Paplašinātā meklēšana

Meklējam dzi.

Atrasts vārdos (502):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (5647):

Salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem).
(Pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
Nākt (retāk ierasties) pasaulē (Pie)dzimt.
Sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
(Uz)laist (arī (uz)spert) gaisā (Uz)spridzināt.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts progresīvs krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras reakcionārajām tradīcijām un principiem.
kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
jaunietis Abu dzimumu cilvēki vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem.
kopmācības Abu dzimumu skolēnu mācības vienā un tai pašā klasē, skolā.
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība. Mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
sakvojāžs Ādas vai blīva auduma iegarena, nedziļa soma.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai).
pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski. Šādā tehnikā veidots adījums.
patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus.
Nolaist aci Adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam). Samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus.
apraukt Adot samazināt valdziņu skaitu, noraukt (valdziņus).
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā (valdziņu, cilpiņu) skaitu. Adot, tamborējot mazināt valdziņu, cilpiņu skaitu (adījumā, tamborējumā).
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no viena vai vairākiem sūkņiem un vienas vai vairākām piedziņas turbīnām.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
vizbulīte Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem.
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti. Bisīte.
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
ieaijāt Aijājot iemidzināt (1).
badmira Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks.
ātrslēdzējs Aizdare ar viegli slīdošu slēdzi (apģērbam vai tā daļai). Rāvējslēdzējs.
aizsprādzēt Aizdarīt (sprādzi).
aizdedze Aizdedzināšanas iekārta (iekšdedzes dzinējā).
aizdegt Aizdedzināt (2).
Pielaist sērkociņu Aizdedzināt ar sērkociņu.
Pielaist sērkociņu Aizdedzināt ar sērkociņu.
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai. Iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai.
uzpīpēt Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai. Aizpīpēt.
Laist uguni klāt Aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
Ielaist uguni Aizdedzināt.
Pielaist (arī pielikt) uguni Aizdedzināt.
Pielikt (arī pielaist) uguni Aizdedzināt.
Pielaist (arī pielikt, ielaist sar., piešaut sar., laist klāt, likt klāt) uguni Aizdedzināt.
izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu.
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu). Ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
aizdzirkstīt Aizdzirkstīties.
izmirt Aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu).
izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem). Arī izzust.
aizklikstināt Aizklidzināt (1).
tīmuss Aizkrūts dziedzeris.
pankreatīts Aizkuņģa dziedzera iekaisums.
tripsīns Aizkuņģa dziedzera sulas ferments, kas šķeļ olbaltumvielas.
pankreass Aizkuņģa dziedzeris.
aizmirst Aizmāršībā, izklaidībā atstāt (kur), nepaņemt līdzi.
pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā). Arī pazaudēt.
nopakaļ Aizmugurē līdzi (kādam, kam).
mīnēt Aizsprostot (ko) ar mīnām. Gatavot uzspridzināšanai (ko), novietojot mīnas.
paņemt Aizvest (kādu) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi.
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml., liekot iet sev līdzi).
paņemt Aizvest, aiztransportēt (ko) sev līdzi, arī paturēt (ko) pie sevis, sev klāt (parasti kur dodoties).
nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
dzirkalis Akmeņkalis, dzirnakmeņu uzasinātājs.
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
astilbes Akmeņlauzīšu dzimtas dekoratīvi krūmveida ziedaugi.
hortenzija Akmeņlauzīšu dzimtas krāšņumkrūms ar plašām ziedkopām.
Neīstais jasmīns Akmeņlauzīšu dzimtas krūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem.
Neīstais jasmīns Akmeņlauzīšu dzimtas krūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem.
ērkšķogas Akmeņlauzīšu dzimtas ogulāji ar ērkšķainiem zariem un lielām, ovālām ogām.
upene Akmeņlauzīšu dzimtas savvaļas vai kultivēts krūms ar saldskābām melnām, brūnganām, zaļganām vai baltām ogām ķekaros.
Civilstāvokļa akti Akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu.
iejaukties Aktīvi darboties līdzi, piedalīties (kur).
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums. Epidēmiskais parotīts.
skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu platnītes dziedzera iekaisums.
alata Alatu dzimtas zivs ar lielu muguras spuru un taukspuru.
dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu.
nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu.
alkšņains Alkšņiem apaudzis, pieaudzis.
brūzis Alus darītava. Spirta dedzinātava.
narcise Amariļļu dzimtas augs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām.
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari.
klīvija Amariļļu dzimtas daudzgadīgs augs ar lielām lineārām divrindu lapām un dzeltensarkaniem ziediem.
tuberoze Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem.
podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu. Persona, kam ir šāds tituls.
cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā. Kars.
Vulkāniskais stikls Amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām jāvām.
Uroģenitālā sistēma Anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
dubultkvartets Ansamblis, kura sastāvā ir astoņi izpildītāji (dziedātāji vai instrumentālisti). Oktets.
bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām. Šī žanra daiļdarbs.
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas.
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu).
kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu.
kontrollers Aparāts ar daudziem kontaktiem elektrisko spēka ķēžu ieslēgšanai un atslēgšanai.
retorte Aparāts cinka iegūšanai no oksidētām vai apdedzinātām rūdām.
termoskops Aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu.
svešapaugļošanās Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām.
zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām dzimumšūnām.
kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī.
kremācija Apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī.
Apbruņot līdz zobiem Apbruņot ar iedarbīgiem ieročiem, arī ar vairākiem vai daudziem ieročiem.
Apbruņot līdz zobiem Apbruņot ar vairākiem vai daudziem ieročiem.
māldegas Apdedzināta māla piedevas (keramikā).
Dedzinātie (arī nedzēstie, neveldzētie) kaļķi Apdedzinātie kaļķi.
Nedzēstie (arī dedzinātie, neveldzētie) kaļķi Apdedzinātie kaļķi.
Neveldzētie (arī nedzēstie, dedzinātie) kaļķi Apdedzinātie kaļķi.
pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
aplīgot Apdziedāt ar līgo dziesmām.
apdainot Apdziedāt, cildināt.
apdzirdināt Apdzirdīt.
motorizēt Apgādāt (ko) ar sauszemes transportlīdzekļiem, kuru dzinējs ir motors.
apgaismotājs Apgaismības ideju izplatītājs. Cīnītājs pret dzimtbūšanu.
Telpiskais apgaismojums Apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri.
skalturis Apgaismošanas ierīce, kurā ievieto dedzināmo skalu.
apkasīt Apgrābt visapkārt (siena vai salmu kaudzi, vezumu).
apšķērēt Apgriezt (ar šķēlēm, dzirklēm).
pieguldīt Apguldīt (daudzus). Dot (daudziem) naktsmājas.
Iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu Apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
Iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu Apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
pārņemt Apgūt, mācoties no citiem (piemēram, pieredzi, darba metodes).
savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem.
Radioaktīvā piesārņošana Apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi).
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, jēdzienus, spriedumus).
nopaunāt Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
kurtuve Apkures ierīces (piemēram, plīts, krāsns) daļa, kurā dedzina kurināmo.
paraloģistika Aplamu slēdzienu, secinājumu, sofismu izmantošana (kādiem mērķiem).
traktēt Aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, jēdzienu, faktu) no noteikta viedokļa.
vērpete Apļveidā savijušos, savītu (dzijas, diegu u. tml.) kopums.
segt Apmaksāt, atlīdzināt (piemēram, izdevumus, zaudējumus).
spalva Apmatojums (zīdītājdzivniekiem).
samesties Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
saiet Apmesties (uz dzīvi kur) - par vairākiem, daudziem.
rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu.
apsprādzēt Apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
zvirbuļpūcīte Apodziņš.
pašappute Appute, kas norisinās vienā un tai pašā divdzimumu ziedā.
pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu). Bezgaumīgs, banāls.
pavadīt Apsargājot, arī uzraugot doties līdzi (kādam).
apmiglot Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām).
savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai.
kvarcot Apstarot ar kvarca spuldzi.
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
kopapstrādāšana Apstrādāšana, ko veic vairāki vai daudzi.
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu.) ar stipru sārma šķīdumu.
kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
apvērpties Aptīties, apvīties (par dziju, pavedienu).
kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
satuvoties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam. Pielīdzināties.
saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem).
Dziesmu diena Apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir pabeidzis (ko darīt).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi. Apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, norise, darbība) ir pabeigts, beidzies.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (laika posms) ir pagājis. Apzīmē tādu stāvokli, kad (mūžs) ir beidzies.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir beidzies.
puse Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu.
izjust Apzināti (parasti dziļi) pārdzīvot (jūtas).
sajust Apzināti (parasti dziļi) pārdzīvot (jūtas). Izjust (1).
Laist gar ausīm Apzināti neievērot (dzirdēto).
Palaist gar ausīm Apzināti neievērot (dzirdēto).
Laist gar ausīm Apzināti neievērot (dzirdēto).
nojēgums Apzināts, arī vispārināts priekšstats. Arī jēdziens.
puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
sasaukt Ar aicinājumu panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (parasti pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas un pakļaut savai gribai.
šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
vaga Ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā. Padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm.
tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas. Ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
četrcilindru Ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju).
dadžains Ar dadžiem apaudzis, pieaudzis.
dziesmots Ar daudzām dziesmām, dziesmu bagāts.
ganības Ar daudzgadīgām zālēm apaudzis zemes gabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai.
daudzkausu Ar daudziem kausiem.
daudzkomponentu Ar daudziem komponentiem.
daudzstarains Ar daudziem stariem.
daudzstāvu Ar daudziem stāviem.
daudzzaru Ar daudziem zariem.
daudzziedains Ar daudziem ziediem vai ziedkopām (par augiem).
daudzžuburu Ar daudziem žuburiem.
izdedzināt Ar dedzināšanu izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
divcilindru Ar diviem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju).
apdziedāt Ar dziesmām cildināt, slavināt. Arī apdzejot.
apgarots Ar dziļām, cildenām domām un jūtām, kas izpaužas ārēji. Ar bagātu garīgo pasauli (par cilvēku).
dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītās attiecības starp pretēja dzimuma indivīdiem.
Ārējā runa Ar dzirdi vai redzi uztverama runa.
sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu).
saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu). Sadzirdēt.
izgārgt Ar gārdzienu izdvest (skaņu).
Sarausties kājās Ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem.
automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem).
sukāt Ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.).
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem.
pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces u. tml.) piedziņas elements. Arī kājsvira.
pamina Ar kāju darbināms (parasti vērpjamā ratiņa) piedziņas elements. Arī kājsvira.
pieklaudzināt Ar klaudzināšanu pavadīt (kādu norisi, darbību).
sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem).
Ar (savas) sirds asinīm Ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
Ar (savas) sirds asinīm Ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
kārs Ar lielu interesi, arī patiku, ar sasprindzinātu uzmanību, nepacietību.
Ar kalnu Ar lielu kaudzi. Ļoti pilnīgi.
maurains Ar mauru apaudzis.
Caur degunu (arī degunā) Ar nazālu pieskaņu (piemēram, runāt, dziedāt).
zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no ūdens un minerālsāļiem.
Turēt ausis ciet Ar plaukstām pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vajāk.
izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko). Ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
Ņirbēt acu priekšā Ar redzi tikt uztvertam (par ko daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
krāsa Ar redzi uztverama (kā virsmas) īpašība, ko rada atstarota gaisma.
gaisma Ar redzi uztveramo elektromagnētisko viļņu plūsma.
tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
redzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
skatīt Ar redzi uztvert (ko), parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā.), iepazītu (to). Arī redzēt (1).
saredzēt Ar redzi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko) apkārtējā vidē.
atslēga Ar roku darbināms kontakta slēdzis elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un pārtraukšanai.
aizsaukt Ar saucienu aicināt (prom). _imperf._ Saukt prom. Aicināt (kur, pie kā, kam līdzi u. tml.).
mīlināties Ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu (par pretējā dzimuma cilvēkiem).
piekantēties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
pazemot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu).
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
nēsāt Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt ilgāku laiku sev līdzi (parasti dažādos virzienos) - par ūdeņiem, vēju.
nest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt sev līdzi (parasti par ūdeņiem, vēju).
uzmest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
iemesties Ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā)- par vēju. Izraisīt degšanu (kur) - par uguni. Iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm.
sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu, arī ķermeni).
sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
sadzīt Ar spēku ievirzīt (ko kur iekšā, parasti dziļi).
spridzināt Ar sprādzienu graut, daļīt, pārvietot, arī iznīcināt.
piegrūst Ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu.
aizšvirkstēt Ar švirkstoņu, švirkstot attālināties (parasti par uguni, dzirkstelēm u. tml.).
Mīkstais arums Ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs 20-22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
Mīkstais arums Ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs no 20 līdz 22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
(Ar) kailām (arī plikām) rokām Ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi.
Veldzētie kaļķi Ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
Veldzētie kaļķi Ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
peļķe Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā.
palts Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā. Ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā. Peļķe.
piedošana Ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums.
apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
izvarot Ar varu iesaistīt dzimumaktā.
izraut Ar varu izvest sev līdzi (cilvēku vai dzīvnieku).
rullēt Ar veltni līdzināt, darīt blīvu, gludu. Veltnēt.
cērps Ar zāli apaudzis neliels zemes izcilnis, cinis (parasti purvainā, krūmainā vietā).
sniegājs Ar, parasti dziļu, sniegu klāta apkārtne, teritorija. Arī sniega sega, parasti bieza.
piesist Ar, parasti nedaudziem, sitieniem (pret ko) radīt skaņu signālus.
garoza Ārējais cietais (zemeslodes) akmens apvalks (aptuveni līdz 75 kilometru dziļumam). Litosfēra.
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (apkaimei, parādībām dabā).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (augiem, to daļām).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (celtnei, telpai, priekšmetam).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
sērs Ārējās auss ejas dziedzeru sekrēts.
putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemēram, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
kaunums Ārējie dzimumorgāni. Ķermeņa daļa, kur atrodas dzimumorgāni.
kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās.
tinējs Arī šīs dzimtas tauriņi.
lēts Ārišķīgs, bez dziļāka satura. Arī banāls.
pupumētra Aromātisks panātru (lūpziežu) dzimtas augs, ko izmanto par garšaugu.
apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu). Vagot.
vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (brūce, čūla u. tml.) aizdzīst. Sadziedēt.
organoterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku audiem, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, arī no citiem orgāniem.
lāpīt Ārstēt, dziedēt.
skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi un ko lieto ārstniecībā.
sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
Ārstnieciskais darba profilaktorijs Ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai.
dziļaršana Aršana dziļāk par aramkārtu.
izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū).
rijolēt Art, apstrādāt augsni dziļāk par aramkārtu.
mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu.
zandarts Asaru dzimtas plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem.
asaris Asaru dzimtas zivs ar gandrīz melnu muguru, zaļganiem sāniem un iesarkanu vēdera, anālo un astes spuru.
zaķzivs Asarveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst, piemēram, zaķzivis.
asaris Asarveidīgo zivju kārtas dzimta, pie kuras pieder, piemēram, asaris, ķīsis, zandarts.
mangostāns Asinszāļu dzimtas tropu augļu koks ar saldskābiem augļiem neliela ābola lielumā.
sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta (Ziemeļamerikā), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām. Šīs dzimtas dzīvnieki.
salātene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nedaudziem dzelteniem ziediem skrajās skarās sakārtotos kurvīšos.
pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar pienenei līdzīgiem ziediem (piemēram, cietpiene, mīkstpiene, rūgtpiene).
plostbārdis Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar zarainu stumbru un dzelteniem ziediem.
rūgtpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar zarainu stumbru, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām, dzelteniem mēlveida ziediem kurvīšos.
salmene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem.
usne Asteru (kurvjziežu) dzimtas daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, parasti dzeloņainām, lapām.
miķelīte Asteru (kurvjziežu) dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
saulespuķe Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar augsta stublāju un lielu, dzeltenu ziedu. Saulgrieze (1).
saulgrieze Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar augstu stublāju un lielu, dzeltenu ziedu.
vībotne Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem ziedu kurvīšiem.
vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
pūtele Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kas ir blīvi klāts ar tūbainiem matiņiem un kam ir sīki dzeltenīgi ziedi.
tausagizs Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kura sakņu sistēmas pienainā sula satur kaučuku.
mīkstpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu.
raudupe Asteru (kurvjziežu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi.
smalkne Atauga. Arī jaunu kokaugu dzinumu kopums.
kopatbildība Atbildība, kas vienlīdz attiecas uz vairākiem vai daudziem.
izpirkt Atbrīvot (kādu) samaksājot, atlīdzinot.
izdziedināties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām). Izdziedēties.
izdziedēties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām). Izdziedināties.
Palaist sirdi ganībās (arī zaļumos) Atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma. Papriecāties.
Palaist sirdi ganībās (arī zaļumos) Atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma. Papriecāties.
Palaist sirdi zaļumos (arī ganībās) Atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma. Papriecāties.
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu). Izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
nolīdzināties Atdot parādu, atlīdzināt zaudējumu (kādam).
auksts Atdzisis.
repatriēties Atgriezties dzimtenē (par karagūstekņiem, emigrantiem, bēgļiem, pārvietotām personām).
reemigrēt Atgriezties dzimtenē no emigrācijas.
atsvaidzināt Atjaunot (spēkus, enerģiju u. tml.). Atspirdzināt (ķermeni, organismu).
Saimes ļaudis Atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, pirmsrevolūcijas Krievijā).
atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis, kas tikko dzirdēts).
vieta Atlīdzinājumam (pretī dodot, saņemot ko citu).
revanšs Atlīdzinājums (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
revanšēties Atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto). Par atlīdzību izsniegt naudas summu.
Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar labu.
Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar labu.
Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu. Atriebties.
Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu. Atriebties.
atdot Atlīdzināt, atmaksāt (ieguldīto darbu, līdzekļus, enerģiju u. tml.).
atstrādāt Atlīdzināt, atmaksāt ar savu darbu.
atdarīt Atlīdzināt, darot labu.
apmaksāt Atlīdzināt, samaksāt.
Palaist pasaulē Atļaut doties prom (parasti no dzimtajām mājām) svešumā.
Palaist pasaulē Atļaut doties prom (parasti no dzimtajām mājām) svešumā.
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
līdzināt Atmaksāt, atdot ko līdzvērtīgu. Atlīdzināt (piemēram, parādu, zaudējumu).
atlidot Atplūst šurp, kļūt dzirdamam (par skaņām).
izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā. Atsvaidzināties.
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem).
snaust Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā. Atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
sazāns Ātraudzīga karpu dzimtas zivs.
vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
karpa Ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta, pie kuras pieder, piemēram, karpas, raudas, plauži, vimbas, sapali, ālanti.
sabirt Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām. Ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
nobirt Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
birt Ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem).
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem.
balss Atsevišķa (nošu) partija (ansambļa, orķestra instrumentam vai dziedātājam).
pušķis Atsevišķs cieši kopā saaudzis (lapu vai ziedu) kopums.
kumšķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to daļu) kopums. Arī kušķis.
kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums. Neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
atskandināt Atskaņot, nodziedāt.
iespirdzināt Atspirdzināt.
atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties.
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (parasti augļu sulas). Šāds dzēriens, kas ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
oranžāde Atspirdzinošs dzēriens no vakuumā ietvaicētas apelsīnu sulas, ūdens un cukura.
augļūdens Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo no ūdens, cukura un augļu sulām vai esencēm.
morss Atspirdzinošs salds dzēriens - ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula.
spulgoties Atspoguļoties (par ko tādu, kam ir skaidra, dzidra krāsa).
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.).
Aiziet ļaudīs (arī (plašajā) pasaulē, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
Aiziet (plašajā) pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
Aiziet plašajā pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
Aiziet (plašajā) pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
sacelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, arī pamosties (par vairākiem, daudziem).
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas). Aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
atsprādzēt Attaisīt (sprādzi).
gudrinieks Attapīgs, apdāvināts cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
apdziedāt Attēlot dziesmā, dzejolī.
ilustrēt Attēlot, atspoguļot mākslinieciski pasīvi, bez dziļākas problemātikas.
pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus. Dzimumgatavība.
audzināt Attīstīt, ieaudzināt vēlamas īpašības (dzīvniekiem).
kopt Attīstīt, veidot tālāk (piemēram, tradīcijas, pieredzi).
atplūst Atvirzīties šurp (par daudziem cilvēkiem).
pusvadmala Audums, kas ir austs no vilnas dzijas un kokvilnas diedziņiem.
Spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
audzēt Audzināt (1).
mentors Audzinātājs, padomdevējs.
pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs. Pedagoģijas speciālists.
izaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās.
uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās. Izaudzināt (1).
pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
ieaudzināt Audzinot panākt, ka (parasti cilvēkam) izveidojas (noteiktas īpašības).
potzars Auga dzinums, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
Ārstniecības augi Augi, kam ir dziednieciskas īpašības.
bumbuļaugi Augi, kam uz pazemes dzinumiem attīstās bumbuļi (1).
sastiebrot Augot izveidot stiebrus (par vairākiem, daudziem augiem).
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
punduraugs Augs, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugas, šķirnes augu.
sēklaudzis Augs, kas ir izaudzis no sēklas.
patsaknis Augs, kas ir izaudzis no spraudeņa, šķirtņu vai sakņu dzinuma.
dziļirdināšana Augsnes irdināšana no 15 līdz 20 centimetriem dziļi.
tinkšķis Augsta, dzidra skaņa, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
lielkungs Augstāks feodālis (piemēram, barons, grāfs, hercogs). Augstāka militāra persona. Arī dzimtkungs.
smalks Augsti attīstīts, izkopts (piemēram, par dzirdi, ožu).
Indukcijas spole Augstsprieguma augstfrekvences transformators, ko izmanto, piemēram, dzinēju aizdedzei.
treļļi Augstu, dzidru (kādas ierīces, iekārtas u. tml.) skaņu kopums.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
treļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums. Arī treļļi (1).
trilleris Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums. Treļļi (1).
staipīties Augt, būt izaugušam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem augiem, to daļām).
kokaīnaugi Augu dzimta (koki un krūmi Dienvidamerikā), kuru lapas satur kokaīnu. Šīs dzimtas augi.
prīmula Augu dzimta, kurā galvenokārt ietilpst daudzgadīgi sauszemes vai ūdens augi (piemēram, bezdelīgactiņas, gaiļbiksītes, sermulītes).
ozolpaparde Augu dzimta, kurā ietilpst augi ar īsu, ložņājošu sakneni un (parasti) plīvuru.
pūslene Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi (piemēram, pūslene, kreimule).
orhideja Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros (piemēram, orhideja, dzegužpuķe, naktsvijole).
skalbe Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi).
lilija Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi.
gundega Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, arī krūmi.
doņi Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi (piemēram, doņi, zemzālītes).
zalktene Augu dzimta, kurā ietilpst indīgi krūmi, retāk koki vai lakstaugi ar violeti sārtiem, retāk baltiem ziediem un sarkaniem augļiem.
vīksna Augu dzimta, kurā ietilpst koki ar veselām, asimetriskām lapām un ziediem pušķos sakārtotās ziedkopās.
liepa Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar netilārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām.
kļava Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar pretējām lapām un ziediem ķekaros vai skarveida ziedkopās.
bērzs Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar ziediem spurdzēs vai galviņveida ziedkopās.
olīva Augu dzimta, kurā ietilpst koki vai krūmi ar vienkāršām vai saliktām lapām un augli - pogaļu, kauleni, spārnaino riekstiņu vai ogu.
roze Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi (piemēram, ābeles, ķirši, pīlādži, rozes, avenes, zemenes).
dievkrēsliņi Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un lakstaugi, kas satur indīgas vielas.
rūta Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri.
vīnkoks Augu dzimta, kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni).
vistene Augu dzimta, kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
vējmietiņš Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu.
biezlapji Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi).
verbēna Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
nātre Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās.
naktssvece Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem (piemēram, naktssvece, kazroze, raganzālīte).
vijolīte Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
neļķe Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi (piemēram, neļķes, gauri, virzas).
ziemciete Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi daudzgadīgi augi.
tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām. Šīs dzimtas augi.
sapindi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros.
rasene Augu dzimta, kurā ietilpst nelieli daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi ar dziedzermatiņiem klātām, rozetē sakārtotām lapām.
strihnīnaugi Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām. Šīs dzimtas augi.
niktagini Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu augi ar veselām, pretēji sakārtotām lapām un spilgtām, seglapām ietvertām ziedkopām. Šīs dzimtas augi.
palma Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē.
laurs Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu koki ar veselām, blīvām, mūžzaļām, asi aromātiskām lapām.
riekstkoks Augu dzimta, kurā ietilpst vasarzaļi koki, retāk krūmi ar lielām aromātiskām lapām, nelieliem ziediem spurdzēs, augli - kauleni.
lini Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām, sēdošām lapām, kārtniem ziediem.
rezēda Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, kam raksturīgi nekārtni ziedi, kas sakārtoti auga galotnēs ķekaros vai vārpās.
sūrene Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
ķirbjaugi Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai kāpelējošu, retāk stāvu, zarainu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem (piemēram, ķirbji, gurķi). Šīs dzimtas augi.
santali Augu dzimta, kurā ietilpst, parasti pusparazītiski, koki, krūmi vai lakstaugi. Šīs dzimtas augi.
balanda Augu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, bietes, spināti, balodenes.
brūklene Augu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, dzērvenes, mellenes, zilenes.
kāpnīte Augu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, flokši, kāpnītes.
ūdensroze Augu dzimta, pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem.
vilkvālīte Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi ar gariem stublājiem, šaurām lineārām lapām un vālītēs sakārtotiem ziediem.
panātre Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu.
lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu. Šīs dzimtas augi.
madara Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos.
rubija Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos. Madaru dzimta.
oleandrs Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi vai koki ar pretējām vai pamīšām lapām, piecām kauslapām, piecām vainaglapām, divām augļlapām (piemēram, kapmirte).
vīrcele Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk koki un krūmi, ar pamīšus, pretējām un mieturos sakārtotām lapām. Cūknātru dzimta.
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis. Šīs dzimtas augi.
čemurzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis krūmi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās.
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones). Šīs dzimtas augi.
zirgkastaņa Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās.
magnolija Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi vai vasarzaļi koki un krūmi (ziemeļu puslodes subtropu joslā).
vija Augu dzimta, pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhloroflila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem.
pabērzs Augu dzimta, pie kuras pieder šādi krūmi, koki, retāk lakstaugi.
ozols Augu dzimta, pie kuras pieder vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas koki, retāk krūmi ar viendzimuma ziediem.
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts. Šīs dzimtas augi.
magone Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
rinda Augu sistemātika - tuvu radniecīgu dzimtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
oogāmija Augu un dzīvnieku dzimumvairošanās process, kurā saplūst krasi atšķirīgas (piemēram, pēc izmēra, formas, kustīguma) dzimumšūnas.
varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
apraušana Augu veģetatīvās pavairošanas paņēmiens - jauno dzinumu iesakņošana, tos apraušot.
ieauklēt Auklējot iemidzināt bērnu miegā.
izauklēt Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu).
uzauklēt Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu).
vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
saaurot Aurojot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar vērtīgu kažokādu.
otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs.
izbagarēt Bagarējot viscaur padziļināt, iztīrīt.
nams Bagātu, dižciltīgu cilvēku dzimta.
spināts Balandu dzimtas augs (dārzenis) ar sulīgām, iegareni lancetiskām vai olveida lapām.
biete Balandu dzimtas viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi augi.
Balss nesīgums Balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.).
koloratūra Balss spēja, dziedātāja prasme izpildīt šādus melodijas izrotājumus. Šādu melodijas izrotājumu izpildījums.
Baltais dzidrais Baltās dzidrās ābeles auglis.
Baltais dzidrais Baltās dzidrās ābeles auglis.
bārdainis Bārdains cilvēks. Ar bārdu apaudzis, neskuvies cilvēks.
patronāts Bāreņa nodošana audzināšanā un viņa audzināšana ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
baronēns Barona nepieaudzis dēls.
izbēdāt Bēdājoties (dziļi) pārdzīvot.
iegruvums Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
kritene Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
mājaudzināšana Bērna audzināšana mājas apstākļos.
mantinieks Bērns (parasti jaundzimušais).
pirmdzimtais Bērns, kas ģimenē ir piedzimis pirmais.
mazgadīgs Bērns, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu.
Neiznests bērns Bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas gādībā un audzināšanā.
Bandu bērns Bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
Bandu bērns Bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
Ārlaulības bērns Bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu.
Nelikumīgs (arī ārlaulības) bērns Bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu.
Ārlaulības (arī nelikumīgs) bērns Bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu.
Rūpju (arī sāpju) bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību.
Sāpju (arī rūpju) bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību.
Sāpju (arī rūpju) bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību.
Pionieru pils (arī nams) Bērnu ārpusskolas mācību un audzināšanas iestāde.
Pionieru pils (arī nams) Bērnu ārpusskolas mācību un audzināšanas iestāde.
nobērt Berot (ko), izveidot (kaudzi).
baltalksnis Bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
skābardis Bērzu dzimtas koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns.
alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis).
melnalksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs.
lazda Bērzu dzimtas krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem.
(Ar) plikām (arī kailām) rokām Bez darbarīkiem. Ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi.
nedzīvs Bez kustības, sastindzis.
bērnunams Bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde.
varde Bezastaino abinieku dzimta, kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu un mitru ādu.
varžukrupis Bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
konīdijas Bezdzimuma vairošanās sporas (sēnēm).
pumpurošanās Bezdzimuma vairošanās veids zemākajiem dzīvniekiem, augiem - šūnu dalīšanās un jaunā organisma izveidošanās no šūnas daļas.
etilspirts Bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un dedzinošu garšu. Vīna spirts.
asaras Bezkrāsains, sājš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri Šāds šķidrums, kas izplūdis no acs dobuma.
novazāt Bezmērķīgi novadāt sev līdzi (kādu).
vazāt Bezmērķīgi, nogurdinoši u. tml. vadāt līdzi (kādu).
stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu. Šī tipa dzīvnieki.
vaļinieks Bezzemnieks, kas par mītni pie saimnieka atlīdzināja ar savu darbu.
Bērnu bibliotēka Bibliotēka, kas apkalpo 1.-8. klases skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus.
šķūrēt Bīdīt, arī līdzināt, tīrīt, parasti ar šķūri.
maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
kumšķis Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums.
sabiezēt Biezi saaugt, sacerot (par augiem). Kļūt biezam (par audzi kādā vietā).
kupls Biezi, blīvi saaudzis, noaudzis (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Zeltsakne.
saulrietenis Biezlapju dzimtas lakstaugs, kam lapas ir sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
laimiņi Biezlapju dzimtas sukulenti.
kupls Biezs, blīvs (par dūmiem, mākoņiem, dzirkstelēm u. tml.).
leģendārs Bieži minēts, daudzināts. Plaši pazīstams.
ģenētika Bioloģijas nozare, kas pētī (organismu) iedzimtības un mainības bioloģiskās likumības.
radīt Bioloģiskā procesā veidot (dzīvu būtni), panākt, ka piedzimst (dzīva būtne).
adrenalīns Bioloģiski aktīva viela, kas veidojas galvenokārt virsnieru dziedzerī.
hormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs vai audu šķidrumā (limfā) izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri.
sarkanblaktis Blakšu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem. Šīs dzimtas kukaiņi.
mīkstblaktis Blakšu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu. Šīs dzimtas kukaiņi.
vairogblaktis Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder blaktis ar muguras vairodziņu, kas reizēm klāj arī vēderu. Šīs dzimtas kukaiņi.
ūdensskraiduļi Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kas dzīvo uz ūdens un kam ir īsas kājas. Šīs dzimtas kukaiņi.
ūdensmērītājs Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu.
izblietēt Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt.
skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
drasēt Braši (arī dziedot) soļot, jāt.
kopbraukšana Braukšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
muskusbriedis Briežu dzimtas bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks ar lāpstveida paplašinājumu ragu augšdaļā.
stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu.
teļš Briežu dzimtas vēršu apakšdzimtas dzīvnieku mazulis.
bullis Briežu vai dobradžu dzimtas dzīvnieku tēviņš.
nokārt Brīvi, nesasprindzinot noliekt, arī izstiept uz leju (ķermeņa daļu).
ļaudis Brīvie cilvēki (parasti zemnieki) pretstatā dzimtcilvēkiem (feodālajā iekārtā).
V.I. Ļeņina pionieru organizācija Brīvprātīga bērnu komunistiskā masu organizācija, kas apvieno savās rindās PSRS skolu audzēkņus no 10 līdz 15 gadu vecumam un vada to morāli politisko audzināšanu.
kolekte Brīvprātīgs ziedojums (piemēram, naudā), ko parasti vāc no vairākiem vai daudziem.
nepiespiests Brīvs, dabisks, bez lieka sasprindzinājuma.
kazaks Brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu.
dzērvene Brūkleņu dzimtas mūžzaļi, ložņājoši puskrūmi ar rožainiem ziediem un sarkanām, sulīgām, skābām ogām.
mellene Brūkleņu dzimtas mūžzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums.
zilene Brūkleņu dzimtas vasarzaļš puskrūms ar zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums.
sēpija Brūna krāsviela, ko iegūst no šī gliemja tintes dziedzera vai sintēzē.
minnezengers Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā).
Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
motorburinieks Burinieks, kura palīgdzinējs ir motors.
kosmopolītisms Buržuāziska ideoloģija, kas noliedz nacionālo patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, propagandē «vispasaules valdības» nodibināšanu.
līkumot Būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
čumēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem). Ņudzēt, mudžēt.
ņudzēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem). Mudžēt (1), čumēt (1).
mudžēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem). Ņudzēt (1), čumēt (1).
ņirbēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā. Mudžēt.
starot Būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām.
meklēties Būt dzimumuzbudinājuma stāvoklī (par dzīvniekiem).
celties Būt dzimušam (kādā ģimenē, dzimtā). Piederēt (pie kādas šķiras, kārtas).
Skanēt ausīs Būt dzirdamam (reāli vai domās, arī atmiņās).
Skanēt ausīs Būt dzirdamam (reāli vai iedomās, arī atmiņās).
spridzēt Būt dzīvīgam, možam, aktīvam. Mirdzēt, dzirkstēt.
dot Būt iedzimtam (par īpašību, spēju).
vadāt Būt ilgāku laiku (ar jaundzimušiem mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml. (parasti par putniem).
aizsteigties Būt izcilākam (salīdzinot ar citiem attiecīgajā laikā).
aizņemt Būt kāda spēcīga valdzinājuma pārņemtam. Būt kā varā.
atdalīties Būt labi dzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
izdalīties Būt labi sadzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
plosīties Būt lādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
Neticēt savām ausīm Būt ļoti pārsteigtam par dzirdēto.
Neticēt (arī negribēt ticēt) savām ausīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
jausties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi).
piedzimt Būt no dzimšanas piemērotam kādai profesijai.
atsvērt Būt par atlīdzinājumu, atalgojumu u. tml.
izpirkt Būt par attaisnojumu, atlīdzinājumu. Atsvērt.
pazemot Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt. Būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par veļu).
noslāpēt Būt par cēloni tam, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama (par citu skaņu).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kur, kādos apstākļos), parasti pret paša gribu.
aptēst Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
apslāpēt Būt par cēloni, ka kļūst nedzirdams, vāji dzirdams.
atdzimt Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam kādam no tuviniekiem. Iedzimt.
ložņāt Būt sadzirdamam vairākās vietās (par skaņām). Būt saredzamam vairākās vietās (par gaismu, ēnām).
korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
redzēt Būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē.
savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem).
zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
pārspēt Būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību.
Būt uz pekām Būt tādam, kas ir izkļuvis no grūtībām. Būt tādam, kas ir sasniedzis labklājību, turību.
kulminēt Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) patiku, valdzina (par cilvēku, tā ārieni). Būt tādam, kas izraisa estētisku, arī emocionālu pārdzīvojumu.
interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi (1). Saistīt, valdzināt.
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.).
pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto).
pievilkt Būt tādam, kas saista, valdzina, izraisa interesi.
staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
pārsniegt Būt tādam, kura gadu skaits ir lielāks (salīdzinot ar noteiktu, arī kam atbilstošu vecumu).
līkt Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu). Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
vagot Būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku).
nolīkt Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu).
svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām). Pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
kopbūve Būve, ko veic vairāki vai daudzi.
Keramzīta oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
Keramzita oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
āpsis Caunu dzimtas dzīvnieks ar garu purnu, pagaru, rupju apmatojumu.
olvadi Cauruļveida pāra sievišķais dzimumorgāns.
piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka.
pamats Celtnes daļa, kas pārnes slodzi uz grunti.
vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā).
rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml., zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri).
sturmēt Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) - par vairākiem, daudziem.
likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē).
Vēdināt galvu (arī smadzenes) Censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd psihisks sasprindzinājums.
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust. Censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi.
apsvilināt Cepot apdedzināt.
ciemamaize Cienasts, ko ciemiņam dod līdzi uz mājām.
iekost Cieši iespiest (kur zobus), satvert (ko zobos), parasti sasprindzinājumā.
kost Cieši spiest (zobus kur), parasti sasprindzinājumā.
kost Cieši spiest zobus (kur), parasti sasprindzinājumā.
necaurredzams Cieši, blīvi saaudzis (par kokiem, krūmiem).
stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem).
sacilpot Cilpojot saskriet (par vairākiem, daudziem).
Dzimšanas diena Cilvēka dzimšanas gadskārta, jubileja.
Dzimšanas diena Cilvēka dzimšanas gadskārta, jubileja.
dzimumdiena Cilvēka dzimšanas gadskārta, jubileja. Dzimšanas diena.
empīrija Cilvēka pieredze, ārējās pasaules uztvere, kas balstīta uz pieredzi.
vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
Somatiskās šūnas Cilvēka, dzīvnieka ķermeņa vai auga šūnas, izņemot dzimumšūnas.
Somatiskās šūnas Cilvēka, dzīvnieka ķermeņa vai auga šūnas, izņemot dzimumšūnas.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija. Šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
mežaļaudis Cilvēki, kuru mītnes ir, parasti dziļi, mežā. Mežinieki (2).
izsūtāms Cilvēks (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai.
nogalināt Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē). Daudz piedzīvojis cilvēks.
antipods Cilvēks ar pretējiem uzskatiem un īpašībām vai pazīmēm (salīdzinot ar kādu citu).
nonāvēt Cilvēks, kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
parādnieks Cilvēks, kam ir (parasti morāls) pienākums kādam ko atlīdzināt, piemēram, ar savu darbu, palīdzību.
dzimtnomnieks Cilvēks, kam ir dzimtnomas tiesība.
kurlmēms Cilvēks, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē). Cilvēks, kam ir liela pieredze (piemēram, kādā darbā).
vājdzirdīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, dziļas zināšanas (kādā jomā), pareiza, iejūtīga izpratne.
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
mežinieks Cilvēks, kam mītne ir, parasti dziļi, mežā.
tukšsirdis Cilvēks, kam nav dziļu jūtu.
burvis Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē. Cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
liecinieks Cilvēks, kas apstiprina redzēto, dzirdēto.
skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (kādu darbību, notikumu).
skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
bēglis Cilvēks, kas bēg (1) vai ir aizbēdzis.
beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi). Pēdējās klases, kursa audzēknis. Abiturients. Cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi). Absolvents.
zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību. Kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā. Vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
absolvents Cilvēks, kas beidzis mācību iestādi vai kursus.
bakalaurs Cilvēks, kas beidzis vidusskolu (Francijā un dažās citās valstīs).
dziedātājs Cilvēks, kas bieži dzied, kam patīk dziedāt.
pirmrindnieks Cilvēks, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
dziedātājs Cilvēks, kas dzied.
rūcējs Cilvēks, kas dziedot neprot pareizi intonēt.
praktikants Cilvēks, kas iegūst pieredzi, iemaņas, prasmes, veicot kādu darbu, kādas darbības.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē. Arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā).
novadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
pārnovadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis pārnovadā.
vienpagastnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis vai dzīvo (ar kādu) vienā un tai pašā pagastā.
izredzētais Cilvēks, kas ir iemantojis īpašu labvēlību. Cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
netiklis Cilvēks, kas ir izlaidīgs dzimumattiecībās. Izvirtulis.
moceklis Cilvēks, kas ir pakļauts spīdzināšanai. Cilvēks, kas atrodas ļoti smagos apstākļos.
saderināt Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu). Cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
pieaudzis Cilvēks, kas ir sasniedzis pilnīgu fizisko un garīgo briedumu.
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis sava amata prasmes augstāko pakāpi. Tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
bende Cilvēks, kas izpilda nāves sodu, miesas sodus, spīdzina.
mīļš Cilvēks, kas izraisa mīlestību (2), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (2). Cilvēks, kas izraisa dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
līdzjutējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piemēram, sporta, komandai, kādam novirzienam).
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē). Cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
vērpējs Cilvēks, kas nodarbojas ar diegu, dziju u. tml. vērpšanu. Vērpšanas speciālists.
mākslinieks Cilvēks, kas sasniedzis augstu meistarību, pilnību (kādā praktiskās darbības nozarē).
paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko. Cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
asinssūcējs Cilvēks, kas tīko slepkavot, spīdzināt. Nežēlīgs ekspluatators.
audzinātājs Cilvēks, kas veic audzināšanas darbu.
kājlaiža Cilvēks, kas verdziski pakļaujas (kādam), verdziski izpilda (kāda) gribu.
audzinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir bērnu vai jaunatnes audzināšana.
spridzinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir spridzināšana.
audzēknis Cilvēks, kuru kāds audzina vai māca vai ir audzinājis vai mācījis.
kāpēcītis Cilvēks, parasti bērns vai pusaudzis, kas ļoti bieži uzdod dažādus jautājumus.
sirdsmīļotais Cilvēks, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai. Pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
paciprese Ciprešu dzimtas dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
dzīvībaskoks Ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms.
zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
cīruļdziesma Cīruļa dziesma.
tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji. Svešinieki. Arī precinieki.
zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas. Šī auga sēkla.
pārējais Cits, arī citāds (no kāda kopuma) salīdzinājumā ar minēto, zināmo.
otrais Cits, atšķirīgs (salīdzinot ar esošo, minēto, zināmo).
pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā ir dzimis, audzis, dzīvojis runātājs vai tekstā minētais.
uzpirkstīte Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem.
vīrcele Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem.
zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
mātsakne Čemurziežu dzimtas augs ar raupju čemura staru augšdaļu, matainu stumbru.
noraga Čemurziežu dzimtas augs ar vienkārt plūksnainām lapām, baltiem ziediem.
anīss Čemurziežu dzimtas augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un par garšvielu.
gārsa Čemurziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielām divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām.
suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros.
latvānis Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar lielām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem.
lupstājs Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros.
zilpodze Čemurziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros.
suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros.
četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
čalot Čivināt, dziedāt daudziem reizē (par putniem).
žņaudzējčūska Čūsku dzimta, pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot.
zalktis Čūskveidīgo apakškārtas dzimta, kurā ietilpst vairākumā neindīgas čūskas, no kurām Latvijā sastopams parastais zalktis un gludenā čūska.
kurināms Dabā atrodama vai mākslīgi iegūta viela, ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju.
dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību.
dobums Dabisks vai mākslīgs pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
brīvs Dabisks, nepiespiests, bez sasprindzinājuma. Arī nemākslots.
dāļāt Dalīt (bagātīgi), dot daudziem.
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām). Dalot, virzot līdzināt plānākā slānī.
sēklis Daļa (ūdenstilpē), kurā salīdzinājumā ar apkārtni ir neliels dziļums.
līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
Nacionālais ienākums Daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
pusaizaudzis Daļēji aizaudzis (piemēram, ar zāli, krūmiem).
pusizdzisis Daļēji atdzisis.
pusizdzisis Daļēji izdzisis, tāds, kas vēl vāji deg, kvēlo.
akacis Daļēji pāraugusi vai vēl nepāraugusi vieta, dziļa ūdens bedre tādā purvā, kas radies no ezera.
atslogot Daļēji samazināt slodzi, darbības apjomu.
aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
piesmakt Daļēji zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
piesmakt Daļēji zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņu pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
Peru pieniņš Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
Peru piens Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni. Peru pieniņš.
Darba dabiskā dalīšana Darba dalīšana pēc tā veicēju dzimuma un vecuma.
Darba dabiskā dalīšana Darba dalīšana pēc tā veicēju dzimuma un vecuma.
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs formālisms, šaura jautājumu izpratne, neiedziļināšanās būtībā.
kasīklis Darbarīks (kā) virsmas līdzināšanai, tīrīšanai, kasot šo virsmu.
slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
dziedāšana Darbība --> dziedāt.
apdziedāšanās Darbība, process --> apdziedāties.
stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē). Laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
beidzot Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
pēdīgais Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
dramatisms Darbības, stāvokļa sasprindzinājums, strauja attīstība ar asiem konfliktiem (parasti mākslas darbā).
štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem. Arī šablons (2).
malt Darbināt (dzirnavas).
korektors Darbinieks (tipogrāfijā, izdevniecībā), kas salīdzina tipogrāfiska salikuma novilkumu ar manuskriptu un labo salikuma kļūdas.
birokrāts Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā.
samalt Darbojoties sasmalcināt (parasti par dzirnavām).
malt Darbojoties smalcināt (ko) - parasti par dzirnavām.
kopdarbs Darbs, kurā piedalās, kuru veic vairāki vai daudzi.
taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai dotos (uz kādu vietu, kādā virzienā, kam līdzi u. tml.).
izziņot Darīt zināmu (daudziem vai visiem, parasti pasākumu, kurā jāpiedalās).
Kārt (arī likt) pie (lielā) zvana Darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
Kārt (arī likt) pie lielā zvana Darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
Likt (arī kārt) pie (lielā) zvana Darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
izlīdzinātājs Darītājs --> izlīdzināt.
padziļinātājs Darītājs --> padziļināt.
smidzinātājs Darītājs --> smidzināt.
spridzinātājs Darītājs --> spridzināt.
Melnās kājas Dārzeņu dēstu slimība (parasti kāpostu dzimtas augiem).
blusenes Dārzos un laukos izplatīta sūreņu dzimtas nezāle.
verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem.
(Par) galvas tiesu Daudz (labāks, gudrāks u. tml. salīdzinājumā ar kādu citu).
piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
pietērgāt Daudz tērgājot, izplatīt ziņas, parasti nepatiesas (daudziem, plašākā apkārtnē).
pietaurēt Daudz un skaļi runājot, panākt, ka (kas) kļūst zināms (parasti daudziem plašākā apkārtnē).
cūkauši Daudzgadīgi kallu dzimtas augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
skopolijas Daudzgadīgi kartupeļu (nakteņu) dzimtas indīgi lakstaugi, kas satur alkaloīdus.
biškrēsliņi Daudzgadīgi kurvjziežu dzimtas augi ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem sīkos kurvīšos.
cīrulītis Daudzgadīgi magoņu dzimtas lakstaugi ar dzelteniem, rožainiem vai violetiem ziediem.
kartupelis Daudzgadīgs (kā lauksaimniecības kultūraugs viengadīgs) nakteņu dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un pazemes bumbuļiem.
sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē. Atālene.
zefirante Daudzgadīgs amariļļu dzimtas augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
topinambūrs Daudzgadīgs astēm (kurvjziežu) dzimtas (parasti dzīvnieku, barības) lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem.
saulesactiņa Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos.
māllēpe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas.
rožlape Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar ļoti lielām, rabarberiem līdzīgām lapām.
skurbule Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem. Doronika.
staģe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
tūsklape Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām.
mārpuķīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar baltiem vai sārtiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem.
pienene Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu.
vērmele Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
zeltgalvīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā.
zeltslotiņa Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā. Zeltgalvīte.
pelašķis Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos.
pīpene Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem.
zeltpīpenīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
melnsakne Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, dzelteniem ziediem un lidpūkām klātu dzeltenīgi baltu augli.
skorconera Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, dzelteniem ziediem un lidpūkām klātu dzeltenīgi baltu augli. Melnsakne.
sālszāle Daudzgadīgs balandu dzimtas lakstaugs, kam ir īlenveida lapas ar dzeloņainu vai smailu galu.
zeltsakne Daudzgadīgs biezlapju dzimtas lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Rodiola.
zemteka Daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari. Ārstniecības veronika.
rūgtdille Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar baltiem vai dzelteniem ziediem, plūksnainām lapām, eliptisku vai olveida augli.
velnarutks Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
stobulis Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros.
dziedenīte Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs, ko tautas medicīnā lieto brūču dziedēšanai.
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām. Šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā.
zemzālīte Daudzgadīgs doņu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem.
pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi.
trīsene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsenīte. Vizulis.
vizulis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām. Trīsene. Trīsenīte.
trīsenīte Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām. Trīsene. Vizulis.
vilkakūla Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
parīss Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar gaiši zaļām, raupjām lapām (parasti ūdenstilpju krastos).
niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām, cietām lapām un ložņājošu sakneni.
zeltauzīte Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā.
zaķauzas Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar šaurām, garām lapām un auzu skarai līdzīgu ziedkopu.
smaržzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu.
pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots.
misiņsmilga Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi.
kamolzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kas ir piemērots ganībām un agri pļaujamiem zālājiem.
kāpukvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpu kvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu - blīvu galviņveida vārpskaru.
skarene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā.
vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
mazpurenīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas augs ar īsu stumbru, vienkāršām lapām un dzelteniem ziediem.
kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros.
purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām.
velnakrēsls Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros. Krauklene.
krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros. Parastie velnakrēsli.
mārrutks Daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām.
zvērene Daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar zarainu sakni, kailu stublāju un dzelteniem ziediem.
paprika Daudzgadīgs kartupeļu (nakteņu) dzimtas puskrūms vai viengadīgs lakstaugs ar sarkanām pākšveida ogām.
artišoks Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā.
doronika Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem. Skurbule.
kaķpēdiņa Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs - sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
dālija Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem.
krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā.
sētvija Daudzgadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar ložņājošu stumbru, staraini daivainām vai šķeltām lapām un melnām ogām.
kriptofīts Daudzgadīgs lakstaugs, kam virszemes orgāni ziemā vai sausā laikā atmirst, bet pumpuri, no kuriem nākamajā gadā attīstās jauni dzinumi, atrodas dziļi zemē vai ūdenī.
tulpe Daudzgadīgs liliju dzimtas augs ar vienu ziedu, retāk ar vairākiem ziediem stublāja galā. Šī auga zieds ar stublāju.
vēlziede Daudzgadīgs liliju dzimtas augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros.
maijpuķīte Daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā. Kreimene.
kreimene Daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā. Maijpuķīte.
lilija Daudzgadīgs liliju dzimtas sīpolaugs ar smaržīgiem zvanveida ziediem.
kaķumētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar zobainām lapām un bālganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
Lauztā sirds Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
Lauztā sirds Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros. Lauztā sirds.
kokvilna Daudzgadīgs malvu dzimtas krūms, no kura sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus.
mandragora Daudzgadīgs nakteņu dzimtas augs, kas satur alkaloīdus.
raganzālīte Daudzgadīgs naktssveču dzimtas lakstaugs ar sīkiem, parasti baltiem vai sārtiem, ziediem.
ramija Daudzgadīgs nātru dzimtas augs, no kura iegūst sevišķi izturīgu šķiedru.
trūkumzālīte Daudzgadīgs neļķu dzimtas augs ar daudziem gulošiem stublājiem, veselām pretējām lapām un baltiem ziediem galviņveida ziedkopās.
plaukšķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem - pogaļām.
spulgotne Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai sarkaniem ziediem.
spulgnaglene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar sārtiem ziediem.
sveķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar šaurām lapām, sarkaniem ziediem un lipīgu kātu.
naktsvijole Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar gumiem un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā.
vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā.
orhideja Daudzgadīgs orhideju dzimtas lakstaugs ar nekārtniem ļoti krāšņiem ziediem ķekaros vai vārpās.
piparmētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
sētložņa Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas augs ar ložņājošu stumbru, apaļīgām lapām un sīkiem, violetiem ziediem.
zeltnātrīte Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar garu, četršķautņainu stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem.
mātere Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar staraini šķeltām lapām un ziediem vārpveida ziedkopā.
mētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar zobotām vai zāģzobotām lapām, zili violetiem vai violeti rožainiem ziediem.
sārmene Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros.
bezdelīgactiņa Daudzgadīgs prīmulu dzimtas augs ar daudziem čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem.
zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām, spilgti dzelteniem ziediem un augli - pogaļu.
pulkstenīte Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar baltiem, ziliem vai violetiem zvanveida ziediem.
septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās.
kreimule Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem.
pūslene Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs bez saknēm, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru. atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
rasene Daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
retējs Daudzgadīgs rožu dzimtas augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām.
platkājiņš Daudzgadīgs rožu dzimtas augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām. Retējs.
rasaskrēsliņš Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žāklēs.
vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
zemene Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
rūta Daudzgadīgs rūtu dzimtas augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa.
sīkpaparde Daudzgadīgs sīkpaparžu dzimtas lakstaugs ar ziemzaļām, plūksnainām lapām un garenām sporangiju kopām.
maurloks Daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikai izmantojamiem lokiem.
gladiola Daudzgadīgs skalbju dzimtas sīpolaugs ar divrindu zobenveida lapām un krāšņiem piltuvveida ziediem.
tauksakne Daudzgadīgs skarblapju dzimtas lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos.
vēršmēle Daudzgadīgs skarblapju dzimtas lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām.
rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem.
skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar vienkāršām veselām lapām, zaļganiem vai rožainiem ziediem, parasti skarās, un augli - riekstiņu.
lucerna Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs (lopbarības augs) ar gariem, paciliem stublājiem un ziliem, violetiem, dzelteniem vai zaļi pelēkiem ziediem.
pērkonamoliņš Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem galviņās un plūksnainām lapām.
termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem, dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
Vanagu vīķis Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem.
Vanagu vīķis Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem.
zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem.
sekstaine Daudzgadīgs vai viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā.
pūķgalve Daudzgadīgs vai viengadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu.
mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām.
mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs.
lavanda Daudzgadīgs, mūžzaļš lupziežu dzimtas puskrūms ar smaržīgiem ziliem ziediem.
smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
ilgs Daudzi (par laika posmiem).
manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas.
ciemakukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko ņem līdzi ciemos.
ciemakukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko viesiem dod līdzi uz mājām.
atšķirīgs Dažāds (kvantitatīvajā salīdzinājumā, parasti vienas sugas robežās).
vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
cits Dažs, kāds, arī nezināms cilvēks (salīdzinājumā ar minēto, zināmo). Ne pats (minētais).
pupa Dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī daža citu dzimtu augu sēkla, auglis.
kaza Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
kazlēns Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mazulis.
siloģisms Deduktīvs slēdziens, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
svilināt Dedzināt (1).
kurināt Dedzināt kurināmo, lai radītu siltumu, gaismu.
Dedzināt eglīti Dedzināt svecītes eglītē.
Dedzināt eglīti Dedzināt svecītes eglītē.
Dedzināt darvas mucu Dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
Dedzināt darvas mucu Dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
grēmas Dedzinoša sāpju sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi.
sūrstoņa Dedzinošas, samērā vājas, parasti ilgstošas, sāpes.
smeldze Dedzinošas, sūrstošas, samērā vājas sāpes.
sūrstēt Dedzinoši, samērā vāji, parasti ilgstoši, sāpēt.
smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
kaustisks Dedzinošs, kodīgs (par vielu).
sūrstošs Dedzinošs, samērā vājš, parasti ilgstošs (par sāpēm).
kvēpināt Dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu.
sakvēpināt Dedzinot (ko), radīt ļoti daudz kvēpu, dūmu.
kvēpināt Dedzinot (ko), radīt smaržīgus dūmus.
iededzināt Dedzinot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, ornamentus, zīmes).
izdedzināt Dedzinot izdezinficēt, padarīt tīru.
sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā. Dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
nodedzināt Dedzinot izlietot (visu kurināmo, dedzināmo vai noteiktu tā daudzumu).
izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu, parasti to, kas atrodas kur iekšā), ļaut izdegt (visam, parasti tam, kas atrodas kur iekšā).
sadedzināt Dedzinot iznīcināt (ko), dedzinot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml.
nodedzināt Dedzinot iznīcināt.
izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.). Skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
kurt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns).
kurināt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas, deg (uguns).
sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts.
kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
sakurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst, parasti ļoti, silts, izstaro siltumu.
kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu.
kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu. Kurināt (1).
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās.
pārogļot Dedzinot pārveidot par ogli.
pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu.
oligofrenopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī garīgā attīstībā atpalikušu bērnu audzināšanas un mācīšanas problēmas.
tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pēti neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus cilvēkiem ar normālu dzirdi un izstrādā metodes runas traucējumu novēršanai.
Laika deglis Deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
Laika deglis Deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
aizdedze Degvielas aizdedzināšana (iekšdedzes dzinējā).
gāze Degvielas pieplūde (iekšdedzes dzinējos).
ibēre Dekoratīvs krustziežu dzimtas augs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
astere Dekoratīvs kurvjziežu dzimtas augs ar dažādas krāsas ziediem.
asparāgs Dekoratīvs liliju dzimtas augs.
kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs.
kāršroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs. Kokroze.
glicīnija Dekoratīvs pākšaugu dzimtas vīteņaugs ar smaržīgiem ziediem ķekaros.
klintene Dekoratīvs rožu dzimtas krūms ar tumši zaļām, spīdīgām lapām.
roze Dekoratīvs rožu dzimtas krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru.
montbrēcija Dekoratīvs skalbju dzimtas augs ar šaurām lapām un oranžiem ziediem. Krokosmija.
lauvmutīte Dekoratīvs viengadīgs vīrceļu dzimtas augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem.
surdoloģija Delektoloģijas nozare, kas pētī dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai.
dadzītis Dem. --> dadzis.
dēlēns Dem. --> dēls (1). Nepieaudzis dēls (1).
dzirkstelīte Dem. --> dzirkstele.
dzirnaviņas Dem. --> dzirnavas.
vējdzirnaviņas Dem. --> vējdzirnavas.
seismozondēšana Derīgo izrakteņu izlūkošana, pamatojoties uz nelielu mākslīgu sprādzienu radīto seismisko viļņu novērojumiem.
krabis Desmitkāju kārtas vēžu dzimtu grupa, pie kuras pieder, piemēram, saldūdenskrabju, vilnaskrabju dzimta.
saldūdenskrabji Desmitkājvēžu kārtas dzimta, kurā ietilpst krabji, kas dzīvo saldūdeņos (parasti upēs) un kam nav kāpura stadijas. Šīs dzimtas krabji.
matrice Detaļa (ierīcēm, instrumentiem, ko izmanto apstrādē ar spiedienu), kurā ir apstrādājamā priekšmeta formai atbilstošs padziļinājums.
cilindrs Detaļa (piemēram, tvaika mašīnā, iekšdedzes dzinējā), kam ir šāda ķermeņa forma.
patrona Detaļa, kurā ieskrūvē elektrisko spuldzi, lai to pieslēgtu pie elektriskā tīkla.
surdopedagoģija Detektoloģijas nozare, kas pētī nedzirdīgu un vājdzirdīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
Pa labi (un) pa kreisi Devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu).
Pa labi (un) pa kreisi Devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu).
dzija Diegi. Diedziņi.
palīgdiegs Diegs, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus, iezīmē izšuvumu rakstus.
Dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis.
Dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis.
radiodiena Diena, kad daudzi radioraidījumi ir veltīti vienam noteiktam tematam.
uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai. Arī pēddzinis (1).
ordālija Dieva tiesa (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu.
rīcinaugs Dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas. Līcins (1).
rīcins Dievkrēsliņu (eirorbiju) dzimtas augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas.
manioks Dievkrēsliņu dzimtas mūžzaļš krūms ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc izžāvēšanas un karsēšanas izlieto pārtikai.
Uz pusi Divas reizes (piemēram lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).
Uz pusi Divas reizes (piemēram, lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).
atspirdzinošs Divd. --> atspirdzināt.
dziedošs Divd. --> dziedāt.
dzimis Divd. --> dzimt.
salīdzināms Divd. --> salīdzināt.
salīdzinot Divd. --> salīdzināt.
sasprindzināts Divd. --> sasprindzināt.
smidzināms Divd. --> smidzināt.
stindzinošs Divd. --> stindzināt.
izlīdzinošs Divd.--> izlīdzināt.
mirte Divdīgļlapju dzimta, kurā ietilpst tropu koki un krūmi ar mūžzaļām smaržīgām lapām (piemēram, eikalipts, parastā mirte).
kaņepe Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, piemēram, kaņepes, apiņi.
zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu.
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis).
skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem. Šīs dzimtas augi.
zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem.
ūdenslapji Divdīgļlapju klases dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags.
ziemāji Divgadīgi un daudzgadīgi augi, kas veido ģeneratīvos dzinumus tikai pēc jarovizācijas stadijas pazeminātā temperatūrā.
ķimenes Divgadīgi vai daudzgadīgi čemurziežu dzimtas lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem.
mangolds Divgadīgs balandu dzimtas dārzenis - lapu biete.
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
cinerārija Divgadīgs dekoratīvs kurvjziežu dzimtas augs ar spilgtiem ziediem.
rācenis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, augli - pāksteni.
kūziks Divgadīgs krustziežu dzimtas lopbarības sakņaugs.
dzelksnis Divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar purpursarkaniem ziediem un dzeloņainām lapām.
puravs Divgadīgs sīpolu dzimtas garšaugs ar platām, plakanām lapām.
sievpaparde Divgadīgs vai daudzgadīgs sievpaparžu dzimtas lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām.
suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs skarblapju dzimtas indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
zeltdadzis Divgadīgs, retāk daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem.
pastinaks Divgadīgs, retāk viengadīgs čemurziežu dzimtas augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni.
burkāns Divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
dzēlējodi Divspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst asinssūcēji kukaiņi (piemēram, malārijas ods). Šīs dzimtas kukaiņi.
knislis Divspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst šādi kukaiņi.
ūdensodi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir raksturīgi ūdenī dzīvojoši bezkrāsaini, caurspīdīgi kāpuri. Šīs dzimtas kukaiņi.
trūdodiņi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem. Šīs dzimtas kukaiņi.
ziedmuša Divspārņu kārtas mušveida divspārņu apakškārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu.
kopulācija Divu indivīdu savienošanās dzimumaktā.
dzimumdzīve Divu pretēja dzimuma indivīdu fiziska tuvība.
konsonanse Divu vai vairāku skaņu labskanīga, izlīdzināta vienība, saskaņa.
kopulācija Divu zemāko organismu dzimumšūnu saplūšana.
kundziņš Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls.
kundzēns Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls. Kundziņš (3).
Rejošs klepus Dobjš, dziļš, parasti biežs, klepus.
tolis Dobradžu dzimtas dzīvnieks (parasti govs) bez ragiem.
taurs Dobradžu dzimtas izmirušas sugas dzīvnieks (mājas govs priekštecis).
gnu Dobradžu dzimtas pārnadzis (Āfrikas savannās).
antilopes Dobradžu dzimtas pārnadžu grupa, kurā ietilpst, piemēram, antilopes (2), gazeles, gnū.
sadzirdināt Dodot daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras. Sadzirdīt.
aizvadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, aizvest (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
ievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, ievest (kur iekšā).
pievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
aizdomāties Domājot un fantazējot pilnīgi iejusties, iedziļināties (citos, tālos apstākļos).
sadzirdīt Dot daudz iedzert alkoholisku dzērienu. Piedzirdīt.
iedot Dot un panākt, ka apēd, izdzer. Paēdināt, padzirdināt.
pavadīt Doties (kādam) līdzi (uz kurieni), uzturēties kopā ar kādu (kur), piemēram, lai ko parādītu, iepazīstinātu ar ko.
pavadīt Doties (kādam) līdzi visu ceļu vai daļa no tā (par dzīvniekiem).
pavadīt Doties līdzi, lai uzraudzītu, kā tiek (kas) nogādāts (kur).
Iet pie bikts Doties uz grēksūdzi.
gāzties Doties, virzīties (par daudziem).
dibendurvis Durvis, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā (parasti pretī ieejai no āra).
akins Dzejnieks, dziesminieks (dažās Vidusāzijas zemēs).
Malārijas odi Dzēlējodu dzimtas kukaiņi, malārijas plazmodiju pārnēsāji.
Malārijas odi Dzēlējodu dzimtas kukaiņi, malārijas plazmodiju pārnesēji.
sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
atspirdzinājums Dzērieni (arī ēdieni), kas atspirdzina.
kopdziedāšana Dziedāšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
nodziedāt Dziedāt (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt.
gavilēt Dziedāt ar ilgi izturētām skaņām dziesmas vidū vai beigās.
piedziedāt Dziedāt līdzi.
nolīgot Dziedāt līgodziesmas (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt.
līgot Dziedāt līgodziesmas.
rotāt Dziedāt pavasara dziesmas ar refrēnu «rotā».
izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (daudzas vai visas dziesmas). Dziedot izpildīt, nodziedāt.
izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (piemēram, noteiktā skaļumā, augstumā).
nodziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt.
nodziedāt Dziedāt un pārstāt dziedāt (par putniem).
locītājs Dziedātāja, kas, variējot melodiju, atkārto teicējas dziedāto tekstu.
strofa Dziedātājputnu dziesmas daļa, kas atkārtojas.
vilcējs Dziedātājs, kas dzied, nemainot vai nedaudz mainot toņa augstumu.
priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji.
teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās). Saucējs (2).
saucējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās). Teicējs (2).
piedziedāt Dziedot (ko), pievienoties (kāda dziedāšanai).
sadziedāties Dziedot atsaukties uz dziedāšanu (par cilvēkiem).
sadziedāties Dziedot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dziedāt.
ielīgot Dziedot līgo dziesmas, ievadīt (Līgo svētkus).
nolīgot Dziedot līgodziesmas, nosvinēt (līgosvētkus).
pielīgot Dziedot līgodziesmas, panākt, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā. Dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
pieskaņoties Dziedot pielāgoties (citu dziedājumam).
piebalsot Dziedot pievienoties (kāda dziedāšanai).
lalināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti atkārtojot zilbi «la». Arī trallināt.
trallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti, atkārtojot zilbes «tra», «la», arī jautri dziedāt.
dzimumdziedzeri Dziedzeri, kas izstrādā dzimumhormonus un dzimumšūnas.
jodlers Dziesma ar jodlerējot izpildāmu refrēnu (piemēram, Alpu iedzīvotāju tautas dziesma).
Rotaļu dziesma Dziesma, ar ko pavada horeogrāfisko rotaļu. Rotaļdziesma.
rotaļdziesma Dziesma, ar ko pavada horeogrāfisko rotaļu. Rotaļu dziesma.
šūpuļdziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu.
šūpļadziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu. Šūpuļdziesma.
Galda dziesma Dziesma, ko dzied maltītes dalībnieki maltītes laikā.
refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Piedziedājums.
apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām). Arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
dziedājums Dziesmas vai cita vokāla skaņdarba izpildījums (dziedot).
palīgdzija Dzija, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus.
melanža Dzija, ko izgatavo no dažādu krāsu šķiedru (sintētisko, kokvilnas, vilnas) maisījuma. Audums no šādas dzijas.
dzelme Dziļa vieta, arī dziļāka vieta nekā parasti (upē, ezerā, jūrā).
meditācija Dziļas pārdomas, dziļa apcere.
ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (ar savu izturēšanos, rīcību, runu). Būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
aiza Dziļš, šaurs, stāvs padziļinājums zemes virsmā (parasti kalnos).
libido Dzimumdziņa.
maksts Dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem.
vagina Dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem. Maksts.
smegma Dzimumorgānu tauku dziedzeru sekrēts - bālgana masa.
homoseksuālisms Dzimumtieksme pret sava dzimuma indivīdu.
partenoģenēze Dzimumvairošanās veids - sievišķās dzimumšūnas attīstīšanās bez apaugļošanās.
pazarīte Dzinums, kas attīstās galvenā stublāja vai sāndzinumu lapu žāklēs.
auss Dzirde, dzirdes spēja.
klausīties Dzirdēt un uztvert, saprast (piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto). Dzirdēt (skaņu avotu) un uztvert, saprast, piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto.
padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert. Padzirdīt.
izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdīt (2).
padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert.
izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdināt (2).
papīrdzirnavas Dzirnavas, kurās ražoja papīru un tā izstrādājumus. Papīra dzirnavas.
degzīme Dzīvnieka ādā iededzināta atšķirības zīme.
dzīvdzemdētājs Dzīvnieks, kam dīgļa embrionālā attīstība noslēdzas mātes ķermenī un kas piedzimst bez aizsargsegām.
bēglis Dzīvnieks, kas bēg (1) vai ir aizbēdzis.
pavadonis Dzīvnieks, kas kādam parasti iet līdzi, uzturas kāda tuvumā.
pusaudzis Dzīvnieks, kas vēl ir augšanas stadijā, kas vēl nav pilnīgi izaudzis.
smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
susuris Dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli brūngani vai rūsgani grauzēji, meža nakts dzīvnieki (piemēram, mazais susuris, lielais susuris, meža susuris, dārza susuris).
poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
mātīte Dzīvnieku sievišķā dzimuma īpatnis.
tēviņš Dzīvnieku vīrišķā dzimuma īpatnis.
filoģenēze Dzīvo organismu (to tipu, dzimtu, ģinšu, sugu) vēsturiskā attīstība.
idiotips Dzīvo organismu iedzimto īpašību kopums, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi. Genotips.
Just līdzi Dzīvot līdzi (kam), pārdzīvot (kāda cita stāvokli).
pieecēt Ecējot pielīdzināt.
cienasts Ēdieni, dzērieni, ar ko pacienā (parasti viesi). Ēdieni, dzērieni, ko ņem līdzi ciemos.
kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus, parasti mājdzīvniekus).
undīne Eiropai tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus.
apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu.
detonācija Eksplozija, sprādziens. Sprādziens, ko izraisa kāda cita sprādziena radītie gaisa viļņi.
elektromotors Elektriskā mašīna, kas elektrisko enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā. Elektrodzinējs.
volts Elektriskā sprieguma, elektriskā potenciāla, elektrisko potenciālu starpības un elektrodzinējspēka mērvienība.
drošinātājs Elektriskais aizsardzības aparāts, ko lieto elektrisko ķēžu aizsardzībai pret īsslēgumiem, pārslodzi.
ietvere Elektriskās ierīces daļa, kurā ieskrūvē spuldzi vai iestiprina indikatoru vai drošinātāju.
Vilces elektrodzinējs Elektrodzinējs ritošā sastāva riteņu pāru iedarbināšanai (elektrotransportā u. tml.).
pašindukcija Elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
Elektromagnētiskā indukcija Elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam laukam kontūra ietvertajā daļā.
Elektromagnētiskā indukcija Elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam, laukam kontūra ietvertajā daļā.
termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
magneto Elektromagnētisks maiņstrāvas ģenerators elektriskās dzirksteles radīšanai dzinēja cilindros, lai aizdedzinātu deg maisījumu.
kontaktors Elektromagnētisks slēdzis darba strāvas ķēdes ieslēgšanai un atslēgšanai no atstatuma.
videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo. Siltumelektrostacija.
siltumelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo. Termoelektrostacija.
šūna Elementāra dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvās matērijas galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība). Organisma pamatstruktūra, kas ir visu organismu attīstības, uzbūves un darbības pamatā.
antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturojumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
autols Eļļa, ko lieto automobiļu un traktoru dzinēju eļļošanai.
reemigrācija Emigranta atgriešanās dzimtenē.
reemigrants Emigrants, kas atgriežas dzimtenē.
jūsmīgs Emocionāli pacilāts, dziļi saviļņots (par cilvēku). Tāds, kam raksturīga jūsma.
tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
biļina Episka krievu tautas dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
garēvele Ēvele koka virsmas nolīdzināšanai šķiedras virzienā vienā un tai pašā līmenī.
pieēvelēt Ēvelējot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot. Ēvelējot pielīdzināt.
faktogrāfija Faktu reģistrēšana, aprakstīšana bez to dziļākas analīzes.
lirastis Fazānam līdzīgs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns (Austrālijā).
klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas piespiedu darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā.
magnetodzinējspēks Fizikāls lielums, kas ir analoģisks elektrodzinējspēkam elektriskajā ķēdē.
induktivitāte Fizikāls lielums, kas raksturo elektrodzinējspēka rašanos elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
vingrošana Fiziskā audzināšana.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
Burta kalps Formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļa, notikumu) būtība.
Burta kalps Formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļu, notikumu) būtībā.
pirofosforskābe Fosforskābe, kas mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
šansons Franču (dažādu laikmetu, dažādu žanra paveidu) dziesma.
marseljēza Franču revolucionāru dziesma. Francijas Republikas valsts himna.
intonācija Frāzes jēdzieniskais un emocionālais noskaņojums, ko atklāj, piemēram, vārdu. kārta, konteksts, pieturzīmes.
dzimstība Gada laikā dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem.
Dzimšanas gads Gads, kurā (kāds) ir piedzimis.
Vecā stila (arī Jūlija) kalendārs Gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 46. gadā pirms Kristus dzimšanas.
dezodorants Gaisa atsvaidzināšanas līdzeklis (telpās).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt, arī izdzisināt (telpu).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties, arī izdzist (par telpu).
apslāpt Gaisa trūkuma dēļ apdzist.
apslāpt Gaisa trūkuma dēļ iet bojā (par daudziem vai visiem). Noslāpt.
epicentrs Gaisa, zemūdens vai apakšzemes kodolsprādziena centra projekcija uz Zemes virsmas.
dzisa Gaismas dzišana (parasti debess spīdekļiem).
uguņošana Gaismas efektu radīšana, piemēram, šaujot raķetes, dedzinot attiecīgas vielas.
zust Gaistot, kliedējoties kļūt nesajūtamam (par smaržu), nesadzirdamam (par skaņu).
starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
pamatjēdziens Galvenais, nozīmīgākais jēdziens (kādā jēdzienu kopumā).
buljons Gaļas, kaulu, arī zivju novārījums (parasti dzidrs).
grābeklītes Gandreņu dzimtas lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle).
kopganības Ganības, kur kopā ganās vairāku vai daudzu īpašnieku lauksaimniecības dzīvnieki. Ganības, kas pieder vairākiem vai daudziem.
ganuzēns Gans (parasti pusaudzis). Ganu zēns.
Ganu zēns Gans (parasti pusaudzis). Ganuzēns.
plaknulis Gara līste, ar ko, veicot apmešanas darbus, izlīdzina kādu masu, šķīdumu.
gārkstiens Gārdziens.
vaga Garenisks padziļinājums zemē.
rene Garens padziļinājums uz zirga muguras vai krustiem.
šķiedra Garens, elastīgs, izturīgs ļoti maza šķērsgriezuma veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei.
rieva Garens, šaurs padziļinājums (priekšmeta, auga virsmā).
rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
biktstēvs Garīdznieks, kas uzklausa grēksūdzi.
korālis Garīga dziesma (katoļiem, protestantiem).
spiričuels Garīga dziesma Amerikas nēģeru folklorā.
bauda Garīga patika, gandarījums, dziļš apmierinājums.
inteliģents Garīgi, intelektuāli attīstīts cilvēks. Cilvēks ar dziļām zināšanām, ar plašu garīgo dzīvi. Cilvēks, kas pieder pie inteliģences (1).
garpirkstis Garnadzis.
rieva Garš, samērā šaurs padziļinājums (augsnes, ceļa u. tml. virsmā).
Auss gliemene Garš, spirālveidīgs, ar šķidrumu pildīts kanāls dzirdes orgāna iekšējā daļā.
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
adīt Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašām adatām saistot to ciešos valdziņos.
tamborēt Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašu adatu saistot to ciešos valdziņos.
kaldera Gāzu eksplozijas rezultātā radies ovāls vai apaļš vulkāna krātera padziļinājums.
iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
sagrābt Glābjot izveidot (piemēram, kaudzi).
izglāstīt Glāstot viscaur izlīdzināt.
pieglaudīt Glaudot pielīdzināt (parasti matus).
izglaust Glaužot padarīt viscaur gludu. Glaužot viscaur izlīdzināt.
pieglaust Glaužot pielīdzināt (parasti matus).
Emaljas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, metāla plāksni noklājot ar stikla pulveri un piededzinot.
Emaljas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, noklājot metāla plāksni ar stikla pulveri un piededzinot.
sirsniņgliemenes Gliemeņu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula. Šīs dzimtas dzīvnieki.
vēdekļgliemenes Gliemeņu klases dzimta, kuras pārstāvjiem ir ieapaļi, vēdekļveidīgi čaulas vāki. Šīs dzimtas gliemenes.
spolīte Gliemežu dzimta, kuras pārstāvjiem čaulas ir savītas vienā plaknē. Šīs dzimtas dzīvnieki.
kailgliemezis Gliemežu dzimtas dzīvnieks ar čaulas neietvertu ķermeni.
vīngliemezis Gliemežu klases dzimta, pie kuras pieder sauszemes gliemeži ar masīvu čaulu.
aizgludināt Gludinot, līdzinot aizpildīt (nelielus iedobumus, bedrītes u. tml.).
Māte Varone Goda nosaukums un ordenis, ko Padomju Savienībā piešķir mātēm, kuras dzemdējušas un uzaudzinājušas 10 bērnus.
uzgrābāt Grābājot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi). Uzgrābstīt (2).
nogrābt Grābjot (ar grābekli), nolīdzināt.
grābāt Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi).
grābstīt Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi).
uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt (parasti zemi, zemes platību).
nogrābstīt Grābstot nolīdzināt.
uzgrābstīt Grābstot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi). Uzgrābāt (2).
ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
hieroglifs Grafisks simbols, kas apzīmē jēdzienu, vārdu vai skaņu grupu, retāk atsevišķu skaņu.
rokasgrāmata Grāmata, kas tiek bieži lasīta. Grāmata, kas dziļi ietekmē.
skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
Salīdzināmā pakāpe Gramatiska kategorija, kas atspoguļo salīdzinājumu, gradāciju.
Salīdzināmā pakāpe Gramatiska kategorija, kas atspoguļo salīdzinājumu, gradāciju.
pirops Granātu grupas minerāls, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
plēksnenis Grauds, kas neizbirst no zieda plēksnēm un parasti ir saaudzis ar tām.
klijas Graudu ārējie apvalki, ko atdala, dzirnavās iegūstot miltus un putraimus.
tipčaks Graudzāļu dzimtas augs (stepes zonā), kam ir šauras lapas un kas aug blīvos.
meduszāle Graudzāļu dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā.
pļavauzīte Graudzāļu dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem.
Salikta vārpa Graudzāļu dzimtas augu ziedkopa, kurā uz galvenās ass ir sēdošas vārpiņas.
Salikta vārpa Graudzāļu dzimtas augu ziedkopa, kurā uz galvenās ass ir sēdošas vārpiņas.
ciņusmilgas Graudzāļu dzimtas daudzgadīgi augi, kas veido blīvus cerus.
ciesa Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem.
mārsmilga Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru.
auzene Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs - pļavu zāle.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
dižauzas Graudzāļu dzimtas ģints, kurā ietilpst augi ar garu skaru. Šīs ģints augi.
auzas Graudzāļu dzimtas ģints.
kvieši Graudzāļu dzimtas ģints. Šīs ģints augi.
mieži Graudzāļu dzimtas ģints. Šīs ģints augi.
bambuss Graudzāļu dzimtas kokveida augs ar posmainiem, dobiem stiebriem (tropos, subtropos).
graudaugi Graudzāļu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
rīss Graudzāļu dzimtas labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem. Arī šādu augu kopums.
timotiņš Graudzāļu dzimtas lakstaugs - pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā.
līga Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs. Kaviļa.
kaviļa Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs. Līga [3].
lapsaste Graudzāļu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara.
stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem.
labība Graudzāļu, tauriņziežu, sūreņu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
vāvere Grauzēju kārtas dzimta, pie kuras pieder sīki un vidēji lieli grauzēji, piemēram, murkšķi, susliki, vāveres.
tranšeja Grāvjveida būve, padziļinājums (piemēram, kādas darbības veikšanai).
Dzintara gredzens Gredzens ar dzintaru.
Briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens Gredzens, kurā iestiprināts briljants (dzintars, rubīns u. tml.).
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem). Peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
apgrieziens Griešanās ātrums (dzinējam).
cirpt Griezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
cirpt Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci (vilnu, piemēram, aitām, kazām).
cirpt Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci vilnu (dzīvniekam).
nogriezt Griežot saīsināt, arī nolīdzināt (parasti matus, nagus).
apgriezt Griežot saīsināt, nolīdzināt.
apcirpt Griežot, pļaujot u. tml. saīsināt vai nolīdzināt (visapkārt, no virspuses zāli, krūmus, kokus).
dižmeldri Grīšļu dzimtas augi (parasti ūdensaugi), kurus izmanto dekoratīvos nolūkos.
pameldrs Grīšļu dzimtas augs ar apaļiem stiebriem, bez lapām, ar vienu vārpiņu stumbra galotnē, augli - riekstiņu.
meldri Grīšļu dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar apaļu stumbru un ziediem brūnās vārpiņās.
papirusniedre Grīšļu dzimtas lakstaugs (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai.
spilve Grīšļu dzimtas purvu augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, ziediem vārpiņā vai vārpiņās stublāja galotnē, augli - riekstiņu.
pālis Gruntī iedziļināts stabs kuģu pietauvošanai.
pamatne Grunts masīvs, uz kuru celtnes pamati pārnes slodzi.
sagrupēt Grupējot sakārtot, savienot (faktus, jēdzienus u. tml.) pēc noteiktām pazīmēm. Arī saklasificēt.
klunkšķināt Guldzināt (1).
klankšķināt Guldzinēt (1). Klunkšķināt (2).
iegulēt Guļot (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri).
peonija Gundegu dzimtas daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām.
ziemziede Gundegu dzimtas daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs.
saulpurene Gundegu dzimtas lakstaugs ar dzelteniem lodveida ziediem.
saulkrēsliņš Gundegu dzimtas lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās.
peļastīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām rozetē un vientuļiem zaļgandzelteniem ziediem, kam ir pagarināta ass.
silpurene Gundegu dzimtas lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru.
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
klematiss Gundegu dzimtas vasarzaļš, dekoratīvs, koksnains vīteņaugs, arī ilggadīgs lakstaugs.
mendelisms Ģenētikas nozare, kas ar ģenētiskās analīzes metodi pētī pazīmju iedzimšanu.
radioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī paaugstinātas radioaktivitātes ietekmi uz iedzimtību.
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
savietis Ģimenes, dzimtas u. tml. loceklis (no šīs ģimenes, dzimtas u. tml. locekļu viedokļa).
savējais Ģimenes, dzimtas u. tml. loceklis (no šīs ģimenes, dzimtas u. tml. locekļu viedokļa). Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļa viedokļa).
apdare Harmonizācija (melodijai, tautas dziesmai).
apdarināt Harmonizēt (melodiju, tautas dziesmu).
sifons Hermētiski noslēgts trauks, no kura šķidrumu. izsmidzina vai pa caurulīti iztecina ar gāzes spiedienu.
romāncements Hidrauliska Javu saistviela, ko iegūst, smalki samaļot zem saķepšanas temperatūras apdedzinātus, mālu saturošus kaļķakmeņus vai dolomītus.
ūdensrats Hidrauliskais dzinējs - rats ar lāpstiņām, kuru griež ūdens plūsma.
dzimumhormoni Hormoni, ko izdala dzimumdziedzeri.
insulīns Hormons, ko izstrādā aizkuņģa dziedzeris un kas regulē ogļhidrātu maiņu organismā.
pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu. mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
intuīcija Ideālistiskajā filozofijā - mistiska spēja izzināt patiesību bez iepriekšējas zinātniskas pieredzes un loģiskiem slēdzieniem.
krāteris Ieapaļš padziļinājums (zemes virsmā), ko rada, piemēram, meteorīti, sprādzieni.
sadzīt Iebāzt (ko kur iekšā, parasti dziļi).
sabrist Iebrist (kur) - par vairākiem, daudziem.
kopiedarbība Iedarbība, ko rada vairāki vai daudzi.
piestartēt Iedarbināt (dzinēju, motoru) ar starteri. Iedarbināt (iekārtu, ierīci, kam ir dzinējs, motors) ar starteri.
pielaist Iedarbināt (dzinēju, motoru). Iedarbināt dzinēju, motoru (iekārtai, ierīcei).
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.).
slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens.
Uzspiest kauna zīmi Iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
Uzspiest kauna zīmi Iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
Ietaisīt uguni Iededzināt, uzdedzināt uguni.
Ietaisīt (arī uztaisīt) uguni Iededzināt, uzdedzināt uguni.
Uztaisīt (arī ietaisīt) uguni Iededzināt, uzdedzināt uguni.
ligzda Iedobums, padziļinājums, vieta (kā) ievietošanai.
pasekne Iedobums, padziļinājums. Vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai.
dobe Iedobums, pasekls padziļinājums (kāda priekšmeta virsmā).
dobulis Iedobums, pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
kundzēns Iedomīgs jauns cilvēks. Bērns ar kundziskām manierēm.
sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā. Iedot (kā lielāku daudzumu). Iedot (ko vairākiem, daudziem).
samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem); arī saziedot.
samest Iedot naudu, lai (ko) iegādātos (par vairākiem, daudziem).
apcere Iedziļināšanās kādā jautājumā un šī jautājuma iztirzāšana (parasti domās). Apcerēšana, pārdomāšana.
pašiedziļināšanās Iedziļināšanās savos psihiskajos stāvokļos, savā būtībā.
nodziļināties Iedziļināties (1).
ieurbties Iedziļināties (apstākļos, notikumos, parādībās).
rakties Iedziļināties (kādā jautājumā, problēmā), pētīt ko.
Klausīties sevī Iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos.
Raudzīties sevī Iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos.
Skatīties (biežāk raudzīties) sevī Iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos.
iezīsties Iedziļināties, iegrimt (kādā darbā, grāmatā u. tml.).
urbties Iedziļināties, parasti, lasot ļoti cītīgi, neatlaidīgi, lai izprastu, apgūtu.
gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties. Arī aizmirsties.
ielūkoties Iedziļināties.
iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties.
urķēties Iedziļinoties, pētījot censties noskaidrot. Arī urbties (3).
sindaktilija Iedzimta delnas vai pēdas deformācija - pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums.
kretīnisms Iedzimta fiziska vai garīga atpalicība vairogdziedzera trūkuma vai pavājinātu funkciju dēļ.
debilitāte Iedzimta psihiskās attīstības nepilnīguma visvieglākā forma.
hemofilija Iedzimta slimība, kam raksturīga pavājināta asins recēšana.
asinsgrupa Iedzimta un dzīves laikā nemainīga asiņu īpašība, kuru nosaka eritrocītos esošās olbaltumvielas.
oligofrēnija Iedzimta vai agrīnā bērnībā iegūta galvas smadzeņu (dažreiz visa organisma) attīstības atpalicība.
Dabiskā imunitāte Iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
Aktīvā imunitāte Iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
Dabiskā imunitāte Iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
diatēze Iedzimta vielmaiņas procesu anomālija, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažām slimībām.
Ģenētiskais (arī iedzimtības) kods Iedzimta, mantota nukleīnskābes molekulās šifrēta informācijas sistēma, kas konsekventi realizējas (dzīvnieku, augu, mikroorganismu) nukleotīdos.
nosliece Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomu).
slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.). Sliecība (2), nosliece (3).
sliecība Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.). Slieksme (2), nosliece (3).
hromosoma Iedzimtības nesēja struktūra šūnas kodolā.
kurlmēmums Iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
Greizā pēda Iedzimts vai iegūts kropļojums - pagriezta un saliekta pēda.
Greizā pēda Iedzimts vai iegūts kropļojums - pagriezta un saliekta pēda.
instinkts Iedzimtu organisma reakciju kopums, kuru forma ir gandrīz nemainīga un kuras nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
pārdzintarojums Iedzintarojums.
iedzirkstēt Iedzirkstēties (1).
iedzirkstīties Iedzirkstēties (2).
iedzirkstīt Iedzirkstīties (1).
pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml. Iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
emigrācija Iedzīvotāju izceļošana no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Iedzīvotāju skaita pieaugums, ko nosaka dzimstība.
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Iedzīvotāju skaita pieaugums, ko nosaka dzimstība.
Iedzīvotāju dabiskā kustība Iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņas sakarā ar dzimstību un mirstību.
Iedzīvotāju dabiskā kustība Iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņas sakarā ar dzimstību un mirstību.
Atvilkt dvašu (biežāk elpu) Ieelpot (parasti dziļi).
Atvilkt elpu (retāk dvašu) Ieelpot (parasti dziļi).
rieva Iegarens, šaurs padziļinājums (ādā).
rieva Iegarens, šaurs padziļinājums (ķermeņa virsmā).
iegrime Iegrimšanas dziļums (parasti ūdenī, piemēram, kuģim, laivai).
sagrimt Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) - parasti par vairākiem, daudziem.
Iebāzt (retāk iedurt) degunu (arī galvu) Iegrimt darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
Iedurt, (biežāk iebāzt) degunu (arī galvu) Iegrimt darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
pārtautoties Iegūt citas tautas, tautības piederīgā iezīmes (piemēram, dzimto valodu aizstājot ar šīs tautas, tautības valodu).
pārkrievoties Iegūt krievu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot krievu valodu) - par cittautieti.
pārlatvināties Iegūt latviešu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot latvieša valodu) - par cittautieti.
praktizēties Iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, vingrinoties (piemēram, amatā, darbā).
Ietrenēt aci (arī acis) Iegūt spēju ātri, pareizi uztvert ar redzi (ko).
pārvācoties Iegūt vācu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot vācu valodu) - par cittautieti.
bagāts Iejūtīgs, dziļš (par psihi).
iesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli.).
piesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli).
piekāpt Iekāpjot daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam, aizņemtam (parasti par transportlīdzekli).
slīdlente Iekārta (kā) transportēšanai - kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
reproduktors Iekārta (parasti radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai dzirdamās skaņās.
mufeļkrāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms un kurai ir ugunsizturīga vai karstumizturīga kamera.
krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms.
izvietoties Iekārtoties (daudziem darbā, parasti dažādās vietās).
sakasēt Iekasēt (no vairākiem, daudziem).
ieklikstināt Ieklidzināt.
pamatot Iekļaut spriedumu, domu kopumā faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību.
skart Iekļaut, aplūkot (piemēram, tekstā, pētījumā, domās), parasti bez plašākas, dziļākas analīzes, sīkāka iztirzājuma.
ievest Iekļaut, ieviest (kādā sistēmā, piemēram, apzīmējumu, jēdzienu).
dīzeļmotors Iekšdedzes dzinējs ar pašaizdedzi. Dīzelis (1).
dīzelis Iekšdedzes dzinējs ar pašaizdedzi. Dīzeļmotors.
Benzīna motors Iekšdedzes dzinējs, ko darbina ar benzīnu.
svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.
dzīslene Iekšējais apvalks (acij), kurš cieši piekļaujas cīpslenei un kurā ir daudzi asinsvadi.
būtība Iekšējais, dziļākais, garīgais saturs. Galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības.
iedvesma Iekšējās aktivitātes un jūtu intensitātes palielināšanās, garīgo un fizisko spēku sasprindzinājums, kas pēkšņi paaugstina radošā darba produktivitāti.
virsnieres Iekšējās sekrēcijas pāra dziedzeris (mugurkaulniekiem) - neliels, plakans veidojums uz nieres augšējā pola.
trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos.
iekrampēt Ielikt (krampi) dzintelē.
salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.).
Dot pūrā līdz(i) Iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
Iedot pūrā līdz(i) Iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
Iedot pūrā lidz(i) Iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
Iezīst ar mātes pienu Iemantot kopš dzimšanas (piemēram, kādu paradumu).
Iezīst ar mātes pienu Iemantot kopš dzimšanas (piemēram, kādu paradumu).
Iezīst ar mātes pienu Iemantot kopš dzimšanas (piemēram, kādu paradumu).
ieaijāt Iemidzināt (piemēram, par klusumu, vienmērīgu skaņu, kustību).
iešūpot Iemidzināt (piemēram, par maigām, ritmiskām skaņām).
samitināties Iemitināties, arī ieviesties (par vairākiem, daudziem).
atnadzis Ienadzis.
kopienākums Ienākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
noiet Ienirt (parasti dziļi).
ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piemēram, sacensību, arī salīdzinājuma rezultātā).
saperināties Ieperināties (1) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem.
Iepirkties par dzimtu Iepirkt par dzimtu.
metrika Ieraksts (piemēram, kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas grāmatā. Arī dzimšanas apliecība.
saplūst Ierasties (kur) dzīvot, strādāt u. tml. (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
saskriet Ierasties (par vairākiem, daudziem).
sanākt Ierasties, arī sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem.
sarasties Ierasties, arī sapulcēties (par vairākiem, daudziem).
sapulcēties Ierasties, sanākt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
ievilkties Ierauties (dziļāk apģērbā). Ieģērbties.
ģēpelis Ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai.
izlīdzinātājs Ierīce (piemēram, augsnes, javas) izlīdzināšanai.
Vagas dziļuma mērītājs Ierīce aršanas dziļuma noteikšanai.
sklerometrs Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot dimanta vai tērauda adatas ieskrāpējuma dziļumu.
starteris Ierīce luminiscences spuldžu iededzināšanai.
tecīla Ierīce metāla darbarīku asināšanai - abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.).
bumba Ierīce spridzināšanai.
deglis Ierīce šķidru vai gāzveida vielu sadedzināšanai, lai iegūtu siltumu vai gaismu.
miglotājs Ierīce šķidruma smidzināšanai ar gaisa, gāzes strūklu. Arī pulverizators.
lote Ierīce ūdenstilpes dziļuma mērīšanai no kuģa, laivas.
vibrators Ierīce vibrāciju radīšanai (piemēram, vibromašīnas piedziņai). Vadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, uztveršanai vai atstarošanai (piemēram, antenā).
batometrs Ierīce, ar kuru dažādā dziļumā ņem paraugus no ūdenskrātuvēm, urbumiem.
deglis Ierīce, degaukla u. tml., kuru izmanto sprādziena izraisīšanai vai (kā) aizdedzināšanai. Degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdedzināšanai.
padziļinātājs Ierīce, iekārta (kā) padziļināšanai.
smidzinātājs Ierīce, iekārta (kā) smidzināšanai.
tvērējs Ierīce, iekārta u. tml. (kā, parasti dzirksteļu) tveršanai apkures sistēmās.
šķūre Ierīce, iekārta, arī rīks (kā) pārvietošanai bīdot, arī (kā) līdzināšanai, tīrīšanai.
racējs Ierīce, iekārta, mašīna padziļinājumu rakšanai zemē.
dzirksteļķērājs Ierīce, kas aizkavē dzirksteļu izplūšanu no dūmeņa.
šaujamierocis Ierocis, kurā šāviņa, lodes mešanai izmanto sprāgstvielu sprādziena enerģiju.
Uguns šaujamieroči Ieroči, kuros šāviņa, lodes mešanai izmanto sprāgstvielu sprādziena enerģiju. Šaujamieroči.
pretstatīt Iesaistīt darbībā ko kvalitatīvi atšķirīgu (salīdzinājumā ar ko citu).
konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā savienojas divu ārēji līdzīgu veģetatīvu, šūnu saturs (par dažām aļģēm).
konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā uz laiku savienojas divi indivīdi, apmainoties ar savu kodolu daļām.
iedārdēties Iesākt dārdēt (par parādībām dabā, sprādzieniem, artilērijas šāvieniem). Īsu brīdi dārdēt.
iedūkties Iesākt dūkt (par dzinējiem, ierīcēm u. tml.). Īsu brīdi dūkt.
uzdzalkstīt Iesākt dzalkstīt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt. Uzdzirkstīt.
iedziedāties Iesākt dziedāt (par cilvēku). Iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
iedziedāties Iesākt dziedāt (par dažiem putniem). Iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
paņemt Iesākt dziedāt (piemēram, kādā toni, tempā). Ievadīt, iesākt (kā atskaņojumu).
ielīgoties Iesākt dziedāt līgo dziesmas. Iesākt dziedāt līgo dziesmas un tūlīt apklust.
aizdziedāties Iesākt dziedāt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iedziedāties.
aizskandināt Iesākt dziedāt.
iedzirksteļoties Iesākt dzirksteļot. Īsu brīdi dzirksteļot.
uzdzirksteļot Iesākt dzirksteļot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirksteļot.
uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstēt.
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par acīm). Īsu brīdi dzirkstēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par dažiem dzērieniem).
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par gaismas avotu). Īsu brīdi dzirkstēt. Iedzirkstīties (1).
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi dzirkstēt, atstarojot gaismu.
uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstēt. Uzdzirkstīt.
uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par acīm). Īsu brīdi dzirkstīt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par gaismas avotu). Īsu brīdi dzirkstīt. Iedzirkstēties (1).
iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi dzirkstīt, atstarojot gaismu.
aizdzirkstīties Iesākt dzirkstīt. Īsu brīdi dzirkstīt. _biežāk_ Iedzirkstīties.
uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīti īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstīt. Uzdzirkstēt.
iekladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust.
aizkladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekladzināties.
uzmirdzināt Iesākt mirdzināt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt.
iečaloties Iesākt radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, plūstošu ūdeni u. tml.). Īsu brīdi radīt skanīgu, dzidru troksni.
ierūkties Iesākt rūkt (par dzinējiem, ierīcēm u. tml.). Īsu brīdi rūkt.
iečaloties Iesākt sarunāties, tērzēt daudziem reizē. Īsu brīdi sarunāties, tērzēt daudziem reizē.
iesmidzināties Iesākt smidzināt. Īsu brīdi smidzināt.
aizsvilināt Iesākt svilināt. Aizdedzināt.
iesmakt Iesākt zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
iesmakt Iesākt zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
iežadzināties Iesākt žadzināt un tūlīt apklust.
iedzintarojums Ieslēgums dzintara gabalā (parasti organiskās dabas atlieka).
ievilkt Ieslēpt, ievirzīt dziļāk (apģērbā ķermeņa daļu).
Moku kambaris Ieslodzījuma un spīdzināšanas vieta.
Moku kambaris Ieslodzījuma un spīdzināšanas vieta.
metalogrāfija Iespiešana no plakanām gravētām vai kodinātām metāla iespiedformām, kam ir padziļināts zīmējums.
dobspiedums Iespiešanas tehnikas veids - attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām, ar krāsu pildītajām vietām.
sasprukt Iesprukt (par vairākiem, daudziem).
Bērnu istaba Iestāde (namu pārvalžu pārziņā), kas rūpējas par bērnu audzināšanu viņu dzīvesvietās.
izglītība Iestāžu un pasākumu kopums bērnu, jaunatnes un pieaugušo mācīšanai un audzināšanai. Izglītošana, mācīšana, izglītošanās.
samukt Iestigt (par vairākiem, daudziem).
sastigt Iestigt, parasti dziļi.
iesprādzēt Iestiprināt ar sprādzi.
Turēties līdzi Iet līdzi, sekot.
Iet pie bikts Iet uz grēksūdzi.
pavadīt Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, un pēc mērķa sasniegšanas doties prom.
vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, īsinātu laiku. Arī pavadīt (1).
krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
apslīpēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka viņš apgūst pieklājības normas, manieres. Dot praktisku pieredzi.
Turēt gūstā Ietekmēt, valdzināt.
Turēt gūstā Ietekmēt, valdzināt.
apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā.
apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju. Padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
kopievākums Ievākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
iedobt Ieveidot (kādā virsmā nelielu, parasti ieapaļu, padziļinājumu).
atvars Ievērojams padziļinājums, bedre (parasti upes līkumā).
iedziļināt Ievietot, izveidot noteiktā dziļumā (parasti celtni, tās daļas).
aizskrambāt Ievilkt nedziļu skrambu. _biežāk_ Ieskrambāt.
iegremdēt Ievirzīt dziļumā uz leju tā, ka nav redzams. Ievietot, izbūvēt dziļumā (zem kā).
ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam.
ieplūst Ievirzīties (kur iekšā) - parasti par daudziem.
salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Izvirdumiezis.
izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Vulkanīts.
Magmatiskie ieži Ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
Magmatiskie ieži Ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
izmidzināties Ilgāku laiku censties aizmidzināt (parasti veltīgi).
izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri). Iegulēt (1).
izsēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri).
nolīgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dziedāt līgodziesmas (parasti līdz nogurumam).
sadziedāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dziedāt. Ilgāku laiku dziedāt (līdz noteiktam brīdim).
savārdzināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārdzināt. Ilgāku laiku vārdzināt (līdz noteiktam brīdim).
izdziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (par cilvēku).
izdziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (par putniem).
nodziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (parasti līdz nogurumam).
izdzirdināt Ilgāku laiku, daudz dzirdināt (dzīvnieku). Izdzirdīt (1).
izdzirdīt Ilgāku laiku, daudz dzirdīt (dzīvnieku). Izdzirdināt (1).
izkladzināties Ilgāku laiku, daudz kladzināt.
izklaudzināties Ilgāku laiku, daudz klaudzināt (parasti veltīgi).
noņurcīt Ilgāku laiku, daudz ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
izžadzināties Ilgāku laiku, daudz žadzināt.
saelpoties Ilgāku laiku, dziļi ieelpot (ko) lielākā daudzumā. Ilgāku laiku, dziļi ieelpot (kā lielāku daudzumu).
izjusties Ilgāku laiku, ļoti just līdzi (kādam).
nomocīt Ilgāku laiku, ļoti mocīt, spīdzināt. Ilgāku laiku, ļoti mokot, spīdzinot, nonāvēt.
izvārdzināt Ilgāku laiku, ļoti vārdzināt.
izverdzināt Ilgāku laiku, ļoti verdzināt. Arī izkalpināt.
nostalģija Ilgas (parasti smeldzošas, slimīgas) pēc dzimtenes, arī mājām.
aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
odiseja Ilgs ceļojums, klejojums ar daudziem piedzīvojumiem.
aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto.
klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (1).
klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (2).
klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (3).
mirdzināties Ilgstoši, intensīvi mirdzināt (1).
šalkt Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
tonuss Ilgstošs nervu centru ierosas stāvoklis vai muskuļu sasprindzinājums, kas nerada nogurumu.
bajadera Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās.
solanīns Indīga viela kartupeļu (nakteņu) dzimtas augos.
nitroglicerīns Indīga, dzidra, eļļaina, eksplozīva viela.
velnābols Indīgs cūknātru (nakteņu) dzimtas lakstaugs ar lieliem, baltiem piltuvveida ziediem un augli - dzeloņainu olveida pogaļu.
padille Indīgs čemurziežu dzimtas augs, kam ir dobs, zarains stumbrs, divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas un kas aug stāvošos vai lēnos ūdeņos, krastmalās, purvainēs.
strutene Indīgs daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās.
ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši.
driģene Indīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar dzeltenīgiem ziediem un nepatīkamu smaku.
Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
Masu (arī masveida) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
autodafē Inkvizīcijas tiesas sprieduma pasludināšana un izpildīšana. Notiesāto publiska sadedzināšana uz sārta.
postlūdija Instrumentāls noslēgums, parasti pēc dziedājuma. Pēcspēle.
pēcspēle Instrumentāls noslēgums, parasti pēc dziedājuma. Postlūdija.
barkarola Instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
urbis Instruments augsnes iežu parauga ieguvei no noteikta dziļuma.
piepūlēt Intensīvi nodarbināt, sasprindzināt, ievērojami koncentrēt (piemēram, atmiņu, domāšanu, uztveri).
mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā.
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā. Mīlestība (1).
mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese. Mīlestība (2).
maltuve Īpaša celtne vai telpa (lauku saimniecībā), kur maļ ar rokas dzirnavām.
lelot Īpašā veidā, parasti ar stieptām, atkārtotām skaņām, dziedāt ganu dziesmas.
siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente. Blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai.
ūdensdziedinātava Īpaši iekārtota ārstniecības iestāde, kur ārstē ar ūdensdziedniecības metodēm.
Sarkanais stūrītis Īpaši iekārtota telpa (piemēram, iestādē, uzņēmumā, kopmītnē), kurā organizē izglītojošus, audzinošus u. tml. pasākumus.
Sarkanais stūrītis Īpaši iekārtota telpa (piemēram, iestādē, uzņēmumā, kopmītnē), kurā organizēja izglītojošus, audzinošus u.tml. pasākumus.
tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli). Tautas skaitīšana.
Tautas skaitīšana Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli). Tautskaite.
Gaisa cilpa Īpaši veidots valdziņš tamborēšanā.
lielums Īpašību kopums (parasti apjoms), ko raksturo, salīdzinot ar kādu citu priekšmetu, parādību.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts baits sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
siekalas Īpašu mutes dobuma dziedzeru sekrēts - šķidrums bez krāsas un garšas.
hermafrodīts Īpatnis, kam ir abu. dzimumu sistēmas.
Kārts šūpulis (kādam) Ir piedzimis (kādā vietā, laikā).
Kārts šūpulis (kādam) Ir piedzimis (kādā vietā, laikā).
pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu. Pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
baukšķis Īslaicīgs, dobjš atsitiena vai sprādziena troksnis.
paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis.
iekliedziens Īss, aprauts kliedziens.
nodzirksteļot Īsu brīdi dzirksteļot un pārstāt dzirksteļot.
noguldzināt Īsu brīdi guldzināt un pārstāt guldzināt.
nošķīst Īsu brīdi izplatīties uz visām pusēm (par dzirkstelēm, uguni u. tml.).
nokladzināt Īsu brīdi kladzināt, un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
noklaudzināt Īsu brīdi klaudzināt un pabeigt klaudzināt.
nomirdzināt Īsu brīdi mirdzināt un pabeigt mirdzināt.
pamirdzināt Īsu brīdi mirdzināt.
nomirdzināties Īsu brīdi mirdzināties un pārstāt mirdzināties.
nodzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties. Nodzirkstēt (1).
nodzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties. Nodzirkstīt (1).
padzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Padzirkstēt (1).
padzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Padzirkstīt (1).
nožadzināt Īsu brīdi žadzināt un pārstāt žadzināt.
nožvadzināt Īsu brīdi žvadzināt un pabeigt žvadzināt.
uzklaudzināt Īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (uz kā, pa ko).
nodziedāties Īsu brīdi, vienu reizi dziedāt (par putniem).
varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
mohārs Itālijas sarenes pasugas augs (graudzāļu dzimtā), ko kultivē pārtikai un lopbarībai.
saārstēt Izārstēt. Arī sadziedēt (brūci).
izaudzēt Izaudzināt (1).
iztaisīt Izaudzināt (kādu par ko). Arī izmācīt.
izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) - par putniem. Arī izvest.
Sēžas (arī sēdes) tulzna Izaugums astes apvidū (mērkaķu dzimtas dzīvniekiem).
emigrēt Izceļot no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
augsts Izcili nozīmīgs (ētiski), godpilns, cildens. Tāds, kam ir dziļš saturs.
meistardziedonis Izcils dziedonis.
izdāļāt Izdalīt (daudz vai visu), atdot daudziem.
dzirksteļot Izdalīt dzirksteles.
uzelpot Izdarīt spēcīgu ieelpu un izelpu, pārejot sasprindzinājumam, uzbudinājumam u. tml.
Nākt pie secinājuma (arī slēdziena) Izdarīt, izveidot secinājumu (slēdzienu).
(No)nākt pie slēdziena Izdarīt, izveidot slēdzienu.
degums Izdegusi vai izdedzināta vieta (piemēram, mežā).
degsnis Izdegusi vai izdedzināta vieta (purvā, mežā), kas aizaugusi ar zāli vai (skujkoku) jaunaudzi.
izlīgoties Izdziedāties līgo dziesmas.
atveseļot Izdziedēt.
Atdot (atpakaļ) dzīvību Izdziedināt cilvēku, kam draudējusi nāve.
Atdot (atpakaļ) dzīvību Izdziedināt cilvēku, kam draudējusi nāve.
atmirdzums Izdziestoša gaismas avota vājš spīdums.
izdzimums Izdzimtenis (2).
izdzirst Izdzirdēt.
uzdzirdēt Izdzirdēt.
izdzirdināt Izdzirdīt (cilvēkiem visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
izvēsināt Izdzisināt, arī izvējot (telpu).
izvēsināties Izdzist, arī izvēloties (par telpu).
izdegt Izdzist, sadegot kurināmajam (piemēram, par lampu).
Plaušu dzīvības tilpums Izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
Plaušu dzīvības tilpums Izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
Plaušu (dzīvības) tilpums Izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
izcirpt Izgriezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci (vilnu).
izplūst Iziet, iznākt, izskriet (parasti par daudziem).
atelpot Izjust atvieglojumu, mieru (piemēram, pēc garīga sasprindzinājuma). Uzelpot.
respektēt Izjust dziļu cieņu (pret kādu, ko), pakļauties (kāda, kā) ietekmei.
iecienīt Izjust dziļu cieņu, godbijību, arī patiku (pret kādu cilvēku).
pieķerties Izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu) un izveidot ciešu saikni (ar to).
ilgoties Izjust dziļu tieksmi, vēlēšanos būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko (parasti, izjūtot arī skumjas, grūtsirdību).
ilgoties Izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
iekārot Izjust spēcīgu baudkāru tieksmi iegūt (pretēja dzimuma cilvēku). Izpaust šādu tieksmi.
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu). Iemīlēt (2).
poss Izkaltēta, smalki saberzta (parasti bērza) piepe, kurā ar šķiltavu kramu iešķiļ dzirksteli.
izklikstināt Izklidzināt.
izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
pāraugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, pārspēt (kādu).
asināt Izkopt, attīstīt (prātu, retāk dzirdi, redzi).
salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
intonējums Izlīdzinājums (mūzikas instrumenta skanējumam) ar īpašiem tehniskiem paņēmieniem.
nogludināt Izlīdzināt (piemēram, pretrunas, ne saskaņas).
iztaisnot Izlīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml. (piemēram, audumu).
segt Izlīdzināt, līdzsvarot (ko). Apmierināt (nepieciešamību pēc kā).
iztaisnoties Izlīdzināties (piemēram, par audumu).
nolīdzināties Izlīdzināties (piemēram, par ierindu).
izgludināties Izlīdzināties, izzust, tikt izlīdzinātam (par rievām, grumbām u. tml.).
piedot Izlīdzinot konflikta attiecības (ar kādu), vairs neļaunoties, nedusmoties. Pieņemt atvainošanos.
sprādzēt Izmantojot sprādzi (1), savienot vai atvienot (ko), arī palielināt vai mazināt (kā) spriegumu.
pamatoties Izmantot faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., lai pierādītu, piemēram, sava sprieduma, atzinuma patiesumu, savas darbības, rīcības nepieciešamību.
mamuts Izmiris ziloņu dzimtas leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem, uz priekšu, augšup un sānis vērstiem ilkņiem un biezu apmatojumu.
Pieskandināt visas malas (arī malu malas) Izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās.
Pieskandināt visas malas (arī malu malas) Izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās.
spulgot Izplatīt skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu). Būt skaidram, dzidram (par gaismu).
nošķīst Izplatīties un pārstāt izplatīties gar (ko), garām (kam) - par dzirkstelēm, uguni u. tml.
pāršalkt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu: pārskanēt (1).
pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu.
pārņemt Izplatoties aizdedzināt (piemēram, celtni, mežu) - par uguni.
saplaukt Izplaukt (par vairākiem, daudziem augiem, to pumpuriem, ziediem, lapām).
izzvanīt Izpļāpāt (daudziem vai visiem).
prologs Izrādē - ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
pavedināt Izraisīt (kādā) baudkāru tieksmi iegūt pretējā dzimuma cilvēku.
apsvilināt Izraisīt dedzinošu sajūtu (par vielām).
izgrauzt Izraisīt dedzinošu sajūtu, iekaisumu (acīs) - par dūmiem, putekļiem u. tml.
Iekarot sirdi (arī sirdis) Izraisīt dziļas simpātijas, savaldzināt.
Iekarot sirdi Izraisīt dziļas simpātijas, savaldzināt.
Nonākt līdz sirdij Izraisīt dziļu emocionālu pārdzīvojumu.
Nonākt (arī aiziet) līdz (pašai) sirdij Izraisīt dziļu emocionālu pārdzīvojumu.
Paņemt savā varā Izraisīt dziļu interesi, aizrautību.
Paņemt savā varā Izraisīt dziļu interesi, aizrautību.
Plēst (vai) ausis (pušu) Izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
Plēst (vai) ausis pušu Izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
cirsties Izraisīt nepatīkamu (dzirdes) kairinājumu - par spalgu troksni.
spiest Izraisīt palielināta sasprindzinājuma, smaguma sajūtu (organisma daļā) - parasti par fizioloģisku stāvokli.
savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu interesi, arī patiku, labvēlību.
iekosties Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par salu, aukstumu).
dzelt Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.).
iekost Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām).
atveldzēt Izraisīt, arī iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu, samitrinot vai atvēsinot (ķermeni, ķermeņa daļas). Atspirdzināt.
sadzelt Izraisīt, parasti stipru, sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, kodīgām vielām u. tml.). Izraisīt šādu sajūtu, arī savainot (par ko karstu).
saspridzināties Izraisot, parasti nejauši, sprādzienu, tikt nogalinātam, arī savainotam.
izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
asinsdzīres Izrēķināšanās slepkavojot, spīdzinot un tīksmināšanās par to.
izkomandēt Izrīkot (parasti kundziski, uzstājīgi).
izmudžināt Izritināt un samudžināt (piemēram, dziju, diegu).
dikcija Izruna (runājot vai dziedot).
izmiglot Izsmidzināt.
kopizstāde Izstāde, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
sanākt Izšķilties (par vairākiem, daudziem zobiem).
salīdzināt Izteikt (kā) raksturojumu salīdzinājuma (2) veidā.
izskandināt Izteikt, izpaust, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
seksualitāte Izturēšanās veidu kopums, kas ir saistīts ar dzimumtieksmes apmierināšanu.
Daudz nest Izturēt lielu fizisko vai garīgo slodzi.
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem). Arī just līdzi (kādam).
Slīdēt pa virsu (arī virspusi) Izturēties, rīkoties, runāt pavirši, virspusēji, neiedziļinoties būtībā.
klinkers Izturīgs būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot māla masu līdz pilnīgai saķepšanai, bet nepārstiklojot.
padziļināt Izveidot (kā) piegriezuma dziļāku nekā parasti.
ieveidot Izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu). Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums).
ievirzīt Izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā.
savienot Izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida, lodveida, arī plūdlīnijas formu. Nolīdzināt (kā šķautnes).
saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem). Izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml. Šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
izvagot Izveidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā padziļinājumus, grambas u. tml.).
iegriezties Izveidoties (par dziļām grumbām).
atvilktne Izvelkama, parasti ne visai dziļa kaste mēbelēs.
izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) - par putniem.
izlaist Izvirzīt (ķermeņa daļu, piemēram, uz sāniem, uz priekšu). Augot izvirzīt (piemēram, jaunos dzinumus).
iznirt Izvirzīties (no ūdens, parasti no dziļuma) un parādīties (virspusē).
racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi.
apdziedāt Izzobot, pelt apdziedāšanās dziesmā.
pazust Izzust, izmirt (par dzīvnieku sugu, dzimtu u. tml.).
ķīļjahta Jahta ar smagu, dziļi iegrimstošu ķīli.
motorjahta Jahta, kuras palīgdzinējs ir motors.
Jājamais zirdziņš Jājamzirdziņš (2).
sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros).
mudžināt Jaucot, griežot, vīstot u. tml., darīt nekārtīgu (piemēram, diegus, dzijas u. tml.).
jaunkundze Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
jaunpiedzimis Jaundzimis (par bērnu).
jaunpiedzimis Jaundzimušais bērns.
jaunpiedzimis Jaundzimušais dzīvnieku mazulis.
brīnumsvecīte Jaungada eglītes rotājums - metāla stieple, kas pārklāta ar vielu, kura degot dzirksteļo.
ataudze Jaunie dzinumi (nocirstiem kokiem).
atauga Jaunie dzinumi (nocirstiem kokiem).
Tautu meita Jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī līgava. Tautiete (2).
Tautu meita folkl Jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī līgava. Tautiete.
Tautu (retāk tautas) dēls Jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī precinieks. Tautietis (2).
Tautu (retāk tautas) dēls Jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī precinieks. Tautietis.
tautietis Jaunietis, jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes.
atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties, par patstāvīgu augu.
jaunkungs Jauns vīrietis ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
pants Jauns, vēl nesacietējis (dažu briežu dzimtas dzīvnieku) rags.
kalluss Jaunveidojums (augiem) sadzijuša ievainojuma, bojājuma vietā.
definīcija Jēdziena satura, priekšmeta būtisko pazīmju īss formulējums.
rēķins Jēdzieniski noslēgta loģiski matemātiska sistēma.
Izotopiskais spins Jēdziens, ar kuru raksturo noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
Izotopiskais spins Jēdziens, ar kuru raksturo noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
Ģints jēdziens loģ Jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskas pazīmes.
Ģints jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskās pazīmes.
Sugas jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu grupas būtiskās pazīmes.
Sugas jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu, parādību u. tml. grupas būtiskās pazīmes.
Stiepjams jēdziens Jēdziens, kura saturu var uztvert dažādi, arī patvaļīgi paplašināt.
ideja Jēdziens, priekšstats, kas cilvēka apziņā atspoguļo īstenību un pauž viņa attieksmi pret apkārtējo pasauli.
abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
koncepts Jēdziens, vispārināta doma.
pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniska pamata.
teorija Jēdzienu, spriedumu, ideju u. tml. sistēma, kas atspoguļo kādus priekšmetus, parādības.
metavaloda Jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēma, ar ko atspoguļo citas jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēmas vai sistēmu īpašības.
Ziemas svētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki. Ziemassvētki (1), Ziemsvētki (1). Ziemas saulgriežu svētki. Ziemassvētki (2), Ziemsvētki (2).
ziemsvētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki. Ziemassvētki (1).
Ziemas svētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki. Ziemassvētki (1). Ziemsvētki (1). Ziemas saulgriežu svētki. Ziemassvētki (2). Ziemsvētki (2).
ziemassvētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki. Ziemsvētki (1).
sliede Josla, līnija, padziļinājums u. tml., kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur).
Iekšējā jūra Jūra, kas dziļi iesniedzas kontinentā un ko ar okeānu savieno jūras šaurums.
degt Just dedzinošas, sūrstošas sāpes (parasti no ievainojuma).
Dzīvot līdzi Just kam līdzi.
dvēselīgs Jūtīgs, ar dziļu, bagātu dvēseli (1).
sastats Kā, parasti krasi, atšķirīga salīdzinājums, arī analīze.
traktējums Kāda jautājuma, problēmas, jēdziena, fakta aplūkojums, iztirzājums no noteikta viedokļa.
tiesa Kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, apjoms, vērtība.
šlāgeris Kāda vieglās mūzikas žanra (parasti deju mūzikas) dziesma, kas ir ieguvusi plašu popularitāti.
Dažs labs cits Kāds (no visiem, daudziem).
Dažs labs cits Kāds (no visiem, daudziem).
dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
purvciprese Kailsēkļu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgas sēklzvīņas ar 2-9 sēklaizmetņiem spirāliski koksnainos čiekuros.
priede Kailsēkļu skuju koku vai krūmu dzimta, pie kuras pieder, piemēram, egles, lapegles, dižegles.
karsēt Kairinoši (uz ko) iedarbojoties, izraisīt dedzinošu sajūtu.
krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemērām, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
gepards Kaķu dzimtas dzīvnieks ar mazu galvu, slaidu ķermeni.
filodendrs Kallu dzimtas dekoratīvs augs ar caurumainām lapām.
trogieleja Kalnu ieleja, ko kādreiz ir padziļinājis un iztaisnojis, piepildījis ledājs un kam parasti ir siles veida profils.
atkalpot Kalpojot (kādam), ar savu darbu atlīdzināt (ko). Atstrādāt.
pakalpiņš Kalpotājs (parasti pusaudzis), kas veic sīkus pakalpojumus.
dolomītkaļķi Kaļķi, ko iegūst, apdedzinot dolomītu (2).
izkalt Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu, izvirzījumu, piemēram, kokā, akmenī).
kalties Kaļot virzīties (uz priekšu, dziļāk).
motorkamanas Kamanas, kuru dzinējs ir motors.
kamerdziedātājs Kamerdziedonis.
lama Kamieļu dzimtas dzīvnieks (Dienvidamerikā) bez kupra, ar garu apmatojumu.
dzimtkapi Kapi vai kapu vieta, kur apbedīti visi vai vairāki vienas dzimtas, ģimenes locekļi. Kapu vieta, kas aizņemta vienas ģimenes locekļiem.
sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
mēle Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs (jūras piekrastē) ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem.
sudrabzālīte Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar sudrabainiem matiņiem, zarainu stumbru, baltām, retāk gaiši violetām vainaglapām.
medene Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar veselām sēdošām lapām un medaini smaržojošiem baltiem vai violetiem ziediem.
vakarene Kāpostu (krustziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs - krāšņumaugs ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem.
ripsis Kāpostu (krustziežu) dzimtas eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām.
zeltziede Kāpostu (krustziežu) dzimtas krāšņumaugs ar smaržīgiem zeltainiem vai dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
matiola Kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs vai puskrūms ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros.
sirmene Kāpostu (krustziežu) dzimtas pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos.
kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie.
ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais.
buldozers Kāpurķēžu traktors vai vilcējs ar uzkarināmu vērstuvi (zemes apvēršanai, izlīdzināšanai, pārvietošanai nelielā attālumā).
repatriācija Karagūstekņu, emigrantu, bēgļu, pārvietoto personu atgriešanās dzimtenē.
iekārta Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības grupējums platumā un dziļumā (noteiktas darbības veikšanai).
kantonists Karavīra dēls (Krievijā 19. gadsimta pirmajā pusē), kas jau kopš dzimšanas bija pakļauts kara resoram.
karpa Karpu dzimtas ātraudzīga saldūdens zivs ar pelēcīgi zaļganu ķermeni un melni plankumotām zvīņām.
vimba Karpu dzimtas saldūdens zivs ar dzeltenīgām spurām un lejup vērstu muti.
rudulis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām.
sapals Karpu dzimtas zivs ar platu muguru, sarkanām spurām.
kaze Karpu dzimtas zivs ar slaidu ķermeni, zilganu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu (dzīvo jūrā, parasti nārsto upēs).
ālants Karpu dzimtas zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām.
karūsa Karpu dzimtas zivs dzeltenīgi brūnā, arī sudraboti pelēcīgā, zeltaini sarkanā, baltā vai melnā krāsā ar iesārtām spurām.
amūrs Karpu dzimtas zivs.
akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi (piemēram, akmeņgrauzis, bārdainais akmeņgrauzis).
gājums Kārta, dzimums. Izcelšanās, cilme.
Darvas muca Kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina līgosvētkos.
naktene Kartupeļu dzimta.
piekašņāt Kašņājot (piemēram, zemi, augsni), pielīdzināt (to).
sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem). Kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna galotnē vai nogāzēs), pa kuru notiek vulkāna izvirdumi.
kalluss Kauta rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma vietā.
saiga Kazām radniecīgs vēršu dzimtam dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu.
vairogpurne Klaburčūsku dzimtas indīga čūska, kam galvas sānos ir vairodziņi.
nokladzināt Kladzināt (visu laikposmu) un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
piekladzināt Kladzinot būt par Cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - parasti par vistām.
sakladzināties Kladzinot sazināties.
saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
saklasificēt Klasificējot sakārtot, savienot (parādības, faktus, jēdzienus u. tml.).
ziest Klāt, parasti ar viegliem piespiedieniem izlīdzinot, (piemēram, kādu masu) uz kā virsmas.
saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
uzklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
izklaudzināt Klaudzinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms).
pieklaudzināt Klaudzinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
saklaudzināties Klaudzinot sazināties.
izklaudzināt Klaudzinot vairākkārt piesist (daudzās vai visas vietas), parasti, lai pārbaudītu.
noklausīties Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju, dziedātāju, atskaņotāju).
ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību un censties saprast, izprast (to, ko dzird).
otrinieks Klaušu darbinieks (kājnieks), kam līdz ar zirdzinieku bija jāierodas muižā.
saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
sisties Klauvēt, klaudzināt.
rapsods Klejojošs dziesminieks (senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas. Arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
atklepoties Klepojot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis, iestrēdzis elpvadā.
aizklidzināt Klidzinot aizvest, aizgādāt.
pārklidzināt Klidzinot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārklidzināt Klidzinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paklidzināt Klidzinot pavirzīties (parasti par zirgu, pajūgu).
pieklidzināt Klidzinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
noklidzināt Klidzinot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noklidzināt Klidzinot virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
noklidzināt Klidzinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
bļāviens Kliedziens.
izkliegt Kliedzot, arī skaļā balsī runājot vai dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (parasti rīkli).
Kontinentāls klimats Klimats dziļi kontinenta iekšienē.
Kontinentāls klimats Klimats dziļi kontinenta iekšienē.
mazs Kluss, gandrīz nesadzirdams (par skaņu).
dungot Klusu dziedāt (kādu melodiju), parasti bez teksta.
dudināt Klusu dziedāt, dūkt (kādu melodiju). Dungot.
izdungot Klusu izdziedāt (kādu melodiju), parasti bez teksta.
izdzist Kļūt aizvien klusākam, līdz nav vairs dzirdams (par skaņu).
nodzist Kļūt aizvien klusākam, līdz vairs nav dzirdams (par skaņu). Izdzist (4).
Pārņemt iniciatīvu Kļūt aktīvākam, ietekmīgāk rosināt darbību (salīdzinot ar kādu citu).
izirt Kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem. Atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu).
noskaidroties Kļūt dzidram (par šķidrumu).
nostiprināties Kļūt dziļākam, aptverošākam, arī stabilākam (piemēram, par attieksmi, uzskatiem).
atbalsot Kļūt dzirdamam (atbalss veidā). Atbalsoties.
apkurlt Kļūt gandrīz nedzirdīgam (parasti uz neilgu laiku).
nogrimt Kļūt klusākam, arī nedzirdamam (par skaņu).
plakt Kļūt klusākam, vājāk dzirdamam (par skaņām).
pielīdzināties Kļūt līdzīgam (ar ko), līdzvērtīgam (kam). Līdzināties.
nodzist Kļūt ļoti blāvam (par krāsām), kļūt ļoti neskaidram, nesalasāmam, izzust (par rakstu). Arī izdzist (2).
noslāpt Kļūt ļoti klusam, nedzirdamam (par skaņu).
izzust Kļūt ļoti klusam, nesadzirdamam (par skaņām).
nodzist Kļūt ļoti neizteiksmīgam, vienaldzīgam, bez dzīvīguma (parasti par acīm, skatienu). Arī izdzist (6).
nobālēt Kļūt mazāk nozīmīgam vai nenozīmīgam (parasti salīdzinājumā ar ko citu).
svīst Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
izgaist Kļūt nedzirdamam (attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu. Arī apklust, izskanēt (par skaņu).
pagaist Kļūt nedzirdamam (skaņas avotam attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu. Arī apklust, izskanēt.
apslāpt Kļūt nedzirdamam vai vāji dzirdamam.
nosmakt Kļūt nedzirdamam vai vāji dzirdamam.
izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust. Izzust, tikt iznīcinātam (piemēram, par jūtām).
pazust Kļūt nesadzirdamam (citām skaņām pārmācot vai saplūstot ar citām skaņām) - par skaņu.
nozust Kļūt nesadzirdamam (par skaņu).
Ieiet (arī ieieties sar.) asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Ieieties asinīs sar. (arī ieiet asinīs) Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Ieiet miesā un asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Ieiet asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Pāriet (arī ieiet, ieieties sar.) asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
piedegt Kļūt tādam, kam pie dibena, sienām pielīp kas karstumā daļēji sadedzis (parasti par trauku).
sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu mūža posmu, arī kādu laikposmu).
tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piemēram, īpašība, skaitliskā vērtība).
noirt Kļūt tādam, kas zaudē saistījumu (par valdziņiem).
saziedēt Kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.).
sazelt Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi (parasti lakstaugi) - par tīrumu, dārzu u. tml.
piezīsties Kļūt tādam, kurā (kas, piemēram, putekļi, mitrums) ir dziļi iespiedies, iesūcies.
Pazaudēt balsi Kļūt tādam, kura balsij zūd nepieciešamās īpašības (parasti par dziedātāju).
sažņaugties Kļūt tādam, kurā ir, parasti ievērojami, sasprindzināti muskuļi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām).
saplaukt Kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi (par dārzu, lauku u. tml.).
samezgloties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi mezgli (par diegu, auklu u. tml.).
piešķīst Kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi.
pieslāpt Kļūt vājāk dzirdamam (par skaņu).
attālināties Kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
cirkulēt Kļūt zināmam daudziem Izplatīties (par runām, baumām u. tml.).
sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazaroties (2).
sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u.tml. galvenā posma, galvenās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazarot (2).
saspringt Kļūt, parasti ļoti, spraigam (piemēram, par norisi, stāvokli). Sasprindzināties (3).
saspringt Kļūt, parasti psihiski, aktīvam, koncentrētam. Sasprindzināties (2).
atomdzinējs Kodoldzinējs.
Trotila ekvivalents Kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
Trotila ekvivalents Kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
atomsprādziens Kodolsprādziens.
koka Kokaīnaugu dzimtas tropu krūms, kura lapas satur kokaīnu.
vītols Kokaugu dzimta, kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, vītoli, apses).
kļava Koks vai krūms ar pretējām vienkāršām vai saliktām lapām un divdzimumu vai viendzimuma ziediem.
pundurkoks Koks, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu koku.
aktinīdija Koku un krūmu dzimta.
malva Koku, krūmu un lakstaugu dzimta, kurā ietilpst augi ar, parasti staraini šķeltām vai daivainām, lapām un lieliem ziediem.
virsis Koku, krūmu vai pundurkrūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, sila virši, miltenes, rododendri. Eriku dzimta.
Masu dziesma Kolektīvam izpildījumam piemērota dziesma ar aktuālu sabiedriski politisku tematiku un viegli uztveramu melodiju, skaidru ritmu.
Muzikālā komēdija Komiska rakstura muzikāls skatuves darbs ar koriem, solo dziedājumiem un dejām. Arī operete.
Muzikālā komēdija Komiska rakstura muzikāls skatuves darbs ar koriem, solo dziedājumiem un dejām. Arī operete.
Internacionālā audzināšana Komunistiskās audzināšanas sastāvdaļa, kas nostiprina cilvēkos draudzības jūtas pret dažādu rasu un nāciju darbaļaudīm.
kopkoncerts Koncerts, kurā uzstājas vairāki vai daudzi izpildītāji vai kolektīvi.
pārsedze Konstruktīvs elements (loga, durvju ailē), kas uzņem to elementu slodzi, kuri ir novietoti virs ailes.
rozete Kontaktligzda (parasti apaļa), ko piestiprina pie sienas vai iedziļina sienā.
piltuve Konusveida padziļinājums zemes (planētas) virsā.
vakarēt Kopīgi pavadīt vakaru strādājot, dziedot, tērzējot (par saimi, kaimiņiem, draugiem).
sengadus Kopš daudziem gadiem. Kopš seniem laikiem. Sen.
bagātība Kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti.
korists Kora dalībnieks, dziedātājs.
kantors Kora dziedātājs (katoļu baznīcā).
kantors Kora priekšdziedātājs (sinagogā).
kopkoris Koris (parasti dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
kamerkoris Koris ar nelielu individualizētu dziedātāju sastāvu.
Bērnu koris Koris, kurā dzied bērni.
Dziesmu karš Koru sacensības dziesmu svētkos.
Dziesmu (arī koru) karš Koru sacensības dziesmu svētkos.
Koru (arī dziesmu) karš Koru sacensības dziesmu svētkos.
iekosties Kožot iespiesties (kur iekšā, parasti dziļi) - par zobiem.
krabis Krabju dzimtu grupas dzīvnieks ar galvkrūts daļu un ļoti īsu vēderiņu.
pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts).
restes Krāsns daļa, uz kuras sadedzina cieto kurināmo.
Vannas krāsns Krāsns, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai sakarsētu ūdeni vannai.
kosties Krāsoties (par dziju, audumu).
zivjdzenītis Krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli putni, kam ir košs apspalvojums un kas parasti dzīvo tropos.
uzkraut Kraujot (ko) virsū, izveidot (piemēram, kaudzi, grēdu).
nokraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
sakraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
častuška Krievu tautas mutvārdu daiļradē - īsa (parasti četrrindu) dziesma ar aktuālu saturu.
prāvests Kristiešu baznīcā - garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
liturģija Kristīgo dievkalpojuma daļa, kuru vada garīdznieks pie altāra, un kurā lasa lūgšanas, evaņģēlija tekstu, dzied garīgas dziesmas, upurē vīnu un maizi.
Krogus mamma Krodziniece.
kroģeris Krodzinieks.
Krogus paps (arī papus, papa) Krodzinieks.
Krogus papa (arī paps, papus) Krodzinieks.
Krogus paps (arī papa, papus) Krodzinieks.
Krogus papus (arī papa, paps) Krodzinieks.
dzimumhibridizācija Krustošana dzimumceļā un šādu krustojumu iegūšana (augu vai dzīvnieku valstī).
cietķērsa Krustziežu dzimtas augs ar sīkiem ziediem.
kacenkāposti Krustziežu dzimtas kāpostu ģints lopbarības augi ar vārpstveida kacenu un lielām, zaļām vai violetām lapām. Lopbarības kāposti. Šo augu virszemes daļas.
kressalāti Krustziežu dzimtas lakstaugi ar sīkiem, baltiem ziediem un plūksnaini šķeltām lapām.
kāposti Krustziežu dzimtas viengadīgi vai divgadīgi dārzeņi, lopbarības augi, eļļas augi vai nezāles.
lefkoja Krustziežu dzimtas viengadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem dažādas krāsas ziediem.
tornītis Krustziežu dzimtas zilgans lakstaugs ar nezarotu stublāju, vienkāršām veselāki lapām, bāli dzelteniem ziediem.
mastīts Krūts dziedzera iekaisums.
mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
zemūdene Kuģis, kas var peldēt arī zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
atomkuģis Kuģis, ko darbina ar kodoldzinēju.
kodolkuģis Kuģis, ko darbina ar kodoldzinēju.
motorkuģis Kuģis, kura dzinējs ir motors.
burinieks Kuģis, kura dzinējspēks ir vējš (vēja spiediens uz burām). Buru kuģis.
tvaikonis Kuģis, kura galvenais dzinējs ir tvaika mašīna vai tvaika turbīna.
imago Kukaiņu attīstības stadija, kurā tie kļūst dzimumgatavi. Kukainis šādā attīstības stadijā.
ķirmis Kukaiņu dzimta, kurā ietilpst sīkas vaboles (piemēram, lapkoku ķirmji, ēku ķirmji, mēbeļu ķirmji).
nimfa Kukaiņu un ērču pēdējā attīstības stadija pirms dzimumgatavības sasniegšanas. Kukainis, ērce šādā attīstības stadijā.
Ciema kule Kule, soma, grozs u. tml. ar dāvanu (parasti ko ēdamu), ko ņem līdzi ciemos.
kundzīgs Kundzisks (1).
kundzīgs Kundzisks (2).
spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.). Kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi. Liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
krizantēma Kurvjziežu dzimtas augs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem kurvīšos.
krastkaņepe Kurvjziežu dzimtas augs ar purpursārtiem, sīkiem ziediem, kurš parasti aug ūdenstilpju tuvumā.
arnika Kurvjziežu dzimtas augs, kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
leizeja Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (Āzijā) ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām.
dadzis Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeloņainām lapām.
lēdzerkste Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem.
dzelzene Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
gerbera Kurvjziežu dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
kliņģerīte Kurvjziežu dzimtas krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem.
cigoriņi Kurvjziežu dzimtas lakstaugi ar baltu vai iedzeltenu sakni.
jānīši Kurvjziežu dzimtas lakstaugi ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
ligulārija Kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar ieapaļām vai sirdsveida lapām un oranždzelteniem ziediem.
cietpienes Kurvjziežu dzimtas viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem.
kosmeja Kurvjziežu dzimtas viengadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem un pretējām lapām.
ilzīte Kurvjziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini dalītām lapām.
Dziļā kūts Kūts, kurā kūtsmēsli tiek uzkrāti padziļinājumā zem dzīvnieku stāvvietas.
Seklā kūts Kūts, kurā nav īpaša padziļinājuma kūtsmēslu uzkrāšanai.
Seklā kūts Kūts, kurā nav īpaša padziļinājuma kūtsmēslu uzkrāšanai.
motorists Kvalificēts strādnieks, kas darbina un apkalpo motorus, dzinējus.
attiecība Kvantitatīvais samērs, salīdzinājums.
sisinātājķauķis Ķauķis, kura dziesma atgādina taisnspārņu sisināšanu.
silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējošs gars vieglas, kustīgas vīriešu vai sieviešu dzimuma būtnes veidolā.
pieķemmēt Ķemmējot pieglaust, pielīdzināt.
Materiāls punkts Ķermenis, kura izmēri ir mazi, salīdzinot ar attālumu no tā līdz citiem ķermeņiem, ar kuriem pastāv mijiedarbība.
Materiāls punkts Ķermenis, kura izmēri ir mazi, salīdzinot ar attālumu no tā līdz citiem ķermeņiem, ar kuriem pastāv mijiedarbība.
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
saaukstēšanās Ķermeņa, tā daļu pastiprināta (parasti strauja) atdzišana, kas izraisa raksturīgu slimīgu stāvokli. Attiecīgais slimīgais stāvoklis.
ķieģeļceplis Ķieģeļnīca. Ķieģeļu apdedzināšanas krāsns. Iekārta ķieģeļu ražošanai.
sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma.
šāvējgurķis Ķirbjaugu dzimtas augs ar gareniem augļiem, kas pēc nogatavošanās ar strauju kustību atdalās no kāta un samērā tālu izmet sēklas.
lufa Ķirbjaugu dzimtas augs ar lieliem, gurķiem līdzīgiem augļiem, no kuriem iegūst šķiedru. No šī auga augļiem iegūtā šķiedra.
varāni Ķirzakveidīgo dzimta, kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi ar masīvu (līdz 3 metriem garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem. Šīs dzimtas dzīvnieki.
Plānas (arī smalkas) ausis Laba dzirde, arī uztvere.
Smalkas (arī plānas) ausis Laba dzirde, arī uztvere.
Smalkas (arī plānas) ausis Laba dzirde, arī uztvere.
Labas ausis Laba dzirde.
ass Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.). Ļoti skaidrs.
skaudrs Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.). Ļoti skaidrs. Ass (9).
skanīgs Labi uztverams, dzirdei tīkams, toņiem bagāts, arī melodisks (par skaņu).
Piesiet dūšu Labi, sātīgi paēst. Ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu. Izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
Piesiet dūšu Labi, sātīgi paēst. Ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu. Izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
maize Labība, labības graudi (parasti rudzi, kvieši).
kokalis Labības nezāle - neļķu dzimtas lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem un indīgām sēklām.
aizlabināt Labinot aizdabūt (sev līdzi).
gailis Laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt.
Gaiļu laiks Laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt.
Gaiļu laiks Laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt.
Otrie gaiļi Laiks, kad gailis (agrā rītā) mēdz dziedāt otro reizi.
Trešie gaiļi Laiks, kad gailis (agrā rītā) mēdz dziedāt trešo reizi.
Pirmie gaiļi Laiks, kad gailis (ļoti agri rītā) mēdz dziedāt pirmo reizi.
Pirmie (arī otrie, trešie) gaiļi Laiks, kad gailis (naktī vai agrā rītā) mēdz dziedāt pirmo (otro, trešo) reizi.
Reverberācijas laiks Laiks, kurā skaņa norimst līdz nesadzirdamības robežai.
motorlaiva Laiva, kuras dzinējs ir motors.
Gludā lakrica Lakrica, kuras saknēm un apakšzemes dzinumiem ir salda garša.
mazlēpe Lakstaugu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, elodejas, elsi.
grīšļi Lakstaugu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, grīšļi, spilves, meldri.
amarillis Lakstaugu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, narcises, sniegpulkstenītes.
grīšļaugi Lakstaugu grupa, kurā ietilpst grīšļu dzimta un doņu dzimta.
akmeņlauzītes Lakstaugu un krūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, dzeltenās akmeņlauzītes, parastās pakrēslītes, ērkšķogas, jāņogas, upenes, neīstie jasmīni.
pulkstenīte Lakstaugu, retāk puskrūmu vai krūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, pulkstenītes, lobēlijas.
nolalināt Lalināt un pabeigt lalināt (dziesmu, melodiju).
plēksne Lapa (graudzāļu, grīšļu dzimtas augiem), kuras žāklē ir zieds vai vārpiņa.
lapegļains Lapeglēm apaudzis, apstādīts.
vairogvabole Lapgraužu dzimtas vabole, kam ir paplašināti segspārni un priekškrūšu vairogs.
Lasīt balsī Lasīt dzirdami.
ielasīties Lasot (grāmatu, žurnālu u. tml.), pamazām iedziļināties.
forele Lašu dzimtas saldūdens zivs.
taimiņš Lašu dzimtas zivs ar pelēku punktainu muguru un gaišiem punktainiem sāniem.
sīga Lašu dzimtas zivs ar pelēku vai zilgani zaļu muguru un sudrabaini baltiem sāniem un vēderu.
kuprlasis Lašu dzimtas zivs ar smalkām zvīņām (Klusā okeāna ziemeļu daļā).
lasis Lašu dzimtas zivs ar zilgani pelēku melni punktotu muguru, sudrabbaltiem sāniem.
lašzivs Lašu dzimtas zivs.
smolts Lašu mazuļu attīstības stadija, kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru. Šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis.
daina Latviešu klasiskā tautas dziesma.
Pavasara rotāšanas dziesmas Latviešu tautas pavasara dziesmas ar refrēnu «rotā» (galvenokārt Augškurzemē un Latgalē).
pusvācietis Latvietis (parasti bagāts), kas cenšas līdzināties vāciešiem.
jaunlopi Lauksaimniecības dzīvnieki no dzimšanas līdz iekļaušanai pamatganāmpulkā.
Rentes māja Lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
leģitimācija Laulībā dzimuša bērna tiesību piešķiršana ārlaulības bērnam (dažās valstīs).
poligāmija Laulības forma - viena dzimuma īpatņa kopdzīve ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
vienlaulība Laulības forma - viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve. Arī monogāmija.
viensievība Laulības forma - vīrieša pastāvīga dzimumkopdzīve ar vienu sievieti. Arī monogāmija.
kamparkoks Lauru dzimtas koks Dienvidaustrumāzijā, no kura koksnes iegūst kamparu.
salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
kars Ledāju iedarbībā radies kausveida padziļinājums kalnos, parasti netālu no to virsotnes.
atomledlauzis Ledlauzis, ko darbina ar kodoldzinēju.
kodolledlauzis Ledlauzis, ko darbina ar, kodoldzinēju.
salaistīt Lejot, smidzinot (kādu vielu), panākt, ka (kas) piesūcas, parasti viscaur (ar to).
salaistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, augsne) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
laistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, zeme) kļūst slapjš.
iegrimt Lēni ievirzīties, ieslīdēt dziļāk vai dziļi (ūdenī) - par priekšmetu, ķermeni.
nostiept Lēni, pagarinot skaņas, nodziedāt.
priekšdzija Lente, kura ir padarīta mazliet grodāka un no kuras vērpj dziju.
iedobe Lēzens, pasekls, parasti ieapaļš, padziļinājums (kādā virsmā).
raketoplāns Lidaparāts ar raķetes veida dzinēju.
konvertoplāns Lidaparāts, kura dzinēju vai spārnu (arī dzinēju un spārnu) stāvoklis ir maināms.
šķīst Lidot, parasti uz vairākām pusēm (par dzirkstelēm).
šimpanze Līdz 1,7 metriem garš cilvēkpērtiķu dzimtas dzīvnieks (Āfrikā) ar melnu apmatojumu.
spireja Līdz 2 metriem augsts vasarzaļš rožu dzimtas krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām, baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem vairogveida, čemurveida vai skarveida ziedkopās.
skudrīte Līdz 3 milimetriem garš skudru dzimtu grupas kukainis.
plaudis Līdz 60 centimetriem gara karpu dzimtas saldūdens zivs, kam raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis un lielas zvīņas.
uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi, šķiltavas) dzirksteles uzšķilšanai un (kā) aizdegšanai. Degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
kantilēna Līdzeni plūstošs, dziedošs (skaņdarba) izpildījums. Līdzeni plūstošs, dziedošs skanējums (balsij, mūzikas instrumentam).
šļūkt Līdzināt ar šļūci.
strīķēt Līdzināt ko beramu līdz ar (parasti trauka) malām.
pārlīdzināt Līdzināt vēlreiz, no jauna.
iedzimt Līdzināties (parasti kādam no vecākiem), pārņemt (viņa) īpašības.
divatnis Līdzinieks.
dubultnieks Līdzinieks.
otrinieks Līdzinieks.
izlīdzināt Līdzinot izveidot gludu. Panākt, ka izveidojas gluds, līdzens.
izlīdzināt Līdzinot panākt, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.). Būt par cēloni tam, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.).
vazāt Lieki, apgrūtinoši nēsāt līdzi (ko).
piekraut Liekot, novietojot (ko) citu uz cita vai citu pie cita, izveidot (piemēram, kaudzi, nastu).
kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piemēram, kaudzi, krautni).
mokas Liela fiziska vai garīga piepūle, sasprindzinājums.
kontūrkanāls Liela izmēra kontūrgrāvis, kura dziļums var būt trīs un vairāk metru un kuru izmanto liela, no malas pietekoša ūdens daudzuma uztveršanai un novadīšanai.
bajāns Liela krievu hromatiskā harmonika ar podziņu klaviatūru.
anakonda Liela žņaudzējčūsku dzimtas čūska (Dienvidamerikā).
lapreņģe Liela, gara siļķu dzimtas zivs ar melniem plankumiem uz ķermeņa sāniem.
vairāk Lielākā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinājumā ar ko citu).
alnis Lielākais briežu dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem.
viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgi dzīslotām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem, plaukstot baltiem, vēlāk iesārtiem vai sarkaniem, ziediem.
Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
liellopi Lieli dobradžu dzimtas lauksaimniecības dzīvnieki (parasti govis).
klēpis Liels (dūmu, dzirksteļu u. tml.) mutulis.
Jūras lauva Liels ausaino roņu dzimtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, pleznām, krokotu ādu, lieliem ilkņiem.
Jūras lauva Liels ausaino roņu dzimtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, pleznām, krokotu ādu, lieliem ilkņiem.
staltbriedis Liels briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, lieliem, zarotiem, šķērsgriezumā ieapaļiem ragiem.
miežubrālis Liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā.
zirdzene Liels divgadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros.
sumbrs Liels dobradžu dzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu.
puma Liels kaķu dzimtas dzīvnieks (Ziemeļamerikā) ar slaidu ķermeni, īsu vienkrāsainu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti, kurai ir vienmērīgs apmatojums.
sirsenis Liels lapseņu virsdzimtas kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
marabu Liels stārķu dzimtas putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli.
zebu Liels vēršu apakšdzimtas mājdzīvnieks (Āzijā, Āfrikā, Centrālamerikā) ar kupri uz skausta.
jaks Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks vai mājdzīvnieks (Āzijā) ar biezu, īsu apmatojumu uz muguras un garu, kuplu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām.
bifelis Liels vēršu dzimtas dzīvnieks ar īsu, spēcīgu kaklu un lielu galvu.
zirgs Liels zirgu dzimtas mājdzīvnieks, ko izmanto lauksaimniecības darbos, transportā, sportā.
krauķis Liels zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas putns ar melnu apspalvojumu.
papele Liels, ātraudzīgs vītolu dzimtas koks, kam raksturīgas lapas ar samērā gariem kātiem, ziedi nokarenās, cilindriskās spurdzēs un kas zied pirms lapu plaukšanas.
lauva Liels, ļoti spēcīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar dzeltenīgu apmatojumu.
tīģeris Liels, ļoti spēcīgs plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar oranži dzeltenu, melni svītrotu apmatojumu.
kondors Liels, plēsīgs grifu dzimtas maitas putns (Dienvidamerikā).
jaguārs Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (Dienvidamerikā un Vidusamerikā).
koris Liels, tembrāli un skaitliski līdzsvarots dziedātāju ansamblis.
zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvoja terciāra un izmira kvartāra periodā un kam bija spēcīgi, līdz 14 centimetriem gari augšējie ilkņi.
Pelēkais barons Lielsaimnieks, budzis (pirmspadomju Latvijā).
Pelēkais barons Lielsaimnieks, budzis (pirmspadomju Latvijā).
vienība Lielums, ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko).
salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem. Ielīst (kur).
dzintarkalis Lietišķās mākslas meistars, kas no dzintara izgatavo rotas lietas, rotājumus, greznuma priekšmetus.
inkrustācija Lietišķās vai dekoratīvās mākslas tehnika - cieta materiāla (piemēram, koka, metāla, dzintara) plāksnīšu iestrādāšana kādā virsmā vienā līmenī ar šo virsmu.
dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, mīlestību, apliecinātu (kādam) dziļas simpātijas.
tinkšķ Lieto, lai atdarinātu augstu, dzidru skaņu, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
kikerigā Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
baukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni.
pauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
blīkš Lieto, lai atdarinātu šāviena, sprādziena troksni.
tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
tāpat Lieto, lai norādītu uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp vārdiem, to savienojumiem.
salīdzinājums Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu; salīdzinot (2).
salīdzinot Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu. Salīdzinājumā.
Sava veida Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek aptuveni salīdzināts (ar ko citu).
labi Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par kā iespējama izvēli, parasti salīdzinājumā ar nevēlamo.
heijā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
heisā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
kompetents Lietpratīgs, ar plašām zināšanām, profesionālu pieredzi, izpratni (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
panāksnieks Līgavas radi, kas dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenzdamies līgavu atņemt un atvest atpakaļ agrākajā ģimenē.
Līgo dziesma Līgcdziesma.
līgotnes Līgodziesmas.
līgotājs Līgosvētku dalībnieks. Līgodziesmu dziedātājs.
gavilēt Līksmi dziedāt.
iegavilēties Līksmi iedziedāties.
izgavilēties Līksmi izdziedāties.
dzīt Likt (kādam) strādāt ar maksimālu slodzi. Kalpināt, nostrādināt.
izvietot Likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka (kur) novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
sadzīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
sasūtīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
plēst Likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz).
rādīt Likt, novietot (ko) tā, ka (kāds) var uztvert (to) ar redzi, radīt (kādam) iespēju uztvert (ko) ar redzi. Vērst (kāda) uzmanību (uz ko redzamu).
atgādināt Likties līdzīgam, līdzināties (kam).
norakstīt Likumā noteiktā kārtībā nodot (kādam apgādībā, audzināšanā).
čūskogas Liliju dzimtas augi ar zilganmelnām ogām.
galtonija Liliju dzimtas augs, parasti ar pelēki zaļām, lancetiskām lapām, baltu, nokarenu ziedu ķekariem.
ķiploks Liliju dzimtas daudzgadīgs augs, kurā sīpols sastāv no vairākām baltām iegarenām daivām.
mugurene Liliju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām uz zaļganbaltiem vai baltiem ziediem.
puškīnija Liliju dzimtas krāšņumaugs ar bāli vai tumši ziliem ziediem ķekarveida ziedkopās.
hiacinte Liliju dzimtas krāšņumaugs ar smaržīgiem ziediem.
zilsniedzīte Liliju dzimtas krāšņumaugs ar šaurām lapām rozetē, ziliem, sārtiem vai baltiem ziediem ziedkopā.
ķeizarkronis Liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām lapām un lieliem zvanveida oranžsarkaniem ziediem. Tīģerlilija.
tīģerlilija Liliju dzimtas sīpolaugs ar nokareniem, lieliem, dzeltensarkaniem un melni punktētiem zvanveida ziediem.
kordilīne Liliju, dzimtas augs ar stumbra galotnē sakārtotām lineārām lapām.
Smadzeņu šķidrums Limfai līdzīgs dzidrs šķidrums ar nelielu olbaltumvielu un limfocītu daudzumu.
Subglaciālās vagas Linerāri izstieptas ieplakas, kuras dziļas, garenu ezeru aizņemtas iedobes mijas ar sliekšņiem.
lāsot Līņāt, smidzināt.
dumka Liriska ukraiņu tautas dziesma. Neliels lirisks, skumjš, pārdomu pilns instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas ukraiņu tautas dziesmas raksturu.
romance Liriska vai liriski dramatiska dziesma (parasti par mīlestības tematu) ar instrumentālu pavadījumu. Lirisks, melodisks instrumentāls skaņdarbs.
blūzs Liriska, melanholiska, lēnā tempā dziedama Amerikas nēģeru dziesma. Džeza skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pētī runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
atomlokomotīve Lokomotīve, ko darbina ar kodoldzinēju.
kodollokomotīve Lokomotīve, ko darbina ar kodoldzinēju.
motorvilcējs Lokomotīve, kuras dzinējs ir nelielas jaudas motors.
izlolot Lolojot izaudzināt.
repertuārs Lomas, ko attiecīgajā laikposmā tēlo kāds aktieris, skaņdarbi, daiļdarbi, ko attiecīgajā laikposmā izpilda dziedātājs, mūziķis, daiļlasītājs.
Orķestra loža Loža virs šāda padziļinājuma, arī nožogojuma sānu daļas (parasti muzikālā teātrī).
salūgt Lūdzot panākt, ka (vairāki, daudzi) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās).
drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa.
cekuliņi Lūpziežu dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem, parasti ziliem, ziediem.
akļi Lūpziežu dzimtas tīruma nezāles.
karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks (tuksnešu un stepju apgabalos).
velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.). Būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml. Ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.).
dzesēt Ļaut (kam karstam, siltam) dzist. Panākt, ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
izlaist Ļaut izdzist (ugunij). Ļaut izdzist ugunij (krāsnī, pavardā u. tml.).
Izlaist uguni Ļaut izdzist ugunij.
izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst (parasti daudzi vai visi).
atdoties Ļauties iesaistīties dzimumaktā (par sievieti).
pielūgsme Ļoti (pat pārmērīgi) dziļa reliģioza attieksme (pret ko).
svelošs Ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm). Tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piemēram, par ievainojumu).
dižskābardis Ļoti augsts ozolu dzimtas koks ar kuplu, spēcīgu vainagu.
mako Ļoti augstvērtīga kokvilna, no kuras izgatavo sevišķi vērtīgas smalkas un vissmalkākās dzijas.
ledains Ļoti auksts. Stindzinošs (par aukstumu).
krusa Ļoti daudzi (vārdi, izteikumi), kas seko cits citam.
Simt (arī simts) un viens Ļoti daudzi.
Simts (arī simt) un viens Ļoti daudzi.
Simt (arī simts) un viens Ļoti daudzi.
simtēji Ļoti daudzi.
kristāldzidrs Ļoti dzidrs (par mirdzumu, spožumu).
kristāldzidrs Ļoti dzidrs (par skaņu).
kristāldzidrs Ļoti dzidrs, skaidrs. Kristālskaidrs (1).
riebums Ļoti dziļa nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko).
Līdz (pat, arī pašām) īkstīm Ļoti dziļi (cilvēkā), līdz pamatam.
Līdz degunam Ļoti dziļi (piemēram iegrimt).
Līdz kaula smadzenēm Ļoti dziļi, pamatīgi.
Nāves miegs Ļoti dziļš miegs.
Nāves miegs Ļoti dziļš miegs.
svēts Ļoti dziļš, intensīvs (par psihisku stāvokli).
dziļdziļš Ļoti dziļš.
Redzams kā uz delnas Ļoti labi saskatāms, uztverams ar redzi.
mikrodzinējs Ļoti maza izmēra un ļoti mazas jaudas dzinējs.
inkvizīcija Ļoti nežēlīga rīcība. Mocības, spīdzināšana.
inkvizitors Ļoti nežēlīgs cilvēks. Mocītājs, spīdzinātājs.
Pa ausu galam Ļoti pavirši, izklaidīgi (klausīties, dzirdēt).
Pa ausu galam Ļoti pavirši, izklaidīgi (klausīties, dzirdēt).
(Visas) acis izskatīt (retāk izskatīties) Ļoti sasprindzināti skatīties. Ilgi skatīties.
(Visas) acis izskatīt (retāk izskatīties) Ļoti sasprindzināti skatīties. Ilgi skatīties.
(Visas) acis izskatīties (biežāk izskatīt) Ļoti sasprindzināti skatīties. Ilgi skatīties.
Bez dvašas (biežāk elpas) Ļoti sasprindzināti, uzmanīgi, parasti arī aizturot elpu.
Bez elpas (retāk dvašas) Ļoti sasprindzināti, uzmanīgi, parasti arī aizturot elpu.
krampjains Ļoti sasprindzināts (par kustībām, ķermeņa stāvokli).
kristālskaidrs Ļoti skaidrs, dzidrs. Kristāldzidrs (1).
poētisks Ļoti skaists, valdzinošs, pievilcīgs (piemēram, par parādībām dabā).
nokliegt Ļoti skaļā balsī nodziedāt.
sakliegt Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
taurēt Ļoti skaļi runāt, kliegt, arī dziedāt.
izauroties Ļoti skaļi, arī nepareizi izdziedāties.
ķemmdzija Ļoti smalka, gluda, mīksta (vilnas, kokvilnas) dzija.
krūzmētra Ļoti smaržīgs lūpziežu dzimtas ārstniecības augs ar viļņainām lapu malām.
ugunīgs Ļoti spožs (par liesmām, dzirkstelēm u. tml.).
Raut darbu no rokām ārā Ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu.
Raut darbu no rokām ārā Ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu.
Raut darbu no rokām ārā Ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu.
drudžains Ļoti straujš, sasprindzināts (par norisi, stāvokli). Pārmērīgi steidzīgs (par darbību).
kristāltīrs Ļoti tīrs, dzidrs (par skaņu).
kristāltīrs Ļoti tīrs, skaidrs, dzidrs. Kristālskaidrs (1), kristāldzidrs (1).
Klausīties (ar) abām ausīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti klausīties.
Klausīties (ar) abām ausīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti klausīties.
Klausīties (ar) abām ausīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti klausīties.
Raudzīties (arī skatīties) ar abām acīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti raudzīties.
Skatīties (ar) abām acīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties.
Skatīties (ar) abām acīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties.
Skatīties (arī raudzīties) ar abām acīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties.
(Ar) aizturētu elpu Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti.
(Ar) aizturētu elpu Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti.
trenkt Ļoti, arī pārmērīgi steidzināt (piemēram, darbu).
eigēnika Mācība par ģenētikas principu izmantošanu cilvēku populāciju iedzimtības īpašību uzlabošanā.
dziedāšana Mācību priekšmets - vokālo dotību izkopšana, vokālu skaņdarbu iestudēšana. Arī muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā).
paraugstunda Mācību stunda, kas ar mācību un audzināšanas darba metodēm noder par paraugu. Priekšzīmīga mācību stunda.
Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas. Meža skola.
pansija Mācību un audzināšanas iestāde, kurā audzēknis mācās un dzīvo, saņemot pilnu uzturu.
skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai. Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
pedagoģija Mācīšana, audzināšana, izglītība.
skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
nodarboties Mācīt, audzināt, arī ietekmēt (kādu).
aizvadīt Mācot, audzinot sagatavot (līdz zināmai pakāpei).
izdzīt Mācot, audzinot, parasti ar bardzību, izskaust (cilvēkā kādu, parasti nevēlamu, īpašību).
uzmācīties Mācoties papildināt, padziļināt savas zināšanas, prasmi.
papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks.
kafija Madaru dzimtas tropu koks vai krūms, no kura sēklām (pupiņām) gatavo dzērienu.
granīts Magmatiskais dziļuma iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpati un tumšie minerāli.
dunīts Magmatisks dziļumiezis, kas sastāv galvenokārt no olivīna.
Rūgtais sāls Magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai.
Rūgtais sāls Magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai.
nomaidzīt Maidzījot nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
Asaru maisiņš Maisiņš, kurā sakrājas acs dziedzeru izdalītais šķidrums.
kapitālsiena Mājas iekšsiena, kas nes pārseguma un jumta konstrukcijas slodzi.
Telpiski mākslas veidi Mākslas veidi, kuru darbi eksistē telpā, neattīstās laikā un tiek uztverti ar redzi.
keramzīts Mākslīga pildviela vieglajiem betoniem un dzelzsbetoniem, kuru iegūst no māliem ar zemu kušanas temperatūru īpatnējā apdedzināšanas procesā.
vaga Mākslīgi izveidots garens padziļinājums zemes virskārtā (piemēram, irigācijas vajadzībām).
izrakumi Mākslīgi radīti padziļinājumi, bedres (zemē, augsnē).
grāvis Mākslīgi veidots garš padziļinājums zemes virsmā (ūdens uzņemšanai un vadīšanai, arī robežas iezīmēšanai).
ilustratīvisms Mākslinieciska pasivitāte, dziļākas problemātikas trūkums (mākslas darbā).
kupletists Mākslinieks, kas dzied kuplejas.
svariņš Makšķeres detaļa āķa iegremdēšanai un noturēšanai vajadzīgajā ūdenstilpes dziļumā.
krasts Mala, nogāze (zemes reljefa padziļinājumam, piemēram, gravai).
kaķsierīte Malvu dzimtas augs. Novārtā malva.
majorāts Mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (muižu) manto vecākais mantinieks ģimenē vai visā dzimtā. Šādā veidā mantotais īpašums (muiža).
patrimonijs Mantots privātīpašums, dzimtīpašums.
izmasēt Masējot izlīdzināt (piemēram, grumbas).
ķekatas Masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Vastlavjos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādam izdarībām.
Kombinatoriskā loģika Matemātiskās loģikas virziens, kas analizē tādus jēdzienus, kurus klasiskās matemātiskās loģikas ietvaros pieņem bez tālākiem pētījumiem.
Kombinatoriskā loģika Matemātiskās loģikas virziens, kas analizē tādus jēdzienus, kurus klasiskās matemātiskās loģikas ietvaros pieņem bez tālākiem pētījumiem.
bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīta vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
gēns Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni vai apdedzinātu kaļķakmeni veldzējot ar ūdeni.
Apdedzinātie kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
patēvs Mātes vīrs attiecībā pret viņas agrākajā laulībā dzimušajiem bērniem (parasti, ja īstais tēvs ir miris).
furunkuls Matu maisiņa un ar to saistītā tauku dziedzera norobežots strutojošs iekaisums. Augonis.
Zieda (arī ziedu) nauda Mauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
akmeņgrauzis Maza akmeņgraužu dzimtas saldūdens zivs dzeltenīgā vai brūnganā krāsā.
arieta Maza ārija ar dziesmas raksturu.
Skaistuma kārpiņa Maza dzimumzīme sejā. Mākslīgi izveidota dzimumzīme sejā.
Skaistuma kārpiņa Maza dzimumzīmīte sejā. Mākslīgi izveidota dzimumzīme sejā.
skrējējs Maza metāla skava dzijas sagrodošanai vērpšanas mašīnā.
sardinella Maza sudrabaini balta siļķu dzimtas zivs.
jugliņš Maza, slaida karpu dzimtas zivs. Vīķe.
elsis Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs ar dzeloņainām lapām un baltiem ziediem.
valisnērija Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs, kas veido audzes ūdenskrātuvju dibenā un kam sievišķie ziedi paceļas garos kātos virs ūdens.
elodeja Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs.
apdziedēt Mazliet (no virspuses) sadziedēt.
dziļš Mazliet padziļināts (par pēdām, grambām, vagām u. tml.).
zems Maznozīmīgs, mazvērtīgs, tāds, kam nav dziļa satura.
dzītiņa Mazs dzijas galiņš, arī tieva dzija.
acs Mazs iedobums, padziļinājums.
autiņš Mazs paladziņš (zīdaiņa ietīšanai).
prīkšķe Mazs pīļu dzimtas putns ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu. apspalvojumu uz spārniem.
puisietis Mazs zēns, arī pusaudzis.
puisis Mazs zēns, arī pusaudzis.
smējējķauķis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar mugurpusē zaļganu, brūnganu vai pelēcīgu un vēderpusē dzeltenu apspalvojumu.
pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai.
piliens Mazs, atsevišķs šķidruma veidojams, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā). Šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.
velnēns Mazs, nepieaudzis velns.
zaķēns Mazs, nepieaudzis zaķis.
svirlītis Mazs, zaļgandzeltens zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei.
vītītis Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns - viens no lapu ķauķiem.
čunčiņš Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns.
slieka Mazsaru tārpu klases dzimta, kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē.
stobriņtārpi Mazsaru tārpu klases dzimta, kurā ietilpst tārpi ar iesārtu posmotu pavedienveida ķermeni un četrām saru grupām pie katra posma. Šīs dzimtas tārpi.
dzinējsuns Medību suns, ko izmanto medībās par dzinēju.
kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko dziedniecisko faktoru ārstnieciskās īpašības, to iedarbību uz cilvēka organismu un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
seksoloģija Medicīnas nozare, kas pētī dzimumdzīves un laulības problēmas.
uroloģija Medicīnas nozare, kas pēti urīnizvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi.
mastot Medīt dzīvniekus (meža vai lauka gabalā), izmantojot dzinējus.
apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem).
skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē. Šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas.
piekare Mehānismu un detaļu sistēma atbalsta elementu (piemēram, riteņu, veltņu) savienojumam ar mašīnas korpusu, lai kustībā samazinātu dinamisko slodzi un to vienmērīgi sadalītu pa visiem atbalsta elementiem.
sarakt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību. Sarakņāt (2).
sarakņāt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību. Sarakt (3).
meldija Melodija (1), parasti dziesmai.
vienbalsība Melodijas atskaņojums viena dziedātāja vai soloinstrumenta priekšnesumā. Arī unisons.
solmizācija Melodiju dziedāšana ar skaņu nosaukumiem (pēc skaņu relatīvā vai absolūtā augstuma).
songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā. Dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
kantilēna Melodiskums, dziedošs plūdums (skaņdarbam).
merlūza Mencu dzimtas zivs, kurai apakšžoklis ir garāks par augšžokli.
heks Mencu dzimtas zivs, kurai ir divas muguras spuras un nav taustekļu pie apakšžokļa.
menca Mencveidīgo zivju kārtas dzimta, pie kuras pieder, piemēram, Atlantijas menca.
komparators Mēraparāts, kurā mērījamo lielumu salīdzina ar kādu zināmu lielumu (etalonu).
mērīties Mērījot salīdzināt (ar ko) auguma garumu. Mērījot salīdzināt (ar ko auguma garumu).
samērīt Mērījot salīdzināt (vienu ar otru, citu ar citu).
samērīties Mērījot salīdzināt augua garumu (vienam ar otru, citam ar citu).
izmērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu.
nomērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu.
mandrils Mērkaķu dzimtas dzīvnieks (Āfrikā) ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti.
makaks Mērkaķu dzimtas ģints, kurā ietilpst nelieli dzelteni brūnas, arī melnas nokrāsas dzīvnieki ar attīstītām sēdes tulznām.
suņgalvis Mērkaķu dzimtas pērtiķis (Āfrikā) ar lielu galvu un pagarinātu purnu (piemēram, paviāns, mandrils).
izaudzināt Mērķtiecīgi veidojot, audzinot, panākt, ka izveidojas.
stieple Metāla izstrādājums (sagatave), kura garums salīdzinājumā ar šķērsgriezumu (parasti apaļu, līdz 17 milimetriem diametrā) ir ļoti liels. Šāda izstrādājuma gabals.
pistons Metāla kapsula, kas pildīta ar sprāgstvielu (pulvera lādiņa aizdedzināšanai).
pirofors Metālu sakausējums, kas neliela trieciena, berzes iedarbībā rada dzirksteles.
Zemes vērtēšana Metode, ar kuru salīdzinoši vērtē zemes noderīgumu lauksaimnieciskajai ražošanai, tās auglību vai ienesīgumu.
Mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.) Metot (ko) vienkopus, veidot (no tā) kaudzi (gubu, čupu u. tml.).
uzmest Metot (ko) virsū, izveidot (kaudzi, valni u. tml.).
samest Metot (ko), izveidot (kaudzi, grēdu u. tml.).
aizdzirkstīt Metot dzirkstis, attālināties.
Mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.) Metot, vācot (ko) vienkopus, veidot (kaudzi, gubu, čupu u. tml.).
čokuroties Mezgloties (par grodi savērptu dziju, diegu).
garkaklis Meža pīlei līdzīgs pīļu dzimtas putns ar garu kaklu un smailu asti.
masts Meža vai lauka gabals, kas izraudzīts dzīvnieku medīšanai ar dzinējiem.
meženis Mežā vai mežam pieguļošā platībā savvaļā izaudzis koks, kas izmantojams par stādāmo materiālu meža atjaunošanai.
Kūrortu meži Meži (ap kūrortiem) ar veselības aizsardzības un dziedniecības nozīmi.
Kūrortu meži Meži (ap kūrortiem) ar veselības aizsardzības un dziedniecības nozīmi.
senmežs Mežs, kas ir audzis kādā senākā laikmetā.
kontraposts Miera un kustības izlīdzinātība stāvoša cilvēka attēlojumā tēlotājā mākslā.
nomiglot Miglot, smidzināt un pārstāt miglot, smidzināt (par lietu).
elastiks Mīksta, elastīga sintētisko šķiedru dzija. No šīs dzijas izgatavots audums.
dzīpari Mīksta, šķetināta, parasti arī krāsota, vilnas dzija.
sīkblakts Mīkstblakšu dzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar četrposmu taustekļiem, trīsposmu pēdām un bez acīm.
maigs Mīksts, piekļāvīgs (piemēram, par audumu, dziju).
jāņtārpiņš Mīkstspārņu dzimtas vabole, kurai piemīt spēja izstarot gaismu.
serenāde Mīlas dziesma (piemēram, Itālijā, Spānijā), ko stīgu instrumentu pavadījumā dzied iemīļotajai (parasti vakarā, naktī zem tās loga).
ellesmašīna Mīna, bumba, spridzināmā ierīce.
dziļummīna Mīna, ko uzstāda samērā dziļi zem ūdens līmeņa.
bārstīt Mirdzināt, zibināt (piemēram, starus).
nomirgot Mirgot un pārstāt mirgot (par lietu). Nosmidzināt.
mirte Miršu dzimtas krūms ar mūžzaļām lapām un baltiem ziediem.
ligzda Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai.
perēklis Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai. Ligzda (1).
dzēst Mitrināt (dedzinātus kaļķus).
mocības Mokas, ciešanas. Arī spīdzināšana.
doina Moldāvu, rumāņu tautas dziesmu žanrs. Šī žanra dziesma.
eksplozija Momentāna ķīmiska reakcija, kurā izdalās enerģija, parasti radot uzliesmojumu, triecienvilni. Sprādziens.
koncerns Monopolistiska apvienība, ko veido samērā daudzi tirdzniecības vai rūpniecības uzņēmumi, kuriem ir kopēja finansiālā vadība un kuri parasti ir pakļauti finanšu magnātu grupai.
smūdzis Mūdzis (1).
smūdzis Mūdzis (2).
vijeklis Mudžeklis, kas izveidojies no virvēm, auklām, dzijas u. tml.
samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.). Nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu).
rāpuļi Mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni. Šīs klases dzīvnieki.
Konvencionālā muita Muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
Konvencionālā muita Muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
dzimtmuiža Muiža, kas ir kāda dzimtīpašumā.
dzimtmuižnieks Muižnieks, kam pieder dzimtmuiža.
Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
Konverģences teorija Mūsdienu buržuāziska teorija, pēc kuras sociālisma un kapitālisma atšķirības izlīdzināsies un izveidosies vienota industriāla sabiedrība.
stāstīt Mutvārdiem, parasti plaši, izplatīt (kādu informāciju) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
Vokālā mūzika Mūzika, kas sacerēta dziedāšanai ar instrumentālo pavadījumu vai bez tā.
koncertmūzika Mūzika, kuru mēdz atskaņot koncertos un kurai ir raksturīga, piemēram, virtuozitāte, samērā sarežģīta forma, dziļš saturs.
Kora dziedāšana Muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā) - vokālo dotību izkopšana, attiecīgas kora balss iestudēšana.
atskaņotājmāksla Mūzikas mākslas veids - skaņdarbu atskaņošana, dziedāšana.
atskaņotājmākslinieks Mūziķis, kas darbojas atskanotājmākslā (dziedonis, instrumentālists, diriģents).
rozmarīns Mūžzaļš daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem.
zemeņkoks Mūžzaļš eriku (viršu) dzimtas koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi.
kanēļkoks Mūžzaļš lauru dzimtas koks ar ādainām lapām un sīkiem ziediem.
nagliņkoks Mūžzaļš miršu dzimtas koks, kura ziedu pumpurus izmanto par garšvielu.
olīva Mūžzaļš olīvu dzimtas subtropu koks ar ēdamiem augļiem.
olīvkoks Mūžzaļš olīvu dzimtas subtropu koks ar ēdamiem augļiem. Olīva (1).
santalkoks Mūžzaļš santalu dzimtas pusparazītisks koks ar ļoti smaržīgu koksni. Baltais santals.
īve Mūžzaļš skuju koks vai krūms ar apakšpusē gaišzaļām skujām un sarkanu kausveida sēklsedzi.
miltene Mūžzaļš viršu dzimtas puskrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni.
sūnactiņa Mūžzaļš ziemciešu dzimtas lakstaugs ar vienkāršām, veselām, olveidīgām vai apaļām lapām rozetē un vienu lielu baltu ziedu bezlapaina ziedneša galotnē.
sanākt Nākot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
tomāts Nakteņu dzimtas augs ar zarotu stublāju, dzelteniem ziediem rituļos un, parasti sarkaniem vai dzelteniem, sulīgiem augļiem.
beladonna Nakteņu dzimtas indīgs augs, ko lieto ārstniecībā.
vilkoga Nakteņu dzimtas indīgs krūms vai lakstaugs ar spilgti sarkanām vai melnām ogām.
lampionpuķe Nakteņu dzimtas kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli.
Puķu tabaka Nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem, garu vainagu stobru.
tabaka Nakteņu dzimtas lakstaugs, arī puskrūms, krūms, kas satur nikotīnu un citus indīgus alkaloīdus.
bebrukārkliņi Nakteņu dzimtas puskrūmi ar violetiem ziediem un sarkanām ogām.
licija Nakteņu dzimtas vasarzaļš, dzeloņains dekoratīvs krūms ar sīkiem ziediem.
fuksija Naktssveču dzimtas augs ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem.
Šaurlapu kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā. Šaurlapu ugunspuķe.
kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem ķekaros augšējo lapu žāklēs vai stumbra galotnē.
naktssvece Naktssveču dzimtas lakstaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, ar ziediem garos ķekaros.
nātraugi Nātru dzimtas augi.
Zieda (arī ziedu) nauda Nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
Varoņa nāve Nāve (sevišķi grūtos apstākļos), aizstāvot dzimteni, kādus ideālus.
Varoņa nāve Nāve (sevišķi grūtos apstākļos), aizstāvot dzimteni, kādus ideālus.
potnazis Nazis ar īpašu nadziņu augu potēšanai.
Dažs labs Ne viens vien. Kāds (no visiem, daudziem).
Dažs labs Ne viens vien. Kāds (no visiem, daudziem).
Stāvēt tālu (no kā) Neatbilst, nelīdzināties (kam).
Stāvēt tālu (no kā) Neatbilst, nelīdzināties (kam).
izlaist Neatskanot, nenodziedāt (skaņdarba daļu, posmu).
Nebūt vēl (šajā) pasaulē Nebūt vēl piedzimušam.
cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
dažs Nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem). Ne visi. Vairāki.
dažs Nedaudzi.
loža Nedaudziem cilvēkiem paredzēts norobežots nodalījums (parasti teātrī).
pierakt Nedziļi ierakt (auga apakšējo daļu).
nomiegs Nedziļš miegs. Arī nomidzis.
puspietupiens Nedziļš pietupiens.
snauda Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs. Pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
snaudiens Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs. Pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu. Snauda.
Tramīgs miegs Nedziļš, saraustīts miegs.
Gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
Gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
Sēdēt (arī gulēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
terakota Neglazēts keramikas izstrādājums no apdedzināta krāsaina māla.
pārslīdēt Neiedziļināties, nepievērst uzmanību (kam, piemēram, tekstā, runā).
slīdēt Neievērot, neiedziļināties, nepievērst uzmanību. Būt tādam, ko neievēro, kam nepievērš uzmanību.
uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt (par dažiem putniem, arī kukaiņiem).
uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt.
uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm. Uzsmidzināt (1).
paaudzināt Neilgu laiku, mazliet audzināt.
padedzināt Neilgu laiku, mazliet dedzināt.
padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par cilvēkiem).
padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par dažiem putniem).
padziedēt Neilgu laiku, mazliet dziedēt.
padziedināt Neilgu laiku, mazliet dziedināt.
padzirksteļot Neilgu laiku, mazliet dzirksteļot.
pakladzināt Neilgu laiku, mazliet kladzināt (parasti par vistām).
paklaudzināt Neilgu laiku, mazliet klaudzināt.
paklidzināt Neilgu laiku, mazliet klidzināt (par dažiem putniem).
pakost Neilgu laiku, mazliet radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
paķērkt Neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī.
pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt.
paspīdzināt Neilgu laiku, mazliet spīdzināt.
pavārdzināt Neilgu laiku, mazliet vārdzināt.
pažadzināt Neilgu laiku, mazliet žadzināt.
pažvadzināt Neilgu laiku, mazliet žvadzināt.
laist Neizadot noteiktu valdziņu skaitu, veidot robu adījumā (piemēram, cimda īkšķa izadīšanai).
izdegulis Neizdegusi, apdzisuši pagale, neizdedzis, apdzisis koka gabals.
Kā sasalis Nekustīgi (uztraukumā, samulsumā, sasprindzinājumā u. tml.).
stiklains Nekustīgs, sastindzis (par acīm, skatienu).
kušķains Nelīdzeni noaudzis (piemēram, par zāli, labību).
kumšķains Nelīdzens, savēlies (piemēram, par dziju).
ķīsis Neliela asaru dzimtas saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, melni plankumainu ķermeni.
pundurpalma Neliela auguma palmu dzimtas augs ar starainām lapām.
šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, radot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
trepītes Neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
mailīte Neliela karpu dzimtas saldūdens zivs ar vārpstveida ķermeni, zaļganbrūnu muguru, zilganu vēderpusi, nelieliem tumšiem plankumiem.
ausleja Neliela karpu dzimtas saldūdens zivs.
spidiļķis Neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā.
pempiņš Neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā. Spidiļķis.
kantilēna Neliela liroepiska dziesma (viduslaiku Rietumeiropas zemēs).
kibitka Neliela māla kleķa vai nededzinātu ķieģeļu māja (Vidusāzijā).
brētliņa Neliela siļķu dzimtas zivs ar zilganzaļu muguru, sudrabainiem sāniem un vēderpusi.
vīķe Neliela slaida karpu dzimtas saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru un sudrabbaltiem sāniem.
moiva Neliela slaida stagaru dzimtas zivs (polārajās jūrās) ar ļoti sīkām zvīņām.
repsis Neliela sudrabaina lašu dzimtas saldūdens zivs.
kloķis Neliela svira (parasti slēdzim).
Vēdināmais lodziņš Neliela, atsevišķi atverama loga daļa. Vēdlodziņš.
Vēdināmais lodziņš Neliela, atsevišķi atverama loga daļa. Vēdlodziņš.
biktskrēsls Neliela, norobežota telpa (baznīcā), kurā atrodas garīdznieks, uzklausot grēksūdzi.
spradzis Neliela, parasti melna, zili vai zaļi mirdzoša lapgraužu apakšdzimtas vabole, kas spēj tālu lēkt.
grundulis Neliela, saldūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs.
pozitīvs Nelielas portatīvas (istabas) ērģeles (no 13. līdz 18. gadsimtam) ar vienu manuāli un nedaudziem reģistriem.
sprikstis Nelielas, atsevišķas (parasti kā kvēlojoša, degoša) daļiņas pelnos. Karsti pelni. Arī dzirksteles.
spilvenaugi Nelieli augi, kam ir īsi, ļoti sazaroti dzinumi un kas, parasti piekļāvušies pie substrāta, veido blīvas kopas.
alises Nelieli krustziežu dzimtas lakstaugi.
elektrokārs Nelieli pašgājēji rati, kurus darbina elektrodzinējs, kas enerģiju saņem no akumulatoriem.
sīkronis Neliels (aptuveni līdz 150 centimetriem garš) roņu dzimtas dzīvnieks.
saksauls Neliels balandu dzimtas koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām.
pundurbērzs Neliels bērzu dzimtas krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem.
linlape Neliels daudzgadīgs santalaugu dzimtas lakstaugs ar tievām, ložņājošām saknēm, kailiem, taisniem stumbriem un lineārām vai lineāri lancetiskām lapām.
Dziesma bez vārdiem Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
Dziesma bez vārdiem Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
Meža kaķis Neliels kaķu dzimtas dzīvnieks (Eirāzijas un Āfrikas mežos).
ēdelveiss Neliels kurvjziežu dzimtas augs ar dzeltenbaltiem ziediem. Alpu zvaigznīte.
lāma Neliels laukums, kas, piemēram, ir apaudzis (ar kādiem augiem), apklāts (ar ko).
dzirkstelīte Neliels neļķu dzimtas pļavu augs ar spilgti sarkaniem, neļķei līdzīgiem ziediem.
actiņa Neliels novērošanas lodziņš, lūciņa (durvīs).
rovis Neliels padziļinājums krāsns mūrī (parasti silta ēdiena uzglabāšanai).
kabata Neliels padziļinājums, iedobums (piemēram, orgānā).
mangusts Neliels plēsīgs viveru dzimtas zīdītājs (Dienvidāzijā, Āfrikā).
mandele Neliels rožu dzimtas koks vai krūms.
sabulis Neliels sermuļu dzimtas dzīvnieks (parasti Āzijas taigās) ar biezu tumšbrūnu apmatojumu un kuplu asti.
sesks Neliels sermuļu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala sekrētu, kuram ir asa smaka.
sermulis Neliels sermuļu dzimtas dzīvnieks ar vasarā mugurpusē brūnu, vēderpusē baltu, ziemā pilnīgi baltu, vienīgi astes galā tumšu apmatojumu.
frāze Neliels skaņdarba posms, ko var uztvert par relatīvi pabeigtu muzikālu domu. Ar vienu elpu izdziedams skaņdarba posms.
Mājas apogs Neliels šīs kārtas putns ar saplacinātu galvu un dzintardzeltenām acīm.
gugatnis Neliels tārtiņu dzimtas melnbalts purva putns.
Baltā akācija Neliels tauriņziežu dzimtas koks ar baltiem, smaržīgiem, ķekaros sakārtotiem ziediem. Robīnija.
Baltā akācija Neliels tauriņziežu dzimtas koks ar baltiem, smaržīgiem, ķekaros sakārtotiem ziediem. Robīnija.
irbulene Neliels tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziediem.
motokamanas Neliels transportlīdzeklis, kuram ir slēpju slieces un kura dzinējs ir motocikla motors.
blīgzna Neliels vai vidējs vītolu dzimtas koks, arī krūms ar lielām, apakšpusē pelēkām, matainām lapām.
riekstrozis Neliels vārnu dzimtas putns ar tumšbrūnu, baltraibu apspalvojumu un melnu asti ar baltu galu.
ēzelis Neliels zirgu dzimtas dzīvnieks ar garām ausīm.
žubīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar konisku, spēcīgu knābi un raibiem spārniem.
cīrulis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar pelēki brūnu apspalvojumu.
svilpis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar pelēku muguru, sarkanām krūtīm un kaklu.
kaņepītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar raibu pazodi un kaklu un brūnu muguru un sāniem.
kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar spilgtu, raibu (parasti dzeltenu, oranždzeltenu vai zaļgandzeltenu) apspalvojumu.
somzīlīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu.
zaļžubīte Neliels žubīšu dzimtas dziedātājputns, kura tēviņiem ir raksturīgs zaļgans apspalvojums.
kāmis Neliels, drukns grauzēju dzimtas dzīvnieks ar ādainām ausīm, lielām acīm, īsu asti (stepju apgabalos).
degsnis Neliels, parasti mitrs, padziļinājums meža pļavā.
lakstīgala Neliels, pelēkbrūns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns.
ieplaka Neliels, sekls iedobums, padziļinājums kādā (parasti ceļa, laukuma) virsmā.
melnodzene Neļķu dzimtas augs ar guļošu vai kāpelējošu stumbru un melnām ogām.
pagaurs Neļķu dzimtas augs ar guļošu vai pacilu, zarainu stumbru, lineārām lapām.
spuļģītis Neļķu dzimtas augs ar pacilu, augšdaļā zarainu stumbru, šauri lancetiskām lapām. Cietā virza.
ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar mazliet pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
virza Neļķu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gulošu vai pacilu stublāju, pretējām lapām un baltiem ziediem.
neļķe Neļķu dzimtas lakstaugs ar šaurām pretējam lapām un krāšņiem, smaržīgiem, parasti sarkaniem, rožainiem vai baltiem, ziediem.
gauri Neļķu dzimtas viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles).
spalīši Nematožu klases nelielu tārpu dzimta, kuras pārstāvji parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās. Šīs dzimtas dzīvnieki.
vairāki Nenoteikts, (samērā) neliels (parasti cilvēku) skaits, kas pārsniedz divus. Arī nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem). Ne visi. Daži (2).
atstāt Nepaņemt līdzi (aiz paviršības, aizmāršības u. tml.).
brīnišķīgs Neparasti skaists, jauks. Tāds, kas ļoti valdzina, sajūsmina.
paraloģisms Nepareizs slēdziens, kas rodas, ja nav ievēroti pareizas domāšanas, loģikas likumi.
zirgs Nepārnadžu kārtas dzimta, pie kuras pieder lieli dzīvnieki ar īsu, blīvu apmatojumu un slaidām, garām kājām, kurām labi attīstīti tikai trīs pirksti (piemēram, mājas zirgs, Prževaļska zirgs).
tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa.
bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas).
dzelošs Nepatīkami ass, dedzinošs (par sajūtām).
nesmukums Nepatīkams notikums, nepatīkama situācija, neiedzēra, lielījās un dziedāja.
žāvas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa ar atvērtu muti.
žagas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa, ko izraisa diafragmas periodiska savilkšanās un ko pavada raksturīgas skaņas.
ievilkt Nepaveikt laikā (darbu, pasākumu). Ieildzināt.
svešums Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml. Zeme, kas (kādam) nav dzimtene. Svešatne.
svešatne Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml. Zeme, kas (kādam) nav dzimtene. Svešums (1).
gaišs Nepiesātināts, arī dzidrāks vai blāvāks nekā attiecīgā pamatkrāsa, tonis.
liegs Nepiesātināts, arī dzidrāks vai blāvāks nekā attiecīgā pamatkrāsa, tonis.
truls Nepietiekami daudzveidīgs, dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām, arī nomākts (par psihi, raksturu, personība, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
Meitas bērns Neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
Meitas bērns Neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
māņi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem). Maldi.
māns Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem). Maldi.
maldi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar, parasti redzes, dzirdes, orgāniem).
klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml.).
Sekretorie nervi Nervi, kas vada impulsus no centrālās nervu sistēmas uz dziedzeriem.
Sekretorie nervi Nervi, kas vada impulsus no centrālās nervu sistēmas uz dziedzeriem.
Refleksa loks Nervu sistēmas daļa, kurā realizējas reflekss un kura savieno receptorus ar smadzenēm, savstarpēji smadzeņu centrus un tos savukārt - ar attiecīgo muskuli vai dziedzeri.
Palaist gar ausīm Nesadzirdēt (sacīto).
nesamērojams Nesalīdzināms (2).
Kaķu koncerts Nesaskanīga dziedāšana, arī muzicēšana. Skaņu jūklis.
Kaķu koncerts Nesaskanīga dziedāšana, arī muzicēšana. Skaņu jūklis.
apjaust Neskaidri uztvert (parasti ar redzi).
sīkt Neskaidri, smalkā balsī runāt, dziedāt.
dīkt Neskaidri, stiepti dziedāt (parasti paklusu).
pajaust Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi, retāk ar ožu).
viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just. Jaust.
jaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi).
nojaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi).
dūkt Neskaidri, zemā balsī dziedāt (parasti bez vārdiem). Rūkt.
izdūkt Neskaidri, zemā balsī izdziedāt (parasti bez teksta).
nodūkt Neskaidri, zemā balsī nodziedāt (parasti bez teksta).
rūkt Neskaidri, zemā balsī, arī nepareizi intonējot, dziedāt.
iznēsāt Nesot nogādāt (daudzās vai visās vietās). Nesot nogādāt (daudziem vai visiem).
uzdot Nespēt normāli funkcionēt, parasti pārpūles, sasprindzinājuma dēļ (par orgāniem, ķermeņa daļām).
Pazaudēt balsi Nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ).
Zaudēt balsi Nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ).
aizkavēties Netikt līdzi citiem (darbā).
Palikt iepakaļ (arī iepakaļus, iepakaļis apv., iepakaļš apv.) Netikt līdzi, arī atrasties, nokļūt aizmugurē pārējiem (gājienā, braucienā).
aizlūzt Netikt pabeigtam (par teikumu, dziesmu u. tml.).
izvirtība Netikumība, izlaidība, parasti dzimumattiecībās.
kurlums Nevēlēšanās ko dzirdēt, uzklausīt.
klāņains Nevienādi, nelīdzeni noaudzis (par lauku, druvu, zelmeni).
piemirst Neviļus, negribēti atstāt (priekšmetu kādā vietā), nepaņemt (to) sev līdzi.
apnīkt Nīkstot, slimojot novājināties vai aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem, maziem dzīvniekiem).
matrona No brīviem vecākiem dzimusi, likumiskā laulībā esoša cienījama sieviete (Senajā Romā).
izdzimtenis No dzimšanas psihiski, fiziski kropls cilvēks. Deģenerāts.
No dabas No dzimšanas. Iedzimts.
aizdžinkstēt No džinkstēšanas zaudēt (uz laiku) spēju dzirdēt.
dibens No ieejas tālākā daļa (telpai, ēkai). Tālākā, dziļākā daļa (piemēram, skatuvei).
Mākslīgs lietus No laistīšanas ierīces izsmidzināts ūdens.
keramika No māla vai mālu saturošām masām darināti un apdedzināti izstrādājumi.
tekstilizstrādājumi No tekstilšķiedrām darināti izstrādājumi (piemēram, diegi, dzija, audumi).
stulps No vilnas dzijas adīts apģērba gabals, ko uzmauc rokas stilbam.
kritums Nobeidzies dzīvnieks.
sprāgonis Nobeidzies dzīvnieks.
izsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem, parasti kādā vietā).
apkrist Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
apsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
krist Nobeigties (par, parasti daudziem, dzīvniekiem).
apbirt Nobirt (par daudziem vai visiem).
skola Nodarbību kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē.
prostitūcija Nodarbošanās veids (sievietei) - iesaistīšanās par samaksu dzimumattiecībās.
muzicēt Nodarboties ar mūziku, spēlējot kādu instrumentu, dziedot. Atskaņot skaņdarbu.
nosvilināt Nodedzināt (1).
nosvilināt Nodedzināt (2).
nosvilināt Nodedzināt (4).
patronēt Nodot (bāreni) audzināšanā un audzināt (to) ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
nodziedāties Nodziedāt (4).
aizdziedāt Nodziedāt (dziesmu līdz kādai vietai).
iedziedāt Nodziedāt (dziesmu) un ieskaņot (piemēram, magnetofona lentē, skaņuplatē).
nogaudot Nodziedāt gaudulīgā balsī.
nodzirdināt Nodzirdīt (1).
nodzirdināt Nodzirdīt (2).
nodzirkstīt Nodzirkstēt (2).
pārdzīvot Nodzīvot ilgāk (salīdzinājumā ar kādu citu).
iznēsāt Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas).
Kontinenta nogāze Nogāze, pa kuru okeāna dibens noslīd līdz 3,6 kilometru dziļumam.
Kontinenta nogāze Nogāze, pa kuru okeāna dibens noslīd līdz 3,6 kilometru dziļumam.
nocirpt Nogriezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
nogrudzināties Nogrudzināt (3).
noskriet Noirt (par adījuma valdziņiem).
norist Noirt (par valdziņu).
intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstās uz neapzinātu pieredzi.
lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas tiek izspiesta zemes virspusē vulkāna izvirduma laikā, šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
apkalst Nokalst (par daudziem vai visiem).
norēķināties Nokārtot maksājumus, saistības (piemēram, par kā atlīdzināšanu, nodošanu).
iekosties Nokrāsoties (par dziju, audumu).
apkrist Nokrist (par daudziem vai visiem).
neaudzināts Nol. divd. --> audzināt.
nedziedējams Nol. divd. --> dziedēt.
nedziedināms Nol. divd. --> dziedināt.
nedzirdams Nol. divd. --> dzirdēt.
nedzirdēts Nol. divd. --> dzirdēt.
nedziestošs Nol. divd. --> dzist.
nesalīdzināms Nol. divd. --> salīdzināt.
sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem putniem, kukaiņiem.
nodzirkstīt Nolauzt ogli (kam degošam) tā, ka īsu brīdi dzirksteļo.
nostrīķēt Nolīdzināt ko beramu līdz ar (trauka) malām.
pielīdzināt Nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, nelielas bedres, ieplakas). Samazināt (negludumus, izcēlumus, krokas).
aizpūst Nolīdzināt, piepildīt (ko) - par smiltīm, sniegu u. tml.
Dedzināt līdumu Nolīstā līdumā dedzināt krūmus, kokus.
Dedzināt līdumu Nolīstā līdumā dedzināt krūmus, kokus.
aplūzt Nolūzt, atlūzt (par daudziem vai visiem, vairākās vai visās vietās).
kopnoma Noma, ko realizē vairāki vai daudzi nomnieki uz kopēja līguma pamata.
aprīt Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni).
uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (pēc sasprindzinājuma, pārdzīvojuma, apstākļu maiņas u. tml.).
izsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem, parasti kādā vietā).
apsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem).
apmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
izmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
apkauties Nonāvēt citam citu (par daudziem cilvēkiem).
nobendēt Nonāvēt, parasti spīdzinot.
kautsvars Nonāvēta neatdzisuša dzīvnieka kautķermeņa, galvas, kāju, kā arī nieru un zarnu tauku kopējā masa.
Iepirkt par dzimtu Nopirkt (zemnieka saimniecību, zemi) dzimtīpašumā.
Iepirkt par dzimtu Nopirkt (zemnieka saimniecību, zemi) dzimtīpašumā.
toties Norāda uz (kā) pretstatu, kas izriet no salīdzinājuma.
katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no visiem vai daudziem).
tikpat Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, ko konkretizē salīdzinātājs. Arī tāpat [1] (8).
pret Norāda uz ko atšķirīgu salīdzinājumā ar minēto.
viņpus Norāda uz objektu, salīdzinājumā ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, vērotāja).
taipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja).
šaipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam).
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti brūce) nav sadzijis, aizaudzis.
pāri Norāda uz stāvokli, kad (kas, piemēram, parādība, norise) ir izbeidzies.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir izlietots, izbeidzies.
ciet Norāda uz stāvokli, kad ir apgrūtināta elpošana, runāšana, dzirdēšana.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad ir pagājis, izbeidzies (kāds laikposms, laika moments, arī cilvēka mūža posms).
pie Norāda uz to, ar kura audzināšanu, kopšanu (kāds) nodarbojas.
pēc Norāda uz to, ar kuru salīdzinot, raksturo kādas darbības vai pazīmes, īpašības izpausmes pakāpi.
pēc Norāda uz to, ko vairs nelieto, kas ir izbeidzies, izzudis, pirms lieto, ievieš ko citu.
tāds Norāda uz vispārinātu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē ar «kā» ievadītais salīdzinātais.
starp Norāda uz, parasti divām, dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas.
otrpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek otrā pusē, salīdzinot ar ko citu.
vienpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek vienā pusē, salīdzinot ar ko citu.
pretī Norāda, ka (kas) ir atšķirīgs salīdzinājumā ar minēto.
cauri Norāda, ka (kas) ir izbeidzies, pabeigts.
nopriecāties Norāda, ka (kas) izraisa ilgu, dziļu prieku.
cauri Norāda, ka (laika, arī dzīves posms) ir beidzies.
sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur. Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) izveido kādu kopumu.
iz- Norāda, ka darbība attiecas uz visu objektu, arī uz daudziem vai visiem objektiem.
iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
sa- Norāda, ka darbību veic, tajā piedalās, ar to ir saistīti vairāki, daudzi darbības subjekti.
Tik tikko Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
Tik tikko Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
tikko Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nokauktais ir novietots uz automobiļa vai tā šasijas vai arī tiek darbināts ar iekšdedzes dzinēju.
moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā dzinējs ir (parasti motocikla) motors.
poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu).
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz vairākiem vai daudziem, apvieno tos.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir daudz vai ka to rada daudzi.
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atliecas uz visiem vai daudziem.
dziļum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, noris, tiek izmantots dziļi zemē vai ūdenī.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem.
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi.
dziļum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots dziļuma noteikšanai.
miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) miljons vai vairāki miljoni sastāvdaļu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir ļoti daudz vai ka to rada ļoti daudzi.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki.
multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar motoru. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā dzinējs ir motors.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi.
vairs Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
sa- Norāda, ko tiek izgatavoti, izveidoti vairāki, daudzi objekti, to lielāks daudzums.
artikuls Norādītājs vārds, ko lieto pie lietvārda noteiktu vai nenoteiktu nojēgumu (arī dzimtes, skaitļa, locījuma) atšķiršanai.
Slapjš aiz ausīm Norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
atraut Noraut (eksplozijas, sprādziena rezultātā).
samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (parasti salīdzinājumā ar šāda stāvokļa traucējumiem, piemēram, slimības, traumas gadījumā).
ielenkt Norobežot (parasti ar sardzi) no vairākām pusēm. Tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu).
konstrukts Nosacīts, hipotētisks jēdziens, jēdziena kopa, ko pieņem kādu faktu izskaidrošanai.
emblēma Nosacīts, simbolisks (jēdziena, idejas) apzīmējums (parasti attēla veidā).
noskandināt Noskandēt (parasti dziesmu).
izslāpt Noslāpt (par daudziem vai visiem).
apslīkt Noslīkt (par daudziem vai visiem).
nosmidzināties Nosmidzināt (1).
nopūst Nosmidzināt (ar ko).
nomiglot Nosmidzināt (augus ar ķimikālijām).
nomirdzināt Nosmidzināt (par lietu).
nomargot Nosmidzināt (par lietu). Nomirgot (2).
sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu).
sastāties Nostāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
aplīkt Nosvērties, noliekties uz leju. Nolīkt (par daudziem vai visiem).
locījums Nošu grupa, ko dziedātājs izpilda vienā teksta zilbē.
pieturzīme Noteikta grafiska zīme gramatisko vai jēdzienisko teksta vienību atdalīšanai.
nodot Noteiktā kārtībā panākt, ka pārņem (piemēram, sardzi, dežūru). Noteiktā kārtībā panākt, ka uzņemas atbildību (piemēram, par kādu kolektīvu, ražošanas iecirkni).
klinkers Noteiktā temperatūrā apdedzināts un saķepis kaļķakmens līdz ar dažām citām izej vielām (cementa iegūšanai).
kodollādiņš Noteikts skaldāmo materiālu vai vieglo elementu daudzums, kuru ievieto raķetē, aviācijas bumbā vai artilērijas šāviņā, lai sprādzienam izmantotu smago elementu kodolu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
spridzeklis Noteikts sprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai. Ierīce sprādziena radīšanai.
aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (parasti no daudziem vai visiem).
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas.
pārtvert Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu.
pārķert Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu. Pārtvert (1).
pielīdzināt Novērtēt par līdzīgu, līdzvērtīgu (kam). Arī salīdzināt.
Salikt punktus Novērtēt sekmes (vairākiem, daudziem) pēc ballu sistēmas un ierakstīt novērtējumu.
sagrauzt Novest līdz psihiskam izsīkumam, arī izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (par pārdzīvojumiem, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.).
atstāt Novietot (kur), lai nebūtu jāņem līdzi. Likt, lai paliek kādā vielā.
padziļināt Novietot, iemontēt (ko) dziļāk par kā virsmu.
salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
saiet Novietoties (kur) - par vairākiem, daudziem.
savietoties Novietoties (kur) - par vairākiem, daudziem.
izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā (par daudziem cilvēkiem, dzīvniekiem).
sagulties Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Sagult (1).
sagult Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Sagulties (1).
sagulēt Novietoties guļus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
sasēsties Novietoties sēdus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
satupties Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Arī sasēsties. Satupt.
satupt Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Arī sasēsties. Satupties.
samesties Novietoties, apmesties (kādā kopumā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
vākt Ņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
vilkt Ņemt (ko no kopuma, no daudziem).
redzamība Objekta uztveramība ar redzi. Šādas uztveramības skaidrības pakāpe. Iespēja redzēt, saskatīt (ko).
trauslkāji Odveida divspārņu dzimta, pie kuras pieder nelieli odi ar garām, ļoti tievām kalām. Šīs dzimtas kukaiņi.
brīvlaišana Oficiāla atbrīvošana no verdzības vai dzimtbūšanas.
kapmirte Oleandru dzimtas mūžzaļš puskrūms ar ziliem ziediem.
rauvolfija Oleandru dzimtas tropu kokaugs, kas parasti satur alkaloīdus.
Īstais jasmīns Olīvkoku dzimtas augs, kas izplatīts subtropos.
olīvkoks Olīvu dzimta.
operdziedonis Operdziedātājs.
Ģeometriskā (arī staru) optika Optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
Staru (arī ģeometriska) optika Optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
dzimumorgāni Orgāni, kas nosaka indivīda dzimumu un veic apaugļošanas funkcijas.
etiķskābe Organiska skābe - bezkrāsains, dzidrs, dedzinošs šķidrums ar raksturīgu asu smaku.
karbonskābe Organiska skābe (piemēram, sviestskābe, dzintarskābe).
dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus.
neotēnija Organisma spēja sasniegt dzimumgatavību un vairoties agrā attīstības stadijā.
seboreja Organisma vispārēja slimība, kam raksturīga ādas tauku dziedzeru pastiprināta darbība un pārmaiņas šo tauku ķīmiskajā sastāvā.
ģimene Organizatoriska cilvēku abu dzimumu pārstāvju kopdzīves forma, kas izveidojusies vēsturiski un pastāv kā cilvēku sabiedrības pamatšūniņa. Tuvu radinieku grupa (piemēram, vecāki un bērni), kas parasti dzīvo kopā.
divlapes Orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi (parasti sastopami mitrās pļavās, mežu klajumos).
dzeguzenes Orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar smaržīgiem ziediem vienpusīgos ķekaros.
sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar trim vai četrām dzeltenzaļām, pabiezām, eliptiskām lapām pie stumbra pamatnes un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
vaniļa Orhideju dzimtas kāpelētājaugs, kura augļiem fermentējoties veidojas vanilīns.
dzegužpuķes Orhideju dzimtas lakstaugi ar ziediem vārpās (dažu sugu gumus lieto ārstniecībā).
dzegužkurpītes Orhideju dzimtas lakstaugi, kuru ziedi atgādina dzeltenu kurpīti.
pēcnākamais Otrās paaudzes pēcnācējs dzimtā. Cilvēks kādā no nākamajām paaudzēm.
kārtāt Otrreiz art (augsni, parasti melno papuvi) pilnā aršanas dziļumā.
ozols Ozolu dzimtas koks, retāk krūms ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, plūksnaini daivainām lapām, sīkiem viendzimuma ziediem un augli - zīli.
kastaņa Ozolu dzimtas vasar zaļš koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām un brūniem ēdamiem augļiem, ko aptver adatains apvalks. Ēdamā kastaņa.
duets Pa diviem (parasti dziedāt).
forsēt Paātrināt, pastiprināt, sasprindzināt.
maiņa Paaudze, kura nomaina iepriekšējo paaudzi (piemēram, kādā nozarē).
nelīdzenums Paaugstinājums, padziļinājums (kā virsmā).
apmalt Pabeigt malšanu, samalt (daudz vai visu, arī daudziem vai visiem).
krūklis Pabērzu dzimtas krūms ar plati eliptiskām lapām un vasarā sarkanām, rudenī spoži melnām ogām.
Iziet cauri kāda rokām Pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
Iziet caur kāda rokām Pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
apgrozīties Pabūt, uzkavēties īsu laiku (par daudziem cilvēkiem).
apčubināt Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku.
čubināt Paceļot vai nolīdzinot ar rokām, darīt (piemēram, guļasvietu) mīkstāku.
laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist.
nostiprināt Padarīt dziļāku, aptverošāku, arī stabilāku (piemēram, attiecības, uzskatus).
izgludināt Padarīt gludu (piemēram, drēbi, papīru), izlīdzinot, parasti ar rokām, rievas, grumbas u. tml. Izlīdzināt, parasti ar rokām (rievas, grumbas u. tml.).
pagarināt Padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli). Paildzināt (1).
pagarināt Padarīt ilgāku (laikposmu). Paildzināt (2).
aplīdzināt Padarīt līdzenu, nolīdzināt (virsmu vai malu visapkārt).
pietuvināt Padarīt līdzīgu (kam), pielīdzināt (ko atšķirīgu).
atbrīvot Padarīt mazāk sasprindzinātus (muskuļus).
Pacelt pār (ko), arī pacelt pāri (kam) Padarīt nozīmīgāku (salīdzinājumā ar ko citu).
attālināt Padarīt vājāk dzirdamu (piemēram, skaņu), skaņas avotam aizvirzoties projām.
apdzesēt Padarīt vēsāku. Ļaut mazliet atdzist. Padzesēt.
nolīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā. Izlīdzināt.
izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem). Plaši izziņot, izklāstīt.
Piekārt pie (lielā) zvana Padarīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
publicēt Padarīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
Iedot prātu Padarīt, arī izaudzināt prātīgu, gudru.
Iedot prātu Padarīt, arī izaudzināt prātīgu, gudru.
iedūkties Padobji, neskaidri iedziedāties. Padobji, stiepti ieskanēties (piemēram, par balsi, atbalsi).
Politiskais vadītājs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam), kas veica politiskās izglītības un audzināšanas darbu.
politdarbinieks Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942.gadam), kas veica politiskas izglītības un audzināšanas darbu. Politiskais vadītājs.
palīgot Padziedāt līgodziesmas.
palīgot Padziedāt.
iedobums Padziļinājums (kādā virsmā), parasti pasekls, ieapaļš. Dobums (1).
niša Padziļinājums (piemēram, celtnes sienā, iežu veidojumā).
vadziņa Padziļinājums (vagās, dobēs), kurā iekaisa sēklu.
alkovs Padziļinājums istabas sienā, niša (parasti gultas novietošanai).
gropīte Padziļinājums starp čemurziežu augļa ribām.
veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus.
gultne Padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst (piemēram, upes vai strauta) ūdens.
orķestris Padziļinājums, arī nožogojums (skatuves priekšā), kur novietojas šāds ansamblis. Orķestra telpa.
atvere Padziļinājums, iedobums (kādā virsmā).
bedre Padziļinājums, iedobums ar vairāk vai mazāk stāvām malām (parasti zemes virsmā - nelielā platībā).
alveola Padziļinājums, iedobums žoklī, kur atrodas zoba sakne.
bedre Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (ceļa virskārtā). Gramba.
gramba Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (parasti ceļa virskārtā). Riteņu iebraukta sliede.
pirmveiddobums Padziļinājums, kas sākotnēji izveidots velmēšanas veltnīša virsmā, lai iegūtu noteikta profila velmējumu.
robs Padziļinājums, parasti samērā neliels (kā) virsmā.
kasete Padziļināts laukums pārseguma apakšpusē.
bļoda Padziļš (parasti apaļš) trauks.
padzirkstīt Padzirkstēt (2).
sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus).
prolongēt Pagarināt, paildzināt (piemēram, medikamentu iedarbības laiku).
prolongēt Pagarināt, paildzināt, atlikt uz noteiktu laiku (kā, piemēram, līguma termiņu).
uzgriezt Pagriežot slēdzi, iedarbināt (ierīci, tās daļas).
pastiept Paildzināt (laiku, laikposmu).
izstiept Paildzināt (norisi, darbību).
Vilkt (arī ievilkt, stiept) garumā Paildzināt, palēnināt.
Ievilkt garuma Paildzināt, palēnināt.
Stiept (arī vilkt) garumā Paildzināt, palēnināt.
Vilkt (arī stiept) garumā Paildzināt, palēnināt.
pavilkt Paildzināt, pavilcināt.
noildzināt Paildzināt. Arī aizkavēt.
pastiepties Paildzināties (par laiku, laikposmu).
pavilkties Paildzināties (par laiku, laikposmu).
Vilkties (arī ievilkties, stiepties) garumā Paildzināties, palēnināties.
Ievilkties (arī vilkties, stiepties) garumā Paildzināties, palēnināties.
Stiepties (arī (ie)vilkties) garumā Paildzināties, palēnināties.
Vilkties (arī stiepties) garumā Paildzināties, palēnināties.
plēnēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.).
sarasties Pakāpeniski izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par vairākiem, daudziem veidojumiem organismā, izdalījumiem no tā).
sarasties Pakāpeniski izveidoties, arī ieviesties (kur) - par vairākiem, daudziem augiem, dzīvniekiem.
vērties Pakāpeniski kļūt uztveramam, arī būt uztveramam, parasti ar redzi.
dūdot Paklusu dziedāt. Klusu skanēt (par dziedātāja balsi).
nodūdot Paklusu nodziedāt.
padūdot Paklusu padziedāt, arī paspēlēt.
karsēt Pakļaut karstuma iedarbībai tehnoloģiskā procesā (parasti metāla, māla izstrādājumus), lai (tos) rūdītu, apdedzinātu.
Likt (arī mest) svaru kausos Pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam. Pakļaut riskam.
Likt (arī mest) svaru kausos Pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam. Pakļaut riskam.
Mest (arī likt) svaru kausos Pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam. Pakļaut riskam.
Likt (arī mest) svaru kausos Pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam. Pakļaut riskam.
saaukstēt Pakļaut pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai (ķermeni, tā daļās) tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis.
sagūstīt Pakļaut savai ietekmei, varai. Arī savaldzināt.
gūstīt Pakļaut savai varai, valdzināt.
saaukstēties Pakļaut sevi pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis.
resgalis Palaidnis, nerātnis (parasti bērns, pusaudzis).
palaunags Palaunadzis (1).
palaunags Palaunadzis (2).
palaunags Palaunadzis (3).
saņemt Palīdzēt dzemdībās, līdz piedzimst (bērns, dzīvnieku mazulis).
pieaudzēt Palielināt (valdziņu skaitu) adījumā.
Piedot gāzi Palielināt degvielas pieplūdi (iekšdedzes dzinējā).
hipertonija Palielināts (orgānu, audu) sasprindzinājums.
kākslis Palielināts vairogdziedzeris.
Iet garām (arī secen) Palikt nepamanītam, nedzirdētam, neuztvertam.
skrūvpālis Pālis, ko skrūvējot iedziļina gruntī.
kokospalma Palmu dzimtas koks ar lieliem augļiem, kam ir biezs, sauss, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols.
rotangpalma Palmu dzimtas liāna, kuras stublājus izmanto vieglu mēbeļu izgatavošanai un grozu pīšanai.
rafija Palmu dzimtas tropu augs ar lielām, plūksnainām lapām.
palma Palmu dzimtas tropu un subtropu koks, retāk krūms.
dateļpalma Palmu, dzimtas tropu un subtropu koks ar augstu stumbru un saldiem augļiem.
kategorija Pamatjēdziens, kas atspoguļo īstenības parādību un izziņas pašas vispārīgākās un būtiskākās īpašības, puses un attiecības.
pareģot Pamatojoties uz pieredzi, faktiem u. tml., paredzēt (ko) un paziņot (par to).
gaist Pamazām apklust, kļūt nedzirdamam (par skaņām).
iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - piemēram, par celtnēm.
izplēnēt Pamazām pazaudēt spilgtumu, izdzist (par gaismas avotu, gaismu).
sacelt Pamodināt (vairākus, daudzus), arī panākt, ka (vairāki, daudzi) atstāj guļasvietu pēc pamošanās.
Sacelt kājās Pamodināt (vairākus, daudzus). Arī panākt, ka (vairāki, daudzi) pieceļas.
valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veidā.
Pavēdināt galvu (arī smadzenes) Panākt (parasti uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums.
Pavēdināt smadzenes (arī galvu) Panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums.
salaist Panākt, arī pieļaut, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
izklaidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis.
sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst dziļāks.
iededzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dziļi iespiežas (apziņā).
padzidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst dzidrāks.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, mākslas darbs) ietver daudz (domu, informācijas u. tml.), dziļi, pārliecinoši izpauž (jūtas, pārdzīvojumus).
noslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama.
pieslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst vājāk dzirdama.
sapulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sapulcēt.
sapulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sapulcināt.
sadrūzmēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) savirzās (drūzmā, burzmā u. tml.).
izdziedināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas). Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas). Izdziedēt.
izdziedēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas). Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas). Izdziedināt.
izklaidēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (sasprindzināts, parasti negatīvs, psihisks stāvoklis).
sēt Panākt, būt par cēloni, ka vairākiem, daudziem izraisās (psihisks stāvoklis, kādas attiecības). Izplatīt (piemēram, idejas, uzskatus).
apklusināt Panākt, ka (kāds) apklust. Pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt u. tml.
mocīt Panākt, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas. Arī spīdzināt.
repatriēt Panākt, ka (karagūstekņi, emigranti, bēgļi, pārvietotās personas) atgriežas dzimtenē, nekavēt (tos) atgriezties dzimtenē.
saguldīt Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) apgulās, parasti ganībās.
sasēdināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) apsēžas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī sasēdināt.
Sacelt kājās Panākt, ka (vairāki, daudzi) sāk rīkoties, darboties.
aizmidzināt Panākt, ka aizmieg (lietojot narkotiskas vielas vai hipnotizējot). Iemidzināt.
atdzesēt Panākt, ka atdziest, veicināt atdzišanu.
izvest Panākt, ka dodas līdzi (dzīvnieku mazuļi) - par dzīvniekiem.
iegūt Panākt, ka izveidojas intīmas attiecības (ar pretējā dzimuma cilvēku).
vizualizēt Panākt, ka kļūst (reāli vai iluzori) uztverams ar redzi.
dzidrināt Panākt, ka kļūst dzidrs vai dzidrāks.
aizdedzināt Panākt, ka sāk degt. Iededzināt.
Izvēdināt galvu (arī smadzenes) Panākt, ka zūd psihisks sasprindzinājums (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
Izvēdināt galvu (arī smadzenes) Panākt, ka zūd psihisks sasprindzinājums (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
Izvēdināt smadzenes (arī galvu) Panākt, ka zūd psihisks sasprindzinājums (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
ierūcināt Panākt, ka. Iesāk rūkt (dzinējs, ierīce).
aizmidzināt Panāktāka aizmieg (šūpojot, dziedot u. tml.). Iemidzināt.
smaržmētra Panātru (lūpziežu) dzimtas augs, kuram ir olveida vai garenas lapas, sārti vai violeti ziedi lapu žāklēs un īpatnēja rūgiena smarža un garša.
raudene Panātru (lūpziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar četršķautņainu stumbru, iegareni olveidīgām lapām un rožainiem vai violeti rožainiem ziediem vairogveida skarā.
zilgalvīte Panātru (lūpziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar veselām, pretējām lapām, zili violetiem vai tumši ziliem, retumis baltiem, ziediem blīvā vārpā stublāja galotnē.
majorāns Panātru (lūpziežu) dzimtas garšaugs, kas satur ēterisku eļļu.
sievmētra Panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu.
mārsils Panātru (lūpziežu) dzimtas puskrūms ar guļošu stumbru, stāviem zariem, pretējām lapām un violeti sārtiem, retāk baltiem, smaržīgiem ziediem.
raibnātre Panātru (lūpziežu) dzimtas tropu augs ar sarkani un zaļi raibām lapām.
skaistnātre Panātru (lūpziežu) dzimtas tropu augs ar sarkani un zaļi raibām lapām. Raibnātre.
pačūlija Panātru (lūpziežu) dzimtas tropu lakstaugs, no kā iegūst ēterisku eļļu.
melisa Panātru dzimtas augs ar olveida lapām, dzeltenbaltiem vai gaiši violetiem ziediem un raksturīgu citrona smaržu.
panātre Panātru dzimtas lakstaugs ar četršķautņainu stumbru un baltu vai sārtu vainagu.
vilknadze Panātru dzimtas lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem.
paņēmiens Pants (piemēram, dziesmai), arī posms, rindkopa (tekstā).
savākt Paņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
protallijs Paparžaugu dzimumspējīga paaudze, kas attīstās uz augsnes nelielu zaļu plāksnīšu veidā vai augsnē - dažādas formas ķermenīšu veidā. Šīs paaudzes organisms.
sīkpaparde Paparžu dzimta, pie kuras pieder augi ar rombiskām, apaļīgām vai eliptiskām lapu plūksnām un garenām sporangiju kopām.
sievpaparde Paparžu klases dzimta, kuras pārstāvjiem sporangiju kopas sedz pusmēnesveida, nierveida, kupolveida vai ovāls plīvurs.
kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piemēram, abiniekiem, rāpuļiem, putniem, dažām zivīm, dažiem zīdītājiem).
iedārdēties Par dzinējiem, ierīcēm, braucošiem transportlīdzekļiem.
iepukstēties Par dzinēju.
lidmašīna Par gaisu smagāks lidaparāts, kam lidojumam nepieciešamo spēku rada dzinējs, bet cēlējspēku - spārni.
planieris Par gaisu smagāks lidaparāts, kam nav dzinēja un kas lido, izmantojot gaisa strāvas.
iedunēties Par lielgabalu, dzinēju u. tml.
atskanēt Par mūziku, dziesmām.
pārliecināt Par notikumiem, darbībām, pieredzi.
dārdēt Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
dunēt Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
grandēt Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
graut Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
rībēt Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
ārdīt Par šāviņiem, spridzināmajām vielām u. tml.
saskriet Par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
sanākt Par vairākiem, daudziem dzīvniekiem.
koijots Par vilku mazliet mazāks suņu dzimtas dzīvnieks ar pelēkbrūnu apspalvojumu.
krūts Pāra orgāns piena sekrēcijai (sievietēm). Krūts dziedzeris.
Pārbaudes akmens Parādība, ar ko salīdzinot var novērtēt kā patiesumu, īstumu, vērtību.
virilisms Parādība, kad sievietei parādās sekundārās vīrišķās dzimumpazīmes (ūsas, bārda, zema balss).
poligāmija Parādība, kad vienas un tās pašas sugas augiem vai vienam augam ir viendzimuma un divdzimuma ziedi.
sadīgt Parādīties virs zemes (par vairākiem, daudziem asniem, arī jauniem augiem). Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi asni, arī jauni augi (par lauku, tīrumu u. tml.).
pārdzist Pārāk atdzist.
pārdziedāties Pārāk daudz dziedot, nogurt.
pārdzirdīt Pārāk daudz dzirdot (ar šķidru ēdienu), pārbarot (dzīvnieku). Pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz izdzerot, kļūst slims.
pārgrodot Pārāk stingri savīt, savērpt (auklu, pavedienu, dziju u. tml.).
priekšroka Pārākums pārsvars (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju u. tml. kopuma Dot priekšroku atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.
sērmūkslis Parastais pīlādzis.
piedziedāt Parasti savienojamā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts dziedāt, ka ar dziedāšanu neko nepanāks.
pusauss Parasti savienojumā «ar pusausi klausīties, dzirdēt u. tml.»: pavirši klausīties, dzirdēt u. tml., darot, domājot ko citu.
klajā Parasti savienojumā «laist klajā»: padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbi).
statistika Parasti savienojumā «matemātiskā statistika»: lietišķās matemātikas nozare, kas pēti datu ieguvi, apstrādi, izstrādā matemātiskus modējus, kuru pamatā ir varbūtību teorijas jēdzieni un postulāti.
liniņi Parasti savienojumā «pļavas liniņi»: nelieli viengadīgi vai divgadīgi linu dzimtas augi ar tievu, kailu stumbru un sīkiem ziediem, kam ir eliptiskas kauslapas.
sacensība Parasti savienojumā «sociālistiskā sacensība»: darbaļaužu radošās aktivitātes mobilizēšanas metode, kuras mērķis ir kāpināt vispārēju darba ražīgumu un efektivitāti, sekmēt sociālistiskās tautas saimniecības plānveidīgu attīstību, masu komunistisko audzināšanu.
ugunspuķe Parasti savienojumā «šaurlapu ugunspuķe»: naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā.
aizkladzināt Parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
tīksmināt Parasti savienojumā ar «acis», «skatiens»: iedarbojoties uz redzes uztveri, izraisīt tīksmi, arī, uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
ieskanēt Parasti savienojumā ar «ausīs»: kļūt dzirdamam (iztēlē, arī atmiņās).
ieskanēties Parasti savienojumā ar «ausīs»: kļūt dzirdamam (iztēlē, arī atmiņās).
kluss Parasti savienojumā ar «būt», «kļūt», «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu. Parasti savienojumā ar «būt», «kļūt, «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav dzirdamas skaņas.
valkāt Parasti savienojumā ar «līdzi»: apgrūtinoši, nevajadzīgi nēsāt (ko) sev līdzi, arī vadāt (kādu) sev līdzi.
nēsāt Parasti savienojumā ar «līdzi»: parasti ņemt sev līdzi (piemēram, dokumentu, kādu priekšmetu).
ierasties Parasti savienojumā ar «pasaulē»: piedzimt.
padziedāt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) dziedāt.
rakt Parasti savienojumā ar «zemē»: novietot, parasti kādā padziļinājumā, un klāt ar zemi.
pārtaisīt Pāraudzināt (kādu), pārveidot (kāda raksturu, personību).
labot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
pārlabot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
mēraukla Paraugs, pēc kura ko novērtē vai ar kuru ko salīdzina. Arī kritērijs.
pārdzirdināt Pārdzirdīt.
līdzpārdzīvojums Pārdzīvojums, kas izraisās (kam) līdzi, kopā, vienlaikus (ar ko).
jūsmot Pārdzīvot lielu prieku, dziļu saviļņojumu. Paust sajūsmu.
aizrauties Pārdzīvot spēcīgas, bet parasti nenoturīgas jūtas (pret pretējā dzimuma cilvēku).
Vadžu raksts Pareizticīgo baznīcas dziedājumu pieraksts (Krievijā līdz 17. gadsimtam).
klimakss Pārejas vecums (cilvēkam), kurā izbeidzas dzimumdziedzeru darbība.
pārfrāzēt Pārgrozīt (parasti zināma, populāra dzejoļa, sakāmvārda, dziesmas u. tml.) vārdus, lai tie iegūtu citu pamatdomu, jēdzienisku saturu.
pārlāpstot Pārjaukt ar lāpstu (piemēram, kaudzi, kopumu).
norasināt Pārklāt ar rasu. Pārklāt (ko) - par (parasti ūdens) pilieniem. Arī apsmidzināt.
apsvīst Pārklāties ar mitrumu (tvaikiem atdziestot). Aprasot.
pašapziņa Pārliecība par savām spējām, savu vērtību, dziļas pašcieņas jūtas; sava pārākuma apziņa; arī iedomība, augstprātība.
aurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko).
uzaurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi uzdziedāt (ko).
nopildīt Pārliet citā traukā (parasti alu, vīnu, kas sasniedzis noteiktu gatavības pakāpi).
recesivitāte Pārmantoto pazīmju izzušana (augu un dzīvnieku hibrīdiem) salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem (tie) cēlušies.
briedis Pārnadžu kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kuru tēviņiem ir žuburoti ragi (piemēram, alnis, staltradzis, stirna).
vērsis Pārnadžu kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli pārnadži (piemēram, bifeļi, vērši (3), bizoņi, kazas, aitas). Šīs dzimtas dzīvnieki.
žirafe Pārnadžu kārtas dzimta, pie kuras pieder divu Āfrikā dzīvojošu sugu pārstāvji.
atskaņot Pārraidīt, atveidot, darīt dzirdamu (piemēram, runu, mūziku) - par skaņu pārraides un reproducēšanas aparātiem.
aizdziedāt Pārspēt dziedāšanā.
nodziedāt Pārspēt dziedāšanā.
aizlīgot Pārspēt līgo dziesmu dziedāšanā.
potēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) cita, radniecīga auga veģetatīvos orgānus (dzinumu, pumpuru), lai mainītu (šī auga) īpašības.
sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (vairākiem, daudziem augiem) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus; pārstādīt un pieaudzēt (augu lielākam daudzumam) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus.
apslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes dzinēju).
izdegt Pārstāt darboties, piemēram, pārdegot kvēldiegam (par elektrisko spuldzi, elektronu lampu u. tml.).
pārdegt Pārstāt darboties, piemēram, sadegot (kādā vietā) kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.).
nodzist Pārstāt degt, izstarot gaismu. Arī izdzist (1).
apklust Pārstāt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
aizkliegt Pārsteigt neēdušu (par dažu putnu kliedzieniem, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu).
nosvīdināt Partakt, būt par cēloni, ka (kas) pārklājas ar mitrumu (atdziestot tvaikiem).
ceļamaize Pārtikas produkti, ko ņem vai dod līdzi ceļā, ceļojumā.
Dabiskā (arī īstā) tēja Pārtikas produkts, kas iegūts no tējaskrūma jauno dzinumu lapām. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
izslēgt Pārtraukt (piemēram, elektroenerģijas, gāzes) pieplūdi. Nodzēst (gaismu, spuldzi u. tml.).
kastrēt Pārtraukt dzimumdziedzeru funkcionēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem), piemēram, operējot, iedarbojoties ar ķīmiskiem līdzekļiem, hormonu preparātiem.
pačalot Parunāties, patērzēt daudziem reizē. Ātri, jautri parunāt, arī papļāpāt.
lauzties Pārvarot vides pretestību, kļūt dzirdamam (par skaņām).
redukcija Pārveidošana, arī pārveidojums (parasti jēdzienam, spriedumam) vienkāršākā formā. Iesaistīšana, arī iesaistījums (parasti jēdzienam, spriedumam) vienkāršāka kopā, sistēmā. Arī vienkāršošana, vienkāršojums.
reducēt Pārveidot (parasti jēdzienu, spriedumu) vienkāršākā formā. Iesaistīt (parasti jēdzienu, spriedumu) vienkāršākā kopā, sistēmā. Arī vienkāršot.
ārdīt Pārvērst (adījumu, tamborējumu, arī audumu) dzijā, diegos.
lokomobile Pārvietojams tvaika dzinējs.
savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piemēram, kaudzi, saini no tiem).
salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
vest Pārvietojoties, parasti ejot, likt (cilvēkam) sekot, virzīties līdzi.
vest Pārvietojoties, parasti ejot, panākt, ka (dzīvnieks, parasti pavadā, valgā) seko, virzās līdzi.
vilkt Pārvietot (ko) sev līdzi (par transportlīdzekli).
vākt Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā). Pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem).
pazīt Pārzināt, izprast (ko), būt ar pieredzi (par ko).
Brīnumu pasakas Pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā.
Brīnumu pasakas Pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā.
Kultūras un izglītības darbs, arī kultūrizglītības darbs Pasākumu sistēma (ārpus mācību iestādēm), kuru mērķis ir veicināt darbaļaužu komunistisko audzināšanu un politisko izglītošanu, kultūras līmeņa paaugstināšanu, radošo spēju attīstību, brīvā laika organizēšanu.
Kultūrizglītības darbs, arī kultūras un izglītības darbs Pasākumu sistēma (ārpus mācību iestādēm), kuru mērķis ir veicināt darbaļaužu komunistisko audzināšanu un politisko izglītošanu, kultūras līmeņa paaugstināšanu, radošo spēju attīstību, brīvā laika organizēšanu.
pamiglot Pasmidzināt (augus ar ķimikālijām).
pasijāt Pasmidzināt (par lietu).
apdot Pasniegt, piedāvāt (daudziem vai visiem pēc kārtas). _imperf._ Dot apkārt.
Beznosacījuma reflekss Pastāvīgs, iedzimts, pārmantots reflekss.
Beznosacījuma reflekss Pastāvīgs, iedzimts, pārmantots reflekss.
lolot Pašaizliedzīgi audzināt (bērnu), maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību rūpēties (par to).
lolojums Pašaizliedzīgi audzināts, maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību aprūpēts bērns.
apšūt Pašūt visu nepieciešamo (daudziem vai visiem).
pačalot Pateikt, pavēstīt bez nopietna, dziļa satura. Būt bez nopietna, dziļa satura (parasti par tekstu).
algot Pateikties (par ko), atlīdzināt (kādu pakalpojumu ar laipnību vai citu pakalpojumu). Atalgot.
Relatīvā patiesība Patiesība, kas sniedz nepilnīgu, daļēju priekšstatu par objektīvo īstenību un kas izziņas attīstībā ir precizējama, padziļināma.
Relatīvā patiesība Patiesība, kas sniedz nepilnīgu, daļēju priekšstatu par objektīvo īstenību un kas izziņas attīstībā ir precizējama, padziļināma.
piekrišana Patika (pret kādu), ko izpauž daudzi pretējā dzimuma cilvēki.
kalva Paugurs, arī kokiem apaudzis uzkalns (piemēram, purvā).
vakarēt Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
vakarot Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
rotā Pavasara dziesmu refrēns.
tīmekļpavediens Pavediens, kas ir veidots, savijot tīmekļa dziedzera izdalījumus. Tīmekļa pavediens.
Tīmekļa pavediens Pavediens, kas ir veidots, savijot tīmekļa dziedzera izdalījumus. Tīmekļpavediens.
pavējot Pavēdināt, arī padzisināt (parasti telpu).
apdedzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apdedzināt (1).
iededzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iededzināt (2).
izlīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt (1).
izlīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt (2).
padārdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> padārdzināt.
padziļinājums Paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (1).
padziļinājums Paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (2).
padziļinājums Paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (3).
pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (2). Paildzinājums (2).
paildzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paildzināt (1).
paildzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paildzināt (2).
pamatojums Paveikta darbība, rezultāts --> pamatot. Faktu, cēloņu, loģisku slēdzienu u. tml. kopums, ko izmanto, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību.
pielīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pielīdzināt (1).
pielīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pielīdzināt (2).
sadārdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sadārdzināt.
salīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> salīdzināt.
sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (1).
sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (2).
sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (3).
sastrēdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sastrēdzināt.
smidzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> smidzināt (2).
uzdzirkstījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzdzirkstīt.
uzsmidzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzsmidzināt (2).
iejaukt Pavirši, nevērīgi ielikt (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast.
Pa virsu (arī virspusi) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) Pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
Peldēt pa virsu Pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
Pa virspusi (arī pa virsu) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) Pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
piesmiet Pazemojot, vardarbīgi, arī krāpjot iesaistīt dzimumaktā (sievieti).
Jēdziena saturs Pazīmju kopums, kuras izmanto jēdziena veidošanai.
izteikums Paziņojuma vienība, kurai ir jēdzieniska nobeigtība.
pasludināt Paziņot (kādu ziņu, faktu), parasti daudziem.
apziņot Paziņot (ko daudziem vai visiem).
izsaukt Paziņot, darīt zināmu mutvārdiem (daudziem klausītājiem).
apziņot Paziņot, izziņot (parasti kādu rīkojumu daudziem vai visiem).
No virspuses Pēc ārējām pazīmēm, pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtība.
No ārpuses Pēc ārējām pazīmēm, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā.
venteris Pēc lamatu principa veidots zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
vivipārija Pēcnācēju radīšana, dīglim pilnīgi attīstoties mātes ķermenī (pretstatā dzimšanai no olas) - piemēram, zīdītājdzīvniekiem. Dzīvdzemdēšana.
sterilizācija Pēcnācēju radīšanas spējas iznīcināšana, saglabājot dzimumdziedzeru endokrīno funkciju.
metodika Pedagoģijas nozare, kas pētī kāda priekšmeta mācīšanas un skolēnu audzināšanas paņēmienus un metodes, kā arī sagatavo to ieviešanu praksē.
samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju). Pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
aizraut Pēkšņi, negaidīti aizvest līdzi (pierunājot, piespiežot).
sabrukt Pēkšņi, nenovēršami sarasties (parasti par daudziem darbiem, pienākumiem).
ūdensvelosipēds Peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pedāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens). Ūdens velosipēds.
Ūdens velosipēds Peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pedāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens). Ūdensvelosipēds.
Ūdens velosipēds Peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pedāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens). Ūdensvelosipēds.
pontons Peldoša plakandibena, laivveida konstrukcija, kas uzņem (kā) slodzi.
torpēda Peldošs plūdlīnijas zemūdens šāviņš, kam ir dzinējs un kas ir paredzēts kuģu vai krasta būvju iznīcināšanai.
sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
patrons Persona, kas ir noslēgusi patronēšanas līgumu par bāreņa audzināšanu savā ģimenē.
kurators Persona, kurai uzdots vadīšanas un audzināšanas nolūkos sekot kāda darbam, mācībām, uzvedībai.
uzvārds Personas nosaukums, kas norāda piederību pie noteiktas dzimtas.
iespiesties Pētījot iedziļināties, paveikt atklājumus.
skatīt Pētīt, pārbaudīt (ko), parasti ar redzi, lai (to) iepazītu, novērtētu u. tml.
klaudzeklis Pie durvīm, vārtiem piekārts neliels metāla stienis ar paresninājumu vienā galā (pieklaudzināšanai).
kost Pie staroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par jupju, asu audumu, par asiem augiem).
lielkalps Pieaudzis kalps.
dižpuisis Pieaudzis neprecējies kalps (pretstatā puspuisim).
veczirgs Pieaudzis sporta zirgs.
parotīts Pieauss dziedzera iekaisums.
Sacelties kājās Piecelties (par vairākiem, daudziem). Sākt rīkoties, darboties (par vairākiem, daudziem).
piecīši Pieci bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
atnesties Piedzimt (par dzīvniekiem).
atskriet Piedzimt (par dzīvniekiem).
saskriet Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem).
salēkt Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvnieku mazuļiem).
sadzimt Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
sarasties Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
atnākt Piedzimt (parasti par dzīvniekiem). Atskriet.
pierasties Piedzimt, papildinot (dzīvnieku) skaitu.
pierasties Piedzimt, papildinot (kā, parasti ģimenes locekļu) skaitu.
atrasties Piedzimt.
Ieraudzīt dienas gaismu (arī dienasgaismu) Piedzimt.
Ieraudzīt dienasgaismu (arī dienas gaismu) Piedzimt.
Ieraudzīt dienas gaismu (arī dienasgaismu) Piedzimt.
Ieraudzīt saules gaismu Piedzimt.
Ieraudzīt dienas gaismu (arī dienasgaismu) Piedzimt.
Ieraudzīt saules gaismu Piedzimt.
Ieraudzīt saules gaismu Piedzimt.
uzrasties Piedzimt.
pedāļpiedziņa Piedziņa ar pedāli.
servopiedziņa Piedziņa, kas tiek regulēta automātiski vai ar atvieglotu manuālo vadību.
piedzirdināt Piedzirdīt.
pārdzīvot Piedzīvot, arī dziļi izjust (notikumus, apstākļus, parasti nelabvēlīgus).
vanags Piekūnveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli un lieli plēsīgi putni.
asimilēt Pielīdzināt (kādu valodas skaņu) sev (par valodas skaņām).
līdzināt Pielīdzināt (kam), salīdzināt (ar ko).
asimilēt Pielīdzināt sev, padarīt sev līdzīgu (tautu, cilvēku grupu).
pierullēt Pielīdzināt, nogludināt (parasti augsni) ar veltni. Pievelt.
asimilēt Pielīdzināt, padarīt (kādu valodu) sev līdzīgu (par valodu).
asimilēties Pielīdzināties (citai tautai, cilvēku grupai), saplūst (ar citu tautu, cilvēku grupu).
asimilēties Pielīdzināties (citai valodas skaņai) - par valodas skaņām.
maskulinizēties Pielīdzināties vīriešiem (piemēram, uzvedībā) - par sievieti.
pārvīrietiskoties Pielīdzināties vīrietim (piemēram, uzvedībā) - par sievieti.
vilkt Pieliekot spēku, pārvietot (ko) uz savu pusi, sev līdzi u. tml., neatraujot no virsmas.
vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti aiz rokas), panākt, ka (cilvēks) seko, iet līdzi.
vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti pavadā, valgā), panākt, ka (dzīvnieks) seko, iet līdzi.
uzdegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu. Panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu. Uzdedzināt.
sadegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, vairākas, daudzas sveces) sāk degt. Ieslēdzot panākt, ka (vairāki, daudzi gaismas ķermeņi) sāk izstarot gaismu.
iedegt Pieliekot uguni, panākt, ka uzreiz sāk degt, izstarojot gaismu. Panākt, ka uzreiz degt (uguns). Iededzināt (1).
palaist Pieļaut (lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī kaprīzs, nekaunīgs. Izlaist (9), izlutināt.
pups Piena dziedzera daļa (dzīvniekiem), kurā ir izvadkanāls.
tesmenis Piena dziedzeris (zīdītājiem dzīvniekiem).
Piena drudzis Piena dziedzeru iekaisums (pēc dzemdībām).
Piena drudzis Piena dziedzeru iekaisums (pēc dzemdībām).
koksagīzs Pienenei līdzīgs kurvjziežu dzimtas augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku.
pilnpiens Piens ar tādu ķīmisko sastāvu un īpašībām, kādu izdala lauksaimniecības dzīvnieku piena dziedzeri normālā laktācijas periodā.
pirmpiens Piens, kas izdalās no krūšu galiem grūtniecības otrajā pusē un otrajā, trešajā dienā pēc bērna piedzimšanas.
aizlīdzināt Piepildīt un nolīdzināt. _imperf._ Līdzināt ciet.
salīst Pieplokot ar ķermeni (pie kā), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
sofistika Pierādījumu, slēdzienu u. tml. veidošana, izmantojot sofismus.
piesprādzēties Piesaistīt sevi ar sprādzi (pie kā, kam klāt).
dzintarskābe Piesātināta organiska karbonskābe, ko iegūst, piemēram, pārtvaicējot dzintaru.
iedzelt Pieskaroties ādai, radīt smeldzošu, dedzinošu sajūtu (par augiem).
poga Piespiežama vai pagriežama detaļa, ar ko iedarbina (ierīces, iekārtas, mašīnas u. tml.) slēdzi, regulatoru.
Dzintara (arī granāta, rubīna u. tml.) piespraude Piespraude, kurā iestiprināts dzintars (granāts, rubīns u. tml.).
piesprādzēt Piestiprināt ar sprādzi (pie kā, kam klāt).
salikt Piešķirt, iedot (vārdu, nosaukumu vairākiem, daudziem).
Skriet (kādam) pakaļ Pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
Skriet (kādam) pakaļ Pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
apstaigāt Pievērsties (daudziem vai visiem) - par skatienu, acīm. Apskatīt.
apzvanīt Piezvanīt pa telefonu (daudziem vai visiem).
pīlādžkoks Pīlādzis (1).
tāpatība Pilnīga (parasti jēdzienu, spriedumu) atbilstība, pilnīgs līdzīgums. Arī identitāte, identiskums.
piedzirdīt Pilnīgi apreibināt ar alkoholisku dzērienu. Apdzirdīt.
apdzirdīt Pilnīgi apreibināt ar alkoholisku dzērienu. Piedzirdīt.
tāpatīgs Pilnīgi atbilstošs, pilnīgi līdzīgs (parasti par jēdzieniem, spriedumiem). Arī identisks.
nogremdēties Pilnīgi iedziļināties (darbā, darbībā).
izdzēst Pilnīgi nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, pēdas, sliedes).
sakoncentrēt Pilnīgi pievērst (domas, uzmanību) vienam noteiktam objektam. Sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus, gribu), lai (tos) vērstu uz noteiktu mērķi.
pālis Pilnīgi vai daļēji gruntī iedziļināts pamatu konstrukcijas elements, piemēram, celtnes slodzes pārnešanai uz dziļāku pamatnes slāni.
pagrabs Pilnīgi vai daļēji zemē iedziļināta, ar biezu pārsegumu izveidota saimniecības celtne, kurā ir noteikta temperatūra.
izdzist Pilnīgi, viscaur atdzist.
tēzaurs Pilnīgs (zināšanu, atziņu, jēdzienu u. tml.) kopums (parasti kādā nozarē).
pieaugt Pilnveidoties, padziļināties (piemēram, par izglītības līmeni).
dirižablis Pilotējams aerostats ar iekšdedzes dzinēju.
meistardziedonis Pilsētas dzejnieks un dziedonis, cunftes loceklis (Vācijā no 14. līdz 16. gadsimtam).
pilngadīgs Pilsonis, kas ir sasniedzis pilngadību.
pilngadnieks Pilsonis, kas tikko ir sasniedzis pilngadību. Arī pilngadīgais.
Garknābja gaura Pīļu dzimtas putns (meža pīles lielumā) ar ļoti tievu, garu, sarkanu knābi.
Garknābja gaura Pīļu dzimtas putns (meža pīles lielumā) ar ļoti tievu, garu, sarkanu knābi.
cekulpīle Pīļu dzimtas putns ar tumšu apspalvojumu, baltu spārnu plankumu, pagarinātām pakauša spalvām.
peldpīle Pīļu dzimtas putns, kam ir garš, plakans knābis un kam raksturīga barības meklēšana svērteniskā stāvoklī, iegremdējot ūdenī galvu un ķermeņa priekšgalu.
švukšķis Pīļu dzimtas vidēja lieluma brūngans putns ar samērā mazu galvu un knābi, pelēkām kājām un pelēkiem plankumiem uz spārniem.
krīklis Pīļu dzimtas vismazākais putns pelēkbrūnā vai melnbrūnā krāsā ar baltu vēderpusi.
raudzības Pirmais apciemojums pie jaundzimušā un mātes sveikšana sakarā ar bērna piedzimšanu.
Pirmā nakts Pirmās dzimumattiecības.
Pirmā nakts Pirmās dzimumattiecības.
Pirmdzimtās tiesības Pirmdzimtības tiesības.
Pirmdzimtās tiesības Pirmdzimtības tiesības.
piekārtot Pirms iespiešanas izlīdzināt augstākās un zemākās daļas (salikumā), lai iespiedums būtu vienmērīgs.
sakne Pirmsākumi, rašanās cēloņu, apstākļu kopums (piemēram, parādībai, tautai, dzimtai).
kazaks Pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos.
bērnudārzs Pirmsskolas vecuma (3-7 gadu vecu) bērnu sabiedriskās audzināšanas iestāde.
tepējums Plaisā, padziļinājumā u. tml. iestrādāts tepes kopums. Masa, ar ko tepē.
plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai. Mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas.
zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu.
skarabejs Plākšņtaustekleņu dzimtas liela (no 2 līdz 4 centimetriem gara) vabole (Dienvideiropā, Ziemeļāfrikā, Āzijas dienvidrietumos).
maijvabole Plākšņtaustekleņu dzimtas vabole, kas pārtiek no dzīviem vai trūdošiem augiem.
priekšāda Plāna ādas kroka, kas aptver dzimumlocekļa galviņu.
noplanēt Planējot nolīdzināt.
pretplāns Plāns, kuru pieņēmis uzņēmums, ražošanas apvienība u. tml. un kurā ietverti augstāki rādītāji salīdzinājumā ar tiem uzdevumiem, ko apstiprinājusi augstāk stāvoša organizācija.
tepe Plastiska masa (parasti cietējoša), ko lieto, piemēram, plaisu, padziļinājumu aizziešanai, blīvēšanai.
rauts Plašas, greznas viesības, parasti ar daudziem ēdieniem un alkoholiskiem dzērieniem.
pedagoģizēt Plaši ieviest pedagoģijas metodes, atzinumus (audzināšanas, mācību, izglītības procesā).
solīds Plašs, dziļš (par zināšanām). Labi pamatots, pierādīts (piemēram, par domu, ideju).
spāre Plaudim līdzīga karpu dzimtas zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros. Durba.
durba Plaudim līdzīga karpu dzimtas zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros. Spāre [3].
spare Plaudim līdzīga karpu dzimtas zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros. Spāre [3]. Durba.
limanda Plekstu dzimtas zivs ar brūngani dzeltenu, plakanu ķermeni un acīm, parasti galvas vienā pusē.
plekste Plekstveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem acis parasti ir ķermeņa labajā pusē.
zeltplekste Plekšu dzimtas zivs ar brūnganu, plakanu ķermeni, kam raksturīgi dzeltenīgi oranži, apaļi plankumi.
lācis Plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli dzīvnieki ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti.
kaķis Plēsēju kārtas dzimta, kura ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem.
suns Plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst nelieli un vidēji lieli, galvenokārt gaļēdāji dzīvnieki ar spēcīgu ķermeni, nelielu galvu un izstieptu purnu (piemēram, mājas suns, savvaļas suns, lapsa, vilks).
sermulis Plēsēju kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli vai vidēji lieli dzīvnieki ar slaidu, lokanu, spēcīgu ķermeni, asiem, pagarinātiem ilkņiem (piemēram, caunas, seski, ūdeles, zebiekstes).
leduslācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu.
polārlācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu. Leduslācis.
ūdele Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvo ūdenstilpju krastos.
zebiekste Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas mazākais dzīvnieks ar ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu asti.
ūdrs Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks ar īsu, biezu, spīdīgu tumšbrūnu apmatojumu.
vilks Plēsēju kārtas suņu dzimtas dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali.
sudrablapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas kažokzvērs, kurš ir izaudzēts no Kanādas sarkanās lapsas un kura apmalojumam ir raksturīgas melnas, zilganmelnas, pelēkas, sudrabainas krāsas.
polārlapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai ballu (ziemā) apmatojumu.
lapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks ar smailu purnu un garu, kuplu asti.
piraija Plēsīga karpu dzimtas zivs (Dienvidamerikā) ar spēcīgiem žokļiem, asiem zobiem un līdz 60 centimetriem garu ķermeni.
leopards Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar plankumainu apmatojumu, spēcīgām kājām. Pantera.
pantera Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar plankumainu, retumis melnu, apmatojumu, spēcīgām kājām. Leopards.
šakālis Plēsīgs suņu dzimtas dzīvnieks (Dienvidāzijā, Vidusāzijā, Āfrikā), kas pārtiek no sīkiem dzīvniekiem, dzīvnieku maitām, arī no augļiem.
čūskērglis Plēsīgs vanagu dzimtas putns.
lapsene Plēvspārņu kārtas kukaiņu dzimta, pie kuras pieder, piemēram, lapsenes, sirseņi. Šīs dzimtas kukaiņi.
skudra Plēvspārņu kārtas kukaiņu dzimtu grupa, kurā ietilpst 3-12 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu.
jātnieciņš Plēvspārņu kārtas virsdzimta, kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos. Šīs virsdzimtas kukaiņi.
ieplakt Plokot ieveidot, radīt padziļinājumu, pazemināties līmeņa ziņā (piemēram, par zemes virsu, slāni).
ņemt Plosīt (maksu), arī pieļaut, ka (kāds) atlīdzina, maksā (par ko).
pačalot Plūstot neilgu laiku, mazliet radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.).
čalot Plūstot radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.).
politdarbs Politiskās izglītības un audzināšanas darbs.
daudzkāji Posmkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem. Šīs klases dzīvnieki.
tūkstoškāji Posmkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem. Šīs klases dzīvnieks. Daudzkāji.
zirneklis Posmkāju tipa bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus.
upesvēži Posmkāju tipa vēžu klases dzimta, kuras pārstāvji ir pielāgojušies dzīvei saldūdeņos. Šīs dzimtas dzīvnieki.
kopulēt Potēt, saaudzējot mežeņa dzinumu ar kultivējamā auga potzaru.
starppote Potzars, potpumpurs, ko ievieto potcelma un pumpura vairodziņa starpā.
instrumentālisms Pragmatisma paveids, kas idejas un jēdzienus aplūko nevis kā objektīvās īstenības atspoguļojumu, bet gan kā mākslīgus rīkus (instrumentus) subjektīvās pieredzes sakārtošanai.
pazīt Prast noteikt, atšķirt (ko), izmantojot savas zināšanas, pieredzi.
dekabristi Pret dzimtniecību un patvaldību vērstās 1825. gada 14. decembra muižnieciskās revolucionārās sacelšanās dalībnieki (pirmsrevolūcijas Krievijā).
antitēze Pretēju vai kontrastējošu jēdzienu vai tēlu pretnostatījums kā stilistisks paņēmiens.
atturēties Pretoties (piemēram, savām tieksmēm, dziņām) un pārvarēt (tās).
katahrēze Pretrunīgu, nesavienojamu jēdzienu savienojums. Neloģisks izteikums.
Prettanku grāvis Prettanku šķērslis līdzenā apvidū (plats, aptuveni 1 metru dziļš izrakums ar stāvām malām).
Prettanku grāvis Prettanku šķērslis līdzenā apvidū (plats, aptuveni 1 metru dziļš izrakums ar stāvām malām).
vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot).
varasdarbs Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot). Vardarbība.
dzintarpriede Priede, no kuras sveķiem veidojas dzintars.
priežains Priedēm apaudzis, pieaudzis.
prostatīts Priekšdziedzera iekaisums.
prostata Priekšdziedzeris.
pirmais Priekšējais (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
metodiķis Priekšmeta mācīšanas metodikas, audzināšanas metodikas speciālists.
rotaļlieta Priekšmets bērna izklaidēšanai, audzināšanai, apmācīšanai saistošā veidā.
nodegulis Priekšmets, kas nav pilnīgi sadedzis, izdedzis.
slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā.
Jēdziena apjoms Priekšmetu un parādību kopums, ko aptver jēdziens.
Jēdziena apjoms Priekšmetu un parādību kopums, ko aptver jēdziens.
priekšādevums Priekšrocības (sacensībās, sporta spēlēs), ko piešķir vājākam dalībniekam, lai izlīdzinātu uzvaras iespējas. Handikaps.
handikaps Priekšrocības, ko piešķir vājākam dalībniekam (sporta spēlēs, sacensībās), lai izlīdzinātu uzvaras iespējas.
sudrabegle Priežu dzimtas (parasti dekoratīvs) koks ar pelēcīgi zilganām skujām.
duglāzija Priežu dzimtas koks ar vērtīgu koksni.
baltegle Priežu dzimtas koks, ko Latvijā audzē dekoratīvos stādījumos.
dižegle Priežu dzimtas koks, ko Latvijā audzē dekoratīvos stādījumos. Baltegle.
priede Priežu dzimtas mūžzaļš skuju koks (retāk krūms) ar plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un taisniem vai izliektiem čiekuriem.
egle Priežu dzimtas mūžzaļš skuju koks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem.
lapegle Priežu dzimtas vasarzaļš ziemeļu puslodes vienmājas koks ar ļoti mīkstām viengadīgām skujām, kas rudenī nobirst.
mērkaķis Primātu kārtas dzimta, kurā ietilpst dzīvnieki ar ieapaļu galvu, paīsu purnu, slaidiem locekļiem un garu asti.
vārdošana Primitīva, ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem). Riebšana, pūšļošana.
vārdot Primitīvi ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus. Riebt, pūšļot.
Alpu vijolītes Prīmulu dzimtas daudzgadīgi augi. Ciklamenas.
ciklamena Prīmulu dzimtas daudzgadīgs augs. Alpu vijolīte.
Alpu vijolīte Prīmulu dzimtas daudzgadīgs augs. Ciklamena.
septiņstarīte Prīmulu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, virs kurām ir zieds ar septiņām baltām vainaglapām.
gaiļbiksītes Prīmulu dzimtas lakstaugi ar gaiši dzelteniem, smaržīgiem ziediem čemuros.
vairodzene Prīmulu dzimtas lakstaugs ar lapām rozetē un baltiem ziediem čemurā.
postulāts Princips, atzinums u. tml., ko, piemēram, teorijā, jēdzienu, spriedumu sistēmā, pieņem par sākotnēju un kas nav pierādāms šīs teorijas, sistēmas ietvaros. Arī aksioma.
Dzinēja cikls Procesi, kas periodiski atkārtojas un izraisa dzinēja darbību.
apdzisme Process --> apdzist. Apdzišana.
dzimšana Process --> dzimt.
audzināšana Process, darbība --> audzināt (1). Attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums.
audzināšana Process, darbība --> audzināt (2).
audzināšana Process, darbība --> audzināt (3).
laktācija Process, kurā piena dziedzeri (cilvēkiem vai zīdītājiem dzīvniekiem) rada un atdala pienu. Laikposms no (govs) atnešanās līdz aizlaišanai.
relaksācija Process, kurā samazinās centrālās nervu sistēmas, muskulatūras sasprindzinājums. Psihes stresa samazināšana (izmantojot autogēno treniņu, hipnozi u. tml.).
sekrēcija Process, kurā specializētas dziedzeru šūnas veido un izdala sekrētu.
kopprodukcija Produkcija, ko ir saražojuši vairāki vai daudzi (parasti uzņēmumi). Bruto produkcija.
geiša Profesionāla japāņu dziedātāja un dejotāja, kas kavē laiku viesiem, piemēram, tējnīcās, viesībās.
sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
radīt Psihiskā darbībā veidot (piemēram, priekšstatu, jēdzienu, spriedumu). Būt par cēloni tam, ka veidojas (piemēram, priekšstats, jēdziens, spriedums).
prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju veidot subjektīvu, ar priekšstatiem un jēdzieniem pastarpinātu īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot šādi iegūto informāciju. Arī intelekts.
sēras Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kas ir saistīts ar dziļām bēdām, ciešanām, skumjām, parasti sakarā ar kāda nāvi. Šāda psihiska (emocionāla) stāvokļa izpausme.
žēlsirdība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kas izpaužas spējā citus saprast, just līdzi un gatavībā palīdzēt. Arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa.
sajūsma Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga emocionāla pacilātība, liela patika, dziļš prieks.
ilgas Psihisks stāvoklis, kam raksturīga dziļa, parasti arī ilgstoša, tieksme, vēlēšanās (parasti pēc kā labāka vai arī tāla, grūti sasniedzama).
jūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīga emocionāla pacilātība, dziļš saviļņojums.
iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
uztraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
izdzimtība Psihisks, fizisks kroplums, kas radies no dzimšanas. Deģenerācija (1).
pazemojums Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
Raibpēdainā kārklu pūcīte Pūcīšu dzimtas tauriņš.
degpudele Pudele, kurā iepildīts degmaisījums (cīņai pret tankiem, kādu objektu aizdedzināšanai).
pildīties Pulcējoties daudziem, kļūt pilnam (par telpu, platību).
lobēlija Pulkstenīšu dzimtas lakstaugs, arī puskrūms vai krūms.
purvciprese Purvciprešu dzimtas koks ar skujām uz īsvasām, kas katru gadu nokrīt.
kriptomērija Purvciprešu dzimtas mūžzaļš (līdz 45 metriem augsts) skuju koks ar piramidālu vainagu (Japānā, Ķīnā).
Ielas puika Pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām. Piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
Ielas zēns (arī puika) Pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām. Piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
tīnis Pusaudzis, arī jaunietis (aptuveni līdz 19 gadu vecumam). Tīneidžers.
tīneidžers Pusaudzis, arī jaunietis (aptuveni līdz 19 gadu vecumam). Tīnis.
pašpuika Pusaudzis, jaunietis (parasti pilsētas nomalēs) ar piedauzīgu, huligānisku uzvedību.
junga Pusaudzis, kas uz kuģa mācās par matrozi, kā arī veic dažādus darbus.
kuģapuika Pusaudzis, kas uz kuģa mācās par matrozi, kā arī veic dažādus darbus. Junga.
vasaraudzis Pusaudzis, pusaudze. Arī padsmitgadnieks. Par pusaudzi vai padsmitgadnieku nedaudz jaunāks zēns, jaunāka meitene.
smurgulis Pusaudzis. Arī ļoti jauns cilvēks.
šmurgulis Pusaudzis. Arī ļoti jauns cilvēks. Smurgulis (1).
lori Puspērtiķu dzimta (Āfrikā, Dienvidāzijā), kuras pārstāvjiem ir biezs, mīksts apmatojums. Šīs dzimtas dzīvnieki.
izpūt Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem).
appūst Pūšļojot dziedināt (slimu locekli, ķermeņa daļu). Iedvest maģisku spēku (piemēram, zālēm, ūdenim).
pūst Pūšļojot dziedināt. Pūšļojot gatavot zāles, līdzekļus pret slimībām.
izpūst Pūšot izkliedēt, arī izsmidzināt.
nopūst Pūšot panākt, ka (kas) pārstāj degt, izstarot gaismu. Pūšot panākt, ka (gaismas avots) nodziest.
uzpūst Pūšot uzsmidzināt, uzklāt virsū (kam, uz kā).
aizpūst Pūšot, putinot (piemēram, sniegu, smiltis), nolīdzināt, piepildīt (ceļa grambas, pēdas u. tml.). Aizputināt (1).
aizputināt Putinot piepildīt (ar sniegu), nolīdzināt (piemēram, bedres, pēdas).
dziedonis Putns, kas dzied.
dziedātājs Putns, kas dzied. Arī dziedātājputns.
dzeņveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst sīki un vidēja lieluma putni ar lielu galvu, asu, spēcīgu knābi (piemēram, dižraibais dzenis, melnā dzilna, tītiņš). Šīs kārtas putni.
piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja. Šīs kārtas putni.
šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piemēram, sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
rādīt Radīt (kādam) iespēju uztvert ar redzi, skatīties (piemēram, vizuālu mākslas darbu, kādu darbību, norisi).
pārslogot Radīt (kam) pārslodzi, pieļaut, ka (kam) rodas pārslodze.
trillināt Radīt augstas, dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
tinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem). Atskanēt šādai skaņai.
stinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem). Atskanēt šādai skaņai. Tinkšķēt.
trillināt Radīt augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu balss skaņu kopumu (parasti par putniem). Treļļot (1).
cirsties Radīt dedzinošu sāpju sajūtu (piemēram, mutē, kaklā) - par vielām.
lirināt Radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli).
trizuļot Radīt dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas. Atskanēt šādām skaņām.
zvanīt Radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas (par smiekliem, cilvēka balsi). Atskanēt šādām skaņām.
zvanīt Radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas (par zvanu (1)). Atskanēt šādām skaņām.
zvanīt Radīt dzidras, parasti samērā augstas, skaņas (par metāla, stikla priekšmetiem, tiem saskaroties, plīstot, arī tos skarot u. tml.). Atskanēt šādām skaņām.
šķindēt Radīt dzidru, arī asu, samērā skaļu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras, par plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai.
baukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni Atskanēt šādam troksnim.
dūkt Radīt neskaidru, parasti daudzu balsu, troksni (par daudziem cilvēkiem).
likties Radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam).
rādīties Radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam).
šķist Radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam).
zvanīt Radīt raksturīgas dzidras, parasti samērā augstas, balss skaņas (par dažiem putniem, parasti dzeguzi). Atskanēt šādām skaņām.
čagināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par žagatām). Žadzināt.
apaugļot Radīt sākumu jaunam organismam (saplūstot vīrišķai dzimumšūnai ar sievišķo dzimumšūnu).
grandēt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm). Dārdēt (3).
kost Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām).
blīkšķēt Radīt šāviena, sprādziena troksni. Atskanēt šādam troksnim.
izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko), padarīt pazīstamu (daudzi vai visu).
Zaigojošais kārklu raibenis Raibeņu dzimtas tauriņš.
pasigrāfija Rakstība, kurā ar simboliem apzīmē jēdzienus.
dokuments Raksts, kas apstiprina faktus ar juridisku nozīmi (piemēram, personas dzimšanu, iegūto izglītību).
spoguļraksts Raksts, kurā burtu novietojums, secība ir pretēja, salīdzinot ar parasto novietojumu, secību.
Ideogrāfiskais raksts Raksts, kurā katra zīme apzīmē vārdu vai jēdzieniski saistītu vārdu kopu.
piktogramma Rakstu zīme (piemēram, nosacīts attēls), kas apzīmē jēdzienu (bet ne valodas formas).
ideogramma Rakstu zīme, kas apzīmē jēdzienu.
zīme Raksturīga uzlīme (piemēram, precei, tās iesaiņojumam), kas satur vajadzīgo informāciju (piemēram, par preces cenu, ražotāju firmu), arī nosacīts (piemēram, jēdziena) raksturojums (parasti attēla veidā). Arī birka.
pusaudzisks Raksturīgs pusaudzim (2).
Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu. Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
bagarēt Rakt ar bagaru (parasti upes, ezera gultnē). Padziļināt, tīrīt (piemēram, upi).
raķešdzinējs Raķešu dzinējs.
dzinējraķete Raķete, ko izmanto par dzinēju (kosmiskajiem kuģiem, mākslīgajiem pavadoņiem).
kodolraķete Raķete, kurā par dzinējspēka avotu izmanto kodolreakcijās atbrīvojušos enerģiju.
Ballistiskā raķete Raķete, kurai kustības sākuma posmā dzinēji ir ieslēgti, bet beigu posmā - izslēgti.
Ballistiskā raķete Raķete, kurai kustības sākuma posmā dzinēji ir ieslēgti, bet beigu posmā - izslēgti.
sarāpties Rāpjoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
sarāpot Rāpojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
rapsodija Rapsoda dziesma.
šķilties Rasties no straujas, spēcīgas cietu priekšmetu saskāršanās (par dzirkstelēm, uguni). Strauji, spēcīgi skarties vienam pie otra, radot dzirksteles, uguni (par cietiem priekšmetiem).
nākt Rasties, arī pilnveidoties (piemēram, par spējām, pieredzi).
izcelšanās Rašanās, tapšanas, veidošanās process, an apstākļi. Sabiedriskā vide, kur dzimis, audzis cilvēks.
rausis Raudzētas mīklas plācenis (no rupja maluma kviešu vai miežu miltiem), kam vidū parasti ir padziļinājums ar pildījumu.
noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties līdzi lejā (no kurienes, kur u. tml.).
panest Raujot sev līdzi, pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi. Raujot sev līdzi, virzīt nelielu attālumu, neilgu laiku.
sarausties Raušoties savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
kopražojums Ražojums, ko ir izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi (kāda darbā, darbībā).
Raķešu dzinējs Reaktīvais dzinējs, kura darbībai nav vajadzīga gaisa pieplūde un kuru izmanto raķetēs.
reālpsiholoģija Reālistisks, dziļš cilvēku psihes, rakstura, personības atspoguļojums (skatuves mākslā).
sapnis Redzes, retāk dzirdes tēli, kas parādās miegā sakarā ar atsevišķu galvas smadzeņu apvidu pastiprinātu darbību, kamēr ar apziņu saistītie smadzeņu rajoni atrodas aiztures stāvoklī.
apdedzināties Refl. --> apdedzināt (2).
aprauties Refl. --> apraut (2). Pēkšņi apklust, pārtraucot, nepabeidzot (runu, dziesmu u. tml.).
apsmidzināties Refl. --> apsmidzināt.
atspirdzināties Refl. --> atspirdzināt.
atveldzināties Refl. --> atveldzināt (1).
atveldzināties Refl. --> atveldzināties (2).
iespirdzināties Refl. --> iespirdzināt. Atspirdzināties.
izlīdzināties Refl. --> izlīdzināt (1).
izlīdzināties Refl. --> izlīdzināt (2).
izsmidzināties Refl. --> izsmidzināt. Tikt izsmidzinātam.
nolīdzināties Refl. --> nolīdzināt (1). Tikt nolīdzinātam.
padziļināties Refl. --> padziļināt (1). Tikt padziļinātam.
padziļināties Refl. --> padziļināt (2). Tikt padziļinātam.
padziļināties Refl. --> padziļināt (3). Tikt padziļinātam.
paildzināties Refl. --> paildzināt (1). Tikt paildzinātam.
paildzināties Refl. --> paildzināt (2). Tikt paildzinātam.
pielīdzināties Refl. --> pielīdzināt (1). Tikt pielīdzinātam.
sasprindzināties Refl. --> sasprindzināt (1). Sasprindzināt sava ķermeņa muskuļus, muskuļaudus.
sasprindzināties Refl. --> sasprindzināt (2). Tikt sasprindzinātam.
sasprindzināties Refl. --> sasprindzināt (3). Tikt sasprindzinātam.
spirdzināties Refl. --> spirdzināt.
uzspridzināties Refl. --> uzspridzināt. Tikt uzspridzinātam.
veldzināties Refl. --> veldzināt (1). Tikt veldzinātam.
veldzināties Refl. --> veldzināt (2). Tikt veldzinātam.
Nosacījuma reflekss Reflekss, kas izveidojas organisma dzīves laikā līdz ar pieredzi.
Nosacījuma reflekss Reflekss, kas izveidojas organisma dzīves laikā līdz ar pieredzi.
metiens Reizē dzimušo (daudzdzemdētājas dzīvnieku mātītes) mazuļu kopums.
psalms Reliģiska dziesma Vecajā derībā.
ugunsapbedījums Reliģiskā rituālā sadedzināta mirušā apbedījums.
Dziesmu grāmata Reliģisku dziesmu krājums.
Dziesmu grāmata Reliģisku dziesmu krājums.
padēls Resns, stumbrā šaurā leņķī ieaudzis zars, kas izveidojies no augumā atpalikušas vai atmirušas agrākās galotnes.
šovs Rēvijas veida uzvedums, parasti ar mūziku, dziesmām, dejām.
resivers Rezervuārs (kompresora iekārtai), kas, uzkrājot saspiestu gaisu (gāzi), izlīdzina spiediena svārstības un attīra gaisu (gāzi) no eļļas un ūdens pilieniem.
apdzisums Rezultāts --> apdzist.
apsvērums Rezultāts --> apsvērt. Pārdomāts slēdziens, kas radies paredzot, novērtējot.
atspirdzinājums Rezultāts --> atspirdzināt, atspirdzināties.
atveldzinājums Rezultāts --> atveldzināt (1), atveldzināties (1).
atveldzinājums Rezultāts --> atveldzināties (2), atveldzināties (2).
augums Rezultāts --> augt (1). Tas, kas ir izaudzis.
dzirkstījums Rezultāts --> dzirkstīt (1).
dzirkstījums Rezultāts --> dzirkstīt (2).
dzisums Rezultāts --> dzist (2).
dzisums Rezultāts --> dzist (4).
sadegums Rezultāts --> sadegt [1] (3). Sadedzis pārtikas produkts, arī pārtikas produkta sadegusi daļa.
sasprēgājums Rezultāts --> sasprēgāt (1). Sīka, garena, nedziļa brūce, šādu brūču kopums.
sasprēgājums Rezultāts --> sasprēgāt (2). Šaura, nedziļa plaisa, šādu plaisu kopums (kā virsmā).
spirdzinājums Rezultāts --> spirdzināt, spirdzināties. Tas, kas spirdzina.
uzsmidzinājums Rezultāts --> uzsmidzināt (1).
koprezultāts Rezultāts, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
valrieksts Riekstkoku dzimtas koks ar lielām nepāra plūksnaini saliktām lapām un augli kauleni.
kārija Riekstkoku dzimtas krāšņumkoks.
riekstkoks Riekstkoku dzimtas vienmājas koks ar spirāliskām, plūksnainām lapām un augļiem - riekstiem.
Turēties pie burta Rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
Turēties pie burta Rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
glābt Rīkoties, lai saglabātu, arī dziedētu (ko ievainotu).
šļūce Rīks, piemēram, lauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
saripot Ripojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi). Būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni). Būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
sprēgāt Risināties viegli, raiti, spilgti (par runu). Izpausties runā viegli, raiti, spilgti (parasti par jokiem). Arī dzirkstēt, dzirkstīt.
rečitatīvs Ritmiski brīvs dziedājums, kas intonatīvi ir tuvs runai (parasti operās, oratorijās).
dungot Ritmiski klaudzināt (parasti ar pirkstiem).
dungot Ritmiski klaudzināt (pirkstus pret ko).
padungot Ritmiski paklaudzināt (parasti ar pirkstiem).
klandi Ritmisku klabienu, klaudzienu kopums, ko parasti rada sliežu transportlīdzekļi, to daļas. Šo transportlīdzekļu kratīšanās, zvalstīšanās (parasti ritmiska).
saritēt Ritot savirzīties (kopa, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem sīkiem veidojumiem.
Augu noteicējs Rokasgrāmata ar augu pazīmju aprakstu, tabulām, pēc kurām var noteikt attiecīgā auga dzimtu, ģinti, sugu.
parakt Rokot padziļināt, paplašināt (ko).
rakties Rokot, piemēram, padziļinājumu, bedri, virzīties tajā (dziļāk, arī uz priekšu).
grābeklis Roku darba rīks - kātā iestiprināts piets ar tapiņām (zariem) kā (piemēram, siena) savākšanai vai izlīdzināšanai.
pacele Rombveida padziļinājums ceļa locītavas iekšpusē.
valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos.
Ausaino roņu dzimta Roņveidīgo dzimta, pie kuras pieder lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kam ir ārējā auss (piemēram, jūras lauvas, kotiki).
ronis Roņveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes.
inkrustācija Rotājums (piemēram, no koka, metāla, dzintara), kas iestrādāts priekšmeta virsmā un ir vienā līmenī ar to. Šādi veidots mākslas darbs.
Amora pasts Rotaļa, kurā sarīkojuma, viesību u. tml. pretēja dzimuma dalībnieki sūta cits citam vēstules.
rūtot Rotāt (4). Arī dziedāt.
rullis Rotējoša cilindrveida detaļa, elements, arī rotējošs cilindrveida priekšmets (piemēram, kā gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai). Ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements. Veltnis.
veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai. Ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
turbīna Rotējošs dzinējs, kas tvaika, gāzes vai ūdens enerģiju pārvērš mehāniskā darbā.
vīteņroze Roze ar stīgojošiem dzinumiem.
rožzieži Rožu dzimta.
aprikoze Rožu dzimtas augļu koks ar oranžkrāsas augļiem.
persiks Rožu dzimtas augļu koks ar samtainiem, sulīgiem, dzeltenīgi sārtiem augļiem.
ķirsis Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar baltiem ziediem čemuros un sulīgiem augļiem (kauleņiem).
plūme Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem.
avene Rožu dzimtas augs ar saldām, aromātiskām, parasti sarkanām ogām.
aronija Rožu dzimtas augs ar spīdīgām, eliptiskām lapām, baltiem ziediem, melnām ogām.
vārnkāja Rožu dzimtas augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām.
rožzieži Rožu dzimtas augs.
kazbārdis Rožu dzimtas daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un sīkiem ziediem vārpveida ķekaros.
kaulene Rožu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (ēnainos mežos un krūmājos) ar spilgti sarkaniem augļiem.
čužas Rožu dzimtas dekoratīvi krūmi ar dzelteniem ziediem.
sakura Rožu dzimtas dekoratīvs koks ar baltiem ziediem čemuros. Japāņu ķirsis.
henomele Rožu dzimtas dekoratīvs krūms.
maijrozīte Rožu dzimtas dzeloņains krūms ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un pielapēm, kupliem bāli dzelteniem ziediem.
mežābele Rožu dzimtas koks ar ērkšķainiem zariem un kailām lapām.
mespils Rožu dzimtas koks vai krūms ar ēdamiem augļiem (Krimā, Kaukāzā).
ieva Rožu dzimtas koks vai krūms ar sīkiem, baltiem, stipri smaržojošiem ziediem ķekaros un melnām ogām.
pīlādzis Rožu dzimtas koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem vairogveida ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem.
korinte Rožu dzimtas krāšņumkrūms ar veselām, ovālām lapām, baltiem ziediem ķekaros un melniem, sulīgiem augļiem.
krūmcidonija Rožu dzimtas krūms ar spilgtiem, parasti oranžiem, ziediem un skābiem, aromātiskiem, apaļīgiem augļiem.
cidonija Rožu dzimtas krūms vai koks ar aromātiskiem, diētiski vērtīgiem augļiem.
lācene Rožu dzimtas lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām.
kazene Rožu dzimtas puskrūms ar ložņājošu vai stāvu stumbru un zili melnām, paskābām ogām.
vilkābele Rožu dzimtas vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi.
rubeņdziesma Rubeņa dziesma.
miešķis Rubiju dzimtas augs ar lancetiskām vai lineārām lapām neīstos mieturos un sīkiem baltiem ziediem žuburainās ziedkopās.
rudzzāle Rudzi cerošanas un stiebrošanas laikā.
lāčpurns Rumpuču dzimtas agrīna ēdamā sēne ar krokainu, brūnganu cepurīti, kas saaugusi ar kātu.
Publiskā runa Runa samērā daudziem klausītājiem oficiālos, reglamentētos apstākļos (piemēram, oratora, aktiera runa).
Publiskā runa Runa samērā daudziem klausītājiem oficiālos, reglamentētos apstākļos (piemēram, oratora, aktiera runa).
pierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās viscaur (parasti telpā). Runāt tā, ka teiktais ir dzirdams, uztverams daudziem (parasti telpā).
pastiept Runājot, arī dziedot palielināt (skaņas, vārda u. tml.) ilgumu.
stiept Runājot, dziedot palielināt (skaņas, vārda, toņa tml.) ilgumu, arī ievērojami nemainīt skaņas augstumu.
pārliecināt Runājot, rakstot ietekmēt (kādu) ar sprieduma vai slēdziena loģisku pamatojumu tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml., aizstāv to, rīkojas saskaņā ar to.
valoda Runas darbības jēdzieniskais saturs, jēga.
Runāt caur puķēm Runāt netieši, aplinkus, salīdzinājumos.
pīkstēt Runāt vai dziedāt, retāk smieties sīkā, smalkā balsī.
turēt Runāt, arī dziedāt (noteiktā veidā, ar noteiktu skanējumu).
plēst Runāt, dziedāt, arī spēlēt, parasti skaļi.
ķērkt Runāt, kliegt, arī dziedāt skaļā, griezīgā balsī.
mūspusnieks Runātāja vai rakstītāja dzimtā novada cilvēks.
mūspuse Runātāja vai rakstītāja dzimtais novads.
ievietot Rūpēties, gādāt, lai tiek uzņemts (piemēram, slimnīcā), iekārtot (kādā, piemēram, audzināšanas, iestādē).
iegremdēties Rūpīgi, dziļi pētīt (ko), pilnīgi nodoties (kam). Iedziļināties. Arī dziļi iejusties.
lamzaks Rupjš, neaudzināts, arī nekārtīgs cilvēks.
saira Rūpnieciski nozīmīga skumbrijlīdaku dzimtas zivs (Klusā okeāna mērenās un subtropu joslas rajonos).
aizrušināt Rušinot (ko) virsū, iekšā, aizpildīt, nolīdzināt. _imperf._ Rušināt ciet.
mandarīns Rūtu dzimtas citrusu augļu koks ar nelieliem, oranžiem, aromātiskiem augļiem.
korķkoks Rūtu dzimtas vasarzaļš divmāju krāšņumkoks ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem.
Nacionālais ienākums Sabiedrības kopprodukta daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
Fiziskā kultūra Sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu. Cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
Fiziskā kultūra Sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu. Cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
Garīgā kultūra Sabiedrības un cilvēka garīgās darbības un tās rezultātu kopums (izziņa, tikumība, audzināšana un izglītība, tiesības, filozofija, ētika, estētika, zinātne, māksla, mitoloģija, reliģija).
Mazbērnu novietne Sabiedriska audzināšanas iestāde bērniem no divu mēnešu līdz trīs gadu vecumam.
Mazbērnu novietne Sabiedriska audzināšanas iestāde bērniem no divu mēnešu līdz trīs gadu vecumam.
klubs Sabiedriska organizācija, kas apvieno noteiktu aprindu, vienas profesijas, arī kopīgu idejisku interešu cilvēkus, lai organizētu kopīgus pasākumus. Kultūras un izglītības iestāde komunistiskās audzināšanas darbam, kultūras un atpūtas pasākumu organizēšanai.
vētra Sabiedriska parādība, notikums, kas parasti izraisa dziļas pārmaiņas sabiedrības dzīvē.
Sabiedriskais galvojums Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas turpmāko uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
pieplacināt Sablīvēt; arī pielīdzināt.
izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot. Dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū).
treniņsacensības Sacensības, kuru mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana.
izvērst Sadalīt platumā un dziļumā (veidojot kaujas iekārtu).
sasvilināt Sadedzināt.
pārpelnot Sadedzinot (parasti kremējot), pārvērst (mirušo) pelnos.
sadziedināt Sadziedēt.
sadzirdēties Sadzirdēt vienam otra, citam cita izteikumus, arī balsi.
padzirdēt Sadzirdēt, izdzirdēt (ko), parasti pavirši, arī nepilnīgi.
sadzirst Sadzirdēt.
Horeogrāfiskā rotaļa Sadzīves horeogrāfijas norise, kurā darbojas neierobežots skaits dalībnieku, kas paši dzied pavadījumu.
samitināt Sagādāt dzīvesvietu, pajumti (vairākiem, daudziem).
aizvadīt Sagatavojot, sapošot ceļam, arī izvadot, aizlaist (uz kurieni), pašam nedoties līdzi. _imperf._ Vadīt prom.
skrudze Sagriezusies, sametušies dziļa, diegs.
salikties Sagulties (par vairākiem, daudziem).
iegumt Sagumstot ierauties dziļāk (kur iekšā) - par cilvēku.
rūgumpods Saīdzis cilvēks. Īgņa.
Rūguma pods Saīdzis cilvēks. Īgņa. Rūgumpods.
paraugsaimniecība Saimniecība, kur pārbauda, ievieš zinātnes atziņas, pirmrindas pieredzi un ar tām iepazīstina citus lauksaimniecības darbiniekus. Arī priekšzīmīga saimniecība.
kundziņš Saimnieka, darba devēja nepieaudzis dēls.
kundzēns Saimnieka, darba devēja nepieaudzis dēls. Kundziņš (2).
dzimtnieks Saimnieks, kas savu saimniecību iepircis no muižas par dzimtu.
īsums Saīsinātā veidā, konspektīvi, neiedziļinoties sīkumos. Īsi.
tomēr Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretnostatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz neatbilsmes jēdzienisko attieksmi ar pieļāvuma niansi.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tādēļ», «tāpēc»), un vienlaikus norāda uz nolūka attieksmi starp tiem, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik»), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu «tāds», un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem, kā arī uz laika jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem, kā arī uz pretnostatījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
nekā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
tāpat Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
vien Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
toties Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu.
un Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz laika, seku, pievienojuma, pretstata, sastata, salīdzinājuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kur Saista teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kā Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
tā Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
tāpat Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprinātu salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kā Saista teikuma locekļus un norāda uz pavājināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kā Saista teikuma locekļus un norāda uz pavājināta, šķietama salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kā Saista teikuma locekļus un norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
nekā Saista teikuma locekļus un norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kā Saista teikuma locekļus, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem un vienlaikus pastiprinot izteikuma nozīmi, lai piešķirtu tam lielāku pamatojumu, noteiktību.
kā Saista teikuma locekļus, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem un vienlaikus pastiprinot vārda vai izteikuma nozīmi.
toties Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu. Turpretī, turpretim.
tā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām.
tiklab Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām.
kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Kā - tā.
tāpat Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Kā - tā.
tik Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Tiklab - kā. Kā - tā.
tikpat Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Tiklab - kā. Kā - tā.
kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu.
tā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Kā - tā.
saukt Saistīt, valdzināt, rosinot (ko darīt, doties kurp u. tml.) - par priekšmetiem, parādībām.
aicināt Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt (par priekšmetiem, parādībām).
mīlēties Saistīties dzimumattiecībās.
ģeneratīvs Saistīts ar augu dzimumvairošanos.
centrifugāls Saistīts ar centrbēdzi, tai raksturīgs.
dziļūdens Saistīts ar dziļiem ūdens slāņiem.
dzimtbūtniecisks Saistīts ar dzimtbūšanu, tai raksturīgs.
seksuāls Saistīts ar dzimumdzīvi, tai raksturīgs.
šķirtdzimuma Saistīts ar dzimumpazīmju piemīlību šādā veidā, tai raksturīgs.
seksuāls Saistīts ar dzimumu, tam raksturīgs.
ģenētisks Saistīts ar iedzimtību, tai raksturīgs.
jēdzienisks Saistīts ar jēdzienu, vispārinātu priekšstatu u. tml., tiem raksturīgs.
konceptuāls Saistīts ar konceptu (1), tam raksturīgs. Jēdzienisks.
pedagoģisks Saistīts ar mācīšanu, audzināšanu, izglītību, tām raksturīgs.
melodisks Saistīts ar melodiju (1), tai raksturīgs. Labskanīgs, dzirdei tīkams, viegli uztverams.
mīļš Saistīts ar mīlestību (2). Saistīts ar dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
tonisks Saistīts ar muskuļaudu sasprindzinājumu, tam raksturīgs.
politmasu Saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu.
sabiedrisks Saistīts ar sabiedrību (2), tai raksturīgs. Tāds, kurā piedalās, kuru organizē vai izmanto samērā daudzi sabiedrības locekļi.
uroloģisks Saistīts ar urīnizvadorgāniem un vīriešu dzimumorgāniem, tiem raksturīgs.
pašmāju Saistīts ar vietu, teritoriju u. tml., kura kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai vietai, teritorijai raksturīgs.
pašzemes Saistīts ar zemi, kas kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai zemei raksturīgs.
sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piemēram, krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu).
Būt asinīs Saka par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Degunu iebāzis (retāk iedūris) Saka par cilvēku, kas ir iegrimis darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
Biezas ausis Saka par cilvēku, kas labi nedzird vai izliekas nedzirdam.
Biezas ausis (kādam) Saka par cilvēku, kas labi nedzird vai izliekas nedzirdam. Saka par cilvēku, kas stūrgalvīgi neievēro teikto, aizrādīto.
Garā iesma drāzējs Saka par cilvēku, kas nevar ātri izlemt, kā rīkoties, kas visu noildzina.
Veca dziesma Saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu.
Caurspīdīgs auglis Saka par ļoti sulīgu, dzidru augli.
Gulēt kaulos Saka par noturīgu personības īpašību, dziļi iesakņojušos paradumu.
Gulēt kaulos Saka par noturīgu personības īpašību, dziļi iesakņojušos paradumu.
Guļ kā bluķis (arī maiss) Saka par tādu, kas ir cieši aizmidzis.
Guļ kā maiss (arī bluķis) Saka par tādu, kas ir cieši aizmidzis.
Dieva dāvana Saka par to, kas cilvēkam piemīt no dzimšanas, saka par to, kas ir iedzimts.
Dieva dāvana Saka par to, kas cilvēkam piemīt no dzimšanas, saka par to, kas ir iedzimts.
Ielikts šūpulī Saka par to, kas kādam piemīt no dzimšanas.
(Ie)likts šūpulī Saka par to, kas kādam piemīt no dzimšanas.
Dzeļ (arī dzeldē) kā nātre Saka par to, kas sagādā dziļas ciešanas.
Dots pret dotu! Saka, atlīdzinot par pakalpojumu ar pakalpojumu. Saka, atriebjot nodarīto.
Nevar izspiest ne plika vērdiņa Saka, ja (kādam) nav ar ko atlīdzināt.
Nevar izspiest ne plika vērdiņa Saka, ja (kādam) nav ar ko atlīdzināt.
Dūc kā (bišu) stropā (arī strops), retāk spietā (arī spiets) Saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
Rūc (arī dūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu), retāk spietā (arī spiets) Saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
Dūc (arī rūc) kā (bišu) spietā (arī spiets), biežāk dūc (arī rūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu) Saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
Dūc (arī rūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu), retāk dūc (arī rūc) kā (bišu) spietā (arī spiets) Saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
Balss pazūd Saka, ja (parasti dziedātāja) balsij zūd nepieciešamās īpašības.
Nervi uzdod (arī netur) Saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
Nervi netur (arī uzdod) Saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
Nervi uzdod (arī netur) Saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
Ausis svilst Saka, ja dzird ko nepieklājīgu, rupju.
Ausis svilst Saka, ja dzird ko nepieklājīgu, rupju.
Ne čibu, ne čabu Saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa.
Ne čibu, ne čabu Saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa.
Ne čiku, ne grabu, arī ne čiku, ne caku, retāk ne caku, ne grabu Saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa. Saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
Ne čiku, ne čaku, retāk ne čaku, ne grabu Saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa. Saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
Ne čiku, ne grabu, arī ne čiku, ne čaku Saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa. Saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
Sirds sāp Saka, ja izjūt dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams.
Sirds sāp Saka, ja izjūt dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams.
Kā no jauna piedzimis Saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (parasti pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis).
Kā no jauna piedzimis Saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
Aizgājis (arī aizskrējis), krustu nemezdams (arī nemetis) Saka, ja kāds aizbēdzis lielā steigā.
Guļ kā nosists (arī beigts) Saka, ja kāds ir cieši aizmidzis un «grūti pamodināms.»
Guļ kā nosists (arī beigts) Saka, ja kāds ir cieši aizmidzis un grūti pamodināms.
Rūc kā dundurs Saka, ja kāds nemuzikāli dzied (zemā balsī).
Rūc kā dundurs Saka, ja kāds nemuzikāli dzied (zemā balsī).
Kāda blusa (arī muša) iekodusi Saka, ja kāds nesaprotamu iemeslu dēļ ir dusmīgs, saīdzis.
Iekšas izdegušas Saka, ja karstumā ir ļoti izslāpis. Saka, ja kuņģī radusies dedzinoša sajūta.
Ne tuvu Saka, ja kas it nemaz neatbilst, nelīdzinās kam minētam. Nepavisam.
Formas pēc Saka, ja ko veic, dara bez intereses, iedziļināšanās vai arī pieklājības dēļ.
Kā iztukšots Saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
Balss pazūd Saka, ja nespēj parunāt, padziedāt (parasti psihiska stāvokļa vai slimības dēļ).
Izdegusi dvēsele Saka, ja pārdzīvojumos zudusi spēja dziļi izjust.
Izdegusi dvēsele Saka, ja pārdzīvojumos zudusi spēja dziļi izjust.
Piens sadeg Saka, ja piena dziedzerī uzkrājas neizslaukts, nenozīsts piens un rodas piena dziedzera iekaisums.
Drebuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja sākas drebuļi, ja ir drudzis, aukstuma sajūta.
Acis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis sprāgst no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis kāpj (arī lec, sprāgst) ārā (arī laukā) no dobuļiem (arī pieres) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis sprāgst no pieres laukā (arī ārā) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī pieres) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis lec (arī kāpj, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī no pieres) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis sprāgst no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis sprāgst no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis sprāgst (arī kāpj, lec) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī no pieres) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Aizsist ausis Saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi).
Aizsit ausis Saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi).
Krīt kā mušas Saka, ja strauji nobeidzas daudzi dzīvnieki.
Krīt kā mušas Saka, ja strauji nobeidzas daudzi dzīvnieki.
Krīt kā mušas Saka, ja strauji, parasti epidēmijā, mirst daudzi cilvēki.
Krīt kā mušas Saka, ja strauji, parasti epidēmijā, mirst daudzi cilvēki.
Galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, arī galvassāpes.
Galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
Galva (arī galvā, pa galvu) dun (arī dūc) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
Galva (arī galvā, pa galvu) rūc (arī dūc, dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
Ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma gadījumos).
Ausīs (arī ausis) dūc (arī džinkst, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai specīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) rūc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis, galva) šņāc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, rūc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) zvana (arī džinkst, dūc, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) žvinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (parasti asinsrites traucējumu ietekmē).
Vārdi krīt auglīgā zemē Saka, ja teiktais dziļi ietekmē klausītājus, rod atsaucību.
Vārdi krīt auglīgā zemē Saka, ja teiktais dziļi ietekmē klausītājus, rod atsaucību.
Vārdi krīt auglīgā zemē Saka, ja teiktais dziļi ietekmē klausītājus, rod atsaucību.
Galva (arī smadzenes) izvēdinās Saka, ja tiek novērsts psihisks sasprindzinājums.
Galva (arī smadzenes) izvēdinās Saka, ja tiek novērsts psihisks sasprindzinājums.
Smadzenes (arī galva) izvēdinās Saka, ja tiek novērsts psihisks sasprindzinājums.
Balss (arī valoda) aizkrīt Saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
Valoda (arī balss) aizkrīt Saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
Balss (arī valoda) aizkrīt Saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
(Kā) vienā mutē Saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
(Kā) vienā mutē Saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
Ausīs (arī ausis) dun (arī džinkst, zvana, dūc, šalc, rūc, šņāc) Saka, ka šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ak tā (arī ak jā, ak nē) Saka, kad dzirdētais pārsteidz, izbrīna (kādu).
Slapjš aiz ausīm Saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
Klausies ar ausīm! Saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu).
Klausies ar ausīm! Saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu).
dzimumuzbudinājums Sakāpinātas dzimumtieksmes stāvoklis.
korelācija Sakarība, savstarpēja atbilstība, savstarpējais sakars (piemēram, starp priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni. Sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
uzņemt Sākt (sarunu, dziedāt dziesmu u. tml.), arī sākt runāt, dziedāt u. tml. (noteiktā veidā, intonācijā).
iemīļot Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam). Iemīlēt (2).
iemīlēt Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu). Pieķerties (kādam).
sagriezties Sākt lidināties, bieži mainot virzienu, augstumu (par, parasti vairākiem, daudziem, putniem, kukaiņiem).
Sacelties spārnos Sākt lidot (par vairākiem, daudziem putniem).
Sacelties spārnos Sākt lidot (par vairākiem, daudziem putniem).
atskanēt Sākt skanēt, kļūt dzirdamam (par skaņām).
uzņemt Sākt spēlēt, dziedāt (noteiktā toņkārtā, augstumā). Sākt (kā) atskaņojumu.
sagriezties Sākt, parasti juceklīgi, kustēties, virzīties, arī rosīties (kur, kā tuvumā) - par vairākiem, daudziem.
iedziedājums Sākuma posms (kora dziesmai), ko parasti izpilda viens (solo) dziedātājs.
izsalt Salā aiziet bojā, iznīkt (parasti par daudziem vai visiem augiem).
apsalt Salā iet bojā, iznīkt (par daudziem vai visiem). Nosalt.
kolrābis Salcietīgs divgadīgs krustziežu dzimtas dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā.
priekša Salīdzinājumā (ar kādu, ar ko, parasti ļoti atšķirīgu).
blakus Salīdzinājumā ar ko tuvu esošu.
salīdzinātājdaļa Salīdzinājuma sastāvdaļa, kurā ir nosaukts nojēgums, ar ko kas tiek salīdzināts.
komparatīvisms Salīdzināmā daiļdarbu, daiļliteratūras parādību pētīšana.
Pamata pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi kā neatkarīgu, patstāvīgu, bez salīdzinājuma.
Pamata pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi kā neatkarīgu, patstāvīgu, bez salīdzinājuma.
Pārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir lielāka intensitāte, izpausme nekā pamata pakāpē nosauktajai īpašībai, pazīmei.
Pārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir lielāka intensitāte, izpausme nekā pamata pakāpē nosauktajai īpašībai, pazīmei.
Vispārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
Vispārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
komparatīvisms Salīdzināmi vēsturiskā valodu pētīšana.
sastatīt Salīdzināt (ko, parasti krasi, atšķirīgu).
Vilkt paralēles (starp ko) Salīdzināt (ko), uzskatīt par līdzīgu, atbilstīgu.
Vilkt paralēles (starp ko) Salīdzināt (ko), uzskatīt par līdzīgu, atbilstīgu.
mērīt Salīdzināt kādu lielumu ar noteiktu šī paša lieluma vērtību, kas pieņemta par vienību. Šādā veidā raksturot kvantitatīvi (priekšmetu, parādību u. tml.).
Salīdzināt pulksteņus Salīdzināt pulksteņu rādījumus.
Nostādīt blakus (arī līdzās) Salīdzināt, lai novērtētu.
Stādīt blakus (arī līdzās) Salīdzināt, lai novērtētu. Atzīt par līdzīgu, līdzvērtīgu.
pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas liela (to) kvalitatīva atšķirība.
kritika Salīdzinoša analīze, vērtējums (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
paškritika Salīdzinoša sevis analīze, vērtējums (konstatējot pozitīvo un negatīvo).
pakāpe Salīdzinošs lielums, kas raksturo (ko) no kvantitātes vai kvalitātes viedokļa.
kopvērtējums Salīdzinošs, apkopojošs vērtējums.
sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
sašalkties Salkt vienlaikus (parasti par vairākiem, daudziem augiem).
atalgot Samaksāt, atlīdzināt (parasti par darbu).
šamanis Samanisma kulta kalpotājs, dziednieks, senču gudrību glabātājs.
nodegums Samazinājums (vielai, priekšmetam), kas rodas apdedzināšanas, kausēšanas procesā.
relaksēt Samazināt (centrālās nervu sistēmas, muskulatūras) sasprindzinājumu. Samazināt (psihes) stresu (izmantojot autogēno treniņu, hipnozi u. tml.).
tuvoties Samazinoties attālumam, kļūt labāk uztveramam (parasti dzirdamam, redzamam).
patumsa Samērā dziļa krēsla.
rīkle Samērā dziļš atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
padziļš Samērā dziļš. Pretstats: pasekls.
vimpelis Samērā garš un šaurs karodziņš, kas piestiprināts pie kāta ar pamatni un ko piešķir par nopelniem, uzvaru u. tml.
nūja Samērā garš, no dzinumiem attīrīts paresns zars, no dzinumiem, zariem attīrīts tievs koka stumbrs.
pagarinājums Samērā liels (skaņas) izrunas paildzinājums atbilstoši valodas likumiem.
sala Samērā neliela (salīdzinājumā ar kontinentu) sauszemes daļa, ko no visām pusēm norobežo okeāna, jūras, ezera vai upes ūdens.
sīklopi Samērā nelieli (salīdzinājumā, piemēram, ar govīm) lauksaimniecības dzīvnieki (cūkas, aitas, kazas).
paviegls Samērā nenopietns, bez dziļāka satura.
paliels Samērā pieaudzis, tuvs pilngadībai.
pundurforma Samērā sīka, neliela (augu vai dzīvnieku dzimtas sugu, šķirņu) forma.
padzidrs Samērā, arī mazliet dzidrs.
pazaļš Samērā, arī mazliet nepie iedzēlis. Tāds, kas vēl nav pilnīgi pieaudzis.
relatīvs Samērā, salīdzinājumā (ar ko).
saverkšķīt Samudžināt (piemēram, dziju).
sačervelēties Samudžināties (parasti par dziju).
sačokuroties Samudžināties (parasti par dziju).
saverkšķīties Samudžināties (piemēram, par dziju).
samesties Samudžināties, samezgloties (piemēram, par auklu, dziju).
šansonete Sansonu, šansonešu [1] dziedātāja.
šansonjē Sansonu, šansonešu [1] dziedātājs.
izsāpēt Sāpēt, līdz pilnīgi vai daļēji zūd redzes vai dzirdes spēja (par acīm vai ausīm), sāpēt, līdz sabojājas vai izkrīt (par zobiem).
ziepjukoks Sapindu dzimtas koks ar viendzimuma ziediem.
sagremot Saprast (parasti pamatīgi pārdomājot, iedziļinoties).
saiešana Sapulcēšanās. Pasākums, kurā sapulcējas, parasti daudzi, cilvēki. Arī viesības.
saspringt Sarauties, parasti ievērojami (par muskuļiem, muskuļaudiem) kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas, parasti ievērojami (par ķermeni, tā daļām). Sasprindzināties (1).
Liela sistēma Sarežģīta sistēma ar ļoti daudziem elementiem.
sacīkstes Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieka spēju pārbaude un salīdzināšana.
sacensība Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana.
sacīkstes Sarīkojums, pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana; sacensība (3).
sacensība Sarīkojums, pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēļu pārbaude un salīdzināšana.
čalot Sarunāties, tērzēt daudziem reizē. Ātri, jautri runāt, arī pļāpāt.
sadziedāt Saskanīgi dziedāt kopā (ar kādu).
koordinēt Saskaņot (piemēram, darbības, norises, parādības, jēdzienus), pakārtot (tos) citu citam, radīt savstarpēju atbilstību (starp tiem).
apslimt Saslimt (par daudziem vai visiem).
saspārdīt Saspridzināt.
kāpinājums Sasprindzinājuma pieaugums, virzība uz kulmināciju (mākslas darbā).
saspriegums Sasprindzinājums (1).
saspringtums Sasprindzinājums (1).
saspringums Sasprindzinājums (1).
saspriegums Sasprindzinājums (2).
saspringtums Sasprindzinājums (2).
saspringums Sasprindzinājums (2).
sastrēgums Sasprindzinājums (2).
saspringtums Sasprindzinājums (3).
saspringums Sasprindzinājums (3).
spriedze Sasprindzinājums (3).
springums Sasprindzinājums.
saspriegt Sasprindzināt (1).
saspringt Sasprindzināt (1).
saspriegt Sasprindzināt (2).
saspringt Sasprindzināt (2).
sastrēdzināt Sasprindzināt (2).
sakopot Sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus) noteiktai darbībai.
savākt Sasprindzināt (garīgos vai fiziskos spēkus) noteiktai darbībai. Sakopot.
savilkt Sasprindzināt (muskuļus) kādā ķermeņa daļā. Sasprindzināt (kādas ķermeņa daļas) muskuļus.
Spicēt ausis Sasprindzināt dzirdi, lai noklausītos, uzzinātu.
raukt Sasprindzināt sejas muskuļus tā, ka (sejas, parasti pieres) ādā veidojas grumbas, mazliet pavirzīt sejas daļas.
Sakost zobus Sasprindzināt spēkus.
Sakost zobus Sasprindzināt spēkus.
pūlēties Sasprindzināt, koncentrēt fiziskos, garīgos spēkus, arī aktīvi darboties (lai ko veiktu, sasniegtu).
sprindzināt Sasprindzināt.
Lauzīt (retāk grozīt) galvu Sasprindzināti, neatlaidīgi domāt. Gudrot.
Grozīt (biežāk lauzīt) galvu Sasprindzināti, neatlaidīgi domāt. Gudrot.
Lauzīt (retāk grozīt) galvu Sasprindzināti, neatlaidīgi domāt. Gudrot.
saspringtība Sasprindzinātība (1).
saspringtība Sasprindzinātība (2).
saspringtība Sasprindzinātība (3).
saspriegties Sasprindzināties (1).
saspriegties Sasprindzināties (2).
saspriegts Sasprindzināts (2).
saspringts Sasprindzināts (2).
saspringts Sasprindzināts (3).
ausīties Sasprindzinot dzirdi, klausīties (par cilvēku).
Ar varu Sasprindzinot fiziskos un garīgos spēkus.
izspīlēt Sasprindzinot izvirzīt (parasti uz priekšu ķermeņa daļas).
uzrauties Sasprindzinot muskulatūru, parasti neviļus, negribēti, tikt uzvirzītam uz augšu (parasti par pleciem, sejas daļu).
uzraut Sasprindzinot muskulatūru, uzvirzīt uz augšu (plecus, sejas daļu).
aizsprādzēt Sastiprināt, aizdarīt (ko) ar sprādzi.
abscess Sastrutojums, augonis organisma dziļākos audos.
apraut Sašaurināt (piemēram, adījumu), samazināt (valdziņu skaitu). Noraukt.
satikties Satikt, parasti regulāri, vienam otru un kopīgi pavadīt laiku (parasti par pretēja dzimuma cilvēkiem).
saiet Satilpt (kur). Būt tādam, ko var novietot (kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
kupleja Satīriska estrādes zarna dziesma ar aktuālu saturu.
vodeviļa Satīriska ielu, arī tirgus komēdiju dziesmiņa 16. gadsimtā Francijā.
pietīt Satīt (piemēram, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
retorika Satura izklāsts ārēji izskaistinātā valodiskā formā bez tās dziļāka pamatojuma, mērķtiecīguma. Pārdzīvojuma patiesuma trūkums, mākslota emocionalitāte, pacilātība.
sasaukt Saucot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
sasaukt Saucot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur) - par cilvēkiem.
Kalnu saule Saules starojums dzidrā, retinātā kalnu gaisā.
Kalnu saule Saules starojums dzidrā, retinātā kalnu gaisā. Mākslīgā kalnu saule.
apcepināt Sauļojoties apdedzināt.
lihteris Sauskravas kuģis bez dzinēja.
sēklenis Sauss auglis (piemēram, asteru dzimtas augiem), kam ir viena sēkla un kas attīstās no auglenīcas ar apakšējo sēklotni.
nora Sauss, mazauglīgs nogabals, kas reizumis ir apaudzis ar retiem krūmiem (piemēram, ar paegļiem).
cits Savādāks, jauns, arī nezināms (salīdzinot ar esošo, minēto, zināmo).
iekarot Savaldzināt, ieinteresēt, piesaistīt sev, pārņemt savā varā (cilvēkus).
apburt Savaldzināt, sajūsmināt.
Sagrozīt galvu Savaldzināt.
Sagrozīt galvu Savaldzināt.
patriotisms Savas dzimtenes, tautas mīlestība, uzticība savai dzimtenei, tautai, gatavība pašaizliedzīgi darboties to labā.
šarms Savdabīga pievilcība, savdabīgs valdzinājums (piemēram, parādībai, vietai).
šarms Savdabīga, neatvairāma pievilcība, savdabīgs, neatvairāms valdzinājums (cilvēkam).
šarmants Savdabīgi, neatvairāmi pievilcīgs, valdzinošs (par cilvēkiem).
sapinkoties Savelties, samudžināties (piemēram, par pavedienu, dziju).
apvērpt Savērpt visu nepieciešamo (parasti daudziem vai visiem).
noraukt Savienojot adījuma valdziņus, samazināt (valdziņu) skaitu.
neapbruņots Savienojumā «ar neapbruņotu aci»: tikai ar redzi, bez optiskiem palīglīdzekļiem.
ziepjusakne Savienojumā «ārstniecības ziepjusakne»: Latvijā augošs neļķu dzimtas lakstaugs, kam ir violeti ziedi un kuru izmanto medicīnā.
asarveidīgs Savienojumā «asarveidīgās zivis»: īsto kaulzivju kārta, kurā ietilpst, piemēram, asaru, lucīšu, zobenzivju dzimtas.
lapsenīte Savienojumā «laputu lapsenītes»: plēvspārņu kārtas jātnieciņu virsdzimtas dzimta, pie kuras pieder sīki, tumši kukaiņi, kas parazitē laputis. Šīs dzimtas kukaiņi.
nekatrs Savienojumā «nekatra dzimte»: dzimte, kurā nav nojēguma par dzimuma atšķirībām.
staipeknītis Savienojumā «palu slaipeknītis»: staipekņu dzimtas augs ar nelieliem ložņājošiem dzinumiem, adatveida lapām.
pieniņš Savienojumā «peru pieniņš»: darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
sabrukt Savienojumā «sabrukt virsū»: strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem.
virsis Savienojumā «sila virsis» - eriku (viršu) dzimtas 30-70 cm augsts, mūžzaļš krūms (nektāraugs) ar pacilu, zarainu stumbru, vienkāršām, veselām 1,5-2,5 mm garām lapām, ķekarveida ziedkopu un violetu vainagu.
venerisks Savienojumā «veneriskās slimības» - slimības, ar kurām inficējas galvenokārt dzimumsakaru ceļā.
vienpiedzimušais Savienojumā «vienpiedzimušais Dēls»: Jēzus Kristus.
aizkliegt Savienojumā ar "ausis": ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
urbties Savienojumā ar «cauri»: censties pilnībā izlasīt, izskatīt (parasti kā lielu daudzumu), iedziļinoties (tajā).
daudzum Savienojumā ar «daudz», «daudzi»: norāda uz lielu daudzumu.
caurkomponēts Savienojumā ar «dziesma»: tāda dziesma, kur katrai teksta strofai vai pantam ir jauna mūzika.
trešais Savienojumā ar «kategorija», «pakāpe» u. tml. norāda uz to, kas ir ievērojami sarežģītāks, arī nozīmīgāks (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
laist Savienojumā ar «klajā»: padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
otrais Savienojumā ar «šķira», «kategorija» norāda, uz (kā) zemāku kvalitāti salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu.
pirmais Savienojumā ar «šķira», «kategorija» u. tml.: norāda uz (kā) augstāku kvalitāti (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
trešais Savienojumā ar «šķira», «kategorija», «pakāpe» u. tml. norāda uz (kā) ievērojami zemāku kvalitāti, nozīmīgumu (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
visai Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
samērā Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu sniedzas pāri vidējai pakāpei, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
visvairāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme izpaužas visspēcīgāk (salīdzinājumā ar ko citu).
vairāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme spēcīgāk izpaužas (salīdzinājumā ar ko citu).
novārta Savienojumā ar auga sugas nosaukumu: necilāks, neievērojamāks, salīdzinot ar citiem šīs sugas augiem.
aizkviekt Savienojumā ar vārdu "ausis": ilgi, skaļi kviecot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
vairāk Savienojumā ar verbu norāda uz ilgāku, produktīvāku, intensīvāku darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
visvairāk Savienojumā ar verbu norāda uz visilgāko, visproduktīvāko, visintensīvāko darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
dzimums Savienojumos «..dzimuma», «..dzimumam»: no piedzimšanas brīža.
rēzus Savienojumos «rēzus makaks», arī «rēzus pērtiķis»: samērā liels mērkaķu dzimtas dzīvnieks (Himalajos) ar zaļganpelēku apmatojumu, sārtu seju un ausīm, sarkanām sēžas tulznām.
uzdot Savienojumos «uzdot balsi», «uzdot toni»: vajadzīgajā augstumā nodziedāt, atskaņot (korim, dziedātāju grupai u. tml.) izpildāmā skaņdarba pirmo skaņu vai dažas pirmās skaņas.
kopoties Savienoties dzimumaktā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī pāroties (par dzīvniekiem).
Groziņu vakars Saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar līdzi nestiem ēdieniem un dzērieniem.
Groziņu vakars Saviesīgs vakars, kurā katrs piedalās ar līdzi nestiem ēdieniem un dzērieniem.
ievirzīt Savilkt (ķermeņa daļu) tā, ka rodas padziļinājums.
sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
Samesties (arī saiet) grīstē Savīties un samezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
Saiet (arī samesties) grīstē Savīties un samezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziļu).
saskaņot Savstarpējā darbībā (piemēram, apspriežoties, diskutējot) panākt, ka (kas, parasti uzskati, plāni, nodomi) kļūst līdzīgi, kopīgi, arī pieņemami vairākiem, daudziem cilvēkiem.
Temperatūras (mērīšanas) skala Savstarpēji salīdzināmu temperatūras vērtību sistēma (piemēram, Celsija skala, Kelvina jeb absolūtās temperatūras skala).
onānisms Savu dzimumorgānu kairināšana, lai izraisītu erotisku uzbudinājumu un dzimumtieksmes apmierinājumu.
Rudā roze Savvaļas roze ar sarkanbrūniem dzinumiem.
Rudā roze Savvaļas roze ar sarkanbrūniem dzinumiem.
kārta Secība, kādā notiek likumiskās mantošanas un piedzinēju prasījumu apmierināšana.
hierarhija Secīga (jēdzienu, arī parādību) pakļautība (kādā sistēmā).
vadziņsēja Sēja vadziņās.
starpnervs Sejas nerva mazākā daļa, ko veido jušanas un veģetatīvās šķiedras, kuru zari inervē garšas kārpiņas, zemmēles un zemžokļa siekalu, kā arī asaru dziedzeri.
meženis Sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašība.
putekšņi Sēklaugu mikrosporas ar vīrišķām dzimumšūnām.
ziedputekšņi Sēklaugu mikrosporas ar vīrišķām dzimumšūnām. Putekšņi.
prāmis Sekli peldošs kravas un pasažieru ūdens transportlīdzeklis, kam parasti nav sava dzinēja.
šelfs Seklūdens josla ap kontinentu starp jūras krastu un vietu, kur sākas krasta dziļuma nogāze.
seksopatoloģija Seksoloģijas nozare, kas pētī patoloģiskas novirzes dzimumdzīvē.
sekss Seksuālā pievilcība. Arī dzimumattiecības.
seminārists Semināra (3) audzēknis. Arī cilvēks, kas ir beidzis semināru.
skeletkapi Sena apbedījuma vieta, kur atrodami nesadedzināti skeleti.
rūna Sena somu, kārēju, igauņu tautasdziesma.
komēdija Senajā Grieķijā - izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu dievam Dionīsam.
ditirambs Senajā Grieķijā - svinīga dziesma par godu dievam Dionisam.
fenikss Senēģiptiešu mitoloģijā - putns, Saules dieva iemiesojums. Seno romiešu mitoloģijā - putns, kas pēc sadegšanas spēj atdzimt no pelniem.
sirēna Sengrieķu mitoloģijā - mītiska būtne (daļēji sievietes, daļēji putna vai zivs veidolā), kas ar savām dziesmām ievilinājusi jūrasbraucējus bīstamās vietās un izraisījusi to bojāeju.
korifejs Sengrieķu traģēdijā - kora vadītājs un priekšdziedātājs.
koris Sengrieķu traģēdijā un komēdijā - izpildītāju grupa, kas vienlaikus runā vai dzied.
kants Senlaicīga, sākotnēji reliģiska, vēlāk arī laicīga dziesma bez instrumentāla pavadījuma.
bards Seno ķeltu dziesminieks.
vaidelotis Seno latviešu dziesminieks. Arī burtnieks (2).
skalds Seno skandināvu dziesminieks.
rumpucis Sēņu dzimta, pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā.
skunkss Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā, Vidusamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, īsām kājām, kuplu asti un anāliem dziedzeriem, kas izdala smirdošu sekrētu.
tinis Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks ar īsām kājām un biezu, rupju, melnu vai brūnganu apmatojumu.
pašsadedzināšanās Sevis dedzināšana (parasti, protestējot pret ko).
pašspīdzināšana Sevis spīdzināšana.
iesēdēt Sēžot (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri).
horoskops Shēma, kurā astrologi atzīmē debess spīdekļu stāvokļus cilvēka dzimšanas brīdim vai citam notikumam un pēc šīs shēmas pareģo viņa nākotni.
konceptuālisms Sholastiskās filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni ir īpaša apziņas forma - pirmspieredzes koncepti.
saaudums Siekalu dziedzeru sekrēta veidojums, ko rada kāpuri iekūņojoties.
apkasas Siens vai salmi, kas nokrituši zemē, apgrābjot siena vai salmu kaudzi, vezumu.
meitene Sieviešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 18 gadu vecumam).
meita Sieviešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem).
Sievišķīgais dzimums Sieviešu dzimums.
maskulinizācija Sieviešu pielīdzināšanās vīriešiem (piemēram, uzvedībā).
kazaciete Sieviete, kas dzimusi kādā no bijušajiem kazaku karaspēka apgabaliem.
krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
krustmāte Sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt. Kūma (2).
audžumāte Sieviete, kas pieņēmusi audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
Vientuļā māte Sieviete, kura nav laulībā, kuras bērnam nav noteikta paternitāte un dzimšanas dokumentā nav ierakstīts tēva vārds un kura nesaņem alimentus.
Vientuļā māte Sieviete, kura nav laulībā, kuras bērnam nav noteikta paternitāte un dzimšanas dokumentā nav ierakstīts tēva vārds un kura nesaņem alimentus.
mamzele Sieviete, parasti augstprātīga, kundziska.
vīrietis Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
vulvīts Sievietes ārējo dzimumorgānu iekaisums.
vaginisms Sievietes ārējo dzimumorgānu palielināts jutīgums.
olšūna Sievišķā dzimumšūna, no kuras ar apaugļošanas vai bez tās attīstās jauns organisms.
olnīcas Sievišķie dzimumdziedzeri, kuros attīstās olšūnas.
Keramzīta smiltis Sīkās keramzīta frakcijas, kas rodas apdedzināšanas un rupjāko frakciju drupināšanas procesā.
brikšņi Sīks, biezi saaudzis krūmājs.
zeltstarīte Sīks, daudzgadīgs liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā.
vampīrs Sikspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst šādi dzīvnieki.
gāzturbīna Siltuma dzinējs, kurā vilkmes spēks tiek radīts, pārveidojot kurināma ķīmisko enerģiju izplūstošās gāzes strūklas kinētiskajā enerģijā.
Siltuma bilance Siltuma enerģijas sadalījums (dzinēja krāsnī, katlā u. tml.)
Siltuma bilance Siltuma procesos derīgi izlietotā un zaudētā siltuma salīdzinājums.
siltumterapija Siltumdziedniecība.
termoterapija Siltumdziedniecība.
Tvaika mašīna Siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
Siltuma dzinējs Siltumdzinējs.
perlīts Siltumizolācijas materiāls, ko iegūst, apdedzinot stiklveida vulkānisko iežu gabalus.
sardīne Siļķu dzimtas zivs, kam ir raksturīgs samērā liels, slaids, sudrabaini balts ķermenis ar melnu plankumu rindu uz sāniem un kas dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos.
siļķe Siļķveidīgo zivju kārtas dzimta, pie kuras pieder, piemēram, siļķes, brētliņas, sardīnes.
alata Siļķveidīgo zivju kārtas dzimta.
teātris Sintētisks, kolektīvs mākslas veids, kura darbi paredzēti uztverei ar redzi un dzirdi un galvenie izteiksmes līdzekļi ir cilvēka runa, darbība, izturēšanās; arī teātra māksla, skatuves māksla.
sīpoldārzeņi Sīpolu dzimtas dārzeņi, kam ir sīpols (3).
sīpols Sīpolu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem).
rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai.
strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piemēram, ar kādu kolektīvu).
sasistematizēt Sistematizējot sakārtot, sasaistīt (parādības, faktus, jēdzienus u. tml.).
triangalo Sitamais mūzikas instruments - trijstūrveidīgi izliekts neliels stienis ar augstu, dzidru skaņu. Trijstūris (3).
pavadība Situācija, apstākļu kopums, kad (kāds) dodas līdzi, pavada, atrodas kopā ar kādu (kur).
spulgs Skaidrs, dzidrs (par mirdzumu, spožumu).
samērot Skaitliski salīdzināt (ko), izmantojot kopēju mēru.
īpatsvars Skaits, daudzums, biežums vai nozīmīgums, salīdzinot ar pārējo vai pārējiem.
rēkt Skalā, skarbā balsī runāt, arī dziedāt.
krokuss Skalbju dzimtas augs ar dažādas krāsas zvanveida ziediem.
skalbe Skalbju dzimtas augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem.
īriss Skalbju dzimtas augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem. Skalbes.
frēzija Skalbju dzimtas sīpolaugs ar smaržīgiem dažādas krāsas ziediem.
izskalot Skalojot (smiltis), iegūt (piemēram, dzintaru, zeltu).
Pilnā balsī (runāt, dziedāt, kliegt) Skaļi (runāt, dziedāt, kliegt).
Pilnā balsī (runāt, dziedāt, kliegt) Skaļi (runāt, dziedāt, kliegt).
dauzīt Skaļi klauvēt, klaudzināt.
padauzīt Skaļi paklauvēt, paklaudzināt.
piedauzīt Skaļi pieklauvēt, pieklaudzināt.
bļaustīties Skaļi, nepareizi dziedāt.
auri Skaļi, stiepti kliedzieni, saucieni.
brēciens Skaļš, arī ass, griezīgs (dzīvnieka) kliedziens, sauciens. Skaļa, griezīga (dzīvnieka) balss skaņa.
kauciens Skaļš, ass, bieži arī stiepts (dzīvnieka) kliedziens. Skaļa, asa, bieži arī stiepta balss skaņa.
ķērciens Skaļš, griezīgs (putna) kliedziens, sauciens. Skaļa, griezīga (putna) balss skaņa.
brēciens Skaļš, neapvaldīts kliedziens (parasti bailēs, dusmās, sāpēs).
uzrēciens Skaļš, skarbs uzkliedziens.
brēka Skaļu balsu, kliedzienu troksnis. Troksnis, kurā dzirdami kliedzieni.
kolorīts Skanējuma nokrāsa (skaņdarbam, mūzikas instrumentam, orķestrim, dziedātāja balsij, korim).
dzirdamība Skanējuma skaidrības pakāpe. Iespēja dzirdēt.
izskaņa Skanējums (piemēram, dziesmai, runai).
gavilēt Skanēt (parasti dzidri, skaļi).
birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, nepārtraukti izrunātām skaņām, vārdiem, teikumiem).
gavilēt Skanīgi dziedāt (par putniem).
trallināt Skanīgi dziedāt (par putniem).
spodrs Skanīgs, dzidrs (par skaņu).
svaigs Skanīgs, dzidrs, tīrs (par skaņu).
pēcskaņa Skaņa, kas ir vēl dzirdama pēc tās avota darbības izbeigšanās.
Progresīvā asimilācija Skaņas pielīdzināšanās iepriekšējai skaņai.
Progresīvā asimilācija Skaņas pielīdzināšanās iepriekšējai skaņai.
Regresīvā asimilācija Skaņas pielīdzināšanās sekojošai skaņai.
Regresīva asimilācija Skaņas pielīdzināšanās sekojošai skaņai.
pavadījums Skaņdarba sastāvdaļa, kas veido papildina ļumu dziedātāja vai instrumentālista partijai.
ansamblis Skaņdarbs, kas sacerēts vairākiem solo instrumentiem vai dziedātāju balsīm.
oda Skaņdarbs, kurā ir ietverts svinīgs slavinājums. Liriska rakstura svinīga kora dziesma ar instrumentālu pavadījumu.
akustika Skaņu izplatība un dzirdamība (telpā).
Iekšējā fleksija Skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piemēram, «dzenu» un «dzinu»).
Iekšējā fleksija Skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piemēram, «dzenu» un «dzinu»).
daglīši Skarblapju dzimtas augi ar asām lapām un ziliem vai sārtiem ziediem.
lipene Skarblapju dzimtas augs (parasti nezāle) ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem, gaišziliem ziediem.
lakacis Skarblapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar rituļos sakārtotiem ziediem, kuri maina krāsu, sākumā būdami rožaini, vēlāk zili vai zili violeti.
neaizmirstule Skarblapju dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti ziliem, ziediem rituļos.
paraugskola Skola, kas ir paraugs citām skolām mācību un audzināšanas darbā. Priekšzīmīga skola.
mājskolotājs Skolotājs, kas māca un audzina kādas ģimenes bērnus (parasti dzīvodams kopā ar šo ģimeni).
gaņģis Skrēja (dzirnavās).
Skreju dzirnas (arī dzirnavas) Skrejdzirnas. Skrejdzirnavas.
smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās.
sabizot Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
saskriet Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
nobiras Skujas, lapas, koku zari, kas ir nobiruši un veido zemsedzi.
lamento Skumja, žēla operu ārija (17. un 18. gadsimtā). Skumjš, žēls dziedājums.
salate Slaida, ātraudzīga karpu dzimtas saldūdens zivs ar pilnīgu sānu līniju, lielu muti un konisku purnu.
omulis Slaida, no sāniem saplacināta lašu dzimtas zivs.
stiebrlapsene Slaids, vidēji liels lapseņu dzimtas kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt augu stiebros, stublājos.
aizslaucīt Slaukot nolīdzināt, izdzēst.
ieslavēt Slavējot izdaudzināt, izcelt. Atzinīgi novērtēt
slēgs Slēdzējierīce (kā) galu, malu u. tml. savienošanai. Slēdzis (2).
slēdzējs Slēdzējierīce (kā) galu, malu u. tml. savienošanai. Slēdzis (2). Slēgs (1).
analoģija Slēdziena forma, kurā no divu priekšmetu vienu pazīmju līdzības izdara secinājumu par šo priekšmetu citu pazīmju līdzību.
dilemma Slēdziens, kas satur divas premisas, kuras izslēdz viena otru.
slēdzene Slēdzis (2).
tumblers Slēdzis (aparātam, ierīcei u. tml.) - parasti divos vai vairākos stāvokļos nostādāma svira.
ieslēdzējs Slēdzis.
ieslēdzis Slēdzis.
izslēdzējs Slēdzis.
izslēgs Slēdzis.
laiviņa Slēgtas, gludas sieviešu kurpes bez sprādzēm, ar padziļu ovālu izgriezumu priekšpusē.
kupeja Slēgts vagona nodalījums, kas paredzēts nedaudziem (parasti diviem vai četriem) pasažieriem.
sirdsdomas Slēptākās, dziļākās domas.
karstumguļa Slimība, kas noris ar ļoti augstu temperatūru, drudzi. Karstuma guļa.
Karstuma guļa Slimība, kas noris ar ļoti augstu temperatūru, drudzi. Karstumguļa.
tireotoksikoze Slimība, ko izraisa vairogdziedzera pastiprināta darbība.
kākslis Slimība, kurai raksturīgs palielināts vairogdziedzeris un pastiprināta hormonu sintēze tajā.
Sieviešu slimības Slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām. Sieviešu dzimumorgānu slimības.
Sieviešu slimības Slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām. Sieviešu dzimumorgānu slimības.
erotomānija Slimīgi kāpināta dzimumtieksme.
piromānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga nepārvarama tieksme dedzināt.
dzimumnespēks Slimīgs stāvoklis, kad vīrietis nespēj veikt dzimumaktu vai veic to nepilnīgi.
neiropātija Slimīgs stāvoklis, ko izraisa pastiprināta iedzimta veģetatīvās nervu sistēmas uzbudināmība.
pieslīpēt Slīpējot izveidot (kam) vēlamo veidu, parasti, (to) pielāgojot. Slīpējot pielīdzināt.
skelets Slodzi nesošo detaļu, elementu kopums (piemēram, celtnei, iekārtai, ierīcei).
pretsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs u. tml.). Smagums (kā) līdzsvarošanai, stabilitātes nodrošināšanai.
atsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs).
smirddziedzeri Smarždziedzeri, kas izdala smirdīgu sekrētu.
muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piemēram, muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu saknēs.
dedzīgs Smeldzošs, skaudrs, karsējošs, grūti paciešams (par sāpēm). Dedzinošs.
smīgalāt Smidzināt (1).
smīlāt Smidzināt (1).
smildzināt Smidzināt (1).
miglot Smidzināt (augus ar ķimikālijām).
miglot Smidzināt (par lietu).
smeldzināt Smidzināt (par lietu).
sijāt Smidzināt (par lietu). Krist mazām pārslām, graudiem (par sniegu, krusu).
margot Smidzināt (par lietu). Mirgot (2).
mirdzināt Smidzināt (par lietu). Mirgot (2).
nosmidzināt Smidzināt un pabeigt smidzināt (ar kādu vielu).
nosmidzināt Smidzināt un pārstāt smidzināt (par lietu).
mirgot Smidzināt, parasti ar mainīgu stiprumu (par lietu).
apsmidzināt Smidzinot (kādu šķidrumu), pārklāt (ko).
piesmidzināt Smidzinot (šķidrumu), panākt, ka (tas) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
izsmidzināt Smidzinot (šķidrumu), pārklāt (kā iekšpusi).
iesmidzināt Smidzinot ievirzīt (kur iekšā šķidrumu).
iesmidzināt Smidzinot ievirzīties (kur iekšā) - par lietu.
izsmidzināt Smidzinot izkliedēt (šķidrumu).
izsmidzināt Smidzinot izlietot (daudz vai visu).
apsmidzināt Smidzinot padarīt mitru, slapju (par lielu).
sasmidzināt Smidzinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs, slapjš.
uzmiglot Smidzinot uzvirzīt (parasti šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
uzsmidzināt Smidzinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
karikatūra Smieklīgs, neveikls (kā) līdzinieks, atdarinājums, kas ir maz līdzīgs oriģinālam.
zilonis Snuķaiņu kārtas dzimta, kurā ietilpst, piemēram, mamuti, ziloņi.
pieķēdēt Sodot vai spīdzinot piesaistīt ar ķēdi (cilvēku).
Moku sols Solam līdzīgs veidojums, kas ir paredzēts spīdzināšanai.
Solo dziesma Solodziesma.
ķengurs Somaino zīdītāju dzimtas zālēdājs (Austrālijā), kas pārvietojas, lecot uz garajām pakaļkājām.
ceplis Speciāla krāsns dažādu materiālu (parasti māla izstrādājumu vai kaļķu) apdedzināšanai.
kolonija Speciāla uzdevuma (parasti audzināšanas) iestāde.
Labošanas darbu kolonija Speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
Labošanas darbu kolonija Speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
Labošanas darbu kolonija Speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
Darba kolonija Speciāla valsts iestāde, kuras uzdevums ir labot un audzināt notiesātus nepilngadīgus noziedzniekus.
Darba kolonija Speciāla valsts iestāde, kuras uzdevums ir labot un audzināt notiesātus nepilngadīgus noziedzniekus.
iekāre Spēcīga baudkāra tieksme iegūt (pretējā dzimuma cilvēku).
ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
heteroze Spēcīgāka attīstība, lielāka dzīvotspēja un produktivitāte (augu un dzīvnieku hibrīdiem salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies).
aizgrābt Spēcīgi, dziļi saviļņot. Aizraut.
negaiss Spēcīgs pārdzīvojums, arī liels garīgs sasprindzinājums.
burans Spēcīgs, auksts vējš, kas paceļ sev līdzi irdenu sniegu (dažreiz kopā ar smiltīm) un parasti pāriet sniega vētrā.
pārspēt Spēj būt tādam, kura darbības rezultāts ir pārāks (salīdzinot ar kādas citas darbības rezultātu).
Dziedamā rīkle Spēja dziedāt.
dzimumspēja Spēja izdarīt dzimumaktu.
acumērs Spēja noteikt attālumu, apjomu, svaru, ātrumu u. tml. ar redzi, bez palīglīdzekļiem.
sapratne Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
Absolūtā dzirde Spēja precīzi noteikt jebkura toņa augstumu pēc dzirdes, bez palīglīdzekļiem.
Absolūtā dzirde Spēja precīzi noteikt jebkura toņa augstumu pēc dzirdes, bez palīglīdzekļiem.
Dzirdes atmiņa Spēja saglabāt atmiņā to, kas uztverts ar dzirdi.
Dzirdes atmiņa Spēja saglabāt to, kas uztverts ar dzirdi.
Redzes atmiņa Spēja saglabāt to, kas uztverts ar redzi.
Redzes atmiņa Spēja saglabāt to, kas uztverts ar redzi.
spēks Spēja, iespēja darīt, izturēt ko tādu, kas prasa iekšēju sasprindzinājumu.
iedzelt Spēji izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.).
apraut Spēji pārtraukt (domu, runu, dziesmu u. tml.).
kopspēle Spēle, kurā ir vairāki vai daudzi dalībnieki (parasti mūziķi, aktieri).
treļļot Spēlēt, dziedāt trilleri.
sperma Spermatozoīdu un dažu vīrišķo dzimumdziedzeru sekrētu maisījums.
pārspēt Spēt paveikt vairāk, labāk (salīdzinot ar kādu citu). Spēt būt spēcīgākam, izturīgākam u. tml. (salīdzinot ar kādu citu), uzvarēt (to).
spulgot Spīdēt, atstarojot skaidru, dzidru gaismu.
nospīdzināt Spīdzinot nonāvēt.
pretspiediens Spiediens (piemēram, gāzei, tvaikam) izplešanās procesa beigās siltuma dzinējā.
izspiegt Spiedzot pateikt, izrunāt. Spiedzot izdziedāt.
Likt ausi (pie kā) Spiest ausi (pie kā), lai sadzirdētu (ko aiz tā).
izspiest Spiežot (piemēram, pedāli, slēdzi), pārtraukt (ierīces, mehānisma) darbību.
piespiest Spiežot (piemēram, slēdzi, pogu), iedarbināt (ierīci, mehānismu).
uzspiest Spiežot, piemēram, slēdzi, iedarbināt (ierīci, mehānismu).
spirdze Spirdzinājums.
spirdzēt Spirdzināt.
krustspole Spole dzijas krustveidā uztīšanai.
atspolēt Spolējot notīt (kādu dzijas, diegu daudzumu).
iespolēt Spolējot uztīt (spolei diegus, dziju).
badmintons Sporta spēle ar raketi un vieglu, (korķa, plastmasas) bumbiņu, kam piestiprināts spalvu vai plastmasas vainadziņš.
pirmrekordists Sportists, kas ir sasniedzis pinruekordu.
rekordists Sportists, kas ir sasniedzis rekordu.
triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā strauji sadalīties. Eksplodēt.
kodolsprādziens Sprādziens, ko izraisa smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcija.
sprādzienveidīgs Sprādzienveida.
lādiņš Sprāgstvielas doza (spridzināšanai).
petarde Sprāgstvielu lādiņš, ko izmanto signalizēšanai, arī spridzināšanai.
detonēt Sprāgt kāda cita sprādziena radīto gaisa viļņu ietekmē.
iesprakstēt Sprakstot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
izsprakstēt Sprakstot izlidot (piemēram, par dzirksteli).
iesprakšķēt Sprakšķot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
izsprakšķēt Sprakšķot izlidot (piemēram, par dzirksteli).
sprakšķis Sprakšķu dzimtas vabole, kuras kāpuram ir iedzeltens, posmots, ciets ķermenis.
saspraukties Spraucoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
izsprēgāt Sprēgājot izlidot (piemēram, par dzirksteli).
Laist (arī spert) gaisā Spridzināt.
Spert (arī laist) gaisā Spridzināt.
atspridzināt Spridzinot atdalīt, atšķelt nost.
izspridzināt Spridzinot ievainot.
izspridzināt Spridzinot iznīcināt (daudz vai visu).
izspridzināt Spridzinot panākt, ka izsprāgst (1).
pārspridzināt Spridzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Spridzinot pārdalīt.
izspridzināt Spridzinot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
uzspridzināt Spridzinot sagraut, iznīcināt.
saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt. Spridzinot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
iespridzināt Spridzinot, arī skaldot, laužot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, šķembu).
predikāts Sprieduma elements (loceklis) - jēdziens par subjekta pazīmi.
subjekts Sprieduma elements (loceklis) - jēdziens par to, kas tiek raksturots predikātā.
premisa Spriedums, no kā slēdzienā secina jaunu spriedumu.
pārspriedze Spriedze, kas pārsniedz normālo, pieļaujamo spriedzi.
iesprikstēt Sprikstot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
springt Sprindzināt.
spurciens Spurdziens (1).
spurciens Spurdziens (2).
spurciens Spurdziens (3).
saspurgt Spurdzot salidot (parasti par vairākiem, daudziem putniem).
stagars Stagarveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dzeloņi muguras spuras priekšā.
apstaigāt Staigājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
staipeknis Staipekņveidīgo klases dzimta, kurā ietilpst vienādsporu augi ar ložņājošu stumbru.
gļotas Staipīga, lipīga (parasti bezkrāsaina) masa, ko organismā izdala īpaši dziedzeri.
marals Staltradžu dzimtas Sibīrijas pasugas dzīvnieks, kura pantus izmanto ārstniecības līdzekļu (piemēram, pantokrīna) izgatavošanai.
semafors Starptautiska koda signālu sistēma, kurus noraida ar roku attiecīgu stāvokli, izmantojot krāsainus karodziņus, lukturus u. tml.
reparācija Starptautiskas tiesiskās atbildības veids - karā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana.
pačalojums Stāstījums, saruna, arī teksts bez nopietna, dziļa satura.
klusums Stāvoklis (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai kad' nav dzirdamas skaņas.
Parādu verdzība Stāvoklis (parasti vergturu iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ.
Parādu verdzība Stāvoklis (verdzības iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ.
Parādu kalpība Stāvoklis (vergturu un feodālajā iekārtā), kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ.
Parādu kalpība Stāvoklis (vergturu un feodālajā iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ.
gals Stāvoklis, kad (kas) ir izbeigts, izbeidzies.
sastrēdzinātība Stāvoklis, kad (kas) ir sastrēdzināts.
sasprindzinātība Stāvoklis, kad (muskuļi, muskuļaudi) ir sasprindzināti.
Parādu verdzība Stāvoklis, kad cilvēks neatlīdzinātā parāda dēļ nokļūst kreditora pilnīgā atkarībā.
bezmiegs Stāvoklis, kad cilvēks nevar iemigt vai iemieg ar grūtībām, bet miegs nav dziļš un ilgstošs.
skaļums Stāvoklis, kad daudzi (no klātesošajiem) runā, dzied, smejas u. tml.
aizmirstība Stāvoklis, kad daudzi vai visi ir (ko) aizmirsuši, vairs nepiemin.
pirmmiedzis Stāvoklis, kad kāds tikko, nesen ir iemidzis.
klusums Stāvoklis, kad neviens (no klātesošajiem) nerunā, nedzied, nesmejas u. tml.
jaunavība Stāvoklis, kad sievietei vēl nav bijušas dzimumattiecības.
iestāvēt Stāvot (parasti ilgāku laiku), iespiest, radīt (padziļinājumu, bedri u. tml.).
pasteidzināt Steidzinot panākt, ka (kāds) ko dara, veic ātrāk.
trauksme Steiga, rosība, arī sasprindzinājums.
kortikosteroīdi Steroīdi, kam ir noteiktas ķīmiskas vai bioloģiskas īpašības, kuras raksturīgas virsnieru dziedzeru garozas daļas hormoniem.
progesterons Steroīds sievišķais dzimumhormons.
rāja Stieņveida elements, ko piestiprina šķērsām mastam un kas paredzēts taisno buru piesiešanai, arī signālkarodziņu, antenu izkāršanai.
pavilkt Stiepti padziedāt.
Naivais reālisms Stihisks, ar ikdienas pieredzi un praksi pamatots uzskats, ka lietas, pasaule eksistē neatkarīgi no mums, no mūsu sajūtām un apziņas.
kristālstikls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus. Attiecīgā stikla šķirne.
kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus. Attiecīgā stikla šķirne. Kristālstikls.
vāpe Stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā. Glazūra (1).
glazūra Stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā. Vāpe.
stindzīgs Stindzinošs (2).
Spartiskā audzināšana Stingra audzināšana, kas veido izturību, spēju pārciest grūtības.
apdegulis Stipri apdedzis priekšmets vai tā atlieka.
svilināt Stipri ietekmēt, parasti nevēlami, ilgstoši (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Arī dedzināt (6).
jaunaudze Stipri sazēlis, pieaudzis jauns (augu) kopums.
rūsa Stirpa, guba, arī padziļinājums zemes virsā (sakņaugiem).
atpelnīt Strādājot, pelnot dabūt atpakaļ, arī atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
Strādāt uz pusslodzi Strādāt pusslodzi.
deja Strauja (piemēram, sniega pārslu, dzirksteļu, koku lapu) griešanās, virpuļošana.
sabrukt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
sagrūt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem. Sabrukt (4).
izlādēties Strauji atbrīvoties no spēcīga (psihiska) sasprindzinājuma.
ielēkt Strauji iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
iesprāgt Strauji ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
izsprāgt Strauji izlidot (piemēram, par dzirksteli).
dejot Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām). Griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.).
diet Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām). Griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.).
sakrist Strauji mesties (pie ēdiena) un steidzīgi ēst (par vairākiem, daudziem).
Piešaut uguni Strauji pievirzīt (kā degoša liesmu), lai aizdedzinātu (ko).
piešaut Strauji pievirzīt (ko degošu), lai aizdedzinātu (ko).
salikties Strauji sagāzties, iemesties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem.
Raut (arī plēst) vaļā Strauji sākt (parasti ko dziedāt, spēlēt, dejot).
raut Strauji sākt (parasti ko dziedāt, spēlēt, dejot).
paķert Strauji satvert (kādu, piemēram, aiz rokas), lai (to) noturētu, kur vestu, iesaistītu kādā darbībā. Paņemt (kādu, piemēram, kur līdzi).
saķerties Strauji satvert, apņemt no visām pusēm (ko) - par vairākiem, daudziem.
sagāzties Strauji savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
sagrūt Strauji uzkrist, uzvelties virsū (par vairākiem, daudziem priekšmetiem, arī kā lielāku daudzumu).
lēkt Strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par dzirkstelēm.
Ņirbēt gar acīm Strauji virzīties garām (tiešā tuvumā). Ar redzi tikt uztvertam (par ko spilgtu, daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
saklupt Strauji, ar sparu savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
sakrist Strauji, arī nespēkā novietoties (kur), parasti guļus, sēdus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
saklupt Strauji, arī pēkšņi uzbrukt (par vairākiem, daudziem).
rīt Strauji, dziļi ieelpot.
saspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
raut Strauji, pēkšņi virzīt sev līdzi (par ko plūstošu, krītošu u. tml.).
iebrāzt Strauji, spēcīgi ievilkt (piemēram, dziļu svītru, robu).
uzraut Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku vai dzīvnieku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (cilvēku vai dzīvnieku). Vest sev līdzi (parasti ar varu).
šņuksts Straujš, īslaicīgs kakla, sejas muskuļu sasprindzinājums (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko pavada samērā skaļa elpa, neartikulētas balss skaņas.
strihnīnkoks Strihnīnaugu dzimtas koks vai krūms.
filistrs Studijas beidzis studentu korporācijas loceklis.
konvencionālisms Subjektīvi ideālistiskās izziņas teorijas princips, pēc kura zinātnes jēdzieni un teorijas neatspoguļo objektīvo īstenību, bet ir tikai zinātnieku vienošanās rezultāts.
rauda Sudrabbalta karpu dzimtas saldūdens zivs ar sarkanām spurām un sarkanām acīm.
Sufliera būda Suflierim iekārtots, daļēji segts padziļinājums skatuves priekšplānā.
Sufliera būda Suflierim iekārtots, daļēji segts padziļinājums skatuves priekšplānā.
dzimuminstinkts Sugas turpināšanas instinkts. Dzimumdziņa.
piesukāt Sukājot pieglaust, pielīdzināt.
Pēdu dzinējs Suns, kas ir apmācīts pēdu dzīšanai. Pēddzinis (1). Cilvēks, kas dzen pēdas (parasti medībās). Pēddzinis (2).
piensula Sūnsula (parasti baltā krāsā), ko satur daudzi augi.
kucēns Suņu dzimtas dzīvnieku mazulis.
suns Suņu dzimtas mājdzīvnieks, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme. Mājas suns.
kucēns Suņu mazulis. Jauns suns, kas nav vēl sasniedzis dzimumgatavību.
vējgriķis Sūreņu dzimtas augs ar vijīgu stublāju, garenām, plati olveidīgām vai trīsstūrainām lapām un augli - riekstiņu.
griķi Sūreņu dzimtas viengadīga vasarāju nezāle.
izsūtīt Sūtot (parasti pa pastu), nogādāt (daudz vai visu, daudziem vai visiem).
toņfrekvence Svārstību frekvence, kas ir dzirdamās skaņas spektra sastāvā.
vokābuls Svešvalodas vārds ar tulkojumu, parasti dzimtajā valodā.
sasviest Sviežot (ko), izveidot (kaudzi, grēdu u. tml.).
izsvilināt Svilinot iznīcināt, izbojāt (daudz vai visu). Izdedzināt (1).
sasvilpt Svilpjot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
himna Svinīga dziesma, kas simbolizē, piemēram, valsti, organizāciju.
svirslēdzis Sviras veida slēdzis ar rokturi elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un izslēgšanai.
sieviete Šāda būtne, kas ir vai ir bijusi saistīta laulības attiecībās, arī dzimumattiecībās.
dārdi Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni.
grandi Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni.
graujas Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni.
kazaks Šādu bijušo apgabalu iedzīvotāji, kas parasti tur ir dzimuši.
vārpstiņgliemezis Šādu dzīvnieku dzimta.
Garā iesma drāzējs Šalca par cilvēku, kas nevar ātri izlemt, kā rīkoties, kas visu noildzina.
Nevar izspiest ne plika vērdiņa Šalca, ja (kādam) nav ar ko atlīdzināt.
piroga Šaura, gara, koka karkasa vai no koka stumbra izdedzināta vai izdobta laiva (parasti Dienvidamerikas indiāņiem).
fjords Šaurs, dziļš, bieži vairākus desmitus kilometru garš, izlocīts jūras līcis ar atzarojumiem un stāviem, augstiem krastiem.
riba Šaurs, garš, plakans krūškurvja lokveida kauls, kas ir kustīgi piesaistīts pie mugurkaula un var būt saaudzis ar krūškaulu (cilvēkam un mugurkaulnieku apakštipa dzīvniekiem).
kamuflets Šāviņu, bumbu, mīnu pazemes sprādziens, kas neveido sprādziena bedri.
tēja Šī krūma jauno dzinumu lapas. Pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (raudzētas, kaltētas) šī krūma jauno dzinumu lapas.
biezlapji Šīs dzimtas augi.
sapindi Šīs dzimtas augi.
rubija Šīs dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, plati lancetiskām lapām, baltu ziedu. Rubiju madara.
akmeņlauzītes Šīs dzimtas augs.
ūdensmērītājs Šīs dzimtas blaktis.
žņaudzējčūska Šīs dzimtas čūska.
lācis Šīs dzimtas dzīvnieks (parasti brūnais lacis).
briedis Šīs dzimtas dzīvnieks (parasti staltradzis).
mērkaķis Šis dzimtas dzīvnieks.
ronis Šīs dzimtas dzīvnieks.
sikspārnis Šīs dzimtas dzīvnieks.
valzirgs Šīs dzimtas dzīvnieks.
vērsis Šīs dzimtas ģints, kurā ietilpst pārnadži ar ķermeņa masu no 300 līdz 1200 kilogramiem (piemēram, gauri, jaki, tauri). Šīs ģints dzīvnieki.
mārīte Šīs dzimtas kukainis.
pūcīte Šīs dzimtas kukainis.
smecernieks Šīs dzimtas kukainis.
zīdtauriņš Šīs dzimtas kukainis.
slieka Šīs dzimtas tārps.
zilenītis Šīs dzimtas tauriņi.
baltenis Šīs dzimtas tauriņš.
sprīžotājs Šīs dzimtas tauriņš.
skudra Šīs dzimtu grupas īpatnis.
sikspārnis Šīs kārtas dzimta, kurā ietilpst dzīvnieki ar vidēji lielām ausīm un samērā platiem spārniem.
tesmenis Šis piena dziedzeris kā pārtikas produkts.
dalīties Šķelties bezdzimuma vairošanās procesā (par vienkāršajiem organismiem).
pārdalīties Šķelties bezdzimuma vairošanās procesā tā, ka rodas divi atsevišķi organismi (par vienkāršajiem organismiem).
plēst Šķeļot (piemēram, cērtot, spridzinot), dalīt (ko) atsevišķos gabalos. Šādā veidā gatavot (ko).
piešķeterēt Šķeterējot (diegus, dziju), pietīt (spoli).
piešķeterēt Šķeterējot pievienot (pie kā, kam klāt diegu, dziju).
piešķeterēt Šķeterējot sagatavot (diegus, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
hidropults Šķidrumu izsmidzināšanas ierīce, kas sastāv no tvertnes, sūkņa un smidzinātāja.
izstiepties Šķietami paildzināties (par laiku, laika posmu).
krams Šķiltavu elements - dažādu vielu sakausējums, no kā izšķiļ dzirksteli.
iešķilt Šķiļot iededzināt. Šķiļot radīt (dzirksteli).
uzšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, liesma).
izšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, uguns).
uzšķilt Šķiļot panākt, ka (kas, piemēram, šķiltavas) rada dzirksteli, liesmu.
uzšķilties Šķiļoties rasties (par dzirksteli, liesmu). Tiekot šķiltam, radīt dzirksteli, liesmu (piemēram, par šķiltavām).
sašķūrēt Šķūrējot (ko), izveidot (piemēram, kaudzi).
degunradzis Šo dzīvnieku dzimta.
asinszāles Šo lakstaugu dzimta.
kosa Šo lakstaugu dzimta.
lāpīt Šujot īpašā veidā, lai pildītu ar diegu, dziju caurumu, izdilumu, labot (piemēram, apģērba gabalu). Šujot īpašā veidā, pildīt ar diegu, dziju (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā.
aijāt Šūpojot midzināt, mierināt (bērnu). Šūpot (parasti dziedot).
midzināt Šūpojot, dziedot u. tml. censties panākt, lai (kāds) aizmieg.
žūžot Šūpot, parasti, klusi, maigi dziedot.
aijā Šūpuļa dziesmu refrēns.
aiju Šūpuļa dziesmu refrēns.
žūžū Šūpuļa dziesmu refrēns.
Šūpuļa dziesma Šūpuļdziesma.
izšvirkstēt Švirkstēt un izbeigt švirkstēt (parasti par dzirksteli, uguni). Švirkstot sadegt.
uzšvirkstināt Švirkstinot uzšķilt (dzirksteli, liesmu). Švirkstinot uzšķilt (piemēram, šķiltavas).
morganisms T. Morgana un viņa līdzstrādnieku izstrādātā mācība par iedzimtību.
Acis sprāgst no pieres ārā (arī laukā) Tā skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
masveidā Tā, ka (kas) tiek veikts plašā apjomā. Tā, ka (kas) attiecas uz daudziem objektiem.
taipusē Tā, ka (kas), salīdzinot ar kādu objektu, atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja). Tajā pusē.
šaipusē Tā, ka (kas), salīdzinot ar kādu objektu, atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam). Šajā pusē.
tālu Tā, ka ir uztverams (piemēram, redzams, dzirdams) samērā lielā attālumā.
tuvu Tā, ka ir uztverams (piemēram, redzams, dzirdams) samērā mazā attālumā.
maskulinizēts Tāda, kam ir vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
maskulinizēts Tāda, kas ir pielīdzinājusies vīriešiem (piemēram, uzvedībā) - par sievieti.
ass Tāds (audums, dzija), kas nav mīksts, piekļāvīgs.
gatavs Tāds (auglis, sēkla), kas sasniedzis pilnīgu briedumu, ienācies. Nogatavojies.
daudzmāju Tāds (augs), kam ir gan viendzimuma, gan divdzimumu ziedi.
mīksts Tāds (augs), kam kāda daļa (piemēram, stumbrs) ir samērā viegli saliecama, saspiežama (salīdzinot ar citas tās pašas ģints, sugas augiem).
rūgts Tāds (augs), kuram ir raksturīga šāda garša, parasti, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē.
pirmdzimts Tāds (bērns), kas ģimenē ir piedzimis pirmais.
dzirdīgs Tāds (cilvēks, dzīvnieks), kam piemīt spēja dzirdēt.
vidējs Tāds (cilvēks, paaudze), kas pēc gadiem ir starp jaunāko un vecāko paaudzi. Arī tāds (vecums, gadi), kas raksturo pusmūžu.
iedzimts Tāds (cilvēks), kam (kāda īpašība, spēja) piemīt kopš dzimšanas vai pārmantota no iepriekšējām paaudzēm.
debils Tāds (cilvēks), kam ir iedzimts psihiskās attīstības nepilnīgums visvieglākajā formā.
vājdzirdīgs Tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
aprobežots Tāds (cilvēks), kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis, - arī vienpusīgs.
asinskārs Tāds (cilvēks), kas alkst, kāro slepkavot, spīdzināt.
virspusīgs Tāds (cilvēks), kas ko dara pavirši, neiedziļinoties (kā) būtībā.
bezsirdīgs Tāds (cilvēks), kas nejūt līdzi citiem. Cietsirdīgs, neatsaucīgs.
vecākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar augstāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
jaunākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar mazāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
vienpusīgs Tāds (cilvēks), kura darbība aptver tikai kādu vienu šauru nozari. Tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis. Arī aprobežots (2).
jaunākais Tāds (dēls, meita, brālis, māsa), kam ir vismazāk gadu salīdzinājumā ar pārējiem (dēliem, meitām, brāļiem, māsām).
vecākais Tāds (dēls, meita, brālis, māsa), kam ir visvairāk gadu salīdzinājumā ar pārējiem (dēliem, meitām, brāļiem, māsām).
četrtaktu Tāds (dzinējs), kura pilns darba cikls norisinās četros gājienos.
divtaktu Tāds (dzinējs), kura pilns darba cikls norisinās divos gājienos.
bura Tāds (kuģis, laiva), kura dzinējspēks ir vējš (vēja spiediens uz burām).
kluss Tāds (laikposms), kad nav stipru skaņu. Tāds (laikposms), kad nav dzirdamas skaņas.
kopdzimtes Tāds (lietvārds), kas lietojams gan kā vīriešu, gan kā sieviešu dzimtes vārds.
viendzimuma Tāds (organisms), kam ir tikai sievišķie vai tikai vīrišķie dzimumorgāni.
divdzimumu Tāds (organisms), kam piemīt gan vīrišķās, gan sievišķās dzimumpazīmes.
šķirtdzimuma Tāds (organisms), kam piemīt vai nu tikai vīrišķās, vai tikai sievišķās dzimumpazīmes.
dzimumgatavs Tāds (organisms), kas var producēt dzimumšūnas, kuras spēj apaugļot vai apaugļoties.
izsūtāms Tāds (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai.
dziļš Tāds (priekšmets), kas veidots ar padziļinājumu, iedobumu.
biržains Tāds (sadīdzis tīrums, sējums), kur ir neapsētas vai pamīšus apsētas sējuma joslas.
dārgs Tāds, ar ko ir saistītas dziļas jūtas.
smidzināms Tāds, ar ko smidzina (par ierīci, iekārtu).
svaigs Tāds, kad ir nepiesārņots, tīrs, spirdzinošs gaiss (par diennakts posmu).
neražīgs Tāds, kad ir slikti audzis un iegūta maza raža (par laikposmu).
skanīgs Tāds, kad izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par laikposmu).
līgo Tāds, kad pēc tradīcijas dzied dziesmas ar šādu refrēnu (parasti par laiku, laikposmu).
spulgs Tāds, kad vidē izplatās skaidra, dzidra gaisma (par laikposmu).
vienāds Tāds, kam forma, izmēri, sastāvs u. tml. nav atšķirīgs salīdzinājumā ar ko citu.
cerains Tāds, kam ir ceri. Ar daudziem ceriem.
kupls Tāds, kam ir daudz lapu, dzinumu, ziedu (piemēram, par zariem, ceriem, vainagiem).
Parādiem apkrauts Tāds, kam ir daudz parādu, tāds, kas ir saistīts ar daudziem parādiem.
desmitējāds Tāds, kam ir daudzi (aptuveni desmit) veidi. Tāds, kas izpaužas daudzos (aptuveni desmit) veidos.
serpentīnveida Tāds, kam ir daudzi līkumi, spirāles forma.
daudzējāds Tāds, kam ir daudzi veidi, tāds, kurā izpaužas daudzas atšķirības.
raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī, noteiktā priekšmetu grupā.
stiprs Tāds, kam ir dziļas zināšanas, arī prasme, pieredze (kādā nozarē).
impotents Tāds, kam ir dzimumnespēks.
kurlmēms Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
sterils Tāds, kam ir iznīcināta, zaudēta spēja radīt pēcnācējus, saglabājoties dzimumdziedzeru endokrīnai funkcijai.
vecākais Tāds, kam ir lielāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
vājš Tāds, kam ir maz fiziska spēka, nevarīgs, nespēcīgs, arī slims, slimības novārdzināts.
jaunākais Tāds, kam ir mazāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
sekls Tāds, kam ir neliels dziļums (par ūdenstilpēm, bedrēm, aizām u. tml.). Pretstats: dziļš.
lēzens Tāds, kam ir neliels pakāpenisks padziļinājums, iedobums (parasti par traukiem).
truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas). Tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot. Arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
uzmanīgs Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk uztvertu, piemēram, redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
pakurls Tāds, kam ir pavāja dzirde.
pinkains Tāds, kam ir pinkas, arī tāds, kas ir apaudzis ar biezu, parasti cirtainu, apmatojumu (par dzīvnieku).
sirdsskaidrs Tāds, kam ir raksturīga dziļa tikumība, morāla skaidrība.
sirsnīgs Tāds, kam ir raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
sniegbalts Tāds, kam ir raksturīga intensīvi balta krāsa, arī gaiša krāsa, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī (parasti par augiem.).
žēlsirdīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja citus saprast, just līdzi un gatavība palīdzēt.
svītrains Tāds, kam ir raksturīgas svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, sugā (par dzīvniekiem, augiem).
plankumains Tāds, kam ir raksturīgi plankumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē (par augiem, dzīvniekiem).
rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums (par pavedienu, dziju u. tml.).
smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums (par pavedienu, dziju u. tml.).
nedziļš Tāds, kam ir samērā neliels dziļums (2).
rupjš Tāds, kam ir samērā platas, dziļas rievas, padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli).
smalks Tāds, kam ir samērā šauras, seklas rievas, nelieli padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli). Tāds, kas ir samērā šaurs, sekls (piemēram, par rievu, padziļinājumu).
ziņkārīgs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanas, tieksme iegūt zināšanas (2).
ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2). Ziņkārīgs.
četrcilindru Tāds, kam ir šāds dzinējs (piemēram, par transportlīdzekli).
divcilindru Tāds, kam ir šāds dzinējs (piemēram, par transportlīdzekli).
stabots Tāds, kam ir vairāki, daudzi stabi (1) - par celtni, tās daļu.
stūrains Tāds, kam ir vairāki, daudzi stūri. Tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, šķautnes u. tml.
daiļš Tāds, kam ir vērtīgs, dziļš saturs. Pilnvērtīgs.
puskurls Tāds, kam it ļoti vāja dzirde.
pliks Tāds, kam nav augu segas vai tā ir niecīga. Tāds, kas nav apaudzis ar kokiem, krūmiem. Kails (4).
netīrs Tāds, kam nav dzidruma, tāds, kas ir duļķains, piesārņots (par ūdeni, ūdenstilpi).
virspusīgs Tāds, kam nav dziļāka satura. Tāds, kas nav būtisks.
virspusējs Tāds, kam nav dziļāka satura. Tāds, kas nav būtisks. Virspusīgs (1).
sekls Tāds, kam nav dziļāka satura. Tāds, kas neiedziļinās būtībā, ir virspusējs.
ārējs Tāds, kam nav dziļāka satura. Virspusējs. Formāls, nebūtisks.
bezdomu Tāds, kam nav dziļu domu, nozīmīgu ideju.
bezdzimuma Tāds, kam nav dzimuma pazīmju.
bezdzinēja Tāds, kam nav dzinēja.
kurls Tāds, kam nav dzirdes (par dzīvniekiem).
tols Tāds, kam nav ragu (par dobradžu dzimtas dzīvniekiem, parasti govīm, arī par to galvām, pierēm u. tml.).
tukšs Tāds, kam nav saturīgas garīgās dzīves, dziļu emociju. Arī nenopietns, vieglprātīgs.
truls Tāds, kam nav vairs sākotnējā dziļuma, iedarbīguma, bet kas ilgstoši pārņem, ietekmē (par sāpīgu pārdzīvojumu).
nevienāds Tāds, kam nav vienāda forma, vienādi izmēri salīdzinājumā ar ko citu.
dzimis Tāds, kam no dzimšanas piemīt kāda īpašība, spēja.
vīrišķs Tāds, kam piemīt spēja apaugļot (par dzimumšūnu).
dramatisks Tāds, kam raksturīgs spēcīgs skanējums, plašs diapazons (par dziedātāja balsi).
smags Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir lieli izmēri, liela jauda, masa, arī liels nozīmīgums.
viegls Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir mazi izmēri, maza jauda, masa, arī mazs nozīmīgums.
vienāds Tāds, kam skaitliskā vērtība nav atšķirīga salīdzinājumā ar ko citu.
bezdibenīgs Tāds, kam šķietami nav pamata, dibena. Ļoti dziļš.
šaurs Tāds, kam trūkst daudzpusības, arī plašuma, dziļuma (par uzskatiem, domām, interesēm u. tml.).
kurls Tāds, kam trūkst dzirdes vai tā ir ļoti pasliktinājusies (par cilvēkiem).
vienpusīgs Tāds, kam trūkst plašuma un dziļuma (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību). Tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība.
norobežots Tāds, kam trūkst plašuma un dziļuma. Arī vienpusīgs.
kurls Tāds, kam uz brīdi ir pavājinājušās dzirdes spējas.
autogēns Tāds, kam vajadzīgo siltumu iegūst, dedzinot acetilēna un skābekļa maisījumu (par metināšanu).
nevainīgs Tāds, kam vēl nav bijušas dzimumattiecības.
šķīsts Tāds, kam vēl nav bijušas dzimumattiecības. Tāds, kas atturas no dzimumattiecībām.
strofisks Tāds, kam visām sirotām vai pantiem ir viena un tā pati mūzika (parasti par dziesmu, dziesmas formu).
slapjš Tāds, kas (piemēram, kūstot, atdziestot) pārvēršas šķidrumā, izdala daudz šķidruma.
mitrs Tāds, kas (piemēram, kūstot, atdziestot) pārvēršas šķidrumā, izdala šķidrumu.
labisks Tāds, kas adījumā izadīts uz labo pusi (piemēram, par valdziņu, adījuma kārtu).
kreilisks Tāds, kas adījuma labajā pusē ir izadīts uz kreiso pusi (piemēram, par valdziņu, adījuma kārtu).
sprādziendrošs Tāds, kas aizsargā no sprādziena. Tāds, kas nav sprādzienbīstams.
uroģenitāls Tāds, kas anatomiski un funkcionāli ir gan izvadorgāns, gan dzimumorgāns.
riebīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēku).
dzintarains Tāds, kas atgādina dzintaru, tāds, kas ir līdzīgs dzintaram.
iekškontinentāls Tāds, kas atrodas dziļi kontinentā.
sublitorāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris pie ūdenstilpes krasta (parasti līdz 200 metru dziļumam).
atspirdzinošs Tāds, kas atspirdzina.
spulgs Tāds, kas atstaro skaidru, dzidru gaismu.
svešāds Tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama (par parādībām, priekšmetiem u. tml.). Tāds, ko uztver kā maz pazīstamu, zināmu (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto). Pasvešs. Arī savāds, neparasts (1).
daudzpusējs Tāds, kas attiecas uz daudziem dalībniekiem. Tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti daudzi dalībnieki.
vispārējs Tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem, visu, aptver daudzus vai visus, visu.
postnatāls Tāds, kas attiecas uz periodu (neilgi) pēc dzimšanas.
akustisks Tāds, kas attiecas uz skaņām, uz dzirdamību.
vispārcilvēcīgs Tāds, kas attiecas uz visiem vai daudziem cilvēkiem (par cilvēcīgām īpašībām, to izpausmi).
pirmrindas Tāds, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem). Tāds, kas atbilst augstām prasībām, normām.
dziesmots Tāds, kas daudz dzied.
smalkjūtīgs Tāds, kas dziļi, pilnīgi ko izjūt, izprot, uztver.
sprigans Tāds, kas dzirkst (par dažiem dzērieniem).
dzirksteļains Tāds, kas dzirksteļo.
dzirkstīgs Tāds, kas dzirkstī (1).
pirofors Tāds, kas gaisā samērā zemā temperatūrā spontāni uzliesmo. Tāds, kas neliela trieciena vai berzes iedarbībā rada dzirksteles.
pārgatavs Tāds, kas gatavojoties ir pārsniedzis vēlamo gatavības pakāpi.
angoras Tāds, kas gatavots no šo dzīvnieku vilnas (par dziju, audumu u. tml.).
urdīgs Tāds, kas iedziļinās (piemēram, jautājumā), cenšas noskaidrot (kā) būtību.
ilgs Tāds, kas iegūts, radies lielākā laika posmā (piemēram, par praksi, pieredzi, novērojumiem).
daudzgadu Tāds, kas ilgst daudzus gadus. Tāds, kas paredzēts daudziem gadiem.
sūnains Tāds, kas ir apaudzis ar sūnām, tāds, ko klāj sūnas.
krāšņs Tāds, kas ir augstvērtīgs, izcili kvalitatīvs, tāds, kas sastāv no daudziem augstas kvalitātes elementiem.
smalks Tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā mazs šķērsgriezums.
rupjš Tāds, kas ir darināts no pavediena, dziļas u. tml., kurai ir samērā liels šķērsgriezums.
punduris Tāds, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
populārs Tāds, kas ir daudziem vai visiem zināms. Tāds, kas daudziem vai visiem izraisa interesi, saista uzmanību.
pazīstams Tāds, kas ir daudziem zināms, kas izceļas (ar kādu īpašību).
smeldzošs Tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm). Arī smeldzīgs (1).
līdzdots Tāds, kas ir dots līdzi (kam).
iedzimts Tāds, kas ir dzimis un uzaudzis kādā noteiktā vietā.
praktisks Tāds, kas ir ērts, atbilstošs noteiktām vajadzībām, tāds, kam izmantošanā ir priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu.
svabads Tāds, kas ir gurdens. Tāds, kam ir bezspēcīgi, nesasprindzināti muskuļi.
pailgs Tāds, kas ir iegūts, radies samērā ilgā laikposmā (piemēram, par praksi, pieredzi, novērojumiem).
neilgs Tāds, kas ir iegūts, radies samērā īsā laikposmā (piemēram, par praksi, pieredzi, novērojumiem).
sīks Tāds, kas ir ievērojami mazāks par parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, lielumu.
vecs Tāds, kas ir ilgi dzīvojis un novecojis (par dzīvniekiem). Tāds, kas ir ilgi audzis un (parasti) pāraudzis (par augiem, to kopumu).
pastiept Tāds, kas ir izaudzis, izveidojies (kādā virzienā) samērā garš (parasti par organisma daļām).
netikls Tāds, kas ir izlaidīgs dzimumattiecībās.
izzarot Tāds, kas ir izveidojies ar daudziem zariem.
izžuburot Tāds, kas ir izveidojies ar daudziem žuburiem.
savstarpējs Tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piemēram, par attiecībām, īpašībām). Tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām).
pretstatīgs Tāds, kas ir kvalitatīvi ļoti atšķirīgs (salīdzinājumā ar ko citu).
sprādzienveida Tāds, kas ir līdzīgs sprādzienam.
svēts Tāds, kas ir ļoti nozīmīgs. Tāds, kas ir saistīts ar visdziļākajām jūtām, godu.
ilustratīvs Tāds, kas ir mākslinieciski pasīvs, tāds, kam trūkst dziļākas problemātikas.
mudžekļains Tāds, kas ir nekārtīgi sagriezts, savīstīts (par diegiem, dziju u. tml.). Tāds, kas ir samudžināts, sajaukts.
vispārnozīmīgs Tāds, kas ir nozīmīgs visiem vai daudziem.
empīrisks Tāds, kas ir pamatots ar pieredzi, izriet no pieredzes.
smidzināms Tāds, kas ir paredzēts smidzināšanai (par vielu).
mokas Tāds, kas ir paredzēts spīdzināšanai.
pašapzinīgs Tāds, kas ir pārliecināts par savām spējām, savu vērtību, tāds, kam ir dziļas pašcieņas jūtas. Tāds, kas jūtas pārāks par citiem (ar ko) un izrāda to. Arī iedomīgs, augstprātīgs.
silts Tāds, kas ir patīkams dzirdei (par skaņu, tembru).
liels Tāds, kas ir pieaudzis, arī sasniedzis pilngadību.
neiznests Tāds, kas ir piedzimis laikā starp 28. un 39. grūtniecības nedēļu (par bērnu).
publisks Tāds, kas ir pieejams daudziem vai visiem. Tāds, kur var piedalīties daudzi vai visi. Tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem.
scēnisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus; skatuvisks.
skatuvisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus.
izdevīgs Tāds, kas ir piemērots, ērts kādam nolūkam, tāds, kas rada kādas priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu (par novietojumu, vietu u. tml.).
pusaudzis Tāds, kas ir raksturīgs abu dzimumu cilvēkiem šajā vecumā; tāds, kas ir paredzēts abu dzimumu cilvēkiem šajā vecumā.
stāvots Tāds, kas ir sadalījies stāvos (par augu audzi).
čokurains Tāds, kas ir samezglojies, kļuvis grods (par dziju, diegu).
pēdējais Tāds, kas ir sasniedzis augstāko pakāpi. Galējs (2).
saspīlēts Tāds, kas ir sasniedzis augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
uzspīlēts Tāds, kas ir sasniedzis augstu, parasti nevēlamu, pakāpi, arī tāds, kas ir nedabisks, pārspīlēts (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
pusgatavs Tāds, kas ir sasniedzis daļēju briedumu, tāds, kas nav pilnīgi nobriedis, nogatavojies (par augļiem, seklām).
pilngadīgs Tāds, kas ir sasniedzis pilngadību.
pieaudzis Tāds, kas ir sasniedzis pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
pilns Tāds, kas ir sasniedzis savas attīstības augstāko pakāpi. Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktas attīstības pakāpes prasībām (parasti par augu stāvokli).
totāls Tāds, kas ir sasniedzis visaugstāko pakāpi. Galīgs.
sarkans Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu fajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
pelēks Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
zils Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
zaļš Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtē, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
melns Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti tumšs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
rūsgans Tāds, kas ir šādā krāsā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, sugā, noteiktā priekšmetu grupā.
smalks Tāds, kas ir tievāks, šaurāks, plānāks salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām). Tāds, kam ir samērā tievas, šauras, plānas ķermeņa daļas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nesalīdzināms Tāds, kas ir tik atšķirīgs, ka to grūti vai neiespējami salīdzināt (ar ko).
neatsverams Tāds, kas ir tik liels, ka to nav iespējams ne ar ko atlīdzināt, kompensēt (piemēram, par zaudējumu).
neaptverams Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami uztvert (parasti ar redzi). Arī ārkārtīgs.
neaizmirstams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, arī tik neparasts, ka to grūti vai neiespējami aizmirst. Tāds, kas atstāj dziļu, paliekošu iespaidu.
nesamaksājams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu).
neatvairāms Tāds, kas ir tik valdzinošs, pievilcīgs, ka pilnīgi pakļauj sev (par cilvēku).
smalks Tāds, kas ir tikko izjūtams, uztverams. Tāds, kas ir grūti atšķirams salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu.
vizuāls Tāds, kas ir uztverams ar redzi. Tāds, kas saistās ar redzes uztveri, iedarbojas uz to.
kluss Tāds, kas ir vāji dzirdams, vājš, neintensīvs (par skaņu). Tāds, kas nerada stipras skaņas.
pagrūts Tāds, kas ir veicams, realizējams ar samērā lielu fizisku spēku, piepūli, sasprindzinājumu.
smalks Tāds, kas ir veidots ar dziļu izpratni, zināšanām, arī ar labu gaumi. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sekls Tāds, kas ir veidots ar nelielu padziļinājumu, iedobumu (par priekšmetiem).
pusdzīvs Tāds, kas ir zaudējis garīgos, arī fiziskos spēkus (smaga pārdzīvojuma, garīga sasprindzinājuma dēļ).
slepens Tāds, kas ir zināms tikai vienam vai nedaudziem cilvēkiem, tāds, par ko informācija netiek plaši izplatīta (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem, vietām).
vispārzināms Tāds, kas ir zināms visiem vai daudziem.
villains Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju). Tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
vilna Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju). Tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
vilnains Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju). Tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
spulgs Tāds, kas izplata skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu). Skaidrs, dzidrs (par gaismu).
riebīgs Tāds, kas izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēka īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.).
nopietns Tāds, kas izraisa dziļu pārdzīvojumu, dziļas pārdomas (par mākslas darbu, tā saturu).
mīļš Tāds, kas izraisa mīlestību (2), tāds, pret ko izjūt mīlestību (2). Tāds, kas izraisa dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī apdegumu (par vielām). Stipri kairinošs (par smaržu, dūmiem).
kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī saindēšanos (par augiem).
sāpīgs Tāds, kas izraisa, piemēram, ar nelaimi, vilšanos, aizvainojumu saistītu dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli. Tāds, kas ir saistīts, piemēram, ar nelaimes, vilšanās, aizvainojuma izjūtu (par psihisku stāvokli).
kontrārs Tāds, kas izslēdz cits citu, pretējs (piemēram, par spriedumiem, jēdzieniem).
bijīgs Tāds, kas izturas ar dziļu cieņu, arī apbrīnu.
pārgudrs Tāds, kas kļūdaini uzskata sevi pat zinīgāku, gudrāku (salīdzinot ar citiem), arī par pietiekami gudru (kādā jautājumā, nozarē u. tml.) un pašpārliecināti pauž savas domas.
paviršs Tāds, kas ko dara, veic virspusīgi, neiedziļinoties būtībā, nepilnīgi, neprecīzi.
praktisks Tāds, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
nedzirdēts Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms, par ko līdz šim nav dzirdēts.
gudrs Tāds, kas liecina par attīstītu prātu, plašām zināšanām, bagātīgu pieredzi. Saprātīgs.
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
galējs Tāds, kas ļoti skaidri izpaužas. Tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi. Arī krass.
skanīgs Tāds, kas mēdz daudz dziedāt, arī smieties. Tāds, kam ir melodiska, labskanīga balss.
skaļš Tāds, kas mēdz daudz, spēcīgā balsi runāt, arī smieties, dziedāt u. tml.
urķīgs Tāds, kas mēdz iedziļināties (piemēram, jautājumā), sīki noskaidrot, izpētīt.
neaptēsts Tāds, kas nav apguvis pieklājības normas, manieres. Tāds, kas nav vēl ieguvis dzīves pieredzi.
blāvs Tāds, kas nav caurspīdīgs, dzidrs.
tīrs Tāds, kas nav duļķains, arī piesārņots (par ūdeni, ūdenstilpi). Arī dzidrs.
mērens Tāds, kas nav ievērojami, arī pārmērīgi liels vai mazs (pēc lieluma, skaitliskās vērtības u. tml.). Tāds, kam ir vidēja (skaitliskā) vērtība, salīdzinot ar tā galējām vērtībām.
apriors Tāds, kas nav pamatots uz pieredzi, neizriet no pieredzes. Tāds, kas radies pirms pieredzes.
svešs Tāds, kas nav pazīstams (par vietu, teritoriju u. tml.). Tāds, kas (kādam) nav dzimtā vieta, arī pastāvīga dzīvesvieta.
mazs Tāds, kas nav pieaudzis, arī nav sasniedzis pilngadību.
svaigs Tāds, kas nav piesārņots, ir tīrs, spirdzinošs, tāds, kas ir ārpus telpām (par gaisu, gaisa plūsmu).
rupjš Tāds, kas nav plāns, arī nav piekļāvīgs (salīdzinājumā ar ko tādu pašu, līdzīgu) - piemēram, par auga daļām.
kampaņveida Tāds, kas nav regulārs, sistemātisks. Tāds, kas noris atsevišķu, parasti uz laiku sasprindzinātu, darbību, pasākumu veidā.
vaļējs Tāds, kas nav sadzijis (parasti par brūci).
viegls Tāds, kas nav saistīts ar stipru kavēšanu centrālajā nervu sistēmā. Tāds, kas nav dziļš (parasti par miegu).
laimīgs Tāds, kas nav saistīts ar visnevēlamākā atgadīšanos. Tāds, kas ir beidzies bez nepatīkamām sekām.
zemākais Tāds, kas nav sasniedzis iespējamo pilnību, gatavību. Tāds, kas ir mazattīstīts, nav sarežģīts.
nepilngadīgs Tāds, kas nav sasniedzis pilngadību.
mazgadīgs Tāds, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu (par bērnu).
atpalicis Tāds, kas nav sasniedzis vajadzīgo, vēlamo (arī citu sasniegto) līmeni, tāds, kas neatbilst kādām prasībām, normām.
viegls Tāds, kas nav sasprindzināts (piemēram, par sarunu). Tāds, kas ir brīvs, nepiespiests (piemēram, par stāvokli, darbību, vidi).
jauns Tāds, kas nav vēl pieaudzis, izaudzis (par dzīvniekiem, augiem).
pakurls Tāds, kas ne sevišķi vēlas ko dzirdēt, uzklausīt.
griezīgs Tāds, kas nepatīkami kairina dzirdi, ļoti skaļš (par skaņu).
griezīgs Tāds, kas nepatīkami kairina redzi, ļoti spilgts (par krāsām, gaismu).
saspiests Tāds, kas neplūst brīvi (par balsi, dziedājumu u. tml.).
neizdevīgs Tāds, kas nesagādā ērtības, priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu. Tāds, kas ir sliktāks, nelabvēlīgāks salīdzinājumā ar ko citu.
mazs Tāds, kas nesasniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
zems Tāds, kas nesasniedz parasto, piemēram, savas dzimtas, sugu, šķirņu augstumu.
sauss Tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti mazā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, vielu, priekšmetu, grupā.
nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot (piemēram, kādas jūtas). Tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi (piemēram, pret citu bēdām).
bezjūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot. Tāds, kas nejūt līdzi citiem.
recesīvs Tāds, kas netiek pārmantots iedzimtības ceļi (par augu, dzīvnieku pazīmēm, īpašībām).
kurls Tāds, kas nevēlas ko dzirdēt, uzklausīt.
dzimis Tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai (cilvēku) grupai.
dzimts Tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai vietai, tautai u. tml.
mierīgs Tāds, kas noris bez satraukuma, sasprindzinājuma, steigas.
rāms Tāds, kas noris līdzsvaroti, bez sasprindzinājuma, konfliktiem, tāds, kam nav spilgtu ārēju izpausmju (par psihiskām norisēm, psihes, rakstura, personības īpašībām).
bezdzimuma Tāds, kas noris vai rodas bez dzimumšūnu saplūšanas. Veģetatīvs.
plašs Tāds, kas noris, izpaužas intensīvi, arī daudzveidīgi (par darbību, norisi, pasākumu). Tāds, kurā piedalās, iesaistās daudzi.
apakšzeme Tāds, kas norisinās dziļos zemes slāņos.
prettrokšņa Tāds, kas novērš trokšņa iedarbību, vājina tā dzirdamību.
pretdrudža Tāds, kas novērš, ārstē drudzi.
aposteriors Tāds, kas pamatots uz pieredzi, tāds, kas izriet no pieredzes.
iedzimts Tāds, kas pārmantots no iepriekšējām paaudzēm, tāds, kas piemīt kopš dzimšanas (par psihiskām īpašībām, spējām).
liels Tāds, kas pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
plats Tāds, kas pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, platumu.
relatīvs Tāds, kas pastāv, ir raksturojams salīdzinājumā ar ko, attiecībā pret ko. Arī nepilnīgs.
kluss Tāds, kas pašreiz nerunā (arī nesmejas, nedzied u. tml.).
kairs Tāds, kas patīkami satrauc. Pievilcīgs, valdzinošs. Tāds, kas rada iekāri.
nosacīts Tāds, kas pēc kādas vienošanās ir pieņemts par pamatu salīdzinošiem aprēķiniem.
pirmais Tāds, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir nozīmīgāks, arī visnozīmīgākais (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
kopīgs Tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem.
dabisks Tāds, kas piemīt jau no dzimšanas (pretstatā vēlāk iegūtam, apgūtam). Iedzimts.
kopīgs Tāds, kas piemīt vairākiem vai daudziem, attiecas uz vairākiem vai daudziem.
sekls Tāds, kas piepilda vietu, kurai ir neliels dziļums (par ūdeni).
īsts Tāds, kas pilnīgi atbilst attiecīgajam jēdzienam, paraugam (pēc savām būtiskajām pazīmēm). Arī dabisks.
izdevīgs Tāds, kas rada kādu labumu, ērtības, tāds, kam ir priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu.
skanīgs Tāds, kas rada labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem).
sprāgstošs Tāds, kas rada sprādzienu, eksploziju.
dzēlīgs Tāds, kas rada sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.).
neizdzēšams Tāds, kas rada tik dziļu, spēcīgu iespaidu, ka to grūti vai neiespējami aizmirst.
smaržīgs Tāds, kas rada, parasti stipru, smaržu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī (par augiem).
budzisks Tāds, kas raksturīgs budzim [2].
pāragrs Tāds, kas rodas, noris pārāk agri, priekšlaicīgi (par fizioloģiskām norisēm, piemēram, novecošanos, nāvi, dzimšanu).
pievilcīgs Tāds, kas saista, valdzina. Arī vilinošs.
vokāls Tāds, kas saistīts ar balsi, dziedāšanu.
aizrautīgs Tāds, kas sajūsmina, valdzina. Aizraujošs.
aizraujošs Tāds, kas sajūsmina, valdzina. Aizrautīgs.
termoplastisks Tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem).
spožs Tāds, kas samērā stipri atstaro gaismu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
paass Tāds, kas samērā stipri stindzina (par vēju, aukstumu).
attīstīts Tāds, kas sasniedzis augstu attīstības pakāpi (par sabiedriskām parādībām).
augstākais Tāds, kas sasniedzis iespējamo pilnību, gatavību. Visattīstītākais, vissarežģītākais.
galīgs Tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi, kvalitāti. Pilnīgs.
liels Tāds, kas sastāv no daudziem (par cilvēku vaļ dzīvnieku grupu).
daudzmiljonu Tāds, kas sastāv no daudziem miljoniem vienību.
daudzsējumu Tāds, kas sastāv no daudziem sējumiem.
daudztūkstošu Tāds, kas sastāv no daudziem tūkstošiem vienību.
plašs Tāds, kas sastāv no daudziem, kuri parasti ir saistīti ar noteiktu darbību, sistēmu (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
milzīgs Tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
milzu Tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu). Milzīgs (2).
mazs Tāds, kas sastāv no nedaudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
neliels Tāds, kas sastāv no samērā nedaudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
duļķains Tāds, kas satur nogulsnes, duļķes (par šķidrumu), tāds, kur ir šāds šķidrums. Neskaidrs. Pretstats: dzidrs.
salds Tāds, kas satur samērā daudz cukura, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
sāļš Tāds, kas satur samērā daudz sāļu, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
sāļš Tāds, kas satur samērā daudz vārāmā sāls, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
pilns Tāds, kas savā izpausmē ir sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu (par norisi, procesu, parādību).
pilnīgs Tāds, kas savā izpausmē, arī atbilstībā, piemērotībā (kam) ir sasniedzis augstāko pakāpi, kvalitāti. Tāds, kas izpaužas ļoti izteikti (par parādībām dabā, sabiedrībā).
nepieejams Tāds, kas savu morālo īpašību dēļ nepieļauj vieglu iepazīšanos un tuvību ar pretējā dzimuma pārstāvi (parasti par sievieti).
sēras Tāds, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, ciešanas, skumjas sakarā ar kāda nāvi. Tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, bērēm.
emocionāls Tāds, kas spēj (parasti ātri, dziļi) pārdzīvot.
sprādzienbīstams Tāds, kas spēj sprāgt (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes iedarbībā).
spirdzīgs Tāds, kas spirdzina.
ass Tāds, kas stindzina (par vēju, aukstumu).
garš Tāds, kas šķiet paildzināts (par laiku, laika posmu).
jaundzimis Tāds, kas tikko vai nesen ir piedzimis (par dzīvnieku mazuli).
noslēpumains Tāds, kas valdzina ar savu neizprotamību, neparastumu.
burvīgs Tāds, kas valdzina, patīk. Ļoti skaists, jauks.
smalks Tāds, kas veic sarežģītu, augsti kvalificētu darbu. Tāds, kura darba veikšanā nepieciešama niansēta, psiholoģiska Iedziļināšanās.
grūts Tāds, kas veicams, realizējams ar fizisku spēku, piepūli, lielu sasprindzinājumu.
pusauga Tāds, kas vēl ir augšanas stadijā, tāds, kas vēl nav pilnīgi izaudzis (par dzīvniekiem).
nepiedzīvojis Tāds, kas vēl nav ieguvis dzīves pieredzi.
piņķerīgs Tāds, kas viegli samudžinās (parasti par diegiem, dziļu).
Badā pamiris Tāds, kas, ciešot badu, ir ļoti novājējis, izvārdzis.
riebīgs Tāds, kas, parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, izturēšanos).
vilinošs Tāds, kas, parasti, izraisa patiku, valdzina (par cilvēku, tā ārieni).
tauta Tāds, ko (piemēram, vēlēšanās) ir izveidojuši daudzi vai visi (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji. Tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
plašs Tāds, ko atzīst, arī veicina, atbalsta daudzi (par kā slavu, popularitāti u. tml.).
smags Tāds, ko ir grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar fizisku spēku, piepūli, lielu sasprindzinājumu. Grūts (1).
redzams Tāds, ko ir iespējams uztvert ar redzi.
savstarpējs Tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piemēram, par darbību, stāvokli).
kopīgs Tāds, ko izmanto vairāki vai daudzi.
reljefs Tāds, ko izmanto, lai (piemēram, priekšmeta) virsmā veidotu izciļņus, padziļinājumus.
mierīgs Tāds, ko izraisa savstarpēji saskaņotas psihiskās norises, tāds, kas nav saistīts ar nevēlamu sasprindzinājumu, problēmām, konfliktiem.
koplietošanas Tāds, ko lieto vairāki vai daudzi.
viegls Tāds, ko nav grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar nelielu fizisku spēku, piepūli, sasprindzinājumu.
nelabojams Tāds, ko nav iespējams pāraudzināt, pārveidot (par cilvēku).
savvaļa Tāds, ko neietekmē cilvēka darbība, cilvēka radītie apstākļi (par augiem, dzīvniekiem, to sugām, dzimtām u. tml.).
neatgriezenisks Tāds, ko nevar ne ar ko atlīdzināt, kompensēt.
sens Tāds, ko no kāda jaunāka, pašreizējā laikposma šķir ilgs laiks (daudzi gadsimti, laikmeti u. tml.) - piemēram, par laikmetu, laika periodu.
vispārpieņemts Tāds, ko pieņem, atzīst visi vai daudzi.
svešs Tāds, ko uztver kā nepazīstamu, nezināmu, savādāku (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto).
masveida Tāds, ko veic plašā apjomā. Tāds, kas attiecas uz daudziem objektiem.
masveidīgs Tāds, ko veic plašā apjomā. Tāds, kas attiecas uz daudziem objektiem. Masveida (2).
kopīgs Tāds, ko veic, dara, veido vairāki vai daudzi.
pabiezs Tāds, ko veido daudzi samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas. Pretstats: parets.
biezs Tāds, ko veido daudzi, ļoti tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas. Pretstats: rets.
kopīgs Tāds, ko vienādi uztver, izprot, pārdzīvo vairāki vai daudzi.
pazīstams Tāds, ko visi vai daudzi zina, kas ir iemantojis popularitāti, saista interesi ar ko (piemēram, par kādu parādību sabiedrībā, dabā).
dzimts Tāds, kur (kāds) ir dzimis.
pilns Tāds, kur atrodas (parasti uz noteiktu laiku) daudzi cilvēki (par telpu, platību). Tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
pilns Tāds, kur atrodas daudzi dzīvnieki (par telpu, platību, vidi).
meldrains Tāds, kur aug daudz meldru. Meldriem aizaudzis.
niedrains Tāds, kur aug daudz niedru. Niedrām aizaudzis.
zālains Tāds, kur aug zāle, tāds, kas ir apaudzis ar zāli.
pilns Tāds, kur aug, atrodas daudzi augi, to daļas (parasti par platību).
dzīslains Tāds, kur ir daudz dzīslu (1), cīpslu. Tāds, kur ir redzami daudzi asinsvadi.
mežains Tāds, kur ir daudz mežu. Tāds, kas ir apaudzis ar mežu.
ielejots Tāds, kur ir ielejas. Tāds, kur ir padziļinājumi, bedres.
skanīgs Tāds, kur izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par telpu, vietu, vidi). Tāds, kas labi atbalso, parasti dzirdei tīkamas, skaņas.
kluss Tāds, kur nav stipru skaņu (parasti par vietu, telpu). Tāds, kur nav dzirdamas skaņas.
ūdeņains Tāds, kura augsnē ir pārmērīgs ūdens daudzums, tāds, kura padziļinājumos ir sakrājies ūdens (par vietu).
katalektisks Tāds, kura beidzamā pēda salīdzinājumā ar pārējām saīsināta par vienu vai divām zilbēm (par dzejas rindu).
iekšdedzes Tāds, kurā degviela sadeg cilindrā (par dzinēju).
spulgs Tāds, kura gaitā izplatās skaidra, dzidra gaisma (par norisi, procesu).
tīrs Tāds, kura īpašības atbilst kādai no pamatkrāsām (par krāsu, tās toni). Arī dzidrs (2).
daudzdzīvokļu Tāds, kurā ir daudzi dzīvokļi.
šaurs Tāds, kurā ir iekļauti, apvienoti samērā nedaudzi cilvēki (par, parasti sociāla, grupu).
raudulīgs Tāds, kurā ir jūtamas, sadzirdamas raudas (par runu, balsi).
saspriegts Tāds, kura īstenošanai ir nepieciešama liela piepūle, spraiga darbība (piemēram, par plānu, uzdevumu). Sasprindzināts (3).
sastats Tāds, kurā izmanto šādu salīdzinājumu, analīzi.
drudžains Tāds, kurā izpaužas drudzis.
bijīgs Tāds, kurā izpaužas dziļa cieņa, arī apbrīna.
sirdsskaidrs Tāds, kurā izpaužas dziļa tikumība, morāla skaidrība.
dzelmjains Tāds, kurā izpaužas dziļas domas, dziļš pārdzīvojums (par acīm, skatienu).
dompilns Tāds, kurā izpaužas dziļas pārdomas, atziņas.
izjusts Tāds, kurā izpaužas dziļš pārdzīvojums, dziļas jūtas.
sagrauzt Tāds, kurā izpaužas garīgo spēku izsīkums, arī dziļa nomāktība, bēdas (parasti par balsi, seju).
piedot Tāds, kurā izpaužas konflikta attiecību izlīdzinājums (ar kādu) - piemēram, par skatienu.
piespiests Tāds, kurā izpaužas lieks sasprindzinājums, lieka piepūle. Neīsts, nedabisks.
kaislīgs Tāds, kurā izpaužas spēcīgs, dziļš saviļņojums. Tāds, kurā izpaužas spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko. Arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
smeldzīgs Tāds, kurā izraisās dedzinošas, sūrstošas, samērā vājas sāpes (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.). Tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm). Arī smeldzošs (2).
dvēselisks Tāds, kurā izteiktas bagātas, dziļas jūtas, dziļš pārdzīvojums. Dvēselīgs (2).
dvēselīgs Tāds, kurā izteiktas bagātas, dziļas jūtas, dziļš pārdzīvojums. Dvēselisks (2).
lepns Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pašapzinīga, tāds, kuram ir dziļas pašcieņas jūtas. Tāds, kurš ir pārāks par citiem (ar ko).
skops Tāds, kurā kas ir pausts, tēlots ar nedaudziem, arī vienveidīgiem izteiksmes līdzekļiem (piemēram, par tekstu, mākslas darbu); neliels, arī vienveidīgs (piemēram, par izteiksmes līdzekļu kopumu).
kurināms Tāds, kurā ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju.
vecs Tāds, kura lietošanas, derīguma termiņš ir beidzies (piemēram, par dokumentiem).
ļengans Tāds, kura muskuļi ir bezspēcīgi, arī nesasprindzināti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
slābans Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām). Ļengans.
slābs Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām). Ļengans.
šļaugans Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām). Ļengans.
neizdevies Tāds, kura norise ir saistīta ar neveiksmi. Tāds, kas ir beidzies nesekmīgi.
apgarots Tāds, kurā paustas dziļas, cildenas domas un jūtas. Ar bagātu, cildenu saturu.
parasts Tāds, kura pazīmes neatšķiras no, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu, darbību grupas pazīmēm, kas ir pieņemtas par tipiskām.
teicams Tāds, kura ritms, intonācija ir tuva runas valodas ritmam, intonācijai (parasti par dziesmu).
skanīgs Tāds, kurā rodas labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par norisi, darbību).
asarains Tāds, kurā sajūtamas, sadzirdamas raudas (par balsi) Raudulīgs.
pusvilnas Tāds, kura sastāvā daļēji ir vilnas dziļa, daļēji - citas šķiedras.
pusnātna Tāds, kura sastāvā daļēji ir vilnas dziļa, daļēji - linu vai cita šķiedra.
puszīda Tāds, kura sastāvā daļēji ir zīda diedziņi, daļēji - citas šķiedras.
pārtraukumains Tāds, kura uzbūvē, veidojumā, struktūrā, arī norisē ir, parasti daudzi, pārtraukumi, atstarpes.
ietilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot, arī daudzi ievietoties. Tāds, kam ir liels tilpums.
reljefs Tāds, kura virsmā ir izciļņi, padziļinājumi; tāds, kura formai ir raksturīgs izcilnis vai padziļinājums kādā virsmā.
spēcīgs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piemēram, par mašīnām, ierīcēm, to daļām).
stiprs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piemēram, par mašīnām, ierīcēm, to daļām). Spēcīgs (3).
krāšņs Tāds, kuram ir skaists, bagātīgs skatuviskais ietērps, kurā plaši izmantotas dejas, dziesmas u. tml. (piemēram, par izrādi).
Kā tāds Tāds, kuru nesaista, kuru nesalīdzina ar ko citu.
nepateicīgs Tāds, par ko negūst pateicību, atzinību, tāds, kas neatlīdzina ieguldītās pūles, spēkus, zināšanas, neizraisa gandarījumu (parasti par darbu).
sirdsmīļš Tāds, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
pasauss Tāds, uz kura ir samērā nepietiekams tauku dziedzeru izdalījumu daudzums (par matiem, ādu).
racējcircenis Taisnspārņu dzimtas kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekli.
dibenplāns Tālākā, dziļākā daļa (piemēram, skatuvei), tālākais plāns (piemēram, gleznai). Pretstats: priekšplāns.
mudžeklis Tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts.
murskulis Tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts. Arī mudžeklis (1).
serpentīns Tas (parasti ceļš), kam ir daudzi līkumi, spirāles forma.
parāds Tas (parasti morāls pienākums), kas (kādam) ir atlīdzināms, piemēram, ar darbu, palīdzību. Šāda veida morāla saistība.
mērs Tas (piemēram, lielums, vērtība, parādība), ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko). Arī mērvienība.
nozīme Tas (piemēram, priekšmets, parādība, īpašība, arī jēdziens, priekšstats), ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē, uz ko norāda kāds priekšmets, parādība.
jaukums Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kam piemīt kas skaists, patīkams, valdzinošs.
varza Tas (piemēram, stieples, dzijas), kas ir satinies, sagriezies, samudžinājies. Arī mudžeklis (1).
sūnainis Tas (tāds), kas ir apaudzis ar sūnām.
staltaudzis Tas (tāds), kas ir stalti izaudzis (par augiem, parasti kokiem).
brīvlaistais Tas (tāds), kas oficiāli atbrīvots no verdzības vai dzimtbūtnieciskajām saistībām.
atlīdzība Tas, ar ko tiek atlīdzināts, samaksāts (par ko). Samaksa.
virspuse Tas, kam nav dziļāka satura. Tas, kam nav būtiskas nozīmes.
svētums Tas, kas (kādam) ir ļoti nozīmīgs. Tas, kas ir saistīts ar (kāda) visdziļākajām jūtām, godu.
fenikss Tas, kas atdzimst, atjaunojas. Tas, kas ir nemirstīgs.
atspirdzinājums Tas, kas atspirdzina.
audzinātājs Tas, kas audzina (2).
līdzgājējs Tas, kas iet (kādam) līdzi.
pirmais Tas, kas ir iepriekš, vispirms minēts (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
pretstats Tas, kas ir kvalitatīvi ļoti atšķirīgs (salīdzinājumā ar citu tās pašas kategorijas objektu).
pagājušais Tas, kas ir pagājis, izbeidzies. Bijušais.
sirdslieta Tas, kas ir saistīts ar mīlestību uz pretējā dzimuma cilvēku, ar (kāda) intīmo dzīvi.
vienaudzis Tas, kas ir viens pats uzaudzis (parasti par vienīgo bērnu ģimenē).
sirdsprieks Tas, kas izraisa dziļu prieku.
riebeklis Tas, kas izraisa ļoti dziļu nepatiku (ar savu izskatu, rīcību, izturēšanos u. tml.).
līdznācējs Tas, kas nāk (kādam) līdzi.
sēras Tas, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, ciešanas, skumjas sakarā ar kāda nāvi.
Dabas dāvana Tas, ko cilvēks iegūst vai saņem no dabas. Tas, kas piemīt no dzimšanas, kas ir iedzimts (parasti spējas, talants).
Dabas dāvana Tas, ko cilvēks iegūst vai saņem no dabas. Tas, kas piemīt no dzimšanas, kas ir iedzimts (parasti spējas, talants).
kopguvums Tas, ko ir guvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
kopieguvums Tas, ko ir saražojuši, izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā). Kopieguve.
kopieguve Tas, ko ir saražojuši, izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā). Kopieguvums.
sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopa, kādā kopuma, arī kur). Taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
vērpējs Tauriņu dzimta, kas ietver vidēji lielus un lielus kukaiņus, kuriem ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kuru kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus. Šīs dzimtas kukaiņi.
dižtauriņi Tauriņu dzimta, kurā ietilpst lieli, krāšņi tauriņi. Šīs dzimtas tauriņi.
sirpjspārņi Tauriņu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīga sirpjveidīgi pagarināta priekšējo spārnu priekšmala. Šīs dzimtas tauriņi.
zilenītis Tauriņu dzimta, kuras pārstāvjiem ir zili spārni.
urbējs Tauriņu kārtas dzimta, kur ietilpst galvenokārt lieli tauriņi, kuru kāpuri graužas koksnē, lakstaugu stublājos, augu saknēs. Šīs dzimtas tauriņi.
sprīžotājs Tauriņu kārtas dzimta, kur ietilpst vidēji lieli tauriņi, kuru kāpuri pārvietojas sprīžojot un pārtiek no augiem.
kode Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst kukaiņi, kuru kāpuri sagrauž, piemēram, augu daļas, miltus, vasku. Šīs dzimtas tauriņi.
lācītis Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, spilgtas krāsas, naktīs lidojoši tauriņi. Šīs dzimtas tauriņi.
tinējs Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst nelieli tauriņi un kuras kāpuri parasti dzīvo vai nu uz kokaugu lapām, ko tie satin vai savelk ar tīmekļiem, vai arī augu daļu iekšienē.
zobspārņi Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli tauriņi, kam priekšspārnu iekšmalā ir neliels zobveida zvīņu izcilnītis. Šīs dzimtas tauriņi.
pūcīte Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli, drukni kukaiņi, kam raksturīga galva ar matiņos ietvertām acīm un kas parasti lido naktīs.
baltenis Tauriņu kārtas dzimta, pie kuras pieder baltas krāsas tauriņi.
zīdtauriņš Tauriņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir drukns, pūkains ķermenis un kuru kāpuri vērpj ap sevi kokonu, kas sastāv no viena izturīga, ļoti gara pavediena.
pākšaugi Tauriņziežu dzimtas augi (piemēram, zirņi, pupas, vīķi, lupīnas), kuru sēklas izmanto pārtikai un lopbarībai.
esparsete Tauriņziežu dzimtas augs ar nepāra, plūksnaini saliktām lapām un rožainiem vai violetiem ziediem ķekaros.
zemesrieksts Tauriņziežu dzimtas augs ar pupām līdzīgām sēklām, kas satur daudz eļļas.
arahiss Tauriņziežu dzimtas augs ar pupām līdzīgām sēklām, kas satur daudz eļļas. Zemesrieksts.
amoliņš Tauriņziežu dzimtas augs ar sīkiem, baltiem vai dzelteniem, smaržīgiem ziediem un no 3 lapiņām saliktām lapām.
dedestiņas Tauriņziežu dzimtas daudzgadīgi augi ar dažādas krāsas ziediem.
lakricsakne Tauriņziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un ziliem ziediem, kura saknes izmanto medicīnā un rūpniecībā.
palisandrs Tauriņziežu dzimtas koks (Brazīlijā, Argentīnā, Antiļu salās) ar sevišķi cietu, smagu, izturīgu koksni. Šī koka koksne.
robīnija Tauriņziežu dzimtas koks vai krūms ar baltiem vai rožainiem, smaržīgiem ziediem ķekaros.
akācija Tauriņziežu dzimtas krāšņuma koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām, bieži ar dzeloņainiem zariem.
Zelta lietus Tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem.
zeltlija Tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem. Zelta lietus, zeltalietus.
zeltalietus Tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem. Zelta lietus, zeltlija.
Zelta lietus Tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem. Zeltalietus, zeltlija.
Dzeltenā akācija Tauriņziežu dzimtas krūms ar spirāliski sakārtotām lapām. Karagana.
karagana Tauriņziežu dzimtas krūms vai koks ar zarainu, zaļganpelēku stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem ziediem.
āboliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs (vērtīga lopbarības kultūra).
lupīna Tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās.
sierāboliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar stāvu, kailu vai retiem matiņiem klātu stumbru, trīsstaraini saliktām lapām, smaržīgiem, dzelteniem vai gaiši ziliem ziediem galviņveida ķekaros un taisniem vai mazliet saliektiem augļiem - pākstīm.
tragantzirnis Tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zarainu guļošu vai pacilu stublāju, plūksnainām lapām un dzelteniem, violetiem, sārtiem, retāk baltiem nokareniem ziediem ķekaros lapu žāklēs.
vainadzīte Tauriņziežu dzimtas lakstaugs, puskrūms vai krūms ar sārtiem, baltiem, dzelteniem vai violetiem ziediem čemurveida ziedkopās.
Bastarda āboliņš Tauriņziežu dzimtas lopbarības augs ar baltsārtiem ziediem.
kazāboliņš Tauriņziežu dzimtas neliels krāšņumkrūms ar dzelteniem (retāk baltiem vai sārtiem) ziediem un trīsstūraini saliktām lapām.
mazākumtautība Tauta, tautība, kas valstī, apgabalā u. tml. ir mazākumā (salīdzinājumā ar pamatiedzīvotājiem).
tautasdziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai. Dziesma tautas mūzikā. Attiecīgais folkloras žanrs. Tautas dziesma.
Tautas dziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai. Dziesma tautas mūzikā. Attiecīgais folkloras žanrs. Tautasdziesma.
melodiķis Tautas dziedonis vai instrumentālists, kas sacer tikai melodijas.
Tautas dziesmas versija Tautas dziesma, variants, kas no pamatdziesmas atšķiras ar būtisku satura niansi vai arī ar valodisko vai poētisko formu.
dziesminieks Tautas dziesmu sacerētājs un dziedātājs, arī tautas dziesmu zinātājs (parasti cittautu folklorā).
varoņeposs Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas.
varoņdziesma Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas. Varoņeposs.
mīms Tautas izrāde ar improvizētu dziedāšanu, dejošanu, dialogu (senajā Grieķijā, senajā Romā).
variācija Tautasdziesmas teksts, kas no pamatvarianta atšķiras ar minimālām valodiskām iezīmēm.
variants Tautasdziesmas, arī cita folkloras žanra teksts, kas no pamatvarianta neatšķiras vai atšķiras ar nenozīmīgām fonētiskām un morfoloģiskām iezīmēm.
satecēt Teciņus savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
surdotehnika Tehniskie līdzekļi dzirdes defektu un ar to saistīto runas traucējumu korekcijai un kompensācijai. Šādu līdzekļu izstrāde un ražošana.
Teiktās dziesmas Teicamās dziesmas.
Liels (arī lielais) paldies! Teiciens, ar ko apliecina dziļu pateicību.
saukt Teikt (ko), arī radīt balss skaņas, parasti skaļi, arī stiepti tā, lai pietiekami tālu būtu dzirdams, arī lai pārspētu citas skaņas.
izsaukt Teikt, lasīt priekšā (parasti dziesmas vārdus).
pielikums Teikuma palīgloceklis, kas raksturo lietvārdu vai lietvārda nozīmē lietotu vārdu, atrodas aiz tā un saskan ar to locījumā, arī dzimtē un skaitlī.
tējaskrūms Tējasaugu dzimtas mūžzaļš krūms, no kura iegūst tēju (2).
aptekāt Tekājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
grava Tekošu ūdeņu izveidots vagveida padziļinājums, ieleja ar stāvām nogāzēm.
pase Teksts (grāmatā, brošūrā u. tml.), kas satur informāciju, piemēram, par (tās) veidotājiem, formātu, cenu, metienu. Iespiedziņas.
vārds Teksts (vokālam skaņdarbam, parasti dziesmai).
maltuve Telpa (dzirnavās), kur maļ.
ugunstelpa Telpa (iekārtā, ierīcē u. tml.), kurā (ko) dedzina.
solārijs Telpa, vieta u. tml., kas ir iekārtota ārstnieciskām apsauļošanās procedūrām (ar Saules stariem vai kvarca spuldzi).
spīdzinātava Telpa, vieta, kur (kādu) spīdzina (1).
caursalšana Temperatūras pazemināšanās, kas rada sasalumu būvmateriāla vai būvkonstrukcijas dziļumā.
Varavīksnes forele Tēraudpelēka lašu dzimtas zivs ar melniem punktiņiem un blāvu varavīkšņainu spīdumu uz sāniem.
pietēst Tēšot izveidot (kam) vēlamo veidu, parasti, (to) pielāgojot. Tēšot pielīdzināt.
pamāte Tēva sieva attiecībā pret viņa agrākā laulībā dzimušiem bērniem (parasti, ja īstā māte ir mirusi).
plīst Tiekot šķeltam (piemēram, cirstam, spridzinātam), dalīties atsevišķos gabalos.
apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
apstaigāt Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
Ģimenes stāvoklis Tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes un kas rodas, cilvēkam piedzimstot, un mainās, noslēdzot vai šķirot laulību, adoptējot bērnu.
Ģimenes stāvoklis Tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes un kas rodas, cilvēkam piedzimstot, un mainās, noslēdzot vai šķirot laulību, adoptējot bērnu.
adata Tievs (metāla) irbulis (šūšanai), kam vienā galā ir asa smaile, bet otrā - spraudziņa pavediena ievēršanai.
Ar neapbruņotu aci Tikai ar redzi, bez palīglīdzekļiem.
rets Tikai dažs, kāds (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
rets Tikai kāds, parasti cilvēks (no visiem vai daudziem).
(Uz)iet (arī (uz)lidot, (uz)sprāgt) gaisā Tikt (uz)spridzinātam.
plukt Tikt apdedzinātam, piemēram, karsta šķidruma, kodīgas vielas iedarbībā (par ķermeņa daļu).
sagult Tikt apglabātam (par vairākiem, daudziem).
iekniebties Tikt dziļi iespiestam (kur iekšā) - par nagiem.
nodegt Tikt izlietotam dedzināšanai (par visu dedzināmo, kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
iziet Tikt izlietotam, patērētam (par produktu). Tikt izlietotam (par daudziem vai visiem priekšmetiem).
sasniegt Tikt izveidotam, izbūvētam (līdz kādai vietai, kādam augstumam, dziļumam).
izdoties Tikt labi izaudzinātam (par bērnu).
cirkulēt Tikt nodotam (pēc kārtas) daudziem, pāriet no cita pie cita (par rakstītu tekstu).
sagult Tikt novietotam horizontāli (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
sagulties Tikt novietotam horizontāli (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
padārdzināties Tikt padārdzinātam.
iejukt Tikt pavirši, nevērīgi ieliktam (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast.
pieplūst Tikt piepildītam, aizņemtam (ar, parasti daudziem, cilvēkiem).
sadārdzināties Tikt sadārdzinātām.
(Pa)zaudēt galvu Tikt savaldzinātam, iemīlēties.
Pazaudēt galvu Tikt savaldzinātam, iemīlēties.
(Pa)zaudēt galvu Tikt savaldzinātam, iemīlēties.
Lidot (arī iet, sprāgt) gaisā Tikt spridzinātam.
Sprāgt (arī lidot, iet) gaisā Tikt spridzinātam.
Uziet (arī uzlidot, uzsprāgt, uzskriet) gaisā Tikt uzspridzinātam.
Uzlidot (arī uziet, uzskriet, uzsprāgt) gaisā Tikt uzspridzinātam.
Uzskriet (arī uzlidot, uziet, uzsprāgt) gaisā Tikt uzspridzinātam.
Uzsprāgt (arī uziet, uzlidot, uzskriet) gaisā Tikt uzspridzinātam.
kosties Tikt virzītiem (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
liesmkamera Tilpne kurināmā dedzināšanai.
pietīt Tinot (piemēram, atritināto dziju), pabeigt veidot (kamolu).
uztīt Tinot (piemēram, dziju), pārklāt, piepildīt (ar to, piemēram, spoli).
pietīt Tinot (piemēram, dziju), piepildīt (ar to, parasti spoli).
satīt Tinot sasaistīt, saņemt kopā (piemēram, dziļu, auklu); tinot izveidot (piemēram, dziju, auklu vēlamajā formā).
standarts Tipveida paraugs, kam pielīdzina citus objektus, kuriem jāatbilst tam pēc īpašībām, izmēriem un formas. Šādam tipveida paraugam atbilstošs objekts.
kroģēt Tirgoties krogā (1) - parasti par krodzinieku.
jaunavīgs Tīrs, dzidrs (piemēram, par krāsām).
sofisms Tīša loģiska kļūda, ko izmanto aplama atzinuma pierādīšanai. Pierādījums, slēdziens u. tml., kurā izmantota šāda kļūda, lai kādu maldinātu.
pārtīt Tīt vēlreiz, no jauna (piemēram, dziju, lenti).
Saldie kartupeļi Tīteņu dzimtas kultūraugs ar saldiem bumbuļiem.
Saldais kartupelis Tīteņu dzimtas kultūraugs ar saldiem bumbuļiem.
tītenis Tīteņu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs vai krūms ar vijīgu stumbru, veselām, pamīšus sakārtotām lapām un baltiem vai rožainiem piltuvveida ziediem lapu žāklēs.
Fizioloģiskā bilance To vielu uzņemšanas un patēriņa salīdzinājums, kuras piedalās organisma dzīvības procesos (īpaši vielmaiņā).
pantokrīns Tonizējošs līdzeklis, ko iegūst no dažu briežu dzimtas dzīvnieku pantiem.
Daivaina lapa Topa, kam plātnes šķēlumi nesniedzas dziļāk par plātnes vienu ceturto daļu (piemēram, rasaskrēsliņa lapa).
notrallināt Trallināt un pabeigt trallināt (dziesmu, melodiju).
iztrallināt Trallinot izdziedāt (dziesmu, melodiju).
piekabe Transportlīdzeklis (bez dzinēja), ko piekabina (parasti pie automobiļa, traktora).
velosipēds Transportlīdzeklis ar (parasti) diviem riteņiem un pedāļpiedziņu.
dīzelis Transportlīdzeklis, ko darbina ar šādu dzinēju.
mikseris Trauks no domnas krāsnīm vai stāvcepļa iegūtā čuguna saglabāšanai šķidrā stāvoklī, čuguna ķīmiskā sastāva un temperatūras izlīdzināšanai un sēra atdalīšanai.
urna Trauks, kurā glabā sadedzināta mirušā pelnus.
satrenkt Trencot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
satrenkt Trencot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
koptreniņš Treniņš, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
satrenkāt Trenkājot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
satriekt Triecot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
satriekt Triecot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
trinitāte Triju (piemēram, cilvēku, parādību, jēdzienu) kopums, sistēma.
trīsvienība Triju (piemēram, cilvēku, parādību, jēdzienu) vienotība.
triāde Triju (piemēram, priekšmetu, parādību, jēdzienu) kopums, sistēma.
trijādība Triju (piemēram, priekšmetu, parādību, jēdzienu) kopums.
iztrīt Trinot izlīdzināt (robus).
trīnīši Trīs bērni, kas reizē piedzimusi vienai mātei.
čala Troksnis, kas rodas, sarunājoties, tērzējot vairākiem vai daudziem cilvēkiem reizē.
blīkšķis Troksnis, ko rada šāviens, sprādziens.
rizofori Tropu jūru piekrastes augi - nelieli koki vai krūmi, kas paisuma laikā atrodas ūdenī vairāku metru dziļumā.
batisfēra Trosē iekārta dziļūdens kamera.
ziņģe Tulkota, lokalizēta vai pēc svešiem paraugiem darināta (parasti viegla, sentimentāla) dziesma, kas tautā nereti ir folklorizējusies.
vadāt Turot aiz saites, pavadas u. tml. (dzīvnieku), panākt, ka (tas) nāk līdzi (parasti dažādos virzienos).
dzimts Tuvs, pierasts no dzimšanas, arī savs.
nosvīst Tvaikiem atdziestot, pārklāties ar mitrumu.
piesvīst Tvaikiem atdziestot, pārklāties no iekšpuses ar.
virsmēslojums Ūdenī labi šķīstoši minerālmēsli, ko izkaisot, izsmidzinot papildus dod augiem (parasti, tos neiestrādājot augsnē).
tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā. Ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
Krāteru ezers Ūdens piepildīts apdzisuša vulkāna krāteris.
ūdensmetējs Ūdens transportlīdzekļa dzinējs, kas spēku transportlīdzekļa pārvietošanai rada, izmetot ūdens strūklu.
ūdensdziednīca Ūdensdziedinātava.
Ūdens dziednīca Ūdensdziednīca.
hidroterapija Ūdensdziedniecība.
Ūdens dziedniecība Ūdensdziedniecība.
ūdensterapija Ūdensdziedniecība.
ietinums Ūdensdziedniecības procedūra - slimnieka ietīšana samitrinātā palagā, lai panāktu spēcīgu iedarbību uz visu ķermeni.
Ūdens dzirnavas Ūdensdzirnavas.
dzirnezers Ūdenskrātuve (mākslīga vai dabiska), kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
facēlija Ūdenslapju dzimtas bišaugs ar ziliem ziediem.
degaukla Ūdensnecaurlaidīga, tieva caurule, kurā iepildītas degošas vielas un kuru lieto par ugunsvadu (piemēram, spridzināšanas darbos).
lotoss Ūdensrožu dzimtas ūdensaugs ar lielām lapām un krāšņiem ziediem.
lēpe Ūdensrožu dzimtas ūdensaugs ar resnu sakneni, sirdsveida lapām, dzelteniem ziediem. Dzeltenā ūdensroze.
sprāgstgāze Ūdeņraža un skābekļa maisījums, kas aizdedzināts reaģē un sprāgst.
Uguns iziet Uguns izdziest.
Uguns iziet Uguns izdziest.
jāņuguns Uguns, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī (parasti stāvus uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku).
upuruguns Uguns, ko dedzina upurēšanas norisē.
kapsele Ugunsizturīga kārba glazētu keramikas izstrādājumu apdedzināšanai.
šamots Ugunsizturīgs materiāls, ko iegūst, apdedzinot plastisku (piemēram, māla) masu līdz plastiskuma zudumam.
saūjināt Ūjinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
dūma Ukraiņu episka dziesma ar vēsturisku saturu, dziļi nopietna, pārdomu pilna.
kobzars Ukraiņu tautas dziesminieks, kas pats sev spēlē pavadījumu ar kobzu.
espanders Universāls sporta rīks, kas rada papildslodzi vingrojumu izpildē.
dzirnupe Upe, kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
lielgabalurbis Urbis ar vienu griezējšķautni dziļiem urbumiem (parasti metālā).
skrūvurbis Urbis, kam sānos ir vītņveida padziļinājums.
izurbt Urbjot izveidot (piemēram, caurumu, padziļinājumu (kur).
izurbt Urbjot izveidot caurumu, padziļinājumu (kur). Ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
turbourbis Urbšanas agregāts ar turbīnas veida dzinēju.
krūtsgals Uz āru izvirzīts, pigmentēts krūts dziedzera veidojums.
atdziedāt Uz dziedāšanu atbildēt ar dziedāšanu.
konstrukcija Uzbūve, (sastāvdaļu) izkārtojums (piemēram, tekstā, mākslas darbā, jēdzienu grupā).
sadāvināt Uzdāvināt (ko vairākiem, daudziem).
uzlīgot Uzdziedāt līgodziesmas.
uzraut Uzdziedāt, arī uzspēlēt, uzdejot.
uzziņģēt Uzdziedāt. Uzdziedāt ziņģes.
uzdzirkstēties Uzdzirkstēt.
uzdzirkstīties Uzdzirkstīt. Uzdzirkstēties.
amizēties Uzjautrināties, jokoties, jautri pavadīt laiku (parasti ar pretēja dzimuma personu). Koķetēt.
uzbļāviens Uzkliedziens.
piesieties Uzmācīgi tuvoties (pretējā dzimuma cilvēkam, parasti sievietei).
sīkt Uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt. Apnicīgi dziedāt.
ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties sadzirdēt.
kveksis Uzmeklētājsuns, arī pēdu dzinējs.
okšķerētājsuns Uzmeklētājsuns, pēdu dzinējs.
satupt Uzmesties (kur) - parasti par vairākiem, daudziem putniem.
pieņemt Uzņemt (svešu bērnu) savā ģimenē, savā dzīvoklī, apgādāt un audzināt (viņu). Arī adoptēt.
uzlasīt Uzņemt, parasti pa vienam (valdziņus, cilpiņas uz kā).
sarasties Uzsākt darbību (kādā nozarē) - par vairākiem, daudziem. Izveidot, radīt kādas attieksmes (pret kādu, pret ko).
uzvilkt Uzsākt dziedāt. Uzdziedāt.
uzmargot Uzsmidzināt (1), uzmirgot (2).
uzmirdzināt Uzsmidzināt (1). Uzmirgot (2).
uzmiglot Uzsmidzināt (par lietu).
uzsijāt Uzsmidzināt (par lietu).
uzspridzināties Uzspridzināt sevi.
Uzlaist (arī uzspert) gaisā Uzspridzināt.
Uzspert (arī uzlaist) gaisā Uzspridzināt.
uzsvaidzināties Uzsvaidzināt, parasti sejas izskatu (parasti ar kosmētiskiem līdzekļiem).
saspolēt Uztīt (dziju), parasti lielākā daudzumā, uz spoles. Spolējot dziju, piepildīt ar to (spoli).
kālis Uzturā lietojams divgadīgs krustziežu dzimtas dārzenis ar dzeltenu, paresninātu sakni.
apanāža Uzturlīdzekļi vai zemes īpašums, ko piešķir valdnieka dzimtas locekļiem.
redzams Uztverams ar redzi (parasti pēc kādām ārējām pazīmēm).
auss Uztvere, izpratne (par dzirdēto).
izšķirt Uztverot, piemēram, ar redzi vai dzirdi, izdalīt (no kāda kopuma). Domās atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm).
ievērot Uztvert (ar redzi). Ieraudzīt.
saprast Uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
pazīt Uztvert (ko) kā tāpatīgu, uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu u. tml. un iegaumētu (par cilvēkiem).
manīt Uztvert (parasti ar tausti, dzirdi). Arī just.
viedēt Uztvert ar redzi (parasti vāji, neskaidri).
skatīt Uztvert ar redzi (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu, arī kādu darbību, notikumu).
ieraudzīt Uztvert ar redzi, arī pamanīt.
manīt Uztvert ar redzi. Redzēt, saskatīt.
pamanīt Uztvert, arī sajust (piemēram, ar dzirdi, ožu).
redzēt Uztvert, ievērot ar redzi (kādas pazīmes, īpatnības). Arī vērot.
nomanīt Uztvert, parasti ar redzi, dzirdi (parasti ko vāji redzamu, sadzirdamu).
uzņemt Uzvirzīt uz adāmadatas, tamboradatas u. tml. (valdziņu). Uzvirzīt uz adāmadatas, tamboradatas vaidziņu un izadīt, iztamborēt (to).
uznākt Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
uznirt Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
uzdzirdēt Uzzināt dzirdot, klausoties.
padzirdēt Uzzināt, nejauši dzirdot, noklausoties.
lapgrauzis Vaboļu dzimta, kurā ietilpst sīkas vai vidēji lielas augēdājas vaboles, parasti spilgtā, metāliski zaigojošā krāsā.
melnuļi Vaboļu dzimta, kurā ietilpst sīki līdz vidēji, melni kukaiņi, kas pārtiek no augu un dzīvnieku atliekām vai graudu produktiem. Šīs dzimtas vaboles.
smecernieks Vaboļu dzimta, kurā ietilpst sīki vai nelieli, retāk vidēji lieli augēdāji kukaiņi, kam ir raksturīgs smeceris.
plākšņtaustekleņi Vaboļu dzimta, kuras pārstāvju taustekļiem ir raksturīgi 3 plākšņveida posmi. Šīs dzimtas vaboles.
šaurspārņi Vaboļu dzimta, pie kuras pieder garas, šauras, parasti spilgtas, vaboles ar mīkstiem, šauriem virsspārniem. Šīs dzimtas vaboles.
trūdgrauži Vaboļu dzimta, pie kuras pieder sīkas brūnas vaboles, kas pārtiek galvenokārt no pelējumsēņu sporām un senatnes un sastopamas arī kā kaitēklis mitrās telpās, augu mājās u. tml. Šīs dzimtas vaboles.
sprakšķis Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ir šaurs, garš ķermenis un kas no guļus stāvokļa apveļas uz kājām, radot sprakšķošu troksni.
virpuļotājvaboles Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst sīkas, tumšas, spīdīgas ūdensvaboles. Šīs dzimtas vaboles.
skrejvaboles Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst sīkas, vidēji lielas un lielas, tumšas, reizumis metāliski zaigojošas vaboles. Šīs dzimtas vaboles.
mārīte Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst sīki un nelieli, mugurpusē apaļīgi izliekti kukaiņi, kam ir sarkani, dzelteni, brūni vai melni segspārni ar norobežotiem plankumiem.
īsspārņi Vaboļu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem raksturīgs slaids ķermenis un īsi priekšspārni. Šīs dzimtas vaboles.
mīkstspārņi Vaboļu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem raksturīgs spilgts, slaids, no augšas saplacināts ķermenis, samērā mīksti segspārni un vēdera posmi. Šīs dzimtas vaboles.
ūdensmīļi Vaboļu kārtas dzimta, pie kuras pieder galvenokārt sīkas vaboles, kas dzīvo ūdenī vai mitrās vietās uz zemes, arī svaigos mēslos. Šīs dzimtas vaboles.
uzvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
knaģis Vadzis, āķis.
iedziedāties Vairākkārt dziedot, iemācīties labi dziedāt. Dziedot ievingrināt balsi (piemēram, pirms uzstāšanās).
Izvirināt durvis (arī durvju durvis) Vairākkārt ierasties (kur). Ierasties pie daudziem.
košļāt Vairākkārt kost (ko), piemēram, sasprindzinājumā, nervozējot. Kodīt.
Staipīt (arī snaikstīt) kaklu Vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt, sadzirdēt.
Skraidelēt (arī skraidīt) (kādam) pakaļ Vairākkārt pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
Skraidīt (arī skraidelēt) (kādam) pakaļ Vairākkārt pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
sasaukāt Vairākkārt saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
sasaukāt Vairākkārt saucot, panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
kašņāt Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, smilšu kaudzi), jaukt (to), arī iznīcināt (ko tajā).
lēkāt Vairākkārt strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par dzirkstelēm.
vadāt Vairākkārt vai ilgāku laiku braucot, jājot u. tml., ņemt (ko) sev līdzi.
vadāt Vairākkārt vai ilgāku laiku liekot iet sev līdzi, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās (parasti dažādos virzienos).
ievadāt Vairākkārt vedot, vadājot sev līdzi, pieradināt nākt (līdzi).
klaigas Vairākkārtēji kliedzieni. Vairākkārtēji saucieni. Vairākkārtēja sasaukšanās.
miksedēma Vairogdziedzera funkcijas pavājināšanās smagā formā.
tiroksīns Vairogdziedzera hormons, kas, piemēram, regulē organisma vielmaiņu, augšanu, attīstību.
dzimumvairošanās Vairošanās ar dzimumšūnām.
pumpuroties Vairoties bezdzimuma veidā, šūnām daloties un jaunajam organismam izveidojoties no šūnas daļas (par zemākajiem dzīvniekiem, augiem).
Vājas ausis Vāja dzirde.
Vājas ausis Vāja dzirde.
emīrs Valdošās personas, arī valdošās dzimtas piederīgā tituls (dažās musulmaņu zemēs). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
feodālis Valdošās šķiras pārstāvis feodālismā. Muižnieks, dzimtkungs.
hetera Valdzinoša sieviete ar izlaidīgu dzīves veidu.
poēzija Valdzinošs, pievilcīgs skaistums.
pamatvaldziņš Valdziņš, ko veido adījuma sākumā.
svešvaloda Valoda, kas (kādam) nav dzimtā valoda.
saskaņojums Valodas vienību saistījums, kurā tām ir viena un tā pati morfoloģiskā (parasti dzimtes, skaitļa, locījuma) forma.
aristokrātija Valsts iekārta, kurā vara pieder dižciltīgajām dzimtām.
tautvaldība Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi.
tēvzeme Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme. Tēvija. Arī dzimtene.
tēvija Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme. Tēvzeme. Arī dzimtene.
dzimtene Valsts, zeme, kur (cilvēks) ir dzimis, arī uzaudzis.
novārdot Vārdojot radīt (kam) dziedinošas spējas.
termins Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
epitets Vārds, kas tēlaini apzīmē, raksturo kāda jēdziena, parādības vai priekšmeta īpašību. Māksliniecisks apzīmētājs.
saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma daļām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu. Šīs vārdšķiras vārds.
sīlis Vārnu dzimtas putns ar brūnu apspalvojumu, melnu, šķērssvītrainu asti, baltziliem raibumiem uz spārniem, spēcīgi attīstītu, melnu knābi.
Varoņu dziesma Varoņdziesma.
līgodziesma Vasaras saulgriežu (līgosvētku) ieražu un sadzīves dziesma ar refrēnu «līgo».
līgo Vasaras saulgriežu (līgosvētku) ieražu un sadzīves dziesmu refrēns.
tulpjukoks Vasarzaļš magnoliju dzimtas koks, kura ziedi atgādina tulpes ziedu.
osis Vasarzaļš olīvu dzimtas koks, retāk krūms ar gludu zaļganpelēku mizu un plūksnainām, eliptiskām lapām.
zeltpulkstenītis Vasarzaļš olīvu, dzimtas krāšņumkrūms ar dzelteniem ziediem.
slotzaris Vasarzaļš tauriņziežu dzimtas krūms ar stāviem, arī ziemā zaļiem zariem, šaurām, lancetiskām lapām un spilgti dzelteniem ziediem.
murkšķis Vāveru dzimtas dzīvnieks ar biezu vienkrāsainu apmatojumu un īsām.
nedēļa Vecuma skaitīšanas vienība (parasti jaundzimušajiem) - septiņas diennaktis.
kaplodziņš Vēdlodziņš.
kaplogs Vēdlodziņš.
vēdlogs Vēdlodziņš.
aizvest Vedot (liekot iet sev līdzi) aizgādāt prom. _imperf._ Vest prom. Vedot (liekot iet sev līdzi) aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
uzvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas. Arī uzvadīt (1).
ievest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka ieiet, ienāk (kur iekšā).
izvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka iziet, iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
izvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka iziet, iznāk cauri (kam), caur (ko).
atvest Vedot (liekot iet sev līdzi), atgādāt šurp. _imperf._ Vest šurp. Vedot (liekot iet sev līdzi), atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.). Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur). Pārvietot (kādu uz citu atrašanās, uzturēšanās vietu).
pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
pievest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam). Vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.). Vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
savest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki vai dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Vest (likt iet sev līdzi) nelielu attālumu, neilgu laiku.
pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
apvest Vedot (liekot iet sev līdzi), vadot apvirzīt (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Vest apkārt.
ievest Vedot sev līdzi, padarīt pazīstamu (kādai sabiedrībai), arī iesaistīt (kādā sabiedrībā).
padziļinājums Veidojums (kādā virsmā), kura malas (sienas), pamatne atrodas dziļāk (par šo virsmu).
saistīt Veidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts noteiktā kopumā, sistēmā.
planēt Veidot (zemes virsu) atbilstoši projektētajam profilam. Līdzināt (zemes virsu).
dobt Veidot no viengabala koka (priekšmetus ar padziļinājumu).
vagot Veidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā, garenus padziļinājumus, grambas u. tml.).
vējenes Vējdzirnavas.
vējsudmalas Vējdzirnavas.
vējmietiņš Vējmietiņu dzimtas lakstaugs ar lancetiskām lapām un sārtiem ziediem stublāja vai zaru galos.
Lidojošās zivis Vējzivjveidīgo kārtas dažādu dzimšu un dažādu sugu dienvidjūru zivis ar pagarinātām krūšu un vēdera spurām.
skumbrijlīdakas Vējzivjveidīgo kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir ļoti smalki un vāji žokļi bez lieliem zobiem. Šīs dzimtas zivis.
Pēc tam Vēlāk. Tad, kad ir izbeidzies kāds laikaposms. Tag, kad ir izbeigusies kāda darbība, process, stāvoklis
Pēc tam Vēlāk. Tad, kad ir izbeidzies kāds laikposms. Tad, kad ir izbeigusies kāda darbība, norise, stāvoklis.
ievelmēt Velmējot ieveidot (kādā materiālā, piemēram, padziļinājumus).
motovelosipēds Velosipēds, kura dzinējs ir motors.
tapiņveltnis Veltnis ar tapiņām augšņu nolīdzināšanai un irdināšanai.
rovis Velvēts pārsegums dzirkstēju uztveršanai virs atklāta pavarda.
pūriņš Veļas komplekts jaundzimušajam.
gondoljera Venēcijas gondoljeru dziesma (barkarolas paveids).
barkarola Venēcijas laivinieku (gondoljeru) dziesma.
verbēna Verbēnu dzimtas augs ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās.
tīks Verbenu dzimtas koks (Indijā, Indoķīnā) ar ļoti blīvu, cietu koksni. Tīkkoks.
tīkkoks Verbenu dzimtas koks (Indija, Indoķīnā) ar ļoti blīvu, cietu koksni. Tīks.
Dzīt jūgā Verdzināt.
Dzīt jūgā Verdzināt.
noverdzināt Verdzinot nogurdināt, novājināt, arī nomocīt.
sunisks Verdziski padevīgs, arī glaimīgs.
servils Verdzisks, lišķīgs, parasti politiski, iztapīgs.
servilisms Verdziskums, lišķīgums, parasti politiska, iztapība.
sekot Vērot (ko kustīgu), virzot skatienu, optisku ierīci (tam) līdzi.
priekšvērpējs Vērpēja, kas izstrādā priekšdziju.
pievērpt Vērpjot (dziju), piepildīt (ar to, parasti spoli).
savērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā daudzumā. Vērpjot izgatavot (dzijas lielāku daudzumu).
pievērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
notecināt Vērpjot izveidot (dziju, diegu). Izvērpt.
izvērpt Vērpjot izveidot (dziju, diegus).
savērpt Vērpjot pārstrādāt (tekstilšķiedras) dzijā.
savērpt Vērpjot tekstilšķiedras, izveidot, izgatavot (dziju).
priekšvērpšana Vērpšanas posms, kurā iegūst priekšdziju.
aptaujāt Vērsties (pie daudziem vai visiem) ar noteiktiem jautājumiem, lai iegūtu vajadzīgās ziņas.
bizons Vēršu dzimtas savvaļas dzīvnieks (Ziemeļamerikā).
mērot Vērtējot salīdzināt.
samērot Vērtējot salīdzināt.
pieskaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot pievienot (pie kāda kopuma), iekļaut (kādā kopumā).
skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam). Uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
kaluga Vērtīga storu dzimtas zivs.
ketlasis Vērtīga, rūpnieciski izmantojama lašu dzimtas zivs.
stāvdrena Vertikāla drena ūdens ievadīšanai dziļākos augsnes slāņos.
siena Vertikālā iekšējā daļa (dabiskam vai mākslīgam padziļinājumam), kas (to) norobežo.
šurfs Vertikāla vai slīpa līdz 25 metriem dziļa eja, kurai ir tieša izeja uz zemes virsmas un kura ir paredzēta ģeoloģiskās izpētes vai kalnrūpniecības darbiem. Skatrakums.
skatrakums Vertikāla vai slīpa, līdz 25 metriem dziļa eja, kurai ir tieša izeja uz zemes virsmas un kura ir paredzēta ģeoloģiskās izpētes vai kalnrūpniecības darbiem. Šurfs.
margas Vertikāli padziļinājumi grāmatas muguras abās malās.
veldzēt Vēsināt (ķermeni, ķermeņa daļas), radot spirgtuma, svaiguma sajūtu. Arī spirdzināt.
ņemt Vest, transportēt (ko) sev līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt.
rase Vēsturiski izveidojusies areāla cilvēku grupa, kurai ir kopēja izcelšanās un noteiktās teritoriālās robežās variējošas kopīgas iedzimtas morfoloģiskās un fiziskās pazīmes (piemēram, ādas, acu un matu krāsa, galvas forma).
Smilšu vētra Vētra, kas nes līdzi no zemes paceltas smiltis.
vilnaskrabis Vēžveidīgo klases dzimta, pie kuras pieder, piemēram, vilnaskrabji.
kārdinošs Vicinošs, aizraujošs. Valdzinošs, tāds, ko kāro iegūt.
jenotsuns Vidēja lieluma plēsēju kārtas suņu dzimtas dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu.
kaupa Vidēja lieluma zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi. Kākaulis.
kākaulis Vidēja lieluma, zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi. Kaupa.
pusdziļš Vidēji dziļš.
siļķe Vidēji liela siļķu dzimtas zivs ar slaidu ķermeni, zilganzaļu muguru, sudrabainiem sāniem un vāji attīstītiem zobiem.
susliks Vidēji liels (līdz 40 centimetriem garš) vāveru dzimtas dzīvnieks (stepēs, mežastepēs, tuksnešos, pustuksnešos).
lūsis Vidēji liels plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi.
kovārnis Vidēji liels plēsīgs vārnu dzimtas zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu.
klijāns Vidēji liels vanagu dzimtas putns ar druknu ķermeni, īsu, platu asti, āķveidīgi saliektu knābja galu un gariem, platiem spārniem.
klija Vidēji liels vanagu dzimtas putns ar platiem spārniem un garu, galā šķeltu asti.
žagata Vidēji liels vārnu dzimtas putns ar melnbaltu apspalvojumu un pagarinātu asti.
leimanis Viduslaikos (piemēram, Livonijā) - ordeņa vasalis, kuram izlēņots neliels zemes gabals bez dzimtcilvēkiem.
trubadūrs Viduslaiku ceļojošs dzejnieks un dziesminieks (no 11. līdz 13. gadsimtam Dienvidfrancijā).
nominālisms Viduslaiku filozofijas virziens, kas uzskata, ka universālijas (vispārīgi jēdzieni) pastāv nevis īstenībā, bet tikai domāšanā.
truvērs Viduslaiku galma dzejnieks un dziesminieks, arī prozas, dramatisku darbu autors (no 11. līdz 13. gadsimtam Ziemeļfrancijā).
sekvence Viduslaiku katoļu, baznīcas mūzikas melodija, arī dziedājums.
reālisms Viduslaiku sholastiskās filozofijas virziens, kas atzina vispārīgu jēdzienu (universāliju) objektīvu eksistenci neatkarīgi no atsevišķiem priekšmetie.
tingeltangels Viegla satura muzikāls uzvedums (piemēram, dziesmuspēle, operete). Izprieca, sarīkojums ar banālu mūziku.
apsvilināt Viegli apdedzināt (no ārpuses). Daļēji nodedzināt (skarot liesmām vai lielā karstumā).
kušņi Viegli kūstošas vielas, ko izmanto keramikas izstrādājumu pārklāšanai pirms apdedzināšanas.
dziedošs Viegli plūstošs, līdzīgs dziedāšanai (par balsi).
napalms Viegli uzliesmojoša aizdedzinoša kaujas viela, kuras pamatā ir ar dažādām vielām sabiezināti naftas produkti.
tecēt Viegli, bez traucējumiem virzīties, parasti kādā ierīcē, iekārtā (piemēram, par dziju, pavedienu).
frivols Vieglprātīgs, bez dziļāka satura. Ne visai pieklājīgs.
Filozofu akmens Viela, kura, pēc alķīmiķu uzskatiem, pārvērš jebkuru metālu zeltā vai sudrabā un kurai ir universālas dziedināšanas spējas.
piededži Viela, vielu kopums, kas ir piededzis (1).
difūzija Vielas koncentrācijas pakāpeniska izlīdzināšanās, vielu savstarpēja sajaukšanās, iesūkšanās, iespiešanās sakarā ar molekulu haotisko kustību.
diabēts Vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība. Cukurslimība.
cukurslimība Vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība. Diabēts.
solo Viena dziedātāja vai instrumentālista veikts skaņdarba vai tā daļas izpildījums (ar pavadījumu vai bez tā). Skaņdarbs, tā daļa vienai balsij vai vienam mūzikas instrumentam (ar pavadījumu vai bez tā).
gadagājums Vienā gadā dzimušo (cilvēku) kopums.
tīfs Viena no akūtām infekcijas slimībām, kam raksturīgs ilgstošs drudzis, apziņas traucējumi.
Vienā mutes iepletumā, arī ar vienu mutes iepletumu Vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt).
Vienā mutes ieplētumā, arī ar vienu mutes ieplētumu Vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt).
Vienā mutes ieplētumā, arī ar vienu mutes ieplētumu Vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt).
mālis Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība.
pašapaugļošanās Viena un tā paša divdzimumu organisma vīrišķo un sievišķo dzimumšūnu saplūšana.
monogāmija Viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve. Vienlaulība. Viensievība.
šķetere Vienādos lokos satītas dzijas, pavedienu kopums.
dinastija Vienas dzimtas monarhi, kas nomaina cits citu troņa mantošanas kārtībā.
Ģeogrāfiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
Ģeogrāfiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
Ģeogrāfiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
Bioloģiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi, kas ievērojami atšķiras pēc savām pazīmēm.
Bioloģiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi, kas ievērojami atšķiras pēc savām pazīmēm.
Bioloģiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi, kas ievērojami atšķiras pēc savām pazīmēm.
monologs Vienas personas dziedājums (parasti operā) ar vēstījuma raksturu.
šķirne Vienas un tās pašas sugas (augu, dzīvnieku) grupa ar iedzimstošām, parasti raksturīgām, cilvēkam vēlamām, īpašībām.
viengadnieks Vienaudzis (1).
melodija Vienbalsīgi izteikta muzikāla doma, kur emocionāli un mākslinieciski apvienojas daudzi mūzikas izteiksmes elementi.
monodija Vienbalsīgs dziedājums, arī vairāku balsu dziedājums unisonā vai oktāvā.
plēne Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm).
glīvenes Viendīgļlapju augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi ūdensaugi.
sīpols Viendīgļlapju dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, kam pazemes daļās ir sakneņi, sīpoli (3), bumbuļsīpoli un kam ziedi ir čemuros, kurus sedz divas vai trīs seglapas.
graudzāles Viendīgļlapju klases lakstaugi, pie kuriem pieder, piemēram, galvenie maizes augi (kvieši, rudzi, auzas u. tml.).
Lauka rācenis Viengadīga kāpostu (krustziežu) dzimtas nezāle ar dzelteniem ziediem, skaujošām lapām, zilganu apsarmi.
balodenes Viengadīgi balandu dzimtas augi ar sīkiem ziediem, trīsstūrainām lapām zaļā, dzeltenīgā vai sarkanā krāsā (parasti nezāles).
dilles Viengadīgi čemurziežu dzimtas garšaugi ar ļoti smalki plūksnainām lapām.
mieži Viengadīgi graudzāļu dzimtas labības augi ar blīvu vārpu un palielām, iegarenām sēklām.
kvieši Viengadīgi graudzāļu dzimtas labības augi.
sparģeļkāposti Viengadīgi kāpostu (krustziežu) dzimtas dārzeņi, kuriem ir augsta lapu rozete, plūksnoti dalītas, tumšzaļās lapas ar gariem kātiem un kuru augstais stublājs nobeidzas ar ziedu sastatu.
krustaines Viengadīgi vai daudzgadīgi kurvjziežu dzimtas lakstaugi (nezāles, pļavu augi, arī dekoratīvi telpu augi).
vanagnadziņi Viengadīgi vai daudzgadīgi tauriņziežu dzimtas cerojoši lakstaugi (lopbarības augi) ar dzelteniem ziediem.
rudzi Viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi graudzāļu dzimtas augi ar gari smailām lapām un sēdošām vārpiņām divrindu saliktā vārpā.
sīkdadzis Viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar viendzimuma ziediem kurvīšos un pamīšus sakārtotām trīsdaivainām vai veselām lapām.
rudzupuķe Viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar koši ziliem, retāk sārtiem ziediem.
samtene Viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem.
sunītis Viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi.
sīkgalvīte Viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar veselām, pretējām lapām un sīkiem ziediem kurvīšos.
prosa Viengadīgs cerains sausumizturīgs graudzāļu dzimtas labības augs.
koriandrs Viengadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar nelieliem, ieapaļiem dzelteniem vai brūnganiem augļiem - sēkleņu skaldaugļiem.
cinnija Viengadīgs dekoratīvs kurvjziežu dzimtas augs ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem.
klarkija Viengadīgs dekoratīvs naktssveču dzimtas lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem ķekaros.
acotnis Viengadīgs dzinums, kas izaudzis no acojuma.
velnauza Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm.
vējauza Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar palielām vārpiņām skarā.
rudzusmilga Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar skraju ceru, sīkām, akotainām vārpiņām plašā skarā.
sarene Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ziedkopā pie vārpiņas kāta ir gari matiņi.
sorgo Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs, kura graudus izmanto pārtikai, lopbarībai vai tehniskām vajadzībām.
kukurūza Viengadīgs graudzāļu dzimtas kultūraugs ar garu un resnu posmainu stiebru, platām lapām un graudiem vālītēs.
auzas Viengadīgs graudzāļu dzimtas labības augs.
matuzāle Viengadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnainām, dziļi šķeltām lapām un sarkaniem ziediem ķekaros.
kaņepe Viengadīgs kaņepju dzimtas lakstaugs ar staraini šķeltām lapām.
pērkone Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle).
zobainīte Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar zvīņainu sakneni un violetiem vai sārtiem ziediem.
redīss Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas dārzenis ar ēdamu apaļu, ovālu vai konisku sakni, baltu, sārtu, sarkanu vai violetu mizu un plūksnaini dalītām vai veselām lapām.
sinepe Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām pāksteņos.
naudulis Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem.
naktene Viengadīgs kartupeļu (nakteņu) dzimtas indīgs lakstaugs (nezāle) ar baltiem ziediem un melnām ogām.
idra Viengadīgs krustziežu dzimtas augs ar sēdošām lapām un bāli dzelteniem ziediem (parasti nezāle).
krambe Viengadīgs krustziežu dzimtas lakstaugs ar baltiem, sīkiem ziediem.
kumelīte Viengadīgs kurvjziežu dzimtas smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
melone Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar stīgojošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem, parasti ovāliem, augļiem.
arbūzs Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar sulīgiem augļiem.
ķirbis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar dzelteniem ziediem, lieliem apaļiem, ovāliem vai iegareniem augļiem, ložņājošu stublāju un lielām lapām.
gurķis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām.
kabacis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar gareniem, iedzelteniem augļiem.
patisons Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar šķīvjveida augļiem, kam ir rievotas malas.
džuta Viengadīgs liepu dzimtas augs, no kura šķiedras izgatavo, piemēram, brezentu, auklas, maisu audeklu.
mahorka Viengadīgs nakteņu dzimtas nikotīnaugs.
vakārija Viengadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem skrajās vairogveida ziedkopās, ļoti vērtīgs lopbarības augs.
plikstiņš Viengadīgs parazītisks kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, vienkāršām plūksnainām lapām, sīkiem, baltiem ziediem un trijstūrainu augli.
ūdenspipars Viengadīgs sūreņu dzimtas augs, kam ir raksturīgi iesārti vai zaļgani ziedu ķekari, kodīga piparu garša un kas aug mitrās vietās un krastmalās.
griķi Viengadīgs sūreņu dzimtas labības augs ar sārtiem vai baltiem ziediem un brūniem trīsstūrveida graudiem.
seradella Viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām, gaišdzelteniem ziediem.
soja Viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zarainiem, dažkārt vijīgiem stumbriem un augli - pāksti, kurā ir plakanas vai lodveida sēklas (pupas).
pupiņa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas augs ar stāvu vai vijīgu stublāju un sēklām pākstīs.
pupa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar taisnu, stāvu stublāju un sēklām pākstīs.
pakrēslīte Viengadīgs vai daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas mitru, ēnainu vietu lakstaugs ar maziem, dzelteniem kausveida ziediem.
rudbekija Viengadīgs vai daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī.
suņkumelīte Viengadīgs vai daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos.
lāčauza Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara.
airene Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kura ziedkopu veido daudzziedu sēdošas vārpiņas.
kaņepene Viengadīgs vai daudzgadīgs indīgs dievkrēsliņu dzimtas augs ar viendzimuma ziediem ķekaros vai vārpās.
mēnesene Viengadīgs vai daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs.
radzene Viengadīgs vai daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltām, tūbainām lapām, baltiem ziediem
salvija Viengadīgs vai daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, puskrūms vai krūms ar divlūpainiem ziediem pušķos.
rezēda Viengadīgs vai daudzgadīgs rezēdu dzimtas augs ar nekārtniem ziediem ķekaros vai vārpās.
sūrene Viengadīgs vai daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms ar vienkāršām, veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem, sārtiem vai rožainiem, retāk zaļganiem vai baltiem ziediem vārpveida vai skarveida ziedkopā.
puķzirnītis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas krāšņumaugs ar kāpelējošu stublāju un daudzkrāsainiem ziediem.
zirnis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar kāpelējošu stublāju un sēklām pākstīs.
zilausis Viengadīgs vai divgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros.
rutks Viengadīgs vai divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm.
pērkonene Viengadīgs vai divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs ar zeltaini dzelteniem ziediem un lancetiskām lapām (parasti nezāle).
rapsis Viengadīgs vai divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem.
salāts Viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, nelieliem vai vidējiem ziedu kurvīšiem, kas veido vairogveida skaru.
pētersīlis Viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar tumši zaļām, spīdīgām lapām.
paķērsa Viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas purvu, mitru pļavu augs ar sīkiem, dzelteniem ziediem ķekaros.
ķērsa Viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs krustziežu dzimtas pļavu, mežu, purvu lakstaugs.
vīķis Viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas augs ar pamīšus sakārtotām lapām un gaiši violetiem ziediem.
Plūksnaini daivaina lapa Vienkārša lapa, kam plātnes šķēlumi nesniedzas dziļāk par plātnes vienu ceturto daļu un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, ozola lapa).
dalīšanās Vienkāršo organismu šķelšanās bezdzimuma vairošanās procesā. Process --> dalīties (2).
plūst Vienmērīgi braukt (par daudziem transportlīdzekļiem).
plūst Vienmērīgi iet, virzīties (parasti par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
korelāts Viens no diviem vai vairākiem priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem, starp kuriem pastāv korelācija (1).
funkcija Viens no matemātikas pamatjēdzieniem, kas izsaka viena lieluma atkarību no cita. Atkarīgais mainīgais lielums.
vēda Viens no senindiešu dažādu žanru mutvārdu sacerējumiem (aptuveni no 15. gadsimta līdz 6. gadsimtam pirms Kristus dzimšanas). Hinduisma svētie raksti.
kopīpašnieks Viens no vairākiem vai daudziem (kā) īpašniekiem. Līdzīpašnieks.
kopnomnieks Viens no vairākiem vai daudziem nomniekiem, kas realizē kopnomu.
iekšiene Vieta (kur) dziļi iekšā, tuvu centram.
plēsa Vieta (upe), kur ir padziļinājums.
nometne Vieta ar mītnēm (mājām, barakām, teltīm u. tml.), kur uz laiku apmesties daudziem cilvēkiem, lielām cilvēku grupām.
mežvidus Vieta meža vidū, vieta tālu, dziļi mežā.
dzimtene Vieta, kur (cilvēks) ir dzimis, arī uzaudzis.
dzirdinātava Vieta, kur dzirda dzīvniekus. Ierīce dzīvnieku dzirdināšanai.
bezdibenis Vieta, kur šķietami nav pamata, dibena. Ļoti dziļa vieta.
apakšzeme Vieta, rajons, kas atrodas samērā dziļi zem zemes virsējās kārtas, arī dziļos zemes slāņos.
padzirne Vieta, telpa zem dzirnām.
pašmājās Vietā, teritorijā u. tml., kura kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta.
iedzimtais Vietējais iedzīvotājs, kas dzimis un uzaudzis kādā vietā (pilsētā, ciemā u. tml.).
vietraugs Vietraudzis (1).
atraitnīte Vijolīšu dzimtas augs ar dažādas krāsas ziediem.
vijolīte Vijolīšu dzimtas lakstaugs ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem.
Trejkrāsu vijolīte Vijolīšu dzimtas viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, iegarenām, olveida vai lancetiskām lapām, un nekārtniem violetziliem, bālgandzelteniem ziediem.
vērpt Vijot, griežot saistīt kopā (tekstilšķiedras) diegā, dzijā u. tml. Šādā veidā saistot tekstilšķiedras, gatavot (diegu, dziju u. tml.).
sagrodot Vijot, vērpjot panākt, ka (kas, parasti diegs, dziļa) kļūst grods.
vīksna Vīksnu dzimtas koks ar veselām, asimetriskām, spirāliski sakārtotām lapām.
goba Vīksnu dzimtas koks ar zāģzobainām, pie pamata nesimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse.
karkass Vīksnu dzimtas sausu kalnu apgabalu koks ar ļoti cietu un smagu koksni.
elektrovilciens Vilciens, kura vilces spēku rada vagonos uzstādīti elektriskie dzinēji, kas enerģiju saņem pa kontaktvadu. Elektriskais vilciens.
vazāt Vilkt (ko) līdzi pa zemi (parasti dažādos virzienos). Pieļaut, ka (kas) velkas līdzi pa zemi.
rauties Vilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, sasprindzināt muskuļus (piemēram, lai aizņemtu mazāk vietas, mazinātu aukstuma sajūtu).
vilkvālīte Vilkvālīšu dzimtas lakstaugs ar attīstītu sakneni un sīkiem, stublāja galā sakārtotiem ziediem.
vīngliemezis Vīngliemežu dzimtas dzīvnieks ar masīvā čaulā ietvertu ķermeni.
solfedžo Vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas. Attiecīgais mācību priekšmets.
deviņvīruspēks Vīrceļu dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem, kurus lieto ārstniecībā.
priekšdziedzeris Vīrieša nepāra dzimumorgāns, kas aptver urīnizvadkanāla sākumdaļu.
erekcija Vīriešu (vai vīrišķo īpatņu) dzimumlocekļa muskulatūras un asinsvadu sprieguma stāvoklis, lai veiktu dzimumaktu.
zēns Vīriešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 11 gadiem). Arī pusaudzis.
dēls Vīriešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem).
zēnība Vīriešu dzimuma cilvēka dzīves posms (aptuveni līdz 11 gadiem). Arī pusaudža gadi.
maskulinizācija Vīriešu sekundāro dzimumpazīmju (piemēram, ūsu, bārdas, zemas balss) veidošanās sievietēm.
smokings Vīriešu svinību tērps - žakete ar dziļu izgriezumu priekšā un zīda audumu apšūtiem atlokiem.
fraka Vīriešu svinību tērps - žakete ar lielu izgriezumu priekšā un pagarinātu, dziļi šķeltu muguras daļu.
krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt. Kūmas (2).
einuhs Vīrietis, kam izoperēti dzimumdziedzeri vai traucēta to darbība.
kazaks Vīrietis, kas dzimis kādā no šādiem bijušajiem apgabaliem.
krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
krusttēvs Vīrietis, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt. Kūma (2).
kūms Vīrietis, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt. Kūma (2).
audžutēvs Vīrietis, kas pieņēmis audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
kūma Vīrietis, sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
spermatozoīds Vīrišķā dzimumšūna (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
spermatozoīds Vīrišķā dzimumšūna (sūnaugiem, paparžaugiem, dažiem kailsēkļiem).
hermafrodītisms Vīrišķā un sievišķā dzimuma pazīmju apvienojums vienā organismā.
sēklinieks Vīrišķais, parasti pāra, dzimumorgāns (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kurā veidojas spermatozoīdi.
karuseļvirpa Virpa ar rotējošu galdu, uz kura apstrādā lielas masas izstrādājumu sagataves, kam biezums ir samērā mazs salīdzinājumā ar diametru.
priekšplātne Virpas mezgls, uz kura ir novietots suports, bet iekšpusē - piedziņas elements.
bišveidīgie Virsdzimta plēvspārņu kārtā, kurā ietilpst, piemēram, bites. Šīs virsdzimtas kukaiņi.
reljefs Virsmas veidojums (piemēram, ķermeņa daļai), kam raksturīgi izciļņi, padziļinājumi.
kortizons Virsnieru dziedzeru garozas hormons.
cers Virszemes dzinumu sazarojums (augiem). Šāds sazarojums kopā ar saknēm.
lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta būve ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu straujākai augu (parasti, dēstu, agrīno dārzeņu) audzēšanai.
rododendrs Viršu dzimtas dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām pamīšām lapām un ar ziediem vairogveida ķekaros.
kasandra Viršu dzimtas mūžzaļš purva augs ar bālganiem ziediem ķekaros un ādainām lapām.
vaivariņš Viršu dzimtas puskrūms ar šaurām mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un asu smaržu.
rulāde Virtuoza pasāža dziedāšanā (parasti koloratūrsoprāna partijās).
kāpt Virzīties (parasti, pārvarot ko paaugstinātu vai padziļinātu), lai nokļūtu (kur iekšā vai no kurienes ārā).
sekot Virzīties, pārvietoties (kādam, kam) līdzi, aiz (kāda, kā).
savirzīt Virzot, pārvietojot panākt, būt par cēloni, ka (vairākiem, daudziem) izveidojas noteikts novietojums (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.).
pienest Virzot, raujot sev līdzi (smiltis), piepildīt (ar tām ko)- par straumi, vēju u.tml.
aiznest Virzot, raujot sev līdzi, attālināt (par straumi, vēju u. tml.).
nonest Virzot, raujot sev līdzi, novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par straumi, upi, veļu u. tml.
iznest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdeņiem, vēju.
pārnest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (uz citu vietu) - par straumi, upi, vēju u. tml.
savirzīties Virzoties, pārvietojoties nokļūt, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), kļūt tādiem, starp kuriem izveidojas noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
vagot Virzoties, pārvietojoties panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas joslas, līnijas veida padziļinājumi.
beluga Vislielākā storu dzimtas zivs ar vērtīgu, garšīgu gaļu.
visvairāk Vislielākajā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinot ar ko citu).
kategorija Vispārīgs jēdziens (dažādās zinātnes nozarēs), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases, kā arī priekšmetu, parādību vispārīgākās, būtiskākās pazīmes. Priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme.
universālija Vispārīgs jēdziens (parasti viduslaiku filozofijā).
burvība Vispārināta īpašība --> burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Neparasts skaistums. Arī valdzinājums.
dzidrums Vispārinātā īpašība --> dzidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dzidrums Vispārināta īpašība --> dzidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dzidrums Vispārināta īpašība --> dzidrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dziļdomība Vispārināta īpašība --> dziļdomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Dziļa vieta.
dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (2). Šīs īpašības konkrēta izpausme.
dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vieta, kas atrodas samērā tālu no (kā) malas, robežas.
dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dzirkstīgums Vispārināta īpašība --> dzirkstīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
dzirkstīgums Vispārināta īpašība --> dzirkstīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kristālskaidrums (1).
kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kristālskaidrums Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kristāldzidrums (1).
kundziskums Vispārināta īpašība --> kundzisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kundziskums Vispārināta īpašība --> kundzisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
saspriegtība Vispārināta īpašība --> saspriegts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Sasprindzinātība (3).
saspriegtība Vispārināta īpašība --> saspriegts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Sasprindzinātība (2).
sasprindzinātība Vispārināta īpašība --> sasprindzināts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Aktīvs, koncentrēts, parasti psihisks, stāvoklis.
sasprindzinātība Vispārināta īpašība --> sasprindzināts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
sprādzienbīstamība Vispārināta īpašība --> sprādzienbīstams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
tolums Vispārināta īpašība --> tols; šīs īpašības konkrēta izpausme. Iedzimts ragu trūkums dobradžu dzimtas dzīvniekiem, parasti govīm.
vājdzirdīgums Vispārināta īpašība --> vājdzirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
verdziskums Vispārināta īpašība --> verdzisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
internātskola Vispārizglītojoša skolai (vidusskola vai astoņgadīgā skola), kur audzēkņi dzīvo, tiek audzināti un mācīti.
vivere Visprimitīvākā plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst nelieli dzīvnieki (piemēram, mangusts, vivere).
formula Vispusīgs un precīzs (kāda jēdziena, attiecības, likuma) definējums. Īsi izteikts definējums, raksturojums.
kulminācija Vissasprindzinātākā (daiļdarba darbības, konflikta) attīstības pakāpe, kurai seko atrisinājums.
kulminācija Vissasprindzinātākais darbības vai muzikālās dinamikas attīstības moments (skaņdarbā vai tā daļā).
galvenais Vissvarīgākais, visnozīmīgākais, visbūtiskākais (salīdzinot ar citiem līdzīgiem).
pūpols Vītolu dzimtas augs, kam ir šādas ziedkopas.
kārkls Vītolu dzimtas krūms ar lokaniem zariem, veselām īskātainām lapām un viendzimuma ziediem spurdzēs.
šķetra Vītolu dzimtas krūms vai koks ar spīdīgu, brūnpelēku mizu un ziediem spurdzēs.
apse Vītolu dzimtas lapu koks ar garkātainām lapām.
melnapse Vītolu dzimtas lapu koks ar pelēku mizu, kas, kokam izaugot, meine.
balss Vokālās mākslas materiāls. Skaņu kopums, kas raksturīgs dziedāšanai.
elektrozāģis Zāģis, ko darbina elektriskais dzinējs. Elektriskais zāģis.
zaķis Zaķveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst zaķi un truši.
trusis Zaķveidīgo kārtas zaķu dzimtas zālēdājs mājas vai savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, īsu asti, biezu, mīkstu apmatojumu.
spoguļzāle Zāle, kurā par dekoratīviem elementiem ir izmantoti vairāki, daudzi spoguļi. Spoguļu zāle.
Spoguļu zāle Zāle, kurā par dekoratīviem elementiem ir izmantoti vairāki, daudzi spoguļi. Spoguļzāle.
zalktene Zalkteņu dzimtas indīgs krūms ar violeti sārtiem ziediem un sarkaniem augļiem.
zeltgalvītis Zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mazs dziedātājputns, kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm - dzeltena.
medūza Zarndobumaiņu tipa hidrozoju un scifozoju klases, parasti peldoša, dzimumspējīga paaudze, kam raksturīgs recekļains kupolveida ķermenis. Šīs dzīvnieku klašu paaudzes organisms.
cerot Zaroties pie virszemes dzinumu pamata, veidot sānvasas (par augiem).
sudrabdadzis Zeltdadzis.
izogāmija Zemāko augu dzimumprocesa forma.
zemnīca Zemē iedziļināts apļveida vai četrstūrveida mājoklis ar baļķu, kāršu u. tml. pārsegumu, kas apbērts ar zemi.
bedre Zemē izrakts un īpaši sagatavots padziļinājums (sakņu, lopbarības ieziemošanai).
fugass Zemē vai ūdenī paslēpts sprāgstvielas lādiņš, kas eksplodē tad, kad tam pieskaras vai kad to uzspridzina.
spradzene Zemenei tuvu radniecīgs rožu dzimtas augs.
Dziļā zemestrīce Zemestrīce, kas rodas mantijā no 300 līdz 700 km dziļumā.
Parastā zemestrīce Zemestrīce, kas rodas Zemes garozā līdz 70 km dziļumā.
brīvnieks Zemnieks (feodālismā), kas atbrīvots no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
Zemnieku brīvlaišana Zemnieku atbrīvošana no dzimtbūšanas.
Putna brīvība Zemnieku tiesiskais stāvoklis pēc dzimtbūšanas atcelšanas.
Putna brīvība Zemnieku tiesiskais stāvoklis pēc dzimtbūšanas atcelšanas.
atomzemūdene Zemūdene, ko darbina ar kodoldzinēju.
kodolzemūdene Zemūdene, ko darbina ar kodoldzinēju.
zeņķis Zēns, aptuveni skolas vecumā. Arī pusaudzis.
Kalpa zēns Zēns, parasti pusaudzis, kas veic algotu darbu lauku saimniecībā.
izzīdīt Zīdīt (jaunpiedzimušo) līdz noteiktai attīstības pakāpei.
dobradži Zīdītāju dzimta, pie kuras pieder pārnadži ar dobiem ragiem. Šīs dzimtas dzīvnieki.
vīģe Zīdkoku dzimtas augļu koks vai krūms ar sulīgiem, saldiem augļiem.
sikomore Zīdkoku dzimtas koks (Austrumāfrikā) ar platu, biezu lapotni, mīkstu, bet izturīgu koksni un vīģēm līdzīgiem ēdamiem augļiem.
gumijkoks Zīdkoku dzimtas tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām.
gandrene Ziedaugu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi (piemēram, gandrene, pelargonija).
pūpols Ziedkopa (vītolu dzimtas augiem) - stāva spurdze
saziedot Ziedojot iedot (ko) lielākā daudzumā (parasti par vairākiem, daudziem). Ziedojot iedot (kā lielāku daudzumu).
mēlzieds Zieds ar mēlveida vainagu (asteru dzimtas augiem).
stobrzieds Zieds ar stobriņā saaugušu vainagu (piemēram, asteru, lūpziežu dzimtas augiem).
kalada Ziemas saulgriežu ieražu dziesma (Augšzemē).
palēcīte Ziemciešu dzimtas augs ar koksnainu stumbru, lapām mieturveida pušķos, baltiem vai zaļganiem ziediem.
lāčtauce Ziemciešu dzimtas daudzgadīgs bezhlorofila augs ar dzeltenbrūnam zvīņveida lapām un iedzeltenu nokarenu ziedu ķekaru.
Laimes palēcīte Ziemciešu dzimtas mūžzaļš augs.
ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos, galvenokārt tundrā, izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai piemērotām kājām.
Kauna zīme Zīme, ko iededzināja, parasti pierē, sodītajam.
simbols Zīme, ko izmanto kādā zinātnes vai tehnikas nozarē jēdzienu, lielumu, darbību, to attiecību apzīmēšanai.
pirotipija Zīmju iededzināšana kokā ar sakarsētiem rīkiem.
spekulācija Zināšanu ieguve ar dedukciju, nebalstoties uz pieredzi. Šādā veidā iegūtās zināšanas.
gaidīt Zināt, paredzēt, ka piedzims (bērns).
pedagoģija Zinātne par audzināšanu, mācīšanu un izglītību. Attiecīgais mācību priekšmets.
defektoloģija Zinātne par defektīvu bērnu attīstību, audzināšanu un mācīšanu.
agromeliorācija Zinātnes nozare, kas pētī augšņu uzlabošanu. Pasākumi augšņu uzlabošanai (nosusināšana, kaļķošana, aramkārtas padziļināšana u. tml.).
psiholoģija Zinātnes nozare, kas pētī cilvēka un dzīvnieku psihi kā aktīvu īstenības atspoguļošanas procesu sajūtu, uztveres, jēdzienu, jūtu un citu parādību formā.
endokrinoloģija Zinātnes nozare, kas pētī iekšējās sekrēcijas dziedzeru uzbūvi, darbību un to darbības traucējumu ārstēšanu.
Zinātniskā padome Zinātniskās pētniecības, arī augstākās mācību iestādes pētnieciskā, arī mācību un audzināšanas darba koordinētajā institūcija.
zirgs Zirdziņš (2).
kastaņa Zirgkastaņu dzimtas vasarzaļš koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem ķekaros vai skarās un brūniem augļiem - pogaļām, ko aptver adatains apvalks.
zirgkastaņa Zirgkastaņu dzimtas vasarzaļš koks, retāk krūms ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un, parasti baltiem, ziediem lielās skarveida ziedkopās.
zebra Zirgu dzimtas savvaļas dzīvnieks (Āfrikā) ar raksturīgām gaišām un tumšām svītrām šķērsām pa visu ķermeņa virsmu.
kulāns Zirgu dzimtas savvaļas dzīvnieks ar lielu galvu, garām ausīm, īsām, stāvām krēpēm un astru pušķi astes galā.
kopnozveja Zivju daudzums, ko zvejojot ir ieguvuši vairāki vai daudzi.
lasis Zivju dzimta, pie kuras pieder, piemēram, laši, foreles, taimiņi.
smilšbeka Zobiņbeku dzimtas sēne ar stobriņiem cepurītes apakšpusē.
nirpīles Zosveidīgo kārtas apakšdzimta, kurā ietilpst putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens. Šīs apakšdzimtas putni.
pīle Zosveidīgo putnu kārtas dzimta, kurā ietilpst šādi putni.
noirt Zūdot saistījumam starp valdziņiem, kļūt cauram (piemēram, par ko adītu, tamborētu).
kopzveja Zveja, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
pludiņš Zvejas rīka peldošs elements, detaļa, kas notur to vai tā daļu noteiktā ūdenstilpes dziļumā.
ķirzaka Zvīņrāpuļu kārtas dzimta, kurā ietilpst slaidi dzīvnieki ar diviem pāriem īsu kāju un garu asti.
sniedze Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu.
zīdaste Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli putni ar spalvu cekulu uz galvas.
žubīte Zvirbuļveidīgo kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli putni ar konisku, spēcīgu knābi.
čakstīte Zvirbuļveidīgo kārtas neliels dziedātājputns ar brūni plankumainu muguru un balti rūsganu pavēderi.
zīdaste Zvirbuļveidīgo kārtas neliels, brūnganpelēks dziedātājputns ar brūngansarkanu spalvu cekulu uz galvas.
čipste Zvirbuļveidīgo kārtas neliels, slaids dziedātājputns ar zaļganbrūnu, smilšu krāsas vai olīvbrūnu mugurpusi.
krauklis Zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas putns ar melnu apspalvojumu un spēcīgu, melnu, mazliet liektu knābi.
strazds Zvirbuļveidīgo kārtas, parasti melns, arī pelēks vai brūngans dziedātājputns ar pagaru, parasti dzeltenu, knābi.
zvirbulis Zvirbuļveidīgo putnu dzimta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar skaļu balsi.
vārna Zvirbuļveidīgo putnu kārtas dzimta, pie kuras pieder vārnas, kovārņi, krauķi, kraukļi.
atžadzināt Žadzinot atsaukties (par žagatu).
žūžināt Žūžojot (2) midzināt (parasti bērnu).

dzi citās vārdnīcās:

Tēzaurs

dzi

MLVV

dzi

MEV

dzi