Paplašinātā meklēšana

Meklējam aut.

Atrasts vārdos (505):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (4265):

(Iz)vicināt dūres (Iz)kauties.
(Ne)ļauties izjokoties (ne)ļaut izjokot sevi.
(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).
(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).
(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem).
(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem).
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
(Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku, (ne)ļauties izmisumam.
(Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku. (Ne)ļauties izmisumam.
(Ne)nolaist dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku. (Ne)ļauties izmisumam.
(Pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(Pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(Pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
pārvalde Administratīvs orgāns, kas nodarbojas ar tam pakļauto iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. darbības, vadības jautājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds administratīvs orgāns.
Nolaist aci Adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam). Samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus.
Juridiskā konsultācija Advokātu kolēģijas nodaļa, kas sniedz iedzīvotājiem konsultācijas tiesību jautājumos.
pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.
maukt Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
ielaist Aiz nevērības pieļaut, ka ievirzās (parasti neatļautā, nevēlamā vietā).
Aizlaist garu ceļu Aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).
Aizlaist garu ceļu Aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).
Aizlaist garu ceļu Aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).
aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot. _imperf._ Lipt ciet.
orientālisms Aizguvums no Austrumu tautu valodām.
noturēt Aizkavēt, neļaut aiziet. Panākt, ka atrodas (kādā vietā, arī kādā situācijā).
aizdurt Aizraut, iedurt (aiz kā).
patoss Aizrautība, entuziasms (kādā, parasti radošā, darbībā).
aizrautīgums Aizrautība.
saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot.
iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam). Iekarst (1).
iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam). Iekaist (2).
laisma Aizrautīga nodarbošanās (ar ko).
likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai).
rīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot).
aprīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert.
degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā).
kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā). Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam).
aizgūtnīgi Aizrautīgi, dedzīgi.
No pilnas sirds Aizrautīgi, dedzīgi.
No pilnas sirds Aizrautīgi, dedzīgi.
kvēls Aizrautīgs, dedzīgs (par cilvēku).
liesmains Aizrautīgs, dedzīgs. Spēcīgs (par pārdzīvojumu).
patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot). Ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
Aizlikt priekšautu (priekšā) Aizsiet priekšautu,.
Aizlikt priekšautu (priekšā) Aizsiet priekšautu.
aiztvert Aizskart (piemēram, kādu jautājumu).
aizspļaut Aizspļaut garām spļaujamtraukam.
atgriezt Aizšķērsojot (ceļu), neļaujot piekļūt, nepieļaut (ko).
paņemt Aizvest (kādu) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi.
nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
Rūnu akmens Akmens, kurā iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām.
Rūnu akmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām. Runakmens.
teicējs Aktieris, kas (piemēram, daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
ass Aktuāls (par problēmām, jautājumiem un to risinājumu).
aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums.
mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde.
Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus.
palīgs Amatpersona, kas strādā attiecīgas augstākstāvošas amatpersonas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus.
instruktors Amatpersona, kas strādā padomju valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās un dod norādījumus darbā sava resora pakļautajiem.
referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
panamerikānisms Amerikas Savienoto Valstu ekspansionistiska politika, kuras mērķis ir pakļaut savai kundzībai visas pārējās Amerikas valstis.
herma Apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots sengrieķu dieva Hermesa galvas skulpturāls attēls.
tibeteika Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
disks Apaļa, ripas veida aptvere (automātiem, rokas ložmetējiem).
autogēns Aparāts autogēnai metināšanai.
kaste Aparāts, mašīna (parasti radiouztvērējs, automobilis).
apauties Apaut (2).
pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna. Uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus.
uzaut Apaut (kājas).
apauties Apaut sev kājas.
uzauties Apaut sev kājas. Apauties (1).
kāja Apauti apavi.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu tautas deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
bruņuautomobilis Apbruņots, ar metāla plākšņu aizsargsegumu pārklāts automobilis.
lukss Apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
apklaušināt Apjautāt.
apvaicāt Apjautāt.
aptaujāties Apjautāties, apvaicāties.
apklaušināties Apjautāties.
apprasīties Apjautāties.
apvaicāties Apjautāties.
ieprasīties Apjautāties.
apkampties Apkampt vienam otru. Apskauties.
nopaunāt Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
apkraustīt Apkraut (parasti nekārtīgi).
nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
pierādīt Apliecināt. Ļaut secināt.
Maģiskais aplis Aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
izcilāt Aplūkot un iztirzāt (daudzus vai visus jautājumus, priekšlikumus).
traktēt Aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, jēdzienu, faktu) no noteikta viedokļa.
pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piemēram, vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
vainags Apļveida galvas rota - tautastērpa piederums jaunavām.
saburties Apmainījies ar domām, arī vienoties (par ko, kādā jautājumā).
aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
apglaust Apņemt, apkļaut (par ko mīkstu, gludu).
apšķibīt Applūkt, apraut (lapas, ogas u. tml.).
appļaustīt Appļaut (vietumis vai pavirši).
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.).
aptrūkt Aprauties (parasti par runu). Pārtrūkt.
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu).
nomirt Aprauties, apklust (par vārdiem, skaņām).
aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi). Aizlūzt.
pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
apskauties Apskaut vienam otru.
apķert Apskaut, apkampt.
Ķerties apkārt Apskaut, apkampt.
Ķerties apkārt Apskaut, apkampt.
Ķerties ap kaklu Apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
Ķerties ap kaklu Apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
apņemt Apskaut.
apskauties Apskaut.
apvīties Apskaut.
apķerties Apskauties, apkampties.
saskauties Apskauties, parasti cieši.
simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu.
diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu. Piedalīties diskusijā.
debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
savvaļa Apstākļi, apstākļa kopums, kad (dzīvnieks) nav pakļauts cilvēk uzraudzībai, vadībai.
savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2). Likteņceļš.
likteņceļš Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2). Likteņgaitas.
parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas orgānā.
izgaismot Apstrādājot pakļaut (filmu) gaismas iedarbībai.
izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai.
mērķis Apšaudē iznīcināmais, bojājamais objekts. Tas, kurā jāraida kas izšauts, mests.
puscūka Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
Kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu). Kaut kāds.
Kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu). Kaut kāds.
apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību). Apskaut.
iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties. Ierobežot (piemēram, ieceri).
saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
līga Apvienība (valstīm, organizācijām, arī personām), kam ir kopīgi, piemēram, saimnieciski, politiski, zinātniski, iekšēji vai starptautiski uzdevumi.
sindikāts Apvienība, kura veic tajā iekļauto uzņēmumu produkcijas realizāciju un kuras mērķis ir ierobežot konkurenci, paaugstināt cenas un palielināt peļņu.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts (siens, labība), novākti (sakņaugi). Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts siens, labība, novākti sakņaugi (kādā vietā).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums).
apzināts Apziņai pakļauts, apziņas, saprāta nosacīts, vadīts.
somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā.
iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (parasti pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas un pakļaut savai gribai.
griezties Ar asām šķautnēm, malām spiesties, urbties (kur iekšā).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
četršķautņu Ar četrām šķautnēm.
daudzšķautņains Ar daudzām šķautnēm.
divšķautņu Ar divām šķautnēm.
pieķerties Ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko).
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
pakšķināt Ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas.
atšaut Ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu).
atvairīt Ar pretdarbību nepieļaut, novērst (uzbrukumu, triecienu u. tml.).
nokapāt Ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi nopļaut.
kapāt Ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi, pļaut.
aizgūtnēm Ar sajūsmu, aizrautīgi.
sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem).
reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības.
paust Ar savu izturēšanos, rīcību ļaut uztvert, nojaust (ko).
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
atrauties Ar spēju, strauju kustību atbrīvoties (no saites, ķēdes u. tml.). _imperf._ Rauties nost.
izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
spridzināt Ar sprādzienu graut, daļīt, pārvietot, arī iznīcināt.
Pastāvīga neitralitāte Ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā.
Pastāvīga neitralitāte Ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā.
kordodroms Ar stiepļu tīklu apņemts asfaltēts vai betonēts apļveida laukums aviomodelistu un automodelistu sacensībām un treniņiem.
nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem). Noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
atraut Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis). _imperf._ Raut nost.
atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus).
trīsšķautņu Ar trim šķautnēm.
Taisīt jokus Ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
Taisīt pekstiņus Ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
paverdzināt Ar varu pakļaut, apspiest (tautu, valsti u. tml.).
pakļaut Ar varu panākt, ka (tauta, valsts u. tml.) nonāk (kā), parasti politiskā, atkarībā.
vienstobra Ar vienu stobru (par šauteni).
slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
ārlietas Ārpolitikas jautājumi.
dziedniecība Ārstniecība (parasti tautas medicīna).
griezējšķautne Asā šķautne (mašīnas vai darba rīka griezējdaļai).
atjautība Asprātīgi, atjautīgi izteicieni. Asprātības.
rādze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai. Radze (3).
radze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai. Radze.
atripot Atbraukt (parasti par automobiļiem).
emancipēt Atbrīvot (kādu) no aizbildniecības, pakļautības, atkarības. Atbrīvot (kādu) no aizspriedumiem.
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama).
atvairīties Atgaiņājoties izvairīties. Neļaut tuvoties, piekļūt.
atvaicāt Atjautāt.
atjauta Atjautība (1).
akots Atjautība, veiklība, prasme.
veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem). Tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
nebrīvība Atkarība, nepatstāvība (tautai, valstij).
nebrīvs Atkarīgs, nepatstāvīgs (par tautu, valsti).
grozīties Atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) - par sarunām, domām u.tml.
apbāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
pavērt Atklāt (skatienam), ļaut saskatīt.
notvert Atklāt, pieķert (darām ko neatļautu, nevēlamu).
Ņirgāties acīs (arī sejā) Atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
Ņirgāties sejā (arī acīs) Atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
paļaut Atļaut (1).
legalizēt Atļaut (ar likumu).
palaist Atļaut (kādam) doties, arī virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
ielaist Atļaut (kādam) ievirzīties (kur iekšā).
palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt.
atvēlēt Atļaut (ko darīt).
Palaist vieglāk Atļaut (ko) darīt pavirši, rīkoties brīvi.
aizlaist Atļaut aiziet, pabūt (kur, pie kā u. tml.).
ielaist Atļaut apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
Atdot savu vietu Atļaut citam ieņemt savu vietu, izmantot savu stāvokli u. tml.
Atdot savu vietu Atļaut citam izmantot savu stāvokli, arī ieņemt savu vietu.
Palaist pasaulē Atļaut doties prom (parasti no dzimtajām mājām) svešumā.
Palaist pasaulē Atļaut doties prom (parasti no dzimtajām mājām) svešumā.
pielaist Atļaut ierasties (pie kāda), satikties (ar kādu).
atlaist Atļaut iet, doties prom (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.).
ierādīt Atļaut izmantot, nodot lietošanā. Arī iedalīt (zemi).
palaist Atļaut izpausties (psihiskam stāvoklim).
atstāt Atļaut paturēt, neatņemt.
pielaist Atļaut piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.).
pielaist Atļaut rīkoties, darboties (piemēram, ar mašīnu).
atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev īstenot (vēlēšanos, nodomu).
atvaļināt Atļaut uz kādu laiku aiziet no darba. Piešķirt atvaļinājumu.
Pielaist pie stūres Atļaut vadīt transportlīdzekli (parasti automobili).
Pielaist pie stūres Atļaut vadīt transportlīdzekli (parasti automobili).
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
Piešķirt vārdu Atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Piešķirt vārdu Atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
uzļaut Atļaut.
iedrīkstēties Atļauties (ko darīt).
atvēlēties Atļauties.
brīv Atļauts.
atmaut Atmauties.
atdalīt Atņemt, atraut vai citādi atšķirt (daļu no kā). _imperf._ Dalīt nost.
Sarkanais Krusts Atrās medicīniskās palīdzības automobilis ar šādu emblēmu.
atbildēt Atrast, pateikt (atrisinājumu, atbildi, risinot kādus jautājumus, problēmas).
ietvert Atrasties (vairākās vai visās pusēs). Ierobežot (1), iekļaut (1).
karot Atrasties kara stāvoklī (par valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām).
Būt uz spēles Atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam.
gulēt Atrasties, būt iekļautam (kur).
pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties (3).
pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties.
atkarība Atrašanās (kāda) varā, ietekmē, pakļautībā.
atšaut Atraut, atbīdīt vaļā (parasti aizbīdni).
Kā pa maisu, arī kā maisā Atrauti no citiem cilvēkiem, nesaņemot informāciju.
triekties Ātri lidot (par izšautu lodi, šāviņu u. tml.).
Pārcirst Gordija mezglu Ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
Pārcirst Gordija mezglu Ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
nobērt Ātri, nepārtraukti šaut un pabeigt šaut (parasti šāvienu kārtu).
atšķetināt Atrisināt, noskaidrot (jautājumu, problēmu u. tml.).
izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (mest, šaut u. tml. tā attālināšanās virzienā).
paslēpt Atrodoties priekšā, neļaut vai traucēt (ko) saskatīt.
sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, neļaut (ko) saskatīt. Aizklāt.
piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst (ko) - par vietu, parādību, notikumu u. tml.
individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām. Atrautība no sabiedrības.
apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.).
rūpniecība Atsevišķs šīs tautas saimniecības nozares veids.
buferis Atsperīga ierīce trieciena mazināšanai (vagoniem, lokomotīvēm, automobiļiem).
Nolaist līdz pēdējam tūkstotim Atstājot (ko) novārtā, nerūpējoties, pakļaut (ko) postažai. Nolaist līdz beidzamajam.
palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta). Piekāpties, padoties, arī pakļauties.
Atstāt (arī pamest) kaunā Atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
atšaut Atšauties (2).
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
izolēt Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības.
āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs. Tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā). Veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
autorība Atzīšana par autoru (kādam sacerējumam, atklājumam, izgudrojumam u. tml.).
muskuļaudi Audi, kam piemīt spēja sarauties.
Spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
Kompasa augi Augi, kuru lapu plātnes novietojas ar šķautnēm meridiāna virzienā.
ieaugt Augot ievirzīties, iestiepties, iekļauties (kur iekšā).
versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai.
virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām). Augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm). Arī hegemonija.
filejs Augstākā labuma gaļa no muskuļa abpus kautķermeņa mugurkaulam.
virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju). Stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu.
seims Augstākais valsts varas un likumdevējs orgāns (Polijas Tautas Republikā).
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, balstoties uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai). Metāla gabals, ko skandina signalizējot.
baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas PSR pamatiedzīvotāji.
redīfs Austrumu tautu dzejā - vārds vai vārdu grupa, kas atkārtojas aiz atskaņas katrā vārsmā.
papildautobuss Autobuss, kas veic reisu papildus autobusu kustības kārtējiem reisiem.
autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
stereotips Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
saldētājautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorautomobilis.
refrižeratorautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Saldētājautomobilis.
virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm.
balotēt Balsojot izšķirt jautājumu (par kādas personas ievēlēšanu). Balsojot izlemt (kādu jautājumu).
senlatvieši Baltu ciltis un tautības, no kurām izveidojās latviešu, tautība.
senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Ņemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 38. gadsimtā.
Melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot progresīvus sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
kobza Bandūrai līdzīgs sens ukraiņu tautas strinkšķināmais stīgu instruments.
mikrobarogrāfs Barogrāfs, kas uztver un automātiski pieraksta ļoti mazas spiediena svārstības.
nobārstīt Bārstot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
apbāzt Bāžot nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
beletrists Beletristisku darbu autors.
krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu.
nobērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
bass Bez apaviem un bez zeķēm vai autiem (par kājām). Neapauts, kails.
Dancot pēc kāda stabules Bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
Dancot pēc kāda stabules Bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
(Ar) tukšām rokām Bez kaut kā.
(Ar) tukšām rokām Bez kaut kā.
bass Bez zeķēm vai autiem (par kājām).
bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks. Pārgalvis, nebēdnis.
zaļš Bezrūpīgs, jautrs.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā. Cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
Priekšmetu katalogs Bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
bīdeklis Bīdāmā šautra (dažādās ierīcēs).
ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu).
biogrāfs Biogrāfijas autors. Cilvēks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.). Birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
nobirdināt Birdinot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
hakasi Bīs tautības piederīgais.
saslānīt Blīvi salikt, sakraut.
sabombardēt Bombardējot, sagraut, iznīcināt.
dendroloģija Botānikas nozare, kas pētī kokaugus un to izmantošanu tautas saimniecībā.
pārkārtoties Braucot pārvietoties, iekļauties (kur) - par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli.
palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem).
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
rullēt Braukt (parasti ar automobili).
signāls Brīdinājums, ziņojums par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
signalizēt Brīdināt, ziņot par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
Plēsta brūce Brūce, kas rodas, ja audos virzās kas (parasti) neass vai ja audi tiek sarauti.
sist Bruņotā cīņā dot triecienu (pretiniekam), graut (pretinieku).
nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko).
sadot Bruņotā darbībā sadragāt, sašaut u. tml.
cīņa Bruņota sadursme (piemēram, starp tautām, valstīm). Arī kauja.
kaut Bruņotās sadursmēs sagādāt (pretiniekam) lielus zaudējumus, graut, iznīcināt (pretinieku).
bruņutransportieris Bruņuautomobilis vai apbruņota kāpurķēžu mašīna motorizēto strēlnieku un munīcijas transportēšana.
bruņumašīna Bruņuautomobilis.
lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gadsimtā un no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam izplatījās Centrālāzijas ziemeļos starp mongoļu tautām.
dombra Bumbierveida formas divstīgu strinkšķināmais tautas mūzikas instruments kazakiem, kirgīziem, baškīriem.
noburt Burot pakļaut (ko) kādai ietekmei, kādām pārvērtībām.
Pēc vārda kabatā nemeklēt Būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
Pēc vārda kabatā nemeklēt Būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
Pēc vārda kabatā nemeklēt Būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
ķildoties Būt agresīvam, kauties (par dzīvniekiem).
sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību. Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
drīkstēt Būt ar tiesībām (ko darīt). Būt tādam, kam ir atļauts.
piegulēt Būt cieši piekļautam (pie kā) atbilstoši (tā) formai.
piederēt Būt iekļautam (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
piederēt Būt iekļautam (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.).
slīgt Būt ietvertam, iekļautam (kur); grimt (3).
grimt Būt ietvertam, iekļautam (kur).
iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas. Arī iekļauties (kur iekšā).
iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas. Arī iekļauties (kur iekšā). Iegult.
Gulēt drupās (un gruvešos) Būt izpostītam un sagrautam.
Gulēt drupās (un gruvešos) Būt izpostītam un sagrautam.
raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām). Būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības. Vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
gozēties Būt pakļautam (saules) siltumam (piemēram, par augiem).
dzesēties Būt pakļautam dzesēšanai.
saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml. Būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
sakarst Būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai un kļūt karstam (par vielu, priekšmetu).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēku, tā ķermeņa daļām). Arī karst (1).
berzties Būt pakļautam savstarpējam spiedienam kustībā.
sasilt Būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetiem, vidi u. tml.).
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai, tā ka kļūst silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
vējot Būt pakļautam vēja iedarbībai.
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka kļūst auksti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra (par vielu, priekšmetu).
ietverties Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu, iekļauties, ietilpt (kā sastāvā).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kur cieši iesaistās, iekļaujas, ka rodas stipra aizrautība.
pārdzeltināt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārdzeltē. Pieļaut, ka (kas) pārdzeltē.
nopostīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, sagrauts (parasti par parādībām dabā).
aptēst Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
celt Būt par cēloni tam, ka palielinās (cilvēka) autoritāte, cieņa.
izrūsināt Būt par cēloni, arī ļaut, ka izrūsē.
saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
piesaldēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) piesalst.
pamest Būt par cēloni, pieļaut, ka (kāds) paliek vientulībā.
pavājināt Būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) kļūst mazāk kvalitatīvs.
stāvēt Būt rakstītam, iespiestam (kur). Būt iekļautam (tekstā).
Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
nolemt Būt tādam, kas ir pakļauts kam nenovēršamam.
satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
smieties Būt tādam, kurā izpaužas prieks, jautrība u. tml. (parasti par acīm).
notikt Būt tādam, kurā norisinās pārmaiņas, pārvērtības. Būt pakļautam pārmaiņām, pārvērtībām.
liesmot Būt trauksmainam, aizrautīgam.
izkarst Būt viscaur pakļautam karstuma iedarbībai (par produktiem, priekšmetiem).
izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām).
saaugt Būt, arī kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko). Cieši iekļauties (kādā kopumā), kļūt par (tā) sastāvdaļu.
likteņgrieži Būtiska, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvē, liktenī (2).
Ieaugt ar (visām, arī dziļām, stiprām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
Ieaugt ar (visām, arī dziļām, stiprām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
Ieaugt ar stiprām (arī visām, dziļām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
Ieaugt ar visām (arī stiprām, dziļām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis.
menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā).
pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem.
slieties Ceļoties, virzoties uz augšu, kļauties (kam) klāt.
spēkoties Censties pārspēt kādu (piemēram, atjautībā, zināšanās).
komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
Dispečeru sistēma Centralizētas kontroles un vadīšanas sistēma, kuru no viena centrālā punkta ar sakaru, signalizācijas, telemehānikas un automātikas ierīču palīdzību vada dispečers.
cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) neliels dzīvnieks vai putns.
cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) paliels gaļas gabals.
sacepināt Cepinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
pārcepināt Cepinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
sacept Cepot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
piecepināt Cepot pieļaut, ka (kas) pielīp (parasti pie pannas).
Likt cerības (uz kādu, uz ko) Cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda). Cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
laime Ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi.
izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa).
šeihs Ciema vecākais (dažām Tuvo un Vidējo Austrumu tautām).
(Pie)spiest pie vestes Cieši (ap)skaut.
apstiept Cieši apkļaut, apņemt (par drēbēm).
iesprostot Cieši iekļaut no vairākām vai visām pusēm.
iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
spiest Cieši kļaut (ko kam klāt, pie kā).
skauties Cieši kļauties (pie kāda, kā).
rauties Cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma.
samiegt Cieši piekļaut (parasti ausis) - par dzīvniekiem.
pielipt Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
piegulties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu.
pieplakt Cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties. Arī sarauties (2).
sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas, pirkstus). Cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
saslēgties Cieši sakļauties (ap ko) - par ķermeņa daļām; cieši sakļauties kopā.
sazīsties Cieši sakļauties (par ķermeņa daļām, parasti par lūpām).
sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
slēgt Cieši skaut (kādu); arī ietvert, apņemt (ko) no visām pusēm.
darbs Cilvēka lietderīga darbība, vērtību radīšana kādā tautas saimniecības vai kultūras dzīves nozarē.
bērns Cilvēks (attieksmē pret zemi, tautu, politisku virzienu u. tml., kas to ietekmē).
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, ar ko cīnās (sadursmē, kautiņā u. tml.).
burvis Cilvēks, kam (māņticīgo uztverē) piemīt spējas pakļaut burvībai (1).
uguns Cilvēks, kam ir raksturīga liela aizrautība, dedzība, rīcības, darbības aktivitāte.
sholastiķis Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids. Arī burta kalps.
tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
nepraša Cilvēks, kam nav vajadzīgās izpratnes, zināšanu (piemēram, kādā jautājumā).
nejēga Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
jokdaris Cilvēks, kam patīk jokot. Cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas. Grāmatu mīļotājs.
Tautas kalps Cilvēks, kas aktīvi darbojas savas tautas labā.
Tautas kalps Cilvēks, kas aktīvi darbojas savas tautas labā.
izspiedējs Cilvēks, kas ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem iegūst no citiem (piemēram, materiālu labumu, parasti naudu).
atriebējs Cilvēks, kas atriebj vai atriebjas. Tautas atriebēji - partizāni, kas (kara laikā) cīnās pret iebrucējiem un tautas nodevējiem.
prototips Cilvēks, kas autoram ir noderējis par literārā tipa, tēla pirmparaugu. Literārs tips, tēls, kas autoram ir noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
Joku plēsējs Cilvēks, kas daudz joko. Jautrs cilvēks, jokdaris.
darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
moceklis Cilvēks, kas ir pakļauts spīdzināšanai. Cilvēks, kas atrodas ļoti smagos apstākļos.
Izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) trusītis Cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
nerrs Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ). Cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
komentētājs Cilvēks, kas komentē (1). Komentāru autors.
kūdītājs Cilvēks, kas kūda uz (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
starptautnieks Cilvēks, kas lasa lekcijas, vada pārrunas par starptautiskā stāvokļa jautājumiem, komentē starptautiskos notikumus.
kauslis Cilvēks, kas mēdz kauties (1). Cilvēks, kas kaujas (1). Arī dauzoņa.
patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
feļetonists Cilvēks, kas nodarbojas ar feļetonu rakstīšanu. Feļetona autors.
kompilators Cilvēks, kas nodarbojas ar kompilāciju (1), kompilācijas (1) autors.
dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu.
respondents Cilvēks, kas pēc uzdota jautājuma sniedz kādu informāciju.
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
lasītājs Cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
dauzoņa Cilvēks, kas rīko tračus, skandālus, kautiņus. Kauslis. Arī klaidonis.
musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību. Kūdītājs. Arī dumpinieks.
Gaļas (iz)cirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
palīgs Cilvēks, kas strādā kādas darba operācijas veicēja tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus.
estēts Cilvēks, kas uztver mākslas darbu formu atrauti no idejiskā satura.
automobilists Cilvēks, kas vada automobili.
braucējs Cilvēks, kas vada transportlīdzekli (parasti automobili, pajūgu).
tiesnesis Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus. Āksts.
āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus. Nerrs.
jauktenis Cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām.
eksemplārs Cilvēks, kurš ar kaut ko atšķiras no pārējiem. Kādas cilvēku grupas pārstāvis.
brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
kāpēcītis Cilvēks, parasti bērns vai pusaudzis, kas ļoti bieži uzdod dažādus jautājumus.
kaimiņš Cilvēku grupa (piemēram, tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
delegācija Cilvēku grupa, kas izraudzīta kāda sabiedriska jautājuma kārtošanai.
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
kolektīvisms Cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisko interešu pakļautība sabiedriskajām (sociālistiskajā sabiedrībā).
Brīvā cīņa Cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
Brīvā cīņa Cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
plaģiāts Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu. Literāra zādzība.
Literāra zādzība Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu. Plaģiāts.
citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas.
cittautietis Citas tautas piederīgais.
sveštautietis Citas tautas piederīgais. Cittautietis.
cittautībnieks Cittautietis.
cittautu Citu tautu. Arī ārzemju.
sagša Četrstūraina plecu sega (parasti sieviešu tautas tērpa sastāvdaļa). Villaine.
auts Četrstūrains auduma gabals (piemēram, galdauts, kaklauts).
linauts Četrstūrains linaudekla gabals (piemēram, galdauts, dvielis).
četršķautnains Četršķautņu.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa purnu (arī pa purslām) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa purslām (arī pa purnu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa purnu (arī purslām) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa galvu (arī pa kaklu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam. Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa sprandu Dabūt sitienu vai sitienus. Tikt piekautam.
Dabūt pa zobiem Dabūt sitienu vai sitienus. Tikt piekautam.
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai. Arī teika, leģenda (1).
rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem. Kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēta rakstības līdzekļiem. Literatūra (2).
taukums Dala (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku. Treknums (1). Arī speķis.
liesums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas nesatur taukumu.
treknums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku. Taukums (1). Arī speķis.
decentralizēt Daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām.
pussagrauts Daļēji sagrauts.
pusmīksts Daļēji, nepilnīgi izvārīts, izcepts, izsautēts (par pārtikas produktiem).
Darba kārtība Darba gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.). Pasākumi, apspriežamie jautājumi (kongresā, apspriedē u. tml.).
sekcija Darba grupa (sanāksmē, konferencē) speciālu jautājumu apspriešanai.
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs formālisms, šaura jautājumu izpratne, neiedziļināšanās būtībā.
džouls Darba, enerģijas, siltuma daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
izpildkomiteja Darbaļaužu deputātu padomes koleģiāls izpildu un rīcības orgāns, kas koordinē un vada tai pakļauto iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbību.
maijs Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena.
Pirmais Maijs, retāk Maija svētki Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena.
Pirmais Maijs, retāk Maija svētki Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena.
internacionālisms Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes ideoloģija un politika, viens no marksisma-ļeņinisma teorijas un prakses pamatprincipiem.
zobs Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne.
darbtauta Darbatauta.
Darba tauta Darbatauta.
Darba tauta Darbatauta.
paraušana Darbība --> paraut.
šaušana Darbība --> šaut.
atbilde Darbība, izturēšanās, ar ko reaģē (uz jautājumu vai uz kādu darbību).
Gribas darbība Darbība, kas pakļauta apziņas kontrolei.
grauja Darbība, process --> graut [1] (1).
grauja Darbība, process --> graut [1] (2).
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut (1).
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut (2). Arī pilnīga sakāve.
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut (3).
pasportists Darbinieks, kas kārto pasu jautājumus, iedzīvotāju izrakstīšanas un pierakstīšanos dzīvesvietā.
tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai). Nepakļauties (kādam, kam). Nepiekrist (kādam, kam).
jautrināt Darīt (kādu) jautru.
ziņot Darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu). Maisot neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
Ēst ar ēšanu Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi.
Ielikt (arī atdot) (visu) sirdi Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
Ielikt (arī atdot) visus spēkus (arī visu sirdi) Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
Ielikt (visu) sirdi (arī (visus) spēkus), arī ielikt (visu) sevi Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi.
Ielikt (visus) spēkus (arī visu sirdi), arī ielikt (visu) sevi Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi.
vārtīt Darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu.
ieildzināt Darīt tā, ka ieilgst (piemēram, kāda norise), ļaut ieilgt. Būt par cēloni tam, ka ieilgst.
Staigāt (kā) pa diegu Darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
Staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām Darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
grāvējs Darītājs --> graut [1].
iekrāvējs Darītājs --> iekraut.
ierāvējs Darītājs --> ieraut.
izkrāvējs Darītājs --> izkraut.
kāvējs Darītājs --> kaut.
krāvējs Darītājs --> kraut.
rāvējs Darītājs --> raut.
šāvējs Darītājs --> šaut.
verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem.
pārbarot Daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
grīšļi Daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņainu stublāju, sakneņiem un sīkiem ziediem vārpiņās.
dziedenīte Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs, ko tautas medicīnā lieto brūču dziedēšanai.
pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots.
zeltnātrīte Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar garu, četršķautņainu stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem.
nātre Daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi.
cimbole Daudzstīgu tautas mūzikas instruments, ko spēlē, sitot ar koka nūjiņām vai veserīšiem pa stīgām.
daudzšķautņu Daudzšķautņains (1).
daudzšķautņu Daudzšķautņains (2).
Somu (arī soma) dūdas Daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
autobuss Daudzvietīgs pasažieru automobilis.
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
antoloģija Dažādu autoru daiļdarbu (parasti dzeju) izlase.
jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu. Jaunromantisms.
pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
uguntiņa Dedzība, aizrautība.
sirsnība Dedzība, aizrautība. Arī (darbības) intensitāte.
sirdsdegsme Dedzība, jūsma, aizrautība.
degsme Dedzīga, kaisla, kvēla aizraušanās. Aizrautība, dedzība.
debates Dedzīgas, dzīvas (savstarpējas) pārrunas, arī strīds (par kādu jautājumu).
Ar visu (arī pilnu) krūti Dedzīgi, aizrautīgai.
Stāvēt par ko (ar visu krūti, arī kā klintij) Dedzīgi, aizrautīgi aizstāvēt, atbalstīt (ko).
Ar (visu) sirdi, arī ar (visu) sirdi un dvēseli Dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.
Ar pilnu (arī visu) krūti Dedzīgi, aizrautīgi.
No (visas) sirds Dedzīgi, aizrautīgi.
Ar visu (arī pilnu) krūti Dedzīgi, aizrautīgi.
Ar sirdi un dvēseli Dedzīgi, aizrautīgi. Ar visu būtni, ar visām jūtām un domām.
sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi. Arī intensīvi, enerģiski (ko darīt).
debatēt Dedzīgi, dzīvi pārrunāt (ko), arī strīdēties (par kādu jautājumu).
izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu, parasti to, kas atrodas kur iekšā), ļaut izdegt (visam, parasti tam, kas atrodas kur iekšā).
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās.
gazifikācija Deggāzes plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē). Apgādāšana ar iekārtu deggāzes plašai izmantošanai.
ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
autiņš Dem. --> auts 1 (2). Neliels drānas gabals.
Jautājumu krustugunis Detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam.
Jautājumu krustugunis Detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam.
spiedze Detaļa (piemēram, flautai, stabulei) gaisa strāvas virzīšanai uz (tās) iekšējo virsmu.
uzlika Detaļa, kura ir kaut kam uzlikta.
politdiena Diena, kurā partijas, organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki tiekas ar darbaļaužu kolektīviem, lai apspriestu aktuālus jautājumus.
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
slovēņi Dienvidslāvu tauta, Slovēnijas pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā).
pārstāvis Diplomātiska ranga amatpersona, kas īsteno (savas valsts) diplomātiskās attiecības (ar kādu valsti, starptautisku organizāciju). Amatpersona, kas (tajā) aizstāv (savas valsts un tās pilsoņu) intereses, uztur (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai starptautisku organizāciju).
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
atrauts Divd. --> atraut.
pakļauts Divd. --> pakļauts.
pieļaujams Divd. --> pieļaut.
šaujams Divd. --> šaut.
divšķautņains Divšķautņu.
patentliteratūra Dokumentālo avotu, publicētās informācijas kopums, kas atspoguļo patentzinību jautājumus un patentdokumentāciju.
Ratifikācijas raksts Dokuments par līgumslēdzēju valstu pilnvaroto personu noslēgta starptautiska līguma apstiprinājumu.
Ratifikācijas raksts Dokuments par līgumslēdzēju valstu pilnvaroto personu noslēgta starptautiska līguma apstiprinājumu.
autorapliecība Dokuments, kas apliecina autora tiesības uz viņa izgudrojumu.
aktis Dokumentu kopums (par kādu, parasti juridisku, jautājumu).
dosjē Dokumentu, materiālu kopums (kādā lietā vai jautājumā). Mape ar šādiem dokumentiem, materiāliem.
abstrakcija Doma, secinājums, kas atrauti no reālās dzīves, no konkrētajiem apstākļiem. Bezjēdzīgs teorētisks spriedelējums.
izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko). Pabeigt domāt, risināt (domu).
sadomāt Domās atrast (piemēram, atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko). Pabeigt domāt, risināt (domu).
gudrot Domās vai runājot pievērsties (kādam jautājumam, parasti vairākkārt) un censties izdomāt, izlemt (to). Prātot, domāt.
dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
saruna Domu apmaiņa (piemēram, apspriedē, sanāksmē), lai noskaidrotu pušu nostāja (kādā vai kādos jautājumos).
saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā). Šāda starptautiska konference.
atbrīvot Dot iespēju, atļaut nepiedalīties (kur), nedarīt (ko).
pieņemt Dot iespēju, ļaut (lidaparātam) nolaisties (par lidlauku, pilsētu, kurā atrodas lidlauks).
pieņemt Dot iespēju, ļaut (transportlīdzeklim) iebraukt noteiktā teritorijā.
atlaist Dot iespēju, ļaut atgriezties agrākajā vietā.
parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko). Rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
dzirdīt Dot, arī ļaut (kādam) dzert.
pīpināt Dot, arī ļaut (kādam) pīpēt.
dzirdināt Dot, arī ļaut (parasti dzīvniekiem) dzert. Dzirdīt.
atmaksāt Dot, ļaut iegūt (ienākumus, kas sedz vai pārsniedz izdevumus).
dāvāt Dot, sniegt. Ļaut izjust.
dāvināt Dot, sniegt. Ļaut izjust. Dāvāt.
remarka Dramatiskos sacerējumos, arī libretos - autora paskaidrojums par situāciju, tēlu rīcību, izturēšanos, raksturiem u.tml.
brālība Draudzība, vienprātība (parasti starp tautām).
krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
mizete Dūdai līdzīgs franču tautas mūzikas instruments.
durklis Duramais tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
Aklas dusmas Dusmas, kas nav pakļautas prāta vērtējumam, kontrolei.
semafors Dzelzceļa signālierīce, kas sastāv no masta, 1 - 3 spārniem, signālugunīm un ar ko tiek atļauta vai aizliegta kustība attiecīgajā ceļa posmā.
dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā. Dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
sūkt Dzert ar gandrīz sakļautām lūpām, parasti lēni. Arī lēni dzert.
trallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti, atkārtojot zilbes «tra», «la», arī jautri dziedāt.
jodlers Dziesma ar jodlerējot izpildāmu refrēnu (piemēram, Alpu iedzīvotāju tautas dziesma).
ciltskoks Dzimtas (retāk cilts, tautas) cilme un radniecības attiecības to vēsturiskajā attīstībā. Šo attiecību grafisks attēlojums.
servodzinējs Dzinējs, kas automātiski regulē vadīšanu vai atvieglo manuālo vadīšanu.
aizdzīt Dzīstot sakļauties kopā, pārvilkties ar ādas kārtiņu. Sadzīt.
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai. Dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā.
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
kibitka Dzīvojamā telts (klejotāju tautām).
izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (piemēram, augu), ecējot iznīcināt, sabojāt (kādu vietu).
kotlete Ēdiens - cepts, retāk sautēts, parasti saplacināti ieapaļš, veidojums no maltas vai kapātas gaļas.
kami Ēdiens no pienā vai rūgušpienā iejauktu sautētu un apgrauzdētu rudzu, miežu, zirņu, pupu miltu maisījuma. Šāds miltu maisījums.
ragū Ēdiens, kas ir pagatavots no sīki sagrieztas sautētas gaļas vai dārzeņiem.
gulašs Ēdiens, kas pagatavots no apceptiem un sautētiem gaļas gabaliņiem.
virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piemēram, tautai, zemei, novadam.
undīne Eiropai tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus.
lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir vadoša politiska nozīme, kā arī atbildība starp tautiskajās attiecībās.
kulons Elektrības daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
elektrifikācija Elektriskās enerģijas plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē), izvēršot lieljaudas elektrostaciju un elektriskās enerģijas pārvades sistēmu celtniecību.
farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
ampērs Elektriskās strāvas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
telefakss Elektrosakaru sistēma rakstītu tekstu, attēlu pārraidei ar elektriskajiem signāliem pa automātiskā telefona tīkla līnijām.
zīmenss Elektrovadītspējas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā. Sīmenss.
sīmenss Elektrovadītspējas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā. Zīmenss.
sakārtojums Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam.
autols Eļļa, ko lieto automobiļu un traktoru dzinēju eļļošanai.
nebēda Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas jautrā, bezrūpīgā attieksmē pret dzīvi.
spirināties Enerģiski pretoties kādam, nepakļauties kāda ietekmei, gribai.
konsistorija Eparhijas bīskapam, arhibīskapam, metropolītam pakļauta iestāde.
biļina Episka krievu tautas dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
epika Episko darbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
epiķis Episku darbu autors.
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
klejotājs Etniska vienība (piemēram, tauta, cilts), kas bieži maina apmešanās vietu.
nomadi Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
nometnieki Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā. Šis etniskās vienības piederīgie.
fabulists Fabulu autors.
atbilde Fakti, dati, sakarības, kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
kadastrs Faktu sakopojums par zemes platībām, ūdeņiem (piemēram, tautsaimniecības vajadzībām).
muiža Feodālā zemes valdījuma saimniecisks un administratīvs centrs. Šāds centrs kopā ar tam pakļauto zemnieku zemi.
senjors Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāļiem vai pilsētām. Senjorijas īpašnieks.
pagasts Feodālismā - feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma. Attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis. Arī vāka.
vaka Feodālismā - feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma. Feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija. Arī pagasts (1).
Dvēseļu revīzija Feodālisma laikā tautas skaitīšana Krievijā galvasnaudas un rekrūšu sadalei.
brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas. Arī latviešu tautības vasalis.
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
Sadot pa kaklu Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.
Sadot pa galvu sar., arī sadot (arī salikt) pa rīkli vienk., arī sadot pa sprandu (arī pa zobiem) Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.
Salikt (arī sadot) pa rīkli Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.
Sadot pa zobiem Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.
Dot (arī sadot, gāzt) pa sprandu Fiziski pārmācīt. Sist, piekaut.
Dot (arī sadot) pa kaklu Fiziski pārmācīt. Sist. Piekaut.
Dot (arī sadot, salikt) pa rīkli Fiziski pārmācīt. Sist. Piekaut.
sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsta pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
fleita Flauta.
fleitists Flautists.
veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
šķemba Gabals, parasti šķautņains, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā).
meteorogrāfija Gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīga automātiska pierakstīšana ar meteorogrāfu.
lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
kandela Gaismas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
galddrāna Galdauts.
galdsega Galdauts.
pārpieris Galvas apsējs, ko sievietes sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
dramaturgs Galvenā režisora palīgs repertuāra jautājumos (teātrī).
virsdežurants Galvenais dežurants. Dežurants, kam pakļauti citi dežuranti.
Pozitīvais varonis Galvenais tēls (prozā un dramaturģijā), kurā iemiesots autora estētiskais un ētiskais ideāls.
kontrolskaitļi Galvenie skaitliskie rādītāji (noteiktam laikposmam), ko izmanto tautas saimniecības plānošanai.
torbasi Gan briežādas zābaki ar apmatojumu virspusē (Ziemeļu, Sibīrijas tautām).
spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu (tam) sakļauties, saplakt.
vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
kaftāns Gari, senlaicīgi svārki ar divrindu pogām (piemēram, tirku, slāvu tautām).
risināt Garīgā darbībā veidot (domu, atzinumu), censties rast atbildi (uz, parasti sarežģītu, jautājumu).
metrs Garuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
iztecināt Gatavojot (alu), ļaut šķidrumam izplūst cauri iesalam.
(Sa)vīstīt dūres Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
Vīstīt kulakus Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
Vīkstīt dūres (arī kulakus) Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
Vīstīt dūres (arī kulakus) Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
akcelerators Gāzes pedālis (parasti automobilī).
iegleznot Gleznojot iekļaut (mākslas darbā, parasti kādu detaļu).
gaziks Gorkijas automobiļu rūpnīcas ražotais vieglais automobilis ar brezenta jumtu (30. gadu modelis).
sagrābt Grābjot (parasti ar grābekli), savirzīt (nopļautu zāli, sienu u. tml. kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
graust Graut [2] (1).
pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
sters Grēdās sakrautu kokmateriālu (parasti malkas, žagaru) mērvienība - 1 kubikmetrs materiāla (ieskaitot gaisa spraugas).
helēnisms Grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē (no 4. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras).
sirtaki Grieķu tautas deja 4/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
izgriezties Griežoties uz vienu un otru pusi, lokoties atbrīvoties, izrauties (parasti no kāda rokām).
savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
kartveļi Gruzīni (tautas pašnosaukums).
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus). Guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
holandieši Ģermāņu tauta, Holandes pamatiedzīvotāji.
klans Ģints (retāk cilts) kopiena (piemēram, ķeltu tautām). Radinieku ģints vai grupa.
apdare Harmonizācija (melodijai, tautas dziesmai).
apdarināt Harmonizēt (melodiju, tautas dziesmu).
pirmtauta Hipotētiska etniska vienība, no kuras izveidojušās radniecīgu tautu grupas.
horeogrāfs Horeogrāfijas speciālists. Horeogrāfiskas kompozīcijas autors.
rotaļdeja Horeogrāfiska norise, kurā apvienota tautas deja un rotaļa.
hronists Hronikas (1) autors.
hronists Hronikas (2) autors.
humorists Humoreskas (1) autors.
formālisms Ideālismam raksturīga formas atrautība no satura.
šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā.
iežņaugt Ieaut ļoti šauros apavos (kājas). Cieši ietvert (kājas) - par apaviem.
tolerance Iecietība (parasti pasaules uzskata, reliģijas jautājumos).
apcere Iedziļināšanās kādā jautājumā un šī jautājuma iztirzāšana (parasti domās). Apcerēšana, pārdomāšana.
rakties Iedziļināties (kādā jautājumā, problēmā), pētīt ko.
pamatiedzīvotāji Iedzīvotāji, kas (kādā teritorijā) pieder pie galvenās, parasti lielākās, nācijas, tautas, tautības. Arī pirmiedzīvotāji.
aparteids Iedzīvotāju dalīšana pēc rases pazīmēm, kādu tautību nošķirot no citām kā beztiesīgu vai mazāk tiesīgu.
Iedzīvotāju etniskais sastāvs Iedzīvotāju sastāvs pēc tautībām.
paķert Iegādāties, iegūt. Arī paņemt, parasti slepeni, neatļauti.
pārtautoties Iegūt citas tautas, tautības piederīgā iezīmes (piemēram, dzimto valodu aizstājot ar šīs tautas, tautības valodu).
pārkrievoties Iegūt krievu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot krievu valodu) - par cittautieti.
pārlatvināties Iegūt latviešu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot latvieša valodu) - par cittautieti.
Augt (kāda) acīs Iegūt lielāku autoritāti (kāda vērtējumā).
pārvācoties Iegūt vācu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot vācu valodu) - par cittautieti.
uzkundzēties Iegūt varu, ietekmi (pār kādu). Pakļaut savai gribai, ietekmei.
uzkundzēties Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.). Ar vardarbību vai viltu pakļaut.
sajaut Iejaut (ko) lielākā daudzumā. Iejaut (kā lielāku daudzumu).
ieplaucēt Iejaut (maizi), aplejot iejavas miltus ar verdošu ūdeni.
iejaukt Iejaut (mīklu).
iejavs Iejauta mīkla.
ieprasīties Iejautāties.
ietaujāties Iejautāties.
ievaicāties Iejautāties.
Iededzināt (arī aizdedzināt) sirdis Iejūsmināt, aizraut, spēcīgi saviļņot.
iesilt Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai. Arī iekaist (2), iekarst (1).
radiokompass Iekārta, kas automātiski uzrāda lidaparātā vai kuģī uztvertās raidstacijas virzienu.
atmiņa Iekārtas (parasti automāta) daļa, kas fiksē informāciju.
ievērpt Iekļaut (daiļdarbā).
ietvert Iekļaut (kā apjomā, kā ietvaros).
ieplūdināt Iekļaut (kā sastāvdaļu, daļu kādā kopumā), pievienot (kā sastāvdaļu, daļu kādam kopumam).
nostādīt Iekļaut (kādā grupējumā, kopumā). Izvirzīt kāda grupējuma, kopuma noteiktā vietā.
pastarpināt Iekļaut (kādā sistēmā, norisē u. tml.) elementu, sastāvdaļu, kurā ir cita informācijas forma, cits informācijas nesējs.
iestarpināt Iekļaut (kādu darbību, pasākumu) starp citām darbībām, pasākumiem.
ieskaitīt Iekļaut (kategorijā, grupā).
noglabāt Iekļaut (ko ap ziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos. Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (to) neaizmirstu.
pievienot Iekļaut (ko) kādā kopumā, sastāvā, to papildinot.
ieskaitīt Iekļaut (kolektīvā, organizācijā u. tml.).
iekalkulēt Iekļaut (nodomos, plānos u. tml.).
ievīt Iekļaut (parasti mākslas darbā, kādā tekstā).
ieaust Iekļaut (parasti mākslas darbā).
ieliedēt Iekļaut (piemēram, mākslas darbā).
ieslēpt Iekļaut (piemēram, tekstā kādu saturu) tā, ka neizpaužas tieši.
iesaistīt Iekļaut (piemēram, vārdus teikumā).
sakārtot Iekļaut (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā.
iemiesot Iekļaut (sevī), arī būt par (kā) materiālo izpausmi.
ievadīt Iekļaut (vielu kā sastāvā), pievienot (vielu kādam sastāvam).
ierēķināt Iekļaut aprēķinā, skaitā, daudzumā. Ieskaitīt.
ietilpināt Iekļaut kā locekli, dalībnieku (kolektīvā, organizācijā u. tml.).
ietilpināt Iekļaut kā sastāvdaļu, daļu (kur).
iekomponēt Iekļaut kādā kopumā (parasti mākslas darbā, ainavā). Pielāgot, pieskaņot (kam) kā sastāvdaļu.
ierindot Iekļaut kādā secībā. Attiecināt (uz kādu grupu).
integrēt Iekļaut kādā vienībā. Papildināt, pilnveidot, izveidot par veselu vienību.
sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piemēram, domas, iespaidus).
uzņemt Iekļaut savā apziņā.
uzsūkt Iekļaut savā vidē, sabiedrībā u. tml. (kādu).
pamatot Iekļaut spriedumu, domu kopumā faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību.
pieskarties Iekļaut, aplūkot (kādā tekstā, domās u. tml.), parasti mazliet.
skart Iekļaut, aplūkot (piemēram, tekstā, pētījumā, domās), parasti bez plašākas, dziļākas analīzes, sīkāka iztirzājuma.
iepīt Iekļaut, iestarpināt (piemēram, vārdu tekstā).
pārsātināt Iekļaut, ietvert (ko, piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā.
pārblīvēt Iekļaut, ietvert (piemēram, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā, literārā darbā u. tml.) pārāk lielā daudzumā.
ievest Iekļaut, ieviest (kādā sistēmā, piemēram, apzīmējumu, jēdzienu).
izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā (sastāvdaļas, elementus) kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā).
ieprogrammēt Iekļaut, paredzēt (parasti automāta) programmā.
ieplānot Iekļaut, paredzēt plānā.
ieprojektēt Iekļaut, paredzēt projektā.
ieplūst Iekļauties (kur), papildinot (ko). Pievienoties.
ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, kādā tekstā).
ieausties Iekļauties (parasti mākslas darbā).
nostāties Iekļauties kādā sistēmā noteiktās attieksmēs ar citiem tās elementiem.
iejukt Iekļauties, iejusties (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.).
ieslēgties Iekļauties, iesaistīties (darbā, pasākumā, kolektīvā u. tml.).
iestāties Iekļauties, iesaistīties (tiesas procesā).
ietverties Iekļauties, ietilpt (kā apjomā, kā ietvaros).
sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piemēram, transportlīdzeklī). Iekraut (kā lielāku daudzumu, piemēram, transportlīdzeklī).
ielādēt Iekraut (parasti daudz, arī ko lielu, smagu).
sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem, pirkstiem.
iespeķot Ielikt, iespiest speķa, arī sīpolu, ķiploku, burkānu gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
klēpis Ieloks (kā nešanai), kuru veido, piemēram, uz augšu pacelts priekšauts un ķermeņa vidusdaļa.
ielaist Iemest, iešaut (kur iekšā).
iegrābties Iemīlēties, aizrauties.
iedomāties Ienākt prātā (piemēram, domai, jautājumam).
paredzēt Ieplānot, iekļaut (projektā, plānojumā u. tml.).
priekšnojauta Iepriekšēja nojauta. Neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
paķert Ieraut savā plūsmā (par parādībām dabā, parasti par vēju).
iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) - par dzīvniekiem.
ievilkties Ierauties (dziļāk apģērbā). Ieģērbties.
ielīst Ierauties (kur iekšā).
sautētava Ierīce (dzīvnieka barības) sautēšanai.
katapulta Ierīce cilvēka automātiskai izmešanai (no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
meteorogrāfs Ierīce gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīgai automātiskai pierakstīšanai.
hronogrāfs Ierīce īsu laika intervālu mērīšanai un automātiskai pierakstīšanai.
autopilots Ierīce lidaparāta automātiskai vadīšanai.
skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai.
translators Ierīce, iekārta, kas uztver elektriskos signālus un automātiski pārraida tos tālāk.
aritmogrāfs Ierīce, kas mehāniski veic aritmētiskās darbības un automātiski reģistrē apstrādājamos skaitļus un darbību rezultātus.
apjozt Ierobežot, apņemt, ieskaut.
florete Ierocis ar garu, elastīgu četršķautņu asmeni.
rapieris Ierocis ar garu, elastīgu četršķautņu asmeni. Florete.
aizkustināt Ierosināt, aizskart (kādu jautājumu), iesākt (pārrunas par ko).
uzmusināt Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, negodīgu rīcību).
ābecnieks Iesācējs kādā darbā. Cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā.
Mesties starpā Iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā). Darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
iestrāvot Iesākt atspoguļoties, iekļauties (parasti mākslas darbā).
iegrauties Iesākt graut [2] (1) un tūlīt pārstāt.
iemauties Iesākt maut un tūlīt apklust.
iepļaut Iesākt pļaut, bet nepabeigt.
aizpļaut Iesākt pļaut. Daļēji nopļaut.
Ieklupt matos (arī cekulā) Iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties. Arī iesākt rāt.
ierunāties Iesākt šaut (par šaujamieročiem).
pienākt Iesākties (par vienu no secīgām situācijām, kurā tiek pieļauta, ir iespējama kāda darbība, rīcība).
pieņemt Ieskaitīt, iekļaut (piemēram, iestādes, uzņēmuma darbinieku sastāvā). Nolīgt (kāda darba veikšanai).
ieslēgt Ieskaut (rokās).
izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
loksne Iespiedloksne. Arī autorloksne.
iegriezties Iespiesties (kur iekšā) - parasti par ko asu, šķautņainu.
Liriskās atvirzes (arī atkāpes) Iespraudums, autora stāstījums (parasti daiļdarbā), kurš nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju un kurā autors izsaka savu attieksmi.
atkāpe Iespraudums, autora stāstījums (parasti literārā sacerējumā), kas nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju.
konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus (praktiskos jautājumos).
stacija Iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai ar automobiļiem, kuģiem vai lidaparātiem.
kolektors Iestāde, kas savāc (piemēram, grāmatas, materiālus) un izdala savām pakļautības organizācijām.
galds Iestādes nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas nodarbojas ar speciāliem jautājumiem.
sastiegrot Iestiprināt, iekļaut (kur) vairākas, daudzas stiegras. Sastiprināt, savienot ar stiegrām.
ietriekt Iešaut (kur iekšā lodi, šāviņu).
satriekt Iešaut (vairākas, daudzas lodes, šāviņus).
iebliezt Iešaut.
zagties Iet, doties tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) - par cilvēkiem.
satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) - par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
ieminēties Ieteikties, pateikt (izpaužot kādu spriedumu, piezīmi u. tml.). Arī iejautāties.
iežmaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
iežmiegt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
iežņaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
ievietot Ietvert, iekļaut (krājumā, iespieddarbā u. tml.).
ieslēgt Ietvert, iekļaut (kur iekšā, parasti iežos, minerālos).
implicēt Ietvert, iekļaut (līdz ar ko citu).
preambula Ievaddaļa (piemēram, likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā. Tas, kas ir rakstīts, arī teikts pirms (teksta) galvenās daļas.
automatizēt Ieviest automātus (kādā nozarē, uzņēmumā).
iepaust Ievietot, iekļaut (kādā tekstā).
ieslēpt Ievirzīt (kur iekšā), paslēpt, neļaut saskatīt (kādu ķermeņa daļu).
iestrēgt Ievirzīties (kur iekšā) un nevirzīties tālāk, neizvirzīties cauri (piemēram, par izšautu lodi).
iekļauties Ievirzīties (kur iekšā) un piekļauties, pieplūkt.
ieskrieties Ilgāku laiku skrienot, iekarst, aizrauties.
nomauties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maut.
izgrauties Ilgāku laiku, daudz graut (par pērkonu, par artilērijas ieročiem).
izjautāties Ilgāku laiku, daudz jautāt.
iztriekties Ilgāku laiku, daudz jautri, skaļi sarunāties. Izpļāpāties.
izkrauties Ilgāku laiku, daudz kraut.
izmauties Ilgāku laiku, daudz maut.
izpļauties Ilgāku laiku, daudz pļaut.
izrauties Ilgāku laiku, daudz raut.
izšauties Ilgāku laiku, daudz šaut.
nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos). Būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
sabraukt Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
sajāt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
pārdeldēt Ilgi lietojot (ko), pieļaut, ka (tas) pārdalās.
Nevarēt vien beigt Ilgi, bieži aizrautīgi, intensīvi darīt (ko).
izgudrot Ilgstošas domāšanas rezultātā atrisināt, izlemt (piemēram, kādu jautājumu). Izdomāt (1).
iemarinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti aizkavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml.).
marinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti kavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml.).
karsēties Ilgstoši ļauties karstuma iedarbībai. Ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai (piemēram, var vielām).
plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka kas kļūst plānāks, caurumains.
mandāts Imperiālisma koloniālajā sistēmā - starptautiskas aizbildnības veids (kopš 1919. gada) - tiesība pārvaldīt kādu pakļautu teritoriju, tautu.
metropole Imperiālistiska valsts, kas ir iekarojusi un pakļāvusi savai ekspluatācijai citu tautu teritorijas un attieksmē pret tām ir augstākā vara.
Koloniālais karaspēks Imperiālistisko valstu karaspēks koloniju, tautu apspiešanai.
maiji Indiāņu tauta Meksikā, Jukatanas pussalā.
acteki Indiāņu tautība Meksikā.
indoirāņi Indiešu un irāņu tautu grupa. Šo tautu piederīgie.
automāts Individuālais automātiskais strēlnieku šaujamierocis.
balti Indoeiropiešu tautu grupa, pie kuras pieder, piemēram, latvieši, lietuvieši, senprūši.
henrijs Induktivitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
nodot Intensīvi šaut (kādu laiku).
Spļaut uguni Intensīvi šaut (uz ko).
Gāzt uguni Intensīvi šaut.
Gāzt uguni Intensīvi šaut.
vālēt Intensīvi šaut.
nodoties Intensīvi, arī aizrautīgi nodarbojoties (ar ko), veltīt (tam) savu laiku, mūžu u. tml.
leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka daļa (fašistiskās Vācijas armijā).
Jautājuma teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli). Tautas skaitīšana.
Tautas skaitīšana Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli). Tautskaite.
befstroganovs Īpaši sagatavotas (strēmelēs sagrieztas, apceptas un sautētas) liellopa gaļas ēdiens.
stroganovs Īpaši sagatavotos (strēmelēs sagrieztas, apceptas un sautētas, parasti liellopa) gaļas ēdiens.
vadāmība Īpašību kopums (kādai sistēmai, piemēram, iekārtai, ierīcei), kas nodrošina iespēju pakļaut (tās) darbību noteiktai vadībai.
eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
krekšķis Īsa, aprauta ieklepošanās.
iejautāties Īsi pajautāt, izteikt jautājumu (parasti pēkšņi).
iesmējiens Īsi, aprauti smiekli.
pussmiekls Īsi, aprauti smiekli.
stakato Īsi, aprauti, ar pārtraukumu (starp skaņām).
krekšķēt Īsi, aprauti, samērā klusi klepot.
noprasīt Īsi, parasti stingri, pajautāt.
strupināt Īsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus).
māviens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> maut.
grāviens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> graut [2] (1).
šariats Islama tiesisko, sadzīves un reliģisko normu kopums, kam pamatā ir korānā iekļautie likumi.
biļetens Īss (oficiāls) ziņojums (parasti par kādu svarīgu notikumu, jautājumu, pasākumu).
autoreferāts Īss (zinātniskā darba) satura izklāstījums, ko saraksta darba autors.
katķisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā. Katehisms.
katehisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā. Katķisms.
stilets Īss trisšķautņu vai četršķautņu duncis.
iebļāviens Īss, aprauts bļāviens.
iebrēciens Īss, aprauts brēciens.
iekliedziens Īss, aprauts kliedziens.
iekrāciens Īss, aprauts krāciens.
iesauciens Īss, aprauts sauciens.
stakato Īss, aprauts skaņu saistījums ar pārtraukumiem starp tiem.
strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
pārstāvēt Īstenot (savas valsts) diplomātiskās, konsulārās u. tm.) attiecības (ar kādu valsti). Aizstāvēt (savas valsts) intereses (kādā valstī vai starptautiskā organizācijā), uzturēt (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai šādu organizāciju).
nomauties Īsu brīdi, vienu reizi maut.
ritornele Itāliešu tautas dzejas trīsrindu pants. Trīsrinde ar dažādiem metriem.
iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.). Izbraukt (noteiktā trasē). Izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
Jaukts dzimums, arī jaukta izcelšanās Izcelšanās no ģimenes, kurā vecāki ir dažādu rasu, nāciju, tautību pārstāvji.
asinis Izcelšanās, ar to saistīta piederība pie kādas tautas, šķiras u. tml.
pieļaut Izdarīt (parasti ko nevēlamu), ļaut izveidoties (kam nevēlamam).
Rokas smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
Rokas (arī nagus vienk.) smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
Traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
kapitālieguldījums Izdevumi nolūkā izveidot jaunus, kā arī rekonstruēt vai paplašināt esošos pamatlīdzekļus tautas saimniecībā.
Kopoti raksti Izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
Kopoti raksti Izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
Politehniskā izglītība Izglītība, kuras saturā iekļauts zināšanu kopums par galvenajiem ražošanas principiem un nozarēm, vispārtehnisko prasmju un iemaņu izveide.
izgudrotājs Izgudrojuma autors.
ievākt Izjautājot iegūt (ziņas, datus).
intervēt Izjautāt (kādu) intervijā.
pratināt Izjautāt (kādu) pēc procesuāliem noteikumiem, lai iegūtu informāciju lietas pareizai izlemšanai.
pārjautāt Izjautāt (kādu).
izklaušināt Izjautāt.
izprasīt Izjautāt.
izprašņāt Izjautāt.
iztaujāt Izjautāt.
izvaicāt Izjautāt.
nojautāt Izjautāt.
nopratināt Izjautāt.
pārklaušināt Izjautāt.
pārklausīt Izjautāt.
izjautāties Izjautāties visiem taisnāko ceļu.
izklaušināties Izjautāties.
izprasīties Izjautāties.
izprašņāties Izjautāties.
iztaujāties Izjautāties.
izvaicāties Izjautāties.
respektēt Izjust dziļu cieņu (pret kādu, ko), pakļauties (kāda, kā) ietekmei.
kautrēties Izjust kautrību (1).
kautrēties Izjust kautrību (2).
baidīties Izjust kautrību, nedrošību. Kautrēties.
kaunēties Izjust kautrību. Kautrēties.
priecāties Izjust prieku. Būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
skumdināties Izjust skumjas, ļauties skumjām.
izplūkties Izkauties.
Izvicināt dūres Izkauties.
izvicoties Izkauties. Arī izplosīties.
izdakšot Izkraut ar dakšām.
izlādēt Izkraut.
gazificēt Izmantot deggāzi (tautas saimniecībā, sadzīvē). Apgādāt ar iekārtu deggāzes izmantošanai.
elektrificēt Izmantot elektrisko enerģiju (tautas saimniecībā, sadzīvē).
Triekt zemē Iznīcināt. Arī pakļaut, padarīt padevīgu.
Triekt zemē Iznīcināt. Arī pakļaut, padarīt padevīgu.
karastāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai.
Kara stāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai. Karastāvoklis.
Kara stāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai. Karastāvoklis.
atsevišķi Izolēti, atrauti (pētīt, risināt, izveidot, uztvert u. tml.).
aptvert Izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt, aizraut (daudzus vai visus). Pārņemt.
atplest Izplest (ko sakļautu, piekļautu, salocītu).
atvērt Izplest (ko sakļautu, salocītu u. tml.).
uzplest Izplest (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
izpļaustīt Izpļaut.
izdemolēt Izpostīt, izārdīt, sagraut (daudz vai visu kādā telpā, ēkā).
iznest Izpostīt, sagraut (par ūdeņiem).
Paņemt savā varā Izraisīt dziļu interesi, aizrautību.
Paņemt savā varā Izraisīt dziļu interesi, aizrautību.
urdīt Izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu, arī parādību, apstākļiem).
izgrābt Izraut (no rokām).
izmanīt Izsecināt vai konstatēt (parasti ar nojautu, pēc netiešām pazīmēm). Nojaust.
izspļaudīt Izspļaut.
izskatīt Izspriest, apspriest (piemēram, kādu jautājumu).
izplēsties Izstrīdēties. Arī izkauties.
izbliezt Izšaut.
izlaist Izšaut.
izlemt Izšķirt (piemēram, kādu jautājumu).
balsot Izšķirt kādu jautājumu ar to cilvēku balsu skaitu, kuri aizstāv vienādu viedokli.
formulēt Izteikt (domu, atzinumu, lēmumu, jautājumu).
nojautāt Izteikt (parasti stingru) jautājumu.
izjautāt Izteikt daudzus jautājumus (kādam), lai sīki uzzinātu ko.
pajautāt Izteikt jautājumu (kādam), parasti īsi.
balss Izteiktais viedoklis, apspriežot kādu jautājumu. Skaitīšanas vienība balsošanā.
atbilde Izteikums (runā), ko izraisa jautājums, kāds cits izteikums, arī darbība.
vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu. Jautājums (1).
Starptautiskā pieklājība Izturēšanās noteikumu kopums valstu starptautiskajās attiecības.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti priekšmets) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa daļa, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
savienot Izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida, lodveida, arī plūdlīnijas formu. Nolīdzināt (kā šķautnes).
savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
industrializēt Izveidot lielu, mašinizētu ražošanas sistēmu (visās tautas saimniecības nozarēs, it īpaši rūpniecībā).
savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp valstīm, pilsētām, reģionālām vienībām u. tml.), arī iekļaut (tās) kādā savienībā.
pārslogot Izveidot, radīt (piemēram, tekstu, mākslas darbu), kurā ir iekļauts kā pārāk daudz.
kinoprodukcija Izveidoto kinofilmu kopums (piemēram, kādas tautas kinomākslā noteiktā laikposmā).
ekstrahēt Izvilkt, izraut.
Nostādīt (kāda) priekšā Izvirzīt (kāda) uzmanības centrā (piemēram, jautājumu, problēmu).
izmest Izvirzīt (no lidaparāta) un ļaut krist lejup.
uzstādīt Izvirzīt (piemēram, prasību, kandidatūru). Uzdot (jautājumu).
izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes, parasti roku, kāju) un ļaut nokarāties. Izvirzīt tālu ārā (no kurienes, parasti galvu).
izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes) un ļaut karāties, panākt, ka karājas.
domāt Izziņas darbībā pievērsties (kādam jautājumam) un censties rast atbildi (uz to), mēģināt izlemt (to).
sažaut Izžaut (ko) lielākā daudzumā. Izžaut (kā lielaku daudzumu).
piežaut Izžaut (piemēram, veļu) lielākā daudzumā.
piežaut Izžaut (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību).
vats Jaudas un enerģijas plūsmas mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
atāls Jauna zāle, kas izaugusi nopļautās vai noganītās vietā (tajā pašā gadā).
Tautu meita Jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī līgava. Tautiete (2).
Tautu meita folkl Jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī līgava. Tautiete.
Tautu (retāk tautas) dēls Jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī precinieks. Tautietis (2).
Tautu (retāk tautas) dēls Jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī precinieks. Tautietis.
pirmsiesaukumnieks Jaunietis, kas pirms iesaukuma vecuma sasniegšanas ir pakļauts reģistrācijai militārajās iestādēs.
Jaukt maizi Jaut maizi.
Jaukt maizi Jaut maizi.
pārjaut Jaut vēlreiz, no jauna.
Kā tas nāk? Jautā par to, kā kas notiek, rodas.
Kas vainas, arī kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
Kur tas rakstīts? Jautā, ja kam nepiekrīt.
Ko tas dod? Jautā, ja nezina, vai ir kāds labums no kā (piemēram, no kādiem apstākļiem).
Ko (tev, jums, viņam) vajag Jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
Kas jauns? Jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
apjautāties Jautājot izpaust interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
izzināt Jautājot, pētījot dabūt zināt (piemēram, faktus). Arī uzzināt.
Retorisks jautājums Jautājuma formā izteikts spriedums.
lieta Jautājums (piemēram, pārrunās). Būtība, kodols.
pārjautājums Jautājums par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
Nacionālais jautājums Jautājums par nāciju atbrīvošanos no apspiestības, par brīvas attīstības nosacījumiem.
Stiprā puse Jautājums, darbības nozare, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, veiklība, prasme.
Stiprā puse Jautājums, darbības nozare, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, veiklība, prasme.
Vājā puse Jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
Vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts Jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
Vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts Jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
rēbuss Jautājums, kam jārod atrisinājums. Tas, kas ir mīklains, nesaprotams, arī nezināms.
robežjautājums Jautājums, kas ir saistīts ar (kādu valstu, teritoriju) robežām.
pretjautājums Jautājums, ko izsaka kā atbildi uz kādu jautājumu.
papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā). Jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju.
robežjautājums Jautājums, ko pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem vai ko pētī divas (retāk vairākas) zinātnes nozares.
mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde. Tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
vai Jautājums.
aptauja Jautājumu kopums (rakstītā vai drukātā veidā), ko izmanto aptaujāšanai. Aptaujas lapa.
karalietas Jautājumu kopums, arī pasākumi, kas saistīti ar karaspēku, karadarbību, stratēģiju, taktiku u. tml.
lieta Jautājumu kopums, kas no juridiska viedokļa attiecas uz kādu administratīvā vai tiesas ceļā kārtojamu notikumu, apstākli, attieksmēm vai ar šajās attieksmēs saistītu personu.
pārjautāt Jautāt par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
pārjautāt Jautāt vēlreiz, no jauna.
Stādīt jautājumu Jautāt, izvirzīt jautājumu.
prasīt Jautāt.
Uz nebēdu Jautri, bezrūpīgi.
patriekties Jautri, skaļi parunāties. Patriekt [2].
patriekt Jautri, skaļi parunāties. Patriekties.
triekt Jautri, skaļi sarunāties. Arī, parasti daudz, runāt.
irdzēt Jautri, viegli, skanīgi skanēt (piemēram, par runu, smiekliem).
jautrībnieks Jautrs cilvēks.
mažors Jautrs, pacilāts. Mažorīgs (1).
mažorīgs Jautrs, pacilāts. Mažors [2] (2).
Padomju tauta Jebkura no Padomju Savienībā dzīvojošām tautām.
padomjtauta Jebkura no Padomju Savienībā dzīvojošām tautām. Padomju tauta.
čukurs Jumta plakņu savienojuma līmeniskā šķautne. Kore.
Prīžu tiesības Jūras tiesību nozare, kas regulē jautājumus, kuri attiecas uz pretinieka (dažreiz arī uz neitrālu valstu) kuģu un kravas aizturēšanu un iznīcināšanu kara laikā.
Starptautiskās tiesības Juridisko principu un normu kopums, kas regulē attiecības starp valstīm un citiem starptautisko attiecību subjektiem.
patents Juridisks dokuments, kas apliecina tehniskā risinājuma atzīšanu par izgudrojumu, tā prioritāti, autorību un autora ekskluzīvās tiesības uz izgudrojumu.
autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic zinātnes, literatūras un mākslas darbu autoru tiesisko stāvokli.
advokāts Jurists, kas aizstāv vai pārstāv kādu personu tiesu lietās vai sniedz padomus juridiskos jautājumos.
juriskonsults Jurists, kas strādā iestādē, uzņēmumā, organizācijā par pastāvīgu konsultantu juridiskos jautājumos un aizstāv šīs iestādes, uzņēmuma, organizācijas likumīgās intereses.
mulst Justies neērti, nedroši. Kautrēties (2).
apmulst Justies neērti, nedroši. Nokautrēties.
traktējums Kāda jautājuma, problēmas, jēdziena, fakta aplūkojums, iztirzājums no noteikta viedokļa.
Nacionālais kolorīts Kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
Nacionālais kolorīts Kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
pavasalis Kādam citam vasalim pakļauts vasalis.
jandāls Kadriļas tipa četrpāru vai divpāru latviešu tautas deja.
recepcija Kādu (cita laikmeta, citas zemes, tautas u. tml.) sociālu un kultūras elementu aizgūšana.
korespondents Kalpotājs, kas kārto sarakstīšanos iestādes vai uzņēmuma darba jautājumos.
megalīts Kapene, kas veidota no lieliem sakrautiem akmeņiem.
eiforija Kāpināts, jautrs noskaņojums.
klaķieri Kapitālistiskajās valstīs - algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus māksliniekam, autoram, izrādei vai arī ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
geto Kapitālistiskajās valstīs - pilsētas daļa, kur piespiedu kārtā novietota pie kādas rases, tautas, reliģijas vai profesijas piederīga iedzīvotāju grupa.
Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
Kara kontrabanda Kara materiālu transportēšana kara laikā, pārkāpjot starptautisko tiesību normas.
Kara kontrabanda Kara materiālu transportēšana kara laikā, pārkāpjot starptautisko tiesību normas.
kantonists Karadienestam pakļautais (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam), kuru ņēma karadienestā no kantona noteiktam pulkam.
Ārzemnieku (arī ārzemju) leģions Karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās.
kantonists Karavīra dēls (Krievijā 19. gadsimta pirmajā pusē), kas jau kopš dzimšanas bija pakļauts kara resoram.
leģionārs Karavīrs fašistiskās Vācijas īpašās karaspēka daļās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem.
automātists Karavīrs, kas apbruņots ar automātu (2).
iekarot Karojot iegūt savā varā, pakļaut.
pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst.
autoklavēt Karsēt autoklāvā.
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes). Arī sautēt (1).
Brāļu karš Karš starp vienas tautas (arī valsts) piederīgajiem.
Brāļu karš Karš starp vienas tautas (arī valsts) piederīgajiem.
risināt Kārtot (kādu, parasti sarežģītu, jautājumu), veikt (kādu, parasti sarežģītu, uzdevumu).
izkašņāt Kašņājot izjaukt. Kašņājot izbojāt, izraut.
Katoļu baznīca Katolicisma starptautiska organizācija.
neotomisms Katoļu baznīcas vadošais filozofijas virziens, kas balstās uz Akvinas Toma mācību un pretendē uz ticības un prāta sintēzi, cenšoties pakļaut zinātnes atziņas reliģijas dogmām.
Klupt kādam cekulā Kaujoties plūkt aiz matiem, kauties. Arī rāt.
kaukāzieši Kaukāza republiku un autonomo apgabalu iedzīvotāji.
lezgīni Kaukāza tauta, daļa no Dagestānas APSR un Azerbaidžānas PSR ziemeļdaļas pamatiedzīvotājiem.
čerkeska Kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs - garš, viduklī pieguļošs mētelis bez apkakles.
avāri Kaukāziešu tautība Dagestānā.
slaktēt Kaut [1].
kad Kaut [2] (1).
kauču Kaut [2] (1).
kauču Kaut [2] (2).
kauču Kaut [2] (3).
kauču Kaut [2] (4).
ka Kaut [3] (1).
kauču Kaut [3] (2).
jebšu Kaut arī, kaut gan, lai arī, lai gan.
Neraugoties uz (ko) Kaut gan, lai gan.
Neskatoties uz (ko) Kaut gan, lai gan. Neraugoties uz (ko).
Kā nebūt Kaut kā.
Kauč kā Kaut kā.
Kaut kādi Kaut kā.
Kā nebūt Kaut kā.
kādreiz Kaut kad nākotnē.
kādreiz Kaut kad pagātnē. Senāk.
Kauč kad Kaut kad.
Kāds tur Kaut kāds.
Kauč kāds Kaut kāds.
Kāds tur Kaut kāds.
cits Kaut kas (kāds) ārpus minētā, zināmā.
Augstas lietas Kaut kas grūti sasniedzams.
maz Kaut kas nenozīmīgs, nesvarīgs, parasti nelielā daudzumā.
daudz Kaut kas nozīmīgs, svarīgs, parasti lielā daudzumā.
Kaut kas aiz ādas Kaut kas padomā, nodomā, prātā (parasti kas slēpjams).
diktāts Kaut kas uzspiests (piemēram, prasības, noteikumi).
Kas nekas Kaut kas.
Kauč kas Kaut kas.
Kas nekas Kaut kas.
Ko nebūt Kaut ko.
Kauč kur Kaut kur.
Kur nekur Kaut kur.
Kur tur Kaut kur.
Kur nebūt Kaut kur.
Kur nekur Kaut kur.
Kur tur Kaut kur.
Kaut kur Kaut kurp.
Kaut kur Kaut kurp.
Kauč kurš Kaut kurš.
kalluss Kauta rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma vietā.
plēsties Kauties (par dzīvniekiem).
plūkties Kauties (par dzīvniekiem).
sisties Kauties (par dzīvniekiem).
izkauties Kauties un pabeigt kauties.
sakauties Kauties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem).
plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piemēram, aiz drēbēm, matiem).
Palaist nagus Kauties.
Palaist nagus (arī pirkstus) Kauties.
Palaist pirkstus (arī nagus) Kauties.
Vicināt dūres Kauties.
pluinīties Kauties.
vicoties Kauties. Arī ķildoties.
villoties Kauties. Arī ķildoties.
plūkties Kauties. Arī strīdēties.
plosīties Kauties. Arī trakot.
slaktiņš Kautiņš.
liemenis Kautķermenis.
ciska Kautķermeņa attiecīgā daļa.
kauns Kautrība.
neveiklis Kautrīgs, mulss, arī nedrošs, bikls cilvēks.
bailīgs Kautrīgs, nedrošs.
turēt Kavēt (kādu), neļaut (kādam) doties prom. Neļaut (kādam) brīvi rīkoties.
kazačoks Kazaku horeogrāfiskās cilmes ritmiski spraiga ukraiņu un krievu tautas deja, ko dejo pa vienam vai arī pārī.
kinodramaturgs Kinoscenāriju autors.
kinoscenārists Kinoscenāriju autors.
ietvert Klasificējot iekļaut (piemēram, kādā grupā).
rapsods Klejojošs dziesminieks (senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas. Arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
klintsradze Klints šķautnes izvirzījums.
pukšķēt Klusu, aprauti elst, stenēt.
pukstēt Klusu, aprauti elst, stenēt.
glausties Kļauties (ap ko, pie kā).
atmosties Kļūt aktīvam, darbīgam (par cilvēkiem, tautām).
automatizēties Kļūt automātiskam (2).
červelēties Kļūt červeļainam. Sarauties, savilkties.
atraisīties Kļūt dzīvam, nepiespiestam (par sarunām, jautrību).
uzjautrināties Kļūt jautram.
legalizēties Kļūt legālam, tikt (oficiāli) atļautam.
čokuroties Kļūt nelīdzenam, grumbuļainam. Sarauties, savilkties (piemēram, no karstuma). Krokoties, grumboties (piemēram, par ādu, drēbi).
izžūt Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.).
apslinkt Kļūt slinkam, ļauties slinkumam.
Ieiet tautā Kļūt tautā plaši pazīstamam.
Ieiet tautā Kļūt tautā plaši pazīstamam.
spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam. Nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
oboja Koka pūšamais instruments, kas pēc skanējuma ir aptuveni vidējs starp flautu un klarneti.
sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa. Šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā.
mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
savietis Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļu viedokļa). Arī tautietis, novadnieks.
regbijs Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos virs pārliktna un kurā ir atļauti spēka paņēmieni ar cīņas sporta elementiem.
Konfliktu komisija Komisija (iestādē, uzņēmumā), kas izšķir strīdus un domstarpības, parasti darba jautājumos.
Nepilngadīgo (arī mazgadīgo) lietu komisija Komisija, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar nepilngadīgajiem (mazgadīgajiem) likumpārkāpējiem.
apakškomiteja Komiteja, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komitejai.
Ziemas olimpiskās spēles Kompleksas starptautiskās sacensības ziemas sporta veidos.
iekomponēt Komponējot iekļaut (skaņdarbā).
intonācija Komponista vai tautas daiļradei piemītošo īpatnību kopums.
Komunistiskā Internacionāle Komunistisko partiju organizāciju starptautiska apvienība (no 1919. gada līdz 1943. gadam).
Komunistiskā Internacionāle Komunistisko partiju un komunistisko organizāciju starptautiska apvienība (no 1919. gada līdz 1943. gadam)
autorkoncerts Koncerts, kurā atskaņo viena autora skaņdarbus (parasti, piedaloties pašam autoram).
Sociālistiskais humānisms Konsekvents, aktīvs, proletārisks humānisms, kura mērķis ir atbrīvot visu rasu un tautību darbaļaudis no ekspluatācijas, sociāliem spaidiem, sociālas nevienlīdzības.
bibliogrāfija Konspektīvs grāmatu un citu iespieddarbu apraksts sistematizācijas nolūkos (minot galvenos datus par autoru, izdošanu un saturu).
špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, ko mācību iestāžu audzēkņi neatļauti izmanto zināšanu pārbaudes gaitā.
iekonstruēt Konstruējot, veidojot iekļaut (kur).
Asiņu balss Kopības izjūta (piemēram, ar tautu, radiniekiem).
konferēt Kopīgi apspriest kādu (piemēram, administratīvu, politisku) jautājumu.
mesli Kopīgs nodoklis (pirmatnējā kopienā, verdzības iekārtā un feodālisma sākuma posmā), ko ievāca no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
saime Kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, retāk tautas un kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
Organiskā masa Kopums, kurā ietilpst organiska sastāva veidojumi (piemēram, nopļauti, nocirsti u. tml. augi, to daļas).
astronautika Kosmonautika.
astronauts Kosmonauts.
kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs. Cilvēks, kas sevi neuzskata par piederīgu ne pie vienas tautas.
izkost Kožot atšķelt, izraut.
eolīts Krama, retāk cita akmens šķembas (ar asām šķautnēm), kuras uzskata par vissenākajiem darba rīkiem.
aizkratīt Kratot ļaut aizklīst, aizbirt (kur projām, kam garām, aiz kā u. tml.).
atkraut Kraujot novietot atpakaļ, iepriekšējā vietā. _imperf._ Kraut atpakaļ.
atkraut Kraujot novietot atstatu, nost (no kā). _imperf._ Kraut nost.
aizkraut Kraujot novietot, sakraut (aiz kā).
nokraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.). Kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.), sakraut.
trimēt Kraut (ogles) uz tvaikoņa noteiktā vietā.
ķirpot Kraut (sienu, labību u. tml.) ķirpās. Stirpot.
dakšot Kraut ar dakšām.
gubot Kraut gubās (parasti sienu, labību u. tml.).
lādēt Kraut iekšā vai ārā (ko, piemēram, transportlīdzeklī).
lādēt Kraut ko iekšā vai ārā (piemēram, transportlīdzeklī).
pārkraut Kraut vēlreiz, no jauna.
stirpot Kraut, likt (ko) stirpās.
zārdot Kraut, likt zārdā.
starpkrautuve Krautuve, kam ir palīgfunkcijas kokmateriālu transportēšanā.
aizkravāt Kravājot (ko), piepildīt. Kravājot (ko), aizsprostot. Aizkraut.
krautne Kravas platforma (automobilim).
pārkrievošana Krievijas carisma politika (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kas bija vērsta uz citu Krievijas tautu valodu izskaušanu skolās, iestādēs un sadzīvē, ieviešot to vietā krievu valodu.
senkrievi Krievu tauta samērā senā attīstības stadijā (aptuveni no 8. gadsimta līdz 14. gadsimtam). Kijevas Krievzemes iedzīvotāji.
lapta Krievu tautas komandu spēle ar bumbiņu un vālīti.
častuška Krievu tautas mutvārdu daiļradē - īsa (parasti četrrindu) dziesma ar aktuālu saturu.
domra Krievu tautas strinkšķināmais, stīgu instruments ar apaļu koka korpusu (ar divām, trim vai četrām stīgām).
patristika Kristietības reliģiskā un filozofiskā mācība, ko no 1. līdz 8. gadsimtam izveidoja sevišķi autoritatīvi autori (baznīcas tēvi).
moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
lacītis Krūšautiņš.
uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
veltnis Kulinārijas produkts - rulete, kuras pagatavošanā produkti pakļauti vienam tehnoloģiskam paņēmienam - saveltnēšanai.
kultūrvaloda Kultūras tautas valoda.
kinematogrāfija Kultūras un tautas saimniecības nozare - kinofilmu veidošana un demonstrēšana skatītājiem.
pārkult Kuļot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
beks Kungs, priekšnieks, cilts vecākais, muižnieks (tjurku tautām).
nokūpināt Kūpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem. Nokvēpināt.
pārkūpināt Kūpinot pieļaut, ka (zivis, gaļas produkti) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pārkurināt Kurinot pieļaut, ka (kas, parasti krāsns, telpa) kļūst pārāk karsts.
rādītājs Kustīga bulta, šautra, plāna plāksne u. tml. pie (parasti mēraparāta, mērierīces) skalas kāda lieluma parādīšanai uz tās.
nokvēpināt Kvēpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
īri Ķeltu tauta, Īrijas pamatiedzīvotāji.
iestādīt Ķirurģiski iekļaut organismā ieaugšanai (piemēram, kādu orgānu, audus).
sekunde Laika mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
aizguldināt Laikā nepamodināt. Ļaut aizgulēties.
