Paplašinātā meklēšana
Meklējam ij.
Atrasts vārdos (502):
- ij:1
- ij:2
- aijā:1
- aiju:1
- aijas:1
- aijāt:1
- ārija:1
- bijāt:1
- dzija:1
- akcija:1
- akcija:2
- armija:1
- atlija:1
- bārijs:1
- bijība:1
- bijīgs:1
- cerijs:1
- cēzijs:1
- cīnija:1
- dālija:1
- debija:1
- etvija:1
- folija:1
- fūrija:1
- abatija:1
- acālija:1
- afēlijs:1
- agonija:1
- akācija:1
- alūvijs:1
- amonijs:1
- anēmija:1
- apātija:1
- apsijāt:1
- aronija:1
- atonija:1
- atrijas:1
- atsijas:1
- atsijāt:1
- avārija:1
- avēnija:1
- azālija:1
- bestija:1
- cinnija:1
- dendijs:1
- derbijs:1
- dikcija:1
- efūzija:1
- elēģija:1
- embrijs:1
- emisija:1
- erozija:1
- feerija:1
- fikcija:1
- frēzija:1
- fuksija:1
- gallijs:1
- abrāzija:1
- adopcija:1
- aerācija:1
- agresija:1
- aizsijāt:1
- aktīnija:1
- aktīnijs:1
- akvārijs:1
- alerģija:1
- alķīmija:1
- amfībija:1
- amnēzija:1
- anarhija:1
- aneksija:1
- apmeijot:1
- appaijāt:1
- aritmija:1
- artērija:1
- astēnija:1
- atrofija:1
- aviācija:1
- batālija:1
- baterija:1
- begonija:1
- berilijs:1
- bigāmija:1
- bijāšana:1
- bijāties:1
- biopsija:1
- caurviju:1
- cidonija:1
- dafnijas:1
- delīrijs:1
- demisija:1
- difūzija:1
- diloģija:1
- dilūvijs:1
- dipodija:1
- divīzija:1
- domīnija:1
- dotācija:1
- dzijtiņa:1
- džersijs:1
- eifonija:1
- eiforija:1
- embolija:1
- emocijas:1
- empīrija:1
- emulsija:1
- endēmija:1
- enerģija:1
- eparhija:1
- erekcija:1
- facēlija:1
- famīlija:1
- fleksija:1
- frakcija:1
- frikcija:1
- funkcija:1
- gadumija:1
- galerija:1
- ganglijs:1
- gerānija:1
- aberācija:1
- abitūrija:1
- abolīcija:1
- aģitācija:1
- aizmeijot:1
- akadēmija:1
- alegorija:1
- alumīnijs:1
- ambrozija:1
- amnestija:1
- analoģija:1
- anatomija:1
- anomālija:1
- anotācija:1
- apelācija:1
- apoloģija:1
- atrakcija:1
- baktērija:1
- bioķīmija:1
- bioloģija:1
- bīskapija:1
- cirkonijs:1
- dedukcija:1
- deflācija:1
- deiterijs:1
- depresija:1
- despotija:1
- deviācija:1
- difterija:1
- dimensija:1
- dinastija:1
- dioptrija:1
- direkcija:1
- diskusija:1
- diversija:1
- divsēriju:1
- drapērija:1
- duglāzija:1
- eiforbija:1
- ekoloģija:1
- ekonomija:1
- epidēmija:1
- epitāfija:1
- epitēlijs:1
- erudīcija:1
- etoloģija:1
- evolūcija:1
- faktorija:1
- fantāzija:1
- farmācija:1
- fekālijas:1
- fiksācija:1
- formācija:1
- fosilijas:1
- galtonija:1
- garantija:1
- germānijs:1
- absorbcija:1
- adaptācija:1
- adoptācija:1
- adsorbcija:1
- aeroloģija:1
- afektācija:1
- agroķīmija:1
- agronomija:1
- aktinīdija:1
- aktivācija:1
- akvatorija:1
- algoloģija:1
- alpinārijs:1
- amputācija:1
- anestēzija:1
- antinomija:1
- antipātija:1
- antoloģija:1
- aplikācija:1
- aprobācija:1
- artilērija:1
- asignācija:1
- asimetrija:1
- asociācija:1
- aspirācija:1
- aspirācija:2
- atestācija:1
- atsijāties:1
- auditorija:1
- autonomija:1
- autotipija:1
- aviolīnija:1
- bezavāriju:1
- biogrāfija:1
- biometrija:1
- buržuāzija:1
- butaforija:1
- ceremonija:1
- ciānkālijs:1
- cinerārija:1
- citoloģija:1
- defekācija:1
- definīcija:1
- degazācija:1
- dekorācija:1
- delegācija:1
- demagoģija:1
- dendrārijs:1
- deputācija:1
- derivācija:1
- detonācija:1
- diahronija:1
- diatermija:1
- dievbijība:1
- dievbijīgs:1
- difrakcija:1
- dispepsija:1
- dispersija:1
- distrofija:1
- eksekūcija:1
- ekskursija:1
- ekspansija:1
- eksplozija:1
- ekspresija:1
- emigrācija:1
- epilepsija:1
- epizootija:1
- eskalācija:1
- etioloģija:1
- evakuācija:1
- evaņģēlijs:1
- federācija:1
- fenoloģija:1
- figurācija:1
- filatēlija:1
- filofonija:1
- filoloģija:1
- filozofija:1
- filtrācija:1
- filumēnija:1
- fonoloģija:1
- fotokopija:1
- fotoķīmija:1
- fototipija:1
- geriatrija:1
- abstrakcija:1
- akomodācija:1
- akumulācija:1
- aliterācija:1
- alternācija:1
- amfibrahijs:1
- amonijmēsli:1
- anemofilija:1
- anihilācija:1
- aposelēnijs:1
- arheoloģija:1
- arhivālijas:1
- asenizācija:1
- asimilācija:1
- astroloģija:1
- astronomija:1
- autokrātija:1
- bakhanālija:1
- baltoloģija:1
- bifurkācija:1
- birokrātija:1
- cirkulācija:1
- daudznāciju:1
- daudzsēriju:1
- deformācija:1
- degradācija:1
- degustācija:1
- dehidrācija:1
- deklamācija:1
- deklarācija:1
- deklinācija:1
- demarkācija:1
- demogrāfija:1
- demokrātija:1
- deportācija:1
- deskripcija:1
- destilācija:1
- destrukcija:1
- devalvācija:1
- dietoloģija:1
- diplomātija:1
- direktorija:1
- disertācija:1
- disfunkcija:1
- dislokācija:1
- disociācija:1
- dispozīcija:1
- dizentērija:1
- dozimetrija:1
- eksaltācija:1
- ekshumācija:1
- ekspedīcija:1
- ekspozīcija:1
- ekstrakcija:1
- ekvinokcija:1
- endoskopija:1
- erotomānija:1
- etimoloģija:1
- etnogrāfija:1
- fabrikācija:1
- fibrilācija:1
- filokartija:1
- fizioloģija:1
- fizionomija:1
- fluktuācija:1
- fotogrāfija:1
- ftiziatrija:1
- galantērija:1
- galastacija:1
- aglomerācija:1
- aglutinācija:1
- akcelerācija:1
- akcentuācija:1
- aktivizācija:1
- ambulatorijs:1
- amortizācija:1
- anodbaterija:1
- apakšstacija:1
- arheogrāfija:1
- artikulācija:1
- astrometrija:1
- atomenerģija:1
- auskultācija:1
- balneoloģija:1
- cinkogrāfija:1
- civilizācija:1
- dagerotipija:1
- daudzsekciju:1
- deģenerācija:1
- dekompresija:1
- delimitācija:1
- dendroloģija:1
- denunciācija:1
- deratizācija:1
- detalizācija:1
- dezinfekcija:1
- dezinsekcija:1
- dezodorācija:1
- disharmonija:1
- disimilācija:1
- distribūcija:1
- divdimensiju:1
- dodekafonija:1
- dramaturģija:1
- dūralumīnijs:1
- dzēšamgumija:1
- eģiptoloģija:1
- ekranizācija:1
- eksaminācija:1
- eksplikācija:1
- ekstirpācija:1
- emancipācija:1
- embrioloģija:1
- entomoloģija:1
- estetizācija:1
- faktogrāfija:1
- fermentācija:1
- filantropija:1
- filharmonija:1
- fotoemulsija:1
- frazeoloģija:1
- futuroloģija:1
- gastronomija:1
- gazifikācija:1
- gigakalorija:1
- ginekoloģija:1
- glacioloģija:1
- agrobioloģija:1
- akcentoloģija:1
- aktinometrija:1
- antropoloģija:1
- aproksimācija:1
- argumentācija:1
- aristokrātija:1
- beletrizācija:1
- bibliogrāfija:1
- bioģeogrāfija:1
- boļševizācija:1
- būvindustrija:1
- daktiloloģija:1
- defektoloģija:1
- dehidratācija:1
- demonstrācija:1
- dermatoloģija:1
- desegregācija:1
- dezaktivācija:1
- dezoksidācija:1
- disproporcija:1
- dokumentācija:1
- domestikācija:1
- dubultporcija:1
- ekspluatācija:1
- elektrizācija:1
- elektroķīmija:1
- elektrolīnija:1
- enciklopēdija:1
- falsifikācija:1
- farmakoloģija:1
- fizioterapija:1
- fluorogrāfija:1
- fortifikācija:1
- galvanizācija:1
- gastroskopija:1
- gerontoloģija:1
- gigantomānija:1
- administrācija:1
- aklimatizācija:1
- autobiogrāfija:1
- autoinspekcija:1
- automatizācija:1
- bakterioloģija:1
- centralizācija:1
- daktiloskopija:1
- daudzdimensiju:1
- defektoskopija:1
- dekolonizācija:1
- dekompensācija:1
- demobilizācija:1
- demoralizācija:1
- denacifikācija:1
- desantdivīzija:1
- dezinformācija:1
- dezorientācija:1
- dialektoloģija:1
- diferenciācija:1
- diftongizācija:1
- diskreditācija:1
- diskriminācija:1
- ekspropriācija:1
- ekstrapolācija:1
- elektrostacija:1
- epidemioloģija:1
- epizootoloģija:1
- fantasmagorija:1
- federalizācija:1
- galvanostēģija:1
- aerofotogrāfija:1
- agromeliorācija:1
- aizsargreakcija:1
- anestezioloģija:1
- astronavigācija:1
- atomspēkstacija:1
- autolitogrāfija:1
- būvkonstrukcija:1
- būvorganizācija:1
- dekoncentrācija:1
- dekvalifikācija:1
- demokratizācija:1
- dezaktivizācija:1
- dezorganizācija:1
- dispečerizācija:1
- elektrifikācija:1
- elektroenerģija:1
- elektroterapija:1
- endokrinoloģija:1
- adverbializācija:1
- arodorganizācija:1
- asinscirkulācija:1
- biobibliogrāfija:1
- darsonvalizācija:1
- decentralizācija:1
- demilitarizācija:1
- diskvalifikācija:1
- dispanserizācija:1
- elektroizolācija:1
- fotolaboratorija:1
- agrometeoroloģija:1
- autointoksikācija:1
- denacionalizācija:1
- denacionalizācija:2
- dendrohronoloģija:1
- eksponentfunkcija:1
- energotehnoloģija:1
- atomelektrostacija:1
- elektrofotogrāfija:1
- elektroinstalācija:1
- elektrospēkstacija:1
- dzimumhibridizācija:1
- elektrokardiogrāfija:1
- elektroencefalogrāfija:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- (No)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
- (No)mirt zem (ķirurga) naža (No)mirt operācijas laikā.
- (Pie)sērt riju (pie)sērt labību rijā.
- Sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
- kilokalorija 1000 kaloriju.
- anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
- jaunlatvieši 19. gadsimta 50. un 60. gadu latviešu buržuāziski nacionālās kustības ideologi, kas vērsās pret vācu baronu ekonomiskajām un politiskajām privilēģijām.
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts progresīvs krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras reakcionārajām tradīcijām un principiem.
- Piektā gada revolūcija 1905.-1907. gada buržāziski demokrātiskā revolūcija.
- Piektais gads 1905.-1907. gada buržuāziski demokrātiskās revolūcijas pirmais gads, arī šīs revolūcijas norises laiks.
- Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- Karaliskā lilija 60-150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
- Karaliskā lilija 60-750 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
- abatija Abata pārvaldītais klosteris kopā ar šim klosterim piederošo teritoriju.
- Hromatiskā aberācija Aberācija, kas rodas, ja gaismā, kas plūst caur optisko sistēmu, ir dažāda garuma viļņi.
- Diennakts aberācija Aberācija, kuras cēlonis ir Zemes griešanās ap savu asi.
- Gada aberācija Aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli.
- Gada aberācija Aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli.
- rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- azālija Acālija.
- plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks.
- tuvredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tālu objektu saskatīšanā.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu objektu saskatīšanā.
- readaptācija Adaptācijas (1) atjaunošana.
- lederīns Ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- seģene Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu. Mantija (2).
- vitiligo Ādas slimība, kam raksturīgi pigmentācijas traucējumi.
- pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
- dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns.
- palē Administratīva celtne (Francijā).
- virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns).
- ciems Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos. Attiecīgā teritorija.
- guberņa Administratīvi teritoriāla pamatvienība pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta, Padomju Savienībā līdz 1930. gadam.
- departaments Administratīvi teritoriāla vienība (Francijā un dažās citās valstīs).
- grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs).
- štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē). Arī stārasta (1) muiža.
- municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs).
- vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā). Vaivadija (2).
- vaivadija Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā). Vojevodiste (2).
- pagasts Administratīvi teritoriāla vienība apriņķī (Latvijā no 1866. gada līdz 1949. gadam).
- mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija. Vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība. Centrs.
- centrs Administratīvi, ekonomiski nozīmīga (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses.
- arbitrāža Administratīvs orgāns, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
- pārvalde Administratīvs orgāns, kas nodarbojas ar tam pakļauto iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. darbības, vadības jautājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds administratīvs orgāns.
- adoptācija Adopcija.
- advokatūra Advokāti, advokātu kolektīvs. Advokāta arods, darbs, profesija.
- Zvērinātais advokāts Advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā.
- Juridiskā konsultācija Advokātu kolēģijas nodaļa, kas sniedz iedzīvotājiem konsultācijas tiesību jautājumos.
- aerologs Aeroloģijas speciālists.
- gazele Āfrikas un Āzijas antilopju grupas zīdītājdzīvnieks ar vieglu, graciozu gaitu un garām kājām.
- restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
- kvatročento Agrīnā renesanse Itālijā (15. gadsimtā).
- agronoms Agronomijas speciālists.
- aģitbrigāde Aģitācijas brigāde.
- aģitkolektīvs Aģitācijas kolektīvs.
- aģitpunkts Aģitācijas punkts.
- Aģitācijas brigāde Aģitatoru grupa, kas veic aģitācijas darbu noteiktā rajonā.
- onikss Ahāts, kurā baltas joslas mijas ar melnām.
- sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (sapulci, sesiju, kongresu u. tml.).
- ieaijāt Aijājot iemidzināt (1).
- čabans Aitu gans (piemēram, Vidusāzijā, Kaukāzā).
- Uz (kāda) pamata Aiz (kāda) iemesla. Ar (kādu) motivāciju.
- Doties (arī iet) pensijā Aiziet no regulāra algota darba un saņemt pensiju.
- Doties (arī iet) pensijā Aiziet no regulāra algota darba un saņemt pensiju.
- noturēt Aizkavēt, neļaut aiziet. Panākt, ka atrodas (kādā vietā, arī kādā situācijā).
- aizlaidnes Aizklājs, ko aizlaiž priekšā durvīm vai logiem gaismas plūsmas regulēšanai. Žalūzijas.
- aptvert Aizņemt (noteiktu, parasti lielu teritoriju).
- apbūvēt Aizņemt ar celtnēm (teritoriju gar kādu ielu, ceļu u. tml.).
- kupīra Aizņēmuma obligācija.
- patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem.
- blende Aizsegs (diafragma) ar maināmu atveres lielumu (piemēram, fotogrāfijā, mikroskopijā).
- aizmeijot Aizsegt, aizklāt ar meijām, arī izpušķot.
- ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
- Atbalsta punkts Aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa.
- Atbalsta punkts Aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa.
- Doties talkā (arī palīgā) Aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas.
- Doties talkā (arī palīgā) Aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas.
- internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā). Turēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- Zīda akācija Akācija ar lielām sarkanvioletām ziedu galviņām.
- akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis.
- Akadēmijas īstenais loceklis Akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums. Akadēmiķis (Padomju Savienības zinātņu akadēmijās).
- Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums. Akadēmiķis (Padomju Savienības zinātņu akadēmijās).
- korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
- kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības.
- pretakcija Akcija, kas ir vērsta pret citu akciju.
- Akciju kurss Akciju cena, par kuru tās pērk un pārdod vērtspapīru biržā.
- akcionārs Akciju īpašnieks.
- kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
- dividende Akciju sabiedrības peļņas daļa, ko sadala pēc akcijām.
- Akcijas ceļas Akciju vērtība paaugstinās.
- Akcijas krīt Akciju vērtība pazeminās.
- robežakmens Akmens, ar ko apzīmē (piemēram, teritorijas) robežu.
- pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
- pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai. Konstrukcijas, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
- ogļraktuve Akmeņogļu šahta, kaijeis.
- mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
- Civilstāvokļa akti Akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu.
- kinoizmēģinājums Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai.
- Komēdijas aktieris Aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst komēdiju uzvedumu specifikai.
- Traģēdijas aktieris Aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst traģēdiju uzvedumu specifikai.
- aktivizācija Aktivācija.
- darboties Aktīvi piedalīties (kur). Būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
- reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
- revolucionārs Aktīvs revolucionārās kustības dalībnieks, revolūcijas darbinieks.
- kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē. Attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
- elektroakustika Akustikas nozare, kas pētī elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi.
- hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos.
- svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas. Šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
- listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums. Epidēmiskais parotīts.
- Sibīrijas mēris Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, liesas sērga.
- Liesas sērga Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
- Liesas sērga Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
- masalas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli.
- masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
- Atguļas tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
- skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija.
- Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
- Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
- katars Akūta infekcijas slimība, ko augšējos elpošanas ceļos izraisa mikrobi.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
- piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
- Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
- Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
- Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
- ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
- paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
- Ārējais reids Akvatorija daļa pretī ostas ieejai.
- tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem.
- Latīņu alfabēts Alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
- kondotjers Algotņu karaspēka vadonis (no 14. gadsimta līdz 16. gadsimtam Itālijā).
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- strihnīns Alkaloīds, kas stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību.
- kokaīns Alkaloīds, ko satur kokas lapas (vietējās anestēzijas līdzeklis).
- mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums.
- kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas.
- boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā.
- dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
- staniols Alvas folija.
- mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus.
- brālība Amatnieku organizācija. Transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā). Amats, cunfte.
- amats Amatnieku organizācija. Transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā). Cunfte, brālība.
- staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši.
- mierstarpnieks Amatpersona (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
- mantzinis Amatpersona (rotā, baterijā u. tml.), kas pārzina mantnīcu (3).
- fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu. Persona, kam ir šāds tituls.
- kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam. Persona, kam ir šāds tituls.
- pārvaldnieks Amatpersona, kam ir augstākā administratīvā vara (kādā valsts teritorijā).
- komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu.
- arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
- revidents Amatpersona, kas pilnvarota izdarīt revīziju (1).
- notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
- instruktors Amatpersona, kas strādā padomju valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās un dod norādījumus darbā sava resora pakļautajiem.
- priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību).
- referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
- arods Amats. Speciāla praktiskā, parasti tehniskā profesija, specialitāte.
- Mazā ģilde Amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
- Mazā ģilde Amatu (cunftu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
- Veterinārā ambulance Ambulatorijs.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
- Briežraga sāls Amonija karbonāts.
- Briežraga sāls Amonija karbonāts.
- Amonija mēsli Amonijmēsli.
- skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus. Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- anarhisms Anarhija (2).
- anatoms Anatomijas (1) speciālists.
- sindesmoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulu savienojumus.
- osteoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulus.
- anesteziologs Anestezioloģijas speciālists.
- golfs Anglijā izplatīta sporta spēle, kurā bumba ar nūju jāieraida laukuma bedrītēs.
- anglikānis Anglijā izplatītas protestantu konfesijas piederīgais.
- Simtgadu karš Anglijas un Francijas karš no 1337.gada līdz 1453.gadam.
- Konservatīvo partija Angļu konservatīvā partija.
- Konservatīvo partija Angļu konservatīvā partija.
- arhitrāvs Antablementa galvenā sija, apakšējā daļa.
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piemēram, tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
- haidamaks Antifeodālas kustības dalībnieks Ukrainas daļā, kas atradās Polijas varā (18. gadsimtā).
- likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
- stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme.
- greifs Antīkajā mitoloģijā - spārnots lauva ar ērgļa galvu.
- pusdievs Antīkajā mitoloģijā - zemākās kārtas dievs.
- pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi.
- stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
- antropoģenēze Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka izcelšanos.
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi.
- Etniskā antropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī rases.
- antropologs Antropoloģijas speciālists.
- kraniometrija Antropoloģijas, zooloģijas metode cilvēku un dzīvnieku galvaskausu mērīšanai.
- kranioloģija Antropoloģijas, zooloģijas nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku galvaskausus.
- tibeteika Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus. Apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu).
- kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu.
- sfigmogrāfs Aparāts artērijas sienu pulsācijas fiksēšanai.
- defektoskops Aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē).
- tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
- refraktometrs Aparāts gaismas refrakcijas koeficienta mērīšanai.
- irigators Aparāts irigācijai (2).
- polarogrāfs Aparāts izšķīdinātu vielu dabas un koncentrācijas noteikšanai.
- reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
- rentgenkamera Aparāts rentgenstaru difrakcijas ainas reģistrēšanai ar fotogrāfisko metodi.
- piranometrs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas mērīšanai.
- piranogrāfs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai.
- defibrilators Aparāts sirds muskuļaudu fibrilācijas novēršanai.
- radiometrs Aparāts starojuma enerģijas mērīšanai.
- kimogrāfs Aparāts svārstību grafiskai reģistrācijai.
- televizors Aparāts televīzijas raidījumu uztveršanai un demonstrēšanai.
- videoatskaņotājs Aparāts videolentē ierakstītās informācijas reproducēšanai.
- inkubators Aparāts zivju ikru inkubācijai.
- mikrofotometrs Aparāts, ar ko mērī fotoemulsijas nomelnojuma pakāpi ļoti mazos laukumos.
- aktinometrs Aparāts, ar kuru mērī Saules staru enerģiju.
- projektors Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus. Projekcijas aparāts.
- reaktors Aparatūra ķīmiskas reakcijas realizēšanai.
- zābaki Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
- prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
- Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu tautas deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
- izvadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs.
- pavadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs. Izvadītājs (2).
- Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēja 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
- Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēta 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
- prēmija Apdrošinājuma ņēmēja kārtējā iemaksa apdrošināšanas organizācijā.
- Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
- Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
- satraps Apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
- robežapgabals Apgabals, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- pols Apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu.
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
- barot Apgādāt (aparātu, mašīnu) ar enerģiju.
- termoficēt Apgādāt (piemēram, pilsētu, tās rajonu, celtni, uzņēmumu) ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu).
- ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml. (piemēram, transportlīdzekli, ekspedīciju).
- informētība Apgādātība ar informāciju.
- elektroapgāde Apgāde ar elektrisko enerģiju.
- Telpiskais apgaismojums Apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri.
- apbedīt Apglabāt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju.
- pāraugt Apgūstot (citu profesiju, specialitāti) kļūt (par ko).
- sagatavoties Apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas). Trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu).
- prāģeris Apkārtceļojošs muzikants (Latvijā).
- apkaime Apkārtējā teritorija. Apkārtne.
- vidus Apkārtne, teritorija.
- Apkaunot (kāda, kā) vārdu Apkaunot (kāda) personu, godu, arī (kādu) profesiju, tās cieņu u. tml.
- apbērt Apklāt (par parādībām dabā, par eksploziju u. tml.).
- vērpete Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
- vērpete Apļveidā savijušos, savītu (dzijas, diegu u. tml.) kopums.
- kurss Apmācības cikls kvalifikācijas celšanai, amata, kādu iemaņu apgūšanai.
- pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai. Apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
- sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus).
- apmalot Apņemt ar līnija, ornamentu vai vinjeti (tekstu vai attēlu).
- shēma Apraksts, izklāstījums, attēlojums vispārīgajās, galvenajās līnijās. Arī skice, pirmuzmetums.
- apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju. Apbedīt.
- diferencēt Aprēķināt diferenciāli vai funkcijas atvasinājumu.
- trakts Apriņķis (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).
- patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupu).
- apmiglot Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām).
- apmeijot Apspraust, aplikt (visapkārt vai vairākās vietās) ar meijām.
- presimpozijs Apspriedes, sarunas pirms simpozija.
- diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu. Piedalīties diskusijā.
- apsoļot Apstaigāt (kādu teritoriju).
- pagrīde Apstākļi, kuros noris nelegāla politiska darbība, ievērojot konspirāciju. Dzīve, darbība šādos apstākļos.
- romantika Apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
- pleķis Apstrādājams zemes gabals. Arī kādas teritorijas vieta, laukums.
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
- nokodināt Apstrādājot ar ķimikālijām, atdalīt nost.
- sārmot Apstrādāt (izmērcētas jēlādas) ar veldzēto kaļķu suspensiju, kam pievienots nātrija sulfīds vai sulfīts.
- kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- vibroapstrāde Apstrāde, kurā izmanto vibrācijas.
- klājuguns Apšaude, kad lodēm vai šāviņiem ir klājeniska trajektorija.
- bombardēt Apšaudīt (objektu) ar artilēriju (no sauszemes).
- drogists Aptiekas preču un ķimikāliju tirgotājs (dažās valstīs).
- apvērpties Aptīties, apvīties (par dziju, pavedienu).
- ariks Apūdeņošanas kanāls vai grāvis (Vidusāzijā, Kaukāzā).
- kūniņa Apvalks, kas ietver kukaini šādā attīstības stadijā.
- kontūra Apveids (piemēram, priekšmetam). Līnija, kas attēlo (kā) formu.
- kakts Apvidus (parasti nomaļš). Nomaļa vieta (kādā teritorijā). Nostūris.
- robežapvidus Apvidus, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- artelis Apvienība (ko izveido kādas vienas profesijas cilvēki) kopējam darbam, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem pēc iepriekšējas vienošanās.
- līga Apvienība (valstīm, organizācijām, arī personām), kam ir kopīgi, piemēram, saimnieciski, politiski, zinātniski, iekšēji vai starptautiski uzdevumi.
- konfederācija Apvienība, asociācija (ko veido organizācijas, biedrības).
- federācija Apvienība, kurā ietilpst biedrības, organizācijas.
- brālība Apvienība, kurā ietilpst vienas konfesijas ticīgie.
- sindikāts Apvienība, kura veic tajā iekļauto uzņēmumu produkcijas realizāciju un kuras mērķis ir ierobežot konkurenci, paaugstināt cenas un palielināt peļņu.
- grupējums Apvienojums, sadalījums grupās pēc kopējas pazīmes. Arī klasifikācija.
- kooperēt Apvienot, iesaistīt (kādu) kooperācijā (2).
- kooperēties Apvienoties, iesaistīties kooperācijā (2).
- gumijot Apvilkt ar gumiju.
- pikets Apzīmēts trases punkts (plānā vai teritorijā).
- Celt neslavu Apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju.
- dezinformācija Apzināti sagrozīta, nepareiza informācija.
- safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums. Dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
- acidofils Ar acidofilo baktēriju darbību saraudzēts, ieskābēts.
- iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (parasti pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas un pakļaut savai gribai.
- smalkāda Ar alumīnija sulfātu miecēta aitu, kazu, suņu, kumeļu āda, kam ir liels plastiskums un stiepjamība.
- šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- apsmiet Ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu). Izzobot. Izsmiet.
- notekūdens Ar atkritumiem piesārņots ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs.
- pārvadīt Ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā.
- pieņemt Ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā).
- dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas. Ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
- gremdaka Ar betonu, akmeņiem u. tml. pildīta cilindriska vai četrstūraina konstrukcija, ko iegremdē zemē par celtnes pamatu.
- telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes)- daļa.
- fibra Ar cinka hlorīdu apstrādāts papīrs, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai.
- dagerotips Ar dagerotipijas paņēmienu iegūts fotouzņēmums.
- fotopapīrs Ar fotoemulsiju klāts papīrs, uz kura kopē attēlu no fotofilmas vai fotoplates.
- fotoplate Ar fotoemulsiju pārklāta stikla plate fotografēšanai.
- plate Ar fotoemulsiju pārklāts taisnstūrveida stikla gabals fotografēšanai; fotoplate.
- aerēt Ar gaisa cirkulāciju vēdināt, mainīt.
- melisms Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju.
- izrotājums Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju. Melisms.
- noslēgt Ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību.
- labot Ar kādiem paņēmieniem novērst, mazināt (defektus ķermenī, tā daļas funkcijās).
- ielauzties Ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā).
- izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
- telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
- nokristīt Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
- skurstenis Ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa. Dūmenis.
- kāzas Ar laulībām saistīta ceremonija un svinības.
- Ledus pūslis Ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
- Ledus pūslis Ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
- ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- monopols Ar likumu noteiktas izņēmuma tiesības (valstij, organizācijai, personai), piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
- klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu (buržuāziskajā Latvijā).
- nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kāda valsts orgāna uzdevumus, struktūru, kompetenci. Attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
- susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
- uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas).
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija). Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
- nodibināt Ar mērķtiecīgu darbību, veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, valsts varu, sabiedrisku iekārtu, organizāciju).
- Ar zobenu (arī ar uguni) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
- Ar uguni (arī ar zobenu) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
- Ar zobenu (arī ar uguni) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
- iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā). Arī ielauzties (4).
- pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
- instruēt Ar norādījumiem, instrukcijām sagatavot kādai rīcībai, darbībai. Informēt, arī rīkot.
- šķelt Ar noteiktu matemātisku operāciju dalīt (kādu kopu) apakškopās.
- Ar līkumu Ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties).
- pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties). Panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
- rūgušpiens Ar pienskābes baktēriju tīrkultūrām vai dabisko mikrofloru saraudzēts piens vai vājpiens.
- plastikāts Ar plastikāciju, plastifikāciju iegūta viela, materiāls.
- videne Ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē.
- peilēt Ar radiopelengatoru noteikt raidstacijas atrašanās vietu.
- skatīt Ar redzi uztvert (ko), parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā.), iepazītu (to). Arī redzēt (1).
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
- laulība Ar reliģisku ceremoniju noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni.
- ordinēt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā.
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
- solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piemēram, par dīzeļdegvielu.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību novērst ko nevēlamu (parasti oficiālai personai).
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas. Arī apsargāt.
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem).
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības.
- nodot Ar savu darbību, rīcību ļoti kaitēt (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
- mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
- kūsāt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- uzkūsāt Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- piekantēties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
- sanest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- nēsāt Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt ilgāku laiku sev līdzi (parasti dažādos virzienos) - par ūdeņiem, vēju.
- nest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt sev līdzi (parasti par ūdeņiem, vēju).
- uzmest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
- tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
- grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
- stenogramma Ar stenogrāfijas zīmēm uzrakstīts teksts.
- apspiest Ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju).
- uzņēmums Ar šādu paņēmienu iegūts attēls. Fotogrāfija (2).
- stereofotogrāfija Ar šīs fotogrāfijas nozares metodēm un līdzekļiem iegūts attēls.
- statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
- trīsfāzu Ar trim fāzēm. Trijiāzu.
- trīskājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem). Trijkājains.
- zondbalons Ar ūdeņradi pildīts gumijas gaisa balons, ko palaiž brīvā lidojumā ar piestiprinātu meteorogrāfu.
- anektēt Ar varu sagrābt (citas valsts teritoriju vai tās daļu).
- Izlikt cilpas (arī cilpu, lamatas, slazdu(s)) Ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- Izlikt slazdus (arī slazdu, cilpu, cilpas, lamatas) Ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem, radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju.
- piesmērēties Ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
- pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene. Ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
- vizēt Ar vizieri nosacīt līniju vai punktu stāvokli telpā.
- apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts. Zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
- sniegājs Ar, parasti dziļu, sniegu klāta apkārtne, teritorija. Arī sniega sega, parasti bieza.
- eksterjers Ārējais (dzīvnieka) izskats un ķermeņa daļu proporcijas.
- litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis.
- pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to.
- putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemēram, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
- karceris Aresta telpa (mācību iestādē pirmsrevolūcijas Krievijā, arī Rietumeiropā).
- arheogrāfs Arheogrāfijas speciālists.
- stratigrāfija Arheoloģijas metode uzslāņojumu secības pētīšanai kultūrslāņos.
- hidroarheoloģija Arheoloģijas nozare, kas pētī arheoloģijas pieminekļus, kuri atrodas zem ūdens.
- kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
- arheologs Arheoloģijas speciālists.
- Dzelzs laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē, kad darba rīkus un ieročus sāka darināt no dzelzs.
- Bronzas laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja bronzu.
- Vara laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja varu.
- laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kuru materiālā kultūra atšķir no citiem posmiem.
- orderis Arhitektoniska kompozīcija, kas sastāv no vertikāla atbalsta elementa (kolonnas, pilastra) un horizontāla slodzes elementa (antablementa).
- urbānisms Arhitektūrā - 20. gadsimta pilsētbūvniecības virziens, kas pamato lielo pilsētu pozitīvo sociālo nozīmi mūsdienu civilizācijā, milzīgu pilsētbūvniecības struktūru nepieciešamību.
- Dārzu arhitektūra Arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju.
- racionālisms Arhitektūras virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgs modernu būvmateriālu, industriālās celtniecības metožu izmantojums, racionāls telpu plānojums, konstrukciju un formu ģeometrizācija.
- funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
- koncertārija Ārija, kas komponēta kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
- ariozo Ārijas paveids ar mazāku apjomu un brīvāku, rečitatīvam tuvāku formu.
- gaišība Aristokrāta, parasti kādas teritorijas valdnieka, tituls.
- vikonts Aristokrātijas tituls - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs).
- Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka karatiesa.
- Lauka karatiesa Ārkārtēja karatiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka kara tiesa.
- liecība Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā.
- velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
- arodizvēle Aroda, profesijas izvēle.
- sindikāts Arodbiedrība (dažās Rietumeiropas valstis, piemēram, Francijā).
- tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
- Savstarpējās palīdzības kase, arī pašpalīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
- Savstarpējās palīdzības kase, arī pašpalīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
- Pašpalīdzības kase, arī savstarpējās palīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
- arodorganizācija Arodbiedrības organizācija (kādā uzņēmumā, iestādē u. tml.). Arodbiedrība.
- arodgrupa Arodbiedrības pirmorganizācijas biedru grupa, kas parasti apvieno ne vairāk par 20 biedriem (cehā, brigādē u. tml.).
- fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā.
- vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
- Melnais pīlādzis Aronija.
- organoterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku audiem, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, arī no citiem orgāniem.
- dziedinātava Ārstniecības (parasti sanatorijas tipa) iestāde.
- Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
- Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
- Ādas raudze Ārstnieciskas vielas ievadīšana zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
- Klīniskais ordinators Ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
- vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
- Spieķa artērija Artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
- sfigmogrāfija Artērijas sienu pulsācijas fiksēšana ar sfigmogrāfu.
- repers Artilērijā - punkts (apvidū, gaisā), pēc kura izdara piešaudi.
- Krasta artilērija Artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka kara kuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
- Krasta artilērija Artilērija, ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
- baterija Artilērijas apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
- mīnmetējs Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni.
- dižgabals Artilērijas ierocis (lielgabals, haubice, mortīra, mīnmetējs).
- lielgabals Artilērijas ierocis ar samērā garu stobru apšaudei ar klājuguni.
- lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai.
- mortīra Artilērijas ierocis, kam ir īss stobrs un kas izšauj šāviņu ar mazu sākuma ātrumu pa stāvu trajektoriju.
- haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni.
- zenītlielgabals Artilērijas ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
- Smagā artilērija Artilērijas ieroči, kuru kalibrs ir lielāks par 150 milimetriem.
- šāviņš Artilērijas ieroču munīcija, kas tiek raidīta uz mērķi.
- Vieglā artilērija Artilērijas paveids, kurā ietilpst ieroči, kuru kalibrs ir mazāks par 150 milimetriem.
- skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
- karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai nelielā attālumā.
- Fugasa šāviņš Artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
- Fugasa šāviņš Artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
- lode Artilērijas šāviņš.
- Vadāmais šāviņš Artilērijas vai reaktīvais šāviņš ar lidojuma laikā maināmu trajektoriju.
- vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
- sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme.
- makrele Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnami šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu. Skumbrija.
- trombocīti Asins formelementi, kuru funkcija ir veicināt asins recēšanu.
- gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija. Gamma globulīns.
- Gamma globulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija. Gammaglobulīns.
- Gamma globulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija. Gammaglobulīns.
- vendeta Asinsatriebība Korsikas un Sardīnijas salas dažām iedzīvotāju grupām.
- artērija Asinsvads, pa kuru asinis plūst no sirds uz organisma perifēriju.
- išēmija Asiņu daudzuma samazināšanās ķermeņa daļā, kur traucēta asiņu piegāde sakarā ar artēriju spazmu, aizsprostošanos vai nospiešanu.
- faķīrs Askētisks musulmaņu mūks (Indijā).
- radze Ass izvirzījums, izcilnis (klintij, akmenim).
- tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
- stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9 centimetrus garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
- astrometrists Astrometrijas speciālists.
- selenogrāfija Astronomijas nozare, kas apraksta un kartografē Mēness virsmas detaļas.
- astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar debess ķermeņu, redzamo stāvokļu noteikšanu.
- Debess mehānika Astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņu kustību.
- kosmogonija Astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņu un to sistēmu izcelšanos un attīstību.
- astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
- Komētu astronomija Astronomijas nozare, kas pētī komētas.
- radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēti kosmiskos objektus, izmantojot to izstarotos vai atstarotos radioviļņus.
- selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartogralē Mēness virsmu.
- selenoloģija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness uzbūvi, tā ķīmiski mineraloģisko sastāvu, izcelšanos un attīstību.
- planetoloģija Astronomijas nozare, kas pētī planētas.
- astronoms Astronomijas speciālists.
- radiomasts Atbalsts, uz kura attiecīgajā augstumā nostiprinātas radiostaciju antenas.
- iztīrīt Atbrīvot (kādu teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
- tīrīt Atbrīvot (piemēram, teritoriju, organizāciju) no nevēlamiem cilvēkiem.
- dezinficēt Atbrīvot (priekšmetus, vielas, teritoriju) no mikroorganismiem.
- dezaktivēt Atbrīvot (teritoriju, vielu, priekšmetu) no radioaktīvajām vielām, tās mehāniski notīrot.
- atraisīties Atbrīvoties (no tā, kas apvijies, kas apņem, apskauj).
- sekularizēties Atbrīvoties no reliģijas ietekmes. Kļūt laicīgam.
- nozvīņot Atdalīt zvīņas (zivij).
- atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā).
- timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timpānija.
- reemigrēt Atgriezties dzimtenē no emigrācijas.
- atdabūt Atgūt (spēku, enerģiju, arī iepriekšējo stāvokli).
- remilitarizēt Atjaunot (atbruņotas valsts, teritorijas) bruņotos spēkus, militāro potenciālu.
- atsvaidzināt Atjaunot (spēkus, enerģiju u. tml.). Atspirdzināt (ķermeni, organismu).
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju nodarbībās, kas atšķiras no ikdienas darba.
- atdzīvināt Atjaunot, atkal ieviest (ko bijušu).
- atdzīvoties Atjaunoties, atkal ieviesties (par ko tādu, kas bijis iepriekš).
- veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem). Tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
- nebrīvība Atkarība, nepatstāvība (tautai, valstij).
- diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību. Neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta) pieaugums.
- Saimes ļaudis Atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, pirmsrevolūcijas Krievijā).
- reimunizācija Atkārtota imunizācija (pret kādu infekcijas slimību).
- reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- revakcinācija Atkārtota vakcinācija.
- reimunizēt Atkārtoti imunizēt (pret kādu infekcijas slimību).
- reinficēties Atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei. Telpa, kuru vienas ārsienas vietā norobežo margas.
- reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasugas zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni.
- atdot Atlīdzināt, atmaksāt (ieguldīto darbu, līdzekļus, enerģiju u. tml.).
- atspulgs Atmiņas, bijušā iezīmes, arī tēlains priekšstats.
- debess Atmosfēras daļa virs valsts teritorijas.
- arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas orgānu sankciju).
- aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai.
- atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai.
- Slēgt ārā (arī laukā) Atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru. Atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur).
- Iekšējā konversija Atoma kodola pāreja no ierosināta stāvokļa stāvoklī ar mazāku enerģiju.
- atomspēkstacija Atomelektrostacija.
- kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
- reakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
- sīkstruktūra Atomu, molekulu, kristālu enerģijas līmeņu sašķelšanās enerģijas apakšlīmeņos.
- Panorāmas ritenis Atrakciju iekārta - liels rotējošs ritenis, no kura var aplūkot plašu apkārtni.
- apskaut Atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) - par kokiem, mežu, teritoriju.
- Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām Atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
- Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām Atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
- stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām). Atrasties (kur) - par fronti.
- Būt uz spēles Atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam.
- saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
- palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā situācijā, apstākļos).
- klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem.
- pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
- klāties Atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem).
- novietojums Atrašanās vieta, izvietojums (piemēram, dabas veidojumam, teritorijai).
- novietne Atrašanās vieta, teritorija, arī izvietojums (celtnei, celtņu kopumam).
- Kā pa maisu, arī kā maisā Atrauti no citiem cilvēkiem, nesaņemot informāciju.
- aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (kādu lielāku teritoriju) - par cilvēku.
- pārlidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā).
- pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām. Ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
- pārskriet Ātri pārvirzīties (platībai, teritorijai) - par vēju, mākoņiem u. tml.
- gumiarābiks Ātri sacietējoši sveķi, ko izdala dažu sugu akācijas un ko lieto par līmvielu.
- pārskriet Ātri virzoties, pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
- izjozt Ātri, strauji skrienot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Ātri, strauji skrienot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
- ekspropriēt Atsavināt (privātīpašumu) kādai sabiedrības šķirai vai slānim par labu sabiedrībai vai valstij (par sabiedrības šķiru vai slāni).
- konfiscēt Atsavināt piespiedu kārtā bez atlīdzības (privātpersonas vai organizācijas īpašumu) par labu valstij.
- ekspropriēt Atsavināt ražošanas līdzekļus (kapitālistiem, muižniekiem) proletāriskajā revolūcijā.
- balss Atsevišķa (nošu) partija (ansambļa, orķestra instrumentam vai dziedātājam).
- balss Atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā).
- numurs Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā, sanatorijā), kas ir apzīmēts ar ciparu, ciparu kopu.
- baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām).
- segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām.
- landtāgs Atsevišķu teritoriju ievēlēts pārstāvniecības orgāns (piemēram, Vācijas Federatīvajā Republikā). Likumdošanas orgāns (Austrijā).
- Darba starptautiskā dalīšana Atsevišķu zemju specializācija pasaules mērogā.
- Darba starptautiskā dalīšana Atsevišķu zemju specializācija pasaules mērogā.
- Darba starptautiskā dalīšana Atsevišķu zemju specializācija pasaules mērogā.
- atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku).
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- Atstāt (arī pamest) kaunā Atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
- kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
- maliene Attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas).
- rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šī ķermeņa elements.
- solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piemēram, zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
- āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs. Tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
- Nokratīt pīšļus no (savām) kājām pareti Atteikties no (savas) pagātnes. Atteikties no visa, kas bijis.
- retuša Attēla (piemēram, fotogrāfijas, zīmējuma, gleznas) labošana, arī uzlabošana ar īpašiem paņēmieniem. Reproducēšanai paredzēta attēla kontūru īpaša pastiprināšana.
- uzņēmums Attēla iegūšana uz gaismjutīgiem materiāliem ar īpašām optiskām ierīcēm. Fotogrāfija (1).
- uzbildēt Attēlot (fotogrāfijā, ilustrācijā u. tml.).
- uzskicēt Attēlot, aplūkot (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
- hologramma Attēls, kas iegūts ar hologrāfijas metodi.
- kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmotelevīzija.
- kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmovīzija.
- irealitāte Attiecības, apstākļi, kādu nav īstenībā. Tas, kas ir radīts fantāzijā, iedomās. Nerealitāte.
- sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
- saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā.
- lietvedība Attiecīgā (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) nodaļa vai darba grupa. Telpa, kurā strādā šāda nodaļa vai darba grupa.
- dragūns Attiecīgais kavalērijas veids.
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus. Dzimumgatavība.
- pirmaizmetums Attīstības, veidošanās pirmā, sākotnējā stadija (piemēram, augiem).
- pamatot Attīstīt, arī regulēt (darbību, rīcību) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml. Veidot (piemēram, apgalvojumu, teoriju) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml.
- kopt Attīstīt, veidot tālāk (piemēram, tradīcijas, pieredzi).
- ieiet Attīstoties, pārveidojoties pāriet (jaunā stadijā, stāvoklī).
- atdarinājums Atveidojums (pēc parauga). (Vāja) kopija.
- atcerēties Atveidot apziņā (agrāk saņemto informāciju, iespaidus).
- iezīmēt Atzīmēt, norādīt (uz ko), ievelkot (kur, piemēram, svītru, līniju) - par aparātiem, ierīcēm.
- godalga Atzinības balva par panākumiem kādā darbības nozarē. Arī prēmija.
- pētniecība Atziņu sistēma un praktiskā darbība vispusīgas informācijas ieguvei (parasti zinātnē). Attiecīgā cilvēka darbības nozare.
- cienīt Atzīt (ko) par vērtīgu, nozīmīgu. Izjust cieņu [1] (1), godbijību (pret ko).
- uzlūkot Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
- kvalificēt Atzīt, raksturot par atbilstošu noteiktai grupai, kategorijai, veidam.
- parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas; pamataudi (2).
- pamataudi Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas. Parenhīma (2).
- balstaudi Audi, kam organismā ir balsta funkcija.
- segaudi Audi, kas sedz (organisma, tā daļu) virsmu, izklāj (tā) dobumus un kam ir aizsargāšanas funkcija.
- savienotājaudi Audi, kuru funkcija ir savienot, saistīt organisma daļas.
- klausītava Auditorija (1).
- tuberkuls Audu paugurs, kas veidojas tuberkulozes baktēriju iedarbībā.
- autoplastika Audu transplantācija vienā un tai pašā organismā.
- dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (parasti apgaismošanas ierīcē), pa kuru degšanas vietā pieplūst šķidrā degviela.
- pusvadmala Audums, kas ir austs no vilnas dzijas un kokvilnas diedziņiem.
- kolorists Audumu krāsošanas speciālists. Krāsu kombināciju veidotājs audumiem.
- ataudzēt Audzēt, arī ieaudzēt vai izaudzēt no jauna (to, kas jau kādreiz bijis).
- Spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs. Pedagoģijas speciālists.
- asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām.
- seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir to aizsargāšanas funkcija.
- pirmdīglis Auga organisms savā pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
- nektārijs Auga sekrēcijas orgāns, kas izdala nektāru.
- gļotaugi Augi (aļģes, baktērijas, gļotsēnes), kuru šūnas ietver gļotu slānis.
- lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
- garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
- sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai.
- bakhanālija Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā.
- sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets).
- Mātes miesās Augļa stadijā mātes organismā.
- Mātes miesās Augļa stadijā mātes organismā.
- dienziede Augs ar lieliem, dzelteniem vai rūsganiem lilijveida ziediem un šaurām, rozetē sakārtotām lapām.
- tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru (piemēram, efeja). Vīteņaugs.
- reliktaugs Augs, kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta.
- remontantaugs Augs, kas vairākkārt zied un ražo augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
- anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kur spiediens samazinās un vējš pūš no centra uz perifēriju.
- masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus.
- tīrelis Augstais purvs. Klaja, purvaina teritorija.
- virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām). Augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm). Arī hegemonija.
- virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- gubernators Augstākā amatpersona guberņā pirmsrevolūcijas Krievijā.
- gubernators Augstākā amatpersona, metropoles varas pārstāvis kolonijā.
- vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ordinatūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma (medicīnas augstskolās, ārstu kvalifikācijas celšanas institūtos, zinātniskās pētniecības iestādēs).
- sabiedrība Augstākā cilvēku attiecību attīstības pakāpe, kas izpaužas atsevišķu cilvēku mijiedarbībā, to grupu, organizāciju u. tml. funkcionēšanā un attīstībā; vēsturiski konkrēta cilvēku kopība.
- maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālisimuss Augstākā dienesta pakāpe Padomju Armijā un dažās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- senāts Augstākā kasācijas tiesu instance (buržuāziskajā Latvijā).
- tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā.
- ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda vai arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
- konservatorija Augstākā mūzikas mācību iestāde (piemēram, Padomju Savienībā, buržuāziskajā Latvijā).
- meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā. Cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei.
- komunisms Augstākā sabiedriski ekonomiskā formācija (laikmetā pēc kapitālisma vai - dažās zemēs - pēc feodālisma), kura dibinās uz ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu un no ekspluatācijas, šķiriskā un nacionālā jūga brīvu darbaļaužu sadarbību un kurai ir divas attīstības fāzes.
- valsts Augstākā sistemātikas vienība bioloģijā. Augstākā rajonēšanas vienība floristikā.
- kamertiesa Augstākā tiesa Vācijas Demokrātiskajā Republikā.
- parlaments Augstākā tiesu iestāde Francijā pirms 18. gadsimta buržuāziskās revolūcijas.
- komercinstitūts Augstākā tirdzniecības izglītības iestāde (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
- koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde (piemēram, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju). Stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu.
- Valsts kanclers Augstākais civilais amats (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- bīskaps Augstākais garīdznieks, parasti bīskapijas galva.
- ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (Britu impērijas domīnijās).
- Ministru komiteja Augstākais padomdevējs orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- Ministru komiteja Augstākais padomdevējs orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- skupščina Augstākais valsts varas un likumdevējs orgāns (Dienvidslāvijā).
- seims Augstākais valsts varas un likumdevējs orgāns (Polijas Tautas Republikā).
- virsvadonis Augstākais, galvenais vadonis (parasti armijā, organizācijā).
- ārieši Augstākās (ziemeļu) rases pārstāvji (pēc rasisma teorijas).
- brahmanis Augstākās kastas loceklis (Indijā).
- Komunistiskās universitātes Augstākās partijas mācību iestādes Padomju Savienībā (no 1919. gada līdz 1935. gadam), kurās gatavoja padomju, partijas un arodbiedrību darbiniekus.
- Nāves (arī Ņesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
- Nāves (arī Nesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
- amnestija Augstākās valsts varas akts, ar kuru (noteiktas kategorijas personas) pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītām.
- Vasas pārveidnes Augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās.
- mikoriza Augstāko augu saknes un sēņu micēlija simbioze.
- nobilis Augstāko kārtu persona Venēcijas republikā.
- pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs). Persona, kam ir šāds tituls.
- kursists Augstāko sieviešu. Kursu audzēkne (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, balstoties uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
- Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
- Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
- psihe Augsti organizētas matērijas īpašība, specifiska objektīvās realitātes atspoguļošanas forma.
- lords Augsts feodālis (viduslaikos Anglijā).
- intendants Augsts pārvaldes ierēdnis (Francijā).
- stereotips Augstspieduma oriģinālās iespiedformas precīza reljefa kopija, no kuras gatavo novilkumus.
- lordkanciers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglijā).
- kanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglija). Lordkanclers.
- Augšupejošā līnija Augšupējā līnija.
- sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Oklūzija (3).
- Jarovizācijas stadija Augu attīstības pirmā stadija, kad augiem nepieciešami noteikti ārējās vides apstākļi.
- orhideja Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros (piemēram, orhideja, dzegužpuķe, naktsvijole).
- migrācija Augu izplatīšanās (citā teritorijā, vietā).
- saime Augu kopums (kādā teritorijā, vietā). Neliela audze.
- augājs Augu sega (uz zemes). Augu kopums (kas aug kādā vietā, apgabalā, teritorijā).
- klimakss Augu segas maiņas beigu stadija.
- puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
- hlorofils Augu zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju augiem asimilēt no gaisa ogļskābo gāzi.
- vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
- steks Aukstais (parasti policijas, milicijas) ierocis - paresna, neliela gumijas nūja.
- kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara ilotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi.
- mistrāls Auksts ziemeļu vējš (Francijas dienvidaustrumos).
- austrālieši Austrālijas iedzīvotāji.
- austrālieši Austrālijas pirmiedzīvotāji, iezemieši.
- dingo Austrālijas savvaļas suns.
- austrieši Austrijas pamatiedzīvotāji.
- gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai). Metāla gabals, ko skandina signalizējot.
- baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas PSR pamatiedzīvotāji.
- autoosta Autobusu stacija pasažieru vispusīgai apkalpošanai.
- autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
- pašsaindēšanās Autointoksikācija.
- saldētājautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorautomobilis.
- refrižeratorautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Saldētājautomobilis.
- elektroautomobilis Automobilis, ko darbina ar elektrisko enerģiju.
- elektromobilis Automobilis, ko darbina ar elektrisko enerģiju.
- autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma). Teksts šādas vienības apjomā.
- transportaviācija Aviācija, kas ir paredzēta kravas, arī pasažieru pārvadāšanai.
- torpēdaviācija Aviācija, kuras apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
- Gaisa līnija Aviolīnija.
- Gaisa līnija Aviolīnija.
- aziāti Āzijas pamatiedzīvotāji.
- tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm.
- oforts Badā tehnikā veidots mākslas vai poligrāfijas darbs.
- rotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu atkārtotu skaņu vai skaņu grupu.
- izrotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu skaņu vai skaņu grupu.
- plutokrātija Bagātnieku kundzība. Valsts iekārta, kur vara pieder bagātajai valdošās šķiras virsotnei (piemēram, senajā Grieķijā).
- bakhante Bakhanāliju dalībniece.
- nitragīns Bakteriāls augsnes mēslojums, kas satur baktērijas, kuras uzkrāj slāpekli.
- nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma. Bacilis.
- bacilis Baktērija, kurai ir nūjiņas forma.
- nitrobaktērijas Baktērijas, kas izraisa nitrifikāciju.
- gumiņbaktērijas Baktērijas, kuru iedarbībā uz tauriņziežu saknēm izveidojas gumiņi (2).
- pasāža Baktēriju pārpotēšana no viena organisma citā. Baktēriju vairošana mākslīgā barotnē.
- bakteriofāgs Baktēriju vīruss, kas iznīcina attiecīgas grupas baktērijas.
- balneologs Balneoloģijas speciālists.
- krups Balsenes difterija.
- koloratūra Balss spēja, dziedātāja prasme izpildīt šādus melodijas izrotājumus. Šādu melodijas izrotājumu izpildījums.
- izmantot Balstīties kādā pasākumā, darbībā (uz labvēlīgiem apstākļiem, situāciju).
- kolonna Balsts (parasti ar apaļu šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam (sijai, antablementam, telpas pārsegumam u. tml.).
- lafete Balsts, uz kā nostiprināts (artilērijas ieroča) stobrs.
- salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī. Amonija hlorīds.
- Nātrija hidroksīds Balta, kristāliska viela, kas gaisa klātbūtnē izplūst un ko izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai.
- Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā), parasti vairākās paaudzēs, dzīvojoši vācieši.
- baltvācietis Baltijas vācietis.
- vācbaltietis Baltijas vācietis. Baltvācietis.
- barons Baltijas vācu muižnieks.
- hlorkaļķi Balts pulveris ar asa hlora smaku (parasti dezinfekcijas līdzeklis).
- hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli).
- senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Ņemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 38. gadsimtā.
- dievgalds Balustrāde altāra priekšā, pie kuras notiek šī ceremonija.
- gulsnis Baļķis ēkas konstrukcijā.
- šķērsbaļķi Baļķis, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
- guļbaļķis Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
- Melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot progresīvus sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
- Banku koncentrācija Banku galveno operāciju sakopošana nedaudzās lielākajās bankās, finanšu kapitāla veidošanās (kapitālistiskajās valstīs).
- terma Barības līdzekļu enerģētiskā novērtējuma vienība, kas atbilst 1000 kilokalorijām.
- barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu, audu audzēšanai laboratorijas apstākļos).
- kultūra Barojošā vide šādas kolonijas audzēšanai.
- sers Baroneta vai bruņinieka tituls (Anglijā), ko lieto kopā ar vārdu.
- starpbāze Bāze (iestāde, noliktava, darbnīca u. tml.), kam ir palīglunkcijas kādā darbībā, norisē.
- diakons Baznīcas hierarhijā - augstākais altāra kalpotājs.
- kulda Bedre rijas krāsns priekšā.
- leduspuķe Begonija.
- galotne Beigu posms (šaha, dambretes partijā).
- beļģi Beļģijas pamatiedzīvotāji.
- valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
- flāmi Beļģijas, Holandes, Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa.
- bengāļi Bengālijas iedzīvotāji.
- apstāvēt Bērēs teikt izvadīšanas runu, arī vadīt bēru ceremoniju.
- Sēru bērzs Bērzs ar vijīgiem, nokareniem zariem.
- torkretēt Betonēt (ko), betona masu metot uz (tā) virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
- šokbetons Betons, kas izgatavots formā ar vibrācijas metodi.
- triecienbetons Betons, kas izgatavots formā ar vibrācijas metodi.
- silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķusilīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
- tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
- rinda Bezgalīga skaitļu vai funkciju summa.
- taisne Bezgalīga, neierobežota līnija ar nemainīgu virzienu.
- mūžība Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma.
- ģipsis Bezkrāsains balts, retāk citādas krāsas minerāls - kalcija sulfāta kristālhidrāts.
- segnetsāls Bezkrāsains pjezoelektrisks vīnskābes kālija un nātriju, sāls.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta. Šī tipa dzīvnieki.
- eklektisms Bezprincipiāls, mehānisks dažādu idejisko virzienu, teoriju u. tml. savienojums. Konsekvences trūkums (piemēram, uzskatos).
- Konjunktūras cilvēks Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem.
- konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem. Konjunktūras cilvēks.
- pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu (Latvijas laukos feodālismā un kapitālisma sākumperiodā).
- bibliogrāfs Bibliogrāfijas speciālists. Bibliogrāfiju sastādītājs.
- lasāmmāja Bibliotēkas paveids (Latgalē pēc padomju varas nodibināšanas Latvijā no 1919. gada līdz 1920. gadam un Padomju Savienībā 20. un 30. gados).
- frakcija Biedru grupa (politiskā partijā), kuru uzskati atšķiras no partijas pamatuzskatiem.
- Gumijas runga Bieza, īsa gumijas nūja, ko izmanto par auksto ieroci (piemēram, kapitālistisko valstu policijā).
- Putu gumija Bieza, poraina gumija.
- Putu gumija Bieza, poraina gumija.
- putugumija Bieza, poraina gumija. Putu gumija.
- bijāšana Bijība.
- neokolonija Bijusī kolonija vai puskolonija, kurā imperiālistiskās valstis jaunās formās ir saglabājušas vai nodibinājušas savu ekonomisko un politisko kundzību.
- vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā pretpadomju militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās pret Padomju Savienību fašistiskās Vācijas pusē.
- eksčempions Bijušais čempions.
- piramīda Biljarda spēle ar piecpadsmit bumbām. Biljarda bumbas, kuras spēles sākumā saliek trijstūrveidīgi.
- Dzīves apraksts Biogrāfija.
- Dzīves apraksts Biogrāfija.
- biogrāfs Biogrāfijas autors. Cilvēks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
- zooģeogrāfija Bioģeogrāfijas nozare, kas pētī dzīvnieku izplatību atkarībā no ģeogrāfiskajiem apstākļiem.
- sistemātika Bioloģijas nozare, kas apraksta organismus, klasificē tos, dod tiem nosaukumus.
- ģenētika Bioloģijas nozare, kas pētī (organismu) iedzimtības un mainības bioloģiskās likumības.
- fizioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvības procesu norises un funkcijas dzīvā organismā un tā daļās, kā arī šo procesu likumsakarības un saistību ar vidi.
- organoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvnieku un augu orgānus.
- radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīviem organismiem.
- parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus un parazitārās attiecības starp organismiem.
- fenoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības dzīvajā dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi.
- hidrobioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī ūdens organismus.
- biologs Bioloģijas speciālists.
- kosmobioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmiskā bioloģija.
- Kosmiskā bioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmobioloģija.
- medniecība Bioloģijas zinātņu nozare, kas izstrādā zinātniskus pamatus un metodes medību saimniecībai.
- sasniegt Bioloģiskās attīstības gaitā sākt pastāvēt (jaunā stadijā).
- attīstība Bioloģiskās pārmaiņas dzīvā organismā no tā embrionālās stadijas līdz nobriedumam.
- hormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs vai audu šķidrumā (limfā) izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri.
- domkapituls Bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija.
- kūrija Bīskapijas pārvaldes iestāžu kopums.
- holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā.
- puve Bišu peru infekcijas slimība, kurai lakstauga peru pūšana.
- trans Bišu saimē - tēviņš, kura funkcija ir apaugļot bišu māti.
- Bišu peri Bites - olas, cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
- peri Bites olas cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
- bijāties Bīties, izjust bijību.
- bizantieši Bizantijas iedzīvotāji.
- izdedži Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakususī dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa. Sārņi.
- sārņi Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa.
- paspartū Blīva papīra lapa ilustrācijas uzlīmēšanai (parasti grāmatā, žurnālā).
- ragakmens Blīvs Iezis (piemēram, krams, jašma), kas veido konkrēcijas karbonātiskos vai mālainos nogulumos.
- sabrukums Bojāeja, pastāvēšanas izbeigšanās (valstij, sabiedriskajai iekārtai u. tml.).
- bolīvieši Bolīvijas pamatiedzīvotāji.
- boļševizācija Boļševiku ietekmes, boļševiku skaita palielināšana (sabiedrībā, organizācijā).
- floristika Botānikas nozare, kas pētī kādas teritorijas floras sastāvu.
- dendrārijs Botāniskā dārza daļa vai speciāls dārzs, kurā kolekcijas veidā iestādīti kokaugi.
- priekšbrauciens Brauciens (pirms sacensību brauciena), kurā noskaidro, piemēram, dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- izkuģot Braucot ar kuģi, pabūt (daudzās vai visās vietās). Braucot ar kuģi, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braucot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
- brazīlieši Brazīlijas pamatiedzīvotāji.
- trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības. Signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības.
- vakars Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
- vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
- Kompleksā brigāde Brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
- domīnija Britu impērijas zeme, kurai ir piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
- kasācija Brīvā dabā izpildāms instrumentālā ansambļa vairākdaļu skaņdarbs (18. gadsimtā Austrijā un Vācijā.).
- buklets Brīvā locījumā sakārtots neperiodisks iespieddarbs (parasti reklāmas, informācijas izdevums vai īss ceļvedis).
- plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim.
- fantāzija Brīvas formas instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu.
- plastisks Brīvi krītošs, arī vijīgs (parasti par tērpu, audumu).
- Telpiskais gobelēns Brīvi telpā izkārtota trīsdimensiju tekstila kompozīcija.
- kooperatīvs Brīvprātīga apvienība (ražošanas, maiņas nozarēs). Kooperācija (2).
- V.I. Ļeņina pionieru organizācija Brīvprātīga bērnu komunistiskā masu organizācija, kas apvieno savās rindās PSRS skolu audzēkņus no 10 līdz 15 gadu vecumam un vada to morāli politisko audzināšanu.
- pašaplikšanās Brīvprātīga līdzekļu došana (piemēram, celtniecības, labiekārtošanas darbu veikšanai kādā teritorijā).
- pionieris Brīvprātīgās bērnu komunistiskās organizācijas biedrs.
- Komunistiskie bataljoni Brīvprātīgi militāri grupējumi, viena no zemessardzes formām Lielā Tēvijas kara laikā (no 1941. gada līdz 1945. gadam).
- volontēt Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā.
- zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
- virsdienests Brīvprātīgs militāro speciālistu dienests armijā vai flotē pēc obligātā karadienesta pabeigšanas.
- kazaks Brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu.
- sargasi Brūnaļģu ģints, kuras dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido lielas kopas. Šīs ģints aļģes.
- kafijbrūns Brūns kā kafija. Kafijas brūnumā. Tumšbrūns.
- monitors Bruņām klāts mazas iegrimes karakuģis ar spēcīgu artilēriju krasta bateriju un kuģu iznīcināšanai piekrastes rajonos.
- kavaljero Bruņinieks, muižnieks (Spānijā).
- komturs Bruņinieku ordeņa pils, arī tās garnizona un komturijas priekšnieks.
- minnezengers Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā).
- Jūras kauja Bruņota sadursme, kurā piedalās karakuģi un aviācija.
- Jūras kauja Bruņota sadursme, kurā piedalās karakuģi un aviācija.
- reihsvērs Bruņotie spēki (Vācijā no 1919. gada līdz 1935. gadam).
- bundesvērs Bruņotie spēki (Vācijas Federatīvajā Republikā).
- vērmahts Bruņotie spēki Vācijā Veimāras republikas laikā (no 1919. g. līdz 1933. g.), kā arī fašistiskajā Vācijā (no 1935. g. līdz 1945. g.).
- Aktīvā armija Bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās
- karadarbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Kara darbība.
- Kara darbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Karadarbība.
- Kara darbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Karadarbība.
- mobilizācija Bruņoto spēku pārkārtošana no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā.
- Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
- Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks).
- agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, lai sagrābtu tās teritoriju, iznīcinātu vai ierobežotu tās neatkarību.
- bruņutransportieris Bruņuautomobilis vai apbruņota kāpurķēžu mašīna motorizēto strēlnieku un munīcijas transportēšana.
- košenile Bruņutu sugas (Vidusamerikā, Kalifornijā, Indijā, Javā, Kanāriju salās), no kurām iegūst karmīnu.
- mūrlata Brusa - nesošs būvkonstrukcijas elements, uz kā atbalstās koka konstrukcija.
- lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gadsimtā un no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam izplatījās Centrālāzijas ziemeļos starp mongoļu tautām.
- kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
- Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
- Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
- lavēt Burāt pret vēju, ieturot kursu līkloču līnijā.
- Gaišie burti Burti, ko veido smalkas līnijas.
- parindenis Burtisks (teksta) tulkojums, kas paredzēts, piemēram, mākslinieciska tulkojuma izveidei, informācijai par (teksta) saturu.
- Līniju burtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līnijburtnīca.
- līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līniju burtnīca.
- garnitūra Burtu komplekts, kurā sakopoti tipogrāfijas burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
- Krustvārdu mīkla Burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- lielburžuāzija Buržuāzijas daļa, kurai pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
- sīkburžuāzija Buržuāzijas daļa, kuru veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku.
- nacionālisms Buržuāzijas ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nacionālās nošķirtības, nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas izcelšanā pār citām.
- kosmopolītisms Buržuāziska ideoloģija, kas noliedz nacionālo patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, propagandē «vispasaules valdības» nodibināšanu.
- centrs Buržuāziskā partija, partiju grupējums, kas pēc uzskatiem, programmas, arī pēc vietas parlamentā ieņem stāvokli starp demokrātiskajām un reakcionārajām partijām.
- Republikāņu partija Buržuāziska politiska partija, kas aizstāv republikānisku valsts iekārtu.
- maltusisms Buržuāziska teorija, pēc kuras darbaļaužu nabadzība kapitālisma apstākļos izriet no absolūtās pārapdzīvotības likuma darbības.
- plurālisms Buržuāziska teorija, pēc kuras ir nepieciešama vairāku pasaules uzskatu, politisku partiju u. tml. vienlaicīga pastāvēšana sabiedrībā.
- aizvēsture Buržuāziskajā historiogrāfijā - senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
- dievturība Buržuāziskajā Latvijā - reakcionāra kustība, kuras mērķis bija atjaunot seno latviešu reliģiju.
- apelēt Buržuāziskajā tiesvedībā - pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākas instances tiesā, iesniegt apelācijas sūdzību.
- Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
- Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
- neopozitīvisms Buržuāziskās filozofijas virziens - pozitīvisma mūsdienu forma, kam raksturīgs uzskats, ka īstenība izzināma tikai domāšanas procesā un filozofija iespējama tikai kā darbība zinātnes valodas analīzē.
- Kritiskais reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
- reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens, kas par primāriem atzīst reālus, neatkarīgi no apziņas pastāvošus objektus (materiālajā īstenībā vai garīgajā esamībā).
- aizsargs Buržuāziskās Latvijas militāri fašistiskas organizācijas biedrs.
- mazpulki Buržuāziskās Latvijas nacionālistiska jaunatnes organizācija.
- opārts Buržuāziskās mākslas modernisma virziens, kas pievēršas telpisku ilūziju radīšanai ar abstraktām līnijām un krāsu laukumiem.
- modernisms Buržuāziskās mākslas virzienu kopums (imperiālisma laikmetā), kuriem raksturīga atteikšanās no reālisma tradīcijām.
- konstitucionālisms Buržuāziskās politikas un valsts tiesību zinātnes virziens, kas par vislabāko valsts pārvaldes sistēmu atzīst konstitucionālo monarhiju.
- Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
- Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
- freidisms Buržuāziskās psiholoģijas psihoanalīzes teorija un metode, kas pārspīlē neapzinātu tieksmju, zemapziņas nozīmi cilvēka darbībā.
- psihoanalīze Buržuāziskās psiholoģijas un psihoterapijas virziens, kura pamatlicējs bija Z. Freids.
- mikrosocioloģija Buržuāziskās socioloģijas virziens, kas aprobežojas ar mazo sociālo grupu pētīšanu un ignorē pārējās sociālās sakarības sabiedrībā.
- neokapitālisms Buržuāzisko un reformistisko ideologu teorija, pēc kuras mūsdienu monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
- Slepenais karš Buržuāzisko valstu slepena cīņa ar pretinieku, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
- liberālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas tiecas pēc neierobežotas privātuzņēmēju brīvības kapitālistiskajā ekonomikā un aizstāv parlamentāru valsts iekārtu, buržuāzisko formālo demokrātiju un individuālismu.
- robežoties Būt (kam) līdzīgam, tuvam. Būt tādam, kas mijas viens ar otru.
- vilkt Būt ar novirzi uz vienu pusi (par zāģa, lodes trajektoriju u. tml.).
- pieklāties Būt atbilstošam kādām prasībām, normām, priekšstatiem. Būt atbilstošam kādiem apstākļiem, situācijai.
- pieslieties Būt atbilstošam, piemelotam (kādam iedalījumam, klasifikācijai).
- Kūņoties (bērnu) autiņos (retāk autos) Būt attīstības sākumstadijā.
- uzskatīt Būt atzinumam, uzskatam (par ko). Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko). Arī uzlūkot (2).
- kāpt Būt augšupejošam (piemēram, par līkni). Mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju).
- nākt Būt bijušam saistītam (ar kādu sociālu grupu, arī ar kādu vietu), būt bijušam piederīgam (pie kādas sociālas grupas).
- Būt evakuācijā Būt evakuētam (uz kādu vietu, teritoriju).
- piederēt Būt iekļautam (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
- piederēt Būt iekļautam (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.).
- pazīt Būt iepazinušām (kādu stāvokli, situāciju).
- ietvert Būt izveidotam kam apkārt (par līniju, ornamentu, rakstu u. tml.).
- šķērsot Būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi.
- sagaidīt Būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis. Veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā).
- Būt tintē Būt kļūmīgā, sarežģītā situācijā.
- Būt (arī atrasties) bezdibeņa malā Būt ļoti grūtā situācijā.
- Atrasties (arī būt) bezdibeņa malā Būt ļoti grūtā situācijā.
- Būt (arī atrasties) bezdibeņa malā Būt ļoti grūtā situācijā.
- mijiedarboties Būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu).
- Būt murdā (iekšā) Būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
- Lidināties pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam. Neievērot reālo situāciju.
- Lidināties (arī dzīvot) pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam. Neievērot reālo situāciju.
- piedzimt Būt no dzimšanas piemērotam kādai profesijai.
- Noteikt toni Būt noteicējam, vadošajam (kādā situācija, kādos apstākļos).
- aiziet Būt novietotam (joslās, līnijās, virknēs u. tml.).
- iet Būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā).
- vēstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (par tekstu, attēlu u. tml.).
- pavēstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
- stāstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
- ietilpt Būt par (kolektīva, organizācijas u. tml.) locekli, dalībnieku.
- iemācīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus) - par apstākļiem, situāciju u. tml.
- velt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā).
- izsēt Būt par cēloni tam, ka (parasti infekcija) izplatās organismā.
- sagrozīt Būt par cēloni tam, ka, parasti pilnīgi, mainās (piemēram, situācija, norise, apstākli).
- atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (laiku, enerģiju u. tml.).
- dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā.
- darbināt Būt par enerģijas avotu (mehānismam, ierīcei).
- norādīt Būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām).
- iepazīstināt Būt par informācijas avotu (par rakstītu tekstu, mākslas darbu).
- sastāvēt Būt par locekli, biedru (parasti organizācijā).
- diferencēt Būt par pamatu (kā) diferenciācijai.
- apstiprināt Būt par pierādījumu (kādas teorijas, hipotēzes u. tml. pareizībai, pamatotībai).
- Pieņemt parādi Būt par, piemēram, valdības, ārvalstu delegācijas, pārstāvi, kurai ir rīkota parāde.
- pārsniegt Būt pēc apjoma, satura plašākam nekā parasts (piemēram, par darbības, informācijas apjomu).
- salt Būt salam, aukstumam (kādā vidē, teritorijā u. tml.).
- Būt uz sēkļa Būt sarežģītā, grūtā situācijā.
- mezgloties Būt savstarpējā sakarībā, mijiedarbībā.
- vīties Būt secīgam noteiktā veidā - par skaņu, melodiju.
- Atrasties (arī būt) starp dzīvību un nāvi Būt tādā stāvoklī, situācijā, kad draud nāve.
- Atrasties (arī būt) starp dzīvību un nāvi Būt tādā stāvoklī, situācijā, kad draud nāve.
- patrulēt Būt tādam, ar ko karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
- reprezentēt Būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to).
- zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zarot (2).
- zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zaroties (2).
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- kulminēt Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
- pārnēsāt Būt tādam, kas izplata (cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus).
- imponēt Būt tādam, kas izraisa cieņu, simpātijas (pret sevi).
- vīpsnāt Būt tādam, kas izturas ar ironiju, nievīgumu (pret ko).
- saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
- zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
- saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (par teritoriju, reljefu u. tml.).
- rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko) - parasti par laikrakstiem, žurnāliem.
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
- patērēt Būt tādam, kura darbībai nepieciešam? kas (piemēram, viela, enerģija).
- pukstēt Būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu).
- pārsniegt Būt tādam, kura koncentrācija, intensitāte u. tml. ir lielāka par noteiktām prasībām atbilstošu (stāvokli, normu).
- vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnese (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- norisināties Būt tādam, kura stāvokļi, stadijas secīgi pārmainās. Norisēt (1), noritēt (3).
- noritēt Būt tādam, kura stāvokļi, stadijas secīgi pārmainās. Norisēt (1).
- norisēt Būt tādam, kura stāvokļi, stadijas secīgi pārmainās. Noritēt (3).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī spēt (2).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī varēt (2).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
- sacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju. Arī runāt (4).
- teikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju. Arī runāt (4).
- pasacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
- pateikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
- runāt Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt kādu informāciju.
- reprezentēt Būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu). Būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu).
- paust Būt tādam, no kura var iegūt informāciju (par ko) - piemēram, par tekstu, attēlu, mākslas darbu.
- laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
- valdīt Būt valsts vadībā. Īstenot savu varu (kādā teritorijā) - piemēram, par monarhu.
- nostāvēt Būt, atrasties (kādā stāvokli, situācijā).
- nosēdēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā).
- sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
- panelis Būvdetaļa - rūpnieciski izgatavots liels sienas vai pārseguma elements saliekamā konstrukcijā.
- stāvbūve Būve ar vertikālām nesošām konstrukcijām, elementiem.
- robežbūve Būve, kas ir izveidota uz (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- apbūvēt Būvējot aizņemt (zemes gabalu, teritoriju) ar celtni vai celtnēm.
- būvdetaļa Būves, celtnes detaļa, kas parasti jau iepriekš izgatavota (piemēram, bloki, sijas, durvju un logu brusas).
- guļkoks Būvkoks, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
- stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots vertikāli.
- laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem. Attālums starp celtnes balstiem.
- inženierkonstrukcija Būvkonstrukcija, kas veidota pēc inženierzinātņu likumiem.
- baļķis Būvmateriāls - apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals. Sija, būvbaļķis.
- carisms Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- patvaldība Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- cariste Cara valsts. Monarhija, kurā valda cars.
- kalks Caurspīdīgs papīrs vai audums attēla kopijas izgatavošanai. Kopija, kas iegūta uz šāda materiāla.
- Šķīstošais stikls Caurspīdīgs, parasti bezkrāsains, sacietējis sakausējums, ko veido nātrija vai kālija oksīds un silīcija dioksīds un ko lieto, piemēram, par līmējošu, blīvējošu materiālu.
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
- tunelis Cauruļveida iešuve (apģērba gabalam) ieveramās gumijas, jostas u. tml. ievēršanai.
- militarizēt Celt militārus objektus un izvietot apbruņojumu (kādā teritorijā).
- kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
- labirints Celtne ar daudzām ļoti sarežģītām ejām (senajā Grieķijā, Ēģiptē).
- piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka.
- noliktava Celtne, arī telpa (kā, piemēram, produkcijas, preču) uzglabāšanai.
- būvobjekts Celtne, kas atrodas tapšanas stadijā.
- jahtklubs Celtne, kurā atrodas šāda organizācija.
- klubs Celtne, kurā darbojas šāda organizācija, iestāde.
- krematorija Celtne, kurā izdara kremāciju speciālā krāsnī.
- radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem.
- kinolektorijs Celtne, telpas publiskām lekcijām un kinofilmu demonstrējumiem.
- rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem. Šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
- hidroizolācija Celtniecības konstrukciju, būvju u. tml. pasargāšana no ūdens iedarbības.
- elektroceltnis Celtnis, ko darbina ar elektrisko enerģiju.
- portākeltnis Celtnis, kura balsta konstrukcija ir portāls.
- torņceltnis Celtnis, kura balsta konstrukcija ir tornis.
- Tilta celtnis Celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.
- strēle Celtņa sastāvdaļa - gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
- Arhitektūras ansamblis Celtņu grupa, kas veido vienotu arhitektonisku kompozīciju.
- Televīzijas centrs Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei.
- televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei. Televīzijas centrs.
- vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
- X kājas Ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali ieliekti uz iekšu un saskaras, apakšstilbi izvērsti uz āru.
- O kājas Ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali un apakšstilbi mucveidīgi izliekti uz āru.
- skomorohs Ceļojošs komediants Kijevas Krievzemē, Krievijā (no 11. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
- menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā).
- izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Ceļojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā). Apceļot.
- apceļot Ceļojot pabūt dažādās (kādas teritorijas, kāda apvidus) vietās. Ceļojot aptvert (visu teritoriju).
- robežceļš Ceļš, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
- jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
- loks Ceļš, virziens, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Virziens (piemēram, ceļam, upei), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
- portlandcements Cements, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija silikāts.
- kurss Cena, par kādu pērk vai pārdod biržā vērtspapīrus, vekseļus, obligācijas (kapitālistiskajās valstīs).
- vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
- Meklēt ceļu uz sirdi Censties iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
- Tīkot pēc (kāda) sirds Censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
- Tīkot pēc (kāda) sirds Censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
- apcelt Censties iegūt kāda simpātijas.
- kūdīt Censties izraisīt negatīvas emocijas.
- meklēt Censties pamanīt, uztvert ko vajadzīgu (kādā teritorijā, vidē).
- tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvināties (3).
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvoties (4).
- pietaupīt Censties saglabā!, lieki neiztērēt (piemēram, enerģiju, spēkus).
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- atmiņa Centrālās nervu sistēmas spēja saglabāt un atveidot apziņā agrāk saņemto informāciju, iespaidus.
- prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesisks orgāns (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam).
- Dispečeru sistēma Centralizētas kontroles un vadīšanas sistēma, kuru no viena centrālā punkta ar sakaru, signalizācijas, telemehānikas un automātikas ierīču palīdzību vada dispečers.
- austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā.
- ceremoniāls Ceremonija (1).
- kišlaks Ciemats (Uzbekijā, Tadžikijā).
- auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- Turēt godā (arī cieņā) Cienīt. Izturēties ar godbijību, ar respektu.
- Turēt cieņā (arī godā) Cienīt. Izturēties ar godbijību, ar respektu.
- bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
- precesija Cieta ķermeņa rotācijas ass kustība, kurā šī ass apraksta konisku virsmu.
- kaulaudi Cieti audi - kalcija un fosfora depo organismā.
- konstebls Cietokšņa, pils komandants (Anglijā).
- kontaktsliede Ciets kontaktvads, no kura ar slīdošo kontaktu elektriskā dzelzceļa (metropolitēna) vagoni saņem elektrisko enerģiju.
- plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts. Šī ieža gabals.
- fotolīze Cietu, šķidru un gāzveida vielu sadalīšanās gaismas enerģijas ietekmē.
- kaltētājtrumulis Cilindriska tvertne graudu kaltēšanai īpašas konstrukcijas kaltēs (trumuļa tipa kaltēs).
- ligūrieši Cilšu grupa, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Itālijas ziemeļrietumos un Francijas dienvidaustrumos.
- papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās).
- sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes.
- pasaule Cilvēka dzīves apstākļu, norišu kopums, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
- dzīve Cilvēka mūžs. Arī biogrāfija.
- jūtas Cilvēka pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un pašam pret sevi. Emocijas.
- joga Cilvēka psihes un psihofizioloģijas vadīšanas un pilnveidošanas teorija un prakse (Indijā).
- kultūra Cilvēka radītajos apstākļos izaudzēta (mikroorganismu) kolonija.
- apziņa Cilvēka smadzeņu funkcija - objektīvās realitātes augstākā atspoguļošanas forma.
- skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
- vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
- stress Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju.
- spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju. Stress.
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija. Šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
- Amata brāļi Cilvēki ar vienādu profesiju.
- Amata brāļi Cilvēki ar vienādu profesiju.
- iedzīvotāji Cilvēki, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
- spēks Cilvēki, kas veido kādu grupu (parasti ar līdzīgu profesiju, nodarbošanos).
- leijerkastnieks Cilvēks (parasti apkārtklejojošs), kas par atlīdzību spēlē leijerkasti. Leijerkastes spēlētājs.
- nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
- valdnieks Cilvēks (piemēram, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara.
- jubilārs Cilvēks (retāk uzņēmums, iestāde, organizācija), kam ir jubileja.
- deģenerāts Cilvēks ar fiziskām vai psihiskām deģenerācijas pazīmēm.
- drellis Cilvēks Livonijā (13. - 15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu.
- vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu. Drellis [2].
- pirmcilvēks Cilvēks tā evolūcijas sākotnējā posmā.
- nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu.
- parādnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija u. tml., kam ir parāds (aizdevējam, kreditoram).
- iniciators Cilvēks, cilvēku grupa vai organizācija, kas ierosina, uzsāk (kādu pasākumu).
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- erudīts Cilvēks, kam ir erudīcija.
- meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
- psihopāts Cilvēks, kam ir krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
- astēniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas astēnijas pazīmes.
- profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim).
- vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- grafomāns Cilvēks, kam piemīt grafomānija.
- maniaks Cilvēks, kam piemīt mānija (2).
- diplomāts Cilvēks, kam raksturīga diplomātija (2).
- kaimiņš Cilvēks, kas (kādā situācijā, vietā) ir tieši blakus.
- aģitators Cilvēks, kas aģitē (1), kas nodarbojas ar aģitāciju (1).
- Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
- Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
- vietnieks Cilvēks, kas aizstāj, arī var aizstāt kādu, piemēram, darbā, kādā situācijā.
- kalps Cilvēks, kas aktīvi darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, reakcionāras ideoloģijas labā.
- pakalpiņš Cilvēks, kas aktīvi darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, reakcionāras ideoloģijas labā.
- māceklis Cilvēks, kas apgūst profesiju kādā rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmumā, iestādē u. tml. un pa apmācības laiku saņem darba algu. Cilvēks, kas (privāti) apgūst amatu pie kāda amatnieka.
- māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara. Zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- pašnāvnieks Cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
- nodevējs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
- stagnants Cilvēks, kas atrodas stagnācijas (2) stāvoklī - stagnāts.
- stagnāts Cilvēks, kas atrodas stagnācijas (2) stāvoklī. Stagnants [2].
- kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas kopā ar kādu (kādos apstākļos). Kompānijas (1) dalībnieks.
- bēglis Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību. Kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā. Vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- bakalaurs Cilvēks, kas beidzis vidusskolu (Francijā un dažās citās valstīs).
- apstāvētājs Cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju.
- brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā.
- volontieris Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā. Brīvprātīgais.
- cietušais Cilvēks, kas cietis (piemēram, dabas katastrofā, avārijā).
- baltgvards Cilvēks, kas cīnījies pret padomju varu balto armijā. Kontrrevolucionārs.
- pēctecis Cilvēks, kas darbojas (kādā nozarē) pēc kāda cita. Cilvēks, kas turpina kādu darbu, tradīcijas.
- loceklis Cilvēks, kas darbojas noteiktā organizācijā (apvienībā, biedrībā u. tml.).
- fanātiķis Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.).
- piejūrietis Cilvēks, kas dzīvo teritorijā, apvidū pie jūras.
- radiodiversants Cilvēks, kas gatavo, organizē ideoloģiski naidīgas, melīgas informācijas pārraides pa radio (propagandas nolūkos).
- adjunkts Cilvēks, kas gatavojas kļūt par mācību spēku kara akadēmijā.
- interpelants Cilvēks, kas iesniedz interpelāciju.
- gvards Cilvēks, kas ietilpst labākajā (cilvēku grupas, organizācijas) daļā.
- priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
- priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
- pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē. Arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
- ticīgs Cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
- opozicionārs Cilvēks, kas ir opozīcijā (1) pret ko, pret kādu.
- saderināt Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu). Cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
- diversants Cilvēks, kas izdara diversiju.
- disertants Cilvēks, kas izstrādā disertāciju un publiski aizstāv to.
- stratēģis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka stratēģiju (3).
- dezorganizators Cilvēks, kas jauc kārtību, disciplīnu, rada dezorganizāciju.
- klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto). Cilvēks, kas klausās (piemēram, lekciju, koncertu).
- rijkuris Cilvēks, kas kurina rijas krāsni.
- starptautnieks Cilvēks, kas lasa lekcijas, vada pārrunas par starptautiskā stāvokļa jautājumiem, komentē starptautiskos notikumus.
- lektors Cilvēks, kas lasa publiskas lekcijas, nodarbojas ar publisku lekciju lasīšanu.
- klausītājs Cilvēks, kas mācās (speciālā mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
- skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē). Cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
- bezpartejisks Cilvēks, kas nav partijas biedrs.
- profāns Cilvēks, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
- ārzemnieks Cilvēks, kas nav tās valsts pavalstnieks vai pilsonis, kuras teritorijā viņš atrodas. Cilvēks, kas dzīvo citā valstī.
- neticīgs Cilvēks, kas neatzīst reliģiju. Cilvēks, kas netic (kam pārdabiskam).
- Mākoņu stūmējs Cilvēks, kas neievēro reālo situāciju. Cilvēks, kas aizraujas ar ko iedomātu, iztēlotu.
- bezdievis Cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus vai reliģiozu cilvēku paražas.
- alķīmiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar alķīmiju.
- astrologs Cilvēks, kas nodarbojas ar astroloģiju.
- vērpējs Cilvēks, kas nodarbojas ar diegu, dziju u. tml. vērpšanu. Vērpšanas speciālists.
- filantrops Cilvēks, kas nodarbojas ar filantropiju. Labdaris.
- filatēlists Cilvēks, kas nodarbojas ar filatēliju.
- filofoniķis Cilvēks, kas nodarbojas ar filofoniju.
- filokartists Cilvēks, kas nodarbojas ar filokartiju.
- filumēnists Cilvēks, kas nodarbojas ar filumēniju.
- hiromants Cilvēks, kas nodarbojas ar hiromantiju.
- teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
- klasifikators Cilvēks, kas nodarbojas ar klasifikāciju.
- kompilators Cilvēks, kas nodarbojas ar kompilāciju (1), kompilācijas (1) autors.
- koruptants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju. Cilvēks, kas pakļaujas korupcijai.
- mags Cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju. Burvis. Zintnieks.
- mahinators Cilvēks, kas nodarbojas ar mahinācijām.
- parapsihologs Cilvēks, kas nodarbojas ar parapsiholoģiju.
- līnijnieks Cilvēks, kas norāda (demonstrāciju, parāžu) kolonnu izveidošanas, gājiena vietu.
- izpalīgs Cilvēks, kas norīkots samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (fašistiskās Vācijas armijā).
- pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Cilvēks, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- rijnieks Cilvēks, kas pārzina darbus rijā. Arī rijkuris.
- apdzīvotājs Cilvēks, kas pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvo (kādā teritorijā, telpā u. tml.).
- respondents Cilvēks, kas pēc uzdota jautājuma sniedz kādu informāciju.
- otrinieks Cilvēks, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par citu līdzīgu.
- diktors Cilvēks, kas pie mikrofona lasa pa radio vai televīziju pārraidāmus tekstus.
- dievgaldnieks Cilvēks, kas piedalās dievgalda ceremonijā.
- aristokrāts Cilvēks, kas pieder pie aristokrātijas (1).
- buržujs Cilvēks, kas pieder pie buržuāzijas.
- neticīgs Cilvēks, kas pieder pie kādas citas reliģijas, konfesijas.
- kolonists Cilvēks, kas pieder pie kolonijas (2).
- pērs Cilvēks, kas pieder pie politiski privileģēta aristokrātijas slāņa (Anglijā, līdz 1848. gadam arī Francijā).
- sīkburžujs Cilvēks, kas pieder pie sīkburžuāzijas.
- pārijs Cilvēks, kas pieder pie vienas no zemākajām Indijas kastām.
- babulnieks Cilvēks, kas pieder pie zemākā bezzemnieku slāņa (feodālismā, kapitālisma sākuma posmā, parasti Austrumlatvijā). Trūcīgs bezzemnieks (kapitālismā).
- fanātiķis Cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām.
- pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
- provokators Cilvēks, kas provocē (1), organizē provokācijas (1).
- oponents Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju).
- grēcinieks Cilvēks, kas rīkojas neatbilstoši reliģijas normām.
- sekotājs Cilvēks, kas rīkojas, izturas (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga. Aktīvs (kādas mācības, teorijas u. tml.) piekritējs.
- laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu (parasti prēmiju).
- epileptiķis Cilvēks, kas slimo ar epilepsiju.
- histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju. Arī kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
- kleptomāns Cilvēks, kas slimo ar kleptomāniju.
- maniaks Cilvēks, kas slimo ar māniju (1).
- neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju. Arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
- neiropāts Cilvēks, kas slimo ar neiropātiju.
- psihastēniķis Cilvēks, kas slimo ar psihastēniju.
- šizofrēniķis Cilvēks, kas slimo ar Šizofrēniju.
- informators Cilvēks, kas sniedz informāciju. Informētājs.
- instruktors Cilvēks, kas sniedz instrukciju, apmāca kādā amatā, arī kādai rīcībai, darbībai.
- palīgs Cilvēks, kas strādā kādas darba operācijas veicēja tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus.
- meliorators Cilvēks, kas strādā meliorācijā. Meliorācijas speciālists.
- jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieguvis bagātību un cenšas iekļūt lielburžuāzijas aprindās.
- pātarnieks Cilvēks, kas vada reliģisku ceremoniju, bet nav garīdznieks.
- boss Cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs). Cilvēks, kam pieder uzņēmums (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
- reorganizators Cilvēks, kas veic (kā) reorganizāciju.
- režisors Cilvēks, kas veic (kā) režiju.
- utilizators Cilvēks, kas veic (kā) utilizāciju (1).
- asenizators Cilvēks, kas veic asenizācijas darbus.
- dezinfektors Cilvēks, kas veic dezinfekciju.
- krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā).
- Politiskais informators Cilvēks, kas veic politisko informāciju, vada attiecīgās nodarbības. Politinformators.
- politinformators Cilvēks, kas veic politisko informāciju, vada attiecīgās nodarbības. Politiskais informators.
- racionalizators Cilvēks, kas veic racionalizāciju.
- sterilizētājs Cilvēks, kas veic sterilizāciju (1).
- makāns Cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā.
- konspirators Cilvēks, kas zina un izmanto konspirācijas noteikumus, metodes.
- robinsons Cilvēks, kas, parasti pēc kuģa avārijas, dzīvo vientuļā salā, pārtiek no tur esošā un visu nepieciešamo pagatavo pats.
- nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
- svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
- mīlulis Cilvēks, ko mīl, arī lutina, lolo. Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas.
- mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija. Primitīvs cilvēks.
- hipohondriķis Cilvēks, ko pārņēmusi hipohondrija.
- tradicionālists Cilvēks, kura (parasti mākslinieciskajā) darbībā ir saistība ar noteiktām tradīcijām.
- nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus. Āksts.
- āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus. Nerrs.
- rubrikators Cilvēks, kura nodarbošanās bija saistīta ar teksta rubrikāciju.
- Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
- Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
- kristīgs Cilvēks, kura reliģija ir kristietība.
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
- jauktenis Cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām.
- namīpašnieks Cilvēks, kuram pieder (parasti liela) dzīvojamā māja vai vairākas (parasti lielas) dzīvojamās mājas, ko tas izmanto ekspluatācijas nolūkos.
- fizkultūrietis Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts. Cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
- teicējs Cilvēks, no kura iegūst informāciju par (parasti) folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
- nezināms Cilvēks, par ko nav nekādu ziņu, nekādas informācijas. Arī svešs, nepazīstams cilvēks.
- mīļumiņš Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību.
- brālis Cilvēks, pret kuru vēršas ar ironiju vai nicinājumu.
- aģents Cilvēks, tos darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā. Pilnvarotais, pārstāvis.
- opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam.
- kaimiņš Cilvēku grupa (piemēram, tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
- kolektīvs Cilvēku grupa, kam raksturīgs kopējs uzdevums, kopēja darbība un savstarpēja palīdzība, kontaktu pastāvīgums, noteikta organizācija. Cilvēki, kurus saista kopēja darbība (piemēram, vienā un tai pašā uzņēmumā, iestādē).
- delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
- štābs Cilvēku grupa, kas vada (piemēram, uzņēmumu, iestādi, organizāciju, pasākumu).
- sabiedrība Cilvēku grupa, ko saista (izcelsmes, profesijas, interešu u. tml.) kopība.
- rangs Cilvēku grupējuma pakāpe, piemēram, pēc ieņemamā amata, kvalifikācijas, nopelniem.
- Operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti milicijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai.
- Operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti milicijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai. Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
- sociācija Cilvēku kopums, ko apvieno kopēja teritorija, vide.
- rinda Cilvēku kopums, ko apvieno, piemēram, kopējas darbības, intereses, organizācija.
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- sadraudze Cilvēku kopums, kurus saista vienāda profesija, vienādas intereses u. tml.
- trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
- trakumsērga Cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
- tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus.
- tripanosomoze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina tripanosomas.
- trihocefaloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa matgalvji, kuri parazitē cilvēku un dzīvnieku resnajā zarnā.
- trihineloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihinellas.
- trihomoniāze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihomonas.
- loks Cilvēku virkne, arī grupa, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Šāds cilvēku izkārtojums, grupējums.
- uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība. Pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
- saskarsme Cilvēku, to grupu mijiedarbība, kam raksturīga informācijas apmaiņa, savstarpēji regulēta rīcība, emocionāla ietekme.
- Pelēkā krustaine Cinerārija.
- Pelēkā krustaine Cinerārija.
- cinkogrāfs Cinkogrāfijas (1) speciālists - klišeju kodinātājs.
- cīnija Cinnija.
- žonglēšana Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir veikla manipulācija ar priekšmetiem vai līdzsvara demonstrējumi uz virves.
- cirkons Cirkonija silikāts.
- vieta Cita stāvoklī, situācijā.
- vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
- karioloģija Citoloģijas nozare, kas pētī šūnas kodolu.
- citologs Citoloģijas speciālists.
- māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām). Pseidopodija.
- astrobotānika Citu planētu augu valsts pētīšana ar astronomijas metodēm.
- titulārpadomnieks Civildienesta pakāpe (dažās valstīs, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā). Persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
- Kolēģijas asesors Civildienesta rangs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- civilizators Civilizācijas izplatītājs.
- darvinisms Čarlza Darvina izstrādātā mācība par dzīvās dabas attīstību (evolūciju).
- čehoslovaki Čehoslovakijas pamatiedzīvotāji - čehi un slovaki.
- žņaudzējčūska Čūsku dzimta, pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot.
- zalktis Čūskveidīgo apakškārtas dzimta, kurā ietilpst vairākumā neindīgas čūskas, no kurām Latvijā sastopams parastais zalktis un gludenā čūska.
- kurināms Dabā atrodama vai mākslīgi iegūta viela, ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju.
- Ideālā gāze Dabā nesastopama gāze, kurā neievēro molekulu mijiedarbību.
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
- Klimatiskā ārstēšana Dabas faktoru (saules, gaisa) izmantošana ārstniecībā un profilaksē. Klimatterapija.
- tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
- Dabas (arī stihiska) nelaime Dabas stihija, dabas katastrofa. Dabas stihijas, dabas katastrofas maltais postījums, zaudējums.
- Stihiska (arī dabas) nelaime Dabas stihija, dabas katastrofa. Dabas stihijas, dabas katastrofas radītais postījums, zaudējums.
- voljers Dabiskajiem apstākļiem tuva, ierobežota teritorija savvaļas dzīvnieku aklimatizācijai un audzēšanai.
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
- radiovariants Daiļdarba, muzikāli dramatiska darba u. tml. pielāgojums iestudējumam radiostudijā un pārraidīšanai pa radio.
- pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.) mākslas tēlos.
- eifonija Daiļskanība (daiļdarbā). Fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai.
- loceklis Dalībnieks (piemēram, organizācija, pilsēta), kas ietilpst plašākā apvienībā.
- ģeorģīne Dālija.
- jorģīne Dālija.
- jorģīne Dālijas zieds.
- posms Daļa (dzelzceļa līnijai) starp divām stacijām, pieturām.
- sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- sektors Daļa (teritorijai, telpai, arī priekšmetam), iecirknis, ko (parasti) ierobežo radiālas līnijas.
- lejasgals Daļa (teritorijas malā), kas (pēc reljefa) atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
- sekcija Daļa, posms (sistēmā, celtnē, ierīcē u. tml.) ar noteiktu funkciju.
- preservi Daļēji (bez sterilizācijas) konservēti pārtikas produkti ar ierobežotu uzglabāšanas laiku.
- patīrīt Daļēji atbrīvot (piemēram, teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
- noklusējums Daļēji izpausts izteikuma saturs, ko var papildināt pēc konteksta, situācijas.
- decentralizēt Daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām.
- Daļiņu izkliede Daļiņu (piemēram, fotona, elektrona, neitrona) kustības virziena maiņa, kuru izraisa to mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo lauku.
- Daļiņu izkliede Daļiņu kustības virziena maiņa, kuru izraisa to mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo lauku.
- Darba nams Darba kolonija, ieslodzījuma vieta pieradināšanai pie darba.
- Ražošanas rīki Darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
- Ražošanas rīki Darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
- teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji.
- Darba intensitāte Darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
- Darba intensitāte Darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
- vatsekunde Darba un enerģijas mērvienība. Džouls.
- kolēģis Darba, aroda, profesijas biedrs.
- specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme. Arī profesija. Noteikta darbības sfēra.
- patēriņš Darba, enerģijas daudzuma iesaistījums (kādā darbībā).
- ergs Darba, enerģijas mērvienība.
- kilogrammetrs Darba, enerģijas mērvienība.
- džouls Darba, enerģijas, siltuma daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- izpildkomiteja Darbaļaužu deputātu padomes koleģiāls izpildu un rīcības orgāns, kas koordinē un vada tai pakļauto iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbību.
- internacionālisms Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes ideoloģija un politika, viens no marksisma-ļeņinisma teorijas un prakses pamatprincipiem.
- marķieris Darbarīks līniju, rindu iezīmēšanai (piemēram, pirms sēšanas, stādīšanas).
- sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis.
- recitācija Darbība --> recitēt. Deklamācija.
- darījums Darbība, ar kuru rada, maina vai izbeidz civiltiesiskās attiecības (starp pilsoņiem vai organizācijām).
- teātris Darbība, arī notikums, situācija, kas (parasti) izraisa negatīvu emocionālu attieksmi.
- rīcība Darbība, darbību kopums, ar ko reaģē uz noteiktu situāciju, noteiktos apstākļos.
- rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana. Rotaļa (1).
- vadība Darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā.
- gaita Darbība, darbs, kas saistīts parasti ar noteiktu profesiju, amatu, nodarbošanos, arī ar kādu uzņēmumu, iestādi.
- iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (5). Tas, kas ir iegūts strādājot, darba procesā (parasti rezerve, virsplāna produkcija).
- konveijerizācija Darbība, process --> konveijerizēt.
- optimalizācija Darbība, process --> optimalizēt. Optimizācija.
- optimizācija Darbība, process --> optimizēt. Optimalizācija.
- specifikācija Darbība, process --> specificēt. Dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija.
- pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (1). Radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
- socializācija Darbība, process, arī rezultāts --> socializēt (2), --> socializēties (2). Arī nacionalizācija.
- nodevība Darbība, rīcība, kas ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
- stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē). Laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
- veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
- spēle Darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.
- tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu.
- palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā.
- aktīvs Darbīgāko, rosīgāko biedru grupa (kādā organizācijā, kolektīvā).
- aktīvists Darbīgs, rosīgs, iniciatīvas bagāts (kādas organizācijas, kolektīva) biedrs. Aktīva 2 (1) loceklis.
- piedzīt Darbināt (ierīci, mehānismu u. tml.) - parasti par motoru, enerģijas avotu.
- dzīt Darbināt (ierīci, mehānismu) - par motoru, enerģijas avotu u. tml.
- taurēt Darbināt, parasti transportlīdzekļa, signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu. Būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
- kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē). Biedri, biedru pamatsastāvs (kādā organizācijā).
- pamatkadri Darbinieki ar augstu kvalifikāciju.
- Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi raidījumā, uzvedumā.
- Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā.
- ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
- butafors Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš izgatavo butaforijas. Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš pārzina butaforijas.
- korektors Darbinieks (tipogrāfijā, izdevniecībā), kas salīdzina tipogrāfiska salikuma novilkumu ar manuskriptu un labo salikuma kļūdas.
- čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam).
- funkcionārs Darbinieks, aktīvists (dažu valstu politiskajās partijās vai arodbiedrībās).
- apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu. Darbinieks, kas apgaismo šīs vietas.
- sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci.
- lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti.
- reģistrators Darbinieks, kas veic (kā) reģistrāciju.
- laborants Darbinieks, kas veic analīzes, tehniskus pētnieciskā darba posmus laboratorijā.
- štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē, uzņēmumā, organizācijā u. tml.) ar noteiktiem amatiem un algām.
- veseris Darbmašīna, kuras darbības pamatā ir kustīgas krītošās daļas enerģijas pārvēršana deformācijas darbā. Šādas darbmašīnas krītošā daļa.
- šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
- Garantijas darbnīca (arī rūpnīca) Darbnīca (rūpnīca), kas veic garantijas remontu.
- noiet Darbojoties iztērēt visu (parasti atsperes) enerģiju (piemēram, par pulksteni).
- sprauslāt Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- būkšķināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem). Būkšķēt.
- būt Darboties par biedru, locekli (organizācijā, apvienībā).
- Vārīties savā sulā Darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
- pienākums Darbu, darbību kopums, kas ir saistīts ar kādu profesiju, amatu.
- pārdārdēt Dārdot pārskanēt (visu telpu, teritoriju).
- akmens Dārgakmens, arī tā imitācija.
- smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (parasti ar parfimērijas līdzekļiem).
- Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ka pret to ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu). Uzsākt cīņu (pret nevēlamu parādību).
- Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ko (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu).
- sijātājs Darītājs --> sijāt.
- darsonvalizators Darsonvalizācijas ierīce.
- Pilsētas zaļā rota Dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
- Pilsētas zaļā rota Dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
- Regulārais (arī ģeometriskais) dārzs (arī parks) Dārzs (parks), kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija un funkcionāls sadalījums.
- Ģeometriskais dārzs Dārzs, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija un funkcionāls sadalījums.
- Ģeometriskais dārzs Dārzs, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija un funkcionāls sadalījums.
- Rūdīts vilks Daudz pieredzējis un piedzīvojis (piemēram, dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
- Smērēt papīrus Daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
- Smērēt papīrus Daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
- Visas malas Daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, kādā teritorijā).
- Visas malas Daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, teritorijā).
- polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Kontrapunkts (1).
- kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Polifonija.
- partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai! šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
- daudzdimensionāls Daudzdimensiju.
- liāna Daudzgadīgs lakstaugs vai kokaugs ar garu, vijīgu vai kāpelējošu stumbru.
- tulpe Daudzgadīgs liliju dzimtas augs ar vienu ziedu, retāk ar vairākiem ziediem stublāja galā. Šī auga zieds ar stublāju.
- vēlziede Daudzgadīgs liliju dzimtas augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
- muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros.
- maijpuķīte Daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā. Kreimene.
- kreimene Daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā. Maijpuķīte.
- lilija Daudzgadīgs liliju dzimtas sīpolaugs ar smaržīgiem zvanveida ziediem.
- kokvilna Daudzgadīgs malvu dzimtas krūms, no kura sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus.
- sīkpaparde Daudzgadīgs sīkpaparžu dzimtas lakstaugs ar ziemzaļām, plūksnainām lapām un garenām sporangiju kopām.
- tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu.
- seriāls Daudzsēriju kinofilma.
- piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes - trijstūri ar kopēju virsotni.
- tetraedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo četras trijstūra formas plaknes. Četrskaldnis.
- prizmatoīds Daudzskaldnis, kuru no divām pusēm ierobežo paralēli pamati - daudzstūri (ar jebkuru malu skaitu), bet sānu skaldnes ir trijstūri vai trapeces.
- trīsstūris Daudzstūris ar trim virsotnēm. Trijstūris (1).
- blastula Daudzšūnu dzīvnieku embrionālās attīstības stadija. Dīgļa pūslis.
- gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.).
- vairākbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums. Daudzbalsība.
- daudzbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums. Vairākbalsība.
- vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
- sinkrētisms Dažādu elementu organiski nesaistīts kopums (parasti reliģijā, filozofijā).
- jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
- neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu. Jaunromantisms.
- Koalīcijas valdība Dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība (kapitālistiskajās valstīs).
- Koalīcijas valdība Dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība.
- krustošana Dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai. Hibridizācija.
- krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai. Hibridizācija.
- kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- ieskicēt Dažās vispārīgās līnijās, kontūrās, laukumos atveidot (piemēram, zīmējumā).
- maģistrs Dažu amatpersonu tituls (senajā Romā). Augsts galma tituls (Bizantijā). Persona, kam ir šāds tituls.
- ģenerālsekretārs Dažu komunistisko un strādnieku partiju vadītājs.
- klosteris Dažu kristīgo konfesiju vai budistu mūku draudze. Šīs draudzes celtnes, teritorija.
- piedvesums Dažu skaņu artikulācijā - izelpas radīta, dvesmai līdzīga skaņa.
- jāņzāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piemēram, nārbuļi, madaras).
- Jāņu zāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai. Jāņzāles, jāņuzāles.
- landgrāfs Dažu zemju valdnieks (viduslaiku Vācijā). Šāda valdnieka tituls.
- Radiālais ātrums Debess ķermeņa kustības ātruma projekcija uz skata līnijas.
- perturbācija Debess ķermeņa novirze no tā trajektorijas cita debess ķermeņa pievilkšanas spēka iedarbībā.
- zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kuras centrālā līnija ir ekliptika.
- Debess ekvators Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslode.
- Debess ekvators Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslodē.
- Matemātiskais horizonts Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru.
- Matemātiskais horizonts Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru.
- zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts. Nadīram pretējais debess sfēras punkts.
- paralēle Debess sfēras riņķa līnija, kas ir paralēla debess ekvatoram.
- periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī. Skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību.
- fanātisms Dedzīga, nekritiska, pilnīga pakļaušanās noteiktai reliģijai.
- oligofrenopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī garīgā attīstībā atpalikušu bērnu audzināšanas un mācīšanas problēmas.
- tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pēti neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
- logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus cilvēkiem ar normālu dzirdi un izstrādā metodes runas traucējumu novēršanai.
- defektologs Defektoloģijas speciālists.
- Elastīgā deformācija Deformācija, kas izzūd līdz ar ārēja spēka iedarbības izbeigšanos.
- Plastiskā deformācija Deformācija, kas paliek pēc ārēja spēka iedarbības izbeigšanās.
- Plastiskā deformācija Deformācija, kas paliek pēc ārēja spēka iedarbības izbeigšanās.
- vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē.
- degustators Degustācijas speciālists.
- melodeklamācija Deklamācija mūzikas pavadījumā. Daiļdarbs (kopā ar pavadījumu), kas rakstīts šādai deklamācijai.
- deklaratīvisms Deklarācijai (3) raksturīgo pazīmju kopums.
- Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
- Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
- Gleznu gobelēns Dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem.
- santpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Sanpaulija.
- sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Santpaulija.
- asparāgs Dekoratīvs liliju dzimtas augs.
- intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
- amarillis Dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
- montbrēcija Dekoratīvs skalbju dzimtas augs ar šaurām lapām un oranžiem ziediem. Krokosmija.
- mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika. Priekšmets, kas veidots šādā tehnikā.
- surdoloģija Delektoloģijas nozare, kas pētī dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai.
- demogrāfs Demogrāfijas speciālists.
- demokrāts Demokrātijas (1) atzinējs, piekritējs.
- demokrātisms Demokrātijas principu atzīšana un realizēšana.
- demokrāts Demokrātiskās partijas biedrs (kapitālistiskajās valstīs).
- demonstrants Demonstrācijas (1) dalībnieks.
- dendrologs Dendroloģijas speciālists.
- dermatologs Dermatoloģijas speciālists.
- desantkaraspēks Desanta operācijām apmācīts un apbruņots karaspēks.
- desantdivīzija Desantkaraspēka divīzija.
- saldūdenskrabji Desmitkājvēžu kārtas dzimta, kurā ietilpst krabji, kas dzīvo saldūdeņos (parasti upēs) un kam nav kāpura stadijas. Šīs dzimtas krabji.
- fašisms Despotisks politiskais režīms un ideoloģija, visreakcionārākās buržuāzijas diktatūra, kurā tiek izmantotas teroristiskas valdīšanas metodes.
- destilators Destilācijas ierīce.
- destilāts Destilācijas produkts.
- Gaļas produkti Desu, gaļas konservu, pusfabrikātu un kulinārijas izstrādājumi.
- Gaļas produkti Desu, gaļas konservu, pusfabrikātu un kulinārijas izstrādājumi.
- spaile Detaļa (ierīcei, aparātam), ar kuru nodrošina elektriskās enerģijas pieplūdi.
- izolators Detaļa, ierīce, viela, kas neļauj enerģijai vai vielai aizplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes.
- pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz iekārtas dzenošajiem riteņiem.
- iebīdnis Detaļa, ko iebīda kādas konstrukcijas elementu sastiprināšanai. Ierīce, kas iebīda detaļu vai sagatavi mašīnā.
- panelis Detaļa, kura atrodas (iekārtas, ierīces u. tml.) priekšējā daļā un kurā ir iemontētas kontroles, vadības, signalizācijas u. tml. ierīces.
- surdopedagoģija Detektoloģijas nozare, kas pētī nedzirdīgu un vājdzirdīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
- dezaktivizācija Dezaktivācija.
- pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti, pārkļūstot pāri frontes līnijai).
- lizols Dezinfekcijas un antiseptisks līdzeklis, kas satur krezola šķīdumu kālija ziepēs.
- dezodorators Dezodorācijas ierīce vai viela.
- dialektologs Dialektoloģijas speciālists.
- tesitūra Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam).
- reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu, tembru, intensitāti.
- Likt pamatus Dibināt (iestādi, organizāciju u. tml.).
- Likt pamatus Dibināt (iestādi, organizāciju u. tml.).
- moralitē Didaktiska alegoriska drāma (15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā galvenie varoņi bija simboliski un cīnījās savā starpā par cilvēka dvēseli.
- piroelektriķis Dielektriķis, kurā eksistē spontānā elektriskā polarizācija, kas ir atkarīga no temperatūras maiņas.
- Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcijas diena Diena — 5. decembris —, ko svinēja sakarā ar 1936. gada Konstitūcijas pieņemšanu.
- Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcijas diena Diena — 7. oktobris —, ko svin sakarā ar 1977. gada Konstitūcijas pieņemšanu.
- politdiena Diena, kurā partijas, organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki tiekas ar darbaļaužu kolektīviem, lai apspriestu aktuālus jautājumus.
- Klusā stunda Dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā).
- Klusā stunda Dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā).
- junda Dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
- vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakara junda.
- Vakara junda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakarjunda.
- uzdienēt Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi.
- uzdienēties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēt (1).
- uzkalpoties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēties (1).
- feldmaršals Dienesta pakāpe (parasti augstākā) vairāku valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- čina Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- rotmistrs Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā. Karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
- dižkareivis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- komandkapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp kapteiņa un jūras kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dižmatrozis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- bocmanis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālleitnanta un armijas ģenerāļa vai ieroču šķiras maršala pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālmajora un ģenerālpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp jaunākā seržanta un vecākā seržanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- majors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa un apakšpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp pulkveža un ģenerālleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp vecākā leitnanta un majora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp kapteiņleitnanta un pulkvežleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju. Armijā - dienesta pakāpe starp apakšpulkveža un ģenerālmajora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
- leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos. Dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp kapteiņleitnanta un komandkapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- poručiks Dienesta pakāpe dažu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvežleitnants Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Padomju Savienības maršals Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp armijas ģenerāļa un ģenerālisimusa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Vecākais leitnants Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp leitnanta un kapteiņa dienesta pakāpēm) un Jūras Kara Flotē (starp leitnanta un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- staršina Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp vecākā seržanta un praporščika pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Jaunākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp jefreitora un seržanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Vecākais praporščiks Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp praporščika un jaunākā leitnanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Vecākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp seržanta un staršinas pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (buržuāziskās Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm).
- jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kareivja un jaunākā seržanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp majora un pulkveža pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa (rotmistra) un pulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē - zemākā virsnieku pakāpe). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- mičmanis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara Flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp galvenā staršinas un jaunākā leitnanta pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp praporščika un leitnanta dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe, kas atbilst kapteiņa dienesta pakāpei Padomju Armijā, buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā. Cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī žandarmērijas darbinieks.
- kollijs Dienesta suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, melnbaltu vai brūni baltu apspalvojumu. Attiecīgā suņu šķirne. Skotijas aitu suns.
- telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
- patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
- Laika dienests Dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu.
- dieninieks Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu.
- kalendārs Dienu uzskaitījums pa nedēļām un mēnešiem vienam gadam. Attiecīgais iespieddarbs (piemēram, grāmata, tabula, bloknots, kurā parasti ir arī astronomiskas ziņas un informācija par ievērojamiem notikumiem).
- dienvidslāvi Dienvidslāvijas pamatiedzīvotāji.
- slovēņi Dienvidslāvu tauta, Slovēnijas pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā).
- Atslodzes diena Diētas terapijā - diena, kad ievērojami samazina uzturlīdzekļu daudzumu.
- dietētika Dietoloģija.
- dietologs Dietoloģijas speciālists.
- pagoda Dieva attēls (Austrumāzijā) - maza porcelāna figūra ar kustīgu galvu.
- rīcinaugs Dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas. Līcins (1).
- rīcins Dievkrēsliņu (eirorbiju) dzimtas augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas.
- madonna Dievmātes nosaukums (parasti Itālijā). Dievmātes attēls (tēlotājā mākslā).
- difterīts Difterija.
- piedimdināt Dimdinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
- pārdimdēt Dimdot pārskanēt (visu telpu, teritoriju).
- pārstāvis Diplomātiska ranga amatpersona, kas īsteno (savas valsts) diplomātiskās attiecības (ar kādu valsti, starptautisku organizāciju). Amatpersona, kas (tajā) aizstāv (savas valsts un tās pilsoņu) intereses, uztur (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai starptautisku organizāciju).
- komercdirektors Direktora vietnieks, kas vada apgādi, noietu un citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
- aile Divām līnijām iezīmēts nodalījums (uz papīra lapas).
- sliede Divas šādas paralēlas sijas, ko nostiprina uz gulšņiem un kas veido vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu ceļu.
- dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Divkāršā zvaigzne.
- Divkāršā zvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Dubultzvaigzne.
- Divkāršā (arī dvīņu) zvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Dubultzvaigzne.
- duole Divdaļu ritmiska figūra, kas rodas, dalot divās daļās vienkāršu trijdaļu takti vai atbilstošas saliktas takts daļu.
- Nāciju salūts Divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājas, arī karakuģus.
- tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis).
- divdimensionāls Divdimensiju.
- ziemāji Divgadīgi un daudzgadīgi augi, kas veido ģeneratīvos dzinumus tikai pēc jarovizācijas stadijas pazeminātā temperatūrā.
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
- tačanka Divjūga atsperrati ar tajos uzstādītu balsta ložmetēju (pilsoņu karā Krievijā no 1918. līdz 1920. gadam).
- dubultporcija Divkārša porcija.
- reihsrāts Divpalātu parlaments (Austroungārijā).
- dzēlējodi Divspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst asinssūcēji kukaiņi (piemēram, malārijas ods). Šīs dzimtas kukaiņi.
- moments Divu fizikālu lielumu reizinājums, vienam no kuriem parasti ir garuma dimensija.
- dialogs Divu frāžu mija, kad tās it kā atbild viena otrai.
- kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā - lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
- sazobe Divu mehānisma elementu mijiedarbība, parasti griezes, kustības pārnešanai.
- ūnija Divu monarhiju apvienība, kurā vara pieder vienam monarham.
- laktobacilīns Divu pienskābes baktēriju sugu kultūra, ko izmanto piena ieraudzēšanai, kā arī ārstniecībā.
- pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno vai nu atskaņu sistēma, metriskā shēma un kopīga intonācija, vai tikai intonācija.
- unisons Divu vai vairāku skaņu, skaņu virkņu, arī melodijas vienlaicīgs skanējums vienā un tai pašā augstumā vai oktāvas intervālā.
- interference Divu vai vairāku svārstību vai viļņu savstarpēja pārklāšanās un mijiedarbība.
- kondomināts Divu vai vairāku valstu kopīga valdīšana kādā teritorijā.
- asinssērga Dizentērija.
- vēderliga Dizentērija.
- vēderguļa Dizentērija. Arī asiņaina caureja.
- palaco Dižciltīgo, patriciešu dzīvojamā māja (Itālijā). Liela sabiedriska celtne (Itālijā).
- asējums Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā: zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana. Oforts.
- oforts Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā. Zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana. Asējums.
- kreiss Doktrinārs, avantūristiski revolucionārs (par politisku partiju, virzienu, to uzskatiem, darbību u. tml.).
- patentliteratūra Dokumentālo avotu, publicētās informācijas kopums, kas atspoguļo patentzinību jautājumus un patentdokumentāciju.
- vērtspapīrs Dokuments (piemēram, akcija, obligācija, vekselis, čeks), kurā ir izteiktas mantiskās, parasti saistību, tiesības un kuru nepieciešams uzrādīt, šīs tiesības realizējot.
- liecība Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
- karte Dokuments, kas apliecina (personas) piederību (kādai organizācijai, biedrībai, apvienībai u. tml.).
- patents Dokuments, kas apliecina kādas personas kvalifikāciju, arī tiesības (parasti jūrniecībā, tirdzniecībā, amatniecībā, diplomātijā).
- ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piemēram, sanatorijā, atpūtas namā). Uzturzīme.
- biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
- reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām. Sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
- lietvedība Dokumentu, arī sarakstes sagatavošana un kārtošana (piemēram, iestādē, uzņēmumā, organizācijā).
- rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1): ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas locekli u. tml.
- pilnvarot Dot (personai, organizācijai u. tml.) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt). Izdot pilnvaru.
- garantēt Dot garantiju (1).
- pieņemt Dot iespēju, ļaut (transportlīdzeklim) iebraukt noteiktā teritorijā.
- samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā. Dodot padomu, noskaņot (pret kādu). Iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- izbraukt Doties (piemēram, atpūtā, ekskursijā, viesos).
- rentgenometrija Dozimetrijas nozare, kas mērī rentgenstarojuma un gamma starojuma dozu un dozas jaudu ar rentgenmetriem.
- dozimetrists Dozimetrijas speciālists. Cilvēks, kas veic dozimetriskus mērījumus.
- dramaturģija Drāmas (1) daiļdarbu uzbūves teorija un māksla.
- remarka Dramatiskos sacerējumos, arī libretos - autora paskaidrojums par situāciju, tēlu rīcību, izturēšanos, raksturiem u.tml.
- Likt nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla), arī ķerties ar nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla) Draudēt nogalināt. Panākt, ka kāds nokļūst ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī.
- lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums. Izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
- susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
- būkšķēt Dunēt (par artilērijas ieročiem).
- nodungot Dungot un pabeigt dungot (kādu melodiju).
- rondele Dzejas forma, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas trijos pantos un divas atskaņas. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu. Atsevišķa rinda dzejolī.
- vārsmojums Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma. Versifikācija (1).
- akins Dzejnieks, dziesminieks (dažās Vidusāzijas zemēs).
- Malārijas odi Dzēlējodu dzimtas kukaiņi, malārijas plazmodiju pārnēsāji.
- Malārijas odi Dzēlējodu dzimtas kukaiņi, malārijas plazmodiju pārnesēji.
- kaperkrūms Dzeloņains puskrūms (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā. Strutas.
- pikets Dzelzceļa līnijas garuma mērvienība (Padomju Savienībā - 100 metri).
- apgaitnieks Dzelzceļa līnijas, arī citu satiksmes ceļu darbinieks, kas pārzina noteiktu ceļa posmu - apgaitu.
- starpstacija Dzelzceļa stacija, kam ir palīgfunkcijas satiksmē.
- Dzelzceļa mezgls Dzelzceļa stacija, kurā savienojas vairākas dzelzceļa līnijas.
- Dzelzceļa mezgls Dzelzceļa stacija, kurā savienojas vairākas dzelzceļa līnijas.
- pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
- Dzelzceļu tīkls Dzelzceļu kopums (kādā teritorijā).
- Dzelzceļu tīkls Dzelzceļu kopums (kādā teritorijā).
- vibrovelmēšana Dzelzsbetona konstrukciju elementu izgatavošana, izmantojot vibrācijas.
- vibroštancēšana Dzelzsbetona konstrukciju elementu vai detaļu formēšana, izmantojot vibrācijas.
- priekšsāpes Dzemdes kontrakciju izraisītas sāpes grūtniecības pēdējās nedēļās.
- kumiss Dzēriens, ko gatavo no ķēves piena, to saraudzējot ar pienskābes baktērijām un īpašu raugu.
- izdzēst Dzēšot (piemēram, ar dzēšamgumiju), iznīcināt (rakstu, attēlu u. tml.).
- deklamācija Dziedājums, kura melodijā ir runas intonācijas iezīmes. Arī rečitatīvs.
- locītājs Dziedātāja, kas, variējot melodiju, atkārto teicējas dziedāto tekstu.
- solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
- kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
- teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās). Saucējs (2).
- saucējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās). Teicējs (2).
- kantilēna Dziedoša melodija. Skaņdarbs ar šādu melodiju.
- nolocīt Dziedot izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt). Pārmainīt, dažādot (balsi, melodiju).
- locīt Dziedot mainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt). Variēt (balsi, melodiju).
- refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Piedziedājums.
- piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Refrēns.
- kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un viena dzejas teksta strofa.
- kupldzija Dzija (trikotāžas izstrādājumiem), ko iegūst, sajaucot tekstilšķiedras, kurām ir dažādas saraušanās īpašības.
- palīgdzija Dzija, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus.
- tilpumdzija Dzija, kam ir palielināts īpatnējais tilpums un pūkainums.
- melanža Dzija, ko izgatavo no dažādu krāsu šķiedru (sintētisko, kokvilnas, vilnas) maisījuma. Audums no šādas dzijas.
- mušiņa Dzijas defekts - lodveida paresninājums, kas radies ķemmēšanas vai vērpšanas procesā.
- pietāte Dziļa cieņa. Arī godbijība.
- patriciāts Dzimts aristokrātija (senajā Romā).
- patricietis Dzimts aristokrātijas loceklis (senajā Romā).
- kodoldzinējs Dzinējs, ko darbina kodolenerģija.
- siltumdzinējs Dzinējs, kurā siltuma enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- kairināmība Dzīvās matērijas īpašība - spēja reaģēt uz vides iedarbību.
- uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība, kas izpaužas spējā reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem, pāriet no fizioloģiska miera stāvokļa uzbudinājuma stāvoklī.
- vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citam metodēm.
- kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
- plēsējs Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, tos iepriekš nogalinot, saplosot vai aprijot veselus.
- pusaudzis Dzīvnieks, kas vēl ir augšanas stadijā, kas vēl nav pilnīgi izaudzis.
- kokcidioze Dzīvnieku (galvenokārt putnu) sezonas slimību grupa, ko izraisa sporaiņi, iznīcinot zarnu, aknu un nieru epitēlija šūnas.
- smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
- metamorfoze Dzīvnieku attīstība pēcembrionālajā periodā ar vienu vai vairākām kāpura stadijām.
- kopiena Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju.
- orda Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju. Kopiena (2).
- nekrobakterioze Dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīga audu nekroze.
- rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
- Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
- Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
- migrācija Dzīvnieku pārvietošanās (uz citu teritoriju, vietu).
- apdzīvotība Dzīvnieku skaits kādā teritorijā.
- izrakteņi Dzīvnieku vai augu fosilijas, kas atrodas zemes garozā.
- namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir šādas tiesības un ko (tas) izmanto ekspluatācijas nolūkos.
- Neražošanas pamatlīdzekļi Dzīvojamās mājas, izglītības, veselības aizsardzības, komunālās saimniecības, pārvaldes u. tml. celtnes, ierīces un iestāžu un organizāciju iekārta.
- Namu pārvalde Dzīvokļu pārvaldes ekspluatācijas nodaļa.
- Namu pārvalde Dzīvokļu pārvaldes ekspluatācijas nodaļa.
- izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vai visās vietās). Dzīvot kādu laiku, uzturēties daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
- uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu. Bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
- jūdaisms Ebreju reliģija.
- pavārmāksla Ēdienu gatavošanas māksla. Arī ēdienu gatavošana. Kulinārija (1).
- eģiptologs Eģiptoloģijas speciālists.
- tarpāns Eirāzijas stepju un mežu savvaļas zirgs.
- Vecā pasaule Eiropa, Āzija, Āfrika (atšķirībā no Amerikas).
- undīne Eiropai tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus.
- krustneši Eiropas krusta karu dalībnieki, kuru apģērbam bija krusta zīme.
- simbolisms Eiropas mākslas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam pamatā bija ideālisma principi un intuīcija un kas plaši izmantoja mākslas simbolus.
- ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā). Ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku).
- iziet Ejot izvirzīties (no kādas telpas, teritorijas u. tml.).
- apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
- iziet Ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā). Ejot pabūt (daudzās vai visās vietās).
- sinekoloģija Ekoloģijas nozare, kas pēti biocenozes.
- pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
- piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis.
- saime Ekonomiska radinieku kopiena, kas radās, sairstot patriarhālajai ģintij.
- Kandidāta eksāmens Eksāmens, kas jānokārto, lai kandidāta disertāciju varētu oficiāli aizstāvēt.
- forma Eksistences veids, satura organizācija, struktūra.
- ekskursants Ekskursijas dalībnieks.
- polarekspedīcija Ekspedīcija polāro apgabalu pētīšanai.
- psihometrija Eksperimentālās psiholoģijas nozare, kas pēti psihisko procesu un parādību, to savstarpējo attiecību kvantitatīvās īpašības (piemēram, to intensitāti, ilgumu, rašanās ātrumu).
- detonācija Eksplozija, sprādziens. Sprādziens, ko izraisa kāda cita sprādziena radītie gaisa viļņi.
- kontrekspozīcija Ekspozīcijai sekojošs, otrreizējs tēmas caurvedums visās balsīs citādā secībā (fūgā).
- atspere Elastīga detaļa, kas uzņem un atdod mehānisko enerģiju.
- lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas.
- solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāja strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām.
- Svārstību kontūrs Elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskās svārstības.
- Svārstību kontūrs Elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas elektromagnētiskās svārstības.
- elektrodzinējs Elektriskā mašīna, kas elektrisko enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- elektromotors Elektriskā mašīna, kas elektrisko enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā. Elektrodzinējs.
- elektrolīnija Elektriskās enerģijas pārvades līnija.
- elektrifikācija Elektriskās enerģijas plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē), izvēršot lieljaudas elektrostaciju un elektriskās enerģijas pārvades sistēmu celtniecību.
- Galvaniskais elements Elektriskās strāvas avots, kas ķīmisko enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
- elektroenerģija Elektriskās strāvas enerģija. Elektriskā enerģija.
- pjezoelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas dažu kristālisku dielektriķu (piemēram, kvarca, turmalina, segnetsāls) mehāniskās deformācijas (saspiešanas vai stiepšanas) rezultātā.
- videopastiprinātājs Elektrisko signālu pastiprinātājs, kas paredzēts videosignāla vai televīzijas signāla un skaņas pastiprināšanai.
- elektroizolācija Elektrisko vadu un dažādu iekārtu izolācija elektriskās strāvas vadītāja norobežošanai.
- skaļrunis Elektroakustiska ierīce elektriskā signāla enerģijas pārvēršanai akustisko svārstību enerģijā skaņas frekvenču diapazonā.
- stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
- kserogrāfija Elektrofotogrāfijas paņēmiens - attēlu iegūšana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
- kardiogrāfija Elektrokardiogrāfija.
- zummers Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Pīkstenis.
- pīkstenis Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Zummers.
- radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums ir no dažiem milimetriem līdz desmitiem tūkstošiem metru un kuru izplatīšanās noris bez mākslīgām enerģijas pārvades līnijām.
- starojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas izplatīšanās telpā.
- izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
- eholote Elektronavigācijas ierīce attāluma mērīšanai ūdensbaseina dzīlēs, izmantojot atstaroto skaņu vilni.
- optoelektronika Elektronikas nozare, kas pētī, kā izmantot informācijas apstrādes, glabāšanas, pārraides sistēmās gaismas un elektrisko signālu savstarpējo pārvēršanos.
- standartprogramma Elektroniskās skaitļošanas mašīnas programma bieži sastopamas funkcijas veikšanai.
- rastrs Elektronu kūļa veidotās gaišās līnijas uz televizora ekrāna, kad netiek uztverts attēls.
- telefakss Elektrosakaru sistēma rakstītu tekstu, attēlu pārraidei ar elektriskajiem signāliem pa automātiskā telefona tīkla līnijām.
- telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem. Telefona sakari.
- videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
- Autonoma elektrostacija Elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
- Autonoma elektrostacija Elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
- termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo. Siltumelektrostacija.
- siltumelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo. Termoelektrostacija.
- atomelektrostacija Elektrostacija, kurā elektroenerģijas iegūšanai izmanto atomenerģiju. Kodolelektrostacija.
- kodolelektrostacija Elektrostacija, kurā elektroenerģijas iegūšanai izmanto kodolenerģiju.
- spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- elektrospēkstacija Elektrostacija.
- elektromehānika Elektrotehnikas nozare, kas nodarbojas ar elektriskās enerģijas izmantošanu mehānisku ierīču darbināšanai.
- galvanizācija Elektroterapijas metode - zema sprieguma līdzstrāvas pievadīšana ķermenim.
- Mikroviļņu terapija Elektroterapijas veids - slimnieka apstarošana ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem.
- Mikroviļņu terapija Elektroterapijas veids, kad slimnieku apstaro ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem.
- šūna Elementāra dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvās matērijas galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība). Organisma pamatstruktūra, kas ir visu organismu attīstības, uzbūves un darbības pamatā.
- triplets Elementāra ģenētiskā koda vienība, kas sastāv no triju nukleotīdu kombinācijas.
- palīgelements Elements, kas palīdz nodrošināt sistēmas, kopuma galveno elementu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
- ietaise Elementu kopums, kas veido vienotu konstrukciju (piemēram, mehānisms, bloks).
- sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
- Transmisiju eļļa Eļļa zobratu pārvadu eļļošanai. Transmisijeļļa.
- transmisijeļļa Eļļa zobratu pārvadu eļļošanai. Transmisiju eļļa.
- spraukumi Eļļas augu sēklu atliekas, kas rodas eļļas ekstrakcijā un ko izmanto par olbaltuma piedevu kombinētajai dzīvnieku barībai.
- Zemes krāsas Eļļas krāsas, kuru sastāvā ietilpst organiskie pigmenti (piemēram, okers, umbra, mīnijs).
- Zemes krāsas Eļļas krāsas, kuru sastāvā ietilpst zemes pigmenti (piemēram, okers, umbra, mīnijs).
- ektoģenēze Embrija attīstība mākslīgos apstākļos.
- dīgļlapa Embrionālu šūnu slānis (cilvēka vai dzīvnieku) dīgļa agrās attīstības stadijā.
- Enciklopēdiska vārdnīca Enciklopēdija.
- endokrinologs Endokrinoloģijas speciālists.
- elektroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver elektriskās enerģijas ražošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
- hidroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver ūdens kustības enerģijas izmantošanu (parasti elektroenerģijas iegūšanai hidroelektrostacijās).
- pašenerģija Enerģija, kas piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli. Miera stāvokļa enerģija.
- kodolenerģija Enerģija, kas rodas kodolreakciju procesos.
- Siltuma daudzums Enerģijas daudzums, ko sistēma saņem vai atdod apkārtējai videi siltuma apmaiņas procesā.
- darbība Enerģijas izpausme (parādībām dabā), kas rada pārmaiņas apkārtējā vidē.
- kumulācija Enerģijas koncentrēšanās noteiktā virzienā.
- elektronvolts Enerģijas mērvienība atomfizikā, kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā.
- dzenvārpsta Enerģijas pārneses mehānisma daļa (mašīnām, motoriem).
- Dielektriskie zudumi Enerģijas zudumi, kas rodas dielektriķī, kurš ievietots mainīgā elektriskajā laukā.
- entomologs Entomoloģijas speciālists.
- konsistorija Eparhijas bīskapam, arhibīskapam, metropolītam pakļauta iestāde.
- pandēmija Epidēmija ļoti plašā teritorijā (piemēram, vairākās valstīs, kontinentos).
- epidemiologs Epidemioloģijas speciālists.
- Krītamā kaite Epilepsija.
- Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
- Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
- maksts Epitēlija veidojums, kas aptver mata sīpolu un mata sakni.
- skropstiņepitēlijs Epitēlijs, kam ir skropstiņas (2).
- fugato Epizode (homofonā skaņdarbā), kas veidota ar fūgas imitāciju paņēmieniem. Šāda veida patstāvīgs skaņdarbs.
- starpepizode Epizode, kam ir palīgfunkcijas (piemēram, daiļdarbā, izrādē).
- panzootija Epizootija ļoti plašā teritorijā.
- Asins grimšana Eritrocītu grimšanas reakcija.
- mazasinība Eritrocītu, hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs. Anēmija.
- maksimālisms Eseru sīkburžuāzisks sabiedriski politisks novirziens, kas ignorēja buržuāziski demokrātiskās revolūcijas posmu un prasīja eseru maksimālās programmas tūlītēju realizāciju.
- leksēt Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).
- stiprināties Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
- krīts Estampa tehnikas paņēmiens, kurā izmanto litogrāfijas krītu.
- skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
- traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģiskais.
- traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģisms (1).
- komisms Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komiskais.
- komisks Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komisms (1).
- estetizācija Estētiska (kādas lietas, parādības u. tml.) idealizācija.
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
- bigbīts Estrādes mūzikas žanrs, kam raksturīgas vienkāršas melodijas, asi ritmiska muzicēšanas maniere, elektroģitāru izmantošana.
- mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas.
- etimologs Etimoloģijas (1) speciālists.
- etiopieši Etiopijas pamatiedzīvotāji.
- neguss Etiopijas valdnieks. Etiopijas valdnieka tituls.
- konfūcisms Ētiski politisku uzskatu un tradīciju sistēma (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija mācība.
- samarieši Etniska grupa un reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā).
- etnogrāfs Etnogrāfijas speciālists.
- žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 13. un 14. gadsimtā cīnījās pret Vācu ordeņa agresiju un 15. gadsimtā iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
- ektoģenēze Evolūcijas mācības virziens, saskaņā ar kuru dzīvās dabas attīstība ir saistīta ar organismu tiešu pielāgošanos videi un vides izraisīto pārmaiņu summēšanas vairākās paaudzēs.
- ierosa Evolūcijas procesā izveidota dzīvās šūnas reakcija uz kairekli.
- robežeža Eža, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai uz tās.
- kontrole Faktiska (piemēram, teritoriju, akciju) pārvaldīšana. Faktiskais (piemēram, teritoriju, akciju) īpašums.
- kontrolēt Faktiski pārvaldīt (piemēram, teritoriju, akcijas).
- jonizators Faktors, kas izraisa jonizāciju (piemēram, rentgenstari).
- utopija Fantāzija, izdomājums, nepiepildāms sapnis, nerealizējama vēlēšanās.
- farmaceits Farmācijas speciālists.
- psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pētī ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
- farmakologs Farmakoloģijas speciālists.
- traģifarss Farss, kurā izmantoti arī traģēdijas (1) elementi.
- Trešais reihs Fašistiskā Vācija.
- Trešais reihs Fašistiskā Vācija.
- lirastis Fazānam līdzīgs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns (Austrālijā).
- obroks Feodālā zemes rente (produktos vai naudā), ko zemnieki maksāja feodālim (pirmsrevolūcijas Krievija).
- klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas piespiedu darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā.
- bajārs Feodālis, arī feodāļa karadraudzes loceklis (Latvijā agrajā feodālismā).
- bajs Feodālis, bagātnieks, tirgotājs, lielsaimnieks (Vidusāzijā, Kazahijā, Altajā, Kaukāzā).
- senjors Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāļiem vai pilsētām. Senjorijas īpašnieks.
- soģis Feodālismā - augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks. Arī fogts.
- brīvciems Feodālismā - ciems, kura iedzīvotāji bija brīvi no muižas klaušām un nodevām.
- pagasts Feodālismā - feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma. Attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis. Arī vāka.
- vaka Feodālismā - feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma. Feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija. Arī pagasts (1).
- sieciņš Feodālisma laikā Latvijā - nodevas (graudā), kuras zemnieki maksāja mācītājam.
- Dvēseļu revīzija Feodālisma laikā tautas skaitīšana Krievijā galvasnaudas un rekrūšu sadalei.
- brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas. Arī latviešu tautības vasalis.
- barons Feodālo muižnieku tituls. Zemākais aristokrātijas tituls (dažās kapitālistiskajās valstīs). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- brīvkungs Feodāļa tituls (Vācijā). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- papaīns Ferments, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
- grafs Figūra, ko veido ar līnijām savienoti punkti un ko parasti izmanto, lai shematiski attēlotu kādu objektu vai norisi.
- simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, izpildot noteiktas transformācijas plaknē vai telpā.
- rakstīt Fiksēt (informāciju) ar grafiskām zīmēm (piemēram, par iekārtām, ierīcēm).
- uztvert Fiksēt (kā vibrācijas, starojumu, biostrāvas u. tml.).
- skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
- pārnest Fiksēt (savākto informāciju) uz kā cita (piemēram, uz perfokartes, lentes).
- rakords Filmas vai magnetofona lentes īpaša sākuma vai beigu daļa, uz kuras uzrakstīta attiecīgā informācija vai kura pasargā lenti no mehāniskiem bojājumiem.
- tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai.
- stilistika Filoloģijas nozare, kas pētī valodas stilus.
- filologs Filoloģijas speciālists.
- prātniecība Filozofija (1).
- Izziņas, teorija Filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu. Gnozeoloģija.
- Izziņas teorija Filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu. Gnozeoloģija.
- gnozeoloģija Filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu. Izziņas teorija.
- sevišķs Filozofijas kategorija, kas atspoguļo vispārīgo un atsevišķo īpašību, parādību u. tml. vienību.
- ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
- Vēstures filozofija Filozofijas nozare, kas pētī vēstures procesu motīvus, likumsakarības un vēsturisko izziņu iespējas.
- filozofs Filozofijas speciālists. Cilvēks, kam ir tieksme nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
- kartēzisms Filozofijas un dabaszinātņu virziens (17. un 18. gadsimtā), kura teorētiskais pamats ir Renē Dekarta idejas.
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
- Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas.
- Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas. Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20. un 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
- materiālisms Filozofijas virziens, kas atzīst dabu, esamību, matēriju par primāru, bet ideju, apziņu, garu par sekundāru.
- ideālisms Filozofijas virziens, kas atzīst ideju, apziņu, garu par primāru, bet dabu, esamību, matēriju par sekundāru.
- duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
- džainisms Filozofisks un reliģisks novirziens Indijā, kuram raksturīgs askētisms, aizliegums nogalināt.
- Kroņa palāta Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- Kroņa palāta Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- kamerālvalde Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai pirmsrevolūcijas Krievijā. Kroņa palāta.
- kanclers Finanšu ministrs (Anglijā). Valsts kases kanclers.
- magnētisms Fizikāla parādība, kas makroskopiski izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
- Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- fizioterapija Fizikālā terapija.
- Fizikālais vakuums Fizikālais, viszemākais kvantu lauka enerģijas stāvoklis.
- koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī disperso sistēmu rašanās un noārdīšanās procesus un virsmas parādības.
- elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
- magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām.
- fizikoķīmiķis Fizikālās ķīmijas speciālists.
- fizioterapeits Fizikālās terapijas speciālists.
- kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju.
- sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā), parasti stipru, reakciju.
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
- tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
- masa Fizikāls lielums, ar ko raksturo ķermeņa inerci un spēju reaģēt uz gravitācijas lauku vai to radīt.
- potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
- virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst strāva.
- spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
- Spēka moments Fizikāls lielums, kas raksturo spēka spēju izraisīt ķermeņa rotācijas kustību.
- Dielektriskā caurlaidība Fizikāls lielums, kas raksturo, cik reizes lādiņu elektriskās mijiedarbības spēki dielektriķī ir vājāki nekā vakuumā.
- Leņķiskais ātrums Fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības ātruma raksturošanai.
- Leņķiskais paātrinājums Fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības paātrinājuma raksturošanai.
- Leņķiskais paātrinājums Fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības paātrinājuma raksturošanai.
- Termodinamiska sistēma Fizikālu ķermeņu kopa, kuri savā starpā var apmainīties ar enerģiju.
- magnetohidrodinamika Fizikas nozare, kas pētī elektrību vadošo gāzu, šķidrumu, plazmu mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku.
- elektrība Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu rašanos, pastāvēšanu, kustību, mijiedarbību.
- elektrodinamika Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu un elektrisko strāvu kustības un mijiedarbības likumus.
- mehānika Fizikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem.
- Kvantu mehānika Fizikas nozare, kas pētī mikrodaļiņu kustības un mijiedarbības likumus.
- Kvantu mehānika Fizikas nozare, kas pētī mikrodaļiņu kustības un mijiedarbības likumus.
- elektrostatika Fizikas nozare, kas pētī nekustīgu elektrisko lādiņu mijiedarbību un to līdzsvara nosacījumus.
- magnetostatika Fizikas nozare, kas pētī pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētiskai lauku īpašības un mijiedarbību.
- radiospektroskopija Fizikas nozare, kas pētī radioviļņu absorbciju.
- radiometrija Fizikas nozare, kas pētī starojuma enerģijas mērīšanas paņēmienus.
- biofizika Fizioloģijas nozare, kas pētī fizikālas likumsakarības bioloģiskos procesos.
- neirofizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī nervu darbības somatiskos pamatus.
- Patoloģiskā fizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus. Patofizioloģija.
- patofizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus. Patoloģiskā fizioloģija.
- fiziologs Fizioloģijas speciālists.
- konstitūcija Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību.
- menopauze Fizioloģisks periods sievietes dzīvē pēc menstruāciju izbeigšanās.
- sarauties Fizioloģisku procesu iedarbībā kļūt īsākam, veicot attiecīgas funkcijas (par muskuļiem, muskuļaudiem). Kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saīsinās šādā veidā (par ķermeņa daļām).
- siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
- subjekts Fiziska vai juridiska persona (piemēram, iestāde, uzņēmums, organizācija), kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
- piepūle Fizisko, garīgo spēku ievērojams intensitātes, koncentrācijas palielinājums. Ievērojami palielināts fizisko, garīgo spēku patēriņš.
- pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā). Fizisko, garīgo spēku patēriņš.
- flandrieši Flandrijas iedzīvotāji.
- koncertflīģelis Flīģelis ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
- admiralitāte Flotes pārvaldes iestāde (Anglijā, pirmsrevolūcijas Krievijā).
- fluorogrāfs Fluorogrāfijas ierīce.
- fonoloģija Fonētikas nozare, kas pētī skaņu funkcijas valodā.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- uniforma Formas tērps (dažu civilo profesiju pārstāvjiem).
- ravelīns Fortifikācijas palīgbūve cietokšņa nožogojuma priekšā.
- fosforīti Fosfātu grupas nogulumu ieži, kuru galvenā sastāvdaļa ir kalcija fosfāti (lieto superfosfāta ražošanai).
- spoguļkamera Fotoaparāts, kinokamera, projekcijas aparāts, kurā ir iebūvēts spoguļvizieris (1).
- pārfotografēt Fotografēt (piemēram, fotoattēlu, arī iespiestu tekstu, rokrakstu), lai iegūtu (tā) fotogrāfiju, fotokopiju.
- bezgalība Fotogrāfijā - objektīva stāvoklis relatīvi tālu priekšmetu uzņemšanai.
- foto Fotogrāfija (1).
- foto Fotogrāfija (2).
- fotoattēls Fotogrāfija (2).
- fotouzņēmums Fotogrāfija (2).
- foto Fotogrāfija (3).
- fotogrāfs Fotogrāfijas (3) speciālists. Cilvēks, kas fotografē.
- stereofotogrāfija Fotogrāfijas nozare, kas ietver metodes un līdzekļus fotoattēlu stereopāru ieguvei.
- radiogrāfija Fotogrāfiska metode jonizējošā starojuma reģistrācijai.
- fotokorespondents Fotogrāfs, kas strādā periodiskajiem izdevumiem vai televīzijas raidījumiem.
- Matēts papīrs Fotopapīrs, uz kura kopētām fotogrāfijām ir nespodra virsma.
- Matēts papīrs Fotopapīrs, uz kura kopētām fotogrāfijām ir nespodra virsma.
- momentuzņēmums Fotouzņēmums ar ļoti īsu ekspozīcijas laiku.
- frakcionārisms Frakciju veidošana vai veidošanās (politiskā partijā). Cenšanās, tieksme veidot frakcijas (politiskā partijā).
- konsulāts Francijā - konsulu valdīšanas laiks (no 1799. gada līdz 1804. gadam).
- konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) - tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara. Persona, kam ir šāds tituls.
- kartēzietis Francijā 11. gadsimtā dibinātā mūku ordeņa loceklis.
- Preciozā literatūra Franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
- marseljēza Franču revolucionāru dziesma. Francijas Republikas valsts himna.
- frankists Franko vadītās fašistiskās kustības piekritējs, dalībnieks (Spānijā).
- nīčisms Fridriha Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums (viens no fašisma ideoloģijas avotiem).
- rokāde Frontes līnijai paralēls ceļš.
- ftiziatrs Ftiziatrijas speciālists.
- Režģa funkcija Funkcija, kas ir definēta diskrētām argumenta vērtībām.
- Nepārtraukta funkcija Funkcija, kas mainās patvaļīgi maz, ja argumenta izmaiņas ir pietiekami mazas.
- Trigonometriskā funkcija Funkcija, kas raksturo leņķu un tiem atbilstošo trijstūra elementu vai riņķa hordu savstarpējās sakarības (sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss, kā arī sekanss, kosekanss).
- eksponentfunkcija Funkcija, kura izteikta ar pakāpi un kuras arguments ir kāpinātājā.
- Lineāra funkcija Funkcija, kuras grafiskais attēls ir taisne.
- pirmintegrālis Funkcija, kuras kreisā puse pie jebkura atrisinājuma saglabā pastāvīgu nozīmi, tomēr nav identiska konstante.
- Periodiskā funkcija Funkcija, kuras vērtība nemainās, ja argumentam pie skaita noteiktu lielumu.
- loma Funkcija, uzdevums. Nozīme, nozīmīgums.
- disfunkcija Funkcijas traucējums.
- blokāde Funkciju izslēgšana (kādam orgānam vai orgānu sistēmai).
- integrālis Funkciju saime, kuru diferenciālis izsakāms ar dotu funkciju.
- nelabums Funkciju traucējums organismā. Arī slimība.
- Stūra sitiens Futbolā - sitiens no laukuma gala un sāna līniju krustpunkta.
- aizsardzība Futbola, hokeja, basketbola u. tml. spēlēs - viena no komandas dalībnieku funkcijām.
- futurologs Futuroloģijas speciālists. Nākotnes pētītājs, prognozētājs.
- pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās un kas ziemeļu puslodē astronomiski ilgst no 21. marta līdz 21. jūnijam.
- vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
- juniors Gados jauns sportists, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās.
- seniors Gados paveci vai veci sportisti, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās.
- Gadu mija Gadumija.
- Gadu mija Gadumija.
- nogaidīt Gaidīt, kamēr rodas, iestājas (izdevīga situācija, vēlams stāvoklis u. tml.).
- ventilācija Gaisa cirkulācija (plaušās) elpošanas laikā.
- nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala.
- eskadra Gaisa kara spēku vienība dažās ārzemju armijās.
- aerācija Gaisa kustība, apmaiņa, cirkulācija. Vēdināšanās.
- salna Gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0°C, ja dienā tā ir bijusi virs 0°C. Ledus kristālu kopums, kas rodas, šādi pazeminoties gaisa temperatūrai.
- epicentrs Gaisa, zemūdens vai apakšzemes kodolsprādziena centra projekcija uz Zemes virsmas.
- Polarizēta gaisma Gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu, svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
- gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā).
- spoguļatstarošana Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi. Spoguļrefleksija.
- luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kuru izraisa kāds enerģijas avots (piemēram, ārējs starojums, elektrisks lādiņš, ķīmiski procesi), kas iedarbojas uz priekšmetu vai vielu.
- Atmosfēras (arī atmosfēriskā) refrakcija Gaismas staru refrakcija atmosfērā.
- Acs refrakcija Gaismas staru refrakcijas spēja acī fizioloģiska miera stāvoklī.
- fotoemulsija Gaismjutīgu sudraba bromīda mikrokristāliņu suspensija želatīna šķīdumā (izmanto fotogrāfijā).
- etilēteris Gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku (lieto, piemēram, par anestēzijas līdzekli).
- gaismēna Gaišāku un tumšāku laukumu mija (gleznā, zīmējumā).
- metālgalantērija Galantērija, kas ir izgatavota no metāla. Metāla galantērija.
- upurkombinācija Galda spēlēs - kombinācija, kurā noteikta mērķa sasniegšanai zaudē figūru, kauliņu, kārti u. tml.
- sabrukums Galējs, slimīgs (fizisko spēku) izsīkums, normālu (piemēram, nervu) funkciju izbeigšanās.
- portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu, pāriem.
- maskarāde Galma balles deja, arī pilsoņu sarīkojumu deja, kuras dalībnieki parasti bija tērpušies maskās.
- assgals Gals (riteņa) asij.
- galvanizētājs Galvanizācijas (1) speciālists.
- starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
- Psihiskā darbība Galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida.
- deniņi Galvaskausa sānu daļa, kas atrodas virs līnijas no auss līdz acij.
- metropole Galvaspilsēta. Arī liela kādas teritorijas pilsēta (attiecībā pret citām pilsētām).
- procesors Galvenā ietaise, ierīce (elektroniskajā skaitļotājā), kas veic pēc programmas paredzēto informācijas apstrādi un vada visu (skaitļotāja) darbību.
- lielkņaziste Galvenā kņaziste (feodālajā Krievijā).
- maģistrāle Galvenā satiksmes līnija.
- pamatnācija Galvenā, arī lielākā nācija (kādā teritorijā).
- pamatfunkcija Galvenā, nozīmīgākā funkcija.
- pamatkategorija Galvenā, nozīmīgākā kategorija (kādā kategoriju kopumā).
- pamatkoncepcija Galvenā, nozīmīgākā koncepcija.
- pamatoperācija Galvenā, nozīmīgākā operācija.
- pamatprofesija Galvenā, nozīmīgāka profesija.
- maģistrāls Galvenais (par satiksmes līnijām, ielām).
- maģistrāls Galvenais (piemēram, par ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīkla, elektrotīkla sastāvdaļām).
- ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, dažās koloniālajās valstīs).
- princips Galvenais atzinums, galvenā ideja (kādā teorijā, uzskatu sistēmā). Arī galvenā likumsakarībā (kādā sistēmā).
- kofeīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu.
- teīns Galvenais kālijos pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu. Kofeīns.
- morfīns Galvenais opija alkaloīds (pretsāpju līdzeklis).
- Pozitīvais varonis Galvenais tēls (prozā un dramaturģijā), kurā iemiesots autora estētiskais un ētiskais ideāls.
- tranzītmaģisirāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām.
- maģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīkla).
- šefredaktors Galvenais, atbildīgais (periodiska izdevuma) redaktors. Izdevniecības redakcijas vadītājs.
- ģenerāldirektors Galvenais, atbildīgais vadītājs (parasti lielā uzņēmumā vai organizācijā).
- pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences veids, satura galvenā, nozīmīgākā organizācija, struktūra.
- pamatgultnis Galvenais, nozīmīgākais gultnis. Gultnis, kas ir nostiprināts pamatnē, pamatkonstrukcijā.
- pamatkritērijs Galvenais, nozīmīgākais kritērijs.
- pamatlikums Galvenais, nozīmīgākais likums (1). Arī konstitūcija.
- pamatvilciens Galvenajās līnijās, pamatos, arī galvenokārt.
- metamorfoze Galveno (auga) orgānu pārveidošanās, kas parasti ir saistīta ar to funkcijām.
- programma Galveno (politiskas partijas, sabiedriskas organizācijas, valsts vai sabiedriska darbinieka) principu, uzdevumu un mērķu izklāsts.
- Ticības mācība Galveno kādas reliģijas dogmu kopums.
- Ticības mācība Galveno kādas reliģijas dogmu kopums. Reliģisku atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās. Attiecīgais mācību priekšmets.
- varonis Galveno lomu tēlotājs traģēdijā (18. un 19. gadsimtā). Vēlāk arī galveno lomu tēlotājs drāmā, komēdijā.
- torbasi Gan briežādas zābaki ar apmatojumu virspusē (Ziemeļu, Sibīrijas tautām).
- grenadieris Gara auguma kājnieku izlases daļas karavīrs (vairāku valstu armijās).
- sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām.
- reverss Garantijas raksts, ko kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim.
- josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkaimes.
- strēmele Garena, samērā šaura (piemēram, teritorijas, virsmas) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (teritorijas, virsmas) pārējām daļām.
- vija Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai). Vijīgu augu, to daļu garens kopums. Arī vītne (1).
- vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai). Vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
- šķiedra Garens, elastīgs, izturīgs ļoti maza šķērsgriezuma veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei.
- kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
- inteliģence Garīgā darba darītāju kopums. Sociāla grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
- meklēt Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu). Censties iegūt (informāciju).
- atdzimt Garīgi atjaunoties, kļūt možam, enerģiskam (parasti pēc garīga paguruma, depresijas).
- toga Garš apmetnis līdz zemei. Arī mantija (1), talārs.
- masts Garš, slaids, parasti vertikāls, veidojums (piemēram, vadu piestiprināšanai, signalizācijai).
- tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
- gastronoms Gastronomijas (2) speciālists.
- ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā.
- kaldera Gāzu eksplozijas rezultātā radies ovāls vai apaļš vulkāna krātera padziļinājums.
- Baktericīdā lampa Gāzu izlādes zema spiediena dzīvsudraba spuldze ar stikla cauruli (dezinfekcijai ar ultravioletajiem stariem, arī ārstēšanai).
- geriatrs Geriatrijas speciālists.
- gerontologs Gerontoloģijas speciālists.
- ginekologs Ginekoloģijas speciālists.
- konspirēt Glabāt slepenībā, izmantojot konspirācijas noteikumus, metodes.
- Glābšanas stacija Glābšanas dienesta iestāde, kas darbojas noteiktā teritorijā.
- glaciologs Glacioloģijas speciālists.
- stājglezna Glezna, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- sfumato Glezniecībā - attēlojamo objektu kontūru mīkstināšana, lai radītu, ap tiem gaisa ilūziju.
- stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- neoimpresionisms Glezniecības virziens, kas radās 19. gadsimta 80. gados Francijā un kam raksturīga krāsu punktu izmantošana, lai radītu krāsu toņu efektu.
- plenērisms Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību. Arī plenērs.
- plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību. Dabas mākslinieciska studēšana ārpus mākslinieka darbnīcas.
- pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs).
- priekšžauņi Gliemežu apakšklase, kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij. Šīs apakšklases dzīvnieki.
- perlamutrs Gliemju čaulas pati iekšējā kārta, kas sastāv no ogļskābā kalcija plāksnēm un zaigo dažādās krāsās.
- siningija Gloksīnija.
- litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes.
- gaziks Gorkijas automobiļu rūpnīcas ražotais vieglais automobilis ar brezenta jumtu (30. gadu modelis).
- pārslaucene Govs, kam kārtējās grūsnības neiestāšanās dēļ faktācijas periods ir ilgāks par gadu.
- stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu.
- tuša Grafikas tehnika, kurā izmanto šādu suspensiju vai šķīdumu. Grafikas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
- ķeksītis Grafiska zīme - divas, no viena punkta izejošas, slīpi uz augšu vērstas līnijas.
- atslēga Grafiska zīme nošu sistēmā, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā.
- iezīmēt Grafiski attēlot (piemēram, ģeogrāfijas kartē, plānā).
- raksts Grafisko zīmju sistēma informācijas fiksēšanai. Šādā sistēmā izmantoto zīmju formu, materiāla īpatnību kopums. Arī rakstība.
- oldermenis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis, ko kooptē pati padome (Anglijā).
- rokrakstzinātne Grafoloģija.
- grafologs Grafoloģijas speciālists.
- rokasgrāmata Grāmata, kas satur galveno, nepieciešamo informāciju par kādu nozari un ir paredzēta praktiskam mērķim.
- krājums Grāmata, kurā (parasti pēc noteikta principa) ir apvienoti vairāki daiļdarbi, raksti, dokumenti, gleznu reprodukcijas u. tml.
- pieļāvums Gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt.
- laiks Gramatiska kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
- skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
- Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
- Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdu šķira.
- Salīdzināmā pakāpe Gramatiska kategorija, kas atspoguļo salīdzinājumu, gradāciju.
- Salīdzināmā pakāpe Gramatiska kategorija, kas atspoguļo salīdzinājumu, gradāciju.
- priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietvei priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
- locījums Gramatiska kategorija, kas izsaka attiecības starp priekšmetiem, parādībām, procesiem u. tml. Šīs kategorijas forma.
- izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
- Decimālā klasifikācija Grāmatu klasifikācijas sistēma (bibliotēkās), kura balstās uz galveno nozaru iedalīšanu desmit pamatnodaļās ar desmit apakšnodaļām katrā.
- grāmatniecība Grāmatu ražošana un izplatīšana (grāmatu iespiešana, izdošana, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija, grāmatu zinātne).
- konts Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei.
- rēķins Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei. Konts.
- grāmatvedis Grāmatvedības speciālists. Darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības funkcijas.
- Divkāršā grāmatvedība Grāmatvedības veids, kurā katra operācijas summa iegrāmatojama divas reizes (divos dažādos kontos, divās dažādās konta pusēs).
- Divkāršā grāmatvedība Grāmatvedības veids, kurā katra operācijas summa iegrāmatojama divas reizes (divos dažādos kontos, divās dažādās konta pusēs).
- rīss Graudzāļu dzimtas labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem. Arī šādu augu kopums.
- vecgrava Gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci.
- susinātājgrāvis Grāvis augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
- robežgrāvis Grāvis, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
- gravitēt Gravitācijas ietekmē tiekties kādā virzienā.
- smagums Gravitācijas spēka, arī inerces spēka izpausme, arī iedarbība.
- pesārijs Gredzens (parasti no gumijas) dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī.
- kontaktgremošana Gremošana, kas noris zarnās, dažādām vielām saskaroties ar zarnu epitēlija šūnām.
- relīns Grīdu segmateriāls, kas izgatavots no gumijas. Gumijas linolejs.
- plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem. Vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.).
- vērbaļķis Griestu sija.
- papirusniedre Grīšļu dzimtas lakstaugs (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai.
- kritenis Gropē ielaists būvkoks (piemēram, durvju, žogu konstrukcijās).
- kravkoks Grozāma sija ar trīšiem un vinčai uztinamu trosi.
- klase Grupa, šķira, kategorija, kurā ieskaita (piemēram, ražojumus, produkciju) pēc (to) kvalitātes.
- gruporgs Grupas organizators (partijas, komjaunatnes, sabiedriskās organizācijās).
- apakšgrupa Grupas sadalījuma vienība (klasifikācijā).
- zemums Grūts, sarežģīts, arī necils stāvoklis. Situācija, kurā rodas šāds stāvoklis.
- kahetieši Gruzīni, kas dzīvo Austrumgruzijā, Kahetijas vēsturiskā novada teritorijā.
- kahetieši Gruzīns - Kahetijas iedzīvotājs.
- adžāri Gruzīnu etniska grupa, Adžārijas APSR pamatiedzīvotāji.
- dzēšamgumija Gumija uzrakstītā izdzēšanai.
- jēlgumija Gumija, kas vēl nav vulkanizēta.
- galošas Gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem.
- Ieveramā gumija Gumijota lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos.
- Gumiņu baktērijas Gumiņbaktērijas.
- sisties Gūt ievainojumus (piemēram, transportlīdzekļu avārijā).
- mācīties Gūt informāciju (par ko) tā, lai to varētu praktiski izmantot savās darbībās.
- Ģenerālā līnija Ģenerāllīnija.
- Ģenerālā līnija Ģenerāllīnija.
- hidroģenerators Ģenerators, kas no hidrauliskās turbīnas saņemto mehānisko enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- mutaģenēze Ģenētikas nozare, kas pētī mutāciju (1) rašanās procesu.
- transdukcija Ģenētiskā materiāla pārnešana no vienas baktērijas uz citu ar bakteriologa starpniecību.
- transkripcija Ģenētiskas informācijas pārnese molekulas sintezēšanās procesā.
- transgresija Ģenētiski atšķirīgu populāciju pazīmju līdzības rašanās.
- repers Ģeodēzija - apvidū nostiprināta zīme ar nemainīgu augstumu (piemēram, stabs), kas noder par atbalsta vai pārbaudes punktu nivelēšanā.
- tahimetrs Ģeodēzijas instruments vienlaicīgai punktu horizontālu attālumu un paaugstinājumu noteikšanai.
- ģeodēzists Ģeodēzijas speciālists.
- topogrāfija Ģeodēzijas un kartogrāfijas nozare, kas izstrādā metodes apvidus virsmu uzmērīšanai un attēlošanai plānā vai kartē.
- aktinometrija Ģeofizikas nozare, kas pētī Saules staru enerģiju Zemes atmosfērā.
- Fiziskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas dabaszinātnisko nozaru kopums, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā sastāvdaļas un teritoriālos dabas kompleksus.
- puansons Ģeogrāfijas kartēs - pieņemts apzīmējums (aplis, kvadrāts u. tml.).
- reģionpētniecība Ģeogrāfijas nozare, kas kompleksi pētī reģionus.
- glacioloģija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī apledojumus.
- Ekonomiskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī sabiedriskās ražošanas izvietojumu, tās attīstības apstākļus un īpatnības dažādās zemēs un rajonos.
- Transporta ģeogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī transportu.
- okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā.
- Fiziskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī Zemes apvalku (litosfēru, hidrosfēru, atmosfēru, biosfēru).
- okeanoloģija Ģeogrāfijas nozaru kopums, kas pētī fizikālos, ķīmiskos, ģeoloģiskos un bioloģiskos procesus pasaules okeānā.
- ģeogrāfs Ģeogrāfijas speciālists.
- atlants Ģeogrāfijas, vēstures vai citu karšu sistemātisks sakopojums.
- kartogramma Ģeogrāfiskā karte, kurā grafiski (ar svītrojumu, krāsojumu) parādīti statistiski dati (par kādu parādību) noteiktā teritorijā.
- ģeoķīmiķis Ģeoķīmijas speciālists.
- struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pētī iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas, izvietojumu Zemes garozā.
- radioģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī atomu kodolu dabisko pārvērtību likumības Zemes garozā un šo pārvērtību izpausmi ģeoloģiskajos procesos.
- petrogrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī iežu mineraloģisko, ķīmisko sastāvu un ģeoloģiskās īpatnības.
- hidroģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī pazemes ūdeņus.
- vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
- stratigrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
- tektonika Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas uzbūvi, kustības, deformāciju.
- seismotektonika Ģeoloģijas nozare, kas pētī zemestrīču rašanās ģeoloģiskos nosacījumus.
- ģeologs Ģeoloģijas speciālists.
- inversija Ģeometrijā - transformācija, kas attēlo riņķa iekšpusi par riņķa ārpusi, un otrādi.
- varietāte Ģeometrijā, topoloģijā - ģeometrisks objekts, kura struktūra atbilst kādai telpai.
- Tēlotāja ģeometrija Ģeometrijas nozare, kas grafiski attēlo plaknē telpiskas figūras un ķermeņus.
- Tēlotāja ģeometrija Ģeometrijas nozare, kas grafiski attēlo plaknē telpiskas figūras un ķermeņus.
- planimetrija Ģeometrijas nozare, kas pētī figūras, kuras atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
- stereometrija Ģeometrijas nozare, kas pēti telpiskas figūras.
- trigonometrija Ģeometrijas nozare, kas pētī trigonometriskās funkcijas un to izmantojumu ģeometrijā.
- daudzstūris Ģeometriska figūra, ko ierobežo noslēgta lauzta līnija.
- Spēku paralelograms Ģeometriska konstrukcija, kurā rezultējošo spēku attēlo ar diagonāli paralelogramā, kam divas malas veido šo spēku vektori.
- Spēku paralelograms Ģeometriska konstrukcija, kurā rezultējošo spēku attēlo ar diagonāli paralelogramā, kam divas malas veido šo spēku vektori.
- pamats Ģeometriskas figūras elements - līnija vai plakne, kas ir perpendikulāra figūras augstumam.
- konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
- tors Ģeometrisks ķermenis, ko veido riņķa rotācija ap asi, kura atrodas šā riņķa plaknē, bet nekrusto to. Veidojums, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma.
- tenzors Ģeometrisks objekts n-dimensiju telpā.
- punkts Ģeometrisks objekts, kam ir nulles dimensija.
- meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles.
- morfometrija Ģeomorfoloģijas nozare, kas kvantitatīvi raksturo reljefa elementus, formas un tipus.
- orogrāfija Ģeomorfoloģijas nozare, kas pētī Zemes virsas reljefa formas, to konfigurāciju, izmērus, virzienu.
- ģeomorfologs Ģeomorfoloģijas speciālists.
- angļi Ģermāņu cilts, kas 5. gadsimtā pārcēlās uz Angliju.
- šrāga Ģilžu un cunfšu statūti (Vācijā, Baltijā līdz 20. gadsimta sākumam).
- Praktiskā ģimnāzija Ģimnāzija (buržuāziskajā Latvijā), kurā lielu vērību veltī mājturībai.
- Praktiskā ģimnāzija Ģimnāzija (buržuāziskajā Latvijā), kurā lielu vērību veltīja mājturībai.
- Reālā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
- reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
- Humanitārā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī humanitārajiem priekšmetiem.
- Humanitārā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī humanitārajiem priekšmetiem.
- Klasiskā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī humanitārajiem priekšmetiem.
- Klasiskā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī latīņu un sengrieķu valodai, antīkajai literatūrai.
- ģimnāzists Ģimnāzijas audzēknis.
- Ģipša nolējums Ģipsī izlieta (piemēram, skulptūras, arhitektūras detaļas) precīza kopija.
- Ģipša nolējums Ģipsī izlieta (piemēram, skulptūras, arhitektūras detaļas) precīza kopija.
- karnalīts Halogēnu grupas minerāls, no kura iegūst kālija un magnija sāļus, kā arī metālisko magniju.
- melodija Harmonijas mācībā - augšējā balss.
- ģenerālbass Harmonijas mācība.
- apdare Harmonizācija (melodijai, tautas dziesmai).
- apdarināt Harmonizēt (melodiju, tautas dziesmu).
- triāde Hēgeļa dialektikā - triju dialektiskās attīstības pakāpju (tēzes, antitēzes, sintēzes) kopums.
- hēgelisms Hēgeļa filozofija un uz tās pamata radušies filozofijas, virzieni.
- neohēgelisms Hēgeļa filozofijas skolas radikālais spārns. Jaunhēgelisms.
- jaunhēgelisms Hēgeļa filozofijas skolas radikālais spārns. Neohēgelisms.
- ortohēlijs Hēlijs, kura atomu apvalkos abu elektronu spini ir vērsti vienā un tai pašā virzienā.
- heliobiologs Heliobioloģijas speciālists.
- helmintologs Helmintoloģijas speciālists.
- hematologs Hematoloģijas speciālists.
- spiedienaugstums Hidraulikā - lielums, ar ko raksturo šķidruma plūsmas īpatnējo (pret masas vienību attiecināto) enerģiju kādā punktā.
- hidrobiologs Hidrobioloģijas speciālists.
- hidrostacija Hidroelektrostacija.
- ūdensspēkstacija Hidroelektrostacija.
- Baltās ogles Hidroenerģija.
- Baltās ogles Hidroenerģija.
- hidroģeologs Hidroģeoloģijas speciālists.
- hidroķīmiķis Hidroķīmijas speciālists.
- hidrologs Hidroloģijas speciālists.
- hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību un mijiedarbību ar tajos iegremdētiem ķermeņiem vai ar cauruļvadu sienām.
- hidrometeorologs Hidrometeoroloģijas speciālists.
- sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst polimorfiskas kolonijas veidojoši caurspīdīgi, līdz 3 metriem gari jūras dzīvnieki. Šis apakšklases dzīvnieki.
- siltumnāve Hipotētiska visu enerģijas veidu pārvēršanās siltuma enerģijā, kas vienmērīgi sadalās Visumā, kur pēc tam izbeidzas visi makroskopiskie procesi.
- histologs Histoloģijas speciālists.
- hitlerisms Hitlera fašistiskās diktatūras režīms, tā atsevišķa izpausme. Šīs diktatūras ideoloģija.
- gestapo Hitleriskās Vācijas slepenā valsts policija.
- geto Hitleriskās Vācijas un tās okupēto teritoriju ebreju nometināšanas un iznīcināšanas nometne.
- hitlerietis Hitlerisma piekritējs. Fašistiskās Vācijas karavīrs.
- homeopāts Homeopātijas speciālists.
- svīta Horeogrāfijā - kompozīcija, kas sastāv no vairākām dejām par vienu tēmu.
- horeogrāfs Horeogrāfijas speciālists. Horeogrāfiskas kompozīcijas autors.
- deja Horeogrāfiskās mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir ķermeņa harmoniskas kustības, kas ritmiski izkārtotas noteiktā kompozīcijā, tempā, dinamikā.
- spārnesis Horizontāla sija, uz kuras balstās jumta spāres.
- ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida. Šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa.
- tunelis Horizontāli vai slīpi izbūvēta apakšzemes eja transportam, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- sabors Horvātijas Sociālistiskās Republikas parlaments.
- arterioskleroze Hroniska artēriju saslimšana - artēriju sieniņu sabiezināšanās un to blīvuma palielināšanās.
- lepra Hroniska vispārēja infekcijas slimība, kas bojā galvenokārt ādu un nervu sistēmu.
- kriticisms I. Kanta filozofija (tās izveidotajā terminoloģijā), kuras galvenais mērķis ir izziņas spējas kritika.
- Objektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
- Objektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
- panloģisms Ideālistiska filozofijas mācība, pēc kuras pasaule ir loģiska saprāta izpausmes forma.
- plurālisms Ideālistiska koncepcija, pēc kuras viss esošais sastāv no daudzām viennozīmīgām būtībām, kas nav reducējamas uz vienu principu.
- metafizika Ideālistiskajā filozofijā - mācība par esošā būtību, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
- intuīcija Ideālistiskajā filozofijā - mistiska spēja izzināt patiesību bez iepriekšējas zinātniskas pieredzes un loģiskiem slēdzieniem.
- absolūts Ideālistiskajā filozofijā - mūžīgs, nemainīgs, beztelpisks visu lietu un parādību pirmpamats (ideja, gars, dievība).
- introspekcija Ideālistiskajā filozofijā - savas apziņas stāvokļu tieša novērošana.
- dvēsele Ideālistiskajā filozofijā un psiholoģijā - kāds no apziņas elementiem.
- kontemplācija Ideālistiskajā filozofijā, reliģijā - intuitīva, emocionāli mistiska domas darbība, kas saista apziņu ar garīgo esamību.
- intelektuālisms Ideālistiskās filozofijas novirziens, kas galveno nozīmi pasaules izzināšanā piešķir intelektam, metafiziski ignorējot praksi.
- iracionālisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas ierobežo vai noliedz racionālas izziņas iespējas un aizstāj to, piemēram, ar intuīciju, instinktu, ticību.
- intuitīvisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas par vienīgo izziņas līdzekli uzskata intuīciju.
- neokantisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas radās 19. gadsimta otrajā pusē un attīsta Imanuela Kanta filozofijas ideālistiskos un metafiziskos elementus.
- kreacionisms Ideālistisks bioloģijas virziens, kas organiskās pasaules izcelšanos un daudzveidību izskaidro ar dievišķo radīšanu.
- enerģētisms Ideālistisks filozofijas novirziens, kas apgalvo, ka kustība pastāv bez matērijas, un kas visas dabas parādības reducē uz enerģiju, kurai nav materiālas bāzes.
- personālisms Ideālistisks mūsdienu filozofijas virziens, kas pasauli uzskata par garīgu būtņu kopumu, kuru vada augstāka dievišķa persona.
- pedoloģija Ideālistisks psiholoģijas un pedagoģijas virziens (izveidojies 19. un 20. gadsimta mijā), kas centās mehāniski apvienot bērna psihiskās attīstības psiholoģisko, anatomiski fizioloģisko, bioloģisko un socioloģisko izpratni.
- autoģenēze Ideālistisks virziens evolūcijas teorijā, pēc kura organiskās pasaules attīstība notiek kādu pašā organismā esošu nemateriālu faktoru ietekmē.
- skandināvisms Idejiski politisks strāvojums (Skandināvijas zemēs 19. gadsimtā), kas propagandēja idejas par Skandināvijas zemju apvienošanos.
- antikomunisms Ideoloģija un politika, kas ir vērsta pret komunistisko teoriju un praksi.
- šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā.
- radiodiversija Ideoloģiski naidīgas, melīgas informācijas pārraide pa radio (propagandas nolūkos).
- idiotisms Idiotija.
- mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem). Līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari). Ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums.
- piala Ieapaļš konusveida dzeramais trauks (Vidusāzijā) ar paplatinātu augšdaļu un bez osas.
- tolerance Iecietība (parasti pasaules uzskata, reliģijas jautājumos).
- kvalifikācija Iedalīšana noteiktā grupā, kategorijā, veidā.
- savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.). Kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
- kairināt Iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
- Mūžīgais dzinējs Iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi.
- Skatiena (arī skata) līnija Iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
- Skata (arī skatiena) līnija Iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
- meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
- paralēle Iedomāta riņķa līnija, kas veidojas, zemes (debess ķermeņa) virsu šķeļot pa ekvatoram paralēlu plakni.
- attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kura savieno (parasti divus) objektus.
- parādība Iedomu tēls, vīzija, arī halucinācija.
- pasniegt Iedot (ko) par apbalvojumu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā.
- pasniegt Iedot (ko) par dāvanu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā.
- sindaktilija Iedzimta delnas vai pēdas deformācija - pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums.
- kretīnisms Iedzimta fiziska vai garīga atpalicība vairogdziedzera trūkuma vai pavājinātu funkciju dēļ.
- diatēze Iedzimta vielmaiņas procesu anomālija, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažām slimībām.
- Ģenētiskais (arī iedzimtības) kods Iedzimta, mantota nukleīnskābes molekulās šifrēta informācijas sistēma, kas konsekventi realizējas (dzīvnieku, augu, mikroorganismu) nukleotīdos.
- instinkts Iedzimtu organisma reakciju kopums, kuru forma ir gandrīz nemainīga un kuras nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
- pamatiedzīvotāji Iedzīvotāji, kas (kādā teritorijā) pieder pie galvenās, parasti lielākās, nācijas, tautas, tautības. Arī pirmiedzīvotāji.
- pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml. Iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
- vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
- tauta Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- Iedzīvotāju mehāniskā kustība Iedzīvotāju migrācija.
- migrācija Iedzīvotāju pārvietošanās, pārcelšanās (uz citu teritoriju, vietu).
- Iedzīvotāju mehāniskais pieaugums Iedzīvotāju pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
- Apdzīvotības blīvums Iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
- Apdzīvotības blīvums Iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
- Iedzīvotāju mehāniskais pieaugums Iedzīvotāju skaita pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
- apdzīvotība Iedzīvotāju skaits kādā teritorijā.
- raznočinci Iedzīvotāju starpslānis (Krievijā 18. un 19. gadsimtā), ko veidoja no dažādām kārtām nākuši inteliģenti, kuri strādāja par ierēdņiem, speciālistiem dažādās nozarēs. Šī starpslāņa pārstāvji.
- iebetonēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar betona masu.
- iecementēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar cementa masu.
- nostrādāt Iegūstot enerģiju, pazemināt (ūdenstilpes lietderīgo tilpumu).
- nolasīt Iegūt (informāciju) no kā, parasti no mēraparāta zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem.
- saņemt Iegūt (informāciju).
- holografēt Iegūt (kā) attēlu ar hologrāfijas metodi.
- Atrast ceļu uz sirdi Iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
- Piekļūt sirdij Iegūt (kāda) uzticību, simpātijas.
- Piekļūt sirdij Iegūt (kāda) uzticību, simpātijas.
- ieņemt Iegūt (kādu teritoriju, objektu, parasti kara darbības rezultātā). Arī iekarot (1).
- painformēties Iegūt (parasti nelielu, īsu) informāciju.
- Atrast ceļu uz sirdi Iegūt atsaucību, simpātijas u. tml.
- Atrast ceļu uz sirdi Iegūt atsaucību, simpātijas u. tml.
- folklorizēties Iegūt folkloras funkcijas (par daiļdarbu, skaņdarbu, deju).
- informēties Iegūt informāciju.
- izlietot Iegūt labumu, atbalstu (no apstākļiem, situācijas) kādā darbībā.
- laimēt Iegūt loterijā (naudu vai mantu).
- izlozēt Iegūt loterijas izlozē.
- sagrābstīt Iegūt, savākt, arī atcerēties (nepārbaudītu, pavirša informāciju), parasti, lai (to) izplatītu tālāk.
- ieķēpāt Iejaukt (nevēlamā situācijā).
- ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam (nevēlamā situācijā).
- attapties Iejusties (kādā situācijā), sākt rīkoties (kādos apstākļos).
- Plaušu karsonis Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Pneimonija.
- Plaušu karsonis Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Pneimonija.
- sagrābt Iekarot, arī okupēt (kādu teritoriju).
- vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
- elektrofotometrs Iekārta (ar fotoelementiem) debess spīdekļu starojuma enerģijas mērīšanai.
- relejregulators Iekārta (galvenokārt) elektroenerģijas ģeneratora un akumulatoru baterijas kopējā darba režīma regulēšanai.
- katls Iekārta (parasti kodolenerģijas) pārvēršanai siltuma enerģijā.
- reproduktors Iekārta (parasti radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai dzirdamās skaņās.
- ievadiekārta Iekārta (parasti skaitļotājā), kas ievada (tajā) informāciju.
- skarifikators Iekārta (sēklu) skarifikācijai.
- ieeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) ievadīšanai (piemēram, ierīcē).
- izeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) izvadīšanai (piemēram, no ierīces).
- detektors Iekārta daļiņu vai starojumu reģistrācijai.
- apakšstacija Iekārta elektriskās strāvas sprieguma pārveidošanai ceļā no elektrostacijas uz patērētājiem.
- spēkiekārta Iekārta fizikāla spēka, enerģijas radīšanai.
- raidiekārta Iekārta informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- radiogoniometrs Iekārta raidstacijas atrašanās virziena noteikšanai, izmantojot uztverto signālu stiprumu atkarā no uztverošās antenas orientācijas telpā.
- termoelektroģenerators Iekārta siltuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
- vulkanizators Iekārta vulkanizācijas darbu veikšanai.
- līnija Iekārta, galvenokārt vadu sistēma, elektriskās enerģijas pārvadei.
- rekuperators Iekārta, ierīce (kā) rekuperācijai.
- retranslators Iekārta, ierīce (kā) retranslācijai.
- sterilizators Iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai (1).
- raidītājs Iekārta, ierīce informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- sublimators Iekārta, ierīce u. tml. (kā) sublimācijai.
- utilizators Iekārta, ierīce u. tml. (kā) utilizācijai (1).
- tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
- slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
- radiokompass Iekārta, kas automātiski uzrāda lidaparātā vai kuģī uztvertās raidstacijas virzienu.
- palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt galvenās iekārtas, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
- pastiprinātājs Iekārta, kas pastiprina saņemto jaudu, izmantojot papildu enerģijas avotu.
- kodoliekārta Iekārta, kas ražo kodolenerģiju.
- elektroiekārta Iekārta, ko darbina ar elektrisko enerģiju. Elektriskā iekārta.
- vibrostends Iekārta, ko lieto materiālu, detaļu vai ražojumu pārbaudei, pakļaujot tos vibrācijām.
- kvantpastiprinātājs Iekārta, kurā elektromagnētiskais starojums, ejot cauri vielai, palielina savu enerģiju, saglabājot iepriekšējo viļņa garumu, izplatīšanās virzienu, polarizāciju.
- Elektrostatiskā mašīna Iekārta, kurā iegūst elektriskos lādiņus (parasti ar berzi vai indukciju).
- Elektrostatiskā mašīna Iekārta, kurā iegūst elektriskos lādiņus (parasti ar berzi vai indukciju).
- vibromaisītājs Iekārta, kurā izgatavo lavas, gāzbetona masu u. tml., maisīšanas procesā izmantojot vibrācijas.
- reaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu (urāna, torija, plutonija) kodolu dalīšanās ķēdes reakcija. Kodolreaktors.
- kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā.
- paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
- Daļiņu paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina lādētās daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko vai magnētisko lauku.
- Tvaika katls Iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālu mehānisko vai siltuma enerģiju.
- tablo Iekārta, uz kuras virsmas, ekrāna u. tml. veido maināmus signālus, tekstus operatīvai informācijai.
- atmiņa Iekārtas (parasti automāta) daļa, kas fiksē informāciju.
- telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
- teleficēt Iekārtot, izveidot televīzijas pārraižu sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
- radioficēt Iekārtot, veidot radiofonijas un radiotranslācijas tīklu (kādā teritorijā).
- stacija Iekārtu komplekss (kā) uztveršanai un pārraidei, izmantojot radioviļņus. Raidstacija, arī radiostacija.
- siltumcentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo.
- termocentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo. Siltumcentrāle.
- elektrotīkls Iekārtu komplekss, ko izmanto elektriskās enerģijas pārvadīšanai un sadalīšanai.
- kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas pievada elektrisko enerģiju transportlīdzekļiem pa slīdošu kontaktu no kontaktvada.
- radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru vai radiofonijas realizēšanai; arī attiecīgā iestāde, organizācija.
- pastarpināt Iekļaut (kādā sistēmā, norisē u. tml.) elementu, sastāvdaļu, kurā ir cita informācijas forma, cits informācijas nesējs.
- ieskaitīt Iekļaut (kategorijā, grupā).
- ieskaitīt Iekļaut (kolektīvā, organizācijā u. tml.).
- ietilpināt Iekļaut kā locekli, dalībnieku (kolektīvā, organizācijā u. tml.).
- ievelties Iekļūt (piemēram, matos, spalvā), cieši sajaucoties, savijoties (ar tiem) - par pūkām, gružiem u. tml.
- dzīslene Iekšējais apvalks (acij), kurš cieši piekļaujas cīpslenei un kurā ir daudzi asinsvadi.
- aknas Iekšējais orgāns (cilvēkam un dzīvniekiem), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
- virsnieres Iekšējās sekrēcijas pāra dziedzeris (mugurkaulniekiem) - neliels, plakans veidojums uz nieres augšējā pola.
- perkusija Iekšējo orgānu (parasti medicīniska) izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju.
- apgūt Iemācīties un pilnībā pārzināt (profesiju, specialitāti u. tml.).
- noslēpums Iemaņas, zināšanas, metode (kādā profesijā, nozarē), kas ir zināmas tikai vienam vai dažiem.
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
- ienākt Ieņemt (kādu teritoriju) - par karaspēku.
- okupēt Ieņemt kādas valsts teritoriju uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
- instruktāža Iepazīstināšana ar instrukciju. Instruēšana, pamācīšana.
- šifrs Iepriekš norunāta burtu u. tml. lietošanas sistēma slepenai informācijas fiksēšanai, pārraidei.
- priekšnojauta Iepriekšēja nojauta. Neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
- agrākais Iepriekšējais. Tāds (tas), kāds (kas) bijis agrāk (2).
- makets Iepriekšējs (iespieddarba) paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
- projekts Iepriekšējs, aptuvens teksts (piemēram, dokumentam, rezolūcijai).
- Atvērt kontu Ierakstīt (uzņēmuma, iestādes) pirmo operāciju kontā.
- metrika Ieraksts (piemēram, kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas grāmatā. Arī dzimšanas apliecība.
- birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma, arī augstākā administrācija (kapitālistiskajās valstīs).
- činavnieks Ierēdnis (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- komisārs Ierēdnis, kas izpilda policista funkcijas (pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimtam un kapitālistiskajās valstīs).
- iekalkulēt Ierēķināt, ieskaitīt (kalkulācijā, aprēķinos).
- ģenerators Ierīce (arī parādība dabā), kas pārveido kādu enerģijas veidu citā.
- perspektogrāfs Ierīce (kā) perspektīvo projekciju rasēšanai.
- multiplikators Ierīce (piemēram, fotoaparātam), kas dod iespēju iegūt vairākas kopijas vienlaicīgi.
- Darba orgāns Ierīce (piemēram, mašīnā), kas veic darba operāciju.
- Darba orgāns Ierīce (piemēram, mašīnā), kas veic darba operāciju.
- kontrolieris Ierīce (piemēram, ražošanā) kontroles vai reģistrācijas veikšanai.
- amortizators Ierīce amortizācijai (2).
- lampa Ierīce ar dažādām funkcijām (piemēram, starojuma vai siltuma iegūšanai), parasti spuldzes veidā. Elektroniska ierīce ar nokaitētu katodu.
- pantogrāfs Ierīce attēlu kopiju izgatavošanai, parasti citādā mērogā.
- katapulta Ierīce cilvēka automātiskai izmešanai (no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
- Elektromagnētiskais sūknis Ierīce elektrības vadītāju šķidrumu pārsūknēšanai, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu, kas plūst pa šķidrumu.
- Elektromagnētiskais sūknis Ierīce elektrības vadītāju šķidrumu pārsūknēšanai, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu, kas plūst pa šķidrumu.
- spirtometrs Ierīce etilspirta koncentrācijas noteikšanai šķīdumā.
- kalorifers Ierīce gaisa sasildīšanai (apkures un ventilācijas sistēmās un kaltēs) - sistēmā savienotas caurules, pa kurām plūst karsts ūdens, ūdens tvaiki vai karsti sadegšanas produkti.
- Kartogrāfiskais transformators Ierīce kartogrāfisko projekciju transformēšanai.
- Kartogrāfiskais transformators Ierīce kartogrāfisko projekciju transformēšanai.
- rastrālis Ierīce līnijkopu veidošanai.
- tenaklis Ierīce manuskripta turēšanai tipogrāfijas saliekamās mašīnās.
- vibroceltnis Ierīce materiālu pārvietošanai vertikālā virzienā, izmantojot vibrācijas.
- vibroveseris Ierīce pāļu, cauruļu u. tml. dzīšanai gruntī, kā arī materiālu irdināšanai, grunts blietēšanai u. tml. ar triecienu un vibrāciju vienlaicīgu iedarbi.
- radiospektroskops Ierīce radioviļņu absorbcijas noteikšanai.
- tahometrs Ierīce rotācijas frekvences mērīšanai.
- solarimetrs Ierīce Saules radiācijas plūsmas mērīšanai.
- Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru, izmantojot mehānisko vai elektrisko enerģiju.
- pantogrāfs Ierīce uz elektriskā transportlīdzekļa jumta elektriskās enerģijas pievadei no kontaktvada.
- vibrometrs Ierīce vibrāciju mērīšanai mašīnās, tiltos, ēkās u. tml.
- vibrators Ierīce vibrāciju radīšanai (piemēram, vibromašīnas piedziņai). Vadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, uztveršanai vai atstarošanai (piemēram, antenā).
- pulverizators Ierīce, aparāts (kā) pulverizācijai.
- ekstraktors Ierīce, aparāts, ar ko veic ekstrakciju (2).
- jonizators Ierīce, ar ko palielina jonu koncentrāciju gaisā.
- pieslēgs Ierīce, arī detaļa vadu, kabeļu, līniju pieslēgšanai pie iekārtas vai pie enerģijas patērētāja.
- skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai.
- saturators Ierīce, iekārta (kā) saturācijai.
- koagulators Ierīce, iekārta koagulācijai.
- stabilizators Ierīce, iekārta u. tml. (kā, parasti transportlīdzekļa) stabilizācijai.
- sijātājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sijāšanai.
- sinhronizators Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sinhronizācijai.
- skalpelis Ierīce, iekārta, ko izmanto, piemēram, ķirurģijā mīksto audu pāršķelšanai.
- sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, parasti šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
- sifons Ierīce, kas aizkavē smakas izplūšanu no kanalizācijas vadiem.
- Pjezoelektriskais pārveidotājs Ierīce, kas mehānisko svārstību enerģiju pārvērš elektrisko svārstību enerģijā vai otrādi, izmantojot pjezoelektrisko efektu.
- palīgierīce Ierīce, kas palīdz nodrošināt galvenās ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
- fotoelements Ierīce, kas pārvērš gaismas enerģiju elektriskajā enerģijā, izmantojot fotoefektu.
- signāls Ierīce, kas rada šādu fizikālu lielumu vai fizikālu lielumu kopumu. Arī priekšmets, ko izmanto informācijas sniegšanai.
- informators Ierīce, kas sniedz, pārraida informāciju.
- akumulators Ierīce, kas uzkrāj noteikta veida enerģiju.
- komutators Ierīce, ko izmanto telefonijā līniju savienošanai.
- Sildāmais spilvens Ierīce, ko lieto kādas ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot elektriskās enerģijas radītu siltumu.
- bāze Ierīce, konstrukcija, pēc kuras parauga veido citu ierīci, konstrukciju.
- detonators Ierīce, mehānisms, kurā rodas impulss sprāgstvielu lādiņa eksplozijai.
- zona Ierīces, priekšmeta, vielas, materiāla u. tml. daļa, kam ir kādas raksturīgas atšķirības funkcijās, notiekošajos procesos u. tml.
- kanalizācija Ierīču komplekss (apdzīvotu vietu, ražošanas teritoriju) notekūdeņu savākšanai, aizvadīšanai, attīrīšanai un ievadīšanai ūdenstilpē.
- kanalizēt Ierīkot kanalizāciju (1).
- Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
- Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
- lokalizēt Ierobežot (kā) izplatīšanos ārpus noteiktas teritorijas, vietas.
- zona Ierobežota, apsargājama ieslodzījuma vietas teritorija.
- kodolierocis Ierocis, kura eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
- šaujamierocis Ierocis, kurā šāviņa, lodes mešanai izmanto sprāgstvielu sprādziena enerģiju.
- numurs Ieroča (piemēram, lielgabala, ložmetēja) apkalpes loceklis ar noteiktām funkcijām.
- Uguns šaujamieroči Ieroči, kuros šāviņa, lodes mešanai izmanto sprāgstvielu sprādziena enerģiju. Šaujamieroči.
- arsenāls Ieroču un munīcijas noliktava.
- saņemt Iesaistīt (darbā, organizācijā u. tml. vairākus, daudzus).
- Sacelt kājās Iesaistīt revolūcijā, nemieros (daudzus vai visus).
- Sacelt kājās Iesaistīt revolūcijā, nemieros (vairākus, daudzus).
- instalēt Iesaistīt, izmantot (piemēram, enerģiju).
- kļūt Iesaistīties, tikt uzņemtam (piemēram, kādā organizācijā).
- iedārdēties Iesākt dārdēt (par parādībām dabā, sprādzieniem, artilērijas šāvieniem). Īsu brīdi dārdēt.
- iesaistīties Iesākt piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
- aizsērt Iesākt sērt (riju), bet nepabeigt.
- uzliesmot Iesākt spraigi norisēt (par sarunu, diskusiju u. tml.). Īsu brīdi spraigi norisēt.
- iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (piemēram, par līniju).
- pienākt Iesākties (par vienu no secīgām situācijām, kurā tiek pieļauta, ir iespējama kāda darbība, rīcība).
- albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
- pārskaitīt Ieskaitīt citā kontā, ieskaitīt citam adresātam (uzņēmumam, organizācijai, personai).
- Koncentrācijas nometne Ieslodzījuma vieta ar sevišķi smagu režīmu (piemēram, fašistiskajā Vācijā).
- Koncentrācijas nometne Ieslodzījuma vieta ar sevišķi smagu režīmu (piemēram, fašistiskajā Vācijā).
- interpelēt Iesniegt interpelāciju.
- reklamēt Iesniegt reklamāciju.
- kredītspēja Iespēja saņemt kredītu (piemēram, aizņēmuma nomaksas garantijas dēļ).
- tipometrija Iespied darbu salikuma elementu (piemēram, burtu, līniju, atkāpju) mērīšana, tās paņēmienu kopums.
- propagandētājs Iespieddarbs, organizācija u. tml., kas propagandē (ko).
- difundēt Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām). Izplatīties uz visām pusēm (par vielām).
- attēls Iespiests zīmējums, fotouzņēmums u. tml. Reprodukcija.
- Liriskās atvirzes (arī atkāpes) Iespraudums, autora stāstījums (parasti daiļdarbā), kurš nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju un kurā autors izsaka savu attieksmi.
- atkāpe Iespraudums, autora stāstījums (parasti literārā sacerējumā), kas nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju.
- Bāriņu tiesa Iestāde (pirmspadomju Latvijā), kas ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
- orgāns Iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedriskās dzīves nozare.
- apdrošinātājs Iestāde vai uzņēmums, kas veic apdrošināšanas operācijas.
- Telefona centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus. Iekārta, kas savieno telefona līnijas.
- izpildorgāns Iestāde, kas izpilda noteiktas pārvaldīšanas funkcijas, praktiski vada (kādu nozari).
- kinodirekcija Iestāde, kas organizē un pārzina kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā).
- kapituls Iestāde, kas pirmsrevolūcijas Krievijā pārzināja ordeņu piešķiršanu un pasniegšanu.
- meteostacija Iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli. Meteoroloģiskā stacija.
- Meteoroloģiskā stacija Iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli. Meteostacija.
- Meteoroloģiskā stacija Iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli. Meteostacija.
- kolektors Iestāde, kas savāc (piemēram, grāmatas, materiālus) un izdala savām pakļautības organizācijām.
- aģentūra Iestāde, kas vāc informāciju un sniedz to (presei, radio, televīzijai).
- Adrešu birojs (arī galds) Iestāde, kur reģistrētas kādā administratīvā teritorijā dzīvojošo pilsoņu adreses.
- kombināts Iestāde, kurā apmāca kādas profesijas speciālistus vai ceļ kādas nozares strādnieku kvalifikāciju. Starpskolu mācību, ražošanas un skolēnu profesionālās orientācijas iestāde.
- mašīna Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem).
- mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem). Mašīna.
- pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noleiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas.
- popularizētājs Iestāde, organizācija, kas nodarbojas ar (kā) popularizēšanu.
- šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- studija Iestāde, uzņēmums, kas gatavo radio pārraides, televīzijas pārraides, kinofilmas.
- kantoris Iestāde, uzņēmums, kas organizē un vada (kādas nozares) darbu, veic finansiālas operācijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde, uzņēmums.
- stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu darbību veikšanai kādā teritorijā. Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
- Juridiska persona Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
- Juridiskā persona Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
- līgumorganizācija Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas slēdz līgumu (ar ko), kam ir līgumsaistības (ar ko).
- iestādījums Iestāde, valsts institūts, organizācija. Arī pasākums.
- kredītrīkotājs Iestādes vai organizācijas vadītājs, kam ir tiesības rīkoties ar budžetā apstiprinātajiem asignējumiem.
- šefība Iestādes, organizācijas, personas sniegta regulāra, parasti bezatlīdzības, palīdzība citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- Kadru daļa (arī nodaļa) Iestādes, uzņēmuma daļa (nodaļa), kas pārzina darbinieku pieņemšanu, atlaišanu, kārto attiecīgo dokumentāciju.
- aparāts Iestādes, uzņēmuma, nodaļas u. tml. sastāvdaļu kopums. Organizācijas amatpersonu un darbinieku kopums.
- pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku.
- Laiks (arī dzīve, gadi u. tml.) pagriežas atpakaļ Iestāties atkal (par kādu bijušo laika, dzīves posmu).
- korpuss Iestāžu kopums, kurām ir vienas un tās pašas (parasti likumdošanas) funkcijas.
- iekalt Iestiprināt izkaltā robā, caurumā (piemēram, siju).
- brukt Iet bojā, nonākt avārijas stāvoklī (par celtnēm).
- palīgietaise Ietaise, kas palīdz nodrošināt galvenās ietaises, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
- krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
- turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā.
- uzlādēt Ievadīt (aparātā, ierīcē u. tml.) elektrisko enerģiju.
- prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība.
- Gāzes gangrēna Ievainojumu komplikācija, ko izraisa īpaši mikrobi un kas saistīta ar organisma saindēšanos.
- Gāzes gangrēna Ievainojumu komplikācija, ko izraisa īpaši mikrobi un kas saistīta ar organisma saindēšanos.
- ielocīt Ieveidot ielocījuma līniju.
- apakšnams Ievēlējamā palāta Anglijas parlamentā. Pārstāvju palāta.
- Pagasta vietnieku pulks, arī pagasta vietnieki Ievēlēta pagasta pašvaldības institūcija.
- vietniekpulks Ievēlēta pagasta pašvaldības institūcija.
- arodkomiteja Ievēlēts arodorganizācijas vadības orgāns.
- ģenerālsekretārs Ievēlēts vai iecelts galvenais kārtējā darba vadītājs (kādā organizācijā, apvienībā, iestādē).
- marķīzs Ievērojams feodālis (viduslaiku Francijā, Itālijā), pēc titula pakāpes starp grāfu un hercogu.
- apgaismojums Ievērojot (ko), no kāda viedokļa, no kādām pozīcijām.
- turēties Ievērot (piemēram, noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
- Stāvēt (stingri) uz zemes Ievērot reālo situāciju.
- ievazāt Ievest līdz ar sevi vai līdz ar ko citu (kur, piemēram, infekcijas slimību ierosinātājus).
- konveijerizēt Ieviest konveijerus.
- pieņemt Ieviest, iedibināt (pēc paraduma, tradīcijas).
- insekcēt Ieviesties (kādā teritorijā) - par kukaiņiem.
- sēt Ievietot (mikroorganismus) barotnē audzēšanai laboratorijas apstākļos.
- iesērt Ievietot (parasti labību, linus) kaltēšanai (rijā).
- Iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu pasākumu).
- Iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu. pasākumu).
- gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
- nospraust Iezīmēt (piemēram, ceļu, robežu, teritoriju), parasti spraužot ko zemē.
- Skābais iezis Iezis, kas satur daudz silīcija dioksīda.
- plagioklazi Iežu veidotāji minerāli - nātrija un kalcija laukšpati.
- kleperis Igaunijā izaudzētas braucamzirgu šķirnes zirgs.
- ihtiologs Ihtioloģijas speciālists.
- kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
- paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt.
- Bēgļu gaitas Ilgāka prombūtne no pastāvīgās dzīvesvietas, lai izvairītos no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas.
- nomētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
- izgrauties Ilgāku laiku, daudz graut (par pērkonu, par artilērijas ieročiem).
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos). Būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
- dots Ilglaicīgs (ložmetēju, artilērijas) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujā.
- maisīties Ilgstoši uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
- bilde Ilustratīvs attēls (parasti bērnu grāmatā). Ilustrācija.
- iedoma Ilūzija, maldi.
- kantisms Imanuela Kanta filozofija un uz tās pamata radušies filozofijas virzieni.
- mandāts Imperiālisma koloniālajā sistēmā - starptautiskas aizbildnības veids (kopš 1919. gada) - tiesība pārvaldīt kādu pakļautu teritoriju, tautu.
- metropole Imperiālistiska valsts, kas ir iekarojusi un pakļāvusi savai ekspluatācijai citu tautu teritorijas un attieksmē pret tām ir augstākā vara.
- marīnisms Imperiālistiskas valsts militāra politika, kuras mērķis ir panākt hegemoniju uz jūras.
- Koloniālais karš Imperiālistisko valstu izraisīts karš koloniju un jaunu tirgu iegūšanai.
- Koloniālais karš Imperiālistisko valstu izraisīts karš koloniju un jaunu tirgu iegūšanai.
- Koloniālais karaspēks Imperiālistisko valstu karaspēks koloniju, tautu apspiešanai.
- koloniālisms Imperiālistisko valstu politika - ekonomiski vājāk attīstītu zemju pakļaušana, teritoriju sagrābšana, kolonizēšana, pirmiedzīvotāju apspiešana.
- neokoloniālisms Imperiālistisko valstu politika, kuras mērķis ir jaunās formās saglabāt vai nodibināt savu ekonomisko un politisko kundzību bijušajās kolonijās un puskolonijās pēc koloniālisma sistēmas likvidēšanas.
- ķeizariene Impērijas valdniece. Šīs valdnieces tituls.
- ķeizars Impērijas valdnieks. Šī valdnieka tituls.
- signalizēt Impulsu veidā raidīt informāciju pa nervu sistēmu.
- seroloģija Imunoloģijas nozare, kas pētī serumu imunobioloģiskās īpašības.
- bajadera Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās.
- brahmanisms Indiešu reliģija (ticība Brahmam).
- toksīni Indīgas vielas, kuras izdala patogēnās baktērijas, arī daži dzīvnieki, augi.
- karakurts Indīgs zirneklis (Vidusāzijas tuksnešos, Krimas stepēs).
- indieši Indijas republikas pamatiedzīvotāji.
- sari Indijas sieviešu apģērbs - garš, taisns auduma gabals, kura vienu galu apjož ap gurniem un nostiprina, bet otru pārmet pār plecu.
- raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās
- personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
- Zemnieku saimniecība Individuāla lauksaimniecības produkcijas ražotāja saimniecība, kas balstās uz ražošanas līdzekļu individuālo īpašumu.
- ķelti Indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā (mūsdienās dažos Trijās, Anglijas un Francijas apvidos).
- trāķieši Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Trāķijā, Balkānu pussalas ziemeļaustrumu daļā un Mazāzijas ziemeļrietumu daļā.
- hindi Indoeiropiešu valoda - Indijas republikas valsts valoda.
- sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda (Indijā aptuveni kopš 1. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras).
- indologs Indoloģijas sīpeciālists.
- indonēzieši Indonēzijas republikas pamatiedzīvotāji.
- superinfekcija Infekcija, ar kuru inficējas jau inficēts cilvēks.
- pilieninfekcija Infekcija, ko iztaisa (parasti) siekalas, kurās ir slimības izraisītāji.
- Iekšējā infekcija Infekcija, kuras cēlonis ir pašā organismā.
- Garais klepus Infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes.
- Garais klepus Infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes.
- izsēja Infekcijas izkliedēšanās (organismā).
- serumterapija Infekcijas slimība ārstēšana ar serumiem, kas iegūti no mākslīgi imunizētu dzīvnieku, asinīm.
- Vēžu mēris Infekcijas slimība, kas īsā laikā izraisa vēžu nobeigšanos.
- endēmija Infekcijas slimība, kas sastopama tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
- riketsioze Infekcijas slimība, ko izraisa riketsijas (piemēram, izsitumu tīts).
- dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
- zoonoze Infekcijas slimība, kuras ierosinātājs parazitē kādā dzīvnieku sugā vai vairākās sugās (piemēram, trakumsērga, tuberkuloze, tularēmija).
- bacilis Infekcijas slimības izraisītājs.
- epizootija Infekcijas slimības masveida izplatīšanās dzīvnieku vidū.
- epidēmija Infekcijas slimības masveida izplatīšanās.
- Transmisīvās slimības Infekcijas slimības, ko parasti pārnēsā asinssūcēji kukaiņi, ērces.
- ķīmijterapija Infekcijas slimību ārstēšana ar ķīmiskām vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimību izraisītājiem. Ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām.
- seroterapija Infekcijas slimību ārstēšana ar serumiem.
- ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- televīzija Informācija, attēlu kopums, ko pārraida televīzijas tīklā. Televīzijas raidījums, televīzijas pārraide.
- materiāls Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
- viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā. Materiāls [1] (2).
- komanda Informācija, kas kādā laikposmā nosaka skaitļotāja darbības gaitu.
- mašīninformācija Informācija, ko glabā un izsniedz informācijas mašīna.
- papildinformācija Informācija, ko iegūst, sniedz, kas pastāv papildus sākotnējai, jau esošajai informācijai.
- noslēpums Informācija, ko nedrīkst izpaust.
- radioinformācija Informācija, ko pārraida pa radio.
- liecība Informācija, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
- bits Informācijas daudzuma mērvienība.
- notācija Informācijas fiksēšanas sistēma, kurā izmanto speciālus simbolus (burtus, ciparus, nosacītas zīmes u. tml.). Pieraksts, kurā izmantota šāda sistēma.
- Gaismas avīze Informācijas iekārta, kurā tekstu veido ar elektriskajām spuldzēm.
- Gaismas avīze Informācijas iekārta, kurā tekstu veido ar elektriskajām spuldzēm.
- hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā.
- komunikators Informācijas izplatītājs.
- Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- Masu (arī masveida) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- radio Informācijas raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana. Attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
- Atgriezeniskā saite Informācijas saite, kura savieno sistēmas izeju ar ieeju un pa kuru sistēma saņem signālus par savas darbības rezultātiem.
- Atgriezeniskā saite Informācijas saite, kura savieno sistēmas izeju ar ieeju un pa kuru sistēma saņem signālus par savas darbības rezultātiem.
- dokumentālistika Informātikas nozare, kas pētī dokumentālo informāciju.
- Intramuskulāra injekcija Injekcija muskulī.
- Intramuskulāra injekcija Injekcija muskulī.
- Intravenoza injekcija Injekcija vēnā.
- Intravenoza injekcija Injekcija vēnā.
- autodafē Inkvizīcijas tiesas sprieduma pasludināšana un izpildīšana. Notiesāto publiska sadedzināšana uz sārta.
- inkvizitors Inkvizīcijas tiesas tiesnesis.
- virspavēlniecība Institūcija (orgāns), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- forma Instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kadence Instrumenta solo epizode (skaņdarbā instrumentam ar orķestri, parasti fantāzija par skaņdarba galvenajām tēmām).
- orķestrācija Instrumentācija (3).
- pēcspēle Instrumentāls noslēgums, parasti pēc dziedājuma. Postlūdija.
- Optisks instruments (arī aparāts) Instruments (aparāts), kurā ir optiska sistēma (piemēram, mikroskops, tālskatis, projekcijas aparāts).
- kompresors Instruments asinsvadu saspiešanai (piemēram, ķirurģiskajās operācijās).
- kurvimetrs Instruments līku līniju garuma mērīšanai.
- spoguļvizieris Instruments taisnu leņķu un savstarpēji perpendikulāru līniju nospraušanai dabā.
- starpintegrālis Integrālis, kam ir palīgfunkcija integrēšanas gaitā.
- rigiditāte Intelektuāls, emocionāls, arī motivācijas inertums, nespēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem.
- uzplūdi Intensitātes kāpinājums (emocijām, domāšanas procesam u. tml.). Arī uzplūdums (2).
- kanonāde Intensīva, ilgstoša (šaujamieroču, parasti artilērijas ieroču) kaujas darbība. Tās radītais troksnis.
- reklāma Interesantā, saistošā formā sniegta informācija ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml. Teksts, attēls, kinofilma, radioraidījums, televīzijas raidījums u. tml., kas satur šādu informāciju.
- painteresēties Interesējoties (par ko) pacensties iegūt, parasti nelielu, izziņu, informāciju (par to).
- jautāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
- prasīt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
- taujāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
- vaicāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
- sekot Interesēties, vērot (ko), lai gūtu informāciju (par to). Sistemātiski gūt informāciju (par ko).
- mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā.
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā. Mīlestība (1).
- malārija Invāzijas slimība, kurai raksturīgas drudža lēkmes.
- miāzes Invāzijas slimības, ko ierosina mušu un dunduru kāpuri.
- inventūra Inventarizācija (tirdzniecībā).
- kaponieris Inženierbūve aizstāvēšanās pozīcijas priekšā, kas nodrošina flanga uguns raidīšanu divos pretējos virzienos.
- leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka daļa (fašistiskās Vācijas armijā).
- poligons Īpaša atklāta teritorija saliekamo būvkonstrukciju izgatavošanai.
- kronēt Īpašā ceremonijā pasludināt par monarhu, pasniedzot monarha varas simbolus.
- privilēģija Īpaša izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir (piemēram, atsevišķam cilvēkam, organizācijai, valstij) atšķirībā no citiem līdzīgiem. Izdevīga izņēmuma tiesība, priekšrocība.
- leģions Īpaša karaspēka daļa (dažu buržuāzisko valstu armijā).
- nāve Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga bioloģisko procesu neatgriezeniska pārtraukšanās šūnās un olbaltumvielu struktūru sairšana.
- siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību. Sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība.
- dzīvība Īpaša matērijas. Eksistēšanas un kustības forma, kam galvenokārt raksturīga vielmaiņa.
- munsturis Īpaša militārās apmācības sistēma (piemēram, Prūsijā).
- kapsēta Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai. Kapi.
- kapi Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai. Kapsēta.
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- slīpne Īpaša, slīpi izbūvēta konstrukcija (kā) pārvietošanai.
- vāraunieks Īpašas formas māla trauks (kā) vārīšanai krāsnī (Austrumlatvijā).
- medaunieks Īpašas formas māla trauks medus glabāšanai (Austrumlatvijā).
- Stāstījuma teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka vispārīgas atziņas, faktu konstatējumus, situācijas tēlojumus.
- Atpūtas krēsls Īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kurā var novietoties pusguļus.
- Vaļu medību kuģis Īpašas konstrukcijas kuģis, kas aprīkots ar speciālām iekārtām vaļu medībām.
- Manevru lokomotīve Īpašas konstrukcijas lokomotīve manevrēšanai pa stacijas sliežu ceļiem.
- karabīne Īpašas konstrukcijas sprādze (piemēram, rodeļkamanām saišu galu piestiprināšanai).
- Diplomātiskā imunitāte (arī neaizskaramība) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
- Diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
- Diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurās viņi akreditēti.
- snaiperis Īpaši apmācīts karavīrs, kas ar precīzu šāvienu iznīcina pretinieka karavīrus, kā arī, sauļot ar trasējošām lodēm, norāda mērķus artilērijai.
- lidosta Īpaši iekārtota stacija pie lidlauka lidaparātu pasažieru apkalpošanai. Lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
- kosmodroms Īpaši iekārtota teritorija kosmisko lidaparātu sagatavošanai lidojumam, palaišanai, to lidojuma vadībai un kontrolei.
- terminālis Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta teritorija (parasti kravas konteineru pārkraušanai ostās).
- parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
- vivārijs Īpaši iekārtotas telpas laboratorijas izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai.
- karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Kara bāze.
- Kara bāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Karabāze.
- tīrkultūra Īpaši izaudzēts vienas sugas (baktēriju, mikroskopisku sēņu) kopums.
- bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks.
- iestāde Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas veic pārvaldes, kultūras un izglītības vai sociālas un sadzīves funkcijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
- vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piemēram, viesnīcā, sanatorijā, transporta līdzeklī).
- pildījums Īpaši sagatavota produktu masa, kas tiek pildīta kulinārijas izstrādājumā, arī augļos, dārzeņos.
- statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
- spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
- spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu.
- pārmantojamība Īpašība, spēja (piemēram, kultūras vērtībām, profesijai) saglabāties nākamajās paaudzēs.
- nezūdamība Īpašību kopums (matērijai), kuras padara (ko) neiznīcināmu un saglabā (tā) kvantitāti pārvēršanās procesos.
- ražīgums Īpašību kopums, spēja (iekārtai, ierīcei u. tml.) veikt (noteiktā laikposmā) kādu darbu, radīt produkciju.
- klauzula Īpašs noteikums dokumentā (piemēram, līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
- eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- leģionārs Īpašu karaspēka daļu karavīrs (dažu buržuāzisko valstu armijā).
- pi Iracionāls skaitlis (3,14159...), kas izsaka riņķa līnijas garuma attiecību pret diametra garumu.
- irigators Irigācijas darbu speciālists.
- pašironija Ironija pašam par sevi.
- vīpsna Ironija, nievīgums (piemēram, attieksmē pret ko).
- palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas tajā neietilpstošas nots uzrakstīšanai.
- gamašas Īsi zābaki ar gumijota auduma ielaidumiem sānos.
- Nebūt savā sejā Īslaicīgi pārmainīties ārējā izskatā, piemēram, negatīvu emociju ietekmē.
- starpspēle Īss (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma daļām, cēlieniem. Intermēdija (1).
- skečs Īss humoristisks vai satīrisks dramaturģijas darbs, arī estrādes priekšnesums, parasti divām vai trim darbības personām.
- atsauksme Īss kritisks apskats, arī recenzija (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku apcerējumu).
- piezīme Īss teksts, kurā fiksēts kāds fakts, doma u. tml. Teksts, kurā ir fiksēts (piemēram, lekcijas, grāmatas) galvenais saturs.
- parabola Īss, pamācošs stāstījums (parasti alegorijā), kura morāle izteikta ar kādu uzskatāmu, analoģisku piemēru.
- Ticības apliecība (arī apliecinājums) Īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums.
- analīze Īstenības izziņas paņēmiens - (parādības, objekta) sadalīšana sastāvdaļās loģiskās abstrakcijas ceļā.
- pārstāvēt Īstenot (savas valsts) diplomātiskās, konsulārās u. tm.) attiecības (ar kādu valsti). Aizstāvēt (savas valsts) intereses (kādā valstī vai starptautiskā organizācijā), uzturēt (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai šādu organizāciju).
- nopaijāt Īsu brīdi paijāt un pabeigt paijāt.
- sindiks Itālijā - ievēlēts kopienas pašpārvaldes vadītājs.
- karbonārs Itālijā 19. gadsimta sākumā nodibinātas slepenas biedrības loceklis, kas cīnījās pret franču un austriešu okupācijas varu Itālijā un par Itālijas apvienošanu.
- mohārs Itālijas sarenes pasugas augs (graudzāļu dzimtā), ko kultivē pārtikai un lopbarībai.
- ataugt Izaugt no jauna (tā vietā, kas jau kādreiz bijis).
- izaust Izbeidzoties naktij, pilnīgi iestāties (par rītu, dienu, gaismu). Ataust.
- izslēgties Izbeigt darboties (piemēram, par mašīnu, ierīci u. tml.), tiekot atvienotam no enerģijas avota.
- sairt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
- Jaukts dzimums, arī jaukta izcelšanās Izcelšanās no ģimenes, kurā vecāki ir dažādu rasu, nāciju, tautību pārstāvji.
- izsēdināt Izcelt pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
- izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
- augstums Izcils stāvoklis. Situācija, kurā rodas šāds stāvoklis.
- dižgars Izcils zinātnes vai mākslas darbinieks. Ģēnijs.
- operēt Izdarīt (kā) ķirurģisku operāciju.
- perkutēt Izdarīt (kā) perkusiju.
- rezecēt Izdarīt (kā) rezekciju.
- trepanēt Izdarīt (kā) trepanāciju.
- izkastrēt Izdarīt kastrāciju.
- konvertēt Izdarīt konversiju (2).
- punktēt Izdarīt punkciju.
- izrevidēt Izdarīt revīziju.
- izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā. Apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
- izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) simpātijas, pieglaimoties.
- izgudrot Izdomāt to, ka nav, kas nav bijis īstenībā.
- kalkot Izgatavot (attēla, teksta) kopiju, izmantojot kalku.
- pavairot Izgatavot vairākos eksemplāros (tekstu, attēlu) no (tā) oriģināla, arī kopijas.
- Klasiskā izglītība Izglītība, kuras pamatā ir sengrieķu un latīņu valodas un antīkās literatūras studijas.
- Iziet ielās (arī uz ielas, uz ielām) Iziet demonstrācijā.
- intervēt Izjautāt (kādu) intervijā.
- pratināt Izjautāt (kādu) pēc procesuāliem noteikumiem, lai iegūtu informāciju lietas pareizai izlemšanai.
- iecienīt Izjust dziļu cieņu, godbijību, arī patiku (pret kādu cilvēku).
- simpatizēt Izjust simpātijas (pret kādu).
- simpatizēt Izjust simpātijas (pret ko).
- Vēdera izeja Izkārnījumu izvadīšana no organisma. Defekācija.
- vodeviļa Izklaidējoša komēdijiska luga ar kuplejām un dejām.
- Būt uz kājām Izkļūt no grūtībām, sarežģītas situācijas.
- izgrozīties Izkļūt no nevēlamas situācijas (piemēram, ar atrunu, rīcību).
- magma Izkususi, ugunīgi šķidra, parasti silikātu, masa, kas rodas Zemes mantijā vai garozā un, lavas veidā nonākot Zemes virspusē, veido izvirduma iežus.
- kirasieris Izlases kavalērijas jātnieks (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, Rietumeiropas valstīs).
- vibrions Izliekta, nūjiņveidīga baktērija.
- bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis. Šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
- izlikt Izlietot (piemēram, enerģiju, prasmi).
- Izšaut (visu) pulveri Izlietot (visu spēku, enerģiju).
- Izšaut (visu) pulveri Izlietot (visu spēku, enerģiju).
- Tēlot lomu Izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
- Spēlēt lomu Izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
- Spēlēt lomu Izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
- Tēlot lomu Izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
- Spēlēt augstu spēli Izlikties veicam ko svarīgu, esam ievērojamā stāvokli, situācijā.
- Spēlēt augstu spēli Izlikties veicam ko svarīgu, esam ievērojamā stāvoklī, situācijā.
- karodziņš Izlocīta līnija pie nots kātiņa.
- Nots karodziņš Izlocīta līnija pie nots kātiņa.
- rekognoscēt Izlūkot (apvidu, pretinieka dislokāciju) pirms militārām operācijām (par komandieriem, štāba virsniekiem).
- Dzēst obligāciju Izmaksāt obligācijā minēto summu.
- Dzēst obligāciju Izmaksāt obligācijā minēto summu.
- raidīt Izmantojot radio, televīzijas u. tml. iekārtas, izplatīt (informāciju, signālus u. tml.).
- izsūkt Izmantot (kāda spēku, enerģiju). Būt par cēloni tam, ka (kāds) izlieto (spēku, enerģiju).
- patērēt Izmantot (parasti vielu, enerģiju) dzīvības procesu uzturēšanai (par organismu, tā daļām).
- balstīties Izmantot (piemēram, atziņas, teorijas, faktus) par pamatu, pierādījumu. Pamatoties.
- parafrāzēt Izmantot (tēmu, parasti aizgūtu), risinot (to) fantāzijas veidā.
- elektrificēt Izmantot elektrisko enerģiju (tautas saimniecībā, sadzīvē).
- zondēt Izmantot īpašas metodes (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- kalpināt Izmantot par enerģijas avotu vai ražošanas līdzekli.
- katapultēt Izmest ar katapultu (cilvēku no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
- zvērzobji Izmiruši zvērrāpuļu apakškārtas dzīvnieki, kuri dzīvoja no perma vidus līdz triasam un kuriem bija dažādi veidoti, alveolās novietoti zobi.
- atrisinājums Iznākums, rezultāts (darbībai, konfliktam) literārā darba kompozīcijā.
- izdzēst Iznīcināt, padarīt par nebijušu.
- karastāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai.
- Kara stāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai. Karastāvoklis.
- Kara stāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai. Karastāvoklis.
- priekšrocība Izņēmuma tiesības, pirmtiesības. Privilēģijas (parasti juridiskas, morālas).
- siltumizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu.
- termoizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu. Siltumizolācija.
- hidroizolācija Izolācijas materiāla kārta, kas pasargā (celtniecības konstrukcijas, būves u. tml.) no ūdens iedarbības.
- atraut Izolēt (no kā, piemēram, valsti, teritoriju), pārtraucot sakarus.
- rezervāts Izolēta teritorija, uz kuru piespiedu kārtā pārceļ dzīvot pamatiedzīvotājus (piemēram, indiāņus Amerikā).
- nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
- tirāža Izpērkamo aizņēmuma obligācija, izpērkamo akciju, arī loterijas laimestu noteikšana izlozē.
- intonēt Izpildīt (skaņdarbu) noteiktā intonācijā.
- dziedāt Izpildīt (vokālu partiju).
- nobeigums Izplatības robeža (teritorijai, telpai).
- raidīt Izplatīt (informāciju, signālus u. tml.) - par radio, televīzijas u. tml. iekārtām.
- Palaist tautā Izplatīt (informāciju), panākt, ka izplatās (informācija).
- pārraidīt Izplatīt (kādu informāciju), izmantojot elektromagnētiskās svārstības.
- Palaist tautā Izplatīt, panākt, ka izplatās (informācija).
- migrēt Izplatīties (citā teritorijā, vietā) - par augiem.
- izstarot Izplatīties (parasti par elektromagnētiskajiem viļņiem, kādu enerģijas veidu).
- pāriet Izplatīties citā teritorijā, cilvēku grupā u. tml.
- pāršalkt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu: pārskanēt (1).
- pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu.
- pārsniegt Izplatīties, sniegties pāri (teritorijas robežai).
- pārskanēt Izplatoties kļūt zināmam (visā teritorijā, arī aiz teritorijas robežas).
- pārsoļot Izplatoties sniegties pāri (teritorijas robežai).
- parašutisms Izpletņa lietošanas teorija un prakse.
- iztušēt Izplūdinot krāsas, samazināt (līniju, kontūru) asumu.
- prasties Izprast situāciju un saskaņā ar to rīkoties.
- izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties. Atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībnieku.
- kontuzēt Izraisīt (kādam) kontūziju.
- iepatikties Izraisīt (kādam) patiku, simpātijas (pret sevi).
- sapīt Izraisīt (piemēram, kājās, rokās) kustību, funkciju traucējumus.
- Iekarot sirdi (arī sirdis) Izraisīt dziļas simpātijas, savaldzināt.
- Iekarot sirdi Izraisīt dziļas simpātijas, savaldzināt.
- eiforizēt Izraisīt eiforiju (parasti par vielām).
- augt Izraisīt iekaisumu (par infekcijas slimību, kuras pretpote ir ievadīta organismā).
- inficēt Izraisīt infekciju. Būt par infekcijas cēloni.
- koagulēt Izraisīt koagulāciju.
- ienākt Izraisīties, rasties (kādos apstākļos, situācijā) - par psihiskiem stāvokļiem.
- piemērot Izraudzīties (piemēram, realizējamo likumu, sodu) sakarā ar konkrētu situāciju, konkrētiem apstākļiem.
- izmudžināt Izritināt un samudžināt (piemēram, dziju, diegu).
- nomeijot Izrotāt ar meijām. Apmeijot.
- izmeijot Izrotāt ar meijām. Izrotāt ar koku zariem.
- intonēt Izrunāt (piemēram, teikumu) ar noteiktu intonāciju.
- intonēt Izrunāt (zilbi) ar noteiktu intonāciju.
- Žēlīgais Dievs! arī (Ak) tu žēlīgais! Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Velns lai parauj! arī Velns parāvis! Izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piemēram, sašutumu, sajūsmu).
- Velns lai parauj! arī Velns parāvis! arī Velns un elle! Izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piemēram, sašutumu, sajūsmu).
- sasijāt Izsijāt (ko) lielākā daudzumā. Izsijāt (kā lielāku daudzumu).
- pārrevidēt Izskatīt (piemēram, lēmumu, pieņēmumu, teoriju) vēlreiz, no jauna.
- revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos).
- bloķēt Izslēgt (kādu orgānu vai orgānu sistēmas) funkcijas.
- izmest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
- izsviest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
- pārciest Izslimot (slimību). Pārdzīvot (operāciju, slimības lēkmi u. tml.).
- luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē.
- nolējums Izstrādājums (parasti kā kopija), kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- Pulveru metalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulvermetalurģija, metālkeramika.
- Pulveru metalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulvermetalurģija, metālkeramika.
- pulvermetalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulveru metalurģija, metālkeramika.
- metālkeramika Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulveru metalurģija, pulvermetalurģija.
- bojs Izsūtāmais zēns (kapitālistiskajās valstīs). Apkalpotājs iezemietis (kolonijās).
- solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
- izvirzīt Izteikt (funkciju) ar bezgalīgas rindas palīdzību. Izteikt (funkciju) ar bezgalīga reizinājuma palīdzību.
- moreska Izteikti plakans vijīgs ornaments, ko veido stilizētas vijas, lapas, ziedi.
- rēma Izteikuma dalījuma elements, ar ko pauž jaunu, nozīmīgu informāciju par izteikuma tēmu.
- tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
- starpsauciens Izteikums (parasti skaļš, īss), kurā pausta reakcija uz kāda runu, darbību, izturēšanos. Arī replika (1).
- gars Iztēle, fantāzija.
- iedoma Iztēle, fantāzija.
- doma Iztēlē, fantāzijā.
- ietēlot Iztēlot (kādu, piemēram, zināmā situācijā).
- skatījums Iztirzājums, arī vērtējums, kurā parasti izmanto kādu viedokli, teoriju u. tml. Arī viedoklis.
- skatīt Iztirzāt, arī vērtēt (parasti izmantojot kāda viedokli, teoriju u. tml.).
- locīties Izturēties godbijīgi, ar cieņu, pazemīgi, arī pakalpīgi, iztapīgi.
- Locīt ceļus Izturēties godbijīgi, ar cieņu. Izturēties pazemīgi.
- turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
- Izsprukt no slazda Izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks.
- definēt Izveidot (kā) definīciju.
- noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida, lodveida, arī plūdlīnijas formu. Nolīdzināt (kā šķautnes).
- paņemt Izveidot (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus. Panākt, ka (kam) izveidojas kāds stāvoklis, situācija, apstākļi.
- uzdot Izveidot (piemēram, kā programmu), noteikt (kādas sistēmas) funkcijas, stāvokli u. tml.
- pārveidot Izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārvērst (1).
- nostrīpot Izveidot līnijas, rievas (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā).
- nostiprināties Izveidot sev drošu, valdošu stāvokli (kur, kādā teritorijā).
- iedibināt Izveidot un ieviest, nostiprināt (piemēram, tradīcijas, stāvokli).
- polderēt Izveidot, ierīkot polderus (kādā platībā, teritorijā).
- ierīkot Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu). Iestiprināt (kur iekšā).
- nodibināt Izveidot, radīt (mākslas darba veidu, tradīcijas mākslā).
- uzrasties Izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par orgāniem, to funkcijām, īpašībām).
- ieieties Izveidoties par paradumu, ierašu, tradīciju.
- Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) vecajās sliedēs Izveidoties tā, kā ir bijis līdz šim.
- iedibināties Izveidoties un ieviesties, nostiprināties (piemēram, par tradīcijām).
- iezīmēties Izveidoties, attēloties (kur, piemēram, par svītru, līniju).
- ekrānisks Izveidots, arī piemērots uzņemšanai kinofilmā vai pārraidei pa televīziju.
- izvilkt Izvēlēties un paņemt (piemēram, loterijas vai eksāmena biļeti).
- evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa.
- evakuēt Izvest (karaspēku) no ieņemtās teritorijas.
- izķerrot Izvest ķerrā (naidīgu uzraugu, meistaru, spiegu u. tml.) no fabrikas, uzņēmuma, paužot protestu (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- nokare Izvirzījums (piemēram, klintij, krastam), kas atrodas kam pāri, parasti uz leju.
- izbūve Izvirzīta (piemēram, celtnes, konstrukcijas) daļa.
- izvilkt Izzīmēt, an izveidot (piemēram, līniju, apli).
- Ostīt gaisu Izzināt apstākļus, situāciju.
- Ostīt gaisu Izzināt apstākļus, situāciju.
- papildizziņa Izziņa, kurā ir papildinformācija, jaunas ziņas par kādu personu vai faktu.
- Atziņas teorija Izziņas teorija.
- Atziņas teorija Izziņas teorija.
- sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas.
- racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi.
- izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās). Jādelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- izjāt Jājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Jājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- sintoisms Japāņu reliģija, kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
- ikebana Japāņu tēlotājas mākslas paveids - kompozīciju veidošana no ziediem un keramikas vai citiem priekšmetiem.
- mudžināt Jaucot, griežot, vīstot u. tml., darīt nekārtīgu (piemēram, diegus, dzijas u. tml.).
- vats Jaudas un enerģijas plūsmas mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- grizete Jauna sieviete (šuvēja, cepurniece, koriste) bez stingriem tikumiem (parasti Francijā).
- milicis Jaunākā dienesta pakāpe milicijā (1). Cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī milicijas darbinieks.
- policists Jaunākā dienesta pakāpe policijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī policijas darbinieks.
- instruktors Jaunākā komandējošā sastāva karavīrs buržuāziskās Latvijas un dažās ārzemju armijās.
- feldfēbelis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe (parasti augstākā) pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe dažās ārzemju armijās, buržuāziskās Latvijas armijā, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas armijā līdz 19. gadsimta sākumam. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšvirsnieks Jaunākā komandējošā sastāva, instruktoru (parasti zemākā) dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- jaunums Jaunākie fakti, jaunākā informācija.
- Līgavas māsas Jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai.
- jaunkareivis Jauniesauktais līdz svinīgā solījuma nodošanai (piemēram, buržuāziskās Latvijas armijā).
- pirmsiesaukumnieks Jaunietis, kas pirms iesaukuma vecuma sasniegšanas ir pakļauts reģistrācijai militārajās iestādēs.
- Nemīta taka Jauns, vēl nekad nebijis paņēmiens, darbības veids.
- Nemīta taka Jauns, vēl nekad nebijis paņēmiens, darbības veids.
- modernisms Jaunu, laikmetīgu kompozīcijas paņēmienu un māksliniecisku vispārinājumu ieviešana mūzikas praksē.
- kalluss Jaunveidojums (augiem) sadzijuša ievainojuma, bojājuma vietā.
- Nacionālais jautājums Jautājums par nāciju atbrīvošanos no apspiestības, par brīvas attīstības nosacījumiem.
- robežjautājums Jautājums, kas ir saistīts ar (kādu valstu, teritoriju) robežām.
- papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā). Jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju.
- karalietas Jautājumu kopums, arī pasākumi, kas saistīti ar karaspēku, karadarbību, stratēģiju, taktiku u. tml.
- vibromaisīšana Javas, gāzbetona masas u. tml. izgatavošanas paņēmiens, maisīšanas procesā izmantojot vibrācijas.
- Noteiktais integrālis Jebkura integrāļa funkcijas divu vērtību starpība.
- amats Jebkurš kvalificēts darbs. Nodarbošanās. Profesija, arods.
- jeņķis Jenkijs.
- dievmāte Jēzus Kristus māte jaunava Marija.
- tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml. Uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja.
- triecienjonizācija Jonizācija, kas rodas daļiņu sadursmē.
- rads Jonizējošā starojuma absorbētās enerģijas mērvienība.
- kristālrežģis Jonu, atomu vai molekulu sistēma, kurai raksturīgs šo daļiņu regulārs telpisks izvietojums, kas periodiski atkārtojas trijās dimensijās.
- kārta Josla (kādā teritorijā).
- loks Josla, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
- robežjosla Josla, kas atrodas gar (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu vai uz tās.
- vaga Josla, līnija u. tml., kas (piemēram, ūdenī) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
- vaga Josla, līnija, kas (uz sejas, ķermeņa) paliek, piemēram, pēc asaru, sviedru notecēšanas.
- sliede Josla, līnija, padziļinājums u. tml., kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
- vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur).
- klaidīgs Juceklīgs, bez koncentrācijas (piemēram, par domām).
- rabīns Jūdaismā - likumu un reliģijas mācītājs, garīdznieks.
- kabala Jūdaisma reliģijas mistiska mācība, kuras pamatā ir Vecās derības vārdu un skaitļu simboliska interpretācija.
- sinagoga Jūdaisma reliģiska organizācija.
- Siena (arī liepu) mēnesis Jūlijs.
- sedlukoks Jumta spāru siju konstruktīvs elements.
- Ziedu (arī papuves) mēnesis Jūnijs.
- Ziedu (arī papuves) mēnesis Jūnijs.
- Teritoriālā jūra Jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
- senjūra Jūra, kas senos laikos ir bijusi tagadējās sauszemes apvidū.
- tombolo Jūras ūdeņu sanesta smilts strēle, kas saista bijušo salu pie krasta, pārvēršot šo salu pussalā.
- Izgudrotāju tiesības Juridisko normu kopums, kas regulē personiskās un mantiskās attiecības, kuras rodas sakarā ar izgudrojumu un racionalizācijas priekšlikumu radīšanu un to izmantošanu.
- juriskonsults Jurists, kas strādā iestādē, uzņēmumā, organizācijā par pastāvīgu konsultantu juridiskos jautājumos un aizstāv šīs iestādes, uzņēmuma, organizācijas likumīgās intereses.
- receptors Jušanas nervu specializēta struktūra, kurā kairinājuma enerģija pārveidojas nervu ierosas impulsos, ko nervu šķiedras aizvada uz centrālo nervu sistēmu.
- izjūta Jūtas, emocijas.
- tenzopārveidotājs Jutīgs elements deformāciju pārvēršanai elektriskā signālā.
- marksisms K. Marksa un Fr. Engelsa mācība - zinātniska pasaules uzskata teorētiskais pamats, uz kuru balstās strādnieku šķiras cīņa pret buržuāziju, par cilvēces sociālo un garīgo atbrīvošanu, par komunistiskās sabiedrības uzcelšanu.
- noliegums Kā neeksistēšanas, arī nepatiesuma izpausme, ar valodas vienību, konstrukciju.
- Koaksiāls kabelis Kabelis ar metāla aptinumu (augstfrekvences enerģijas pārvadei).
- augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
- grupa Kāda kolektīva locekļu vai organizācijas biedru sīkāks sadalījums (piemēram, pēc darba vai nodarbību specifikas vai vietas).
- sēde Kāda kolektīva, organizācijas locekļu sapulcēšanās, sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
- pazole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas, plastmasas) plāksne, ko piestiprina pie zoles (aptuveni līdz papēdim).
- zole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli). Monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna).
- spietuve Kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai.
- novadniecība Kāda novada, teritorijas cilvēku apvienība. Pēc teritoriālās izcelsmes līdzīgu cilvēku apvienība.
- tīkls Kāda stāvokļa, procesa attēlojums ar, parasti krustenisku, līniju sistēmu.
- tīkls Kādā teritorijā izvietota, funkcionējoša (iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml., to daļu) sistēma. Kādā teritorijā, vietā izveidota, funkcionējoša (iekārtu, ierīču, būvju u. tml.) sistēma, kopums. Darbību, procesu kopums, ko veic šāda sistēma.
- Kara apgabals Kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums.
- Kara apgabals Kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums.
- paveids Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm.
- ekspropriācija Kādai sabiedrības šķirai vai slānim piederoša privātīpašuma atsavināšana, ko izdara cita šķira vai slānis par labu sabiedrībai vai valstij.
- Nacionālais kolorīts Kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
- Nacionālais kolorīts Kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
- seismika Kādai teritorijai raksturīga zemestrīču varbūtība, intensitāte, izpausme.
- partija Kādam mērķim (piemēram, sūtīšanai, pārvietošanai) sakārtots produkcijas kopums.
- pašnoteikšanās Kādas cilvēku grupas gribas realizācija attieksmē uz savu darbību, struktūru.
- substantivizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos. Substantivācija.
- substantivācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos. Substantivizācija.
- patronāts Kādas draudzes baznīcas dibinātāja un viņa pēcteču privilēģiju un pienākumu kopums.
- ideologs Kādas ideoloģijas aktīvs paudējs, aizstāvis.
- konfesija Kādas reliģijas paveids ar tai raksturīgu rituālu. Oficiāla piederība pie kādas reliģijas.
- autonomija Kādas sabiedriskas organizācijas tiesības patstāvīgi lemt par šīs organizācijas dzīvi un tās locekļu attiecībām.
- tīkls Kādas teritorijas (reljefa veidojumu, ūdenstilpju u. tml.) sistēma.
- pamatnacionalitāte Kādas teritorijas pamatiedzīvotāju nacionalitāte.
- blokāde Kādas valsts (politiska vai ekonomiska) izolācija no citām valstīm.
- rezidentūra Kādas valsts diplomātisko vai citu dienesta personu pārstāvniecība citas valsts teritorijā.
- Muitas blokāde Kādas valsts ekonomiska izolācija no citām valstīm ar nolūku pārtraukt šīs valsts preču importu.
- Diplomātiskā pārstāvniecība Kādas valsts iestāde, kas atrodas citas valsts teritorijā, lai uzturētu ar tās valdību pastāvīgus sakarus.
- okupācija Kādas valsts teritorijas ieņemšana uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
- aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un vardarbīga pievienošana citai valstij. Miers bez aneksijām un kontribūcijām.
- titrs Kādas vielas koncentrācija noteiktā šķīduma tilpuma vienībā.
- titulkadrs Kadrs (parasti kinofilmā, televīzijas pārraidē), kurā ir teksts, kas satur galveno informāciju (par to).
- Balta kafija Kafija ar piena vai krējuma piedevu.
- Melna kafija Kafija bez piena vai krējuma piedevas.
- Melna kafija Kafija bez piena vai krējuma piedevas.
- Kafijas galds Kafija kopā ar, piemēram, dažādām maizītēm, cepumiem, kūkām, saldumiem.
- pupiņa Kafijas koka vai krūma sēkla; kakao koka sēkla.
- moka Kafijas koka vai krūma šķirne. Šīs šķirnes koks vai krāms.
- kaiva Kaija.
- ķīris Kaijām radniecīgs tārtiņveidīgo kārtas putns ar baltu apspalvojumu un melnu vai tumšbrūnu galvu.
- kajaks Kaijveidīgo apakškārtas putns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām.
- sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu.
- paleogēns Kainozoja pirmais periods, kad plaši bija izplatīti segsēkļi un primitīvie zīdītāji.
- recepcija Kairinātāja enerģijas uztveršana ar receptoriem un tās pārveidošana ierosā.
- Ģenētiskais slogs Kaitīgu mutāciju kopums cilvēku populācijās.
- diversija Kaitnieciska, graujoša darbība citas valsts teritorijā vai arī savas valsts teritorijā, ko okupējis pretinieks.
- musketieris Kājnieks (dažu valstu armijās 18. gadsimtā).
- strēlis Kājnieku karaspēka karavīrs (Krievijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
- vezumnieks Kājnieku karaspēka palīgdaļa, kas pārvadā (parasti ar pajūgiem) mantas, pārtiku, munīciju u. tml.
- Kaļķu piens Kalcija hidroksīda suspensija ūdenī.
- Kaļķu piens Kalcija hidroksīda suspensija ūdenī.
- kaļķūdens Kalcija hidroksīda šķīdums ūdenī.
- kalcinoze Kalcija sāļu nogulsnēšanās audos (parasti artēriju sienās).
- kalendārijs Kalendāra dienu un mēnešu secībā sniegta informācija (piemēram, par vēsturiskiem vai kultūras dzīves notikumiem).
- kaligrāfisks Kaligrāfijas prasībām atbilstošs. Skaidrs un skaists (par rokrakstu).
- kaligrāfs Kaligrāfijas speciālists.
- ciānkālijs Kālija cianīds.
- potaša Kālija karbonāts - balta higroskopiska viela.
- Zilie graudiņi Kālija permanganāts.
- banda Kalpa atalgojums feodālisma laikā Latvijā - apstrādāšanai ierādīts zemes gabals.
- Vasaras meita (arī kalpone) Kalpone, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem.
- Vasaras puisis (arī kalps) Kalps, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem.
- Gada puisis Kalps, kam ar saimnieku bija līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem).
- hugenots Kalvinisma piekritējs Dienvidfrancijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam.
- vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju. Vijoļmūzikas koncerts.
- kamerārija Kamerstila ārija.
- kamersimfonija Kamerstila simfonija.
- klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
- raidkanāls Kanāls informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- kanārijs Kanārijputniņš.
- Kanāriju putniņš Kanārijputniņš.
- reihskanclers Kanclers (Vācijas impērijā, fašistiskajā Vācijā).
- kafijkanna Kanna kafijas pasniegšanai galdā. Kanna kafijas vārīšanai. Kafijas kanna.
- Kafijas kanna Kanna kafijas pasniegšanai galdā. Kanna kafijas vārīšanai. Kafijkanna.
- Kafijas kanna Kanna kafijas pasniegšanai galdā. Kanna kafijas vārīšanai. Kafijkanna.
- izkāpelēt Kāpelējot pabūt (daudzās vai visās vietās). Kāpelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu privātīpašnieks, kas pieder pie buržuāzijas un ekspluatē algotu darbaspēku.
- Diferenciālā zemes rente Kapitālisma apstākļos - uzvija virs vidējās peļņas, ko iegūst saimniecības, kuras atrodas labvēlīgākos ražošanas apstākļos.
- Diferenciālā zemes rente Kapitālisma apstākļos - uzvija virs vidējās peļņas, ko iegūst saimniecībās, kuras atrodas labvēlīgākos ražošanas apstākļos.
- Ekonomiskā krīze Kapitālistiskā atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga relatīva pārprodukcija, ražošanas sašaurināšanās, cenu krišanās, bezdarba pieaugums u. tml. parādības.
- pūls Kapitālistiskā monopola forma, kurā tā dalībnieku peļņu ieskaita kopējā fondā un sadala iepriekš noteiktā proporcijā.
- kartelis Kapitālistiskajās valstīs - (politisku partiju) apvienība vai vienošanās, lai veiktu kopīgus pasākumus.
- klaķieri Kapitālistiskajās valstīs - algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus māksliniekam, autoram, izrādei vai arī ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
- Parlamenta (arī kabineta, valdības) krīze Kapitālistiskajās valstīs - iekšpolitiska situācija, kas parasti izraisa valdības maiņu.
- Parlamenta (arī kabineta, valdības) krīze Kapitālistiskajās valstīs - iekšpolitiska situācija, kas parasti izraisa valdības maiņu.
- parlaments Kapitālistiskajās valstīs - pilnīgi vai daļēji ievēlējams augstākais valsts pārstāvniecības orgāns ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām.
- geto Kapitālistiskajās valstīs - pilsētas daļa, kur piespiedu kārtā novietota pie kādas rases, tautas, reliģijas vai profesijas piederīga iedzīvotāju grupa.
- frakcija Kapitālistiskajās valstīs - vienas politiskas partijas vai vairāku politisku partiju biedru organizēta grupa (parlamentā, pašpārvaldes iestādēs, organizācijās) savas partijas vai partiju politikas realizēšanai.
- krīze Kapitālistiskās atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga krasa vispārēja (arī dažu nozaru) ražošanas sašaurināšanās, ko rada pretruna starp preču relatīvo pārprodukciju un iedzīvotāju ierobežoto pirktspēju.
- paternālisms Kapitālistiskās ekspluatācijas veids - strādnieku daļas uzpirkšana (piemēram, paaugstinot algu, izmaksājot prēmijas), lai tos novērstu no šķiru cīņas.
- kartelis Kapitālistisko monopolu forma - (parasti vienas nozares) firmu apvienība, to vienošanās (par realizācijas tirgiem, ražošanas apmēriem, cenu līmeni u. tml.) peļņas palielināšanas nolūkā.
- Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
- Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
- izkāpt Kāpjot pabūt (daudzās vai visās vietās), kāpjot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- trepes Kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- tanks Kāpurķēžu kaujas mašīna, kuras konstrukcijai ir raksturīgs bruņu korpuss, tornis, spēcīga bruņojuma komplekss.
- landsknehts Kara algotnis (viduslaiku Vācijā).
- aizsardzība Kara darbības veids, kuras mērķis ir atsist pretinieka uzbrukumus, noturēt ieņemtās pozīcijas un sagatavoties uzbrukumam. Kara un kaujas darbības nodrošinājums pret pretinieka zemes un gaisa uzbrukumiem.
- Jūras kara bāze Kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.
- mēle Kara gūsteknis, kas var sniegt militāru informāciju.
- kontribūcija Kara laikā - piespiedu nodoklis, nodeva no okupētās teritorijas iedzīvotājiem.
- stratēģija Kara mākslas nozare, kas pētī kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
- karamāksla Kara zinātnes sastāvdaļa, kas ietver stratēģiju, operatīvo mākslu un taktiku.
- stratēģija Kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošana, plānošana un īstenošana.
- līnija Karadarbībā iesaistītā, parasti frontāli izvietotā, karaspēka, militāro objektu kopums un to aizņemtā teritorija.
- karamateriāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi). Kara materiāli.
- Kara materiāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi). Karamateriāli.
- Kara materiāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi). Karamateriāli.
- neuzbrukšana Karadarbības, agresīvu akciju neuzsākšana (pret citu valsti).
- kantonists Karadienestam pakļautais (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam), kuru ņēma karadienestā no kantona noteiktam pulkam.
- kantons Karaklausībai padoto iecirknis (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam).
- korvete Karakuģis apsardzības un konvoja dienestam (Amerikas Savienoto Valstu, Anglijas kara flotē no 1939. līdz 1945. gadam).
- mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
- Mīnu kuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai. Mīnukuģis.
- karaļvalsts Karalim piederošā teritorija.
- ordonanse Karaļa likumdošanas akts, arī rīkojums (Francijā).
- karaļnams Karaļu dinastija.
- junkurs Karaskolas audzēknis (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- operācija Karaspēka apvienojuma (armijas, frontes) plaša mēroga kauju kopums vienā vai vairākos svarīgos virzienos kopēja mērķa sasniegšanai.
- desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
- iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
- desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
- konskripcija Karaspēka komplektēšana (Francijā 18. un 19. gadsimtā), kuras pamatā bija vispārējā karaklausība un kurā pieļāva arī izpirkšanu un aizstāšanu.
- Operatīvā grupa Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
- prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijā iebrukušu pretinieku, lai atjaunotu zaudēto stāvokli.
- kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam). Šī valdnieka tituls.
- Ārzemnieku (arī ārzemju) leģions Karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās.
- Goda eskorts Karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās pavada kādu personu.
- Goda eskorts Karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās, pavada kādu personu.
- korpuss Karaspēka vienība, kas sastāv no vairākām divīzijām vai brigādēm.
- armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām.
- hetmanis Karaspēka virspavēlnieks vai viņa vietnieks (Polijas-Lietuvas valstī no 16. līdz 18. gadsimtam).
- masivizācija Karaspēka, aviācijas, artilērijas u. tml. uguns maksimāla koncentrācija vienā vietā.
- iebrucējs Karaspēks, kas iebrūk (kādā valstī, teritorijā).
- vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.-18. gadsimtā). Vaivads (1).
- vaivads Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam). Vojevoda (1).
- kantonists Karavīra dēls (Krievijā 19. gadsimta pirmajā pusē), kas jau kopš dzimšanas bija pakļauts kara resoram.
- sibīrieši Karavīri īpašās pirmsrevolūcijas Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt laimēja no Sibīrijas iedzīvotajiem. Sibīrijas strēlnieki.
- Kara draudze Karavīri, kas dzīvoja feodāļa pilī, arī viņa pārvaldītajā teritorijā.
- leģionārs Karavīrs fašistiskās Vācijas īpašās karaspēka daļās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem.
- kazaks Karavīrs Sarkanās Armijas īpašā kavalērijas daļā, kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem.
- janičārs Karavīrs sultānu laika Turcijas izlases kājnieku karaspēka daļās.
- artilērists Karavīrs, kas dien artilērijā (1).
- kavalērists Karavīrs, kas dien kavalērija.
- zenītartilērists Karavīrs, kas dien zenītartilērijā (1).
- pīķnesis Karavīrs, kura apbruņojumā bija pīķis.
- priekšnieks Karavīru dienesta kategorija, kas nosaka attieksmi pret padotajiem karavīriem.
- rangs Karavīru grupējuma pakāpe pēc kvalifikācijas, dienesta stāvokļa.
- seržants Karavīru kategorija (Padomju Armijā), kurā ietilpst jaunākie seržanti, seržanti, vecākie seržanti, staršinas un praporsčiki.
- staršina Karavīru kategorija (PSRS Bruņotajos Spēkos) starp seržantu un praporščiku kategorijām.
- ģenerālis Karavīru kategorija, kurā ietilpst ģenerālmajori, ģenerālleitnanti, ģenerālpulkveži, armijas ģenerāļi.
- matrozis Karavīru kategorija, kurā ietilpst matroži un vecākie matroži.
- praporščiks Karavīru kategorija, kurā ietilpst praporščiki un vecākie praporščiki.
- Vecākais komandējošais sastāvs Karavīru kategorija, kurā ietilpst, parasti vecākie, virsnieki.
- Vecākie virsnieki Karavīru kategorija, kurā ietilpst, piemēram, majori, apakšpulkveži, pulkvežleitnanti, pulkveži.
- dolomīts Karbonātu grupas minerāls, kas satur kalciju un magniju un parasti sastāv no graudainiem, pelēcīgi baltiem kristāliem.
- kardioķirurgs Kardioķirurģijas speciālists.
- kardiologs Kardioloģijas speciālists.
- valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
- zaldāts Kareivis, karavīrs (cara, arī vācu armijā).
- seims Kārlu pārstāvības orgāns (Polijas-Lietuvas valstī).
- pasterizēt Karsēt (ko) temperatūrā, kas nesasniedz 100 Celsija grādus, lai iznīcinātu (tajā), piemēram, daļu mikroorganismu.
- siltumapgāde Karsta ūdens vai tvaika piegāde apkures, ventilācijas, karstā ūdens apgādes sistēmām, kā arī tehnoloģiskām vajadzībām.
- termokarsts Karsts, kas veidojies, izkustot pazemes ledum vai atkustot sasalušai gruntij.
- Pozīciju karš Karš, kara posms starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
- Pozīciju karš Karš, kara posms starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
- glaukonīts Kārtains kāliju, magniju, dzelzi un ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa).
- perfokarte Karte informācijas fiksēšanai ar simboliem, ko veido caurumi, robi.
- mērogs Kartes, plāna u. tml. līnijas garuma attiecība pret attēlotās līnijas garumu dabā.
- šucmanis Kārtības policists (Vācijā, arī dažās tās okupētajās teritorijās 2. Pasaules kara laikā).
- Bruģu tiesa Kārtības tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
- kartometrija Kartogrāfijas nozare, kas pētī paņēmienus, kā pēc kartes dotumiem mērīt un kvantitatīvi raksturot ģeogrāfiskus objektus.
- kartogrāfs Kartogrāfijas speciālists.
- nodot Kārtojot saistības (piemēram, nodevas), nogādāt, arī pārdot (tirdzniecības organizācijai). Pārdot (piemēram, valsts uzņēmumam, tirdzniecības organizācijai).
- stāties Kārtot formalitātes, lai kļūta par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- Jaunie kartupeļi Kartupeļi, kuri tikko sasnieguši tādu stadiju, ka tos var izmantot pārtikā.
- perfokasete Kasete perforētu informācijas materiālu ievietošanai.
- burtene Kaste ar nodalījumiem tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju ievietošanai.
- šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai.
- Sistemātiskais katalogs Katalogs, kurā informācija ir sniegta pēc noteiktiem tematiem.
- kolapss Katastrofāla (zvaigžņu) saspiešanās sava gravitācijas lauka ietekmē.
- kolapsēt Katastrofāli saspiesties sava gravitācijas lauka ietekmē (par zvaigznēm).
- persona Kategorija, kas pauž runātāja un darbības veicēja attieksmes.
- Katoļu baznīca Katolicisma starptautiska organizācija.
- kongregācija Katoļa organizācija (ar saviem statūtiem), kas sastāv no garīdzniekiem un laicīgām personām un ir tieši saistīta ar mūku ordeņiem.
- tabernākuls Katoļu baznīcas altāra niša hostijas glabāšanai.
- neotomisms Katoļu baznīcas vadošais filozofijas virziens, kas balstās uz Akvinas Toma mācību un pretendē uz ticības un prāta sintēzi, cenšoties pakļaut zinātnes atziņas reliģijas dogmām.
- ksendzs Katoļu garīdznieks (parasti Polijā).
- ordenis Katoļu reliģiska organizācija ar noteiktiem statūtiem.
- kapituls Katoļu un anglikāņu baznīcu arhibīskapijas vai bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija.
- metropolīts Katoļu vai pareizticīgo arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks. Arhibīskapa goda tituls. Arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- metropolija Katoļu vai pareizticīgo baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
- katete Katra no taisnleņķa trijstūra malām, kas veido taisnu leņķi.
- Papillārās līnijas Katram cilvēkam atšķirīgas, visu mūžu nemainīgas līnijas roku pirkstu, delnu, kāju pēdu ādā.
- Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
- Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
- triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
- ķēde Kaujas ierinda, kurā karavīri novietojas līnijā sešu līdz astoņu soļu attālumā cits no cita.
- osteotomija Kaula atvēršanas operācija.
- stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
- osteoporoze Kaulu atrofija, kas rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos.
- kalluss Kauta rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma vietā.
- eskadrons Kavalērijas apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
- Smagā kavalērija Kavalērijas paveids, kurā izmanto smagu apbruņojumu.
- Smagā kavalērija Kavalērijas paveids, kurā izmanto smagu apbruņojumu.
- Vieglā kavalērija Kavalērijas paveids, kurā izmanto vieglu apbruņojumu un ātrus zirgus.
- Vieglā kavalērija Kavalērijas paveids, kurā izmanto vieglu apbruņojumu un ātrus zirgus.
- sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā). Soda ekspedīcijas vienība (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
- simts Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā). Sotņa.
- Sabiedriskās kāzas Kāzas, kuras jaunajam pārim rīko sabiedriskās organizācijas.
- Sabiedriskās kāzas Kāzas, kuras rīko jaunajam pārim sabiedriskās organizācijas.
- kenijieši Kenijas pamatiedzīvotāji.
- sistēmtehnika Kibernētikas nozare, kas pētī lielās sistēmas galvenokārt no vadības un informācijas procesu viedokļa, kā arī projektē tās.
- kejs Kija.
- kinematogrāfs Kinematogrāfija (1).
- kinoaparatūra Kinematogrāfijā izmantojamā aparatūra.
- kino Kinematogrāfija. (2).
- kinematogrāfists Kinematogrāfijas (1) speciālists.
- stereokinematogrāfija Kinematogrāfijas nozare, kas ietver metodes un līdzekļus stereokinofilmu ieguvei un projicēšanai.
- telekinematogrāfija Kinematogrāfijas nozare, kas ietver televīzijas filmu veidošanu.
- panorāma Kinematogrāfijas sistēma, ar kuru kinofilma no kāda centra fiksē visu riņķveida redzes lokā esošo, sistēma kinofilmas projicēšanai uz riņķveidīgi novietotu ekrānu kopuma.
- Televīzijas filma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm.
- telefilma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm. Televīzijas filma.
- kostīmfilma Kinofilma, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
- Multiplikācijas filma Kinofilma, kuras kadri ir secīgi izveidoti attēli, kas rada kustības ilūziju.
- kinoscenārijs Kinofilmas scenārijs.
- kinodramaturģija Kinofilmu scenāriju veidošana. Attiecīgā daiļrades nozare.
- kinologs Kinoloģijas speciālists.
- kino Kinomāksla. Kinematogrāfija (1).
- kinokompozīcija Kinomākslas darba kompozīcija.
- Televīzijas kino Kinomākslas nozare, kas ietver televīzijas filmu veidošanu.
- kinodramaturgs Kinoscenāriju autors.
- kinoscenārists Kinoscenāriju autors.
- kinofabrika Kinostudija (Padomju Savienībā 20. un 30. gados).
- apašs Klaidonis (Francijā).
- izklaiņot Klaiņojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Klaiņojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- Decimālā klasifikācija Klasifikācijas sistēma (bibliotēkās), kura balstās uz galveno nozaru iedalīšanu desmit pamatnodaļās ar desmit apakšnodaļām katrā.
- aleksandrietis Klasiskā dzejas forma, kas sastāv no divrindēm sešpēdu jambā ar cezūru rindas vidū un blakus atskaņām, mijoties vīrišķām un sievišķām atskaņām.
- pentatlons Klasiska sporta pieccīņa (senajā Grieķijā), kurā ietilpa tāllēkšana, skriešana, diska, šķēpa mešana un nobeigumā divu spēcīgāko dalībnieku cīņa.
- Klasiskais kostīms Klasiska stila kostīms, kam pamatā ir tradicionālā vīriešu uzvalka līnijas un detaļu veidojums.
- pietā Klasiskajā tēlotājā mākslā - darbs, kurā attēlota Marija ar mirušo Jēzu Kristu klēpī. Mūsdienu tēlotājā mākslā - darbs, kas veltīts karā kritušo piemiņai.
- klasiķis Klasiskās filoloģijas speciālists. Cilvēks, kas ir ieguvis klasisko izglītību.
- pieklaudzināt Klaudzinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
- klaunāde Klaunu māksla. Uzvedums, intermēdija, ko izpilda klauni.
- auditorija Klausītāju kopums (piemēram, lekcijā).
- otrinieks Klaušu darbinieks (kājnieks), kam līdz ar zirdzinieku bija jāierodas muižā.
- kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
- koncertklavieres Klavieres ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
- klavierpavadījums Klavierpartija instrumentālās vai vokālās galvenās balss pavadījumam.
- Klavieru partija Klavierpartija.
- Klavieru partija Klavierpartija.
- Klavieru trio Klavieru, vijoles un čella ansamblis (klasiskā izpratnē). Skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam (parasti sonātes cikla formā).
- Klavieru trio Klavieru, vijoles un čella ansamblis.
- Klavieru kvartets Klavieru, vijoles, alta un čella ansamblis.
- Klavieru kvartets Klavieru, vijoles, alta un čella ansamblis. Skaņdarbs šādam izpildītāju ansamblim (parasti sonātes cikla formā).
- rapsods Klejojošs dziesminieks (senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas. Arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
- izklejot Klejojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Klejojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- pārklejot Klejojot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās). Izklejot.
- beduīni Klejotāji un pusklejotāji arābi (Arābijās pussalā un Ziemeļāfrikā).
- klerikālis Klerikālās partijas biedrs.
- izkliedēt Kliedējot samazināt (kā) blīvumu, koncentrāciju.
- klimatogrāfija Klimataloģijas nozare kas apraksta reģionālos klimatiskos apstākļus.
- klimatologs Klimatoloģijas speciālists.
- mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni). Atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni). Atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi. Mētāties (5).
- Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
- Kultūras pils (arī nams) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
- Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā). Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- aeroklubs Klubs, kas apvieno personas, kuras nodarbojas ar aviāciju vai interesējas par to.
- dungot Klusu dziedāt (kādu melodiju), parasti bez teksta.
- dudināt Klusu dziedāt, dūkt (kādu melodiju). Dungot.
- izdungot Klusu izdziedāt (kādu melodiju), parasti bez teksta.
- atdzīvoties Kļūt dzīvam, iegūt spēju runāt, kustēties (par priekšmetiem iztēlē, fantāzijā).
- dzist Kļūt grūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām). Bālēt.
- atdzīvoties Kļūt izmantojamam augu audzēšanai (par kādu teritoriju).
- padzist Kļūt pagrūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām).
- iestāties Kļūt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- Celt galvu (augstāk) Kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam. Atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām).
- uzlēkt Kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai, naktij (par zvaigznēm).
- pārziedēt Kļūt tādam, kam iestājusies ziedēšanas beigu stadija. Arī noziedēt.
- zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas). Kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
- saplakt Kļūt tādam, kam, parasti ļoti, pavājinās, arī pazūd možums, enerģija.
- Pazaudēt balsi Kļūt tādam, kura balsij zūd nepieciešamās īpašības (parasti par dziedātāju).
- sprāgt Kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
- pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas daudz kalcija savienojumu (par organisma daļām).
- pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas kalcija savienojumi (piemēram, par iežiem).
- pausties Kļūt uztveramam, arī nojaušamam (piemēram, par kādu informāciju).
- nokrist Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu). Kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
- nokristies Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu). Kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
- nokodināt Kodināt un pabeigt kodināt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- kodolspēkstacija Kodolelektrostacija.
- atomenerģija Kodolenerģija.
- kodolķīmija Kodolfizikas nozare, kas pētī kodolreakcijas un to galvenās likumsakarības.
- kodolķīmiķis Kodolķīmijas speciālists.
- kokarboksilāze Koferments (tiamīna pirofosfāts), kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulācijā.
- klabata Koka ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmanto, piemēram, trokšņa radīšanai, signalizācijai.
- pildiņš Koka konstrukcijas elements - dēļu, finiera plāksne, ko iemontē konstrukcijas rāmī.
- kocinieks Koka konstrukciju kuģis.
- brants Koka konstrukciju trupe.
- koksne Koka stumbra galvenā daļa - audi, kas atrodas starp kambiju un serdi, cietie audi koku vai krūmu zaros, saknēs.
- rāmis Koka vai metāla konstrukcija, kurā iestiprina (loga, lecekts) rūtis.
- ieveidnis Koka vai metāla veidne dzelzsbetona vai betona būvkonstrukciju izgatavošanai.
- vairogs Koka, metāla u. tml. plāksne (dažādās konstrukcijās, celtnēs u. tml.).
- zalenis Kokapstrādes procesā no zariem, galotnēm, skujām un lapām iegūtā produkcija - zaļā masa.
- stafilokoki Koki (baktērijas), kuru šūnas ir sakopotas ķeķarveida kaudzītēs.
- meningokoki Koki, kas izraisa vairākas infekcijas slimības.
- gadskārta Koksnes slānis, kas kokaugam izveidojas vienā veģetācijas periodā.
- birojs Koleģiāls orgāns, ko ievēlē vai nodibina (organizācijas, biedrības, iestādes) darba vadīšanai.
- valde Koleģiāls veidojums (vēlēts vai iecelts) organizācijas, iestādes u. tml. vadīšanai, arī administratīvs vai pašvaldības institūts.
- kolekcionārisms Kolekciju veidošana.
- Masu dziesma Kolektīvam izpildījumam piemērota dziesma ar aktuālu sabiedriski politisku tematiku un viegli uztveramu melodiju, skaidru ritmu.
- sveķskābe Kolofonijs.
- Koloidālā ķīmija Koloīdķīmija.
- Koloidālā ķīmija Koloīdķīmija.
- sipaji Koloniālais karaspēks (Britu impērijā), kas galvenokārt bija savervēts no vietējiem iedzīvotājiem.
- dekolonizācija Koloniālās atkarības likvidācija.
- kolonists Kolonijas (1) iedzīvotājs, kas ieceļojis no metropoles.
- koloniālvalsts Koloniju valsts.
- kolonizators Kolonizācijas (1) realizētājs.
- kolumbieši Kolumbijas pamatiedzīvotāji.
- līnija Komandas daļa (sporta spēlēs), kurā ietilpst spēlētāji ar līdzīgām funkcijām, tuvu izvietojumu. Šādu spēlētāju darbība.
- aizsardzība Komandas daļa, kas veic šādu funkciju.
- regbijs Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos virs pārliktna un kurā ir atļauti spēka paņēmieni ar cīņas sporta elementiem.
- pašgājējkombains Kombains, kas pārvietojas ar enerģiju, kuru rada šī kombaina iekšējais mehāniskās enerģijas avots.
- nitrofoska Kombinēti minerālmēsli, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju.
- korvalols Kombinēts medikaments, ko lieto pret nervozitāti, stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- salonkomēdija Komēdija ar izkoptu, izsmalcinātu formu un sabiedriski nebūtisku, nenozīmīgu saturu.
- Situāciju komēdija Komēdija, kur komisko efektu izraisa situācija, kurā nokļūst komēdijas tēli.
- Situāciju komēdija Komēdija, kur komisko efektu izraisa situācija, kurā nokļūst komēdijas tēli.
- Raksturu komēdija Komēdija, kurā attēloti galvenokārt cilvēku raksturi.
- Raksturu komēdija Komēdija, kurā attēloti galvenokārt.
- varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
- Sadzīves komēdija Komēdija, kuras darbība risinās ikdienas apstākļos un kuras konflikti izriet no praktiskās dzīves un ģimenes interesēm.
- Joku luga Komēdija.
- Joku luga Komēdija.
- Sadzīves komēdijas Komēdijas, kuru darbība risinās ikdienas apstākļos un kuru konflikti izriet no praktiskās dzīves un ģimenes interesēm.
- operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
- Konfliktu komisija Komisija (iestādē, uzņēmumā), kas izšķir strīdus un domstarpības, parasti darba jautājumos.
- Nepilngadīgo (arī mazgadīgo) lietu komisija Komisija, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar nepilngadīgajiem (mazgadīgajiem) likumpārkāpējiem.
- Mandātu komisija Komisija, kas pārbauda deputātu, kongresa delegātu u. tml. pilnvaras.
- konsignācija Komisijas līguma veids, saskaņā ar kuru īpašnieks pārdod savas preces (parasti ārzemēs) ar komisionāra starpniecību.
- konsignators Komisionārs, kas pārdod preces konsignācijas darījumos.
- pose Komiska luga ar parupjiem jokiem, pārspīlētām situācijām.
- humors Komiskais (parasti mākslas darbā). Komiska situācija, notikums.
- komsorgs Komjaunatnes organizators - persona, ko iecēla Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības Centrālā Komiteja jaunatnes politiskā un kultūras masu darba organizēšanai un jaunu pirmorganizāciju izveidošanai skolās un darbavietās (līdz 1946. gadam). Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības pirmorganizācijas sapulces vēlēta un komitejas apstiprināts sekretārs (no 1946. gada).
- deviācija Kompasa magnētadatas novirze no meridiāna līnijas lielas dzelzs masas ietekmē.
- deklinācija Kompasa magnētadatas novirze no meridiāna līnijas.
- dekompensācija Kompensācijas izbeigšanās.
- standarts Kompetenta valsts orgāna apstiprināts normatīvi tehnisks dokuments, kas nosaka kāda objekta (izstrādājuma, produkcijas) obligātās tehniskās īpašības raksturojums.
- Transcendenta funkcija Kompleksā mainīgā analītiska funkcija, kuras vērtības aprēķināšanā bez algebriskas operācijas jāizdara arī kāda robežpāreja.
- palīgkomponents Komponents, kas palīdz nodrošināt sistēmas, kopuma galveno komponentu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
- dodekafonists Komponists, kas komponē ar dodekafonijas metodi.
- polifoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus tikai vai galvenokārt pēc polifonijas principiem.
- melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
- palīgzīmējums Kompozīcijas pirmais mets (kartonā), arī detaļu zīmējums, kas atbilst (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem.
- sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
- Sēriju tehnika Kompozīcijas tehnika, kurā izmanto šādu intervālu secību.
- paziņojums Komunikatīvo īpašību kopums (tekstam, tā daļai). Informācija (ko satur teksts, tā daļa).
- kompartija Komunistiskā partija.
- Internacionālā audzināšana Komunistiskās audzināšanas sastāvdaļa, kas nostiprina cilvēkos draudzības jūtas pret dažādu rasu un nāciju darbaļaudīm.
- komunists Komunistiskās partijas biedrs.
- Komunistiskā Internacionāle Komunistisko partiju organizāciju starptautiska apvienība (no 1919. gada līdz 1943. gadam).
- Komunistiskā Internacionāle Komunistisko partiju un komunistisko organizāciju starptautiska apvienība (no 1919. gada līdz 1943. gadam)
- Nāves nometne Koncentrācijas nometne (fašistiska režīma valstīs) cilvēkiem, ko paredzēts nogalināt.
- Nāves nometne Koncentrācijas nometne (fašistiska režīma valstīs) cilvēkiem, ko paredzēts nonāvēt.
- kumulēties Koncentrēties noteiktā virzienā (par enerģiju).
- objektīvisms Koncepcija, kuras pamatā ir sociāli politiska neitralitāte zinātniskajā izziņā, atturēšanās no vēsturisko notikumu un sabiedriskās dzīves parādību sociāli kritiskiem vērtējumiem.
- spirituālisms Koncepcija, pēc kuras gars tiek uzskatīts par esamības pirmpamatu, par īpašu bezķermenisku substanci, kas eksistē neatkarīgi no matērijas.
- Koncerta ārija Koncertārija.
- vijoļvakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena vijolnieka izpildījumā) skaņdarbus vijolei.
- šerbets Konditorejas izstrādājums - bieza masa, ko gatavo no augļiem, kafijas, šokolādes, cukura, parasti ar riekstiem.
- konfederāts Konfederācijas (3) dalībnieks.
- kongregacionālists Kongregācijas (1) loceklis.
- kongregacionālists Kongregācijas (3) loceklis.
- kongregacionālists Kongregācijas (4) loceklis.
- Sociālistiskais humānisms Konsekvents, aktīvs, proletārisks humānisms, kura mērķis ir atbrīvot visu rasu un tautību darbaļaudis no ekspluatācijas, sociāliem spaidiem, sociālas nevienlīdzības.
- konservatīvs Konservatīvās partijas biedrs.
- konservators Konservatīvās partijas biedrs. Konservatīvais.
- konservatorists Konservatorijas (1) students.
- konservatorists Konservatorijas (2) audzēknis.
- bibliogrāfija Konspektīvs grāmatu un citu iespieddarbu apraksts sistematizācijas nolūkos (minot galvenos datus par autoru, izdošanu un saturu).
- solārkonstante Konstante, kas raksturo Saules radiācijas intensitāti uz Zemes atmosfēras augšējās robežas.
- pētīt Konstatējot faktus, novērojot u. tml., gūt informāciju (par ko), uzzināt (ko).
- kadeti Konstitucionāli demokrātiskā partija pirmsrevolūcijas Krievijā - galvenā kontrrevolucionārās liberāli monarhistiskās buržuāzijas partija. Šīs partijas biedri.
- sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piemēram, plāksnes).
- tilts Konstrukcija (parasti telpas augšdaļā), kas ir paredzēta pārejai, (kā) novietošanai.
- režģogs Konstrukcija celtnes pamatu nostiprināšanai.
- pastatne Konstrukcija, elements (kā) novietošanai noteiktā augstumā.
- krēsls Konstrukcija, kas balsta jumta klāja seguma slodzes.
- metālkonstrukcija Konstrukcija, kas ir izgatavota no metāla. Metāla konstrukcija.
- vadīkla Konstrukcija, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
- portāls Konstrukcija, kas sastāv no diviem vai četriem balstiem un pārseguma (piemēram, celtņiem, mašīnām, darbgaldiem).
- satvars Konstrukcija, kas sastiprina, savieno (ko).
- jumts Konstrukcija, kas sedz (celtni) no augšas. Šīs konstrukcijas segums.
- jumts Konstrukcija, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību. Šāda augšējā daļa (transportlīdzeklim, tā kabīnei).
- pamatkonstrukcija Konstrukcija, uz kā balstās, kam tiek pievienoti pārējie (kā) elementi, detaļas.
- pamatgrīda Konstrukcija, uz kā novieto grīdu.
- nesējkonstrukcija Konstrukcija, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kura nodrošina (tā) stabilitāti.
- vējtveris Konstrukcija, veidojums, kas aizsargā no vēja.
- stiegra Konstrukcijas stieņveida, stiepļveida u. tml. elements, kas nodrošina tās struktūras noturīgumu.
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piemēram, izteikumam, vārdam).
- kontraktācija Kontraktu noslēgšana starp uzņēmumiem, kas ražo produkciju, un organizācijām, kas šo produkciju sagādā un pārdod.
- kontrrevolucionārs Kontrrevolūcijas dalībnieks.
- Basmaču kustība Kontrrevolucionāra, bandītiska kustība (Vidusāzijā pilsoņu kara un ārzemju intervencijas laikā).
- basmačs Kontrrevolucionāras bandas dalībnieks (laikā, kad Vidusāzijā notika cīņa par padomju varu). Arī laupītājs.
- Tekošais konts (arī rēķins) Konts (bankā vai krājkasē), kas atspoguļo operācijas, kuras tiek veiktas ar glabājamiem naudas līdzekļiem.
- vibrokonveijers Konveijers materiālu vai detaļu pārvietošanai, izmantojot vibrācijas.
- Ruļļu ceļš Konveijers, kas sastāv no rotējošiem cilindriem un ir paredzēts kravu pārvietošanai.
- vilcējtransportieris Konveijers, ko izmanto, piemēram, zāģmateriāla, rūdas, ogļu kraušanai.
- rotorkonveijers Konveijers, kurā apstrādājamās detaļas nepārtraukti tiek virzītas pa apli.
- kooperators Kooperācijas (2) darbinieks, dalībnieks.
- kopkonstrukcija Kopēja, vienojoša konstrukcija.
- savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma. Attiecīgā organizācija.
- mesli Kopīgs nodoklis (pirmatnējā kopienā, verdzības iekārtā un feodālisma sākuma posmā), ko ievāca no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
- fotokopija Kopija, kas iegūta fotografējot.
- Bruto produkcija Kopprodukcija.
- Bruto produkcija Kopprodukcija.
- pāris Kopums, ko veido divi līdzīgi, savstarpēji saistīti (piemēram, pēc funkcijas, izskata) priekšmeti, parādības u. tml.
- sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir noteiktas attieksmes un kurai ir noteiktas funkcijas.
- korāļmeldija Korāļa meldija.
- Korāļu grāmata Korāļu melodiju un tekstu krājums.
- speciālkorespondents Korespondents, kas sniedz speciālu informāciju par ko.
- radiokorespondents Korespondents, kas strādā radiofonijā.
- korporelis Korporācijas (3) biedrs.
- krāsnesis Korporelis, kam ir tiesības nēsāt savas korporācijas krāsas.
- kosmetologs Kosmetoloģijas speciālists.
- Saules sistēma Kosmiskas telpas daļa, kurā ir Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas iedarbībā pastāvīgi atrodas šajā kosmiskās telpas daļā.
- kosmonavigācija Kosmisko lidaparātu navigācija.
- kosmobiologs Kosmobioloģijas speciālists.
- Visuma modeļi Kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
- rezerve Krājums (piemēram, izejvielas, naudas līdzekli), kas izmantojams noteiktas vajadzības gadījumā. Tas (piemēram, mašīna, celtne, konstrukcija), kas paredzēts izmantošanai papildu vajadzībām.
- tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu.
- lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai).
- oleogrāfija Krāsainās litogrāfijas veids (19. gadsimta beigās), kas precīzi atveidoja (parasti eļļas) gleznas toņus, kā arī gleznas lākturu, audekla struktūru.
- krāsa Krāsains (piemēram, valsts, organizācijas, sportistu komandas) simbols.
- krāsojums Krāsas tonis vai vairāku toņu kombinācija, kas rodas, ja ko krāso.
- kosties Krāsoties (par dziju, audumu).
- kontrasts Krass pretstats (piemēram, starp krāsām, laukumiem gleznā, zīmējumā, fotogrāfijā).
- valeri Krāstonis (glezniecībā), kas izteic gaismas un ēnas gradāciju saistībā ar apkārtējiem toņiem. Krāsas nianse.
- koloristika Krāsu kombinācija.
- kolorīts Krāsu kombinācijas vispārīgais raksturs (piemēram, daudzkrāsainā mākslas darbā, audumā).
- palete Krāsu kopums, kombinācija (piemēram, priekšmetiem, to grupām).
- palete Krāsu kopums, krāsu kombinācija (gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos). Krāszieds.
- krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (parasti gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos).
- krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (priekšmetiem, to grupām).
- sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piemēram, gladiolas, hiacintes, krokusi, lilijas).
- sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
- starpkrautuve Krautuve, kam ir palīgfunkcijas kokmateriālu transportēšanā.
- rediskonts Kredīta operācija starp vietējo kredīta iestādi un centrālo banku par diskontēta vekseļa tālāku diskontēšanu.
- diskonts Kredīta operācija, kurā banka, pērkot vekseli, atskaita no tā nominālvērtības attiecīgus procentus par laiku līdz termiņa beigām.
- kredītbiedrība Kredītiestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā), kas sagādā biedriem kredītu.
- konsolidācija Kredītoperācija - valsts īstermiņa saistību pārvēršana par ilgtermiņa vai beztermiņa saistībām.
- Vekseļu diskonts Kredītoperācija - vekseļu pirkšana pirms to maksāšanas termiņa iestāšanās.
- maijpulkstenīte Kreimene, maijpuķīte.
- independenti Kreiss puritāņu nogrupējums Anglijā (16. un 17. gadsimta mijā).
- Kafijas krējums Krējums ar samērā nelielu piena tauku koncentrāciju.
- Pirmsrevolūcijas Krievija Krievija pirms Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas.
- pārkrievošana Krievijas carisma politika (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kas bija vērsta uz citu Krievijas tautu valodu izskaušanu skolās, iestādēs un sadzīvē, ieviešot to vietā krievu valodu.
- Sarkanā Armija Krievijas PFSR, vēlāk PSRS armija (no 1918. gada līdz 1946. gadam).
- boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas II kongresa revolucionārā vairākuma pārstāvis. Ļeņina uzskatu piekritējs.
- Svētā alianse Krievijas, Prūsijas un Austrijas monarhu 1815. gadā noslēgtā savienība.
- Svētā alianse Krievijas, Prūsijas un Austrijas monarhu 1815. gadā noslēgtā savienība.
- senkrievi Krievu tauta samērā senā attīstības stadijā (aptuveni no 8. gadsimta līdz 14. gadsimtam). Kijevas Krievzemes iedzīvotāji.
- Kriminālā policija Kriminālpolicija.
- kriminālpolicists Kriminālpolicijas ierēdnis.
- Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kartībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kārtībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- katorga Kriminālsods (pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs) - izsūtīšana smagos piespiedu darbos (parasti bargos klimatiskos apstākļos).
- Labošanas darbi Kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
- Labošanas darbi Kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma: izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
- kriminologs Kriminoloģijas speciālists.
- kriologs Krioloģijas speciālists.
- kriptogrāfs Kriptogrāfijas speciālists.
- Sintētiskie kristāli Kristāli, kas mākslīgi izaudzēti laboratorijas apstākļos.
- pjezoelektriķis Kristālisks dielektriķis, kurā pastāv lineāra sakarība starp elektrisko polarizāciju un mehānisko deformāciju (saspiešanu vai stiepšanu).
- kristālhidrāts Kristālisks vielas savienojums ar kristalizācijas ūdeni.
- kristālķīmiķis Kristālķīmijas speciālists.
- kristalogrāfs Kristalogrāfijas speciālists.
- Pestīšanas armija Kristiešu reliģiska organizācija ar militarizētu raksturu.
- hernhūtisms Kristiešu reliģiski sektantiska kustība, kura 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi. Arī brāļu draudze.
- šeikeri Kristiešu sekta (18. gadsimtā Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), kas sludināja atgriešanos pie agrīnās kristietības laika kopienas. Šīs sektas locekļi.
- Brāļu draudze Kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
- Brāļu draudze Kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
- dievmaize Kristietības kultā - maize, ko pasniedz dievgalda ceremonijā.
- protestantisms Kristietības virzienu kopums, kas radās reformācijas laikā vai pēc tā.
- moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
- liturģija Kristīgo dievkalpojuma daļa, kuru vada garīdznieks pie altāra, un kurā lasa lūgšanas, evaņģēlija tekstu, dzied garīgas dziesmas, upurē vīnu un maizi.
- Baznīcas tēvi Kristīgo draudžu locekļi (no 2. līdz 8. gadsimtam), kas veidoja kristietības dogmatiku un baznīcas organizāciju.
- avs Kristīgo konfesiju draudzes loceklis.
- baznīca Kristīgo konfesiju reliģiskajam kultam paredzēta celtne.
- dievgalds Kristīgo reliģiska ceremonija, kuras dalībnieki ēd maizi un dzer vīnu, kas pēc ticīgo priekšstatiem ir Kristus miesa un asinis.
- pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
- pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā). Kristības ceremonijā iegūt citu vārdu.
- Patiesības kritērijs Kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.
- Patiesības kritērijs Kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.
- Nestieptā intonācija Krītošā vai lauztā zilbes intonācija (atšķirībā no stieptās intonācijas).
- Litogrāfijas krīts Krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, lauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka.
- tīteņkrūms Krūms ar vijīgiem vai kāpelējošiem stumbriem. Vīteņkrūms.
- mātesaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, kura drīksnas apputeksnē ar tēvauga putekšņiem.
- tēvaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, no kura iegūst putekšņus mātesauga drīksnu apputeksnēšanai.
- ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme. Kāškrusts (1).
- kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī uz labo pusi saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme. Ugunskrusts.
- mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
- kserokopija Kserogrāfiski iegūta kopija.
- kokgriezums Ksilogrāfijas veids - attēla pārnešana uz gluda garenšķiedras koka plātnes.
- kokgrebums Ksilogrāfijas veids - attēla pārnešana uz stāvšķiedras koka plātnes.
- Karšu māja Kuģa telpa navigācijas, ģeogrāfisko u. tml. karšu novietošanai, arī darbam ar tām.
- saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorkuģis.
- refrižeratorkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Saldētājkuģis.
- tankkuģis Kuģis šķidras kravas (piemēram, naftas, tās produktu, ķimikāliju, sašķidrinātas gāzes) pārvadāšanai speciālos rezervuāros.
- navigācija Kuģu, lidaparātu vadīšanas (to atrašanās vietas, kursa noteikšanas un palīglīdzekļu izmantošanas) teorija un prakse.
- bezspārņi Kukaiņu apakškārta, kuras pārstāvjiem jau sākotnēji nav bijuši spārni. Šīs apakškārtas kukaiņi.
- kūniņa Kukaiņu attīstības stadija (starp kāpuru un imagini), kuras laikā tie atrodas apvalkā. Kukainis šādā attīstības stadijā.
- imago Kukaiņu attīstības stadija, kurā tie kļūst dzimumgatavi. Kukainis šādā attīstības stadijā.
- termīts Kukaiņu kārta (galvenokārt tropos), kurā ietilpst 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
- nimfa Kukaiņu un ērču pēdējā attīstības stadija pirms dzimumgatavības sasniegšanas. Kukainis, ērce šādā attīstības stadijā.
- kulinārs Kulinārijas (1) speciālists.
- rulete Kulinārijas izstrādājums - cilindrveidīgi satīta, parasti pildīta, gaļa, šādā formā izveidota maltā gaļa. Šādas gaļas veidojuma gabals, šķēle.
- veltnis Kulinārijas produkts - rulete, kuras pagatavošanā produkti pakļauti vienam tehnoloģiskam paņēmienam - saveltnēšanai.
- Augšējā kulminācija Kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais.
- Apakšējā kulminācija Kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vismazākais.
- Kult riju Kult labību, kas iebērta rijā.
- priesteris Kulta kalpotājs (galvenokārt politeisma reliģijās, arī kristietībā, parasti katoļu, pareizticīgo baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
- Arheoloģiskais piemineklis Kultūras piemineklis - vēsturiskas nozīmes objekts, ko pētī ar arheoloģijas metodēm.
- bibliotēka Kultūras un izglītības iestāde vai kādas organizācijas, iestādes daļa, kas krāj, apstrādā un glabā iespieddarbus (arī rokrakstus) un izsniedz tos lasītājiem.
- pēcaudzēšana Kultūraugu audzēšana citā vidē (ilga veģetācijas perioda beigu posma, pēc vēlas sējas).
- kurortologs Kurortoloģijas speciālists.
- Kuršu ķoniņš Kuršu dižciltīgais Livonijas ordeņa vasalis Kuldīgas apkaimē.
- spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.). Kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi. Liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
- leizeja Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (Āzijā) ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām.
- riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
- federālisms Kustība dažās (galvenokārt daudznāciju) zemēs par federatīvu valsts iekārtu.
- trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
- Tautas fronte Kustība, kas apvieno daudzus (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotājus politiskai, ekonomiskai cīņai. Attiecīgā organizācija.
- antiklerikālisms Kustība, kas vēršas pret klerikālismu, baznīcas un garīdzniecības privilēģijām.
- virpuļkustība Kustība, kurā (šķidruma vai gāzes) neliela daļa ne vien atrodas virzē, bet arī rotē ap momentāno rotācijas asi.
- virziens Kustības, pārvietošanās, ar pārvietošanos saistītas parādības, darbības, arī skatiena, skatiena līnijas u. tml. vērstība (piemēram, uz kādu debespusi, vietu apvidū, objektu).
- motorika Kustību funkciju kopums (organismam, tā daļām).
- plastika Kustību lokanums, vijīgums, arī harmoniskums. Arī kustību izveides paņēmienu kopums.
- Brīvās kustības Kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
- Brīvās kustības Kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
- Zeltainās aļģes Kustīgas, arī sēdošas vienšūnas, koloniju, retāk daudzšūnu aļģes ar zeltaini dzeltenu, zaļgandzeltenu vai brūnganu nokrāsu.
- tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
- pārkvalificēt Kvalificēt vēlreiz, no jauna. Kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
- atestācija Kvalifikācijas noteikšana, darba novērtējums un personisko īpašību raksturojums (darbiniekam).
- kategorija Kvalifikācijas pakāpe (dažos arodos).
- nosaukums Kvalifikācijas pakāpe, dienesta stāvokļa pakāpe.
- klase Kvalifikācijas pakāpe, kategorija, ko piešķir dažās profesijās, sportā.
- dekvalifikācija Kvalifikācijas zaudēšana.
- kultūra Kvalitāte, atbilstība normām (darba nozarē, darba procesā, kādas profesijas pārstāvim).
- viela Kvalitatīvs matērijas veids, kam pat miera stāvoklī piemīt masa. Tas, no kā sastāv fizisks ķermenis.
- tuša Kvēpu vai sintētisku organisko pigmentu suspensija vai šķīdums ūdenī ar saistvielu un antiseptisku vielu piedevu (rasēšanai, zīmēšanai, rakstīšanai).
- skara Ķekars, kura galvenajai asij ir sānu asis ar vienkāršas vārpas vai ķekara uzbūvi.
- galli Ķeltu ciltis, kas no 5. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju).
- briti Ķeltu cilts, kas apdzīvoja seno Britāniju.
- īri Ķeltu tauta, Īrijas pamatiedzīvotāji.
- silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējoša viegla, kustīga būtne ļaunas sievietes veidolā.
- silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējošs gars vieglas, kustīgas vīriešu vai sieviešu dzimuma būtnes veidolā.
- Materiāls punkts Ķermenis, kura izmēri ir mazi, salīdzinot ar attālumu no tā līdz citiem ķermeņiem, ar kuriem pastāv mijiedarbība.
- Materiāls punkts Ķermenis, kura izmēri ir mazi, salīdzinot ar attālumu no tā līdz citiem ķermeņiem, ar kuriem pastāv mijiedarbība.
- paslēpenes Ķermeņa daļa no gurniem līdz vēdera apakšdaļai (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, govij).
- bīde Ķermeņa deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
- stiepe Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem iedarbojoties virzienā prom no ķermeņa.
- liece Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
- spiede Ķermeņa deformācija, ko rada spiediens uz šī ķermeņa virsmas.
- plastika Ķermeņa formu, funkciju ķirurģisks atjaunojums vai uzlabojums.
- reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
- Magnētiskā indukcija Ķermeņa magnetizācija ārējā magnētiskajā laukā.
- nutācija Ķermeņa rotācijas ass svārstības.
- metamērija Ķermeņa segmentācija (piemēram, posmtārpiem, posmkājiem).
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem).
- Triboelektriskais efekts Ķermeņu elektrizācija berzes procesā.
- Potenciālā enerģija Ķermeņu mijiedarbības enerģija, kas atkarīga no to savstarpējā novietojuma telpā.
- Ķīļa līnija Ķīļlīnija.
- ķīmiķis Ķīmijas (1) speciālists.
- Fizikālā ķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
- Fizikālā ķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielu uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
- Organiskā analīze Ķīmijas nozare, kas nodarbojas ar organisko savienojumu sastāva un struktūras noteikšanu.
- mežķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes ķīmisko sastāvu un tā izmantošanu.
- Koksnes ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
- Koksnes ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
- plazmoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā. Plazmas ķīmija.
- Plazmas ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā. Plazmoķīmija.
- fotoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas, kuras izraisa gaisma.
- piroķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskos procesus augstās temperatūrās.
- stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
- Neorganiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
- Neorganiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
- Organiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī organisko savienojumu īpašības un pārvērtības.
- Organiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī organisko vielu īpašības un pārvērtības.
- radioķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī radioaktīvo elementu un radioaktīvo izotopu īpašības.
- ķimioterapeitisks Ķīmijterapeitisks.
- ķimioterapeits Ķīmijterapeits.
- ķimioterapija Ķīmijterapija.
- Ķīmiskā terapija Ķīmijterapija.
- Ķīmiskā terapija Ķīmijterapija.
- ķīmijterapeits Ķīmijterapijas speciālists.
- kodne Ķimikālija, ar ko kodina (1).
- kodinātājs Ķimikālija, ar ko kodina (1). Kodne (1).
- kodne Ķīmikālija, ar ko kodina (2).
- kodinātājs Ķimikālija, ar ko kodina (2). Kodne (2).
- ķimikāti Ķimikālijas.
- reducēšana Ķīmiska elementa oksidēšanas pakāpes samazināšana ķīmiskā reakcijā.
- radiolīnija Ķīmiskā elementa vai tā savienojumu izstarojuma spektrālā līnija radioviļņu diapazonā.
- pāriet Ķīmiskā reakcijā pārvērsties par ko citu (par vielām).
- Ķēdes reakcija Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
- Ķēdes reakcija ķīm., fiz Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
- oksidēšanās Ķīmiska reakcija, kurā palielinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe.
- reducēšanās Ķīmiska reakcija, kurā samazinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe.
- polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula.
- Indiferenta viela Ķīmiska viela, kas ir klāt ķīmiskā reakcijā, bet tajā nepiedalās.
- radons Ķīmiskais elements - radioaktīva inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā.
- hafnijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts metāls (izmanto, piemēram, elektronu lampās, televīzijas aparatūrā).
- arsēns Ķīmiskais elements, kam ir metāliskas un nemetāliskas modifikācijas un ko izmanto medicīnā un tehnikā.
- vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm un citiem pieņemtiem apzīmējumiem.
- pusmetāli Ķīmiskie elementi, kas pēc savām īpašībām ieņem starpstāvokli starp metāliem un nemetāliem (piemēram, silīcijs).
- katalīze Ķīmisko reakciju ātruma maiņa katalizatoru ietekmē.
- Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Vārāmais sāls. Nātrija hlorīds.
- polimērs Ķīmisks savienojums, kas radies polimerizācijā un kam raksturīgas makromolekulas.
- ketguts Ķirurģijā izmantojams materiāls, ko iegūst no mazu dzīvnieku zarnām.
- hirurģija Ķirurģija.
- neiroķirurģija Ķirurģijas nozare, kas ietver nervu sistēmas slimību ķirurģisku ārstēšanu.
- replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā.
- kardioķirurģija Ķirurģijas nozare, kas pētī, diagnosticē un ķirurģiski ārstē sirds slimības.
- ķirurgs Ķirurģijas speciālists.
- laparotomija Ķirurģiska operācija - vēdera dobuma atvēršana, pārgriežot tā priekšējo sienu.
- replantācija Ķirurģiskā operācijā atdalīto audu, orgānu u. tml. pārstādīšana atpakaļ bijušajā vietā.
- trepanācija Ķirurģiska operācija, kurā atver kādu kaula dobumu.
- replantēt Ķirurģiski pārstādīt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
- skarifikators Ķirurģisks instruments skarifikācijai.
- drakons Ķirzaka (Dienvidaustrumu Āzijā) ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku.
- gvarde Labākā (cilvēku grupas, organizācijas) daļa.
- paraugdemonstrējums Labāko sasniegumu demonstrējums (piemēram, sportā, kādā profesijā).
- leiboristi Labēji sociālistiska, reformistiska strādnieku partija (piemēram, Anglijā, Austrālijā).
- sers Labības kopums, kas rijā it sagatavots kaltēšanai un kulšanai.
- problēmlaboratorija Laboratorija kādu problēmu risināšanai.
- fotolaboratorija Laboratorija, kurā veic fotouzņēmumu un fotofilmu apdari.
- kinofotolaboratorija Laboratorija, kurā veic kinofilmu, fotouzņēmumu un fotofilmu apdari.
- ultramikrotoms Laboratorijas aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus izpētei ar elektronmikroskopu.
- kultūra Laboratorijas apstākļos ārpus dzīva organisma audzēts (audu, šūnu) kopums.
- mēģene Laboratorijas cauruļveida, parasti stikla, trauks ar slēgtu galu.
- gazometrs Laboratorijas ierīce gāzu uzkrāšanai, glabāšanai un to tilpuma mērīšanai.
- palīdzība Labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai).
- Lineārais paātrinātājs Lādētu daļiņu paātrinātājs, kurā paātrināšanu īsteno, daļiņām virzoties pa trajektoriju, kas pēc savas formas ir tuva taisnei.
- kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
- sekularizācija Laicīgās ideoloģijas nostiprināšanās (cilvēku apziņā, darbībā, sociālajās attiecībās u. tml.).
- signāls Laikā mainīgs fizikāls lielums vai fizikālu lielumu kopums, kas atbilstoši noteiktam kodam satur un pārnes informāciju. Attiecīga zīme vai zīmju kopums.
- atomlaikmets Laika posms 20. gadsimtā, kad plaši sāk izmantot kodolenerģiju.
- inkubācija Laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju, iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās momentam.
- Zvaigžņu laiks Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir Zemes diennakts rotācijas attiecība pret zvaigznēm.
- mašīnlaiks Laika sprīdis, kurā mašīna veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.
- konkista Laikmets (15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā), kad konkistadori iekaroja plašas teritorijas Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- Mēra laiki Laikposmi, kad ir mēra pandēmijas (piemēram, 6., 14. un 19. gadsimtā).
- kodollaikmets Laikposms 20. gadsimtā, kad plaši sāk izmantot kodolenerģiju.
- pirmskembrijs Laikposms pirms kembrija.
- starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
- leduslaikmets Laikposms, kad kādu plašu teritoriju klāj apledojums.
- Ledus laikmets Laikposms, kad kādu plašu teritoriju klāj apledojums. Leduslaikmets (2).
- Ledus laikmets Laikposms, kad kādu plašu teritoriju klāj apledojums. Leduslaikmets (2).
- Apslēptais (slimības) periods Laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
- Slēptais (arī apslēptais) slimības periods Laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
- (Ap)slēptais slimības periods Laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
- pagātne Laiks, laikposms, kas ir bijis pirms tagadējā laika, laikposma. Šāda laika, laikposma apstākļu kopums
- Pilna loze Laimējusi loterijas biļete.
- Pilna loze Laimējusi loterijas biļete.
- iespēlēt Laimēt (parasti kāršu spēlē, loterijā).
- Laimes klēpis Laimīga, veiksmīga situācija, apstākļi.
- Laimes klēpis Laimīga, veiksmīga situācija, apstākļi.
- izlaist Laist apgrozībā (parasti naudu, aizņēmuma obligācijas).
- pikēt Laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
- uzlaizīt Laizot apēst (parasti ko nolijušu, nobirušu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
- plakāts Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus.
- pulkstenīte Lakstaugu, retāk puskrūmu vai krūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, pulkstenītes, lobēlijas.
- nolalināt Lalināt un pabeigt lalināt (dziesmu, melodiju).
- Karbīda lampa Lampa, kurā deg acetilēns, kas rodas, ūdenim iedarbojoties uz kalcija karbīdu.
- Karbīda lampa Lampa, kurā deg acetilēns, kas rodas, ūdenim iedarbojoties uz kalcija karbīdu.
- blanka Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, izziņām).
- veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
- Plūksnaini salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm, kuras atrodas pie galvenās ass aptuveni viena otrai pretī (piemēram, maijrozītes lapa).
- Olimpiskā lāpa Lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes olimpisko uguni uz olimpisko spēļu vietu.
- Olimpiskā lāpa Lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes olimpisko uguni uz olimpisko spēļu vietu.
- sporofils Lapa, uz kuras ir sporangiji ar sporām.
- paginācija Lappušu numerācija (grāmatai, žurnālam, rokrakstam u. tml.).
- laringologs Laringoloģijas speciālists.
- smolts Lašu mazuļu attīstības stadija, kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru. Šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis.
- latifundists Latifundijas īpašnieks.
- Gotiskie burti Latīņu burtu paveids - burti ar stūrainām līnijām.
- fraktūra Latīņu burtu paveids - burti ar stūrainām līnijām. Gotiskie burti.
- Vecā ortogrāfija Latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.-30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
- Vecā ortogrāfija Latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.-30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
- Jauna strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
- Jaunā strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
- nevāca Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam) pretstatā privileģētajiem vāciešiem.
- Latvijas braucamie zirgi Latvijā izaudzēta smago braucamzirgu šķirne.
- augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši ar šim apgabalam raksturīgā dialekta izrunu.
- lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
- Saeimas strādnieku un zemnieku frakcija Latvijas Komunistiskās partijas vadīta revolucionāro strādnieku un zemnieku frakcija buržuāziskās Latvijas saeimā (no 1928. gada līdz 1933. gadam).
- leišmale Latvijas novads gar Lietuvas robežu.
- zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
- Strādnieku gvarde Latvijas strādnieku šķiras bruņota Organizācija 1940. gada sociālistiskās revolūcijas dienās.
- virsmežniecība Latvijas valsts mežu pārvaldes lielākā teritoriālā vienība, kurā ietilpst vairākas mežniecības (līdz 1940. gadam, no 1941. gada līdz 1944. gadam un no 1991. gada).
- neķerlauks Lauka aizsegta daļa, karā pa doto trajektoriju nevar sašaut mērķi.
- Elektromagnētiskais lauks Lauks, kurā realizējas elektrisko lādiņu mijiedarbība.
- Elektromagnētiskais lauks Lauks, kurā realizējas elektrisko lādiņu mijiedarbība.
- Gravitācijas lauks Lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki.
- Gravitācijas lauks Lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki.
- kombains Lauksaimniecības agregāts, kas sastāv no savienotām mašīnu daļām, kuras vienlaicīgi veic labības vai tehnisko kultūru novākšanas un apstrādes noteiktu operāciju ciklu.
- pamatkultūra Lauksaimniecības augu kultūra, ko laukā audzē ar noteiktu nolūku. Viena no divām kultūrām, kas vienā un tai paša veģetācijas sezona dod galveno produkciju. Mistrā - nozīmīgākais augs.
- Padomju saimniecība Lauksaimniecības ražošanas uzņēmums, kura ražošanas līdzekļi un saražotā produkcija ir valsts īpašums.
- Padomju saimniecība Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmums, kura ražošanas līdzekļi un ražotā produkcija ir valsts īpašums.
- ciemats Lauku apdzīvota vieta, kas izveidojusies pēc lauksaimniecības kolektivizācijas.
- morgs Laukuma mērvienība - aptuveni 5600 kvadrātmetru (Polijā).
- morgens Laukuma mērvienība - aptuveni no 2600 līdz 3600 kvadrātmetriem (Vācijā un citās Rietumeiropas zemēs) vai 8600 kvadrātmetri (Dienvidāfrikā).
- rijaspriekša Laukums rijas priekšā.
- Jaukta laulība Laulība starp dažādu rasu, nāciju, tautību vai sociālo grupu pārstāvjiem.
- Jaukta laulība Laulība starp dažādu rasu, nāciju, tautību vai sociālo grupu pārstāvjiem.
- daudzvīrība Laulības forma - sievietes kopdzīve ar vairākiem vīriem. Poliandrija.
- vienlaulība Laulības forma - viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve. Arī monogāmija.
- daudzsievība Laulības forma - vīrieša kopdzīve ar vairākām sievām. Arī poligāmija.
- viensievība Laulības forma - vīrieša pastāvīga dzimumkopdzīve ar vienu sievieti. Arī monogāmija.
- laulība Laulības reģistrācijas ceremonija.
- kamparkoks Lauru dzimtas koks Dienvidaustrumāzijā, no kura koksnes iegūst kamparu.
- bālasinība Leikēmija.
- novadnieks Leimanis (Livonijā).
- pārliet Lejot (ko), nevijas, negribēti pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū īpaši sagatavotiem tējas vai kafijas augiem, pagatavot dzeršanai (tēju vai kafiju).
- Lejupejošā līnija Lejupējā līnija.
- Lejupejošā līnija Lejupējā līnija.
- ievadlekcija Lekcija, ar kuru ievada, iesāk (piemēram, mācību kursu, lekciju ciklu).
- plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
- vieslekcija Lekcija, ko lasa vieslektors.
- kinolekcija Lekcija, kurā izmanto kinofilmu vai kinokadru demonstrējumus.
- radiolektorijs Lekciju cikls, kas paredzēts pārraidīšanai pa radio.
- lasījums Lekciju vai referātu cikls, kas veltīts (noteiktam) jautājumu lokam.
- leksikogrāfs Leksikogrāfijas (1) speciālists.
- leksikologs Leksikoloģijas speciālists.
- dzimte Leksiski gramatiska (nomenu) kategorija.
- kinolektorijs Lektorijs, kurā izmanto kinofilmu vai kinokadru demonstrējumus.
- vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piemēram, citā izglītības iestādē).
- tropisms Lēna (organisma, tā daļās) reakcija uz kairinātāju.
- šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
- ievadierīce Lence (parasti skaitļotājā), kas ievada (tajā) informāciju.
- kanāls Lenču, tehnisku līdzekļu kopums, piemēram, (telefona, radio, televīzijas) sakariem, enerģijas pārvadei.
- perfolente Lente informācijas fiksēšanai ar simboliem, ko veido caurumi.
- priekšdzija Lente, kura ir padarīta mazliet grodāka un no kuras vērpj dziju.
- rakstāmlente Lente, uz kuras (kādā ierīcē, iekārtā u. tml.) fiksē informāciju, parasti ar burtiem, cipariem.
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
- rumbs Leņķa mērvienība 1/32 no riņķa līnijas garuma.
- radiopeilējums Leņķis starp meridiānu un virzienu uz radiostaciju, kas raida signālus.
- Centra leņķis Leņķis, kura virsotne ir riņķa līnijas centrā un malas veido divi rādiusi.
- Letarģiskais miegs Letarģija.
- Letarģiskais miegs Letarģija.
- liberālis Liberālās partijas biedrs.
- lībieši Lībijas pamatiedzīvotāji.
- uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta aviācijas degvielas transportēšanai un citu lidaparātu nodrošināšanai ar degvielas krājumiem, to papildināšanai lidojuma laikā.
- fizelāža Lidmašīnas konstrukcijas pamatdaļa (korpuss), kas savieno vienā veselā lidmašīnas citas daļas.
- riņķot Lidojot virzīties pa riņķa līniju, lokveidā.
- aviācija Lidošanas teorija un prakse (lietojot lidaparātus, kas smagāki par gaisu).
- planēt Lidot bez vilkmes, izmantojot gaisa strāvas (par planieriem, to apkalpi, pasažieriem). Laisties lejup bez vilkmes pa slīpu vienmērīgu trajektoriju (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
- aviators Lidotājs. Aviācijā nodarbināts cilvēks.
- paliatīvs Līdzeklis (piemēram, operācija), kas tikai atvieglina slimnieka stāvokli smagas vai neārstējamas slimības gadījumā, bet nenovērš pašu slimību.
- forma Līdzeklis, veids (gramatisko kategoriju izteikšanai).
- kantilēna Līdzeni plūstošs, dziedošs (skaņdarba) izpildījums. Līdzeni plūstošs, dziedošs skanējums (balsij, mūzikas instrumentam).
- platforma Līdzens paaugstinājums, piemēram, gar sliežu ceļiem dzelzceļa stacijā, gar upi piestātnē.
- Dentāls līdzskanis Līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus.
- zobenis Līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus. Dentāls līdzskanis.
- Dorsāls līdzskanis Līdzskanis, kura artikulācijā piedalās mēles mugura (k, ķ, g, ģ, ņ, ļ, j, h).
- spraudzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem.
- vibrants Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgas aktīvā runas orgāna vibrācijas.
- slēdzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgs ciešs runas orgānu sakļāvums.
- palatalizācija Līdzskaņa artikulācija ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
- velarizācija Līdzskaņa artikulācija, kurai raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
- Labiodentāli līdzskaņi Līdzskaņi, kuru artikulācijā piedalās lūpas un zobi.
- reportieris Līdzstrādnieks (piemēram, periodiskā izdevumā, radiofonā, televīzijā), kas raksta, veido reportāžas.
- (Kā) piektais ritenis Lieks, nevajadzīgs, citiem traucējošs cilvēks (kādā vietā, kādā situācijā).
- (Kā) piektais ritenis Lieks, nevajadzīgs, citiem traucējošs cilvēks (kādā vietā, kādā situācijā).
- līkne Liekta līnija (riņķa līnija, elipse, parabola, hiperbola).
- armāda Liela (kara kuģu, tanku, artilērijas vai lidmašīnu) vienība, kas darbojas saskaņoti.
- koncerts Liela apjoma virtuozs, parasti sonātes formas, skaņdarbs dažādam izpildītāju sastāvam (piemēram, vienam vai vairākiem solo instrumentiem ar orķestri vai bez tā, balsij ar orķestri, orķestrim).
- aorta Lielā asinsriņķošanas loka galvenā artērija.
- kvēle Liela enerģija, dedzība.
- saida Liela mencveidīgo kārtas zivs (Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos) ar trim muguras un divām anālām spurām.
- oktobris Lielā Oktobra sociālistiskā revolūcija.
- Neuzvaramā armāda Liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
- Neuzvaramā armāda Liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta sakāvi.
- pasija Liela šķērsgriezuma sila, uz kuras balsta garensiļas, šķērssijas (ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā), arī kuģa klāju.
- impērija Liela valsts, kurai ir plašas kolonijas.
- Jūras asaris Lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās. Sarkanais asaris.
- Jūras asaris Lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās. Sarkanais asaris.
- komitāts Lielākā administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Ungārijā.
- Nacionālais parks Lielāka teritorija dabiska stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
- Nacionālais parks Lielāka teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
- pasija Lielas formas skaņdarbs, kurā ir izmantots evaņģēlija teksts par Kristus ciešanām un nāvi un kurš ir rakstīts solistiem, korim (parasti) ar orķestri.
- sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses.
- imperators Lielas monarhijas valdnieks. Valdnieka tituls. Ķeizars.
- lendlords Lielas muižas īpašnieks (Anglijā), kas visu savu zemi iznomā fermeriem.
- Oktobra svētki Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas gadadiena, ko svin 7. novembrī (25. oktobrī pēc vecā stila).
- prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (piemēram, buržuāziskajā Latvijā, Francijā). Celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
- prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (piemēram, buržuāziskajā Latvijā, Francijā).
- Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
- Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
- Velsas princis Lielbritānijas troņmantnieks. Lielbritānijas troņmantnieka tituls.
- bonapartisms Lielburžuāzijas diktatūra Francijā (19. gadsimta pirmajā pusē).
- silikoni Lielmolekulāri organiskie savienojumi, kuru sastāvā ir silīcija un oglekļa atomi.
- okeanārijs Liels akvārijs, kurā tur jūras dzīvniekus (pētīšanai, novērošanai, apskatei).
- marka Liels pierobežas, parasti militāri nocietināts, novads (Franku valstī, viduslaikos Vācijā), ko pārvaldīja markgrāfs.
- kazuārs Liels skrējējputns (Austrālijā, Jaungvinejā) ar neattīstītiem spārniem un ķiverei līdzīgu ragvielas veidojumu uz galvas.
- marabu Liels stārķu dzimtas putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli.
- Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
- Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
- Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
- zebu Liels vēršu apakšdzimtas mājdzīvnieks (Āzijā, Āfrikā, Centrālamerikā) ar kupri uz skausta.
- jaks Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks vai mājdzīvnieks (Āzijā) ar biezu, īsu apmatojumu uz muguras un garu, kuplu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām.
- magnāts Liels zemes īpašnieks - feodālis (parasti Polijā, Ungārijā).
- aviobāze Liels, kapitāli iekārtots lidlauks ar aviācijas tehniku un personālsastāvu.
- zilonis Liels, masīvs snuķaiņu kārtas zīdītājdzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvām kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.
- pilons Liels, masīvs stabs (parasti ar apaļu šķērsgriezumu), ko izmanto par balsta konstrukcijas elementu.
- zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvoja terciāra un izmira kvartāra periodā un kam bija spēcīgi, līdz 14 centimetriem gari augšējie ilkņi.
- plantācija Lielsaimniecība (kapitālistiskajās valstīs), kur audzē viena veida augus (piemēram, kāliju, cukurniedres, tēju).
- pelēcis Lielsaimnieks (pirmspadomju Latvijā).
- Pelēkais barons Lielsaimnieks, budzis (pirmspadomju Latvijā).
- Pelēkais barons Lielsaimnieks, budzis (pirmspadomju Latvijā).
- lielummānija Lieluma mānija.
- Meteoroloģiskie elementi Lielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
- viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
- būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu, parasti uz teikuma priekšmeta un izteicēja, sintaktisko sakaru.
- mīļš Lieto uzrunā, lai paustu simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību (pret kādu).
- dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, mīlestību, apliecinātu (kādam) dziļas simpātijas.
- Kungs un valdnieks (biežāk ķeizars, ķēniņš, arī pavēlnieks) Lieto uzrunājot šādu cilvēku vai godbijīgi runājot par viņu.
- kā Lieto, jautājot par kādu situāciju, faktu.
- kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
- tā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
- (Ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ, arī ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt, arī (ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- No (kā) puses Lieto, lai noradītu radniecības līniju.
- tik Lieto, lai norādītu uz daudzumu, skaitu, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
- Tāds un tāds Lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
- Tā un tā Lieto, lai norādītu uz ko (parasti runā) tieši nenosauktu, kas izriet no konteksta vai situācijas.
- Bez tam, arī pie tam Lieto, pievienojot papildu informāciju iepriekš minētajam. Turklāt.
- Kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
- Kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
- Kungs un ķēniņš (arī ķeizars, retāk valdnieks, pavēlnieks) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
- Kungs un pavēlnieks (arī valdnieks, biežāk ķēniņš, ķeizars) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
- šķiest Lietot nelietderīgi, bezmērķīgi (laiku, spēku, enerģiju).
- parfimēties Lietot parfimēriju, iesmaržoties.
- konvencija Līgums (starp uzņēmumiem, organizācijām, valstīm) par ražošanas, preču realizācijas u. tml. jautājumu noregulēšanu.
- koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu ekspluatācijā kapitālistiem ar zināmiem noteikumiem.
- konkordāts Līgums starp Romas pāvestu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā.
- Tangenciālais paātrinājums Līklīnijas kustībā - paātrinājums, kas vērsts pa kustības trajektorijas pieskari.
- Normālais paātrinājums Līklīnijas kustībā - paātrinājums, kas vērsts perpendikulāri kustības trajektorijas pieskarei.
- Funkcijas grafiks Līkne, kas attēlo funkcijas atkarību no argumenta.
- izvest Likt (karaspēkam) iziet (no kādas teritorijas).
- raidīt Likt doties (projām). Likt atstāt (telpu, teritoriju).
- iesūtīt Likt doties (uz kādu telpu, teritoriju, parasti ar uzdevumu).
- pieprasīt Likt, arī lūgt, lai izsniedz (informāciju). Uzdot oficiāli iesniegt (ko).
- formalitāte Likuma vai tradīcijas noteiktās kārtības ārējā forma.
- konvents Likumdevēja sapulce konstitūcijas izstrādāšanai vai grozīšanai.
- kortesi Likumdevēja sapulce, parlaments (Spānijā, arī Portugālē līdz 1911. gadam).
- Valsts dome Likumdošanas orgāns pirmsrevolūcijas Krievijā (no 1906. līdz 1917. gadam).
- Valsts dome Likumdošanas orgāns pirmsrevolūcijas Krievijā (no 1906. līdz 1917. gadam).
- saeima Likumdošanas varas orgāns buržuāziskajā Latvijā (no 1922. gada līdz 1934. gadam).
- noteikums Likums, norma, kas ievērojama kādā sabiedrības darbības nozarē, profesijā, arī situācijā.
- civilkodekss Likumu krājums, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības starp valsts, kooperatīvām un sabiedriskām organizācijām, kā arī starp pilsoņiem.
- dekolonizēt Likvidēt koloniālo atkarību (kādā teritorijā).
- čūskogas Liliju dzimtas augi ar zilganmelnām ogām.
- galtonija Liliju dzimtas augs, parasti ar pelēki zaļām, lancetiskām lapām, baltu, nokarenu ziedu ķekariem.
- ķiploks Liliju dzimtas daudzgadīgs augs, kurā sīpols sastāv no vairākām baltām iegarenām daivām.
- mugurene Liliju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām uz zaļganbaltiem vai baltiem ziediem.
- puškīnija Liliju dzimtas krāšņumaugs ar bāli vai tumši ziliem ziediem ķekarveida ziedkopās.
- hiacinte Liliju dzimtas krāšņumaugs ar smaržīgiem ziediem.
- zilsniedzīte Liliju dzimtas krāšņumaugs ar šaurām lapām rozetē, ziliem, sārtiem vai baltiem ziediem ziedkopā.
- ķeizarkronis Liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām lapām un lieliem zvanveida oranžsarkaniem ziediem. Tīģerlilija.
- tīģerlilija Liliju dzimtas sīpolaugs ar nokareniem, lieliem, dzeltensarkaniem un melni punktētiem zvanveida ziediem.
- kordilīne Liliju, dzimtas augs ar stumbra galotnē sakārtotām lineārām lapām.
- lilijveidīgs Lilijveida.
- spārturis Līmeniska koka konstrukcija, kas balstās uz jumta krēsla stabiem vai zelmiņa sienām un noder par atbalstu spārēm.
- limnologs Limnoloģijas speciālists.
- lekāls Lineāls vai šablons līku līniju zīmēšanai.
- linoksīns Lineļļas oksidācijas un polimerizācijas produkts, ko izmanto linoleja ražošanā.
- Subglaciālās vagas Linerāri izstieptas ieplakas, kuras dziļas, garenu ezeru aizņemtas iedobes mijas ar sliekšņiem.
- vilciens Līnija - raksta vai atsevišķa burta elements.
- pleistoseista Līnija (ģeogrāfiskajā kartē), kas ierobežo apgabalu ar vislielāko zemestrīces intensitāti.
- līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piemēram, grafikā, diagrammā).
- svītrlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām.
- punktlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem. Punktēta līnija.
- spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
- Vārtu līnija Līnija spēles laukuma galos, kuras vidū novieto vārtus (dažās sporta spēlēs).
- Magnētiskais ekvators Līnija uz debess ķermeņa virsmas, kur magnētiskā inklinācija ir vienlīdzīga nullei.
- Magnētiskais ekvators Līnija uz debess ķermeņa virsmas, kur magnētiskā inklinācija ir vienlīdzīga nullei.
- robežlīnija Līnija, ar ko apzīmē (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu. Arī robežjosla (1).
- ceļš Līnija, josla (atmosfērā, izplatījumā), pa kuru vai kuras robežās (kas) virzās, pārvietojas.
- izolīnija Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādām kādas parādības vērtībām.
- izobāra Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu atmosfēras spiedienu.
- izoterma Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu temperatūru.
- izanomāle Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas, kurās ir vienāda (piemēram, temperatūras, atmosfēras spiediena) novirze no vidējā lieluma.
- mala Līnija, kas ierobežo plaknes figūru, virsmu.
- pamatlīnija Līnija, kas iezīmē (kā) pamatu.
- šķērslīnija Līnija, kas ir izveidota šķērsām (kam).
- izoglosa Līnija, kas kartē rāda valodas parādības izplatību.
- horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
- kontūrlīnija Līnija, kas veido (kā) kontūras.
- trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē. Apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.).
- palīglīnija Līnija, ko novelk, piemēram, citas līnijas precizēšanai.
- ķīļlīnija Līnija, ko veido kuģi, kas brauc cits aiz cita.
- Lauzta līnija Līnija, kura sastāv no taisnes nogriežņiem un kurā cits citam sekojošo nogriežņu virzieni ir dažādi.
- Lauzta līnija Līnija, kura sastāv no taisnes nogriežņiem un kurā cits citam sekojošo nogriežņu virzieni ir dažādi.
- Riņķa līnija Līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
- Riņķa līnija Līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
- aploce Līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta. Riņķa līnija.
- ugunslīnija Līnija, no kuras šauj (kādā mērķī). Arī ugunspozīcija.
- viduslīnija Līnija, svītra, kas atrodas (kā) vidū.
- virtene Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- diagonāle Līnija, virziens šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam).
- Spēka līnijas Līnijas spēka laukā, kuru pieskare ikvienā punktā norāda virzienu spēkam, kas darbojas uz šajā punktā novietotu daļiņu.
- līnijrati Līnijdroška.
- transparents Līnijota papīra lapa, ko rakstot novieto zem nelīnijota papīra raksta rindu taisnuma nodrošināšanai.
- velce Līniju vilkšanai paredzēts rasēšanas instruments, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
- ūdenslīnija Līnijveida ūdenszīme.
- līnijveidīgs Līnijveida.
- librets Literārs scenārijs (baletam, arī pantomīmai).
- radiokompozīcija Literāru darbu, skaņdarbu vai to fragmentu kompozīcija, kas paredzēta pārraidīšanai pa radio.
- žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi. Arī periodisko izdevumu kopums (piemēram, kādā laikposmā, valstī, kādai tautai).
- poētika Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļdarba izveides likumības un paņēmienus, tā struktūru, formu, elementus un analīzes principus. Arī literatūras teorija.
- literatūrteorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūras teorija.
- Literatūras teorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūrteorija.
- Literatūras teorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūrteorija.
- letonika Literatūras, arhīvu materiālu kopums par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu.
- prosodija Literatūrteorijas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
- literatūrteorētiķis Literatūrteorijas speciālists. Literatūras teorētiķis.
- Literatūras teorētiķis Literatūrteorijas speciālists. Literatūrteorētiķis.
- rainistika Literatūrzinātnes nozare, kas pētī Raiņa daiļradi. Rainoloģija.
- autolitogrāfija Litogrāfija, ko uz akmens darina pats mākslinieks (autors). Šāda attēla izgatavošana.
- Zīmējamais krīts Litogrāfijas krīts.
- kūrija Livonijas valstu un kārtu pārstāvju nogrupējums Livonijas landtāgā.
- biedrs Loceklis (organizācijā, biedrībā, apvienībā).
- esesietis Loceklis hitleriskās Vācijas SS karaspēka sevišķajās vienībās, kas izpildīja soda un terora aktus.
- izlodāt Lodājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Lodājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- koki Lodveida baktērijas, kuru diametrs nav lielāks par 1 mikrometru.
- Logaritmiskā līnija Logaritmiskās funkcijas grafiskais attēlojums.
- surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pētī runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
- logopēds Logopēdijas speciālists.
- Modālā loģika Loģikas sistēma, kas formalizē tādas attieksmes kā «nepieciešamība», «īstenība», «iespējamība», «nejaušība» un to negācijas.
- implikācija Loģiska operācija, kurā veido izteikumu pēc shēmas «ja A, tad B».
- konjunkcija Loģjska operācija - divu vai vairāku izteikumu savienošana ar saikli, kura funkcijas ir līdzīgas saikļa «un» funkcijām.
- grāds Loka mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - riņķa līnijas 1/360 daļa.
- spirohetas Lokanas spirālveida vienšūnas baktērijas.
- plastisks Lokans, vijīgs, arī harmonisks (par kustībām).
- manevrs Lokomotīvju, vagonu virzīšana pa stacijas sliežu ceļiem, lai, piemēram, sastādītu vilcienus.
- uzlakt Lokot apēst (parasti ko nolijušu) - parasti par suni, kaķi.
- līkne Lokveida ceļš, ceļa posms. Iedomāta lokveida līnija (parasti atmosfērā, izplatījumā).
- līkne Lokveidā liekta līnija.
- koncentrāts Lopbarība ar bagātīgu barības vielu saturu, (piemēram, graudi, klijas, rauši).
- precipitēts Lopbarības piedeva, arī minerālmēsli, kas satur kalciju un fosforu.
- augšnams Lordu palāta Anglijas parlamentā.
- alegri Loterija ar tūlītēju izlozi.
- Laimes aka Loterija, kurā laimestus velk it kā no akas.
- Laimes aka Loterija, kurā laimestus velk it kā no akas.
- Tukša loze Loterijas biļete, kas nav laimējusi.
- Tukša loze Loterijas biļete, kas nav laimējusi.
- loze Loterijas biļete.
- izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali).
- izloze Lozējot veikta (loterijas laimestu) sadale.
- izložņāt Ložņājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Ložņājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- melodrāma Luga, dramatisks uzvedums, kam raksturīgs emociju un situāciju pārspīlējums.
- traģikomēdija Luga, kura apvienoti traģēdijas un komēdijas elementi. Attiecīgais drāmas žanrs.
- Kostīmu luga Luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
- Kostīmu luga Luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
- Luterāņu (arī luteriešu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
- Evaņģēliski luterāniskā (arī evaņģēliski luteriskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
- Luteriešu (arī luterāņu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
- Evaņģēliski luteriskā (arī evaņģēliski luterāniskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
- vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
- karcinoma Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem. Vēzis.
- uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.). Būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml. Ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.).
- pieņemt Ļaut (kādam) iesaistīties (piemēram, savā organizācijā, cilvēku grupā).
- uzņemt Ļaut iestāties, iekļaut (organizācijā, mācību iestādē, kolektīvā u. tml.).
- izlaist Ļaut izdzist (ugunij). Ļaut izdzist ugunij (krāsnī, pavardā u. tml.).
- Izlaist uguni Ļaut izdzist ugunij.
- atgrožot Ļaut vaļu, nekādi neierobežot (parasti fantāziju).
- pieņemt Ļaut, lai (apmeklētāji) noteiktā laikā ierodas medicīniskā iestādē, un sniegt (tiem) medicīnisko palīdzību, konsultāciju.
- atstāt Ļaut, retāk likt, lai paliek (kādā stāvoklī, situācijā).
- rezignēt Ļauties rezignācijai.
- sekstants Ļeņķu mērīšanas instruments, kam skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
- krist Ļoti aizrauties (ar kādu), iemīlēties (kādā), censties iegūt (tā) simpātijas.
- izjoņot Ļoti ātri izskriet (daudzas vai visas vietas). Ļoti ātri izskriet daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā).
- izjoņot Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt (daudzās vai visās vietās). Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- Pasaules klase Ļoti augsta (priekšmetu, ražojumu) kategorija.
- Pasaules klase Ļoti augsta (priekšmetu, ražojumu) kategorija.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (kāda cilvēka, cilvēku grupas, organizācijas darbības, īpašību) vērtējums.
- mako Ļoti augstvērtīga kokvilna, no kuras izgatavo sevišķi vērtīgas smalkas un vissmalkākās dzijas.
- kobra Ļoti indīga čūska (Dienvidāzijā, Āfrikā).
- versmains Ļoti intensīvs, liels (par spēku, enerģiju u. tml.).
- versmīgs Ļoti intensīvs, liels (par spēku, enerģiju u. tml.).
- čukstus Ļoti klusu, bez balss saišu vibrācijas (runāt).
- puspasaule Ļoti liela teritorija
- Aklas bailes Ļoti lielas bailes, kad zūd spēja pareizi novērtēt situāciju.
- Putnu mēris Ļoti lipīga, akūta sauszemes putnu infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kam raksturīgi asinsizplūdumi gļotādās, orgānos.
- sīkzivis Ļoti mazas zivis (parasti tirdzniecībā, kulinārijā).
- miniatūrs Ļoti mazs, detalizēts (par tēlotājas vai lietišķās mākslas darbu, fotogrāfiju).
- miniatūra Ļoti mazs, detalizēts tēlotājas mākslas, fotogrāfijas darbs.
- Kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles.) Ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni.
- dārgs Ļoti nepieciešams, svarīgs, nozīmīgs konkrētā situācijā.
- Nobijies kā zaķis Ļoti nobijies.
- Apgriezt visu ar kājām gaisā Ļoti sajaukt (ko meklējot). Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- mikrofotokopija Ļoti samazināta (kā) fotokopija.
- mikrokopija Ļoti samazināta (kā) kopija.
- mikrofilma Ļoti samazināta (parasti teksta, attēla) fotoreprodukcija.
- bezizeja Ļoti sarežģīta situācija, kurā nav iespējams pozitīvs atrisinājums.
- ķemmdzija Ļoti smalka, gluda, mīksta (vilnas, kokvilnas) dzija.
- bīdelēt Ļoti smalki malt (labību), pilnīgi atdalot sēnalas, klijas u. tml.
- verdošs Ļoti spēcīgs, dedzīgs, kvēls (par jūtām, emocijām).
- Vijīgs kā apinis Ļoti vijīgs.
- Vijīgs kā apinis Ļoti vijīgs.
- profesioloģija Mācība par cilvēka spējām, kas nepieciešamas attiecīgajā profesijā.
- eigēnika Mācība par ģenētikas principu izmantošanu cilvēku populāciju iedzimtības īpašību uzlabošanā.
- melodika Mācība par melodijas veidošanu.
- Priecas mācība Mācība par mesiju.
- instrumentācija Mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā.
- atomistika Mācība par to, ka matērija sastāv no atomiem.
- Farmaceitiskā receptūra Mācība par zāļu līdzekļu pagatavošanu. Zāļu formu tehnoloģija.
- problēmmācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmiskās mācības.
- Problēmiskās mācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmmācības.
- Partijas skola Mācību iestāde vadošo partijas un padomju darbinieku sagatavošanai.
- Partijas skola Mācību iestāde vadošo partijas un padomju darbinieku sagatavošanai.
- Akadēmiskā stunda Mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks - 45 minūtes.
- Akadēmiskā stunda Mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks - parasti 45 minūtes.
- Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
- Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas. Meža skola.
- gatavot Mācīt (kādu, piemēram, profesijas iegūšanai). Mācīt, trenēt (kādu, piemēram, noteikta uzdevuma veikšanai).
- Sārmainie ieži Magmatiskie ieži, kas satur daudz kālija un nātrija.
- pamatklintājs Magmatisko un metamorio iežu kopums, kas veido kontinenta mantijas kodolu.
- tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- gauss Magnētiskās indukcijas mērvienība.
- vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- voltsekunde Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā. Vēbers.
- pārmagnetizēt Magnetizēt vēlreiz, no jauna. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iegūst citu magnetizācijas virzienu.
- Rūgtais sāls Magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai.
- Rūgtais sāls Magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai.
- olivīns Magnija un dzelzs silikāts (minerāls), kas veido ultrabāziskos un bāziskos iežus.
- magnēzijs Magnijs (parasti fotogrāfijā).
- Pirts vārdi Maģiskas formulas, kuras skaitīja pirtij ejot, peroties uz inākot no pirts.
- mahagoni Mahagonijs (1).
- mahagonijkoks Mahagonijs (1).
- magoņkoks Mahagonijs (2).
- mahagoni Mahagonijs (2).
- mahagonijkoks Mahagonijs (2).
- liegs Maigs (par emocijām). Tāds, kam ir raksturīgas maigas emocijas (par cilvēku).
- maijroze Maijrozīte.
- Maija roze Maijrozīte.
- Maija roze Maijrozīte.
- Lapu (arī sējas, ziedoņa) mēnesis Maijs.
- Ziedoņa mēnesis Maijs.
- taisīt Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka (sejai, tās daļām, arī balsij) rodas noteikta izteiksme.
- Mājas grāmata Mājas iedzīvotāju reģistrācijas grāmata.
- Mājas grāmata Mājas iedzīvotāju reģistrācijas grāmata.
- kapitālsiena Mājas iekšsiena, kas nes pārseguma un jumta konstrukcijas slodzi.
- Krūmu vista Mājas vistām līdzīgs savvaļas putns (Indijā).
- Krūmu vista Mājas vistām līdzīgs savvaļas putns (Indijā).
- bruceloze Mājdzīvnieku (parasti govju, aitu, cūku) hroniska infekcijās slimība, kuru izraisa baktērijas un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
- mājturība Mājsaimniecības teorija un prakse. Attiecīgais mācību priekšmets.
- nodeva Maksājumi naudā vai naturālijās (feodālismā), ko ņēma valdošās šķiras pārstāvji.
- muita Maksājums valstij par preču importu, eksportu vai tranzītu.
- nestspēja Maksimālā slodze, ko var noturēt (piemēram, konstrukcijas, mašīnas) elements, tā virsma.
- ekstrēms Maksimums un minimums (funkcijai).
- akadēmisks Mākslā - tāds, kas stingri ievēro tradīcijas, tāds, kas ir saistīts ar tām.
- formālisms Mākslā - uz subjektīvo ideālismu pamatota teorija un metode, kas neatzīst mākslas idejisko saturu un par nozīmīgu uzskata vienīgi tās formu.
- žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
- kinomāksla Mākslas nozare, kas pamatojas uz kinematogrāfijas (2) tehnikas bāzes.
- stilists Mākslas stila pazinējs un realizētājs (piemēram, režijā, dekorācijās).
- baroks Mākslas stils (16.-18. gadsimtā), kas radās Itālijā pēc renesanses.
- ksilogrāfija Mākslas vai poligrāfijas nozare, kurā attēlu (retāk tekstu) iegrebj koka platē, lai no tās iegūtu novilkumus. Attiecīgā darba tehnika.
- Dekoratīvā māksla Mākslas veidu kopums, kuriem galvenā ir dekoratīvā funkcija.
- manierisms Mākslas virziens, kas radās Itālijā 16. gadsimtā un kam raksturīgs pārmērīgs dekoratīvisms, izskaistināšana.
- imunizācija Mākslīga neuzņēmības izveidošana pret kādu infekcijas slimību, ievadot organismā nonāvētus vai novājinātus tās pašas slimības izraisītājus.
- mašīnvaloda Mākslīga valoda komunikācijai ar automātiem.
- Meteoroloģiskais (mākslīgais planētas) pavadonis Mākslīgais planētas pavadonis, kas piegādā informāciju par atmosfēras stāvokli.
- vaga Mākslīgi izveidots garens padziļinājums zemes virskārtā (piemēram, irigācijas vajadzībām).
- Sodas ūdens Mākslīgi mineralizēts ūdens ar sārmainu reakciju.
- kāpnes Mākslīgi ūdensbaseini atšķirīgos līmeņos (pie hidroelektrostacijām).
- spuldze Mākslīgs gaismas avots, kurā starojumu iegūst, karsējot kvēldiegu vai gāzi, tvaikus. Šāds gaismas avots kopā ar ierīci tā iestiprināšanai un savienošanai ar enerģijas avotu.
- trese Mākslīgs matu veidojums, kurā tie ir iepīti starp trijiem, retāk diviem vai četriem diegiem.
- Aģitācijas brigāde Mākslinieciskās pašdarbības kolektīvs, kas iesaistīts aģitācijas darbā. Aģitācijas kolektīvs.
- batālists Mākslinieks, kas strādā batālijas žanrā.
- ksilogrāfs Mākslinieks, kas strādā ksilogrāfijas tehnikā.
- litogrāfs Mākslinieks, kas strādā litogrāfijas tehnikā.
- scenogrāfs Mākslinieks, kas strādā scenogrāfijā.
- multiplikators Mākslinieks, kas veido kadrus multiplikācijas filmām.
- fāzētājs Mākslinieks, kas zīmē kadrus multiplikācijas filmai.
- lejasmala Mala (teritorijā), kas atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
- svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piemēram, zirga, putna) veidolā.
- pārosis Māla trauks (Austrumlatvijā), kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
- pārinieks Māla trauks (Austrumlatvijā), ko veido divi kopā sastiprināti mazāki trauki un kopēja pusapļa veida osa.
- Purva drudzis Malārija.
- Purva drudzis Malārija.
- dezorientēt Maldināt, nepareizi orientēt. Izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast.
- guldziens Malks, ko skaļi norij.
- manifestants Manifestācijas dalībnieks.
- monomānija Mānija, kam raksturīga domas koncentrēšana uz vienu objektu.
- izmānīties Mānoties izkļūt no nepatīkamas situācijas.
- pilsonība Mantīgā šķira, parasti buržuāzija.
- pilsonis Mantīgās šķiras, parasti buržuāzijas, pārstāvis.
- grāfs Mantojams aristokrātijas tituls. Persona, kam ir šāds tituls.
- marķīzs Mantojams muižnieku tituls (piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā). Persona, kam ir šāds tituls.
- lords Mantojams tituls (Anglijā). Persona, kam ir šāds tituls.
- markgrāfs Mantojams, parasti vācu aristokrātijas, tituls. Persona, kam ir šāds tituls.
- Redakcijas portfelis Manuskripti, ko redakcija pieņēmusi izdošanai.
- marķīzs Markgrāfs (Karolingu impērijā).
- Vēsturiskais materiālisms Marksisma ļeņinisma filozofijas sastāvdaļa.
- centrisms Marksismam naidīgs oportūnistisks virziens, kas radās II Internacionāles sociāldemokrātiskajās partijās pirmā pasaules kara priekšvakarā.
- revizionisms Marksismam-ļeņinismam naidīgs labējā oportūnisma virziens, buržuāzijas ietekmes atspoguļojums strādnieku šķirā un komunistiskajā kustībā.
- proletkults Marksismam-Ļeņinismam neatbilstoša teorija, pēc kuras proletariātam jārada sevišķa proletāriskā kultūra, noraidot agrākos kultūras sasniegumus.
- politbirojs Marksistiski ļeņiniskas partijas Centrālās Komitejas vēlēts orgāns kārtēja partijas darba vadīšanai Centrālās Komitejas plēnumu starplaikos.
- vibromasāža Masāža, kurā tiek izmantotas vibrācijas.
- sarkofāgs Masīvs zārks, arī neliela kapene, kas parasti ir rotāta ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem (piemēram, senajā Ēģiptē, senajā Grieķijā, senajā Romā).
- redakcija Masveida informācijas līdzekļu sistēmas iestāde vai šādas iestādes nodaļa, kuras uzdevums ir sagatavot, arī vākt materiālus laišanai klajā. Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde vai tās nodaļa.
- Mīnu lauks Masveidā mīnēta teritorija.
- Mīnu lauks Masveidā mīnēta teritorija.
- linotips Mašīna (poligrāfijā) burtu salikuma liešanai veselām rindām.
- Informācijas mašīna Mašīna automātiskai informācijas glabāšanai, apstrādei un meklēšanai.
- Informācijas mašīna Mašīna automātiskai informācijas glabāšanai, apstrādei un meklēšanai.
- arkls Mašīna meliorācijas darbiem (grāvju veidošanai).
- dzinējs Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju, elektroenerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- motors Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā un izvada to ar rotējošu vārpstu.
- elektromašīna Mašīna, kuras darbības pamatā ir elektromagnētiskā indukcija.
- Informācijas teorija Matemātikas nozare, kas pētī informācijas glabāšanas, pārveidošanas un pārraides procesus.
- Informācijas teorija Matemātikas nozare, kas pētī informācijas glabāšanas, pārveidošanas un pārraides procesus.
- Spēļu teorija Matemātikas nozare, kas pētī optimālās lēmumu pieņemšanas metodes konfliktu situācijās.
- Spēļu teorija Matemātikas nozare, kas pētī optimālās lēmumu pieņemšanas metodes konfliktu situācijās.
- operators Matemātiskas, loģiskas operācijas simbols.
- gēns Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
- labdarība Materiāla palīdzība trūcīgajiem, gādība par trūcīgajiem. Filantropija.
- vadītspēja Materiālas vides spēja nodrošināt (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnesi.
- palīgmateriāli Materiāli (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), kas palīdz nodrošināt kā darbību, funkcijas.
- papildmateriāli Materiāli (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), ko izmanto papildus parastajiem materiāliem.
- sponsorēt Materiāli veicināt (kādu pasākumu) - par organizāciju, uzņēmumu, personu.
- Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- Mehānistiskais (arī metafiziskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- mehānicisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem. Metaliziskais materiālisms, mehānistiskais materiālisms.
- vājbetons Materiāls (piemēram, siltumizolācijai), ko iegūst, pievienojot betona masai vieglus (dabisku vai mākslīgu) papildvielu maisījumus vai ievadot tajā gaisu poru veidošanai.
- alimenti Materiāls pabalsts, eksistences līdzekļi, kas saskaņā ar likumu jādod kādai personai sakarā ar ģimenes vai adopcijas attiecībām.
- paranīts Materiāls, kas satur azbestu un gumiju un ko parasti izmanto starpliku izgatavošanai.
- vibrotransports Materiālu vai detaļu pārvietošana, izmantojot vibrācijas.
- viela Matērija.
- pasaule Matērijas eksistences formu kopums. Arī Visums, kosmoss.
- kustība Matērijas eksistences veids, kas ietver sevī visus dabā un sabiedrībā notiekošos procesus.
- telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
- laiks Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar telpu), kas izpaužas likumsakarīgā koordinācijā, kādā parādības nomaina cita citu.
- lauks Matērijas forma, kas izpaužas fizikālu objektu mijiedarbībā.
- mehānicisms Matērijas kustības augstākās formas identificēšana ar zemāku formu.
- enerģija Matērijas kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības. Kāda no šīm kustības formām.
- protoplanēta Matērijas sablīvējums (kosmosā), no kā veidojas planēta vai planētas.
- Matu mezgls Matu savijums, saspraudums (parasti pakausī).
- Matu mezgls Matu savijums, saspraudums (parasti pakausī).
- cirta Matu šķipsna (parasti vijīga, viļņota). Sproga.
- sproga Matu šķipsna (vijīga, viļņota). Cirta.
- rullītis Matu uztīšanai paredzēts neliels (metāla, gumijas, plastmasas u. tml.) cilindrisks veidojums.
- mauri Mauretānijas pamatiedzīvotāji (antīkajā senatnē). Šo pamatiedzīvotāju piederīgais.
- arieta Maza ārija ar dziesmas raksturu.
- kartīte Maza izmēra fotogrāfija.
- skrējējs Maza metāla skava dzijas sagrodošanai vērpšanas mašīnā.
- šēra Maza, klinšaina sala pie klinšaina, stipri izrobota jūras krasta kādreizējā apledojuma apgabalā (piemēram, Skandināvijas, Somijas, Kanādas piekrastē).
- portsigārs Maza, plāna, kabatā nēsājama kārba (tabakas izstrādājumu glabāšanai). Arī etvija.
- pirmorganizācija Mazākā (piemēram, partijas, organizācijas, apvienības) organizatoriskā vienība, kuras darbība parasti saistīta ar kādu uzņēmumu, tā nodaļu, iestādi, arī teritoriju.
- komūna Mazākā administratīvi teritoriālā vienība (piemēram, Francijā, Beļģijā, Itālijā, Zviedrijā).
- grupa Mazākā apakšvienība buržuāziskās Latvijas un dažās ārzemju armijās.
- būdnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks (pirmspadomju Latvijā). Arī sīksaimnieks.
- uzmazgāt Mazgājot savākt (uz grīdas, klona u. tml., piemēram, izlijušu šķidrumu).
- ziepes Mazgāšanas līdzeklis - lielmolekulāru taukskābju sāļi, ko iegūst, apstrādājot taukus ar nātrija hidroksīdu vai kālija hidroksīdu.
- tērēt Mazināt (kādu materiāla, vielas kopumu, enerģijas daudzumu u. tml.) darbību, procesu īstenošanai.
- tahoģenerators Mazjaudas elektroģenerators rotācijas frekvences mērīšanai.
- mazpulcēns Mazpulku organizācijas biedrs.
- dzītiņa Mazs dzijas galiņš, arī tieva dzija.
- Paralēlas tonalitātes Mažora un minora tonalitātes, kurām ir vienāds skaņu sastāvs un divas kopējas skaņas tonikas trijskaņos.
- dūrs Mažors (alfabētiskajā burtu notācijā).
- Procedūru māsa Medicīnas māsa, kas izdara injekcijas, izdala zāles u. tml.
- narkoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar narkomānijas, toksikomānijas un alkoholisma profilaksi un ārstēšanu.
- oftalmoloģija Medicīnas nozare, kas pētī acs uzbūvi un funkcijas, acu slimību izcelsmi, attīstību, ārstēšanu un profilaksi.
- Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
- Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
- refleksterapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidi izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksu terapija, adatu terapija.
- ortopēdija Medicīnas nozare, kas pētī kustību un balsta aparāta deformāciju un bojājumu izcelsmi, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- anestezioloģija Medicīnas nozare, kas pētī ķirurģiskas operācijas nevēlamo ietekmi uz organismu un metodes šīs ietekmes (galvenokārt sāpju) mazināšanai.
- neiroloģija Medicīnas nozare, kas pētī nervu sistēmas uzbūvi, funkcijas, attīstību, ka arī nervu sistēmas slimības un to ārstēšanu.
- patoģeogrāfija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izpausmi atkarībā no darba, sadzīves un uzturēs apstākļiem, kurus nosaka ģeogrāfiskie faktori. Ģeogrāfiskā patoloģija.
- transplantoloģija Medicīnas nozare, kas pētī transplantācijas problēmas.
- uroloģija Medicīnas nozare, kas pēti urīnizvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi.
- zobārstniecība Medicīnas nozare, kas pievēršas zobu slimību ārstēšanai un profilaksei (no 20. gadsimta sākuma - stomatoloģijas sastāvdaļa). Arī stomatoloģija.
- Tiesu medicīna Medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās ekspertīzes veikšana nozieguma atklāšanai.
- Kara medicīna Medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās palīdzības sniegšana kara apstākļos.
- subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ātrsta uzraudzībā.
- Ātrā (medicīniskā) palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
- Ātrā palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
- validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
- utopisms Mēģinājums, centieni īstenot kādu no utopijām (1).
- Relatīvistiskā mehānika Mehānikas nozare, kas ievēro relativitātes teorijas likumus, pētījot kustības ātrumus, kas tuvi gaismas ātrumam.
- hidromehānika Mehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību, līdzsvaru un mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem.
- Konservatīvā sistēma Mehāniska sistēma, kuras kustībā nemainās sistēmas kinemātiskās un potenciālās enerģijas summa.
- Kinētiskā enerģija Mehāniskās kustības enerģija.
- vibrācija Mehāniskas svārstības (piemēram, priekšmetā, konstrukcijā).
- vibrēt Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju).
- rēķinmašīna Mehānisks skaitļotājs, kalkulators, kas veic elementāras aritmētiskas operācijas. Rēķināmā mašīna.
- Rēķināmā mašīna Mehānisks skaitļotājs, kalkulators, kas veic elementāras aritmētiskas operācijas. Rēķinmašīna.
- mašīna Mehānisku, hidraulisku, elektrisku elementu sakopojums lietderīgā darba veikšanai, enerģijas pārveidošanai.
- refleksoloģija Mehānistisks psiholoģijas virziens, kam raksturīga psihes procesu atvedinašana uz refleksu vai refleksu kopumu, sevišķi uz refleksa beigu posmu - kustību.
- Mehāniskā terapija Mehanoterapija.
- Mehāniskā terapija Mehanoterapija.
- pārmeklēt Meklējot barību, darboties (visā vielā, teritorijā) - par dzīvniekiem.
- nomeklēt Meklējot cītīgi, rūpīgi pārbaudīt (platību, teritoriju). Izmeklēt.
- pārmeklēt Meklējot pārlūkot, pārbaudīt (visu vietu, telpu, teritoriju).
- izmeklēt Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas). Meklējot rūpīgi pārbaudīt daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā, telpā).
- savākt Meklējot, pētījot, iztaujājot u. tml., iegūt (piemēram, informāciju, faktus, dokumentus, to, parasti sistematizētu, kopumu); ar attiecīgām darbībām izveidot (kā, piemēram, dokumentu, kopumu).
- meldiņš Meldija.
- mordents Melismātiska figūra, kas sastāv no melodijas pamatskaņas, par sekundu augstākas vai zemākas palīgskaņas un pamatskaņas atkārtojuma.
- pamatskaņa Melismos - melodijas skaņa, kam ir pievienota cita skaņa (citas skaņas).
- priekšskanis Melisms - skaņa, kura ir, parasti par sekundu, augstāka vai zemāka nekā melodijas pamatskaņa un kuras ilgums ietilpst izrotājamā skaņā.
- meldija Melodija (1), parasti dziesmai.
- fons Melodija vai pavadījums, uz kura izceļas galvenā tēma, melodija.
- motīvs Melodija, arī neliels melodisks skaņdarba fragments.
- piebalss Melodija, kas polifoniskā skaņdarbā tiek pievienota pamatmelodijai.
- kontrapunkts Melodija, kas skan vienlaicīgi ar doto tēmu.
- Kāpjošā melodija Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
- Kāpjošā melodija Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
- Krītošā melodija Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
- Krītošā melodija Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
- melodika Melodijai raksturīgu īpašību un likumsakarību kopums.
- vienbalsība Melodijas atskaņojums viena dziedātāja vai soloinstrumenta priekšnesumā. Arī unisons.
- meloss Melodijas būtiskāko, vispārīgāku īpašību kopums.
- ornaments Melodijas izrotājums (piemēram, melisms, pasāža).
- fioritūra Melodijas izrotājums (piemēram, trilleris, priekšskanis).
- ornamentika Melodijas izrotājumu kopums (piemēram, skaņdarbā, mūzikas stilā).
- ostinato Melodijas, harmoniskās secības, ritma, vairākkārtējs atkārtojums.
- solmizācija Melodiju dziedāšana ar skaņu nosaukumiem (pēc skaņu relatīvā vai absolūtā augstuma).
- izmeloties Melojot izkļūt no nevēlamas situācijas. Melojot attaisnoties.
- pikša Mencveidīgo kārtas zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas.
- menca Mencveidīgo zivju kārtas dzimta, pie kuras pieder, piemēram, Atlantijas menca.
- Sārmzemju metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
- Sārmu metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs), kuri ķīmiski ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
- Sārmu metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs), kuri ķīmiski ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī.
- aktinīdi Mendeļejeva periodiskās sitēmas III grupas ķīmiskie elementi, kas novietoti aiz aktīnija, piemēram, torijs, urāns, plutonijs.
- mēnešreize Menstruācija.
- polarimetrs Mēraparāts, ar ko nosaka gaismas polarizācijas pakāpi.
- mērs Mēraukla. Arī kritērijs.
- uzmērīt Mērījot pārsniegt (kā) nepieciešamo, paredzēto daudzumu, apjomu u. tml. Mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
- triangulācija Mērīšanas metode (piemēram, ģeodēzijā, astronomijā), kurā izmanto sakarību starp trijstūru leņķu lielumu un vienas malas garumu. Mērīšana, kurā izmanto šo metodi.
- uzmērīt Mērīt un pabeigt mērīt (parasti celtni, telpu, teritoriju, platību).
- grodums Mērķtiecība, skaidrība (parasti mākslas darba kompozīcijā).
- veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
- zonēt Mērķtiecīgi sadalīt teritoriju, telpu noteiktās funkcionālās zonās (parasti pilsētbūvnieciskā plānojumā).
- šķērsmērogs Mērogs, grafisks attēlojums, kas sastāv no vienādos attālumos novilktām paralēlām līnijām, kuras šķērso perpendikulāras un slīpas līnijas. Lineāls, uz kura ir šāds attēlojums.
- bels Mērvienība, ar ko mērī enerģiju vai jaudu attiecības (elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā).
- dimensija Mērvienību kombinācija, kas raksturīga kādam lielumam.
- amonijmēsli Mēslojums, kas satur amonija sāļus.
- bandāža Metāla gredzens vai josta, ko uzliek uz mašīnu vai konstrukciju detaļām, lai tās saturētu kopā.
- grāte Metāla paliekas uz izstrādājuma virsmas, kuras rodas tehnoloģiskā procesa starpoperācijā.
- bulta Metāla stienis ar galviņu vienā galā un vītni otrā galā (konstrukciju sastiprināšanai).
- skrāpis Metāla vai gumijas suka dzīvnieku apmatojuma tīrīšanai un kopšanai.
- starpenis Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Reglete.
- reglete Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Starpenis.
- Vieglie metāli Metāli (piemēram, alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
- Vieglie metāli Metāli (piemēram, alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
- Retie metāli Metāli (piemēram, vanādijs, volframs, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas vai kuru iegūšana ir sarežģīta.
- Retie metāli Metāli (piemēram, vanādijs, volliams, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas un kuru iegūšana ir sarežģīta.
- metalotermija Metālu reducēšana no oksīdiem un citiem savienojumiem. Attiecīgā metalurģijas metode.
- Metālu aktivitātes rinda Metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas.
- Metālu aktivitātes rinda Metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas.
- Metālu aktivitātes rinda Metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas.
- veidspiešana Metālu štancēšanas operācija, kurā, sagatavi vai pusfabrikātu vietēji deformējot, izgatavo sarežģītākas formas priekšmetus un detaļas.
- metālapstrāde Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm.
- metālapstrādāšana Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm. Metālapstrāde (1).
- metalurgs Metalurģijas (1) speciālists.
- metalurgs Metalurģijas (2) speciālists.
- Krāsainā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
- Krāsainā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
- Melnā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
- Melnā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
- makintošs Mētelis no gumijota, ūdensnecaurlaidīga auduma.
- Sinoptiskā meteoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu.
- Sinoptiskā meteoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu.
- sinoptika Meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu. Sinoptiskā meteoroloģija.
- radiometeoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz augstilekvences radioviļņu izplatīšanos atmosfērā un augstfrekvences ierīču izmantošanu.
- aeroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī procesus troposfērā un stratosfērā.
- meteorologs Meteoroloģijas speciālists.
- karaspēle Metode kara problēmu pētīšanai un augstākā komandējošā sastāva sagatavošanai - stratēģisku operāciju divpusēja risināšana, izmantojot kartes.
- Kara spēle Metode kara problēmu pētīšanai un augstākā komandējošā sastāva sagatavošanai - stratēģisku operāciju divpusēja risināšana, izmantojot kartes. Karaspēle (1).
- Kara spēle Metode kara problēmu pētīšanai un augstākā komandējošā sastāva sagatavošanai - stratēģisku operāciju divpusēja risināšana, izmantojot kartes. Karaspēle (1).
- potenciometrija Metode šķīduma skābuma, sārmainuma vai izšķīdinātas vielas koncentrācijas noteikšanai pēc elektroķīmiskā potenciāla mērījumiem.
- polarimetrija Metode vielu identificēšanai, izmantojot gaismas polarizācijas plaknes griešanu.
- hromatogrāfija Metode vielu identificēšanai, maisījumu sadalīšanai, izmantojot vielu dažādo adsorbciju.
- polārogrāfija Metode, ar ko nosaka izšķīdinātu vielu dabu un koncentrāciju.
- spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piemēram, emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstarojuma) spektrus.
- tahometrija Metode, metožu kopums rotācijas frekvences mērīšanai.
- naturālisms Metodoloģisks princips (dažās buržuāziskās filozofijas teorijās), pēc kura sabiedrības attīstība ir skaidrojama ar dabas likumiem.
- sinekdoha Metonīmija, kurā nozīmes pārnesums izriet no nojēguma par kvantitatīvām attieksmēm starp priekšmetiem vai parādībām. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- rentgenogrāfija Metožu kopums, ar kurām informāciju par objektu iegūst, pētījot rentgenstarojuma un objekta mijiedarbību.
- metrologs Metroloģijas speciālists.
- metrostacija Metropolitēna stacija.
- čokuroties Mezgloties (par grodi savērptu dziju, diegu).
- mežaudze Meža apgabals, kas no citiem atšķiras ar koku sugām, bonitāti, vecumu un citiem taksācijas elementiem. Kokaugu kopums attiecīgajā nogabalā.
- kokmateriāli Meža izstrādē iegūtā produkcija (piemēram, baļķi, kluči).
- vējgāze Meža koku izgāšanās vēja iedarbībā. Vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja izgāzti koki.
- vējlauza Meža koku lūzumi vēja iedarbībā. Vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki.
- mežaparks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai.
- Meža parks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai. Mežaparks.
- Meža parks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai. Mežaparks.
- mežķīmiķis Mežķīmijas speciālists.
- apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība (līdz 1959. gadam), kas bija nodota mežsarga uzraudzībā.
- miecgarša Miecvielu raksturīgā rūgteni sīvā garša (piemēram, aronijām).
- Civilā aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
- Civila aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
- kondīcija Miesas stāvoklis (lauksaimniecības dzīvniekam) noteiktos ēdināšanas, turēšanas un ekspluatācijas apstākļos.
- stigmiets Miets, ko novieto vertikāli līnijas nospraušanai vai attāluma mērīšanai starp diviem punktiem.
- Ārējā migrācija Migrācija uz citām valstīm.
- Iekšējā migrācija Migrācija vienas un tās pašas valsts robežās.
- mītnieks Mijējs (2).
- saite Mijiedarbība (parasti elektriska), kas satur atomus molekulā vai molekulas savā starpā.
- pretruna Mijiedarbība, kas piemīt, parasti krasi atšķirīgām, parādībām dabā un sabiedrībā un ir kustības, attīstības iekšējais cēlonis.
- mijiedarbe Mijiedarbība.
- mijkrēsla Mijkrēslis (1).
- mijkrēsla Mijkrēslis (2).
- aizmīt Mijot aizdot prom.
- atmīt Mijot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš aizmītu).
- rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un (parasti) burtu kombināciju.
- bakterioloģija Mikrobioloģija.
- mikrobiologs Mikrobioloģijas speciālists.
- tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par daļiņas pilno enerģiju.
- Kvantu mehānika Mikrodaļiņu kustības teorija.
- Kvantu mehānika Mikrodaļiņu kustības teorija.
- monokultūra Mikroorganisma tīrkultūra, ko iegūst, piemēram, laboratorijā.
- aktinomicētes Mikroorganismi ar sīku, starainu micēliju, kuri attīstības ziņā ieņem vidus stāvokli starp baktērijām un sēnēm.
- mikrofotogrāfija Mikroskopā palielinātu objektu fotogrāfija.
- mikrosociologs Mikrosocioloģijas (1) speciālists.
- mikrosociologs Mikrosocioloģijas (2) piekritējs.
- zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm. Arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai.
- elastiks Mīksta, elastīga sintētisko šķiedru dzija. No šīs dzijas izgatavots audums.
- dzīpari Mīksta, šķetināta, parasti arī krāsota, vilnas dzija.
- Liekā gaļa Mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā.
- Liekā gaļa Mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā.
- maigs Mīksts, piekļāvīgs (piemēram, par audumu, dziju).
- serenāde Mīlas dziesma (piemēram, Itālijā, Spānijā), ko stīgu instrumentu pavadījumā dzied iemīļotajai (parasti vakarā, naktī zem tās loga).
- autoinspekcija Milicijas daļa (nodaļa), kas kontrolē automototransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību.
- Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
- Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
- blokāde Militāra (teritorijas, karaspēka grupējuma, atbalsta punkta) izolācija, ielenkšana.
- raitnieks Militāra persona, kas izpilda komandiera dienesta rīkojumus (piemēram, nodod tālāk pavēles, informāciju).
- iznīcinātājs Militāras vienības vai bruņotas grupas loceklis, kura uzdevums ir iznīcināt pretinieku frontes aizmugurē vai atbrīvotajā teritorijā.
- bloķēt Militāri izolēt, ielenkt (teritoriju, karaspēka grupējumu, atbalsta punktu).
- nobloķēt Militāri pilnīgi izolēt, ielenkt (teritoriju, karaspēka grupējumu, atbalsta punktu).
- komisārs Militāri politisko darbinieku dienesta pakāpe (Padomju Armijā no 1935. gada līdz 1942. gadam). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- militarizācija Militāru objektu celšana un apbruņojuma izvietošana (kādā teritorijā).
- gigakalorija Miljards kaloriju.
- boa Milzu žņaudzējčūska (galvenokārt Gvajānā, Brazīlijā).
- karaļčūska Milzu žņaudzējčūska (galvenokārt Gvajānā, Brazīlijā). Boa.
- transformatoreļļa Minerāleļļa transformatoru elektroizolācijai, dzesēšanai. Transformatoru eļļa.
- mineralogs Mineraloģijas speciālists.
- barīts Minerāls - bārija sulfāts.
- boraks Minerāls - borskābes nātrija sāls.
- apatīts Minerāls - foslorskābā kalcija sāls ar hloru un fluoru.
- titanīts Minerāls - kalcija un titāna silikāts.
- šēlīts Minerāls - kalcija volframīts.
- serpentīns Minerāls - magnija silikāts.
- kainīts Minerāls - magnija sulfāta un kālija hlorāta dubultsāls.
- anhidrīts Minerāls - ūdeni nesaturošs kalcija sulfāts.
- kolumbīts Minerāls, derīgais izraktenis, kas satur tantalu un niobiju.
- uraninīts Minerāls, kas satur urāna (II) oksīdu un svinu, kalciju un citus ķīmiskos elementus.
- mirabilīts Minerāls, ko veido sērskābais nātrijs un ūdens.
- stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (konusu, stabu formā) uz alas grīdas, kuri rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- stalagnāti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi, kas karsta alās rodas, saplūstot stalaktītiem ar stalagmītiem.
- departaments Ministrija (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- Ministrs bez portfeļa Ministrs, kas ar balss tiesībām piedalās ministru kabineta sēdēs, bet nepārvalda nevienu, ministriju.
- molls Minors (alfabētiskajā burtu notācijā).
- mirdzaritmija Mirgošanas aritmija. Fibrilācija.
- krist Mirt (parasti epidēmijā) - par cilvēkiem.
- Mirt zem (ķirurga) naža Mirt operācijas laikā.
- bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
- misione Misija (3).
- misija Misionāru organizācija. Celtne, telpas, kurās darbojas šāda organizācija.
- spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseļu pēcnāves eksistencei un mediju spējai kontaktēties ar tām.
- ligzda Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai.
- perēklis Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai. Ligzda (1).
- ragana Mitoloģijā, arī reliģijā - sieviete, kurai ir pārdabisks spēks, kura prot burt (parasti saistībā ar velnu).
- trejgalvis Mitoloģijā, folklorā - būtne ar trim galvām.
- trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā - mistisks skaitlis trīsreiz deviņi. Arī ļoti daudz.
- trejgalvu Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas.
- trīsgalvains Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas. Trejgalvains.
- trejgalvains Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas. Treļgalvu.
- mitologs Mitoloģijas (2) speciālists.
- spīgainis Mitoloģiska būtne maldugunij, arī jāņtārpiņam līdzīgā veidolā.
- teogonija Mītu kopums par dievu izcelšanos (parasti sengrieķu mitoloģijā).
- puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2 - 3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
- sirreālisms Modernisma mākslas virziens (radies 20. gadsimta 20. gados Francijā), kas balstās uz freidismu, intuitīvismu, simbolismu.
- hetmanis Moldāvijas karaspēka komandieris (17. gadsimtā).
- kohēzija Molekulārā mijiedarbība starp (cietas vai šķidras vielas) daļiņām, kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
- eksplozija Momentāna ķīmiska reakcija, kurā izdalās enerģija, parasti radot uzliesmojumu, triecienvilni. Sprādziens.
- eksplodēt Momentāni ķīmiski reaģēt, izdalot enerģiju, kas parasti rada uzliesmojumu, triecienvilni. Sprāgt.
- šahinšahs Monarha augstākais tituls (Irānā, Persijā). Persona, kam ir šāds tituls.
- tronis Monarha varas simbols - grezns, bagāti rotāts sēdeklis, parasti krēsls, kurš atrodas uz paaugstinājuma un uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā.
- ukazs Monarha, arī augstas varas iestādes lēmums, rīkojums, kam bija likuma spēks (parasti cariskajā Krievijā).
- Konstitucionālā monarhija Monarhija, kurā monarha varu ierobežo konstitūcija.
- Parlamentārā monarhija Monarhija, kurā monarhs ir atbildīgs parlamentam.
- Parlamentārā monarhija Monarhija, kurā monarhs ir atbildīgs parlamentam.
- Absolūtā monarhija Monarhija, kurā vara neierobežoti pieder monarham.
- pavalstniecība Monarhijās - personas valstspiederības un pakļautības stāvoklis.
- leģitīmisms Monarhistiska teorija un politikas prakse, kas par valsts iekārtas galveno principu uzskata leģitīmo dinastiju tiesības uz varu.
- sultanāts Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir sultāns, teritorija, kurā valda sultāns. Sultāna valdīšana, tās laiks.
- cars Monarhs (pirmsrevolūcijas Krievijā, Bulgārijā līdz 1946. gadam). Šī monarha tituls.
- Konstitucionālais monarhs Monarhs, kura varu ierobežo konstitūcija.
- Leģitīma dinastija Monarhu dinastija, kuras pārstāvji pārņem varu mantošanas ceļā.
- polovcieši Mongoloīdu izcelsmes klejotāju tauta (no 11. gadsimta līdz 13. gadsimtam) Krievijas dienvidu stepju apgabalos.
- monogrāfists Monogrāfijas autors.
- korporācija Monopolistiska akciju sabiedrība (Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā).
- imperiālists Monopolistiskā kapitāla pārstāvis, kas realizē imperiālisma un agresijas politiku. Lielkapitālists.
- imperiālisms Monopolistiskais kapitālisms, kapitālisma attīstības augstākā un pēdējā stadija, kas sākās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā.
- iemontēt Montējot ievietot, iekļaut (piemēram, ierīcē, konstrukcijā).
- vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu.
- sgrafito Monumentāli dekoratīvajā glezniecībā - līniju un laukumu iegriezums apmetuma virsējā kārtā līdz apmetuma apakšējai kārtai, kas pēc krāsas atšķiras no virsējās kārtas.
- morfologs Morfoloģijas (1) speciālists.
- rotormotors Motors, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā ar rotora darbību.
- virzuļmotors Motors, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā.
- turbomotors Motors, kurā kurināmā enerģija tiek pārvērsta mehāniskajā enerģijā ar gāzturbīnas palīdzību.
- vijeklis Mudžeklis, kas izveidojies no virvēm, auklām, dzijas u. tml.
- samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.). Nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu).
- skolioze Mugurkaula deformācija - parasti izliekums.
- spondiloze Mugurkaula deģeneratīva slimība, kam ir raksturīga skriemeļu deformācija.
- nabobs Muhamedāņu augstmaņu tituls (Indijā). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- rieža Muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum).
- landsknehts Muižkungs (Livonijā).
- šļahta Muižniecība (Polijā, Čehijā, Lietuvā).
- pans Muižnieks (Polijā, Ukrainā, Baltkrievijā).
- junkurs Muižnieks (Prūsijā).
- konfederācija Muižnieku apvienība politisku mērķu sasniegšanai (Polijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
- baronets Muižnieku tituls Anglijā. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) - sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
- mērs Municipalitātes galva (piemēram, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Francijā).
- Arābu numerācija Mūsdienās vispārlietojamā numerācija Indiešu numerācija
- Arābu (arī indiešu) numerācija Mūsdienās vispārpieņemtā decimālā numerācija.
- Konverģences teorija Mūsdienu buržuāziska teorija, pēc kuras sociālisma un kapitālisma atšķirības izlīdzināsies un izveidosies vienota industriāla sabiedrība.
- Šķērssvītru muskulatūra Muskulatūra, kuras funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
- Šķērssvītru muskulatūra Muskulatūra, kuras funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļās.
- saliecējmuskulis Muskulis, kura funkcija ir saliekt locītavu.
- Šķērssvītru muskuļi Muskuļi, kuru funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
- Šķērssvītru muskuļi Muskuļi, kuru funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
- islams Musulmaņu reliģija, Muhameda mācība, kas radās Rietumarābijā 7. gadsimtā.
- mutants Mutācijas (1) procesā radies dzīvnieks, augs, tā pazīme.
- mutaģenēze Mutāciju (1) rašanās process.
- reversija Mutējušā gēna pārvēršanās par sākotnējo gēnu. Mutanta pārveidošanās atgriezeniskā mutācijas ietekmē par savvaļas tipa īpatni.
- stāstīt Mutvārdiem, parasti plaši, izplatīt (kādu informāciju) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- teksts Mutvārdos izteikts vai ar rakstu zīmēm fiksēts vārdu, teikumu, to savienojumu kopums, kam ir kādas funkcijas sazināšanās procesā.
- pārrunas Mutvārdu aģitācijā un propagandā - samērā īss stāstījums par kādu aktuālu jautājumu.
- politpārruna Mutvārdu aģitācijas forma - pārruna par aktuāliem politiskiem jautājumiem. Politiskā pārruna.
- Politiskā pārruna Mutvārdu aģitācijas forma - pārruna par aktuāliem politiskiem jautājumiem. Politpārruna.
- politinformācija Mutvārdu propagandā un aģitācijā - aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana: attiecīgā nodarbība: politiskā informācija.
- Politiskā informācija Mutvārdu propagandā un aģitācijā - aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana. Attiecīgā nodarbība. Politinformācija.
- Kara mūzika Mūzika, ko izmanto karavīru gājieniem ierindā, militārām ceremonijām.
- intermeco Muzikāla starpspēle drāmu, vēlāk arī operu starpbrīžos (17. gadsimtā Itālijā).
- Transponējošie instrumenti Mūzikas instrumenti (parasti pūšamie instrumenti), kuru partiju pieraksts notīs atšķiras no skanējuma.
- soloinstruments Mūzikas instruments, ar ko atskaņo solo skaņdarbus, solopartijas.
- koncertlekcija Mūzikas jautājumiem veltīta lekcija, kas parasti ir apvienota ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
- seriālisms Mūzikas virziens, kurā izmanto sērijas (4).
- dodekafonisms Mūzikas virziens, kuras pārstāvjiem raksturīgā komponēšanas metode ir dodekafonija.
- muzikologs Muzikoloģijas speciālists.
- vijolnieks Mūziķis, kas spēlē vijoli.
- makhija Mūžzaļu, parasti dzeloņainu, cietlapju krūmu un nelielu koku (piemēram, pistāciju, miršu, zemeņu koku) savvaļas audze.
- pašpārvalde Nācijas tiesības patstāvīgi realizēt valsts varu ierobežotā kompetencē (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteiktas šādas tiesības). Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību. Autonomija.
- autonomija Nācijas tiesības valsts varas patstāvīgā realizēšanā (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteikta pašpārvalde).
- Britu nāciju sadraudzība Nāciju sadraudzība (līdz 1947. gadam).
- hinduisms Nacionāla politeistiska reliģija (Indijā), kas radusies, pārveidojoties brahmanismam.
- konference Nacionālas vai internacionālas organizācijas vadošais orgāns.
- kongress Nacionālas vai internacionālas organizācijas vadošais orgāns.
- komūna Nacionāli teritoriāla vienība (Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas pirmajos pastāvēšanas gados, Igaunijā, Latvijā 1919. gadā).
- nacionālšovinisms Nacionālisma izpausmes forma - reakcionāra citu tautu apspiešanas politika (piemēram, hitleriskajā Vācijā, Dienvidāfrikas Republikā).
- nacionālsociālists Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas biedrs.
- nacionālsociālisms Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas ideoloģija, fašisma izpausmes valdošā forma (Vācijā no 1933. gada līdz 1945. gadam).
- narkologs Narkoloģijas speciālists.
- hašišs Narkotiska viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm.
- marihuāna Narkotiska viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm.
- narodovoļcs Narodņiku organizācijas «Narodnaja voļa» loceklis.
- Dzeramā soda Nātrija hidrogēnkarbonāts - balta, kristāliska, pulverveida viela.
- Kaustiskā soda Nātrija hidroksīds.
- Kodīgais nātrijs Nātrija hidroksīds.
- Kodīgais nātrijs Nātrija hidroksīds.
- Kaustiskā soda Nātrija hidroksīds.
- ziepjuzāles Nātrija hidroksīds.
- soda Nātrija karbonāts - balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris.
- Sērskābais nātrijs Nātrija sulfāts.
- broms Nātrija, kālija vai amonija bromīds, ko lieto ārstniecībā.
- salpetris Nātrija, kālija, amonija, kalcija vai bārija nitrāts.
- natūrfilozofs Natūrfilozofijas pārstāvis.
- laimests Nauda vai manta, ko iegūst loterijā.
- kase Naudas līdzekļi, kas atrodas (kādas iestādes, uzņēmuma, organizācijas) rīcībā.
- stipendija Naudas pabalsts, ko regulāri saņem personas, kuras mācās kādā mācību iestādē, papildina zināšanas, ceļ kvalifikāciju (piemēram, kursos).
- Zemes cena Naudas summa, ko saņem zemes īpašnieks par zemes laukuma vienības realizāciju.
- dolārs Naudas vienība (Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- penss Naudas vienība (Anglijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- Sterliņu mārciņa Naudas vienība (Anglijā). Attiecīgā naudas zīme.
- santīms Naudas vienība (buržuāziskajā Latvijā, Francijā, Luksemburgā, Šveicē). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- lats Naudas vienība (buržuāziskajā Latvijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- hellers Naudas vienība (Čehoslovakijā, Ungārijā, agrāk arī Vācijā, Austroungārijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- franks Naudas vienība (Francijā, Beļģijā, Šveicē, Luksemburgā, Alžīrijā, Kongo un citās valstīs). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- sū Naudas vienība (Francijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- artava Naudas vienība (galvenokārt Livonijā).
- drahma Naudas vienība (Grieķijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- riāls Naudas vienība (Irānā, Šauda Arābijā, Irākā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- lira Naudas vienība (Itālijā, Turcijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- soldo Naudas vienība (Itālijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- rublis Naudas vienība (Padomju Savienībā un pirmsrevolūcijas Krievijā, arī buržuāziskajā Latvijā līdz 1922. gadam). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- šiliņš Naudas vienība (piemēram, Anglijā, Austrijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- mārciņa Naudas vienība (piemēram, Austrālijā, Ēģiptē, Izraēlā). Attiecīgā naudas zīme.
- krona Naudas vienība (piemēram, Čehoslovakijā, Dānijā, Norvēģijā, Anglijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- dinārs Naudas vienība (piemēram, Dienvidslāvijā, Irākā, Tunisijā). Attiecīgā naudas zīme.
- rūpija Naudas vienība (piemēram, Indijā, Indonēzijā, Pakistānā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- peseta Naudas vienība (piemēram, Spānijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- piastrs Naudas vienība (piemēram, Turcijā, Ēģiptē). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- marka Naudas vienība (piemēram, Vācijas Demokrātiskajā Republikā, Vācijas Federatīvajā Republikā, Somijā). Attiecīgā naudas zīme.
- leja Naudas vienība (Rumānijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- penijs Naudas vienība (Somijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- reihsmarka Naudas vienība (Vācijā no 1924. gada līdz 1948. gadam). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- ēra Naudas vienība (Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- kapeika Naudas vienība Padomju Savienībā un pirmsrevolūcijas Krievijā - rubļa simtā daļa.
- grasis Naudas vienība pirmsrevolūcijas Krievijā un citās valstīs. Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- grasis Naudas vienība Polijā, Austrijā. Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- zlots Naudas vienība Polijā. Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- trijnieks Naudas zīme triju vienību vērtībā.
- kursogrāfs Navigācijas aparāts, kas automātiski atzīmē kuģa kursu un žirokompasa rādījumus.
- astronavigācija Navigācijas nozare, kas izmanto astronomijas metodes.
- bāka Navigācijas orientieris - tornis, kurā novietoti gaismas avoti, akustiskās un radiotehniskās ierīces.
- skalpelis Nazis, kam asmens daļa ir divas līdz trīs reizes īsāka par tā spalu un ko parasti izmanto audu pāršķelšanai ķirurģiskās operācijās, preparēšanā.
- dziedrs Neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos). Neapņemts sijas vai spāres gals.
- kails Neapbūvēts, neizveidots, klajš (par vietu, teritoriju).
- pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš (par vietu, teritoriju).
- papuve Neapsēta aramzemes platība, ko veģetācijas periodā apstrādā un kopj, lai sagatavotu to ziemāju vai vasarāju sējai.
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- brīvība Neatkarība, patstāvība, suverenitāte (tautai, valstij).
- esamība Neatkarīgi no apziņas pastāvošā, objektīvā pasaule, matērija.
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību), censties iegūt informāciju (par viņu), parasti politiskos vai drošības nolūkos.
- nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties vietā, kur meklē, arī kur bija atradies (par priekšmetiem). Pazust (1).
- nefrologs Nefroloģijas speciālists.
- negritosi Negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru pārstāvjiem raksturīgs mazs augums. Āzijas pigmeji.
- Āzijas pigmeji Negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums. Šo etnisko grupu piederīgie. Negritosi.
- Ļaut sirdij vaļu Neierobežot savas emocijas, to izpausmi.
- Ļaut sirdij vaļu Neierobežot savas emocijas, to izpausmi.
- Ļaut sirdij vaļu Neierobežot savas emocijas, to izpausmi.
- despotisms Neierobežotas monarhijas forma.
- mape Neiesietu iespieddarbu (parasti reprodukciju) krājums, sakopojums, kas ievietots šādā priekšmetā.
- uzstabulēt Neilgu laiku, arī reizēm stabulēt (piemēram, melodiju).
- paaijāt Neilgu laiku, mazliet aijāt.
- pabakstīties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko) negribīgi, bez enerģijas.
- pajūtināties Neilgu laiku, mazliet ļauties emocijām, kļūt sentimentālam.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet piedalīties (kur). Neilgu laiku būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
- pagrēkot Neilgu laiku, mazliet rīkoties neatbilstoši reliģijas normām.
- pasijāt Neilgu laiku, mazliet sijāt.
- neiroķirurgs Neiroķirurģijas speciālists.
- neiropatoloģija Neiroloģija.
- neirologs Neiroloģijas speciālists.
- Baltie plankumi (arī laukumi), arī baltās vietas kartē Neizpētītas teritorijas.
- Baltie laukumi (arī plankumi), arī baltās vietas (kartē) Neizpētītas teritorijas.
- Baltie plankumi (arī laukumi), arī baltās vietas (kartē) Neizpētītas teritorijas.
- Baltie plankumi (laukumi), arī baltās vietas (kartē) Neizpētītas teritorijas.
- Baltās vietas (kartē) Neizpētītas teritorijas.
- sagrūt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju). Neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par plāniem, iecerēm).
- sabrukt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju). Neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par planiera, iecerēm).
- ieskriet Nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
- Nektāra dziedzeris Nektārijs.
- nektārdziedzeris Nektārijs.
- spīļsavienojums Nekustīgs, izjaucams savienojums, kuru nodrošina berzes spēki vai saskarvirsmu formu mijiedarbība un kurā aptverošā šķeltā detaļa tiek savilkta.
- kļūmīgs Nelabvēlīgs, sarežģīts, arī liktenīgs, nelaimīgs (piemēram, par apstākļiem, situāciju).
- iesaldēt Nelaist apgrozībā, ekspluatācijā, atstāt neizlietotus (līdzekļus, vērtības).
- Meža sapulces Nelegālas sapulces mežā - plaši izplatīta nelegālās revolucionārās darbības forma cara patvaldības un buržuāzijas diktatūras laikā.
- Meža sapulces Nelegālas sapulces mežā - plaši izplatīta nelegālās revolucionārās darbības forma cara patvaldības un buržuāzijas diktatūras laikā.
- kumšķains Nelīdzens, savēlies (piemēram, par dziju).
- Kuriālā vēlēšanu sistēma Nelīdztiesīga vēlēšanu sistēma, kuras pamatā ir vēlēšanu kūrijas.
- kapitulācija Nelīdztiesisks politisks līgums, ko kapitālistiska valsts uzspiež vājākai (puskoloniālai, atkarīgai) zemei, nodrošinot sev tiesības, privilēģijas un uzliekot otrai līgumslēdzējai pusei pienākumus.
- šūniņa Neliela (piemēram, organizācijas) grupa, pamatvienība.
- kantons Neliela administratīvi teritoriāla vienība (Francijā, Beļģijā).
- ziņa Neliela apjoma materiāls, piemēram, raksts (masu informācijas līdzekļos), arī attiecīga pārraide (radio, televīzijā).
- simfonieta Neliela apjoma simfonija.
- šansonete Neliela apjoma šansons (parasti ar viegli uztveramu saturu, melodiju).
- pusstacija Neliela dzelzceļa stacija (parasti bez uzgaidāmajām telpām un kases).
- pērkoņkrusts Neliela fašistiska organizācija (buržuāziskajā Latvijā).
- Kāpņu platforma Neliela horizontāla konstrukcija starp kāpņu posmiem.
- dzirnaviņas Neliela ierīce (piemēram, kafijas, piparu) malšanai.
- jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība (Latvijā), kas tika izveidota 1920. gada buržuāziskās agrārās reformas rezultātā.
- trepītes Neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- kavatīne Neliela liriska ārija (operā), parasti bez tempa maiņām.
- kibitka Neliela māla kleķa vai nededzinātu ķieģeļu māja (Vidusāzijā).
- lapiņa Neliela papīra lapa ar nelegāli izplatītu politisku tekstu. Proklamācija.
- serūzis Neliela piebūve pie rijas, kur novieto kaltēšanai paredzēto vai izkaltēto labību.
- sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota (parasti saldināta vai sālīta) biezpiena masa.
- sieriņš Nelielā porcijā fasēts (atsevišķu šķirņu) siers.
- kartīte Neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība).
- paviljons Neliela vieglas konstrukcijas celtne, piemēram, atpūtai (parasti dārzos, parkos, pludmalēs).
- skice Neliela vispārīga rakstura apcere bez temata sīkākas detalizācijas. Īss, fragmentārs tēlojums, stāsts.
- pusvijole Neliela, bērniem paredzēta vijole.
- planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
- standziņa Neliela, šaura stienīša formas kulinārijas izstrādājums.
- Mazā ķirurģija Nelielas operācijas, kuras var veikt arī ārpus slimnīcas.
- Mazā ķirurģija Nelielas operācijas, kuras var veikt arī ārpus slimnīcas.
- sīkpreces Nelielas preces (piemēram, šūšanas piederumi, galantērijas izstrādājumi). Preces ar nelielu vērtību.
- mikroklimats Nelielas teritorijas klimats.
- autokārs Nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
- elektrokārs Nelieli pašgājēji rati, kurus darbina elektrodzinējs, kas enerģiju saņem no akumulatoriem.
- Gumijas termofors Neliels aizskrūvējams gumijas maiss, kurā iepilda ūdeni ar vajadzīgo temperatūru.
- saksauls Neliels balandu dzimtas koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām.
- raudze Neliels daudzums kādas ārstnieciskas vielas, ko ievada organismā, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- parafrāze Neliels fantāzijas tipa instrumentāls virtuozs skaņdarbs, kas sacerēts par vienu vai vairākām, parasti aizgūtām, tēmām.
- prelūdija Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem). Prelīde.
- prelīde Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem). Prelūdija.
- Meža kaķis Neliels kaķu dzimtas dzīvnieks (Eirāzijas un Āfrikas mežos).
- džips Neliels kravas automobilis (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā).
- karodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, piemēram, signalizācijai.
- mangusts Neliels plēsīgs viveru dzimtas zīdītājs (Dienvidāzijā, Āfrikā).
- ostērija Neliels restorāns, krogs (parasti Itālijā).
- taverna Neliels restorāns, krogs (piemēram, Itālijā).
- sabulis Neliels sermuļu dzimtas dzīvnieks (parasti Āzijas taigās) ar biezu tumšbrūnu apmatojumu un kuplu asti.
- rīdziņa Neliels strauts, grāvis. Neliela kanalizācijas noteka.
- Baltā akācija Neliels tauriņziežu dzimtas koks ar baltiem, smaržīgiem, ķekaros sakārtotiem ziediem. Robīnija.
- Baltā akācija Neliels tauriņziežu dzimtas koks ar baltiem, smaržīgiem, ķekaros sakārtotiem ziediem. Robīnija.
- rati Neliels transportlīdzeklis kravas pārvadāšanai mazos attālumos (parasti rūpnīcu, noliktavu telpās, teritorijā).
- piedēklis Neliels veidojums (pie kādas detaļas), kam ir noteiktas funkcijas.
- ciba Neliels, apaļš (krijas vai bērza tāss) trauks ar vāciņu.
- tase Neliels, parasti keramikas (kafijas, tējas u. tml.) dzeramais trauks, kam ir osa un ko, pasniedzot galdā, novieto uz apakštases.
- mala Nelikumīgs (par darbību, nodarbošanos, kam nav nepieciešamās atļaujas, arī noteiktas kvalifikācijas).
- dzēst Neļaut degt tālāk (ugunij, liesmām).
- remontantneļķe Neļķe, kas zied vairākkārt vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
- Smaguma centrs Nemainīgs cieta ķermeņa punkts, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā).
- neass Nenoteikts, izplūdis (par līnijām, formām).
- kuluāri Neoficiālas situācijas un apstākļi, arī neoficiālas tikšanās (parasti vienlaicīgi ar kādu oficiālu pasākumu).
- mangānskābe Neorganiska skābe, kuras skābes veidotājs elements ir mangāns ar oksidācijas pakāpi seši.
- ārkārtīgs Neparasts, vēl nebijis, nepiedzīvots. Ārkārtējs.
- ienāši Nepārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība.
- trajektorija Nepārtraukta līnija, ko pārvietojoties veido materiāls punkts, fizikāls ķermenis.
- pilns Nepārtraukts, noslēgts (par riņķi, riņķa līniju).
- kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
- antipātija Nepatika, pretīgums. Pretstats: simpātija.
- nesmukums Nepatīkams notikums, nepatīkama situācija, neiedzēra, lielījās un dziedāja.
- jezga Nepatīkams notikums, situācija.
- svešums Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml. Zeme, kas (kādam) nav dzimtene. Svešatne.
- svešatne Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml. Zeme, kas (kādam) nav dzimtene. Svešums (1).
- šaurība Nepieciešamās vietas, platības nepietiekamība (parasti celtnē, telpā, teritorijā). Apstākļi, kas ir saistīti ar šādu vietas, platības nepietiekamību.
- subkompensācija Nepietiekama kompensācija.
- truls Nepietiekami daudzveidīgs, dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām, arī nomākts (par psihi, raksturu, personība, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- defekts Nepilnība, funkciju traucējums (organismā, orgānā).
- slikti Nepilnīgi, ar traucējumiem (norisināties, pastāvēt) - par organisma, tā daļu funkcijām.
- melngalvis Neprecētu ārzemju tirgotāju organizācija (feodālismā un kapitālismā Rīgā).
- hameleons Neprincipiāls cilvēks, kas atkarībā no situācijas bieži maina savas domas un uzskatus.
- kalkulators Neprogrammējams aritmometrs, kam operāciju veikšanai nepieciešama operatora nepārtraukta darbība.
- signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
- smadzenes Nervu sistēmas centrālās daļas komponents ar īpašu struktūru un īpašām funkcijām.
- psihastēnija Nervu sistēmas darbības traucējumi, kas izpaužas gan psihopātijas, gan neirozes formā.
- Rūgta kafija Nesaldināta kafija.
- disharmonija Nesaskaņa, griezīgs skanējums. Saskaņas, harmonijas traucējums.
- kūlijs Nesējs, krāvējs, melnstrādnieks, rikša (Indijā, Ķīnā, Japānā, Indonēzijā).
- kopne Nesošais (pārsedzošu būvkonstrukciju) elements.
- mazspēja Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju.
- nepietiekamība Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju. Mazspēja.
- Pazaudēt no acīm (arī no redzes loka, redzes lauka) Nespēt vairs iegūt informāciju (par kādu, ko).
- Pazaudēt no redzes lauka (arī no redzes loka, acīm) Nespēt vairs iegūt informāciju (par kādu, ko).
- ofsets Netiešs iespiedums gludspieduma tehnikā, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā - uz papīra.
- imūns Neuzņēmīgs (pret infekcijas slimību izraisītājiem vai indēm).
- skepse Neuzticēšanas kādām idejām, teorijām, pastāvošajām zināšanām u. tml. Šaubas (par ko), neticība (kam). Pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko). Arī skepticisms (2).
- paravaloda Nevalodisku informācijas pārraides līdzekļu kopums (piemēram, balss modulācijas, žesti, mīmika, attēli, šrifti), kas pavada, papildina izteikumu.
- Nokrist kā no debesīm (arī no gaisa, mākoņiem) Nevarēt orientēties kādā situācijā.
- kokains Neveikls, neizdevies (par pasākumu, situāciju).
- lamatas Nevēlama, bīstama situācija. Paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā.
- slazds Nevēlama, bīstama situācija. Paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā.
- Mikrofona efekts Nevēlamas parametru izmaiņas elektriskajā, magnētiskajā ķēdē vai elektronu iekārtā, kuras rada mehāniskā vibrācija vai akustiskā iedarbība.
- piezagties Nevijas, negribēti izraisīties (piemēram, par psihisku stāvokli).
- bakstīties Nevīžīgi, nolaidīgi strādāt. Negribīgi, bez enerģijas darīt (ko).
- rasisms Nezinātnisku, reakcionāru koncepciju kopums, kuru pamatā ir uzskats par cilvēku rasu fizisko un garīgo nelīdzvērtīgumu un tā izšķirošo nozīmi cilvēku sabiedrības vēsturē un kultūrā. Reakcionāra, fašistiska politika, kuras mērķis ir iznīcināt par zemākām uzskatītās rases.
- nesapratne Neziņa, kā izturēties, rīkoties, runāt (kādā situācijā).
- alunīts No alumīnija loliļas izgatavots pavediens, kas piešķir drānai spīdumu.
- dīglis No apaugļotas olšūnas izveidojusies sēklas daļa, kurā ir jaunā auga orgānu aizmetņi. Embrijs (2).
- cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija (šķidru, gāzveidīgu, beramu vielu, arī nelielu priekšmetu transportēšanai).
- panorāma No centra aplūkojams liels gleznojums uz cilindriskas formas virsmas ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
- paketsija No dēļiem salīmēta sija.
- vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka un dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
- granitols No kalikona izgatavota ādas imitācija, ko lieto grāmatu vākiem un kartonāžas izstrādājumiem.
- Kūdras plate No kūdras gatavots siltumizolācijas materiāls celtniecībā.
- Kūdras plate No kūdras gatavots siltumizolācijas materiāls celtniecībā.
- firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs lielākas teritorijas valdnieks (viduslaikos). Augsts dižciltīgo tituls.
- patrimoniālapgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai.
- Patrimoniāls apgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai. Patrimoniālapgabals.
- piķis No naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta cieta vai stīgra melna viela.
- pozitīvs No negatīva iegūtais redzamais attēls, parasti uz fotopapīra, fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums atbilst oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas atbilst oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā). Fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
- dīglis No olšūnas attīstījies (cilvēka vai dzīvnieka) organisms, kamēr tas atrodas mātes organismā vai olā. Embrijs (1).
- kraplaks No rubijas novārījuma un alauna izgatavota sarkana krāsa (gleznošanai).
- tekstilgalantērija No tekstilšķiedrām darināta galantērija.
- tekstilizstrādājumi No tekstilšķiedrām darināti izstrādājumi (piemēram, diegi, dzija, audumi).
- peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla (parasti gumijas) izgatavota cepure uzvilkšanai peldes laikā.
- katamarāns No vairākiem baļķiem veidots plosts (Klusā okeāna salās, Indijas okeāna piekrastē).
- pidžama No vieglas drānas šūtas platas bikses, ko valkā vīrieši un sievietes (Indijā, Persijā).
- stulps No vilnas dzijas adīts apģērba gabals, ko uzmauc rokas stilbam.
- Beigu spēle Nobeiguma posms šaha, dambretes partijā.
- Beigu spēle Nobeiguma posms šaha, dambretes partijā.
- gals Nobeigums vai sākums (ēkai, telpai, teritorijai). Daļa (ēkai, telpai, teritorijai), kas veido šādu nobeigumu vai sākumu.
- priekšlauks Nocietināta josla galvenās aizstāvēšanās pozīcijas priekšā.
- kremlis Nocietināts centrs (Krievijas feodālajās pilsētās).
- kase Nodaļa (iestādē, uzņēmumā, organizācijā) naudas izmaksai, iemaksai, uzglabāšanai. Nodaļa (iestādē, uzņēmumā) biļešu pārdošanai. Telpa, kur atrodas šāda nodaļa.
- reģistratūra Nodaļa (iestādē), kur veic (kā) reģistrāciju.
- sektors Nodaļa (organizācijā, iestādē u. tml.) ar noteiktu specializāciju. Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktu specifiku.
- grāmatvedība Nodaļa (uzņēmumā, iestādē), kas veic saimniecisko darījumu uzskaites un kontroles funkcijas.
- sekretariāts Nodaļa, arī orgāns (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko un izpildu darbu. Šādas nodaļas, arī orgāna darbinieku kopums. Telpa, celtne, kurā darbojos šāda nodaļa, arī orgāns.
- iespiestuve Nodaļa, cehs (tipogrāfijā), kur veic iespiešanu.
- sekcija Nodaļa, daļa, apakšnodaļa (piemēram, iestādē, organizācijā, biedrībā).
- Dienas režīms Nodarbību sadale visai diennaktij.
- Dienas režīms Nodarbību sadale visai diennaktij.
- profesionālisms Nodarbošanās (ar ko) kā ar profesiju (pretstatā amatierismam).
- spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (1).
- spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (2).
- provocēt Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izaicināt, musināt, kūdīt (kādu veikt kādu darbību), lai (tam) kaitētu. Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izraisīt (kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam. Tīši izraisīt nevēlamu personīgu situāciju (kādam).
- provokācija Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā organizēta izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam. Nevēlamas personīgas situācijas tīša izraisīšana (kādam).
- staciņš Nodoklis, ko Zviedrijas valdība 17. gadsimtā un Krievijas valdība 18. gadsimtā ievāca no Vidzemes zemniekiem.
- izdot Nodot (personu) no savas teritorijas kādas valsts vai iestādes rīcībā, varā, piemēram, pārvietojot no vienas vietas, valsts uz citu, liekot atgriezties iepriekšējā vietā, valstī.
- Izlaist tirgū Nodot (piemēram, attiecīgajām organizācijām) pārdošanai. Iesākt pārdot.
- Izlaist tirgū Nodot (piemēram, attiecīgajām organizācijām) pārdošanai. Iesākt pārdot.
- atklāt Nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu ceremoniju).
- ķīla Nodrošinājums, garantija (norisei, stāvoklim).
- nodudināt Nodungot (kādu melodiju).
- pavadīt Nodzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laiku, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
- ugunskuģis Noenkurots kuģis, kam ir bākas funkcijas.
- aizsapņoties Nogrimt sapņos, fantāzijā. Fantazējot aizmirsties.
- koagulāts Nogulsnes, kas veidojas koagulācijas rezultātā.
- kaļķakmens Noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts.
- silvinīts Nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slāņu mijas.
- Sestais prāts Nojauta, intuīcija.
- Sestais prāts Nojauta, intuīcija.
- Nokārtot sesiju Nokārtot sesijā paredzētās ieskaites, eksāmenus.
- Uzlikt jumtu Noklāt jumta konstrukciju arī tā seguma kārtu ar segmateriālu.
- Uzķerties uz āķa Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- Uzķerties uz makšķeres (arī āķa) Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- Uzkosties uz āķa (arī makšķeres) Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- Uzķerties uz āķa (arī makšķeres) Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- iekosties Nokrāsoties (par dziju, audumu).
- Nokult riju (arī šķūni) Nokult labību, kas novietota rijā (šķūnī).
- Nokult šķūni (arī riju) Nokult labību, kas novietota šķūnī (rijā).
- magazīna Noliktava, krātuve (parasti tērpiem, dekorācijām).
- kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē. Pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
- starpnometne Nometne, ko ierīko tūrisma, ekspedīcijas maršrutā starp tā galapunktiem.
- Palikt uz galda Nomirt operācijas laikā (par operējamo).
- Palikt uz galda Nomirt operācijas laikā (par operējamo).
- Nomirt zem (ķirurga) naža Nomirt operācijas laikā.
- Gāzties kopā Nonākt avārijas stāvoklī (piemēram, par māju).
- (Būt) vīrā Nonākt izdevīgā stāvoklī, situācijā, izdevīgos apstākļos.
- uzķerties Nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
- uzrauties Nonākt nepatīkamā, bīstamā situācijā, stāvoklī, parasti pēkšņi, negaidīti.
- Samesties (arī mesties, kļūt, palikt, tikt, tapt) par karstu Nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvokli, situācijā.
- Kļūt (arī palikt, tikt, tapt, (sa)mesties) par karstu Nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
- Mesties (arī kļūt, palikt, tikt, tapt) par karstu Nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
- Palikt (arī kļūt, tikt, tapt, (sa)mesties) par karstu Nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
- Iekļūt (arī iekrist) slazdā (arī slazdos, lamatās) Nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- Iekrist (arī iekļūt) slazdā (arī slazdos, lamatās) Nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- Iekrist (arī iekļūt) slazdā (arī slazdos, lamatās) Nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- Krist (arī nonākt) (ļaužu) apsmieklā Nonākt tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu.
- Krist (arī nonākt) (ļaužu) izsmieklā (biežāk apsmieklā) Nonākt tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
- Krist (arī nonākt) (ļaužu) apsmieklā (retāk izsmieklā) Nonākt tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
- Krist (arī nonākt) ļaužu apsmieklā (retāk izsmieklā) Nonākt tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
- tikt Nonākt, arī kļūt tādam, kam ir iespēja nonākt (kādā, parasti sabiedriskā vai sadzīves, situācijā, stāvoklī).
- Būt (arī tikt) zirgā Nonākt, nokļūt labā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
- sanākt Nonākt, nokļūt, arī atrasties kādās (parasti nevēlamās) attiecībās (ar kādu), kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
- tuvāk Norāda uz (kā) pilnīgāku, sīkāku, arī detalizētāku izklāstu, informāciju u. tml.
- starp Norāda uz (telpas, teritorijas) vietu, ko ierobežo vairākas citas vietas, vairāki citi objekti.
- starp Norāda uz (telpas, teritorijas) vietu, objektu, kuru ierobežo divas citas (telpas, teritorijas) vietas, divi citi objekti un kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, notiek kāda darbība, norisinās kāds process.
- pa Norāda uz apstākļiem, situāciju, stāvokli, kādā norisinās darbība.
- no Norāda uz cilvēku, parasti sociālu, grupu, pie kuras kāds pieder, kura ir saistīta ar kāda izcelsmi. Norāda uz profesiju, kuras pārstāvis kāds ir.
- tad Norāda uz darbības, norises, stāvokļa situāciju, apstākļiem, ko paskaidro nosacījuma piebildumi (ar aptuvena ierobežojuma vai atrunas nozīmi).
- tā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu stāvokļa pazīmi, kvalitāti, apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kādā (kāds) atradās, nokļūst, kāda (kas) atrodas, izveidojas.
- turklāt Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam.
- Pie tam Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam. Turklāt.
- tad Norāda uz situāciju, apstākļiem, kas veicina (kā) norisi, īstenošanas.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti brūce) nav sadzijis, aizaudzis.
- tā Norāda uz stāvokļa pazīmi, kvalitāti, darbības, norises apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kas tūlīt tiks minēti.
- no Norāda uz stāvokļa, situācijas izplatības, pakāpes robežām.
- līdz Norāda uz teritorijas, telpas daļu, kurā kas norisinās, pastāv, kurā ko dara, veic.
- no Norāda uz teritorijas, telpas daļu, kurā kas norisinās, pastāv, kurā ko dara, veic.
- pie Norāda uz teritoriju, kurā (kas) ietilpst, ar kuru (kas) ir saistīts.
- no Norāda uz to, kas (kādam) rada nevēlamu, arī bīstamu situāciju, izraisa negatīvu psihisku stāvokli (parasti bailes). Norāda uz to, kas izraisa bēgšanu, sargāšanas.
- pa Norāda uz vietu (teritoriju, platību), kurā (ko) virza, (kas) virzās, atrodas viscaur, izkliedētā veidā.
- priekšā Norāda, ka darbība tiek veikta, lai citi iegūtu informāciju, varētu atkārtot darbību.
- vairs Norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija. Arī tagad.
- no Norāda, ka kas virzās, liek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
- līdz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
- no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
- uz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
- salon- Norāda, ka otrajā daļā nosauktajai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nokauktais ir novietots uz automobiļa vai tā šasijas vai arī tiek darbināts ar iekšdedzes dzinēju.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie robežas (1).
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, pēc savām funkcijām, attiecībām pret ko) ir daļējs, nav pilnīgs.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, noris, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
- kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas blakus vai netālu (attiecīgajā teritorijā).
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp kā (piemēram, ceļa, maršruta) sākuma un beigu punktu un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko (piemēram, starp, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem) un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
- arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodu, profesiju, ir saistīts ar to.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju un kodolenerģijas izmantošanu.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz automobili, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
- avio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz aviāciju, lidaparātiem.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
- moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motocikliem, mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem, ir saistīts ar to ekspluatāciju.
- motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motoru, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
- iepriekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijis, norisinājies agrāk, senāk, pirms kā cita.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta profesionālā meistarība.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piemēram, mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopīgs, vienots (kādai teritorijai).
- pievad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts kā (piemēram, vielas, enerģijas) pievadīšanai.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrisko enerģiju.
- energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar enerģijas formu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu, ar tās darbību, ar mašīnu izstrādāto produkciju.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiāciju, radioaktivitāti, to radīšanu, izmantošanu.
- radar- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiolokāciju, ir ieguls, tiek veikts radiolokācijā.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņu radīšanas, izmantošanas tehnikas veidošanu, ekspluatāciju.
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar televīziju, strādā televīzijas sistēmā.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrācijām.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas bijis populārs, modē pagājušā laikposmā un atkal kļuvis populārs, moderns.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā palīdz nodrošināt šīs sistēmas, kopuma galveno elementu, sastāvdaļu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rada, ražo elektrisko enerģiju.
- agro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar agronomiju, lauksaimniecību.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar fotografēšanu vai fotogrāfiju.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoli, tās izgudrošanu, uzbūvēšanu.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais strādā radiofonijā.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek darbināts ar elektrisko enerģiju.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek iekļauts kādā sistēmā, kopumā uz laiku kāda atsevišķa uzdevuma, kādas atsevišķas funkcijas veikšanai.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar elektrisko enerģiju.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic metāla apstrādes operācijas, ir šo operāciju veikšanas speciālists.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, sevišķi augsta kategorija, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam mūzikas instrumentam ir kvalitatīva konstrukcija, plašs diapazons, ļoti labs skanējums.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar enerģiju, ko rada tā iekšējais mehāniskās enerģijas avots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir transportlīdzeklis vai transportlīdzekļa sastāvdaļa.
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa televīziju.
- atraut Noraut (eksplozijas, sprādziena rezultātā).
- Uzgriezt raidstaciju Noregulēt radiouztvērēju kādas raidstacijas programmas uztveršanai.
- Uzgriezt staciju Noregulēt radiouztvērēju noteiktas radiostacijas programmas uztveršanai.
- Uzgriezt raidstaciju (arī staciju) Noregulēt radiouztvērēju noteiktas raidstacijas programmas uztversanai.
- notikums Norise, darbība, to kopums, arī situācija, kas ievērojami pārmaina, ietekmē kā stāvokli, procesu.
- radiopilula Norīšanai konstruēts miniatūrs radioraidītājs, ar ko iegūst informāciju par kuņģa un zarnu trakta darbību.
- normalitāte Normālā koncentrācija.
- albīnisms Normālas pigmentācijas trūkums.
- subnormāle Normāles projekcija uz abscisu ass.
- labi Normāli, bez traucējumiem (norisināties, pastāvēt) - par organisma, tā daļu funkcijām.
- statūts Normatīvs akts, kas nosaka (valsts, kooperatīva vai sabiedriska uzņēmuma, iestādes, organizācijas, arī starptautiskas organizācijas) tiesisko stāvokli.
- iezīmēt Norobežot ar atšķirības zīmēm (kādu teritoriju, telpu).
- izolēt Norobežot, atdalīt (piemēram, ierīci, celtni) tā, lai neļautu enerģijai vai vielai izplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes. Norobežot no apkārtējās vides.
- atgriezt Norobežot, atšķirt (kādu teritoriju) tā, ka nevar piekļūt (tai) vai tikt prom (no tās).
- Iekšējais reids Norobežota daļa ostas akvatorijā.
- ķermenis Norobežota matērijas daļa telpā. Atsevišķs priekšmets telpā.
- Medību liegums Norobežota teritorija, kurā uz laiku aizliegts medīt.
- stortings Norvēģijas parlaments.
- konjunktūra Nosacījumu kopums to savstarpējā cēloņsakarībā, radušies apstākļi, pagaidu situācija, lietu stāvoklis.
- ūdensšķirtne Nosacīta līnija uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstilpēm, to sistēmām. Zemes virsas teritorija, kas atdala divas blakus esošas ūdenstilpes, to sistēmas.
- robeža Nosacīta līnija, kas šķir (valsts) sauszemes, ūdens un gaisa teritoriju no citu valstu un starptautiskām teritorijām. Nosacīta līnija, kas šķir (piemēram, kādu teritoriju, iecirkni, īpašumu). Tas (piemēram, zemes, ūdens josla), kas veido šādu līniju.
- Ģeoloģiskais laiks Nosacīts laika apzīmējums ģeoloģijā.
- Ģeoloģiskais laiks Nosacīts laika apzīmējums ģeoloģijā.
- konvencionāls Nosacīts, (parasti patvaļīgi) pieņemts, arī tradīcijām atbilstošs.
- pārbaudīt Noskaidrot (informācijas, parasti ziņas, sūdzības) atbilstību īstenībai.
- vērtēt Noskaidrot, konstatēt, arī izprast, apzināties (stāvokli, situāciju, iespējas u. tml.).
- sajūta Noskaņojums, pārdzīvojums, ko izraisa šķietama, iztēlē radusies situācija, stāvoklis u. tml.
- laulāties Noslēgt laulību reliģiskā ceremonijā.
- nobloķēt Noslēgt, neatļaut izmantot (piemēram, ceļu, sakaru līniju).
- rāmis Noslēgta līnija, kontūras, kas norobežo tekstu, attēlu. Ielogojums (2).
- kasta Noslēgta sabiedrības grupa (piemēram, Indijā), ko vieno noteikta nodarbošanās un priekšstats par kopēju izcelšanos.
- kontūrs Noslēgta sistēma (piemēram, iekārtā, ierīcē), kurā cirkulē kāds enerģijas vai informācijas nesējs.
- nomiglot Nosmidzināt (augus ar ķimikālijām).
- Likt ļaužu apsmieklā Nostādīt (kādu) tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu.
- Likt (ļaužu) apsmieklā Nostādīt (kādu) tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu.
- iesakņot Nostiprināt (uzskatus, jūtas, tradīcijas u. tml.).
- iesakņoties Nostiprināties (par uzskatiem, jūtām, tradīcijām u. tml.).
- grupējums Nošķirta, savrupa (cilvēku) apvienība kolektīvā, organizācijā, sabiedriskā kustībā. Nogrupējums.
- Nošu atslēga Nošu raksta zīme, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā.
- stratificēt Noteikt (kā) stratifikāciju (2).
- stratificēt Noteikt (kā) stratifikāciju (3).
- titrēt Noteikt kādas vielas koncentrāciju šķīdumā ar citas vielas šķīdumu, kuras koncentrācija ir zināma.
- kārtība Noteikta (dzīves, darba) organizācija (kur), uzvedības, darbības noteikumi (kur).
- Noņemt no uzskaites Noteiktā kārtībā pārtraukt (kāda) saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti.
- Noņemties no uzskaites Noteiktā kārtībā pārtraukt savas saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti.
- programma Noteiktā secībā dots (piemēram, sarīkojumā, koncertā, radiopārraidē, televīzijā) izpildāmo priekšnesumu uzskaitījums. Informācija par (kā) izrādi, tās dalībniekiem. Attiecīgais iespieddarbs. Priekšnesumu, pasākumu kopums.
- Savā reizē Noteiktā situācijā, noteiktos apstākļos.
- Savu reizi Noteiktā situācijā, noteiktos apstākļos. Savā reizē.
- fāze Noteikta stadija, moments, pakāpe (norisē). Kāds no stāvokļiem (periodiskā parādībā).
- apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
- gals Noteikta teritorija, telpa, tās daļa.
- izdevums Noteiktā veidā (redakcijā, apdarē u. tml.), kādā iznāk iespieddarbs.
- taksijas Noteikta virziena pārvietošanās kustības (brīvi kustīgiem organismiem, orgāniem, šūnām), kas izraisās reakcijās uz ārējās vides kairinājumiem.
- bekons Noteiktai kondīcijai atbilstoša cūkgaļa. Cauraugusi, attiecīgi apstrādāta cūkas kautķermeņa pusīte, cūkgaļas gabals (bez kauliem, viegli sālīts, sautēts vai žāvēts).
- herbārijs Noteiktam nolūkam vāktu, izžāvētu un presētu augu kolekcija.
- Skaņu ieraksts Noteiktas formas skaņas nesēja materiāla fiksētā akustiskā informācija, ko iespējams reproducēt.
- reģistrs Noteiktas formas veidlapa, to kopums, kantora grāmata (kā) reģistrācijai; rakstisks (parasti dokumentu) uzskaitījums, saraksts.
- platforma Noteikti formulēta darbības programma, prasību, uzskatu kopums (piemēram, politiskai partijai, šķirai, sociālai grupai).
- kārta Noteikts daudzums patronu vai šāviņu, ko (ložmetējs, automāts, artilērijas ierocis) izšauj vienā paņēmienā.
- pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā).
- pakāpiens Noteikts posms, stadija (kādā procesā, norisē).
- kodollādiņš Noteikts skaldāmo materiālu vai vieglo elementu daudzums, kuru ievieto raķetē, aviācijas bumbā vai artilērijas šāviņā, lai sprādzienam izmantotu smago elementu kodolu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
- pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to mijas kārtība pēdās vārsmošanas sistēmā.
- krass Noteikts, ass (par kontūrām, līnijām u. tm.).
- ass Noteikts, krass, spilgts (par līnijām, formām, kontrastiem).
- tvirts Noteikts, skaidri uztverams (par līnijām).
- figūra Noteiktu kustību secība, kombinācija.
- aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (parasti no daudziem vai visiem).
- kondīcija Noteikums par (piemēram, preces, produkcijas) īpašībām, kuras nosaka līgumslēdzējas puses vai normatīvi.
- likums Noteikums, princips (teorijā, mācībā u. tml.).
- vagot Notekot atstāt joslu, līniju (uz sejas, ķermeņa, piemēram, par asarām, sviedriem).
- rāmis Noturīga stieņu sistēma, ko izmanto par kādas konstrukcijas pamatu.
- robežnovads Novads, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- Pusdienas līnija Novērotāja meridiāna plaknes un horizonta plaknes šķelšanās līnija.
- saglābt Novērst (piemēram, nevēlamu stāvokli, situāciju), parasti daļēji.
- sanēt Novēršot piesārņojumu, atjaunojot u. tml., uzlabot (teritoriju, vidi).
- saskare Novietojums (parasti teritorijai) tieši līdzās (kam).
- pausa Novilkums, kopija uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra).
- aberācija Novirze uzbūvē un funkcijās no tipiskā parauga.
- perturbēt Novirzīties no trajektorijas pievilkšanas spēka iedarbībā (par debess ķermeni).
- pamazinājums Nozīme (atvasinātam vārdam), kas atspoguļo nojēgumu par kā mazu apjomu, intensitāti un arī emocionālu attieksmi pret to (piemēram, mīlinājumu, ironiju, nievājumu).
- ūdensartērija Nozīmīgs ūdensceļš, parasti upe. Nozīmīga upe (kādā teritorijā).
- benediktietis Nursijas Benedikta dibinātā mūku ordeņa loceklis.
- Purva bebrs Nutrija.
- Purva bebrs Nutrija.
- vibrodiagnostika Objekta (mašīnas, mehānisma u. tml.) tehniskā stāvokļa noteikšana pēc vibrācijas un trokšņa, tos reģistrējot un apstrādājot ar īpašām ierīcēm.
- ideja Objektīvā ideālisma filozofijā - pasaules vēsturiskās attīstības pirmcēlonis.
- substance Objektīvā realitāte, matērija savu formu vienotībā. Tas, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (kādā parādībā, norisē u. tml.).
- taksons Objektu kopums, kam ir noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
- pamatskola Obligātā sešgadīgā skola (buržuāziskajā Latvijā).
- odorologs Odoroloģijas (1) speciālists.
- odorologs Odoroloģijas (2) speciālists.
- parlamentārs Oficiāla persona, ko viena no karojošām pusēm pilnvarojusi sarunām ar otru karojošo pusi un kas sarunu vešanai dodas pāri frontes līnijai.
- Soda mērs Oficiāla sankcija par likuma pārkāpumu.
- Soda mērs Oficiāla sankcija par likuma pārkāpumu.
- līgums Oficiāla vienošanās, saistības, darījumi (piemēram, starp valstīm, iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, personām) uz noteiktu laikposmu.
- pilnvara Oficiāli apstiprinātas (atsevišķas personas, organizācijas u. tml.) tiesības (ko darīt). Dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
- Pieņemt lēmumu Oficiāli vienojoties, sastādīt, formulēt rīkojumu, norādījumu un akceptēt to (par valsts vai administratīvajiem orgāniem, organizācijām).
- karogs Oficiāls (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) simbols - pie kāta piestiprināma noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabala veidā (parasti ar attēlu, uzrakstu).
- kandidāts Oficiāls amats vai stāvoklis (kādā organizācijā), kas ir zemāks par (šīs organizācijas) biedra, locekļa amatu vai stāvokli. Persona, kas ieņem šādu amatu vai stāvokli.
- sūdzība Oficiāls iesniegums par nelikumīgu vai nepareizu darbību pret personu vai iestādi, organizāciju.
- nodrose Oficiāls nodrošinājums, garantija (kā izmantošanai, lietošanai).
- notifikācija Oficiāls vienas valsts paziņojums citai valstij (par kādu starptautisku jautājumu).
- deklarācija Oficiāls, arī svinīgs (parasti valdības, partijas) principiālu atzinumu, lēmumu paziņojums. Dokuments, kurā ietverts šāds paziņojums.
- pavēle Oficiāls, saistošs (vadošas amatpersonas) mutvārdu vai rakstveida norādījums kādas darbības veikšanai, situācijas, stāvokļa mainīšanai; attiecīgais teksts, dokuments.
- reglaments Oficiālu noteikumu kopums, kas detalizēti nosaka valsts orgānu, iestāžu, organizāciju darbību.
- oftalmologs Oftalmoloģijas speciālists.
- okeanogrāfs Okeanogrāfijas speciālists.
- okeanologs Okeanoloģijas speciālists.
- plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
- kvarcs Oksīdu grupas minerāls, kas sastāv no caurspīdīgiem, dažreiz arī dzeltenīgiem vai citas krāsas kristāliem. Silīcija dioksīds.
- translācija Olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
- oligofrenopedagogs Oligofrenopedagoģijas speciālists.
- amfora Olveida trauks ar divām osām, paplatu kaklu un masīvu kāju (piemēram, senajā Grieķijā).
- onkologs Onkoloģijas speciālists.
- Muzikālā drāma Opera (Itālijā 16. un 17. gadsimtā).
- Komiskā opera Opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
- ķeizargrieziens Operācija - augļa izņemšana no dzemdes, atverot vēdera dobumu un pārgriežot dzemdes sienu.
- kredītoperācija Operācija (piemēram, bankā, krājkasē), kas saistīta ar kredīta izsniegšanu, dzēšanu u. tml.
- kriminālmeklēšana Operatīva darbība, ko veic milicija, lai novērstu un atklātu noziegumus, atklātu noziedzniekus, nolaupītās mantas u. tml.
- rotators Operatīvās poligrāfijas aparāts tekstu, rasējumu, zīmējumu u. tml. pavairošanai ar trafaretu (parasti uz vaska papīra), kas nostiprināts uz rotējoša cilindra.
- rotaprints Operatīvās poligrāfijas mašīna maztirāžas izdevumu iespiešanai. Šādas iespiešanas veids.
- kodeīns Opija alkaloīds - pretklepus un nomierinošs līdzeklis.
- narkotīns Opija alkaloīds.
- omnopons Opija alkaloīdu maisījums, kas satur apmēram 50 procentus morfīna.
- legālisms Oportūnisma paveids strādnieku kustībā (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā), kurš neatzīst legālā darba pakļaušanu proletariāta marksistiskās partijas nelegālajam darbam.
- likvidatorisms Oportūnistisks meņševistisks novirziens (Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā no 1908. gada līdz 1912. gadam, Latvijas Sociāldemokrātijā no 1911. gada līdz 1914. gadam), kas prasīja likvidēt revolucionāro partiju un tās vietā nodibināt reformistisku legālu partiju.
- reformisms Oportūnistisks politisks un idejisks virziens strādnieku kustībā, kurš noliedz strādnieku šķiras revolucionārās cīņas, sociālistiskās revolūcijas un proletariāta diktatūras nepieciešamību, sludina šķiru sadarbību un uzskatus, ka buržuāziskās likumdošanas ietvaros ar reformām varēs radīt sociālā taisnīguma sabiedrību.
- federālisms Oportūnistisks princips, pēc kura partija sastāv no atsevišķām organizācijām, nepakļaujoties centrālajai vadībai.
- ekonomisms Oportūnistisks virziens krievu sociāldemokrātijā (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kas noliedza masu revolucionārās aktivitātes nozīmi sabiedrības attīstībā.
- meņševisms Oportūnistisks, marksismam-ļeņinismam naidīgs virziens Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā. Viens no starptautiskā oportūnisma paveidiem.
- opozicionārs Opozīcijas (2) loceklis.
- opozicionārs Opozīcijas (3) loceklis.
- refraktometrija Optikas nozare, kas mērī gaismas refrakcijas koeficientus.
- magnetooptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izstarošanu, izplatīšanos un absorbciju ķermeņos, kas atrodas magnētiskajā laukā.
- periskops Optiska ierīce ar pilnīgas refleksijas spoguļu un lēcu sistēmu objekta novērošanai no aizsega, arī no slēgtas telpas.
- saharimetrs Optiska ierīce optiski aktīvu šķīdumu (parasti cukuru šķīdumu) koncentrācijas mērīšanai.
- polariskops Optiska ierīce, ar ko nosaka gaismas polarizācijas pakāpi.
- iradiācija Optiska ilūzija, kas izpaužas tā, ka gaišas figūras uz tumša fona šķiet lielākas nekā tādu pašu izmēru tumšas figūras uz gaiša fona.
- iradiēt Optiskai ilūzijai izpausties tā, ka gaišas figūras uz tumša fona šķiet lielākas nekā tādu pašu izmēru tumšas figūras uz gaiša fona.
- retorika Oratora mākslas teorija un prakse.
- retors Orators. Arī retorikas skolotājs (parasti senajā Grieķijā, Romā).
- volūta Ordera kapiteļa spirālveida ievijuma formas dekoratīva sastāvdaļa, arī šādas formas karnīžu, portālu dekoratīvs elements.
- Homologie orgāni Orgāni, kam ir vienāda izcelšanās, uzbūve, līdzīgs stāvoklis ķermenī, bet parasti dažādas funkcijas (piemēram, cilvēka roka un putna spārns).
- Runas orgāni Orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene).
- Runas orgāni Orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene).
- dzimumorgāni Orgāni, kas nosaka indivīda dzimumu un veic apaugļošanas funkcijas.
- Homologie orgāni Orgāni, kuriem ir vienāda izcelšanās, uzbūve, līdzīgs stāvoklis ķermenī, bet parasti dažādas funkcijas (piemēram, cilvēka roka un putna spārns).
- hidrohinons Organiska viela - divvērtīgais fenols, ko lieto, piemēram, fotogrāfijā.
- kalciferols Organiska viela, kas regulē kalcija un fosfora maiņu organismā un nodrošina normālu skeleta attīstību (D vitamīns).
- smaržviela Organiska viela, organisku vielu maisījums, kam piemīt raksturīga smarža un ko izmanto, piemēram, parfimērijas un kosmētikas rūpniecībā, pārtikas produktu ražošanā.
- lamarkisms Organiskās pasaules vēsturiskās attīstības teorija, kuras pamatlicējs ir Ž. Lamarks.
- pudrete Organisks mēslojums no izkaltētām, pulverī pārstrādātām fekālijām.
- metols Organisks savienojums - balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī un ko izmanto fotogrāfijā par attīstītāju.
- skatols Organisks savienojums - olbaltumvielu pūšanas produkts, kas atrodas fekālijās un rada tām raksturīgo smaku.
- bitumens Organisku savienojumu maisījums, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos un ko lieto ceļu asfaltēšanai, hidroizolācijai, jumtu seguma izgatavošanai.
- pirolīze Organisku vielu sadalīšanās (destrukcija) augstas temperatūras iedarbībā bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
- reflekss Organisma atbildes reakcija uz kairinājumu, kura realizējas ar centrālās nervu sistēmas starpniecību pa noteiktiem nervu ceļiem.
- orgāns Organisma daļa ar noteiktu uzbūvi un noteiktām, specifiskām funkcijām.
- substrāts Organisma daļa, kas nodrošina kādas tā funkcijas.
- patoloģija Organisma dzīvības funkciju novirze no normas.
- termoregulācija Organisma fizioloģiska funkcija, kas nodrošina vielmaiņas procesiem nepieciešamo ķermeņa temperatūru.
- imunitāte Organisma neuzņēmība (pret infekcijas slimību izraisītājiem vai indēm).
- urēmija Organisma pašsaindēšanās ar slāpekļa maiņas produktiem, kas uzkrājas asinīs vēlīnā nieru mazspējas stadijā.
- atbilde Organisma reakcija (uz kairekļu iedarbību).
- šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi stipru kairinātāju (piemēram, smagu traumu, psihisku stāvokli) - perifērās asinsrites nepietiekamība, kas izraisa šūnu bojājumu.
- neotēnija Organisma spēja sasniegt dzimumgatavību un vairoties agrā attīstības stadijā.
- tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos (parasti tiešā saskarē ar tiem).
- trofika Organisma šūnu vielmaiņas un to regulējošo mehānismu kopums, kas nodrošina šūnu, audu un orgānu morfoloģisko struktūru un fizioloģiskās funkcijas.
- ekoloģija Organisma un vides mijattiecības.
- regress Organisma uzbūves vienkāršošanās, kad tie evolūcijā pielāgojas jauniem dzīves apstākļiem.
- kājiņa Organisma veidojumu daļas, kurām ir savienojuma, balsta funkcija.
- rahīts Organisma vispārēja slimība, kurai raksturīgi kalcija un fosfora maiņas un kaulu attīstības traucējumi.
- sepse Organisma vispārēja smaga saindēšanās, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
- rezervuārs Organisms, kurā atrodas slimības izraisītāji (vīrusi, baktērijas, vienšūņi, helminti) un kurš var tos izplatīt uz citu organismu, izraisot tā saslimšanu.
- starpsaimnieks Organisms, kurā noris parazīta attīstības cikla starpstadiju attīstība.
- progress Organismu vai to sugu, ģinšu u. tml. pilnveidošanās evolūcijas gaitā.
- loža Organizācija (brīvmūrniekiem).
- aviācija Organizācija (dienests), kas izmanto par gaisu smagākus lidaparātus.
- kuģniecība Organizācija (dienests), kas vada šāda satiksmi.
- būvorganizācija Organizācija būvdarbu veikšanai.
- fonds Organizācija, iestāde, kas sniedz materiālu pabalstu (parasti radošiem darbiniekiem).
- Glābšanas dienests Organizācija, kas brīdina no nelaimes gadījumiem un sniedz palīdzību kalnu rajonos un ūdenskrātuvēs.
- palīgamats Organizācija, kas feodālisma laikā apvienoja Rīgā tirdzniecības preču transportā nodarbinātos.
- koncertorganizācija Organizācija, kas rīko koncertus.
- radioklubs Organizācija, kas sagatavo sakaru un radiolokācijas speciālistus tautas saimniecības vajadzībām. Arī radiosporta un radioamatierisma centrs.
- savienība Organizācija, kurā ietilpst personas ar kopējiem politiskās, ideoloģiskās, profesionālās u. tml. darbības mērķiem.
- bāze Organizācija, kuru izmanto par pamatu, veidojot citu organizāciju.
- kreditors Organizācija, uzņēmums, atsevišķa persona, kas dod kredītu (piemēram, naudu, preces).
- sponsors Organizācija, uzņēmums, persona, kas materiāli veicina (kādu pasākumu).
- salons Organizācijai vai privātai personai piederoša telpa, telpu kopums, kur pastāvīgi tiek izstādīti pārdošanai paredzēti mākslas darbi.
- pašpārvalde Organizācijas tiesības pašai lemt par šīs organizācijas iekšējo dzīvi. Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību.
- asociācija Organizāciju vai personu apvienība, kam ir kopīgi saimnieciski, politiski, zinātniski vai kādi citi uzdevumi.
- pievienot Organizatoriski padarīt par (kādas valsts, organizācijas u. tml.) sastāvdaļu.
- pirmskola Organizēta apmācība pirms pamatskolas pirmās klases (buržuāziskajā Latvijā un citās valstīs), kad audzēkņi apgūst pirmos lasīšanas, rakstīšanas, rēķināšanas pamatus. Arī attiecīgā mācību iestāde.
- vienība Organizēta cilvēku grupa, kopa (kādam noteiktam uzdevumam), arī organizatoriski, administratīvi u. tml. saistīts, parasti vienas profesijas, cilvēku kopums (parasti kopā ar profesionālo uzdevumu veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem).
- apvienība Organizēts (cilvēku) kopums, ko saista viena profesija, darbības nozare, uzskatu kopība u. tml. Organizācija, biedrība.
- pamatšūna Organizēts cilvēku kopums, kas veido (kā, piemēram, sabiedrības, organizācijas) galveno, nozīmīgāko daļu.
- palīgorgāns Orgāns (piemēram, iestādē, organizācijā), kas palīdz nodrošināt (tās) galveno uzdevumu veikšanu.
- regulators Orgāns, kam organismā ir regulācijas funkcija.
- rudiments Orgāns, kas organisma evolūcijas gaitā ir zaudējis savu sākotnējo nozīmi un pakāpeniski izzūd. Rudimentārs orgāns.
- Rudimentārs orgāns Orgāns, kas organisma evolūcijas gaitā ir zaudējis savu sākotnējo nozīmi un pakāpeniski izzūd. Rudiments.
- aizsargorgāns Orgāns, kas veic aizsargāšanas funkcijas.
- aparāts Orgānu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju organismā.
- orientologs Orientoloģijas speciālists. Orientālists.
- oriģināldramaturģija Oriģināla [2] (1) dramaturģija.
- oriģināllitogrāfija Oriģināla [2] (1) litogrāfija.
- uvertīra Orķestra skaņdarbs - ievads operai, baletam, operetei, oratorijai, kantātei, svītai, drāmai u. tml.
- partitūra Orķestrim, korim, ansamblim komponēta skaņdarba visu partiju kopējs fiksējums tā, lai vienlaicīgi izpildāmās notis atrastos uz vienas vertikāles.
- līklocis Ornamenta motīvs tautas mākslā - regulāri viļņota vai lauzta līnija.
- skujiņa Ornamenta raksta elements - divas leņķi savienotas taisnas līnijas, arī detaļas.
- zobiņi Ornamenta raksta elements - regulāri lauzta līnija, trijstūrveida, taisnstūrveida izvirzījumu virkne u. tml.
- groteska Ornamenta stils, kurā dīvainu, fantastisku augu, ziedu motīvi savijas ar fantastiskiem cilvēku un zvēru tēliem vai dažādām stilizētām maskām.
- raksts Ornamentāls (kā) rotājums, kas sastāv no regulāri sakārtotām līnijām, krāsu laukumiem u. tml.
- ornitofenologs Ornitofenoloģijas speciālists.
- ooloģija Ornitoloģijas nozare, kas pētī putnu olas.
- ornitofenoloģija Ornitoloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības ornitofaunā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi.
- ornitologs Ornitoloģijas speciālists.
- ortodonts Ortodontijas speciālists.
- ortopēds Ortopēdijas speciālists.
- korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai.
- kruķis Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija.
- Neaizsalstoša osta Osta, kura visu gadu iespējama navigācija.
- Neaizsalstoša osta Osta, kurā visu gadu iespējama navigācija.
- otorinolaringologs Otorinolaringoloģijas speciālists.
- komunisms Otra, augstākā šīs sabiedriski ekonomiskās formācijas fāze - bezšķiru sabiedriska iekārta ar vienotu visas tautas ražošanas līdzekļu īpašumu, ar visu sabiedrības locekļu pilnīgu sociālu vienlīdzību, kur realizēsies princips: «No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām.».
- vidējs Otrais pēc vecuma no trijiem (bērniem, brāļiem, māsām).
- maģistrs Otrais zinātniskais grāds (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā), ko piešķir personām, kas beigušas augstāko mācību iestādi, nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas disertāciju. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
- Nots galviņa Ovālā daļa notij.
- sekrēcija Ovāls minerāla agregāts, kam raksturīga koncentriski zonāla uzbūve ar dažādas krāsas vai dažāda sastāva slāņu miju.
- trijatā Pa trijiem (parasti cilvēkiem) kopā.
- Lineārais paātrinātājs Paātrinātājs, kurā paātrināšanu īsteno, daļiņām virzoties pa trajektoriju, kas pēc savas formas ir tuva taisnei.
- katafalks Paaugstinājums zārka novietošanai (sēru ceremonijas laikā).
- Personālā stipendija Paaugstināta stipendija, ko saņem studenti par izcilām sekmēm mācībās un sabiedriskajā darbā un kas parasti ir nosaukta kādas ievērojamas personas vārdā.
- kāpt Paaugstināties (piemēram, par cenām, vērtspapīriem, papīrnaudas kursu). Kļūt ar lielāku vērtību (piemēram, par akcijām).
- izstudēt Pabeigt studijas (augstskolā).
- estakāde Pabūve uz stabiem (ceļu vai citu komunikāciju pacelšanai augstākā līmenī).
- parakņāties Pacensties atcerēties (ko bijušu, arī aizmirstu).
- atdzīvināt Padarīt (kādu teritoriju) izmantojamu augu audzēšanai.
- racionalizēt Padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
- noplicināt Padarīt (parasti vietu, teritoriju) nabadzīgu, nenozīmīgu, arī samazināt (tās) ietekmi.
- atsvabināt Padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai u. tml.). Atbrīvot (2).
- atbrīvot Padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai).
- papildināt Padarīt ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāku (piemēram, stāstījumu, dokumentu), pievienojot (tam) jaunu daļu. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, stāstījums, dokuments) kļūst ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāks, ka (tas) tiek paplašināts.
- sabojāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu), ievērojami pavājināt (tās) funkcijas. Ļoti pasliktināt (veselību).
- boļševizēt Padarīt par boļševistisku, palielināt boļševiku ietekmi, boļševiku skaitu (sabiedrībā, organizācijā).
- iezīmēt Padarīt uzskatāmu (piemēram, kādu apģērba Ūniju), viegli uztveramu, atšķiramu no pārējā.
- uzrādīt Padarīt uztveramu (piemēram, informāciju par kādu fizikālu lielumu). Būt tādam, pēc kā var konstatēt (piemēram, kādu parādību, stāvokli).
- parādīt Padarīt uztveramu informāciju par noteiktu fizikālo lielumu (par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.).
- izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par nebijušu, nenotikušu. Panākt, ka (kas) nenotiek.
- dīvāns Padomdevējs orgāns (bijušajā sultānu Turcijā).
- Padomju gvarde Padomju Armijas daļas, kurām Lielā Tēvijas kara laikā piešķirts goda nosaukums «gvarde».
- Padomju gvarde Padomju armijas daļas, kurām piešķirts šis nosaukums.
- kareivis Padomju Armijas karavīru kategorija, kurā ietilpst kareivji un jefreitori. Buržuāziskās Latvijas armijas karavīru kategorija, kurā ietilpst kareivji un dižkareivji.
- Kosmiskā raķete Padomju automātiskā starpplanētu stacija.
- Kosmiskā raķete Padomju automātiskā starpplanētu stacija.
- Kolhozu tirdzniecība Padomju mazumtirdzniecības veids kolhozu un kolhoznieku pašražotās lauksaimniecības produkcijas realizēšanai.
- doktors Padomju Savienībā - augstākais zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kas aizstāvējusi atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- kandidāts Padomju Savienībā - pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kura aizstāvējusi atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija Padomju Savienības Komunistiskā partija (no 1925. gada līdz 1952. gadam).
- Kara komisārs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam) un partizānu vienībās (līdz Lielā Tēvijas kara beigām).
- Kara komisārs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam) un partizānu vienībās (līdz Lielā Tēvijas kara beigām).
- Politiskais vadītājs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam), kas veica politiskās izglītības un audzināšanas darbu.
- politdarbinieks Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942.gadam), kas veica politiskas izglītības un audzināšanas darbu. Politiskais vadītājs.
- Devītais Maijs Padomju tautas Uzvaras svētki 1941.-1945. gada Lielajā Tēvijas karā.
- Kara komunisms Padomju valsts ekonomiskā politika pilsoņu kara un ārvalstu militārās intervencijas periodā (no 1918. gada līdz 1920. gadam).
- Kara komunisms Padomju valsts ekonomiskā politika pilsoņu kara un ārvalstu militārās intervencijas periodā (no 1918. gada līdz 1920. gadam).
- Demokrātiskais centrālisms Padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedrisko organizāciju uzbūves un darbības vadošais princips, kas savieno plašu vietējo kompetenci un demokrātismu ar centralizētu vadību.
- Demokrātiskais centrālisms Padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedrisko organizāciju uzbūves un darbības vadošais princips, kas savieno plašu vietējo kompetenci un demokrātismu ar centralizētu vadību.
- Balts karogs Padošanās zīme (parasti karā) - balts auduma gabals. Zīme (balts auduma gabals) par priekšlikumu frontē vest sarunas par militāru operāciju pārtraukšanu.
- izraidīt Padzīt, izdzīt (no kurienes, kur u. tml.). Likt atstāt (telpu, teritoriju).
- Demarkācijas līnija Pagaidu robeža valstu teritoriju vai to atsevišķu zonu atdalīšanai pēc kara darbības izbeigšanās.
- Demarkācijas līnija Pagaidu robeža valstu teritoriju vai to atsevišķu zonu atdalīšanai pēc karadarbības izbeigšanās.
- pagānība Pagānu paražu, tradīciju kopums. Arī pagānisms.
- Mācītāja pagasts Pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem).
- Mācītāja pagasts Pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem).
- revolvergalva Pagriežams (mašīnas, aparāta, ierīces) daudzpozīciju elements, kurā pa aploci novietoti viendabīgi darbelementi.
- plūdmaiņas Paisuma un bēguma mija.
- instance Pakāpe, posms (valsts pārvaldes, tiesu, partijas, arodbiedrības) iestāžu pakļautības sistēmā.
- Grimt purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
- Grimt (retāk stigt) purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
- Stigt (biežāk grimt) purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
- griezties Pakāpeniski pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) - par laika posmu, laika apstākļiem.
- tirpt Pakāpeniski pastiprināties (par pozitīvām emocijām, enerģiju u. tml.).
- pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz, no jauna, pārdomāt (piemēram, atmiņas, kādu informāciju).
- urbanizēt Pakļaut (ko) urbanizācijai.
- devalvēt Pakļaut (naudas vienību, valūtu) devalvācijai.
- revalvēt Pakļaut (naudas vienību, valūtu) revalvācijai.
- vitaminizēt Pakļaut (organismu) vitamīnu terapijai.
- sublimēt Pakļaut (vielu) sublimācijai.
- diskriminēt Pakļaut diskriminācijai.
- denacificēt Pakļaut nacisma likvidācijai (valsti, teritoriju, arī politiskās, kultūras u. tml. nozares, iestādes).
- polimerizēt Pakļaut polimerizācijai.
- represēt Pakļaut represijām.
- apakšnodaļa Pakļauta nodaļa. Arī (kādas organizācijas) mazāka nodaļa.
- nokristīties Pakļauties kristības ceremonijai.
- paleoantropologs Paleoantropoloģijas speciālists.
- paleogrāfs Paleogrāfijas speciālists.
- paleoģeogrāfs Paleoģeogrāfijas speciālists.
- paleoklimatologs Paleoklimatologijās speciālists.
- paleobotānika Paleontoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu augus un to attīstības vēsturi.
- paleozooloģija Paleontoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu dzīvniekus un to attīstības vēsturi.
- paleontologs Paleontoloģijas speciālists.
- paleopatologs Paleopatoloģijas speciālists.
- paleozoologs Paleozooloģijas speciālists.
- izpestīt Palīdzēt atbrīvoties (no kā), palīdzēt izkļūt (no kādas situācijas). Izglābt.
- ēna Paliekas (no tā, kas bijis, pagājis).
- afiša Paliela formāta paziņojums (par izrādi, koncertu, lekciju u. tml.).
- papildināt Palielināt (piemēram, kā koncentrāciju, intensitāti).
- konduktors Palīgierīce, kas nodrošina griezējinstrumenta vai agregāta pareizu orientāciju.
- peldriņķis Palīglīdzeklis peldēšanā - gumijas riņķveida kamera, kas pildīta ar gaisu.
- pazaudēt Palikt bez (kādas ķermeņa daļas, piemēram, operācijā, nelaimes gadījumā). Kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija).
- palinologs Palinoloģijas speciālists.
- palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi). Strauji plūst, arī uzkrāties (kur) - par, parasti palu, ūdeņiem. Būt tādam, kur, parasti palu laikā, plūst, uzkrājas daudz ūdens (par vietu, teritoriju).
- amortizācija Pamatfondu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos. Šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas pašizmaksu.
- koncepcija Pamatideja (kādā teorijā). Izpratne, traktējuma veids, paņēmiens. Galvenā iecere, ideja.
- karkass Pamatkonstrukcija, balsts (izstrādājumam no mīksta materiāla), kas veidots parasti no stieplēm.
- karkass Pamatkonstrukcija, konstruktīvais skelets (celtnei).
- karkass Pamatkonstrukcija, konstruktīvais skelets (piemēram, mašīnai, ierīcei, iekārtai).
- klons Pamatne (maizes krāsnij).
- aizstāvēt Pamatot, pierādīt īpašā apspriedē (disertācijas, projekta u. tml. pamattēzes, galvenos principus).
- pamatražošana Pamatproduktijas ražošana.
- metrika Pamatsakarība, kas nosaka četrdimensiju telpas ģeometriskās īpašības.
- aksioma Pamattēze, ko kādā teorijā pieņem bez pierādījuma.
- Pamest (arī atstāt) kaunā Pamest, atstāt (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
- dzēst Panākt (parasti, berzējot ar dzēšamgumiju), ka zūd (uzrakstītais, uztrieptais). Panākt (parasti, berzējot ar dzēšamgumiju), lai (no papīra) zustu uzrakstītais, uztrieptais.
- šokēt Panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts. Izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
- saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) nonāk indīgas vielas, arī radioaktīvas vielas, nevēlami mikroorganismi, parasti kaitīgā, bīstamā koncentrācijā.
- iedvesmot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) rodas spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija.
- samalt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības. Panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās emocijas, idejas u. tml.).
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā, piemēram, priekšmeta, teritorijas) izmēri kļūst lielāki.
- mocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūta, arī ļoti nepatīkama situācijā.
- spīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūtā, arī ļoti nevēlamā situācijā. Mocīt (2).
- sakompromitēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, parasti liela, neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija.
- nostādīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nokļūst (kādā stāvoklī, situācijā).
- piemānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iegūst nepareizu informāciju.
- iesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
- sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās.
- sapostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, pārvēršas drupās.
- uzzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts, situācija) kļūst (kādam) zināms. Gūt iespēju (ko) zināt (par ko).
- sargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gods, attiecības starp cilvēkiem, tradīcijas) saglabājas.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, iespaidi, informācija) nezūd, turpina pastāvēt (atmiņā, apziņā u. tml.).
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, līnija, formas) kļūst mazāk spilgts, krass, kontrastains.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, teorija, zinātnes nozare) bagātinās ar jaunām atziņām, atklājumiem.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārveidot (1).
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piedalās, pievienojas (piemēram, darbam, pasākumam, organizācijai).
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
- novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, mākslas darbs) ietver daudz (domu, informācijas u. tml.), dziļi, pārliecinoši izpauž (jūtas, pārdzīvojumus).
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp organizāciju, pasākumu u. tml. un cilvēkiem) veidojas saikne, savstarpējas attiecības.
- ventilēt Panākt, būt par cēloni, ka notiek (plaušu) ventilācija.
- ieraut Panākt, būt par cēloni, ka piedalās, iesaistās (darbībā, pasākumā). Panākt, būt par cēloni, ka nokļūst kādā (parasti nevēlamā, situācijā).
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (attieksmes, situācija).
- veidot Panākt, būt par cēloni, ka tiek ietekmēta (situācija), radītas (attieksmes).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv līdzšinējā veidā (kāda vieta, teritorija).
- sagādāt Panākt, būt par cēloni, kas rodas, izraisās (piemēram, kādi apstākļi, stāvoklis, situācija).
- ziemināt Panākt, ka (augi, to daļas) ziemā atrodas, parasti, veģetācijas spēju saglabāšanai labvēlīgos apstākļos.
- ievadīt Panākt, ka (kāda sistēma, iekārta u. tml.) saņem (programmu, informāciju).
- kompromitēt Panākt, ka (kādam) rodas neslava, tiek grauta (kāda) reputācija.
- velt Panākt, ka (kas, parasti priekšmets) virzās (pa kādu virsmu) ar rites, rotācijas kustību.
- likvidēt Panākt, ka (kas, piemēram, organizācija, uzņēmums) pārstāj, beidz darboties.
- turpināt Panākt, ka (kas, piemēram, tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
- nolaist Panākt, ka (parasti pacelta konstrukcija, detaļa) slīdoši pārvietojas zemāk vai ieslīd (kur iekšā).
- Pagriezt laiku (arī dzīvi, gadus u. tml.) atpakaļ Panākt, ka atkal iestājas bijušais laika, dzīves posms.
- izvilināt Panākt, ka atskan (skaņas, melodija no mūzikas instrumenta).
- šaut Panākt, ka ierocī rodas nepieciešamā enerģija un no tā virzās lode, šāviņš, bulta u. tml. Būt tādam, no kura, tajā rodoties nepieciešamajai enerģijai, virzās lode, bulta u. tml. (par ieroci).
- nodot Panākt, ka pārņem, apgūst (piemēram, zināšanas, tradīcijas).
- atslābināt Panākt, ka pavājinās (norises organismā). Būt par cēloni, ka pavājinās (norises organismā), samazinās (organisma funkcijas).
- pieslēgt Panākt, ka sākas (piemēram, elektriskās enerģijas, ūdens, gāzes) piegāde (kam).
- sagraut Panākt, parasti varmācīgi, ka beidz pastāvēt (piemēram, organizācija). Panākt, ka beidz pastāvēt (piemēram, kolektīvs, organizēts cilvēku kopums).
- pansionāts Pansija (1).
- pansionārs Pansijas (1) audzēknis.
- pansionārs Pansijas (2) iemītnieks.
- Kritika un paškritika Paņēmiens, kā atklāt un pārvarēt kļūdas un trūkumus marksistisko partiju un citu darbaļaužu organizāciju darbībā.
- Kritika un paškritika Paņēmiens, kā atklāt un pārvarēt kļūdas un trūkumus marksistisko partiju un citu darbaļaužu organizāciju darbībā.
- mnemotehnika Paņēmienu kopums, ar kuriem, izmantojot mākslīgas asociācijas, atvieglo iegaumēšanu un palielina atmiņas apjomu. Mnemonika.
- mnemonika Paņēmienu kopums, ar kuriem, izmantojot mākslīgas asociācijas, atvieglo iegaumēšanu un palielina atmiņas apjomu. Mnemotehnika.
- sīkpaparde Paparžu dzimta, pie kuras pieder augi ar rombiskām, apaļīgām vai eliptiskām lapu plūksnām un garenām sporangiju kopām.
- sievpaparde Paparžu klases dzimta, kuras pārstāvjiem sporangiju kopas sedz pusmēnesveida, nierveida, kupolveida vai ovāls plīvurs.
- piedeva Papildu ēdiena porcija.
- konsultācija Papildu nodarbība (izglītības un kvalifikācijas celšanas sistēmā), kurā audzēkņiem tiek sniegta metodiska palīdzība, noskaidroti kādi jautājumi.
- Līniju papīrs Papīra loksne, kurā ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas.
- Līniju papīrs Papīra loksne, kurā ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas.
- Rūtiņu papīrs Papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
- Rūtiņu papīrs Papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
- Nošu papīrs Papīrs ar iespiestām (arī iezīmētām) līnijkopām.
- Nošu papīrs Papīrs ar iespiestām (iezīmētām) līnijkopām.
- Vaska papīrs Papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju.
- vaskpapīrs Papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju. Vaska papīrs.
- kā Par (norādot, piemēram, uz kā funkciju, situāciju, darbību).
- barot Par enerģijas avotu.
- aizstāt Par iestādēm, organizācijām u. tml.
- dārdēt Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
- dunēt Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
- grandēt Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
- graut Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
- rībēt Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
- slapjš Par vielu, teritoriju.
- mitrs Par vietu, teritoriju.
- sauss Par vietu, teritoriju.
- krūts Pāra orgāns piena sekrēcijai (sievietēm). Krūts dziedzeris.
- lapkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad kokaugiem nobirst lapas. Laikposms, kad kokaugiem birst lapas.
- skujkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad skujkokiem birst skujas. Laikposms, kad skujkokiem birst skujas.
- Laika moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu šajā matērijas eksistēšanas formā.
- Pjezoelektriskais efekts Parādība, ko nosaka elektriskās polarizācijas un mehāniskās deformācijas saistība dažos dielektriķos (pjezoelektriķos).
- tradicionālisms Parādības, procesa saistība ar noteiktām tradīcijām (parasti mākslā).
- lokālisms Parādības, procesa saistīšana ar noteiktu teritoriju, vietu. Problēmas aplūkošana vietējā skatījumā.
- nepieciešamība Parādību īpašība, ko nosaka šo parādību iekšējā būtība, savstarpējie sakari un to mijiedarbība.
- parapsiholoģija Parādību kopums, kas ietver, piemēram, informācijas nodošanu un uztveri, cilvēka psihisko iedarbību uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem un ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
- magnetostatika Parādību kopums, kuras saistītas ar pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētisko lauku īpašībām un mijiedarbību.
- Regresa prasība (retāk prasījums) Parādnieka vai kādas citas personas mantiskās saistības izpildījuša pilsoņa vai organizācijas prasība atdot samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
- peons Paradu verdzība, atkarībā nonācis cilvēks (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs).
- peonāža Parādu verdzības, atkarības sistēma (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs).
- tikums Paradums, arī tradīcija.
- pārkarsēties Pārāk ilgi karsēties tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā.
- pārkodināt Pārak kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
- pārapdzīvotība Pārāk liels dzīvnieku blīvums (kādā vietā, teritorijā).
- pārapdzīvotība Pārāk liels iedzīvotāju blīvums (kādā vietā, teritorijā).
- pārkarst Pārāk sakarst tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pārgrodot Pārāk stingri savīt, savērpt (auklu, pavedienu, dziju u. tml.).
- hrizoberils Parasti dzeltenīgi zaļš oksīdu grupas minerāls, kas satur beriliju un alumīniju (dārgakmens).
- robinsonāde Parasti kuģa avāriju pārcietušā cilvēka dzīve, piedzīvojumi vientuļā salā.
- šankrs Parasti savienojumā «cietais šankrs»: sifilisa pirmajā stadijā radusies čūla.
- pakāpe Parasti savienojumā «dienesta pakāpe»: reglamentā, nolikumā paredzēts nosaukums, ko piešķir karavīriem atbilstoši viņu kvalifikācijai, amatam, nopelniem.
- sakne Parasti savienojumā «funkcijas sakne»: punkts, kura funkcijas vērtība ir nulle. Funkcijas nulle.
- ķoniņš Parasti savienojumā «kuršu ķoniņš»: kuršu dižciltīgais Livonijas ordeņa vasalis Kuldīgas apkaimē.
- statistika Parasti savienojumā «matemātiskā statistika»: lietišķās matemātikas nozare, kas pēti datu ieguvi, apstrādi, izstrādā matemātiskus modējus, kuru pamatā ir varbūtību teorijas jēdzieni un postulāti.
- redukcija Parasti savienojumā «muižu redukcija»: lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā.
- paleokontakts Parasti savienojumā «paleokontakta hipotēze»: hipotēze, pēc kuras Zemes iedzīvotājiem ir bijuši kontakti ar citu planētu iedzīvotājiem.
- pussmags Parasti savienojumā «pussmagais svars»: sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par pirmā smagā svara kategoriju.
- pusvidējs Parasti savienojumā «pusvidējais svars»: sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par vidējā svara kategoriju.
- pusviegls Parasti savienojumā «pusvieglais svars»: sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par vieglā svara kategoriju.
- sērt Parasti savienojumā «sērt riju»: likt, parasti labību, linus, uz (rijas) ārdiem kaltēšanai.
- sterliņš Parasti savienojumā «sterliņu mārciņa»: naudas vienība (Anglijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- trijskaitļu Parasti savienojumā «trijskaitļu likums»: kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi.
- katls Parasti savienojumā «tvaika katls»: iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālu mehānisko vai siltuma enerģiju.
- pults Parasti savienojumā «vadības pults»: iekārta, tās daļa ar vadības orgāniem, signalizācijas un kontroles mērīšanas aparatūru (kādas, parasti sarežģītas, iekārtas, tehniska procesa u. tml.) vadīšanai.
- elements Parasti savienojumā ar «galvaniskais»: elektriskās strāvas avots, kas ķīmisko enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
- lipīgs Parasti savienojumā ar «slimība»: infekcijas slimība.
- ekonomika Parasti savienojumā ar «zinātne»: sabiedrisko zinātņu nozare, kas pētī kategorijas un likumsakarības ražošanā, sadalē, maiņā un patēriņā.
- modelis Paraugs, etalons, arī tips, marka (izstrādājumam, konstrukcijai u. tml.).
- mēraukla Paraugs, pēc kura ko novērtē vai ar kuru ko salīdzina. Arī kritērijs.
- riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās.
- parazitologs Parazitoloģijas speciālists.
- kārtība Paraža, paradums, tradīcija.
- apgaita Pārbaude, ko veic, apstaigājot kādu telpu, vietu, teritoriju.
- Pamest acis (arī skatienu, skatu) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
- Pamest skatienu (arī skatu, acis) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
- Pamest skatu (arī skatienu, acis) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
- aizkustinājums Pārdzīvojums, ko izraisa negaidīts prieks, citu cilvēku līdzjūtība, simpātijas u. tml. Saviļņojums.
- apbrīna Pārdzīvojums, saviļņojums, kuru rada kas izcils, ievērojams, neikdienišķs un kurš izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
- just Pārdzīvot (jūtas, emocijas).
- mocīties Pārdzīvot, pieredzēt lielas grūtības (kādā darbībā, situācijā). Arī ļoti pūlēties.
- uzdevums Paredzētā (piemēram, rīka, iekārtas, vielas) funkcija, darbība.
- sibilla Pareģe (senajā Grieķijā, senajā Romā).
- Pareizticīgo baznīca Pareizticības reliģisko organizāciju kopums.
- vikārs Pareizticīgo baznīcā - bīskaps, augstāka garīdznieka (piemēram, arhibīskapa) vietnieks vai palīgs eparhijas pārvaldīšanā.
- Vadžu raksts Pareizticīgo baznīcas dziedājumu pieraksts (Krievijā līdz 17. gadsimtam).
- sūcējparenhīma Parenhīma, kuras šūnām ir raksturīga sūkšanas funkcija.
- zāles Parfimērijas izstrādājumi. Smaržas.
- pagriezties Pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) - par laikposmu, laikapstākļiem.
- Parīzes komūna Parīzes pilsētas pašpārvaldes orgāns Lielās franču buržuāziskās revolūcijas laikā no 1789. gada līdz 1794. gadam.
- kibitka Pārjumti rati vai kamanas (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- mobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus) no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā.
- kaļķot Pārklāt ar vielām, vielu maisījumu, kas satur kalcija savienojumus.
- novīties Pārklāties (ar ko tādu, kas vijas).
- spīkers Parlamenta apakšnama priekšsēdētājs (Anglijā). Kongresa pārstāvju palātas priekšsēdētājs (Amerikas Savienotajās Valstīs). Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs (dažās valstīs).
- bundestāgs Parlamenta apakšpalāta (Vācijas Federatīvajā Republikā, Austrijā).
- Lordu palāta Parlamenta augšpalāta (Anglijā).
- bundesrāts Parlamenta augšpalāta (Vācijas ķeizarvalstī, Vācijas Federatīvajā Republikā, Austrijā).
- seims Parlamenta palāta (buržuāziskajā folijā).
- reihstāgs Parlaments (Svētās Vācu Romas impērijā, kapitālistiskajā Vācijas monarhijā, fašistiskajā Vācijā). Celtne, kurā darbojās šāds parlaments.
- pārdislocēt Pārmainīt (bruņoto spēku) dislokāciju.
- Apgriezt (visu) pasauli ar kājām gaisā Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- Apgriezt (visu) pasauli ar kājām gaisā Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- Apgriezt visu ar kājām gaisā Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- Apgriezt (visu) pasauli ar kājām gaisā Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- pārdislocēties Pārmainīt savu dislokāciju (par bruņotajiem spēkiem).
- pielāgoties Pārmainīt savu izturēšanos, rīcību sociālu nosacījumu, citu cilvēku, kādas situācijas u. tml. ietekmē.
- pārskaņot Pārmainīt, pielāgot citu funkciju, veikšanai (parasti organismu, tā norises).
- Apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- Apgriezt apkārt (arī riņķī), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- Apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- pārskaņoties Pārmainīties, pielāgoties citu funkciju veikšanai (par organismu, tā norisēm).
- aizzīmēt Pārnest punktus un līnijas no rasējuma, piemēram, uz kāda materiāla, detaļas.
- mantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, amatu, profesiju).
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, amatu, profesiju).
- mantot Pārņemt no priekštečiem (tradīcijas, ideālus, paražas).
- parodists Parodijas (1) autors, izpildītājs.
- Nevērsta pārraide Pārraide, kuras izplatītā informācija ir uztverama visos virzienos.
- pamest Pārstāt ietekmēt (kādu) - piemēram, par situāciju, psihisku stāvokli.
- Pārmīt sliedes Pārstatīt pārmiju.
- Pārmīt sliedes Pārstatīt pārmiju.
- sūtnis Pārstāvis, ko (piemēram, valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
- konvents Pārstāvju sapulce (piemēram, valstī, dažās partijās).
- Tirdzniecības pārstāvniecība Pārstāvniecība, kas ārvalstī veic eksporta un importa operācijas savas valsts vārdā.
- Tirdzniecības pārstāvniecība Pārstāvniecība, kas ārvalstī veic eksporta un importa operācijas savas valsts vārdā.
- puante Pārsteiguma efekts. Kulminācija (piemēram, darbībā, norisē).
- opozīcija Partija (partijas) vai grupa (grupas), kas uzstājas pret valdošo partiju vai pret valdības politiku. Šo partiju (grupu) frakcija parlamentā.
- Valdošā partija Partija, kam daudzpartiju sistēmas apstākļos ir vairākums parlamentā.
- Pārtraukta (arī atlikta) partija Partija, kas nav pabeigta, kad pagājis spēlei noteiktais laiks, izdarīts noteikumos paredzētais gājienu skaits, un ko turpina citā, sacensību noteikumos paredzētajā laikā.
- Zaļo partija Partija, kuras mērķis ir apkārtējās dabas vides aizsardzības pastiprināšana.
- Partijas iekšējā opozīcija Partijas biedru grupa (grupējums), kas kādos principiālos jautājumos vēršas pret partijas un tās vadošo orgānu politiku.
- Partijas iekšējā opozīcija Partijas biedru grupa (grupējums), kas kādos principiālos jautājumos vēršas pret partijas un tās vadošo orgānu politiku.
- Marksisma-ļeņinisma universitāte Partijas izglītības sistēmas mācību iestāde, kurā vispusīgi apgūst marksismu-ļeņinismu.
- Marksisma-ļeņinisma universitāte Partijas izglītības sistēmas mācību iestāde, kurā vispusīgi apgūst marksismu-ļeņinismu.
- Kandidāta stāžs Partijas statūtos noteiktais pārbaudes laiks pirms uzņemšanas par partijas biedru.
- provīzija Pārtikas krājums (parasti ceļojumam, ekspedīcijai).
- Pupiņu kafija Pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- Pupiņu kafija Pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- siers Pārtikas produkts, ko iegūst no piena, satecinot to ar siera raugu vai ar pienskābes baktērijām.
- Šķīstošā kafija Pārtikas produkts, ko iegūst, ekstrahējot ūdenī šķīstošo kafijas vielu un pēc tam izdalot sauso vielu no ekstrakta. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- Šķīstošā kafija Pārtikas produkts, ko iegūst, ekstrahējot ūdenī šķīstošo kafijas vielu un pēc tam izdalot sauso vielu no ekstrakta. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- zivrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas aptver zivju nozveju, jūras dzīvnieku un augu ieguvi, kā arī šās produkcijas pārstrādi.
- mežabrāļi Partizāni Lielajā Tēvijas karā.
- haiduks Partizāns, kas cīnījās pret turku sultāna jūgu (Balkonos, Ungārijā, Moldāvi jā no 15. līdz 19. gadsimtam).
- mežabrāļi Partizānu cīņas dalībnieki pret kontrrevolūciju Latvijas laukos 1905.-1907. gada revolūcijas laikā, kā arī revolūcijas atplūdu un soda ekspedīciju terora laikā.
- izslēgt Pārtraukt (piemēram, elektroenerģijas, gāzes) pieplūdi. Nodzēst (gaismu, spuldzi u. tml.).
- pamest Pārtraukt (piemēram, kādu situāciju, psihisku stāvokli).
- pūsties Pārtraukt darboties, arī atrasties miera stāvoklī, lai atjaunotu spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- likvidēties Pārtraukt savu darbību (par organizāciju, uzņēmumu u. tml.). Tikt likvidētam.
- izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota.
- destilēt Pārtvaicēt (šķidrumu), lai (to) attīrītu vai lai iegūtu citādu šķīduma koncentrāciju.
- valdība Pārvaldes iestāde, administrācija.
- decentrālisms Pārvaldes sistēma, kurā daļu no centrālo orgānu funkcijām izpilda vietējie pašpārvaldes orgāni.
- centrālisms Pārvaldes un organizācijas sistēma, kurā vietējie orgāni pakļauti centrālajai varai, centram.
- tuvinājums Pārveidojums, kurā kādus lielumus aizstāj ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem. Arī aproksimācija.
- nitrificēt Pārveidot (amonija sāļus) nitrātos.
- kodēt Pārveidot (kāda koda zīmi vai zīmju virkni) cita koda zīmē vai zīmju virknē, fiksēt (ar kādu kodu izteiktu informāciju) ar cita koda līdzekļiem.
- sadalīt Pārveidot (piemēram, kā plūsmu, kustību) tā, ka (tai) rodas vairāki atšķirīgi virzieni, vairākas funkcijas u. tml.
- ārdīt Pārvērst (adījumu, tamborējumu, arī audumu) dzijā, diegos.
- pārtvaicēt Pārvērst (cietu vai šķidru vielu) gāzveida stāvoklī un kondensēt, iegūstot (šīs vielas) frakcijas.
- reaģēt Pārvērsties kodolu savstarpējās sadursmēs vai mijiedarbībā ar elementārdaļiņām un starojumu (par atomu kodoliem).
- jurta Pārvietojama (parasti konusveida) telts, kuru veido koka karkass, kas pārklāts ar ādām vai tūbu (Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā).
- jaranga Pārvietojama, ar briežādām pārklāta telts, ko veido apaļa pamatne, vertikālas sienas un konusveida jumts (dažām ziemeļaustrumu Sibīrijas nomadu tautām).
- izriņķot Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās). Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kādā teritorijā) - par karaspēku.
- iziet Pārvietojoties izvirzīties (no kādas teritorijas) - par karaspēku.
- viciņa Pārvietošanās orgāns dažām baktērijām, mikroorganismiem.
- migrēt Pārvietoties (uz citu teritoriju, vietu) - par dzīvniekiem.
- migrēt Pārvietoties, pārcelties (uz citu teritoriju, vietu) - par iedzīvotājiem.
- leiputrija Pasaku, fantāzijas zeme, kurā ir galvenokārt bez darba iegūstama, parasti ēdienu un dzērienu, pārpilnība.
- darbība Pasākumi, ko darbošanās laikā realizē, piemēram, iestāde, komisija u. tml.
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
- sapulce Pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus. Šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadoša orgāna funkcijas.
- skola Pasākums, pasākumu kopums kvalifikācijas celšanai, arī kādu prasmju iegūšanai.
- karantīna Pasākumu komplekss, kura mērķis ir novērst infekcijas slimību izplatīšanos.
- apgāde Pasākumu kopums (iedzīvotāju, organizāciju) materiālo vajadzību apmierināšanai.
- darbs Pasākumu kopums, kas raksturīgs kādas iestādes, organizācijas u. tml. darbībai.
- racionalizācija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml. Šādu pasākumu kopuma realizēšana.
- karantīna Pasākumu sistēma kādas valsts teritorijas aizsargāšanai pret bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu iekļūšanu no ārzemēm, kā arī atsevišķā valstī sastopamu bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu ierobežošanai un likvidēšanai.
- mežierīcība Pasākumu sistēma, kas ietver meža inventarizāciju, mežsaimniecības organizācijas un attīstības plāna sastādīšanu.
- Vietējā pretgaisa aizsardzība Pasākumu sistēma, kuru mērķis bija aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
- Vietējā pretgaisa aizsardzība Pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
- romantika Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla.
- romantisms Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla. Romantika.
- pasažierstacija Pasažieru stacija.
- Jāņa pasija Pasija, kurā ir izmantots Jāņa evaņģēlija teksts.
- Mateja pasija Pasija, kurā ir izmantots Mateja evaņģēlija teksts.
- serumprofilakse Pasīvā imunizācija, ko veic, ievadot organismā serumu.
- apoteoze Pasludināšana par dievu (sēnalā Grieķijā, Romā). Arī dievināšana.
- pamiglot Pasmidzināt (augus ar ķimikālijām).
- pastmeistars Pasta kantora vadītājs (piemēram, buržuāziskajā Latvijā).
- varēt Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci.
- pamatkapitāls Pastāvīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pakāpeniski, vairāku ražošanas periodu laikā pāriet uz ražojamām precēm un kura naudas formā pa daļām atgriežas atpakaļ pie kapitālista pēc preču realizācijas.
- Magnētiskais pols Pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiskā lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
- apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.) - par cilvēkiem.
- pasterizators Pasterizācijas iekārta.
- bezkarkasa Pašnoturīgs, bez nesošā iežģa (par celtnēm, celtņu konstrukcijām).
- vibrogrāfs Pašrakstītāja iekārta vibrāciju reģistrēšanai.
- aktinogrāfs Pašrakstītājs aparāts Saules staru enerģijas reģistrēšanai.
- patentgrupa Patentdienesta darbinieku grupa (piemēram, iestādē, organizācijā).
- patentmateriāli Patentresoru oficiālo publikāciju un aizsargpublikāciju kopums, kuras ir ievietotas oficiālos patentu biļetenos, kā arī ziņu kopums par preču zīmēm. Patentdokumentācija.
- patentdokumentācija Patentresoru oficiālo publikāciju un aizsargpublikāciju kopums, kuras ir ievietotas oficiālos patentu biļetenos, kā arī ziņu kopums par preču zīmēm. Patentmateriāli.
- izlietot Patērēt (piemēram, spēku, enerģiju).
- pašsagāde Patērētāju, vietējo organizāciju veikta (piemēram, izejvielu, kurināmā) sagāde.
- Patiesā pusnakts Patiesās Saules apakšējās kulminācijas moments.
- Patiesā pusdiena Patiesās Saules augšējās kulminācijas moments.
- viegls Patīkams, tāds, kas ir saistīts ar pozitīvām emocijām, arī tāds, kas nav nomācošs (par psihisku stāvokli). Tāds, kurā izpaužas ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis.
- Iet pie sirds Patikt, izraisīt patīkamas emocijas.
- Iet pie sirds Patikt, izraisīt pozitīvas emocijas.
- patofiziologs Patofizioloģijas speciālists.
- patologs Patoloģijas (1) speciālists.
- Speciālā patoloģija Patoloģijas nozare, kas pētī atsevišķas slimības.
- Vispārīgā patoloģija Patoloģijas nozare, kas pētī slimību norišu likumsakarības.
- patologanatoms Patoloģiskās anatomijas speciālists.
- prozektors Patoloģiskās anatomijas speciālists.
- patriarhāts Patriarha (3) pārvaldītais apgabals. Patriarhija.
- pārskaņa Patskaņa daļēja asimilācija.
- despotija Patvaldības forma, neierobežota monarhija, kam raksturīga augstākās varas patvaļa un pavalstnieku beztiesiskums. Valsts, kurā ir šāda patvaldības forma.
- tirānija Patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās, rīcība (attiecībās pret citiem cilvēkiem). Arī despotija (2).
- pauguraine Pauguru kopums plašākā, teritorijā. Paugurains apvidus.
- runāt Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu). Tikt paustam rakstveidā, rakstītā tekstā.
- lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
- tīmekļpavediens Pavediens, kas ir veidots, savijot tīmekļa dziedzera izdalījumus. Tīmekļa pavediens.
- Tīmekļa pavediens Pavediens, kas ir veidots, savijot tīmekļa dziedzera izdalījumus. Tīmekļpavediens.
- trihobaktērijas Pavedienveidīgas aerobas daudzšūnu baktērijas, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku mutes dobumā, kā arī ar sērūdeņradi bagātos ūdeņos.
- nospēlēt Paveikt (noteiktu funkciju, uzdevumu kopumu).
- izstrāde Paveikta darba daudzums. Izstrādātās produkcijas daudzums.
- iekarojums Paveikta darbība --> iekarot (1). Iekarotā teritorija, valsts.
- dekorējums Paveikta darbība, rezultāts --> dekorēt. Arī dekorācija (1).
- ekipējums Paveikta darbība, rezultāts --> ekipēt. Nepieciešamo priekšmetu, ierīču u. tml. kopums (piemēram, transportlīdzeklim, ekspedīcijai).
- harmonizējums Paveikta darbība, rezultāts --> harmonizēt. Arī harmonizācija (2).
- ielogojums Paveikta darbība, rezultāts --> ielogot (2). Ar līniju ierobežots laukums (uz papīra).
- krājums Paveikta darbība, rezultāts --> krāt (2). Kolekcija.
- mantojums Paveikta darbība, rezultāts --> mantot (3). Tas (piemēram, amats, profesija), kas ir pārņemts no priekštečiem.
- norobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> norobežot (1). Tas (piemēram, zīme, konstrukcija), kas izmantots (kā) norobežošanai, tas, kas veido (kā) robežu.
- pārakmeņojumi Paveikta darbība, rezultāts --> pārakmeņoties. Fosilijas.
- pastiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pastiprināt (1). Konstrukcija, veidojums, kas ko pastiprina.
- pētījums Paveikta darbība, rezultāts --> pētīt (1). Darbs (piemēram, monogrāfija, raksts, referāts), kurā atspoguļota vispusīga, parasti jauna, informācija, kas iegūta, vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml.
- raidījums Paveikta darbība, rezultāts --> raidīt (3). Pārraide (pa radio, televīziju).
- saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt. Stāvoklis, kad (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
- sārņojums Paveikta darbība, rezultāts --> sārņot. Sārņu (1) koncentrācija (kur).
- segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (4); konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, izolē (to) no apkārtējās vides.
- sērums Paveikta darbība, rezultāts --> sērt. Labības, linu kopums, kas novietots rijā kaltēšanai.
- stiegrojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiegrot. Stiegru (1) kopums, grupējums (kādā konstrukcijā, materiālā).
- uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (3). Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- vērojums Paveikta darbība, rezultāts --> vērot. Informācija, kas iegūta vērojot.
- Krusta karš Pāvesta atbalstītais vācu feodāļu iebrukuma slāvu un Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gadsimtā).
- Krusta karš Pāvesta atbalstītais vācu feodāļu iebrukums slāvu un Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gadsimtā).
- kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa, kas pārzina noteiktus jautājumus.
- izplūst Pazaudēt ķoncentrētību, satura vai formas skaidrību (parasti par mākslas darbu, tā kompozīciju).
- apgurt Pazaudēt sparu, enerģiju.
- sagumt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu, enerģiju, kļūt nomāktam, drūmam.
- tubings Pazemes būvju saliekamo konstrukciju nostiprinājuma metāla lokveida elements.
- gnoms Pazemes gars (Rietumeiropas tautu mitoloģijā). Arī rūķītis.
- degradēt Pazemināt, pamazināt (kā) nozīmīgumu, vērtību. Pakļaut (ko) degradācijai.
- kristies Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu). Kļūt ar mazāku naudas vērtību (piemēram, par akcijām). Krist.
- krist Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu). Kļūt ar mazāku vērtību (piemēram, par akcijām). Kristies.
- piesalt Pazemināties par dažiem grādiem zem nulles (pēc Celsija skalas) - par gaisa temperatūru.
- diverģence Pazīmju diferencēšanās (augiem un dzīvniekiem) evolūcijas gaitā.
- publikācija Paziņojums ar preses, radio vai televīzijas starpniecību.
- deklarēt Paziņot (ko) deklarācijas veidā.
- nodot Paziņot (parasti mutvārdiem, piemēram, rīkojumu, informāciju).
- pazīstams Pazīstamais cilvēks, ar ko (kādam) ir vai ir bijusi samērā cieša, arī biedriska saskare.
- flogistons Pēc 18. gadsimta ķīmiķu priekšstatiem - matērija, kuru satur degošas vielas un kura izdalās no tām degšanas procesā.
- Eksistences cīņa, arī cīņa eksistences dēļ Pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi.
- Eksistences cīņa, arī cīņa eksistences dēļ Pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi.
- Zīlēt pēc rokas (arī delnas) Pēc delnas līnijām censties (kādam) paredzēt nākotni, arī noteikt pagātni.
- ultraimperiālisms Pēc K. Kautska 1914. gadā izvirzītās teorijas - imperiālisma attīstības augstākā fāze, kas sasniedzama mierīgā ceļā ar internacionāli apvienota finanšu kapitāla palīdzību.
- tips Pēc kādām pazīmēm (vispārinot, idealizējot) veidota kategorija, grupa, modelis.
- kontribūcija Pēc kara - summa, ko zaudētāja valsts maksā uzvarētājai valstij.
- pagānisms Pēc kristietības priekšstatiem - pirmskristietības un nekristīgo reliģiju kopums. Kāda no šīm reliģijām.
- Muzikālā drāma Pēc libreta uzbūves drāmai līdzīga opera ar nepārtrauktu simfonisku attīstību, bez noslēgtām ārijām, ansambļiem un koriem.
- pašrašanās Pēc nezinātniska uzskata - dzīvu būtņu pēkšņa rašanās (ne evolūcijas ceļā) no neorganiskās matērijas.
- klase Pēc pasažieru ērtībām noteikta (piemēram, kuģu kajīšu, dzelzceļa vagonu) kategorija. Attiecīgā kuģa kajīte, dzelzceļa vagons.
- izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- Pēc deguna (arī deguniem) Pēc personiskām simpātijām (piemēram, lemt, rīkoties, vērtēt kādu).
- uzziņa Pēc pieprasījuma saņemami (parasti automatizēti, elektronu skaitļojamā mašīnā ievadīti) dati, informācija (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu).
- gaida Pēc skautu parauga dibinātas reakcionāras meiteņu organizācijas biedre.
- Septiņu gulētāju (arī septiņu brāļu) diena Pēc tautas ticējumiem - 10. jūlijs (pēc vecā stila kalendāra 27. jūnijs), kurā lietus līšana liecina, ka līs pēc kārtas septiņas dienas vai septiņas nedēļas.
- nogrēkoties Pēc ticīgo priekšstatiem - izdarīt ko neatbilstošu reliģijas normām.
- sterilizācija Pēcnācēju radīšanas spējas iznīcināšana, saglabājot dzimumdziedzeru endokrīno funkciju.
- metodika Pedagoģijas nozare, kas pētī kāda priekšmeta mācīšanas un skolēnu audzināšanas paņēmienus un metodes, kā arī sagatavo to ieviešanu praksē.
- didaktika Pedagoģijas sastāvdaļa, kas aptver mācību teorijas jautājumus, pamato un atklāj mācību saturu, metodes, organizatoriskās formas.
- arteriola Pēdējais artērijas sazarojums (pirms kapilāriem).
- pediatrs Pediatrijas speciālists.
- iekritiens Pēkšņa (balss vai instrumenta) pievienošanās (citai balsij vai instrumentam).
- katastrofa Pēkšņa (mašīnas vai transportlīdzekļa) sabojāšanās ar smagām sekām. Arī avārija.
- reids Pēkšņa sabiedriska pārbaude, ko sabiedrisko organizāciju uzdevumā izdara aktīvistu grupa.
- Nonākt ļaužu apsmieklā (arī izsmieklā) Pēkšņi būt, atrasties tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju). Pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
- attapties Pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.). Iedomāties, izdomāt (kas darāms).
- transs Pēkšņs īslaicīgs apziņas krēslas stāvoklis bez murgiem, halucinācijām.
- sitiens Pēkšņs notikums, situācija, kas ļoti nelabvēlīgi iedarbojas (uz kādu).
- insults Pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, kas parasti ir saistīts ar smadzeņu vielas bojājumiem un funkciju traucējumiem.
- gerānija Pelargonija.
- ģerānija Pelargonija.
- priekšpeldējums Peldējums dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām peldēšanā).
- peldplezna Peldēšanai paredzēti pleznām līdzīgi gumijas veidojumi, kurus velk kājās.
- ūdensvelosipēds Peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pedāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens). Ūdens velosipēds.
- Ūdens velosipēds Peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pedāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens). Ūdensvelosipēds.
- Ūdens velosipēds Peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pedāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens). Ūdensvelosipēds.
- pontons Peldoša plakandibena, laivveida konstrukcija, kas uzņem (kā) slodzi.
- torpēda Peldošs plūdlīnijas zemūdens šāviņš, kam ir dzinējs un kas ir paredzēts kuģu vai krasta būvju iznīcināšanai.
- Personālā pensija Pensija, ko piešķir PSRS pilsoņiem par sevišķiem nopelniem revolucionārajā kustībā, valsts, sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā vai kultūrā, zinātnē, tehnikā.
- Personālā pensija Pensija, ko piešķir PSRS pilsoņiem par sevišķiem nopelniem revolucionārajā kustībā, valsts, sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā vai kultūrā, zinātnē, tehnikā.
- pojene Peonija.
- pujene Peonija.
- gadatirgus Periodiski organizēts (parasti starptautisks) pasākums, kur tirdzniecības organizācijas un rūpniecības uzņēmumi, komersanti, rūpnieki vairumā pārdod un iepērk dažādas preces pēc izstādītajiem paraugiem.
- biļetens Periodisks izdevums, kurā parasti atspoguļoti kādas iestādes vai organizācijas darba rezultāti.
- formācija Periods cilvēku sabiedrības attīstībā. Sabiedrības attīstības pakāpe, stadija. Sabiedrisko parādību kopums (kādā laika periodā).
- darbuzņēmējs Persona vai organizācija, kas pēc darbuzņēmuma līguma apņemas veikt noteiktu darbu.
- kontraktants Persona vai organizācija, kas uzņemas noteiktas saistības pēc kontrakta.
- optants Persona, kam ir optācijas tiesības un kas tās izmanto.
- šerifs Persona, kam ir pārvaldes goda amats grāfistē (Anglijā, Īrijā).
- koncesionārs Persona, kam ir piešķirta koncesija (2).
- Personālais pensionārs Persona, kam ir piešķirta personālā pensija.
- Personālais pensionārs Persona, kam ir piešķirta personālā pensija.
- Personālais stipendiāts Persona, kam ir piešķirta personālā stipendija.
- pensionārs Persona, kam piešķirta pensija.
- Partijas kandidāts Persona, kam rit partijas statūtos paredzētais pārbaudes laiks pirms uzņemšanas par partijas biedru.
- Partijas kandidāts Persona, kam rit partijas statūtos paredzētais pārbaudes laiks pirms uzņemšanas par partijas biedru.
- recidīvists Persona, kas atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts pat bīstamu (parasti pēc tam, kad tā ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas). Bīstams noziedznieks, kam krimināllikums pastiprina soda sankciju.
- misionārs Persona, kas darbojas, lai pievērstu ticībai (parasti atkarīgo zemju un koloniju iedzīvotājus).
- kasators Persona, kas iesniedz kasācijas sūdzību.
- partizāns Persona, kas ietilpst bruņoto spēku sastāvā un cīnās pret pretinieku tā okupētajā teritorijā. Arī pretošanās kustības dalībnieks.
- kolonists Persona, kas izcieš sodu kolonijā (3).
- doktorands Persona, kas izstrādā doktora disertāciju. Persona, kas ir doktorantūrā.
- studists Persona, kas mācās studijā (1).
- amatpersona Persona, kas pilda varas pārstāvja funkcijas, persona, kas iestādē vai organizācijā pilda organizatoriskus vai administratīvus un saimnieciskus pienākumus.
- monarhs Persona, kas valda monarhijā.
- taksators Persona, kas veic (kā) taksāciju.
- emisārs Persona, ko kāda politiska vai valsts organizācija sūta kā savu aģentu (parasti uz citu zemi) ar kādu (parasti slepenu) uzdevumu.
- stipendiāts Persona, kura saņem stipendiju.
- pilnvarots Persona, organizācija u. tml., kas ir saņēmusi pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai.
- pilnvarnieks Persona, organizācija u. tml., kas ir saņēmusi pilnvaru.
- regresants Persona, organizācija u. tml., kas izvirza kādai citai personai, organizācijai u. tml. regresa prasību.
- regresāts Persona, organizācija u. tml., pret kuru izvirza regresa prasību.
- viņš Persona, par kuru kādam tiek nodota informācija.
- eksponents Persona, valsts, organizācija u. tml., kas eksponē (ko) izstādē, muzejā.
- personālstipendija Personālā stipendija.
- galvasnauda Personas nodoklis, ko, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, maksāja katrs pavalstnieks, izņemot privileģēto šķiru, kārtu un profesiju piederīgos.
- arests Personiskās brīvības atņemšana piespiedu kārtā ar tiesas vai izmeklēšanas orgānu sankciju.
- korpuss Personu (parasti militārpersonu, diplomātisko darbinieku) kopums, kurām ir noteikta amata pakāpe, dienesta pakāpe, kategorija, uzdevums.
- deputācija Personu grupa, kuru kāda organizācija, iestāde, sapulce izvēlējusi noteikta uzdevuma veikšanai.
- zindžantrops Pērtiķveida cilvēks, kas dzīvojis pirms 1,75 miljoniem gadu un kura atliekas atrastas Tanzānijā 1959. gadā.
- sinode Pētera nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas lietas Krievijā.
- izpētīt Pētījot pilnīgi izzināt, iegūt vispusīgu informāciju (parasti zinātnē).
- noskaidrot Pētījot, vācot informāciju, izzināt, izprast.
- zondāža Pētīšana ar īpašām metodēm (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- noskaidroties Pētīšanas, informācijas vākšanas rezultātā tikt izzinātam, izprastam.
- petroloģija Petrogrāfija.
- koncertmeistars Pianists, kas palīdz izpildītājiem (vokālistiem un instrumentālistiem) iestudēt viņu partijas un atskaņo pavadījumu koncertos.
- Virknes slēgums Pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
- Virknes slēgums Pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
- latojums Pie koka konstrukcijām piestiprinātas latas vai kārtis (parasti jumta seguma piestiprināšanai).
- pūne Piebūve (piemēram, pie kūts, rijas), arī īpaša neliela celtne bez griestiem un grīdas (parasti siena, salmu glabāšanai).
- gubenis Piebūve pie rijas vai lopu kūts (parasti siena, salmu novietošanai). Siena, salmu šķūnis.
- līnijkopa Piecu taisnu paralēlu, horizontālu līniju kopa nošu rakstībā.
- demonstrēt Piedalīties demonstrācijā (1).
- manifestēt Piedalīties manifestācijā.
- izvadīt Piedaloties apbedīšanas ceremonijā, pavadīt (mirušo no kurienes, kur u. tml.). Arī apbedīt.
- klausīties Piedaloties nodarbībās, kas notiek lekciju formā, studēt, mācīties (ko).
- dižciltība Piederība pie aristokrātijas.
- tautība Piederība pie kādas nācijas, tautas u. tml. Etniskā piederība.
- nacionalitāte Piederība pie kādas nācijas.
- baltvācu Piederīgs pie Baltijas vāciešiem.
- vācbaltu Piederīgs pie Baltijas vāciešiem.
- avarēt Piedzīvot, ciest avāriju.
- izvest Piegādāt (preces vai kapitālu ārvalstij).
- ievest Piegādāt (valstij preces vai kapitālu no ārzemēm).
- panhromatizēt Piejaucot emulsijai attiecīgas vielas, paaugstināt (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgumu pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem.
- milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
- milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu vīrieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
- sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- pane Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehoslovakijā).
- milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot tiesnesi vai runājot par viņu (Anglijā).
- sinjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- pans Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehoslovakijā).
- donna Pieklājības forma, uzrunājot sievieti Itālijā (lieto vārda priekšā).
- placdarms Piekrastes teritorija, kas ir ieņemta pēc ūdenstilpes forsēšanas, desanta izsēdināšanas vai ko aizsargā atkāpjoties. Rajons, kas ir sagatavots karaspēka izvēršanai, lai pārietu uzbrukumā.
- adaptēties Pielāgoties (kādu funkciju veikšanai) - par organismu, orgāniem.
- nodot Pieļaut, ka nonāk (parasti nevēlamā) situācijā, apstākļos.
- sviests Piena produkts, kam ir liela tauku koncentrācija.
- pilnpiens Piens ar tādu ķīmisko sastāvu un īpašībām, kādu izdala lauksaimniecības dzīvnieku piena dziedzeri normālā laktācijas periodā.
- vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
- Runas stundas Pieņemšanas laiks (iestādē, organizācijā u. tml.).
- Runas stundas Pieņemšanas laiks (iestādē, organizācijā u. tml.).
- dibināt Pieņemt (ko) par pamatu (piemēram, spriedumam, klasifikācijai).
- pāriet Pieņemt citu reliģiju, kļūt par citas reliģiskas konfesijas piekritēju.
- pārņemt Pieņemt, apgūt no citiem (piemēram, paradumus, tradīcijas, uzskatus).
- piesērt Piepildīt (rijas) ārdus, parasti ar labību, liniem, kaltēšanai.
- skola Pieredze, arī informācija, kas ir iegūta darbībā, rīcībā, saskarsmē ar kādiem notikumiem, apstākļiem.
- Sanitārais kordons Pierobežas postenis, kura uzdevums ir nepieļaut epidēmiju izplatīšanos.
- Sanitārais kordons Pierobežas postenis, kura uzdevums ir nepieļaut epidēmiju izplatīšanos.
- vervēt Pierunājot, pārliecinot, slēdzot līgumu, saistīt kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.
- silicēt Piesātināt (kā) virskārtu ar silīciju.
- subtangente Pieskares projekcija uz abscisu ass.
- sadzīt Piespiedu kārtā iesaistīt (vairākus, daudzus cilvēkus, piemēram, kādā organizācijā).
- steķi Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) - (parasti) koka konstrukcija, kuras viens gals balstās uz krasta, bet otrs - uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
- pierīkot Piestiprināt lietošanai, izmantošanai (piemēram, kādu ierīci, konstrukciju, priekšmetu).
- gumijot Piesūcināt ar gumiju.
- privileģēt Piešķirt (kādam) privilēģiju. Radīt (kādam, kam) īpaši izdevīgu stāvokli.
- subsidēt Piešķirt (kam) subsīdiju.
- atmaidzināt Piešķirt maigāku izteiksmi (balsij, sejai u. tml.).
- pensionēt Piešķirt pensiju.
- prēmēt Piešķirt prēmiju (1). Apbalvot ar prēmiju (1).
- prēmēt Piešķirt prēmiju (2).
- tituls Piešķirts vai mantots goda nosaukums. Arī amata, kvalifikācijas pakāpes nosaukums.
- sakaut Pieveikt, uzvarēt, parasti pilnīgi (kādu), piemēram, strīdā, diskusijā, politiskā cīņā.
- atgriezt Pievērst reliģijai.
- atgriezties Pievērsties atkal reliģijai.
- atšķaidīt Pievienojot (šķīdumu), samazināt (kā) koncentrāciju, arī padarīt (ko) šķidrāku.
- ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam apgaismošanas ierīci, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam, avotam, iedarbināt (ierīci, tās daļas).
- pieslēgt Pievienot (ierīci, tās sastāvdaļas, parasti elektriskās, enerģijas avotam).
- polifonizēt Pievienot (melodijai) vairākas pavadošās, papildinošās balsis.
- harmonizēt Pievienot (melodijai) vienu vai vairākas harmoniskās balsis.
- pieslieties Pievienoties (kādai cilvēku grupai, organizācijai, tās paustajiem uzskatiem).
- memuāri Piezīmju, atmiņu formā rakstīts teksts, kurā autors vēstī par notikumiem, cilvēkiem, ar ko viņam ir bijusi tieša saskare.
- nitrokrāsa Pigmentu suspensija nitrolakā.
- Pilienu infekcija Pilieninfekcija.
- nobloķēt Pilnīgi izslēgt (kāda orgāna vai orgānu sistēmas) funkcijas.
- ārkārtējs Pilnīgi neparasts, negaidīts, neparedzēts. Vēl nebijis, nepiedzīvots.
- sagrābt Pilnīgi pakļaut savai ietekmei (piemēram, organizāciju, nozari, parasti ar negodīgiem līdzekļiem).
- amnestēt Pilnīgi vai daļēji atbrīvot (noteiktas kategorijas personas) no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīt par nesodītām.
- demilitarizēt Pilnīgi vai daļēji atbruņot (valsti, teritoriju).
- pālis Pilnīgi vai daļēji gruntī iedziļināts pamatu konstrukcijas elements, piemēram, celtnes slodzes pārnešanai uz dziļāku pamatnes slāni.
- spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, acī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā.
- akreditēt Pilnvarot (kādu) saņemt naudu vai izdarīt tirdzniecības operācijas.
- partorgs Pilnvarots partijas darbinieks (no 1933. g. līdz 1961. g.).
- virāža Pilotāžas figūra - lidmašīnas lidojums ar sānsveri pa riņķa līniju horizontālā plaknē.
- palasts Pils (feodālismā). Grezna, pilij līdzīga celtne (piemēram, reprezentācijai).
- melngalvis Pils kalpotāju, ierēdņu organizācija, kas vadīja savu locekļu sabiedrisko dzīvi un rūpējās par sadzīvi (Livonijā no 14. līdz 16. gadsimtam).
- pilskungs Pils un tās novada valdnieks vai pārvaldnieks. Administratīvas teritorijas pārvaldnieks.
- brīvpilsēta Pilsēta, kam ir īpaša autonomija vai valsts tiesības.
- robežpilsēta Pilsēta, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- meistardziedonis Pilsētas dzejnieks un dziedonis, cunftes loceklis (Vācijā no 14. līdz 16. gadsimtam).
- lordmērs Pilsētas galva (Londonā un dažās citās Anglijas pilsētās).
- ģilde Pilsētas iedzīvotāju savstarpējās palīdzības, sociālās nodrošināšanas un sabiedriskās dzīves organizācija (feodālismā).
- primators Pilsētas pašpārvaldes galva (Čehoslovakijā).
- municipālpadome Pilsētas pašvaldības lēmējorgāns (piemēram, Francijā).
- Pilsētas dome Pilsētas pašvaldības orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
- Pilsētas dome Pilsētas pašvaldības orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
- Iecirkņa pristavs Pilsētas policijas iecirkņa priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- Policijas iecirknis Pilsētas policijas mazākā administratīvā vienība.
- Policijas iecirknis Pilsētas policijas mazākā adminstratīvā vienība.
- policijmeistars Pilsētas policijas priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā un dažās kapitālistiskajās valstis).
- miests Pilsētas tipa apmetne, kam nav pilsētas tiesību (Latvijā no 16. gadsimta līdz 1928. gadam).
- urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī īpašas telpiski materiālas un arhitektoniskas vides - pilsētas - veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
- sinjorija Pilsētu pašpārvaldes orgāns (viduslaiku Itālijā).
- rāte Pilsētu pašpārvaldes orgāns, arī tiesa Rietumeiropā (Latvijā no 13. gadsimta līdz 1889 gadam, Krievijā no 17. gadsimta beigām līdz 1864. gadam). Celtne, telpas, kurās darbojas šāds pašpārvaldes orgāns, arī tiesa.
- sinjors Pilsētvalsts valdnieks (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam).
- sinjorija Pilsētvalstu iekārtas forma (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam), kam raksturīga visas varas koncentrēšana viena valdnieka - sinjora (tirāna) - rokās.
- Pasīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņa tiesības tikt ievēlētam par valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes institūcijas (orgāna) pārstāvi.
- Aktīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņu tiesības ievēlēt valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes institūcijas (orgāna) pārstāvjus.
- posmvedis Pionieru organizācijas posma vadītājs.
- rekonkista Pireneju pussalas tautu cīņa (no 8. gadsimta līdz 15. gadsimtam) par to teritoriju atgūšanu, kuras bija ieņēmuši arābi.
- pirmpublikācija Pirmā (kā) publikācija.
- sākumstadija Pirmā (kā) stadija.
- kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe Padomju Armijā un daudzu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe Padomju Armijā un dažās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī kareivis.
- Jaunākais leitnants Pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Ziemassvētku kaujas Pirmā pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila - no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- Parīzes Komūna Pirmā proletāriskā revolūcija Parīzē 1871. gadā.
- Verdzības iekārta Pirmā šķiriskā sabiedriski ekonomiskā formācija (senajos Austrumos, senajā Grieķijā, Romā), kuras ražošanas attiecību pamatā bija vergturu (arī kopienas, valsts) īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un ražotājiem - vergiem.
- pirmstadija Pirmais (kā) stadijas periods, sākuma posms.
- signāleksemplārs Pirmais pilnīgi pabeigtais iespieddarba eksemplārs, ko tipogrāfija nodod izdevniecībai apstiprināšanai.
- koncertmeistars Pirmais vijolnieks (solists) simfoniskajā orķestrī.
- Draudzes tiesa Pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem.
- Draudzes tiesa Pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem.
- tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piemēram, Francijā, Itālijā).
- neandertālietis Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma pēdējā starpledus laikmetā, kas cilvēka attīstības vēsturē atrodas starp pitekantropu un mūsdienu cilvēku.
- sinantrops Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma, kura cilvēka attīstības vēsturē ir tuva pitekantropam un kuras atliekas atrastas Ķīnā.
- pirmmatērija Pirmatnējā matērija, viela.
- matriarhāts Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas.
- Mātes ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas. Matriarhāts.
- Mātes ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas. Matriarhāts.
- patriarhāts Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc tēva līnijas.
- Tēva ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc tēva līnijas. Patriarhāts (1).
- Tēva ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc tēva līnijas. Patriarhāts.
- maģija Pirmatnējās reliģijas forma, kurai raksturīga ticība pārdabisku spēku darbībai. Rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt pārdabisku spēku darbību.
- barbarisms Pirmatnējās sabiedrības attīstības otrais periods (pēc mežonības) saskaņā ar L. Morgana periodizāciju, kuru lietojis arī Fr. Engelss.
- mežonība Pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmais periods saskaņā ar L. Morgana periodizāciju, kuru lietojis arī Fr. Engelss.
- kreoli Pirmo eiropiešu ieceļotāju (galvenokārt spāņu un portugāļu) pēcnācēji kolonijās.
- oriģināls Pirmreizējs, autora paša radīts, parasti mākslas, darbs. Mākslas darbs, kurā izmantota patstāvīga ideja. Pirmveidojums, pirmraksts (pretstatā kopijai, tulkojumam u. tml.).
- priekšoperācijas Pirmsopemcijas.
- pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā - audzēknis īpašā vidējā militārajā mācību iestādē augstāko ierēdņu un ģenerāļu bērniem.
- kazarma Pirmsrevolūcijas Krievijā - celtne, kurā atradās strādnieku kopmītne.
- kurators Pirmsrevolūcijas Krievijā - persona, kas kādā apgabalā pārzina valstij pakļautu darbības jomu (piemēram, skolas).
- kazaks Pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos.
- pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā un Rietumeiropas monarhijās - viszemākais galma amats.
- priekšrevolūcijas Pirmsrevolūcijas.
- priekšstadija Pirmstadija.
- pīļknābis Pirmzīdītāju apakšklases dzīvnieks (Austrālijā) ar garu, plakanu knābi, ko klāj ragvielas kārta.
- placentācija Placentas (1) un embrija orgānu veidošanās.
- līdzenums Plakana zemes virsas daļa, teritorija, kurā augstuma svārstības ir mazākas par 200 metriem un kurai parasti ir vienveidīga ģeoloģiskā uzbūve.
- skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta, detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piemēram, cauruļu nostiprināšanai, koka siju, pāļu u. tml. sastiprināšanai.
- plaškots Plakandibena kuģis bez klāja kravu pārvadāšanai ostas teritorijas rajonā, arī pagaidu tiltu celšanai un piestātņu ierīkošanai.
- Ievilkts leņķis Plakans leņķis, ko veido divas hordas, kuras iziet no viena un tā paša riņķa līnijas punkta.
- lekāls Plakans modelis sarežģītu divdimensiju virsmu izgatavošanai, apstrādāšanai.
- ekvators Plakne, kas ir perpendikulāra (debess ķermeņa) rotācijas asij un atrodas vienādā attālumā no (tā) poliem.
- Horizonta plakne Plakne, kas ir perpendikulāra vertikālai līnijai.
- Horizonta plakne Plakne, kas ir perpendikulāra vertikālai līnijai.
- leņķis Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no viena un tā paša punkta. Plakans leņķis. Patvaļīgs stara pagrieziens ap punktu (trigonometrijā).
- zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu.
- skarabejs Plākšņtaustekleņu dzimtas liela (no 2 līdz 4 centimetriem gara) vabole (Dienvideiropā, Ziemeļāfrikā, Āzijas dienvidrietumos).
- spārns Plākšņveida vai profilēts elements mijiedarbībai ar apkārtējo vidi (parasti gaisu, ūdeni).
- kinolente Plāna, no caurspīdīga materiāla izgatavota lente ar gaismjutīgu emulsiju (filmēšanai, skaņu ierakstīšanai, filmu kopēšanai).
- fotofilma Plāna, no caurspīdīga materiāla izgatavota lente ar gaismjutīgu emulsiju (fotografēšanai). Filma.
- filma Plāna, no caurspīdīga materiāla izgatavota lente ar gaismjutīgu emulsiju (fotografēšanai). Fotofilma.
- galvanostēģija Plānas metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana kāda cita metāla virsmai, lai to aizsargātu, piemēram, pret koroziju.
- pirmplanēta Planēta savā pirmatnējā attīstības studijā.
- pretstāve Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes); opozīcija (4).
- reljefs Planētas virsas formu kopums, konfigurācija.
- planetologs Planetoloģijas speciālists.
- planierisms Planieru vadīšanas teorija un prakse.
- kopplāns Plāns, kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
- pretplāns Plāns, kuru pieņēmis uzņēmums, ražošanas apvienība u. tml. un kurā ietverti augstāki rādītāji salīdzinājumā ar tiem uzdevumiem, ko apstiprinājusi augstāk stāvoša organizācija.
- plantators Plantācijas (2) īpašnieks.
- Saimnieciskais aprēķins Plānveidīgas sociālistiskās saimniekošanas metode, kas pamatojas uz ražošanas izmaksu un rezultātu novērtējumu naudas izteiksmē, uzņēmuma vai organizācijas izmaksu segšanu ar pašu ieņēmumiem un ražošanas rentabilitātes nodrošināšanu.
- Saimnieciskais aprēķins Plānveidīgas sociālistiskās saimniekošanas metode, kas pamatojas uz ražošanas izmaksu, un rezultātu novērtējumu naudas izteiksmē, uzņēmuma vai organizācijas izmaksu segšanu ar pašu ieņēmumiem un ražošanas rentabilitātes nodrošināšanu.
- kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās attiecīgās organizācijas, profesijas pārstāvji vai valstu pilnvaroti delegāti, lai izlemtu kādu jautājumu.
- apgabals Plaša teritorija.
- klajs Plaša, ar mežu neapaugusi teritorija. Šāda teritorija, ko klāj kas vienveidīgs.
- klajums Plaša, ar mežu neapaugusi teritorija. Šāda teritorija, ko klāj kas vienveidīgs.
- reģions Plaša, pēc dabas, ekonomiskām, politiskām pazīmēm izdalīta teritorija (piemēram, apgabals, valsts, valstu grupa).
- pedagoģizēt Plaši ieviest pedagoģijas metodes, atzinumus (audzināšanas, mācību, izglītības procesā).
- slava Plaši izplatīta informācija (piemēram, par kādu cilvēku, notikumu).
- silikāti Plaši izplatīti iežu veidotāji minerāli (piemēram, laukšpats, vizla), kas veidojas no dažādu silīcijskābju sājiem.
- Modeļu nams Plašs uzņēmums, kurā modelē un izgatavo pēc individuāliem pasūtījumiem apģērba, galantērijas piederumus.
- Modeļu nams Plašs uzņēmums, kurā modelē un izgatavo pēc individuāliem pasūtījumiem apģērba, galantērijas piederumus.
- plakankalne Plašs zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu, upju erozijas saposmotu virsu.
- avēnija Plata iela, kas parasti abās pusēs apdēstīta ar kokiem (Francijā, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un dažās citās zemēs).
- plašums Platība, kas ir tālu pārredzama. Liela platība, teritorija, arī brīva, neierobežota vieta.
- zemesgabals Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā īpašumā.
- zeme Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam. Lauksaimniecībā izmantojamā platība.
- rāvājs Platība, teritorija, kur ir zemas, purvainas vietas, arī rāvaina augsne.
- platonisms Platona filozofija un uz tās pamata radušies filozofijas virzieni.
- spāre Plaudim līdzīga karpu dzimtas zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros. Durba.
- durba Plaudim līdzīga karpu dzimtas zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros. Spāre [3].
- spare Plaudim līdzīga karpu dzimtas zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros. Spāre [3]. Durba.
- galotne Plaušu daļa, kas atrodas krūškurvja augšdaļā. Sirds daļa, kas atrodas vistālāk no ķermeņa viduslīnijas.
- silikoze Plaušu slimība, ko izraisa silīciju saturošu putekļu nogulsnēšanās plaušās.
- kaķis Plēsēju kārtas dzimta, kura ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem.
- hiēna Plēsēju kārtas zīdītājs, kas pārtiek no maitām (dzīvo Āfrikā, Āzijā).
- šakālis Plēsīgs suņu dzimtas dzīvnieks (Dienvidāzijā, Vidusāzijā, Āfrikā), kas pārtiek no sīkiem dzīvniekiem, dzīvnieku maitām, arī no augļiem.
- vatelīns Plūksnains, porains tekstilmateriāls, ko izmanto šūtos apģērbos, lai palielinātu to siltumizolācijas spējas.
- pārlieties Plūstoši pāriet (citā) - piemēram, par melodiju, melodiskām skaņām.
- pieplūst Plūstot nokļūt, ievirzīties (kādā sistēmā), parasti, nodrošinot tās darbību, funkcijas.
- gaita Plūšana (ūdenim, straumei). Virzīšanās (ugunij).
- pašgājējpļaujmašīna Pļaujmašīna, kas pārvietojas ar enerģiju, kuru rada šīs pļaujmašīnas iekšējais mehāniskās enerģijas avots.
- Siena mētra Pļavas salvija.
- Siena mētra Pļavas salvija.
- Polārā ekspedīcija Polārekspedīcija.
- polārpētnieks Polāro apgabalu pētnieks, polārekspedīcijas dalībnieks.
- Polārā stacija Polārstacija.
- Polārā stacija Polārstacija.
- kriminālpolicija Policija, kas atklāj un izmeklē noziegumus.
- pristavs Policijas (arī tiesu) darbinieks (pirmsrevolūcijas Krievijā). Policijas priekšnieks (nelielā administratīvā vienībā pirmsrevolūcijas Krievijā).
- superintendents Policijas ierēdnis (Anglijā).
- policmeistars Policijmeistars.
- polismenis Policists (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- karabinieris Policists, žandarms (Itālijā).
- fūga Polifonisku skaņdarbu augstākā forma, kurā imitācijas veidā pēc noteikta tonāla plāna visām balsīm vijas cauri viena, retāk divas vai vairākas tēmas. Šīs formas skaņdarbs.
- Tipogrāfiska mēru sistēma Poligrāfijā pieņemta garuma mērvienību sistēma, kuras pamatvienība ir tipogrāfiskais punkts.
- litogrāfs Poligrāfijas darbinieks - litogrāfijas speciālists.
- poligrāfiķis Poligrāfijas darbinieks.
- litogrāfija Poligrāfijas uzņēmums vai uzņēmuma nodaļa, kur attēlu, tekstu iespiež šādā tehnikā.
- spiestuve Poligrāfijas uzņēmums, kas izgatavo iespieddarbus augstspieduma, ofseta, dobspieduma tehnikā. Arī tipogrāfija.
- Piebalsu polifonija Polilonijas veids (parasti tautas mūzikā), kurā izmanto piebalsis.
- polimerizators Polimerizācijas iekārta, ierīce.
- polinēzieši Polinēzijas pirmiedzīvotāji.
- politdaļa Politiskā (kādas organizācijas, orgāna u. tml.) daļa.
- valsts Politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vispārobligāta vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana. Zeme, teritorija, kurā pastāv šāda organizācija.
- partija Politiska organizācija, kurā apvienojusies visaktīvākā šķiras, sociālās grupas daļa un kura pauž šīs šķiras, sociālās grupas intereses, vada to uz noteiktu mērķu un ideālu sasniegšanu.
- toriji Politiska partija (Lielbritānijā no 17. līdz 19. gadsimtam), kura pauda lielo zemes īpašnieku un augstākās garīdzniecības intereses un uz kuras bāzes 19. gadsimtā izveidojās konservatīvo partija. Šīs partijas, arī konservatīvo partijas, biedri.
- vigi Politiska partija Lielbritānijā (no 17. līdz 19. gadsimtam) - Lielbritānijas liberālās partijas priekštece. Šīs partijas biedri.
- kongress Politiska partija vai organizācija.
- Politiskā (arī politiskās policijas) pārvalde, arī politiskā apsardze Politiskā policija (buržuāziskajā Latvijā no 1920. gada līdz 1940. gadam), kuras galvenais uzdevums bija cīņa pret Latvijas Komunistiskās partijas vadīto revolucionāro kustību.
- proklamācija Politiska satura (parasti nelegālas organizācijas) rakstveida uzsaukums, kas paredzēts izplatīšanai atklātībā.
- slepenpolicija Politiskā vai kriminālā policija. Politiskās izmeklēšanas un represīvs orgāns.
- tirānija Politiskās iekārtas forma (viduslaiku pilsētvalstīs Itālijā).
- partijnieks Politiskas partijas biedrs.
- ohranka Politiskās policijas apsardzības nodaļa (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- reakcionārs Politiskās reakcijas piekritējs vai līdzdalībnieks. Konsekvents (politiskā, ideoloģijas, kultūras, tehnikas) progresa ienaidnieks.
- trockisms Politiski ideoloģisks virziens, kura vadītājs bija Ļ. Trockis un kurš vērsās pret komunistu vispasaules, kustību, sociālisma sistēmas veidošanas praksi.
- žirondisti Politisks grupējums (18. gadsimta Lielās franču revolūcijas laikā).
- sociāldemokrātija Politisks virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kurš radās 19. gadsimta beigās un kura mērķis ir pakāpeniski, ar demokrātiskām metodēm (vai arī - pēc sākotnējiem uzskatiem - revolūcijas ceļā) izveidot sociālistisku sabiedrību.
- monarhisms Politisks virziens, kura mērķis ir monarhijas nodibināšana, saglabāšana.
- politologs Politoloģijas speciālists.
- pomologs Pomoloģijas speciālists.
- stacija Populācijas dzīvesvieta, kurā ir tādu vides faktoru komplekss, kas nodrošina populācijas īpatņu eksistenci un attīstību. Vieta, ko populācijas īpatņi izmanto noteiktu laikposmu.
- Ziepju opera Populārs darbs (parasti teātrī, televīzijā, kino) ar masu gaumei atbilstošu viegli uztveramu sižetu.
- papildporcija Porcija, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai porcijai.
- tranzistors Portatīvs radiouztvērējs, kura konstrukcijā ir pusvadītāju ierīces.
- Laika sprīdis Posms šajā matērijas eksistēšanas formā starp diviem laika momentiem.
- laiks Posms šajā matērijas eksistēšanas formā starp diviem momentiem. Laika sprīdis.
- kritums Posms, kurā ir krītošais intervāls vai pakāpeniski klusināta dinamika (piemēram, melodijā).
- laupīt Postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
- traģika Postošu notikumu, apstākļu, arī lielu nelaimju kopums, to ietekme. Arī traģēdija (2).
- triangulēt Potēt ar trijstūrveidīgi nogrieztu potzaru.
- dubultšahs Pozīcija (šaha spēlē), kurā karalim vienlaicīgi piesaka šahu divas figūras.
- Izejas pozīcija Pozīcija no kuras sāk uzbrukumu. Izejpozīcija.
- priekšpozīcija Pozīcija, ko uz laiku ieņem priekšgrupu pozīcijas priekšā, lai pretinieks neiegūtu svarīgus apvidus punktus, lai to maldinātu un aizkavētu tā tuvošanos.
- izejpozīcija Pozīcija, no kuras sāk uzbrukumu. Izejas pozīcija.
- Izejas pozīcija Pozīcija, no kuras sāk uzbrukumu. Izejpozīcija.
- ugunspozīcija Pozīcija, no kuras šauj (kādā mērķī).
- aizsardzība Pozīcijas aizsargāšanas veids, paņēmieni, arī attiecīgais figūru novietojums (šahā, dambretē).
- Laboratorijas darbs Praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
- daiļrakstīšana Prasme skaidri un skaisti rakstīt. Kaligrāfija.
- paraugprece Prece, kas ir izgatavota paraugam. Ļoti laba prece, ko izmanto reklāmai, reprezentācijai.
- koloniālprece Prece, ko ieved no kolonijām (piemēram, kakao, kafija, rīsi, tēja).
- cena Preces vērtības izteiksme naudā, preču ražošanas kategorija.
- izogrāfija Precīza (rakstu zīmju, rokrakstu, manuskriptu, attēlu) atveidošana litogrāfijā.
- tīrskaņa Precizitāte (parasti skaņdarba atskaņojumam) intonācijā, tonalitātē, skaņurindā, intervālos u. tml. Tīrskanība.
- tīrskanīgs Precīzs intonācijā, tonalitātē, skaņurindā, intervālos u. tml. (parasti par skaņdarba atskaņojumu).
- noiets Preču realizācija tirdzniecībā.
- korāļprelūdija Prelūdija, kurā izmantotas kāda korāļa intonācijas. Korāļa prelūdija.
- Korāļa prelūdija Prelūdija, kurā izmantotas kāda korāļa intonācijas. Korāļprelūdija.
- Korāļa prelūdija Prelūdija, kurā izmantotas kāda korāļa intonācijas. Korāļprelūdija.
- pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības no produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retā, lai ārstētu slimību. Vakcīna
- novokaīns Preparāts, ko izmanto anestēzijai, arī dažu slimību ārstēšanai.
- dekabristi Pret dzimtniecību un patvaldību vērstās 1825. gada 14. decembra muižnieciskās revolucionārās sacelšanās dalībnieki (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- kontrrevolūcija Pret revolūciju un tās iekarojumiem vērsta reakcionāro šķiru aktīva darbība, cīņa.
- melnsimtnieks Pret revolucionāro kustību vērstas policijas un monarhistisko organizāciju izveidotas bandas loceklis (1905.-1907.gada revolūcijas laikā). Galēji reakcionārs, šovinistisks politisks darbinieks.
- Ideoloģiskais karš Pretēju ideoloģiju sadursme.
- strīds Pretenzijas, prasības, kas izriet no tiesiskajām attiecībām (darījumiem, līgumiem u. tml.).
- Caurlaides tipa pirts Pretepidēmiska pirts, kur notiek pilnīga sanitārā apdare (mazgāšanās, matu apgriešana, veļas un drēbju dezinfekcija).
- cīņa Pretošanās (dabas stihijai).
- cīnīties Pretoties (dabas stihijai).
- demaršs Pretrīcība (diplomātijā) sakarā ar kādu notikumu. Dokuments, kurā pausta šāda pretrīcība.
- ālēties Prieka, enerģijas pārpilnībā izturēties, skaļi un neapvaldīti.
- fronte Priekšējā (celtnes) līnija, arī (celtnes) priekšpuse.
- fronte Priekšējā (ierindas) puse, kad (ierindas) labais flangs ir pa labi, kreisais - pa kreisi. Tā (pozīcijas, kaujas novietojuma) puse, kas vērsta pret pretinieku.
- uzgalis Priekšmeta galam uzmaucama, uzskrūvējama, noteiktai funkcijai paredzēta detaļa.
- virziens Priekšmeta, veidojuma, veidojumu kopuma u. tml. vērstība, orientācija (attiecībā pret debespusēm, kā izvietojumu apvidū, arī attiecībā pret priekšmeta malām, galiem u. tml.).
- naturālijas Priekšmeti, lietas, produkcija to dabiskajā veidā.
- lieta Priekšmets (ar noteiktu lietošanas vērtību, funkciju).
- šuveklis Priekšmets (piemēram, apģērbs, tā daļa, tekstilija), ko (pašlaik) šuj vai izšuj.
- lietussargs Priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no lietus - ar blīvu audumu klāta apaļa, izliekta metāla konstrukcija ar rokturi.
- koks Priekšmets, konstrukcija, kas izgatavota no koksnes, kokmateriāla.
- manta Priekšmets, lieta (ar noteiktu lietošanas vērtību, funkciju).
- loks Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Šāda priekšmeta, priekšmeta daļas, veidojuma forma.
- uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, jostas, siksnas, somas, maisi), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas un aizsarglīdzekļu, kā arī personisko mantu nešanai. Priekšmetu kopums, kas paredzēts nešanai ar šāda komplekta palīdzību.
- kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros. Kategorija, kas raksturo priekšmetus, būtnes, parādības pēc to apjoma, skaita un attīstības pakāpes.
- natūrā Priekšmetu, lietu, produkcijas veidā (kārtot maksājumus, saistības).
- sistemātika Priekšmetu, parādību u. tml. klasifikācija, grupēšana.
- preference Priekšrocība, arī privilēģija, atvieglojums.
- ķēms Priekšstats, fantāzijas tēls, kas iedveš bailes. Spoks, rēgs.
- baltegle Priežu dzimtas koks, ko Latvijā audzē dekoratīvos stādījumos.
- dižegle Priežu dzimtas koks, ko Latvijā audzē dekoratīvos stādījumos. Baltegle.
- primatologs Primatoloģijas speciālists.
- zārds Primitīva koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka. Šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
- slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievgaļos savienoti stabi, bet sienas - 4-6 metrus garas kārtis.
- ciklamena Prīmulu dzimtas daudzgadīgs augs. Alpu vijolīte.
- postulāts Princips, atzinums u. tml., ko, piemēram, teorijā, jēdzienu, spriedumu sistēmā, pieņem par sākotnēju un kas nav pierādāms šīs teorijas, sistēmas ietvaros. Arī aksioma.
- strukturālisms Princips, koncepcija (zinātnē), pēc kuras parādību pētīšanā jāpievēršas to sistēmai, struktūrai. Virziens (kādā zinātnes nozarē), kas balstās uz šādu principu, koncepciju.
- konfiskācija Privātpersonu vai organizāciju īpašuma atsavināšana piespiedu kārtā bez atlīdzības par labu valstij.
- nodeva Privātpersonu vai uzņēmumu obligāts maksājums valstij par tās iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.
- nodoklis Privātpersonu, arī uzņēmumu, iestāžu obligāts maksājums valstij (ar tās centrālo vai vietējo orgānu starpniecību).
- licejs Privileģēta vidējā (arī augstākā) mācību iestāde vīriešiem (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- Zemes tiesa Privileģēto lauku iedzīvotāju tiesu iestāde (Latvijas teritorijā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
- Zemes tiesa Privileģēto lauku iedzīvotāju tiesu iestāde (Latvijas teritorijā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam). Zemākā tiesa vai apriņķa, guberņas tiesa (Krievijā 18. un 19. gadsimtā).
- lasījums Procesa stadija, arī viss process, kurā likumdevējā orgānā izskata, apspriež likuma projektu (piemēram, buržuāziskā parlamentā).
- ražošana Process, kurā cilvēks ar savu darbu pārveido dabas vielas, enerģiju un dabas procesus, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības.
- mācība Process, kurā cilvēks gūst informāciju tā, lai to varētu praktiski izmantot savās darbībās. Attiecīgās nodarbības.
- siltumapmaiņa Process, kurā notiek spontāna siltuma enerģijas pārnese no vides ar augstāku temperatūru uz vidi ar zemāku temperatūru. Siltuma apmaiņa.
- Siltuma apmaiņa Process, kurā notiek spontāna siltuma enerģijas pārnese no vides ar augstāku temperatūru uz vidi ar zemāku temperatūru. Siltumapmaiņa.
- reakcija Process, kurā notiek vielu pārvērtības (pārkārtojoties atomiem un foniem, mainoties ķīmiskajām saitēm, pārvēršoties enerģijai) un veidojas jaunas vielas ar citām īpašībām.
- pārproducēt Producēt pārāk daudz, pārsniedzot realizācijas iespējas.
- raža Produkcija, ko iegūst kādā nelauksaimnieciskā ražošanas nozarē (parasti kādā laikposmā).
- raža Produkcija, ko iegūst laukkopībā, dārzkopībā, retāk lopkopībā (parasti kādā laikposmā).
- kopprodukcija Produkcija, ko ir saražojuši vairāki vai daudzi (parasti uzņēmumi). Bruto produkcija.
- tehnoloģiskums Produkcijas atbilstība noteiktiem ražošanas un ekspluatācijas apstākļiem.
- Izstrādes norma Produkcijas daudzums, kas jāsaražo noteiktā laikā.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma vienā laika vienībā.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko tehniskā iekārta spēj ražot vienā laika vienībā.
- jauda Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj ražot vienā laika vienībā. Ražotspēja.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko uzņēmums, tā vienība spēj ražot vienā laika vienībā. Ražošanas jauda.
- pamatprodukcija Produkcijas nozīmīgākā, arī lielākā daļa.
- Tīrā produkcija Produkcijas vērtība, ko aprēķina, atskaitot no kopprodukcijas izmaksas visas ar ražošanu saistītās materiālās izmaksas.
- Tīrā produkcija Produkcijas vērtība, ko aprēķina, atskaitot no kopprodukcijas izmaksas visas ar ražošanu saistītās materiālās izmaksas.
- nodarbošanās Profesija, amats (kādam).
- profesiogramma Profesijas apraksts, kurā ietvertas arī tai nepieciešamās cilvēka fizioloģiskās un psiholoģiskās īpašības.
- zellis Profesionālā korporācijā iegūta noteikta amata kvalifikācijas pakāpe. Cilvēks, kam ir šāda kvalifikācijas pakāpe.
- vibroslimība Profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu. Vibrācijas slimība.
- Vibrācijas slimība Profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu. Vibroslimība.
- Ordinārs profesors Profesors, kam bija kārtēji noteikta katedra augstākajā mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievija).
- Ordinārs profesors Profesors, kam bija kārtēji noteikta katedra augstākajā mācību iestādē (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- robots Programmējams automāts, kas veic sarežģītas operācijas, kuras atgādina apzinātu cilvēka darbību.
- enciklopēdists Progresīvie franču domātāji, kuri apvienojās ap «Enciklopēdiju», ko 18. gadsimta otrajā pusē izdeva Didro un Dalambērs.
- kreiss Progresīvs, revolucionārs (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml. kapitālistiskajās valstīs).
- proģimnāzists Proģimnāzijas audzēknis.
- planetārijs Projekcijas aparāts, ar ko uz kupolveida ekrāna demonstrē debess. Ierīce, ar ko demonstrē planētu sistēmas uzbūvi un planētu kustību ap Sauli
- izprojektēt Projektējot izstrādāt dokumentāciju (piemēram, kāda objekta celtniecībai).
- Tautas demokrātija Proletariāta diktatūras forma, kas radās 2. pasaules kara beigu posmā un pēc kara vairākās Austrumeiropas un Āzijas zemēs.
- Tautas demokrātija Proletariāta diktatūras forma, kas radās Otrā pasaules kara beigu posmā un pēc kara vairākās Austrumeiropas un Āzijas zemēs.
- Komunistu savienība Proletariāta pirmā komunistiskā starptautiskā revolucionārā organizācija, strādnieku šķiras revolucionārās partijas dīglis (no 1847. gada līdz 1852. gadam).
- Komunistu savienība Proletariāta pirmā komunistiskā starptautiskā revolucionārā organizācija, strādnieku šķiras revolucionārās partijas dīglis (no 1847. līdz 1852. gadam).
- internacionāle Proletariāta starptautiskā revolucionārā himna. PSKP himna un citu komunistisko partiju himna.
- Nepārtrauktā proporcija Proporcija, kuras vidējie locekļi ir vienādi.
- prosodika Prosodija (1).
- prosodika Prosodija (2).
- Publiskais nams Prostitūcijas uzņēmums.
- Publiskais nams Prostitūcijas uzņēmums.
- piētisms Protestantiska kustība, kas radās 17. gadsimtā un kam raksturīga dievbijīga didaktika un askētisms ikdienas dzīvē.
- kalvinisms Protestantisma konfesija, ko nodibina Ž. Kalvins Šveicē 16. gadsimtā.
- superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
- kvēkeri Protestantu sekta (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs) ar noslieci uz labdarību. Šīs sektas locekļi.
- gubernators Provinces pārvaldnieks, cietokšņa priekšnieks, okupācijas varas pārstāvis.
- prozists Prozaijcis.
- prūši Prūsijas hercogistes vai Prūsijas karalistes pamatiedzīvotāji.
- negatīvisms Psihes attīstības vai patoloģiska procesa izraisīta (parasti situācijai neatbilstoša) pretestība pret ārējām ietekmēm, arī pret iekšējiem darbības stimuliem.
- psihopatoloģija Psihiatrijas nozare, kas pētī psihisko slimību simptomus.
- psihiatrs Psihiatrijas speciālists.
- pacēlums Psihiska aktivitāte, rosme. Emociju intensitātes pieaugums.
- iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, kura bez viņa gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām izraisa noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos. Suģestija.
- izlīdzinātība Psihiska līdzsvarotība. Arī saskaņa, harmonija.
- Maniakāli depresīvā psihoze Psihiska slimība, kūmi raksturīga ilgākas vai īsākas pacilātības un depresijas mija.
- psihotehnika Psihiska un fiziska treniņa sistēma, kas pakļauj psihisko darbību apzinātai kontrolei un pašregulācijai. Kādas darbības veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana.
- delīrijs Psihiska uzbudinājuma stāvoklis ar murgiem, redzes halucinācijām.
- Psihiskās attīstības aizture Psihiskās attīstības palēninājums. Retardācija (2).
- pārdzīvot Psihiski asi, parasti emocionāli, reaģēt (uz kādu, parasti nelabvēlīgu, notikumu, situāciju savā vai citu cilvēku, sabiedrības dzīvē), saspringti domāt, uztraukties (par to).
- Simptomātiskās psihozes Psihiski traucējumi, kas radušies sakarā ar dažādām somatiskām slimībām, infekcijas slimībām un intoksikāciju un ir viens no pamatslimības simptomiem.
- daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka indivīda attieksmes pret apkārtni, reakciju uz dažādām parādībām. Raksturs.
- atmiņa Psihisko norišu kopums, kas saistās ar agrāk saņemtās informācijas saglabāšanu un reproducēšanu.
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju veidot subjektīvu, ar priekšstatiem un jēdzieniem pastarpinātu īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot šādi iegūto informāciju. Arī intelekts.
- sirdsmiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga prāta, emociju un rīcības saskaņa.
- neērtība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas izjūtas, ka izturēšanās, darbība neatbilst situācijai, kādām normām.
- vienaldzība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums. Arī apātija.
- izdzimtība Psihisks, fizisks kroplums, kas radies no dzimšanas. Deģenerācija (1).
- paranoja Psihisku traucējumu kopums, kam raksturīgi murgi (bez halucinācijām), bet kas neizraisa pārmaiņas personībā.
- voluntārisms Psiholoģijā - mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu. Arī attiecīga rīcība, darbība.
- Jaunrades psiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka jaunrades procesa likumsakarības.
- militārpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka psihiskos stāvokļus un norises militārajās apmācībās un bruņotā cīņā.
- zoopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī dzīvnieku psihi, tās rašanos un attīstību.
- psihofizika Psiholoģijas nozare, kas pētī kairinājumu un sajūtu sakarus.
- patopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī psihiskās darbības izmaiņas, kuras izraisa augstākās nervu sistēmas darbības patoloģija, psihiskās vai somatiskās slimības.
- raksturzinātne Psiholoģijas nozare, kas pētī rakstura tipus, to būtību, struktūru un attīstību.
- psihofizioloģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sakarus starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem.
- Sociālā psiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
- sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes. Sociālā psiholoģija.
- kosmopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī, kā kosmiskā lidojuma apstākļi ietekmē kosmonautu psihi. Kosmiskā psiholoģija.
- Kosmiskā psiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī, kā kosmiskā lidojuma apstākļi ietekmē kosmonautu psihi. Kosmopsiholoģija.
- psihologs Psiholoģijas speciālists.
- neiropsiholoģija Psiholoģijas virziens, kas pētī centrālās nervu sistēmas struktūras un procesus, kuri ir tiešs bioloģisks psihes substrāts.
- histērija Psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piemēram, lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanu, šausmu izjūtas.
- psihopatologs Psihopatoloģijas speciālists.
- psihopātija Psihopatoloģisks stāvoklis, kam ir raksturīga krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
- psihoterapeits Psihoterapijas speciālists.
- Kara komisariāts PSRS Aizsardzības ministrijas militārās uzskaites un mobilizācijas orgāns republikās, apgabalos, novados, pilsētās un rajonos.
- Kara komisariāts PSRS Aizsardzības ministrijas militārās uzskaites un mobilizācijas orgāns republikās, apgabalos, novados, pilsētās un rajonos.
- Galvenā mītne PSRS Bruņoto Spēku Augstākā Virspavēlnieka vadības orgāns (Lielā Tēvijas kara laikā).
- fronte PSRS Bruņoto Spēku augstākais operatīvais apvienojums, kas sastāv no vairākām armijām (3).
- gvarde PSRS Bruņoto Spēku daļu, vienību goda nosaukums, ko piešķīra Lielā Tēvijas kara laikā.
- Jaunākais komandējošais sastāvs PSRS Bruņoto Spēku karavīru kategorija, kurā ietilpst seržanti, staršinas, mičmaņi, praporščiki.
- Jaunākais komandējošais sastāvs PSRS Bruņoto Spēku karavīru kategorija, kurā ietilpst seržanti, staršinas, mičmaņi, praporščiki.
- Jaunākie virsnieki PSRS Bruņoto Spēku virsnieku kategorija, kurā ietilpst leitnanti, kapteiņi (Padomju Armijā), kapteiņleitnanti.
- admirālis PSRS Jūras Kara Flotes augstākā karavīru kategorija, kurā ietilpst kontradmirāļi, viceadmirāļi, admirāļi, flotes admirāļi.
- Valsts darba krājkase PSRS kredītiestāde, kuras galvenais uzdevums ir dot iespēju iedzīvotājiem uzglabāt savus uz laiku brīvos naudas līdzekļus un izdarīt dažāda rakstura norēķinu operācijas.
- speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- žurnālistika Publicistiska literārā darbība (laikrakstos, žurnālos, radio, televīzijā, informācijas aģentūrās).
- skribents Publicists, žurnālists (parasti ar zemu kvalifikāciju, nenopietns, paviršs).
- oponēt Publiski vērtēt, kritizēt kādu darbu (piemēram, reierātu, disertāciju).
- priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem. Lekcija, referāts.
- ziemotājpūce Pūce, kas ziemo attiecīgajā teritorijā.
- drakons Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus.
- ugunspūķis Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus. Drakons (1).
- Marksistiskie pulciņi Pulciņi, kuru dalībnieki pašmācības ceļā apguva marksistisko teoriju (19. gadsimta 90. gados un 20. gadsimta sākumā).
- vibropulēšana Pulēšana, kurā tiek izmantotas vibrācijas.
- komanda Pulka apakšvienība (ar īpašu specializāciju), kas ir mazāka par rotu.
- stāvpulkstenis Pulkstenis, kas ir iemontēts samērā augstā, šaurā kārbveida konstrukcijā.
- nulle Pulksteņa laika moments: divu diennakšu mija.
- pulmonologs Pulmonoloģijas speciālists.
- termīts Pulverveidīgs metāla (parasti alumīnija) un kāda cita metāla (piemēram, dzelzs) oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma.
- Funkcijas nulle Punkts, kurā funkcijas vērtība ir nulle. Funkcijas sakne.
- plakne Punktu kopa, kurai ir tikai divas dimensijas (garums un platums) un kurā jebkurus divus tās punktus var savienot ar taisni tā, ka tā atrodas šajā punktu kopā.
- figūra Punktu un līniju kopa plaknē (piemēram, leņķis, četrstūris). Punktu, līniju un virsmu kopa telpā (piemēram, konuss, piramīda).
- Dabiskā kafija Pupiņu kafija.
- purvaine Purvaina vieta, teritorija. Arī purvaina augsne.
- purvājs Purvaina vieta, teritorija. Arī purvs.
- Pārejas purvs Purvs, kas atrodas pārejas stadijā no zāļu purva uz sūnu purvu.
- Pārejas purvs Purvs, kas atrodas pārejas stadijā no zāļu purva uz sūnu purvu.
- pusporcija Puse (kā) porcijas.
- priekšpuse Puse (monētai, medaļai u. tml.), kurā ir fiksēta galvenā informācija teksta, attēla veidā. Averss.
- pusvalsts Puse vai aptuvena puse no valsts teritorijas.
- Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes Puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa ekvatora līniju.
- Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes Puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa ekvatora līniju.
- lori Puspērtiķu dzimta (Āfrikā, Dienvidāzijā), kuras pārstāvjiem ir biezs, mīksts apmatojums. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- Saules baterija Pusvadītāju ierīce Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
- tranzistors Pusvadītāju ierīce, kas ir paredzēta elektrisko svārstību ģenerēšanai, pastiprināšanai, strāvas komutācijai.
- sultāns Pušķis pie huzām cepures vai uz zirga galvas (svinīgās ceremonijās).
- Ziemotāji putni Putni, kas ziemā uzturas attiecīgajā teritorijā.
- Ziemotāji putni Putni, kas ziemo attiecīgajā teritorijā.
- ziemotājputns Putns, kas ziemo attiecīgajā teritorijā.
- vētrasputnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā. Šīs kārtas putns.
- radiotelevīziļa Radio un televīzijas sistēmas kopums, apvienojums.
- anodbaterija Radio uztvērēja vai raidītāja anoda ķēdē ieslēgta baterija.
- Vērsta pārraide Radio, televīzijas pārraide, kas ir vērsta uz noteiktu objektu, noteiktā virzienā.
- Nevērsta pārraide Radio, televīzijas pārraide, kuras izplatītā informācija ir uztverama visos virzienos.
- radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
- radioastronoms Radioastronomijas speciālists.
- radioobservatorija Radioastronomiska observatorija.
- Praktiskā radiobioloģija Radiobioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma izmantojamību kultūraugu ražas palielināšanā un kvalitatīvā uzlabošanā, selekcijā, pārtikas produktu aukstajā sterilizācijā.
- Kosmiskā radiobioloģija Radiobioloģijas nozare, kas prognozē kosmiskā starojuma bioloģisko ietekmi ilgstošos kosmiskos lidojumos.
- radiobiologs Radiobioloģijas speciālists.
- Kvantu elektronika Radiofizikas nozare, kas pētī elektromagnētiskā starojuma rašanos, pastiprināšanu un reģistrāciju, izmantojot kvantu likumsakarības.
- translācija Radiofonijā un televīzijā - pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas. Signālu, programmu pārraide pa vadu vai kabeļu tīklu.
- radiofons Radiofonijai nepieciešamo iekārtu kopums.
- radiodarbinieks Radiofonijas darbinieks.
- radiokompānija Radiofonijas kompānija.
- radiokorporācija Radiofonijas korporācija.
- radiosabiedrība Radiofonijas sabiedrība.
- tūners Radiofonijas uztverošā kompleksa autonoma sastāvdaļa - atsevišķā blokā noformēts radiouztvērējs, kam ir savs barošanas avots un ligzda galvas telefona pieslēgšanai.
- radioģeologs Radioģeoloģijas speciālists.
- radiokanāls Radioirekvenču josla, kas paredzēta attiecīgai radiopārraidei, radiostacijai.
- radioķīmiķis Radioķimijas speciālists.
- radiologs Radioloģijas (1) speciālists.
- radiologs Radioloģijas (2) speciālists.
- radioatbalss Radiolokācijā izmantota elektromagnētisko viļņu atstarošanās no apkārtējiem priekšmetiem.
- radiolokators Radiolokācijas aparatūra, iekārta.
- radiometeocentrs Radiometeoroloģijas centrs.
- radiometrists Radiometrijas (1) speciālists.
- radiometrists Radiometrijas (2) speciālists.
- radiosekstants Radionavigācijas ierīce kuģu un lidaparātu koordinātu noteikšanai pēc debess ķermeņa radiostarojuma.
- radionavigators Radionavigācijas ierīce, iekārta.
- radiorežisors Radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu, radiokompozīciju, radiolasījumu) režisors.
- raidstacija Radiostacija informācijas pārraidei.
- radiouzvedums Radiostudijā iestudēts, radio specifikai pielāgots (kā, piemēram, lugas, operas, operetes) uzvedums, ko pārraida pa radio.
- šūna Radiotelefonijā - apvidus, ko apkalpo viena radiotelefona centrāle.
- gārgt Radīt (elpošanas orgānos) sēcošu, dobju. troksni (piemēram, sāpēs, agonijā). Atskanēt šādam troksnim.
- puantēt Radīt (kā) pārsteiguma efektu, kulmināciju.
- ņemt Radīt (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus. Panākt, ka (kam) rodas kāds stāvoklis, situācija, apstākļi.
- pārsātināt Radīt (piemēram, šķīdumā) vielas koncentrāciju, kas ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju.
- tarkšķēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, kurās vairākkārt saskaras detaļas, arī notiek eksplozijas). Atskanēt šādam troksnim.
- raudāt Radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem, parasti par vijoli).
- sagatavoties Radīt sevī (gaidāmam notikumam, situācijai) atbilstošu noskaņojumu, attieksmi.
- rēkt Radīt šā viena troksni (par, parasti vairākiem, artilērijas ieročiem).
- starot Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas, arī enerģiju).
- izstarot Radīt un izplatīt telpā (parasti elektromagnētiskos viļņus, piemēram, gaismu, infrasarkanos starus). Radīt un izplatīt telpā (kādu enerģijas veidu, elementārdaļiņas).
- sārņot Radīt, arī palielināt sārņu (1) koncentrāciju (kur).
- ģenerēt Radīt, izraisīt, pārveidot (parasti ar kādu ierīci, piemēram, kāda veida enerģiju).
- pievienot Radīt, izveidot (piemēram, vada, līnijas) darbību. Panākt, ka (kas, piemēram, elektriskā enerģija, ūdens) tiek piegādāts. Arī pieslēgt.
- izfantazēt Radīt, izveidot fantāzijā.
- atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu), balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
- dibināt Radīt, veidot (piemēram, organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai. Darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības.
- materiālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērētā materiāla daudzumu. Materiāla daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu.
- metālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērēto metāla daudzumu.
- izgudrot Radošas darbības rezultātā izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
- noraidīt Raidīt un pabeigt raidīt (informāciju, signālus).
- monitors Raidītāja kontroluztvērējs. Televīzijas kontrolekrāns.
- radiobāka Raidstacija, kas raida radiosignālus, pēc kuriem lidaparāti, kuģi nosaka savu atrašanās vietu, kursu.
- radiopeilēšana Raidstacijas atrašanās vietas noteikšana ar radiogoniometru; radiopelengācija.
- radiopelengācija Raidstacijas atrašanās vietas noteikšana ar radiogoniometru. Radiopeilēšana.
- rainologs Rainoloģijas speciālists. Rainists.
- robežrajons Rajons, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- setlments Rajons, teritoriāla iedalījuma vienība (koloniju vai puskoloniju pilsētā), kurā dzīvo kapitālistisko valstu pavalstnieki un kuru parasti pārvalda šo valstu administrācija.
- Kaujas lauks Rajons, teritorija, kur risinās kauja.
- Kaujas lauks Rajons, teritorija, kur risinās kauja.
- pamācība Rakstiska instrukcija (kā lietošanai, izmantošanai).
- stenotipija Rakstīšana ar stenogrāfijas mašīnu.
- tinte Rakstīšanai paredzēts organisku krāsvielu šķīdums vai suspensija ar sabiezinātāja un konservanta piedevu.
- rakstāmiekārta Rakstīšanas iekārta (piemēram, telegrāfijā).
- pārrakstīt Rakstīt (fonogrammu, videoierakstu) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai iegūtu kopiju).
- stenotipēt Rakstīt (runu, tekstu) ar stenogrāfijas mašīnu.
- stenografēt Rakstīt (runu, tekstu) ar stenogrāfijas zīmēm.
- šifrēt Rakstīt (tekstu), fiksēt (informāciju), izmantojot šifru (1).
- matlīnija Rakstīta burta elements - smalka līnija (parasti kaligrāfijā).
- titrs Rakstītais teksts (parasti kinofilmas, televīzijas pārraides) kadrā.
- vilkt Rakstot, zīmējot veidot (burtu, līniju u. tml.).
- zīmējums Raksts (3): ornamentāls veidojums (piemēram, no līnijām, kontūrām u. tml.).
- Lineārais raksts Raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
- Lineārais raksts Raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
- arhīvs Rakstu krājums vai periodisks izdevums, kurā ir dokumentu publikācijas vai uz arhīvu materiāliem pamatoti raksti.
- zīme Raksturīga uzlīme (piemēram, precei, tās iesaiņojumam), kas satur vajadzīgo informāciju (piemēram, par preces cenu, ražotāju firmu), arī nosacīts (piemēram, jēdziena) raksturojums (parasti attēla veidā). Arī birka.
- siluets Raksturīgs (apģērba, tā detaļas) piegriezuma līniju kopums.
- raksturs Raksturīgs (dzīvnieku) izturēšanās veidu, reakciju kopums.
- anarhisks Raksturīgs anarhijai (1), saistīts ar to.
- anarhisks Raksturīgs anarhijai (2), saistīts ar to. Patvaļīgs, nedisciplinēts.
- antiklerikāls Raksturīgs antiklerikālismam, saistīts ar to. Vērsts pret klerikālismu, baznīcas un garīdzniecības privilēģijām.
- antikomunistisks Raksturīgs antikomunismam, saistīts ar to. Vērsts pret komunistisko teoriju un praksi.
- baltvācu Raksturīgs Baltijas vāciešiem, saistīts ar tiem.
- vācbaltu Raksturīgs Baltijas vāciešiem, saistīts ar tiem. Baltvācu.
- butaforisks Raksturīgs butaforijai. Arī neīsts.
- deģeneratīvs Raksturīgs deģenerācijai (1). Tāds, kam ir deģenerācijas (1) pazīmes.
- paralēlisms Raksturīgu (kā) iezīmju kopība, analoģija. Pilnīgs (kā) līdzīgums.
- kolorīts Raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, kādai vietai, tautai, nācijai, laikmetam).
- raksturkomēdija Raksturu komēdija.
- Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu. Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
- kodolraķete Raķete, kurā par dzinējspēka avotu izmanto kodolreakcijās atbrīvojušos enerģiju.
- izrāpot Rāpojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Rāpojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- krokodils Rāpuļu klases krokodilu kārtas dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā).
- gūt Rast (piemēram, realizāciju, atrisinājumu, atveidojumu).
- starot Rasties un izplatīties telpā (par elektromagnētiskajiem viļņiem, elementārdaļiņām, arī enerģiju).
- veidoties Rasties, attīstīties, risināties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piemēram, par situāciju, attiecībām).
- notikt Rasties, izveidoties (kādam, kam) nevēlamai situācijai, nevēlamiem apstākļiem.
- uzpeldēt Rasties, izvirzīties (piemēram, sarunā, diskusijā).
- izveidoties Rasties, veidoties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piemēram, par situāciju, attiecībām).
- segregācija Rasu diskriminācijas galējā forma, kas izpaužas rasu un nacionālo grupu mākslīgā norobežošanā.
- līķrati Rati zārka vešanai bēru procesijā.
- dzinējrats Rats, kas ar siksnu pārvada enerģiju citām darbināmām mašīnām (piemēram, virpai).
- vējrats Rats, kas pārveido vēja enerģiju mehāniskajā enerģijā (iekārtās, ierīcēs, ko darbina ar šādu enerģiju). Vēja rats.
- Vēja rats Rats, kas pārveido vēja enerģiju mehāniskajā enerģijā (iekārtās, ierīcēs, ko darbina ar šādu enerģiju). Vējrats.
- Vēja rats Rats, kas uztver vēja enerģiju (iekārtās, ierīcēs, ko darbina ar šādu enerģiju).
- mistrs Raža, produkcija, kas iegūta no šādas augu kopas.
- Apgrozāmais kapitāls Ražīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pilnīgi pāriet ražojamās precēs un pēc to realizācijas naudas formā pilnīgi atgriežas atpakaļ pie kapitālista.
- Apgrozāmais kapitāls Ražīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pilnīgi pāriet ražojamās precēs un pēc to realizācijas naudas formā pilnīgi atgriežas atpakaļ pie kapitālista.
- Sērijveida ražošana Ražošana, kam ir raksturīga vienveidīgas produkcijas periodiska izlaide.
- Ekspropriatoru ekspropriācija Ražošanas līdzekļu atsavināšana kapitālistiem, muižniekiem proletāriskajā revolūcijā.
- rotaļāties Reaģēt uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
- starpreakcija Reakcija, kas veido kādas norises starpposmu.
- pretreakcija Reakcija, ko izraisa kāda darbība, norise.
- Apmaiņas reakcija Reakcija, kurā divi savienojumi apmainās ar saviem joniem.
- aktivitāte Reakcijas spēja. Aktīva darbība.
- aktīvs Reakcijas spējīgs. Tāds, kas iedarbojas uz ko. Tāds, kurā notiek kāds process, reakcija.
- reaģents Reakcijas viela, ko (parasti) izmanto zinātniskajā pētniecībā.
- militārisms Reakcionārā (kapitālistiskas valsts) politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu agresijai pret citām, parasti vājākām, valstīm, vestu aneksionistiskus karus, apspiestu tautas masu brīvības cīņu. Valsts varas realizēšana, ko veic militārpersonu grupa.
- nacionālliberāļi Reakcionāra lielburžuāzijas partija Rietumeiropā (piemēram, Vācijā līdz 1918. gadam, Anglijā).
- panģermānisms Reakcionārs politisks virziens (19. gadsimta beigās), kas izvirzīja mērķi apvienot vāciski runājošās tautas vienā Vācijas valstī un pievienot tai daudzas citas zemes.
- reālists Reālģimnāzijas vai reālskolas audzēknis.
- neoreālisms Reālistisks mākslas virziens (20. gadsimta 40. gados Itālijā, pēc tam arī dažās citās zemēs), kam raksturīgs demokrātisms, vēstījuma tuvums dzīvei un izteiksmes līdzekļu vienkāršums.
- reanimatologs Reanimatoloģijas speciālists.
- recenzents Recenzijas autors.
- feļetons Recenzijas, kritikas raksti, arī daiļliteratūras sacerējumi (periodikā).
- signatūra Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par to, kā jālieto izrakstītās zāles. Arī receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm.
- redkolēģija Redakcijas kolēģija.
- ievadraksts Redakcijas raksts (laikraksta vai žurnāla numura sākumā) par kādu nozīmīgu, aktuālu jautājumu.
- Šautras zibens Redzama līnijveida elektriskā izlāde atmosfērā, ja ir liela potenciālu starpība starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi.
- negatīvs Redzamais attēls uz fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums ir pretējs oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas ir papildkrāsas oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā). Fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
- tiflotehnika Redzes defektu korekcijas un kompensācijas tehnisko līdzekļu kopums. Šādu līdzekļu izstrāde.
- plenārreferāts Referāts, kas ir paredzēts visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
- Pārskata referāts Referāts, kurā apkopoti organizācijas, kolektīva u. tml. darbības rezultāti noteiktā laikposmā, kā arī formulēti turpmākie uzdevumi.
- atsijāties Refl. --> atsijāt (1). Tikt atsijātam.
- atsijāties Refl. --> atsijāt (2).
- izsijāties Refl. --> izsijāt (1). Tikt izsijātam.
- pasijāties Refl. --> pasijāt (1). Tikt pasijātam.
- pasijāties Refl. --> pasijāt (3). Tikt pasijātam.
- piedauzīties Refl. --> piedauzīt (2). Tikt piedauzītam, parasti nevijas, negribēti.
- sijāties Refl. --> sijāt (1), tikt sijātam.
- refleksterapeits Refleksterapijas speciālists.
- reformators Reformācijas piekritējs.
- sociālreformisms Reformisma teorija un prakse starptautiskajā sociālistiskajā kustībā.
- Konstruktīvais sociālisms Reformistisks virziens Anglijas strādnieku kustībā.
- Konstruktīvais sociālisms Reformistisks virziens Anglijas strādnieku kustībā.
- Dienesta pakāpe Reglamentā, nolikumā paredzēts nosaukums, ko piešķir karavīriem atbilstoši viņu kvalifikācijai, ieņemamajam amatam, nopelniem.
- pašregulācija Regulācija, ko kādā sistēmā iztaisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- omnibuss Regulārai pasažieru pārvadāšanai paredzēti daudzvietīgi rati, ko vilka zirgi un kam bija slēgta virsbūve.
- pasts Regulāru sūtījumu kopums, kuru nogādi kārto šāda iestāde, organizācija.
- mērķēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī. Regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā.
- tēmēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī. Regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā. Mērķēt (1).
- pase Reģistrācijas dokuments (piemēram, iekārtai, ierīcei, arī uzņēmumam), kurā ir fiksēti galvenie dati (par to), apliecinātas kādas saistības.
- reimatologs Reimatoloģijas speciālists.
- reimokardiologs Reimokardioloģijas speciālists.
- rektifikāts Rektifikācijā iegūtā viela.
- kalkulators Rēķinvedības darbinieks, kas veic kalkulāciju.
- starprelejs Relejs, kam ir palīgfunkcijas parametru saskaņošanā elektriskajās ķēdēs.
- šamanisms Reliģija (Āfrikā, Austrālijā, Āzijā), kas pamatojas uz kulta kalpotāju saikni ar gariem rituāla laikā.
- maniheisms Reliģija (aptuveni no 3. gadsimta līdz 14. gadsimtam), kurā ir budisma, persiešu reliģijas un kristiānisma elementi.
- budisms Reliģija, Būdas mācība, kas radās Indijā 6. gadsimtā pirms mūsu ēras.
- viendievība Reliģija, kas atzīst tikai vienu Dievu. Monoteisms.
- monoteisms Reliģija, kas atzīst tikai vienu dievu. Viendievība.
- daudzdievība Reliģija, kuras pamatā ir daudzu dievu kults.
- politeisms Reliģija, kuras pamatā ir daudzu dievu kults. Daudzdievība.
- kristietība Reliģija, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum un kura radās Romas impērijā mūsu ēras 1. gadsimtā. Kristiānisms.
- kristiānisms Reliģija, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum un kura radās Romas impērijā mūsu ēras 1. gadsimtā. Kristietība.
- Dieva sods Reliģijā, mitoloģijā - dieva nolemts sods.
- totēmisms Reliģijas forma (parasti pirmatnējā sabiedrībā), kam raksturīga ticība, ka pastāv radniecība starp kādu cilvēku kopu un kādu dzīvnieku, augu, dabas parādību, priekšmetu.
- modernisms Reliģijas un filozofijas virziens, kas cenšas apvienot mūsdienu zinātnes (it īpaši dabaszinātņu) atziņas ar reliģijas dogmām.
- ticība Reliģijas virziens, arī konfesija. Arī noteikta mitoloģiska sistēma.
- kults Reliģiska (kā) pielūgšana, uzskatīšana par svētu, par dievību. Arī reliģija.
- grēksūdze Reliģiska (katoļu un pareizticīgo draudzēs obligāta) ceremonija - grēku izstāstīšana garīdzniekam un to nožēlošana.
- ordinācija Reliģiska ceremonija - uzņemšana garīdznieka amatā.
- iesvētības Reliģiska ceremonija, ar ko uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli. Tai sekojošās svinības, mielasts.
- kristības Reliģiska ceremonija, kurā bērnu vai pieaugušu cilvēku atbrīvo no grēka, padara par baznīcas locekli un parasti piešķir viņam vārdu. Tai sekojošās svinības, mielasts.
- laulība Reliģiska ceremonija, kurā noslēdz laulību.
- lūgšana Reliģiska ceremonija, tās sastāvdaļa - vēršanās pie dieva ar kādu lūgumu, vajadzību, arī pateicību. Šādā ceremonijā izmantojamais teksts.
- sholastika Reliģiskā filozofija (viduslaikos), kuras galvenais mērķis bija kristīgās ticības dogmu racionālistiska sistematizācija, apoloģija, izmantojot formālās loģikas paņēmienus.
- svētcere Reliģiska meditācija.
- kanons Reliģiska satura tekstu kopums, ko kādā konfesijā atzīst par svētu.
- kongregacionālists Reliģiska virziena piekritējs (Anglijā, 16. gadsimtā arī Amerikas Savienotajās Valstīs).
- mūks Reliģiskas korporācijas (klostera, garīga ordeņa) loceklis, kas dzīvo klosterī.
- Kulta kalpotājs (retāk kalps) Reliģiskas organizācijas amatpersona, kas izpilda attiecīgos rituālus un ceremonijas, vada dievkalpojumus, draudžu reliģisko dzīvi.
- Kulta kalps (biežāk kalpotājs.) Reliģiskas organizācijas amatpersona, kas izpilda attiecīgos rituālus un ceremonijas, vada dievkalpojumus, draudžu reliģisko dzīvi.
- Kulta kalpotājs (retāk kalps) Reliģiskas organizācijas amatpersona, kas izpilda attiecīgos rituālus un ceremonijas, vada dievkalpojumus, draudžu reliģisko dzīvi.
- misionārisms Reliģiskas organizācijas darbība, kuras nolūks ir pievērst ticībai (parasti atkarīgo zemju un koloniju iedzīvotājus).
- orģija Reliģiskas svinības (senajā Romā, Grieķijā, Austrumu zemēs), kas saistītas ar dievu kultu.
- teozofija Reliģiski filozofiska mācība par iespēju mistiskas intuīcijas un atklāsmes ceļā nonākt kontaktā ar Dievu.
- atklāsme Reliģiski ideālistiskajā filozofijā - pārjutekliska patiesības uztvere, kas piemīt tikai izredzētajiem mistiskas apskaidrības brīdī.
- vahabisms Reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā 18. gadsimtā. Oficiālā ideoloģija mūsdienu Sauda Arābijā.
- puritānisms Reliģiski politiska protestantu kustība (angļu un skotu buržuāziskajā sabiedrībā 16. un 17. gadsimtā), kuras sākotnējais mērķis bija atbrīvot anglikāņu baznīcu no katolicisma elementiem.
- kontrreformācija Reliģiski politisks virziens (Eiropā 16. un 17. gadsimtā), ko vadīja pāvests un kas bija vērsts pret reformāciju.
- vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gadsimtā) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
- Garantijas remonts Remonts defektu novēršanai, kuri radušies izstrādājumam garantijas laikā.
- Garantijas remonts Remonts defektu novēršanai, kuri radušies izstrādājumam garantijas laikā.
- kapitālremonts Remonts, kas saistīts ar nolietoto detaļu, būvdetaļu, būvkonstrukciju atjaunošanu vai maiņu.
- rentgenologs Rentgenoloģijas speciālists.
- rentgencaurskate Rentgenoskopija.
- oleogrāfija Reprodukcija, kas ir iespiesta šādā veidā.
- republikānis Republikāņu partijas biedrs.
- marka Reputācija, prestižs (parasti profesijai amatniecībā, rūpniecībā, lauksaimniecībā).
- kabeļtauva Resna, īpaša vijuma šķiedru tauva.
- restaurētājs Restaurācijas (1) speciālists. Restaurators (1).
- restaurators Restaurācijas (1) speciālists. Restaurētājs.
- restaurators Restaurācijas (2) dalībnieks, piekritējs.
- šovs Rēvijas veida uzvedums, parasti ar mūziku, dziesmām, dejām.
- vizitācija Revīzija (baznīcās, draudzēs vai garīgo bruņinieku ordeņu pilīs). Arī garīdznieku pārbaude.
- Koloniālā revolūcija Revolūcija kolonijā, puskolonijā vai atkarīgajā zemē.
- Koloniālā revolūcija Revolūcija kolonijā, puskolonijā vai atkarīgajā zemē.
- jakobīnis Revolucionāri demokrātiskā Parīzes politiskā kluba loceklis (Franču buržuāziskās revolūcijas laikā 18. gadsimta beigās).
- boļševisms Revolucionārs, konsekvents, marksistisks politiskās domas virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kas radis iemiesojumu jauna tipa partijā - V. I. Ļeņina radītajā boļševiku partijā.
- atšķaidījums Rezultāts --> atšķaidīt. Šķīdums, kura koncentrācija ir samazināta. Atšķaidīta viela.
- drapējums Rezultāts --> drapēt (2). Drapērija.
- režģojums Režģveida priekšmets, konstrukcija. Arī režģis.
- viesrežija Režija, ko veic viesrežisors.
- režisūra Režija.
- viesrežisors Režisors, kas ieradies no citurienes un veic režiju citā vietā, citā mākslinieciskā vienībā.
- ribojums Ribu (2) kopums (piemēram, konstrukcijā).
- solis Rīcība (kādos apstākļos, situācijā).
- franki Rietumģermāņu ciltis, kas mūsu ēras pirmā gadu tūkstoša pirmajā pusē iekaroja Galliju.
- čehi Rietumslāvu tauta, daļa no Čehoslovakijas pamatiedzīvotājiem.
- poļi Rietumslāvu tauta, Polijas pamatiedzīvotāji.
- slovaki Rietumslāvu tauta, Slovakijas pamatiedzīvotāji.
- Dzīvojamā rija Rija, kurā ir dzīvojamās telpas vai kurā dzīvo.
- Rijas ceplis Rijas krāsns.
- Rijas ceplis Rijas krāsns.
- rijīgums Rijība (1).
- rijīgums Rijība (2).
- badmira Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī rijīgs dzīvnieks.
- alkans Rijīgs, nepiepildāms (ēšanā).
- ierīt Rijot ievirzīt (piemēram, barības vadā). Norīt.
- norīt Rijot ievirzīt barības vadā.
- pierīties Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā. Pierīt.
- pierīt Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā. Pierīties (1).
- guldzināt Rijot šķidrumu, vairākkārt radīt padobjas skaņas.
- instruments Rīki, piederumi, ko izmanto operācijās.
- spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku). Rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
- rotaļāties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti, kavējot laiku). Rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
- grēkot Rīkoties neatbilstoši reliģijas normām.
- Krist grēkā Rīkoties neatbilstoši reliģijas normām. Grēkot (1).
- Kārtot formalitātes Rīkoties saskaņā ar likuma vai tradīcijas noteikto kārtības ārējo formu.
- Krāt ogles uz galvas Rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
- Krāt ogles uz galvas Rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
- Krāt ogles uz galvas Rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
- Nokārtot formalitātes Rīkoties un pabeigt rīkoties saskaņā ar likuma vai tradīcijas noteikto kārtības ārējo formu.
- Glābt situāciju Rīkoties, lai novērstu nepatīkamu, nevēlamu situāciju.
- Glābt situāciju Rīkoties, lai novērstu nepatīkamu, nevēlamu situāciju.
- vija Rinda, ko veido tuvu (parasti neregulārā atstatumā) esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgas funkcijas, kopīga darbība.
- ķēde Rinda, līnija, ko veido tuvu cits pie cita esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgs uzdevums, kopīga rīcība.
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi). Būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni). Būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- triole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot trijās vienlīdzīgās daļās.
- rečitatīvs Ritmiski brīvs dziedājums, kas intonatīvi ir tuvs runai (parasti operās, oratorijās).
- strofika Ritmiski intonatīvās kompozīcijas īpatnību kopums (piemēram, kāda autora, virziena) daiļdarbos.
- marka Robeža, robežas zīme (piemēram, kādai joslai, teritorijai).
- krasts Robeža, robežlīnija.
- robottehnoloģija Robotu tehnoloģija.
- rokajs Rokoko stila galvenais ornamenta elements, kas apvieno gliemežvāka daļu, akanta lapas motīvus un dažādas līknes asimetriskā, fantastiskā kompozīcijā.
- franči Romāņu tauta, Francijas pamatiedzīvotāji.
- itālieši Romāņu tauta, Itālijas pamatiedzīvotāji.
- rumāņi Romāņu tauta, Rumānijas pamatiedzīvotāji.
- ornaments Rotājums, kam raksturīgi pēc simetrijas, ritma u. tml. likumiem sakārtoti elementi, kuriem ir ģeometriska vai vairāk vai mazāk stilizēta dabas objektu forma.
- kaķene Rotaļu šaujamrīks - kociņš ar žākli, pie kuras piestiprināta gumijas lente.
- plaukšķene Rotaļu šaujamrīks, kas paredzēts iluminācijai un ko izšaujot rodas troksnis.
- broša Rotas lieta (bieži ar dārgakmeni vai tā imitāciju), kas paredzēta piespraušanai pie tērpa.
- ornamentēt Rotāt (melodiju) ar skaņu vai skaņu grupu.
- meijot Rotāt ar meijām.
- inkrustēt Rotāt inkrustācijas tehnikā.
- ekscentrs Rotējoša (mašīnas, mehānisma) diskveida detaļa, kuras rotācijas ass nesakrīt ar diska centru.
- Skrūves kustība Rotējoša ķermeņa kustība tā rotācijas ass virzienā.
- turbīna Rotējošs dzinējs, kas tvaika, gāzes vai ūdens enerģiju pārvērš mehāniskā darbā.
- ritēt Rotējot pārvietoties, atrasties rites, arī rotācijas kustībā. Arī rotēt.
- Vēja rotors Rotors vēja enerģijas uztveršanai.
- Vēja rotors Rotors vēja enerģijas uztveršanai.
- vējrotors Rotors vēja enerģijas uztveršanai. Vēja rotors.
- remontantroze Roze, kas zied vairākkārt vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
- miešķis Rubiju dzimtas augs ar lancetiskām vai lineārām lapām neīstos mieturos un sīkiem baltiem ziediem žuburainās ziedkopās.
- Sarkanā lapsa Rudā lapsa, Eirāzijas lapsa.
- palaist Runājot, rakstot izplatīt, panākt, ka izplatās (kāda, parasti nepatiesa, informācija).
- nots Runas intonācija. Balss skanējums.
- slēgums Runas orgānu sakļāvums artikulācijā.
- balss Runas skanējums, kurā izpaužas runātāja psihiskais stāvoklis. Arī intonācija.
- šļupstēšana Runas traucējums - neskaidra vai nepareiza skaņu artikulācija, ko izraisa, piemēram, mēles nepilnīga attīstība vai darbība, zobu trūkums vai defekti.
- tonis Runas, balss skanējuma īpatnību kopums, kurā izpaužas runas satura, psihiskā stāvokļa nianses, sastāvdaļas. Arī intonācija (1).
- skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) uzsvērti ritmiski, izceļot zilbju kvantitāti, runas melodiju. Arī deklamēt.
- čukstēt Runāt bez balss saišu vibrācijas. Runāt ļoti klusu.
- ironizēt Runāt, arī izturēties ar ironiju. Būt zobgalīgam, izsmejošam.
- Ņemt vārdu Runāt, izteikties (parasti oficiālā situācijā).
- Ņemt vārdu Runāt, izteikties (parasti oficiālā situācijā).
- replika Runātāja, parasti īss, izteikums, kurā pausta reakcija uz sarunbiedra runu, darbību, izturēšanos.
- burtlietuve Rūpnīca vai cehs, kur izgatavo tipogrāfijas burtus un citas iespiedzīmes.
- Garantijas rūpnīca Rūpnīca, kurā veic garantijas remontu.
- metālrūpniecība Rūpniecības nozare (piemēram, metalurģija, mašīnbūve), kas ietver metālu ražošanu un apstrādi.
- Ieguves rūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietver izejvielu, arī enerģijas ieguvi.
- kinofotorūpniecība Rūpniecības nozare, kas ražo tehniskos līdzekļus kinematogrāfijai un fotogrāfijai.
- saira Rūpnieciski nozīmīga skumbrijlīdaku dzimtas zivs (Klusā okeāna mērenās un subtropu joslas rajonos).
- samilzt Saasināties, kļūt grūti atrisināmam (par problēmu, konfliktu), arī kļūt grūti panesamam (par smagu, traģisku situāciju).
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kā (piemēram, uzņēmuma, pasākuma, arī produkcijas) derīgumu, vērtību, nozīmīgumu.
- civilizācija Sabiedrības attīstības trešais periods (pēc mežonības un barbarisma) saskaņā ar L. Morgana periodizāciju, kuru lietojis arī Fr. Engelss.
- civilizācija Sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpe, ko sasniegusi attiecīgā sabiedriski ekonomiskā formācija. Sabiedrība noteiktā (parasti augstā) attīstības pakāpē.
- kasta Sabiedrības grupa, kas stingri sargā savu noslēgtību, nošķirtību un savas grupas, sava sabiedriskā stāvokļa privilēģijas, intereses.
- Komunistiskā sabiedriskā pašpārvalde Sabiedrības organizācija komunisma apstākļos.
- cilts Sabiedrības organizācijas forma pirmatnējās kopienas iekārtā.
- Garīgā kultūra Sabiedrības un cilvēka garīgās darbības un tās rezultātu kopums (izziņa, tikumība, audzināšana un izglītība, tiesības, filozofija, ētika, estētika, zinātne, māksla, mitoloģija, reliģija).
- Sabiedriskā doma Sabiedrības vai tās daļas uzskatu kopums, kurā izpaužas attieksme pret sociālās īstenības faktiem, sabiedrības grupām, organizācijām, indivīdiem.
- sociālisms Sabiedriskā iekārta, pēc marksisma-ļeņinisma mācības - komunisma sabiedriski ekonomiskās formācijas pirmā fāze, kas nomaina kapitālismu un kam raksturīgs augsts dzīves līmenis, cilvēka tiesiskums, ražošanas līdzekļu sabiedriskošana.
- šķīrējtiesa Sabiedriska jurisdikcijas grupa, ko izveido pašas strīda puses tā izskatīšanai.
- Renesanses laikmeta humānisms Sabiedriska kustība, literatūras virziens, kas atspoguļoja buržuāzijas antifeodālo pasaules uzskatu cīņā pret personības apspiešanu un pret baznīcas politisko varu.
- Renesanses laikmeta humānisms Sabiedriska kustība, literatūras virziens, kas atspoguļoja buržuāzijas antifeodālo pasaules uzskatu cīņā pret personības apspiešanu un pret baznīcas politisko varu.
- Kultūras universitāte Sabiedriska mācību iestāde, kurā tiek lasīti lekciju cikli kādā zināšanu nozarē.
- arodbiedrība Sabiedriska masu organizācija (Padomju Savienībā), kas apvieno noteiktas tautas saimniecības nozares strādniekus un kalpotājus un aizstāv viņu intereses.
- Ielu komiteja Sabiedriska organizācija pilsētu vai pilsētciematu individuālās apbūves rajonos, kura palīdz vietējām darbaļaužu deputātu padomēm pilsētas vai pilsētciemata labiekārtošanas un pašpārvaldes darbā.
- Ielu komiteja Sabiedriska organizācija pilsētu vai pilsētciematu individuālās apbūves rajonos, kura palīdz vietējām Tautas deputātu padomēm pilsētas vai pilsētciemata labiekārtošanas un pašpārvaldes darbā.
- klubs Sabiedriska organizācija, kas apvieno noteiktu aprindu, vienas profesijas, arī kopīgu idejisku interešu cilvēkus, lai organizētu kopīgus pasākumus. Kultūras un izglītības iestāde komunistiskās audzināšanas darbam, kultūras un atpūtas pasākumu organizēšanai.
- narodņicisms Sabiedriska un politiska kustība (pirmsrevolūcijas Krievijā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuras ideoloģijā apvienojās agrārās demokrātijas antifeodālā programma ar utopiskā sociālisma idejām.
- kopēdnīca Sabiedriskās ēdināšanas punkts (Padomju Krievijā pilsoņu kara laikā).
- kafejnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama kafija, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
- (Brīvprātīgais) kārtības sargs Sabiedriskas organizācijas loceklis (PSRS), kura uzdevums ir, piemēram, aizsargāt pilsoņu tiesības un likuma prasības, aktīvi piedalīties likuma pārkāpumu novēršanā un pārtraukšanā, uzturēt sabiedrisko kārtību un sargāt sociālistisko īpašumu.
- Sabiedriskais aizstāvis Sabiedriskas organizācijas vai darba kolektīva pārstāvis, kas piedalās krimināllietas iztiesāšanā, lai aizstāvētu tiesājamo.
- Sabiedriskais apsūdzētājs Sabiedriskas organizācijas vai darba kolektīva pārstāvis, kas piedalās krimināllietas iztiesāšanā, lai apsūdzētu tiesājamo.
- Sabiedriskais galvojums Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas turpmāko uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
- galaprodukts Sabiedriskās ražošanas apjoma rādītājs - materiālās ražošanas nozaru produkcijas daļa, kuru izlieto personīgā patēriņa un sabiedriskā neražojošā patēriņa vajadzībām, pamata un apgrozāmo fondu veidošanai, kā arī eksporta un importa saldo segšanai.
- feodālisms Sabiedriski ekonomiska formācija (laikmetā starp verdzības iekārtu un kapitālismu vai starp pirmatnējo kopienu un kapitālismu), kuras ražošanas attiecību pamatā ir feodāļu īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un daļēji uz ražotājiem.
- kapitālisms Sabiedriski ekonomiska formācija, kuras ražošanas attiecību pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un algotā darbaspēka ekspluatācija.
- hunta Sabiedriski politiska organizācija, sapulce vai apvienība (parasti Spānijā, Latīņamerikas zemēs).
- slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gadsimta vidū Krievijā), kam pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
- mačs Sacensība, kas sastāv no vairākām partijām starp diviem dalībniekiem (parasti šahā, dambretē).
- Virves vilkšana Sacensība, kurā viena komanda, velkot aiz virves, cenšas pārvilkt robežlīnijai otru komandu.
- Vēršu cīņas Sacensības (galvenokārt Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur cilvēks cenšas uzvarēt satracinātu vērsi.
- priekšsacensības Sacensības dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām).
- trīscīņa Sacensības trijās disciplīnās.
- kārta Sacensību posms (parasti sporta spēlēs), kurā katra komanda izspēlē vienu spēli, katrs spēlētājs - vienu partiju. Spēļu kopums, ko izspēlē šajā posmā.
- bufs Sacerējums (mūzikā vai dramaturģijā) ar komisku, grotesku saturu. Attiecīgais žanrs.
- pupārijs Sacietējusi pēdējās kāpura stadijas kutikula (daļai divspārņu), kas funkcionē kā kūniņas apvalks.
- priekšsacīkstes Sacīkstes dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacīkstēm).
- izkārtojums Sadalījums, organizācija pēc noteikta principa.
- rajonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteikta kritērija savstarpēji atšķirīgās, bet iekšēji (administratīvās, ekonomiskās, klimatiskas u. tml.) daļās
- zonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteiktiem kritērijiem ģeogrāfiskās, klimatiskās, hidroloģiskās u. tml. zonās, joslās.
- pārdalīt Sadalīt (piemēram, teritoriju, ekonomiskus resursus) vēlreiz, no jauna.
- sašķelt Sadalīt (teritoriju) vairākās daļās.
- saskaldīt Sadalīt (teritoriju) vairākas daļas. Sašķelt (3).
- nodevība Sadarbība ar pretinieku (parasti ziņu sniegšana), kura apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
- nodot Sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraudēt (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
- stūris Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi. Vieta, telpa, vide šādas saduras tuvumā. Arī kakts (1).
- cīņa Sadursme (starp pretējiem spēkiem, piemēram, starp šķirām, partijām), lai gūtu pārsvaru, uzvaru.
- Horeogrāfiskā rotaļa Sadzīves horeogrāfijas norise, kurā darbojas neierobežots skaits dalībnieku, kas paši dzied pavadījumu.
- nodot Sagādāt iespēju izmantot, lietot (piemēram, celtni, inventāru, teritoriju).
- regulēt Sagatavot (sistēmu, iekārtu, elementu u. tml.) noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai. Panākt, būt par cēloni, ka (sistēmai, iekārtai, elementam u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
- pārstādīt Sagatavot (tehnisku iekārtu) citas operācijas veikšanai.
- iestādīt Sagatavot (tehnisku iekārtu) noteiktu operāciju veikšanai.
- sagrūt Sagāzties un pārvērsties drupās (parasti par celtnēm). Sabrukt (1). Arī grūstot nonākt avārijas stāvoklī.
- sabrukt Sagāzties un pārvērsties drupās. Sagrūt (1). Arī brūkot nonākt avārijas stāvoklī.
- pārziemot Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām).
- ziemot Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām).
- ietaupīt Saglabāt, lieki neiztērēt (enerģiju, darbu u. tml.).
- izdzīvot Saglabāties, neizzust (piemēram, par tradīciju).
- klēts Saimniecības celtne lauksaimniecības produktu, tekstiliju uzglabāšanai.
- peļņa Saimnieciskā aprēķina uzņēmuma tīrais ienākums, ko veido starpība starp produkcijas realizācijas cenu un produkcijas pilno pašizmaksu.
- Naturālā saimniecība Saimniekošanas metode, pēc kuras produkciju ražo galvenokārt saimniecības iekšējām vajadzībām.
- Naturālā saimniecība Saimniekošanas metode, pēc kuras produkciju ražo galvenokārt saimniecības iekšējām vajadzībām.
- partijiskums Saistība ar kādu politisku partiju. Atbilstība kādas politiskas partijas, kādas šķiras, sociālas grupas principiem.
- partejiskums Saistība ar kādu politisku partiju. Atbilstība kādas politiskas partijas, kādas šķiras, sociālas grupas principiem. Partijiskums.
- Šajā (arī šinī, šai) ziņā Saistījumā ar noteiktiem, arī iepriekš minētiem apstākļiem, situāciju, pazīmi, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, apgalvojumam.
- Šajā (arī šinī, šai) ziņā Saistījumā ar noteiktiem, arī iepriekš minētiem apstākļiem, situāciju, pazīmi, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, apgalvojumam.
- priekšmetiskums Saistījums (parādībai, darbībai, stāvoklim u. tml.) ar priekšmetu. Stāvoklis, situācija, kad (kas) kļūst par priekšmetu, tiekot iesaistīts subjekta darbībā.
- Induktīvā saite Saistījums, kas magnētisko lauku mijiedarbībā rodas starp maiņstrāvas elektriskajām ķēdēm.
- ņemt Saistīt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanā), aicināt (būt par ko), arī pieļaut, ka kāds var ko veikt, būt kādā situācijā.
- lokalizēt Saistīt ar noteiktu teritoriju, vietu (piemēram, procesu, parādību).
- asociēt Saistīt īstenības atspoguļojumus uz asociācijas (3) pamata.
- laulāt Saistīt laulības attiecībās ar reliģisku ceremoniju.
- asociēties Saistīties asociācijā (3).
- lineārs Saistīts ar (attēla) līnijām, tām raksturīgs. Tāds, ko veido līnijas.
- potenciāls Saistīts ar (kā) mijiedarbību telpā, šādai mijiedarbībai raksturīgs.
- margināls Saistīts ar (kā) robežu, perifēriju. Tāds, kas atšķiras no kā galvenā, centrālā.
- administratīvs Saistīts ar administrāciju, pārvaldi. Administrācijai, pārvaldei raksturīgs.
- agroķīmisks Saistīts ar agroķīmiju, tai raksturīgs.
- agrometeoroloģisks Saistīts ar agrometeoroloģiju, tai raksturīgs.
- agronomisks Saistīts ar agronomiju, tai raksturīgs.
- alerģisks Saistīts ar alerģiju, tai raksturīgs.
- anatomisks Saistīts ar anatomiju (2), tai raksturīgs.
- aneksionistisks Saistīts ar aneksiju, tai raksturīgs.
- anēmisks Saistīts ar anēmiju, tai raksturīgs.
- antropoloģisks Saistīts ar antropoloģiju, tai raksturīgs.
- arheogrāfisks Saistīts ar arheogrāfiju, tai raksturīgs.
- arheoloģisks Saistīts ar arheoloģiju, tai raksturīgs.
- aristokrātisks Saistīts ar aristokrātiju (1), aristokrātu, raksturīgs aristokrātijai (1), aristokrātam.
- arteriāls Saistīts ar artērijām, tām raksturīgs.
- asociatīvs Saistīts ar asociāciju (2), tai raksturīgs.
- asociatīvs Saistīts ar asociāciju (3), tai raksturīgs.
- astēnisks Saistīts ar astēniju, tai raksturīgs.
- astroloģisks Saistīts ar astroloģiju, tai raksturīgs.
- astronomisks Saistīts ar astronomiju, tai raksturīgs.
- transatlantisks Saistīts ar Atlantijas okeāna šķērsošanu, tai raksturīgs.
- atrofisks Saistīts ar atrofiju, tai raksturīgs.
- autobiogrāfisks Saistīts ar autora dzīvi, arī autobiogrāfiju.
- gaiss Saistīts ar aviāciju.
- bakteriāls Saistīts ar baktērijām, to iedarbību.
- balneoloģisks Saistīts ar balneoloģiju, tai raksturīgs.
- bibliogrāfisks Saistīts ar bibliogrāfiju, tai raksturīgs.
- biogrāfisks Saistīts ar biogrāfiju, tai raksturīgs.
- bioķīmisks Saistīts ar bioķīmiju, tai raksturīgs.
- bioloģisks Saistīts ar bioloģiju, tai raksturīgs.
- birokrātisks Saistīts ar birokrātiju (1), tai raksturīgs.
- bizantisks Saistīts ar Bizantiju vai bizantiešiem, Bizantijai vai bizantiešiem raksturīgs.
- buržuāzisks Saistīts ar buržuāziju, tai raksturīgs.
- cinkogrāfisks Saistīts ar cinkogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- citoloģisks Saistīts ar citoloģiju, tai raksturīgs.
- daktiloskopisks Saistīts ar daktiloskopiju, tai raksturīgs.
- defektoloģisks Saistīts ar defektoloģiju, tai raksturīgs.
- deklamatorisks Saistīts ar deklamāciju (1), tai raksturīgs.
- deklamatorisks Saistīts ar deklamāciju (2), tai raksturīgs.
- deklaratīvs Saistīts ar deklarāciju (1), tai raksturīgs.
- deklaratīvs Saistīts ar deklarāciju (2), tai raksturīgs.
- deklaratīvs Saistīts ar deklarāciju (3), tai raksturīgs.
- dekoratīvs Saistīts ar dekorāciju (1), tai raksturīgs.
- dekoratīvs Saistīts ar dekorāciju (2), tai raksturīgs.
- demagoģisks Saistīts ar demagoģiju, tai raksturīgs.
- demogrāfisks Saistīts ar demogrāfiju, tai raksturīgs.
- dendrohronoloģisks Saistīts ar dendrohronoloģiju, tai raksturīgs.
- dendroloģisks Saistīts ar dendroloģiju, tai raksturīgs.
- depresīvs Saistīts ar depresiju (1), tai raksturīgs.
- despotisks Saistīts ar despotiju (1), tai raksturīgs.
- dezorganizatorisks Saistīts ar dezorganizāciju, tai raksturīgs.
- diahronisks Saistīts ar diahroniju.
- dialektoloģisks Saistīts ar dialektoloģiju, tai raksturīgs.
- dietoloģisks Saistīts ar dietoloģiju, tai raksturīgs.
- diluviāls Saistīts ar dilūviju, tam raksturīgs.
- diplomātisks Saistīts ar diplomātiju (1).
- disharmonisks Saistīts ar disharmoniju (1), tai raksturīgs.
- distrofisks Saistīts ar distrofiju, tai raksturīgs.
- dodekafonisks Saistīts ar dodekafoniju, tai raksturīgs.
- dozimetrisks Saistīts ar dozimetriju, tai raksturīgs.
- dramaturģisks Saistīts ar dramaturģiju (1), tai raksturīgs.
- ekoloģisks Saistīts ar ekoloģiju (2), tai raksturīgs.
- ekonomisks Saistīts ar ekonomiju (1), tai raksturīgs.
- ekonomisks Saistīts ar ekonomiku (3) vai politisko ekonomiju, tām raksturīgs.
- ekspansionistisks Saistīts ar ekspansiju, tai raksturīgs.
- ekspluatatorisks Saistīts ar ekspluatāciju (1), tai raksturīgs.
- elēģisks Saistīts ar elēģiju (1), tai raksturīgs. Tāds, kas pēc noskaņas ir līdzīgs elēģijai (1).
- elēģisks Saistīts ar elēģiju (2), tai raksturīgs.
- elektroakustisks Saistīts ar elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi. Šādai pārvēršanai raksturīgs.
- elektroenerģētisks Saistīts ar elektriskās enerģijas ražošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
- galvanisks Saistīts ar elektriskās strāvas rašanos ķīmiskā reakcijā, kas noris starp elektrolītu un elektrodiem.
- elektroķīmisks Saistīts ar elektroķīmiju, tai raksturīgs.
- embrionāls Saistīts ar embriju (1).
- embrionāls Saistīts ar embriju (2).
- emocionāls Saistīts ar emocijām, tām raksturīgs.
- enciklopēdisks Saistīts ar enciklopēdiju, tai raksturīgs.
- entomoloģisks Saistīts ar entomoloģiju, tai raksturīgs.
- epidēmisks Saistīts ar epidēmiju, tai raksturīgs.
- epidemioloģisks Saistīts ar epidemioloģiju, tai raksturīgs.
- epileptisks Saistīts ar epilepsiju, tai raksturīgs.
- epizootoloģisks Saistīts ar epizootoloģiju, tai raksturīgs.
- etimoloģisks Saistīts ar etimoloģiju (1), tai raksturīgs.
- etimoloģisks Saistīts ar etimoloģiju (2), tai raksturīgs.
- etioloģisks Saistīts ar etioloģiju (1), tai raksturīgs.
- etioloģisks Saistīts ar etioloģiju (2), tai raksturīgs.
- etnogrāfisks Saistīts ar etnogrāfiju, tai raksturīgs.
- faktogrāfisks Saistīts ar faktogrāfiju, tai raksturīgs.
- farmaceitisks Saistīts ar farmāciju, tai raksturīgs.
- farmakoloģisks Saistīts ar farmakoloģiju, tai raksturīgs.
- fenoloģisks Saistīts ar fenoloģiju, tai raksturīgs.
- filoloģisks Saistīts ar filoloģiju, tai raksturīgs.
- filozofisks Saistīts ar filozofiju (1), tai raksturīgs.
- filozofisks Saistīts ar filozofiju (4), tai raksturīgs.
- fizioterapeitisks Saistīts ar fizikālo terapiju, tai raksturīgs.
- fizioloģisks Saistīts ar fizioloģiju (1), tai raksturīgs.
- fizioloģisks Saistīts ar fizioloģiju (2), tai raksturīgs.
- fleksīvs Saistīts ar fleksiju, tai raksturīgs.
- fonoloģisks Saistīts ar fonoloģiju, tai raksturīgs.
- fotogrāfisks Saistīts ar fotogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- fotogrāfisks Saistīts ar fotogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- fotoķīmisks Saistīts ar fotoķīmiju, tai raksturīgs.
- frakcionārs Saistīts ar frakciju (1), tai raksturīgs.
- frazeoloģisks Saistīts ar frazeoloģiju (1), tai raksturīgs.
- frazeoloģisks Saistīts ar frazeoloģiju (2), tai raksturīgs.
- funkcionāls Saistīts ar funkciju (1), tai raksturīgs. Tāds, kas atbilst savam uzdevumam.
- funkcionāls Saistīts ar funkciju (2), tai raksturīgs.
- funkcionāls Saistīts ar funkciju (3), tai raksturīgs.
- futuroloģisks Saistīts ar futuroloģiju, tai raksturīgs.
- gerontoloģisks Saistīts ar gerontoloģiju, tai raksturīgs.
- ginekoloģisks Saistīts ar ginekoloģiju, tai raksturīgs.
- glacioloģisks Saistīts ar glacioloģiju, tai raksturīgs.
- gnozeoloģisks Saistīts ar gnozeoloģiju, tai raksturīgs.
- grafoloģisks Saistīts ar grafoloģiju, tai raksturīgs.
- gravimetrisks Saistīts ar gravimetriju, tai raksturīgs.
- gravitatīvs Saistīts ar gravitāciju, tai raksturīgs.
- ģenealoģisks Saistīts ar ģenealoģiju (1), tai raksturīgs.
- ģenealoģisks Saistīts ar ģenealoģiju (2), tai raksturīgs.
- ģeodēzisks Saistīts ar ģeodēziju, tai raksturīgs.
- ģeogrāfisks Saistīts ar ģeogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- ģeohronoloģisks Saistīts ar ģeohronoloģiju, tai raksturīgs.
- ģeoķīmisks Saistīts ar ģeoķīmiju, tai raksturīgs.
- ģeoloģisks Saistīts ar ģeoloģiju (1), tai raksturīgs.
- ģeoloģisks Saistīts ar ģeoloģiju (2), tai raksturīgs.
- ģeometrisks Saistīts ar ģeometriju, tai raksturīgs.
- ģeomorfoloģisks Saistīts ar ģeomorfoloģiju, tai raksturīgs.
- harmonisks Saistīts ar harmoniju (2), tai raksturīgs.
- hegemonistisks Saistīts ar hegemoniju, tai raksturīgs.
- heliobioloģisks Saistīts ar heliobioloģiju, tai raksturīgs.
- helmintoloģisks Saistīts ar helmintoloģiju, tai raksturīgs.
- hematoloģisks Saistīts ar hematoloģiju, tai raksturīgs.
- hidroarheoloģisks Saistīts ar hidroarheoloģiju, tai raksturīgs.
- hidrobioloģisks Saistīts ar hidrobioloģiju, tai raksturīgs.
- hidrogrāfisks Saistīts ar hidrogrāfiju, tai raksturīgs.
- hidroģeoloģisks Saistīts ar hidroģeoloģiju, tai raksturīgs.
- hidroķīmisks Saistīts ar hidroķīmiju, tai raksturīgs.
- hidroloģisks Saistīts ar hidroloģiju, tai raksturīgs.
- hidrometeoroloģisks Saistīts ar hidrometeoroloģiju, tai raksturīgs.
- hierarhisks Saistīts ar hierarhiju (1), tai raksturīgs.
- hierarhisks Saistīts ar hierarhiju (2), tai raksturīgs.
- hipertonisks Saistīts ar hipertoniju (1), tai raksturīgs.
- hipertonisks Saistīts ar hipertoniju (2), tai raksturīgs.
- hipnopēdisks Saistīts ar hipnopēdiju, tai raksturīgs.
- hipohondrisks Saistīts ar hipohondriju, tai raksturīgs.
- hipotonisks Saistīts ar hipotoniju, tai raksturīgs.
- histērisks Saistīts ar histēriju tai raksturīgs.
- histoloģisks Saistīts ar histoloģiju, tai raksturīgs.
- historiogrāfisks Saistīts ar historiogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- hologrāfisks Saistīts ar hologrāfiju, tai raksturīgs.
- homeopātisks Saistīts ar homeopātiju, tai raksturīgs.
- homofons Saistīts ar homofoniju, tai raksturīgs.
- horeogrāfisks Saistīts ar horeogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- horeogrāfisks Saistīts ar horeogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- horeogrāfisks Saistīts ar horeogrāfiju (3), tai raksturīgs.
- hronoloģisks Saistīts ar hronoloģiju (2), tai raksturīgs.
- ideogrāfisks Saistīts ar ideogrāfiju, tai raksturīgs.
- vakarējs Saistīts ar iepriekšējo laikposmu, tāds, kas bijis, noticis samērā nesenā pagātnē.
- ihtioloģisks Saistīts ar ihtioloģiju, tai raksturīgs.
- ikonogrāfisks Saistīts ar ikonogrāfiju, tai raksturīgs.
- induktīvs Saistīts ar indukciju (1), tai raksturīgs.
- induktīvs Saistīts ar indukciju (2), tai raksturīgs.
- infiltratīvs Saistīts ar infiltrāciju (1), tai raksturīgs.
- infiltratīvs Saistīts ar infiltrāciju (2), tai raksturīgs.
- instruktīvs Saistīts ar instrukciju, tai raksturīgs.
- intonatīvs Saistīts ar intonāciju (1), tai raksturīgs.
- intonatīvs Saistīts ar intonāciju (2), tai raksturīgs.
- intonatīvs Saistīts ar intonāciju (3), tai raksturīgs.
- intonatīvs Saistīts ar intonāciju (4), tai raksturīgs.
- introspektīvs Saistīts ar introspekciju (1), tai raksturīgs.
- introspektīvs Saistīts ar introspekciju (2), tai raksturīgs.
- izogrāfisks Saistīts ar izogrāfiju, tai raksturīgs.
- rajonāls Saistīts ar kādas teritorijas iedalījumu rajonos, tam raksturīgs.
- kakofonisks Saistīts ar kakofoniju, tai raksturīgs.
- kalorimetrisks Saistīts ar kalorimetriju, tai raksturīgs.
- kapitulantisks Saistīts ar kapitulāciju (1), tai raksturīgs.
- kardioķirurģisks Saistīts ar kardioķirurģiju, tai raksturīgs.
- kardioloģisks Saistīts ar kardioloģiju, tai raksturīgs.
- karioloģisks Saistīts ar karioloģiju, tai raksturīgs.
- karpoloģisks Saistīts ar karpoloģiju, tai raksturīgs.
- kartogrāfisks Saistīts ar kartogrāfiju, tai raksturīgs.
- kartometrisks Saistīts ar kartometriju, tai raksturīgs.
- katatonisks Saistīts ar katatoniju, tai raksturīgs.
- kinofoto Saistīts ar kinematogrāfiju (1) un fotogrāfiju (3).
- kinematogrāfisks Saistīts ar kinematogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- kinofoto Saistīts ar kinematogrāfiju (3) un fotogrāfiju (1).
- kinofotofono Saistīts ar kinematogrāfiju (3), fotogrāfiju (1) un skaņu ierakstīšanu.
- kinoloģisks Saistīts ar kinoloģiju, tai raksturīgs.
- klimatogrāfisks Saistīts ar klimatogrāfiju, tai raksturīgs.
- klimatoloģisks Saistīts ar klimatoloģiju, tai raksturīgs.
- kodolenerģētisks Saistīts ar kodolenerģiju, tai raksturīgs.
- kodolķīmisks Saistīts ar kodolķīmiju, tai raksturīgs.
- koloīdķīmisks Saistīts ar koloīdķīmiju, tai raksturīgs.
- koloniāls Saistīts ar kolonijām (1) vai koloniālismu, raksturīgs kolonijām (1) vai koloniālismam.
- koloniāls Saistīts ar koloniju (4), tai raksturīgs.
- kolonizatorisks Saistīts ar kolonizāciju (1), tai raksturīgs.
- kolorimetrisks Saistīts ar kolorimetriju, tai raksturīgs.
- kombinatīvs Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs. Tāds, ko nosaka kādu parādību kopa.
- kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs. Tāds, ko nosaka kādu parādību kopa. Kombinatīvs.
- kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (2), tai raksturīgs.
- komēdijisks Saistīts ar komēdiju (1), tai raksturīgs.
- komerciāls Saistīts ar komerciju (1), tai raksturīgs. Tirdzniecisks.
- kompilatīvs Saistīts ar kompilāciju (1), tai raksturīgs. Tāds, kas ir radies kompilējot.
- kompozicionāls Saistīts ar kompozīciju (2), tai raksturīgs.
- kompozicionāls Saistīts ar kompozīciju (3), tai raksturīgs.
- kompozicionāls Saistīts ar kompozīciju (4), tai raksturīgs.
- kompozicionāls Saistīts ar kompozīciju (5), tai raksturīgs.
- komunikatīvs Saistīts ar komunikāciju (2), tai raksturīgs.
- kondicionāls Saistīts ar kondīciju, tai raksturīgs.
- konduktīvs Saistīts ar kondukciju, tai raksturīgs.
- konfederatīvs Saistīts ar konfederāciju (1), tai raksturīgs.
- konfederatīvs Saistīts ar konfederāciju (2), tai raksturīgs.
- konfederatīvs Saistīts ar konfederāciju (3), tai taksturīgs.
- konfesionāls Saistīts ar konfesiju, tai raksturīgs.
- konsistoriāls Saistīts ar konsistoriju (1), tai raksturīgs.
- konsistoriāls Saistīts ar konsistoriju (2), tai raksturīgs.
- konsistoriāls Saistīts ar konsistoriju (3), tai raksturīgs.
- konspiratīvs Saistīts ar konspirāciju, tai raksturīgs. Pakļauts konspirācijas noteikumiem.
- konstitucionāls Saistīts ar konstitūciju [1], tai raksturīgs. Saskanīgs ar konstitūciju [1], tai atbilstošs.
- konstitucionāls Saistīts ar konstitūciju [2], tai raksturīgs.
- konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (1), tai raksturīgs.
- konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (3), tai raksturīgs.
- konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (4), tai raksturīgs.
- konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (5), tai raksturīgs.
- kontemplatīvs Saistīts ar kontemplāciju (1), tai raksturīgs.
- kontemplatīvs Saistīts ar kontemplāciju (2), tai raksturīgs.
- kontrrevolucionārs Saistīts ar kontrrevolūciju, tai raksturīgs.
- konvektīvs Saistīts ar konvekciju (1), tai raksturīgs.
- konvektīvs Saistīts ar konvekciju (2), tai raksturīgs.
- konvektīvs Saistīts ar konvekciju (3), tai raksturīgs.
- konvencionāls Saistīts ar konvenciju (1), tai raksturīgs.
- konvencionāls Saistīts ar konvenciju (2), tai raksturīgs.
- konvulsīvs Saistīts ar konvulsijām, tām raksturīgs. Krampjains (1).
- kooperatīvs Saistīts ar kooperāciju (2), tai raksturīgs.
- korelatīvs Saistīts ar korelāciju (1), tai raksturīgs.
- korelatīvs Saistīts ar korelāciju (2), tai raksturīgs. Tāds, ko saista korelācija (2).
- korporatīvs Saistīts ar korporāciju (1), tai raksturīgs.
- korporatīvs Saistīts ar korporāciju (2), tai raksturīgs.
- korporatīvs Saistīts ar korporāciju (3), tai raksturīgs.
- korupts Saistīts ar korupciju, tai raksturīgs.
- kosmetoloģisks Saistīts ar kosmetoloģiju, tai raksturīgs.
- kosmobioloģisks Saistīts ar kosmobioloģiju, tai raksturīgs.
- kosmogonisks Saistīts ar kosmogoniju, tai raksturīgs.
- kosmoloģisks Saistīts ar kosmoloģiju (1), tai raksturīgs.
- kosmoloģisks Saistīts ar kosmoloģiju (2), tai raksturīgs.
- kranioloģisks Saistīts ar kranioloģiju, tai raksturīgs.
- kriminoloģisks Saistīts ar kriminoloģiju, tai raksturīgs.
- krioloģisks Saistīts ar krioloģiju, tai raksturīgs.
- kriptogrāfisks Saistīts ar kriptogrāfiju, tai raksturīgs.
- kristālķīmisks Saistīts ar kristālķīmiju, tai raksturīgs.
- kristalogrāfisks Saistīts ar kristalogrāfiju, tai raksturīgs.
- kserogrāfisks Saistīts ar kserogrāfiju, tai raksturīgs.
- ksilogrāfisks Saistīts ar ksilogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- kulinārs Saistīts ar kulināriju (1), tai raksturīgs.
- kumulatīvs Saistīts ar kumulāciju (1), tai raksturīgs.
- kumulatīvs Saistīts ar kumulāciju (2), tai raksturīgs.
- kuriāls Saistīts ar kūriju (1), tai raksturīgs.
- kurortoloģisks Saistīts ar kurortoloģiju, tai raksturīgs.
- kvadrofonisks Saistīts ar kvadrofoniju, tai raksturīgs.
- mehānisks Saistīts ar ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem.
- ķīmijterapeitisks Saistīts ar ķīmijterapiju, tai raksturīgs.
- ķīmisks Saistīts ar ķīmiju (1), tai raksturīgs.
- fotoķīmisks Saistīts ar ķīmiskām reakcijām, kuras izraisa gaisma, tām raksturīgs.
- ķirurģisks Saistīts ar ķirurģiju, tai raksturīgs.
- laringoloģisks Saistīts ar laringoloģiju, tai raksturīgs.
- laringoskopisks Saistīts ar laringoskopiju, tai raksturīgs.
- leģislatīvs Saistīts ar leģislāciju (1), lai raksturīgs.
- leiboristisks Saistīts ar leiboristu partiju, tai raksturīgs.
- leksikogrāfisks Saistīts ar leksikogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- leksikogrāfisks Saistīts ar leksikogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- leksikoloģisks Saistīts ar leksikoloģiju, tai raksturīgs.
- letarģisks Saistīts ar letarģiju (1), tai raksturīgs.
- letarģisks Saistīts ar letarģiju (2), tai raksturīgs.
- lielvalstisks Saistīts ar lielvalsti, raksturīgs tās politikai, ideoloģijai.
- limnoloģisks Saistīts ar limnoloģiju, tai raksturīgs.
- lingvoģeogrāfisks Saistīts ar lingvistisko ģeogrāfiju, tai raksturīgs.
- literatūrteorētisks Saistīts ar literatūras teoriju, tai raksturīgs.
- litogrāfisks Saistīts ar litogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- liturģisks Saistīts ar liturģiju, tai raksturīgs.
- logopēdisks Saistīts ar logopēdiju, tai raksturīgs.
- mafiozs Saistīts ar mafiju (1), tai raksturīgs.
- mafiozs Saistīts ar mafiju (2), tai raksturīgs.
- magnetobioloģisks Saistīts ar magnetobioloģiju, tai raksturīgs.
- magnetoķīmisks Saistīts ar magnetoķīmiju, tai raksturīgs.
- magnetostriktīvs Saistīts ar magnetostrikciju, tai raksturīgs.
- maģisks Saistīts ar maģiju, tai raksturīgs.
- maniakāls Saistīts ar māniju (1), tai raksturīgs.
- maniakāls Saistīts ar māniju (2), tai raksturīgs.
- masspektrometrisks Saistīts ar masspektrometriju, tai raksturīgs.
- fizikāls Saistīts ar matērijas vispārīgajām īpašībām, kustību, tām raksturīgs.
- materiāls Saistīts ar matēriju (1), tai raksturīgs.
- meditatīvs Saistīts ar meditāciju, tai raksturīgs.
- melioratīvs Saistīts ar meliorāciju, tai raksturīgs.
- melodisks Saistīts ar melodiju (1), tai raksturīgs. Labskanīgs, dzirdei tīkams, viegli uztverams.
- menstruāls Saistīts ar menstruāciju, tai raksturīgs.
- metabolisks Saistīts ar metaboliju, tai raksturīgs.
- metalogēnisks Saistīts ar metalogēniju, tai raksturīgs.
- metalogrāfisks Saistīts ar metalogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- metalogrāfisks Saistīts ar metalogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- metalurģisks Saistīts ar metalurģiju (1), tai raksturīgs.
- metalurģisks Saistīts ar metalurģiju (2), tai raksturīgs.
- meteoroloģisks Saistīts ar meteoroloģiju, tai raksturīgs.
- meteoropatoloģisks Saistīts ar meteoropatoloģiju (1), tai raksturīgs.
- meteoropatoloģisks Saistīts ar meteoropatoloģiju (2), tai raksturīgs.
- metodoloģisks Saistīts ar metodoloģiju, tai raksturīgs.
- metonīmisks Saistīts ar metonīmiju, tai raksturīgs.
- metroloģisks Saistīts ar metroloģiju, tai raksturīgs.
- mežķīmisks Saistīts ar mežķīmiju, tai raksturīgs.
- mikoloģisks Saistīts ar mikoloģiju, tai raksturīgs.
- mikrobioloģisks Saistīts ar mikrobioloģiju, tai raksturīgs.
- mikroķirurģisks Saistīts ar mikroķirurģiju, tai raksturīgs.
- mikrometrisks Saistīts ar mikrometriju, tai raksturīgs.
- mikrosocioloģisks Saistīts ar mikrosocioloģiju (1), tai raksturīgs.
- mikrosocioloģisks Saistīts ar mikrosocioloģiju (2), tai raksturīgs.
- mineraloģisks Saistīts ar mineraloģiju (1), tai raksturīgs.
- mineraloģisks Saistīts ar mineraloģiju (2), tai raksturīgs.
- mitoloģisks Saistīts ar mitoloģiju (1), tai raksturīgs.
- mitoloģisks Saistīts ar mitoloģiju (2), tai raksturīgs.
- monarhisks Saistīts ar monarhiju, monarhu, monarhijai, monarham raksturīgs.
- monogāms Saistīts ar monogāmiju (1), tai raksturīgs.
- monogāms Saistīts ar monogāmiju (2), tai raksturīgs.
- morfoloģisks Saistīts ar morfoloģiju (1), tai raksturīgs.
- morfoloģisks Saistīts ar morfoloģiju (2), tai raksturīgs.
- morfoloģisks Saistīts ar morfoloģiju (3), tai raksturīgs.
- mūmijisks Saistīts ar mūmiju, tai raksturīgs.
- mutatīvs Saistīts ar mutāciju (1), tai raksturīgs.
- muzikoloģisks Saistīts ar muzikoloģiju, tai raksturīgs.
- nacionāls Saistīts ar nāciju, tautu, tām raksturīgs.
- narkoloģisks Saistīts ar narkoloģiju, tai raksturīgs.
- narkomānisks Saistīts ar narkomāniju, tai raksturīgs.
- natūrfilozofisks Saistīts ar natūrfilozofiju, tai raksturīgs.
- nefroloģisks Saistīts ar nefroloģiju, tai raksturīgs.
- neiralģisks Saistīts ar neiralģiju, tai raksturīgs.
- neirastēnisks Saistīts ar neirastēniju, tai raksturīgs.
- neirofizioloģisks Saistīts ar neirofizioloģiju, tai raksturīgs.
- neiroķirurģisks Saistīts ar neiroķirurģiju, tai raksturīgs.
- neiroloģisks Saistīts ar neiroloģiju, tai raksturīgs.
- neiropātisks Saistīts ar neiropātiju, tai raksturīgs.
- neiropsiholoģisks Saistīts ar neiropsiholoģiju, tai raksturīgs.
- elektrostatisks Saistīts ar nekustīgiem elektriskajiem lādiņiem, to mijiedarbību, līdzsvaru.
- neokoloniāls Saistīts ar neokoloniju, tai raksturīgs.
- nomogrāfisks Saistīts ar nomogrāfiju, tai raksturīgs.
- pelnīts Saistīts ar nopelniem. Pilnīgi pamatots (piemēram, par attiecībām, situāciju).
- nukleārs Saistīts ar norisēm atoma kodolā, tām raksturīgs. Saistīts ar kodolenerģijas izmantošanu, tai raksturīgs.
- nostalģisks Saistīts ar nostalģiju, tai raksturīgs.
- sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
- tautisks Saistīts ar noteiktu tautību (1), tautu (1), nāciju, tai raksturīgs (parasti par parādībām kultūrā).
- lokāls Saistīts ar noteiktu teritoriju, vietu, tai raksturīgs. Vietējs.
- odoroloģisks Saistīts ar odoroloģiju (1), tai raksturīgs.
- odoroloģisks Saistīts ar odoroloģiju (2), tai raksturīgs.
- oftalmoloģisks Saistīts ar oftalmoloģiju, tai raksturīgs.
- oftalmoskopisks Saistīts ar oftalmoskopiju, tai raksturīgs.
- okeanogrāfisks Saistīts ar okeanogrāfiju, tai raksturīgs.
- okeanoloģisks Saistīts ar okeanoloģiju, tai raksturīgs.
- oleogrāfisks Saistīts ar oleogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- oligarhisks Saistīts ar oligarhiju, tai raksturīgs.
- oligofrenopedagoģisks Saistīts ar oligofrenopedagoģiju, tai raksturīgs.
- oligofrēns Saistīts ar oligoirēniju, tai raksturīgs.
- onkoloģisks Saistīts ar onkoloģiju, tai raksturīgs.
- onkovirusoloģisks Saistīts ar onkovirusoloģiju, tai raksturīgs.
- ontoloģisks Saistīts ar ontoloģiju, tai raksturīgs.
- ooloģisks Saistīts ar ooloģiju, tai raksturīgs.
- operatīvs Saistīts ar operāciju (1), tai raksturīgs.
- operatīvs Saistīts ar operāciju (2), tai raksturīgs.
- opozicionārs Saistīts ar opozīciju (2), tai raksturīgs.
- opozicionārs Saistīts ar opozīciju (3), tai raksturīgs.
- oratoriāls Saistīts ar oratoriju, tai raksturīgs.
- stēnisks Saistīts ar organisma spēka pieaugumu, enerģijas kāpinājumu (emocionāla stāvokļa rezultātā).
- ekoloģisks Saistīts ar organisma un vides mijattiecībām, tām raksturīgs.
- orientatīvs Saistīts ar orientāciju (1), tai raksturīgs.
- orientoloģisks Saistīts ar orientoloģiju, tai raksturīgs. Orientālistisks.
- ornitofenoloģisks Saistīts ar ornitofenoloģiju, tai raksturīgs.
- ornitoloģisks Saistīts ar ornitoloģiju, tai raksturīgs.
- orogrāfisks Saistīts ar orogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- orogrāfisks Saistīts ar orogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- ortodontisks Saistīts ar ortodontiju, tai raksturīgs.
- ortoepisks Saistīts ar ortoepiju, tai raksturīgs.
- ortogrāfisks Saistīts ar ortogrāfiju, tai raksturīgs.
- ortopēdisks Saistīts ar ortopēdiju, tai raksturīgs.
- oscilogrāfisks Saistīts ar oscilogrāfiju, tai raksturīgs.
- otorinolaringoloģisks Saistīts ar otorinolaringoloģiju, tai raksturīgs.
- paleoantropoloģisks Saistīts ar paleoantropoloģiju, tai raksturīgs.
- paleogrāfisks Saistīts ar paleogrāfiju, tai raksturīgs.
- paleoģeogrāfisks Saistīts ar paleoģeogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- paleoģeogrāfisks Saistīts ar paleoģeogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- paleoklimatoloģisks Saistīts ar paleoklimatoloģiju, tai raksturīgs.
- paleontoloģisks Saistīts ar paleontoloģiju, tai raksturīgs.
- paleozooloģisks Saistīts ar paleozooloģiju, tai raksturīgs.
- palinoloģisks Saistīts ar palinoloģiju, tai raksturīgs.
- palpatorisks Saistīts ar palpāciju, tai raksturīgs.
- pandēmisks Saistīts ar pandēmiju, tai raksturīgs.
- panzootisks Saistīts ar panzootiju, tai raksturīgs.
- parapsiholoģisks Saistīts ar parapsiholoģiju, tai raksturīgs.
- parazitoloģisks Saistīts ar parazitoloģiju, tai raksturīgs.
- parcelārs Saistīts ar parcelāciju (1), tai raksturīgs.
- parcelārs Saistīts ar parcelāciju (2), tai raksturīgs.
- nekapitālistisks Saistīts ar pāreju no pirmskapitālistiskās iekārtas uz sociālismu bez kapitālistiskās stadijas, šādai pārejai raksturīgs.
- parodisks Saistīts ar parodiju (1), lai raksturīgs.
- pasigrāfisks Saistīts ar pasigrāfiju, tai raksturīgs.
- spastisks Saistīts ar pastiprinātiem refleksiem, ar atsevišķu muskuļu vai muskuļu grupu ritmiskām, ātrām kontrakcijām.
- patofizioloģisks Saistīts ar patofizioloģiju, tai raksturīgs.
- patoģeogrāfisks Saistīts ar patoģeogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- patoģeogrāfisks Saistīts ar patoģeogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- patoloģisks Saistīts ar patoloģiju (1), tai raksturīgs.
- patoloģisks Saistīts ar patoloģiju (2), tai raksturīgs.
- patopsiholoģisks Saistīts ar patopsiholoģiju, tai raksturīgs.
- patroloģisks Saistīts ar patroloģiju, tai raksturīgs. Patristisks (2).
- patronīmisks Saistīts ar patronīmiju, tai raksturīgs.
- pedagoģisks Saistīts ar pedagoģiju (1), tai raksturīgs.
- pediatrisks Saistīts ar pediatriju, tai raksturīgs.
- pedoloģisks Saistīts ar pedoloģiju, tai raksturīgs.
- perceptīvs Saistīts ar percepciju, tai raksturīgs.
- petrogrāfisks Saistīts ar petrogrāfiju, tai raksturīgs.
- piktogrāfisks Saistīts ar piktogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- urbānistisks Saistīts ar pilsētu, arī urbanizāciju, tām raksturīgs.
- piroķīmisks Saistīts ar piroķīmiju, tai raksturīgs.
- pirometalurģisks Saistīts ar pirometalurģiju, tai raksturīgs.
- pirometrisks Saistīts ar pirometriju, lai raksturīgs.
- piroterapeitisks Saistīts ar piroterapiju, tai raksturīgs.
- planetoloģisks Saistīts ar planetoloģiju, tai raksturīgs.
- planimetrisks Saistīts ar planimetriju, tai raksturīgs.
- plazmoķīmisks Saistīts ar plazmoķīmiju, tai raksturīgs.
- plutokrātisks Saistīts ar plutokrātiju (1), tai raksturīgs.
- plutokrātisks Saistīts ar plutokrātiju (2), tai raksturīgs.
- polarimetrisks Saistīts ar polarimetriju, tai raksturīgs.
- potenciometrisks Saistīts ar polenciometriju, tai raksturīgs.
- poliandrs Saistīts ar poliandriju (1), tai raksturīgs.
- poliandrs Saistīts ar poliandriju (2), tai raksturīgs.
- policejisks Saistīts ar policiju, tai raksturīgs. Saistīts ar policijas varmācību, tai raksturīgs.
- polifons Saistīts ar polifoniju (1), tai raksturīgs.
- poligāms Saistīts ar poligāmiju (1), tai raksturīgs.
- poligāms Saistīts ar poligāmiju (2), tai raksturīgs.
- poligāms Saistīts ar poligāmiju (3), tai raksturīgs.
- poligīns Saistīts ar poligīniju (1), tai raksturīgs.
- poligīns Saistīts ar poligīniju (2), tai raksturīgs.
- poligīns Saistīts ar poligīniju (3), tai raksturīgs.
- poligrāfisks Saistīts ar poligrāfiju, tai raksturīgs.
- polimetrisks Saistīts ar polimetriju (1), tai raksturīgs.
- polimetrisks Saistīts ar polimetriju (2), tai raksturīgs.
- poliritmisks Saistīts ar poliritmiju (1), tai raksturīgs.
- poliritmisks Saistīts ar poliritmiju (2), tai raksturīgs.
- politekonomisks Saistīts ar politisko ekonomiju, tai raksturīgs.
- politoloģisks Saistīts ar politoloģiju, tai raksturīgs.
- pomoloģisks Saistīts ar pomoloģiju, tai raksturīgs.
- populatīvs Saistīts ar populāciju, tai raksturīgs.
- pornogrāfisks Saistīts ar pornogrāfiju, tai raksturīgs.
- postpozitīvs Saistīts ar postpozīciju (1), tai raksturīgs.
- premiāls Saistīts ar prēmiju (1), tai raksturīgs.
- prepozicionāls Saistīts ar prepozīciju (2), tai raksturīgs.
- naturāls Saistīts ar priekšmetiem, lietām, produkciju to dabiskajā veidā.
- primatoloģisks Saistīts ar primatoloģiju, tai raksturīgs.
- profesionāls Saistīts ar profesiju, tai raksturīgs.
- profesioloģisks Saistīts ar profesioloģiju, tai raksturīgs.
- projektīvs Saistīts ar projekciju (1), tai raksturīgs.
- proporcionāls Saistīts ar proporciju (2), tai raksturīgs.
- prosodisks Saistīts ar prosodiju (1), tai raksturīgs.
- prosodisks Saistīts ar prosodiju (2), tai raksturīgs.
- provokatorisks Saistīts ar provokāciju (1), tai raksturīgs.
- psihastēnisks Saistīts ar psihastēniju, tai raksturīgs.
- psihiatrisks Saistīts ar psihiatriju, tai raksturīgs.
- psihofarmakoloģisks Saistīts ar psihofarmakoloģiju, tai raksturīgs.
- psihofizioloģisks Saistīts ar psihofizioloģiju, tai raksturīgs.
- psiholoģisks Saistīts ar psiholoģiju (1), tai raksturīgs.
- psiholoģisks Saistīts ar psiholoģiju (2), tai raksturīgs. Psihisks.
- psihometrisks Saistīts ar psihometriju, tai raksturīgs.
- psihopātisks Saistīts ar psihopātiju, tai raksturīgs.
- psihopatoloģisks Saistīts ar psihopatoloģiju, tai raksturīgs.
- psihoterapeitisks Saistīts ar psihoterapiju, tai raksturīgs.
- pulmonoloģisks Saistīts ar pulmonoloģiju, tai raksturīgs.
- puskoloniāls Saistīts ar puskolonijām, tām raksturīgs.
- radioastronomisks Saistīts ar radioastronomiju, tai raksturīgs.
- radiobioloģisks Saistīts ar radiobioloģiju, tai raksturīgs.
- radioekoloģisks Saistīts ar radioekoloģiju, tai raksturīgs.
- radiofonisks Saistīts ar radiofoniju, tai raksturīgs.
- radiogrāfisks Saistīts ar radiogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- radioģeoloģisks Saistīts ar radioģeoloģiju, tai raksturīgs.
- radioķīmisks Saistīts ar radioķīmiju, tai raksturīgs.
- radioloģisks Saistīts ar radioloģiju (1), tai raksturīgs.
- radioloģisks Saistīts ar radioloģiju (2), tai raksturīgs.
- radiometeoroloģisks Saistīts ar radiometeoroloģiju, tai raksturīgs.
- radiometrisks Saistīts ar radiometriju (1), tai raksturīgs.
- radiometrisks Saistīts ar radiometriju (2), tai raksturīgs.
- radiospektroskopisks Saistīts ar radiospektroskopiju, tai raksturīgs.
- radiotelefonisks Saistīts ar radiotelefoniju, tai raksturīgs.
- radiotelegrāfisks Saistīts ar radiotelegrāfiju, tai raksturīgs.
- radiotelemetrisks Saistīts ar radiotelemetriju, tai raksturīgs.
- radioterapeitisks Saistīts ar radioterapiju, tai raksturīgs.
- rainoloģisks Saistīts ar rainoloģiju, tai raksturīgs. Rainistisks.
- reaktīvs Saistīts ar reakciju [1] (2), tai raksturīgs. Tāds, kas rodas reakcijas [1] (2) rezultātā.
- reaktīvs Saistīts ar reakciju [1] (4), tai raksturīgs.
- reakcionārs Saistīts ar reakciju [2], tai raksturīgs.
- reālpsiholoģisks Saistīts ar reālpsiholoģiju, tai raksturīgs.
- reanimatīvs Saistīts ar reanimāciju, tai raksturīgs.
- reanimatoloģisks Saistīts ar reanimatoloģiju, tai raksturīgs.
- refleksoloģisks Saistīts ar refleksoloģiju, tai raksturīgs.
- refleksterapeitisks Saistīts ar refleksterapiju, tai raksturīgs.
- refraktometrisks Saistīts ar refraktometriju, tai raksturīgs.
- regulatorisks Saistīts ar regulāciju (3), tai raksturīgs.
- reģeneratīvs Saistīts ar reģenerāciju (1), tai raksturīgs.
- reģeneratīvs Saistīts ar reģenerāciju (3), tai raksturīgs.
- reģeneratīvs Saistīts ar reģenerāciju (Z), tai raksturīgs.
- rehabilitārs Saistīts ar rehabilitāciju (1), tai raksturīgs.
- rehabilitārs Saistīts ar rehabilitāciju (2), tai raksturīgs.
- reimatoloģisks Saistīts ar reimatoloģiju, tai raksturīgs.
- reimokardioloģisks Saistīts ar reimokardioloģiju, tai raksturīgs.
- rekonstruktīvs Saistīts ar rekonstrukciju (1), tai raksturīgs.
- rekonstruktīvs Saistīts ar rekonstrukciju (2), tai rakstu rīgs.
- rekonstruktīvs Saistīts ar rekonstrukciju (3), tai raksturīgs.
- rekreatīvs Saistīts ar rekreāciju (1), tai raksturīgs. Tāds, kas ir paredzēts rekreācijai (1).
- rektoskopisks Saistīts ar rektoskopiju, tai raksturīgs.
- rekuperatīvs Saistīts ar rekuperāciju, tai raksturīgs.
- relatīvistisks Saistīts ar relativitātes teoriju, tai raksturīgs.
- garīgs Saistīts ar reliģiju, tai raksturīgs.
- reliģisks Saistīts ar reliģiju, tai raksturīgs.
- rentgenastronomisks Saistīts ar rentgenastronomiju, tai raksturīgs.
- rentgenmikroskopisks Saistīts ar rentgenmikroskopiju, tai raksturīgs.
- rentgenogrāfisks Saistīts ar rentgenogrāfiju, tai raksturīgs.
- rentgenoloģisks Saistīts ar rentgenoloģiju, tai raksturīgs.
- rentgenoskopisks Saistīts ar rentgenoskopiju, tai raksturīgs.
- replantatīvs Saistīts ar replantāciju, tai raksturīgs.
- replantoloģisks Saistīts ar replantoloģiju, tai raksturīgs.
- represīvs Saistīts ar represijām, tām raksturīgs.
- reproduktīvs Saistīts ar reprodukciju (1), tai raksturīgs.
- reproduktīvs Saistīts ar reprodukciju (2), tai raksturīgs.
- reproduktīvs Saistīts ar reprodukciju (3), tai raksturīgs.
- reprogrāfisks Saistīts ar reprogrāfiju, tai raksturīgs.
- revolucionārs Saistīts ar revolūciju (1), tai raksturīgs.
- revolucionārs Saistīts ar revolūciju (2), tai raksturīgs.
- revolucionārs Saistīts ar revolūciju (3), tai raksturīgs.
- režisorisks Saistīts ar režiju, režisora darbu, režijai, režisora darbam raksturīgs.
- robotoloģisks Saistīts ar robotoloģiju, tai raksturīgs.
- robottehnoloģisks Saistīts ar robottehnoloģiju, tai raksturīgs.
- scenogrāfisks Saistīts ar scenogrāfiju, tai raksturīgs.
- scientioloģisks Saistīts ar scientioloģiju, tai raksturīgs. Zinātniecisks.
- seismoloģisks Saistīts ar seismoloģiju, tai raksturīgs.
- seismometrisks Saistīts ar seismometriju, tai raksturīgs.
- sekretors Saistīts ar sekrēciju (1), tai raksturīgs.
- seksoloģisks Saistīts ar seksoloģiju, tai raksturīgs.
- seksopatoloģisks Saistīts ar seksopatoloģiju, tai raksturīgs.
- selenodēzisks Saistīts ar selenodēziju, tai raksturīgs.
- selenogrāfisks Saistīts ar selenogrāfiju, tai raksturīgs.
- selenoloģisks Saistīts ar selenoloģiju, tai raksturīgs.
- semasioloģisks Saistīts ar semasioloģiju, tai raksturīgs. Arī semantisks (2).
- semitoloģisks Saistīts ar semitoloģiju, tai raksturīgs.
- klasisks Saistīts ar senajā Grieķijā un senajā Romā iedibinātām tradīcijām, uzskatiem, tiem raksturīgs. Arī antīks.
- patriarhāls Saistīts ar seniem laikiem, senām, novecojušām tradīcijām, šādiem laikiem, šādām tradīcijām raksturīgs.
- serigrāfisks Saistīts ar serigiāfiju, tai raksturīgs.
- seroloģisks Saistīts ar seroloģiju, tai raksturīgs.
- seroterapeitisks Saistīts ar seroterapiju, tai raksturīgs.
- sfigmogrāfisks Saistīts ar sfigmogrāfiju, tai raksturīgs.
- sibīrisks Saistīts ar Sibīriju, sibīriešiem, Sibīrijai, sibīriešiem raksturīgs.
- siderāls Saistīts ar siderāciju, tai raksturīgs.
- sifilidoloģisks Saistīts ar sifilidoloģiju, tai raksturīgs.
- sīkburžuāzisks Saistīts ar sīkburžuāziju, tai raksturīgs.
- kaloristisks Saistīts ar siltuma enerģijas patēriņu organismā.
- termisks Saistīts ar siltumu, siltuma enerģiju, temperatūru, tām raksturīgs.
- sindesmoloģisks Saistīts ar sindesmoloģiju, tai raksturīgs.
- sinekoloģisks Saistīts ar sinekoloģiju, tai raksturīgs.
- sinharmonisks Saistīts ar sinharmoniju, tai raksturīgs.
- sinoviāls Saistīts ar sinoviju, tam raksturīgs.
- situatīvs Saistīts ar situāciju, tai raksturīgs.
- fonoloģisks Saistīts ar skaņu funkcijām valodā, tām raksturīgs.
- hidroakustisks Saistīts ar skaņu rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos, tām raksturīgs.
- sklerociāls Saistīts ar sklerociju, tam raksturīgs.
- stereo Saistīts ar slereofoniju, tai raksturīgs. Stereofonisks.
- sociāldemokrātisks Saistīts ar sociāldemokrātiju, tai raksturīgs.
- sociālpsiholoģisks Saistīts ar sociālpsiholoģiju, tai raksturīgs.
- socioloģisks Saistīts ar socioloģiju, tai raksturīgs.
- sociometrisks Saistīts ar sociometriju, tai raksturīgs.
- sovetoloģisks Saistīts ar sovetoloģiju, tai raksturīgs.
- spektrometrisks Saistīts ar spektrometriju (1), tai raksturīgs.
- spektrometrisks Saistīts ar spektrometriju (2), tai raksturīgs.
- spektroskopisks Saistīts ar spektroskopiju, tai raksturīgs.
- spekulatīvs Saistīts ar spekulāciju (1), tai raksturīgs.
- spekulatīvs Saistīts ar spekulāciju (2), tai raksturīgs.
- spekulatīvs Saistīts ar spekulāciju (3), tai raksturīgs.
- speleoloģisks Saistīts ar speleoloģiju, tai raksturīgs.
- spirometrisks Saistīts ar spirometriju, tai raksturīgs.
- stadiāls Saistīts ar stadijām, tām raksturīgs.
- stagnatīvs Saistīts ar stagnāciju (1), tai raksturīgs.
- stagnatīvs Saistīts ar stagnāciju (2), tai raksturīgs.
- stenogrāfisks Saistīts ar stenogrāfiju, tai raksturīgs.
- stenotipisks Saistīts ar stenotipiju, tai raksturīgs.
- stereofonisks Saistīts ar stereofoniju, tai raksturīgs. Tāds, kas rada ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
- stereofotografisks Saistīts ar stereofotogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- stereofotografisks Saistīts ar stereofotogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- stereogrāfisks Saistīts ar stereogrāfiju, tai raksturīgs.
- stereoķīmisks Saistīts ar stereoķīmiju, tai raksturīgs.
- stereometrisks Saistīts ar stereometriju, tai raksturīgs.
- stereoskopisks Saistīts ar stereoskopiju, tai raksturīgs.
- stereotaksisks Saistīts ar stereotaksiju, tai raksturīgs.
- stereotips Saistīts ar stereotipiju (1), stereotipu (1), tiem raksturīgs.
- stereotips Saistīts ar stereotipu [1] (2), stereotipiju (2), tai raksturīgs.
- stiklogrāfisks Saistīts ar stiklogrāfiju, tai raksturīgs.
- stomatoloģisks Saistīts ar stomatoloģiju, tai raksturīgs.
- stratēģisks Saistīts ar stratēģiju (1), tai raksturīgs.
- stratēģisks Saistīts ar stratēģiju (2), tai raksturīgs.
- stratēģisks Saistīts ar stratēģiju (3), tai raksturīgs.
- stratigrāfisks Saistīts ar stratigrāfiju (1), tai raksturīgs.
- stratigrāfisks Saistīts ar stratigrāfiju (2), tai raksturīgs.
- stratigrāfisks Saistīts ar stratigrāfiju (3), tai raksturīgs.
- stroboskopisks Saistīts ar stroboskopiju, tai raksturīgs.
- studijveida Saistīts ar studiju (4), tai raksturīgs.
- sufozs Saistīts ar sufoziju, tai raksturīgs.
- suģestīvs Saistīts ar suģestiju, tai raksturīgs.
- surdologopēdisks Saistīts ar surdologopēdiju, tai raksturīgs.
- surdoloģisks Saistīts ar surdoloģiju, tai raksturīgs.
- surdopedagoģisks Saistīts ar surdopedagoģiju, tai raksturīgs.
- šekspiroloģisks Saistīts ar šekspiroloģiju, tai raksturīgs.
- šizofrēnisks Saistīts ar šizofrēniju, tai raksturīgs.
- tahimetrisks Saistīts ar tahimetriju, tai raksturīgs.
- tahometrisks Saistīts ar tahometriju, tai raksturīgs.
- lineārs Saistīts ar taisnu līniju, tai raksturīgs. Līdzīgs taisnai līnijai.
- taksonomisks Saistīts ar taksonomiju, tai raksturīgs.
- tanatoloģisks Saistīts ar tanatoloģiju, tai raksturīgs.
- tautoloģisks Saistīts ar tautoloģiju, tai raksturīgs.
- tehnokrātisks Saistīts ar tehnokrātiju, tai raksturīgs.
- tehnoloģisks Saistīts ar tehnoloģiju, tai raksturīgs.
- tekstploģisks Saistīts ar tekstoloģiju, tai raksturīgs.
- telefonisks Saistīts ar telefoniju, tai raksturīgs.
- telegrāfisks Saistīts ar telegrāfiju, tai raksturīgs.
- telekinematogrāfisks Saistīts ar telekinematogrāfiju, tai raksturīgs.
- telemetrisks Saistīts ar telemetriju, tai raksturīgs.
- teleoloģisks Saistīts ar teleoloģiju, tai raksturīgs.
- telepātisks Saistīts ar telepātiju, tai raksturīgs.
- televizionisks Saistīts ar televīziju (1), tai raksturīgs.
- tenzometrisks Saistīts ar tenzometriju, tai raksturīgs.
- teokrātisks Saistīts ar teokrātiju, tai raksturīgs.
- teoloģisks Saistīts ar teoloģiju, tai raksturīgs.
- teorētisks Saistīts ar teoriju (1), tai raksturīgs.
- teozofisks Saistīts ar teozoliju, tai raksturīgs.
- terapeitisks Saistīts ar terapiju (1), tai raksturīgs.
- terapeitisks Saistīts ar terapiju (2), tai raksturīgs.
- teratoloģisks Saistīts ar teratoloģiju, tai raksturīgs.
- terioloģisks Saistīts ar terioloģiju, tai raksturīgs.
- teritoriāls Saistīts ar teritoriju, tai raksturīgs. Piederīgs pie kādas teritorijas.
- terminoloģisks Saistīts ar terminoloģiju (1), tai raksturīgs.
- terminoloģisks Saistīts ar terminoloģiju (2), tai raksturīgs.
- termoķīmisks Saistīts ar termoķīmiju, tai raksturīgs.
- termometrisks Saistīts ar termometriju, tai raksturīgs.
- termoterapeitisks Saistīts ar termoterapiju, tai raksturīgs.
- tiflopedagoģisks Saistīts ar tiflopedagoģiju, tai raksturīgs.
- tipogrāfisks Saistīts ar tipogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- tipolitogrāfisks Saistīts ar tipolitogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- tipoloģisks Saistīts ar tipoloģiju (1), tai raksturīgs.
- tipoloģisks Saistīts ar tipoloģiju (2), tai raksturīgs.
- tipometrisks Saistīts ar tipometriju, tai raksturīgs.
- tirānisks Saistīts ar tirāniju (1), tai raksturīgs.
- tirānisks Saistīts ar tirāniju (2), tai raksturīgs.
- tirānisks Saistīts ar tirāniju (3), tai raksturīgs. Arī despotisks (1).
- tjurkoloģisks Saistīts ar tjurkoloģiju, tai raksturīgs.
- toksikoloģisks Saistīts ar toksikoloģiju, tai raksturīgs.
- toksikomānisks Saistīts ar toksikomāniju, tai raksturīgs.
- tomogrāfisks Saistīts ar tomogrāfiju, tai raksturīgs.
- tonometrisks Saistīts ar tonometriju, tai raksturīgs.
- topogrāfisks Saistīts ar topogrāfiju (1), tai raksturīgs.
- topogrāfisks Saistīts ar topogrāfiju (2), tai raksturīgs.
- topogrāfisks Saistīts ar topogrāfiju (3), tai raksturīgs.
- topoloģisks Saistīts ar topoloģiju, tai raksturīgs.
- toponīmisks Saistīts ar toponimiju (1), toponīmiku (1), tai raksturīgs.
- toponīmisks Saistīts ar toponīmiju (2), toponīmiku (2), tai raksturīgs.
- torakoskopisks Saistīts ar torakoskopiju, tai raksturīgs.
- torakotomisks Saistīts ar torakotomiju, tai raksturīgs.
- traģēdijisks Saistīts ar traģēdiju (1), tai raksturīgs.
- traģisks Saistīts ar traģēdiju (1), tai raksturīgs. Tāds, kas attēlo ļoti asus konfliktus, smagus pārdzīvojumus, arī bojāeju.
- traģikomisks Saistīts ar traģikomēdiju, tai raksturīgs.
- traģikomēdijisks Saistīts ar traģikomēdiju, tai raksturīgs. Traģikomisks (1).
- traheotomisks Saistīts ar traheotomiju, tai raksturīgs.
- trajektorisks Saistīts ar trajektoriju, tai raksturīgs.
- transformatīvs Saistīts ar transformāciju, tai raksturīgs.
- transplantatīvs Saistīts ar transplantāciju, tai raksturīgs.
- transplantoloģisks Saistīts ar transplantoloģiju, tai raksturīgs.
- transportģeogrāfisks Saistīts ar transporta ģeogrāfiju, tai raksturīgs.
- trasoloģisks Saistīts ar trasoloģiju, tai raksturīgs.
- traumatoloģisks Saistīts ar traumatoloģiju, tai raksturīgs.
- tribometrisks Saistīts ar tribometriju, tai raksturīgs.
- trigonometrisks Saistīts ar trigonometriju, tai raksturīgs.
- hidroenerģētisks Saistīts ar ūdens kustības enerģijas izmantošanu, tai raksturīgs.
- urēmisks Saistīts ar urēmiju, tai raksturīgs.
- uretroskopisks Saistīts ar uretroskopiju, tai raksturīgs.
- urogrāfisks Saistīts ar urogrāfiju, tai raksturīgs.
- uroloģisks Saistīts ar uroloģiju, tai raksturīgs.
- utopisks Saistīts ar utopiju (1), tai raksturīgs.
- utopisks Saistīts ar utopiju (2), tai raksturīgs.
- uvoloģisks Saistīts ar uvoloģiju, tai raksturīgs.
- uzurpatorisks Saistīts ar uzurpāciju, tai raksturīgs.
- valstisks Saistīts ar valsti. Raksturīgs tās politikai, ideoloģijai.
- veloergometrisks Saistīts ar veloergometriju, tai raksturīgs.
- veneroloģisks Saistīts ar veneroloģiju, tai raksturīgs.
- veterinārs Saistīts ar veterināriju, tai raksturīgs.
- videotelefonisks Saistīts ar videotelefoniju, tai raksturīgs.
- enerģētisks Saistīts ar vienu vai vairākām enerģijas (1) formām, tām raksturīgs.
- pašmāju Saistīts ar vietu, teritoriju u. tml., kura kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai vietai, teritorijai raksturīgs.
- virusoloģisks Saistīts ar virusoloģiju, tai raksturīgs.
- vivipārs Saistīts ar vivipāriju (1), tai raksturīgs.
- vivipārs Saistīts ar vivipāriju (2), tai raksturīgs.
- vulkanoloģisks Saistīts ar vulkanoloģiju, tai raksturīgs.
- zooģeogrāfisks Saistīts ar zooģeogrāfiju, tai raksturīgs.
- zooloģisks Saistīts ar zooloģiju, tai raksturīgs.
- lineārs Saistīts tikai ar vienu dimensiju. Tāds, kam ir tikai viena dimensija - garums.
- filantropisks Saistīts, ar filantropiju, tai raksturīgs.
- žņaugs Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu, parasti, lai apturētu asiņošanu.
- Induktīvā saite Saite, kas magnētisko lauku mijiedarbībā rodas starp maiņstrāvas elektriskajām ķēdēm.
- stiegra Saites veida, stiepļveida u. tml. (iekārtas, ierīces u. tml.) elements, ko, saspriedzot rada (tajā) nepieciešamo enerģiju.
- Ko nu vairs Saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
- Slīcējs ķeras (pat) pie salmiņa Saka par cilvēku, kas nonācis grūtā, arī bezcerīgā situācijā un cenšas izmantot katru iespēju, lai izkļūtu no tās.
- Slīcējs ķeras (pat) pie salmiņa Saka par cilvēku, kas nonācis grūtā, arī bezcerīgā situācijā un cenšas izmantot katru iespēju, lai izkļūtu no tās.
- Slīcējs ķeras (pat) pie salmiņa Saka par cilvēku, kas nonācis grūtā, arī bezcerīgā situācijā un cenšas izmantot katru iespēju, lai izkļūtu no tās.
- Mājas dvēsele Saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē ģimenes, mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
- Mājas dvēsele Saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē ģimenes, mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
- Kā aizdzelts Saka par kāda satraucoša pārdzīvojuma (dusmu, izbaiļu u. tml.) izraisītu strauju reakciju.
- Daudz netrūka Saka par ko (parasti nevēlamu), kas bijis gaidāms, iespējams, bet tomēr nav noticis. Gandrīz.
- Daudz netrūka, arī cik (tur) trūka (retāk cik daudz trūka) Saka par ko (parasti nevēlamu), kas bijis gaidāms, iespējams, bet tomēr nav noticis. Gandrīz.
- Kā nazis (arī kā ar nazi) pie rīkles (arī kakla) Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas. Saka par ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni.
- Kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) Saka par ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni.
- Kā aizdurts Saka par spēju pārdzīvojumu, ciešanu satriekta cilvēka reakciju.
- Kā pele lamatās (arī slazdā) Saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
- Kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir negaidīti ieradies. Saka par tādu, kas nevar orientēties kādā situācijā.
- Kā no mēness nokritis Saka par tādu, kas nespēj orientēties kādā situācijā.
- Kā no mēness nokritis Saka par tādu, kas nespēj orientēties kādā situācijā.
- Kā pele lamatās (arī slazdā) Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
- Kā pele slazdā (arī lamatās) Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā. Saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
- Kā circenis karstos pelnos Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
- Kā circenis (karstos) pelnos Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
- Kā circenis (karstos) pelnos Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
- Cik tālu var novest (kādu) Saka, ja (kāds) ir panācis vai (kas) ir bijis par cēloni, ka (cilvēks) nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- Cik tālu var novest (kādu) Saka, ja (kāds) ir panācis vai (kas) ir bijis par cēloni, ka cilvēks nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- Balss pazūd Saka, ja (parasti dziedātāja) balsij zūd nepieciešamās īpašības.
- Otrā jaunība Saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
- Otrā jaunība Saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
- Krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) Saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
- Krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) Saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
- Krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) Saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
- Krīt kā mušas uz zirga (biežāk medu) Saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
- Nav (ne) degunu (lāgā) apsildījis, arī nav paspējis (ne) degunu (lāgā) apsildīt Saka, ja ir bijis (kur) pārāk īsu laika sprīdi.
- Nav paspējis (ne) degunu (lāgā) apsildīt Saka, ja ir bijis (kur) pārāk īsu laika sprīdi.
- Pār galvu (retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
- (Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas mākoņi (biežāk negaiss) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
- (Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
- (Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
- Kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ir nonācis ļoti nepatīkamā situācijā.
- Kā uz iesma uzdurts, arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ir nonācis ļoti nepatīkamā situācijā.
- Sveiks un vesels Saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem. Saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
- Sveiks un vesels Saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem. Saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
- Aiz pārpratuma Saka, ja kāds neatbilst savai profesijai, amatam u. tml.
- Auksts un karsts skrien (arī iet) pār kauliem Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (parasti drudzī). Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
- Auksts un karsts skrien (arī iet) pār kauliem Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (parasti drudzī). Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
- Auksts un karsts skrien (arī iet) par kauliem Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, drudzī).
- Auksts un karsts skrien (arī iet) par kauliem Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
- Ne kauna, ne goda Saka, ja nekādā situācijā nav neērti, nepatīkami, arī ja cilvēkam nav morālu jūtu.
- Cik zināms Saka, ja par ko ir tikai aptuvena informācija.
- Kā atjaunots Saka, ja pēc paguruma sajūt atkal spēku, enerģiju, dzīvesprieku.
- Krīt kā mušas Saka, ja strauji, parasti epidēmijā, mirst daudzi cilvēki.
- Krīt kā mušas Saka, ja strauji, parasti epidēmijā, mirst daudzi cilvēki.
- Pa drošiem (arī dažādiem, slepeniem) kanāliem Saka, ja uzzina ko slēptu, nelegālu (piemēram, ziņas, informāciju).
- Pa slepeniem (arī drošiem, dažādiem) kanāliem Saka, ja uzzina ko slēptu, nelegālu (piemēram, ziņas, informāciju).
- Rokas atkrīt (biežāk nolaižas) Saka, ja vairs nav spēka, enerģijas darīt tālāk ko grūti veicamu.
- Vēders iziet Saka, ja zarnas iztukšojas defekācijas rezultātā.
- Jo vairāk tāpēc (arī tādēļ) Saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu.
- komunikācija Sakari, sakaru sistēma (kādu signālu pārraidei). Vadi, vadu sistēma (elektriskās strāvas, ūdens, gāzes pārvadei, kanalizācijai). Satiksmes ceļi.
- saistība Sakari, satiksme (starp teritorijām, telpām u. tml.).
- telefonists Sakarnieks, kas iekārto un pārrauga telefona līnijas.
- Balsta sakne Sakne, kurai ir auga balsta funkcija.
- piespiesties Sakopojot spēkus, enerģiju, pārvarot nevēlēšanos u. tml., piespiest sevi paveikt, padarīt (ko).
- saturēties Sakopot spēkus, enerģiju, lai (ko) izturētu, pārvarētu.
- pirmcivilizācija Sākotnējā, pirmatnējā civilizācija.
- pirmdzimtene Sākotnējā, vissenākā vieta, teritorija, kur (kas, piemēram, dzīvnieku, augu suga, šķirne) ir radies.
- precības Sākotnējais posms senajās laulību slēgšanas tradīcijās.
- sakši Saksijas iedzīvotāji.
- uzņemt Sākt (sarunu, dziedāt dziesmu u. tml.), arī sākt runāt, dziedāt u. tml. (noteiktā veidā, intonācijā).
- iemīlēt Sākt izjust kā tuvu, nepieciešamu (mākslas nozari, mākslas darbu, tēlu). Sākt izjust simpātijas (pret mākslas darba autoru).
- iemīļot Sākt izjust kā tuvu, nepieciešamu (mākslas nozari, mākslas darbu, tēlu). Sākt izjust simpātijas (pret mākslas darba autoru).
- apgūt Sākt izmantot, ietvert savas darbības lokā (kādu teritoriju).
- Ķerties pie naža Sākt operāciju. Arī operēt.
- Ķerties pie naža Sākt operāciju. Arī operēt.
- pārņemt Sākt veikt cita vietā (kādu. darbību, funkcijas u. tml.).
- atklātne Sākuma posms (šaha, dambretes partijā).
- galapunkts Sākuma vai beigu punkts (satiksmes, sakaru u. tml. līnijā).
- galastacija Sākuma vai beigu stacija (satiksmes līnijā).
- pirmsākums Sākums, sākuma posms (kam jaunam, vēl nebijušam).
- Bērnu autiņos (retāk autos) Sākumstadijā.
- Bērnu autos (biežāk autiņos) Sākumstadijā.
- Bērnu autiņos (retāk autos) Sākumstadijā.
- nektārs Salda, caurspīdīga sula, ko izdala nektāriji.
- pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas liela (to) kvalitatīva atšķirība.
- fasetacs Salikta (posmkāju) acs, kas sastāv no konusveida redzes elementiem (omatīdijiem).
- fasete Saliktas (posmkāju) acs radzenes sektors, kas veido omatīdija ārējo slāni.
- tabula Salikums, kas sastāv no vairākām (ar horizontālām un vertikālām līnijām atdalītām) ailēm, kurām ir katrai savs nosaukums.
- krakovjaks Salona deja (augstmaņu galmos) īpašā izpildījuma manierē. Sarīkojumu deja ar vienkāršotu horeogrāfiju.
- izsālīt Sālot panākt, ka rodas vēlamā sāls koncentrācija (pārtikas produktā).
- izsālīties Sāloties iegūt vēlamo sāls koncentrāciju (par pārtikas produktu).
- karaļūdens Sālsskābes un slāpekļskābes maisījums, ko izmanto laboratorijās dažādu vielu, arī zelta, šķīdināšanai.
- zalvija Salvija.
- hidrolīze Sāļu jonu reakcija ar ūdeni, kuras rezultātā parasti mainās vides reakcija (skāba, bāziska).
- deputāts Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi.
- tipizēt Samazināt (kā, piemēram, celtņu konstrukciju, tehnoloģisko procesu) daudzveidību, veidojot (to) pēc tipveida paraugiem.
- izretināt Samazināt koncentrāciju (parasti gāzei).
- platforma Samērā bieza, izturīga (parasti nostiprināta un paaugstināta) konstrukcija ar platņveida virsmu (kā) balstīšanai, pārvietošanai u. tml.
- tīne Samērā liela (senas konstrukcijas) tvertne.
- nams Samērā liela celtne, arī celtnes daļa, kurai ir, parasti administratīvas, sabiedriskas, kultūras, tirdzniecības, funkcijas. Arī attiecīgā iestāde, uzņēmums.
- vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
- garums Samērā liels valodas tradīcijas nosacītais (parasti valodas skaņu) izrunas ilgums. Valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums.
- īsums Samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais (parasti valodas skaņu) izrunas ilgums. Valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums.
- struktūrvienība Samērā patstāvīga (piemēram, uzņēmuma, iestādes, organizācijas) sastāvdaļa.
- zona Samērā plaša teritorija (ģeogrāfiskās joslas daļa), kurā dabas apstākļu specifiku nosaka siltuma un mitruma mijiedarbība.
- virve Samērā resns, parasti tekstilšķiedru, auklu, savijums.
- sleja Samērā šaura, garena, taisna josla (piemēram, laukā, teritorijā).
- stobriņš Samērā tievs (parasti stikla) caurule (darbam laboratorijā).
- aukla Samērā tievs šķiedru savijums. Arī resns pavediens.
- pastīvs Samērā, arī mazliet neveikls, neizdevies (piemēram, par darbību, notikumu, situāciju).
- saverkšķīt Samudžināt (piemēram, dziju).
- sačervelēties Samudžināties (parasti par dziju).
- sačokuroties Samudžināties (parasti par dziju).
- saverkšķīties Samudžināties (piemēram, par dziju).
- samesties Samudžināties, samezgloties (piemēram, par auklu, dziju).
- asambleja Sanāksme, kurā piedalās starptautiskas organizācijas locekļi. Starptautiska sanāksme.
- konference Sanāksme, sapulce, apspriede, kurā piedalās politiski delegāti, sabiedriski darbinieki, zinātnieki vai kādu profesiju pārstāvji kādu jautājumu apspriešanai, izskatīšanai, diskutēšanai un attiecīgu lēmumu pieņemšanai.
- salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
- Bērnu sanatorija Sanatorija bērniem un pusaudžiem.
- Bērnu sanatorija Sanatorija bērniem un pusaudžiem.
- karantīna Sanitārijas punkts personu, transportlīdzekļu, preču u. tml. pārbaudei, kuri ienāk no kāda, parasti epidēmijas skarta, apgabala.
- sanskritologs Sanskritoloģijas speciālists.
- konsultēt Saņemt (no kāda) konsultāciju (1).
- uztvert Saņemt (raidītāja informāciju, signālus u. tml.).
- iznīcināt Saplosot, aprijot panākt, ka aiziet bojā (cilvēki, dzīvnieki, augi) - par dzīvniekiem.
- aizsapņot Sapņos, fantāzijā nonākt (līdz kādam laika posmam, notikumam u. tml.).
- utopists Sapņotājs, fantazētājs, fantasts, cilvēks, kas aizraujas ar utopijām (2).
- fantoms Sapņu, murgu tēls. Vīzija, rēgs.
- sajaukt Sapostīt (kādu vietu, teritoriju).
- trūdēde Saprofītiska sēne vai baktērija.
- kopsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi.
- pilnsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi.
- strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
- sprukas Sarežģīta, nevēlama, parasti pēkšņi radusies, situācija, no kuras ir ļoti grūti izkļūt.
- problēma Sarežģīts teorētisks vai praktisks uzdevums, kas jārisina, jāpētī. Pretrunīga situācija kāda procesa vai parādības zinātniskā izpratnē.
- purpurīns Sarkana krāsviela, ko iegūst no rubijas saknēm vai sintezē.
- sarkanarmietis Sarkanās Armijas karavīrs (no 1918. gada līdz 1946. gadam).
- radiolārijas Sarkodīnu klases apakšklase (galvenokārt siltajās jūrās), kuras pārstāvjiem raksturīga centrālā kapsula, kas ietver kodolu un tā tuvumā esošo plazmu, sarežģīti veidots skelets un pavedienveida pseidopodijas. Šīs apakšklases dzīvnieki.
- intervija Saruna (ar kādu personu), lai iegūtu informāciju, parasti publicēšanai.
- radiosaruna Saruna, informācijas apmaiņa, izmantojot radiotehniskos līdzekļus.
- tilts Sasijās daļa (transportlīdzeklim, piemēram, automobilim, traktoram), kas savieno pretējo pušu riteņus.
- tiesāt Saskaņā ar tradīciju, arī patvaļīgi vērsties (pret kādu), parasti, lai (to) sodītu. Atzīt, ka (kāds, kas) ir nevēlams, peļams.
- Frontes līnija Saskares līnija starp karojošo pušu karaspēkiem kaujas laikā vai stabilizācijas periodā.
- krastmala Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi. Krasts (2).
- izlidot Sasniegt pēdējo attīstības stadiju un iesākt lidot (par spārnotiem kukaiņiem).
- kāpinājums Sasprindzinājuma pieaugums, virzība uz kulmināciju (mākslas darbā).
- sažmauga Sašaurinājums (kādā vielā, teritorijā).
- ekspresis Satiksmes līdzeklis (vilciens, autobuss, kuģis), kas brauc ar palielinātu ātrumu, parasti bez pieturām vai ar pieturām tikai lielākajās stacijās, ostās.
- sagriezt Satinot, savijot izveidot (ko).
- vodeviļa Satīriska ielu, arī tirgus komēdiju dziesmiņa 16. gadsimtā Francijā.
- pietīt Satīt (piemēram, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- saudarābi Sauda Arābijas pamatiedzīvotāji.
- liegums Saudzējama teritorija, kurā daļēji jāsaglabā dabas bagātības to pirmatnējā veidā.
- Patiesā pusnakts Saules apakšējās kulminācijas moments.
- Patiesā pusdiena Saules augšējās kulminācijas moments.
- Telūriskās līnijas Saules spektra līnijas, kas rodas Zemes atmosfērā no gaismas staru absorbcijas.
- sausgultne Sausa (Vidusāzijas tuksnešu ūdenstilpes) gultne ar īslaicīgu noteci vai bez noteces.
- hidrogrāfija Sauszemes hidroloģijas nozare, kas pētī un apraksta upes, ezerus, purvus.
- divizions Sauszemes karaspēka (parasti artilērijas, kavalērijas) taktiskā apakšvienība, kurā ietilpst, piemēram, vairākas baterijas, vairāki eskadroni.
- krasts Sauszemes mala (ūdenstilpei). Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
- piekraste Sauszemes mala (ūdenstilpei). Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
- saturēties Savaldīties, neļaut izpausties savām emocijām.
- sapinkoties Savelties, samudžināties (piemēram, par pavedienu, dziju).
- bloks Savienība (starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai.
- koalīcija Savienība, vienošanās un sadarbība (starp politiskām partijām kapitālistisko valstu parlamentos).
- translācija Savienojumā "translācijas kustība": ķermeņa kustība, kurā visiem tā punktiem ir vienādi ātrumi un paātrinājumi.
- ziepjusakne Savienojumā «ārstniecības ziepjusakne»: Latvijā augošs neļķu dzimtas lakstaugs, kam ir violeti ziedi un kuru izmanto medicīnā.
- izsauksmes Savienojumā «izsauksmes vārds»: vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai. Interjekcija.
- klājenisks Savienojumā «klājeniska trajektorija»: trajektorija, kuras kāpuma zara leņķis ir mazāks par maksimālā attāluma leņķi (artilērijas ieročiem), trajektorija, kura nepaceļas, virs mērķēšanas līnijas augstāk par apšaudāmo mērķi (strēlnieku ieročiem).
- krustvārdu Savienojumā «krustvārdu mīkla». Burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- saeima Savienojumā «Latvijas Tautas saeima»: likumdošanas varas orgāns Latvijā (1940. gadā no 21. jūlija līdz 25. augustam, kad tas sevi pasludināja par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstāko Padomi).
- pols Savienojumā «magnētiskais pols»: pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiska lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
- morganātisks Savienojumā «morganātiska laulība»: laulība starp sociālā stāvokļa ziņā nevienlīdzīgām personām, parasti starp augstas kārtas vīrieti un sievieti, kura neiegūst šīs kartes privilēģijas (feodālismā).
- nominālistisks Savienojumā «nominālistiskā naudas teorija»: buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudai ir tikai valsts noteiktā vērtība un nauda netiek uzskatīta par preci.
- palielināts Savienojumā «palielinātā skaņkārta»: skaņkārta, kurā visi trijskaņi visās pakāpēs ir palielināti par pustoni.
- pamazināts Savienojumā «pamazinātā skaņkārta»: skaņkārta, kuru veido periodiska toņu un pustoņu mija.
- verifikācija Savienojumā «programmas verifikācija»: matemātiska metode programmu pareizības noteikšanai.
- sapulce Savienojumā «satversmes sapulce»: vēlēts pārstāvības orgāns, parlamentāra iestāde, kuras galvenais uzdevums parasti ir konstitūcijas izstrāde.
- granulācija Savienojumā «Saules granulācija»: teleskopā uz Saules virsmas redzamais granulu (2) tīkls.
- transurāna Savienojumā «transurāna elements»: radioaktīvs ķīmiskais elements, kas periodiskajā sistēmā atrodas aiz urāna (piemēram, neptūnijs, plutonijs).
- uzskate Savienojumā «uzskates līdzeklis»: tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
- vajāšana Savienojumā «vajāšanas mānija»: slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepamatotas bailes no kā.
- izeja Savienojumā «vēdera izeja»: izkārnījumu izvadīšana no organisma. Defekācija.
- pamatmaiņa Savienojumā «vielmaiņas pamaimaiņa»: minimālais enerģijas daudzums, kas nepieciešams dzīvības pamatfunkciju uzturēšanai.
- virsmaktīvs Savienojumā «virsmaktīvās vielas»: vielas, kas monomolekulārā slāņa veidā uzkrājas divu fāžu robežvirsmā un samazina tās brīvo enerģiju (virsmas spriegumu).
- vilkšana Savienojumā «virves vilkšana»: sacensība, kurā viena komanda, velkot aiz virves, cenšas pārvilkt robežlīnijai otru komandu.
- pārstāt Savienojumā ar «būt»: nebūt vairs tam, kas bija, arī tādam, kāds bija.
- krītams Savienojumā ar «kaite»: epilepsija.
- trešais Savienojumā ar «kategorija», «pakāpe» u. tml. norāda uz to, kas ir ievērojami sarežģītāks, arī nozīmīgāks (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- sārmzemju Savienojumā ar «metāli»: Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdeni, veidojot sārmainu reakciju.
- griezt Savienojumā ar «nost», «ārā», «laukā»: stingri savijot (slapjas drēbes, veļu), izspiest (ūdeni).
- kapteinis Savienojumā ar «pirmā ranga», «otrā ranga» vai «trešā ranga»: dienesta pakāpes vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpes, kas attiecīgi atbilst pulkveža, apakšpulkveža vai majora dienesta pakāpēm Padomju Armijā). Karavīrs, kam ir kāda no šādām dienesta pakāpēm.
- otrais Savienojumā ar «šķira», «kategorija» norāda, uz (kā) zemāku kvalitāti salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu.
- pirmais Savienojumā ar «šķira», «kategorija» u. tml.: norāda uz (kā) augstāku kvalitāti (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- trešais Savienojumā ar «šķira», «kategorija», «pakāpe» u. tml. norāda uz (kā) ievērojami zemāku kvalitāti, nozīmīgumu (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- puse Savienojumā ar debespuses nosaukumu: attiecīgā debespuse, arī vieta, teritorija, kas vērsta pret šo debespusi.
- attālums Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu norāda uz noteiktu šādas līnijas garumu.
- piens Savienojumā ar kārtas skaitļa vārdu: kārtējais laikposms no (dzīvnieka, parasti govs) atnešanās līdz aizlaišanai. Laktācija.
- pie- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, teritoriju, kura atrodas blakus, tuvu tam, ko izsaka pamatvārds.
- silts Savienojumā ar temperatūras mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikta temperatūra virs nulles (parasti pēc Celsija skalas).
- ie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību iekšā (piemēram, telpā, teritorijā, vidē).
- transmisija Savienojumos «mantošanas transmisija», «mantojuma transmisija»: mantošanas tiesību pāreja uz tādas personas mantiniekiem, kura ir mirusi pirms mantojuma atklāšanas.
- retzemju Savienojumos «retzemju elementi», «retzemju metāli»: ķīmisko elementu grupa, kurā ietilpst skandiļs, itrijs, lantāns un lantanoīdi.
- sajūgt Savienot, iekļaut vienotā sistēmā (piemēram, mehānismus, konstrukcijas, to daļas).
- Samesties (arī saiet) grīstē Savīties un samezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
- nogrupējums Savrupa (cilvēku) grupa, vienība (kolektīvā, organizācijā, sabiedriskā kustībā).
- sekta Savrupa reliģiska draudze, savrups reliģisks grupējums, kas ir nošķīries no kādas galvenās, valdošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus.
- sektantisms Savrupu reliģisku draudžu, savrupu reliģisku grupējumu nošķirtība no kādas galvenās, vaidošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus; piederība pie sektas (1).
- sazināšanās Savstarpēja (piemēram, cilvēku, dzīvnieku, ierīču) mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
- draudzība Savstarpēja attieksme, kam pamatā ir saprašanās, simpātijas, uzticība, interešu kopība.
- radiosasaukšanās Savstarpēja informācijas apmaiņa, izmantojot radiotehniskos līdzekļus.
- rēķins Savstarpēja neapmierinātība, savstarpējas pretenzijas, pārestības.
- Kontu korespondence Savstarpējā sakarība, kādā kontos tiek atspoguļotas finansiālās operācijas.
- Kontu korespondence Savstarpējā sakarība, kādā kontos tiek atspoguļotas finansiālās operācijas.
- sarunvaloda Savstarpēja sazināšanās mutvārdos; valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam ikdienas, neoficiālās situācijās.
- derības Savstarpēja vienošanās (parasti ar noteiktu ceremoniju), ka maksās, darīs (ko) tas, kura doma izrādīsies nepareiza.
- sazināties Savstarpēji apmainīties ar informāciju, savstarpēji reaģēt vienam uz otra, citam uz cita darbību, stāvokli (piemēram, par cilvēkiem, dzīvniekiem, ierīcēm).
- saderināties Savstarpēji iepriekšēji solīties, vienoties noslēgt laulību. Iesniegt laulību reģistrācijas pieteikumu.
- vija Savstarpēji saistītu vārdu, melodiju u. tml. virkne.
- Temperatūras (mērīšanas) skala Savstarpēji salīdzināmu temperatūras vērtību sistēma (piemēram, Celsija skala, Kelvina jeb absolūtās temperatūras skala).
- attiecība Savstarpējie sabiedriskie sakari, saistība, mijiedarbība (starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm u. tml.).
- stāvoklis Savstarpējo (vielas) daļiņu telpisko attiecību, mijiedarbību kopums, kas nosaka (tās) fizikālās vai ķīmiskās īpašības (parasti kādā laikposmā).
- valoda Savstarpējo signālu kopums (skaņas, ķermeņa pozas, izturēšanās veidi u. tml.), kas radies kādai dzīvnieku sugai evolūcijas procesa.
- saderināšanās Savstarpējs iepriekšējs solījums, savstarpēja iepriekšēja vienošanās noslēgt laulību. Laulību reģistrācijas pieteikuma iesniegšana. Ar šādu solījumu, vienošanos saistītās svinības.
- pievilkties Savu fizikālo lauku mijiedarbības rezultātā pievirzīties vienam pie otra, citam pie cita.
- Medību (arī medījamie) dzīvnieki Savvaļas dzīvnieki, kurus pēc medību noteikumiem un tradīcijām drīkst medīt.
- Medījamie (arī medību) dzīvnieki Savvaļas dzīvnieki, kurus pēc medību noteikumiem un tradīcijām drīkst medīt.
- gaurs Savvaļas vērsis (Indijā, Birmā, Indonēzijā).
- komunicēt Sazināšanās procesā nodot, pārraidīt (piemēram, informāciju, kādu saturu). Paziņot. Būt sakaros (ar kādu, ar ko).
- sakars Sazināšanās, informācijas signālu raidīšana un saņemšana, kurā parasti izmanto tehniskos līdzekļus. Šādi tehniskie līdzekļi, to kopums. Attiecīgā tautas saimniecības nozare.
- komunikācija Sazināšanās. Informācijas pārraide.
- scenārists Scenārija autors.
- Literārais scenārijs Scenārijs, kas uzrakstīts stāsta vai lugas veidā.
- Literārais scenārijs Scenārijs, kas uzrakstīts stāsta vai lugas veidā.
- kinodramaturģija Scenāriju kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta kinomākslā).
- scientiologs Scientioloģijas speciālists.
- norise Secīga (kā) stāvokļu, stadiju maiņa. Īpašību, pazīmju kopums šādā maiņā.
- maršruts Secīga (piemēram, detaļu) virzība noteiktu tehnoloģisku operāciju laikā.
- process Secīga stāvokļu maiņa (kā) attīstības gaitā. Ciešā sakarībā esošu attīstības stadiju nepārtraukta kustība.
- kāpnes Secīgs, pakāpenisks (faktu, informācijas) izkārtojums.
- vīle Secīgu dūrienu virkne, arī šujot izveidota, piemēram, līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
- kopsēde Sēde, kura piedalās vairāku vai daudzu, piemēram, iestāžu, organizāciju, pārstāvji.
- plenārsēde Sēde, kurā piedalās visi (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļi, dalībnieki.
- desegregācija Segregācijas likvidācija.
- putekšņlapa Segsēkļu ziedā reprodukcijas orgāns, kurā veidojas putekšņi.
- pasāža Segta savienojuma eja starp celtnēm. Plaša segta galerija ar tirgotavu rindu.
- ruberoīds Seguma, hidroizolācijas materiāls, kuru izgatavo, piesūcinot speciālu veltņu kartonu ar mīkstu naftas bitumenu un pārklājot to no vienas vai abām pusēm ar grūti kūstoša naftas bitumena kārtu.
- seismometrija Seismoloģijas nozare, kas izstrādā iekārtas seismisko viļņu uztveršanai, veido seismoloģisko novērojumu metodes.
- seismologs Seismoloģijas speciālists.
- Putna seja Sejas deformācija, ko rada traucējumi apakšžokļa attīstībā.
- Putna seja Sejas deformācija, ko rada traucējumi apakšžokļa attīstībā.
- vaibsti Sejas veidojums (parasti indivīdam raksturīgs), tā atsevišķo iezīmju kopums. Raksturīgas līnijas sejā. Arī sejas izteiksme.
- radiosekcija Sekcija (veikalā), kurā pārdod radioaparātus un radiodetaļas.
- obdukcija Sekcija [2].
- Tukša sēkla Sēkla, kam labi attīstītā sēklapvalkā nav normāli attīstīta embrija.
- trīs Sekmju vērtējums, atzīme «apmierinoši» (parasti skolā). Trijnieks.
- Mīt (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) iedibinātās tradīcijas.
- Iet (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) tradīcijas.
- Nākt (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam. Turpināt (kāda) tradīcijas.
- Iet (arī nākt, retāk staigāt, soļot) (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam. Turpināt (kāda) tradīcijas.
- Mīt (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam. Turpināt (kāda) tradīcijas.
- Soļot (arī staigāt, biežāk iet, nākt) (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam. Turpināt (kāda) tradīcijas.
- Staigāt (arī soļot, biežāk iet, nākt) (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam. Turpināt (kāda) tradīcijas.
- (Aiz)iet kāda pēdās Sekot kāda paraugam, turpināt kāda tradīcijas.
- Iekšējā sekrēcija Sekrēcija, kurā sekrēts izdalās asinīs vai limfā.
- Ārējā sekrēcija Sekrēcija, kurā sekrēts izdalās orgāna dobumā vai uz organisma virsmas.
- Iekšējā sekrēcija Sekrēcija, kuras produkti tiek ievadīti tieši limfā vai asinīs.
- seksopatoloģija Seksoloģijas nozare, kas pētī patoloģiskas novirzes dzimumdzīvē.
- seksologs Seksoloģijas speciālists.
- seksopatologs Seksopatoloģijas speciālists.
- stafāža Sekundārs gleznas kompozīcijas elements (piemēram, cilvēku, dzīvnieku figūras ainavā, ainava portretā).
- selekcionārs Selekcijas (1) speciālists. Cilvēks, kas nodarbojas ar selekciju.
- plīvuraste Selekcijas ceļā no sudrabkarūsas izaudzēta akvāriju zivs, kam raksturīgas divas plīvurveida astes spuras.
- selenologs Selenoloģijas speciālists.
- modalitāte Semantikas, arī gramatikas kategorija, kas atspoguļo izteikuma nozīmību, mērķi, attieksmi pret īstenību.
- semitologs Semitoloģijas speciālists.
- arābi Semītu valodu tautu grupa, kas apdzīvo Priekšāziju un Ziemeļāfriku.
- saracēņi Sena Arābijas cilts. Šīs cilts piederīgie.
- karatē Sena dažu Āzijas tautu pašaizsardzības sistēma, kurā sit ar roku vai kāju pa uzbrucēja visvārīgākajām ķermeņa daļām. Attiecīgais cīņas sporta veids.
- inki Sena indiāņu cilts, lielas valsts dibinātāji tagadējā Peru teritorijā. Šīs valsts aristokrātija.
- talents Sena masas mērvienība (aptuveni 25 kilogrami), arī naudas vienība (piemēram, senajā Grieķijā, Itālijā). Talants (3).
- talants Sena masas mērvienība (aptuveni 25 kilogrami), arī naudas vienība (piemēram, senajā Grieķijā, Itālijā). Talants.
- mārka Sena naudas vienība (piemēram, Baltijā no 12. gadsimta līdz 17. gadsimtam) - sudraba stienis ar noteiktu masu.
- reiss Sena naudas vienība (Portugālē, Brazīlijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- reāls Sena sudraba monēta (Spānijā, Meksikā, Portugālē).
- frīģieši Sena tauta, kas apdzīvoja Mazāzijas augstienes centrālo un rietumu daļu.
- etruski Sena tauta, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Vidusitālijā.
- luidors Sena zelta monēta (Francijā).
- unce Sena zelta monēta (piemēram, Spānijā, Itālijā, Meksikā); sena sudraba monēta (Marokā).
- pistole Sena zelta monēta (Spānijā, vēlāk arī Francijā, Itālijā, Vācijā un citās zemēs).
- ponijs Sena zirgu populācija, kuras īpatņiem augums skaustā nav lielāks par 120 centimetriem. Šīs populācijas zirgs.
- sindiks Senajā Grieķija - aizstāvis tiesā.
- komēdija Senajā Grieķijā - izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu dievam Dionīsam.
- olimpietis Senajā Grieķijā - olimpisko spēļu dalībnieks.
- hetera Senajā Grieķijā - pērkama sieviete.
- amfiteātris Senajā Grieķijā - skatītāju vietas teātrī, kuras iekārtotas pakāpjveidīgi puslokā. Teātris ar šādām skatītāju vietām.
- ditirambs Senajā Grieķijā - svinīga dziesma par godu dievam Dionisam.
- pinakotēka Senajā Grieķijā - telpa, kurā glabājās tēlotājas mākslas darbi.
- monohords Senajā Grieķijā - vienstīgas mērinstruments skaņas īpašību pētīšanai.
- olimpiāde Senajā Grieķijā — Zevam veltīti svētki (Olimpijas tuvumā), kurus svinēja ik pēc 4 gadiem un kuru laikā notika sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā.
- panegiriks Senajā Grieķijā un senajā Romā - slavinoša runa.
- panteons Senajā Grieķijā un senajā Romā - templis, kas bija veltīts visiem dieviem.
- diktators Senajā Romā - ārkārtēja amatpersona, kam bija neierobežota vara.
- patrons Senajā Romā - dižciltīgs pilsonis - aizbildnis un aizstāvis brīvlaistiem pilsoņiem, kuri bija atkarīgi no sava bijušā kunga un kuriem pret viņu bija zināmi pienākumi.
- province Senajā Romā - iekarota teritorija, ko pārvaldīja Romas vietvaldis.
- triumfs Senajā Romā - karā uzvarējuša karavadoņa un viņa armijas svinīga ierašanās galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem un brauciens, arī gājiens no Marsa laukuma līdz Kapitolijam.
- triumfators Senajā Romā - karavadonis, kas bija uzvarējis karā un triumfa gājienā ieradās galvaspilsētā.
- nobilis Senajā Romā - patriciešu un plebeju arī stokrātijas pārstāvis, kas ieņēma kādu no augstākajiem valsts amatiem.
- triumvirāts Senajā Romā - trīs personu kolēģija, ko iecēla vai ievēlēja īpašos valsts amatos. Trīs politisku darbinieku vai karavadoņu savienība augstākās varas sagrābšanai.
- konsuls Senajā Romā - viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā). Goda tituls (impērijas laikā). Cilvēks, kam ir šāds goda tituls.
- Akmens laikmets vēsturē Senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula).
- prokonsuls Sēnalā Romā - bijušais konsuls, kas bija iecelts par kādas tās provinces pārvaldītāju.
- asīrieši Senās Asīrijas pamatiedzīvotāji.
- sfinksa Senās Ēģiptes mitoloģijā - būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka vai svēta dzīvnieka galvu.
- feniķieši Senās Feniķijas iedzīvotāji.
- sfinksa Senās Grieķijas mitoloģijā - būtne ar spārniem, lauvas ķermeni un sievietes galvu un krūtīm.
- stratēgs Senās Grieķijas polisās - karavadonis ar plašām militārām un politiskām pilnvarām.
- orhestra Senās Grieķijas un Romas teātrī - īpašs laukums, uz kura atradās koris.
- latīņi Senās itāļu ciltis (Vidusitālijas rietumdaļā Lacijā ar Romas pilsētu centrā).
- farizejs Senās Jūdejas reliģiski politiskās partijas loceklis, kas centās stingri ievērot bībeles priekšrakstus.
- maķedonieši Senās Maķedonijas iedzīvotāji.
- semīti Senas rautas Āzijas dienvidrietumu daļā, Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (piemēram, asīrieši, feniķieši, arābi, sīrieši, ebreji).
- sklerotīnija Sēne, kas veido sklerocijus.
- fenikss Senēģiptiešu mitoloģijā - putns, Saules dieva iemiesojums. Seno romiešu mitoloģijā - putns, kas pēc sadegšanas spēj atdzimt no pelniem.
- kosmoloģija Sengrieķu filozofijā - mācība par dabu.
- ciniķis Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvis, kura sludināja sabiedrisko un tikumisko normu neievērošanu, atgriešanos pie dabas. Kiniķis.
- satīrs Sengrieķu mitoloģijā - dabas dievība, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu.
- hidra Sengrieķu mitoloģijā - daudzgalvains nezvērs, kuram katras nocirstās galvas vietā izaug divas jaunas.
- nektārs Sengrieķu mitoloģijā - dievu dzēriens, kas piešķir tiem mūžīgu jaunību un skaistumu.
- ambrozija Sengrieķu mitoloģijā - dievu ēdiens.
- olimpietis Sengrieķu mitoloģijā - ikviens no divpadsmit galvenajiem dieviem.
- amazone Sengrieķu mitoloģijā - kareivīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
- ciklops Sengrieķu mitoloģijā - milzis ar vienu aci.
- sirēna Sengrieķu mitoloģijā - mītiska būtne (daļēji sievietes, daļēji putna vai zivs veidolā), kas ar savām dziesmām ievilinājusi jūrasbraucējus bīstamās vietās un izraisījusi to bojāeju.
- cerbers Sengrieķu mitoloģijā - nikns suns, kas sargāja ieeju pazemes valstībā.
- haoss Sengrieķu mitoloģijā - pasaules un dievību pirmsākums.
- najāda Sengrieķu mitoloģijā - ūdeņu (upju, strautu, avotu u. tml.) nimfa.
- himera Sengrieķu mitoloģijā - uguns spļāvējs nezvērs ar lauvas rīkli, čūskas asti un kazas vidukli.
- gigants Sengrieķu mitoloģijā - varens, mežonīgs milzis.
- titāns Sengrieķu mitoloģijā - vissenākās dievu ģenerācijas pārstāvis.
- mūza Sengrieķu mitoloģijā - zinātnes vai mākslas dieve.
- argonauti Sengrieķu mitoloģijā: jūras braucēji (kuri kuģī «Argo» devušies uz Kolhīdu pēc zelta aunādas).
- korifejs Sengrieķu traģēdijā - kora vadītājs un priekšdziedātājs.
- koris Sengrieķu traģēdijā un komēdijā - izpildītāju grupa, kas vienlaikus runā vai dzied.
- nimfa Sengrieķu un romiešu mitoloģijā - dabas dievība jaunas, skaistas sievietes veidolā.
- senitāļi Senie Itālijas iedzīvotāji (aptuveni no 2. gadu tūkstoša līdz 1. gadu tūkstoša beigām pirms mūsu ēras).
- orākuls Seno Austrumu tautu, sengrieķu, seno romiešu mitoloģijā - dievības pareģojums, ko priesteris pasludina ticīgajiem, atbildot uz viņu jautājumiem.
- Veļu kults Seno latviešu rituāli (piemēram, mielasta rīkošana veļiem rudenī rijās, pirtīs u. c., ziedojumu nešana uz kapsētām), lai iegūtu veļu labvēlību.
- fūrija Seno romiešu mitoloģijā - atriebības dieve.
- fauns Seno romiešu mitoloģijā - lauku, kalnu un mežu dievs, ganāmpulku sargātājs.
- grācija Seno romiešu mitoloģijā - skaistuma dieviete.
- parsisms Senpersu reliģijas forma (Irānā, Indijā).
- farss Sens franču sadzīves komēdijas paveids. Komēdija vai vodeviļa ar ārišķīgiem, parupjiem efektiem.
- taure Sens pūšamais mūzikas instruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu un ar kuru var iegūt tikai dabiskās skaņurindas skaņas.
- viola Sens stīgu lociņinstruments, kas bija izplatīts Rietumeiropā no 15. līdz 17. gadsimtam.
- bums Sensācija, ko kapitālistiskajās valstīs mākslīgi rada, lai (iedzīvošanās nolūkā) maldinātu sabiedrisko domu.
- sklerocijs Sēņotne pirmsziemošanas stadijā (dažām parazītiskajām sēnēm).
- kalšana Sēņu un baktēriju izraisīta augu saslimšana.
- tinteszivs Sēpija (1).
- sērijveidīgs Sērijveida.
- serologs Seroloģijas speciālists.
- aglutinācija Seruma iedarbības radīta (eritrocītu, arī baktēriju) salipšana.
- starpsesija Sesija, kas notiek laikposmā starp kārtējām sesijām.
- Ievirzes sesija Sesija, kurā neklātienes nodaļu studenti saņem norādījumus turpmākajam mācību darbam.
- Ievirzes sesija Sesija, kurā neklātienes nodaļu studenti saņem norādījumus turpmākajam mācību darbam.
- pašiedvesma Sevis iedvesma. Pašsuģestija.
- pašsuģestija Sevis suģestija. Autosuģestija.
- varonība Sevis, savu jūtu, sajūtu, vēlēšanos u. tml. pārvarēšana sarežģītā situācijā.
- mēris Sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisuma procesi ādā, limfmezglos, plaušās un citur un ko izraisa cilvēkam vai dažādu sugu dzīvniekiem specifiski vīrusi.
- Ārējās karantīnas kaitēkļi Sevišķi bīstami kaitēkļi, kuri nav konstatēti PSRS teritorijā.
- luksuss Sevišķi labs, labvēlīgs (par apstākļiem, situāciju).
- konceptuālisms Sholastiskās filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni ir īpaša apziņas forma - pirmspieredzes koncepti.
- sholiasts Sholiju autors.
- sibīrieši Sibīrijas iedzīvotāji.
- smalksiens Siens, ko iegūst no apkaltētas un sasmalcinātas zāles, kaltējot to ar aktīvās ventilācijas paņēmienu.
- kretulis Siets graudu sijāšanai.
- sufražisms Sieviešu idejiskā kustība, kura radās Anglijā 19. gadsimta 2. pusē un kuras mērķis ir panākt vēlēšanu tiesību vienlīdzību ar vīriešiem.
- mantiļa Sieviešu mežģīņu vai zīda apmetnis (galvenokārt Spānijā), kas apsedz galvu un ķermeņa augšdaļu.
- Sieviešu darbs Sieviešu piedalīšanās sabiedriskajā ražošanā (atkarā no sabiedriski ekonomiskās formācijas).
- krustmeita Sieviete (parasti jauniete) attiecībā pret cilvēku, kas viņu ievada kādā arodā, profesijā.
- kazaciete Sieviete, kas dzimusi kādā no bijušajiem kazaku karaspēka apgabaliem.
- krustmāte Sieviete, kas ievada kādu (parasti jaunieti) savā arodā, profesijā.
- krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- prostitūta Sieviete, kas nodarbojas ar prostitūciju.
- vedējmāte Sieviete, parasti precējusies, kas kopā ar vedējtēvu vada kāzu ceremoniju.
- kariatīde Sievietes statuja, kas balsta siju pārsegumu un kam ir kolonnas funkcija.
- sifilidologs Sifilidoloģijas speciālists.
- radiosignalizācija Signalizācija ar radiotehniskiem līdzekļiem.
- tālsignalizācija Signalizācija samērā lielā attālumā ar telemehānikas līdzekļiem.
- signalizators Signalizācijas ierīce, iekārta.
- lonžerons Sijai līdzīgs garenvirziena elements (karkasos).
- apsijāt Sijājot (ko) apbērt, apbārstīt.
- piesijāt Sijājot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- aizsijāt Sijājot aizbirdināt (aiz kā, kam garām u. tml.).
- nosijāt Sijājot atdalīt nost. Atsijāt.
- atsijāt Sijājot atdalīt.
- iesijāt Sijājot ievirzīt (kur iekšā).
- izsijāt Sijājot iztīrīt, izšķirot.
- izsijāt Sijājot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- piesijāt Sijājot papildināt (kā daudzumu).
- piesijāt Sijājot pievienot (pie kā, kam klāt).
- uzsijāt Sijājot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pārsijāt Sijāt (ko) visu, viscaur.
- Keramzīta smiltis Sīkās keramzīta frakcijas, kas rodas apdedzināšanas un rupjāko frakciju drupināšanas procesā.
- meņševiks Sīkburžuāziska reformistiska partija, ko izveidoja meņševisma piekritēji pēc Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 2. kongresa (1903. gadā).
- maoisms Sīkburžuāziski nacionālistiska kustība Ķīnas Komunistiskajā partijā. Šīs kustības uzskatu kopums.
- sindikālisms Sīkburžuāzisks oportūnistisks novirziens strādnieku kustībā, kurš noliedz politiskās cīņas nepieciešamību, tās vietā atzīstot arodbiedrību organizētu apvērsumu, lai valsts vietā liktu sindikātu federāciju.
- sūneņi Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes. Attiecīgais dzīvnieku tips. Sūndzīvnieki.
- sūndzīvnieki Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes. Attiecīgais dzīvnieku tips. Sūneņi.
- Vasaras raibumi Sīki iedzelteni vai brūngani pigmentācijas plankumi, kas rodas uz ādas pavasaros saules staru iedarbībā.
- Vasaras raibumi Sīki iedzelteni vai brūngani pigmentācijas plankumi, kas rodas uz ādas pavasaros un vasarās saules staru iedarbībā. Šādi pastāvīgi plankumi (parasti uz sejas).
- plāns Sīki izstrādāts (kāda objekta, piemēram, celtnes, teritorijas) rasējums, shēma.
- ķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (kādu teritoriju).
- izķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (visu teritoriju vai tās lielāko daļu).
- pārķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (visu teritoriju).
- zeltstarīte Sīks, daudzgadīgs liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā.
- dzensiksna Siksna, kas pārnes kustību no enerģijas avota dzenskriemeļa uz piedzīto skriemeli.
- markitants Sīktirgotājs, kas tirgojās ar karavīriem nepieciešamām (galvenokārt pārtikas) precēm un pavadīja armiju (piemēram, karagājienā, manevros).
- džerkste Sīku, smalku diegu, pavedienu u. tml. savijums grūti atrisināmā mudžeklī. Samudžinājums.
- konvektors Sildāmierīce, kuras darbības pamatā ir konvekcija (1).
- silikagels Silīcija dioksīds, kas iegūts makroporainas masas veidā.
- kramainis Silīcija dioksīds.
- silīcijūdeņraži Silīcija savienojumi ar ūdeņradi - toksiskas gāzveida vai šķidras vielas ar nepatīkamu smaku. Silāni.
- silāni Silīcija savienojumi ar ūdeņradi - toksiskas gāzveida vai šķidras vielas ar nepatīkamu smaku. Silīcijūdeņraži.
- silicīds Silīcija savienojums ar metāliem.
- kramskābe Silīcijskābe.
- silikāti Silīcijskābju sāļi.
- rodonīts Silikātu grupas blīvs, rožains minerāls, kas satur mangāna dioksīdu ar silīciju un kam ir kristāliska struktūra un stiklains spīdums.
- berils Silikātu grupas minerāls, kas satur beriliju, alumīniju. Berilija rūda.
- torīts Silikātu grupas radioaktīvs minerāls, ko izmanto torija ieguvei.
- Lielā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu. Kilokalorija.
- Lielā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu. Kilokalorija.
- siltumietilpība Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumkapacitāte.
- siltumkapacitāte Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu. Siltumietilpība.
- gāzturbīna Siltuma dzinējs, kurā vilkmes spēks tiek radīts, pārveidojot kurināma ķīmisko enerģiju izplūstošās gāzes strūklas kinētiskajā enerģijā.
- siltumenerģija Siltuma enerģija.
- termoenerģija Siltuma enerģija.
- kaloritāte Siltuma enerģijas daudzums, ko iegūst no uzturlīdzekļiem, barības.
- termofikācija Siltuma enerģijas plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē). Apgāde ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu).
- Siltuma bilance Siltuma enerģijas sadalījums (dzinēja krāsnī, katlā u. tml.)
- Tvaika mašīna Siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
- siltumelektrocentrāle Siltumelektrostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; termoelektrocentrāle.
- perlīts Siltumizolācijas materiāls, ko iegūst, apdedzinot stiklveida vulkānisko iežu gabalus.
- salaka Siļķveidīgo kārtas zivs ar samērā lielām, ieapaļām zvīņām bez sudrabaina spīduma, taukspuru, nepilnīgu sānu līniju.
- Tējas sēne Simbiotiska mikroorganismu (rauga sēņu, etiķskābes baktēriju) kopa, kas saldinātā tējā veido recekļainas plēves un no kā Iegūst saldskābu dzērienu.
- nozīme Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kādas organizācijas biedriem, lai apliecinātu piederību pie tās, vai ar ko apbalvo par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
- žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kādas organizācijas biedriem, lai apliecinātu piederību pie tās, vai ar ko apbalvo par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē. Nozīme [2] (1).
- signatūra Simbols, zīme objektu (piemēram, mežu, ceļu, cietokšņu) apzīmēšanai kartogrāfijā, arī šādu simbolu, zīmju kopums.
- asimetrija Simetrijas trūkums vai tās neievērošana.
- žiroskops Simetrisks, ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas ass nevar mainīt savu virzienu telpā.
- patikšana Simpātijas (pret kādu cilvēku). Arī mīlestība, draudzība.
- starpsimpozijs Simpozijs, kas notiek laikposmā starp diviem kārtējiem simpozijiem.
- sinologs Sinoloģijas speciālists.
- figūra Sintaktiska konstrukcija, ko lieto izteiksmīguma pastiprināšanai.
- polisindetons Sintaktiska konstrukcija, kurai raksturīga saikļu skaita palielināšana.
- sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks - nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem.
- Mirgošanas aritmija Sirds ritma traucējums - nekoordinēta atsevišķu muskuļšķiedru raustīšanās (priekškambaru sistoles vietā). Fibrilācija.
- izsirot Sirojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Sirojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- konveijers Sistēma, kas kādā laikposmā nodrošina nepārtrauktu apgādi ar produkciju (parasti lauksaimniecībā).
- Ķīmiskais līdzsvars Sistēmas stāvoklis, kurā tās ķīmiskās reakcijas ir atgriezeniskas un ķīmiskais sastāvs nemainās.
- Ķīmiskais līdzsvars Sistēmas stāvoklis, kurā tās ķīmiskās reakcijas ir atgriezeniskas un ķīmiskais sastāvs nemainās.
- fototēka Sistematizēts fotogrāfiju vai to negatīvu krājums, krātuve.
- kartotēka Sistematizēts kartīšu krājums ar noteiktām ziņām, informāciju.
- triangalo Sitamais mūzikas instruments - trijstūrveidīgi izliekts neliels stienis ar augstu, dzidru skaņu. Trijstūris (3).
- piesist Sitot (piemēram, ar kāju, roku), pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
- Valdības krīze Situācija valstī, kad agrākā valdība atkāpusies, bet jauna valdība vēl nav sastādīta.
- gadījums Situācija, apstākļi.
- pavadība Situācija, apstākļu kopums, kad (kāds) dodas līdzi, pavada, atrodas kopā ar kādu (kur).
- pirmsvēsture Situācija, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piemēram, notikumu).
- priekšvēsture Situācija, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piemēram, notikumu). Pirmsvēsture (2).
- signāls Situācija, arī darbība, kas liecina par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
- nepatikšanas Situācija, arī pārdzīvojums, kas saistīts ar ko nepatīkamu, uztraucoša.
- problēmsituācija Situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana, arī kad tiek risināta kāda problēma. Problēmiskā situācija.
- Problēmiska situācija Situācija, kas rodas, kad tiek konstateta kādas problēmas pastāvēšana, arī kad tiek risināta kāda problēma. Problēmsituācija.
- Problēmiska situācija Situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana, arī kad tiek risināta kāda problēma. Problēmsituāciļa.
- robežgadījums Situācija, kurā (ko) pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem.
- robežsituācija Situācija, kurā krasi mainās kāds stāvoklis, norise u. tml. Situācija, kurā kāds stāvoklis, norise u. tml. sasniedz augstāko pakāpi. Marginālā situācija.
- izrāde Situācija, norise.
- apskābe Skābe, kurā skābi veidojošam elementam ir viszemākā oksidācijas pakāpe.
- neitralizācija Skābo un bāzisko savienojumu savstarpēja reakcija, kuras rezultātā rodas sāļi un zūd kā skābās, tā bāziskās īpašības. Skābes īpašību iznīcināšana ar sārmiem vai sārma īpašību iznīcināšana ar skābēm.
- purvainība Skaitlis, kas procentos izsaka purvu platību attiecībā pret visu kādas teritorijas platību.
- Korelācijas koeficients Skaitlis, kas rāda korelācijas pakāpi.
- Lietderības koeficients Skaitlis, kas rāda pievadītās un izmantotās enerģijas, spēka u. tml. attiecības.
- Lietderības koeficients Skaitlis, kas rāda pievadītās un izmantotās enerģijas, spēka u. tml. attiecības.
- laukums Skaitlis, kas raksturo lielumu plaknes daļai, ko ierobežo slēgta līnija.
- oktānskaitlis Skaitlisks rādītājs, kas raksturo degvielas stabilitāti pret detonāciju iekšdedzes karburatoru motoros.
- servisprogramma Skaitļotāja sistēmas programma šīs sistēmas nepieciešamāko apkalpošanas funkciju, veikšanai.
- čamstināt Skaļi ēst, vijat pa muti (ēdienu).
- skanda Skaļruņu sistēma, kas parasti ir ievietota kastveida konstrukcijā.
- skandināvi Skandināvijas valstu iedzīvotāji.
- kolorīts Skanējuma nokrāsa (skaņdarbam, mūzikas instrumentam, orķestrim, dziedātāja balsij, korim).
- plūdenis Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piemēram, 1, ļ, r).
- pārmesties Skanēt saraustīti, ar traucējumiem, mainīgā augstumā (par balsi, melodiju).
- virsskaņa Skaņa, kas rodas skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) atsevišķu daļu vibrācijas rezultātā un kas papildina pamatskaņu, piešķir tai nokrāsu (tembru).
- palīgskaņa Skaņa, ko pievieno kādai melodijas skaņai tās bagātināšanai.
- redukcija Skaņas artikulācijas vājināšana vai vājinājums, kura rezultātā mazinās skaņas ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī skaņa zūd.
- Progresīvā disimilācija Skaņas disimilācija iepriekšējās skaņas ietekmē.
- Progresīvā disimilācija Skaņas disimilācija iepriekšējās skaņas ietekmē.
- Regresīvā disimilācija Skaņas disimilācija sekojošās skaņas ietekmē.
- Regresīva disimilācija Skaņas disimilācija sekojošās skaņas ietekmē.
- reverberācija Skaņas enerģijas saglabāšanās process slēgtā telpā.
- skaņizolācija Skaņas izolācija.
- klavierizvilkums Skaņdarba (piemēram, operas, simfonijas) partitūras instrumentālo partiju pārlikums klavierēm vai klavierpavadījumam.
- ģenerālbass Skaņdarba apakšējā balss, kurai harmonija pierakstīta ar cipariem. Ciparotais bass.
- Ciparotais bass Skaņdarba apakšējā balss, kurai harmonija pierakstīta ar cipariem. Ģenerālbass.
- Ciparotais bass Skaņdarba apakšējā balss, kurai harmonija pierakstīta ar cipariem. Ģenerālbass.
- orķestrācija Skaņdarba iekārtojums orķestrim. Instrumentācija (1).
- kompozīcija Skaņdarba sacerēšanas teorija. Attiecīgais mācību priekšmets.
- pavadījums Skaņdarba sastāvdaļa, kas veido papildina ļumu dziedātāja vai instrumentālista partijai.
- pasakalja Skaņdarbs polifonu variāciju formā ar pastāvīgi atkārtotu tēmu basā.
- tokāta Skaņdarbs taustiņinstrumentiem (16.-18. gadsimtā) - brīvai improvizācijai līdzīga prelūdija, fantāzija.
- vijoļskaņdarbs Skaņdarbs vijolei. Vijoļdarbs.
- vijoļdarbs Skaņdarbs vijolei. Vijoļskaņdarbs.
- popurijs Skaņdarbs, ko kāds komponists ir izveidojis no dažādām citu komponistu vai tautas mūzikas melodijām, to fragmentiem un kam parasti nav tematiskas attīstības.
- mažors Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpē) veido lielo trijskani.
- minors Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpe) veido mazo trijskani.
- diapazons Skaņu apjoms (balsij, mūzikas instrumentam).
- pacēlums Skaņu artikulācijā - mēles stāvoklis, kustības, ko raksturo ar mēles attālumu līdz aukslējām.
- balss Skaņu kopums, ko (dzīvnieks) rada ar īpašu membrānu vai balss saišu vibrācijām.
- Iekšējā fleksija Skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piemēram, «dzenu» un «dzinu»).
- Iekšējā fleksija Skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piemēram, «dzenu» un «dzinu»).
- alternācija Skaņu mija vienas saknes vārdos.
- Skaņu sistēma Skaņu organizācija pēc augstuma principa.
- toņmeistars Skaņu režisors (piemēram, radio, televīzijas studijā).
- gājiens Skaņu secība bez īpašas tematiskas nozīmes (piemēram, melodijā).
- valoda Skaņu un leksiski gramatisko līdzekļu sistēma, kas kopīga, piemēram, nācijai, tautībai.
- skaņa Skaņu valodas vismazākā akustiski artikulārā vienība ar valodas tradīcijas noteiktām fizikālajām īpašībām.
- noskrambāt Skarot (ko) ar ko asu, radīt rievas, līnijas (visā tā virsmā vai tās lielākajā daļā).
- noskrāpēt Skarot (ko) ar ko asu, radīt rievas, līnijas (visā tā virsmā vai tās lielākajā daļā).
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, radīt rievas, līnijas (kā virsmā). Skarot ar ko asu, cietu, veidot (piemēram, rievas, līnijas) kā virsmā.
- taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos. Būt tādam, ar kuru skar (ko) šādā veidā (par ķermeņa daļām).
- Dzīves ziņa Skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi, parādībām, arī dzīves veids, arī tradīciju, ieražu kopums (parasti tautai).
- priekšplāns Skatītājam, novērotājam tuvākā (kā, piemēram, telpas, teritorijas) daļa, josla. Pretstats: dibenplāns.
- rinda Skatītāju zāles vietu kopums (piemēram, teātrī, koncertzālē), kuras ir sakārtotas vienā līnijā.
- sofite Skatuves augšdaļā iekārts skatuves ietērpa, dekorācijas fragments.
- pamatuzbūve Skatuves ietērpa konstrukcija, ko nemaina visā izrādē vai vairākos tās cēlienos (ainās).
- bufonāde Skatuves uzvedums ar pārspīlētu komismu, smieklīgām situācijām. Attiecīgais žanrs.
- butaforija Skatuviskā ietērpa elements - priekšmets vai tā imitācija.
- skautisms Skautu organizācijas darbība. Šīs darbības mērķu, ideju kopums.
- asaka Skelets (zivij), tā atsevišķs kauls.
- Draudzes skola Skola, kas bija pakļauta mācītāja pārraudzībai.
- Draudzes skola Skola, kas bija pakļauta mācītāja pārraudzībai.
- izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- saskrambāt Skrambājot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā. Skrambājot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- saskrāpēt Skrāpējot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā. Skrāpējot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- ieskrāpēt Skrāpējot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievas, līnijas). Mazliet, arī vietumis saskrāpēt.
- priekšskrējiens Skrējiens dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām skriešanā).
- izskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- izskrieties Skrienot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- pīnija Skuju koks ar zarotu vainagu lietussarga veidā. Itālijas priede.
- lamento Skumja, žēla operu ārija (17. un 18. gadsimtā). Skumjš, žēls dziedājums.
- parūkkoks Skumpija.
- salate Slaida, ātraudzīga karpu dzimtas saldūdens zivs ar pilnīgu sānu līniju, lielu muti un konisku purnu.
- uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), savākt (no grīdas, klona, ielas u. tml., piemēram, gružus, izlijušu šķidrumu). Slaukot uzvirzīt (piemēram, gružus, putekļus uz kā).
- uztīrīt Slaukot, mazgājot savākt (uz grīdas, klona, piemēram, gružus, izlijušu šķidrumu).
- serbi Slāvu izcelsmes tauta, Serbijas pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā).
- bulgāri Slāvu tauta, Bulgārijas pamatiedzīvotāji.
- horvāti Slāvu tauta, Horvātijas Sociālistiskās Republikas pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā).
- sorbi Slāvu tauta, kas dzīvo Vācijas dienvidaustrumu daļā.
- bloķēt Slēgt, neatļaut izmantot (piemēram, ceļu, sakaru līniju).
- kolēģija Slēgta mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā, Rietumeiropā).
- mafija Slepena antifeodāla savienība (19. gadsimtā Sicīlijā).
- ordenis Slepena biedrība, organizācija.
- spiegošana Slepena informācijas vākšana, piemēram, par cilvēka, organizācijas darbību, parasti politiskiem, valsts drošības vai ekonomiskiem mērķiem.
- Kara noslēpums Slepena militāra informācija.
- Kara noslēpums Slepena militāra informācija.
- mafija Slepena noziedznieku organizācija, kas buržuāzijas interesēs rīko teroristiskus aktus pret progresīvām organizācijām un to darbiniekiem, nodarbojas ar izspiešanu.
- mistērija Slepena reliģiska ceremonija (sengrieķiem, senajām Austrumu tautām), kurā piedalījās tikai ar īpašu rituālu iesvētītie.
- kukluksklans Slepena teroristiska, rasistiska organizācija (Amerikas Savienotajās Valstīs), kas vajā nēģerus un progresīvus darbiniekus.
- slepenraksts Slepena, šifrēta rakstība. Kriptogrāfija.
- spiegot Slepeni vākt informāciju, piemēram, par cilvēka, organizācijas darbību, parasti politiskiem, valsts drošības vai ekonomiskiem mērķiem.
- Slepenā policija Slepenpolicija.
- Slepenā policija Slepenpolicija.
- slepenpolicists Slepenpolicijas ierēdnis.
- detektīvs Slepenpolicists, slepenpolicijas aģents.
- slepenais Slepenpolicists, slepenpolicijas aģents.
- slēpnis Slepens (parasti milicijas, policijas) postenis, kas iekārtots aizdomās turētu personu novērošanai un aizturēšanai; vieta, kur atrodas šāds postenis.
- rozenkreicieši Slepenu, (galvenokārt reliģiski mistisku) biedrību locekļi (17. un 18. gadsimtā, piemēram, Vācijā, Krievijā, Holandē).
- izslēpot Slēpojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Slēpojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- perināt Slepus, parasti neatlaidīgi, censties rast (rīcības, darbības plānu), parasti, lai kādam kaitētu, arī lai izkļūtu no nevēlamas situācijas.
- saperināt Slepus, parasti neatlaidīgi, izveidot (rīcības, darbības plānu), parasti, lai kādam kaitētu, arī lai izkļūtu no nevēlamas situācijas.
- Sliežu tīkls Sliežu ceļu kopums (kādā vietā, teritorijā).
- Nelaba slava Slikta reputācija. Neslava.
- Slikta (arī nelaba) slava Slikta reputācija. Neslava.
- Slikta (arī nelaba) slava Slikta reputācija. Neslava.
- izplinkšķināt Slikti, nemākulīgi atskaņot (melodiju, piemēram, uz klavierēm).
- iedega Slimība (ziedaugiem), kuru izraisa sēnes vai baktērijas un kurai parasti raksturīga plankumu izveidošanās uz auga.
- lamblioze Slimība, ko izraisa lamblijas.
- ateroskleroze Slimība, kuras cēlonis ir holesterīna nogulsnēšanās uz artēriju iekšējām sieniņām.
- Profesionāla slimība Slimība, kuru izraisa attiecīgajai profesijai raksturīgie kaitīgie darba apstākļi.
- Profesionāla slimība Slimība, kuru izraisa attiecīgajai profesijai raksturīgie kaitīgie darba apstākļi.
- sērga Slimība, parasti infekcioza. Arī epidēmija.
- serumdiagnostika Slimību diagnosticēšana, ar seroloģiskām reakcijām konstatējot specifiskas antivielas organisma šķidrumos.
- tenesms Slimīga, bieža defekācijas un urinēšanas vajadzība.
- iekaisums Slimīgs process organisma bojājuma vai infekcijas vietā, kas ir saistīts, piemēram, ar apsārtumu, uztūkumu, sastrutojumu, sāpēm un funkciju traucējumu. Vieta, kurā izveidojies šāds process.
- Lieluma mānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga lielīšanās tieksme un nepamatota iedomība. Mānija.
- palāta Slimnieku istaba (slimnīcā, sanatorijā).
- vibroslīpēšana Slīpēšana, kurā tiek izmantotas vibrācijas.
- stingumkrampji Smaga akūta infekcijas slimība, kurai ir raksturīgas krampju lēkmes.
- kirasieris Smagās kavalērijas jātnieks, kuru aizsargā metāla bruņas.
- less Smalkgraudains, porains, irdens nogulumu iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs.
- parfīms Smarža (parfimērijā).
- vīraks Smaržīga viela kvēpināšanai (parasti reliģiskās ceremonijās).
- miglot Smidzināt (augus ar ķimikālijām).
- kramzeme Smiltis, kristāli u. tml., kas sastāv no silīcija dioksīda un skābekļa savienojuma.
- mācīt Sniegt (kādam) informāciju (par ko) tā, lai (viņš) to varētu praktiski izmantot savās darbībās.
- konsultēt Sniegt (kādam) konsultāciju (1). Būt par konsultantu.
- dezinformēt Sniegt (kādam) nepareizas ziņas, lai apzināti maldinātu ar nepareizu informāciju.
- informēt Sniegt informāciju (kādam).
- liecināt Sniegt informāciju, ziņot (parasti izmeklēšanā, tiesā).
- reklamēt Sniegt interesantā, saistošā formā informāciju ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml.
- melot Sniegt nepatiesu informāciju (parasti par tekstu, datiem).
- recenzēt Sniegt, rakstīt recenziju (par ko).
- sociāldemokrātisms Sociāldemokrātijas ideoloģija un taktika sociālistiskas sabiedrības pakāpeniskai izveidošanai, izmantojot demokrātiskas metodes.
- sociāldemokrāts Sociāldemokrātijas piekritējs. Sociāldemokrātiskas partijas biedrs.
- kaujinieks Sociāldemokrātu partijas biedrs, kas 1905.-1907. gada revolūcijas laikā lielākajās Latvijas pilsētās aktīvi piedalījās bruņotā cīņā pret cara patvaldību.
- polisa Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā). Pilsētvalsts.
- pilsētvalsts Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā). Polisa.
- Ekonomiskā konjunktūra Sociālismā - Katrā noteiktā laikposmā izveidojušies tautsaimniecības plāna nosacītie konkrētie sociālistiskās ražošanas produktu realizācijas apstākļi.
- rente Sociālismā - lauksaimniecības arteļa vai padomju saimniecības papildu tīrais ienākums, kuru iegūst no auglīgākiem vai izdevīgāk izvietotiem zemes gabaliem, kā arī no racionāla līdzekļu ieguldījuma saimniecībā un kura daļu nodod valstij kā zemes īpašniekam.
- Darba tiesības Sociālistiska tiesību nozare (normu kopums), kas PSRS un citās sociālistiskajās valstīs regulē strādnieku un kalpotāju darba attiecības ar uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām un pilsoņiem, kā arī dažas citas ar tām tieši saistītas sabiedriskās attiecības.
- Tautas saimniecības bilance Sociālistiskajās valstīs - ekonomisko rādītāju sistēma, kas raksturo paplašinātās sociālistiskās atražošanas tempu un apjomu, galvenās proporcijas un savstarpējās attiecības tautas saimniecībā.
- krājkase Sociālistiskajās valstīs - kredītiestāde, kas koncentrē iedzīvotāju uz laiku brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas.
- sarkans Sociālistiskās revolūcijas dalībnieki, arī padomju iekārtas atbalstītāji, Sarkanās Armijas karavīri.
- sociālisms Sociālistiskās sabiedrības izveides teorija un taktika.
- Labējie sociālisti Sociālistisko partiju reformistiskie darbinieki (kapitālistiskajās valstīs).
- eseri Sociālistu revolucionārie partija (Krievijā no 1902. līdz 1920. gadam).
- vēsturiskums Sociālo parādību pētīšanas un izpratnes princips, kas akcentē vēsturisko determināciju.
- sociometrija Sociālpsiholoģijas nozare, kas pētī attiecības starp indivīdiem sociālās grupās, kolektīvos.
- sociālpsihologs Sociālpsiholoģijas speciālists.
- radniecība Sociāls, ar likumu vai tradīciju pamatots sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām) vai kuriem šāds sakars ir radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
- mikrosocioloģija Socioloģijas nozare, kas pētī mazas sociālas grupas.
- sociologs Socioloģijas speciālists.
- sociāldarvinisms Socioloģiska teorija, kas sabiedrības dzīves attīstību skaidro ar bioloģiskiem attīstības faktoriem - dabisko izlasi un cīņu par eksistenci.
- Melnā sotņa Soda ekspedīcija (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
- Melnā sotņa Soda ekspedīcija (1905.-1907. gada revolūcijas laikā). Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot progresīvus sabiedriskos un politiskos darbiniekus, tīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
- kinohronika Sodas fiksācijas rezultātā iegūtie kinokadri.
- metabāze Sofistisks paņēmiens diskusijā - novirzīšanās no apspriežamā jautājuma, to aizstājot ar citu jautājumu, spriedumu u.tml.
- sofistika Sofistu (1) izveidotais filozofijas virziens.
- solfedžo Solmizācija.
- Solo partija Solopartija.
- lāčsomainis Somaino apakšklases neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plais purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs.
- ķengurs Somaino zīdītāju dzimtas zālēdājs (Austrālijā), kas pārvietojas, lecot uz garajām pakaļkājām.
- žurksomainis Somaiņu apakšklases plēsīgs, žurkai līdzīgs dzīvnieks, kam ir gara aste, somai līdzīgs veidojums uz vēdera un kas dzīvo Austrālijas mežos.
- vijoļsonāte Sonāte vijolei.
- partija Sonātes formas skaņdarba ekspozīcija vai reprīze.
- izstrādājums Sonātes formas skaņdarba vidusdaļa, kurā brīvi attīsta ekspozīcijā izklāstītās tēmas atsevišķus posmus.
- sovetologs Sovetoloģijas speciālists.
- nipelis Spaile vadītāja izolācijai elektriskajās spuldzēs.
- falangists Spānijas valdošās politiskās partijas («Spānijas falanga») biedrs.
- konkistadors Spāņu vai portugāļu koloniāls iekarotājs, kas 15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā ieņēma plašas teritorijas Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- Bērnu krampji Spazmofilija.
- Skābekļa spilvens Speciāla gumijota auduma maiss (skābekļa iepildīšanai) ar gumijas cauruli, kas noslēdzama ar krānu.
- Skābekļa spilvens Speciāla gumijota auduma maiss (skābekļa iepildīšanai) ar gumijas cauruli, kas noslēdzama ar krānu.
- vārti Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.
- stražņiks Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī policists (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- saldētava Speciāla telpa, celtne, arī uzņēmums ar saldēšanas iekārtu produkcijas uzglabāšanai un saldēšanai.
- uzšuve Speciāla, parasti auduma, (militāram, organizācijas u. tml. formas tērpam) uzšūta zīme dienesta pakāpes, apbalvojuma veida u. tml. apzīmēšanai.
- sāngrābeklis Speciālas konstrukcijas ierīce siena grābšanai, ārdīšanai, vālu apgriešanai.
- Lopkopības pārraugs Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās). Kontrolasistents.
- Lopkopības pārraugs Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās). Kontrolasistents.
- kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās). Lopkopības pārraugs.
- Ķirurģiskie cimdi Speciāli cimdi operācijām.
- Ķirurģiskie cimdi Speciāli cimdi operācijām.
- depo Speciāli iekārtota ēka, teritorija lokomotīvju, dzelzceļa vagonu, tramvaju vagonu, trolejbusu novietošanai un to kārtējam remontam.
- ložmetējligzda Speciāli iekārtota pozīcija šaušanai ar ložmetēju.
- studija Speciāli iekārtota telpa skaņu ierakstiem, radio un televīzijas pārraidēm, kinofilmu uzņemšanai.
- parks Speciāli iekārtota teritorija (parasti ar attiecīgām celtnēm) transportlīdzekļu un mašīnu novietošanai, tehniskai apkopei, remontam.
- parks Speciāli iekārtota teritorija militārās tehnikas, kaujas mašīnu novietošanai, tehniskai apkopei, remontam.
- plezna Speciāli peldētāju un ūdenslīdēju, parasti gumijas, apavi ar pagarinātu, paplatinātu apakšdaļu.
- redaktors Speciālists (redakcijā, izdevniecībā), kas gatavo (piemēram, grāmatu, periodisku izdevumu, skaņdarbu) laišanai klajā - organizē, pasūta, rediģē rakstus, ilustrācijas, organizē raidījumus u. tml.
- burtlicis Speciālists tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju salikšanā.
- regulētājs Speciālists, kas sagatavo iekārtu, ierīci u. tml. noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai.
- iestādītājs Speciālists, kas sagatavo tehnisku iekārtu noteiktu operāciju veikšanai.
- montieris Speciālists, kas uzstāda mašīnas, iekārto elektrolīnijas, montē ierīces.
- ekspertīze Speciālistu grupa (arī organizācija), kas veic šādu izpēti, pārbaudi.
- žūrija Speciālistu grupa (godalgas, prēmijas piešķiršanai konkursā, sacensībās, izstādē u. tml.).
- Redakcijas kolēģija Speciālistu kolēģija, kas vada periodiska izdevuma vai neperiodiska sarežģīta izdevuma (piemēram, rakstu krājuma, vārdnīcas) sagatavošanu.
- novirziens Specializācijas sistēma (kādā nozarē).
- ražotne Specializēta (ražošanas apvienības, uzņēmuma vai nerūpnieciskas organizācijas) juridiski un saimnieciski nepatstāvīga vienība, kas ir teritoriāli nošķirta vai tehnoloģiski atšķirīga un kur noris tiešais ražošanas process.
- meistardarbnīca Speciāls apmācības kurss (buržuāziskās Latvijas Mākslas akadēmijā), ko vadīja izcils mākslinieks pedagogs.
- videomonitors Speciāls televizors attēla vizuālai kontrolei (televīzijas centrā) dažādos videosignāla apstrādes posmos.
- Videokontroles iekārta Speciāls televizors attēla vizuālai kontrolei (televīzijas centrā) dažādos videosignāla apstrādes posmos. Videomonitors.
- radiofonija Speciālu programmu (teksta un mūzikas) veidošana un pārraidīšana pa radio klausītājiem plašā teritorijā.
- parenhīma Specifiskie, irdenie (orgāna) audi, kas veic (tā) pamatfunkcijas. Pamataudi (1).
- pamataudi Specifiskie, irdenie (orgāna) audi, kas veic (tā) pamatfunkcijas. Parenhīma (1).
- iedvesma Spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija.
- Pelnu mākoņi Spēcīgās vulkānu eksplozijas radušies biezi, tumši pelnu un putekļu mākoņi.
- Pelnu lietus Spēcīgās vulkānu eksplozijas radušos pelnu un putekļu nosēšanās uz zemes.
- virt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli, jūtām, arī gribu, enerģiju u. tml.).
- spēks Spēja (ķermeņa daļai) veikt noteiktu funkciju, darbību.
- elastība Spēja atjaunot sākotnējo tilpumu, formu pēc deformācijas.
- intelekts Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes. Spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā.
- dzīvotspēja Spēja eksistēt un attīstīties (idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
- kapacitāte Spēja ietvert (piemēram, informācijas, estētiskā pārdzīvojuma) noteiktu daudzumu.
- Gribas brīvība Spēja izlemt, zinot apstākļus, situāciju.
- dzīvotspēks Spēja pastāvēt (idejām, teorijām u. tml.).
- trīmorfisms Spēja vienai (dzīvnieku vai augu) sugai veidot trīs formas. Triju formu pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
- darbība Spēju, enerģijas izmantošana, lai ko pārveidotu, lai radītu (ko jaunu).
- dinamika Spēka gradācija (skaņām).
- Pašgājēja šasija Spēkrati, kuru konstrukcija ir paredzēta, piemēram, darba mašīnu, rīku, kravas kastes, uzmontēšanai vai uzkurināšanai.
- svars Spēks, ar kuru ķermenis Zemes (debess ķermeņa) gravitācijas lauka ietekmē iedarbojas uz balstu vai piekari.
- duka Spēks, enerģija, drosme.
- Smaguma spēks Spēks, kurš darbojas uz materiālu daļiņu Zemes (vai cita debess ķermeņa) tuvumā un kuru definē kā gravitācijas spēka un Zemes (vai cita debess ķermeņa) rotācijas izraisītā inerces centrbēdzes spēka summu.
- Smaguma spēks Spēks, kurš darbojas uz materiālu daļiņu Zemes (vai cita debess ķermeņa) tuvumā un kuru definē kā gravitācijas spēka un Zemes (vai cita debess ķermeņa) rotācijas izraisītā inerces centrbēdzes spēka summu.
- Spektrālā līnija Spektrāllīnija.
- Līniju spektrs Spektrs, kas sastāv no atsevišķām līnijām. Līnijspektrs.
- Līniju spektrs Spektrs, kas sastāv no atsevišķām līnijām. Līnijspektrs.
- līnijspektrs Spektrs, kas sastāv no atsevišķām līnijām. Līniju spektrs.
- atpūta Spēku, enerģijas atjaunošana (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
- speleologs Speleoloģijas speciālists.
- rektascensija Spīdekļa koordināta - debess ekvatora loks no pavasara punkta Saules šķietamās īpatnējās kustības virzienā līdz spīdekļa deklinācijas riņķiem.
- izspiegot Spiegojot iegūt (informāciju).
- lori Spilgtas krāsas papagailis (Austrālijā, Polinēzijā, Jaungvinejā) ar otveida mēli.
- reportāža Spilgts, viegli uztverams dokumentāli māksliniecisks īstenības faktu apraksts, attēlojums aculiecinieka skatījumā (presē, radio vai televīzijas raidījumā, arī kinofilmā). Attiecīgais publicistikas žanrs.
- spirillas Spirālveida baktērijas ar vienu vītni vai vairākām vītnēm.
- vijums Spirālveida līnija, uztītas stieples, arī vītnes, gliemeža gabals, kas atbilst vienam apgriezienam.
- krustspole Spole dzijas krustveidā uztīšanai.
- atspolēt Spolējot notīt (kādu dzijas, diegu daudzumu).
- iespolēt Spolējot uztīt (spolei diegus, dziju).
- Malārijas plazmodiji Sporaiņu klases vienšūņi - asiņu parazīti, kas izraisa malāriju.
- mikrosporas Sporas, no kurām attīstās tikai vīrišķie protalliji.
- meistarklase Sportā - kvalifikācijas pakāpe, kurā ietilpst augstākās klases sportisti.
- meistarkandidāts Sporta klase, ko piešķir sportistam, kurš izpildījis sporta klasifikācijā šai klasei noteiktās normas un prasības. Sportists, kam ir šāda sporta klase.
- Sporta meistars Sporta klase, ko piešķir sportistam, kurš izpildījis sporta klasifikācijā šai klasei noteiktās normas un prasības. Sportists, kam ir šāda sporta klase.
- priekšspēle Sporta spēle dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām).
- izkombinēt Sporta spēlēs - saspēlē izveidot noteiktu kombināciju.
- aizsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kas veic aizsardzības funkciju.
- Centra uzbrucējs Sporta spēļu komandas uzbrucējs, kas spēlē uzbrucēju līnijas centrā.
- Labais (arī kreisais) malējais uzbrucējs Sporta spēļu komandas uzbrucējs, kas spēlē uzbrucēju līnijas labajā (kreisajā) malā.
- autosports Sporta veids - braukšana ar sacīkšu, sporta un sērijveida automobiļiem.
- motosports Sporta veids - braukšana ar sacīkšu, sporta, sērijveida motocikliem, retāk ar mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem.
- radiosports Sporta veids, kas ietver radiotehnikas pamatu apgūšanu, radiosakaru uzturēšanu, radiopelengāciju.
- supersmagsvars Sportista smagsvara augstāka kategorija (piemēram, cīņas sportā). Supersmagais svars.
- rallists Sportists, kas specializējies rallijā.
- regbists Sportists, kas specializējies regbijā.
- skijoringists Sportists, kas specializējies skijoringā.
- komanda Sportistu grupa, kurā ietilpst vienas un tās pašas profesijas, uzņēmuma u. tml. pārstāvji.
- Supersmagais svars Sportistu smagsvara augstākā kategorija (piemēram, cīņas sportā). Supersmagsvars.
- kodolsprādziens Sprādziens, ko izraisa smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcija.
- amonīts Sprāgstvielu maisījums, kas satur galvenokārt amonija nitrātu.
- detonēt Sprāgt detonācijas (2) ietekmē.
- robežstabs Stabs, ar ko apzīmē (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu.
- robežstacija Stacija, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- pakāpe Stadija (apdegumam, apsaldējumam).
- starpstadija Stadija starp kādas darbības, norises sākumu un beigām.
- apstaigāt Staigājot (pa kādu teritoriju), nokļūt (vairākās tās vietās), parasti ar kādu nolūku.
- apstaigāt Staigājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
- izstaigāt Staigājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Staigājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- pārstaigāt Staigājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās). Izstaigāt (1).
- staignājs Staigna vieta, teritorija.
- izjubrs Staltbrieža Austrumsibīrijās pasuga. Šīs pasugas dzīvnieks.
- marals Staltradžu dzimtas Sibīrijas pasugas dzīvnieks, kura pantus izmanto ārstniecības līdzekļu (piemēram, pantokrīna) izgatavošanai.
- staļinisms Staļina ieviestais politiskais režīms, tā atsevišķa izpausme. Ar šo režīmu saistītā ideoloģija.
- stārasts Stārastijas pārvaldnieks. Monarha pārstāvis vojevodistē, stārastijā, pagastā.
- Sarkanā nobīde Starojuma spektrāllīniju viļņu garumu palielināšanās.
- Jonizējošais starojums Starojums, kas tieši vai netieši izraisa vides jonizāciju (piemēram, elektromagnētiskais starojums, korpuskulārais starojums).
- Jonizējošais starojums Starojums, kas tieši vai netieši izraisa vides jonizāciju (piemēram, elektromagnētiskais starojums, korpuskulārais starojums).
- Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- landesvērs Starptautiska kontrrevolūcijas militāro spēku vienība cīņai pret padomju varu Baltijā (no 1918. gada līdz 1920. gadam).
- masons Starptautiska organizācija (kapitālistiskajās valstīs, sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi (galvenokārt turīgo šķiru pārstāvji) aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos. Brīvmūrnieki.
- brīvmūrnieks Starptautiska organizācija (kapitālistiskajās valstīs, sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi (galvenokārt turīgo šķiru pārstāvji) aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos. Masoni.
- Otrā Internacionāle Starptautiska strādnieku partiju apvienība, ko nodibināja Parīzē 1889. gadā un kas faktiski beidza pastāvēt Pirmā pasaules kara laikā.
- Otrā Internacionāle Starptautiska strādnieku partiju apvienība, ko nodibināja Parīzē 1889. gadā un kas faktiski beidza pastāvēt Pirmā pasaules kara laikā.
- servitūts Starptautiskajās tiesībās - vienas valsis teritoriālās suverenitātes ierobežošana par labu citai valstij vai citām valstīm.
- Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena Starptautiski darbaļaužu svētki 1. maijā, kurus atzīmē kopš 1886. gada.
- Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena Starptautiski darbaļaužu svētki 1. maijā, kurus atzīmē kopš 1886. gada.
- Teritoriālā integritāte Starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana, lietojot spēku vai tā draudus.
- transfertoperācija Starptautisks (piemēram, naudas) pārvedums. Viena īpašnieka vērtspapīru (piemēram, akciju) pārskaitījums citai personai.
- neitralizācija Starptautisks režīms (kādā teritorijā, gaisa, kosmosa telpā), saskaņā ar kuru valstij vai valstu grupai pēc noslēgtajiem līgumiem nav tiesību pārvērst (to) par karalauku, turēt (tajā) bruņotos spēkus.
- interpolācija Starpvērtību atrašana pēc funkcijas doto vērtību virknes.
- cietstāvēšana Stāvoklis (govij) no aizlaišanas līdz atnešanās dienai.
- divvaldība Stāvoklis (valstī, organizācijā), kad vienlaicīgi valda divu pretēju šķiru vara katra savā organizatoriskajā formā.
- auts Stāvoklis sporta spēlēs, kad bumba atrodas ārpus laukuma līnijām.
- mats Stāvoklis šaha spēlē, kad karali nevar izsargāt no pretinieka figūras uzbrukuma un spēlētājs ir zaudējis partiju.
- ugunsdrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (vietā, teritorijā, celtnē, vidē) ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi novērsta uguns postošās iedarbības iespējamība.
- ugunsnedrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (vietā, teritorijā, celtnē, vidē) ir samērā liela uguns postošās iedarbības iespējamība.
- pastarpinātība Stāvoklis, kad (kādā sistēmā, norisē u. tml.) ir iekļauts elements, sastāvdaļa, kurā ir cita informācijas forma, cits informācijas nesējs.
- piederība Stāvoklis, kad (kāds) ir iekļauts (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
- sakāve Stāvoklis, kad (kāds) ir, parasti pilnīgi, pieveikts, uzvarēts, piemēram, strīdā, diskusijā, politiskā cīņā.
- piederība Stāvoklis, kad (kas) ir iekļauts (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.).
- pārsātinātība Stāvoklis, kad (piemēram, šķīdumā) vielas koncentrācija ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju.
- neatkarība Stāvoklis, kad (tauta, valsts) nav pakļauta kādai citai (augstākai) varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
- vienvaldība Stāvoklis, kad (valstī, organizācijā) visa vara ir vienai personai. Pārvaldes sistēma (valstī, organizācijā), kurā visa vara ir vienai personai.
- pavaldonība Stāvoklis, kad (valstī, teritorijā) valda pavaldonis.
- pārmantotība Stāvoklis, kad kas (piemēram, kultūras vērtības, profesija) ir pārmantots no priekštečiem.
- pārprodukcija Stāvoklis, kad pārāk daudz saražoto produkciju nav iespējams realizēt. Preču pārpalikums, ko rada samērā mazs pieprasījums pēc tām.
- jaunavība Stāvoklis, kad sievietei vēl nav bijušas dzimumattiecības.
- nespēks Stāvoklis, kad trūkst drosmes, gribas, garīgas enerģijas (kā veikšanai, pārvarēšanai).
- nosacījums Stāvoklis, situācija (kādā vietā, vidē).
- pozīcija Stāvoklis, situācija (kam kādā sistēmā, attieksmē pret ko).
- sausserdis Stāvs vai vijīgs krūms ar veselām lapām un divlūpainiem, retāk gandrīz kārtniem ziediem.
- vokalizācija Stenogrāfijā - grafiska metode vārda patskaņu attēlošanā, dažādi pārveidojot līdzskaņu rakstījumu.
- ātrraksts Stenogrāfija.
- stereokino Stereokinematogrāfija.
- stereotipija Stereotipu [1] (1) gatavošana. Attiecīgo poligrāfijas paņēmienu kopums.
- dzīslojums Stiegrojums, arī līniju kopums (kādā materiālā).
- savilce Stieņveida, parasti horizontāls, elements, ar ko uztver kādas konstrukcijas stiepes spēku.
- rabics Stiepļu pinums, kas ir piestiprināts pie nesošās konstrukcijas un klāts ar apmetumu.
- alts Stīgu instruments, nedaudz lielāks par vijoli.
- kolba Stikla trauks ar apaļu vai plakanu dibenu (ķīmijas laboratorijās).
- konfesionālisms Stingra savas konfesijas īpatnību ievērošana.
- konspirācija Stingras slepenības un īpašas politiskas disciplīnas ievērošana (parasti nelegālā vai puslegālā organizācijā). Sistēma un metodes, kā (parasti nelegālai vai puslegālai organizācijai) saglabāt slepenībā savu darbību, materiālus, dalībniekus, sakarus, novērst policijas uzmanību.
- siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš (Vidusjūras baseinā), kas parasti pūš no Ziemeļāfrikas tuksnešiem vai Arābijas pussalas.
- Stomatoloģiskais krēsls Stomatoloģijā lietojams krēsls ar galvas un roku balstiem un regulējamu sēdekli.
- Stomatoloģiskais krēsls Stomatoloģijā lietojams krēsls ar galvas un roku balstiem un regulējamu sēdekli.
- Ortopēdiskā stomatoloģija Stomatoloģijas nozare, kas nodarbojas ar zobu, zobu rindu un žokļa kaulu protezēšanu.
- ortodontija Stomatoloģijas nozare, kas pētī zobu, zobu rindu, sakodiena, žokļu un sejas anomāliju veidošanos, ārstēšanu un profilaksi.
- stomatologs Stomatoloģijas speciālists.
- neklātiene Strādājošiem paredzēts mācību veids - mācību vielas apgūšana galvenokārt patstāvīgi, kā arī īpašās sesijās. Attiecīgā (mācību iestādes) nodaļa, arī mācību iestāde.
- stažēties Strādāšana (kādā specialitātē) pieredzes apguvei, kvalifikācijas paaugstināšanai, arī piemērotības noteikšanai.
- praktizēt Strādāt, darboties savā (parasti ārsta, jurista) profesijā.
- nesējs Strādnieks (parasti dzelzceļa stacijās), kas par noteiktu samaksu pārnēsā pasažieru rokas bagāžu.
- strādniecība Strādnieku (2) kopums (piemēram, zemē, valstī, kādā tās teritorijā).
- arodbiedrība Strādnieku šķiras masu organizācija strādnieku interešu aizstāvēšanai (kapitālistiskajās valstīs).
- Proletariāta diktatūra Strādnieku šķiras politiskā vara, ko tā nodibina buržuāzijas varas gāšanas un sociālistiskās revolūcijas uzvaras rezultātā, lai likvidētu sociālo un nacionālo apspiestību un uzceltu sociālistisku sabiedrību. Valsts vara pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu.
- Proletariāta diktatūra Strādnieku šķiras politiskā vara, ko tā nodibina buržuāzijas varas gāšanas un sociālistiskās revolūcijas uzvaras rezultātā, lai likvidētu sociālo un nacionālo apspiestību un uzceltu sociālistisku sabiedrību. Valsts vara pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu.
- arodbiedrība Strādnieku un citu algotu darbinieku masu organizācija viņu interešu aizstāvēšanai.
- stratēģis Stratēģijas (1) speciālists. Militārs darbinieks, kas izstrādā ar karu, arī ar plašām militārām operācijām saistītus jautājumus.
- Domu lidojums Strauja domāšanas gaita. Iztēles, fantāzijas darbība.
- skerco Straujā tempā izpildāms skaņdarbs vai skaņdarba daļa. Viena no simfonijas vai sonātes cikla daļām.
- iztrakot Strauji izlietot (enerģiju, spēku).
- mest Strauji virzīt, arī iesaistīt karadarbībā (parasti armiju, karaspēku, karamateriālus, transportlīdzekļus).
- sviest Strauji virzīt, arī iesaistīt karadarbībā (parasti armiju, karaspēku, karamateriālus, transportlīdzekļus).
- pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilo virspusējo straumju virzienam. Straume, kuras virziens ir pretējs transportlīdzekļa braukšanas virzienam.
- Tanku dūre Strēlnieku reaktīvs prettanku ierocis (piemēram, fašistiskās Vācijas armijā).
- Tanku dūre Strēlnieku reaktīvs prettanku ierocis (piemēram, žašistiskās Vācijas armijā).
- roze Streptokoku izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs akūts ādas iekaisums (parasti spīdīgs sarkanums uz sejas vai kājām).
- kitāra Strinkšķināmais stīgu mūzikas instruments (senajā Grieķijā).
- burlaks Strūdznieks, laivu vilcējs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- Studentu virtuve Studentiem paredzēta ēdnīca (Latvijas brīvvalsts laikā), kur ēdieni bija par palētinātām cenām.
- buršs Studentu korporācijas biedrs.
- konvents Studentu korporāciju sapulce. Studentu korporācijas locekļu kopa.
- korporācija Studentu organizācija (kapitālistiskajās valstīs).
- videostudija Studija, kas sagatavo un demonstrē videoieraksta materiālus.
- filistrs Studijas beidzis studentu korporācijas loceklis.
- komilitonis Studiju biedrs.
- studijveidīgs Studijveida.
- paksis Stūra savienojums (parasti guļbūves celtnes konstrukcijā), ko veido ierobojumi būvdetaļās (piemēram, baļķos) un to redzamo galu šķēlumi vai brīvie gali. Šādas celtnes stūris.
- ass Stūrains, nenoapaļots (parasti par līnijām, vaibstiem, kustībām).
- konvencionālisms Subjektīvi ideālistiskās izziņas teorijas princips, pēc kura zinātnes jēdzieni un teorijas neatspoguļo objektīvo īstenību, bet ir tikai zinātnieku vienošanās rezultāts.
- fenomenālisms Subjektīvi ideālistisks virziens filozofijā, kurš par vienīgo realitāti uzlūko apziņas parādības (fenomenus).
- transfertoperācija Subsīdiju, subvenciju, valsts parādu procentu, sociālo parādu izmaksāšana no valsts budžeta.
- palinģenēze Sugas attīstības agrāko pazīmju parādīšanās organisma dīgļa stadijā.
- Strūklas sūknis Sūknis, kurā izmanto kādas vielas strūklas enerģiju.
- svecīte Supozitorijs, kam ir mazas sveces forma.
- surdologopēds Surdologopēdijas speciālists.
- surdologs Surdoloģijas speciālists.
- surdopedagogs Surdopedagoģijas speciālists.
- vējgriķis Sūreņu dzimtas augs ar vijīgu stublāju, garenām, plati olveidīgām vai trīsstūrainām lapām un augli - riekstiņu.
- Sociālistiskās sadraudzības valstis (retāk zemes) Suverēnu sociālistisko valstu asociācija, kas balstās uz katrā sociālistiskā valstī viendabīgo ekonomisko pamatu - ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu, uz viena tipa valsts iekārtu - tautas varu strādnieku šķiras vadībā, vienotu ideoloģiju - marksismu-ļeņinismu.
- apgabaltiesa Svarīgāko lietu pirmās instances tiesa un sīkāko lietu otrās instances tiesa buržuāziskajā Latvijā un pirmsrevolūcijas Krievijā.
- pašsvārstības Svārstības, kuras notiek sistēmā, izmantojot no ārienes saņemtu enerģiju.
- laka Sveķus saturošu saistvielu šķīdums organiskos šķīdinātājos (kā) pārklāšanai, lai, piemēram, piešķirtu (tam) dekoratīvu izskatu, aizsargātu no korozijas.
- svešpuse Sveša vieta, teritorija.
- svētbijīgums Svētbijība.
- Pilngadības svētki Svētki, ko organizē sabiedriskās organizācijas jauniešiem, kas sasnieguši pilngadību.
- nosvilpot Svilpot un pabeigt svilpot (piemēram, melodiju).
- himna Svinīga dziesma, kas simbolizē, piemēram, valsti, organizāciju.
- zvērests Svinīgi dots solījums (parasti būt uzticīgam savai tautai un valstij un rīkoties saskaņā ar likumu).
- komeršs Svinīgi studentu korporācijas svētki.
- manifests Svinīgs (piemēram, sabiedriskas organizācijas, politiskas partijas, mākslinieku grupas) rakstveida paziņojums par saviem uzskatiem, programmu, lēmumiem.
- sieviete Šāda būtne, kas ir vai ir bijusi saistīta laulības attiecībās, arī dzimumattiecībās.
- pārrunas Šāda domu apmaiņa, diskusija (presē).
- asējums Šādā tehnikā veidots mākslas vai poligrāfijas darbs.
- vairogs Šāda veida apbruņojuma daļa (piemēram, policijā).
- mācīties Šādā veidā gūt informāciju, lai kļūtu (par kādu speciālistu).
- noslēgt Šādā veidā pārtraucot, piemēram, vada, līnijas darbību, panākt, ka (kas, piemēram, elektriskā enerģija, ūdens) netiek piegādāts.
- slēgt Šādā veidā radot vai pārtraucot durvju, vārtu u. tml. savienojumu (ar ko), padarīt nepieejamu vai pieejamu (telpu, teritoriju u. tml.).
- mācīt Šādā veidā sniedzot informāciju, panākt, ka (kāds) iegūst darba prasmi (parasti amatniecībā).
- mācīt Šādā veidā sniegt informāciju (kādam) mācību iestādē, kursos u. tml.
- pasts Šādas iestādes, organizācijas kārtoto sūtījumu regulāra nogāde.
- pagasts Šādas organizācijas formas teritoriāla vienība.
- Noteiktais integrālis Šādas saimes jebkuras funkcijas divu vērtību starpība.
- vāze Šāds (parasti liela izmēra) trauks, kam galvenokārt ir dekoratīvas funkcijas.
- kūkums Šāds izliekums, saliekums, kas radies deformācijas rezultātā.
- replika Šāds izteikums (daiļdarba, parasti lugas, kinofilmas scenārija) dialogā. Šāds izteikums, ko tēlotājs runā izrādē, kinofilmā, uzvedumā u. tml.
- replika Šāds izteikums, arī rakstīts teksts apspriedē, diskusijā u. tml.
- kāškrusts Šāds krusts - hitleriskās Vācijas diktatūras emblēma.
- laiks Šāds posms, šādu posmu grupa, to mija subjektīvā uztverē, subjektīvās izjūtās. Šāda posma, šādu posmu grupas, to mijas ietekme subjektīvā uztverē, subjektīvās izjūtās.
- dārdi Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni.
- grandi Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni.
- graujas Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni.
- kazaks Šādu bijušo apgabalu iedzīvotāji, kas parasti tur ir dzimuši.
- zirdziņš Šaha figūra, kuras vērtība ir līdzīga laidnim un aptuveni atbilst trijiem bandiniekiem.
- karalis Šaha figūra, kuru zaudējot spēlētājs zaudē partiju.
- Pieteikt matu (arī šahu) Šaha spēlē - izveidot pozīciju, kurā pretiniekam ir mata (šaha) stāvoklis. Brīdinot pretinieku par to, ka ir izveidota attiecīgā pozīcija, pateikt vārdu «mats» («šahs»).
- trīsvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina trijos gājienos.
- etīde Šaha vai dambretes spēlē - uzdevums dotajā pozīcijā uzvarēt vai panākt neizšķirtu.
- Pieteikt šahu Šajā spēlē izveidot pozīciju, kurā pretiniekam ir šaha stāvoklis. Brīdinot pretinieku par to, ka ir izveidota šāda pozīcija, pateikt vārdu «šahs».
- koridors Šaura (kādas valsts) zemes josla, kas, šķērsodama citas valsts teritoriju, paver (tai) izeju uz jūru vai savieno (to) ar citu (tai) piederošu teritoriju.
- dzega Šaura līnija vai rotājums (parasti lappuses platumā vai garumā) pirms teksta (nodaļas, daļas) sākuma.
- šaurums Šaura vieta, teritorija.
- strēle Šaura, garena teritorija, arī kādas teritorijas daļa.
- stars Šaura, noteiktā virzienā orientēta (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) izplatīšanās josla. Pa šādu joslu virzītais (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) kopums.
- stāvuguns Šaušana pa trajektoriju, kam ir stāva beigu daļa.
- kārta Šāviena troksnis, kas rodas, (ložmetējam, automātam, artilērijas ierocim) izšaujot vienā paņēmienā noteiktu daudzumu patronu vai šāviņu.
- raķete Šāviņš - ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizācijai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai.
- šekspirologs Šekspiroloģijas speciālists.
- kokgrebums Šī ksilogrāfijas veida darbs.
- kokgriezums Šī ksilogrāfijas veida darbs.
- krūts Šī ķermeņa daļa (parasti sirds apvidū) kā vieta, kur izjūtamas dažas iekšējās reakcijas uz psihiskiem, parasti emocionāliem, stāvokļiem.
- deja Šī mākslas veida darbs (ar noteiktu kustību kompozīciju, tempu, dinamiku). Attiecīgo kustību kopums.
- renesanse Šī posma arhitektūras un tēlotājas mākslas virziens, kas balstījās uz laicīgiem estētiskiem ideāliem un ierosmi guva senās Grieķijas un Romas mākslā. Attiecīgais arhitektūras un tēlotājas mākslas stils.
- dekanāts Šīs administrācijas telpas.
- rubija Šīs dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, plati lancetiskām lapām, baltu ziedu. Rubiju madara.
- dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas un kustības formas izpausme (augu) organismā vai tā daļās.
- dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas un kustības formas izpausme (cilvēku vai dzīvnieku) organismā.
- skauti Šīs organizācijas biedrs.
- masons Šīs organizācijas biedrs. Brīvmūrnieks.
- brīvmūrnieks Šīs organizācijas biedrs. Masonis.
- arodbiedrība Šīs organizācijas vienība (uzņēmumā, iestādē u. tml.).
- leiboristi Šīs partijas biedrs.
- nacionālliberāļi Šīs partijas biedrs.
- eseri Šīs partijas loceklis.
- kults Šīs pielūgšanas izpausme noteiktos rituālos un ceremonijās. Reliģisku rituālu un ceremoniju kopums.
- moka Šīs šķirnes kafijas koka vai krūma sēklas (pupiņas). Attiecīgais pārtikas produkts.
- Keramzīta šķembas Šķembas, ko iegūst no keramzīta oļu rupjākajām frakcijām, tās sadrupinot.
- traversa Šķērsa konstrukcija, šķērss konstrukcijas elements (piemēram, sija).
- Uguns aizsegs Šķērslis, ko veido artilērijas, ložmetēju u. tml. uguns.
- Uguns aizsegs Šķērslis, ko veido artilērijas, ložmetēju u. tml. uguns.
- izmija Šķērssija starp griestu sijām vai jumta spārēm (pārtrauktas sijas vai spāres atbalstīšanai).
- šķērsenis Šķērssija. Arī šķērskoks.
- šķērssija Šķērsvirzienā novietota sija, parasti (kā) detaļa, elements.
- piešķeterēt Šķeterējot (diegus, dziju), pietīt (spoli).
- piešķeterēt Šķeterējot pievienot (pie kā, kam klāt diegu, dziju).
- piešķeterēt Šķeterējot sagatavot (diegus, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- osmoze Šķīdinātāja molekulu vienvirziena plūsma cauri puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus un nelaiž cauri izšķīdušo vielu molekulas.
- hidrodinamika Šķidrumu un gāzu kustība un mijiedarbība ar tajos iegremdētiem ķermeņiem vai ar cauruļvadu sienām.
- Osmotiskais spiediens Šķīduma kinētiski aktīvo daļiņu spiediens sistēmās, ko veido dažādas koncentrācijas šķīdumi, kurus atdala puscaurlaidīga membrāna.
- Osmotiskais spiediens Šķīduma kinētiski aktīvo daļiņu spiediens sistēmās, ko veido dažādas koncentrācijas šķīdumi, kurus atdala puscaurlaidīga membrāna.
- minerālvate Šķiedrains materiāls, ko iegūst, izkausējot izdedžus, iežus vai to maisījumu, un ko izmanto siltumizolācijai.
- azbests Šķiedrains minerāls, ko lieto ugunsizturīgu celtniecības un izolācijas materiālu izgatavošanai.
- pakāpe Šķira, kategorija, iedalījums (kā) sistēmā, struktūrā.
- Uzturošā selekcija Šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas. Saglabātājselekcija.
- saglabātājselekcija Šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas. Uzturošā selekcija.
- Uzturošā selekcija Šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešaputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas. Saglabātā selekcija.
- uzbrucējs Šos (piemēram, cilvēks, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- Kombinētā štance Štance, kurā apvienotas vairākas operācijas.
- Kombinētā štance Štance, kurā apvienotas vairākas operācijas.
- lāpīt Šujot īpašā veidā, lai pildītu ar diegu, dziju caurumu, izdilumu, labot (piemēram, apģērba gabalu). Šujot īpašā veidā, pildīt ar diegu, dziju (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā.
- nošuve Šujot izveidota līnija, svītra.
- līze Šūnu, asins komponentu, baktēriju u. tml. izšķīšana kāda faktora iedarbībā.
- aijas Šūpojošas, aijājošas kustības, arī darbība --> aijāt.
- auklēt Šūpot, aijāt uz rokām (parasti mazu bērnu).
- konsjeržs Šveicars, vārtsargs (Francijā).
- vieta Tā, ka (attiecīgajā situācijā) iederas, ir vajadzīgs.
- sērijveidā Tā, ka (kas) ietilpst kādā sērijā (1). Tā, ka (ko) izgatavo atbilstoši kādai sērijai. Tā, ka (kas) noris atbilstoši kādai sērijai.
- Vārda pēc Tā, ka (kas) ir zināms pēc nosaukuma, arī virspusīgi, pēc nepilnīgas informācijas, nevis iepazīts tiešā uztverē.
- Pa vecam Tā, kā ir bijis līdz šim.
- laukā Tā, ka vairs neatrodas (piemēram, kādā situācijā, stāvoklī).
- piemiņa Tā, lai atcerētos (ko). Tā, lai saglabātu atmiņā (ko), lai būtu uzskatāms priekšstats (par ko bijušu).
- hetmanis Taborītu karaspēka vadonis (Čehijā 15. gadsimtā).
- valpurģu Tāda (nakts uz pirmo maiju pirms Svētā Valpurgas svētkiem), kad pēc viduslaiku ticējumiem notiek raganu un burvju sapulcēšanās.
- Brīvā profesija Tāda profesija, kur par darbu saņem honorāru (nevis regulāru algu).
- Brīvā profesija Tāda profesija, kur par darbu saņem honorāru (nevis regulāru algu).
- uniāts Tādas reliģiskas organizācijas loceklis, kura ir noslēgusi savienību ar katoļu baznīcu.
- ass Tāds (audums, dzija), kas nav mīksts, piekļāvīgs.
- augstražīgs Tāds (augs, dzīvnieks), kas dod bagātīgu produkciju. Produktīvs.
- hibrīds Tāds (augs, dzīvnieks), kas iegūts ar hibridizāciju (1).
- erudīts Tāds (cilvēks), kam ir erudīcija.
- vājš Tāds (cilvēks), kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī tāds, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- dedzīgs Tāds (cilvēks), kas nododas (kam) ar sajūsmu, aizrautību, sparu, enerģiju.
- dižciltīgs Tāds (cilvēks), kas pieder pie aristokrātijas.
- buržuāzisks Tāds (cilvēks), kas pieder pie buržuāzijas. Tāds (cilvēks), kas aktīvi atbalsta buržuāziju, rīkojas tās interesēs.
- histērisks Tāds (cilvēks), kas slimo ar histēriju. Arī kaprīzs, nenosvērts, untumains.
- puskreisais Tāds (parasti futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra spēlētāju un kreisās puses spēlētāju.
- puslabais Tāds (parasti futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra spēlētāju un labās puses spēlētāju.
- vispārīgs Tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēto pētījumu pamata noskaidro vispārējas, būtiskas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
- parapsihisks Tāds (piemēram, informācijas nodošanā un uztverē, cilvēka psihiskajā iedarbībā uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem), ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
- diskutējams Tāds (piemēram, jautājums), kas vēl nav pilnīgi noskaidrots. Tāds, par ko nepieciešama vai iespējama diskusija.
- valkans Tāds (piemēram, metāls, materiāls), kas viegli pakļaujas deformācijai, bet apstrādē ar griešanu veido ķepīgu, pie griezējinstrumenta līpošu skaidu.
- krustains Tāds (priekšmets, materiāls u. tml.), kura ornamenti, to elementi veido divas līnijas, kas krusto viena otru.
- zarains Tāds (priekšmets), uz kura ir zaru izaugumi. Tāds (priekšmets), kam ir redzamas bijušo (parasti nocirsto) zaru vietas.
- bezdefektu Tāds (ražošanas process), kur novērsta produkcijas defektu rašanās. Tāds (darba paņēmiens), kas novērš produkcijas defektu rašanos.
- vienbalsīgs Tāds (skaņdarbs, melodija), kas rakstīts vienai balsij vai divām vai vairākām balsīm unisonā. Tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic viens izpildītājs vai divi vai vairāki izpildītāji unisonā.
- bezpersonas Tāds (teikums, konstrukcija, vārds), kam nav gramatiskās personas vai kas ir ierobežots personu formu ziņā.
- bezsaikļa Tāds (teikums, konstrukcija), ko veido bez saikļa.
- mīksts Tāds (ūdens), kas nesatur vai maz satur, parasti kalcija un magnija, sāļus.
- ciets Tāds (ūdens), kas satur, parasti kalcija un magnija, sāļus.
- apbūve Tāds (zemes gabals, teritorija), ko paredzēts apbūvēt.
- radioredzamība Tāds uztverošās un raidošās radiostacijas novietojums, kurā abas stacijas atrodas radioviļņu pārraides tiešās redzamības zonā.
- pazīstams Tāds, ar ko (kādam) ir vai ir bijusi samērā cieša, arī biedriska saskare.
- ražīgs Tāds, ar ko samērā īsā laikā var iegūt daudz produkcijas, var daudz paveikt (piemēram, par darba līkiem, ierīcēm, iekārtām).
- pieejams Tāds, ar ko var iepazīties (piemēram, par dokumentiem, informāciju).
- tvaiks Tāds, ar kuru iegūst vielu šādā stāvoklī, maina tās īpašības (par iekārtām, ierīcēm u. tml.). Tāds, kura darbināšanai izmanto potenciālo enerģiju, kas piemīt vielai (parasti ūdenim) šādā stāvoklī.
- ireāls Tāds, kā nav vai kā nevar būt īstenībā. Iedomāts, fantāzijā eksistējošs. Nereāls.
- izbijis Tāds, kā vairs nav. Bijušais.
- mijkrēšļains Tāds, kad ir mijkrēslis (1).
- līgo Tāds, kad pēc tradīcijas dzied dziesmas ar šādu refrēnu (parasti par laiku, laikposmu).
- caurvīts Tāds, kam (kas) ir izvīts vai vijas cauri.
- traks Tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- primitīvs Tāds, kam evolūcijas gaitā nav izveidojusies sarežģīta struktūra, funkcijas (par organismiem, to daļām).
- atributīvs Tāds, kam ir apzīmētāja jeb atribūta īpašības, funkcijas.
- koncentrēts Tāds, kam ir augsta koncentrācijas (3) pakāpe. Arī sabiezināts.
- autonoms Tāds, kam ir autonomija.
- militarizēts Tāds, kam ir bruņotajiem spēkiem raksturīga organizācija un disciplīna.
- svaigs Tāds, kam ir dabiskais veids un kas nav bijis pakļauts termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei (par pārtikas produktiem, parasti par augļiem, dārzeņiem).
- lokāms Tāds, kam ir deklināciju vai konjugāciju sistēma.
- divdimensiju Tāds, kam ir divas dimensijas (parasti platums un augstums).
- nepieejams Tāds, kam ir grūti vai neiespējami piekļūt (par vietu, teritoriju).
- spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
- spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
- meistarīgs Tāds, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
- krāšņs Tāds, kam ir izcils (formu, krāsu, līniju u. tml.) bagātīgums, skaistums.
- sterils Tāds, kam ir iznīcināta, zaudēta spēja radīt pēcnācējus, saglabājoties dzimumdziedzeru endokrīnai funkcijai.
- klijains Tāds, kam ir kliju piejaukums.
- lilijveida Tāds, kam ir lilijas, tās zieda forma, veids.
- līnijveida Tāds, kam ir līnijas (2) forma, veids.
- līks Tāds, kam ir lokveida izliekums vai ieliekums, arī tāds, kam ir līkumi (par līniju).
- sīks Tāds, kam ir ļoti mazi izmēri (piemēram, par priekšmetiem, teritoriju).
- universāls Tāds, kam ir ļoti plašs izlietojums. Tāds, kam ir vairākas, daudzas funkcijas.
- silts Tāds, kam ir mēreni augsta, parasti patīkama, temperatūra; tāds, kura temperatūra ir virs nulles (parasti pēc Celsija skalas). Pretstats: auksts.
- tiesīgs Tāds, kam ir no tradīcijām, morāles normām u. tml. izrietoša darbības, rīcības iespēja (noteiktās robežās).
- kvalificēts Tāds, kam ir noteikta kvalifikācija (1).
- ciets Tāds, kam ir noteiktas, asas, arī nekustīgas līnijas, kontūras (par seju, vaibstiem).
- uzņēmīgs Tāds, kam ir pietiekami daudz gribas un enerģijas ko uzņemties, veikt.
- vērienīgs Tāds, kam ir plašs apjoms, daudzveidīgas funkcijas, nozīmīgs, veiksmīgs risinājums (piemēram, par celtni).
- sarežģīts Tāds, kam ir raksturīga daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
- salonisks Tāds, kam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 29. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze (par mākslas darbu).
- mutants Tāds, kam ir raksturīga mutācija (1). Tāds, kas ir pakļauts mutācijai.
- pašregulējošs Tāds, kam ir raksturīga pašregulācija.
- plats Tāds, kam ir raksturīga samērā stipri uz abiem sāniem vērsta lūpu, mutes līnija (par smaidu).
- plašs Tāds, kam ir raksturīga samērā stipri uz abiem sāniem vērsta lūpu, mutes līnija (par smaidu). Plats.
- sinonīms Tāds, kam ir raksturīga sinonīmija. Sinonīmisks.
- sinonīmisks Tāds, kam ir raksturīga sinonīmija. Sinonīms [2].
- savaldīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
- trekns Tāds, kam ir raksturīgas iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par burtiem, šriftu). Tāds, kas ir veidots no burtiem, kuriem ir iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par tekstu, salikumu u. tml.).
- stūrains Tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem). Tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām Ūnijām (par rakstu, rokrakstu).
- kūtrs Tāds, kam ir raksturīgs aktivitātes, enerģijas trūkums (par psihisku stāvokli).
- garš Tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks, (parasti par valodas skaņām).
- rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums (par pavedienu, dziju u. tml.).
- vājš Tāds, kam ir samērā maza koncentrācija (piemēram, par šķidrumu, šķīdumu). Tāds, kam ir maza jonizācijas pakāpe.
- neliels Tāds, kam ir samērā mazi izmēri (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju).
- smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums (par pavedienu, dziju u. tml.).
- īss Tāds, kam ir samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks (parasti par valodas skaņām).
- regulārs Tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to daļām, vienībām).
- ģeometrisks Tāds, kam ir stingri noteiktas līnijas, kompozīcija, kuras atgādina ģeometriskus objektus, tāds, kurā izmantoti ģeometrijas abstrakcijas paņēmieni (parasti par mākslas darbu).
- suverēns Tāds, kam ir suverenitāte (1) - par tautu, nāciju, valsti.
- šarnīrveida Tāds, kam ir šārnīram raksturīgā konstrukcija, uzbūve.
- viendimensijas Tāds, kam ir tikai viena dimensija.
- viendimensionāls Tāds, kam ir tikai viena dimensija. Viendimensijas.
- klasisks Tāds, kam ir tradīciju nostiprināti, nemainīgi uzbūves principi, tāds, kas ir veidots pēc šādiem principiem vai likumiem.
- trīsstūrains Tāds, kam ir trijstūra veids. Trijstūrains.
- trijstūrains Tāds, kam ir trijstūra veids. Trīsstūrains.
- telpisks Tāds, kam ir trīs dimensijas (garums, platums un augstums).
- trīsdimensiju Tāds, kam ir trīs dimensijas.
- trejāds Tāds, kam ir trīs veidi. Tāds, kas izpaužas trijos veidos.
- ugunīgs Tāds, kam ir ugunij raksturīgas īpašības (parasti spožums, karstums). Tāds, kas ir saistīts ar degšanas procesu.
- daudzdimensiju Tāds, kam ir vairāk par trim dimensijām.
- polifunkcionāls Tāds, kam ir vairākas, daudzas funkcijas.
- šķautņains Tāds, kam ir vairākas, daudzas šķautnes (2). Tāds, kura apveidā ir krasi lauztas līnijas.
- stūrains Tāds, kam ir vairāki, daudzi stūri. Tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, šķautnes u. tml.
- variācijveida Tāds, kam ir variācijas (2) forma, veids.
- dimensionāls Tāds, kam ir viena vai vairākas dimensijas.
- mazkvalificēts Tāds, kam ir zema kvalifikācija.
- žalūzijveida Tāds, kam ir žalūziju forma, veids.
- brūns Tāds, kam ir, piemēram, šokolādes, grauzdētas kafijas krāsa.
- rūgts Tāds, kam ir, piemēram, vērmelēm, žultij raksturīgā garša.
- vasarzaļš Tāds, kam lapas ir zaļas tikai vienu veģetācijas periodu.
- miglains Tāds, kam nav asu līniju, kontūru. Tāds, kas nav skaidri saskatāms.
- nelokāms Tāds, kam nav deklināciju sistēmas.
- mazproduktīvs Tāds, kam nav izkoptas īpašības, kuras nodrošina lielāku produkciju (par dzīvniekiem).
- taisns Tāds, kam nav izliekumu vai ieliekumu, arī tāds, kam nav likumu (par līniju).
- nekvalificēts Tāds, kam nav kvalifikācijas kāda darba veikšanai.
- nesaistīts Tāds, kam nav mijiedarbības ar citām elementārdaļiņām vai ar ārējo lauku (par elementārdaļiņām). Brīvs.
- tukšs Tāds, kam nav saturīgas garīgās dzīves, dziļu emociju. Arī nenopietns, vieglprātīgs.
- nesimetrisks Tāds, kam nav simetrijas. Asimetrisks.
- bezpalīdzīgs Tāds, kam nav spēka, iespēju, izpratnes (piemēram, lai veiktu ko nepieciešamu, lai izkļūtu no nevēlamas situācijas), tāds, kam vajadzīga palīdzība Vājš, nevarīgs.
- gurdens Tāds, kam nav spēka, spara, enerģijas.
- nevarīgs Tāds, kam nav vajadzīgās drosmes, enerģijas, arī iespēju kā veikšanai.
- kutelīgs Tāds, kam nepieciešama īpaša uzmanība, piesardzība (piemēram, par jautājumu, situāciju).
- sastatnis Tāds, kam pamatā ir šāda konstrukcija.
- trīsklašu Tāds, kam pamatā ir triju klašu kurss, programma.
- asimetrisks Tāds, kam piemīt asimetrija.
- ekspresīvs Tāds, kam piemīt ekspresija, tāds, kam raksturīga ekspresija.
- reaktīvs Tāds, kam piemīt elektriskā indukcija vai elektriskā kapacitāte. Tāds, kas ir saistīts ar maiņstrāvas ķēdes darbību.
- fotogēnisks Tāds, kam piemīt īpašības, kuras sekmē atveidošanu uz fotogrāfijas vai kinofilmā.
- izotrops Tāds, kam piemīt izotropija, tāds, kas ir saistīts ar izotropiju.
- tipisks Tāds, kam piemīt kādas noteiktas kategorijas, grupas, parasti spilgti izpaustas, īpašības, pazīmes.
- proporcionāls Tāds, kam piemīt proporcija (1).
- simetrisks Tāds, kam piemīt simetrija (1).
- simetrisks Tāds, kam piemīt simetrija (2).
- simetrisks Tāds, kam piemīt simetrija (3).
- simetrisks Tāds, kam piemīt simetrija (4).
- simetrisks Tāds, kam piemīt simetrija (5).
- sajūtīgs Tāds, kam piemīt spēja pārdzīvot emocijas, jūtas.
- tālredzīgs Tāds, kam piemīt spēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē.
- stings Tāds, kam piemīt spēja pretoties deformācijai.
- nepārspēts Tāds, kam piemīt tik izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to nav bijis iespējams pārspēt. Tāds, kam līdz šim nav līdzīgu.
- afektēts Tāds, kam raksturīga afektācija. Tāds, kurā izpaužas afektācija.
- intīms Tāds, kam raksturīga savstarpēja uzticība, sirsnība, simpātijas. Ļoti biedrisks, draudzīgs.
- jautrs Tāds, kam raksturīgas priecīgas emocijas. Arī dzīvespriecīgs.
- vibratīvs Tāds, kam raksturīgas vibrācijas.
- nespēcīgs Tāds, kam trūkst drosmes, enerģijas, arī iespēju kā veikšanai, pārvarēšanai. Arī nevarīgs (3).
- nevainīgs Tāds, kam vēl nav bijušas dzimumattiecības.
- šķīsts Tāds, kam vēl nav bijušas dzimumattiecības. Tāds, kas atturas no dzimumattiecībām.
- vienādmalu Tāds, kam visas malas ir vienādas (parasti par trijstūri).
- reprezentatīvs Tāds, kas (ko) reprezentē (3). Tāds, kurā iegūst informāciju (kā) reprezentēšanai.
- transnacionāls Tāds, kas (parasti ekonomikā) pastāv, noris vairākās, daudzās valstīs, attiecas uz vairākām, daudzām nācijām, tautām.
- pamīšs Tāds, kas (parasti kādā secībā) mijas viens ar otru, cits ar citu.
- badīgs Tāds, kas (pastāvīgi) ir izsalcis, izbadējies. Rijīgs, negausīgs.
- baktericīds Tāds, kas aptur baktēriju attīstību vai nonāvē tās.
- vaļējs Tāds, kas ar kādu detaļu, elementu nav norobežots no visām pusēm. Tāds, kam nepārtraukti notiek vielas un enerģijas apmaiņa ar ārējo vidi (parasti par sistēmu).
- eksponenciāls Tāds, kas atbilst eksponentfunkcijai, tāds, ko var raksturot ar šo funkciju.
- kinematogrāfisks Tāds, kas atbilst kinematogrāfijas (1) specifikai, prasībām.
- atraisīts Tāds, kas atbrīvots no saistījuma, ierobežojuma (piemēram, par enerģiju).
- attapīgs Tāds, kas ātri un pareizi izprot, aptver. Tāds, kas veikli rod izeju (parasti grūtā, sarežģītā situācijā).. Atjautīgs.
- apķērīgs Tāds, kas ātri, viegli saprot, aptver. Tāds, kas ātri orientējas situācijā. Atjautīgs, attapīgs.
- iekšējs Tāds, kas atrodas (kādas zemes, valsts, kontinenta) teritorijā.
- galējs Tāds, kas atrodas kādas rindas, virknes galā, pēdējais. Tāds, kas atrodas vistālāk (no kādas vietas) - par telpu, teritoriju, tās daļu.
- iekšzeme Tāds, kas atrodas kādas teritorijas iekšienē.
- saistīts Tāds, kas atrodas mijiedarbībā ar citām elementārdaļiņām vai ar ārējo lauku (par elementārdaļiņām). Tāds, ko ierobežo šāda mijiedarbība (par fizikālām parādībām).
- vietējs Tāds, kas atrodas noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā (piemēram, par iestādi).
- perifērs Tāds, kas atrodas perifērijā (1).
- perifērs Tāds, kas atrodas perifērijā (2).
- ekvatoriāls Tāds, kas atrodas pie ekvatora. Tāds, kas raksturīgs teritorijām ap ekvatoru.
- pieezera Tāds, kas atrodas pie ezera, tā tuvumā (par lauku, teritoriju u. tml.).
- piefermas Tāds, kas atrodas pie fermas, tās tuvumā (par lauku, teritoriju u. tml.).
- polārs Tāds, kas atrodas pie zemeslodes (planētas) ziemeļpola vai dienvidpola. Tāds, kas ir raksturīgs teritorijām ap zemeslodes (planētas) ziemeļpolu vai dienvidpolu.
- nomaļš Tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas centra, tāds, pa ko nenoris dzīva kustība (par ceļu).
- nomaļš Tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas, platības centra, lielas satiksmes maģistrāles (par vietu, novadu, apgabalu).
- stagnants Tāds, kas atrodas stagnācijas (1) stāvoklī.
- stagnants Tāds, kas atrodas stagnācijas (2) stāvoklī.
- diagonāls Tāds, kas atrodas šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam) - par līniju, virzienu.
- proksimāls Tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa vidus asij vai kādam orgānam.
- mediāls Tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa viduslīnijai vai ir vērsts tās virzienā.
- vidējs Tāds, kas atrodas vidū (piemēram, starp diviem punktiem, līnijām, priekšmetiem u. tml.).
- paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu, arī tāds, kas savstarpēji sakrīt (par līnijām, plaknēm).
- pierobeža Tāds, kas atrodas, noris, arī dzīvo šādā teritorijā, apvidū.
- starpsiju Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp sijām.
- interns Tāds, kas attiecas (piemēram, uz valsts, organizācijas, iestādes) iekšējām lietām. Iekšējs.
- endokrīns Tāds, kas attiecas uz (organisma) iekšējo sekrēciju.
- primitīvs Tāds, kas attiecas uz agrīnām cilvēku sabiedrības attīstības stadijām. Pirmatnējs.
- akadēmisks Tāds, kas attiecas uz akadēmiju (1), tai raksturīgs. Zinātniski pārbaudīts, precīzs, pilnīgs.
- epidemioloģisks Tāds, kas attiecas uz epidēmiju.
- platonisks Tāds, kas balstās tikai uz garīgām simpātijām (parasti par mīlestību).
- intuitīvs Tāds, kas balstās uz intuīciju.
- aizpagājušais Tāds, kas bijis pirms pagājušā (laika posma).
- iepriekšējs Tāds, kas bijis pirms, tagadējā, līdzīgā (par notikumu, norisi).
- iepriekšējs Tāds, kas bijis pirms, tagadējā, pašreizējā (par laika posmu).
- retro Tāds, kas bijis populārs, modē pagājušā laikposmā un atkal kļuvis populārs, moderns.
- iepriekšējs Tāds, kas bijis, darbojies pirms tagadējā (par cilvēku, kolektīvu u. tml.).
- citreizējs Tāds, kas bijis, noticis citreiz.
- aizpērnais Tāds, kas bijis, noticis vai radies aizpērn.
- pusmežonīgs Tāds, kas daļēji ir saglabājis savu pirmatnējību (piemēram, par apvidu). Tāds, kurā nav gandrīz nekādas civilizācijas.
- pastāvīgs Tāds, kas darbojas, funkcionē visu laikposmu (per cilvēkiem, organizācijām u. tml.).
- kaimiņš Tāds, kas dzīvo blakus vai netālu (piemēram, par tautu, kādas teritorijas iedzīvotājiem).
- vietējs Tāds, kas dzīvo noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā, tāds, kura darbība ir saistīta ar noteiktu vietu, teritoriju (par cilvēkiem).
- negausīgs Tāds, kas ēd vai dzer rijīgi, pārmērīgi.
- angoras Tāds, kas gatavots no šo dzīvnieku vilnas (par dziju, audumu u. tml.).
- narkotisks Tāds, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, izraisot, piemēram, labsajūtu, jautrību, halucinācijas, mieru, miegu, nejutību (par vielām).
- abstrakts Tāds, kas iegūts abstrakcijas ceļā, domās atdalīts no konkrētā.
- hibrīds Tāds, kas iegūts ar hibridizāciju (2).
- vietējs Tāds, kas iegūts, ražots u. tml. noteiktā vietā, teritorijā. Arī tāds, kas nav ievests no ārzemēm.
- psihotrops Tāds, kas ietekmē psihes funkcijas (par vielām).
- psihotropisks Tāds, kas ietekmē psihes funkcijas (par vielām). Psihotrops.
- federatīvs Tāds, kas ietilpst federācijā (2). Tāds, kas izveidots uz federācijas (2) pamatiem.
- sērijveida Tāds, kas ietilpst kādā sērijā (1). Tāds, ko izgatavo atbilstoši kādai sērijai. Tāds, kas noris atbilstoši kādai sērijai.
- zvērināts Tāds, kas ietilpst vēlētas tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
- sīks Tāds, kas ietver, atspoguļo daudzus, visus (kā) faktus, sniedz detalizētu informāciju (par kādu norisi, parādību).
- pēdējais Tāds, kas ir (pirms kā) bijis (par notikumu, norisi).
- mitoloģisks Tāds, kas ir aizgūts no mitoloģijas, tāds, kurā ir izmantota mitoloģija (piemēram, par mākslas darbu).
- sekulārs Tāds, kas ir atbrīvojies no reliģijas ietekmes. Laicīgs (2).
- pagājušais Tāds, kas ir bijis pirms līdzīga sekojošā, tagadējā (par laikposmu, laiku). Iepriekšējais.
- līdzšinējs Tāds, kas ir bijis pirms tagadējā, pašreizējā (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
- pirmītējs Tāds, kas ir bijis tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
- līdzšinējs Tāds, kas ir bijis, darbojies pirms tagadējā, pašreizējā (par cilvēkiem).
- pirmītējs Tāds, kas ir bijis, darbojies tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
- pērnais Tāds, kas ir bijis, nolicis vai radies pagājušajā gadā.
- kādreizējs Tāds, kas ir bijis, noticis kaut kad pagātnē, senāk.
- nesens Tāds, kas ir bijis, noticis pirms neilga laika.
- pērnpavasara Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušā gada pavasarī.
- pērnrudens Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušā gada rudenī.
- pērnvasaras Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušā gada vasarā.
- pērnziemas Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušā gada ziemā.
- sens Tāds, kas ir bijis, pastāvējis ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma. Tāds, kas ir radīts, radies ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma un pastāv joprojām.
- vecs Tāds, kas ir bijis, pastāvējis pirms kā cita, pirms tagadējā, pašreizējā. Iepriekšējais.
- siltzemju Tāds, kas ir cēlies, veidojies, piemērojies eksistencei siltā klimatā (par augiem vai dzīvniekiem). Saistīts ar zemēm, teritorijām, kur ir silts klimats.
- smalks Tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā mazs šķērsgriezums.
- skābpiens Tāds, kas ir gatavots no piena, krējuma, paniņām, sūkalām, kuras ir pasterizētas un raudzētas ar pienskābes baktērijām vai raugu.
- stabils Tāds, kas ir iedibināts, iesakņojies (piemēram, par tradīcijām, uzskatiem).
- noturīgs Tāds, kas ir iedibināts, iesakņojies (piemēram, par tradīcijām), tāds, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (piemēram, par cilvēku attiecībām).
- slavens Tāds, kas ir ieguvis slavu (par cilvēku, cilvēku grupu, organizāciju).
- piederīgs Tāds, kas ir iekļauts (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
- piederīgs Tāds, kas ir iekļauts (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.).
- nerūsējošs Tāds, kas ir izturīgs pret koroziju.
- pielāgot Tāds, kas ir izveidojies atbilstoši noteiktas funkcijas veikšanai (par organisma daļām).
- ideāls Tāds, kas ir izveidots idealizācijas (1) procesā.
- pālis Tāds, kas ir izveidots uz šādiem elementiem, tāds, ko balsta šādi elementi (par celtni, konstrukciju).
- vecs Tāds, kas ir jau pagājis, bijis (par laiku, laikposmu).
- tamlīdzīgs Tāds, kas ir līdzīgs kam iepriekš notikušam, bijušam, minētam.
- vējzivjveidīgs Tāds, kas ir līdzīgs vējzivij.
- silts Tāds, kas ir lietojams tad, ja tam temperatūra ir aptuveni 40 Celsija grādu (piemēram, par ēdienu).
- zems Tāds, kas ir lietojams tikai noteiktās situācijās (parasti par vārdiem, izteicieniem, stilu). Arī literārās valodas normām neatbilstošs.
- lietderīgs Tāds, kas ir lietojams, izmantojams noteiktam mērķim, noteiktai situācijai.
- rezignēts Tāds, kas ir ļāvies rezignācijai (par cilvēku).
- vājš Tāds, kas ir maz ietekmīgs, nespēcīgs (par valsts varu, tās institūcijām, politisko sistēmu, sabiedrību).
- rets Tāds, kas ir maz izplatīts (piemēram, par vārdiem, to formām, melodijām).
- subfebrils Tāds, kas ir mazliet paaugstināts (parasti līdz 37,3 Celsija grādiem) - par ķermeņa temperatūru. Saistīts ar mazliet paaugstinātu ķermeņa temperatūru, tai raksturīgs.
- aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts, spēj apvaldīt jūtas. Tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās.
- labējais Tāds, kas ir naidīgs progresīvajiem politiskajiem, sabiedriskajiem virzieniem, arī reakcionārs, konservatīvs (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml. kapitālistiskajās valstīs).
- svinīgs Tāds, kas ir neikdienišķs, grezns, tāds, kas ar savu neikdienišķību, greznumu atbilst svinību, svētku u. tml. tradīcijām (par celtnēm, telpām, priekšmetiem, tērpiem u. tml.).
- mudžekļains Tāds, kas ir nekārtīgi sagriezts, savīstīts (par diegiem, dziju u. tml.). Tāds, kas ir samudžināts, sajaukts.
- vājš Tāds, kas ir nepietiekams, tāds, kas pietiekami nenodrošina (kā) darbību (par psihi, tās funkcijām).
- masts Tāds, kas ir noderīgs šādas konstrukcijas būvei.
- oficiāls Tāds, kas ir noteikts ar likumu vai valdības orgāna, arī kādas iestādes, organizācijas lēmumu.
- siļķains Tāds, kas ir notriepts ar siļķu sālījumu; tāds, kurā ir bijušas, parasti sālītas, siļķes (piemēram, par trauku).
- vējnoturīgs Tāds, kas ir noturīgs pret vēja iedarbību (parasti par celtnēm, konstrukcijām).
- vietējs Tāds, kas ir nozīmīgs tikai noteiktā vietā, teritorijā.
- opozicionārs Tāds, kas ir opozīcijā (1) pret ko, pret kādu. Tāds, kas aizstāv pretēju uzskatu. Arī pretdarbīgs.
- termāls Tāds, kas ir pakļauts siltuma enerģijas iedarbībai. Tāds, kam ir noteikta sasiluma pakāpe.
- priekštilta Tāds, kas ir paredzēts tilta aizsardzībai (parasti pretiniekam atņemtajā ūdenstilpes krasta daļā)-par nocietinājumu, pozīciju u.tml.
- gatavs Tāds, kas ir pieņemts, izdomāts iepriekš (neievērojot konkrēto situāciju). Arī šablonisks.
- pirmējs Tāds, kas ir pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
- grēcīgs Tāds, kas ir pretrunā ar reliģijas normām.
- sens Tāds, kas ir radīts, radies, bijis pirms samērā ilga laika (piemēram, pirms vairākiem gadiem, gadu desmitiem) un (parasti) pastāv joprojām.
- pēcoktobra Tāds, kas ir sācies, pastāv, noris pēc Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas.
- neapstrādāts Tāds, kas ir saglabājies savā sākotnējā veidā. Tāds, kas nav bijis pakļauts mērķtiecīgai cilvēka iedarbībai.
- atlantisks Tāds, kas ir saistīts ar Atlantijas okeānu, attiecas uz to.
- industriāls Tāds, kas ir saistīts ar industrializāciju. Tāds, kurā realizēta industrializācija.
- infekciozs Tāds, kas ir saistīts ar infekciju. Tāds, kas izraisa infekciju.
- partijisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu politisku partiju. Tāds, kas atbilst kādas politiskas partijas, kādas šķiras, sociālas grupas principiem.
- partejisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu politisku partiju. Tāds, kas atbilst kādas politiskas partijas, kādas šķiras, sociālas grupas principiem. Partijisks.
- svinīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko neikdienišķi nopietnu, cildenu, pozitīvi emocionālu (piemēram, par situāciju, laikposmu).
- plastisks Tāds, kas ir saistīts ar ķermeņa formu, funkciju ķirurģisku atjaunošanu vai uzlabošanu.
- laboratorisks Tāds, kas ir saistīts ar laboratoriju. Tāds, kas ir veikts, arī iegūts laboratorijā.
- skarbs Tāds, kas ir saistīts ar ļoti grūtiem, smagiem, arī sarežģītiem apstākļiem, notikumiem u. tml. (par laikposmu). Ļoti grūts, smags, arī sarežģīts (piemēram, par darbību, situāciju).
- vecs Tāds, kas ir saistīts ar pagājušo, bijušo laiku, laikposmu, tiem raksturīgs.
- sarkans Tāds, kas ir saistīts ar sociālistisko revolucionāro darbību, ar padomju iekārtu, ar Sarkano Armiju.
- vibroakustisks Tāds, kas ir saistīts ar vibrāciju un troksni (mašīnās, mehānismos u. tml.).
- vibrotehnoloģisks Tāds, kas ir saistīts ar vibrotehnoloģiju, tai raksturīgs.
- čokurains Tāds, kas ir samezglojies, kļuvis grods (par dziju, diegu).
- pilnvarots Tāds, kas ir saņēmis pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai (par personu, organizāciju u. tml.).
- sanitārs Tāds, kas ir specializējies sanitārijā, veselības aizsardzībā.
- pamatīgs Tāds, kas ir stipri manāms, izjūtams (piemēram, par stāvokli, situāciju).
- pirmītējs Tāds, kas ir ticis lietots, ar ko ir bijusi saskare tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
- neizdzēšams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami iznīcināt, padarīt par nebijušu.
- kamerāls Tāds, kas ir veicams iekštelpās (piemēram, par ekspedīcijās iegūtu materiālu apstrādi). Telpās esošs, telpām piemērots.
- antipartejisks Tāds, kas ir vērsts pret politiskas partijas idejiskajiem un organizatoriskajiem principiem. Tāds, kas ir pretrunā ar šiem principiem.
- frontāls Tāds, kas ir vērsts tieši pret pretinieka pozīciju.
- pustrekns Tāds, kas ir vidējs starp gaišu un treknu (par iespiestiem burtiem, līnijām).
- vasarzaļš Tāds, kas ir zaļš tikai vienu veģetācijas periodu (par augu lapām).
- slepens Tāds, kas ir zināms tikai vienam vai nedaudziem cilvēkiem, tāds, par ko informācija netiek plaši izplatīta (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem, vietām).
- agresīvs Tāds, kas izdara agresiju. Tāds, kam ir tieksme uz agresiju.
- villains Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju). Tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
- vilna Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju). Tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
- vilnains Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju). Tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
- svētbijīgs Tāds, kas izjūt bijību pret ko svētu. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība. Arī dievbijīgs.
- izpildu Tāds, kas izpilda noteiktas funkcijas, praktiski vada (ko).
- pazemīgs Tāds, kas izrāda, uzsver savu padevību, paklausību, pakļāvību (kādam), bijību (pret kādu).
- daiļš Tāds, kas izraisa estētisku baudījumu. Tāds, kas izceļas (starp līdzīgiem) ar formas pareizumu, krāsu, toņu, līniju u. tml. harmoniju. Ļoti skaists.
- mutagēns Tāds, kas izraisa mutāciju (1).
- smags Tāds, kas izraisa nevēlamu pārdzīvojumu, nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.).
- skaists Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas (par laikapstākļiem). Tāds, kad ir laikapstākļi, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas. Arī jauks.
- viegls Tāds, kas izraisa samērā mazu pārdzīvojumu, niecīgas nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.).
- sensacionāls Tāds, kas izraisa sensāciju.
- mazproduktīvs Tāds, kas izstrādā maz produkcijas. Tāds, kas nenodrošina lielu produkciju.
- godbijīgs Tāds, kas izturas ar lielu cieņu, bijību (pret ko).
- kreolisks Tāds, kas izveidojies divu valoda mijiedarbībā (parasti par valodu kolonijās).
- federāls Tāds, kas izveidots uz federācijas (2) pamatiem. Tāds, kas attiecas uz federāciju (2).
- glums Tāds, kas jebkurā situācijā atrod izeju, tāds, kas prot pielāgoties apstākļiem. Arī viltīgs, liekulīgs.
- krājaizdevu Tāds, kas kārto kredītdarījumus un citas finansiālas operācijas, darbojoties uz kooperatīviem pamatiem (par iestādi, organizāciju).
- neredzēts Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms, kas līdz šim nav redzēts.
- nedzirdēts Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms, par ko līdz šim nav dzirdēts.
- Ne redzēts, ne dzirdēts Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms. Arī neparasts.
- nepiedzīvots Tāds, kas līdz šim nav noticis, piedzīvots. Nebijis. Arī ārkārtīgs.
- nepieredzēts Tāds, kas līdz šim nav noticis, pieredzēts. Nebijis. Arī ārkārtīgs.
- mazticīgs Tāds, kas maz vērības veltī reliģijai.
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc izmēriem ko citu, līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju).
- piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, konflikta situācijām.
- nedzīvs Tāds, kas nav apdzīvots, tāds, kurā nav dzīvnieku, augu vai to ir ļoti maz (par teritoriju).
- slepens Tāds, kas nav izpaužams, ko nedrīkst atklāt, darīt zināmu sabiedrībai (piemēram, par politiskām, militārām u. tml. darbībām, organizācijām, arī informāciju). Tāds, kas noris nelegāli, arī prettiesiski.
- mazs Tāds, kas nav izvērsts, arī izpaužas vāji, neintensīvi (par darbību, norisi). Tāds, kas neprasa daudz enerģijas, pūļu.
- maigs Tāds, kas nav kontrastains, krass (par līnijām, formām).
- neapzināts Tāds, kas nav pakļauts apziņai, saprātam, tāds, kas ir intuīcijas vai ar apziņu nesaistītu instinktu nosacīts, vadīts.
- neatkarīgs Tāds, kas nav pakļauts kādai citai (augstākai) varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās (par tautu, valsti).
- bezpartejisks Tāds, kas nav partijas biedrs.
- svešs Tāds, kas nav pazīstams (par vietu, teritoriju u. tml.). Tāds, kas (kādam) nav dzimtā vieta, arī pastāvīga dzīvesvieta.
- nepiederošs Tāds, kas nav piederīgs (piemēram, pie kāda kolektīva, organizācijas). Tāds, kas nav aktīvs līdzdalībnieks (piemēram, kādā pasākumā). Tāds, kam nav tiesību atrasties (kur). Nepiederīgs (1).
- vaļējs Tāds, kas nav sadzijis (parasti par brūci).
- civils Tāds, kas nav saistīts ar baznīcu, reliģiju. Laicīgs.
- laicīgs Tāds, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
- vispārlietojams Tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piemēram, par vārdu, izteikumu). Neitrāls (6).
- neitrāls Tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piemēram, par vārdu, izteikumu). Vispārlietojams.
- vājš Tāds, kas nav sātīgs, trekns, kalorijām bagāts (par ēdienu).
- mīksts Tāds, kas nav spilgts, krass, kontrastains (piemēram, par līnijām, formām).
- nelīdzens Tāds, kas nav veidots viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par burtiem), tāds, kurā burti nav viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par rakstu, rokrakstu).
- nekondīcijas Tāds, kas neatbilst kondīcijai.
- antisanitārs Tāds, kas neatbilst sanitārijas nosacījumiem, prasībām.
- neticīgs Tāds, kas neatzīst reliģiju. Tāds, kas netic (kam pārdabiskam).
- vārgs Tāds, kas neizraisa, nenodrošina mērķtiecīgu darbību (par psihes, rakstura, personības īpašībām, arī par zināšanām, informāciju).
- mala Tāds, kas nelikumīgi nodarbojas (ar ko tādu, kam nepieciešama atļauja, arī noteikta kvalifikācija).
- ortodoksāls Tāds, kas nelokāmi, konsekventi seko kādai pārliecībai, virzienam, mācībai, parasti neievērojot konkrētus apstākļus, attīstības procesus. Saistīts ar ortodoksiju, tai raksturīgs.
- mazs Tāds, kas nesasniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju). Pretstats: liels.
- nemāksliniecisks Tāds, kas nesatur ko mākslai raksturīgu, mākslas elementus. Tāds, kas neatbilst mākslas kritērijiem.
- tuvredzīgs Tāds, kas nespēj paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē.
- pasīvs Tāds, kas nespēj reaģēt; tāds, kas neiedarbojas uz ko. Tāds, kurā nenotiek kāds process, reakcija.
- nomināls Tāds, kas neveic savam nosaukumam atbilstošos uzdevumus, tāds, kam nav savam nosaukumam atbilstošu funkciju.
- mainīgs Tāds, kas nomaina cits citu. Tāds, kas mijas ar ko citu.
- bezavāriju Tāds, kas noris bez avārijām.
- katalītisks Tāds, kas noris katalizatora klātbūtnē (par ķīmisku reakciju).
- simpatētisks Tāds, kas noslēpumaini iedarbojas uz psihi, parasti uz emocijām (piemēram, par darbībām, vārdiem, priekšmetiem, vielām). Arī slepens.
- tradicionāls Tāds, kas noteiktā cilvēku grupā pastāv samērā ilgu laiku un tiek pārmantots no paaudzes paaudzē. Tāds, kas balstās uz tradīcijām.
- divpakāpju Tāds, kas notiek divās pakāpēs, tāds, kam ir divas pakāpes, stadijas.
- agresīvs Tāds, kas notiek uzbrukšanas, iekarošanas nolūkā. Tāds, kas saistīts ar agresiju.
- daudzpakāpju Tāds, kas notiek vairākās pakāpēs, stadijās, tāds, kam ir vairākas pakāpes, stadijas.
- vairākpakāpju Tāds, kas notiek vairākās pakāpēs, stadijās, tāds, kam ir vairākas pakāpes, stadijas.
- pretepidēmisks Tāds, kas novērš epidēmiju.
- preterozijas Tāds, kas novērš eroziju.
- pretkorozijas Tāds, kas novērš koroziju.
- pretdifterijas Tāds, kas novērš, ārstē difteriju.
- pretradiācijas Tāds, kas novērš, mazina radiācijas iedarbību.
- daiļš Tāds, kas padarīts acij tīkams, krāšņs, košs, arī kārtīgs.
- demokrātisks Tāds, kas pamatojas uz demokrātiju, demokrātismu.
- pozicionāls Tāds, kas pamatojas uz pakāpenisku labākas pozīcijas iegūšanu (parasti šahā, dambretē).
- abstrakts Tāds, kas pamatots uz abstrakciju.
- stepe Tāds, kas parasti sastopams šāda veģetācijas tipa vidē (par savvaļas dzīvniekiem, augiem).
- glābšana Tāds, kas paredzēts pasargāšanai no nelaimes gadījumiem, avārijām (piemēram, uz ūdens), tāds, kas paredzēts palīdzībai nelaimes gadījumos.
- liels Tāds, kas pārsniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju). Pretstats: mazs.
- dzimtsarakstu Tāds, kas pārzina un veic civilstāvokļa reģistrāciju (par biroju, nodaļu).
- iekšējs Tāds, kas pastāv (piemēram, valsts, organizācijas) ietvaros.
- iedomāts Tāds, kas pastāv tikai iedomās, fantāzijā. Nereāls, šķietams.
- pirmsekspluatācijas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms (kā) nodošanas ekspluatācijā.
- pirmsoperācijas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms ķirurģiskas operācijas.
- pirmsoktobra Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas kārtējās gadadienas.
- pirmspensijas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms pensijas vecuma sasniegšanas, arī pirms došanās pensijā.
- pirmsmaija Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms Pirmā Maija svētkiem.
- starpepidēmiju Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp epidēmijām.
- starpsesiju Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp kārtējām sesijām.
- starprevolūciju Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp revolūcijām.
- pirmsindustrijas Tāds, kas pastāv, noris pirms industrijas attīstības.
- pirmsoktobra Tāds, kas pastāv, noris pirms Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas.
- pirmsrevolūcijas Tāds, kas pastāv, noris pirms revolūcijas.
- pirmsveģetācijas Tāds, kas pastāv, noris pirms veģetācijas sākuma.
- starpnacionāls Tāds, kas pastāv, noris starp nācijām, tautām.
- starpnāciju Tāds, kas pastāv, noris starp nācijām, tautām. Starpnacionāls.
- otrais Tāds, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par ko citu līdzīgu.
- pirmais Tāds, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir nozīmīgāks, arī visnozīmīgākais (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- neticīgs Tāds, kas pieder pie kādas citas reliģijas, konfesijas.
- indoeiropiešu Tāds, kas pieder pie sākotnēji Eiropā un Āzijā izplatītas valodu saimes. Tāds, kas attiecas uz šīs saimes valodām.
- sīkburžuāzisks Tāds, kas pieder pie sīkburžuāzijas. Tāds, kas aktīvi atbalsta sīkburžuāziju, rīkojas tās interesēs.
- žūrija Tāds, kas piešķir godalgas, prēmijas konkursā, sacensībās, izstādē u. tml. (parasti par komisiju, padomi).
- vājš Tāds, kas pietiekami nenodrošina (kā) darbību, eksistenci (par organisma dažādu sistēmu funkcijām, fizioloģisku stāvokli).
- apmāts Tāds, kas pilnīgi atrodas kāda spēcīga pārdzīvojuma, idejas, fantāzijas varā un zaudējis patstāvīgas spriešanas spējas.
- asprātīgs Tāds, kas prot atrast interesantus un trāpīgus, bieži humoristiskus vai satīriskus izteicienus. Tāds, kas mērķtiecīgi prot atrast atrisinājumu sarežģītā situācijā.
- izmanīgs Tāds, kas prot veikli izmantot apstākļus. Tāds, kas prot veikli izkļūt no sarežģītas situācijas.
- kontrastains Tāds, kas rada kontrastu (2). Tāds, kur ir kontrasts (2) - piemēram, par gleznu, zīmējumu, fotogrāfiju.
- pilsētveidojošs Tāds, kas rada pilsētai raksturīgu vidi, ainavu. Tāds, kam ir pilsētas veidotājas funkcijas.
- spēcīgs Tāds, kas rada spēku, enerģiju, arī mundrumu, spirgtumu (piemēram, par barību, gaisu).
- stiprs Tāds, kas rada spēku, enerģiju, arī mundrumu, spirgtumu (piemēram, par barību, gaisu).
- sprāgstošs Tāds, kas rada sprādzienu, eksploziju.
- aplikatīvs Tāds, kas raksturīgs aplikācijai. Tāds, kas veidots aplikācijas tehnikā.
- dzelžains Tāds, kas raksturīgs dzelzij, dzelzs, tērauda priekšmetiem. Arī metālisks.
- grēcīgs Tāds, kas rīkojas neatbilstoši reliģijas normām.
- parazītisks Tāds, kas rodas kā blakusefekts (kā) tehniskajā realizācijā.
- vienbalsīgs Tāds, kas rodas, skanot vienai balsij, arī divām vai vairākām balsīm vienlaicīgi.
- ideoloģisks Tāds, kas saistīts ar ideoloģiju. Tāds, kurā izpaužas ideoloģija.
- iluzors Tāds, kas saistīts ar ilūziju (1), tāds, kas pamatots uz ilūziju (1). Šķietams.
- vietējs Tāds, kas saistīts ar noteiktu vietu, teritoriju (par parādībām, apstākļiem, procesiem).
- termoplastisks Tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem).
- pēcoperācijas Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc ķirurģiskas operācijas.
- pēcgarantijas Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc garantijas laika izbeigšanās.
- pēcrevolūcijas Tāds, kas sakas, pastāv, noris pēc revolūcijas.
- trīsvalodu Tāds, kas sastādīts, veidots trijās valodās.
- daudznāciju Tāds, kas sastāv no daudzām nācijām, tautībām, tāds, ko veido daudzas nācijas, tautības.
- daudzsekciju Tāds, kas sastāv no daudzām sekcijām.
- daudzsēriju Tāds, kas sastāv no daudzām sērijām.
- divsēriju Tāds, kas sastāv no divām sērijām.
- vairāksēriju Tāds, kas sastāv no vairākām sērijām.
- viensērijas Tāds, kas sastāv no vienas sērijas.
- vietējs Tāds, kas sastopams noteiktā vietā, teritorijā, tāds, kas ir raksturīgs noteiktai vietai, teritorijai (piemēram, par augiem, dzīvniekiem).
- māksliniecisks Tāds, kas satur ko mākslai raksturīgu, mākslas elementus. Tāds, kas atbilst mākslas kritērijiem.
- magneziāls Tāds, kas satur magniju mazāk par dolomītu.
- ultrabāzisks Tāds, kas satur maz silīcija (parasti par iežiem).
- skops Tāds, kas satur mazāk informācijas nekā vēlams, nepieciešams (piemēram, par tekstu, atmiņām); tāds, kura daudzums ir nepietiekams (par informāciju).
- kristīgs Tāds, kas savā politiskajā darbībā izmanto kristietības idejas (par politisku organizāciju biedriem, locekļiem, arī par politiskām organizācijām). Tāds, kurā ir izmantotas kristietības idejas (par, parasti politisku, mācību).
- caurviju Tāds, kas savijas, sasaistās ar ko citu. Tāds (motīvs, tēma u. tml.), kas vieno mākslas darba elementus.
- mijiedarbīgs Tāds, kas savstarpēji iedarbojas (cits uz citu). Tāds, kurā pastāv mijiedarbība.
- informatīvs Tāds, kas sniedz, savāc, satur informāciju (1). Tāds, kas saistīts ar informāciju (1).
- dzīvotspējīgs Tāds, kas spēj eksistēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
- darbaspējīgs Tāds, kas spēj funkcionēt, veikt paredzētos uzdevumus (piemēram, par organizāciju, kolektīvu).
- antibakteriāls Tāds, kas spēj iznīcināt vai nomākt baktērijas.
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neuzņēmīgs Tāds, kas spēj pretoties (infekcijas slimību izraisītāju, indīgu vielu) iedarbībai un pārvarēt to.
- vibroizturīgs Tāds, kas spēj pretoties mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem) - par celtnēm, iekārtām, mašīnām, aparātiem.
- remontants Tāds, kas spēj vairākkārt ziedēt un ražot augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā (par augiem).
- eksplozīvs Tāds, kas spējīgs eksplodēt. Saistīts ar eksploziju, tai raksturīgs. Sprāgstošs.
- vītenisks Tāds, kas spirālveidā apvij ko, ir izveidots spirālveidā u. tml.
- ticīgs Tāds, kas tic (2). Tāds, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
- dievticīgs Tāds, kas tic dieva esamībai, visvarenībai. Reliģiozs, dievbijīgs.
- dievbijīgs Tāds, kas tic dievam, tā varenībai, jūt bijību pret to, cītīgi izpilda reliģiskos priekšrakstus.
- zibenīgs Tāds, kas tiek veikts vai noris ļoti strauji, ātri, ļoti īsā laikā (par kustību, arī psihisku reakciju u. tml.).
- beidzamais Tāds, kas tikko vai nesen bijis, noticis, sācies. Jaunākais.
- pēdējais Tāds, kas tikko vai nesen bijis, noticis, sācies. Jaunākais.
- svaigs Tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, radīts pirms neilga laika un spēcīgi, parasti emocionāli, ietekmē. Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms. Arī savdabīgs, neikdienišķs.
- jaunākais Tāds, kas tikko vai nesen ir bijis, noticis, paveikts, sācies.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir izgudrots, atklāts, radīts. Līdz šim nezināms, nebijis.
- nupatējs Tāds, kas tikko vai pavisam nesen noticis, bijis. Arī pašreizējs.
- pretlokācijas Tāds, kas traucē, neļauj uztvert objektu ar radiolokācijas ierīcēm.
- cits Tāds, kas vairākkārt bijis agrāk vai būs vēlāk.
- kredītspējīgs Tāds, kas var saņemt kredītu (piemēram, aizņēmuma nomaksas garantijas dēļ).
- noderīgs Tāds, kas veic kādu funkciju (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļu).
- plašs Tāds, kas veido lielu, daudzveidīgu kopumu (piemēram, par priekšmetiem, produkciju).
- arhitektonisks Tāds, kas veidots pēc arhitektūras teorijas likumiem.
- pusauga Tāds, kas vēl ir augšanas stadijā, tāds, kas vēl nav pilnīgi izaudzis (par dzīvniekiem).
- apslēpts Tāds, kas vēl nav izraisījies, izpaudies (par spēku, enerģiju u. tml.).
- pretreliģisks Tāds, kas vēršas, cīnās pret reliģiju. Antireliģisks.
- antireliģisks Tāds, kas vēršas, cīnās pret reliģiju. Pretreliģisks.
- vijīgs Tāds, kas viegli padodas deformācijai un ātri pēc tās izbeigšanās atjauno iepriekšējo formu, tāds, kas viegli lokāms, liecams. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- plastisks Tāds, kas viegli padodas deformācijai un saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem u. tml.).
- cirtains Tāds, kas vijas cirtās, cirtojas (par matiem).
- sprogains Tāds, kas vijas sprogās, sprogajas (par matiem).
- sprogains Tāds, kas vijas sprogās, sprogojas (par dzīvnieka apmatojumu).
- augšupejošs Tāds, kas virzās uz augstāku skaņu (par melodiju).
- pirmējs Tāds, kas vispirms rodas kādas ķīmiskas reakcijas, procesa rezultātā. Arī primārs.
- tauta Tāds, ko (piemēram, vēlēšanās) ir izveidojuši daudzi vai visi (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji. Tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
- spēcīgs Tāds, ko dara, kas noris ar lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi).
- stingrs Tāds, ko dara, kas noris ar lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi). Tāds, kas palielina (kā) spriegumu, iedarbojas (uz ko) ar spēku. Arī spēcīgs (2), stiprs (2).
- stiprs Tāds, ko dara, kas noris ar, parasti ļoti, lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi). Arī spēcīgs (2).
- svēts Tāds, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību, ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
- kopējams Tāds, ko izmanto kopijas (3) iegūšanai.
- viegls Tāds, ko izraisa ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis. Tāds, kura saturs atspoguļo ar pozitīvām emocijām saistītu psihisku stāvokli.
- mehānisks Tāds, ko izraisa ķermeņu iedarbība vai ķermeņu mijiedarbība.
- ķēmīgs Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes (piemēram, par priekšstatu, fantāzijas tēlu). Spocīgs.
- mežonīgs Tāds, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija (par cilvēku). Primitīvs.
- obligāts Tāds, ko nevar brīvi izvēlēties, ko saista noteikums, tradīcija, norādījums, rīkojums.
- apātisks Tāds, ko pārņēmusi apātija. Vienaldzīgs.
- vienpersonisks Tāds, ko realizē viena persona, arī viena noteikta grupa, organizācija.
- retorisks Tāds, ko valodā izmanto īpaša izteiksmīguma radīšanai, arī izteiksmīguma pastiprināšanai. Tāds, kura saturs un vērstība kādā sazināšanās situācijā, tekstā atšķiras no sintaktiskajā formā izteiktās modalitātes
- daudznacionāls Tāds, ko veido daudzas nācijas, tautības, tāds, ko pārstāv daudzas nācijas, tautības.
- lauzīt Tāds, ko veido dažāda virziena posmi (parasti par līniju).
- koleģiāls Tāds, ko veido kolēģija (1). Tāds, ko veic kolēģija (1).
- trekns Tāds, ko veido platas līnijas, sastāvdaļas, parasti tumšā krāsā (par burtiem, zīmēm, tekstu u. tml.). Plats, parasti tumšā krāsā (par līnijām, svītrām u. tml.).
- taisnlīnijas Tāds, ko veido taisna līnija (taisnas līnijas). Tāds, kura formai raksturīga taisna līnija (taisnas līnijas).
- vielisks Tāds, ko veido viela, matērija.
- zigomorfs Tāds, ko viena simetrijas ass dala divās simetriskās daļās (par ziedu).
- parasts Tāds, kur (kāds) bieži vai vienmēr mēdz apmesties, arī tāds, pa kuru (kāds) bieži vai vienmēr mēdz doties (par vietu, teritoriju).
- mazapdzīvots Tāds, kur dzīvo maz cilvēku, tāds, kur ir maz pastāvīgu iedzīvotāju (parasti par vietu, teritoriju).
- klajumains Tāds, kur ir klajumi (parasti par vietu, teritoriju).
- vēss Tāds, kur ir mēreni zema temperatūra (par telpu, vietu, vidi). Tāds, kur klimatiskajiem apstākļiem ir raksturīga mēreni zema temperatūra (par teritoriju).
- miglains Tāds, kur ir migla (1) - par vietu, teritoriju.
- staigns Tāds, kur ir mīksta, neizturīga grunts, augu sega un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (par vietu, teritoriju).
- pārapdzīvots Tāds, kur ir pārāk liels dzīvnieku blīvums (par vietu, teritoriju).
- pārapdzīvots Tāds, kur ir pārāk liels iedzīvotāju blīvums (par vietu, teritoriju).
- tuksnešains Tāds, kur ir tuksnesis vai tuksnesim līdzīgas vietas (parasti par ainavu, teritoriju).
- deduktīvs Tāds, kur izmantota dedukcija. Tāds, kas balstās uz dedukciju.
- silts Tāds, kur klimatiskajiem apstākļiem ir raksturīga samērā augsta temperatūra (par teritoriju).
- klajš Tāds, kur nav meža, arī lielu koku, krūmu (par vietu, teritoriju).
- vējains Tāds, kur pūš vējš (par vietu, teritoriju).
- cauraudzis Tāds, kur treknums mijas ar liesumu (parasti par cūkgaļu).
- salns Tāds, kura apmatojumā mijas balti un brūni vai rudi laukumi un kuram ir melna vai brūna aste.
- stūrains Tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, izvirzījumi u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- plats Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā liels mutes atvērums un zems mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
- šaurs Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
- kodoltermisks Tāds, kurā augstā temperatūrā noris vieglo elementu atomu kodolu sintēze (par reakciju). Tāds, kurā izmantota šāda sintēze. Tāds, kas ir saistīts ar šādu sintēzi.
- tumšs Tāds, kurā dzīvo cilvēki, kam ir raksturīgas šādas īpašības (par vietu, teritoriju).
- vijīgs Tāds, kura elementi raksturīgi vijai (1). Bez krasiem izliekumiem, stūriem (par ornamentu, tā līnijām, mākslas darbu, ko veido vai rotā ar šādiem ornamentiem, to līnijām).
- plūdens Tāds, kura formai nav asu līniju, lauzumu.
- nepareizs Tāds, kura funkcijās ir novirze no normas. Nepareiza redze.
- rotācija Tāds, kurā galvenās operācijas veic rotējošas detaļas, rotējoši elementi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- trūcīgs Tāds, kura iedzīvotājiem nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par teritoriju).
- nabadzīgs Tāds, kura iedzīvotājiem trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tās ir niecīgā daudzumā (par teritoriju).
- alegorisks Tāds, kurā ietverta alegorija, - saistīts ar alegoriju. Raksturīgs alegorijai.
- tipisks Tāds, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskākās kādas (piemēram, cilvēku, parādību) grupas, kategorijas īpašības (par mākslas tēlu, tā elementiem).
- dumpīgs Tāds, kurā ir nemieri, tāds, kurā cīnās (pret pastāvošo iekārtu) - par vietu, teritoriju.
- vairākpartiju Tāds, kurā ir vairākas partijas.
- vienpartijas Tāds, kurā ir viena partija.
- ūdens Tāds, kurā izmanto šo vielu (piemēram, tās ķīmiskās, fizikālās īpašības, tās plūsmas enerģiju). Tāds, kas ir saistīts ar šīs vielas izmantošanu, ir paredzēts šīs vielas izmantošanai.
- apātisks Tāds, kurā izpaužas apātija.
- profesionāls Tāds, kurā izpaužas ar attiecīgo profesiju saistītas zināšanas, sagatavotība, pieredze, prasme. Arī kvalificēts (3).
- goddevīgs Tāds, kurā izpaužas cieņa, godbijība. Arī godbijīgs.
- necienīgs Tāds, kurā izpaužas cieņas, godbijības trūkums (pret kādu, pret ko). Tāds, kurā izpaužas (kāda) nopelnu, spēju u. tml. noniecināšana.
- diplomātisks Tāds, kurā izpaužas diplomātija (2).
- zobgalīgs Tāds, kurā izpaužas ironija, arī, parasti nedaudz, nievīgums, izsmējīgums.
- ironisks Tāds, kurā izpaužas ironija. Izsmejoši zobgalīgs.
- emocionāls Tāds, kurā izpaužas jūtas, emocijas.
- gurdens Tāds, kurā izpaužas nespēks, spara, enerģijas trūkums.
- dzēlīgs Tāds, kurā izpaužas nicinājums, arī ironija.
- pašironisks Tāds, kurā izpaužas pašironija.
- jautrs Tāds, kurā izpaužas priecīgas emocijas, arī dzīvesprieks.
- rezignēts Tāds, kurā izpaužas rezignācija.
- negausīgs Tāds, kurā izpaužas rijība, pārmērīgums (par ēšanu, dzeršanu).
- kvēls Tāds, kurā izpaužas sajūsma, aizrautība, enerģija.
- dedzīgs Tāds, kurā izpaužas sajūsma, aizrautība, spars, enerģija.
- sapņains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Tāds, kas izraisa pozitīvas emocijas.
- koncentrēts Tāds, kurā izpaužas uzmanības koncentrācija.
- paplāns Tāds, kurā kādas vielas ir samērā mazā koncentrācijā (parasti par ēdienu, dzērienu).
- kurināms Tāds, kurā ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju.
- tranzistors Tāds, kura konstrakcijā ir šādas pusvadītāju lences.
- veltnis Tāds, kura konstrukcijā ir šādas detaļas, elementi.
- tapa Tāds, kura konstrukcijā, uzbūvē ir izmantoti šādi elementi, šādas detaļas.
- šahta Tāds, kura konstrukcijai ir raksturīgs šāds dobums, eja.
- nepaklausīgs Tāds, kura kustības, stāvokļi vairs nepakļaujas apzinātai regulācijai (par ķermeņa daļām).
- smagsvara Tāds, kura ķermeņa svars atbilst augstākajai svara kategorijai.
- vieglsvara Tāds, kura ķermeņa svars atbilst zemākajai svara kategorijai.
- silīcijorganisks Tāds, kura molekulās silīcija atomi tieši vai ar citu atomu starpniecību ir saistīti ar oglekli (par organiskajiem savienojumiem).
- stīvs Tāds, kurā nav dzīvīguma, rosības, aktivitātes (piemēram, par darbību, notikumu, situāciju). Arī neveikls, neizdevies.
- pusmiris Tāds, kurā nav gandrīz nekādas dzīvības (piemēram, par vietu, teritoriju).
- stings Tāds, kurā nav kustības, darbības, skaņas u. tml. (piemēram, par vietu, vidi, situāciju).
- neapdzīvots Tāds, kurā nav pastāvīgu iedzīvotāju (par teritoriju).
- iepelēt Tāds, kurā nav spraiguma, rosmes (parasti par parādībām sabiedrībā). Tāds, kurā izpaužas aizspriedumi, nevēlamas tradīcijas (parasti par uzskatiem).
- trūcīgs Tāds, kurā nepieciešamo materiālo vērtību ir par maz (piemēram, par kā krājumu, kopumu). Tāds, kam ir raksturīgs pārāk mazs nepieciešamo materiālo vērtību daudzums (par situāciju, apstākļiem u. tml.).
- saspriegts Tāds, kurā noris spraiga darbība (parasti par laikposmu, situāciju).
- sasprindzināts Tāds, kurā noris spraiga darbība (parasti par laikposmu, situāciju).
- stadiāls Tāds, kura norisē, veidošanā ir stadijas.
- radioreleju Tāds, kurā noteiktā sistēmā ir apvienotas raidošās un uztverošās radiostacijas
- plenārs Tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.). Pilns, vispārējs.
- kristīgs Tāds, kura reliģija ir kristietība.
- teicams Tāds, kura ritms, intonācija ir tuva runas valodas ritmam, intonācijai (parasti par dziesmu).
- plašs Tāds, kura robežas atrodas tālu uz visām pusēm no tā vidus, centra (par platību). Tāds, kas aptver lielu teritoriju, aizņem lielu vietu.
- lejasvācu Tāds, kurā runā Ziemeļvācijas zemienes vācieši (par izloksnēm, to grupām u. tml.).
- samērīgs Tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir vēlamas, kādām normām atbilstošas (piemēram, formu, vērtības, funkciju) attiecības; tāds, kura savstarpējās (piemēram, formu, vērtības, funkciju) attiecības ir vēlamas, atbilstošas kādām normām (par kā sastāvdaļām, elementiem).
- emocionāls Tāds, kura saturā ir jūtas, emocijas.
- precīzs Tāds, kura saturs pilnīgi pareizi atspoguļo īstenību (par informāciju, tekstu u. tml.). Tāds, kura saturs un forma pilnīgi atbilst noteiktam mērķim (piemēram, par tekstu, tā elementiem).
- saulains Tāds, kurā saules starojumu ilgu laikposmu neaiztur mākoņi, migla u. tml. un kuram (parasti) ir raksturīga augsta temperatūra (par teritoriju, zemi u. tml.).
- pūšams Tāds, kurā skaņa rodas no ievadītās gaisa strāvas vibrācijas (par mūzikas instrumentiem).
- ugunsnedrošs Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespēja ir samērā liela (par vietu, teritoriju, celtni, vidi).
- ugunsbīstams Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespējamība ir liela (par vietu, teritoriju, celtni, vidi).
- ugunsdrošs Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespējamība ir maza (par vietu, teritoriju, celtni, vidi).
- ietilpīgs Tāds, kurā var ietvert daudz informācijas. Tāds, kurā ietverts daudz informācijas.
- tīrasinīgs Tāds, kura vecāki (arī senākie priekšteči) pieder pie vienas un tās pašas rases, nācijas, tautas.
- tīrasiņu Tāds, kura vecāki (arī senākie priekšteči) pieder pie vienas un tās pašas rases, nācijas, tautas.
- pusasiņu Tāds, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautām.
- divgadīgs Tāds, kura veģetācijas cikls ilgst divas vasaras un vienu ziemu (par augiem).
- trīsgadīgs Tāds, kura veģetācijas cikls ilgst trīs vasaras un divas ziemas (par augiem).
- viengadīgs Tāds, kura veģetācijas cikls ilgst vienu vasaru (par augiem).
- titānisks Tāds, kura veikšanai ir nepieciešams neparasti liels spēks, piepūle (par darbību). Neparasti liels (par spēku, tā koncentrāciju).
- kvalificēts Tāds, kura veikšanai nepieciešama noteikta kvalifikācija (1), zināšanas, prasme. Tāds, kam ir augsta kvalitāte. Augstvērtīgs.
- gigantisks Tāds, kura veikšanai nepieciešams neparasti liels spēks, enerģija.
- pamīšs Tāds, kurā viena elementa, detaļas mala, gals u. tml. sniedzas pāri cita elementa, detaļas malai, galam u. tml. (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.). Tāds, kā malas, gali u. tml. sniedzas pāri cits citam (parasti par priekšmetiem).
- pamīšs Tāds, kurā vienas virknes, rindas u. tml. elementi, detaļas atrodas pretī citas virknes, rindas u. tml. elementu, detaļu atstarpēm (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.). Tāds, kas atrodas pretī (kā) atstarpēm (par priekšmetiem).
- līnijots Tāds, uz kura ir taisnas, paralēlas līnijas (parasti par papīru).
- atavisms Tādu (organisma) īpašību un pazīmju parādīšanās, kādas bijušas raksturīgas tāliem priekštečiem.
- analoģija Tādu orgānu līdzība, kuriem ir vienādas funkcijas, bet atšķirīga uzbūve un izcelšanās.
- Gaisa līnijā Taisnā līnijā (no vienas vietas līdz otrai).
- Gaisa līnijā Taisnā līnijā (no vienas vietas līdz otrai).
- lineāls Taisna, šaura plāksne (parasti ar iezīmētu garuma mērvienību skalu) taisnu līniju novilkšanai, kā arī garuma mērīšanai. Vairākstūru (parasti trīsstūra) veidojums no šādām plāksnēm.
- diametrs Taisnes nogrieznis, kas savieno divus riņķa līnijas (vai lodes virsmas) punktus un iet caur tās centru.
- horda Taisnes nogrieznis, kas savieno divus riņķa līnijas punktus.
- rādiuss Taisnes nogrieznis, kas savieno riņķa līnijas vai lodes centru ar kādu riņķa līnijas punktu vai lodes virsmas punktu.
- bazilika Taisnstūrveida celtne, kuras iekšpuse ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai piecās gareniskās daļās (jomos).
- taksidermists Taksidermijas speciālists.
- nostūris Tāla vieta (kādā teritorijā). Mala.
- trīssoļlēkšana Tāllēkšanā - triju citu citam sekojošu lēcienu veikšana pēc vieno, ieskrējiena.
- koptāme Tāme, kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
- tapiņa Tapveida supozitorijs.
- kaija Tārtiņveidīgo kārtas kaijveidīgo apakškārtas vidēja lieluma ūdensputns.
- hibrīds Tas (augs, dzīvnieks), kas ir iegūts ar hibridizāciju (1).
- mudžeklis Tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts.
- murskulis Tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts. Arī mudžeklis (1).
- apakšstrāvojums Tas (noskaņojums, viedoklis), kas nav pausts vārdos, bet uztverams no teksta, situācijas kopumā. Apakšstrāva.
- apakšstrāva Tas (noskaņojums, viedoklis), kas nav pausts vārdos, bet uztverams no teksta, situācijas kopumā. Apakšstrāvojums.
- paliekas Tas (parasti nevēlamais), kas ir palicis, saglabājies (no pagātnes, no bijušā).
- atliekas Tas (parasti nevēlamais), kas palicis no pagātnes, no bijušā.
- relikts Tas (parasti organisms, viela, parādība dabā), kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta.
- parādnieks Tas (parasti uzņēmums, organizācija), kas nav laikā izpildījis līgumsaistības. Līgumsaistību neizpildītais.
- signāls Tas (piemēram, darbība, norise, notikums, arī informācija), kas ierosina vai veicina kādu citu darbību, norisi u. tml.
- ziņa Tas (piemēram, dati, fakti, skaitļi, zināšanu kopums), kas ir zināms, uzzināts (par ko). Arī informācija (1).
- priekštecis Tas (piemēram, priekšmets, parādība, notikums), kas bijis pirms kā cita, ir ietekmējis to.
- priekšgājējs Tas (piemēram, priekšmets, parādība, notikums), kas ir bijis pirms kā cita, ir ietekmējis to.
- varza Tas (piemēram, stieples, dzijas), kas ir satinies, sagriezies, samudžinājies. Arī mudžeklis (1).
- zīme Tas (piemēram, uzšuve, nozīme, emblēma, medaļa u. tml.), kas norāda uz kādu darbības sfēru, piederību kādai organizācijai, apbalvojumu par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
- okupants Tas (piemēram, valsts, karavīru kopums), kas īsteno okupāciju vai piedalās okupācijas īstenošanā.
- pilnvarotājs Tas (tāds), kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml.). Pilnvaras devējs, pilnvardevējs.
- pilnvardevējs Tas (tāds), kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml.). Pilnvaras devējs, pilnvarotājs.
- Pilnvaras devējs Tas (tāds), kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml.). Pilnvardevējs, pilnvarotājs.
- pašgājējs Tas (tāds), kas pārvietojas ar enerģiju, kuru rada tā iekšējais mehāniskās enerģijas avots (piemēram, par mašīnām kā transportēšanai, kāda darba, kādas darbības veikšanai).
- līgumslēdzējs Tas (tāds), kas slēdz līgumu (piemēram, valsts, iestāde, uzņēmums, organizācija, persona).
- tālšāvējs Tas (tāds), kas šauj samērā lielā attālumā (parasti par artilērijas ieročiem).
- ziemotājs Tas (tāds), kas ziemo attiecīgajā teritorijā (par putniem). Ziemotājputns.
- izdevējs Tas (uzņēmums, organizācija), kas izdod iespieddarbus.
- akcents Tas, ar ko izceļ (kādu kompozīciju, ansambli, māksliniecisku veidojumu u. tml.).
- substitūts Tas, ar kuru aizstāj (ko) substitūcijā.
- korelāts Tas, kam (ar ko) ir korelācijas (2) attieksmes.
- koncesionārs Tas, kam ir piešķirta koncesija (1).
- trīsstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma. Trijstūris (2).
- taisne Tas, kam ir šādas līnijas forma, veids.
- hegemons Tas, kam pieder hegemonija. Tas, kas realizē hegemoniju. Vadītājs, ietekmētājs.
- rota Tas, kas (piemēram, teritorijai, apkārtnei, telpai) rada krāšņu, dekoratīvu izskatu.
- precedents Tas, kas ir bijis iepriekš un noder par paraugu kam vēlākajam, pašreizējam.
- pieredze Tas, kas ir bijis, noticis. Tas, kas ir pārdzīvots, izjusts.
- zars Tas, kas ir garenvirzienā atdalījies (no kā) un aizstiepjas, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļu, upi, dzelzceļa līniju, kalnu).
- hibrīds Tas, kas ir iegūts ar hibridizāciju (2).
- ieradums Tas, kas ir ierasts (tautai, sabiedrībai). Ieraša, tradīcija.
- paradums Tas, kas ir ierasts (tautai, sabiedrībai). Ieraža, tradīcija.
- izsijas Tas, kas ir izsijāts. Arī atsijās.
- pretstats Tas, kas ir kvalitatīvi ļoti atšķirīgs (salīdzinājumā ar citu tās pašas kategorijas objektu).
- pagājība Tas, kas ir pagājis, bijis. Pagātne.
- pagājušais Tas, kas ir pagājis, izbeidzies. Bijušais.
- darbs Tas, kas jāprot un jāveic kādas specialitātes amatniekam, strādniekam, kalpotājam. Profesija, arods.
- māņi Tas, kas nav īsts, patiess. Šķitumi, vīzijas. Arī spoki, rēgi.
- māns Tas, kas nav īsts, patiess. Šķitums, vīzija. Arī spoks, rēgs. Māņi (3).
- lieluzņēmējs Tas, kas nodarbojas ar plaša apjoma līgumdarbu, tirdzniecisku operāciju u. tml. organizēšanu, veikšanu.
- dokuments Tas, kas satur informāciju (piemēram, raksts, grāmata, attēls, kinofilma).
- atsijas Tas, kas sijājot ir atdalījies, atbiris (parasti no graudiem).
- žņaugs Tas, kas stipri spiež, parasti, traucējot elpošanu. Arī tas, kas cieši apņem, apvij, cieši atrodas visapkārt (kam).
- jaunākais Tas, kas tikko vai nesen ir bijis, noticis, paveikts, sācies.
- garants Tas, kas uzņemas garantiju (piemēram, iestāde, persona).
- jaunums Tas, kas vēl nav bijis. Tas, kas vēl nav zināms.
- īpašība Tas, kas, piemītot priekšmetam vai parādībai, nosaka to atšķirību no citiem priekšmetiem un parādībām vai līdzību ar tiem un izpaužas mijiedarbībā ar citiem priekšmetiem vai parādībām.
- reģenerāts Tas, ko iegūst reģenerācijā (2).
- uzvija Tas, ko vij (kam) virsū vai klāt.
- pirmavots Tas, no kā tieši gūst informāciju, ierosmes, kas ir turpmākās darbības pamatā.
- ateroma Tauku un holesterīna izgulsnējums lielo artēriju sieniņā.
- iztaurēt Taurējot izveidot (skaņas, melodiju).
- gumiņi Tauriņziežu augu sakņu izaugumi, kas radušies gumiņbaktēriju ietekmē.
- palisandrs Tauriņziežu dzimtas koks (Brazīlijā, Argentīnā, Antiļu salās) ar sevišķi cietu, smagu, izturīgu koksni. Šī koka koksne.
- zeltalietus Tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem. Zelta lietus, zeltlija.
- Zelta lietus Tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem. Zeltalietus, zeltlija.
- armēņi Tauta - Armēnijas PSR pamatiedzīvotāji.
- kalmiki Tauta - Kalmikijas APSR pamatiedzīvotāji.
- kazahi Tauta - Kazahijās PSR pamatiedzīvotāji.
- abhāzi Tauta, Abhāzijas APSR pamatiedzīvotāji.
- albāņi Tauta, Albānijas pamatiedzīvotāji.
- baškīri Tauta, Baškīrijas APSR pamatiedzīvotāji.
- burjati Tauta, Burjatijas APSR pamatiedzīvotāji.
- čuvaši Tauta, Čuvašijas APSR pamatiedzīvotāji.
- dāņi Tauta, Dānijas pamatiedzīvotāji.
- grieķi Tauta, Grieķijas pamatiedzīvotāji.
- gruzīni Tauta, Gruzijas PSR pamatiedzīvotāji.
- igauņi Tauta, Igaunijas PSR pamatiedzīvotāji.
- persieši Tauta, Irānas (agrāk Persijos) pamatiedzīvotāji.
- jakuti Tauta, Jakutijas APSR pamatiedzīvotāji.
- karakalpaki Tauta, Karakalpakijas APSR pamatiedzīvotāji.
- karēļi Tauta, Karēlijas APSR pamatiedzīvotāji.
- čigāni Tauta, kas cēlusies no Ziemeļindijas klejotāju ciltīm un dzīvo dažādās pasaules zemēs.
- angļi Tauta, kas viduslaikos izveidojusies Anglijas teritorijā.
- kirgīzi Tauta, Kirgīzijas PSR pamatiedzīvotāji.
- krievi Tauta, Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas pamatiedzīvotāji.
- sāmi Tauta, Lapzemes (Skandināvijas ziemeļu, Kolas pussalas rietumu daļas) pamatiedzīvotāji.
- latvieši Tauta, Latvijas PSR pamatiedzīvotāji.
- maķedonieši Tauta, Maķedonijas Sociālistiskās Republikas pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā).
- malajieši Tauta, Malaizijas, Singapūras un Taizemes dienviddaļas pamatiedzīvotāji. Īstie malajieši.
- melnkalnieši Tauta, Melnkalnes pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā).
- moldāvi Tauta, Moldāvijas PSR pamatiedzīvotāji.
- mordvieši Tauta, Mordovijas APSR pamatiedzīvotāji.
- norvēģi Tauta, Norvēģijas pamatiedzīvotāji.
- šumeri Tauta, senās Dienvidmezopolāmijas iedzīvotāji.
- sumeri Tauta, senās Dienvidmezopotāmijas iedzīvotāji. Šumeri (1).
- sīrieši Tauta, Sīrijas pamatiedzīvotāji.
- skoti Tauta, Skotijas pamatiedzīvotāji.
- somālieši Tauta, Somālijas pamatiedzīvotāji.
- somi Tauta, Somijas pamatiedzīvotāji.
- spāņi Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji.
- spānieši Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji. Spāņi (1).
- tadžiki Tauta, Tadžikijas pamatiedzīvotāji.
- vairākumtautība Tauta, tautība, kuras kopskaits ir vairāk nekā 50 procenti no visu iedzīvotāju skaita attiecīgajā teritorijā.
- tunisieši Tauta, Tunisijas pamatiedzīvotāji.
- turki Tauta, Turcijas pamatiedzīvotāji.
- turkmēņi Tauta, Turkmēnijas pamatiedzīvotāji.
- udmurti Tauta, Udmurtijas pamatiedzīvotāji.
- ungāri Tauta, Ungārijas pamatiedzīvotāji.
- uzbeki Tauta, Uzbekijas pamatiedzīvotāji.
- vācieši Tauta, Vācijas (arī Austrijas, Šveices daļas) pamatiedzīvotāji.
- velsieši Tauta, Velsas (Lielbritānijā) pamatiedzīvotāji.
- kabardieši Tauta, vieni no Kabardas-Balkārijas APSR pamatiedzīvotājiem.
- osetīni Tauta, Ziemeļosetijas APSR un Gruzijas PSR Dienvidosetijas autonomā apgabala pamatiedzīvotāji.
- zviedri Tauta, Zviedrijas pamatiedzīvotāji.
- plebiscīts Tautas balsošana teritorijas piederības jautājumos.
- melodiķis Tautas dziedonis vai instrumentālists, kas sacer tikai melodijas.
- mīms Tautas izrāde ar improvizētu dziedāšanu, dejošanu, dialogu (senajā Grieķijā, senajā Romā).
- enerģētika Tautas saimniecības nozare, kas aptver dažādu enerģijas formu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
- Nacionālais konvents Tautas sapulce Francijā (1792. gadā).
- tings Tautas sapulce Skandināvijā (agrajos viduslaikos).
- Dvēseļu revīzija Tautas skaitīšana pirmsrevolūcijas Krievijā (feodālismā) galvasnaudas un rekrūšu sadalei.
- karnevāls Tautas svētki zem klajas debess ar gājieniem, maskarādi, rotaļām, dejām (sākotnēji Itālijā).
- malajieši Tautas, kas runā malajiešu valodā (galvenokārt Indonēzijā).
- pašnoteikšanās Tautas, nācijas gribas izpausme jautājumā par savas valsts iekārtu, īstenojot savu nacionālo suverenitāti.
- hotentoti Tautība Namibijā (Dienvidrietumāfrikā).
- hanti Tautība Rietumsibīrijā Obas un Irtišas sateces apvidū, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu nacionālā apvidus pamatiedzīvotāji.
- hakasi Tautība, Hakasijas autonomā apgabala pamatiedzīvotāji.
- evenki Tautība, kas dzīvo Austrumsibīrijas ziemeļdaļā.
- karaīmi Tautība, kas dzīvo galvenokārt Krimā, Lietuvas PSR, Polijā.
- eveni Tautība, kas dzīvo pie Ohotskas jūras un Jakutijas APSR ziemeļdaļā.
- somugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piemēram, somi, igauņi, ungāri, udmurti).
- ugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piemēram, ungāri, hanti, mansi).
- slāvi Tautu grupa Eiropas austrumu, centrālajā un dienvidu daļā, kā arī Padomju Savienības Āzijas daļā (piemēram, krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, čehi, slovaki, bulgāri).
- retoromāņi Tautu grupa, kas dzīvo Itālijas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļa un Šveices austrumu daļa.
- mongoļi Tautu grupa, Mongolijas Tautas Republikas, Ķīnas ziemeļdaļas, daļēji ziemeļaustrumdaļas pamatiedzīvotāji.
- salavecītis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīts ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
- repetitors Teātra darbinieks, kas (parasti muzikālajā teātrī) tēlotājiem, baletdejotājiem palīdz iestudēt lomas, partijas.
- Muzikālās komēdijas teātris Teātris, kurā galvenokārt iestudē operetes, muzikālās komēdijas, mūziklus.
- Muzikālās komēdijas teātris Teātris, kurā galvenokārt iestudē operetes, muzikālas komēdijas.
- radiotehnika Tehnikas nozare, kas pēti radioviļņu rašanos, izplatīšanos, uztveršanu, pārveidošanu un to tehnisko izmantošanu radiosakaros, radiofonijā, televīzijā, radiolokācijā u. tml.
- heliotehnika Tehnikas nozare, kas risina Saules enerģijas izmantošanas tehniskos jautājumus.
- kodoltehnika Tehnikas nozare, kas saistīta ar kodolenerģijas ražošanas un praktiskas izmantošanas problēmām.
- Sanitārā tehnika Tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml. Attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- Sanitārā tehnika Tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml. Attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- piedziņa Tehniskas sistēmas daļa, kas pievada enerģiju. Iekārta, kas piedzen ierīci, mehānismu u. tml.
- surdotehnika Tehniskie līdzekļi dzirdes defektu un ar to saistīto runas traucējumu korekcijai un kompensācijai. Šādu līdzekļu izstrāde un ražošana.
- Televīzijas tīkls Tehnisko līdzekļu komplekss televīzijas raidījumu īstenošanai noteiktā teritorijā.
- tehnokrāts Tehnokrātijas piekritējs, pārstāvis.
- vibrotehnoloģija Tehnoloģija, kurā izmanto vibrācijas.
- tehnologs Tehnoloģijas speciālists.
- vulkanizēt Tehnoloģiskā procesā (kaučuku) pārvērst gumijā.
- rekuperācija Tehnoloģiskā procesā izlietotās enerģijas vai izlietotā materiāla dalās atjaunošana un izlietošana šajā pašā pro cesā.
- čaihana Tējnīca (Vidusāzijā, Irānā).
- aptekāt Tekājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
- iztekāt Tekājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Tekājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- pārtekāt Tekājot pabūt (visā telpā, teritorijā, daudzās vai visās kādas telpas, teritorijas vietās) - parasti par dzīvniekiem.
- parcelāts Teksta daļa (vārdu savienojums, vārds), kas radusies parcelācijas rezultātā.
- rinda Teksta daļa, kas ir uzrakstīta vai iespiesta vienā līnijā. Vienā līnijā uzrakstītas vai iespiestas zīmes (piemēram, burti, cipari).
- reprogrāfija Teksta, attēla pavairošana, kurā iegūst kopijas, kas grafiski pilnīgi atbilst oriģinālam, bet var atšķirties no tā pēc materiāla, krāsas, izmēriem.
- tekstils Tekstilizstrādājums. Arī tekstilijas.
- tekstologs Tekstoloģijas speciālists.
- pase Teksts (grāmatā, brošūrā u. tml.), kas satur informāciju, piemēram, par (tās) veidotājiem, formātu, cenu, metienu. Iespiedziņas.
- pasīte Teksts (grāmatā, brošūrā u. tml.), kas satur informāciju, piemēram, par (tās) veidotājiem, formātu, cenu, metienu. Pase.
- Lasāmais gabals Teksts, kas paredzēts lasīšanas apgūšanai (parasti skolā). Teksts, ko paredzēts lasīt priekšā (piemēram, kādā ceremonijā).
- lasāmgabals Teksts, kas paredzēts lasīšanas apgūšanai (parasti skolā). Teksts, ko paredzēts lasīt priekšā (piemēram, kādā ceremonijā). Lasāmais gabals.
- teletaips Telegrāfa aparāts, kam ir rakstāmmašīnai līdzīga tastatūra un kas saņemto informāciju raksta uz papīra lentes.
- manipulators Telegrāfijā - ierīce telegrāfa signālu iegūšanai (raidīšanai), piemēram, Morzes telegrāfa atslēga.
- radiotelegrāfija Telegrāfija, kurā informācijas pārraidei izmanto radioviļņus.
- radiotelegrāfs Telegrāfs informācijas pārraidei ar radioviļņiem.
- telekinematogrāfists Telekinematogrāfijas speciālists.
- Parapsihiskās parādības Telekinēze, telepātija, gaišredzība u. tml.
- radiotelemehānika Telemehānikas nozare, kas pētī, kā realizējama signalizācija, kontrole, regulēšana un vadība no attāluma, izmantojot radioviļņus.
- telemetrs Telemetrijas ierīce, iekārta.
- telecentrs Televīzijas centrs.
- Zilais ekrāns Televīzijas ekrāns.
- telekamera Televīzijas kamera.
- telekino Televīzijas kino.
- telepārraide Televīzijas pārraide.
- vidikons Televīzijas pārraides lampa.
- teleprogramma Televīzijas programma.
- teleskatītājs Televīzijas raidījumu skatītājs.
- telestudija Televīzijas studija.
- stereotelevizors Televizors, ko izmanto stereotelevīzija.
- stājtēlniecība Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar arhitektūras veidojumiem. Stājskulptūra (1).
- stājskulptūra Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar arhitektūras veidojumiem. Stājtēlniecība.
- primitīvisms Tēlotājas mākslas attīstības tendence, daiļrades metode (sākot ar VI. gadsimta beigām), kam ir raksturīga izteiksmes līdzekļu vienkāršošana, pirmatnējās, seno civilizāciju, viduslaiku mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
- diorāma Tēlotājas mākslas darbs (parasti liela, zema puscilindra formā), kura vertikālā daļa ir apgleznota, bet horizontālo daļu (priekšplānu) veido butaforijas.
- stājdarbs Tēlotājas mākslas darbs, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīts ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- stājmāksla Tēlotājas mākslas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā īstenības priekšmetus un parādības atveido mākslas tēlos ar krāsu, līniju un gaismēnas palīdzību uz plaknes (piemēram, uz audekla, koka, stikla, sienu apmetuma).
- grafika Tēlotājas mākslas veids, kurš ietver zīmējumu, estampu fotomehānisko izpildījumu (parasti uz papīra) un kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir līnija, gaismēna un melnbalto laukumu attiecības.
- tašisms Tēlotājas mākslas, galvenokārt glezniecības, novirziens (20. gadsimtā), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļākšu ļumu kombinācijas.
- radiokabīne Telpa (kuģī), kur atrodas radiostacija.
- ģērbtuve Telpa (piemēram, teātrī, kinostudijā, televīzijas studijā), kur grimējas un ģērbjas.
- grimētava Telpa (teātrī, kinostudijā u. tml.), kur grimē.
- lektorijs Telpa šādiem lekciju cikliem.
- Karšu māja Telpa uz kuģa navigācijas, ģeogrāfisko u. tml. karšu novietošanai, arī darbam ar tām.
- gals Telpa vai telpas, arī teritorija, kur dzīvo noteikta cilvēku grupa (parasti kādas sociālās grupas piederīgie). Cilvēku grupa, kas dzīvo šādās telpās.
- mantnīca Telpa, celtne, kur glabājas (rotas, baterijas u. tml.) mantas.
- siltums Telpa, gaiss, arī vide, kur izplatās šāda enerģija.
- velve Telpa, ko pārsedz šāda vai tai līdzīga būvkonstrukcija.
- auditorija Telpa, kur lasa lekcijas, referātus, rīko seminārus (parasti augstākajās mācību iestādēs).
- magnetosfēra Telpa, kura atrodas applanētu un kuras fizikālās īpašības nosakaplanētas magnētiskais lauks un tā mijiedarbība ar kosmisko daļiņu plūsmām.
- observators Telpa, telpu kopums, kur novēro cilvēkus, kam ir bijusi saskare, piemēram, ar holeras, mēra, īsto baku slimnieku.
- brigāde Telpa, teritorija, kurā strādā šāda grupa.
- čaula Telpiska pārseguma plāna konstrukcija.
- stereotelevīzija Telpiskās televīzijas veids, kurā trīsdimensiju objektus attēlo stereopāra formā.
- anfilāde Telpu rinda, kuras savā starpā savienotas ar durvīm, kas atrodas taisnā līnijā citas aiz citām.
- albums Tematiski apvienots (fotoattēlu, zīmējumu, gleznu reprodukciju u. tml.) izdevums grāmatas veidā ar īsu, paskaidrojošu tekstu.
- lektorijs Tematiski vienotu publisku lekciju cikls.
- izotermija Temperatūras pastāvīgums, ko nodrošina fizikālā un ķīmiskā termoregulācija.
- caursalšana Temperatūras pazemināšanās, kas rada sasalumu būvmateriāla vai būvkonstrukcijas dziļumā.
- launteniss Teniss, ko spēlē zāles laukumā (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā).
- teokrāts Teokrātijas valsts galva.
- dogmatika Teoloģijā - reliģijas dogmu sistemātisks izklāsts.
- patristika Teoloģijas nozare, kas pētī šo mācību; patroloģija.
- apoloģētika Teoloģijas nozare, kas vēršas pret attiecīgās reliģijas pamatatziņu (dogmu) atspēkojumiem vai apšaubīšanu.
- patroloģija Teoloģijas nozare, kura pētī kristietības reliģisko un filozofisko mācību, ko no 1. līdz 8. gadsimtam izveidoja sevišķi autoritatīvi autori (baznīcas tēvi). Patristika (2).
- teologs Teoloģijas speciālists.
- metateorēma Teorēma, ko pierāda ar metateorijas līdzekļiem.
- psiholoģisms Teorētiska pieeja, kas pārspīlē psiholoģijas lomu, cenšas pārmērīgi izcelt aplūkojamajā objektā psihisko parādību nozīmi.
- Kvantu ķīmija Teorētiskās ķīmijas nozare, kas izmanto kvantu mehānikas principus un metodes.
- metamatemātika Teorija matemātisko pierādījumu struktūras un likumsakarību pētīšanai.
- Speciālā relativitātes teorija Teorija, kam pamatā ir princips, saskaņā ar kuru fizikālās parādības visās inerciālās atskaites sistēmās norit vienādi, un gaismas ātruma nemainības princips - gaismas ātrums vakuumā ir konstants un nav atkarīgs no gaismas avota kustības.
- Speciālā relativitātes teorija Teorija, kam pamatā ir princips, saskaņā ar kuru fizikālās parādības visās inerciālās atskaites sistēmās norit vienādi, un gaismas ātruma nemainības princips - gaismas ātrums vakuumā ir konstants un nav atkarīgs no gaismas avota kustības.
- Speciālā relativitātes teorija Teorija, kam pamatā ir princips, saskaņā ar kuru fizikālās parādības visās inerciālās atskaites sistēmās norit vienādi, un gaismas ātruma nemainības princips - gaismas ātrums vakuumā ir konstants un nav atkarīgs no gaismas avota kustības.
- struktūrteorija Teorija, kas atspoguļo (kā) struktūru.
- kultūrtrēģerisms Teorija, kas kolonizēto zemju pakļaušanu attaisno ar melīgiem apgalvojumiem par palīdzību šo zemju kultūras attīstībā.
- metateorija Teorija, kas pētī kādas citas teorijas likumsakarības, struktūru.
- siloģistika Teorija, kas pētī siloģismu pareizības nosacījumus.
- doktrīna Teorija, mācība (zinātniska, filozofiska, politiska). Politiska programma.
- Vispārīgā relativitātes teorija Teorija, pēc kuras aplūko neinerciālās atskaites sistēmas un gravitācijas lauka likumsakarības.
- Vispārīgā relativitātes teorija Teorija, pēc kuras aplūko neinerciālās atskaites sistēmas un gravitācijas lauka likumsakarības.
- teorētiķis Teorijas (2) speciālists.
- skola Teoriju, ideju, metožu kopums (zinātnē, mākslā), ko izvirza, kam pamatus izveido kāda persona vai personu grupa un uz ko savā darbībā balstās tā sekotāji. Attiecīgā, parasti neformālā, zinātnieku, mākslinieku kopa.
- bankrots Teoriju, uzskatu, pasākumu sabrukums.
- teozofs Teozofijas piekritējs.
- elektroterapija Terapija, kurā izmanto elektrisko strāvu, elektrisko un magnētisko lauku.
- Darba terapija Terapija, kura izmanto fizisko darbu.
- Darba terapija Terapija, kurā izmanto fizisko darbu.
- Staru terapija Terapija, kurā izmanto jonizējošo starojumu.
- terapeits Terapijas (2) speciālists.
- Soliflukcijas terase Terase, kas ir izveidojusies soliflukcijas rezultātā.
- Soliflukcijas terase Terase, kas ir izveidojusies soliflukcijas rezultātā.
- teratologs Teratoloģijas speciālists.
- vanādijtērauds Tērauds, kam par leģējošo elementu izmantots vanādijs.
- Vanādija tērauds Tērauds, kam par leģējošo elementu izmantots vanādijs. Vanādijtērauds.
- silīcijtērauds Tērauds, kas satur silīciju.
- teriologs Terioloģijas speciālists.
- reihskomisariāts Teritoriāla liela pārvaldes vienība (fašistiskās Vācijas okupētajās zemēs).
- Ledus lauks Teritorija (jūrā vai okeānā), ko klāj ledus.
- Ledus lauks Teritorija (jūrā vai okeānā), ko klāj ledus.
- savanna Teritorija (tropos), kuras augu segai raksturīgas graudzāles un izklaidus augoši kokaugi vai to grupas.
- province Teritorija (valstī), kas atrodas samērā tālu no centra, no galvaspilsētas.
- pārrobeža Teritorija aiz (parasti valsts, apgabala) robežas.
- province Teritorija ar kādām, piemēram, ekonomiskām, ģeoloģiskām īpatnībām.
- novads Teritorija ar vienādām etnogrāfiskām īpatnībām. Kādas teritorijas centrs kopā ar tā apkārtni.
- lauki Teritorija ārpus pilsētu vai pilsētciematu robežām.
- Dabas parks Teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dabas ainavām), kas labiekārtota atpūtai, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
- upstarpa Teritorija starp divām blakus esošām upēm.
- Neitrālā josla Teritorija starp divu valstu robežām, kurā nevienai no tām nav tiesības turēt karaspēku.
- Neitrālā josla Teritorija starp divu valstu robežām, kurā nevienai no tām nav tiesības turēt karaspēku.
- Neitrālā josla Teritorija starp pretinieku frontes līnijām.
- rajons Teritorija, apkārtējās vides daļa, kam ir kādas raksturīgas, ar dzīvnieku vai augu valsti saistītas pazīmes, īpatnības.
- piejūra Teritorija, apvidus pie jūras. Jūras piekraste.
- pierobeža Teritorija, apvidus zemes vai valsts robežas tuvumā.
- rajons Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, ar cilvēku darbību saistītas pazīmes, īpatnības.
- zona Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, no citām teritorijām atšķirīgas (parasti ar cilvēka dzīvi un darbību saistītas) īpatnības.
- rajons Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, no citām teritorijām atšķirīgas (piemēram, ģeogrāfiskas, ekonomiskas, klimatiskas) pazīmes, īpatnības.
- būvlaukums Teritorija, kas aizņemta sabiedriskas dzīvojamās būves vai inženierbūves celšanas laikā.
- aizmugure Teritorija, kas atrodas aiz frontes līnijas.
- austrumi Teritorija, kas atrodas saules lēkta pusē, virzienā.
- rietumi Teritorija, kas atrodas saules rieta pusē, virzienā.
- Dziļa aizmugure Teritorija, kas atrodas tālu no frontes joslas.
- placdarms Teritorija, ko kāda valsts izmanto uzbrukuma sagatavošanai citai valstij.
- karalauks Teritorija, kur bruņotie spēki veic stratēģiskas militāras operācijas. Vieta, kur notiek karadarbība.
- fronte Teritorija, kur noris kara darbība. Karaspēka saskares līnija ar pretinieku. Stratēģisks rajons ar tajā novietotajiem bruņotajiem spēkiem.
- Priekšējā (arī pirmā) līnija Teritorija, kur noris karadarbība.
- Pirmā (arī priekšējā) līnija Teritorija, kur noris karadarbība.
- Priekšējā (arī pirmā) līnija Teritorija, kur noris karadarbība.
- Kurzemes katls Teritorija, kurā atradās Kurzemē ielenktās hitleriešu karaspēka daļas (Lielajā Tēvijas karā).
- safari Teritorija, kurā grupās tur dzīvniekus brīvdabas apstākļos.
- Saindēta zona Teritorija, kurā ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
- Saindēta zona Teritorija, kurā ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
- rezervāts Teritorija, kurā ir pilnīgi saglabājama dabiskā augu un dzīvnieku valsts un kurā ir ar likumu noteikts stingrs dabas aizsardzības režīms.
- josla Teritorija, kurā ir savdabīgi dabas apstākļi.
- Kara perēklis Teritorija, kurā izraisījies karš, kas var pārvērsties pasaules karā.
- Kara perēklis Teritorija, kurā izraisījies karš, kas var pārvērsties pasaules karā.
- Tieces rajons Teritorija, kurā pastāvīgie ekonomiskie un sociālie sakari ir saistīti ar kādu ekonomisku centru.
- Kara perēklis Teritorija, kurā radies politisks saspīlējums, kas var izraisīt karu.
- Kara perēklis Teritorija, kurā radies politisks saspīlējums, kas var izraisīt karu.
- kņaziste Teritorija, kurā valda kņazs.
- kunigaitiste Teritorija, kurā valda kunigaitis.
- robeža Teritorija, telpa, to daļas, ko šķir (no kā) šāda līnija, kas piekļaujas šādai līnijai.
- apbūve Teritorijas aizņemšana ar celtni vai celtnēm. Celtņu sistēma kādā teritorijā.
- rietumdaļa Teritorijas daļa, kas atrodas rietumu virzienā. Rietumu daļa.
- ziemeļdaļa Teritorijas daļa, kas atrodas ziemeļu virzienā. Ziemeļu daļa.
- plūdi Teritorijas pārplūšana, parasti ar palu ūdeņiem, lietus uzplūdienu ūdeņiem.
- iecirknis Teritorijas vai joslas (neliela) daļa, kas paredzēta noteiktam nolūka, vai noteiktai darbībai.
- terminologs Terminoloģijas speciālists.
- termoķīmija Termodinamikas nozare, kas pētī siltuma procesus ķīmiskās reakcijās, vielu agregātstāvokļa maiņās u. tml.
- termoelektrocentrāle Termoelektrostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju. Siltumelektrocentrāle.
- termobaterija Termoelementu baterija.
- Stinguma (arī stīvuma) krampji Tetānija.
- Stinguma (arī stīvuma) krampji Tetānija.
- Stīvuma (arī stinguma) krampji Tetānija.
- dievticība Ticība dieva kā augstākās būtnes esamībai, visvarenībai. Reliģiozas jūtas. Dievbijība.
- dievbijība Ticība dievam, tā varenībai, bijība pret to, reliģisko priekšrakstu cītīga izpildīšana.
- mesiānisms Ticība mesijam.
- dievkalpojums Ticīgo kopīgas lūgšanas, reliģiskas ceremonijas garīdznieka vadībā.
- tikt Tiekot ieceltam, arī mācoties, iegūstot kvalifikāciju, kļūt (par ko).
- izsijāties Tiekot sijātam, izvirzīties cauri (sietam), caur (sietu).
- agresivitāte Tieksme uz agresiju. Agresijas izpausme.
- sadisms Tieksme uz cietsirdību, tīksmināšanas par citu ciešanām. Seksuāla perversija, kam raksturīga apmierinājuma gūšana, radot partnerim fiziskas vai morālas ciešanas.
- prakticisms Tieksme uz praktisku darbību, nenovērtējot teorijas nozīmīgumu.
- Bruģu (arī kārtības) tiesa Tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
- Kārtības tiesa Tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā. Bruģu tiesa.
- karatiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Kara tiesa.
- Kara tiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Karatiesa.
- tribunāls Tiesa, tiesas kolēģija, kas (parasti) izskata bīstamus noziegumus.
- koroners Tiesas izmeklētājs (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus, ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi.
- konkurss Tiesas process, kreditoru sapulce, kurā izskata maksāt nespējīga bankrotējuša parādnieka lietu, lai maksimāli apmierinātu kreditoru pretenzijas pret parādnieku.
- Ticības brīvība Tiesības izvēlēties jebkuru reliģiju, arī tiesības būt ateistam.
- tiesībpārkāpums Tiesību (1) normas pārkāpums, par ko likumā ir paredzēta sankcija.
- diskriminācija Tiesību ierobežošana (noteiktām pilsoņu kategorijām vai atsevišķām valstīm pretstatā citiem pilsoņiem vai citām valstīm). No vispārējiem principiem un kārtības atšķirīga, pazemojoša izturēšanās.
- Ģimenes tiesības Tiesību nozare, kas regulē laulības, radniecības un adopcijas attiecības.
- Civilprocesuālās tiesības Tiesību nozare, kas regulē sabiedriskās attiecības, kuras rodas sakarā ar jurisdikcijas realizēšanu civillietās.
- rīcība Tiesību realizācija.
- Pilsētas tiesības Tiesiska norma, kas piešķir pilsētai administratīvu autonomiju.
- noma Tiesiskas attiecības, kas rodas, ja viena persona, organizācija u. tml. nodod citai (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku). Arī īre (1).
- miertiesa Tiesu iestāde, kur zemākajā instancē iztiesā nelielas civillietas un krimināllietas (Latvijā līdz 1940. gadam).
- tieslietas Tiesu iestāžu sistēma, to darbību kopums. Justīcija.
- Tiesu pristavs Tiesu izpildītājs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- Tiesu pristavs Tiesu izpildītājs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- haiduks Tiesu un iestāžu kalpotājs (Ungārijā). Muižnieka sulainis, kalpotājs (Vācijā, Polijā, pirmsrevolūcijas Krievijā).
- Dzemdību un ginekoloģiskā palīdzība Tiešā palīdzība dzemdībās, kā arī grūtniecības patoloģijas un ginekoloģisko slimību profilakse un ārstēšana.
- Dzemdību un ginekoloģiskā palīdzība Tiešā palīdzība dzemdībās, kā arī grūtniecības patoloģijas un ginekoloģisko slimību profilakse un ārstēšana.
- Dzemdību un ginekoloģiskā palīdzība Tiešā palīdzība dzemdībās, kā arī grūtniecības patoloģijas un ginekoloģisko slimību profilakse un ārstēšana.
- percepcija Tieša, jutekliska (kā) uztvere, ko nodrošina ar maņu orgāniem iegūtās informācijas analīze un sintēze.
- noklusēt Tieši neatspoguļot (ko, piemetām, daiļdarbā), lai (tā) saturu varētu uztvert pēc konteksta, situācijas.
- obščina Tiešo ražotāju sociāls kolektīvs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- kopiena Tiešo ražotāju sociāls kolektīvs, kas raksturīgs pirmskapitālistiskajām formācijām.
- rizoīdi Tievi pavedienveida izaugumi, ar kuriem daļa aļģu, sēnes, ķērpji, sūnas un paparžu protalliji piestiprinās pie substrāta, uzņem no tā ūdeni un barības vielas.
- tiflopedagogs Tiflopedagoģijas speciālists.
- viennozīmība Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai). Monosēmija.
- apvīties Tikt apņemtam (ar ko vijīgu).
- kvalificēties Tikt atzītam, raksturotam par atbilstošu noteiktai grupai, kategorijai, veidam.
- ieaijāties Tikt ieaijātam.
- sanākt Tikt iesūtītam, iesniegtam, arī saņemtam (piemēram, par vairākām, daudzām ziņām, informāciju, iesniegumiem, to kopumu).
- ievīties Tikt ievītam, ietvertam (vijumā), parasti neviļus, negribēti.
- sadegt Tikt izmantotam siltuma, siltuma enerģijas ieguvei (par kurināmo).
- pārstaigāt Tikt izrādītam, eksponētam u. tml. (daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - piemēram, par lugu, mākslas darbu.
- mesties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem). Skanēt saraustīti, ar traucējumiem (par balsi, melodiju).
- Stāties darba ierindā Tikt nodotam ekspluatācijā (par uzņēmumiem, ražošanas iekārtām u. tml.).
- Stāties (darba) ierindā Tikt nodotam ekspluatācijā (par uzņēmumiem, ražošanas iekārtām u. tml.).
- Stāties darbā (arī ekspluatācijā) Tikt nodotam ekspluatācijā (par uzņēmumiem, ražošanas iekārtām u. tml.).
- Stāties (darba) ierindā Tikt nodotam eksplutācijā (par uzņēmumiem, ražošanas iekārtām u. tml.).
- pamatoties Tikt pamatotam ar kādiem faktiem, atziņām u. tml. (piemēram, par darbību, rīcību, arī apgalvojumu, teoriju).
- pāriet Tikt pārmantotam (par tikumiem, tradīcijām u. tml.).
- piebirt Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) - par telpu, teritoriju.
- piebrukt Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) - par telpu, teritoriju.
- piegāzties Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) - par telpu, teritoriju.
- piegrūt Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) - par telpu, teritoriju.
- manevrēt Tikt vairākkārt virzītam pa stacijas sliežu ceļiem (piemēram, vilcienu sastādīšanai) - par lokomotīvēm, vagoniem.
- rasties Tikt veidotam, izstrādātam (parasti par ko jaunu, nebijušu). Tikt atklātam, izgudrotam (pētījumu, meklējumu rezultātā).
- tapt Tikt veidotam, izstrādātam (parasti par ko jaunu, nebijušu). Tikt atklātam, izgudrotam (pētījumu, meklējumu rezultātā).
- krājbaseins Tilpne, kurā satek kanalizācijas vai drenāžas ūdens.
- viadukts Tilts pār dzelzceļa līniju, aizu, ceļu.
- pietīt Tinot (piemēram, atritināto dziju), pabeigt veidot (kamolu).
- uztīt Tinot (piemēram, dziju), pārklāt, piepildīt (ar to, piemēram, spoli).
- pietīt Tinot (piemēram, dziju), piepildīt (ar to, parasti spoli).
- satīt Tinot sasaistīt, saņemt kopā (piemēram, dziļu, auklu); tinot izveidot (piemēram, dziju, auklu vēlamajā formā).
- griezt Tinot, vijot veidot (ko).
- Pērļu burti Tipogrāfijas burti ar sīku veidolu.
- teksts Tipogrāfijas burti, kuru biezne ir 20 punktu.
- groteska Tipogrāfijas burtu tips ar dažāda biezuma līnijām.
- liknis Tipogrāfijas instruments teksta salikšanai.
- iespiedkrāsa Tipogrāfijas krāsa, ko izmanto iespiešanai.
- saliktuve Tipogrāfijas nodaļa, kurā noris salikšanas process.
- faktorija Tirdzniecības kantoris un apmetne, ko tirgotāji organizē kolonijās.
- grāmattirdzniecība Tirdzniecības nozare, kas aptver literatūras, nošu produkcijas, reprodukciju, plakātu un citu iespieddarbu izplatīšanu.
- kupcis Tirgotājs (parasti pirmsrevolūcijas Krievijā).
- ģilde Tirgotāju kategorija pēc kapitāla apmēriem (pirmsrevolūcijas Krievijā, arī buržuāziskajā Latvijā līdz 1924. gadam).
- Lielā ģilde Tirgotāju organizācija (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
- Lielā ģilde Tirgotāju organizācija (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
- Kolhozu tirgus Tirgus, kur kolhozi un kolhoznieki (pēc norēķināšanās ar valsti) realizē pašražotās lauksaimniecības produkcijas atlikumu.
- pārtīt Tīt vēlreiz, no jauna (piemēram, dziju, lenti).
- tītenis Tīteņu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs vai krūms ar vijīgu stumbru, veselām, pamīšus sakārtotām lapām un baltiem vai rožainiem piltuvveida ziediem lapu žāklēs.
- titultitrs Titrs, kas ietver (piemēram, kinofilmas, televīzijas pārraides) nosaukumu.
- donna Tituls augstākās kārtas sievietei Itālijā (lieto vārda priekšā).
- dons Tituls augstākās kārtas vīrietim Itālijā (lieto vārda priekšā).
- lords Tituls, kas saistīts ar dažiem augstiem amatiem (Anglijā). Persona, kam ir šāds tituls.
- tjurkologs Tjurkoloģijas speciālists.
- huņņi Tjurku klejotāju ciltis, kas 4. gadsimtā no Āzijas ielauzās Eiropā.
- tatāri Tjurku, mongoļu un citas ciltis, kas no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam bija apvienotas Zelta ordas sastāvā.
- toksikologs Toksikoloģijas speciālists.
- toksoplazmoze Toksoplazmu izraisīta cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība.
- topogrāfs Topogrāfijas (1) speciālists.
- topologs Topoloģijas speciālists.
- toponīmists Toponīmijas (1), toponīmikas (1) speciālists.
- merkantilisms Topošās buržuāzijas ekonomiska mācība un politika, pēc kuras valsts bagātības un kapitāla uzkrāšanai un pavairošanai jāizveido aktīva tirdzniecības bilance, preces vairāk izvedot nekā ievedot.
- ūdenstornis Torņveida celtne ar tvertni, uz samērā augstas balsta konstrukcijas novietota tvertne - ūdensapgādes sistēmas sastāvdaļa ūdens uzkrāšanai un ūdens spiediena nodrošināšanai ūdensvadu tīklā.
- rituāls Tradīcijas vai priekšrakstu noteikta (parasti svinīga) darbība, darbību kopums.
- tiesības Tradīciju, morāles normu nodrošināta iespēja (piemēram, ko darīt, rīkoties, eksistēt).
- Vārdu formula Tradicionāls, nemainīgs vārdu savienojums, teksts (parasti reliģijā, maģijā).
- Bēdu luga Traģēdija, drāma.
- Bēdu luga Traģēdija, drāma.
- likteņtraģēdija Traģēdija, kurā atspoguļotas būtiskas, nozīmīgas parādības tautas vēsturiskajā attīstībā.
- traģika Traģēdijai (1) raksturīgo īpašību, pazīmju kopums.
- traģiķis Traģēdiju autors.
- Traģisks rakstnieks Traģēdiju autors. Traģiķis (2).
- laringotomija Traheotomija.
- Klājeniska trajektorija Trajektorija, kuras kāpuma zara leņķis ir mazāks par maksimālā attāluma leņķi (artilērijas ieročiem). Trajektorija, kura nepaceļas virs mērķēšanas līnijas augstāk par apšaudāmo mērķi (strēlnieku ieročiem).
- refrižeratortraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas.
- saldētājtraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratortraleris.
- notrallināt Trallināt un pabeigt trallināt (dziesmu, melodiju).
- iztrallināt Trallinot izdziedāt (dziesmu, melodiju).
- tramvajlīnija Tramvaja līnija.
- transplantāts Transplantācijas materiāls - audi, orgāns u. tml., arī mākslīgs veidojums.
- transplantologs Transplantoloģijas speciālists.
- transportieris Transporta (parasti stacionāra) ierīce, mašīna kravu vai cilvēku pārvietošanai. Arī konveijers.
- transportģeogrāfija Transporta ģeogrāfija.
- dzelzceļš Transporta veids - pasažieru un kravu pārvadāšana pa sliežu ceļiem. Organizācija, kas kārto šādu pārvadāšanu.
- refrižerators Transportlīdzeklis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas.
- Satiksmes (arī ceļa) negadījums Transportlīdzekļa avārija.
- Satiksmes (arī ceļa) negadījums Transportlīdzekļa avārija.
- riepa Transportlīdzekļa riteņa apvalks, kas saskaras ar ceļa virsmu un kas parasti ir veidots no gumijas (ar kameru vai bez tās), metāla.
- trasologs Trasoloģijas speciālists.
- indēt Traucēt vai paralizēt organisma funkcijas (par indīgu vielu, tās iedarbību).
- disharmonēt Traucēt, izjaukt saskaņu, harmoniju.
- kanna Trauks (ar osu un snīpi) dzēriena (parasti kafijas vai tējas) sagatavošanai vai pasniegšanai galdā.
- retorte Trauks ar garu uz sāniem noliektu kaklu (ķīmijas laboratorijās, piemēram, šķidrumu pārtvaicēšanai).
- krāteris Trauks vīna atšķaidīšanai (senajā Grieķijā).
- kristalizators Trauks, aparāts (vielas) kristalizācijai.
- traumatologs Traumatoloģijas speciālists.
- tredjūnists Tredjūnijas biedrs.
- tredjūnisms Tredjūniju sistēma.
- trematodoze Trematožu izraisīta cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība.
- trieciennieks Triecienarmijas karavīrs.
- goniometrija Trigonometrijas ievaddaļa, mācība par leņķu mērīšanu.
- kosinuss Trigonometriska funkcija - kustīgās leņķa malas patvaļīga punkta abscisas attiecība pret šī punkta vektora garumu.
- kotangenss Trigonometriska funkcija - leņķa kosinusa attiecība pret šī leņķa sinusu.
- sinuss Trigonometriska funkcija - leņķa pretmalas attiecība pret hipotenūzu.
- tangenss Trigonometriska funkcija - leņķa sinusa attiecība pret šī leņķa kosinusu.
- kosekanss Trigonometriska funkcija, kuras vērtība ir vienāda ar sinusa funkcijas apgriezto vērtību.
- trīskrāsains Trijās krāsās.
- trijkāju Trijkājains.
- trijkrāsu Trijkrāsains.
- trejkrāsains Trijos krāsās. Trīskrāsains.
- trīsskanis Trijskanis (1).
- Tonikas trijskanis Trijskanis, ko veido skaņkārtas noturīgās skaņas.
- Tonikas trijskanis Trijskanis, ko veido skaņkārtas noturīgās skaņas.
- kvartsekstakords Trijskaņa otrais apvērsums - augstākās skaņas pārcēlums oktāvu zemāk.
- sekstakords Trijskaņa pirmais apvērsums - pamatskaņas pārcēlums oktāvu augstāk.
- priekšbura Trijstūra bura vai viena no vairākām trijstūra burām, ko uzvelk lokmasta priekšā.
- tromps Trijstūraina nišveida velve.
- trijstūrveida Trijstūrains. Trīsstūrains.
- trijstūrveidīgs Trijstūrveida. Trisstūrveida.
- trijnieks Triju (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
- trijotne Triju (parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopa.
- trinitāte Triju (piemēram, cilvēku, parādību, jēdzienu) kopums, sistēma.
- trīsvienība Triju (piemēram, cilvēku, parādību, jēdzienu) vienotība.
- triāde Triju (piemēram, priekšmetu, parādību, jēdzienu) kopums, sistēma.
- trijādība Triju (piemēram, priekšmetu, parādību, jēdzienu) kopums.
- trinoms Triju algebrisku izteiksmju summa vai starpība.
- trijstūris Triju cilvēku kopa, starp kuriem ir kādas īpašas attiecības.
- trīsstūris Triju cilvēku kopa, starp kuriem ir kādas īpašas attiecības.
- Telpiskās konstrukcijas Triju dimensiju konstrukcijas, kurās spēki un slodzes sadalās trijos virzienos.
- trīskapeika Triju kapeiku monēta.
- triftongs Triju nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē.
- triloģija Triju tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
- triptihs Triju tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti tēlotājas mākslas darbu) kopums.
- akords Triju vai vairāku dažāda augstuma skaņu kopums.
- trijzarains Trijzaru.
- iztrinkšķināt Trinkšķinot radīt (skaņas, melodiju).
- trijdimensiju Trīsdimensiju.
- trīsdimensionāls Trīsdimensiju.
- trīsstūrveida Trīsstūrains. Trijstūrains.
- trīsstūrveidīgs Trīsstūrveida. Trijstūrveida.
- būkšķis Troksnis, ko rada artilērijas ieroči.
- troņprincis Tronmantnieka tituls (dažas monarhijās). Troņmantnieks, kam ir šāds tituls. Arī kroņprincis.
- kroņprincis Troņmantnieka tituls (dažās monarhijās). Troņmantnieks, kam ir šāds tituls.
- dofins Troņmantnieka tituls Francijā (no 14. gadsimta vidus līdz 1830. gadam). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- sarkankoks Tropu koks ar dekoratīvu sarkanīgu, brūnu, cietu koksni (piemēram, sekvoja, mahagonijs). Šī koka koksne.
- klozets Tualetes telpa ar iekārtu, kas pievienota kanalizācijas tīklam un ūdensvadam.
- skrofuloderma Tuberkulozes infekcijas ārējās izpausmes forma.
- pasekne Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.). Arī pamats.
- plaisa Tukša, garena, parasti samērā šaura, vieta, telpa (piemēram, priekšmetā, materiālā), kas parasti rodas kādas deformācijas rezultātā.
- solidols Tumšbrūna, viskoza ziede, ko izmanto berzes mazināšanai, ierīču, detaļu u. tml. konservācijai.
- tavots Tumšbrūna, viskoza ziede, ko izmanto berzes mazināšanai, ierīču, detaļu u. tml. konservācijai. Solidols.
- Karotīna pasta, arī hlorofila karotīna pasta, arī karotīna hlorofila pasta Tumši zaļa, stingra masa, ko iegūst, ar benzīnu ekstrahējot sasmalcinātas priežu vai egļu skujas (lieto, piemēram, lopkopībā, farmācijā). Skuju hlorofila pasta.
- piroksēni Tumši zaļi vai brūni līdz melni iežu veidotāji minerāli, kas satur galvenokārt dzelzi un magniju un kam piemīt laba skaldnība.
- purpurs Tumšsarkana krāsviela ar viegli violetu nokrāsu (senajā Grieķijā, Romā), ko ieguva no īpašiem gliemežiem un lietoja audumu krāsošanai. Attiecīgā krāsa, krāsas tonis.
- vieta Tur, kur kam ir jābūt, jāatrodas. Arī tur, kur kas ir bijis, atradies iepriekš.
- bajārs Turīgs zemnieks (Latvijā attīstītajā un vēlajā feodālismā).
- autostops Tūrisma veids - ceļošana ar jebkuru ceļā apturētu automobili, norēķinoties ar iepriekš nopirktiem taloniem (kuri dod šoferim tiesības uz prēmiju vai piedalīšanos premiālā izlozē).
- mačturnīrs Turnīrs (parasti šahā, dambretē), kurā katrs dalībnieks ar visiem pārējiem dalībniekiem izspēlē vairākas (vismaz divas) partijas.
- pēctecība Turpinājums priekšgājēju darbam, uzskatiem, tradīcijām.
- lejasdaļa Tuvāk dienvidiem izvietotā (kādas teritorijas) daļa.
- lejasmala Tuvāk dienvidiem izvietotā (kādas teritorijas) daļa.
- arabeska Tuvo Austrumu tautu ornamentācijas veids, kam raksturīgs līniju, ģeometrisku formu, stilizētu augu elementu savdabīgs apvienojums. Šāds ornaments.
- tandēmtvaikmašīna Tvaikmašīna, kam darba cilindri ir novietoti uz vienas ass, vienā līnijā.
- Pārsātināts tvaiks Tvaiks, kuram nav attiecīgā šķidruma vai cietvielas klātbūtnes un kura kondensācija nav iespējama.
- Piesātināts tvaiks Tvaiks, kurš ir līdzsvarā ar attiecīgās vielas kondensēto fāzi un kura iztvaikošanas un kondensācijas procesi viens otru kompensē.
- ūdenstece Ūdens kustība (kādā vidē) gravitācijas spēka iedarbībā.
- hidroenerģija Ūdens kustības enerģija.
- Ūdens riņķojums dabā Ūdens nepārtraukta kustība Zemes (arī citas planētas) atmosfērā, hidrosfērā un garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
- kontūrgrāvis Ūdens uztveršanas un nosusināšanas grāvis, kas novietots gar kādas teritorijas malu.
- Kaļķains ūdens Ūdens, kas satur kalcija un magnija sāļus.
- Kafijas ūdens Ūdens, ko vāra kafijas gatavošanai.
- Smagais ūdens Ūdens, kurā parastais ūdeņraža izotops ir aizstāts ar deiteriju.
- Smagais ūdens Ūdens, kurā parastais ūdeņraža izotops ir aizstāts ar deiteriju.
- ūdens Ūdenstilpe, ūdenstilpju kopums (kādā teritorijā). Ūdenstilpes daļa, josla (parasti ar noteiktām pazīmēm, īpašībām).
- Olimpiskā uguns Uguns, ko aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un kas deg olimpisko spēļu vietā.
- Olimpiskā uguns Uguns, ko aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un kas deg olimpisko spēļu vietā.
- Uguns pozīcija Ugunspozīcija.
- Uguns pozīcija Ugunspozīcija.
- rutēņi Ukraiņi, kas līdz 1918. gadam dzīvoja Austroungārijā, bet pēc 1918. gada - Cehoslovakijā un Polijā.
- virtene Ūnijā, virknē novietots, izkārtots (piemēram, vienveidīgu priekšmetu, augu, kādu veidojumu) kopums.
- tranzītupe Upe, kas atrodas divu vai vairāku valstu teritorijās un ko (parasti) izmanto tranzītam.
- robežupe Upe, kas tek gar (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
- urologs Uroloģijas speciālists.
- utilizejviela Utilizācijas (1) izejviela.
- utopists Utopijas (1) piekritējs, paudējs, arī īstenotājs.
- Itāliešu (arī itāļu) uvertīra Uvertīra trijdaļu formā ar ātru sākumu un beigu daļu.
- Franču uvertīra Uvertīra trijdaļu formā ar lēnu sākumu un beigu daļu.
- uvologs Uvoloģijas speciālists.
- tautība Uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar pamatos vienotu valodu, psihisko struktūru, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība.
- radiopirātisms Uz kuģiem uzstādītu nereģistrētu radiostaciju nelikumīga darbība.
- reminiscence Uz laiku aizmirstas informācijas reproducēšana, kas kādā veidā var rosināt cilvēka darbību, domāšanu tagadnē.
- sofite Uz leju vērsta, parasti dekorēta, griestu sijas, arkas, dzegas u. tml. virsma.
- mestrs Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks un ordenim piederošo zemju valdnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
- stodere Uz ūdens noenkurota navigācijas zīme (parasti garas kārts veidā), kas norāda, piemēram, kuģu ceļu, izliktus tīklus.
- tandēms Uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu vienveidīgu mašīnu, ierīču u. tml. vai to daļu secīgs sakārtojums agregātā.
- Hidroelektrostaciju kaskāde Uz vienas un tās pašas upes uzbūvētu hidroelektrostaciju kopums.
- pretuzbrukums Uzbrukums, ko sagatavo un izdara aizstāvēšanās operācijas laikā.
- arhitektonika Uzbūve, kompozīcija (mākslas darbā). Sastāvdaļu saliedējums harmoniskā vienībā (mākslas darbā).
- tektonika Uzbūve, kompozīcija (mākslas darbā). Sastāvdaļu saliedējums harmoniskā vienībā (mākslas darbā).
- sacere Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā). Arī kompozīcija.
- kompozīcija Uzbūves, struktūras, arī arī atsevišķu daļu, elementu izkārtošanas, sakām teorija (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā). Attiecīgais mācību priekšmets.
- iebūvēties Uzcelt sev ēku (kādā teritorijā, arī citu celtņu vidū).
- trisekcija Uzdevums, kurā dotais leņķis jāsadala trijās vienādās daļās.
- bakhanālija Uzdzīve, orģijas.
- uzmanīt Uzmanīgi vērot (piemēram, kādu vietu), sekot (piemēram, kādam informācijas līdzeklim), lai ieraudzītu ko gaidītu, iegūtu kādu informāciju u. tml.
- uzņemt Uzmērīt (kādu teritoriju, attālumus starp objektiem tajā) un mērījumu rezultātus fiksēt kartē, plānā.
- inficēties Uzņemt organismā slimības izraisītājus mikroorganismus. Saslimt ar infekcijas slimību.
- saistīties Uzņemties (kādu darbu, pienākumu), iestāties (kādā organizācijā), sākt nodarboties (ar ko).
- administrācija Uzņēmuma, iestādes, organizācijas vadība.
- statūtkapitāls Uzņēmuma, organizācijas u. tml. statūtos noteikto pamatlīdzekļu kopums.
- izdevniecība Uzņēmums vai organizācija, kas izdod iespieddarbus.
- cinkogrāfija Uzņēmums, arī tipogrāfijas nodaļa, kas izgatavo klišejas fotomehāniski.
- krājkase Uzņēmums, kas pieņem naudas kapitāla noguldījumus, tirgojas ar to, kā arī izdara citas finanšu operācijas.
- elektrostacija Uzņēmums, kas ražo elektrisko (dažreiz arī siltuma) enerģiju no cita enerģijas veida.
- arsenāls Uzņēmums, kur izgatavo, remontē un glabā ieročus, munīciju un uzkabes priekšmetus.
- kopsabiedrība Uzņēmums, sabiedrība, ko organizē ar vairāku vai daudzu valstu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. līdzekļiem.
- leģitimēties Uzrādot leģitimāciju (2), pierādīt savu personību.
- savilkt Uzrakstīt, uzzīmēt, arī ieveidot (vairākas, daudzas zīmes, līnijas u. tml.).
- subtitrs Uzraksts (kinofilmas, televīzijas u. tml.) kadra apakšējā daļā (parasti teksta tulkojums).
- epigrāfs Uzraksts uz kapakmens vai pieminekļa. Arī epitāfija.
- pieņemt Uzsākt (militāra pretdarbību, cīņu), parasti pretinieka radītajā situācijā. Darboties (sacensībās) atbilstoši pretinieka radītajai situācijai.
- ķecerība Uzskati, attieksme, rīcība, kas ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
- nosvītrot Uzskatīt par nebijušu. Aizmirst.
- solipsisms Uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
- tehnokrātija Uzskats, arī sabiedriska kustība, kuras pamatā ir pārliecība par tehnizācijas, industrializācijas izcilu nozīmi sabiedrības attīstībā. Tehnikas speciālistu, inženieru kopums, kas pārvalda sabiedrību.
- individuālisms Uzskats, kas atzīst personības autonomiju un absolūtās tiesības sabiedrībā.
- transformisms Uzskatu sistēma (bioloģijā) par dzīvnieku un augu formu mainību un pārvēršanos dabas faktoru ietekmē. Arī evolucionisms.
- saslaucīt Uzslaucīt (izlijušu, izlietu šķidrumu).
- uzpūst Uzspēlēt (piemēram, melodiju ar pūšamo instrumentu).
- uztaurēt Uzspēlēt (piemēram, melodiju) ar tauri.
- piētisms Uzsvērta, arī liekuļota dievbijība.
- piētists Uzsvērti, arī liekuļoti dievbijīgs cilvēks.
- saspolēt Uztīt (dziju), parasti lielākā daudzumā, uz spoles. Spolējot dziju, piepildīt ar to (spoli).
- svešniecība Uzturēšanās, dzīve svešā zemē, vietā, teritorijā u. tml.
- noturēt Uzturēt (piemēram, kārtību). Panākt, ka (kāds) paliek noteiktā stāvoklī, situācijā.
- rezidēt Uzturēties citā valstī, veicot kādus amata, dienesta pienākumus (piemēram, diplomātijā, izlūkošanā).
- uzturvērtība Uzturvielu un kaloriju daudzums attiecīgajā uzturlīdzeklī.
- radiotīkls Uztverošo un raidošo radiostaciju līķis, kas paredzēts radiofonijas programmu pārraidēm.
- lasīt Uztverot, saprotot rakstu valodā (tekstu), uzzināt, iegūt informāciju, zināšanas (par ko).
- just Uztvert (signālu, informāciju) - par ierīcēm, aparātiem.
- sajust Uztvert (signālu, informāciju), parasti pilnīgi, arī precīzi (par ierīcēm, aparātiem).
- feerija Uzvedums ar krāšņām dekorācijām, kostīmiem, inscenējuma efektiem.
- atberas Uzvija, procenti par labības aizņēmumu.
- dzirdēt Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju).
- redzēt Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju).
- ļeņinisms V. I. Ļeņina revolucionārā mācība, kurā tālāk attīstīts un konkretizēts marksisms imperiālisma un sociālistisko revolūciju apstākļos.
- fricis Vācietis (parasti vācu karavīrs Pirmajā pasaules karā vai Lielajā Tēvijas karā).
- reihsbanka Vācijas centrālā banka (no 1876. gada līdz 1945. gadam).
- reihs Vācijas impērija. Fašistiskā Vācija.
- ostrublis Vācijas okupācijas varas 1916. gadā izdota naudas vienība okupētajām Krievijas teritorijām. Attiecīgā naudas zīme.
- ostmarka Vācijas okupācijas varas 1918. gadā izdota naudas vienība okupētajām Krievijas teritorijām. Attiecīgā naudas zīme.
- pētīt Vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko), parasti zinātnē.
- Zobenbrāļu ordenis Vācu bruņinieku reliģioza un militāra apvienība Latvijā un Igaunijā (no 1202. līdz 1237. gadam), kuras mērķis bija Baltiasj iekarošana.
- kamerālisms Vācu ekonomiskās domas attīstības virziens (17. un 18. gadsimtā), uz kura pamata veidojās vācu buržuāziskā politiskā ekonomija.
- teitoņi Vācu ordeņa brāļi, locekļi (parasti Baltijā).
- izvadāt Vadājot panākt, ka nokļūst (kādas teritorijas daudzās vai visās vietās).
- koleģialitāte Vadība, ko realizē kolēģija (1). Attiecīgā vadības forma.
- vadonība Vadība, vadības realizācija, parasti ar plašu, spēcīgu ietekmi sabiedrībā.
- izvadīt Vadīt apbedīšanas ceremoniju.
- līderis Vadonis, vadītājs (piemēram, politiskā partijā, arodbiedrībā).
- plēnums Vadošā (partijas, valsts, sabiedriskas) organizācijas vēlētā orgāna locekļu pilnsapulce.
- prezidents Vadošā orgāna vadītājs, priekšsēdētājs (dažos valsts orgānos, valsts un sabiedriskajās iestādēs, organizācijās).
- virsotne Vadošā, visietekmīgākā (piemēram, sociālās grupas, organizācijas) daļa.
- partija Vadošo politiskā marksistiski ļeņiniskā organizācija Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā - padomju tautas avangards, kas uz brīvprātības pamatiem apvieno Padomju Sociālistisko Republiku Savienības strādnieku šķiras, kolhozu zemniecības un inteliģences labāko, visapzinīgāko daļu.
- refrižeratorvagons Vagons ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas.
- saldētājvagons Vagons ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorvagons.
- cisterna Vagons vai automobilis, uz kura platformas vai šasijas ir uzmontēta šāda tvertne.
- kampaņa Vairākas izvērstas militāras operācijas ar kopīgu stratēģisku mērķi noteiktā laikposmā.
- kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju, sākot to secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
- mesa Vairākdaļīgs vokāls vai vokāli instrumentāls reliģiska satura skaņdarbs - katoļu liturģijas mūzikas daļa.
- ostinēt Vairākkārt atkārtot (melodiju, harmonisko secību, ritmu).
- metālveidne Vairākkārt izmantojama (parasti tērauda, čuguna) veidne metāla (piemēram, alumīnija) izstrādājumu izliešanai. Kokile.
- kokile Vairākkārt izmantojama (parasti tērauda) veidne metāla (piemēram, alumīnija) izstrādājumu izliešanai.
- zigzags Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija. Zigzaglīnija.
- zigzaglīnija Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija. Zigzags.
- apbraukāt Vairākos braucienos vai viena brauciena vairākos paņēmienos ierasties (vairākās vietās), apmeklēt (vairākus cilvēkus). Braukājot aptvert (visu teritoriju, visas vietas).
- rokraksts Vairākos eksemplāros ar roku pārrakstīts teksts (līdz grāmatu iespiešanas sākumam), kam piemita grāmatas funkcijas un ārējās pazīmes.
- blokmāja Vairākstāvu dzīvojamā māja ar atkārtoti sarindotām dzīvokļu sekcijām.
- loks Vairāku priekšmetu sakārtojums, arī to kopējā forma, kas atgādina līknes daļu, arī riņķa līniju.
- slēgums Vairāku rezistoru savstarpējs savienojums, kas ir pieslēgts pie elektriskās enerģijas avota.
- miksedēma Vairogdziedzera funkcijas pavājināšanās smagā formā.
- vaivadija Vaivada (1) pārvaldīta administratīva teritorija. Vojevodiste (1).
- reducēt Vājināt (skaņas) artikulāciju tā, ka mazinās (tās) ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī rodas (tās) zudums.
- vakcīnterapija Vakcīnu lietošana infekcijas slimību ārstēšanai.
- kolekcionēt Vākt un kārtot (ko) kolekcijā.
- spiegot Vākt, zagt valsts vai militāru noslēpumu saturošas ziņas ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai.
- herbarizēt Vākt, žāvēt un presēt (augus) herbārijam.
- kanclers Valdības galva (ķeizariskajā Vācijā, hitleriskajā Vācijā, Vācijas Federatīvajā Republikā).
- ministrs Valdības loceklis, kas vada kādu no šīs valdības ministrijām.
- senāts Valdības orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā no 1711. gada līdz 1917. gadam), kas uzraudzīja valsts aparāta darbību un veica augstākās tiesas funkcijas.
- cariene Valdniece (pirmsrevolūcijas Krievijā). Šīs valdnieces tituls.
- princese Valdnieka dinastijas locekle, kas neieņem troni. Šādas dinastijas locekles tituls.
- troņmantnieks Valdnieka dinastijas loceklis, kam ir tiesības mantot varu.
- princis Valdnieka dinastijas loceklis, kas neieņem troni. Šāda dinastijas locekļa tituls.
- tiāra Valdnieka galvassega (Persijā, Asīrijā).
- regālija Valdnieka monopoltiesības uz noteiktiem ienākumiem (piemēram, no monētu kalšanas, tirgus nodevām, raktuvju ekspluatācijas).
- maharadža Valdnieks (Indijā). Šī valdnieka tituls.
- radža Valdnieks (kādā Indijas vai Malajas teritorijā). Šī valdnieka tituls.
- tirāns Valdnieks tirānijā (1).
- tirāns Valdnieks tirānijā (2).
- vienvaldnieks Valdnieks, kam ir vienpersoniska vara (valstī, organizācijā).
- Konstitucionālais monarhs Valdnieks, kura varu ierobežo konstitūcija.
- pārvaldīt Valdot (kādā teritorijā), pakļaut (to) savai varai (piemēram, par monarhu).
- Nēsāt (kā) krāsas Valkāt apģērba gabalu, piederumu tādās krāsās vai ar tādu krāsu rotājumu, kas simbolizē, piemēram, valsti, organizāciju, sportistu komandu.
- Nēsāt (kā) krāsas Valkāt apģērba gabalu, piederumu tādās krāsās vai ar tādu krāsu rotājumu, kas simbolizē, piemēram, valsti, organizāciju, sportistu komandu.
- palīgvaloda Valoda (parasti mākslīga), kas var veikt zināmas funkcijas (parasti starptautiskā) saziņas procesā.
- starpniekvaloda Valoda, kas veic sazināšanās funkciju starp tautām ar atšķirīgām valodām.
- Starpnacionālās saziņas valoda Valoda, ko lieto saziņai starp dažādām nācijām, tautībām, etniskām grupām daudznacionālā valstī.
- Fleksīva valoda Valoda, kurā ir fleksija.
- Fleksīvā valoda Valoda, kurā ir fleksija.
- pamatvaloda Valoda, kurā runā kādas teritorijas pamatiedzīvotāji, valoda, kurā runā kādas teritorijas iedzīvotāju vairākums.
- prosodēma Valodas prosodijas pamatvienība ar noteiktām akustiskām īpašībām un funkciju (piemēram, akcents, garums).
- Rakstu valoda Valodas rakstveida attēlojums, kas ietver noteiktu grafikas, alfabēta, ortogrāfijas un interpunkcijas sistēmu.
- Rakstu valoda Valodas rakstveida attēlojums, kas ietver noteiktu grafikas, alfabēta, ortogrāfijas un interpunkcijas sistēmu.
- patskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs.
- līdzskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijas būtiska pazīme ir šķērslis, ko rada runas orgānu darbība.
- monoftongs Valodas skaņa, kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs. Patskanis.
- vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu teritorijas, vides u. tml. objektu.
- kontaminācija Valodas vienību mijiedarbība (piemēram, formu, nozīmju tuvības dēļ), kurā rodas jauna valodas vienība. Valodas vienība, kas radusies šādā veidā.
- pareizruna Valodas vienību pareizas, normām atbilstošas izrunas sistēma (kādā valodā). Ortoepija.
- pārvaldījums Valodas vienību saistījums, kurā viena (neatkarīgā) valodas vienība nosaka citas (atkarīgās) valodas vienības formu. Arī rekcija.
- terminoloģija Valodniecības nozare, kas nodarbojas ar terminu izstrādes teoriju un praksi.
- leksikogrāfija Valodniecības nozare, kas nodarbojas ar vārdnīcu sastādīšanu, kā arī pētī vārdnīcas un to sastādīšanas teoriju un praksi.
- morfonoloģija Valodniecības nozare, kas pētī fonoloģijas līdzekļu izmantošanu morfoloģijas formu uzbūvē.
- paralingvistika Valodniecības nozare, kas pētī nevalodiskus informācijas pārraides līdzekļus, kuri pavada, papildina izteikumu (piemēram, balss modulācijas, žestus, mīmiku, attēlus, šriftus).
- fonētika Valodniecības nozare, kas pētī valodas skaņas, to pārmaiņas, vārda uzsvaru, zilbi, tās intonāciju, runas intonāciju. Skaņu mācība.
- sociolingvistika Valodniecības nozare, kas pētī valodas sociālo raksturu, tās funkcijas sabiedrībā, sociālo parādību ietekmi valodā.
- semantika Valodniecības nozare, kas pētī valodas vienību nozīmes. Arī semasioloģija.
- toponīmika Valodniecības nozare, kas pētī vietvārdus. Toponīmija (1).
- Ģenealoģiskā valodu klasifikācija Valodu klasifikācija pēc to radniecības.
- Ģenealoģiskā valodu klasifikācija Valodu klasifikācija pēc to radniecības.
- Ģenealoģiskā valodu klasifikācija Valodu klasifikācija pēc to radniecības.
- mandātzeme Valsts (teritorija, apgabals), ko Nāciju Līga pēc Versaļas miera līguma noteikumiem piešķīra uzvarētājām valstīm, sadalot Vācijai un Turcijai atņemtās kolonijas un teritorijas.
- žandarmērija Valsts administratīvs izpildorgāns sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (vairākās Eiropas valstīs, arī cariskajā Krievijā). Policija. Arī militārā policija.
- Tautas policija Valsts administratīvs izpildu orgāns sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības sargāšanai (Vācijas Demokrātiskajā Republikā).
- sertifikāts Valsts aizņēmuma obligācija.
- padomnieks Valsts amatpersona, kam parasti ir konsultanta funkcijas (dažās valstīs).
- karaspēks Valsts bruņotie spēki. Bruņoto spēku daļa (ar noteiktu specializāciju, organizāciju, uzdevumu).
- konsuls Valsts dienestpersona, ko kāda valsts ieceļ kādā citas valsts pilsētā savas valsts un tās pilsoņu interešu aizstāvēšanai, attiecīgo konsulāro funkciju veikšanai pēc abu valstu noslēgtas konvencijas.
- rekonversija Valsts ekonomikas pārkārtošana pēckara periodā mierlaika produkcijas ražošanai.
- stagflācija Valsts ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga cenu paaugstināšanās, inflācija ražošanas, tirdzniecības saimniecisko procesu depresijas apstākļos.
- teokrātija Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs.
- totalitārisms Valsts forma, kurai raksturīga vienas politiskas partijas vai politiskas grupas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju. Attiecīgā ideoloģijas forma.
- Konstitucionālā monarhija Valsts iekārta, kurā monarha varu ierobežo konstitūcija.
- federālisms Valsts iekārtas sistēma, kas balstās uz federatīviem pamatiem. Valsts organizatoriskā struktūra, kas pamatojas uz federācijas (2) principiem.
- notariāts Valsts iestāde, kur sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
- orderis Valsts iestādes rakstveida pavēle, priekšraksts, rīkojums (piemēram, par pilnvaru piešķiršanu, priekšmeta konfiskāciju).
- dotācija Valsts līdzekļu asignējums (organizācijām vai uzņēmumiem) plānotā zaudējuma segšanai.
- reihsministrs Valsts ministrs (fašistiskajā Vācijā).
- Neitralitāte karā Valsts nepiedalīšanās ar militārām operācijām kādā karojošo valstu pusē.
- pārstāvniecība Valsts orgāns sociālistiskajā federācijā, kurš saskaņā ar tās konstitūciju pārstāv federācijas locekļa valdību un darbojas pie federācijas valdības.
- pārstāvniecība Valsts orgāns, kas rezidē citā valstī un īsteno starptautiski tiesiskās (diplomātiskās, konsulārās u. tml.) attiecības ar šo valsti. Valsts orgāns, kas pārstāv un aizstāv savas valsts un tas pilsoņu intereses cita valsti vai starptautiskā organizācijā, uztur savas valsts kontaktus ar tām.
- konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās sabiedrisko un valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, valsts varas un pārvaldes orgānu organizācijas un darba principus, pilsoņu galvenās tiesības un pienākumus.
- satversme Valsts pamatlikums. Konstitūcija.
- tirānija Valsts pārvaldes forma, kam raksturīga patvaļība, nežēlība, varmācība. Arī despotija (1).
- patvaldība Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai. Vienvaldība, monarhija, tirānija.
- kamera Valsts pārvaldes organizācijas forma (piemēram, buržuāziskajā Latvijā pēc 1934. gada). Attiecīgā iestāde.
- direktorija Valsts pārvaldītāju kolēģija (Francijā no 1795. līdz 1799. gadam).
- optācija Valsts piederības izvēle, ko parasti atļauj tādas teritorijas iedzīvotājiem, kura (piemēram, pēc miera līguma) ir pārgājusi citā valstī.
- iekšpolitika Valsts politika, kas saistīta ar šķiru, sociālo grupu un nāciju savstarpējām attieksmēm valstī.
- režīms Valsts politiskā iekārta. Valsts, arī kādas teritorijas valdīšanas metode, veids.
- Brīvā ekonomiskā zona Valsts teritorija, kurā tiek īstenota ekonomikas uzlabošanas politika ārvalstu investīciju, muitas atvieglojumu u.tml. ceļā.
- demarkācija Valsts teritorijas robežas novilkšana un iezīmēšana dabā saskaņā ar starptautiskā līgumā noteikto šīs robežas delimitāciju.
- redemarkācija Valsts teritorijas robežas pārbaude (parasti atjaunojot vai nomainot robežzīmes).
- delimitācija Valsts teritorijas robežu apraksts saskaņā ar vienošanos starptautiska līguma, šīs teritorijas iezīmējums līgumam pievienotajās kartēs.
- Meliorācijas mašīnu stacija Valsts uzņēmums, kas pēc līguma ar kolhoziem vai citām organizācijām veica meliorācijas darbus.
- Meliorācijas mašīnu stacija Valsts uzņēmums, kas pēc nolīguma ar kolhoziem vai citām organizācijām veica meliorācijas darbus.
- Meliorācijas mašīnu stacija Valsts uzņēmums, kas pēc nolīguma ar kolhoziem vai citām organizācijām veica meliorācijas darbus.
- spiegošana Valsts vai militāru noslēpumu saturošu ziņu vākšana, zagšana ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai.
- puse Valsts vai valstu grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīta citai valstij vai valstu grupai.
- stāvoklis Valsts varas noteikts režīms, kārtība (valstī, kādā tās teritorijā).
- padome Valsts varas orgāns, kas sastāv no ievēlētām personām, - sociālisma politikas un demokrātijas organizācijas forma.
- delegāts Valsts, iestādes, organizācijas, kolektīva pilnvarots pārstāvis.
- bufervalsts Valsts, kas atrodas starp naidīgu lielvalstu teritorijām vai to ietekmes sfērām.
- Koloniāla (arī koloniju) valsts Valsts, kurai ir kolonijas.
- Koloniju (arī koloniāla) valsts Valsts, kurai ir kolonijas.
- organizācija Valsts, partijas, arī sabiedriska iestāde.
- zeme Valsts, pavalsts. Teritorija, novads, apgabals.
- Preses konference Valsts, politisku, sabiedrisku darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju kādā jautājumā.
- Preses konference Valsts, politisku, sabiedrisku darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju kādā jautājumā.
- pavaldonis Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs (monarhi jās), kas uz laiku aizstāj monarhu. Reģents.
- reģents Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs (monarhijās), kas uz laiku aizstāj monarhu. Pavaldonis.
- tēvzeme Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme. Tēvija. Arī dzimtene.
- Nāciju sadraudzība Valstu apvienība, kurā ietilpst Lielbritānija un tās bijušās kolonijas, kas ieguvušas neatkarību.
- federācija Valstu savienība, kurai ir vienota teritorija, pilsonība, konstitūcija, valsts orgāni, bruņotie spēki.
- Slepenais karš Valstu slepena cīņa ar pretinieku, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
- pamatforma Vārda gramatiskā forma, ko izmanto, lai atspoguļotu tā morfoloģiskās pazīmes (parasti deklinācijas, konjugācijas tipu).
- ortogramma Vārda, tā daļas rakstījums (pēc ortogrāfijas likumiem), ko īpaši aplūko ortogrāfijas mācīšanā.
- Nominālā definīcija Vārda, zīmes nozīmes definīcija.
- Skaidrojošā vārdnīca Vārdnīca, kurā vārdu, to savienojumu nozīmes, lietojums atspoguļots ar, parasti definīciju veida, skaidrojumiem.
- Skaidrojošā vārdnīca Vārdnīca, kurā vārdu, to savienojumu nozīmes, lietojums atspoguļots ar, parasti definīciju veida, skaidrojumiem.
- Kristītais (arī kristāmais) vārds Vārds, kurā (bērns) nosaukts kristības ceremonijā.
- Kristītais (arī kristāmais) vārds Vārds, kurā (bērns) nosaukts kristības ceremonijā.
- historisms Vārds, kura apzīmētā reālija vairs nepastāv.
- profesionālisms Vārds, vārdu savienojums, ko lieto kādas profesijas pārstāvji, bet kas nav termins.
- segvārds Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (parasti cilvēku) konspirācijas nolūkā.
- Izsauksmes vārds Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai. Šīs vārdšķiras vārds. Interjekcija.
- vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml. Attiecīgā grāmata.
- picikato Variācija, ko baletdejotāji izpilda asi, filigrāni.
- partita Variācijas (ērģelēm) par korāļa tēmu.
- variācijveidīgs Variācijveida.
- kolonizēt Varmācīgi pārvērst (valsti, apgabalu) par koloniju.
- starpvārpsta Vārpsta, kas atrodas starp citām vārpstām un kam parasti ir palīgfunkcijas kādā norisē.
- vardulēns Varžu mazulis (pēc kāpura stadijas).
- vasaļatkarība Vasaļa pienākumu komplekss attiecībā pret feodālo senioru, kas viņam bija jāveic, lai paturētu feodālo lēni.
- vasarasdarbs Vasaras brīvlaikā veicams mācību uzdevums priekšmetā, kurā skolēns mācību gadā bijis nesekmīgs.
- tulpjukoks Vasarzaļš magnoliju dzimtas koks, kura ziedi atgādina tulpes ziedu.
- spermacets Vaskveidīga viela, kas atrodas īpašos dobumos kašalota galvā un ko izmanto parfimērijā, kosmētikā.
- jūgs Veca laukuma mērvienība - piemēram, 5603 kvadrātmetri (Vācijā), 3600 kvadrātmetru (Šveicē), 4316 kvadrātmetru (Ungārijā).
- ugunsrati Vecajā Derībā - ugunīgi rati ar ugunīgiem zirgiem, kuri aizveda pravieti Eliju debesīs.
- lielkņazs Vecāko kņazu tituls (piemēram, feodālajā Krievijā). Cara ģimenes locekļu tituls (pirmsrevolūcijas Krievijā). Feodālis, aristokrāts, kam ir šāds tituls.
- rekombinācija Vecāku ģenētiskā materiāla pārgrupēšanās pēcnācējos, kurā rodas jaunas gēnu kombinācijas.
- veterāns Vecs, piedzīvojis karavīrs, bijušā kara (vai karu) dalībnieks.
- vecticībnieks Vecticības piekritējs, konfesijas loceklis.
- vecticībnieks Vecticības piekritēju kopums. Vecticības konfesija.
- Pensijas gadi Vecums, kurā ir tiesības saņemt pensiju.
- stepe Veģetācijas tips, ko veido kserofili daudzgadīgi lakstaugi (piemēram, graudzāles, sīpolaugi) un kas rodas iekškontinentālos apvidos, mērenā un subtropu klimatā. Teritorija, kur ir šāds veģetācijas tips.
- taiga Veģetācijas tips, kurā dominē skujkoku meži (Eiropas, Āzijas, Amerikas kontinenta mērenajās zonās, kalnos). Šāda veģetācijas tipa mežs.
- Simpātiskā nervu sistēma Veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās cilvēka un mugurkaulnieku iekšējo orgānu darbības un vielmaiņas regulācijā.
- sēņotne Veģetatīvs sēņu ķermenis, kas sastāv no tieviem pavedieniem. Micēlijs.
- noslodze Veicamo funkciju mērs, arī ekspluatācijas intensitāte (piemēram, ierīcei, uzņēmumam).
- patērēt Veicot ko, iesaistīt darbībā (kādu darba, enerģijas daudzumu).
- siet Veidojot mezglus, cilpas, vijumus u. tml., iekļaut, nostiprināt (ko, piemēram, priekšmetā).
- nervs Veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kurš sastāv no šķiedru kūlīšiem un kura funkcija ir saistīt centrālo nervu sistēmu ar visiem orgāniem un audiem.
- kanāls Veidojums (organismā) informācijas pārraidei.
- loks Veidojums (organismā), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
- sildītājs Veidojums (parasti no gumijas, auduma) ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot karsta ūdens siltumu vai elektriskās enerģijas radīto siltumu. Termofors.
- krusts Veidojums (piemēram, priekšmets, konstrukcija) no diviem elementiem, kas pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
- režģis Veidojums, kas radies (kam) savstarpēji savijoties, krustojoties.
- tilpne Veidojums, konstrukcija (piemēram, celtnē, iekārtā, lencē), kas ir paredzēta (kā) ievietošanai, parasti, lai (to) uzglabātu, transportētu. Arī tvertne.
- uzbūve Veidojums, konstrukcija u. tml., kas ir izveidota uz kādas pamatnes, virsmas.
- stends Veidojums, konstrukcija, kas ir paredzēta apskatei domātu priekšmetu novietošanai.
- rustikalizēt Veidot (celtnes sienas) no iemūrētiem vai iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; veidot attiecīgu imitāciju (sienas) apmetumā.
- konstruēt Veidot (ģeometrisku figūru), izmantojot (tās) dotos elementus. Veidot (līniju), izmantojot (tās) dotās īpašības.
- subordinēt Veidot (kā) subordināciju.
- variēt Veidot (kā) variāciju (2) vai variācijas.
- kolorēt Veidot (kam) krāsu kombinācijas.
- stiegrot Veidot (ko, piemēram, konstrukciju, materiālu), iestrādājot (tajā) stiegras.
- slēgt Veidot (organizāciju, attiecības starp cilvēkiem). Arī dibināt.
- velt Veidot (parasti ko apaļu) no valkanas masas, radot tai rotācijas kustību un spiežot starp divām savstarpēji kustīgām virsmām (piemēram, plaukstām, priekšmetiem). Šādi veidot (valkanu masu) apaļā formā.
- ģeometrizēt Veidot (parasti mākslas darbu), vienkāršojot, vispārinot dabas formas, izmantojot ģeometrijas abstrakcijas paņēmienus.
- konstruēt Veidot (piemēram, mašīnu, mehānismu, celtņu) konstrukciju, uzbūvi (projektā, aprēķinos u. tml.).
- abstrahēt Veidot abstrakciju (2), abstraktus priekšstatus. Vispārināt.
- kontaminēt Veidot ar kontamināciju (2).
- čemuroties Veidot čemurus. Augt kupli, savijot zarus (par kokiem, krūmiem).
- emulģēt Veidot emulsiju (1).
- ilustrēt Veidot ilustrācijas (grāmatas, žurnāla u. tml. tekstam).
- kombinēt Veidot kombināciju (2).
- kombinēt Veidot kombināciju (4).
- šņīpāt Veidot svītras, līnijas, arī rievas.
- rast Veidot, dibināt (kādu stāvokli, situāciju, attiecības).
- rasties Veidoties (par kādu stāvokli, situāciju, attiecībām ar cilvēkiem). Izraisīties (piemēram, par darbību, norisi).
- kļūt Veidoties (piemēram, mācoties, iegūstot kvalifikāciju).
- tapt Veidoties (piemēram, mācoties, iegūstot kvalifikāciju). Arī kļūt (3).
- dežūrveikals Veikals, kas atvērts arī tad, kad citi šīs kategorijas veikali ir slēgti (piemēram, vēlās vakara stundās, svinamās dienās u. tml.).
- zooveikals Veikals, kurā pārdod nelielus, mājās turamus zīdītājdzīvniekus, putnus, akvārija zivis, inventāru dzīvnieku turēšanai, dzīvnieku barību u. tml.
- džigits Veikls, drosmīgs jātnieks (parasti Kaukāzā, Vidusāzijā). Cilvēks, kas nodarbojas ar džigitēšanu.
- atestēt Veikt (darbinieka) atestāciju.
- kristīt Veikt (kā) kristības ceremoniju. Pakļaut (ko) kristībai.
- percipēt Veikt (kā) percepciju.
- restaurēt Veikt (kā) restaurāciju (1).
- restaurēt Veikt (kā) restaurāciju (2).
- režisēt Veikt (kā) režiju.
- sekularizēt Veikt (kā) sekularizāciju (1).
- sekularizēt Veikt (kā) sekularizāciju (2).
- selekcionēt Veikt (kā) selekciju (1).
- standartizēt Veikt (kā) standartizāciju.
- sterilizēt Veikt (kā) sterilizāciju (1).
- sterilizēt Veikt (kā) sterilizāciju (2).
- substituēt Veikt (kā) substitūciju.
- temperēt Veikt (kā) temperāciju.
- transkribēt Veikt (kā) transkripciju (1).
- transkribēt Veikt (kā) transkripciju (2).
- translēt Veikt (kā) translāciju (1).
- translēt Veikt (kā) translāciju (2).
- transliterēt Veikt (kā) transliterāciju.
- triangulēt Veikt (kā) triangulāciju (1).
- Spēlēt lomu Veikt (kādu) uzdevumu, būt ar (kādu) funkciju.
- Spēlēt lomu Veikt (kādu) uzdevumu, būt ar (kādu) funkciju.
- vest Veikt (militāras operācijas). Veicot militāras operācijas, vadīt (karaspēku, tā vienības, apakšvienības).
- aģitēt Veikt aģitāciju (1).
- amortizēt Veikt amortizāciju (1).
- iekasēt Veikt inkaso operāciju.
- kasēt Veikt inkaso operāciju.
- interpolēt Veikt interpolāciju (1).
- noderēt Veikt kādu funkciju (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļu).
- uzbrukt Veikt kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- meliorēt Veikt meliorāciju.
- municipalizēt Veikt municipalizāciju.
- optēt Veikt optāciju.
- darboties Veikt paredzētos uzdevumus (par kongresiem, apspriedēm, komisijām u. tml.).
- reducēt Veikt redukciju (6).
- revidēt Veikt revīziju (1).
- rotors Vektors, ar ko raksturo rotācijas kustību.
- pirmreizējs Vel nebijis.
- kasācija Vēlēšanu rezultātu atcelšana konstitūcijas vai vēlēšanu likumu pārkāpšanas, neievērošanas dēļ.
- Mažoritārās vēlēšanas Vēlēšanu sistēma (buržuāziskajās valstīs), kur tiek ņemtas vērā tikai par to kandidātu vai politisko partiju nodotās balsis, kura ir ieguvusi balsu vairākumu.
- Mažoritārās vēlēšanas Vēlēšanu sistēma, kur tiek ņemtas vērā tikai par to kandidātu vai politisko partiju nodotās balsis, kura ir ieguvusi balsu vairākumu.
- Kuriālā vēlēšanu sistēma Vēlēšanu sistēma, kuras pamatā ir vēlēšanu kūrijas.
- šerifs Vēlēta amatpersona, kas veic dažas policista un tiesneša funkcijas pilsētā, apgabalā, distriktā (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- zemste Vēlēta vietējās pašpārvaldes institūcija (orgāns) Krievijā.
- kūrija Vēlētāju grupa vai kategorija ar noteiktu šķirisku, nacionālu vai mantisku pazīmi (dažās vēlēšanu sistēmās).
- zvērināts Vēlētas tiesas komisijas loceklis, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
- Satversmes sapulce Vēlēts pārstāvības orgāns, parlamentāra iestāde, kuras galvenais uzdevums ir konstitūcijas izstrāde.
- prezidijs Vēlēts pastāvīgs (sabiedriskas, zinātniskas u. tml. organizācijas) vadošais orgāns.
- sekretārs Vēlēts vai iecelts vadošs darbinieks, arī kārtējā darba vadītājs (organizācijā, iestādē u. tml.).
- dodžs Vēlēts valdnieks senajās Venēcijas un Dženovas republikās (līdz 18. gadsimta beigām).
- sasaukums Vēlētu (parasti valsts varas orgāna, starptautiskas organizācijas) locekļu kopums, kuri īsteno (šī varas orgāna, organizācijas) kompetenci noteiktu laiku.
- pārvilkt Velkot (ar ko), izveidot (līniju, svītru) pāri (kam), pār (ko). Velkot pāri (kam), pār (ko), izveidot (to ar līniju, svītru).
- apvilkt Velkot izveidot (līniju).
- triept Velkot platas līnijas, veidot (piemēram, burtus), rakstot ar burtiem, kam ir platas līnijas, veidot (tekstu).
- sliede Velmēta īpaša šķērsprofila tērauda sija, pa ko rit vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu riteņi.
- vēderskropstaiņi Veltņtārpu klase, kuras pārstāvjiem vēderpusē ir skropstiņepitēlijs. Šīs klases dzīvnieki.
- gondoljera Venēcijas gondoljeru dziesma (barkarolas paveids).
- barkarola Venēcijas laivinieku (gondoljeru) dziesma.
- venerologs Veneroloģijas speciālists.
- Velkmes skapis Ventilācijas ierīce (parasti skapja formā) indīgu vielu saturoša gaisa aizvadīšanai (piemēram, ķīmijas laboratorijās).
- Velkmes skapis Ventilācijas ierīce (parasti skapja formā) indīgu vielu saturoša gaisa aizvadīšanai (piemēram, ķīmijas laboratorijās).
- kārta Verba gramatiskā kategorija, kas izsaka attieksmes starp darbības subjektu un objektu.
- tīks Verbenu dzimtas koks (Indijā, Indoķīnā) ar ļoti blīvu, cietu koksni. Tīkkoks.
- tīkkoks Verbenu dzimtas koks (Indija, Indoķīnā) ar ļoti blīvu, cietu koksni. Tīks.
- Antīkā verdzība Verdzība, kas bija raksturīga sabiedrībām ar attīstītām preču-naudas attiecībām.
- novērot Vērot (ko), lai iegūtu informāciju (par to).
- priekšvērpējs Vērpēja, kas izstrādā priekšdziju.
- savērpt Vērpes deformācijā palielināt (kā) spriegumu, parasti ievērojami.
- vērpt Vērpes deformācijā palielināt (kā) spriegumu.
- pievērpt Vērpjot (dziju), piepildīt (ar to, parasti spoli).
- savērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā daudzumā. Vērpjot izgatavot (dzijas lielāku daudzumu).
- pievērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- notecināt Vērpjot izveidot (dziju, diegu). Izvērpt.
- izvērpt Vērpjot izveidot (dziju, diegus).
- savērpt Vērpjot pārstrādāt (tekstilšķiedras) dzijā.
- savērpt Vērpjot tekstilšķiedras, izveidot, izgatavot (dziju).
- priekšvērpšana Vērpšanas posms, kurā iegūst priekšdziju.
- vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
- vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli. Vārpstiņa (3).
- Metriskā versifikācija Versifikācija, kurā ritma pamats ir garo un īso zilbju mija vārsmā.
- Sillabotoniskā versifikācija Versifikācija, kurā ritma pamats ir uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā.
- Toniskā versifikācija Versifikācija, kurā ritma pamats ir vienāds vai aptuveni vienāds ritmisko akcentu skaits vārsmā.
- Sillabiskā versifikācija Versifikācija, kurā ritma pamats ir zilbju skaits vārsmā.
- antiamerikānisks Vērsts pret Amerikas Savienoto Valstu imperiālistisko šķiru ideoloģiju, politiku. Pretamerikānisks.
- pretburžuāzisks Vērsts pret buržuāziju kā šķiru.
- antidemokrātisks Vērsts pret demokrātismu, demokrātiju.
- pretkomunistisks Vērsts pret komunistisko teoriju un praksi. Antikomunistisks.
- vizēt Vēršot skatienu no viena orientiera (piemēram, iesprausta mietiņa, maiksts) uz otru, nospraust (taisnu līniju, priekšmetu novietošanu uz taisnas līnijas u. tml.).
- korrida Vēršu cīņas (piemēram, Spānijā, Meksikā).
- novērtēt Vērtējot noteikt, arī izprast, apzināties (stāvokli, situāciju, iespējas u. tml.).
- acs Vērtības vienība (spēļu kārtij).
- Vērtību orientācija Vērtību izpratne, darbības vērstība uz noteiktām vērtībām. Vērtīborientācija.
- vērtīborientācija Vērtību izpratne, darbības vērstība uz noteiktām vērtībām. Vērtību orientācija.
- cēlkoks Vērtīgas šķirnes koks, ko izmanto luksusa mēbeļu rūpniecībā (piemēram, rieksta koks, Karēlijas bērzs).
- vertikāle Vertikāla līnija.
- Vingrošanas siena Vertikāla paralēlu redeļu konstrukcija, kas paredzēta vingrošanai.
- Vingrošanas siena Vertikāla paralēlu redeļu konstrukcija, kas paredzēta vingrošanai.
- taktssvītra Vertikāla svītra, kas šķērso līnijkopu un atdala takti no takts.
- skataka Vertikāla šahta (parasti pazemes komunikāciju) vizuālai kontrolei.
- stabs Vertikāla, pēc formas baļķim līdzīga atbalsta konstrukcija.
- stabs Vertikāli kādā pamatnē iestiprināts baļķis vai tam pēc formas līdzīga konstrukcija.
- statnis Vertikāls baļķis, dēlis, stienis, kam ir balsta funkcijas (celtnē, ierīcē u. tml.).
- žogs Vertikāls veidojums (parasti no kokmateriāliem, mūra, metāla) teritorijas norobežošanai, arī aizsargāšanai.
- talons Vērtspapīra (piemēram, akcijas) galvenā daļa.
- Fiktīvais kapitāls Vērtspapīri (akcijas, obligācijas, ķīlu zīmes u. tml.), kas to īpašniekam dod tiesības (kapitālistiskajās valstīs) piesavināties daļu virsvērtības - akciju dividenžu vai obligācijas procentu veidā.
- sērija Vērtspapīru, dokumentu kategorija, kas apzīmēta ar burtiem, cipariem.
- savervēt Vervējot iesaistīt (cilvēkus) kādā organizācijā, pasākumā, darbā u. tml. Vervējot izveidot (cilvēku grupu).
- kamertiesa Vēst. Feodālajā Vācijā - augstākā tiesa, kuras lēmumi nav pārsūdzami.
- sūtniecība Vēstniecība. Arī diplomātiskā misija.
- Priecas vēsts Vēsts par mesijas atnākšanu.
- Priecas vēsts Vēsts par mesijas atnākšanu.
- virsbūve Vēsturiskā materiālisma kategorija, pēc kuras politika, tiesības, morāle, māksla, filozofija un reliģija tiek uzskatītas par ideoloģisko attiecību un sabiedriskās apziņas formu kopumu, kas radies uz ekonomiskās bāzes pamata.
- Arheoloģiskais piemineklis Vēsturiskas nozīmes objekts, ko pētī ar arheoloģijas metodēm.
- veģetācija Vēsturiski izveidojies augu kopums (kādā teritorijā). Augu sega. Augājs.
- flora Vēsturiski izveidojies augu sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā). Augu valsts.
- fauna Vēsturiski izveidojies dzīvnieku sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā). Dzīvnieku valsts.
- Triviālais nosaukums Vēsturiski izveidojies ķīmiskā savienojuma nosaukums, kas (parasti) neietver informāciju par savienojuma sastāvu, struktūru (piemēram, "soda").
- ornitofauna Vēsturiski izveidojies putnu sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā).
- tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piemēram, kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
- Padomju tauta Vēsturiski izveidojusies jauna sociāla un internacionāla cilvēku kopība, kam ir kopēja teritorija, sociālistiska ekonomika un kultūra, viena kopēja daudznāciju valsts un vienojošs mērķis - komunisma uzcelšana.
- padomjtauta Vēsturiski izveidojusies jauna sociāla un internacionāla cilvēku kopība, kam ir kopēja teritorija, sociālistiska ekonomika un kultūra, viena kopēja daudznāciju valsts un vienojošs mērķis - komunisma uzcelšana. Padomju tauta.
- nācija Vēsturiski izveidojusies stabila cilvēku kopība, kurai ir raksturīga kopīga valoda un psihiskā struktūra, kopēja teritorija un ekonomiskā dzīve. Tauta, kas sasniegusi samērā augstu attīstības pakāpi.
- sādža Vēsturiski izveidojusies, neliela, sameta kompakta, rindveidā apbūvēta lauku apdzīvoto vieta (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- kultūra Vēsturiski nosacīts sabiedrības un cilvēka dzīves un darbības organizācijas tipu un formu, kā arī sabiedrības un cilvēka materiālo un garīgo vērtību kopums (cilvēcei, cilvēku grupām, arī kādam laikposmam, sabiedriski politiskai formācijai). Cilvēku garīgās dzīves sfēra.
- zinātne Vēsturiski nosacīts sistēmisks teorētisko zināšanu ieguves, organizācijas un realizācijas veidu kopums.
- verdzība Vēsturiski pirmā cilvēku ekspluatācijas forma, kad vergs kopā ar ražošanas līdzekļiem bija vergtura īpašums.
- Veterinārā ambulance Veterinārais ambulatorijs.
- Veterinārā medicīna Veterinārija, veterinārmedicīna.
- Veterinārā medicīna Veterinārija, veterinārmedicīna.
- veterinārs Veterinārijas speciālists.
- reksis Vētījamais rijas siets.
- furors Vētraina, neapvaldīta emociju (piemēram, sajūsmas) izpausme.
- apvēziens Vēzienveida elements vingrošanā - iztaisnota ķermeņa pilna rotācijas kustība ap kādu asi.
- Sirds toņi Vibrācijas, skaņas, ko rada sirds muskuļu darbība.
- Sirds toņi Vibrācijas, skaņas, ko rada sirds muskuļu darbība.
- vibrotehnika Vibrāciju iegūšanas, izmantošanas, kontroles tehnika. Arī tehnikas nozare, kas pētī un izstrādā metodes un līdzekļus vibrāciju iegūšanai, izmantošanai, kontrolei, kā arī aizsardzībai pret vibrācijām.
- rādiuss Vide, teritorija (kā darbībai, izplatībai).
- komercskola Vidējā mācību iestāde, kas gatavo tirdzniecības un finanšu darbiniekus (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
- korpuss Vidējā militārā mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- seminārs Vidējā speciālā mācību iestāde, kur sagatavo reliģisku organizāciju amatpersonas.
- mezolīts Vidējais akmens laikmets (Latvijā no 9. līdz 4. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras) - pārejas posms starp paleolītu un neolītu.
- Vidējā pusnakts Vidējās Saules apakšējās kulminācijas moments.
- Vidējā pusnakts Vidējās Saules apakšējās kulminācijas moments.
- Vidējā pusdiena Vidējās Saules augšējās kulminācijas moments.
- Vidējā pusdiena Vidējās Saules augšējās kulminācijas moments.
- videofons Videoaparatūras iekārta ar skaļruni un ekrānu, kuri paredzēti uztvertās informācijas reproducēšanai.
- videoinformācija Videoierakstā fiksēta informācija.
- videokontrole Videosignāla kontrole dažādos tā apstrādes posmos (piemēram, televīzijas centrā).
- trase Vides josla, kas ir paredzēta lidaparātu lidojumam. Šāda josla saistījumā ar attiecīgajām aviācijas, kosmonautikas būvēm, iekārtām.
- vidiene Vidusdaļa, vidusjosla (teritorijā).
- herolds Viduslaikos - lielo feodālu, arī pilsētu vai valstu vēstnesis vai sūtnis. Kārtības uzturētājs ceremonijās. Pavēļu, rīkojumu izsaucējs.
- komutācija Viduslaikos (galvenokārt Anglijā) - produktu un klaušu rentes nomaiņa ar feodālo naudas renti.
- leimanis Viduslaikos (piemēram, Livonijā) - ordeņa vasalis, kuram izlēņots neliels zemes gabals bez dzimtcilvēkiem.
- trubadūrs Viduslaiku ceļojošs dzejnieks un dziesminieks (no 11. līdz 13. gadsimtam Dienvidfrancijā).
- sindiks Viduslaiku Eiropā - kādas korporācijas pārstāvis, pilnvarotais lietvedis.
- nominālisms Viduslaiku filozofijas virziens, kas uzskata, ka universālijas (vispārīgi jēdzieni) pastāv nevis īstenībā, bet tikai domāšanā.
- truvērs Viduslaiku galma dzejnieks un dziesminieks, arī prozas, dramatisku darbu autors (no 11. līdz 13. gadsimtam Ziemeļfrancijā).
- sekvence Viduslaiku katoļu, baznīcas mūzikas melodija, arī dziedājums.
- geto Viduslaiku pilsētās - īpaši ebreju kvartāli, ārpus kuriem ebrejiem nebija tiesību apmesties.
- reālisms Viduslaiku sholastiskās filozofijas virziens, kas atzina vispārīgu jēdzienu (universāliju) objektīvu eksistenci neatkarīgi no atsevišķiem priekšmetie.
- salamandra Viduslaiku ticējumos, maģijā - uguns gars.
- vidusspēle Vidusposms (šaha, dambretes partijā).
- prizma Viedoklis, aspekts, kas parasti izriet no kādas situācijas, notikuma u. tml.
- skepticisms Viedoklis, uzskatu kopums, kam raksturīga neuzticēšanās kādām idejām, teorijām u. tml. un pastāvošo zināšanu ticamības noliegšana.
- Vēja bakas Viegla bērnu infekcijas slimība, kuras raksturīga pazīme ir izsitumi uz ādas.
- pārjume Viegla jumtveida konstrukcija, kas ir pārklāta, piemēram, ar audeklu, brezentu.
- sauljums Viegla konstrukcija ar auduma pārsegumu, kas aizsargā no tieša saules starojuma.
- džezs Vieglā mūzika (īpašam orķestrim), kam raksturīga improvizācija, specifiski sinkopēti ritmi.
- huzārs Vieglās kavalērijas karavīrs (pirmsrevolūcijas Krievijas un dažās ārzemju armijās).
- ulāns Vieglās kavalērijas karavīrs.
- nojume Vieglas konstrukcijas celtne ar jumtu vai jumtveida pārsegumu uz balstiem, ar sienām vai bez tām.
- baraka Vieglas konstrukcijas vienstāva pagaidu celtne.
- silumīns Viegli lejams alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, magniju, mangānu).
- kedas Viegli sporta apavi ar brezenta virsu un biezām gumijas zolēm.
- Tehnoloģiska konstrukcija Viegli un lēti izgatavojama konstrukcija.
- tecēt Viegli, bez traucējumiem virzīties, parasti kādā ierīcē, iekārtā (piemēram, par dziju, pavedienu).
- Spēlēties (arī rotaļāties) ar dzīvību Vieglprātīgi pakļaut sevi situācijai, kas apdraud dzīvību.
- Stikla vate Viegls izolācijas materiāls, kas ir veidots no īsiem, masā dažādos stāvokļos izvietotiem stikla šķiedras pavedieniem.
- Stikla vate Viegls izolācijas materiāls, kas ir veidots no īsiem, masā dažādos stāvokļos izvietotiem stikla šķiedras pavedieniem.
- divertisments Viegls, reizēm virtuozs popurija, variāciju u. tml. veida instrumentāls skaņdarbs. Arī šāda rakstura svīta.
- silikalcīts Viela (būvmateriāls), kas satur silīciju un kalcītu.
- absorbents Viela, kam piemīt absorbcijas spēja.
- magnētiķis Viela, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas var būt mijiedarbībā ar magnētisko lauku.
- stabilizators Viela, kas aizkavē kādas reakcijas norisi.
- baktericīds Viela, kas aptur baktēriju attīstību vai nonāvē tās.
- kodolsprāgstviela Viela, kas atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijas vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijas rezultātā izdala lielu enerģijas daudzumu.
- alergēns Viela, kas izraisa alerģiju.
- koagulants Viela, kas izraisa koagulāciju.
- inhibitors Viela, kas kavē kādas ķīmiskas reakcijas norisi.
- Reakcijas viela Viela, kas piedalās ķīmiskā reakcijā.
- Reakcijas viela Viela, kas piedalās ķīmiskā reakcijā.
- sublimāts Viela, kas rodas sublimācijas rezultātā.
- sorbāts Viela, kas tiek saistīta sorbcijas procesā.
- emulgators Viela, kas veicina emulsijas (1) veidošanos.
- palēninātājs Viela, ko izmanto atomreaktorā, lai samazinātu neitronu enerģiju.
- katalizators Viela, kura izmaina ķīmiskas reakcijas ātrumu, bet kuras sastāvs reakcijā ķīmiski neizmainās.
- kodoldegviela Viela, kurā noteiktos apstākļos pati no sevis var noritēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa liela enerģijas daudzuma izdalīšanos.
- segnetoelektriķis Viela, kurai noteiktā temperatūru intervālā piemīt polarizācija arī tad, ja nav ārējā elektriskā lauka.
- sorbents Viela, uz kuras virsmas vai kuras tilpumā noris sorbcija.
- Gaismas izkliede Vielai caurejošas gaismas vājināšanās, kas saistīta ar to, ka daļa gaismas staru maina savu virzienu, nezaudējot enerģiju.
- rentgenstruktūranalīze Vielas atomārās un molekulārās uzbūves pētīšana, kurā izmanto rentgenstaru difrakciju vielā.
- difūzija Vielas koncentrācijas pakāpeniska izlīdzināšanās, vielu savstarpēja sajaukšanās, iesūkšanās, iespiešanās sakarā ar molekulu haotisko kustību.
- polimorfisms Vielas spēja kristalizēties dažādās modifikācijās, pastāvot vienam un tam pašam ķīmiskajam sastāvam.
- mutagēni Vielas, aģenti, kas izraisa mutāciju (1).
- patēriņš Vielas, enerģijas izlietojums (kā) darbināšanai.
- patēriņš Vielas, enerģijas izmantojums dzīvības procesu uzturēšanai organismā, tā daļās.
- Skaldāmie materiāli Vielas, kurās noteiktos apstākļos pati no sevis var norisēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa lielu enerģijas daudzuma izdalīšanos.
- kaļķi Vielas, vielu maisījums, kas satur kalcija savienojumus.
- diabēts Vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība. Cukurslimība.
- cukurslimība Vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība. Diabēts.
- asimilāti Vielu kopums, kas rodas asimilācijas (1) rezultātā.
- vielmaiņa Vielu ķīmiskās pārvērtības, kas notiek dzīvajās šūnās un nodrošina organismam plastisko materiālu un enerģiju.
- solo Viena dziedātāja vai instrumentālista veikts skaņdarba vai tā daļas izpildījums (ar pavadījumu vai bez tā). Skaņdarbs, tā daļa vienai balsij vai vienam mūzikas instrumentam (ar pavadījumu vai bez tā).
- virkne Vienā līnijā izkārtots vai izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums. Rinda.
- virkne Vienā līnijā novietots vai novietojies, arī izveidojies (priekšmetu, kādu veidojumu) kopums.
- rinda Vienā līnijā novietots, novietojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- rinda Vienā līnijā novietots, sakārtots (piemēram, priekšmetu, augu, kādu veidojumu) kopums.
- slita Viena līnija vai vairāku līniju kopums, kas savieno atsevišķas sīka dalījuma notis.
- stāvs Viena no (augu audzes) horizontālajām joslām, kuras atšķiras ar veģetācijas īpatnībām, augu sastāvu.
- tīfs Viena no akūtām infekcijas slimībām, kam raksturīgs ilgstošs drudzis, apziņas traucējumi.
- vendi Viena no Baltijas somugru ciltīm, kas pirms 13. gadsimta dzīvoja Kurzemē Ventas lejtecē, bet, kuršu padzīta no turienes un pēc tam no Rīgas apkaimes, apmetās ap 13. gadsimtu Cēsu novadā.
- lībieši Viena no Baltijas somugru tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un galvenokārt Vidzemes rietumdaļu un līdz 19. gadsimta vidum gandrīz visa asimilējās ar latviešiem.
- sēļi Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā līdz 13. gadsimtam apdzīvoja teritoriju Daugavas kreisajā krastā (tagadējā Jēkabpils un Daugavpils rajonā).
- latgaļi Viena no baltu tautībām, kurai latviešu tautības veidošanās procesā ir bijusi noteicošā loma.
- ziemeļi Viena no četrām debespusēm (pretēja dienvidiem). Teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
- dienvidi Viena no četrām debespusēm (pretēja ziemeļiem). Teritorija, kas atrodas šajā pusē, virzienā.
- rietumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur riet saule. Teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
- austrumi Viena no četrām debess pusēm, apvāršņa daļa, kur lec saule. Teritorija, kas atrodas šajā pusē, virzienā.
- Miega artērija Viena no divām lielajām artērijām, kuras atrodas abās pusēs kaklam.
- Miega artērija Viena no divām lielajām artērijām, kuras atrodas abās pusēs kaklam.
- akvatinta Viena no dobspieduma tehnikām grafikā, kura dod bagātīgu tonālu gradāciju.
- laukšpati Viena no galvenajām iežus veidojošo minerālu grupām, kuri sastāv no alumīnija, kālija, nātrija un kalcija silikātiem.
- stūresspalva Viena no lielām putna astes spalvām, kurām ir stūres funkcija.
- Nošu līnija Viena no līnijkopas līnijām.
- joga Viena no ortodoksālajām senindiešu ideālistiskās filozofijas sistēmām, kas par cilvēka rīcības galveno mērķi uzskata psihes pilnīgu atbrīvošanos no materiālās eksistences.
- Masu ražošana Viena no progresīvajām ražošanas organizācijas formām specializētos uzņēmumos, kas ražo ierobežotas nomenklatūras vientipa produkciju.
- Masu ražošana Viena no progresīvajām ražošanas organizācijas formām specializētos uzņēmumos, kas ražo ierobežotas nomenklatūras vientipa produkciju.
- puksts Viena no sirds sistolēm, arī tās radītā vibrācija, skaņa.
- segspalva Viena no spalvām, kuru galvenā funkcija ir segt putna ķermeņa, tā daļas virsmu.
- nigrols Viena no transmisiju eļļām - naftas pārtvaices pārpalikums.
- segzvīņa Viena no zvīņām, kuru galvenā funkcija ir segt organisma, tā daļas virsmu.
- Vienlīdzīgi teikuma locekļi Viena nosaukuma teikuma locekļi, kam ir vienāda sintaktiskā funkcija, kas teikumā ir saistījumā ar vienu un to pašu vārdu un kas savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
- spārns Viena puse, dūja, arī gals (telpai, teritorijai).
- paaudze Vienā un tai pašā laikposmā eksistējošs, aptuveni vienāda vecuma vienas sugas (dzīvnieku, augu) kopums. Ģenerācija.
- oksidēšana Viena vai vairāku elektronu atņemšana atomam ķīmiskā reakcijā.
- elipse Viena vai vairāku izteikuma elementu izlaidums, kurus var viegli iedomāties pēc konteksta vai situācijas.
- mezgls Vienā vietā, teritorijā koncentrētu, savstarpēji saistītu objektu (piemēram, celtņu, telpu, mehānismu, ierīču) kopums.
- reģistrs Vienāda tembra veida stabuļu vai mēlīšu kopa taustiņu pūšamam vai mēlīšu instrumentam (piemēram, ērģelēm, harmonijam, akordeonam u. c.).
- vienādojums Vienādība, kas satur viena vai vairāku mainīgo (nezināmo) funkcijas un nav patiesa visām šo mainīgo vērtībām.
- diferenciālvienādojums Vienādojums, kurā nezināmie ir funkcijas un kurš satur arī šo funkciju atvasinājumus.
- šķetere Vienādos lokos satītas dzijas, pavedienu kopums.
- kolonāde Vienādu kolonnu rinda, kas balsta siju vai arku pārsegumu. Telpa, ko ierobežo kolonnu rinda.
- orķestrācija Vienam instrumentam (parasti klavierēm) rakstīta skaņdarba pārveidošana orķestrim. Instrumentācija (2).
- superpozīcija Vienas funkcijas ievietošana otrā funkcijā kādā tās mainīgā vietā. Šādas ievietošanas rezultāts.
- baznīca Vienas konfesijas ticīgo organizācija ar noteiktu dogmatiku un kultu.
- cunfte Vienas nozares vai vairāku radniecīgu nozaru amatnieku organizācija (feodālismā, kapitālismā).
- populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
- sabiedrība Vienas un tās pašas sugas īpatņu kopums, kas ir izveidojies evolūcijas procesā.
- saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība. Mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
- intervence Vienas valsts vai vairāku valstu militāra vai ekonomiska iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās. Intervencija.
- seimiks Vienas vojevodistes, viena apriņķa feodāļu sanāksme (Polijā no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam, arī Vidzemē un Latgalē laikposmā, kad tās ietilpa Polijā).
- vija Viengadīga parazītiska nezāle bez lapām un saknēm, bet ar vijīgu, pavedienveidīgu, kailu stublāju un piesūcekņiem, kas iesūcas saimniekaugā.
- plikstiņš Viengadīgs parazītisks kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, vienkāršām plūksnainām lapām, sīkiem, baltiem ziediem un trijstūrainu augli.
- soja Viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zarainiem, dažkārt vijīgiem stumbriem un augli - pāksti, kurā ir plakanas vai lodveida sēklas (pupas).
- pupiņa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas augs ar stāvu vai vijīgu stublāju un sēklām pākstīs.
- kazemāts Vieninieka kamera (cietoksnī, pilī u. tml.) īpaši bīstamiem (parasti politiskajiem) ieslodzītajiem (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā).
- kebs Vienjūga rati (Anglijā).
- fenols Vienkāršākais no šiem savienojumiem (bezkrāsaini kristāli ar specifisku smaku), kuru lieto, piemēram, dezinfekcijā.
- Ģimenes kodekss Vienots likumdošanas akts, kurā sistematizētas sociālo tiesību normas, kas regulē laulības, radniecības, adopcijas attiecības, aizbildnību un aizgādnību, civilstāvokļa aktu reģistrāciju.
- medžliss Vienpalātas likumdošanas iestāde (Turcijā).
- pilnvarojums Vienpusīgs akts, ar ko pilnvardevējs pilnvaro personu, organizāciju u. tml. veikt noteiktu darbību.
- izbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2). Atpūtas brauciens, ekskursija.
- vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (4). Līnija, arī svītra, kas ir (kā, piemēram, gleznas, ogles zīmējuma) pamatelements.
- Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja Viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajiem orgāniem, kurā ietilpst visu Apvienoto Nāciju Organizācijā uzņemto valstu pārstāvji.
- Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja Viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajiem orgāniem, kurā ietilpst visu Apvienoto Nāciju Organizācijā uzņemto valstu pārstāvji.
- Goda raksts Viens no augstākajiem apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir attiecīgās republikas Augstākās Padomes Prezidijs par izciliem sasniegumiem saimnieciskā, sociālā vai kultūras celtniecībā, kā arī par sabiedriski politisku darbību.
- Goda raksts Viens no augstākajiem apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir attiecīgās republikas Augstākās Padomes Prezidijs par izciliem sasniegumiem saimnieciskā, sociālā vai kultūras celtniecībā, kā arī par sabiedriski politisku darbību.
- zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
- pols Viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomātā rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu.
- korelāts Viens no diviem vai vairākiem priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem, starp kuriem pastāv korelācija (1).
- dublets Viens no diviem vienādiem priekšmetiem (parasti kolekcijās).
- siltumizdalītājs Viens no galvenajiem konstruktīvajiem reaktora mezgliem, kur notiek kurināmā dalīšanas kodolreakcija, kuras rezultātā izdalās siltums.
- pareizticība Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas radās Austrumu Romas impērijā, 11. gadsimtā izveidojās par patstāvīgu baznīcu, pirmsrevolūcijas Krievijā kļuva par oficiālo valsts reliģiju.
- luterisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas sāka veidoties Vācijā 16. gadsimtā. Šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums. Luterānisms.
- luterānisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas sāka veidoties Vācijā 16. gadsimtā. Šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums. Luterisms.
- zīmējums Viens no grafikas pamatveidiem - unikāls attēls, kas iegūts brīvā darbībā ar roku, izmantojot grafiskās tēlošanas līdzekļus - punktus, līnijas, laukumus. Ar šādiem tēlošanas līdzekļiem veidots darbs.
- prezbiteriānisms Viens no kalvinisma virzieniem, kas sāka veidoties Lielbritānijā 16. gadsimtā. Šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
- do Viens no septiņiem skaņu nosaukumiem zilbju notācijā. Atbilstošā skaņa.
- vijoļkoncerts Viens no simfoniskās mūzikas žanriem. Koncerts vijolei un orķestrim.
- streptocīds Viens no sulfanilamīdu grupas preparātiem bakteriālo infekciju ārstēšanai.
- norsulfazols Viens no sulfanilamīdu preparātiem bakteriālo infekciju ārstēšanai.
- folklora Viens no tautas kolektīvās daiļrades veidiem (poētiskā tautas daiļrade, tautas mūzika, tautas horeogrāfija). Tautas masu sacerējumi, kas ieguvuši noteiktu māksliniecisku formu un dzīvo tautā kā patstāvīgi daiļdarbi.
- fāze Viens no trīsfāžu strāvas līnijas vadiem.
- tirānija Vienvaldības forma (Senajā Grieķijā no 7. līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras), kas radās, ietekmīgai personai sagrābjot varu, un kam bija piespiedu raksturs.
- audi Vienveidīgu šūnu sakopojumi organismā, kuriem ir vienāda uzbūve un līdzīgas funkcijas.
- stumbrs Vienveidīgu šūnu sakopojums (dzīvnieka organismā), kam parasti ir refleksa, impulsu vadīšanas, arī balsta funkcija.
- tamada Viesību vadītājs (parasti Gruzijā).
- starppunkts Vieta (ar noteiktu funkciju) starp (kā) galapunktiem.
- mala Vieta (kur, piemēram, kādā teritorijā, celtnē, telpā), kas ir attālināta no (tās) centra. Arī puse.
- mala Vieta (kur, piemēram, kādā teritorijā, celtnē, telpā).
- stūris Vieta (parasti kādas teritorijas, apvidus malā), parasti neliela, no apkaimes atšķirīga.
- sēdeklis Vieta (parasti pilsēta), arī celtne, telpa, kur pastāvīgi darbojas (piemēram, organizācija, amatpersona).
- osta Vieta (ūdenstilpes krasta iecirknis līdz ar tam pieguļošo dabisko vai mākslīgi veidoto, pret viļņiem aizsargāto ūdens joslu), kas iekārtota kuģu stāvēšanai, iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī dažādu palīgoperāciju veikšanai.
- paklēte Vieta zem klēts. Pazema telpa zem klēts grīdas (parasti klētij, kas celta uz paaugstiem pamatiem).
- telpa Vieta, arī vides daļa, kurai (parasti) ir noteiktas robežas un kurā kas atrodas, noris vai kurai ir kādas funkcijas.
- ugunspunkts Vieta, būve, kur ugunspozīcijā ir novietots artilērijas ierocis, ložmetējs.
- centrs Vieta, iestāde, organizācija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība.
- izeja Vieta, kas paredzēta iziešanai, izkļūšanai (no kādas telpas, teritorijas), vieta, pa kuru iziet, izkļūst (no kurienes).
- gals Vietā, kas piekļaujas (telpas, teritorijas, arī priekšmeta) nobeigumam.
- Galvenā mītne Vieta, kur kara laikā atrodas bruņoto spēku augstākā virspavēlniecība un tās štābs. PSRS Bruņoto Spēku Augstākā Virspavēlnieka vadības orgāns (Lielā Tēvijas kara laikā).
- pozīcija Vieta, kur novietots karaspēks, arī atsevišķs karavīrs cīņai ar pretinieku. Vieta, kur novietoti ieroči (parasti artilērija, ložmetēji) pretinieka apšaudei.
- kolumbārijs Vieta, kur pēc kremācijas glabā urnas ar mirušo pelniem.
- sadura Vieta, kurā saskaras divi konstrukcijas elementi, divi priekšmeti, arī priekšmeta divas daļas.
- nomale Vieta, novads, apgabals, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas, platības centra.
- Ieejas vārti Vieta, pa kuru organismā iekļūst mikrobi, izraisot infekciju.
- Apsūdzēto sols Vieta, situācija, kur tiek atmaskots noziegums, pārkāpums.
- Apsūdzēto sols Vieta, situācija, kur tiek atmaskots noziegums, pārkāpums.
- autoinspekcija Vieta, telpa, kur atrodas šī milicijas daļa (nodaļa).
- sijātava Vieta, telpa, kur sijā (ko).
- pieosta Vieta, teritorija ostas tuvumā.
- pašmājās Vietā, teritorijā u. tml., kura kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta.
- zeme Vieta, teritorija, kas (kādam) saistās ar ko (piemēram, ar kādu dzīves posmu, ar kādu stāvokli).
- apkārtne Vieta, teritorija, kas atrodas (kam) apkārt, (kā) tuvumā.
- puse Vieta, teritorija, kas atrodas ar apzīmētāju nosauktās vietas virzienā vai tās tuvumā.
- pievārte Vieta, teritorija, kas atrodas samērā tuvu kam (parasti apdzīvotai vietai).
- puse Vieta, teritorija, kas atrodas virzienā prom no kā vidus, viduslīnijas. Vieta (piemēram, kādā teritorijā, telpā), kas ir attālināta no (šīs teritorijas, telpas) centra.
- poligons Vieta, teritorija, kas iekārtota tehnisko līdzekļu izmēģināšanai, karaspēka apmācīšanai.
- pazeminājums Vieta, teritorija, kas ir zemāka par apkārtni.
- saule Vieta, teritorija, ko apspīd šis debess ķermenis, vide, kurā izplatās tā starojums.
- puse Vieta, teritorija, kur parasti izpaužas ar apzīmētāju nosauktā parādība, tās iedarbība.
- šīpuse Vieta, teritorija, kurā atrodas, dzīvo runātājs, vērotājs.
- Aģitācijas punkts Vietēja sabiedriski politiska iestāde, kurā veic masu aģitācijas darbu.
- Aģitācijas punkts Vietēja sabiedriski politiska iestāde, kurā veic masu aģitācijas darbu.
- landrāts Vietējās pārvaldes rajona orgāna vadītājs (Vācijas Federatīvajā Republikā).
- toponīmika Vietvārdu kopums (piemēram, kādā teritorijā). Toponīmija (2).
- toponīmija Vietvārdu kopums (piemēram, kādā teritorijā). Toponīmika (2).
- vija Vijīga (kā, piemēram, dūmu, ūdens) plūsma.
- vītne Vijīga (kā, piemēram, dūmu) plūsma.
- pīne Vijīga (kā, piemēram, ūdens, dūmu) plūsma. Vijīga, kustīga (vienveidīgu cits citam sekojošu priekšmetu, dzīvu būtņu) rinda.
- nutācija Vijīga augu galotņu griešanās kustība.
- laizīt Vijīgi lokoties, virzoties, skart (par liesmām, uguni).
- laizīties Vijīgi lokoties, virzoties, skarties (par liesmām, uguni).
- novīties Vijīgi nokarāties.
- vīteņaugi Vijīgi vai kāpelējoši augi.
- apiņi Vijīgs lakstaugs, kura rogas lieto alus rūpniecībā un medicīnā.
- vijība Vijīgums (1).
- vijība Vijīgums (2).
- vijība Vijīgums (3).
- vijība Vijīgums (4).
- pijole Vijole.
- vijoļliteratūra Vijolei komponēti skaņdarbi (nošu rakstā).
- vijoļmūzika Vijolei komponēti skaņdarbi.
- vijoļspēle Vijoles spēle.
- atraitnīte Vijolīšu dzimtas augs ar dažādas krāsas ziediem.
- vijolīte Vijolīšu dzimtas lakstaugs ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem.
- Trejkrāsu vijolīte Vijolīšu dzimtas viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, iegarenām, olveida vai lancetiskām lapām, un nekārtniem violetziliem, bālgandzelteniem ziediem.
- Vijoles koncerts Vijoļkoncerts.
- Vijoles mūzika Vijoļmūzika.
- vijoļskola Vijoļspēles skola.
- vijoļbūve Vijoļu būve.
- vijoļbūvētājs Vijoļu būvētājs. Vijoļmeistars.
- vijoļmeistars Vijoļu meistars. Vijoļbūvētājs.
- vijums Vijot (1) līdzīgs ornaments, līniju, formas veidojums.
- apvīt Vijot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
- vijums Vijot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus), darināts izstrādājums.
- apvīt Vijot apņemt (ar ko).
- atvīt Vijot atraisīt, atrisināt (ko savītu). _imperf._ Vīt vaļā.
- ievīt Vijot ietvert (vijumā). Vijot iestiprināt (kur iekšā).
- izvīt Vijot izgatavot.
- novīt Vijot izgatavot.
- izvīt Vijot izklāt.
- izvīt Vijot izlietot (daudz vai visu).
- novīt Vijot izveidot (ligzdu) - par putniem.
- savīt Vijot izveidot (ligzdu) - par putniem.
- savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Vijot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pievīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko).
- izvīt Vijot izvirzīt cauri (kam), caur (ko). Vijot caur aust.
- aizvīt Vijot nostiprināt tā, lai neraisās vajā. Vijot aizdarīt.
- pārvīt Vijot pārklāt (ar ko).
- pievīt Vijot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- savīt Vijot savienot, sasaistīt.
- vērpt Vijot, griežot saistīt kopā (tekstilšķiedras) diegā, dzijā u. tml. Šādā veidā saistot tekstilšķiedras, gatavot (diegu, dziju u. tml.).
- sagrodot Vijot, vērpjot panākt, ka (kas, parasti diegs, dziļa) kļūst grods.
- aizvīties Vijoties aizvirzīties. Vijoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- apvīties Vijoties apņemt (visapkārt, no visām pusēm).
- izvīties Vijoties izplūst (piemēram, par dūmiem, tvaiku).
- izvīties Vijoties izvirzīties (par augiem).
- izvīties Vijoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- uzvīties Vijoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par augiem, to daļām.
- apvīt Vijoties, lokoties apņemt, aptvert (par liesmām, dūmiem).
- ātrvilciens Vilciens, kas brauc ar lielu ātrumu un pietur tikai lielākajās stacijās.
- elektrovilciens Vilciens, kura vilces spēku rada vagonos uzstādīti elektriskie dzinēji, kas enerģiju saņem pa kontaktvadu. Elektriskais vilciens.
- šekspiroloģija Viljama Šekspīra daiļrades un biogrāfijas pētniecība.
- šrafēt Vilkt rasējumā tievas paralēlas līnijas (piemēram, ēnojuma parādīšanai).
- novilkt Vilkt un pabeigt vilkt (līniju).
- pleds Vilnas, parasti rūtains, četrstūrains apmetnis (Skotijā).
- manipulācija Viltīga, negodīga rīcība. Mahinācija.
- pārība Viļņu funkcijas raksturojums ar skaitļiem +1 vai -1 (kvantu mehānikā, elementārdaļiņu fizikā).
- krustdēls Vīrietis (parasti jaunietis) attiecībā pret cilvēku, kas viņu ievada kādā arodā, profesijā.
- krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- krustbērns Vīrietis vai sieviete (parasti jaunietis vai jauniete) attiecībā pret cilvēku, kas ievada viņu savā arodā, profesijā.
- kastrāts Vīrietis, kam izdarīta kastrācija.
- kazaks Vīrietis, kas dzimis kādā no šādiem bijušajiem apgabaliem.
- krusttēvs Vīrietis, kas ievada kādu (parasti jaunieti) savā arodā, profesijā.
- krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- rikša Vīrietis, kas, velkot divričus, pārvadā tajos pasažierus, kravu (Japānā, arī dažās citās Āzijas zemēs).
- Siržu lauzējs Vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas.
- Siržu lauzējs Vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas.
- Siržu zaglis (biežāk lauzējs) Vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas.
- vedējtēvs Vīrietis, parasti precējies, kas kopā ar vedējmāti vada kāzu ceremoniju.
- dzimumloceklis Vīrišķais kopulācijas orgāns.
- revolvervirpa Virpa ar periodiski pagriežamu daudzpozīciju galvu un vairākiem instrumentiem, kas tiek ievadīti darba zonā secīgi cits pēc cita.
- virsbīskaps Virsbīskapijas (1) galva.
- virsbīskaps Virsbīskapijas (2) galva.
- virsniekvietnieks Virsdienesta instruktoru (augstākā) dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- konduktors Virsdienesta karavīra (kāda speciālista palīga) dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- fons Virsmas daļa (piemēram, gleznā, zīmējumā, bareljefā), kurai ir pakārtota nozīme un uz kuras izceļas galvenie kompozīcijas elementi.
- līnija Virsmas vai telpas elements, kam ir tikai viena dimensija - garums.
- kornets Virsnieka zemākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas armijas kavalērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- jesauls Virsnieku dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kazaku karaspēka daļās (atbilst rotmistram kavalērijā). Virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- virsniecība Virsnieku kopums kādas valsts armijā.
- tad Virsteikumā norāda uz darbības, norises, stāvokļa situāciju, apstākļiem un laiku, kurus konkretizē nosacījuma palīgteikums.
- kazemāts Virszemes vai pazemes nocietinājums, kas pasargā no artilērijas šāviņiem un nelielām aviobumbam. Pazemes telpa aizstāvēšanās nocietinājumā, kura pasargā no artilērijas šāviņiem un nelielām aviobumbam.
- rulāde Virtuoza pasāža dziedāšanā (parasti koloratūrsoprāna partijās).
- rapsodija Virtuozs, tematiski attīstīts instrumentāls skaņdarbs fantāzijas formā par tautas mūzikas, arī oriģinālskaņdarbu tēmām.
- virusologs Virusoloģijas speciālists.
- vīrushepatīts Vīrusu ierosināta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs galvenokārt aknu bojājums.
- pūslīšēde Vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīga nieze, apsārtums, sīku pūslīšu veidošanās.
- bakas Vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kura rada rētas ādā (parasti sejas ādā).
- grīste Virvei līdzīgi (parasti cieši) savīts, sagriezts saišķis. No vairākiem pavedieniem darināts vijums.
- radioprožektors Virziena raidījumu radiostacija, kuras radioviļņi atstarojas no reflektora virsmas.
- konstruktīvisms Virziens (parasti arhitektūrā, tēlotājā mākslā), kura pārstāvji par galveno uzskata formu funkcijas, konstruktīvo mērķtiecību.
- vitālisms Virziens bioloģijā, kas atzīst nemateriāla dzīvības spēka esamību organismos.
- klasicisms Virziens mākslā, mākslas metode un estētikas teorija, kas par normu un paraugu izvirza antīko mākslu (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam Eiropā un no 18. gadsimta līdz 19. gadsimtam Krievijā).
- blankisms Virziens sociālistiskajā kustībā (franči jā 19. gadsimtā), kuram raksturīgs uzskats, ka kapitālistisko ekspluatāciju var iznīcināt nelielas revolucionāru grupas bez plašāku masu līdzdalības.
- dienvidaustrumi Virziens starp dienvidiem un austrumiem. Teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- dienvidrietumi Virziens starp dienvidiem un rietumiem. Teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- ziemeļaustrumi Virziens starp ziemeļiem un austrumiem. Teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- ziemeļrietumi Virziens starp ziemeļiem un rietumiem. Teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- sociālšovinisms Virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kura pārstāvji aizstāv savas valsts buržuāzijas agresīvo politiku.
- oportūnisms Virziens, politika (strādnieku kustībā), kam raksturīga proletariāta interešu pielāgošana un pakļaušana buržuāzijas interesēm, atteikšanās no šķiru cīņas, no sociālistiskās revolūcijas, proletariāta diktatūras.
- vērpties Virzīties (piemēram, pa riņķa līniju, lokveidā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sliekties Virzīties pa šķietami liektu līniju, tuvojoties, piemēram, horizontam (parasti par sauli).
- pievadīt Virzot (piemēram, vielu, enerģiju) pa attiecīgām iekārtām, ietaisēm, panākt, ka (tā) sasniedz (noteiktu objektu).
- ievilkt Virzoties (pagaisu), atstāt (aiz sevis pēdas, parasti nepārtrauktas līnijas veidā).
- vagot Virzoties, pārvietojoties panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas joslas, līnijas veida padziļinājumi.
- skart Virzoties, tiekot virzītam, nonākt saskarē (ar ko) tā, ka rodas deformācija. Kļūt tādam, ar kuru (kas) nonāk saskarē tā, ka rodas deformācija.
- patriciāts Visbagātāko, visprivileģētāko iedzīvotāju slānis, kam bija ekonomiskā un politiskā vara pilsētā (feodālismā).
- optimāls Visizdevīgākais, vislabākais, arī visatbilstošākais (no iespējamā kādā situācijā, kādos apstākļos).
- nullenerģija Vismazākā enerģija, kas var būt kādai sistēmai (piemēram, atomam, molekulai), kura pakļaujas kvantu mehānikai.
- motīvs Vismazākā melodijas daļa (parasti vienas takts apjomā), kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības.
- intonācija Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmības nozīme. Mūzikas skaņas izpildījums (ar balsi vai instrumentu).
- Kritiskā masa Vismazākā skaldāmo materiālu masa, kurā iespējama kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
- Kritiskā masa Vismazākā skaldāmo materiālu masa, kurā iespējama kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
- prezbiteriānis Vismērenākais reliģiski politiskais puritāņu grupējums (17. gadsimtā Anglijā, Skotijā).
- ģimnāzija Vispārējā vidējā mācību iestāde (buržuāziskajā Latvijā, pirmsrevolūcijas Krievijā, dažās kapitālistiskajās valstīs).
- universālija Vispārīgs jēdziens (parasti viduslaiku filozofijā).
- kazuistika Vispārīgu dogmatisku tēžu attiecināšana uz atsevišķiem gadījumiem (sholastiskajā teoloģijā, viduslaiku jurisprudencē).
- daudznozīmība Vispārināta īpašība --> daudznozīmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Polisēmija.
- godbijība Vispārināta īpašība --> godbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- goddevība Vispārināta īpašība --> goddevīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī godbijība.
- komēdijiskums Vispārināta īpašība --> komēdijisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazkustība Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī kustību trūkums (organismam). Hipokinēzija.
- mijiedarbīgums Vispārināta īpašība --> mijiedarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Spēja (cietvielām) viegli padoties deformācijai un saglabāt pēc tās radušos formu.
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Augkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no platības vienības (noteiktā laikposmā).
- rijība Vispārināta īpašība --> rijīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rijība Vispārināta īpašība --> rijīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sērijveidīgums Vispārināta īpašība --> sērijveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- siltasinība Vispārināta īpašība --> siltasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Homotermija.
- stingums Vispārināta īpašība --> stings (5), šīs īpašības konkrēta izpausme. Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa spēju pretoties deformācijai dotās slodzes gadījumā.
- svētbijība Vispārināta īpašība --> svētbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī dievbijība.
- termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
- uzplijība Vispārināta īpašība --> uzplijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vijīgums Vispārināta īpašība --> vijīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vijīgums Vispārināta īpašība --> vijīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vijīgums Vispārināta īpašība --> vijīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vijīgums Vispārināta īpašība --> vijīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- te Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir cieši saistīts runātājs, vērotājs. Pretstats: tur (2).
- tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir, parasti vāji, saistīts runātājs, vērotājs. Pretstats: te [1] (2).
- tas Vispārināti norāda uz ko tādu, kas saprotams no konteksta vai konkrētas situācijas.
- rentabilitāte Vispārinošs rādītājs, ko izmanto, lai fiksētu (kā) ekonomisko efektivitāti noteiktā laikposmā, un ko aprēķina, vai nu šajā laikposmā gūto peļņu dalot ar ražošanas pamatfondu un apgrozāmo līdzekļu vidējo vērtību naudas izteiksmē, vai arī izsakot peļņas summu procentos no realizētās produkcijas pašizmaksas. Arī ekonomiska efektivitāte, ienesīgums.
- Pilsētas skola Vispārizglītojoša mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā un dažās citās valstīs).
- Pilsētas skola Vispārizglītojoša mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā un dažās citās valstīs).
- pirmķērpji Visprimitīvākie ķērpji, kas veido uz koku stumbriem miltveida masu, kura sastāv no aļģēm un sēņu micēlija pavedieniem ar vāji izteiktām savstarpējām attiecībām.
- apdoma Vispusīga situācijas, rīcības un iespējamo seku apsvēršana.
- boļševiks Vissavienības Komunistiskās (boļševiku partijas biedrs (līdz XIX kongresam). Komunists.
- Politiskā nodaļa Vissavienības Komunistiskas (boļševiku) partijas, vēlāk - Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas politisks orgāns (līdz 1956. gadam), ko nodibināja atsevišķos sociālisma celtniecības iecirkņos, Bruņotajos Spēkos partijas vadības un politiskā darba pastiprināšanai.
- Jaunie ļeņinieši Vissavienības V. I. Ļeņina pionieru organizācijas biedri.
- Jaunie ļeņinieši Vissavienības V. I. Ļeņina pionieru organizācijas biedri.
- Pionieru maršs Vissavienības V. I. Ļeņina pionieru organizācijas masveida sacensība, kam parasti ir tematiska ievirze.
- Pionieru maršs Vissavienības V. I. Ļeņina pionieru organizācijas masveida sacensība, kam parasti ir tematiska ievirze.
- Pirmatnējā kopiena Vissenākā sabiedriski ekonomiskā formācija cilvēces vēsturē.
- Pirmatnējā kopiena Vissenākā sabiedriski ekonomiskā formācija cilvēces vēsturē.
- pirmdzimtene Vissenākā, sākotnējā (parasti cilts, cilšu grupas) uzturēšanās vieta, teritorija.
- kapilārs Vissīkākais asinsvads (starp artēriju un vēnu sazarojumiem).
- pāvs Vistveidīgo kārtas putns (Dienvidāzijā) ar ļoti krāšņām garām uzastes spalvām (tēviņiem).
- reihsrāts Visvācijas padome (no 1919. gada līdz 1934. gadam), kurā ietilpa visu reiha zemju (novadu) valdību pārstāvji.
- vitaminologs Vitaminoloģijas speciālists.
- nikotīnskābe Vitamīns, kas piedalās oksidacijas fermentu veidošanā organismā (PP vitamīns).
- staipeknis Vītne (lapas pārveidne), arī vijīgs, kāpelējošs stumbrs.
- tranzītvīza Vīza braukšanai caur vīzas devējas valsts teritoriju.
- vojevodiste Vojevodas (1) pārvaldīta administratīva teritorija. Vaivadija (1).
- vojevoda Vojevodistes augstākā amatpersona (Polijā līdz 1950. gadam). Vaivads (2).
- vaivads Vojevodistes augstākā amatpersona (Polijā līdz 1950. gadam). Vojevoda (2).
- koloratūra Vokālajā mākslā - melodijas izrotājums ar pasāžām, melismiem.
- ārija Vokāls skaņdarbs (ar lirisku vai dramatisku saturu), kas rakstīts solistam ar orķestra pavadījumu (parasti operas, oratorijas, kantātes sastāvdaļa).
- vulkanologs Vulkanoloģijas speciālists.
- Vēders iziet Zarnas iztukšojas defekācijas rezultātā.
- koraļļpolipi Zarndobumaiņu tipa klase, pie kuras pieder jūras dzīvnieki, kas parasti dzīvo kolonijās. Šīs klases dzīvnieki.
- salmonellas Zarnu baktērijas ar toksiskām īpašībām.
- salmoneloze Zarnu infekcijas slimība, ko izraisa salmonellas.
- nozaudēt Zaudējot orientāciju, novirzīties (no ceļa, takas, pēdām u. tml.).
- nosisties Zaudēt dzīvību (parasti sauszemes transportlīdzekļa, lidaparāta avārijā).
- nolaisties Zaudēt možumu, dzīvesprieku, enerģiju.
- sabrukt Zaudēt psihisku līdzsvaru, nonākt galējā depresijā (aiz smagiem pārdzīvojumiem).
- Krist (kāda) acīs Zaudēt savu labo slavu, reputāciju, nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
- Krist (arī nonākt) neslavā Zaudēt savu labo slavu, reputāciju.
- atsalt Zaudēt simpātijas, labvēlību u. tml. (pret kādu). Zaudēt interesi.
- gineja Zelta monēta (Anglijā).
- červoncs Zelta monēta 3 rubļu vērtībā (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- imperiāls Zelta monēta pirmsrevolūcijas Krievijā 10 rubļu vērtībā, pēc 1897. gada - 15 rubļu vērtībā.
- sovrins Zelta monēta sterliņu mārciņas vērtībā (Anglijā).
- kompaunds Zemā temperatūrā kūstošs izolācijas materiāls, ko izmanto elektrotehnikā.
- uradņiks Zemākā dienesta pakāpe cariskās Krievijas apriņķa policijā. Policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- gorodovojs Zemākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas pilsētu policijā. Policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kanonieris Zemākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un citu valstu armiju artilērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- konstebls Zemākā dienesta pakāpe policijā (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs). Policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pilsētciemats Zemākā ranga pilsēttipa apdzīvota vieta (Latvijas PSR kopš 1949. gada).
- Zemes tiesa Zemākā tiesa vai apriņķa, guberņas tiesa (Krievijā 18. un 19. gadsimtā). Zemestiesa.
- maģistrs Zemākais zinātniskais grāds (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko piešķīra personām, kas pēc augstākās mācību iestādes beigšanas bija nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
- šīzeme Zeme, vieta, teritorija, kurā atrodas, dzīvo runātājs.
- teritorija Zemes (arī citu planētu) virsas daļa (ar sauszemi, ūdeņiem, gaisa telpu, zemes dzīlēm), kurā ir izplatīta kāda dabas parādība vai ar cilvēka dzīvi un darbību saistīta parādība vai kura pieder noteiktai valstij, iestādei, organizācijai, personai u. tml. un kurai ir noteiktas robežas un platība.
- azojs Zemes garozas attīstības vēstures vissenākais posms, kad uz Zemes vēl nebija organismu.
- zemestrīce Zemes garozas svārstības, ko izraisa pēkšņa Zemes dzīļu potenciālās enerģijas atbrīvošanās.
- sials Zemes garozas virsējā kārta, ko veido galvenokārt silīcija un alumīnija minerāli.
- nabobs Zemes pārvaldnieks (Indijas provincēs, kas atdalījušās no Lielo Mogolu impērijas).
- domēne Zemes platības, kas bija tieši pakļautas ķeizaram vai karalim.
- precesija Zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa attiecībā pret ekliptikas asi.
- augstiene Zemes virsas daļa, kas paugurainā līdzenumā paceļas attiecībā pret apkārtējo teritoriju augstāk par 200 metriem (Latvijā - par 120 metriem) virs jūras līmeņa.
- horizonts Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija. Apvārsnis (1).
- apvārsnis Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija. Horizonts.
- tektonika Zemes, arī citu planētu uzbūve, kustība, deformācija.
- apūdeņošana Zemes, augsnes apgāde ar ūdeni, pievadot to mākslīgi. Irigācija.
- austrumi Zemes, kas atrodas Āzijā un tai tuvajos apvidos.
- rietumi Zemes, kas atrodas šajā teritorijā (parasti Rietumeiropā).
- kriosfēra Zemeslodes nevienlaidu apvalks atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras mijiedarbības zonā, kurām raksturīga ledus klātbūtne vai iespēja tā pastāvēšanai.
- Dziļā zemestrīce Zemestrīce, kas rodas mantijā no 300 līdz 700 km dziļumā.
- epicentrs Zemestrīces hipocentra projekcija uz Zemes virsmas.
- orients Zemju kopums, kuras atrodas Āzijā un tai tuvajos apvidos. Austrumi.
- leidinieks Zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).
- sābris Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latgalē, arī Krievijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes.
- pušelnieks Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latvijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes.
- gruntnieks Zemnieks, kas bija iepircis savas mājas (Latvijā kapitālisma laikmetā līdz pirmajam pasaules karam).
- muduraiņi Zemnieku (vīriešu vai sieviešu) īpaša piegriezuma svārki ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gadsimtā Latvijā).
- zemniecība Zemnieku kopums (piemēram, zemē, valstī, kādā tās teritorijā).
- marka Zemnieku vai pilsētas kopienas īpašums (viduslaikos Vācijā, arī dažās citās Eiropas zemēs).
- roltreilers Zemrāmļa puspiekabe kravas ievešanai speciālas konstrukcijas kuģos (piemēram, rolkeros).
- zemiene Zems līdzenums, kas attiecībā pret apkārtējo teritoriju atrodas ne augstāk par 200 metriem virs jūras līmeņa.
- zenītuguns Zenītartilērijas (2) uguns.
- zenītbaterija Zenītartilērijas baterija.
- zenītnieks Zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēka karavīrs.
- skauti Zēnu organizācija, ko 20. gadsimta sākumā nodibināja Lielbritānijā un kas vēlāk izveidojās daudzās valstis.
- gandrene Ziedaugu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi (piemēram, gandrene, pelargonija).
- vārpskara Ziedkopa (graudzālēm), kurā vārpiņas novietotas ļoti tuvu ziedkopas asij uz īsa kātiņa.
- Atdot sevi (visu) Ziedot, veltīt (kam) visu savu enerģiju, spēku, arī mūžu, dzīvību.
- Atdot sevi visu Ziedot, veltīt (kam) visu savu enerģiju, spēku, arī mūžu, dzīvību.
- Kārtns zieds Zieds, caur ko var novilkt ne mazāk par trim simetrijas plaknēm, no kurām katra to dala divās vienādās daļās.
- Kārtns zieds Zieds, caur kuru var novilkt ne mazāk par trim simetrijas plaknēm, kas katra to dala divās vienādās daļās.
- Nekārtns zieds Zieds, caur kuru var novilkt vienu simetrijas plakni, kas to dala divās vienādās daļās.
- normaņi Ziemeļģermāņu ciltis, kas 8. - 11. gadsimtā dzīvoja Skandināvijā.
- ziepeļļa Ziepju un eļļas emulsija.
- lakmuss Zila krāsviela, kuru satur daži augi un kuru izmanto laboratorijās par indikatoru.
- Zilā lampa Zilas krāsas spuldze, ko izmanto siltuma terapijā.
- Zilā lampa Zilas krāsas spuldze, ko izmanto siltuma terapijā.
- Zilbes centrs Zilbes daļa, kuru izrunājot muskuļu saspriegums sasniedz kulmināciju.
- cirkumflekss Zilbes intonācija (zilbes akcents), ko apzīmē ar šo zīmi.
- Lauztā intonācija Zilbes intonācija, kuras pirmā daļa ir kāpjoša un saspriegta, bet otrā - pēc momentāna balss pārtraukuma nesaspriegta.
- metatonija Zilbes intonācijas maiņa vienā un tai pašā morfēmā.
ij citās vārdnīcās:
MEV