Paplašinātā meklēšana
Meklējam iekš.
Atrasts vārdos (233):
- iekš:1
- iekš-:1
- iekša:1
- iekšā:1
- iekšas:1
- priekš:1
- riekša:1
- iekšējs:1
- iekšpus:1
- priekš-:1
- priekša:1
- priekšā:1
- iekšiene:1
- iekšķīgs:1
- iekšlogs:1
- iekšmala:1
- iekšpuse:1
- iekšzeme:1
- iepriekš:1
- papriekš:1
- miekšķēt:1
- priekšup:1
- riekšava:1
- iekšdarbi:1
- iekšsiena:1
- iekšskats:1
- iekštelpa:1
- iepriekš-:1
- liekšķere:1
- priekšāda:1
- priekšass:1
- priekšējs:1
- priekšiņa:1
- iekšdedzes:1
- iekšdurvis:1
- iekškabata:1
- iekšlietas:1
- atmiekšķēt:1
- izmiekšķēt:1
- liekšķerēt:1
- pamiekšķēt:1
- priekšaugs:1
- priekšauts:1
- priekšbura:1
- priekšdaļa:1
- priekšgals:1
- priekškāja:1
- priekškāpa:1
- priekškara:1
- priekškars:1
- priekšķepa:1
- priekšlapa:1
- priekšlēca:1
- priekšlogs:1
- priekšmala:1
- priekšmets:1
- priekšnams:1
- priekšosta:1
- priekšpils:1
- priekšpuse:1
- priekšrati:1
- priekšroka:1
- priekšvāks:1
- priekšzāle:1
- priekšzīme:1
- priekšzobs:1
- iekšpilsēta:1
- iepriekšējs:1
- kūtspriekša:1
- miekšķēties:1
- priekšdarbi:1
- priekšdzija:1
- priekšgrupa:1
- priekšhalle:1
- priekšjosla:1
- priekškalne:1
- priekškalnu:1
- priekškalps:1
- priekšklājs:1
- priekšklēts:1
- priekšķetna:1
- priekšlaikā:1
- priekšlauks:1
- priekšmeita:1
- priekšnāves:1
- priekšnieks:1
- priekšpīķis:1
- priekšplāns:1
- priekšplecs:1
- priekšpulks:1
- priekšsāpes:1
- priekšsēdis:1
- priekšsiena:1
- priekšskola:1
- priekšspēle:1
- priekšstats:1
- priekšstepe:1
- priekštecis:1
- priekštelpa:1
- priekštilta:1
- priekšupējs:1
- priekšvārds:1
- priekšvēzis:1
- priekšžauņi:1
- iekškvartāls:1
- iekšpolitika:1
- degunpriekša:1
- istabpriekša:1
- klētspriekša:1
- plītspriekša:1
- priekšdevums:1
- priekšdienas:1
- priekšdurvis:1
- priekšēdiens:1
- priekšfināls:1
- priekšgājējs:1
- priekšistaba:1
- priekškarams:1
- priekškrūtis:1
- priekškuņģis:1
- priekšlaikus:1
- priekšlikums:1
- priekšmetība:1
- priekšnesums:1
- priekšniekot:1
- priekšplātne:1
- priekšpuisis:1
- priekšraksts:1
- priekšrocība:1
- priekšrocīgs:1
- priekšsajūta:1
- priekšskanis:1
- priekšskolas:1
- priekšspārns:1
- priekšstarta:1
- priekšstatīt:1
- priekšstāvis:1
- priekšstikls:1
- priekšsvētku:1
- priekštituls:1
- priekšturams:1
- priekšvadnis:1
- priekšvakars:1
- priekšziemas:1
- priekšzīmība:1
- priekšzīmīgs:1
- rijaspriekša:1
- iekšpolitisks:1
- atmiekšķēties:1
- bezpriekšmetu:1
- izmiekšķēties:1
- krāsnspriekša:1
- pamiekšķēties:1
- priekšādevums:1
- priekšdārziņš:1
- priekšdūriens:1
- priekšfeodāls:1
- priekškultūra:1
- priekšlaicīgs:1
- priekšlaukums:1
- priekšlemesis:1
- priekšmēlenis:1
- priekšmetisks:1
- priekšniecība:1
- priekšnojauta:1
- priekšpadomju:1
- priekšpilsēta:1
- priekšskatuve:1
- priekšslimība:1
- priekšstadija:1
- priekšvērpējs:1
- priekšvēsture:1
- priekšāstāvošs:1
- priekšāteicējs:1
- priekšdzemdību:1
- priekšeksāmenu:1
- priekšinfarkfa:1
- priekškambaris:1
- priekšlasījums:1
- priekšlasītājs:1
- priekšlobītājs:1
- priekšmetiskot:1
- priekšniecisks:1
- priekšnojausma:1
- priekšpārbaude:1
- priekšpēdējais:1
- priekšpostenis:1
- priekšpozīcija:1
- priekšpusdiena:1
- priekšsēdētājs:1
- priekštiesības:1
- priekšvēlēšanu:1
- priekšvērpšana:1
- priekšzīmīgums:1
- mācībpriekšmets:1
- priekšālasītājs:1
- priekšautsvārki:1
- priekšbrauciens:1
- priekšizglītība:1
- priekšlaicīgums:1
- priekšmetiskums:1
- priekšnoteikums:1
- priekšpavasaris:1
- priekšpeldējums:1
- priekšsacīkstes:1
- priekšskrējiens:1
- priekšstatījums:1
- priekšstatīties:1
- priekšvēlēšanas:1
- priekšvēstnesis:1
- priekšzināšanas:1
- starppriekškars:1
- starppriekšmetu:1
- iekškontinentāls:1
- priekšbioloģisks:1
- priekšdziedātājs:1
- priekšdziedzeris:1
- priekšmetdarbība:1
- priekšnosacījums:1
- priekšoperācijas:1
- priekšpavasarīgs:1
- priekšsacensības:1
- priekšstrādnieks:1
- priekšvēsturisks:1
- solopriekšnesums:1
- priekšmetiskoties:1
- priekšmetslikliņš:1
- priekšrevolūcijas:1
- priekšstāvniecība:1
- paraugpriekšnesums:1
- priekšgriezējnazis:1
- vicepriekšsēdētājs:1
- priekškapitālistisks:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (5311):
- menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst cīņu pret apspiedējiem. Šīs sektas locekļi.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa - apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā, caurspīdīgā daļa.
- plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks.
- Priekš acīm Acu priekšā
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās.
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetiem).
- adījums Adīts priekšmets.
- priekšlaikus Agrāk, nekā vajag. Arī priekšlaicīgi.
- aizsēdināt Aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.). Nosēdināt.
- ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā).
- ieairēt Airējot iebraukt (kur iekšā).
- ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu).
- ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
- atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml. Atrunāšanās.
- aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā).
- aizlāpīt Aizdarot (piemēram, caurumu, plīsumu), izlabot (priekšmetu).
- aizdedze Aizdedzināšanas iekārta (iekšdedzes dzinējā).
- aizlaidnes Aizklājs, ko aizlaiž priekšā durvīm vai logiem gaismas plūsmas regulēšanai. Žalūzijas.
- žalūzijas Aizklājs, ko aizlaiž priekšā logiem vai durvīm gaismas plūsmas regulēšanai.
- aizsegt Aizklāt (ko kam priekšā).
- aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
- aizlīst Aizkļūt (aiz kā) - par sīkiem priekšmetiem. Aizslīdēt.
- aizlingot Aizlidot (par mestiem priekšmetiem).
- tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem. Tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
- aizsargāt Aizliekot (kam ko) priekšā, apsedzot (ko), pasargāt (no kā).
- aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā. Ar restēm aizšķērsot, aizkrustot.
- aizplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu. _imperf._ Plombēt ciet.
- noplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu. Aizplombēt (1).
- iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā). Iesniegties.
- aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
- iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā).
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
- noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
- Aizlikt priekšautu (priekšā) Aizsiet priekšautu,.
- Aizlikt priekšautu (priekšā) Aizsiet priekšautu.
- aizsieties Aizsiet sev (ko) priekšā.
- ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
- ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
- aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
- barikāde Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām.
- aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev. Izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- apmainīt Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu.
- aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu).
- aizvadīt Aizvirzīt (piemēram, priekšmetu).
- aizkļūt Aizvirzīties (kādam priekšā).
- aiziet Aizvirzīties (par priekšmetiem).
- listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
- ieāķēt Āķējot iestiprināt (kur iekšā). Ielikt (āķi) cilpā.
- apalvojums Alvas kārta, ar ko pārklāta priekšmeta virsma.
- galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās.
- galdnieks Amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās.
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas.
- Kreisā puse Apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
- pamatne Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam).
- pēda Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem). Arī pamatne.
- peka Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem). Arī pēda.
- pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
- galva Apaļas formas priekšmets.
- rundālis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
- pumpa Apaļīgs izcilnis (piemēram, uz priekšmeta).
- urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot.
- taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
- šļūcenes Apavi, kuru virsa sedz tikai pēdas priekšējo daļu.
- ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai).
- faktūra Apdares īpatnību kopums (materiāla, priekšmeta virsmai).
- pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
- konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
- izēst Apēst (kā iekšējo, vidējo, arī labāko daļu).
- iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
- apbruņot Apgādāt ar jebkuru cīņai noderīgu priekšmetu.
- ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml. (piemēram, transportlīdzekli, ekspedīciju).
- izgaismot Apgaismot (no iekšpuses gaismu caurlaidošu priekšmetu), tā ka (tas) kļūst viscaur gaišs.
- kabata Apģērba (piemēram, bikšu, mēteļa, svārku) uzšūta vai iešūta maisveida detaļa (nelielu priekšmetu ielikšanai).
- veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa. No auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
- nopaunāt Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
- nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
- paralakse Aplūkojamā priekšmeta šķietamā perspektīvā nobīde, pārvietošanās, ko izraisa novērošanas punkta maiņa.
- izcilāt Aplūkot un iztirzāt (daudzus vai visus jautājumus, priekšlikumus).
- pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piemēram, vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
- papildapmaksa Apmaksa, ko saņem vai izmaksā papildus iepriekš paredzētajai apmaksai.
- apture Apsardzības priekšgrupa.
- iesiet Apsienot, aptinot (ar auklu, stiepli u. tml.), iestiprināt (kur iekšā).
- sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
- sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
- pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko).
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi. Pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
- darbs Apstrādājamais priekšmets. Tas, pie kā strādā, tas, ko pašreiz dara.
- drāzt Apstrādājot ar nazi vai citu asu rīku kādu materiālu, gatavot (priekšmetu).
- virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu). Strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
- pielāgot Apstrādājot, veidojot (piemēram, priekšmetu), panākt, ka (tā) forma atbilst (kā cita) formai.
- kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- apjausma Aptuvens priekšstats.
- kontūra Apveids (piemēram, priekšmetam). Līnija, kas attēlo (kā) formu.
- apgriezt Apvērst (apģērbu, tā daļu) ar iekšpusi uz āru.
- artelis Apvienība (ko izveido kādas vienas profesijas cilvēki) kopējam darbam, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem pēc iepriekšējas vienošanās.
- līga Apvienība (valstīm, organizācijām, arī personām), kam ir kopīgi, piemēram, saimnieciski, politiski, zinātniski, iekšēji vai starptautiski uzdevumi.
- atkalapvienošana Apvienošana, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
- atkalapvienošanās Apvienošanās, Auras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
- sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus).
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) ir kārtīgs.
- lupata Apzīmē tādu stāvokli, kad (priekšmets) ir saplīsis, saplēsts.
- sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus priekšmetus).
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
- šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
- pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu). Pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
- nojēgums Apzināts, arī vispārināts priekšstats. Arī jēdziens.
- sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums. Arī zināšanas, izpratne. Jēga (2).
- lekcija Ar (parasti augstskolas) mācību programmu saskaņots kāda mācību priekšmeta izklāsts grāmatā. Grāmata ar šādu mācību priekšmeta izklāstu.
- griezties Ar asām šķautnēm, malām spiesties, urbties (kur iekšā).
- iedrīksnāt Ar asu priekšmetu ievilkt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes).
- griezt Ar asu rīku veidot (priekšmetu).
- taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot (1).
- rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
- uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem izgatavot (koka priekšmetu, tā daļu).
- četrcilindru Ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju).
- panākt Ar darbību, rīcību, izturēšanos radīt iespējas, priekšnoteikumus (kā) īstenošanai un īstenot (to).
- divcilindru Ar diviem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju).
- labierīcības Ar ērtībām, priekšrocībām saistītas ierīces, ietaises (piemēram, telpā, celtnē).
- uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem. Ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
- ielidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā).
- glums Ar gludu virsmu, gluds (par priekšmetu). Viegli slīdošs (piemēram, par audumu).
- izlauzt Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
- Lauzt ceļu Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
- kārpīties Ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur).
- automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem).
- motocikls Ar iekšdedzes motoru darbināms (parasti viengrambas) sauszemes transportlīdzeklis.
- motorollers Ar iekšdedzes motoru darbināms, motociklam līdzīgs viengrambas sauszemes transportlīdzeklis.
- ačgārns Ar iekšpusi uz āru (uzvilkt apģērba gabalu).
- izgudrēm Ar iepriekšēju, slēptu nodomu, arī ar viltību.
- sastiprināt Ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā.
- saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
- iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem iestiprināt (priekšmetā, materiālā).
- šūt Ar īpašiem paņēmieniem veidojot savienojuma joslu, saistīt (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļas, priekšmetus). Veidot (savienojumu) kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem.
- pārstudēt Ar jauniem mēģinājumiem, vairāk vai mazāk koriģējot, pārveidot (jau iepriekš izrādītu iestudējumu).
- kabalistika Ar kabalu saistītie priekšstati un rituāli.
- izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
- ievelties Ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā).
- ievirzīt Ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu).
- sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties). Stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties).
- iemocīt Ar lielām grūtībām iedabūt (kur iekšā).
- Ar (savas) sirds asinīm Ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
- Ar (savas) sirds asinīm Ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
- izmocīt Ar lielu piepūli izdabūt (no kurienes, kur u. tml. kādu priekšmetu).
- ieliekties Ar līkumu ievirzīties (kur iekšā).
- iecirst Ar ļoti strauju kustību ielikt (kur iekšā).
- iemānīties Ar mānīšanos, viltu iekļūt (kur iekšā).
- iemānīt Ar mānīšanu, viltu iedabūt (kur iekšā). Ievilināt.
- pastiepties Ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu).
- gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (noteikta kustību secība, arī noteikts priekšmetu novietojums).
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija). Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
- izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam).
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam).
- iemest Ar metienu ievirzīt (kur iekšā). Iesviest (1).
- raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā.
- spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī rēgs.
- palielināt Ar optisku ierīci panākt, ka (priekšmets, tā attēls) kļūst vizuāli lielāks, labāk saskatāms.
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu).
- iestīvēt Ar pūlēm iedabūt (kur iekšā).
- iestiept Ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā).
- ietusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā).
- pakulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu).
- uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
- apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
- nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem). Apsvētīt.
- izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats.
- sakramentālija Ar sakramentu saistīts priekšmets, simbols.
- nospiest Ar savas masas spiedienu nonāvēt (par priekšmetu).
- ražot Ar savu darbību radīt materiālus labumus (piemēram, priekšmetus, vielas).
- padarīt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
- Rādīt paraugu (arī priekšzīmi) Ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
- Rādīt priekšzīmi (arī paraugu) Ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
- Rādīt priekšzīmi (arī paraugu) Ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
- veidot Ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām.
- izveidot Ar savu novietojumu radīt (piemēram, rindu, apli) - par priekšmetiem, parādībām.
- skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
- iemesties Ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā)- par vēju. Izraisīt degšanu (kur) - par uguni. Iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm.
- izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
- iesist Ar sitienu ievirzīt un iestiprināt (kur iekšā).
- ieskaitīt Ar skaitu iedalīt, iedot (kādam), arī ievietot (kur iekšā).
- tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi). Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu). Šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
- ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
- grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu). Vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to). Stumdīt.
- Grūst lodi Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt uz priekšu (lodi).
- sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- iedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, ievirzīt (kur iekšā).
- sadzīt Ar spēku ievirzīt (ko kur iekšā, parasti dziļi).
- dzīt Ar spēku virzīt (priekšmetu kur iekšā).
- iespert Ar spērienu ievirzīt (kur iekšā).
- saspiest Ar spiedienu (uz vienu no priekšmetiem) palielināt berzi (starp tiem).
- iespiest Ar spiedienu radīt (tulznu, ievainojumu) - par priekšmetu.
- spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, eidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
- izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
- iegāzt Ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē.
- iespļaut Ar spļāvienu ievirzīt (kur iekšā).
- aizsist Ar strauju kustību aizlikt (kam priekšā).
- nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem). Noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
- iesviest Ar strauju kustību ievirzīt, ievietot (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku).
- izmest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu uz priekšu, uz augšu).
- izsviest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu), piemēram, uz priekšu, uz augšu.
- Pagrūst zem deguna Ar strauju kustību novietot acu priekšā.
- grūst Ar strauju kustību virzīt, bāzt (kur iekšā). Ar strauju kustību skart (ko).
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.). Ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu.
- Pagrūst kāju priekšā Ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
- aizsviest Ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.). Aizmest.
- iesviest Ar sviedienu ievirzīt (kur iekšā). Iemest (1).
- iesvilpot Ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
- zīmogs Ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts.
- uzkausēt Ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets, tā daļas) neatdalāmi sasaistās (ar uzklāto kausējumu).
- krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa. Šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
- uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur). Strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- trīskājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem). Trijkājains.
- trijkājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem). Trīskājains.
- urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
- urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu. Šādā veidā gatavot (ko).
- ievēdīt Ar vieglu pūsmu ievirzīt (kur iekšā).
- piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu.
- pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
- aizzarot Ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.).
- izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (adījumu, tamborējumu, arī adītu vai tamborētu priekšmetu).
- sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm. Iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
- priekšdurvis Ārdurvis. Dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis. Arī parādes durvis.
- konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piemēram, celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai). Arī apveids.
- virspuse Ārējā puse (9) (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi. Arī virsma (1).
- izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (celtnei, telpai, priekšmetam).
- forma Ārējais veids, apveids (piemēram, priekšmetam).
- iespaids Ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls).
- rostra Arhitektoniski dekoratīvs elements senlaicīga kuģa priekšgala formā.
- interjers Arhitektoniski un mākslinieciski izveidota celtnes iekšējā telpa.
- kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās.
- brīnums Ārkārtējs notikums, kas (pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem) norisinās pārdabisku spēku ietekmē.
- ieart Arot ievirzīties (kur iekšā).
- laukā Ārpus telpām. Ārā (1). Pretstats: iekšā.
- ārā Ārpus telpām. Laukā. Pretstats: iekšā.
- ordinācija Ārsta medicīnisks priekšraksts, rīkojums.
- recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles. Attiecīgais dokuments.
- organoterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku audiem, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, arī no citiem orgāniem.
- palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām. Palatalizēt.
- pieturēt Atbalstīt (priekšmetu), lai (tas) nekristu, arī nekustētos.
- atvilkt Atbīdīt (aizvilktus aizkarus, priekškarus).
- Pa prātam Atbilstoši kāda prasībām, priekšstatiem, gaumei.
- noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekš meta) ārējo izskatu.
- nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
- dezinficēt Atbrīvot (priekšmetus, vielas, teritoriju) no mikroorganismiem.
- dezaktivēt Atbrīvot (teritoriju, vielu, priekšmetu) no radioaktīvajām vielām, tās mehāniski notīrot.
- atmest Atbrīvoties, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
- separēt Atdalīt (ko, piemēram, vielas, priekšmetus) vienu no otra, citu no cita.
- iedalījums Atdalīta vieta, telpa (kā iekšienē, iekšpusē).
- nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām).
- timpānija Atgremotajā dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timparūts.
- timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timpānija.
- atvērst Atgriezt iepriekšējā stāvoklī. Atjaunot.
- atdabūt Atgūt (spēku, enerģiju, arī iepriekšējo stāvokli).
- rehabilitēt Atjaunot (kādam) iepriekšējās tiesības, arī iepriekšējo godājamo sociālo stāvokli (parasti ar juridisku aktu).
- atdzīvināt Atjaunot atmiņā, priekšstatos (kādus notikumus).
- restaurēt Atjaunot iepriekšējo (iestudējumu, izrādi, lugas tēlu izveidi).
- atdzīvoties Atjaunoties (atmiņā, priekšstatos).
- atdzīvoties Atjaunoties, atkal ieviesties (par ko tādu, kas bijis iepriekš).
- atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo izteiksmi) - par acīm, seju.
- atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo stāvokli, īpašības) - par parādībām, priekšmetiem.
- atgūt Atkal iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli).
- dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā «dažs - cits» norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
- revanšs Atkārtota savstarpēja cīņa (spēle), lai dotu iespēju uzvarēt tam, kas zaudēja iepriekšējā cīņā (spēlē).
- mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
- iebāzīt Atkārtoti, vairākiem paņēmieniem iebāzt (kur iekšā).
- Nest priekšā Atklāt, izklāstīt (piemēram, kādu ideju, domu) arī sniegt priekšnesumu.
- atgriezties Atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī). Ierasties atkal (kur).
- ielaist Atļaut (kādam) ievirzīties (kur iekšā).
- atmiekšķēt Atmiekšķēties (1).
- atspulgs Atmiņas, bijušā iezīmes, arī tēlains priekšstats.
- atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- atslīdēt Atpeldēt šurp (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
- izrakt Atrast (parasti starp citiem priekšmetiem).
- aptvert Atrasties (kam) cieši apkārt (par priekšmetiem).
- lenkt Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
- ielenkt Atrasties (kam) visapkārt (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
- snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem).
- viļāties Atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem).
- būt Atrasties (par priekšmetiem, vielām).
- peldēties Atrasties (šķidrumā, masā) - par priekšmetiem.
- Atrasties iepriekšējā apcietinājumā Atrasties apcietinājumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā pirms tiesas.
- tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem). Arī sēdēt (1).
- karāties Atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā).
- nākt Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem).
- kāpt Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem).
- iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).
- mirkt Atrasties šķidrumā, masā (par priekšmetiem).
- Gulēt uz ceļiem (arī ceļos) Atrasties uz ceļiem un zemu noliekties kāda priekšā.
- segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem).
- karāties Atrasties virzienā uz leju bez atbalsta (par ķermeņa daļām, arī par priekšmetiem).
- klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml. Izplatīties (kur).
- iegult Atrasties, būt izveidotam (kur iekšā).
- izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem. Rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
- gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) - par priekšmetiem.
- stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) - parasti par priekšmetiem.
- zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.).
- tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem).
- sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem).
- nogulēt Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem.
- pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
- saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens).
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens). Gliseris.
- aizlidot Ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
- atlidot Ātri atvirzīties šurp pa gaisu (piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem).
- apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām. Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā. Apdzīt [1].
- ielaist Ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā).
- ierikšot Ātri ieskriet (kur iekšā) - par cilvēku.
- ielobt Ātri ieskriet (kur iekšā). Arī iebēgt.
- ielidot Ātri ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- iemesties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
- ietraukties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
- izlidot Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- izlidot Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
- pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem.
- uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem. Ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
- lidot Ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- drāzt Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
- drāzties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
- nesties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
- iedrāzties Ātri virzoties, ietriekties (par priekšmetiem).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem. Virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
- atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- iesprukt Ātri, bēgšus, slapstoties iekļūt (kur iekšā).
- iedrāzties Ātri, steigā iebraukt, iejāt (kur iekšā).
- iedrāzties Ātri, steigā ieskriet (kur iekšā).
- iejozt Ātri, strauji ieskriet (kur iekšā).
- iediegt Ātri, veikli ieskriet, arī iebēgt (kur iekšā).
- ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ienākt, ieskriet, ātri iebraukt (kur iekšā).
- aizsargāt Atrodoties (kam) priekšā vai virsū, pasargāt (no kā nevēlama, kaitīga).
- nožogot Atrodoties (kam) priekšā, apkārt, norobežot, atdalīt (to no kā cita).
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
- sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem).
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem.
- ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
- pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem.
- iekļūt Atrodoties kustībā, parasti nejauši, ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
- nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
- nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
- nosegt Atrodoties priekšā (kam), pasargāt (to pret ko).
- paslēpt Atrodoties priekšā, neļaut vai traucēt (ko) saskatīt.
- nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
- aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt. Aizsegt.
- aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, neļaut (ko) saskatīt. Aizklāt.
- platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā. Cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
- detaļa Atsevišķa sastāvdaļa (piemēram, kādā ierīcē, priekšmetā).
- loceklis Atsevišķa vienība (parādību, notikumu, priekšmetu u. tml.) grupā.
- segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām.
- apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.).
- vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem).
- eksemplārs Atsevišķs priekšmets no līdzīgu priekšmetu grupas.
- krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība.
- gabals Atsevišķs priekšmets, vienība, veselums (starp līdzīgiem).
- numurs Atsevišķs priekšnesums (parasti cirka, estrādes) programmā.
- individuāls Atsevišķs, vienreizējs (indivīds, priekšmets, parādība).
- Speciālā konfiskācija Atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
- Speciālā konfiskācija Atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
- rikošetēt Atsisties pret ko un kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu).
- atbildēt Atskanēt vai parādīties, it kā reaģējot (uz iepriekšējo)
- Sievišķās atskaņas Atskaņas rindas divās pēdējās zilbēs ar uzsvaru rindas priekšpēdējā zilbē.
- Piekaramā (arī priekškaramā) atslēga (arī slēdzene) Atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
- Priekškaramā (arī piekaramā) atslēga (arī slēdzene) Atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
- Piekaramā (retāk priekškaramā) atslēga Atslēga, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
- atšļūkt Atslīdēt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par priekšmetiem.
- atšļukt Atslīgt atpakaļ (iepriekšējā stāvoklī) - par cilvēku.
- atsperojums Atsperu sistēma, kopums (kādā ierīcē, priekšmetā). Tas, kas rada atsperīgumu (kādā priekšmetā).
- Gaismas (biežāk saules) zaķītis Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, (saules) gaismas stars.
- Saules (retāk gaismas) zaķītis (arī zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
- Saules (retāk gaismas) zaķēns (biežāk zaķītis) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
- Saules (retāk gaismas) zaķītis (retāk zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
- zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- atspulgs Atstarotā gaisma. Gaismas atmirdzums, vizma (uz kāda priekšmeta virsmas). Atspīdums.
- atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku).
- paturēt Atstāt tālā pašā stāvoklī (priekšmetu).
- sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums, iekļāvums kādā kopumā.
- atdalīt Atšķirt (atsevišķus priekšmetus, vielas no kopuma, masas).
- izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
- aizpeldēt Attālināties pa ūdeni. Attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- zust Attālinoties, dodoties (kur, kur iekšā), kļūt nesaskatāmam.
- atstarpe Attālums (parasti neliels) starp priekšmetiem, dzīvām būtnēm.
- noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta), paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
- personificēt Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām.
- ēnot Attēlot (tēlotājas mākslas darbā) mazāk apgaismotas (priekšmeta, ķermeņa u. tml.) vietas.
- No dabas (zīmēt, gleznot, veidot) Attēlot reālu ainavu, priekšmetu u. tml. (zīmējumā, gleznā, skulptūrā).
- slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
- aritmētika Attiecīgais mācību priekšmets.
- astronomija Attiecīgais mācību priekšmets.
- fizika Attiecīgais mācību priekšmets.
- ģeogrāfija Attiecīgais mācību priekšmets.
- ģeometrija Attiecīgais mācību priekšmets.
- ķīmija Attiecīgais mācību priekšmets.
- konstitūcija Attiecīgais mācību priekšmets.
- literatūra Attiecīgais mācību priekšmets.
- matemātika Attiecīgais mācību priekšmets.
- rasēšana Attiecīgais mācību priekšmets.
- trigonometrija Attiecīgais mācību priekšmets.
- valoda Attiecīgais mācību priekšmets.
- rits Attiecīgajos priekšrakstos noteikts kulta darbību kopums.
- ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām.
- Attieksmes adjektīvs Atvasināts adjektīvs, kas izsaka raksturojamā priekšmeta pazīmi kā tiešu sakaru ar adjektīvā ietverto pamatvārdu.
- uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (apkārtējās pasaules priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
- spēlēt Atveidot, tēlot (drāmas daiļdarbu, tā daļu). Īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
- mute Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, arī gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai. Galvas daļa ap šo atveri. Mutes dobums.
- mute Atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
- pašķirties Atvirzīties, attālināties citam no cita (par priekšmetiem).
- bis Atzinīgs publikas sauciens izrādē, koncertā - aicinājums atkārtot (priekšnesumu).
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (iepriekš teiktajam).
- Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
- Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
- noraidīt Atzīt par nevajadzīgu, nepieņemt, neizmantot (piemēram, priekšmetu, pakalpojumu).
- atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- ņemt Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi).
- iestiepties Augot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem, to daļām.
- ieaugt Augot ievirzīties, iestiepties, iekļauties (kur iekšā).
- reliktaugs Augs, kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta.
- pēcaugs Augs, ko tajā pašā sezonā vēl izaudzē pēc iepriekšējā auga novākšanas.
- reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem.
- tinkšķis Augsta, dzidra skaņa, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
- vēstniecība Augstākā pastāvīgas darbības diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā.
- lielmestrs Augstākais mūku ordeņa priekšnieks.
- cekuls Augšējā daļa (augam, retāk priekšmetam), kuras forma atgādina šādu veidojumu.
- virspuse Augšējā puse, daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam). Arī virsa (1).
- mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu.
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- lordkanciers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglijā).
- kanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglija). Lordkanclers.
- starpzobs Augšžokļa malējais priekšzobs, ilknis vai mazais priekšdzeroklis (ciršļiem).
- ieaulekšot Aulekšojot ievirzīties (kur iekšā).
- ieauļot Auļojot ievirzīties (kur iekšā).
- ieaurot Aurojot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- vidusauss Auss daļa starp ārējo un iekšējo ausi.
- labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
- replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās.
- galva Autoritatīva, vadoša persona. Priekšnieks, vadītājs (kādā cilvēku grupā).
- maiss Bads priekšmets (parasti pildīts ar salmiem, sienu) gulēšanai vai sēdēšanai.
- iebaidīt Baidot iedzīt (kur iekšā).
- iebakstīt Bakstot ievirzīt (kur iekšā).
- apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu). Iespiest caurumiņus (kam apkārt).
- aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu). _imperf._ Bakstīt ciet. Izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu.
- laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
- ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšējā daļā.
- kāja Balsts (priekšmetam, ierīcei).
- dievgalds Balustrāde altāra priekšā, pie kuras notiek šī ceremonija.
- iebangot Bangojot ievirzīties (kur iekšā).
- iebārstīt Bārstot ievirzīt (kur iekšā). Iekaisīt.
- iebāzt Bāžot ievirzīt, ielikt (kur iekšā).
- kulda Bedre rijas krāsns priekšā.
- iebēgt Bēgot ievirzīties (kur iekšā).
- bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā.
- paraugbērns Bērns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem. Priekšzīmīgs bērns.
- krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu.
- aizbērt Berot (ko iekšā, virsū), aizpildīt. _imperf._ Bērt ciet. Berot likvidēt.
- iebērt Berot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
- aizbērt Berot novietot (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- atbērt Berot novietot (iepriekšējā vietā) _imperf._ Bērt atpakaļ.
- pabērt Berot novietot (kam priekšā). Arī nobērt.
- noberzēt Berzējot notīrīt, nospodrināt, arī nogludināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
- ieberzēt Berzējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā).
- ieberzt Beržot ievirzīt (kur iekšā).
- izberzt Beržot iztīrīt (parasti no iekšpuses).
- noberzt Beržot nomazgāt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
- noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
- murskulis Bezveidīgs priekšmets.
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
- sabīdīt Bīdot (kā) speciālās detaļas, elementus citu citam virsū, citu citā iekšā, samazināt (tā) apjomu.
- iebīdīt Bīdot ievirzīt (kur iekšā).
- iebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) ieiet (kur iekšā).
- pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku vai daudzu priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
- iebikstīt Bikstot ievirzīt (kur iekšā).
- binoklis Binokulāra optiska ierīce tālu priekšmetu skaidrākai saskatīšanai.
- hormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs vai audu šķidrumā (limfā) izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri.
- iebirdināt Birdinot ievirzīt (kur iekšā).
- pabirdināt Birdinot novietot (kam priekšā).
- iebirt Birstot ievirzīties (kur iekšā).
- šķirdēlis Bišu stropa sastāvdaļa - dēlis stropa iekštelpas ierobežošanai.
- iebizot Bizojot ievirzīties (kur iekšā).
- ieblīvēt Blīvējot ievirzīt (kur iekšā).
- ieslānīt Blīvi kraujot, ievietot (kur iekšā).
- aizslānīt Blīvi kraujot, novietot (kam priekšā).
- skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
- lūžņi Bojāti, lietošanai nederīgi (parasti metāla) priekšmeti.
- defektīvs Bojāts (priekšmets).
- lūžņa Bojātu, lietošanai nederīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu kopums. Vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
- iebradāt Bradājot iespiest (kur iekšā).
- atpakaļbrauciens Brauciens uz iepriekšējo vietu.
- iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
- apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
- iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā). Iebraukt (par kuģi).
- iebraukt Braucot iespiest (kur iekšā) - par transportlīdzekli.
- iebraukt Braucot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli, iejūgtu zirgu).
- ieskriet Braucot, jājot ātri ievirzīties (kur iekšā). Ātri ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
- iebraucīt Braukot ievirzīt (kur iekšā).
- iebraukt Braukšus ievirzīties (kur iekšā).
- iebrāzmot Brāzmojot ievirzīties (kur iekšā).
- iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi.
- Kompleksā brigāde Brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
- lornete Brilles ar rokturi, aiz kā tās tur acu priekšā.
- atkāpe Brīva telpa, vieta kā priekšā vai starp ko.
- ārskats Brīvās dabas skats (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā). Pretstats: iekšskats.
- logs Brīvs laikposms, pārtraukums, piemēram, darbā, ja nākamais darba posms neseko tieši iepriekšējam.
- iebrukt Brūkot, grūstot ievirzīties (kur iekšā).
- aizbrukt Brūkot, grūstot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- komturs Bruņinieku ordeņa pils, arī tās garnizona un komturijas priekšnieks.
- spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties.
- ieburbuļot Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā).
- ieburzīt Burzot iedabūt (kur iekšā).
- Pirmdzimtības tiesības Buržuāziskajās valstīs - tiesības, pēc kurām vecākajam dēlam ģimenē ir īpašas priekšrocības kapitālistiskā mantojuma saņemšanā.
- iegriezties Būt ar pagriezienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u.tml.
- pieklāties Būt atbilstošam kādām prasībām, normām, priekšstatiem. Būt atbilstošam kādiem apstākļiem, situācijai.
- derēt Būt derīgam (par priekšmetiem, parādībām).
- noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām, parādībām).
- palikt Būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to), nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem).
- iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas. Arī iekļauties (kur iekšā).
- iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas. Arī iekļauties (kur iekšā). Iegult.
- pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.). Būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
- grupēties Būt izvietotiem (ap noteiktu centru, noteiktā kārtībā) - piemēram, par celtnēm, priekšmetiem.
- spraukties Būt izvirzītam (no kurienes), kļūt redzamam (parasti par priekšmetiem).
- izspīlēties Būt izvirzītam, izveidotam (parasti uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
- spiesties Būt izvirzītam, izveidotam (uz āru, uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
- turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam (par cenu). Būt kādu laiku iepriekšējā, (parasti) samērā augstā līmenī.
- Laizīt (arī bučot) (svārku) stērbeles Būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā).
- Laizīt (arī bučot) svārku stērbeles Būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā).
- spīdēt Būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem). Būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- slēpties Būt nesaskatāmam vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
- mudžināties Būt neskaidram, juceklīgam (parasti par domām, priekšstatiem).
- kalpot Būt noderīgam, lietojamam (par priekšmetiem).
- palikt Būt novietotam (kādā vietā) - par priekšmetiem. Pastāvēt, eksistēt (kur) - par parādībām.
- vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
- turēties Būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem).
- ievirzīties Būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
- karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai un kļūt karstam (par vielu, priekšmetu).
- silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetiem, vidi u. tml.).
- salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra (par vielu, priekšmetu).
- noteikt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Nosacīt (4).
- nosacīt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Noteikt (4).
- mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml.).
- apzīmēt Būt par (priekšmeta, parādības) zīmi, simbolu.
- izkausēt Būt par cēloni tam, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
- iemest Būt par cēloni tam, ka (gaisma) pēkšņi iespīd (kur iekšā).
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
- krāpt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas nepareizs, maldīgs priekšstats.
- turēt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties. Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
- iedzīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā), parasti pret paša gribu.
- pušķot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem). Būt par rotājuma elementu.
- rotāt Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) kļūst skaists, daiļš (piemēram, par attēliem, ornamentiem, priekšmetiem).
- velt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā).
- padarīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
- iegāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un iekrīt (kur iekšā).
- ievirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk (kur iekšā) - parasti par vēju, straumi.
- saldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (parasti braucēji, priekšmeti) šādā veidā kustas augšup lejup (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
- iestrāvot Būt par cēloni tam, ka (parasti siltums, gaiss) ievirzās (kur iekšā).
- iemest Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisa strāva) pēkšņi ieplūst (kur iekšā).
- panākt Būt par cēloni tam, ka rodas iespējas, priekšnoteikumi (kā) īstenošanai un (tas) īstenojas.
- iegāzt Būt par cēloni tam, ka strauji ieplūst, ielīst (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma).
- atēnot Būt par cēloni, ka kāds priekšmets met ēnu.
- diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam), izraisīt, nosacīt (piemēram, procesu, darbību, attieksmi).
- mudināt Būt par ierosmi (kāda) darbībai, norisei (par priekšmetiem, parādībām).
- norādīt Būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām).
- solīt Būt par priekšnoteikumu, lai (kas) rastos, norisinātos.
- prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, kongresam u. tml.).
- nosegt Būt pārsegtam pāri, aizsegtam priekšā.
- vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai). Arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
- Iet (arī soļot, atrasties) avangardā Būt priekšgalā, pirmajās rindās.
- Iet (arī soļot, atrasties, būt) avangardā Būt priekšgalā.
- Soļot (arī iet, atrasties, būt) avangardā Būt priekšgalā.
- turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piemēram, par priekšmetiem, organisma daļām).
- korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
- cirst Būt spējīgam šķelt (par cirvi, arī citiem asiem priekšmetiem).
- izturēties Būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
- stiept Būt tādam, kam (kas, parasti detaļā, sastāvdaļā) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm.
- mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- zibsnīt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- Būt (kā) pusē Būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības).
- prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- turēt Būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem.
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
- pārliekties Būt tādam, kam, parasti augšdaļa, atrodas pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par priekšmetiem.
- ievirzīt Būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem.
- vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- izbīdīt Būt tādam, kas ir izvirzīts (uz priekšu, uz āru) - par ķermeņa daļām.
- vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
- valstīties Būt tādam, kas kustas, grozās no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
- turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli. Būt par balstu, pamatu (kam).
- pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem.
- pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
- uzsūkt Būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) - par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
- saistīt Būt tādam, kas savieno (kādus priekšmetus, detaļas u. tml.) - parasti par vielu.
- zvalstīties Būt tādam, kas sveras, šūpojas no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
- konkurēt Būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
- staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
- ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā) - par priekšmetiem, arī par (kā) daudzumu.
- ieiet Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā).
- padoties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
- pakļauties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
- slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcionēšanas dēļ) - par iekšdedzes motoriem.
- zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
- prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi. Būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
- rūkt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem). Atskanēt šādam troksnim.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī spēt (2).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī varēt (2).
- raudāt Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem).
- tecēt Būt tādam, no kura vai pa kuru pārvietojas šķidrums (par priekšmetiem).
- degt Būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem u. tml.).
- dvest Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi).
- dvesmot Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi). Dvest (5).
- skatīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem, augiem u. tml. Raudzīties (2).
- raudzīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem.
- izkarst Būt viscaur pakļautam karstuma iedarbībai (par produktiem, priekšmetiem).
- peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem.
- šķērsot Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.).
- tverties Būt, saglabāties (kur iekšā) - piemēram, par vielu, siltumu.
- atribūts Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, neatņemama sastāvdaļa.
- kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums.
- kādība Būtiska pazīmē, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums. Kvalitāte (2).
- dvēsele Būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piemēram, kādai vietai, priekšmetam).
- pamats Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai). Faktors. Priekšnoteikums.
- aizbūvēties Būvējot ēku, izveidot ar to šķērsli, aizsegu (kam priekšā).
- iebūvēt Būvējot novietot (celtni, arī iekārtas priekšmetu) nekustīgi starp kādiem objektiem, iekārtas priekšmetiem.
- būvdetaļa Būves, celtnes detaļa, kas parasti jau iepriekš izgatavota (piemēram, bloki, sijas, durvju un logu brusas).
- iebužināt Bužinot ievirzīt (kur iekšā).
- kapilārs Caurule ar tievu iekšējo kanālu.
- pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempju priekšā abās pusēs portālam.
- nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards. Arī virtuve. Arī priekštelpa, priekšnams.
- X kājas Ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali ieliekti uz iekšu un saskaras, apakšstilbi izvērsti uz āru.
- ceļgals Ceļa priekšējā, visvairāk izvirzītā daļa. Arī celis.
- trofeja Ceļojumā iegūts, parasti piemiņas, priekšmets.
- aizcelt Ceļot aizvirzīt, attālināt. _imperf._ Celt prom. Ceļot novietot (kur, kam priekšā, pie kā, aiz kā u. tml.).
- sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- iecelt Ceļot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
- atceļš Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atpakaļceļš.
- atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ uz iepriekšējo vietu. Gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atceļš.
- konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā). Sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem.
- labot Censties panākt, ka (iepriekšējais rezultāts) kvalitatīvi mainās, kļūst labāks.
- komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
- iecirst Cērtot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, cirvi kokā).
- izcirst Cērtot, kaļot izveidot (priekšmetu).
- iecirst Cērtot, strauji skarot ar cirvi, iešķelt (kādā priekšmetā), radīt plaisu.
- paraugciemats Ciemats, kas noder par paraugu citu ciematu veidošanā, labiekārtošanā. Priekšzīmīgs ciemats.
- biedrs Cieņas vai pieklājības izteikšanas forma, ko pievieno personas uzvārda, vārda vai amata nosaukuma priekšā.
- noslēgt Cieši aizdarīt. Būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
- iekost Cieši iespiest (kur iekšā zobus).
- iespiesties Cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
- čupa Cieši kopā (par priekšmetiem).
- pieblīvēt Cieši piepildīt (ko, piemēram, ar priekšmetiem).
- kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
- sasaiste Ciešs saistījums (starp priekšmetiem, celtnēm u. tml.).
- ietvere Cieta materiāla aizsargapvalks (nelieliem, parasti asiem vai smailiem, priekšmetiem).
- katlakmens Cietas ūdens nogulsnes uz katla iekšējās virsmas.
- spole Cilindiveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin. Šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
- iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi.
- atmiņa Cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
- seja Cilvēka galvas priekšējā daļa no zoda līdz matu sākumam.
- mugurpuse Cilvēka ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja priekšpusei. Pretstats: priekšpuse.
- darbs Cilvēka mērķtiecīga darbība, kurā viņš noteiktā nolūkā pārveido dabas priekšmetus, kā arī sabiedriskās attiecības, uzskatus.
- pērtiķcilvēks Cilvēka priekštecis, kam vēl ir liela līdzība ar pērtiķiem.
- vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
- antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem.
- pēctecis Cilvēki, cilvēku grupas, paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējā laikposma cilvēkiem, cilvēku grupām, paaudzēm.
- elks Cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu.
- saimnieks Cilvēks attiecībā pret tam piederošu priekšmetu.
- pareģis Cilvēks, kas (pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem) spēj pareģot nākotni.
- kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
- priekšālasītājs Cilvēks, kas lasa (kādam) ko priekšā.
- sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību.
- Stikla pūtējs Cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
- priekšāteicējs Cilvēks, kas saka (kādam) ko priekšā.
- strādnieks Cilvēks, kas saskaņā ar darba līgumu strādā rūpniecībā un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
- paraugcilvēks Cilvēks, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem. Priekšzīmīgs cilvēks.
- fatālists Cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim.
- savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
- prakse Cilvēku darbību kopums, kura mērķis ir pārveidot dabu darba, sabiedriskās ražošanas procesā un pārveidot sabiedrisko esamību un apziņu. Arī cilvēka jutekliski priekšmetiska darbība.
- Fiziskā audzināšana Cilvēku vispusīgas fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma. Attiecīgais mācību priekšmets.
- divkauja Cīņa (starp diviem cilvēkiem), kurā lieto ieročus pēc iepriekš pieņemtiem noteikumiem.
- numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus.
- žonglēšana Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir veikla manipulācija ar priekšmetiem vai līdzsvara demonstrējumi uz virves.
- ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto pārsteiguma efektus.
- atrakcija Cirka vai estrādes priekšnesums, kas sevišķi saista publikas uzmanību.
- jauns Cits, atšķirīgs. Ne tāds kā iepriekš.
- iečāpot Čāpojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
- četrinieks Četru (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
- ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
- deklamācija Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums. Daiļlasīšana, daiļruna.
- daiļruna Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums. Daiļlasīšana.
- daiļlasīšana Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums. Daiļruna.
- konferansjē Dalībnieks (estrādes uzvedumā, koncertā u. tml.), kas vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
- lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
- jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
- jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām.
- sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus).
- belzenis Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit.
- pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam u. tml.), kas ir izliekta uz augšu.
- vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū.
- vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū. Vidusdaļa (1).
- sektors Daļa (teritorijai, telpai, arī priekšmetam), iecirknis, ko (parasti) ierobežo radiālas līnijas.
- vieta Daļa priekšmetam, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- konstrukcija Daļa, elements, iekārta, ietaise, ierīce (piemēram, celtnei, mašīnai, priekšmetam).
- pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
- Sniega putra Daļēji izkusis sniegs (uz zemes, priekšmeta virsas).
- atvieglojums Daļējs atbrīvojums (no kādiem pienākumiem, nodevām, pienākumu vai prasību izpildes). Arī priekšrocība.
- elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru.
- dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņu pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
- Ražošanas rīki Darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
- Ražošanas rīki Darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
- raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass.
- kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai.
- nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi. Šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem.
- sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis.
- Ražošanas līdzekļi Darbarīku, priekšmetu kopums, ko izmanto ražošanā.
- Ražošanas līdzekļi Darbarīku, priekšmetu kopums, ko izmanto ražošanā.
- skrūvsols Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu. Skrūvgalds.
- skrūvgalds Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu. Skrūvsols.
- priekšmetdarbība Darbība (mācību procesā) ar konkrētiem priekšmetiem.
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
- saskare Darbība, stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu.
- Ciešamā kārta Darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
- ietvere Darbmašīnas daļa - ierīce, kurā iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
- izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību.
- spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
- Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- paraugdarbs Darbs, kas ir paraugs pilnīgi atbilstoša vai līdzīga rezultāta iegūšanai. Priekšzīmīgs darbs.
- papilddarbs Darbs, ko veic papildus iepriekš paredzētajam darbam.
- iedārdināt Dārdinot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli).
- iedārdēt Dārdot ievirzīties (kur iekšā).
- lepns Dārgs, grezns (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, telpām).
- vērtslieta Dārgs, vērtīgs priekšmets (parasti juvelierizstrādājums).
- ziņot Darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- pieteikties Darīt iepriekš zināmu savu ierašanos, apmeklējumu.
- jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
- Izpirkt grēkus Darīt tā, lai izlabotu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
- Izpirkt grēkus Darīt tā, lai izlabotu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
- atbildēt Darot (ko), rīkojoties, sajust atbildību (pret ko, kā priekšā).
- paraugdārzniecība Dārzniecība, kur, izdarot izmēģinājumus, iegūst jaunu vai uzlabotu augu šķirņu paraugus. Arī priekšzīmīga dārzniecība.
- vītņurbis Daudzasmeņu instruments iekšējo vītņu iegriešanai.
- priekškuņģis Daudzkameru kuņģa priekšējo daļu (spurekļa, acekņa, grāmatnieka) kopums (atgremotājiem).
- klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu priekšmetu kopums.
- tirāža Daudzums, kādā tiek izgatavoti (viena veida priekšmeti).
- manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas.
- izdauzīt Dauzot iztīrīt (priekšmetu).
- kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
- priekšauts Dažāda piegriezuma darba (retāk dekoratīvs) apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
- individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam.
- Jāņu zāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai. Jāņzāles, jāņuzāles.
- izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu, parasti to, kas atrodas kur iekšā), ļaut izdegt (visam, parasti tam, kas atrodas kur iekšā).
- ugunsvads Degošs priekšmets, viela (piemēram, degaukla) uguns, liesmu virzīšanai uz kādu objektu.
- piekvēpt Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
- piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
- degungals Deguna priekšējā daļa.
- aizdedze Degvielas aizdedzināšana (iekšdedzes dzinējā).
- gāze Degvielas pieplūde (iekšdedzes dzinējos).
- divdeja Deja (priekšnesums), ko izpilda divi dejotāji.
- solo Deja vai dejas daļa, ko (priekšnesuma) izpilda viens dejotājs.
- solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs.
- iedejot Dejojot ievirzīties (kur iekšā).
- greznojums Dekoratīvi rotājuma priekšmeti.
- intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
- mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika. Priekšmets, kas veidots šādā tehnikā.
- sadeldēt Deldējot, parasti pilnīgi, sabojāt (priekšmetus).
- galds Dēlis, kas īpaši apstrādāts, lai izgatavotu attiecīgu priekšmetu.
- matrice Detaļa (ierīcēm, instrumentiem, ko izmanto apstrādē ar spiedienu), kurā ir apstrādājamā priekšmeta formai atbilstošs padziļinājums.
- rokturis Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību.
- spiedze Detaļa (piemēram, flautai, stabulei) gaisa strāvas virzīšanai uz (tās) iekšējo virsmu.
- cilindrs Detaļa (piemēram, tvaika mašīnā, iekšdedzes dzinējā), kam ir šāda ķermeņa forma.
- tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
- tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
- pagarinātājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise (piemēram, priekšmeta) pagarināšanai.
- panelis Detaļa, kura atrodas (iekārtas, ierīces u. tml.) priekšējā daļā un kurā ir iemontētas kontroles, vadības, signalizācijas u. tml. ierīces.
- caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
- Mācību priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas. Mācībpriekšmets.
- priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
- mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets.
- vakardiena Diena pirms šodienas. Iepriekšējā diena.
- vakar Dienā pirms šodienas. Iepriekšējā dienā.
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai. Arī pēddzinis (1).
- antropomorfisms Dieva tēla priekšstatījums cilvēka veidā.
- ieslaistīties Dīkdienīgi ieiet, ienākt, ieklīst (kur iekšā).
- iedimdēt Dimdot ievirzīties (kur iekšā).
- iedipināt Dipinot ieiet, ienākt, arī ieskriet (kur iekšā).
- šķīvis Diskveida, parasti liekts, priekšmets, veidojums.
- jocīgs Dīvains, savāds (par priekšmetiem, parādībām).
- smieklīgs Dīvains, savāds (par priekšmetiem, parādībām).
- Dobās vēnas Divas vislielākās vēnas, kas ieiet sirds labajā priekškambarī.
- zeltdadzis Divgadīgs, retāk daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem.
- grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala. Četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu.
- mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir līdz 49,8 kubikcentimetriem.
- divnieks Divu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa. Pāris.
- šķautne Divu (priekšmeta, veidojuma u. tml.) virsmas daļu sadura samērā šaurā leņķī.
- izdobt Dobjot izveidot (priekšmetu).
- taurs Dobradžu dzimtas izmirušas sugas dzīvnieks (mājas govs priekštecis).
- tvertne Dobs priekšmets, veidojums (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
- rags Dobs, parasti izliekts, priekšmets ar paplatinātu galu (piemēram, trauks).
- trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei. Šāds priekšmets kopā ar tā saturu. Šāda priekšmeta saturs.
- iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
- ieēdināt Dodot ēst (noburtu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
- ievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, ievest (kur iekšā).
- Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
- Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
- vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu. Vērtības zīme.
- pieņēmums Doma, ideja, spriedums, priekšstats, ko uzskata par patiesu, parasti bez stingra pamatojuma.
- izdoma Domās, iztēlē no jauna radītais (tēls, priekšstats, ideja u. tml.).
- spriedums Domāšanas forma, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un to pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
- metafizika Domāšanas metode, kas lietas un parādības aplūko miera stāvoklī kā pabeigtas un nemainīgas, citu no citas neatkarīgas, noliedz iekšējās pretrunas tajās un pretstatu cīņu kā attīstības avotu. Attiecīgā filozofiskā mācība.
- izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.). Arī iecerēt (1).
- kolorīts Dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids (piemēram, telpā, vienotā priekšmetu kopumā).
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā). Šāda starptautiska konference.
- Uzvaras gājiens Došanās uz priekšu, gūstot uzvaras kaujās, cīņās.
- Uzvaras gājiens Došanās uz priekšu, gūstot uzvaras kaujās, cīņās. Strauja attīstība. Panākumu, sekmju gūšana.
- ordinēt Dot medicīnisku priekšrakstu, rīkojumu (par ārstu).
- Kāpt pār slieksni Doties iekšā (telpā, ēkā).
- Kāpt pār slieksni Doties iekšā (telpā, ēkā).
- izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu). Doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību).
- aizsainis Drānā iesaiņots priekšmets (vai priekšmeti).
- Sviedru lapas Drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
- Sviedru lapas Drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
- prezbiteris Draudzes vecākais, priekšnieks.
- nodrāzt Drāžot (piemēram, ar nazi), pagatavot (priekšmetu).
- iedrāzt Drāžot iesākt gatavot (priekšmetu), bet nepabeigt.
- izdrāzt Drāžot izgatavot (priekšmetu).
- padrāzt Drāžot neilgu laiku gatavot (priekšmetu).
- iedrupināt Drupinot ievirzīt (kur iekšā).
- grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) - par instrumentiem, mehānismiem.
- iekšlogs Dubultloga iekšējā vērtne. Iekšējais logs.
- ieducināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
- iedūcināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
- iedungot Dungojot panākt, ka skaņa izplatās (kur iekšā).
- iedunēt Dunot ievirzīties (kur iekšā).
- iedurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko smailu, asu).
- sadurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Durot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- iekšdurvis Durvis ēkas iekšpusē. Dubultdurvju iekšējā daļa.
- tamburs Dzelzceļa vagona slēgtā priekštelpa.
- dzelži Dzelzs, tērauda priekšmeti. Priekšmeta dzelzs, tērauda daļas.
- iedzenāt Dzenājot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
- aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust. _imperf._ Dzenāt prom. Dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
- iedzīt Dzenot panākt, ka (cilvēks) ievirzās (kut iekšā).
- iedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- iezvanīties Dzidri, viegli ieskanēties (parasti par stikla, porcelāna, sīkiem metāla priekšmetiem).
- solfedžēt Dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanās.
- solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
- iedziedāt Dziedot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- ielaist Dziļi iespiest, iegremdēt (kur iekšā).
- iekosties Dziļi iespiesties (kur iekšā) - par ko asu.
- iezīsties Dziļi iespiesties, iesūkties (kur iekšā) - piemēram, par smaržām, krāsām.
- Sieviešu dzimte Dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par sievieti.
- Vīriešu dzimte Dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par vīrieti.
- priekškāja Dzīvnieka priekšējā kāja.
- grauzējs Dzīvnieks ar spēcīgi attīstītiem priekšzobiem, kuri nepārtraukti aug (piemēram, pele, žurka, vāvere, bebrs).
- muļķis Dzīvnieks, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs.
- plēsējs Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, tos iepriekš nogalinot, saplosot vai aprijot veselus.
- plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu.
- parazitēt Dzīvot uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- žuljēns Ēdiens - sīki sagrieztas gaļas, zivju vai sēņu un dažādu piedevu (piemēram, krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
- ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā). Ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku).
- iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos).
- iesisties Ejot, skrienot strauji ievirzīties (kur iekšā).
- ietriekties Ejot, skrienot, braucot strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko).
- prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
- grāmatvedība Ekonomisko zinātņu nozare, kas pētī šādu uzskaiti un kontroli. Attiecīgais mācību priekšmets.
- Pieņemt eksāmenu Eksāmenā uzklausīt pārbaudāmās personas atbildi un dot oficiālu novērtējumu zināšanām (kādā mācību priekšmetā).
- šiks Elegants, izsmalcināts, izmeklēts (piemēram, par apģērbu, priekšmetiem, telpām).
- Indukcijas krāsns Elektriskā krāsns, kurā karsē dažādus materiālus un priekšmetus, izmantojot siltumu, ko rada tajos inducētās elektriskās virpuļstrāvas.
- spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni). Izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
- galvanizēt Elektrolītiski uzklāt metāla kārtu kāda priekšmeta virsmai.
- videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
- serdenis Elements, ko ievieto veidnē, lai lējuma iekšējam dobumam veidotu vēlamo formu.
- pārdzīvojums Emocionālu norišu kopums, ko izraisa noteikti ārēji vai iekšēji cēloņi.
- komfortabls Ērts, arī labiekārtots (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
- naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko. Attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
- striptīzs Estrādes priekšnesums, kurā demonstrē izģērbšanas.
- mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas.
- jūgēvele Ēvele, ar ko vienlaikus strādā divi cilvēki un ko lieto garāku priekšmetu ēvelēšanai.
- liecība Fakts, apstāklis, arī priekšmets, kas ko apstiprina, pierāda.
- safantazēt Fantazējot izveidot (piemēram, priekšstatu, tekstu).
- kamera Filmaparāts, fotoaparāts. Filmaparāta vai fotoaparāta iekšējā daļa.
- leņķis Forma (piemēram, ķermeņa daļai, priekšmetam), kas atgādina šauru, taisnu vai platu leņķi.
- veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
- puskolonija Formāli patstāvīga, bet ekonomiski vāji attīstīta valsts, kuras iekšpolitiku un ārpolitiku ietekmē imperiālistiskās valstis.
- ravelīns Fortifikācijas palīgbūve cietokšņa nožogojuma priekšā.
- pterodaktils Fosils lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi.
- bezgalība Fotogrāfijā - objektīva stāvoklis relatīvi tālu priekšmetu uzņemšanai.
- iegaiņāt Gaiņājot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
- karburācija Gaisa un šķidrās degvielas optimāla degmaisījuma veidošana iekšdedzes motoru barošanai.
- reflekss Gaismas atstarojums, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas). Krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas.
- luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kuru izraisa kāds enerģijas avots (piemēram, ārējs starojums, elektrisks lādiņš, ķīmiski procesi), kas iedarbojas uz priekšmetu vai vielu.
- uguns Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti. Ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu.
- blāvs Gaiss, bālgans (par priekšmetiem, kas saskatāmi tumsā).
- atpakaļgājiens Gājiens uz iepriekšējo vietu.
- noslēgums Gals, beigu josla, parasti ar īpašu elementu, veidojumu (priekšmetam). Nobeigums (4).
- purns Galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm (mugurkaulniekiem, izņemot putnus).
- diadēma Galvas rota sievietēm (parasti neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē).
- starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
- klejotājnervs Galvas smadzeņu nervs, kas inervē lielāko daļu iekšējo orgānu.
- Psihiskā darbība Galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida.
- kraniostenoze Galvaskausa šuvju priekšlaicīga saaugšana.
- pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda priekšmetu kopuma) daļa.
- pamatnozīme Galvenā, būtiskākā (priekšmeta, parādības u. tml.) nozīme.
- pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā (priekšmetu kopuma) sastāva daļa.
- pamatdisciplīna Galvenā, nozīmīgākā (zinātnes, sporta) nozare, galvenais, nozīmīgākais mācību priekšmets.
- Ticības mācība Galveno kādas reliģijas dogmu kopums. Reliģisku atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās. Attiecīgais mācību priekšmets.
- pamatforma Galveno, nozīmīgāko ārējā veida, apveida pazīmju kopums (piemēram, priekšmetam).
- raksturs Galveno, raksturīgo (piemēram, parādības, norises, priekšmeta) īpašību, pazīmju kopums.
- desmitkāji Galvkāju klases gliemji (piemēram, kalmāri), kam ķermeņa priekšgalā ir desmit taustekļi.
- Kāpjošā gamma Gamma, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
- Krītošā gamma Gamma, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
- sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām.
- stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu. Priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums.
- zutenis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai). Arī maks.
- pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup).
- vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai). Vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
- lete Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.).
- rieva Garens, šaurs padziļinājums (priekšmeta, auga virsmā).
- Auss gliemene Garš, spirālveidīgs, ar šķidrumu pildīts kanāls dzirdes orgāna iekšējā daļā.
- lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās).
- piere Gata, parasti plakana, virsma (garenam priekšmetam).
- iztaisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
- pataisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai. Iztaisīt (1).
- uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
- post Gatavot (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamos priekšmetus.
- pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piemēram, priekšmetu, vielu). Izgatavot.
- iegāzelēties Gāzelējoties ievirzīties (kur iekšā).
- vāzt Gāzt otrādi dobu trauku, priekšmetu u. tml.
- grīste Gāzu, vielas daļiņu, sīku priekšmetu kopa, kas pārvietojas spirālveidā.
- aizgāzt Gāžot novietot (kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- iegāzt Gāžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
- iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
- liegs Glezns, trausls (par priekšmetiem).
- urbējgliemene Gliemene, kuras ķermenis ir tārpveidīgs, čaula reducējusies un kura izalo jūrā esošus koka priekšmetus.
- priekšžauņi Gliemežu apakšklase, kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij. Šīs apakšklases dzīvnieki.
- perlamutrs Gliemju čaulas pati iekšējā kārta, kas sastāv no ogļskābā kalcija plāksnēm un zaigo dažādās krāsās.
- daiļrakstīšana Glītrakstīšana (mācību priekšmets).
- izskatīgs Glīts, gaumīgs (par priekšmetiem, telpām u. tml.).
- sensibilizācija Gludspieduma formas izgatavošanai paredzētas metāla plātnes virsmas iepriekšēja ķīmiska apstrāde.
- konjunktīva Gļotāda, kas apklāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
- iegorīties Goroties ievirzīties (kur iekšā).
- iegrābāt Grābājot ievirzīt (kur iekšā). Iegrābstīt.
- sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur).
- izgrābt Grābjot (ar rokām, ar liekšķeri u. tml.), izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
- iegrābt Grābjot ievirzīt (kur iekšā).
- iegrābstīt Grābstot ievirzīt (kur iekšā). Iegrābāt.
- liekšķerēt Grābt, bērt, arī smelt ar liekšķeri.
- iegraizīt Graizot ievirzīt (kur iekšā).
- grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē.
- priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietvei priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
- locījums Gramatiska kategorija, kas izsaka attiecības starp priekšmetiem, parādībām, procesiem u. tml. Šīs kategorijas forma.
- pievienojums Gramatiski vai leksiski izteikts vārda vai vārdu grupas savienojums ar iepriekšējo izteikuma daļu.
- lidvāvere Grauzēju kārtas nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām.
- grauzties Graužot (ko), virzīties (tajā) uz priekšu.
- izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem.
- izgrebt Grebjot izgatavot (priekšmetu).
- post Greznot, rotāt (piemēram, priekšmetu, telpas).
- plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
- žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
- larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
- šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
- iegriezt Griežot ap asi, ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā priekšmetus bez vītnēm).
- iegriezt Griežot ievirzīt (kur iekšā).
- iegriezties Griežot ievirzīties (priekšmetā, materiālā) - par asmeni, rīku ar asmeni.
- izgriezt Griežot izņemt (no kā priekšmetu).
- izgriezt Griežot izveidot, izgatavot (priekšmetu).
- izgriezt Griežot izveidot, radīt (piemēram, caurumu, robu priekšmetā).
- iegriezties Griežoties ap savu asi, ievirzīties (kur iekšā) - parasti par riteņiem.
- sagriezties Griežoties, tiekot grieztam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (par priekšmetiem).
- iegrīļoties Grīļojoties ievirzīties (kur iekšā).
- suga Grupa, kurā ietilpst identiski priekšmeti, parādības u. tml.
- iegrūt Grūstot pamatam zem kājām, iekrist (kur iekšā).
- aizgrūt Grūstot, brūkot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- aborts Grūtniecības stāvokļa priekšlaicīga izbeigšanās vai mākslīga pārtraukšana.
- iegrūst Grūžot ievirzīt (kur iekšā). Grūžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
- rūsa Gružu, saslauku, arī nevajadzīgu, nederīgu priekšmetu kopums.
- spilvens Guļasvietas piederums (galvas novietošanai), arī dekoratīvs priekšmets - ar mīkstu, materiālu pildīts, samērā neliels maiss. Šāds maiss kopā ar pārvalku.
- iegulēt Guļot (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) bedri.
- iegumzīt Gumzot iedabūt (kur iekšā).
- apjaust Gūt (parasti aptuvenu) priekšstatu.
- kļūt Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piemēram, pārmainoties cilvēka attieksmei) - par priekšmetiem, parādībām.
- mantot Gūt no priekštečiem (piemēram, īpašības, pazīmes).
- vērot Gūt priekšstatu, zināšanas (par ko) pēc ārējām pazīmēm.
- Endogēnie procesi Ģeoloģiskie procesi, kas noris zemeslodes iekšienē.
- inversija Ģeometrijā - transformācija, kas attēlo riņķa iekšpusi par riņķa ārpusi, un otrādi.
- zvaigzne Ģeometriska figūra, ķermenis ar smailiem stariem. Priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma.
- Humanitārā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī humanitārajiem priekšmetiem.
- Humanitārā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī humanitārajiem priekšmetiem.
- Klasiskā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī humanitārajiem priekšmetiem.
- priekšhalle Halle, kas atrodas priekšā citām telpām (parasti baznīcās, pilīs). Priekšējā halle.
- bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts koks, pie kura piestiprina priekšburas.
- maģistrs Humanitāro priekšmetu skolotājs (viduslaikos).
- ideāls Ideālam atbilstošs. Nevainojams, priekšzīmīgs, pilnīgs.
- Subjektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
- Subjektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
- intuīcija Ideālistiskajā filozofijā - mistiska spēja izzināt patiesību bez iepriekšējas zinātniskas pieredzes un loģiskiem slēdzieniem.
- romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
- puns Ieapaļš veidojums (uz kāda priekšmeta virsmas).
- sadzīt Iebāzt (ko kur iekšā, parasti dziļi).
- pabāzt Iebāzt, arī izbāzt (priekšmetu).
- iespriest Iebāzt, iespiest (kur iekšā).
- ieburāt Iebraukt (kur iekšā) - par buru kuģi, buru laivu.
- ienākt Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
- ieripot Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
- ieiet Iebraukt (kur iekšā) - parasti par kuģi. Iebraukt (kur iekšā, parasti ar kuģi).
- ieripot Iebraukt (kur iekšā) ar transportlīdzekli.
- iegriezt Iebraukt (kur iekšā).
- atamans Iecelts vai ievēlēts priekšnieks kazaku karaspēkā vai ciematos. Ievēlēts kazaku kopienas priekšnieks.
- ieart Iecirst (kur iekšā) un pavilkt (piemēram, nagus, piešus).
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā.
- izēst Iedarbojoties izbojāt (kādu priekšmetu) - piemēram, par rūsu, kodīgu vielu.
- iedancot Iedējot (kur iekšā).
- atdēstīt Iedēstīt atpakaļ iepriekšējā vietā.
- dobe Iedobums, pasekls padziļinājums (kāda priekšmeta virsmā).
- aizdot Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
- patapināt Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ. Aizdot.
- apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas. Pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt).
- nodzīt Iedzīt (piemēram, naglas) daudzās (kāda priekšmeta) vietās.
- aizdzīt Iedzīt, iesist (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- ieguldīt Ieglaust (kur iekšā).
- rise Iegriezta svītra (priekšmetā).
- iestigt Iegrimt (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - par priekšmetiem.
- sagrūst Iegrūst (kur iekšā, parasti rokas, kājas).
- iebetonēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar betona masu.
- iecementēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar cementa masu.
- ieasfaltēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā) ar asfaltu.
- laimēt Iegūt (ko vēlamu, piemēram, priekšmetu, vietu, pienākumu) izlozē.
- ievākt Iegūt (ražu, piemēram, nopļaujot labību, noņemot dārzeņus vai augļus) un novietot (parasti kur iekšā) uzglabāšanai.
- Apaugt ar mantu Iegūt daudz priekšmetu, lietu.
- iznirt Iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku). Izvirzīties uzmanības centrā.
- noīrēt Iegūt lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu).
- pārmantot Iegūt no priekštečiem (organisma īpašības).
- iepazīt Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot). Uzzināt (ko).
- iepazīties Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot). Uzzināt (ko).
- atskārst Iegūt priekšstatu, izprast, apjēgt, arī apjaust, noskārst.
- satumst Iegūt tumšu krāsas toni (piemēram, par priekšmetiem).
- Pārņemt varu Iegūt varu, valdošo politisko stāvokli, nodibināt šķirisku diktatūru, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
- Pārņemt varu Iegūt varu, valdošo politisko stāvokli, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
- noprast Iegūt, parasti aptuvenu, priekšstatu, saprast, parasti aptuveni.
- Iespert (savu) kāju (arī kājas) Ieiet (kur iekšā), arī ierasties (kur).
- iesoļot Ieiet, ienākt (kur iekšā), parasti raitā, staltā gaitā.
- iemaršēt Ieiet, ienākt marša solī (kur iekšā).
- ievandīt Iejaukt (kādu priekšmetu starp citiem).
- iemīt Iekāpt, iebrist (kur iekšā).
- starteris Iekārta (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai.
- separators Iekārta, ierīce u. tml., piemēram, vielu, priekšmetu atdalīšanai vienu no otra, citu no cita.
- kvantpastiprinātājs Iekārta, kurā elektromagnētiskais starojums, ejot cauri vielai, palielina savu enerģiju, saglabājot iepriekšējo viļņa garumu, izplatīšanās virzienu, polarizāciju.
- stelles Iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem.
- iekasīt Iekašņāt (kur iekšā).
- ietapt Iekļūt (kur iekšā).
- ielauzties Iekļūt ar varu (kur iekšā).
- iebrukt Iekļūt ar varu (kur iekšā). Ielauzties (1).
- iebrukt Iekrist (kur iekšā, parasti līdz ar ko brūkošu, grūstošu).
- kanāls Iekšējā doba daļa (priekšmetam, ierīcei). Ierīce, priekšmets, kam centrālā, iekšējā daļa ir doba.
- iekšsiena Iekšējā siena (celtnei). Sienas iekšējā puse (telpā).
- kodols Iekšējā, centrālā (piemēram, priekšmeta, celtnes) daļa.
- ieklupt Ieķerties ar roku (kur iekšā). Strauji ievirzīt, piemēram, roku (kur iekšā).
- ieķept Ieķerties, sablīvēties (kur iekšā) - par ko mīkstu, lipīgu.
- iesprukt Ielavīties (kur iekšā).
- iekārties Ieliekties (kur iekšā).
- ielīkt Ieliekties (kur iekšā).
- salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.).
- klēpis Ieloks (kā nešanai), kuru veido, piemēram, uz augšu pacelts priekšauts un ķermeņa vidusdaļa.
- ielaist Iemest, iešaut (kur iekšā).
- papildienākumi Ienākumi, ko iegūst papildus iepriekš paredzētajiem ienākumiem.
- ievazāt Ienest līdz ar ko citu (kur iekšā ko nevajadzīgu).
- ieķepināt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu).
- ieķepēt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu). Ieķepināt.
- iespiesties Ieplūst (kur iekšā pa spraugu, šauru vietu u. tml.).
- ielidot Ieplūst (kur iekšā) - par gaisa strāvu.
- ieviļņot Ieplūst (kur iekšā) - par gaisu smaržu u. tml. Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu.
- ienākt Ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par gaisu. Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, skaņu.
- smelties Ieplūstot (priekšmetā), pildīt (to), parasti nevēlami (par ko šķidru).
- paredzēt Iepriekš iecerēt, ieplānot (rīcību, pasākumu u. tml.).
- fasēt Iepriekš iesaiņot (preci) noteiktā daudzumā.
- plāns Iepriekš izstrādāta (kādas norises, pasākuma) nākamā gaita, secība. Attiecīgais teksts, dokuments.
- aizņemt Iepriekš nodrošināt (savai lietošanai).
- paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu).
- predestinēt Iepriekš nolemt, noteikt.
- aizrunāt Iepriekš norunāt, lai atstāj, uzglabā, rezervē (ko).
- šifrs Iepriekš norunāta burtu u. tml. lietošanas sistēma slepenai informācijas fiksēšanai, pārraidei.
- randiņš Iepriekš norunāta, parasti intīma, satikšanās.
- nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
- nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
- aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
- maršruts Iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru virzās.
- prezumēt Iepriekš pieņemt uz varbūtības pamata.
- aizspriedums Iepriekš pieņemts (bieži aplams) negatīvs spriedums, vērtējums.
- plānot Iepriekš sadalīt (laiku) pa posmiem (kā veikšanai). Iepriekš noteikt (kā) izpildes laiku.
- Uguns aizsprosts Iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
- Uguns aizsprosts Iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
- rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
- brīdināt Iepriekš ziņot, aizrādīt (par ko draudošu, nepatīkamu).
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
- pirmāk Iepriekš, arī agrāk.
- laikus Iepriekš.
- senāk Iepriekš.
- agrāk Iepriekš. Senāk.
- viņdien Iepriekšējā dienā. Arī todien.
- vakar Iepriekšējā laikposmā. Samērā nesenā pagātnē.
- priekšnojauta Iepriekšēja nojauta. Neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
- predestinācija Iepriekšēja nolemtība.
- priekšpārbaude Iepriekšēja pārbaude.
- avanss Iepriekšēja samaksa (par darāmo darbu, par vēl nesaņemto preci u. tml.).
- viņvakar Iepriekšējā vakarā. Arī tovakar.
- Vārda robeža Iepriekšējā vārda beigas un nākamā vārda sākums (tekstā).
- Vārda robeža Iepriekšējā vārda beigas un nākamā vārda sākums (tekstā).
- derības Iepriekšēja vienošanās par laulībām.
- atpakaļ Iepriekšējā vietā, stāvoklī.
- vakarnakts Iepriekšējā, pagājusī nakts.
- vakarnakt Iepriekšējā, pagājušajā naktī.
- vakardiena Iepriekšējais laikposms. Samērā nesena pagātne.
- agrākais Iepriekšējais. Tāds (tas), kāds (kas) bijis agrāk (2).
- preliminārijas Iepriekšējas sarunas, vienošanās pirms līguma noslēgšanas. Pagaidu lēmumi.
- Zilbes robeža Iepriekšējās zilbes beigas un nākamās zilbes sākums (vārdā).
- Zilbes robeža Iepriekšējās zilbes beigas un nākamās zilbes sākums (vārdā).
- vakarrīt Iepriekšējās, pagājušās dienas rītā.
- vakarrīts Iepriekšējās, pagājušās dienas rīts.
- vakarvakar Iepriekšējās, pagājušās dienas vakarā.
- vakarvakars Iepriekšējās, pagājušās dienas vakars.
- Literārais mantojums Iepriekšējo paaudžu rakstnieku daiļdarbu kopums.
- izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā. Preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību.
- rehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā godājamā sociālā stāvokļa atjaunošana (parasti ar juridisku aktu).
- Kultūras mantojums Iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
- makets Iepriekšējs (iespieddarba) paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
- aprēķins Iepriekšējs pieņēmums, apsvērums.
- rēķins Iepriekšējs spriedums, apsvērums, nolūks (par ko).
- projekts Iepriekšējs, aptuvens teksts (piemēram, dokumentam, rezolūcijai).
- pirmāks Iepriekšējs, arī agrāks.
- provizorisks Iepriekšējs, vēl galīgi neprecizēts.
- priekšnoteikums Iepriekšēju, atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci.
- iedvašot Iepūst (kur iekšā dvašu, elpu).
- iedzīt Ieraidīt (kur iekšā futbola bumbu, hokeja ripu u. tml.).
- Atvērt kontu Ierakstīt iepriekšējā gada konta slēguma atlikumu (saldo) jauna gada kontā.
- uzskaitīt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personas, priekšmetus). Reģistrēt (1).
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus). Būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.).
- ievilkties Ierausties, ierāpties (kur iekšā).
- ielīst Ierauties (kur iekšā).
- bagāžnieks Ierīce (parasti velosipēdam) nelielu priekšmetu pārvadāšanai.
- katapulta Ierīce smagu priekšmetu (piemēram, baļķu, akmeņu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudei).
- radiators Ierīce, ar ko iekšdedzes motoros atdzesē sakarsušo šķidrumu.
- šina Ierīce, arī priekšmets (piemēram, koka, kartona gabals), ko izmanto, lai nodrošinātu ķermeņa daļas, parasti locekļu, nekustīgumu.
- ielietnis Ierīce, caur ko ielej (kur iekšā).
- deglis Ierīce, degaukla u. tml., kuru izmanto sprādziena izraisīšanai vai (kā) aizdedzināšanai. Degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdedzināšanai.
- ievads Ierīce, iekārta, kas (ko) ievada, ievirza (kur iekšā).
- signāls Ierīce, kas rada šādu fizikālu lielumu vai fizikālu lielumu kopumu. Arī priekšmets, ko izmanto informācijas sniegšanai.
- Putekšņu uztvērējs Ierīce, ko piekar stropa skrejai priekšā, lai savāktu putekšnus.
- spīles Ierīce, līks, kurā, parasti divi, elementi spiež uz priekšmetu, noturot to apstrādes laikā vajadzīgajā stāvoklī. Rīks (kā) saspiešanai un saturēšanai.
- aizturētājs Ierīce, priekšmets, viela u. tml., kas aiztur (ko).
- zona Ierīces, priekšmeta, vielas, materiāla u. tml. daļa, kam ir kādas raksturīgas atšķirības funkcijās, notiekošajos procesos u. tml.
- gremdētava Ierīču sistēma cilvēku vai priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā. Telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
- elektrizēt Ierosināt elektriskos lādiņus (piemēram, kādā priekšmetā, ķermenī, vielā).
- sasaiņot Iesaiņot (vairākus, daudzus priekšmetus).
- sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums. Kopā sasietu priekšmetu kopums.
- iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par priekšmetiem).
- iedrebēties Iesākt drebēt (par priekšmetiem). Īsu brīdi drebēt.
- iekustēties Iesākt kustēties (par priekšmetiem). Iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (priekšmetu, parādību u. tml.) kādā vārdā, vārdu savienojumā. Dot nosaukumu.
- iesīkties Iesākt sīkt (par priekšmetiem, ierīcēm). Īsu brīdi sīkt.
- iekrist Iesākt spēcīgi pūst (kur iekšā) - par vēju.
- uzliesmot Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem, vielām). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt, atstarojot gaismu.
- aizsvilties Iesākt svilt. Pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
- ietupināt Iesēdināt (parasti neērtā vietā). Ievietot, novietot tupus (kur iekšā).
- ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā). Ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā).
- sasist Iesist (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Iesist (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- iesist Iesisties (1) - parasti par priekšmetiem.
- iespiesties Ieskatīties (kur iekšā) - par acīm, skatienu.
- iebizot Ieskriet (kur iekšā) - par cilvēku.
- ieļipot Ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi. Ieļinkāt.
- ieļinkāt Ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi. Ieļipot.
- iediebt Ieskriet, parasti ātri (kur iekšā).
- ieslodzīties Ieslēdzoties, aizbarikadējoties u. tml. panākt, ka neviens netiek iekšā, klāt.
- iestatīt Iesliet, ievietot, parasti stāvus (kur iekšā).
- konkurence Iespēja (piemēram, priekšmetam, ierīcei, vielai) pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu).
- iespiesties Iespīdēt (kur iekšā pa spraugu, šauru vieta u. tml.) - par gaismu, arī par gaismas avotu.
- iemiegt Iespiest (kur iekšā), piespiežot (pie kā).
- iestampāt Iespiest, iestumt (kur iekšā).
- ieurbties Iespiesties (kur iekšā) - par dzīvnieku dzeloņiem, taustekļiem u. tml.
- iegriezties Iespiesties (kur iekšā) - parasti par ko asu, šķautņainu.
- iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
- iesūkties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par gāzēm, smaržām.
- iespriesties Iespiesties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
- iežņaugties Iespiesties, iegriezties (kur iekšā) - par cieši savilktu auklu, jostu u. tml.
- aizstādīt Iestādīt (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai).
- pāriet Iestāties citā darbavietā, parasti iepriekšējam līdzīgā darbā, amatā.
- ielikt Iestiprināt (kur iekšā).
- iekniedēt Iestiprināt ar kniedēm (kur iekšā).
- ieveidot Iestrādāt (priekšmetā, materiālā).
- atjaunot Iestudēt atkal, no jauna (iepriekšēju izrādi).
- ietriekt Iešaut (kur iekšā lodi, šāviņu).
- statnis Ietaise, veidojums u. tml. (priekšmetu) noturēšanai, arī glabāšanai noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
- ieiet Ietilpt, arī ievietoties (kur iekšā).
- iekūņoties Ietīties, ievīstīties (kur iekšā) - par cilvēku.
- aploce Ietvars, apmale (parasti ovālas vai apaļas formas priekšmetiem).
- iežmaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
- iežmiegt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
- iežņaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
- ieslēgt Ietvert, iekļaut (kur iekšā, parasti iežos, minerālos).
- iecirsties Ieurbties (kur iekšā) - par lodēm, šāviņiem.
- un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo kontekstu.
- deformēt Ievērojami pārveidoti attēlot mākslas darbā (priekšmetu, parādību).
- deformācija Ievērojami pārveidots (priekšmeta, parādības) attēlojums mākslas darbā.
- ievazāt Ievest līdz ar sevi (kur iekšā ko nevēlamu) - parasti par transportlīdzekļiem.
- sadzīt Ievest, iedabūt (ko kur iekšā).
- iedzīt Ievest, iedabūt (kur iekšā ko lielā daudzumā).
- pieņemt Ieviest, iedibināt (parasti pēc iepriekšējas savstarpējas vienošanās).
- parādīties Ieviesties, arī tikt izgatavotam, izveidotam (piemēram, par priekšmetiem, to formu).
- iesegt Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu.
- ieklāt Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu. Ieveidot segumu (kur).
- ietilpināt Ievietot (kur iekšā priekšmetus).
- ievākt Ievietot (kur iekšā, piemēram, kādā telpā priekšmetu).
- iestiprināt Ievietot (kur iekšā) un nostiprināt.
- ieguldīt Ievietot (kur iekšā).
- ieguldīt Ievietot guļus (kur iekšā, parasti cilvēku).
- ieguldīt Ievietot horizontāli (kur iekšā priekšmetu).
- ieslāņot Ievietot kārtām, slāņiem (kur iekšā).
- iepaunāt Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus). Ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- iepaunāties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus. Ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- ietvert Ievietot, iestiprināt (kur iekšā priekšmetu).
- iestarpināt Ievietot, novietot (piemēram, priekšmetu) starp ko.
- ieslieties Ievietoties stāvus (kur iekšā) - par cilvēku.
- salaist Ievirzīt (kur iekšā vairākus, daudzus priekšmetus).
- ielaist Ievirzīt (kur iekšā, parasti lejup).
- ieraidīt Ievirzīt (kur iekšā, piemēram, bumbu, ripu).
- ienest Ievirzīt (kur iekšā) - par straumi, vēju u. tml.
- iekārt Ievirzīt (kur iekšā) un pakārt.
- iedzīt Ievirzīt (kur iekšā)- par parādībām dabā.
- iedabūt Ievirzīt (kur iekšā), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- ieslēpt Ievirzīt (kur iekšā), paslēpt, neļaut saskatīt (kādu ķermeņa daļu).
- iepūst Ievirzīt gaisa strāvas (kur iekšā) - par vēju.
- ievilkt Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu) - par cilvēku.
- ievilkt Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu) - par dzīvniekiem.
- ieraut Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu). Ievilkt (4).
- Ievilkt (arī ieraut) vēderu Ievirzīt vēdera sienu uz iekšu.
- iegriezt Ievirzīt, panākt, ka ievirzās (kur iekšā), mainot iepriekšējo kustības virzienu.
- ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam.
- ievest Ievirzīties (kur iekšā) - par ceļiem, takām u. tml.
- ieiet Ievirzīties (kur iekšā) - par ceļu.
- iekļūt Ievirzīties (kur iekšā) - par šķidrumu, gāzi.
- iebraukt Ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekli.
- ieplūst Ievirzīties (kur iekšā) - parasti par daudziem.
- ietiekties Ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, taku.
- iedziļināties Ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ierīci.
- iezuzēt Ievirzīties (kur iekšā) ar žūžošu skaņu.
- ieļepatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- ieklidzināt Ievirzīties (kur iekšā) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- iestrēgt Ievirzīties (kur iekšā) un nevirzīties tālāk, neizvirzīties cauri (piemēram, par izšautu lodi).
- iekļauties Ievirzīties (kur iekšā) un piekļauties, pieplūkt.
- ierauties Ievirzīties (kur iekšā), lai paliktu, nepamanīts, lai paslēptos.
- iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti, vairoties, arī slēpjoties (no kā).
- iepeldēt Ievirzīties (kur iekšā), pārvietojoties pa ūdeni (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
- iekustēties Ievirzīties (kur iekšā).
- salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- ierauties Ievirzīties uz iekšu (par ķermeņa daļu).
- ievilkties Ievirzīties uz iekšu (par ķermeņa daļu).
- ieplakt Ievirzīties uz iekšu (parasti par seju, tās daļām).
- iegrimt Ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
- iespiest Ievirzot, iebāžot (kur iekšā), panākt, ka tiek stingri, cieši iestiprināts. Stingri saspiest (ko iebāztu, ievirzītu kur iekšā).
- vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets. Sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
- nolocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam).
- nolīkāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam). Nolīkņāties.
- nolīkņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam). Nolocīties (3).
- izsvārstīties Ilgāku laiku, daudz svārstīties (par priekšmetu).
- izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.). Būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
- izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
- pārdeldēt Ilgi lietojot, radīt (apģērbam, priekšmetam) izdilumu, caurumu.
- ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma. Laikmets.
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu vilkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidus daļas.
- butaforija Imitēti priekšmeti (reklāmai, demonstrēšanai).
- individualizācija Indivīda izdalīšana pēc tā raksturīgākajām īpašībām. Katras atsevišķas vienības īpatnību ievērošana (pētījot priekšmetu vai parādību kopumu).
- šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi.
- ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- pincete Instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem.
- tonometrs Instruments acs iekšējā spiediena un acs ābola elastīguma mērīšanai.
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- kaponieris Inženierbūve aizstāvēšanās pozīcijas priekšā, kas nodrošina flanga uguns raidīšanu divos pretējos virzienos.
- privilēģija Īpaša izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir (piemēram, atsevišķam cilvēkam, organizācijai, valstij) atšķirībā no citiem līdzīgiem. Izdevīga izņēmuma tiesība, priekšrocība.
- siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību. Sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība.
- nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu. Šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta).
- Diplomātiskā imunitāte (arī neaizskaramība) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
- Diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
- Diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurās viņi akreditēti.
- fakturēt Īpaši apdarināt (materiāla, priekšmeta virsmu).
- matēt Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu).
- izlase Īpaši izraudzītu priekšmetu, parādību grupa (piemēram, pētīšanai, novērošanai).
- bura Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
- ietvere Īpaši izveidots priekšmets (pie celtņu sienām), kurā iestiprina karoga kātu.
- pamatne Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums (kā) novietošanai, uzstādīšanai. Arī priekšmets (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
- odere Īpaši veidots aizsargslānis, arī apmetums (kā) iekšpusē.
- zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastveida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
- izlaidums Īpaši veidots paplašinājums, pagarinājums (piemēram, priekšmetam).
- starppriekškars Īpaši veidots, parasti viegls, priekškars, ko izmanto starplaikā starp skatiem, ainām, retāk cēlieniem.
- Smalka lieta Īpaši vērtīgs, neparasts priekšmets.
- Smalka lieta Īpaši vērtīgs, neparasts priekšmets.
- spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu.
- spīdība Īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina (vielai, priekšmetam u. tml.) spēju izstarot vai atstarot gaismu.
- Radības (arī kvalitatīvais) īpašības vārds Īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
- Kvalitatīvais (arī kādības) īpašības vārds Īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
- lielums Īpašību kopums (parasti apjoms), ko raksturo, salīdzinot ar kādu citu priekšmetu, parādību.
- saīsināmība Īpašību kopums (parasti priekšmetam), kas ļauj samazināt (tā) garumu.
- vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu.
- apjoms Īpašību kopums (priekšmetam), ko veido garums, platums un augstums.
- Svaru bumba Īpašs (parasti lodveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
- Svaru bumba Īpašs (parasti lokveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
- pakarams Īpašs priekšmets, parasti horizontālas nūjas, stiegras veidā ar slīpiem galiem, apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
- piederums Īpašums (parasti priekšmeti).
- īpatnība Īpatnēja iezīme (piemēram, priekšmetam, parādībai).
- piesmaka Īpatnēja nepatīkama (piemēram, pārtikas produktu, priekšmetu) papildu smaka.
- ieirt Irot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu). Ieairēt.
- ieirties Iroties ievirzīties (kur iekšā). Ieairēties (1).
- piebilst Īsi pateikt (ko), papildinot, precizējot iepriekš teikto.
- tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem.
- brakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- brikšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
- kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
- bliukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
- skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko.
- paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis.
- knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
- blūkšķis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
- reprīze Īss humoristisks priekšnesums, ko klauni vai citi cirka vai estrādes mākslinieki izpilda (parasti) starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem.
- skečs Īss humoristisks vai satīrisks dramaturģijas darbs, arī estrādes priekšnesums, parasti divām vai trim darbības personām.
- strupulis Īss, strups priekšmets, veidojums (parasti kā daļa, posms).
- priekšistaba Istaba, kas atrodas priekšā citām istabām. Priekšējā istaba.
- istablietas Istabas iekārtas priekšmeti.
- priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
- nočirkstināt Īsu brīdi čirkstināt un pabeigt čirkstināt (piemēram, priekšmetu).
- pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par priekšmetiem).
- nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (piemēram, par priekšmetiem).
- nošņākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Nošņākt (3).
- nošņākt Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Nošņākties (3).
- izbāznis Izbāzts dzīvnieks. Izbāzts priekšmets.
- pazust Izbeigt pastāvēt, tikt likvidētam, novāktam (piemēram, par priekšmetiem).
- notecēt Izbeigties (par, parasti iepriekš noteiktu, laikposmu).
- kāpnes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes priekšā).
- trepes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes, ieejas priekšā).
- degt Izcelties ar spožumu, ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
- izdot Izdalīt, izsniegt lietošanā (parasti vairākiem kādus priekšmetus).
- kvēlot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
- zvērot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem). Kvēlot (2).
- ēnoties Izdalīties, būt redzamam uz gaiša fona (piemēram, par tumšu priekšmetu, figūru).
- apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu (ticīgo uztverē).
- iet Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) - par kājām. Veidoties (par soļiem).
- iedēt Izdēt (kur iekšā).
- papildizdevumi Izdevumi (naudas summas), kas rodas papildus iepriekš paredzētajiem izdevumiem.
- tāme Izdevumu, kādas darbības izmaksu iepriekšējs aprēķins.
- pienaglot Izdurot cauri smailu priekšmetu (piemēram, durkli, naglu), piesaistīt (cilvēku pie ka, kam klāt).
- pūst Izelpā ar gaisa strāvām veidot (dobus priekšmetus no kādas masas).
- izlaist Izgatavot un nodot pārdošanā (priekšmetu, vielu u. tml.).
- sataisīt Izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā. Izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- izšņāpt Izgriezt (kur, piemēram, caurumu, robu priekšmetā).
- roce Izgriezums apģērbā piedurknei, arī vieta, kur piedurkne savienojas ar apģērba priekšpuses krūšu daļu un muguras gabalu.
- sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju). Sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai.
- izputēt Izjukt, izšķīst (par priekšmetiem, priekšmetu kopu).
- iepazīt Izjūtot, pārdzīvojot uzzināt, iegūt priekšstatu.
- iepazīties Izjūtot, pārdzīvojot uzzināt, iegūt priekšstatu.
- uzstādīt Izkārtot (priekšmetus, figūras) gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
- iekausēt Izkausēt un ieliet (kur iekšā, parasti metālu).
- kabarejs Izklaidējoši priekšnesumi (parasti restorānos, kafejnīcās).
- izalvot Izklāt ar alvu (no iekšpuses).
- izoderēt Izklāt ar oderējumu (piemēram, metalurģiskās krāsns, cauruļvada) iekšpusi.
- izoderēt Izklāt ar oderi (apģērba gabala) iekšpusi.
- ieoderēt Izklāt ar oderi (kā iekšpusi). Izoderēt.
- izzeltīt Izklāt ar zelta kārtu (no iekšpuses).
- izretināt Izkliedēt (priekšmetus).
- izšķīst Izkliedēties (uz visām pusēm) - piemēram, par sīkiem priekšmetiem.
- izpirkt Izlabot, vērst par labu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
- kūkums Izliekums, izliekta virsma (piemēram, priekšmetam).
- kumbrs Izliekums, izliekta virsma (priekšmetam).
- pavērst Izmainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izmainīt savu iepriekšējo stāvokli, kustību (kādā virzienā).
- pagriezties Izmainot savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu, doties (kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- paškustība Izmaiņa, pārmaiņa iekšējas attīstības rezultātā.
- papildizmaksa Izmaksa, ko saņem vai izsniedz papildus iepriekš paredzētajai izmaksai.
- kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- gabarīts Izmērs (parasti lielam priekšmetam). Arī lielums, apjoms.
- nominālizmērs Izmērs, kas ir atzīmēts uz attiecīgā priekšmeta vai kādā dokumentā.
- nodilums Izmēru maiņa (priekšmetam) mehāniskās berzes procesā, zūdot (tā) virsmas materiālam.
- lauza Izmētātu, sasvaidītu (parasti lietošanai nederīgu) priekšmetu kopums.
- izmiekšķēt Izmiekšķēties.
- mamuts Izmiris ziloņu dzimtas leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem, uz priekšu, augšup un sānis vērstiem ilkņiem un biezu apmatojumu.
- prerogatīva Izņēmuma tiesība, priekšrocība (parasti kādam valsts orgānam, amatpersonai).
- nomainīt Izpausties, parādīties, norisēt (kā) cita, iepriekšējā vietā.
- papildizpeļņa Izpeļņa, ko saņem papildus iepriekš paredzētajai peļņai.
- izlūkot Izpētīt (piemēram, apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
- uzstāties Izpildīt skaņdarbu, daiļdarbu, dejas u. tml. (publikas priekšā).
- zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- ieklīst Izplatīties (kur iekšā, parasti par skaņu, gaismu).
- ieslīdēt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, gaismas stariem.
- ielīt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu.
- iespīdēt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu.
- ielidot Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu.
- ieplūst Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu.
- ieskanēt Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu.
- iekļūt Izplatīties (kur iekšā).
- nākt Izplatīties (no kurienes, arī kur iekšā) - par smaržām.
- pārlēkt Izplatīties (no viena degoša priekšmeta uz otru) - par liesmām, uguni.
- aizplest Izplešot novietot, aizlikt (priekšā).
- caurums Izplīsums, pilnīgs izdilums (kādā priekšmetā, parasti apavos, apģērbā).
- iespert Izraisīt degšanu, radīt bojājumu (kādā priekšmetā) - par zibeni.
- Nostāties (acu) priekšā Izraisīties psihē (parasti par priekšstatu).
- aizrakt Izrakt (līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- noskatīt Izraudzīt (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu).
- noskatīties Izraudzīties (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu).
- repertuārs Izrāžu, koncertu vai estrādes priekšnesumu, kinofilmu u. tml. kopums, ko attiecīgajā laikposmā izrāda, izpilda, demonstrē (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī u. tml.).
- paskats Izskats (priekšmetam, telpai, celtnei).
- izmukt Izslīdēt (par priekšmetiem).
- izlīst Izslīdēt, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem).
- izdot Izsniegt (dokumentu), iepriekš attiecīgi noformējot, apstiprinot, un piešķirt tiesības lietot.
- fosforescēt Izstarot (ilgstoši) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem).
- fluorescēt Izstarot (īslaicīgi) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem).
- aizstiept Izstiepjot, izplešot aizvilkt (līdz kādai vietai, uz kurieni, kam priekšā u. tml.) - auklu, drēbi u. tml.
- izvirzīt Izstiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeņa daļas).
- juvelierizstrādājums Izstrādājums (piemēram, rotas lieta, greznuma priekšmets, mākslas priekšmets), kas izgatavots no dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem, dārgmetāliem un metāliem.
- izgatavot Izstrādāt, izveidot līdz pilnīgai gatavībai (priekšmetu) rūpnieciski vai ar roku darbu.
- Ķēžu dūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- izstiept Iztaisnot un pastiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas). Izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas).
- piedāvāt Izteikt kādam priekšlikumu strādāt (kādā vietā, darbā).
- ierosināt Izteikt priekšlikumu (ko darīt).
- Likt priekšā Izteikt priekšlikumu, ieteikt.
- Likt priekšā Izteikt priekšlikumu, ieteikt.
- piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina, arī precizē iepriekš teikto.
- fantastika Iztēlē radītu priekšstatu, tēlu kopums, kas atspoguļo īstenību pārveidoti, hiperbolizēti.
- skatīt Iztēlot (ko), parasti redzes priekšstatos.
- Gara acīm skatīt (arī redzēt) Iztēlot redzes priekšstatos.
- Gara acīm redzēt (arī skatīt) Iztēlot redzes priekšstatos.
- Gara acīm skatīt (arī redzēt) Iztēlot redzes priekšstatos.
- spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni. Ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām).
- pārciest Izturēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
- uzvesties Izturēties atbilstoši savas sugas īpatņu uzvedības priekšnoteikumiem.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti priekšmets) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
- pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
- izvītņot Izveidot (iekšēju vītni).
- ieveidot Izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu). Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums).
- izlaist Izveidot (ko) tā, ka rodas palašinājums, pagarinājums (uz ārpusi, uz priekšu u.tml.).
- sacaurumot Izveidot (parasti vairākus, daudzus) caurumus (kādā priekšmetā). Izveidot caurumus (vairākos, daudzos priekšmetos).
- saskaņot Izveidot (piemēram, priekšmetu, parādību, norišu) vēlamo kopumu, sistēmu.
- aizaust Izveidot (tīklu kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- pārveidot Izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārvērst (1).
- iztēloties Izveidot iztēlē (kādu tēlu, priekšstatu).
- izretināt Izveidot lielākas atstarpes (piemēram, starp priekšmetiem).
- izkristalizēt Izveidot ļoti skaidri (piemēram, domu, priekšstatu).
- priekšstatīt Izveidot priekšstatu (par ko).
- iedomāt Izveidot priekšstatu, tēlu (par ko). Iedomāties (1).
- priekšstatīties Izveidot sev priekšstatu (par ko).
- ierīkot Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu). Iestiprināt (kur iekšā).
- sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību. Salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml. Šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
- izlasīt Izvēlēt, izmeklēt (kādu priekšmetu).
- notēmēt Izvēlēties, arī iepriekš noteikt (darbības virzienu, mērķi, laiku).
- apspēlēt Izvērst darbību (lugas iestudējumā ap kādu iaktu, notikumu, priekšmetu).
- izkārtot Izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
- piekrāmēt Izvietot (priekšmetus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (telpu, vietu).
- krāmēt Izvietot (vairākus vai daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā. Kārtot (kādu vietu, telpu).
- izkliedēt Izvietot izklaidus. Attālināt citu no cita (piemēram, priekšmetus).
- izzvejot Izvilkt (priekšmetu, piemēram, no upes, ūdens).
- izcilnis Izvirzījums (priekšmeta) virsmā. Vieta vai priekšmets, kas izdalās no apkārtnes ar savu augstumu.
- kumpums Izvirzījums uz āru, izliekums (priekšmetam).
- izklupiens Izvirzīšanās uz priekšu vai sānis, saliecot kāju celī un atbalstoties uz tās.
- izlaist Izvirzīt (ķermeņa daļu, piemēram, uz sāniem, uz priekšu). Augot izvirzīt (piemēram, jaunos dzinumus).
- izsliet Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu ķermeņa daļu).
- izsliet Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu priekšmetu).
- atstiept Izvirzīt uz priekšu (lūpu).
- izgāzt Izvirzīt uz priekšu, izliekt (krūtis, vēderu).
- Izgāzt vēderu Izvirzīt vēdera sienu uz priekšu.
- izstiept Izvirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
- dzega Izvirzīta augšmala telpu iekārtas priekšmetiem (piemēram, krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
- auss Izvirzītās sānu daļas (dažiem priekšmetiem).
- izspraukties Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par priekšmetiem.
- izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) - par ķermeņa daļām. Būt izvirzītam, izveidotam (uz augšu, arī uz priekšu).
- izriesties Izvirzīties (uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
- izspraukties Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par priekšmetiem.
- aizsteigties Izvirzīties priekšgalā. Pārspēt.
- izrauties Izvirzīties, aizsteigties (kam priekšā).
- izkārties Izvirzīties, izslīdēt ārā (no kā) un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
- iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
- sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem).
- iejāt Jājot ievirzīties (kur iekšā).
- sintoisms Japāņu reliģija, kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
- ikebana Japāņu tēlotājas mākslas paveids - kompozīciju veidošana no ziediem un keramikas vai citiem priekšmetiem.
- vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas). Šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
- Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
- Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
- papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā). Jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju.
- Kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise).
- Kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise).
- definīcija Jēdziena satura, priekšmeta būtisko pazīmju īss formulējums.
- Ģints jēdziens loģ Jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskas pazīmes.
- Ģints jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskās pazīmes.
- Sugas jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu grupas būtiskās pazīmes.
- Sugas jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu, parādību u. tml. grupas būtiskās pazīmes.
- ideja Jēdziens, priekšstats, kas cilvēka apziņā atspoguļo īstenību un pauž viņa attieksmi pret apkārtējo pasauli.
- pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniska pamata.
- teorija Jēdzienu, spriedumu, ideju u. tml. sistēma, kas atspoguļo kādus priekšmetus, parādības.
- iejoņot Joņojot ievirzīties (kur iekšā).
- mala Josla (plakanas formas priekšmetam), kas (to) norobežo (piemēram, no apkārtējās telpas). Daļa (priekšmetam), kas robežojas ar šo joslu.
- talmuds Jūdaisma reliģisko, filozofisko, ētisko, tiesisko, sadzīves priekšrakstu, mācību krājums. Attiecīgā grāmata.
- Teritoriālā jūra Jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
- Izgudrotāju tiesības Juridisko normu kopums, kas regulē personiskās un mantiskās attiecības, kuras rodas sakarā ar izgudrojumu un racionalizācijas priekšlikumu radīšanu un to izmantošanu.
- Krist pīšļos Justies ļoti niecīgam (kā priekšā).
- klātesamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.). Klātbūtne (2).
- klātbūtne Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.). Klātesamība.
- visuresamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana visur.
- vaigs Kā (priekšmeta, vietas u. tml.) veidols, arī izskats.
- maks Kabatas formāta somveida, arī maisveida priekšmets (parasti naudas glabāšanai).
- senči Kāda iepriekšēja laikposma dzīvnieki vai augi, to kopums, no kuriem ir attīstījušies jaunāka laikposma dzīvnieki vai augi.
- kabinetklase Kāda mācību priekšmeta mācīšanai iekārtota klase.
- ielāps Kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā.
- starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
- runa Kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem. Šāda izklāsta fiksējums rakstveidā.
- paveids Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm.
- šķirties Kādas iedarbības rezultātā attālināties (vienam no otra, citam no cita, arī no kā) - parasti par priekšmetiem.
- padoties Kādas iedarbības rezultātā izkustēties, pavirzīties (par priekšmetiem, to daļām).
- terciārs Kainozoja ēras priekšpēdējais periods.
- iekaisīt Kaisot ievirzīt (kur iekšā).
- izkaisīt Kaisot izvietot izklaidus (parasti sīkus, arī vieglus priekšmetus), kaisot izkliedēt (vielu).
- pakaisīt Kaisot novietot (kur). Kaisot novietot (kam priekšā), parasti nedaudz.
- uzkalt Kājot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu). Izkalt (1).
- pakakle Kakla apakšējā priekšdaļa (dzīvniekam).
- lūkšas Kalēja darbarīks (karsta) metāla gabala, priekšmeta satveršanai, saturēšanai, pārvietošanai.
- Vecā stila (arī Jūlija) kalendārs Kalendārs, ko sāka ieviest 46. gadā priekš mūsu ēras.
- piekalst Kalstot pielipt (pie kā, kam klāt) - par šķidrumu, masu u. tml. Kalstot (šķidrumam, masai u. tml.), pielipt (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
- izkaltēt Kaltējot panākt, ka (piemēram, augs, koksne, koka priekšmets) kļūst ļoti sauss.
- kalums Kalts (akmens, arī koka) priekšmets (parasti mākslas darbs).
- kalums Kalts (metāla) priekšmets.
- nokalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (priekšmetu, tā daļas). Izkalt (2).
- izkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu).
- nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu). Izkalt (1).
- piekalt Kaļot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kādu priekšmetu).
- kalties Kaļot virzīties (uz priekšu, dziļāk).
- pūls Kapitālistiskā monopola forma, kurā tā dalībnieku peļņu ieskaita kopējā fondā un sadala iepriekš noteiktā proporcijā.
- Parlamenta (arī kabineta, valdības) krīze Kapitālistiskajās valstīs - iekšpolitiska situācija, kas parasti izraisa valdības maiņu.
- Parlamenta (arī kabineta, valdības) krīze Kapitālistiskajās valstīs - iekšpolitiska situācija, kas parasti izraisa valdības maiņu.
- sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- iekāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā).
- tarāns Karakuģa priekšvadņa izcilnis, kas paredzēts pretinieka kuģa dragāšanai.
- kanclers Karaļa kancelejas un arhīva priekšnieks.
- avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos.
- komandants Karaspēka priekšnieks (cietoksnī, nocietinātā rajonā).
- rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
- komandieris Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, arī karakuģa, lidaparāta apkalpes priekšnieks.
- vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.-18. gadsimtā). Vaivads (1).
- vaivads Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam). Vojevoda (1).
- priekšgrupa Karavīru grupa, ko izsūta uz priekšu (kā) apsardzībai.
- futrālis Kārba, ietvars (dažādu, parasti nelielu, priekšmetu glabāšanai).
- priekšvadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums (to) priekšgalā.
- vadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums pakaļgalā vai priekšgalā.
- aizkārt Karot novietot (kam priekšā, aiz kā).
- aizkārpīt Kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt. _imperf._ Kārpīt ciet.
- iekārpīt Kārpot iedabūt (kur iekšā).
- iekārpīties Kārpoties ievirzīties (kur iekšā).
- nokarsēt Karsējot panākt, ka (priekšmets, viela) sasniedz augstu temperatūru.
- pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst.
- uzkarst Karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par vielu, priekšmetu).
- Darāmā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
- Ciešamā kārta Kārta, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
- iekārtojums Kārtība, veids, kādā izvietoti (telpā, ēkā, iestādē u. tml.) izmantojamie priekšmeti. Telpai, ēkai, iestādei u. tml. atbilstošie priekšmeti un to izvietojuma veids.
- ieridāt Kārtojot ievietot (kur iekšā).
- ridāt Kārtojot likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- saridāt Kārtojot salikt, novietot (vairākus, daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- nokārtot Kārtot (mācību priekšmetā) eksāmenu, ieskaiti u. tml. un saņemt sekmīgu atzīmi.
- ridāt Kārtot (piemēram, galdu, istabu), novācot, novietojot priekšmetus noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- kravāt Kārtot (piemēram, somu, portfeli), liekot ko iekšā.
- pārkārtot Kārtot (priekšmetus, priekšmetu kopumu) vēlreiz, no jauna.
- vadzis Kāsis, ko piestiprina (piemēram, pie sienas) kāda priekšmeta pakarināšanai.
- sakasīt Kasot savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- aizkasīt Kasot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt, aizbērt. _imperf._ Kasīt ciet. Aizkašņāt.
- nesesers Kaste, kārba, maza soma (parasti noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai).
- koferis Kastes veida soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai. Čemodāns.
- čemodāns Kastes veida soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai. Koferis.
- šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai.
- iekašņāt Kašņājot iedabūt (kur iekšā).
- aizkašņāt Kašņājot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt. _imperf._ Kašņāt ciet.
- abats Katoļu klostera priekšnieks.
- puse Katra no (kāda priekšmeta) divām, parasti līdzīgajām, daļām.
- ikkatrs Katrs (cilvēks, priekšmets, parādība).
- pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni.
- izkausēt Kausējot panākt, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
- sakausēt Kausējot savienot (priekšmetus, to daļas).
- Plikādas kažoks Kažoks ar ādas miecēto pusi uz āru un apmatojuma pusi uz iekšu.
- ieklaiņot Klaiņojot ievirzīties (kur iekšā).
- aizklāt Klājot (ko) priekšā, panākt, ka kļūst neredzams, mazāk redzams. Klājot (ko) priekšā, pasargāt, maskēt u. tml. _imperf._ Klāt ciet. Aizsegt.
- ieklāt Klājot ievietot (kur iekšā).
- aizklāt Klājot novietot, nostiprināt (kam priekšā).
- maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu. Pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu.
- kārkšķēt Klakšķēt, čīkstēt (par priekšmetiem).
- ieklāstīt Klāstot ievietot (kur iekšā).
- tapsēt Klāt (kā, parasti priekšmeta) virsmu ar kādu materiālu (parasti ar tekstilmateriālu).
- līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi. Šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā).
- ieklejot Klejojot ievirzīties (kur iekšā).
- priekšklēts Klēts priekšējā daļa.
- Klēts priekša Klētspriekša (1).
- Klēts priekša Klētspriekša (2).
- ieklibot Klibojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
- Kontinentāls klimats Klimats dziļi kontinenta iekšienē.
- Kontinentāls klimats Klimats dziļi kontinenta iekšienē.
- ieklīst Klīstot ievirzīties (kur iekšā). Arī iemaldīties (kur iekšā).
- ieklupt Klupšus ievirzīties (kur iekšā).
- māņi Kļūdaini priekšstati, kļūdainas mācības, nepareizi uzskati.
- mest Kļūt brīvam, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
- nobrūnēt Kļūt brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu (par priekšmetiem).
- atdzīvoties Kļūt dzīvam, iegūt spēju runāt, kustēties (par priekšmetiem iztēlē, fantāzijā).
- kaist Kļūt karstam (par priekšmetiem).
- karst Kļūt karstam berzes rezultātā (par priekšmetu).
- nokaist Kļūt ļoti karstam (par priekšmetiem).
- norepēt Kļūt ļoti negludam (par priekšmetu).
- izkalst Kļūt ļoti sausam, izzūdot mitrumam (piemēram, par koka priekšmetu, augu, produktu).
- skapstēt Kļūt nespodram vai nespodrākam, pelēcīgam vai pelēcīgākam, tumšam vai tumšākam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu). Arī sūbēt.
- apskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, patumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu) Apsūbēt.
- noskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, tumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu visu virsmu vai tās lielāko daļu). Arī nosūbēt.
- izdēdēt Kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu).
- aprepēt Kļūt netīram un negludam (par priekšmetiem).
- pārkaist Kļūt pārāk karstam (par priekšmetiem).
- izdilt Kļūt plānam, izbojāties, tiekot lietotam (par priekšmetu).
- parādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, nonākt redzes lokā (piemēram, par priekšmetiem, dabas veidojumiem, to daļām).
- rādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, parādīties (piemēram, par vietu, priekšmetu, parādību).
- paresnināties Kļūt resnākam (parasti par organisma daļām, priekšmetiem).
- kalst Kļūt sausam vai sausākam (piemēram, par priekšmetiem, augiem, produktiem).
- silt Kļūt siltam berzes rezultāta (par priekšmetiem).
- piesmadzēt Kļūt smagam, piesūcoties ar šķidrumu (piemēram, par koka priekšmetu).
- piekalst Kļūt tādam, kam (parasti iekšpusē) ir viscaur pielipis kas kalstošs.
- žūt Kļūt tādam, kam (piemēram, gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
- izrādīties Kļūt tādam, kam atklājas, ir noskaidrota kāda īpašība, pazīme (par priekšmetiem, parādībām).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
- tikties Kļūt tādam, kam veidojas, arī pastāv saskarsme (piemēram, ar kādu parādību, norisi, priekšmetu).
- zaudēt Kļūt tādam, kas vairs neizraisa (iepriekšējo attieksmi pret sevi).
- izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu). Kļūt tādam, kurā kas norisinās, notiek citādi nekā iepriekš, nekā paredzēts.
- sprēgāt Kļūt tādam, kurā rodas, parasti sīkas, plaisas (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.).
- sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
- sprikstēt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Arī sprēgāt (2).
- sasprēgāt Kļūt tādam, kura virsmā rodas vairākus, daudzas plaisas (piemēram, par priekšmetu, materiālu).
- padzist Kļūt vājākam, neskaidrākam (par atmiņām, priekšstatiem u. tml.).
- izsilt Kļūt viscaur stipri siltam, sasilt (piemēram, par telpu, priekšmetu).
- sasniegt Kļūt, arī būt tādam, kam (parasti fizikālā lieluma ziņā) ir noteikts skaitliskais raksturojums (par parādībām, priekšmetiem u. tml.).
- satumst Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam, vājinoties vai izbeidzoties apgaismojumam (piemēram, par priekšmetiem).
- sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam berzes rezultātā (par priekšmetiem).
- sasilt Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam berzes rezultātā (par priekšmetiem).
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu, priekšmetu).
- plakanknaibles Knaibles, kuru galiem ir plakana iekšējā virsma.
- aizkniedēt Kniedējot aiztaisīt ciet (caurumu metāla priekšmetā).
- nokodināt Kodināt un pabeigt kodināt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- kocene Koka priekšmets (parasti laiva, muca).
- ugunskoks Koka priekšmets uguns ieguvei ar berzi.
- lietkoksne Koksne, kas izmantojama priekšmetu izgatavošanai, celtniecībā.
- sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
- pašgājējkombains Kombains, kas pārvietojas ar enerģiju, kuru rada šī kombaina iekšējais mehāniskās enerģijas avots.
- nokomplektēt Komplektēt un pabeigt komplektēt (piemēram, priekšmetus).
- sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
- daļa Kompozicionāli nobeigta patstāvīga vienība (mākslas darbā vai priekšnesumā).
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti nepārstādāms) bez skalas priekšmetu (parasti metāla izstrādājumu) izmēru, formas vai to daļu savstarpējā novietojuma pārbaudei.
- atvars Konusveida paplašinājums (instrumentos, priekšmetos).
- piltuve Konusveida priekšmets (ar plānām sienām un parasti cauruļveida apakšdaļu), kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar samērā šauru atveri.
- koptēls Kopējs, vienojošs (mākslas darba, arī tā daļas radīts) tēls, priekšstats.
- maisījums Kopums, kas sastāv no samaisītām, sajauktām vielām vai sīkiem priekšmetiem.
- pāris Kopums, ko veido divi līdzīgi, savstarpēji saistīti (piemēram, pēc funkcijas, izskata) priekšmeti, parādības u. tml.
- masa Kopums, ko veido, piemēram, priekšmeti. Arī (kā) skaits.
- bagātība Kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti.
- komplekss Kopums, kurā (piemēram, priekšmeti, parādības) veido vienību, veselumu. Priekšmeti, parādības, kas veido vienību, veselumu.
- kantors Kora priekšdziedātājs (sinagogā).
- iekost Kožot iespiest zobus (kur iekšā).
- iekosties Kožot iespiesties (kur iekšā, parasti dziļi) - par zobiem.
- piekrāsot Krāsojot (parasti atsevišķas vietas), panākt, ka (piemēram, priekšmets) ir vienādā krāsā. Izlabot krāsas bojājumus.
- palete Krāsu kopums, kombinācija (piemēram, priekšmetiem, to grupām).
- krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (priekšmetiem, to grupām).
- svaidīties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem).
- mētāties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem). Tikt mētātam.
- iekratīt Kratot ievirzīt (kur iekšā).
- salādēt Kraujot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, parasti vairākus, daudzus, transportlīdzekļus).
- iekraut Kraujot ievietot (kur iekšā).
- aizkraut Kraujot novietot (kam priekšā). Kraujot aizsprostot.
- atkraut Kraujot novietot atpakaļ, iepriekšējā vietā. _imperf._ Kraut atpakaļ.
- lādēt Kraut iekšā vai ārā (ko, piemēram, transportlīdzeklī).
- lādēt Kraut ko iekšā vai ārā (piemēram, transportlīdzeklī).
- iekravāt Kravājot ievietot (kur iekšā).
- birt Krist nepārtrauktā plūsmā (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, vai par sīku priekšmetu kopumu).
- Mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Krist, gāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
- Mest kūleni Krist, gāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
- kūleņot Krist, gāzties, vairākkārt griežoties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
- jašma Kristālisks, blīvs dažādas krāsas iezis, kas satur kvarcu un halcedonu (izmanto rotājumiem un mākslas priekšmetu izgatavošanai).
- dievgalds Kristīgo reliģiska ceremonija, kuras dalībnieki ēd maizi un dzer vīnu, kas pēc ticīgo priekšstatiem ir Kristus miesa un asinis.
- iekrist Krītot ievirzīties (kur iekšā).
- atkrist Krītot nonākt (iepriekšējā vietā).
- piezemēties Krītot sasniegt zemi (par mestiem priekšmetiem).
- uzkrist Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetiem.
- nokrist Krītot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem.
- sprēgāt Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
- ievelties Krītot, veļoties lejup, ievirzīties (kur iekšā).
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu. Šādā veidā darināt (priekšmetu).
- mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
- buka Kučiera sēdeklis bez atzveltnes (karietes, ratu vai kamanu priekšā).
- baks Kuģa augšējā klāja priekšgals. Virsbūve kuģa augšējā klāja priekšgalā.
- sauskrava Kuģa krava, kurā ir cieti priekšmeti, beramas vielas, šķidras vielas slēgtā tarā.
- stūmējkuģis Kuģis, kas ar īpaši izveidotu priekšgalu stumj (liellaivu, prāmi u. tml.).
- flagmaņkuģis Kuģu grupas, vienības priekšnieka, komandiera kuģis.
- flagmanis Kuģu grupas, vienības priekšnieks, komandieris.
- vabole Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni.
- prusaks Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem.
- Ceļa kule Kule ceļā, ceļojumā līdzņemamu pārtikas produktu un citu nepieciešamu priekšmetu ielikšanai.
- iekūleņot Kūleņojot ievirzīties (kur iekšā).
- pēckultūra Kultūra, ko tālā pašā sezonā vēl izaudzē pēc iepriekšējā auga novākšanas.
- beks Kungs, priekšnieks, cilts vecākais, muižnieks (tjurku tautām).
- iekūpēt Kūpot ievirzīties (kur iekšā) - par dūmiem, miglu, putekļiem u. tml.
- krāsns Kurināmā ierīce ēdiena gatavošanai (parasti cepšanai tās iekšienē).
- vējot Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
- vējoties Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem). Kustēties, radot gaisa plūsmu.
- braukt Kustēties, slīdēt (par priekšmetiem).
- klanīties Kustēties, šūpoties uz leju un augšu, uz priekšu un atpakaļ (piemēram, par ierīcēm, priekšmetiem).
- staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaikustiba) - par piekšmetiem, veidojumiem u. tml.
- grieze Kustība - priekšmeta griešanās ap savu asi.
- trīties Kustībā, pārvietojoties skart ko tā, ka rodas berze (par priekšmetiem.). Berzties (1).
- gaita Kustība, pārvietošanās (parasti transportlīdzekļiem, priekšmetiem).
- priekšspārns Kustīga detaļa, elements lidaparāta spārna priekšējā daļā.
- tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
- ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs (parasti sīku, priekšmetu) kopums.
- izkustēties Kustoties izmainīt iepriekšējo stāvokli, atrašanās vietu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Berzties (2).
- izkustēties Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (parasti par priekšmetiem).
- spoguļspuldze Kvēlspuldze, kuras kolba no iekšpuses daļēji ir klāta ar gaismu atstarojošu slāni.
- izkvēpināt Kvēpinot izdezinficēt (telpu, priekšmetu).
- ieķepuroties Ķepurojoties ievirzīties (kur iekšā).
- galva Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekam), kurā atrodas smadzenes.
- plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.
- reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
- krūts Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai mugurkaulniekiem).
- priekša Ķermeņa priekšējā puse (cilvēkam vai dzīvniekam).
- laparotomija Ķirurģiska operācija - vēdera dobuma atvēršana, pārgriežot tā priekšējo sienu.
- leguāna Ķirzaka (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kam zobi ir žokļu kaula iekšmalā.
- sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, priekšpuses vai mugurpuses, augšas vai apakšas.
- ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā cilvēku).
- ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā dzīvnieku).
- pielabot Labojot novērst (piemēram, priekšmetam) bojājamus (parasti nelielus).
- izlabot Labot un pabeigt labot (piemēram, priekšmetu, ierīci). Salabot.
- pārlāpīt Labot vēlreiz, no jauna (priekšmetu).
- lāpīt Labot, remontēt (salūzušu priekšmetu).
- pakļauties Labprātīgi nokļūt, būt (piemēram, kāda, kāda gribas, varas, kādu apstākļu) atkarībā, piekāpties (kā priekšā).
- Dzenošais lādiņš Lādiņš, kas sadegot dzen uz priekšu lodi, šāviņu, mīnu.
- Sideriskais periods Laika sprīdis, kurā planēta vai tās pavadonis veic pilnu riņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
- pirmspavasaris Laikposms pirms pavasara. Priekšpavasaris.
- vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā, piemēram, parādības, priekšmeta) rašanās, izveidošanas un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
- mūžs Laikposms, kurā pastāv (neorganiskās dabas vielas, veidojumi). Laikposms, kurā (priekšmets, ierīce u. tml.) ir derīgs izmantošanai.
- baznīclaiks Laiks (parasti svētdienas priekšpusdienā), kad baznīcā notiek dievkalpojums.
- Vasaras laiks Laiks, kad pulksteņa rādītāji pagriezti par vienu stundu uz priekšu.
- ielaipot Laipojot ievirzīties (kur iekšā).
- ielaistīt Laistot ieliet (kur iekšā).
- tēviņš Laivas, kuģa priekšgala un pakaļgala detaļa, kas paredzēta ūdens, viļņu šķelšanai.
- ielaisties Laižoties ievirzīties (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- landmaršals Landtāga (1) priekšsēdētājs.
- landmaršals Landtāga (2) priekšsēdētājs.
- vairogvabole Lapgraužu dzimtas vabole, kam ir paplašināti segspārni un priekškrūšu vairogs.
- salāpīt Lāpot salabot (priekšmetu). Arī saremontēt.
- recitēt Lasīt (klausītājiem) priekšā (parasti daiļdarbu). Deklamēt.
- atlasīt Lasīt priekšā (uzdoto, iemācīto).
- ielasīt Lasot, vācot kopā, ievietot (kur iekšā).
- igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y).
- zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
- priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
- klētspriekša Laukums klēts priekšā.
- kūtspriekša Laukums kūts priekšā.
- rijaspriekša Laukums rijas priekšā.
- priekšlaukums Laukums, kas atrodas (kā, parasti celtnes) priekšā.
- ielauzt Laužot ieliekt (uz iekšu).
- monoklis Lēca (redzes optisko defektu labošanai), kas ieliekama acs dobuma priekšējā daļā.
- ielēkt Lecot ievirzīties (kur iekšā).
- veidulis Lejamās detaļas formai atbilstošs elements veidnes iekšējā dobuma iegūšanai.
- ieliet Lejot iepildīt (kur iekšā).
- iepildīt Lejot, berot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, traukā).
- pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. panākt, ka viela virzās (doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.).
- pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. virzīt (vielu) doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.
- ielēkāt Lēkājot ievirzīties (kur iekšā).
- ielēkšot Lēkšiem ievirzīties (kur iekšā).
- ieslāt Lempīgi, kājas velkot, ieiet, ienākt (kur iekšā).
- ievilkties Lēnā gaitā ieiet, ienākt (kut iekšā).
- iekūņoties Lēnā, neveiklā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
- ievilkties Lēnām ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
- atgrimt Lēnām nonākt atkal iepriekšējā (parasti nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī.
- iesūkties Lēni ieplūst (kur iekšā) - par šķidrumu.
- iegrimt Lēni ievirzīties, ieslīdēt dziļāk vai dziļi (ūdenī) - par priekšmetu, ķermeni.
- izlīst Lēni izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
- nolaisties Lēni pārvietojoties ar gaisa plūsmu lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) - par viegliem priekšmetiem.
- nolaisties Lēni slīdot lejup un turoties (pie kā), ievirzīties (kur iekšā, parasti pazemē).
- rāpties Lēni, ar grūtībām kāpt (kur iekšā, no kurienes laukā u. tml.).
- sarāpties Lēni, ar grūtībām sakāpt (kur iekšā).
- ielīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, ievirzīties (kur iekšā). Slepeni iekļūt (kur iekšā).
- atslīgt Lēni, nevarīgi nonākt iepriekšējā stāvoklī.
- iesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli iekļūt, ievietoties (kur iekšā).
- Iekšējais leņķis Leņķis starp daudzstūra blakus malām daudzstūra iekšienē.
- Redzes leņķis Leņķis, kura virsotne ir acs optiskajā centrā, bet stari vērsti uz priekšmeta galējiem punktiem.
- Redzes leņķis Leņķis, kura virsotne ir acs optiskajā centrā, bet stari vērsti uz priekšmeta galējiem punktiem.
- ielidināt Lidinot ievirzīt (kur iekšā).
- ielidināties Lidinoties ievirzīties (kur iekšā).
- salaisties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par viegliem priekšmetiem.
- laisties Lidinoties virzīties, krist (par viegliem priekšmetiem).
- rikošets Lidojoša priekšmeta (piemēram, lodes, šāviņa) atsišanās pret ko un kustība citā virzienā.
- ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā) - par lidaparātiem.
- ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi, šķiltavas) dzirksteles uzšķilšanai un (kā) aizdegšanai. Degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
- radniecība Līdzība (piemēram, priekšmetiem, vielām).
- radniecīgs Līdzīgs (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- radniecisks Līdzīgs (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- starpa Līdzīgu priekšmetu, parādību kopumā.
- vidus Līdzīgu priekšmetu, parādību kopumā.
- manta Līdzpaņemtie priekšmeti, kas nepieciešami, piemēram, dzīvošanai (kur kādu laiku).
- jotācija Līdzskaņa «j» rašanās patskaņa priekšā vārda sākumā vai starp patskaņiem.
- palatalizācija Līdzskaņa artikulācija ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
- aizliekt Liecot aizvirzīt, aizbīdīt (aiz kā, kam priekšā).
- ieliekt Liecot ievirzīt (kur iekšā).
- izliekt Liecot izveidot (piemēram, priekšmetu, tā daļu) lokveidā (parasti uz augšu, uz āru).
- ieliekt Liecot pavērst (parasti uz iekšu). Liecot ieveidot, radīt iedobumu (priekšmeta virsmā).
- uzliekt Liecot pavērst uz augšu (priekšmetu, tā daļu).
- noliekt Liecot pavērst uz leju, uz priekšu, uz sāniem (ķermeni, tā daļu). Liecot lejup, novietot (parasti galvu kur, uz kā u. tml.).
- ieliekties Liecoties ievirzīties (kur iekšā).
- piedzīt Liekot (iekšā), cieši piepildīt (ko).
- pielikt Liekot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- slēpt Liekot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, darīt nesaskatāmu.
- ielikt Liekot ievietot (kur iekšā).
- palikt Liekot novietot (kur, kam priekšā u. tml.).
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- atturēt Liekot šķēršļus, neļaut virzīties uz priekšu, neļaut piekļūt kam.
- kārties Liekties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) - par cilvēku.
- līkt Liekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
- līkt Liekties uz iekšu (no kāda smaguma).
- kārties Liekties, karāties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) - par priekšmetiem.
- rauties Liekties, vilkties uz iekšu (parasti aiz aukstuma, sāpēm, bada) - par ķermeņa daļām.
- kaudze Liela (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa, parasti ar noapaļotu vai smailu virsu.
- pieplūdums Lielāka daudzuma priekšmetu, materiālu u. tml. iesaistījums (ražošanā, tirdzniecībā).
- bars Lielāks (priekšmetu, parādību) kopums.
- prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (piemēram, buržuāziskajā Latvijā, Francijā).
- iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, ietvert (kā iekšpusē).
- pulks Liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) daudzums, kopums.
- pūlis Liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) kopums.
- varza Liels (parasti nekvalitatīvu vai nevajadzīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu) daudzums, kopums.
- ražens Liels (pēc apjoma) - piemēram, par priekšmetiem.
- pulka Liels (priekšmetu, parādību) daudzums, skaits.
- straume Liels (priekšmetu) kopums, kas atrodas kustībā, virzībā.
- gūzma Liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības.
- Viss kas Liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību. Vienalga, kas. Viss iespējamais.
- Viss kas Liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību. Vienalga, kas. Viss iespējamais.
- sumbrs Liels dobradžu dzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu.
- trimo Liels spogulis, kas ir veidots kā patstāvīgs telpas Iekārtas priekšmets vai piestiprināts pie sienas.
- makāns Liels, smags priekšmets (atšķirībā no citiem, līdzīgiem).
- Gadījuma (arī stohastisks) lielums Lielums, kas eksperimenta rezultātā var pie ņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- Stohastisks (arī gadījuma) lielums Lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- Dotais lielums Lielums, kas ir iepriekš zināms un vajadzīgs citu lielumu noteikšanai.
- ielīst Lienot (pa ko šauru), ievirzīties (kur iekšā).
- ielīst Lienot ievirzīties (kur iekšā) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- ielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, ievirzīties (kur iekšā).
- aizlīst Lienot, spraucoties garām (kam, gar ko), nokļūt (aiz kā, kam priekšā u. tml.), arī noslēpties (aiz kā).
- apdegums Liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbībā radies (priekšmeta virsas) bojājums.
- krāmi Lietas, priekšmeti (parasti nederīgi, nevajadzīgi, nolietoti u. tml.).
- dzintarkalis Lietišķās mākslas meistars, kas no dzintara izgatavo rotas lietas, rotājumus, greznuma priekšmetus.
- metālapstrāde Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana.
- metālapstrādāšana Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana. Metālapstrāde (2).
- nē Lieto iepriekš minēta verba noliegtās formas vielā. Ne [2].
- ne Lieto iepriekš minēta verba noliegtās formas vietā.
- būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu, parasti uz teikuma priekšmeta un izteicēja, sintaktisko sakaru.
- Un tamlīdzīgi Lieto uzskaitījuma beigās, lai norādītu, ka ir iespējams vēl kas līdzīgs iepriekš minētajam.
- šviks Lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- tinkšķ Lieto, lai atdarinātu augstu, dzidru skaņu, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
- plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- brikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- blakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
- kripš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum.
- bliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
- skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- pauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakš.
- klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakt.
- klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikš.
- klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikt.
- kliks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Klikš. Klikt.
- krapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- blūkš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
- klabu Lieto, lai atdarinātu īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, kas rodas, piemēram, cietam priekšmetam piesitoties pie kā cieta, atsitoties pret ko cietu.
- kling Lieto, lai atdarinātu paaugstu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
- plīkš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pak.
- pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
- paks Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
- klang Lieto, lai atdarinātu pazemu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
- brākš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
- krapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- kripu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- plākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- tātad Lieto, lai ievadītu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
- tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
- arī Lieto, lai izteiktu salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
- arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīgā teikuma locekļa pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem).
- tāpat Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Arī [1] (3).
- nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu.
- Citiem vārdiem (arī pareizāk, labāk) sakot Lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- Citiem vārdiem (arī pareizāk, labāk) sakot Lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- (Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot) Lieto, lai noradītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- (Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot) Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- Ar vienu (arī ar) vārdu sakot Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- Šajā sakarībā (arī sakarā) Lieto, lai norādītu uz kā sakarību ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
- Šajā sakarā (arī sakarībā) Lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
- Tur un tur Lieto, lai norādītu uz kādu iepriekš nosauktu vai nenosauktu tālāku vietu.
- vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
- ik Lieto, lai norādītu, ka kas attiecas uz katru nosaukto priekšmetu, parādību, personu.
- pareizs Lieto, lai norādītu, ka tiek precizēts iepriekš teiktais.
- e Lieto, lai pamudinātu kādu ko teikt, reaģēt uz iepriekš teikto.
- kas Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) tipiskumu, arī augstu kvalitāti.
- lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību iepriekš teiktajam, rakstītajam. Lieto, lai uzsvērtu iepriekš teikto, rakstīto.
- re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam iepriekš teiktam, rakstītam, arī, lai uzsvērtu tā saturu. Lūk (2).
- Bez tam Lieto, pievienojot ko iepriekš sacītajam. Turklāt.
- Bez tam, arī pie tam Lieto, pievienojot papildu informāciju iepriekš minētajam. Turklāt.
- savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu).
- metāllūžņi Lietošanai nederīgi metāla priekšmeti, ko var izmantot tālākai pārstrādei.
- izmantot Lietot (piemēram, telpas, priekšmetus).
- īrēt Lietot (priekšmetu, telpu) pret maksu (uz kādu laiku).
- Darba līdzekļi Lietu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks iedarbojas uz darba priekšmetu.
- Darba līdzekļi Lietu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks iedarbojas uz darba priekšmetu.
- saulessargs Lietussargam līdzīgs priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no tieša saules starojuma.
- iezēģelēt Līganā, grīļīgā gaitā ievirzīties (kur iekšā) - parasti par iereibušu cilvēku.
- iepeldēt Līganā, slīdošā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā) - parasti par cilvēkiem.
- ielīgot Līgojoties ievirzīties (kur iekšā).
- grīļoties Līgoties, šūpoties (par priekšmetiem).
- līkums Līkā (priekšmeta) daļa.
- aizlīkt Līkstot aizvirzīties (kam priekšā, aiz kā).
- guldināt Likt horizontāli (priekšmetu kur, uz kā u. tml.).
- guldīt Likt horizontāli (priekšmetu kur, uz kā u. tml.).
- iesūtīt Likt ieiet (kur iekšā).
- iesūtīt Likt ievest (kur iekšā).
- kārtot Likt, izvietot (priekšmetus) noteiktā veidā, kārtībā.
- segt Likt, novietot ko plaši (kam) priekšā. Likt, novietot (ko) plaši kam priekšā.
- virknēt Likt, novietot, kārtot virknē (1) (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
- ievīties Līku loču ievirzīties (kur iekšā) - par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.
- Galdnieka līme Līme, ko iegūst, vārot kaulus, un ko izmanto koka priekšmetu līmēšanai.
- Galdnieku līme Līme, ko iegūst, vārot kaulus, un ko lieto koka priekšmetu salīmēšanai.
- ielīmēt Līmējot iestiprināt (kur iekšā).
- salīmēt Līmējot piestiprināt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- dzega Līmenisks, retāk liekts vai lauzīts, izlaidums ēkas ārsienā (starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem un durvīm) vai iekštelpā.
- Subglaciālās vagas Linerāri izstieptas ieplakas, kuras dziļas, garenu ezeru aizņemtas iedobes mijas ar sliekšņiem.
- ielipināt Lipinot iestiprināt (kur iekšā).
- ielipt Līpot ieķerties (kur iekšā).
- lipināties Lipt (pie kā) - parasti par priekšmetiem.
- ielīt Līstot ievirzīties (kur iekšā) - par šķidrumu.
- ielobīt Lobot ievirzīt (kur iekšā).
- klanīties Locīties uz priekšu, piemēram, sveicinot, godinot.
- ielodēt Lodējot iestiprināt (kur iekšā).
- aizlodēt Lodējot izlabot (metāla priekšmetu). Salodēt.
- bumba Lodveida formas priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
- bumba Lodveida priekšmets (sportam, vingrošanai, rotājām), kas izgatavots no elastīga materiāla un pildīts ar saspiestu gaisu.
- abstrakcija Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes. Abstrahēšana.
- salocīt Lokot (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
- ielocīt Lokot ievirzīt (kur iekšā).
- izlocīt Lokot izveidot (priekšmetu).
- izlocīt Lokot izvirzīt (uz priekšu, sānis, parasti ķermeni, tā daļu).
- palocīt Lokot pavirzīt (priekšmetu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pielocīt Lokot pievirzīt (piemēram, priekšmetu, tā daļu pie kā, kam klāt).
- ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, upi.
- izlozēt Lozējot sadalīt (piemēram, priekšmetus, vietas, pienākumus).
- izloze Lozējot veikta (piemēram, priekšmetu, vietas, pienākumu) sadale.
- ielūzt Lūstot (parasti ledum), iestigt, iegrimt (kur iekšā).
- ielūzt Lūstot ievirzīties, parasti uz iekšu.
- izlaist Ļaut izvirzīties (piemēram, priekšmetam, arī ķermeņa daļai) cauri (kam), caur (ko). Izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko).
- ielaist Ļaut vai panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- skaudrs Ļoti ass, stingrs, ciets (piemēram, par priekšmetiem, augiem, to daļām).
- aizšauties Ļoti ātri attālināties. _imperf._ Šauties prom. Ļoti ātri aizvirzīties (kur, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- iešauties Ļoti ātri ieskriet (kur iekšā).
- iešauties Ļoti ātri ievirzīties (kur iekšā).
- šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu). Ļoti ātri vairākkārt virzīt šurpu turpu (piemēram, priekšmetu).
- Pasaules klase Ļoti augsta (priekšmetu, ražojumu) kategorija.
- Pasaules klase Ļoti augsta (priekšmetu, ražojumu) kategorija.
- iecirsties Ļoti cieši ieķerties (kur iekšā) - par rokām, pirkstiem. Ļoti cieši ieķerties (kur iekšā ar rokām, pirkstiem).
- Burta kalpība Ļoti formāla, birokrātiska attieksme. Stāvoklis, kad bez pietiekamas izpratnes izpilda priekšrakstus un norādījumus vai bez kritiskas attieksmes pakļaujas tiem.
- traks Ļoti iedarbīgs, ietekmīgs, arī pārsteidzošs (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
- grezns Ļoti krāšņs, arī bagātīgs (par priekšmetiem, telpām).
- sīkaļa Ļoti mazs dzīvnieks vai augs. Ļoti mazs priekšmets.
- stilīgs Ļoti moderns (par priekšmetiem).
- Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšēja plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
- Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiņiem (arī plauktiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
- Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
- Apgriezt visu ar kājām gaisā Ļoti sajaukt (ko meklējot). Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- driskas Ļoti saplēsts, skrandains apģērba vai veļas gabals, arī cits saplēsts priekšmets.
- ietaurēt Ļoti skaļi runājot, panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- draņķīgs Ļoti slikts, nejauks (parasti par priekšmetiem).
- aizsprāgt Ļoti strauji aizlēkt, aizvirzīties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- aizcirsties Ļoti strauji aizvirzīties (priekšā).
- iesprāgt Ļoti strauji ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- kārot Ļoti vēlēties, gribēt iegūt (parasti kādu priekšmetu).
- dārgums Ļoti vērtīgi priekšmeti. Arī dārglietas.
- milzīgs Ļoti vērtīgs, ļoti dārgs (parasti par priekšmetiem).
- milzu Ļoti vērtīgs, ļoti dārgs (parasti par priekšmetiem).
- vulgārs Ļoti vienkāršs, nepilnīgs, arī apzināti vienkāršots, arī tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piemēram, par priekšstatiem, attieksmi, prasībām).
- Pasniegt stundas Mācāt (mācību priekšmetu) mācību iestādē. Mācīt kādam privāti (ko).
- predestinācija Mācība par to, ka visu iepriekš nosaka dievs.
- teleoloģija Mācība, pēc kuras dabā viss ir mērķtiecīgs un jebkurš attīstības process ir iepriekš noteiktu mērķu īstenošana.
- teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai teicamas sekmes.
- lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā pedagogs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
- klase Mācību posms (parasti mūzikas mācību iestādē), kurā speciālo mācību priekšmetu apgūst viena speciālista vadībā.
- programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts. Mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
- rēķins Mācību priekšmets - matemātika.
- rakstīšana Mācību priekšmets - rakstības prasmes apgūšana.
- lasīšana Mācību priekšmets - rakstīto, iespiesto tekstu uztveršanas prasmes apgūšana, tekstu atstāstīšana un analizēšana.
- dziedāšana Mācību priekšmets - vokālo dotību izkopšana, vokālu skaņdarbu iestudēšana. Arī muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā).
- rokdarbi Mācību priekšmets skolās pirmo vienkāršāko darba prasmju un iemaņu veidošanai.
- darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā: rokdarbi, praktiskie darbi.
- Dabas mācība Mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par parastākajām dabas parādībām un to likumsakarībām.
- mašīnmācība Mācību priekšmets, kurā aplūko mašīnu uzbūvi, darbību, izmantošanu.
- traktormācība Mācību priekšmets, kurā aplūko traktoru uzbūvi, darbību, izmantošanu.
- rēķināšana Mācību priekšmets, kurā ietverti aritmētikas pamati.
- paraugstunda Mācību stunda, kas ar mācību un audzināšanas darba metodēm noder par paraugu. Priekšzīmīga mācību stunda.
- docēt Mācīt (kādu priekšmetu) augstākajā mācību iestādē.
- pasniegt Mācīt (mācību priekšmetu).
- lasīt Mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
- Ņemt stundas Mācīties (ko) pie privātskolotāja. Mācīties (mācību priekšmetu) mācību iestādē pēc savas izvēles.
- izlabot Mācoties panākt labāku sekmju vērtējumu (nekā iepriekš).
- labot Mācoties panākt labāku sekmju vērtējumu (nekā iepriekš).
- piesaukt Maģiskos priekšstatos - nosaucot (ko) vārdā, pieaicināt (to), arī iztaisīt (ko jaunu, nevēlamu).
- burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu.
- pestelis Maģisks teksts, priekšmets, darbība, paņēmiens.
- vērst Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- vērsties Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- Pūst citā stabulē Mainīt savu nostāju, savus uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- Pūst citā stabulē Mainīt savu nostāju, savus uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- atmainīt Mainot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš apmainītu).
- sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- griezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, virzīties (uz citu pusi).
- laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, censties kļūt labākam nekā iepriekš.
- nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kāda rīcībā, kādā stāvoklī) - piemēram, par priekšmetiem.
- melanža Maisījums, kurā ietilpst dažādas vielas. Komplekts, kurā ietilpst dažādi priekšmeti.
- Sētas māja Māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret citas mājas pagalmu.
- Sētas māja Māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret pagalmu.
- kapitālsiena Mājas iekšsiena, kas nes pārseguma un jumta konstrukcijas slodzi.
- mājlietas Mājas ikdienas dzīvē, mājas sadzīvē nepieciešamie priekšmeti.
- iemājot Mājot (kur iekšā).
- mājturība Mājsaimniecības teorija un prakse. Attiecīgais mācību priekšmets.
- īre Maksa par (priekšmetu, telpu) lietošanu.
- virsmaksa Maksa, kas pārsniedz iepriekš paredzēto maksu. Papildu maksa.
- izrāviens Maksimālā ātruma strauja sasniegšana. Strauja, pēkšņa izvirzīšanās (uz priekšu).
- Ledus balets Mākslas veids - horeogrāfiski priekšnesumi, ko izpilda, slidojot uz ledus.
- personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kā (piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) attēlošana ar cilvēka īpašībām.
- dizainers Mākslinieks, kas piedalās rūpnieciski ražojamo priekšmetu un mehānismu konstruēšanā.
- partnerība Mākslinieku interpretētāju tieša sadarbība (izrādes, priekšnesuma laikā).
- Ledus balets Mākslinieku kolektīvs, kas izpilda šādus priekšnesumus.
- lūpa Mala ap (priekšmeta, veidojuma) dobumu, caurumu, atveri.
- iemaldīties Maldoties ievirzīties (kur iekšā).
- iemalt Maļot, arī griežot iejaukt. Maļot, arī griežot ieraut (kur iekšā).
- aizņēmums Mantu, priekšmetu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatdod. Šādā veidā iegūta manta, priekšmeti.
- centrisms Marksismam naidīgs oportūnistisks virziens, kas radās II Internacionāles sociāldemokrātiskajās partijās pirmā pasaules kara priekšvakarā.
- kalandrs Mašīna, kurā ir no iekšpuses karsējami veltņi (piemēram, velmēšanai, gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai).
- algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem neatkarīgi no to skaitliskās vērtības. Attiecīgais mācību priekšmets.
- Augstākā matemātika Matemātikas priekšmets, ko māca speciālajās vidējās un augstākajās mācību iestādēs.
- Augstākā matemātika Matemātikas priekšmets, ko māca speciālajās vidējās un augstākajās mācību iestādēs.
- pārmala Materiāla mala, kas sniedzas pāri apstrādājamam (parasti pārklājamam) priekšmetam.
- palīgmateriāli Materiāli (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), kas palīdz nodrošināt kā darbību, funkcijas.
- papildmateriāli Materiāli (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), ko izmanto papildus parastajiem materiāliem.
- bāze Materiālie resursi, priekšnoteikumi, kas nepieciešami kādam pasākumam, darbībai.
- ārpasaule Materiālo priekšmetu un parādību kopums, kas pastāv ārpus cilvēka apziņas un neatkarīgi no tās.
- odere Materiāls, materiāla kārta, kas ir iestrādāta (kā, piemēram, apģērba, apavu) iekšpusē.
- mantība Materiālu vērtību (priekšmetu, lietu u. tml.) kopums. Manta (2).
- manta Materiālu vērtību kopums. Liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder. Bagātība (1).
- samaukt Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
- kārbiņa Maza izmēra kaste sīku priekšmetu novietošanai, nelielu vielas daudzumu iepildīšanai un glabāšanai.
- etvija Maza, plāna kārba (tabakas izstrādājumu vai sīku priekšmetu glabāšanai).
- vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
- priekšlemesis Mazāks lemesis, kas pierīkots priekšā arkla, kultivatora galvenajam lemesim.
- izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses).
- berzt Mazgāt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
- krikums Mazi, sīki priekšmeti.
- zust Mazināties, beigt pastāvēt (par iepriekšējo izskatu, kvalitāti, piemēram, dabā).
- ielīkt Mazliet ieliekties, parasti uz iekšu.
- iesāņus Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- pieliekt Mazliet noliekt (priekšmetu).
- pieliekt Mazliet noliekt uz priekšu vai sānis, arī mazliet saliekt (ķermeni, tā daļu).
- paplesties Mazliet palielināties apmēros (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- pasliet Mazliet pavirzīt uz augšu, arī uz priekšu (priekšmetu).
- pastiept Mazliet pavirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
- savlaicīgs Mazliet pirms kāda laika, laikposma. Laikus (1), iepriekš.
- pakņupt Mazliet saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- iegumzīt Mazliet, arī vietumis ieliekt, ielocīt (priekšmetu).
- ieskrambāt Mazliet, arī vietumis saskrambāt (piemēram, priekšmetu).
- palīst Mazliet, daļēji izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - par priekšmetiem.
- pairt Mazliet, daļēji sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu).
- galds Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot).
- skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
- sēdeklis Mēbele, priekšmets, kas ir paredzēts sēdēšanai. Vieta, kur var sēdēt, kas ir paredzēta sēdēšanai.
- vitrīna Mēbeļu komplekta daļa ar stiklotu priekšpusi.
- iekārta Mēbeļu komplekts, kas paredzēts (noteiktai) telpai. Mēbeļu kopums, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā). Mēbeļu kopums un citi telpas priekšmeti, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā).
- terapija Medicīnas nozare, kas pētī iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
- konglomerācija Mehāniska, nejauša (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienošana, savienošana.
- vibrācija Mehāniskas svārstības (piemēram, priekšmetā, konstrukcijā).
- sairt Mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā, parasti pilnīgi, sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (parasti par priekšmetiem, vielām).
- vibrēt Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju).
- konglomerāts Mehānisks, nejaušs (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienojums, savienojums.
- iemeimurot Meimurojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
- pārmeklēt Meklējot (ko), pārbaudīt (personu, tai klāt esošos priekšmetus).
- uzrakņāt Meklējot (piemēram, starp citiem priekšmetiem, arī dokumentiem, rakstiem u. tml.), parasti nejauši, negaidīti, atrast (ko).
- sarakt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību. Sarakņāt (2).
- sarakņāt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību. Sarakt (3).
- rakties Meklēt ko starp citiem priekšmetiem, sajaucot tos, radot nekārtību.
- Kāpjošā melodija Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
- Kāpjošā melodija Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
- Krītošā melodija Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
- Krītošā melodija Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
- vienbalsība Melodijas atskaņojums viena dziedātāja vai soloinstrumenta priekšnesumā. Arī unisons.
- fioritūra Melodijas izrotājums (piemēram, trilleris, priekšskanis).
- nodziedāt Melodiski noskanēt (par priekšmetiem).
- piemelot Melojot pievienot (iepriekš teiktajam, zināmajam u. tml.).
- piemelst Melšot pievienot (iepriekš teiktajam, zināmajam u. tml.).
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstu, mīkstāku. Atmiekšķēt.
- lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, priekšmetu, iekārtu) kādas darbības veikšanā, stāvokļa nodrošināšanā.
- apkalums Metāla detaļa, kas paredzēta kāda priekšmeta apkulšanai.
- galvanoplastika Metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana uz kāda priekšmeta virsmas, lai izgatavotu šīs virsmas precīzu atveidu.
- iezemētājs Metāla priekšmets, ko izmanto iezemēšanai.
- galvanotehnika Metāla slāņa elektrolītiska uzklāšana kāda priekšmeta virsmai.
- veidspiešana Metālu štancēšanas operācija, kurā, sagatavi vai pusfabrikātu vietēji deformējot, izgatavo sarežģītākas formas priekšmetus un detaļas.
- linga Metamais ierocis (parasti virves, ādas cilpa) nelielu priekšmetu (parasti akmeņu) mešanai. Šāda veida rotaļu rīks.
- iemetināt Metinot iestiprināt (kur iekšā).
- tonometrija Metode acs iekšējā spiediena un acs ābola elastīguma mērīšanai.
- hologrāfija Metode, ar kuru gaismas viļņu lauku fiksē uz fotoplates, lai iegūtu, piemēram, priekšmeta telpisku attēlu.
- naturālisms Metodoloģisks princips (ētikā), pēc kura morāles priekšstati atvasināmi no kāda dabiska pirmsākuma.
- sinekdoha Metonīmija, kurā nozīmes pārnesums izriet no nojēguma par kvantitatīvām attieksmēm starp priekšmetiem vai parādībām. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- iemīdīt Mīdot iespiest (kur iekšā).
- atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot atdalīt nost.
- atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku.
- izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu.
- pretruna Mijiedarbība, kas piemīt, parasti krasi atšķirīgām, parādībām dabā un sabiedrībā un ir kustības, attīstības iekšējais cēlonis.
- atmīt Mijot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš aizmītu).
- Objektu (arī klasiskās) tautas mīklas Mīklas, kuru atminējums attiecas uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- Objektu (arī klasiskās) tautas mīklas Mīklas, kuru atminējums attiecas uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm. Arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai.
- intendantūra Militāra iestāde, kas apgādā karaspēku un militārās iestādes ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem.
- koloss Milzīgs priekšmets, arī dabas veidojums. Liela, milzīga auguma būtne.
- iemīt Minot iespiest (kur iekšā).
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu). Arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
- aizsaule Mītiskos priekšstatos - veļu valsts, viņpasaule.
- vilkacis Mitoloģiskos priekšstatos, pasakās - cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem.
- ledusgabals Mitrs priekšmets, kas sala iedarbībā kļuvis stingrs, ciets.
- karaliste Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir karalis.
- karaļvalsts Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir karalis. Karaliste.
- ķeizariste Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir ķeizars.
- sultanāts Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir sultāns, teritorija, kurā valda sultāns. Sultāna valdīšana, tās laiks.
- lordoze Mugurkaula izliekums uz priekšu.
- putns Mugurkaulnieku dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot.
- izvedmuita Muita, kas jāmaksā par precēm, arī priekšmetiem, ko izved uz ārzemēm.
- aizsargmuita Muita, ko uzliek importprecēm (kapitālisma apstākļos), lai veicinātu ražošanas attīstību iekšzemē.
- iemūrēt Mūrējot iestiprināt, ieveidot (kur iekšā).
- piemūrēt Mūrējot izveidot (ko), papildinot iepriekš uzcelto.
- Gludā muskulatūra Muskulatūra, kas atrodas, piemēram, iekšējo orgānu, asinsvadu sienās.
- liecējmuskulis Muskulis, kas locītavās rada saliekšanas un atliekšanas kustības.
- Gludie muskuļi Muskuļi, kas atrodas, piemēram, iekšējo orgānu, asinsvadu sienās.
- Gludie muskuļi Muskuļi, kas veido iekšējo orgānu un asinsvadu sienas.
- ievelties Mutuļiem ieplūst (kur iekšā) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu.
- divertisments Muzikāls vai dramatisks priekšnesums, izklaidējošs iespraudums vai papildinājums izrādē.
- konkrētisms Mūzikas virziens, kurā izmanto apkaimes skaņas, ko rada, piemēram, priekšmeti, ierīces. Konkrētā mūzika.
- Konkrētā mūzika Mūzikas virziens, kurā izmanto apkaimes skaņas, ko rada, piemēram, priekšmeti, ierīces. Šī virziena skaņdarbi.
- Konkrētā mūzika Mūzikas virziens, kurā izmanto apkaimes skaņas, ko rada, piemēram, priekšmeti, ierīces. Šī virziena skaņdarbi.
- atpakaļnāciens Nāciens uz iepriekšējo vietu.
- Patēriņa fonds Nacionālā ienākuma daļa, kas izmantojama, lai apmierinātu cilvēku kārtējās personiskās un kolektīvās vajadzības pēc patēriņa priekšmetiem un pakalpojumiem.
- ienākt Nākot ievirzīties (kur iekšā).
- depozīts Nauda, vērtīgi priekšmeti u. tml., kas nodoti glabāšanai (kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā).
- pašizmaksa Naudas formā izteiktas ražošanas procesā izlietoto darba priekšmetu izmaksas, ražošanas pamatfondu nolietojums un strādājošo darba samaksa.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).
- muļķa Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem).
- muļķīgs Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem).
- nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties vietā, kur meklē, arī kur bija atradies (par priekšmetiem). Pazust (1).
- noslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
- aizslēpties Nebūt redzamam, nebūt vairs saskatāmam, kam citam atrodoties vai aizvirzoties priekšā.
- krist Nebūt stingri iestiprinātam un neturēties iekšā, atdalīties, slīdēt ārā.
- trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) - par priekšmetu.
- pagāns Nederīgs (par priekšmetiem), nevēlams (par parādībām).
- pagāns Nederīgs priekšmets, nevēlama parādība.
- rēgs Negatīvi sagrozītā īstenības uztverē pārveidots priekšmets, parādība, kas iedveš bailes.
- neglītenis Neglīts priekšmets.
- idiotisks Neglīts, bezgaumīgs, nelietojams (par priekšmetiem).
- mape Neiesietu iespieddarbu (parasti reprodukciju) krājums, sakopojums, kas ievietots šādā priekšmetā.
- Nespert kāju pār slieksni Neiet iekšā, arī ārā (no telpas, ēkas).
- pagulēt Neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem).
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (piemēram, priekšmetu, ķermeņa daļu).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) nost (no priekšmeta), ārā (no tā).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā.
- pakārtot Neilgu laiku, mazliet kārtot (piemēram, priekšmetu, telpu).
- palabot Neilgu laiku, mazliet labot (piemēram, priekšmetu, ierīci, arī bojājumu, defektu).
- palocīt Neilgu laiku, mazliet locīt (priekšmetus).
- pamētāt Neilgu laiku, mazliet mētāt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.). Pasvaidīt.
- pamiekšķēt Neilgu laiku, mazliet miekšķēt.
- pamiekšķēties Neilgu laiku, mazliet miekšķēties.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību.
- parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, tērauda priekšmetu, detaļu).
- pasvaidīt Neilgu laiku, mazliet svaidīt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.). Pamētāt (1).
- pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
- pasvilpt Neilgu laiku, mazliet svilpt (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
- noslēpums Neizpausta iekšējā būtība (parādībai, procesam).
- prasts Neizskatīgs, negaumīgs (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
- pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
- Pagadīties ceļā Nejauši būt, atrasties priekšā kādam, kas pārvietojas.
- iekulties Nejauši iekļūt, iemaldīties (kur iekšā).
- samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot (vairākus, daudzus priekšmetus). Nekārtīgi, nevīžīgi glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- jūklis Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums.
- mudžeklis Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums.
- juceklis Nekārtīgs (piemēram, dažādu priekšmetu) apvienojums, sajaukums.
- jēltauki Nekausēti, nepārstrādāti dzīvnieku iekšējie tauki.
- šuve Nekustīga savienojuma josla (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem).
- ietriekt Nelaipni likt, pavēlēt ievirzīties (kur iekšā).
- ietrenkt Nelaipni, rupji likt ievirzīties (kur iekšā).
- Nelaist pār slieksni Nelaist iekšā (telpā, ēkā).
- kūkumains Nelīdzens, ar pacēlumiem, grumbuļiem (parasti par priekšmeta virsmu).
- priors Neliela kātoju baznīcas vīriešu klostera priekšnieks. Agrajos viduslaikos - abata palīgs.
- stagars Neliela, plēsīga stagarveidīgo zivju kārtas zivs ar savrupiem dzeloņiem muguras spuras priekšā.
- autokārs Nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
- šņauciens Neliels (kā, piemēram, vielas, priekšmetu) daudzums.
- saspraude Neliels (metāla, plastmasas) spīļveida priekšmets papīru sastiprināšanai.
- priekšdārziņš Neliels (parasti dekoratīvs) dārzs celtnes priekšā.
- bedrīte Neliels iedobums (kāda priekšmeta virsmā).
- knibucis Neliels izcilnis, uz priekšu izvirzīta maza daļa (priekšmetam).
- spraudīte Neliels priekšmets, kas sastāv no īsa, smaila elementa un platas plāksnītes un ir paredzēts kā plāna piestiprināšanai pie cieta pamata.
- nieks Neliels priekšmets. Neliels mazvērtīgs, arī nelietderīgs priekšmets.
- priekšiņa Neliels priekšnams.
- slotiņa Neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta.
- stabiņš Neliels veidojums, priekšmets, kam ir staba (1) forma, veids.
- poga Neliels, apaļš priekšmets, veidojums.
- spilventiņš Neliels, mīksts spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai.
- poga Neliels, parasti ripas vai puslodes formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
- kurmis Neliels, pelēcīgi melns kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas.
- blēņas Nelietderīgi, nevērtīgi priekšmeti.
- turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties. Panākt, ka (kas) nemaina savu iepriekšējo stāvokli.
- aizslēpt Neļaut saskatīt (ko), atrodoties vai aizvirzoties (arī aizvirzot ko) priekšā.
- balagāns Nemāksliniecisks, zemas kvalitātes priekšnesums, izrāde (ar lētiem efektiem).
- ieķēpāt Nemākulīgi, nekārtīgi iestrādāt, ievietot (kur iekšā).
- virpināt Nenoteikti virzīt, grozīt (parasti pirkstos), piemēram, no vienas puses uz otru (parasti apaļas formas priekšmetu). Arī ripināt.
- jebkurš Nenoteikts (no noteiktas priekšmetu, parādību grupas). Vienalga, kurš.
- Kaut kāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi).
- Kaut kāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi).
- Kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību). Kaut kāds.
- Kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību). Kaut kāds.
- jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība. Vienalga, kas.
- labils Nenoturīgs, nestabils (par stāvokli, priekšmetu). Pretstats: stabils.
- piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru. Arī piemētāt.
- Izspīlētas acis Neparasti uz priekšu izvirzīti acu āboli.
- ilūzija Nepareizā īstenības uztverē radies priekšstats. Uztveres malds.
- pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
- nolīt Nepārtrauktā plūsmā virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par sīkiem priekšmetiem.
- izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) - par priekšmetu, vielu.
- draņķis Nepatīkams, nederīgs, arī bojāts priekšmets.
- skrejritenis Nepiedzīts priekšējais ritenis (tvaika lokomotīvēm).
- atgaisma Nepilnīgs priekšstats (par ko).
- defekts Nepilnīgums, trūkums, bojājums (priekšmetā).
- Saules pinums Nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
- signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
- Veģetatīvā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānus.
- Veģetatīvā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānus.
- aizmirst Nesaglabāt atmiņā (priekšstatu par cilvēkiem, priekšmetiem, notikumiem).
- miglains Neskaidrs, nenoteikts, nekonkrēts (parasti par teksta saturu, domām, priekšstatiem).
- ienest Nesot ievirzīt (kur iekšā).
- akcīze Netiešais nodoklis, ko kapitālistiska valsts uzliek iekšzemē ražotām plaša patēriņa precēm un ko ieskaita preču pārdošanas cenā.
- krist Neturēties stingri (kur) iekšā, nespēt noturēties (kur) iekšā un velties, slīdēt ārā (no turienes) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- krist Neturēties stingri (kur) iekšā, netikt stingri saturētam un velties, slīdēt ārā (no turienes) - par priekšmetiem.
- pārstāt Neturpināt, izbeigt kustēties, darboties, arī atrasties kādā stāvoklī (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.).
- iekāpt Neuzmanīgi ejot, ielikt kāju vai kājas (kur iekšā).
- grabažas Nevajadzīgi priekšmeti.
- ieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem. Ieļēpot.
- ieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem.
- ieklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
- ieklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
- ielāčot Neveiklā, smagā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
- iezvelties Neveiklā, smagā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
- ietuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām ievirzīties (kur iekšā).
- iedelverēt Nevienādi soļojot, klūpot ieiet, ienākt (kur iekšā).
- lāsmojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem. Mainīgas nokrāsas spīdums.
- lāsojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem. Mainīgas nokrāsas spīdums.
- piemirst Neviļus, negribēti atstāt (priekšmetu kādā vietā), nepaņemt (to) sev līdzi.
- iesprukt Neviļus, negribēti ievirzīties, arī tikt ievirzītam (kur iekšā).
- pārdurt Neviļus, negribēti radīt ar ko smailu, asu (priekšmetam) caurumu, bojājumu. Būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
- iedzīties Neviļus, negribēti tikt iedzītam, iesistam (kur iekšā).
- buksēt Nevirzīties uz priekšu, riteņiem griežoties uz vietas (par transportlīdzekli).
- pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni).
- ieslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot ieiet, ienākt (kur iekšā).
- nabadzība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā). Niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda).
- trūcība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā). Niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda). Arī nabadzība (2).
- mazs Niecīgs, arī lēts (parasti par priekšmetiem).
- sleja No ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu.
- bonas No apgrozības izņemta papīrnauda, kas kļuvusi par kolekcionēšanas priekšmetu.
- puspriedēklis No apstākļa vārda vai lietvārda locījuma, ko izmanto jaunu vārdu (parasti salikteņu) darināšanai (piemēram, pret, starp, iekš).
- jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- vējjaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm. Vēja jaka.
- žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām. Šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija (šķidru, gāzveidīgu, beramu vielu, arī nelielu priekšmetu transportēšanai).
- panorāma No centra aplūkojams liels gleznojums uz cilindriskas formas virsmas ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
- puzuris No dabas materiāliem, parasti salmiem, veidots rotājuma priekšmets telpu (piemēram, griestu) dekorēšanai.
- vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
- nūja No kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets.
- klāvs No koka darināts spīļveida priekšmets ūdu glabāšanai. Uz šāda priekšmeta uztīta ūda.
- ēna No pretējās puses apgaismota, piemēram, priekšmeta, cilvēka tumšs atspīdums uz gaišāka fona.
- gremoklis No priekškuņģa atrīta atgremojamā barība (atgremotājiem).
- mieturis No samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai.
- nosapņot No sapņa uzzināt (ko), parasti pēc māņticīgo priekšstatiem.
- kristāls No šāda stikla izgatavoti priekšmeti (parasti trauki).
- tekstilijas No tekstilšķiedrām darināti priekšmeti.
- cauri No vienas puses līdz otrai (skarot kādu priekšmetu, ķermeni u. tml.).
- gals Nobeigums vai sākums (parasti garenam priekšmetam, veidojumam). Daļa (priekšmetam, veidojumam), kas veido šādu nobeigumu, sākumu.
- priekšlauks Nocietināta josla galvenās aizstāvēšanās pozīcijas priekšā.
- noķeksēt Nodabūt, novilkt lejā, nost, parasti ar ķeksi vai tam līdzīgu priekšmetu.
- papildnodarbība Nodarbība, kas notiek papildus iepriekš paredzētajām nodarbībām.
- mēģinājums Nodarbība, kurā atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpilda (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
- Netiešais nodoklis Nodoklis, ko iekasē par kā (piemēram, patēriņa priekšmetu, ceļu) izmantošanu, kādu darbību veikšanu (piemēram, tiesā, tirgū).
- papildnodoklis Nodoklis, ko maksā papildus iepriekš paredzētajam nodoklim.
- izdot Nodot (personu) no savas teritorijas kādas valsts vai iestādes rīcībā, varā, piemēram, pārvietojot no vienas vietas, valsts uz citu, liekot atgriezties iepriekšējā vietā, valstī.
- izdot Nodot (valsts iestāžu) rīcībā (priekšmetus) no iepriekšējās atrašanās, glabāšanās vietas.
- deponēt Nodot glabāšanai (naudu, vērtīgus priekšmetus u. tml. kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā).
- izīrēt Nodot lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu).
- iedrupt Nodrupt un iekrist (kur iekšā).
- ievest Nogādāt (transportlīdzekli kur iekšā), braucot (ar to). Iebraukt.
- nokrist Nogāzties (par priekšmetiem, augiem).
- akmens Nogulsnējumi uz dažādiem priekšmetiem.
- iesērēt Nogulsnēties (kur iekšā) - par smiltīm, dūņām, dubļiem u. tml.
- iegulsnēties Nogulsnēties (kur iekšā).
- aizgulties Nogulties (aiz kā, kam priekšā).
- pakūļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
- kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
- gruntēt Noklāt ar speciālu vielu maisījumu (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas.
- Pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Nokrist, vairākkārt griežoties apkārt.
- aizlaist Nolaist (kam priekšā).
- markīze Nolaižama (parasti auduma) nojume virs loga vai balkona (pasargāšanai no saules). Nojume (no dažāda materiāla) virs celtnes ieejas vai virs terases celtnes priekšā.
- nē Noliedzoša atbilde, piemēram, uz kādu priekšlikumu. Noliedzoša atbilde uz bildinājumu.
- nolīkt Noliekties lokveidā uz leju, (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
- nolīkt Noliekties uz priekšu, uz leju (par cilvēku). Noliekties uz leju, tikt noliektam uz leju (par ķermeni, tā daļām).
- nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu). Nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu).
- novalkāt Nolietot (priekšmetu).
- grausts Nolietots priekšmets.
- atlikt Nolikt, novietot atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- ierasties Nonākt (kur iekšā). Ienākt, iebraukt.
- pieskarties Nonākt saskarē (ar ko) - par priekšmetiem.
- novākt Noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu). Noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu) un novietot (to kur).
- iepelnīt Nopelnīt, sapelnīt (parasti priekšdienām, rezervei).
- nekāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašības, pazīmes noliegumu.
- šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta. Tāds.
- kurš Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, daļu, par ko izteikts jautājums.
- kas Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums.
- par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums.
- kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums.
- kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmes, īpašības pieļāvumu.
- tāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu īpašību, pazīmi.
- šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu, arī jau minētu īpašību, pazīmi.
- tāds Norāda uz (dzīves būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta.
- starp Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu) grupu, kurā (kāds, kas) izceļas, ir pārāks ar kādu pazīmi, īpašību.
- kas Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- par Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- viņš Norāda uz (kā) pretējo, piemēram, pusi, malu, galu, norāda (no runātāja, vērotāja viedokļa) uz tālāku priekšmetu, parādību.
- tālāk Norāda uz (kā) secību, arī uz izvietojumu attiecībā pret (ko) citu, parasti iepriekšēju.
- cik Norāda uz (priekšmetu, parādību) nezināmu daudzumu, skaitu.
- cikiem Norāda uz (priekšmetu, parādību) nezināmu daudzumu, skaitu.
- līdzi Norāda uz (priekšmetu, parādību) saistību, sakarību, kopā ar.
- bez Norāda uz aptuvenu laiku pirms tā momenta vai parādības, kas minēta atkarīgajā lietvārdā. Pirms, priekš.
- katrs Norāda uz atsevišķu (dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi) no attiecīgās grupas.
- katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem minētajiem, no abiem minētajiem).
- katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no visiem vai daudziem).
- pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai reaģētu uz kāda cita iepriekšējo darbību.
- neviens Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības neesamību, pilnīgu noliegumu (parasti kādā vietā, kādos apstākļos).
- ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kas ir piederīgs pie kādas kopas, grupas.
- ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kuram ir (vai nav) kas līdzīgs (kādam citam).
- tāds Norāda uz dzīvu būtni, arī priekšmetu, parādību, par kuru grib ko uzzināt.
- šis Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, kas tūlīt tiks minēta.
- tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko īpaši izcel, uzsver.
- viņš Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš. Tas (1).
- viss Norāda uz dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu atsevišķo vienību pilnīgu apkopojumu. Bez izņēmuma.
- tādēļ Norāda uz iepriekš minētu darbības nolūku.
- tālab Norāda uz iepriekš minētu darbības nolūku. Tādēļ (1).
- tāpēc Norāda uz iepriekš minētu darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu.
- tādēļ Norāda uz iepriekš minētu darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu. Tāpēc (1).
- tālab Norāda uz iepriekš minētu darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu. Tāpēc (1).
- tik Norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu.
- tikiem Norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu. Norāda uz iepriekš minētu, zināmu pulksteņa laika momentu.
- tikos Norāda uz iepriekš minētu, zināmu pulksteņa laika momentu.
- viss Norāda uz iepriekšējo vai turpmāk paužamo uzskaitījumu.
- tāpat Norāda uz izteikuma, domu saturu, kas ir līdzīgs iepriekš minētajam.
- kāds Norāda Uz kā (ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pazīmes, īpašības nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kāds Norāda uz kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi.
- tā Norāda uz ko iepriekš vai turpmāk runātu, rakstītu, domātu.
- viņš Norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piemēram, laikposmu, notikumu).
- Tas un tas Norāda uz konkrētu, bet nenosauktu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- savs Norāda uz lietvārdā minētā priekšmeta, parādības ierobežojumu.
- kurš Norāda uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, pazīmi (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- Kaut kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- Kaut kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- kāds Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu parādību, priekšmetu.
- kurš Norāda uz noteiktu (atsevišķas dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmi (starp līdzīgām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, norisēm), par ko izteikts jautājums.
- Tas viss, retāk viss tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu. Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
- Tas viss, retāk viss tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu. Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
- šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu cilvēku, par ko ir runa. Viņš.
- tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
- šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- tā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu stāvokļa pazīmi, kvalitāti, apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kādā (kāds) atradās, nokļūst, kāda (kas) atrodas, izveidojas.
- tad Norāda uz noteiktu, iepriekš minētu laikposmu, laika momentu.
- priekš Norāda uz objektu, kura priekšā (kas) atrodas.
- turklāt Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam.
- Pie tam Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam. Turklāt.
- starp Norāda uz parādībām, priekšmetiem u. tml., attiecībā pret kuriem eksistē kāds stāvoklis, norisinās kāda darbība, process.
- ar Norāda uz parādību, priekšmetu, personu, uz kuru vērsta darbība.
- pretī Norāda uz parādīšanos, atrašanos tieši priekšā, ceļā kam.
- Neviens pats Norāda uz personas, dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības pilnīgu noliegumu.
- nekāds Norāda uz pilnīgu (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) noliegumu.
- ar Norāda uz priekšmetu stāvokļa raksturojumu.
- ar Norāda uz priekšmetu, ierīci, kas ir kāda rīcība darbības veikšanas momentā.
- ar Norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
- viss Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu. Norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.
- pus- Norāda uz pusi vai aptuvenu pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā priekšmeta tilpuma.
- pretī Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas (kam) tieši priekšējā pusē.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir nopriekšā gādāts (kur, kam) pirms kā cita.
- no Norāda uz to (parasti cilvēku), kas rada iespēju iegūt, saņemt (ko). Norāda uz to (piemēram, parādību, priekšmetu), ar ko ir saistīta iespēja iegūt, saņemt (ko).
- pa Norāda uz to (parasti vietu, priekšmetu), kur (kas) notiek, norisinās, tiek veikta kāda darbība.
- pret Norāda uz to (parasti vietu, priekšmetu), kura tuvumā, kuram pretī (kas) notiek, norisinās.
- pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas malas, puses uz otru).
- pie Norāda uz to (priekšmetu), ar ko (kāds) darbojas, ir saistīts.
- pie Norāda uz to (vieta, priekšmetu), kam klāt vai kam tuvāk kas virzās, tiek virzīts.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam (ko) piestiprina, piesaista, arī kam (kas) piesaistās, ir piesaistīts.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā kas atrodas, uzturas, ir novietots.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā notiek darbība, noris process.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai tuvumā kas novietojas, tiek novietots.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kas ir zemāks (par ko).
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), ko skar kāda darbība.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kura otrā malā, pusē kas notiek, atrodas.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kuram (kas) virzās pāri, neskarot (tā) virsmu.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās, tiek virzīts (parasti no vienas malas, puses līdz otrai).
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas (kas) norisinās, atrodas, novietojas, tiek novietots.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), virs kura (kas) norisinās, atrodas, neskarot (tā) virsmu.
- turpat Norāda uz to pašu, līdzšinējo, parasti iepriekš minētu, vietu.
- Šis (un) tas Norāda uz vairākiem nenoteiktiem, arī neminētiem priekšmetiem, parādībām.
- Šis (un) tas Norāda uz vairākiem nenoteiktiem, arī neminētiem priekšmetiem, parādībām.
- cits Norāda uz vairāku cilvēku, priekšmetu, parādību savstarpēju sakaru, secību.
- šis Norāda uz vietas vai laika ziņā tuvāko, arī iepriekš minēto.
- pa Norāda uz vietu (parasti priekšmetā, ķermeņa daļā), no kuras (kas) virzās, tiek virzīts ārā, laukā. No.
- pret Norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, virzoties, tiekot virzīts, atduras.
- starp Norāda uz vietu, kuru ierobežo divas dzīvas būtnes, divi priekšmeti un kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
- pret Norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī (kas) atrodas, ir vērsts, kam pretī (kas) virzās, tiek virzīts.
- nekas Norāda uz vispārīgu, noliegtu priekšmetu, parādību, norisi.
- tāds Norāda uz vispārinātu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē ar «kā» ievadītais salīdzinātais.
- tā Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu, stāvokļa pazīmi.
- tādējādi Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu. Tā [1] (1).
- starp Norāda uz, parasti divām, dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas.
- tur Norāda uz, parasti iepriekš minētu, vietu, vidi, kur kas atrodas, noliek.
- par Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir kāda spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- kāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- kas Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- tas Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība. Arī tāds.
- tāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība. Norāda uz ko lielu, uz (kā) izpausmes augstu pakāpi, intensitāti.
- priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots kā (piemēram, celtnes, telpas, priekšmeta) tuvumā, priekšpusē.
- priekš Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, ir novietots cilvēka acu priekšā, cilvēka priekšā.
- priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās, notiek kā, piemēram, rindas, gājiena, grupas sākumā, priekšgalā, priekšpusē (skatoties no mugurpuses).
- priekšā Norāda, ka (kas) izvirzās priekšgalā un pārspēj kādu, ir izcilāks.
- pretī Norāda, ka (kas) jau iepriekš tiek virzīts, virzās uz ko. Norāda, ka darbība aktīvi tiek vērsta uz noteiktu objektu, arī mērķi.
- priekšā Norāda, ka (kas) noris, atrodas ķermeņa priekšējā pusē.
- pāri Norāda, ka (kas) norisinās virs kādas vietas, priekšmeta, norāda, ka (kas) skar kādu vietu, priekšmetu no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram.
- priekšā Norāda, ka (kas) notiek, atrodas, novietojas, (ko) novieto pie (cilvēka, dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā.
- tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
- tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piemēram, iet, braukt) uz priekšu, attālinoties (no kā).
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties uz (kādas telpas) iekšieni, uz (kādas vietas) centru.
- ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievirza, ievada (kur iekšā, piemēram, ierīcē, iekārtā).
- iekšā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība virzās, tiek virzīta uz kā iekšpusi.
- kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts.
- viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts. Kāds (4).
- iekšpus Norāda, ka kas atrodas, notiek (priekšmeta, telpas) iekšpusē.
- pretī Norāda, ka pārvietošanās notiek virzienā uz kā kustīga vai nekustīga priekšējo daļu, pusi.
- atpakaļ Norāda, ka priekšmets atgriežas pie iepriekšējā lietotāja, īpašnieka, ka atjaunojas agrākais stāvoklis, attiecības u. tml.
- sprūd- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētā priekšmeta, ierīces u. tml. uzbūvē, darbībā ir izmantots sprūds (1) vai sprūdi.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nokauktais ir novietots uz automobiļa vai tā šasijas vai arī tiek darbināts ar iekšdedzes dzinēju.
- atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība vērsta uz iepriekšējo vietu, pusi.
- priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas priekšā kam līdzīgam, ir priekšējais.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko (piemēram, starp, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem) un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
- iekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas vai notiek kur iekšā, kā iekšpusē.
- vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci (1), saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
- paraug- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kam) paraugs (2), priekšzīme.
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir dzīvojis, pastāvējis kādā no iepriekšējiem laikposmiem.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (iekārtu, priekšmetu u. tml.) remontu.
- atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tas, pa kuru virzās uz iepriekšējo vietu.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc lieluma, apjoma ir puse vai aptuvena puse no kāda priekšmeta, veidojuma, parādības u. tml.
- papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, organizēts, funkcionē papildus galvenajam, nozīmīgākajam, būtiskākajam, raksturīgākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
- atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās uz iepriekšējo vietu, stāvokli.
- dziļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir liels ievirzījums kur iekšā. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samērā tālu no kā virsmas (atrodoties, virzoties kur iekšā).
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar enerģiju, ko rada tā iekšējais mehāniskās enerģijas avots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir transportlīdzeklis vai transportlīdzekļa sastāvdaļa.
- apzīmēt Norādīt (uz kādu priekšmetu, parādību u. tml.) - par zīmi, simbolu.
- aiz Norādot vietu, kuras aizmugurē priekšmets atrodas, izsaka šī priekšmeta pazīmi.
- atsacīties Noraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, priekšlikumu, lūgumu u. tml.).
- atteikties Noraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, priekšlikumu, lūgumu u. tml.).
- atteikties Noraidīt, vairs neatzīt (iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.).
- atsacīties Noraidīt, vairs neatzīt (savus iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.).
- stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (priekšmetiem, veidojumiem u. tml.), kas nosaka (to) funkcionēšanu, kvalitāti (parasti kādā laikposmā).
- nodalījums Norobežota daļa (priekšmeta) iekšpusē.
- ķermenis Norobežota matērijas daļa telpā. Atsevišķs priekšmets telpā.
- vēders Norobežota telpa (kā) iekšienē.
- uzskaitīt Nosaukt, minēt daudzus vai visus (piemēram, priekšmetus, īpašības).
- aizsēsties Nosēsties (kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- pārbaudīt Noskaidrot, vai (priekšmets) ir īsts, neviltots.
- kasta Noslēgta sabiedrības grupa (piemēram, Indijā), ko vieno noteikta nodarbošanās un priekšstats par kopēju izcelšanos.
- nobarikādēt Nosprostot ar dažādiem priekšmetiem (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- nobarikādēties Nosprostot ar dažādiem priekšmetiem pieeju sev (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- aizstāties Nostāties (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- iekrampēt Nostiprinot ar krampi (aizvērtas durvis, aizvērtus vārtus u. tml.), atstāt (ko) iekšpusē.
- kritērijs Noteicošā būtiskā pazīme, kas atšķir, norobežo priekšmetus, parādības.
- pārbaudīt Noteikt (ar instrumentu, ierīci u. tml.) apstrādājamās detaļas, priekšmeta izmēru atbilstību vēlamajiem; noteikt (kā fizikālā lieluma) atbilstību kādām normām.
- orientēt Noteikt (kā) atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt (kam) noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām.
- orientēties Noteikt savas atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt sev noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- caurskatīt Noteikt slimību pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
- pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas normāli, bez traucējumiem.
- pārcelt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā.
- pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā. Pārcelt (6).
- programma Noteiktā secībā dots (piemēram, sarīkojumā, koncertā, radiopārraidē, televīzijā) izpildāmo priekšnesumu uzskaitījums. Informācija par (kā) izrādi, tās dalībniekiem. Attiecīgais iespieddarbs. Priekšnesumu, pasākumu kopums.
- virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
- virtene Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu, vienveidīgu priekšmetu kopums. Virkne (2).
- māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu (piemēram, cepuri, lakatu), lai paustu (atvadu sveicienus).
- māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi.
- ķēde Noteiktā veidā saistītu priekšmetu virkne.
- pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kādu materiālu, priekšmetu) kopums.
- laiks Noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika momentā.
- profils Noteikta, raksturīga (piemēram, priekšmeta, celtnes) ģeometriskā griezuma, šķēluma forma (parasti attiecībā pret vertikālu plakni).
- garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu (piemēram, mēbeļu, rotas lietu) komplekts.
- piederums Noteiktam uzdevumam paredzētu priekšmetu kopums.
- komplekts Noteiktam uzdevumam paredzētu, piemēram, priekšmetu, pilnīgs sakopojums.
- veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums. Parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
- kontingents Noteikts (priekšmetu, parādību) kopums, daudzums (kādam nolūkam).
- konkrēts Noteikts, tiešs, atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību kopā).
- Ķēdes reakcija Notikumu virkne, kurā katrs iepriekšējais notikums izraisa nākamo.
- Ķēdes reakcija Notikumu virkne, kurā katrs iepriekšējais notikums izraisa nākamo.
- piekopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (priekšmetus).
- aiztupties Notupties (aiz kā, kam priekšā).
- iekrist Novājējot ievirzīties uz iekšu (piemēram, par seju, tās daļām).
- labot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, ierīce) kļūst derīgs izmantošanai.
- salabot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, ierīce) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs izmantošanai. Izlabot (1).
- Paaugstināt atzīmi Novērtēt ar augstāku atzīmi nekā iepriekš un ierakstīt šo atzīmi.
- Pazemināt atzīmi Novērtēt ar zemāku atzīmi nekā iepriekš un ierakstīt šo atzīmi.
- pazemināt Novērtēt zemāk nekā iepriekš.
- noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) virsū, pāri, priekšā, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piegrēdot Novietojot (daudzus priekšmetus), piepildīt, aizņemt (ar tiem telpu, platību).
- nosegt Novietojot (ko) virsū, pāri, arī priekšā, aizdarīt ciet.
- noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to).
- slēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, sargāt no (kā) iedarbības.
- pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
- aizlikt Novietojot, noliekot priekšā, aizdarīt, aizpildīt. _imperf._ Likt ciet.
- pildīt Novietot (ko) gatavojamā produkta iekšienē, apņemot (to), piemēram, ar kādu masu. Gatavot (produktu), iekļaujot (tā) iekšienē ko.
- slodzīt Novietot (ko) glabāšanai noslēgtā priekšmetā.
- ievietot Novietot (kur iekšā priekšmetu).
- aizdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses nepieejama. Aiztaisīt, aizvērt.
- atdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses pieejama. Attaisīt, atvērt.
- pakārt Novietot (priekšmetu) tā, ka (tas) karājas.
- iekārtot Novietot (priekšmetu) vēlamajā stāvoklī.
- uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas. Pakārt (1).
- pievietot Novietot (priekšmetu).
- sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus). Padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
- noguldīt Novietot horizontāli (ķermeņa daļu, priekšmetu kur, uz kā u. tml.).
- saguldīt Novietot horizontāli (vairākus, daudzus priekšmetus).
- izvietot Novietot noteiktā kārtībā, veidā (kur priekšmetus).
- sastatīt Novietot stāvus (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā. Novietot stāvus (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- piecelt Novietot vertikāli (parasti nokritušu, apgāztu priekšmetu).
- pārblīvēt Novietot, ievietot (kur priekšmetus) pārāk lielā skaitā, apjomā.
- aizlikt Novietot, nolikt (kam priekšā, aiz kā).
- savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība. Būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
- saspiest Novietot, parasti ar spiedienu (priekšmetus) cieši citu pie cita.
- iegulties Novietoties guļus (kur iekšā).
- pārgulties Novietoties pāri (kam), pār (ko) - par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
- iesēsties Novietoties sēdus (kur iekšā, piemēram, krēslā).
- aizvilkties Novietoties, aizklāties (kam priekšā).
- nobraukt Novilkt (pār ko, gar ko u. tml. ar roku, priekšmetu).
- metonīmija Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību ciešu sakaru. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- metafora Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību līdzību. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- virzītājspēks Nozīmīgs, izšķirošs faktors, priekšnosacījums (kā attīstībai, arī pastāvēšanai).
- ieņemt Ņemot ievirzīt (kur iekšā). Ņemot ietvert (kur iekšā).
- lasīt Ņemt un likt (kur iekšā), parasti pa vienam.
- vākt Ņemt, virzīt (piemēram, priekšmetu), parasti, lai (to) pārvietotu kur citur.
- vilkt Ņemt, virzīt ārā, laukā (ko, kas atrodas iekšā, arī ko iestiprinātu, iedzītu).
- ieņurcīt Ņurcot iedabūt (kur iekšā).
- orientieris Objekts apkārtējā vidē (piemēram, punkts, priekšmets), ko izmanto, lai orientētos.
- pilsonis Oficiāla uzrunas forma. Šāda uzrunas forma, ko pievieno personas uzvārda vai amata nosaukuma priekšā.
- ceremonija Oficiāla, svinīga (kādas darbības, akta u. tml.) norise. Svinības pēc iepriekš noteiktas kārtības.
- pieteikt Oficiāli (iepriekš) paziņot.
- Komiskā opera Opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
- objektīvs Optisko instrumentu, aparātu galvenā sastāvdaļa - optiska sistēma, kas savāc no priekšmeta nākošo gaismu un rada šī priekšmeta īstu, apgrieztu attēlu.
- lupa Optisks instruments, kas sastāv no koncentrējošas lēcas un ko izmanto sīku, tuvu priekšmetu apskatīšanai.
- tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos (parasti tiešā saskarē ar tiem).
- parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- pašpārvalde Organizācijas tiesības pašai lemt par šīs organizācijas iekšējo dzīvi. Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību.
- karš Organizēta bruņota cīņa (starp divām vai vairākām valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām valsts, zemes iekšienē).
- Pilsoņu karš Organizēta bruņota cīņa (starp šķirām, sociālām grupām) valsts iekšienē par varu valstī.
- Pilsoņu karš Organizēta bruņota cīņa (starp šķirām, sociālām grupām) valsts iekšienē par varu valstī.
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas pielāgota kuģu enkurvietai, iekraušanai un izkraušanai. Viena no divām pāra ostām, no kurām priekšējā atrodas tuvāk jūrai, bet galvenā - netālu no upes ietekas jūrā.
- pāri Otrā malā, pusē (kādai vietai, priekšmetam), arī aiz (kādas vielas, priekšmeta).
- dublikāts Otrais (kāda priekšmeta) eksemplārs. Dublēts (1).
- vaigs Ovāli izliekta priekšmeta (piemēram, ābola) daļa.
- maiņa Paaudze, kura nomaina iepriekšējo paaudzi (piemēram, kādā nozarē).
- rampa Paaugstināta uzbrauktuve, platforma (parasti noliktavas priekšā), kam ir vienāds līmenis ar automobiļa kravas platformas vai vagona grīdu.
- Iziet caur daudzu rokām Pabūt daudzu rokās, rīcībā (parasti par kādu priekšmetu).
- Iziet caur daudzu rokām Pabūt daudzu rokās, rīcībā (parasti par kādu priekšmetu).
- Iziet cauri kāda rokām Pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
- Iziet caur kāda rokām Pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
- nostāties Pacelties, arī atrasties virspusē (šķidrumam, traukam ar šķidrumu, ūdenstilpei) - parasti par priekšmetiem.
- aizslieties Paceļoties, izstiepjoties aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā).
- aizdarīt Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses nepieejamu (piemēram, aizbāžot, aizsedzot ar ko).
- atdarīt Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses pieejamu (piemēram, ko paceļot, izvelkot, atvelkot).
- priekšmetiskot Padarīt (ko) par priekšmetu (1).
- izvagot Padarīt (priekšmetu) rievainu, viscaur saskrambāt.
- pieteikt Padarīt iepriekš zināmu.
- izļodzīt Padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu).
- izjaukt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Sajaukt.
- izcaurumot Padarīt viscaur caurumainu (piemēram, kādu priekšmetu).
- sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus.
- Balts karogs Padošanās zīme (parasti karā) - balts auduma gabals. Zīme (balts auduma gabals) par priekšlikumu frontē vest sarunas par militāru operāciju pārtraukšanu.
- orķestris Padziļinājums, arī nožogojums (skatuves priekšā), kur novietojas šāds ansamblis. Orķestra telpa.
- kanāls Pagara, doba telpa (organisma vai tā daļas) iekšienē.
- Pagasta vecākais Pagasta valdes priekšsēdētājs. Pagastvecākais.
- pagastvecākais Pagastvaldes priekšsēdētājs.
- atcere Pagātnes notikumu, pārdzīvojumu un priekšstatu saglabāšanās apziņā. Atmiņa.
- izgriezt Pagriezt (priekšmetu, tā daļu) neparastā virzienā.
- izgriezt Pagriezt, pavērst iekšpusi uz āru (piemēram, apģērbam, tā daļām).
- aizgriezt Pagriežot pavirzīt, novietot (kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- iegriezties Pagriežoties, tiekot pagrieztam, ieņemt citādu stāvokli nekā iepriekšējais.
- iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
- sprūds Paīss stieņveida priekšmets, detaļa, piemēram, (kā) aizbāšanai, sastiprināšanai.
- paputēt Pajukt, pašķīst, arī kļūt daļēji nelietojamam (par priekšmetiem, priekšmetu kopu).
- pakaļdaļa Pakaļējā daļa (priekšmetam).
- aste Pakaļējā, pagarinātā daļa (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
- pakaļgals Pakaļējais gals (priekšmetam, telpai), pakaļējā daļa (priekšmetam, telpai). Pretstats: priekšgals.
- pāriet Pakāpeniski kļūt citādam, arī sākties kā iepriekš esoša vietā (par cilvēka darbību, rīcību, izturēšanos).
- slīgt Pakāpeniski virzīties, arī grimt (kur iekšā).
- iekārt Pakārt (starp ko), piestiprinot abos galos. Pakārt (priekšmetu kur) horizontāli aiz saites, auklas u. tml., kas piestiprināta (tam) divās vai vairākās vietās.
- izkārt Pakārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus). Pakārt izklaidus (vairākus priekšmetus). Pakārt (kur ārā, atklātā vietā kādu priekšmetu).
- plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- pakšķis Pakluss, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko.
- saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piemēram, viela, priekšmets, vide) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
- apdedzināt Pakļaut augstas temperatūras iedarbībai tehnoloģiskā procesā, lai veidotu, nostiprinātu priekšmeta vai materiāla struktūru, īpašības.
- padoties Pakļauties (piemēram, kāda gribai, kāda, kā varai, kādiem apstākļiem), piekāpties (kā priekšā).
- paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piemēram, paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
- palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu an noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties), paklanīties.
- paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties). Palocīties (1).
- Piedot gāzi Palielināt degvielas padevi (iekšdedzes motorā).
- Piedot gāzi Palielināt degvielas pieplūdi (iekšdedzes dzinējā).
- izplesties Palielināties tilpumā, apjomā (par priekšmetiem, vielām).
- furnitūra Palīgmateriālu, arī palīgpriekšmetu kopums.
- rumpis Pamatdaļa, galvenā daļa (piemēram, augiem, priekšmetiem).
- dibens Pamatne (priekšmetam).
- nosacījums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko).
- noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko). Nosacījums (2).
- izpeldēt Pamazām kļūt redzamam, saskatāmam, parasti, mainoties apgaismojumam, apkārtnei (par priekšmetiem).
- kaisīt Panākot, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela), klāt (ar tiem ko).
- tīrīt Panākt (ar īpašiem paņēmieniem), arī būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, ķermenis) kļūst tīrs vai tīrāks.
- tīrīt Panākt (ar īpašiem paņēmieniem), būt par cēloni, ka kam zūd (piemēram, traipi, vielu nosēdumi), vairs neatrodas kur, uz kā (piemēram, netīrumi, nevēlami priekšmeti).
- apdzīt Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā.
- ievadīt Panākt (piemēram, sūknējot), ka (gāze) ieplūst (kur iekšā).
- ielaist Panākt, arī ļaut, ka (šķidrums, gāze) ieplūst (kur iekšā). Panākt, arī ļaut, ka (gaisma) izplatās (kur iekšā).
- svilināt Panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu. Būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mežu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.).
- saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) nonāk indīgas vielas, arī radioaktīvas vielas, nevēlami mikroorganismi, parasti kaitīgā, bīstamā koncentrācijā.
- uzlaist Panākt, arī pieļaut, ka (priekšmets) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- palaist Panākt, arī pieļaut, ka (priekšmets) virzās, arī sāk virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- iespīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (gaisma) iespīd (kur iekšā).
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā, piemēram, priekšmeta, teritorijas) izmēri kļūst lielāki.
- izvirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
- savākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- ripināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) ripo. Vairākkārt velt, arī grozīt (kādu, parasti apaļas formas, priekšmetu).
- resnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) viscaur vai kādā daļā kļūst resns vai resnāks.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts.
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst, parasti viscaur, mīksts.
- pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, kā savienojums) kļūst stiprāks, izturīgāks.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, materiālas vērtības) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt.
- uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās uz kādas vietas.
- uztriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās uz kādas vietas.
- piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, trauks, telpa) kļūst pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.).
- izkustināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) izkustas (1).
- iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) sāk kustēties.
- piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, sprauga, dobums) kļūst pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.).
- sūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetā, materiālā) sūcas kāda viela.
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetam) rodas, parasti ievērojami, defekti. Arī sabojāt, parasti pilnīgi.
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets, rīks u. tml.) pārvietojas vēlamajā virzienā, veidā.
- izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) ilgāku laiku, ļoti dreb.
- iztaisnot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) kļūst taisns vai taisnāks.
- pakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) maina stāvokli dažādos virzienos.
- iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) sāk šūpoties, svārstīties.
- ievirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās (kur iekšā).
- vilt Panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko). Izturēties negodīgi, krāpt.
- sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka rodas priekšnoteikumi, plāni kādai norisei, pārmaiņām u. tml.
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī attieksme pret kādu, ko, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
- līdzināt Panākt, ka (cilvēki, dzīvnieki, augi, priekšmeti) veido, parasti taisnu, rindu, virkni.
- ievirzīt Panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas un nonāk (kur iekšā).
- pludināt Panākt, ka (kas, parasti peldošs priekšmets) virzās pa ūdenstilpēm.
- velt Panākt, ka (kas, parasti priekšmets) virzās (pa kādu virsmu) ar rites, rotācijas kustību.
- salaist Panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā. Piepildīt (piemēram, trauku), parasti pilnīgi (ar ko šķidru).
- zibināt Panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu. Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- spīdināt Panākt, ka (kas) izplata, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu. Būt tādam, kam (no kā) izplatās, parasti mainīga virziena, stipruma, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- piešķindināt Panākt, ka (kas) nošķind. Piesist (ko pret kādu priekšmetu), lai radītu skaņu.
- sadabūt Panākt, ka (kas) tiek novietots, atrodas kopā, vienkopus (par vairākiem priekšmetiem, to daļām).
- nomazgāt Panākt, ka (morāli negatīvs vērtējums) zūd, tiek novērsts un tiek atgūts iepriekšējais morāli pozitīvais vērtējums.
- nolaist Panākt, ka (parasti pacelta konstrukcija, detaļa) slīdoši pārvietojas zemāk vai ieslīd (kur iekšā).
- turēt Panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē).
- uzlabot Panākt, ka (priekšmets, viela, to īpašības u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- peldināt Panākt, ka (priekšmets) peld (kur).
- aizaudzēt Panākt, ka aizaug (kam priekšā).
- atlabot Panākt, ka atgūst iepriekšējo (labo) stāvokli.
- apstrādāt Panākt, ka iegūst zināmu gatavības pakāpi (detaļas, atsevišķi priekšmeti u. tml.).
- iepilināt Panākt, ka iepil (kur iekšā).
- ietilpināt Panākt, ka ievietojas, novietojas (kur iekšā).
- kaisīt Panākt, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela).
- karsēt Panākt, ka stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti), ļaut, lai stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti).
- Savest kārtībā Panākt, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- Savest kārtībā Panākt, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- ķēde Pantu vai divu strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma pēdējās rindas atkārtojumu.
- pakare Pantu vai strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma vārda vai teiciena atkārtojumu.
- savākt Paņemt (priekšmetu), parasti, lai (to) pārvietotu kur citur.
- piedevām Papildinot, pastiprinot iepriekš teikto, darīto.
- priekšklājs Papīrs (iesietas grāmatas vāku iekšpusē), kura viena puse uzvilkta vākam, bet otra atstāta kā brīva lapa (grāmatas priekšā un beigās).
- izskatīties Par celtni, telpu, priekšmetu.
- izskatīties Par celtni, telpu, priekšmetu.
- aizpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- atpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- iepeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- izpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- izpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- peldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem, kuri pārvietojas ūdenī.
- atpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdenstransportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- izvīties Par gariem, lokaniem priekšmetiem, piemēram, auklu, stiepli.
- kūpēt Par karstiem, arī mitriem priekšmetiem.
- čūkstēt Par karstu priekšmetu, uguni, kas saskaras ar šķidrumu.
- rūkt Par lidojošiem, krītošiem priekšmetiem.
- uzskriet Par parādībām dabā, kustīgiem priekšmetiem.
- savdabīgs Par parādībām, norisēm, priekšmetiem, to īpašībām.
- ieslīdēt Par peldošiem priekšmetiem.
- noslīdēt Par peldošiem priekšmetiem.
- noslīdēt Par peldošiem priekšmetiem.
- paslīdēt Par peldošiem priekšmetiem.
- paslīdēt Par peldošiem priekšmetiem.
- slīdēt Par peldošiem priekšmetiem.
- šķērsot Par priekšmetiem, arī par parādībām.
- pavērsties Par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
- smilkstēt Par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
- iečerkstēties Par priekšmetiem, ierīcēm.
- aizslīdēt Par priekšmetiem, kam braucot virzās garām.
- švirkstēt Par priekšmetiem, kas berzās gar ko, tiek berzti, arī plēsti, drupināti.
- gurkstēt Par priekšmetiem, kas saskaras ar ko blīvu, mitru u. tml.
- klāt Par priekšmetiem, kas veido kārtu (uz kā).
- nošņākt Par priekšmetiem, kas virzās gaisā.
- vieninieks Par priekšmetiem, parādībām u. tml.
- oriģināls Par priekšmetiem, parādībām, norisēm, to īpašībām.
- kļūt Par priekšmetiem, parādībām, norisēm.
- jokains Par priekšmetiem, parādībām.
- līdzīgs Par priekšmetiem, parādībām.
- nolēkāt Par priekšmetiem, transportlīdzekļiem.
- nolēkāt Par priekšmetiem, transportlīdzekļiem.
- nolēkāt Par priekšmetiem, transportlīdzekļiem.
- ieķerties Par priekšmetiem, vielām.
- izsprāgt Par priekšmetiem, vielām.
- sprāgt Par priekšmetiem, vielām.
- drebēt Par priekšmetiem.
- gult Par priekšmetiem.
- iedziedāties Par priekšmetiem.
- ietrīcēties Par priekšmetiem.
- ietrīsēties Par priekšmetiem.
- kombinēts Par priekšmetiem.
- krist Par priekšmetiem.
- pagriezties Par priekšmetiem.
- pavirzīties Par priekšmetiem.
- traukt Par priekšmetiem.
- traukties Par priekšmetiem.
- trīcēt Par priekšmetiem.
- trīsēt Par priekšmetiem.
- vienkājains Par priekšmetiem.
- raibs Par priekšmetu kopumu.
- norobežots Par priekšmetu, veidojumu u. tml.
- milzīgs Par priekšmetu, vielu u. tml. kopumu.
- milzu Par priekšmetu, vielu u. tml. kopumu.
- iebelzt Par priekšmetu.
- šķīst Par sīkam vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem, to kopumu.
- šauties Par transportlīdzekļiem, arī par, parasti lidojošiem, priekšmetiem.
- stigt Par transportlīdzekļiem, priekšmetiem.
- sasniegt Par transportlīdzekļiem. Arī par priekšmetiem, vielām u. tml.
- atpeldēt Par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- atpeldēt Par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- iešņākties Par vēju, par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā. Par gaisu, kurā kas strauji kustas.
- iesvilpties Par vēju, par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā. Par gaisu, kurā kas strauji kustas.
- aizslīdēt Par viegli slīdošiem priekšmetiem.
- paslīdēt Par viegli slīdošiem priekšmetiem.
- paslīdēt Par viegli slīdošiem priekšmetiem.
- plivināties Par viegliem priekšmetiem.
- uzlidināties Par viegliem priekšmetiem.
- pašierosme Parādība, kas rodas kādas sistēmas iekšienē un ierosina, uztur tās darbību vai procesu tajā.
- pazīme Parādība, priekšmets, īpašība u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt (kā) izveidošanos, turpmāko attīstību.
- pazīme Parādība, priekšmets, īpašība u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt, identificēt (ko).
- likumsakarība Parādību iekšējā, būtiskā sakarība.
- likums Parādību iekšējais būtiskais sakars, kas nosaka parādību nepieciešamo attīstību.
- nepieciešamība Parādību īpašība, ko nosaka šo parādību iekšējā būtība, savstarpējie sakari un to mijiedarbība.
- aizslīdēt Parādīties apziņā (par domu, priekšstatu virkni).
- iznirt Parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai no kāda priekšmeta aizsega).
- pārkodināt Pārak kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
- pārkarst Pārāk sakarst (parasti par priekšmetu, vielu).
- priekšroka Pārākums pārsvars (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju u. tml. kopuma Dot priekšroku atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.
- prioritāte Pārākums, priekšroka, priekšrocība.
- produkts Parasti savienojumā «dabas produkts»: viela, priekšmets, kas veidojas dabā.
- rota Parasti savienojumā «rotas lieta»: priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai. Rotaslieta.
- pūtējs Parasti savienojumā «stikla pūtējs»: cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
- neatgriešanās Parasti savienojumā «uz neatgriešanos»: tā, ka (kas) neatgriežas atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
- nīcināt Parasti savienojumā ar «laukā», «ārā»: panākt, būt par cēloni, ka (priekšmeti) vairs neeksistē. Arī likvidēt.
- nēsāt Parasti savienojumā ar «līdzi»: parasti ņemt sev līdzi (piemēram, dokumentu, kādu priekšmetu).
- pavirzīt Parasti savienojumā ar «uz priekšu»: panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, process, darbība) mazliet turpina attīstīties, sasniedz kādu attīstības posmu.
- raugs Parasti savienojumā ar «vecs»: iepriekšējā laikposma uzskatu, tikumu, paradumu u. tml. kopums.
- tips Paraugs, modelis, kam atbilst (priekšmetu, parādību) kopums ar noteiktām īpašībām, pazīmēm. Priekšmetu, parādību paveids ar noteiktām īpašībām, pazīmēm.
- endoparazīti Parazīti, kas dzīvo citu organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos.
- kontroldarbs Pārbaudes rakstu darbs (kādā mācību priekšmetā).
- eksaminēt Pārbaudīt zināšanas (kādā mācību priekšmetā).
- parakāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- parakāties Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- parakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- parakņāties Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- pārrakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pārmeklēt (ko).
- apdomāties Pārdomājot un apsverot mainīt savu iepriekšējo lēmumu, nodomu.
- Iekšējais monologs Pārdomas sevī, parasti iekšējās runas formā.
- dezorientācija Pareiza priekšstata zaudēšana par laiku un telpu.
- saprast Pareizi uztvert (zīmju, vārdu, izteikumu u. tml.) nozīmi; pareizi uztvert (kāda) izteikumu nozīmi; apziņā saistīt (parādību, priekšmetu u. tml.) ar (tā) zīmi, apzīmējumu.
- glītrakstīšana Pareizu rakstīšanas paņēmienu kopums. Attiecīgais mācību priekšmets.
- galva Paresninātā daļa, nobeigums (priekšmetam).
- izkaļķot Pārklāt (kā) iekšpusi ar kaļķiem.
- bronzēt Pārklāt (priekšmetu) ar bronzas kārtu.
- pieskābt Pārklāties no iekšpuses ar (kā) skāba kārtu.
- pierūgt Pārklāties no iekšpuses ar ko rūgstošu (par trauku).
- piepelēt Pārklāties no iekšpuses ar pelējumu.
- pieputēt Pārklāties no iekšpuses ar putekļiem.
- pierūsēt Pārklāties no iekšpuses ar rūsu.
- piesūbēt Pārklāties no iekšpuses, arī piepildīties ar netīrumiem.
- izglumēt Pārklāties viscaur vai no iekšpuses ar gļotām, kļūt viscaur vai no iekšpuses glumam (parasti mitruma iedarbībā).
- spīkers Parlamenta apakšnama priekšsēdētājs (Anglijā). Kongresa pārstāvju palātas priekšsēdētājs (Amerikas Savienotajās Valstīs). Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs (dažās valstīs).
- pārbaudīt Pārliecināties par (personas, priekšmeta) klātesamību.
- locīt Pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), likt, veidot (to) divās vai vairākās kārtās.
- Apgriezt (visu) pasauli ar kājām gaisā Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- Apgriezt (visu) pasauli ar kājām gaisā Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- Apgriezt visu ar kājām gaisā Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- Apgriezt (visu) pasauli ar kājām gaisā Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- sajaukt Pārmainīt, parasti pilnīgi, iepriekšējo kārtību.
- Apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- Apgriezt apkārt (arī riņķī), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- Apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- kratīt Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- rigorisms Pārmērīga stingrība, nelokāmība (piemēram, principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā).
- pārgāzēt Pārmērīgi palielināt degvielas padevi (iekšdedzes motorā).
- rigorozs Pārmērīgi stingrs, nelokāms (piemēram, principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā).
- Pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā). Nokrist, apgāzties, apvelties ar galvu uz leju. Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Nokrist, vairākkārt griežoties apkārt.
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (kultūras vērtības).
- mantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, amatu, profesiju).
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, amatu, profesiju).
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, rakstura, personības īpašības).
- mantot Pārņemt no priekštečiem (tradīcijas, ideālus, paražas).
- gruzdums Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas. Dradži.
- skrandži Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas. Dradži. Gruzdumi.
- dradži Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas. Gruzdumi.
- pārgrāmatot Pārrakstīt citā grāmatvedības grāmatā, kontā, lai labotu iepriekšējo iegrāmatojumu.
- Uzstādīt rekordu Pārspēt iepriekšējo rekordu.
- notecēt Pārstāt būt spēkā, izbeidzoties iepriekš noteiktam laikposmam.
- apslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes dzinēju).
- noslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes motoru). Kļūt tādam, kam ir pārstājis darboties iekšdedzes motors (piemēram, par automobili).
- apstāties Pārstāt virzīties uz priekšu (piemēram, rīcībā, arī attīstībā).
- direkcija Pārvalde, vadība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors.
- pārvaldnieks Pārvaldes (piemēram, lietu pārvaldes) priekšnieks.
- koveriņš Pārvalks (parasti brezenta), kas paredzēts uz kuģa, jahtas u. tml. esošo priekšmetu aizsargāšanai.
- pārtaisīt Pārveidot (piemēram, priekšmetu) atbilstoši kādām prasībām, arī par ko citu.
- pārlabot Pārveidot (priekšmetu, parasti apģērba gabalu) piemērotāku.
- Krist pīšļos pareti Pārvērsties pīšļos. Būt ļoti pazemīgam, justies ļoti niecīgam (kā priekšā).
- aizslietnis Pārvietojama siena telpas daļas (parasti guļamvietas) vai kādu priekšmetu aizklāšanai.
- domkrats Pārvietojams mehānisms smagu priekšmetu pacelšanai nelielā augstumā (novieto zem paceļamā priekšmeta).
- savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piemēram, kaudzi, saini no tiem).
- savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
- satikt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
- ieurbties Pārvietojoties ievirzīties (kur iekšā ar galu, smaili) - parasti par transportlīdzekļiem.
- ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kur iekšā) - par lidaparātiem.
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- piepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem, arī par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz tiem.
- sadurties Pārvietojoties skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
- urbties Pārvietojoties virzīties ar galu, smaili (kur iekšā, cauri kam) - parasti par transportlīdzekļiem.
- sasniegt Pārvietošanās rezultātā sākt atrasties (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- bērt Pārvietot (no sīkām daļiņām sastāvošu vielu vai sīku priekšmetu kopumu), ļaujot krist nepārtrauktā plūsmā.
- jaukt Pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību.
- vākt Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā). Pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem).
- peldēt Pārvietoties ūdenī (par ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem).
- pārmainīties Pārvietoties vienam otra, citam cita vietā, vidē u. tml. (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem.
- pārbraukt Pārvilkt (pār kā virsmu, ar roku, priekšmetu u. tml.).
- Iekšējais dienests Pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem.
- Iekšējais dienests Pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem.
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās. Pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
- papildpasākums Pasākums, kas notiek papildus iepriekš paredzētajam pasākumam.
- izstāde Pasākums, kura mērķis ir parādīt publiskai apskatei kādu (piemēram, mākslas darbu, priekšmetu) kopumu. Publiskai apskatei izvietotais (kā) kopums. Vieta, kur (kas) izstādīts.
- skate Pasākums, kura mērķis ir publiski demonstrēt (kā, piemēram, mākslas darbu, zinātnes un tehnikas sasniegumu, priekšmetu) kopumu; publiskai demonstrēšanai izvietotais (kā) kopums. Arī izstāde.
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
- aseptika Pasargāšana no mikroorganismiem (dezinficējot ar fizikāliem vai ķīmiskiem paņēmieniem priekšmetus un vidi vai izolējot no inficētiem priekšmetiem).
- ieslēpt Paslēpt (kur iekšā).
- ieslēpties Paslēpties (kur iekšā).
- iešmaukt Paslepus ieiet, ienākt, iebēgt (kur iekšā).
- ielavīties Paslepus ievirzīties (kur iekšā).
- padot Pasniegt, nolikt priekšā, tuvumā (kādam ēdienu, dzērienu).
- kas Pastiprina nojēgumu par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas izraisa emocionālu stāvokli.
- pats Pastiprina nojēgumu par lietvārdā nosauktā priekšmeta, parādības robežu, norāda uz vietu vai laikposmu, ar ko saistās norise vai stāvoklis.
- atpakaļ Pastiprina tā verba nozīmi, kurš norāda uz atgriešanos iepriekšējā stāvokli, vietā.
- pleicka Pātaga. Arī priekšmets pēršanai.
- beidzot Patālāk aiz vairākiem priekšmetiem, aiz vairākiem (telpas, ceļa) posmiem.
- piemetināt Pateikt (ko), papildinot iepriekš teikto. Piebilst.
- piezīmēt Pateikt (ko), parasti papildinot iepriekš teikto. Piebilst.
- Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē Pateikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto. Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
- Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē Pateikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto. Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
- Konkrētā patiesība Patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem.
- Konkrētā patiesība Patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem.
- Relatīvā patiesība Patiesība, kas sniedz nepilnīgu, daļēju priekšstatu par objektīvo īstenību un kas izziņas attīstībā ir precizējama, padziļināma.
- Relatīvā patiesība Patiesība, kas sniedz nepilnīgu, daļēju priekšstatu par objektīvo īstenību un kas izziņas attīstībā ir precizējama, padziļināma.
- Absolūtā patiesība Patiesība, kas sniedz pilnīgu, pabeigtu priekšstatu par objektīvo īstenību.
- Absolūtā patiesība Patiesība, kas sniedz pilnīgu, pabeigtu priekšstatu par objektīvo īstenību.
- saglabāt Paturēt, nezaudēt (īpašumu, priekšrocības, goda nosaukumu u. tml.).
- dvest Paust (kādu īpašību, pazīmi) - par priekšmetiem, parādībām.
- frēzējums Paveikta darbība --> frēzēt (1). Priekšmets, kas pagatavots frēzējot.
- iesūtījums Paveikta darbība --> iesūtīt. Iesūtītais priekšmets vai priekšmeti.
- izgreznojums Paveikta darbība --> izgreznot. Tas (piemēram, priekšmets), ar ko izgrezno.
- izliekums Paveikta darbība --> izliekt (1). Izliektā (priekšmeta) daļa.
- izrotājums Paveikta darbība --> izrotāt. Priekšmets, ornaments u. tml., kas izgrezno, izdaiļo.
- izsūtījums Paveikta darbība --> izsūtīt (3). Izsūtītais priekšmets vai priekšmeti.
- izveidojums Paveikta darbība --> izveidot (2). Ārējā forma (piemēram, priekšmetam).
- veidojums Paveikta darbība --> veidot (2). Ārējā forma (piemēram, priekšmetam).
- apsudrabojums Paveikta darbība, rezultāts --> apsudrabot. Sudraba kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets).
- apzeltījums Paveikta darbība, rezultāts --> apzeltīt. Zelta kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets). Zeltījums.
- ekipējums Paveikta darbība, rezultāts --> ekipēt. Nepieciešamo priekšmetu, ierīču u. tml. kopums (piemēram, transportlīdzeklim, ekspedīcijai).
- finierējums Paveikta darbība, rezultāts --> finierēt. Finiera vai saplākšņa kārta (piemēram, kādam priekšmetam).
- ierosinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ierosināt (1). Priekšlikums (ko darīt).
- izstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (1). Izstrādātais priekšmets, izstrādātā viela.
- mantojums Paveikta darbība, rezultāts --> mantot (2). Tas (piemēram, īpašība, pazīme), kas ir iegūts no priekštečiem.
- mantojums Paveikta darbība, rezultāts --> mantot (3). Tas (piemēram, amats, profesija), kas ir pārņemts no priekštečiem.
- meistarojums Paveikta darbība, rezultāts --> meistarot. Priekšmets, kas ir pagatavots, arī izlabots, parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- oderējums Paveikta darbība, rezultāts --> oderēt (2). Aizsargslāņa, arī apmetuma kārta (kā) iekšpusē.
- pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (1). Daļa (piemēram, priekšmetam), kas padara (to) garāku.
- pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2). Materiāls, materiāla kārta, ar ko apņem (piemēram, priekšmetu), piepilda (piemēram, spraugas, plaisas).
- pametums Paveikta darbība, rezultāts --> pamest (3). Kādā vietā atstāts, arī pazaudēts priekšmets.
- papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (5). Izteikums, kas papildina, arī precizē iepriekš teikto. Arī piebilde.
- piemetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt [2] (1). Īss izteikums, ar ko papildina iepriekš teikto. Piebildums.
- pinums Paveikta darbība, rezultāts --> pīt (1). Pinot darināts izstrādājums, priekšmets.
- priekšstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> priekšstatīt.
- ražojums Paveikta darbība, rezultāts --> ražot (1). Ražojot radītais priekšmets, viela u. tml.
- robojums Paveikta darbība, rezultāts --> robot. Robu kopums (piemēram, priekšmetā).
- rotājums Paveikta darbība, rezultāts --> rotāt (1). Priekšmets, veidojums, ko izmanto (kā) rotāšanai.
- saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt. Stāvoklis, kad (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
- savākums Paveikta darbība, rezultāts --> savākt (1). Savākto priekšmetu kopums.
- tamborējums Paveikta darbība, rezultāts --> tamborēt. Tamborēts priekšmets.
- tapsējums Paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (2). Materiāla (parasti tekstilmateriāla) kārta, ar ko ir klāta (kā, parasti priekšmeta) virsma.
- tinums Paveikta darbība, rezultāts --> tīt (1). Priekšmets, kas ir izveidots, tinot kādu materiālu.
- velmējums Paveikta darbība, rezultāts --> velmēt. Velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets.
- ievērst Pavērsi uz iekšu (pēdas priekšējo daļu).
- pašķirt Pavērt, parasti uz abām pusēm (piemēram, aizkaru, priekškaru).
- pabraukt Pavilkt pa kādu virsmu (piemēram, ar roku, priekšmetu).
- iejaukt Pavirši, nevērīgi ielikt (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast.
- iekļaut Pavirzīt (uz iekšpusi).
- iekļauties Pavirzīties (uz iekšpusi).
- nozaudēt Pazaudēt (priekšmetu).
- priekšvēstnesis Pazīme, kas iepriekš norāda uz (kā) tuvošanos, iestāšanos.
- piesacīt Paziņot klausītājiem, skatītājiem (nākamo priekšnesumu koncertā, uzvedumā u. tml.).
- atsaukt Paziņot, izsludināt, ka (lēmums, rīkojums, priekšlikums u. tml.) nav vairs spēkā. Atcelt.
- paputēt Pazust (parasti par priekšmetu).
- Aiziet garu ceļu Pazust (piemēram, par aizmirstu vai aizdotu priekšmetu).
- fluīds Pēc 18. gadsimta fiziķu priekšstatiem - šķidrums, ar ko izskaidrojamas siltuma, elektrības, magnētisma parādības.
- flogistons Pēc 18. gadsimta ķīmiķu priekšstatiem - matērija, kuru satur degošas vielas un kura izdalās no tām degšanas procesā.
- Izkārtot (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
- klase Pēc kādām pazīmēm (parasti pēc intensitātes, kvalitātes) veidota (priekšmetu, parādību) grupa kādā sistēmā.
- pagāns Pēc kristietības priekšstatiem - pagānisma, kāda nekristīgā kulta piekritējs.
- pagānisms Pēc kristietības priekšstatiem - pirmskristietības un nekristīgo reliģiju kopums. Kāda no šīm reliģijām.
- atlīt Pēc lietus kļūt mīkstam, stipri dubļainam (par ceļu, augsni). Atmiekšķēties.
- nobrīnīt Pēc māņticīgo priekšstatiem - apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam).
- piesisties Pēc mītiskiem priekšstatiem: piekļūt un pārņemt savā varā (par mītiskām būtnēm).
- Izdzīt velnu (arī nelabo, nešķīsto garu, ļauno garu u. tml.) Pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem: panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
- Izdzīt nelabo (arī velnu, nešķīsto garu, ļauno garu u. tml.) Pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem: panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
- Izdzīt nešķīsto garu (arī velnu, nelabo, ļauno garu u. tml.) Pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem: panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
- Izdzīt velnu (arī nelabo, nešķīsto garu, ļauno garu u. tml.) Pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem: panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
- Pārdot (savu) dvēseli velnam Pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - atdot savu dvēseli velnam par kādiem, parasti materiāliem, labumiem.
- Pārdot (savu) dvēseli velnam Pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem: atdot savu dvēseli velnam par kādiem, parasti materiāliem, labumiem.
- šķira Pēc noteiktām (piemēram, struktūras, funkcionēšanas, nozīmīguma) pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa.
- šķira Pēc noteiktām kvalitātes pazīmēm veidota (vienveidīgu priekšmetu, vielu u. tml.) grupa.
- uzrādīt Pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentus). Darīt ko zināmu, parādot to (piemēram, dokumentu, priekšmetu).
- atkopties Pēc panīkuma atgūt iepriekšējo stāvokli (par tīrumiem, pļavām, dārziem u. tml.).
- Pastarā diena Pēc reliģiskajiem priekšstatiem - diena, kad pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem.
- dievs Pēc reliģiskiem priekšstatiem - pārdabiska augstākā būtne, kas radījusi pasauli un valda pār to.
- providence Pēc reliģiskiem vai mītiskiem priekšstatiem - augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus. Arī iepriekšēja (kā) nolemtība.
- Pasaules gals Pēc reliģiskiem vai mītiskiem priekšstatiem - pasaules bojāeja saskaņā ar dieva vai dievu gribu.
- nošķīstīt Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvot no grēkiem, padarīt morāli tīru.
- nošķīstīties Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvoties no grēkiem, padarīt sevi morāli tīru.
- fluīds Pēc spiritistu priekšstatiem - strāvojums, ko izstaro cilvēks, arī kāds cits ķermenis, priekšmets.
- Nest nelaimi Pēc tautas ticējumiem - būt par nelaimes cēloni (piemēram, par priekšmetiem).
- Nest nelaimi Pēc tautas ticējumiem - būt par nelaimes cēloni (piemēram, par priekšmetiem).
- nogrēkoties Pēc ticīgo priekšstatiem - izdarīt ko neatbilstošu reliģijas normām.
- tiražēt Pēc viena un tā paša parauga izgatavot noteiktu (priekšmetu) daudzumu; arī pavairot (4).
- metodika Pedagoģijas nozare, kas pētī kāda priekšmeta mācīšanas un skolēnu audzināšanas paņēmienus un metodes, kā arī sagatavo to ieviešanu praksē.
- purngals Pēdas priekšējā daļa (zeķēm), kura sedz pirkstgalus.
- atkrist Pēkšņi nonākt (parasti aiz nespēka) iepriekšējā stāvoklī.
- lēkt Pēkšņi, ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, virzīties (no kurienes ārā vai kur iekšā).
- ielauzties Pēkšņi, negaidīti izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu.
- lēkt Pēkšņi, strauji virzīties ārā (no kurienes) - par priekšmetiem.
- lēkt Pēkšņi, strauji virzīties prom (no kā), piemēram, pēc atsišanās pret ko (par priekšmetiem).
- tauriņstils Peldēšanas stils - peldēšana uz krūtīm, rokas vēzienā uz priekšu izceļot no ūdens.
- iepeldēt Peldot ievirzīties (kur iekšā).
- pelēcis Pelēkas krāsas priekšmets (parasti akmens, koks).
- papildpeļņa Peļņa, ko iegūst papildus iepriekš paredzētajai peļņai.
- intendants Persona, kas pārzina karaspēka un militāro iestāžu apgādi ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem.
- saimniecība Personiskā dzīvojamā māja, dzīvoklis, mājsaimniecības priekšmetu kopums, arī dārzs, (neliels) mājdzīvnieku kopums. Ar tiem saistītais, parasti mājsaimniecības, darbu kopums.
- komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai iepriekš izstrādāt kādu jautājumu.
- salīdzināt Pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- lāsteka Pie kāda priekšmeta piesalis konusveida ledas veidojums, kas radies, tekot šķidrumam (no kā) lejup.
- Sonetu vainags Piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums.
- bastions Piecstūrains, uz priekšu izvirzīts nocietinājums (cietokšņa mūra stūros). Mūra daļa, kas izvirzīta uz priekšu.
- piecnieks Piecu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
- Kroņa numurs Piedalīšanās (sporta sacensībās), priekšnesums (piemēram, koncertā), ar ko gūst drošus panākumus.
- Kroņa numurs Piedalīšanās (sporta sacensībās), priekšnesums (piemēram, koncertā), ar ko gūst drošus panākumus.
- dziedāt Piedalīties (izrādē, koncertā) ar vokāliem priekšnesumiem.
- kārtot Piedalīties (mācību priekšmeta) eksāmenā, ieskaitē u. tml. lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu.
- vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojās, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs. Just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
- puspiekabe Piekabe, kas ar priekšējo daļu balstās uz velkošā transportlīdzekļa.
- aizkarināt Piekarināt (kam priekšā). Aizkārt.
- nokārties Piekārt, uzkārt sev (vairākus vai daudzus priekšmetus).
- mis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
- misis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
- misters Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
- donna Pieklājības forma, uzrunājot sievieti Itālijā (lieto vārda priekšā).
- donja Pieklājības forma, uzrunājot sievieti zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
- dons Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
- akcepts Piekrišana (kādam priekšlikumam, ierosinājumam u. tml.).
- akcepts Piekrišana priekšlikumam stāties līgumattiecībās uz piedāvātajiem noteikumiem.
- pielāpīt Pielabot (piemēram, priekšmetu).
- stumt Pieliekot spēku (kam) virzienā uz priekšējo daļu, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietotos.
- salaist Pieļaut, arī panākt, ka. (kas, parasti gāze) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
- piekļūt Pienākot (pie kā, kam klāt), aizsniegt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu).
- aizpildīt Piepildīt (spraugas, dobumus u. tml.) - par priekšmetiem, vielām.
- piebāzt Piepildīt, aizņemt (parasti telpu, telpas daļu ar priekšmetiem). Ievietot (priekšmetus) lielākā daudzumā (telpā, telpas daļā).
- aizalvot Piepildot (caurumu, spraugu) ar alvu, izlabot (metāla priekšmetu).
- ieplakt Pieplakt, piekļauties (kur iekšā). Iekļauties (kur iekšā).
- vērtība Pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības, noderīguma izpratni.
- uzņemt Piesaistīt (parasti mitrumu) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
- aizsliet Piesliet (ko kam priekšā).
- piekārt Piestiprināt (priekšmetu pie kā, kam klāt) tā, ka (tas) karājas.
- pieķēdēt Piestiprināt (priekšmetu) ar ķēdi (pie kā, kam klāt).
- iekārt Piestiprināt horizontāli (priekšmetu pie troses, auklas u. tml.) divās vai vairākās vietās tā, ka nokarājas.
- pierīkot Piestiprināt lietošanai, izmantošanai (piemēram, kādu ierīci, konstrukciju, priekšmetu).
- iezīsties Piesūcoties (daļēji) iespiesties (kur iekšā) - par dēlēm, dažiem kukaiņiem.
- iesūkties Piesūcoties (daļēji) iespiesties (kur iekšā).
- uzblīst Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā (piemēram, par priekšmetu).
- greznot Piešķirt (kam) krāšņu, skaistu, arī svinīgu izskatu (parasti par priekšmetiem). Būt par rotājuma elementu.
- novadīt Piešķirt noteiktu kustības virzienu (priekšmetam). Piešķirot noteiktu kustības virzienu, panākt, ka (priekšmets) nokļūst (kur).
- Kārt (arī karināt) klāt Pievienot vai piedēvēt (kam) ko lieku, nevajadzīgu, nebūtisku. Virzīt (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti roku, kāju) un ļaut (tai) karāties. Virzīt tālu (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti galvu).
- lāpīt Pildot ar kādu materiālu caurumu, plīsumu u. tml., labot (priekšmetu). Pildīt ar kādu materiālu (caurumu, plīsumu u. tml.) priekšmetā.
- aiztaisīt Pildot, bāžot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt (spraugas, caurumus u. tml.).
- izvērst Pilnīgi apvērst (ar iekšpusi uz āru, piemēram, apģērba daļu).
- socializēties Pilnīgi iekļauties sabiedrībā, kādā tās grupā, apgūstot attiecīgo priekšstatu, normu, uzvedības stereotipu, zināšanu sistēmu.
- beigt Pilnīgi izgatavot (piemēram, priekšmetu).
- iepilēt Pilot ievirzīties (kur iekšā).
- dirižablis Pilotējams aerostats ar iekšdedzes dzinēju.
- Iecirkņa pristavs Pilsētas policijas iecirkņa priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- policijmeistars Pilsētas policijas priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā un dažās kapitālistiskajās valstis).
- peldpīle Pīļu dzimtas putns, kam ir garš, plakans knābis un kam raksturīga barības meklēšana svērteniskā stāvoklī, iegremdējot ūdenī galvu un ķermeņa priekšgalu.
- iepīt Pinot iestiprināt (kur iekšā). Pinot pievienot (kam). Ievīt (1).
- sākums Pirmais (piemēram, kāda priekšmeta, veidojuma, telpas, platības) posms, josla, punkts u. tml.
- iesākums Pirmie paveiktie, jau redzamie priekšdarbi.
- Pirms (arī priekš) saules Pirms (priekš) saules lēkta.
- nelaikā Pirms noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika. Priekšlaicīgi.
- Neīstā laikā Pirms noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika. Priekšlaicīgi. Nelaikā (1). Nepiemērotā, neizdevīgā laikā. Nelaikā (2).
- pītenis Pīts priekšmets, izstrādājums.
- Plakana virsma Plakana priekšmeta, vielas veidojuma, parasti līdzena, virsma.
- piere Plakanā, paplatinātā (sitamo rīku) daļa, kas cirtienā, sitienā saskaras ar apstrādājamo priekšmetu.
- Krūšu kauls Plakans kauls krūšu kurvja priekšējā virsmā.
- Krūšu kauls Plakans kauls krūšu kurvja priekšējā virsmā.
- Iekšējais leņķis Plakans leņķis starp daudzstūra blakus malām daudzstūra iekšienē.
- ripa Plakans riņķveida priekšmets, veidojums.
- griezums Plakne, kas atdala (ģeometriska ķermeņa, priekšmeta attēla) daļu. Šķēlums.
- virsma Plaknes ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi.
- birka Plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai).
- atkala Plāna ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam.
- patina Plāna, parasti zaļa, tumšbrūna, zila, kārta, kas gaisa mitruma iedarbībā vai speciālā apstrādē rodas uz priekšmetiem, kuri izveidoti (parasti) no vara vai tā sakausējumiem.
- programma Plāns (tālākai darbībai, rīcībai, darbam). Iepriekš izstrādāts darbības vai pasākumu kopums, lai veiktu, realizētu (ko).
- pleira Plāns, gluds, mitrs apvalks, kas ietver plaušu un kas no iekšpuses klāj krūškurvja sienas.
- vestibils Plaša priekštelpa (parasti sabiedriskajās celtnēs).
- priekšplecs Pleca priekšējā daļa (dzīvniekam). Kautķermeņa priekšējais šķiņķis.
- pušums Plīsums, bojājums (kādā priekšmetā).
- nākt Plūst, tecēt (par šķidrumu). Krist lejup (par nokrišņiem). Virzīties (kur iekšā, no kurienes ārā) - piemēram, par dūmiem, gaisa strāvām.
- atplūst Plūstot atvirzīties atpakaļ (iepriekšējā vietā). _imperf._ Plūst atpakaļ.
- ieplūst Plūstot ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
- pašgājējpļaujmašīna Pļaujmašīna, kas pārvietojas ar enerģiju, kuru rada šīs pļaujmašīnas iekšējais mehāniskās enerģijas avots.
- iepļaut Pļaujot ievirzīt (kur iekšā izkapti). Pļaujot radīt brūci, ievainojumu.
- iepļaut Pļaujot ievirzīties (kur iekšā).
- Baru vest Pļaujot virzīties citiem pļāvējiem pa priekšu.
- Baru vest Pļaujot virzīties citiem pļāvējiem pa priekšu.
- iepogāt Pogājot iestiprināt (kur iekšā).
- pristavs Policijas (arī tiesu) darbinieks (pirmsrevolūcijas Krievijā). Policijas priekšnieks (nelielā administratīvā vienībā pirmsrevolūcijas Krievijā).
- vigi Politiska partija Lielbritānijā (no 17. līdz 19. gadsimtam) - Lielbritānijas liberālās partijas priekštece. Šīs partijas biedri.
- priekšpozīcija Pozīcija, ko uz laiku ieņem priekšgrupu pozīcijas priekšā, lai pretinieks neiegūtu svarīgus apvidus punktus, lai to maldinātu un aizkavētu tā tuvošanos.
- jā Pozitīva atbilde (piemēram, uz kādu priekšlikumu). Pozitīva atbilde uz bildinājumu.
- jāvārds Pozitīva atbilde, piemēram, uz kādu priekšlikumu. Pozitīva atbilde uz bildinājumu.
- vērtība Pozitīvo īpašību kopums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam), kas ir saistīts ar, parasti garīgo, kultūru, morāli u. tml.
- praktikums Praktisko nodarbību kopums kādā mācību priekšmetā (parasti augstākajās mācību iestādēs).
- gabalprece Prece, ko pērk un pārdod pa gabaliem, priekšmetiem.
- Pirmās nepieciešamības preces (arī priekšmeti, uzturlīdzekļi u. tml.) Preces (priekšmeti, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kurām nekādā gadījumā nevar iztikt.
- iepresēt Presējot iestiprināt (kur iekšā).
- uzpresēt Presējot izveidot, izgatavot (detaļu, priekšmetu).
- atkarpe Pretējā virzienā atliekts ass izcilnis (parasti smaila priekšmeta galā).
- atskabarga Pretējā virzienā atliekts ass izcilnis (parasti smaila priekšmeta galā). Atkarpe.
- Zonas aizsardzība Pretinieka komandas uzbrukuma atvairīšana, spēlētājiem ieņemot noteiktu vietu (piemēram, savas aizsardzības zonas priekšā).
- Rotas lieta Priekš mets, parasti juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai. Rotaslieta.
- Priekš saules Priekš saules lēkta.
- priekšgals Priekšā (citiem).
- priekšdevums Priekšādevums.
- priekšlasītājs Priekšālasītājs.
- skotele Priekšauts (parasti ādas vai bieza auduma).
- studija Priekšdarbs (gleznai, skulptūrai, skaņdarbam, zinātniskam darbam). Mets, uzmetums, skice.
- pieteikums Priekšdarbs, arī iesākums (lielākam, plašākam darbam).
- prostatīts Priekšdziedzera iekaisums.
- prostata Priekšdziedzeris.
- fronte Priekšējā (celtnes) līnija, arī (celtnes) priekšpuse.
- fronte Priekšējā (ierindas) puse, kad (ierindas) labais flangs ir pa labi, kreisais - pa kreisi. Tā (pozīcijas, kaujas novietojuma) puse, kas vērsta pret pretinieku.
- priekšdaļa Priekšējā (kā) daļa.
- priekšjosla Priekšējā (kā) josla.
- priekšmala Priekšējā (kā) mala.
- priekšpuse Priekšējā (kā) puse.
- vējstikls Priekšējā (transportlīdzekļa, piemēram, automobiļa) loga stikls. Priekšējais stikls.
- priekšass Priekšējā ass.
- purngals Priekšējā daļa (apaviem), kura sedz pirkstgalus.
- priekša Priekšējā daļa (piemēram, priekšmetam, telpai).
- krūts Priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (apģērbam).
- priekšstikls Priekšējā loga stikls (automobilim).
- priekša Priekšējā puse (apģērbam).
- priekšsiena Priekšējā siena.
- priekštelpa Priekšējā telpa, aiz kuras atrodas cita telpa vai citas telpas.
- priekšzāle Priekšējā zāle, foajē, telpa, aiz kuras atrodas galvenā zāle.
- galva Priekšējā, augšējā daļa (priekšmetam). Centrālā daļa (priekšmetam, ierīcei).
- priekšgriezējnazis Priekšējais (darbarīka) nazis.
- priekšvāks Priekšējais (grāmatas, žurnāla u. tml.) vāks.
- priekšgals Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa. Pretstats: pakaļgals.
- pirmais Priekšējais (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- priekštelpa Priekšējais dobums (organismā) kādā dobumu sistēmā.
- vestibils Priekšējais dobums (organismā) kādā dobumu sistēmā.
- priekšklājs Priekšējais klājs.
- priekšlogs Priekšējais logs (automobilim).
- fokmasts Priekšējais masts.
- priekšmēlenis Priekšējais mēlenis.
- priekšspārns Priekšējais spārns (kukaiņiem).
- priekšdurvis Priekšējās (transportlīdzekļa) durvis.
- plauksta Priekšējās ekstremitātes noslēdzošā daļa (dzīvniekiem).
- priekšrati Priekšējie (transportlīdzekļa, ierīces u. tml.) riteņi.
- priekšpīķis Priekšgala nodalījums (kuģī).
- pīķis Priekšgala vai pakaļgala nodalījums (kuģim).
- Pa priekšu Priekšgalā, sākumā (virzīties, ko virzīt).
- Pirmajās (arī priekšējas) rindās Priekšgala.
- purns Priekšgals (transportlīdzeklim).
- priekšķepa Priekškājas ķepa.
- priekšķetna Priekškājas ķetna.
- portjera Priekškars (parasti no bieza, smaga auduma) durvīm, logiem, nišām.
- Priekškars krīt Priekškars tiek nolaists (parasti strauji).
- Priekškars krīt Priekškars tiek nolaists (parasti strauji).
- aizkari Priekškars.
- izmesties Priekšlaikus atnesties.
- priekšlaikā Priekšlaikus. Arī priekšlaicīgi.
- priekšlobītājs Priekšlemesis.
- propozīcija Priekšlikums, ierosinājums.
- kājiņa Priekšmeta daļa (parasti sašaurināta, garena), ar kuru priekšmetu piestiprina (kur, pie kā), atbalsta (pret ko).
- tvereklis Priekšmeta daļa (tā) satveršanai. Arī rokturis.
- plecs Priekšmeta daļa no atbalsta punkta līdz spēka pielikšanas punktam.
- apakša Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu. Apakšējā daļa. Pretstats: augša.
- uzgalis Priekšmeta galam uzmaucama, uzskrūvējama, noteiktai funkcijai paredzēta detaļa.
- grozāmība Priekšmeta īpašība mainīt stāvokli, virzienu.
- kūlenis Priekšmeta kritiens, gāšanās ar augšdaļu uz leju. Priekšmeta kritiens, tam vairākkārt griežoties apkārt.
- metodiķis Priekšmeta mācīšanas metodikas, audzināšanas metodikas speciālists.
- imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti). Imitētais priekšmets.
- skrošapstrāde Priekšmeta virsmas apstrāde ar skrošu strūklu vai ar tvertnē rotējošām skrotīm.
- apakša Priekšmeta virspusei pretējā puse.
- pamats Priekšmeta visaugstākajai, visizvirzītākajai vai vissmailākajai daļai pretējā daļa.
- plāns Priekšmeta, (kā) joslas, daļas atrašanās vieta, izvietojums atkarībā no skatītāja novērošanas punkta.
- kvalitāte Priekšmeta, būtnes, parādības būtiska noteiksme, kas padara to tieši par šo un nevis kādu citu priekšmetu, būtni, parādību.
- zars Priekšmeta, darbarīka elements - tievs, garens veidojums, kas no priekšmeta pamatnes garenvirzienā sadalās vairākās daļās.
- nominācija Priekšmeta, parādības, darbības, īpašības u. tml. apzīmēšana ar kādu valodas vienību (piemēram, ar vārdu, vārdu savienojumu).
- kustība Priekšmeta, šķidruma, gāzes, elementārdaļiņu u. tml. pārvietošanās kādā virzienā.
- virziens Priekšmeta, veidojuma, veidojumu kopuma u. tml. vērstība, orientācija (attiecībā pret debespusēm, kā izvietojumu apvidū, arī attiecībā pret priekšmeta malām, galiem u. tml.).
- Pirmās nepieciešamības priekšmeti (arī preces, uzturlīdzekļi u. tml.) Priekšmeti (preces, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kuriem nekādā gadījumā nevai iztikt.
- Pirmās nepieciešamības priekšmeti (arī preces, uzturlīdzekļi u. tml.) Priekšmeti (preces, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kuriem nekādā gadījuma nevar iztikt.
- Lietiskie pierādījumi Priekšmeti, kuriem ir pierādījuma nozīme krimināllietā.
- Lietiskie pierādījumi Priekšmeti, kuriem ir pierādījuma nozīme krimināllietā.
- naturālijas Priekšmeti, lietas, produkcija to dabiskajā veidā.
- Utilizācijas izejvielas Priekšmeti, vielas, ko ir iespējams utilizēt.
- lieta Priekšmets (ar noteiktu lietošanas vērtību, funkciju).
- bakstīklis Priekšmets (kā) bakstīšanai.
- pamats Priekšmets (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
- cilpa Priekšmets (no virves, auklas, metāla u. tml.), kam ir loka vai gredzena forma.
- spogulis Priekšmets (parasti īpaši veidots), kura virsma labi atstaro gaismu un kuru izmanto attēlu ieguvei.
- piemiņlieta Priekšmets (parasti mākslinieciski izstrādāts), kas paredzēts, lai ko saglabātu atmiņā.
- suvenīrs Priekšmets (parasti mākslinieciski izstrādāts), kas paredzēts, lai ko saglabātu atmiņā. Piemiņlieta.
- vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam, piemēram, akai, lūkai).
- numurs Priekšmets (parasti plāksne), uz kā ir šāds cipars, šāda ciparu kopa.
- mīlulis Priekšmets (parasti rotaļlieta), kas izraisa sevišķu patiku.
- šuveklis Priekšmets (piemēram, apģērbs, tā daļa, tekstilija), ko (pašlaik) šuj vai izšuj.
- spraude Priekšmets (piemēram, kārts), kuru iesprauž kur, lai ko apzīmētu.
- valstsābols Priekšmets ābola formā, parasti ar krustu augšā, ko valdnieks turēja rokā kā savas varas simbolu svinīgos gadījumos.
- izšuvums Priekšmets ar izšūtu rotājumu.
- rotaļlieta Priekšmets bērna izklaidēšanai, audzināšanai, apmācīšanai saistošā veidā.
- kauliņš Priekšmets galda spēles komplektā (piemēram, plāksnīte, klucītis, simbolisks veidojums).
- mērs Priekšmets garuma mērīšanai.
- saspraude Priekšmets matu saspraušanai.
- Matu sprādze Priekšmets matu sastiprināšanai, arī greznošanai.
- ķīlis Priekšmets plāksnes veidā (parasti ar sašaurinātu galu) (kā) nostiprināšanai, saspriegšanai.
- mērs Priekšmets tilpuma mērīšanai. Šāda priekšmeta saturs.
- pauna Priekšmets vai priekšmetu kopums, kas ir iesaiņots (parasti drānā). Sainis.
- baltums Priekšmets vai tā daļa baltā krāsā.
- aizbāznis Priekšmets, ar ko aizbāž, noslēdz (trauka vai caurules) atvērumu.
- biedēklis Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus).
- relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecības.
- ķīlējums Priekšmets, ar ko ķīlē.
- aizbīdnis Priekšmets, ar ko nostiprina (aizvērtas durvis, vārtus, vāku u. tml.). Bulta, aizšaujamais.
- kāsis Priekšmets, darbarīks - stienis ar āķveida galu kā uzkabināšanai.
- kājsargs Priekšmets, ierīce kāju aizsargāšanai pret traumām (piemēram, sporta spēlēs).
- aizsargs Priekšmets, ierīce, iekārtojums, kas aizsargā (pret ko).
- Gaismas (arī apgaismes, apgaismošanas) ķermenis Priekšmets, ierīce, kas izstaro gaismu.
- ķīlis Priekšmets, kam (parasti) ir šaurleņķa trīsstūra veids.
- tīkls Priekšmets, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds pinums un kas ir paredzēts (kā) ievietošanai, norobežošanai, aptveršanai.
- Ģeometrisks ķermenis Priekšmets, kam iedomāti atņemtas visas īpašības, izņemot telpiskās.
- Ģeometrisks ķermenis Priekšmets, kam iedomāti atņemtas visas īpašības, izņemot telpiskās.
- kubiks Priekšmets, kam ir kuba vai kubam līdzīga forma.
- ķieģelis Priekšmets, kam ir ķieģeļa forma.
- sīkums Priekšmets, kam ir nelieli izmēri, arī neliela vērtība. Nenozīmīgs priekšmets.
- kubs Priekšmets, kam ir regulāra sešskaldņa vai tam līdzīga forma.
- fetišs Priekšmets, kam tiek piedēvētas maģiskas, pārdabiskas īpašības.
- talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību, veiksmi. Arī amulets.
- amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību. Talismans.
- amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām.
- liecinieks Priekšmets, kas eksistē kāda notikuma laikā.
- stikls Priekšmets, kas ir izgatavots no šāda materiāla. Šāda materiāla gabals.
- spiedpoga Priekšmets, kas ir paredzēts (kā, piemēram, apģērba gabala, apavu, maka) daļu sastiprināšanai un kas sastāv no divām apaļām daļām, no kurām vienu iespiež otrā.
- piemiņa Priekšmets, kas ir saistīts ar mirušu cilvēku, kādu pagātnes faktu un izraisa cieņas pilnu attieksmi pret to.
- svešķermenis Priekšmets, kas it iekļuvis vai ievadīts organismā pa dabisku atveri vai ķermeņa virsmas ievainojumu un palicis audos, slēgtos ķermeņa dobumos, dobos orgānos. Arī parazīts, nevēlams sāļu veidojums organismā.
- metāls Priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma.
- stakle Priekšmets, kas izveidots (parasti no koka) ar šāda veida starpu, žuburu. Divžuburains miets.
- nodegulis Priekšmets, kas nav pilnīgi sadedzis, izdedzis.
- dzelzs Priekšmets, kas parasti izgatavots no tērauda.
- lietussargs Priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no lietus - ar blīvu audumu klāta apaļa, izliekta metāla konstrukcija ar rokturi.
- pavadonis Priekšmets, kas pastāvīgi, ilgāku laiku ir (kāda) tiešā tuvumā, arī rīcībā, lietošanā.
- plerkšķis Priekšmets, kas rada šādu troksni.
- vāks Priekšmets, kas sedz, aizsargā (piemēram, mehānismu, ierīci, tās daļu).
- regālija Priekšmets, kas simbolizē monarha varu (piemēram, kronis, scepteris, tronis, valstsābols, purpura tērps).
- redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja. Šādi novietotu stieņu, plākšņu u. tml. kopums (kādā priekšmetā)
- regālija Priekšmets, kas, parasti simbola veidā, ir saistīts ar kādu darbību, parādību sabiedrībā.
- ķīla Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu, un ko var saņemt atpakaļ pēc noteiktu darbību veikšanas.
- ieliktnis Priekšmets, ko ieliek, piemēram, spraugā, lai to piepildītu. Ieliekama papildu detaļa.
- rekvizīts Priekšmets, ko izmanto darbības, kā arī vides raksturošanai (skatuves mākslā, kino mākslā u. tml.).
- prototips Priekšmets, ko izmanto par (mērvienības) etalonu.
- eksponāts Priekšmets, ko izstāda apskatei (izstādē, muzejā).
- greznumlieta Priekšmets, ko lieto par rotājuma elementu (tērpam, telpai). Arī rotas lieta.
- sveiciens Priekšmets, ko pasniedzot apliecina draudzību, sirsnību, labvēlību. Arī dāvana.
- slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā.
- koks Priekšmets, konstrukcija, kas izgatavota no koksnes, kokmateriāla.
- ieliktnis Priekšmets, kurā ieliek ko iekšā.
- sprādze Priekšmets, kurā ko (piemēram, jostas, siksnas galu) ievirza, lai to noturētu nekustīgā stāvoklī, saspriegtu.
- manta Priekšmets, lieta (ar noteiktu lietošanas vērtību, funkciju).
- piemineklis Priekšmets, mākslas darbs u. tml., kas izraisa atmiņas par tā veidotāju.
- balva Priekšmets, naudas summa, ko pasniedz kā atzinības apliecinājumu (piemēram, par uzvaru sporta sacensībās, par labu darbu) Godalga.
- balsts Priekšmets, pamats, pret ko vai uz kā vai atbalstīties. Atbalsts.
- punduris Priekšmets, parādība, kas ir daudz mazāka par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
- pašmērķis Priekšmets, parādība, norise, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vērā (kā) būtību, galveno uzdevumu.
- rīks Priekšmets, parasti īpaši izgatavots (piemēram, instruments, ierīce, iekārta), ko izmanto kāda darba, kādas darbības veikšanai.
- stafete Priekšmets, parasti koka nūja, ko šādas sacensības komandas dalībnieki nodod cits citam.
- grabulis Priekšmets, parasti rotaļlieta, ar tukšu vidu, kur ievietotas sīkas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab.
- atgādinājums Priekšmets, pazīme u. tml., kas atgādina, liek atcerēties (ko).
- rotaslieta Priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai. Rotas lieta.
- loks Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Šāda priekšmeta, priekšmeta daļas, veidojuma forma.
- slīpne Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir slīpa virsma.
- slauķis Priekšmets, rīks, arī ierīce (kā) slaucīšanai.
- metams Priekšmets, rīks, ko met, lai trāpītu (kur).
- sviežams Priekšmets, rīks, ko sviež, lai trāpītu (kur). Metams (2).
- smagums Priekšmets, veidojums u. tml., kam ir samērā liela masa, liels svars.
- balsts Priekšmets, veidojums, ar ko nostiprina vai notur kādā stāvoklī, regulē stāvokli.
- vērtība Priekšmets, veidojums, arī parādība, kam piemīt šāds īpašību kopums un ko parasti raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu.
- sargs Priekšmets, veidojums, ierīce (ķermeņa, tā daļas) aizsargāšanai pret traumām (piemēram, sporta spēlēs).
- poliedrs Priekšmets, veidojums, kam ir daudzskaldņa forma.
- sirpis Priekšmets, veidojums, kam ir pusloka forma ar sašaurinājumu galos. Šāda priekšmeta, veidojuma forma.
- sirds Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.
- lode Priekšmets, veidojums, kam ir šāda ķermeņa forma.
- riņķis Priekšmets, veidojums, kam ir šādas ģeometriskas figūras forma vai kas atgādina šādu ģeometrisku figūru.
- spirāle Priekšmets, veidojums, kam ir šādas līknes forma vai kas atgādina šādu līkni.
- trīsžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi.
- trijžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi. Trīsžuburis.
- vienžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir viens žuburs.
- režģis Priekšmets, veidojums, kas izgatavots, pinot vai krusteniski sastiprinot, piemēram, klūgas, stieples, stieņus. Izstrādājums, kam ir šāda veidojuma forma vai kas ir līdzīgs šādam veidojumam.
- balsts Priekšmets, veidojums, kas uztver virs tā novietotā priekšmeta, veidojuma smagumu.
- pabalsts Priekšmets, veidojums, ko izmanto par balstu, novietojot to parasti zem (kā), arī (kam) apakšā.
- uzliktnis Priekšmets, veidojums, ko uzliek, piestiprina (uz kā, kam). Detaļa, ko piestiprina (uz kā, kam), piemēram, būvelementu sasaistīšanai.
- paliktnis Priekšmets, veidojums, uz kura ko uzliek, novieto. Detaļa, elements, ko iemontē zem (kā), arī (kam) apakšā.
- starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
- luminators Priekšmets, viela [1], kas luminiscē.
- produkts Priekšmets, viela, ko iegūst cilvēka darba rezultātā.
- Optiska sistēma Priekšmetu (piemēram, lēcu, prizmu, spoguļu), arī organisku veidojumu sistēma, kas noteiktā veidā maina gaismas izplatīšanās virzienu.
- numerācija Priekšmetu apzīmēšana ar secīgiem numuriem. Numurēšana.
- grozs Priekšmetu daudzums, kas ietilpst šādā pinumā.
- kategorija Priekšmetu grupējums pēc to kvalitātes.
- guba Priekšmetu kaudze.
- uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, jostas, siksnas, somas, maisi), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas un aizsarglīdzekļu, kā arī personisko mantu nešanai. Priekšmetu kopums, kas paredzēts nešanai ar šāda komplekta palīdzību.
- astoņnieks Priekšmetu kopa, kas sastāv no astoņiem priekšmetiem.
- deviņnieks Priekšmetu kopa, kas sastāv no deviņiem priekšmetiem.
- sajūta Priekšmetu un parādība atsevišķu īpašību subjektīvs atspoguļojums smadzenēs sakarā ar analizatoru darbību, ko izraisa ārējās un organisma iekšējās vides kairinātāju iedarbība uz receptoriem.
- Jēdziena apjoms Priekšmetu un parādību kopums, ko aptver jēdziens.
- Jēdziena apjoms Priekšmetu un parādību kopums, ko aptver jēdziens.
- kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros. Kategorija, kas raksturo priekšmetus, būtnes, parādības pēc to apjoma, skaita un attīstības pakāpes.
- uzstādījums Priekšmetu, figūru izkārtojums gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
- manta Priekšmetu, lietu kopums, kas kādam pieder un ir nepieciešams ikdienas dzīvē, saimniecībā. Iedzīve.
- natūrā Priekšmetu, lietu, produkcijas veidā (kārtot maksājumus, saistības).
- klēpis Priekšmetu, masas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām (parasti, piespiežot viduklim). Siena, salmu u. tml. daudzums, ko saņem ar darbarīku, parasti dakšām.
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest. Siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām).
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, ko (dzīvnieks) var vienā reizē pārvietot.
- rangs Priekšmetu, parādību grupējuma pakāpe pēc to nozīmīguma.
- sistemātika Priekšmetu, parādību u. tml. klasifikācija, grupēšana.
- kategorija Priekšmetu, parādību, cilvēku grupējums pēc kādām to pazīmēm vai īpašībām.
- inventārs Priekšmetu, rīku kopums (piemēram, kādā telpā, uzņēmumā, iestādē). Nepieciešamo priekšmetu, rīku kopums (kādā darbības nozarē).
- izkārtojums Priekšmetu, to daļu izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
- nomenklatūra Priekšmetu, to daļu nosaukumu kopums vai uzskaitījums (kādā nozarē).
- sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu.
- priekšistaba Priekšnams.
- pavēle Priekšnieka mutvārdu vai rakstveida rīkojums padotajiem. Attiecīgais teksts, dokuments.
- priekšniecība Priekšnieks.
- priekšnojausma Priekšnojauta.
- priekšsajūta Priekšnojauta.
- atslēga Priekšnosacījums, lai ko iegūtu, panāktu, sasniegtu.
- augsne Priekšnoteikumi, labvēlīgi apstākļi (kādas parādības pastāvēšanai, attīstībai).
- premisa Priekšnoteikums.
- priekšnosacījums Priekšnoteikums.
- pirmspēdējais Priekšpēdējais.
- recepte Priekšraksts, ieteikums (kādai darbībai, izturēšanās veidam).
- kārtula Priekšraksts, pēc kura noteiktā secībā veic matemātiskas darbības.
- preference Priekšrocība, arī privilēģija, atvieglojums.
- priekšādevums Priekšrocības (sacensībās, sporta spēlēs), ko piešķir vājākam dalībniekam, lai izlīdzinātu uzvaras iespējas. Handikaps.
- handikaps Priekšrocības, ko piešķir vājākam dalībniekam (sporta spēlēs, sacensībās), lai izlīdzinātu uzvaras iespējas.
- vicepriekšsēdētājs Priekšsēdētāja vietnieks.
- priekšsēdis Priekšsēdētājs (1).
- priekšsēdis Priekšsēdētājs (2).
- Īsais priekšskanis Priekšskanis, ko izpilda kā izrotājamās skaņas ilguma vismazāko daļu
- Garais priekšskanis Priekšskanis, kura ilgums ir puse no izrotājamās skaņas ilguma.
- ievads Priekšspēle, sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko skaņdarba galvenā tēma vai daļa.
- animisms Priekšstats par dvēseles piemitību priekšmetiem un dabas parādībām.
- egocentrisms Priekšstats par sevi kā par dzīves, pasaules centru. Galējs individuālisms, egoisms.
- Tikumiskais ideāls Priekšstats par tikumisku pilnību, par personību ar tādām morālām īpašībām, kas var būt par augstāko morāles paraugu.
- nojēga Priekšstats, arī izpratne.
- ķēms Priekšstats, fantāzijas tēls, kas iedveš bailes. Spoks, rēgs.
- šķitums Priekšstats, uzskats, ko rada sagrozīta (kā) uztvere.
- priekškalps Priekšstrādnieks (lauku saimniecībā).
- priekšpuisis Priekšstrādnieks (lauku saimniecībā).
- vectēvs Priekšteči. Senči.
- priekšiņa Priekštelpa pirtī, kur ģērbjas, atstāj drēbes.
- lūkšas Priekšzobs (dzīvniekam).
- griezējzobs Priekšzobs barības nokošanai.
- sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- pērtiķis Primātu kārtas dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes.
- utilitārisms Princips parādību, priekšmetu u. tml. vērtēšanai pēc to praktiskā derīguma, izmantojuma. Attiecīgais rīcības, izturēšanās veids.
- programmvadība Procesa vadība (piemēram, ierīcei, iekārtai) ar iepriekš ievadītu programmu. Programmētā vadība.
- pienesums Produktu, sadzīves priekšmetu kopums, ko nodod kādam (piemēram, slimnīcā, cietumā).
- gubernators Provinces pārvaldnieks, cietokšņa priekšnieks, okupācijas varas pārstāvis.
- negatīvisms Psihes attīstības vai patoloģiska procesa izraisīta (parasti situācijai neatbilstoša) pretestība pret ārējām ietekmēm, arī pret iekšējiem darbības stimuliem.
- radīt Psihiskā darbībā veidot (piemēram, priekšstatu, jēdzienu, spriedumu). Būt par cēloni tam, ka veidojas (piemēram, priekšstats, jēdziens, spriedums).
- iztēle Psihiska norise - kā jauna radīšana apziņā tēla, priekšstata, idejas veidā (parasti jaunrades procesā).
- tēls Psihisko norišu rezultātā radies (kā) atspoguļojums apziņā (piemēram, priekšstats).
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju veidot subjektīvu, ar priekšstatiem un jēdzieniem pastarpinātu īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot šādi iegūto informāciju. Arī intelekts.
- šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību. Attiecīgā satura domas, priekšstati u. tml.
- uztvere Psihisks izziņas process, kas nodrošina īstenības priekšmetu un parādību atveidojumu apziņā, to pazīmju kopumā, arī šī atveidojuma izpratne.
- apgarojums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas cēlas jūtas, iekšēja skaidrība, sajūsma.
- apsēstība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas neatlaidīgas bieži uzmācīgas domas, priekšstati, jūtas.
- Runas mehānisms Psihofizioloģisku priekšnoteikumu sistēma, kas (cilvēkam) nodrošina iespēju veidot saprātīgu runu un saprast cita runu.
- priekšnesums Publisks (piemēram, skaņdarba, daiļdarba, dejas) izpildījums. Uzstāšanās (publikas priekšā).
- koncerts Publisks (skaņdarbu, arī daiļdarbu, horeogrāfisku darbu) izpildījums pēc iepriekš sastādītas programmas.
- lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
- pūce Pūčveidīgo putnu kārtas putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām.
- pusnakts Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas. Divdesmit četri (attiecībā pret iepriekšējo dienu), nulle nulle, arī nulle (attiecībā pret nākamo dienu).
- iepurināt Purinot ievirzīt (kur iekšā).
- purngals Purna priekšējā daļa (dzīvniekiem).
- sprausla Purna priekšējā daļa, arī nāss, mute (dzīvniekiem).
- purslas Purna priekšējā daļa, lūpas (dzīvniekiem).
- mugurpuse Puse, daļa (priekšmetam), kas ir pretēja priekšpusei vai apakšpusei.
- Plikādas kažociņš Puskažoks ar ādas miecēto pusi uz āru un apmatojuma pusi uz iekšu.
- izpūt Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses). Pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi).
- iepūst Pūšot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, elpu, kādu vielu).
- kūpēt Putēt (par putekļainiem priekšmetiem, sausiem ceļiem u. tml.).
- ieputināt Putinot ievirzīt (kur iekšā).
- zosveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder vidēji un lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni, blīvu, piegulošu apspalvojumu, saplacinātu knābi un īsām kājām ar peldplēvi starp trim priekšējiem pirkstiem. Šīs apakškārtas putni.
- radioatbalss Radiolokācijā izmantota elektromagnētisko viļņu atstarošanās no apkārtējiem priekšmetiem.
- šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piemēram, sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
- nodrošināt Radīt (kam) priekšnoteikumus, padarīt iespējamu, reālu (piemēram, norisi, stāvokli).
- izdvest Radīt (pa klusu skaņu) - par priekšmetiem, arī par parādībām dabā.
- tinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem). Atskanēt šādai skaņai.
- stinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem). Atskanēt šādai skaņai. Tinkšķēt.
- džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem). Atskanēt šādam troksnim.
- žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, stikliem, tiem krītot, plīstot u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
- svilpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi). Atskanēt šādai skaņai. Arī svilpot (1).
- zvanīt Radīt dzidras, parasti samērā augstas, skaņas (par metāla, stikla priekšmetiem, tiem saskaroties, plīstot, arī tos skarot u. tml.). Atskanēt šādām skaņām.
- šķindēt Radīt dzidru, arī asu, samērā skaļu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras, par plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai.
- žvarkstēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu). Atskanēt šādai skaņai.
- larkšķēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu). Atskanēt šādam troksnim.
- brakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu). Atskanēt šādam troksnim.
- brikšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu). Atskanēt šādam troksnim.
- šņerkstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens u. tml. priekšmetiem, kas berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- šņirkstēt Radīt īslaicīgu, asu, spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens, arī koka priekšmetiem, kas berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- blakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
- kripšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu). Atskanēt šādam troksnim.
- skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par koka priekšmetiem, kuros pabīda detaļas, veidojas mazas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- knakšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu). Atskanēt šādam troksnim.
- bliukšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
- paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu). Atskanēt šādam troksnim.
- knikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusa troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras). Atskanēt šādam troksnim.
- klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem). Atskanēt šādam troksnim.
- klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
- plikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to. Atskanēt šādam troksnim.
- krapšķēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem). Atskanēt šādam troksnim.
- žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- blūkšķēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas atsitas pret ūdeni). Atskanēt šādam troksnim.
- tankšķēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas). Atskanēt šādai skaņai.
- klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem priekšmetiem, to daļām. Atskanēt šādam troksnim.
- skrabēt Radīt īsus, citu citam sekojošus asus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržaties (gar ko) - piemēram, par asiem, cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām. Atskanēt šādiem trokšņiem.
- grabēt Radīt īsus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām. Atskanēt šādam troksnim.
- sapņot Radīt iztēlē tēlu, priekšstatu par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos. Arī vēlēties, ilgoties.
- džerkstēt Radīt klusu, paasu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem berzes rezultātā). Atskanēt šādam troksnim.
- dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (piemēram, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- dziedāt Radīt melodiskas skaņas (par vibrējošiem priekšmetiem).
- klinkšķēt Radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras). Atskanēt šādam troksnim.
- plīkšķēt Radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to. Atskanēt šādam troksnim.
- pakšķēt Radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žvaukstēt Radīt paskaļu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetu, kas vilkšanas kustībā saskaras ar ko).
- žvindzēt Radīt paskarbu, sīcošu troksni (par priekšmetiem ātrā kustībā). Atskanēt šādam troksnim.
- žvīkstēt Radīt paskarbu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas ātrā kustībā saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- likties Radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam).
- rādīties Radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam).
- šķist Radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam).
- likties Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
- rādīties Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
- šķist Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
- likties Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.).
- šķist Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.).
- rādīties Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.). Likties [2] (1).
- Rādīt ceļu Rādīt priekšzīmi.
- skandēt Radīt raksturīgas paklusas, melodiskas skaņas (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko). Atskanēt šādām skaņām.
- strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai.
- trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai. Strinkšķēt.
- plerkšķēt Radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu). Atskanēt šādam troksnim.
- švīkstēt Radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
- žvākstēt Radīt samērā skaļu, dobju troksni (parasti par smagiem priekšmetiem, tiem krītot, atsitoties pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjosas skaņas (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādām skaņām.
- dzelt Radīt sāpes, arī bojāt, ievainot (par asiem priekšmetiem).
- skanēt Radīt skaņas (par priekšmetiem, iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- čerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (par dažādiem priekšmetiem berzes rezultātā).
- žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žļarkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žņerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla vai stikla priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žvadzēt Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par nelieliem metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- skrambāt Radīt skrambu (2) vai skrambas (priekšmetā).
- klaudzēt Radīt spalgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko, par strauji aizvērtām durvīm). Atskanēt šādam troksnim.
- brākšķēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas). Atskanēt šādam troksnim.
- brīkšķēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas). Atskanēt šādam troksnim.
- blīkšķēt Radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm). Atskanēt šādam troksnim.
- čīkstēt Radīt stieptu, asu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kuri beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- dīkt Radīt stieptu, monotonu skaņu (par ierīcēm, priekšmetiem).
- pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
- kārtot Radīt, veidot (priekšmetam, telpai u. tml.) vēlamo, parasto izskatu, radīt kārtību. Likt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- Sānlīnijas radniecība Radniecība starp cilvēkiem, kam ir kopējs priekštecis (piemēram, starp brāļiem, māsām, brālēniem, māsīcām).
- Tuva radniecība Radniecība, kuras pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē).
- Tāla radniecība Radniecība, kuras pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis.
- apgalvene Ragavu priekšā uz augšu uzliekto slieču savienojums. Ragavu slieču priekšējā daļa, priekšējais uzliekums.
- Ragavu galva Ragavu slieču priekšējā uz augšu uzliektā daļa.
- Ragavu galva Ragavu slieču priekšējā uz augšu uzliektā daļa.
- prese Rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām.
- spiede Rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām. Prese [1] (2).
- rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu.
- spalva Rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēta īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu. Arī rakstāmspalva.
- rakstāmlietas Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti priekšmeti, to kopums (piemēram, zīmuli, pildspalvas, rakstāmpapīrs, burtnīcas).
- Vēstures avoti Rakstītie dokumenti, hronikas, annāles u. tml., arī valoda, folklora un lietiskie priekšmeti, kas atspoguļo sabiedrības pagātni.
- tecināt Rakstot viegli, raiti virzīt (rakstāmrīku) pa papīru uz priekšu.
- gatavot Rakstot, sacerot u. tml. veidot, radīt (piemēram, tekstu). Organizējot, mēģinot u. tml. veidot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu).
- sagatavot Rakstot, sacerot u. tml., izveidot, radīt (piemēram, tekstu). Organizējot, mēģinot u. tml., izveidot, sarīkot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu).
- pavadraksts Raksts, dokuments, ko pievieno kādam sūtījumam un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
- iezīme Raksturīga īpašība (piemēram, organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) dala vai apvieno grupās.
- seja Raksturīgo, individuālo (piemēram, parādības, priekšmeta) īpašību kopums.
- zīmīgs Raksturīgs. Tāds, kas dod, veido priekšstatu (kādam par ko).
- ierāpties Rāpjoties, arī rāpus ievirzīties (kur iekšā).
- ierāpot Rāpojot ievirzīties (kur iekšā).
- mets Rasējums, ko veido pēc skices un kas sniedz pilnīgu, vispusīgu priekšstatu par celtni.
- šķilties Rasties no straujas, spēcīgas cietu priekšmetu saskāršanās (par dzirkstelēm, uguni). Strauji, spēcīgi skarties vienam pie otra, radot dzirksteles, uguni (par cietiem priekšmetiem).
- likties Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.
- šķist Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.
- rādīties Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml. Likties (3).
- sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi. Arī attīstības sākuma forma.
- streņģe Ratu detaļa ilkss savienošanai ar riteņa priekšasi.
- pastreņģe Ratu sastāvdaļa, kas savieno to priekšasi ar ilkss atsēju.
- (Uz)turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- Turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- Uzturēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- ieraut Raujot ievirzīt (kur iekšā).
- aizraust Raušot (ko) priekšā, aizsprostot. Raušot novietot (kam priekšā).
- aizraust Raušot (ko) virsū, priekšā, aizpildīt (vagu, nelielu bedri u. tml.). _imperf._ Raust ciet.
- ieraust Raušot ievirzīt (kur iekšā).
- ierausties Raušoties ievirzīties (kur iekšā).
- Vienkāršā atražošana Ražošanas procesa atkārtošana iepriekšējā apjomā.
- Vienkāršā atražošana Ražošanas procesa atkārtošana iepriekšējā apjomā.
- naturālisms Reāls priekšmets, detaļa (mākslas darbā).
- signatūra Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par to, kā jālieto izrakstītās zāles. Arī receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm.
- rēgs Redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī spoks.
- atmiekšķēties Refl. --> atmiekšķēt (1). Tikt atmiekšķētam.
- durties Refl. --> durt (1). Tikt durtam (kur iekšā).
- iemalties Refl. --> iemalt (2). Maļot, arī griežot tikt ierautam (kur iekšā).
- izmiekšķēties Refl. --> izmiekšķēt (1). Mitrumā kļūt mīkstam.
- izslieties Refl. --> izsliet (3). Būt izvirzītam (uz augšu, arī uz priekšu). Pacelties (kam pāri).
- izveidoties Refl. --> izveidot (1) - piemēram, par priekšmetu. Tikt izveidotam.
- miekšķēties Refl. --> miekšķēt (1).
- miekšķēties Refl. --> miekšķēt (2).
- miekšķēties Refl. --> miekšķēt (3).
- nolaisties Refl. --> nolaist (1). Tikt nolaistam (piemēram, par priekškaru).
- nolaisties Refl. --> nolaist (2). Tikt nolaistam (par paceltu priekšmetu).
- priekšmetiskoties Refl. --> priekšmetiskot.
- vilkties Refl. --> vilkt (1). Tikt vilktam (par priekšmetiem).
- totēmisms Reliģijas forma (parasti pirmatnējā sabiedrībā), kam raksturīga ticība, ka pastāv radniecība starp kādu cilvēku kopu un kādu dzīvnieku, augu, dabas parādību, priekšmetu.
- svētbilde Reliģiska kulta priekšmets - dieva, svēto u. tml., arī reliģisku sižetu attēls ar īpašu reliģisku vērtību, nozīmīgumu (parasti budismā, kristietībā - katolicismā, pareizticībā).
- ziedot Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Upurēt (1).
- upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Ziedot (1).
- relikvija Reliģiskas godināšanas priekšmets, kas pēc ticīgo uzskatiem ir saistīts ar Kristus, dievmātes, svēto dzīvi.
- apgrēcība Reliģisko priekšrakstu neievērošana (ticīgo uztverē); grēks.
- rentmeistars Rentejas priekšnieks, pārzinis.
- vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa. Vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
- resgalis Resnākais (kāda, parasti koka, priekšmeta) gals.
- dūšīgs Resns, liels, izturīgs (priekšmets).
- lokāls Restorāns (parasti tāds, kas darbojas naktī un kur apmeklētājiem sniedz izklaidējošus priekšnesumus).
- kazino Restorāns ar estrādes priekšnesumiem (dažās zemēs).
- grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un iekšzemes zemajos, smilšainajos līdzenumos. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- apsvīdums Rezultāts --> apsvīst (2). Mitrums (uz priekšmeta virsmas), kas radies, (priekšmetam) apsvīstot.
- blīvējums Rezultāts --> blīvēt. Ieblīvētie priekšmeti, ieblīvētā starpkārta.
- režģojums Režģveida priekšmets, konstrukcija. Arī režģis.
- ierībināt Rībinot ievirzīt (kur iekšā).
- ierībināt Rībinot ievirzīties (kur iekšā).
- ierībēt Rībot ievirzīties (kur iekšā) - parasti par ratiem, pajūgu.
- ierīdīt Rīdot iedabūt (kur iekšā).
- riekša Riekšava.
- nūts Rieva (priekšmetā), parasti īpaši izveidota.
- piekļūt Rīkojoties, darbojoties, arī piepūloties tikt klāt (piemēram, kādai vietai, kādam priekšmetam).
- spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku). Rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
- rotaļāties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti, kavējot laiku). Rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
- Turēties pie burta Rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
- Turēties pie burta Rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
- atslēga Rīks (parasti metāla), ar kuru aizslēdz vai atslēdz (telpas vai priekšmetus).
- darbarīks Rīks, ar kuru cilvēks iedarbojas uz kādu priekšmetu. Rīks, kas paredzēts noteikta veida darbam.
- kareklis Rīks, priekšmets (kā) uzkāršanai.
- ierikšot Rikšojot, rikšiem ievirzīties (kur iekšā).
- ieriņķot Riņķojot ievirzīties (kur iekšā).
- vērpties Riņķot (par priekšmetiem).
- stīpa Riņķveida, lokveida, arī slokšņveida priekšmets, ko izmanto, piemēram, (kā) nostiprināšanai, piestiprināšanai, arī rotāšanai.
- skritulis Riņķveida, spirālveida priekšmets, veidojums.
- ieripināt Ripinot ievirzīt (kur iekšā).
- ieripināties Ripinoties ievirzīties (kur iekšā). Tikt ieripinātam (kur iekšā).
- ieripot Ripojot ievirzīties (kur iekšā).
- aizritināt Ritinot aiztīt, satīt. _imperf._ Ritināt ciet. Ritinot aizklāt (kam priekšā).
- ieritināt Ritinot ielocīt, arī ieveidot (uz iekšu).
- ieritināt Ritinot ievirzīt (kur iekšā).
- sirdsdarbība Ritmiska secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asins plūsmu asinsvados.
- ieritēt Ritot ievirzīties (kur iekšā).
- ierīvēt Rīvējot ievirzīt (kur iekšā).
- ierīvēt Rīvējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā). Ieziest.
- lode Rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas pēc šāviena tiek izmesta pa stobru.
- Tīkla darbi Rokdarbu tehnika - raksta veidošana uz iepriekš izgatavota tīklveida pamata.
- Tīkla darbi Rokdarbu tehnika - raksta veidošana uz iepriekš izgatavota tīklveida pamata.
- rakties Rokot, piemēram, padziļinājumu, bedri, virzīties tajā (dziļāk, arī uz priekšu).
- palimpsests Rokraksts, kas ir rakstīts uz pergamenta, no kura iepriekšējais teksts ir nomazgāts, nokasīts.
- pacele Rombveida padziļinājums ceļa locītavas iekšpusē.
- saukt Rosināt (uz kādu rīcību, darbību) - par parādībām, priekšmetiem u. tml.
- inkrustācija Rotājums (piemēram, no koka, metāla, dzintara), kas iestrādāts priekšmeta virsmā un ir vienā līmenī ar to. Šādi veidots mākslas darbs.
- marketrija Rotājums, ko veido no nelieliem metāla, koka vai cita materiāla gabaliem, tos uzlīmējot uz priekšmeta.
- Bērnu rotaļa Rotaļa (ar priekšmetiem, pēc noteiktiem sižetiem, noteiktās lomās u. tml.), kas ir viens no galvenajiem bērna darbības veidiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
- rullis Rotējoša cilindrveida detaļa, elements, arī rotējošs cilindrveida priekšmets (piemēram, kā gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai). Ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements. Veltnis.
- Vāveres ritenis Rotējoša cilindrveida ierīce, kas rada nebrīvē dzīvojošām vāverēm iespēju skriet, kustoties šādas ierīces iekšienē.
- veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai. Ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
- ierūcināt Rūcot, ar rūkoņu ievirzīties (kur iekšā).
- ierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- Runāt citādu valodu Runāt ko citu nekā iepriekš.
- Runāt citādu valodu Runāt ko citu nekā iepriekš.
- Dziedāt (arī vilkt, sākt) citu dziesmu (arī meldiju) Runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- Dziedāt (arī vilkt, sākt) citu dziesmu (arī meldiju) Runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- Dziedāt (arī vilkt, sākt) citu meldiju (arī dziesmu) Runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- Sākt (arī dziedāt, vilkt) citu dziesmu (arī meldiju) Runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- Vilkt (arī dziedāt, sākt) citu dziesmu (arī meldiju) Runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- ieglabāt Rūpīgi ielikt, ievietot (kur iekšā), lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.
- pažēlot Rūpīgi lietojot, pasaudzēt (piemēram, priekšmetu).
- Apstrādes rūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietvei izejvielu pārstrādi ražošanas līdzekļos un patēriņa priekšmetos.
- Vieglā rūpniecība Rūpniecības nozare, kas ražo plaša patēriņa priekšmetus.
- Vieglā rūpniecība Rūpniecības nozare, kas ražo plaša patēriņa priekšmetus.
- dizains Rūpnieciski ražojamo priekšmetu un mehānismu mākslinieciska konstruēšana.
- aizrušināt Rušinot (ko) virsū, iekšā, aizpildīt, nolīdzināt. _imperf._ Rušināt ciet.
- aizrušināt Rušinot (ko), aizstumt, aizbīdīt (kam priekšā).
- savainot Sabojāt, parasti pilnīgi (priekšmetu).
- kroplis Sabojāts, daļēji iznīcināts priekšmets.
- pikot Saburzot, sagumzot, arī nekārtīgi, nevērīgi ievietot, ielikt (kur iekšā).
- sasliet Sacelt stāvus un atbalstīt (pret ko, parasti priekšmetus); sacelt stāvus un salikt (kādā vertikālā, slīpā kopumā).
- konkurence Sacensība (par pārākumu, priekšrocībām kādā jomā). Sacensība (par labākiem rezultātiem).
- rajonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteikta kritērija savstarpēji atšķirīgās, bet iekšēji (administratīvās, ekonomiskās, klimatiskas u. tml.) daļās
- izšķirties Sadalīties (par priekšmetu).
- izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu, parasti kāda spēka iedarbībā.
- pašķīst Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, izkliedēties uz visām pusēm, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetu, priekšmetu kopumu).
- pajukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, parasti daļēji (par priekšmetiem).
- pajukt Sadalīties daļās, tikt izkliedētam uz visām pusēm (par priekšmetu, tā sastāvdaļām, parasti kāda spēka iedarbībā). Izjukt (1).
- sašķīst Sadalīties daļās, vairākos gabalos, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetiem, to kopumu).
- izjukt Sadalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopu), izzust kārtībai starp (priekšmetu kopas) daļām.
- pajukt Sadalīties sastāvdaļās, izjukt uz visām pusēm (par priekšmetu kopumu, piemēram, tiem nokrītot, apgāžoties).
- izirt Sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu).
- pajukt Sadalīties sastāvdaļās, parasti daļēji (par priekšmetu kopumu), izzust kārtībai, parasti daļēji, starp (priekšmetu kopas) daļām.
- sajukt Sadalīties, parasti pilnīgi, daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
- izdegt Sadegt no iekšpuses līdz ar visu, kas tajā atrodas (piemēram, par telpu).
- apdegums Sadegusi, pārogļojusies (priekšmeta virsas) kārta.
- degums Sadegušu, arī degošu priekšmetu atliekas.
- izmācīties Sagatavot (mācību priekšmetu), izpildīt (mācību priekšmetā uzdoto).
- sapost Sagatavot (piemēram, ceļam, braucienam), sakravājot nepieciešamos priekšmetus.
- iestudēt Sagatavot, izveidot (lugas, muzikāli dramatiska darba) izrādi, sagatavot, izveidot (daiļdarba, skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
- turēties Saglabāties, palikt (kur iekšā) - piemēram, par vielām, siltumu.
- iegumt Sagumstot ierauties dziļāk (kur iekšā) - par cilvēku.
- paraugsaimniecība Saimniecība, kur pārbauda, ievieš zinātnes atziņas, pirmrindas pieredzi un ar tām iepazīstina citus lauksaimniecības darbiniekus. Arī priekšzīmīga saimniecība.
- kautķermenis Saimnieciskai izmantošanai vai rūpnieciskai pārstrādāšanai paredzēts nonāvēta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un iekšējiem taukiem, parasti arī bez ādas.
- Naturālā saimniecība Saimniekošanas metode, pēc kuras produkciju ražo galvenokārt saimniecības iekšējām vajadzībām.
- Naturālā saimniecība Saimniekošanas metode, pēc kuras produkciju ražo galvenokārt saimniecības iekšējām vajadzībām.
- sazāļot Saindēt (piemēram, ēdienu, dzērienu, arī priekšmetu) ar kādu vielu vai kādām vielām.
- ķīpa Sainis, ko veido cieši sapresēta masa vai blīvi cits pie cita salikti nelieli priekšmeti.
- pekele Sainis. Arī iesaiņots priekšmets.
- sasaiņot Saiņojot (vairākus, daudzus priekšmetus), piepildīt (ko ar tiem).
- saiņoties Saiņot, parasti daudzus, priekšmetus, piemēram, pirms došanās ceļā.
- priekštituls Saīsināts grāmatas tituls, ko ievieto lapā galvenā titula priekšā, lai aizsargātu to no bojāšanās. Aizsargtituls.
- kamēr Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz laika attieksmi starp tiem.
- taču Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (3).
- turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- tomēr Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma pretnostatījuma sintaktisko attieksmi pret kontekstu.
- vien Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, neatbilstību.
- tik Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, norobežojumu.
- tikai Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, norobežojumu.
- ja Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
- jeb Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
- jo Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
- kas Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
- kaut Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
- vai Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
- pēctecība Saistība ar iepriekšējo laikposmu, laikmetu parādībām.
- Šajā (arī šinī, šai) ziņā Saistījumā ar noteiktiem, arī iepriekš minētiem apstākļiem, situāciju, pazīmi, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, apgalvojumam.
- Šajā (arī šinī, šai) ziņā Saistījumā ar noteiktiem, arī iepriekš minētiem apstākļiem, situāciju, pazīmi, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, apgalvojumam.
- priekšmetiskums Saistījums (parādībai, darbībai, stāvoklim u. tml.) ar priekšmetu. Stāvoklis, situācija, kad (kas) kļūst par priekšmetu, tiekot iesaistīts subjekta darbībā.
- saukt Saistīt, valdzināt, rosinot (ko darīt, doties kurp u. tml.) - par priekšmetiem, parādībām.
- aicināt Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt (par priekšmetiem, parādībām).
- lipt Saistīties (kā) virsmām vai saistīties pie (kā) virsmas, kas pārklāta ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības (par priekšmetiem).
- iekšpolitisks Saistīts ar iekšpolitiku.
- vakarējs Saistīts ar iepriekšējo laikposmu, tāds, kas bijis, noticis samērā nesenā pagātnē.
- jēdzienisks Saistīts ar jēdzienu, vispārinātu priekšstatu u. tml., tiem raksturīgs.
- metodisks Saistīts ar noteiktu metodi, ar metodes ievērošanu. Saistīts ar iepriekš izstrādātu plānu, programmu.
- organisks Saistīts ar organismu (1), tam raksturīgs. Saistīts ar cilvēka vai dzīvnieka smadzenēm, iekšējiem orgāniem, tiem raksturīgs.
- okults Saistīts ar pārdabiskām parādībām, viņpasauli (pēc māņticīgo priekšstatiem).
- priekškalnu Saistīts ar priekškalni, lai raksturīgs.
- naturāls Saistīts ar priekšmetiem, lietām, produkciju to dabiskajā veidā.
- priekšmetisks Saistīts ar priekšmetu (1), tam raksturīgs.
- priekšmetisks Saistīts ar priekšmetu (2), tam raksturīgs.
- krava Saistīts ar priekšmetu, masas transportēšanu.
- priekšrocīgs Saistīts ar priekšrocībām (2), tām raksturīgs.
- priekšvēsturisks Saistīts ar priekšvēsturi (1), tai raksturīgs. Arī ļoti sens. Pirmsvēsturisks.
- talmudisks Saistīts ar talmuda priekšrakstiem, mācībām, tām raksturīgs.
- bet Saistot patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norāda uz šo teikumu satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- kūlis Saišķis, (priekšmetu) kopa.
- josta Saite (priekšmeta) pakāršanai plecā.
- Nav kur adatai nokrist Saka par cilvēku vai priekšmetu ciešu sablīvējumu kādā vietā, telpā.
- Nav kur adatai (arī ābolam) nokrist Saka par cilvēku vai priekšmetu ciešu sablīvējumu kādā vietā, telpā.
- Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu. Saka par priekšmetu, kurā ir pārāk liela krāsu dažādība.
- (Kad) dzīvosim, (tad) redzēsim Saka par notikumiem, kas nav iepriekš paredzami.
- (Kad) dzīvosim, (tad) redzēsim Saka par notikumiem, kas nav iepriekš paredzami.
- Visas kārtis rokā Saka, ja (kādam) ir nepieciešamie priekšnoteikumi, piemēram, lai ko sasniegtu.
- Visas kārtis rokā Saka, ja (kādam) ir nepieciešamie priekšnoteikumi, piemēram, lai ko sasniegtu.
- Trumpis rokā Saka, ja (kādam) ir priekšrocības (kādā darbībā), svarīgi priekšnoteikumi (vēlamā rezultāta sasniegšanai).
- (Nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) Saka, ja (par dzīvu būtni vai priekšmetu) nekas vairs nav zināms.
- Kājas pieaug (priekšmetam) Saka, ja (priekšmets) piepeši pazūd.
- Kājas pieaug (priekšmetam) Saka, ja (priekšmets) piepeši pazūd.
- Kā divas ūdens piles (arī kā divi ūdens pilieni) Saka, ja divi (parasti) cilvēki, priekšmeti ir ļoti līdzīgi.
- Kā divi ūdens pilieni (arī kā divas ūdens piles) Saka, ja divi (parasti) cilvēki, priekšmeti ir ļoti līdzīgi.
- Kā divas ūdens piles, arī kā divi ūdens pilieni Saka, ja divi (parasti) cilvēki, priekšmeti ir ļoti līdzīgi.
- Sirds saka Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
- Sirds saka Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
- Sirds teic (arī saka) Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī, ja ir kāda priekšnojauta.
- Kājas (pašas) nes Saka, ja neapzināti, bez iepriekšēja nodoma iet, skrien.
- (Nav) ne miņas Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmeta nekas vairs nav zināms.
- (Nav) ne zīmes Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu nekas nav zināms.
- Nerunājot (nemaz) par (ko) Saka, norādot uz ko līdzīgu iepriekš minētajam.
- Tieši tā Saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu.
- Taisni tā Saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu. Tieši tā.
- iekalst Sakalst (kā iekšpusē). Iesūkties (kur iekšā) un sakalst.
- korelācija Sakarība, savstarpēja atbilstība, savstarpējais sakars (piemēram, starp priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
- sakravāt Sakārtot (somu, portfeli u. tml.), liekot iekšā (vairākus, daudzus priekšmetus).
- sarindot Sakārtot, novietot rindā (parasti priekšmetus).
- sagrupēt Sakārtot, sakopot (piemēram, priekšmetus, cilvēkus) noteiktā veidā, kādā kopumā, grupās u. tml.
- kārtīgs Sakārtots, tīrs (piemēram, par priekšmetu, telpu).
- endoderma Saknes (primārās) mizas iekšējā kārta.
- iekņupt Sakņūpot iesēsties, iegulties (kur iekšā).
- sagatave Sākotnējais kāda materiāla, priekšmeta veidojums, arī starpprodukts, no kā turpmākajā apstrādē iegūst vajadzīgo materiālu, priekšmetu u. Tml.
- sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni. Sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
- sakustināt Sākt, parasti pēkšņi, kustināt (priekšmetu). Īsu brīdi kustināt.
- saļodzīties Sākt, parasti pēkšņi, ļodzīties (par priekšmetiem). Īsu brīdi ļodzīties.
- sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, mainīt stāvokli (par priekšmetiem). Kļūt tādam, kura stāvokli sāk, parasti pēkšņi, mainīt.
- sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, pārvietoties, virzīties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
- silksnis Saku sastāvdaļa - polsterējums saku iekšpusē.
- Sasalt ledū Sala iedarbībā kļūt stingram, cietam (par priekšmetiem).
- Sasalt ledū Sala iedarbībā kļūt stingram, cietam (par priekšmetiem).
- mērīt Salīdzināt kādu lielumu ar noteiktu šī paša lieluma vērtību, kas pieņemta par vienību. Šādā veidā raksturot kvantitatīvi (priekšmetu, parādību u. tml.).
- sarozīt Saliekt, savērpt (piemēram, kādu materiālu, priekšmetu).
- salocīties Saliekties (parasti uz priekšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- salīkt Saliekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
- sariezties Saliekties, savērpties (piemēram, par kādu materiālu, priekšmetu).
- sarozīties Saliekties, savērpties (piemēram, par kādu materiālu, priekšmetu).
- sagrīļoties Salīgoties, sašūpoties (parasti par priekšmetiem).
- sakārtot Salikt, novietot (priekšmetus) noteikta kārtībā, veidā.
- sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
- sakļaut Salokot, sabīdot u. tml., satuvināt (priekšmeta) kustīgās daļas tā, ka (tas) iegūst mazāku apjomu, nav vairs izplests.
- papildsamaksa Samaksa papildus iepriekš paredzētajai samaksai.
- nodegums Samazinājums (vielai, priekšmetam), kas rodas apdedzināšanas, kausēšanas procesā.
- saīsināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) garumu, piemēram, atdalot kāda (tā) daļu, detaļu.
- sašaurināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) šķērsgriezuma laukumu, arī attālumu starp kādiem šī laukuma punktiem. Samazināt (kā, parasti priekšmeta) platumu.
- sarauties Samazināties, parasti ievērojami, tilpumā, apjomā (par priekšmetiem, vielām, materiāliem).
- strinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli. Skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti.
- trinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli. Skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti. Strinkšķis.
- plerkšķis Samērā augsts, skaļš, nevienmērīgs, griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, plāniem metāla priekšmetiem vibrējot, sitoties citam pret citu.
- rīkle Samērā dziļš atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
- puļķis Samērā īss stieņveida, parasti koka, priekšmets, detaļa, piemēram, (kā) aizbāšanai, sastiprināšanai
- švīksts Samērā kluss, ass, augsts troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- Daudz kas Samērā liels daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
- Daudz kas Samērā liels daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u.tml.).
- maiss Samērā liels, četrstūrains priekšmets (kā sausa glabāšanai, transportēšanai), kas veidots no auduma, plastmasas, papīra u. tml. un kam viens gals ir vaļējs.
- Maz kas Samērā mazs daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
- Maz kas Samērā mazs daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
- pastingrs Samērā stingrs (piemēram, par vielu, priekšmetu).
- josla Samērā šaura, parasti garena (virsmas, priekšmeta) daļa, kas (piemēram, ar krāsu, formu) atšķiras no pārējām daļām.
- stobriņš Samērā tievs cauruļveida priekšmets.
- parupjš Samērā, arī mazliet rupjš (par priekšmetiem, to virsmu).
- salabt Samierināties, pārtraukt naidoties vienam ar otru, citam ar citu (pēc ķildas, domstarpībām u. tml.). Atjaunot iepriekšējās labās, vēlamās attiecības.
- uztvert Saņemt un izzināt priekšmetu un parādību atveidojumu, tiem tieši iedarbojoties uz maņu orgāniem.
- loģika Saprātīgums, pareizība. (iekšēja) likumība, jēga.
- reģistrs Saraksts (parasti oficiāls), kas satur, piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus.
- karnevāls Sarīkojums (ar dejām, spēlēm, priekšnesumiem), kurā dalībnieki ir maskās un īpašos tērpos.
- Mutvārdu žurnāls Sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi par noteiktu tematu.
- Dzīvā (arī mutvārdu) avīze Sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi, kas atspoguļo galvenokārt attiecīga uzņēmuma, iestādes u. tml. dzīvi.
- Mutvārdu (arī dzīvā) avīze Sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi, kas atspoguļo galvenokārt attiecīga uzņēmuma, iestādes u. tml. dzīvi.
- Dzīvā (arī mutvārdu) avīze Sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi, kas atspoguļo galvenokārt attiecīga uzņēmuma, iestādes u. tml. dzīvi.
- sacīkstes Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieka spēju pārbaude un salīdzināšana.
- sacensība Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana.
- ieritināties Saritināties (kur iekšā).
- iesalt Sasalt (par to, kas atrodas kur iekšā).
- temperatūra Sasilšanas pakāpe (piemēram, priekšmetam, vielai, videi), ko vērtē pēc cilvēka sajūtām. Fizikāls lielums, ar ko raksturo termodinamiskas sistēmas līdzsvara stāvokli.
- lauska Sasista priekšmeta (parasti māla vai stikla trauka) gabals.
- kontakts Saskaršanās, cieša saskare (piemēram, priekšmetiem, vielām).
- sasniegties Saskarties (piemēram, par augu daļām, priekšmetiem).
- nākt Sasniegt (kādu stāvokli), tiekot pakļautam kādai norisei, darbībai (par priekšmetiem).
- samīcīt Saspiest, sabāzt (kur iekšā).
- izspīlēt Sasprindzinot izvirzīt (parasti uz priekšu ķermeņa daļas).
- komponents Sastāvdaļa (piemēram, priekšmetā, parādībā, procesā).
- riba Sastāvdaļa, elements (piemēram, karkasam, celtnei, priekšmetam), kas reizumis ir lokveidīgi izliekts un balsta vai savieno (ko). Arī parasti lokveidīgi izliekts, izcilnis.
- kakls Sašaurināta (dažu priekšmetu) daļa (augšdaļā, galā u. tml.).
- iežņauga Sašaurināta (ķermeņa vai priekšmeta) daļa. Iežmauga. Sašaurinājums.
- iežmauga Sašaurināta (parasti ķermeņa vai priekšmeta) daļa. Sašaurinājums.
- deguns Sašaurināta priekšējā vai augšējā daļa (parasti transportlīdzekļiem).
- saiet Satilpt (kur). Būt tādam, ko var novietot (kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
- ritulis Satīts vai saritināts priekšmets. Veidojums, kam ir apļa, cilindra forma.
- kamols Satīts, savelts, parasti apaļš, priekšmets.
- iztrūdēt Satrūdēt (viscaur vai no iekšpuses).
- iztrunēt Satrunēt (viscaur vai no iekšpuses).
- trupeknis Satrupējis koksnes gabals. Satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- iztrupēt Satrupēt (viscaur vai no iekšpuses). Iztrunēt.
- iztrusēt Satrusēt (viscaur vai no iekšpuses).
- pieturēt Satvert, saturēt (priekšmetu), lai (tas) nekustētos.
- iesaukt Saucot, ar saucienu ieaicināt (kur iekšā).
- taupīt Saudzēt (piemēram, dabas objektus, priekšmetus).
- sadzelt Savainot (parasti par lodēm, asiem priekšmetiem).
- savdabis Savdabīgs priekšmets, veidojums.
- neatdarināms Savdabīgs, tikai attiecīgajam priekšmetam, dzīvai būtnei raksturīgs.
- platsliežu Savienojamā ar «dzelzceļš»: tāds dzelzceļš, kam attālums starp sliežu, galvu iekšmalām ir no 1435 līdz 1520 milimetriem.
- stiprināt Savienojot (ar ko), panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums) atrodas noteiktā, parasti nekustīgā, stāvoklī.
- bet Savienojumā «gan - bet» norāda uz pretstatu iepriekšējai parādībai.
- lauzt Savienojumā «lauzt vaļā»: ar spēku vērt, dabūt vaļā (parasti ar kādu priekšmetu).
- lēkšana Savienojumā «lēkšana no tramplīna»: ūdensslēpošanas disciplīna - planējums uz priekšu, iegūstot sākuma augstumu uz ūdenī novietota tramplīna.
- grūšana Savienojumā «lodes grūšana»: sporta disciplīna vieglatlētikā - lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību.
- saitīte Savienojumā «mēles saitīte»: gļotādas kroka, kas saista mēles apakšējo virsmu ar mutes dobuma iekšējo sienu.
- kreiss Savienojumā «pa kreisi» - tā, ka atrodas šajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu. Tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu.
- labs Savienojumā «pa labi»: tā, ka atrodas šajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu. Tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu.
- parasimpātisks Savienojumā «parasimpātiskais nervs»: nervs, kas inervē iekšējos orgānus un asinsvadus. Savienojumā «parasimpātiskā nervu sistēma»: veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānus un asinsvadus.
- prejudiciāls Savienojumā «prejudiciāls jautājums»: tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu.
- saspļaut Savienojumā «saspļaut saujās, arī delnās, plaukstās»: uzspļaut uz delnām pirms kāda priekšmeta satveršanas (lai samazinātu berzi), arī pirms fiziska darba sākšanas.
- skaitlis Savienojumā «skaitļa vārds»: vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Šīs vārdšķiras vārds.
- vainags Savienojumā «sonetu vainags»: piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums.
- šaursliežu Savienojumā «šaursliežu dzelzceļš»: tāds dzelzceļš, kam attālums starp sliežu galvu iekšmalām ir mazāks par 1435 milimetriem.
- priekšmets Savienojumā «teikuma priekšmets»: teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs.
- uzskate Savienojumā «uzskates līdzeklis»: tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
- aizskriet Savienojumā ar "priekšā": aizsteigties kam priekšā (darbos, pasākumos u. tml.).
- aizaugt Savienojumā ar "priekšā": augot aizstiepties, sakuplot (kam priekšā).
- aizsteigties Savienojumā ar "priekšā": steidzīgi, ātri aizvirzīties (kam) priekšā. Nonākt, nokļūt (kur) ātrāk par citiem.
- iet Savienojumā ar «ceļu»: virzīties uz priekšu (kādu gabalu).
- celt Savienojumā ar «galdā» vai «priekšā»: sniegt, pasniegt (ēdienu, dzērienu).
- līst Savienojumā ar «iekšā», arī «vēderā»: būt tādam, ko var ieēst, apēst.
- viens Savienojumā ar «no»: kāds no (līdzīgu personu, priekšmetu, parādību u. tml.) skaita, kopas, grupas.
- labs Savienojumā ar «puse»: iekšpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam). Pretstats: kreisā puse.
- dziļums Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu norāda uz noteiktu attālumu starp vietu (kur iekšā) un (kā) virsmu.
- dziļums Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu norāda uz noteiktu ievirzījumu kur iekšā.
- dziļš Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts ievirzījums kur iekšā.
- dziļš Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) noteiktā attālumā no (kā) virsmas.
- ie- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kas atrodas kādā priekšmetā.
- kas Savienojumā ar verba personas formu, tā divdabi ar izskaņu «-dams» un «lai»: norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pieļāvumu.
- at- Savienojumā ar verbu norāda uz atgriešanos iepriekšējā stāvoklī.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību iekšā (piemēram, telpā, teritorijā, vidē).
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas izveidojas, top (piemēram, kādā priekšmetā, virsmā).
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas no iekšpuses pārklājas (ar ko).
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības subjekts papildina iepriekšējo tekstu.
- gan Savienojumos «laikam gan», «liekas gan», «ticamāk gan» u. tml. lieto, lai pastiprinātu iepriekš teikto, mazinot šaubas.
- lēkšana Savienojumos «lēkšana no tramplīna», «lēkšana ar slēpēm»: sporta veids - planējošs lidojums uz priekšu un lejup, izmantojot nobraucienā ar slēpēm no tramplīna iegūto inerci.
- sniegt Savienojumos «sniegt koncertu», «sniegt priekšnesumus» u. tml.: publiski uzstāties ar koncertu, priekšnesumiem u. tml.
- kombinācija Savienojums, sakopojums noteiktā kārtībā (savstarpēji nosacītiem, parasti viendabīgiem, priekšmetiem, parādībām, to sastāvdaļām).
- saišķis Savienots, sastiprināts (parasti nelielu, garenu priekšmetu, augu, to daļu u. tml.) kopums.
- ieritināties Savilkties (kopā), ielocīties (uz iekšu).
- saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
- attiecība Savstarpējais sakars, saistība (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm).
- saderināties Savstarpēji iepriekšēji solīties, vienoties noslēgt laulību. Iesniegt laulību reģistrācijas pieteikumu.
- gamma Savstarpēji saistītu priekšmetu, parādību virkne, kopums.
- saderināšanās Savstarpējs iepriekšējs solījums, savstarpēja iepriekšēja vienošanās noslēgt laulību. Laulību reģistrācijas pieteikuma iesniegšana. Ar šādu solījumu, vienošanos saistītās svinības.
- karjerisms Savtīga tiekšanās pēc izvirzīšanās (darbā vai citā darbības nozarē), pēc popularitātes, slavas.
- žākle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem). Divžuburu zars, stumbrs. Arī šādi izveidots koka priekšmets. Stakle (1).
- pēctecība Secīga saistība ar ko iepriekšēju (piemēram, mācību procesā). Arī pakāpenība.
- apraksts Secīgs (priekšmeta vai parādības atsevišķu elementu un īpašību vai kāda procesa norises) attēlojums.
- izsegt Sedzot izklāt (parasti no iekšpuses).
- aizsegt Sedzot, aizliekot (ko) priekšā, panākt, ka nav redzams vai ir mazāk redzams. Sedzot (ko) priekšā, pasargāt, apslēpt u. tml. Aizklāt.
- apvalks Segslānis, ārējā kārta, kas aptver iekšējo daļu.
- piere Sejas daļa starp uzacīm un matiem (cilvēkam). Galvas virsējā priekšdaļa (dzīvniekam).
- prognātisms Sejas profils, kam raksturīgs uz priekšu izvirzīts žoklis.
- Gala atzīme Sekmju kopvērtējums kādā mācību priekšmetā.
- arābi Semītu valodu tautu grupa, kas apdzīvo Priekšāziju un Ziemeļāfriku.
- pretors Senajā Romā - amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību. Arī provinces pārvaldnieks.
- rostra Senajā Romā - ar trofeju kuģu priekšgaliem rotāta oratoru tribīne Romas forumā.
- farizejs Senās Jūdejas reliģiski politiskās partijas loceklis, kas centās stingri ievērot bībeles priekšrakstus.
- senlietas Senatnē izgatavoti priekšmeti, kas ir iegūti arheoloģiskos izrakumos.
- korifejs Sengrieķu traģēdijā - kora vadītājs un priekšdziedātājs.
- senči Seni priekšteči (piemēram, pēc izcelšanās, etniskās piederības).
- vecvectēvs Seni priekšteči.
- septiņnieks Septiņu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
- vēderplēve Serozs apvalks, kas klāj vēdera dobuma sienas un iekšējos orgānus.
- svētvakars Sestdienas vakars. Reliģiska svētku (parasti Ziemassvētku) dienas priekšvakars.
- sešnieks Sešu (cilvēku, priekšmetu u.tml.) kopa.
- luksuss Sevišķi dārgs, grezns (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
- pilastrs Sienā iebūvēts, uz priekšu izvirzīts balsts (parasti ar taisnstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam.
- konsole Sienas plauktiņš ziedu, lampas u. tml. priekšmetu novietošanai.
- sasiet Sienot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus kādā kopumā, veidojumā).
- sasiet Sienot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus).
- aizsiet Sienot (kam ko priekšā), aizklāt ciet.
- aizsiet Sienot (kam ko priekšā), aizsegt, apsegt. Sienot piestiprināt (kam priekšā), apsiet.
- sasiet Sienot (vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
- uzsiet Sienot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kāda priekšmeta).
- piesiet Sienot piestiprināt (priekšmetu pie kā, kam klāt).
- uzsiet Sienot sasaistīt, nostiprināt (ko) tā, ka (tas), pacelts stāvus, uz augšu u. tml., sniedzas augstāk par savu parasto vai iepriekšējo stāvokli.
- saimniece Sieviete attiecībā pret tai piederošu priekšmetu.
- iesijāt Sijājot ievirzīt (kur iekšā).
- tīklblakts Sīka augēdāja blakts ar šūnainiem priekšspārniem.
- sūneņi Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes. Attiecīgais dzīvnieku tips. Sūndzīvnieki.
- sūndzīvnieki Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes. Attiecīgais dzīvnieku tips. Sūneņi.
- rasa Sīki ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēdušies uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
- grabulis Sīki, graboši priekšmeti.
- nieciņš Sīks priekšmets.
- virpulis Sīku cietvielas daļiņu, arī, parasti vieglu, priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
- endokards Sirds iekšējais apvalks.
- Mirgošanas aritmija Sirds ritma traucējums - nekoordinēta atsevišķu muskuļšķiedru raustīšanās (priekškambaru sistoles vietā). Fibrilācija.
- pārsitiens Sirds ritma traucējums - visas sirds vai tās nodalījuma ārpuskārtas, priekšlaicīga saraušanās.
- aprakstīt Sistemātiski izklāstīt (to, kas konstatēts, noskaidrots par kādu priekšmetu vai parādību).
- kolekcija Sistematizēts (parasti ar mākslu, vēsturi, zinātņu nozarēm saistītu) vienveidīgu priekšmetu krājums.
- skaldīt Sitot (ar asu priekšmetu), dalīt, drupināt nost.
- dauzīt Sitot ar kādu rīku pa priekšmetu, atdalīt, dabūt (ko) nost.
- iedzīt Sitot ievirzīt (kur iekšā).
- cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
- cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), radīt (ievainojumu).
- lauzt Sitot, triecot (piemēram, ar smagu priekšmetu), atdalīt, dalīt, šķelt.
- cirst Sitot, triecot virzīt cirvi, arī asu priekšmetu (kur iekšā).
- skaistulis Skaists priekšmets, veidojums.
- ducis Skaita mērvienība - 12 gabalu. Kopa, kurā ir divpadsmit (parasti vienveidīgu) priekšmetu.
- šoks Skaita mērvienība - 30 gabalu. Kopa, kurā ir 30 (parasti vienveidīgu) priekšmetu.
- pusducis Skaita mērvienība - 6 gobāli. Kopa, kurā ir seši (parasti vienveidīgi) priekšmeti.
- Jūlija (arī vecā stila) kalendārs Skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 46. gadā priekš mūsu ēras.
- oktānskaitlis Skaitlisks rādītājs, kas raksturo degvielas stabilitāti pret detonāciju iekšdedzes karburatoru motoros.
- Kopuma skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas apzīmē priekšmetu skaitu kā vienu kopumu.
- Kopuma skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas apzīmē priekšmetu skaitu kā vienu kopumu.
- Pamata skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas ir abstrakta skaitļa vai priekšmetu skaita nosaukums.
- Pamata skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas ir abstrakta skaitļa vai priekšmetu un parādību skaita nosaukums.
- Kārtas skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas norāda kārtību, kādā priekšmeti atrodas īstenībā vai arī seko cits citam, priekšmetus minot vai skaitot.
- Kārtas skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas norāda kārtību, kādā priekšmeti atrodas.
- (Savstarpēji) pretēji skaitļi Skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
- Savstarpēji pretēji skaitļi Skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
- (Savstarpēji) pretēji skaitļi Skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
- kompilēt Skaitļošanas tehnikā - kārtot iepriekš translētus segmentus, apakšprogrammas vai standartprogrammas vienotā programmā.
- Aritmētiskā progresija Skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā par konstantu lielumu.
- Aritmētiskā progresija Skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā par konstantu lielumu.
- progresija Skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā pēc noteiktas likumības.
- daudz Skaits, apjoms, masa (priekšmetiem, parādībām).
- ieskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, ievirzīt (kur iekšā).
- iekliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt (kur iekšā).
- Progresīvā disimilācija Skaņas disimilācija iepriekšējās skaņas ietekmē.
- Progresīvā disimilācija Skaņas disimilācija iepriekšējās skaņas ietekmē.
- Progresīvā asimilācija Skaņas pielīdzināšanās iepriekšējai skaņai.
- Progresīvā asimilācija Skaņas pielīdzināšanās iepriekšējai skaņai.
- atbalss Skaņas, ko atvirza atpakaļ (apkārtējie priekšmeti).
- dziesma Skaņas, ko rada, piemēram, vibrējoši priekšmeti, gaisa plūsma, ūdens plūsma.
- kompozīcija Skaņdarba sacerēšanas teorija. Attiecīgais mācību priekšmets.
- berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku). Berzēties (2), trīties.
- berzēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku). Berzties (2), trīties.
- rīvēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku). Trīties. Berzēties (2). Berzties (2).
- kost Skarot radīt sāpes, arī ievainot (par cietiem, asiem priekšmetiem).
- saskarties Skart vienam otru, citam citu (parasti par dzīvām būtnēm, to ķermeņu daļām, priekšmetiem).
- ieskatīties Skatīties (kur iekšā), parasti īsu brīdi.
- sazīmēt Skatoties uztvert kā tāpatīgu (kam iepriekš redzētam, zināmam). Arī saskatīt.
- izskatīt Skatoties, aplūkojot sīki iepazīties (piemēram, ar kādu priekšmetu kopumu, vietu, kur kas atrodas).
- pretskats Skats (uz ko) perpendikulāri (tā) priekšpusei.
- rampa Skatuves apgaismošanas aparatūra, kas atrodas skatuves grīdas priekšējā malā un ir aizsegta skatītāju zāles pusē.
- rampa Skatuves grīdas priekšējā mala, kur izvietoti gaismas ķermeņi.
- uzvedums Skatuves mākslas darbs. Daiļdarba, skaņdarba, dejas u. tml. priekšnesums.
- varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
- proscēnijs Skatuves priekšdaļa starp priekškaru (portālu) un orķestra telpu vai skatītāju zāli.
- avanscēna Skatuves priekšējā daļa (priekškara priekšā).
- priekšskatuve Skatuves priekšējā daļa (priekškara priekšā). Avanscēna.
- butaforija Skatuviskā ietērpa elements - priekšmets vai tā imitācija.
- paraugskola Skola, kas ir paraugs citām skolām mācību un audzināšanas darbā. Priekšzīmīga skola.
- paraugskolēns Skolēns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem. Priekšzīmīgs skolēns.
- ieskraidīt Skraidot ievirzīties (kur iekšā).
- saskrambāt Skrambājot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā. Skrambājot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- izskrāpēt Skrāpējot iztīrīt (parasti no iekšpuses).
- saskrāpēt Skrāpējot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā. Skrāpējot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- izskribināt Skribinot iztīrīt (parasti no iekšpuses). Skribinot izdabūt.
- apskriet Skrienot aizsteigties priekšā, pārspēt kādu skriešanā. Noskriet.
- ieskriet Skrienot ievirzīties (kur iekšā).
- aizskriet Skrienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām, kam priekšā u. tml.).
- izskrubināt Skrubinot iztīrīt (parasti no iekšpuses). Skrubinot izdabūt.
- ieskrūvēt Skrūvējot ievirzīt (kur iekšā skrūvi, vītņotu detaļu).
- ieskubināt Skubinot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā).
- ieskurināt Skurinot, skurinoties ievirzīt (kur iekšā).
- smuidrs Slaids, garš (par priekšmetiem).
- ieslacīt Slakot ievirzīt (kur iekšā šķidrumu).
- ieslamstīties Slamstoties ieklīst (kur iekšā).
- sega Slānis, kārta (piemēram, no kādas vielas, organiska veidojuma, augiem u. tml.), kas sedz zemes, arī ūdenstilpes, priekšmetu virsmu.
- ieslapstīties Slapstoties ieiet, ienākt (kur iekšā).
- ieslaukt Slaucot ietecināt (kur iekšā pienu).
- ieslaucīt Slaukot ievirzīt (kur iekšā).
- izslaucīt Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru.
- ieslaucīt Slaukot panākt, ka iesūcas (kur iekšā, piemēram, ūdens drānā).
- Piekaramā (arī priekškaramā) slēdzene (arī atslēga) Slēdzene (atslēga), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
- analoģija Slēdziena forma, kurā no divu priekšmetu vienu pazīmju līdzības izdara secinājumu par šo priekšmetu citu pazīmju līdzību.
- atslēgt Slēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt pieejamu (telpu, priekšmetu).
- pieslēgt Slēdzot, piemēram, durvis, vāku, padarīt nepieejamu (telpu, priekšmetu).
- laiviņa Slēgtas, gludas sieviešu kurpes bez sprādzēm, ar padziļu ovālu izgriezumu priekšpusē.
- ielauzties Slepeni iekļūt (kur iekšā), uzlaužot (piemēram, durvis), parasti, lai zagtu, laupītu.
- parole Slepens, iepriekš norunāts vārds, irāze (arī cilvēka pazīmes, priekšmets), ko izmanto par pazīšanas zīmi, piemēram, konspiratīvā, izlūkošanas, militārā darbībā.
- ieslēpot Slēpojot ievirzīties (kur iekšā).
- ieblēdīties Slepus vai ar mānīšanos iekļūt (kur iekšā).
- ieslidināt Slidinot ievirzīt (kur iekšā).
- ieslīdināt Slīdinot ievirzīt (kur iekšā).
- ieslidināties Slidinoties ievirzīties (kur iekšā).
- ieslidot Slidojot ievirzīties (kur iekšā).
- aizlidot Slīdoši aizvirzīties (par viegliem priekšmetiem, ko nes gaisa plūsma).
- nolaist Slīdoši virzīt lejup (kur iekšā) un pabeigt virzīt (ko iekārta, piekārtu, satvertu).
- ieslīdēt Slīdot ievirzīties (kur iekšā) - par gludiem priekšmetiem.
- ieslīdēt Slīdot ievirzīties (kur iekšā) - par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- ieslīdēt Slīdot novirzīties no kāda stāvokļa un ievirzīties (kur iekšā).
- pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par priekšmetiem.
- pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par priekšmetiem.
- ielaisties Slīdot uz leju, ievirzīties (kur iekšā).
- laisties Slīdot, arī krītot virzīties (lejup) - par priekšmetiem.
- iesliet Slienot ievietot (kur iekšā).
- ieslīgt Slīgstot, slīdot iegrimt (kur iekšā).
- velns Slikts, kaitīgs, nevēlams (par parādībām, priekšmetiem u. tml.).
- kandidamikoze Slimība, ko izraisa raugveida sēnes un kas saistīta ar ādas, gļotādas, iekšējo orgānu un sistēmu bojājumiem.
- ateroskleroze Slimība, kuras cēlonis ir holesterīna nogulsnēšanās uz artēriju iekšējām sieniņām.
- Iedzimta slimība Slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
- Iedzimta slimība Slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
- klīvers Slīpa trīsstūra bura, ko uzvelk fokmasta priekšā.
- papildslodze Slodze, ko rada vai kas rodas papildus iepriekš paredzētajai, arī normālajai slodzei.
- prese Smaga materiāla (piemēram, bronzas, marmora) priekšmets, ko uzliek uz papīriem, lai tos piespiestu pie galda.
- iezvelties Smagi iesēsties, iegulties (kur iekšā).
- ielumpačot Smagiem, neveikliem soļiem ieiet, ienākt (kur iekšā).
- urķis Smails, parasti tievs, priekšmets (kā) bikstīšanai, rušināšanai u. tml. Arī kruķis (1).
- piesis Smails, tievs izvirzījums (priekšmetam), kas ir paredzēts, lai tas iespiestos (kur).
- iesmelt Smeļot (ar ko), ievirzīt (kur iekšā, parasti traukā).
- iesmelt Smeļot ievirzīt (kur iekšā, parasti traukā).
- izsmidzināt Smidzinot (šķidrumu), pārklāt (kā iekšpusi).
- iesmidzināt Smidzinot ievirzīt (kur iekšā šķidrumu).
- iesmidzināt Smidzinot ievirzīties (kur iekšā) - par lietu.
- aizsniegt Sniedzoties aizskart (ar roku vai kādu priekšmetu). Sasniegt.
- aizsniegties Sniedzoties pieskarties (ar roku vai kādu priekšmetu).
- stiept Sniegt kādam (parasti priekšmetu).
- Nest priekšā Sniegt priekšnesumu.
- Estētiskais ideāls Sociāli nosacītu priekšstatu kopums par pilnvērtīgu dzīvi un pilnvērtīgu cilvēku.
- Estētiskais ideāls Sociāli nosacītu priekšstatu kopums par pilnvērtīgu dzīvi un pilnvērtīgu cilvēku.
- Ražīgais darbs Sociālismā - darbs, kura rezultāts ir materiālie labumi (ražošanas līdzekļi, patēriņa priekšmeti, arī sabiedrības kopprodukts, nacionālais ienākums).
- radniecība Sociāls, ar likumu vai tradīciju pamatots sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām) vai kuriem šāds sakars ir radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
- Kauna stabs Soda vieta baznīcas priekšā - stabs, pie kura uz zināmu laiku piesēja sodīto.
- Kauna stabs Soda vieta baznīcas priekšā, stabs, pie kura uz zināmu laiku piesēja sodīto.
- solopriekšnesums Solista veikts priekšnesums.
- Solo priekšnesums Solopriekšnesums.
- iesoļot Soļojot ievirzīties (kur iekšā).
- iespaidīt Spaidot iedabūt (kur iekšā).
- iespārdīt Spārdot ievirzīt (kur iekšā).
- iespārdīties Spārdoties ievirzīties (kur iekšā).
- iecirst Sparīgi ietriekt (kur iekšā, piemēram, lāpstu).
- laboratorija Speciāli iekārtota telpa (mācību iestādē) eksperimentiem mācību priekšmetos.
- pasniedzējs Speciālists, kas māca (kādu priekšmetu) augstākajā vai vidējā speciālajā mācību iestādē.
- pasniedzējs Speciālists, kas māca (kādu priekšmetu).
- zīmogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas vai iespiešanai tajā (dokumentu vai darbības apstiprināšanai).
- spiedogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas vai iespiešanai tajā. Zīmogs (1).
- vimpelis Speciāls priekšmets, piemēram, futrālis ar ziņojumu, kuram piestiprināta samērā gara, spilgta lente un kuru nomet no lidaparāta.
- zāģis Speciāls šāda veida instruments cietu priekšmetu zāģēšanai.
- grunts Speciāls vielu maisījums, ar ko noklāt (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas.
- suverenitāte Specifiska valsts kvalitāte - valsts augstākā vara savās iekšējās lietās un neatkarība no citām valstīm starptautiskajās attiecībās.
- ietriekt Spēcīgi sitot (ar ko), ievirzīt (kur iekšā, piemēram, naglu).
- ieblietēt Spēcīgi sitot, stampājot, ievirzīt (kur iekšā).
- brākšķis Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- blīkšķis Spēcīgs un spalgs, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
- maņa Spēja (cilvēkiem un dzīvniekiem) uztvert iekšējās un ārējās vides enerģētiskos kairinājumus un tos izvērtēt.
- stiprība Spēja (materiālam, priekšmetam, veidojumam u. tml.) pretoties sagrūšanai kādu slodžu iedarbībā.
- stiepjamība Spēja (materiālam, priekšmetam) stiepes iedarbībā mainīt gammu, spriegumu u. tml.
- saspiežamība Spēja (parasti vielai, priekšmetam) slogošanas iedarbībā mainīt savu tilpumu.
- svārstībspēja Spēja (piemēram, priekšmetam, veidojumam) svārstīties.
- starlauzība Spēja (priekšmetam, vielai) lauzt gaismas starus.
- intelekts Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes. Spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā.
- degamība Spēja degt (piemēram, priekšmetiem, vielām).
- saprāts Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml., spriest par tiem un atbilstoši izturēties. Arī prāts.
- peldspēja Spēja peldēt (parasti ūdens transportlīdzekļiem, priekšmetiem).
- izdoma Spēja radīt domāšanas procesā ko jaunu (tēla, priekšstata, idejas u. tml. veidā). Attiecīgais psihiskais process.
- caurgājība Spēja virzīties uz priekšu sliktos ceļa apstākļos (piemēram, automobiļiem).
- pārgājība Spēja virzīties uz priekšu sliktos ceļa apstākļos (piemēram, automobiļiem).
- spēks Spēja, iespēja darīt, izturēt ko tādu, kas prasa iekšēju sasprindzinājumu.
- iecirsties Spēji iebrāzties, ietriekties (kur iekšā)- piemēram, par vēju, lietu, sniegu.
- spiesties Spēka iedarbībā virzīties (kur iekšā) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
- Galda spēle Spēle, kurā, piemēram, figūras, kauliņus, virza pa attiecīgi izveidotu, parasti uz galda novietojamu, plāksni vai kuras norisē izmantojamos priekšmetus (piemēram, kārtis) izvieto uz kā (parasti galda) virsmas.
- Vārtu laukums Spēles laukuma daļa vārtu priekšā (dažās sporta spēlēs).
- Vārtu laukums Spēles laukuma daļa vārtu priekšā (dažās sporta spēlēs).
- aizspert Sperot soli, aizlikt (kāju kam priekšā).
- iespert Sperot soli, ievirzīt (kur iekšā kāju).
- uztvert Spēt atveidot (apkārtējās vides priekšmetu un parādību iedarbību) - par dzīvnieku: būt tādam, kas spēj atveidot (noteiktas apkārtējās vides priekšmetu un parādību īpašības) - par dzīvnieku maņu orgāniem, receptoriem, ķermeņa daļām.
- ietilpt Spēt ievietoties, novietoties (kur iekšā).
- liesmot Spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem).
- spīdulis Spīdīgs priekšmets, veidojums.
- spīdums Spīdīgs priekšmets, veidojums. Spīdulis (2).
- iespīdēt Spīdot izplatīt gaismu (kur iekšā) - par gaismas avotu.
- urbties Spiest (pirkstus), parasti ar spiedienu (kur iekšā).
- kost Spiest (zobus kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
- kost Spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
- mīcīt Spiest, bāzt (kur iekšā).
- stampāt Spiest, stumt (kur iekšā).
- kosties Spiesties iekšā (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par vielām, parasti krāsām.
- kosties Spiesties, griezties (kur iekšā) - par ko cietu, asu.
- zīsties Spiesties, sūkties (kur iekšā, arī cauri kam) - piemēram, par vēsumu, mitrumu.
- ēsties Spiesties, virzīties (kur iekšā) - parasti par priekšmetiem.
- iespietot Spietojot ievirzīties (kur iekšā).
- izspiest Spiežot (no iekšpuses), izvirzīt (piemēram, uz sāniem, uz ārpusi).
- iespiest Spiežot ieliekt, ielauzt (kādu priekšmetu).
- iespiest Spiežot ievirzīt (kur iekšā). Stingri, cieši iebāzt (kur iekšā).
- iemīcīt Spiežot, bāžot iedabūt (kur iekšā).
- atspiest Spiežot, grūžot atvirzīt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- iespiesties Spiežoties iekļūt (kur iekšā). Spiežoties ievietoties (mazā, šaurā telpā, vieta). Iespraukties.
- griezties Spiežoties iekšā (piemēram, ādā), beržot izraisīt sāpes (par apģērba daļām, apaviem u. tml.).
- piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru no iekšpuses (parasti trauku).
- virāža Sporta celiņa (piemēram, velotreka) pagrieziena vieta ar slīpumu uz pagrieziena iekšpusi.
- Lodes grūšana Sporta disciplīna vieglatlētikā - lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību.
- pusfināls Sporta sacensību posms, kurā piedalās iepriekšējo sacensību četras labākās komandas (četri labākie sportisti), lai izcīnītu tiesības piedalīties finālā.
- vizulis Spožs, vizuļojošs priekšmets, ko (parasti) izmanto rotāšanai. Spoža, vizuļojoša rota.
- iesprakstēt Sprakstot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
- iesprakšķēt Sprakšķot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
- aizspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), attālināties. Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- iespraukties Spraucoties iekļūt (km iekšā). Spraucoties ievietoties (mazā, šaurā telpā, vietā).
- saspraudīt Spraudot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraudāt ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- šķeltne Sprauga, plaisa (piemēram, priekšmetā).
- iesprauslot Sprauslājot ievirzīt (kur iekšā).
- spraudīt Spraust (kur vairākus, daudzus priekšmetus), piemēram, lai ko greznotu, iezīmētu.
- spraudīt Spraust vairākus, daudzus priekšmetus, lai (ko) nostiprinātu, sastiprinātu.
- saspraust Spraužot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Spraužot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- iespraust Spraužot ievirzīt (kur iekšā). Spraužot ievietot, iestiprināt (kur iekšā).
- aizspraust Spraužot novietot (aiz kā, kam priekšā u. tml.). Aizbāzt.
- iespridzināt Spridzinot, arī skaldot, laužot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, šķembu).
- iesprikstēt Sprikstot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
- iespurgt Spurdzot ielidot (kur iekšā) - parasti par putniem.
- stagars Stagarveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dzeloņi muguras spuras priekšā.
- izstaipīt Staipot padarīt garāku (priekšmetu).
- pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku (priekšmetu).
- iestarot Starojot iespīdēt (kur iekšā)- par gaismu, gaismas avotu.
- mīnus Starp diviem skaitļu apzīmējumiem norāda, ka otrais skaitlis atņemams no pirmā. Skaitļa apzīmējuma priekšā norāda uz negatīvu lielumu.
- plus Starp diviem skaitļu apzīmējumiem norāda, ka šie skaitļi ir saskaitāmi. Skaitļa apzīmējuma priekšā norāda uz pozitīvu lielumu.
- restitūcija Starptautiskās tiesiskās atbildības veids - tā paša vai cita (līdzvērtīga), parasti karā sagrābta, priekšmeta, objekta atdošana atpakaļ.
- iztēlot Stāstīt, aprakstīt tā, ka kādam rodas spilgts tēls, priekšstats (par ko).
- līdzsvars Stāvoklis (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kurā (tie) stāvot vai pārvietojoties atrodas noteiktā attiecībā pret apkārtējiem priekšmetiem, telpu.
- kārtība Stāvoklis (kam, piemēram, priekšmetam, telpai, vietai), kad (tas) ir kārtīgs. Pretstats: nekārtība.
- pakārtotība Stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, parādībām), kad (kas) ir pakārtots (kam).
- ieslēgums Stāvoklis, kad (kas) ir ietverts, iekļauts (kur iekšā, parasti iežos, minerālos). Tas, kas ir ietverts, iekļauts (kur iekšā, parasti iežos, minerālos).
- pārmantotība Stāvoklis, kad (organisma īpašības) ir pārņemtas no priekštečiem.
- saskaņa Stāvoklis, kad (piemēram, priekšmeta, parādības, norises) sastāvdaļas, elementi veido vēlamo kopumu, sistēmu.
- saskaņa Stāvoklis, kad (piemēram, priekšmetiem, parādībām, norisēm) būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un veidojas, pastāv vēlamais kopums, sistēma.
- divlaulība Stāvoklis, kad ir oficiāli reģistrēta jauna laulība, bet nav šķirta iepriekšējā.
- pārmantotība Stāvoklis, kad kas (piemēram, kultūras vērtības, profesija) ir pārmantots no priekštečiem.
- nekārtība Stāvoklis, kad priekšmeti (kur) ir sajaukti, nav rūpīgi, precīzi novietoti (noteiktās vietās, noteiktā kārtībā). Kārtības trūkums. Pretstats: kārtība.
- iesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, ievirzīties (kur iekšā).
- iesteigties Steidzīgi, ātri ievirzīties (kur iekšā).
- iestīdzēt Stīdzot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem.
- āķis Stiegra (parasti metāla) vai lējums ar uzliektu galu (priekšmetu sasaistīšanai, piestiprināšanai, uzkabināšanai u. tml.).
- nagla Stieņveida (parasti metāla) detaļa, kam ir smails gals un ko izmanto tādu priekšmetu savienošanai, piestiprināšanai, kuri ir mīkstāki par šo detaļu.
- treiliņš Stieņveida detaļa (ratu) priekšējās un pakaļējās ass savienošanai.
- stanga Stieņveida priekšmets.
- iestiept Stiepjot ievirzīt (kur iekšā ķermeņa daļu).
- pastiept Stiepjot mazliet iztaisnot un pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā daļas). Stiepjot pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā daļās).
- izstiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu).
- pastiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu).
- pastiept Stiepjot padarīt vaļīgāku, lielāku (priekšmetu).
- pastiept Stiepjot roku, pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā).
- pārstiept Stiepjot uz priekšu, pārvirzīt (ķermeņa daļu pāri kam, pār ko).
- pastiepties Stiepjoties mazliet iztaisnoties un pavirzīties (piemēram, uz priekšu, uz augšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām).
- aizstiepties Stiepjoties, plešoties aizsniegties (kam priekšā).
- atsēja Stieple, saite, kas savieno (parasti ratu priekšasi ar ilksi).
- iestīgot Stīgojot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem.
- plakt Stigt, arī grimt (parasti par priekšmetiem).
- vitrīna Stiklota plāksne, kaste, stiklots skapis u. tml., kas paredzēts priekšmetu novietošanai apskatei. Arī skatlogs.
- priekšmetslikliņš Stikls, uz kura novieto pētījamo priekšmetu vai tā daļu.
- kamerstils Stils (mākslas darbam), kam raksturīga intimitāte, iekšējs pārdzīvojums, klusinātas noskaņas.
- etiķete Stingri noteikti uzvedības un izturēšanās priekšraksti.
- tvirts Stingrs, ciets (parasti par augu daļām, priekšmetiem, vielām).
- apdegulis Stipri apdedzis priekšmets vai tā atlieka.
- beigts Stipri bojāts (par priekšmetiem, materiāliem). Nederīgs.
- salīkt Stipri ieliekties uz iekšu (no kāda smaguma) - parasti par priekšmetiem.
- kņupt Stipri liekties, līkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nokņupt Stipri noliekties (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
- sakņupt Stipri saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām. Stipri saliecoties, salīkstot, nosēsties, nogulties.
- locīties Strādāt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos.
- iebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) ieskriet, arī iebraukt (kur iekšā).
- iebrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) ievirzīties (kur iekšā). Iebrāzties (2).
- sadursme Strauja, parasti nejauša (piemēram, kustībā esošu transportlīdzekļu, peldošu priekšmetu) saskaršanās vienam ar otru, citam ar citu.
- izrāviens Strauja, pēkšņa (karaspēka) izvirzīšanās (uz priekšu).
- izraut Strauji (ar spēku) atņemt (kāda satvertu priekšmetu).
- ievirpuļot Strauji (griežoties, dejojot) ievirzīties (kur iekšā).
- ieklupt Strauji (parasti ar lēcienu) ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem.
- aizcirst Strauji aizlikt, aizgrūst (kam priekšā).
- aizšaut Strauji aizvirzīt (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- atplakt Strauji apsēsties, atslīgt iepriekšējā vietā. Krītot atpakaļ, pieplakt.
- sprikstēt Strauji atdaloties (no kā), kliedēties (par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.).
- atrauties Strauji attālināties (no pārējiem), izvirzīties priekšā.
- likties Strauji gāzties, mesties (kur iekšā).
- iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iemestam, iebērtam (kur iekšā) - par lielāku daudzumu.
- iegāzties Strauji iebrukt (piemēram, par griestiem, jumtu). Ar spiedienu, triecienu tikt izlauztam un strauji ievirzītam celtnes iekšienē.
- iegrūt Strauji iegrimt (par zemi). Sagrūt un iekrist celtnes iekšienē (piemēram, par jumtu).
- iemesties Strauji iegulties, iesēsties (kur iekšā).
- ielēkt Strauji iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
- ieskriet Strauji ielidot (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- iesprāgt Strauji ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
- iešaut Strauji ieliet (kur iekšā).
- ieskriet Strauji ieplūst (kur iekšā) - par šķidrumu.
- iegāzties Strauji ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par bieziem dūmiem.
- iesisties Strauji ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par gaisa strāvām.
- iešauties Strauji ieplūst (kur iekšā).
- iegāzties Strauji ieplūst, ielīt, arī tikt ielietam (kur iekšā) - par lielāku šķidruma daudzumu.
- ieklupt Strauji iesēsties, iegulties (kur iekšā). Iemesties.
- ieķert Strauji ievirzīt (kur iekšā roku), lai satvertu.
- iegrūst Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku, kāju).
- iebraukt Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku).
- iecirst Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku).
- iešaut Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku).
- iecirst Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, zobus, nagus).
- iegrābt Strauji ievirzīt (kur iekšā) un pagrābt.
- ieraut Strauji ievirzīt (kur iekšā).
- ietraukt Strauji ievirzīt (kur iekšā).
- iegrābt Strauji ievirzīt (rokas kur iekšā) un satvert.
- iegrābties Strauji ievirzīt rokas (kur iekšā) un satvert.
- ieskriet Strauji ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
- iesprukt Strauji ievirzīties (kur iekšā) - par uguni.
- ielauzties Strauji ievirzīties (kur iekšā) - par vēju. Iebrāzties.
- iesisties Strauji ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par lodi, šķembu.
- iedrāzties Strauji ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, puteni.
- ietriekties Strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko) - par transportlīdzekli.
- iekrist Strauji ievirzīties (kur iekšā).
- ielikties Strauji ievirzīties (kur iekšā).
- iesperties Strauji ievirzīties (kur iekšā).
- ieurbties Strauji ievirzīties, tikt ievirzītam (kur iekšā) - par asiem vai smailiem priekšmetiem.
- izspert Strauji izlikt (kāju, parasti uz priekšu).
- izšaut Strauji izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeņa daļu).
- izlēkt Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., piemēram, spiediena, grūdiena rezultātā) - par priekšmetiem, vielām.
- izskriet Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
- izskriet Strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par priekšmetiem.
- šaut Strauji mest, bērt, likt, liet (parasti kur iekšā, kam klāt).
- nolēkt Strauji nokrist, parasti pēc satricinājuma (par priekšmetiem).
- nosprāgt Strauji nokrist, parasti pēc trieciena (par priekšmetiem, kas apņem ko).
- noraut Strauji novilkt (priekšmetu nost no kurienes, kur u. tml.).
- noraut Strauji novilkt (priekšmetu) gar (ko), garām (kam).
- noraut Strauji novilkt lejā (priekšmetu no kurienes, kur u. tml.).
- nolēkt Strauji novirzīties (nost no kā), parasti pēc satricinājuma (par priekšmetiem).
- Nokrist pie kājām, arī nokrist ceļos (arī uz ceļiem) Strauji pāriet balstā uz ceļgaliem (parasti kā priekšā).
- Krist ceļos (arī uz ceļiem) Strauji pāriet stāvoklī uz ceļiem (parasti kā priekšā).
- lēkt Strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) - pat uguni, liesmām.
- pāršaut Strauji pārvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu, priekšmetu, pāri kam, pār ko).
- aizšauties Strauji paslīdēt, pazibēt (par priekšmetu šķietamu kustību, braucot tiem garām).
- pašaut Strauji pavirzīt (parasti priekšmetu, ķermeņa daļu).
- salikties Strauji sagāzties, iemesties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem.
- salēkties Strauji sakustēties (piemēram, par priekšmetiem, transportlīdzekļiem).
- sist Strauji skarot (ko), parasti ar darbarīku, panākt, ka (tas) virzās kur iekšā. Šādā veidā virzot iekšā naglas, tapas u. tml., nostiprināt (ko), arī gatavot (ko).
- cirsties Strauji triekties, tikt triektam (kur iekšā, pret ko) - par ko asu.
- iecirsties Strauji un cieši iespiesties (kur iekšā) ar zobiem, nagiem.
- sagrūt Strauji uzkrist, uzvelties virsū (par vairākiem, daudziem priekšmetiem, arī kā lielāku daudzumu).
- izgāzt Strauji uzšķērst, pārdurt, tā ka izkrīt (piemēram, iekšas).
- uztriekties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, putekļiem, viļņiem u. tml.
- uzšauties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem, šķidruma strūklām, arī priekšmetiem.
- šaut Strauji virzīt (parasti roku, kāju, pirkstu, piemēram, kur iekšā, pie kā, kam klāt, priekšā).
- spļaut Strauji virzīt ārā no mutes (piemēram, siekalas, krēpas, nevēlamus priekšmetus, vielas).
- klupt Strauji virzīties (kur zemāk), strauji liekties (uz priekšu).
- lēkt Strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
- noskriet Strauji virzīties un pabeigt virzīties gaisā gar (ko), garām (kam) - par priekšmetiem.
- klupt Strauji virzīties uz priekšu un tvert.
- ieraut Strauji virzot (piemēram, roku, kāju pa negluda priekšmeta virsmu), iedurt (ādā).
- iegāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni ieiet, ienākt, iesteigties (kur iekšā).
- ieklupt Strauji, ar sparu (klupšus) ievirzīties (kur iekšā).
- iegrūt Strauji, ar sparu ievirzīties (kur iekšā) - par baru, pūli.
- aizsist Strauji, ar troksni aizvērt (sīkus priekšmetus, ierīces u. tml.).
- iegāzties Strauji, arī nevērīgi iegulties, iesēsties (kur iekšā).
- iegāzt Strauji, arī nevērīgi ieliet (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma).
- iegāzt Strauji, arī nevērīgi iemest, iebērt (kur iekšā, parasti daudz).
- saklupt Strauji, arī pēkšņi sasvērties (parasti uz priekšu).
- mest Strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur).
- sviest Strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur). Mest (2).
- ieurbties Strauji, parasti rotējot, ievirzīties (kur iekšā) - par lodi, šāviņu.
- urbties Strauji, parasti rotējot, virzīties (kur iekšā) - par lodi, šāviņu.
- iespurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu (piemēram, aizķeroties kājai, sākot slīdēt) - par cilvēkiem.
- uzsprāgt Strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par priekšmetu, šķidrumu. Strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, virsū (uz kā, kam).
- triekt Strauji, spēcīgi iedarbojoties (piemēram, ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā). Šaujot panākt, ka (lode, šāviņš u. tml.) virzās (kur iekšā).
- iebrāzt Strauji, spēcīgi ievirzīt (kur iekšā).
- piecirst Strauji, spēcīgi piesist (priekšmetu pie kā).
- raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (priekšmetu).
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) nonāk (kur iekšā), radot, piemēram, plaisu, ievainojumu.
- šalts Strauji, spēji lidojošs, krītošs u. tml. (sīku vielas daļiņu, arī sīku priekšmetu) kopums.
- iegrūst Strauji, steigā, arī nevērīgi ielikt, ievietot (kur iekšā).
- iegrūdiens Straujš grūdiens uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
- iestrāvot Strāvojot ievirzīties (kur iekšā) - parasti par siltumu, gaisu.
- iestreipuļot Streipuļojot ievirzīties (kur iekšā).
- organizācija Struktūra, uzbūve (priekšmetam, parādībai u. tml.).
- konstrukcija Struktūra, uzbūve, iekārta, arī veidojums, forma (celtnei, mašīnai, priekšmetam vai to daļai, elementam).
- iestumdīt Stumdot ievirzīt (kur iekšā).
- aizstumt Stumjot aizdabūt (līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- iestumt Stumjot ievirzīt (kur iekšā).
- iestumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- uzstumt Stumjot uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Stumjot uzvirzīt uz kādas vietas.
- iestumties Stumjoties iebraukt (kur iekšā ar transportlīdzekli).
- kaste Stūrainas formas priekšmets kā ievietošanai (ar sānu malām, dibenu, parasti arī vāku).
- kakts Stūris (priekšmeta iekšienē).
- zīsties Sūcot (parasti ar piesūcekņiem) spiesties (kur iekšā) - piemēram, par dažiem kukaiņiem, parazītiem.
- iesūkt Sūcot iepildīt (kur iekšā šķidrumu).
- iesūkties Sūcoties ievirzīties (kur iekšā) - par šķidrumu.
- Sufliera būda Suflierim iekārtots, daļēji segts padziļinājums skatuves priekšplānā.
- Sufliera būda Suflierim iekārtots, daļēji segts padziļinājums skatuves priekšplānā.
- iesūknēt Sūknējot iepildīt (kur iekšā).
- epitēlijs Sūnas, kas izklāj dažus iekšējos augu dobumus.
- ieraidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
- iekšlietas Suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu un tiesisko kārtību. Valsts iekšējās lietas.
- kūļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru (piemēram, somā, kabatā) - par priekšmetiem.
- kauss Svaru bļodveida elements atsvara vai sveramā priekšmeta novietošanai.
- mastika Sveķu, zivju līmes un pildvielas maisījums (piemēram, līmēšanai, nelielu priekšmetu izgatavošanai).
- skarabejs Svētā skarabeja skulpturāls attēls - kulta priekšmets, arī amulets, rotas lieta Senajā Ēģiptē.
- vakars Svētku vai ar ko ievērojamu, atzīmējamu dienu beigu posms. Arī svinams svētku vai šādu dienu priekšvakars.
- svētums Svēts priekšmets, svēta parādība, darbība u. tml.
- iesvilpt Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- iesvilpot Svilpojot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- svēdra Svītra, josla (piemēram, priekšmetā, veidojumā, vidē).
- maiss Šāda priekšmeta saturs. Daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā.
- krāsa Šāda redzes, sajūta, uztvere, kas tradicionāli saistīta ar kādu priekšmetu, vielu izskatu.
- drāzt Šādā veidā gatavojot priekšmetu, atdalīt (piemēram, skaidas).
- kratīt Šādā veidā kustināt (satvertu priekšmetu), lai (to) iztukšotu. Šādā veidā kustinot satvertu priekšmetu, panākt, ka (kas) krīt, birst ārā (no tā).
- saistīt Šādā veidā panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) ir savienoti (savstarpēji vai ar kādu priekšmetu) un (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- apmīļot Šādā veidā paust attieksmi (pret dzīvniekiem, augiem, priekšmetiem).
- nūja Šāda veida priekšmets, kas pielāgots iešanai, atbalstam. Spieķis.
- nags Šādai ragvielas plātnei līdzīgs izvirzījums, veidojums (piemēram, priekšmetam).
- dubļi Šādas slapjas, izmirkušas zemes pikas, daļiņas (uz kāda priekšmeta).
- lipināt Šādi saistot priekšmetus, darināt (ko).
- spalva Šāds priekšmets kopā ar kātu, kurā tas ir iestiprināts.
- maiss Šāds priekšmets kopā ar tā saturu.
- zebenīca Šāds priekšmets kopā ar tā saturu. Arī šāda priekšmeta saturs.
- iesauka Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (priekšmetu, parādību u. tml.).
- pavārds Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (priekšmetu, parādību u. tml.).
- stāvoklis Šādu attiecību kopums (priekšmetiem, veidojumiem, parādībām dabā u. tml.).
- trauks Šādu priekšmetu kopums ēdienu, dzērienu pasniegšanai galdā.
- brīvbandinieks Šaha spēlē - bandinieks, kam priekšā nav pretinieka bandinieku.
- rokāde Šaha spēlē - gājiens (ievērojot vairākus priekšnoteikumus), kurā karali pārvieto pa horizontāli torņa virzienā pāri vienam lauciņam, bet torni pārcel pāri karalim un novieto tam līdzās.
- iešalkt Šalcot ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par vēju.
- iešaut Šaujot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, lodi, bultu). Šaujot trāpīt (kur).
- mala Šaura, arī asa (parasti priekšmeta) sānu daļa. Arī šķautne.
- grope Šaura, gara (kādā priekšmetā izveidota) rieva, kurā iestiprina (citu priekšmetu, detaļu u. tml.).
- sprauga Šaura, garena tukša josla, telpa (piemēram, priekšmetā, veidojumā, materiālā u. tml. vai starp tiem).
- gibons Šaurdeguna pērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm.
- iekāre Šaurs zemes gabals, kas iestiepjas (kur iekšā).
- kokgriezums Šī koktēlniecības veida darbs - skulptūra, ornaments, priekšmets.
- krūts Šī ķermeņa daļa (parasti sirds apvidū) kā vieta, kur izjūtamas dažas iekšējās reakcijas uz psihiskiem, parasti emocionāliem, stāvokļiem.
- cirst Šķelt sīkākās daļās (ar cirvi, arī ar citu asu priekšmetu). Skaldīt.
- iešķelties Šķeļot ievirzīties (priekšmetā, ko šķeļ).
- izšķelt Šķeļot izdalīt (daļu no priekšmeta).
- Piedurtā siena būvn Šķērssiena, iekšsiena, kas ir savienota ar kapitālo sienu.
- Piedurtā siena Šķērssiena, iekšsiena, kas ir savienota ar kapitālsienu.
- zampa Šķidri, izmiekšķējušies mēsli (parasti kūtsmēsli). Vieta, kur ir šādi mēsli.
- skriet Šķietami ātri pārvietoties (par priekšmetiem, kam virzās garām, pretī).
- ieiet Šķietami ievirzīties (kur iekšā) - parasti par Sauli, Mēnesi.
- virpuļot Šķietami riņķot, strauji griezties, piemēram, riņķiem acu priekšā, parasti, rodoties īslaicīgiem traucējumiem uztverē, domāšanā.
- iešķiest Šķiežot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, ūdeni, dubļus).
- iešķīt Šķinot ievirzīt (kur iekšā).
- superarbitrs Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas šķīrējtiesas tiesnešu nevienprātības gadījumā galīgi izšķir strīdu. Galvenais arbitrs.
- iešķūrēt Šķūrējot ievirzīt (kur iekšā).
- iešļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
- atšļukt Šļūkot atslīdēt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
- iešļukt Šļūkot ievirzīties (kur iekšā).
- aizšļukt Šļūkot, slīdot aizkļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- iešņākt Šņācot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- ieštancēt Štancējot iestiprināt (kur iekšā).
- iešūpoties Šūpojoties ievirzīties (kur iekšā).
- Līdz nepazīšanai Tā (mainīt, mainīties), ka pilnīgi zaudē iepriekšējo veidu, izskatu, tā, ka pilnīgi zaudē iepriekšējo veidu, izskatu, tā, ka vairs nav pazīstams.
- nedziļš Tā, ka (atrodoties, virzoties kur iekšā) ir samērā netālu no kā malas, robežas u. tml. Netālu.
- dziļš Tā, ka (atrodoties, virzoties kur iekšā) ir tālu no kā malas, robežas u. tml. Tālu.
- Vārda pēc Tā, ka (kā) nosaukums neatbilst attiecīgā priekšmeta, parādības u. tml. būtībai.
- Pa kreisi Tā, ka atrodas kreisajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu. Tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu.
- Pa labi Tā, ka atrodas labajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu. Tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu.
- stāvgrūdām Tā, ka ir ļoti, arī pārlieku pilns (ar cilvēkiem, arī priekšmetiem), tā, ka nav vairs brīvu vietu.
- pakņūpus Tā, ka ir mazliet saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju).
- papildus Tā, ka tiek izmantots, organizēts, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, būtiskāko, raksturīgāko, arī iepriekš paredzēto, sākotnējo.
- malka Tā, ka var izmantot par kurināmo (piemēram, koka priekšmetus).
- kņūpus Tā, kas ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju).
- piemiņa Tā, lai atcerētos (ko). Tā, lai saglabātu atmiņā (ko), lai būtu uzskatāms priekšstats (par ko bijušu).
- iedzimts Tāds (cilvēks), kam (kāda īpašība, spēja) piemīt kopš dzimšanas vai pārmantota no iepriekšējām paaudzēm.
- koronāls Tāds (līdzskanis), kas veidojas, gaisa strāvai plūstot cauri spraugai, kuru veido cietās aukslējas un mēles muguras priekšējā daļa.
- beidzamais Tāds (no vienveidīgu priekšmetu, norišu virknes), kam nekas cits neseko. Pēdējais. Pretstats: pirmais.
- krustains Tāds (priekšmets, materiāls u. tml.), kura ornamenti, to elementi veido divas līnijas, kas krusto viena otru.
- aizdomīgs Tāds (priekšmets, parādība), kas rada aizdomas.
- ass Tāds (priekšmets, veidojums), kam gals ir pakāpeniski sašaurināts. Smails.
- dzeloņains Tāds (priekšmets), kam ir adatveida izvirzījumi, veidojumi.
- krustains Tāds (priekšmets), kam ir krusta (4) forma.
- brīnums Tāds (priekšmets), kam ir neparastas spējas, īpašības.
- dziļš Tāds (priekšmets), kas veidots ar padziļinājumu, iedobumu.
- bedrains Tāds (priekšmets), kura virsmā ir nelieli iedobumi.
- zarains Tāds (priekšmets), uz kura ir zaru izaugumi. Tāds (priekšmets), kam ir redzamas bijušo (parasti nocirsto) zaru vietas.
- jātenisks Tāds (sēdus stāvoklis), kad sēdētāja kājas atrodas katra savā pusē priekšmetam, uz kura viņš sēž.
- divkopu Tāds (teikums), kurā ir teikuma priekšmets un izteicējs.
- grafisks Tāds (zīmējums, rasējums), kas uzskatāmi raksturo (priekšmetu, parādību) grafika, diagrammas, zīmes u. tml. veidā.
- Dotais lielums Tāds lielums, kas ir iepriekš zināms un vajadzīgs citu lielumu noteikšanai.
- sitams Tāds, ar ko sit, ko izmanto sišanai (pa priekšmetu, rīku).
- noteikts Tāds, ar kuru izsaka ko pazīstamu, iepriekš minētu, īpašības vārda noteiktā galotne.
- nenoteikts Tāds, ar kuru izsaka ko vispārīgu, arī nepazīstamu, iepriekš neminētu, aptuvenu.
- saskanīgs Tāds, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- smails Tāds, kam gals ir pakāpeniski, parasti konusveidīgi, trīsstūrveidīgi, sašaurināts (par priekšmetu, celtni, veidojumu u. tml.).
- salns Tāds, kam ir baltas un brūnas vai rudas krāsas laukumi (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.). Balts un brūns vai ruds (par krāsas toņu kopumu).
- raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī, noteiktā priekšmetu grupā.
- spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
- varens Tāds, kam ir izcila kvalitāte (par priekšmetiem, vielām u. tml.).
- kumps Tāds, kam ir izliekums uz āru, arī līks (par priekšmetiem).
- laiviņveida Tāds, kam ir laivas forma (par maziem priekšmetiem). Laivveida.
- lāpstiņveida Tāds, kam ir lāpstas (1) forma, veids (par maziem priekšmetiem). Lāpstveida.
- veidīgs Tāds, kam ir lietvārda nosauktā priekšmeta, vielas, parādības u. tml. forma, veids, uzbūve.
- varens Tāds, kam ir ļoti lieli izmēri, parasti arī izcilas kvalitatīvas īpašības (piemēram, par priekšmetiem). Arī milzīgs (1).
- sīks Tāds, kam ir ļoti mazi izmēri (piemēram, par priekšmetiem, teritoriju).
- platpierains Tāds, kam ir plata piere (3) - par priekšmetiem.
- sakarīgs Tāds, kam ir raksturīga sakarība (parasti par priekšmetu, parādību kopumu).
- rēpuļains Tāds, kam ir raupja, nelīdzena virsma (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem).
- resnvēderains Tāds, kam ir resna vidusdaļa (par priekšmetiem).
- plats Tāds, kam ir samērā liels diametrs (par apaļas, ieapaļas formas priekšmetiem, veidojumiem).
- dziļš Tāds, kam ir samērā liels ievirzījums kur iekšā (par upēm, bedrēm, aizām u. tml.). Pretstats: sekls.
- resns Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, to daļām). Pretstats: tievs.
- neliels Tāds, kam ir samērā maza vērtība, tāds, kas nav sevišķi dārgs (parasti par priekšmetiem).
- neliels Tāds, kam ir samērā mazi izmēri (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju).
- tievs Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, veidojumiem, to daļām). Pretstats: resns.
- kārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (parasti pēc kāda priekšmeta).
- ripa Tāds, kam ir šāda priekšmeta, veidojuma forma. Tāds, kurā kādam darbīgam elementam ir šāda priekšmeta, veidojuma forma.
- šaurpierains Tāds, kam ir šaura piere (3) - par priekšmetiem.
- graciozs Tāds, kam ir viegla, plastiska forma (par priekšmetiem). Viegls, plastisks (par formu).
- vienādmalu Tāds, kam ir vienādas malas (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- vienādsānu Tāds, kam ir vienādi sāni (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- plikādas Tāds, kam miecētā puse ir vērsta uz āru, bet apmatojuma puse - uz iekšu (par ādas izstrādājumu, parasti kažoku).
- neauglīgs Tāds, kam nav auglībai nepieciešamā sastāva, kvalitātes priekšnoteikumu (par augsni, platību). Tāds, kas neveicina auglību (par laikposmu, laikapstākļiem).
- plakans Tāds, kam nav ieliekumu vai izliekumu (par priekšmetiem, to daļām).
- mazauglīgs Tāds, kam nav lielākai auglībai nepieciešamā sastāva, kvalitātes priekšnoteikumu (par augsni, platību).
- pavājš Tāds, kam nav noteiktu, spilgtu izpausmju. Neskaidrs. Samērā, arī mazliet nenoturīgs, svārstīgs (piemēram, par priekšstatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- tuvs Tāds, kam pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē) - par radniecību. Tāds, kuru radniecības attiecību pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē) - par cilvēkiem.
- tāls Tāds, kam pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis (par radniecību). Tāds, kuru radniecības attiecību pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis (par cilvēkiem).
- nelāgs Tāds, kam piemīt nevēlamas īpašības (par priekšmetiem, parādībām). Tāds, kas neatbilst kādām noteiktām prasībām.
- stingrs Tāds, kam piemīt spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai, tāds, kura sastāvdaļu savstarpējās attiecības mehāniska spēka iedarbībā nemainās vai maz mainās (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- stiprs Tāds, kam piemīt spēja, parasti ievērojami, pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
- dialektisks Tāds, kam raksturīga attīstība pretstatu cīņā, iekšējo pretrunu pārvarēšana.
- šaurs Tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā mazs attālums no vienas malas līdz otrai. Tāds, kam ir samērā mazs diametrs (par apaļas, ieapaļas priekšmetiem, veidojumiem). Pretstats: plats.
- vēderains Tāds, kam vidusdaļā ir samērā liels paplašinājums, izliekums (par apaļiem vai ieapaļiem priekšmetiem).
- līks Tāds, kam visā garumā vai kādā daļā ir (parasti aptuvena) lokveida forma (par priekšmetiem, augiem, to daļām). Pretstats: taisns.
- taisns Tāds, kam visā garumā vai kādā daļā ir taisnes veids (par priekšmetiem, augiem, to daļām). Pretstats: līks.
- lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu). Lāsmains. Tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena toņa citā (par krāsu).
- neaprēķināms Tāds, kara izturēšanās, rīcība, runa nav iepriekš paredzama, tāds, kas izturas, rīkojas, kurā impulsīvi, negaidīti.
- muļķa Tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem).
- muļķīgs Tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem).
- stulbs Tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem).
- stūrgalvīgs Tāds, kas (kādā laikposmā) nemainās, nepakļaujas kādai iedarbībai (par priekšmetiem, parādībām, norisēm u. tml.).
- viduvējs Tāds, kas (pēc kvalitātes, daudzuma u. tml.) ir bieži sastopams, parasts un kam nepiemīt kādas ievērojamas, izcilas pazīmes (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
- priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma). Pretstats: pakaļējs.
- priekšpēdējais Tāds, kas aprodas priekšā pēdējam.
- iekšējs Tāds, kas aptver (ko) iekšpusē.
- pašaurs Tāds, kas aptver samērā maz priekšmetu, parādību.
- nominatīvs Tāds, kas apzīmē priekšmetu, parādību, darbību, īpašību u. tml. Tāds, kas ir saistīts ar priekšmeta, parādības, darbības, īpašības u. tml. apzīmēšanu.
- sevišķs Tāds, kas ar savām īpašībām, pazīmēm ievērojami atšķiras (no citiem, līdzīgiem priekšmetiem, parādībām u. tml.).
- smagnējs Tāds, kas ar savu apjomu, formu rada smaguma iespaidu (parasti par priekšmetiem). Arī samērā smags (1).
- vārs Tāds, kas atbilst izsmalcinātām estētiskām prasībām, arī trausls, vārīgs (par priekšmetiem).
- labs Tāds, kas atbilst, ir piemērots noteiktām izmantošanas prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, vietu, parādību).
- padots Tāds, kas atrodas (kā) spēcīgā iedarbībā (par priekšmetiem, parādībām).
- iekšējs Tāds, kas atrodas (kam) iekšpusē.
- sāns Tāds, kas atrodas (priekšmeta, telpas, laukuma) malējā daļā, pusē atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, augšas vai apakšas. Tāds, kas veido (priekšmeta, telpas, laukuma) malējo daļu, pusi atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, augšas vai apakšas.
- iekšējs Tāds, kas atrodas iekšpusē un norobežo (ko) no apkārtējā.
- kontinentāls Tāds, kas atrodas iekšzemē, samērā tālu no piekrastes.
- iekšzeme Tāds, kas atrodas kādas teritorijas iekšienē.
- kontinentāls Tāds, kas atrodas kontinenta iekšienē. Tāds, kas raksturīgs kontinenta iekšienei.
- iekšējs Tāds, kas atrodas ķermeņa, tā daļas iekšpusē (par orgānu, tā daļu).
- iepriekšējs Tāds, kas atrodas priekšā kam citam.
- kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna (par priekšmeta, telpas daļām).
- labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna (par priekšmetiem, telpas daļām).
- kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (par ceļa, lauka u. tml. daļām). Tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu.
- labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (par ceļa, lauka u. tml. daļām). Tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu.
- pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka, dzīvnieka ķermeņa daļas) joslā, kas ir pretēja (šīs daļas) priekšējai joslai.
- pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka, dzīvnieka ķermeņa) daļā, kas ir pretēja priekšējai daļai.
- pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (priekšmeta, telpas) daļā, galā, kas ir pretējs priekšējai daļai, priekšgalam. Pretstats: priekšējs.
- priekštilta Tāds, kas atrodas tilta priekšā.
- vidējs Tāds, kas atrodas vidū (piemēram, starp diviem punktiem, līnijām, priekšmetiem u. tml.).
- paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita (parasti par priekšmetiem). Tāds, kura sastāvdaļas atrodas vienādā attālumā cita no citas.
- sāns Tāds, kas atrodas, pārvietojas virzienā uz labo vai kreiso pusi atšķirībā no virziena uz priekšu vai atpakaļ, uz augšu vai leju.
- iekšējs Tāds, kas atrodas, pastāv (kā) iekšpusē un iedarbojas no iekšpuses.
- sekls Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) netālu no (kā) virsmas.
- nedziļš Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā netālu no (kā) virsmas.
- padziļš Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā tālu no (kā) virsmas, arī malas, robežas.
- dziļš Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā tālu no (kā) virsmas.
- citāds Tāds, kas atšķiras no iepriekš minētā, noteiktā, zināmā. Ne tāds. Atšķirīgs.
- svešāds Tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama (par parādībām, priekšmetiem u. tml.). Tāds, ko uztver kā maz pazīstamu, zināmu (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto). Pasvešs. Arī savāds, neparasts (1).
- interns Tāds, kas attiecas (piemēram, uz valsts, organizācijas, iestādes) iekšējām lietām. Iekšējs.
- ārējs Tāds, kas attiecas uz (kāda priekšmeta, parādības) formu.
- endokrīns Tāds, kas attiecas uz (organisma) iekšējo sekrēciju.
- intīms Tāds, kas attiecas uz cilvēka iekšējo pasauli, personisko dzīvi. Dziļi personisks.
- ugunsdrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties (piemēram, par materiālu, vielu, priekšmetu).
- ugunsizturīgs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties (piemēram, par materiālu, vielu, priekšmetu). Ugunsdrošs.
- ugunsnedrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos viegli vai samērā viegli aizdegas, uzliesmo (par materiālu, vielu, priekšmetu).
- pārdabisks Tāds, kas eksistē tikai mītiskos, reliģiskos priekšstatos.
- pārdomāts Tāds, kas iepriekš ir vispusīgi izanalizēts, izvērtēts.
- savs Tāds, kas ir (kā, piemēram, priekšmeta, parādības) daļa, sastāvdaļa; tāds, kas ir cieši saistīts (ar kādu priekšmetu, parādību).
- pilns Tāds, kas ir aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) - par priekšmetu, telpu, platību.
- nosacīts Tāds, kas ir atkarīgs no kādiem priekšnoteikumiem, faktoriem (piemēram, par parādībām, norisēm).
- rezerve Tāds, kas ir atstāts kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
- pagājušais Tāds, kas ir bijis pirms līdzīga sekojošā, tagadējā (par laikposmu, laiku). Iepriekšējais.
- līdzšinējs Tāds, kas ir bijis pirms tagadējā, pašreizējā (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
- vecs Tāds, kas ir bijis, pastāvējis pirms kā cita, pirms tagadējā, pašreizējā. Iepriekšējais.
- parocīgs Tāds, kas ir ērti lietojams, labi piemērots kādas darbības veikšanai (piemēram, par darbarīku, kādu priekšmetu).
- praktisks Tāds, kas ir ērts, atbilstošs noteiktām vajadzībām, tāds, kam izmantošanā ir priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu.
- pievilcīgs Tāds, kas ir gaumīgi, prasmīgi izgatavots, izveidots vai iekārtots un izraisa patiku (piemēram, par priekšmetu, telpu).
- glīts Tāds, kas ir gaumīgi, prasmīgi izgatavots, izveidots, arī iekārtots (piemēram, par priekšmetu, telpu).
- speciāls Tāds, kas ir īpaši paredzēts kādai noteiktai darbībai, kādam noteiktam nolūkam. Saistīts ar kādu noteiktu darbību, parādību, priekšmetu.
- mākslīgs Tāds, kas ir īpaši radīts cilvēka praktiskajā darbībā pēc kā dabā eksistējoša parauga (piemēram, par vielām, priekšmetiem, norisēm).
- gatavs Tāds, kas ir izgatavots, derīgs lietošanai (piemēram, par priekšmetu, vielu). Pilnīgi pabeigts.
- izspiest Tāds, kas ir izvirzīts, izveidojies (uz priekšu, uz āru u. tml.) - par ķermeņa daļu.
- savstarpējs Tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piemēram, par attiecībām, īpašībām). Tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām).
- gaišs Tāds, kas ir labi apgaismots, izgaismots (par vietu, telpu, priekšmetu u. tml.).
- tamlīdzīgs Tāds, kas ir līdzīgs kam iepriekš notikušam, bijušam, minētam.
- viltīgs Tāds, kas ir manīgs, tāds, kas rada nepareizus priekšstatus, domas, uzskatus.
- pēdējais Tāds, kas ir minēts (kādā tekstā), par ko ir runāts tikko (pēc kā cita, iepriekšēja).
- svinīgs Tāds, kas ir neikdienišķs, grezns, tāds, kas ar savu neikdienišķību, greznumu atbilst svinību, svētku u. tml. tradīcijām (par celtnēm, telpām, priekšmetiem, tērpiem u. tml.).
- savāds Tāds, kas ir neparasts, izraisa izbrīnu, neizpratni (par parādību, priekšmetu u. tml.). Dīvains.
- vainīgs Tāds, kas ir par cēloni kam nevēlamam, sarežģījumiem u. tml. (par priekšmetiem, parādībām).
- nelaimīgs Tāds, kas ir par cēloni nelaimei, neveiksmei, nepatikšanām (par priekšmetu, parādību).
- pārpilns Tāds, kas ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.). Tāds, kurā (kas) ir ievietots, novietots pārāk lielā daudzumā (par priekšmetiem, telpu, platību).
- priekšturams Tāds, kas ir paredzēts novietošanai, turēšanai (kā) priekšā.
- priekškarams Tāds, kas ir paredzēts piekāršanai, uzkāršanai kam priekšā.
- rakstāms Tāds, kas ir paredzēts rakstīšanai (piemēram, par priekšmetu, vielu).
- iedzimts Tāds, kas ir pārmantots no iepriekšējām paaudzēm (par organisma fizioloģiskajām īpašībām).
- mantots Tāds, kas ir pārņemts no priekštečiem.
- viņējais Tāds, kas ir pastāvējis, norisis agrāk, iepriekš.
- patumšs Tāds, kas ir pavāji apgaismots, izgaismots (par vietu, telpu, priekšmetu u. tml.).
- izdevīgs Tāds, kas ir piemērots, ērts kādam nolūkam, tāds, kas rada kādas priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu (par novietojumu, vietu u. tml.).
- gatavs Tāds, kas ir pieņemts, izdomāts iepriekš (neievērojot konkrēto situāciju). Arī šablonisks.
- spodrs Tāds, kas ir pilnīgi tīrs, sakopts (piemēram, par priekšmetu, telpu).
- gatavs Tāds, kas ir pilnīgi uzrakstīts, sacerēts, izstrādāts (piemēram, par tekstu). Tāds, kura veidošana ir pilnīgi pabeigta (piemēram, par priekšnesumu, pasākumu).
- sekundārs Tāds, kas ir radies, izveidojies kā iepriekšējās norises sekas, rezultāts. Otrējs (2).
- savs Tāds, kas ir raksturīgs tikai noteiktai personai, noteiktam priekšmetam, parādībai, veido tās iezīmes, īpatnības. Arī savdabīgs.
- iekškontinentāls Tāds, kas ir saistīts ar kontinenta iekšieni.
- utilitārs Tāds, kas ir saistīts ar priekšstatiem par praktisku derīgumu, izmantojumu. Tāds, kas vērsts uz (parasti šauri) praktisku, konkrētu derīgumu, izmantojumu.
- strups Tāds, kas ir samērā īss, paresns, kam gals nav sašaurināts, smails (par priekšmetiem, veidojumiem).
- kārtīgs Tāds, kas ir samērā, arī pietiekami labs, tāds, kas atbilst kādām prasībām, normām (piemēram, par priekšmetiem).
- sarkans Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu fajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- pelēks Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zils Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zaļš Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtē, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- melns Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti tumšs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- rūsgans Tāds, kas ir šādā krāsā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, sugā, noteiktā priekšmetu grupā.
- slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums, parasti lāšu, pilienu veidā (parasti par priekšmetiem). Tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā. Arī mitrs (1).
- kamerāls Tāds, kas ir veicams iekštelpās (piemēram, par ekspedīcijās iegūtu materiālu apstrādi). Telpās esošs, telpām piemērots.
- sekls Tāds, kas ir veidots ar nelielu padziļinājumu, iedobumu (par priekšmetiem).
- atpakaļējs Tāds, kas ir vērsts uz iepriekšējo vietu vai stāvokli.
- priekšupējs Tāds, kas ir vērsts uz priekšu (parasti par virzienu, kustību).
- neatkārtojams Tāds, kas ir vienīgais, kam nav līdzīgu (attiecīgo priekšmetu, parādību grupā). Tāds, ko grūti vai neiespējami atdarināt, atkārtot.
- slepens Tāds, kas ir zināms tikai vienam vai nedaudziem cilvēkiem, tāds, par ko informācija netiek plaši izplatīta (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem, vietām).
- iepriekšējs Tāds, kas ir, atrodas pirms cita, līdzīga (par priekšmetu, parādību).
- netiešs Tāds, kas izpaužas, iedarbojas, ir konstatējams ar kā cita starpniecību. Tāds, kura attieksmēs, saiknēs pastāv kāda priekšmeta vai parādības starpniecība.
- simpātisks Tāds, kas izraisa (kādā) emocionāli labvēlīgu attieksmi, patiku, arī tieksmi iegūt to (piemēram, par priekšmetiem).
- respektabls Tāds, kas izraisa ievērību, izceļas ar savu apjomu, kvalitāti, izskatu (piemēram, par celtni, priekšmetu).
- dīvains Tāds, kas izraisa izbrīnu, neizpratni (par parādību, priekšmetu u. tml.). Savāds, neparasts.
- nejauks Tāds, kas izraisa nepatiku, pretīgumu (piemēram, par priekšmetiem). Tāds, kas nesagādā nekādu prieku.
- maldīgs Tāds, kas izraisa neprecīzus, arī nepareizus priekšstatus (parasti par parādībām dabā).
- mīlīgs Tāds, kas izraisa prieku, patiku (piemēram, par priekšmetiem).
- lielisks Tāds, kas izraisa sevišķu patiku (piemēram, par priekšmeta, vielas, parādības īpašībām).
- pāragrs Tāds, kas izraisās pārāk agri, priekšlaicīgi (par psihisku stāvokli).
- vecs Tāds, kas jau pirms ilgāka laika ir ienācies, nobriedis. Tāds, kas ir novākts iepriekšējā gadā.
- paklausīgs Tāds, kas kādas iedarbības rezultātā viegli maina stāvokli (piemēram, par priekšmetiem). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- kopējs Tāds, kas ko apvieno, saista vienā un tai pašā vietā (piemēram, par celtni, telpu, priekšmetu).
- griezīgs Tāds, kas krasi atšķiras, izdalās (par priekšmetiem, to formu, attiecībām).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
- mānīgs Tāds, kas māna, maldina. Tāds, kas rada nepareizus priekšstatus, domas, uzskatus.
- mazkustīgs Tāds, kas maz pārvietojas, tiek pārvietots (piemēram, par priekšmetiem, vielām). Tāds, kas maz maina stāvokli, formu.
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc izmēriem ko citu, līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju).
- neparedzēts Tāds, kas nav iepriekš paredzēts. Arī negaidīts, pēkšņs.
- ļengans Tāds, kas nav stingrs, tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām). Tāds, kas nav stingri nostiepts (par priekšmetiem).
- nelabs Tāds, kas neatbilst noteiktām izmantošanas prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, vietu).
- slikts Tāds, kas neatbilst, ir nepiemērots noteiktām izmantošanas prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, vietu, parādību).
- neatgriezenisks Tāds, kas neatgriežas iepriekšējā, sākotnējā stāvoklī (par procesu, norisi). Tāds, kas neatkārtojas.
- mēms Tāds, kas nedarbojas un nerada skaņas (piemēram, par ierīcēm, priekšmetiem).
- neizturīgs Tāds, kas neiztur kādu (parasti nelabvēlīgu) iedarbību (par priekšmetu, vielu). Tāds, kas ātri nolietajās.
- neizvēlīgs Tāds, kas neizvirza īpašas prasības (piemēram, vajadzīgajam priekšmetam).
- neizdevīgs Tāds, kas nesagādā ērtības, priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu. Tāds, kas ir sliktāks, nelabvēlīgāks salīdzinājumā ar ko citu.
- mazs Tāds, kas nesasniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
- mazs Tāds, kas nesasniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju). Pretstats: liels.
- sauss Tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti mazā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, vielu, priekšmetu, grupā.
- neizturīgs Tāds, kas nespēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par priekšmetu, vielu.
- kropls Tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem). Tāds, kam ir defekti. Arī sabojāts.
- kroplīgs Tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem). Tāds, kam ir defekti. Arī sabojāts. Kropls (2).
- pienains Tāds, kas no iekšpuses ir pārklāts ar pienu; tāds, kas ir notraipīts ar pienu.
- noderīgs Tāds, kas noder, ir izmantojams, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām, parādībām).
- pāragrs Tāds, kas noris pirms parastā laika, priekšlaicīgi (par norisēm dabā).
- agrs Tāds, kas noris pirms parastā laika. Priekšlaicīgs, pāragrs.
- bezpriekšmetu Tāds, kas noris, tiek veikts bez priekšmetiem (parasti skatuves mākslā).
- simpatētisks Tāds, kas noslēpumaini iedarbojas uz psihi, parasti uz emocijām (piemēram, par darbībām, vārdiem, priekšmetiem, vielām). Arī slepens.
- atmugurisks Tāds, kas notiek virzienā uz aizmuguri vai ar mugurpusi pa priekšu.
- endoparazītisks Tāds, kas parazitē citu organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos.
- iedzimts Tāds, kas pārmantots no iepriekšējām paaudzēm, tāds, kas piemīt kopš dzimšanas (par psihiskām īpašībām, spējām).
- liels Tāds, kas pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
- plats Tāds, kas pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, platumu.
- liels Tāds, kas pārsniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju). Pretstats: mazs.
- iekšķīgs Tāds, kas pastāv, noris (parasti organisma) iekšienē.
- pirmsvēlēšanu Tāds, kas pastāv, noris pirms vēlēšanām. Priekšvēlēšanu.
- pirmsziemas Tāds, kas pastāv, noris pirms ziemas. Priekšziemas.
- starppriekšmetu Tāds, kas pastāv, noris starp mācību priekšmetiem.
- vesels Tāds, kas pēc apjoma, sastāva u. tml. atbilst lielam daudzumam, arī priekšstatiem (par kā lielu kopumu).
- pilnīgs Tāds, kas pēc savām īpašībām, izskata ir ļoti līdzīgs (kam) citam (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- atsperīgs Tāds, kas pēc stiepšanas, liekšanas vai spiešanas ātri, viegli spēj ieņemt iepriekšējo formu un stāvokli.
- dziļš Tāds, kas piepilda vietu, kurai ir liels ievirzījums kur iekšā (par ūdeni).
- izdevīgs Tāds, kas rada kādu labumu, ērtības, tāds, kam ir priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu.
- skanīgs Tāds, kas rada labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem).
- viegls Tāds, kas rada neliela svara iespaidu, tāds, kam ir samērā smalka uzbūve (parasti par priekšmetiem, arī par to formu, veidu u. tml.).
- tālskanīgs Tāds, kas rada tālu uztveramas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem).
- dzelžains Tāds, kas raksturīgs dzelzij, dzelzs, tērauda priekšmetiem. Arī metālisks.
- kārtējs Tāds, kas regulāri seko iepriekšējam, tāds, kas ir nākamais noteiktā (kā) secībā. Tāds, kas regulāri notiek, atkārtojas pēc noteikta laikposma.
- pāragrs Tāds, kas rodas, noris pārāk agri, priekšlaicīgi (par fizioloģiskām norisēm, piemēram, novecošanos, nāvi, dzimšanu).
- spožs Tāds, kas samērā stipri atstaro gaismu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- jauns Tāds, kas seko iepriekšējam. Nākamais.
- lielisks Tāds, kas sevišķi atbilst, ir piemērots noteiktām izmantošanas prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, vietu, parādību).
- dzēlīgs Tāds, kas skarot rada sāpes, arī bojājumu, ievainojumu (piemēram, par asiem priekšmetiem, lodēm).
- izturīgs Tāds, kas spēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par priekšmetu, vielu.
- ciešs Tāds, kas stipri savieno, saista (piemēram, priekšmetus, parādības).
- reliģiozs Tāds, kas tic dieva vai dievu esamībai, visvarenībai, izpilda reliģiskos priekšrakstus.
- dievbijīgs Tāds, kas tic dievam, tā varenībai, jūt bijību pret to, cītīgi izpilda reliģiskos priekšrakstus.
- pāragrs Tāds, kas tiek darīts, noris pārāk agri, priekšlaicīgi (par cilvēka darbību, parādībām sabiedrībā).
- nejaušs Tāds, kas tiek darīts, veikts bez nolūka, iepriekšēja nodoma.
- papildu Tāds, kas tiek izmantots, organizēts, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, būtiskāko, raksturīgāko, arī iepriekš paredzēto, sākotnējo.
- pirmītējs Tāds, kas tikko, nesen ir pagājis (par laikposmu). Iepriekšējais.
- izturīgs Tāds, kas var izturēt kā ietekmi (par priekšmetu, vielu). Tāds, kas ātri nenolietojas.
- plašs Tāds, kas veido lielu, daudzveidīgu kopumu (piemēram, par priekšmetiem, produkciju).
- eksprompts Tāds, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās. Tāds, kas saistīts ar veidošanu, sacerēšanu bez iepriekšējas sagatavošanās.
- frontāls Tāds, kas vērsts (ar priekšpusi) pret skatītāju (piemēram, par celtni).
- atgriezenisks Tāds, kas vērsts atpakaļ, iedarbojas iepriekšējā, sākotnējā virzienā.
- ugunsbīstams Tāds, kas viegli aizdegas un var izraisīt negadījumus, ugunsgrēkus (par materiālu, vielu, priekšmetu).
- vijīgs Tāds, kas viegli maina savu augstumu, spēku (par balsi). Tāds, kas ir izteiksmīgs, niansēts (par runu, māksliniecisku priekšnesumu u. tml.).
- vijīgs Tāds, kas viegli padodas deformācijai un ātri pēc tās izbeigšanās atjauno iepriekšējo formu, tāds, kas viegli lokāms, liecams. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- izvēlīgs Tāds, kas, izvēloties (piemēram, priekšmetus), izvirza īpašas prasības. Tāds, kas ātri nevar izvēlēties (1).
- slābans Tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām). Tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem).
- slābs Tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām). Tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem).
- šļaugans Tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām). Tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem).
- pēcpļaujas Tāds, ko audzē pēc iepriekšējā auga nopļaušanas.
- iekšķīgs Tāds, ko ievada organisma iekšienē (par zāļu vielām).
- ciets Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu). Pretstats: mīksts.
- savstarpējs Tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piemēram, par darbību, stāvokli).
- kombinēts Tāds, ko izmanto dažādiem nolūkiem (piemēram, par priekšmetiem).
- reljefs Tāds, ko izmanto, lai (piemēram, priekšmeta) virsmā veidotu izciļņus, padziļinājumus.
- ķēmīgs Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes (piemēram, par priekšstatu, fantāzijas tēlu). Spocīgs.
- endogēns Tāds, ko izraisījuši iekšēji cēloņi.
- prepozitīvs Tāds, ko lieto cita vārda priekšā, ar kuru tas veido savienojumu.
- likumsakarīgs Tāds, ko nosaka parādību iekšējā, būtiskā sakarība.
- spontāns Tāds, ko pēkšņi izraisa (kā) iekšēji cēloņi, iekšējas likumsakarības, iekšēja nepieciešamība bez tiešas ārējas iedarbības. Arī tāds, kas tieši neizriet no cilvēka gribas vai darbības. Arī patvaļīgs (5).
- svešs Tāds, ko uztver kā nepazīstamu, nezināmu, savādāku (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto).
- pazīstams Tāds, ko uztver kā tāpatīgu, tāds, kas ir iepriekš uztverts un iegaumēts.
- mazgājams Tāds, ko var mazgāt (par priekšmetiem, to virsmu).
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu). Ļoti elastīgs. Pretstats: ciets (2).
- pabiezs Tāds, ko veido daudzi samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas. Pretstats: parets.
- biezs Tāds, ko veido daudzi, ļoti tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas. Pretstats: rets.
- patukšs Tāds, kur ir samērā maz (kā, piemēram, cilvēku, priekšmetu) - parasti par vietu, telpu.
- pilns Tāds, kurā (kas, piemēram, viela, priekšmets) ir ievietots tādā daudzumā, ka tajā nav brīvas vietas.
- neizšķirīgs Tāds, kurā (piemēram, tumsas dēļ) nav iespējams izšķirt, saskatīt atsevišķus priekšmetus.
- plakans Tāds, kura garums, platums ir ievērojami lielāks par šķērsgriezumu, biezumu un kuram parasti ir līdzena virsma (piemēram, par priekšmetiem, vielu veidojumiem).
- stabils Tāds, kura īpašības, arī stāvoklis attiecīgajos apstākļos nemainās (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem). Pretstats: labils.
- stiegrains Tāds, kurā ir gari, samērā tievi, šauri reljefi veidojumi (piemēram, par priekšmetiem).
- naturāls Tāds, kurā ir kopēti īstenības priekšmeti un parādības, neatspoguļojot būtisko, tipisko.
- labs Tāds, kurā izpaužas atbilstība, piemērotība noteiktām izmantošanas prasībām, tāds, kas izraisa patiku (piemēram, par priekšmeta, telpas, vietas, parādības īpašībām).
- skops Tāds, kura lielums, vērtība, intensitāte ir mazāka nekā vēlams, nepieciešams, arī parasts (piemēram, par priekšmetiem, norisēm).
- tukšs Tāds, kurā nekas nav ievietots, nekas neatrodas (piemēram, par trauku, dobu priekšmetu, veidojumu).
- parasts Tāds, kura pazīmes neatšķiras no, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu, darbību grupas pazīmēm, kas ir pieņemtas par tipiskām.
- skaidrs Tāds, kura pazīmes pilnīgi atbilst kādiem priekšstatiem, nojēgumiem. Arī īsts (1).
- māksla Tāds, kurā rodas estētiski elementi, estētiskas vērtības (par darbību, procesu, darbības nozari). Tāds, kam ir estētiski elementi, estētiska vērtība (piemēram, par priekšmetiem).
- kompakts Tāds, kura sastāvdaļas atrodas tuvu cita pie citas (piemēram, par priekšmetiem, to kopu).
- ciešs Tāds, kura sastāvdaļas ir savienotas vai arī atrodas tuvu cita pie citas (piemēram, par priekšmetu, parādību).
- saskanīgs Tāds, kurā sastāvdaļas, elementi veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- tīrasinīgs Tāds, kura vecāki (arī senākie priekšteči) pieder pie vienas un tās pašas rases, nācijas, tautas.
- tīrasiņu Tāds, kura vecāki (arī senākie priekšteči) pieder pie vienas un tās pašas rases, nācijas, tautas.
- pamīšs Tāds, kurā viena elementa, detaļas mala, gals u. tml. sniedzas pāri cita elementa, detaļas malai, galam u. tml. (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.). Tāds, kā malas, gali u. tml. sniedzas pāri cits citam (parasti par priekšmetiem).
- pamīšs Tāds, kurā vienas virknes, rindas u. tml. elementi, detaļas atrodas pretī citas virknes, rindas u. tml. elementu, detaļu atstarpēm (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.). Tāds, kas atrodas pretī (kā) atstarpēm (par priekšmetiem).
- robots Tāds, kura virsmā ir robi (par priekšmetiem). Robains (1).
- robains Tāds, kura virsmā ir robi (par priekšmetiem). Robots [2] (1).
- māksla Tāds, kurš izgatavo priekšmetus ar estētisku vērtību, kura darbībā ir estētiski elementi (par cilvēku).
- spurains Tāds, no kā ir izvirzījušās, daļēji atdalījušās kādas daļas (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem).
- nepazīstams Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu. Svešs (2).
- svešs Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu. Tāds, kas nav pazīstams, zināms, tāds, kas nav redzēts, tuvāk iepazīts, apgūts u. tml., (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
- tīrs Tāds, starp kura, parasti tuvākajiem, priekštečiem nav citu tautu, cilšu, sociālu grupu u. tml. pārstāvju.
- spītīgs Tāds, uz ko cilvēkam ir grūti, arī neiespējami iedarboties (parasti par priekšmetiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tīrs Tāds, uz kura vai kurā nav netīrumu, traipu, nevēlamu vielu u. tml. (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem).
- atavisms Tādu (organisma) īpašību un pazīmju parādīšanās, kādas bijušas raksturīgas tāliem priekštečiem.
- sisenis Taisnspārņu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam taustekļu garums parasti nepārsniedz pusi no ķermeņa garuma un kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem.
- racējcircenis Taisnspārņu dzimtas kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekli.
- bazilika Taisnstūrveida celtne, kuras iekšpuse ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai piecās gareniskās daļās (jomos).
- senmāte Tāla priekštece, sence.
- priekša Tālāk, prom no iepriekšējās (arī parastās) vietas, stāvokļa (virzīties, virzīt ko).
- dibenplāns Tālākā, dziļākā daļa (piemēram, skatuvei), tālākais plāns (piemēram, gleznai). Pretstats: priekšplāns.
- sentēvi Tāli priekšteči, senči.
- talmudisms Talmuda priekšrakstu, mācību kopums.
- talmudists Talmuda priekšrakstu, mācību pazinējs, pētnieks, arī piekritējs.
- joprojām Tāpat kā līdz šim, tāpat kā iepriekš.
- paka Tas (atsevišķs priekšmets, arī kā kopums), kas ir iesaiņots papīrā, kartonā u. tml. materiālā. Veidojums, kas radies, ko iesaiņojot.
- robeža Tas (atšķirība, pazīmju kopums), kas nošķir, atdala (parasti) divas vai vairākas parādības, priekšmetus.
- upuris Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Ziedojums (1).
- ziedojums Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam var dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Upuris (1).
- Modes lieta Tas (parādība, priekšmets), kas ir vispopulārākais pašreizējā laikposmā.
- Modes lieta Tas (parādība, priekšmets), kas ir vispopulārākais pašreizējā laikposmā.
- mantojums Tas (parasti nevēlamais), kas ir palicis no iepriekšējām paaudzēm, iepriekšējiem laikposmiem.
- relikts Tas (parasti organisms, viela, parādība dabā), kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta.
- mēle Tas (parasti priekšmets), kam ir plakana, garena forma.
- spīdeklis Tas (parasti priekšmets), kas izstaro vai atstaro gaismu. Arī gaismeklis.
- mantojums Tas (parasti vērtīgais kultūra), ko iegūst, pārņem no iepriekšējām paaudzēm, iepriekšējiem darbiniekiem.
- ērtības Tas (piemēram, ierīces, priekšmeti, telpas), kas padara ko ērtu.
- zīme Tas (piemēram, parādība, īpašība, priekšmets), pēc kā ir iespējams noteikt (kā) stāvokli, arī izveidošanos, turpmāko attīstību. Arī pazīme.
- milzis Tas (piemēram, priekšmets, celtne), kas ir ļoti liels. Gigants (2), milzenis (1).
- milzenis Tas (piemēram, priekšmets, celtne), kas ir ļoti liels. Gigants (2), milzis (3).
- konkurents Tas (piemēram, priekšmets, ierīce, viela), kas var pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu).
- ūnikums Tas (piemēram, priekšmets, parādība, dzīva būtne), kas ir vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm).
- nozīme Tas (piemēram, priekšmets, parādība, īpašība, arī jēdziens, priekšstats), ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē, uz ko norāda kāds priekšmets, parādība.
- priekštecis Tas (piemēram, priekšmets, parādība, notikums), kas bijis pirms kā cita, ir ietekmējis to.
- priekšgājējs Tas (piemēram, priekšmets, parādība, notikums), kas ir bijis pirms kā cita, ir ietekmējis to.
- pēctecis Tas (piemēram, priekšmets, parādība, notikums), kas pastāv pēc kā cita vai ir tā ietekmēts.
- jaukums Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kam piemīt kas skaists, patīkams, valdzinošs.
- pabiras Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir mazvērtīgs, nenozīmīgs.
- nejaucība Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir nepatīkams, pretīgs. Tas, kas sagādā neērtības, apgrūtina.
- spīgulis Tas (piemēram, priekšmets, veidojums), kas spīguļo.
- zvīgulis Tas (piemēram, priekšmets, veidojums), kas zvīļo, zvīguļo.
- rakstāms Tas (piemēram, priekšmets, viela), kas ir paredzēts rakstīšanai.
- muskulis Tas (piemēram, priekšmets), kam (parasti kādā stāvoklī) nav noteiktas formas.
- spožums Tas (piemēram, priekšmets), kas ir spožs.
- zīme Tas (priekšmets, arī kā atveidojums, attēls), kas apzīmē (ko), norāda (uz ko).
- pirmavots Tas (priekšmets, no kā tieši iegūst (ko, parasti tālāk apstrādājamu), kas tieši apgādā, nodrošina (ar ko, parasti tālāk apstrādājamu).
- palīgs Tas (priekšmets, parādība u. tml.), kas veicina kā norisi.
- avots Tas (priekšmets, parādība u. tml.), no kā iegūst (ko), kas apgādā, nodrošina (ar ko).
- mozaīka Tas (priekšmets, parādība), kas sastāv, ir veidots no vairākām, daudzām daļām, sastāvdaļām.
- konuss Tas (priekšmets, veidojums), kas pēc formas ir līdzīgs šādam ģeometriskam ķermenim.
- aizstājējs Tas (priekšmets, viela), ar ko aizstāj.
- maiseklis Tas (priekšmets), ar ko maisa (piemēram, vielu).
- darāms Tas (priekšmets), pie kā pašreiz strādā.
- pašgājējs Tas (tāds), kas pārvietojas ar enerģiju, kuru rada tā iekšējais mehāniskās enerģijas avots (piemēram, par mašīnām kā transportēšanai, kāda darba, kādas darbības veikšanai).
- materiāls Tas (viela, priekšmets, parādība dabā u. tml.), kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
- zemteksts Tas iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un domu plūsmu.
- apliekamais Tas, ar ko aptver kādu priekšmetu (apliekot, apņemot).
- vēdeklis Tas, kam ir šādam priekšmetam raksturīgā forma.
- ielaidums Tas, kas (papildus) iestrādāts (kur iekšā).
- galvgalis Tas, kas atrodas (kā) priekšgalā.
- karognesējs Tas, kas atrodas (kādas kustības, cīņas u. tml.) priekšgalā, vadībā.
- iekšas Tas, kas atrodas kur iekšā. Iekšējās daļas (piemēram, mašīnām).
- priekšgājējs Tas, kas iet pa priekšu, rādot pārējiem priekšzīmi. Tas, kas ir avangardā.
- viendienis Tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām).
- viendienītis Tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām).
- numurs Tas, kas ir apzīmēts ar šādu priekšmetu.
- precedents Tas, kas ir bijis iepriekš un noder par paraugu kam vēlākajam, pašreizējam.
- pirmais Tas, kas ir iepriekš, vispirms minēts (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- intervents Tas, kas militāri vai ekonomiski iejaucas citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās.
- liktenis Tas, kas notiek (ar kādu priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē. Stāvoklis, kādā (tas) nonāk noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē.
- nejaušība Tas, kas notiek, izraisās vai ko dara, veic bez nolūka, bez iepriekšēja nodoma.
- trumpis Tas, kas rada priekšrocības, ir izdevīgs.
- vizītkarte Tas, kas raksturo (ko), rada priekšstatu (par ko).
- šķitums Tas, kas šķiet esam, bet neeksistē īstenībā. Priekšstats, uzskats par ko īstenībā neesošu.
- eksprompts Tas, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās.
- patvērums Tas, kas, aizsedzot (ko), atrodoties (kam) priekšā, pasargā (to no kā).
- aizsegs Tas, kas, atrodoties kam priekšā, aizklāj, aizsedz, paslēpj.
- īpašība Tas, kas, piemītot priekšmetam vai parādībai, nosaka to atšķirību no citiem priekšmetiem un parādībām vai līdzību ar tiem un izpaužas mijiedarbībā ar citiem priekšmetiem vai parādībām.
- sapnis Tas, pēc kā ilgojas, tas, ko vēlas, lai tas piepildītos, notiktu. Iztēlē radīts tēls, priekšstats par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos.
- saturs Tas, tas atklāj visu kāda objekta elementu vienību, īpašības, iekšējos procesus, attīstības tendences.
- ietaurēt Taurējot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- sfings Tauriņš, kam raksturīgs liels, drukns ķermenis ar tievāku pakaļējo daļu un priekšējie spārni, kas ir ievērojami garāki par pakaļējiem spārniem.
- sirpjspārņi Tauriņu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīga sirpjveidīgi pagarināta priekšējo spārnu priekšmala. Šīs dzimtas tauriņi.
- tinējs Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst nelieli tauriņi un kuras kāpuri parasti dzīvo vai nu uz kokaugu lapām, ko tie satin vai savelk ar tīmekļiem, vai arī augu daļu iekšienē.
- zobspārņi Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli tauriņi, kam priekšspārnu iekšmalā ir neliels zobveida zvīņu izcilnītis. Šīs dzimtas tauriņi.
- ietaustīties Taustoties ievirzīties (kur iekšā).
- referendums Tautas balsošana par svarīgu valsts dzīves jautājumu (piemēram, par likumu, valsts iekārtu, politisku priekšlikumu).
- rūpniecība Tautas saimniecības nozare, kas ietver izejvielu un kurināmā ieguvi un izejvielu pārstrādi ražošanas līdzekļos un patēriņa priekšmetos.
- ietecināt Tecinot panākt, ka (šķidrums) ievirzās (kur iekšā).
- ietecēt Teciņus ievirzīties (kur iekšā).
- Materiālu pretestība Tehnikas nozare, kas izstrādā metodes ķermeņa izmēru noteikšanai, ievērojot spēkus, kuri darbojas uz to. Attiecīgais mācību priekšmets.
- Materiālu pretestība Tehnikas nozare, kas izstrādā metodes ķermeņa izmēru noteikšanai, ievērojot spēkus, kuri darbojas uz to. Attiecīgais mācību priekšmets.
- apdedzināšana Tehnoloģiska procesa posms, kurā priekšmetu pakļauj augstai temperatūrai.
- Bāzt mutē Teikt citam ko priekšā.
- Bāzt mutē Teikt citam ko priekšā.
- Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē Teikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto.
- suflēt Teikt priekšā (tēlotājam) lomas tekstu.
- suflēt Teikt priekšā tēlotājam (lomas tekstu).
- uzstāties Teikt runu, izsacīt savu viedokli, prasību (publikas priekšā).
- izsaukt Teikt, lasīt priekšā (parasti dziesmas vārdus).
- saukt Teikt, lasīt priekšā.
- subjekts Teikuma priekšmets.
- izteicējs Teikuma virsloceklis, kas izsaka teikuma priekšmeta galveno pazīmi (darbību, stāvokli, īpašību, kvalitāti).
- Teikuma priekšmets Teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs.
- Pilns teikums Teikums, kurā ir teikuma priekšmets un izteicējs.
- Pilns teikums Teikums, kurā ir teikuma priekšmets un izteicējs.
- Vienkāršs teikums Teikums, kurā ir tikai viens virslocekļu (teikuma priekšmeta un izteicēja vai to grupu) saistījums.
- Vienkāršs teikums Teikums, kurā ir tikai viens virslocekļu (teikuma priekšmeta un izteicēja vai to grupu) saistījums.
- Bezpersonas teikums Teikums, kurā nav teikuma priekšmeta.
- attecēt Tekot, plūstot atvirzīties iepriekšējā vietā.
- ietecēt Tekot, plūstot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, traukā) - parasti par šķidrumu.
- priekšvārds Teksts (grāmatas, brošūras un tml. sākumā), kurā izteikti autora vai citas personas iepriekšēji paskaidrojumi, piezīmes (par šo grāmatu, brošūru u. tml.).
- Lasāmais gabals Teksts, kas paredzēts lasīšanas apgūšanai (parasti skolā). Teksts, ko paredzēts lasīt priekšā (piemēram, kādā ceremonijā).
- lasāmgabals Teksts, kas paredzēts lasīšanas apgūšanai (parasti skolā). Teksts, ko paredzēts lasīt priekšā (piemēram, kādā ceremonijā). Lasāmais gabals.
- iztēle Tēlains priekšstats.
- lokālisms Tēlotājā mākslā - krāsas, krāsas toņa saistīšana ar noteiktu priekšmetu.
- lokāls Tēlotājā mākslā - tāds, kas piemīt priekšmetam pašam (par krāsu, krāsu toni).
- Klusā daba Tēlotājas mākslas (galvenokārt glezniecības un grafikas) žanrs, kurā parasti attēlo dabas un sadzīves priekšmetus (piemēram, augļus, ziedus, traukus, medījumus). Šī žanra mākslas darbs.
- Klusā daba Tēlotājas mākslas (galvenokārt glezniecības un grafikas) žanrs, kurā parasti attēlo dabas un sadzīves priekšmetus (piemēram, augļus, ziedus, traukus, medījumus). Šī žanra mākslas darbs.
- diorāma Tēlotājas mākslas darbs (parasti liela, zema puscilindra formā), kura vertikālā daļa ir apgleznota, bet horizontālo daļu (priekšplānu) veido butaforijas.
- glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā īstenības priekšmetus un parādības atveido mākslas tēlos ar krāsu, līniju un gaismēnas palīdzību uz plaknes (piemēram, uz audekla, koka, stikla, sienu apmetuma).
- popārts Tēlotajas mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgi veidojumi no reāliem priekšmetiem, apkārtējās vides fragmentiem u.tml.
- iekštelpa Telpa celtnes iekšienē.
- apakša Telpa starp priekšmetu un pamatu, uz kura tas atrodas. Telpa, vieta zem ēkas, starp ēku un zemi.
- vējtveris Telpa, kas atrodas starp celtnes ārdurvīm vai starp ārdurvīm un iekštelpu durvīm un kas pasargā no vēja, aukstuma iekļūšanas celtnē.
- gaitenis Telpa, parasti gara, kustībai, piemēram, celtnes, kuģa, vagona iekšienē, vai kustībai starp celtnēm.
- starptelpa Telpa, vieta starp priekšmetiem, veidojumiem u. tml.
- grīda Telpas apakšējais iekšējais segums (pa kuru staigā).
- puse Telpas daļa, kurā atrodas ar apzīmētāju nosauktais priekšmets.
- siena Telpas vai telpiska veidojuma vertikālais (ārējais vai iekšējais) konstruktīvais norobežojums.
- griesti Telpas virsējais iekšējais norobežojums, segums.