Aptaujas lapa Lapa ar jautājumiem kādu ziņu savākšanai.
Aptaujas lapa Lapa ar jautājumiem kādu ziņu savākšanai.
biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā).
aizlasīties Lasot aizrauties, aizmirsties. Intensīvi nodoties lasīšanai.
pačanga Latīņamerikas tautu deja 4/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
čačača Latīņamerikas tautu deja. Sarīkojumu deja, kurā izmantoti šīs dejas elementi.
daina Latviešu klasiskā tautas dziesma.
burtniecība Latviešu tautas daiļrade. Latviešu folklora.
ačkups Latviešu tautas deja ar noteiktu pāru skaitu.
sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā. Šīs dejas mūzika.
Pavasara rotāšanas dziesmas Latviešu tautas pavasara dziesmas ar refrēnu «rotā» (galvenokārt Augškurzemē un Latgalē).
trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
kokle Latviešu tautas strinkšķināmais stīgu instruments ar 5-9 stīgām.
sleņģene Latviešu tautastērpu metāla josta.
nevāca Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam) pretstatā privileģētajiem vāciešiem.
zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
neķerlauks Lauka aizsegta daļa, karā pa doto trajektoriju nevar sašaut mērķi.
vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā.
kvadrātmetrs Laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs.
Jaukta laulība Laulība starp dažādu rasu, nāciju, tautību vai sociālo grupu pārstāvjiem.
Jaukta laulība Laulība starp dažādu rasu, nāciju, tautību vai sociālo grupu pārstāvjiem.
dragāt Lauzt, graut, postīt (ar mehānisku spēku).
pārliet Lejot (ko), nevijas, negribēti pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
noliet Lejot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
lasījums Lekciju vai referātu cikls, kas veltīts (noteiktam) jautājumu lokam.
habanera Lēna spāņu tautas deja. Šīs dejas mūzika.
grāds Leņķa mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - leņķa stara pilna apgrieziena 1/360 daļa.
lezginka Lezgīnu tautas deja 6/8 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
sazs Lezgīnu tautas mūzikas instruments ar zirgu astru stīgām.
libretists Libreta autors.
ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces.
līdzrunāt Līdztiesīgi runāt (piemēram, kādā jautājumā).
nozīmēt Liecināt (par ko), būt par (kā) pazīmi, ļaut nojaust (ko).
saskriet Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
skaut Liekot rokas (kādam, kam) apkārt, kļaut (to) sev klāt.
atturēt Liekot šķēršļus, neļaut virzīties uz priekšu, neļaut piekļūt kam.
kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piemēram, kaudzi, krautni).
liesma Liela aizrautība, dedzība.
blāķis Liela kaudze (parasti nevērīgi salikta, sakrauta).
autokrava Lielākais pieļaujamais kravas daudzums, ko var pārvadāt attiecīgā tipa automobilis.
industrializācija Lielas, mašinizētas ražošanas sistēmas izveidošana (visās tautas saimniecības nozarēs, it īpaši rūpniecībā).
muskete Lielkalibra šautene, kam ir deglis un ko šaujot atbalsta uz paliktņa.
krusa Liels daudzums (izšautu ložu, skrošu, mestu akmeņu u. tml.).
prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība. Prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
Nu kā? Lieto, jautājot par kādas darbības, stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
kā Lieto, jautājot par kādu situāciju, faktu.
nē Lieto, lai apstiprinātu ar noliegumu izteiktā jautājuma saturu.
jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
plīkš Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
paf Lieto, lai atdarinātu (piemēram, šautenes, pistoles) šāvienu troksni.
čok Lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas.
pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko. Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
pif Lieto, lai atdarinātu, piemēram, šautenes, pistoles šāvienu troksni.
nu Lieto, lai atsauktos kādam un vienlaikus izteiktu jautājumu.
Gan jau Lieto, lai norādītu, ka darbība kaut kad vai kaut kā tomēr tiks paveikta.
Gan jau Lieto, lai norādītu, ka darbība kaut kad vai kaut kā tomēr tiks paveikta.
varbūt Lieto, lai norādītu, ka jautājums, aicinājums u. tml. nav kategorisks.
vai Lieto, lai norādītu, ka teikumā vai kādā tā daļā ir izteikts jautājums.
piemēram Lieto, lai norādītu, ka tekstā ir iekļauts piemērs.
tad Lieto, lai pastiprinātu jautājuma nozīmi.
kad Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu. Kaut [3] (2).
nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu (parasti jautājuma teikumos).
kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi. Kaut [3] (1).
Vai ne Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
Vai nu ne Lieto, lai pozitīvi atbildētu uz jautājumu.
Vai nu ne Lieto, lai pozitīvi atbildētu uz jautājumu.
jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
labi Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
pareizs Lieto, lai reizē ar jautājumu pieprasītu apstiprinājumu (savam izteikumam, rīcībai).
ekspertīze Lietpratēja veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), kurā nepieciešamas speciālas zināšanas un kuru izdara, lai dotu pamatotu lietpratēja atzinumu, arī padomu.
kompetence Lietpratība, plašas zināšanas, profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Speciālista darbības joma.
nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
kompetents Lietpratīgs, ar plašām zināšanām, profesionālu pieredzi, izpratni (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
lieta Lietvedībā - dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu.
koalīcija Līgumiska (valstu) savienība kopīgai politiskai starptautiskai rīcībai.
konvencija Līgums (starp uzņēmumiem, organizācijām, valstīm) par ražošanas, preču realizācijas u. tml. jautājumu noregulēšanu.
apturēt Likt apstāties. Neļaut virzīties tālāk. Panākt, ka apstājas. Apstādināt.
apstādināt Likt apstāties. Neļaut virzīties tālāk. Panākt, ka apstājas. Apturēt.
uzdot Likt atbildēt (uz jautājumu). Izvirzīt (jautājumu). Likt atrast (uzdevuma) atrisinājumu.
disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai [2]. Pieradināt pie noteiktas kārtības.
izcelt Likt vai ļaut doties (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena).
atstāt Likt, arī pieļaut, lai paliek (kādos apstākļos), radīt kādus apstākļus, bieži pašam aizejot.
speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
piekritība Likumā paredzēts pieļaujamo darbību, veicamo pienākumu kopums (parasti tiesisku, pārvaldes jautājumu kārtošanā).
sērauts Līķauts.
kore Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne.
sija Lineārs konstruktīvs būvelements, parasti horizontāli nostiprināts baļķis, profilēts metāla velmējums, kas pakļauts galvenokārt liecei un ko izmanto celtniecībā, mašīnbūvē.
ķerties Lipt, kļauties klāt (par ko lipīgu, mīkstu, slapju).
dumka Liriska ukraiņu tautas dziesma. Neliels lirisks, skumjš, pārdomu pilns instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas ukraiņu tautas dziesmas raksturu.
liriķis Lirisku daiļdarbu autors.
liroepiķis Liroepikas daiļdarbu autors.
eposs Liroepikas paveids - varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē. Šī liroepikas paveida daiļdarbs.
poēma Liroepikas žanrs, kam raksturīgs dzejisks vēstījums par svarīgiem, izšķirošiem notikumiem tautas, kādas sociālas grupas vai atsevišķa cilvēka dzīvē. Šī žanra daiļdarbs.
varoņeposs Literārs eposs, kura vēstīts par izšķirošu, varonīgu cīņu tautas vai atsevišķu cilvēku dzīvē.
kontrafakcija Literārs viltojums. Patvarīga autoru tiesību pārkāpšana, pavairojot un izplatot cita autora sacerējumu.
publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem. Šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā).
žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi. Arī periodisko izdevumu kopums (piemēram, kādā laikposmā, valstī, kādai tautai).
literatūrvēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām. Literatūras vēsture.
Literatūras vēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām. Literatūrvēsture.
autolitogrāfija Litogrāfija, ko uz akmens darina pats mākslinieks (autors). Šāda attēla izgatavošana.
grāds Loka mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - riņķa līnijas 1/360 daļa.
ietvert Lokveidā apņemt, ieskaut (parasti seju).
apņemt Lokveidā aptvert, ieskaut. Iekļaut.
kautuve Lopkautuve.
Lopu kautuve Lopkautuve.
Lopu kautuve Lopkautuve.
dramaturģija Lugu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
Luterāņu (arī luteriešu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
Evaņģēliski luterāniskā (arī evaņģēliski luteriskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
Luteriešu (arī luterāņu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
Evaņģēliski luteriskā (arī evaņģēliski luterāniskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
lutināties Lutināt sevi, atļauties (piemēram, kādas: ērtības).
paļaut Ļaut (1).
paļaut Ļaut (3).
izlaist Ļaut (cilvēkam) aiziet (no kādas vietas).
izlaist Ļaut (cilvēkam) iziet, attālināties, virzoties cauri (kam), caur (ko).
izlaist Ļaut (dzīvniekam) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
izlaist Ļaut (dzīvniekam) iziet cauri (kam), caur (ko).
paguldināt Ļaut (dzīvniekiem) pagulēt (ganībās).
uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.). Būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml. Ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.).
laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
turēt Ļaut (kādam) dzīvot, uzturēties pie sevis.
uzņemt Ļaut (kādam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī). Būt tādam, kurā var iekāpt un novietoties (noteikts skaits pasažieru) - par transportlīdzekli.
pieņemt Ļaut (kādam) iesaistīties (piemēram, savā organizācijā, cilvēku grupā).
pieņemt Ļaut (kādam) izpaust (piemēram, labvēlību, draudzīgu attieksmi). Ļaut (kādam) rīkoties savā labā.
laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā). Ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
pielaist Ļaut (kādam) pietuvoties (par dzīvniekiem).
laist Ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Mesties (kāda) apkampienos Ļaut (kādam) sevi strauji apskaut.
dzesēt Ļaut (kam karstam, siltam) dzist. Panākt, ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
laist Ļaut (kam) nonākt kādā parasti grūtāk izmantojamā, nevēlamā stāvoklī.
dot Ļaut (ko darīt).
guldīt Ļaut (lopiem) gulēt ganībās.
izguldīt Ļaut (lopiem) ilgāku laiku, daudz gulēt ganībās. Izguldināt (2).
izguldināt Ļaut (lopiem) ilgāku laiku, daudz gulēt ganībās. Izguldīt (2).
izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
vilcināties Ļaut (piemēram, darbiem) ieilgt, arī paveikt (piemēram, darbus) vēlāk par paredzēto laiku.
aizliedēt Ļaut (piemēram, labībai) aizlīt lietū.
ieliedēt Ļaut (piemēram, labībai) mazliet salīt.
izlaist Ļaut (transportlīdzeklim) izbraukt.
aizkaltēt Ļaut aizkalst.
pieņemt Ļaut apmesties (kādam) savā mājā, dzīvoklī u. tml.
pūtināt Ļaut atpūsties (dzīvniekam).
atpūtināt Ļaut atpūsties (dzīvniekiem).
atpūtināt Ļaut atpūsties (ķermenim, locekļiem u. tml.).
pūtināt Ļaut atpūsties (ķermenim, tā daļām).
brēcināt Ļaut brēkt, raudāt. Panākt, ka brēc (mazi bērni).
izgāzt Ļaut brīvi izpausties (pret kādu, piemēram, dusmām, niknumam).
Atraisīt spārnus Ļaut brīvi izpausties (spējām, talantam u. tml.).
Dot vaļu Ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, psihiskiem procesiem).
Atraisīt spārnus Ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, talantam u. tml.).
izlaist Ļaut brīvi slīdēt (pār ko).
ļauties Ļaut iedarboties uz sevi (piemēram, vējam, saulei, skaņām), arī pakļauties šādai iedarbībai.
uzņemt Ļaut iestāties, iekļaut (organizācijā, mācību iestādē, kolektīvā u. tml.).
izlaist Ļaut izdzist (ugunij). Ļaut izdzist ugunij (krāsnī, pavardā u. tml.).
Izlaist uguni Ļaut izdzist ugunij.
izlaist Ļaut izkļūt brīvībā.
izdvest Ļaut izpausties (nopūtai, vaidam u. tml.).
ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Nodoties (piemēram, izpriecām).
atraugāties Ļaut izplūst kuņģa gāzēm caur muti vai degunu.
balotēties Ļaut izvirzīt savu kandidatūru balsošanā, vēlēšanās.
izlaist Ļaut izvirzīties (piemēram, priekšmetam, arī ķermeņa daļai) cauri (kam), caur (ko). Izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko).
liecināt Ļaut ko secināt, būt par pierādījumu.
atsist Ļaut mazliet sajust (krāsu, smaržu, garšu).
pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko). Valkāt (apģērba gabalu) tā, ka daļa (no tā) atrodas pāri (kam), pār (ko).
Dot asinis (arī ādu, kaula smadzenes) Ļaut ņemt daļu savu asiņu (ādas, kaula smadzeņu), lai tās izmantotu, piemēram, slimnieku ārstēšanai.
paguldināt Ļaut pagulēt.
izguldināt Ļaut pārgulēt, iekārtojot guļasvietu, izrādot viesmīlību.
pielaist Ļaut pieiet (dzīvnieku mazuļiem pie mātes).
atdoties Ļaut pilnīgi rūpēties par sevi.
Laist pie vārda (arī pie runāšanas) Ļaut runāt, izteikties.
Laist pie runāšanas (arī pie vārda) Ļaut runāt, izteikties.
Laist pie vārda (arī pie runāšanas) Ļaut runāt, izteikties.
atklāt Ļaut saskatīt, pavērt (skatienam).
atsegt Ļaut saskatīt, pavērt (skatienam).
apaudzēties Ļaut sev izaugt (lielai bārdai, gariem matiem).
aplaisties Ļaut sevi pārņemt (kukaiņiem, slimībām).
korumpēties Ļaut sevi uzpirkt, piekukuļot (par amatpersonām, sabiedriskiem un politiskiem darbiniekiem).
pieturēt Ļaut uzturēties, dzīvot savā mājā, dzīvoklī, parasti uz neilgu laiku, neoficiāli.
izpaust Ļaut uztvert (citiem savu psihisko stāvokli, personības, rakstura īpašību).
Atdot grožus (kādam, arī kāda rokās) Ļaut vadīt, pārvaldīt (citam), atsakoties no vadības.
ielaist Ļaut vai panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
aizaudzēt Ļaut vai panākt, ka (ievainojums) pārklājas ar jauniem audiem.
apguldināt Ļaut vai panākt, ka (lopi) ganībās ilgāku laiku guļ.
aptecināt Ļaut vai panākt, ka aptek, aplīst (ar ko). Notecināt.
apvītināt Ļaut vai panākt, ka apvīst.
novītināt Ļaut vai panākt, ka novīst, būt par cēloni tam, ka novīst.
atgrožot Ļaut vaļu, nekādi neierobežot (parasti fantāziju).
Paļaut vaļu Ļaut vaļu.
uzlaist Ļaut, arī likt (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties mācīties (kur), apgādājot (to), rūpējoties (par to).
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (no kurienes). Ļaut, arī likt doties (no kurienes mājās).
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt).
laist Ļaut, arī likt (kādam) pārtraukt, arī izbeigt regulārā darba veikšanu. Ļaut, arī likt (kādam) nonākt citos apstākļos.
pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
iesaldēt Ļaut, arī panākt, ka (kas) iesalst.
izsviedrēties Ļaut, arī panākt, ka (no organisma) izdalās daudz sviedru.
izsauļot Ļaut, arī panākt, ka (parasti telpā) viscaur izplatās saules gaisma, arī ultravioletie stari.
izbirdināt Ļaut, arī panākt, ka izbirst.
izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst (parasti daudzi vai visi).
ieņemt Ļaut, arī uzaicināt, lai ievietojas, iekārtojas, arī apmetas (telpā, transportlīdzeklī).
pieņemt Ļaut, lai (apmeklētāji) noteiktā laikā ierodas medicīniskā iestādē, un sniegt (tiem) medicīnisko palīdzību, konsultāciju.
Sasaldēt kramā Ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets, panākt, ka (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets.
Sasaldēt kramā Ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets, panākt, ka (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets.
pamest Ļaut, lai (kas) paliek (kādā stāvoklī).
uzaudzēt Ļaut, lai (mati, arī nagi) izaug (parasti gari).
noaudzēt Ļaut, lai (mati, nagi) izaug (kādā veidā).
perināt Ļaut, lai (negatīvs emocionāls stāvoklis, kāda doma u. tml.) turpinās, pastiprinās.
pieņemt Ļaut, lai (piemēram, apmeklētājs) ierodas (parasti paredzētajā laikā, noteiktā nolūkā).
pieņemt Ļaut, lai (piemēram, viesi) ierodas, un rūpēties, gādāt (par viņiem).
audzēt Ļaut, lai aug (mati, nagi).
iekaltēt Ļaut, lai iekalst, panākt, ka iekalst.
ierūsināt Ļaut, lai ierūsē (1).
ierūsināt Ļaut, lai ierūsē (2).
pieņemt Ļaut, lai kāds iesniedz (piemēram, dokumentu, pieteikumu, iesniegumu), un oficiāli saņemt (to).
aplaist Ļaut, panākt, lai (kas) apvirzās (ap ko, kam apkārt).
Pamest savam liktenim Ļaut, pieļaut, ka (kāds, kas) paliek kādos apstākļos, kādā stāvoklī, un nerūpēties (par to).
Pamest savam liktenim Ļaut, pieļaut, lai (kāds, kas) paliek kādos apstākļos, kādā stāvoklī, un nerūpēties (par to).
atstāt Ļaut, retāk likt, lai paliek (kādā stāvoklī, situācijā).
pakļauties Ļauties (kā) ietekmei.
atdoties Ļauties iesaistīties dzimumaktā (par sievieti).
rezignēt Ļauties rezignācijai.
sildīties Ļauties, arī pakļaut sevi, parasti ilgstoši, siltuma iedarbībai.
padoties Ļauties, arī pakļauties (kā) ietekmei.
laisties Ļauties.
likties Ļauties.
krist Ļoti aizrauties (ar kādu), iemīlēties (kādā), censties iegūt (tā) simpātijas.
krist Ļoti aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
Līdz septītajiem sviedriem Ļoti aizrautīgi, līdz pagurumam.
Līdz septītajiem sviedriem Ļoti aizrautīgi, līdz pagurumam.
kaķisks Ļoti atjautīgs, ļoti izveicīgs (piemēram, par izturēšanos, kustībām).
aizšauties Ļoti ātri attālināties. _imperf._ Šauties prom. Ļoti ātri aizvirzīties (kur, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
apspīlēt Ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par drēbēm, apaviem).
kaismīgs Ļoti dedzīgs, aizrautīgs.
kaisme Ļoti liela dedzība, aizrautība.
bezprātīgs Ļoti liels, ļoti aizrautīgs, ārkārtīgs.
verdzība Ļoti smags, beztiesisks (tautas, valsts, arī indivīda) stāvoklis (citas tautas, valsts, sabiedrības grupas, arī atsevišķa cilvēka politiskā, ekonomiskā u. tml.) atkarībā, pakļautībā.
versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis. Versmains (2).
versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis. Versmīgs (2).
sasaistīt Ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties.
tribometrija Mācība par ārējās berzes spēka un koeficienta mērīšanas metodēm, arī par berzei pakļauto virsmu nodiluma noteikšanas paņēmieniem. Attiecīgā mērīšana, noteikšana.
Lasāmā grāmata Mācību grāmata, kurā iekļauti daiļdarbi, to fragmenti, kā arī populārzinātniski, publicistiski raksti.
heiristika Mācīšanas metode, kas veicina aktivitāti, atjautību.
tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
voltsekunde Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā. Vēbers.
glaust Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām daba).
glāstīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
glaudīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
glausties Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
Vērst (arī griezt) valodas (arī sarunu) uz citu pusi Mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
nomalt Mājot (ko), atraut, zaudēt (ķermeņa daļu).
esperanto Mākslīga starptautiska valoda.
mašīnvaloda Mākslīga valoda komunikācijai ar automātiem.
poētika Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums (parasti kāda žanra daiļdarbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
klīrība Mākslota kautrība, arī vairīšanos.
klīrēties Māksloti kautrēties, arī vairīties.
klīrīgs Māksloti kautrīgs, arī izvairīgs.
piecirst Makšķerējot strauji paraut makšķerēšanas rīku, lai āķis ieķertos zivs ķermenī.
borts Mala (automobiļa) kravas kastei.
pārmalt Maļot pieļaut, ka (kas) tiek pārāk sīki samalts, sasmalcināts.
iemalt Maļot, arī griežot iejaukt. Maļot, arī griežot ieraut (kur iekšā).
kilograms Masas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - attiecīgā starptautiskā etalona masa. Masas kilograms.
mītiņš Masu sapulce, kas ir veltīta kādam aktuālam, parasti politiskam, jautājumam.
Informācijas mašīna Mašīna automātiskai informācijas glabāšanai, apstrādei un meklēšanai.
Informācijas mašīna Mašīna automātiskai informācijas glabāšanai, apstrādei un meklēšanai.
frēzmašīna Mašīna, kurai ir rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei).
Skaitļošanas matemātika Matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
izspiešana Materiālu labumu (parasti naudas) iegūšana no citiem ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem.
nomaut Maut (visu laikposmu) un pārstāt maut.
pikolo Mazā flauta. Pikolo flauta.
kajaks Maza, slēgta ādas laiva (ziemeļu tautām).
minoritāte Mazākumtautība.
separātisms Mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas patstāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
mazauto Mazautomobilis.
samazgāt Mazgājot, mazgājoties pieļaut, būt par cēloni tam, ka (parasti ūdenī) rodas kādu vielu piejaukumi.
montekristo Mazkalibra šauteņu un pistoļu sistēma. Šīs sistēmas šautene, pistole.
aizplēst Mazliet atplēst, atraut.
apsutināt Mazliet pasutināt. Apsautēt.
paplest Mazliet, daļēji izplest (ko sakļautu, saritinātu u. tml.).
Kā nekā Mazliet, zināmā mērā. Kaut kā.
Kā nekā Mazliet, zināmā mērā. Kaut kā.
Cik necik Mazliet. Vismaz drusku. Kaut mazliet.
Cik necik Mazliet. Vismaz drusku. Kaut mazliet.
mazautomobilis Mazs automobilis.
Kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs. Kaut kāds.
Kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs. Kaut kāds.
vecmāte Medicīnas darbiniece (ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās. Sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
psihiatrija Medicīnas nozare, kas pētī psihiskas slimības, to cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi, kā arī risina jautājumus par palīdzības organizēšanu psihiski slimajiem.
apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem).
statika Mehānikas nozare, kurā aplūko spēku iedarbībai pakļautu ķermeņu līdzsvara nosacījumus.
Ķēdes pārvads Mehānisma elements, kas paredzēts griezes kustības pārnešanai starp paralēlām vārpstām un sastāv no diviem ķēžu ratiem un noslēgtas ķēdes (piemēram, automobiļos, velosipēdos).
servomehānisms Mehānisms, kas automātiski regulē vadīšanu vai atvieglo manuālo vadīšanu.
automātika Mehānismu, ierīču un aparātu kopums, kas darbojas automātiski.
uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos). Sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā. Dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
memuārists Memuāru autors.
Tramvaja (arī trolejbusa, autobusa) kartīte (arī karte) Mēnešbiļete braukšanai tramvajā (trolejbusā autobusā).
Tramvaja (arī trolejbusa, autobusa) karte (arī kartīte) Mēnešbiļete braukšanai tramvajā (trolejbusā, autobusā).
Braukšanas karte (arī kartīte) Mēnešbiļete braukšanai tramvajā, trolejbusā, autobusā.
Braukšanas kartīte (arī karte) Mēnešbiļete braukšanai tramvajā, trolejbusā, autobusā.
barogrāfs Mēraparāts, kas nepārtraukti reģistrē un automātiski pieraksta atmosfēras spiedienu.
trāpīt Metot, virzot ko, piemēram, ar roku, panākt, arī pieļaut, ka tas skar objektu, ievirzās objektā.
Civilā aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
Civila aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
atminējums Mīklas daļa - atbilde uz jautājumu, mīklas uzdevuma atrisinājums.
mazautobuss Mikroautobuss.
autoinspekcija Milicijas daļa (nodaļa), kas kontrolē automototransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību.
kapitulācija Militārs nolīgums, ko noslēdz uzvarētājs ar sakauto pretinieku par karadarbības pārtraukšanu.
izrakteņi Minerāli, ieži, kurus iespējams izmantot tautas saimniecībā.
Ziedot dzīvību Mirt, arī pakļaut sevi nāves briesmām (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u.tml.).
mitoloģija Mītu kopums (parasti kādai tautai).
doina Moldāvu, rumāņu tautas dziesmu žanrs. Šī žanra dziesma.
pavalstniecība Monarhijās - personas valstspiederības un pakļautības stāvoklis.
polovcieši Mongoloīdu izcelsmes klejotāju tauta (no 11. gadsimta līdz 13. gadsimtam) Krievijas dienvidu stepju apgabalos.
eskimosi Mongoloīdu rasei radniecīga tautība, kas dzīvo Amerikas ziemeļos un Padomju Savienības ziemeļaustrumos.
monogrāfists Monogrāfijas autors.
koncerns Monopolistiska apvienība, ko veido samērā daudzi tirdzniecības vai rūpniecības uzņēmumi, kuriem ir kopēja finansiālā vadība un kuri parasti ir pakļauti finanšu magnātu grupai.
iemontēt Montējot ievietot, iekļaut (piemēram, ierīcē, konstrukcijā).
epopeja Monumentāls sociāls romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
reminiscence Motīvs, elements u. tml. (parasti mākslas darbā), kas ir pārņemts no tā paša vai cita autora agrākā darba.
karteris Motora apakšdaļa (piemēram, automobilim), kam ir kārbas veids. Mašīnas, mehānisma korpusa kārbas veida daļa, kas satur un balsta detaļas.
servomotors Motors, kas automātiski regulē vadīšanu vai atvieglo manuālo vadīšanu.
senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam).
pārrunas Mutvārdu aģitācijā un propagandā - samērā īss stāstījums par kādu aktuālu jautājumu.
politpārruna Mutvārdu aģitācijas forma - pārruna par aktuāliem politiskiem jautājumiem. Politiskā pārruna.
Politiskā pārruna Mutvārdu aģitācijas forma - pārruna par aktuāliem politiskiem jautājumiem. Politpārruna.
politinformācija Mutvārdu propagandā un aģitācijā - aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana: attiecīgā nodarbība: politiskā informācija.
Politiskā informācija Mutvārdu propagandā un aģitācijā - aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana. Attiecīgā nodarbība. Politinformācija.
koncertlekcija Mūzikas jautājumiem veltīta lekcija, kas parasti ir apvienota ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
flautists Mūziķis, kas spēlē flautu.
Vēršu cīņas Nacionāla spāņu tautas izrāde, kurā cilvēks cenšas uzvarēt satracinātu vērsi.
nacionālšovinisms Nacionālisma izpausmes forma - reakcionāra citu tautu apspiešanas politika (piemēram, hitleriskajā Vācijā, Dienvidāfrikas Republikā).
kalims Nauda līgavas pirkšanai (dažām tautām).
kursogrāfs Navigācijas aparāts, kas automātiski atzīmē kuģa kursu un žirokompasa rādījumus.
Šā (un) tā Ne tā, kā ir vajadzīgs, vēlams. Arī pavirši. Kaut kā.
Kā nekā Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši. Kaut kā.
Kā nekā Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši. Kaut kā.
aizlaist Neaizturot, neaizkavējot, pasīvi izturoties, pieļaut, ka aiziet. _imperf._ Laist prom.
instinkts Neapzināta tieksme. Nojauta.
brīvība Neatkarība, patstāvība, suverenitāte (tautai, valstij).
brīvs Neatkarīgs, patstāvīgs (par tautu, valsti).
tirdīt Neatlaidīgi, vairākkārt (kādam ko) jautāt. Mocīt (kādu) ar nepatīkamiem jautājumiem.
nobloķēt Neatļaut izmantot (piemēram, kādas vērtības).
noliegt Neatļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt). Aizliegt.
aizliegt Neatļaut, noliegt.
nošpikot Neatļauti norakstīt, noskatīties (piemēram, mācību uzdevuma atrisinājumu).
norakstīt Neatļauti pārrakstīt (cita paveikta uzdevuma tekstu) savām vajadzībām (parasti skolā).
zagt Neatļauti, parasti slepeni, ņemt materiālas vērtības, lai tās nelikumīgi piesavinātos.
zagt Neatļauti, parasti slepeni, ņemt un nelikumīgi piesavināties (materiālas vērtības).
zagt Neatļauti, slepeni (parasti, kādam atņemot) iegūt (ko vēlamu), rast iespēju izmantot (piemēram, kādus apstākļus).
nedarbs Neatļauts, nosodāms (parasti bērnu) nodarījums.
Atklāts jautājums Neatrisināts, neizlemts jautājums.
Atklāts jautājums Neatrisināts, neizlemts jautājums.
palikt Neatteikties, neļaut sevi novērst (no kādas izvēles, uzskata, izteikuma).
sholastika Neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids.
drastisks Nebēdīgs, jautrs, pārgalvīgs, arī draiskulīgs.
iepļaut Nedaudz sapļaut.
daudzmaz Nedaudz, nelielā mērā, kaut cik.
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
bikls Nedrošs, nebrīvs (aiz kautrības, samulsuma).
krist Neiederēties, neiekļauties (kādā veselumā).
Dot vaļu Neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
Dot (arī ļaut) vaļu Neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
jandāliņš Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja «Tūdaliņ, tagadiņ».
Tūdaliņ, tagadiņ Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
Tūdaliņ, tagadiņ Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
svabadība Neierobežotas (rīcības) iespējas. Nepakļautība normām, paražām. Brīvība (3).
aizķert Neilgi pakavēties (pie jautājuma), pavirši iztirzāt (tematu).
aizskart Neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma vai temata, runājot vai rakstot).
paļauties Neilgu laiku ļauties, nodoties (piemēram, kādam psihiskam stāvoklim).
paraut Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt. Parauties (3).
pajaut Neilgu laiku, mazliet jaut.
pakauties Neilgu laiku, mazliet kauties.
pakautrēties Neilgu laiku, mazliet kautrēties.
pakraut Neilgu laiku, mazliet kraut.
pajūtināties Neilgu laiku, mazliet ļauties emocijām, kļūt sentimentālam.
pamaut Neilgu laiku, mazliet maut.
paplaucēt Neilgu laiku, mazliet pakļaut karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībai.
papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (piemēram, zinātnes jautājumu).
papļaut Neilgu laiku, mazliet pļaut.
palustēties Neilgu laiku, mazliet priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (piemēram, jautājumu, uzdevumu).
pamēroties Neilgu laiku, mazliet sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā).
pasautēt Neilgu laiku, mazliet sautēt.
pašaut Neilgu laiku, mazliet šaut.
pajautrināt Neilgu laiku, mazliet uzjautrināt.
pajautrināties Neilgu laiku, mazliet uzjautrināties.
Uzmest acis (arī aci) Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu. Arī uzmanīt (1).
apslēpt Neizrādīt citiem (domas, jūtas u. tml.), apzināti neļaut (kam) izpausties.
atturēt Neizteikt. Neļaut izteikt.
Iebāzt degunu Nekautrīgi iejaukties citu darīšanās.
apcirpt Nekautrīgi izmantot (cilvēku).
cirpt Nekautrīgi izmantot (cilvēku).
apcelt Nekautrīgi izmantot (kādu) savā labā.
Bāzt degunu Nekautrīgi jaukties citu darīšanās.
Bāzt degunu Nekautrīgi jaukties citu darīšanās.
(Ie)rīvēt (arī (ie)bāzt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
Iebāzt (arī ierīvēt, iesmērēt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
Ierīvēt (arī iebāzt, iesmērēt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
Iesmērēt (arī ierīvēt, iebāzt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
Bāzt (arī iebāzt, (ie)rīvēt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
prostituēt Nekautrīgi pazemot, lai izmantotu (piemēram, peļņas nolūkos).
Rīvēt (arī bāzt) degunā Nekautrīgi rādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
Grūst (biežāk bāzt, retāk badīt) acīs Nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
Badīt (biežāk bāzt) acīs Nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
Bāzt (retāk badīt) acīs Nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
bāzties Nekautrīgi, uzbāzīgi censties iekļūt (kur).
plīties Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko).
nekautrs Nekautrīgs.
nekautrums Nekautrīgums.
aizlaist Nekopjot, netīrot, neuzraugot pieļaut, ka nonāk nolaistā, arī neizmantojamā stāvoklī.
Mazā lāpsta Neliela lāpsta ar īsu kātu ierakumu rakšanai tiešas (šauteņu, automātu, ložmetēju) apšaudes apstākļos.
Mazā lāpsta Neliela lāpsta ar īsu kātu ierakumu rakšanai tiešas (šauteņu, automātu, ložmetēju) apšaudes apstākļos.
eseja Neliela mākslinieciski kritiska apcere, kurā izceļas galvenokārt autora subjektīvi emocionālā attieksme pret attēlojamo parādību.
voti Neliela somugru tauta, kas dzīvo Somu jūras līča piekrastē Ļeņingradas apgabalā.
urga Neliela, šaura ūdenstece, parasti strauts, tērce.
princis Nelielas (parasti monarham pakļautas) valsts valdnieks. Šāda valdnieka tituls.
sedziņa Neliels galdauts, neliels (piemēram, mēbeļu) pārklājs.
džips Neliels kravas automobilis (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā).
Lauku kapela Neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti.
Lauku kapela Neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti.
rīdziņa Neliels strauts, grāvis. Neliela kanalizācijas noteka.
pikaps Neliels, īpašas formas kravas automobilis.
zvirgzds Neliels, šķautņains akmens.
izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties. Panākt, ka (kas) nemaina savu iepriekšējo stāvokli.
spaidīt Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi tīkoties, dzīvot.
dzēst Neļaut (kam degošam) degt tālāk.
aprakt Neļaut attīstīties (spējām). Arī pazudināt.
apspiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties. Nomākt.
nospiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties. Pakļaut savai varai, turēt pakļautībā.
dzēst Neļaut degt tālāk (ugunij, liesmām).
saturēt Neļaut izdalīties, izplūst no organisma.
atņemt Neļaut izmantot (piemēram, iespējas, tiesības).
laupīt Neļaut izmantot (piemēram, iespējas, tiesības).
bloķēt Neļaut izmantot (piemēram, kādas vērtības).
atturēt Neļaut izpausties, parādīties.
apspiest Neļaut izpausties.
iesprostot Neļaut izpausties. Aizturēt, savaldīt.
aizturēt Neļaut izpausties. Savaldīt.
apvaldīt Neļaut izvērsties (kādam), neļaut notikt (kam). Savaldīt.
Atstāt ēnā Neļaut izvirzīties.
Apcirpt spārnus Neļaut kādam ko darīt. Ierobežot kāda rīcību vai darbību.
Apcirpt spārnus Neļaut kādam ko darīt. Ierobežot kāda rīcību vai darbību.
liegt Neļaut precēt.
Aizbāzt muti Neļaut runāt, neļaut izteikt savas domas.
Aizbāzt muti Neļaut runāt, neļaut izteikt savas domas.
aizslēpt Neļaut saskatīt (ko), atrodoties vai aizvirzoties (arī aizvirzot ko) priekšā.
gaiņāties Neļaut tuvoties, vēcinot ar rokām.
gainīties Neļaut tuvoties, vēcinot ar rokām.
atstumt Neļaut vairs piedalīties (kādā pasākumā), ieņemt (kādu amatu).
noņemt Neļaut vairs strādāt (parasti vadīt transportlīdzekli).
apstādināt Neļaut veikt, turpināt (darbību).
apturēt Neļaut veikt, turpināt (darbību).
atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt), aizkavēt (kādu rīcību).
liegt Neļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt).
atraut Neļaut, kavēt darīt (ko) vai nodarboties (ar ko).
izkapāt Nemākulīgi, arī īsiem, asiem vēzieniem izpļaut (kādu vietu).
Ēst ar ēšanu Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam). Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi.
pavāls Nenopļauts vai daļēji nopļauts zāles kopums, kas ir palicis zem nopļautās zāles vāla (pēc neprasmīgas pļaušanas ar rokas izkapti vai izkapts defekta dēļ).
Kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību). Kaut kāds.
Kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību). Kaut kāds.
Turēties pie lietas Nenovirzīties no jautājuma, temata.
Turēties pie lietas Nenovirzīties no jautājuma, temata.
pusteikums Nepabeigts, aprauts teikums, izteikums.
atstāt Nepakļaut kādai iedarbībai (neiznīcinot, nelikvidējot).
brīvība Nepakļautība normām, paražām.
spītēt Nepakļauties (kā, piemēram, vides) nevēlamai ietekmei.
atsacīties Nepakļauties (kādam rīkojumam, pavēlei u. tml.).
atteikties Nepakļauties (kādam rīkojumam, pavēlei u. tml.).
spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
stīvēties Nepakļauties (par dzīvniekiem).
turēties Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Valdīties.
pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt (to).
spītēties Nepakļauties cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem).
Nelikties uztraukties Nepakļauties uztraukumam.
kārpīties Nepakļauties, runāt pretim.
pārdozēt Nepareizi normējot, pieļaut pārāk lielu (kā) intensitāti.
Ievārīt (arī savārīt) putru (arī ziepes) Nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas. Pieļaut kļūdas, aplamības.
bērt Nepārtraukti šaut.
Aizcirst (arī aizvērt) durvis Nepieļaut (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
Turēt pienācīgā (arī zināmā) attālumā (retāk atstatumā) Nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
Turēt zināmā (arī pienācīgā) atstatumā (biežāk attālumā) Nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
Turēt zināmā (arī pienācīgā) attālumā (retāk atstatumā) Nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
Turēt zināmā (arī pienācīgā) attālumā (retāk atstatumā) Nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
Turēt zināmā (arī pienācīgā) attālumā (retāk atstatumā) Nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
liegt Nepiešķirt tiesības, neatļaut lietot (parasti materiālas vērtības).
pūdelēt Neprasmīgi šaut tā, ka netrāpa mērķī (parasti par medniekiem).
paļauties Nepretojoties, neiebilstai pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
ļauties Nepretojoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
ēverģēlība Nerātnība, draiskulība (parasti ar noslieci uz humoru, jautrību).
disonēt Nesaskanēt, neiekļauties kopējā skanējumā.
nesapratne Nespēja saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi. Vajadzīgās izpratnes trūkums (kādā jautājumā).
ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas), neturoties stingri, ļaut vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (ķermenim, tā daļām).
Pamest (arī atstāt) savā vaļā Neuzraudzīt, ļaut, lai dara, ko grib, kas patīk.
nomest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
nosviest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
sadedzināt Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) sadeg [1] (1).
saplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) saplīst.
sacirsties Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) tiek sacirsts (1).
pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
izmest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt.
izsviest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt. Izmest (6).
uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts, uzplīst.
uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts.
uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (ķermeņa daļa) tiek ievainota.
uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (piemēram, ķermeņa daļa) tiek ievainota.
nobārstīt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, nobirstot (kam) izklaidus, tiek notraipīts (ar to).
nobirdināt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, vairākkārt nobirstot (kam), tiek notraipīts (ar to).
nogāzt Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nogāzt Neviļus, negribēti skarot, pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
izrauties Neviļus, negribēti tikt izrautam.
kalpība Nievājama pakļautība un atkarība, kas saistīta ar reakcionāru centienu aktīvu sekmēšanu.
krūtsgabals No dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas izcirsts, izgriezts gaļas gabals.
vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
smailnagla No metāla plāksnes veidota šķautņaina (parasti apavu) nagla ar smailinātu galu.
patrimoniālapgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai.
Patrimoniāls apgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai. Patrimoniālapgabals.
papiruss No papirusniedru stiebriem izgatavots materiāls, uz kura rakstīja senās tautas.
zivs No šāda dzīvnieka kautķermeņa pagatavots ēdiens.
pīle No šāda putna kautķermeņa pagatavots ēdiens.
tītars No šāda putna kautķermeņa pagatavots ēdiens.
mūsuprāt No vairāku runātāju vai rakstītāju viedokļa. No teksta autora viedokļa. Pēc mūsu domām.
noauties Noaut (2).
ataut Noaut (apavus).
ataut Noaut (kājas).
noauties Noaut sev apavus, zeķes.
izauties Noaut sev apavus. Noauties.
izaut Noaut.
nošķirt Nodalīt savrup, nodalot iekļaut atsevišķā grupā.
kantoris Nodaļa (piemēram, rūpnīcā, iestādē), kas nodarbojas ar administratīviem, lietvedības u. tml. jautājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
saostīties Nodibināt, parasti neatļautus, nevēlamus, kontaktus (ar kādu).
Savaldīt uguni Nodzēst ugunsgrēku, nepieļaut, ka tas izplatās.
atjausma Nojauta, apjausma.
Sestais prāts Nojauta, intuīcija.
Sestais prāts Nojauta, intuīcija.
intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstās uz neapzinātu pieredzi.
noģidums Nojauta, nojausma.
noģieda Nojauta, nojausma.
jausma Nojauta.
maņa Nojauta.
nojauda Nojauta.
nojausma Nojauta.
sajutums Nojauta.
novaicāt Nojautāt.
atrisināt Nokārtot (sarežģītu jautājumu), veikt (sarežģītu uzdevumu).
apkaut Nokaut (daudzus vai visus dzīvniekus).
pakaut Nokaut (dažus dzīvniekus).
sakaut Nokaut (dzīvniekus) lielākā daudzumā. Nokaut (dzīvnieku lielāku daudzumu).
aizkaut Nokaut (parasti slimu, ievainotu mājlopu pirms nobeigšanās).
pārkaut Nokaut (pretinieka izspēlēto kārti).
izkaut Nokaut, iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
neatļauts Nol. divd. --> atļaut.
neatraujams Nol. divd. --> atraut.
neatraudamies Nol. divd. --> atrauties.
nesaraujams Nol. divd. --> saraut.
nomaut Nomauties (1).
ģenitīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: kā?
datīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: kam?
akuzatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: ko?
lokatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: kur?
instrumentālis Nomenu un pronomenu locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: ar ko?
nominatīvs Nomenu un pronomenu locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: kas?
kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē. Pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
kempings Nometne autotūristiem.
Laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Nonākot jaunā, parasti sabiedriskā, vidē, cieši iekļauties tajā.
pakļauties Nonākt kādā (parasti psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, ļauties tam.
Smērēt pirkstus Nonākt negodā, darot ko neatļautu.
Smērēt pirkstus Nonākt negodā, darot ko neatļautu.
durt Nonāvēt (ar ko asu, smailu) - parasti dzīvnieku. Kaut.
kautsvars Nonāvēta neatdzisuša dzīvnieka kautķermeņa, galvas, kāju, kā arī nieru un zarnu tauku kopējā masa.
sadot Nopērt, iesist, parasti stipri, arī piekaut.
Sadot pa ādu Nopērt. Sasist. Piekaut. Izteikt stingru rājienu, baigu kritiku.
nošķibīt Noplūkt, noraut (parasti lapas, ogas).
nošķibīt Noplūkt, noraut, parasti lapas, ogas (no kā).
appļaut Nopļaut (ap ko, kam apkārt).
izpļaut Nopļaut (daudz vai visu).
atpļaut Nopļaut (no malas). Appļaut (lauka malas).
piepļaut Nopļaut papildus (kādu platību).
Iziet baru Nopļaut vālu līdz galam.
Baru iziet Nopļaut vālu līdz galam.
appļaut Nopļaut virsējo daļu.
apkapāt Nopļaut, appļaut ar īsiem izkapts cirtieniem.
nocirst Nopļaut.
nogāzt Nopļaut.
noguldīt Nopļaut.
nolikt Nopļaut.
ābolaine Nopļauts, novākts āboliņa lauks.
sēks Nopļautu augu (parasti zāles, āboliņa, vīķu) kopums, kurus tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem.
Zaļā masa Nopļautu, nocirstu u. tml. augu, to daļu kopums.
Zaļā masa Nopļautu, nocirstu u. tml. augu, to daļu kopums.
kurš Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, daļu, par ko izteikts jautājums.
kas Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums.
par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums.
kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums.
bez Norāda uz apstiprinājumu, apgalvojumu (parasti jautājuma teikumos).
kurš Norāda uz dzīvu būtni (no noteiktas grupas, daudzuma), par ko izteikts jautājums.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu, par ko izteikts jautājums.
kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums.
kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums. Kāpēc (1).
kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums. Kāpēc (1).
kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības cēloni, par ko izteikts jautājums. Kāpēc.
kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, par ko izteikts jautājums.
kad Norāda UZ nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku, par ko izteikts jautājums.
kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums.
kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums. Kādēļ (1).
kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums. Kādēļ (1).
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība un par kuru izteikts jautājums.
kurp Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, uz kuru kas virzās un par kuru izteikts jautājums.
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kurš Norāda uz noteiktu (atsevišķas dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmi (starp līdzīgām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, norisēm), par ko izteikts jautājums.
zem Norāda uz stāvokli, apstākļiem, kādos kāds atrodas, norāda, kam kas ir pakļauts, kā vadībā kas norisinās, īstenojas.
sa- Norāda uz to, ka darbība tiek pieļauta neviļus, negribēti.
pār Norāda uz to, kas tiek pakļauts kādai darbībai, ietekmei.
pēc Norāda uz to, ko vēlas sasniegt, iegūt, panākt (jautājot, lūkojoties, tiecoties u. tml.).
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nokauktais ir novietots uz automobiļa vai tā šasijas vai arī tiek darbināts ar iekšdedzes dzinēju.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz automobili, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas automātiski.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, tiek veikts pilnīgi vai daļēji automātiski.
automoto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar automobiļiem, motocikliem u. tml.
inženier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tehnisku jautājumu risināšanu, inženieru praktisko darbību, parasti celtniecībā.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris automātiski.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek vai darbojas automātiski.
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek iekļauts kādā sistēmā, kopumā uz laiku kāda atsevišķa uzdevuma, kādas atsevišķas funkcijas veikšanai.
atsauce Norāde (uz kādu autoru, izmantotajiem avotiem u. tml., parasti zinātniskos tekstos).
apraut Noraut (daudz vai visu).
atraut Noraut (eksplozijas, sprādziena rezultātā).
aptraukt Noraut, nokratīt, nobirdināt (parasti daudzus vai visus augļus, lapas).
statūts Normatīvs akts, kas nosaka (valsts, kooperatīva vai sabiedriska uzņēmuma, iestādes, organizācijas, arī starptautiskas organizācijas) tiesisko stāvokli.
izolēt Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem.
nošķirt Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem. Izolēt (2).
izolēt Norobežot, atdalīt (piemēram, ierīci, celtni) tā, lai neļautu enerģijai vai vielai izplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes. Norobežot no apkārtējās vides.
robeža Nosacīta līnija, kas šķir (valsts) sauszemes, ūdens un gaisa teritoriju no citu valstu un starptautiskām teritorijām. Nosacīta līnija, kas šķir (piemēram, kādu teritoriju, iecirkni, īpašumu). Tas (piemēram, zemes, ūdens josla), kas veido šādu līniju.
signatūra Nosacīta zīme (piemēram, autora monogramma gleznām, manuskriptiem).
pašnosaukums Nosaukums (parasti tautai), ar ko apzīmē pats sevi (atšķirībā no nosaukuma, ko dod citi).
Goda nosaukums Nosaukums, ko Padomju Savienībā piešķir par sasniegumiem tautas saimniecības attīstībā, sabiedriskajā vai kultūras darbā.
Goda nosaukums Nosaukums, ko Padomju Savienībā piešķir par sasniegumiem tautas saimniecības attīstībā, sabiedriskajā vai kultūras darbā.
izdibināt Noskaidrot, uzzināt (ko), izjautājot, savācot ziņas, novērojot u. tml. Arī izzināt.
nobloķēt Noslēgt, neatļaut izmantot (piemēram, ceļu, sakaru līniju).
Četrās sienās Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko.
Četrās sienās Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko.
Likt pie sienas Nostādīt, lai nošautu.
Pielikt pie sienas Nostādīt, lai nošautu. Arī nošaut.
(Pie)likt pie sienas Nostādīt, lai nošautu. Arī nošaut.
Apsvilināt cūku Nosvilināt kautai cūkai sarus.
Nosvilināt cūku Nosvilināt kautai cūkai sarus.
Apsvilināt cūku Nosvilināt kautai cūkai sarus.
apšaut Nošaut (daudzus vai visus).
nogāzt Nošaut (dzīvnieku, parasti medībās). Arī nokaut.
noguldīt Nošaut (parasti bruņotā cīņā, medībās).
atšaut Nošaut, nomedīt (no dzīvnieku kopuma noteiktu skaitu kādas kvalitātes dzīvnieku).
Iedzīt (arī ietriekt) lodi galvā (arī pierē) Nošaut, nošauties.
Iedzīt (arī ietriekt) lodi galvā (arī pierē) Nošaut, nošauties.
Ietriekt (arī iedzīt) lodi galvā (arī pierē) Nošaut, nošauties.
Iedzīt (arī ietriekt) lodi galvā (arī pierē) Nošaut, nošauties.
nobliezt Nošaut.
nokniebt Nošaut.
programma Noteikta darbību secība, uzdevums (elektroniskai skaitļošanas mašīnai, ierīcei) automatizētai darba veikšanai.
bekons Noteiktai kondīcijai atbilstoša cūkgaļa. Cauraugusi, attiecīgi apstrādāta cūkas kautķermeņa pusīte, cūkgaļas gabals (bez kauliem, viegli sālīts, sautēts vai žāvēts).
kārta Noteikts daudzums patronu vai šāviņu, ko (ložmetējs, automāts, artilērijas ierocis) izšauj vienā paņēmienā.
nostāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko), noteikta attieksme (pret ko). Viedoklis (kādā jautājumā), kas nosaka rīcību, izturēšanos.
ietēmēt Notēmēt un iešaut, arī iemest (kur).
novelistika Noveļu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
nostādināt Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai (šķidrumā) izveidojas vielas daļiņu slānis. Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā izveidojas (kāds vielu daļiņu slānis).
pārkārt Novietot (ķermeņa daļu) pāri (kam), pār (ko) un ļaut nokarāties.
stādināt Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis. Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
noguldīt Novietot guļus (kur, uz kā u. tml.). Likt gulēt, atļaut gulēt (kur, uz kā).
guldīt Novietot guļus, gādāt, ka guļ. Ļaut gulēt.
notupināt Novietot tupus (kur, uz kā u. tml.). Likt tupēt, atļaut tupēt (kar, uz kā u. tml.). Arī nosēdināt (1).
savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā. Radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
ekonomika Nozare (tautas saimniecībā).
robežnozare Nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm.
svars Nozīmīgums, arī ietekme, autoritāte.
pārcelt Oficiāli atļaut mācīties nākamajā klase, kursā (pēc attiecīgas mācību vielas apguves).
memorands Oficiāls iesniegums (piemēram, valdībai) ar kāda jautājuma izklāstu.
notifikācija Oficiāls vienas valsts paziņojums citai valstij (par kādu starptautisku jautājumu).
Komiskā opera Opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
meņševisms Oportūnistisks, marksismam-ļeņinismam naidīgs virziens Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā. Viens no starptautiskā oportūnisma paveidiem.
radioklubs Organizācija, kas sagatavo sakaru un radiolokācijas speciālistus tautas saimniecības vajadzībām. Arī radiosporta un radioamatierisma centrs.
saimniekot Organizēt, vadīt darbības, pasākumus tautas saimniecībā, kādā tās nozarē.
karš Organizēta bruņota cīņa (starp divām vai vairākām valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām valsts, zemes iekšienē).
pārrunas Organizēta savstarpēja domu apmaiņa (par noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
oriģinālliteratūra Oriģināla [2] (1) daiļliteratūra (parasti kādai tautai, šīs tautas valodā).
līklocis Ornamenta motīvs tautas mākslā - regulāri viļņota vai lauzta līnija.
saulīte Ornaments tautas mākslā - stilizēts saules attēls.
ornamentika Ornamentu raksturīgāko īpašību kopums, arī ornamentu kopums (piemēram, mākslas darbā, mākslas virzienā, kāda laikmeta tautas mākslā).
brīvosta Osta, kur preču ievešana un izvešana atļauta bez muitas.
komunisms Otra, augstākā šīs sabiedriski ekonomiskās formācijas fāze - bezšķiru sabiedriska iekārta ar vienotu visas tautas ražošanas līdzekļu īpašumu, ar visu sabiedrības locekļu pilnīgu sociālu vienlīdzību, kur realizēsies princips: «No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām.».
lupināt Pa daļām ņemt, raut nost (čaulu, mizu u. tml., piemēram, auglim, dārzenim).
rampa Paaugstināta uzbrauktuve, platforma (parasti noliktavas priekšā), kam ir vienāds līmenis ar automobiļa kravas platformas vai vagona grīdu.
paauties Paaut sev (zeķes).
atbrīvot Padarīt (kādam pienākumam vai saistībai) nepakļautu.
literarizēt Padarīt (ko) literāru (1), iekļaut daiļdarbā.
atsvabināt Padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai u. tml.). Atbrīvot (2).
atbrīvot Padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai).
saasināt Padarīt aktuālu, arī būtisku (problēmu, jautājumu, prasības u. tml.).
Likt uz spēles Padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
Likt uz spēles Padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu). Likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
automatizēt Padarīt automātisku (piemēram, kustību).
apbrūnināt Padarīt brūnu (cilvēka ādu) - par sauli, vēju. Apraut, appūst.
atsvabināt Padarīt nenoslogotu, (kādam pienākumam, saistībai) nepakļautu. Atbrīvot (3).
ietvert Padarīt par (kā) sastāvdaļu, daļu. Iekļaut (2).
uzņemt Padarīt par (kāda kopuma) sastāvdaļu, daļu. Iekļaut (2).
iekausēt Padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu (piemēram, mākslas darbā). Iekļaut (2).
izslēgt Padarīt par neiespējamu, nepieļaut.
apvaldīt Padarīt rāmāku, pakļaut savai gribai (dzīvnieku).
internacionalizēt Padarīt starptautisku.
iededzināt Padarīt tumšu, brūnu (parasti cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par sauli. Ļaut iedegt.
apdzesēt Padarīt vēsāku. Ļaut mazliet atdzist. Padzesēt.
Kosmiskā raķete Padomju automātiskā starpplanētu stacija.
Kosmiskā raķete Padomju automātiskā starpplanētu stacija.
Devītais Maijs Padomju tautas Uzvaras svētki 1941.-1945. gada Lielajā Tēvijas karā.
Darbaļaužu deputātu padomes Padomju valsts politiskais pamats - visas tautas ievēlēti valsts varas orgāni.
konsultācija Padoms, paskaidrojums (ko sniedz speciālists kādā jautājumā). Padoma, paskaidrojuma došana.
saliekties Padoties, pakļauties (citiem), parasti pilnīgi.
gultne Padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst (piemēram, upes vai strauta) ūdens.
uzjautāt Pajautāt (kādam ko).
uzprasīt Pajautāt (kādam ko).
uztaujāt Pajautāt (kādam ko).
apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās). Paklausīties, ko saka citi.
paprasīt Pajautāt.
pataujāt Pajautāt.
pavaicāt Pajautāt.
instance Pakāpe, posms (valsts pārvaldes, tiesu, partijas, arodbiedrības) iestāžu pakļautības sistēmā.
saplūst Pakāpeniski apvienojoties, arī asimilējoties izveidot (kādu cilvēku kopumu), iekļauties (tajā).
atlaidināt Pakāpeniski atkausēt (ko sasalušu). Ļaut, lai atkūst.
ieaugt Pakāpeniski iekļauties (kādā vidē, pasākumā, darbā). Arī iedzīvoties, iejusties.
ieaugt Pakāpeniski iekļauties (piemēram, kādās paražās, normās).
smaile Pakāpeniski sašaurināta (kādas platības) daļa, kas ir iekļauta citā (zemes, ūdens u. tml.) platībā.
verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (augi, to daļas, arī dzīvnieki, retāk cilvēki) aiziet bojā.
pārdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbei apstrādes procesā, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
nosaldēt Pakļaut (cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļu) aukstuma iedarbībai tā, ka rodas audu bojājums.
eksponēt Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) gaismas iedarbībai. Apgaismot.
apgaismot Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) gaismas iedarbībai. Eksponēt.
pārgaismot Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) pārāk ilgstošai, intensīvai gaismas iedarbībai.
pāreksponēt Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) pārāk ilgstošai, intensīvai gaismas iedarbībai. Pārgaismot.
saindēt Pakļaut (kā organismu, tā daļas) indīgas vielas vai indīgu vielu, parasti stiprai, iedarbībai. Izraisīt saindēšanos (2).
piekārtot Pakļaut (kā, piemēram, mākslas darba, sastāvdaļas, elementus) noteiktai iecerei, mērķim, sistēmai.
pakundzēt Pakļaut (kā) kundzībai.
pasportizēt Pakļaut (kādas valsts pilsoņus) pasu sistēmai. Izsniegt pases (kādas valsts pilsoņiem).
nodot Pakļaut (kādu, piemēram, aizbildnībai, vadībai).
nodot Pakļaut (kādu, piemēram, iestāžu, amatpersonu rīcībai, darbībām).
turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei tā, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas.
sodīt Pakļaut (kādu) sodam (1).
sodīt Pakļaut (kādu) sodam (2).
vecināt Pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
applaucēt Pakļaut (ko) karsta šķidruma, tvaika vai kodīgu vielu iedarbībai.
Likt (visu) uz spēļu kārts, biežāk (uz)likt (visu) uz vienas kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kāda labumu.
(Uz)likt (visu) uz vienas kārts, retāk likt (visu) uz spēļu kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
Likt (visu) uz vienas kārts, retāk likt (visu) uz spēļu kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
Uzlikt (visu) uz vienas kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
Likt (visu) uz vienas kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
liedēt Pakļaut (ko) lietus iedarbībai.
apsaldēt Pakļaut (ko) sala, aukstuma iedarbībai.
slogot Pakļaut (ko) slodzei (1).
urbanizēt Pakļaut (ko) urbanizācijai.
saldēt Pakļaut (ķermeni, tā daļas) kā auksta iedarbībai.
sauļot Pakļaut (ķermeni, tā daļas) saules starojuma iedarbībai.
devalvēt Pakļaut (naudas vienību, valūtu) devalvācijai.
revalvēt Pakļaut (naudas vienību, valūtu) revalvācijai.
vitaminizēt Pakļaut (organismu) vitamīnu terapijai.
iegrožot Pakļaut (parādību dabā), pārmainīt (to) vēlamā virzienā.
saldēt Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai. Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai līdz sasalšanas temperatūrai.
savaldīt Pakļaut (piemēram, roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem.
militarizēt Pakļaut (piemēram, valsti, tās ekonomiku, politiku, sabiedrisko dzīvi) aneksionistisku karu mērķiem. Realizēt militārismu. Ieviest militārās organizatoriskās formas un metodes (civilajā dzīvē).
denaturēt Pakļaut (piemēram, vielu, augļus) tādiem apstākļiem, kuros zūd dabiskās īpašības. Apstrādāt (piemēram, vielu, augļus) tā, ka zūd dabiskās īpašības.
sagūstīt Pakļaut (pretinieka karavīru, karaspēka vienību) valsts varas noteiktai nebrīvei, atņemot militāras darbības iespēju.
Mest pār vienu kārti Pakļaut (vairākus vai visus) vienam un tam pašam (parasti negatīvam) vērtējumam.
Mest pār vienu kārti Pakļaut (vairākus vai visus) vienam un tam pašam (parasti negatīvam) vērtējumam.
Mest pār vienu kārti Pakļaut (vairākus vai visus) vienam un tam pašam (parasti negatīvam) vērtējumam.
sublimēt Pakļaut (vielu) sublimācijai.
analizēt Pakļaut analīzei (1).
apdedzināt Pakļaut augstas temperatūras iedarbībai tehnoloģiskā procesā, lai veidotu, nostiprinātu priekšmeta vai materiāla struktūru, īpašības.
apburt Pakļaut burvībai (māņticīgo uztverē). Noburt.
diskriminēt Pakļaut diskriminācijai.
dispanserizēt Pakļaut dispansera uzskaitei un ārstēt dispanserā.
Kondicionēt graudus Pakļaut graudus pirms malšanas ūdens un siltuma iedarbībai, lai uzlabotu miltu kvalitāti.
uzberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums). Intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums) - piemēram, par apaviem.
noberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas ādas iekaisums. Intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka rodas ādas iekaisums (piemēram, par apaviem).
saberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas stiprs ādas iekaisums. Arī noberzt (4).
izsolīt Pakļaut izsolei, vairāksolīšanai (ko), lai piešķirtu kādam darba veicēja tiesības.
noslogot Pakļaut kāda smaguma iedarbībai.
Ņemt priekšā Pakļaut kādai darbībai.
Ņemt uz grauda Pakļaut kādai darbībai.
Ņemt priekšā Pakļaut kādai darbībai.
Paņemt priekšā Pakļaut kādai darbībai. Izbārt. Asi nokritizēt, nokaunināt.
izlietot Pakļaut kādai, parasti saimnieciskai, darbībai.
izkarsēt Pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas) tā, ka kļūst ļoti karsti.
karsēt Pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas).
karsēt Pakļaut karstuma iedarbībai tehnoloģiskā procesā (parasti metāla, māla izstrādājumus), lai (tos) rūdītu, apdedzinātu.
apdedzināt Pakļaut liesmu iedarbībai (visapkārt, no virspuses).
noberzt Pakļaut mehāniskam kairinājumam tā, ka pārplīst (tulzna).
nomuitot Pakļaut muitai (1).
denacificēt Pakļaut nacisma likvidācijai (valsti, teritoriju, arī politiskās, kultūras u. tml. nozares, iestādes).
Likt (arī mest) svaru kausos Pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam. Pakļaut riskam.
Likt (arī mest) svaru kausos Pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam. Pakļaut riskam.
Mest (arī likt) svaru kausos Pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam. Pakļaut riskam.
Likt (arī mest) svaru kausos Pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam. Pakļaut riskam.
saaukstēt Pakļaut pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai (ķermeni, tā daļās) tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis.
polimerizēt Pakļaut polimerizācijai.
represēt Pakļaut represijām.
apsauļot Pakļaut saules staru iedarbībai.
savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās pārmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
Saņemt grožos Pakļaut savai gribai, varai.
Saņemt grožos Pakļaut savai gribai, varai.
Tikt galā (ar kādu) Pakļaut savai ietekmei, panākt, ka paklausa. Uzveikt.
sagūstīt Pakļaut savai ietekmei, varai. Arī savaldzināt.
gūstīt Pakļaut savai varai, valdzināt.
saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u.tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
pieņemt Pakļaut sevi (ārstniecisku vai higiēnisku procedūru) ietekmei.
saldēties Pakļaut sevi aukstuma iedarbībai.
sviedrēties Pakļaut sevi karstuma, arī kādu vielu iedarbībai tā, ka no organisma izdalās daudz sviedru.
liedēties Pakļaut sevi lietus iedarbībai.
saaukstēties Pakļaut sevi pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis.
sauļoties Pakļaut sevi saules starojuma iedarbībai.
sakarsēties Pakļaut sevi stipra karstuma iedarbībai.
svilināties Pakļaut sevi stipra siltuma iedarbībai.
žāvēties Pakļaut sevi, parasti siltuma, iedarbībai, lai panāktu, ka izžūst uzvilktais slapjais apģērbs (par cilvēku).
uzkarsēties Pakļaut sevi, parasti straujai, karstuma iedarbībai.
sildīt Pakļaut siltuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas).
izrēķināties Pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt.
apstarot Pakļaut starojuma iedarbībai.
bendēt Pakļaut tādiem apstākļiem, kas sagādā sāpes, ciešanas, bojā (ko).
dedzināt Pakļaut uguns, karstuma iedarbei apstrādes vai izgatavošanas procesā (piemēram, kaļķus, mālu).
izkodināt Pakļaut viscaur kā kodīga iedarbībai.
pieveikt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku. Padarīt nekaitīgu, arī iznīcināt.
pievārēt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku. Pieveikt.
vārēt Pakļaut, pārspēt. Arī veikt.
apakšnodaļa Pakļauta nodaļa. Arī (kādas organizācijas) mazāka nodaļa.
vasalis Pakļauta, atkarīga persona.
nomāktība Pakļautība (kā) varai, ierobežotība, apspiestība.
vara Pakļautībā (piemēram, apstākļiem, dabas parādībām).
gūsts Pakļautība (piemēram, uzskatiem, jūtām).
nolemtība Pakļautība kam nenovēršamam. Pakļautība kam likumsakarīgam.
nebrīvība Pakļautība normām, paražām.
ietekmēties Pakļauties (kā) ietekmei, iedarbībai (parasti par cilvēku).
pieļauties Pakļauties (kāda rīcībai, prasībām). Piekāpties.
Iet (kāda) pavadā Pakļauties (kādam). Nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
Iet (kāda) pavadā Pakļauties (kādam). Nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
paļauties Pakļauties (piemēram, kā ietekmei).
padoties Pakļauties (piemēram, kāda gribai, kāda, kā varai, kādiem apstākļiem), piekāpties (kā priekšā).
padoties Pakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
ārstēties Pakļauties ārstēšanai. Refl. -> ārstēt.
Karāties brunčos Pakļauties kādai sievietei, būt atkarīgam no kādas sievietes.
Kārties brunčos Pakļauties kādai sievietei, kļūt atkarīgam no kādas sievietes.
nokristīties Pakļauties kristības ceremonijai.
Nolaist rokas Pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
Nolaist rokas Pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
celties Palielināties (par cilvēka autoritāti, cieņu).
aizķerties Palikt neizteiktam (par vārdiem). Aprauties (par balsi). Aizrauties.
uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu) u. tml.
uzticēties Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot ko u. tml.
cerēt Paļauties (uz kādu), gaidīt (piemēram, palīdzību no kāda).
palaisties Paļauties (uz ko, kādu), an uzticēties (kādam).
uzticēties Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā) - par dzīvniekiem.
Riņķī (un) apkārt Pamatīgi, sīki (izjautāt, izstāstīt u. tml.).
lafete Pamatne, balsta platforma (piemēram, lielgabarīta kravas automobiļiem).
Pamest (arī atstāt) kaunā Pamest, atstāt (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
atslābināt Panākt vai ļaut, ka atslābst (piemēram, muskuli). Būt par cēloni, ka atslābst (piemēram, muskuli).
birdināt Panākt vai ļaut, ka birst (ilgstoši vai vairākkārt).
noritināt Panākt vai pieļaut, ka (kā lāses) norit lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
aizsaldēt Panākt vai pieļaut, ka aizsalst. _imperf._ Saldēt ciet. Būt par iemeslu aizsalšanai.
vītināt Panākt, arī būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) vīst, daļēji zaudējot mitrumu (parasti saulē, ēnā).
uzlaist Panākt, arī ļaut, ka (kāds) savā darbībā nonāk (kur), darbojas (kādā nozarē u. tml.).
pielaist Panākt, arī ļaut, ka (kas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izlaist Panākt, arī ļaut, ka (parasti šķidrums, gāze) izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
izlaist Panākt, arī ļaut, ka (parasti šķidrums, gāze) izplūst cauri (kam), caur (ko).
ielaist Panākt, arī ļaut, ka (šķidrums, gāze) ieplūst (kur iekšā). Panākt, arī ļaut, ka (gaisma) izplatās (kur iekšā).
veltīt Panākt, arī ļaut, ka izpaužas, parasti pozitīva, emocionāla attieksme (pret kādu, arī ko).
iediedzēt Panākt, arī ļaut, ka sāk dīgt.
laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) virzās (noteiktā gaitā, kustībā).
ieplūdināt Panākt, arī ļaut, lai ieplūst (ūdenskrātuvē).
izplūdināt Panākt, arī ļaut, lai izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
svilināt Panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu. Būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mežu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.).
savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
sarežģīt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kā) paveikšana, atrisināšana, izlemšana kļūst grūta vai grūtāka.
saviest Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti dzīvnieki, augi) saviešas.
trulināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls (1) vai trulāks.
saskābināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pārmērīgi, skābs.
saļodzīt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) saļogās (2).
satrūdināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) satrūd.
savītināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) savīst.
trīcināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trīc (1).
trīcināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trīc (2).
trūdināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trūd.
saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) nonāk indīgas vielas, arī radioaktīvas vielas, nevēlami mikroorganismi, parasti kaitīgā, bīstamā koncentrācijā.
palaist Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks) dodas, arī virzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā veidā).
uzlaist Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks), parasti straujā gaitā, uzvirzās virsū (kādam).
pārsniegt Panākt, arī pieļaut, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka, nekā paredzēts kādās normās, prasībās.
uzlaist Panākt, arī pieļaut, ka (priekšmets) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
palaist Panākt, arī pieļaut, ka (priekšmets) virzās, arī sāk virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
salaist Panākt, arī pieļaut, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
smērēt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs. Traipīt.
sadzeltināt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) sadzeltē (1).
sadzeltināt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) sadzeltē (2).
sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kādas parādības, norises u. tml.) tiek iekļautas noteiktā kopumā, sistēmā.
sakompromitēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, parasti liela, neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija.
uzjautrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst jautrs.
sajautrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, jautrs.
pārtautot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārtautojas.
sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
pasargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek iesaistīts karadarbībā. Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko). Nosargāt.
sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, tautā, kolektīvā) zūd vienotība, vēlamās saiknes.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas). Sagraut, nopostīt.
nogatavināt Panākt, ka (augi, to daļas) ātrāk sasniedz lietošanas gatavību mākslīgos apstākļos. Ļaut, lai (augi, to daļas) sasniedz lietošanas gatavību dabiskos apstākļos.
kompromitēt Panākt, ka (kādam) rodas neslava, tiek grauta (kāda) reputācija.
samizot Panākt, ka (kāds) ievērojami zaudē (piemēram, sacensībās). Arī sakaut (bruņotā cīņā).
piesaistīt Panākt, ka (kāds) kļūst atkarīgs no cita. Pakļaut (kādu) pienākumam, saistībai būt kopā.
notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.). Tecinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) notek (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
uzpilināt Panākt, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam). Pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam).
uztecināt Panākt, ka (kas) uztek [1] virsū (uz kā, kam). Pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uztek virsū (uz kā, kam).
nodot Panākt, ka (piemēram, iestāde, amatpersona) uzņemas (kāda jautājuma izpēti, izlemšanu).
novadīt Panākt, ka (upe, strauts u. tml.) aizplūst citā virzienā.
aizplūdināt Panākt, ka aizplūst. Ļaut aizplūst. _imperf._ Plūdināt prom.
apaudzēt Panākt, ka apaug. Ļaut apaugt.
atvēsināt Panākt, ka atjēdzas (no lielas sajūsmas, aizrautības, dedzības). Būt par cēloni tam, ka mazinās, tiek apslāpēta (sajūsma, aizrautība, dedzība).
darbināt Panākt, ka darbojas (mehānisms, ierīce), arī ļaut darboties (mehānismam, ierīcei).
ņemt Panākt, ka gūst, dabū (sev kādu labumu, ko patīkamu). Atļauties (ko izmantot, piesavināties u. tml.).
izšķirt Panākt, ka izbeidz, piemēram, kauties, strīdēties.
izšķirt Panākt, ka izbeidzas (piemēram, kautiņš, strīds).
izkarsēt Panākt, ka izkaist, ļaut vai panākt, ka kļūst viscaur karsts.
izsildīt Panākt, ka izsilst, ļaut, arī panākt, ka kļūst viscaur silts.
aizturēt Panākt, ka paliek uz vietas (kādu laiku), apstādināt un neļaut turpināt iesākto kustību.
brēcināt Panākt, ka skan, vai ļaut skanēt (parasti nepatīkamiem, griezīgiem trokšņiem, skaņām).
karsēt Panākt, ka stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti), ļaut, lai stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti).
raudene Panātru (lūpziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar četršķautņainu stumbru, iegareni olveidīgām lapām un rožainiem vai violeti rožainiem ziediem vairogveida skarā.
panātre Panātru dzimtas lakstaugs ar četršķautņainu stumbru un baltu vai sārtu vainagu.
konsultācija Papildu nodarbība (izglītības un kvalifikācijas celšanas sistēmā), kurā audzēkņiem tiek sniegta metodiska palīdzība, noskaidroti kādi jautājumi.
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
sīkt Par izšautām lodēm, šāviņiem.
draudzīgs Par tautām, sabiedrības grupām.
beztiesīgs Par valsti, tautu, cilvēku grupu.
izvērsties Parādīt savas spējas. Atļauties neierobežotu rīcību, izturēšanos.
pārbarot Pārāk daudz barojot, pieļaut, ka (dzīvnieka) masa pārsniedz kādu normu.
pārdzirdīt Pārāk daudz dzirdot (ar šķidru ēdienu), pārbarot (dzīvnieku). Pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz izdzerot, kļūst slims.
pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pārbarot (dzīvnieku). Pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz apēdot, kļūst slims.
pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
pāršūpot Pārāk daudz šūpojot (kādu), pieļaut, ka (tas) izjūt vieglu reiboni, nelabumu u. tml.
pārsaldēt Pārāk ilgi pakļaut aukstuma iedarbībai.
pārsaldēties Pārāk ilgi pakļaut sevi aukstuma iedarbībai. Arī saaukstēties.
pārpūlēt Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (piemēram, ķermeņa daļu, psihi), pieļaut, ka fiziskās un psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
pārtrenēt Pārāk intensīvi, nepareizi trenējot (kādu), pieļaut, ka (tas) pārpūlas, zaudē vēlamo sportisko formu.
pārkodināt Pārak kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
pārlādēt Pārāk piekraut (transportlīdzekli).
pārkraut Pārāk piekraut, nokraut.
Taisns paralēlskaldnis Paralēlskaldnis, kura sānu šķautnes ir perpendikulāras pret pamata plakni.
Taisns paralēlskaldnis Paralēlskaldnis, kura sānu šķautnes ir perpendikulāras pret pamata plakni.
kaut Parasti savienojumā «kaut nost»: nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties. Būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties.
sakārdināties Parasti savienojumā «ļauties sakārdināties»: ļaut sevi sakārdināt.
sacensība Parasti savienojumā «sociālistiskā sacensība»: darbaļaužu radošās aktivitātes mobilizēšanas metode, kuras mērķis ir kāpināt vispārēju darba ražīgumu un efektivitāti, sekmēt sociālistiskās tautas saimniecības plānveidīgu attīstību, masu komunistisko audzināšanu.
priecīgs Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību.
papļaut Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) pļaut.
palaist Parasti savienojumā ar «viegli», «brīvi» u. tml.: atļaut (ko) pavirši, rīkoties brīvi.
savārīt Parasti savienojumā ar «ziepes», «putra»: nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas. Pieļaut kļūdas, aplamības.
pārauties Pāraut sev (citas zeķes, apavus).
pārauties Pāraut sev kājas.
apstāties Pārdomājot vai pārrunājot pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.).
versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli. Būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
Gaišas acis Pareiza izpratne, pieeja (kādā jautājumā).
pārprasīt Pārjautāt.
pārtaujāt Pārjautāt.
saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos). Pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām).
pārlādēt Pārkraut (1).
pārkravāt Pārkraut (uz kurieni, pie kā, kur).
Pagriezt (arī pavērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi Pārmainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
nogriezt Pārmainīt un pievērst (citam tematam, jautājumam, piemēram, runu).
apsēst Pārņemt savā varā. Uzmākties (par neveiksmēm, nelaimēm u. tml.). Neatlaidīgi nodarbināt (par domām, jautājumiem u. tml.).
parodists Parodijas (1) autors, izpildītājs.
pārraustīties Pārrauties (1).
debates Pārrunas, domu apmaiņa par kādu jautājumu sanāksmē.
pārspriest Pārrunāt, arī apsvērt (kādu jautājumu, faktu u. tml.).
konsultēties Pārrunāt, noskaidrot kādu jautājumu (ar speciālistu). Saņemt padomu, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
apjums Pārsegums jumta veidā (parasti automobiļiem, ratiem u. tml.).
aizēnot Pārspējot (ar savu spēku, veiksmi, prasmi u. tml.), neļaut (kādam) izcelties, panākt, ka (kādu) neievēro.
sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs. Sagraut (2).
satriekt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā. Sagraut (2).
uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku karā, bruņotā sadursmē).
Atstāt ēnā Pārspēt. Neļaut izvirzīties.
padoties Pārstāt cīnīties, arī nepretoties, ļaut sevi pieveikt (piemēram, kautiņā).
noslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes motoru). Kļūt tādam, kam ir pārstājis darboties iekšdedzes motors (piemēram, par automobili).
pakļauties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par atkarīgu (no kā) - par tautu, valsti u. tml.
Pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
Pamest (arī atstāt) likteņa ziņā (arī varā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
Pamest (arī atstāt) likteņa žēlastībai (biežāk varā, arī ziņā) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
Pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu varā.
Pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu varā.
Partijas iekšējā opozīcija Partijas biedru grupa (grupējums), kas kādos principiālos jautājumos vēršas pret partijas un tās vadošo orgānu politiku.
Partijas iekšējā opozīcija Partijas biedru grupa (grupējums), kas kādos principiālos jautājumos vēršas pret partijas un tās vadošo orgānu politiku.
gaļa Pārtikas produkts, ko iegūst no kautiem dzīvniekiem.
Tautas atriebēji Partizāni, kas (kara laikā) cīnās pret iebrucējiem un tautas nodevējiem.
apraut Pārtraukt dot (pienu) vai dot (to) daudz mazāk (parasti par govīm). Noraut pienu.
atraut Pārtraukt dot. Neļaut izmantot.
šķirt Pārtraukt, arī nepieļaut saskari (starp dzīvniekiem).
nogriezt Pārtraukt, nepieļaut (ko).
pačalot Parunāties, patērzēt daudziem reizē. Ātri, jautri parunāt, arī papļāpāt.
taksometrs Pārvadājuma maksas skaitītājs (automobilī).
centrālisms Pārvaldes un organizācijas sistēma, kurā vietējie orgāni pakļauti centrālajai varai, centram.
Sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
Sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
saņemties Pārvarot bailes, kautrību u. tml., iedrošināties, spēt (ko paveikt, izdarīt).
pārtvert Pārveidojot iekļaut (ko mākslas darbā).
jaranga Pārvietojama, ar briežādām pārklāta telts, ko veido apaļa pamatne, vertikālas sienas un konusveida jumts (dažām ziemeļaustrumu Sibīrijas nomadu tautām).
skriet Pārvietoties (par izšautu šāviņu, lodi).
sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
sapulce Pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus. Šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadoša orgāna funkcijas.
ugunsaizsardzība Pasākumu kopums, kuru mērķis ir pasargāt no ugunsgrēka, nepieļaut tā izcelšanos.
Vietējā pretgaisa aizsardzība Pasākumu sistēma, kuru mērķis bija aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
apsautēt Pasautēt. Nepilnīgi izsautēt.
salons Pasažieru telpa (piemēram, lidmašīnā, kuģī, autobusā).
paskvilists Paskvilas autors, arī izplatītājs; paskvilants.
paskvilants Paskvilas autors, arī izplatītājs.
piedzīvot Pastāvot, attīstoties tikt pakļautam kādām pārmaiņām (piemēram, par procesu, darbības rezultātu).
nu Pastiprina jautājamās partikulas, jautājamā vietniekvārda vai jautājamā apstākļa vārda nozīmi.
paplēsties Pastrīdēties. Arī pakauties.
autobiogrāfija Paša (autora) dzīves apraksts.
pašaut Pašauties (1).
ābece Paši pirmsākumi, pamati kādā nozarē vai kādā atsevišķā jautājumā.
pasviest Pateikt (parasti īsi, aprauti). Pamest (8).
pamest Pateikt (parasti īsi, aprauti). Pasviest (3).
atbildēt Pateikt, pasacīt (ko) pēc uzdota jautājuma, uzrunas.
uzbilst Pateikt, pasacīt, parasti īsi. Arī pajautāt.
špaga Paukošanas ierocis ar elastīgu trīsšķautņu asmeni, kam ir uzskrūvējams uzgalis.
strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā. Būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
apieties Paust, parādīt savu attieksmi (parasti pret pakļautu cilvēku). Izturēties.
izdzīvoties Pavadīt laiku tā, kā patīk, brīvi, bezrūpīgi, jautri.
iziet Paveikt, pabeigt (piemēram, mācību kursu, praksi). Būt pakļautam (kādai darbībai, norisei).
lokalizējums Paveikta darbība --> lokalizēt (2). Citas tautas daiļdarbs, folkloras sacerējums, kas, parasti tulkojot, pielāgots savas tautas, zemes īpatnībām.
iekļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> iekļaut (1).
iekļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> iekļaut (2).
izrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> izraut (1).
kāviens Paveikta darbība, rezultāts --> kaut [1] (1).
krāvums Paveikta darbība, rezultāts --> kraut (1).
krāvums Paveikta darbība, rezultāts --> krauties.
nopļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> nopļaut.
norāvums Paveikta darbība, rezultāts --> noraut (1).
norāvums Paveikta darbība, rezultāts --> noraut (6).
norāvums Paveikta darbība, rezultāts --> noraut (7).
norāvums Paveikta darbība, rezultāts --> noraut (8).
pakļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (1).
pakļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (2).
pakļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (3).
pakļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (4).
pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (1).
pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (2).
pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (3).
piekļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> piekļaut (1).
piekļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> piekļaut (2).
piepušķojams Paveikta darbība, rezultāts --> piepušķot. Tas, kas ir izdomāts, arī pārspīlēts un iekļauts tekstā.
pļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pļaut. Pļaujot iegūtais augu daļu kopums.
sakrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> sakraut, sakrauties.
sarāvums Paveikta darbība, rezultāts --> saraut (1).
taujājums Paveikta darbība, rezultāts --> taujāt. Arī jautājums.
uzjautrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzjautrināt.
uzrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> uzraut (4).
nolaist Pavērst, izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu). Pavērst uz leju (piemēram, plakstiņus, lūpu kaktiņus), ļaut (tiem) noslīdēt uz leju.
Krusta karš Pāvesta atbalstītais vācu feodāļu iebrukuma slāvu un Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gadsimtā).
Krusta karš Pāvesta atbalstītais vācu feodāļu iebrukums slāvu un Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gadsimtā).
kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa, kas pārzina noteiktus jautājumus.
Uz ātru roku Pavirši, kaut kā.
Uz ātru roku Pavirši, kaut kā.
gnoms Pazemes gars (Rietumeiropas tautu mitoloģijā). Arī rūķītis.
degradēt Pazemināt, pamazināt (kā) nozīmīgumu, vērtību. Pakļaut (ko) degradācijai.
ultraimperiālisms Pēc K. Kautska 1914. gadā izvirzītās teorijas - imperiālisma attīstības augstākā fāze, kas sasniedzama mierīgā ceļā ar internacionāli apvienota finanšu kapitāla palīdzību.
uzziņa Pēc pieprasījuma saņemami (parasti automatizēti, elektronu skaitļojamā mašīnā ievadīti) dati, informācija (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu).
novēlēt Pēc savas gribas, vēlēšanās atstāt, nodot (kādu) apgādībā, arī pakļautībā, atkarībā.
gaida Pēc skautu parauga dibinātas reakcionāras meiteņu organizācijas biedre.
Septiņu gulētāju (arī septiņu brāļu) diena Pēc tautas ticējumiem - 10. jūlijs (pēc vecā stila kalendāra 27. jūnijs), kurā lietus līšana liecina, ka līs pēc kārtas septiņas dienas vai septiņas nedēļas.
Laimes pakavs Pēc tautas ticējumiem - atrasts nokritis pakavs, kas nes laimi.
Nest nelaimi Pēc tautas ticējumiem - būt par nelaimes cēloni (piemēram, par priekšmetiem).
Nest nelaimi Pēc tautas ticējumiem - būt par nelaimes cēloni (piemēram, par priekšmetiem).
Nelaimes dzeguze Pēc tautas ticējumiem - dzeguze, kas vēstī nelaimi.
Nelaimes (arī nelaimīgs) skaitlis Pēc tautas ticējumiem - skaitlis, kas ir par cēloni nelaimei.
Ļauna (arī nelaba) acs Pēc tautas ticējumiem - skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu.
Nelaba (arī ļauna) acs Pēc tautas ticējumiem - skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu.
Papardes zieds Pēc tautas ticējumiem - zieds, kas uzplaukst papardei un nes laimi mīlētājiem.
Papardes zieds Pēc tautas ticējumiem - zieds, kas uzplaukst papardei un nes laimi mīlētājiem.
Nelaba zīme Pēc tautas ticējumiem - zīme, pazīme, kas vēstī par ko nevēlamu, ļaunu.
didaktika Pedagoģijas sastāvdaļa, kas aptver mācību teorijas jautājumus, pamato un atklāj mācību saturu, metodes, organizatoriskās formas.
aizlūzt Pēkšņi aprauties (par balsi, runu pārdzīvojuma, satraukuma brīdī). Aizrauties.
atrauties Pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu).
apkautrēties Pēkšņi kļūt kautrīgam.
noraut Pēkšņi pārtraukt (runu, skaņu u. tml.). Apraut (2).
izgrūst Pēkšņi, spēji izšaut.
gadatirgus Periodiski organizēts (parasti starptautisks) pasākums, kur tirdzniecības organizācijas un rūpniecības uzņēmumi, komersanti, rūpnieki vairumā pārdod un iepērk dažādas preces pēc izstādītajiem paraugiem.
padots Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta personai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu.
apakšnieks Persona, kas pakļauta kādai amatpersonai. Padotais.
uzurpators Persona, kas prettiesiski sagrābusi varu vai piesavinājusies cita tiesības uz kaut ko.
kaitnieks Persona, kuras ļaunprātīgā darbība vai bezdarbība ir vērsta pret valsts un sabiedrības interesēm un kura ir pakļauta kriminālatbildībai.
serviss Personisko automobiļu tehniskās apkopes, remonta sistēma; attiecīgā iestāde, uzņēmums.
komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai iepriekš izstrādāt kādu jautājumu.
kolonija Pie kādas tautas piederīgi cilvēki, kas dzīvo vienkopus kādā citā zemē (apgabalā). Kādas zemes (apgabala) ieceļotāju apmetne citā zemē (apgabalā).
Piecgadu plāns Piecu gadu ilgam laikposmam paredzēts PSRS tautas saimniecības attīstības plāns.
rautot Piedalīties rautā. Rīkot rautu.
tautība Piederība pie kādas nācijas, tautas u. tml. Etniskā piederība.
latvietība Piederība pie latviešu tautas.
vācietība Piederība pie vācu tautas, arī vācisks noskaņojums.
servopiedziņa Piedziņa, kas tiek regulēta automātiski vai ar atvieglotu manuālo vadību.
ieglaust Pieglaužot ielikt, iekļaut (kur, piemēram, galvu).
ieglausties Pieglaužoties ievietoties, iekļauties (kur).
Smērēt (arī triept, traipīt u. tml.) nagus Piekaut (kādu), sist (kādam).
Triept (arī smērēt, traipīt u. tml.) nagus Piekaut (kādu), sist (kādam).
Nozilināt muguru (arī ribas) Piekaut.
Nozilināt ribas (arī muguru) Piekaut.
Nozilināt ribas (arī muguru), arī sadot pa ribām Piekaut.
Sadot pa ribām Piekaut.
sakaut Piekaut.
piemizot Piekaut. Arī nopērt.
pieglaust Piekļaut (parasti ausis) - par dzīvniekiem.
pielaist Piekļaut, arī novietot (pie kā, kam klāt).
pāriet Piekļauties citam sabiedriskam grupējumam, tā uzskatiem.
apkrampēties Piekļauties, cieši un stingri aptverot.
pielādēt Piekraut (1).
kompetence Piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Pilnvaru kopums (piemēram, iestādei, tās vadītājam).
lokalizēt Pielāgot (citas tautas daiļdarbu, folkloras sacerējumu), parasti tulkojot, savas tautas, zemes īpatnībām.
liekties Pielāgoties, pakļauties (citu gribai).
asimilēt Pielīdzināt sev, padarīt sev līdzīgu (tautu, cilvēku grupu).
asimilēties Pielīdzināties (citai tautai, cilvēku grupai), saplūst (ar citu tautu, cilvēku grupu).
pielaist Pieļaut (kādu stāvokli, darbību).
pielaist Pieļaut (kļūdu, novirzi no kā vēlama, normā paredzēta).
palaist Pieļaut (lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī kaprīzs, nekaunīgs. Izlaist (9), izlutināt.
aptaukot Pieļaut būt par cēloni, ka (ķermenī) pastiprināti veidojas taukaudi.
Salaist kļūdas Pieļaut daudz kļūdu, daudz kļūdīties, parasti ko rakstot.
kļūdīties Pieļaut kļūdas (1).
sajaukt Pieļaut kļūdas (piemēram, norunājot kādu tekstu, izpildot skaņdarbu). Kļūdaini, neprecīzi, juceklīgi atstāstīt, izklāstīt (ko).
Ielaist kļūdu Pieļaut kļūdu, kļūdīties, parasti, ko rakstot.
Ielaist kļūdu Pieļaut kļūdu, kļūdīties, parasti, ko rakstot.
Darīt (arī izdarīt, nodarīt) kļūdu Pieļaut kļūdu, kļūdīties.
samērcēt Pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
pamest Pieļaut, arī likt, lai (kāds) paliek (kādos, parasti nevēlamos, apstākļos).
pamest Pieļaut, arī likt, lai (kāds) paliek (kur). Aiziet prom (no kāda), parasti uz neilgu laiku.
pamest Pieļaut, arī likt, lai paliek (bez kā), nesaņem (ko).
traipīt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst traipains, arī netīrs.
sajaukt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst, atrodas (kopā, kādā kopumā, veidojumā ar ko).
smirdināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) smird.
triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs. Arī traipīt.
pakļaut Pieļaut, arī panākt, ka (kāds, kas) nonāk (piemēram, kādu apstākļu) iedarbībā.
rūsināt Pieļaut, arī panākt, ka (kas) rūsē.
salaist Pieļaut, arī panākt, ka. (kas, parasti gāze) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
pielaist Pieļaut, atzīt par iespējamu (kādu domu, ideju).
pārkarsēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārkarst.
saputot Pieļaut, būt par cēloni, ka (dzīvniekam) uz ķermeņa virsmas izdalās putas lielākā daudzumā.
sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
piesmakot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti gaisam telpā) rodas kāda nepatīkama smaka.
piesārņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, videi, apkārtnei) tiek piejaukts (kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs).
piespalvot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) aplīp, pārklājas ar spalvām lielākā daudzumā.
pieduļķot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti duļķains.
padeldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) mazliet, daļēji nodilst.
piekvēpināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) piekvēpst.
pieputināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) pieput.
pierūsināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) pierūsē.
piesviedrēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas ar sviedriem.
sagruzdināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sagruzd.
ietrupināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sāk trupēt.
nopūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst.
sapūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst.
sarepināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sarepē (1).
sarūsināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sarūsē.
sasmacēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sasmok.
sastrēdzināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sastrēgst (1).
sasviedrēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sasvīst (1).
sasviedrēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sasvīst (2).
pielaist Pieļaut, būt par cēloni, ka (parasti telpa) piepildās (piemēram, ar dūmiem).
piedūņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās ar dūņām.
piekūpināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piekūp.
piedūmot Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piepildās ar dūmiem.
pieputekļot Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piepildās ar putekļiem.
deldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka dilst.
piegāzēt Pieļaut, būt par cēloni, ka gāze izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
norūsināt Pieļaut, būt par cēloni, ka norūsē.
piedvakot Pieļaut, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
pietvaikot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvaiks izplatās viscaur (parasti telpā).
pietvanot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
ielaist Pieļaut, ka (kādam) nostiprinās nevēlamas īpašības. Izlaist. Pieļaut, ka nostiprinās (nevēlamas īpašības).
Laist sveikā cauri Pieļaut, ka (kāds par ko) nesaņem sodu, nopēlumu.
paturēt Pieļaut, ka (kāds) paliek (kur, kādos apstākļos), arī likt, lai (kāds) paliek (kur, kādos apstākļos). Atstāt.
pārdzesēt Pieļaut, ka (kas, parasti telpa) kļūst pārāk auksts.
izdzesēt Pieļaut, ka (kas, parasti telpa) kļūst pilnīgi auksts.
sagumzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, negluds, nevēlami zaudē sākotnējo formu, izskatu.
saburzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, negluds.
piededzināt Pieļaut, ka (kas) piedeg (1).
piesmelt Pieļaut, ka (parasti šķidrums) ieplūst (apavos).
aizlaist Pieļaut, ka aizaug (dārzs, pļava).
aizlaist Pieļaut, ka aizvirzās garām, attālinās.
ielaist Pieļaut, ka ieilgst (parasti slimība).
(Aiz)laist postā (arī bojā) Pieļaut, ka iznīkst, panīkst.
(Aiz)laist bojā (arī postā) Pieļaut, ka iznīkst, panīkst.
Aizlaist bojā (arī postā) Pieļaut, ka iznīkst, panīkst.
nodot Pieļaut, ka nonāk (parasti nevēlamā) situācijā, apstākļos.
ielaist Pieļaut, ka nonāk nevēlamā stāvoklī.
ielaisties Pieļaut, ka nostiprinās nevēlamas īpašības.
pamest Pieļaut, ka paliek (kur) lietderīgi neizmantots, nenovietots, arī nenokopts.
pamest Pieļaut, ka paliek bez uzraudzības, vadības (piemēram, iestāde, pasākums). Atteikties no turpmākas līdzdalības (piemēram, pasākumā).
palaist Pieļaut, ka panīkst, nerūpēties. Nolaist.
Zaudēt vārtus Pieļaut, ka pretinieks gūst vārtus (sporta spēlē).
Zaudēt vārtus Pieļaut, ka pretinieks gūst vārtus (sporta spēlē).
apsaldēt Pieļaut, ka rodas iekaisums. Apaukstēt.
aizpūdēt Pieļaut, ka sāk pūt.
ieplakt Pieplakt, piekļauties (kur iekšā). Iekļauties (kur iekšā).
apliecināt Pierādīt, ļaut secināt.
Sanitārais kordons Pierobežas postenis, kura uzdevums ir nepieļaut epidēmiju izplatīšanos.
Sanitārais kordons Pierobežas postenis, kura uzdevums ir nepieļaut epidēmiju izplatīšanos.
vardarbība Piespiedu metodes (arī militāra darbība) pret kādu, piemēram, etnisku vai sociālu grupu, tautu.
Ielikt asti spīlēs Piespiest (kādu) pakļauties.
kalpība Piespiesta kalpošana, pakļautība.
kalpisks Piespiesti, pazemojoši pakļauts.
aizspiesties Piespiesties, piekļauties (aiz kā).
pieplakt Piespiesties, piekļauties ar augumu (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
piešaudīt Piešaut (1).
dot Piešķirt tiesības, atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
vēlēt Piešķirt, atļaut.
atvēlēt Piešķirt. Atļaut izmantot.
pieturēt Pievaldīt (parasti darba dzīvnieku), lai nepieļautu ātru gaitu.
aizvirzīties Pievērsties (kādam jautājumam, tematam u. tml.) - par domām, sarunām.
virzīties Pievērsties (noteiktam tematam, jautājumam) - piemēram, par sarunu.
piesaistīt Pievienot sev klāt, iekļaut savā sastāvā (par vielām).
Kārt (arī karināt) klāt Pievienot vai piedēvēt (kam) ko lieku, nevajadzīgu, nebūtisku. Virzīt (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti roku, kāju) un ļaut (tai) karāties. Virzīt tālu (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti galvu).
pievienoties Pievienot, iekļaut sevi (piemēram, kolektīvā, grupā).
memuāri Piezīmju, atmiņu formā rakstīts teksts, kurā autors vēstī par notikumiem, cilvēkiem, ar ko viņam ir bijusi tieša saskare.
nopilināt Pilināt un pabeigt pilināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.). Pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) nopil (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
Zem sievas tupeles Pilnīgā sievas pakļautībā, arī varā.
Zem sievas tupeles Pilnīgā sievas pakļautībā, arī varā.
izrisināt Pilnīgi atrisināt (piemēram, jautājumu, uzdevumu).
socializēties Pilnīgi iekļauties sabiedrībā, kādā tās grupā, apgūstot attiecīgo priekšstatu, normu, uzvedības stereotipu, zināšanu sistēmu.
nodoties Pilnīgi ļauties (piemēram, netikumam, vājībai).
nodoties Pilnīgi ļauties (psihiskam stāvoklim, domām u. tml.).
appļaut Pilnīgi nopļaut (visu, visā platībā).
sagrābt Pilnīgi pakļaut savai ietekmei (piemēram, organizāciju, nozari, parasti ar negodīgiem līdzekļiem).
apmāt Pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
(Ap)tīt (kādu) ap pirkstu Pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
(Ap)tīt (kādu) ap pirkstiņu (biežāk pirkstu) Pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
(Ap)tīt (kādu) ap pirkstu (retāk pirkstiņu) Pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
Tīt (kādu) ap pirkstu (retāk pirkstiņu) Pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
izkāpināties Pilnīgi pakļauties jūtām. Nodoties ļoti lielai paškritikai. Izkāpināt sevi.
Likt uz kādu visas kārtis Pilnīgi paļauties uz (kāda) rīcību, panākumiem.
Likt uz kādu visas kārtis Pilnīgi paļauties uz (kāda) rīcību, panākumiem.
akreditēt Pilnvarot (kādu) būt par oficiālu pārstāvi (starptautiskā pasākumā).
brīvpilsēta Pilsēta, kam ir īpaša autonomija vai valsts tiesības.
rekonkista Pireneju pussalas tautu cīņa (no 8. gadsimta līdz 15. gadsimtam) par to teritoriju atgūšanu, kuras bija ieņēmuši arābi.
oriģināls Pirmreizējs, autora paša radīts, parasti mākslas, darbs. Mākslas darbs, kurā izmantota patstāvīga ideja. Pirmveidojums, pirmraksts (pretstatā kopijai, tulkojumam u. tml.).
vitamīnsiens Pirms ziedēšanas vai ziedēšanas sākumā nopļautas zāles (piemēram, tauriņziežu) siens, kas ir bagāts ar vitamīniem.
sakne Pirmsākumi, rašanās cēloņu, apstākļu kopums (piemēram, parādībai, tautai, dzimtai).
kurators Pirmsrevolūcijas Krievijā - persona, kas kādā apgabalā pārzina valstij pakļautu darbības jomu (piemēram, skolas).
radiāns Plaknes leņķa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
mehanizācija Plaša mašīnu ieviešana un roku darba aizstāšana ar mašīnu, mehānismu, ierīču darbu (kādā tautas saimniecības nozarē).
kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās attiecīgās organizācijas, profesijas pārstāvji vai valstu pilnvaroti delegāti, lai izlemtu kādu jautājumu.
mašinizēt Plaši ieviest mašīnas (tautas saimniecībā, kādā tās nozarē, uzņēmumā u. tml.).
mehanizēt Plaši ieviest mašīnas un aizstāt roku darbu ar mašīnu, mehānismu, ierīču darbu (kādā tautas saimniecības nozarē).
tehnizēt Plaši ieviest tehniku (tautas saimniecībā, kultūrā, sadzīvē, darba procesā u. tml.).
romāns Plašs daiļdarbs (parasti prozā), kas attēlo atsevišķu cilvēku vai arī tautas dzīvi kādā laikposmā.
mesa Plašs, parasti starptautisks, gadatirgus.
priekšplecs Pleca priekšējā daļa (dzīvniekam). Kautķermeņa priekšējais šķiņķis.
atplēst Plēst nost. Atraut.
atplēst Plēšot attaisīt, atvērt (piemēram, ko salīmētu, arī sakļautu).
uzplēst Plēšot attaisīt, atvērt u. tml. (piemēram, ko salīmētu, sakļautu). Atplēst (2).
ņemt Plosīt (maksu), arī pieļaut, ka (kāds) atlīdzina, maksā (par ko).
applūkt Plūcot izraut (visapkārt vai vairākās vietās). Noplūkt.
atplūkāt Plūkājot atdalīt, atraut.
aizpļāpāties Pļāpājot aizrauties, aizmirsties.
Pļaut sēku Pļaut augus (parasti zāli, āboliņu, vīķus) sēkam.
pārpļaut Pļaut vēlreiz, no jauna.
Pļaut sienu Pļaut zāli siena gatavošanai.
Pļaut sienu Pļaut zāli siena gatavošanai.
Gatavot sienu Pļaut, apvītināt, kaltēt zāli un novietot uzglabāšanai.
cirst Pļaut.
gāzt Pļaut.
griezt Pļaut.
varoņpoēma Poēma, kas vēstī par izšķirošiem notikumiem tautas dzīvē, par tās varoņu darbiem un cīņām.
Piebalsu polifonija Polilonijas veids (parasti tautas mūzikā), kurā izmanto piebalsis.
atbrīvošana Politiskas, ekonomiskas, tiesiskas vai militāras pakļautības likvidēšana.
politskola Politisko mācību forma politisko pamatjautājumu apgūšanai.
sociāldemokrātija Politisks virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kurš radās 19. gadsimta beigās un kura mērķis ir pakāpeniski, ar demokrātiskām metodēm (vai arī - pēc sākotnējiem uzskatiem - revolūcijas ceļā) izveidot sociālistisku sabiedrību.
krakovjaks Poļu tautas deja divu ceturtdaļu taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
pašportrets Portrets, kurā autors attēlojis pats sevi.
autoportrets Portrets, kurā autors attēlojis pats sevi. Pašportrets.
krāce Posms (upē, strautā u. tml.), kurā ūdens strauji plūst lejup pa nelīdzenu klinšainu vai akmeņainu gultni.
demolēt Postīt, ārdīt, graut (parasti par cilvēkiem).
ārdīt Postīt, jaukt, graut, iznīcināt (par parādībām dabā).
nopostīt Postot iznīcināt, sagraut (ko).
volapiks Praksē neieviesusies mākslīga starptautiska valoda, ko 1880. gadā izveidoja J. Šleiers.
diktāts Prasību, noteikumu uzspiešana (valstu starptautiskajās attiecībās).
pārvaldīt Prast mērķtiecīgi pakļaut savai gribai (ķermeni, tā darbību).
reibers Precīzi noregulēta koka plāksne, kurai ir nosmailināta apakšējā šķautne un ar kuru litogrāfiskajā rokas mašīnā izdara novilkumu no iespiedformas uz papīra. Berzējs.
Stāt (biežāk stāties) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai).
Stāties (retāk stāt) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai).
lustēties Priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
priecāties Priecīgi, līksmi, jautri pavadīt laiku. Līksmoties.
līksme Priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību.
lustīgs Priecīgs, jautrs.
luste Prieks, jautrība, arī izprieca.
līksme Prieks, jautrība, pacilātība.
skotele Priekšauts (parasti ādas vai bieza auduma).
vējstikls Priekšējā (transportlīdzekļa, piemēram, automobiļa) loga stikls. Priekšējais stikls.
priekšstikls Priekšējā loga stikls (automobilim).
priekšlogs Priekšējais logs (automobilim).
priekšnojausma Priekšnojauta.
priekšsajūta Priekšnojauta.
vaidelotis Priesteriene, reliģisko rituālu izpildītāja svētnīcā (senajām baltu tautām).
zārds Primitīva koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka. Šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
aizraušanās Process --> aizrauties (3).
aizraušanās Process --> aizrauties (4).
aizraušanās Process --> aizrauts (2).
automatizācija Process --> automatizēt (1).
automatizācija Process automatizēt (2), automatizēties.
pļauja Process, darbība --> pļaut.
superpozīcija Process, kurā kādas parādības, norises u. tml. tiek iekļautas vienotā sistēmā (parasti ar rezultējošu efektu).
relaksācija Process, kurā samazinās centrālās nervu sistēmas, muskulatūras sasprindzinājums. Psihes stresa samazināšana (izmantojot autogēno treniņu, hipnozi u. tml.).
lieta Procesuālā darbība, norise kādā jautājumā (sakarā ar kādu notikumu, pret kādu personu). Tiesas process.
menedžeris Profesionāls administrators, pārvaldnieks, kādu jautājumu kārtotājs.
profilogrāfs Profilometrs ar automātisku mērījumu pierakstu.
robots Programmējams automāts, kas veic sarežģītas operācijas, kuras atgādina apzinātu cilvēka darbību.
Tautiskais romantisms Progresīvā romantisma variants (latviešu literatūrā 19. gadsimta 70. un 80. gados), kura ideāli saistīti ar tautas antifeodālo cīņu.
Tautiskais romantisms Progresīvā romantisma variants (latviešu literatūrā 19. gadsimta 70. un 80. gados), kura ideāli saistīti ar tautas antifeodālo cīņu.
Komunistu savienība Proletariāta pirmā komunistiskā starptautiskā revolucionārā organizācija, strādnieku šķiras revolucionārās partijas dīglis (no 1847. gada līdz 1852. gadam).
Komunistu savienība Proletariāta pirmā komunistiskā starptautiskā revolucionārā organizācija, strādnieku šķiras revolucionārās partijas dīglis (no 1847. līdz 1852. gadam).
internacionāle Proletariāta starptautiskā revolucionārā himna. PSKP himna un citu komunistisko partiju himna.
obstrukcija Protesta veids (parasti parlamentos) - trokšņošana, garu runu teikšana u. tml., lai sēdē, sapulcē aizkavētu vai nepieļautu lēmuma pieņemšanu.
zemapziņa Psihiska darbība, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa.
iejūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs radošs pacēlums, iedvesma, arī aizrautība.
kosmopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī, kā kosmiskā lidojuma apstākļi ietekmē kosmonautu psihi. Kosmiskā psiholoģija.
Kosmiskā psiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī, kā kosmiskā lidojuma apstākļi ietekmē kosmonautu psihi. Kosmopsiholoģija.
lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem. Lekcija, referāts.
virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
Uz pusratā Puslīdz. Kaut kā.
Koka pūšamie instrumenti Pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet ko mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots).
Koka pūšamie (arī pūšamie koka) mūzikas instrumenti Pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots).
nopūst Pūšot novirzīt (nost no kurienes) un ļaut, lai nokrīt, nobirst zemē. Pūšot novirzīt (nost no kurienes) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
noputināt Putinot (ko), putot (kam), pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas (ar to).
radikālisms Radikālu metožu aizstāvēšana un lietošana, izšķirot teorētiskus un praktiskus jautājumus.
tūners Radiofonijas uztverošā kompleksa autonoma sastāvdaļa - atsevišķā blokā noformēts radiouztvērējs, kam ir savs barošanas avots un ligzda galvas telefona pieslēgšanai.
radiokomentētājs Radiokomentāra autors.
pārslogot Radīt (kam) pārslodzi, pieļaut, ka (kam) rodas pārslodze.
pārspriegot Radīt (kam) pārspriegumu, pieļaut, ka (kam) rodas pārspriegums.
šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, parasti, bojājoties, pārvarot šķēršļus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
smieties Radīt īsas, aprautas, citu citai ātri sekojošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
īdēt Radīt paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par govīm). Klusu maut.
čokstināt Radīt raksturīgas aprautas balss skaņas (parasti par vāveri).
krekšķēt Radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par izšautām lodēm). Atskanēt šādām skaņām.
pliukšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni). Būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu). Atskanēt šādam troksnim.
plīkšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni). Būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu). Atskanēt šādam troksnim.
Kondicionēt gaisu Radīt un automātiski uzturēt telpā vēlamo gaisa stāvokli.
Brāļu tautas Radniecīgas tautas.
simfonizēt Radot (skaņdarbu), pastiprināti iekļaut (tajā) simfoniskajam orķestrim raksturīgos izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
grūst Raidīt šāviņu. Šaut.
Svētie raksti Raksti, ko kāds cilvēks ir uzrakstījis dieva atklāsmes iedvesmots un ko baznīca ir atzinusi par autoritatīviem (piemēram, Bībele, Korāns).
grāmata Rakstītā literatūra kopumā. Kādas atsevišķas tautas literatūra. Literatūra noteiktā nozarē.
raksts Rakstītu, parasti iespiestu, publicētu (piemēram, kāda laikmeta, tautas, autora) darbu kopums. Arī literatūra (1).
dokumentālists Rakstnieks - dokumentālās prozas autors.
ierakstīt Rakstot iekļaut (piemēram, vārdu, teikumu) tekstā.
Rozīšu raksts Raksts, kam ir šāds ornamenta motīvs un kas izkārtots joslās (apģērba audumos) vai vienmērīgi klāj fonu (galdautu, dvieļu u. tml. audumos).
apcere Raksts, kurā vispusīgi, bet ne sīki, detalizēti iztirzā kādu jautājumu, problēmu.
aizrautība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> aizrautīgs (1). Dedzība, sajūsma.
stilistika Raksturīgs izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
kolorīts Raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, kādai vietai, tautai, nācijai, laikmetam).
izbirzt Rasties, drūpot virsmai, šķautnei (par robu, caurumu).
sajaukums Rasu, tautu, tautību u. tml. saplūdums (parasti ģimeņu veidošanas, pēcnācēju radīšanas rezultātā).
izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.).
pārraudzēt Raudzējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
atraut Raujot atdabūt šurp. _imperf._ Raut šurp. Raujot atdabūt (kur, pie kā u. tml.).
atraut Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji). _imperf._ Raut nost.
aizraut Raujot attālināt. _imperf._ Raut prom. Raujot nogādāt, novietot (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Strauji, ar rāvienu aizvilkt.
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (cilvēks) nogāžas, strauji nosēžas, noguļas (kur, uz kā u. tml.).
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
aizrauties Raujoties, ar spēju kustību virzoties, attālināties. _imperf._ Rauties prom.
apraustīt Raustot, plūkājot noraut, aplauzīt (vietumis).
raukties Rauties (4).
krunkoties Rauties krunkās (par drēbi, apģērbu, apaviem).
apravēt Ravējot izraut (daļu nezāļu).
saravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā daudzumā. Ravējot izraut (nezāļu lielāku daudzumu).
pieravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
izravēt Ravējot izraut (nezāles).
līnija Ražošanas iekārta, kas sastāv no vairākām relatīvi patstāvīgām saskaņotā darbu procesā iekļautām secīgām vienībām (piemēram, mašīnām, ietaisēm, ierīcēm).
pamatlīdzekļi Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā.
pamatfonds Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā. Pamatlīdzekļi.
atbildēt Reaģēt (uz jautājumu vai darbību) ar darbību, izturēšanos.
militārisms Reakcionārā (kapitālistiskas valsts) politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu agresijai pret citām, parasti vājākām, valstīm, vestu aneksionistiskus karus, apspiestu tautas masu brīvības cīņu. Valsts varas realizēšana, ko veic militārpersonu grupa.
panģermānisms Reakcionārs politisks virziens (19. gadsimta beigās), kas izvirzīja mērķi apvienot vāciski runājošās tautas vienā Vācijas valstī un pievienot tai daudzas citas zemes.
recenzents Recenzijas autors.
ievadraksts Redakcijas raksts (laikraksta vai žurnāla numura sākumā) par kādu nozīmīgu, aktuālu jautājumu.
referents Referāta autors, kas parasti to nolasa vai izsaka brīvā runā, apspriedē, sanāksmē, konferencē, kongresā u. tml.
aizrauties Refl. --> aizraut (3).
aizrauties Refl. --> aizraut (4). Aizcirsties.
aizrauties Refl. --> aizraut (5).
aprauties Refl. --> apraut (2). Pēkšņi apklust, pārtraucot, nepabeidzot (runu, dziesmu u. tml.).
apstaroties Refl. --> apstarot (2). Ļauties starojuma, iedarbībai.
atrauties Refl. --> atraut (2).
atrauties Refl. --> atraut (7). Tikt atrautam.
iemalties Refl. --> iemalt (2). Maļot, arī griežot tikt ierautam (kur iekšā).
izšauties Refl. --> izšaut (2). Tikt izšautam.
izšauties Refl. --> izšaut (6).
pārrauties Refl. --> pārraut (1). Tikt pārrautam.
pārsautēties Refl. --> pārsautēt (1). Tikt pārsautētam.
pašauties Refl. --> pašaut (2). Tikt pašautam.
sakļauties Refl. --> sakļaut (1). Tikt sakļautam.
sakļauties Refl. --> sakļaut (3). Tikt sakļautam. Saliedēties [2].
sakrauties Refl. --> sakraut. Tikt sakrautam.
sarauties Refl. --> saraut (1). Tikt sarautam.
sautēties Refl. --> sautēt (1): tikt sautētam.
sutināties Refl. --> sutināt (1): tikt sutinātam: arī sautēties (1).
uzrauties Refl. --> uzraut (4), tikt uzrautam.
uzšauties Refl. --> uzšaut (1). Tikt uzšautam.
sociālreformisms Reformisma teorija un prakse starptautiskajā sociālistiskajā kustībā.
pierakstīt Reģistrējot (datus par kādu), iekļaut (to, piemēram, pasākumā, cilvēku kopumā).
pasportizēt Reģistrēt (ko) noteikta veida dokumentā, kurā parasti ir iekļauts (tā) raksturojums.
Matemātiskā analīze Rēķinu paņēmienu izstrādāšana, kuri palīdz risināt dažādus jautājumus par lielumiem.
Matemātiskā analīze Rēķinu paņēmienu izstrādāšana, kuri palīdz risināt dažādus jautājumus par lielumiem.
Laika relejs Relejs, kas automātiski pēc noteikta laika izslēdz agregātu.
izretināt Retinot izraut, izcirst, izzāģēt (augus, to daļas).
boļševisms Revolucionārs, konsekvents, marksistisks politiskās domas virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kas radis iemiesojumu jauna tipa partijā - V. I. Ļeņina radītajā boļševiku partijā.
revolverautomāts Revolvervirpa, kam ir automātiska vadības sistēma.
čehi Rietumslāvu tauta, daļa no Čehoslovakijas pamatiedzīvotājiem.
poļi Rietumslāvu tauta, Polijas pamatiedzīvotāji.
slovaki Rietumslāvu tauta, Slovakijas pamatiedzīvotāji.
riskēt Rīkoties, darboties pārdroši (cerībā uz vēlamu rezultātu). Pakļaut iespējamām briesmām, zaudējumam, rīkojoties, darbojoties pārdroši, arī neapdomīgi.
noripināt Ripinot panākt vai pieļaut, ka (kas) virzās un pārstāj virzīties lejā, nost, gar (ko).
Domu pavediens Risināmais jautājums, tas, par ko aizsākts domāt.
šķetināt Risināt (piemēram, sarunu, domu, jautājumu).
šķetināties Risināties (piemēram, par sarunu, domu, jautājumu).
plest Ritināt, arī locīt vaļā, klāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
strofika Ritmiski intonatīvās kompozīcijas īpatnību kopums (piemēram, kāda autora, virziena) daiļdarbos.
peristaltēt Ritmiski, viļņveidīgi sarauties (par dobu orgānu gludo muskulatūru).
romānistika Romānu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
franči Romāņu tauta, Francijas pamatiedzīvotāji.
itālieši Romāņu tauta, Itālijas pamatiedzīvotāji.
portugāļi Romāņu tauta, Portugāles pamatiedzīvotāji.
rumāņi Romāņu tauta, Rumānijas pamatiedzīvotāji.
ūnija Romas pāvesta varai pakļauta pareizticīgo baznīcas daļa.
atraisīt Rosināt, attīstīt (piemēram, spējas, talantu), ļaut attīstīties (spējām, talantam).
kūdīt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
musināt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību. Kūdīt.
samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties; sakūdīt.
sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
sakta Rotas lieta (Eiropas tautām) tērpa, tā daļu saspraušanai.
frēze Rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei). Arī frēzmašīna.
rucavietis Rucavas novada latviešu tautas vairākfigūru deja, ko izpilda četri vai astoņi pāri. Šīs dejas mūzika.
pārrūdīt Rūdot pieļaut, ka (kas) kļūst pārāk ciets, trausls, ka samazinās (kā) elastība.
aizrunāties Runājot aizrauties tā, ka zūd mēra (arī pieklājības) sajūta.
ierunāties Runājot aizrauties. Iegrimt sarunā.
saķerties Runājot aprauties, parasti pēkšņi.
Izlaisties (arī palaisties) mutē Runājot atļauties vaļības. Runāt divdomības.
Izlaisties (arī palaisties) mutē Runājot atļauties vaļības. Runāt divdomības.
Palaisties (arī izlaisties) mutē Runājot atļauties vaļības. Runāt divdomības.
aizrunāties Runāt pārāk ilgi. Aizrauties runājot.
jokoties Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus. Jokoties.
Ņemt cauri Rūpīgi analizēt, apspriest (jautājumu). Mācīties, apgūt (visu mācību vielu, tekstu u. tml.).
siens Rupjā lopbarība - nopļauta, izkaltēta zāle, kas satur aptuveni 17 procentu ūdens.
saauties Saaut sev (apavus, zeķes).
saauties Saaut sev kājas. Saaut sev kājas (apavos, zeķēs).
Sabiedriskā doma Sabiedrības daļa, kas pauž vairākuma uzskatus (kādā jautājumā).
arodbiedrība Sabiedriska masu organizācija (Padomju Savienībā), kas apvieno noteiktas tautas saimniecības nozares strādniekus un kalpotājus un aizstāv viņu intereses.
Ielu komiteja Sabiedriska organizācija pilsētu vai pilsētciematu individuālās apbūves rajonos, kura palīdz vietējām Tautas deputātu padomēm pilsētas vai pilsētciemata labiekārtošanas un pašpārvaldes darbā.
politika Sabiedriskās darbības nozare, kurā ietilpst valsts iekārta, pārvalde, darbība, attiecības starp šķirām, sociālām grupām, tautām, valstīm.
panslāvisms Sabiedriski politisks ekspansionistisks virziens (19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā), kas izvirzīja mērķi apvienot slāvu tautas.
ātrumsacensības Sacensības maksimālā ātruma sasniegšanā (autosportā, motosportā u. tml.).
mēroties Sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā).
Mēroties (retāk pamēroties) spēkiem, retāk mēroties spēkos Sacensties prasmē, arī atjautībā.
saskaldīt Sadalīt, parasti nevēlami (piemēram, tautu, kolektīvu) atsevišķās, atšķirīgās vienībās, grupās.
sašķaidīt Sadragāt (1). Arī sagraut (1).
Savīstīt dūres Sagatavoties sist, kauties ar dūrēm.
sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
saturēt Saglabāt, nepieļaut, ka (kas) tiek izmantots, pazaudēts.
kaperēt Sagrābt (citas valsts kuģus) saskaņā ar valsts likumiem vai starptautisku paražu normām.
sabumbot Sagraut, arī sabojāt, parasti ar aviobumbām.
pārraut Sagraut, sašķelt (aizsprostu, dambi u. tml.) - par ūdeņiem, straumi.
ruinēt Sagraut.
noslaucīt Sagraut. Arī iznīcināt.
iegumt Sagumstot ierauties dziļāk (kur iekšā) - par cilvēku.
nostrupināt Saīsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus).
gan Saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmi starp tiem. Lai gan, kaut gan.
ņemt Saistīt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanā), aicināt (būt par ko), arī pieļaut, ka kāds var ko veikt, būt kādā situācijā.
ierobežot Saistīt ar nosacījumiem, pakļaut prasībām (cilvēku darbību, rīcību u. tml.). Neļaut brīvi izpausties, brīvi rīkoties.
poēzija Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā). Arī dzeja (3).
laisties Saistīties, ļaut sevi iesaistīt (darbībā, pasākumā).
orientāls Saistīts ar Austrumu zemēm, tautām, valodām, kultūru, tām raksturīgs.
automoto Saistīts ar automobiļiem, motocikliem u. tml.
autobiogrāfisks Saistīts ar autora dzīvi, arī autobiogrāfiju.
konspiratīvs Saistīts ar konspirāciju, tai raksturīgs. Pakļauts konspirācijas noteikumiem.
nacionāls Saistīts ar nāciju, tautu, tām raksturīgs.
nautisks Saistīts ar nautiku, tai raksturīgs.
sholastisks Saistīts ar neauglīgu, formālu, no reālās dzīves un prakses atrautu domāšanas veidu, tam raksturīgs.
tautisks Saistīts ar noteiktu tautību (1), tautu (1), nāciju, tai raksturīgs (parasti par parādībām kultūrā).
etnisks Saistīts ar piederību pie kādas tautas. Saistīts ar kādu tautu.
priecīgs Saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību (par pasākumu, norisi, darbību, procesu).
sociālekonomisks Saistīts ar sociālajiem apstākļiem un ražošanas attiecībām, tautas saimniecību.
tautfrontisks Saistīts ar tautas fronti, tai raksturīgs.
etnogrāfisks Saistīts ar tautas materiālo un garīgo kultūru.
tautoloģisks Saistīts ar tautoloģiju, tai raksturīgs.
tautsaimniecisks Saistīts ar tautsaimniecību, tai raksturīgs.
Iededzināt sirdis Sajūsmināt, aizraut daudzus. Satraukt, saviļņot.
sacildināt Sajūsmināt, aizraut, arī ierosināt.
iedegties Sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi no doties (kam).
Nav uz mutes kritis Saka par atjautīgu cilvēku, kas vienmēr zina, ko atbildēt, prot atbildēt tā, kā vajag.
Nav uz mutes kritis Saka par atjautīgu cilvēku, kas vienmēr zina, ko atbildēt, prot atbildēt tā, kā vajag.
Kvēla sirds Saka par cilvēka aizrautību, dedzību.
(Pie)dzimt zem nelaimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam (pēc tautas ticējumiem) nolemta nelaimīga dzīve.
Dedzīga sirds Saka par cilvēku, kas ar sajūsmu, aizrautību, kvēli kam nododas.
Kā suns Saka par cilvēku, kas dara ko grūtu, smagu, arī sajūt ko ļoti nevēlamu, ir pakļauts kam ļoti nevēlamam.
Kā uzvilkts automāts (arī mehānisms) Saka par cilvēku, kas ko veic, darbojas bez tīšas uzmanības, automātiski, arī par cilvēka darbību, rīcību, kas notiek bez apdomas, mehāniski.
(Kā) akmens kaklā Saka par kaut ko ļoti apgrūtinošu.
Kā dadzis (arī skabarga) acī Saka par kaut ko nepatīkamu, par tādu, kas traucē.
Kā dadzis (arī skabarga) acī Saka par kaut ko nepatīkamu, par tādu, kas traucē.
Deg mēles galā (arī uz mēles, retāk sirdī, acīs) Saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
Deg mēles galā (arī uz mēles) Saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
Deg mēles galā (arī uz mēles) Saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
Cilvēks ar galvu Saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.
Cilvēks ar galvu Saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.
Cilvēks ar galvu Saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.
Palikt apakšā Saka par tādu, kas ir citam pakļauts, cita pārspēts.
Palikt apakšā Saka par tādu, kas ir citam pakļauts, cita pārspēts.
(Par) ko tad tā, arī kāpēc tad tā? Saka, izbrīnā, pārsteigumā jautājot par (darbības, norises) cēloni vai nolūku.
Ož pēc pulvera Saka, ja draud izcelties kautiņš.
Ož pēc pulvera Saka, ja draud izcelties kautiņš.
Priecīga (arī līksma) sirds, arī priecīgs prāts Saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību, ja ir gaišs, labs noskaņojums.
Sirds līksmo Saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību.
Sirds līksmojas Saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību.
Līksma sirds Saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību.
Lode pierē (arī ribās, krūtīs) Saka, ja kāds tiek nošauts. Saka, ja kāds nošaujas.
Lode ribās (arī krūtīs, pierē) Saka, ja kāds tiek nošauts. Saka, ja kāds nošaujas.
Zeme grīļojas (zem kājām) Saka, ja kaut kas draud.
Sirds saka Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
Sirds saka Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
Sirds teic (arī saka) Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī, ja ir kāda priekšnojauta.
Viss nostājas savā (arī īstajā) vietā Saka, ja viss nokārtojas, visi jautājumi tiek atrisināti.
Viss nostājas savā (arī īstajā) vietā Saka, ja viss nokārtojas, visi jautājumi tiek atrisināti.
Nu kā? Saka, jautājot par kādas darbības, stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
izkampt Sakampt zobos un strauji izraut (ko kādam)- par dzīvnieku.
atšķeltība Sakara, saistījuma trūkums. Atrautība, savrupība.
degt Sakarst (mitrumā) - par sienu, zaļbarību, nopļautu zāli u. tml.
sasist Sakaut (pretinieku).
saplūkties Sakauties.
saglaust Sakļaut (ausis) - par dzīvniekiem.
saglaust Sakļaut (spārnus) - parasti par putniem, kukaiņiem.
Koncentrēt savās rokās Sakopojot, uzkrājot pakļaut sev.
sadakšot Sakraut ar dakšām.
iekrauties Sakraut sev visapkārt.
sagrēdot Sakraut, salikt grēdā.
sagubot Sakraut, salikt gubā.
sačupot Sakraut, salikt kaudzē.
sastirpot Sakraut, salikt stirpā.
sazārdot Sakraut, salikt zārdā.
sakrāmēt Sakravāt, sakraut. Arī sakārtot.
sprūdīt Sākt darīt (ko). Ļaut (kam) norisēt.
iemīlēt Sākt izjust kā tuvu, nepieciešamu (mākslas nozari, mākslas darbu, tēlu). Sākt izjust simpātijas (pret mākslas darba autoru).
iemīļot Sākt izjust kā tuvu, nepieciešamu (mākslas nozari, mākslas darbu, tēlu). Sākt izjust simpātijas (pret mākslas darba autoru).
Atklāt uguni Sākt šaut.
Atklāt uguni Sākt šaut.
samulst Sākt, parasti pēkšņi, justies neērti, nedroši; sakautrēties.
sakautrēties Sākt, parasti pēkšņi, kautrēties.
sabangoties Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi izpausties, arī tikt pakļautam pēkšņām pārmaiņām (par pārdzīvojumu).
bet Saliktā pakārtojuma teikumā ievada virsteikumu, kam pakļauts pieļāvuma palīgteikums.
relaksēt Samazināt (centrālās nervu sistēmas, muskulatūras) sasprindzinājumu. Samazināt (psihes) stresu (izmantojot autogēno treniņu, hipnozi u. tml.).
kristies Samazināties augstumā (par ko sakrautu, sabērtu).
ierobežot Samazinot pakļaut noteiktai normai (skaitu, daudzumu, apjomu u. tml.).
Ar dievu uz pusēm Samērā slikti, kaut kā.
Ar dievu uz pusēm Samērā slikti, kaut kā.
pastrups Samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (par izteikumu).
pajautrs Samērā, arī mazliet jautrs.
pabailīgs Samērā, arī mazliet kautrīgs, nedrošs.
pakautrīgs Samērā, arī mazliet kautrīgs.
pakautrs Samērā, arī mazliet kautrs. Arī pabikls, pakautrīgs.
apmīcīt Samīcīt (miltus kopā ar iejauto mīklu).
asambleja Sanāksme, kurā piedalās starptautiskas organizācijas locekļi. Starptautiska sanāksme.
konference Sanāksme, sapulce, apspriede, kurā piedalās politiski delegāti, sabiedriski darbinieki, zinātnieki vai kādu profesiju pārstāvji kādu jautājumu apspriešanai, izskatīšanai, diskutēšanai un attiecīgu lēmumu pieņemšanai.
sāngabals Sānu gabals (kautķermenim).
nokrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.), apkrauties (1).
saslānīt Sapērt. Arī piekaut.
sajaukties Saplūst (parasti veidojot ģimenes, radot pēcnācējus) - par rasēm, tautām, tautībām u. tml.
komerckorespondence Sarakste tirdzniecības jautājumos.
sarukt Sarauties (2), sakumpt, salīkt (parasti par cilvēku, tā ķermeni).
sačurnēties Sarauties (2), savilkties (3).
saspringt Sarauties, parasti ievērojami (par muskuļiem, muskuļaudiem) kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas, parasti ievērojami (par ķermeni, tā daļām). Sasprindzināties (1).
sakņupt Sarauties, salīkt (parasti guļus stāvoklī).
sakļauties Sarauties.
konflikts Sarežģījumi, asas domstarpības (politiskajās, starptautiskajās attiecībās).
kamols Sarežģīts (piemēram, jautājumu, parādību) kopums.
Sarkanais Krusts Sarkanā Krusta biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme - sarkana krusta zīme (parasti uz balta fona). Sarkanā Krusta biedrība. Ātrās medicīniskās palīdzības automobilis ar šādu emblēmu.
Vest sarunas Sarptautiskajās attiecībās - organizēt, veikt domu apmaiņu (ar kādas valsts pārstāvjiem) nolūkā panākt vienošanos.
pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām. Organizētā savstarpējā domu apmaiņā iztirzāt (noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
čalot Sarunāties, tērzēt daudziem reizē. Ātri, jautri runāt, arī pļāpāt.
kūlis Sasiets, arī savelts (nopļautas labības, noplūktu linu) stiebru klēpis.
tilts Sasijās daļa (transportlīdzeklim, piemēram, automobilim, traktoram), kas savieno pretējo pušu riteņus.
iederēties Saskanēt ar apkārtējo, labi iekļauties tajā, būt īstajā, piemērotajā vietā.
nākt Sasniegt (kādu stāvokli), tiekot pakļautam kādai norisei, darbībai (par priekšmetiem).
gailis Sastāvdaļa (šautenes) aizslēga belzeņa nostādīšanai kaujas vai drošības zobā.
saplēsties Sastrīdēties. Arī sakauties.
sašauties Sašaut (1) sevi.
torpedēt Sašaut, iznīcināt ar torpēdu.
ekspresis Satiksmes līdzeklis (vilciens, autobuss, kuģis), kas brauc ar palielinātu ātrumu, parasti bez pieturām vai ar pieturām tikai lielākajās stacijās, ostās.
aizturēt Saturot (ko), neļaut (to) atvērt, (tam) atvērties. _imperf._ Turēt ciet.
noturēt Saturot neļaut kustēties, virzīties, saturot apstādināt.
trāpīt Sauļot, arī metot, virzot, piemēram, ar roku (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tas) skar objektu, ievirzās objektā.
spēkrati Sauszemes bezsliežu rati ar spēkiekārtu vilces spēka radīšanai (piemēram, automobilis, traktors, motocikls).
Taktiskā apakšvienība Sauszemes karaspēka organizatoriska vienība ar vienveidīgu pamatsastāvu, kurai pakļautas citu ieroču šķiru apakšvienības.
Taktiskā apakšvienība Sauszemes karaspēka organizatoriska vienība ar vienveidīgu pamatsastāvu, kurai pakļautas citu ieroču šķiru apakšvienības.
sasautēt Sautējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; sautējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
sasautēt Sautējot pagatavot (ko), sautējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izsautēt (1).
izsautēt Sautējot panākt, ka (kas) kļūst mīksts, lokans.
izsautēt Sautējot panākt, ka (pārtikas produkts, ēdiens) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pārsautēt Sautējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
piesautēt Sautējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesautēt Sautējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
sutināt Sautēt (2).
šķovēt Sautēt (ēdienu).
šmorēt Sautēt pēc apcepšanas (piemēram, gaļu).
pārsautēt Sautēt vēlreiz, no jauna.
sutinātava Sautētava (1).
sutinātava Sautētava (2).
sutināties Sautēties (2).
saturēties Savaldīties, neļaut izpausties savām emocijām.
patriotisms Savas dzimtenes, tautas mīlestība, uzticība savai dzimtenei, tautai, gatavība pašaizliedzīgi darboties to labā.
šā Savienojumā "šā (un) tā": tā, kā ir iespējams, tā, kā var. Kaut kā.
apspaidīties Savienojumā «(ne)ļaut(ies) apspaidīties»: (ne)ļaut(ies) sevi apspaidīt.
apsmieties Savienojumā «(ne)ļauties apsmieties»: (ne)ļaut sevi apsmiet.
izcirtējs Savienojumā «gaļas izcirtējs»: cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
lapiņa Savienojumā «kaujas lapiņa». Neliela formāta izdevums (parasti vienā eksemplārā), kas atspoguļo aktuālus jautājumus kāda kolektīva darbībā.
kādi Savienojumā «kaut kādi»: kaut kā.
saeima Savienojumā «Latvijas Tautas saeima»: likumdošanas varas orgāns Latvijā (1940. gadā no 21. jūlija līdz 25. augustam, kad tas sevi pasludināja par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstāko Padomi).
pierunāties Savienojumā «ļauties pierunāties»: ļaut sevi pierunāt.
kuriene Savienojumā «no kurienes»: norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
olimpisks Savienojumā «olimpiskās spēles»: visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem.
palaist Savienojumā «palaist vaļu»: atļaut (kādam) brīvi neierobežoti rīkoties, darīt, kā grib.
palaist Savienojumā «palaist vaļu»: atļaut brīvi izpausties (piemēram, psihiskam stāvoklim).
prejudiciāls Savienojumā «prejudiciāls jautājums»: tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu.
saspļaut Savienojumā «saspļaut saujās, arī delnās, plaukstās»: uzspļaut uz delnām pirms kāda priekšmeta satveršanas (lai samazinātu berzi), arī pirms fiziska darba sākšanas.
dūdas Savienojumā «somu dūdas» vai «soma dūdas» daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
šā Savienojumā «šā (un) tā»: ne tā, kā ir vajadzīgs, vēlams. Arī pavirši. Kaut kā.
piesēdētājs Savienojumā «tautas piesēdētājs». Ievēlēts padomju sabiedrības pārstāvis, kas piedalās tiesas sastāvā.
ne Savienojumā «vai ne»: lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
apcelties Savienojumā ar "(ne)ļauties": (ne)ļaut sevi apcelt (l, 2).
apcirpties Savienojumā ar "(ne)ļauties": (ne)ļaut sevi apcirpt.
apvārdoties Savienojumā ar «(ne)ļaut», «(ne)ļauties». (Ne)ļaut sevi apvārdot (2).
apmulsināties Savienojumā ar «(ne)ļauties»: (ne)ļauties tikt apmulsinātam.
bail Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
pabail Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nelielām bailēm, arī ar nelielām kautrības, nedrošības izjūtām.
laist Savienojumā ar «cauri»: ļaut publicēt, iestudēt u. tml. (parasti par cenzūru).
laisties Savienojumā ar «klāt», «tuvumā»: ļaut pietuvoties (par dzīvniekiem). Neuzturēties, nenākt tuvu (kādam).
ierunāties Savienojumā ar «ļauties»: ļaut sev ko iestāstīt, ieteikt.
pavesties Savienojumā ar «ļauties»: ļaut sevi pavest (3).
ievilkties Savienojumā ar «sevī». Norobežoties no citiem, noslēgties (sevī). Ierauties (2).
laist Savienojumā ar «vaļu»: ļaut brīvi, bez ierobežojuma izpausties (piemēram, jūtām, spējām).
laist Savienojumā ar «vaļu»: neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
apakš- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā pakļautības pakāpi.
apakš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
pus- Savienojumā ar tautību nosaukumiem: norāda, ka tikai vienam no (kāda) vecākiem ir salikteņa otrajā daļā nosauktā tautība.
arī Savienojumos „kaut arī", „lai arī": saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām. Kaut gan. Lai gan.
gan Savienojumos «lai gan», «kaut gan» saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
sajūgt Savienot, iekļaut vienotā sistēmā (piemēram, mehānismus, konstrukcijas, to daļas).
kontrahēt Savilkt, saraut (piemēram, muskuļus, locekļus, orgānus).
sabozties Savilkties, sarauties, arī ieslēpties (piemēram, apģērba gabalā), parasti aiz aukstuma.
sakars Sazināšanās, informācijas signālu raidīšana un saņemšana, kurā parasti izmanto tehniskos līdzekļus. Šādi tehniskie līdzekļi, to kopums. Attiecīgā tautas saimniecības nozare.
scenārists Scenārija autors.
kinodramaturģija Scenāriju kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta kinomākslā).
hierarhija Secība no zemākā (amata, dienesta, sabiedriskā) stāvokļa līdz augstākajam. Secība, kādā zemākie resori ir pakļauti augstākajiem padotības un pārvaldes kārtībā.
hierarhija Secīga (jēdzienu, arī parādību) pakļautība (kādā sistēmā).
ķerlauks Segta lauka daļa, kurā ar frontālu uguni iespējams, mērķi sašaut.
brasls Sekla vieta (pa kuru var pārbrist upi, strautu).
arābi Semītu valodu tautu grupa, kas apdzīvo Priekšāziju un Ziemeļāfriku.
karatē Sena dažu Āzijas tautu pašaizsardzības sistēma, kurā sit ar roku vai kāju pa uzbrucēja visvārīgākajām ķermeņa daļām. Attiecīgais cīņas sporta veids.
gavote Sena franču tautas deja.
gorodki Sena krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot no zināma attāluma nūjas, cenšas izsist koka klucīšu figūras.
mizete Sena pastorāla franču tautas deja. Šīs dejas mūzika.
rūna Sena somu, kārēju, igauņu tautasdziesma.
frīģieši Sena tauta, kas apdzīvoja Mazāzijas augstienes centrālo un rietumu daļu.
etruski Sena tauta, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Vidusitālijā.
semīti Senas rautas Āzijas dienvidrietumu daļā, Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (piemēram, asīrieši, feniķieši, arābi, sīrieši, ebreji).
najāda Sengrieķu mitoloģijā - ūdeņu (upju, strautu, avotu u. tml.) nimfa.
ķīļraksts Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras) - ķīļveida zīmju sistēma, ar kurām apzīmē vārdus vai zilbes.
orākuls Seno Austrumu tautu, sengrieķu, seno romiešu mitoloģijā - dievības pareģojums, ko priesteris pasludina ticīgajiem, atbildot uz viņu jautājumiem.
ģīga Sens latviešu tautas mūzikas lociņinstruments ar vienu stīgu.
Ganu rags (arī taure) Sens latviešu tautas pūšamais mūzikas instruments.
Ganu rags Sens latviešu tautas pūšamais mūzikas instruments.
Ganu taure (arī rags) Sens latviešu tautas pūšamais mūzikas instruments.
rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni. 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iegrieza vai iekala akmenī, metālā, kokā, kaulā.
sholiasts Sholiju autors.
ņieburs Sieviešu apģērba, gabals (parasti tautas tērpa sastāvdaļa), kas pieguļoši aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostas vietai.
meita Sieviete - tautas, kolektīva u. tml. locekle.
pratināt Sīki, arī vairākkārt jautāt.
karsēt Sildīt (vielu) līdz vārīšanās temperatūrai. Pakļaut (vielu) karstuma iedarbībai.
termofikācija Siltuma enerģijas plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē). Apgāde ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu).
simbionts Simbiozē iekļauts organisms.
Palaist rokas Sist (kādam), kauties.
Palaist rokas Sist (kādam), kauties.
zilināt Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi. Arī piekaut.
Dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties.
Dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties. Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
Dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties. Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
sisties Sist vienam otru, citam citu. Kauties (1).
subordinācija Sistēmas elementa, sastāvdaļas u. tml. pakļautība citiem šīs sistēmas elementiem, sastāvdaļām u. tml.
apcerējums Sistemātisks un vispusīgs kāda jautājuma aplūkojums, iztirzājums (parasti garākā rakstā).
politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos; attiecīgās nodarbības. Politiskas mācības.
Politiskās mācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos. Attiecīgās nodarbības. Politmācības.
sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
samīcīt Sitot, spiežot, grūžot u. tml., savainot. Arī piekaut.
signāls Situācija, arī darbība, kas liecina par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
pārskābēt Skābējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
kārtoties Skaidroties (ar kādu, piemēram, kārtojot kādu jautājumu).
pieskaitīt Skaitot pievienot (pie kā, kam klāt), iekļaut (kādā kopumā).
ieskaitīt Skaitot, rēķinot iekļaut (kādā kopumā, daudzumā).
atsaukties Skaļi atbildēt uz sveicienu, jautājumu u. tml.
Nelabā balsī bļaut (biežāk kliegt, arī brēkt) Skaļi, pārvērstā, nedabiskā balsī bļaut (arī kliegt, brēkt).
Nelabā balsī kliegt (arī bļaut, brēkt) Skaļi, pārvērstā, nedabiskā balsī kliegt (bļaut brēkt).
Nelabā balsī kliegt (arī bļaut, brēkt) Skaļi, pārvērstā, nedabiskā balsī kliegt (bļaut, brēkt).
popurijs Skaņdarbs, ko kāds komponists ir izveidojis no dažādām citu komponistu vai tautas mūzikas melodijām, to fragmentiem un kam parasti nav tematiskas attīstības.
valoda Skaņu un leksiski gramatisko līdzekļu sistēma, kas kopīga, piemēram, nācijai, tautībai.
apsvilināt Skart apsaldējot (par salu, salnu, arī asu vēju). Apraut.
Dzīves ziņa Skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi, parādībām, arī dzīves veids, arī tradīciju, ieražu kopums (parasti tautai).
zagties Skatīties (kādā virzienā) tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti vērsties (kur, kādā virzienā) - par acīm, skatienu.
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (darbība, process, arī stāvoklis) būtu neatbilstošs noteiktām prasībām, noteikumiem u. tml.
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kā darbība, process, arī stāvoklis) būtu neatbilstošs noteiktām prasībām, noteikumiem u. tml.
uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama. Uzraudzīt.
skautisms Skautu organizācijas darbība. Šīs darbības mērķu, ideju kopums.
noskaust Skaužot izraisīt (kādam) ko nevēlamu, ļaunu (parasti pēc tautas ticējumiem).
Draudzes skola Skola, kas bija pakļauta mācītāja pārraudzībai.
Draudzes skola Skola, kas bija pakļauta mācītāja pārraudzībai.
serbi Slāvu izcelsmes tauta, Serbijas pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā).
bulgāri Slāvu tauta, Bulgārijas pamatiedzīvotāji.
horvāti Slāvu tauta, Horvātijas Sociālistiskās Republikas pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā).
sorbi Slāvu tauta, kas dzīvo Vācijas dienvidaustrumu daļā.
dienvidslāvi Slāvu tautas, kas dzīvo Eiropas dienvidos.
šleperis Slēdzene, kuras bulta ir savienota ar atsperi un slēdz automātiski. Aizkritņa slēdzene.
bloķēt Slēgt, neatļaut izmantot (piemēram, ceļu, sakaru līniju).
kupeja Slēgta (vieglā automobiļa) virsbūve ar divām durvīm.
diližanss Slēgts, daudzvietīgs, zirgu vilkts transportlīdzeklis (pasažieru, pasta pārvadāšanai pirms dzelzceļu un automobiļu transporta).
furgons Slēgts, segts transportlīdzeklis (piemēram, kravas automobilis, bagāžas vagons, rati). Slēgta, segta kravai paredzēta daļa (transportlīdzeklī, piemēram, kravas automobilī, vagonā, ratos).
mistērija Slepena reliģiska ceremonija (sengrieķiem, senajām Austrumu tautām), kurā piedalījās tikai ar īpašu rituālu iesvētītie.
zagšus Slepeni, nepamanīti, arī neatļauti.
lēkt Slēpošanā - pēc nobrauciena (pa tramplīnu) un atspēriena atrauties (no tā) un planēt, cenšoties piezemēties iespējami tālāk.
Nieru diabēts Slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru saturoša urīna atdalīšanās, kaut cukura saturs asinīs ir normāls.
Nieru diabēts Slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru saturoša urīna atdalīšanās, kaut cukura saturs asinīs ir normāls.
tusnīt Smagi, aprauti, ar troksni elpot (fiziskas piepūles vai elpošanas traucējumu dēļ), arī ar grūtībām kustēties.
Pataisīt (kādu) par kotleti, arī iztaisīt (no kāda) kotleti Smagi, nežēlīgi piekaut.
Pataisīt par kotleti Smagi, nežēlīgi piekaut.
frikasē Smalki sagriezta (sautēta) gaļa vai zivs ar piedevām.
Ekonomiskā konjunktūra Sociālismā - Katrā noteiktā laikposmā izveidojušies tautsaimniecības plāna nosacītie konkrētie sociālistiskās ražošanas produktu realizācijas apstākļi.
Tautas saimniecības bilance Sociālistiskajās valstīs - ekonomisko rādītāju sistēma, kas raksturo paplašinātās sociālistiskās atražošanas tempu un apjomu, galvenās proporcijas un savstarpējās attiecības tautas saimniecībā.
banka Sociālistiskajās valstīs - valsts kredīta iestāde, kas koncentrē brīvos naudas līdzekļus, kreditē un finansē uzņēmumus, organizē naudas norēķinus un maksājumus tautas saimniecībā, regulē naudas apgrozību.
Melnā sotņa Soda ekspedīcija (1905.-1907. gada revolūcijas laikā). Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot progresīvus sabiedriskos un politiskos darbiniekus, tīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
metabāze Sofistisks paņēmiens diskusijā - novirzīšanās no apspriežamā jautājuma, to aizstājot ar citu jautājumu, spriedumu u.tml.
Baltijas somi Somugru tautu (arī cilšu) grupa, pie kuras pieder, piemēram, somi, igauņi, lībieši.
represālijas Spaidu līdzekļi, varmācīga pretdarbība (parasti starptautiskajās attiecībās).
bolero Spāņu tautas deja. Šīs dejas mūzika.
Drošības josta Speciāla josta, ko lieto drošībai, piemēram, strādājot lielā augstumā, lidojot ar lidmašīnu, braucot ar automobili.
starterautomobilis Speciāli iekārtots automobilis lidaparāta motora iedarbināšanai. Starteris.
starteris Speciāli iekārtots automobilis lidaparātu motora iedarbināšanai. Starterautomobilis.
remontbedre Speciāli izbūvēta bedre mašīnu (piemēram, automobiļu) apakšējo daļu remontēšanai.
finansists Speciālists finanšu jautājumos.
jurists Speciālists tiesību zinātnes un likumu jautājumos.
programmētājs Speciālists, kas izstrādā programmas automātiskām iekārtām, ierīcēm.
konsultants Speciālists, kas sniedz padomus, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
vedējautomobilis Specializēts automobilis (kā, parasti vielu) transportēšanai.
suverenitāte Specifiska valsts kvalitāte - valsts augstākā vara savās iekšējās lietās un neatkarība no citām valstīm starptautiskajās attiecībās.
vara Spēcīgā pakļautībā (pārdzīvojumam, uzskatiem u. tml.).
kārties Spēcīgi rauties saitē, važā, cenšoties atbrīvoties (par piesietu dzīvnieku).
aizgrābt Spēcīgi, dziļi saviļņot. Aizraut.
liesmot Spēcīgi, kaislīgi, aizrautīgi pārdzīvot.
uguns Spēcīgs emocionāls stāvoklis. Liela aizrautība, dedzība.
vara Spēja pakļaut, ietekmēt (kādu, ko).
caurgājība Spēja virzīties uz priekšu sliktos ceļa apstākļos (piemēram, automobiļiem).
pārgājība Spēja virzīties uz priekšu sliktos ceļa apstākļos (piemēram, automobiļiem).
sacirsties Spēji aprauties (par balsi, skaņu).
atkrist Spēji atrauties (no kā).
nocirst Spēji pārtraukt (runu, domu u. tml.). Apraut (2).
atrauties Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atkļūt šurp. _imperf._ Rauties šurp. Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atklāt (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
ņūtonsekunde Spēka impulsa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
ņūtons Spēka mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
ņūtonmetrs Spēka momenta mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
videospēle Spēle, izmantojot spēļu automātu ar ekrānu, uz kura parādās spēlei nepieciešamais attēls.
viktorīna Spēle, kurā (mutvārdos vai rakstveidā) jāatbild uz vairākiem jautājumiem, kas parasti ir saistīti ar dažādām zinātnes vai mākslas nozarēm.
panest Spēt pakļauties (fiziskām sāpēm, psihiskām ciešanām) un izturēt (tās). Paciest.
paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (fiziskām sāpēm, mokām u. tml.) un izturēt (tās).
paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (nevēlamu apstākļu iedarbībai) un izturēt (to).
paciest Spēt, parasti samērā ilgi, pakļauties, arī pielāgoties (negatīvam psihiskam stāvoklim, negatīvai psihiskai iedarbībai) un izturēt (to).
paskāls Spiediena un mehāniskā sprieguma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
piespiest Spiežot pievirzīt, cieši piekļaut (pie kā, kam klāt).
pagalvis Spilvenveida atbalsts galvai (automobiļu, lidaparātu) sēdekļa atzveltnes augšdaļa.
apspļaudīt Spļaudot aptraipīt. Vairākkārt uzspļaut.
apspļaut Spļaujot aptraipīt. Vairākkārt uzspļaut.
gokarts Sporta mikroautomobilis.
rallijs Sporta sacensības pēc noteikta kustības grafika ar automobiļiem, motocikliem, motorolleriem.
nosargāt Sporta spēlēs - nepieļaut pretinieka darbību (piemēram, laukuma daļā).
vārtsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kura uzdevums ir sargāt savas komandas vārtus - nepieļaut, ka pretinieks ievirza tajos bumbu vai ripu.
Tehniskie sporta veidi Sporta veidi, kas ir saistīti ar mašīnu, ierīču u.tml. izmantošanu (piemēram, autobraukšana, kartings, aviomodelisms).
automodelisms Sporta veids - automodeļu konstruēšana, būvēšana un sacensības ar tiem.
autosports Sporta veids - braukšana ar sacīkšu, sporta un sērijveida automobiļiem.
kartings Sporta veids - braukšana ar sporta mikroautomobiļiem - gokartiem.
šosejnieks Sportists (piemēram, autobraucējs, riteņbraucējs), kas specializējies braukšanā pa šoseju.
automodelists Sportists, kas specializējies automodelismā.
autosportists Sportists, kas specializējies autosportā.
šahists Sportists, kas specializējies šaha spēlē. Cilvēks, kas (bieži, aizrautīgi) spēlē šahu.
uzspridzināt Spridzinot sagraut, iznīcināt.
politizēt Spriedelēt par politikas jautājumiem.
marža Starpība starp preces biržas cenu un maksimālo aizdevumu (ko ir atļauts pret šo preci izsniegt).
internacionāle Starptautiska apvienība, savienība, biedrība.
Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
semafors Starptautiska koda signālu sistēma, kurus noraida ar roku attiecīgu stāvokli, izmantojot krāsainus karodziņus, lukturus u. tml.
landesvērs Starptautiska kontrrevolūcijas militāro spēku vienība cīņai pret padomju varu Baltijā (no 1918. gada līdz 1920. gadam).
nolīgums Starptautiska oficiāla vienošanās (ko veikt, darīt).
masons Starptautiska organizācija (kapitālistiskajās valstīs, sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi (galvenokārt turīgo šķiru pārstāvji) aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos. Brīvmūrnieki.
brīvmūrnieks Starptautiska organizācija (kapitālistiskajās valstīs, sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi (galvenokārt turīgo šķiru pārstāvji) aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos. Masoni.
Starptautiskā sieviešu diena Starptautiska sieviešu solidaritātes diena (8. marts).
Starptautiskā sieviešu diena Starptautiskā sieviešu solidaritātes diena (8. marts).
Pirmā Internacionāle Starptautiska strādnieku apvienība (no 1864. gada līdz 1876. gadam).
Pirmā Internacionāle Starptautiskā strādnieku apvienība (no 1864. gada līdz 1876. gadam).
Otrā Internacionāle Starptautiska strādnieku partiju apvienība, ko nodibināja Parīzē 1889. gadā un kas faktiski beidza pastāvēt Pirmā pasaules kara laikā.
Otrā Internacionāle Starptautiska strādnieku partiju apvienība, ko nodibināja Parīzē 1889. gadā un kas faktiski beidza pastāvēt Pirmā pasaules kara laikā.
memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
Vest sarunas Starptautiskajās attiecībās - organizēt, veikt domu apmaiņu (ar kādas valsts pārstāvjiem) nolūkā panākt vienošanos.
sankcija Starptautiskajās tiesībās - ekonomiska, finansiāla, militāra rīcība pret valsti, kas pārkāpj starptautiskus līgumus.
Savienības līgums Starptautiskajās tiesībās - līgums starp divām vai vairākām valstīm, kas reglamentē apstākļus, kādos līguma dalībniecēm jāpilda noteiktas saistības.
ultimāts Starptautiskajās tiesībās - tāda kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu šīs prasības neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
moratorijs Starptautiskajās tiesībās - valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību.
servitūts Starptautiskajās tiesībās - vienas valsis teritoriālās suverenitātes ierobežošana par labu citai valstij vai citām valstīm.
starpniecība Starptautiskajās tiesībās - viens no starptautisko strīdu mierīgas izšķiršanas līdzekļiem, ko realizē trešā, strīdā neiejauktā, valsts, balstoties uz tai izvirzītajiem noteikumiem.
universiāde Starptautiskas studentu sporta sacensības.
reparācija Starptautiskas tiesiskās atbildības veids - karā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana.
restitūcija Starptautiskās tiesiskās atbildības veids - tā paša vai cita (līdzvērtīga), parasti karā sagrābta, priekšmeta, objekta atdošana atpakaļ.
Pasaules tirgus Starptautiskās tirdzniecības sistēma, kurā piedalās daudzas vai visas valstis.
Pasaules tirgus Starptautiskās tirdzniecības sistēma, kurā piedalās daudzas vai visas valstis.
protokols Starptautiskas vienošanās dokuments (speciālos attiecību jautājumos), kam ir starptautiska līguma spēks.
Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena Starptautiski darbaļaužu svētki 1. maijā, kurus atzīmē kopš 1886. gada.
Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena Starptautiski darbaļaužu svētki 1. maijā, kurus atzīmē kopš 1886. gada.
klīrings Starptautiski norēķini bez skaidras naudas (ar preču apmaiņu, savstarpēju saistību dzēšanu).
Starptautisks delikts Starptautisko tiesību normu pārkāpums, kas rodas valsts prettiesiskas rīcības vai prettiesiskas bezdarbības rezultātā.
Starptautisks delikts Starptautisko tiesību normu pārkāpums, kas rodas valsts prettiesiskas rīcības vai prettiesiskas bezdarbības rezultātā.
Teritoriālā integritāte Starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana, lietojot spēku vai tā draudus.
transfertoperācija Starptautisks (piemēram, naudas) pārvedums. Viena īpašnieka vērtspapīru (piemēram, akciju) pārskaitījums citai personai.
konvencija Starptautisks līgums, starptautiska vienošanās (kādā speciālā jautājumā).
pakts Starptautisks līgums, vienošanās, kam ir sevišķa politiska nozīme.
traktāts Starptautisks līgums.
neitralizācija Starptautisks režīms (kādā teritorijā, gaisa, kosmosa telpā), saskaņā ar kuru valstij vai valstu grupai pēc noslēgtajiem līgumiem nav tiesību pārvērst (to) par karalauku, turēt (tajā) bruņotos spēkus.
Starptautiskais kara tribunāls Starptautisks tiesas orgāns galveno otrā pasaules kara noziedznieku tiesāšanai.
likteņstāsts Stāstījums, vēstījums par (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi, likteni (2). Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2).
stāstniecība Stāstu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
drošība Stāvoklis, apstākļi, kad (kāds) nav apdraudēts, nav pakļauts briesmām.
neatkarība Stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas (kā) varā, ietekmē, pakļautībā.
visatļautība Stāvoklis, kad (kādā jomā) viss ir atļauts, nav ierobežojumu.
pastarpinātība Stāvoklis, kad (kādā sistēmā, norisē u. tml.) ir iekļauts elements, sastāvdaļa, kurā ir cita informācijas forma, cits informācijas nesējs.
piederība Stāvoklis, kad (kāds) ir iekļauts (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
nebrīvība Stāvoklis, kad (kas) atrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā) pakļautībā, atkarībā.
piesātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir caurstrāvots, piepildīts ar (kādas parādības) spēcīgu izpausmi. Stāvoklis, kad (kas) ir pakļauts (kā) spēcīgai ietekmei.
piederība Stāvoklis, kad (kas) ir iekļauts (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.).
pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir iekļauts, ietverts (piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā. Stāvoklis, kad (cilvēks) ir pārāk aizņemts, pārņemts (ar ko).
ieslēgums Stāvoklis, kad (kas) ir ietverts, iekļauts (kur iekšā, parasti iežos, minerālos). Tas, kas ir ietverts, iekļauts (kur iekšā, parasti iežos, minerālos).
noslogotība Stāvoklis, kad (kas) ir pakļauts kāda smaguma iedarbībai.
pakļautība Stāvoklis, kad (tauta, valsts u. tml.) ir, parasti politiski, pakļauta (kam) ar varu.
neatkarība Stāvoklis, kad (tauta, valsts) nav pakļauta kādai citai (augstākai) varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
līdzautorība Stāvoklis, kad kāds ir atzīts par līdzautoru.
svabadība Stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas u. tml.) pakļautības, atkarības. Stāvoklis, kad nav atkarības, piemēram, no citiem sabiedrības locekļiem, kādām ietekmēm; brīvība (1).
brīvība Stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas) pakļautības, atkarības.
smeldze Stikla salmveida rotājums (vainagam, tautastērpam).
Zem (kāda) pātagas Stingrā pakļautībā, arī uzraudzībā.
sakrampēt Stingri sakļaut (rokas, arī to pirkstus). Stingri apņemt (rokas, arī pirkstus ap ko).
noslānīt Stipri nopelt. Arī piekaut.
piesist Stipri piekaut, sasist.
Pataisīt zili melnu (arī zilu un melnu) Stipri piekaut.
Pataisīt zili melnu (arī zilu un melnu) Stipri piekaut.
Pataisīt zili melnu (arī zilu un melnu) Stipri piekaut.
piedauzīt Stipri piekaut.
Pataisīt mīkstu Stipri piekaut. Salaužot (kāda) pretestību, pakļaut (to).
stratēģis Stratēģijas (1) speciālists. Militārs darbinieks, kas izstrādā ar karu, arī ar plašām militārām operācijām saistītus jautājumus.
tarantella Strauja itāliešu tautas deja 6/8 vai 3/8 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
pasodoble Strauja Latīņamerikas tautu deja 2/4 taktsmērā. Sarīkojumu deja, kurā ir izmantoti šīs dejas elementi. Šīs dejas mūzika.
obereks Strauja poļu tautas deja 3/4 vai 3/8 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
sarabanda Strauja sena spāņu tautas deja 3/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
segidilja Strauja spāņu tautas deja 3/4 un 3/8 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
Mesties (arī (ap)krist) ap kaklu Strauji (ap)skaut, (ap)liekot rokas ap kaklu.
aiztraukt Strauji aizvirzīt, aizraut prom (parasti par vēju).
Apkrist ap kaklu Strauji apskaut.
atmest Strauji atvērt, atraut vaļā.
atsviest Strauji atvērt, atraut vaļā.
izkampt Strauji izraut (ko kādam) - par cilvēku.
apbērt Strauji izteikt (daudz jautājumu, pārmetumu u. tml.).
gāzt Strauji mest, arī bērt, kraut.
noraut Strauji paraut uz leju līdz galam (parasti rokturi, sviru).
aizraut Strauji pārvietot (par straumi, vēju u. tml.). _imperf._ Raut prom.
Krist apkampienos Strauji piekļauties (kādam) un ļaut sevi apkampt.
piecirst Strauji pievilkt, pieraut (savu ķermeņa daļu) sev klāt.
skriet Strauji plūst (piemēram, par ūdeni, viļņiem). Strauji tecēt (piemēram, par upi, strautu).
burzguļot Strauji plūstot, radīt sīkas šļakatas, putas, burbuļus, kā arī savdabīgu troksni (parasti par ūdeni, strautiem, upēm).
ķert Strauji raut (ar lūpām, zobiem), kampt (par dzīvniekiem).
sagāzt Strauji samest, arī sabērt, sakraut.
Sasist (arī piesist) papēžus Strauji satuvināt apautu kāju papēžus un radīt troksni.
Piesist (arī sasist) papēžus Strauji satuvināt apautu kāju papēžus un radīt troksni.
Sasist (arī piesist) papēžus Strauji satuvināt apautu kāju papēžus un radīt troksni.
Krist (arī mesties) ap kaklu Strauji skaut, liekot rokas ap kaklu.
Mesties (arī krist) ap kaklu Strauji skaut, liekot rokas ap kaklu.
Sist papēžus Strauji tuvināt apautu kāju papēžus tā, ka tie skar viens otru un rada troksni.
aizgūties Strauji, aizrautīgi. Aizgūtnēm.
sacirsties Strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties.
sacirst Strauji, cieši sakļaut, saspiest (parasti zobus).
sacirsties Strauji, cieši sakosties, sakļauties, tikt cieši sakostiem, sakļautiem (parasti par zobiem).
notraukt Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē. Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
izgrūst Strauji, spēji pateikt, izrunāt (piemēram, steigā, uztraukumā). Īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
raits Straujš (par upes, strauta u. tml. tecējumu).
strautmala Strauta mala. Strauta tuvākā apkārtne.
pārsviest Strauti pārvietot (uz citu vietu) - piemēram, par ierīcēm.
valks Strauts, neliela ūdenstece.
nīga Strautu forele.
sentimentālisms Strāvojums Eiropas literatūrā un mākslā (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā), kuram raksturīgs idealizēts, pārlieku emocionāls cilvēka subjektīvo izjūtu, intīmo pārdzīvojumu vai dabas atainojums un (pretēji klasicismam) pievēršanās tautas dzīves tēlojumam.
plēsties Strīdēties. Arī kauties.
diskusija Strīdīga, neskaidra jautājuma (publiska) apspriešana.
Sakrist matos Strīdoties raustīt vienam otru aiz matiem. Sakauties.
Krist matos Strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem. Sākt kauties.
Krist (arī klupt) matos Strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem. Sākt kauties.
Absolūtās tiesības Subjektīvas tiesības (piemēram, īpašuma tiesības, autortiesības), kuras ir vērstas pret jebkuru personu, kas aizskar šīs tiesības.
sidrabšķidrauts Sudraba šķidrauts.
pārsutināt Sutinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
Sociālistiskās sadraudzības valstis (retāk zemes) Suverēnu sociālistisko valstu asociācija, kas balstās uz katrā sociālistiskā valstī viendabīgo ekonomisko pamatu - ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu, uz viena tipa valsts iekārtu - tautas varu strādnieku šķiras vadībā, vienotu ideoloģiju - marksismu-ļeņinismu.
konfederācija Suverēnu valstu savienība, kas parasti izveidota uz starptautiska līguma pamata.
hercs Svārstību frekvences mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
sveštautībnieks Sveštautietis.
Svilināt cūku Svilināt kautai cūkai sarus.
džinkstēt Svilpt (par izšautu lodi).
zvērests Svinīgi dots solījums (parasti būt uzticīgam savai tautai un valstij un rīkoties saskaņā ar likumu).
vāls Šādā joslā nopļautā zāle, labība u. tml.
panika Šāda psihiska stāvokļa izraisīta, saprāta kontrolei nepakļauta, nemērķtiecīga (parasti daudzu cilvēku) rīcība, nekārtības, sajukums.
Tautas dziesma Šāds skaņdarbs tautas mūzikā.
pods Šāds trauks (kā) vārīšanai, sautēšanai.
problēmists Šaha problēmu autors.
autortiesības Šais normās noteiktās autora tiesības (uz savu darbu).
šaudīkla Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
šaujamrīks Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
šaujams Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
stroķis Šaujamierocis (parasti šautene).
mala Šaura, arī asa (parasti priekšmeta) sānu daļa. Arī šķautne.
tamburīns Šauras, garas bungas, ko tautas muzikants sit, vienlaikus spēlējot stabuli. Provansas bungas.
laist Šaut (parasti ar automātisku šaujamieroci).
skrotēt Šaut (parasti ar skrotīm).
pāršaut Šaut (piemēram, vingrinājuma šaušanas sportā) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai noskaidrotu uzvarētāju, sacensībās ieņemamo vietu).
ņemt Šaut (uz kādu, ko), apšaudīt (ko).
Šaut (arī uzbrukt) no stūra Šaut (uzbrukt) slepeni, no slēptuves.
pļaut Šaut intensīvi (par šaujamieročiem). Būt intensīvam (par apšaudi).
sēt Šaut intensīvi, nepārtraukti. Būt intensīvam, nepārtrauktam (par apšaudi).
sprāgt Šaut šāviņu, lodi (par šaujamieroci).
Lādēt virsū Šaut uz kādu.
šauties Šaut uz sevi, parasti, lai nonāvētos.
šauties Šaut vienam uz otru, citam uz citu. Intensīvi, arī ilgāku laiku šaut uz kādu.
zēvelēt Šaut, parasti intensīvi.
bliezt Šaut.
dot Šaut.
gāzt Šaut.
kniebt Šaut.
bise Šautene (medībām).
bise Šautene ar garu stobru.
kramenīca Šautene ar krama aizslēgu.
īsstobrene Šautene ar saīsinātu (apgrieztu) stobru.
plinte Šautene.
stobrene Šautene.
Kaujas zobs Šautenes aizslēga elements.
Kaujas zobs Šautenes aizslēga elements.
kārta Šāviena troksnis, kas rodas, (ložmetējam, automātam, artilērijas ierocim) izšaujot vienā paņēmienā noteiktu daudzumu patronu vai šāviņu.
raķete Šāviņš - ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizācijai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai.
liroepika Šī daiļliteratūras starpveida daiļdarbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
lirika Šī daiļliteratūras veida daiļdarbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
sēļi Šis cilts, tautības piederīgais.
kurši Šīs cilts, tautības piederīgais.
zemgaļi Šīs cilts, vēlāk tautības, piederīgais.
baškīri Šis tautas piederīgais.
etruski Šis tautas piederīgais.
jakuti Šis tautas piederīgais.
korejieši Šis tautas piederīgais.
korsikāņi Šis tautas piederīgais.
tadžiki Šis tautas piederīgais.
abhāzi Šīs tautas piederīgais.
adigejieši Šīs tautas piederīgais.
afgāņi Šīs tautas piederīgais.
albāņi Šīs tautas piederīgais.
angļi Šīs tautas piederīgais.
armēņi Šīs tautas piederīgais.
azerbaidžāņi Šīs tautas piederīgais.
baltkrievi Šīs tautas piederīgais.
bulgāri Šīs tautas piederīgais.
burjati Šīs tautas piederīgais.
čehi Šīs tautas piederīgais.
čigāni Šīs tautas piederīgais.
čukči Šīs tautas piederīgais.
čuvaši Šīs tautas piederīgais.
dāņi Šīs tautas piederīgais.
ebreji Šīs tautas piederīgais.
ēģiptieši Šīs tautas piederīgais.
franči Šīs tautas piederīgais.
frīģieši Šīs tautas piederīgais.
grieķi Šīs tautas piederīgais.
gruzīni Šīs tautas piederīgais.
holandieši Šīs tautas piederīgais.
horvāti Šīs tautas piederīgais.
igauņi Šīs tautas piederīgais.
inguši Šīs tautas piederīgais.
īri Šīs tautas piederīgais.
islandieši Šīs tautas piederīgais.
itālieši Šīs tautas piederīgais.
japāņi Šīs tautas piederīgais.
kabardieši Šīs tautas piederīgais.
kalmiki Šīs tautas piederīgais.
karačaji Šīs tautas piederīgais.
karakalpaki Šīs tautas piederīgais.
karēļi Šīs tautas piederīgais.
kazahi Šīs tautas piederīgais.
keti Šīs tautas piederīgais.
ķīnieši Šīs tautas piederīgais.
kirgīzi Šīs tautas piederīgais.
komi Šīs tautas piederīgais.
krievi Šīs tautas piederīgais.
kubieši Šīs tautas piederīgais.
kurdi Šīs tautas piederīgais.
lapi Šīs tautas piederīgais.
latvieši Šīs tautas piederīgais.
lezgīni Šīs tautas piederīgais.
lietuvieši Šīs tautas piederīgais.
maiji Šīs tautas piederīgais.
maķedonieši Šīs tautas piederīgais.
malagasi Šīs tautas piederīgais.
malajieši Šīs tautas piederīgais.
mandžūri Šīs tautas piederīgais.
mansi Šīs tautas piederīgais.
marieši Šīs tautas piederīgais.
marokāņi Šīs tautas piederīgais.
meksikāņi Šīs tautas piederīgais.
melnkalnieši Šīs tautas piederīgais.
moldāvi Šīs tautas piederīgais.
mordvieši Šīs tautas piederīgais.
nanaji Šīs tautas piederīgais.
ņenci Šīs tautas piederīgais.
norvēģi Šīs tautas piederīgais.
nūbieši Šīs tautas piederīgais.
osetīni Šīs tautas piederīgais.
palestīnieši Šīs tautas piederīgais.
paragvajieši Šīs tautas piederīgais.
persieši Šīs tautas piederīgais.
peruieši Šīs tautas piederīgais.
poļi Šīs tautas piederīgais.
polovcieši Šīs tautas piederīgais.
portugāļi Šīs tautas piederīgais.
rumāņi Šīs tautas piederīgais.
sāmi Šīs tautas piederīgais.
serbi Šīs tautas piederīgais.
sīrieši Šīs tautas piederīgais.
skoti Šīs tautas piederīgais.
slovaki Šīs tautas piederīgais.
slovēņi Šīs tautas piederīgais.
somālieši Šīs tautas piederīgais.
somi Šīs tautas piederīgais.
sorbi Šīs tautas piederīgais.
spānieši Šīs tautas piederīgais.
šumeri Šīs tautas piederīgais.
tibetieši Šīs tautas piederīgais.
tunisieši Šīs tautas piederīgais.
turki Šīs tautas piederīgais.
turkmēņi Šīs tautas piederīgais.
tuvieši Šīs tautas piederīgais.
udmurti Šīs tautas piederīgais.
ukraiņi Šīs tautas piederīgais.
ungāri Šīs tautas piederīgais.
urugvajieši Šīs tautas piederīgais.
uzbeki Šīs tautas piederīgais.
vācieši Šīs tautas piederīgais.
velsieši Šīs tautas piederīgais.
venecuēlieši Šīs tautas piederīgais.
vepsi Šīs tautas piederīgais.
vjetnamieši Šīs tautas piederīgais.
voti Šīs tautas piederīgais.
zviedri Šīs tautas piederīgais.
sumeri Šīs tautas piederīgais. Šumers (2).
čečenieši Šīs tautības piederīgais.
čerkesi Šīs tautības piederīgais.
eskimosi Šīs tautības piederīgais.
eveni Šīs tautības piederīgais.
evenki Šīs tautības piederīgais.
hanti Šīs tautības piederīgais.
hotentoti Šīs tautības piederīgais.
karaīmi Šīs tautības piederīgais.
kumiki Šīs tautības piederīgais.
latgaļi Šīs tautības piederīgais.
lībieši Šīs tautības piederīgais.
arābi Šīs tautu grupas piederīgais.
ģermāņi Šīs tautu grupas piederīgais.
mongoļi Šīs tautu grupas piederīgais.
retoromāņi Šīs tautu grupas piederīgais.
romāņi Šīs tautu grupas piederīgais.
slāvi Šīs tautu grupas piederīgais.
šķautnainums Šķautnainums (2).
šķautnainība Šķautņainība (1).
šķautnainība Šķautņainība (2).
šķautnains Šķautņains (1).
šķautnains Šķautņains (2).
kantains Šķautņains, stūrains.
šķeltnains Šķautņains.
šķautnainums Šķautņainums (1).
šķautņveidīgs Šķautņveida.
tatāri Šo tautu grupas piederīgais.
gaume Tā, ka atbilst kādas tautas ēdiena receptei.
Kā nekā Tā, kā ir iespējams, tā, kā var. Kaut kā.
Kā nekā Tā, kā ir iespējams, tā, kā var. Kaut kā.
Šā (un) tā Tā, kā ir iespējams, tā, kā var. Kaut kā.
aizsegs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā).
autoritatīvs Tāds (cilvēks, kolektīvs), kam ir autoritāte (1). Ietekmīgs.
Kāds nekāds Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību. Necienīgs. Kaut kāds.
Kāds nekāds Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību. Necienīgs. Kaut kāds.
dedzīgs Tāds (cilvēks), kas nododas (kam) ar sajūsmu, aizrautību, sparu, enerģiju.
nedrošs Tāds (cilvēks), uz ko nevar paļauties, tāds, kam nevar uzticēties. Šaubīgs.
pīle Tāds (ēdiens), kas pagatavots no šāda putna kautķermeņa.
aizliegt Tāds (laiks), kad nav atļauts kur ieiet, iebraukt, ko darīt u. tml.
bezpilota Tāds (lidaparāts), ko pilotē ar autonomās vadīšanas vai tālvadīšanas sistēmu.
bezpilota Tāds (lidojums), ko veic ar autonomās vadīšanas vai tālvadīšanas sistēmu pilotēts lidaparāts.
konsensuāls Tāds (līgums), kas dibināts uz norunu, saistīts ar vienošanos (kādā būtiskā jautājumā).
jērs Tāds (pārtikas produkts, ēdiens), kas iegūts no aitas kautķermeņa.
diskutējams Tāds (piemēram, jautājums), kas vēl nav pilnīgi noskaidrots. Tāds, par ko nepieciešama vai iespējama diskusija.
parentētisks Tāds (piemēram, vārds, teikums), kas tekstā ir iestarpināts, arī iekļauts iekavās.
zaglīgs Tāds (rīcība, skatiens u. tml.), kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam, tāds, kas ir saistīts ar ko neatļautu, slepenu, tam raksturīgs.
sāpīgs Tāds, kā paveikšana, īstenošana sagādā daudz grūtību; tāds, kas nav atrisināts, sagādā daudz grūtību (par jautājumu, problēmu).
zābakots Tāds, kam ir apauti zābaki (par kājām).
abpusgriezīgs Tāds, kam ir asas abas malas, šķautnes.
autonoms Tāds, kam ir autonomija.
svaigs Tāds, kam ir dabiskais veids un kas nav bijis pakļauts termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei (par pārtikas produktiem, parasti par augļiem, dārzeņiem).
līksms Tāds, kam ir jautrs, priecīgs garastāvoklis, tāds, kas izjūt pacilātību.
mazkompetents Tāds, kam ir maza lietpratība, mazas zināšanas, maza profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
konsultatīvs Tāds, kam ir padomdevēja tiesības (kādā jautājumā).
kompetents Tāds, kam ir piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Arī pilnvarots.
trauksmains Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība (par psihi, raksturu, personību). Aktīvs, aizrautīgs, arī nemierīgs, satraukts (par psihisku stāvokli).
trauksmains Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, arī straujums, kustīgums (par cilvēkiem).
kulturāls Tāds, kam ir raksturīga augsti attīstīta kultūra (piemēram, par zemi, tautu).
mutants Tāds, kam ir raksturīga mutācija (1). Tāds, kas ir pakļauts mutācijai.
pusmežonīgs Tāds, kam ir raksturīga samērā zema attīstības pakāpe un primitīva kultūra (piemēram, par zemi, tautu).
priecīgs Tāds, kam ir raksturīgs prieks, jautrība, pacilāts garastāvoklis (parasti par psihisku stāvokli, domām).
varens Tāds, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara (par cilvēkiem, valstīm, tautām).
suverēns Tāds, kam ir suverenitāte (1) - par tautu, nāciju, valsti.
šķautņveida Tāds, kam ir šķautnes forma, veids.
draiskulīgs Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot. Dzīvespriecīgs, jautrs. Arī nerātns. Draisks.
draisks Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot. Dzīvespriecīgs, jautrs. Arī nerātns. Draiskulīgs.
padomdevējs Tāds, kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma apspriešanā, bet ne tā izlemšanā.
šķautņains Tāds, kam ir vairākas, daudzas šķautnes (2). Tāds, kura apveidā ir krasi lauztas līnijas.
stūrains Tāds, kam ir vairāki, daudzi stūri. Tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, šķautnes u. tml.
nekulturāls Tāds, kam ir zems kultūras līmenis (par tautu, zemi).
bass Tāds, kam nav apautas kājas (par cilvēku).
bezbēdīgs Tāds, kam nav bēdu un rūpju Bezrūpīgs, jautrs.
ass Tāds, kam nav noapaļojuma (par malu, šķautni).
anonīms Tāds, kam nav norādīts autors. Tāds (autors), kas neuzrāda savu vārdu. Bez paraksta.
nebēdīgs Tāds, kam nav rūpju, raižu. Jautrs, bezrūpīgs.
kutelīgs Tāds, kam nepieciešama īpaša uzmanība, piesardzība (piemēram, par jautājumu, situāciju).
ritmisks Tāds, kam piemīt noteikts ritms (1), tāds, kas ir pakļauts noteiktam ritmam.
ritmisks Tāds, kam piemīt noteikts ritms (2), tāds, kas ir pakļauts noteiktam ritmam. Saistīts ar ritmu (2), tam raksturīgs.
ritmisks Tāds, kam piemīt noteikts ritms (3), tāds, kas ir pakļauts noteiktam ritmam. Saistīts ar ritmu (3), tam raksturīgs.
nekompetents Tāds, kam trūkst lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
uzticams Tāds, kam var uzticēties (2), uz kuru var paļauties.
laimīgs Tāds, kas - pēc tautas ticējumiem - nes veiksmi.
transnacionāls Tāds, kas (parasti ekonomikā) pastāv, noris vairākās, daudzās valstīs, attiecas uz vairākām, daudzām nācijām, tautām.
nelaimīgs Tāds, kas (pēc tautas ticējumiem) ir par cēloni nelaimei.
liels Tāds, kas aizrautīgi kam nododas, nodarbojas ar ko.
demokrātisks Tāds, kas aptver plašas tautas masas, attiecas uz tām.
apolitisks Tāds, kas atrauts no politikas, kas nav saistīts ar politiku.
attapīgs Tāds, kas ātri un pareizi izprot, aptver. Tāds, kas veikli rod izeju (parasti grūtā, sarežģītā situācijā).. Atjautīgs.
apķērīgs Tāds, kas ātri, viegli saprot, aptver. Tāds, kas ātri orientējas situācijā. Atjautīgs, attapīgs.
padots Tāds, kas atrodas (piemēram, kādu apstākļu) spēcīgā iedarbībā, ietekmē (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Pakļauts (3).
nebrīvs Tāds, kas atrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā) pakļautībā, atkarībā.
atkarīgs Tāds, kas atrodas kāda varā, ietekmē, pakļautībā.
internacionāls Tāds, kas attiecas uz vairākām vai visām tautām, valstīm, tāds, kas ir tām kopīgs vai raksturīgs. Starptautisks.
starptautisks Tāds, kas attiecas uz vairākām vai visām tautām, valstīm, tāds, kas nosaka to attiecības, ir tām kopīgs, raksturīgs. Arī internacionāls (1).
vispārteorētisks Tāds, kas attiecas uz vispārīgiem, galvenajiem teorētiskajiem jautājumiem.
vistautas Tāds, kas attiecas uz visu tautu.
pašreģistrējošs Tāds, kas automātiski reģistrē (ko) - par ierīcēm, iekārtām.
zaglīgs Tāds, kas cenšas palikt nepamanīts, dara ko neatļauti, slepeni.
krājīgs Tāds, kas daudz, ar aizrautību krāj (2).
kaimiņš Tāds, kas dzīvo blakus vai netālu (piemēram, par tautu, kādas teritorijas iedzīvotājiem).
narkotisks Tāds, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, izraisot, piemēram, labsajūtu, jautrību, halucinācijas, mieru, miegu, nejutību (par vielām).
urdīgs Tāds, kas iedziļinās (piemēram, jautājumā), cenšas noskaidrot (kā) būtību.
pakāpjveida Tāds, kas ir (kādā sistēmā) secīgā pakļautībā.
šauteņots Tāds, kas ir apbruņots ar šauteni.
jaunattīstības Tāds, kas ir atbrīvojies no koloniālisma, ieguvis politisko neatkarību un veido jaunu, no imperiālistiskajām valstīm neatkarīgu tautas saimniecību un valsts iekārtu (par valstīm, zemēm).
atsevišķs Tāds, kas ir atdalīts, kas eksistē patstāvīgi, atrauti no citiem, veido noteiktu daļu no kopuma.
formāls Tāds, kas ir atrauts no būtības.
godīgs Tāds, kas ir atzīts, atļauts (piemēram, par darbību, norisi).
kādreizējs Tāds, kas ir bijis, noticis kaut kad pagātnē, senāk.
tendenciozs Tāds, kas ir cieši saistīts ar kādu tendenci, pakļauts tai un kam piemīt vienpusība, trūkst objektivitātes.
uzticams Tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzticīgs Tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sens Tāds, kas ir dzīvojis tālā vēsturiskā periodā, laikmetā (piemēram, par ciltīm, etniskām grupām, tautām, to piederīgajiem).
piederīgs Tāds, kas ir iekļauts (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
piederīgs Tāds, kas ir iekļauts (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.).
komplekts Tāds, kas ir iekļauts komplektā [1] (1). Tāds, kas veido komplektu [1] (1).
savienots Tāds, kas ir iekļauts savienībā (3), tāds, kas veido savienību.
puspļauts Tāds, kas ir iesākts Pļaut, bet nav nopļauts.
prominents Tāds, kas ir izcili nozīmīgs, ievērojams. Tāds, kam ir liela autoritāte.
steidzams Tāds, kas ir jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību). Tāds, kas ir jārisina tūlīt, nekavējoties (piemēram, par jautājumu). Tāds, kas prasa tūlītēju rīcību.
organisks Tāds, kas ir likumsakarīgi, cieši iekļauts kādā sistēmā. Tāds, kas atbilst (kā) būtībai.
mirstīgs Tāds, kas ir pakļauts bojāejai, nāvei (par cilvēkiem).
termāls Tāds, kas ir pakļauts siltuma enerģijas iedarbībai. Tāds, kam ir noteikta sasiluma pakāpe.
noteikts Tāds, kas ir pārliecināts par savas rīcības pareizumu; tāds, uz kuru var paļauties, tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst viņa vārdiem, solījumiem. Arī mērķtiecīgs.
oriģināls Tāds, kas ir pirmreizējs, autora paša radīts (parasti par mākslas darbu). Tāds, kurā izmantota patstāvīga ideja (par mākslas darbu).
neapstrādāts Tāds, kas ir saglabājies savā sākotnējā veidā. Tāds, kas nav bijis pakļauts mērķtiecīgai cilvēka iedarbībai.
republikānisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu PSRS savienoto vai autonomo republiku, ir tās kompetencē
organizēts Tāds, kas ir saliedēts, apvienots noteiktā kopumā, sistēmā. Tāds, kura izturēšanās, rīcība ir pakļauta noteiktai sistēmai.
sasāpēt Tāds, kas ir sarežģīts, sagādā daudz grūtību un kam vajadzīgs neatliekams atrisinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
legāls Tāds, kas ir saskaņā ar likumu un atļauts ar oficiālu rīkojumu. Tāds, kas nav oficiāli aizliegts.
kronis Tāds, kas ir tieši pakļauts valsts varai, valdībai (monarhistiskā valstī).
dzīvniecisks Tāds, kas ir tīri fizioloģisks un nav pakļauts prātam.
demokrātisks Tāds, kas ir tuvs plašām tautas masām. Tāds, kurā izpaužas tautas masu intereses, centieni.
prettautisks Tāds, kas ir vērsts pret kādu tautu. Tāds, kas ir pretrunā ar kādas tautas politiskajām interesēm, raksturu, būtību.
neveikls Tāds, kas izjūt kautrību, mulsumu, tāds, kas izturas, rīkojas, runā nedroši, bikli.
kautrīgs Tāds, kas izjūt kautrību. Arī bikls.
kautrs Tāds, kas izjūt kautrību. Arī bikls. Kautrīgs.
kaunīgs Tāds, kas izjūt nepatiku, neērtumu. Tāds, kas izjūt kautrību. Arī kautrīgs.
priecīgs Tāds, kas izjūt prieku, tāds, kam ir jautrs, pacilāts garastāvoklis; arī līksms.
pseidotautisks Tāds, kas izmanto tautas mākslas motīvus, tēlus, izteiksmes līdzekļus un kas orientējas uz romantizētu tautas pagātni, neievērojot sabiedrības aktuālās problēmas (parasti par mākslas virzienu, mākslas darbu).
strīdīgs Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas (par, parasti politikas, zinātnes, mākslas, jautājumiem, parādībām). Tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji uzskati, domas (parasti politikā, zinātnē, mākslā) - piemēram, par tekstu.
urdīgs Tāds, kas izraisa nemieru, neatlaidīgi nodarbina (piemēram, par jautājumu, domu, arī parādību, apstākļiem).
smieklīgs Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību. Jocīgs (1). Uzjautrinošs.
amizants Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību. Jocīgs. Uzjautrinošs.
familiārs Tāds, kas izturas pārāk brīvi, nepiespiesti, arī vaļīgi, nekautrīgi. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nedrošs Tāds, kas izturas, rīkojas bikli, kautrīgi, bez stingras, noteiktas pārliecības.
padots Tāds, kas kādā (administratīvā, juridiskā, ekonomiskā u. tml.) sistēmā ir pakārtots, pakļauts tās augstākajam posmam, personai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu. Pakļauts (2).
pārgudrs Tāds, kas kļūdaini uzskata sevi pat zinīgāku, gudrāku (salīdzinot ar citiem), arī par pietiekami gudru (kādā jautājumā, nozarē u. tml.) un pašpārliecināti pauž savas domas.
karsts Tāds, kas ko dara ļoti dedzīgi, kvēli, aizrautīgi.
piekļāvīgs Tāds, kas ļauj sevi piekļaut. Tāds, kas piekļaujas (1).
urķīgs Tāds, kas mēdz iedziļināties (piemēram, jautājumā), sīki noskaidrot, izpētīt.
kauslīgs Tāds, kas mēdz kauties (1) - par cilvēkiem.
kareivīgs Tāds, kas mēdz kauties. Tāds, kas ir gatavs kauties. Kauslīgs. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
patstāvīgs Tāds, kas nav (kā) pakļautība, atkarībā. Arī neatkarīgs (2).
drošs Tāds, kas nav apdraudēts, pakļauts briesmām. Tāds, kas aizsargā (no kā).
neizšķirts Tāds, kas nav izšķirts, izspriests (piemēram, par jautājumu). Tāds, kas ir palicis neskaidrs, neatrisināts.
neapzināts Tāds, kas nav pakļauts apziņai, saprātam, tāds, kas ir intuīcijas vai ar apziņu nesaistītu instinktu nosacīts, vadīts.
patvaļīgs Tāds, kas nav pakļauts gribai, apziņai.
neatkarīgs Tāds, kas nav pakļauts kādai citai (augstākai) varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās (par tautu, valsti).
akls Tāds, kas nav pakļauts prāta vērtējumam, kontrolei.
pseidotautisks Tāds, kas neatbilst patiesam, demokrātiskam tautiskumam.
neatkarīgs Tāds, kas neatrodas (kā) varā, ietekmē, pakļautībā.
svabads Tāds, kas neatrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā u. tml.) pakļautībā, atkarībā. Tāds, kas nav atkarīgs, piemēram, no citiem sabiedrības locekļiem, kādām ietekmēm. Brīvs (1).
brīvs Tāds, kas neatrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā) pakļautībā, atkarībā.
nekautrīgs Tāds, kas neizjūt kautrību, neērtumu. Tāds, kas izturas, rīkojas, runā netaktiski, nepieklājīgi, arī vaļīgi.
uzplijīgs Tāds, kas nekautrīgi, uzmācīgi vēršas pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
nesavaldīgs Tāds, kas nepakļauj, neprot pakļaut savas vajadzības, tieksmes, jūtas sabiedrībā pieņemtajām uzvedības normām.
nesapratīgs Tāds, kas nespēj saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi. Tāds, kam nav vajadzīgās izpratnes (kādā jautājumā).
dzimts Tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai vietai, tautai u. tml.
brīvs Tāds, kas norisinās vai ko veic bez pakļautības, atkarības.
nebrīvs Tāds, kas norisinās vai ko veic pakļautībā, atkarībā.
aizbilst Tāds, kas pakļauts aizbildnībai (1).
izmēģinājums Tāds, kas pakļauts izmēģināšanai.
starpetnisks Tāds, kas pastāv, noris starp etniskām grupām, tautām u. tml.
starpnacionāls Tāds, kas pastāv, noris starp nācijām, tautām.
starpnāciju Tāds, kas pastāv, noris starp nācijām, tautām. Starpnacionāls.
starpnozaru Tāds, kas pastāv, noris starp zinātnes, tehnikas, tautas saimniecības, mākslas u. tml. nozarēm.
apaļš Tāds, kas pēc formas atgādina lodi. Tāds, kam nav asu šķautņu.
pārgalvīgs Tāds, kas rīkojas pārdroši, neievērojot iespējamās nevēlamās sekas, tāds, kas ir pārdroši draisks, jautrs.
strups Tāds, kas runā īsi, aprauti, arī nelaipni, skarbi.
aizraujošs Tāds, kas sajūsmina, valdzina. Aizrautīgs.
daudznāciju Tāds, kas sastāv no daudzām nācijām, tautībām, tāds, ko veido daudzas nācijas, tautības.
daudztautu Tāds, kas sastāv no daudzām tautām, tāds, ko veido daudzas tautas.
daudztautību Tāds, kas sastāv no daudzām tautībām, tāds, ko veido daudzas taulības.
divdomīgs Tāds, kas satur norādījumu uz ko pikantu, arī nekautrīgu, nepieklājīgu (par izteicienu, izturēšanos).
pasaule Tāds, kas savu izcilo īpašību dēj ir pazīstams visiem zemeslodes iedzīvotājiem vai lielai to daļai. Tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām, starptautiskām normām.
sapratīgs Tāds, kas spēj labi saprast (ko); tāds, kam ir vajadzīgā izpratne (piemēram, kādā jautājumā).
zvērināts Tāds, kas stingri turas pie noteiktiem uzskatiem, arī tāds, kas neatlaidīgi, aizrautīgi nodarbojas ar ko u. tml. Arī pārliecināts (2).
jocīgs Tāds, kas uzjautrina, izraisa smieklus.
gudrs Tāds, kas veic sarežģītas darbības (par, parasti automātisku, mašīnu, ierīci).
asprātīgs Tāds, kas veidots, radīts mērķtiecīgi, ar bagātīgu izdomu. Atjautīgs.
sīksts Tāds, ko (piemēram, tā elastības, cietības dēļ) ir grūti saraut, salauzt, sagriezt u. tml. (parasti par augiem, dzīvnieku ķermeņiem, to daļām).
rūpniecība Tāds, ko apstrādā, pārstrādā, arī iegūst šajā tautas saimniecības nozarē. Arī rūpniecisks.
neveikls Tāds, ko izraisa kautrīgums, mulsums, arī nedrošība.
neatliekams Tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību). Tāds, kas jāizskata, jārisina nekavējoties (piemēram, par jautājumu, prasību).
piekļāvīgs Tāds, ko var viegli piekļaut. Arī lokans.
mehānisks Tāds, ko veic vai kas notiek bez apziņas, gribas, tīšās uzmanības aktīvas līdzdalības, automātiski (par cilvēka rīcību, kustībām).
refleksīvs Tāds, ko veic vai kas notiek bez apziņas, gribas, tīšās uzmanības aktīvas līdzdalības, automātiski (par izturēšanos, rīcību, kustībām).
daudznacionāls Tāds, ko veido daudzas nācijas, tautības, tāds, ko pārstāv daudzas nācijas, tautības.
aizliegt Tāds, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties, ko darīt u. tml.
saliekams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams sabīdīt, sakļaut u. tml., lai samazināta tā apjomu (piemēram, glabāšanai, transportēšanai).
savāžams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams, parasti pagriežot ap asi, iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piemēram, pārnēsāšanai, glabāšanai). Arī saliekams (3).
iekārt Tāds, kura galvenie nesošie elementi (troses, ķēdes u. tml.) pakļauti tikai stiepei.
komēdija Tāds, kurā galvenokārt iestudē lugas ar jautru, satīrisku sižetu (par teātri).
līksms Tāds, kurā ir daudz prieka, jautrības, pacilātības (par pasākumu, norisi).
šaurs Tāds, kurā ir iekļauti, apvienoti samērā nedaudzi cilvēki (par, parasti sociāla, grupu).
autoritatīvs Tāds, kurā izpaužas autoritāte (1). Tāds, ko pieņem bez iebildumiem.
bailīgs Tāds, kurā izpaužas bailes, kautrība, nedrošība (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
bezbēdīgs Tāds, kurā izpaužas bezrūpība, jautrība.
nedrošs Tāds, kurā izpaužas biklums, kautrība, stingras, noteiktas pārliecības trūkums.
jautājošs Tāds, kurā izpaužas jautājums (1), neizpratne, arī vēlēšanās ko uzzināt, noskaidrot.
divdomīgs Tāds, kurā izpaužas kas pikants, arī nekautrīgs, nepieklājīgs.
drastisks Tāds, kurā izpaužas nebēdība, jautrība, pārgalvība, arī draiskulība.
pabailīgs Tāds, kurā izpaužas nelielas bailes, arī kautrība, nedrošība (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
rotaļīgs Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, arī draiskulība, nenopietnība.
līksms Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība.
priecīgs Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība.
kvēls Tāds, kurā izpaužas sajūsma, aizrautība, enerģija.
dedzīgs Tāds, kurā izpaužas sajūsma, aizrautība, spars, enerģija.
āķīgs Tāds, kura izpratnei nepieciešama attapība, atjautība, arī viltība.
gatavs Tāds, kura kvalitāte atbilst noteiktām prasībām (piemēram, par mākslas darbu). Tāds, kurā ir atspoguļots būtiskais, atrisināts kāds svarīgs jautājums.
neitrāls Tāds, kurā saskaņā ar starptautisku vienošanos nav tiesības izvietot karaspēku un izvērst karadarbību.
drastisks Tāds, kura saturā ir nebēdība, jautrība, pārgalvība.
ugunīgs Tāds, kura saturā izpaužas liela aizrautība, dedzība.
līksms Tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība. Tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību.
priecīgs Tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība. Tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību.
anakreontisks Tāds, kurā slavināta jautra, bezrūpīga dzīve, dzīres. Tāds, kurā izpaužas tieksme pēc jautras, bezrūpīgas dzīves.
tīrasinīgs Tāds, kura vecāki (arī senākie priekšteči) pieder pie vienas un tās pašas rases, nācijas, tautas.
tīrasiņu Tāds, kura vecāki (arī senākie priekšteči) pieder pie vienas un tās pašas rases, nācijas, tautas.
pusasiņu Tāds, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautām.
tīrs Tāds, starp kura, parasti tuvākajiem, priekštečiem nav citu tautu, cilšu, sociālu grupu u. tml. pārstāvju.
drošs Tāds, uz ko var paļauties. Uzticams.
taktiķis Taktikas (1) speciālists. Militārs darbinieks, kas izstrādā ar kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu saistītus jautājumus.
padomdevējs Tas (tāds), kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma apspriešanā, bet ne tā izlemšanā.
pašrakstītājs Tas (tāds), kas automātiski fiksē (ko), piemēram, burtu, ciparu, līkņu veidā.
pašreģistrētājs Tas (tāds), kas automātiski reģistrē (ko) - par ierīcēm, iekārtām.
iekarotājs Tas (tāds), kas iekaro, pakļauj citu zemi, tautu.
pašlādētājs Tas (tāds), kas pielādējas automātiski (par šaujamieroci).
pusklejotājs Tas (tāds), kas samērā bieži maina apmešanās vietu (piemēram, par tautu, cilti).
tālbraucējs Tas (tāds), kas veic tālus braucienus (parasti par satiksmes automobiļiem, to šoferiem).
kaislība Tas, kam aizrautīgi nododas.
radikālists Tas, kam raksturīga radikālu metožu aizstāvēšana un lietošana, izšķirot teorētiskus un praktiskus jautājumus.
ieradums Tas, kas ir ierasts (tautai, sabiedrībai). Ieraša, tradīcija.
paradums Tas, kas ir ierasts (tautai, sabiedrībai). Ieraža, tradīcija.
sirdslieta Tas, kas ir ļoti tuvs, nepieciešams, kam nododas dedzīgi, aizrautīgi.
patoss Tas, kas izraisa aizrautību, entuziasmu.
Aizliegts (arī aizliegtais) auglis Tas, kas nav atjauts.
Aizliegts (arī aizliegtais) auglis Tas, kas nav atļauts.
Sāpju (arī rūpju) bērns Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām. Neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību.
Sāpju (arī rūpju) bērns Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām. Neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību.
Rūpju (arī sāpju) bērns Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām. Neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību. Cietējs, nelaimīgs cilvēks.
apspiests Tas, ko apspiež, kas atrodas pakļautībā.
(Pārāk) dārgs prieks Tas, ko nevar atļauties (piemēram, līdzekļu trūkuma dēļ).
(Pārāk) dārgs prieks Tas, ko nevar atļauties (piemēram, līdzekļu trūkuma dēļ).
Lēts prieks Tas, ko var atļauties, kam pietiek līdzekļu.
Lēts prieks Tas, ko var atļauties, kam pietiek līdzekļu.
armēņi Tauta - Armēnijas PSR pamatiedzīvotāji.
ēģiptieši Tauta - Ēģiptes Arābu Republikas pamatiedzīvotāji.
kalmiki Tauta - Kalmikijas APSR pamatiedzīvotāji.
kazahi Tauta - Kazahijās PSR pamatiedzīvotāji.
komi Tauta - Komi APSR pamatiedzīvotāji.
ņenci Tauta - Ņencu autonomā apvidus, Jamalas Ņencu autonomā apvidus, Taimiras autonomā apvidus rietumu daļas pamatiedzīvotāji.
palestīnieši Tauta - Palestīnas arābu daļas pamatiedzīvotāji.
Kultūras tauta Tauta ar augsti attīstītu kultūru.
Kultūras tauta Tauta ar augsti attīstītu kultūru.
kultūrtauta Tauta ar augsti attīstītu kultūru. Kultūras tauta.
sakāmvārds Tautā izplatīts kodolīgs, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām.
paruna Tauta izplatīts, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver kāda objekta, darbības norises vai apstākļu raksturojumu.
abhāzi Tauta, Abhāzijas APSR pamatiedzīvotāji.
adigejieši Tauta, Adigejas autonomā apgabala pamatiedzīvotāji.
afgāņi Tauta, Afganistānas pamatiedzīvotāji.
albāņi Tauta, Albānijas pamatiedzīvotāji.
azerbaidžāņi Tauta, Azerbaidžāņos PSR pamatiedzīvotāji.
baškīri Tauta, Baškīrijas APSR pamatiedzīvotāji.
burjati Tauta, Burjatijas APSR pamatiedzīvotāji.
čukči Tauta, Čukču nacionālā apgabala pamatiedzīvotāji.
čuvaši Tauta, Čuvašijas APSR pamatiedzīvotāji.
dāņi Tauta, Dānijas pamatiedzīvotāji.
grieķi Tauta, Grieķijas pamatiedzīvotāji.
gruzīni Tauta, Gruzijas PSR pamatiedzīvotāji.
mansi Tauta, Hantu-Mansu autonomā apvidus rietumdaļas pamatiedzīvotāji.
igauņi Tauta, Igaunijas PSR pamatiedzīvotāji.
persieši Tauta, Irānas (agrāk Persijos) pamatiedzīvotāji.
islandieši Tauta, Islandes pamatiedzīvotāji.
jakuti Tauta, Jakutijas APSR pamatiedzīvotāji.
japāņi Tauta, Japānas pamatiedzīvotāji.
karačaji Tauta, Karačaju-Čerkesu autonomā apgabala iedzīvotāji.
karakalpaki Tauta, Karakalpakijas APSR pamatiedzīvotāji.
karēļi Tauta, Karēlijas APSR pamatiedzīvotāji.
klejotājtauta Tauta, kas bieži maina apmešanās vietu.
ebreji Tauta, kas cēlusies no Palestīnas senebrejiem.
čigāni Tauta, kas cēlusies no Ziemeļindijas klejotāju ciltīm un dzīvo dažādās pasaules zemēs.
kaimiņtauta Tauta, kas dzīvo blakus zemē vai netālu.
inguši Tauta, kas dzīvo Čečeniešu-Ingušu Autonomajā Padomju Sociālistiskajā Republikā (galvenokārt tās rietumu rajonos).
keti Tauta, kas dzīvo Jeņisejas vidusteces un lejteces apgabalos.
vepsi Tauta, kas dzīvo nelielās grupās Sanktpēterburgas un Vologdas apgabalā.
angļi Tauta, kas viduslaikos izveidojusies Anglijas teritorijā.
kirgīzi Tauta, Kirgīzijas PSR pamatiedzīvotāji.
korejieši Tauta, Korejas pamatiedzīvotāji.
korsikāņi Tauta, Korsikas pamatiedzīvotāji.
krievi Tauta, Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas pamatiedzīvotāji.
kubieši Tauta, Kubas pamatiedzīvotāji.
kurdi Tauta, Kurdistānas pamatiedzīvotāji.
ķīnieši Tauta, Ķīnas Tautas Republikas pamatiedzīvotāji.
mandžūri Tauta, Ķīnas ziemeļaustrumu daļas pamatiedzīvotāji.
sāmi Tauta, Lapzemes (Skandināvijas ziemeļu, Kolas pussalas rietumu daļas) pamatiedzīvotāji.
latvieši Tauta, Latvijas PSR pamatiedzīvotāji.
lietuvieši Tauta, Lietuvas PSR pamatiedzīvotāji.
malagasi Tauta, Madagaskaras Demokrātiskās Republikas pamatiedzīvotāji.
maķedonieši Tauta, Maķedonijas Sociālistiskās Republikas pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā).
malajieši Tauta, Malaizijas, Singapūras un Taizemes dienviddaļas pamatiedzīvotāji. Īstie malajieši.
marieši Tauta, Mari APSR pamatiedzīvotāji.
marokāņi Tauta, Marokas pamatiedzīvotāji.
meksikāņi Tauta, Meksikas pamatiedzīvotāji.
melnkalnieši Tauta, Melnkalnes pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā).
moldāvi Tauta, Moldāvijas PSR pamatiedzīvotāji.
mordvieši Tauta, Mordovijas APSR pamatiedzīvotāji.
norvēģi Tauta, Norvēģijas pamatiedzīvotāji.
paragvajieši Tauta, Paragvajas pamatiedzīvotāji.
peruieši Tauta, Peru pamatiedzīvotāji
šumeri Tauta, senās Dienvidmezopolāmijas iedzīvotāji.
sumeri Tauta, senās Dienvidmezopotāmijas iedzīvotāji. Šumeri (1).
sīrieši Tauta, Sīrijas pamatiedzīvotāji.
skoti Tauta, Skotijas pamatiedzīvotāji.
somālieši Tauta, Somālijas pamatiedzīvotāji.
somi Tauta, Somijas pamatiedzīvotāji.
spāņi Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji.
spānieši Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji. Spāņi (1).
nūbieši Tauta, Sudānas ziemeļdaļas un Ēģiptes dienviddaļas pamatiedzīvotāji.
tadžiki Tauta, Tadžikijas pamatiedzīvotāji.
mazākumtautība Tauta, tautība, kas valstī, apgabalā u. tml. ir mazākumā (salīdzinājumā ar pamatiedzīvotājiem).
vairākumtautība Tauta, tautība, kuras kopskaits ir vairāk nekā 50 procenti no visu iedzīvotāju skaita attiecīgajā teritorijā.
tibetieši Tauta, Tibetas pamatiedzīvotāji.
tunisieši Tauta, Tunisijas pamatiedzīvotāji.
turki Tauta, Turcijas pamatiedzīvotāji.
turkmēņi Tauta, Turkmēnijas pamatiedzīvotāji.
tuvieši Tauta, Tuvas pamatiedzīvotāji.
udmurti Tauta, Udmurtijas pamatiedzīvotāji.
ukraiņi Tauta, Ukrainas pamatiedzīvotāji.
ungāri Tauta, Ungārijas pamatiedzīvotāji.
urugvajieši Tauta, Urugvajas pamatiedzīvotāji.
uzbeki Tauta, Uzbekijas pamatiedzīvotāji.
vācieši Tauta, Vācijas (arī Austrijas, Šveices daļas) pamatiedzīvotāji.
velsieši Tauta, Velsas (Lielbritānijā) pamatiedzīvotāji.
venecuēlieši Tauta, Venecuēlas pamatiedzīvotāji.
kabardieši Tauta, vieni no Kabardas-Balkārijas APSR pamatiedzīvotājiem.
vjetnamieši Tauta, Vjetnamas pamatiedzīvotāji.
osetīni Tauta, Ziemeļosetijas APSR un Gruzijas PSR Dienvidosetijas autonomā apgabala pamatiedzīvotāji.
zviedri Tauta, Zviedrijas pamatiedzīvotāji.
referendums Tautas balsošana par svarīgu valsts dzīves jautājumu (piemēram, par likumu, valsts iekārtu, politisku priekšlikumu).
plebiscīts Tautas balsošana teritorijas piederības jautājumos.
tautasdziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai. Dziesma tautas mūzikā. Attiecīgais folkloras žanrs. Tautas dziesma.
Tautas dziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai. Dziesma tautas mūzikā. Attiecīgais folkloras žanrs. Tautasdziesma.
Tautiska deja Tautas deja.
tautasdeja Tautas deja.
Darbaļaužu deputātu padome Tautas deputātu padome.
melodiķis Tautas dziedonis vai instrumentālists, kas sacer tikai melodijas.
Tautas dziesmas versija Tautas dziesma, variants, kas no pamatdziesmas atšķiras ar būtisku satura niansi vai arī ar valodisko vai poētisko formu.
dziesminieks Tautas dziesmu sacerētājs un dziedātājs, arī tautas dziesmu zinātājs (parasti cittautu folklorā).
varoņeposs Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas.
varoņdziesma Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas. Varoņeposs.
tautfrontietis Tautas frontes dalībnieks, loceklis.
zintniecība Tautas gudrības izpausme, arī buršana, vārdošana, pareģošana.
zintnieks Tautas gudrības zinātājs, arī burvis, pareģis.
zintis Tautas gudrības, parasti ar burvībām saistītas.
etnoģenēze Tautas izcelšanās un izveidošanās process.
mīms Tautas izrāde ar improvizētu dziedāšanu, dejošanu, dialogu (senajā Grieķijā, senajā Romā).
Tautas kontrolieris Tautas kontroles orgāna loceklis.
Dzīves līmenis Tautas labklājības līmenis.
Dzīves līmenis Tautas labklājības līmenis.
aģitācija Tautas masu ideoloģiska ietekmēšana.
Laist asinis Tautas medicīnā - ārstnieciskos nolūkos notecināt zināmu daļu asiņu.
radziņš Tautas medicīnā - instruments, ar ko ādā iecērt iegriezumus asiņu nolaišanai.
Cirst āderi Tautas medicīnā - laist asinis.
Tautas ārstniecība Tautas medicīna.
Tautas ārstniecība Tautas medicīna.
spēlmanis Tautas muzikants.
āžrags Tautas mūzikas instruments, kas pagatavots parasti no āža raga.
Tautas gars Tautas nacionālo (psihisko, kultūras u. tml.) īpatnību kopums.
Tautas gars Tautas nacionālo (psihisko, kultūras u.tml.) īpatnību kopums.
Vēstītāja folklora Tautas poētiskā daiļrade prozā.
Dzīvnieku pasakas Tautas prozas sacerējumi, kur galvenie varoņi ir dzīvnieki.
plānsaimniecība Tautas saimniecība, kura pamatojas uz ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu un brīvu radošu darbu un kuru sabiedrība vada pēc plāna, saskaņā ar tautas saimniecības plānveidīgās, proporcionālās attīstības likuma prasībām.
ekonomika Tautas saimniecība.
sektors Tautas saimniecības daļa, kam ir noteiktas ekonomiskas un sociālas iezīmes.
privātsektors Tautas saimniecības daļa, kur noteicošais ir privātīpašums, personiskais īpašums.
Sabiedriskā ēdināšana Tautas saimniecības nozare, kas apgādā iedzīvotājus ar ēdieniem.
enerģētika Tautas saimniecības nozare, kas aptver dažādu enerģijas formu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
Sabiedriskā ēdināšana Tautas saimniecības nozare, kas ietver gatavu pārtikas produktu ražošanu un realizēšanu, kā arī šo produktu patērētāju apkalpošanu.
rūpniecība Tautas saimniecības nozare, kas ietver izejvielu un kurināmā ieguvi un izejvielu pārstrādi ražošanas līdzekļos un patēriņa priekšmetos.
transports Tautas saimniecības nozare, kas ietver kravu un pasažieru pārvadāšanu. Kravu un pasažieru pārvadāšanas sistēma.
mežsaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas ietver mežu audzēšanu, saglabāšanu un izmantošanu.
tirdzniecība Tautas saimniecības nozare, kas ietver preču apgrozību, to kustību no ražošanas sieros uz patērēšanas sfēru.
ūdenssaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas nodarbojas ar virszemes un pazemes ūdens resursu izpēti, uzskaiti, regulēšanu, kompleksu izmantošanu un aizsardzību. Pasākumu kopums ūdens resursu racionālai izmantošanai tautas saimniecībā un ūdens kaitīgās iedarbības novēršanai.
lauksaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas ražo pārtikas produktus iedzīvotājiem un lauksaimnieciska rakstura izejvielas rūpniecībai.
Sadzīves pakalpojumi Tautas saimniecības nozare, kas sniedz iedzīvotājiem pakalpojumus sadzīves vajadzību apmierināšanai. Darbību, pakalpojumu kopums, ko veic šīs nozares uzņēmumi.
plānošana Tautas saimniecības vadības forma, kas pamatojas uz zinātniski izstrādātiem plāniem, kuri izriet no objektīviem ekonomikas likumiem, zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
Nacionālais konvents Tautas sapulce Francijā (1792. gadā).
veče Tautas sapulce Krievzemē līdz 16. gadsimta sākumam.
tings Tautas sapulce Skandināvijā (agrajos viduslaikos).
Dvēseļu revīzija Tautas skaitīšana pirmsrevolūcijas Krievijā (feodālismā) galvasnaudas un rekrūšu sadalei.
umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kuri sākotnēji veltīti no 1601. gada līdz 1603. gadam pārdzīvotā bada laika atcerei.
karnevāls Tautas svētki zem klajas debess ar gājieniem, maskarādi, rotaļām, dejām (sākotnēji Itālijā).
Tautisks tērps Tautas tērps.
Tautisks tērps Tautas tērps.
malajieši Tautas, kas runā malajiešu valodā (galvenokārt Indonēzijā).
mongoļi Tautas, kuru piederīgie runā mongoļu valodās (piemēram, mongoļi, burjati, kalmiki).
pašnoteikšanās Tautas, nācijas gribas izpausme jautājumā par savas valsts iekārtu, īstenojot savu nacionālo suverenitāti.
piederīgie Tautas, sociālas vai sabiedriski organizētas grupas locekļi.
variācija Tautasdziesmas teksts, kas no pamatvarianta atšķiras ar minimālām valodiskām iezīmēm.
variants Tautasdziesmas, arī cita folkloras žanra teksts, kas no pamatvarianta neatšķiras vai atšķiras ar nenozīmīgām fonētiskām un morfoloģiskām iezīmēm.
kumiki Tautība Dagestānā.
čerkesi Tautība Kaukāzā.
hotentoti Tautība Namibijā (Dienvidrietumāfrikā).
hanti Tautība Rietumsibīrijā Obas un Irtišas sateces apvidū, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu nacionālā apvidus pamatiedzīvotāji.
čečenieši Tautība Ziemeļkaukāzā.
hakasi Tautība, Hakasijas autonomā apgabala pamatiedzīvotāji.
nanaji Tautība, kas dzīvo Amūras lejtecē.
evenki Tautība, kas dzīvo Austrumsibīrijas ziemeļdaļā.
karaīmi Tautība, kas dzīvo galvenokārt Krimā, Lietuvas PSR, Polijā.
eveni Tautība, kas dzīvo pie Ohotskas jūras un Jakutijas APSR ziemeļdaļā.
nacionalitāte Tautība, tauta.
grāmatrūpniecība Tautsaimniecības nozare, kas saistīta ar grāmatu tehnisko izgatavošanu.
tautskolotājs Tautskolas skolotājs.
Tautu (arī valstu) sadraudzība Tautu (valstu) sadarbība kopīgu mērķu sasniegšanai, pamatojoties uz starptautiskiem līgumiem par savstarpējas brīvprātības, līdztiesības un suverenitātes principu ievērošanu.
tautudēls Tautu dēls.
somugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piemēram, somi, igauņi, ungāri, udmurti).
ugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piemēram, ungāri, hanti, mansi).
romāņi Tautu grupa Eiropā (piemēram, franči, itālieši, moldāvi, portugāļi, provansieši, retoromāņi, rumāņi, spāņi).
slāvi Tautu grupa Eiropas austrumu, centrālajā un dienvidu daļā, kā arī Padomju Savienības Āzijas daļā (piemēram, krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, čehi, slovaki, bulgāri).
ģermāņi Tautu grupa Eiropas centrālajā, rietumu un ziemeļrietumu daļā (piemēram, vācieši, angļi, zviedri, dāņi, norvēģi, holandieši).
retoromāņi Tautu grupa, kas dzīvo Itālijas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļa un Šveices austrumu daļa.
mongoļi Tautu grupa, Mongolijas Tautas Republikas, Ķīnas ziemeļdaļas, daļēji ziemeļaustrumdaļas pamatiedzīvotāji.
tautumeita Tautu meita.
Tautu draudzība Tautu sadarbība kopīgu mērķu, risināšanai, pamatojoties uz savstarpējas brīvprātības un līdztiesības principu ievērošanu.
salavecītis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīts ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
heliotehnika Tehnikas nozare, kas risina Saules enerģijas izmantošanas tehniskos jautājumus.
tehnizācija Tehnikas plaša ieviešana (tautas saimniecībā, kultūrā, sadzīvē, darba procesā u. tml.).
varoņteiksma Teiksma par tautas varoni vai varoņiem, to darbiem, cīņām.
piebilde Teksta (teikuma) daļa, kas norāda uz personu, kuras tiešā runa ir iekļauta šajā tekstā (teikumā).
pēcvārds Teksts (grāmatas, brošūras u. tml. beigās), kurā izteikti autora vai citas personas paskaidrojumi, piezīmes par iespieddarbu, tā autoru.
priekšvārds Teksts (grāmatas, brošūras un tml. sākumā), kurā izteikti autora vai citas personas iepriekšēji paskaidrojumi, piezīmes (par šo grāmatu, brošūru u. tml.).
autogramma Teksts autora rokrakstā, arī autogrāfs (1).
autogrāfs Teksts autora rokrakstā.
prettituls Teksts, autora portrets, raksturīgs attēls, kas iespiests uz lappuses, kas atrodas kreisajā pusē titullapai.
sautētava Telpa, vieta, kur sautē (kādu materiālu).
steradiāns Telpiska leņķa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
Liriskais varonis Tēls (lirikā), kas izsaka tieši autora pārdzīvojumus, jūtas un domas.
Liriskais varonis Tēls (lirikā), kas izsaka tieši autora pārdzīvojumus, jūtas un domas.
likteņtēma Tēma par (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi, likteni (2).
varoņtēma Tēma par cilvēku, tautas varonību, varoņdarbiem (literatūrā, mākslā).
sadaļa Tematiski apvienota (parasti likuma) teksta daļa, kurā iekļautas vairākas nodaļas.
Brīvais temats Temats skolas sacerējumam, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
Brīvais temats Temats skolas sacerējumam, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
patroloģija Teoloģijas nozare, kura pētī kristietības reliģisko un filozofisko mācību, ko no 1. līdz 8. gadsimtam izveidoja sevišķi autoritatīvi autori (baznīcas tēvi). Patristika (2).
akadēmisms Teorētiska nosliece (zinātnē, mācību darbā). Atrautība no prakses un sabiedriskās dzīves prasībām.
tautastērps Tērps, kurā izpaužas kādas tautas kultūras savdabība. Tautas tērps.
Tautas tērps Tērps, kurā izpaužas kādas tautas kultūras savdabība. Tautastērps.
Tautas tērps Tērps, kurā izpaužas kādas tautas kultūras savdabība. Tautastērps.
palēkties Tiekot atrautam no pamata, strauji pavirzīties uz augšu (par priekšmetiem).
plīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, bojāties.
saplīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, caurumainam, sabojāties, parasti pilnīgi.
sakarst Tiekot pakļautam karstuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, kaistam (par vielu, priekšmetu).
sasilt Tiekot pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (parasti par vielu, priekšmetu).
separātisms Tieksme, tendence (parasti tautai, sociālai grupai) atdalīties, nošķirties (no kā sabiedrībā).
Blakus lēmums Tiesas lēmums par jautājumu, kas neskar lietas būtību.
Blakus lēmums Tiesas lēmums par jautājumu, kas neskar lietas būtību.
verdikts Tiesas zvērināto piesēdētāju lēmums jautājumā par tiesājamā vainīgumu vai nevainīgumu.
Padomdevēja balss Tiesība piedalīties jautājuma apspriešanā, bet ne izlemšanā.
Padomdevēja balss Tiesība piedalīties jautājuma apspriešanā, bet ne izšķiršanā.
Lēmēja balss Tiesība piedalīties jautājuma izšķiršanā.
Lēmēja balss Tiesība piedalīties jautājuma izšķiršanā.
balss Tiesība piedalīties kāda jautājuma kolektīvā izšķiršanā.
vara Tiesības un iespēja valdīt, noteikt, pakļaut u. tml.
līmenis Tiesību kopums (kādā, parasti starptautiskā, darbībā).
Pilsētas tiesības Tiesiska norma, kas piešķir pilsētai administratīvu autonomiju.
(Iedot) kā ar āmuru (pa galvu, arī pa pieri) Tieši, nekautrējoties, arī skarbi, asi pateikt.
Aiz slēgtām durvīm Tikai oficiālu un oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piemēram, par tiesas sēdi).
Aiz slēgtām durvīm Tikai oficiālu un oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piemēram, par tiesas sēdi).
zeltactiņa Tīklspārņu kārtas zaļgans vai dzeltenbrūngans kukainis ar zeltaini mirgojošām acīm, dzīslotiem, caurspīdīgiem spārniem, kas nelidojot sakļauti jumtveidā.
Nokļūt (arī tikt, būt) (kāda, arī kādam) zobos Tikt aprunātam, pakļautam ļaunprātībai (par cilvēku).
Pacelties no drupām (arī gruvešiem) Tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
ierindoties Tikt attiecinātam (uz kādu grupu). Iekļauties, tikt iekļautam (kādā grupā).
dabūt Tikt bojātam, tikt pakļautam kaitīgai iedarbībai (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.).
piekrist Tikt iekļautam (kā) darbībā, uzdevumos. Attiekties (uz ko).
Uznākt uz skatuves Tikt iekļautam repertuārā (par izrādi, lomu).
Uznākt uz skatuves Tikt iekļautam repertuārā (par izrādi, lomu).
izkārtoties Tikt iekļautam, izvietotam noteiktā kārtībā kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā) - par sastāvdaļām, elementiem.
izsautēties Tikt izsautētam (1).
iziet Tikt izšautam cauri (kam), caur (ko). Tikt izdzītam, izsistam, arī izgrūstam cauri (kam), caur (ko).
norauties Tikt norautam (1).
norauties Tikt norautam (2).
krist Tikt nošautam, parasti medībās (par dzīvnieku).
Dabūt lodi krūtīs (arī pierē, ribās) Tikt nošautam. Tikt ievainotam ar lodi.
Dabūt lodi pierē (arī ribās, krūtīs) Tikt nošautam. Tikt ievainotam ar lodi.
Dabūt lodi pierē (arī ribās, krūtīs) Tikt nošautam. Tikt ievainotam ar lodi.
krist Tikt ņemtam ārā (no kāda veseluma, kopuma), netikt ievietotam, iekļautam (kādā veselumā, kopumā).
dabūt Tikt pakļautam (fiziskai iedarbībai, nepatīkamiem pārdzīvojumiem u. tml.).
nākt Tikt pakļautam (kādai darbībai), nokļūt (kādā stāvoklī).
saņemt Tikt pakļautam (kādai fiziskai iedarbībai).
saņemt Tikt pakļautam (piemēram, kāda cilvēka, sabiedrības morālai iedarbībai), izjust (kāda cilvēka, sabiedrības) attieksmi. Tikt informētam un pakļautam (piemēram, rīkojumam, uzdevumam). Uztvert (piemēram, iespaidus).
degt Tikt pakļautam uguns iedarbībai ugunsgrēkā.
sildīties Tikt pakļautam, parasti ilgstoši, siltuma iedarbībai (piemēram, par vielām).
notrūkt Tikt pārtrauktam, aprauties (par vārdiem, runu).
pasautēties Tikt pasautētam (1).
piekļauties Tikt piekļautam (1).
kubikmetrs Tilpuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens metrs.
kubikvienība Tilpuma mērvienība, kuras pamatā ir kubs ar noteikta guruma šķautni.
tatāri Tjurku valodās runājošu mongoļu tautu grupa (piemēram, Pievolgā, Urālos, Krimā).
tahogrāfs Tonometrs, kas automātiski reģistrē mērījumu rezultātus.
dauzonība Traču, skandālu, kautiņu rīkošana. Arī klaiņošana.
likteņtraģēdija Traģēdija, kurā atspoguļotas būtiskas, nozīmīgas parādības tautas vēsturiskajā attīstībā.
traģiķis Traģēdiju autors.
Traģisks rakstnieks Traģēdiju autors. Traģiķis (2).
piekabe Transportlīdzeklis (bez dzinēja), ko piekabina (parasti pie automobiļa, traktora).
mašīna Transportlīdzeklis (parasti automobilis).
satrenkt Trencot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku trencot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
satrenkāt Trenkājot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku trenkājot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
puškainis Trideksnim līdzīgs tautas mūzikas ritma instruments.
satriekt Triecot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku triecot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
pārtrīt Trinot pieļaut, ka (kas, piemēram, nazis) zaudē vēlamo asumu, ka (kam) izveidojas pārasmens.
balalaika Trīsstūrveida strinkšķināmais krievu tautas trīsstīgu instruments.
trijšķautnains Trīsšķautnains.
trijšķautņu Trīsšķautņu.
trīsšķautņains Trīsšķautņu.
plīkšķis Troksnis, ko rada (parasti pistoles, šautenes) šāviens.
pliukšķis Troksnis, ko rada (parasti pistoles, šautenes) šāviens.
Brīvs tulkojums Tulkojums, kurā pieļautas dažādas atkāpes no orģināla (pēc formas, stila u. tml.).
Brīvs tulkojums Tulkojums, kurā pieļautas dažas atkāpes no oriģināla (pēc formas stila u. tml.).
ziņģe Tulkota, lokalizēta vai pēc svešiem paraugiem darināta (parasti viegla, sentimentāla) dziesma, kas tautā nereti ir folklorizējusies.
autostops Tūrisma veids - ceļošana ar jebkuru ceļā apturētu automobili, norēķinoties ar iepriekš nopirktiem taloniem (kuri dod šoferim tiesības uz prēmiju vai piedalīšanos premiālā izlozē).
saturēt Turot (kādu), neļaut (tam) kustēties, virzīties. Turot panākt, ka (kāds) saglabā savu iepriekšējo stāvokli.
atturēt Turot ciet, neļaut, aizkavēt (veikt kādu kustību). Nelaist.
demokrātisms Tuvība (parasti mākslā) plašām tautas masām, to interesēm, centieniem.
radniecība Tuvība, līdzība (tautām, tautībām u. tml.), kuras pamatā ir kopēja izcelšanās.
civilizēt Tuvināt (piemēram, tautu) augstāk attīstītu tautu kultūras līmenim.
glaust Tuvināt un maigi kļaut (pie kā).
saitēt Tuvināt, arī sakļaut (piemēram, apavu, apģērba gabala) atvēruma malas ar tām piestiprinātu saiti.
glausties Tuvināties un maigi kļauties (pie kā).
arabeska Tuvo Austrumu tautu ornamentācijas veids, kam raksturīgs līniju, ģeometrisku formu, stilizētu augu elementu savdabīgs apvienojums. Šāds ornaments.
radniecisks Tuvs, līdzīgs pēc kopējas izcelšanās (par tautām, tautībām u. tml.).
radniecīgs Tuvs, līdzīgs pēc kopējas izcelšanās (par tautām, tautībām u. tml.). Radniecisks (2).
notveicēt Tveicēt, pakļaut karstuma iedarbībai un pabeigt tveicēt, pakļaut karstuma iedarbībai.
kobzars Ukraiņu tautas dziesminieks, kas pats sev spēlē pavadījumu ar kobzu.
maģāri Ungāri (tautas pašnosaukums).
čardašs Ungāru tautas deja divdaļu taktsmērā.
lielgabalurbis Urbis ar vienu griezējšķautni dziļiem urbumiem (parasti metālā).
atjautāt Uz jautājumu atbildēt ar jautājumu.
mitraijēze Uz lafetes uzmontēts automātisks ātršāvējs ierocis.
rugājs Uz lauka palikušās nopļautās labības, parasti rudzu, nenogrieztās daļas.
kāja Uz šīs ekstremitātes (uzaut, uzvilkt).
uzauties Uzaut (1) sev.
tanburs Uzbeku, tadžiku tautas strinkšķināmais stīgu instruments ar bumbierveida korpusu un garu stīgu pamatni.
uzrullēt Uzbraukt (parasti ar automobili).
Uzbrukt (arī šaut) no stūra Uzbrukt (šaut) slepeni, no slēptuves.
Uzbrukt (arī šaut) no stūra Uzbrukt (šaut) slepeni, no slēptuves.
Ķerties matos (arī cekulā) Uzbrukt, arī kauties.
Ķerties matos (arī cekulā) Uzbrukt, arī kauties.
Mesties (arī krist) ragos Uzbrukt, arī kauties. Strīdēties, apstrīdēt (ko).
Ķert (arī ķerties) pie rīkles (arī dziesmas) Uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
Ķerties (arī ķert) pie rīkles (retāk dziesmas) Uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
Ķerties (arī ķert) pie rīkles (arī dziesmas) Uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
Ķerties (arī ķert) aiz (arī pie) spranda Uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
plaģiēt Uzdot (cita autora darbu vai tā daļu) par savu. Izdarīt literāru zādzību.
atbilde Uzdotās mācību vielas atstāstījums. Stāstījums pēc pedagoga jautājuma.
uzvaicāt Uzjautāt, uztaujāt.
amizēt Uzjautrināt, izklaidēt (kādu).
amizēties Uzjautrināties, jokoties, jautri pavadīt laiku (parasti ar pretēja dzimuma personu). Koķetēt.
uzkrauties Uzkraut sev (ko).
kacināt Uzmācīgi izjautāt. Tincināt.
uzpurināt Uzmundrināt, neļaut būt pasīvam, bezdarbīgam.
sapurināt Uzmundrināt, neļaut būt pasīvam, bezdarbīgam. Arī sarāt.
lopkautuve Uzņēmums, kurā kauj gaļas dzīvniekus un veic kautķermeņu pirmapstrādi.
trests Uzņēmumu apvienība, kurā tie ir pakļauti vienotai pārvaldei.
Zelta laikmets Uzplaukuma periods kādas tautas (piemēram, mākslas, zinātnes) vēsturē.
izraut Uzraut (parasti vairākus sērkociņus).
jautāt Uzrunāt (kādu), izsakot jautājumu.
uzjautāt Uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
uztaujāt Uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
individuālisms Uzskats, kas atzīst personības autonomiju un absolūtās tiesības sabiedrībā.
sektantisms Uzskatu ierobežotība, dogmatisms, kas raksturīgi kādai samērā šautai cilvēku grupai (piemēram, politikā, mākslā); piederība pie sektas (2).
romanizēt Uzspiest senās Romas valodu un kultūru (citām tautām).
abstrahēt Uztvert atrauti (no kā).
Nospiest uz ceļiem (arī ceļos) Uzvarēt, piespiest padoties. Pakļaut savai varai.
Nospiest uz ceļiem (arī ceļos) Uzvarēt, piespiest padoties. Pakļaut savai varai.
satriekt Uzveikt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (parādības sabiedrībā). Sagraut (3).
uzlaist Uzvirzīt, arī panākt, arī pieļaut, ka (kas) slīdot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam).
parabellums Vācu sistēmas automātiskā pistole.
valters Vācu sistēmas automātiskā pistole.
lavēt Vadīt (parasti kuģi, automobili), panākot, ka (tas) bieži maina virzienu (piemēram, lai izvairītos no šķēršļiem).
šoferēt Vadīt spēkratus (parasti automobili).
partija Vadošo politiskā marksistiski ļeņiniskā organizācija Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā - padomju tautas avangards, kas uz brīvprātības pamatiem apvieno Padomju Sociālistisko Republiku Savienības strādnieku šķiras, kolhozu zemniecības un inteliģences labāko, visapzinīgāko daļu.
cisterna Vagons vai automobilis, uz kura platformas vai šasijas ir uzmontēta šāda tvertne.
klaušināt Vairākkārt jautāt (kādam), lai uzzinātu ko.
kraustīt Vairākkārt kraut (parasti nekārtīgi).
iepļauties Vairākkārt pļaujot, iemācīties labi pļaut. Pļaut, kamēr pļaušana sāk labi veikties.
raustīt Vairākkārt raut (aiz kā).
raustīt Vairākkārt raut, vilkt, parasti ar asām, īsām, nevienmērīgām kustībām. Vairākkārt vilkt uz sava pusi, parasti asi, īsi.
graizīt Vairākkārt skarot, radīt sāpes, arī ievainojumu (par ko šķautņainu).
spļaudīties Vairākkārt spļaut. Spļaudīt.
spļaudīt Vairākkārt spļaut. Spļaudīties.
šaudīt Vairākkārt šaut (1).
šaudīties Vairākkārt šaut (1). Šaudīt (1).
apšaudīt Vairākkārt šaut (pa kādu mērķi).
blaukšķināt Vairākkārt šaut, šaudīt.
lēkāt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem).
lēkt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem). Lēkāt (2).
prašņāt Vairākkārt, arī neatlaidīgi jautāt, cenšoties ko sīki uzzināt.
pļaustīt Vairākkārt, arī vietumis pļaut.
urdīties Vairākkārt, ilgstoši izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu).
tincināt Vairākkārt, neatlaidīgi (kādam, ko) jautāt.
klaušināt Vairākkārt, vairākiem jautāt, lai uzzinātu ko.
paklaušināt Vairākkārt, vairākiem pajautāt, lai uzzinātu (ko).
izsolīt Vairāksolīšanā pārdot (ko). Pakļaut izsolei, vairāksolīšanai.
bajonete Vairākšķautņu duramais ierocis, ko piestiprina pie šautenes stobra gala un lieto tuvcīņā. Durklis.
obelisks Vairākšķautņu stabs (parasti piemineklis), kam augšdaļa ir tievāka par pamatni un kas beidzas ar piramidālu smaili.
kopautorība Vairāku vai daudzu autoru sadarbība.
majoritāte Vairākumtautība.
savairot Vairojot panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieku, augu) skaits, parasti ievērojami, palielinās.
mēzt Vākt ar dakšām, lāpstu (kūtī kūtsmēslus) un kraut aizvešanai.
Tautas komisārs Valdības loceklis - tautas komisariāta vadītājs.
Tautas komisārs Valdības loceklis - tautas komisariāta vadītājs.
pārvaldīt Valdot (kādā teritorijā), pakļaut (to) savai varai (piemēram, par monarhu).
palīgvaloda Valoda (parasti mākslīga), kas var veikt zināmas funkcijas (parasti starptautiskā) saziņas procesā.
starpniekvaloda Valoda, kas veic sazināšanās funkciju starp tautām ar atšķirīgām valodām.
Mirusi valoda Valoda, ko kāda tauta, cilts u. tml. vairs neizmanto par sazināšanās līdzekli.
Mirusī valoda Valoda, ko kāda tauta, cilts u. tml. vairs neizmanto par sazināšanās līdzekli.
Starpnacionālās saziņas valoda Valoda, ko lieto saziņai starp dažādām nācijām, tautībām, etniskām grupām daudznacionālā valstī.
demokrātija Valsts forma, kurā vara vai nu formāli (ekspluatatoriskās valstīs), vai arī juridiski un faktiski (sociālistiskās valstīs) pieder tautai.
pārstāvniecība Valsts orgāns, kas rezidē citā valstī un īsteno starptautiski tiesiskās (diplomātiskās, konsulārās u. tml.) attiecības ar šo valsti. Valsts orgāns, kas pārstāv un aizstāv savas valsts un tas pilsoņu intereses cita valsti vai starptautiskā organizācijā, uztur savas valsts kontaktus ar tām.
demarkācija Valsts teritorijas robežas novilkšana un iezīmēšana dabā saskaņā ar starptautiskā līgumā noteikto šīs robežas delimitāciju.
delimitācija Valsts teritorijas robežu apraksts saskaņā ar vienošanos starptautiska līguma, šīs teritorijas iezīmējums līgumam pievienotajās kartēs.
Preses konference Valsts, politisku, sabiedrisku darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju kādā jautājumā.
Preses konference Valsts, politisku, sabiedrisku darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju kādā jautājumā.
depozitāre Valsts, valdība, kas glabā starptautiska līguma oriģinālu un ar to saistītos dokumentus, pildot pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
vēstījums Valsts, valdības galvas, arī citas sabiedrībā nozīmīgas personas, paziņojums, kurā aplūkots kāds svarīgs politisks (retāk cits) jautājums.
Baru dzīt Vālu pļaut.
kundzība Vara, kas balstās uz (kādas tautas, šķiras u. tml.) apspiešanu, izmantošanu. Stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
interpolācija Vārda vai frāzes iestarpināšana tekstā, autoram nezinot (parasti, rokrakstu pārrakstot vai tulkojot).
samīt Vardarbīgi pakļaut, izpostīt, parasti pilnīgi; samīdīt (2).
samīdīt Vardarbīgi pakļaut, izpostīt, parasti pilnīgi. Samīt (2).
mīdīt Vardarbīgi pakļaut, postīt.
joks Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
Taisīt jokus (arī pekstiņus) Vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
minimumvārdnīca Vārdnīca, kurā ir iekļauti (kādam nolūkam) visnepieciešamākie vārdi un visnepieciešamākās to nozīmes.
zemteksts Vārdos neizteiktais saturs, kas iekļauts tekstā un ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un gribas plūsmu.
terorizēt Varmācīgi izturēties (pret kādu), pakļaut sev (kādu), parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
Uzmesties par kaklakungu Varmācīgi uzspiest (kādam) savu gribu, varmācīgi pakļaut (kādu) sev.
savārīt Vārot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
pārvārīt Vārot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pievārīt Vārot pieļaut, ka (kas) pielīp (pie kā, kam klāt).
savāzt Vāžot savienot, iekļaut (parasti kā detaļas, elementus) vienu otrā, citu citā.
vēdergabals Vēdera apvidus gaļas gabals (kautķermenim).
siet Veidojot mezglus, cilpas, vijumus u. tml., iekļaut, nostiprināt (ko, piemēram, priekšmetā).
traucēt Veidojoties, pastāvot vienlaikus (ar kādu, parasti fizikālu, procesu), nevēlami iekļauties (tā) sistēmā, radīt (tam) nevēlamas īpašības.
traucēt Veidojoties, pastāvot, norisot vienlaikus (ar kādu stāvokli, procesu, piemēram, apkārtnē, vidē), nevēlami iekļauties (tajā), radīt (tam) nevēlamas īpašības.
saistīt Veidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts noteiktā kopumā, sistēmā.
šķautņot Veidot (kam) šķautni (2) vai šķautnes. Šķautnei.
šķautnēt Veidot (kam) šķautni (2) vai šķautnes. Šķautņot.
kristīt Veikt (kā) kristības ceremoniju. Pakļaut (ko) kristībai.
kārtot Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties rast vēlamu atrisinājumu, sasniegt vēlamu rezultātu.
risināt Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties sasniegt vēlamu iznākumu, rezultātu.
Iet zaļi Veikties labi, klāties jautri.
sasaukums Vēlētu (parasti valsts varas orgāna, starptautiskas organizācijas) locekļu kopums, kuri īsteno (šī varas orgāna, organizācijas) kompetenci noteiktu laiku.
savilkt Velkot, piemēram, auklu, diegu, padarīt, parasti pilnīgi, stingru (piemēram, sējumu, cilpu) tajā. Velkot, piemēram, auklu, siksnu, satuvināt, sakļaut (kā) detaļas, elementus.
virzīt Vērst (piemēram, sarunu uz noteiktu tematu, jautājumu).
aptaujāt Vērsties (pie daudziem vai visiem) ar noteiktiem jautājumiem, lai iegūtu vajadzīgās ziņas.
griezties Vērsties (pie kāda, piemēram, ko jautājot, sakot). Doties (pie kāda, kur, piemēram, pēc palīdzības).
jautāt Vērsties (pie kāda) ar jautājumu.
vaicāt Vērsties (pie kāda) ar vaicājumu. Jautāt.
taujāt Vērsties (pie kāda) ar, parasti vairākiem, jautājumiem. Arī jautāt.
karot Vērsties (pret kādu), vājinot (tā) ietekmi, spēku, cenšoties pakļaut (to) savai ietekmei.
apprašņāties Vērsties ar jautājumu (pie vairākiem vai visiem).
pieskaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot pievienot (pie kāda kopuma), iekļaut (kādā kopumā).
historiogrāfs Vēstures darbu autors.
etnogrāfija Vēstures zinātnes nozare, kas pētī tautu izcelšanās un izveidošanās procesu, materiālo un garīgo kultūru, kā arī kultūrvēsturiskās attiecības.
tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piemēram, kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
padomjtauta Vēsturiski izveidojusies jauna sociāla un internacionāla cilvēku kopība, kam ir kopēja teritorija, sociālistiska ekonomika un kultūra, viena kopēja daudznāciju valsts un vienojošs mērķis - komunisma uzcelšana. Padomju tauta.
tautsaimniecība Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē). Ekonomika (2). Tautas saimniecība.
nācija Vēsturiski izveidojusies stabila cilvēku kopība, kurai ir raksturīga kopīga valoda un psihiskā struktūra, kopēja teritorija un ekonomiskā dzīve. Tauta, kas sasniegusi samērā augstu attīstības pakāpi.
Skolotāju seminārs Vidējā speciālā mācību iestāde, kurā sagatavoja tautskolotājus.
seminārs Vidējā speciālā mācību iestāde, kurā sagatavoja tautskolotājus.
mašīnbūve Vidējās un smagās rūpniecības nozaru komplekss, kas ietver tautas saimniecības darba līdzekļu, patēriņa priekšmetu, kā arī apbruņojuma ražošanu.
dūņene Vidēji liels, tumšs kukainis ar jumtveidā sakļautiem spārniem.
trase Vides josla, kas ir paredzēta lidaparātu lidojumam. Šāda josla saistījumā ar attiecīgajām aviācijas, kosmonautikas būvēm, iekārtām.
brīvpilsēta Viduslaikos - pilsēta, kas pakļauta tieši ķeizaram vai karalim.
truvērs Viduslaiku galma dzejnieks un dziesminieks, arī prozas, dramatisku darbu autors (no 11. līdz 13. gadsimtam Ziemeļfrancijā).
pozīcija Viedoklis, nostāja (kādā jautājumā), attieksme (pret kādu jautājumu).
faetons Viegla ekipāža [2]. Vaļējs vieglais automobilis.
karabīne Viegla šautene ar īsu stobru.
kabriolets Vieglais automobilis ar nolaižamu jumtu.
vilītis Vieglais automobilis ar paaugstinātu pārgājību, parasti ar brezenta jumtu.
limuzīns Vieglais automobilis ar slēgtu virsbūvi un, parasti caurspīdīgu, šķērssienu aiz šofera sēdekļa.
limuzīns Vieglais automobilis.
pieglausties Viegli pieskarties, piekļauties, izraisot patīkamu sajūtu (parasti par audumu).
paraut Viegli raut (kādu aiz apģērba, ķermeņa daļas).
pieglaust Viegli, maigi piekļaut (kādu, ko) sev klāt.
pieglaust Viegli, maigi piekļaut (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
saglausties Viegli, maigi piekļauties vienam pie otra. Viegli saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
pieglausties Viegli, maigi piekļauties.
saglaust Viegli, maigi sakļaut (ķermeņa daļas) - parasti par diviem cilvēkiem.
Spēlēties (arī rotaļāties) ar dzīvību Vieglprātīgi pakļaut sevi situācijai, kas apdraud dzīvību.
mols Vielas daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
Uguns blīvums Vienā laika vienībā izšauto šāviņu, ložu skaits uz noteikta garuma frontes joslu vai noteikta lieluma laukumu.
lībieši Viena no Baltijas somugru tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un galvenokārt Vidzemes rietumdaļu un līdz 19. gadsimta vidum gandrīz visa asimilējās ar latviešiem.
kurši Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem.
zemgaļi Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Lielupes baseinu un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem.
sēļi Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā līdz 13. gadsimtam apdzīvoja teritoriju Daugavas kreisajā krastā (tagadējā Jēkabpils un Daugavpils rajonā).
latgaļi Viena no baltu tautībām, kurai latviešu tautības veidošanās procesā ir bijusi noteicošā loma.
pusīte Viena no divām kautķermeņa sānu daļām, ko iegūst, dalot kautķermeni garenvirzienā.
mauzeris Viena no pirmajām automātisko pistoļu sistēmām. Šīs sistēmas pistole.
vinčesters Viena no pirmajām šauteņu sistēmām ar patronu magazīnu. Šīs sistēmas šautene.
Būt vienādi (arī vienlīdz) gudriem Vienādi orientēties kādā jautājumā.
Būt vienādi (arī vienlīdz) gudriem Vienādi orientēties kādā jautājumā.
Būt vienlīdz (arī vienādi) gudriem Vienādi orientēties kādā jautājumā.
neitralitāte Vienaldzīga, pasīva nostāja (kādā jautājumā). Atturēšanās ņemt līdzdalību (kur).
naivisms Vienkāršotība, primitīvisms (parasti autodidaktu mākslas darbos).
guba Vienkopus sakrauts siens, labība u. tml. Kaudze.
darījums Vienošanās kādā (parasti komerciālā) jautājumā.
kompromiss Vienošanās par šķīrējtiesu (parasti starptautiskajās tiesībās).
kopmācības Vienota mācību sistēma, kurā skolēnus nešķiro, negrupē pēc tautības, rases piederības (zemēs ar dažādu tautību, rasu iedzīvotājiem).
vienbalsība Vienprātība, pilnīga saskaņa (kādā jautājumā).
morālisms Vienpusīgs, pārspīlēts viedoklis morāles jautājumos.
apskāviens Vienreizēja paveikta darbība --> apskaut.
izrāviens Vienreizēja paveikta darbība --> izraut (1).
izšāviens Vienreizēja paveikta darbība --> izšaut (1).
pļāviens Vienreizēja paveikta darbība --> pļaut. Pļāvums.
rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (1).
rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (2).
rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (3).
rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (4).
rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (7).
skāviens Vienreizēja paveikta darbība --> skaut (1).
spļāviens Vienreizēja paveikta darbība --> spļaut. Tas (parasti siekalas, krēpas), ko izspļauj vienā reizē.
šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (1). Īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas šaujot.
šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (2).
šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (3).
šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (4).
uzrāviens Vienreizēja paveikta darbība --> uzraut (1).
rāviens Vienreizēja paveikta darbības --> raut (6).
epika Viens no daiļliteratūras pamatveidiem (blakus drāmai un lirikai), kam raksturīgs autora objektīvs vēstījums par notikumiem un personām.
drāma Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un lirikai), kam raksturīgi daiļdarbi, kuri rakstīti personu sarunu vai monologu formā bez autora stāstījuma.
līdzautors Viens no diviem vai vairākiem (kā) autoriem.
folklora Viens no tautas kolektīvās daiļrades veidiem (poētiskā tautas daiļrade, tautas mūzika, tautas horeogrāfija). Tautas masu sacerējumi, kas ieguvuši noteiktu māksliniecisku formu un dzīvo tautā kā patstāvīgi daiļdarbi.
priekšzobs Viens no zobiem, kuriem ir kalta forma, asa, horizontāla griežamā šķautne, viena sakne un ar kuriem tiek nokosta barība.
motelis Viesnīca autobraucējiem.
stāvvieta Vieta (parasti autoostā), kas ir paredzēta pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī, izkāpšanai no tā.
sateka Vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi.
ieteka Vieta, kur (upe, strauts) ietek (jūrā, ezerā, upē).
izteka Vieta, kur sākas upe, strauts.
lejaskrautuve Vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos. Lejasgala krautuve, lejas krautuve.
Lejasgala (arī lejas) krautuve Vieta, kura no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos. Lejaskrautuve.
Lejasgala (arī lejas) krautuve Vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos. Lejaskrautuve.
Lejas (arī lejasgala) krautuve mežs Vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos. Lejaskrautuve.
šķīstītava Vieta, vide, kurā mirušo dvēseles tiek pakļautas pārbaudījumiem pirms to likteņa izlemšanas.
ievilcināt Vilcināties nokārtot, paveikt (ko). Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) ieilgst.
nažvīle Vīle ar plānu, asu šķautni.
smalkvīle Vīle ar šautām, seklām rievām.
ātrums Vilkmes spēka pārnesums automobiļos, traktoros u. tml.
vazāt Vilkt (ko) līdzi pa zemi (parasti dažādos virzienos). Pieļaut, ka (kas) velkas līdzi pa zemi.
braucīt Vilkt, raut (ko saņemtu saujā vai pirkstos, piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
sapīties Viļoties, tinoties u. tml., ieķerties (kur), apkļauties (ap ko).
dēls Vīrietis - tautas, kolektīva u. tml. loceklis.
lando Virsbūve slēgta tipa vieglajam automobilim, kura virsa atsedzama tikai virs aizmugures sēdekļiem.
parka Virsējais (ziemeļu tautu) apģērba gabals, ko parasti šuj no briežādām ar apmatojumu uz ārpusi.
rapsodija Virtuozs, tematiski attīstīts instrumentāls skaņdarbs fantāzijas formā par tautas mūzikas, arī oriģinālskaņdarbu tēmām.
sociālšovinisms Virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kura pārstāvji aizstāv savas valsts buržuāzijas agresīvo politiku.
laist Virzīt (priekšmetu noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu). Panākt, arī ļaut, lai (priekšmets) virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
griezt Virzīt (uz kādu tematu, jautājumu, piemēram, runu).
lavēt Virzīties, bieži mainot virzienu (piemēram, lai izvairītos no šķēršļiem) - parasti par kuģi, automobili.
zagties Virzīties, braukt tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti virzīties, braukt (par transportlīdzekļiem).
līst Virzīties, doties un nokļūt (neatļautā vietā) - par dzīvniekiem.
tusnīt Virzīties, radot aprautas šņācošas skaņas (par transportlīdzekļiem).
slaucīt Virzot (apautas vai kailas kājas) pa ko, piemēram, pa kājslauķi, tīrīt (apavus, kājas).
samalt Virzoties (pāri kam), izdangāt, izjaukt u. tml. (to), parasti pilnīgi. Ar triecieniem (pret ko) salauzt, sagraut u. tml. (to).
izganīt Viscaur noganīt (kādu vietu), ganot ļaut apēst (daudzus vai visus augus kādā vietā).
apķērība Vispārināta īpašība --> apķērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Atjautība, attapība.
atjautība Vispārināta īpašība --> atjautīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
attapība Vispārināta īpašība --> attapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Atjautība.
autentiskums Vispārināta īpašība --> autentisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
bezbēdība Vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vieglprātība, bezrūpība. Jautrība.
daudzšķautņainība Vispārināta īpašība --> daudzšķautņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
jautrība Vispārināta īpašība --> jautrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
jautrība Vispārināta īpašība --> jautrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
jautrība Vispārināta īpašība --> jautrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kaunīgums Vispārināta īpašība --> kaunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī kautrīgums.
kautrīgums Vispārināta īpašība --> kautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
kautrums Vispārināta īpašība --> kautrs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Kautrīgums.
līksmība Vispārināta īpašība --> līksms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību. Līksme (2).
nekautrība Vispārināta īpašība --> nekautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
nekautrīgums Vispārināta īpašība --> nekautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nekautrība.
padotība Vispārināta īpašība --> padots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Pakļautība (5).
padotība Vispārināta īpašība --> padots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Pakļautība (6).
pakļautība Vispārināta īpašība --> pakļauts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pakļautība Vispārināta īpašība --> pakļauts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
prettautiskums Vispārināta īpašība --> prettautisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
pseidotautiskums Vispārināta īpašība --> pseidotautisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pseidotautiskums Vispārināta īpašība --> pseidotautisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
starptautiskums Vispārināta īpašība --> starptautisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
šķautņainība Vispārināta īpašība --> šķautņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
šķautņainums Vispārināta īpašība --> šķautņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Šķautnainība (1).
šķautņainība Vispārināta īpašība --> šķautņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
šķautņainums Vispārināta īpašība --> šķautņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Šķautņainība (2).
tautiskums Vispārināta īpašība --> tautisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
Olimpiskās spēles Visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem.
olimpiāde Visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem. Olimpiskās spēles.
ķimizācija Vispusīga ķīmisko materiālu un ķīmisko pārstrādes procesu un metožu ieviešana (tautas saimniecības nozarēs).
ķimizēt Vispusīgi ieviest ķīmiskos materiālus un ķīmiskos pārstrādes procesus un metodes (tautas saimniecības nozarēs).
krieviņi Votu tautas piederīgie, kas 15. gadsimtā kā karagūstekņi nometināti Bauskas apkārtnē.
Palaist dūšu Zaudēt drosmi, garīgo spēku. Ļauties izmisumam.
Nolaist spārnus Zaudēt garīgos spēkus, drosmi, cerības, ļauties mazdūšībai, izmisumam.
Nolaist spārnus Zaudēt garīgos spēkus, drosmi, cerības, ļauties mazdūšībai, izmisumam.
denacionalizēties Zaudēt savu tautību.
apakša Zem kaut kā paklāt palagu apakšā.
servants Zema bufete (parasti trauku, galdautu novietošanai).
domēne Zemes platības, kas bija tieši pakļautas ķeizaram vai karalim.
zīdauts Zīda lakats, auts.
tjurkoloģija Zinātne par tjurku valodām un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru, kultūru.
politoloģija Zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus. Politikas zinātne.
Politikas zinātne Zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus. Politoloģija.
semitoloģija Zinātnes nozare, kas pētī semītu valodas un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru.
starpzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm.
starpdisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm. Arī starpzinātne.
robežzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm.
robeždisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm. Arī robežzinātne.
gaiskuģniecība Zinātnes nozaru kopums, kas pētī lidojumus atmosfērā ar lidaparātiem. Šādu lidojumu teorija un prakse. Aeronautika.
apgaismība Zinātnes un kultūras izplatīšana, tautas izglītošana.
starpnozare Zinātnes, tehnikas, tautas saimniecības, mākslas u. tml. nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām nozarēm.
fantasts Zinātniski fantastisku daiļdarbu autors.
filoloģija Zinātnisko mācību kopums par kādas tautas vai tautu grupas valodu un literatūru.
traktāts Zinātnisks apcerējums par kādu problēmu, jautājumu.
disertācija Zinātnisks darbs, kuru autors publiski aizstāv, lai iegūtu zinātnisku grādu.
virstituls Ziņas par grāmatu, kuras iespiestas titullapā virs autora vārda un grāmatas nosaukuma (izdevējas iestādes nosaukums, sērijas u. c. apzīmējumi).
augštituls Ziņas par grāmatu, kuras iespiestas titullapā virs autora vārda un grāmatas nosaukuma (izdevējas iestādes nosaukums, sērijas u. c. apzīmējumi). Virstituls.
Apskatīt (arī noskatīt, nopētīt) no galvas līdz kājām Ziņkārīgi, arī nekautrīgi aplūkot kādu.
raports Ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
raportēt Ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
ūdensstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas tumšbrūns putns, kam ir raksturīgas baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās, tīrās upēs un strautos un pārvietojas pa to dibenu, meklēdams barību.
kārt Žaut (piemēram, veļu).
pāržaut Žaut vēlreiz, no jauna. Izžaut citā vietā.
pāržāvēt Žāvējot (parasti dūmos), pieļaut, ka (produkts) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pāržāvēt Žāvējot pieļaut, ka (kas) pārāk izžūst.

aut citās vārdnīcās:

Tēzaurs

aut

MLVV

aut

MEV

àut