Paplašinātā meklēšana

Meklējam būt.

Atrasts vārdos (41):

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (3086):

(Būt, arī notikt) (pašā) deguna galā (arī degungalā, retāk deguna priekšā) (būt, notikt) ļoti tuvu.
(Būt, arī notikt) (pašā) deguna priekšā (biežāk deguna galā, arī degungalā) (būt, notikt) ļoti tuvu.
Atklāt (arī atsegt, (pa)rādīt) savu (īsto) seju (iz)paust savu būtību, parasti neviļus.
(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)būt (viegli) uztveramam, izprotamam.
(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)būt (viegli) uztveramam, izprotamam.
(Ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (Ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko).
(Ne)būt no svara (ne)būt svarīgi, nozīmīgi, arī (ne)būt svarīgam, nozīmīgam.
(Ne)krist svarā (Ne)būt svarīgi, nozīmīgi.
(Ne)krist svarā (Ne)būt svarīgi, nozīmīgi.
(Ne)krist svarā (Ne)būt tādam, ko ievēro.
(Ne)krist svarā (Ne)būt tādam, ko ievēro.
(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)būt viegli iegūstamam.
Uzlikt (arī uzvilkt) masku, arī (pa)slēpties zem maskas, arī valkāt masku, arī staigāt maskā (no)slēpt savu īsto būtību.
(Sa)liekt ragā (pie)spiest būt paklausīgam, padevīgam.
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.
aizvākt Aizdabūt projām (piemēram, pierunājot).
Izkūpēt no galvas (arī no prāta) Aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
Izkūpēt no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
Iziet (arī izkrist) no galvas (arī no prāta) Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
Izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
Iziet (arī izkrist) no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā). Izvirzīties (4).
izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā.
paņemt Aizvest (kādu) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi.
aizdabūt Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm). _imperf._ Dabūt prom. (Parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu. Paslēpties (aiz kā).
vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena.
skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus. Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
uztaustīt Apjaust, domājot, pētījot atrast (piemēram, parādības būtību).
apciemot Apmeklēt, lai pabūtu kopā vai paviesotos.
piekļauties Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) - par apģērbu.
ietvert Apņemt (no vairākām vai visām pusēm), būt sajūtamam visapkārt (par smaržām, skaņām u. tml.).
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju.
pārvarēt Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
kņūpus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
noblēdīt Ar blēdību dabūt (no kāda) un iegūt sev.
taisnīgums Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrība un to sociālo vērtējumu.
atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp. _imperf._ Stiept šurp. Ar grūtībām atnest, atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, dabūt vaļā (ko sasietu, sapinušos).
dvest Ar grūtībām radīt, izdabūt (klusu skaņu).
urbināt Ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.).
ievirzīt Ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu).
iemocīt Ar lielām grūtībām iedabūt (kur iekšā).
pārmocīt Ar lielām grūtībām pārdabūt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
izmocīt Ar lielu piepūli izdabūt (no kurienes, kur u. tml. kādu priekšmetu).
izmocīt Ar lielu piepūli, ar grūtībām izdabūt, panākt.
slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtība, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
nomaskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko.
aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt. _imperf._ Mānīt prom. Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atmānīt Ar mānīšanu, viltu atdabūt šurp. Ar mānīšanu, viltu atdabūt (kur, pie kā u. tml.).
iemānīt Ar mānīšanu, viltu iedabūt (kur iekšā). Ievilināt.
izmakšķerēt Ar nelielu piepūli izdabūt (no kurienes).
pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties). Panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā.
atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp. _imperf._ Dabūt šurp. Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
iestīvēt Ar pūlēm iedabūt (kur iekšā).
iestiept Ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā).
izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt cauri (kam), caur (ko).
aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt prom. _imperf._ Stiept prom.
pārstiept Ar pūlēm pārnest, pārdabūt (pāri kam, pār ko).
uzvelt Ar pūlēm uzcelt, uzdabūt (uz pleca, pleciem, muguras, arī plecos, mugurā).
Saules meita Ar Sauli saistīta mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā.
Rādīt paraugu (arī priekšzīmi) Ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
Rādīt priekšzīmi (arī paraugu) Ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
Rādīt priekšzīmi (arī paraugu) Ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
sargāt Ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem).
Piesaukt nelaimi Ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
Piesaukt nelaimi Ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
pieļaut Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, īstenojas.
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml. Ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
sanest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
iemesties Ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā)- par vēju. Izraisīt degšanu (kur) - par uguni. Iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm.
nodzīt Ar sitieniem nodabūt, novirzīt nost.
Pasist gar zemi Ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē.
atsist Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē).
sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
atspert Ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp. _imperf._ Spert šurp. Ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tad.).
atspļaut Ar spļāvienu atsviest, atdabūt šurp.
aiztraukt Ar strauju kustību dabūt nost, arī noraust.
sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens). Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens. Ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
nocelt Ar veiklību, viltību dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
Nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Ar veiklību, viltību iegūt, dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā).
pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
Ar miesu un dvēseli Ar visu būtni.
Ar miesu un dvēseli Ar visu būtni.
Līdz (pašiem) sirds (arī dvēseles) dziļumiem (arī līdz sirds dibenam sar.) Ar visu savu būtni, ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust u. tml.).
Līdz dvēseles (arī sirds) dziļumiem Ar visu savu būtni. Ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust).
Līdz sirds (arī dvēseles) dziļumiem Ar visu savu būtni. Ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust).
uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
atārdīt Ārdot dabūt vaļā (šuvuma vietu) _imperf._ Ārdīt vaļā.
čaula Ārējā forma, kas slēpj būtību.
izkārtne Ārējā forma, kas slēpj vai aiz kuras slēpj (kā) patieso (parasti negatīvo) būtību.
dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu).
pieskanēt Atbilst, būt piemērotam (kam).
atrīt Atdabūt atpakaļ mutē (norīto). _imperf._ Rīt atpakaļ.
Dabūt atpakaļ Atdabūt.
atvākt Atgādāt, atdabūt šurp. _imperf._ Vākt šurp.
pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes).
pārnākt Atgriezties (pēc ilgstošākas, tālākas prombūtnes).
pārceļot Atgriezties no ceļojuma, tālākas prombūtnes (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atgriezt Atkal ieviest, panākt, ka iestājas atkal. Atdabūt, atgūt, iemantot atkal.
dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā «dažs - cits» norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
izskaidrot Atklāt (kā) būtību, cēloņus.
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā). Attēlot.
Saskatīt kāda (īsto) seju Atklāt kāda, parasti slēptu, būtību.
Saskatīt kāda (īsto) seju Atklāt kāda, parasti slēptu, būtību.
dvest Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem).
raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem).
atkārties Atliekties, būt atliektam tā, ka atkarājas.
aizlaist Atļaut aiziet, pabūt (kur, pie kā u. tml.).
Slēgt ārā (arī laukā) Atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru. Atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur).
klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā). Arī būt klusam.
pazust Atrasties nezināmā prombūtnē, neatgriezties no kurienes, nebūt atrodamam, sameklējamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sēdēt Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām.
ieņemt Atrasties, būt (kādā sabiedriskā stāvoklī), veikt (kādus amata pienākumus).
klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem.
pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
klāties Atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem).
klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml. Izplatīties (kur).
gulēt Atrasties, būt iekļautam (kur).
iegult Atrasties, būt izveidotam (kur iekšā).
noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu.
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem. Rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā. Arī nīkt (2).
nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms.
iegrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam.
pielipt Atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt.
atdusēties Atrasties, būt novietotam (kur, uz kā).
gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) - par priekšmetiem.
stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) - parasti par priekšmetiem.
nākt Atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā).
zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.).
tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem).
sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem).
kāpt Atrasties, būt novietotam (virzienā uz augšu) - parasti par ceļu.
nogulēt Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem.
pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties (3).
pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties.
izlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
izlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.).
aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.). Aizlīkumot.
saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku).
krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu). Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu.
saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
slaistīties Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi.
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
iziet Atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām).
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku.
slieties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku).
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku.
slīdēt Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku).
stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).
stāvēt Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parast: par celtnēm.
pārskriet Ātri virzoties, pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās).
izjozt Ātri, strauji skrienot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Ātri, strauji skrienot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
apdiegt Ātri, veikli skrienot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās.
sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
paslēpties Atrodoties aiz kā, zem kā, būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam.
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
pārdalīt Atrodoties, izveidojoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) sadalās divās daļās.
traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli). Arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem).
laistīties Atstarojot gaismu, spīdēt, būt spodram.
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita. Panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
atstarpe Attālums (parasti neliels) starp priekšmetiem, dzīvām būtnēm.
solis Attālums, par kādu. ideāli būtu jāpavirzās dzenskrūvei, propellerim viena apgrieziena laikā.
skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu.
atvākot Atvērt, dabūt vaļā (ko aizvākotu).
atkarāties Atvirzīties, būt atvirzītam nost (no kā) un nokarāties.
diagnoze Atzinums (par slimību, tās būtību, raksturu, gaitu) pēc slimnieka izmeklēšanas dotumiem.
pieļāvums Atzinums, saskaņā ar kuru kas var, arī drīkst būt, norisināties un kas neizraisa ko nevēlamu (parasti noteiktos apstākļos).
pievienoties Atzīt (piemēram, kāda izteikto viedokli), būt vienisprātis (ar kādu).
staipīties Augt, būt izaugušam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem augiem, to daļām).
metalotropisms Augu, mikroorganismu spēja reaģēt uz kāda metāla klātbūtni, augot uz metāla pusi vai prom no tā.
pieaurot Aurojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
ziedēt Aust, būt uzausušam (par gaismu). Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem).
Balss nesīgums Balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.).
Nātrija hidroksīds Balta, kristāliska viela, kas gaisa klātbūtnē izplūst un ko izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai.
valkāt Baudīt (kādu attieksmi), arī būt ar (kādu) attieksmi.
No pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.) Beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
No pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) Beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums.
atberzt Beržot dabūt nost, attīrīt. _imperf._ Berzt nost. Noberzt.
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas).
grozīties Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
apgrozīties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.).
apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.). Apgrozīties (3).
radīt Bioloģiskā procesā veidot (dzīvu būtni), panākt, ka piedzimst (dzīva būtne).
sablēdīt Blēdījot iegūt, dabūt; blēdījot panākt, ka iegūst, dabū.
pieblēt Blējot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpa, apkārtne).
izkuģot Braucot ar kuģi, pabūt (daudzās vai visās vietās). Braucot ar kuģi, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem). Mētāt (2).
mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem).
izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braucot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
neradījums Briesmīga, ļauna būtne (parasti iedomāta). Rēgs, spoks.
ieburzīt Burzot iedabūt (kur iekšā).
apelācija Buržuāziskajā tiesvedībā - sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā, kam ir tiesības no jauna izskatīt lietu pēc būtības.
pavadīt Būt (ar ko) cieši saistītam, būt (kam) ļoti raksturīgam (par parādībām, to īpašībām).
pūst Būt (kādā vietā) un iedarboties (uz ko), būt sajūtamam (par vēju).
Gulēt mūža (arī mūžīgā) miegā, arī gulēt mūža (arī mūžīgu) miegu Būt apbedītam, apglabātam; būt mirušam.
Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzes loku.
Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzes loku.
Neredzēt tālāk par savu degungalu (arī degunu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
atšķirties Būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita). Nebūt līdzīgam (citiem).
Būt no viena kaula, retāk būt no viena kaula un miesas Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
ziedēt Būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām).
noslēgt Būt beigās, būt pēdējam, būt nobeigumā.
nākt Būt bijušam saistītam (ar kādu sociālu grupu, arī ar kādu vietu), būt bijušam piederīgam (pie kādas sociālas grupas).
Būt (kāda) liktenim Būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
strādāt Būt iedarbīgam, būt tādam, kura iedarbība ir vēlama cilvēkam (par parādībām dabā).
pazīt Būt iepazinušām (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.).
vilkties Būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru).
izkaisīt Būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
viedēties Būt jaušamam, arī būt paredzētam, iecerētam.
bīties Būt jutīgam (pret ko), nebūt salcietīgam (parasti par augiem).
maksāt Būt kādā (naudas vienībās izteiktā) vērtībā, būt ar (kādu) cenu.
gribēt Būt kādā norisē, stāvoklī, būt ar noslieci uz kādu norisi, stāvokli.
degt Būt kārtībā, būt lietojamam (par siltuma, gaismas avotu).
Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
steigties Būt laika trūkumā, būt nevaļīgam.
sacensties Būt līdzīgam, līdzvērtīgam (ar kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.). Pārspēt, būt pārākam (par kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.).
snaust Būt mierīgam, klusam, būt tādam, kurā nav pārmaiņu (par parādībām dabā).
dusēt Būt mierīgam, rāmam, arī būt sastingušam (par parādībām dabā).
vajadzēt Būt nepieciešamam, arī būt vēlamam, ieteicamam.
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
niķoties Būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
zust Būt nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
atrasties Būt novietotam, būt (kādā vietā, telpā).
saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml. Būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
noteikt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Nosacīt (4).
nosacīt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Noteikt (4).
Novest (arī ievest, iedzīt, retāk aizvest) kapā Būt par cēloni (kāda) nāvei, būt vainīgam (kāda) nāvē.
ierosināt Būt par cēloni (kādai parādībai), būt par (kādas parādības) izraisītāju.
radīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas būtiski jaunas īpašības, pazīmes.
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) - parasti par veļu.
iedzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst (parasti sejā, galvā asinis), rodas nosarkums. Panākt, būt par cēloni tam, ka izpaužas (sejā, piemēram, mulsums).
norādīt Būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām).
Dot liecību Būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
Dot (arī sniegt) liecību Būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
dominēt Būt pārsvarā, būt valdošajam, galvenajam.
untumoties Būt pēkšņi mainīgam, būt nepastāvīgam (parasti par parādībām dabā).
Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam. Būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
nīkuļot Būt saimnieciski vāji attīstītam, būt nestabilam.
saderēt Būt savstarpēji saskanīgam, būt izmantojamam kopā (ar ko).
mirkt Būt slapjam, būt pārklātam ar ūdeni, rasu u. tml. (par kādu platību).
korelēt Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
pāriet Būt tādam, kam starp dažādiem toņiem nav krasu robežu (par krāsu), būt tādam, kas savstarpēji nav krasi norobežots (par krāsas toņiem).
valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
vilcināties Būt tādam, kas ieilgst, arī būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
piemist Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam). Būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību.
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt. Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties.
vilkt Būt tādam, kas izraisa interesi, arī būt tieksmei (uz ko).
vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
panest Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu.
žņaugt Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu. Arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
konkurēt Būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu). Darboties, būt atvērtam.
saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams, uztverams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko sajūt, uztver tas, kas ierodas.
zarot Būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem). Arī būt šādām (auga) daļām.
zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
sagumzīt Būt tērptam negludā apģērbā, būt nevīžīgi ģērbtam. Būt neapkoptam.
Acīs rādīties Būt tuvumā, būt redzes lokā.
Iedzīt kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
Iedzīt (arī ievest, novest) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
Iedzīt stāvu (biežāk stāvus) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
Iedzīt stāvus (retāk stāvu) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
nozīmēt Būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
ziedēt Būt veselīga izskata, arī būt skaistam (par cilvēku). Būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
identificēties Būt vienādam ar ko, būt vienam un tam pašam. Tikt uzskatītam par vienu un to pašu.
pērkoņot Būt zibenim un pērkonam; būt pērkona negaisam.
stāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku.
rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā. Iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam.
rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam; būt, atrasties (kāda) redzes lokā.
vasarot Būt, pastāvēt vasarai. Kļūt, būt vasarīgam.
serde Būtība, galvenais saturs (problēmai, uzskatiem). Raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums (cilvēkam).
kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums.
kādība Būtiska pazīmē, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums. Kvalitāte (2).
sabužināt Bužinot (parasti matus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izspūris.
izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Ceļojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā). Apceļot.
apceļot Ceļojot pabūt dažādās (kādas teritorijas, kāda apvidus) vietās. Ceļojot aptvert (visu teritoriju).
meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
Turēties kopā Censties būt blakus.
Turēties kopā Censties būt blakus.
meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena). Censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
Garīgā seja Cilvēka būtība.
Garīgā (arī iekšējā) seja Cilvēka būtība.
dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā. Cilvēka jūtu pasaule. Arī psihe.
mežainis Cilvēkam līdzīga mitoloģiska būtne, kas mīt mežā.
rezerve Cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu. Šādu cilvēku grupa.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
advokāts Cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju.
mednieks Cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko).
sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai. Pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
piečalot Čalojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piečivināt Čivinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
parādība Dabas esamības un attīstības izpausmes forma (piemēram, dzīva būtne, process, stāvoklis, īpašība).
apsvilināt Dabūt (ādas) apdegumus.
apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
gūt Dabūt (ienākumus naudā).
gūt Dabūt (kādu materiālu labumu, parasti no dabas).
pirkt Dabūt (kādu) savā pusē, pielabinoties ar naudu, solījumiem u. tml.
iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, rīcībā, lietošanā (parasti kādas darbības rezultātā).
iegūt Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm.
saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojamu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko).
saņemt Dabūt (pasta sūtījumu).
apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
Dabūt trūkties (arī just) Dabūt barga rājienu, stingru soda.
Dabūt vēju Dabūt bargu rājienu, kritiku.
Dabūt vēju Dabūt bargu rājienu, kritiku.
Dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu Dabūt bargu rājienu, stingru sodu.
Dabūt sutu Dabūt bargu rājienu, stingru sodu.
Dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu Dabūt bargu rājienu, stingru sodu.
Dabūt pa mici Dabūt bargu rājienu.
atlipināt Dabūt nost (ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu).
Dabūt pa ādu Dabūt pērienu, sitienus.
Dabūt pa mizu (arī pa ādu) Dabūt pērienu, sitienus.
Dabūt pa ādu (arī pa mizu) Dabūt pērienu, sitienus.
Dabūt pa biksēm Dabūt pērienu, sitienus. Dabūt baigu rājienu.
Dabūt pa biksēm Dabūt pērienu, sitienus. Dabūt bargu rājienu.
Dabūt pa mici Dabūt pērienu, sitienus. Tikt pieveiktam, uzveiktam.
Dabūt pa mīkstumiem Dabūt pērienu.
Dabūt siksnas Dabūt pērienu.
Dabūt žagarus Dabūt pērienu.
Dabūt žagarus Dabūt pērienu.
Dabūt pa ausi Dabūt pļauku.
Dabūt savos nagos Dabūt savā varā.
Dabūt savos nagos Dabūt savā varā.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa purnu (arī pa purslām) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa purslām (arī pa purnu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa purnu (arī purslām) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa galvu (arī pa kaklu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam. Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa sprandu Dabūt sitienu vai sitienus. Tikt piekautam.
Dabūt pa zobiem Dabūt sitienu vai sitienus. Tikt piekautam.
Dabūt pa seksti Dabūt stingru aizrādījumu, rājienu.
Dabūt pa seksti Dabūt stingru aizrādījumu, rājienu.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa mizu (arī pa ādu) Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa sprandu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa ādu (arī pa mizu) Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
atlipināt Dabūt vaļā (ko salipinātu, salipušu, salīmētu).
dzīt Dabūt vienkopus (vedot, stumjot u. tml.).
raut Dabūt, arī atrast, sameklēt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
ņemt Dabūt, iegūt, iegādāties, arī atrast, lai izmantotu.
sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi).
grābt Dabūt, iegūt.
ņemties Dabūt, iegūt.
nogrābt Dabūt, iegūt.
saķert Dabūt, iegūt.
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs formālisms, šaura jautājumu izpratne, neiedziļināšanās būtībā.
birokrāts Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā.
vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu).
dejot Darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā).
taustīties Darboties, arī būt neziņā par to, kā kas veicams, darāms.
vilkt Darboties, būt darba kārtībā (piemēram, par ierīci).
piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piedārdēt Dārdot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
Ielikt (arī atdot) (visu) sirdi Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
Ielikt (arī atdot) visus spēkus (arī visu sirdi) Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
patērēt Darot ko, būt aizņemtam (kādu laikposmu).
Smērēt papīrus Daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
Smērēt papīrus Daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
pierunāt Daudz runājot, būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, izraisās.
gadīties Dažkārt būt sastopamam, būt, atrasties.
atgadīties Dažkārt būt sastopamam, dažkārt būt.
izgadīties Dažkārt būt, nejauši būt.
vīdēt Dažviet, arī tikko parādīties, arī tikko manāmi būt redzamam.
Ar (visu) sirdi, arī ar (visu) sirdi un dvēseli Dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.
Ar sirdi un dvēseli Dedzīgi, aizrautīgi. Ar visu būtni, ar visām jūtām un domām.
zvērot Degt ar spožu liesmu, arī būt tādam, kur kas deg ar spožu liesmu. Arī kvēlot (1).
piedīkt Dīcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
sadiedelēt Diedelējot iegūt, dabūt.
debess Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles. Arī paradīze.
teofānija Dieva atklāsmes veids, kurā Dievs parādās tieši vai uz tā klātbūtni norāda dievišķīgas zīmes.
piedimdināt Dimdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
izbijis Divd.--> izbūt.
nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, arī nonāk nabadzībā.
brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
pieļāvums Doma, ideja, spriedums par kā iespējamu, varbūtēju pastāvēšanu (kādos apstākļos).
piekrist Dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt.
(Iz)mest (arī (iz)laist) līkumu (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
(Iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
Izmest līkumu (arī loku, cilpu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, tpar upi, ceļu).
pazust Doties uz nezināmu vietu, atrasties nezināmā vietā un tāpēc nebūt sastopamam samērā ilgāku laiku.
pieducināt Ducinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piedūkt Dūcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piedūdot Dūdojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piedungot Dungojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) Dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs.
tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
piedziedāt Dziedot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pamats Dziļākajā būtībā.
dzimtniecisks Dzimtbūtniecisks.
dzimtsbūtniecisks Dzimtbūtniecisks.
dzīvība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
radība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
radījums Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai. Dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā.
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, pašregulēšanās, vairošanās un pielāgošanās mainīgajiem ārējās vides apstākļiem.
dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam).
uzvedība Dzīvas būtnes darbību un rīcību kopums. Izturēšanās (2).
siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga, parasti patīkama, temperatūra.
temperatūra Dzīvas būtnes organisma sasilšanas pakāpe (parasti kādā laikposmā, fizioloģiskā stāvokli).
organisms Dzīvas būtnes, dzīva ķermeņa fiziskā un psihofiziskā uzbūve.
bioģenēze Dzīvo būtņu attīstības vēsture.
Dzīvot (arī būt, palikt) puisī Dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
piedzīvot Dzīvot (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un būt ar to intīmās attiecībās.
uzsākt Dzīvot, būt (kāda mūža perioda, darba gaitu) pašā pirmajā posmā.
sākt Dzīvot, būt (mūža, darba gaitu u. tml.) pirmajā posmā.
laiskot Dzīvot, būt bezdarbībā. Arī slinkot.
radība Dzīvu būtņu kopums.
kustība Dzīvu būtņu ķermeņa, tā daļu stāvokļa maiņa.
kustība Dzīvu būtņu pārvietošanās kādā virzienā.
apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
iziet Ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā). Ejot pabūt (daudzās vai visās vietās).
klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
palikt Eksistēt, būt, arī saglabāties, tikt mantotam, iegūtam (parasti pēc kāda nāves).
koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
būšana Esamība, atrašanās, klātbūtne.
naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko. Attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
briesmonis Fantastiska, briesmīga, neparasta izskata un lieluma būtne.
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
Burta kalps Formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļa, notikumu) būtība.
Burta kalps Formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļu, notikumu) būtībā.
turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
aizgainīt Gainot panākt, ka attālinās. _imperf._ Gainīt prom. Gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizgaiņāt. Aizdzīt.
aizgaiņāt Gaiņājot panākt, ka attālinās. _imperf._ Gaiņāt prom. Gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Aizgainīt.
pamatnozīme Galvenā, būtiskākā (priekšmeta, parādības u. tml.) nozīme.
pamatvilciens Galvenā, būtiskākā pazīme, iezīme.
pamats Galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais.
pamatbrīvības Galvenās, būtiskākās neierobežotās (norises, izpausmes) iespējas, arī tiesības. Tiesību galvenie (konstitucionālie) principi.
pamatzināšanas Galvenās, būtiskākās zināšanas, zināšanu minimums (kādā nozarē).
pamats Galveno, būtiskāko, nozīmīgāko zināšanu, arī praktisko iemaņu kopums (kādā nozarē).
noteiksme Galveno, būtisko (kā) īpašību, pazīmju kopums.
sagaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka (kas) iestājas, notiek (parasti par suni, vilku).
piegaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., parasti daudz, ko smagu). Gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
piegāzt Gāžot panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas (pie kā, kam klāt).
gliemezis Gliemis ar labi attīstītu galvu un viengabala (parasti spirālveida) čaulu, kas var būt arī reducēta.
izgrābāt Grābājot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.). Izgrābstīt (2).
izgrābt Grābjot (ar grābekli), izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
aizgrābt Grābjot aizvirzīt. _imperf._ Grābt prom. Grābjot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
izgrābstīt Grābstot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.). Izgrābāt (2).
pieļāvums Gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt.
vecgrava Gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci.
vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
sagriezt Griežot (ko) pa apli, ap kādu asi, būt par cēloni tam, ka rodas (piemēram, virpulis).
savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
aizgrūst Grūžot aizdabūt pro. _imperf._ Grūst prom. Grūžot aizdabūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
piegrūst Grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
iegumzīt Gumzot iedabūt (kur iekšā).
saņemt Gūt iespēju (ko) izmantot, dabūt u. tml.
ķert Gūt, dabūt.
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
plurālisms Ideālistiska koncepcija, pēc kuras viss esošais sastāv no daudzām viennozīmīgām būtībām, kas nav reducējamas uz vienu principu.
metafizika Ideālistiskajā filozofijā - mācība par esošā būtību, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
personālisms Ideālistisks mūsdienu filozofijas virziens, kas pasauli uzskata par garīgu būtņu kopumu, kuru vada augstāka dievišķa persona.
virsuzdevums Idejisks un radošs mērķis, ko (lomai, izrādei) izvirza aktieri, režisors, lai atklātu daiļdarba būtisko saturu.
iespraukt Iedabūt, iespiest (spraugā, šaurā vietā, starp ko).
aizpogāt Iedabūt, ievērt pogcaurumā (pogu).
spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums.
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties.
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā.
skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas.
pārvietot Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) maina atrašanās vietu.
virzīt Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks. Arī žāvēt.
atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm).
pašiedziļināšanās Iedziļināšanās savos psihiskajos stāvokļos, savā būtībā.
pašiegremdēšanās Iegremdēšanās savos psihiskajos stāvokļos, savā būtībā.
aizķert Iegriezties, pabūt kur (garām ejot vai braucot).
saņemt Iegūt, dabūt (ko izsniegtu, pasniegtu).
saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.); dabūt (piemēram, novērtējumu).
rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis.
augt Iekaist, būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām).
iemiesot Iekļaut (sevī), arī būt par (kā) materiālo izpausmi.
iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā).
strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam vai par fotografēšanas, filmēšanas objektu.
prezumēt Iepriekš pieņemt uz varbūtības pamata.
apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts.
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību
glābiņš Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam.
varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties.
eventuāls Iespējams (zināmos apstākļos). Varbūtējs.
potenciāls Iespējams, varbūtējs.
izbeigties Iestāties laikam, kad (piemēram, juridiskās attiecības) vairs nav spēkā. Nebūt vairs spēkā.
radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības).
vest Ietekmēt (kādu, ko) tā, ka (tam) rodas vērstība (piemēram, darboties, attīstīties, sasniegt kādu mērķi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas) attīstās, īstenojas, pārveidojas līdz kādai pakāpei, kādam stāvoklim.
prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība.
sadzīt Ievest, iedabūt (ko kur iekšā).
iedzīt Ievest, iedabūt (kur iekšā ko lielā daudzumā).
Bēgļu gaitas Ilgāka prombūtne no pastāvīgās dzīvesvietas, lai izvairītos no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas.
iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma (par zemi, augiem, to daļām).
nēsāt Ilgāku laiku būt inficētam (ar ko).
izsēdēties Ilgāku laiku būt, atrasties (kādā vietā).
izvārgt Ilgāku laiku nedabūt pietiekami atpūsties.
nozust Ilgāku laiku nezināmu iemeslu dēļ nebūt sastopamam, neierasties (kur, pie kā).
sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos. Ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam. Ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim).
nodīdīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt nemierīgam, nemitīgi kustēties. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz draiskuļoties.
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī. Ilgāku laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (līdz noteiktam brīdim).
nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties (kur), netiekot nodarbinātam (par darba dzīvniekiem).
sabūt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu). Ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim).
noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību.
nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
valkāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.).
aizbadoties Ilgi būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un just lielu izsalkumu. Izbadoties (biežāk).
ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma. Laikmets.
nīkuļot Ilgstoši būt atstātam bez gādības. Ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
nīkt Ilgstoši būt atstātam bez ievērības, izmantojuma. Ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
kvernēt Ilgstoši būt, atrasties (kur), ilgstoši atrasties bezdarbībā.
kvernēt Ilgstoši būt, atrasties piespiedu bezdarbībā (gaidot).
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
nīkt Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam.
nīkuļot Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam.
izbadoties Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu. Izsalkt (1).
raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās
patība Indivīda, parasti tā apzinātais, būtiskāko, nozīmīgāko psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
maska Īpaši veidots tērps, kas attēlo, piemēram, augu, dzīvnieku, fantastisku būtni. Cilvēks šādā tērpā.
Radības (arī kvalitatīvais) īpašības vārds Īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
Kvalitatīvais (arī kādības) īpašības vārds Īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
nozīme Īpašību, pazīmju kopums, kurā izpaužas (kā) vērtība, ietekme, arī būtība (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
Puspasaules apskriet Īsā laikā steigšus apmeklēt daudzus, pabūt vairākās, parasti attālās vietās.
rezumēt Īsi secināt, konstatēt (kā) būtību. Koncentrēti apkopot (būtisko, galveno, nozīmīgāko).
nokūpēt Īsu brīdi būt tādam, no kura izdalās kvēpi, dūmi. Īsu brīdi būt tādam, virs kura kūp, put, piemēram, smiltis, putekļi, sniegs.
novilnīt Īsu brīdi būt uztveramam (parasti par smaržu, skaņu).
novirmot Īsu brīdi būt uztveramam (parasti par smaržu).
pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam (par to, kas strauji kustas, pārvietojas, parasti garām). Īsu brīdi būt redzamam (par to, kam strauji virzās garām).
parēgoties Īsu brīdi rēgoties, būt redzamam.
uzliesmot Īsu brīdi, kam (piemēram, pārdzīvojumam) spēcīgi izpaužoties, būt ļoti spožam (par acīm, skatienu).
aptrūkt Izbeigties, nebūt vairs vajadzīgajā daudzumā. Nepietikt, pietrūkt.
izvākt Izdabūt (no kurienes, kur u. tml. cilvēku).
izdzīt Izdabūt ārā, izvest (ar stumjamu transportlīdzekli).
izķencēt Izdabūt, izņemt.
zilganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilgano krāsu; kļūt vai būt zilganam.
zilot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu. Kļūt vai būt zilam. Arī zilgot.
zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu. Kļūt vai būt zilam, zilganam. Arī zilgmot.
zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu. Kļūt vai būt zilam, zilganam. Arī zilgot.
balot Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu).
balēt Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu). Balot (1).
gaismot Izdalīties, būt redzamam (uz tumšāka fona).
balot Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona.
balsnīt Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona.
ēnoties Izdalīties, būt redzamam uz gaiša fona (piemēram, par tumšu priekšmetu, figūru).
palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
nokvēpināt Izdalot kvēpus, sodrējus, būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar tiem.
sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju). Sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai.
ilgoties Izjust dziļu tieksmi, vēlēšanos būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko (parasti, izjūtot arī skumjas, grūtsirdību).
bēdāties Izjust nepatiku, būt saīgušam.
Kavēt (arī īsināt) laiku Izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi. Darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
Kavēt (arī īsināt) laiku Izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi. Darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
pagriezt Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli (kādā virzienā). Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli tā, lai (tās) būtu vērstas (pret ko, uz ko u. tml.).
atņemt Iznīcināt (cilvēku), būt par cēloni, ka zaudē (cilvēku).
izgrabināt Izņemt, izdabūt (to, kas vēl atlicis). Sameklēt un izņemt ar pūlēm (meklēto).
Atsegt (arī atklāt) savu (īsto) seju Izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
Atklāt (arī atsegt) savu patieso (arī īsto) seju Izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
Atklāt (arī atsegt) savu (īsto) seju Izpaust savu būtību (parasti neviļus).
Atsegt (arī atklāt) savu (īsto) seju Izpaust savu būtību (parasti neviļus).
atmirdzēt Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
atmirgot Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
atspoguļoties Izpausties, būt redzamam (sejas izteiksmē, balsī, kustībās u. tml.).
sakļauties Izplatīties viscaur, būt viscaur uztveramam (piemēram, par tumsu, klusumu).
pāršalkt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu: pārskanēt (1).
pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu.
spīdēt Izplatīties, būt, parasti labi, redzamam (par gaismu).
slacīt Izplatot (uz kā) sīkas (šķidruma) lāses, panākt, būt par cēloni, ka (tas) kļūst mitrs, slapjš. Izplatīt uz kā (sīkas šķidruma lāses).
novēdīt Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu).
novējot Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu).
segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.).
Iedzīvoties (arī iejusties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
Iejusties (arī iedzīvoties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
Iejusties (arī iedzīvoties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties. Atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībnieku.
kārdināt Izraisīt (kādam ar savu būtību) spēcīgu tieksmi (to) iegūt (par ko vilinošu, aizraujošu).
dot Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
sniegt Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
iemesties Izraisīties (par saslimšanu), būt sajūtamam (par traucējumu organismā, sāpēm u. tml.).
uzbaidīt Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās uz kādas vietas.
Nerādīt dzīvības zīmes Izskatīties mirušam, arī būt mirušam.
sildīt Izstarojot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Atsacīties.
atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu). Atteikties.
novēlēt Izteikt vēlējumu. Vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos.
pieteikties Izteikt vēlēšanos, būt ar mieru (ko darīt, veikt). Arī piesolīties.
nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu.
lauzīties Izturēties izvairīgi, vilcināties, arī izlikties, būt mākslotam, pārspīlētam.
Slīdēt pa virsu (arī virspusi) Izturēties, rīkoties, runāt pavirši, virspusēji, neiedziļinoties būtībā.
nosusināt Iztvaicē lot mitrumu, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, apvidus) kļūst sauss (par augiem).
ieveidot Izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu). Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums).
savienot Izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
pārveidot Izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārvērst (1).
notikt Izveidoties kādiem apstākļiem, arī būt iespējamam.
iegulties Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām. Iegult.
iegult Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām. Iegulties.
gult Izveidoties, būt redzamam, izpausties (piemēram, sejā, acīs).
pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko). Atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko).
Likt pamatā (arī pamatos), arī likt par pamatu Izvēlēties par būtiskāko, galveno, uz kā pamata veidot ko.
Likt pamatā (arī pamatos), arī likt par pamatu Izvēlēties par būtiskāko, galveno, uz kā pamata veidot ko.
izķeksēt Izvilkt, izdabūt (parasti ar ķeksi).
izvilkt Izvirzīt, izdabūt (no kurienes ķermeņa daļu).
izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).
aizsegt Izvirzoties pirmajā vietā, apgrūtināt vai mazināt iespēju saskatīt būtisko.
domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt. Dabūt zināt, saņemt (piemēram, ziņas).
izdzist Izzust, pārstāt būt (atmiņā, apziņā).
izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās). Jādelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
apjāt Jājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās, vietās).
izjāt Jājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Jājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
uzvandīt Jaucot, arī saviļņojot, parasti spēcīgi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
izgudrojums Jauns kādas problēmas tehniskais risinājums, kas būtiski atšķiras no esošajiem risinājumiem un kam ir pozitīvs efekts.
izzināt Jautājot, pētījot dabūt zināt (piemēram, faktus). Arī uzzināt.
Kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise).
Kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise).
definīcija Jēdziena satura, priekšmeta būtisko pazīmju īss formulējums.
Ģints jēdziens loģ Jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskas pazīmes.
Ģints jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskās pazīmes.
Sugas jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu grupas būtiskās pazīmes.
Sugas jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu, parādību u. tml. grupas būtiskās pazīmes.
vēlēties Just vajadzību, tieksmi, lai (kas) būtu, īstenotos.
Atstāt pēdas dvēselē Jūtami ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, būtību.
klātesamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.). Klātbūtne (2).
klātbūtne Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.). Klātesamība.
visuresamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana visur.
valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa estētisko pārdzīvojumu, piesaista interesi.
Pa vidu Kādā kopumā, vidē, grupā (būt, darboties u. tml.).
seismika Kādai teritorijai raksturīga zemestrīču varbūtība, intensitāte, izpausme.
gaidīt Kādu laiku būt, atrasties kur, zinot, ka (kam) jāpienāk, jāparādās, jānotiek.
Zāģēt nervus (kādam) Kaitināt (kādu), arī panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē.
atkalt Kaļot dabūt vaļā. _imperf._ Kalt vaļā.
nokampt Kampjot dabūt, iegūt, parasti atņemot (kam) - par dzīvniekiem.
izkāpelēt Kāpelējot pabūt (daudzās vai visās vietās). Kāpelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
izkāpt Kāpjot pabūt (daudzās vai visās vietās), kāpjot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
nokarāties Karājoties būt brīvi vērstam, stiepties uz leju. (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
izkārpīt Kārpot (piemēram, zemi, sniegu), izdabūt (no tā ko).
aizkārpīt Kārpot aizdabūt prom. _imperf._ Kārpīt prom.
atkārpīt Kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). _imperf._ Kārpīt nost.
iekārpīt Kārpot iedabūt (kur iekšā).
stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
izkasīt Kasot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.). Izkašāt (3), izkašņāt (3).
aizkasīt Kasot, kārpot aizdabūt prom. _imperf._ Kasīt prom. Kasot, kārpot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atkasīt Kasot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). _imperf._ Kasīt nost.
iekašņāt Kašņājot iedabūt (kur iekšā).
izkašņāt Kašņājot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
atkašņāt Kašņājot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). _imperf._ Kašņāt nost.
Negribēt (ne) dzirdēt Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
Negribēt (ne) dzirdēt Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
Negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
piekaukt Kaucot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem). Kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
Nezināt, kur (savas) acis likt Kaunēties, būt neērtā stāvoklī. Nezināt, kur skatīties.
Nezināt, kur (savas) acis likt Kaunēties, būt neērtā stāvoklī. Nezināt, kur skatīties.
atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā).
piekladzināt Kladzinot būt par Cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - parasti par vistām.
pieklaigāt Klaigājot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
apklaiņot Klaiņojot nokļūt, pabūt (vairākās vietās). Apklejot.
izklaiņot Klaiņojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Klaiņojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
klātiene Klātbūtne (1).
klātiene Klātbūtne (2).
plecs Klātbūtne, atbalsts.
Acu priekšā Klātbūtnē, tuvumā (kādam, visiem).
tuviene Klātbūtne.
gulties Klāties, novietoties, arī tikt, būt klātam, novietotam (uz kā, kam pāri).
izklejot Klejojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Klejojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
apklejot Klejojot pabūt (vairākās vietās). Apklaiņot.
pārklejot Klejojot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās). Izklejot.
atkrēpot Klepojot izdabūt (ko) no elpvada (kopā ar krēpām).
atklepot Klepojot izdabūt, izvadīt (no elpvada).
piekliegt Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Iegūt vārdu, arī iegūt (arī būt ar) pasaules vārdu Kļūt (arī būt) plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu).
Nākt (biežāk būt) krietnā (retāk labā, varenā) dūšā Kļūt (būt) iereibušam, piedzērušam.
Kļūt (arī būt) melnam (arī zili melnam, zilam) no (arī aiz) dusmām Kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
Kļūt (arī būt) zilam (arī zili melnam, melnam) no (arī aiz) dusmām Kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
Nocietināt sirdi Kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
Nocietināt sirdi Kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot) - par vietu, telpu.
mirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (dzīvām būtnēm beidzot eksistēt vai aizejot) - par vietu, telpu.
Ieiet (arī ieieties sar.) asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Ieieties asinīs sar. (arī ieiet asinīs) Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Ieiet miesā un asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Ieiet asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Pāriet (arī ieiet, ieieties sar.) asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu). Kļūt tādam, kurā kas norisinās, notiek citādi nekā iepriekš, nekā paredzēts.
melnēt Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti). Rasties vai pastāvēt (par tumsu).
melnot Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti). Rasties vai pastāvēt (par tumsu). Melnēt (3).
tumst Kļūt, arī būt drūmam, arī nelaipnam.
splīnēties Kļūt, arī būt iedomīgam, untumainam, ārišķīgam. Kļūt, arī būt īgnam, sapīkušām.
simbolizēties Kļūt, arī būt par kā simbolu. Tikt atspoguļotam ar simbolu.
spītēties Kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu).
spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam. Nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
spuroties Kļūt, arī būt spurainam (2) - par matiem, bārdu u. tml.
spuroties Kļūt, arī būt spurainam (3).
spuroties Kļūt, arī būt spurainam (4).
sasniegt Kļūt, arī būt tādam, kam (parasti fizikālā lieluma ziņā) ir noteikts skaitliskais raksturojums (par parādībām, priekšmetiem u. tml.).
sasniegt Kļūt, arī būt tādam, kam ir noteikts skaitliskais raksturojums (par fizikālu lielumu, arī par kā daudzumu).
žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1). Augt kupli, zariem viļoties.
žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (2).
sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazaroties (2).
sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u.tml. galvenā posma, galvenās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazarot (2).
uzbāzties Kļūt, arī būt uzbāzīgam (1).
blāzmot Kļūt, būt gaišam (saulei vai mēnesim lecot vai rietot).
mitrot Kļūt, būt mitram (1).
rīmēties Kļūt, būt savstarpēji saskanīgam (piemēram, par atskaņām dzejolī).
apmākties Kļūt, būt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laika apstākļiem, laika posmu).
atknibināt Knibinot dabūt vaļā atraisīt (piemēram, ko sasietu). _imperf._ Knibināt vaļā.
izknibināt Knibinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
salonkomēdija Komēdija ar izkoptu, izsmalcinātu formu un sabiedriski nebūtisku, nenozīmīgu saturu.
kopsavilkums Koncentrēts (būtiskā, galvenā, nozīmīgākā) apkopojums.
vidus Kopumā, grupā (ko veido dzīvas būtnes).
starpa Kopumā, vidē, grupā (ko veido dzīvas būtnes).
Pārlēkt sev pāri Krasi mainīt savu būtību, spējas, paradumus.
lūzums Krass pavērsiens, būtiska pārmaiņa (piemēram, procesā, parādībā).
atkraukāt Kraukājot izdabūt (ko) no rīkles.
nimbs Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta cilvēka, dievišķas būtnes galvu.
oreols Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu. Nimbs.
Svētā Trīsvienība Kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
piekūkot Kūkojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē).
nokūpināt Kūpot būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
viļņot Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
viļņoties Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
griezties Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā).
riņķot Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā).
piekviekt Kviecot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējoša viegla, kustīga būtne ļaunas sievietes veidolā.
silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējošs gars vieglas, kustīgas vīriešu vai sieviešu dzimuma būtnes veidolā.
izķemmēt Ķemmējot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.). Izsukāt (2).
pieķērkt Ķērcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
naidoties Ķildoties, būt nesaticīgam (ar kādu).
sagraut Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vielai), parasti viscaur, pārmainās struktūra, sastāvs u. tml.
metasomatoze Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs. Metasomatisms.
metasomatisms Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs. Metasomatoze.
aizlabināt Labinot aizdabūt (sev līdzi).
atlabināt Labinot atdabūt, ataicināt (uz kurieni, pie kā u. tml.)
ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā cilvēku).
ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā dzīvnieku).
pakļauties Labprātīgi nokļūt, būt (piemēram, kāda, kāda gribas, varas, kādu apstākļu) atkarībā, piekāpties (kā priekšā).
leķēt Laist cauri ūdeni, būt ar sūci (parasti par laivu).
izlasīt Lasot, rokot u. tml. (piemēram, ar knābi, snuķi), izdabūt (no kurienes).
atlauzt Laužot dabūt vaļā, attaisīt (piemēram, ko aiznaglotu, aizslēgtu). _imperf._ Lauzt vaļā.
izlauzt Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.).
uzlauzt Laužot panākt, ka (kas, piemēram, telpa, kaste) kļūst pieejams. Laužot dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus).
aplēkāt Lēkājot pabūt (vairākās vai visās vietās).
aplidot Lidojot nolaisties (vairākās vietās) vai pabūt (virs vairākām vietām). Lidojot kavēties (pie kā) noteiktā nolūkā.
nozīmēt Liecināt (par ko), būt par (kā) pazīmi, ļaut nojaust (ko).
Sniegt (arī dot) liecību Liecināt (piemēram, tiesā). Būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
kontūrkanāls Liela izmēra kontūrgrāvis, kura dziļums var būt trīs un vairāk metru un kuru izmanto liela, no malas pietekoša ūdens daudzuma uztveršanai un novadīšanai.
vilnis Liels (dzīvu būtņu) kopums, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma.
parametrs Lielums, ar ko raksturo kādas iekārtas, sistēmas, procesa u. tml. būtiski svarīgu īpašību vai pazīmi.
iespējams Lieto, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs. Varbūt.
kas Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) tipiskumu, arī augstu kvalitāti.
Atgādināt savu klātbūtni (arī sevi) Likt manīt, atcerēties (savu klātbūtni, sevi).
Atgādināt sevi (arī savu klātbūtni) Likt manīt, atcerēties u. tml. (sevi, savu klātbūtni).
guļus Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.).
literatūrteorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūras teorija.
Literatūras teorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūrteorija.
Literatūras teorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūrteorija.
aplodāt Lodājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās vietās).
izlodāt Lodājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Lodājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
Pretrunas likums Loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
abstrakcija Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes. Abstrahēšana.
izložņāt Ložņājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Ložņājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
izdiedelēt Lūdzot, prasot, parasti neatlaidīgi, uzmācīgi, iegūt, dabūt (ko).
sumpurnis Ļauna cilvēkveidīga būtne ar suņa galvu.
mošķis Ļauna mītiska būtne.
Ļaunais (arī nelabais) gars Ļauna mitoloģiska būtne.
Nelabais (arī ļaunais) gars Ļauna mitoloģiska būtne.
velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
liecināt Ļaut ko secināt, būt par pierādījumu.
novītināt Ļaut vai panākt, ka novīst, būt par cēloni tam, ka novīst.
apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
izjoņot Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt (daudzās vai visās vietās). Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
dziļš Ļoti būtisks, nozīmīgs. Tāds, kas skar pašu būtību, pašus pamatus. Saturā bagāts (par domām, atziņām, zināšanām u. tml.).
pārpilnām Ļoti daudz (būt kam).
milzis Ļoti liela auguma, pārdabiski spēcīga būtne.
punduris Ļoti maza auguma cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
Pūst (vai) dvēseli laukā Ļoti saldēt, būt ļoti aukstam un stipram vējam.
apmeklēt Mācīties (kursos, skolā), būt skolas audzēknim, kursu dalībniekam.
papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks.
pārmagnetizēt Magnetizēt vēlreiz, no jauna. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iegūst citu magnetizācijas virzienu.
kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
tips Mākslas tēls, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskās kādas cilvēku grupas īpašības.
reālisms Mākslinieciskās daiļrades metode, ar kuru patiesi atspoguļo reālo īstenību, tās būtiskos procesus. Literatūras un mākslas virziens, kas izveidojās 19. gadsimtā un kam pamatā ir šāda daiļrades metode.
maska Maldinoša izturēšanās, ar ko slēpj (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
samangot Mangojot iegūt, dabūt.
aizbildnība Mantas apsardzība pilsoņa prombūtnes laikā.
iemaukt Maucot iedabūt (parasti kājas apavos, biksēs).
piemaut Maujot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piemaurot Maurojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
rūķītis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķis (1).
rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķītis.
samazgāt Mazgājot, mazgājoties pieļaut, būt par cēloni tam, ka (parasti ūdenī) rodas kādu vielu piejaukumi.
graut Mazināt, nomākt, pārspēt (piemēram, ietekmi, uzskatus). Panākt, būt par cēloni, ka mazinās (kā) kvalitāte.
grozīties Mazliet mainoties, būt aptuvenam (parasti par skaitu, mēru).
iesāņus Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt). Mazliet uz vienu pusi.
Garām ejot Mazliet un nebūtiski. Starp citu.
Garām ejot Mazliet un nebūtiski. Starp citu.
piliens Mazs, atsevišķs šķidruma veidojams, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā). Šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļā) rodas savainojums.
sameklēt Meklējot dabūt (darbu, iespēju u. tml.).
sameklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu).
uzmeklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu). Sameklēt (1).
atrast Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
meloss Melodijas būtiskāko, vispārīgāku īpašību kopums.
atmērcēt Mērcējot, mitrinot dabūt nost (ko pielipušu).
vārtīties Mētāties, būt nekārtīgi nomestam (kur), parasti tā, ka kļūst netīrs.
atmēzt Mēžot atdabūt nost (sānis). _imperf._ Mēzt nost (sānis).
atmēzt Mēžot atdabūt šurp _imperf._ Mēzt šurp. Mēžot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atmīdīt Mīdot, arī mīdoties atdabūt nost (sānis).
Objektu (arī klasiskās) tautas mīklas Mīklas, kuru atminējums attiecas uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
Objektu (arī klasiskās) tautas mīklas Mīklas, kuru atminējums attiecas uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
koloss Milzīgs priekšmets, arī dabas veidojums. Liela, milzīga auguma būtne.
virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu). Arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
piemirdzēt Mirdzot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
kentaurs Mītiska būtne (senajiem grieķiem) - daļēji cilvēks, daļēji zirgs.
Pārdabiski spēki Mītiskas, reliģiskas būtnes, to iedarbība.
trejgalvis Mitoloģijā, folklorā - būtne ar trim galvām.
nāra Mitoloģiska būtne - ūdeņu dievība, parasti daļēji sievietes, daļēji zivs veidolā.
meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā), kas parasti ir saistīta ar kādu parādību dabā.
nāve Mitoloģiska būtne (parasti cilvēka skeleta veidā ar izkapti), kas pārtrauc cilvēka dzīvību.
dievība Mitoloģiska būtne (parasti kāds no dieviem vairāku dievu kultā).
Veļu māte Mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne.
māte Mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā), kas, piemēram, sargā dabas bagātības, dod laimi, auglību.
gars Mitoloģiska būtne ar pārdabiskām īpašībām.
spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura spīd un maldina, vilina cilvēkus. Arī ragana.
spīgainis Mitoloģiska būtne maldugunij, arī jāņtārpiņam līdzīgā veidolā.
zemesmāte Mitoloģiska būtne, kas glabā mirušā augumu, arī sargā zemi.
vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek cilvēkiem ilgāku laiku maldīties, novirza tos uz nepareiza ceļa.
samitrināt Mitrinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs.
brīdinājums Mudinājums (būt piesardzīgam, uzmanīgam).
atmūķēt Mūķējot dabūt vaļā.
uzmūķēt Mūķējot dabūt vaļā. Atmūķēt.
sanabagot Nabagojot iegūt, dabūt; saubagot.
Nav (arī nevar būt) divu domu Nav, nevar būt iespējams citāds viedoklis, citādi uzskati.
nosāņus Ne tieši pretī (atrasties, būt). Uz vienu pusi. Arī tālāk, savrup.
Sadzīt rokā Neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
Sadzīt rokā Neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
Stāvēt pie kā Neatteikties (piemēram, no sava uzskata), būt pārliecinātam (par to).
trūkt Nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu). Nebūt pietiekamā daudzumā (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
trūkt Nebūt (kur, kādā cilvēku kopumā).
pietrūkt Nebūt (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
Aiziet latatā Nebūt (vairs). Pazust.
Nebūt pirmo reizi ar pīpi uz jumta Nebūt iesācējam, neprašam.
Nebūt pirmo reizi ar pīpi uz jumta Nebūt iesācējam, neprašam.
Nebūt pirmo reizi ar pīpi uz jumta Nebūt iesācējam, neprašām.
Nebūt pirmo reizi ar pīpi uz jumta Nebūt iesācējam, neprašām.
klusēt Nebūt kontaktā (ar kādu), nereaģēt (uz ko, piemēram, ar vēstuli).
Ņemt ļaunā (arī par ļaunu) Nebūt mierā, nesamierināties (ar ko), arī apvainoties, dusmoties (par ko).
nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties vietā, kur meklē, arī kur bija atradies (par priekšmetiem). Pazust (1).
nozust Nebūt nekur sastopamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas atrodas nezināmā prombūtnē, arī ir aizgājuši bojā).
pietrūkt Nebūt pietiekamā daudzumā. Nebūt tik, cik vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
pietrūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
ieslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vājāk saskatāmam, kam citam atrodoties vairākās vai visās pusēs.
noslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
aizslēpties Nebūt redzamam, nebūt vairs saskatāmam, kam citam atrodoties vai aizvirzoties priekšā.
Stāvēt tālu (no kā) Nebūt saistītam (ar ko).
Stāvēt tālu (no kā) Nebūt saistītam (ar ko).
izkrist Nebūt saskaņotam (ar kādas norises gaitu), atpalikt no citiem (kādā norisē).
krist Nebūt stingri iestiprinātam un neturēties iekšā, atdalīties, slīdēt ārā.
atpalikt Nebūt tādā līmenī, kādā ir pārējie, labākie, neatbilst kādām prasībām, normām.
Palikt iepakaļ (arī iepakaļus, iepakaļis apv., iepakaļš apv.) Nebūt tādā līmenī, kādā ir pārējie, neatbilst kādām prasībām, normām.
Nerādīties (ne) acīs Nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā.
Acis nerādīt, arī (ne) acu nerādīt Nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā.
Nerādīties (ne) acīs Nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā.
klusēt Nebūt vairs aktīvam (parasti radošā darbā). Aktīvi nepiedalīties (kur), palikt nomaļus.
Nebūt vēl (šajā) pasaulē Nebūt vēl piedzimušam.
trūkt Nebūt, arī nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) - par priekšmetu.
iztrūkt Nebūt, neierasties (tur, kur vajag būt).
kavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās u. tml. (noteiktu laiku).
nokavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās, pasākumā u. tml. (noteiktu laiku).
izkrist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
krist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
neesamība Nebūtība (1).
nekuriene Nebūtība (1).
nesaule Nebūtība, nāve.
neziņa Nebūtība.
Palikt tukšā (arī bešā) Nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
Palikt tukšā (arī bešā) Nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
uzrasties Negaidīti atrasties, būt novietotam (kur).
iegadīties Negaidīti notikt, būt (parasti kādā laika posmā).
iegadīties Negaidot rasties, būt sastopamam. Gadīties.
Atmaskot sevi Negribot atklāt savu (parasti negatīvo) būtību (arī slēptu rīcību, nodomus).
Neredzēt kā savas ausis (arī savu ausu) Neiegūt, nedabūt.
Neredzēt kā savas ausis (arī savu ausu) Neiegūt, nedabūt.
izpalikt Neierasties (tur, kur jābūt, kur gaida).
pagulēt Neilgu laiku būt aizmigušam.
uzliesmot Neilgu laiku būt ar spēcīgi palielinātu spožumu (par maiņzvaigzni).
pavaļoties Neilgu laiku būt bez noteikta darba, uzdevumiem.
pamētāties Neilgu laiku būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam.
paskatīties Neilgu laiku būt par (kā) skatītāju.
pagulēt Neilgu laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
pagulēt Neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem).
pamīcīties Neilgu laiku būt, atrasties drūzmā, vietā, kur ir daudz cilvēku.
pabūt Neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā). Neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko.
padumpoties Neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību.
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
patrīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā). Pagrozīties (2).
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
padarboties Neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
pabozties Neilgu laiku, mazliet dusmoties, būt aizvainotam.
padarboties Neilgu laiku, mazliet piedalīties (kur). Neilgu laiku būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
palustēties Neilgu laiku, mazliet priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
pazvejot Neilgu laiku, mazliet smelt, dabūt ārā (ko no šķidruma).
uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, arī vidē).
Negribēt (ne, arī nekā) zināt Neinteresēties (par ko), arī būt pret (ko).
Parādīt sevi bez maskas Neizlikties, neslēpt savu būtību.
Parādīt sevi bez maskas Neizlikties, neslēpt savu būtību.
noslēpums Neizpausta iekšējā būtība (parādībai, procesam).
noraut Neizpildīt (piemēram, plānu), būt par cēloni tam, ka netiek izpildīts, realizēts (piemēram, plāns).
pagadīties Nejauši būt, atrasties (kur).
Pagadīties ceļā Nejauši būt, atrasties priekšā kādam, kas pārvietojas.
Pagadīties pie rokas (arī pa rokai) Nejauši būt, atrasties tuvumā.
pagadīties Nejauši būt, notikt, gadīties.
sagadīties Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt, atrasties (kur).
Ķerties vērsim pie ragiem Nekavējoties sākt rīkoties. Pievērsties būtiskajam, galvenajam.
Ķerties vērsim pie ragiem Nekavējoties sākt rīkoties. Pievērsties būtiskajam, galvenajam.
Ķerties vērsim pie ragiem Nekavējoties sākt rīkoties. Pievērsties būtiskajam, galvenajam.
knosīties Nemierīgi grozīties (parasti guļot, retāk sēžot, stāvot). Arī būt nemierīgam.
Kaut kāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi).
Kaut kāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi).
Kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību). Kaut kāds.
Kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību). Kaut kāds.
izpalikt Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu).
Turēties miesās Nenovājēt, būt labā barojumā.
Grābt dievam (arī kungam) acīs Nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties.
Grābt kungam (arī dievam) acīs Nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties.
gigants Neparasti liela būtne, - ļoti liela auguma cilvēks, - arī milzis.
slikti Nepatīkami, arī neērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī).
brošūra Neperiodisks iespieddarbs, kura apjoms var būt no 5 līdz 48 lappusēm. Neliela grāmata (parasti mīkstos papīra vākos).
kvorums Nepieciešamais (piemēram, sapulces, sēdes) dalībnieku skaits, lai (tā) būtu tiesīga lemt.
Būt pretī (arī pretim) Nepiekrist (kam), nebūt vienis pratis (ar ko).
nepieskaitāmība Nespēja (psihiskas slimības dēļ) apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
nesapratne Nespēja saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi. Vajadzīgās izpratnes trūkums (kādā jautājumā).
Izlaist grožus no rokām Nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
Laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) Nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
(Iz)laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) Nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
Izlaist grožus no rokām Nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs valdīt.
Palikt pāri Netikt patērētam, izlietotam. Saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
Palikt pāri Netikt patērētam, izlietotam. Saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
formālisms Nevajadzīga sīkumainība formalitāšu ievērošanā, ignorējot būtisko.
Skaldīt matus Nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
Skaldīt matus Nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
gražoties Nevajadzīgi tiepties, arī būt ļoti izvēlīgam, kaprīzam.
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
nogāzt Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
zagties Neviļus, negribēti rasties, arī būt ar neviļu, negribētu virzību (piemēram, par domām). Neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
nogāzt Neviļus, negribēti skarot, pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
nobendēt Nežēlīgi izturoties, panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību.
noķeksēt Nodabūt, novilkt lejā, nost, parasti ar ķeksi vai tam līdzīgu priekšmetu.
aizņemt Nodarbināt, būt nodarbinātam (tā, ka neatliek laika nekam citam, vai arī tā, ka nejūt, kas notiek apkārt).
kalpot Noderēt, būt piemērotam.
sadurties Nokļūt, būt pretrunīgās, arī cīņas attieksmēs (par parādībām sabiedrībā).
nebijis Nol. divd. --> būt.
neesošs Nol. divd. --> būt.
nogāzt Nolaužot, izlaužot u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
pamest Nomirstot būt par cēloni tam, ka (parasti tuvinieks) paliek vientuļš, bez atbalsta, bez apgādības.
Nomirt (arī izdzist) (kāda) rokās Nomirt kāda cilvēka klātbūtnē.
Krist par upuri Nonākt (kā nevēlama) varā un dabūt ciest (no tā).
Krist par upuri Nonākt (kā nevēlama) varā un dabūt ciest (no tā).
sanākt Nonākt, arī būt (kādās attiecībās) - par cilvēkiem.
Pazust bez vēsts Nonākt, atrasties bezvēsts prombūtnē.
Pazust bez vēsts Nonākt, atrasties bezvēsts prombūtnē.
parādīties Nonākt, būt pārdošanā (par precēm).
Atraut dzīvei Nonāvēt, būt par nāves cēloni.
Atraut dzīvei Nonāvēt, būt par nāves cēloni.
iedziļināties Nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību.
pēc Norāda uz (darbības) nolūku, mērķi, apzīmē to, ko grib dabūt, iegūt.
nekāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašības, pazīmes noliegumu.
šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta. Tāds.
kurš Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, daļu, par ko izteikts jautājums.
kas Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums.
par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums.
kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums.
kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmes, īpašības pieļāvumu.
tāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu īpašību, pazīmi.
šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu, arī jau minētu īpašību, pazīmi.
tāds Norāda uz (dzīves būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta.
starp Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu) grupu, kurā (kāds, kas) izceļas, ir pārāks ar kādu pazīmi, īpašību.
kurš Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
kas Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
par Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
katrs Norāda uz atsevišķu (dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi) no attiecīgās grupas.
katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem minētajiem, no abiem minētajiem).
katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no visiem vai daudziem).
ar Norāda uz dzīvām būtnēm, kuras saista kopīga darbība vai savstarpējas attieksmes.
kurš Norāda uz dzīvas būtnes pieļāvumu.
neviens Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības neesamību, pilnīgu noliegumu (parasti kādā vietā, kādos apstākļos).
kurš Norāda uz dzīvu būtni (no noteiktas grupas, daudzuma), par ko izteikts jautājums.
ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kas ir piederīgs pie kādas kopas, grupas.
ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kuram ir (vai nav) kas līdzīgs (kādam citam).
tāds Norāda uz dzīvu būtni, arī priekšmetu, parādību, par kuru grib ko uzzināt.
priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts. Norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
šis Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, kas tūlīt tiks minēta.
tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko īpaši izcel, uzsver.
viņš Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš. Tas (1).
ar Norāda uz dzīvu būtņu stāvokļa raksturojumu.
viss Norāda uz dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu atsevišķo vienību pilnīgu apkopojumu. Bez izņēmuma.
Tikpat labi Norāda uz iespējamo varbūtību. Iespējams.
kāds Norāda Uz kā (ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pazīmes, īpašības nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
kāds Norāda uz kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi.
bez Norāda uz kā, parasti būtiska, pastāvīga, raksturīga, trūkumu.
Tas un tas Norāda uz konkrētu, bet nenosauktu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
kurš Norāda uz nenoteiktu dzīvu būtni (parasti no noteiktas grupas).
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
Kaut kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
Kaut kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
kurš Norāda uz noteiktu (atsevišķas dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmi (starp līdzīgām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, norisēm), par ko izteikts jautājums.
Tas viss, retāk viss tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu. Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
Tas viss, retāk viss tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu. Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
Neviens pats Norāda uz personas, dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības pilnīgu noliegumu.
nekāds Norāda uz pilnīgu (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) noliegumu.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad kas notiek, norisinās, tiek veikts kāda klātbūtnē.
pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam. Norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
starp Norāda uz vietu, kuru ierobežo divas dzīvas būtnes, divi priekšmeti un kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
tāds Norāda uz vispārinātu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē ar «kā» ievadītais salīdzinātais.
starp Norāda uz, parasti divām, dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas.
par Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir kāda spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
kāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
kas Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
tas Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība. Arī tāds.
tāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība. Norāda uz ko lielu, uz (kā) izpausmes augstu pakāpi, intensitāti.
kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts.
viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts. Kāds (4).
viss Norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu). Arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem).
pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais (kādā kopumā).
standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādo lies pēc kāda pieņemta parauga un tam nav būtisku individuālu atšķirību.
papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, organizēts, funkcionē papildus galvenajam, nozīmīgākajam, būtiskākajam, raksturīgākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
sanākt Norisēt, būt (kopā, vienlaicīgi) - par parādībām, darbībām.
sekot Norisināties laika secībā (pēc kā). Atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
Aizslēgt sirdi Noslēgties sevī, arī būt cietsirdīgam.
Paslēpties zem maskas Noslēpt savu īsto būtību.
Uzlikt (arī uzvilkt) masku Noslēpt savu īsto būtību.
Uzvilkt (arī uzlikt) masku Noslēpt savu īsto būtību.
kritērijs Noteicošā būtiskā pazīme, kas atšķir, norobežo priekšmetus, parādības.
Izraut kaut vai no elles, arī raut vai no elles laukā (arī ārā) Noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
Izraut kaut (vai) no elles Noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
Raut vai no elles laukā (arī ārā) Noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
Raut vai no elles laukā (arī ārā) Noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
sagadīties Notikt, būt (parasti reizumis, dažkārt). Gadīties.
gadīties Notikt, būt (reizumis, dažkārt).
atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes. Parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
izvairīties Novērsties (no kāda cilvēka skatiena). Novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
novirzīties Novērsties savā darbībā (no galvenā, būtiskā) un pievērsties kam citam (parasti mazāk svarīgam, būtiskam).
atstāt Novietot (kur), lai nebūtu jāņem līdzi. Likt, lai paliek kādā vielā.
noklīst Novirzīties (no galvenā, būtiskā darbībā, runā).
nomaldīties Novirzīties no galvenā, būtiskā (domās, runā u. tml.).
pieņaudēt Ņaudot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
ieņurcīt Ņurcot iedabūt (kur iekšā).
pacelt Paaugstināt (kāda fizikāla lieluma, parasti temperatūras, spiediena) skaitlisko vērtību. Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās šāda skaitliskā vērtība.
Pabāzt degunu Pabāzt galvu (kur), arī brīdi pabūt (kur).
Pabāzt degunu Pabāzt galvu (kur), arī brīdi pabūt (kur).
nospēlēt Pabeigt spēlēt (lomu), atveidot (tēlu), kad izrāde pārstāj būt repertuārā.
iziet Pabūt (kur) un izciest lielas mokas. Pārdzīvot, pārciest (ko).
Iet no rokas rokā Pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā.
Staigāt (arī iet) no rokas rokā Pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā.
patupēt Pabūt apcietinājumā.
Iziet caur daudzu rokām Pabūt daudzu rokās, rīcībā (parasti par kādu priekšmetu).
Iziet caur daudzu rokām Pabūt daudzu rokās, rīcībā (parasti par kādu priekšmetu).
Iziet cauri kāda rokām Pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
Iziet caur kāda rokām Pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
izgrozīties Pabūt kādu laiku (kur), vairākkārt paejoties uz vienu un otru pusi.
paburzīties Pabūt un pierast, iejusties (kur), pielāgoties apkārtnei, sabiedrības videi.
apgrozīties Pabūt, uzkavēties īsu laiku (par daudziem cilvēkiem).
saasināt Padarīt aktuālu, arī būtisku (problēmu, jautājumu, prasības u. tml.).
dzīvināt Padarīt dzīvību (1) iespējamu, veicināt to, būt par cēloni, ka dzīvība (1) ir iespējama, tiek veicināta.
paseklināt Padarīt mazāk būtisku, saturīga, padarīt nenozīmīgāku.
iekausēt Padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu (piemēram, mākslas darbā). Iekļaut (2).
Atraisīt mēli Padarīt runīgu, valodīgu, būt par cēloni tam, ka kļūst runīgs, valodīgs.
Atraisīt mēli - atraisīt Padarīt runīgu, valodīgu, būt par cēloni, ka kļūst runīgs, valodīgs.
izraibināt Padarīt viscaur raibu, būt par cēloni tam, ka kļūst viscaur raibs.
palaiskoties Padzīvot, pabūt bezdarbībā. Arī paslinkot.
izsekot Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību.
vērties Pakāpeniski kļūt uztveramam, arī būt uztveramam, parasti ar redzi.
nospiest Pakļaujot savai varai, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
Nospiest pie zemes Pakļaujot savai varai, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk ļoti nevēlamā stāvoklī.
sist Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst.
Karāties brunčos Pakļauties kādai sievietei, būt atkarīgam no kādas sievietes.
kavēties Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams.
kategorija Pamatjēdziens, kas atspoguļo īstenības parādību un izziņas pašas vispārīgākās un būtiskākās īpašības, puses un attiecības.
palūkot Pameklēt, arī dabūt.
paraudzīt Pameklēt. Arī dabūt. Palūkot (3).
tīrīt Panākt (ar īpašiem paņēmieniem), arī būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, ķermenis) kļūst tīrs vai tīrāks.
tīrīt Panākt (ar īpašiem paņēmieniem), būt par cēloni, ka kam zūd (piemēram, traipi, vielu nosēdumi), vairs neatrodas kur, uz kā (piemēram, netīrumi, nevēlami priekšmeti).
vilt Panākt (parasti ar viltu), būt par cēloni, ka (kāds) kur dodas; arī vilināt (1).
šokēt Panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts. Izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
iegrūst Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, arī būt par cēloni, ka (kāds) pret savu gribu (parasti pēkšņi) nonāk nevēlamā stāvoklī.
pavedināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
izglābt Panākt ar savu rīcību, an būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, ka izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās vai atbrīvojas (no sev kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.).
paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.).
sabojāt Panākt būt par cēloni, ka (kas) kļūst neglīts, nepatīkams, arī neatbilstošs kādām, parasti estētiskām, prasībām, normām.
izpūdēt Panākt būt par cēloni, ka izpūst.
Iedzīt strupceļā (arī sprukās sar.) Panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk bezizejas stāvoklī.
(Ie)dzīt strupceļā (arī sprukās sar.) Panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk bezizejas stāvoklī.
uzrīdīt Panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk naidīgās attiecībās (ar kādu).
dragāt Panākt, arī būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi.
vītināt Panākt, arī būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) vīst, daļēji zaudējot mitrumu (parasti saulē, ēnā).
savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
sarežģīt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kā) paveikšana, atrisināšana, izlemšana kļūst grūta vai grūtāka.
saviest Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti dzīvnieki, augi) saviešas.
trulināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls (1) vai trulāks.
saskābināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pārmērīgi, skābs.
saļodzīt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) saļogās (2).
satrūdināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) satrūd.
savītināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) savīst.
trīcināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trīc (1).
trīcināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trīc (2).
trūdināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trūd.
saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) nonāk indīgas vielas, arī radioaktīvas vielas, nevēlami mikroorganismi, parasti kaitīgā, bīstamā koncentrācijā.
spirdzināt Panākt, būt par cēloni (parasti piegādājot ūdeni, mainoties laikapstākļiem), ka (piemēram, augiem, dzīvniekiem) uzlabojas eksistences apstākļi.
slapināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (1).
smērēt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs. Traipīt.
sadzeltināt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) sadzeltē (1).
sadzeltināt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) sadzeltē (2).
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (acīm, skatienam) rodas noteikta saistība (ar kādu objektu).
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
noskaidrot Panākt, būt par cēloni, ka (apziņa, prāts) kļūst skaidrs. Apskaidrot (1).
mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (audi) sažūst un ievērojami samazinās apjomā.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, dzīvnieki) turpina dzīvot, eksistēt, arī netiek iznīcināti.
nosmacēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā.
piebriedēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) piebriest.
nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi) aiziet bojā.
nobriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas. Nobriedēt.
nobriedēt Panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas. Nobriedināt.
sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (augs, tā daļa) kļūst, parasti pilnīgi, kropls.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (balss) iegūst citu izteiksmi, skanējumu.
nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam vai dzīvniekam) izraisās stipras sāpes, ciešanas, nogurums.
spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) palielinās garīgie spēki.
iedvesmot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) rodas spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija.
salauzt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd spējas darboties. Arī iznīcināt (cilvēku).
samalt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības. Panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās emocijas, idejas u. tml.).
sadragāt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības. Panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības).
saspiest Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki vai dzīvnieki) novietojas, arī atrodas, dzīvo cieši cits pie cita nelielā telpā, vietā.
izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) aiziet bojā.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā.
nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā. Nāvēt.
pulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) nāk kopā, vienuviet. Pulcēt.
pulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) nāk kopā, vienuviet. Pulcināt.
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
šķirt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem) zūd saiknes (ar ko) vai to rašanās kļūst neiespējama.
rūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļās) kļūst spēcīgāks, izturīgāks.
sviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst (1).
sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, kropls.
vārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) gurst, kļūst vārgs [3] (1), nespēcīgs (1).
izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb.
pagriezt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izmaina kustību, stāvokli (kādā virzienā). Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.).
spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kļūst fiziski spēcīgs vai spēcīgāks.
novārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti nogurst, arī kļūst vārgs, nespēcīgs.
norobežot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paliek savrup, bez saiknes (ar ko).
nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā.
vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas vēlamajā virzienā, veidā.
slīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) slīkst (1).
savaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) pārmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā psihiskais stāvoklis) kļūst aktīvāks.
rūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, viņa raksturs, griba) kļūst stingrāks, noteiktāks. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgākas.
nodarbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) aktivizē psihiskos procesus atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam. Būt par cēloni tam, ka (psihe, tās procesi) aktivizējas atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam.
spārnot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties. Iedvesmot. Iejūsmināt.
spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst spirgts vai spirgtāks. Panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļas) sāk labāk funkcionēt.
notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst vienaldzīgs, nejūtīgs.
samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, gļēvs, vājš, padevīgs.
sadeldēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, vārgs, vājš, ļoti novājē, arī zaudē garīgos spēkus.
satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties. Satracināt.
satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, tīkoties.
nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) mirst.
iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) sāk darboties, kļūst aktīvs.
tracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) uzbudinās, nesavaldīgi izturas, rīkojas.
saniknot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, kļūst nikns.
uztracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās.
saturēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku vai dzīvnieku grupa) neizklīst. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots.
pauperizēt Panākt, būt par cēloni, ka (darbaļaužu masas) nonāk ilgstošā nabadzībā (sabiedrībā, kurā pastāv ekspluatatoru šķiras).
sekmēt Panākt, būt par cēloni, ka (darbība, process u. tml.) noris vēlamā veidā, rada vēlamo rezultātu. Arī veicināt.
novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (doma, ideja u. tml.) sasniedz (kādu), tiek uztverta, saprasta.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka vai auga īpašības, šķirne, suga u. tml.) kļūst kvalitatīvākas, piemērotākas noteiktām prasībām.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā.
nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā. Nīdēt [1] (1).
pulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet.
pulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet.
nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks, augs) iet bojā.
satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
tracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) trako, plosās.
saniknot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, kļūst nikns.
uztracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās, sāk trakot u. tml.
vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (fizikāla, tehniska, bioloģiska sistēma, norise) funkcionē, darbojas kādā veidā.
pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis) kļūst sliktāks.
iespīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (gaisma) iespīd (kur iekšā).
taktēt Panākt, būt par cēloni, ka (iekārta, ierīce u. tml.) darbojas sinhroniski noteiktos laika momentos.
noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tīru.) rada klusākas vai Mušas skaņas.
klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tml.) rada klusākas skaņas vai nerada skaņas.
pieklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) rada mazliet klusākas skaņas.
uzjundīt Panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) izraisās (psihē), uztrauc.
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) spēcīgi iztaisās (psihē), uztrauc.
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā īpašības, to kopums) kļūst labāks.
pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā īpašības, to kopums) kļūst sliktāks.
padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā slānis) kļūst biezāks.
pārvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā spēka, pretestības u. tml.) iedarbība pavājinās, izbeidzas.
palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā, piemēram, priekšmeta, teritorijas) izmēri kļūst lielāki.
paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) ātrums palielinās. Panākt, būt par cēloni, ka kam (ātrums) palielinās.
palēnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) ātrums pamazinās. Panākt, būt par cēloni, ka kam (ātrums) pamazinās.
pārorientēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) darbība, norise kļūst citāda, tai tiek izvirzīts cits mērķis. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst citāds.
palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) sastāvdaļu skaits kļūst lielāks.
palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka. Panākt, būt par cēloni, ka (kā) daudzums, apjoms kļūst lielāks.
spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) virsma labi atstaro gaismu.
šķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) veido šķīdumu, ar citu vielu.
papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda, kā īpašības, spējas) tiek izceltas, pastiprinātas, arī līdzsvarotas.
sajūsmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādā) izraisās sajūsma.
sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kādas parādības, norises u. tml.) tiek iekļautas noteiktā kopumā, sistēmā.
taisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam, kam) rodas (kāda īpašība, stāvoklis u. tml.).
izklaidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis.
pacilāt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, garīgs možums.
satriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās ļoti spēcīgs psihisks pārdzīvojums.
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās naidīga attieksme (pret kādu).
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās pozitīva attieksme, patika (pret ko).
mocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūta, arī ļoti nepatīkama situācijā.
spīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūtā, arī ļoti nevēlamā situācijā. Mocīt (2).
tirdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihisks nemiers, arī mokošs pārdzīvojums.
sāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās sāpes (2).
Sāpināt sirdi Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums.
satraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās satraukums.
smeldzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās smeldze [1] (2).
samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās stipras fiziskas ciešanas.
uzbudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uzbudinājums (1).
uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uztraukums.
saradot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izveidojas ciešas saiknes (parasti ar citiem cilvēkiem, piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem).
nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kas, parasti eksistences līdzekļi, ir pietiekamā, arī lielā daudzumā.
pieradināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kļūst par paradumu, ieražu (kāda darbība, rīcība, izturēšanās veids).
Iegrūst (arī iedzīt) nelaimē Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) notiek nelaime.
(Ie)grūst (arī iedzīt) postā Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) notiek nelaime. Sagādāt (kādam) nepatikšanas.
izraut Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) pēkšņi izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
pievilkt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas interese, izraisās patika. Piesaistīt.
ieintriģēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas liela ziņkāre, arī interese.
maldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko).
sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas vajadzīgās īpašības, zināšanas, izpratne u. tml. (kādam nolūkam).
sakompromitēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, parasti liela, neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija.
sakutināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) sāk, parasti ļoti, kutēt. Panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļa) sāk, parasti ļoti, kutēt.
remdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) vājinās, zūd, parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) zūd vai mazinās (slāpes, arī sāpes).
sasāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, izraisās sāpīgs pārdzīvojums.
sadrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt). Arī iedrošināt.
sadūšot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt). Arī iedrošināt.
sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas spars, griba (ko darīt).
paretināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazāks.
retināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazs vai mazāks.
ņemt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds ko) zaudē.
sajaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds stāvoklis) izbeidzas. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, nodoms, iecere) kļūst nerealizējams.
pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) aiziet bojā.
šķīstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) kļūst tikumīgs, morāli skaidrs.
nostādīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nokļūst (kādā stāvoklī, situācijā).
šūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) šūpojas (3).
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu.
pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) kļūst citāds.
pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas. Padarīt (kādu) par ko citu. Arī pārveidot (3).
stādināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) apstājas.
traukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ātri virzās, arī ko dara.
paturēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) atrodas joprojām, paliek (kā) ietekmē, saiknē (ar ko).
steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) dara ko ātri vai ātrāk.
Novest no ceļa Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, morāli pagrimst.
piemānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iegūst nepareizu informāciju.
raut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iesaistās spraigā, intensīvā darbībā.
pievērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iesaistās, iekļaujas (kādā darbībā, norisē).
izraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkļūst (no nevēlama stāvokļa).
izkustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkļūst (no, parasti pasīva, psihiska stāvokļa).
izkustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkustas (2).
pataisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko), iegūst citas īpašības, nonāk citā stāvoklī.
izveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko).
veidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko).
saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst bikls, nebrīvs, ka (kādam) zūd nepiespiestība, atraisītība.
sadrūmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst drūms.
uzjautrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst jautrs.
līksmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst līksms (1). Izraisīt līksmi (kādam).
mundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst mundrs.
uzmundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst mundrs.
nabadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst nabadzīgs (1).
nolemt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst par ko, dara ko, arī nonāk kādā vidē.
proletarizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst par proletārieti (1).
priecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst priecīgs. Izraisīt prieku (kādam).
sarosināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst rosīgs, aktīvs.
Vest pie prāta Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst saprātīgāks.
Vest pie prāta Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst saprātīgāks.
noskumdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst skumjš.
skumdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst skumjš. Izraisīt skumjas (kādam).
saspēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst spēcīgs.
sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, bikls, nebrīvs, ka (kādam) zūd nepiespiestība, atraisītība.
sajautrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, jautrs.
sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, nebrīvs (savas darbības, izturēšanās veidā).
sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti psihiski, aktīvs, koncentrēts.
novērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maina uzskatus, viedokli.
mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) mulst. Izraisīt mulsumu.
pienaglot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nespēj kustēties.
noguldīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) noguļas, nonāk guļus stāvokli.
izvirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
grūst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nevēlamā stāvoklī, grūtos apstākļos.
sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piemēram, sprostā, iežogojumā), kas ievērojami ierobežo pārvietošanās iespējas.
nomaldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nomaldās (1).
iedzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
novest Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (noteiktā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk galēji nevēlamā, nelabvēlīgā stāvoklī.
Iedzīt spīlēs Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk ļoti spiedīgos apstākļos, arī bezizejas stāvoklī.
Iedzīt (kā) spīlēs Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk ļoti spiedīgos apstākļos, arī bezizejas stāvoklī.
nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk nevēlamā stāvoklī.
Novest (kādu) tik tālu Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
Novest (kādu) tik tālu Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
izputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā (zaudējot, piemēram, saimniecību, īpašumu).
putināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā, zaudējot, piemēram, savu saimniecību, īpašumu.
Izspiest nopūtu Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nopūšas.
Izspiest nopūtu Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nopūšas.
saliekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas, parasti pilnīgi.
liekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas.
pārkrievot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārkrievojas.
pārlatvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārlatvinās.
pārtautot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārtautojas.
pārvācot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvācojas.
nolaupīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pazaudē (ko nozīmīgu, arī neatgūstamu).
Izraut no gultas Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas.
Izcelt no gultas Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas.
Izraut no gultas Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas.
Izcelt no gultas Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas. Izārstēt smagi slimu gulošu cilvēku.
saslimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pilnīgi nododas (kam). Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (kāda psihiska stāvokļa, kādas attieksmes) varā.
raudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) raud.
sadumpot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sadumpojas.
saīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) saīgst.
iesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
saraudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt.
sasmīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk smieties.
iesnaudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk snaust.
mierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piemēram, bēdas, bailes, satraukumu).
sakaunināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sakaunas.
saminstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) saminstinās.
samulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) samulst.
sapriecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sapriecājas.
saradināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sarod (2).
sasildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasilst (2).
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasniedz augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) savā darbībā pievēršas kam citam.
smīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) smeļas, arī smaida.
socializēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) socializējas (1).
uzraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) strauji pieceļas (kājās, sēdus).
uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek pārspēts, pieveikts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
uzraust Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
uzraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
zagt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē (ko nozīmīgu). Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nespēj (ko) izmantot.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru. Dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
saskaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību. Panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību. Panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
nomocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), ļoti nogurst, zaudē spēkus, arī cieš mokas.
pārmocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), pārāk nogurst, pārpūlas.
sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
sadusmot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs.
samundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst mundrs.
sanervozēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst nervozs.
sapiktot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst pikts, īgns.
sasirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst sirdīgs.
sadīdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādu), parasti pilnīgi, pārņem (izjūtas, pārdzīvojums u. tml.).
novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kairinājums, impulss u. tml.) izplatās noteiktā virzienā (uz kurieni).
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, tekstam, mākslas darbam) veidojas noteikta satura saistība (ar kādu domu, ideju, parādību u. tml.).
pabiezināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas lielāks caurmērs, šķērsgriezums.
uzvelvēt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas velves forma.
piešķirt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas, rodas (piemēram, kādas īpašības).
slīpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) noteiktā vietā veidojas slīpums. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst slīpāks vai slīps.
sasāļot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās sāls vai sālu saturs.
iekrāsot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
līdzsvarot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas līdzsvars (1).
līdzsvarot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas līdzsvars (2).
liekt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas lokveida forma.
saspriegt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas mehāniskais spriegums.
spraugot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas sprauga vai spraugas.
svaidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas svaigums.
izvelvēt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas velves forma.
spriegot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, arī palielinās mehāniskais spriegums.
sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
krokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) veidojas, rodas krokas (1).
sakrokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas.
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam), piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst, parasti ievērojami, mazāks.
nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas degošs) pārstāj degt.
novērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) nenotiek, nerodas, neizraisās.
pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas sabiedrībā, piemēram, sabiedriskās attiecības) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas sabiedrībā) iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārveidot (2).
lidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls), gaisa plūsmas nests, virzās, arī kustas.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti āda, mati) kļūst mazāk raupjš, stingrs.
plasticēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cietviela) siltuma, bīdes spēka iedarbībā kļūst plastisks vai plastiskāks.
kviecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cūka) vairākkārt kviec.
novēlināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti darbība, process) novēlojas.
pavieglināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti darbs, norise) kļūst vieglāks.
klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti gaisma, krāsas) kļūst mazāk spilgts.
nocietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti griba, raksturs) kļūst stingrs, nepakļāvīgs, valda pār jūtām. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, neiejūtīgs.
skaļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) rada skaļas vai skaļākas skaņas.
pīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) vairākkārt pīkst.
savākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
kutināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kut.
pakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļas) pakustas.
uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
uzsūtīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti parādība sabiedrības dzīvē) sasniedz augstāku attīstības, nozīmīguma pakāpi.
ripināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) ripo. Vairākkārt velt, arī grozīt (kādu, parasti apaļas formas, priekšmetu).
resnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) viscaur vai kādā daļā kļūst resns vai resnāks.
samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis, jūtas, domas) kļūst pretrunīgs, arī grūti panesams, nepatīkams.
sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis) kļūst aktīvs, koncentrēts.
mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst, parasti ievērojami, mazāk intensīvs.
norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti raksturs, griba) kļūst spēcīgs, noteikts. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgas.
sasārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti seja, tās daļas) kļūst, parasti ļoti, sārts.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti skaņa) kļūst maigāks, klusāks.
pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti smarža) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti stāvoklis, apstākļu, īpašību kopums) vairs neatbilst kādām normām, prasībām.
šķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) vienlaikus strauji virzās uz vairākām vai visām pusēm. Panākt, būt par cēloni, ka (kā sīka, viegla kopums) virzās šādā veidā.
piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekārsi.
izaukstēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa) klust auksts vai aukstāks.
pāraukstēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa) kļūst pārāk auksts.
klaidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti uzmanība, domas) kļūst mazāk koncentrēts.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts.
samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst, parasti viscaur, mīksts.
neitralizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) zaudē īpašu, specifisku iedarbību. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) neizraisa, parasti nevēlamas, blakus parādības.
jaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, attiecības starp cilvēkiem) tiek traucēts.
paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, attiecības, stāvoklis) kļūst saspīlētāks, draudīgāks.
vulgarizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
saplūksnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, augsne, gaiss, arī platība u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām prasībām.
uzdvest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, aukstums, smarža) iesāk izplatīties. Panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst dziļāks.
paseklināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst seklāks.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās.
sapostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, pārvēršas drupās.
nospiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, cena, vērtība) pazeminās.
lēnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst lēnāks.
likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, pasākums) vairs nenotiek.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, process, arī parādība) kļūst vājāks, mazāk intensīvs.
sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
šķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības), parasti pakāpeniski, zaudē savu stabilitāti, noturību.
uzduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās augšā, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst duļķains.
uzzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts, situācija) kļūst (kādam) zināms. Gūt iespēju (ko) zināt (par ko).
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, garīgā vai fiziskā attīstība, darba prasme) sasniedz augstāku pakāpi, atbilst augstākām prasībām.
uzlādēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gāze, atmosfēra) jonizējas.
sargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gods, attiecības starp cilvēkiem, tradīcijas) saglabājas.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, iecere) nav realizējams.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, iespaidi, informācija) nezūd, turpina pastāvēt (atmiņā, apziņā u. tml.).
sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ietekme, uzskats), parasti pilnīgi, zūd, pazaudē iedarbīgumu.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība, stāvoklis, attieksme, darbība) nezūd, turpina pastāvēt.
vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība) kļūst mazāk intensīvs, vājāk izteikts.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, izturēšanās, rīcība, runa) kļūst mazāk ass, bargs.
papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kā kopums) kļūst bagātīgāks, plašāks.
likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, konflikts, domstarpības) zūd.
tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, krāsa) kļūst blāvs vai blāvāks, mazāk spilgts.
sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, līnija, formas) kļūst mazāk spilgts, krass, kontrastains.
papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, mākslas darbs, daiļrades process) kļūst saturīgāks, detaļām, izteiksmes līdzekļiem bagātāks.
kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, migla, dūmi) kļūst mazāk koncentrēts, blīvs.
sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, kultūrā) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, kļūst pilnīgāks, dod vēlamākus rezultātus.
mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks vai vājš.
pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks.
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst, parasti ievērojami, vājāks.
saaust Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, pārdzīvojumi, domas) cieši sasaistās (ar ko).
pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, kā savienojums) kļūst stiprāks, izturīgāks.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, materiālas vērtības) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt.
uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās uz kādas vietas.
uztriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās uz kādas vietas.
pavairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
vairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihe, tās procesi) kĮūst nejūtīgi.
mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
samulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst, parasti ļoti, nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
kāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst spēcīgāks, intensīvāks, spilgtāk izpaužas.
spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
uzspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis) sasniedz augstu, parasti nevēlamu, nedabisku, pakāpi.
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, putekļi, viļņi) rodas, izveidojas un virzās uz augšu.
samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, runa, valoda) kļūst nevajadzīgi sarežģīts, grūti uztverams.
noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss, arī apklust.
klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss.
uzvēdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, smarža, vēsma) iesāk izplatīties. Panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, sods, apstākļi) kļūst mērenāks, mazāk nežēlīgs, naidīgs.
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, šķirne, suga) tiek uzlabots.
papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, teorija, zinātnes nozare) bagātinās ar jaunām atziņām, atklājumiem.
sasviest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, transportlīdzeklis) strauji izmaina savu stāvokli, parasti uz sāniem.
piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, trauks, telpa) kļūst pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.).
pārpildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, trauks) ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar ko).
kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, tumsa, aukstums, skaņas) zūd, beidz izplatīties vai ļoti samazinās.
vērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi, putekļi) griežas, veido (kādu riņķojošu kopumu).
savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
uzvērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) virpuļveidīgi uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
nomierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, uzbudinājums, sāpes) samazinās, pāriet.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, vieta) vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
pievēsmot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viegla gaisa plūsma, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārveidot (1).
padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, zināšanas, izpratne, izpēte) kļūst pilnīgāks, saturīgāks.
pārskalot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aizskalojas citā vietā.
nospalvot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aplīp ar spalvām.
čabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čab.
čakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čakst (1).
čīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čīkst (1).
čirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čirkst (1).
kraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti kraukšķ.
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas, uzturas noteiktā vietā.
spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu.
saukt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atveidojas (atmiņā).
burkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) burkšķ (1).
čurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) čurkst (1).
čurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) čurkst (2).
šķirt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) daļās divās vai vairākās daļās.
slāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) daļās slāņos (3).
drebināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dreb.
iededzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dziļi iespiežas (apziņā).
virpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) griežas, virzās lokā, aplī, spirālē.
pavēlināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iestājas, noris vēlāk, mazliet pēc parastā laika.
paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iestājas, notiek drīzāk.
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir ciešā saskarē, saistībā (ar ko).
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir saistīts (ar ko) kādā darbībā, procesā.
nozibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) Īsu brīdi zibsnī un pārstāj zibsnīt.
iztvaicēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izdala tvaiku veidā dažas vai visas sastāvdaļas.
izputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izput (5).
izšķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izšķīst (1).
iztrūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iztrūd.
izvadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izvirzās (no ierīces, sistēmas u. tml.).
šķiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) jūk, šķīst (piemēram, vāroties).
pakārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst atkarīgs (no kā).
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst augstāks.
paaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst aukstāks.
nobaltot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst balts, arī gaišs, sirms.
pablāvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst blāvāks.
nobrūnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst brūns.
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst citāds, par ko citu. Pārveidot, pārmainīt.
padārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst dārgāks, ka vairāk jāmaksā (par ko).
padzidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst dzidrāks.
pagausināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst gausāks.
palīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst gludāks, līdzenāks.
pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst grūtāk sajūtams, uztverams.
irdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst irdens.
pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst izteiksmīgāks, iedarbīgāks, vieglāk uztverams.
paspēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst labāk uztverams, arī ietekmīgāks.
palētināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lētāks, ka mazāk jāmaksā (par ko).
nolīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst līdzens.
saradot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst līdzīgs (kam).
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti noderīgs, arī labvēlīgs.
piesmaržināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti smaržīgs.
mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs.
pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs.
pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk intensīvs.
pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk kvalitatīvs.
notušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, ievērojams.
tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, jūtams.
pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk stiprs, izturīgs, spēcīgs.
piebremzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk straujš, aktīvs, intensīvs
pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības).
nomelnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst melns vai ļoti tumšs.
mitrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mitrs (1).
nabadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nabadzīgs (2).
notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neass.
sabojāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neatbilstošs morāles, juridiskām normām.
nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms.
pārmitrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pārāk mitrs.
piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
placināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plakans vai plakanāks, plāns vai plānāks.
plašināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plašs vai plašāks.
platumot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plats vai platāks.
raibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst raibs.
paresnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst resnāks.
rūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst rūgts (1) vai rūgtāks.
saldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst salds (1) vai saldāks.
saldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst salds (2) vai saldāks.
pasārmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sārmaināks.
nosārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sārts.
sārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sārts.
pasausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sausāks.
pasausināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sausāks. Pasausēt.
sausināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks.
sausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks. Sausināt.
savrupināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst savrups.
sīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sīks vai sīkāks.
pasiltināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst siltāks.
sinhronizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sinhrons (1).
skābināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst skābs (1) vai skābāks.
skābināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst skābs (2) vai skābāks.
smadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst smags (1) vai smagāks.
smailināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst smails vai smailāks.
potencēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spēcīgāks, intensīvāks. Pastiprināt, paaugstināt, kāpināt.
paspēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spēcīgāks.
nospīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spīdīgs.
paspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks.
spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (1) vai spilgtāks.
spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (2) vai spilgtāks.
stabilizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabils (1) vai stabilāks.
stabilizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabils (2) vai stabilāks.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (1) vai stiprāks.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (2) vai stiprāks.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (3) vai stiprāks. Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās stiprība.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (4) vai stiprāks.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (5) vai stiprāks.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (6) vai stiprāks.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (7) vai stiprāks.
sūrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sūrs vai sūrāks.
pašaurināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šaurāks.
šaurināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šaurs (1) vai šaurāks.
šķiebt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķībs vai šķībāks.
pašķidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrāks.
sašķidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrs vai šķidrāks.
šķidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrs vai šķidrāks.
taisnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst taisns (1) vai taisnāks.
tievināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tievs (2) vai tievāks.
treknināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (1) vai treknāks.
treknināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (5) vai treknāks.
treknināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (6) vai treknāks.
trulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls (2) vai trulāks.
tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukši (2) vai tukšāks.
tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (1) vai tukšāks.
tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (3) vai tukšāks.
patumšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšāks.
tumšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs (1) vai tumšāks.
tumšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs (2) vai tumšāks.
tumšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs (3) vai tumšāks.
pietuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tuvs (piemēram, izpratnē, attieksmēs).
tuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tuvs (piemēram, izpratnē, attieksmēs).
tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (1) vai tvirtāks.
tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (2) vai tvirtāks.
tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (3) vai tvirtāks.
tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (4) vai tvirtāks.
novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vājš, arī nespēcīgs, vārgs.
vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vārgs, nespēcīgs, arī vārgāks, nespēcīgāks.
veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēlami mitrs.
vēsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēss (1) vai vēsāks.
vēsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēss (3) vai vēsāks.
vienādot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds (1).
vienādot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds (2).
vienveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds, arī vienāda veida.
pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst zemāks.
sadārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, dārgāks, ka daudz jāmaksā (par ko).
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, mazāk ietekmīgs, nozīmīgs.
sagānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, neglīts, nepieņemams. Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zaudē savu nozīmīgumu, vērtību.
sasārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, sārts.
saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, spilgts (1).
saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, spilgts (2).
sairdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur irdens.
sadubļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dubļains.
saduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, duļķains.
sadūņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dūņains.
samiklināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mikls.
sataukot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, taukains.
sazilināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, zils vai zilgans.
pasārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti mazliet, sārtāks.
uzirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdens.
sadraņķēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, nederīgs, nelietojams, arī netīrs. Sabojāt, parasti pilnīgi.
saplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, plakans, arī plāns.
satumsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, tumšs.
saraibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, raibs.
sasmaržot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti stipri, smaržīgs.
saķepēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, lipīgs.
izdalīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) krasi atšķiras (no pārējā, no apkārtējā).
kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kūp (1).
kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kūp (2).
kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kūp (3).
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nebojājas, nezaudē vēlamās īpašības.
paviļnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku, mazliet viļņojas.
nomaitāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj normāli funkcionēt.
pasargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek iesaistīts karadarbībā. Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko). Nosargāt.
pārgulsnēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogulsnējas, parasti citā vietā.
nogurdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogurst (2).
nogurdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogurst (3).
noburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst (kā) varā, ietekmē.
nopludināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noplūst (1).
nopludināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noplūst (2).
nopludināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noplūst (3).
steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noris, tiek veikts ātri vai ātrāk.
nosēdināt Panākt, būt par cēloni, ka (Kas) nosēžas (4).
notirpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) notirpst.
uzslāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas, izveidojas slāņveidā virsū (uz kā, kam).
ņirbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ņirb (1).
ņirbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ņirb (2). Ļoti ātri kustināt.
pabriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pabriest (3).
bremzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) palēninās, apstājas.
paplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) paplaukst.
paputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) paput (5).
pārklīsterēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklīsterējas.
pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārplūst (1).
pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārplūst (2).
pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārplūst (5).
šķiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvēršas šķīdumā, arī šķidrumā.
ritināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas rotējot.
virināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas, parasti riņķojot, arī kustas, parasti grozoties.
ducināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pastipri, dobji, samērā ilgstoši skan.
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piedalās, pievienojas (piemēram, darbam, pasākumam, organizācijai).
pieķepināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pieķep (1).
pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pieplūst (1).
piesūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas (ar kādu vielu).
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas (ar kādu vielu). Piesūcināt.
plandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pland.
plivināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) plīvo.
pūdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pūst.
svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas lielā daudzumā, arī bagātīgi.
rucināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rūk.
saaudzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saaug (2).
sabiezināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabiezē (1).
sabrūnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabrūn, parasti karstuma iedarbībā.
sacietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sacietē (1).
sacietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sacietē (2).
sačervelēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sačervelējas.
sačokurot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sačokurojas (1).
sadiedzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadīgst (1).
sadrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadreb.
sadziedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadzīst.
iesvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk svārstīties.
ietricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīcēt.
ietrīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīsēt.
ietrūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trūdēt.
ievibrēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk vibrēt.
iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk viļņoties.
ziedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk ziedēt (1).
sapurināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, kustēties šurp turp samērā nelielā attālumā. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kustas šādā veidā.
saplandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, plandīties.
savirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, virpuļot. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu bridi virpuļo.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt.
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (1).
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (2).
sakņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakņojas (2).
sakuplināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakuplo (1).
sakuplināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakuplo (2).
sakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakustas (1).
saķepināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saķep, saķepē.
salīgot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) salīgojas.
saļodzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saļogās (1).
saplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplaukst.
saplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplūst (1).
saplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplūst (2).
sarecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sarec.
sarepināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sarepē (2).
sasaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasalst.
sasildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasilst (1).
saskābināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saskābst (2).
pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstāku attīstības pakāpi, pilnveidojas, ka uzlabojas (kā) kvalitāte.
saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (1).
sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (2).
sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (4).
sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (5).
sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (6).
sasvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasvārstās.
satrīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satrīs.
pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
saviļņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saviļņojas (1).
savirmot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) savirmojas.
satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) savirzās, novietojas tuvu kopā viens pie otra, cits pie cita.
saziedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sazied (1).
sazvalstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sazvalstās.
sazvārot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sazvārojas.
miekšķēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) siltuma iedarbībā kļūst mīksts.
spiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) skai ko un iedarbojas uz to (parasti pakāpeniski) ar spēku.
slīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) slīd (1).
piestrāvot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spēcīgi izpaužas (mākslas darbā, tekstā).
uzburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti, izteikti rodas, izveidojas (apziņā, iztēlē), atveidojas (atmiņā).
zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spoži, nevienmērīgi spīd, atstarojot gaismu. Arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
stindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) stingst (1).
stindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) stingst (4).
pasviest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.).
piešļākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji piepildās ar šķidrumu.
piešķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji, pēkšņi izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
sūbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūb.
sūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūcas.
sūrstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūrst.
svārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) svārstās (1).
šūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šūpojas (1).
šūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šūpojas (2).
tecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek [1] (1).
tecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek [1] (3).
tecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek [1] (7).
pagaisināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek aizmirsts.
nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek aizsargāts (pret ko nevēlamu).
pārsvītrot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, neatzīts, zaudēts u. tml.
tikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tikšķ.
trīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) trīs (1).
trīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) trīs (2).
tvīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tvīkst.
uzbriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzbriest (1).
uzputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzpūt virsū (uz kā, kam).
čaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čaukst.
grabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt grab (1).
klabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klab (1).
klakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ.
klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (1).
klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (2).
klikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klikšķ.
krikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klikšķ.
klinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klinkšķ.
klunkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klunkšķ.
knakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ.
knikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knikšķ.
krakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krakšķ.
krapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krapšķ.
krimšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krimšķ.
kriukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt kriukšķ.
ņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt ņirkst.
pakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pakšķ.
parkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt parkšķ (2).
paukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt paukšķ.
plakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plakšķ.
plarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plarkšķ.
plaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plaukšķ.
plerkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plerkšķ.
plikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plikšķ.
plīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plīkšķ.
plinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plinkšķ.
plirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plirkšķ.
pliukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pliukšķ.
plunkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plunkšķ.
pļerkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pļerkšķ (1).
pukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pukšķ (1).
purkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt purkšķ (1).
rūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rada zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni.
rēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rēc (3).
rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (1).
rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (2).
rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (3).
rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (4).
rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (5).
skandināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skand.
skrabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrab.
skrakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrakšķ. Krakšķināt.
skrapstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapst. Skrapšķināt.
skrapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ. Skrapstināt.
skraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skraukšķ. Kraukšķināt.
skripstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skripst.
skriukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skriukšķ. Kriukšķināt.
sparkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sparkšķ.
sprakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sprakšķ.
spraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spraukšķ. Arī sprakšķināt.
spurkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spurkšķ (1).
stirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt stirkšķ.
strinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt strinkšķ.
šķindināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šķind.
šļakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļakst.
šļūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļūc (1).
šļurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļurkst.
šmakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmakst.
šmaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmaukst (1).
šmīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmīkst.
šmiukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmiukst.
šņakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņakst.
šņarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņarkst.
šņikstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņikst.
šņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņirkst.
švīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švīkst.
švirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švirkst.
takšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt takšķ.
tankšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tankšķ.
tarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tarkšķ (1).
tinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tinkšķ.
tirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tirkšķ (1).
trinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt trinkšķ. Strinkšķināt (1).
virkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt virkšķ (2).
žļakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļakst.
žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (1).
žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (2).
žļurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļurkst.
žņerkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žņerkst.
žņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žņirkst.
žvadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvadz.
žvakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvakst.
žvarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvarkst.
žvīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvīkst.
slāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (1), arī ka (kam) veidojas slāņi.
slāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (2), arī ka (kam) veidojas slāņi.
uzvirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virpuļojot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
griezt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās ap savu asi (piemēram, par parādībām dabā).
slidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās pa, parasti slidenu, virsmu, ūdeni u. tml.
tievināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) viscaur vai kādā daļā kļūst tievs (1) vai tievāks.
iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, psihiskās īpašības u. tml.
zvalstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zvalstās (1).
žūžināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) žūžo (1).
smaržināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti kādas vielas iedarbībā, kļūst smaržīgs vai smaržīgāks.
mērdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti lēni, iet bojā.
sakratīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk kratīties. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kratās.
samutuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk mutuļot.
sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
pārtraukt Panākt, būt par cēloni, ka (klusēšana, klusums) pēkšņi izbeidzas, neturpinās.
nosargāt Panākt, būt par cēloni, ka (ko) neietekmē, ka (uz ko) neiedarbojas (kas nevēlams, arī kaitīgs).
saduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (krāsa, tās tonis) kļūst neskaidrs.
tricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kur) rodas, parasti spēcīgas, svārstības.
rūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kuš) kļūst rūgts (2) vai rūgtāks.
tirpināt Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenī, tā daļās) izraisās tirpums, tirpas.
pārslogot Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pārāk intensīvi nodarbināts.
noslogot Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
vilcināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms) tiek aizņemts, piepildīts (piemēram, ar notikumiem).
uzsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (ledus kārta) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur).
sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst ļoti spēcīgs, spilgts.
kāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst spēcīgāks, spilgtāks.
sprogot Panākt, būt par cēloni, ka (matos, apmatojumā) veidojas sprogas.
mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka) ķermenis netrūd.
sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (muskuļi, muskuļaudi) saraujas, parasti ievērojami. Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenī, tā daļās), parasti ievērojami, saraujas muskuļi, muskuļaudi.
uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (noteiktā laikposmā) nav materiālu grūtību.
perforēt Panākt, būt par cēloni, ka (organisma daļā) izveidojas atvere, caurums.
macerēt Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļas) audi ķīmisku vielu iedarbībā sadalās sastāvdaļās.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļu funkcionēšana, arī fizioloģisks stāvoklis) kļūst labāks.
spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (organisms, ķermenis, to daļas) kļūst spēcīgs vai spēcīgāks.
likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā, piemēram, valsts iekārta) beidz pastāvēt.
palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) kļūst intensīvāka, iedarbīgāka.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus.
sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz ļoti augstu pakāpi, spēcīgi izpaužas.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, spēks.
pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
pieplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti kā kārta, slānis) kļūst plānāks (piemēram, spiešanas, kušanas rezultātā).
nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, beidz pastāvēt, iznīkst.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti negatīvs psihisks stāvoklis) kļūst mazāk spēcīgs, arī beidzas.
izkustināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) izkustas (1).
iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) sāk kustēties.
uzkrāt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti psihisks stāvoklis) pakāpeniski kļūst spēcīgāks.
sakaucināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti suns) sāk kaukt.
plūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti šķidrums) plūst (piemēram, pa kādu virsmu).
izsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti telpā) kļūst auksts.
pievadīt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti viela) sasniedz (organismu, tā daļu).
vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
pārcelt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, daiļdarba lasītājs, izrādes skatītājs, pārraides klausītājs) iejūtas tēlotās darbības apstākļu laikā, vietā u. tml.
uzjaukt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
uzzibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) iesāk zibsnīt. Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnī.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, mākslas darbs) ietver daudz (domu, informācijas u. tml.), dziļi, pārliecinoši izpauž (jūtas, pārdzīvojumus).
nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi.
nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi. Nīdēt [1] (2).
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, putekļi, dubļi) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
pavērst Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, saruna, domas) pievēršas (kam citam).
novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, saruna) pievēršas kam citam.
nokausēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, sniegs, ledus) nokūst, arī izkūst.
piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, sprauga, dobums) kļūst pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.).
uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, dūmi) uzplūst, uzvirzās virsū (uz kā, kam).
laist Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
pieliet Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums) piepilda (ko).
sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, tautā, kolektīvā) zūd vienotība, vēlamās saiknes.
pieslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, uguns, liesmas) kļūst vājākas.
papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, ainavā) ir nozīmīgs, arī jauns elements.
izdalīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, viela) izdalās (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma).
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zeme, ceļš, arī platība) kļūst, parasti ļoti, nelīdzens, bedrains u. tml.
paplašināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zināšanas, pieredze) kļūst saturā plašākas, bagātīgākas, daudzveidīgākas.
noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, ziņas, valodas) neizplatās tālāk, neturpinās.
sūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetā, materiālā) sūcas kāda viela.
sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetam) rodas, parasti ievērojami, defekti. Arī sabojāt, parasti pilnīgi.
vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets, rīks u. tml.) pārvietojas vēlamajā virzienā, veidā.
izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) ilgāku laiku, ļoti dreb.
iztaisnot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) kļūst taisns vai taisnāks.
pakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) maina stāvokli dažādos virzienos.
iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) sāk šūpoties, svārstīties.
urdīt Panākt, būt par cēloni, ka (psihe, psihiskie procesi) aktivizējas.
satraukt Panākt, būt par cēloni, ka (psihē) izraisās satraukums.
uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (psihē) izraisās uztraukums.
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) attīstās, pilnveidojas.
pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) kļūst vājāks, tiek nomākts.
Saspīlēt nervus Panākt, būt par cēloni, ka (psihiska stāvokļa) intensitāte sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskais, parasti emocionālais, stāvoklis) kļūst labāks.
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, cilvēka darbībai) veidojas noteikta, arī citāda saistība (ar kādu objektu).
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, uzskatam u. tml.) zūd stabilitāte, noturība.
novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process, domas u. tml.) pievēršas kam citam.
paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process, stāvoklis) kļūst aktīvāks, intensīvāks.
novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process) pievēršas noteiktam objektam.
uzasināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst aktīvs, intensīvs. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izpaužas aktīvi, iedarbīgi.
pacilāt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, možs.
nosist Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst negatīvs, nepatīkams.
uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, īpašības, spējas u. tml.) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks, arī izpaužas spēcīgāk.
pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks.
noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks vai vājš, izpaužas vāji, arī izbeidzas.
pieklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks, izpaužas vājāk.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis) iegūst citu veidu, pārveidojas savā pretstatā.
padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis) kļūst spēcīgāks, noturīgāks.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (seja, acis) iegūst citu izteiksmi.
nobirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (sīku daļiņu kopums) novirzās nost (no kā) un nokrīt.
trombozēt Panākt, būt par cēloni, ka (sirds dobumā, asinsvadā) izveidojas trombs.
sinkopēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa vai skaņu kopa) zūd vārda vidū.
ievirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās (kur iekšā).
novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās noteiktā virzienā nost (no kurienes, kur u. tml.).
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst augstāka, arī skaļāka.
noslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama.
pieslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst vājāk dzirdama.
pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst zemāka, arī klusāka.
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (skatiens) tiek pievērsts (kam).
sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) izveidojas cieša savstarpēja saskarsme, ciešas savstarpējas attiecības.
saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja saskarsme, savstarpējas attiecības.
vienot Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja, parasti pozitīva, saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības arī saistīt (2).
šķirt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) zūd saiknes vai to rašanās kļūst neiespējama.
samierināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem cilvēkiem) izbeidzas nesaskaņas, strīds, atjaunojas mierīgas, draudzīgas attiecības.
sarīdīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas naidīgas attiecības.
sadraudzēt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas draudzīgas attiecības.
sanaidot Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas naidīgas attiecības.
satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas tuvas, draudzīgas attiecības.
saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp organizāciju, pasākumu u. tml. un cilvēkiem) veidojas saikne, savstarpējas attiecības.
uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, norise sabiedrībā) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, process, piemēram, telpā, vidē) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā kvalitātē.
nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) nozust no (kā) virsmas, ārpuses.
ritināt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) tek, plūst.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (šķīdumā) dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
raisīt Panākt, būt par cēloni, ka (talants, spējas) pilnīgi izpaužas.
piesildīt Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piesilst.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (telpā, apkārtnē, vidē) viscaur izplatās (viela, arī smarža, skaņa).
sadūmot Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide), parasti viscaur, piepildās ar dūmiem.
pildīt Panākt, būt par cēloni, ka (telpā, vidē u. tml.) kļūst sajūtamas, uztveramas (skaņas, smaržas u. tml.).
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (ūdens) kļūst mīksts vai mīkstāks.
uzmutuļot Panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) iesāk mutuļot. Panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) īsu bridi, parasti spēcīgi, mutuļo.
nošķilt Panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas u. tml.) īsu brīdi, vienu reizi parādās, deg.
nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) pārstāj degt.
izkliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (uzmanība) kļūst nenoturīga.
sapulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sapulcēt.
sapulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sapulcināt.
sadrūzmēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) savirzās (drūzmā, burzmā u. tml.).
macerēt Panākt, būt par cēloni, ka (viela no augiem) izdalās šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra.
porēt Panākt, būt par cēloni, ka (vielā, masā, materiālā u. tml.) veidojas poras.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (cilvēki). Nogalināt, nonāvēt.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (dzīvnieki, augi).
iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
izgaisināt Panākt, būt par cēloni, ka aizmirstas, ka izzūd (no atmiņas).
apslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka apslāpst (uguns). Apdzēst, nodzēst.
atraisīt Panākt, būt par cēloni, ka atbrīvojas no bikluma, kļūst dabisks, nepiespiests.
atsaukt Panākt, būt par cēloni, ka atveidojas (atmiņā) agrākie iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka bīstami vājinās (veselība).
radīt Panākt, būt par cēloni, ka cilvēkiem veidojas (kāda attieksme pret ko, attiecības ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (darbība, norise, attiecību kopums) sabiedrībā.
piebārstīt Panākt, būt par cēloni, ka daudzas īsas, augstas skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
iekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka iekarst (1).
iekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka iekarst (2).
uzvēdināt Panākt, būt par cēloni, ka iesāk izplatīties (piemēram, smarža, vēsma). Panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās (piemēram, smarža, vēsma).
izskraidināt Panākt, būt par cēloni, ka ilgāku laiku, daudz skrien.
izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidz pastāvēt (cilvēku vienota kopa).
izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (kāds stāvoklis).
nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (parasti fizioloģisks stāvoklis). Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (kāda, parasti nevēlama, īpašība).
gaisināt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
nodzenāt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (attiecības starp cilvēkiem, psihisks stāvoklis).
nogalināt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
nonāvēt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
nokaut Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
postīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības).
noņemt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd, arī kļūst vājāks (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
izvilkt Panākt, būt par cēloni, ka izdalās (viela šķīdinātājā).
izsviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka izdalās kopā ar sviedriem (no organisma).
izklīdināt Panākt, būt par cēloni, ka izklīst (1).
pagriezt Panākt, būt par cēloni, ka izmainās (piemēram, transportlīdzekļa) kustība, stāvoklis (kādā virzienā). Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.).
izplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka izplaukst.
iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (piemēram, vēlēšanās, jūtas).
sagādāt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
nosaldēt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās aukstuma sajūta (ķermenī, tā daļā).
jūsmināt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās jūsma, ka sāk jūsmot.
stimulēt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, aktivizējas (process, norise u. tml.), arī aktivizējas darbības, norises (kādā nozarē, jomā u. tml.).
uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, tiek izraisīts (parasti nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis, piemēram, dusmas, drebuļi).
izkristalizēt Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas kristāli (no kādas vielas).
Ievirzīt (arī iegriezt, ievadīt) (kādās) sliedēs Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas noteiktā kārtība.
Iegriezt (arī ievirzīt, ievadīt) (kādās) sliedēs Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas noteiktā kārtībā.
Ievadīt (arī ievirzīt, iegriezt) (kādās) sliedēs Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas noteiktā kārtībā.
Ievirzīt (arī iegriezt, ievadīt) (kādas) sliedēs Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas noteiktā kārtībā.
izgaisināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (kāda parādība).
izsausēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (mitrums).
izkliedēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
izklīdināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis). Izkliedēt (4).
izdziedināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas). Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas). Izdziedēt.
izdziedēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas). Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas). Izdziedināt.
izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, parādība, īpašība, psihisks stāvoklis). Iznīdēt, izskaust.
izdzēst Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, psihisks stāvoklis).
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība).
izklaidēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (sasprindzināts, parasti negatīvs, psihisks stāvoklis).
Izdzīt slimību (arī kaiti) Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (slimība).
Izdzīt kaiti (arī slimību) Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (slimība).
Izdzīt slimību (arī kaiti) Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (slimība).
Plēst (arī raut) pušu (arī uz pusēm) Panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darba, pienākumu.
Plēst (arī raut) pušu (arī uz pusēm) Panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
Raut (arī plēst) uz pusēm (arī pušu) Panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
Raut (arī plēst) pušu (arī uz pusēm) Panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
laupīt Panākt, būt par cēloni, ka kāds zaudē (ko nozīmīgu).
putināt Panākt, būt par cēloni, ka kas (piemēram, īpašums, saimniecība) iet bola, tiek zaudēts.
zvelt Panākt, būt par cēloni, ka kas gāžas, sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.).
ieinteresēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst ieinteresēts (2).
īdzināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst īgns.
ieniknot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst nikns.
nosausināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst sausa (kā) virsma, ārpuse.
nosausēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst sausa (kā) virsma, ārpuse. Nosusināt.
iemidzināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienaldzīgs (pret ko). Panākt, būt par cēloni, ka notrulinās apziņa.
vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (1).
vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (2).
vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (3).
vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (4).
izsausināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst viscaur sauss, vai sausāks.
nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka ķermenī samazinās vai izzūd (liekie taukaudi, liekā masa).
vokalizēt Panākt, būt par cēloni, ka līdzskaņi «j» un «v» pāriet patskanī.
kustināt Panākt, būt par cēloni, ka mainās (kā) stāvoklis telpā, attiecībā pret ko.
vājināt Panākt, būt par cēloni, ka mazinās (piemēram, psihiska stāvokļa intensitāte, arī iespaids, ietekme).
izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka nenotiek (iecerēts pasākums, norise) vai netiek realizēts (nodoms, iecere u. tml.).
palielināt Panākt, būt par cēloni, ka no atsevišķām sastāvdaļām veidots (kā) kopums kļūst lielāks.
nogurdināt Panākt, būt par cēloni, ka nogurst (1).
noreibināt Panākt, būt par cēloni, ka noreibst (1). Apreibināt (1).
noreibināt Panākt, būt par cēloni, ka noreibst (2). Apreibināt (2).
ventilēt Panākt, būt par cēloni, ka notiek (plaušu) ventilācija.
Lauzt ledu Panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņa, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
(Uz)lauzt (arī salauzt) ledu Panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņa, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
Salauzt (arī uzlauzt) ledu Panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņas, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
Uzlauzt (arī salauzt) ledu Panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņas, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka nozust (kā) virsma, ārpuse.
perināt Panākt, būt par cēloni, ka olās attīstās mazuļi. Panākt, būt par cēloni, ka no olām izšķiļas mazuļi.
uzkrāt Panākt, būt par cēloni, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki).
Noturēt pie dzīvības Panākt, būt par cēloni, ka paliek dzīvs.
uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka palielinās (piemēram, ienākumi), uzlabojas (piemēram, materiālais stāvoklis).
klaidēt Panākt, būt par cēloni, ka pamazām zūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka pamazām zūd (parasti negatīvs, psihisks stāvoklis).
noremdināt Panākt, būt par cēloni, ka pavājinās, izzūd (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
izsist Panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi pārmainās (kādam psihisks stāvoklis).
lecināt Panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi, strauji virzās, strauji veras.
ieraut Panākt, būt par cēloni, ka piedalās, iesaistās (darbībā, pasākumā). Panākt, būt par cēloni, ka nokļūst kādā (parasti nevēlamā, situācijā).
izgaisināt Panākt, būt par cēloni, ka pilnīgi izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
plaucēt Panākt, būt par cēloni, ka plaukst (pumpuri, ziedi, lapas). Panākt, būt par cēloni, ka (augam, tā daļām) plaukst pumpuri, ziedi, lapas.
izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (attieksmes, situācija).
rosināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (fizioloģisks stāvoklis).
izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, caurums, robs).
raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, doma, ideja).
veidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (psihes, rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml.).
izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml.).
izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (skaņa, skaņu kopums).
lādēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas elektriskais lādiņš (piemēram, elementārdaļiņai).
iejūsmināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas iejūsma, ka sāk jūsmot, aizraujas.
Noskaidrot galvu Panākt, būt par cēloni, ka rodas labākas spējas uztvert, domāt.
vilt Panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko). Izturēties negodīgi, krāpt.
ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par cilvēku, tā darbību, arī parādībām sabiedrībā.
ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par cilvēku, viņa darbību, īpašībām.
sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka rodas priekšnoteikumi, plāni kādai norisei, pārmaiņām u. tml.
raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis)
izraisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, iesākas (cilvēka darbība, norises sabiedrībā).
izraisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme).
viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (piemēram, kādas parādības).
rosināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības).
viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī attieksme pret kādu, ko, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas). Sagraut, nopostīt.
iekaitināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk kļūt dusmīgs, nikns.
ietracināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk trakot, arī plosīties.
saslimdināt Panākt, būt par cēloni, ka saslimst.
pieskanēt Panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piesmirdināt Panākt, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piesmaržināt Panākt, būt par cēloni, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
nogulsnēt Panākt, būt par cēloni, ka šķīdumā rodas (kas) nogulšņu veidā. Panākt, būt par cēloni, ka (šķīdums) izdala nogulsnes.
veidot Panākt, būt par cēloni, ka tiek ietekmēta (situācija), radītas (attieksmes).
sprostot Panākt, būt par cēloni, ka tiek novērsta (kā) iespējamā kustība, pārvietošanās, arī izplatīšanās.
satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piemēram, klusums, miers). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
sēt Panākt, būt par cēloni, ka vairākiem, daudziem izraisās (psihisks stāvoklis, kādas attiecības). Izplatīt (piemēram, idejas, uzskatus).
baukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) baukšķ.
blakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
blākšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
blūkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
blarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blarkšķ.
blaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blaukšķ.
blīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (1).
blīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (2).
bliukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bliukšķ.
brakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brakšķ.
brikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brikšķ.
būkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) būkšķ.
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (1).
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (2).
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (3).
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (4).
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (6).
dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (1).
dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (2).
dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (3).
dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (5).
džinkstināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) džinkst.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv līdzšinējā veidā (kāda vieta, teritorija).
nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv, neeksistē (piemēram, psihisks stāvoklis, parādība sabiedrībā).
slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, gaismas, krāsas) spožums, spilgtums.
slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, skaņas, svārstību) intensitāte.
slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, trieciena, svārstību) spēks, intensitāte.
remdēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
remdināt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis). Remdēt.
dziedēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (pārdzīvojumi, jūtas).
vīt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (loks, aplis, spirāle).
zīmēt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (piemēram, raksts, ornaments).
radīt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme). Izraisīt (2).
Izvest no pacietības Panākt, būt par cēloni, ka zaudē pacietību, sadusmojas.
Izvest no pacietības Panākt, būt par cēloni, ka zaudē pacietību, sadusmojas.
līdzināt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (nelīdzenums, kroka u. tml.).
šķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piemēram, uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, izraisās (aktīvs psihisks stāvoklis, tā izpausme).
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, rodas (skaņas).
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, sākas, izraisās (aktīva darbība, notikumi u. tml.).
vākt Panākt, būt par cēloni, ka, piemēram, (kas) savirzās kopā, kļūst koncentrētāks, veido kādu kopumu.
šņerkstināt Panākt, būt par cēloni, kas (kas) vairākkārt šņerkst.
sagādāt Panākt, būt par cēloni, kas rodas, izraisās (piemēram, kādi apstākļi, stāvoklis, situācija).
piesaistīt Panākt, ka (kāds) kļūst atkarīgs no cita. Pakļaut (kādu) pienākumam, saistībai būt kopā.
pieklusināt Panākt, ka (kāds) pieklust. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst mazliet klusāks.
atdabūt Panākt, ka atvirzās nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Dabūt nost (sānis, atpakaļ).
Savest kārtībā Panākt, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
Savest kārtībā Panākt, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
dabūt Panākt, lai (kas) tiek darīts, notiek, arī izdodas. Panākt, lai būtu rezultāts (piemēram darbībai, rīcībai).
sīkums Parādība, apstāklis, darbība u. tml., kam nav būtiskas nozīmes.
likumsakarība Parādību iekšējā, būtiskā sakarība.
likums Parādību iekšējais būtiskais sakars, kas nosaka parādību nepieciešamo attīstību.
nepieciešamība Parādību īpašība, ko nosaka šo parādību iekšējā būtība, savstarpējie sakari un to mijiedarbība.
krāsoties Parādīties, būt redzamam (par ko krāsainu).
ainoties Parādīties, būt redzamam ainu veidā. Atainoties. Attēloties.
vīties Parādīties, būt redzamam sejā (parasti par smaidu).
rotāties Parādīties, būt uztveramam (sejā, tās daļās) - par psihiska stāvokļa izpausmi, piemēram, par smaidu, sārtumu u. tml.
pārbadoties Pārāk ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam. Pārāk ilgu laiku ciest badu.
līdztekus Paralēli, līdzās (atrasties, būt izveidotam).
tveicīgs Parasti ar «būt», «kļūt», «tikt», «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar ļoti augstu gaisa temperatūru.
pavadīt Parasti būt sastopamam, atrasties kāda tuvumā, arī sekot kādam (par dzīvniekiem). Būt izplatītam, parasti sastopamam kā tuvumā (par augiem).
statistika Parasti savienojumā «matemātiskā statistika»: lietišķās matemātikas nozare, kas pēti datu ieguvi, apstrādi, izstrādā matemātiskus modējus, kuru pamatā ir varbūtību teorijas jēdzieni un postulāti.
trīsvienība Parasti savienojumā «Svētā Trīsvienība»: kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
vīties Parasti savienojumā «vīties cauri»: izpausties, būt sastopamam (piemēram, daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.).
traks Parasti savienojumā ar «būt» formām apzīmē ļoti nevēlamu, arī bezjēdzīgu stāvokli.
stulbs Parasti savienojumā ar «būt», «iznākt» formām apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
muļķīgs Parasti savienojumā ar «būt», «iznākt» formām apzīmē nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
kluss Parasti savienojumā ar «būt», «kļūt», «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu. Parasti savienojumā ar «būt», «kļūt, «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav dzirdamas skaņas.
trokšņains Parasti savienojumā ar «būt», «kļūt», «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli (kādā telpā, vietā, vidē), kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi.
garlaicīgs Parasti savienojumā ar «būt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē psihisku stāvokli, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
skumjš Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapi» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar skumjām.
priecīgs Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību.
vēss Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
karsts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar paaugstinātas temperatūras sajūtu.
silts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu. Skrējējam kļūst silti.
mitrs Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar, parasti paaugstinātu, šķidruma, tvaika daudzumu.
karsts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar (samērā) augstu (gaisa) temperatūru.
silts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
vēss Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemu temperatūru.
nīcināt Parasti savienojumā ar «laukā», «ārā»: panākt, būt par cēloni, ka (priekšmeti) vairs neeksistē. Arī likvidēt.
saprast Parasti savienojumā ar «no»: būt tādam, kam ir kādas zināšanas (kā veikšanai, vērtēšanai u. tml.).
beigties Parasti savienojumā ar «nost»: ļoti mocīties, būt tuvu nāvei, iet bojā (par dzīvnieku).
pavirzīt Parasti savienojumā ar «uz priekšu»: panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, process, darbība) mazliet turpina attīstīties, sasniedz kādu attīstības posmu.
eņģelis Pārdabiska būtne, dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa veids.
lauma Pārdabiska sievišķa būtne, kas spēj ietekmēt cilvēka dzīvi, darbību.
pūķis Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne.
feja Pārdabiska, skaista sievišķa būtne (parasti labvēlīga likteņa lēmēja).
vara Pārdabiskas, mītiskas u. tml. būtnes, arī attiecīga iedarbība, ietekme.
ticība Pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
Kārties (vai) nost Pārlieku nomocīties, veicot, piemēram, daudzus, smagus darbus, arī cenšoties ko iegūt, dabūt.
Nolauzt (arī aplauzt) degunu (biežāk ragus) Pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
Aplauzt ragus (retāk degunu) Pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
Nolauzt (arī aplauzt) ragus (retāk degunu) Pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
Aplauzt (arī nolauzt) ragus Pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
izplatīt Pārnēsāt (slimību ierosinātājus) un būt par cēloni tam, ka (tie) iekļūst citos organismos.
sagraut Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņota cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs.
sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs. Sagraut (2).
Iziet no modes Pārstāt būt modernam, nebūt vairs modē.
Iziet no modes Pārstāt būt modernam, nebūt vairs modē.
Noiet no skatuves Pārstāt būt repertuārā (par izrādi, lomu).
Noiet no skatuves Pārstāt būt repertuārā (par izrādi, lomu).
notecēt Pārstāt būt spēkā, izbeidzoties iepriekš noteiktam laikposmam.
Nozust no apvāršņa Pārstāt darboties, piedalīties kur, nebūt sastopamam kur.
žilbināt Pārsteigt, mulsināt. Arī būt tādam, kas pārsteidz, mulsina.
nosvīdināt Partakt, būt par cēloni, ka (kas) pārklājas ar mitrumu (atdziestot tvaikiem).
slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku). Arī smacēt (1).
slāpēt Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās.
Mest pie malas (retāk malā) Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē.
Mest pie malas (retāk malā) Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē.
pielāgot Pārveidot (norisi, parādību) tā, lai (tā) būtu labāk izmantojama (noteiktā darbībā, procesā u. tml.).
izvākt Pārvietojot izdabūt (no telpas, platības u. tml. ko lieku, nevajadzīgu).
izriņķot Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās). Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi). Arī plūst (1).
sirot Pārvietoties, pabūt vairākās vietās, piemēram, lai ko, parasti nelikumīgi, iegūtu.
kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - par dzīvām būtnēm.
pazīt Pārzināt, izprast (ko), būt ar pieredzi (par ko).
ideja Pasaules uzskata būtiskais, galvenais princips. Pārliecība.
eksistēt Pastāvēt, būt.
kas Pastiprina nojēgumu par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas izraisa emocionālu stāvokli.
sabiezināt Pastiprināt, arī padarīt biežu (kādu darbību). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, norise) pastiprinās, kļūst biežs.
padarboties Pastrādāt, neilgu laiku, mazliet būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
labi Patīkami, arī ērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī).
Rādīt savu īsto seju Paust savu būtību.
Būt kājās Paust stipru satraukumu, būt ļoti rosīgam.
izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
pagaisināt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Panākt, būt par cēloni, ka zūd (doma, ideja u. tml.).
sadeldēt Pavājināt, parasti ļoti (psihisku stāvokli, tā izpausmi), arī panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis, tā izpausme) izbeidzas.
Pagrieziena punkts Pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā).
Pagrieziena (arī pavērsiena) punkts Pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā).
noliekt Pavērst (ko vertikālu) slīpi vai horizontāli. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosveras uz leju, līdz zemei, uz sāniem.
Pa virsu (arī virspusi) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) Pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
Peldēt pa virsu Pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
Pa virspusi (arī pa virsu) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) Pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
zināt Pazīt (parasti cilvēku), arī būt tādam, kas ir iepazinis (piemēram, kādu faktu, parādību).
pagaist Pazust, nebūt vairs sastopamam, arī vairs neeksistēt (parasti par cilvēku).
No virspuses Pēc ārējām pazīmēm, pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtība.
No ārpuses Pēc ārējām pazīmēm, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā.
Tikt (arī būt) uz ciņa Pēc grūtībām nonākt (būt) labākā stāvoklī.
izskatīties Pēc izskata atgādināt (ko), būt līdzīgam (kam) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
piesisties Pēc mītiskiem priekšstatiem: piekļūt un pārņemt savā varā (par mītiskām būtnēm).
pašrašanās Pēc nezinātniska uzskata - dzīvu būtņu pēkšņa rašanās (ne evolūcijas ceļā) no neorganiskās matērijas.
izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
dievs Pēc reliģiskiem priekšstatiem - pārdabiska augstākā būtne, kas radījusi pasauli un valda pār to.
Nest nelaimi Pēc tautas ticējumiem - būt par nelaimes cēloni (piemēram, par priekšmetiem).
Nest nelaimi Pēc tautas ticējumiem - būt par nelaimes cēloni (piemēram, par priekšmetiem).
atklāsme Pēkšņa domas noskaidrošanās, nezināmā, pilnīgi jaunā un būtiskā apzināšanās, atklāšana.
iešauties Pēkšņi būt spēcīgi sajūtamam.
Nokļūt (arī nonākt) (kāda) rokās (arī nagos) Pēkšņi būt, atrasties (kāda) varā, rīcībā.
Nonākt (arī nokļūt) (kāda) rokās (arī nagos) Pēkšņi būt, atrasties (kāda) varā, rīcībā.
Nonākt ļaužu apsmieklā (arī izsmieklā) Pēkšņi būt, atrasties tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
Iegrimt (biežāk iekrist) kā ūdenī (retāk kā dzelmē) pareti Pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
Iekrist kā akā (arī ūdenī, ugunī, zemē) Pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
Iekrist kā ūdenī (arī kā akā, ugunī, zemē), arī pazust kā ūdenī (arī kā mārkā), retāk iegrimt kā ūdenī (retāk kā dzelmē) Pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
Iekrist kā ugunī (arī kā ūdenī, akā, zemē) Pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
Iekrist kā zemē (arī kā akā, ūdenī, ugunī) Pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (par dzīvām būtnēm). _imperf._ Peldēt šurp. Peldot atkļūt, atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atpeldēt Peldot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par dzīvām būtnēm.
es Persona, personas būtība, būtiskais personā.
Uz rokas (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.) Personiski (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.).
izpētīt Pētījot iepazīt, izprast (cilvēku, viņa būtību, raksturu).
Būt kabatā Piederēt, būt iegūtam, būt iegādātam (piemēram, par naudu, dokumentiem).
(Iz)krist cauri Piedzīvot neveiksmi. Neizturēt (eksāmenu), nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
Krist cauri Piedzīvot neveiksmi. Neizturēt (eksāmenu). Nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
nākties Pieklāties, būt vietā (ko darīt).
stumt Pieliekot spēku (kam) virzienā uz priekšējo daļu, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietotos.
piekārtot Pielikt, piestiprināt (ko) tā, lai (tas) būtu lietošanas kārtībā.
aptaukot Pieļaut būt par cēloni, ka (ķermenī) pastiprināti veidojas taukaudi.
samērcēt Pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
traipīt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst traipains, arī netīrs.
sajaukt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst, atrodas (kopā, kādā kopumā, veidojumā ar ko).
smirdināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) smird.
triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs. Arī traipīt.
pārkarsēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārkarst.
saputot Pieļaut, būt par cēloni, ka (dzīvniekam) uz ķermeņa virsmas izdalās putas lielākā daudzumā.
sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
piesmakot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti gaisam telpā) rodas kāda nepatīkama smaka.
piesārņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, videi, apkārtnei) tiek piejaukts (kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs).
piespalvot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) aplīp, pārklājas ar spalvām lielākā daudzumā.
pieduļķot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti duļķains.
padeldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) mazliet, daļēji nodilst.
piekvēpināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) piekvēpst.
pieputināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) pieput.
pierūsināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) pierūsē.
piesviedrēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas ar sviedriem.
sagruzdināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sagruzd.
ietrupināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sāk trupēt.
nopūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst.
sapūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst.
sarepināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sarepē (1).
sarūsināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sarūsē.
sasmacēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sasmok.
sastrēdzināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sastrēgst (1).
sasviedrēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sasvīst (1).
sasviedrēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sasvīst (2).
pielaist Pieļaut, būt par cēloni, ka (parasti telpa) piepildās (piemēram, ar dūmiem).
piedūņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās ar dūņām.
piekūpināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piekūp.
piedūmot Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piepildās ar dūmiem.
pieputekļot Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piepildās ar putekļiem.
deldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka dilst.
piegāzēt Pieļaut, būt par cēloni, ka gāze izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
norūsināt Pieļaut, būt par cēloni, ka norūsē.
piedvakot Pieļaut, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
pietvaikot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvaiks izplatās viscaur (parasti telpā).
pietvanot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
krāsot Piemist, būt raksturīgam (kādam) - par krāsu (2).
nākties Pienākties (dabūt, saņemt ko).
prezumpcija Pieņēmums uz varbūtības pamata.
piespīlēt Piepildot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izspiežas. Ļoti izspīlēt.
Saliekt ragā Piespiest būt paklausīgam, padevīgam.
kandidatūra Pieteikums, ieteikums, izvirzīšana, arī tiesības, iespēja būt par kandidātu (1). Arī kandidēšana.
Ķerties pie lietās Pievērsties būtiskajam, galvenajam (kādā darbā, pasākumā).
Ķerties pie lietas Pievērsties būtiskajam, galvenajam (kādā darbā, pasākumā).
papildināt Pievienot (kā sastāvam, kopumam) jaunu, atšķirīgu komponentu. Kļūt, arī būt par jaunu, atšķirīgu komponentu (kā sastāvā, kopumā).
Karināt (arī kārt) klāt Pievienot vai piedēvēt (kam) ko lieku, nevajadzīgu, nebūtisku.
Kārt (arī karināt) klāt Pievienot vai piedēvēt (kam) ko lieku, nevajadzīgu, nebūtisku. Virzīt (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti roku, kāju) un ļaut (tai) karāties. Virzīt tālu (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti galvu).
ieslīgt Pilnīgi nodoties (kam), būt pārņemtam (ar ko).
uzmodināt Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
akreditēt Pilnvarot (kādu) būt par diplomātisko pārstāvi ārvalstī.
akreditēt Pilnvarot (kādu) būt par oficiālu pārstāvi (starptautiskā pasākumā).
piekārtot Pirms iespiešanas izlīdzināt augstākās un zemākās daļas (salikumā), lai iespiedums būtu vienmērīgs.
atols Plakana, zema, gredzenveida (koraļļu) sala, kuras vidū var būt sekla lagūna.
plosīties Plaši izplatoties, būt par cēloni postam, (kā) bojāejai (piemēram, par uguni, dabas katastrofām, slimībām).
izplēst Plēšot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
atplucināt Plucinot, plosot dabūt vaļā. _imperf._ Plucināt vaļā.
atplūkāt Plūkājot dabūt vaļā.
kukainis Posmkāju tipa dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni, trim pāriem kāju un diviem pāriem vai vienu pāri spārnu, kas dažos gadījumos var arī nebūt.
mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas).
lustēties Priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
kvalitāte Priekšmeta, būtnes, parādības būtiska noteiksme, kas padara to tieši par šo un nevis kādu citu priekšmetu, būtni, parādību.
pašmērķis Priekšmets, parādība, norise, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vērā (kā) būtību, galveno uzdevumu.
kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros. Kategorija, kas raksturo priekšmetus, būtnes, parādības pēc to apjoma, skaita un attīstības pakāpes.
Tikumiskais ideāls Priekšstats par tikumisku pilnību, par personību ar tādām morālām īpašībām, kas var būt par augstāko morāles paraugu.
prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju veidot subjektīvu, ar priekšstatiem un jēdzieniem pastarpinātu īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot šādi iegūto informāciju. Arī intelekts.
raksturzinātne Psiholoģijas nozare, kas pētī rakstura tipus, to būtību, struktūru un attīstību.
atpurināt Purinot dabūt nost vai atvirzīt tālāk.
atpurināt Purinot dabūt vaļā, izplest (piemēram, ko salocītu).
izpurināt Purinot izdabūt (no kā, parasti ko sīku).
zvilus Pussēdus vai pusguļus, arī guļus (atrasties, būt novietotam u. tml.).
sapūst Pūšot būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas (parasti par vēju).
uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izveidots.
uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk degt, liesmot, kvēlot.
saputināt Putinot būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas (parasti par vēju).
revolucionizēt Radikāli, būtiski izmainīt (ko kādā zinātnes nozarē, tehnikā, mākslā u. tml.).
revolūcija Radikāls pavērsiens, būtiskas izmaiņas (kādā zinātnes nozarē, tehnikā, mākslā u. tml.)
kontrastēt Radīt kontrastu (1), būt kontrastā (ar ko).
kontrastēt Radīt kontrastu (2), būt kontrastā (ar ko).
smirdēt Radīt smaku, būt tādam, no kā izplatās smaka.
smaržot Radīt smaržu, būt tādam, no kā izplatās smarža.
spokoties Rādīties, būt uztveramam (kādam) spoka veidolā.
piebalsot Radot balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
uzdiedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (sēkla) uzdīgst, izdīgst.
sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (kas, parasti šķidra, gāzveida viela). Būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (kas, parasti šķidra, gāzveida viela).
uzplaucēt Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (ka?) uzplaukst. Izplaucēt [2].
piekliegt Radot raksturīgas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
pieklaigāt Radot raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dažiem putniem.
sprostot Radot šķērsli, panākt, būt par cēloni, ka kustība, pārvietošanās (pa ko) kļūst neiespējama.
uzziedināt Radot ziedēšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (augs) uzzied.
atraisīt Raisot dabūt vajā (ko sasietu, sapītu) _imperf._ Raisīt vaļā Atsiet.
atsiet Raisot dabūt vaļā (ko aizsietu, pārsietu). Raisot dabūt vaļā (ko sasietu). _imperf._ Siet vaļā.
piemitība Raksturīgas īpašības, pazīmes, nozīmīgas, būtiskas sastāvdaļas pastāvēšana (kādā sistēmā).
izrāpot Rāpojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Rāpojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
Kāpt no sirds (dziļumiem) Rasties cilvēka slēptākajā būtībā.
(Uz)turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
Turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
Uzturēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
atraut Raujot atdabūt šurp. _imperf._ Raut šurp. Raujot atdabūt (kur, pie kā u. tml.).
saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
saraustīt Raustot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
darīt Reaģēt ar aktīvu darbību. Nebūt bezdarbīgam.
atdoties Refl. --> atdot (3). Aizraujoties pilnīgi nodoties (kam), būt aizņemtam (ar ko).
saistīties Refl. --> saistīt (2), būt saistītam.
pieriet Rejot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
ziedot Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Upurēt (1).
upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Ziedot (1).
teodiceja Reliģiski filozofiska doktrīna, kuras mērķis ir novērst pretrunu starp Dievu kā absolūti labu būtni un pasaulē eksistējošo ļaunumu.
dabūjums Rezultāts --> dabūt (1). Tas, kas ir dabūts, iegūts.
pierībināt Rībinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
ierīdīt Rīdot iedabūt (kur iekšā).
Ņemt aiz (arī pie) ragiem Rīkoties enerģiski, darīt (ko), skarot pašus pamatus, būtību.
Ņemt aiz (arī pie) ragiem Rīkoties enerģiski, darīt (ko), skarot pašus pamatus, būtību.
Turēties pie burta Rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
Turēties pie burta Rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
Pūst vienā stabulē Rīkoties kopīgi, vienoti, būt kopīgai nostājai.
Pūst vienā stabulē Rīkoties kopīgi, vienoti, būt kopīgai nostājai.
Pūst vienā stabulē Rīkoties kopīgi, vienoti, būt kopīgai nostājai.
Iet kopsolī (arī solī) Rīkoties saskaņā (ar ko), arī būt saskaņā (ar ko), atbilst (kam).
Iet kopsolī (arī solī) Rīkoties saskaņā (ar ko), arī būt saskaņā (ar ko), atbilst (kam).
Iet solī (arī vienā solī, arī kopsolī) Rīkoties saskaņā (ar ko), arī būt saskaņā (ar ko), atbilst (kam).
kārtot Rīkoties, lai (kas) būtu lietošanas kārtībā.
post Rīkoties, lai (kas) būtu lietošanas kārtībā.
pletne Rīks cilvēku vai dzīvnieku pēršanai - ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes, kurām var būt iesieti mezgli, piestiprināti metāla gabali
stilt Rimt. Arī būt, palikt (kādā vietā).
riņķis Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
visriņķī Riņķveidā (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
atrīstīt Rīstoties atdabūt atpakaļ mutē (ierīto).
vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā. Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
pierūcināt Rūcinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pierūkt Rūcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
aizrunāt Runā nonākt, izstāstīt (līdz kādai vietai). Izstāstīt vairāk, nekā būtu vēlams vai drīkstētu.
Uzturēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
(Uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
Turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
(Uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, dokuments) būtu noformēts atbilstoši kādām prasībām.
Turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, dokuments) būtu noformēts atbilstoši kādām prasībām.
Kārtot (arī sakārtot) galdu Rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais.
Kārtot galdu Rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais.
izrušināt Rušinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
nogremdēt Sabojājot, radot sūci, panākt, būt par cēloni, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) nogrimst.
Trāpīt naglai uz galvas Sacīt svarīgāko, būtiskāko.
Trāpīt naglai uz galvas Sacīt svarīgāko, būtiskāko.
sagrābāt Sadabūt (1).
sagrābstīt Sadabūt (1).
sagramstīt Sadabūt (1).
sakasīt Sadabūt (parasti naudu).
sagrabināt Sadabūt, ar pūlēm, grūtībām savākt.
saskaldīt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml. Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem u. tml.
sašķelt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml. Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem.
regulēt Sagatavot (sistēmu, iekārtu, elementu u. tml.) noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai. Panākt, būt par cēloni, ka (sistēmai, iekārtai, elementam u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
ņemt Saistīt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanā), aicināt (būt par ko), arī pieļaut, ka kāds var ko veikt, būt kādā situācijā.
vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām. Risināties secīgi, arī raiti (par runu).
bioģenētisks Saistīts ar dzīvu būtņu attīstības vēsturi, tai raksturīgs.
nešķīsts Saistīts ar velnu, ļaunām mitoloģiskām būtnēm.
Būt asinīs Saka par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
(Kā) balta lapa Saka par cilvēku, kam trūkst zināšanu (kādā jomā) vai to ir maz. Saka par cilvēku, kura būtība, rakstura īpašības nav zināmas.
(Kā) no pasakas (arī no pasaku grāmatas) izkāpis pareti Saka par dzīvu būtni, kas atgādina pasakas tēlu.
(Kā) no pasakas (arī no pasaku grāmatas) izkāpis Saka par dzīvu būtni, kas atgādina pasakas tēlu.
Kā sarkans pavediens Saka par galveno, būtisko, arī par to, kas ir uzsvērts.
Kā sarkans pavediens Saka par galveno, būtisko, arī par to, kas ir uzsvērts.
Mājas dvēsele Saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē ģimenes, mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
Mājas dvēsele Saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē ģimenes, mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
Vētra ūdens glāzē Saka par kāda nebūtiska iemesla izraisītu, parasti nepamatoti lielu, satraukumu, arī skandālu.
Vētra ūdens glāzē Saka par kāda nebūtiska iemesla izraisītu, parasti nepamatoti lielu, satraukumu, arī skandālu.
Zemes sāls Saka par ko būtisku, nozīmīgu.
Būt uz kakla Saka par ko grūtu, kas kādam jāveic, par ko jābūt atbildīgam.
Tas ir mazākais! Saka par ko nenozīmīgu, nebūtisku, mazsvarīgu.
Sīka vienība Saka par ko nenozīmīgu, nebūtisku.
Sīka vienība Saka par ko nenozīmīgu, nebūtisku.
Trāpīt naglai uz galvas Saka svarīgāko, būtiskāko.
(Nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) Saka, ja (par dzīvu būtni vai priekšmetu) nekas vairs nav zināms.
Ne dzird, ne jūt Saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma.
Ne redz, ne jūt Saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma.
Ne dzird, ne jūt Saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma. Saka, ja par kādu nav ziņu.
Nauda turas (kabatā) Saka, ja kādam parasti mēdz būt nauda.
Nauda turas (kabatā) Saka, ja kādam parasti mēdz būt nauda.
Mācas (arī lien) virsū kā miegs Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
Mācas (arī lien) virsū kā miegs Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
Maska nokrīt Saka, ja kāds pārstāj izlikties, slēpt savu būtību.
Maska nokrīt Saka, ja kāds pārstāj izlikties, slēpt savu būtību.
Tie paši vēži citā kulītē Saka, ja kas, parasti negatīvs, tiek pārveidots tikai ārēji, tā būtību nemainot.
Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
(Nav) ne ziņas, ne miņas Saka, ja par dzīvu būtni nekas vairs nav zināms.
(Nav) ne ziņas, ne miņas Saka, ja par dzīvu būtni nekas vairs nav zināms.
(Nav) ne miņas Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmeta nekas vairs nav zināms.
(Nav) ne zīmes Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu nekas nav zināms.
Lai nesacītu (arī neteiktu) vairāk Saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
Lai neteiktu (arī nesacītu) vairāk Saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
Lai neteiktu (arī nesacītu) vairāk Saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
Cik tur vajag Saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis.
Drošs paliek drošs, arī drošs kas drošs Saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
Drošs paliek drošs, arī drošs kas drošs Saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
iepazīties Sākt izprast (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.). Iepazīt (1).
iepazīt Sākt izprast (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.). Iepazīties (2).
sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, mainīt miera stāvokli (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām). Īsu bridi mainīt miera stāvokli.
sasaldēt Saldējot panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas vēlamās īpašības.
retināt Salikt (iespiežamo vārdu) tā, lai starp (tā) burtiem būtu lielāks attālums nekā parasti un lai (tas) atšķirtos no pārējā teksta.
izraut Sameklēt, sadabūt. Arī izdabūt.
sadzenāt Sameklēt. Arī sadabūt.
sadzīt Sameklēt. Arī sadabūt.
pasīks Samērā nebūtisks, nenozīmīgs (parasti par mākslas darbu, tā saturu).
pasekls Samērā nenozīmīgs, nebūtisks (piemēram, par mākslas darbu), samērā virspusīgs (piemēram, par kā saturu).
Apiet apkārt Samierināties, būt mierā (ar ko).
Apiet apkārt Samierināties, būt mierā (ar ko).
Locīties sāpēs Sāpju dēļ būt ļoti nemierīgam.
zināt Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko). Arī apzināties (ko).
sakrunkot Saraukt krunkās (seju, tās daļās); būt par cēloni tam, ka izveidojas krunkas (sejā, tās daļās). Sagrumbot.
tvīkt Sarkt, arī sarkt un karst (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām). Sārtoties, būt sārtam (parasti par seju, tās daļām).
iederēties Saskanēt ar apkārtējo, labi iekļauties tajā, būt īstajā, piemērotajā vietā.
harmonēt Saskanēt, būt saskanīgam, samērīgam.
smacēt Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta. Šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Arī slāpēt (1).
paņemt Satvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
saņemt Satvert, lai dabūtu, iegūtu (parasti naudu).
neatdarināms Savdabīgs, tikai attiecīgajam priekšmetam, dzīvai būtnei raksturīgs.
mest Savienojumā "mest ēnu": radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
austies Savienojumā «austies cauri»: būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā). Vīties cauri.
lauzt Savienojumā «lauzt vaļā»: ar spēku vērt, dabūt vaļā (parasti ar kādu priekšmetu).
mētāt Savienojumā «mētāt ēnas»: vairākkārt radīt (mainīgas) ēnas, būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgas) ēnas.
pakavēt Savienojumā «pakavēt laiku»: neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi. Neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
palikt Savienojumā «palikt bez»: tikt atstātam bez (kā), būt spiestam iztikt bez (kā), arī zaudēt (ko).
sviest Savienojumā «sviest ēnu»: radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
dumjš Savienojumā ar «būt» formām apzīmē sliktu, arī muļķīgu stāvokli.
solīties Savienojumā ar «būt» formām norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību.
ērts Savienojumā ar «būt» formām: smalkjūtīgi, pieklājīgi.
dzestrs Savienojumā ar «būt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar vēsumu, drēgnumu vai ar vēsuma, drēgnuma sajūtu.
iespējams Savienojumā ar «būt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kad (ko) var veikt vai (kas) vai īstenoties.
neomulīgs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē psihisku stāvokli, kas saistīts ar nepatīkamām (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtām.
saspiests Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē stāvokli ļoti šaurā, mazā, neērtā telpā, vietā.
omulīgs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē stāvokli, kas izraisa patiku, labu pašsajūtu, labu garastāvokli.
auksts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
salts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
gaišs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas ir saistīts ar priecīgām izjūtām, optimistisku noskaņu.
bail Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar bailēm.
bail Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
pabail Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nelielām bailēm, arī ar nelielām kautrības, nedrošības izjūtām.
baigs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nomācošām, drūmām izjūtām, arī ar bailēm.
tumšs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli (apkaimē, telpā, vidē, arī diennakts posmā), kas ir saistīts ar apgaismojuma trūkumu vai ļoti vāju apgaismojumu.
gaišs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar labu apgaismojumu.
patumšs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar pavāju apgaismojumu.
patīkams Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kad kas izraisa patiku.
salts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru.
dairs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar baiļu, nomāktības izjūtu.
krēslains Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar vāju, patumšu gaismu, apgaismojumu.
auksts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar zemu temperatūru.
pārstāt Savienojumā ar «būt»: nebūt vairs tam, kas bija, arī tādam, kāds bija.
dvaša Savienojumā ar «dzīva»: dzīva būtne.
līst Savienojumā ar «iekšā», arī «vēderā»: būt tādam, ko var ieēst, apēst.
savest Savienojumā ar «kopā»: panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas saskarsme.
uzplēst Savienojumā ar «rēta», «brūce, «vaina» u. tml.: atgādinot ko, panākt, būt par cēloni, ka (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots) jāatceras, jāpārdzīvo vēlreiz.
kas Savienojumā ar verba personas formu, tā divdabi ar izskaņu «-dams» un «lai»: norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pieļāvumu.
žēl Savienojumā ar verbu (parasti «būt», «tikt», «tapt», «kļūt») formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
žēl Savienojumā ar verbu (parasti «būt», «tikt», «tapt», «kļūt») formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
pacelties Savienojumos «pacelties pāri», retāk «pacelties pār»: būt pārākam (par kādu, ko), pārspēt (kādu, ko). Būt pārsvarā (par ko citu).
pacelties Savienojumos «pacelties pāri», retāk «pacelties pār»: būt tādam, kas nepakļaujas (kādiem apstākļiem, ietekmēm u. tml.).
sfinksa Senās Ēģiptes mitoloģijā - būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka vai svēta dzīvnieka galvu.
sfinksa Senās Grieķijas mitoloģijā - būtne ar spārniem, lauvas ķermeni un sievietes galvu un krūtīm.
sirēna Sengrieķu mitoloģijā - mītiska būtne (daļēji sievietes, daļēji putna vai zivs veidolā), kas ar savām dziesmām ievilinājusi jūrasbraucējus bīstamās vietās un izraisījusi to bojāeju.
pašizpausme Sevis, savas būtības, personības izpausme.
pašizteiksme Sevis, savas būtības, personības izteiksme.
pašizteikšanās Sevis, savas būtības, personības izteikšana.
pašizzināšana Sevis, savas būtības, personības, rakstura, psihisko stāvokļu izzināšana.
pašizziņa Sevis, savas būtības, personības, rakstura, psihisko stāvokļu izziņa.
galvenais Sevišķi svarīgi, būtiski.
piesīkt Sīcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Sabiedrības dāma Sieviete, kura bieži mēdz būt augstākajās aprindās un ievēro šo aprindu uzvedības normas.
vīrietis Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
putekļi Sīka, nenozīmīga būtne.
izsirot Sirojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Sirojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
apsirot Sirojot, klaiņājot pabūt (daudzās vai visās vietās).
Pasist gar zemi Sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē.
dauzīt Sitot ar kādu rīku pa priekšmetu, atdalīt, dabūt (ko) nost.
izkalt Sitot ar knābi, izdabūt (no kurienes, parasti sēklas) - par putniem.
izskalot Skalojot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
sakliegt Skaļā balsī runājot, saucot, arī kliedzot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, notikums).
piekaukt Skaļi, neapvaldīti raudot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pieskandēt Skandējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
trollis Skandināvu ticējumos, folklorā - pārdabiska mežu, kalnu būtne (piemēram, milža, pundura, raganas veidolā).
birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, nepārtraukti izrunātām skaņām, vārdiem, teikumiem).
piezvanīt Skanot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, telpā).
saskarties Skart vienam otru, citam citu (parasti par dzīvām būtnēm, to ķermeņu daļām, priekšmetiem).
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (darbība, process, arī stāvoklis) būtu neatbilstošs noteiktām prasībām, noteikumiem u. tml.
uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kā darbība, process, arī stāvoklis) būtu neatbilstošs noteiktām prasībām, noteikumiem u. tml.
izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
apskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
izskribināt Skribinot iztīrīt (parasti no iekšpuses). Skribinot izdabūt.
izskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
apskriet Skrienot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
izskrieties Skrienot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
izskrubināt Skrubinot iztīrīt (parasti no iekšpuses). Skrubinot izdabūt.
bēdāties Skumt, būt drūmā garastāvoklī, ciest (piemēram, nelaimes, zaudējuma dēļ). Pārdzīvot bēdas.
saslapināt Slapinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
izslēpot Slēpojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Slēpojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
Slēpties zem maskas Slēpt savu īsto būtību.
Staigāt maskā Slēpt savu īsto būtību.
Valkāt masku Slēpt savu īsto būtību.
Dvēseles (arī sirds) dziļumos (retāk dziļumā) Slēptākajās jūtās, domās. Slēptākajā cilvēka būtībā.
Sirds (arī dvēseles) dziļumos (retāk dziļumā) Slēptākajās jūtās, domās. Slēptākajā cilvēka būtībā.
Sirds (arī dvēseles) dziļumos (retāk dziļumā) Slēptākajās jūtās, domās. Slēptākajā cilvēka būtībā.
kņūpus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
izsmalstīt Smalstot izdabūt.
piesmiet Smejoties panākt, būt par cēloni, ka smieklu skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
nosmēķēt Smēķējot būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā ugunsgrēkā.
sasmidzināt Smidzinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs, slapjš.
iespaidīt Spaidot iedabūt (kur iekšā).
aizspārdīt Spārdot aizdabūt prom. _imperf._ Spārdīt prom.
kārpīt Spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to), segt vaļā vai ciet (ko), dabūt ārā (no tās) vai slēpt (tajā ko).
valdītkāre Spēcīga tieksme valdīt, būt vadībā.
sagāzt Spēcīgi līstot, sniegot u. tml., būt par cēloni tam, ka kur sakrājas lielāks (nokrišņu) daudzums.
kaist Spēcīgi norisēt, būt ļoti intensīvam, spraigam (par psihiskiem procesiem).
pārspēt Spēj būt tādam, kura darbības rezultāts ir pārāks (salīdzinot ar kādas citas darbības rezultātu).
pieskaitāmība Spēja apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
pievilcība Spēja ar savu būtību, personību piesaistīt citu cilvēku uzmanību un izraisīt viņos patiku.
sprādziens Spēja, būtiska pārmaiņa, pārvērtība.
izgrūst Spēji radīt (paīsu skaņu) - par dzīvām būtnēm.
uztvert Spēt atveidot (apkārtējās vides priekšmetu un parādību iedarbību) - par dzīvnieku: būt tādam, kas spēj atveidot (noteiktas apkārtējās vides priekšmetu un parādību īpašības) - par dzīvnieku maņu orgāniem, receptoriem, ķermeņa daļām.
pārspēt Spēt paveikt vairāk, labāk (salīdzinot ar kādu citu). Spēt būt spēcīgākam, izturīgākam u. tml. (salīdzinot ar kādu citu), uzvarēt (to).
iztikt Spēt rīkoties, darboties (bez kā). Rīkojoties, darbojoties spēt samierināties, būt mierā (ar ko).
Liekt ragā Spiest būt paklausīgam, padevīgam.
iemīcīt Spiežot, bāžot iedabūt (kur iekšā).
piespiest Spiežot, grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
berzt Spiežot, trinot dabūt laukā, lobīt.
izgaismot Spilgti atveidot, atklāt būtisko, izcelt (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā). Būt par cēloni tam, ka atklājas būtiskais, izceļas (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā).
Kontradiktoriski spriedumi Spriedumi, no kuriem tikai viens var būt pareizs, bet otrs ir aplams.
Kontradiktoriski spriedumi Spriedumi, no kuriem tikai viens var būt patiess, bet otrs ir aplams.
apstaigāt Staigājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
izstaigāt Staigājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Staigājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
pārstaigāt Staigājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās). Izstaigāt (1).
nostaigāt Staigājot pabūt (visās kā vietās).
rakstlaukums Standartizētas ailes iesējuma stūrī ar būtiskākajām ziņām par to.
piestarot Starojot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
korelācija Statistiska, varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs.
saskaņa Stāvoklis, kad (cilvēkiem) būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
neierašanās Stāvoklis, kad (kāds) nav ieradies (tur, kur ir jābūt).
saskaņa Stāvoklis, kad (piemēram, priekšmetiem, parādībām, norisēm) būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un veidojas, pastāv vēlamais kopums, sistēma.
izpratne Stāvoklis, kad ir uztverta un pilnīgi saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme. Spēja, prasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
neizpratne Stāvoklis, kad netiek uztverta un saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme. Nespēja, neprasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
kalt Stipri pukstēt (par sirdi), būt biežākam, spēcīgākam nekā parasti (par pulsu).
notriekt Stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, parasti augu daļas) atdalās nost (par vēju).
notriekt Stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi) ātri virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par vēju.
atpelnīt Strādājot, pelnot dabūt atpakaļ, arī atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
darboties Strādāt, būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
izmest Strauji izvirzīt, arī būt par cēloni, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, arī par parādībām dabā.
izsviest Strauji izvirzīt, arī būt par cēloni, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par ierīcēm.
notraukt Strauji pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, īpašība).
izķert Strauji satvert un izvilkt, izdabūt (no kurienes).
notraukt Strauji skarot, sašūpojot (ko), panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokrīt, nobirst (no tā).
traukt Strauji, arī spēcīgi iedarbojoties (piemēram, raujot, sitot, spiežot), panākt, būt par cēloni, ka (kas) atdalās, virzās nost (no kā).
aizstumt Stumjot aizdabūt (līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
izsūkt Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
izsūknēt Sūknējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
aizgādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizgādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. aizdabūt prom. _imperf._ Gādāt prom. Nogādāt, aiztransportēt.
spriedums Svarīgākais procesuālais akts, ko tiesa taisa civillietas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā, izlemjot lietu pēc būtības. Tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
kardināls Svarīgākais, galvenais. Tāds, kas skar būtību. Būtisks.
iesvilpt Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
piesvilpt Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piesvilpot Svilpojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
zvērests Svinīgi dots solījums (parasti būt uzticīgam savai tautai un valstij un rīkoties saskaņā ar likumu).
sieviete Šāda būtne, kas ir vai ir bijusi saistīta laulības attiecībās, arī dzimumattiecībās.
nomods Šādā stāvoklī (būt, atrasties, palikt u. tml.).
purināt Šādā veidā svārstot (piemēram, kokus, to zarus), būt par cēloni tam, ka atdalās (parasti lapas, augļi) - par vēju.
piešalkt Šalcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Turēt aizdomās (kādu) Šaubīties (par kādu). Nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu.
riba Šaurs, garš, plakans krūškurvja lokveida kauls, kas ir kustīgi piesaistīts pie mugurkaula un var būt saaudzis ar krūškaulu (cilvēkam un mugurkaulnieku apakštipa dzīvniekiem).
aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
ieslīdēt Šķietamā kustībā ievirzīties (kā aizsegā) un nebūt vairs redzamam (par debess spīdekļiem).
uzšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, liesma).
izšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, uguns).
piešķindēt Šķindot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
dalīt Šķirt (kādu daļu no citas daļas), būt par robežu.
atšķūrēt Šķūrējot atdabūt nost (sānis). _imperf._ Šķūrēt nost.
atšķūrēt Šķūrējot atdabūt šurp (piemēram, sniegu). _imperf._ Šķūrēt šurp. Šķūrējot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
piešņākt Šņācot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piešūpot Šūpojot pievirzīt, būt par cēloni, ka pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Pārmalas (arī pārmalu) dūriens Šūšanas tehnika - dūriens, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas.
čokurs Tā, it kā kāda ķermeņa daļa būtu savilkta (aiz asām sāpēm vai bada).
Vārda pēc Tā, ka (kā) nosaukums neatbilst attiecīgā priekšmeta, parādības u. tml. būtībai.
No sirds uz sirdi Tā, ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
priekša Tā, ka kas tiek veikts, darīts (kāda, kā) klātbūtnē. Arī atklāti.
papildus Tā, ka tiek izmantots, organizēts, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, būtiskāko, raksturīgāko, arī iepriekš paredzēto, sākotnējo.
līkloču Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties).
piemiņa Tā, lai atcerētos (ko). Tā, lai saglabātu atmiņā (ko), lai būtu uzskatāms priekšstats (par ko bijušu).
virspusīgs Tāds (cilvēks), kas ko dara pavirši, neiedziļinoties (kā) būtībā.
konsensuāls Tāds (līgums), kas dibināts uz norunu, saistīts ar vienošanos (kādā būtiskā jautājumā).
vispārīgs Tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēto pētījumu pamata noskaidro vispārējas, būtiskas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
vienkopas Tāds (teikums), kurā ir viens virsloceklis, kas var būt arī paplašināts ar palīglocekļiem.
nepieciešams Tāds, bez kā (kas) nevar pastāvēt, tāds, kam noteikti jābūt attiecīgajos apstākļos.
ireāls Tāds, kā nav vai kā nevar būt īstenībā. Iedomāts, fantāzijā eksistējošs. Nereāls.
nozīmīgs Tāds, kad norisinās kas būtisks, izšķirošs (par laikposmu).
saskanīgs Tāds, kam būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība.
saskanīgs Tāds, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
atributīvs Tāds, kam ir apzīmētāja jeb atribūta īpašības, funkcijas.
vēsturisks Tāds, kam ir būtiska, paliekoša nozīme sabiedriskās attīstības procesā. Arī tāds, kas reāli eksistējis vai eksistē.
stohastisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs. Nejaušs. Arī varbūtisks.
jābūtīgs Tāds, kam ir jābūt, kas ir vajadzīgs, nepieciešams.
nozīmīgs Tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme. Tāds, kas ir būtisks, izšķirošs.
svarīgs Tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme. Tāds, kas ir būtisks, izšķirošs. Nozīmīgs (1).
neliels Tāds, kam ir samērā mazi izmēri (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju).
valdītkārs Tāds, kam ir spēcīga tieksme valdīt, būt vadībā.
sīkumains Tāds, kam nav būtiskas nozīmes (par parādībām sabiedrībā). Neievērojams, sīks.
maznozīmīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības.
sīks Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības.
mazsvarīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības. Maznozīmīgs.
niecīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības. Nenozīmīgs, mazsvarīgs.
virspusīgs Tāds, kam nav dziļāka satura. Tāds, kas nav būtisks.
virspusējs Tāds, kam nav dziļāka satura. Tāds, kas nav būtisks. Virspusīgs (1).
sekls Tāds, kam nav dziļāka satura. Tāds, kas neiedziļinās būtībā, ir virspusējs.
ārējs Tāds, kam nav dziļāka satura. Virspusējs. Formāls, nebūtisks.
nenozīmīgs Tāds, kam nav lielas vērtības, spēcīgas ietekmes. Tāds, kas nav būtisks, izšķirošs.
neizbēgams Tāds, kam noteikti jābūt, tāds, kura iestāšanos, norisi, īstenošanos nav iespējams aizkavēt, novērst.
aerobs Tāds, kam raksturīga gaisa, skābekļa klātbūtne.
vienpusīgs Tāds, kam trūkst plašuma un dziļuma (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību). Tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība.
uzgaidāms Tāds, kas (iestādē, uzņēmumā u. tml.) ir paredzēts, iekārtots, lai būtu, kur uzturēties, gaidot (pieņemšanu pie kāda, satiksmes līdzekli u. tml.).
svešs Tāds, kas (kādam, arī kam) nav raksturīgs, būtisks, arī piemērots. Tāds, kas (kādam) nav pieņemams. Tāds, ar ko (kādam) nav saikņu, attiecību.
nepieskaitāms Tāds, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
patiess Tāds, kas atbilst būtībai, bet parasti ir slēpts aiz ārējām, šķietamām pazīmēm.
īsts Tāds, kas atbilst būtībai, bet tiek slēpts aiz ārējām, šķietamām pazīmēm. Patiesais.
lāga Tāds, kas atbilst kādam ideālam, kādām prasībām (parasti par dzīvi, mūža posmu). Tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekami, tik, cik vajadzētu, būtu vēlams.
raksturīgs Tāds, kas atspoguļo (kā) būtisku, neatņemamu īpašību, pazīmi (piemēram, par fizikāliem lielumiem, skaitļiem).
kustīgs Tāds, kas daudz, arī veikli pārvietojas, maina stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm). Arī darbīgs.
urdīgs Tāds, kas iedziļinās (piemēram, jautājumā), cenšas noskaidrot (kā) būtību.
noteicošs Tāds, kas ievērojami ietekmē (ko), tāds, no kā (kas) ir atkarīgs. Galvenais, būtisks.
formāls Tāds, kas ir atrauts no būtības.
vitāls Tāds, kas ir būtisks dzīvei, sabiedrībai, tās pastāvēšanai.
organisks Tāds, kas ir cieši, sistēmiski saistīts ar cilvēka psihi, raksturu, personību, cilvēka būtību.
trūcīgs Tāds, kas ir darināts, izvēlēts tā, lai samērā liela ķermeņa daļa nebūtu segta (par apģērbu).
pilntiesīgs Tāds, kas ir ieguvis visas tiesības būt (par ko).
standarts Tāds, kas ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādojies pēc kāda pieņemta parauga un kam nav būtisku individuālu atšķirību.
neizdevies Tāds, kas ir izveidots, paveikts neveiksmīgi, slikti. Tāds, kas nav paveikts tā, kā iecerēts, kā vajadzētu būt.
savstarpējs Tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piemēram, par attiecībām, īpašībām). Tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām).
organisks Tāds, kas ir likumsakarīgi, cieši iekļauts kādā sistēmā. Tāds, kas atbilst (kā) būtībai.
pārāks Tāds, kas ir nozīmīgāks, būtiskāks u. tml. par ko citu, līdzīgu.
būtisks Tāds, kas ir saistīts ar būtību. Tāds, kurā izpaužas būtība.
liktenīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko izšķirīgu, būtiski nozīmīgu (kāda) dzīvē, (kā) attīstībā.
nopietns Tāds, kas ir saistīts ar ko nozīmīgu, būtisku.
nepanesams Tāds, kas ir tik nepatīkams, ka tā klātbūtni grūti vai neiespējami paciest.
prettautisks Tāds, kas ir vērsts pret kādu tautu. Tāds, kas ir pretrunā ar kādas tautas politiskajām interesēm, raksturu, būtību.
pieķērīgs Tāds, kas izjūt sirsnību, draudzību (pret kādu) un cenšas būt (tā) tuvumā. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
vilinošs Tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt. Tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties.
paviršs Tāds, kas ko dara, veic virspusīgi, neiedziļinoties būtībā, nepilnīgi, neprecīzi.
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc izmēriem ko citu, līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju).
mazs Tāds, kas nav izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs, arī būtisks.
nevainīgs Tāds, kas nav izdarījis neko tādu, par ko pēc likuma būtu sodāms. Tāds, kas pēc likuma nav vainojams kādā noziegumā.
nejaušs Tāds, kas nav radies, izveidojies likumsakarīgi. Nebūtisks.
nebūtisks Tāds, kas nav saistīts ar būtību. Tāds, kam nav būtiskas nozīmes.
uzbāzīgs Tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda, cenšas kur iekļūt, būt, arī tāds, kas neatlaidīgi lūdz, prasa, piedāvā. Arī uzmācīgs (1).
mazs Tāds, kas nesasniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju). Pretstats: liels.
nepilnīgs Tāds, kas nesasniedz vajadzīgo daudzuma, lieluma (piemēram, garuma, masas) pakāpi, tāds, kurā (kā) ir mazāk, nekā vajadzētu būt.
nesapratīgs Tāds, kas nespēj saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi. Tāds, kam nav vajadzīgās izpratnes (kādā jautājumā).
vieglprātīgs Tāds, kas nopietni nenovērtē savu rīcību, savu attieksmi (pret ko), arī savas rīcības varbūtējās sekas.
katalītisks Tāds, kas noris katalizatora klātbūtnē (par ķīmisku reakciju).
liktenīgs Tāds, kas nosaka, būtiski ietekmē (kāda) turpmāko dzīvi, tās posmu, (kā) attīstību.
liels Tāds, kas pārsniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju). Pretstats: mazs.
piemitīgs Tāds, kas pastāv, ir būtisks, raksturīgs (kam).
raksturīgs Tāds, kas piemīt (kam) kā būtiska, neatņemama īpašība, pazīme.
specifisks Tāds, kas piemīt (kam) kā būtiska, neatņemama īpašība, pazīme. Arī raksturīgs.
imanents Tāds, kas piemīt kādai parādībai un ir nedalāmi saistīts ar tās būtību.
dziļš Tāds, kas pilnīgi atbilst (kā) būtībai, raksturam, saturam.
īsts Tāds, kas pilnīgi atbilst attiecīgajam jēdzienam, paraugam (pēc savām būtiskajām pazīmēm). Arī dabisks.
idejisks Tāds, kas saistīts ar ideju (2). Tāds, kurā izpaužas pasaules uzskata būtiskais, galvenais princips. Tāds, kurā izpaužas pārliecība.
ieinteresēts Tāds, kas savās vai cita interesēs veic (ko), vēlas, lai kas būtu, notiktu, realizētos.
principiāls Tāds, kas skar (kā) būtību. Būtisks, svarīgs.
krass Tāds, kas skar pašu būtību, pašus pamatus (par pārmaiņām).
pieskaitāms Tāds, kas spēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
papildu Tāds, kas tiek izmantots, organizēts, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, būtiskāko, raksturīgāko, arī iepriekš paredzēto, sākotnējo.
bīstams Tāds, kas var būt kaitīgs.
ugunsbīstams Tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
ugunsnedrošs Tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
nedrošs Tāds, kas var būt par cēloni, piemēram, negadījumam, briesmām. Tāds, kur nevar būt drošībā.
varbūtisks Tāds, kas var būt, notikt, realizēties. Tāds, kā patiesums ir iespējams.
varbūtīgs Tāds, kas var būt, notikt, realizēties. Varbūtisks.
nejaušs Tāds, kas var gadīties. Arī varbūtējs.
pieļaujams Tāds, kas var, kam ir iespējams būt, norisināties un kas neizraisa ko nevēlamu (parasti noteiktos apstākļos).
ticams Tāds, ko (parasti ar kādu varbūtību) ir iespējams pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai.
savstarpējs Tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piemēram, par darbību, stāvokli).
nejaušs Tāds, ko izraisa nevis parādības būtība, bet gan kāds ārējs, nebūtisks apstāklis.
likumsakarīgs Tāds, ko nosaka parādību iekšējā, būtiskā sakarība.
vulgārs Tāds, kura būtība ir rupja, arī banāla (piemēram, par kādu faktu, cilvēka darbību).
pievilcīgs Tāds, kura būtība, personība piesaista citu cilvēku uzmanību un izraisa viņos patiku.
šķietams Tāds, kura būtības atspoguļojums, uztvere neatbilst vai tikai daļēji atbilst īstenībai.
neizprotams Tāds, kura būtību, jēgu, nozīmi ir grūti vai neiespējami izprast.
neizskaidrojams Tāds, kura būtību, jēgu, nozīmi ir grūti vai neiespējami izskaidrot.
izteiksmīgs Tāds, kura būtiskās pazīmes, sastāvdaļas ir viegli uztveramas (parasti par mākslas darbu, runu).
sīks Tāds, kura darbībai, rīcībai nav būtiskas nozīmes (par cilvēku).
blīvs Tāds, kurā dzīvas būtnes atrodas cieši cita pie citas.
tipisks Tāds, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskākās kādas (piemēram, cilvēku, parādību) grupas, kategorijas īpašības (par mākslas tēlu, tā elementiem).
naturāls Tāds, kurā ir kopēti īstenības priekšmeti un parādības, neatspoguļojot būtisko, tipisko.
gatavs Tāds, kura kvalitāte atbilst noteiktām prasībām (piemēram, par mākslas darbu). Tāds, kurā ir atspoguļots būtiskais, atrisināts kāds svarīgs jautājums.
mehānisks Tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību). Arī vienpusīgs.
vispārīgs Tāds, kurā nedetalizētā veidā parādās tikai vispārējas, būtiskas īpašības, pazīmes, vispārēji, būtiski sakari, attieksmes (pretstatā to konkrētām izpausmēm).
liktenīgs Tāds, kurā notiek kas izšķirīgs, būtiski nozīmīgs (kāda) dzīvē, (kā) attīstībā (par laikposmu).
iespējams Tāds, kura pastāvēšana, norise ir varbūtīga, pieļaujama, iedomājama.
rezerve Tāds, kura uzdevums ir cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu.
nepilns Tāds, kurā, parasti nedaudz, pietrūkst, lai būtu sasniegts attiecīgajā mērvienībā, mērā paredzētais lielums.
sterils Tāds, kuram nav sastāvdaļu, elementu, īpašību u. tml., kas no kāda viedokļa uzskatāmas par mazsvarīgām, nebūtiskām. Arī abstrakts, idealizēts.
pašmērķīgs Tāds, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vēra (kā) būtību, galveno uzdevumu.
pietarkšķināt Tarkšķinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pietarkšķēt Tarkšķot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
upuris Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Ziedojums (1).
ziedojums Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam var dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Upuris (1).
ūnikums Tas (piemēram, priekšmets, parādība, dzīva būtne), kas ir vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm).
brīvlaistais Tas (tāds), kas oficiāli atbrīvots no verdzības vai dzimtbūtnieciskajām saistībām.
Laika kavēklis Tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi. Laika pavadīšana, izklaidēšanās.
Laika kavēklis Tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi. Laika pavadīšana, izklaidēšanās.
laikkavēklis Tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi. Laika pavadīšana, izklaidēšanās. Laika kavēklis.
parodija Tas, kam ir tikai ārēja, attāla, arī izkropļota līdzība ar (kādas parādības) būtību.
virspuse Tas, kam nav dziļāka satura. Tas, kam nav būtiskas nozīmes.
liels Tas, kas ir izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs, arī būtisks.
standarts Tas, kas ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādoties pēc kāda pieņemta parauga un kam nav būtisku individuālu atšķirību.
galvenais Tas, kas ir vissvarīgākais, visnozīmīgākais, visbūtiskākais.
mazs Tas, kas nav izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs, arī būtisks.
Tīrais (arī dzīves) sīkums Tas, kas nav svarīgs, nozīmīgs, tas, kam nav būtiskas nozīmes, ietekmes.
paraugstunda Tas, kas var būt par augstas meistarības paraugu.
pietaurēt Taurējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Tautas dziesmas versija Tautas dziesma, variants, kas no pamatdziesmas atšķiras ar būtisku satura niansi vai arī ar valodisko vai poētisko formu.
dīvs Teiksmaina, brīnumaina būtne.
saukt Teikt (ko), arī radīt balss skaņas, parasti skaļi, arī stiepti tā, lai pietiekami tālu būtu dzirdams, arī lai pārspētu citas skaņas.
vēlēt Teikt, sacīt, lai (kas) būtu, realizētos. Vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos.
aptekāt Tekājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
iztekāt Tekājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Tekājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
pārtekāt Tekājot pabūt (visā telpā, teritorijā, daudzās vai visās kādas telpas, teritorijas vietās) - parasti par dzīvniekiem.
orbitāle Telpas daļa atoma apvalkā, kurā elektrona atrašanās varbūtība ir.
stāvoklis Telpisku, kādā laikposmā nemainīgu (dzīvas būtnes) attiecību kopums pret apkārtējo telpu, vidi, to objektiem. Telpisku savstarpējo, kādā laikposmā nemainīgu attiecību kopums (starp organisma daļām).
patiess Terminoloģiskos vaidu savienojumos norāda, ka minētais pilnīgi atbilst īstenībai, kā būtībai.
paļauties Ticēt (kam), būt pārliecinātam (piemēram, par kā pareizumu). Ticēt (piemēram, kā labvēlīgai norisei, iedarbībai).
dievticība Ticība dieva kā augstākās būtnes esamībai, visvarenībai. Reliģiozas jūtas. Dievbijība.
Blakus lēmums Tiesas lēmums par jautājumu, kas neskar lietas būtību.
Blakus lēmums Tiesas lēmums par jautājumu, kas neskar lietas būtību.
Ticības brīvība Tiesības izvēlēties jebkuru reliģiju, arī tiesības būt ateistam.
Aiz slēgtām durvīm Tikai oficiālu un oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piemēram, par tiesas sēdi).
Aiz slēgtām durvīm Tikai oficiālu un oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piemēram, par tiesas sēdi).
iedalīties Tikt iedalītam, būt iedalītam (daļās, grupās)
iedalīties Tikt iedalītam, būt iedalītam (sīkākās mērvienībās)
sanākt Tikt iegūtam, sagādātam, arī būt (kādā daudzumā).
iesvētīties Tikt iesvētītam (1), būt par iesvētāmo.
iziet Tikt izdabūtam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetu.
nokalpot Tikt lietotam, izmantotam, būt noderīgam (visu laikposmu).
pagadīties Tikt nejauši sastaptam, ieraudzītam, atrastam, dabūtam.
Dabūt pigu Tikt noraidītam, nedabūt neko.
pazust Tikt pārvietotam, pārvietoties tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts, nebūt nekur atrodamam (par priekšmetu). Tikt pazaudētam.
uzņemt Tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam (ar kravu, degvielu). Arī būt tādam, kurā tiek ievietota, iepildīta (krava, degviela u. tml.) - par transportlīdzekli.
lēkāt Tikt rakstītam, būt uzrakstītam nelīdzeni, nevienādi (piemēram, par burtiem). Būt nelīdzenam, nevienādam (par rokrakstu).
glabāties Tikt turētam, būt novietotam, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas.
Iet pāri Tikt uzskatītam par svarīgāku, vajadzīgāku, pārāku, būt svarīgākam, vajadzīgākam, pārākam (par ko citu).
attīt Tinot dabūt vaļā (to, ar ko kas ir aptīts, kurā ir satīts). _imperf._ Tīt vaļā.
likteņtraģēdija Traģēdija, kurā atspoguļotas būtiskas, nozīmīgas parādības tautas vēsturiskajā attīstībā.
pietrallināt Trallinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pārvērst Traucējot (kā) saskatāmību, pārklājoties pāri (kā) virsmai, būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par miglu, tumsu, sniegu u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par gaismu).
satrenkt Trencot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
satrenkt Trencot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
satrenkāt Trenkājot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uztriekt Triecot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ātri uzskrien, uziet.
Likt elpu ciet Trūkt gaisam, būt grūti elpot. Izraisīt elpošanas traucējumus (piemēram, par smaku).
ūdens Tukšas, nebūtiskas, liekas frāzes, daudzvārdība (kādā tekstā).
nekas Tukšums, nebūtība.
vieta Tur, kur kam ir jābūt, jāatrodas. Arī tur, kur kas ir bijis, atradies iepriekš.
līdzsvaroties Turēties, būt līdzsvarā (1).
līdzsvarot Turēties, būt līdzsvarā (1). Līdzsvaroties (1).
Līst virsū Tuvoties (kādam), būt uzmācīgam, izraisot pret sevi negatīvu attieksmi.
beigties Tuvoties mirklim, kad (juridiskās attieksmes) vairs nav spēkā. Nebūt vairs spēkā.
Stāvēt (arī būt, klauvēt, klaudzināt) pie durvīm (arī vārtiem), arī būt durvju (arī vārtu) priekšā Tuvoties, būt tuva (par laikposmu, notikumiem).
Būt (arī stāvēt, klauvēt, klaudzināt) pie durvīm, arī būt durvju priekšā Tuvoties, būt tuvu (par laika posmu, notikumiem).
Klaudzināt (arī klauvēt, būt, stāvēt) pie durvīm (arī vārtiem), arī būt durvju (arī vārtu) priekšā Tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem).
Klauvēt (arī klaudzināt, būt, stāvēt) pie durvīm (arī vārtiem) arī būt durvju (arī vārtu) priekšā Tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem).
Stāvēt (arī būt, klauvēt, klaudzināt) pie vārtiem (arī durvīm), arī būt vārtu (arī durvju) priekšā Tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem).
klātums Tuvums. Arī klātbūtne (1).
Pārsātināts tvaiks Tvaiks, kuram nav attiecīgā šķidruma vai cietvielas klātbūtnes un kura kondensācija nav iespējama.
satveicēt Tveicējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsts.
iztveicēt Tveicējot panākt, būt par cēloni, ka izdalās (mitrums no kā).
ņemt Tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
saubagot Ubogojot iegūt, dabūt.
pieūjināt Ūjinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
izurbināt Urbinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
izurbt Urbjot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
uzurdīt Urdot pamudināt, rosināt (kādu). Arī panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) izraisās (psihē), uztrauc.
mugura Uz auguma (vilkt, būt uzvilktam).
ieskriet Uz īsu brīdi iegriezties, pabūt (pie kā).
ietecēt Uz īsu brīdi ieiet, pabūt (pie kā).
pamirt Uz laiku zaudēt spējas darboties (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Neilgu laiku būt nekustīgam, klusam.
mugura Uz šīs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa daļas (likt, novietot, būt uzliktam, novietotam).
maska Uzliktnis (sejai) ar (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, fantastiskas būtnes) galvas attēlu. Uzliktnis (sejas augšējai daļai) ar izgrieztiem acu caurumiem. Krāsojumu un līmējumu kopums, kas ievērojami pārveido sejas formu.
izdīkt Uzmācīgi, apnicīgi, bieži arī raudulīgā balsī, lūdzoties iegūt, dabūt, arī panākt (ko).
uzpurināt Uzmundrināt, neļaut būt pasīvam, bezdarbīgam.
sapurināt Uzmundrināt, neļaut būt pasīvam, bezdarbīgam. Arī sarāt.
pieteikties Uzņemties, būt ar mieru izpildīt (kādu pienākumu, darbu).
pārraudzīt Uzraudzīt (kādu), būt atbildīgam (par kādu).
atspoguļoties Uzskatāmi, skaidri parādīties, būt labi uztveramam.
pieņemt Uzskatīt (ko) par nenovēršamu, negrozāmu un būt mierā (ar to).
pieņemt Uzskatīt, būt kādās domās (par ko), parasti bez stingra pamatojuma.
staigāt Uzturēties, būt, parasti bieži, sastopamam (kur).
izlobīt Uztvert (kā būtību, jēgu).
Izlobīt kodolu Uztvert un izprast galveno, būtisko.
Izlobīt kodolu Uztvert un izprast galveno, būtisko.
priekšniekot Vadīt, būt par priekšnieku.
atskalot Vairākkārt aplaistot, skalojot, dabūt nost (ko piekaltušu, pielipušu u. tml.).
kašņāt Vairākkārt skart ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, lai dabūtu (ko) ārā.
aizspraudīt Vairākkārt vai vairākās vietās spraužot, aizbāzt, aizdabūt (aiz kā).
dievs Vairāku dievu kultā - viena no šīm būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā).
līdzskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijas būtiska pazīme ir šķērslis, ko rada runas orgānu darbība.
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu mitoloģisku, reliģisku būtni, arī mākslas tēlu.
atsegt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, parādīt (savu iekšējo būtību).
izvandīt Vandoties, jaucoties izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
rasi Varbūt.
minējums Varbūtējs pieņēmums (kādas parādības izskaidrošanai).
virtuāls Varbūtējs, iespējams.
ticamība Varbūtība, iespējamība, ka (kas) ir patiess, atbilst patiesībai.
uzruna Vārds vai vārdu savienojums vokatīvā, ar ko teikumā uzrunā kādu personu vai citu dzīvu būtni, retāk parādību vai priekšmetu.
iznākt Varēt, būt iespējamam.
aizvedināt Vedinot panākt, ka attālinās. _imperf._ Vedināt prom. Vedinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
standartizācija Veidošana, vienādošana pēc kāda pieņemta parauga, bez būtiskām individuālām atšķirībām.
saistīt Veidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts noteiktā kopumā, sistēmā.
pārtraukt Veidot (ko) ar atstarpi, atstarpēm, arī ar starplaikiem. Atrasties, būt novietotam ar atstarpi, atstarpēm tā, ka starp tām atrodas kas cits.
optimizēt Veidot, arī izvēlēties (ko) tā, lai (tas) būtu optimāls. Optimalizēt.
optimalizēt Veidot, arī izvēlēties (ko) tā, lai (tas) būtu optimāls. Optimizēt.
standartizēt Veidot, vienādot pēc kāda pieņemta parauga, bez būtiskām individuālām atšķirībām.
Spēlēt lomu Veikt (kādu) uzdevumu, būt ar (kādu) funkciju.
Spēlēt lomu Veikt (kādu) uzdevumu, būt ar (kādu) funkciju.
asistēt Veikt asistenta (1) pienākumus, būt par speciālista, darbības galvenā, atbildīgā veicēja palīgu.
Lai aug uz akmeņiem (retāk uz akmens) Vēlējums, lai kā būtu daudz.
Lai aug uz akmeņiem (retāk akmens) Vēlējums, lai kā būtu daudz.
ievilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), iedabūt (kur iekšā dzīvnieku).
atvilkt Velkot atdabūt, atgādāt šurp. _imperf._ Vilkt šurp. Velkot atdabūt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
izvākt Velkot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
novilkt Velkot panākt, būt par cēloni, ka (kas, kāds) nogrimst, iegrimst. Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nogrimst, iegrimst (par ko smagu).
zvejot Velkot, bīdot, raušot u. tml. censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
makšķerēt Velkot, raušot u. tml., censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
Nešķīstais gars Velns. Ļauna mitoloģiska būtne.
nelabais Velns. Ļauna mitoloģiska būtne.
atvelt Veļot atdabūt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Velt nost (sānis, atpakaļ).
pazeme Veļu valsts, kas atrodas zem zemes virsmas. Dažu mitoloģisko būtņu mājoklis, kas atrodas zem zemes virsmas.
saitiņa Verba (piemēram, būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar nomenu vai adverbu izteicējā.
Iet ciet Vērties ciet, arī būt aizveramam.
pievidžināt Vidžinot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
apdugt Viegli apmākties, būt dūmakainam (parasti par gaisu, debesīm).
indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kāda ķīmiskā savienojuma klātbūtni.
magnētiķis Viela, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas var būt mijiedarbībā ar magnētisko lauku.
sadzīvot Vienlaicīgi būt, eksistēt kādā saistībā, kādās attiecībās, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu, piemēram, par priekšmetiem, parādībām, īpašībām).
sagadīties Vienlaicīgi vai ar nelielu laika atstarpi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, faktiem).
nejaušība Viens no materiālās pasaules objektīvajiem sakariem, kuru izraisa nevis parādības būtība, bet gan kāds ārējs, nebūtisks apstāklis.
variants Viens no priekšmetiem, veidojumiem, dzīvām būtnēm, parādībām u. tml., kas mazliet atšķiras no kāda to tipa, modeļa.
Norādāmais vietniekvārds Vietniekvārds, kas apzīmē priekšmetus, dzīvas būtnes vai to īpašības, izdalot tās no kāda kopuma.
Norādāmais vietniekvārds Vietniekvārds, kas apzīmē priekšmetus, dzīvas būtnes vai to īpašības, izdalot tās no kāda kopuma.
pīne Vijīga (kā, piemēram, ūdens, dūmu) plūsma. Vijīga, kustīga (vienveidīgu cits citam sekojošu priekšmetu, dzīvu būtņu) rinda.
ievilcināt Vilcināties nokārtot, paveikt (ko). Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) ieilgst.
atvilināt Vilinot atdabūt nost. _imperf._ Vilināt nost. Vilinot dabūt prom. _imperf._ Vilināt prom.
atvilināt Vilinot atdabūt šurp. _imperf._ Vilināt šurp. Vilinot atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizvilināt Vilinot attālināt. _imperf._ Vilināt prom. Vilinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
uzvilināt Vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
Salmu atraitnis (arī atraitne) Vīrs (sieva), kam dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
Salmu atraitnis (arī atraitne) Vīrs (sieva), kam dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
tas Virsteikumā norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
liekties Virzīties, pārvietoties lokveida virzienā (kam apkārt). Atrasties, būt novietotam lokveidā.
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt šurp. _imperf._ Virzīt šurp. Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Virzīt nost (sānis, atpakaļ).
apvirzīt Virzot apdabūt (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Virzīt apkārt.
pievirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
novirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost (no kurienes, kur u. tml.).
uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst uz kādas vietas.
uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst virsū (uz kā, kam).
izvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) tiek pārvietots, pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
izvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) tiek pārvietots, pārvietojas cauri (kam), caur (ko).
pievilkt Virzot sniegu lielākā daudzumā, būt par cēloni tam, ka izveidojas (piemēram, kupenas) - par vēju.
savirzīt Virzot, pārvietojot panākt, būt par cēloni, ka (vairākiem, daudziem) izveidojas noteikts novietojums (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.).
vagot Virzoties, pārvietojoties panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas joslas, līnijas veida padziļinājumi.
cilvēks Visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā.
nullenerģija Vismazākā enerģija, kas var būt kādai sistēmai (piemēram, atomam, molekulai), kura pakļaujas kvantu mehānikai.
maize Visnozīmīgākais, būtiski nepieciešamais (kādā nozarē).
sūtība Visnozīmīgākais, visbūtiskākais uzdevums, mērķis, darbību kopums (mūžā, kādā tā lielākajā daļā).
kategorija Vispārīgs jēdziens (dažādās zinātnes nozarēs), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases, kā arī priekšmetu, parādību vispārīgākās, būtiskākās pazīmes. Priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme.
auglība Vispārināta īpašība --> auglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Spēja būt auglīgam (1).
jābūtība Vispārināta īpašība --> jābūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
varbūtīgums Vispārināta īpašība --> varbūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Varbūtiskums.
varbūtiskums Vispārināta īpašība --> varbūtisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
pirmbūtne Vissenākā, sākotnējā būtne.
galvenais Vissvarīgākais, visnozīmīgākais, visbūtiskākais (salīdzinot ar citiem līdzīgiem).
pievīterot Vīterojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
kriosfēra Zemeslodes nevienlaidu apvalks atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras mijiedarbības zonā, kurām raksturīga ledus klātbūtne vai iespēja tā pastāvēšanai.
brīvnieks Zemnieks (feodālismā), kas atbrīvots no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
Kara zinātne Zināšanu sistēma par bruņotas cīņas būtību un saturu, bruņoto spēku darbības līdzekļiem un veidiem kaujā.
Būt lietas kursā Zināt pietiekami daudz (par ko), būt informētam (par ko).
Būt lietas kursā Zināt pietiekami daudz (par ko), būt informētam (par ko).
Zināt (savu) ceļu Zināt, kā rīkoties, arī būt skaidrībā par (savu) mērķi, uzdevumu u. tml.
piezvanīt Zvanot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piežūžot Žūžojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).

būt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

būt

MLVV

būt

MEV

bût