- mulāža Telpisks (kā, piemēram, ķermeņa daļas, priekšmeta) atveidojums ģipsī, vaskā, parafīnā dabiskā lielumā (demonstrēšanai, mācībām u. tml.).
- mēbele Telpu iekārtas priekšmets.
- iekša Telpu iekšiene, iekšpuse.
- elks Tēls, priekšmets u. tml., kam cilvēks ziedo un ko pielūdz.
- ietenterēt Tenterējot ievirzīties (kur iekšā).
- iztēst Tēšot izgatavot (priekšmetu, tā daļu).
- Tēva vārds Tēva priekšvārds (personvārds).
- Tēva vārds Tēva priekšvārds (personvārds). Tēvvārds.
- dievbijība Ticība dievam, tā varenībai, bijība pret to, reliģisko priekšrakstu cītīga izpildīšana.
- fatālisms Ticība iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim.
- bībelstāsts Ticības mācība (mācību priekšmets).
- palēkties Tiekot atrautam no pamata, strauji pavirzīties uz augšu (par priekšmetiem).
- trāpīt Tiekot darbinātam, kustinātam u. tml., nonākt kur, skart ko (parasti par priekšmetiem, arī ķermeņa daļām).
- nokarst Tiekot karsētam, sasniegt augstu temperatūru (par priekšmetu, vielu).
- iekratīties Tiekot kratītam, ievirzīties (kur iekšā).
- sadēdēt Tiekot lietotam, arī laika gaitā, parasti pilnīgi, sabojāties, kļūt nestipram (piemēram, par celtnēm, koka priekšmetiem).
- nolidot Tiekot mestam, veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par priekšmetiem. Virzoties ar gaisa plūsmu, veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nolidot Tiekot mestam, virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties (par priekšmetiem). Virzīties ar gaisa plūsmu (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- sakarst Tiekot pakļautam karstuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, kaistam (par vielu, priekšmetu).
- sasilt Tiekot pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (parasti par vielu, priekšmetu).
- iešķetināties Tiekot šķetinātam, ievīties (kur iekšā).
- cīņa Tiekšanās (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
- sāncensība Tiekšanās pēc tā paša, pēc kā tiecas arī sāncensis vai sāncenši.
- pirmtiesības Tiesības, arī priekšrocības ko darīt, iegūt pirmajam, ārpus kārtas.
- Pirmdzimtības tiesības Tiesības, pēc kurām vecākajam dēlam ģimenē ir īpašas priekšrocības mantojuma saņemšanā.
- Kriminālprocesuālās tiesības Tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanas, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
- tievgalis Tievākais (priekšmeta, veidojuma) gals.
- šmaugs Tievs un garens, arī samērā garš (par priekšmetiem). Arī slaids (3).
- slaids Tievs un samērā garš (piemēram, par priekšmetiem).
- smaile Tievs, parasti konusveida, trīsstūrveida, gals (priekšmetam, veidojumam u. tml.).
- Kur deguns rāda Tikai uz priekšu, nenoteiktā vai nezināmā virzienā (iet, braukt).
- Kur deguns rāda Tikai uz priekšu, nenoteiktā vai nezināmā virzienā (piemēram, iet, braukt).
- pirmīt Tikko, nesen pagājušajā laikposmā. Agrāk. Iepriekš.
- ierasties Tikt atgādātam (par priekšmetiem).
- skriet Tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem). Ātri pārvietoties.
- palikt Tikt atstājam (kādā vietā). Atrasties, arī nonākt (kādā vietā) un netikt virzītam, nevirzīties prom (par priekšmetiem).
- dabūt Tikt bojātam, tikt pakļautam kaitīgai iedarbībai (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.).
- iekniebties Tikt dziļi iespiestam (kur iekšā) - par nagiem.
- iecirsties Tikt iecirstam (kur iekšā, parasti neviļus, negribēti) - piemēram, par cirvi, kapli.
- iedurties Tikt iedurtam, ievirzītam ar spiedienu (kur iekšā)- par ko asu.
- ieiet Tikt iespiestam, iesistam (kur iekšā)- par priekšmetiem.
- ievandīties Tikt ievandītam (kur iekšā).
- iegulties Tikt ievietotam (kur iekšā, parasti horizontāli).
- iegult Tikt ievirzītam, ievietotam (kur iekšā).
- iziet Tikt izdabūtam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetu.
- iziet Tikt izlietotam, patērētam (par produktu). Tikt izlietotam (par daudziem vai visiem priekšmetiem).
- veidoties Tikt izstrādātam, gatavotam (par priekšmetiem).
- nogulties Tikt novietotam horizontāli (kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem, ķermeņa daļām. Novietoties horizontāli (kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem.
- sagult Tikt novietotam horizontāli (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
- sagulties Tikt novietotam horizontāli (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
- gulties Tikt novietotam horizontāli, ieņemt horizontālu stāvokli (par priekšmetiem).
- pagult Tikt novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā (par priekšmetiem).
- nobraukt Tikt novilktam (pār ko, gar ko u. tml.) - par roku, priekšmetu.
- pārvērsties Tikt pārveidotam atbilstoši kādām prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, platību). Tikt izmantotam par ko citu.
- pārdzimt Tikt pārveidotam par ko citu, jaunā kvalitātē (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.).
- ceļot Tikt pārvietotam (piemēram, par dažādiem priekšmetiem, materiāliem u. tml.).
- pārceļot Tikt pārvietotam (uz kurieni, pie kā, kur) - piemēram, par priekšmetiem.
- pazust Tikt pārvietotam, pārvietoties tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts, nebūt nekur atrodamam (par priekšmetu). Tikt pazaudētam.
- iejukt Tikt pavirši, nevērīgi ieliktam (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast.
- panākt Tikt pavirzītam šurp (kur, kādā virzienā u. tml.) - par priekšmetiem.
- sarindoties Tikt sakārtotam, novietotam, arī atrasties rindā (par priekšmetiem, celtnēm, augiem u. tml.).
- nokrist Tikt strauji, arī ar vēzienu nolaistam (par paceltu priekšmetu).
- taupīties Tikt taupītam (par materiālām vērtībām, priekšmetiem u. tml.).
- uzslieties Tikt uzvirzītam, izveidotam virzienā uz augšu (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, to daļām).
- dzimt Tikt veidotam, gatavotam (par priekšmetiem, materiālām vērtībām).
- kārties Tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) - parasti par galvu. Tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) tā, ka karājas (parasti par roku, kāju, mēli).
- virzīties Tikt virzītam, pārvietotam (noteiktā virzienā) - par priekšmetiem.
- urbties Tikt virzītam, virzīties, parasti ar spiedienu (kur iekšā) - par ko smailu.
- kosties Tikt virzītiem (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
- padoties Tikt, parasti labi, uztvertam, apgūtam, paveiktam (par mācību priekšmetu, darbu, iemaņu u. tml.).
- satīt Tinot (priekšmetu, kādu materiālu), parasti cilindrveidīgi, izveido. (to vēlamajā formā).
- ietipināt Tipinot ievirzīties (kur iekšā).
- galantērija Tirdzniecībā vai rūpniecībā - sīku apģērba priekšmetu un tualetes piederumu kopums.
- Krāmu tirgotājs Tirgotājs, kas pārdod dažādus, parasti lietotus, priekšmetus.
- Krāmu tirgotājs Tirgotājs, kas pārdod dažādus, parasti lietotus, priekšmetus.
- sīkumtirgus Tirgus, arī tirgus daļa, kur tirgojas ar dažādiem sīkiem, mazvērtīgiem, arī ar veciem, lietotiem priekšmetiem.
- berzt Tīrīt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
- trīt Tīrīt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu. Berzt (2).
- attīrīt Tīrot atbrīvot (parasti priekšmetu no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša). Notīrīt.
- iztīrīt Tīrot pilnīgi atbrīvot (piemēram, priekšmetu, telpu, platību) no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša.
- donna Tituls augstākās kārtas sievietei Itālijā (lieto vārda priekšā).
- donja Tituls augstākās kārtas sievietei zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
- dons Tituls augstākās kārtas vīrietim Itālijā (lieto vārda priekšā).
- tonalitāte Toņu, nianšu, nokrāsu īpatnību kopums (krāsai, gaismēnai). Šādu krāsas, gaismēnas īpatnību kopums (piemēram, mākslas darbam, priekšmetam, vielai).
- totēms Totēmisma - dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko uzskata par kādas cilvēku kopas senci.
- rituāls Tradīcijas vai priekšrakstu noteikta (parasti svinīga) darbība, darbību kopums.
- spartakiāde Tradicionālas masu sacensības (piemēram, kādā ražošanas nozarē, mācību priekšmetā).
- ritenis Transportlīdzekļa elements - rotējošs riņķveida priekšmets, kas saskaras ar ceļa virsmu un padara iespējamu transportlīdzekļa kustību.
- ietrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- ietrenkāt Trenkājot iedzīt (kur iekšā dzīvniekus).
- ietriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- aiztriept Triepjot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt, aiztaisīt (parasti spraugu, caurumu u. tml.). _imperf._ Triept ciet.
- iztriept Triepjot pārklāt (ar kādu vielu, parasti no iekšpuses).
- priekšbura Trijstūra bura vai viena no vairākām trijstūra burām, ko uzvelk lokmasta priekšā.
- trijnieks Triju (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
- triāde Triju (piemēram, priekšmetu, parādību, jēdzienu) kopums, sistēma.
- trijādība Triju (piemēram, priekšmetu, parādību, jēdzienu) kopums.
- fokbura Trīsstūraina priekšbura, kas piestiprināta pie priekšējā masta.
- dene Trīsstūrveida sēdeklis laivas priekšdaļā un pakaļdaļā.
- trizulis Trizuļojošs priekšmets.
- kapoks Tropu koks, kura augļu - pogaļu - iekšējās sienas klātas ar bieziem matiņiem.
- dobums Tukša telpa, tukšs vidus (kādā priekšmetā).
- caurums Tukša vieta, sprauga (kādā priekšmetā).
- plaisa Tukša, garena, parasti samērā šaura, vieta, telpa (piemēram, priekšmetā, materiālā), kas parasti rodas kādas deformācijas rezultātā.
- ēna Tumšs laukums, plankums. Arī tumšs priekšmets, figūra.
- vieta Tur, kur kam ir jābūt, jāatrodas. Arī tur, kur kas ir bijis, atradies iepriekš.
- balstīt Turēt (noteiktā stāvoklī) - par balstu. Ar balstu stiprināt, censties turēt līdzšinējā stāvokli (piemēram, priekšmetu).
- autostops Tūrisma veids - ceļošana ar jebkuru ceļā apturētu automobili, norēķinoties ar iepriekš nopirktiem taloniem (kuri dod šoferim tiesības uz prēmiju vai piedalīšanos premiālā izlozē).
- saturēt Turot (kādu), neļaut (tam) kustēties, virzīties. Turot panākt, ka (kāds) saglabā savu iepriekšējo stāvokli.
- pēctecība Turpinājums priekšgājēju darbam, uzskatiem, tradīcijām.
- piesvīst Tvaikiem atdziestot, pārklāties no iekšpuses ar.
- izsust Tvaikos izkarst (par priekšmetiem).
- ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem.
- Sniega putra Ūdenī peldoši drupataini sniega sakopojumi. Daļēji izkusis sniegs (uz zemes, priekšmeta virsas).
- rīkstniecība Ūdens atradnes meklēšana ar īpašu, parasti divžuburu, rīksti, arī ar attiecīgu cita veida priekšmetu.
- Kristalizācijas ūdens Ūdens, kas ir tā saistīts ar kristāla (1) iekšējo uzbūvi, ka kristāls sabrūk, ja šo ūdeni atņem (izkarsē).
- Kristalizācijas ūdens Ūdens, kas ir tā saistīts ar kristāla (1) iekšējo uzbūvi, ka kristāls sabrūk, ja šo ūdeni atņem (izkarsē).
- Iekšējie ūdeņi Ūdenstilpju kopums kādas valsts iekšienē.
- izdegt Uguns iedarbībā tikt izbojātam (piemēram, izveidojoties caurumam, robam) - par priekšmetu.
- virtene Ūnijā, virknē novietots, izkārtots (piemēram, vienveidīgu priekšmetu, augu, kādu veidojumu) kopums.
- ieurbties Urbjoties ievirzīties (kur iekšā) - parasti par urbi.
- urbties Urbšanas gaitā tikt virzītam (kur iekšā) - par urbi.
- ieurķēt Urķējot ievirzīt (kur iekšā).
- mestrs Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks un ordenim piederošo zemju valdnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
- knābis Uz priekšu izvirzīts žokļu kaulu turpinājums, kas aptver muti un ir klāts ar ragvielu (putniem, pirmzīdītājiem).
- Šurp (un) turp, retāk šurpu (un) turpu Uz priekšu un atpakaļ (pārvietoties, pārvietot).
- Šurp (un) turp, retāk šurpu (un) turpu Uz priekšu un atpakaļ (pārvietoties, pārvietot).
- iesēdināt Uzaicināt vai likt iesēsties. Palīdzēt iesēsties vai novietoties (kur iekšā).
- brustvērs Uzbērums ierakuma priekšā karavīru aizsargāšanai.
- kompozīcija Uzbūves, struktūras, arī arī atsevišķu daļu, elementu izkārtošanas, sakām teorija (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā). Attiecīgais mācību priekšmets.
- aizbūvēt Uzbūvēt (ko kam priekšā).
- papilduzdevums Uzdevums, ko veic, izvirza papildus iepriekš paredzētajam uzdevumam.
- sadurt Uzdurt (ko uz kāda priekšmeta) lielākā daudzumā. Uzdurt (uz kāda priekšmeta kā lielāku daudzumu).
- aizsegties Uzklājot, pārklājot sev (ko) pāri, aizklājot (ko) priekšā, panākt, ka tiek aizsargāts, nav redzams vai ir grūtāk saskatāms. Aizklāties.
- pieņemt Uzklausīt vai izlasīt (kāda piedāvājumu, priekšlikumu, lūgumu u. tml.) un ar pozitīvu atbildi vai rīcību reaģēt (uz to).
- vārīgs Uzmanīgs, saudzīgs (pret ko, parasti priekšmetiem) - par darbību, rīcību u. tml.
- darbnīca Uzņēmums vai rūpnīcas, uzņēmuma nodaļa, kur labo vai izgatavo dažādus izstrādājumus (parasti sadzīves priekšmetus). Arī ateljē.
- lietuve Uzņēmums vai tā daļa, kur kausē metālu un lejot izgatavo no tā priekšmetus.
- arsenāls Uzņēmums, kur izgatavo, remontē un glabā ieročus, munīciju un uzkabes priekšmetus.
- kaltuve Uzņēmums, tā nodaļa, arī darbnīca, kurā kaļot veido, parasti dekoratīvu, virsmu (metāla, akmens) priekšmetiem.
- Atvērt iekavas Uzrakstīt šīs pieturzīmes pirmo daļu norobežojamā teksta priekšā.
- pieņemt Uzsākt kārtējo (darba, dienesta, sabiedriska) pienākuma veikšanu, nomainot šī pienākuma iepriekšējo veicēju.
- maldi Uzskati, spriedumi, priekšstati u. tml., ko rada sagrozīta (kā) izpratne.
- izšķērst Uzšķērst (dzīvnieku) un izņemt iekšas.
- subprodukti Uzturā izmantojami dzīvnieku iekšējie orgāni. Viszemākās kvalitātes gaļas produkti (piemēram, kājas, galvas).
- uzpazīt Uztvert (kādu, ko) kā iepriekš pazītu, arī, parasti pēkšņi, pazīt.
- pazīt Uztvert (ko) kā tāpatīgu, uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu u. tml. un iegaumētu (par cilvēkiem).
- izjust Uztvert, apzināties (piemēram, kādas parādības, priekšmeta īpašību) un pārdzīvot.
- saņemt Uztvert, parasti sporta spēlēs (kustībā esošu priekšmetu - bumbu, ripu).
- uznākt Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- uznirt Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- uzpeldēt Uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- uzgulties Uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetu, vielu u. tml.
- īsspārņi Vaboļu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem raksturīgs slaids ķermenis un īsi priekšspārni. Šīs dzimtas vaboles.
- ievadāt Vadājot ievilināt (kur iekšā).
- traheīdas Vadaudu elementi augstāko augu (parasti paparžaugu, kailsēkļu) koksnē - nedzīvas pagarinātas šūnas ar pārkoksnētiem, iekšpusē nevienmērīgi uzbiezinātiem apvalkiem.
- rektorāts Vadība (augstākajā mācību iestādē), kuras priekšgalā ir rektors.
- priekšniekot Vadīt, būt par priekšnieku.
- principāls Vadītājs, priekšnieks (uzņēmumā, iestādē). Arī (uzņēmuma) īpašnieks.
- komandieris Vadītājs, priekšnieks.
- prezidents Vadošā orgāna vadītājs, priekšsēdētājs (dažos valsts orgānos, valsts un sabiedriskajās iestādēs, organizācijās).
- avangards Vadošā, apzinīgākā (sabiedrības grupas, šķiras u. tml.) daļa. Priekšpulks.
- instrukcija Vadošs norādījums (kādai rīcībai, darbībai). Priekšraksts.
- izvirzīt Vairāk nekā parasti izveidojies (piemēram, uz priekšu, uz āru) - par ķermeņa daļām.
- grupa Vairāki, piemēram, cilvēki, dzīvnieki, priekšmeti, kas atrodas tuvu cits pie cita.
- iesvaidīt Vairākiem paņēmieniem (nekārtīgi) iesviest (kur iekšā).
- apskalināt Vairākkārt apskalot (kāda trauka iekšpusi, trauku grozot, kratot).
- lēkt Vairākkārt ar atspērieniem atraujoties no pamata un virzoties uz priekšu, pārvietoties.
- skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, tikt pārvietotam, parasti pa kādu virsmu (par priekšmetiem).
- spārdīt Vairākkārt elektriski izlādēties (kādā vidē, priekšmetā u. tml.) - par zibeni. Vairākkārt izraisīties (kādā vidē), zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
- šūpoties Vairākkārt kustēties lokveidīgi uz vienu un otru pusi, parasti, nemainot atrašanās vietu (par priekšmetiem ar lokveida pamatni).
- klanīties Vairākkārt kustēties, virzīties uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti par galvu, ķermeņa augšdaļu).
- kūļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpot (priekšmetu).
- ļodzīt Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (parasti apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
- klanīt Vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti galvu, ķermeņa augšdaļu).
- klanīties Vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu, parasti galvu, ķermeņa augšdaļu.
- locīt Vairākkārt liekt, kustināt dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus).
- paklapēt Vairākkārt mazliet uzsist (pa priekšmetu).
- mētāt Vairākkārt mest (pa gaisu, kur, kur iekšā). Svaidīt.
- apcilāt Vairākkārt pacelt un apskatīt. Pacelt un aplūkot (vairākus priekšmetus) pēc kārtas.
- izbikstīt Vairākkārt pieskaroties (parasti ar smailu priekšmetu) un mazliet pagrūžot, izgrūstīt (piemēram, ogles krāsnī).
- svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi). Atskanēt šādām skaņām.
- dauzīt Vairākkārt sist (ar kādu rīku pa priekšmetu, arī priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu no kā, atdalītu ko.
- nodauzīt Vairākkārt sist (piemēram, kājas, arī kādu priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu (no kā).
- cirst Vairākkārt sitot, triecot (ar cirvi vai citu asu priekšmetu), veidot (iedobi, caurumu, spraugu).
- atspaidīt Vairākkārt spiežot, grūžot, atvirzīt (iepriekšējā stāvoklī).
- lēkāt Vairākkārt strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) - par uguni, liesmām.
- lēkāt Vairākkārt strauji šūpoties (parasti viļņos) - par ūdens transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem u. tml.
- ļodzīties Vairākkārt svērties, liekties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par, parasti apakšdaļā nostiprinātu, priekšmetu).
- svaidīt Vairākkārt sviest (pa gaisu, kur, kur iekšā). Mētāt (1).
- lēkāt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem).
- lēkt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem). Lēkāt (2).
- tvarstīt Vairākkārt tvert, censties satvert (parasti kustīgu priekšmetu). Taustot (ko), censties satvert (to).
- šķirstīt Vairākkārt virzīt uz dažādām pusēm (priekšmetus kādā kopumā).
- slānīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
- dauzīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji skart (ko), sisties pret ko (parasti par priekšmetiem).
- lipināt Vairākkārt, arī pakāpeniski saistīt (parasti plānus vai sīkus priekšmetus, no kuriem viens vai abi pārklāti ar līmi vai vielu, masu, kam ir līmes īpašības) vai saistīt šādus priekšmetus pie (kā) virsmas.
- purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piemēram, segu, apģērba gabalu) šurp turp samērā nelielā attālumā, parasti, lai (to) atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
- kratīt Vairākkārt, spēcīgi un bieži kustināt (satvertu priekšmetu) noteiktā virzienā šurp turp samērā nelielā attālumā.
- loks Vairāku priekšmetu sakārtojums, arī to kopējā forma, kas atgādina līknes daļu, arī riņķa līniju.
- slāpēt Vājināt, palēnināt vai pārtraukt (kā, parasti iekšdedzes motora) darbību.
- mape Vākiem līdzīgs (piemēram, kartona, plastmasas, ādas) priekšmets (kā, parasti dokumentu, zīmējumu, nošu) glabāšanai. Šāds priekšmets kopā ar tā saturu.
- premjers Valdības galva, pirmais ministrs, ministru kabineta priekšsēdētājs.
- Valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds Valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar attiecīgā valodas lietotāju kolektīva dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
- Valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds Valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar valodas lietotāju dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
- Valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds Valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar valodas lietotāju dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
- ievalstīt Valstot ievirzīt (kur iekšā).
- izmeklētājs Valsts amatpersona, kuras kompetence ir izdarīt iepriekšējo izmeklēšanu.
- partikulārisms Valsts atsevišķu daļu, apgabalu tiekšanās pēc iespējami lielākas neatkarības, pēc savu vietējo tiesību neaizskaramības.
- Muitas politika Valsts iekšējās tirdzniecības politika, kas reglamentē preču importa vai eksporta apjomu, struktūru un noteikumus.
- muita Valsts iestāde, kas kontrolē visus pār robežu vedamos priekšmetus, saskaņā ar pastāvošiem likumiem par preču eksportu un importu un muito tos. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
- orderis Valsts iestādes rakstveida pavēle, priekšraksts, rīkojums (piemēram, par pilnvaru piešķiršanu, priekšmeta konfiskāciju).
- atsegt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, parādīt (savu iekšējo būtību).
- divskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas apzīmē pāra (divus) priekšmetus.
- daudzskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka ir vairāk nekā viens priekšmets, viena persona u. tml.
- vienskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka ir viens priekšmets, viena persona u. tml.
- prepozīcija Vārda novietojums cita vārda priekšā, ar kuru tas veido savienojumu.
- enklīze Vārda piesliešanās (runas plūsmā) iepriekšējam vārdam akcenta ziņā.
- priedēklis Vārda sastāvdaļa (morfēma), kas atrodas saknes priekšā.
- Vārda (arī vārdu savienojuma) pārnestā nozīme Vārdam (arī vārdu savienojumam) izveidojusies cita nozīme, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
- salīdzinājums Vārdos izteikts divu priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, satuvinājums, kas pamatojas uz to līdzību; vārdu savienojums, kam ir noteikta sintaktiska forma šāda saistījuma, satuvinājuma izteikšanai.
- uzruna Vārds vai vārdu savienojums vokatīvā, ar ko teikumā uzrunā kādu personu vai citu dzīvu būtni, retāk parādību vai priekšmetu.
- epitets Vārds, kas tēlaini apzīmē, raksturo kāda jēdziena, parādības vai priekšmeta īpašību. Māksliniecisks apzīmētājs.
- Īpašības vārds Vārdšķira pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u.tml.). Adjektīvs.
- Īpašības vārds Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas apzīmē priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u. tml.). Šīs vārdšķiras vārds. Adjektīvs.
- lietvārds Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka priekšmetiskuma nojēgumu.
- adjektīvs Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u. tml.). Īpašības vārds.
- saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma daļām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu. Šīs vārdšķiras vārds.
- numerālis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Skaitļa vārds.
- vietniekvārds Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas norāda uz priekšmetiem, parādībām, to īpašībām vai skaitu.
- Skaitļa vārds Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, tas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas apzīmē priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Šīs vārdšķiras vārds.
- vasarasdarbs Vasaras brīvlaikā veicams mācību uzdevums priekšmetā, kurā skolēns mācību gadā bijis nesekmīgs.
- grabažas Veci, nolietoti priekšmeti (piemēram, mēbeles, darba rīki), to daļas.
- gaiņāties Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša).
- gainīties Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša). Gaiņāties (1).
- gaiņāt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu).
- gainīt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu). Gaiņāt (1).
- gaiņāt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka (kāds) virzās (uz kurieni).
- gainīt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka gaist (piemēram, dūmi, smaržas) Gaiņāt (2).
- gaiņāt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka gaist (piemēram, dūmi, smaržas).
- vraks Vecs, nolietots, izmantošanai nepiemērots priekšmets (transportlīdzeklis, tehniska iekārta, celtne).
- lupatlasis Vecu, nolietotu, nevajadzīgu priekšmetu (piemēram, lupatu) uzpircējs.
- dzīšanās Vēdera muskulatūras, diafragmas un kāda iekšējā orgāna vienlaicīga savilkšanās.
- ievedināt Vedinot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
- ievest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kuri iekšā).
- ievest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka ieiet, ienāk (kur iekšā).
- ievest Vedot (piemēram, aiz pavadas), novietot (kur iekšā dzīvnieku).
- stepe Veģetācijas tips, ko veido kserofili daudzgadīgi lakstaugi (piemēram, graudzāles, sīpolaugi) un kas rodas iekškontinentālos apvidos, mērenā un subtropu klimatā. Teritorija, kur ir šāds veģetācijas tips.
- Simpātiskā nervu sistēma Veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās cilvēka un mugurkaulnieku iekšējo orgānu darbības un vielmaiņas regulācijā.
- darināt Veicot noteiktas darbības, ar noteiktiem paņēmieniem veidot (priekšmetu). Gatavot, taisīt.
- rotāt Veidojot (attēlus, ornamentus u. tml.), arī novietojot, piestiprinot (piemēram, priekšmetus), panākt, ka (kas) kļūst skaists, daiļš.
- urbties Veidojot caurumu, dobumu (priekšmetā, materiālā u. tml.), pakāpeniski virzīties (tajā).
- siet Veidojot mezglus, cilpas, vijumus u. tml., iekļaut, nostiprināt (ko, piemēram, priekšmetā).
- pielāgot Veidojot, pārveidojot (piemēram, priekšmetu, celtni), padarīt (to) labāk izmantojamu (noteiktā darbībā, procesā u. tml.).
- krusts Veidojums (piemēram, priekšmets, konstrukcija) no diviem elementiem, kas pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
- ietvars Veidojums, kas ietver no vairākām vai visām pusēm (tajā iestiprinātu, ievietotu priekšmetu).
- stends Veidojums, konstrukcija, kas ir paredzēta apskatei domātu priekšmetu novietošanai.
- sega Veidojums, parasti no tekstilmateriāla vai ādas, priekšmetu pārsegšanai.
- šķērslis Veidojums, priekšmets u. tml., kas atrodas kādā vietā, joslā un traucē, arī padara neiespējamu pārvietošanos pa to (kādā virzienā).
- ritenis Veidojums, priekšmets, kam ir loka forma.
- ritenis Veidojums, priekšmets, kam ir riņķa, apļa.
- aploks Veidojums, priekšmets, kurš apņem ko lokveidā.
- substrāts Veidojums, vide (dabā), kas ir pamats, nepieciešams priekšnoteikums organismu eksistencei.
- tapot Veidot (kam) savienojumu ar tapu vai tapām. Virzīt (kādā priekšmetā) tapu vai tapas.
- velt Veidot (parasti ko apaļu) no valkanas masas, radot tai rotācijas kustību un spiežot starp divām savstarpēji kustīgām virsmām (piemēram, plaukstām, priekšmetiem). Šādi veidot (valkanu masu) apaļā formā.
- urbt Veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu (par urbi, arī par ko smailu). Veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
- formēt Veidot (vielu, priekšmetu).
- abstrahēt Veidot abstrakciju (2), abstraktus priekšstatus. Vispārināt.
- pasivēt Veidot aizsargkārtu (metāla priekšmetiem).
- cirst Veidot ar asu priekšmetu (cietā materiālā, parasti tēlotājas mākslas darbu).
- caurumot Veidot caurumus (piemēram, kādā priekšmetā).
- gropēt Veidot gropi (kādā priekšmetā).
- oderēt Veidot īpašu aizsargslāni, arī apmetumu (kā) iekšpusē.
- kristalizēt Veidot ļoti skaidri (piemēram, domu, priekšstatu). Ļoti stingri vērtēt šķirojot, atlasot.
- dobt Veidot no viengabala koka (priekšmetus ar padziļinājumu).
- imitēt Veidot pēc kāda parauga (priekšmetu, parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti).
- vērtēt Veidot spriedumu, atzinumu par (kā, piemēram, priekšmeta, telpas vai to īpašību) atbilstību vai neatbilstību noteiktām izmantošanas, arī gaumes, estētikas prasībām.
- mežģīties Veidoties (piemēram, par kādu priekšmetu), parasti siešanas procesā.
- kristalizēties Veidoties ļoti skaidri, iegūt ļoti skaidru formu (piemēram, par domu, priekšstatu).
- iemanīties Veikli iekļūt (kur iekšā).
- žonglēt Veikli manipulēt ar priekšmetiem vai demonstrēt līdzsvaru uz virves (cirka mākslā).
- nolīkņāt Veikt (visu laikposmu) darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos, un pabeigt veikt.
- nolīkāt Veikt (visu laikposmu) darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos, un pabeigt veikt. Nolīkņāt.
- urbties Veikt urbumu (priekšmetā, materiālā u. tml.). Urbjot (priekšmetu, materiālu u. tml.), virzīties (tajā).
- mācīties Veikt, pildīt mācību priekšmetā uzdoto, mācību kursā paredzēto.
- ievelt Vējot ievirzīt (kur iekšā).
- Vēlēšanu iecirknis Vēlēšanu apgabala daļa. Telpas, kur gatavo vēlēšanu sarakstus un veic citus vēlēšanu priekšdarbus, nodod un saskaita balsis par izraudzītajiem kandidātiem.
- stūmējvelkonis Velkonis, kas ar īpaši izveidotu priekšgalu stumj (liellaivu, prāmi u. tml.).
- ievilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), iedabūt (kur iekšā dzīvnieku).
- ievilkt Velkot (kur iekšā) vai ritinot kopā, pārtraukt (piemēram, ierīces) darbību.
- ievilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
- aizvilkt Velkot aizsegt, aizklāt (kam priekšā).
- ievilkt Velkot ievietot (kur iekšā).
- ievilkt Velkot ievirzīt (kur iekšā).
- ievilkt Velkot, arī verot ievirzīt (kur iekšā pavedienu, auklu u. tml.).
- virpotāji Veltņtārpu tipa klase, kuras pārstāvjiem ķermeņa priekšgalā ir kustīgu skropstu kopums, ar kuru tie pārvietojas un piegādā mutei barību. Šīs klases dzīvnieki.
- izvelt Veļot izveidot (piemēram, priekšmetu, tā formu).
- ievemt Vemjot ievirzīt (kur iekšā).
- saitiņa Verba (piemēram, būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar nomenu vai adverbu izteicējā.
- Darāmā kārta Verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
- ielūkoties Vērīgi ieskatīties (kur iekšā).
- savērt Verot (uz kā priekšmetus, detaļas u. tml.), izveidot (ko no tiem).
- ievērt Verot ievirzīt (kur iekšā pavedienu, auklu u. tml.).
- priekšvērpējs Vērpēja, kas izstrādā priekšdziju.
- priekšvērpšana Vērpšanas posms, kurā iegūst priekšdziju.
- griezt Vērst (pret ko, uz ko, piemēram, priekšmetu).
- nākt Vērsties (pie kāda, piemēram, ar sūdzību). Izvirzīt (piemēram, priekšlikumu).
- savērst Vēršot panākt, ka (kam, piemēram, priekšmetiem) izveidojas noteiktas attiecības telpā vienam pret otru, citam pret citu.
- vizēt Vēršot skatienu no viena orientiera (piemēram, iesprausta mietiņa, maiksts) uz otru, nospraust (taisnu līniju, priekšmetu novietošanu uz taisnas līnijas u. tml.).
- aizstāvēt Vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzīt (kādu) par nepatiesi apvainotu. Aizsargāt.
- novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kā, piemēram, priekšmeta, telpas, parādības vai to īpašību) atbilstību noteiktām izmantošanas, arī gaumes, estētikas prasībām.
- Skatīties (arī lūkoties, raudzīties) citādām (arī citām) acīm Vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
- Lūkoties (arī skatīties, raudzīties) citādām (arī citām) acīm Vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
- Raudzīties (arī skatīties, lūkoties) citādām (arī citām) acīm Vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
- Skatīties (arī lūkoties, raudzīties) citādām (arī citām) acīm Vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
- liels Vērtīgs, dārgs (parasti par priekšmetiem).
- lepnums Vērtīgu, derīgu (piemēram, priekšmeta, vietas) īpašību kopums, ar kurām lepojas.
- siena Vertikālā iekšējā daļa (dabiskam vai mākslīgam padziļinājumam), kas (to) norobežo.
- siena Vertikālā sānu daļa (dobām traukam, priekšmetam u. tml.).
- obligācija Vērtspapīrs, kas tā īpašniekam dod ienākumu (iepriekš) noteikta procenta vai laimesta veidā.
- reevakuēt Vest (evakuētus cilvēkus, iestādes, uzņēmumus, priekšmetus u. tml.) atpakaļ uz agrāko atrašanās vietu.
- starpa Vidējā josla (starp kādiem, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- mašīnbūve Vidējās un smagās rūpniecības nozaru komplekss, kas ietver tautas saimniecības darba līdzekļu, patēriņa priekšmetu, kā arī apbruņojuma ražošanu.
- serde Vidusdaļa, parasti cilindrveida (piemēram, priekšmetam).
- reālisms Viduslaiku sholastiskās filozofijas virziens, kas atzina vispārīgu jēdzienu (universāliju) objektīvu eksistenci neatkarīgi no atsevišķiem priekšmetie.
- ieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem un dzīvniekiem.
- ieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, ievirzīties (kur iekšā), arī par braucējiem tajos.
- līgot Viegli šūpoties (piemēram, par priekšmetiem). Tikt šūpotam. Līgoties (2).
- tecēt Viegli, raiti slīdēt pa papīru uz priekšu (par rakstāmrīku).
- ieslīdēt Viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā) - par ķermeni, tā daļām.
- ieslīt Viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā).
- rotaļīgs Viegls, graciozs (par priekšmetiem, to formu).
- masa Vielas daudzums (ķermenim, priekšmetam). Arī daudzums (ko veido priekšmets, priekšmeti).
- šūna Vielas, priekšmeta u. tml. uzbūves pamatelements, kam parasti ir raksturīga noteikta regulāra forma.
- materiāls Vielisks, priekšmetisks, ķermenisks.
- virkne Vienā līnijā novietots vai novietojies, arī izveidojies (priekšmetu, kādu veidojumu) kopums.
- rinda Vienā līnijā novietots, sakārtots (piemēram, priekšmetu, augu, kādu veidojumu) kopums.
- puse Viena no (kāda priekšmeta) virsmām.
- roka Viena no divām priekšējām ekstremitātēm (dzīvniekiem, parasti primātiem).
- platforma Viena no planētas garozas galvenajām struktūrformām, kas sastāv no līmeniskiem nogulumiežu slāņiem un vāji padodas iekšējo spēku darbībai.
- pamatizloze Viena no plānotajām (piemēram, valsts iekšējā aizņēmuma) laimestu izlozēm.
- Zinātniskais komunisms Viena no trim marksisma-ļeņinisma sastāvdaļām, kas pētī sociālo kustību, kuras mērķis ir likvidēt kapitālismu un izveidot sociālistisku un pēc tam komunistisku sabiedrību. Attiecīgais mācību priekšmets.
- žuburs Viena no vairākām (parasti vienādām) sazarotas formas priekšmeta daļām uz vienas pamatnes.
- stāvs Viena no vertikālās uzbūves horizontālajām konstruktīvajām daļām (priekšmetam, piemēram, mēbelei), kas norobežota no apakšas un reizumis arī no augšas.
- klāsts Viena un tā paša veida, līdzīgu priekšmetu, parādību (parasti liels) kopums.
- saime Vienādu vai pēc kādām pazīmēm līdzīgu parādību, priekšmetu, vielu u. tml. kopums.
- saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība. Mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
- intervencija Vienas valsts vai vairāku valstu militāra vai ekonomiska iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās. Intervence (1).
- intervence Vienas valsts vai vairāku valstu militāra vai ekonomiska iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās. Intervencija.
- kūlis Viendabīga, vienmērīga, samērā blīva (sīku priekšmetu, gāzveida vielu u. tml.) plūsma, kas izplatās no viena avota noteiktā virzienā.
- vienkājas Vienkājains (par priekšmetiem).
- sadzīvot Vienlaicīgi būt, eksistēt kādā saistībā, kādās attiecībās, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu, piemēram, par priekšmetiem, parādībām, īpašībām).
- bīdīt Vienmērīgi virzīt (pa kādu, parasti priekšmeta, virsmu).
- vilkties Vienmērīgi virzīties, tikt virzītam (kopā, ciet, vaļā - piemēram, par priekškaru).
- ansamblis Vienots, saskaņots (priekšmetu) kopums.
- segspārns Viens no diviem (kukaiņu, piemēram, vaboļu) priekšspārniem, kas pārsedz pakaļējo, plēvjaino spārnu.
- antipods Viens no diviem kādā ziņā pretējiem, nesavienojamiem priekšmetiem, lietām, vielām.
- partneris Viens no diviem vai vairākiem māksliniekiem interpretētājiem, kuram ar tiem ir tieša sadarbība (izrādes, priekšnesuma laikā).
- korelāts Viens no diviem vai vairākiem priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem, starp kuriem pastāv korelācija (1).
- dublets Viens no diviem vienādiem priekšmetiem (parasti kolekcijās).
- variants Viens no priekšmetiem, veidojumiem, dzīvām būtnēm, parādībām u. tml., kas mazliet atšķiras no kāda to tipa, modeļa.
- forma Viens no vairākiem (priekšmetu, vielu u. tml.) veidiem.
- Rekurents lielums Viens no virknes lielumiem, ko nosaka iepriekšējie lielumi.
- grēda Vienveidīgu (parasti nekārtīgi salikta, samestu) priekšmetu kopums, kaudze.
- ķēde Vienveidīgu, cits citam sekojošu priekšmetu rinda.
- vija Vienveidīgu, parasti cits ar citu saistītu, priekšmetu virkne.
- skuters Vienvietīga ātrgaitas motorlaiva ar piekarināmu iekšdedzes motoru.
- iekšiene Vieta (kur) dziļi iekšā, tuvu centram.
- senvieta Vieta (piemēram, kapenes, pilskalns, apmetne), kur atrodami priekšmeti, kas liecina par seno cilvēku dzīves veidu, kultūru.
- Durvju priekša Vieta ārdurvju priekšā.
- apakša Vieta zem priekšmeta.
- sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas šādā (parasti priekšmeta) labajā vai kreisajā pusē, malā. Labā vai kreisā (telpas, laukuma) malējā daļa, puse atšķirībā no (tā) viena vai otra gala.
- aizmugure Vieta, kas atrodas aiz priekšmeta. Priekšmeta mugurpuse.
- aizmugure Vieta, kas atrodas beigās (skatoties no priekšplāna).
- priekša Vieta, kas atrodas pie (cilvēka vai dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā. Vieta, kas atrodas (cilvēkam vai dzīvniekam) tieši pretī, ļoti tuvu.
- priekša Vieta, kas atrodas pie (piemēram, priekšmeta, telpas) priekšējās puses.
- mugurpuse Vieta, kas atrodas pie šādas priekšmeta puses, daļas.
- iekšpuse Vieta, kas atrodas telpā, priekšmetā, norobežotā laukumā.
- gals Vietā, kas piekļaujas (telpas, teritorijas, arī priekšmeta) nobeigumam.
- Krāmu tirgus Vieta, kur privātpersonas pārdod dažādus, parasti lietotus, priekšmetus.
- Krāmu tirgus Vieta, kur privātpersonas pārdod dažādus, parasti lietotus, priekšmetus.
- kakts Vieta, kur saskaras (telpas, celtnes) iekšējās sienas, veidojot leņķi. (Telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā.
- ieeja Vieta, kura paredzēta iekļūšanai vai pa kuru var iekļūt (kur iekšā).
- sadura Vieta, kurā saskaras divi konstrukcijas elementi, divi priekšmeti, arī priekšmeta divas daļas.
- iebrauktuve Vieta, pa kuru iebrauc (kur iekšā).
- mute Vieta, pa kuru var iekļūt (kur iekšā).
- mute Vieta, pa kuru var ievadīt (kur iekšā).
- zeķes Vieta, priekšmets u. tml., kur krāj naudu mājas apstākļos, nelaižot to apgrozībā.
- paslieksne Vieta, telpa zem sliekšņa.
- savāktuve Vieta, telpa, celtne, kas paredzēta (kā, piemēram, preču, priekšmetu) savākšanai.
- guļasvieta Vieta, uz kuras guļ. Mēbele, priekšmets, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai.
- Norādāmais vietniekvārds Vietniekvārds, kas apzīmē priekšmetus, dzīvas būtnes vai to īpašības, izdalot tās no kāda kopuma.
- Norādāmais vietniekvārds Vietniekvārds, kas apzīmē priekšmetus, dzīvas būtnes vai to īpašības, izdalot tās no kāda kopuma.
- iedurstīt Vietumis iedurt (smailus, asus priekšmetus).
- pīne Vijīga (kā, piemēram, ūdens, dūmu) plūsma. Vijīga, kustīga (vienveidīgu cits citam sekojošu priekšmetu, dzīvu būtņu) rinda.
- ievīt Vijot ietvert (vijumā). Vijot iestiprināt (kur iekšā).
- ievilināt Vilinot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
- ieviļņot Viļņojot ieplūst (kur iekšā) - par upi, straumi u. tml.
- difrakcija Viļņu apliekšanās ap šķēršļiem, kas ierobežo viļņu kustību.
- plīva Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (plānos, vieglos, parasti vienā galā, malā, piestiprinātos priekšmetos, veidojumos u. tml.) kādas plūsmas iedarbībā.
- ievīt Viļot izveidot (kur iekšā, piemēram, ligzdu).
- ievīties Viļoties ievirzīties (kur iekšā).
- Bezpriekšmetu darbība Vingrinājums skatuves mākslā - dažādu darbību veikšana, imitējot priekšmetu lietošanu.
- solfedžo Vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas. Attiecīgais mācību priekšmets.
- pārmete Vingrošanas elements - straujš ķermeņa apgrieziens (uz priekšu, atpakaļ, sānis), balstoties uz rokām.
- hantele Vingrošanas priekšmets - divas ar īsu rokturi savienotas, parasti čuguna, bumbas.
- lecamaukla Vingrošanas priekšmets lēkšanai - aukla ar rokturiem abos galos.
- smokings Vīriešu svinību tērps - žakete ar dziļu izgriezumu priekšā un zīda audumu apšūtiem atlokiem.
- fraka Vīriešu svinību tērps - žakete ar lielu izgriezumu priekšā un pagarinātu, dziļi šķeltu muguras daļu.
- ievirmot Virmojot ievirzīties (kur iekšā).
- priekšplātne Virpas mezgls, uz kura ir novietots suports, bet iekšpusē - piedziņas elements.
- ievirpināt Virpinot ievirzīt (kur iekšā).
- izvirpot Virpojot izgatavot, izveidot (priekšmetu, tā daļas).
- izvirpot Virpojot izveidot (priekšmeta formu). Virpojot izveidot (kur robu, caurumu u. tml.).
- ievirpuļot Virpuļojot ievirzīt (kur iekšā).
- ievirpuļot Virpuļojot ievirzīties (kur iekšā).
- virsa Virsējā, augšējā daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam).
- plakne Virsma (piemēram, priekšmetam), kam ir šādas punktu kopas forma. Arī skaldne.
- ārpuse Virsma, kas robežojas ar apkārtējo (piemēram, ar āru, citu telpu). Pretstats: iekšpuse.
- tas Virsteikumā norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
- iekšā Virzienā uz iekšieni (kādā vietā), uz (kādas vietas, priekšmeta) centru.
- sānis Virzienā uz labo vai kreiso pusi (atšķirībā no galvenā, arī iepriekšējā virziena vai stāvokļa). Virzienā uz labo vai kreiso pusi nost (no kā).
- sāņus Virzienā uz labo vai kreiso pusi (atšķirībā no galvenā, arī iepriekšējā virziena vai stāvokļa). Virzienā uz labo vai kreiso pusi nost (no kā). Sānis (1).
- priekšup Virzienā uz priekšu.
- maukt Virzīt (ko) kur iekšā tā, ka (to) kas apņem, aptver.
- sist Virzīt (ko) tā, ka (tas) strauji skar (piemēram, priekšmetu).
- durt Virzīt (kur iekšā), parasti ar piepūli (ko asu, smailu).
- skart Virzīt (piemēram, ķermeņa daļu, priekšmetu) tā, ka (tas) nonāk uz (kā) virsmas, arī, parasti viegli, slīd pa šo virsmu.
- laist Virzīt (priekšmetu noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu). Panākt, arī ļaut, lai (priekšmets) virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- sist Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
- pavirzīt Virzīt un pabeigt virzīt (priekšmetu) garām (kam), arī gar (ko).
- nolaist Virzīt un pabeigt virzīt lokveidā uz leju (vertikālu vai slīpu priekšmetu, tā daļu).
- nolaist Virzīt un pabeigt virzīt, parasti lokveidā, ar galu vai malu uz leju (rokā paceltu priekšmetu).
- šķirt Virzīt uz pretējām pusēm (priekšmetus kādā kopumā).
- kost Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt.
- urbt Virzīt, spiest kur iekšā (ko smailu), parasti, grozot (to).
- kāpt Virzīties (parasti, pārvarot ko paaugstinātu vai padziļinātu), lai nokļūtu (kur iekšā vai no kurienes ārā).
- līkumot Virzīties (uz priekšu), apejot (kam apkārt). Virzīties ar līkumiem.
- progresēt Virzīties attīstībā uz priekšu, pāriet augstākā attīstības pakāpē.
- krist Virzīties gaisā lejup smaguma spēka ietekmē (par priekšmetiem).
- slīdēt Virzīties gaisā, parasti vienmērīgi, arī vienmērīgi, lēni krist (piemēram, par priekšmetiem).
- slīdēt Virzīties pa (kā) virsmu nepārtrauktā, arī nemainīgā saskarē ar to, pārvarot berzi šīs saskares plaknē (parasti par priekšmetiem, fizikāliem ķermeņiem).
- slieties Virzīties, celties, arī tikt virzītam, celtam uz augšu no iepriekšējā stāvokļa (parasti par priekšmetiem).
- līst Virzīties, parasti lēni, pakāpeniski (kur iekšā, piemēram, ūdenī vai ārā no kurienes, piemēram, no ūdens).
- virpuļot Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par sīkām cietvielu daļiņām, arī par, parasti vieglu, priekšmetu kopumu).
- līst Virzīties, tikt virzītam (kādā priekšmetā, masā) - par priekšmetiem.
- līst Virzīties, tikt virzītam (pa ko šauru) - par priekšmetiem.
- spiesties Virzīties, tikt virzītam pa ko šauru (piemēram, par priekšmetiem).
- skart Virzīties, tikt virzītam tā, ka nonāk uz (kā) virsmas, arī, parasti viegli, slīd, pārvietojas pa šo virsmu (piemēram, par ķermeņa daļām, priekšmetiem).
- tīt Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā). Šādā veidā darināt (ko).
- zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (visu, parasti koku vai tā daļu). Virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķiedru šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
- pavirzīt Virzot novietot (priekšmetu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- izvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) tiek pārvietots, pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
- izvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) tiek pārvietots, pārvietojas cauri (kam), caur (ko).
- ievirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks) nonāk (kur iekšā).
- izvirzīt Virzot panākt, ka (parasti priekšmets) tiek novietots (piemēram, uz priekšu, uz āru). Novietot tā, ka atrodas virzienā (piemēram, uz priekšu, uz āru) no pārējā.
- ievirzīt Virzot panākt, ka (šķidrums, gaisa plūsma u. tml.) nonāk (kur iekšā).
- ievirzīt Virzot panākt, ka (transportlīdzeklis) nonāk (kur iekšā).
- pavirzīt Virzot pārvietot (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu. Virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- sist Virzot vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru, panākt, ka tie saskaras un rada (noteiktas skaņas, arī signālus). Virzīt (vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru) tā, ka (tie) saskaras un rada skaņas.
- ievadīt Virzot, novadot (piemēram, pa kanāliem, caurulēm), panākt, ka (piemēram, šķidrums) ieplūst (kur iekšā).
- ievirzīt Virzot, pārvietojot panākt, ka (priekšmets) nonāk (kur iekšā).
- ieķerties Virzoties (kam pāri, garām u. tml.), pieķerties, iesprūst (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem.
- svilpt Virzoties gaisā, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par lidojošiem priekšmetiem, parasti par lodēm).
- svilpot Virzoties gaisā, vairākkārt radīt augstas, samērā griezīgas skaņas (par lidojošiem priekšmetiem, parasti par lodēm).
- svilpt Virzoties, tiekot virzītam gaisā, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par, parasti šauriem, priekšmetiem).
- šalkt Virzoties, tiekot virzītam kādā vidē, radīt šādas skaņas (parasti par priekšmetiem). Būt tādam, kurā, kam virzoties, tiekot, virzītam, rodas šādas skaņas (par vidi, parasti gaisu).
- galotne Visaugstākā, visizvirzītākā vai vissmailākā daļa (priekšmetam).
- virsotne Visaugstākā, visvairāk izvirzītā vai vissmailākā daļa (priekšmetam).
- izklāt Viscaur pārklāt (no iekšpuses).
- izrūsēt Viscaur sarūsēt (parasti no iekšpuses).
- ieskats Vispārējs priekšstats, vispārējs pārskats.
- skats Vispārējs, parasti vizuāls, priekšstats, arī vispārējs pārskats (piemēram, par kādu parādību).
- kultūrarkls Vispārīgas nozīmes arkls ar vērstuvēm un priekšlobītāju kultivētu augšņu aršanai.
- kategorija Vispārīgs jēdziens (dažādās zinātnes nozarēs), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases, kā arī priekšmetu, parādību vispārīgākās, būtiskākās pazīmes. Priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme.
- melnums Vispārināta īpašība --> melns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Melns vai ļoti tumšs priekšmets, viela, laukums.
- priekšlaicīgums Vispārināta īpašība --> priekšlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- priekšmetība Vispārināta īpašība --> priekšmetisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- priekšmetiskums Vispārināta īpašība --> priekšmetisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- priekšmetiskums Vispārināta īpašība --> priekšmetisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- priekšzīmība Vispārināta īpašība --> priekšzīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- priekšzīmīgums Vispārināta īpašība --> priekšzīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Priekšzīmība.
- rudums Vispārināta īpašība --> ruds, šīs īpašības konkrēta izpausme. Ruds priekšmets, viela, laukums.
- Pa priekšu Vispirms. Arī iepriekš, agrāk.
- pārskats Vispusīgs, vispārējs priekšstats, zināšanu kopums (par ko).
- pirmpapardes Vissenākās un vienkāršākās paleozoja ēras papardes (tagadējo paparžu priekšteces), kam ir raksturīgas ļoti sīkas lapas.
- ievīstīt Vīstot ietīt (kur iekšā).
- uzgrieznis Vītņota savienojuma vai skrūves pārvada elements ar iekšējo vītni.
- ievizināt Vizinot (ar transportlīdzekli), ievest (kur iekšā). Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kur iekšā).
- ritornele Vokālajā mūzikā - instrumentālā pavadījuma solo posms starp teksta strofām. Senajā deju mūzikā - priekšspēle, starpspēle vai pēcspēle.
- iezagties Zagšus iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
- iezagties Zagšus ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izzāģēt Zāģējot izgatavot (priekšmetu).
- metālzāģis Zāģis metāla priekšmetu apstrādei.
- jāņzāles Zāles, puķes, ko plūc Jāņos un izmanto vainagu vīšanai, telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai.
- žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sašļukt Zaudēt, parasti ievērojami, apjomu, arī stingrumu (par priekšmetiem).
- paraugzēns Zēns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem. Priekšzīmīgs zēns.
- iezibēt Zibot iespīdēt (kur iekšā).
- iezibsnīt Zibsnījot iespīdēt (kur iekšā).
- sikspārnis Zīdītāju kārta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli lidojoši dzīvnieki, kam priekškājas ir pārveidotas par spārniem un kam raksturīgs biezs, zīdains apmatojums.
- izziest Ziežot pārklāt (ar kādu vielu, parasti no iekšpuses).
- ieziest Ziežot pārklāt (ko, piemēram, ar ziedi, šķidrumu). Ziežot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā).
- izsmērēt Ziežot pilnīgi pārklāt (parasti no iekšpuses). Izziest (kustīgās daļas kādai ierīcei).
- loze Zīme (piemēram, zīmīte ar numuru, priekšmets), ar ko lozējot noskaidro (kā) saņēmēju, veicēju u. tml.
- etiķete Zīme ar noteiktiem datiem, kuru piestiprina priekšmetam.
- simbols Zīme, arī zīmju kopums (piemēram, attēls, ornaments, priekšmets, krāsu salikums, mākslas tēls, skaņdarbs), kas nosacīti atspoguļo ideju, parādību sabiedrībā vai dabā u. tml.
- vēstnesis Zīme, kas norāda uz (ko), parasti gaidāmu, iespējamu. Arī priekšvēstnesis.
- Sabiedriskais ideāls Zināmas sociālas grupas ekonomiskajām un politiskajām interesēm atbilstošs priekšstats par vispilnīgāko sabiedrisko iekārtu.
- eksāmens Zināšanu, prasmes pārbaude (kādā mācību priekšmetā).
- pārbaudījums Zināšanu, prasmes pārbaude (kādā mācību priekšmetā). Eksāmens.
- pedagoģija Zinātne par audzināšanu, mācīšanu un izglītību. Attiecīgais mācību priekšmets.
- botānika Zinātne par augiem. Attiecīgais mācību priekšmets.
- vēsture Zinātne, kas pētī cilvēku sabiedrības attīstību, tās posmus. Arī zinātne par kādas nozares attīstību, tās posmiem. Attiecīgais mācību priekšmets.
- mašīnbūvniecība Zinātnes nozare, kas pētī darba līdzekļu, patēriņa priekšmetu, kā arī apbruņojuma ražošanu.
- endokrinoloģija Zinātnes nozare, kas pētī iekšējās sekrēcijas dziedzeru uzbūvi, darbību un to darbības traucējumu ārstēšanu.
- limnoloģija Zinātnes nozare, kas pētī iekšējās ūdenstilpes.
- disciplīna Zinātnes nozare. Mācību priekšmets.
- pasniedzējs Zinātniskais nosaukums, ko piešķir speciālistam, kas māca (kādu priekšmetu) augstākajā mācību iestādē. Persona, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- zooloģija Zinātņu komplekss, kas pētī dzīvniekus, to uzbūvi, attīstību, daudzveidību un klasifikāciju. Attiecīgais mācību priekšmets.
- raports Ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- raportēt Ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- zirglietas Zirga iejūga piederumi - priekšmeti (piemēram, sakas, slejas, iemaukti, apauši) zirga iejūgšanai.
- galvkrūts Zirnekļveidīgo, vēžveidīgo ķermeņa priekšējā daļa, kas izveidojusies, saaugot kopā galvai un krūtīm.
- ilknis Zobs (zīdītājiem), kas atrodas starp priekšzobiem un mazajiem dzerokļiem.
- acuzobs Zobs, kas atrodas blakus priekšzobiem. Ilknis (dzīvniekiem).
- sprukt Zūdot balstam, saistījumam u.tml., pēkšņi slīdēt, krist (parasti par priekšmetiem).
- nova Zvaigzne, kuras spožums pēkšņi daudzkārt palielinās un pēc tam pakāpeniski samazinās līdz iepriekšējam spožumam.
- iezvelties Zvalstoties iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
- žirokompass Žiroskopiska ierīce, kas rāda iepriekš uzdotu, parasti ģeogrāfiskā meridiāna, virzienu.
iekš citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV