļiem.
starppauguru Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp pauguriem.
starppilsētu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp pilsētām.
starpplanētu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp planētām.
starprajonu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp rajoniem.
starpribu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp ribām. Ribstarpu.
starpsaimniecību Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp saimniecībām.
starpsalu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp salām.
starpsējumu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp sējumiem.
starpsiju Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp sijām.
starpkambaru Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp sirds kambariem.
starpskriemeļu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp skriemeļiem.
starpslāņu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp slāņiem.
subpolārs Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp Zemes polāro un mēreno joslu.
tropisks Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp Zemes tropiem [1] (1) vai starp vienu no tiem un ekvatoru (ekvatoriālo joslu).
subtropisks Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp Zemes tropu un mēreno joslu.
starpzobu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp zobiem.
starpzonu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp zonām. Starpzonāls.
starpzonāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp zonām. Starpzonu.
starpzvaigžņu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp zvaigznēm.
subaerāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris uz sauszemes.
tāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris vietā, vidē, līdz kurai ir samērā liels attālums.
tuvs Tāds, kas atrodas, pastāv, noris vietā, vidē, līdz kurai ir samērā mazs attālums.
virslīmeņa Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs (kā) līmeņa.
virsūdens Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs ūdens, tāds, kas ir saistīts ar ūdens virsējo kārtu.
virszeme Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs zemes.
subkutēns Tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ādas. Zemādas.
subglaciāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ledus, ledāja. Zemledus, zemledāja.
zemūdens Tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ūdens virsējā slāņa vai ūdenī.
subakvāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ūdens.
subantarktisks Tāds, kas atrodas, pastāv, noris Zemes dienvidu puslodē starp antarktisko un mēreno joslu.
subarktisks Tāds, kas atrodas, pastāv, noris Zemes ziemeļu puslodē starp arktisko un mēreno joslu.
sekls Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) netālu no (kā) virsmas.
nedziļš Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā netālu no (kā) virsmas.
padziļš Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā tālu no (kā) virsmas, arī malas, robežas.
dziļš Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā tālu no (kā) virsmas.
klātesošs Tāds, kas atrodas, uzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
vēlīns Tāds, kas attiecas uz (laika perioda vai parādības) beigu posmu. Vēls (1).
agrīns Tāds, kas attiecas uz (laika perioda vai parādības) sākuma posmu. Agrs (1).
vēls Tāds, kas attiecas uz (laika perioda) beigu posmu. Tāds, kas noris (laika perioda) beigu posmā.
agrs Tāds, kas attiecas uz kāda laika perioda sākumu, tā pirmo posmu. Tāds, kas noris kāda laika perioda sākumā, tā pirmajā posmā.
dorsāls Tāds, kas attiecas uz muguru, saistīts ar to. Tāds, kas atrodas mugurpusē vai vērsts uz mugurpusi.
laterāls Tāds, kas attiecas uz sānu, saistīts ar to. Tāds, kas atrodas sānos vai ir vērsts uz sāniem.
zems Tāds, kas attiecībā pret pārējo reljefa daļu atrodas lejā, ieplakā (par vietu, platību).
sakļaut Tāds, kas augot, attīstoties atrodas samērā cieši kopā (par augu daļām). Tāds, kura sastāvdaļas augot, attīstoties atrodas samērā cieši kopā (par augu daļu kopumu).
satuvināt Tāds, kas augot, attīstoties atrodas tuvu viens pie otra, cits pie cita (par dzīvnieku vai augu daļām).
neaicināts Tāds, kas dara (ko) bez aicinājuma. Tāds, kas ierodas (kur) bez aicinājuma.
promejošs Tāds, kas dodas projām.
tālīns Tāds, kas dzīvo samērā tālā vietā. Tāds, kas ierodas, ir ieradies no samērā tālas vietas.
tuvējs Tāds, kas dzīvo samērā tuvā vietā. Tāds, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
tuvīns Tāds, kas dzīvo samērā tuvā vietā. Tas, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
objektīvs Tāds, kas eksistē neatkarīgi no cilvēka apziņas un atrodas ārpus tās.
ultraviolets Tāds, kas gaismas spektrā atrodas aiz violetās gaismas joslas.
nelūgts Tāds, kas ierodas (kur) bez uzaicinājuma, ielūguma.
tāls Tāds, kas ierodas, ir ieradies no vietas, līdz kurai ir samērā liels attālums.
tuvs Tāds, kas ierodas, ir ieradies no vietas, līdz kurai ir samērā mazs attālums.
viegls Tāds, kas iestājas, rodas, notiek ātri, bez lielas pretestības, šķēršļiem u. tml. (piemēram, par stāvokli, norisi kādā materiālā).
vecs Tāds, kas ilgi, daudzus gadus nodarbojas (ar ko).
neizvēlīgs Tāds, kas īpaši neizvēlas vārdus, izteikumus (piemēram, sarunā). Tāds, kas nepievērš īpašu uzmanību savai valodas izteiksmei.
šļakatains Tāds, kas ir klāts ar šļakatām. Tāds, kur rodas šļakatas.
odveida Tāds, kas ir līdzīgs odam.
zems Tāds, kas ir lietojams tikai noteiktās situācijās (parasti par vārdiem, izteicieniem, stilu). Arī literārās valodas normām neatbilstošs.
nemierīgs Tāds, kas ir ļoti kustīgs, darbīgs (par cilvēku). Tāds, kas pastāvīgi ar ko nodarbojas.
ārštats Tāds, kas ir nodarbināts iestādē, uzņēmumā, bet neietilpst štatā.
jodains Tāds, kas ir notraipīts ar joda šķīdumu spirtā. Tāds, kas ir pārklāts ar joda šķīdumu, spirtā.
gaiss Tāds, kas ir pacelts virs zemes. Tāds, kas atrodas virs zemes.
rezerve Tāds, kas ir padots karadienestam, bet neatrodas aktīvajā karadienestā.
platekrāns Tāds, kas ir paredzēts projicēšanai uz šāda ekrāna (parasti par kinofilmu). Tāds, kur atrodas šāds ekrāns (par telpām).
sods Tāds, kas ir paredzēts soda izpildei. Tāds, kas ir saistīts ar soda izpildi.
krievisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts krievu valodā. Raksturīgs krievu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs krieviem.
latīnisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts latīņu valodā. Raksturīgs latīņu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs latīņiem.
latvisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts latviešu valodā. Raksturīgs latviešu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs latviešiem.
lībisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts lībiešu [1] valodā. Raksturīgs lībiešu [1] valodai, saistīts ar to. Raksturīgs lībiešiem [1].
lietuvisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts lietuviešu valodā. Raksturīgs lietuviešu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs lietuviešiem.
polisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts poļu valodā. Raksturīgs poļu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs poļiem.
spānisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts spāņu valodā. Raksturīgs spāņu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs spāņiem.
vācisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts vācu valodā. Raksturīgs vācu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs vāciešiem.
zviedrisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts zviedru valodā. Raksturīgs zviedru valodai, saistīts ar to. Raksturīgs zviedriem.
nemelnzemes Tāds, kas ir raksturīgs lauksaimniecības dabiskajiem apstākļiem mērenās joslas meža zonās, kuras atrodas uz ziemeļiem no melnzemju izplatības areāla (piemēram, par apvidu, rajonu).
mantots Tāds, kas ir saglabājies no seniem valodas attīstības posmiem.
darbs Tāds, kas ir saistīts ar algotu darbu, nodarbošanos.
reaktīvs Tāds, kas ir saistīts ar ķermeņa impulsa maiņu, kura rodas masas zuduma dēļ. Tāds, kurā izmanto šādu impulsa maiņu.
literārs Tāds, kas ir saistīts ar rakstniecību. Tāds, kas attiecas uz cilvēkiem, kuri nodarbojas ar daiļliteratūru.
regresīvs Tāds, kas ir saistīts ar valodas elementa sākuma daļu, virzienu uz šādu daļu.
šķērss Tāds, kas ir vērsts, atrodas šķērsām attiecībā pret ko. Šķērsenisks.
šķērsenisks Tāds, kas ir vērsts, atrodas šķērsām attiecībā pret ko. Šķērss.
tāls Tāds, kas ir zināms, atzīts vietās, kuras atrodas samērā lielā attālumā (piemēram, par kā slavu, popularitāti).
nākamais Tāds, kas ir, atrodas pēc kā cita, līdzīga.
nākošs Tāds, kas ir, atrodas pēc kā cita, līdzīga.
iepriekšējs Tāds, kas ir, atrodas pirms cita, līdzīga (par priekšmetu, parādību).
visuresošs Tāds, kas ir, atrodas visur.
urdīgs Tāds, kas izraisa nemieru, neatlaidīgi nodarbina (piemēram, par jautājumu, domu, arī parādību, apstākļiem).
kreolisks Tāds, kas izveidojies divu valoda mijiedarbībā (parasti par valodu kolonijās).
rets Tāds, kas kādā kopumā atrodas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita.
glūnīgs Tāds, kas ko dara, slepus skatīdamies, slepus novērodams (par cilvēku vai dzīvnieku).
abpusējs Tāds, kas kopējs kā vienai, tā otrai pusei. Savstarpējs. Tāds, kas atrodas abās pusēs.
raits Tāds, kas labi veicas, padodas (par darbu, darbību).
šķirīgs Tāds, kas labi veicas, padodas (par darbu, darbību).
simpātisks Tāds, kas līdzīgā veidā rodas citā organisma simetriski vai blakus esošā vietā.
kaislīgs Tāds, kas ļoti aizraujas (ar ko), nododas (kam). Tāds, kam piemīt spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
apcerīgs Tāds, kas mēdz domās apcerēt. Tāds, kas nododas pārdomām.
nepiedodams Tāds, kas nav attaisnojams, piedodams.
bezdarbīgs Tāds, kas nav iesaistīts lietderīgā darbā, nodarbībā.
dīks Tāds, kas nav nodarbināts (parasti par cilvēku).
laisks Tāds, kas nav saistīts ar lietderīgu darbu, nodarbību. Bezdarbīgs. Arī mierīgs.
vispārlietojams Tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piemēram, par vārdu, izteikumu). Neitrāls (6).
neitrāls Tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piemēram, par vārdu, izteikumu). Vispārlietojams.
vaļējs Tāds, kas nav sastiprināts, saistīts (ar ko), atrodas izklaidus.
ceļojošs Tāds, kas nav stacionārs, kas neatrodas, nedarbojas vienā noteiktā vietā.
neliterārs Tāds, kas neatbilst literārās valodas normām.
neatkarīgs Tāds, kas neatrodas (kā) varā, ietekmē, pakļautībā.
svabads Tāds, kas neatrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā u. tml.) pakļautībā, atkarībā. Tāds, kas nav atkarīgs, piemēram, no citiem sabiedrības locekļiem, kādām ietekmēm. Brīvs (1).
brīvs Tāds, kas neatrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā) pakļautībā, atkarībā.
brīvs Tāds, kas neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
svabads Tāds, kas neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā. Brīvs (2).
Klāt neesošs Tāds, kas neatrodas, arī nepiedalās (kur).
klātneesošs Tāds, kas neatrodas, neuzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), nepiedalās (kādā norisē, pasākumā).
rets Tāds, kas neierodas bieži (par viesi).
mala Tāds, kas nelikumīgi nodarbojas (ar ko tādu, kam nepieciešama atļauja, arī noteikta kvalifikācija).
ciets Tāds, kas nepadodas spiedienam (par mēbelēm, spilveniem u. tml.).
kroplīgs Tāds, kas nevēlami neatbilst valodas normām, paradumiem.
kropls Tāds, kas nevēlami neatbilst valodas normām, paradumiem.
nelietīgs Tāds, kas nodara (cilvēkam) postu, ļaunumu (parasti par dzīvniekiem, augiem, parādībām dabā).
aizrautīgs Tāds, kas nododas kam, rīkojas dedzīgi, jūsmīgi.
bezdzimuma Tāds, kas noris vai rodas bez dzimumšūnu saplūšanas. Veģetatīvs.
ārpuszemes Tāds, kas noris, atrodas ārpus Zemes.
kārtējs Tāds, kas notiek, atkārtojas, rodas laiku pa laikam.
tepatējs Tāds, kas notiek, atrodas tepat.
nenopērkams Tāds, kas par samaksu neatsakās no savas pārliecības, principiem, goda.
darbīgs Tāds, kas parasti ir nodarbināts, atrodas mērķtiecīgā kustībā (par dzīvniekiem).
negausīgs Tāds, kas pārmērīgi (kam) nododas. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
dzimtsarakstu Tāds, kas pārzina un veic civilstāvokļa reģistrāciju (par biroju, nodaļu).
rets Tāds, kas pastāv, atrodas (kur) mazā skaitā, daudzumā. Tāds, kas parasti nav sastopams, novērojams.
iespējams Tāds, kas pastāv, eksistē, arī atrodas (kāda) rīcībā.
stacionārs Tāds, kas pastāvīgi atrodas kādā celtnē, telpās (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
svešs Tāds, kas pieder kādam citam, tāds, kas atrodas kāda cita rīcībā, ir saistīts ar kādu citu. Tāds, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
anāls Tāds, kas piederīgs tūplim, atrodas tā tuvumā.
istaba Tāds, kas piemērots telpām. Tāds, kas parasti lietojams vai atrodas telpās.
žūrija Tāds, kas piešķir godalgas, prēmijas konkursā, sacensībās, izstādē u. tml. (parasti par komisiju, padomi).
apmāts Tāds, kas pilnīgi atrodas kāda spēcīga pārdzīvojuma, idejas, fantāzijas varā un zaudējis patstāvīgas spriešanas spējas.
rezultatīvs Tāds, kas rada, sasniedz (parasti vēlamu) rezultātu. Tāds, kurā rodas (parasti vēlams) rezultāts.
parazītisks Tāds, kas rodas kā blakusefekts (kā) tehniskajā realizācijā.
somatogēns Tāds, kas rodas somatisku procesu rezultātā.
stihisks Tāds, kas rodas un noris bez noteikta plāna, vadības, cēloņu un mērķu izpratnes (parasti par parādībām sabiedrībā).
rezultējošs Tāds, kas rodas vairāku, parasti līdzīgu, parādību darbības rezultātā. Tāds, ko raksturo ar vairāku, parasti līdzīgu, fizikālo parādību skaitlisko vērtību summu.
nejaušs Tāds, kas rodas, izriet no neparedzētas apstākļu sakritības, sagadīšanās.
tīšs Tāds, kas rodas, izveidojas apzinātas rīcības rezultātā.
kontaktveida Tāds, kas rodas, noris ciešā saskarē (ar ko).
mirklīgs Tāds, kas rodas, noris ļoti īsā laika sprīdī, pēkšņi. Ļoti ātri pārejošs. Acumirklīgs.
pāragrs Tāds, kas rodas, noris pārāk agri, priekšlaicīgi (par fizioloģiskām norisēm, piemēram, novecošanos, nāvi, dzimšanu).
spējš Tāds, kas rodas, noris pēkšņi, arī spēcīgi, strauji.
kontakts Tāds, kas rodas, noris saskarē, savienojumā (ar ko) - par procesu, darbību.
acumirklīgs Tāds, kas rodas, noris vienā mirklī, pēkšņi. Īslaicīgs, ļoti ātri pārejošs.
pēkšņs Tāds, kas rodas, notiek negaidīti, neparedzēti. Tāds, kas ir negaidīts, neparedzēts.
vienbalsīgs Tāds, kas rodas, skanot vienai balsij, arī divām vai vairākām balsīm vienlaicīgi.
daudzbalsīgs Tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot daudzām balsīm.
tūkstošbalsīgs Tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot ļoti daudzām balsīm.
vairākbalsīgs Tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot vairākām balsīm. Arī daudzbalsīgs (1).
vilinošs Tāds, kas saista, aizrauj (piemēram, par nodarbošanos). Tāds, kas izraisa interesi, ziņkāri (piemēram, par grāmatu, tās nosaukumu).
ārisks Tāds, kas saistīts ar āri [1], tur atrodas, aug.
dārzs Tāds, kas saistīts ar dārza (1, 2) ierīkošanu, apstrādāšanu. Tāds, kas paredzēts dārzam (1, 2) vai atrodas tajā.
jodains Tāds, kas satur daudz joda [1].
lielisks Tāds, kas sevišķi labi noris, izdodas (piemēram, par pasākumu).
pieskaitāms Tāds, kas spēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
zvērināts Tāds, kas stingri turas pie noteiktiem uzskatiem, arī tāds, kas neatlaidīgi, aizrautīgi nodarbojas ar ko u. tml. Arī pārliecināts (2).
godkārīgs Tāds, kas tiecas pēc goda (2), slavas.
bīstams Tāds, kas var nodarīt ļaunumu, radīt nelaimi.
zilbisks Tāds, kas veido zilbes centru (par valodas skaņām).
garenisks Tāds, kas vērsts, atrodas garenvirzienā.
mīkstulīgs Tāds, kas viegli padodas citu ietekmei, savām iegribām, tāds, kam ir vājš raksturs. Tāds, kas ir nespēcīgs.
vijīgs Tāds, kas viegli padodas deformācijai un ātri pēc tās izbeigšanās atjauno iepriekšējo formu, tāds, kas viegli lokāms, liecams. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
plastisks Tāds, kas viegli padodas deformācijai un saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem u. tml.).
mīksts Tāds, kas viegli padodas spiedienam (par mēbelēm, spilveniem u. tml.). Ērts, patīkams (par stāvokli šādās mēbelēs, guļvietās u. tml.).
cirkulārs Tāds, kas virzās pa apli. Tāds, kas novietots, atrodas lokā ap ko. Apļveida.
pirmējs Tāds, kas vispirms rodas kādas ķīmiskas reakcijas, procesa rezultātā. Arī primārs.
produktīvs Tāds, ko (attiecīgajā valodas attīstības posmā) izmanto vārdu, arī to savienojumu veidošanai.
galēnisks Tāds, ko iegūst, apstrādājot ārstnieciskas izejvielas, kuras atrodamas augu, arī dzīvnieku valstī.
savstarpējs Tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piemēram, par darbību, stāvokli).
piedvests Tāds, ko izrunā ar piedvesumu (par valodas skaņu).
pašierosme Tāds, ko kāda sistēma pati ierosina, uztur. Tāds, kas rodas šādā sistēmā.
supersegmentāls Tāds, ko runas plūsmā veido valodas skaņu intensitātes, frekvences, ilguma un spektra maiņas. Arī prosodisks (1).
retorisks Tāds, ko valodā izmanto īpaša izteiksmīguma radīšanai, arī izteiksmīguma pastiprināšanai. Tāds, kura saturs un vērstība kādā sazināšanās situācijā, tekstā atšķiras no sintaktiskajā formā izteiktās modalitātes
poliglotisks Tāds, ko veido cilvēki, kas prot daudzas valodas. Daudzvalodu (1).
rets Tāds, ko veido daudzas vienveidīgas vai līdzīgas sastāvdaļas, elementi u. tml., kuri atrodas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita (par kā kopumu). Pretstats: biezs.
divpusējs Tāds, ko veido divas (lietojamas, izmantojamas) daļas, puses. Tāds, kas atrodas, noris abās pusēs.
vienpusējs Tāds, ko veido viena (lietojama, izmantojama) puse. Tāds, kas atrodas, notiek vienā pusē.
pilns Tāds, kur (kas) atrodas, ir izveidojies lielā daudzumā (parasti par parādībām dabā).
parasts Tāds, kur (kas) bieži vai vienmēr atrodas, tiek novietots.
pārpilns Tāds, kur (kas) ir koncentrē lies, atrodas pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā (parasti par parādībām dabā).
piekaisīt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu).
piebārstīt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
piebērt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
piebirt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
piesēt Tāds, Kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
pilns Tāds, kur atrodas (parasti uz noteiktu laiku) daudzi cilvēki (par telpu, platību). Tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
pilns Tāds, kur atrodas daudzi dzīvnieki (par telpu, platību, vidi).
pārpilns Tāds, kur atrodas, parasti uz neilgu laiku, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu. Tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
pilns Tāds, kur aug, atrodas daudzi augi, to daļas (parasti par platību).
skrajš Tāds, kur augi neatrodas cieši blakus cits citam (par augu kopumu). Tāds, kas neatrodas cieši blakus cits citam (piemēram, par augu orgāniem, to sastāvdaļām).
vienvalodīgs Tāds, kur ir viena valoda.
vienvalodas Tāds, kur ir viena valoda. Vienvalodīgs.
izklaids Tāds, kur kas neatrodas cieši blakus cits citam. Tāds, kas neatrodas cieši blakus cits citam.
tukšs Tāds, kur neatrodas dzīvnieki (par celtni, telpu, platību, vidi).
tukšs Tāds, kur neaug, neatrodas augi, to daļas (parasti par platību).
smirdīgs Tāds, kur rodas, izplatās smaka (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
smaržīgs Tāds, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vielu, vidi).
plakanisks Tāds, kurā (kas) ir vērsts, atrodas, tiek pārvietots, novietots ar plakano, arī platāko daļu, pusi noteiktā virzienā, stāvoklī (par darbību, procesu).
ciešs Tāds, kurā cilvēki atrodas tuvu cits pie cita (par cilvēku grupu).
kompakts Tāds, kurā cilvēki atrodas tuvu cits pie cita (par cilvēku grupu).
kompakts Tāds, kura daļas, sastāvdaļas atrodas cieši kopā. Arī blīvs, biezs.
blīvs Tāds, kura daļiņas atrodas cieši kopā.
blīvs Tāds, kurā dzīvas būtnes atrodas cieši cita pie citas.
regulārs Tāds, kura formu sistēma atbilst vispārējām valodas likumībām (parasti par vārdu). Arī kārtns.
tīrs Tāds, kura gaitā nerodas traipi, vielu nosēdami u. tml. uz ķermeņa, apģērba (par darbību, darbu).
ziedains Tāds, kurā ir nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu.
raksts Tāds, kurā izmanto rakstību (parasti par valodas formu).
bezgodīgs Tāds, kurā izpaužas (darītāja) goda jūtu trūkums (par darbību, izturēšanos).
negodīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība neatbilst morāles normām, prasībām par godīgumu. Tāds, kuram nav goda jūtu.
spriegs Tāds, kurā kam rodas samērā liels mehāniskais spriegums (par procesu, darbību).
rets Tāds, kurā kas atrodas, pārvietojas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita (par stāvokli, norisi u. tml.).
atskanīgs Tāds, kurā labi atskan, tāds, kur viegli rodas atbalss.
gāzveida Tāds, kura molekulas nav saistītas savā starpā un noteiktās līdzsvara vietās, bet atrodas haotiskā kustībā (par vielu). Tāds, kurā vielai raksturīgi šādi molekulu sakari (par agregātstāvokli).
tukšs Tāds, kurā nekas nav ievietots, nekas neatrodas (piemēram, par trauku, dobu priekšmetu, veidojumu).
teicams Tāds, kura ritms, intonācija ir tuva runas valodas ritmam, intonācijai (parasti par dziesmu).
plašs Tāds, kura robežas atrodas tālu uz visām pusēm no tā vidus, centra (par platību). Tāds, kas aptver lielu teritoriju, aizņem lielu vietu.
māksla Tāds, kurā rodas estētiski elementi, estētiskas vērtības (par darbību, procesu, darbības nozari). Tāds, kam ir estētiski elementi, estētiska vērtība (piemēram, par priekšmetiem).
skanīgs Tāds, kurā rodas labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par norisi, darbību).
šņākulīgs Tāds, kurā rodas samērā vienmērīgs, šņācošs troksnis (par norisi, darbību).
ražens Tāds, kurā rodas spēcīgi sakuplojuši, sazēluši augi (par augu attīstības norisi).
strutains Tāds, kurā rodas strutas, tāds, kas satur strutas.
tumšs Tāds, kurā rodas vājš apgaismojums, vāja gaisma (par uguni, degšanu).
šķidrs Tāds, kura sastāvdaļas atrodas samērā lielā attālumā (par kā kopumu).
paplāns Tāds, kura sastāvdaļas atrodas samērā tālu cita no citas (parasti par apmatojumu).
plāns Tāds, kura sastāvdaļas atrodas tālu cita no citas (parasti par apmatojumu).
kompakts Tāds, kura sastāvdaļas atrodas tuvu cita pie citas (piemēram, par priekšmetiem, to kopu).
ciešs Tāds, kura sastāvdaļas ir savienotas vai arī atrodas tuvu cita pie citas (piemēram, par priekšmetu, parādību).
pūšams Tāds, kurā skaņa rodas no ievadītās gaisa strāvas vibrācijas (par mūzikas instrumentiem).
sitams Tāds, kurā skaņa rodas no rokas, īpaša rīka, detaļas sitiena (par mūzikas instrumentiem).
pamīšs Tāds, kurā vienas virknes, rindas u. tml. elementi, detaļas atrodas pretī citas virknes, rindas u. tml. elementu, detaļu atstarpēm (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.). Tāds, kas atrodas pretī (kā) atstarpēm (par priekšmetiem).
pilns Tāds, kura virsma ir aizņemta (ar ko); tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas lielā daudzumā.
paralēls Tāds, kurš rada, kurā rodas šādas īpašības.
planetārs Tāds, kurš vienlaikus rotē gan ap savu, gan ap cita elementa, detaļas asi. Tāds, kura kādi elementi, detaļas atrodas šāda kustībā.
nebalsīgs Tāds, kuru artikulējot balss saites nevibrē (par valodas skaņu).
balsīgs Tāds, kuru artikulējot vibrē balss saites (par valodas skaņu).
grūts Tāds, kuru veicot rodas nepatīkams pārdzīvojums, neērtības sajūta. Nepatīkams.
svētīgs Tāds, no kā rodas labums. Tāds, kas ir noderīgs.
ienesīgs Tāds, no kura iegūst, parasti samērā lielus, ienākumus (piemēram, par nodarbošanos).
tīrs Tāds, uz kura vai kurā (kas) neatrodas, nepastāv. Tāds, kurš ir tukšs, neaizņemts, no kura (kas) ir novākts, aizvākts.
nokaisīt Tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas ļoti lielā skaitā.
pārpilns Tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
nosēt Tāds, uz kura visas virsmas vai tās lielākās daļas, arī kurā (kas) atrodas, ir izplatīts lielā daudzumā.
martiroloģijs Tādu personu saraksts, uzskaitījums, kuras ir vajātas, kurām ir sagādātas ciešanas, nodarītas pārestības.
nogrieznis Taisnes gabals, kas atrodas starp diviem tās punktiem.
diagonāle Taisnes nogrieznis, kas savieno divas daudzstūra virsotnes, kuras nav uz vienas malas, vai divas daudzskaldņa virsotnes, kas neatrodas vienā plaknē.
hipotenūza Taisnleņķa trīsstūra mala, kas atrodas pretī šī trīsstūra taisnajam leņķim.
nelietis Tas (parasti dzīvnieks, augs), kas nodara (cilvēkam) postu, ļaunumu.
nelietis Tas (piemēram, parādība dabā), kas nodara (cilvēkam) postu, ļaunumu.
Laika kavēklis Tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi. Laika pavadīšana, izklaidēšanās.
Laika kavēklis Tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi. Laika pavadīšana, izklaidēšanās.
laikkavēklis Tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi. Laika pavadīšana, izklaidēšanās. Laika kavēklis.
vaļasprieks Tas, ar ko nodarbojas, aizraujas (brīvajā laikā).
hobijs Tas, ar ko nodarbojas, aizraujas (brīvajā laikā). Vaļasprieks.
kaislība Tas, kam aizrautīgi nododas.
galvgalis Tas, kas atrodas (kā) priekšgalā.
karognesējs Tas, kas atrodas (kādas kustības, cīņas u. tml.) priekšgalā, vadībā.
saturs Tas, kas atrodas (kur, piemēram, traukā, apvalkā).
apkārtējais Tas, kas atrodas apkārtnē.
nebūtība Tas, kas atrodas ārpus dzīvības, ārpus esamības. Nāve. Neesamība.
pagalvis Tas, kas atrodas gulētājam zem galvas. Arī spilvens.
iekšas Tas, kas atrodas kur iekšā. Iekšējās daļas (piemēram, mašīnām).
kaimiņš Tas, kas atrodas, pastāv blakus vai netālu (parasti valsts, apdzīvota vieta).
sirdslieta Tas, kas ir ļoti tuvs, nepieciešams, kam nododas dedzīgi, aizrautīgi.
paklājs Tas, kas ir paklāts, palikts, novietots tā, ka atrodas (kā) apakšā.
retums Tas, kas ir reti sastopams, atrodams, novērojams.
vēlumnieks Tas, kas ir sastopams, ierodas, ko dara vēlu.
objekts Tas, kas kur atrodas, eksistē, ir izveidots, tiek veidots.
lieluzņēmējs Tas, kas nodarbojas ar plaša apjoma līgumdarbu, tirdzniecisku operāciju u. tml. organizēšanu, veikšanu.
svešs Tas, kas pieder kādam citam, tas, kas atrodas kāda cita rīcībā, ir saistīts ar kādu citu. Tas, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
rezultāts Tas, kas rodas, tiek radīts kā (kādas darbības, norises, apstākļu ietekmes) sekas.
žņaugs Tas, kas stipri spiež, parasti, traucējot elpošanu. Arī tas, kas cieši apņem, apvij, cieši atrodas visapkārt (kam).
adīklis Tas, ko ada (ar rokām). Tas, kas vēl atrodas uz adāmadatām.
apspiests Tas, ko apspiež, kas atrodas pakļautībā.
runa Tas, par ko runā, ko apspriež plašāks cilvēku kopums. Arī valodas.
sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopa, kādā kopuma, arī kur). Taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
ūdenssaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas nodarbojas ar virszemes un pazemes ūdens resursu izpēti, uzskaiti, regulēšanu, kompleksu izmantošanu un aizsardzību. Pasākumu kopums ūdens resursu racionālai izmantošanai tautas saimniecībā un ūdens kaitīgās iedarbības novēršanai.
elektrotehnika Tehnikas nozare, kas nodarbojas ar elektrisko parādību praktisku izmantošanu.
dozimetrija Tehniskās fizikas nozare, kas nodarbojas ar radioaktīvo un jonizējošo starojumu mērīšanu un pētī šo starojumu iedarbību uz cilvēka organismu.
savrupinājums Teikuma locekļa vai tā grupas sintaktisks nošķīrums teikumā. Teikuma loceklis vai tā grupa, kas atrodas šādā nošķīrumā.
pielikums Teikuma palīgloceklis, kas raksturo lietvārdu vai lietvārda nozīmē lietotu vārdu, atrodas aiz tā un saskan ar to locījumā, arī dzimtē un skaitlī.
nodalījums Teksta daļa. Arī nodaļa.
rubrika Teksta nodaļās virsraksts, arī burts, cipars vai cits elements (teksta posmu atdalīšanai), ko veidoja ar sarkanu krāsu.
zemsvītra Teksta paskaidrojums, kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un kas atdalīts no tā ar taisnu svītru. Arī parinde.
proza Teksts (arī tekstu kopums) metriski nesaistītā valodā. Metriski nesaistīta valodas forma. Daiļdarbs (arī daiļdarbu kopums), kas rakstīts šādā valodas.
prettituls Teksts, autora portrets, raksturīgs attēls, kas iespiests uz lappuses, kas atrodas kreisajā pusē titullapai.
nomats Tektoniska struktūra, kas rodas, slāņa daļai noslīdot gar stāvi krītošu lūzuma virsmu.
pārmats Tektoniska struktūra, kas rodas, slāņa daļai pārvietojoties pa horizontālu lūzuma virsmu.
gleznains Tēlains, izteiksmīgs (piemēram, par daiļdarbu, valodas līdzekļiem).
refraktors Teleskops ar lēcveida objektīvu, kurā attēls rodas, gaismas stariem lūstot vienā lēcā vai vairākās lēcās.
reflektors Teleskops ar spoguļveida objektīvu, kurā attēls rodas, gaismai atstarojoties.
spoguļteleskops Teleskops ar spoguļveida objektīvu, kurā attēls rodas, gaismai atstarojoties. Reflektors [1].
dibentelpa Telpa (kuģī), kas atrodas zem citām telpām.
radiokabīne Telpa (kuģī), kur atrodas radiostacija.
katlutelpa Telpa (piemēram, rūpnīcā, kuģī), kur atrodas tvaika katli vai katls.
direkcija Telpa (telpas), kur atrodas uzņēmuma, iestādes pārvalde, vadība.
puspagrabs Telpa (zem celtnes pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
gremdētava Telpa starp (kuģa) dibenu un apakšējo klāju, kur atrodas mašīnas un krava.
apakša Telpa starp priekšmetu un pamatu, uz kura tas atrodas. Telpa, vieta zem ēkas, starp ēku un zemi.
treniņtelpa Telpa treniņa nodarbībām.
anatomikums Telpa vai ēka (arī iestāde vai tās nodaļa), kur pētī cilvēka ķermeni, anatomējot līķus.
kurinātava Telpa, celtne, kurā atrodas apkures ierīces.
mītne Telpa, celtne, vieta, kur (kas, piemēram, uzņēmums, iestāde) atrodas, darbojas.
rasētava Telpa, darbnīca, arī iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veido rasējumus.
mašīntelpa Telpa, iecirknis, nodalījums, kurā ir uzstādītas mašīnas.
vējtveris Telpa, kas atrodas starp celtnes ārdurvīm vai starp ārdurvīm un iekštelpu durvīm un kas pasargā no vēja, aukstuma iekļūšanas celtnē.
starptelpa Telpa, kas atrodas starp citām (galvenajām) telpām.
dibentelpa Telpa, kas atrodas tālāk (no ieejas ēkā, dzīvoklī).
ģērbtuve Telpa, kur glabā speciālos apģērbus un pārģērbjas (darbam, nodarbībām u. tml.).
magnetosfēra Telpa, kura atrodas applanētu un kuras fizikālās īpašības nosakaplanētas magnētiskais lauks un tā mijiedarbība ar kosmisko daļiņu plūsmām.
augša Telpa, stāvs, kas atrodas tieši zem jumta. Arī bēniņi.
puse Telpas daļa, kurā atrodas ar apzīmētāju nosauktais priekšmets.
sfēra Telpas punktu kopa, kas atrodas noteiktā attālumā no dotā punkta.
Šķērsas taisnes Telpas taisnes, kas neatrodas vienā plaknē.
Šķērsas taisnes Telpas taisnes, kas neatrodas vienā plaknē.
pagrabtelpas Telpas, kas atrodas pagrabā vai pagrabstāvā.
krājkase Telpas, kurās atrodas šī iestāde.
anfilāde Telpu rinda, kuras savā starpā savienotas ar durvīm, kas atrodas taisnā līnijā citas aiz citām.
halucinācija Tēls, sajūta, kas rodas psihē bez ārējām ierosām, ja ir psihiski traucējumi.
sadaļa Tematiski apvienota (parasti likuma) teksta daļa, kurā iekļautas vairākas nodaļas.
Tiešs tēmējums Tēmējums virzienā uz mērķi, kas atrodas šāvēja redzes lokā.
province Teritorija (valstī), kas atrodas samērā tālu no centra, no galvaspilsētas.
aizmugure Teritorija, kas atrodas aiz frontes līnijas.
austrumi Teritorija, kas atrodas saules lēkta pusē, virzienā.
rietumi Teritorija, kas atrodas saules rieta pusē, virzienā.
Dziļa aizmugure Teritorija, kas atrodas tālu no frontes joslas.
rietumdaļa Teritorijas daļa, kas atrodas rietumu virzienā. Rietumu daļa.
ziemeļdaļa Teritorijas daļa, kas atrodas ziemeļu virzienā. Ziemeļu daļa.
Procesuālās tiesības Tiesību normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības, kuras rodas, izmeklējot noziegumus, izskatot un iztiesājot krimināllietas un civillietas.
Civilprocesuālās tiesības Tiesību nozare, kas regulē sabiedriskās attiecības, kuras rodas sakarā ar jurisdikcijas realizēšanu civillietās.
noma Tiesiskas attiecības, kas rodas, ja viena persona, organizācija u. tml. nodod citai (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku). Arī īre (1).
īre Tiesiskas attiecības, kas rodas, kad viena persona nodod citai kāda mantu (arī telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku).
Ģimenes stāvoklis Tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes un kas rodas, cilvēkam piedzimstot, un mainās, noslēdzot vai šķirot laulību, adoptējot bērnu.
Ģimenes stāvoklis Tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes un kas rodas, cilvēkam piedzimstot, un mainās, noslēdzot vai šķirot laulību, adoptējot bērnu.
galotne Tievais gals (zaram), kur atrodas augšanas pumpuri.
baismīgs Tik ļoti liels (arī ātrs, mazs u. tml.), ka rodas bailes.
viennozīmība Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai). Monosēmija.
monosēmija Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai). Viennozīmība.
nostāties Tikt lietotam, atrasties (kādā teksta vietā) - par valodas vienībām.
pazust Tikt pārvietotam, pārvietoties tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts, nebūt nekur atrodamam (par priekšmetu). Tikt pazaudētam.
saliktuve Tipogrāfijas nodaļa, kurā noris salikšanas process.
iezāģēt Tīši, apzināti sagādāt (kādam) nepatikšanas, nodarīt ļaunumu.
treniņstunda Treniņam paredzēta nodarbība.
auri Troksnis, kas rodas brāzmainā vējā, stiprā vētrā.
kņada Troksnis, kas rodas no vairāku vai daudzu cilvēku, arī dzīvnieku balsīm.
spurkšķis Troksnis, kas rodas, kādam spurcot (2).
čala Troksnis, kas rodas, sarunājoties, tērzējot vairākiem vai daudziem cilvēkiem reizē.
taifūns Tropiskais ciklons, kas rodas Klusajā okeānā un virzās gar Ķīnu, Koreju, Japānu līdz Ohotskas jūrai.
rizofori Tropu jūru piekrastes augi - nelieli koki vai krūmi, kas paisuma laikā atrodas ūdenī vairāku metru dziļumā.
Atklātā (plaušu) tuberkuloze Tuberkulozes forma, kad krēpās atrodami tuberkulozes baciļi.
Atklātā plaušu tuberkuloze Tuberkulozes forma, kad krēpās atrodami tuberkulozes baciļi.
Atklātā plaušu tuberkuloze Tuberkulozes forma, kad krēpās atrodami tuberkulozes baciļi.
plaisa Tukša, garena, parasti samērā šaura, vieta, telpa (piemēram, priekšmetā, materiālā), kas parasti rodas kādas deformācijas rezultātā.
vieta Tur, kur kam ir jābūt, jāatrodas. Arī tur, kur kas ir bijis, atradies iepriekš.
saturēt Turot (ko), panākt, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī.
šurpmāk Tuvāk vietai, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot).
garaiņi Tvaiks, kas rodas, iztvaikojot karstam šķidrumam.
atvars Ūdens virpulis, kas rodas šādā vietā.
starpteka Ūdenstilpes atzars, kurš atrodas aiz salas un kurā parasti ir mazāks ūdenīgums nekā galvenajā gultnē. Neliels divu ezeru savienojums. Atzars no upes uz ezeru.
virsūdens Ūdeņi, kas atrodas zemes virspusē.
Pārtikas universālveikals Universālveikals ar pārtikas preču plašu sortimentu un nelielu ikdienā nepieciešamu saimniecības preču nodaļu.
Pārtikas universālveikals Universālveikals ar pārtikas preču plašu sortimentu un nelielu ikdienā nepieciešamu saimniecības preču nodaļu.
tranzītupe Upe, kas atrodas divu vai vairāku valstu teritorijās un ko (parasti) izmanto tranzītam.
meandrs Upes gultnes līkums, kas rodas, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai - uz ieliekto krastu.
saistīties Uzņemties (kādu darbu, pienākumu), iestāties (kādā organizācijā), sākt nodarboties (ar ko).
Ņemt uz savas sirdsapziņas Uzņemties atbildību (par ko, parasti par kādu nodarījumu).
kopētava Uzņēmuma, iestādes nodaļa, arī telpa, kurā kopē (3).
šefs Uzņēmuma, iestādes u. tml., tās nodalās vadītājs.
darbnīca Uzņēmums vai rūpnīcas, uzņēmuma nodaļa, kur labo vai izgatavo dažādus izstrādājumus (parasti sadzīves priekšmetus). Arī ateljē.
tipogrāfija Uzņēmums vai uzņēmuma nodaļa, arī darbnīca, kur izgatavo iespieddarbus (parasti augstspieduma tehnikā).
tipolitogrāfija Uzņēmums vai uzņēmuma nodaļa, kur iespieddarbus izgatavo ar tipogrāfiskiem un litogrāfiskiem paņēmieniem.
cinkogrāfija Uzņēmums, arī tipogrāfijas nodaļa, kas izgatavo klišejas fotomehāniski.
viesnīca Uzņēmums, kur uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem. Celtne, kurā atrodas šāds uzņēmums.
kaltuve Uzņēmums, tā nodaļa, arī darbnīca, kurā kaļot veido, parasti dekoratīvu, virsmu (metāla, akmens) priekšmetiem.
kolumntituls Uzraksts katrā grāmatas, žurnāla lappusē virs teksta (piemēram, nodaļas nosaukums, pirmais un pēdējais vārdnīcas lappuses vārds).
pavadīt Uzraudzīt, kā (transportlīdzeklis) paredzētajā laikā, arī atbilstošos apstākļos dodas ceļā.
Pievērst uzmanību (arī vērību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
(Pie)vērst (arī veltīt) uzmanību (arī vērību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
Veltīt uzmanību (arī vērību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
(Pie)vērst (arī veltīt) vērību (arī uzmanību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
siet Uzskatīt par vainīgu (kādā nodarījumā).
piesiet Uzskatīt, arī censties padarīt par vainīgu (kādā nodarījumā).
kabata Uzšūts, iešūts nodalījums (piemēram, portfelim, čemodānam, somai).
Goda vārds Uzvārds, arī vārds. Godavārds (2).
Goda vārds Uzvārds, arī vārds. Godavārds (2).
vagonbūvētājs Vagonbūves speciālists. Cilvēks, kas ir nodarbināts vagonbūve.
grupa Vairāki, piemēram, cilvēki, dzīvnieki, priekšmeti, kas atrodas tuvu cits pie cita.
sazilināt Vairākkārt iesist (pa ķermeņa daļu) tā, ka (tālā) rodas zilumi.
sasaukāt Vairākkārt saucot, panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
sisties Vairākkārt strauji, spēcīgi skart ko, arī vairākkārt spēcīgi saskarties (ar ko), parasti tā, ka rodas skaņas.
urdīties Vairākkārt, ilgstoši izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu).
Jumta stāvs Vairākstāvu celtnes stāvs, virs kura atrodas jumts.
ieži Vairāku minerālu, retāk viena minerāla sakopojumi, kas atrodas Zemes vai cita debess ķermeņa garozā kā patstāvīgs masīvs.
reducēt Vājināt (skaņas) artikulāciju tā, ka mazinās (tās) ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī rodas (tās) zudums.
Elektronu lampa Vakuuma vai ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurā elektrisko strāvu rada brīvo elektronu plūsma no katoda uz anodu.
Elektronu lampa Vakuuma vai ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurā elektrisko strāvu rada brīvo elektronu plūsma no katoda uz anodu.
palīgvaloda Valoda (parasti mākslīga), kas var veikt zināmas funkcijas (parasti starptautiskā) saziņas procesā.
svešvaloda Valoda, kas (kādam) nav dzimtā valoda.
Valsts valoda Valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un tiek izmantota likumdošanā, lietvedībā, tiesvedībā u. tml.
Valsts valoda Valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un tiek izmantota likumdošanā, lietvedībā, tiesvedībā u. tml.
starpniekvaloda Valoda, kas veic sazināšanās funkciju starp tautām ar atšķirīgām valodām.
Mirusi valoda Valoda, ko kāda tauta, cilts u. tml. vairs neizmanto par sazināšanās līdzekli.
Mirusī valoda Valoda, ko kāda tauta, cilts u. tml. vairs neizmanto par sazināšanās līdzekli.
Starpnacionālās saziņas valoda Valoda, ko lieto saziņai starp dažādām nācijām, tautībām, etniskām grupām daudznacionālā valstī.
Dzīvā valoda Valoda, kurā attiecīgajā laikmetā runā cilvēku grupa.
Fleksīva valoda Valoda, kurā ir fleksija.
Fleksīvā valoda Valoda, kurā ir fleksija.
Monosillabiska valoda Valoda, kurā ir tikai vienzilbes vārdi.
Monosillabiska valoda Valoda, kurā ir tikai vienzilbes vārdi.
oriģinālvaloda Valoda, kurā ir uzrakstīts (kāda teksta) oriģināls [1] (1).
pamatvaloda Valoda, kurā runā kādas teritorijas pamatiedzīvotāji, valoda, kurā runā kādas teritorijas iedzīvotāju vairākums.
Dzimtā valoda Valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā.
Dzimtā valoda Valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā.
Mātes valoda Valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā. Dzimtā valoda.
Mātes valoda Valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā. Dzimtā valoda.
starpniekvaloda Valoda, no kuras tiek pārņemti kādas trešās valodas teksti tulkošanai savā valodā vai kuru izmanto, lai veidotu aizguvumus no kādas trešās valodas.
mēle Valoda, runa. Valodas spēja.
akcentuācija Valodas akcentu sistēma. Akcentēšana.
analoģija Valodas elementa (piemēram, vārda, vārdu savienojuma) veidošana vai maiņa pēc cita elementa parauga.
Runas valoda Valodas forma, kam raksturīgi ar skaniskiem līdzekļiem veidoti izteikumi.
Runas valoda Valodas forma, kam raksturīgi ar skaniskiem līdzekļiem veidoti izteikumi.
glotoģenēze Valodas izcelšanās.
Iekšējā runa Valodas līdzekļu izmantojums domāšanas procesā (bez to ārējās izpausmes).
stils Valodas līdzekļu izmantošanas paņēmienu kopums (piemēram, tekstā, kāda cilvēka runā).
dialektisms Valodas parādība, īpatnība, kas raksturīga kādam dialektam (vai dialektiem).
žargonisms Valodas parādība, īpatnība, parasti vārds, izteiciens, kas raksturīgs kādam žargonam. Arī žargonvārdi.
substrāts Valodas parādības, kas ienācēju valodā ir radušās kādreizējo vietējo iedzīvotāju valodas ietekmē.
dialekts Valodas paveids, kas raksturīgs kādai sociālajai grupai.
žargons Valodas paveids, ko, parasti savā starpā, lieto kādas sociālas, arī profesionālas grupas pārstāvji. Arī slengs.
prosodēma Valodas prosodijas pamatvienība ar noteiktām akustiskām īpašībām un funkciju (piemēram, akcents, garums).
Rakstu valoda Valodas rakstveida attēlojums, kas ietver noteiktu grafikas, alfabēta, ortogrāfijas un interpunkcijas sistēmu.
Rakstu valoda Valodas rakstveida attēlojums, kas ietver noteiktu grafikas, alfabēta, ortogrāfijas un interpunkcijas sistēmu.
patskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs.
līdzskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijas būtiska pazīme ir šķērslis, ko rada runas orgānu darbība.
monoftongs Valodas skaņa, kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs. Patskanis.
iespraudums Valodas skaņas iestarpinājums vai izveidojums starp vārda skaņām.
intonācija Valodas skaņu spēka, augstuma, ilguma un tembra maiņas, kas izsaka daļu izteikuma satura.
artikulācija Valodas skaņu veidošana, izruna.
sinhronija Valodas stāvoklis kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā.
Zinātniskās valodas (arī zinātniskais) stils Valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam zinātniskos tekstos.
Semantiskais kalks Valodas vārda nozīme, kas veidota atbilstoši citas valodas vārda nozīmei.
Semantiskais kalks Valodas vārda nozīme, kas veidota atbilstoši citas valodas vārda nozīmei.
Valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds Valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar attiecīgā valodas lietotāju kolektīva dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
Valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds Valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar valodas lietotāju dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
Valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds Valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar valodas lietotāju dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
okazionālisms Valodas vienība (vārds, vārdu savienojums u. tml.), kas ir individuāli veidota izmantošanai tikai attiecīgajā tekstā.
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku, dresētu dzīvnieku.
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu mitoloģisku, reliģisku būtni, arī mākslas tēlu.
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu personu. Arī uzvārds, parasti kopā ar šādu valodas vienību. Personvārds.
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu teritorijas, vides u. tml. objektu.
semantika Valodas vienības (piemēram, morfēmas, vārda, vārdu savienojuma) nozīme, valodas vienību nozīmju kopums.
pakārtojums Valodas vienības (piemēram, vārda, teikuma sastāvdaļas) atkarība pēc formas, nozīmes no citas valodas vienības. Valodas vienības, starp kurām ir šāda atkarība.
pozīcija Valodas vienības novietojums attiecībā pret citām valodas vienībām (piemēram, vārdā, teikumā, tekstā).
sintagma Valodas vienību (parasti vārdu, morfēmu) savienojums noteiktās attieksmēs.
rekcija Valodas vienību (parasti vārdu) saistījums, kurā viena no tām nosaka otras vienības formu.
sakārtojums Valodas vienību (piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) saistījums, kam raksturīga (to) savstarpēja neatkarība pēc formas, nozīmes. Valodas vienības, starp kurām ir šāds saistījums.
konstrukcija Valodas vienību (piemēram, vārdu) savienojums (runā, tekstā), kam ir noteiktas gramatiskās īpašības.
transkripcija Valodas vienību (vārdu, tekstu u. tml.) skanējuma grafisks attēlojums ar noteiktu zīmju sistēmu.
kontaminācija Valodas vienību mijiedarbība (piemēram, formu, nozīmju tuvības dēļ), kurā rodas jauna valodas vienība. Valodas vienība, kas radusies šādā veidā.
pareizruna Valodas vienību pareizas, normām atbilstošas izrunas sistēma (kādā valodā). Ortoepija.
ortoepija Valodas vienību pareizas, normām atbilstošas izrunas sistēma (kādā valodā). Pareizruna.
saskaņojums Valodas vienību saistījums, kurā tām ir viena un tā pati morfoloģiskā (parasti dzimtes, skaitļa, locījuma) forma.
pārvaldījums Valodas vienību saistījums, kurā viena (neatkarīgā) valodas vienība nosaka citas (atkarīgās) valodas vienības formu. Arī rekcija.
sintagmatika Valodas vienību secīgs kārtojums tekstā noteiktās attieksmēs.
Polisintētiskās valodas Valodas, kurās raksturīgas izteikuma veida vienības, ko veido, saistot dažāda tipa semantiskus elementus.
Polisintētiskās valodas Valodas, kurās raksturīgas izteikuma veida vienības, ko veido, saistot dažāda tipa semantiskus elementus.
terminoloģija Valodniecības nozare, kas nodarbojas ar terminu izstrādes teoriju un praksi.
leksikogrāfija Valodniecības nozare, kas nodarbojas ar vārdnīcu sastādīšanu, kā arī pētī vārdnīcas un to sastādīšanas teoriju un praksi.
grafēmika Valodniecības nozare, kas pētī valodas fonēmu attēlošanu ar rakstu zīmēm.
Lingvistiskā ģeogrāfija Valodniecības nozare, kas pētī valodas parādību teritoriālo izplatību.
fonētika Valodniecības nozare, kas pētī valodas skaņas, to pārmaiņas, vārda uzsvaru, zilbi, tās intonāciju, runas intonāciju. Skaņu mācība.
sociolingvistika Valodniecības nozare, kas pētī valodas sociālo raksturu, tās funkcijas sabiedrībā, sociālo parādību ietekmi valodā.
Lingvistiskā stilistika Valodniecības nozare, kas pētī valodas stilus.
semantika Valodniecības nozare, kas pētī valodas vienību nozīmes. Arī semasioloģija.
Valodas kultūra Valodniecības nozare, kas pētī, nosaka, sistematizē valodas, parasti literārās valodas, normas.
Valodas kultūra Valodniecības nozare, kas pētī, nosaka, sistematizē valodas, parasti literārās valodas, normas.
Tjurku valodas Valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, turku, tatāru, turkmēņu, azerbaidžāņu, uzbeku, jakutu, kazahu, kirgīzu valodas.
rietumvalstis Valstis, kas atrodas rietumos (parasti Rietumeiropā).
ziemeļvalstis Valstis, kas atrodas ziemeļos (parasti Rietumeiropā).
sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta. Sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas orgāni piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
renteja Valsts finanšu pārvalde, šīs pārvaldes iestāde, nodaļa (feodālismā, kapitālismā).
cietums Valsts iestāde, kur novieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai pēc tiesas sprieduma. Šādas iestādes ēka.
Prīžu tiesa Valsts tiesa, ko nodibina tādu lietu izskatīšanai un izlemšanai, kuras rodas sakarā ar prīžu tiesībām.
Prīžu tiesas Valsts tiesas, kuras nodibina tādu lietu izskatīšanai un izlemšanai, kas rodas sakarā ar prīžu tiesībām.
kaimiņvalsts Valsts, kas atrodas blakus vai netālu.
bufervalsts Valsts, kas atrodas starp naidīgu lielvalstu teritorijām vai to ietekmes sfērām.
agrārvalsts Valsts, kurā iedzīvotāju vairākums nodarbojas ar lauksaimniecību.
galotne Vārda daļa, kas atrodas aiz celma un, vārdu lokot, mainās.
priedēklis Vārda sastāvdaļa (morfēma), kas atrodas saknes priekšā.
Tulkojošā vārdnīca Vārdnīca, kurā kādas valodas vārdu, to savienojumu nozīmēm rādīti atbilstoši citas valodas (vai citu valodu) vārdi, to savienojumi.
Tulkojošā vārdnīca Vārdnīca, kurā kādas valodas vārdu, to savienojumu nozīmēm rādīti atbilstoši citas valodas (vai citu valodu) vārdi, to savienojumi.
svešvārds Vārds, kas ir aizgūts no citas valodas.
Modāls vārds Vārds, kas izsaka modalitāti (2).
Modāls vārds Vārds, kas izsaka modalitāti.
palīgvārds Vārds, ko lieto saistījumā ar citiem vārdiem (piemēram, šo vārdu analītisko formu veidošanā, modalitātes izteikšanai).
kalks Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārdu, vārdu savienojumu.
aizguvums Vārds, vārdu savienojums, morfēma u. tml., kas aizgūts (no citas valodas).
numerālis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Skaitļa vārds.
Skaitļa vārds Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, tas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas apzīmē priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Šīs vārdšķiras vārds.
vārddarināšana Vārdu krājuma bagātināšana ar jauniem vārdiem, pārveidojot valodā lietojamo vārdu uzbūvi un nozīmi ar valodas sistēmā esošajiem līdzekļiem un paņēmieniem.
Vārdu kārta (arī kārtība) Vārdu secība, kas raksturīga kādas valodas teikumiem.
Vārdu kārtība (arī kārta) Vārdu secība, kas raksturīga kādas valodas teikumiem.
Vārdu kārta (arī kārtība.) Vārdu secība, kas raksturīga kādas valodas teikumiem.
savārīt Vārot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kurai atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, galīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
starpvārpsta Vārpsta, kas atrodas starp citām vārpstām un kam parasti ir palīgfunkcijas kādā norisē.
ziednesis Vasas daļa, parasti bez lapām, uz kuras atrodas zieds vai ziedkopa.
Zieda ass Vasas daļa, pie kuras atrodas zieda lapas.
saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves - vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
spermacets Vaskveidīga viela, kas atrodas īpašos dobumos kašalota galvā un ko izmanto parfimērijā, kosmētikā.
virsgans Vecākais augstākais goda nosaukums garīdzniecībā - bīskapam, metropolītam, patriarham, arhibīskapam.
rekombinācija Vecāku ģenētiskā materiāla pārgrupēšanās pēcnācējos, kurā rodas jaunas gēnu kombinācijas.
stepe Veģetācijas tips, ko veido kserofili daudzgadīgi lakstaugi (piemēram, graudzāles, sīpolaugi) un kas rodas iekškontinentālos apvidos, mērenā un subtropu klimatā. Teritorija, kur ir šāds veģetācijas tips.
Stāvēt (retāk būt) kūmās Veicināt (kā) rašanos un pastāvēšanu. Būt par cēloni tam, ka (kas) rodas un pastāv.
Stāvēt (retāk būt) kūmās Veicināt (kā) rašanos un pastāvēšanu. Būt par cēloni tam, ka (kas) rodas un pastāv.
ieveidot Veidojot panākt, ka (piemēram, mati) iegūst noteiktu sakārtojumu. Veidojot panākt, ka matos rodas (parasti sprogas).
padziļinājums Veidojums (kādā virsmā), kura malas (sienas), pamatne atrodas dziļāk (par šo virsmu).
substrāts Veidojums (parasti dabā), uz kura kas atrodas.
paaugstinājums Veidojums, kas paceļas, atrodas augstāk par apkārtējo virsmu. Laukums uz šāda veidojuma.
pušķis Veidojums, kas rodas kupli sasienot lenti.
šķērslis Veidojums, priekšmets u. tml., kas atrodas kādā vietā, joslā un traucē, arī padara neiespējamu pārvietošanos pa to (kādā virzienā).
pārtraukt Veidot (ko) ar atstarpi, atstarpēm, arī ar starplaikiem. Atrasties, būt novietotam ar atstarpi, atstarpēm tā, ka starp tām atrodas kas cits.
sekcionēt Veidot (ko) no atsevišķām daļām, atsevišķiem nodalījumiem.
konturēt Veidot (ko) tā, ka (tam) rodas kontūras.
kalkot Veidot (vārdu, vārdu savienojumu) pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārdu, vārdu savienojumu.
velmēt Veidot, apstrādāt (ko), izmantojot spiedienu, kas rodas spraugā starp velmēm.
artikulēt Veidot, izrunāt (valodas skaņas).
attīstīties Veidoties, pārveidoties tā, ka rodas jaunas kvalitātes (par dabas parādībām).
džigits Veikls, drosmīgs jātnieks (parasti Kaukāzā, Vidusāzijā). Cilvēks, kas nodarbojas ar džigitēšanu.
kārtot Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties rast vēlamu atrisinājumu, sasniegt vēlamu rezultātu.
risināt Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties sasniegt vēlamu iznākumu, rezultātu.
savilkt Velkot pavirzīt (ko, piemēram, apģērbu, segu, aizkaru) tā, ka (tas) atrodas vēlamā stāvoklī, iegūst vēlamo formu.
zemzeme Veļu valsts, kas atrodas zem zemes virsmas. Arī pazeme (2).
pazeme Veļu valsts, kas atrodas zem zemes virsmas. Dažu mitoloģisko būtņu mājoklis, kas atrodas zem zemes virsmas.
Virspusējās vēnas Vēnas, kas atrodas zem ādas un savāc asinis no ādas un zemādas audiem.
Triviālais nosaukums Vēsturiski izveidojies ķīmiskā savienojuma nosaukums, kas (parasti) neietver informāciju par savienojuma sastāvu, struktūru (piemēram, "soda").
stils Vēsturiski izveidojies valodas paveids, kas ir atkarīgs no sazināšanās mērķa.
tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piemēram, kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
nācija Vēsturiski izveidojusies stabila cilvēku kopība, kurai ir raksturīga kopīga valoda un psihiskā struktūra, kopēja teritorija un ekonomiskā dzīve. Tauta, kas sasniegusi samērā augstu attīstības pakāpi.
Valodas norma Vēsturiski un sociāli nosacīts valodas elementa variants, kas apzināti izvēlēts noteiktā literārās valodas attīstības periodā un nostiprinājies valodas praksē.
politehnikums Vidējā vai augstākā tehniskā mācību iestāde, kurā ir dažādu tehnikas nozaru nodaļas.
videogrāfija Videotehnikas nozare, kas nodarbojas ar mainīga lieluma parametru atspoguļošanu, izmantojot videotehnikas ierīces.
vēders Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums. Orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā. Arī ķermeņa vēderpuse.
prākrits Vidusindiešu sākotnējo dialektu kopums un rakstu valoda.
tvaiks Viela gāzveida stāvoklī (fāzē), kas noteiktos apstākļos atrodas līdzsvarā ar tās pašas vielas kondensēto stāvokli (šķidro vai cieto fāzi).
metabolīts Viela, kas rodas organismā vielmaiņas procesā.
sekrēts Viela, kas rodas organisma vielmaiņas procesos un uzkrājas tajā vai izdalās uz tā virsmas.
sublimāts Viela, kas rodas sublimācijas rezultātā.
gruzdviela Viela, kas rodas, cepot vai grauzdējot pārtikas produktus.
scintilators Viela, kurā jonizējošā starojuma iedarbībā rodas īslaicīgs gaismas uzliesmojums.
inversija Vielas molekulu optisko īpašību maiņa, kas rodas, ja mainās molekulas telpiskā uzbūve.
asimilāti Vielu kopums, kas rodas asimilācijas (1) rezultātā.
ziemeļi Viena no četrām debespusēm (pretēja dienvidiem). Teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
dienvidi Viena no četrām debespusēm (pretēja ziemeļiem). Teritorija, kas atrodas šajā pusē, virzienā.
rietumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur riet saule. Teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
austrumi Viena no četrām debess pusēm, apvāršņa daļa, kur lec saule. Teritorija, kas atrodas šajā pusē, virzienā.
Miega artērija Viena no divām lielajām artērijām, kuras atrodas abās pusēs kaklam.
Miega artērija Viena no divām lielajām artērijām, kuras atrodas abās pusēs kaklam.
Saulgriežu loks (arī riņķis) Viena no divām paralēlēm, kas atrodas 23 grādus un 27 minūtes uz ziemeļiem un uz dienvidiem no ekvatora.
Saulgriežu riņķis (arī loks) Viena no divām paralēlēm, kas atrodas 23 grādus un 27 minūtes uz ziemeļiem un uz dienvidiem no ekvatora.
Saulgriežu riņķis (arī loks) Viena no divām paralēlēm, kas atrodas 23 grādus un 27 minūtes uz ziemeļiem un uz dienvidiem no ekvatora.
Polārais loks (arī riņķis) Viena no divām paralēlēm, kas atrodas 66 grādus un 33 minūtes uz ziemeļiem un uz dienvidiem no ekvatora.
Polārais loks (arī riņķis) Viena no divām paralēlēm, kas atrodas 66 grādus un 33 minūtes uz ziemeļiem un uz dienvidiem no ekvatora.
Polārais riņķis (arī loks) Viena no divām paralēlēm, kas atrodas 66 grādus un 33 minūtes uz ziemeļiem un uz dienvidiem no ekvatora.
vaigs Viena no divām sejas daļām, kas atrodas katrā pusē degunam starp aci un apakšžokli.
sinonīms Viena no divām vai vairākām valodas vienībām, kam nozīme ir pilnīgi vai daļēji līdzīga.
platforma Viena no planētas garozas galvenajām struktūrformām, kas sastāv no līmeniskiem nogulumiežu slāņiem un vāji padodas iekšējo spēku darbībai.
pelagra Viena no slimībām, kas rodas, ja organismā trūkst nikotīnskābes un dažu citu B grupas vitamīnu.
pakāpiens Viena no trīspakāpju (goda pjedestāla, paaugstinājuma) daļām.
korpuss Viena no vairākām celtnēm, kas atrodas uz kopēja apbūves gabala.
kopnodarītājs Viena no vairākām vai daudzām personām, kas ir vainīgas nodarījumā.
lauksardze Viena vai divas strēlnieku nodaļas, kas apsargā atpūtā novietota karaspēka apakšvienību, daļu.
šķiedra Viendabīga, gara, parasti tieva (piemēram, ieža, vielas) kārta, kas atrodas starp citām kārtām.
plēve Viendabīga, parasti plāna, samērā blīva (piemēram, vielas, organiska veidojuma) kārta, kas atrodas virs citām, parasti mazāk blīvām (to) kārtām vai pārklāj (to) virsmu.
plēne Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm).
slānis Viendabīgs (audu) kopums, veidojums (organismā), kas klāj kā virsmu vai atrodas starp citiem šādiem kopumiem, veidojumiem.
kārta Viendabīgs (piemēram, zemes, iežu, vielas, organiska veidojuma) slānis, kas atrodas starp (arī virs) citiem slāņiem vai pārklāj kā virsmu.
Plūksnaini daivaina lapa Vienkārša lapa, kam plātnes šķēlumi nesniedzas dziļāk par plātnes vienu ceturto daļu un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, ozola lapa).
Plūksnaini dalīta lapa Vienkārša lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, strutenes lapa).
sprādziens Vienreizēja paveikta darbība --> sprāgt (1). Īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas, kam sprāgstot.
šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (1). Īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas šaujot.
Elkoņa kauls Viens no apakšdelma kauliem, kas atrodas mazā pirkstiņa pusē.
trops Viens no diviem iedomātiem riņķiem (uz Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23 grādu un 27 minūšu attālumā.
priekškambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas pie tās pamatnes.
kambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas tuvāk sirds galotnei.
urīnskābe Viens no olbaltumvielu maiņas galaproduktiem organismā - viela, kas rodas aknās un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem.
plūsma Viens no paralēlajiem nodalījumiem vai nozarojumiem, kas parasti atšķiras valodas ziņā (piemēram, mācību iestādēs).
Sociālistiskā Darba Varonis Viens no visaugstākajiem goda nosaukumiem, ko PSRS piešķir par īpaši izcilu novatorisku darbību, izciliem nopelniem valsts labā; cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Sociālistiskā Darba Varonis Viens no visaugstākajiem goda nosaukumiem, ko PSRS piešķir par īpaši izcilu novatorisku darbību, izciliem nopelniem valsts labā. Cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
dzeroklis Viens no zobiem, kuri atrodas žokļa abās pusēs (aiz acuzobiem) un ar kuriem sakošļā barību.
skrajums Vieta (parasti mežā), kur augi neatrodas cieši blakus cits citam.
senvieta Vieta (piemēram, kapenes, pilskalns, apmetne), kur atrodami priekšmeti, kas liecina par seno cilvēku dzīves veidu, kultūru.
Godalgota vieta Vieta (piemēram, sacensībās), kuras ieguvējs saņem godalgu.
Godalgota vieta Vieta (piemēram, sacensībās), kuras ieguvējs saņem godalgu.
mezgls Vieta (uz stumbra), kur atrodas lapas.
tribīne Vieta goda viesiem, godināmajiem u. tml. (svētkos, svinībās).
mugurpuse Vieta, apkārtne, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) aizmugurē.
sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa labajā vai kreisajā pusē.
mugura Vieta, apkārtne, kas atrodas aiz cilvēka vai dzīvnieka.
aizmugure Vieta, apkārtne, kas atrodas aiz muguras (cilvēkam, dzīvniekam).
sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas šādā (parasti priekšmeta) labajā vai kreisajā pusē, malā. Labā vai kreisā (telpas, laukuma) malējā daļa, puse atšķirībā no (tā) viena vai otra gala.
telpa Vieta, arī vides daļa, kurai (parasti) ir noteiktas robežas un kurā kas atrodas, noris vai kurai ir kādas funkcijas.
vidus Vieta, daļa (kam), kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (tā) malām, pusēm, galiem.
Pa vidu Vietā, kas atrodas (kā) starpā.
mala Vieta, kas atrodas (kādas rindas) sākumā vai beigās. Vieta, kas atrodas (kādas kopas) ārpusē, parasti samērā tuvu pie (tās) robežām.
aizjūra Vieta, kas atrodas aiz jūras.
aizmugure Vieta, kas atrodas aiz priekšmeta. Priekšmeta mugurpuse.
ārpuse Vieta, kas atrodas ārpus kā.
aizmugure Vieta, kas atrodas beigās (skatoties no priekšplāna).
perifērija Vieta, kas atrodas kāda nozīmīga ģeogrāfiska centra apkaimē un veido tā nomali.
augstums Vieta, kas atrodas ļoti augstu.
priekša Vieta, kas atrodas pie (cilvēka vai dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā. Vieta, kas atrodas (cilvēkam vai dzīvniekam) tieši pretī, ļoti tuvu.
priekša Vieta, kas atrodas pie (piemēram, priekšmeta, telpas) priekšējās puses.
mugurpuse Vieta, kas atrodas pie šādas priekšmeta puses, daļas.
turiene Vieta, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja.
starptece Vieta, kas atrodas starp divām tecēm.
starpupe Vieta, kas atrodas starp divām upēm.
pusēna Vieta, kas atrodas starp pilna apgaismojuma un pilnas ēnas laukumiem. Pāreja no gaismas apspīdētiem uz apēnotiem laukumiem (dabā).
iekšpuse Vieta, kas atrodas telpā, priekšmetā, norobežotā laukumā.
zemdegune Vieta, kas atrodas zem deguna, virs augšlūpas.
pazeme Vieta, kas atrodas zem zemes virsmas un kur mirušo grēcinieku dvēseles izcieš sodu. Arī velnu mājoklis.
leja Vieta, kas atrodas zemāk par citu vietu.
zemums Vieta, kas atrodas zemāk par citu vietu.
apakša Vieta, kas atrodas zemāk. Leja.
krātuve Vieta, kur (kas) ir koncentrēts, atrodas, parasti lielākā daudzumā.
atradne Vieta, kur atrodas (derīgi izrakteņi vai citas zemes bagātības). Šādā vietā atrodamais (derīgu izrakteņu vai citu zemes bagātību) krājums.
kapsēta Vieta, kur atrodas (parasti vētrā) lauzti koki vai krituši dzīvnieki, to atliekas.
būvvieta Vieta, kur atrodas būvobjekts.
pilsvieta Vieta, kur atrodas pils.
Galvenā mītne Vieta, kur kara laikā atrodas bruņoto spēku augstākā virspavēlniecība un tās štābs.
Galvenā mītne Vieta, kur kara laikā atrodas bruņoto spēku augstākā virspavēlniecība un tās štābs. PSRS Bruņoto Spēku Augstākā Virspavēlnieka vadības orgāns (Lielā Tēvijas kara laikā).
pozīcija Vieta, kurā (kas) atrodas, parasti kādas darbības veikšanai. Vieta, kas paredzēta kādai darbībai, norisei.
šejiene Vieta, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu.
tejiene Vieta, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Šejiene.
nomale Vieta, novads, apgabals, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas, platības centra.
apakšzeme Vieta, rajons, kas atrodas samērā dziļi zem zemes virsējās kārtas, arī dziļos zemes slāņos.
zemzeme Vieta, telpa, kas atrodas zem Zemes (planētas) virsējā slāņa. Pazeme (1).
pazeme Vieta, telpa, kas atrodas zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
autoinspekcija Vieta, telpa, kur atrodas šī milicijas daļa (nodaļa).
apkārtne Vieta, teritorija, kas atrodas (kam) apkārt, (kā) tuvumā.
puse Vieta, teritorija, kas atrodas ar apzīmētāju nosauktās vietas virzienā vai tās tuvumā.
pievārte Vieta, teritorija, kas atrodas samērā tuvu kam (parasti apdzīvotai vietai).
puse Vieta, teritorija, kas atrodas virzienā prom no kā vidus, viduslīnijas. Vieta (piemēram, kādā teritorijā, telpā), kas ir attālināta no (šīs teritorijas, telpas) centra.
šīpuse Vieta, teritorija, kurā atrodas, dzīvo runātājs, vērotājs.
municipalitāte Vietējās pašvaldības orgāns (kapitālistiskajās valstīs). Celtne, kur atrodas šis pašvaldības orgāns.
sānvīle Vīle, kas atrodas (apģērba gabala) sānu daļā.
pievilināt Vilinot, arī ar viltīgiem paņēmieniem panākt, ka (kāds) ierodas (kur, pie kā). Šādā veidā izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi.
starpviļņi Vilnis, kas rodas starp diviem periodiskiem viļņiem.
šķērsvilnis Vilnis, kura raksturojošais vektoriālais lielums atrodas plaknē, kas ir perpendikulāra viļņa izplatīšanās virzienam.
plands Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (audumā, matos u. tml.) gaisa plūsmas iedarbībā. Troksnis, ko rada šādas kustības.
plīva Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (plānos, vieglos, parasti vienā galā, malā, piestiprinātos priekšmetos, veidojumos u. tml.) kādas plūsmas iedarbībā.
durvis Virās iekārta vai bīdāma plāksne (piemēram, mēbeļu) nodalījumu noslēgšanai.
vīrs Vīrietis, kas nodarbojas ar ko.
ūdensvīrs Vīrietis, kura nodarbošanās ir saistīta ar jūrniecību, ūdenstilpēm.
pārklājvirsa Virsa, kas atrodas virs kā.
virstelpa Virsējā, augšējā (bišu stropa) telpa, kurā atrodas medus telpa ar medus kārēm.
šķērsgriezums Virsma, figūra, kas rodas, šķeļot (ko) ar plakni šķērsvirzienā (parasti rasējumā). Attiecīgais šāda šķēluma attēls.
Rotācijas hiperboloīds Virsma, kas rodas, hiperbolai rotējot ap vienu no savām asīm.
Relatīvā virsvērtība Virsvērtība, kas rodas, paaugstinot darba ražīgumu.
Absolūtā virsvērtība Virsvērtība, kas rodas, pagarinot darba dienu.
Absolūtā virsvērtība Virsvērtība, kas rodas, pagarinot darba dienu.
turp Virzienā uz vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja (pārvietoties, pārvietot).
šurp Virzienā uz vietu, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot).
dienvidaustrumi Virziens starp dienvidiem un austrumiem. Teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
dienvidrietumi Virziens starp dienvidiem un rietumiem. Teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
ziemeļaustrumi Virziens starp ziemeļiem un austrumiem. Teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
ziemeļrietumi Virziens starp ziemeļiem un rietumiem. Teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
izvirzīt Virzot panākt, ka (parasti priekšmets) tiek novietots (piemēram, uz priekšu, uz āru). Novietot tā, ka atrodas virzienā (piemēram, uz priekšu, uz āru) no pārējā.
vagot Virzoties, pārvietojoties panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas joslas, līnijas veida padziļinājumi.
šalkt Virzoties, tiekot virzītam kādā vidē, radīt šādas skaņas (parasti par priekšmetiem). Būt tādam, kurā, kam virzoties, tiekot, virzītam, rodas šādas skaņas (par vidi, parasti gaisu).
skart Virzoties, tiekot virzītam, nonākt saskarē (ar ko) tā, ka rodas deformācija. Kļūt tādam, ar kuru (kas) nonāk saskarē tā, ka rodas deformācija.
atpalicība Vispārināta īpašība --> atpalicis (2), šīs īpašības konkrēta izpausme, - stāvoklis, kas rodas, ja atpaliek darbā, darbībā, attīstībā.
dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vieta, kas atrodas samērā tālu no (kā) malas, robežas.
Svētdienas skola Vispārizglītojoša mācību iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā.
Svētdienas skola Vispārizglītojoša mācību iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā.
vojevodiste Vojevodas (1) pārvaldīta administratīva teritorija. Vaivadija (1).
vaivads Vojevodistes augstākā amatpersona (Polijā līdz 1950. gadam). Vojevoda (2).
kolonija Zeme, kam nav politiskas un ekonomiskas patstāvības un kas atrodas citas valsts - metropoles - varā. Arī metropoles nomale.
kaimiņzeme Zeme, kas atrodas blakus vai netālu.
protektorāts Zeme, valsts, kas atrodas šādā atkarības formā.
šīzeme Zeme, vieta, teritorija, kurā atrodas, dzīvo runātājs.
termosfēra Zemes atmosfēras slānis, kurš atrodas no 80 līdz 1000 kilometru augstumā un kurā strauji pieaug temperatūra.
streijgabals Zemes gabals, kas atrodas ārpus pamatgabala robežām.
gruntsgabals Zemes gabals, kas atrodas kādas personas privātīpašumā (feodālismā, kapitālismā).
zemaramkārta Zemes kārta, kas atrodas zem aramkārtas.
ārzemes Zemes un valstis, kas atrodas aiz savas zemes, valsts robežām.
austrumi Zemes, kas atrodas Āzijā un tai tuvajos apvidos.
rietumi Zemes, kas atrodas šajā teritorijā (parasti Rietumeiropā).
pasaule Zemeslode, galvenokārt tās virsa, ar visu, kas uz tās atrodas.
okeāns Zemeslodes ūdens platības daļa, kas atrodas ārpus sauszemes un ko ierobežo kontinenti.
Dziļā zemestrīce Zemestrīce, kas rodas mantijā no 300 līdz 700 km dziļumā.
Parastā zemestrīce Zemestrīce, kas rodas Zemes garozā līdz 70 km dziļumā.
orients Zemju kopums, kuras atrodas Āzijā un tai tuvajos apvidos. Austrumi.
puszemnīca Zemnīca, kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
zemiene Zems līdzenums, kas attiecībā pret apkārtējo teritoriju atrodas ne augstāk par 200 metriem virs jūras līmeņa.
vārpa Ziedkopa ar pagarinātu galveno asi, uz kuras atrodas sēdoši ziedi. Graudaugu (labības) ziedkopa.
kurvītis Ziedkopa, kurā ziedi atrodas uz paplašinātas ziedgultnes, ko apņem kopējs vīkals.
Ziedu kurvītis Ziedkopa, kurā ziedi atrodas uz paplašinātas ziedgultnes, ko apņem kopējs vīkals.
ziedkurvītis Ziedkopa, kurā ziedi atrodas uz paplašinātas ziedgultnes, ko apņem kopējs vīkals. Ziedu kurvītis.
laime Zīlēšanā (parasti Jaungada naktī) - nejaušas formas veidojums, kas rodas, ja ielej izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī.
cianoze Zilgana ādas un gļotādas nokrāsa, kas rodas, ja ir venozo asiņu sastrēgums vai asinis ir pārsātinātas ar ogļskābi.
metālmācība Zinātne par metālu un to sakausējumu sastāvu, struktūru, īpašībām un par likumsakarīgām pārmaiņām, kādas tajos rodas ķīmisku, mehānisku, termisku un citu iedarbību rezultātā.
taksonomija Zinātnes nozare, kas pētī augsti organizētu hierarhisku sistēmu (piemēram, dabas, valodas objektu) klasifikācijas un nomenklatūras principus un metodes. Arī sistemātika.
baltistika Zinātnes nozare, kas pētī baltu valodas.
ģermānistika Zinātnes nozare, kas pētī ģermāņu valodas un literatūru.
romānistika Zinātnes nozare, kas pētī romāņu valodas un literatūru.
semitoloģija Zinātnes nozare, kas pētī semītu valodas un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru.
slāvistika Zinātnes nozare, kas pētī slāvu valodas, literatūru, kultūru un vēsturi.
orientoloģija Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Austrumu zemju kultūru, vēsturi, valodas. Orientālistika.
orientālistika Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Austrumu zemju kultūru, vēsturi, valodas. Orientoloģija.
zivaudzētava Zivsaimniecība, kas nodarbojas ar ikru inkubāciju un zivju mazuļu audzēšanu.
zivkopība Zivsaimniecības nozare, kas nodarbojas ar zivju audzēšanu, to resursu saglabāšanu un palielināšanu.
ilknis Zobs (zīdītājiem), kas atrodas starp priekšzobiem un mazajiem dzerokļiem.
apakšzobs Zobs, kas atrodas apakšžoklī.
augšzobs Zobs, kas atrodas augšžoklī.
acuzobs Zobs, kas atrodas blakus priekšzobiem. Ilknis (dzīvniekiem).
pazode Zoda apakšējā daļa.
starpzona Zona, kas atrodas starp citām (galvenajām) zonām.
Dabiskie zudumi Zudumi, kas rodas, uzglabājot lauksaimniecības ražojumus.
Zenīta zvaigzne Zvaigzne, kas atrodas zenīta tuvumā.
nosūdzēt Žēlojoties par (kāda) pārkāpumiem, nodarījumiem, apsūdzēt (to, parasti slepus, arī savtīgos nolūkos).

oda citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV