Paplašinātā meklēšana
Meklējam aiz.
Atrasts vārdos (501):
- aiz:1
- aiz-:1
- aiza:1
- aizart:1
- aizdot:1
- aizēna:1
- aizēst:1
- aizgūt:1
- aiziet:1
- aizirt:2
- aizirt:1
- aizjāt:1
- aizlīt:1
- aizmīt:2
- aizmīt:1
- aizains:1
- aizāķēt:1
- aizaugt:1
- aizause:1
- aizauss:1
- aizaust:1
- aizaust:2
- aizbāzt:1
- aizbēgt:1
- aizbērt:1
- aizbirt:1
- aizcelt:1
- aizdare:1
- aizdars:1
- aizdegt:1
- aizdegt:2
- aizdimt:1
- aizdipt:1
- aizdūkt:1
- aizdurt:1
- aizdusa:1
- aizdzīt:2
- aizdzīt:1
- aizecēt:1
- aizelsa:1
- aizēnot:1
- aizgāds:1
- aizgāzt:1
- aizgore:1
- aizgrūt:1
- aizgult:1
- aizjozt:1
- aizjozt:2
- aizjūgs:1
- aizjūgt:1
- aizjumt:1
- aizjūra:1
- aizkapa:1
- aizkāpt:1
- aizkari:1
- aizkārt:1
- aizkaut:1
- aizklāt:1
- aizkļūt:1
- aizkost:1
- aizkurs:1
- aizkurt:1
- aizkust:1
- aizķept:1
- aizķert:1
- aizlēkt:1
- aizliet:1
- aizlikt:1
- aizlīkt:1
- aizlipt:1
- aizlīst:1
- aizlobt:1
- aizlūgt:1
- aizlūzt:1
- aizmest:1
- aizmēzt:1
- aizmigt:1
- aizmukt:1
- aizmūžs:1
- aiznest:1
- aiznirt:1
- aizņemt:1
- aizairēt:1
- aizalvot:1
- aizauļot:1
- aizbadīt:1
- aizbīdīt:1
- aizbilst:1
- aizbizot:1
- aizbojāt:1
- aizbrāzt:1
- aizbrist:1
- aizbrukt:1
- aizbūvēt:1
- aizceļot:1
- aizcirst:1
- aizčabēt:1
- aizčāpot:1
- aizdabūt:1
- aizdarīt:1
- aizdāvāt:1
- aizdedze:1
- aizdejot:1
- aizdevas:1
- aizdiebt:1
- aizdiegt:2
- aizdiegt:1
- aizdipēt:1
- aizdīrāt:1
- aizdomas:1
- aizdomāt:1
- aizdrāzt:1
- aizdūmot:1
- aizdunēt:1
- aizdurve:1
- aizdzelt:1
- aizdzert:1
- aizezere:1
- aizgādāt:1
- aizgalds:1
- aizgrābt:1
- aizgrimt:1
- aizgrūst:1
- aizgulēt:1
- aizjoņot:1
- aizkājot:1
- aizkalne:1
- aizkalst:1
- aizkapāt:1
- aizkasīt:1
- aizkašāt:1
- aizkaukt:1
- aizkavēt:1
- aizklājs:1
- aizklāts:1
- aizklīst:1
- aizknābt:1
- aizkrāpt:1
- aizkraut:1
- aizkrist:1
- aizkrūts:1
- aizkuģot:1
- aizkūkot:1
- aizkuņģa:1
- aizkūpēt:1
- aizkūpis:1
- aizkvēpt:1
- aizķēdēt:1
- aizķepēt:1
- aizķīlēt:1
- aizķitēt:1
- aizlāčot:1
- aizlaist:1
- aizlakot:1
- aizlāpīt:1
- aizlasīt:1
- aizlauzt:1
- aizlēkāt:1
- aizlidot:1
- aizliegt:1
- aizliekt:1
- aizlīgot:1
- aizlīmēt:1
- aizlocīt:1
- aizlodāt:1
- aizlodēt:1
- aizļēpot:1
- aizļipot:1
- aizmānīt:1
- aizmārša:1
- aizmēles:1
- aizmīdīt:1
- aizmiegt:1
- aizmilzt:1
- aizmīņāt:1
- aizmirst:1
- aizmizot:1
- aizmocīt:1
- aizmūrēt:1
- aizaudzēt:1
- aizbaidīt:1
- aizbangot:1
- aizbāznis:1
- aizbīdnis:1
- aizbiedēt:1
- aizblīvēt:1
- aizbraukt:1
- aizbultēt:1
- aizcietēt:1
- aizcilpot:1
- aizdambēt:1
- aizdārdēt:1
- aizdegune:1
- aizdevējs:1
- aizdevums:1
- aizdimdēt:1
- aizdomīgs:1
- aizdragāt:1
- aizdrīvēt:1
- aizdudzis:1
- aizduļķot:1
- aizdzenāt:1
- aizdzīvot:1
- aizgādība:1
- aizgādīgs:1
- aizgādnis:1
- aizgainīt:1
- aizgaiņāt:1
- aizgājējs:1
- aizglaust:1
- aizglumēt:1
- aizgrabēt:1
- aizgrauzt:1
- aizgriezt:2
- aizgriezt:1
- aizgrīļot:1
- aizguldīt:1
- aizgūties:1
- aizgūtnēm:1
- aizguvums:1
- aizirties:1
- aizkaisīt:1
- aizkaltēt:1
- aizkaplēt:1
- aizkārpīt:1
- aizkārtne:1
- aizkašņāt:1
- aizkausēt:1
- aizkausēt:2
- aizklabēt:1
- aizklejot:1
- aizkleķēt:1
- aizklibot:1
- aizkliegt:1
- aizklimst:1
- aizknābāt:1
- aizkorķēt:1
- aizkrāsne:1
- aizkrāsot:1
- aizkratīt:1
- aizkravāt:1
- aizkustēt:1
- aizkusums:1
- aizkviekt:1
- aizlaipot:1
- aizlēkšot:1
- aizliedēt:1
- aizlienēt:1
- aizlingot:1
- aizložņāt:1
- aizlūgums:1
- aizlūzums:1
- aizļinkāt:1
- aizmaksāt:1
- aizmargot:1
- aizmargot:2
- aizmaršēt:1
- aizmaskot:1
- aizmeijot:1
- aizmelnēt:1
- aizmērdēt:1
- aizmetnis:1
- aizmiglot:1
- aizmirgot:1
- aizmotora:1
- aizmugure:1
- aizmūžīgs:1
- aiznaglot:1
- aizņēmējs:1
- aizņēmums:1
- ābolmaize:1
- aizaicināt:1
- aizāķēties:1
- aizbakstīt:1
- aizbildnis:1
- aizbizināt:1
- aizdāvināt:1
- aizdegties:1
- aizdipināt:1
- aizducināt:1
- aizdūkties:1
- aizdūmakot:1
- aizdurties:1
- aizdzeltēt:1
- aizdziedāt:1
- aizdziedēt:1
- aizdzīties:1
- aizelsties:1
- aizgādnība:1
- aizgāzties:1
- aizglaudīt:1
- aizgrandēt:1
- aizgruvums:1
- aizgruzdēt:1
- aizgulties:1
- aizgūtnīgi:1
- aizīdēties:1
- aizjādelēt:1
- aizjūgties:1
- aizkabināt:1
- aizkarināt:1
- aizklaiņot:1
- aizklāties:1
- aizkliedēt:1
- aizklinkāt:1
- aizkniedēt:1
- aizkrampēt:1
- aizkrustot:1
- aizkūleņot:1
- aizkulises:1
- aizkulties:1
- aizkūpināt:1
- aizkurināt:1
- aizķepināt:1
- aizķerties:1
- aizlabināt:1
- aizlaidnes:1
- aizlaidnis:1
- aizlidināt:1
- aizliegums:1
- aizlikties:1
- aizlīkumot:1
- aizlipināt:1
- aizlūgšana:1
- aizļepatot:1
- aizmāršība:1
- aizmāršīgs:1
- aizmesties:1
- aizmetināt:2
- aizmetināt:1
- aizmiģelis:1
- aizmirdzēt:1
- aizmirsība:1
- aizmirsīgs:1
- aiznesties:1
- aizņemties:1
- aizairēties:1
- aizaulekšot:1
- aizbadoties:1
- aizbīdīties:1
- aizbildināt:1
- aizbildnība:1
- aizblākšķēt:1
- aizbraucējs:1
- aizbrāzties:1
- aizbrēkties:1
- aizburbuļot:1
- aizbūvēties:1
- aizcementēt:1
- aizciesties:1
- aizcīnīties:1
- aizcirsties:1
- aizčabēties:1
- aizčaukstēt:1
- aizdārdināt:1
- aizdarīties:1
- aizdedzināt:1
- aizdelverēt:1
- aizdimdināt:1
- aizdomāties:1
- aizdrāzties:1
- aizdūdoties:1
- aizdunēties:1
- aizgārgties:1
- aizgludināt:1
- aizgorīties:1
- aizgrābstīt:1
- aizgrābtība:1
- aizgrauzdēt:1
- aizgrieznis:1
- aizguldināt:1
- aizgulēties:1
- aizgurkstēt:1
- aizģeņģerēt:1
- aizkaitināt:1
- aizkāsēties:1
- aizkaukties:1
- aizkavējums:1
- aizkavēties:1
- aizklabināt:1
- aizklakstēt:1
- aizklaudzēt:1
- aizklīdināt:1
- aizkluburot:1
- aizkomandēt:1
- aizkrācieši:1
- aizkrākties:1
- aizkūņoties:1
- aizkurēties:1
- aizkustināt:1
- aizkvēlināt:1
- aizkvēpināt:1
- aizķepējums:1
- aizķepēties:1
- aizķitējums:1
- aizlaisties:1
- aizlakojums:1
- aizlasīties:2
- aizlasīties:1
- aizlauzties:1
- aizlavīties:1
- aizlīdzināt:1
- aizliegties:1
- aizliekties:1
- aizlīgoties:1
- aizlīmējums:1
- aizlīmēties:1
- aizlocīties:1
- aizlumpačot:1
- aizmanīties:1
- aizmeimurot:1
- aizmidzināt:1
- aizmirstība:1
- aizmirsties:1
- aizmiršanās:1
- aizmocīties:1
- aiznākamais:1
- aiznākošais:1
- aizbarikādēt:1
- aizbultēties:1
- aizcietējums:1
- aizdambējums:1
- aizdambēties:1
- aizdārdēties:1
- aizdauzīties:1
- aizdrebēties:1
- aizdzirkstīt:1
- aizdžinkstēt:1
- aizgailēties:1
- aizgaudoties:1
- aizgrabēties:1
- aizgrauzties:1
- aizgriezties:1
- aizgriezties:2
- aizgrīļoties:1
- aizgrozīties:1
- aizklabēties:1
- aizkladzināt:1
- aizklidzināt:1
- aizkliegties:1
- aizklumburot:1
- aizklunkurot:1
- aizkratīties:1
- aizkravāties:1
- aizkustēties:1
- aizkvēloties:1
- aizmaldīties:1
- aizmaskoties:1
- aizmigloties:1
- aizmugurisks:1
- aizņaudēties:1
- aizbilstamais:1
- aizblandīties:1
- aizbubināties:1
- aizčīkstēties:1
- aizducināties:1
- aizdziedāties:1
- aizgādniecība:1
- aizgāzelēties:1
- aizkabināties:1
- aizklakšķināt:1
- aizklausīties:1
- aizklikstināt:1
- aizknikšķināt:1
- aizkrampēties:1
- aizķepuroties:1
- aizlidināties:1
- aizliesmoties:1
- aizmirdzēties:1
- aizbildinājums:1
- aizbildināties:1
- aizbildniecība:1
- aizbrikšķēties:1
- aizbrīkšķēties:1
- aizčaukstēties:1
- aizčiepstēties:1
- aizčinkstēties:1
- aizčirkstēties:1
- aizdelverēties:1
- aizgādniecisks:1
- aizgurkstēties:1
- aizkaitinājums:1
- aizklabināties:1
- aizklaudzēties:1
- aizklukstēties:1
- aizknakstēties:1
- aizknakšķēties:1
- aizknikšķēties:1
- aizkrakstēties:1
- aizkrakšķēties:1
- aizkurkstēties:1
- aizkurkšķēties:1
- aizkustinājums:1
- aizņerkstēties:1
- aizbarikādēties:1
- aizbildināšanās:1
- aizbildniecisks:1
- aizdzirkstīties:1
- aizkladzināties:1
- aizklunkšķēties:1
- aizknaukšķēties:1
Atrasts vārdu savienojumos (134):
- (Aiz)iet bojā
- (Aiz)iet kāda pēdās
- (Aiz)iet par tālu
- (Aiz)iet pie senčiem (arī tēviem)
- (Aiz)iet pie tēviem (arī senčiem)
- (Aiz)iet postā
- (Aiz)iet savu (arī citu) ceļu
- (Aiz)iet zudumā
- (Aiz)laist bojā (arī postā)
- (Aiz)laist ciet (govi)
- (Aiz)laist ciet govi
- (Aiz)laist postā (arī bojā)
- (Aiz)laisties (arī (aiz)lasīties) krūmos (biežāk lapās)
- (Aiz)laisties (arī (aiz)lasīties) lapās (retāk krūmos)
- (Aiz)likt aiz auss
- (Aiz)likt kāju priekšā
- (Aiz)likt kāju priekšā
- (Aiz)tek kā smiltis caur pirkstiem
- (Aiz)tek kā smiltis caur pirkstiem
- (Aiz)triekt (arī padzīt) ratā (arī uz elli)
- (Kā) aiz matiem izvilkt
- (Kā) aiz matiem izvilkt
- (Pa)sūtīt (arī (aiz)triekt) pie velna, arī pie visiem (arī deviņiem) velniem
- (Pa)turēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem
- (Vai) plīst no (arī aiz) skaudības
- (Vai) plīst no (arī aiz) skaudības
- (Vai) plīst no (arī aiz) ziņkārības
- (Vai) plīst no (arī aiz) ziņkārības
- Aiz (arī no) dusmām zaudēt valodu
- Aiz (arī pie) rokas
- Aiz (deviņiem, arī trejdeviņiem) kalniem, arī aiz (trej)deviņiem kalniem, (trej) deviņām jūrām
- Aiz (trej)deviņiem kalniem, (trej)deviņām jūrām
- Aiz deviņām atslēgām
- Aiz deviņiem kalniem, arī aiz deviņiem kalniem, deviņām jūrām
- Aiz gara laika, arī gara laika dēļ
- Aiz gara laika, arī gara laika dēļ
- Aiz kulisēm
- Aiz matiem pievilkt
- Aiz matiem pievilkt
- Aiz muguras
- Aiz pārpratuma
- Aiz restēm
- Aiz rokas vadāms
- Aiz rokas vadāms
- Aiz septiņām (arī deviņām) atslēgām (arī zieģeļiem novec.)
- Aiz septiņiem (arī deviņiem, trejdeviņiem) zieģeļiem
- Aiz slēgtām durvīm
- Aiz slēgtām durvīm
- Aiz trejdeviņām (arī deviņām, septiņām) atslēgām (arī zieģeļiem novec.)
- Aiz trejdeviņām (arī deviņām) zemēm, arī aiz trejdeviņām (arī deviņām) zemēm, aiz trejdeviņiem (arī deviņiem) kalniem
- Aiz trejdeviņiem (arī deviņiem) kalniem, arī aiz trejdeviņām (arī deviņām) jūrām, arī aiz trejdeviņām (arī deviņām) zemēm, arī aiz trejdeviņām (arī deviņām) zemēm, aiz trejdeviņiem (arī deviņiem) kalniem
- Aizdarīt (arī (aiz)slēgt, aizvērt) acis uz mūžu
- Aizlikt (biežāk likt) aiz auss
- Apzīmēt ar krustu (arī ar krusta zīmi), arī (pār)mest krustu, arī (aiz)mest krustu (priekšā)
- Iebāzt cietumā (arī aiz restēm)
- Iesēdināt (arī ietupināt) aiz restēm
- Iet aiz arkla
- Iet aiz arkla
- Iet aiz arkla
- Ietupināt (arī iesēdināt) aiz restēm
- Kā grāmata ar (arī aiz) septiņiem zieģeļiem
- Kā grāmata ar (arī aiz) septiņiem zīmogiem
- Kaut kas aiz ādas
- Ķerties (arī ķert) aiz (arī pie) spranda
- Kļūt (arī būt) melnam (arī zili melnam, zilam) no (arī aiz) dusmām
- Kļūt (arī būt) zilam (arī melnam, zili melnam) no (arī aiz) dusmām
- Kļūt (arī būt) zilam (arī zili melnam, melnam) no (arī aiz) dusmām
- Likt aiz auss
- Likt aiz restēm
- Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām
- Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām
- Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām
- Nauda (aiz)iet (arī iziet)
- Ne no šā, ne no tā, retāk ne aiz šā, ne aiz tā
- Ne no šā, ne no tā, retāk ne aiz šā, ne aiz tā
- Ne tik (daudz), cik (arī ka) melns aiz naga
- Ne tik (daudz), cik (arī kā) melns aiz naga
- Ņemt aiz (arī pie) ragiem
- Ņemt aiz (arī pie) ragiem
- No (arī aiz) brīva prāta, arī ar brīvu prātu
- No (arī aiz) dusmām (vai) (pušu) pārsprāgt
- No (arī aiz) dusmām (vai) plīst (arī sprāgt), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām
- No (arī aiz) dusmām (vai) pušu pārsprāgt
- No (arī aiz) dusmām (vai) sprāgt (arī plīst), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām
- No (arī aiz) kauna (vai) zemē (ie)līst
- No (arī aiz) kauna (vai) zemē ielīst
- No (arī aiz) laba prāta
- No (arī aiz) laba prāta
- No (arī aiz) smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt
- No (arī aiz) smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt
- Nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis
- Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis)
- Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis)
- Nojaukt (arī nodedzināt) visus tiltus aiz sevis
- Nokļūt (arī nonākt) aiz restēm
- Nomirt aiz garlaicības
- Nonākt (arī nokļūt) aiz restēm
- Noturēt mēli aiz zobiem
- Palikt aiz durvīm
- Palikt aiz durvīm
- Pamest aiz muguras
- Pamest aiz muguras
- Paturēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem
- Plīst no (arī aiz) smiekliem
- Plīst no (arī aiz) smiekliem
- Plūkt matus (arī aiz matiem, bizes, aiz bizēm)
- Rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem
- Runāt aiz muguras
- Sabāzt cietumā (arī aiz restēm)
- Sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis)
- Seja (arī vaigi) (vai) plīst aiz veselības
- Seja (arī vaigi) (vai) plīst aiz veselības
- Seja (arī vaigi) (vai) plīst aiz veselības
- Sisties (arī kauties, rauties, plēsties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem
- Slapjš aiz ausīm
- Slapjš aiz ausīm
- Slēpt zem (arī aiz) maskas
- Slēpt zem (arī aiz) maskas
- Staigāt aiz arkla (arī pakaļ arklam)
- Stāvēt (arī būt) aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām)
- Stāvēt (arī būt) aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām)
- Tik (daudz), cik (arī kā) melns aiz naga
- Tik (daudz), cik (arī kā) melns aiz naga
- Turēt aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām)
- Turēt aiz atslēgas, arī turēt aiz trim (arī septiņām, deviņām) atslēgām
- Turēt mēli aiz zobiem
- Turēt mēli aiz zobiem
- Vaigi (arī seja) (vai) plīst aiz veselības
- Vārds pa vārdam (arī vārds aiz vārda, arī vārds pakaļ vārdam)
- Vazāt aiz deguna
- Vazāt aiz deguna
- Zaļš aiz (arī no) dusmām
- Zaļš aiz (arī no) skaudības
- Zaļš aiz skaudības
Atrasts skaidrojumos (3311):
- (Pa)ņemt pēdu (arī vagu) (aiz)bēgt.
- (Pa)ņemt vagu (arī pēdu) (aiz)bēgt.
- (Pa)rādīt zobus (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
- Acis (arī plaksti) aizdarās (cilvēks) iemieg, aizmieg.
- Acis (arī plaksti) aizdarās (Cilvēks) iemieg, aizmieg.
- Acis (arī plaksti) aizdarās (Cilvēks) iemieg, aizmieg.
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
- (Ne)pielikt (arī (ne)-piedurt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
- (Ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā. Arī (ne)uztraukties.
- (No)laist dibenā (No)gremdēt. Panākt, ka panīkst, (aiz)iet bojā (piemēram, kāds pasākums).
- (No)griezt maizi (no)griezt šķēli (vai vairākas šķēles) maizes.
- (Sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks.
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai).
- konversija Agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu).
- aizsēdināt Aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.). Nosēdināt.
- logs Aile telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs ailes aizdarīšanai.
- izdegt Aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.). Izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem).
- aizkabināt Aizāķēt, aizķert (aiz kā, kur).
- Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
- Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
- Aizlaisties (arī aizlasīties) lapās Aizbēgt, aizmukt.
- Aizlasīties (arī aizlaisties) lapās Aizbēgt, aizmukt.
- aizmest Aizbērt, aizpildīt (ar zemi, akmeņiem u. tml.). _imperf._ Mest ciet.
- kuratorija Aizbildnība, aizgādnība.
- protekcija Aizbildnība, aizgādnība.
- patrons Aizbildnis, aizstāvis.
- aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi).
- aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū).
- aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū).
- aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.). _imperf._ Līmēt ciet.
- aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu).
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai. Iesākt smēķēt.
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai.
- uzpīpēt Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai. Aizpīpēt.
- termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš. Terminēts aizdevums.
- aizkliedēt Aizdzīt, aizklīdināt.
- nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem).
- aizdzīt Aizgādāt, aizvest.
- paspārne Aizgādība, aizbildnība.
- patronāts Aizgādība, aizbildnība.
- Zem spārniem (arī spārna) Aizgādībā, aizbildnībā. Arī patvērumā.
- aizdauzīties Aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini).
- ieslīdēt Aiziet, aizritēt (pagātnē) - parasti par laiku, laika posmu.
- aizkūleņot Aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties).
- aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- aizkustēties Aiziet, aizvirzīties. _imperf._ Kustēties prom. Aiziet, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizņemt Aizkabināt, aizķert, aizmetināt (aiz kā).
- noturēt Aizkavēt, neļaut aiziet. Panākt, ka atrodas (kādā vietā, arī kādā situācijā).
- aizvazāties Aizklaiņot, aizklīst.
- aizlaidnes Aizklājs, ko aizlaiž priekšā durvīm vai logiem gaismas plūsmas regulēšanai. Žalūzijas.
- žalūzijas Aizklājs, ko aizlaiž priekšā logiem vai durvīm gaismas plūsmas regulēšanai.
- aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu). Aizklāt (ko) tā, ka (tas) nelaiž vai mazāk laiž cauri gaismu.
- aizmaldīties Aizklīst, aiziet (par domām, iztēli u. tml.).
- aizkulties Aizklīst, aizklaiņot.
- aizlīst Aizkļūt (aiz kā) - par sīkiem priekšmetiem. Aizslīdēt.
- aizkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
- iekurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
- uzkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
- aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā). Pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi).
- tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem. Tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
- aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā. Ar restēm aizšķērsot, aizkrustot.
- aizvilt Aizmānīt, aizvilināt.
- pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā). Arī pazaudēt.
- aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
- aizķept Aizpildīties, aizsprostoties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to.
- nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt (ko).
- aiztriekt Aizpūst, aizdzīt (ko) - par stipru vēju.
- aizdurt Aizraut, iedurt (aiz kā).
- defensīva Aizsardzība, aizstāvēšanās. Aizsardzības, aizstāvēšanās taktika.
- atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot). Ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
- Ņemt savā aizsardzībā Aizsargāt, aizstāvēt.
- patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem.
- parapets Aizsargmargas, aizsargsēta (piemēram, uz tilta, gar jumta malu).
- palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem.
- aizplīvurot Aizsegt (seju, ķermeni) ar plīvuru vai īpašu aizsegu.
- aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu).
- aizmeijot Aizsegt, aizklāt ar meijām, arī izpušķot.
- aiznaglot Aizsegt, aizklāt, nostiprinot ar naglām.
- aizmilzt Aizsērēt, aizbirt (par caurumiem, bedrēm).
- aiznaglot Aizsitot ar naglām, aizdarīt. _imperf._ Naglot ciet.
- Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- Ķerties pie goda Aizskart, aizvainot.
- aizgriezt Aizskrūvēt, noslēgt. Arī aizslēgt.
- ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
- ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
- aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
- aizbrist Aizslīdēt, nokļūt (aiz kā) - parasti par sauli.
- aizžuburot Aizsniegties, aizstiepties (par kokiem, koku zariem).
- uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt.
- aizsērēt Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
- ciet Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
- ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
- pārstāvēt Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
- aizstāvība Aizstāvis vai aizstāvji (tiesas procesā).
- protektors Aizstāvis, aizbildnis. Ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
- aizslacīt Aizsviest, aizšķiest (šķidruma lāses, šļakatas). Aizšļakstīt.
- aizkrustot Aizšķērsot, aizsprostot (ceļu).
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa.
- kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām).
- Aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu Aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem).
- aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums. Apziņa, ka ir aizvainots. Aizvainojums.
- aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu).
- pievērt Aizvērt, aizdant (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku.
- aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm).
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml. dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas).
- paņemt Aizvest, aiztransportēt (ko) sev līdzi, arī paturēt (ko) pie sevis, sev klāt (parasti kur dodoties).
- aizvizināt Aizvest, aiztransportēt (par transportlīdzekli).
- aizlaist Aizvirzīt (aiz kā).
- nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
- aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem).
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu. Paslēpties (aiz kā).
- mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- dublētājs Aktieris, kas izrādē aizstāj galveno (parasto) lomas tēlotāju.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums. Epidēmiskais parotīts.
- aizāķēt Āķējot aizlikt (aiz kā).
- maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu. Maiznīcas īpašnieks. Arī maizes tirgotājs.
- aizstāvis Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses.
- antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavētās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
- apalītis Apaļš baltmaizes izstrādājums.
- bruņuautomobilis Apbruņots, ar metāla plākšņu aizsargsegumu pārklāts automobilis.
- apcepums Apcepta, apbrūnināta virsējā kārta (gaļai, maizei u. tml.).
- grauzdiņš Apcepts, kraukšķīgs maizes gabals.
- piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu.
- laterna Apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurlaidīgu materiālu.
- elsas Apgrūtināta, skaļa elpošana (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- pakarams Apģērbam, dvielim u. tml. piešūta cilpa, aiz kuras to pakar.
- apēnot Apklāt ar savu ēnu, nosegt, aizklāt (parasti augus) tā, ka neapspīd gaisma.
- aizmargot Apklāt ar sīkām lietus pilītēm (piemēram, logu), aizrasot.
- apvilkties Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) - par debesīm. Apmākties (par laika posmu).
- apiet Aplenkt. Nokļūt (pretinieka karaspēkam) aizmugurē.
- aizsargapmetnis Apmetnis, kas aizsargā no radioaktīvajiem putekļiem, indīgām kaujas vielām, bakterioloģiskajiem līdzekļiem.
- aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
- izdot Apprecinot aizlaist (meitu no mājām).
- lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
- alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanās citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
- mugurot Apstrādāt (griezējinstrumenta) aizmugures virsmu, lai samazinātu berzi.
- antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
- iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
- aizstāvamais Apsūdzētais, ko tiesā aizstāv advokāts.
- pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi. Pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
- apgānīt Aptraipīt, notriept ar netīrumiem. Arī izpostīt, nopostīt (parasti aiz ļaunuma).
- Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- dīgļsega Apvalks (sēklaizmetnim).
- sēklapvalks Apvalks, kas attīstās no sēklaizmetņa segām un apņem sēklu.
- aizezere Apvidus, vieta aiz ezera.
- aizpurvs Apvidus, vieta aiz purva.
- aizupe Apvidus, vieta aiz upes.
- panēt Apviļāt, piemēram, rīvmaizē, miltos, olā (produktu, parasti pirms cepšanas).
- kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Zieda kauss.
- Zieda kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Ziedkauss.
- Celt neslavu Apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju.
- narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana.
- pasargāt Ar aktīvu rīcību novērst (kādam ko nevēlamu, ļaunu). Arī aizsargāt.
- aizblākšķēt Ar blākšķi aizvērties.
- piegrūst Ar grūdienu pievērt, aizdarīt.
- elst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm). Elsot (2).
- elsot Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm). Elst.
- pūst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles).
- dzīsla Ar iežiem aizpildīta plaisa zemes garozā.
- pieķerties Ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko).
- transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
- stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
- aizgrūst Ar īpašu, paņēmienu aizraidīt (lodi).
- aizcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- acains Ar lielām šūnām (parasti par maizi, sieru).
- nelikumība Ar likumu aizliegta, arī prettiesiska darbība, rīcība.
- nelikumīgs Ar likumu aizliegts, arī prettiesisks no likuma viedokļa.
- Dabas piemineklis Ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
- Dabas piemineklis Ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
- aizliekties Ar līkumu aizvirzīties, aizvīties (par ceļu, upi u. tml.).
- ūdensaizsardzība Ar likumu noteikta ūdeņu aizsardzība pret piesārņošanu, kaitējumu.
- aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt. _imperf._ Mānīt prom. Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizmaskot Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
- Medus maize Ar medu apziesta maizes šķēle.
- aizmest Ar metienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizmocīt Ar mokām aizgādāt (aiznest, aizvilkt u. tml.).
- aizmocīties Ar mokām aizvirzīties, ar mokām nokļūt.
- pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties). Panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
- atvairīt Ar pretdarbību, aizsargājoties novērst, samazināt (sitienu, triecienu u. tml.).
- aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt prom. _imperf._ Stiept prom.
- izgrūst Ar pūlēm pateikt, izrunāt (piemēram, uztraukumā, aiz fiziskas piepūles).
- izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet, atstāj (pavisam vai uz ilgāku laiku).
- aizputeņot Ar puteņiem paiet, aiziet (par laika posmiem).
- aizgūtnēm Ar sajūsmu, aizrautīgi.
- Biezpiena maize Ar saldu biezpiena masu pārklāta plātsmaize.
- pazemot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu).
- aizsist Ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.).
- atsist Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
- Uzmodināt no miroņiem Ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
- Uzmodināt no miroņiem Ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
- aizsist Ar spēku grūžot, strauji aizvērt (logu, durvis, vārtus u. tml.). Aizcirst.
- aizspert Ar spērienu aizdarīt, aizgrūst. _imperf._ Spert ciet.
- aizspert Ar spērienu attālināt. _imperf._ Spert prom. Ar spērienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizspļaut Ar spļāvienu aizvirzīt, attālināt.
- spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- aizsist Ar strauju kustību aizlikt (kam priekšā).
- piegrūst Ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu.
- Pagrūst kāju priekšā Ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
- atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus).
- rauties Ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur).
- aizsviest Ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.). Aizmest.
- aizšaut Ar šāvienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām).
- aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties, attālināties.
- aiztriekt Ar triecienu attālināt. Ar triecienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizsisties Ar troksni strauji aizvērties. Izcirsties.
- pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
- izraidīt Ar varu padzīt, aizdzīt.
- nolaupīt Ar varu, parasti slepeni, aizvest (kādu), atņemot (citam), lai iegūtu sev, izmantotu savā labā.
- vējdzirnaviņas Ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai).
- aizvēdīt Ar vieglu pūsmu aizvirzīt prom.
- vilkt Ar vienmērīgu kustību virzot (piemēram, aizkaru), panākt, ka (tas) veras (vaļā, ciet).
- aizkrāpt Ar viltību, mānot aizvilināt prom (uz kurieni).
- izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
- zālājs Ar zālaugiem aizņemta platība. Arī zālaugu kopums kādā platībā.
- aizzarot Ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.).
- atārdīt Ārdot šuvuma vietā, attaisīt vaļā (aizšūto).
- apvāks Ārējā (grāmatas) ietērpa elements - poligrāfiski noformēts (papīra vai cita materiāla) aizsargs, ko apliek grāmatas vākiem, ielokot sānmalas.
- izkārtne Ārējā forma, kas slēpj vai aiz kuras slēpj (kā) patieso (parasti negatīvo) būtību.
- korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem. No šiem audiem iegūtais materiāls.
- iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs. Fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
- aizart Arot aizpildīt _imperf._ Art ciet.
- aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (brūce, čūla u. tml.) aizdzīst. Sadziedēt.
- aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (ievainota ķermeņa daļa) aizdzīst.
- Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
- Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
- lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai.
- cirtiens Asa, skarba atbilde (reaģējot uz aizvainojumu).
- embols Asins receklis, gāzes pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
- embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar asinīs vai limfā nokļuvušu asins recekli, gāzes pūslīti u. tml.
- išēmija Asiņu daudzuma samazināšanās ķermeņa daļā, kur traucēta asiņu piegāde sakarā ar artēriju spazmu, aizsprostošanos vai nospiešanu.
- atvilkt Atbīdīt (aizvilktus aizkarus, priekškarus).
- nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
- izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- Taisnīgs karš Atbrīvošanas vai aizstāvēšanās karš.
- Taisnīgs karš Atbrīvošanās vai aizstāvēšanās karš.
- emancipēt Atbrīvot (kādu) no aizbildniecības, pakļautības, atkarības. Atbrīvot (kādu) no aizspriedumiem.
- atlaist Atbrīvot (sagūstīto, aizturēto).
- Dot (biežāk iedot) vilka pasi Atbrīvot no darba. Atbrīvot no kādiem pienākumiem un aizraidīt.
- Iedot vilka pasi Atbrīvot no darba. Atbrīvot no kādiem pienākumiem un aizraidīt.
- palaist Atbrīvot, arī neaizturēt, neaizkavēt.
- Glabāt (savā) sirdī Atcerēties, neaizmirst.
- Glabāt (savā) sirdī Atcerēties, neaizmirst.
- korķēt Atdarīt (ko aizkorķētu).
- attaisīt Atdarīt, parasti ar kādu rīku (ko cieši aizdarītu, aiznaglotu, aizkorķētu u. tml.).
- izpirkt Atdodot (aizdevumu), saņemt atpakaļ (ieķīlāto).
- atbērt Atdot (graudu, kartupeļu u. tml.) aizņēmumu.
- atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti aizdotu naudu).
- Celt augšā (vecas) lietas Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
- Celt augšā (vecas lietas) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
- Vandīt (biežāk celt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
- Celt (retāk vandīt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
- Celt augšā (vecas lietas) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
- nobāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, aizdarīt, nosprostot.
- (Ie)mest sejā (arī acīs) Atklāti (pa)teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
- Mest acīs (arī sejā) Atklāti teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
- aptīrīšana Atkritumu, netīrumu u. tml. aizvākšana (parasti organizēta). Darbība --> aptīrīt (1).
- Sāpju nauda Atlīdzība par nodarījumu vai aizskārumu.
- Sāpju nauda Atlīdzība par nodarījumu vai aizskārumu.
- aizlaist Atļaut aiziet, pabūt (kur, pie kā u. tml.).
- atvaļināt Atļaut uz kādu laiku aiziet no darba. Piešķirt atvaļinājumu.
- atlīmēties Atnākt vajā (par ko salīmētu, aizlīmētu).
- aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai.
- Parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku). Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
- palaist Atraisīt (ko sasietu), attaisīt (ko sastiprinātu, arī aizvērtu). Arī panākt, ka (kas) kļūst mazāk saspriegts.
- Piesiet (savu) sirdi Atrast ko interesantu, aizraujošu.
- notvert Atrast un aizturēt (piemēram, likuma pārkāpēju).
- mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita). Krustoties (citam ar citu).
- aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu). Aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.).
- nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms.
- iegrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam.
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- mija Atrašanās secīgi (citam aiz cita).
- atšaut Atraut, atbīdīt vaļā (parasti aizbīdni).
- aizmesties Ātri (ejot, skrejot), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizsprukt Ātri aizbēgt. Ātri aizslēpties.
- aizskriet Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- aizsteigties Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- nolaist Ātri aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
- aizlaist Ātri aizbraukt, aizjāt u. tml.
- aizcilpot Ātri aiziet, aizskriet (par cilvēku).
- aizrikšot Ātri aizskriet (par cilvēku).
- aizdiebt Ātri aizskriet. _imperf._ Diebt prom. Ātri skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlobt Ātri aizskriet. Arī aizbēgt.
- aizraut Ātri aizvest (ar transportlīdzekli).
- aizlidot Ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
- noskriet Ātri aizvirzīties prom, izklīst (par drūzmu).
- aiztraukt Ātri attālināties. Aizjoņot, aizdrāzties.
- aiztraukt Ātri attālinoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām. Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā. Apdzīt [1].
- aizsteigties Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizskriet.
- aizskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties.
- aiztraukt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties. Aizskriet.
- paskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
- aizlidot Ātri paiet, aizritēt (par laiku).
- aizdiegt Ātri vai pavirši aizšūt, aizlāpīt. _imperf._ Diegt ciet.
- aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt. _imperf._ Drāzties prom.
- aizjozt Ātri, strauji aizskriet. _imperf._ Jozt prom. Ātri, strauji skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u.tml.).
- aizdiegt Ātri, veikli aizskriet, arī aizbēgt. _imperf._ Diegt prom. Ātri skrienot, nokļūt (.kur, pie kā, aiz kā u. tml.).
- nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to).
- pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (mest, šaut u. tml. tā attālināšanās virzienā).
- pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā). Atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā).
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
- paslēpties Atrodoties aiz kā, zem kā, būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam.
- iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās). Pakaļ.
- ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
- pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
- nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
- aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt. Aizsegt.
- aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, neļaut (ko) saskatīt. Aizklāt.
- grimt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam.
- slīgt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
- atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst (ko) - par vietu, parādību, notikumu u. tml.
- atplīvurot Atsegt (ko), noņemot plīvuru vai aizsegu.
- atņirgt Atsegt (zobus) - parasti aiz niknuma.
- Nepilnīga atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
- Nepilnīga atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
- bulta Atslēgas sastāvdaļa, kas aizslēdz vai atslēdz.
- atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku).
- pietaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, aiztaupīt (kam).
- atkorķēt Attaisīt (ko aizkorķētu).
- atkrampēt Attaisīt (ko aizkrampētu).
- atpogāt Attaisīt (ko aizpogātu). _imperf._ Pogāt vaļā.
- atkabināt Attaisīt vaļā (ko aizkabinātu, aizpogātu, aizāķētu).
- atvainoties Attaisnoties, aizbildināties (minot iemeslus, vainu mīkstinošus apstākļus u. tml.).
- aizputēt Attālināties, aizskriet (saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.).
- aizputināt Attālināties, aizskriet, saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.
- aiziet Attālināties, šķietami aizvirzīties (par parādībām dabā).
- pazust Attālinoties, nonākot (kur, aiz kā, u. tml.), ievirzoties (kur), kļūt nesaskatāmam.
- krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) - piemēram, par aizdomām, izvēli.
- Zibināt zobus Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus.
- Zibināt zobus Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u.tml.), padarīt redzamus zobus.
- Noplātīt muti Atverot un aizverot muti, izpaust izbrīnu.
- izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.). Vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.).
- perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas (par administratīviem darbiniekiem). Aizturēt (aizdomās turētu personu), lai noskaidrotu (tās) identitāti.
- atvākot Atvērt, dabūt vaļā (ko aizvākotu).
- atlipt Atvērties vaļā (par ko salipušu, salīmētu, aizlīmētu).
- nozaroties Atzaroties, aizstiepties uz sāniem, malām (no kā galvenā).
- segaudi Audi, kas sedz (organisma, tā daļu) virsmu, izklāj (tā) dobumus un kam ir aizsargāšanas funkcija.
- seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir to aizsargāšanas funkcija.
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
- uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
- pumpurs Auga vasas vai zieda aizmetnis.
- Pusēnas augi Augi, kas labi attīstās daļēji aizēnotās vietās.
- aizaugt Augiem aizsedzot, kļūt necaurredzamam vai aizēnotam.
- sēklotne Auglenīcas paplašinātā daļa, kurā atrodas sēklaizmetņi.
- pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to). Aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.).
- pārņemt Augot aizņemt (visu platību), parasti nomācot (tajā) citus augus.
- aizaugt Augot aizstiepties (kur, līdz kādai vietai).
- aizaugt Augot, pārveidojoties sašaurināties vai pilnīgi aizsprostoties.
- Maizes augs Augs, no kā iegūst miltus maizes gatavošanai.
- priors Augsta (otrā aiz lielmestra) amatpersona bruņinieku ordeņos.
- Muitas barjera Augsta ievedmuita, ar kuru aizkavē ārzemju preču ievešanu.
- Muitas barjera Augsta ievedmuita, ar kuru aizkavē ārzemju preču ievešanu.
- versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
- ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu.
- Indukcijas spole Augstsprieguma augstfrekvences transformators, ko izmanto, piemēram, dzinēju aizdedzei.
- hidroponika Augu audzēšana barības šķīdumos vai augsnes aizstājējos.
- vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
- okroška Aukstā zupa, ko gatavo no maizes kvasa, gaļas, olām, krējuma un citām piedevām.
- nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- aizaulekšot Aulekšojot nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- redīfs Austrumu tautu dzejā - vārds vai vārdu grupa, kas atkārtojas aiz atskaņas katrā vārsmā.
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- nobadoties Badojoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā.
- aizbadīt Badot aizgrūst, aizsviest.
- aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu). _imperf._ Bakstīt ciet. Izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu.
- Nodzerta balss Balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
- Nosmēķēta balss Balss, kas no smēķēšanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
- rozīņmaize Baltmaize vai dzeltenmaize ar rozīnēm.
- Pītā maize Baltmaize, kuras klaipa virsma izveidota pīnes formā.
- nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu.
- aizbāzt Bāžot (ko), piepildīt, aizdarīt vai aizsprostot.
- aizbāzt Bāžot novietot (kur, aiz kā u. tml.).
- sirdēsti Bēdas, arī raizes.
- aizbēgt Bēgot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- nobēgt Bēgot noslēpties (kur, aiz kā u. tml.).
- laisties Bēgt (no kādas vietas). Bez atļaujas aiziet (no kāda pasākuma).
- Dot kājām vaļu (arī ziņu) Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
- Dot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
- Ļaut (arī dot) kājām vaļu Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
- Dot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
- Dot kājām ziņu (arī vaļu) Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
- aizbērt Berot (ko iekšā, virsū), aizpildīt. _imperf._ Bērt ciet. Berot likvidēt.
- aizbērt Berot novietot (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- Griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
- Griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru.
- furfurols Bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu (izmanto ķīmiskajā rūpniecībā).
- limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
- polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls, ko izmanto ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā.
- bulta Bīdāms metāla (retāk koka) stienis aizvērtu durvju, vārtu nostiprināšanai. Aizbīdnis. Aizšaujamais.
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
- aizbīdīt Bīdot aizdarīt, aizvērt. _imperf._ Bīdīt ciet.
- aizbīdīt Bīdot novietot (kur, aiz kā u. tml.). Aizstumt.
- ņuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals. Nuka.
- nuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals. Ņuka.
- štora Biezs loga aizkars.
- apbikstīt Bikstot aizskart, pabīdīt (no visām pusēm).
- aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties. _imperf._ Birt ciet.
- aizbirt Birstot nokļūt (aiz kā, kam garām u. tml.).
- sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
- aizblandīties Blandoties aizklīst. Nozust.
- aizblīvēt Blīvi aiztaisīt, arī aizsprostot, aizsegt.
- siena Blīvs audu veidojums, kas sedz, arī aizsargā (kādu organisma daļu).
- kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā).
- ciroze Blīvu saistaudu veidošanās orgānā, kur tie aizņem šī orgāna specifisko audu vietu.
- apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
- iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā).
- aizbrist Brienot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- lornete Brilles ar rokturi, aiz kā tās tur acu priekšā.
- pensnejs Brilles, kuras pie virsdegunes piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu. Degunkniebis.
- radiopilots Brīvi lidojošs balons, kas atstaro radioviļņus un ar ko nosaka vēja ātrumu, tā virzienu mākoņos un aiz tiem.
- vaļīgs Brīvs, neaizņemts (par laikposmu), bezrūpīgs (par dzīvi).
- kazaks Brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu.
- aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizsprostotam, piepildītam. _imperf._ Brukt ciet.
- piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to).
- aizbrukt Brūkot, grūstot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
- aizburbuļot Burbuļojot aizplūst.
- aizvirt Burbuļojot aizplūst. Aizburbuļot.
- Republikāņu partija Buržuāziska politiska partija, kas aizstāv republikānisku valsts iekārtu.
- Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
- Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
- liberālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas tiecas pēc neierobežotas privātuzņēmēju brīvības kapitālistiskajā ekonomikā un aizstāv parlamentāru valsts iekārtu, buržuāzisko formālo demokrātiju un individuālismu.
- gulēt Būt aizmigušam.
- rīkoties Būt aizņemtam, nodarbinātam (ar ko).
- darīt Būt aizņemtam, nodarbinātam ar ko.
- aizgriezties Būt ar pagriezienu (uz kurieni, aiz kā u. tml.) - par ceļu, taku u. tml.
- nolaisties Būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem.
- palikt Būt atrodamam, arī aizkavēties (kur, kādā vietā).
- Saldi gulēt Būt cieši aizmigušam.
- Gulēt saldā miegā (arī saldu miegu) Būt cieši aizmigušam.
- glabāties Būt ierakstītam, pierakstītam, lai nepazustu, neaizmirstos.
- Izcirst (arī cirst, (iz)lauzt) ceļu Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
- (Iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
- (Iz)cirst (arī (iz)lauzt) ceļu Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
- pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
- Iestigt darbā (arī darbos) Būt ļoti aizņemtam, ko darot.
- Neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
- Neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam. Atrasties nevēlamos apstākļos.
- Neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam. Atrasties nevēlamos apstākļos.
- kaitināt Būt ļoti nepatīkamam, aizskarošam, arī tādam, kas izraisa dusmas.
- Stāvēt un krist Būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
- Stāvēt un krist Būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
- Stāvēt vaļā Būt neaizsalušam (par ūdenstilpi).
- piņķēties Būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu). Būt kādās attiecībās (ar kādu).
- nosaldēt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem).
- pazemot Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
- midzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) aizmieg.
- paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kur cieši iesaistās, iekļaujas, ka rodas stipra aizrautība.
- paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomirst, (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- nopīpēt Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
- novadīt Būt par cēloni tam, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur) - piemēram, par kanāliem, caurulēm, upēm.
- aizdzīt Būt par cēloni tam, ka aizvirzās (piemēram, par vēju).
- paputināt Būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- paņemt Būt par cēloni tam, ka jāzaudē (parasti tuvs cilvēks, tam nomirstot, aizejot bojā).
- aizturēt Būt par cēloni tam, ka nenotiek (kāda darbība), aizkavēt, traucēt veikt (ko).
- atturēt Būt par cēloni tam, ka netiek veikta (kāda darbība, kustība), ka tiek aizkavēta (kāda rīcība).
- aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
- aizkvēpināt Būt par cēloni, ka aizkvēpst.
- dzēst Būt par cēloni, panākt, ka aizmirst.
- nosegt Būt pārsegtam pāri, aizsegtam priekšā.
- aizspīdēt Būt saskatāmam, aizsniegties (par gaismu, mirdzumu).
- turpināties Būt tādam, kam kāda daļa, posms atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
- Būt par piedauzību Būt tādam, kas aizskar pieklājības jūtas. Būt ļoti neiederīgam, nepiemērotam.
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, problemātiku u. tml. (parasti par literatūru, mākslu, zinātni).
- uztvert Būt tādam, kurā (kas) tiek satverts, aizturēts u. tml., (tam) krītot, plūstot u. tml.
- līkt Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu). Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
- liesmot Būt trauksmainam, aizrautīgam.
- pārbūt Būt, aizvadīt (kur visu laikposmu).
- aizsargbūve Būve (kā) aizsargāšanai.
- ledgriezis Būve tilta balstu aizsargāšanai pret ledus spiedienu palu laikā.
- apbūvēt Būvējot aizņemt (zemes gabalu, teritoriju) ar celtni vai celtnēm.
- aizbūvēt Būvējot aizsprostot (ko).
- aizbūvēties Būvējot ēku, izveidot ar to šķērsli, aizsegu (kam priekšā).
- logs Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai. Ietvars šādu plātņu iestiprināšanai.
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
- spunde Caurums (parasti mucā), kur ievieto šādu aizbāžņi. Spundes caurums.
- nocietināt Celt aizstāvēšanās būves (kāda objekta) aizsardzībai.
- nocietināties Celt aizstāvēšanās būves (sava novietojuma) aizsardzībai.
- bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
- bozties Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
- Sētas puse Celtnes aizmugure. Celtnes daļa, pie kuras atrodas pagalms.
- Sētas puse Celtnes aizmugure. Celtnes daļa, pie kuras atrodas pagalms.
- durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aile kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
- Ceļa maize Ceļamaize.
- Ceļa maize Ceļamaize.
- aizcelt Ceļot aiztaisīt.
- aizcelt Ceļot aizvirzīt, attālināt. _imperf._ Celt prom. Ceļot novietot (kur, kam priekšā, pie kā, aiz kā u. tml.).
- piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums.
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi). Kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums. Arī klaips.
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums.
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- asinsbrālība Cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
- noslēgt Cieši aizdarīt. Būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
- aizdrīvēt Cieši aizpildīt, aizbāzt (plaisu, spraugu, caurumu, piemēram, ar pakulām).
- Kā ar naglām aiznaglots Cieši aiztaisīts.
- aizmiegt Cieši aizvērt (acis, plakstiņus).
- aizslēgt Cieši aizvērt, aizdarīt (piemēram, acis, lūpas).
- ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
- rauties Cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma.
- sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm).
- sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas, pirkstus). Cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
- sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- Kāpt (arī mīt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties. Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- nobultēt Cieši, stingri aizbultēt, parasti ar vairākām bultām.
- nobultēties Cieši, stingri aizbultēties, parasti ar vairākām bultām.
- ietvere Cieta materiāla aizsargapvalks (nelieliem, parasti asiem vai smailiem, priekšmetiem).
- garoza Cieti sacepusi (maizes) ārējā kārta.
- prapis Cilindrveida (šaujamieroču patronu) aizbāznis.
- bruņutornis Cilindrveida aizsegs šaujamieročiem, novērošanas un vadības ierīcēm (piemēram, tankos, kara kuģos, aizstāvēšanās būvēs).
- nenovēršams Cilvēka aiziešana no dzīves. Nāve.
- skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
- karavāna Cilvēki, arī dzīvnieki, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita.
- pārkaimiņi Cilvēki, kas dzīvo netālu aiz kaimiņiem (parasti lauku mājās).
- pakaļpalicēji Cilvēki, kas, piemēram, ejot, braucot, paliek aizmugurē (kādam, kam).
- asinsbrāļi Cilvēki, kurus saista cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
- parādnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija u. tml., kam ir parāds (aizdevējam, kreditoram).
- baņķieris Cilvēks, kam ir daudz naudas un kas parasti to aizdod.
- pretinieks Cilvēks, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja (piemēram, strīdā, polemikā). Cilvēks, kam ir iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
- ienaidnieks Cilvēks, kam ir principiāli iebildumi, aizspriedumi pret ko.
- uguns Cilvēks, kam ir raksturīga liela aizrautība, dedzība, rīcības, darbības aktivitāte.
- aizdevējs Cilvēks, kas aizdod (1).
- Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
- Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
- aizgājējs Cilvēks, kas aiziet, dodas projām.
- aizņēmējs Cilvēks, kas aizņemas. Parādnieks.
- bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas. Grāmatu mīļotājs.
- aizrunātājs Cilvēks, kas aizrunā (par kādu). Aizstāvis.
- pionieris Cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē). Celmlauzis.
- dublieris Cilvēks, kas aizstāj kādā epizodē lomas tēlotāju (parasti kinofilmā). Arī dublētais (2).
- aizstājējs Cilvēks, kas aizstāj kādu.
- vietnieks Cilvēks, kas aizstāj, arī var aizstāt kādu, piemēram, darbā, kādā situācijā.
- aizstāvis Cilvēks, kas aizstāv (1).
- aizstāvis Cilvēks, kas aizstāv (2).
- aizstāvis Cilvēks, kas aizstāv (3). Aktīvs piekritējs, atbalstītājs.
- algotnis Cilvēks, kas aizstāv cita intereses nevis aiz pārliecības, bet atalgojuma, savtīgu iemeslu dēļ.
- aizturētājs Cilvēks, kas aiztur (kādu).
- bēglis Cilvēks, kas bēg (1) vai ir aizbēdzis.
- pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
- Ieroču nesējs Cilvēks, kas cīnās kāda labā, aizstāv kāda intereses.
- fanātiķis Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.).
- aizpurvietis Cilvēks, kas dzīvo aiz purva.
- aizupietis Cilvēks, kas dzīvo aiz upes.
- nelegālists Cilvēks, kas dzīvo, darbojas konspimtīvi, slepus no varas iestādēm, neievērojot likuma, oficiāla rīkojuma aizliegumu.
- bruņinieks Cilvēks, kas godprātīgi, ar cieņu izturas pret sievieti, kas aizstāv un aizsargā sievieti.
- pamatlicējs Cilvēks, kas ir aizsācis, nodibinājis (piemēram, zinātnes nozari, mākslas virzienu).
- kalps Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla.
- rokaspuisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Arī pakalpiņš.
- pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Kalps (2).
- politisks Cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību.
- disertants Cilvēks, kas izstrādā disertāciju un publiski aizstāv to.
- advokāts Cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju.
- merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz sīkumaina aprēķina, arī savtīga veikalnieciskuma.
- roklaiža Cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm.
- aizbildnis Cilvēks, kas ļoti rūpējas par kādu, aizstāv viņa intereses.
- patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
- pakaļnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam, kam) aizmugurē.
- Mākoņu stūmējs Cilvēks, kas neievēro reālo situāciju. Cilvēks, kas aizraujas ar ko iedomātu, iztēlotu.
- aizzīmētājs Cilvēks, kas nodarbojas ar aizzīmēšanu.
- patvērums Cilvēks, kas palīdz, aizstāv, glābj. Glābiņš, atbalsts.
- piekritējs Cilvēks, kas piekrīt (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, kāda darbībai), aizstāv, atbalsta (to).
- pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais ir paveicis, arī aizsācis (ko).
- Vēja zieds Cilvēks, kas savu mūžu aizvada bez pozitīva devuma.
- Vēja zieds Cilvēks, kas savu mūžu aizvada bez pozitīva devuma.
- varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
- bruņinieks Cilvēks, kas uzņemas grūtības, ciešanas citu labā, kas uzupurējas, citus aizstāvēdams.
- aizbildnis Cilvēks, kas veic aizbildnības (1) pienākumus.
- Aizmugures varonis Cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību. Cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
- Aizmugures varonis Cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību. Cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
- Aizmugures žurka Cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
- Aizmugures žurka Cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
- ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto nosacījumu, prasību izpildi.
- aizbilstamais Cilvēks, par kuru aizbilst.
- aizbilstamais Cilvēks, pār kuru nodibināta aizbildnība (1).
- pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko).
- aizstāvēt Cīnoties, aktīvi rīkojoties, aizsargāt.
- decimālcipars Cipars, kas decimāldaļskaitļa pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
- Kā dzērves rindā Cits aiz cita.
- Trešā persona Civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības.
- cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
- ezers Dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu.
- vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
- Dabūt pa seksti Dabūt stingru aizrādījumu, rājienu.
- Dabūt pa seksti Dabūt stingru aizrādījumu, rājienu.
- plātne Daļa (lapai), kas veidojas no lapas aizmetņa augšdaļas.
- turpinājums Daļa (no kā), posms (kam), kas atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
- pusaizaudzis Daļēji aizaudzis (piemēram, ar zāli, krūmiem).
- paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
- aizkvēpt Daļēji aizpildīties, aizķept (parasti ar kvēpiem).
- pusaizsalis Daļēji aizsalis.
- ierobežot Daļēji aizsedzot, šķietami sašaurināt, padarīt mazāku.
- pusaizvērts Daļēji, nepilnīgi aizvērts.
- aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
- skrūvatslēga Darbarīks skrūvju uzgriežņu aizgriešanai vai atgriešanai.
- aizbildināšanās Darbība --> aizbildināties.
- aizzīmēšana Darbība --> aizzīmēt.
- augļošana Darbība --> augļot. Augstu procentu ņemšana par aizdoto naudu.
- aizture Darbība, process --> aizturēt (2).
- nosegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē (pretinieka) aktīvu darbību.
- piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību.
- aizdārdināt Dārdot aizbraukt, aizvirzīt (ko).
- aizdārdināt Dārdot aizbraukt.
- aizdevums Darījums, ko noslēdz aizdevējs un aizņēmējs.
- darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
- Ēst ar ēšanu Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi.
- Ielikt (arī atdot) (visu) sirdi Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
- Ielikt (arī atdot) visus spēkus (arī visu sirdi) Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
- Ielikt (visu) sirdi (arī (visus) spēkus), arī ielikt (visu) sevi Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi.
- Ielikt (visus) spēkus (arī visu sirdi), arī ielikt (visu) sevi Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi.
- atspirdzināt Darīt spirgtu (aizdzenot nogurumu, dodot jaunus spēkus, uzlabojot garastāvokli).
- patērēt Darot ko, būt aizņemtam (kādu laikposmu).
- salaizīties Daudz laizot, pilnīgi paēst.
- internacionālisms Daudzās valodās lietojams aizguvums.
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju.
- spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
- dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem.
- pēcdarbība Dažu fizikālo īpašību izpausmes aizkavēšanās, atpalikšana attiecībā pret faktoriem, kas tos izraisa.
- maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
- mantisa Decimāllogaritma daļa aiz komata.
- uguntiņa Dedzība, aizrautība.
- sirsnība Dedzība, aizrautība. Arī (darbības) intensitāte.
- sirdsdegsme Dedzība, jūsma, aizrautība.
- degsme Dedzīga, kaisla, kvēla aizraušanās. Aizrautība, dedzība.
- Ar visu (arī pilnu) krūti Dedzīgi, aizrautīgai.
- Stāvēt par ko (ar visu krūti, arī kā klintij) Dedzīgi, aizrautīgi aizstāvēt, atbalstīt (ko).
- Ar (visu) sirdi, arī ar (visu) sirdi un dvēseli Dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.
- Ar pilnu (arī visu) krūti Dedzīgi, aizrautīgi.
- No (visas) sirds Dedzīgi, aizrautīgi.
- Ar visu (arī pilnu) krūti Dedzīgi, aizrautīgi.
- Ar sirdi un dvēseli Dedzīgi, aizrautīgi. Ar visu būtni, ar visām jūtām un domām.
- sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi. Arī intensīvi, enerģiski (ko darīt).
- apustulis Dedzīgs aizstāvis, propagandētājs.
- izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.). Skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- Laika deglis Deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
- Laika deglis Deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
- Pārvērsties (arī sadegt) pelnos Degot aiziet bojā.
- Sadegt (arī pārvērsties) pelnos Degot aiziet bojā.
- nodegt Degot aiziet bojā.
- Sadegt (arī pārvērsties) pelnos Degot aiziet bojā. Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- Elpošanas (arī elpojamie) ceļi Deguna dobums, aizdegune, elpvads, bronhi.
- Elpošanas (arī elpojamie) ceļi Deguna dobums, aizdegune, elpvads, bronhi.
- aizdedze Degvielas aizdedzināšana (iekšdedzes dzinējā).
- drapērija Dekoratīvs aizsegums, norobežojums (parasti veidots no smaga, brīvās krokās krītoša auduma).
- maizīte Dem. --> maize.
- smalkmaizīte Dem. --> smalkmaize (1).
- nodēstīt Dēstot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
- apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību).
- belzenis Detaļa (šaujamieroča aizslēgā) patronas kapsulas pārsišanai.
- izolators Detaļa, ierīce, viela, kas neļauj enerģijai vai vielai aizplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes.
- virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos. Dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- svētība Dieva vai dievu labvēlīgā ietekme, žēlastība, no dieva vai dieviem saņemtā labvēlība, laime, aizsardzība.
- dievmaizīte Dievmaize (parasti neliela).
- hostija Dievmaize.
- oblāta Dievmaize.
- Dīgļa disks Dīgļaizmetnis.
- Dīgļa disks Dīgļaizmetnis.
- aizslaistīties Dīkdienīgi aiziet, aizklīst.
- pārstāvis Diplomātiska ranga amatpersona, kas īsteno (savas valsts) diplomātiskās attiecības (ar kādu valsti, starptautisku organizāciju). Amatpersona, kas (tajā) aizstāv (savas valsts un tās pilsoņu) intereses, uztur (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai starptautisku organizāciju).
- aizklāts Divd. --> aizklāt.
- aizsākts Divd. --> aizsākt.
- aizturēts Divd. --> aizturēt.
- Koku gāžamā dakša Divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai.
- Koku gāžamā dakša Divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai.
- Koku gāžamā dakša Divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai.
- klauģis Dobs stienis, ko izmanto tukšu vietu aizpildīšanai salikumā.
- aizvadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, aizvest (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
- parādzīme Dokuments, kurā parādnieks apliecina savu saistību ar aizdevēju, kreditoru.
- dāvāt Dot (piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
- dāvināt Dot (piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
- lienēt Dot aizdevumu.
- Likt pretī (arī pretim) Dot pretim (kā līdzvērtīgu), aizstāt (ar līdzvērtīgu).
- aizvākties Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar visām mantām). _imperf._ Vākties prom.
- izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml., parasti ar visām mantām). Izkravāties (2).
- aizdelverēt Draiskuļojot attālināties, aizklīst.
- izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
- žogs Dzeloņstiepļu aizsprosts.
- semafors Dzelzceļa signālierīce, kas sastāv no masta, 1 - 3 spārniem, signālugunīm un ar ko tiek atļauta vai aizliegta kustība attiecīgajā ceļa posmā.
- aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust. _imperf._ Dzenāt prom. Dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
- dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā. Dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
- ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (ar savu izturēšanos, rīcību, runu). Būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
- Pazemot (kāda) cieņu (arī pašcieņu) Dziļi aizvainot (kāda) cieņu (pašcieņu).
- nopūsties Dziļi ieelpot un intensīvi, parasti skaļi, izelpot (parasti aiz negatīva emocionāla stāvokļa).
- ievainojums Dziļš aizskārums, aizvainojums.
- sāpes Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, nelaime, vilšanās, aizvainojums).
- aprepēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu).
- mīmikrija Dzīvnieka vai auga līdzība, pielāgošanās apkārtējai videi ar savu aizsargkrāsu, formu.
- dzīvdzemdētājs Dzīvnieks, kam dīgļa embrionālā attīstība noslēdzas mātes ķermenī un kas piedzimst bez aizsargsegām.
- bēglis Dzīvnieks, kas bēg (1) vai ir aizbēdzis.
- Neražošanas pamatlīdzekļi Dzīvojamās mājas, izglītības, veselības aizsardzības, komunālās saimniecības, pārvaldes u. tml. celtnes, ierīces un iestāžu un organizāciju iekārta.
- Dzīvot uz parāda Dzīvot ar aizņemtu naudu, mantu.
- Dzīvot dieva mierā Dzīvot ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
- Dzīvot dieva mierā Dzīvot ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
- aizdžinkstēt Džinkstot aizlidot (par dažiem kukaiņiem). Džinkstot nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
- aizecēt Ecējot aizraust ciet.
- Viltotais zaķis Ēdiens - maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
- aiziet Ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- Kandidāta eksāmens Eksāmens, kas jānokārto, lai kandidāta disertāciju varētu oficiāli aizstāvēt.
- drošinātājs Elektriskais aizsardzības aparāts, ko lieto elektrisko ķēžu aizsardzībai pret īsslēgumiem, pārslodzi.
- magneto Elektromagnētisks maiņstrāvas ģenerators elektriskās dzirksteles radīšanai dzinēja cilindros, lai aizdedzinātu deg maisījumu.
- slēgdēlis Elektrotehniska iekārta, kurā apvienoti dažādi elementi (piemēram, slēdži, aizsargierīces, signālierīces, mērinstrumenti).
- ekvivalents Elementa daudzums, kas savienojas ar vienu svara daļu ūdeņraža vai to aizstāj.
- karbolinejs Eļļa, ko iegūst no akmeņogļu darvas un izmanto, piemēram, augu aizsardzībā, koksnes konservēšanā.
- taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle.
- sviestmaize Ēšanai paredzēta ar sviestu apziesta maizes šķēle. Šāda maizes šķēle ar uzgriežamiem, piemēram, desu, sieru.
- Sausa maize Ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa).
- sprostezers Ezers, kas ir izveidojies aizgruvuma, aizsprostojuma rezultātā.
- Lagūnas ezers Ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
- džainisms Filozofisks un reliģisks novirziens Indijā, kuram raksturīgs askētisms, aizliegums nogalināt.
- Gaismas filtrs Filtrs, kas aiztur noteiktus gaismas starus.
- Gaismas filtrs Filtrs, kas aiztur noteiktus gaismas starus.
- Izotopiskais efekts Fizikālo un ķīmisko īpašību pārmaiņas, kuras izraisa kāda ķīmiska elementa atomu aizstāšana ar citiem šī paša elementa izotopiem.
- etaps Frontes aizmugure (ar rezerves daļām, noliktavām, ceļiem u. tml.).
- aizgainīt Gainot panākt, ka attālinās. _imperf._ Gainīt prom. Gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizgaiņāt. Aizdzīt.
- aizgaiņāt Gaiņājot panākt, ka attālinās. _imperf._ Gaiņāt prom. Gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Aizgainīt.
- nosmakt Gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā (par augiem, to daļām).
- Lāpu gājiens Gājiens, parasti tumsā, ar aizdegtām lāpām (par godu kādai personai, notikumam u. tml.).
- ričuračs Galda spēle ar metamo kauliņu un vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
- smadzenītes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas zem lielajām smadzenēm aiz iegarenajām smadzenēm.
- Galvu galvām Garā rindā cits aiz cita.
- kanāls Gara, doba ierīce, ietaise (piemēram, vēdināšanai, atkritumu aizvadīšanai, siltuma pievadīšanai).
- galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piemēram, kalnraktuvēs, aizsardzības būvēs).
- kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
- tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
- Jaut maizi Gatavot mīklu maizes cepšanai.
- aizčāpot Gausiem soļiem ejot, attālināties. _imperf._ Čāpot prom. Gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties. Gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizgāzt Gāžot novietot (kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- aizglaust Glaužot aizbīdīt (aiz kā).
- glemīgs Glīzdains arī par (maizi).
- aizgludināt Gludinot, līdzinot aizpildīt (nelielus iedobumus, bedrītes u. tml.).
- aizgorīties Goroties aiziet. Goroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizgrābt Grābjot aizvirzīt. _imperf._ Grābt prom. Grābjot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizgrabēt Grabot attālināties. Grabot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizgrābstīt Grābstot aizvākt prom. Grābstot aizvākt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- šķērēt Graizīt, arī smalcināt.
- iegraizīt Graizot ievirzīt (kur iekšā).
- izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
- iegraizīt Graizot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu).
- izgraizīt Graizot radīt, izveidot (kur robus, caurumus u. tml.).
- sagraizīt Graizot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sagraizīt Graizot sadalīt, sasmalcināt.
- izgraizīt Graizot saīsināt, atdalot kādas daļas.
- uzgraizīt Graizot uzvirzīt virsā (uz kā, kam).
- sagraizīties Graizot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
- sagraizīt Graizot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā), parasti vairākus, savainojumus.
- tosts Grauzdēta maizes šķēle.
- Resnā zarna Gremošanas trakta daļa aiz tievās zarnas.
- zarnas Gremošanas trakta daļa, kas turpinās aiz kuņģa līdz anālajai atverei.
- blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem.
- aizgrīļoties Grīļojoties attālināties. _imperf._ Grīļoties prom. Grīļojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aiznirt Grimstot, virzoties uz leju, nokļūt (aiz kā).
- aizgrozīties Grozoties attālināties. Grozoties aiziet (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- piegrūt Grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, aizbērtam (ar to).
- aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam. _imperf._ Grūt ciet. Aizbrukt, aizbirt.
- aizgrūt Grūstot, brūkot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- aizgrūst Grūžot aizdabūt pro. _imperf._ Grūst prom. Grūžot aizdabūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizgrūst Grūžot aizvērt.
- izgulēt Guļot pārlaist, aizvadīt (parasti nakti). Pārgulēt.
- nogulēt Guļot, aizguļoties nokavēt (ko).
- galošas Gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem.
- ūdenspārgāzne Hidrotehniska būve neizmantotā ūdens aizvadīšanai.
- dambis Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai. Aizsprosts.
- aizsprosts Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai. Dambis.
- ragata Hidrotehniska ierīce (kā, parasti pludināmo koku) virzīšanai pa ūdenstilpi vai arī aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
- Radiācijas higiēna Higiēnas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz cilvēka organismu un izstrādā pasākumus aizsardzībai pret šo starojumu.
- ēters Hipotetiska vide, kas aizņem pasaules telpu un brīvo telpu starp ķermeņiem.
- insulīns Hormons, ko izstrādā aizkuņģa dziedzeris un kas regulē ogļhidrātu maiņu organismā.
- iracionālisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas ierobežo vai noliedz racionālas izziņas iespējas un aizstāj to, piemēram, ar intuīciju, instinktu, ticību.
- Ietaisīt pīpi Iebāzt tabaku pīpē un aizpīpēt.
- Ietaisīt pīpi Iebāzt tabaku pīpē un aizsmēķēt.
- Uztaisīt (arī ietaisīt) pīpi Iebāzt tabaku pīpē un aizsmēķēt.
- piedēstīt Iedēstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, dobi, dārzu).
- iedāvināt Iedot (ko, piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
- izlīdzēt Iedot, aizdot (kādam).
- aizdzīt Iedzenot vai iesitot (ko), aizdarīt.
- gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties. Arī aizmirsties.
- aizdzīt Iedzīt, iesist (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
- Glabāt atmiņā Iegaumēt, neaizmirst.
- Uzglabāt atmiņā Iegaumēt, neaizmirst.
- iebetonēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar betona masu.
- iecementēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar cementa masu.
- pārtautoties Iegūt citas tautas, tautības piederīgā iezīmes (piemēram, dzimto valodu aizstājot ar šīs tautas, tautības valodu).
- ieplaucēt Iejaut (maizi), aplejot iejavas miltus ar verdošu ūdeni.
- Iededzināt (arī aizdedzināt) sirdis Iejūsmināt, aizraut, spēcīgi saviļņot.
- iesilt Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai. Arī iekaist (2), iekarst (1).
- piekāpt Iekāpjot daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam, aizņemtam (parasti par transportlīdzekli).
- noglabāt Iekļaut (ko ap ziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos. Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (to) neaizmirstu.
- dīzeļmotors Iekšdedzes dzinējs ar pašaizdedzi. Dīzelis (1).
- dīzelis Iekšdedzes dzinējs ar pašaizdedzi. Dīzeļmotors.
- svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.
- aizdedzināt Iekvēlināt, aizkūpināt (smēķējamo).
- aizdegt Iekvēlināt, aizkūpināt (smēķējamo).
- sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju pārvietoties, brīvi kustēties.
- ielaizīties Ielaizīt.
- Iebāzt (arī iespiest) durvīs Ielikt, novietot (piemēram, vēstuli) aizvērtu durvju spraugā.
- aizbildinājums Iemesls, ar ko aizbildina vai aizbildinās.
- Aizdarīt (arī aizlikt) acis (arī plakstus) Iemigt, aizmigt.
- Aizdarīt (arī aizlikt) plakstus (arī acis) Iemigt, aizmigt.
- Aizdarīt (arī aizlikt) acis (arī plakstus) Iemigt, aizmigt.
- Ieslēgt sirdī Iemīlēt. Arī neaizmirst.
- Ieslēgt sirdī Iemīlēt. Arī neaizmirst.
- iegrābties Iemīlēties, aizrauties.
- atslēga Iemontēta ierīce, mehānisms (durvīs, atvilktnē u. tml.) aizslēgšanai.
- auglis Ienākums, ko saņem par aizdoto vai noguldīto kapitālu. Procenti.
- brīdināt Iepriekš ziņot, aizrādīt (par ko draudošu, nepatīkamu).
- aizsargs Ierīce (mašīnu, iekārtu u. tml.) aizsargāšanai, nodrošināšanai.
- klabata Ierīce aizvērtu durvju vai vārtu nostiprināšanai.
- respirators Ierīce elpošanas ceļu aizsargāšanai no kaitīgu vielu iedarbības.
- vēderaizsargs Ierīce ķermeņa vidukļa aizsargāšanai (parasti darba procesā, sportā).
- maizgriezis Ierīce maizes griešanai šķēlēs.
- tosters Ierīce maizes šķelti grauzdēšanai.
- Indukcijas spole Ierīce motora aizdedzes sistēmā elektriskā sprieguma paaugstināšanai, augstsprieguma iegūšanai.
- sejassargs Ierīce sejas aizsargāšanai (parasti darba procesos); sejsargs.
- sejsargs Ierīce sejas aizsargāšanai (parasti darba procesos).
- aizšaujamais Ierīce, ar ko nostiprina ko aizvērtu (durvis, vārtus, vāku u. tml.). Aizbīdnis (1).
- filtrs Ierīce, arī viela, kas laiž cauri vai aiztur noteikta veida starus, strāvas, daļiņas.
- deglis Ierīce, degaukla u. tml., kuru izmanto sprādziena izraisīšanai vai (kā) aizdedzināšanai. Degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdedzināšanai.
- sprūds Ierīce, detaļa (kā) noslēgšanai, aizķeršanai, saslēgšanai.
- uztvērējs Ierīce, iekārta (kā, piemēram, piemaisījumu) uztveršanai, aizturēšanai.
- dzirksteļķērājs Ierīce, kas aizkavē dzirksteļu izplūšanu no dūmeņa.
- sifons Ierīce, kas aizkavē smakas izplūšanu no kanalizācijas vadiem.
- protēze Ierīce, kas funkcionāli vai kosmētiski aizstāj trūkstošu ķermeņa daļu.
- aizturētājs Ierīce, priekšmets, viela u. tml., kas aiztur (ko).
- kasete Ierīces, ietaises (parasti fotoaparāta, magnetofona) elements (kāda materiāla) aizsargāšanai, virzīšanai.
- kanalizācija Ierīču komplekss (apdzīvotu vietu, ražošanas teritoriju) notekūdeņu savākšanai, aizvadīšanai, attīrīšanai un ievadīšanai ūdenstilpē.
- kolonna Ierinda, kurā apakšvienības vai karavīri stāv cits aiz cita.
- kolonna Ierinda, rinda, kurā (kas, piemēram, cilvēki, transportlīdzekļi) ir novietots cits aiz cita.
- piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts.
- aizkustināt Ierosināt, aizskart (kādu jautājumu), iesākt (pārrunas par ko).
- aizjūgties Iesaistīties aizjūgā (par cilvēku). Iejūgties.
- Ieklupt matos (arī cekulā) Iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties. Arī iesākt rāt.
- aizsvilties Iesākt svilt. Pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
- piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību).
- ieslodzīties Ieslēdzoties, aizbarikadējoties u. tml. panākt, ka neviens netiek iekšā, klāt.
- kredītspēja Iespēja saņemt kredītu (piemēram, aizņēmuma nomaksas garantijas dēļ).
- Bāriņu tiesa Iestāde (pirmspadomju Latvijā), kas ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
- lombards Iestāde, kas dod aizdevumu pret ieķīlātu mantu. Šāda iestāde, kurā var arī nodot mantas glabāšanā.
- Bāriņu tiesa Iestāde, kas iecēla aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzraudzīja viņu darbību.
- kuratorija Iestāde, kas nodrošina aizbildnību, aizgādnību.
- aizstādīt Iestādīt (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai).
- piestādīt Iestādīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, lauku, dārzu).
- apstādīt Iestādot (ko), aizņemt (kādu platību).
- zibensnovedējs Ietaise ēku un būvju aizsardzībai pret zibeni.
- pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt paustajai domai, viedoklim u. tml., aizstāv to, rīkojas saskaņā ar to (piemēram, par izteikumu, tekstu).
- kreatūra Ietekmīgas personas ieliktenis, kas paklausīgi izpilda sava aizgādņa gribu.
- rūts Ietvarā iestiprināta stikla plātne (parasti loga ailes) aizdarīšanai.
- pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu, asins aizstājējus) citam cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā.
- nomainīt Ieviest, sākt izmantot (kā neatbilstoša, parasti nederīga, nolietota) vietā ko citu, apmainīt, aizstāt (ko neatbilstošu, parasti nederīgu, nolietotu) ar ko citu.
- iesaiņot Ievietot (kādā materiālā, izstrādājumā), lai aizsargātu glabājot, transportējot.
- Ieņemt vietu Ievietoties, aizņemot kādu platību, telpu.
- Ieņemt vietu Ievietoties, aizņemot kādu platību, telpu.
- salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- Dzīslu ieži Ieži, kas aizpilda plaisas planētas garozā.
- Dzīslu ieži Ieži, kas aizpilda plaisas zemes garozā.
- errīgs Īgns, neapmierināts, dusmīgs, arī viegli aizkaitināms.
- kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
- apsargāt Ilgāku laiku aizsargāt (no kā), uzraudzīt, uzmanīt.
- izmidzināties Ilgāku laiku censties aizmidzināt (parasti veltīgi).
- ieskrieties Ilgāku laiku skrienot, iekarst, aizrauties.
- izelsoties Ilgāku laiku, ar grūtībām skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
- noraizēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti raizēties.
- izsprausloties Ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties.
- nobadīties Ilgāku laiku, daudz badīties (parasti zaudējot spēkus, arī aizejot bojā).
- izdrebēties Ilgāku laiku, ļoti drebēt (piemēram, aiz aukstuma, bailēm). Izdrebināties.
- izdrebināties Ilgāku laiku, ļoti drebināties (piemēram, aiz aukstuma, bailēm). Izdrebēties.
- aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos. Ilgi gribēt ko, bet neiespēt.
- Nevarēt vien beigt Ilgi, bieži aizrautīgi, intensīvi darīt (ko).
- dots Ilglaicīgs (ložmetēju, artilērijas) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujā.
- iemarinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti aizkavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml.).
- noārdīt Ilgstoši iedarbojoties (piemēram, uz iežiem), izšķīdināt, aizskalot u. tml. (tos) - piemēram, par ūdeņiem.
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
- sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
- mandāts Imperiālisma koloniālajā sistēmā - starptautiskas aizbildnības veids (kopš 1919. gada) - tiesība pārvaldīt kādu pakļautu teritoriju, tautu.
- gāzmaska Individuāls līdzeklis, ierīce elpošanas orgānu aizsardzībai.
- hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā.
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst visi spēki. Intensīvā garīgā darbībā tikt aizvadītam (par mūžu).
- nodoties Intensīvi, arī aizrautīgi nodarbojoties (ar ko), veltīt (tam) savu laiku, mūžu u. tml.
- kaponieris Inženierbūve aizstāvēšanās pozīcijas priekšā, kas nodrošina flanga uguns raidīšanu divos pretējos virzienos.
- Bioloģiskie cimdi Īpaša aizsargviela, ko uzziež rokām, lai pasargātu tās darbā no kaitīgu vielu iedarbības.
- Pneimatiskais pasts Īpašās patronās ieliktas korespondences aizvadīšana pa cauruļu sistēmu, izmantojot saspiestu vai retinātu gaisu.
- stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka, parasti govs, zirga, novietošanai. Arī aizgalds.
- karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Kara bāze.
- Kara bāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Karabāze.
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- odere Īpaši veidots aizsargslānis, arī apmetums (kā) iekšpusē.
- zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastveida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
- pārkūdroties Īpašos apstākļos (piemēram, aizaugušos ezeros, purvos) sadaloties, pārveidoties par kūdru (par augu atliekām).
- apvalks Īpašs aizsargs, futrālis (tehniskām ierīcēm, darba rīkiem, instrumentiem u. tml.).
- dīgļsega Īpašs apvalks, kas aizsargā (cilvēka vai dzīvnieku) dīgli no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes.
- Aizdomas krīt (uz kādu) Ir aizdomas (uz kādu).
- aizirt Irot, airējot aizvirzīt. _imperf._ Irt prom. Irot, airējot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizairēt.
- aizirt Irot, airējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizirties.
- aizirties Iroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- nolaizīt Īsa brīdi laizīt un pabeigt laizīt.
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā. Apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu.
- Patenta formula Īss izgudrojuma objekta apraksts, kas ir formulēts saskaņā ar likumu prasībām un nosaka izgudrojuma aizsardzības robežas.
- dibenistaba Istaba, kas atrodas tālāk (no ieejas ēkā, dzīvoklī), istaba, kas atrodas aiz kādas citas.
- turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.). Īstenot atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.) kādā tā nākamajā posmā.
- nolaizīties Īsu brīdi laizīties un pabeigt laizīties.
- nobēdāties Īsu brīdi raizēties, arī bažīties, uztraukties.
- pieaudzēt Izaudzēt (augus, dzīvniekus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko).
- sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti). Izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā).
- paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu). Tikt aizvadītam, pavadītam (kādā veidā). Aizritēt, aiziet.
- aizgrimt Izbeigties, izzust, aiziet pagātnē (par laikmetiem, sabiedriskām parādībām u. tml.).
- krītaka Izbūve aizsprostam pāri krītošo ūdeņu uztveršanai.
- apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
- apiet Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot.
- apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu (ticīgo uztverē).
- pakalpot Izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai apmierinātu (kāda, parasti ikdienas, sadzīves) vajadzības, prasības.
- degsnis Izdegusi vai izdedzināta vieta (purvā, mežā), kas aizaugusi ar zāli vai (skujkoku) jaunaudzi.
- stenēt Izelpā radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (parasti aiz sāpēm, piepūles) - par cilvēkiem.
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
- vaidēt Izelpā radīt stieptas (parasti paklusas) balss skaņas (parasti aiz sāpēm, piepūles).
- vaids Izelpā radīta (parasti paklusa) balss skaņa (parasti aiz sāpēm, piepūles).
- atgulēt Izgulēt (aizkavēto vai neizgulēto miegu).
- izskriet Iziet, aiziet (piemēram, no mājām) uz neilgu laiku.
- raizēties Izjust raizes. Paust raizes.
- izbrīvēt Izkārtot tā, ka nav aizņemts. Padarīt izmantojamu.
- izprasīties Izlūgties atļauju (parasti aiziet no kurienes vai neierasties kur).
- parafrāzēt Izmantot (tēmu, parasti aizgūtu), risinot (to) fantāzijas veidā.
- Iemīdīt (arī iemīt) dubļos (arī zemē) Iznīcināt, arī pazemot, aizvainot.
- Iemīt (arī iemīdīt) dubļos (arī zemē) Iznīcināt, arī pazemot, aizvainot.
- Iemīt (arī iemīdīt) zemē (arī dubļos) Iznīcināt, arī pazemot, aizvainot.
- kabelis Izolēts vads vai vairāki izolēti vadi, ko apņem aizsargapvalks un hermētiskas čaulas.
- tirāža Izpērkamo aizņēmuma obligācija, izpērkamo akciju, arī loterijas laimestu noteikšana izlozē.
- aptvert Izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt, aizraut (daudzus vai visus). Pārņemt.
- pārņemt Izplatoties aizdedzināt (piemēram, celtni, mežu) - par uguni.
- pārskanēt Izplatoties kļūt zināmam (visā teritorijā, arī aiz teritorijas robežas).
- aizplest Izplešot novietot, aizlikt (priekšā).
- atsniegties Izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties šurp. Izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties (līdz kādai vietai).
- aizsniegties Izplešoties, aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kurienei).
- Izdot tautās Izprecināt, parasti, aizlaižot prom no mājām.
- nometināt Izraidot (notiesāto) no pastāvīgās dzīvesvietas, likt (viņam) dzīvot noteiktā apvidū, arī aizliegt dzīvot noteiktā apvidū.
- iedzelt Izraisīt (ar savu runu, izturēšanos, rīcību) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
- dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
- kārdināt Izraisīt (kādam ar savu būtību) spēcīgu tieksmi (to) iegūt (par ko vilinošu, aizraujošu).
- apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml. Nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
- Paņemt savā varā Izraisīt dziļu interesi, aizrautību.
- Paņemt savā varā Izraisīt dziļu interesi, aizrautību.
- karsēt Izraisīt karstuma sajūtu, neļaujot aizplūst ķermeņa siltumam (piemēram, par apģērbu).
- dzelties Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
- sildīt Izraisīt siltuma sajūtu, neļaujot aizplūst ķermeņa siltumam (piemēram, par apģērbu).
- intriģēt Izraisīt ziņkāri, arī aizdomas. Interesēt.
- raibot Izraisīties redzes traucējumiem (šķietamu plankumu veidā), piemēram, aiz uztraukuma, noguruma.
- iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam (piemēram, par žēlumu, aizvainojumu).
- aizrakt Izrakt (līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., aizskart (kādu).
- aizstiept Izstiepjot, izplešot aizvilkt (līdz kādai vietai, uz kurieni, kam priekšā u. tml.) - auklu, drēbi u. tml.
- aizkari Izstrādājums (no auduma, pinuma u. tml.) kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas.
- priekškars Izstrādājums (no bieza auduma, pinuma u. tml.) kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas. Arī aizkari.
- priekškars Izstrādājums (parasti no smaga auduma) skatuves aizsegšanai un atdalīšanai no skatītāju zāles.
- plīvurs Izstrādājums no plāna, parasti caurspīdīga, auduma sieviešu apģērbam (piemēram, sejas aizsegšanai, galvassegas rotāšanai).
- ietērps Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums (ķermeņa vai tā daļas) aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības. Arī apģērbs, tērps.
- apģērbs Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums, parasti virsdrēbes (piemēram, no auduma, kažokādas, ādas) ķermeņa aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības.
- balsot Izšķirt kādu jautājumu ar to cilvēku balsu skaitu, kuri aizstāv vienādu viedokli.
- Pacelt balsi Izteikt, izpaust savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko).
- aizliegums Izteikums, ar ko aizliedz.
- nepieklājība Izteikums, kura saturs aizskar, apvaino. Bezkaunīgs, rupjš izteikums.
- aiztraucēt Iztraucējot aizbaidīt, aizdzīt.
- nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas ir pretrunā ar pieklājības normām. Izturēšanās, rīcība, runa, kas aizskar, apvaino kādu.
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos). Aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- stomīties Izturēties nedroši, bikli, parasti aiz neziņas, šaubām.
- ālēties Izturēties nesavaldīgi, trokšņaini, arī nepieklājīgi, aizskaroši.
- pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
- iemīcīt Izveidojot mīklu, sagatavot cepšanai (maizi).
- aizaust Izveidot (tīklu kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- pieaust Izveidot (tīklus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko) - par zirnekli.
- piekrāmēt Izvietot (priekšmetus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (telpu, vietu).
- izvērsties Izvietoties izklaidus. Izvietojoties, novietojoties aizņemt (telpu, platību).
- izrauties Izvirzīties, aizsteigties (kam priekšā).
- atzaroties Izvirzīties, izveidoties, aizstiepties uz sāniem, malām (no galvenā).
- piežaut Izžaut (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību).
- piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību).
- aizjādelēt Jādelējot (uz zirga), aizvest (to).
- aizjādelēt Jādelējot aizklīst, aizkļūt.
- aizjāt Jājot (uz zirga), aizvest (to).
- Ceļa cirtējs Jaunā aizsācējs, iesācējs.
- Ceļa cirtējs Jaunā aizsācējs, iesācējs.
- Jaukt maizi Jaut maizi.
- Jaukt maizi Jaut maizi.
- Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
- Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
- Vissvētākais sakraments Jēzus Kristus miesa un asinis maizes un vīna veidā.
- Prīžu tiesības Jūras tiesību nozare, kas regulē jautājumus, kuri attiecas uz pretinieka (dažreiz arī uz neitrālu valstu) kuģu un kravas aizturēšanu un iznīcināšanu kara laikā.
- patapinājums Juridiski noformēts (mantas) aizdevums kādai personai.
- moratorijs Juridisks akts, ar ko uz zināmu laiku aiztur vai palēnina kā izpildi, kamēr izbeidzas šajā aktā noteiktie sevišķie apstākļi.
- advokāts Jurists, kas aizstāv vai pārstāv kādu personu tiesu lietās vai sniedz padomus juridiskos jautājumos.
- juriskonsults Jurists, kas strādā iestādē, uzņēmumā, organizācijā par pastāvīgu konsultantu juridiskos jautājumos un aizstāv šīs iestādes, uzņēmuma, organizācijas likumīgās intereses.
- reibt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot.
- skurbt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot. Reibt (2).
- aizvainoties Justies aizvainotam.
- receptors Jušanas nervu specializēta struktūra, kurā kairinājuma enerģija pārveidojas nervu ierosas impulsos, ko nervu šķiedras aizvada uz centrālo nervu sistēmu.
- sekvestrs Kāda īpašuma lietošanas aizliegums vai ierobežojums, ko valsts interesēs nosaka valsts vara.
- pārvalks Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā, piemēram, mīkstās mēbeles, segas, spilvena) pārvilkšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml.
- pārklājs Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu.
- apoloģēts Kādas (parasti reakcionāras) kustības, virziena, uzskatu aizstāvis, slavinātājs.
- ideologs Kādas ideoloģijas aktīvs paudējs, aizstāvis.
- recepcija Kādu (cita laikmeta, citas zemes, tautas u. tml.) sociālu un kultūras elementu aizgūšana.
- Kafijas galds Kafija kopā ar, piemēram, dažādām maizītēm, cepumiem, kūkām, saldumiem.
- sēklzvīņa Kailsēkļu čiekura zvīņa, uz kuras ir sēklaizmetņi.
- purvciprese Kailsēkļu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgas sēklzvīņas ar 2-9 sēklaizmetņiem spirāliski koksnainos čiekuros.
- aizkaisīt Kaisot aizmest, aizsviest.
- izkalpot Kalpojot (pie kāda), aizvadīt (noteiktu laiku), pabeigt kalpot (noteiktu laiku). Nokalpot.
- nokalst Kalstot aiziet bojā.
- dzimtkapi Kapi vai kapu vieta, kur apbedīti visi vai vairāki vienas dzimtas, ģimenes locekļi. Kapu vieta, kas aizņemta vienas ģimenes locekļiem.
- Jūras kara bāze Kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.
- līnija Karadarbībā iesaistītā, parasti frontāli izvietotā, karaspēka, militāro objektu kopums un to aizņemtā teritorija.
- reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai).
- arjergards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās aiz galvenajiem spēkiem un apsargā tos.
- konskripcija Karaspēka komplektēšana (Francijā 18. un 19. gadsimtā), kuras pamatā bija vispārējā karaklausība un kurā pieļāva arī izpirkšanu un aizstāšanu.
- prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijā iebrukušu pretinieku, lai atjaunotu zaudēto stāvokli.
- garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kās pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
- sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus.
- tioskābes Karbonskābes, kuru molekulās skābekļa atomu aizstājis sēra atoms.
- aizkārt Karot novietot (kam priekšā, aiz kā).
- aizkārpīt Kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt. _imperf._ Kārpīt ciet.
- aizkārpīt Kārpot aizdabūt prom. _imperf._ Kārpīt prom.
- saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piemēram, ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
- aizkasīt Kasot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt, aizbērt. _imperf._ Kasīt ciet. Aizkašņāt.
- aizkasīt Kasot, kārpot aizdabūt prom. _imperf._ Kasīt prom. Kasot, kārpot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizkašņāt Kašņājot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt. _imperf._ Kašņāt ciet.
- aizkašņāt Kašņājot, kārpot aizvirzīt. _imperf._ Kašņāt prom.
- Būt (ar) rokām un kājām (kam) pretī (arī pretim, pret) Kategoriski pretoties (kam). Enerģiski censties aizkavēt (ko).
- triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
- Klupt kādam cekulā Kaujoties plūkt aiz matiem, kauties. Arī rāt.
- aizkausēt Kausējot aiztaisīt.
- plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piemēram, aiz drēbēm, matiem).
- aizklaiņot Klaiņojot aiziet prom. Klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizklīst.
- uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu, aizsargkārtu).
- aizklakstēt Klakstot aizvērties, aizsisties ciet.
- mākt Klāt, aizēnot (parasti par miglu, mākoņiem).
- aizklaudzēt Klaudzot aizvērties, aizdarīties.
- noklausīties Klausoties uzzināt un aizgūt (piemēram, uzskatus).
- aizkleķēt Kleķējot aiztaisīt ciet (caurumu, spraugu). _imperf._ Kleķēt ciet.
- aizklibot Klibojot attālināties, aiziet. _imperf._ Klibot prom.
- aizklidzināt Klidzinot aizvest, aizgādāt.
- bļaut Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm). Skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem).
- Fēna efekts Klimatiska parādība - sausuma un siltuma palielināšanās augstieņu aizvēja pusē.
- sadēdēt Kļūstot vājam, ļoti panīkt, arī aiziet bola.
- izacot Kļūt acainam (1) - parasti par maizi.
- izdzist Kļūt aizvien klusākam, līdz nav vairs dzirdams (par skaņu).
- nodzist Kļūt aizvien klusākam, līdz vairs nav dzirdams (par skaņu). Izdzist (4).
- nobriest Kļūt blīvākam, sacietēt (par maizi).
- sabriest Kļūt blīvam, sacietēt (par maizi). Nobriest (5).
- bozties Kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēku).
- plesties Kļūt lielākam, plašākam, aizņemot aizvien lielāku platību.
- Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispār zināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
- Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
- izkalst Kļūt ļoti sausam, cietam, panīkt vai iznīkt augiem, izzūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.). Iznīkt aiz sausuma (par augiem).
- nogrimt Kļūt neaktuālam, tikt aizmirstam, izzust (par parādībām sabiedrībā).
- izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot) - par vietu, telpu.
- mirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (dzīvām būtnēm beidzot eksistēt vai aizejot) - par vietu, telpu.
- nozust Kļūt nesaskatāmam, aizvirzoties (aiz kā), ievirzoties (kur).
- nogrimt Kļūt nesaskatāmam, pazust aiz apvāršņa (par to, no kā kāds attālinās).
- pārsātināt Kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko) - par cilvēku.
- atklāties Kļūt redzamam, ja tiek noņemts, atvirzīts tas, kas aizsedz, apklāj, vai atvirzās tas, kas aizsedz.
- iecirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma). Iespītēties, ietiepties.
- nošņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada).
- sašņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada). Nošņurkt.
- zaudēt Kļūt tādam, kas ir (ko) aizmirsis, nav saglabājis (piemēram, zināšanas).
- zaudēt Kļūt tādam, kas ir aizmirsis (sakāmo, domu u. tml.).
- aptumšoties Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai pārstāj izstarot gaismu). Aptumst.
- aptumst Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai vairs neizstaro gaismu). Aptumšoties (1).
- nonīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam, arī kļūstot vaigam, nespēcīgam, aiziet bojā (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
- salīkt Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- saliekties Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām. Salīkt.
- saglīzdēt Kļūt, parasti viscaur, glīzdainam (par maizi).
- aizkniedēt Kniedējot aiztaisīt ciet (caurumu metāla priekšmetā).
- šķērskoks Koka stienis (piemēram, ceļa) aizšķērsošanai. Barjera (1).
- pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
- aizsargjosla Koku vai krūmu josla, kas aizsargā (piemēram, meža audzes, sējumus) no postošas vēja iedarbības. Zemes josla, kas aizkavē, (piemēram, uguns izplatīšanos).
- regbijs Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos virs pārliktna un kurā ir atļauti spēka paņēmieni ar cīņas sporta elementiem.
- smalkmaiznieks Konditors, kas gatavo smalkmaizītes un smalkmaizes.
- jumts Konstrukcija, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību. Šāda augšējā daļa (transportlīdzeklim, tā kabīnei).
- vējtveris Konstrukcija, veidojums, kas aizsargā no vēja.
- margas Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piemēram, atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai.
- Lūpu pomāde Kosmētisks līdzeklis - ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību.
- Lūpu pomāde Kosmētisks līdzeklis - ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību.
- segkrāsa Krāsa (kā) pārklāšanai, virsmas aizsargāšanai.
- zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piemēram, pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai).
- aizkrāsot Krāsojot padarīt necaurredzamu, necaurspīdīgu u. tml. Krāsojot aizsegt.
- pernica Krāsu saistviela, ko iegūst no žūstošām augu eļļām vai to aizstājējiem un kas pēc sacietēšanas veido plānu, elastīgu plēvi.
- aizkratīt Kratot ļaut aizklīst, aizbirt (kur projām, kam garām, aiz kā u. tml.).
- aizkratīties Kratoties aizklīst, aizslīdēt (kam garām, aiz kā u. tml.).
- aizkraut Kraujot novietot (kam priekšā). Kraujot aizsprostot.
- aizkraut Kraujot novietot, sakraut (aiz kā).
- apkraut Kraujot, liekot (ko) virsū, aizņemt (visu virsmu vai daļu no tās).
- aizkravāt Kravājot (ko), piepildīt. Kravājot (ko), aizsprostot. Aizkraut.
- krējumlaiža Krējumlaizis (1).
- krējumlaiža Krējumlaizis (2).
- Atzveltnes krēsls Krēsls ar platu, ērtu aizmugures daļu.
- Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- dievmaize Kristietības kultā - maize, ko pasniedz dievgalda ceremonijā.
- liturģija Kristīgo dievkalpojuma daļa, kuru vada garīdznieks pie altāra, un kurā lasa lūgšanas, evaņģēlija tekstu, dzied garīgas dziesmas, upurē vīnu un maizi.
- dievgalds Kristīgo reliģiska ceremonija, kuras dalībnieki ēd maizi un dzer vīnu, kas pēc ticīgo priekšstatiem ir Kristus miesa un asinis.
- iekārties Krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- aizkrist Krītot nokļūt (aiz kā).
- dzīvžogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu.
- žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu. Dzīvžogs.
- karavāna Kuģi, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita, un veic vienotu uzdevumu. Ūdens transportlīdzekļu grupa, ko velk velkonis.
- ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu).
- aizkūleņot Kūleņojot attālināties. _imperf._ Kūleņot prom. Kūleņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- vārtnieks Kuņģa izeju noslēdzošs muskuļu gredzens, kas pēc vajadzības atveras vai aizveras.
- mesties Kustēties ar traucējumiem (piemēram, ķeroties aiz kā) - par kājām.
- viļņot Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
- viļņoties Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
- pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piemēram, aizķeroties aiz kā, arī slikti orientē jo lies).
- uzbalsenis Kustīgs skrimslis, kas atrodas balsenes augšdaļā un rīšanas momentā aizklāj balsenes ieeju.
- nokust Kūstot pārvērsties par šķidrumu un (parasti) aizplūst, iesūkties kur.
- patoss Kvēla jūsma, aizgrābtība. Ļoti liela pacilātība.
- aizķepuroties Ķepurojoties aizvirzīties. Ķepurojoties nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- vēders Ķermeņa daļa (posmkājiem), kas atrodas aiz krūtīm un (parasti) sastāv no segmentiem.
- mežģīties Ķerties (kur), aizmesties (piemēram, par darba rīku). Neveikties (par darbu).
- lantanoīdi Ķīmiskie elementi, kas Mendeļejeva periodiskajā sistēmā atrodas aiz lantāna un ir līdzīgi tam pēc atomu elektronu čaulu uzbūves un ķīmiskajām īpašībām.
- transaktinoīdi Ķīmiskie elementi, kuri ķīmisko elementu periodiskajā sistēmā atrodas aiz aktinoīdiem un kuru kārtas numurs ir lielāks par 103.
- metasomatoze Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs. Metasomatisms.
- metasomatisms Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs. Metasomatoze.
- slēgt Ķirurģiski aizvērt (brūci), savienojot (tās) malas.
- Zaļa dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve bez raizēm un grūtībām.
- Zaļa dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve bez raizēm un grūtībām.
- aizlabināt Labinot aizdabūt (sev līdzi).
- aizguldināt Laikā nepamodināt. Ļaut aizgulēties.
- Taupāmais laiks Laikaposms, kad ir aizliegts medīt (kādus dzīvniekus), zvejot (kādas zivis).
- gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai). Attālums (līdz kādai vietai).
- gājums Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai). Attālums (līdz kādai vietai).
- aizlaipot Laipojot aizie. _imperf._ Laipot prom. Laipojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izlaist Laist apgrozībā (parasti naudu, aizņēmuma obligācijas).
- tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piemēram, pa spraugām, bojātu vietu) - parasti par traukiem, cauruļvadiem, jumtiem.
- Veļu laiva Laiva, ar kuru mirušo cilvēku dvēseles nonāk aizsaulē.
- laizīties Laizīt citam citu.
- laizīties Laizīt sava ķermeņa dalās (piemēram, lūpas).
- uzlaizīt Laizot apēst (parasti ko nolijušu, nobirušu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
- salaizīt Laizot apēst.
- izlaizīt Laizot izēst (daudz vai visu). Laizot iztukšot (trauku).
- ielaizīties Laizot izjust kā tādu, kas iegaršojas.
- izlaizīt Laizot iztīrīt (kādu vietu, kādus netīrumus).
- ielaizīt Laizot nedaudz ieēst.
- nolaizīt Laizot noēst (virskārtu).
- nolaizīt Laizot notīrīt.
- aplaizīt Laizot padarīt mitru. Laizot notīrīt. Nolaizīt.
- pielaizīties Laizot pilnīgi paēst.
- mazgāt Laizot tīrīt (ko) - par dzīvniekiem.
- mazgāties Laizot tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem).
- nomazgāt Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt (ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem.
- nomazgāties Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem).
- aizlaisties Laižoties, lidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- Olimpiskā lāpa Lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes olimpisko uguni uz olimpisko spēļu vietu.
- Olimpiskā lāpa Lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes olimpisko uguni uz olimpisko spēļu vietu.
- dīgļlapa Lapas aizmetnis sēklas dīglī. Pirmā lapa, kas redzama pēc sēklas uzdīgšanas.
- pielape Lapas plātnes izaugums, kas atrodas pie lapas pamata un sākumā aizsargā jaunās lapas.
- aizlāpīt Lāpot aizdarīt (piemēram, caurumu, plīsumu).
- aizlasīties Lasot aizrauties, aizmirsties. Intensīvi nodoties lasīšanai.
- Jauna strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
- Jaunā strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
- zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
- neķerlauks Lauka aizsegta daļa, karā pa doto trajektoriju nevar sašaut mērķi.
- atlauzt Laužot dabūt vaļā, attaisīt (piemēram, ko aiznaglotu, aizslēgtu). _imperf._ Lauzt vaļā.
- pielauzt Laužot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, grozu).
- Kontinentālais ledājs Ledājs, kas aizņem ievērojamu daļu sauszemes neatkarīgi no tās reljefa.
- Kontinentālais ledājs Ledājs, kas aizņem ievērojamu daļu sauszemes neatkarīgi no tās reljefa.
- piesala Ledus josla (gar upju, ezeru u. tml. krastiem), kas veidojas, pirms aizsalst pārējā ūdens platība.
- nolasmenis Ledus josla, kas izveidojas neaizsalušai ūdenstilpei gar krastu.
- aizliet Lejot aizpildīt, aizdarīt (ar masu, kas sacietē). _imperf._ Liet ciet.
- aizliet Lejot aiztecināt (aiz kā).
- aizslāt Lempīgi, kājas velkot, attālināties, aiziet. _imperf._ Slāt prom. Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizvilkties Lēnā gaitā attālināties, aiziet. _imperf._ Vilkties prom.
- aizvilkties Lēnā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizvilkties Lēni aizritēt (par laiku, laika posmu).
- aizlīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, attālināties. Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
- lauzties Lēni, pakāpeniski kļūt redzamam cauri kādam aizsegam (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
- Siļķu haizivs Līdz 4 metriem gara haizivs, kas pārtiek no pelaģiskām zivīm, galvenokārt no siļķēm.
- uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi, šķiltavas) dzirksteles uzšķilšanai un (kā) aizdegšanai. Degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
- aizsarglīdzeklis Līdzeklis, kas aizsargā (pret ko kaitīgu, nevēlamu).
- surogāts Līdzīgs, bet mazvērtīgāks (vielas, materiāla u. tml.) aizstājējs.
- aizliekt Liecot aizvirzīt, aizbīdīt (aiz kā, kam priekšā).
- piekravāt Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzuma, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
- piekraut Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzumā, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
- piekraut Liekot, novietojot, arī kraujot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu).
- piekravāt Liekot, novietojot, arī kravājot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu).
- aizturēt Liekot, veidojot šķēršļus, noturēt uz vietas (piemēram, sniegu), aizkavēt virzīšanos.
- Krist veldrē Liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem kādā platībā.
- rauties Liekties, vilkties uz iekšu (parasti aiz aukstuma, sāpēm, bada) - par ķermeņa daļām.
- liesma Liela aizrautība, dedzība.
- ceplis Liela krāsns zemnieku mājās (telpu apsildīšanai, maizes cepšanai, ēdienu gatavošanai, arī apgaismošanai).
- pilsēta Liela, biezi apdzīvota vieta ar rūpniecības, tirdzniecības, kultūras, veselības aizsardzības, administratīvi politiska centra nozīmi.
- vilnis Liels (dzīvu būtņu) kopums, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma.
- aizlīst Lienot, spraucoties garām (kam, gar ko), nokļūt (aiz kā, kam priekšā u. tml.), arī noslēpties (aiz kā).
- atļaut Lieto kā pieklājības formu, aizrādot, paziņojot (ko), pievēršot uzmanību (kam) u. tml.
- laukā Lieto, lai aizstātu verbu, kas izsaka virzību ārā (no kā).
- iekšā Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
- klāt Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
- pāri Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
- priekša Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
- projām Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
- virsū Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
- blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
- ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas). Laukā.
- nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties (no kā).
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas). Ārā (5).
- saulessargs Lietussargam līdzīgs priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no tieša saules starojuma.
- vedējs Līgavaiņa radi, arī draugi, kas aizved līgavu no tēva mājām.
- aizlīgot Līgojoties attālināties. _imperf._ Līgot prom. Līgojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizlīkt Līkstot aizvirzīties (kam priekšā, aiz kā).
- punktēt Likt (aiz nots, pauzes zīmes) punktu vai divus punktus.
- vākot Likt (grāmatai, burtnīcai) aizsargvākus, apvākus.
- Paradīt durvis Likt (kādam) aiziel, izraidīt (kādu). Noraidīt (kāda) lūgumu.
- Parādīt durvis Likt (kādam) aiziet, izraidīt (kādu). Noraidīt (kāda) lūgumu.
- atvilkt Likt (savam karaspēkam, tā vienībām) atiet (uz aizmuguri).
- izstumt Likt aiziet (no kādas vides, sabiedrības). Arī izraidīt.
- aizvadīt Likt atstāt kādu vietu, - aizraidīt, aizdzīt.
- atstāt Likt, arī pieļaut, lai paliek (kādos apstākļos), radīt kādus apstākļus, bieži pašam aizejot.
- aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai nepilngadīgajiem no četrpadsmit līdz astoņpadsmit gadiem, kā arī pilngadīgajiem, ja tie sava fiziskā stāvokļa dēļ nevar patstāvīgi aizstāvēt savas tiesības.
- aizbildnība Likumā noteikta forma rīcības nespējīga pilsoņa personisko un mantisko tiesību aizsardzībai.
- izrakstīt Likumā noteiktā veidā nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izrakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- Deputāta imunitāte Likumdošanas iestādes locekļa neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu.
- Deputāta neaizskaramība Likumdošanas iestādes locekļa neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu. Deputāta imunitāte.
- Sausais likums Likums, kas aizliedz alkoholisku dzērienu lietošanu vai to ierobežo.
- Asociatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa nav atkarīga no dažu saskaitāmo aizstāšanas ar to summu vai reizinājums - no dažu reizinātāju aizstāšanas ar to reizinājumu.
- Asociatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa nav atkarīga no dažu saskaitāmo aizstāšanas ar to summu vai reizinājums - no dažu reizinātāju aizstāšanas ar to reizinājumu.
- Kāpuru līme Līme, ko izmanto augu aizsardzībā līmes jostu apziešanai.
- Kāpuru līme Līme, ko izmanto augu aizsardzībā līmes jostu apziešanai.
- salīmēt Līmējot aizklāt (ko). Līmējot salabot, līmējot izveidot.
- Subglaciālās vagas Linerāri izstieptas ieplakas, kuras dziļas, garenu ezeru aizņemtas iedobes mijas ar sliekšņiem.
- ķīļlīnija Līnija, ko veido kuģi, kas brauc cits aiz cita.
- propolīss Lipīga viela, ko bites sanes no lapu koku pumpuriem un kas palīdz aizsargāt bišu saimes ligzdu no kaitīgiem mikroorganismiem.
- aizlīt Līstot aiztecēt (aiz kā, kam garām).
- barbarisms Literārajā valodā nevēlams aizguvums.
- aizlodāt Lodājot aizvirzīties.
- aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu). _imperf._ Lodēt ciet.
- gardīnes Loga aizkari.
- slēģi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai. Aizvirtņi.
- aizvirtņi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai. Slēģi.
- aizlocīt Lokot, ielokot aizlikt, aizbīdīt (aiz kā).
- aizlocīties Lokoties attālināties, aizvirzīties (parasti par rāpuļiem, tārpiem u. tml.).
- aizložņāt Ložņājot aizvirzīties.
- atprasīties Lūgt, prasīt atļauju aiziet (no kā) vai neierasties (kur). Lūgt, prasīt atļauju doties (uz kurieni). Izprasīties.
- ņirgāties Ļauni izsmiet, izzobot, arī nekrietni, aizskaroši jokot, smieties.
- izlaist Ļaut (cilvēkam) aiziet (no kādas vietas).
- aizliedēt Ļaut (piemēram, labībai) aizlīt lietū.
- aizkaltēt Ļaut aizkalst.
- pieblīvēt Ļoti aizņemt, piepildīt (laikposmu ar kādām darbībām).
- krist Ļoti aizrauties (ar kādu), iemīlēties (kādā), censties iegūt (tā) simpātijas.
- krist Ļoti aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
- Līdz septītajiem sviedriem Ļoti aizrautīgi, līdz pagurumam.
- Līdz septītajiem sviedriem Ļoti aizrautīgi, līdz pagurumam.
- aizjozt Ļoti ātri aiziet, aizbraukt.
- Aiziet kā (divi) deviņi Ļoti ātri aiziet, aizsteigties.
- aizšauties Ļoti ātri attālināties. _imperf._ Šauties prom. Ļoti ātri aizvirzīties (kur, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- aizjoņot Ļoti ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties, aizskriet.
- joņot Ļoti ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
- aizšaut Ļoti ātri, strauji (kur) aiziet, aizbraukt.
- kaismīgs Ļoti dedzīgs, aizrautīgs.
- izdedzināt Ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus) - piemēram, par sauli, vēju. Ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi.
- kaisme Ļoti liela dedzība, aizrautība.
- bezprātīgs Ļoti liels, ļoti aizrautīgs, ārkārtīgs.
- Vienā (arī dieva) mierā Ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
- Vienā mierā Ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
- pieblīvēt Ļoti piepildīt, aizņemt (platību) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- pieblīvēt Ļoti piepildīt, aizņemt (telpu, platību, parasti ar cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ķengāt Ļoti rupji, aizskaroši apvainot, apmelot (kādu). Paļāt, pulgot.
- ķengas Ļoti rupjš, aizskarošs apvainojums, apmelojums. Paļas.
- Bez dvašas (biežāk elpas) Ļoti sasprindzināti, uzmanīgi, parasti arī aizturot elpu.
- Bez elpas (retāk dvašas) Ļoti sasprindzināti, uzmanīgi, parasti arī aizturot elpu.
- kaislība Ļoti spēcīga aizraušanās, nodošanās. Spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
- azarts Ļoti spēcīga, bieži ar risku saistīta aizraušanās, kaislība.
- aiztriekt Ļoti spēcīgi grūžot, aizvērt. Aizcirst, aizsist.
- versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis. Versmains (2).
- versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis. Versmīgs (2).
- aizskriet Ļoti straujā gaitā aiziet.
- aizsviesties Ļoti strauji (arī pēkšņi) aizsteigties.
- aizsprāgt Ļoti strauji aizlēkt, aizvirzīties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- aizskriet Ļoti strauji aiztecēt (par ūdeņiem).
- aizsisties Ļoti strauji aizvirzīties (aiz ka), parasti slēpjoties.
- aizcirsties Ļoti strauji aizvirzīties (priekšā).
- Kā uz karstām oglēm Ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.
- Kā uz (karstām) oglēm Ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.
- saraizēties Ļoti, arī ilgāku laiku raizēties. Ļoti, arī ilgāku laiku raizēties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- daktiloloģija Mācība par skaņu valodas aizstāšanu (kurlmēmajiem) ar žestu valodu.
- plātsmaize Maize (piemēram, ar augļu, biezpiena virsu), ko cep uz plates, izklājot mīklu pa visu tās virsmu.
- kuličs Maize, kas gatavota no saldas raudzētas mīklas ar rozīnēm un mandelēm un ko parasti ēd pareizticīgo lieldienās.
- Pelēkā maize Maize, kas ir cepta no rupja maluma kviešu miltiem.
- ābolmaize Maize, ko cep no plānas baltmaizes mīklas kārtas, kurai uzlikti sasmalcināti āboli.
- Plaucēta maize Maize, ko gatavo no plaucētiem miltiem.
- apakšgaroza Maizes garoza klaipa apakšpusē.
- virsgaroza Maizes garoza klaipa virspusē.
- rika Maizes šķēle (parasti bieza, nogriezta klaipam visapkārt). Arī rieciens.
- procents Maksa, ko kreditors saņem no aizņēmēja par aizdoto naudu vai materiālo vērtību izmantošanu.
- ūdenskrātuve Mākslīgi (piemēram, ar aizsprostiem) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
- aizsprosts Mākslīgs vai dabisks šķērslis, kas aiztur (kādu kustību vai plūsmu).
- aizķepējums Masa, ar ko aizķepē.
- aizķitējums Masa, ar ko aiztepē.
- mīkla Masa, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai.
- pusmaska Maska, kas aizsedz tikai daļu sejas (parasti tās augšdaļu).
- aizmaskot Maskējot aizsegt skatienam. Nomaskot.
- segmateriāls Materiāls (kā) pārsegšanai, pārklāšanai, arī aizsargāšanai.
- drīve Materiāls, ar ko aizpilda nelielas spraugas.
- sildmateriāls Materiāls, kas aizkavē vai novērš siltuma apmaiņu. Materiāls (kā) sildīšanai.
- rosters Maza elektriska krāsns, parasti maizīšu grauzdēšanai.
- palaizīt Mazliet ieēst (ko), parasti laizot.
- palaizīties Mazliet ieēst, parasti laizot.
- iesērēt Mazliet, arī vietumis aizsērēt (2).
- iegraizīt Mazliet, arī vietumis sagraizīt.
- Tabakas maks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai.
- tabakmaks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai. Tabakas maks.
- Tabakas maks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai. Tabakmaks.
- Bada maize Mazvērtīga maize (parasti ar dažādiem piejaukumiem).
- Bada maize Mazvērtīga maize (parasti ar dažādiem piejaukumiem). Trūcīga barība, iztika.
- sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas strādā veselības aizsardzības iestādē (piemēram, kopj telpas, slimniekus).
- higiēna Medicīnas nozare, kas pētī ārējo dzīves apstākļu ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, izstrādā pasākumus un normas veselības aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo faktoru iedarbību.
- medmaize Medus maize.
- medusmaize Medus maize.
- aktinīdi Mendeļejeva periodiskās sitēmas III grupas ķīmiskie elementi, kas novietoti aiz aktīnija, piemēram, torijs, urāns, plutonijs.
- grūžot Mest, kaisīt, atstāt aiz sevis gružus.
- bruņas Metāla (parasti tērauda) plāksnes, kuras izmanto kāda objekta aizsargāšanai.
- bruņas Metāla izstrādājums, kurā ietērpj ķermeni vai tā daļas, lai tās aizsargātu.
- pistons Metāla kapsula, kas pildīta ar sprāgstvielu (pulvera lādiņa aizdedzināšanai).
- pakavs Metāla lokveida veidojums, ko ar naglām piestiprina pie darba dzīvnieka, parasti zirga, nagiem io aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas.
- aizmetināt Metinot aizpildīt (plaisu, atvērumu, caurumu).
- aizmest Metot aizvirzīt (šķēpu, granātu, disku, veseri u. tml.). Metot sasniegt zināmu rezultātu.
- aizlīkumot Metot līkumus, virzoties līku loču, attālināties. Līku loču aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizsargmežs Meža vai krūmāju josla, kas aiztur plūstošās smiltis, kā arī aizsargā krastus un nogāzes pret izskalošanu un nobrukumiem.
- Kūrortu meži Meži (ap kūrortiem) ar veselības aizsardzības un dziedniecības nozīmi.
- Kūrortu meži Meži (ap kūrortiem) ar veselības aizsardzības un dziedniecības nozīmi.
- aizmēzt Mēžot aizvākt, aizslaucīt (mēslus, gružus, netīrumus). _imperf._ Mēzt prom.
- aizmīdīt Mīdot, arī mīdoties aizpildīt. _imperf._ Mīdīt ciet.
- Civilā aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
- Civila aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
- aizmīt Mijot aizdot prom.
- atmīt Mijot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš aizmītu).
- antiseptika Mikroorganismu iznīcināšana vai to attīstības aizkavēšana ar ķīmiskām vielām.
- antibiotikas Mikroorganismu, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas, kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai aizkavēt to vairošanos.
- komandantūra Militāra iestāde dažādiem uzdevumiem, galvenokārt kārtības uzturēšanai un militāras drošības radīšanai aizmugures rajonos.
- Valsts noslēpums Militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
- iznīcinātājs Militāras vienības vai bruņotas grupas loceklis, kura uzdevums ir iznīcināt pretinieku frontes aizmugurē vai atbrīvotajā teritorijā.
- cietoksnis Militārs (parasti pilsētu) ilglaicīgs nocietinājums ar stabili izveidotām aizstāvēšanās ierīcēm.
- pretmīna Mīna, ar ko veido šķērsli pieejai pie aizstāvēšanās būvēm.
- Trešais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru ķermenis aizlido projām no Saules sistēmas.
- Trešais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru ķermenis aizlido projām no Saules sistēmas.
- Trešais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru ķermenis aizlido projām no Saules sistēmas.
- aizmīt Minot, mīdot aiztaisīt. _imperf._ Mīt ciet.
- aizmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties aizpildīt. _imperf._ Mīņāt ciet.
- aizmirgot Mirgojot izplesties, aizsniegties.
- veļi Mirušu cilvēku dvēseles vai pazemes gari, kas dzīvo aizsaulē.
- Veļu māte Mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne.
- žetons Monētai līdzīgs, parasti metāla, veidojums, kas aizstāj monētu.
- neslava Morāls nosodījums, nopēlums parasti ar nolūku (kādu) pazemot, aizskart (kāda) godu.
- postfikss Morfēma, kas atrodas aiz vārda saknes (piemēram, piedēklis, galotne).
- mugurkauls Mugurkaulnieku skeleta ass, kas ir balsta orgāns citām ķermeņa daļām un aizsargā muguras smadzenes.
- parandža Muhamedāņu sieviešu virsējais apģērbs - garš, plats, melns galvā uzmaucams apmetnis ar garām piedurknēm un astru tīkliņu sejas aizklāšanai.
- nejēdzība Muļķīga, arī aizskaroša izturēšanās, rīcība, runa.
- aizmūrēt Mūrējot aizdarīt, aizpildīt. _imperf._ Mūrēt ciet.
- Mūža maize Mūžamaize.
- Mūža maize Mūžamaize.
- atsvēte Nākamā (retāk aiznākamā) svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta. Neliela (nesen pagājušu svētku) svinēšana.
- vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic, parasti noteiktus, specializētus, atbilstīgas amatpersonas pienākumus.
- aizdevums Nauda vai cita vērtība, ko (kādam) aizdod.
- Aizdots (parāds) nepel Nauda, kas ir aizdota, nepazūd.
- parāds Naudas summa vai citas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam. Attiecīgais darījums.
- Varoņa nāve Nāve (sevišķi grūtos apstākļos), aizstāvot dzimteni, kādus ideālus.
- Varoņa nāve Nāve (sevišķi grūtos apstākļos), aizstāvot dzimteni, kādus ideālus.
- palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, arī netikt iznīcinātam.
- Izvilkt dzīvību Neaiziet bojā, pārvarot smagus apstākļus, slimības.
- ļaut Neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi).
- ļaut Neaizkavēt, nepārtraukt (skatiena vēršanos kur).
- (Ne) acis (arī aci) neaizvērt (arī neaizdarīt, neaizlikt) Neaizmigt.
- rēta Neaizmirstams sāpīgs pārdzīvojums.
- neaizmirstele Neaizmirstule.
- brīvs Neaizņemts (par laiku, laika posmu).
- vakance Neaizņemts amats, brīva darbavieta (piemēram, iestādē, mācību iestādē).
- tukšs Neaizņemts, brīvs (piemēram, par sēdekli, guļvietu).
- brīvs Neaizņemts. Tukšs.
- Vaļējs ūdens Neaizsalis ūdens (parasti ūdenstilpē).
- lāsmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē). Arī āliņģis.
- dziedrs Neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos). Neapņemts sijas vai spāres gals.
- dziedrs Neaizsegts apaļkoks (guļbūves sienā).
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, neapvainot.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, neapvainot.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem). Neuzbrukt (kādam) - par dzīvniekiem.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem). Neuzbrukt (kādam) - par dzīvniekiem.
- neaizvietojams Neaizstājams (2).
- neatvietojams Neaizstājams (2).
- aizlaist Neaizturot, neaizkavējot, pasīvi izturoties, pieļaut, ka aiziet. _imperf._ Laist prom.
- duncis Neaizvāžams nazis ar spalu un smailu galu (duršanai, arī griešanai). Šāds aukstais ierocis.
- aizmirst Neaptvert (ko izdarīt, piemēram, aiz pārsteiguma, pārdzīvojuma).
- Pa pēdām, arī uz pēdām Neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
- Pēdu pēdā Neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
- Soli solī Neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
- nozust Nebūt nekur sastopamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas atrodas nezināmā prombūtnē, arī ir aizgājuši bojā).
- aizslēpties Nebūt redzamam, nebūt vairs saskatāmam, kam citam atrodoties vai aizvirzoties priekšā.
- baranka Nedaudz vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas izstrādājums, kam ir gredzena forma.
- nomērdēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- bikls Nedrošs, nebrīvs (aiz kautrības, samulsuma).
- (Ne) acu (arī aci) neaizvērt (arī neaizdarīt, neaizlikt) Negulēt, neaizmigt.
- (Ne) acu (arī aci) neaizlikt (arī neaizvērt, neaizdarīt) Negulēt, neaizmigt.
- Spļaut virsū (arī uz ko) Neievērot ko, arī izturēties nicinoši, aizvainojoši pret ko.
- pagulēt Neilgu laiku būt aizmigušam.
- pabēdāties Neilgu laiku, mazliet bēdāties, arī raizēties, bažīties.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
- pabozties Neilgu laiku, mazliet dusmoties, būt aizvainotam.
- pagraizīt Neilgu laiku, mazliet graizīt.
- palaizīt Neilgu laiku, mazliet laizīt.
- palaizīties Neilgu laiku, mazliet laizīties.
- paraizēties Neilgu laiku, mazliet raizēties.
- neirīts Neirona izaugums, kas aizvada impulsus prom no nervu šūnas ķermeņa.
- patriekt Nelaipni likt, pavēlēt (kādam) aiziet (prom).
- aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā). Arī padzīt.
- aiztrenkt Nelaipni, rupji likt aiziet (prom, uz kurieni). Arī padzīt.
- holerisks Nelīdzsvarots, ar spēcīgu ierosu un mazāk spēcīgu aizturi (parasti par cilvēku).
- ķimenmaizīte Neliela apaļa smalkmaizīte, kas pārkaisīta ar ķimenēm.
- lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
- šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, radot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
- maiznīca Neliela maizes ceptuve (parasti kopā ar veikalu). Maizes veikals.
- aizkrāsne Neliela telpa aiz krāsns.
- Gumijas termofors Neliels aizskrūvējams gumijas maiss, kurā iepilda ūdeni ar vajadzīgo temperatūru.
- parafrāze Neliels fantāzijas tipa instrumentāls virtuozs skaņdarbs, kas sacerēts par vienu vai vairākām, parasti aizgūtām, tēmām.
- pioniergrāvis Neliels grāvis, kuru rok pirmo ūdeņainos purvos un staignās upju palienēs (lieko ūdeņu aizvadīšanai un noturīgāku grunts apstākļu radīšanai).
- sargkuģis Neliels karakuģis, kas paredzēts transportkuģu un citu karakuģu aizsargāšanai.
- maizīte Neliels konditorejas izstrādājums no augstākā labuma miltiem ar dažādām piedevām. Arī smalkmaizīte.
- poga Neliels, parasti ripas vai puslodes formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
- blašķe Neliels, pudelei līdzīgs, blīvi aizskrūvējams vai aizkorķējams trauks (piemēram, dzēriena līdzņemšanai).
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
- (No)sviest (arī (no)mest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu, dzīves posmu).
- Nomest (arī nosviest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu).
- Nosviest (arī nomest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu).
- Kontrabandas ceļā Nelikumīgi (izvairoties maksāt muitas nodokļus, neievērojot importa aizliegumu).
- aizslēpt Neļaut saskatīt (ko), atrodoties vai aizvirzoties (arī aizvirzot ko) priekšā.
- atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt), aizkavēt (kādu rīcību).
- pagaist Nemanot paiet, aizritēt (par laikposmu).
- Ēst ar ēšanu Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam). Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi.
- apoloģētika Neobjektīva (parasti kādas reakcionāras kustības, virziena, uzskatu) aizstāvēšana, pārmērīga slavināšana.
- atstāt Nepaņemt līdzi (aiz paviršības, aizmāršības u. tml.).
- rotācisms Nepareiza «r» skaņas izruna vai tās aizstāšana ar citu skaņu.
- Ziemas dambji Nepārplūstoši dambji palieņu un citu applūstošu vietu norobežošanai un aizsargāšanai pret pavasara palu ūdeņiem.
- Mājiens ar sētas mietu Nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- Mājiens ar sētas mietu Nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- Mājiens ar sētas mietu Nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- bēdas Nepatīkams gadījums, stāvoklis, apstākli, kuri jāpacieš vai par kuru novēršanu jāraizējas. Domas par šādu gadījumu, stāvoklī, apstākļiem Raizes.
- malks Nepatīkams pārdzīvojums, parasti pazemojums, aizvainojums.
- Rūgts kumoss Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- Vērmeļu (arī darvas, rūgts) piliens Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- Rūgts kumoss (arī malks, piliens) Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- Vērmeļu (arī darvas, rūgts) piliens Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- ķerstīties Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar šokam (parasti sievieti).
- trekns Nepieklājīgs, aizskarošs (par vārdiem, tekstu). Arī rupjš (7).
- rupjš Nepieklājīgs, nesmalkjūtīgs, netaktisks, arī varmācīgs, aizvainojošs (par cilvēku).
- sajaukt Neprecīzi zinot, uztverot, samainīt, aizstāt u. tml. (ko) ar citu.
- mace Neraudzēta plāna maize, ko ēd jūdaisma svētkos, kuri veltīti jūdu izceļošanai no Ēģiptes.
- nekaunība Nesmalkjūtīga, izaicinoša, aizvainojoša izturēšanās, rīcība, runa.
- sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz pārdzīvojuma, sāpēm u. tml.), nokrist, nogāzties (piemēram, pie zemes, uz ceļiem). Saļimt.
- nolūzt Nespējot pārvarēt alkoholisku dzērienu izraisīto nogurumu, aizmigt.
- Palikt iepakaļ (arī iepakaļus, iepakaļis apv., iepakaļš apv.) Nespēt izpildīt (kādu uzdevumu), aizkavēties (kādā darbā).
- atpalikt Nespēt izpildīt, aizkavēties.
- Palikt iepakaļ (arī iepakaļus, iepakaļis apv., iepakaļš apv.) Netikt līdzi, arī atrasties, nokļūt aizmugurē pārējiem (gājienā, braucienā).
- stāvēt Netikt veiktam (par, parasti aizsāktu, darbu). Netikt apstrādātam, izstrādātam.
- Laist (kādu) mierā Netraucēt, neaizskart (kādu). Neiesaistīt darbībā, pasākumā.
- Laist (kādu) mierā Netraucēt, neaizskart (kādu). Neiesaistīt darbībā, pasākumā.
- Skaldīt matus Nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
- Skaldīt matus Nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
- aizklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā aiziet. Neveiklā, ļodzīgā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlāčot Neveiklā, smagā gaitā aiziet. _imperf._ Lāčot prom.
- aizdelverēt Neveikli aizlidot (par putniem).
- aiztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām aiziet. _imperf._ Tuntuļot prom.
- dezertēt Neveikt savus pienākumus, patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no darba, kolektīva u. tml.).
- aizmest Nevērīgi aizvērt (ko).
- aizslacīties Neviļus tikt aizslacītam.
- aizvazāt Nevīžīgi aiznest, aizvilkt. _imperf._ Vazāt prom. Nevīžīgi nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- aizslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot aiziet.
- aizvārstīt Nevīžīgi, pavirši aizšūt, aizlāpīt.
- iznīkt Nīkstot aiziet bojā (parasti par augiem, sīkiem dzīvniekiem).
- nonīkt Nīkstot kļūt vārgam, arī nīkstot aiziet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem).
- apnīkt Nīkstot, slimojot novājināties vai aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem, maziem dzīvniekiem).
- kalst Nīkt aiz sausuma (par augiem). Kļūt sausam vai sausākam, zūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.).
- sleja No ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu.
- ševrets No aitādas izgatavots ševroādas aizstājējs.
- dīglis No apaugļotas olšūnas izveidojusies sēklas daļa, kurā ir jaunā auga orgānu aizmetņi. Embrijs (2).
- saldskābmaize No bīdelētiem rudzu miltiem cepta maize.
- jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- vējjaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm. Vēja jaka.
- žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām. Šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- piķis No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piemēram, kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
- dzots No kokmateriāliem zemē izbūvēts (parasti ložmetēju) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujai.
- vaļumjosla No ledus brīva vai neaizsalstoša josla gar krastu.
- rieciens No maizes nogriezts gabals ēšanai piemērotā biezumā.
- bruņucepure No metāla izgatavota karavīru cepure galvas aizsargāšanai.
- Bruņu krekls No metāla izgatavots tērps ķermeņa augšējās daļas aizsargāšanai.
- vējablūze No pabieza, blīva auduma šūts apģērba gabals (kas sniedzas līdz jostas vietai) ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm.
- šķēle No pārtikas produkta (piemēram, maizes klaipa, gaļas, siera) atdalīts samērā plāns gabals.
- uzrocis No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals roku vai piedurkņu aizsargāšanai.
- karaša No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem cepta (parasti apaļas formas) maize.
- plācenis No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize. Šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu.
- rupjmaize No rupja maluma rudzu miltiem cepta maize.
- širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
- baltmaize No smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize.
- korķis No šiem audiem vai arī no cita materiāla izgatavots aizbāznis (parasti pudelēm).
- potvasks No vaska, sveķiem, taukiem un spirta pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež koku un krūmu potējumu brūces, arī mazākas griezuma un grauzēju radītas brūces.
- piegoze No vēja aizsargāta, saulaina vieta; piesaule.
- piesaule No vēja aizsargāta, saulaina vieta.
- saulgozis No vēja aizsargāta, saulaina vieta. Piesaule.
- aizvēnis No vēja pūsmām aizsargāta (parasti neliela) vieta. Apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji. Aizvējš.
- aizvējš No vēja pūsmām aizsargāta vieta. Apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji.
- tīkliņš No viegla, smalka tīkla (1) darināts izstrādājums (piemēram, kā rotāšanai, aizsargāšanai).
- aprika No visa klaipa nogriezts maizes rieciens.
- priekšlauks Nocietināta josla galvenās aizstāvēšanās pozīcijas priekšā.
- nosūtīt Nodot aiznešanai, aizvešanai, pārraidīšanai (piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību).
- apsargāt Nodrošināt, aizsargāt (kādu objektu), nepieļaujot pēkšņu pretinieka uzbrukumu, arī izlūkošanu.
- iekrampēties Nodrošināties (kādā telpā), nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis). Aizkrampēties.
- aizkrampēties Nodrošināties, nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis).
- novadīt Nodzīvot, aizvadīt (mūžu).
- Izdzēst dzīvību Nogalināt (parasti cilvēku). Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) aiziet bojā.
- aizsapņoties Nogrimt sapņos, fantāzijā. Fantazējot aizmirsties.
- aizgulties Nogulties (aiz kā, kam priekšā).
- apmaldīties Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot). Pazaudēt ceļu.
- neaizmirstams Nol. divd. --> aizmirst.
- neaizsalstošs Nol. divd. --> aizsalt.
- neaizskarams Nol. divd. --> aizskart.
- neaizsniedzams Nol. divd. --> aizsniegt.
- neaizstājams Nol. divd. --> aizstāt.
- pielaisties Nolaižoties, ielaižoties (parasti putniem, kukaiņiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - par vietu, telpu.
- atliekt Noliekt atpakaļ vai sānis (galvu, ķermeņa augšdaļu). Saliecot aizlikt (rokas aiz muguras).
- pārplesties Noliekties pāri (kam), pār (ko), piemēram, aizņemot daudz vietas.
- Sakrist veldrē Noliekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- apgulties Nolikties gulēt, ieņemt guļus stāvokli, arī aizmigt.
- smeldze Nomācošs, samērā vājš emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, vilšanās, aizvainojums).
- uzķerties Nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
- Nogrimt purvā Nonākt ļoti grūtos apstākļos, arī aiziet bojā.
- Nogrimt purvā Nonākt ļoti grūtos apstākļos, arī aiziet bojā.
- atsegt Noņemt, atvirzīt (to, kas apsedz, aizklāj).
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti brūce) nav sadzijis, aizaudzis.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti ūdenstilpes ūdens, ūdenstilpe) nav aizsalis.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizsalis, sasalis.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
- tālāk Norāda uz vietu, robežu, aiz kuras (kas) turpina pastāvēt, norisēt citā veidā, citā kvalitātē.
- aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas atrodas vai noris.
- aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas virzās vai tiek virzīts.
- tālāk Norāda, ka (aizsākta darbība, process, norise) turpinās, tiek turpināta.
- tālums Norāda, ka (kas) aizvirzās, arī virzās samērā tālu, līdz pazūd skatienam.
- priekšā Norāda, ka (kas) ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.
- priekšā Norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem. Norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem.
- priekšā Norāda, ka (kas) novietojas, (ko) novieto tā, ka ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.
- ārpus Norāda, ka kas atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.) Norāda, ka kas virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē, mugurpusē.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir aizsargāts ar bruņām (1) un apbruņots kara darbības veikšanai.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izgatavots no metāla vai klāts ar metālu kādas ķermeņa daļas aizsargāšanai.
- mij- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savstarpējs, secīgi maina, aizstāj cits citu.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds dzīvnieks vai augs, kura ķermeni klāj ciets aizsargsegums.
- atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris vai ir vērsts virzienā uz aizmuguri.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti lielaizzināšanu, apstrādi.
- pār Norāda, ka skatiens ir vērsts (aiz kā) kur tālāk, (to) neietverot redzes lokā.
- pāri Norāda, ka skatiens ir vērsts (aiz kā) kur tālāk, (to) neietverot redzes lokā.
- aiz Norādot vietu, kuras aizmugurē priekšmets atrodas, izsaka šī priekšmeta pazīmi.
- sekot Norisināties laika secībā (pēc kā). Atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
- drapēt Norobežot, aizsegt (ko) ar sakrokotu materiālu (parasti ar audumu).
- Medību liegums Norobežota teritorija, kurā uz laiku aizliegts medīt.
- bēdīgs Norūpējies, noraizējies.
- monogramma Nosacīta zīme (piemēram, zieda, dzīvnieka attēls), kas aizstāj (mākslinieka, graviera) parakstu uz darba.
- nolamāt Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos.
- noēnot Nosedzot, aizsedzot pasargāt no saules starojuma tiešas iedarbības.
- aizsēsties Nosēsties (kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- aizslēpt Noslēpt (aiz kā).
- nolaisties Noslīdēt, parasti turoties (aiz ka), leja, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- izplesties Nostājoties (piemēram, ceļā, durvīs), pilnīgi aizsprostot.
- ieplesties Nostājoties (piemēram, uz ceļa, durvīs), aizsprostot.
- aizstāties Nostāties (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- apspraudīt Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot (ko) apakšā.
- apspraust Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot apakšā.
- aizbultēt Nostiprināt ar bultu (aizvērtas durvis, vārtus). _imperf._ Bultēt ciet.
- aizkrampēt Nostiprināt ar krampi (aizvērtu logu, durvis u. tml.).
- aizķēdēt Nostiprināt ar ķēdi (ko aizvērtu).
- iekrampēt Nostiprinot ar krampi (aizvērtas durvis, aizvērtus vārtus u. tml.), atstāt (ko) iekšpusē.
- noraidīt Nosūtīt, aizsūtīt (kādu).
- veģis Noteiktas formas baltmaizes mīklas izstrādājums.
- nogānīt Notraipīt ar netīrumiem (parasti aiz ļaunuma).
- aiztupties Notupties (aiz kā, kam priekšā).
- aizlūgt Noturēt aizlūgumu. Lūgt dievu (par kādu).
- aizvadīt Novadīt, aizplūdināt (šķidrumus).
- aizvākt Novākt, aizgādāt (prom) (ko nederīgu, nevajadzīgu, arī tādu, pret ko izturas ar nevērību).
- izlīdzināt Novērst (samēra, līdzsvara) traucējumu (piemēram, aizstājot ar ko citu, pastiprinot ar ko citu).
- noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) virsū, pāri, priekšā, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piegrēdot Novietojot (daudzus priekšmetus), piepildīt, aizņemt (ar tiem telpu, platību).
- pārklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu. Arī noklāt (2).
- pārsegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu. Pārklāt (2).
- noklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
- nosegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
- piedzīt Novietojot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, telpu).
- nosegt Novietojot (ko) virsū, pāri, arī priekšā, aizdarīt ciet.
- sēt Novietojot un (parasti) iestrādājot augsnē sēklas, aizņemt (kādu platību).
- aizlikt Novietojot, noliekot priekšā, aizdarīt, aizpildīt. _imperf._ Likt ciet.
- nosegt Novietojoties (kam) virsū, aizdarīt (to) ciet.
- noklāt Novietot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), lai izveidotu (kā) segumu, aizsargkārtu.
- piegāzt Novietot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- aizdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses nepieejama. Aiztaisīt, aizvērt.
- aizlikt Novietot, nolikt (kam priekšā, aiz kā).
- nostiprināties Novietoties (kur), ierīkojot aizstāvēšanās būves.
- aizvilkties Novietoties, aizklāties (kam priekšā).
- nolaist Nozāģēt, nocirst (koku). Nogāzt (aizzāģētu, aizcirstu koku).
- Ņemt (arī paņemt, saņemt) (vadību, varu) savās rokās Ņemt (kādu, ko) savā pārziņā, savā aizbildniecībā.
- lienēt Ņemt aizņēmumu.
- raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
- Rādīt zobus Ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
- modelis Objekts, ko veido, lai aizstātu pētījamo, izzināmo objektu, un kam ar pētījamo, izzināmo objektu ir noteikta līdzība.
- pakete Oficiāla satura vēstule aizlīmētā iesaiņojumā vai aploksnē.
- periskops Optiska ierīce ar pilnīgas refleksijas spoguļu un lēcu sistēmu objekta novērošanai no aizsega, arī no slēgtas telpas.
- Elpošanas aparāts Orgāni, pa kuriem plūst gaiss (deguna dobums, aizdegune, balsene, elpvads, bronhi, alveolas).
- amīni Organiski savienojumi, kurus iegūst no amonjaka, aizstājot ūdeņraža atomus ar ogļūdeņražu radikāļiem.
- hidrofilija Organisma audu tieksme aizturēt ūdeni.
- kompensators Orgāns, kas aizstāj, līdzsvaro cita orgāna darbību, ja tā ir traucēta.
- aizsargorgāns Orgāns, kas veic aizsargāšanas funkcijas.
- pāri Otrā malā, pusē (kādai vietai, priekšmetam), arī aiz (kādas vielas, priekšmeta).
- dublikāts Otrais (dokumenta) eksemplārs, kas juridiski aizstāj oriģinālu.
- maģistrs Otrais zinātniskais grāds (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā), ko piešķir personām, kas beigušas augstāko mācību iestādi, nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas disertāciju. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
- Otram muti nevar aizsiet Otram nevar aizliegt runāt.
- Otram muti nevar aizsiet Otram nevar aizliegt runāt.
- Otram muti nevar aizsiet Otram nevar aizliegt runāt.
- Otram muti nevar aizsiet Otram nevar aizliegt runāt.
- aizslieties Paceļoties, izstiepjoties aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā).
- parakņāties Pacensties atcerēties (ko bijušu, arī aizmirstu).
- aizdarīt Padarīt (ēdienu) taukāku, pieliekot pavalgu, aizdaru.
- aizdarīt Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses nepieejamu (piemēram, aizbāžot, aizsedzot ar ko).
- aprīt Padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, aizsegt.
- atsegt Padarīt (ko) redzamu, noņemot (to, kas apsedz, aizklāj).
- blīvēt Padarīt blīvu vai blīvāku (piemēram, spiežot, stampājot, aizdarot spraugas).
- pieblīvēt Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, piespiežot, aizdarot spraugas).
- atbrīvot Padarīt brīvu, neaizņemtu (piemēram, telpu, laukumu, transportlīdzekli), aizejot vai liekot aiziet.
- atklāt Padarīt redzamu, noņemot, atvirzot to, kas apsedz, aizsedz. Atsegt.
- aptumšot Padarīt tumšu vai tumšāku (aizsedzot gaismas avotu vai pārtraucot tā darbību).
- attālināt Padarīt vājāk dzirdamu (piemēram, skaņu), skaņas avotam aizvirzoties projām.
- sablīvēt Padarīt, parasti pilnīgi, blīvu (blietējot, spiežot, aizdarot spraugas u. tml.).
- doktors Padomju Savienībā - augstākais zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kas aizstāvējusi atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- kandidāts Padomju Savienībā - pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kura aizstāvējusi atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- Krist kārdināšanā Padoties tieksme. Darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- Krist kārdināšanā Padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- Patriekt (arī aiztriekt) ratā (arī uz elli) Padzīt, aizdzīt.
- nogriezties Pagriezties nost, sānis, aizgriezties.
- aizgriezt Pagriežot pavirzīt, novietot (kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- aizgriezties Pagriežoties aizvirzīties, attālināties.
- pazust Paiet (par laikposmu). Tikt aizvadītam nelietderīgi (par laikposmu).
- aizslīdēt Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmiem).
- aiztecēt Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu).
- aiziet Paiet, aizritēt, arī izbeigties (par laiku, laika posmu).
- aiztikšķēt Paiet, aizritēt, tikšķot pulkstenim (par laiku, laika posmu).
- noildzināt Paildzināt. Arī aizkavēt.
- sprūds Paīss stieņveida priekšmets, detaļa, piemēram, (kā) aizbāšanai, sastiprināšanai.
- izplatīties Pakāpeniski izveidoties telpas, vides daļās aizvien tālāk (no kāda punkta, avota) - piemēram, par gaismu, siltumu, skaņu.
- plaukt Pakāpeniski parādīties, izpausties aizvien uztveramāk (acīs, sejā u. tml.) - piemēram, par smaidu, jūtām.
- uznirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai kā aizsega) - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
- nirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, virzoties no tumsas vai kā aizsegā). Pakāpeniski kļūt neredzamam (piemēram, nokļūstot tumsā vai kā aizsegā). Atkārtoti parādīties un pazust skatienam.
- iekārt Pakārt (starp ko), piestiprinot abos galos. Pakārt (priekšmetu kur) horizontāli aiz saites, auklas u. tml., kas piestiprināta (tam) divās vai vairākās vietās.
- spurkšķēt Paklusu, neskaidri runāt, parasti aizturot smieklus.
- nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (augi, to daļas, arī dzīvnieki, retāk cilvēki) aiziet bojā.
- nodot Pakļaut (kādu, piemēram, aizbildnībai, vadībai).
- saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u.tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
- apvaldīt Palēnināt, arī aizturēt (kustību, gaitu).
- vīkšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai. Arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai.
- vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai. Arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai. Vīkšķis (2).
- pazaudēt Palikt bez (kā), (to) aizmirstot, aiz paviršības atstājot, izmetot u. tml. un nespējot atrast.
- izdzīvot Palikt dzīvam, saglabāties, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
- klons Pamatne (maizes krāsnij).
- apdzīt Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā.
- Mest laukā (arī ārā) kādu Panākt (parasti ar varu), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
- šokēt Panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts. Izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
- notvert Panākt un satverot aizturēt, apturēt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- aizsaldēt Panākt vai pieļaut, ka aizsalst. _imperf._ Saldēt ciet. Būt par iemeslu aizsalšanai.
- nosmacēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā.
- nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi) aiziet bojā.
- izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) aiziet bojā.
- nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā.
- pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) aiziet bojā.
- sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt.
- pārskalot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aizskalojas citā vietā.
- pagaisināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek aizmirsts.
- nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek aizsargāts (pret ko nevēlamu).
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms) tiek aizņemts, piepildīts (piemēram, ar notikumiem).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (cilvēki). Nogalināt, nonāvēt.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (dzīvnieki, augi).
- iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
- izgaisināt Panākt, būt par cēloni, ka aizmirstas, ka izzūd (no atmiņas).
- iejūsmināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas iejūsma, ka sāk jūsmot, aizraujas.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas). Sagraut, nopostīt.
- attriekt Panākt, ka (cilvēks) atkāpjas, aiziet.
- Glābt dzīvību Panākt, ka (kāds) neaiziet bojā.
- saglābt Panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams, neizmantojams.
- patronēt Panākt, ka (kas) nonāk aizgādībā, aizbildnībā.
- nolaist Panākt, ka (no ūdenstilpes) aizplūst viss ūdens vai tā daļa. Aizplūdinot ūdeni, panākt, ka ūdenstilpē pazeminās (līmenis).
- novadīt Panākt, ka (upe, strauts u. tml.) aizplūst citā virzienā.
- aizaudzēt Panākt, ka aizaug (kam priekšā).
- aizbizināt Panākt, ka aizbizo (govis).
- aizbaidīt Panākt, ka aiziet, izvairās. Atsvešināt.
- aizbiedēt Panākt, ka aiziet, netuvojas. Atvairīt.
- aizklīdināt Panākt, ka aizklīst.
- aizmidzināt Panākt, ka aizmieg (lietojot narkotiskas vielas vai hipnotizējot). Iemidzināt.
- izdzēst Panākt, ka aizmirst (ko). Būt par cēloni tam, ka (kāds) aizmirst (ko).
- aizpeldināt Panākt, ka aizpeld.
- aizplūdināt Panākt, ka aizplūst. Ļaut aizplūst. _imperf._ Plūdināt prom.
- aizskandināt Panākt, ka aizskan.
- aizslīdināt Panākt, ka aizslīd (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- atvēsināt Panākt, ka atjēdzas (no lielas sajūsmas, aizrautības, dedzības). Būt par cēloni tam, ka mazinās, tiek apslāpēta (sajūsma, aizrautība, dedzība).
- aizaudzēt Panākt, ka augot aizsedz, aizēno.
- izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (bez barības vai ar nepietiekamu barību).
- glābt Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības, dabas bagātības).
- Nolaist dibenā Panākt, ka panīkst, aiziet bojā (piemēram, kāds pasākums).
- pārraut Panākt, piemēram, velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- aizmidzināt Panāktāka aizmieg (šūpojot, dziedot u. tml.). Iemidzināt.
- iečerkstēties Par aizsmakušu balsi, arī par cilvēku ar šādu balsi.
- Noraidīt no laukuma Par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
- indukcija Parādība augstākajā nervu darbībā, kad viens nervu process izraisa citu. Likumsakarīgas attiecības starp ierosu un aizturi.
- aptumsums Parādība, kad kādu debess ķermeni aizsedz cits debess ķermenis vai kāds debess ķermenis ieiet cita debess ķermeņa ēnā.
- izbrist Parādīties (piemēram, no miglas, mākoņu aizsega) - par debess spīdekļiem.
- iznirt Parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai no kāda priekšmeta aizsega).
- pārsātināt Pārāk aizņemt (laikposmu), piemēram, ar pasākumiem, darbībām.
- pārsātināties Pārāk daudz ko uztverot, izjūtot u. tml., zaudēt interesi par to, kļūt vienaldzīgam pret to; kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko).
- aizsēdēties Pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties.
- atcepināt Pārāk ilgi cept (maizi), tā ka atdalās garoza.
- atcept Pārāk ilgi cept (maizi), tā ka atdalās garoza.
- atcept Pārāk ilgi tikt ceptam, tā ka atdalās garoza (par maizi).
- pārmākt Pāraugot, aizēnojot (tuvu augošu augu), radīt (tam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus.
- doties Pārcelties (uz kurieni), aizceļot (uz kādu vietu) - par cilvēku.
- aizvainojums Pārdzīvojums, kas rodas, kad (kāds) aizvaino. Rīcība, izturēšanās, runa u. tml., kas aizvaino.
- Ņemt pie sirds Pārdzīvot (ko). Uztraukties, raizēties (par ko).
- Ņemt galvā (retāk pierē) Pārdzīvot (ko). Uztraukties, raizēties (par ko).
- Ņemt pierē (biežāk galvā) Pārdzīvot (ko). Uztraukties, raizēties (par ko).
- Ņemt pie sirds Pārdzīvot (ko). Uztraukties, raizēties (par ko).
- versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli. Būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
- sifons Pārgāzne ūdens novadīšanai, piemēram, no ūdenskrātuvēm pie aizsprostiem.
- apmetnis Pārklājs apģērba aizsargāšanai.
- apvilkt Pārklāt, aizklāt.
- aizkūpināt Pārklāt, aizsegt (par dūmiem).
- aizputināt Pārklāt, aizsegt, piepildīt (ar putekļiem, smiltīm, pelniem u. tml.) - parasti par vēju.
- aizdūmakot Pārklāt, aizvilkt ar dūmaku.
- lukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu. Laterna.
- vējlukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots pilnīgi vai daļēji aizsargāts no vēja.
- atkārtot Pārņemt, aizgūt (ko), neradot nekā jauna. Atdarināt (kādu) - parasti radošā darbā.
- grāmatniecisks Pārņemts, aizgūts no grāmatām. Grāmatām raksturīgs.
- atsēdināt Pārsēdināt uz aizmuguri.
- tents Pārsegs (parasti no brezenta, buru audekla) aizsardzībai pret sauli, nokrišņiem.
- izkonkurēt Pārspējot (piemēram, kvalitātē), aizstāt (ko) - piemēram, par ierīcēm, vielām.
- patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, arī viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses, apšaubīts pašvērtējums. Arī egoisms.
- vārds Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties). Pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu.
- Zaļo partija Partija, kuras mērķis ir apkārtējās dabas vides aizsardzības pastiprināšana.
- sausiņi Pārtikas produkts - kaltētas maizes vai īpaša maizes izstrādājuma šķēles.
- slēgt Pārtraukt (kā) izmantošanu, arī aizliegt izmantot (ko). Pārtraukt, arī aizliegt (kādu darbību, norisi).
- izņemt Pārtraukt (kāda aizbilstama vai aprūpējama cilvēka) atrašanos (kādā iestādē).
- paņemt Pārtraukt (kāda aizbilstamā, aprūpējamā) atrašanos (piemēram, iestādē, vietā).
- slēgt Pārtraukt izdot, arī aizliegt izdot (periodisku izdevumu).
- koveriņš Pārvalks (parasti brezenta), kas paredzēts uz kuģa, jahtas u. tml. esošo priekšmetu aizsargāšanai.
- aizlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), aizvirzīties. _imperf._ Lauzties prom. Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Izlauzties.
- tuvinājums Pārveidojums, kurā kādus lielumus aizstāj ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem. Arī aproksimācija.
- aizslietnis Pārvietojama siena telpas daļas (parasti guļamvietas) vai kādu priekšmetu aizklāšanai.
- aizkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nonākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.). Nokļūt.
- nokļūt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml.
- pacelt Pārvietot no horizontāla, nokarena stāvokļa vertikālā, slīpā stāvoklī (piemēram, atverot, aizverot ko).
- aizcelt Pārvietot, aizsūtīt, aizkomandēt (prom, uz tālāku vietu). Pārcelt.
- Mīt (kāda) pēdās Pārvietoties (cieši) aiz kāda.
- Mīt (kāda) pēdās Pārvietoties (cieši) aiz kāda.
- rāpties Pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju), pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, retāk ar asti (par dzīvniekiem).
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, arī lai saglabātu un stiprinātu veselību
- Negatīvā eigēnika Pasākumu kopums, lai aizkavētu nevēlamu gēnu nodošanu nākamajām paaudzēm.
- karantīna Pasākumu sistēma kādas valsts teritorijas aizsargāšanai pret bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu iekļūšanu no ārzemēm, kā arī atsevišķā valstī sastopamu bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu ierobežošanai un likvidēšanai.
- Valsts drošība Pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai.
- Valsts drošība Pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai.
- Vietējā pretgaisa aizsardzība Pasākumu sistēma, kuru mērķis bija aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
- Vietējā pretgaisa aizsardzība Pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
- izglābt Pasargāt (kādu) no soda aizkapa dzīvē (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanu kristietībai).
- izglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas. Būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā.
- paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas. Būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā. Izglābt (1).
- Glābt dvēseli rel Pasargāt dvēseli no mūžīgām mokām aizkāpa dzīvē.
- izglābties Pasargāt sevi (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanos kristietībai) no soda aizkāpa dzīvē.
- romantika Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla.
- romantisms Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla. Romantika.
- tacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko aizsprosta veidā upju seklajās vietās migrējošo ūdensdzīvnieku (parasti nēģu, lašu) ceļos.
- aizmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) aiziet, arī aizskriet. _imperf._ Manīties prom. Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizlavīties.
- aizšmaukt Paslepus aiziet, aizbēgt.
- aizlavīties Paslepus aiziet, aizskriet. _imperf._ Lavīties prom. Paslepus ejot, skrienot, nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- (No)turēties virs (arī uz) ūdens Pastāvēt. Arī ne(aiz)iet bojā.
- Noturēties virs (arī uz) ūdens Pastāvēt. Arī neaiziet bojā.
- negals Pastāvīgas rūpes, raizes.
- apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.) - par cilvēkiem.
- atpakaļ Pastiprina tā verba nozīmi, kurš norāda virzīšanos uz aizmuguri, uz mugurpusi.
- ciet Pastiprina verba priedēkļa aiz- nozīmi.
- nost Pastiprina verba priedēkļa aiz- nozīmi.
- projām Pastiprina verba priedēkļa aiz- nozīmi.
- pašaizdegamība Pašaizdegšanās spēja.
- upuris Pašaizliedzīga atsacīšanās no kā kāda labā, kāda mērķa dēļ. Tas, no kā (kāds) pašaizliedzīgi atsakās, ko pašaizliedzīgi dara, atdod kāda labā, kāda mērķa dēļ.
- altruisms Pašaizliedzīga gādība par citiem, gatavība uzupurēties citu labā. Pašaizliedzība, nesavtība.
- upurēt Pašaizliedzīgi atsacīties (no kā) kā labā, kāda mērķa dēļ.
- ziedot Pašaizliedzīgi atsacīties (no kā) kā labā, kāda mērķa dēļ.
- lolot Pašaizliedzīgi audzināt (bērnu), maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību rūpēties (par to).
- lolojums Pašaizliedzīgi audzināts, maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību aprūpēts bērns.
- Nest upuri Pašaizliedzīgi darīt ko, rīkoties kā kāda labā, kāda mērķa dēļ.
- uzupurēties Pašaizliedzīgi ko darīt, atsakoties no kā, liedzot ko sev cita labā. Arī ziedoties.
- ziedoties Pašaizliedzīgi veltīt savus spēkus, spējas, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ. Arī uzupurēties.
- beidzot Patālāk aiz vairākiem priekšmetiem, aiz vairākiem (telpas, ceļa) posmiem.
- atgādināt Pateikt, aizrādīt (kādam), lai atceras, ievēro, izdara (ko).
- patentmateriāli Patentresoru oficiālo publikāciju un aizsargpublikāciju kopums, kuras ir ievietotas oficiālos patentu biļetenos, kā arī ziņu kopums par preču zīmēm. Patentdokumentācija.
- patentdokumentācija Patentresoru oficiālo publikāciju un aizsargpublikāciju kopums, kuras ir ievietotas oficiālos patentu biļetenos, kā arī ziņu kopums par preču zīmēm. Patentmateriāli.
- brīvsolis Patvaļīga aiziešana (uz laiku) no darba vai dienesta vietas.
- dezertēt Patvaļīgi aiziet (no savas karaspēka daļas). Izvairīties (no iesaukšanas karadienestā).
- atompatvertne Patvertne, kas aizsargā pret kodolieroču iedarbību.
- kodolpatvertne Patvertne, kas aizsargā pret kodolieroču iedarbību.
- zobens Paukošanas ierocis ar trapecveidīgu tērauda asmeni un ar rokturi, kam ir pirkstu aizsargs.
- piketēt Paust savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavēt (ko) ar piketu [1] (2).
- durstīt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
- durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
- dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
- iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aizstāvēt (ko), cīnīties (par ko).
- Ievest grēkā (arī kārdināšanā) Pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- Ievest kārdināšanā (arī grēkā) Pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- Ievest kārdināšanā (arī grēkā) Pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- aizliegums Paveikta darbība --> aizliegtt (1).
- aizbildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> aizbildināt, aizbildināties. Izteikums, ar ko aizbildina vai aizbildinās.
- aizdambējums Paveikta darbība, rezultāts --> aizdambēt.
- aizlakojums Paveikta darbība, rezultāts --> aizlakot.
- aizpildījums Paveikta darbība, rezultāts --> aizpildīt (1).
- aiztumšojums Paveikta darbība, rezultāts --> aiztumšot.
- aizvākojums Paveikta darbība, rezultāts --> aizvākot (1). Tas, ar ko aizvāko.
- pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2). Kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti (tā) aizsargāšanai.
- segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (4); konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, izolē (to) no apkārtējās vides.
- uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (3). Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- atroceniski Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras.
- pašķirt Pavērt, parasti uz abām pusēm (piemēram, aizkaru, priekškaru).
- aizvilkt Pavirši aizšūt.
- Pamest aiz muguras Pavirzīties garām (kam) tā, ka (tas) paliek aizmugurē.
- Pamest aiz muguras Pavirzīties garām (kam) tā, ka (tas) paliek aizmugurē.
- Izdzīvot (arī izkūkot) prātu (retāk jēgu) Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- Izkūkot (arī izdzīvot) prātu (retāk jēgu) Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- Izdzīvot (arī izkūkot) jēgu (biežāk prātu) Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- Izdzīvot (arī izkūkot) prātu (retāk jēgu) Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- izskalojums Pazeminājums vai dobums, kas radies, tekošam ūdenim izgraužot un aiznesot iežu materiālu.
- Uzteikt darbu Paziņot par atlaišanu no darba. Paziņot par aiziešanu no darba.
- aizziņot Paziņot, ka jāaiziet, jāierodas (pie kā, kur).
- aizzust Pazust (aiz kā).
- Aiziet garu ceļu Pazust (piemēram, par aizmirstu vai aizdotu priekšmetu).
- veste Pēc formas šādam apģērba gabalam līdzīgs veidojums, ko nēsā aizsardzības nolūkos.
- atģisties Pēkšņi atcerēties (ko aizmirstu).
- izlauzties Pēkšņi atskanēt (par balss skaņām, ko cenšas aizturēt).
- samesties Pēkšņi izjust traucējumu kustībā. Pēkšņi nespēt ritmiski kustēties ejot (paklūpot, aizķeroties aiz kā u. tml.) - par kājām.
- izlauzties Pēkšņi izpausties (piemēram, runā) - par psihisku stāvokli, ko cenšas slēpt, aizturēt.
- uzbozties Pēkšņi kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēkiem).
- rauties Pēkšņi mainīt kustības virzienu (parasti atbrīvojot kam vietu). Arī strauji slēpties (no kā, kur, aiz kā).
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju). Pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
- atkrist Pēkšņi nonākt (parasti aiz nespēka) iepriekšējā stāvoklī.
- izlauzties Pēkšņi tikt izteiktam, izpaustam (par to, ko cenšas aizturēt).
- aizraut Pēkšņi, negaidīti aizvest līdzi (pierunājot, piespiežot).
- pelavmaize Pelavaina maize. Maize, kas ir gatavota no pelavām.
- aizpeldēt Peldot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- politkatordznieks Persona, kam piespriesta katorga par likuma aizliegtu politisku darbību.
- aizgādnis Persona, kam uzticēta aizgādnība (1).
- Politiskais ieslodzītais Persona, kas atrodas ieslodzījumā likumā aizliegtas politiskās darbības dēļ.
- līdzaizbildnis Persona, kas kopā, vienlaikus ar kādu citu personu veic aizbildnības (1) pienākumus.
- rantjē Persona, kas nestrādā, bet ienākumus gūst no vērtspapīriem, aizdotā vai noguldītā kapitāla procentiem.
- maizeskoks Pērtiķu maizes koks.
- pieacis Pie iemauktiem piestiprināts acs aizsegs (parasti zirgiem).
- naglusols Pie masta vai uz klāja novietota ierīce faļļu aizlikšanai.
- iejūgs Piederumu kopums darba dzīvnieka piesaistīšanai pie transportlīdzekļa vai darba rīka, - aizjūgs (1).
- piekārstīt Piekārt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- kavalieris Pieklājīgs, laipns vīrietis (parasti attieksmē pret sievietēm). Dāmas pavadonis, aizsargātājs.
- placdarms Piekrastes teritorija, kas ir ieņemta pēc ūdenstilpes forsēšanas, desanta izsēdināšanas vai ko aizsargā atkāpjoties. Rajons, kas ir sagatavots karaspēka izvēršanai, lai pārietu uzbrukumā.
- aizkvēpināt Piekūpināt, aizsegt ar kvēpiem, dūmiem.
- vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti aiz rokas), panākt, ka (cilvēks) seko, iet līdzi.
- aizlaist Pieļaut, ka aizaug (dārzs, pļava).
- aizlaist Pieļaut, ka aizvirzās garām, attālinās.
- piekļūt Pienākot (pie kā, kam klāt), aizsniegt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu).
- aizvilkt Piepildīt, aizklāt (parasti par gāzveida vielām).
- piebāzt Piepildīt, aizņemt (parasti telpu, telpas daļu ar priekšmetiem). Ievietot (priekšmetus) lielākā daudzumā (telpā, telpas daļā).
- aizplakt Pieplokot (kam), novietoties (aiz tā).
- atprasīt Pieprasīt, lai atdod (iedoto, aizdoto, paņemto).
- ierakstīt Pierakstīt, atzīmēt (piemēram, burtnīcā, žurnālā, lai saglabātu, neaizmirstu).
- atzīmēt Pierakstīt, piezīmēt (ko piedzīvotu, konstatētu, novērotu u. tml., lai saglabātu, neaizmirstu).
- aizsliet Piesliet (aiz kā).
- deportācija Piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (aiz politiskiem vai krimināliem motīviem uz likuma vai valsts varas iestāžu lēmuma pamata).
- sagrābt Piespiedu kārtā, arī varmācīgi aizturēt, pārņemt savā varā. Arī arestēt.
- Izraut no (savas) sirds Piespiest (sevi) aizmirst kādu.
- Izraut no (savas) sirds Piespiest (sevi) aizmirst kādu.
- aizspiesties Piespiesties, piekļauties (aiz kā).
- impregnēt Piesūcināt ar ķīmiskām vielām (piemēram, audumu, koksni), parasti, lai aizsargātu no mitruma, puves, aizdegšanās.
- pierauties Pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti, lai aizņemtu mazāk vietas.
- aiztaisīt Pildot, bāžot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt (spraugas, caurumus u. tml.).
- Lodīšu pildspalva Pildspalva, kam rakstāmspalvu aizstāj mazs lodveida elements.
- Lodīšu pildspalva Pildspalva, kam rakstāmspalvu aizstāj mazs lodveida elements.
- aizpilināt Pilinot aizvirzīt (aiz kā, kam garām u. tml.).
- aizmiršanās Pilnīga nodošanās priekam, baudai (tā, ka aizmirst citu, pārējo). Pārdzīvojums, ko izraisa prieki, baudas.
- Pa tīro Pilnīgi (novākt, aizvākt, likvidēt u. tml.).
- noslogot Pilnīgi aizņemt (laikposmu) ar norisi, darbību.
- Bez kumosa (maizes, pārtikas) Pilnīgi bez maizes, pārtikas.
- Bez kumosa maizes (arī pārtikas) Pilnīgi bez maizes, pārtikas.
- Bez kumosa pārtikas (arī maizes) Pilnīgi bez pārtikas, maizes.
- nogrimt Pilnīgi iegrimstot, aiziet bojā (parasti par ūdens transportlīdzekļiem).
- aizdomāties Pilnīgi iegrimt domās, aizmirstot visu pārējo.
- iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam.
- nogrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam. Iegrimt (3).
- iestigt Pilnīgi nodoties (kādai nodarbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam. Iegrimt (3).
- nodziļināties Pilnīgi nodoties (piemēram, kādai darbībai), tā ka aizmirst, neievēro apkārtējo.
- iedziļināties Pilnīgi nodoties (piemēram, kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo.
- aizmirsties Pilnīgi nodoties priekam, baudai (tā, ka aizmirst citu, pārējo).
- aizpilēt Pilot aizkļūt (aiz kā, kam garām u. tml.).
- Atklāta pilsēta Pilsēta, ko kara laikā pasludina par militāri neaizsargātu, lai paglābtu no kara postījumiem.
- Atklāta pilsēta Pilsēta, ko kara laikā pasludina par militāri neaizsargātu, lai paglābtu no kara postījumiem.
- birģermeistars Pilsētas galva (dažās aizrobežu valstīs).
- aizpīt Pinot aizpildīt (piemēram, spraugu, caurumu).
- pirmdīglis Pirmsākums, aizsākums. Pirmā, sākotnējā izpausme (kādai parādībai).
- lize Plakana koka lāpsta (mīklas veidojuma ievirzīšanai maizes krāsnī un izņemšanai no tās).
- tabele Plāksne ar žetoniem (uzņēmuma, iestādes u. tml.) darbinieku ierašanās un aiziešanas reģistrēšanai. Arī dokuments (piemēram, grāmatas, klades veidā) šādai reģistrēšanai.
- spārns Plākšņveida detaļā, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā prot šļakatām, dubļiem.
- Putekļu mētelis Plāna materiāla mētelis, kas aizsargā pret vēju.
- Putekļu mētelis Plāna materiāla mētelis, kas aizsargā pret vēju.
- galvanostēģija Plānas metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana kāda cita metāla virsmai, lai to aizsargātu, piemēram, pret koroziju.
- tepe Plastiska masa (parasti cietējoša), ko lieto, piemēram, plaisu, padziļinājumu aizziešanai, blīvēšanai.
- mehanizācija Plaša mašīnu ieviešana un roku darba aizstāšana ar mašīnu, mehānismu, ierīču darbu (kādā tautas saimniecības nozarē).
- mehanizēt Plaši ieviest mašīnas un aizstāt roku darbu ar mašīnu, mehānismu, ierīču darbu (kādā tautas saimniecības nozarē).
- palags Plašs (piemēram, miglas, mākoņu) kopums, kas ko aizsedz, pārklāj.
- kalniene Plašs apgabals, ko aizņem kalni un augsti starpkalnu līdzenumi.
- pieplūkt Plūcot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- piepludināt Pludinot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, ūdenstilpi).
- aizpludināt Pludinot aizgādāt. _imperf._ Pludināt prom. Pludinot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- skalot Plūstot pa (kā) virsmu, aiznest (ko) no tās (par ūdens strūklu, šalti).
- izgrauzties Plūstot radīt caurumus, plaisu u. tml. (piemēram, iezī, aizsprostā) un izvirzīties (tam) cauri (par ūdeni).
- aizpļāpāties Pļāpājot aizrauties, aizmirsties.
- novākt Pļaujot, rokot, raujot, lasot u. tml. iegūt un aizgādāt projām no lauka, dārza (kā ražu).
- aizpogāt Pogājot aiztaisīt. _imperf._ Pogāt ciet.
- Politiskā diskriminācija Politisko tiesību ierobežošana vai pilnīgs aizliegums.
- Politiskā diskriminācija Politisko tiesību ierobežošana vai pilnīgs aizliegums.
- labējais Politisks darbinieks, kas aizstāv reakcionāras, konservatīvas idejas, uzskatus.
- okulēt Potēt (kokus vai krūmus), iespraužot izgrieztos pumpurus aiz mizas. Acot.
- acot Potēt (kokus vai krūmus), iespraužot izgrieztos pumpurus aiz mizas. Okulēt.
- priekšpozīcija Pozīcija, ko uz laiku ieņem priekšgrupu pozīcijas priekšā, lai pretinieks neiegūtu svarīgus apvidus punktus, lai to maldinātu un aizkavētu tā tuvošanos.
- aizsardzība Pozīcijas aizsargāšanas veids, paņēmieni, arī attiecīgais figūru novietojums (šahā, dambretē).
- aizprātoties Prātojot aizmirsties. Aizmaldīties domās.
- aprēķins Precīzi aprēķināta pēdējā alga (kādam aizejot vai kādu atlaižot no darba).
- zenītartilērija Pretgaisa aizsardzības karaspēka ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir ieroči gaisa mērķu iznīcināšanai.
- Zonas aizsardzība Pretinieka komandas uzbrukuma atvairīšana, spēlētājiem ieņemot noteiktu vietu (piemēram, savas aizsardzības zonas priekšā).
- Prettanku barikāde Prettanku aizsprosts (ar šaujamlūkām), ko no vietējiem materiāliem ierīko ielās, uz ceļiem, pie tiltiem, kalnu pārejās.
- Prettanku barjera Prettanku aizsprosts (baļķu siena).
- Prettanku barjera Prettanku aizsprosts (baļķu siena).
- Prettanku barikāde Prettanku aizsprosts ar šaujamlūkām, ko no vietējiem materiāliem ierīko ielās, uz ceļiem, pie tiltiem, kalnu pārejās.
- eskarpe Prettanku aizsprosts, ko ierīko uz pretinieka pusi vērstajās nogāzēs, palielinot to stāvumu.
- delikts Prettiesisks nodarījums, kas izraisa nodarītāja atbildību. Likuma pārkāpums. Interešu aizskārums.
- vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot).
- varasdarbs Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot). Vardarbība.
- priekštelpa Priekšējā telpa, aiz kuras atrodas cita telpa vai citas telpas.
- priekšzāle Priekšējā zāle, foajē, telpa, aiz kuras atrodas galvenā zāle.
- aizbāznis Priekšmets, ar ko aizbāž, noslēdz (trauka vai caurules) atvērumu.
- aizbīdnis Priekšmets, ar ko nostiprina (aizvērtas durvis, vārtus, vāku u. tml.). Bulta, aizšaujamais.
- kājsargs Priekšmets, ierīce kāju aizsargāšanai pret traumām (piemēram, sporta spēlēs).
- aizsargs Priekšmets, ierīce, iekārtojums, kas aizsargā (pret ko).
- lietussargs Priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no lietus - ar blīvu audumu klāta apaļa, izliekta metāla konstrukcija ar rokturi.
- vāks Priekšmets, kas sedz, aizsargā (piemēram, mehānismu, ierīci, tās daļu).
- sargs Priekšmets, veidojums, ierīce (ķermeņa, tā daļas) aizsargāšanai pret traumām (piemēram, sporta spēlēs).
- uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, jostas, siksnas, somas, maisi), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas un aizsarglīdzekļu, kā arī personisko mantu nešanai. Priekšmetu kopums, kas paredzēts nešanai ar šāda komplekta palīdzību.
- aizraušanās Process --> aizrauties (3).
- aizraušanās Process --> aizrauties (4).
- aizraušanās Process --> aizrauts (2).
- aizplūde Process -> aizplūst (1). Noplūde.
- laktācija Process, kurā piena dziedzeri (cilvēkiem vai zīdītājiem dzīvniekiem) rada un atdala pienu. Laikposms no (govs) atnešanās līdz aizlaišanai.
- obstrukcija Protesta veids (parasti parlamentos) - trokšņošana, garu runu teikšana u. tml., lai sēdē, sapulcē aizkavētu vai nepieļautu lēmuma pieņemšanu.
- nemiers Psihisks stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgs satraukums, rūpes, raizes.
- trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa.
- iejūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs radošs pacēlums, iedvesma, arī aizrautība.
- pazemojums Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
- degpudele Pudele, kurā iepildīts degmaisījums (cīņai pret tankiem, kādu objektu aizdedzināšanai).
- dīgļpumpurs Pumpura aizmetnis sēklas dīglī.
- aizpurināt Purinot aizbirdināt (aiz kā).
- izpūt Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem).
- aizpušķot Pušķojot aizsegt.
- aizpūst Pūšot attālināt, aizvirzīt. _imperf._ Pūst prom. Pūšot attālināt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- izpūst Pūšot notraukt, aiztraukt (parasti par vēju).
- aizputeņot Puteņojot aizklāt, aizsegt. Aizputināt.
- nometnieki Putni, kas dzīvo pastāvīgi kādā apvidū, neaizklejo tālu no ligzdošanas vietām. Putni, kam ir šāds dzīves veids.
- Klejotāji putni Putni, kas rudeņos neaizcēla uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet uzsāk (meklējot barību) klejojumus netālu no ligzdošanas vietām.
- ziemcietis Putni, kas ziemā neaizlido uz siltākām zemēm.
- griežveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst mazi un vidēja lieluma putni, kas galvenokārt dzīvo aizaugošos ūdensbaseinos, purvos (piemēram, grieze, dumbrcālis). Šīs kārtas putni.
- Plāna putra Putra bez aizdara.
- aizpūžņot Pūžņojot tikt pārklātam, aizpildītam ar strutām.
- radikālisms Radikālu metožu aizstāvēšana un lietošana, izšķirot teorētiskus un praktiskus jautājumus.
- nobadināties Radinoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā. Nobadoties.
- tāluztveršana Radiosignālu uztveršana aiz radioraidītāja drošās uztveršanas zonas robežas. Tāluztvere.
- tāluztvere Radiosignālu, uztvere aiz radioraidītāja drošās uztveres zonas robežas. Tāluztveršana.
- dūmot Radīt dūmu aizsegu (augļu kokiem, dārziem, parasti, lai pasargātu tos no salnām).
- blarkšķēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem). Atskanēt šādam troksnim.
- smaidīt Radīt sēļos daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- klaudzēt Radīt spalgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko, par strauji aizvērtām durvīm). Atskanēt šādam troksnim.
- blīkšķēt Radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm). Atskanēt šādam troksnim.
- Nest augļus Radīt vēlamo (kāda darba, kādas darbības) rezultātu. Dot ienākumus (par aizdoto vai noguldīto naudu).
- atraisīt Raisot atvērt (ko aizsietu, pārsietu). Atsiet.
- atsiet Raisot dabūt vaļā (ko aizsietu, pārsietu). Raisot dabūt vaļā (ko sasietu). _imperf._ Siet vaļā.
- izbēdāt Raizējoties, rūpējoties apsvērt, izdomāt.
- bēdāties Raizēties, (pastāvīgi) domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu). Bažīties, uztraukties.
- bēdāt Raizēties, rūpēties (par ko).
- aizrautība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> aizrautīgs (1). Dedzība, sajūsma.
- aizgādniecisks Raksturīgs (parasti nelūgtai, nepatīkamai) aizgādībai. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība. Aizbildniecisks.
- aizgādīgs Raksturīgs aizgādībai. Aizgādniecisks.
- atgādinājums Rakstveida aizrādījums ievērot (piemēram, termiņu, kādas saistības) vai izdarīt (ko).
- Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu. Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
- tandēms Rati, ko velk divi viens aiz otra iejūgti zirgi.
- aizraut Raujot attālināt. _imperf._ Raut prom. Raujot nogādāt, novietot (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Strauji, ar rāvienu aizvilkt.
- šņaukāties Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.). Šņaukāt (3).
- šņaukāt Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.). Šņaukāties (3).
- plucināt Raustīt (aiz ķermeņa daļas), lai izraisītu sāpes.
- aizraust Raušot (ko) priekšā, aizsprostot. Raušot novietot (kam priekšā).
- aizraust Raušot (ko) virsū, priekšā, aizpildīt (vagu, nelielu bedri u. tml.). _imperf._ Raust ciet.
- aizraust Raušot attālināt. _imperf._ Raust prom. Raušot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- Uzlikt veto Realizējot veto tiesības, aizliegt, noraidīt (piemēram, lēmumu).
- sapnis Redzes, retāk dzirdes tēli, kas parādās miegā sakarā ar atsevišķu galvas smadzeņu apvidu pastiprinātu darbību, kamēr ar apziņu saistītie smadzeņu rajoni atrodas aiztures stāvoklī.
- aizāķēties Refl. --> aizāķēt (1).
- aizāķēties Refl. --> aizāķēt (2).
- aizbīdīties Refl. --> aizbīdīt (1).
- aizbīdīties Refl. --> aizbīdīt (2).
- aizbildināties Refl. --> aizbildināt. Attaisnoties, aizstāvēties.
- aizbultēties Refl. --> aizbultēt.
- aizcirsties Refl. --> aizcirst (2).
- aizcirsties Refl. --> aizcirst (3).
- aizdambēties Refl. --> aizdambēt. Aizsprostoties.
- aizdarīties Refl. --> aizdarīt (1). Azvērties.
- aizdurties Refl. --> aizdurt (1).
- aizgāzties Refl. --> aizgāzt (1).
- aizkabināties Refl. --> aizkabināt.
- aizklāties Refl. --> aizklāt (1).
- aizklāties Refl. --> aizklāt (2).
- aizliekties Refl. --> aizliekt.
- aizlīmēties Refl. --> aizlīmēt.
- aizlocīties Refl. --> aizlocīt (1).
- aizlocīties Refl. --> aizlocīt (2).
- aizmaskoties Refl. --> aizmaskot.
- aizmigloties Refl. --> aizmiglot (1). Tikt aizmiglotam (1).
- aizmigloties Refl. --> aizmiglot (2).
- aizmirsties Refl. --> aizmirst (1).
- aizmirsties Refl. --> aizmirst (2).
- aizmirsties Refl. --> aizmirst (3).
- aizmirsties Refl. --> aizmirst (4).
- aizmirsties Refl. --> aizmirst (5).
- aizpildīties Refl. --> aizpildīt (1). Tikt aizpildītam.
- aizplīvuroties Refl. --> aizplīvurot (1).
- aizplīvuroties Refl. --> aizplīvurot (2). Tikt aizplīvurotam (2).
- aizrauties Refl. --> aizraut (3).
- aizrauties Refl. --> aizraut (4). Aizcirsties.
- aizrauties Refl. --> aizraut (5).
- aizriesties Refl. --> aizriest (1).
- aizriesties Refl. --> aizriest (2).
- aizrisināties Refl. --> aizrisināt.
- aizritināties Refl. --> aizritināt (1).
- aizritināties Refl. --> aizritināt (2).
- aizskaloties Refl. --> aizskalot. Tikt aizskalotam.
- aizslēgties Refl. --> aizslēgt (1).
- aizslēgties Refl. --> aizslēgt (2).
- aizslidināties Refl. --> aizslidināt (1).
- aizsprostoties Refl. --> aizsprostot. Tikt aizsprostotam.
- aizstumties Refl. --> aizstumt (1).
- aizstumties Refl. --> aizstumt (2), tikt aizstumtam.
- aizšķelties Refl. --> aizšķelt.
- aizšķilties Refl. --> aizšķilt.
- aizšķirties Refl. --> aizšķirt.
- aizšļākties Refl. --> aizšļākt (1). Tikt aizšļāktam.
- aizšļākties Refl. --> aizšļākt (2).
- aiztaisīties Refl. --> aiztaisītt (1). Aizvērties.
- aiztīties Refl. --> aiztī
- aiztīstīties Refl. --> aiztīstīt. Aiztuntuļoties.
- aiztuntuļoties Refl. --> aiztuntuļot (1).
- aizvelties Refl. --> aizvelt.
- aizvērties Refl. --> aizvērt.
- aizvizināties Refl. --> aizvizināt.
- aizžņaugties Refl. --> aizžņaugt. Tikt aizžņaugtam.
- aplaizīties Refl. --> aplaizīt (1).
- atdoties Refl. --> atdot (3). Aizraujoties pilnīgi nodoties (kam), būt aizņemtam (ar ko).
- pakārties Refl. --> pakārt (1). Tikt pakārtam. Krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- uzkārties Refl. --> uzkārt. Aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- Slēgtais reids Reids, kas ir pasargāts no vētras un ūdens viļņošanās ar dabiskiem aizsegiem (zemesragiem, zemes strēlēm, salām) vai ar mākslīgām aizsargbūvēm (moliem, viļņlaužiem).
- Slēgtais reids Reids, kas ir pasargāts no vētras un ūdens viļņošanās ar dabiskiem aizsegiem (zemesragiem, zemes strēlēm, salām) vai ar mākslīgām aizsargbūvēm (moliem, viļņlaužiem).
- aizriet Rejot aizbaidīt, aizdzīt.
- republikānis Republikāniskas valsts iekārtas piekritējs, republikas aizstāvis.
- aizgruvums Rezultāts --> aizgrūt (1).
- aizguvums Rezultāts --> aizgūt.
- aizkaitinājums Rezultāts --> aizkaitināt.
- aizkavējums Rezultāts --> aizkavēt.
- aizskārums Rezultāts --> aizksart (3).
- aizķepējums Rezultāts --> aizķepēt (1).
- aizķepējums Rezultāts --> aizķepēt (2).
- aizķitējums Rezultāts --> aizķitēt.
- aizlīmējums Rezultāts --> aizlīmēt.
- aizlūzums Rezultāts --> aizlūzt (1).
- aizpampums Rezultāts --> aizpampt.
- aizplīvurojums Rezultāts --> aizplīvurot (1). Tas, ar ko aizplīvuro vai aizplīvurojas.
- aizplīvurojums Rezultāts --> aizplīvurot (2).
- aizplīvurojums Rezultāts --> aizplīvurot (3).
- aizputinājums Rezultāts --> aizputināt (1).
- aizsērējums Rezultāts --> aizsērēt (1).
- aizsērējums Rezultāts --> aizsērēt (2).
- aizskārums Rezultāts --> aizskart (2).
- aizsmakums Rezultāts --> aizsmakt (1). Balss saišu pietūkums, elastības zudums.
- aizsprostojums Rezultāts --> aizsprostot.
- aiztūkums Rezultāts --> aiztūkt.
- aizvārstījums Rezultāts --> aizvārstīt.
- aizvaskojums Rezultāts --> aizvaskot.
- aizžogojums Rezultāts --> aizžogot. Arī žogs.
- aizlūzums Rezultāts, stāvoklis --> aizlūzt (2).
- aizsardzība Rīcība, ar kuru pasargā (kādu), aizstāv (kādu pret ko). Arī šāda nostāja.
- pārestība Rīcība, kas izraisa ciešanas, aizskarot (kāda, piemēram, sociāli zemākstāvoša, arī fiziski vājāka) materiālās intereses, pašcieņu u. tml.
- aizrīdīt Rīdot suni, aizdzīt (kādu). _imperf._ Rīdīt prom.
- knaucis Rieciens, maizes gabals, arī dona.
- spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku). Rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
- rotaļāties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti, kavējot laiku). Rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
- upurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, veltīt visus savus spēkus, dzīvi, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ.
- Likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
- Likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
- atslēga Rīks (parasti metāla), ar kuru aizslēdz vai atslēdz (telpas vai priekšmetus).
- Kā dzērves rindā Rindā cits aiz cita.
- aizripināt Ripinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- aizripot Ripojot attālināties. _imperf._ Ripot prom. Ripojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, kam pāri u. tml.).
- Domu pavediens Risināmais jautājums, tas, par ko aizsākts domāt.
- aizritināt Ritinot aiztīt, satīt. _imperf._ Ritināt ciet. Ritinot aizklāt (kam priekšā).
- aizritināt Ritinot aizvirzīt. _imperf._ Ritināt prom. Ritinot aizvirzīt (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizripināt.
- Mūžības vārti Robeža starp zemes dzīvi un aizsauli, robeža, aiz kuras sākas aizsaule.
- aizrakt Rokot aizpildīt. _imperf._ Rakt ciet.
- atrakt Rokot padarīt pieejamu vai brīvu, tukšu (ko aizbērtu, aizgruvušu u. tml.). _imperf_ Rakt vaļā.
- aizrotīt Rotot aizdarīt.
- Klona maize Rudzu maize, ko cep tieši uz krāsns klona virsmas.
- rudzmaize Rudzu maize.
- bezjēdzība Runa, rīcība ar muļķīgu, bieži apkaunojošu, aizskarošu raksturu.
- bezkaunība Runa, rīcība, kas aizskar, apvaino.
- aizrunāties Runājot aizrauties tā, ka zūd mēra (arī pieklājības) sajūta.
- ierunāties Runājot aizrauties. Iegrimt sarunā.
- pārliecināt Runājot, rakstot ietekmēt (kādu) ar sprieduma vai slēdziena loģisku pamatojumu tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml., aizstāv to, rīkojas saskaņā ar to.
- gārgt Runāt aizsmakušā, sēcošā balsī.
- stomīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām.
- stostīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām. Stomīties.
- Aizskart vārīgu vietu (arī vārīgā vietā) Runāt par to, kas aizvaino, sāpina, sadusmo.
- Aizskart vārīgu vietu (arī vārīgā vietā) Runāt par to, kas aizvaino, sāpina, sadusmo.
- Aizskart vārīgu vietu (arī vārīgā vietā) Runāt par to, kas aizvaino, sāpina, sadusmo.
- ķērkstēt Runāt skarbā, mazliet aizsmakušā balsī. Skanēt asi, skarbi, ar blakus trokšņiem (par cilvēka balsi).
- lalināt Runāt, bieži aizstājot citus līdzskaņus ar «l» skaņu (par bērniem).
- aizbildnība Rūpes, gādība par kādu, viņa interešu aizstāvēšana.
- nelaime Rūpes, raizes, arī nepatikšanas.
- posts Rūpes, raizes, arī nepatikšanas.
- bēdas Rūpes, raizes.
- piedauzība Rupja, aizskaroša nepieklājība.
- Bradāt (arī mīdīt, mīt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas).
- Mīdīt (arī mīt, bradāt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Mīdīt (arī mīt, bradāt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Mīt (arī mīdīt, bradāt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- lamas Rupji, apvainojoši, aizskaroši vārdi, izteicieni.
- Sabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Rupja maize Rupjmaize.
- rupucis Rupjmaize.
- Spļāviens sejā Rupjš aizvainojums.
- netīrumi Rupjš, aizskarošs vārds, izteikums.
- aizrušināt Rušinot (ko) virsū, iekšā, aizpildīt, nolīdzināt. _imperf._ Rušināt ciet.
- aizrušināt Rušinot (ko), aizstumt, aizbīdīt (kam priekšā).
- atrušināt Rušinot aizvākt (to, ar ko kas apbērts, apmests, pārklāts).
- arodbiedrība Sabiedriska masu organizācija (Padomju Savienībā), kas apvieno noteiktas tautas saimniecības nozares strādniekus un kalpotājus un aizstāv viņu intereses.
- (Brīvprātīgais) kārtības sargs Sabiedriskas organizācijas loceklis (PSRS), kura uzdevums ir, piemēram, aizsargāt pilsoņu tiesības un likuma prasības, aktīvi piedalīties likuma pārkāpumu novēršanā un pārtraukšanā, uzturēt sabiedrisko kārtību un sargāt sociālistisko īpašumu.
- Sabiedriskais aizstāvis Sabiedriskas organizācijas vai darba kolektīva pārstāvis, kas piedalās krimināllietas iztiesāšanā, lai aizstāvētu tiesājamo.
- Ražošanas intensifikācija Sabiedriskās ražošanas attīstības process, kas pamatots uz tehnikas, materiālo un darba resursu aizvien pilnīgāku izlietošanu un saistīts ar zinātnes un tehnikas progresu
- Ražošanas intensifikācija Sabiedriskās ražošanas attīstības process, kas pamatots uz tehnikas, materiālo un darba resursu aizvien pilnīgāku izlietošanu un saistīts ar zinātnes un tehnikas progresu.
- izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot. Dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū).
- sabozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
- uzbozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), sacelt stāvus matus, spalvas (ķermeņa daļai), piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai (par dzīvniekiem).
- uzbozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, aizsardzībai (par dzīvniekiem).
- sabozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
- izbozt Sacelt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai).
- Virves vilkšana Sacensība, kurā viena komanda, velkot aiz virves, cenšas pārvilkt robežlīnijai otru komandu.
- pārdalīt Sadalīt (telpu, platību, virsmu u. tml.) divās daļās (ar šķērssienu, aizkaru u. tml.).
- sabozties Sadusmoties, saīgt, arī aizvainoties.
- Sagādāt galvassāpes Sagādāt nepatikšanas, bēdas. Likt uztraukties, raizēties.
- Sagādāt galvassāpes Sagādāt nepatikšanas, bēdas. Likt uztraukties, raizēties.
- (No)ēst matus no galvas Sagādāt rūpes, raizes.
- (No)ēst matus no galvas Sagādāt rūpes, raizes.
- Noēst matus no galvas Sagādāt rūpes, raizes.
- aizvadīt Sagatavojot, sapošot ceļam, arī izvadot, aizlaist (uz kurieni), pašam nedoties līdzi. _imperf._ Vadīt prom.
- Iejaut maizi Sagatavot maizei mīklu.
- izrosīties Sagatavoties aiziešanai un doties projām (no kurienes, kur u. tml.).
- aizrosīties Sagatavoties aiziešanai un doties prom. _imperf._ Rosīties prom.
- atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam).
- pārraut Sagraut, sašķelt (aizsprostu, dambi u. tml.) - par ūdeņiem, straumi.
- ratnīca Saimniecības ēka vai telpa saimniecības ēkā ratu, ragavu, aizjūga piederumu, darba rīku un mašīnu novietošanai.
- priekštituls Saīsināts grāmatas tituls, ko ievieto lapā galvenā titula priekšā, lai aizsargātu to no bojāšanās. Aizsargtituls.
- novācija Saistības izbeigšana pēc abu pušu vienošanās un tās aizstāšana ar jaunu saistību.
- altruistisks Saistīts ar altruismu, tāds, kas izriet no altruisma. Tāds, kas pauž altruismu. Nesavtīgs, pašaizliedzīgs.
- patētisks Saistīts ar saviļņojošu, aizraujoši emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (mākslas darbā), tam raksturīgs. Tāds, kurā attēloti saviļņojoši, aizraujoši emocionāli pārdzīvojumi (par mākslas darbu, tā elementiem).
- sanitārs Saistīts ar veselības aizsardzību, higiēnu, tām raksturīgs. Tāds, ko izmanto, kas ir paredzēts veselības aizsardzībai, higiēnai.
- aizsaitēt Saitējot aizsiet. Saitējot sastiprināt.
- Iededzināt sirdis Sajūsmināt, aizraut daudzus. Satraukt, saviļņot.
- sacildināt Sajūsmināt, aizraut, arī ierosināt.
- apreibt Sajūsmināties, aizmirsties.
- noreibt Sajūsmināties, aizmirsties. Apreibt (2).
- apskurbt Sajūsmināties, aizmirsties. Apreibt.
- iedegties Sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi no doties (kam).
- aizkust Sajust aizkusumu (pēc fiziskas piepūles).
- Caura galva Saka par aizmāršīgu, izklaidīgu cilvēku.
- Kvēla sirds Saka par cilvēka aizrautību, dedzību.
- Galvā griežas Saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
- Galvā griežas Saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
- Kā no ķēdes norāvies (arī pasprucis) Saka par cilvēku, kas aiz pārmērīgas sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti.
- Kā no ķēdes pasprucis (arī norāvies) Saka par cilvēku, kas aiz pārmērīgas sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti.
- Kā no ķēdes pasprucis (arī norāvies) Saka par cilvēku, kas aiz sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti.
- Dedzīga sirds Saka par cilvēku, kas ar sajūsmu, aizrautību, kvēli kam nododas.
- Skraida (biežāk skrien), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- Skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- Biezas ausis (kādam) Saka par cilvēku, kas labi nedzird vai izliekas nedzirdam. Saka par cilvēku, kas stūrgalvīgi neievēro teikto, aizrādīto.
- Vilks avju drānās (arī drēbēs) Saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
- Vilks avju drēbēs (arī drānās) Saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
- Vilks avju drānās (arī drēbēs) Saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
- Vilks avju drānās (arī drēbēs) Saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
- Biezas ausis Saka par cilvēku, kas stūrgalvīgi neievēro teikto, aizrādīto.
- Kā uz mutes (arī muti) sists (arī pasists) Saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
- Kā uz mutes (arī muti) pasists Saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
- Kā uz mutes (arī muti) sists Saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
- Skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- Skrien (retāk skraida) mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- Ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas, izplešas.
- Ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas, izplešas.
- Ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas.
- Kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles.) Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas.
- Kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas.
- Kā nazis (arī kā ar nazi) pie rīkles (arī kakla) Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas. Saka par ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni.
- Jūsu padevīgais kalps Saka par sevi, aiz cieņas pret kādu paužot pazemību, norādot uz savu zemāko sabiedrisko stāvokli.
- Vārdi (arī neviens vārds, skaņa) nenāk pār lūpām Saka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma).
- Neviens vārds (arī vārdi, arī neviena skaņa) nenāk pār lūpām Saka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma).
- Liela sirds Saka par stūrgalvīgu cilvēku. Saka par cilvēku, kas neizrāda savu aizvainojumu, pārdzīvojumu.
- Slāpst asiņu Saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
- Slāpst asiņu Saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
- Guļ kā bluķis (arī maiss) Saka par tādu, kas ir cieši aizmidzis.
- Guļ kā maiss (arī bluķis) Saka par tādu, kas ir cieši aizmidzis.
- Mute kā aizsalusi Saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
- Mute kā aizsieta Saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
- Mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta) Saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
- Nav ne smakas Saka par to, kā nav. Saka par to, kas ir pilnīgi izzudis, aizgājis bojā, ticis iznīcināts.
- Nepaliek ne smakas Saka par to, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- (Kā) putras katls Saka par uztrauktu, viegli aizvainojamu, neapvaldītu cilvēku.
- (Kā) putras katls Saka par uztrauktu, viegli aizvainojamu, neapvaldītu cilvēku.
- Saldu dusu! Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
- Saldu dusu! arī Dusi Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
- Nāve pārsteidz (kādu) Saka, ja (kāds) pēkšņi aiziet bojā, nomirst, parasti traģiskā nāvē.
- Galva griežas apkārt (arī riņķī) Saka, ja aiz pārdzīvojuma zūd spēja sakarīgi domāt.
- Kā vajāts zvērs (arī noziedznieks) Saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir aizdomīgs u. tml.
- Kā vajāts zvērs Saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir aizdomīgs u. tml.
- Caura galva Saka, ja cilvēks ir aizmāršīgs, izklaidīgs.
- Liela sirds Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs. Saka, ja cilvēks neizrāda savu aizvainojumu, pārdzīvojumu.
- Krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) Saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
- Krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) Saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
- Krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) Saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
- Krīt kā mušas uz zirga (biežāk medu) Saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
- Dusmas kāpj kaklā (retāk galvā) Saka, ja dusmas kļūst aizvien spēcīgākas.
- Dusmas kāpj kaklā (retāk galvā) Saka, ja dusmas kļūst aizvien spēcīgākas.
- Ēna krīt (uz kādu) Saka, ja ir aizdomas, ka (kāds) ir izdarījis ko kompromitējošu vai ir saistīts ar ko kompromitējošu.
- ardievu Saka, ja ir kas aizmirsts, nav ievērots (padoms, solījums u. tml.).
- Spiežas kaklā (arī rīklē) Saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
- Vēders kauc Saka, ja ir trokšņi kuņģī (parasti aiz izsalkuma).
- Vēders kauc (arī kurkst, rūc) Saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma).
- Aizgājis (arī aizskrējis), krustu nemezdams (arī nemetis) Saka, ja kāds aizbēdzis lielā steigā.
- Aizmieg kā nosists Saka, ja kāds aizmieg uzreiz.
- Pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā (arī laukā) Saka, ja kāds ātri aizmirst vai neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
- Pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
- Pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā (arī laukā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
- Pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
- Pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
- Guļ kā nosists (arī beigts) Saka, ja kāds ir cieši aizmidzis un «grūti pamodināms.»
- Guļ kā nosists (arī beigts) Saka, ja kāds ir cieši aizmidzis un grūti pamodināms.
- Balss paceļas Saka, ja kāds izsaka, izpauž savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko).
- Viņam (ir) pilna dūša Saka, ja kādu nomāc lielas raizes, nepatikšanas.
- (Iz)laužas uz āru Saka, ja kas (parasti ilgi) neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts.
- Elpa aizraujas (retāk aizsitas) Saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj.
- Elpa aizsitas (biežāk aizraujas) Saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj.
- Dvaša (biežāk elpa) aizraujas (retāk aizsitas) Saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj.
- Elpa (retāk dvaša) aizraujas (retāk aizsitas) Saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj.
- Nepaliek ne smakas Saka, ja kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- Nelabums apskrien ap sirdi Saka, ja kļūst nelabi. Saka, ja pārņem spējš aizvainojums, sarūgtinājums, arī dusmas, sašutums (par ko).
- Kā no acīm projām, tā no galvas (arī sirds) ārā Saka, ja ko ātri aizmirst, ja neatceras.
- Pārmaiņas dēļ (arī pēc) Saka, ja ko vienveidīgu, arī pierastu, apnikušu aizstāj ar ko citu.
- Ne garozas Saka, ja nav ne gabaliņa maizes, arī, ja nav nekā ēdama.
- Mēle smaga (arī stīva) kā galoda reti Saka, ja negrib vai nespēj runāt (piemēram, aiz lielām bēdām).
- Pilna dūša Saka, ja nomāc lielas raizes, nepatikšanas.
- Kā (čūskas, arī odzes, vēja) dzelts Saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.).
- Kā odzes (arī čūskas, vēja) dzelts Saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.).
- Kā vēja (arī čūskas, odzes) dzelts Saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.).
- Kumoss (arī ēdiens) aizspiežas (arī aizspriežas) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss (arī ēdiens) aizspriežas (arī aizspiežas) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss (arī ēdiens) iespiežas (arī iespriežas, iesprūst) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss (arī ēdiens) iesprūst (arī iespiežas, iespriežas) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss (arī ēdiens) spriežas (arī sprūst) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss (arī ēdiens) sprūst (arī spriežas) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) rīklē (arī kaklā) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (arī aiz pārdzīvojuma).
- Galva griežas (apkārt, arī riņķī) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
- Galva griežas (apkārt, arī riņķī) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
- Galva griežas (arī iet) riņķī (arī apkārt) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
- Kamols (arī rūgts kumoss, rūgtums) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
- Kamols (arī rūgts kumoss, arī rūgtums) kāpj (arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
- Rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
- Rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) metas (arī kāpj) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
- Rūgts kumoss (arī rūgtums, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
- Rūgtums (arī rūgts kumoss, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
- Kamols iemetas kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pretīguma pret ko, arī aiz pārdzīvojuma).
- Nelabums kāpj kaklā (arī mutē) Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (piemēram, aiz pretīguma pret ko).
- Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
- Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
- Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
- Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
- Kumoss stājas kaklā Saka, ja var ieēst, norīt ar lielām grūtībām (parasti aiz pārdzīvojuma).
- Ledus (iz)iet Saka, kad palu laikā ledu (parasti upē) (aiz)nes straume.
- Ledus iziet Saka, kad pavasarī ledu (parasti upē) aiznes straume.
- Dusi saldi! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu. Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
- piekārt Sakārt (ko) tāda daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- dīgļsakne Saknes aizmetnis sēklas dīglī.
- piekrāt Sakrāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- izsalt Salā aiziet bojā, iznīkt (parasti par daudziem vai visiem augiem).
- izsalt Salā iznīkt, aiziet bojā (piemēram, par dārzu).
- aizsalt Salā piepildīties, aizsprostoties ar ledu (piemēram, par caurulēm).
- Ogu maize Salda smalko kviešu miltu maize ar rozīnēm.
- Ogu maize Salda smalko kviešu miltu maize ar rozīnēm.
- dzeltenmaize Salda smalko kviešu miltu maize, kas cepta ar safrāna un olu piedevām, parasti arī ar rozīnēm.
- kukuļmaize Saldskābmaize.
- Saldskābā maize Saldskābmaize.
- Saldskābā maize Saldskābmaize.
- skābmaize Saldskābmaize.
- kvass Saldskābs bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo parasti no rupjmaizes vai rudzu miltiem un iesala.
- ksilīts Saldviela, cukura aizstājējs.
- aizlocīt Salokot (piemēram, papīru), aizdarīt, aizvērt.
- sālsmaize Sāls un maize, ko pasniedz ciemiņiem, tos svinīgi sagaidot.
- sālsmaize Sāls un maize, ko pasniedz par dāvanu, apciemojot kādu jaunā dzīvesvietā.
- puļķis Samērā īss stieņveida, parasti koka, priekšmets, detaļa, piemēram, (kā) aizbāšanai, sastiprināšanai
- pabrīvs Samērā neaizņemts (par laiku, laikposmu).
- pabrīvs Samērā neaizņemts, tukšs (par vietu, telpu).
- paass Samērā skarbs, aizskarošs, arī naidīgs (piemēram, par valodu, izturēšanos).
- parupjš Samērā, arī mazliet skarbs, aizskarošs, arī nepieklājīgs, bezkaunīgs (piemēram, par valodu, izturēšanos).
- asenizācija Sanitāro apstākļu uzlabošana (apdzīvotā vietā), sistemātiski aizvācot atkritumus, mēslus.
- Uzkāpt (arī uzmīt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- Uzmīt (arī uzkāpt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- (Uz)mīt (arī (uz)kāpt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- iedzelt Sāpināt, aizvainot (piemēram, par vārdiem, rīcību, skatienu).
- iznīcināt Saplosot, aprijot panākt, ka aiziet bojā (cilvēki, dzīvnieki, augi) - par dzīvniekiem.
- utopists Sapņotājs, fantazētājs, fantasts, cilvēks, kas aizraujas ar utopijām (2).
- pielasīties Sapulcējoties (cilvēkiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - piemēram, par telpu.
- Stāvēt sardzē Sargāt, aizstāvēt (ko).
- Ķerties pie sirds (retāk pie dūšas) Sarūgtināt, aizvainot.
- Ķerties pie sirds (retāk pie dūšas sar.) Sarūgtināt, aizvainot.
- atsiet Sasiet (ko) mugurpusē, piesiet (ko) virzienā uz aizmuguri.
- saķert Saslimt (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.).
- gailis Sastāvdaļa (šautenes) aizslēga belzeņa nostādīšanai kaujas vai drošības zobā.
- aizsprādzēt Sastiprināt, aizdarīt (ko) ar sprādzi.
- korķis Sastrēgums, aizsprostojums, kas traucē normālu kustību, funkcionēšanu.
- komunikācija Satiksmes ceļi, kas saista bruņoto spēku darbības rajonu ar to bāzēm un aizmuguri..
- Komunikācijas līnija Satiksmes ceļš, kas saista bruņoto spēku darbības rajonu ar to bāzēm un aizmugures rajoniem.
- Komunikācijas līnija Satiksmes ceļš, kas saista bruņoto spēku darbības rajonu ar to bāzēm un aizmugures rajoniem.
- aiztuntuļot Satinot (ar vairākiem apģērba gabaliem), aizsegt, aizklāt. Aiztīstīt.
- Ķerties pie sirds (retāk pie dūšas) Satraukt, aizkustināt.
- Ķerties pie sirds (retāk pie dūšas sar.) Satraukt, aizkustināt.
- nemierīgs Satraukts, norūpējies, noraizējies (par cilvēku).
- Paņemt pavadā Satvert aiz pavadas (dzīvnieku), lai (to) pieturētu, vadītu.
- Paņemt pavadā Satvert aiz pavadas (dzīvnieku), lai (to) pieturētu, vadītu.
- aizķert Satvert, saņemt (aiz gala, malas, stūra).
- aizņemt Satvert, saņemt (aiz kā).
- lamāt Saukt (kādu) rupjos, apvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos. Teikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
- sausmaizīte Sausiņveida maizīte, ko gatavo no netreknas mīklas.
- patriotisms Savas dzimtenes, tautas mīlestība, uzticība savai dzimtenei, tautai, gatavība pašaizliedzīgi darboties to labā.
- aizbildināšanās Savas rīcības īsto motīvu slēpšana aiz ārēja iegansta.
- divpadsmitpirkstu Savienojumā «divpadsmitpirkstu zarna»: tievās zarnas daļa, kas atrodas aiz kuņģa.
- izdzert Savienojumā «izdzerta balss»: neskanīga (aizsmakusi, čerkstoša) balss (no alkoholisku dzērienu lietošanas).
- cauri Savienojumā «laist cauri»: neaizturēt.
- nulle Savienojumā «nulle nulle» aiz diennakts stundas nosaukuma: norāda uz laika momentu, kad sākas attiecīgā diennakts stunda.
- ņirgt Savienojumā «ņirgt zobus»: rādīt, atsegt zobus, parasti aiz niknuma.
- sālsstabs Savienojumā «stāv kā sālsstabs»: saka par (parasti aiz bailēm, pārsteiguma) nekustīgi stāvošu cilvēku.
- transurāna Savienojumā «transurāna elements»: radioaktīvs ķīmiskais elements, kas periodiskajā sistēmā atrodas aiz urāna (piemēram, neptūnijs, plutonijs).
- vilkšana Savienojumā «virves vilkšana»: sacensība, kurā viena komanda, velkot aiz virves, cenšas pārvilkt robežlīnijai otru komandu.
- aizdurt Savienojumā ar "garām": darot netrāpīt, aizvirzīt garām, sānis.
- aizskriet Savienojumā ar "priekšā": aizsteigties kam priekšā (darbos, pasākumos u. tml.).
- aizaugt Savienojumā ar "priekšā": augot aizstiepties, sakuplot (kam priekšā).
- aizsteigties Savienojumā ar "priekšā": steidzīgi, ātri aizvirzīties (kam) priekšā. Nonākt, nokļūt (kur) ātrāk par citiem.
- bēdāt Savienojumā ar «bēda», «bēdas»: raizēties (par ko svarīgu).
- bēdāties Savienojumā ar «bēda»: raizēties (par ko svarīgu).
- laist Savienojumā ar «cauri», «garām»: neaizturēt, neaizkavēt (kā, piemēram, šķidruma, gāzes) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām.
- dambēt Savienojumā ar «ciet»: aizsprostot (tecējumu) ar dambi.
- ierakstīt Savienojumā ar «lappuse». Veikt ko nozīmīgu, neaizmirstamu, vienreizīgu.
- iekalt Savienojumā ar «ledū»: aizsaldēt (upi, ezeru u. tml.) - parasti par salu.
- iekalties Savienojumā ar «ledū»: aizsalt (par upi, ezeru u. tml.).
- piens Savienojumā ar kārtas skaitļa vārdu: kārtējais laikposms no (dzīvnieka, parasti govs) atnešanās līdz aizlaišanai. Laktācija.
- aiz- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kura atrodas aiz tā, ko izsaka pamatvārds.
- aizsarg- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aizsargā (no kā, pret ko).
- at- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības iesākumu, aizsākumu.
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība vērsta atpakaļ (virzienā uz izejas punktu vai uz aizmuguri).
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības subjekts kādā vietā, apstākļos aizvada visu laikposmu.
- glicerāti Savienojumi, kas rodas, glicerīna spirta grupās ūdeņradi aizstājot ar metālu.
- zudība Savienojumos «iet zudībā», «aiziet zudībā»: tikt pazaudētam, zust. Arī tikt izpostītam, iznīcinātam (par materiālām un garīgām vērtībām).
- sālsstabs Savienojumos «pārvērsties sālsstabā», «pārvērsties par sālsstabu»: kļūt nekustīgam (parasti aiz bailēm, pārsteiguma).
- sabozties Savilkties, sarauties, arī ieslēpties (piemēram, apģērba gabalā), parasti aiz aukstuma.
- aizzaroties Sazarojoties aizsniegties.
- piezīmēt Sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu, kladi).
- apžaut Sažaujot (piemēram, veļu), aizņemt, apklāt (ko).
- mija Secīga (kā) nomaiņa, aizstāšana (ar ko citu). Secīga (kā) rašanās, veidošanās (kā cita vietā).
- mīties Secīgi nomainīt, aizstāt (citam citu). Rasties, veidoties (kā cita vietā).
- pārmaiņus Secīgi vienam pie otra, vienam aiz otra (tikt novietotam, atrasties).
- aizsegt Sedzot, aizliekot (ko) priekšā, panākt, ka nav redzams vai ir mazāk redzams. Sedzot (ko) priekšā, pasargāt, apslēpt u. tml. Aizklāt.
- segzvīņa Seglapa, kuras žāklē ir sēklzvīņa ar sēklaizmetņiem.
- blindāža Segta aizsargbūve, kas aizsargā pret pretinieka uguni un kaujas gāzēm un ko var izmantot dzīvošanai.
- bunkurs Segta aizsargbūve, ko var izmantot dzīvošanai. Blindāža.
- ziemsega Segums, ko izmanto stādījumu un augsnes aizsargāšanai pret salu, kailsalu.
- smaids Sejas daļu (lūpu, vaigu, acu) raksturīgas kustības, raksturīga izteiksme, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- nosēt Sējot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
- dīgļsoma Sēklaizmetņa šūna, kurā izveidojas olšūna, notiek apaugļošanās un attīstās dīglis.
- placentācija Sēklaizmetņu novietojums placentā (2).
- segsēkļi Sēklaugi, kam sēklaizmetņi ir ieslēgti auglenīcā un kam, sēklām nogatavojoties, attīstās auglis.
- kailsēkļi Sēklaugi, kam sēklaizmetņi un sēklas nav ieslēgti auglenīcā, bet atrodas brīvi uz sēklzvīņām.
- sēklnesis Sēklotnes vieta, uz kuras veidojas sēklaizmetnis. Placenta (2).
- placenta Sēklotnes vieta, uz kuras veidojas sēklaizmetnis. Sēklnesis.
- No pakaļas Sekojot (kādam), ejot (aiz kāda).
- karatē Sena dažu Āzijas tautu pašaizsardzības sistēma, kurā sit ar roku vai kāju pa uzbrucēja visvārīgākajām ķermeņa daļām. Attiecīgais cīņas sporta veids.
- mīts Sena teika, nostāsts par dieviem, gariem, varoņiem, pasaules izcelšanos, dabas parādībām, aizvēsturiskiem notikumiem.
- sindiks Senajā Grieķija - aizstāvis tiesā.
- patrons Senajā Romā - dižciltīgs pilsonis - aizbildnis un aizstāvis brīvlaistiem pilsoņiem, kuri bija atkarīgi no sava bijušā kunga un kuriem pret viņu bija zināmi pienākumi.
- pretoriānis Senajā Romā - ķeizara, karavadoņa miesassargs. Imperatora gvardes karavīrs. Karavīrs karaspēka vienībās, kas aizsargāja Romu, tās provinces.
- patronāts Senajā Romā - patrona aizbildniecība pār nepilntiesīgiem vai trūcīgiem pilsoņiem, lai ar varu iegūtu sev politisku ietekmi.
- vastlāvji Seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki. Meteņi.
- meteņi Seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki. Vastlāvji.
- pašaizsardzība Sevis aizsardzība (pret ko).
- vājība Sevišķa interese (par ko), aizraušanās (ar ko). Arī tas, par ko (kādam) ir sevišķa interese, ar ko (kāds) aizraujas.
- sasiet Sienot (kā) saites, sastiprināt, aizdarīt (to).
- aizsiet Sienot (kam ko priekšā), aizklāt ciet.
- aizsiet Sienot (kam ko priekšā), aizsegt, apsegt. Sienot piestiprināt (kam priekšā), apsiet.
- aizsiet Sienot aizdarīt ciet (galu, malas u. tml.). _imperf._ Siet ciet.
- favorīte Sieviete, kuru aizstāv, atbalsta ietekmīga, augsta persona. Šādas personas mīļākā.
- stopsignāls Signāls (parasti sarkana gaisma luksoforā, semalorā u. tml.), kas aizliedz transportlīdzekļu kustību.
- aizsijāt Sijājot aizbirdināt (aiz kā, kam garām u. tml.).
- rīvmaize Sīkas maizes druskas, ko iegūst, sasmalcinot (piemēram, sarīvējot) kaltētu maizi (parasti baltmaizi, rupjmaizi).
- čūkslājs Sīkiem, bieziem krūmiem un sūnām aizaugusi, slīkšņaina vieta.
- aizsist Sitot aizdarīt (ar naglām, tapām u. tml.). _imperf._ Sist ciet.
- retardācija Sižetiskas darbības aizkavēšana (daiļdarbā, dramatiska darba iestudējumā, kinofilmā). Vēstījuma palēnināšana (piemēram, ar liriskām atkāpēm, pārspriedumiem, aprakstiem).
- taisnoties Skaidrot savu rīcību, izturēšanos (parasti, norādot uz to cēloņiem), aizstāvēt sevi (ar kādiem pamatojumiem, pierādījumiem, u. tml.).
- aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, (kur, līdz kādai vietai, cik tālu u. tml.).
- aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, aiznest. _imperf._ Skalot prom.
- lauzties Skanēt (par balss skaņām, ko cenšas aizturēt).
- aizskanēt Skanot aizplūst (kam garām, kam pāri, līdz kādai vietai u. tml.).
- ass Skarbs, aizskarošs, arī naidīgs (par valodu, izturēšanos).
- Melnais skārds Skārds, kam nav aizsargājoša virsmas seguma.
- rampa Skatuves apgaismošanas aparatūra, kas atrodas skatuves grīdas priekšējā malā un ir aizsegta skatītāju zāles pusē.
- aizkulises Skatuves daļa aiz kulisēm.
- aizskraidīt Skraidot attālināties, aizklīst.
- apskriet Skrienot aizsteigties priekšā, pārspēt kādu skriešanā. Noskriet.
- aizskrūvēt Skrūvējot aiztaisīt. _imperf._ Skrūvēt ciet.
- aizskubināt Skubinot, mudinot panākt, lai kāds steidzīgāk aiziet vai nonāk (kur).
- aizslamstīties Slamstoties aizklīst.
- vāks Slānis, blīvs veidojums, kas (ko) pārklāj, aizsedz.
- noslāpt Slāpstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Nosmakt.
- aizslapstīties Slapstoties aiziet. Slapstoties nokļūt, nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizslaukt Slaucot aiztecināt (pienu aiz kā, kam garām).
- pieslaucīt Slaukot (piemēram, netīrumus) lielākā daudzumā, panākt, ka (tie) piepilda, aizņem (ko).
- aizslaucīt Slaukot aizvākt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizslaucīt Slaukot aizvākt. _imperf._ Slaucīt prom.
- noslēgt Slēdzot aizdarīt (piemēram, durvis, vārtus). Aizslēgt (1).
- pieslēgt Slēdzot aizdarīt (piemēram, durvis, vārtus). Aizslēgt (1).
- aizslēgt Slēdzot aizdarīt. _imperf._ Slēgt ciet.
- vērzeles Slejas (aizjūgā).
- slēpnis Slepens (parasti milicijas, policijas) postenis, kas iekārtots aizdomās turētu personu novērošanai un aizturēšanai; vieta, kur atrodas šāds postenis.
- aizslēpot Slēpojot attālināties. _imperf._ Slēpot prom. Slēpojot aizvirzīties (kur, kam garām u. tml.).
- Greznoties (ar) spožām spalvām Slēpt garīgo tukšumu aiz greznas ārienes.
- Greznoties (ar) spožām spalvām Slēpt garīgo tukšumu aiz greznas ārienes.
- Greznoties (ar) spožām spalvām Slēpt garīgo tukšumu aiz greznas ārienes.
- brist Slīdēt, virzīties (miglas, mākoņu daļējā aizsegā) - par debess spīdekļiem.
- aizslidināt Slidinot attālināt. _imperf._ Slidināt prom. Slidinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- aizslidināt Slidojot kopā, aizvadīt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- laizīt Slīdoši (parasti vairākkārt) virzīt mēli (arī laizītājsūcējtipa mutes orgāna daļu) pāri (kam), skarot (to).
- aizlidot Slīdoši aizvirzīties (par viegliem priekšmetiem, ko nes gaisa plūsma).
- aizslīdēt Slīdot attālināties. _imperf._ Slīdēt prom. Slīdot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizkrist Slīdot uz leju, aizvērties.
- aizslīgt Slīgstot, slīdot uz leju, nokļūt (aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.). Noslīgt.
- noslīkt Slīkstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- glīzdains Slikti izcepis, arī cepts no slikti izrūgušas mīklas (par maizi).
- nemierīgs Slimīgi uzbudināts, satraukts (piemēram, aiz sāpēm).
- kirasieris Smagās kavalērijas jātnieks, kuru aizsargā metāla bruņas.
- kanēļmaizīte Smalkmaizīte ar kanēli.
- magoņmaizīte Smalkmaizīte ar magoņu piedevu.
- rožmaizīte Smalkmaizīte no nesaldinātas sviesta mīklas rozetes formā.
- smalkmaize Smalkmaizīte.
- nosmēķēt Smēķējot būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā ugunsgrēkā.
- nosmakt Smokot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- aizsniegt Sniedzoties aizskart (ar roku vai kādu priekšmetu). Sasniegt.
- sasniegt Sniedzoties aizskart, arī satvert ar roku.
- Sniega aizturēšana Sniegaizture.
- aizsnigt Sniegot aizsprostot.
- aizsnigt Sniegot nokļūt (aiz kā).
- Sieviešu jautājums Sociālo problēmu kopums, kas saistīts ar sievietes stāvokli sabiedrībā un ģimenē, mātes un bērna aizsardzību, sievietes atbrīvošanu no apspiestības.
- nometinājums Soda veids - notiesātā izraidīšana no pastāvīgās dzīvesvietas un viņa nometināšana noteiktā apvidū, arī aizliegums dzīvot noteiktā apvidū.
- metabāze Sofistisks paņēmiens diskusijā - novirzīšanās no apspriežamā jautājuma, to aizstājot ar citu jautājumu, spriedumu u.tml.
- spilna Spalvas aizmetnis (putniem).
- aizspārdīt Spārdot aizdabūt prom. _imperf._ Spārdīt prom.
- aizsargierīce Speciāla ierīce, kas aizsargā (no kā).
- aizsargmaska Speciāla maska, kas aizsargā seju.
- aizsargbrilles Speciālas brilles, kas aizsargā acis (no kā kaitīga, piemēram, no spilgtas gaismas, svešķermeņiem u. tml.).
- aizsargcimdi Speciāli cimdi roku aizsargāšanai.
- maska Speciāls sejas aizsegs vai pārklājs (piemēram, elpošanas orgānu aizsargāšanai, kādu vielu ievadīšanai).
- uzpurnis Speciāls, parasti no ādas izgatavots, dzīvnieka, parasti suņa, purnam uzmaucams, aizsargs, lai dzīvnieks nevarētu kādam iekost.
- nokārties Spēcīgi raujoties saitē, važā, aizžņaugt sev kaklu un aiziet bojā.
- saplucināt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes. Saplūkāt (3).
- saplūkāt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu, sāpes, arī savainot. Spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes. Saplucināt (3).
- plēst Spēcīgi, ar asu kustību vilkt (ko, kādu aiz kā).
- liesmot Spēcīgi, kaislīgi, aizrautīgi pārdzīvot.
- uguns Spēcīgs emocionāls stāvoklis. Liela aizrautība, dedzība.
- blīkšķis Spēcīgs un spalgs, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
- patētika Spēcīgs, saviļņojošs, aizraujošs emocionāls stāvoklis. Spēcīgu, saviļņojošu, aizraujošu jūtu atspoguļojums (parasti mākslas darbā).
- varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, spēja aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to. Šīs spējas izpausme rīcībā.
- aizsisties Spēji slīdot, aizdarīties.
- vistiņa Spēle, kurā viens no dalībniekiem ar aizsietām acīm ķer pārējos.
- loto Spēle, kuras dalībniekiem uz īpašām kārtīm jāaizsedz nosauktie numuri vai attēli.
- aizspert Sperot soli, aizlikt (kāju kam priekšā).
- kamols Spiediena sajūta (kaklā, krūtīs), parasti aiz pārdzīvojuma, arī pretīguma.
- Likt ausi (pie kā) Spiest ausi (pie kā), lai sadzirdētu (ko aiz tā).
- aizspiest Spiežot aizdarīt. _imperf._ Spiest ciet.
- aizspindzēt Spindzot attālināties, aizlidot.
- pašsakropļošanās Spontāna ķermeņa daļu atdalīšanās, kas raksturīga dažiem dzīvniekiem, tiem atbrīvojoties no (piemēram, uzbrucēja) satvēriena (parasti pašaizsardzības nolūkā).
- diskvalificēt Sportā - aizliegt sportistam piedalīties sacensībās (sacensību noteikumu vai sporta ētikas normu pārkāpšanas dēļ).
- diskvalifikācija Sportā - aizliegums piedalīties sacensībās (par sacensību noteikumu vai sporta ētikas normu pārkāpšanu).
- bloķēt Sporta spēlēs - aizšķērsot ceļu (bumbai vai pretinieka spēlētājam).
- nodrošināt Sporta spēlēs - panākt, ka (kas, piemēram, vārti, laukuma daļa) tiek aizsargāts pret pretinieka uzbrukumiem.
- nobloķēt Sporta spēlēs - pilnīgi aizšķērsot ceļu (bumbai, ripai, pretinieka spēlētājam).
- bloks Sporta spēlēs - sistēma, ko spēlētāji veido, lai aizšķērsotu ceļu bumbai vai pretinieka spēlētājam.
- aizsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kas veic aizsardzības funkciju.
- pussargs Sporta spēļu (parasti futbola) komandas dalībnieks, kas palīdz gan aizsargiem, gan uzbrucējiem un spēles laikā uztur sakarus starp tiem.
- slaloms Sporta veids - braukšana ar ūdensslēpēm aiz kutera, apbraucot trases peldošās bojas.
- ūdensslaloms Sporta veids - braukšana ar ūdensslēpēm aiz kutera, apbraucot trases peldošās bojas. Slaloms (3).
- paukošana Sporta veids - cīņa ar aukstajiem sporta ieročiem, kuras mērķis ir skart ar ieroci pretinieku un aizsargāt sevi.
- ūdensslēpošana Sporta veids - pārvietošanās pa ūdens virsu uz ūdensslēpēm aiz kutera.
- šahists Sportists, kas specializējies šaha spēlē. Cilvēks, kas (bieži, aizrautīgi) spēlē šahu.
- rezervists Sportists, kura uzdevums ir vajadzības gadījumā aizstāt kādu sacensības dalībnieku.
- aizsprāgt Sprāgstot, plīstot (kam), strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām u. tml.).
- aizspiesties Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizspraukties.
- aizspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), attālināties. Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- aizsprauslot Sprauslājot aizvirzīt, attālināt.
- aizspraust Spraužot aizdarīt. Spraužot savienot (parasti drēbes malas). _imperf._ Spraust ciet.
- aizspraust Spraužot novietot (aiz kā, kam priekšā u. tml.). Aizbāzt.
- aizsprausties Spraužot tikt aizdarītam.
- aizspurgt Spurdzot attālināties. Spurdzot nokļūt (kur, aiz kā, uz kurieni u. tml.) - par putniem.
- aizsargstabiņi Stabiņi (ceļa malās), kuri brīdina par kraujām vietām, kā arī aizkave krišanu, slīdēšanu no kraujas.
- lukturis Stacionāra apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu.
- nostādīt Stādot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
- marža Starpība starp preces biržas cenu un maksimālo aizdevumu (ko ir atļauts pret šo preci izsniegt).
- Teritoriālā integritāte Starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana, lietojot spēku vai tā draudus.
- parāds Stāvoklī, kad (kāds) ir aizņēmies naudu (parasti daudz) vai citas vērtības.
- Neviena skaņa (arī neviens vārds, arī vārdi) nenāk pār lūpām (arī no mutes) Stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma).
- aizmirstība Stāvoklis --> aizmirst (4).
- cietstāvēšana Stāvoklis (govij) no aizlaišanas līdz atnešanās dienai.
- Nepieciešamības stāvoklis Stāvoklis, apstākļi, kad pret nelikumīgu apdraudējumu var aizstāvēties vienīgi ar nelikumīgu darbību.
- Nepieciešamības stāvoklis Stāvoklis, apstākļi, kad pret nelikumīgu apdraudējumu var aizstāvēties vienīgi ar nelikumīgu darbību.
- pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir iekļauts, ietverts (piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā. Stāvoklis, kad (cilvēks) ir pārāk aizņemts, pārņemts (ar ko).
- pamestība Stāvoklis, kad cilvēki no kurienes ir aizgājuši, kad cilvēki ko ir atstājuši. Stāvoklis, kad kur reti uzturas cilvēki, nav dzīvības, rosmes.
- aizmirstība Stāvoklis, kad daudzi vai visi ir (ko) aizmirsuši, vairs nepiemin.
- aprakste Stāvoklis, kad manta aprakstīta (4), aizliegums ar mantu rīkoties.
- civilstāvoklis Stāvoklis, kurā atrodas pilsonis laulības, ģimenes un aizbildniecības tiesību ziņā.
- aizsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, attālināties. _imperf._ Steberēt prom. Steberējot, neveiklā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizsteigties Steidzīgi, ātri aiziet. _imperf._ Steigties prom. Steidzīgi, ātri aiziet, doties (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- Cits par citu Steigšus, nepārtraukti. Cits aiz cita.
- pūst Stenēt, vaidēt (piemēram, aiz sāpēm, nespēka).
- aizstīdzēt Stīdzot aizstiepties (līdz kādai vietai, kādā virzienā) - par augiem.
- veldre Stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums, kas aiz sava smaguma, vēja, nokrišņu iedarbībā ir noliecies pie zemes. Vieta, kur atrodas šāds noliecies stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums.
- nostigt Stiegot nogrimt, aiziet bojā.
- šķērsis Stienis (piemēram, ceļa) aizšķērsošanai. Barjera (1).
- aizstiepties Stiepjoties aizsniegties (līdz kādai vietai, arī tālu).
- aizstiepties Stiepjoties, plešoties aizsniegties (kam priekšā).
- karafe Stikla trauks ar tievu kaklu un stikla aizbāžņi (parasti ūdens, alkoholisku dzērienu iepildīšanai). Šāds trauks kopā ar tā saturu. Šāda trauka saturs.
- aizsargstikls Stikls (arī cits caurspīdīgs materiāls), ko izmanto, lai aizsargātu, piemēram, acis, seju.
- kolikas Stipras graizes vēdera dobuma orgānos.
- sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam, arī aizdegties (parasti par nepilnīgi izkaltētu sienu).
- krampēt Stiprināt ar krampi (aizvērtu logu, durvis u. tml.).
- arodbiedrība Strādnieku šķiras masu organizācija strādnieku interešu aizstāvēšanai (kapitālistiskajās valstīs).
- arodbiedrība Strādnieku un citu algotu darbinieku masu organizācija viņu interešu aizstāvēšanai.
- līnija Stratēģiska aizstāvēšanās josla ar ilglaicīgiem nocietinājumiem.
- aizbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) attālināties. _imperf._ Brāzties prom. Straujā gaitā (parasti ar troksni) nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.). Aizjoņot, aiztraukties.
- izrauties Strauji (ar spēku) atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
- aizšaut Strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu.
- aizšaut Strauji aizbultēt (piemēram, durvis, vārtus).
- aizgāzt Strauji aizliet (kur, aiz kā u. tml.).
- aizcirst Strauji aizlikt, aizgrūst (kam priekšā).
- noskriet Strauji aizplūst (par ūdeņiem), parasti lielā daudzumā. Strauji aizvirzīties ar straumi (par ledu).
- aizdzīties Strauji aizskriet, aizbraukt u. tml.
- aizrauties Strauji aizslēpties (aiz kā).
- aizkrist Strauji aizvērties. _imperf._ Krist ciet. Aizcirsties.
- aizšaut Strauji aizvirzīt (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- aiztraukt Strauji aizvirzīt, aizraut prom (parasti par vēju).
- noskriet Strauji aizvirzīties, aizplūst (par putekļiem, gāzēm u. tml.). Strauji aizvirzīties (par mākoņiem).
- atsviest Strauji atbīdīt, atgrūst (parasti aizkaru).
- atraut Strauji atbīdīt, atvilkt vaļā (piemēram, durvju aizbīdni). Strauji izvilkt (atvilktni).
- atraut Strauji atvilkt vaļā (ko aizkārtu, piekārtu).
- šaut Strauji bīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu. Strauji bultēt ciet vai vajā (durvis, vārtus u. tml.).
- sašaut Strauji ievirzīt ar lizi (krāsnī vairākus, daudzus maizes klaipus).
- iešaut Strauji ievirzīt ar lizi (maizi krāsnī).
- piegrūst Strauji piepildīt, aizņemt (piemēram, telpu, platību).
- Piešaut uguni Strauji pievirzīt (kā degoša liesmu), lai aizdedzinātu (ko).
- piešaut Strauji pievirzīt (ko degošu), lai aizdedzinātu (ko).
- piesprukt Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt) tā, ka (tas) aizdegas (par uguni).
- aizgrābt Strauji satvert (aiz kā).
- paķert Strauji satvert (kādu, piemēram, aiz rokas), lai (to) noturētu, kur vestu, iesaistītu kādā darbībā. Paņemt (kādu, piemēram, kur līdzi).
- paķert Strauji satvert, saņemt (aiz gala, malas), lai paceltu, virzītu, arī saturētu.
- ķerties Strauji tvert, ņemt (pie kā, aiz kā u. tml.).
- nogrābt Strauji un stingri satvert, saķert (aiz kā, pie kā u. tml.).
- šaut Strauji virzīt ar lizi (maizi krāsnī). Strauji virzīt (ko cepjamu krāsnī).
- aizgūties Strauji, aizrautīgi. Aizgūtnēm.
- atraut Strauji, ar rāvienu attaisīt (apģērbu, arī tā aizdari).
- atrauties Strauji, ar rāvienu attaisīties (par apģērbu, tā aizdari).
- aizsviest Strauji, ar sparu aizvērt (durvis, logu u. tml.). Aizcirst, aizsist.
- aizcirst Strauji, ar sparu aizvērt.
- piecirst Strauji, ar sparu aizvērt. Aizcirst (2).
- aizsvilpt Strauji, ar svilpienu aizlidot, aiztraukties garām, attālināties.
- uzsist Strauji, ar troksni aiztaisīt, uzlikt (vāku).
- aizsist Strauji, ar troksni aizvērt (sīkus priekšmetus, ierīces u. tml.).
- mesties Strauji, arī pēkšņi uzbrukt. Strauji, arī pēkšņi skart, aiztikt.
- piesist Strauji, parasti ar troksni, aizvērt (piemēram, logu, durvis).
- aizdzīties Strauji, pārvarot grūtības, attālināties. _imperf._ Dzīties prom. Strauji, pārvarot grūtības, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu (piemēram, aizķeroties kājai, sākot slīdēt) - par cilvēkiem.
- aizstreipuļot Streipuļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- Sakrist matos Strīdoties raustīt vienam otru aiz matiem. Sakauties.
- Krist matos Strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem. Sākt kauties.
- Krist (arī klupt) matos Strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem. Sākt kauties.
- aizstumt Stumjot aizdabūt (līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- aizstūrēt Stūrējot aizvadīt, aizvirzīt. _imperf._ Stūrēt prom. Stūrējot aizvadīt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- Absolūtās tiesības Subjektīvas tiesības (piemēram, īpašuma tiesības, autortiesības), kuras ir vērstas pret jebkuru personu, kas aizskar šīs tiesības.
- nosūkāt Sūkājot nolaizīt.
- aizraidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka (kāds) aiziet. _imperf._ Raidīt prom. Sūtot vai dzenot panākt, ka aiziet (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizdzīt, aizsūtīt.
- aizgādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizgādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. aizdabūt prom. _imperf._ Gādāt prom. Nogādāt, aiztransportēt.
- laka Sveķus saturošu saistvielu šķīdums organiskos šķīdinātājos (kā) pārklāšanai, lai, piemēram, piešķirtu (tam) dekoratīvu izskatu, aizsargātu no korozijas.
- patrons Svētais, kas tiek uzskatīts par (kā, kāda) aizbildni.
- vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis. Arī attiecīgais sakraments. Dievgalds (1).
- maijmaizīte Sviestmaize ar biezpienu un lokiem vai redīsiem.
- sendvičs Sviestmaize, kas sastāv no divām ar sviestu apziestām un kopā saliktām maizes šķēlēm un, piemēram, desas, siera, šķiņķa šķēlēm starp tām.
- maizīte Sviestmaize.
- slēdzenis Svina stabiņš (bez burta attēla), ko lieto rokas un mašīnu salikumā teksta starpu aizpildīšanai.
- izvadīt Svinīgi atzīmēt (piemēram, skolas absolventu, pensionāru) aiziešanu (no skolas, darba u. tml.).
- brilles Šādā formā izveidots acu aizsargs (piemēram, pret spilgtu gaismu, vēju, putekļiem).
- mūris Šādā veidā celta aizsargbūve (piemēram, ap pilsētu, cietoksni).
- Mīcīt maizi (arī pīrāgus, raušus u. tml.) Šādā veidā gatavot mīklu maizes (pīrāgu, raušu u. tml.) cepšanai.
- Pieci (arī četri, trīs) ar krustu Šāda zīme aiz sekmju vērtējuma cipara (neoficiāls vērtējama palielinājums).
- kliņģeris Šādas formas neliels baltmaizes mīklas veidojums.
- aizšalkt Šalcot attālināties, aiztraukties (par veļu, negaisu, ūdeņiem u. tml.).
- vairogs Šaujamieroču sastāvdaļa - plāksne, kas aizsargā šāvēju no pretinieku šāviņiem.
- ambrazūra Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņu mašīnās). Šaujamlūka.
- šaujamlūka Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņumašīnās). Ambrazūra.
- kramenīca Šautene ar krama aizslēgu.
- Kaujas zobs Šautenes aizslēga elements.
- Kaujas zobs Šautenes aizslēga elements.
- raķete Šāviņš - ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizācijai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai.
- Sēra korķis Šī sekrēta sastrēgums, kas aizsprosto ārējo auss eju.
- uzgriežams Šķēlēs, gabalos u. tml. sagriezts produkts (parasti desa, siers, auglis), ko liek uz sviestmaizes vai pasniedz galdā, ievietotu traukā.
- aizdambējums Šķērslis, aizsprostojums straumes tecējumam.
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
- nozust Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem).
- norietēt Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- ieslēpties Šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem).
- pazust Šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), nonākot (kur), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem).
- ieslīdēt Šķietamā kustībā ievirzīties (kā aizsegā) un nebūt vairs redzamam (par debess spīdekļiem).
- nogrimt Šķietamā kustībā lejup aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
- rietēt Šķietamā kustībā virzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- iebrist Šķietami ievirzīties (daļējā miglas, mākoņu aizsegā) - par debess spīdekļiem.
- aizšķiest Šķiežot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizšķiest Šķiežot, sviežot (pašķidru masu), aiztriept, aizziest (ko).
- aizšķirt Šķirot aizvērt.
- vērt Šķirot padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu). Šķirot aizdarīt (piemēram, grāmatu).
- aizšķūrēt Šķūrējot aizvākt. Aizstumt.
- aizšļākt Šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt. _imperf._ Šļākt prom. Šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizšļākt Šļācoties aizplūst. Šļācoties aizplūst (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizšļakstīt Šļakstot (ko) virsū, piešķiest, aiztriept.
- aizšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā attālināties. Šļakstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizšļakstīt Šļakstot, šļakstinot novadīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizšļukt Šļūkot, slīdot aizkļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- uzbrucējs Šos (piemēram, cilvēks, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- aizšūt Šujot savienot (kā malas). _imperf._ Šūt ciet. Šujot aizdarīt (caurumu).
- midzināt Šūpojot, dziedot u. tml. censties panākt, lai (kāds) aizmieg.
- pakaļ Tā (pārvietoties), ka atrodas aizmugurē tam, kas pārvietojas tai pašā virzienā.
- nopakaļ Tā (piemēram, palikt, iet), ka atrodas aiz kāda, kā, seko kādam, kam.
- iepakaļ Tā (piemēram, palikt, iet), ka atrodas samērā nelielā attālumā aiz kāda, kā.
- čokurs Tā, it kā kāda ķermeņa daļa būtu savilkta (aiz asām sāpēm vai bada).
- vieta Tā, ka aizstāj (kādu, ko).
- Līdz pēdējam (arī beidzamam) tūkstotim, arī uz pēdējo (arī beidzamo) tūkstoti, arī pēdējā (arī beidzamā) tūkstotī Tā, ka ir atstāts novārtā, sabojāts, aizlaists bojā.
- čokurs Tā, ka ir saliecies, savilcies (parasti aiz aukstuma, sāpēm).
- tālu Tā, ka kas (piemēram, izplatoties, veidojoties) aizņem samērā lielu vietu, telpu u. tml.
- Bez pēdām Tā, ka nav atrodams (pazust, aizbēgt u. tml.).
- aizsegs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā).
- procentīgs Tāds (aizdevums, aizņēmums), par ko ir jāmaksā procenti (2).
- bezprocentīgs Tāds (aizdevums, aizņēmums), par ko nav jāmaksā procenti.
- dedzīgs Tāds (cilvēks), kam ir spēcīga tieksme (uz ko), aizraušanās (ar ko).
- dzēlīgs Tāds (cilvēks), kas (ar vārdiem, izturēšanos) aizvaino.
- dedzīgs Tāds (cilvēks), kas nododas (kam) ar sajūsmu, aizrautību, sparu, enerģiju.
- aizdomīgs Tāds (cilvēks), kas rada aizdomas.
- daudzvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kas spēj savienoties ar vairākiem (cita elementa) atomiem vai aizstāt vairākus atomus, vairākas atomu grupas ķīmiskos savienojumos.
- caurlaidīgs Tāds (materiāli viela), kas laiž sev cauri, neaiztur (piemēram šķidrumu, gāzi).
- bruņas Tāds (metāla izstrādājums), kurā ietērpj ķermeni vai tā daļas, lai tās aizsargātu.
- aizdomīgs Tāds (priekšmets, parādība), kas rada aizdomas.
- aizmotora Tāds (sporta veids), kurā (ar velosipēdu, slēpēm) brauc aiz motorizēta transportlīdzekļa.
- bezrūpīgs Tāds (stāvoklis, laiks), kas nav saistīts ar rūpēm, raizēm.
- saulains Tāds, kad spīd saule un tās starojumu neaiztur vai samērā maz aiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. (par laikposmu, laikapstākļiem).
- vaļīgs Tāds, kam ir brīvs, neaizņemts laiks.
- bruņas Tāds, kam ir metāla (parasti tērauda) plākšņu aizsargsegums.
- sekls Tāds, kam ir neliels dziļums (par ūdenstilpēm, bedrēm, aizām u. tml.). Pretstats: dziļš.
- pārliecināts Tāds, kam ir noteikti uzskati, uzskatu sistēma, par kuru pareizību tas nešaubās, aizstāv tos, rīkojas saskaņā ar tiem.
- trauksmains Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība (par psihi, raksturu, personību). Aktīvs, aizrautīgs, arī nemierīgs, satraukts (par psihisku stāvokli).
- trauksmains Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, arī straujums, kustīgums (par cilvēkiem).
- netaktisks Tāds, kam ir raksturīgs takta, pieklājīgas uzvedības trūkums. Tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka cieņu, goda jūtas.
- dziļš Tāds, kam ir samērā liels ievirzījums kur iekšā (par upēm, bedrēm, aizām u. tml.). Pretstats: sekls.
- uzņēmīgs Tāds, kam ir vājas organisma aizsardzības spējas (par cilvēku, dzīvnieku, to organismu).
- pagaidu Tāds, kam ir vara, likuma spēks līdz tā aizstāšanai ar pastāvīgām, politiskām, juridiskām u. tml. stabilām normām, ar ko tām atbilstošu.
- kails Tāds, kam nav apvalka, pārklāja, aizsega.
- pliks Tāds, kam nav apvalka, pārklāja, aizsega.
- bezkaislīgs Tāds, kam nav kaislību. Tāds, kas neaizraujas, neļaujas spēcīgam jūtu saviļņojumam. Mierīgs, nosvērts, auksts.
- neizbēgams Tāds, kam noteikti jābūt, tāds, kura iestāšanos, norisi, īstenošanos nav iespējams aizkavēt, novērst.
- defensīvs Tāds, kam pamatā aizsargāšanās, aizstāvēšanās.
- piedzīvojums Tāds, kam raksturīgs aizraujošs sižeta risinājums, reālu vai izdomātu notikumu, piedzīvojumu, dēku atveidojums (parasti par literāru darbu, kinofilmu).
- aizmirsīgs Tāds, kas (ātri) aizmirst.
- šaubīgs Tāds, kas (kādā) izraisa šaubas, arī neuzticību, aizdomas.
- nevīžīgs Tāds, kas aiz slinkuma, nolaidības izturas pavirši (pret sevi, savu ārieni, apkārtni). Nolaidīgs, nekārtīgs.
- lipotrops Tāds, kas aizkavē tauku nogulsnēšanas aknās.
- plašs Tāds, kas aizņem lielu platību (par telpu, celtni).
- liels Tāds, kas aizrautīgi kam nododas, nodarbojas ar ko.
- mazaizsalstošs Tāds, kas aizsalst nelielā platībā, arī uz neilgu laiku (par ūdenstilpi).
- pretsalnas Tāds, kas aizsargā no salnas iedarbības.
- sprādziendrošs Tāds, kas aizsargā no sprādziena. Tāds, kas nav sprādzienbīstams.
- necienīgs Tāds, kas aizskar (kāda) cieņu.
- piedauzīgs Tāds, kas aizskar pieklājības jūtas, tāds, kas izraisa pretīgumu (piemēram, par izturēšanos, rīcību, runu).
- miermīlīgs Tāds, kas aizstāv mieru, cīnās par miera saglabāšanu.
- piedauzīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu aizskar pieklājības jūtas, izraisa pretīgumu.
- oficiozs Tāds, kas ar valdību formāli nav saistīts, bet faktiski aizstāv tās viedokli.
- patiess Tāds, kas atbilst būtībai, bet parasti ir slēpts aiz ārējām, šķietamām pazīmēm.
- īsts Tāds, kas atbilst būtībai, bet tiek slēpts aiz ārējām, šķietamām pazīmēm. Patiesais.
- iecirtīgs Tāds, kas ātri kļūst stūrgalvīgs, nepiekāpīgs, nelaipns (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma). Spītīgs, ietiepīgs.
- pārrobeža Tāds, kas atrodas aiz (parasti valsts, apgabala) robežām.
- aizauss Tāds, kas atrodas aiz auss.
- aizkrūts Tāds, kas atrodas aiz krūšu kaula.
- aizkuņģa Tāds, kas atrodas aiz kuņģa.
- aizmēles Tāds, kas atrodas aiz mēles.
- aizokeāna Tāds, kas atrodas aiz okeāna, - tāds, kas ieradies vai ir atsūtīts no turienes.
- aizrīkles Tāds, kas atrodas aiz rīkles.
- pakaļējs Tāds, kas atrodas aizmugurē (citiem, līdzīgiem). Arī pēdējais.
- kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).
- labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).
- dibenējs Tāds, kas atrodas tālāk (no ieejas ēkā, dzīvoklī), tāds, kas atrodas aiz kā cita (parasti par telpu).
- piefrontes Tāds, kas atrodas, noris netālu no frontes (tās aizmugurē).
- augstsirdīgs Tāds, kas atsakās no sava labuma, upurē savas intereses citu labā. Pašaizliedzīgs, nesavtīgs.
- aizbildniecisks Tāds, kas attiecas uz aizbildniecību, tāds, kas saistīts ar to.
- aizmūžīgs Tāds, kas attiecas uz aizmūžu (2).
- aizvakarējs Tāds, kas attiecas uz aizvakardienu, kas ir no aizvakardienas.
- aizvēsturisks Tāds, kas attiecas uz aizvēsturi. Raksturīgs aizvēsturei. Arī ļoti sens.
- ugunsdrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties (piemēram, par materiālu, vielu, priekšmetu).
- ugunsizturīgs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties (piemēram, par materiālu, vielu, priekšmetu). Ugunsdrošs.
- ugunsnedrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos viegli vai samērā viegli aizdegas, uzliesmo (par materiālu, vielu, priekšmetu).
- aizmāršīgs Tāds, kas bieži aizmirst. Tāds, kas ātri ko aizmirst.
- aizpērnais Tāds, kas bijis, noticis vai radies aizpērn.
- aizdomīgs Tāds, kas citiem neuzticas, kam ir aizdomas pret citiem. Tāds, kurā izpaužas neuzticība, aizdomas.
- profašistisks Tāds, kas darbojas fašistu interesēs, tāds, kas aizstāv fašismu.
- proimperiālistisks Tāds, kas darbojas imperiālistu interesēs, tāds, kas aizstāv imperiālismu.
- krājīgs Tāds, kas daudz, ar aizrautību krāj (2).
- transcendentāls Tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās, empīriskās pasaules robežām.
- ultraviolets Tāds, kas gaismas spektrā atrodas aiz violetās gaismas joslas.
- pusmiris Tāds, kas gandrīz ir aizgājis bojā (par augiem, augu kopumu).
- senaizmirsts Tāds, kas ilgu laiku, kopš samērā ilga laika ir aizmirsts.
- biblisks Tāds, kas ir aizgūts no bībeles.
- mitoloģisks Tāds, kas ir aizgūts no mitoloģijas, tāds, kurā ir izmantota mitoloģija (piemēram, par mākslas darbu).
- neatļauts Tāds, kas ir aizliegts (piemēram, ar likumu, pavēli).
- pilns Tāds, kas ir aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) - par priekšmetu, telpu, platību.
- neaizskarams Tāds, kas ir aizsargāts, nodrošināts pret nevēlamu, kaitīgu iedarbību.
- aizkūpis Tāds, kas ir aizsegts, pārklāts, piepildīts (parasti ar dūmiem). Aizkvēpis.
- nelegāls Tāds, kas ir ar likumu, oficiālu rīkojumu aizliegts. Tāds, kas pastāv, notiek konspiratīvi, slepus no varas iestādēm.
- vaļējs Tāds, kas ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
- slēgts Tāds, kas ir cieši aizdarīts, parasti ar vāku, aizbāžņi (par trauku).
- pusaizmirsts Tāds, kas ir daļēji aizmirsts. Tāds, ko reti atceras.
- puskails Tāds, kas ir daļēji, nepilnīgi pārklāts, aizsegts.
- piebāzt Tāds, kas ir ļoti piepildīts, aizņemts (parasti ar cilvēkiem) - piemēram, par telpu, transportlīdzekli.
- opozicionārs Tāds, kas ir opozīcijā (1) pret ko, pret kādu. Tāds, kas aizstāv pretēju uzskatu. Arī pretdarbīgs.
- pretzagļu Tāds, kas ir paredzēts (kā) zādzību novēršanai, aizsardzībai pret (kā) zādzībām.
- pretķīmisks Tāds, kas ir paredzēts aizsardzībai pret ķīmiskajiem uzbrukumiem, ķīmisko ieroču iedarbības novēršanai.
- priekštilta Tāds, kas ir paredzēts tilta aizsardzībai (parasti pretiniekam atņemtajā ūdenstilpes krasta daļā)-par nocietinājumu, pozīciju u.tml.
- priekštilta Tāds, kas ir paredzēts tilta aizsardzībai, nodrošināšanai pret ko nevēlamu.
- raižpilns Tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu (par laikposmu). Tāds, kas izraisa raizes.
- smeldzošs Tāds, kas ir saistīts, piemēram, ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu un ir samērā vājš (par psihisku stāvokli). Arī smeldzīgs (2).
- smeldzīgs Tāds, kas ir saistīts, piemēram, ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu un ir samērā vājš (par psihisku stāvokli). Arī smeldzošs (3).
- patukšs Tāds, kas ir samērā maz aizņemts (piemēram, ar kādu darbību) - par laiku, laikposmu.
- legāls Tāds, kas ir saskaņā ar likumu un atļauts ar oficiālu rīkojumu. Tāds, kas nav oficiāli aizliegts.
- sanitārs Tāds, kas ir specializējies sanitārijā, veselības aizsardzībā.
- neieņemams Tāds, kas ir tik labi, droši aizsargāts, nostiprināts, ka to grūti vai neiespējami ieņemt.
- neaizmirstams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, arī tik neparasts, ka to grūti vai neiespējami aizmirst. Tāds, kas atstāj dziļu, paliekošu iespaidu.
- neatsverams Tāds, kas ir tik vērtīgs, noderīgs, ka to grūti vai neiespējami ar ko aizstāt.
- raizīgs Tāds, kas izjūt raizes. Tāds, kas raizējas (par kādu, ko).
- pretkožu Tāds, kas iznīcina kodes, aizsargā pret kodēm.
- antiseptisks Tāds, kas iznīcina mikroorganismus vai aizkavē to attīstīšanos.
- griezīgs Tāds, kas izpaužas ļoti spilgti (piemēram, par attiecībām). Ļoti skarbs, aizskarošs, arī naidīgs.
- sāpīgs Tāds, kas izraisa, piemēram, ar nelaimi, vilšanos, aizvainojumu saistītu dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli. Tāds, kas ir saistīts, piemēram, ar nelaimes, vilšanās, aizvainojuma izjūtu (par psihisku stāvokli).
- karsts Tāds, kas ko dara ļoti dedzīgi, kvēli, aizrautīgi.
- silts Tāds, kas labi aizsargā pret aukstumu, tāds, kas palīdz saglabāt esošo siltumu (piemēram, par apģērbu, arī par ģērbšanos).
- atcerīgs Tāds, kas labi atceras. Tāds, kas iegaumē un neaizmirst.
- gaišs Tāds, kas laiž cauri, neaiztur gaismu.
- mitrumcaurlaidīgs Tāds, kas laiž sev cauri, neaiztur mitrumu (par materiālu, vielu).
- siltumcaurlaidīgs Tāds, kas laiž sev cauri, neaiztur siltumu.
- tvaikcaurlaidīgs Tāds, kas laiž sev cauri, neaiztur tvaiku (par materiālu, vielu).
- ūdenscaurlaidīgs Tāds, kas laiž sev cauri, neaiztur ūdeni (parasti par materiālu, vielu).
- kaislīgs Tāds, kas ļoti aizraujas (ar ko), nododas (kam). Tāds, kam piemīt spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
- tukšs Tāds, kas nav aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) - parasti par telpu, platību, virsmu.
- vakants Tāds, kas nav aizņemts (par amatu), brīvs (par darbavietu).
- svabads Tāds, kas nav aizņemts. Tāds, ko pašlaik neizmanto. Brīvs (7).
- drošs Tāds, kas nav apdraudēts, pakļauts briesmām. Tāds, kas aizsargā (no kā).
- brīvs Tāds, kas nav ierobežots vai aizliegti tāds, kas noris bez kavēkļiem.
- svabads Tāds, kas nav ierobežots vai aizliegts. Tāds, kas noris bez kavēkļiem. Brīvs (4).
- lieks Tāds, kas nav izmantots, aizņemts.
- bezrūpju Tāds, kas nav saistīts ar rūpēm, raizēm.
- vaļējs Tāds, kas nav sastiprināts ar aizdari (piemēram, pogām) - par apģērbu, tā daļu. Tāds, ko apģērbs neaizsedz (par ķermeņa daļu).
- neaizsalstošs Tāds, kas neaizsalst (par ūdenstilpi).
- nevainīgs Tāds, kas neaizskar, neaizvaino (kādu). Tāds, kam nav ļauna nolūka.
- bezkaunīgs Tāds, kas neizjūt kaunu, tāds, kas izturas ļoti nesmalkjūtīgi, netaktiski. Tāds, kas aizskar un apvaino.
- nekaunīgs Tāds, kas neizjūt kaunu. Tāds, kas izturas, rīkojas, runā bez smalkjūtības, izaicinoši, aizvainojoši.
- tumšs Tāds, kas nelaiž cauri, aiztur gaismu.
- necaurlaidīgs Tāds, kas nelaiž sev cauri, aiztur (piemēram, šķidrumu, gāzi) - par materiālu, vielu.
- mitrumnecaurlaidīgs Tāds, kas nelaiž sev cauri, aiztur mitrumu (par materiālu, vielu).
- siltumnecaurlaidīgs Tāds, kas nelaiž sev cauri, aiztur siltumu.
- tauknecaurlaidīgs Tāds, kas nelaiž sev cauri, aiztur taukus, taukvielas (par materiālu, vielu).
- tvaiknecaurlaidīgs Tāds, kas nelaiž sev cauri, aiztur tvaiku (par materiālu, vielu).
- ūdensnecaurlaidīgs Tāds, kas nelaiž sev cauri, aiztur ūdeni (parasti par materiālu, vielu).
- indiskrēts Tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka jūtas (par rīcību, attieksmi). Netaktisks.
- atmugurisks Tāds, kas notiek virzienā uz aizmuguri vai ar mugurpusi pa priekšu.
- pretuguns Tāds, kas novērš (kā) aizdegšanas.
- aizbilst Tāds, kas pakļauts aizbildnībai (1).
- domīgs Tāds, kas pārdomā. Tāds, kas ir aizņemts ar domām.
- preventīvs Tāds, kas pasargā, aizsargā. Tāds, kas novērš.
- nesavtīgs Tāds, kas pašaizliedzīgi gādā par citiem, tāds, kas ir gatavs pašaizliedzīgi uzupurēties citu labā.
- laizītājsūcējtipa Tāds, kas pielāgots barības laizīšanai un sūkšanai (par kukaiņu mutes orgāniem).
- apšaubāms Tāds, kas rada neuzticību, aizdomas. Šaubīgs.
- neizdzēšams Tāds, kas rada tik dziļu, spēcīgu iespaidu, ka to grūti vai neiespējami aizmirst.
- vilinošs Tāds, kas saista, aizrauj (piemēram, par nodarbošanos). Tāds, kas izraisa interesi, ziņkāri (piemēram, par grāmatu, tās nosaukumu).
- aiznākamais Tāds, kas seko aiz nākamā. Trešais pēc kārtas.
- antibiotisks Tāds, kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai aizkavēt to vairošanos.
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, tāds, kas spēj aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
- zvērināts Tāds, kas stingri turas pie noteiktiem uzskatiem, arī tāds, kas neatlaidīgi, aizrautīgi nodarbojas ar ko u. tml. Arī pārliecināts (2).
- karstgalvīgs Tāds, kas strauji, nepārdomāti rīkojas. Tāds, kas ātri aizraujas.
- neatvairāms Tāds, kas tā aizrauj, sajūsmina, ka pilnīgi pārņem savā varā.
- mēms Tāds, kas uz brīdi nespēj runāt (aiz pārsteiguma, satraukuma u. tml.).
- kredītspējīgs Tāds, kas var saņemt kredītu (piemēram, aizņēmuma nomaksas garantijas dēļ).
- ugunsbīstams Tāds, kas viegli aizdegas un var izraisīt negadījumus, ugunsgrēkus (par materiālu, vielu, priekšmetu).
- aizņemt Tāds, ko (lietotājs) ir aizņēmies.
- sanitārs Tāds, ko (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) izmanto ievainoto, slimnieku transportēšanai (par transportlīdzekļiem).
- tauta Tāds, ko (piemēram, vēlēšanās) ir izveidojuši daudzi vai visi (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji. Tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
- ilegāls Tāds, ko aizliedz likums. Nelegāls. Slepens.
- dūmakains Tāds, ko aizsedz dūmaka (1).
- miglains Tāds, ko aizsedz migla (1).
- neapturams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizkavēt, pārtraukt, izbeigt (par norisi, procesu).
- neaizstājams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizstāt ar ko citu.
- pagaidu Tāds, ko ir paredzēts izmantot līdz tā aizstāšanai ar ko citu (parasti ar ko labāku, ilgākam laikam paredzētu).
- subsidiārs Tāds, ko izmanto par palīglīdzekli, (kā) aizstājēju.
- postpozitīvs Tāds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu (par vārdu).
- atklāts Tāds, ko nekas neierobežo, neaizsedz, arī neaizsargā (par vietu, apvidu). Klajš, brīvs.
- vaļējs Tāds, ko nesedz ledus vai cita veida kārta, tāds, kas nav aizsalis (parasti par ūdenstilpes ūdeni, ūdenstilpi).
- pilns Tāds, kur atrodas (parasti uz noteiktu laiku) daudzi cilvēki (par telpu, platību). Tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
- pārpilns Tāds, kur atrodas, parasti uz neilgu laiku, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu. Tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
- meldrains Tāds, kur aug daudz meldru. Meldriem aizaudzis.
- niedrains Tāds, kur aug daudz niedru. Niedrām aizaudzis.
- aizains Tāds, kur ir daudz aizu. Aizām bagāts.
- dūmakains Tāds, kur ir dūmaka (2) - par gaisu, debesīm u. tml. Tāds, ko aizsedz dūmaka (2).
- antīks Tāds, kurā aizgūti seno grieķu vai romiešu mākslas elementi.
- kokaļains Tāds, kurā ir kokaļu sēklas (parasti par miltiem, maizi).
- pustukšs Tāds, kurā ir maz cilvēku, tāds, kas ir daļēji, nepilnīgi aizņemts, apdzīvots (piemēram, par telpu).
- aizvainot Tāds, kurā izpaužas aizvainojums.
- nekaunīgs Tāds, kurā izpaužas kas netaktisks, aizskarošs.
- bezkaunīgs Tāds, kurā izpaužas nesmalkjūtīgums, netaktiskums, aizskārums.
- noraizēties Tāds, kurā izpaužas raizes.
- raizīgs Tāds, kurā izpaužas raizes.
- raižpilns Tāds, kurā izpaužas raizes.
- kvēls Tāds, kurā izpaužas sajūsma, aizrautība, enerģija.
- dedzīgs Tāds, kurā izpaužas sajūsma, aizrautība, spars, enerģija.
- smeldzīgs Tāds, kurā izpaužas samērā vājš, piemēram, ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu saistīts psihisks stāvoklis.
- smeldzošs Tāds, kurā izpaužas samērā vājš, piemēram, ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu saistīts psihisks stāvoklis.
- durstīgs Tāds, kurā izpaužas sarūgtinājums, aizvainojums, nicinājums (par skatienu, acīm). Arī dzeļošs (3).
- nemierpilns Tāds, kurā izpaužas satraukums, rūpes, raizes.
- šaubīgs Tāds, kurā izpaužas šaubas, arī neuzticība, aizdomas.
- nepieklājīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pretrunā ar pieklājības normām. Tāds, kas aizskar, apvaino kādu.
- neķītrs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu. Arī ļoti netikumisks, amorāls.
- tukšs Tāds, kurā nav cilvēku (piemēram, par celtni, telpu, platību). Neaizņemts. Neapdzīvots.
- iepelēt Tāds, kurā nav spraiguma, rosmes (parasti par parādībām sabiedrībā). Tāds, kurā izpaužas aizspriedumi, nevēlamas tradīcijas (parasti par uzskatiem).
- plašs Tāds, kura robežas atrodas tālu uz visām pusēm no tā vidus, centra (par platību). Tāds, kas aptver lielu teritoriju, aizņem lielu vietu.
- ugunīgs Tāds, kura saturā izpaužas liela aizrautība, dedzība.
- neģēlīgs Tāds, kura saturs aizskar un pazemo cilvēka cieņu (par vārdiem, izteikumiem).
- nekaunīgs Tāds, kura saturs aizskar, aizvaino. Nepieklājīgs, rupjš.
- nekautrīgs Tāds, kura saturs aizskar, aizvaino. Nepieklājīgs.
- nepieklājīgs Tāds, kura saturs aizskar, apvaino. Bezkaunīgs, rupjš.
- bezkaunīgs Tāds, kura saturs aizskar, apvaino. Nepieklājīgs, rupjš.
- neķītrs Tāds, kura saturs ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu. Ļoti rupjš, piedauzīgs.
- saulains Tāds, kurā saules starojumu ilgu laikposmu neaiztur mākoņi, migla u. tml. un kuram (parasti) ir raksturīga augsta temperatūra (par teritoriju, zemi u. tml.).
- sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem (par cilvēkiem, to grupām, karaspēka apakšvienībām u. tml.).
- objektīvs Tāds, kura uzskati, rīcība, runa atbilst īstenībai, tāds, kura uzskatos nav subjektīvas attieksmes, aizspriedumu.
- aizspriedumains Tāds, kura uzskatus un rīcību ietekmē aizspriedumi.
- pilns Tāds, kura virsma ir aizņemta (ar ko); tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas lielā daudzumā.
- augstsirdīgs Tāds, kurš nereaģē uz sīkiem aizvainojumiem. Cēlsirdīgs.
- pamests Tāds, no kura cilvēki ir aizgājuši, kuru cilvēki ir atstājuši. Tāds, kur vai kura tuvumā reti uzturas cilvēki, nav dzīvības, rosmes.
- nenovēršams Tāds, no kura nevar izvairīties, tāds, kura norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt.
- tīrs Tāds, uz kura vai kurā (kas) neatrodas, nepastāv. Tāds, kurš ir tukšs, neaizņemts, no kura (kas) ir novākts, aizvākts.
- pusstabiņš Tamborēšanas paņēmiens, kad tamboradatu bez pavediena iedur pīnītes cilpiņā, aizķer pavedienu un izvelk cilpiņu.
- sviķis Tapa mucas gaisa cauruma aizdarīšanai.
- aizkari Tas (parasti lietus, mākoņi), kas ko aizsedz, padara nesaskatāmu.
- aizstājējs Tas (priekšmets, viela), ar ko aizstāj.
- aizmiģelis Tas (tāds), kas darbā aizmieg. Gauss, neizdarīgs, tūļīgs cilvēks.
- aizklājs Tas, ar ko aizklāj, aizsedz.
- aizlakojums Tas, ar ko aizlako.
- aizpildījums Tas, ar ko aizpilda.
- aizraušanās Tas, ar ko aizraujas.
- vaļasprieks Tas, ar ko nodarbojas, aizraujas (brīvajā laikā).
- hobijs Tas, ar ko nodarbojas, aizraujas (brīvajā laikā). Vaļasprieks.
- substitūts Tas, ar kuru aizstāj (ko) substitūcijā.
- kaislība Tas, kam aizrautīgi nododas.
- radikālists Tas, kam raksturīga radikālu metožu aizstāvēšana un lietošana, izšķirot teorētiskus un praktiskus jautājumus.
- priekškars Tas, kas aizsedz, padara nesaskatāmu (ko).
- aiztaupījums Tas, kas aiztaupīts. Ietaupījums.
- nozarojums Tas, kas atzarojas, aizstiepjas uz sāniem, malām (no kā galvenā).
- zars Tas, kas ir garenvirzienā atdalījies (no kā) un aizstiepjas, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļu, upi, dzelzceļa līniju, kalnu).
- sirdslieta Tas, kas ir ļoti tuvs, nepieciešams, kam nododas dedzīgi, aizrautīgi.
- pārsegs Tas, kas ir pārsegts, novietots kam pāri (parasti, lai aizsargātu pret ko). Tas, kas ir paredzēts šādai pārsegšanai, novietošanai.
- beidzamais Tas, kas ir visvairāk aizkavējies, atpalicis.
- patoss Tas, kas izraisa aizrautību, entuziasmu.
- atzarojums Tas, kas izvirzās, izveidojas, aizstiepjas uz sāniem, malām (no kā galvenā).
- cepiens Tas, kas vienā reizē izcepts vai cepams (parasti maize).
- patvērums Tas, kas, aizsedzot (ko), atrodoties (kam) priekšā, pasargā (to no kā).
- aizsegs Tas, kas, atrodoties kam priekšā, aizklāj, aizsedz, paslēpj.
- dāvana Tas, ko dod, tas, kas ir iedots (piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
- aizsegs Tas, tos, aizsedzot (ko), pasargā (no kā).
- aiztaustīties Taustoties aizvirzīties. _imperf._ Taustīties prom. Taustoties nokļūt (kur, līdz kādai vielai, aiz kā, pie kā u. tml.).
- malajieši Tauta, Malaizijas, Singapūras un Taizemes dienviddaļas pamatiedzīvotāji. Īstie malajieši.
- ūdenssaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas nodarbojas ar virszemes un pazemes ūdens resursu izpēti, uzskaiti, regulēšanu, kompleksu izmantošanu un aizsardzību. Pasākumu kopums ūdens resursu racionālai izmantošanai tautas saimniecībā un ūdens kaitīgās iedarbības novēršanai.
- intendants Teātra atbildīgais vadītājs (dažās aizrobežu zemēs).
- aiztecēt Teciņus attālināties. _imperf._ Tecēt prom. Teciņus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- traucējumaizsardzība Tehniska un organizatoriska (radioelektronisko ierīču) aizsardzība pret radiotraucējumiem.
- ķengāties Teikt ļoti rupjus, apvainojošus, aizskarošus vārdus, izteicienus. Saukt kādu šādos vārdos.
- lamāties Teikt rupjus, apvainojošus, aizskarošus vārdus, izteicienus. Saukt kādu šādos vārdos, izteicienos.
- pielikums Teikuma palīgloceklis, kas raksturo lietvārdu vai lietvārda nozīmē lietotu vārdu, atrodas aiz tā un saskan ar to locījumā, arī dzimtē un skaitlī.
- mīcītava Telpa, arī cehs, kur gatavo mīklu maizes cepšanai.
- anfilāde Telpu rinda, kuras savā starpā savienotas ar durvīm, kas atrodas taisnā līnijā citas aiz citām.
- Baku detrīts Tēļa vai govs baku izsitumu viela (izmantojama aizsargpotēs pret saslimšanu ar bakām).
- Melanholisks temperaments Temperaments, kam raksturīga spēcīga aizture, lēna psihisko procesu norise.
- Melanholisks temperaments Temperaments, kam raksturīga spēcīga aizture, lēna psihisko procesu norise.
- pārrobeža Teritorija aiz (parasti valsts, apgabala) robežas.
- būvlaukums Teritorija, kas aizņemta sabiedriskas dzīvojamās būves vai inženierbūves celšanas laikā.
- aizmugure Teritorija, kas atrodas aiz frontes līnijas.
- rezervāts Teritorija, kurā ir pilnīgi saglabājama dabiskā augu un dzīvnieku valsts un kurā ir ar likumu noteikts stingrs dabas aizsardzības režīms.
- apbūve Teritorijas aizņemšana ar celtni vai celtnēm. Celtņu sistēma kādā teritorijā.
- zust Tiekot aizsegtam, piemēram, miglā, tumsā, arī šķietami virzoties, attālinoties, kļūt nesaskatāmam.
- noziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, arī gaišākam (parasti par rudzu maizi).
- saziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, mainīt krāsu (par pārtikas produktiem, parasti par rudzu maizi).
- koroners Tiesas izmeklētājs (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus, ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi.
- arests Tiesas orgānu aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu.
- Pretējās puses Tiesas procesa dalībnieki, kas aizstāv katrs savas intereses.
- veto Tiesības aizliegt vai apturēt likumdošanas iestādes pieņemta likuma stāšanos spēkā.
- Silta maize Tikko cepta maize.
- siets Tīklveida pinums, ko izmanto, piemēram, (kā) iežogošanai, norobežošanai, arī aizsargāšanai.
- aizvilkties Tikt aizklājam, aizsegtam, pārklātam (ar ko). Pārklāties.
- aizmiglot Tikt aizklātam ar miglu, rasu. Aizmigloties (1).
- mirt Tikt aizmirstam, kļūt nenozīmīgam, mazvērtīgam, nevajadzīgam.
- pazust Tikt aizmirstam; pārstāt ietekmēt, tiekot pārvarētam (piemēram, par atmiņām).
- izgaist Tikt aizmirstam.
- Izzust no atmiņas Tikt aizmirstam.
- Krist ārā no atmiņas (arī no prāta, galvas) Tikt aizmirstam.
- Krist ārā no prāta (arī no atmiņas, galvas) pareti Tikt aizmirstam.
- pagaist Tikt aizmirstam.
- aizplīvuroties Tikt aizplīvurotam (3).
- aizsieties Tikt aizsietam, it kā bez darītāja gribas.
- aizkalst Tikt aizsprostotam (piemēram, sakalstot kādai vielai).
- aiziet Tikt aizsūtītam, aizgādātam (par pasta sūtījumiem).
- Dabūt vilka pasi Tikt atbrīvotam no darba, no kādiem pienākumiem. Tikt aizraidītam.
- Glabāties atmiņā Tikt iegaumētam, netikt aizmirstam.
- Uzglabāties atmiņā Tikt iegaumētam, netikt aizmirstam.
- noārdīties Tikt izšķīdinātam, aizskalotam u. tml. (piemēram, par iežiem).
- aizmesties Tikt neviļus aizmestam.
- aizsviesties Tikt neviļus, negribēti aizsviestam.
- ieaugt Tikt pārklātam, apņemtam, aizsegtam ar ko augošu (piemēram, ar zāli, krūmiem, kokiem).
- aizķerties Tikt pēkšņi traucētam kustībā. Aizmesties, arī aizkabināties.
- pienākt Tikt piepildītam, aizņemtam (ar ienācējiem, apmeklētājiem) - piemēram, par telpu.
- pieplūst Tikt piepildītam, aizņemtam (ar, parasti daudziem, cilvēkiem).
- palikt Tikt saglabātam, aiztaupītam (kādam nolūkam). Tikt piešķirtam, arī netikt atņemtam (kādam).
- piebirt Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) - par telpu, teritoriju.
- piebrukt Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) - par telpu, teritoriju.
- piegāzties Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) - par telpu, teritoriju.
- piegrūt Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) - par telpu, teritoriju.
- Īpatnējais tilpums Tilpums, kuru aizņem vielas viena masas vienība.
- Tilpuma mērvienības, īpatnējais tilpums Tilpums, kuru aizņem vielas viena masas vienība.
- viadukts Tilts pār dzelzceļa līniju, aizu, ceļu.
- akvedukts Tilts ūdensvada cauruļu, apūdeņošanas un hidroenerģētisko kanālu pārvadīšanai pāri aizām, upēm, ceļiem.
- aiztīt Tinot aizklāt, aizsegt (no visām pusēm). _imperf._ Tīt ciet.
- aiztipināt Tipinot attālināties. _imperf._ Tipināt prom. Tipinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- starpmateriāls Tipogrāfisks materiāls, ar ko salikumā aizpilda atstarpes starp burtiem, vārdiem, rindām, salikuma grupām.
- iztīrīt Tīrot atdalīt, aizvākt (netīrumus, arī ko nevajadzīgu, traucējošu).
- mazgāt Tīrot ko, atdalīt un aizskalot (netīrumus) no tā.
- satīrīt Tīrot savākt, aizvākt, parasti pilnīgi (piemēram, atkritumus, netīrumus).
- aiztīstīt Tīstot aizsegt, aizklāt (no visām pusēm). _imperf._ Tīstīt ciet.
- iekost Tīšām (ar savu izturēšanos, rīcību, runu) sāpināt, aizskart.
- aiztramdīt Tramdot panākt, ka attālinās, aizbēg. Aizbiedēt, aizbaidīt.
- aiztransportēt Transportējot aizgādāt. _imperf._ Transportēt prom. Transportējot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- karavāna Transportlīdzekļi, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita.
- aiztrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atstāj kādu vietu, attālinās. _imperf._ Trenkt prom. Trencot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aiztriekt.
- aiztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) atstāj kādu vietu, attālinās. _imperf._ Triekt prom. Triecot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizdzīt.
- aiztriept Triepjot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt, aiztaisīt (parasti spraugu, caurumu u. tml.). _imperf._ Triept ciet.
- baobabs Tropu koks ar ļoti resnu stumbru, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem. Pērtiķu maizes koks.
- saulesbrilles Tumša stikli vai plastmasas brilles acu aizsargāšanai pret spilgtu gaismu.
- vadāt Turot aiz saites, pavadas u. tml. (dzīvnieku), panākt, ka (tas) nāk līdzi (parasti dažādos virzienos).
- atturēt Turot ciet, neļaut, aizkavēt (veikt kādu kustību). Nelaist.
- rāpties Turoties ar rokām (kur, pie kā) un atbalstoties, aizķeroties ar kājām (kur, aiz kā), lēni, arī ar grūtībām virzīties, pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju).
- tiekties Tuvoties (kam), lai (to), piemēram, aizsniegtu, saņemtu. Arī sniegties (pēc kā).
- tenderlokomotīve Tvaika lokomotīve, kam tenderis ir novietots uz tās rāmja (aiz mašīnista vietas).
- tvaikdalis Tvaika mašīnas detaļa, kas cilindrā regulē tvaika pieplūdi un aizplūdi.
- Atkritumu konteiners Tvertne atkritumu savākšanai un aizvešanai.
- ūdensaizvade Ūdens aizvadīšana.
- Smagais ūdens Ūdens, kurā parastais ūdeņraža izotops ir aizstāts ar deiteriju.
- Smagais ūdens Ūdens, kurā parastais ūdeņraža izotops ir aizstāts ar deiteriju.
- ūdensšķērslis Ūdenstilpe, kas aizšķērso kam ceļu.
- starpteka Ūdenstilpes atzars, kurš atrodas aiz salas un kurā parasti ir mazāks ūdenīgums nekā galvenajā gultnē. Neliels divu ezeru savienojums. Atzars no upes uz ezeru.
- sprāgstgāze Ūdeņraža un skābekļa maisījums, kas aizdedzināts reaģē un sprāgst.
- sadegt Uguns, arī ļoti augstas temperatūras iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Olimpiskā uguns Uguns, ko aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un kas deg olimpisko spēļu vietā.
- Olimpiskā uguns Uguns, ko aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un kas deg olimpisko spēļu vietā.
- aizurgt Urdzot aiztecēt, aizplūst.
- mugursiena Uz (kā, piemēram, celtnes) aizmuguri vērsta siena.
- uzpirkstenis Uz (parasti rokas vidējā pirksta) pirkstgala uzmaucams (metāla, plastmasas u. tml.) veidojums pirksta aizsargāšanai, šujot ar šujamadatu.
- aizspriedumains Uz aizsprieduma (aizspriedumiem) dibināts. Tāds, kurā izpaužas aizspriedumi.
- pārvalks Uz apaviem uzvelkams, parasti auduma izstrādājums, kas aizsargā apavus no kā iedarbības vai kas novērš apavu saskari ar ko.
- transparents Uz caurspīdīga materiāla veidots, no aizmugures apgaismots attēls.
- parūka Uz galvas uzliekams mākslīgs matu veidojums (dabisko matu aizstāšanai, arī mākslinieciskiem, dekoratīviem mērķiem).
- Klona maize Uz krāsns pamatnes cepta maize.
- reminiscence Uz laiku aizmirstas informācijas reproducēšana, kas kādā veidā var rosināt cilvēka darbību, domāšanu tagadnē.
- iziet Uz neilgu laiku atstāt uzturēšanās vietu (piemēram, mājas, dzīvokli) un aiziet.
- vaigusargi Uz vaigiem liekams metāla aizsegs (piemēram, pret bultām).
- brustvērs Uzbērums ierakuma priekšā karavīru aizsargāšanai.
- pretuzbrukums Uzbrukums, ko sagatavo un izdara aizstāvēšanās operācijas laikā.
- aizsegties Uzklājot, pārklājot sev (ko) pāri, aizklājot (ko) priekšā, panākt, ka tiek aizsargāts, nav redzams vai ir grūtāk saskatāms. Aizklāties.
- knakstīties Uzmācīgi aizskart kādu ar rokām.
- Stāties (kāda, kā) vietā Uzņemties, sākt pildīt citu pienākumus, aizstāt (ko).
- ceptuve Uzņēmums, fabrika, arī cehs, kur cep maizi, maizes izstrādājumus.
- banka Uzņēmums, kas realizē starpniecību starp kreditoriem un aizņēmējiem, kā arī tirgojas ar naudas kapitālu.
- aprakstīt Uzrādīt, reģistrēt īpašā aktā (kādam piederošu mantu, aizliedzot rīkoties vai ierobežojot rīcību ar to).
- pierakstīt Uzrakstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu).
- Aizvērt iekavas Uzrakstīt šīs pieturzīmes otro daļu aiz norobežojamā teksta.
- Aizmigt kā nosistam Uzreiz aizmigt.
- iepīpēt Uzsmēķēt, arī aizsmēķēt (parasti pīpi).
- uzvāznis Uzvāžama, uzliekama vākveida detaļa kā nosegšanai, aizsargāšanai.
- atberas Uzvija, procenti par labības aizņēmumu.
- izliegties Vairākkārt aizliegt.
- aizkravāt Vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt. _imperf._ Kravāt prom. Vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- piemētāt Vairākkārt metot (parasti ko nederīgu), piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, grāvi).
- raustīt Vairākkārt raut (aiz kā).
- aizrīdināt Vairākkārt rīdot suni, aizdzīt (kādu).
- dauzīt Vairākkārt spēcīgi sist (ko pa ko, piemēram, aiz dusmām, sajūsmas).
- snaikstīt Vairākkārt stiept (piemēram, roku, kaklu), parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
- snaikstīties Vairākkārt stiepties, sniegties, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
- piesvaidīt Vairākkārt sviežot (parasti ko nederīgu), piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, grāvi). Piemētāt (2).
- snaikstīties Vairākkārt tikt stieptam, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu (piemēram, par roku, kaklu).
- aizspraudīt Vairākkārt vai vairākās vietās saspraužot, aizdarīt (parasti nevērīgi).
- aizspraudīt Vairākkārt vai vairākās vietās spraužot, aizbāzt, aizdabūt (aiz kā).
- aizvadāt Vairākos paņēmienos vedot, aizgādāt (kur, uz kurieni).
- dairīties Vairīties, bēgt (parasti aiz bailēm).
- aizbēgt Vairoties (no kā), censties nemanīti aiziet.
- patverties Vairoties, arī bēgot (no kā), nokļūt drošā, arī aizsargātā vietā. Arī noslēpties.
- mēzt Vākt ar dakšām, lāpstu (kūtī kūtsmēslus) un kraut aizvešanai.
- turēt Valdīt, aizturēt (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi).
- aizsargvalnis Valnis, kas veidots aizsardzībai (pret ko) vai pasargāšanai (no kā).
- Valsts valoda Valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un tiek izmantota likumdošanā, lietvedībā, tiesvedībā u. tml.
- Valsts valoda Valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un tiek izmantota likumdošanā, lietvedībā, tiesvedībā u. tml.
- starpniekvaloda Valoda, no kuras tiek pārņemti kādas trešās valodas teksti tulkošanai savā valodā vai kuru izmanto, lai veidotu aizguvumus no kādas trešās valodas.
- sertifikāts Valsts aizņēmuma obligācija.
- pašaizsardzība Valsts aizsardzības pasākumu sistēma.
- partikulārisms Valsts atsevišķu daļu, apgabalu tiekšanās pēc iespējami lielākas neatkarības, pēc savu vietējo tiesību neaizskaramības.
- konsuls Valsts dienestpersona, ko kāda valsts ieceļ kādā citas valsts pilsētā savas valsts un tās pilsoņu interešu aizstāvēšanai, attiecīgo konsulāro funkciju veikšanai pēc abu valstu noslēgtas konvencijas.
- Papīra nauda Valsts izdotas, no īpaša papīra izgatavotas vērtības zīmes, kas apgrozībā aizstāj pilnvērtīgu (zelta, sudraba) naudu.
- Bruņotie spēki Valsts orgāns aizsardzībai un kara darbībai.
- Bruņotie spēki Valsts orgāns aizsardzībai un kara darbībai.
- pārstāvniecība Valsts orgāns, kas rezidē citā valstī un īsteno starptautiski tiesiskās (diplomātiskās, konsulārās u. tml.) attiecības ar šo valsti. Valsts orgāns, kas pārstāv un aizstāv savas valsts un tas pilsoņu intereses cita valsti vai starptautiskā organizācijā, uztur savas valsts kontaktus ar tām.
- aizliegums Valsts vai administratīvas varas akts, ar kuru kas tiek aizliegts.
- pavaldonis Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs (monarhi jās), kas uz laiku aizstāj monarhu. Reģents.
- reģents Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs (monarhijās), kas uz laiku aizstāj monarhu. Pavaldonis.
- vaļums Vaļējs ūdens, neaizsalusi vieta ledussegā.
- galotne Vārda daļa, kas atrodas aiz celma un, vārdu lokot, mainās.
- postpozīcija Vārda novietojums aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu.
- pavadvārdi Vārdi, teksts (piemēram, novēlējums), ko saka, kādam aizejot, aizbraucot.
- biblisms Vārds vai vārdu savienojums, kas aizgūts no bībeles, arī no citiem kristietības rakstiem.
- svešvārds Vārds, kas ir aizgūts no citas valodas.
- postpozīcija Vārds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu.
- Lamu vārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
- Lamu vārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
- lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu. Lamu vārds.
- tabu Vārds, vārdu savienojums, kura lietojums ir ierobežots, piemēram, estētisku, ētisku apsvērumu, kādu aizspriedumu dēļ.
- aizguvums Vārds, vārdu savienojums, morfēma u. tml., kas aizgūts (no citas valodas).
- Ūdens kliņģeris Vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris.
- Ūdens kliņģeris Vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris.
- ūdenskliņģeris Vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris. Ūdens kliņģeris.
- varoņdarbs Varonīga rīcība ārkārtējos apstākļos, briesmās, riskējot ar dzīvību vai upurējot to. Ļoti nozīmīga, pašaizliedzīga darbība, darbs sevišķi grūtos apstākļos vai pārvarot kādas grūtības.
- kāre Vaska šūnu kopa, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
- kutikula Vaskveida plēve, kas pārklāj auga mizu, aizkavējot ūdens iztvaikošanu.
- ugunsrati Vecajā Derībā - ugunīgi rati ar ugunīgiem zirgiem, kuri aizveda pravieti Eliju debesīs.
- atvēcināties Vēcinoties aizdzīt, atgainīt.
- aizvēdināt Vēdinot aizdzīt.
- aizvedināt Vedinot panākt, ka attālinās. _imperf._ Vedināt prom. Vedinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizvizināt Vedot (ar transportlīdzekli), attālināt. Vedot (ar transportlīdzekli), aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizvest Vedot (liekot iet sev līdzi) aizgādāt prom. _imperf._ Vest prom. Vedot (liekot iet sev līdzi) aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.). Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam). Vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.). Vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- ievest Vedot (piemēram, aiz pavadas), novietot (kur iekšā dzīvnieku).
- pārvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur). Pārvietot (dzīvniekus uz citu mītni).
- pārvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pavest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Vest (dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
- pavest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pievest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- pievest Vedot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (telpu, platību).
- nodrošināt Veicot apsardzības un aizsardzības pasākumus, pasargāt (karaspēku, kādu objektu) no nejaušībām, zaudējumiem.
- nodrošināt Veicot attiecīgus pasākumus, aizsargāt (piemēram, pret nelaimes gadījumiem, materiāliem zaudējumiem).
- pudiņš Veidnē cepts, ar aizdaru bagāts ēdiens, kura sastāvā parasti ir saputotas olas un kuru parasti pārlej ar mērci.
- aizaust Veidojot tīklu, aizdarīt vai pārklāt (par zirnekli).
- pieaugt Veidojoties (kam), piepildīties, arī tikt aizklātam (ar to).
- siena Veidojums (apkārtnē, vidē), kas aizsedz, norobežo (ko).
- sildītājs Veidojums (parasti no tekstilmateriāla), ko uzliek, piemēram, traukam, ķermeņa daļai, lai aizkavētu siltuma aizplūšanu no tās.
- turpināt Veidot (aizsāktam tekstam, izteikumam, domai, attēlam u. tml.) nākamo posmu, daļu.
- improvizēt Veidot (ko), lai aizstātu, izlīdzētos.
- pasivēt Veidot aizsargkārtu (metāla priekšmetiem).
- oderēt Veidot īpašu aizsargslāni, arī apmetumu (kā) iekšpusē.
- turpināt Veikt joprojām, nepārtraukti (aizsāktu darbību). Veikt atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu darbību) kādā (tas) nākamajā posmā.
- uzbrukt Veikt kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- ievilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), iedabūt (kur iekšā dzīvnieku).
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- uzvilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- aizvilkt Velkot (aiz rokas), aizvest, aizvadīt.
- savilkt Velkot (ko), piemēram, aiz galiem, malām, izstiept, saspriegt (to), parasti pilnīgi, arī palielināt, parasti ievērojami (tā) sliepes spēku.
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas) lejup, panākt, ka (kāds) novietojas, piemēram, nosēžas, noguļas (parasti blakus kur, uz kā u. tml.).
- izvilkt Velkot (parasti aiz rokas), izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izvilkt Velkot (parasti aiz rokas), izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.). Velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (malās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur). Velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko). Velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pievilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- ievilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
- aizvilkt Velkot (piemēram, auklu), aizdarīt (ko).
- novilkt Velkot aiz gala, malas, atdalīt nost (mizu, plēvi u. tml.).
- aizvilkt Velkot aizsegt (ko). Aizklāt (ar ko).
- aizvilkt Velkot aizsegt, aizklāt (kam priekšā).
- aizvilkt Velkot aizvest (par transportlīdzekli).
- savilkt Velkot pavirzīt (ko, piemēram, apģērbu, segu, aizkaru) tā, ka (tas) atrodas vēlamā stāvoklī, iegūst vēlamo formu.
- pievilkt Velkot uz savu pusi, aizdarīt (piemēram, durvis, logu).
- pievilkt Velkot, vācot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- aizvelt Veļot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- Velkmes skapis Ventilācijas ierīce (parasti skapja formā) indīgu vielu saturoša gaisa aizvadīšanai (piemēram, ķīmijas laboratorijās).
- Velkmes skapis Ventilācijas ierīce (parasti skapja formā) indīgu vielu saturoša gaisa aizvadīšanai (piemēram, ķīmijas laboratorijās).
- kaltētājventilators Ventilators gaisa pievadīšanai vai aizvadīšanai kaltē.
- vārti Veramā, bīdāmā, paceļamā u. tml. daļa (piemēram, plāksnes veidā) šīs ailes, brīvās vietas aizdarīšanai.
- pievērt Verot aizdarīt, aiztaisīt, parasti daļēji, nepilnīgi.
- aiztaisīt Verot aizdarīt. _imperf._ Taisīt ciet. Aizvērt.
- aizvērt Verot aizdarīt. _imperf._ Vērt ciet. Aiztaisīt.
- pievērt Verot durvis, vārtus u. tml., aizdarīt, aiztaisīt (ko), parasti daļēji, nepilnīgi.
- raisīt Vērt vaļā (ko aizsietu, pārsietu, arī aizdarītu, iesaiņotu).
- novērtēt Vērtējot, analizējot no šāda viedokļa, pārdomāt (aizvadīto dzīvi, laikposmu).
- pārvērtēt Vērtēt vēlreiz, no jauna (aizvadīto dzīvi, laikposmu).
- Iet ciet Vērties ciet, arī būt aizveramam.
- šķirties Vērties uz abām pasēm (piemēram, par aizkaru).
- siena Vertikāla, samērā šaura aizsargbūve (piemēram, ap pilsētu, cietoksni); mūris.
- žogs Vertikāls veidojums (parasti no kokmateriāliem, mūra, metāla) teritorijas norobežošanai, arī aizsargāšanai.
- sēta Vertikāls veidojums, parasti no dēļiem, kārtīm, stieplēm (kā) norobežošanai, arī aizsargāšanai.
- aptieka Veselības aizsardzības iestāde, kurā gatavo un izsniedz medikamentus.
- aizvētīt Vētījot atdalīt, aizmest.
- Melnā vētra Vētra, kas aiznes no laukiem augsnes virsējās daļas.
- vibrotehnika Vibrāciju iegūšanas, izmantošanas, kontroles tehnika. Arī tehnikas nozare, kas pētī un izstrādā metodes un līdzekļus vibrāciju iegūšanai, izmantošanai, kontrolei, kā arī aizsardzībai pret vibrācijām.
- kārdinošs Vicinošs, aizraujošs. Valdzinošs, tāds, ko kāro iegūt.
- vizīrs Viduslaiku bruņu cepures nolaižamā un paceļamā daļa sejas aizsargāšanai.
- sauljums Viegla konstrukcija ar auduma pārsegumu, kas aizsargā no tieša saules starojuma.
- limuzīns Vieglais automobilis ar slēgtu virsbūvi un, parasti caurspīdīgu, šķērssienu aiz šofera sēdekļa.
- Ķert uguni (arī liesmas) Viegli aizdegties.
- Ķert liesmas (arī uguni) Viegli aizdegties.
- Ķert uguni (arī liesmas) Viegli aizdegties.
- aizlīgot Viegli aizskanēt. Aizplūst, aizviļņot (par skaņām).
- paraut Viegli raut (kādu aiz apģērba, ķermeņa daļas).
- napalms Viegli uzliesmojoša aizdedzinoša kaujas viela, kuras pamatā ir ar dažādām vielām sabiezināti naftas produkti.
- stabilizators Viela, kas aizkavē kādas reakcijas norisi.
- aizsargviela Viela, kas aizsargā (no kā kaitīga).
- diabēts Vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība. Cukurslimība.
- cukurslimība Vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība. Diabēts.
- ieraugs Vielu kopums, kas aizsāk, izraisa (kā) rūgšanu.
- substitūcija Viena (kādas sistēmas, kopuma u. tml.) elementa, sastāvdaļas aizstāšana ar citu, parasti, ievērojot attiecīgus nosacījumus, likumsakarības.
- krampis Vienā galā āķveidīgi izliekts un otrā galā kustīgi nostiprināts metāla stienis (parasti durvju, vārtu, logu vērtņu) nostiprināšanai aizvērtā vai atvērtā stāvoklī.
- lizīns Viena no cilvēku un dzīvnieku organismā neaizstājamajām aminoskābēm.
- treonīns Viena no cilvēku un dzīvnieku organismā neaizstājamajām aminoskābēm.
- valīns Viena no cilvēku un dzīvnieku organismā neaizstājamajām aminoskābēm.
- pamatizloze Viena no plānotajām (piemēram, valsts iekšējā aizņēmuma) laimestu izlozēm.
- populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
- graudzāles Viendīgļlapju klases lakstaugi, pie kuriem pieder, piemēram, galvenie maizes augi (kvieši, rudzi, auzas u. tml.).
- konsorcijs Vienošanās, apvienība (starp vairākām bankām vai vairākiem kapitālistiem) kopīgai aizņēmuma izveidošanai vai lielu komerciālu darījumu veikšanai.
- Ģimenes kodekss Vienots likumdošanas akts, kurā sistematizētas sociālo tiesību normas, kas regulē laulības, radniecības, adopcijas attiecības, aizbildnību un aizgādnību, civilstāvokļa aktu reģistrāciju.
- Viens pakaļ otram Viens aiz otra, viens pēc otra.
- Goda nosaukums Viens no augstākajiem apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir par izciliem nopelniem sociālistiskās Dzimtenes stiprināšanā un aizstāvēšanā, komunisma celtniecībā, kultūras attīstībā.
- Goda nosaukums Viens no augstākajiem apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir par izciliem nopelniem sociālistiskās Dzimtenes stiprināšanā un aizstāvēšanā, komunisma celtniecībā, kultūras attīstībā.
- dzeroklis Viens no zobiem, kuri atrodas žokļa abās pusēs (aiz acuzobiem) un ar kuriem sakošļā barību.
- aizmugure Vieta (aiz ēkas, kokiem u. tml.), kur var patverties. Patvērums.
- osta Vieta (ūdenstilpes krasta iecirknis līdz ar tam pieguļošo dabisko vai mākslīgi veidoto, pret viļņiem aizsargāto ūdens joslu), kas iekārtota kuģu stāvēšanai, iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī dažādu palīgoperāciju veikšanai.
- aizause Vieta aiz auss.
- aizstraume Vieta aiz kāda šķēršļa tekošā ūdenī (upē, jūrā), kur nav jūtams vai ir maz jūtams straumes tecējums.
- aizkalne Vieta aiz kalna.
- aizstūris Vieta aiz stūra.
- aizvārte Vieta aiz vārtiem.
- tuksne Vieta burtstabiņā, ko burta attēls neaizņem un kas iespiedumā parādās kā tukša vieta.
- mugurpuse Vieta, apkārtne, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) aizmugurē.
- mugura Vieta, apkārtne, kas atrodas aiz cilvēka vai dzīvnieka.
- aizmugure Vieta, apkārtne, kas atrodas aiz muguras (cilvēkam, dzīvniekam).
- aizjūra Vieta, kas atrodas aiz jūras.
- aizmugure Vieta, kas atrodas aiz priekšmeta. Priekšmeta mugurpuse.
- patvere Vieta, kas ir aizsargāta pret (kā, parasti dabas parādību) nevēlamu iedarbību.
- aizslēptuve Vieta, kur aizslēpties, arī vieta, kas aizslēpj. Paslēptuve.
- aizdurve Vieta, telpa aiz durvīm.
- aizskape Vieta, telpa aiz skapja.
- aizvīt Vijot nostiprināt tā, lai neraisās vajā. Vijot aizdarīt.
- aizvīties Vijoties aizvirzīties. Vijoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- minstināties Vilcināties sākt, turpināt (ko darīt), parasti aiz neziņas, šaubām.
- aizvilināt Vilinot attālināt. _imperf._ Vilināt prom. Vilinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- rauties Vilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, sasprindzināt muskuļus (piemēram, lai aizņemtu mazāk vietas, mazinātu aukstuma sajūtu).
- aizviļņot Viļņojot aizplūst (par upi, straumi u. tml.).
- kroka Viļņveida veidojums, josla (piemēram, tērpiem, aizkariem).
- durvis Virās iekārta vai bīdāma plāksne caurstaigājamas ailes aizdarīšanai.
- tips Vīrietis, kura izskats, izturēšanās izraisa aizdomas, negatīvu attieksmi.
- favorīts Vīrietis, kuru aizstāv, atbalsta ietekmīga, augsta persona.
- aizvirpināt Virpinot attālināt. _imperf._ Virpināt prom. Virpinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizvirpuļot Virpuļojot attālināties. _imperf._ Virpuļot prom. Virpuļojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- lando Virsbūve slēgta tipa vieglajam automobilim, kura virsa atsedzama tikai virs aizmugures sēdekļiem.
- virsniekvietnieks Virsdienesta instruktoru (augstākā) dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kazemāts Virszemes vai pazemes nocietinājums, kas pasargā no artilērijas šāviņiem un nelielām aviobumbam. Pazemes telpa aizstāvēšanās nocietinājumā, kura pasargā no artilērijas šāviņiem un nelielām aviobumbam.
- atpakaļ Virzienā uz mugurpusi, uz aizmuguri. Pretējā virzienā.
- sociālšovinisms Virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kura pārstāvji aizstāv savas valsts buržuāzijas agresīvo politiku.
- riets Virzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (debess spīdekļiem). Apgaismojums laikā, kad saule riet.
- grimt Virzīties (aiz kā, kur), parasti rietot, rietēt (parasti par sauli).
- līst Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem). Nepatīkami kairināt (acis, degunu) - piemēram, par gaismu, smaržu.
- spiesties Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem). Nepatīkami kairināt (degunu, acis) - piemēram, par smaržu, gaismu.
- sekot Virzīties, pārvietoties (kādam, kam) līdzi, aiz (kāda, kā).
- novadīt Virzot (piemēram, pa kanāliem, caurulēm), panākt, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur u. tml.).
- ievilkt Virzoties (pa ko mīkstu, irdenu), atstāt (aiz sevis pēdas sliežu veidā).
- ievilkt Virzoties (pagaisu), atstāt (aiz sevis pēdas, parasti nepārtrauktas līnijas veidā).
- aizmāršība Vispārināta īpašība --> aizmāršīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aizmirsība Vispārināta īpašība --> aizmirsīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neaizskaramība Vispārināta īpašība --> neaizskarams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neaizstājamība Vispārināta īpašība --> neaizstājams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenovēršamība Vispārināta īpašība --> nenovēršams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Parādība, apstākļi, no kuriem nevar izvairīties, kuru norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt.
- pašaizliedzība Vispārināta īpašība --> pašaizliedzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pašaizliedzīgums Vispārināta īpašība --> pašaizliedzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Pašaizliedzība.
- novīst Vīstot aiziet bojā.
- savīst Vīstot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
- izvizināt Vizinot izvadāt (ar transportlīdzekli pa daudzām vai visām vietām). Vizinot aizvest (uz kādu vietu).
- aizzagties Zagšus attālināties. _imperf._ Zagties prom. Zagšus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- piezāģēt Zāģējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- virszāles Zāles, kas ir garākas, ziedu stiebriem un lapām bagātākas un aizņem zelmeņa virsējo daļu.
- apakšzāles Zāles, kas pastiprināti stīgo un aizņem zelmeņa apakšējo daļu.
- Kā (zemē) iemiets Zaudējis kustības spējas (aiz pārdzīvojuma), nekustīgs.
- Kā zemē iemiets Zaudējis kustības spējas (aiz pārdzīvojuma), nekustīgs.
- Nolikt galvu Zaudēt dzīvību (parasti aizstāvot ko).
- Nolikt galvu Zaudēt dzīvību (parasti, aizstāvot ko).
- sabrukt Zaudēt psihisku līdzsvaru, nonākt galējā depresijā (aiz smagiem pārdzīvojumiem).
- maģistrs Zemākais zinātniskais grāds (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko piešķīra personām, kas pēc augstākās mācību iestādes beigšanas bija nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
- lauks Zemes platība, kas ir aizņemta ar vienu un to pašu vai dažu augu (parasti kultūraugu) kopu, kuriem ir līdzīgi augšanas apstākļi.
- sējplatība Zemes platība, ko aizņem sēti vai stādīti lakstaugi.
- ārzemes Zemes un valstis, kas atrodas aiz savas zemes, valsts robežām.
- platība Zemes virsas, parasti norobežota, daļa, kas ir aizņemta (ar ko), arī paredzēta (kam).
- ziedaizmetnis Zieda aizmetnis.
- korso Ziediem rotātu ratu rindas brauciens (itāliešu karnevālos). Brauciens garā rindā citam aiz cita (parasti svētkos, svinībās).
- Caurais zieds Zieds, kam neaizmetas auglis.
- ziest Ziežot (ko) virsū, gatavot (parasti sviestmaizi).
- aizziest Ziežot aizdarīt, piepildīt (ar ziedi, masu). _imperf._ Ziest ciet.
- uzsmērēt Ziežot ko virsū, sagatavot (parasti sviestmaizi).
- uzziest Ziežot ko virsū, sagatavot (parasti sviestmaizi).
- punkts Zīme (.), kas aiz nots vai pauzes zīmes norāda, ka to ilgums ir palielināts par pusi no to vērtības.
- aizzīmogot Zīmogojot nodrošināt, padarīt neaizskaramu.
- embrioloģija Zinātne par cilvēka vai dzīvnieka dīgļa (aizmetņa) un augļa attīstību.
- fortifikācija Zinātne par karaspēka pozīciju nocietināšanu un aizsargbūvju celtniecību.
- adjunkts Zinātniskā darbinieka amats (pirmsrevolūcijas Krievijā, dažās aizrobežu valstīs). Cilvēks, kam ir šāds amats.
- Goda doktors Zinātniskais grāds, kuru piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- Goda doktors Zinātniskais grāds, kuru piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- disertācija Zinātnisks darbs, kuru autors publiski aizstāv, lai iegūtu zinātnisku grādu.
- patentzinības Zinātņu nozare, kas pētī (piemēram, informatīvos, juridiskos, ekonomiskos, psiholoģiskos) darbību aspektus, kuri ir saistīti ar izgudrojumu, kā arī ar cita veida rūpniecisko īpašumu tiesisko aizsardzību.
- brīdinājums Ziņojums, aizrādījums (par ko draudošu, nepatīkamu).
- rēdes Zirglietas, arī iejūgs, aizjūgs (1).
- velce Zvejas rīks, kas sastāv no auklas ar vizuli un ko velk pa ūdeni (parasti aiz laivas).
- ķirzaka Zvīņrāpuļu kārtas dzīvnieks ar iegarenu ķermeni, diviem pāriem īsu kāju un garu asti, kuru aizsargājoties spēj nomest.
- nokunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot noteikt, pateikt.
- kunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt.
- aizžņaugt Žņaudzot aizspiest vai aizsprostot. _imperf._ Žņaugt ciet.
aiz citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV