Paplašinātā meklēšana
Meklējam rau.
Atrasts vārdos (552):
- rau:1
- raug:1
- raut:1
- rauda:1
- rauds:1
- raugi:1
- raugi:2
- raugs:1
- raukt:1
- raust:1
- rauts:1
- parau:1
- graut:2
- graut:1
- kraut:1
- raudas:1
- raudāt:1
- raudis:1
- raudze:1
- raunds:1
- raupjš:1
- rausis:1
- rautot:1
- apraut:1
- atraut:1
- braukt:1
- draudi:1
- draugs:1
- grauds:1
- grauja:1
- graust:1
- grauzt:1
- ieraut:1
- izraut:1
- krauja:1
- kraujš:1
- krauks:1
- kraukš:1
- kraukt:1
- krauls:1
- noraut:1
- paraug:1
- paraut:1
- pāraut:1
- raudava:1
- raudava:2
- raudene:1
- raudupe:1
- raudzēt:1
- raudzīt:1
- rauknis:1
- raukums:1
- raupjot:1
- rausējs:1
- raustīt:1
- rauties:1
- aizraut:1
- apkraut:1
- apraukt:1
- apraust:1
- atkraut:1
- atraust:1
- atrauts:1
- braucīt:1
- braukāt:1
- draudēt:1
- draudze:1
- drausms:1
- graujas:1
- grausts:1
- grauzīt:1
- iegraut:1
- iekraut:1
- ieraugs:1
- ieraust:1
- izkraut:1
- izraust:1
- kraukas:1
- kraukāt:1
- krauķis:1
- kraupis:1
- krautne:1
- nograut:1
- nokraut:1
- noraukt:1
- noraust:1
- pakraut:1
- paraug-:1
- pārauga:1
- paraugs:1
- pāraugt:1
- paraukt:1
- paraust:1
- pāraust:1
- pārraut:1
- pieraut:1
- raudiens:1
- raudināt:1
- raudulis:1
- raukties:1
- raupināt:1
- raupjums:1
- rausiens:1
- rausties:1
- raustīgs:1
- acuraugs:1
- ādgrauži:1
- aizkraut:1
- aizraust:1
- apbraukt:1
- apgrauzt:1
- apraudāt:1
- aptraukt:1
- atbraukt:1
- atgrauzt:1
- atraugas:1
- attraukt:1
- braucams:1
- braucējs:1
- braukšus:1
- braukums:1
- brauniņš:1
- cauraust:1
- draudīgs:1
- draudošs:1
- draugaļa:1
- drausmas:1
- garausis:1
- grautiņš:1
- grauzdēt:1
- grauzējs:1
- grauzums:1
- iebraukt:1
- iegrauzt:1
- ietraukt:1
- izbraukt:1
- izgrauzt:1
- izraudāt:1
- iztraukt:1
- iztraukt:2
- kraujums:1
- krauklis:1
- kraustīt:1
- krauties:1
- krautuve:1
- lauraugi:1
- mēraukla:1
- nātraugi:1
- nedraugs:1
- nobraukt:1
- nograuzt:1
- noraudāt:1
- notraukt:1
- notraust:1
- pabraukt:1
- pagrauzt:1
- pakrauja:1
- pakraukt:1
- paraudāt:1
- pāraudze:1
- pārauļot:1
- paraupjš:1
- pārkraut:1
- pārraugs:1
- pārraust:1
- patraukt:1
- piekraut:1
- pieraust:1
- raudulība:1
- raudulīgs:1
- raudzības:1
- raugāties:1
- raupjains:1
- aizbraukt:1
- aizgrauzt:1
- aiztraukt:1
- apbraucīt:1
- apbraukāt:1
- apdraudēt:1
- apraudzīt:1
- apraustīt:1
- aprausums:1
- apraušana:1
- aprauties:1
- apspraust:1
- atbraucīt:1
- atkraukāt:1
- ātraudzis:1
- atrautība:1
- atrauties:1
- atspraust:1
- brauciens:1
- braukalēt:1
- braukaļāt:1
- brauktuve:1
- draudzene:1
- draudzība:1
- draudzīgs:1
- drauģelis:1
- drausmīgs:1
- graudains:1
- graudaugi:1
- grauzdiņš:1
- grauzelēt:1
- grauzties:1
- iebraucīt:1
- iebraukāt:1
- ieraudzēt:1
- ieraudzīt:1
- ierauties:1
- iespraukt:1
- iespraust:1
- izbraucīt:1
- izbraukāt:1
- izkraukāt:1
- izraudzēt:1
- izraudzīt:1
- izraustīt:1
- izrauties:1
- izspraust:1
- iztraucēt:1
- kraucināt:1
- kraujains:1
- krauklene:1
- krauklēns:1
- kraukstēt:1
- kraukšķēt:1
- kraukšķis:1
- kraupains:1
- kraupulis:1
- mērtrauks:1
- mitraudži:1
- nobraucīt:1
- nobraukāt:1
- nokraukāt:1
- noraudzēt:1
- noraudzīt:1
- noraustīt:1
- norauties:1
- nospraukt:1
- nospraust:1
- pabraucīt:1
- pabraukāt:1
- padraudēt:1
- pakraukāt:1
- paraudzēt:1
- pāraudzis:1
- paraudzīt:1
- pāraugsme:1
- paraustīt:1
- paraušana:1
- parauties:1
- pārauties:1
- pārbraukt:1
- pārgrauzt:1
- pārtraukt:1
- pārtraukt:2
- pastraujš:1
- pastraume:1
- patraucēt:1
- patrausls:1
- piebraukt:1
- piegrauzt:1
- pieraudāt:1
- pietraukt:1
- raudzējums:1
- raudzīties:1
- raustelīgs:1
- raustīties:1
- rauvolfija:1
- aizraujošs:1
- aizrautība:1
- aizrauties:1
- aizrautīgs:1
- aizspraust:1
- aizstraume:1
- aiztraucēt:1
- apgrauzdēt:1
- apkraustīt:1
- apkrauties:1
- apspraudīt:1
- atbraucējs:1
- ātraudzējs:1
- ātraudzība:1
- ātraudzīgs:1
- atrausties:1
- atspraudīt:1
- cauraudzis:1
- čiekuraugi:1
- ēdamtrauks:1
- garausains:1
- graudēdājs:1
- graudniece:1
- graudnieks:1
- graudveida:1
- graudzāles:1
- hidraulika:1
- iebraucējs:1
- iegrauties:1
- iegrauzums:1
- iekrauties:1
- ierausties:1
- izbraukums:1
- izgrauties:1
- izgrauzdēt:1
- izgrauzums:1
- izkrauties:1
- izraudināt:1
- izrausties:1
- izspraudīt:1
- karadraugs:1
- kokgrauzis:1
- kraukāties:1
- kraukstoņa:1
- kraukšķīgs:1
- kraukšķoņa:1
- kraupjains:1
- kultūraugi:1
- kuļsprauga:1
- lapgrauzis:1
- mantrausis:1
- matgrauzis:1
- miežgrauds:1
- mistraudze:1
- mizgrauzis:1
- nektāraugi:1
- nobraukums:1
- nokrauties:1
- norausties:1
- nospraudīt:1
- notēraudot:1
- pagrauzdēt:1
- paraudināt:1
- paraugzēns:1
- pāraukstēt:1
- paraukties:1
- parausties:1
- pārausties:1
- pārbraucīt:1
- pārbraukāt:1
- pārraudzēt:1
- pārraudzīt:1
- pārraustīt:1
- pārrauties:1
- pārspraust:1
- pēctraumas:1
- piebraucīt:1
- piedraudēt:1
- piekraukāt:1
- pieraudzēt:1
- pieraudzīt:1
- pierausums:1
- pierauties:1
- piespraude:1
- piespraust:1
- piestraume:1
- pilngraudu:1
- raudulīgums:1
- aizbraucējs:1
- aizgrauzdēt:1
- aizrausties:1
- aizraušanās:1
- aizspraudīt:1
- apraudāties:1
- apsprauslot:1
- atbrauciens:1
- atraugāties:1
- attraukties:1
- caurauklots:1
- cukurgrauds:1
- cukurtrauks:1
- draudzēties:1
- draudzīgums:1
- drausmīgums:1
- garāmbraukt:1
- graudainība:1
- graudkopība:1
- grauzdēties:1
- grauzējtipa:1
- grauzējutis:1
- hidraulisks:1
- iebrauktuve:1
- iegrauzties:1
- ieraudāties:1
- iespraudums:1
- iesprauslot:1
- ietraukties:1
- ietrausties:1
- izbrauciens:1
- izbraukties:1
- izbrauktuve:1
- izgrauzties:1
- izraudāties:1
- izraugāties:1
- izsprauslot:1
- iztraukties:1
- iztrausties:1
- karadraudze:1
- koksngrauži:1
- kraukstināt:1
- kraukšķiens:1
- kraukšķināt:1
- lūksngrauži:1
- mantrausība:1
- mantrausīgs:1
- medusrausis:1
- neatraujams:1
- nedraudzīgs:1
- neraugoties:1
- nesaraujams:1
- nobrauciens:1
- nobraukties:1
- nobrauktuve:1
- nokraukstēt:1
- nokraukšķēt:1
- nokraupējis:1
- noraudāties:1
- noraugāties:1
- nosprauslot:1
- notraukties:1
- notrausties:1
- pabraukties:1
- padraudzīgs:1
- pagrauzties:1
- pakraukšķēt:1
- paraudāties:1
- pāraudzināt:1
- paraugbērns:1
- paraugdarbs:1
- paraugprāva:1
- paraugprece:1
- paraugskola:1
- pāraulekšot:1
- pārgrauzdēt:1
- pārraudzība:1
- pārrausties:1
- pārtraucējs:1
- pārtraukums:1
- pasprauslot:1
- pašbraucējs:1
- pašraudzēts:1
- patraukties:1
- patrausties:1
- pelnutrauks:1
- piebraucams:1
- piegrauzdēt:1
- pierausties:1
- piespraudīt:1
- raudzībnieks:1
- aizgrauzties:1
- aizraudāties:1
- aizrautīgums:1
- aizsprauslot:1
- aiztraukties:1
- akmeņgrauzis:1
- apakšstraume:1
- apraudzīties:1
- atbraucīties:1
- atkraukāties:1
- atspraukties:1
- braucamzirgi:1
- caurbraucējs:1
- graudveidīgs:1
- iekraukāties:1
- iespraukties:1
- iesprausties:1
- izbraukāties:1
- izdraudēties:1
- izkraukāties:1
- izraudzīties:1
- izraustīties:1
- izspraukties:1
- izsprausties:1
- kopbraukšana:1
- kraujlaukums:1
- krējumtrauks:1
- kultūraugsne:1
- līdzbraucējs:1
- mākoņsprauga:1
- makšķeraukla:1
- neizbraucams:1
- nepārtraukts:1
- nokraukāties:1
- noraudzīties:1
- noraustīties:1
- noskraukšķēt:1
- nospraukstēt:1
- nospraukšķēt:1
- nospraukties:1
- pabraukāties:1
- pakraukāties:1
- paraudzīties:1
- paraugstunda:1
- paraustīties:1
- pārbrauciens:1
- pārbrauktuve:1
- pārraudāties:1
- pārtrauktība:1
- pārtraukties:2
- pārtraukties:1
- pārtrausties:1
- paspraukties:1
- piebrauciens:1
- piebrauktuve:1
- pietraukties:1
- pietrausties:1
- aizspraukties:1
- aizsprausties:1
- bezuzraudzība:1
- caurbrauktuve:1
- garāmbraucējs:1
- iedraudzēties:1
- izdraudzēties:1
- jūrasbraucējs:1
- lejaskrautuve:1
- mangāntērauds:1
- mantrausīgums:1
- martentērauds:1
- neatraudamies:1
- nedraudzīgums:1
- nokraukstināt:1
- nokraukšķināt:1
- padraudzēties:1
- pagrauzdēties:1
- pakaļbraucējs:1
- pakraukšķināt:1
- paraugciemats:1
- paraugcilvēks:1
- paraugskolēns:1
- pāraukstēties:1
- pārraustīties:1
- pārspraukties:1
- piedraudējums:1
- piespraukties:1
- iekraukstēties:1
- iekraukšķēties:1
- iesprausloties:1
- izsprausloties:1
- jaunatbraucējs:1
- nepārtrauktība:1
- noskraukšķināt:1
- nosprausloties:1
- pārgrauzdēties:1
- pārtraukumains:1
- pēctraumatisks:1
- krimināluzraugs:1
- atpakaļbrauciens:1
- pārtraukumainība:1
- paraugdārzniecība:1
- paraugsaimniecība:1
- paraugpriekšnesums:1
- paraugdemonstrējums:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (7068):
- (Iz)dzert (arī (iz)mest) sausu (iz)dzert tukšu kādu trauku.
- (Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
- (Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
- (Ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā. Arī (ne)uztraukties.
- (Sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- (Pa)rādīt kulaku (Pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- Absolūtā graudu masa (svars) 1000 graudu masa (svars) gramos.
- Absolūtā graudu masa 1000 graudu masa kilogramos.
- Absolūtais graudu svars 1000 graudu svars gramos.
- slīpgraudi Abrazīva materiāla graudi (kā) slīpēšanai.
- Absolūtais graudu svars Absolūtā graudu masa.
- nistagms Acs ābola nepatvaļīga, ātra, ritmiska raustīšanās.
- vitiligo Ādas slimība, kam raksturīgi pigmentācijas traucējumi.
- rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai).
- apraukt Adot samazināt valdziņu skaitu, noraukt (valdziņus).
- Valču krēsls Agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu.
- apairēt Airējot apbraukt (ap ko, kam apkārt).
- ieairēt Airējot iebraukt (kur iekšā).
- izairēt Airējot izbraukt.
- noairēt Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- noairēt Airējot nobraukt (visu laikposmu).
- noairēt Airējot nobraukt nost, gar (ko).
- apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Airēties apkārt.
- maukt Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
- Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
- Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
- aizripot Aizbraukt (par cilvēku).
- aizlidot Aizbraukt (par lidaparātiem).
- aiziet Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- aizritēt Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- nobraukt Aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
- aizdūkt Aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem).
- aizdunēt Aizbraukt ar dunošu troksni (par transportlīdzekļiem).
- aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi).
- atstāt Aizejot pamest (draugus, biedrus, ģimeni).
- pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
- aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku).
- aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to.
- eksaltācija Aizgrābtība, satraukums. Slimīga jūsma.
- eksaltēts Aizgrābts, satraukts. Slimīgi jūsmīgs.
- aizture Aizkavējums, pārtraukums (kādā procesā).
- atrauties Aizkļūt prom (no kādas vietas), pārtraucot kādu darbu.
- embargo Aizliegums kuģiem iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
- aizdrīvēt Aizpildot (spraugu), izlabot (ko).
- drudzis Aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam).
- kaite Aizraušanās, nodošanās.
- aizdurt Aizraut, iedurt (aiz kā).
- patoss Aizrautība, entuziasms (kādā, parasti radošā, darbībā).
- aizrautīgums Aizrautība.
- saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot.
- iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam). Iekarst (1).
- iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam). Iekaist (2).
- laisma Aizrautīga nodarbošanās (ar ko).
- likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai).
- rīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot).
- aprīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert.
- degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā).
- kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā). Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam).
- aizgūtnīgi Aizrautīgi, dedzīgi.
- No pilnas sirds Aizrautīgi, dedzīgi.
- No pilnas sirds Aizrautīgi, dedzīgi.
- kvēls Aizrautīgs, dedzīgs (par cilvēku).
- liesmains Aizrautīgs, dedzīgs. Spēcīgs (par pārdzīvojumu).
- patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
- kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas.
- aizmiglot Aizsegt, pārklāt (acis), traucējot, pavājinot iespēju saredzēt.
- aizspļaut Aizspļaut garām spļaujamtraukam.
- aizsprausties Aizspraukties.
- aizdambēt Aizsprostot (gultni, straumi), radot šķērsli tecējumam. _imperf._ Dambēt ciet.
- Stāvēt (arī stāties, retāk stāt) ceļā Aizšķērsot ceļu. Kavēt, traucēt.
- aiztepēt Aiztaisīt ar tepi (spraugas, caurumus). _imperf._ Tepēt ciet.
- aiztraukties Aiztraukt (1).
- nocelt Aizvest (no kā apdraudēta, izolēta), parasti ar lidaparātu.
- nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
- kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekme.
- sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu. Šīs ierīces raidītās skaņas.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
- piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
- badīgs Alkatīgs. Mantrausīgs.
- porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
- medalus Alus, kas ir raudzēts kopā ar medu. Dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus.
- podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
- mucniecība Amatniecības, arī rūpniecības nozare. Citu koka trauku izgatavošana.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- mucinieks Amatnieks, kas izgatavo mucas, arī citus koka traukus.
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
- komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu.
- kolts Amerikāņu parauga revolveris.
- Vulkāniskais stikls Amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām jāvām.
- šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
- dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- bundulis Apaļš vai ieapaļš (parasti koka vai māla) trauks ar vāku.
- terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
- pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
- šķīvis Apaļš, retāk ovāls trauks ar, parasti lēzenām, malām (parasti ēdiena pasniegšanai galdā).
- magnetogrāfs Aparāts debess ķermeņa magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
- tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
- klasifikators Aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma.
- apkārtceļš Apbraucamais ceļš.
- aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos.
- aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par lidaparātiem.
- grauzdiņš Apcepts, kraukšķīgs maizes gabals.
- aplūkot Apciemot, apraudzīt.
- drīvēt Apdarināt (ko), cieši piepildot nelielas spraugas.
- aizskart Apdraudēt, ierobežot (tiesības, intereses u. tml.).
- izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu).
- Notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti u. tml.) Apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
- Notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti) Apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
- Notīrīt trauku (arī šķīvi, paplāti) Apēst visu traukā (šķīvī, uz paplātes) esošo.
- Notīrīt paplāti (arī šķīvi, trauku u. tml.) Apēst visu uz paplātes (šķīvī, traukā) esošo.
- piebeigt Apēst, izdzert (iesākto). Ēdot, dzerot iztukšot (trauku).
- Maizes klēts Apgabals, kurā iegūst lielas graudaugu ražas.
- Maizes klēts Apgabals, kurā iegūst lielas graudaugu ražas.
- lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols. Apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
- kvēpeklis Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar kurināmo, kurā ielikts deglis.
- apskribināt Apgrauzt (visapkārt vai vietumis) - parasti par pelēm, žurkām.
- apstrādāt Apgrauzt, apknābāt.
- apkrimst Apgrauzt, apskrubināt (visapkārt vai vairākās vietās).
- Mest (arī lekt) līkumu apkārt Apiet, apbraukt ar līkumu.
- apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (ko).
- reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
- nopaunāt Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
- apkraustīt Apkraut (parasti nekārtīgi).
- nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
- apgāzt Apliet (ko, parasti, gāžot ar šķidrumu piepildītu trauku).
- iebraukt Apmācīt braukšanai, pieradināt piebraukšanas (zirgu).
- grīdlīste Apmale (parasti koka), ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
- pakot Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu. Pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
- sapakot Apņemt (ko), parasti pilnīgi, ar kāda materiāla kārtu. Piepildīt, parasti pilnīgi (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
- apšķibīt Applūkt, apraut (lapas, ogas u. tml.).
- Apraust uguni Apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
- Apraust uguni Apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
- lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.).
- aptrūkt Aprauties (parasti par runu). Pārtrūkt.
- pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu).
- nomirt Aprauties, apklust (par vārdiem, skaņām).
- aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi). Aizlūzt.
- pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- pavadīt Apsargājot, arī uzraugot doties līdzi (kādam).
- patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupu).
- sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu. Augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā.
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (apli, loku).
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (kam apkārt).
- aprubināt Apskrubināt, apgrauzt.
- apdurstīt Apspraudīt (visapkārt).
- apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes Pārklāt ar skujām.
- apmeijot Apspraust, aplikt (visapkārt vai vairākās vietās) ar meijām.
- sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi.
- savvaļa Apstākļi, apstākļa kopums, kad (dzīvnieks) nav pakļauts cilvēk uzraudzībai, vadībai.
- savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai.
- ērtības Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
- stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta.
- atlaidināt Apstrādāt (tēraudu), lai tas iegūtu lielāku izturību, plastiskumu, triecienstingrību.
- dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanos.
- šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu. Šagrēnāda.
- šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu. Šagrēns.
- nobalsot Apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli), paceļot roku (lai brauktu ar šo transportlīdzekli).
- Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi. Apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (ķermeņa daļas, to darbība) ir bez traucējumiem, novirzēm.
- Celt neslavu Apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju.
- pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu). Pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
- somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā.
- acidofils Ar acidofilo baktēriju darbību saraudzēts, ieskābēts.
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
- rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
- ikri Ar dārzeņiem vai sēnēm gatavots ēdiens, parasti sīku graudiņu veidā.
- appērties Ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu).
- atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), atkļūt.
- aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties.
- dangāties Ar grūtībām iet, braukt pa dangainu vietu. Arī dangāt.
- izmuļļāties Ar grūtībām izbraukt.
- izmalties Ar grūtībām iziet, iznākt, izbraukt.
- spraukt Ar grūtībām virzīt (samā vietā, spraugā u. tml.). Ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru).
- pieķerties Ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko).
- slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā). Ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
- noslēgt Ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību.
- stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
- kult Ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem panākt, ka atdalās graudi, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
- rakt Ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem).
- urbināt Ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.).
- pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
- uzlēkt Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
- atsprāgt Ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties.
- Mest cilpu (arī cilpas) Ar līkumu iet, skriet, braukt. ..
- atšaut Ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu).
- iecirst Ar ļoti strauju kustību ielikt (kur iekšā).
- glaust Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu).
- glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu). Ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
- glausties Ar maigumu, patiku raugoties, vērsties, kavēties (pie kā).
- skalps Ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā.
- Raudzīties (arī skatīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- Skatīties (arī raudzīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- Caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur). Uzsviest (2).
- pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
- gulgot Ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju).
- gulgt Ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju).
- aizgūtnēm Ar pārtraukumiem. Laiku pa laikam.
- juceknis Ar pelavām kulšanas procesā sajaukušies graudi. Ar piemaisījumiem apstrādāšanas procesā sajaukušās tehnisko kultūru izmantojamās daļas.
- ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
- rūgušpiens Ar pienskābes baktēriju tīrkultūrām vai dabisko mikrofloru saraudzēts piens vai vājpiens.
- noveikt Ar piepūli noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- uzsist Ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu). Strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
- izgrūst Ar pūlēm pateikt, izrunāt (piemēram, uztraukumā, aiz fiziskas piepūles).
- nodzīties Ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, no braukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu).
- uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
- Ņirbēt acu priekšā Ar redzi tikt uztvertam (par ko daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
- Saķert galvu Ar rokām strauji apņemt galvu.
- atslēga Ar roku darbināms kontakta slēdzis elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un pārtraukšanai.
- aizgūtnēm Ar sajūsmu, aizrautīgi.
- Rādīt paraugu (arī priekšzīmi) Ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
- Rādīt priekšzīmi (arī paraugu) Ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
- Rādīt priekšzīmi (arī paraugu) Ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
- nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
- Nojaukt (arī nodedzināt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- Nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- Sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī). Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts. Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
- tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
- skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
- sagrābt Ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju.
- nodot Ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā).
- pasist Ar sitienu vai grūdienu, arī ar strauju, spēcīgu kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
- Kamanu ceļš Ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
- Kamanu ceļš Ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
- Ragavu ceļš Ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar ragavām.
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
- grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu). Vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to). Stumdīt.
- Grūst lodi Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt uz priekšu (lodi).
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu vērt (durvis, logu u. tml.).
- pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību pārlēkt, pārkrist u. tml. (pāri kam, pār ko).
- uzlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību uzlēkt, uzkrist u. tml.
- uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
- atrauties Ar spēju, strauju kustību atbrīvoties (no saites, ķēdes u. tml.). _imperf._ Rauties nost.
- aizsist Ar spēku grūžot, strauji aizvērt (logu, durvis, vārtus u. tml.). Aizcirst.
- izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
- spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, eidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
- iegāzt Ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē.
- spridzināt Ar sprādzienu graut, daļīt, pārvietot, arī iznīcināt.
- apspiest Ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju).
- spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
- ātri Ar straujām kustībām (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā (notikt, norisēt).
- žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- aizsist Ar strauju kustību aizlikt (kam priekšā).
- nosviest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
- nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem). Noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
- atraut Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis). _imperf._ Raut nost.
- attraukt Ar strauju kustību atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atmest Ar strauju kustību atvirzīt, atliekt atpakaļ.
- aiztraukt Ar strauju kustību dabūt nost, arī noraust.
- cirsties Ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem.
- iesviest Ar strauju kustību ievirzīt, ievietot (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku).
- lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- samest Ar strauju kustību izveidot (mezglu, cilpu u. tml.). Ar strauju kustību sasiet (mezglā, cilpā).
- izmest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu uz priekšu, uz augšu).
- izsviest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu), piemēram, uz priekšu, uz augšu.
- notraukt Ar strauju kustību notīrīt, atbrīvot no kā nevēlama (kā virsmu).
- samest Ar strauju kustību novietot (ķermeņa daļu kur, kādā stāvoklī), arī ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu).
- Pagrūst zem deguna Ar strauju kustību novietot acu priekšā.
- pasist Ar strauju kustību novietot, palikt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- noraut Ar strauju kustību novirzīt nost (no kā sava ķermeņa daļu).
- plēst Ar strauju kustību ņemt nost (ko).
- pārmest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
- pārsviest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
- pierauties Ar strauju kustību pārmainīt ķermeņa stāvokli.
- pasist Ar strauju kustību pavērst (savu ķermeņa daļu kādā virzienā).
- pasist Ar strauju kustību pavērt vaļā (piemēram, apģērbu).
- pamest Ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
- pasviest Ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
- pagrūst Ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam). Ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko).
- pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.). Pasviesties.
- parauties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar strauju kustību virzīties nelielu attālumu.
- pamesties Ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
- piegrūst Ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu.
- piegrūst Ar strauju kustību pievienot (pie kā, kam klāt).
- piegrūst Ar strauju kustību pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- uzmest Ar strauju kustību uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
- sviest Ar strauju kustību virzīt (piemēram, roku, kāju). Arī mest (8).
- grūst Ar strauju kustību virzīt, bāzt (kur iekšā). Ar strauju kustību skart (ko).
- mest Ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu). Ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju). Strauji spert (soli).
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu atvērt.
- noraut Ar strauju kustību, ar rāvienu novirzīt, noņemt, nocelt.
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.). Ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu.
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu sakārtot (apģērba gabalu).
- saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu).
- atsist Ar strauju kustību, ar spēku (bieži ar troksni) attaisīt, atvērt.
- Pagrūst kāju priekšā Ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
- lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
- sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- izraut Ar strauju rīcību izglābt (no nāves).
- izraut Ar strauju rīcību izglābt, atbrīvot (no kā varas, apspiestības).
- raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
- apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
- uzraut Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru. Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas.
- izraut Ar strauju, spēcīgu kustību atbrīvot (kāda satvertu, kur iespiestu ķermeņa daļu).
- atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus).
- atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atvirzīt atpakaļ.
- triekt Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
- triekt Ar strauju, spēcīgu kustību virzīt (masu, šķidrumu, parasti uz kādas virsmas).
- rauties Ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur).
- sasisties Ar strauju, spēcīgu triecienu saskarties.
- bobslejs Ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem.
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur). Uzmest (2).
- piesisties Ar triecienu pieskarties. Strauji pieskarties.
- uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur). Strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- aizsisties Ar troksni strauji aizvērties. Izcirsties.
- plūdenis Ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu.
- tanks Ar vāku noslēdzams trauks fotofilmu attīstīšanai.
- nogāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pār traukt šķirisko diktatūru.
- gāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
- krist Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi).
- krimst Ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) - parasti par dzīvniekiem. Grauzt.
- slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
- erozija Ārdoša (ūdens straumju) iedarbība uz iežiem.
- likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
- šausmas Ārkārtīgi liels nemiers, satraukums, ko izraisa kas nevēlams, nepatīkams.
- tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
- apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu). Vagot.
- vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
- Aukstais karš Ārpolitika, kas rada saspīlējumu valstu attiecībās un kara draudus.
- Aukstais karš Ārpolitika, kas rada saspīlējumu valstu attiecībās un kara draudus.
- pašārstēšanās Ārstēšanās ar paša izraudzītajiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības.
- traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību, traumu gadījumos.
- stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
- Simptomātiskie līdzekļi Ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
- Ārstnieciskais darba profilaktorijs Ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai.
- lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai.
- vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
- notirpt Asinsrites traucējumu vai nerva bojājuma dēļ kļūt nejūtīgam, stīvam, arī durstīgi sāpīgam (par ķermeņa daļām).
- išēmija Asiņu daudzuma samazināšanās ķermeņa daļā, kur traucēta asiņu piegāde sakarā ar artēriju spazmu, aizsprostošanos vai nospiešanu.
- šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
- spējš Ass, straujš, krass (par virziena maiņu).
- Pelējumu siers Ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne.
- Pelējumu siers Ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas. Attiecīgā siera šķirne.
- atbraucīties Atbraucīt sev piedurknes.
- atlidot Atbraukt (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
- atripot Atbraukt (parasti par automobiļiem).
- izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- atlaist Atbrīvot (ko uzspraustu, saspraustu).
- atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama).
- nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam).
- brukt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup.
- kopija Atdarinājums, atveidojums (pēc parauga), parasti bez radošas pieejas, noteikta viedokļa.
- atbērt Atdot (graudu, kartupeļu u. tml.) aizņēmumu.
- atjēgties Atgūt pašsavaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma).
- atkāpties Atiet (no kāda), atstājot viņu vienu pašu, arī netraucējot, liekot mierā.
- reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, intensitātes mazināšanās) - par laikapstākļiem.
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
- atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest, izveidot. Panākt, ka no jauna stājas spēkā (pēc pārtraukuma).
- mīcīties Atkārtoti jaukt, spaidīt (ko, piemēram, traukā).
- grauzīt Atkārtoti vai ilgāku laiku grauzt. Negribīgi grauzt.
- bļaustīties Atkārtoti, ilgāku laiku (ar pārtraukumiem) kliegt. Klaigāt.
- piekraukāt Atklepojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- atkraukāt Atkraukāties.
- urna Atkritumu trauks (parasti no betona, metāla).
- šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme. Arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā).
- drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
- pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas.
- Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
- Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
- noņemt Atņemt (ar varu, spēku, draudiem), lai iegūtu sev. Arī atsavināt.
- atdalīt Atņemt, atraut vai citādi atšķirt (daļu no kā). _imperf._ Dalīt nost.
- atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā darbā).
- pīppauze Atpūtas brīdis, neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai.
- Vēja slota Ātra straujas dabas sieviete.
- birums Ātra, nepārtraukta (skaņu, vārdu, teikumu) plūsma.
- Vēja slota Ātra, straujas dabas sieviete.
- Piesiet (savu) sirdi Atrast ko interesantu, aizraujošu.
- notvert Atrast, atklāt, arī ieraudzīt (ko vajadzīgu, vēlamu).
- Griezties kā vāverei ritenī Atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
- Griezties (arī skriet) kā vāverei ritenī Atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
- tecēt Atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem).
- plūst Atrasties virzība, kustībā (par straumi).
- sazāns Ātraudzīga karpu dzimtas zivs.
- bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu.
- vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
- karpa Ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta, pie kuras pieder, piemēram, karpas, raudas, plauži, vimbas, sapali, ālanti.
- raugāties Atraugāties.
- atšaut Atraut, atbīdīt vaļā (parasti aizbīdni).
- Kā pa maisu, arī kā maisā Atrauti no citiem cilvēkiem, nesaņemot informāciju.
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens).
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens). Gliseris.
- palaisties Ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties.
- aizskriet Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- aizsteigties Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- nolaist Ātri aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
- aizlaist Ātri aizbraukt, aizjāt u. tml.
- atlaist Ātri atbraukt, atjāt u. tml.
- attraukt Ātri atkļūt, atvirzīties šurp. _imperf._ Traukt šurp. Ātri atkļūt (kur, pie kā u. tml.). Atvirzīties.
- atskriet Ātri atnākt, arī atbraukt.
- aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot). Ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizņirbēt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
- skraidelēt Ātri braukāt (par transportlīdzekļiem).
- skraidīt Ātri braukāt (par transportlīdzekļiem).
- skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
- steigt Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
- steigties Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
- drāzt Ātri braukt.
- drāzties Ātri braukt.
- nesties Ātri braukt.
- apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām. Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā. Apdzīt [1].
- ielaist Ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā).
- sukāt Ātri iet, skriet, arī braukt.
- šķīt Ātri iet, skriet, braukt.
- izdrāzties Ātri izbraukt, izjāt cauri (kam), caur (ko).
- izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- noskriet Ātri nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- noskriet Ātri nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- noskriet Ātri nobraukt (visu laikposmu).
- noskriet Ātri nobraukt gar (ko), garām (kam).
- noskriet Ātri nobraukt lejā (no kurienes, kar u. tml.).
- nolaist Ātri nobraukt, nojāt lejā, nost, gar (ko).
- nosukāt Ātri noiet, arī nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- atķert Ātri papildināt, turpināt (pārtraukto sarunu, stāstījumu, domu).
- pārskriet Ātri pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- paskriet Ātri pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- paskriet Ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- paskriet Ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- uzšauties Ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt.
- uzmesties Ātri uziet, uzskriet, uzlēkt, arī uzbraukt u. tml.
- uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzsperties Ātri uzskriet, uzbraukt, uzlidot u. tml.
- Iemest acis (arī aci) Ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
- traukt Ātri virzīt, pārvietot (par parādībām dabā, parasti par vēju, straumi).
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem). Ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt). Traukties.
- traukt Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- traukties Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- triekties Ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- nobērt Ātri, nepārtraukti šaut un pabeigt šaut (parasti šāvienu kārtu).
- aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt. _imperf._ Drāzties prom.
- atdrāzties Ātri, steigā atskriet, atbraukt šurp. _imperf._ Drāzties šurp.
- iedrāzties Ātri, steigā iebraukt, iejāt (kur iekšā).
- izdrāzties Ātri, steigā izbraukt, izjāt (no kurienes, kur u. tml.).
- nodrāzties Ātri, steigā noskriet, nobraukt.
- pārdrāzties Ātri, steiga pārskriet, pārbraukt (mājas, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- padrāzties Ātri, steigā paskriet, arī pabraukt, pajāt.
- piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sadrāzties Ātri, steigā saskriet (1), sabraukt (1).
- aizjozt Ātri, strauji aizskriet. _imperf._ Jozt prom. Ātri, strauji skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u.tml.).
- apjozt Ātri, strauji apskriet, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atjozt Ātri, strauji atskriet šurp. _imperf._ Jozt šurp. Ātri, strauji atskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iejozt Ātri, strauji ieskriet (kur iekšā).
- izjozt Ātri, strauji izskriet (no kurienes, kur u. tml.).
- izjozt Ātri, strauji izskriet cauri (kam), caur (ko).
- nojozt Ātri, strauji noskriet, arī noiet, nonākt.
- pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pāriet (pāri kam, pār ko).
- pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pajozt Ātri, strauji paskriet, arī paiet, panākt.
- paraut Ātri, strauji pavest (parasti ar transportlīdzekli).
- piejozt Ātri, strauji pieskriet, arī pieiet, pienākt.
- apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās).
- izjozt Ātri, strauji skrienot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Ātri, strauji skrienot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- jozt Ātri, strauji skriet, arī iet, steigties.
- pazust Ātri, strauji tikt ieņemtam (mutē), tikt norītam (par ko ēdamu).
- uzjozt Ātri, strauji uzskriet.
- Acīm redzot (arī redzami) Ātri, strauji.
- Acīm redzami (arī redzot) Ātri, strauji.
- Acīm redzot (arī redzami) Ātri, strauji.
- ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ienākt, ieskriet, ātri iebraukt (kur iekšā).
- lidot Ātri, vieglā gaitā iet, skriet. Ātri braukt.
- izlidot Ātri, vieglā gaitā iziet, iznākt, izskriet, ātri izbraukt.
- nolidot Ātri, vieglā gaitā noiet, nonākt, noskriet. Ātri nobraukt.
- uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet. Arī ātri uzbraukt.
- atirt Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem).
- paslēpt Atrodoties priekšā, neļaut vai traucēt (ko) saskatīt.
- aulekši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos.
- lēkši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos. Aulekši.
- drāziens Ātrs skrējiens, brauciens.
- ašs Ātrs, arī straujš, veikls.
- nadzīgs Ātrs, straujš (par dzīvniekiem).
- naigs Ātrs, straujš (par dzīvniekiem).
- naigs Ātrs, straujš, arī veikls, darbīgs.
- knašs Ātrs, straujš. Arī veikls.
- štacja Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
- individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām. Atrautība no sabiedrības.
- atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
- pauzēt Atskaņojot skaņdarbu, pārtraukt skanējumu atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
- atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
- Nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes. Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
- izolēt Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības.
- nobraukums Attālums, ko nobraucis transportlīdzeklis noteiktā laikposmā.
- boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana (ar kādu valsti, iestādi, personu).
- atsēnalot Attīrīt no sēnalām (graudus).
- pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
- attraukties Attraukt (1).
- atdarinājums Atveidojums (pēc parauga). (Vāja) kopija.
- lūka Atvere, pa kuru iekrauj kravu, vēdina, apgaismo telpas (piemēram, kuģī, lidaparātā).
- logs Atvere, sprauga (augu audzē).
- atspraust Atvirzīt un saspraust (matus atpakaļ vai uz augšu).
- atnest Atvirzīt, atdzīt šurp (ko) - par vēju, straumi u. tml.
- aizmeijot Atzīmēt (vietu zemē, smiltīs), iespraužot zaļu zariņu.
- ņemt Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi).
- muskuļaudi Audi, kam piemīt spēja sarauties.
- Trauku lupata Auduma gabals trauku mazgāšanai. Trauklupata.
- trauklupata Auduma gabals trauku mazgāšanai. Trauku lupata.
- smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
- smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai. Smilšaudekls.
- slimība Auga organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
- sēklkopība Augkopības nozare, kas ietver kultūraugu šķirņu sēklu ieguvi.
- grauds Auglis (graudzālēm).
- sēnalas Augļapvalki, sēklapvalki, ziedu plēksnes (graudiem), kas paliek pēc (to) lobīšanas, slīpēšanas.
- savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti, nomācot, traucējot (tā) attīstību.
- vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- patsaknis Augs, kas ir izaudzis no spraudeņa, šķirtņu vai sakņu dzinuma.
- vārpaugs Augs, parasti graudaugs, kura ziedkopa ir vārpa.
- struktūraugsne Augsne, kuras sīkās daļiņas spēj saķept dažāda lieluma graudos.
- sakārta Augsnes struktūra, kam raksturīgas pikas, graudi ar diametru aptuveni līdz diviem centimetriem.
- versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
- vilnis Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
- ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona, kas realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi.
- neiroze Augstākās nervu sistēmas darbības funkcionāli traucējumi, ko izraisījis psihisks pārdzīvojums.
- grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli. Straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
- ranversmans Augstākās pilotāžas figūra - strauja lidojuma virziena maiņa par 180 grādiem.
- triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
- treļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums.
- triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums. Arī treļļi (1).
- trilleris Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums. Treļļi (1).
- ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku.
- meristēma Augu embrionālo šūnu grupa - veidotājaudi, kas strauji dalās un izveido visus pārējos audus.
- apraušana Augu veģetatīvās pavairošanas paņēmiens - jauno dzinumu iesakņošana, tos apraušot.
- orientālisms Austrumu zemju pētīšana. Aizraušanās ar šo zemju kultūru.
- saldētājautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorautomobilis.
- patruļautomobilis Automobilis, ar ko brauc patruļa.
- Nedrīkstēt ne elpot Baidīties sacelt troksni vai kādu iztraucēt.
- aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu). _imperf._ Bakstīt ciet. Izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu.
- mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
- Melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot progresīvus sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
- distrofija Barošanās traucējumi (organismā, tā audos vai orgānos). Novājējums.
- taucēt Barot (dzīvnieku) tā, lai (tam) strauji palielinātos ķermeņa masa, tauku kārta.
- piebārstīt Bārstot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- baidīties Bažīties, šaubīties, uztraukties.
- baiļoties Bažīties, uztraukties.
- mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību).
- likvidēties Beigties, tikt pārtrauktam (par notikumu, procesu u. tml.).
- verkšķis Bērns, kas bieži raud, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla.
- paraugbērns Bērns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem. Priekšzīmīgs bērns.
- piebērt Berot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- uzvalnēt Berot, kraujot (ko) virsū, izveidot (no tā, piemēram, dambi).
- izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku.
- baltalksnis Bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
- pildpālis Betona vai dzelzsbetona pālis, ko izgatavo, betonejot gruntī novietotā tērauda caurulē vai grunts urbumā.
- tēraudbetons Betons ar tērauda pildvielu.
- pildbetons Betons, kas paredzēts (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai.
- neatņemdamies Bez apstājas, bez pārtraukuma.
- neatraudamies Bez apstājas, bez pārtraukuma.
- Bez atelpas Bez atpūtas, nepārtraukti.
- Savā vaļā Bez uzraudzības (parasti par bērniem).
- Ar mierīgu sirdi (arī prātu) Bez uztraukuma, bažām.
- Ar mierīgu sirdi (arī prātu) Bez uztraukuma, bažām.
- kvass Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no ogām, augļiem, pievienojot raugu.
- sabīdelēt Bīdelējot sasmalcināt (graudus).
- draudēt Biedēt, draudīgi izturoties.
- Ratu sega Bieza auduma pārklājs, sega, ar ko apsedz kājas, braucot ratos.
- drebuļi Bieža muskuļu saraušanās un atslābšana.
- ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu).
- purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi.
- purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu), piemēram, lai mazinātu sāpes, lai atbrīvotu (to) no kā.
- Purināt spalvu Bieži, strauji kustināt ķermeni, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā.
- Purināt spalvu Bieži, strauji kustināt ķermeni, parasti, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā.
- mēnešbiļete Biļete braukšanai satiksmes līdzekļos vienu mēnesi.
- retūrbiļete Biļete braukšanai turp un atpakaļ (ar satiksmes līdzekli).
- piebirdināt Birdinot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piemēram, par trauku).
- vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
- bēdāt Bīties (no kā), uztraukties (par ko).
- šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase.
- ieslānīt Blīvi kraujot, ievietot (kur iekšā).
- aizslānīt Blīvi kraujot, novietot (kam priekšā).
- pieslānīt Blīvi kraujot, piepildīt.
- autoklāvs Blīvi noslēdzama tvertne, trauks karsēšanai augstā spiedienā.
- saslānīt Blīvi salikt, sakraut.
- uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, parasti konserviem, deformēties - par trauku, tā daļu.
- kļūme Bojājums (piemēram, ierīcē, mehānismā). Traucējums (piemēram, ierīces, mehānisma) darbībā.
- mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari. Bojāt (kādu ķermeņa daļu), pārtraucot locītavas kaulu galu saskari.
- sabombardēt Bombardējot, sagraut, iznīcināt.
- hernhūtietis Brāļu draudzes loceklis.
- sastāvs Braucienam savienots (transportlīdzekļu, parasti vagonu) kopums.
- lidojums Brauciens (ar lidaparātu).
- reiss Brauciens (ar transportlīdzekli) no maršruta viena galapunkta līdz otram.
- izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos. Šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks.
- priekšbrauciens Brauciens (pirms sacensību brauciena), kurā noskaidro, piemēram, dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- tālbrauciens Brauciens ar kuģi tālāk par piekrastes zonu.
- velobrauciens Brauciens ar velosipēdu (parasti sacensībās).
- komandējums Brauciens dienesta darīšanās. Dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
- atpakaļbrauciens Brauciens uz iepriekšējo vietu.
- turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- ceļojums Brauciens vai gājiens, parasti ilgs un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
- turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
- starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- pārbraucīt Braucīt visu (kā) virsmu. Braucīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
- piebraukt Braucot (pa ko, pāri kam), pieblīvēt (to).
- sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to). Braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
- atkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), atkļūt.
- aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties. Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
- uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
- klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām). Arī klandēt.
- apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
- apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Braukt apkārt.
- atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp. Braucot ar kuģi, atkļūt (kur, pie kā u. tml.). Atbraukt (par kuģi).
- aizkuģot Braucot ar kuģi, attālināties. _imperf._ Kuģot prom. Braucot ar kuģi, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā). Iebraukt (par kuģi).
- izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izkuģot Braucot ar kuģi, pabūt (daudzās vai visās vietās). Braucot ar kuģi, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- aizbraukt Braucot attālināties, braukšus doties prom. _imperf._ Braukt prom.
- atbraukt Braucot atvest, atgādāt (transportlīdzekli, zirgu).
- iebraukt Braucot iespiest (kur iekšā) - par transportlīdzekli.
- iebraukt Braucot ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas).
- iebraukt Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti.
- iebraukt Braucot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli, iejūgtu zirgu).
- izbraukt Braucot izvadīt (iejūgtu zirgu).
- izbraukt Braucot izvadīt (pa kurieni).
- izbraukt Braucot izvirzīt (transportlīdzekli).
- sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā).
- aizbraukt Braucot nogādāt (transportlīdzekli).
- sadzīt Braucot nogādāt un novietot (kur vairākus, daudzus transportlīdzekļus).
- aizbraukt Braucot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- iebraukt Braucot noregulēt (transportlīdzekli).
- nobraukt Braucot novirzīt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.).
- nobraukt Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
- Noskriet no sliedēm Braucot novirzīties no sliedēm (par sliežu transportlīdzekļiem).
- Noskriet no sliedēm Braucot novirzīties no sliedēm (par sliežu transportlīdzekļiem).
- svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem). Mētāt (2).
- mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem).
- izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braucot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- pārbraukt Braucot pārgādāt (transportlīdzekli mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārbraukt Braucot pārvietot (parasti transportlīdzekli uz citu darbavietu).
- nest Braucot pārvietot (uzņemto kravu, cilvēkus) - par transportlīdzekļiem.
- pārbraukt Braucot pārvietoties (uz citu vietu) - parasti par transportlīdzekļiem.
- pārkārtoties Braucot pārvietoties, iekļauties (kur) - par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli.
- pārbraukt Braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli.
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.). Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) garām (kam), arī gar (ko).
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli. Braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braucot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekli.
- pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli).
- piebraukt Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli.
- izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedres).
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem).
- mētāties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
- svaidīties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem). Mētāties (3).
- pārsviesties Braucot strauji pagriezties (uz citu pusi) - par transportlīdzekļiem.
- pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem).
- gāzelēties Braucot svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
- šurpbraucot Braucot šurp.
- turpbraucot Braucot uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem. Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- nobraukt Braucot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekli.
- nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam).
- nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt lejā (transportlīdzekli no kurienes, kur u. tml.).
- krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
- nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli.
- nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
- ieskriet Braucot, jājot ātri ievirzīties (kur iekšā). Ātri ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
- braukšus Braucot. Pretstats: kājām.
- izbraukāt Braukājot izbojāt, daļēji iznīcināt.
- izbraukāt Braukājot izvingrināt.
- izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
- izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
- nobraukāt Braukājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- braukaļāt Braukalēt.
- braukalēt Braukāt (parasti bez nopietna iemesla).
- nobraukāt Braukāt (visu laikposmu) un pabeigt braukāt.
- nobraucīt Braukot (gar ko, pa ko), notīrīt.
- nobraucīt Braukot (ko), atdalīt nost (no tā).
- piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
- sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savākt (piemēram, ogas, lapas, ziedus).
- sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- nobraucīt Braukot atdalīt nost.
- iebraucīt Braukot ievirzīt (kur iekšā).
- sabraucīt Braukot sakārtot (piemēram, matus, apģērba gabalu).
- kopbraukšana Braukšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
- neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās).
- gaita Braukšanas, pārvietošanās veids, arī ātrums (piemēram, transportlīdzekļiem).
- pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- izbraukt Braukšus doties (uz kurieni noteiktā nolūkā).
- sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
- piebraukt Braukšus ierasties (pie kāda).
- iebraukt Braukšus ierasties.
- atbraukt Braukšus ierasties. _imperf._ Braukt šurp. Braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- iebraukt Braukšus ievirzīties (kur iekšā).
- izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izbraukt Braukšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nobraukt Braukšus novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vielu u. tml.).
- pārbraukt Braukšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braukšus pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- pabraukt Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli. Braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- nobraukt Braukšus veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- rullēt Braukt (parasti ar automobili).
- laisties Braukt (parasti ar slēpēm, ragaviņām).
- Kāpt uz kuģa Braukt (prom) ar kuģi.
- noripot Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- nobraukt Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt.
- laivot Braukt ar laivu.
- sērfot Braukt ar sērfingu.
- smaiļot Braukt ar smailīti (2).
- stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
- Braukt par zaķi Braukt bez biļetes.
- Braukt par zaķi Braukt bez biļetes.
- garāmbraukt Braukt kam garām.
- pērties Braukt pa staignu, smilšainu u. tml. ceļu (par transportlīdzekļiem).
- klidzināt Braukt pajūgā, ko velk zirgs, virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem.
- Braukt soļiem (arī soļos) Braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
- nākt Braukt šurp (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
- kratīties Braukt transportlīdzeklī, kas krata.
- nobraukt Braukt un pabeigt braukt (kā).
- izbraukt Braukt un pabeigt braukt (parasti, pārvarot grūtības).
- slīdēt Braukt, parasti vienmērīgā, klusā gaitā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
- iela Brauktuve šādā joslā.
- kūleņot Brāzties (parasti par vēju). Strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.).
- iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi.
- Kult putas Brāžoties veidot putas (par straumi).
- nobremzēt Bremzējot pārtraukt (transportlīdzekļa kustību).
- piebremzēt Bremzējot piebraukt.
- Trauksmes zvans Brīdinājums, rīkojums u. tml. aktīvi reaģēt uz ko nevēlamu, satraucošu.
- Trauksmes zvans Brīdinājums, rīkojums u. tml. aktīvi reaģēt uz ko nevēlamu, satraucošu.
- biedēt Brīdināt (parasti draudot).
- vakars Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
- vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
- sprāgt Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām). Strauji dīgt (par asniem).
- logs Brīvs laikposms, pārtraukums, piemēram, darbā, ja nākamais darba posms neseko tieši iepriekšējam.
- Plēsta brūce Brūce, kas rodas, ja audos virzās kas (parasti) neass vai ja audi tiek sarauti.
- bruģis Bruģēta braucamā daļa (piemēram, ielai, ceļam).
- sist Bruņotā cīņā dot triecienu (pretiniekam), graut (pretinieku).
- kaut Bruņotās sadursmēs sagādāt (pretiniekam) lielus zaudējumus, graut, iznīcināt (pretinieku).
- pieburāt Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieburāt Burājot piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- draudzēties Būt (ar kādu) draudzīgās attiecībās.
- plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē).
- tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē). Plūst (6).
- plūst Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
- tecēt Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
- Būt (arī atrasties) uz riteņiem Būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
- niķoties Būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem).
- pieķerties Būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem.
- vērsties Būt draudīgam, naidīgam (pret kādu, pret ko) - par cilvēku attieksmi, kādu parādību u. tml.
- Plēst matus Būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
- Plēst matus Būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
- Gulēt drupās (un gruvešos) Būt izpostītam un sagrautam.
- Gulēt drupās (un gruvešos) Būt izpostītam un sagrautam.
- turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem).
- pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
- sagaidīt Būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis. Veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā).
- raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām). Būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības. Vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
- Nevarēt savā ādā rimties Būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
- Nevarēt (savā) ādā rimt (biežāk rimties) Būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
- Nevarēt (savā) ādā rimties (retāk rimt) Būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
- Nerast nekur (sev) mieru (arī vietu) Būt nemierīgam, satrauktam, nervozam, nespēt nomierināties.
- Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
- Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
- šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu). Tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
- līt Būt nepārtrauktam, intensīvam (par apšaudi).
- Lēkt (arī sprāgt) no ādas ārā (arī laukā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- Lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- Lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- Lēkt (arī sprāgt) no ādas ārā (arī laukā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- Sprāgt (arī lēkt) no ādas ārā (arī laukā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- krāpt Būt neuzticīgam (laulības dzīvē, arī draudzībā).
- niķoties Būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
- trenkt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- triekt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- atsviest Būt par cēloni straujam regresam.
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) ļoti strauji aug, attīstās.
- apturēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) apstājas, pārtrauc kustību, virzību.
- raut Būt par cēloni tam, ka (kādā ķermeņa daļā) saraujas muskulatūra, rodas stīvums.
- paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kur cieši iesaistās, iekļaujas, ka rodas stipra aizrautība.
- paraut Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji pakļust zem (kā), arī (kam) apakšā.
- raut Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji, pēkšņi maina stāvokli.
- nomocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.).
- uzsist Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uztriekt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- maskēt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav ieraugāms, pamanāms, arī nosakāms.
- ievirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk (kur iekšā) - parasti par vēju, straumi.
- pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par veļu, straumi).
- pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi.
- pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi.
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vēju, straumi u. tml.
- mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- uzraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā.
- noraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji novirzās nost (no kā) - parasti par vēju.
- uzgriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par veļu.
- nopostīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, sagrauts (parasti par parādībām dabā).
- virpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (parasti braucēji, priekšmeti) šādā veidā kustas augšup lejup (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
- uztriekt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi.
- pārgāzt Būt par cēloni tam, ka (samērā daudz šķidruma) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot strauji sašūpojas, sazvalstās.
- mētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
- vajāt Būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu).
- vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
- aizturēt Būt par cēloni tam, ka nenotiek (kāda darbība), aizkavēt, traucēt veikt (ko).
- iegāzt Būt par cēloni tam, ka strauji ieplūst, ielīst (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma).
- uzbangot Būt par cēloni tam, ka, parasti strauji, rodas (viļņi, bangas).
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
- samētāt Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
- atsist Būt par cēloni, ka strauji atkāpjas, atlec atpakaļ.
- cirst Būt par cēloni, ka tiek spēji pārtraukta (piemēram, elpa).
- kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā).
- kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu norisi, procesu, darbību), rada šķēršļus (kādas norises, procesa, darbības gaitā).
- nosprostot Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kā) pārvietošanos, plūsmu. Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kur) kustību, plūsmu.
- aizsprostot Būt par šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kustību, plūsmu).
- Jaukties (arī maisīties, pīties, kulties, būt) pa kājām Būt par traucēkli (kādam).
- Maisīties (arī pīties, būt, jaukties, kulties) pa kājām Būt par traucēkli (kādam).
- Kulties (arī maisīties, pīties, būt, jaukties) pa kājām Būt par traucēkli (kādam).
- Maisīties (arī kulties, pīties, būt, jaukties) pa kājām Būt par traucēkli (kādam).
- Pīties (arī maisīties, kulties, būt, jaukties) pa kājām Būt par traucēkli kādam.
- Tīties pa kājām Būt par traucēkli kādam.
- Atbildēt ar savu galvu Būt pilnīgi atbildīgam. Būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
- Atbildēt ar savu galvu Būt pilnīgi atbildīgam. Būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
- murdēt Būt satrauktā, nemierpilnā kustībā (piemēram, par parādībām dabā).
- spietot Būt strauji mainīgam (par domu, jūtu u. tml. kopumu).
- Atrasties (arī būt) starp dzīvību un nāvi Būt tādā stāvoklī, situācijā, kad draud nāve.
- Atrasties (arī būt) starp dzīvību un nāvi Būt tādā stāvoklī, situācijā, kad draud nāve.
- patrulēt Būt tādam, ar ko karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
- mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- zibsnīt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- rīstīties Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
- šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
- šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
- Degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
- Degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
- streikot Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem. Būt tādam, kam ir traucējumi.
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- nomaskēt Būt tādam, kas padara (ko) neieraugāmu.
- slēgt Būt tādam, kas rada vai pārtrauc (kā) savienojumu, nosprostojumu, maina darbības režīmu, stāvokli (par mehānismu, ierīci u. tml.).
- vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, problemātiku u. tml. (parasti par literatūru, mākslu, zinātni).
- satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
- žņaugt Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu. Arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
- barot Būt tādam, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
- Būt draugos Būt tādam, ko saista draudzība (ar kādu). Izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko).
- pildīt Būt tādam, ko veic (kādā laikposmā) nepārtraukti, nemitīgi (par darbību, darbu).
- tirpt Būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām).
- ņirbēt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
- sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
- pāriet Būt tādam, kura malām vārīdamies plūst pāri šķidrums (par trauku).
- perturbēt Būt tādam, kura normālajā gaitā ir pēkšņi traucējumi, sarežģījumi (par parādībām, norisi u. tml.).
- vārīties Būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.).
- raustīties Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst tvaiks (piemēram, par trauku ar ko karstu).
- skriet Būt tādam, pa ko var, parasti ātri, braukt (par ceļiem).
- Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
- Redzēt (arī skatīt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
- Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
- Skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
- Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaiga (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
- Raudzīties (biežāk skatīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve. Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
- liesmot Būt trauksmainam, aizrautīgam.
- sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).
- apvērsums Būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī.
- Kārtaina gaļa Cauraugusi (gaļa).
- Šņoru grāmata Caurauklota grāmata.
- izaust Cauraust.
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
- snīpis Cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
- tece Caurums, sprauga, pa kuru plūst šķidrums.
- tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu.
- aile Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm).
- dzelzsbetons Celtniecības materiāls - betons ar tērauda stiegrojumu.
- brauktuve Ceļa daļa, arī vieta, kas ierīkota braukšanai.
- pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (kam, parasti dzelzceļa sliedēm) pāri.
- nobrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
- uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
- komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas piedāvā pircējiem preces pēc paraugiem.
- ceļš Ceļojums. Brauciens, gājiens.
- atceļš Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atpakaļceļš.
- atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ uz iepriekšējo vietu. Gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atceļš.
- turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas). Arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- Rīt asaras Censties apvaldīt raudas.
- Rīt asaras Censties apvaldīt raudas.
- gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- Taisīties vaļā Censties atbrīvoties (no kāda, arī no kā, kas traucē).
- Taisīties vaļā Censties atbrīvoties (no kāda, no kā, kas traucē).
- meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
- raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
- skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu). Raudzīties (3).
- Meklēt ar acīm Censties ieraudzīt.
- Meklēt ar acīm (arī ar skatienu) Censties ieraudzīt.
- Meklēt ar skatienu (arī ar acīm) Censties ieraudzīt.
- Sisties starpā (arī vidū) Censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
- Sisties (arī lēkt) starpā (arī vidū) Censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
- Sisties (arī lēkt, arī līst) vidū (arī starpā) Censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
- bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt. Slēpt.
- slēpt Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt.
- klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust. Censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
- vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi.
- apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
- piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi). Kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
- izcirst Cērtot izveidot (kur caurumu, spraugu u. tml.).
- iecirst Cērtot, strauji skarot ar cirvi, iešķelt (kādā priekšmetā), radīt plaisu.
- paraugciemats Ciemats, kas noder par paraugu citu ciematu veidošanā, labiekārtošanā. Priekšzīmīgs ciemats.
- Mirt badu Ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
- Mirt badu Ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
- asinsbrālība Cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
- aizdrīvēt Cieši aizpildīt, aizbāzt (plaisu, spraugu, caurumu, piemēram, ar pakulām).
- žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
- drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piemēram, nelielas spraugas ar pakulām, lupatām).
- savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties. Arī sarauties (2).
- sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- Kāpt (arī mīt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties. Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- Ieurbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- (Ie)urbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- Urbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- abrazīvi Cieta, graudaina viela, ko lieto materiālu virsmas apstrādei, instrumentu asināšanai.
- saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto teces vai straumes. Iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējs, ūdens, ledāji.
- dražeja Ciets, dozēts lodveida zāļu graudiņš ar gludu virsmu.
- kasiterīts Ciets, trausls, dzeltens vai brūns oksīdu grupas minerāls. Arī alvas rūda.
- cietumsargs Cietuma un cietumnieku apsargātājs, uzraugs.
- kaltētājtrumulis Cilindriska tvertne graudu kaltēšanai īpašas konstrukcijas kaltēs (trumuļa tipa kaltēs).
- krūze Cilindriskas, arī saplacinātas formas (parasti keramikas) trauks ar osu (parasti šķidrumu ieliešanai).
- kanna Cilindriskas, retāk saplacinātas formas (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidrumu vai šķidru masu uzglabāšanai un transportēšanai).
- muca Cilindrisks vai vēderains koka, metāla, plastmasas trauks ar plakanu dibenu.
- stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem).
- spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi.
- burka Cilindrveida (parasti stikla) trauks.
- mērcilindrs Cilindrveida trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai.
- katls Cilindrveida vai puslodes veida (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai).
- slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
- traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidojies (par soļiem).
- traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidoties (par soļiem).
- mājinieki Cilvēki, kas paliek mājoklī (pretstatā tiem, kas īslaicīgi izgājuši, izbraukuši).
- pakaļpalicēji Cilvēki, kas, piemēram, ejot, braucot, paliek aizmugurē (kādam, kam).
- asinsbrāļi Cilvēki, kurus saista cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
- pinkšķis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud. Raudulis.
- elks Cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu.
- draugs Cilvēks, ar ko saista draudzība.
- pusdraugs Cilvēks, ar ko saista samērā vāja draudzība.
- labs Cilvēks, ar kuru saista draudzība, mīlestība.
- nāvinieks Cilvēks, kam draud drīza nāve (parasti slimības dēļ).
- kandidāts Cilvēks, kam draud kas nepatīkams, nevēlams.
- psihopāts Cilvēks, kam ir krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
- uguns Cilvēks, kam ir raksturīga liela aizrautība, dedzība, rīcības, darbības aktivitāte.
- sholastiķis Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids. Arī burta kalps.
- neprātīgs Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
- neprātis Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
- bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas. Grāmatu mīļotājs.
- pašnāvnieks Cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
- prototips Cilvēks, kas autoram ir noderējis par literārā tipa, tēla pirmparaugu. Literārs tips, tēls, kas autoram ir noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
- ņerkstulis Cilvēks, kas bieži gaužas, žēlojas. Arī raudulīgs cilvēks.
- raudulis Cilvēks, kas bieži raud. Cilvēks, kas ir pārmērīgi jūtīgs.
- čīkstulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas. Arī cilvēks, kas bieži raud.
- ņaudulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, sūrojas, arī raud.
- pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
- pretimbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
- braucējs Cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī). Pasažieris.
- braucējs Cilvēks, kas brauc (uz kādu vietu).
- riteņbraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu.
- velosipēdists Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu. Riteņbraucējs (1).
- velobraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu. Velosipēdists (1). Riteņbraucējs (1).
- zirdzinieks Cilvēks, kas brauc ar zirga pajūgu.
- garāmbraucējs Cilvēks, kas brauc kam garām.
- līdzbraucējs Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
- pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc pēc kā, pēc kāda.
- larkšķis Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
- iebraucējs Cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes.
- izredzētais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
- nākamais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
- nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos. Cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
- neofīts Cilvēks, kas ir tikko kristīts un uzņemts kristiešu draudzē.
- zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4). Arī vasarnieks (1).
- mīļš Cilvēks, kas izraisa mīlestību (2), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (2). Cilvēks, kas izraisa dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
- Mākoņu stūmējs Cilvēks, kas neievēro reālo situāciju. Cilvēks, kas aizraujas ar ko iedomātu, iztēlotu.
- ūdensnesējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to nesot (kādā traukā). Cilvēks, kas (kādā traukā) nes ūdeni. Ūdens nesējs.
- atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko). Cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
- sekotājs Cilvēks, kas rīkojas, izturas (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga. Aktīvs (kādas mācības, teorijas u. tml.) piekritējs.
- paraugcilvēks Cilvēks, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem. Priekšzīmīgs cilvēks.
- atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis (no kurienes).
- jaunatbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir atbraucis.
- estēts Cilvēks, kas uztver mākslas darbu formu atrauti no idejiskā satura.
- kolektors Cilvēks, kas vāc, ieraksta sarakstos un glabā (ko, piemēram, iežu paraugus).
- krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā).
- kuģotājs Cilvēks, kas veic, parasti nozīmīgu, braucienu ar kuģi, laivu u. tml.
- jūdass Cilvēks, kas, izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus.
- pilots Cilvēks, kas, parasti sarežģītā braucienā, vada ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
- nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
- svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
- pārraugs Cilvēks, kura uzdevums ir pārraudzīt (ko).
- tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
- mīļumiņš Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību.
- simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patika, labvēlību, arī draudzību, mīlestību.
- delegācija Cilvēku grupa, kas izraudzīta kāda sabiedriska jautājuma kārtošanai.
- strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā.
- ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā. Strīds.
- trakumsērga Cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
- jukas Citam citu pārtraucot, traucējot.
- Cits caur citu Citam citu pārtraucot.
- Cits caur citu Citam citu pārtraucot.
- vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
- kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums akrobātikā.
- Speķa cūka Cūka, kuras dzīvmasa ir no 160 līdz 250 kilogramiem un kuras speķa kārta pret spraugu starp 6. un 7. ribu nav plānāka par 7 centimetriem.
- Cukura grauds Cukurgrauds.
- mātsakne Čemurziežu dzimtas augs ar raupju čemura staru augšdaļu, matainu stumbru.
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
- pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai. Zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
- hrestomātija Daiļdarbu vai to fragmentu, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (skolas vajadzībām).
- šķibīt Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas).
- drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu).
- jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
- šasija Daļa (lidaparātam), ko izmanto braukšanai un trieciena vājināšanai (tam) nolaižoties.
- sekcija Daļa (mēbeļu komplektam, garnitūrai). Mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piemēram, traukiem, grāmatām).
- puspamests Daļēji pamests, daļēji atstāts bez uzraudzības.
- akacis Daļēji pāraugusi vai vēl nepāraugusi vieta, dziļa ūdens bedre tādā purvā, kas radies no ezera.
- pussagrauts Daļēji sagrauts.
- pusmīksts Daļēji, nepilnīgi nobriedis (parasti par labības graudiem).
- sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.
- lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums. Šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
- Pusdienas pārtraukums Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai.
- Pusdienas pārtraukums Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai.
- pusdienlaiks Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai. Pusdienas pārtraukums.
- raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass.
- Podnieka virpa (arī ripa) Darbgalds ar rotējošu ripu māla trauku veidošanai.
- apraušana Darbība --> apraust.
- paraušana Darbība --> paraut.
- grauja Darbība, process --> graut [1] (1).
- grauja Darbība, process --> graut [1] (2).
- raudiens Darbība, process --> raudāt (1). Arī raudas.
- traumatizācija Darbība, process --> traumatizēt.
- sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut (1).
- sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut (2). Arī pilnīga sakāve.
- sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut (3).
- uzraudzība Darbība, stāvoklis --> uzraudzīt.
- ātrums Darbības straujums (ierīcēm).
- pārslodze Darbības traucējumi (ķermenim, tā daļām, arī psihei), ko izraisa pārāk liela garīga vai fiziska slodze.
- Pa starpām, retāk pa starpu Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā.
- Pa vidu Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā.
- Pa vidam Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā. Pa starpām, pa starpu.
- dramatisms Darbības, stāvokļa sasprindzinājums, strauja attīstība ar asiem konfliktiem (parasti mākslas darbā).
- Šaurā vieta Darbības, tās organizēšanas posms, kas rada vai var radīt traucējumus visā darbības norisē.
- uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko). Cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
- pārlūks Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko kādu noteikumu izpildi. Pārraugs.
- inspektors Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko, kontrolē kādu noteikumu izpildi.
- pārzinis Darbinieks, kas uzrauga, vada (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
- slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
- tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
- pildīt Darboties (kādā laikposmā) nepārtraukti, nemitīgi.
- ķerties Darboties ar traucējumiem (par mehānismiem, aparātiem).
- mesties Darboties ar traucējumiem, neritmiski (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
- paraugdarbs Darbs, kas ir paraugs pilnīgi atbilstoša vai līdzīga rezultāta iegūšanai. Priekšzīmīgs darbs.
- aizdārdināt Dārdot aizbraukt, aizvirzīt (ko).
- aizdārdināt Dārdot aizbraukt.
- Ēst ar ēšanu Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi.
- Ielikt (arī atdot) (visu) sirdi Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
- Ielikt (arī atdot) visus spēkus (arī visu sirdi) Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
- Ielikt (visu) sirdi (arī (visus) spēkus), arī ielikt (visu) sevi Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi.
- Ielikt (visus) spēkus (arī visu sirdi), arī ielikt (visu) sevi Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi.
- Krist uz nerviem Darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt.
- Krist uz nerviem Darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt.
- rausējs Darītāja --> raust.
- braucējs Darītājs --> braukt.
- grāvējs Darītājs --> graut [1].
- grauzējs Darītājs --> grauzt.
- iebraucējs Darītājs --> iebraukt.
- iekrāvējs Darītājs --> iekraut.
- ierāvējs Darītājs --> ieraut.
- izkrāvējs Darītājs --> izkraut.
- krāvējs Darītājs --> kraut.
- pārtraucējs Darītājs --> pārtraukt.
- rāvējs Darītājs --> raut.
- paraugdārzniecība Dārzniecība, kur, izdarot izmēģinājumus, iegūst jaunu vai uzlabotu augu šķirņu paraugus. Arī priekšzīmīga dārzniecība.
- virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piemēram, dārzniecībā).
- Krustām (un) šķērsām, retāk krustu (un) šķērsu Daudz (iet, braukt u. tml.).
- pieraudāt Daudz raudot, padarīt slapju (ko).
- pieraudāt Daudz raudot, piepildīt (ko ar asarām).
- sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas.
- (Visas) acis izraudāt Daudz un ilgi raudāt.
- Mirkt (arī slīkt) (vienās) asarās Daudz, arī bieži raudāt.
- Mirkt (arī slīkt) (vienās) asarās Daudz, arī bieži raudāt.
- Slīkt (arī mirkt) (vienās) asarās Daudz, arī bieži raudāt.
- Slīkt (arī mirkt) vienās asarās Daudz, arī bieži raudāt.
- larkšķēt Daudz, nepārtraukti runāt.
- raizāle Daudzgadīga, ātraudzīga stiebrzāle, ko audzē pļavās, zālājos, ganībās.
- kartupelis Daudzgadīgs (kā lauksaimniecības kultūraugs viengadīgs) nakteņu dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un pazemes bumbuļiem.
- trīsene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsenīte. Vizulis.
- vizulis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām. Trīsene. Trīsenīte.
- trīsenīte Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām. Trīsene. Vizulis.
- vilkakūla Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
- parīss Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar gaiši zaļām, raupjām lapām (parasti ūdenstilpju krastos).
- niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām, cietām lapām un ložņājošu sakneni.
- zeltauzīte Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā.
- zaķauzas Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar šaurām, garām lapām un auzu skarai līdzīgu ziedkopu.
- smaržzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu.
- pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots.
- misiņsmilga Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi.
- kamolzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kas ir piemērots ganībām un agri pļaujamiem zālājiem.
- kāpukvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpu kvieši.
- Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
- Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
- seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu - blīvu galviņveida vārpskaru.
- skarene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā.
- vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
- velnakrēsls Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros. Krauklene.
- sekstaine Daudzgadīgs vai viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā.
- smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
- spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
- pods Dažādas formas (parasti māla, metāla) trauks, ko parasti izmanto pārtikas vielu uzglabāšanai, transportēšanai.
- veidne Dažādas formas trauks pārtikas izstrādājumu cepšanai.
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai. Šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
- adata Dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai.
- krustu Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
- Krustām (un) šķērsām Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
- Krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
- dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem.
- karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
- dakša Dažās mašīnās - ierīce (ko veido vairāki paralēli zari) kraušanai, grābšanai vai tml. darbiem.
- pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
- klosteris Dažu kristīgo konfesiju vai budistu mūku draudze. Šīs draudzes celtnes, teritorija.
- maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
- uguntiņa Dedzība, aizrautība.
- sirsnība Dedzība, aizrautība. Arī (darbības) intensitāte.
- sirdsdegsme Dedzība, jūsma, aizrautība.
- degsme Dedzīga, kaisla, kvēla aizraušanās. Aizrautība, dedzība.
- Ar visu (arī pilnu) krūti Dedzīgi, aizrautīgai.
- Stāvēt par ko (ar visu krūti, arī kā klintij) Dedzīgi, aizrautīgi aizstāvēt, atbalstīt (ko).
- Ar (visu) sirdi, arī ar (visu) sirdi un dvēseli Dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.
- Ar pilnu (arī visu) krūti Dedzīgi, aizrautīgi.
- No (visas) sirds Dedzīgi, aizrautīgi.
- Ar visu (arī pilnu) krūti Dedzīgi, aizrautīgi.
- Ar sirdi un dvēseli Dedzīgi, aizrautīgi. Ar visu būtni, ar visām jūtām un domām.
- sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi. Arī intensīvi, enerģiski (ko darīt).
- Dedzināt darvas mucu Dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
- Dedzināt darvas mucu Dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
- grēmas Dedzinoša sāpju sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi.
- logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus cilvēkiem ar normālu dzirdi un izstrādā metodes runas traucējumu novēršanai.
- ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
- lēkāt Degt raustoties, strauji mainot apjomu, formu (par uguni, liesmām).
- svilt Degt, parasti ar lielu liesmu, strauji.
- lēkt Dejot (strauju deju).
- kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
- surdoloģija Delektoloģijas nozare, kas pētī dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai.
- trinītis Dēļu sāniskais savienojums (parasti apšuvumā), kurā spraugu starp diviem dēliem pārsedz ar trešo dēli.
- spraudīte Dem. --> spraude.
- trauciņš Dem. --> trauks.
- Stādāmais materiāls Dēsti, stādi, augu daļas (bumbuļi, sīpoli, spraudeņi, sakņu un stublāju daļas), ko izmanto stādīšanai.
- pārdestilēt Destilējot pārvietot citā traukā.
- plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
- iesals Diedzētu graudu produkts, ko parasti izmanto par izejvielu, piemēram, alus, spirta gatavošanai.
- Meža sardze Dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības).
- karbonado Dimanta paveids - mikroskopisku dimanta graudiņu agregāts melnā vai pelēkā krāsā.
- šņācenis Divcentru spraudzenis (š vai ž).
- atrauts Divd. --> atraut.
- braucams Divd. --> braukt.
- draudošs Divd. --> draudēt.
- piebraucams Divd. --> piebraukt.
- saraustīts Divd. --> saraustīt.
- saspraužams Divd. --> saspraust.
- satraucošs Divd. --> satraukt.
- satraukts Divd. --> satraukt.
- uztraucošs Divd. --> uztraukt.
- uztraukts Divd. --> uztraukt.
- laktobacilīns Divu pienskābes baktēriju sugu kultūra, ko izmanto piena ieraudzēšanai, kā arī ārstniecībā.
- rags Dobs, parasti izliekts, priekšmets ar paplatinātu galu (piemēram, trauks).
- rakelis Dobspiedes mašīnās - plāna, uzasināta, pulēta tērauda plāksne, ar kuru noņem krāsu no iespiedformas virsmas.
- peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
- šķirties Dodoties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu). Dodoties (kādam) prom, pārtraukt saskarsmi (ar to).
- biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos).
- abstrakcija Doma, secinājums, kas atrauti no reālās dzīves, no konkrētajiem apstākļiem. Bezjēdzīgs teorētisks spriedelējums.
- skraps Domnas, teraudkausēšanas cehos, rūpniecība radušies metāla atkritumi, kas tiek pārkausēti.
- tālākdošanās Došanās tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
- Uzvaras gājiens Došanās uz priekšu, gūstot uzvaras kaujās, cīņās. Strauja attīstība. Panākumu, sekmju gūšana.
- ielaist Dot atļauju ieiešanai, iebraukšanai.
- barot Dot barību (dzīvniekiem) tā, lai strauji palielinātos ķermeņa svars.
- ļaut Dot iespēju (kādam ko darīt), netraucēt, arī neierobežot (ko darīt).
- pieņemt Dot iespēju, ļaut (transportlīdzeklim) iebraukt noteiktā teritorijā.
- nozust Doties (kur, uz kurieni), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēts, neievērots.
- pazust Doties (kur), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēti, neievēroti, arī slepeni.
- Kāpt uz kuģa Doties kuģī. Braukt (prom) ar kuģi.
- pavadīt Doties līdzi, lai uzraudzītu, kā tiek (kas) nogādāts (kur).
- Turpināt ceļu Doties tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
- laist Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu). Braukt, skriet, ātri iet.
- izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ.
- brāzties Doties, virzīties ar lielu spēku, strauji (bieži ar troksni). Joņot.
- padraudēt Draudēt (parasti īsi) un pabeigt draudēt.
- Žvadzināt ieročus Draudēt ar karu, uzbrukumu.
- Žvadzināt ieročus Draudēt ar karu, uzbrukumu.
- Likt nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla), arī ķerties ar nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla) Draudēt nogalināt. Panākt, ka kāds nokļūst ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī.
- brīdināt Draudēt.
- vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
- nelabi Draudīgi, naidīgi (spīdēt) - par acīm.
- uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties.
- mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties. Tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties.
- lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums. Izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
- rēgs Draudošas briesmas.
- diakons Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu.
- atlaidas Draudzes svētki (katoļu baznīcā), kas saistīti ar iespēju iegūt grēku piedošanu.
- pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī garīdznieka palīga pienākumus.
- prezbiteris Draudzes vecākais, priekšnieks.
- brāļoties Draudzēties, biedroties (parasti negatīvā nolūkā).
- brālība Draudzība (starp atsevišķiem cilvēkiem, parasti vīriešiem).
- brālība Draudzība, vienprātība (parasti starp tautām).
- Pa labam Draudzīgi, bez konfliktiem.
- brālīgs Draudzīgs, tuvs, vienprātīgs, vienots uzskatos.
- drausms Drausmīgs.
- pūst Drāzties, traukties.
- rīklupata Drēbes gabals trauku mazgāšanai, mēbeļu tīrīšanai.
- Trauku lupata Drēbes gabals trauku mazgāšanai.
- piedrīvēt Drīvējot piepildīt (plaisu, spraugu, caurumu).
- drošība Droša, netraucēta norise.
- ūdensžurka Drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos.
- krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
- tirpoņa Durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem. Arī tirpums.
- Trauku dvielis Dvielis trauku slaucīšanai.
- kolofonijs Dzeltena vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
- pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
- dzelži Dzelzs, tērauda priekšmeti. Priekšmeta dzelzs, tērauda daļas.
- dzelžains Dzelžots. Tāds, kas izgatavots no dzelzs, tērauda.
- piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas straujāk, pievienojas pārējiem.
- kumiss Dzēriens, ko gatavo no ķēves piena, to saraudzējot ar pienskābes baktērijām un īpašu raugu.
- sidrs Dzēriens, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas.
- izdzert Dzerot iztukšot (trauku).
- iztempt Dzerot iztukšot (trauku).
- tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu.
- mest Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā. Dzerot tukšot (trauku ar alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā.
- tempt Dzert (ko), parasti lielā daudzumā, arī strauji.
- trizulis Dzidru, augstumā strauji mainīgu skaņu kopums.
- kupldzija Dzija (trikotāžas izstrādājumiem), ko iegūst, sajaucot tekstilšķiedras, kurām ir dažādas saraušanās īpašības.
- dangas Dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (ceļā).
- koma Dziļš bezsamaņas stāvoklis ar smadzeņu darbības traucējumiem.
- salds Dziļš, netraucēts, labs (par miegu).
- atzala Dzinums (parasti labībai), kam attīstās ziedkopas, bet graudi nepaspēj izveidoties.
- zābaki Dzirnavās - graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu.
- gaiņāt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- gainīt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- sakņgrauži Dzīvnieki, galvenokārt kukaiņi, kas grauž augu saknes. Mizgrauži, kas perinās skuju koku saknēs.
- grauzējs Dzīvnieks ar spēcīgi attīstītiem priekšzobiem, kuri nepārtraukti aug (piemēram, pele, žurka, vāvere, bebrs).
- draugs Dzīvnieks, ar kuru ir draudzīgas attiecības. Dzīvnieks šādās attiecībās ar citu dzīvnieku.
- susuris Dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli brūngani vai rūsgani grauzēji, meža nakts dzīvnieki (piemēram, mazais susuris, lielais susuris, meža susuris, dārza susuris).
- Dzīvot dieva mierā Dzīvot ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
- Dzīvot dieva mierā Dzīvot ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
- aizecēt Ecējot aizraust ciet.
- izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (piemēram, augu), ecējot iznīcināt, sabojāt (kādu vietu).
- atsperecēšas Ecēšas ar izliektiem, atsperīgiem tērauda zariem.
- kami Ēdiens no pienā vai rūgušpienā iejauktu sautētu un apgrauzdētu rudzu, miežu, zirņu, pupu miltu maisījuma. Šāds miltu maisījums.
- zīdenis Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem un žāvētas cūkgaļas. Arī grūdenis (1).
- aizrīt Ēdot (kāri, negausīgi), strauji norīt.
- izēst Ēdot iztukšot (piemēram, trauku).
- izvicot Ēdot iztukšot (trauku).
- kājām Ejot (nebraucot, nejājot u. tml.).
- apsliedēt Ejot vai braucot (pa pļavu, tīrumu u. tml.), atstāt sliedes, pēdas (pieliecot pie zemes zāli, labību u. tml.).
- Pamest līkumu Ejot vai braucot neizmantot īsāko ceļu.
- sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus).
- aizsniegt Ejot, braucot sasniegt (kādu vietu).
- iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos).
- krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.).
- iesisties Ejot, skrienot strauji ievirzīties (kur iekšā).
- apliekt Ejot, skrienot, braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ietriekties Ejot, skrienot, braucot strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko).
- pārsviesties Ejot, skrienot, braucot u. tml., strauji pagriezties (uz citu pusi).
- uziet Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko). Ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
- kulise Elements (mehānisma, mašīna), kas svārstās un kam ir sprauga, pa kuru virzās cita elementa tapa vai slīdenis.
- sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ).
- atelsa Elsas (pēc raudāšanas).
- pacilāts Emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, garīgi možs (par cilvēku).
- Kā uguns Emocionāli straujš, ātri uzbudināms. Arī straujš (darbībā, rīcībā).
- pacilātība Emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, garīgs možums.
- sašutums Emocionāls stāvoklis, kam ir raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
- krimst Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem). Grauzt.
- grauzt Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem).
- kankāns Estrādes deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā. Šīs dejas mūzika.
- bajārs Feodālis, arī feodāļa karadraudzes loceklis (Latvijā agrajā feodālismā).
- sieciņš Feodālisma laikā Latvijā - nodevas (graudā), kuras zemnieki maksāja mācītājam.
- tomassārņi Fosforu saturoša tērauda ražošanas blakusprodukts, kas rodas iekārtās ar bāzisko oderējumu.
- tomasčuguns Fosforu saturošs čuguns, ko izmanto Tomasa procesā tērauda ieguvei.
- disfunkcija Funkcijas traucējums.
- nelabums Funkciju traucējums organismā. Arī slimība.
- atgainīties Gainoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga). Atgaiņāties.
- atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga). Atgainīties.
- Baltā gaisma Gaisma, kuras spektrā nepārtrauktā secībā ir visu garumu viļņi.
- Baltā gaisma Gaisma, kuras spektrā nepārtrauktā secībā ir visu garumu viļņi.
- kājceliņš Gājēju iestaigāts celiņš (parasti blakus braucamajam ceļam). Celiņš gājējiem.
- reids Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu).
- reiss Gājiens, brauciens pa noteiktu maršrutu, noteiktā virzienā, noteiktā nolūkā.
- menāža Galda piederums - garšvielu trauciņu statnis. Garšvielu trauciņu komplekts, ko novieto uz statņa.
- modeļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies izstrādājuma paraugeksemplāru izgatavošanā.
- sabrukums Galējs (piemēram, pozitīvu psihisku stāvokļu) pārtraukums, zudums.
- virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji. Arī mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
- virspārraugs Galvenais pārraugs.
- boa Gara, sieviešu apģērbam uzliekama apkakle (no kažokādas vai strausa spalvām).
- abra Garens koka trauks mīklas raudzēšanai un mīcīšanai.
- pudele Garens trauks ar tievāku augšdaļu (parasti šķidruma uzglabāšanai).
- mulda Garens, samērā liels trauks (parasti kā jaukšanai, mīcīšanai).
- konvents Garīdznieku, arī draudžu pārstāvju sapulce.
- tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
- slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
- skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot (to) galus.
- post Gatavot (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamos priekšmetus.
- kopties Gatavoties (parasti gājienam, braucienam).
- kārtoties Gatavoties (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
- (Būt) ceļa jūtīs Gatavoties ceļojumam, braucienam, gājienam.
- (Būt) ceļa jūtīs Gatavoties ceļojumam, braucienam, gājienam.
- Vilkt garu lūpu Gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
- Vilkt (garu) lūpu Gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
- Vilkt (garu) lūpu Gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
- Iemīts (arī iestaigāts) cejš (arī taka) Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
- Iestaigāts (arī iemīts) ceļš (arī taka) Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
- Iemīta (arī iestaigāta) taka (arī ceļš) Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
- ņerkstēt Gausties, žēloties. Runāt raudulīgā balsī.
- činkstēt Gausties, žēloties. Žēli, raudulīgi lūgties.
- nočinkstēt Gaužaties, žēlojoties noteikt, pateikt. Žēli, raudulīgi noteikt, pateikt.
- vakuums Gāzes retinājums (traukā) - gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu. Arī telpa, kurā nav vielas.
- vāzt Gāzt otrādi dobu trauku, priekšmetu u. tml.
- brukt Gāzties, strauji slīdēt lejup.
- atgāzt Gāžot, strauji grūžot, panākt, ka (cilvēks) atkrīt (atpakaļ).
- vārglāze Glāzei līdzīgs trauks (kā) vārīšanai.
- liegs Glezns, trausls (par priekšmetiem).
- strofantīns Glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku.
- Govs iet ciet Govs pārtrauc dot pienu (pirms atnešanās).
- pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā.
- granula Graudam līdzīgs veidojums dzīvnieku vai augu šūnās.
- putraimaugi Graudaugi, ko audzē putraimu ieguvei (piemēram, griķi, mieži, rīss).
- stiebraugi Graudaugi.
- vīķis Graudaugu un pākšaugu (parasti auzu un zirņu) mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
- kopiekūlums Graudaugu, pākšaugu raža, kas iegūta pēc izkulšanas (parasti saimniecībā, rajonā).
- pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
- graudniece Graudnieka sieva.
- plēksnenis Grauds, kas neizbirst no zieda plēksnēm un parasti ir saaudzis ar tām.
- klijas Graudu ārējie apvalki, ko atdala, dzirnavās iegūstot miltus un putraimus.
- cukurgrauds Graudu cukura atsevišķs gabals.
- pārsla Graudu izstrādājums, ko iegūst, tos tvaikā izsutinot, pēc tam izkaltējot un saspiežot valčos.
- Sīkmaluma (arī sīka maluma) milti Graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
- Sīka maluma (arī sīkmaluma) milti Graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
- Rupja maluma (arī rupjmaluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
- Rupjmaluma (arī rupja maluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
- Rupjmaluma (arī rupja maluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
- Rupja maluma (arī rupjmaluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
- trijers Graudu tīrīšanas un šķirošanas mašīna.
- granulācija Graudveida sacietējums (augļa, piemēram, bumbiera, mīkstumā serdes tuvumā).
- graudveidīgs Graudveida.
- vārpzāle Graudzāle, parasti vārpata.
- stiebrzāles Graudzāles.
- tipčaks Graudzāļu dzimtas augs (stepes zonā), kam ir šauras lapas un kas aug blīvos.
- meduszāle Graudzāļu dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā.
- pļavauzīte Graudzāļu dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem.
- Salikta vārpa Graudzāļu dzimtas augu ziedkopa, kurā uz galvenās ass ir sēdošas vārpiņas.
- Salikta vārpa Graudzāļu dzimtas augu ziedkopa, kurā uz galvenās ass ir sēdošas vārpiņas.
- ciņusmilgas Graudzāļu dzimtas daudzgadīgi augi, kas veido blīvus cerus.
- ciesa Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem.
- mārsmilga Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru.
- auzene Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs - pļavu zāle.
- ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
- dižauzas Graudzāļu dzimtas ģints, kurā ietilpst augi ar garu skaru. Šīs ģints augi.
- auzas Graudzāļu dzimtas ģints.
- kvieši Graudzāļu dzimtas ģints. Šīs ģints augi.
- mieži Graudzāļu dzimtas ģints. Šīs ģints augi.
- bambuss Graudzāļu dzimtas kokveida augs ar posmainiem, dobiem stiebriem (tropos, subtropos).
- graudaugi Graudzāļu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
- rīss Graudzāļu dzimtas labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem. Arī šādu augu kopums.
- timotiņš Graudzāļu dzimtas lakstaugs - pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā.
- līga Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs. Kaviļa.
- kaviļa Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs. Līga [3].
- lapsaste Graudzāļu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara.
- melnplauka Graudzāļu slimība, kas pilnīgi iznīcina graudu.
- vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne, šīs slimības bojāti graudi. Melnie graudi.
- stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem.
- labība Graudzāļu, tauriņziežu, sūreņu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
- iegraut Graujot [1] (1) ielauzt.
- graust Graut [2] (1).
- piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- sagrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko), grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, ar kādas īpašības.
- izgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- piegrauzdēt Grauzdējot papildināt (kā daudzumu).
- pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- restēt Grauzdēt (pārtikas produktus).
- taukšķēt Grauzdēt taukos (parasti zirņus, pupas).
- gruzdināt Grauzdēt.
- tosts Grauzdēta maizes šķēle.
- staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa. Kaņepju sviests.
- deratizācija Grauzēju (parasti žurku, peļu) iznīcināšana.
- vāvere Grauzēju kārtas dzimta, pie kuras pieder sīki un vidēji lieli grauzēji, piemēram, murkšķi, susliki, vāveres.
- bebrs Grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu apmatojumu, plakanu, kailu asti.
- pele Grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, smailu purnu, garu asti un pelēku, brūnganu, dzeltenīgu apmatojumu.
- ondatra Grauzēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu.
- nutrija Grauzēju kārtas dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un zvīņainu, garu asti.
- slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
- lidvāvere Grauzēju kārtas nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām.
- matgrauzis Grauzējutu kārtas kukainis, kas parazitē uz zīdītājiem.
- grauzelēt Grauzīt.
- urbināt Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem).
- skrubināt Grauzt sīkiem gabaliem.
- rubināt Grauzt, krimst (parasti ko cietu).
- iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) - parasti par kāpuriem.
- izgrauzties Graužot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to).
- grauzties Graužot (ko), virzīties (tajā) uz priekšu.
- nograuzt Graužot atdalīt nost.
- iegrauzt Graužot iebojāt.
- izgrauzt Graužot iznīcināt.
- urbt Graužot ko, veidot tajā (caurumus, ejas u. tml.) - par dzīvniekiem.
- izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- pārgrauzt Graužot pārdalīt.
- pārgrauzt Graužot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- izgrauzt Graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- iegrauzt Graužot radīt (kur robu, caurumu).
- nograuzt Graužot sabojāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- sakapāt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par dzīvniekiem).
- sagrauzt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem).
- sagrauzt Graužot sasmalcināt un apēst (par dzīvniekiem).
- izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem.
- iekrimst Graužot, skrubinot nedaudz ieēst.
- izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- iekrimst Graužot, skrubinot radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
- izkrimst Graužot, skrubinot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- sters Grēdās sakrautu kokmateriālu (parasti malkas, žagaru) mērvienība - 1 kubikmetrs materiāla (ieskaitot gaisa spraugas).
- slēdzējmuskulis Gredzenveida muskalis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
- sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraujoties noslēdz vai sašaurina (kā) atveri.
- smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piemēram, trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās).
- iegremdēt Gremdējot ievirzīt (šķidrumā, arī traukā, tvertnē u. tml. ar šķidrumu) tā, ka (šķidrums) pilnīgi vai daļēji pārklāj.
- smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piemēram, trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās).
- dispepsija Gremošanas traucējumi.
- paklājs Grīdas segums (parasti cīņas sportā, vingrošanā), kas ir paredzēts sportistu pasargāšanai no traumām treniņos un sacensībās.
- galotņot Griezi vai lauzt (augiem) stublāja vai zaru galotnes, lai pārtrauktu augšanu garumā.
- blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem.
- švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
- piegriezt Griežot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- izgriezties Griežoties uz vienu un otru pusi, lokoties atbrīvoties, izrauties (parasti no kāda rokām).
- slīkt Grimt (par ūdens transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- skrīne Grūti izbrienams, izbraucams ceļš, lauks.
- krusts Grūtības, ciešanas. Kavēklis, traucēklis.
- aborts Grūtniecības stāvokļa priekšlaicīga izbeigšanās vai mākslīga pārtraukšana.
- apsviesties Guļot strauji apgriezties (no vieniem sāniem uz otriem, no muguras uz vēdera u. tml.).
- lauzt Gūstot traumu, bojāt (piemēram, kaulu) tā, ka (tas) salūst. Gūstot traumu, bojāt (ķermeņa daļas) kaulu tā, ka tas salūst.
- pārlauzt Gūstot traumu, salauzt (ķermeņa daļas) kaulu.
- nolauzt Gūstot traumu, salauzt, sabojāt, arī zaudēt (ķermeņa daļu).
- hidroģenerators Ģenerators, kas no hidrauliskās turbīnas saņemto mehānisko enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls.
- patruļhelikopters Helikopters, ar ko brauc patruļa.
- balons Hermētiski noslēdzams trauks (gāzes glabāšanai).
- skābgraudi Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēti graudi.
- sifons Hermētiski noslēgts trauks, no kura šķidrumu. izsmidzina vai pa caurulīti iztecina ar gāzes spiedienu.
- spiedienaugstums Hidraulikā - lielums, ar ko raksturo šķidruma plūsmas īpatnējo (pret masas vienību attiecināto) enerģiju kādā punktā.
- slūžas Hidrauliska būve, piemēram, ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
- ūdenskrāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai. Ūdens krāns.
- Ūdens krāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai. Ūdenskrāns.
- krāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada, kāda trauka u. tml. plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai.
- romāncements Hidrauliska Javu saistviela, ko iegūst, smalki samaļot zem saķepšanas temperatūras apdedzinātus, mālu saturošus kaļķakmeņus vai dolomītus.
- ūdensrats Hidrauliskais dzinējs - rats ar lāpstiņām, kuru griež ūdens plūsma.
- vārsts Hidrauliskas vai pneimatiskas sistēmas elements darbvietas plūsmas regulēšanai.
- terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
- formālisms Ideālismam raksturīga formas atrautība no satura.
- piala Ieapaļš konusveida dzeramais trauks (Vidusāzijā) ar paplatinātu augšdaļu un bez osas.
- šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
- šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
- iespraust Iebāzt (spraugā, šaurā vietā).
- iebrauktuve Iebraucamā vieta.
- Iebraucamā sēta Iebraucamā vieta.
- ieburāt Iebraukt (kur iekšā) - par buru kuģi, buru laivu.
- ienākt Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
- ieripot Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
- ieiet Iebraukt (kur iekšā) - parasti par kuģi. Iebraukt (kur iekšā, parasti ar kuģi).
- ieripot Iebraukt (kur iekšā) ar transportlīdzekli.
- iegriezt Iebraukt (kur iekšā).
- ielidot Iebraukt ar lidaparātu (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
- trenēt Iebraukt vai iejāt (zirgus), gatavot (tos) sacensībām.
- iespraukt Iedabūt, iespiest (spraugā, šaurā vietā, starp ko).
- piebremzēt Iedarbināt braucoša transportlīdzekļa bremzes, parasti uz neilgu laiku.
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību.
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.).
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties.
- Gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
- Gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
- Gāzt zemē (arī no kājām, nost) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
- Nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jā atrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
- iemest Iedzert (alkoholisku dzērienu). Izdzert (trauku ar alkoholisku dzērienu).
- ieķert Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu). Strauji, arī steigā nedaudz ieēst.
- ieplūde Ieeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
- apgrauzt Iegrauzt, arī nograuzt (visapkārt vai vietumis).
- aizķert Iegriezties, pabūt kur (garām ejot vai braucot).
- ķimene Iegriezums, rieva (koka traukiem) dibena ielikšanai.
- iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā, parasti pa ceļam) uz neilgu laiku.
- Lēkt starpā Iejaukties, pārtraukt (piemēram, runātāju).
- Iededzināt (arī aizdedzināt) sirdis Iejūsmināt, aizraut, spēcīgi saviļņot.
- iesilt Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai. Arī iekaist (2), iekarst (1).
- Vagonu apgāzējs Iekārta vagona izkraušanai, to sagāžot tā, lai krava izbirtu.
- rausējs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai kopā, (to) raušot.
- skalotne Iekārta, ierīce, arī tvertne, trauks (kā) skalošanai.
- Izmest enkuru (arī noenkuroties) mierīgos ūdeņos Iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākli.
- Izmest enkuru (arī noenkuroties) mierīgos ūdeņos Iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākļi.
- Noenkuroties mierīgos ūdeņos Iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākļi.
- tvērējiekrāvējs Iekraušanas ierīce ar tvērēju (2).
- iekrāvējs Iekraušanas ierīce.
- salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piemēram, transportlīdzeklī). Iekraut (kā lielāku daudzumu, piemēram, transportlīdzeklī).
- ielādēt Iekraut (parasti daudz, arī ko lielu, smagu).
- ieklupt Ieķerties ar roku (kur iekšā). Strauji ievirzīt, piemēram, roku (kur iekšā).
- Iebāzt (arī iespiest) durvīs Ielikt, novietot (piemēram, vēstuli) aizvērtu durvju spraugā.
- dzelži Iemauktu, arī apaušu tērauda sastāvdaļa, ko liek zirgam mutē.
- piemērkt Iemērkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- iegrābties Iemīlēties, aizrauties.
- katls Iemūrēts liels (metāla) trauks (piemēram, dzīvnieku barības vārīšanai, ūdens sildīšanai).
- pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka karaspēka kustību (pa šo ceļu).
- sapildīt Iepildīt (ko) lielākā daudzumā (piemēram, vairākos, daudzos traukos). Iepildīt (kā lielāku daudzumu, piemēram, vairākos, daudzos traukos).
- iespiesties Ieplūst (kur iekšā pa spraugu, šauru vietu u. tml.).
- iespraukties Ieplūst (pa spraugu, šaum vietu) - par vēju, gaisa strāvām.
- brīdināt Iepriekš ziņot, aizrādīt (par ko draudošu, nepatīkamu).
- makets Iepriekšējs (iespieddarba) paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
- ieelsoties Ieraudāties, krampjaini ieelpojot.
- iedīkties Ieraudāties.
- iepinkšķēties Ieraudāties.
- pamanīt Ieraudzīt, arī saskatīt.
- atrast Ieraudzīt, pamanīt (ko noteiktā stāvoklī).
- atrast Ieraudzīt, pamanīt (lietas, parādības).
- ievilkties Ierausties, ierāpties (kur iekšā).
- ietrausties Ierausties.
- paķert Ieraut savā plūsmā (par parādībām dabā, parasti par vēju).
- iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) - par dzīvniekiem.
- ievilkties Ierauties (dziļāk apģērbā). Ieģērbties.
- ielīst Ierauties (kur iekšā).
- cēlājs Ierīce (kā) izcelšanai, izraušanai.
- krateklis Ierīce (kuļmašīnā) salmu atdalīšanai no izkultiem graudiem un pelavām.
- stroboskops Ierīce (rotējošs disks vai cilindrs ar spraugām, gaismas avots ar attiecīgu frekvenci) periodisku procesu vizuālai novērošanai, arī mērīšanai, izmantojot redzes inerci.
- pārmija Ierīce ar pārstatāmiem sliežu elementiem, kas braucošu sastāvu, lokomotīvi, vagonu novirza pa citu sliežu ceļu.
- veloveltnis Ierīce ar rotējošiem cilindrveida veltņiem, uz kā novieto velosipēdu riteņbraucēju treniņam telpās.
- sklerometrs Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot dimanta vai tērauda adatas ieskrāpējuma dziļumu.
- lobītājs Ierīce graudu apvalku atdalīšanai.
- multiplikators Ierīce kāda mehānisma darbības kāpināšanai. Ierīce hidrauliskajā presē ieplūstošā šķidruma spiediena kāpināšanai, neizmantojot papildsūkņus.
- tosters Ierīce maizes šķelti grauzdēšanai.
- pārtraucējs Ierīce periodiskai elektriskās strāvas pārtraukšanai un atjaunošanai elektriskajā ķēdē.
- klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai (parasti klavierēm).
- batometrs Ierīce, ar kuru dažādā dziļumā ņem paraugus no ūdenskrātuvēm, urbumiem.
- noslēgs Ierīce, iekārta (kā pieplūdes, plūsmas u. tml.) atvienošanai, pārtraukšanai.
- rāvējs Ierīce, iekārta (kā, parasti augu, to daļu) izraušanai.
- racējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā, parasti kultūraugu pazemes daļu) izrakšanai no zemes.
- bāze Ierīce, konstrukcija, pēc kuras parauga veido citu ierīci, konstrukciju.
- izmetējs Ierīce, mehānisma daļa, kas strauji izvirza uz noteiktu vietu (ierīcē, mehānismā izstrādāto).
- instalēt Ierīkot, uzstādīt (iekārtas, elektriskos vai hidrauliskos pievadus, piemēram, telpā, ēkā, uzņēmumā).
- uzkurināt Ierosināt (kādu), parasti straujai, spēcīgai, darbībai. Arī uzbudināt (1), uzkūdīt.
- iemesties Ierunāties (parasti, pārtraucot kādu).
- iečukstēties Iesākt čukstēt un tūlīt pārtraukt.
- iegrauties Iesākt graut [2] (1) un tūlīt pārstāt.
- aizgrauzdēt Iesākt grauzdēt, bet nepabeigt. Mazliet, viegli apgrauzdēt.
- aizgrauzt Iesākt grauzt. Nograuzt kādu gabalu. _biežāk_ Iegrauzt.
- iekraukāties Iesākt kraukāt un tūlīt pārstāt.
- iekraukstēties Iesākt kraukstēt un tūlīt pārstāt.
- iekraukšķēties Iesākt kraukšķēt un tūlīt pārstāt.
- iepukstēties Iesākt pukstēt (parasti straujākā ritmā) - par sirdi. Īsu brīdi pukstēt.
- aizpukstēties Iesākt pukstēt. Īsu brīdi pukstēt. Iesākt straujāk, spēcīgāk pukstēt. _biežāk_ Iepukstēties.
- iepulsēties Iesākt pulsēt (parasti straujākā ritmā). Īsu brīdi pulsēt.
- ieraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt.
- aizraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieraudāties.
- Ieklupt matos (arī cekulā) Iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties. Arī iesākt rāt.
- aizrunāties Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt. _biežāk_ Ierunāties.
- ierunāties Iesākt runāt. Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt.
- iesprausloties Iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt.
- uzliesmot Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
- uznākt Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
- uzbrāzmot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm). Īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- uzkūsāt Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm). Īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- uzmutuļot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm). Īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- iešļupstēties Iesākt šļupstēt un tūlīt pārtraukt.
- ietaurēties Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt.
- aiztaurēties Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt. _biežāk_ Ietaurēties.
- iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas) - par upi, straumi u. tml.
- pamosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā). Atmosties (2).
- uzmosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā). Pamosties (2). Atmosties (2).
- mobilizēt Iesaukt (rezervistus) aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā).
- iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- glābiņš Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam.
- iespiesties Iespīdēt (kur iekšā pa spraugu, šauru vieta u. tml.) - par gaismu, arī par gaismas avotu.
- iespraukties Iespīdēt (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu.
- apbadīt Iespiest, iebakstīt (ko visapkārt, parasti kādā spraugā). Apbakstīt.
- Liriskās atvirzes (arī atkāpes) Iespraudums, autora stāstījums (parasti daiļdarbā), kurš nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju un kurā autors izsaka savu attieksmi.
- atkāpe Iespraudums, autora stāstījums (parasti literārā sacerējumā), kas nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju.
- Jādomā (arī domājams) Iespraudums, ko lieto, ja nav īsti zināms, vai teiktais atbilst īstenībai.
- ielīst Iespraukties.
- iesprausties Iespraukties.
- iežņaugties Iespraukties. Arī iespiesties.
- piedurt Iespraust (pie kā, kam klāt).
- piespraust Iespraust cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- pārspraust Iespraust citā vietā. Spraust vēlreiz, no jauna.
- iesprausties Iespraust sev (apģērbā).
- uzspraust Iespraužot, iestiprinot novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
- Bāriņu tiesa Iestāde (pirmspadomju Latvijā), kas ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
- Bāriņu tiesa Iestāde, kas iecēla aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzraudzīja viņu darbību.
- iesēsties Iestrēgt, arī iegrimt (par transportlīdzekli, arī par braucējiem tajā).
- ceļš Iešanas vai braukšanas virziens, arī maršruts.
- klabināt Iet vai braukt (parasti lēni), radot klaboņu.
- spolēt Iet, arī braukt, parasti ātri.
- pavadīt Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, un pēc mērķa sasniegšanas doties prom.
- vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, īsinātu laiku. Arī pavadīt (1).
- mērīt Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu).
- mērot Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu). Mērīt (2).
- maisīties Iet, braukt (tālu, pa dažādām vietām).
- Mērīt (biežāk mērot) ceļu Iet, braukt.
- Mērot (retāk mērīt) ceļu Iet, braukt.
- satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) - par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
- salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) - par šķidrumu.
- izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai).
- izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai). Izvirzīt (5).
- precināt Ieteikt, palīdzēt izraudzīt (kādam sievu, vīru).
- vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā.
- satramdīt Ietramdīt, parasti ļoti. Arī satraukt.
- ietraukt Ietraukties.
- kā Ievada iespraudumu.
- iegaudoties Ievaimanāties. Arī skaļi ieraudāties.
- iegrauzties Ieveidoties (kur) straumes, viļņu, ledāju iedarbībā (piemēram, par gravām, iedobumiem).
- prezbiteris Ievēlēts baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiteriāņu draudzēs).
- sadrumstalot Ievērojami pavājināt, arī pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem.
- iemērkt Ievietot, iegremdēt (traukā ar šķidrumu vai kādu masu).
- saspraust Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā. Ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu).
- ienest Ievirzīt (kur iekšā) - par straumi, vēju u. tml.
- iegremdēt Ievirzīt (piemēram, smiltīs, graudos) tā, ka (tie) apklāj.
- nospraust Iezīmēt (piemēram, ceļu, robežu, teritoriju), parasti spraužot ko zemē.
- kleperis Igaunijā izaudzētas braucamzirgu šķirnes zirgs.
- apsargāt Ilgāku laiku aizsargāt (no kā), uzraudzīt, uzmanīt.
- sagulsnēties Ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem).
- izdraudzēties Ilgāku laiku draudzēties un pārstāt draudzēties.
- krimšķināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
- kripšķināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
- staigāt Ilgāku laiku regulāri uzturēties kopā, intīmi draudzējoties.
- ieskrieties Ilgāku laiku skrienot, iekarst, aizrauties.
- noraudāties Ilgāku laiku, arī visa laikposmu daudz raudāt.
- sabraukāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukāt. Ilgāku laiku braukāt (līdz noteiktam brīdim).
- sabraukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukt. Ilgāku laiku braukt (līdz noteiktam brīdim).
- nobraukties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz braukt (parasti līdz nogurumam).
- nočinkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaprīzi, paklusi raudāt.
- nobaiļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties, uztraukties.
- saraudāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu raudāt. Ilgāku laiku raudāt (līdz noteiktam brīdim).
- nokliegties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt.
- nobļauties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt. Arī nokliegties (3).
- nobrēkties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt. Arī nokliegties (3).
- izraugāties Ilgāku laiku, daudz atraugāties.
- nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (ar transportlīdzekli), nolietot (to, tā daļas).
- nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (piemēram, ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (ar transportlīdzekli), ļoti nolietot (to, tā daļas).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (parasti ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- izbraukāties Ilgāku laiku, daudz braukāt.
- izkuģoties Ilgāku laiku, daudz braukt ar kuģi.
- izbraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
- izdraudēties Ilgāku laiku, daudz draudēt.
- izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz gausties, žēloties. Žēli, raudulīgi izlūgties.
- izgrauties Ilgāku laiku, daudz graut (par pērkonu, par artilērijas ieročiem).
- izgrauzties Ilgāku laiku, daudz grauzt.
- izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz kaprīzi, paklusi raudāt (parasti par bērniem).
- izkraukāties Ilgāku laiku, daudz kraukāt.
- izkrauties Ilgāku laiku, daudz kraut.
- izelsoties Ilgāku laiku, daudz raudāt, krampjaini ievelkot gaisu.
- izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudāt, parasti, līdz asaras vairs netek.
- izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
- izraustīties Ilgāku laiku, daudz raustīt (parasti veltīgi).
- izrauties Ilgāku laiku, daudz raut.
- izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties.
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos). Būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
- sabraukt Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sabraukties Ilgāku laiku, parasti ātri, braukt. Ilgāku laiku, parasti ātri, braukt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.).
- malties Ilgāku laiku, parasti nogurdinoši, staigāt, braukāt.
- Nevarēt vien beigt Ilgi, bieži aizrautīgi, intensīvi darīt (ko).
- pīkstoņa Ilgstoša nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt (1).
- skandoņa Ilgstoša nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt [2]. Skanda [1].
- brīkšķoņa Ilgstoša nepārtrauktu trokšņu kopums --> brīkšķēt.
- Runas plūdi Ilgstoša, nepārtraukta runa. Daudzu runu nepārtraukts kopums.
- iegrauzt Ilgstoši beržot, graužaties radīt (brūci) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
- sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli).
- rēkoņa Ilgstošu nepār trauktu skaņu kopums --> rēkt (1).
- spindzoņa Ilgstošu nepārtraukta skaņu kopums --> spindzēt (1).
- sprēgoņa Ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot.
- pīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņa kopums --> pīkstēt (2).
- čaloņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čalot (1). Čala (1).
- čerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (1).
- čiepstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čiepstēt.
- čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirkstēt (2).
- čirpstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirpstēt. Čirkstoņa (2).
- čukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čukstēt.
- čurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (1).
- čurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (2).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (4).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (5).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (3).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (4).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (1).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (4).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (5).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4). Duna (4).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4). Dunoņa (4).
- džinkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> džinkstēt.
- gaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (1).
- gaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (2).
- grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> grandēt (4).
- guldzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (1).
- guldzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (2).
- irdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (1).
- irdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (2).
- kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1). Kaueona (1).
- kaucoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1). Kaukoņa (1).
- kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2). Kaucoņa (2).
- kaucoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2). Kaukoņa (2).
- krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> krākt (1).
- kurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (1).
- kurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (2).
- ķērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (1).
- ķērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (2).
- ķērkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (1).
- ķērkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (2).
- murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> murdēt (3).
- ņaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņaudēt (1).
- ņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņerkstēt (2).
- ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt (1).
- ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt (2).
- rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (2).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rībēt (4).
- reja Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> riet.
- rukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rukšķēt.
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (1).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (5).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (6).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (7).
- sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt [1] (1).
- sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt [1] (2).
- sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt [1] (3).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (1).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (1). Sīkoņa (1).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (2).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (2). Sīkoņa (2).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (3).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (3). Sīkoņa (3).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (4).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (4). Sīkoņa (4).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (5).
- skanda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt [2]. Skandoņa.
- smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (1).
- smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (2).
- spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (2).
- spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (3).
- spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (4).
- stenas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> stenēt (1).
- strinkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> strinkšķēt.
- svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (1).
- svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (2).
- šalkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1). Šalkas (1).
- šalkas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1). Šalkoņa (1).
- šalkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2). Šalkas (2).
- šalkas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2). Šalkoņa (2).
- šķindoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt.
- šķinda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt. Šķindoņa.
- zumoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zumēt (1).
- zumoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zumēt (2).
- zuzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zuzēt (1).
- zuzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zuzēt (2).
- zvanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zvanīt (1).
- zvanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zvanīt (3).
- žūžas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → žūžot (1).
- spalgonis Ilgstošu nepārtrauktu spalgu skaņu kopums.
- blarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> blarkšķēt.
- brakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brakšķēt.
- brākšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brākšķēt.
- brikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brikšķēt.
- čaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čabēt.
- čaloņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čalot (2). Čala (2).
- čaukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čaukstēt.
- čerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2).
- čīkstoņa Īlgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čīkstēt (1).
- čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čirkstēt (1).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (1).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (2).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (3).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (6).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (1).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (2).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (5).
- dipoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dipēt.
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (2).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (3).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (6).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1). Duna (1).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1). Dunoņa (1).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2). Duna (2).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2). Dunoņa (2).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3). Duna (3).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3). Dunoņa (3).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5). Duna (5).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5). Dunoņa (5).
- džerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> džerkstēt.
- gārdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gārgt.
- graboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grabēt (1).
- grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (1). Dārdoņa (1).
- grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (2).
- grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (3).
- gurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gurkstēt.
- klaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klabēt (1).
- klandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klandēt.
- klaudzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (1).
- klaudzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (2).
- knakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knakšķēt.
- knikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knikšķēt.
- krakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krakšķēt.
- krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (2).
- krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (3).
- krapšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krapšķēt.
- kraukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukstēt.
- kraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukšķēt.
- krikstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikstēt.
- krikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikšķēt.
- kripšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kripšķēt.
- murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (1).
- murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (2).
- ņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņerkstēt (1).
- ņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņirkstēt.
- rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (3).
- rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (4).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt (1).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt (2).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt (3).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt (5).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (2).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (3).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (4).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (8).
- skrakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrakšķēt. Krakšķoņa.
- skrapstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapstēt. Skrapšķoņa.
- skrapšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapšķēt. Skrapstoņa.
- skraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skraukšķēt. Kraukšķoņa.
- skripstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skripstēt.
- sprakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakstēt. Sprakšķoņa.
- sprakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakšķēt. Sprakstoņa.
- spraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> spraukšķēt. Arī sprakšķoņa.
- stirkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> stirkšķēt.
- šļakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļakstēt.
- šļurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļupstēt.
- šmīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmīkstēt.
- šmiukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmiukstēt.
- šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1).
- šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1). Šņākoņa (1).
- šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2).
- šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2). Šņākoņa (2).
- šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3).
- šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3). Šņākoņa (3).
- šņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņirkstēt.
- švīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkāt (2).
- švīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt.
- švirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt.
- švīkas Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt. Švīkstoņa.
- tarkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tarkšķēt (1).
- žļakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žļakstēt.
- žļarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žļarkstēt (1).
- žļarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žļarkstēt (2).
- žļurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žļurkstēt.
- žņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žņerkstēt.
- žņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žņirkstēt.
- žvadzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvadzēt.
- žvakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvakstēt.
- žvarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvakstēt.
- žvākstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvākstēt.
- žvaukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvaukstēt.
- žvīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvīkstēt.
- žvindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvindzēt.
- žvinkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvinkstēt.
- žvirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvirkstēt.
- šļākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums, kas rodas, kam šļācoties.
- vītņgaldiņš Instruments (neliela diametra - līdz 6 milimetriem) ārējo vītņu uzgriešanai - tērauda plāksne ar dažāda izmēra vītņotiem caurumiem.
- pincete Instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem.
- urbis Instruments augsnes iežu parauga ieguvei no noteikta dziļuma.
- laga Instruments kuģa nobrauktā attāluma vai kuģa ātruma noteikšanai.
- spoguļvizieris Instruments taisnu leņķu un savstarpēji perpendikulāru līniju nospraušanai dabā.
- lēkme Intensīva (parasti klepus, smieklu, raudāšanas) norise.
- nodoties Intensīvi, arī aizrautīgi nodarbojoties (ar ko), veltīt (tam) savu laiku, mūžu u. tml.
- virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis.
- sparīgs Intensīvs, arī straujš (par parādībām dabā).
- krass Intensīvs, straujš (piemēram, par kā pieaugumu, palielināšanos).
- mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese. Mīlestība (2).
- nāve Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga bioloģisko procesu neatgriezeniska pārtraukšanās šūnās un olbaltumvielu struktūru sairšana.
- līnijtiesa Īpaša tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri apdraud (dzelzceļa vai ūdensceļu) transporta normālu darbību.
- vāraunieks Īpašas formas māla trauks (kā) vārīšanai krāsnī (Austrumlatvijā).
- medaunieks Īpašas formas māla trauks medus glabāšanai (Austrumlatvijā).
- terminālis Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta teritorija (parasti kravas konteineru pārkraušanai ostās).
- kraujlaukums Īpaši iekārtots laukums dažādu materiālu nokraušanai.
- dārzs Īpaši ierīkots zemes gabals dažādu sugu, šķirņu kultūraugu (piemēram, dārzeņu, augļaugu, krāšņumaugu) audzēšanai. Īpaši ierīkots zemes gabals vienas sugas, šķirnes augļaugu audzēšanai.
- izlase Īpaši izraudzītu (piemēram, kvalificētāko, atbilstošāko) cilvēku grupa (parasti sportā).
- izlase Īpaši izraudzītu daiļdarbu, rakstu u. tml. sakopojums.
- izlase Īpaši izraudzītu priekšmetu, parādību grupa (piemēram, pētīšanai, novērošanai).
- pogcaurums Īpaši izveidota sprauga, atvere pogas ievietošanai, ievēršanai.
- skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču, arī izstrādājumu paraugi to reklamēšanai, informēšanai par tiem.
- ažiotāža Īpaši radīts satraukums, intereses sakāpinājums.
- prettrieciens Īpaši radīts trieciens kustības straujai apturēšanai.
- šķēlums Īpaši veidota atvere, sprauga (apģērba gabalam).
- šeikers Īpašs cilindrveida trauks, kurā, to kustinot, gatavo dzērienu no dažādām sastāvdaļām.
- plate Īpašs paplātveidīgs trauks ar nodalījumiem dažādu auksto ēdienu pasniegšanai galdā.
- pods Īpašs podveida trauks ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai: naktspods.
- mērdene Īpašs trauks sīku dzīvnieku (parasti kukaiņu) nonāvēšanai.
- grants Irdens drupu nogulumu iezis, kas sastāv no dažādu iežu graudiem.
- smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām. Augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
- smiltis Irdens, trausls (par cepumiem, kūkām, tortēm).
- apirt Irot apbraukt (laivu ap ko, kam apkārt).
- apirties Iroties apbraukt ar laivu (ap ko, kam apkārt).
- krekšķis Īsa, aprauta ieklepošanās.
- iesmējiens Īsi, aprauti smiekli.
- pussmiekls Īsi, aprauti smiekli.
- stakato Īsi, aprauti, ar pārtraukumu (starp skaņām).
- krekšķēt Īsi, aprauti, samērā klusi klepot.
- skurināt Īsi, strauji vairākkārt kustināt (ķermeņa daļās).
- strupināt Īsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus).
- virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība.
- grāviens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> graut [2] (1).
- kraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kraukšķēt.
- skraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skraukšķēt. Kraukšķiens.
- spraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> spraukšķēt. Arī sprakšķiens.
- kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
- skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls. Kraukšķis.
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakšķis.
- šmaksts Īslaicīgs, kluss, paass troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
- knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- šņaksts Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts.
- šmauksts Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
- iebļāviens Īss, aprauts bļāviens.
- iebrēciens Īss, aprauts brēciens.
- iekliedziens Īss, aprauts kliedziens.
- iekrāciens Īss, aprauts krāciens.
- iesauciens Īss, aprauts sauciens.
- stakato Īss, aprauts skaņu saistījums ar pārtraukumiem starp tiem.
- strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
- turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.). Īstenot atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.) kādā tā nākamajā posmā.
- nobrāzmot Īsu brīdi izpausties strauji, dedzīgi un pārstāt izpausties.
- noņerkstēt Īsu brīdi kaprīzi raudāt un pārstāt raudāt.
- nozibsnīt Īsu brīdi kļūt pēkšņi, strauji redzamam, pamanāmam.
- nokraukšķināt Īsu brīdi kraukšķināt un pabeigt kraukšķināt.
- pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam (par to, kas strauji kustas, pārvietojas, parasti garām). Īsu brīdi būt redzamam (par to, kam strauji virzās garām).
- nobēdāties Īsu brīdi raizēties, arī bažīties, uztraukties.
- noraustīt Īsu brīdi raustīt un pabeigt raustīt (parasti, lai sakārtotu).
- noraustīties Īsu brīdi raustīties un pārstāt raustīties.
- noskraukšķināt Īsu brīdi skraukšķināt un pabeigt skraukšķināt.
- paraukt Īsu brīdi, mazliet raukt (piemēram, sejas daļu).
- paraukties Īsu brīdi, mazliet raukties (piemēram, par sejas daļu).
- noraugāties Īsu brīdi, vienu reizi atraugāties.
- nokraukāties Īsu brīdi, vienu reizi kraukāt.
- nokraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi kraukšķēt.
- noskraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi skraukšķēt.
- nospraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi spraukšķēt.
- nosprausloties Īsu brīdi, vienu reizi sprauslāt.
- mohārs Itālijas sarenes pasugas augs (graudzāļu dzimtā), ko kultivē pārtikai un lopbarībai.
- izurbināt Izalot, izgrauzt (par kukaiņiem).
- iztrūcināt Izbaidīt. Satraukt.
- samierināties Izbeigt nesaskaņas, strīdu, atjaunot mierīgas, draudzīgas attiecības.
- nostāt Izbeigt, pārtraukt (savu darbību).
- aprimt Izbeigties, tikt pārtrauktam (par norisi).
- līnijdroška Izbraucamie rati ar sēdekli garenvirzienā.
- izbraukāt Izbraukāties.
- izripot Izbraukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- iznākt Izbraukt (par transportlīdzekļiem).
- iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.). Izbraukt (noteiktā trasē). Izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- iziet Izbraukt (parasti par kuģi). Izbraukt (jūrā, selgā u. tml.) ar kuģi, laivu.
- Iziet jūrā Izbraukt jūrā (ar kuģi vai laivu).
- dangāt Izbraukt vai izmīdīt tā, ka rodas dangas (1).
- izlaist Izbraukt, izjāt (parasti strauji, lepni).
- sklanda Izbraukta, ieslīpa vieta apledojuša ceļa virskārtā.
- kulšņains Izbraukts, izdangāts (parasti par ceļu).
- dancot Izdarīt straujas, lēkājošas kustības (par dzīvniekiem).
- iesalasni Izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši.
- izlīst Izdīgt (1), izspraukties (1).
- izvilkt Izdzert (parasti trauku).
- iztukšot Izdzert, izēst (trauku) tukšu. Izdzert (dzērienu), izēst (ēdienu).
- Atdot (atpakaļ) dzīvību Izdziedināt cilvēku, kam draudējusi nāve.
- Atdot (atpakaļ) dzīvību Izdziedināt cilvēku, kam draudējusi nāve.
- izplūde Izeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
- izskrubināt Izgrauzt (1).
- izskribināt Izgrauzt (parasti par peli).
- aizgrauzties Izgrauzties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju). Sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai.
- izlaisties Iziet, izbraukt (dodoties ceļā).
- pieķerties Izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu) un izveidot ciešu saikni (ar to).
- bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ), uztraukties. Bēdāties.
- raizēties Izjust uztraukumu, bažas (par kādu, ko).
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu). Iemīlēt (2).
- izbirt Izkaisīties no vārpām (piemēram, par nobriedušiem graudiem).
- izcelties Izkāpt (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena).
- izkrāvējs Izkraušanas ierīce.
- izdakšot Izkraut ar dakšām.
- izlādēt Izkraut.
- sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotā.
- izraudāt Izlūgt, parasti raudot.
- izkaukt Izlūgties (1), izkaulēt (2), dažkārt arī raudot.
- saēst Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznīcināt (ko) - parasti par kukaiņiem. Sagrauzt (2).
- apklusināt Iznīcinot, sagraujot panākt, ka pārstāj darboties (ugunspunkts, šaujamierocis u. tml.).
- atraut Izolēt (no kā, piemēram, valsti, teritoriju), pārtraucot sakarus.
- atsevišķi Izolēti, atrauti (pētīt, risināt, izveidot, uztvert u. tml.).
- gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā)- par mokošām, parasti slēptām, jūtām. Drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu).
- brāzmot Izpausties strauji un dedzīgi, ar pēkšņiem uzplūdiem.
- mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu). Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu). Arī mirdzēt.
- mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu).
- zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- aptvert Izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt, aizraut (daudzus vai visus). Pārņemt.
- izspraukties Izplatīties (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu.
- izspraukties Izplūst (pa spraugu, šauru vietu) - par vēju, dūmiem u. tml.
- izdemolēt Izpostīt, izārdīt, sagraut (daudz vai visu kādā telpā, ēkā).
- iznest Izpostīt, sagraut (par ūdeņiem).
- pikniks Izpriecas izbraukums ārpus pilsētas, parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti.
- kārdināt Izraisīt (kādam ar savu būtību) spēcīgu tieksmi (to) iegūt (par ko vilinošu, aizraujošu).
- spīdzināt Izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību.
- saraut Izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanas (par krampjiem). Izraisīt (ķermeņa daļās) mazkustīgumu vai nekustīgumu (par slimību).
- sapīt Izraisīt (piemēram, kājās, rokās) kustību, funkciju traucējumus.
- aizdedzināt Izraisīt (spēcīgas jūtas). Spēcīgi satraukt, saviļņot.
- aizdegt Izraisīt (spēcīgas jūtas). Spēcīgi satraukt, saviļņot.
- Paņemt savā varā Izraisīt dziļu interesi, aizrautību.
- Paņemt savā varā Izraisīt dziļu interesi, aizrautību.
- paralizēt Izraisīt kustību, arī psihiskās darbības traucējumus (no spēcīga pārdzīvojuma).
- Kutināt pakrūti (arī sirdi) Izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
- Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
- Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt netīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
- Iet caur sirdi Izraisīt pārdzīvojumu, satraukumu.
- žņaugt Izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi).
- tramdīt Izraisīt satraukumu, nemieru, pārņemt (par domām, negatīvu psihisku stāvokli u. tml.).
- karst Izraisīt satraukumu, nemieru.
- tirpināt Izraisīt spēcīgu emocionālu stāvokli, satraukumu.
- apraut Izraisīt spēju (runas, elpas) pārtraukumu (piemēram, par klepu, asarām).
- Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- Kutināt pakrūti (arī sirdi) Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- Sacelt vētru Izraisīt, parasti nevēlamu, satraukumu, arī skandālu.
- Sacelt vētru Izraisīt, parasti nevēlamu, satraukumu, arī skandālu.
- iemesties Izraisīties (par saslimšanu), būt sajūtamam (par traucējumu organismā, sāpēm u. tml.).
- samesties Izraisīties (par vairākām, daudzām slimībām, traucējumiem organismā).
- raibot Izraisīties redzes traucējumiem (šķietamu plankumu veidā), piemēram, aiz uztraukuma, noguruma.
- izdīkties Izraudāties.
- izkaukties Izraudāties.
- izpinkšķēties Izraudāties.
- noskatīt Izraudzīt (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu).
- svaidīt Izraudzīt un iecelt.
- deleģēt Izraudzīt, izvēlēt, arī sūtīt (kādu) par delegātu.
- atlasīt Izraudzīt, izvēlēties (cilvēkus).
- izlasīt Izraudzīt, izvēlēties (cilvēkus).
- atlasīt Izraudzīt, izvēlēties (piemēram, faktus).
- noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu). Noskatīties (2).
- lūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
- salūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
- atlasīt Izraudzīt, izvēlēties un nošķirt atsevišķi (dzīvniekus).
- izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
- noraudzīt Izraudzīt. Nolūkot (1).
- noskatīties Izraudzīties (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu).
- piemērot Izraudzīties (piemēram, realizējamo likumu, sodu) sakarā ar konkrētu situāciju, konkrētiem apstākļiem.
- noskatīties Izraudzīties, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); nolūkot.
- lūkoties Izraudzīties, izvēlēties sev (parasti sievu).
- Nostāties uz (kāda) ceļa Izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
- Stāties uz (kāda) ceļa Izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
- saraut Izraujot (augus), noraujot (to daļas), iegūt (augus, to daļās) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt (augu, to daļu lielāku daudzumu).
- iztrausties Izrausties.
- izgrābt Izraut (no rokām).
- Ak (tu) pasaulīt, arī mīļā (arī baltā) pasaulīt! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī priekā, satraukumā.
- Vai dieviņ! arī Ak (tu) dieviņ (arī dievs)! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Ak (tu) dievs (arī dieviņ)! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Mīļais (arī mans) dievs! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Ak (tu) kungs (arī dievs, dieviņ), arī ak (tu) kungs (un) dievs Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Mīļais (arī mans) dievs! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Ak (tu) mūžs! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
- Vai (arī ai) (manu) dieniņ! arī Ak tu (manu, arī mīļo) dieniņ(u)! Izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā.
- Vai manu vai! Izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā.
- Ak tu mīļo (arī manu) dieniņ(u) (arī stundiņ(u)!) Izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā.
- Mīļā stundiņa! Izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā.
- Vai manu, vai! Izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā.
- Lai dievs žēlīgs! Izsaucas lielā uztraukumā, izbailēs (kad gaidāmais vai notiekošais ir nevēlams, kaitīgs, bīstams).
- Lai Dievs žēlīgs! Izsaucas lielā uztraukumā, izbailēs (kad gaidāmais vai notiekošais ir nevēlams, kaitīgs, bīstams).
- erodēt Izskalot (iežus) - par ūdens straumēm.
- izraut Izskalot (par ūdeņiem, straumi). Izveidot bedri, iedobumu (piemēram, par šāviņiem).
- pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku).
- izlīst Izslīdēt, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem).
- izspraust Izspraudīt (1).
- izspraust Izspraudīt (2).
- izsprausties Izspraukties (1).
- izsprausties Izspraukties (2).
- izmaisīt Izstaigāt (1), izbraukāt (1).
- izvandīt Izstaigāt (1), izbraukāt (1).
- izmaisīties Izstaigāties, izbraukāties.
- izmalties Izstaigāties, izbraukāties.
- izvandīties Izstaigāties, izbraukāties.
- aiztraucēt Iztraucējot aizbaidīt, aizdzīt.
- izmaisīt Iztraucēt (1).
- iztraukt Iztraucēt (1).
- izcelt Iztraucēt (parasti guļošu cilvēku).
- uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
- izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvniekus) tā, ka (tie) sāk lidot, skriet.
- aiztraucēt Iztraucēt.
- satraucēt Iztraucēt. Arī sabaidīt, satraukt.
- uztraucēt Iztraucēt. Arī traucējot uzmodināt (no miega).
- iztraukt Iztraukties.
- atbrīvot Iztukšot (piemēram, trauku). Padarīt lietojamu citam nolūkam.
- nodevība Izturēšanās, rīcība, kas sagādā (kādam) vilšanos, neatbilst (kāda) cerībām (parasti draudzībā, mīlestībā).
- piemērs Izturēšanās, rīcības paraugs.
- atstumt Izturēties nelaipni, vēsi (pret kādu). Atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
- Nelikties traucēties Izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
- Meklēt (sev) galu Izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
- Meklēt (sev) galu (retāk nāvi, kapu) Izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
- Meklēt (sev) nāvi (arī kapu, biežāk galu) Izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
- vērsties Izturēties, rīkoties draudīgi, naidīgi (pret kādu, pret ko).
- trakot Izturēties, rīkoties, runāt ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
- izvārīties Iztvaikojot (kam), kļūt tukšam (par trauku).
- izžūt Iztvaikojot šķidrumam, kļūt tukšam (par trauku).
- izgaudoties Izvaimanāties. Arī skaļi izraudāties.
- izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- paglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka, no kā traucējoša).
- iekārtot Izveidot pēc noteikta parauga (piemēram, albumu).
- apsakņoties Izveidot saknes (par spraudeņiem).
- iedraudzēties Izveidoties draudzīgām attiecībām (ar kādu cilvēku), kļūt draugiem.
- ievārīties Izveidoties nosēdumiem (uz trauka sienām, kurā ilgāku laiku ko vāra).
- lasīties Izvēlēties, izraudzīties.
- evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa.
- izķerrot Izvest ķerrā (naidīgu uzraugu, meistaru, spiegu u. tml.) no fabrikas, uzņēmuma, paužot protestu (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- pievētīt Izvētīt (piemēram, graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
- dispozīcija Izvietojuma plāns (kuģiem) noenkurošanās vietās vai grupu braucienā.
- ekstrahēt Izvilkt, izraut.
- izzvejot Izvilkt, izsmelt (no trauka).
- izvest Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to). Izbraukt.
- iziet Izvirzīties, izbraukt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem.
- Skudriņas (arī skudras) skrien pa kauliem (arī pa muguru) Ja izjūt bailes, uztraukumu.
- uzjāt Jājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko), arī ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
- rikšot Jāt, arī braukt, parasti zirgam, skrienot šādā veidā.
- piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (trauku).
- šķiest Jaukt (kā, parasti šķidra, arī sīka, kopumu), strauji virzot (tā) sastāvdaļas vienlaikus uz vairākām vai visām pusēm.
- Mest sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās) Jaukt, traucēt, kavēt.
- Bāzt nūju riteņos Jaukt, traucēt, kavēt.
- Mest (arī grūst, sviest) sprunguļus riteņos, arī bāzt nūju (arī spieķi) riteņos, arī likt spieķi riteņos Jaukt, traucēt, kavēt.
- Likt spieķi riteņos, arī bāzt spieķi (arī nūju) riteņos Jaukt, traucēt, kavēt.
- Sviest (biežāk mest, grūst) sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās) Jaukt, traucēt, kavēt.
- Mest ceļā sprunguļus Jaukt, traucēt, kavēt.
- Sviest (biežāk mest, grūst) sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās) Jaukt, traucēt, kavēt..
- granulācija Jauni saistaudi ar graudainu virsmu, kuri veidojas, piemēram, brūcei dzīstot.
- stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
- Neskatoties ne uz ko Jebkuros apstākļos. Neraugoties ne uz ko.
- uzjoņot Joņojot uzskriet, uzbraukt.
- valgums Jūras līcis. Vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus. Sedums.
- sedums Jūras līcis. Vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus. Valgums.
- Jūras braucējs Jūrasbraucējs.
- vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
- Kā (nu) to ņem Kā uz to raugās, kā to uztver.
- Pa ceļam Kāda ceļojuma, brauciena, gājiena laikā. Saskaņojot ar kādu citu braucienu, gājienu u. tml.
- patronāts Kādas draudzes baznīcas dibinātāja un viņa pēcteču privilēģiju un pienākumu kopums.
- Muitas blokāde Kādas valsts ekonomiska izolācija no citām valstīm ar nolūku pārtraukt šīs valsts preču importu.
- aprunāties Kādu laiku (neoficiāli, arī draudzīgi) sarunāties. Parunāties.
- izkaisīt Kaisot (ko sīku, smalku), pārklāt (ar to, piemēram, grīdu, trauku).
- Zāģēt nervus (kādam) Kaitināt (kādu), arī panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē.
- Bojāt (arī bendēt) nervus (kādam) Kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt.
- Bojāt nervus (kādam) Kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt.
- diversija Kaitnieciska, graujoša darbība citas valsts teritorijā vai arī savas valsts teritorijā, ko okupējis pretinieks.
- spraugmērs Kalibrēta plāksne atstarpes (spraugas, spēles) noteikšanai starpiekārtu, ierīču u. tml., detaļām.
- vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc.
- piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās.
- Derivācijās kanāls Kanāls, pa kuru ievada ūdeni hidrauliskajās turbīnās.
- Derivācijās kanāls Kanāls, pa kuru ievada ūdeni hidrauliskajās turbīnās.
- piekapāt Kapājot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- megalīts Kapene, kas veidota no lieliem sakrautiem akmeņiem.
- uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
- izkaplēt Kaplējot iznīcināt (parasti nezāles), kaplējot izretināt (kultūraugus). Kaplējot atbrīvot no nezālēm, apraust ar augsni (kultūraugus).
- ripsis Kāpostu (krustziežu) dzimtas eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām.
- ņerkstēt Kaprīzi raudāt.
- nočinkstēt Kaprīzi, paklusi noraudāt (visu laikposmu).
- pačinkstēt Kaprīzi, paklusi pāraudāt.
- činkstēt Kaprīzi, paklusi raudāt.
- kapitulācija Karadarbības pārtraukšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
- Kara draudze Karadraudze.
- karadraugs Karadraudzes loceklis.
- Kara draugs Karadraugs.
- pārgājiens Karakuģa brauciens.
- konvojs Karakuģu, lidaparātu grupa, kas apsargā tirdzniecības un transporta kuģus brauciena laikā.
- trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
- dolomīts Karbonātu grupas minerāls, kas satur kalciju un magniju un parasti sastāv no graudainiem, pelēcīgi baltiem kristāliem.
- pamiers Karojošo pušu vienošanās uz laiku pārtraukt karadarbību. Stāvoklis, kad pēc karojošo pušu vienošanās uz laiku ir pārtraukta karadarbība.
- apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
- karpa Karpu dzimtas ātraudzīga saldūdens zivs ar pelēcīgi zaļganu ķermeni un melni plankumotām zvīņām.
- akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi (piemēram, akmeņgrauzis, bārdainais akmeņgrauzis).
- pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku).
- sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes). Arī sautēt (1).
- Kalibrētais tērauds Karsti velmēts tērauds ar precīziem šķērsgriezuma izmēriem.
- leptīts Kārtains, smalkgraudains, metamorfs iezis (gneisa paveids).
- stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- Darvas muca Kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina līgosvētkos.
- urna Kaste ar spraugu, parasti vēlēšanu biļetenu iemešanai.
- izkašņāt Kašņājot izjaukt. Kašņājot izbojāt, izraut.
- piekāst Kāšot (ko), piepildīt (ar to trauku).
- iekāst Kāšot iepildīt (šķidrumu traukā).
- vikārs Katoļu baznīcā - bīskapa vai draudzes mācītāja palīgs.
- dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes.
- kapelāns Katoļu draudzes garīdznieka palīgs.
- Lūst vai plīst, arī plīst vai lūst Katrā ziņā, neraugoties ne uz kādiem šķēršļiem.
- Lūst vai plīst, arī plīst vai lūst Katrā ziņā, neraugoties ne uz kādiem šķēršļiem.
- Lai velns par stenderi paliek Katrā ziņā, neraugoties ne uz kādiem šķēršļiem.
- Lai velns par stenderi paliek Katrā ziņā, neraugoties ne uz kādiem šķēršļiem.
- No dienas dienā, arī dienu no dienas, arī dienu pēc dienas, arī dienu dienā Katru dienu. Nepārtraukti, pastāvīgi.
- diendienā Katru dienu. Pastāvīgi, nepārtraukti (ilgāku laiku).
- izmežģījums Kaulu galu saskares pārtraukums (locītavā). Locītavas kaulu galu saskares pārtraukums (kādā ķermeņa daļā).
- piekausēt Kausējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- Neskatoties uz (ko) Kaut gan, lai gan. Neraugoties uz (ko).
- nomākt Kavēt, traucēt (kam) izpausties, attīstīties (par parādībām sabiedrībā).
- bremzēt Kavēt, traucēt (ko) attīstība. Palēnināt vai apturēt (darbību, norisi).
- Nostāties ceļā Kavēt, traucēt.
- Stāt (biežāk stāties, stāvēt) ceļā Kavēt, traucēt.
- Stāties (arī stāvēt, retāk stāt) ceļā Kavēt, traucēt.
- Stāties (arī stāvēt) ceļā Kavēt, traucēt.
- vedējs Kāzu viesi - līgavaiņa radinieki vai draugi.
- krūka Keramikas (parasti māla) krūze vai krūzei līdzīgs trauks dzērienu ieliešanai.
- rupjkeramika Keramikas izstrādājumi (piemēram, ķieģeļi, drenu caurules), kas sastāv no samērā rupjgraudaina materiāla.
- smalkkeramika Keramikas izstrādājumi no samērā smalkgraudaina materiāla.
- maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu. Pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu.
- servēt Klāt (galdu) ēdienreizei, novietojot noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
- tēraudot Klāt ar tērauda kārtu.
- līmēt Klāt ciet spraugu (parasti logam), uzliekot papīru un piestiprinot ar līmi.
- vagars Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
- aizkleķēt Kleķējot aiztaisīt ciet (caurumu, spraugu). _imperf._ Kleķēt ciet.
- bļaut Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm). Skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem).
- pārklupt Klupšus, arī strauji, ar sparu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pukšķēt Klusu, aprauti elst, stenēt.
- pukstēt Klusu, aprauti elst, stenēt.
- misēklis Kļūda, neveiksme. Arī traucēklis.
- rimties Kļūt (parasti pakāpeniski) mierīgam vai mierīgākam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
- kristies Kļūt ar zemāku satura līmeni (par trauku).
- červelēties Kļūt červeļainam. Sarauties, savilkties.
- dzeltēt Kļūt dzeltenam, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
- norepēt Kļūt ļoti negludam, raupjam (par augiem).
- bankrotēt Kļūt maksāt nespējīgam, pārtraukt kārtot saistībās paredzētos maksājumus (par kapitālistisko valstu saimnieciskajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem).
- padzeltēt Kļūt mazliet, daļēji dzeltenam, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
- norimt Kļūt mierīgākam vai mierīgam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
- apmierināties Kļūt mierīgākam vai mierīgam. Nomierināties (pēc satraukuma, uzbudinājuma).
- pierimt Kļūt mierīgākam, (mazliet) nomierināties pēc satraukuma, uzbudinājuma (par cilvēku).
- aprepēt Kļūt negludam, raupjam (dažādu slimību rezultātā) - par augiem.
- repēt Kļūt negludam, raupjam.
- čokuroties Kļūt nelīdzenam, grumbuļainam. Sarauties, savilkties (piemēram, no karstuma). Krokoties, grumboties (piemēram, par ādu, drēbi).
- Izlēkt (arī izsprāgt) no ādas (ārā, arī laukā) Kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- Izsprāgt (arī izlēkt) no ādas (ārā, arī laukā) Kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- Izlēkt (arī izsprāgt) no ādas laukā (arī ārā) Kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- pievilt Kļūt neuzticīgam (laulības dzīvē, draudzībā).
- piekrāpt Kļūt neuzticīgam, pievilt (laulības dzīvē, arī draudzībā).
- Uzsēsties (arī nosēsties) (kādam) uz kakla Kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam). Uzkundzēties.
- Nosēsties (arī uzsēsties) (kādam) uz kakla Kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam). Uzkundzēties.
- Uzsēsties (arī nosēsties) (kādam) uz kakla, arī uzsēsties (kādam) kaklā Kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam). Uzkundzēties.
- vērties Kļūt platākam, lielākam (par plaisu, spraugu u. tml.).
- kārtot Kļūt raupjam (parasti no vēja) un lobīties (par ādu). Kļūt tādam, kam āda ir raupja (parasti no vēja) un lobās (parasti par seju).
- atvērties Kļūt redzamam (raugoties no kādas vietas). Atklāties, pavērties (skatienam).
- sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
- izžūt Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.).
- aizdegties Kļūt spēcīgi satrauktam, saviļņotam.
- cietēt Kļūt stingram, raupjam (par ādu, rokām).
- atsvešināties Kļūt svešākam, zaudēt tuvību, draudzīgumu.
- plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu).
- piedegt Kļūt tādam, kam pie dibena, sienām pielīp kas karstumā daļēji sadedzis (parasti par trauku).
- slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī smakt (1).
- smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī slāpt (2).
- uzvārīties Kļūt tādam, kurā kas sāk vārīties (par trauku).
- sprāgt Kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
- nokristies Kļūt tādam, kurā pazeminās satura līmenis (par trauku).
- piešķīst Kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi.
- sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
- pietvaikot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvaiks (parasti par telpu). Piepildīties ar tvaiku (parasti par trauku).
- piebirt Kļūt tādam, kurā viscaur strauji izplatās (parasti skaņa, gaisma).
- atmiekšķēties Kļūt trauslam (par kauliem).
- uztraukties Kļūt uztrauktam.
- izkurtēt Kļūt viscaur sausam, šķiedrainam, arī ar tukšu vidu (pāraugot).
- satraukties Kļūt, parasti ļoti, satrauktam.
- nocietēt Kļūt, parasti ļoti, stingram, raupjam (par ādu, rokām).
- vairoties Kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, neveselam, kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
- sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, piemēram, pārtraucot augšanu, kalstot (par augiem, to daļām).
- sarepēt Kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam (parasti par augiem, to mizu).
- saknābāt Knābājot salasīt, apēst (piemēram, vairākus, daudzus graudus).
- laidenis Koka trauks ar caurumotām sienām zivju uzglabāšanai.
- apmale Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplādu).
- sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa. Šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā.
- mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
- meloņkoks Koks (kultūraugs) ar lieliem, melonēm līdzīgiem ēdamiem augļiem.
- papaja Koks (kultūraugs) ar lieliem, melonēm līdzīgiem ēdamiem augļiem. Meloņkoks.
- pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām).
- ūsainis Koksngrauzis.
- kokgrauzis Koksngrauzis. Arī ķirmis.
- Koku tārpi Koksngraužu, mizgraužu kāpuri.
- miers Komanda ieņemt pamatstāju. Pavēle pārtraukt (darbību, kustību).
- polo Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir (parasti jājot uz zirgiem, arī braucot ar velosipēdiem) ar īpašu nūju ieraidīt nelielu bumbu pretinieka vārtos.
- saspraudnis Komplekts, kas sastāv no spraudņa un ligzdas.
- Internacionālā audzināšana Komunistiskās audzināšanas sastāvdaļa, kas nostiprina cilvēkos draudzības jūtas pret dažādu rasu un nāciju darbaļaudīm.
- cukurgailītis Konditorejas izstrādājums - uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili.
- vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml. ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
- piltuve Konusveida priekšmets (ar plānām sienām un parasti cauruļveida apakšdaļu), kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar samērā šauru atveri.
- vilcējtransportieris Konveijers, ko izmanto, piemēram, zāģmateriāla, rūdas, ogļu kraušanai.
- rotorkonveijers Konveijers, kurā apstrādājamās detaļas nepārtraukti tiek virzītas pa apli.
- Zaļais vilnis Koordinēta luksoforu darbības sistēma, lai nodrošinātu nepārtrauktu transportlīdzekļu kustību.
- Zaļais vilnis Koordinēta luksoforu darbības sistēma, lai nodrošinātu nepārtrauktu transportlīdzekļu kustību.
- Miera pīpe Kopēja pīpe, kuru smēķējot, indiāņi apliecinājuši draudzību un salīguši mieru.
- streiks Kopīga, organizēta darba pārtraukšana, nestrādāšana, lai panāktu kādu prasību izpildi.
- vakarēt Kopīgi pavadīt vakaru strādājot, dziedot, tērzējot (par saimi, kaimiņiem, draugiem).
- streikot Kopīgi, organizēti pārtraukt darbu, nestrādāt, lai panāktu kādu prasību izpildi.
- auklēt Kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
- pulsārs Kosmiskā radiostarojuma avots, kas strauji un regulāri maina starojuma intensitāti.
- kraukšķināt Kost, košļāt (ko) ar kraukšķošu troksni.
- skraukšķināt Kost, košļāt ar skraukšķošu troksni.
- izkost Kožot atšķelt, izraut.
- sarunvārdnīca Krājums, kurā ietverti pa tematiem sakārtotu sarunu paraugi (divās, retāk vairākās valodās).
- elsas Krampjaina, skaļa ieelpa un izelpa (raudot).
- Toniski krampji Krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu saraušanās.
- Toniskie krampji Krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu saraušanās.
- Kloniski krampji Krampji, kam raksturīga strauja, vairākkārtīga muskuļu saraušanās.
- apsviesties Krasi mainīt nostāju, uzskatus, attieksmi. Strauji mainīties (par domām, uzskatiem u. tml.).
- piekrāsot Krāsojot pieskaņot (kā) krāsu vēlamajam, paredzētajam paraugam.
- lēciens Krass pavērsiens, strauja augšupeja (piemēram, procesā, parādībā).
- pludmale Krasta sastāvdaļa, kas veidojas viļņu uzkrituma, straumju iedarbībā un kur uzkrājas, piemēram, smilts, grants, oļi.
- sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
- apkraut Kraujot (ko virsū), pārklāt, apsegt.
- salādēt Kraujot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, parasti vairākus, daudzus, transportlīdzekļus).
- uzkraut Kraujot (ko) virsū, izveidot (piemēram, kaudzi, grēdu).
- nokraut Kraujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- nokraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
- sakraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
- piekraut Kraujot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, transportlīdzekli).
- nokraut Kraujot atdalīt nost no virsas (daļu).
- iekraut Kraujot ievietot (kur iekšā).
- izkraut Kraujot iztukšot (ko).
- izkraut Kraujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizkraut Kraujot novietot (kam priekšā). Kraujot aizsprostot.
- piekraut Kraujot novietot (pie kā, kam klāt).
- atkraut Kraujot novietot atpakaļ, iepriekšējā vietā. _imperf._ Kraut atpakaļ.
- atkraut Kraujot novietot atsevišķi, atšķirt.
- atkraut Kraujot novietot atstatu, nost (no kā). _imperf._ Kraut nost.
- uzlādēt Kraujot novietot virsū (uz kā, arī kur).
- uzkraut Kraujot novietot virsū (uz kā, kam).
- pakraut Kraujot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- aizkraut Kraujot novietot, sakraut (aiz kā).
- nokraut Kraujot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārkraut Kraujot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
- pakraut Kraujot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- nokraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.). Kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.), sakraut.
- sakraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.). Kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.).
- apkraut Kraujot, liekot (ko) virsū, aizņemt (visu virsmu vai daļu no tās).
- atkraukāties Kraukājot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē.
- atkraukāt Kraukājot izdabūt (ko) no rīkles.
- izkraukāt Kraukājot izvadīt (no elpošanas ceļiem).
- krauklēns Kraukļu mazulis.
- krauks Kraukš.
- kraukstēt Kraukšķēt.
- kraukstināt Kraukšķināt.
- Sējas vārna Krauķis.
- Sējas vārna Krauķis.
- Brīvais stils Krauls.
- Brīvais stils Krauls.
- krāvējs Kraušanas ietaise, ierīce.
- trimēt Kraut (ogles) uz tvaikoņa noteiktā vietā.
- ķirpot Kraut (sienu, labību u. tml.) ķirpās. Stirpot.
- dakšot Kraut ar dakšām.
- gubot Kraut gubās (parasti sienu, labību u. tml.).
- lādēt Kraut iekšā vai ārā (ko, piemēram, transportlīdzeklī).
- lādēt Kraut ko iekšā vai ārā (piemēram, transportlīdzeklī).
- pārkraut Kraut vēlreiz, no jauna.
- stirpot Kraut, likt (ko) stirpās.
- zārdot Kraut, likt zārdā.
- starpkrautuve Krautuve, kam ir palīgfunkcijas kokmateriālu transportēšanā.
- aizkravāt Kravājot (ko), piepildīt. Kravājot (ko), aizsprostot. Aizkraut.
- nokrejot Krejot un pabeigt krejot (trauku ar nostādinātu pienu).
- piekrēpot Krēpojot piepildīt (ar krēpām, piemēram, trauku).
- pops Krievu pareizticīgo baznīcas garīdznieks (parasti draudzes prāvests, diakons).
- birt Krist nepārtrauktā plūsmā (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, vai par sīku priekšmetu kopumu).
- monokristāls Kristāls ar vienotu, nepārtrauktu kristālrežģi.
- prāvests Kristiešu baznīcā - garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
- hernhūtisms Kristiešu reliģiski sektantiska kustība, kura 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi. Arī brāļu draudze.
- piecdesmitnieki Kristiešu sekta - vasarsvētku draudze. Šīs sektas locekļi.
- lajs Kristīgās draudzes loceklis, kam nav teoloģiskas izglītības un īpašu reliģisku tiesību.
- Baznīcas tēvi Kristīgo draudžu locekļi (no 2. līdz 8. gadsimtam), kas veidoja kristietības dogmatiku un baznīcas organizāciju.
- avs Kristīgo konfesiju draudzes loceklis.
- sprēgāt Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
- Litogrāfijas krīts Krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, lauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka.
- Ostas vārti Kuģa ceļš, pa kuru tas var iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
- dreifs Kuģa novirzīšanās no kursa (vēja vai straumes ietekmē).
- jahta Kuģis (parasti burinieks, piemēram, atpūtas braucienam, tūrismam).
- patruļkuģis Kuģis, ar ko brauc patruļa.
- ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu).
- eskadra Kuģu grupa, kas veic kopīgu braucienu.
- stividors Kuģu iekraušanas un izkraušanas darbu vadītājs.
- taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi). Šīs kārtas kukaiņi.
- ķērpjutis Kukaiņu kārta, kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem. Šīs kārtas kukaiņi.
- prusaks Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem.
- skaustsēja Kultūrauga sēšana vai stādīšana augsnes skaustos.
- sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes un to pārveidnes, retāk - lapas.
- Tehniskās kultūras Kultūraugi, no kuriem iegūst izejvielas rūpniecībai.
- Kultūras augi Kultūraugi.
- monokultūra Kultūraugs, ko nepārtraukti audzē vienā un tai pašā zemes gabalā.
- virsaugs Kultūraugs, zem kura pasēj kādu apakšaugu.
- pēcaudzēšana Kultūraugu audzēšana citā vidē (ilga veģetācijas perioda beigu posma, pēc vēlas sējas).
- Augu seka Kultūraugu maiņa noteiktā secībā.
- kuļaparāts Kuļmašīnas vai kombaina daļa, kurā atdala graudus, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
- izkult Kuļot iegūt (graudus).
- piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
- kardiospazma Kuņģa ieejas spazma, kas traucē barības norīšanu.
- vārenis Kupināts un raudzēts piens.
- krinolīns Kupli, gari svārki uz tievām tērauda stīpām (19. gadsimta vidū).
- pārkūsāt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu. Būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku).
- uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu. Būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku.
- mesties Kustēties ar traucējumiem (piemēram, ķeroties aiz kā) - par kājām.
- skaloties Kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu).
- plivināties Kustēties, pārvietoties, parasti strauji, bieži mainot virzienu.
- riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
- pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piemēram, aizķeroties aiz kā, arī slikti orientē jo lies).
- knipis Kustība - saliekta un kopā saspiesta īkšķa un rādītājpirksta vai viduspirksta strauja iztaisnošana vai pārvilkšana īkšķim.
- trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
- šaustīt Kustība strauji skart (ko) - parasti par vēju, nokrišņiem.
- šaust Kustībā strauji skart (ko) - parasti par vēju, nokrišņiem. Šaustīt (2).
- virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
- skalināt Kustinot jaukt (parasti šķidrumu). Kustināt (trauku), lai jauktu (tajā), parasti šķidrumu.
- ziloņslimība Ķermeņa daļas (parasti kājas) apjoma palielināšanās, sabiezējot ādai un zemādas audiem, ja traucēta limfas rite.
- gangrēna Ķermeņa daļas, orgāna vai audu atmiršana, kam cēlonis ir traucējumi to asinsapgādē.
- saaukstēšanās Ķermeņa, tā daļu pastiprināta (parasti strauja) atdzišana, kas izraisa raksturīgu slimīgu stāvokli. Attiecīgais slimīgais stāvoklis.
- sintēze Ķīmiska savienojuma veidošana pēc dabā esoša savienojuma parauga.
- sērs Ķīmiskais elements - cieta, trausla, dzeltena viela.
- germānijs Ķīmiskais elements - ciets, trausls, pelēki balts metāls.
- antimons Ķīmiskais elements - spīdīgs, trausls metāls.
- mangāns Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, trausls metāls.
- telūrs Ķīmiskais elements - sudrabaini pelēks trausls metāls.
- volframs Ķīmiskais elements - tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls.
- raticīdi Ķīmiski vai bioloģiski līdzekļi grauzēju iznīcināšanai.
- pesticīds Ķīmisks līdzeklis kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai.
- zoocīds Ķīmisks vai bioloģisks preparāts, ko lieto peļveidīgo grauzēju un citu nevēlamu mugurkaulnieku iznīcināšanai.
- šāvējgurķis Ķirbjaugu dzimtas augs ar gareniem augļiem, kas pēc nogatavošanās ar strauju kustību atdalās no kāta un samērā tālu izmet sēklas.
- sveiciens Laba vēlējums, arī draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums. Šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
- ieraut Labi nopelnīt, saraust (naudu).
- maize Labība, labības graudi (parasti rudzi, kvieši).
- tritikāle Labības augs - kviešu un rudzu hibrīds. Šī hibrīda grauds, sēkla.
- Melnie graudi Labības slimība, šīs slimības bojātie graudi.
- Melnie graudi Labības slimība. Šīs slimības bojātie graudi.
- mēģene Laboratorijas cauruļveida, parasti stikla, trauks ar slēgtu galu.
- seanss Laika sprīdis, kurā bez pārtraukuma noris kāda darbība.
- Neceļa laiks Laikposms, kad ceļi ir grūti izbraucami (piemēram, pavasara šķīdonī).
- pārtraukums Laikposms, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise.
- starplaiks Laikposms, laika sprīdis starp diviem laikposmiem, laika sprīžiem. Laikposms, laika sprīdis no vienas darbības, norises, stāvokļa līdz otrai darbībai, norisei, stāvoklim. Laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts. Arī pārtraukums.
- Ziedu laiki (arī laiks) Laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, gūst ievērību.
- Ziedu laiki (arī laiks) Laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, gūst ievērību.
- ziedulaiks Laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, gūst ievērību.
- Veģetācijas periods Laiks, kas nepieciešams auga attīstībai (parasti laiks no kultūrauga sējas līdz tā novākšanai).
- brauciens Laiks, kas paiet braucot (līdz kādai vietai). Attālums (līdz kādai vietai).
- tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piemēram, pa spraugām, bojātu vietu) - parasti par traukiem, cauruļvadiem, jumtiem.
- izlaizīt Laizot izēst (daudz vai visu). Laizot iztukšot (trauku).
- plēksne Lapa (graudzāļu, grīšļu dzimtas augiem), kuras žāklē ir zieds vai vārpiņa.
- vairogvabole Lapgraužu dzimtas vabole, kam ir paplašināti segspārni un priekškrūšu vairogs.
- aizlasīties Lasot aizrauties, aizmirsties. Intensīvi nodoties lasīšanai.
- Latvijas braucamie zirgi Latvijā izaudzēta smago braucamzirgu šķirne.
- vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā.
- rugaine Lauks pēc graudaugu novākšanas, uz kura palikušas to nenogrieztās daļas (rugāji).
- Sēklas lauks Lauks, kurā kultūraugus audzē sēklas iegūšanai.
- Sēklas lauks Lauks, kurā kultūraugus audzē sēklu iegūšanai.
- klēts Lauksaimniecības celtne graudu uzglabāšanai.
- smalcinātājpļaujmašīna Lauksaimniecības mašīna (augu) pļaušanai, smalcināšanai un iekraušanai transportlīdzekli.
- augkopība Lauksaimniecības pamatnozare - kultūraugu audzēšana.
- zemkopība Lauksaimniecības ražošanas nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
- graudkopība Lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozare - graudaugu audzēšana, lai apgādātu pārtikas rūpniecību ar izejvielām un lopus ar spēkbarību.
- dragāt Lauzt, graut, postīt (ar mehānisku spēku).
- izlavēt Lavējot izbraukt.
- Klejojošais ledus Ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
- Klejojošais ledus Ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
- Drošs ledus Ledus kārta, kas ir pietiekami bieza, lai pa to varētu staigāt vai braukt.
- mangāntērauds Leģētais tērauds, kura sastāvā ir mangāns.
- saliet Lejot iepildīt (vairākos, daudzos traukos).
- izliet Lejot iztukšot (parasti trauku).
- pārliet Lejot pārvietot (citā traukā, tilpnē).
- pieliet Lejot piepildīt (parasti trauku).
- iepildīt Lejot, berot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, traukā).
- pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. panākt, ka viela virzās (doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.).
- pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. virzīt (vielu) doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.
- šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
- skribināt Lēnām grauzt.
- izvilkties Lēnām izbraukt (par transportlīdzekļiem).
- novilkties Lēnām nobraukt.
- pievilkties Lēnām piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem.
- pūriņš Lence labības graudu īpatnējās masas noteikšanai.
- klikšķināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem. Virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu).
- klibināt Lēni jāt, braukt, zirgam virzoties skanīgiem soļiem.
- klīst Lēni pārvietoties (parasti vēja, straumes iedarbībā).
- klunkurēt Lēni, ar grūtībām braukt.
- pīties Lēni, ar grūtībām runāt, bieži apraujoties runas plūsmā.
- malkot Lēni, ar pārtraukumiem, pa malkam dzert (ko).
- līņāt Lēni, sīkām, smalkām lāsēm līt. Brīžiem, ar pārtraukumiem mazliet līt.
- panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas). Taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni).
- apakštase Lēzens šķīvītis, uz kura liek dzeramo trauku (glāzi, krūzīti).
- laisties Lidot (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
- slīdēt Lidot, parasti vienmērīgā gaitā (par lidaparātiem, arī par braucējiem tajos).
- ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces.
- prērija Līdzens stepes klajums (Ziemeļamerikas vidienē) ar biezu augsto graudzāļu zelmeni.
- strīķēt Līdzināt ko beramu līdz ar (parasti trauka) malām.
- spraudzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem.
- apsvērties Līdzsvara traucējuma dēļ mainīt stāvokli, arī apgriezties, nosveroties (uz kādu pusi).
- pielikt Liekot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piemēram, kaudzi, krautni).
- piekraut Liekot, novietojot, arī kraujot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu).
- apturēt Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību.
- (Kā) piektais ritenis Lieks, nevajadzīgs, citiem traucējošs cilvēks (kādā vietā, kādā situācijā).
- (Kā) piektais ritenis Lieks, nevajadzīgs, citiem traucējošs cilvēks (kādā vietā, kādā situācijā).
- Krist veldrē Liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem kādā platībā.
- veldrēties Liekties tā, ka izveidojas veldre (par stiebraugu, zālaugu u. tml. kopumu).
- Izspiest (kādu) asaru Liekuļojot sākt raudāt.
- liesma Liela aizrautība, dedzība.
- blāķis Liela kaudze (parasti nevērīgi salikta, sakrauta).
- Klupšus krišus Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet! klupdams krizdams.
- Klupšus krišus Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupdams krizdams.
- Klupdams krizdams Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupšus krišus.
- Klupdams krizdams Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupšus krišus.
- siloss Liela, augsta cilindriskas vai prizmas formas tvertne, ko izmanto beramo materiālu (piemēram, graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
- straume Liels (braucošu transportlīdzekļu) kopums.
- lavīna Liels (kā) kopums, masa, kas strauji virzās, pārvietojas.
- balons Liels (parasti stikla) pudeles veida trauks (šķidruma glabāšanai).
- laineris Liels ātrgaitas tālbraucējs pasažieru kuģis.
- trakts Liels braucamais ceļš.
- miežubrālis Liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā.
- kubls Liels konusveida, arī cilindrveida koka trauks, parasti ar vāku.
- sirsenis Liels lapseņu virsdzimtas kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
- kubls Liels trauks (kā) rūpnieciskai pārstrādei, apstrādei.
- toveris Liels, apaļš vai ovāls, parasti koka, trauks bez vāka ar mazliet paplašinātu augšdaļu.
- papele Liels, ātraudzīgs vītolu dzimtas koks, kam raksturīgas lapas ar samērā gariem kātiem, ziedi nokarenās, cilindriskās spurdzēs un kas zied pirms lapu plaukšanas.
- debess Liels, parasti draudīgs, mākonis. Debesis.
- debesis Liels, parasti draudīgs, mākonis. Debess [1] (3).
- raupjš Liels, rupjš (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem).
- lēciens Liels, straujš solis.
- aizlīst Lienot, spraucoties garām (kam, gar ko), nokļūt (aiz kā, kam priekšā u. tml.), arī noslēpties (aiz kā).
- martenprocess Lieta tērauda ieguve martenkrāsnī.
- koleģialitāte Lietišķi draudzīgas, saticīgas attiecības starp kolēģiem.
- koleģiāls Lietišķi draudzīgs, saticīgs.
- mīļš Lieto uzrunā, lai paustu simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību (pret kādu).
- šviks Lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- ī Lieto, lai atdarinātu (bērna) raudas.
- čok Lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas.
- švirkst Lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
- šņikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
- kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls.
- skraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls. Krauks.
- krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakš.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakš.
- klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakt.
- klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikš.
- klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikt.
- kliks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Klikš. Klikt.
- šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
- plunkšķ Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
- blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
- krapt Lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību (parasti tvērienu, ķērienu).
- krā Lieto, lai atdarinātu, parasti vārnu, kovārņu, kraukļu, balss skaņas.
- tā Lieto, lai ievadītu iespraudumu, iestarpinājumu.
- pagaidīt Lieto, lai izteiktu draudus, brīdinājumu.
- nu Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, šaubas, protestu, draudus, izbrīnu, pieļāvumu).
- stāvēt Lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties.
- stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
- Kā (jums) tas patīk Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, uztraukumu, neizpratni.
- pagaidīt Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pārtraukt tā darbību, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies.
- viens Lieto, lai norādītu uz kā pastiprinājumu, arī nepārtrauktību.
- Un tā tālāk Lieto, lai norādītu, ka uzskaitījums ir pārtraukts, nav pabeigts.
- mīlītis Lieto, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to. Lieto, lai paustu ironisku attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to.
- nolāpīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
- sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
- stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību. Lieto, lai norādītu uz pēkšņu piespiedu apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
- spurkš Lieto, lai raksturotu strauju (parasti putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni.
- spudūc Lieto, raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
- heijā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
- heisā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
- hop Lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) uzsākt strauju darbību, parasti augšup.
- vedējs Līgavaiņa radi, arī draugi, kas aizved līgavu no tēva mājām.
- atsaukt Likt (kādai oficiālai personai), lai pārtrauc veikt savus līdzšinējos pienākumus.
- Saukt pie kārtības Likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
- Saukt pie kārtības Likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
- slogot Likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu. Likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
- atņemt Likt atteikties (parasti no bērna), pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku).
- atsviest Likt strauji atvirzīties, atlēkt nost (sānis, atpakaļ). Būt par cēloni tam, ka strauji atvirzās, atlec nost (sānis, atpakaļ).
- dzīt Likt strauji kustēties (dzīvniekiem).
- servēt Likt uz galda (ēdienreizei) paredzēto, novietojot uz galda noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
- izcelt Likt vai ļaut doties (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena).
- slēpt Likt, arī glabāt (ko) tā, lai citi (to) nevar ieraudzīt, atrast.
- atkomandēt Likt, lai atnāk, atbrauc (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.).
- stīpot Likt, vilkt (parasti traukam) stīpu.
- nolīkumot Līkumojot noiet, noskriet, nobraukt.
- atvienot Likvidēt, pārtraukt (savienojumu).
- ķīļlīnija Līnija, ko veido kuģi, kas brauc cits aiz cita.
- izlīt Līstot šķidrumam, iztukšoties (par trauku).
- nomazgāt Līstot, plūstot noskalot tīru (ko) - par lietu, straumi u. tml.
- mazgāt Līstot, plūstot skalot (ko) - par lietu, straumi u. tml. Līstot, plūstot skalot (netīrumus) no kā.
- trauksminieks Literāra grupējuma dalībnieks, kas 20. gadsimta divdesmito gadu beigās un trīsdesmito gadu sākumā publicējās žurnālā «Trauksme».
- urbānisms Literatūrā un mākslā - lielpilsētas dzīves, tās straujās dinamikas attēlojums.
- artroze Locītavu saslimšana, ko parasti izraisa vielmaiņas traucējumi, deģeneratīvas izmaiņas locītavās. Distrofiskais artrīts.
- kumurot Locīties, krampjaini raustīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī ķepuroties.
- aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu). _imperf._ Lodēt ciet.
- surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pētī runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
- izlakt Lokot izēst (barību). Lokot iztukšot (trauku).
- koncentrāts Lopbarība ar bagātīgu barības vielu saturu, (piemēram, graudi, klijas, rauši).
- Sojas rauši Lopbarības rauši, ko iegūst, pārstrādājot sojas sēklas.
- Piena pārraugs Lopkopības pārraugs.
- izbrukt Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to). Strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko).
- pieņemt Ļaut (kādam) izpaust (piemēram, labvēlību, draudzīgu attieksmi). Ļaut (kādam) rīkoties savā labā.
- Mesties (kāda) apkampienos Ļaut (kādam) sevi strauji apskaut.
- izlaist Ļaut (transportlīdzeklim) izbraukt.
- brēcināt Ļaut brēkt, raudāt. Panākt, ka brēc (mazi bērni).
- laist Ļaut, arī likt (kādam) pārtraukt, arī izbeigt regulārā darba veikšanu. Ļaut, arī likt (kādam) nonākt citos apstākļos.
- noļodzīties Ļogoties noiet, nonākt, arī nobraukt.
- krist Ļoti aizrauties (ar kādu), iemīlēties (kādā), censties iegūt (tā) simpātijas.
- krist Ļoti aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
- Līdz septītajiem sviedriem Ļoti aizrautīgi, līdz pagurumam.
- Līdz septītajiem sviedriem Ļoti aizrautīgi, līdz pagurumam.
- rīma Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks.
- rīļa Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks. Rīma (2).
- rijīgs Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs.
- Kā ar nazi pārgriezt (arī nogriezt) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt. Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
- aizjozt Ļoti ātri aiziet, aizbraukt.
- spiest Ļoti ātri braukt.
- apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
- izjoņot Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt (daudzās vai visās vietās). Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- joņot Ļoti ātri pārvietoties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- joņot Ļoti ātri skriet. Traukties.
- aizšaut Ļoti ātri, strauji (kur) aiziet, aizbraukt.
- izšaut Ļoti ātri, strauji iziet, izbraukt.
- izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem.
- izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst cauri (kam), caur (ko).
- pašauties Ļoti ātri, strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- ģimene Ļoti cieši saistītu, draudzīgu cilvēku grupa.
- kaismīgs Ļoti dedzīgs, aizrautīgs.
- Bez (sava) gala Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- Bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- bez Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- Bez jēgas Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- Bez mēra, arī bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, daudz, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- Kā dieva ausī Ļoti labi, bezrūpīgi, arī netraucēti, ērti.
- Kā dieva ausī Ļoti labi, bezrūpīgi, arī netraucēti, ērti.
- Dusēt (arī gulēt) kā mātes klēpī Ļoti labi, netraucēti gulēt.
- Gulēt (arī dusēt) kā mātes klēpī Ļoti labi, netraucēti gulēt.
- Gulēt (arī dusēt) kā mātes klēpī Ļoti labi, netraucēti gulēt.
- Dusēt (arī gulēt) kā mātes klēpī Ļoti labi, netraucēti gulēt.
- kaisme Ļoti liela dedzība, aizrautība.
- ātrums Ļoti lielā steigā, arī satraukumā.
- bezprātīgs Ļoti liels, ļoti aizrautīgs, ārkārtīgs.
- Vienā (arī dieva) mierā Ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
- Vienā mierā Ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
- nemierīgs Ļoti nevienmērīgs, strauji mainīgs (par parādībām dabā).
- notriekt Ļoti nobraukt (transportlīdzekli).
- Izjoņot caur smadzenēm Ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām). Ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
- Izjoņot caur smadzenēm Ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām). Ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
- izmisis Ļoti satraukts (par dzīvniekiem).
- taurēt Ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu).
- sīksts Ļoti skops, mantrausīgi taupīgs.
- pelīti Ļoti smalkgraudaini, parasti viendabīgi, nogulumieži, kam atsevišķu daļiņu diametrs ir mazāks par 0,01 vai 0,001 milimetru.
- kaislība Ļoti spēcīga aizraušanās, nodošanās. Spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
- azarts Ļoti spēcīga, bieži ar risku saistīta aizraušanās, kaislība.
- versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis. Versmains (2).
- versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis. Versmīgs (2).
- afekts Ļoti spēcīgs, īslaicīgs satraukums.
- Stāvēt (arī būt) uz papēžiem Ļoti stingri, neatlaidīgi uzmanīt, uzraudzīt.
- Stāvēt (arī būt) uz papēžiem Ļoti stingri, neatlaidīgi uzmanīt, uzraudzīt.
- Baltas asaras raudāt Ļoti stipri raudāt.
- Baltas asaras raudāt Ļoti stipri raudāt.
- nokaitināt Ļoti stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
- Visā galvā Ļoti stipri, skaļi (kliegt, raudāt u. tml.).
- Visā galvā Ļoti stipri, skaļi (kliegt, raudāt u. tml.).
- Raudāt visā (arī pilnā) galvā, arī raudāt pilnā kaklā Ļoti stipri, skaļi raudāt.
- aizskriet Ļoti straujā gaitā aiziet.
- karstdabis Ļoti straujas dabas cilvēks. Arī karstgalvis.
- aizsviesties Ļoti strauji (arī pēkšņi) aizsteigties.
- aizsprāgt Ļoti strauji aizlēkt, aizvirzīties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- aizskriet Ļoti strauji aiztecēt (par ūdeņiem).
- aizsisties Ļoti strauji aizvirzīties (aiz ka), parasti slēpjoties.
- aizcirsties Ļoti strauji aizvirzīties (priekšā).
- atsprāgt Ļoti strauji atlēkt, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem..
- šauties Ļoti strauji celties (no guļus, sēdus, tupus stāvokļa).
- iesprāgt Ļoti strauji ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- šauties Ļoti strauji izplatīties (kādā virzienā) - par liesmām, arī gaismu. Plaiksnīties (par zibeni).
- izsprāgt Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- iztriekties Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iztriekties Ļoti strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- ņirbēt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā. Tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā. Zibēt.
- šauties Ļoti strauji kustēties, virzīties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām).
- paņirbēt Ļoti strauji pakustēties šurp turp.
- pacirsties Ļoti strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Pasisties (1).
- uzsprāgt Ļoti strauji piecelties (kājās, retāk sēdus).
- joņot Ļoti strauji plūst.
- zibēt Ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- uzņirbēt Ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
- šaudīt Ļoti strauji vērst (acis, skatienu) pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm.
- šaudīties Ļoti strauji vērsties pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm (par acīm, skatienu).
- šauties Ļoti strauji virzīties (par šķidrumu, gaisu, gāzi, sīkām vielas daļiņām u. tml.).
- šauties Ļoti strauji virzīties, pārvietoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ņirbēt Ļoti strauji virzīties. Ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- Pilnās burās, arī ar pilnām burām Ļoti strauji, ar lielu sparu un apņēmību.
- Pilnās burās Ļoti strauji, ar lielu sparu un apņēmību.
- zibeņot Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- zibēt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- zibināt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- zibināties Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- zibsnīt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- zibināt Ļoti strauji, ātri kustināt.
- Kā zibens Ļoti strauji, ātri.
- atgūties Ļoti strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu.
- atņemties Ļoti strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu.
- straume Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā. Aumaļām.
- aumaļām Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā. Straumēm.
- ugunīgs Ļoti straujš (par personības, rakstura, psihes īpašībām). Ļoti spēcīgs (par jūtām).
- ugunīgs Ļoti straujš (piemēram, par deju, skaņdarbu).
- ugunīgs Ļoti straujš, dedzīgs, kaislīgs (par cilvēkiem).
- ugunīgs Ļoti straujš, nevaldāms (par dzīvniekiem).
- drudžains Ļoti straujš, sasprindzināts (par norisi, stāvokli). Pārmērīgi steidzīgs (par darbību).
- mutuļains Ļoti straujš, spraigs (par notikumiem, norisēm).
- sasaistīt Ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties.
- sirdsdraudzene Ļoti tuva draudzene, kurai uztic visslēptākās domas un jūtas.
- sirdsdraugs Ļoti tuvs draugs, kuram uztic visslēptākās domas un jūtas.
- Kā uz karstām oglēm Ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.
- Kā uz (karstām) oglēm Ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.
- trakot Ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem.
- Raudzīties (arī skatīties) ar abām acīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti raudzīties.
- Izlēkt no biksēm Ļoti uztraukties.
- Skatīties (kādam) uz pirkstiem Ļoti vērīgi uzraudzīt, uzmanīt (kādu).
- Skatīties (kādam) uz pirkstiem Ļoti vērīgi uzraudzīt, uzmanīt (kādu).
- gauži Ļoti žēli, rūgti, arī intensīvi (piemēram, raudāt, žēloties).
- paraugstunda Mācību stunda, kas ar mācību un audzināšanas darba metodēm noder par paraugu. Priekšzīmīga mācību stunda.
- brīvlaiks Mācību un nodarbību pārtraukums (mācību iestādēs) pēc noteikta mācību posma.
- tālākmācīšanās Mācīšanās tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
- viesmācītājs Mācītājs, kas ieradies no citurienes un notur dievkalpojumu citā draudzē.
- porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
- sievišķīgs Maigs, liegs, arī trausls, graciozs (piemēram, par stilu).
- iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet. Iebraukt (ceļā, mājās u. tml.).
- piegriezties Mainot kustības virzienu, pieiet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- kuličs Maize, kas gatavota no saldas raudzētas mīklas ar rozīnēm un mandelēm un ko parasti ēd pareizticīgo lieldienās.
- nomalt Mājot (ko), atraut, zaudēt (ķermeņa daļu).
- mākoņsprauga Mākoņu sprauga.
- nodoklis Maksājums, ko baznīca iekasē, parasti no draudzes locekļiem.
- bankrots Maksātnespēja, kārtojamo maksājumu pārtraukšana (kapitālistiskajās valstīs) Saimniecisks sabrukums.
- izrāviens Maksimālā ātruma strauja sasniegšana. Strauja, pēkšņa izvirzīšanās (uz priekšu).
- pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gadsimtā), kurā izmantoja gotikas paraugus.
- spinings Makšķere ar spoli, uz kuras tin makšķerauklu ar vizuli.
- piecirst Makšķerējot strauji paraut makšķerēšanas rīku, lai āķis ieķertos zivs ķermenī.
- pārosis Māla trauks (Austrumlatvijā), kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
- pārinieks Māla trauks (Austrumlatvijā), ko veido divi kopā sastiprināti mazāki trauki un kopēja pusapļa veida osa.
- piemalt Maļot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- iemalt Maļot, arī griežot iejaukt. Maļot, arī griežot ieraut (kur iekšā).
- izmanevrēt Manevrējot izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekli.
- mantrausis Mantrausīgs cilvēks.
- badakāsis Mantrausīgs skopulis.
- rīkļurāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļu rāvējs.
- Rīkļu rāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļurāvējs.
- Rīkļu rāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļurāvējs.
- rausējs Mantrausis.
- rāvējs Mantrausis.
- mīkla Masa, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai.
- klints Masīva akmens krauja. Ļoti liels masīvs akmens ar stāvām malām.
- lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā atbalsta apstrādājamo materiālu, kaļot ar roku darbarīkiem.
- nomaskēt Maskējot padarīt (ko) neieraugāmu.
- novācējs Mašīna, agregāts kultūraugu ražas novākšanai.
- topoloģija Matemātikas nozare, kuras pamatā ir nepārtrauktības ideja.
- tenisits Materiāls - smalki samalti māla ķieģeļu graudi sporta laukumu, skrejceļu u. tml. segumu veidošanai.
- pildmateriāls Materiāls (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai.
- drīve Materiāls, ar ko aizpilda nelielas spraugas.
- Matu mezgls Matu savijums, saspraudums (parasti pakausī).
- Matu mezgls Matu savijums, saspraudums (parasti pakausī).
- akmeņgrauzis Maza akmeņgraužu dzimtas saldūdens zivs dzeltenīgā vai brūnganā krāsā.
- rosters Maza elektriska krāsns, parasti maizīšu grauzdēšanai.
- mēlīte Maza plēvaina plātne starp lapas plātni un maksti (graudzālēm).
- piemazgāt Mazgājot, mazgājoties padarīt ļoti netīru (parasti ūdeni traukā, arī trauku ar ūdeni).
- vanna Mazgāšanās, iegremdējoties šādā traukā, tilpē. Arī ārstnieciska pelde, iegremdējoties šādā traukā, tilpē (ar ūdenim pievienotiem ārstnieciskiem līdzekļiem).
- aizplēst Mazliet atplēst, atraut.
- Nobirdināt asaras Mazliet noraudāt.
- Notecināt dažu asaru (retāk pa asarai) Mazliet paraudāt.
- Noraudāt kādu (arī dažu labu) asaru Mazliet pāraudāt.
- Durvju sprauga (arī šķirba, maliņa) Mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
- Durvju sprauga (arī šķirba) Mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
- Durvju šķirba (arī sprauga) Mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
- brēkulis Mazs bērns (parasti zīdainis), kas bieži raud. Raudošs bērns.
- ploška Mazs gaismeklis - trauks, kurā ievietots kurināmais un dakts.
- pelmenis Mazs, ar gaļu pildīts ne raudzētas mīklas veidojums, ko ēd, novārītu ūdenī, arī ceptu.
- būcenis Mazs, neērts, neglīts, arī vecs miteklis. Grausts.
- bufete Mēbele ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai.
- skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
- traumatoloģija Medicīnas nozare, kas ietver traumu ārstēšanu un profilaksi.
- subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ātrsta uzraudzībā.
- Medus rausis Medusrausis.
- mašīna Mehānisku, hidraulisku, elektrisku elementu sakopojums lietderīgā darba veikšanai, enerģijas pārveidošanai.
- sameklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
- uzmeklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
- atrast Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
- sameklēt Meklējot izraudzīt (kādu) uzdevuma, amata u. tml. veikšanai. Meklējot izraudzīt (dzīvesbiedru).
- izmeklēt Meklējot izraudzīties (no vairākiem līdzīgiem). Izvēlēties.
- Gāzt māju (arī visas malas) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
- Gāzt māju (arī visas malas) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
- Gāzt visas malas (arī māju) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
- Gāzt visas malas (arī māju) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
- ievākt Meklējot sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu paraugus). Savākt.
- vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veidot (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos). Sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
- Kulišu papuve Melnā papuve (sausa klimata rajonos), kur slejās audzē kultūraugus ar augstu stublāju.
- Kulišu papuve Melnās papuves paveids (sausa klimata rajonos), kur slejās audzē kultūraugus ar augstu stublāju.
- Putošā melnplauka Melnplauka, kurā grauda vietā vārpā rodas melna miltaina viela.
- Putošā melnplauka Melnplauka, kurā grauda vietā vārpā rodas melna miltaina viela.
- Cietā melnplauka Melnplauka, kurā grauds piepildās ar melnu miltainu vielu.
- lunīts Mēness iežu paraugs.
- Tramvaja (arī trolejbusa, autobusa) kartīte (arī karte) Mēnešbiļete braukšanai tramvajā (trolejbusā autobusā).
- Tramvaja (arī trolejbusa, autobusa) karte (arī kartīte) Mēnešbiļete braukšanai tramvajā (trolejbusā, autobusā).
- Braukšanas karte (arī kartīte) Mēnešbiļete braukšanai tramvajā, trolejbusā, autobusā.
- Braukšanas kartīte (arī karte) Mēnešbiļete braukšanai tramvajā, trolejbusā, autobusā.
- Tramvaja karte (arī kartīte) Mēnešbiļete braukšanai tramvajā.
- Trolejbusa karte Mēnešbiļete braukšanai trolejbusā.
- barogrāfs Mēraparāts, kas nepārtraukti reģistrē un automātiski pieraksta atmosfēras spiedienu.
- mērs Mēraukla. Arī kritērijs.
- krist Mesties virsū, uzbrukt (kādam) - par cilvēkiem. Uzbrūkot strauji ķerties (kādam, piemēram, drēbēs) - par cilvēkiem.
- bruņas Metāla (parasti tērauda) plāksnes, kuras izmanto kāda objekta aizsargāšanai.
- trumulis Metāla trauks (parasti konusveida) ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai.
- superfinišs Metāla, parasti apaļu, sagatavju sevišķa gludapstrāde ar vibrējošām smalkgraudainām galodām.
- konverters Metalurģisks agregāts, kurā iegūst tēraudu no izkausēta ķeta, pūšot tam cauri gaisu vai skābekli.
- kvarcīts Metamorfisks iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kuram ir graudaina struktūra.
- masts Meža vai lauka gabals, kas izraudzīts dzīvnieku medīšanai ar dzinējiem.
- purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug priežu tīraudze retumis ar purva bērza mistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- vēris Mežs, kurā aug egļu tīraudze vai egļu audze ar bērzu, apšu un baltalkšņu piemistrojumu, retāk bērzu, apšu, baltalkšņa tīraudze vai bērzu, apšu, baltalkšņu audze ar egļu piemistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība (līdz 1959. gadam), kas bija nodota mežsarga uzraudzībā.
- Mīcīt raušus Mīcīt miklu raušu cepšanai.
- Tīras (arī skaidras) debesis Miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).
- Skaidras (arī tīras) debesis Miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).
- Tīras (arī skaidras) debesis Miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).
- līdzsvars Mierīgs, nesatraukts (psihiskais) stāvoklis.
- Rāms gars Mierīgs, nesatraukts psihiskais stāvoklis.
- stigmiets Miets, ko novieto vertikāli līnijas nospraušanai vai attāluma mērīšanai starp diviem punktiem.
- izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī). Vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
- autoinspekcija Milicijas daļa (nodaļa), kas kontrolē automototransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību.
- Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
- Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
- piemīlīgs Mīlīgs, draudzīgs (par cilvēkiem).
- kapitulācija Militārs nolīgums, ko noslēdz uzvarētājs ar sakauto pretinieku par karadarbības pārtraukšanu.
- koļi Miltu ērces. Kodes. Koksngrauži.
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
- nāve Mitoloģiska būtne (parasti cilvēka skeleta veidā ar izkapti), kas pārtrauc cilvēka dzīvību.
- Koku tārpi Mizgrauži.
- natūra Modelis, arī daba kā paraugs, materiāls (tēlotājā mākslā).
- mode Modernu apģērba gabalu paraugi.
- mopēdisms Motosporta veids - braukšana ar mopēdiem.
- spīdvejs Motosporta veids - braukšana ar motociklu pa stadiona ledus celiņu vai pa izdedžu vai zemes un zāles treku.
- Nemierīgs miegs Murgains, saraustīts miegs.
- tarāns Mūru graujamā ierīce - trosēs vai ķēdēs iekārts baļķis.
- stiebrmuša Mušveida divspārņu apakškārtas sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās.
- divertisments Muzikāls vai dramatisks priekšnesums, izklaidējošs iespraudums vai papildinājums izrādē.
- Britu nāciju sadraudzība Nāciju sadraudzība (līdz 1947. gadam).
- Asaras kāpj (uz augšu) Nāk raudas.
- nodeva Nauda vai noteikts produktu daudzums, ko baznīca ņem no draudžu locekļiem.
- krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piemēram, keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
- Galda piederumi Naži, dakšiņas, karotes, trauki, salvetes.
- Ne par pašu vilku nebēdāt Ne par ko neuztraukties.
- ļaut Neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi).
- ļaut Neaizkavēt, nepārtraukt (skatiena vēršanos kur).
- slikti Neapmierinoši, ar (fizioloģiskiem vai psihiskiem) traucējumiem (justies).
- grimt Neatlaidīgi raudzīties, vērties (kur) - par acīm, skatienu.
- noliegt Neatļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt). Aizliegt.
- sholastika Neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids.
- smieties Nebaidīties, arī neuztraukties.
- Noņemt zāles Nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles.
- Noņemt zāles Nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles.
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
- nedraugs Nedraudzīgs cilvēks.
- Tramīgs miegs Nedziļš, saraustīts miegs.
- Iesisties (arī iešauties) vidū (arī starpā) Negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.), arī strauji iejaukties sarunā, runā.
- Iesisties starpā (arī vidū) Negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
- Iesisties starpā (arī vidū) Negaidīti, pēkšņi pārtraukt (ar savu runu, darbību, u. tml.).
- Vilka pase Negribēts atbrīvojums, piemēram, no darba, atteikums, saistību pārtraukums.
- Vilka pase Negribēts atbrīvojums, piemēram, no darba, atteikums, saistību pārtraukums.
- Laist (retāk mest) pār galvu (retāk pāri galvai) Neievērot (parasti ko nepatīkamu). Neuztraukties (par ko).
- Laist (retāk mest) pār galvu (retāk pāri galvai) Neievērot (parasti ko nepatīkamu). Neuztraukties (par ko).
- Mest (biežāk laist) pār galvu (retāk pāri galvai) Neievērot (parasti ko nepatīkamu). Neuztraukties (par ko).
- pauze Neilgs pārtraukums (kādā darbībā, norisē).
- pauze Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē).
- pakratīties Neilgu laiku braukt transportlīdzeklī, kas krata.
- paraut Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt. Parauties (3).
- pavirpuļot Neilgu laiku strauji griezties (piemēram, dejojot, slidojot).
- uzsprauslot Neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt.
- pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet bažīties, uztraukties.
- pabraucīt Neilgu laiku, mazliet braucīt (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
- pabraukāt Neilgu laiku, mazliet braukāt (par cilvēku).
- pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt. Arī pavizināties.
- padraudzēties Neilgu laiku, mazliet draudzēties.
- pagrauzdēt Neilgu laiku, mazliet grauzdēt.
- pagrauzt Neilgu laiku, mazliet grauzt (par grauzējiem, arī par dažiem kukaiņiem).
- paauklēt Neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
- pakraukāt Neilgu laiku, mazliet kraukāt.
- pakraukāties Neilgu laiku, mazliet kraukāties.
- pakraukšķēt Neilgu laiku, mazliet kraukšķēt.
- pakraukšķināt Neilgu laiku, mazliet kraukšķināt.
- pakraukt Neilgu laiku, mazliet kraukt.
- pakraut Neilgu laiku, mazliet kraut.
- paķērkt Neilgu laiku, mazliet ķērkt (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
- pasargāt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
- pavākt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem).
- pakaukt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī.
- paraudāt Neilgu laiku, mazliet raudāt.
- paraudināt Neilgu laiku, mazliet raudināt.
- paraudzēt Neilgu laiku, mazliet raudzēt.
- paraustīt Neilgu laiku, mazliet raustīt.
- paraustīties Neilgu laiku, mazliet raustīties.
- parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, tērauda priekšmetu, detaļu).
- paņaudēt Neilgu laiku, mazliet runāt žēlā, raudulīgā balsī. Arī pažēloties.
- pakutināt Neilgu laiku, mazliet satraukt, uzbudināt.
- pasprauslot Neilgu laiku, mazliet sprauslāt.
- pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
- pasvilpt Neilgu laiku, mazliet svilpt (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet traucēt (piemēram, pasākumu, norisi). Arī izjaukt.
- patraucēt Neilgu laiku, mazliet traucēt.
- patraukt Neilgu laiku, mazliet traukt.
- aprast Neizjust kā neparastu vai traucējošu.
- atsacīties Neizraudzīties, neizvēlēties sev (piemēram, apģērbu), iztikt (bez tā).
- Mūžīgais šahs Neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus.
- strandēt Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi).
- atdurties Nejauši atrast, ieraudzīt (ko svarīgu). Uzdurties.
- Uziet (retāk uznākt) (kam) virsū Nejauši, negaidīti ieraudzīt, atrast, sastapt.
- atrast Nejauši, negaidīti ieraudzīt, uziet (ko cita pazaudētu vai noslēptu).
- negadījums Nejaušs notikums, kas, piemēram, apdraud (kāda) veselību, dzīvību, rada materiālus zaudējumus. Arī nelaimes gadījums.
- Ne par kādu naudu Nekādā gadījumā. Neraugoties ne uz ko.
- lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- ugunsgrēks Nekontrolējams degšanas process, kas saistīts ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai. Attiecīgā uguns, liesmas.
- aizlaist Nekopjot, netīrot, neuzraugot pieļaut, ka nonāk nolaistā, arī neizmantojamā stāvoklī.
- bišaugi Nektāraugi.
- medusaugi Nektāraugi.
- Kā sasalis Nekustīgi (uztraukumā, samulsumā, sasprindzinājumā u. tml.).
- bedrains Nelīdzens, ar iedobumiem (piemēram, par ceļu). Izbraukts.
- doze Neliela (parasti apaļa vai ieapaļa) kārba, arī neliels trauks.
- kniepadata Neliela adata ar apaļu galviņu (kā) piespraušanai vai saspraušanai.
- pūdernīca Neliela kārba, neliels trauks pūdera glabāšanai.
- tinējsmecernieks Neliela vabole, kam ir raksturīgs smeceris un kas bojā augu daļas, it īpaši lapas, tās apgraužot un satinot.
- spradzis Neliela, parasti melna, zili vai zaļi mirdzoša lapgraužu apakšdzimtas vabole, kas spēj tālu lēkt.
- urga Neliela, šaura ūdenstece, parasti strauts, tērce.
- ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas nobraukšanai, parasti no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
- glāze Neliels (parasti cilindrveida) stikla vai cita, parasti caurspīdīga, materiāla trauks bez osas, no kura dzer.
- kivete Neliels (parasti četrstūrains) stikla trauks (optiskajā aparatūrā šķidrumu īpašību pētīšanai).
- ķocis Neliels (parasti koka, māla) trauks.
- saksauls Neliels balandu dzimtas koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām.
- jūrascūciņa Neliels grauzēju kārtas domesticēts dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes.
- šinšilla Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks (Dienvidamerikā) ar sudrabpelēku apmatojumu.
- lemings Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu, pelēkbrūnu, plankumainu apmatojumu.
- Kārtainā lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
- Kārtainā lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
- sicista Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru. Kārtainā lēcējpele.
- vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
- lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kas pārvietojas lēcieniem.
- dzeloņcūka Neliels grauzēju kārtas zīdītājs ar garām, asām adatām ādā, sevišķi uz muguras.
- piknometrs Neliels noteikta tilpuma trauks, ko izmanto, lai noteiktu šķidrumu un cietvielu īpatnējo masu vai blīvumu, nosverot šajā traukā iepildīto vielu.
- rīdziņa Neliels strauts, grāvis. Neliela kanalizācijas noteka.
- tintnīca Neliels tintes trauks, kurā rakstot mērc rakstāmspalvu. Rakstāmgalda piederums ar vienu vai vairākiem šādiem traukiem.
- cukurtrauks Neliels trauks cukura pasniegšanai galdā.
- krējumtrauks Neliels trauks krējuma pasniegšanai galdā.
- pipartrauciņš Neliels trauks piparu pasniegšanai galdā. Piparnīca.
- piparnīca Neliels trauks piparu pasniegšanai galdā. Pipartrauciņš.
- sviestnīca Neliels trauks sviesta pasniegšanai galdā.
- sālstrauks Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai. Sālnīca.
- sālnīca Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai. Sālstrauks.
- mēriņš Neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu daudzuma mērīšanai. Neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu dzeršanai.
- strupaste Neliels vai vidēji liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsu asti.
- ciba Neliels, apaļš (krijas vai bērza tāss) trauks ar vāciņu.
- īss Neliels, bet straujš (par kustību).
- kāmis Neliels, drukns grauzēju dzimtas dzīvnieks ar ādainām ausīm, lielām acīm, īsu asti (stepju apgabalos).
- klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piemēram, ūdenī, buljonā.
- Komētveida miglājs Neliels, komētai līdzīgs galaktisks miglājs ar nepārtrauktu starojumu.
- Komētveida miglājs Neliels, komētai līdzīgs galaktisks miglājs ar nepārtrauktu starojumu.
- šalanda Neliels, liellaivai līdzīgs seklas iegrimes kuģis, ko parasti izmanto kuģu piekraušanai un izkraušanai.
- spilventiņš Neliels, mīksts spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai.
- trauciņš Neliels, noteiktām vajadzībām (parasti ēdiena piedevu, piemēram, garšvielu, ievietošanai) piemērots trauks.
- krūzīte Neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas vai metāla) dzeramais trauks, bieži ar osu. Tase.
- stiga Neliels, parasti iestaigāts, iebraukts, lauku ceļš. Arī taka.
- tase Neliels, parasti keramikas (kafijas, tējas u. tml.) dzeramais trauks, kam ir osa un ko, pasniedzot galdā, novieto uz apakštases.
- blašķe Neliels, pudelei līdzīgs, blīvi aizskrūvējams vai aizkorķējams trauks (piemēram, dzēriena līdzņemšanai).
- susuris Neliels, vāverei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, noapaļotām ausīm un garu, kuplu asti.
- liegt Neļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt).
- Nenoraudāt nevienu asaru Nemaz neraudāt.
- Jautrs miegs Nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
- Jautrs (retāk putna) miegs Nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
- Putna (biežāk jautrs) miegs Nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
- Trausls miegs Nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
- Ēst ar ēšanu Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam). Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi.
- Ar katru acumirkli Nemitīgi, nepārtraukti.
- Katru acumirkli (arī brīdi, mirkli, dienu u. tml.) Nemitīgi, nepārtraukti. Arvien (2).
- Ar katru acumirkli (arī brīdi, mirkli, dienu u. tml.) Nemitīgi, nepārtraukti. Arvien (2).
- Katru (arī ikkatru) mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) Nemitīgi, nepārtraukti. Arvien (2).
- Ar katru mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) Nemitīgi, nepārtraukti. Arvien (2).
- neatlaidīgs Nemitīgs, nepārtraukts (par skaņu).
- šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīgs (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- nedrošs Nenoteikts, saraustīts, arī nepilnīgs.
- vārīgs Nenoturīgs, viegli pārtraucams (par darbību, stāvokli).
- pusteikums Nepabeigts, aprauts teikums, izteikums.
- Kā uz adatām Nepacietīgi, nemierīgi, arī satraukti.
- dīžāties Nepacietīgi, strauji mīdīties (parasti par zirgiem).
- Nelikties uztraukties Nepakļauties uztraukumam.
- laidā Nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā.
- kadrs Nepārtraukta kinolentes daļa, kurā fiksēta atsevišķa epizode.
- trajektorija Nepārtraukta līnija, ko pārvietojoties veido materiāls punkts, fizikāls ķermenis.
- nolīt Nepārtrauktā plūsmā virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par sīkiem priekšmetiem.
- laidā Nepārtrauktā secībā. Visu laiku nepārtraukti.
- Vienā laidā Nepārtrauktā secībā. Visu laiku nepārtraukti. Arī nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā. Arī vienkopus, vienā kopumā.
- Uguns siena Nepārtraukta, samērā augsta uguns josla.
- tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa.
- elevators Nepārtrauktas darbības transporta mašīna (beramo materiālu vienlaicīgai vertikālai un horizontālai pārvietošanai).
- norija Nepārtrauktas darbības transportlīdzeklis - pie ķēdes piestiprinātu kausu kopums.
- lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
- lente Nepārtrauktas kustības slīdošs elements (garas joslas veidā) kā pārvietošanai (parasti transportierīcēs).
- tecēt Nepārtraukti līt (par lietu).
- laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
- bērt Nepārtraukti šaut.
- sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties, kustēties lielākā daudzumā (par maziem dzīvniekiem, parasti par kukaiņiem).
- plūst Nepārtraukti tikt transportētam. Nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
- plūst Nepārtraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
- No vietas Nepārtraukti, arī neko neizlaižot.
- mita Nepārtraukti, bez apstājas.
- bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas).
- caurs Nepārtraukti, no sākuma līdz beigām, visu laika posmu.
- plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- Ikkatru acumirkli (arī brīdi, mirkli u. tml.) Nepārtraukti, vienmēr.
- Vienā gabalā Nepārtraukti.
- Visu laiku Nepārtraukti.
- Vienā gabalā Nepārtraukti.
- Visu laiku Nepārtraukti.
- kontinuitāte Nepārtrauktība, savstarpēja saistība.
- sinartroze Nepārtraukts kaulu savienojums.
- pilns Nepārtraukts, noslēgts (par riņķi, riņķa līniju).
- stundīgs Nepārtraukts, pastāvīgs.
- kontinuitīvs Nepārtraukts, savstarpēji saistīts.
- kontinuums Nepārtraukts, secīgs kopums, veidojums.
- trallas Nepārtrauktu skaņu kopums --> trallināt.
- Kā mūris Nepārvarams, nesagraujams.
- krampji Nepatvaļīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko, piemēram, izraisa nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
- Turēt pienācīgā (arī zināmā) attālumā (retāk atstatumā) Nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
- Turēt zināmā (arī pienācīgā) atstatumā (biežāk attālumā) Nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
- Turēt zināmā (arī pienācīgā) attālumā (retāk atstatumā) Nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
- Turēt zināmā (arī pienācīgā) attālumā (retāk atstatumā) Nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
- Turēt zināmā (arī pienācīgā) attālumā (retāk atstatumā) Nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
- defekts Nepilnība, funkciju traucējums (organismā, orgānā).
- slikti Nepilnīgi, ar traucējumiem (norisināties, pastāvēt) - par organisma, tā daļu funkcijām.
- slikti Nepilnīgi, ar traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem).
- kalkulators Neprogrammējams aritmometrs, kam operāciju veikšanai nepieciešama operatora nepārtraukta darbība.
- mace Neraudzēta plāna maize, ko ēd jūdaisma svētkos, kuri veltīti jūdu izceļošanai no Ēģiptes.
- Par spīti Neraugoties uz (ko).
- psihastēnija Nervu sistēmas darbības traucējumi, kas izpaužas gan psihopātijas, gan neirozes formā.
- horeja Nervu slimība, kurai raksturīga nepatvaļīga, juceklīga muskuļu saraušanās.
- Viena lējuma Nesaraujami saistīts. Viengabalains, monolīts.
- Viena lējuma Nesaraujami saistīts. Viengabalains, monolīts.
- sakausēties Nesaraujami, cieši savienoties (piemēram, par īpašībām, parādībām).
- sakausējums Nesaraujams, ciešs (piemēram, īpašību, parādību) savienojums.
- vienāds Nesaraustīts, vienmērīgs (piemēram, par elpu).
- disharmonija Nesaskaņa, griezīgs skanējums. Saskaņas, harmonijas traucējums.
- šizofrēnija Neskaidras izcelsmes psihiska slimība, kas izraisa raksturīgas pārmaiņas personībā, psihisko procesu traucējumus.
- pienest Nesot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku, telpu).
- uzdot Nespējot izturēt līdz galam, pārtraukt ko veikt, neturpināt iesākto.
- ūdensnēši Nēši ar ūdens traukiem.
- Palikt iepakaļ (arī iepakaļus, iepakaļis apv., iepakaļš apv.) Netikt līdzi, arī atrasties, nokļūt aizmugurē pārējiem (gājienā, braucienā).
- Likt mierā (arī mieru) Netraucēt ar savu rīcību, nejaukties kāda dzīvē.
- Likt mierā (arī mieru) Netraucēt ar savu rīcību, nejaukties kāda dzīvē.
- Laist (kādu) mierā Netraucēt, neaizskart (kādu). Neiesaistīt darbībā, pasākumā.
- Laist (kādu) mierā Netraucēt, neaizskart (kādu). Neiesaistīt darbībā, pasākumā.
- Likt mierā (arī mieru) Netraucēt, pārstāt traucēt ar runāšanu.
- Likt mierā (arī mieru) Netraucēt, pārstāt traucēt ar runāšanu.
- saimniekot Netraucēti uzturēties, arī izturēties kādā veidā (kur) - par dzīvniekiem.
- kluss Netraucēts (parasti par stāvokli, norisi).
- Pamest (arī atstāt) savā vaļā Neuzraudzīt, ļaut, lai dara, ko grib, kas patīk.
- lieks Nevajadzīgs. Traucējošs, kaitīgs.
- klibot Neveikt ar kāju vai kājām normālas iešanas, skriešanas kustības (piemēram, traumas dēļ).
- uzmākties Nevēlami izplatīties, iznīcinot (ko citu), traucējot (kam citam) - par parādībām dabā.
- ņirbēt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
- nelīdzens Nevienmērīgs, nelīdzsvarots. Tāds, kas nav ritmisks, noris ar pārtraukumiem.
- drebulīgs Nevienmērīgs, saraustīts (par skaņu).
- pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
- sarauties Neviļus, negribēti strauji sakustēties, nodrebēt (parasti kā negaidīta iedarbībā).
- izrauties Neviļus, negribēti tikt izrautam.
- atbraucīties Neviļus, nejauši tikt atbraucītam.
- vērpele No apaļkoka gabala izgrebts trauks ar iestiprinātu dibenu.
- cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija (šķidru, gāzveidīgu, beramu vielu, arī nelielu priekšmetu transportēšanai).
- vācele No koka mizas, saknēm vai zariem darināts trauks ar vāku.
- kviešalus No kviešu graudiem gatavots alus.
- Smilšu (arī sviesta) mīkla No kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdenu, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
- pīrāgs No rauga (arī citas) mīklas cepts (parasti ovāls) izstrādājums ar pildījumu.
- plada No rupja maluma (parasti kviešu) miltiem cepts (plāns, plakans) neraudzēts plācenis.
- spraudeņstāds No spraudeņa izaudzēts stāds.
- kristāls No šāda stikla izgatavoti priekšmeti (parasti trauki).
- kerns No urbuma iegūts ieža paraugs cilindriska stieņa veidā. Urbuma serde.
- potvasks No vaska, sveķiem, taukiem un spirta pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež koku un krūmu potējumu brūces, arī mazākas griezuma un grauzēju radītas brūces.
- gals Nobeigums, beigu posms, arī mērķis (ceļojumam, braucienam u. tml.). Nobeigums (maršrutam).
- apbraucīt Nobraucīt (visapkārt, pa virsu). Pavirši novākt (piemēram, ogas).
- noripot Nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- noripot Nobraukt gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- nolaisties Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par sauszemes transportlīdzekļiem, braucējiem tajos.
- noripot Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- noripot Nobraukt nost (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- nolaisties Nobraukt, parasti ar slēpēm, lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- nobrauciens Nobraukums.
- noskrējiens Nobraukums.
- apcirknis Nodalījums (parasti klētī vai pagrabā graudu, miltu, sakņu u. tml.) uzglabāšanai.
- treniņš Nodarbība (zirga) iebraukšanai vai ielādei, (tā) gatavošanai sacensībām.
- nolēkt Nodejot (strauju deju).
- gruntsnoma Nodeva (par gruntsgabalu), kuru gruntsgabala īpašnieks dod naudā vai graudā kādai personai vai iestādei, atzīstot tās virsīpašuma tiesības.
- Mācītāja sieciņi Nodevas graudā, kuras feodālismā un kapitālismā maksāja mācītājam pie baznīcas draudzes piederošie zemnieki.
- Mācītāja tiesa Nodevas, ko mācītājs saņēma no savas draudzes locekļiem kā kārtēju ienākumu (līdz 20. gadsimtam).
- ceļš Noejams vai nobraucams posms, attālums.
- nokrimst Noēst (cietu, barību), ar zobiem drupinot, smalcinot. Nograuzt.
- nokraukšķināt Noēst, košļājot ar kraukšķošu troksni.
- ievest Nogādāt (transportlīdzekli kur iekšā), braucot (ar to). Iebraukt.
- Saraustīt gabalos Nogalināt (parasti nāvessoda izpildē), raujot, stiepjot notiesātā ķermeni.
- atgrauzt Nograuzt.
- silvinīts Nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slāņu mijas.
- nolūzt Nogurstot neizturēt līdz galam, pārtraukt ko darīt.
- nomērīt Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nomērot Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- mērījums Noietais, nobrauktais attālums. Attiecīgais gājums, braukums.
- nogāzt Nojaukt (piemēram, celtni), parasti sagāžot, sagraujot.
- apmaldīties Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot). Pazaudēt ceļu.
- nokraukāt Nokraukāties.
- nokraukstēt Nokraukšķēt.
- nokraukstināt Nokraukšķināt.
- Sniega putraimi Nokrišņi - balti, matēti sniegveida graudi.
- Sniega putraimi Nokrišņi - balti, matēti sniegveida graudi.
- neatraujams Nol. divd. --> atraut.
- neatraudamies Nol. divd. --> atrauties.
- neizbraucams Nol. divd. --> izbraukt.
- nepārtraukts Nol. divd. --> pārtraukt.
- neraugoties Nol. divd. --> raudzīties.
- nesaraujams Nol. divd. --> saraut.
- piezemēties Nolaisties (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
- nostrīķēt Nolīdzināt ko beramu līdz ar (trauka) malām.
- Sakrist veldrē Noliekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- nobēdzināt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt. Noslēpt (1).
- noslēpt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar ieraudzīt, atrast.
- pielobīt Nolobīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- pielupināt Nolupināt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- pakaļpalicēji Nomirušā cilvēka dzīvie piederīgie, draugi, darbabiedri u. tml.
- piemizot Nomizot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauka).
- Izkratīt dvēseli pa muti Nomocīties, braucot pa sliktu ceļu, kad transportlīdzeklis ļoti kratās.
- Izkratīt dvēseli pa muti Nomocīties, braucot pa sliktu ceļu, kad transportlīdzeklis ļoti kratās.
- Izkratīt dvēseli pa muti Nomocīties, braucot pa sliktu ceļu, kad transportlīdzeklis ļoti kratās.
- ierasties Nonākt (kur iekšā). Ienākt, iebraukt.
- satuvināties Nonākt tuvās, draudzīgās attiecībās (ar kādu).
- satuvoties Nonākt tuvās, draudzīgās attiecībās (ar kādu). Satuvināties (2).
- sadraudzēties Nonākt, draudzīgās attiecībās (ar kādu). Kļūt draugiem.
- novākt Nonāvēt (bīstamu, traucējošu cilvēku).
- novākt Noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu). Noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu) un novietot (to kur).
- nošķibīt Noplūkt, noraut (parasti lapas, ogas).
- nošķibīt Noplūkt, noraut, parasti lapas, ogas (no kā).
- ar Norāda uz (piemēram, trauka) saturu.
- cauri Norāda uz darbības ilgumu un nepārtrauktību.
- uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, negaidītu (kā), parasti vajadzīga, vēlama, ieraudzīšanu, atrašanu.
- pa Norāda uz laikposmu nepārtrauktu secību.
- pie Norāda uz laikposmu nepārtrauktu secību. Pēc [2] (1).
- no Norāda uz laikposmu secības nepārtrauktību.
- pēc Norāda uz laikposmu secības nepārtrauktību.
- no Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kas tiek pārtraukts.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) ir jau ieradies, atnācis (kur) pirms kāda cita, kā cita; norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atbraukts, atvirzīts (kur) pirms kā cita.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (transportlīdzeklis) ir atbraukts, atvirzīts.
- no Norāda uz to, kas ir par pamatu, paraugu kā veidošanai, attēlošanai.
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piemēram, iet, braukt) uz priekšu, attālinoties (no kā).
- tāpat Norāda, ka kas pastāv, norisinās, neraugoties uz kādiem apstākļiem.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir galvenā uzraudzība, pārraudzība (pār ko).
- velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz velosipēdu, braukšanu ar velosipēdu.
- paraug- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kam) paraugs (2), priekšzīme.
- standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādo lies pēc kāda pieņemta parauga un tam nav būtisku individuālu atšķirību.
- paraug- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noder (kam) par paraugu (1).
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi.
- brīdināt Norādīt (uz ko draudošu), darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā).
- Stādīt (arī likt) par priekšzīmi Norādīt uz (kādu, ko) kā uz atdarināmu paraugu.
- Stādīt (arī likt) par priekšzīmi (arī paraugu) Norādīt uz kādu, ko kā uz atdarināmu paraugu.
- nokāpt Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nopinkšķēt Noraudāt.
- nopinkšķēties Noraudāties.
- apraut Noraujot saīsināt (diegus, pavedienu).
- noraut Noraukt.
- notraust Noraust (1), notraukt (1).
- notrausties Norausties.
- apraustīt Noraustot uz leju (visapkārt vai vairākās vietās), sakārtot.
- apraut Noraut (daudz vai visu).
- atraut Noraut (eksplozijas, sprādziena rezultātā).
- aptraukt Noraut, nokratīt, nobirdināt (parasti daudzus vai visus augļus, lapas).
- nostāt Norimt (kādā darbībā). Pārtraukt kustības.
- Tīrais laiks Norises, darbības ilgums, kurā nav ieskaitīts to pārtraukumu ilgums.
- Tīrais laiks Norises, darbības ilgums, kurā nav ieskaitīts to pārtraukumu ilgums.
- viļņot Norisēt spēcīgi, strauji (piemēram, par sabiedriskām parādībām, procesiem).
- viļņoties Norisēt spēcīgi, strauji (piemēram, par sabiedriskām parādībām, procesiem).
- apbirt Noritēt (par asarām, kas īsu brīdi strauji plūst).
- aritmija Normāla (sirds) darbības ritmiskuma traucējumi.
- labi Normāli, bez (fizioloģiskiem vai psihiskiem) traucējumiem (justies).
- labi Normāli, bez traucējumiem (norisināties, pastāvēt) - par organisma, tā daļu funkcijām.
- labi Normāli, bez traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem).
- samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (parasti salīdzinājumā ar šāda stāvokļa traucējumiem, piemēram, slimības, traumas gadījumā).
- nobērt Norunāt (ātri, nepārtraukti).
- nodrebēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- notrīcēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- notrīsēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- Četrās sienās Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko.
- Četrās sienās Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko.
- piesmalstīt Nosmalstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- nokraistīt Nosmalstīt krējumu (nostādinātam pienam). Nosmalstīt krējumu (traukam ar nostādinātu pienu), nokrejot.
- nospraukstēt Nospraukšķēt.
- nosprauslot Nosprausloties.
- marķēt Nospraust (kā) robežas. Iezīmēt (2).
- pārspraust Nospraust vēlreiz, no jauna (piemēram, ceļu, robežu).
- atgriezt Nospraužot robežas, atdalīt (zemes gabalu no kādas platības).
- novandīties Nostaigāties, nokraukāties.
- nobraukt Nostrādāt (visu laikposmu) ar braukšanu saistītu darbu.
- piesvērt Nosvērt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas normāli, bez traucējumiem.
- noņemt Noteiktā kārtībā pārtraukt (kā) darbību (parasti kādā vietā).
- Noņemt no uzskaites Noteiktā kārtībā pārtraukt (kāda) saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti.
- Noņemties no uzskaites Noteiktā kārtībā pārtraukt savas saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti.
- veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
- formulārs Noteikta parauga veidlapa.
- Darba pūriņš Noteikta tilpuma cilindrs (Padomju Savienībā 0,001 vai 0,02 kubikmetri) labības graudu īpatnējās masas noteikšanai.
- matadata Noteiktā veidā saliekts tievs stienis matu saspraušanai, arī rotāšanai.
- bekons Noteiktai kondīcijai atbilstoša cūkgaļa. Cauraugusi, attiecīgi apstrādāta cūkas kautķermeņa pusīte, cūkgaļas gabals (bez kauliem, viegli sālīts, sautēts vai žāvēts).
- forma Noteikts paraugs.
- nobraukāt Notērēt braukāšanai.
- nobraukt Notērēt braukšanai.
- nepatikšanas Notikums, notikumu kopums, kas sagādā daudz rūpju, raižu, uztraukuma.
- pietraukt Notraucot (piemēram, augļus) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar tiem kādu virsmu) - parasti par vēju.
- pietraukt Notraukt (piemēram, augļus) lielākā daudzumā (parasti par vēju).
- notraukt Notraukties (1).
- notraukt Notraukties (2).
- nolasīt Novākt, arī noķert, noēst (visus vai daudzus), pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par dzīvniekiem).
- nolasīt Novākt, raujot, plūcot, griežot u. tml. nost, parasti pa vienam (piemēram, ogas, sēnes).
- izlīdzināt Novērst (samēra, līdzsvara) traucējumu (piemēram, aizstājot ar ko citu, pastiprinot ar ko citu).
- nogriezties Novērsties (no kāda), pārtraukt attiecības.
- atrauties Novērsties (piemēram, no skatāmā, darāmā), pārtraukt ko darīt.
- noslēpt Novietot (cilvēku) tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt.
- noslogot Novietot (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai sablīvētu (to). Novietot kam, piemēram, vielai, materiālam virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
- uzlikt Novietot (trauku ar ko) silt, vārīties (parasti uz plīts). Novietot (ko traukā) silt, vārīties (parasti uz plīts).
- pieslēpt Novietot, nolikt tā, lai citi uzreiz nevar ieraudzīt, atrast.
- pārsviest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko). Pārmest (2).
- pārmest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko). Pārsviest (2).
- noslēpties Novietoties tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt. Paslēpties.
- uzmesties Novietoties, parasti strauji, sēdus, guļus, tupus, arī stāvus virsū (uz kā, kam).
- aberācija Novirze uzbūvē un funkcijās no tipiskā parauga.
- akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās sen radītiem tradicionāliem likumiem, klasiskiem paraugiem, atraušanās no dzīves.
- dreifēt Novirzīties no kursa (vēja vai straumes ietekmē).
- krimināluzraugs Noziedznieku uzraugs (cietumā).
- Valsts noziegums Noziegums, kas apdraud valsts drošību, politisko iekārtu.
- Valsts noziegums Noziegums, kas apdraud valsts drošību, politisko iekārtu.
- Krūšu nozīme Nozīme piespraušanai pie apģērba krūšu daļas.
- Krūšu nozīme Nozīme piespraušanai pie apģērba krūšu daļas.
- grābt Ņemt (ar darba rīku vai rokām kādu masu, kopumu). Virzīt (ar darba rīku vai rokām kādu masu, kopumu traukā, maisā).
- tomasēt Oksidēt (fosforu saturošu čugunu), lai attīrītu (to) no fosfora piemaisījumiem un pārstrādātu tēraudā.
- amfora Olveida trauks ar divām osām, paplatu kaklu un masīvu kāju (piemēram, senajā Grieķijā).
- aizkusums Organisma pagurums, kas izpaužas pastiprinātā sirdsdarbībā, elpas trūkumā (parasti pēc strauja gājiena, kāpiena u. tml.).
- šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi stipru kairinātāju (piemēram, smagu traumu, psihisku stāvokli) - perifērās asinsrites nepietiekamība, kas izraisa šūnu bojājumu.
- dekompresija Organisma stāvoklis, ko izraisa (piemēram, gaisa, ūdens) spiediena strauja pazemināšana.
- rahīts Organisma vispārēja slimība, kurai raksturīgi kalcija un fosfora maiņas un kaulu attīstības traucējumi.
- kompensators Orgāns, kas aizstāj, līdzsvaro cita orgāna darbību, ja tā ir traucēta.
- starposta Osta, kurā kuģis iebrauc ceļā uz reisa gala ostu.
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas pielāgota kuģu enkurvietai, iekraušanai un izkraušanai. Viena no divām pāra ostām, no kurām priekšējā atrodas tuvāk jūrai, bet galvenā - netālu no upes ietekas jūrā.
- spraužamadata Ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā piestiprināšanai, saspraušanai).
- lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost čaulu, mizu u. tml., tīrīt, lobīt (ko).
- lupināt Pa daļām ņemt, raut nost (čaulu, mizu u. tml., piemēram, auglim, dārzenim).
- pielasīt Pa vienam ceļot no zemes vai raujot (ko), piepildīt (ar to guzu) - par putniem.
- šmīksts Paass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
- rampa Paaugstināta uzbrauktuve, platforma (parasti noliktavas priekšā), kam ir vienāds līmenis ar automobiļa kravas platformas vai vagona grīdu.
- padraudēt Pabiedēt, draudīgi izturoties.
- pabraukāties Pabraukāt.
- nostāties Pacelties, arī atrasties virspusē (šķidrumam, traukam ar šķidrumu, ūdenstilpei) - parasti par priekšmetiem.
- izskalot Padarīt (ceļu) nelietojamu, neizbraucamu (parasti par palu vai lietus ūdeņiem).
- laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist.
- blīvēt Padarīt blīvu vai blīvāku (piemēram, spiežot, stampājot, aizdarot spraugas).
- pieblīvēt Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, piespiežot, aizdarot spraugas).
- apbrūnināt Padarīt brūnu (cilvēka ādu) - par sauli, vēju. Apraut, appūst.
- noārdēt Padarīt brūnu, arī raupju (ķermeņa daļu) - par sauli, vēju.
- pagarināt Padarīt garāku (ejamo, braucamo attālumu).
- īsināt Padarīt interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu). Kavēt (piemēram, laiku).
- attālināt Padarīt mazāk tuvu, draudzīgu. Atsvešināt.
- atsvešināt Padarīt mazāk tuvu, draudzīgu. Radīt attiecībās vēsumu.
- saīsināt Padarīt mazāku (piemēram, ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu.
- apgrūtināt Padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību).
- Aizcirst (arī aizvērt) durvis Padarīt nepieejamu (ko). Pārtraukt saistības (ar ko).
- aptumšot Padarīt tumšu vai tumšāku (aizsedzot gaismas avotu vai pārtraucot tā darbību).
- tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
- saīsināt Padarīt, parasti ievērojami, interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu). Kavēt (piemēram, laiku).
- sablīvēt Padarīt, parasti pilnīgi, blīvu (blietējot, spiežot, aizdarot spraugas u. tml.).
- klunkšķēt Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām). Atskanēt šādam troksnim.
- klunkšķis Padobjš guldzošs troksnis, kas rodas, šķidrumam strauji līstot no pudeles vai atsitoties pret trauka malām.
- Balts karogs Padošanās zīme (parasti karā) - balts auduma gabals. Zīme (balts auduma gabals) par priekšlikumu frontē vest sarunas par militāru operāciju pārtraukšanu.
- pagrasīties Padraudēt (kādam).
- gultne Padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst (piemēram, upes vai strauta) ūdens.
- bedre Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (ceļa virskārtā). Gramba.
- gramba Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (parasti ceļa virskārtā). Riteņu iebraukta sliede.
- bļoda Padziļš (parasti apaļš) trauks.
- tirāde Pagara, nepārtraukta (parasti patētisku) vārdu, teikumu virkne (runā).
- piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- piedarīt Pagatavot (parasti alu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (trauku).
- pačinkstēt Pagausties, pažēloties. Žēli, raudulīgi palūgties.
- apgrauzdēt Pagrauzdēt (no visām pusēm).
- pagrauzties Pagrauzt.
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā).
- samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā). Izmainīties (2).
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas.
- Pagriezt ceļu Paiet, arī pabraukt sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
- Sēsties (kādam) uz kakla Pakāpeniski kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), pakāpeniski uzspiest (kādam) savu gribu.
- mosties Pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā).
- mosties Pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām sabiedrībā).
- smilkstēt Paklusi, žēlabaini raudāt. Arī gausties, žēloties, žēlabaini lūgt.
- Kondicionēt graudus Pakļaut graudus pirms malšanas ūdens un siltuma iedarbībai, lai uzlabotu miltu kvalitāti.
- saaukstēt Pakļaut pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai (ķermeni, tā daļās) tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis.
- saaukstēties Pakļaut sevi pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis.
- uzkarsēties Pakļaut sevi, parasti straujai, karstuma iedarbībai.
- apraut Palēnināt, arī pārtraukt (kustību, darbu).
- aprauties Palēnināties, arī tikt pārtrauktam (par kustību, darbu).
- Uzvest uz ceļa Palīdzēt izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
- vairot Palielināt, parasti nepārtraukti (kā skaitu, daudzumu, apjomu).
- vairoties Palielināties skaitā, daudzumā, apjomā, parasti nepārtraukti.
- vairoties Palielināties skaitā, radot sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību (par dzīvniekiem, augiem).
- kāpt Palielinoties apjomā, virzīties uz augšu (piemēram, par masu). Plūst (pāri trauka malām) - par šķidrumu. Būt tā piepildītam ar šķidrumu, masu, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku).
- cepešbļoda Paliels (parasti iegarens), lēzens trauks cepeša vai cita gaļas ēdiena novietošanai.
- biķeris Paliels (parasti metāla) dzēriena trauks.
- stoņģelis Paliels trauks (parasti mazvērtīgs).
- kauss Paliels, dzeršanai paredzēts trauks ar osu. Šāds trauks bez osas.
- pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku.
- zaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.) pēc (tā) nāves, arī pēc šķiršanās (no tā).
- pazaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.), pēc (tā) nāves, arī pēc šķiršanās (no tā).
- atpalikt Palikt iepakaļ pārējiem (gājienā, braucienā u. tml.).
- aizķerties Palikt neizteiktam (par vārdiem). Aprauties (par balsi). Aizrauties.
- atlikt Palikt pāri ko iet, braukt (par attālumu).
- palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi). Strauji plūst, arī uzkrāties (kur) - par, parasti palu, ūdeņiem. Būt tādam, kur, parasti palu laikā, plūst, uzkrājas daudz ūdens (par vietu, teritoriju).
- paredzēt Pamanīt, ieraudzīt.
- Sacelt kājās Pamodināt (daudzus vai visus). Stipri satraukt (daudzus vai visus).
- izgriezt Panākot, ka pagriežas vēlamā virzienā, izbraukt, izvadīt (parasti transportlīdzekli, zirgu no kurienes, kur u. tml.).
- izglābt Panākt ar savu rīcību, an būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
- paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, ka izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
- izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- uzlaist Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks), parasti straujā gaitā, uzvirzās virsū (kādam).
- uzjundīt Panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) izraisās (psihē), uztrauc.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) spēcīgi iztaisās (psihē), uztrauc.
- pacilāt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, garīgs možums.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās satraukums.
- uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uztraukums.
- sakompromitēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, parasti liela, neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija.
- raudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) raud.
- saraudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt.
- mierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piemēram, bēdas, bailes, satraukumu).
- uzraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) strauji pieceļas (kājās, sēdus).
- spraugot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas sprauga vai spraugas.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti āda, mati) kļūst mazāk raupjš, stingrs.
- šķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) vienlaikus strauji virzās uz vairākām vai visām pusēm. Panākt, būt par cēloni, ka (kā sīka, viegla kopums) virzās šādā veidā.
- jaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, attiecības starp cilvēkiem) tiek traucēts.
- paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, attiecības, stāvoklis) kļūst saspīlētāks, draudīgāks.
- uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās uz kādas vietas.
- uztriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās uz kādas vietas.
- sasviest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, transportlīdzeklis) strauji izmaina savu stāvokli, parasti uz sāniem.
- piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, trauks, telpa) kļūst pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.).
- pārpildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, trauks) ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar ko).
- kraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti kraukšķ.
- piebremzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk straujš, aktīvs, intensīvs
- pasviest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.).
- piešļākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji piepildās ar šķidrumu.
- piešķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji, pēkšņi izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- skraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skraukšķ. Kraukšķināt.
- spraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spraukšķ. Arī sprakšķināt.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (muskuļi, muskuļaudi) saraujas, parasti ievērojami. Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenī, tā daļās), parasti ievērojami, saraujas muskuļi, muskuļaudi.
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, sprauga, dobums) kļūst pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.).
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka (psihē) izraisās satraukums.
- uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (psihē) izraisās uztraukums.
- pacilāt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, možs.
- samierināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem cilvēkiem) izbeidzas nesaskaņas, strīds, atjaunojas mierīgas, draudzīgas attiecības.
- sadraudzēt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas draudzīgas attiecības.
- satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas tuvas, draudzīgas attiecības.
- lecināt Panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi, strauji virzās, strauji veras.
- iejūsmināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas iejūsma, ka sāk jūsmot, aizraujas.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas). Sagraut, nopostīt.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piemēram, klusums, miers). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
- dzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
- nodzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
- kompromitēt Panākt, ka (kādam) rodas neslava, tiek grauta (kāda) reputācija.
- apklusināt Panākt, ka (kāds) apklust. Pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt u. tml.
- atsvabināt Panākt, ka (kāds) netraucē.
- salaist Panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā. Piepildīt (piemēram, trauku), parasti pilnīgi (ar ko šķidru).
- zibināt Panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu. Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- padzīt Panākt, ka (piemēram, darbs) tiek veikts, veicas straujāk.
- uzpildīt Panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, parasti, to daudzumu papildinot) tiek iepildīts (piemēram, traukā).
- novadīt Panākt, ka (upe, strauts u. tml.) aizplūst citā virzienā.
- atvēsināt Panākt, ka atjēdzas (no lielas sajūsmas, aizrautības, dedzības). Būt par cēloni tam, ka mazinās, tiek apslāpēta (sajūsma, aizrautība, dedzība).
- izraudināt Panākt, ka ilgāku laiku, daudz raud.
- sakausēt Panākt, ka nesaraujami, cieši sasaistās, saliedējas, savienojas (īpašības, parādības, izpausmes).
- atbrīvot Panākt, ka netraucē (kāds).
- atraut Panākt, ka pārtrauc sakarus (ar sabiedrisku kustību, virzienu u. tml.).
- pārraut Panākt, piemēram, velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- atņemt Paņemot no kāda, iegūt (parasti ar varu, spēku, draudiem). _imperf._ Ņemt nost.
- pārspēle Papildu sporta spēle, parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ.
- pārspēlēt Papildus spēlēt (sporta spēli), parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ.
- smirģeļpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai. Smilšpapīrs.
- smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē it asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
- aizslīdēt Par braucējiem viegli slīdošos vai ritošos transportlīdzekļos.
- dimdēt Par braucošiem transporlīdzekļiem.
- dārdēt Par braucošiem transportlīdzekļiem, to daļām.
- rībēt Par braucošiem transportlīdzekļiem, to daļām.
- dūkt Par braucošiem transportlīdzekļiem.
- dunēt Par braucošiem transportlīdzekļiem.
- rūkt Par braucošiem transportlīdzekļiem.
- iedārdēties Par dzinējiem, ierīcēm, braucošiem transportlīdzekļiem.
- skalojams Par ierīcēm, iekārtām, traukiem u. tml.
- šņirkstēt Par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests.
- kapāt Par ko sīku, graudainu (piemēram, smiltīm).
- traukt Par parādībām dabā, parasti par vēju, mākoņiem, straumi, viļņiem.
- traukties Par parādībām dabā, parasti par vēju, mākoņiem, straumi, viļņiem.
- aizslīdēt Par priekšmetiem, kam braucot virzās garām.
- ieslīdēt Par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izslīdēt Par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- švirkstēt Par strauji lidojošiem dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
- šņākt Par strauji plūstošu tvaiku, arī par, parasti sakarsētu, verdošu, šķidrumu.
- noskalot Par straumi, lietu u. tml.
- uzskriet Par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos.
- uztriekties Par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos.
- uzņemt Par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- uzņemt Par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izjoņot Par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos.
- izjoņot Par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos.
- klunkšķēt Par traukiem, kuros skalinās šķidrums vai kuros lej šķidrumu.
- garkaklains Par traukiem.
- garkaklis Par traukiem.
- tievkaklains Par traukiem.
- čurkstēt Par trauku, kurā kas cepas.
- iešņākties Par vēju, par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā. Par gaisu, kurā kas strauji kustas.
- iesvilpties Par vēju, par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā. Par gaisu, kurā kas strauji kustas.
- lapkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad kokaugiem nobirst lapas. Laikposms, kad kokaugiem birst lapas.
- skujkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad skujkokiem birst skujas. Laikposms, kad skujkokiem birst skujas.
- Pakratīt (arī parādīt) dūri Parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
- Parādīt (arī pakratīt) dūri (arī kulaku sar.) Parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
- pārraudāties Pārāk daudz raudāt.
- pārkliegties Pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu).
- pārkarsēties Pārāk ilgi karsēties tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā.
- pārlādēt Pārāk piekraut (transportlīdzekli).
- pārkraut Pārāk piekraut, nokraut.
- pārkarst Pārāk sakarst tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sastiept Pārāk strauji, stipri stiepjot nepareizā virzienā (locekli), izraisīt (tā mīksto audu) daļēju plīsumu, arī padarīt (to) sāpīgu.
- Siltumnīcas stāds (arī augs) Pārāk trausls, izlutināts, praktiskā darbībā nevarīgs cilvēks.
- Siltumnīcas stāds (arī augs) Pārāk trausls, izlutināts, praktiskā darbībā nevarīgs cilvēks.
- pusacs Parasti savienojumā «ar pusaci skatīties, raudzīties u. tml.»: pavirši skatīties, raudzīties u. tml., darot, domājot ko citu.
- seka Parasti savienojumā «augu seka»: kultūraugu maiņa noteiktā secībā.
- uzlēkt Parasti savienojumā ar «kājās», «stāvus» u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties (stāvus, retāk sēdus).
- pieraudāt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts raudāt, ka ar raudāšanu neko nepanāks.
- pabraukt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) braukt.
- paraudāt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) raudāt.
- paraudāties Pāraudāt (1).
- padīkt Paraudāt.
- papinkšķēt Paraudāt.
- pārauga Pāraudze.
- pārtaisīt Pāraudzināt (kādu), pārveidot (kāda raksturu, personību).
- labot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
- pārlabot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
- paraudzīties Paraudzīt (3). Palūkoties (2).
- apskatīties Paraudzīties (lai ko uzmeklētu).
- apskatīties Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu.
- parau Paraug.
- etalons Parauga mērs, parauga mēraparāts.
- paraugpriekšnesums Paraugdemonstrējums.
- kurtēt Pāraugot kļūt sausam, šķiedrainam, arī ar tukšu vidu (par augiem, to daļām).
- pārcietēt Pāraugot kļūt sausnējam, cietam (parasti par zāli).
- sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
- pārmākt Pāraugot, aizēnojot (tuvu augošu augu), radīt (tam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus.
- priekšzīme Paraugs (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam).
- modelis Paraugs, etalons, arī tips, marka (izstrādājumam, konstrukcijai u. tml.).
- makets Paraugs, kas atspoguļo (topoša darba) saturu un izveidi.
- klišeja Paraugs, ko atkārto bez oriģinalitātes.
- etalons Paraugs, mēraukla.
- tips Paraugs, modelis, kam atbilst (priekšmetu, parādību) kopums ar noteiktām īpašībām, pazīmēm. Priekšmetu, parādību paveids ar noteiktām īpašībām, pazīmēm.
- mēraukla Paraugs, pēc kura ko novērtē vai ar kuru ko salīdzina. Arī kritērijs.
- šablons Paraugs, pēc kura masveidā izgatavo ko vienādu, citu citam līdzīgu.
- piegrieztne Paraugs, šablons, pēc kura piegriež detaļu (kā, parasti apģērba, apavu) izgatavošanai.
- patrausties Parausties.
- pakulstīties Paraustīties, paplivināties (vējā).
- pārauties Pāraut sev (citas zeķes, apavus).
- pārauties Pāraut sev kājas.
- nobraukt Pārbraucot (pāri ķermeņa daļai), atdalīt nost (to).
- pārbraukt Pārbraukāt.
- pārlaist Pārbraukt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pāriet Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli, tā daļām.
- pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- pārlaisties Pārbraukt (pāri kam, pār ko), parasti ar slēpēm, ragaviņām (piemēram, laižoties no kalna).
- trakulīgs Pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs (par cilvēkiem). Arī pārāk skaļš, straujš.
- Ielauzta (arī aizlauzta) dvēsele Pārdzīvojumos traumēta psihe.
- Ņemt pie sirds Pārdzīvot (ko). Uztraukties, raizēties (par ko).
- Ņemt galvā (retāk pierē) Pārdzīvot (ko). Uztraukties, raizēties (par ko).
- Ņemt pierē (biežāk galvā) Pārdzīvot (ko). Uztraukties, raizēties (par ko).
- Ņemt pie sirds Pārdzīvot (ko). Uztraukties, raizēties (par ko).
- versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli. Būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
- Sniega aklums Pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
- Sniega aklums Pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
- resgalis Paresninātais stumbra, stiebra gals pie pamatnes (kokam, stiebraugam). Daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
- ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.).
- ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus, dalīt (šuvuma vietu).
- iztīklot Pārklāt, cauraust tīklveidā.
- pierūgt Pārklāties no iekšpuses ar ko rūgstošu (par trauku).
- pārbrēkties Pārkliegties. Pārāk daudz skali raudot, nogurt (parasti par bērnu).
- pārbļauties Pārkliegties. Pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu).
- pārlādēt Pārkraut (1).
- pārkravāt Pārkraut (uz kurieni, pie kā, kur).
- Zvaigžņu slimība Pārliecīga savu nopelnu, spēju novērtēšana, iedomība, kas raksturīga dažiem, parasti jauniem, kādā nozarē strauji panākumus guvušiem cilvēkiem.
- pārlaistīt Pārliet (pāri trauka malai).
- nopildīt Pārliet citā traukā (parasti alu, vīnu, kas sasniedzis noteiktu gatavības pakāpi).
- pārskaloties Pārlieties (pāri trauka malām).
- pāriet Pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu.
- Bojāt (arī bendēt) nervus Pārpūlēt nervu sistēmu, psihi, arī uztraukties (par ko nevēlamu).
- inspekcija Pārraudzības, pārbaudes iestāde vai grupa.
- pārtrausties Pārrausties.
- pārraustīties Pārrauties (1).
- noskriet Pārspēt braukšanā (par transportlīdzekļiem).
- nobraukt Pārspēt braukšanā.
- noskriet Pārspēt braukšanā. Pārspēt jāšanā.
- sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs. Sagraut (2).
- satriekt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā. Sagraut (2).
- mitēties Pārstāt (darboties), pārtraukt, arī beigt (savu darbību).
- stāties Pārstāt darboties, arī sākt darboties ar traucējumiem (par organisma daļām). Kļūt vājākam, beigties, parasti pakāpeniski (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- aizgūties Pārstāt darboties. Darboties ar pārtraukumiem.
- nolikt Pārstāt turēt (ko) rokās (pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību) un liekot novietot (to nost, sānis u. tml.).
- putraimi Pārtikas produkts - veselu vai skaldītu lobīto graudu izstrādājumi.
- maize Pārtikas produkts, ko cep, parasti no raudzētas mīklas, krāsnī un kam ir raksturīga klaipa, kukuļa forma. Šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
- makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to stieples, caurules formā un izkaltējot.
- nūdeles Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to, piemēram, lentes, skaidu formā un izkaltējot.
- siers Pārtikas produkts, ko iegūst no piena, satecinot to ar siera raugu vai ar pienskābes baktērijām.
- novecot Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
- novecoties Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
- slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku). Arī smacēt (1).
- konservēt Pārtraucot izmantot, celt, attīstīt tālāk (piemēram, celtnes), saglabāt (tās) kādā stāvoklī.
- slāpēt Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās.
- saraut Pārtraukt (attiecības, saskarsmi u. tml. ar ko).
- beigt Pārtraukt (darbību, procesu).
- apstāties Pārtraukt (darbu).
- izslēgt Pārtraukt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- slēgt Pārtraukt (kā) izmantošanu, arī aizliegt izmantot (ko). Pārtraukt, arī aizliegt (kādu darbību, norisi).
- izņemt Pārtraukt (kāda aizbilstama vai aprūpējama cilvēka) atrašanos (kādā iestādē).
- paņemt Pārtraukt (kāda aizbilstamā, aprūpējamā) atrašanos (piemēram, iestādē, vietā).
- izslēgt Pārtraukt (kāda orgāna) saistību ar organismu.
- atmodināt Pārtraukt (kāda psihisko stāvokli), panākt, ka atbrīvojas (no tā).
- modināt Pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) mostas.
- pamest Pārtraukt (kādu darbību, rīcību). Pārtraukt darboties (iestādē, uzņēmumā u. tml.).
- Mest mieru Pārtraukt (kādu darbu, ko darīt).
- Mest mieru Pārtraukt (kādu darbu, ko darīt).
- atmosties Pārtraukt (kādu psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā).
- pamosties Pārtraukt (kādu psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā).
- piestāt Pārtraukt (ko darīt). Pārstāt.
- iekonservēt Pārtraukt (ko izmantot, veidot) un saglabāt (to) kādā stāvoklī.
- pamest Pārtraukt (ko) izmantot, lietot.
- apstādināt Pārtraukt (mašīnu, mehānismu) darbību.
- apturēt Pārtraukt (mašīnu) virzību, (mehānismu) darbību, (tos) izslēdzot. Apstādināt.
- atbrīvot Pārtraukt (no darba devēja puses) darba attiecības.
- apstādināt Pārtraukt (norisi, procesu).
- apturēt Pārtraukt (norisi, procesu).
- atmest Pārtraukt (parasti ko iesāktu). Pamest.
- iejaukties Pārtraukt (parasti sarunu), izsakot savas domas.
- atlaisties Pārtraukt (pasākumu, darbu u. tml.), atteikties (no iecerēm).
- izslēgt Pārtraukt (piemēram, elektroenerģijas, gāzes) pieplūdi. Nodzēst (gaismu, spuldzi u. tml.).
- pamest Pārtraukt (piemēram, kādu situāciju, psihisku stāvokli).
- kupēt Pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
- apturēt Pārtraukt (runātāju).
- pieturēt Pārtraukt (transportlīdzekļa) kustību, parasti uz neilgu laiku.
- Iziet no ierindas Pārtraukt aktīvi strādāt, darboties (par cilvēku).
- boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus (ar kādu valsti, iestādi, personu).
- Nolikt (retāk nomest) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu. Arī padoties.
- Nolikt (retāk nomest) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu. Arī padoties.
- Nomest (biežāk nolikt) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu. Arī padoties. Pārstāt darboties, darīt ko.
- Mest pie malas (retāk malā) Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē.
- Mest pie malas (retāk malā) Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē.
- pūsties Pārtraukt darboties, arī atrasties miera stāvoklī, lai atjaunotu spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- Atliekt (arī atstiept sar.) muguru Pārtraukt darbu, atpūsties.
- Atliekt muguru Pārtraukt darbu, atpūsties.
- apraut Pārtraukt dot (pienu) vai dot (to) daudz mazāk (parasti par govīm). Noraut pienu.
- Iet ciet Pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās) - par govi.
- Iet ciet Pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
- atraut Pārtraukt dot. Neļaut izmantot.
- kastrēt Pārtraukt dzimumdziedzeru funkcionēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem), piemēram, operējot, iedarbojoties ar ķīmiskiem līdzekļiem, hormonu preparātiem.
- slēgt Pārtraukt izdot, arī aizliegt izdot (periodisku izdevumu).
- kapitulēt Pārtraukt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
- izmežģīt Pārtraukt kaulu galu saskari (locītavā). Pārtraukt locītavas kaulu galu saskari (kādā ķermeņa daļā).
- Slēgt kontu Pārtraukt kredīta līdzekļu izsniegšanu no konta.
- izšķirties Pārtraukt laulību. Pārtraukt draudzību.
- pašķirties Pārtraukt laulību. Pārtraukt draudzību. Izšķirties.
- Lauzt līgumu Pārtraukt līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu.
- atstāt Pārtraukt mācīties, strādāt.
- Mest kaktā Pārtraukt nodarboties (ar ko).
- Mest kaktā Pārtraukt nodarboties (ar ko).
- Apturēt vēstures ratu Pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
- Apturēt (arī apstādināt) vēstures (arī laika) ratu Pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
- Apturēt (arī apstādināt) vēstures (arī laika) ratu Pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
- izstāties Pārtraukt piedalīties (kādā pasākumā).
- izstāties Pārtraukt piedalīties (tiesas, procesa).
- (Uz)griezt (arī pagriezt) muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko).
- Pagriezt (arī uzgriezt) muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko).
- Uzgriezt (arī pagriezt) muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko).
- novērsties Pārtraukt saikni (ar ko).
- novērsties Pārtraukt saikni, neturpināt draudzīgas, labvēlīgas attiecības (ar kādu).
- atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību (ar ko). Novērsties (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
- atšķelties Pārtraukt sakarus, saistības (ar kādu personu, sabiedrības grupu). Nošķirties (no kā).
- modināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā).
- atmodināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvību (dabā).
- likvidēties Pārtraukt savu darbību (par organizāciju, uzņēmumu u. tml.). Tikt likvidētam.
- Nokāpt malā (arī krastā) Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
- raisīties Pārtraukt turēt (ko) - par rokām.
- slēgt Pārtraukt, arī beigt (kā, piemēram, uzņēmuma, iestādes) darbību.
- šķirt Pārtraukt, arī nepieļaut saskari (starp dzīvniekiem).
- stāties Pārtraukt, beigt (darbību, rīcību) - par cilvēkiem.
- Mest pie malas (retāk malā) Pārtraukt, beigt (darbību).
- Mest pie malas (retāk malā) Pārtraukt, beigt (darbību).
- izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota.
- apturēt Pārtraukt, izbeigt (kāda virzību, piemēram, gājienu, skrējienu).
- apstādināt Pārtraukt, izbeigt (kādu virzību, piemēram, gājienu, skrējienu).
- laupīt Pārtraukt, izbeigt (piemēram, psihisku stāvokli).
- atņemt Pārtraukt, izbeigt (psihisku stāvokli). Atņemt prieku.
- Apturēt uguni Pārtraukt, izbeigt liesmu virzību, izplatīšanos.
- nostāties Pārtraukt, izbeigt, pārvarēt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- izjaukt Pārtraukt, iztraucēt (kādu norisi, pasākumu). Būt par cēloni tam, ka tiek pārtraukta (kāda norise, pasākums).
- sajaukt Pārtraukt, iztraucēt, parasti pilnīgi (piemēram, norisi, pasākumu). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, norise, darbība) tiek pārtraukts, parasti pilnīgi.
- lauzt Pārtraukt, likvidēt (piemēram, kādu stāvokli, parādību). Pārspēt, uzveikt.
- nogriezt Pārtraukt, nepieļaut (ko).
- Pamest (biežāk atmest) ar roku Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu).
- Atmest (retāk pamest) ar roku Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu).
- Atmest (retāk pamest) visam ar roku Pārtraukt, neturpināt (visu iesākto).
- Atmest ar roku Pārtraukt, pamest (ko iesāktu). Atstāt (ko) novārtā.
- stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību, apstāties (piemēram, par transportlīdzekļiem, ierīcēm).
- atsacīties Pārtraukt, pārstāt, nespēt darboties (par ķermeņa daļām, orgāniem, arī apziņu u. tml.).
- paralizēt Pārtraukt, vājināt (piemēram, darbības spēju, norisi).
- pārtraukt Pārtraukties [2].
- locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums.
- diskrēts Pārtraukts, sadalīts.
- rima Pārtraukums (kādā darbībā, procesā u. tml.).
- pārstāja Pārtraukums (kādā darbībā, procesā u. tml.). Apstāja.
- stāja Pārtraukums (kādā darbībā, procesā u. tml.). Apstāja.
- apstāja Pārtraukums (kādā darbībā, procesā u. tml.). Apstāšanās.
- aprima Pārtraukums.
- pašvaldība Pārvaldes sistēma (buržuāziskajās valstis), kurā no vietējo pilsoņu vidus izraudzītām amatpersonām un iestādēm piešķirta kāda pārvaldes sfēra. Šādas sistēmas orgāns.
- saņemties Pārvarēt, parasti uztraukumu, bailes, arī sāpes, nogurumu u. tml. Arī savaldīties.
- amerikanizēt Pārveidot (ko) pēc amerikāņu parauga.
- praulēt Pārvērsties praulā, kļūt tādam, kurā veidojas prauli.
- sapraulēt Pārvērsties praulā, parasti pilnīgi. Kļūt, parasti pilnīgi, praulainam.
- pāriet Pārvietojoties (ejot, braucot, jājot u. tml.), šķērsot (ko).
- sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
- satikt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
- izgriezties Pārvietojoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.)- par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
- iedzīt Pārvietojoties straujāk, panākt (kādu).
- sadurties Pārvietojoties strauji saskarties (piemēram, par vielām, to daļiņām, fizikāliem ķermeņiem).
- uzripot Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos. Pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzskriet Pārvietojoties, parasti neļausi, negaidīti, ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
- bērt Pārvietot (no sīkām daļiņām sastāvošu vielu vai sīku priekšmetu kopumu), ļaujot krist nepārtrauktā plūsmā.
- pārdzīt Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
- pārvest Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
- vadāties Pārvietoties (parasti braukšus), parasti vairākkārt vai ilgāku laiku.
- peldēt Pārvietoties ūdenī, radot līdzsvaru, ātrumu ar ķermeņa kustībām, arī izmantojot straumi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- cilpot Pārvietoties viegliem, straujiem lēcieniem (par dzīvniekiem). Skriet (loku lokiem).
- pārraudzīt Pārzināt un uzraudzīt (piemēram, kā stāvokli, darbību).
- Drošības tehnika Pasākumu sistēma veselībai nekaitīgu darba apstākļu radīšanai, ražošanas traumatisma, saslimšanas, saindēšanās u. tml. novēršanai.
- vēlēšanas Pasākumu, darbību kopums, ko veic noteikta cilvēku grupa ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei.
- bezbiļetnieks Pasažieris, kam nav braukšanas biļetes. Apmeklētājs, kam nav ieejas biļetes.
- zaķis Pasažieris, kam nav braukšanas biļetes. Bezbiļetnieks.
- tranzītpasažieris Pasažieris, kas brauc no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- Maršruta taksometrs Pasažieru taksometrs, kas brauc pa noteiktu maršrutu.
- Ārzemju pase Pase, ko uz noteiktu laiku izdod savas zemes pilsoņiem, kas brauc uz citām zemēm.
- pamalties Pastaigāt, pabraukāt. Arī padrūzmēties.
- permanents Pastāvīgs, ilgstošs. Arī nepārtraukts.
- termogrāfs Pašrakstītāja ierīce nepārtrauktai vides temperatūras reģistrēšanai.
- pasviest Pateikt (parasti īsi, aprauti). Pamest (8).
- pamest Pateikt (parasti īsi, aprauti). Pasviest (3).
- mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs nepamatoti pacilāts garastāvoklis, satraukta domāšana un kustības.
- patraukties Patraukt (1).
- brāļoties Patvaļīgi pārtraukt kara darbību un nodibināt draudzīgas attiecības ar pretinieka karavīriem.
- zobens Paukošanas ierocis ar trapecveidīgu tērauda asmeni un ar rokturi, kam ir pirkstu aizsargs.
- strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, tieksmes, parasti satrauktā, asā sarunā.
- ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā. Strīdēties.
- Būt kājās Paust stipru satraukumu, būt ļoti rosīgam.
- pagaudot Pavaimanāt. Arī skaļi pāraudāt.
- kultūra Paveids, suga (kultūraugiem). Šī paveida, sugas augi.
- ievākums Paveikta darbība --> ievākt (2). Savākto paraugu kopums.
- izbraukums Paveikta darbība --> izbraukt (2).
- braukums Paveikta darbība, rezultāts --> braukt (1).
- grauzums Paveikta darbība, rezultāts --> grauzt (1).
- grauzums Paveikta darbība, rezultāts --> grauzt (2).
- iegrauzums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrauzt (1).
- iegrauzums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrauzt (3).
- iegrauzums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrauzt (4).
- iespraudums Paveikta darbība, rezultāts --> iespraust (1).
- iespraudums Paveikta darbība, rezultāts --> iespraust (2).
- izgrauzums Paveikta darbība, rezultāts --> izgrauzt (1).
- izgrauzums Paveikta darbība, rezultāts --> izgrauzt (2).
- izrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> izraut (1).
- krāvums Paveikta darbība, rezultāts --> kraut (1).
- krāvums Paveikta darbība, rezultāts --> krauties.
- kūlums Paveikta darbība, rezultāts --> kult (1). Kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums.
- nokūlums Paveikta darbība, rezultāts --> nokult (1). Kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums. Kūlums (1).
- norāvums Paveikta darbība, rezultāts --> noraut (1).
- norāvums Paveikta darbība, rezultāts --> noraut (6).
- norāvums Paveikta darbība, rezultāts --> noraut (7).
- norāvums Paveikta darbība, rezultāts --> noraut (8).
- pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2). Materiāls, materiāla kārta, ar ko apņem (piemēram, priekšmetu), piepilda (piemēram, spraugas, plaisas).
- pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (1).
- pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (2).
- pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (3).
- pārtraukums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtraukt (3). Atstarpe, kas ir izveidota, radusies (starp ko).
- piedraudējums Paveikta darbība, rezultāts --> piedraudēt. Vārdi, darbība, ar ko kādam piedraud.
- pierausums Paveikta darbība, rezultāts --> pieraust (1). Augs, tā daļa, kam ir pierausta augsne.
- raudzējums Paveikta darbība, rezultāts --> raudzēt.
- raukums Paveikta darbība, rezultāts --> raukt (1).
- raukums Paveikta darbība, rezultāts --> raukt (2).
- sabraukums Paveikta darbība, rezultāts --> sabraukt (1).
- sakrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> sakraut, sakrauties.
- sarāvums Paveikta darbība, rezultāts --> saraut (1).
- saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1): stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- savākums Paveikta darbība, rezultāts --> savākt (3). Savākto paraugu, ziņu, datu kopums.
- traucējums Paveikta darbība, rezultāts --> traucēt (1).
- traucējums Paveikta darbība, rezultāts --> traucēt (2).
- uzbraukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbraukt (1).
- uzbraukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbraukt (2).
- uzrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> uzraut (4).
- krīze Pavērsiens akūtas slimības gaitā - izveseļošanās vai bīstamas pasliktināšanās sākums. Pēkšņa slimības simptomu paasināšanās. Pēkšņa, strauja temperatūras krišanās.
- apsmalstīt Pavirši vai nepilnīgi nosmalstīt (šķidrumu, tā virskārtu). Nosmalstīt šķidrumu, tā virskārtu (daudzos vai visos traukos).
- apsmelt Pavirši vai nepilnīgi nosmelt (šķidrumu, tā virskārtu). Nosmelt šķidrumu, tā virskārtu (daudzos vai visos traukos).
- iegramstīt Pavirši, arī mazliet iegrābt (1), ieraust (1). Iegrābāt, iegrābstīt.
- palaist Pavirzīties (parasti braukšus, jāšus, kur, kādā virzienā u. tml.). Pavirzīties noteiktā veidā (parasti braukšus, jāšus). Paskriet, ātri paiet.
- izskalojums Pazeminājums vai dobums, kas radies, tekošam ūdenim izgraužot un aiznesot iežu materiālu.
- tudraugs Paziņa, draugs, ko uzrunā ar «tu».
- pamācīties Pēc kāda parauga veidot sev (piemēram, iemaņas, īpašības).
- frāze Pēc kāda parauga, shēmas veidots, arī bieži lietots izteikums.
- Muzikālā drāma Pēc libreta uzbūves drāmai līdzīga opera ar nepārtrauktu simfonisku attīstību, bez noslēgtām ārijām, ansambļiem un koriem.
- ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (piemēram, mākslas darbu, vēsturisku materiālu) kopums. Šādu materiālu izkārtojums.
- izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- gaida Pēc skautu parauga dibinātas reakcionāras meiteņu organizācijas biedre.
- mokasīni Pēc šādu apavu parauga pagatavoti mājas vai ielas apavi.
- tiražēt Pēc viena un tā paša parauga izgatavot noteiktu (priekšmetu) daudzumu; arī pavairot (4).
- atpēdas Pēdas, kas izveidojušās, kādam dodoties atpakaļ pa to pašu vietu, kur tas nācis vai braucis.
- lēkme Pēkšņa (emocionāli izmainīta stāvokļa) rašanās vai straujš (tā) intensitātes pieaugums. Krasa, spilgta (emocionāli izmainīta stāvokļa) ārējā izpausme.
- katastrofa Pēkšņa, ļoti strauja (piemēram, kādu apstākļu) pasliktināšanās. Arī bojāeja.
- rīstīties Pēkšņi (vairākkārt) pārtraukt darbību (parasti bojājuma dēļ) un sākt atkal darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- aizlūzt Pēkšņi aprauties (par balsi, runu pārdzīvojuma, satraukuma brīdī). Aizrauties.
- aprauties Pēkšņi apstāties (kustībā), pārtraukt (darbošanos).
- atrauties Pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu).
- iekrist Pēkšņi iesākt runāt, pārtraucot citu runātāja.
- samesties Pēkšņi izjust traucējumu kustībā. Pēkšņi nespēt ritmiski kustēties ejot (paklūpot, aizķeroties aiz kā u. tml.) - par kājām.
- pārsteigt Pēkšņi iztraucēt (kādu, kas dara ko, atrodas kādā stāvoklī) - piemēram, par skaņu.
- izraut Pēkšņi iztraucēt (parasti no miega).
- rauties Pēkšņi mainīt kustības virzienu (parasti atbrīvojot kam vietu). Arī strauji slēpties (no kā, kur, aiz kā).
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju). Pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
- Pazaudēt valodu Pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs).
- (Pa)zaudēt valodu Pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs).
- Zaudēt valodu Pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs).
- atdurties Pēkšņi nonākt (pie kāda šķēršļa, kas neļauj turpināt kustību), sastapt ceļā (ko traucējošu).
- sacirsties Pēkšņi pagriezties, pavērsties (pilnīgi mainot, parasti straujas, kustības virzienu).
- aizlauzt Pēkšņi pārtraukt (balsi, balss skaņas).
- raut Pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi u. tml.).
- aizsist Pēkšņi pārtraukt (elpu).
- pārgriezt Pēkšņi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.).
- pārcirst Pēkšņi pārtraukt (kādas attiecības).
- Pusvārdā apstādināt (arī apklusināt u. tml.) Pēkšņi pārtraukt (kādu), neļaujot izteikt iesākto līdz galam.
- pārgriezt Pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par skaņām.
- iztraucēt Pēkšņi pārtraukt (klusumu) - parasti par skaņu. Radot skaņas, pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pārraut Pēkšņi pārtraukt (norisi, stāvokli).
- noraut Pēkšņi pārtraukt (runu, skaņu u. tml.). Apraut (2).
- aizrīties Pēkšņi pārtraukt darboties (par mašīnām, ierīcēm).
- sprukt Pēkšņi rasties, sākties, parasti neviļus, negribēti (piemēram, par smiekliem, raudām, runu).
- pārsteigt Pēkšņi sākoties, strauji iestājoties u. tml., radīt nevēlamus apstākļus, grūtības (piemēram, gājējam, braucējam) - par parādībām dabā.
- pārsteigt Pēkšņi sākoties, strauji norisinoties, ietekmēt, iesaistīt darbībā, norisē (kādu) nesagatavotu (par parādībām sabiedrībā).
- iesisties Pēkšņi sākt strauji pulsēt, strauji pieplūst (parasti galvā, sejā) - par asinīm.
- sprukt Pēkšņi sākt strauji virzīties (no kurienes) - piemēram, par vielu.
- iztrūkties Pēkšņi tiekot iztraucētam, izbiedētam, strauji pārtraukt.
- iztrūkties Pēkšņi tiekot iztraucētam, sabiedētam, strauji piecelties. Uztrūkties.
- iztrūkties Pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam. Arī izbīties.
- pārplīst Pēkšņi tikt pārtrauktam ar skaļām skaņām (par klusumu).
- pārtrūkt Pēkšņi tikt pārtrauktam, neturpināties (par darbību, norisi, stāvokli).
- aizsvilties Pēkšņi un strauji iekaist (dusmās, naidā).
- pietrūkties Pēkšņi un strauji piecelties (parasti kājās, sēdus).
- Aizsvilties dusmās Pēkšņi un strauji sadusmoties.
- sprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (no kā, piemēram, no saites), pārvarēt (kādu šķērsli) un strauji virzīties prom (parasti par dzīvniekiem).
- lēkt Pēkšņi, ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, virzīties (no kurienes ārā vai kur iekšā).
- pārcirst Pēkšņi, asi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.).
- pārcirst Pēkšņi, asi, skaļi noskanot, pārtraukt (klusumu, mieru).
- Kā ar nazi nogriezt (arī pārgriezt) Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
- Kā ar nazi nogriezt (arī pārgriezt) Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
- atšauties Pēkšņi, strauji atvērties (par durvīm, logu u. tml.).
- trūkties Pēkšņi, strauji celties (parasti stāvus, sēdus).
- ieklupt Pēkšņi, strauji parādīties (kur) - piemēram, par vēju, uguni.
- sprāgt Pēkšņi, strauji sākt virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- lēkt Pēkšņi, strauji virzīties ārā (no kurienes) - par priekšmetiem.
- lēkt Pēkšņi, strauji virzīties prom (no kā), piemēram, pēc atsišanās pret ko (par priekšmetiem).
- sisties Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piemēram, par tvaiku, gaisa strāvām).
- perturbācija Pēkšņs (parādības, norises u. tml.) normālās gaitas traucējums, sarežģījums.
- insults Pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, kas parasti ir saistīts ar smadzeņu vielas bojājumiem un funkciju traucējumiem.
- atplaiksnījums Pēkšņs, parasti neilgs, spožs atspīdums, uzliesmojums. Gaiša sprauga (parasti starp mākoņiem).
- čagas Pelavas, sīkie, nederīgie graudi.
- nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties lejup pa straumi (no kurienes, kur u. tml.).
- žurka Peļveidīgais grauzējs ar retu, parasti dzeltenīgi pelēku vai brūngani melnu, apmatojumu, smailu purnu un garu asti.
- vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
- konveijerkrāvējs Periodiskas vai nepārtrauktas darbības mašīna kravas iekraušanai, izkraušanai un transportēšanai nelielos attālumos.
- gadatirgus Periodiski organizēts (parasti starptautisks) pasākums, kur tirdzniecības organizācijas un rūpniecības uzņēmumi, komersanti, rūpnieki vairumā pārdod un iepērk dažādas preces pēc izstādītajiem paraugiem.
- kandidāts Persona, kas ir izraudzīta iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā, kāda pasākuma veikšanai). Persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē).
- reflektants Persona, kas ir izraudzīta iespējamai pieņemšanai darbā, arī kāda darba, uzdevuma veikšanai.
- reflektants Persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē).
- štauers Persona, kas pārzina kuģu kravas iekraušanu un izkraušanu.
- traps Pie lidaparāta borta pieliekamas, piebraucamas kāpnes.
- iemest Piebilst, iestarpināt (kādu vārdu). Ierunāties (parasti, kādu pārtraucot).
- pieripināt Piebraukt (ar transportlīdzekli).
- pieripot Piebraukt (ar transportlīdzekli).
- piestūrēt Piebraukt (par transportlīdzekli, arī par braucējiem lajā).
- pieripot Piebraukt (par transportlīdzekli). Pieripināt (2).
- pieripināt Piebraukt (par transportlīdzekli). Pieripot (2).
- pieritēt Piebraukt (par transportlīdzekli). Pieripot (2).
- pienākt Piebraukt (par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem).
- piestāties Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos. Piestāt (2).
- piestāt Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos. Piestāties (2).
- piestāt Piebraukt, lai apmestos (kur).
- rautot Piedalīties rautā. Rīkot rautu.
- piesvilt Piedegt (par ēdienu, arī par trauku ar ēdienu).
- piedegas Piedegušās vielas kārta, kas atrodas pie trauka dibena, sienām.
- aizjūgs Piederumu kopums braucamā dzīvnieka iejūgšanai. Iejūgs.
- pieņemt Pieēst (ko), ņemot (to, parasti no kāda trauka).
- piestraume Piekrastes straume.
- pielādēt Piekraut (1).
- pierast Pielāgoties (piemēram, kādiem apstākļiem), neizjust par traucējošu, nepatīkamu (ko).
- vilkt Pieliekot spēku, pārvietot (ko) uz savu pusi, sev līdzi u. tml., neatraujot no virsmas.
- kolāža Pielīmējums vai piespraudums (piemēram, gleznai, zīmējumam).
- pamest Pieļaut, ka paliek bez uzraudzības, vadības (piemēram, iestāde, pasākums). Atteikties no turpmākas līdzdalības (piemēram, pasākumā).
- Mūžīgā uguns Piemiņas, godinājuma simbols - nepārtraukti degoša uguns.
- Mūžīgā uguns Piemiņas, godinājuma simbols - nepārtraukti degoša uguns.
- sakopt Pienācīgi apstrādājot (zemi, lauku), radīt kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- piesūcināt Piepildīt (kā) spraugas, poras u. tml. (par vielu).
- aizpildīt Piepildīt (spraugas, dobumus u. tml.) - par priekšmetiem, vielām.
- aizpildīt Piepildīt (spraugu, dobumu ar ko).
- aizalvot Piepildīt ar alvu (plaisu, spraugu, dobumu). _imperf._ Alvot ciet.
- aizcementēt Piepildīt ar cementu (piemēram, plaisu, spraugu).
- uzpildīties Piepildīties, tikt piepildītam, parasti papildinoties (piemēram, par trauku).
- aizalvot Piepildot (caurumu, spraugu) ar alvu, izlabot (metāla priekšmetu).
- uzpūsties Piepildoties, parasti fizioloģisku traucējumu dēļ, ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā (piemēram, par kuņģi, zarnām).
- skūpsts Pieskāriens (kādam, kam) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.
- Grūst (arī piegrūst) pie sāniem Pieskarties kādam ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko.
- Grūst (arī piegrūst) pie sāniem Pieskarties kādam ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko.
- Dzintara (arī granāta, rubīna u. tml.) piespraude Piespraude, kurā iestiprināts dzintars (granāts, rubīns u. tml.).
- aizsprausties Piespraust sev (ko).
- spraude Piespraušanai, saspraušanai paredzēta rotas lieta.
- piespraude Piespraužama rotas lieta.
- piespraust Piestiprināt ar spraudītēm (pie kā, kam klāt).
- pietraukt Pietraukties (2).
- izslēgties Pievēršot uzmanību (kam), izolēties, izvairīties (piemēram, no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
- piespert Pievienot (pie kā, kam klāt), piemēram, strauji lejot, berot.
- aiztaisīt Pildot, bāžot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt (spraugas, caurumus u. tml.).
- izpilināt Pilinot šķidrumu, iztukšot (trauku).
- ideāls Pilnība, nevainojams, arī cildens paraugs.
- Noņemt no krūts Pilnīgi pārtraukt (bērna) barošanu ar krūti.
- uzmodināt Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- pamodināt Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) pamostas.
- izbeigt Pilnīgi pārtraukt (kādu darbību, pasākumu, stāvokli).
- saārdīt Pilnīgi pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, cilvēku savstarpējās attiecības, arī parādību sabiedrībā) - parasti par ko nevēlamu.
- Izbeigt lietu Pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu.
- Izbeigt lietu Pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu.
- pamodināt Pilnīgi pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā), atmodināt (2).
- uzmodināt Pilnīgi pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā). Pamodināt (2). Atmodināt (2).
- salauzt Pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piemēram, kāda stāvokļa, parādības) eksistenci.
- izārdīt Pilnīgi pārtraukt, izpostīt (parasti attiecības starp cilvēkiem).
- uzpildīt Pilnīgi vai daļēji piepildīt (piemēram, trauku ar šķidrumu, masu, parasti, to daudzumu papildinot).
- miers Pilnīgs (kā) pārtraukums. Arī beigas.
- atpūta Pilnīgs pastāvīga, regulāra darba pārtraukums (veciem cilvēkiem).
- izpilēt Pilot šķidrumam, iztukšoties (par trauku).
- kastelāns Pils uzraugs. Sabiedriskas (retāk privātas) celtnes pārvaldnieks (dažās zemēs).
- Sadraudzības pilsēta Pilsēta, ar kuru kādai citai pilsētai ir sadraudzības līgums vai līgumi.
- kāstuve Piltuvveida trauks ar sieta vai auduma dibenu šķidruma kāšanai. Ierīce šķidruma kāšanai.
- aizpīt Pinot aizpildīt (piemēram, spraugu, caurumu).
- pipartrauks Pipartrauciņš
- pirmparaugs Pirmais, sākotnējais (kā) paraugs.
- šķirtne Plaisa, sprauga.
- paplāte Plāksne (piemēram, koka, plastmasas, metāla) ar paaugstinātām malām trauku, ēdiena pārnēsāšanai.
- plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai. Mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas.
- galetes Plāni, nesaldināti sausiņveida cepumi no neraudzētas mīklas.
- žilete Plāns, divpusējs standartizētas formas tērauda asmens bārdas skūšanai.
- vafele Plāns, trausls konditorejas izstrādājums ar rūtiņveida vai šūnveida rakstu.
- slaids Plašs, arī straujš, veikls (par kustībām).
- baļļa Plats - apaļš vai iegarens - koka trauks ar paplašinātu augšdaļu.
- izplaucēt Plaucējot iztīrīt (parasti trauku).
- atplēst Plēst nost. Atraut.
- saplēst Plēšot, arī raujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieplēst Plēšot, raujot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieplēst Plēšot, raujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
- pieplēst Plēšot, raujot papildināt (kā daudzumu).
- šķīst Plīst, parasti vairākos gabalos. Kļūt tādam, kam strauji mainās forma, apveidi (parasti spiediena, sitiena iedarbībā).
- noplucināt Plucinot, raujot atdalīt nost.
- noplucināt Plucinot, raujot atdalīt putnam (spalvas). Plucinot, raujot atdalīt (putnam) spalvas.
- applūkt Plūcot izraut (visapkārt vai vairākās vietās). Noplūkt.
- atplūkāt Plūkājot atdalīt, atraut.
- applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu.
- caurstrāvot Plūst (kam) cauri (piemēram, par starojumu, straumi).
- laisties Plūst (lejup) - par šķidrumu, straumi u. tml. Plesties (plašumā) - piemēram, par šķidrumu.
- līkločot Plūst līkloču (par straumi, upi u. tml.). Būt novietotam, atrasties līkloču (par ceļu, taku).
- pludot Plūst pāri (kā, piemēram, ūdenstilpes, trauka malām). Būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piemēram, par ūdenstilpi, trauku).
- Nākt pāri Plūst pāri (piemēram, trauka malām) - par šķidrumu, masu. Būt piepildītam ar šķidrumu, masu tā, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku).
- Iet pāri Plūst pāri (piemēram, trauka malām) - par šķidrumu. Būt piepildītam ar šķidrumu tā, ka tas plūst pāri trauka malām (par trauku).
- velties Plūst ūdenstilpē, parasti strauji, viļņojot, mutuļojot (par ūdeni).
- slīdēt Plūst, parasti vienmērīgi (par upi, straumi u. tml.).
- virst Plūst, tecēt (parasti spēcīgi, strauji) - par šķidrumu. Būt tādam, no kura kas plūst, tek.
- aizplūst Plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi). _imperf._ Plūst prom. Plūstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.). Aiztecēt.
- ieplūst Plūstot ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
- izplūst Plūstot izplesties (parasti par sēklu, graudu kopumu).
- izplūst Plūstot izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm (par šķidrumu, straumi).
- izplūst Plūstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
- izplūst Plūstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
- gaita Plūšana (ūdenim, straumei). Virzīšanās (ugunij).
- aizpļāpāties Pļāpājot aizrauties, aizmirsties.
- uzpļaut Pļaujot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
- novākt Pļaujot, rokot, raujot, lasot u. tml. iegūt un aizgādāt projām no lauka, dārza (kā ražu).
- savākt Pļaujot, rokot, raujot, lasot u. tml., iegūt (kā) ražu.
- kārtībnieks Policists, kas uzrauga kārtības un drošības noteikumu ievērošanu sabiedriskā vietā.
- ciete Polisaharīds, kas rodas augu zaļajās daļās graudiņu veidā.
- šūnakmens Porains kaļķakmens, kas veidojas no avotu ūdeņiem (galvenokārt vietās, kur strauji izdalās ūdenī izšķīdusi ogļskābes gāze).
- straujtece Posms (ūdenstilpē, parasti upē), kur ir liels straumes ātrums.
- krāce Posms (upē, strautā u. tml.), kurā ūdens strauji plūst lejup pa nelīdzenu klinšainu vai akmeņainu gultni.
- demolēt Postīt, ārdīt, graut (parasti par cilvēkiem).
- ārdīt Postīt, jaukt, graut, iznīcināt (par parādībām dabā).
- nopostīt Postot iznīcināt, sagraut (ko).
- okulēt Potēt (kokus vai krūmus), iespraužot izgrieztos pumpurus aiz mizas. Acot.
- acot Potēt (kokus vai krūmus), iespraužot izgrieztos pumpurus aiz mizas. Okulēt.
- ultimāts Prasība ar piedraudējumu. Kategoriska prasība.
- paraugprece Prece, kas ir izgatavota paraugam. Ļoti laba prece, ko izmanto reklāmai, reprezentācijai.
- pārnest Precīzi, pa detaļām iezīmēt, atveidot (piemēram, attēlu, shēmu pēc oriģināla, parauga u. tml.) uz citas pamatnes. Arī kopēt.
- Nodziedāt (savu) dziesmu Pret paša gribu pārtraukt (piemēram, darbību) kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
- Nodziedāt (savu) dziesmu Pret paša gribu pārtraukt (piemēram, darbību) kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
- vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot).
- varasdarbs Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot). Vardarbība.
- (Ar) vieglu sirdi Priecīgā garastāvoklī. Arī labprāt, bez nožēlas. Arī bez uztraukuma, bažām (par ko).
- Priekškars krīt Priekškars tiek nolaists (parasti strauji).
- Priekškars krīt Priekškars tiek nolaists (parasti strauji).
- imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti). Imitētais priekšmets.
- spraude Priekšmets (piemēram, kārts), kuru iesprauž kur, lai ko apzīmētu.
- saspraude Priekšmets matu saspraušanai.
- aizbāznis Priekšmets, ar ko aizbāž, noslēdz (trauka vai caurules) atvērumu.
- kājsargs Priekšmets, ierīce kāju aizsargāšanai pret traumām (piemēram, sporta spēlēs).
- dzelzs Priekšmets, kas parasti izgatavots no tērauda.
- ieliktnis Priekšmets, ko ieliek, piemēram, spraugā, lai to piepildītu. Ieliekama papildu detaļa.
- sveiciens Priekšmets, ko pasniedzot apliecina draudzību, sirsnību, labvēlību. Arī dāvana.
- sargs Priekšmets, veidojums, ierīce (ķermeņa, tā daļas) aizsargāšanai pret traumām (piemēram, sporta spēlēs).
- Tikumiskais ideāls Priekšstats par tikumisku pilnību, par personību ar tādām morālām īpašībām, kas var būt par augstāko morāles paraugu.
- Priežu mētrājs Priežu tīraudze vai priežu un egļu mistrota audze.
- Priežu mētrājs Priežu tīraudze vai priežu un egļu mistrota audze.
- niedrājs Priežu, egļu un bērzu mistrota audze vai šo koku sugu tīraudze, kas parasti nesasniedz lielu augstumu un kam zemsedzē ir niedres, grīšļi. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- zārds Primitīva koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka. Šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
- aizraušanās Process --> aizrauties (3).
- aizraušanās Process --> aizrauties (4).
- aizraušanās Process --> aizrauts (2).
- nerima Process, darbība, kas noris visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
- tēraudliešana Process, kurā iegūst tērauda izstrādājumus, lejot izkausētu tēraudu veidnēs.
- vairošanās Process, kurā organisms rada sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību.
- Ūdens pelde Produkta karsēšana, vārīšana traukā, kas ielikts katlā ar verdošu ūdeni.
- pelde Produkta karsēšana, vārīšana traukā, kas ielikts katlā ar verdošu ūdeni.
- čumiza Prosas pasuga, ko audzē graudu un zaļās masas ieguvei. Šīs pasugas augs.
- vikārs Protestantismā - mācītāja vietas izpildītājs, arī draudzes mācītāja palīgs.
- kabalistika Pseidozinātniski secinājumi, kas pamatoti uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem. Tas, kas nav saprotams, ir juceklīgs.
- kabalistisks Pseidozinātnisks, pamatots uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem. Nesaprotams, juceklīgs.
- uzbudināmība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga strauja uzbudinājuma (1) izraisīšanās.
- psihotrauma Psihiska trauma.
- pārdzīvot Psihiski asi, parasti emocionāli, reaģēt (uz kādu, parasti nelabvēlīgu, notikumu, situāciju savā vai citu cilvēku, sabiedrības dzīvē), saspringti domāt, uztraukties (par to).
- Simptomātiskās psihozes Psihiski traucējumi, kas radušies sakarā ar dažādām somatiskām slimībām, infekcijas slimībām un intoksikāciju un ir viens no pamatslimības simptomiem.
- Senilās psihozes Psihiski traucējumi, kas rodas samērā lielā vecumā pataloģiskā procesā, nevis fizioloģiskās novecošanās dēļ.
- bailes Psihisks (emocionāls) stāvoklis, jūtas, kam raksturīgs satraukums, apjukums, nospiestība un ko izraisa briesmas, nelaime.
- nemiers Psihisks stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgs satraukums, rūpes, raizes.
- nemaņa Psihisks stāvoklis, kad cilvēks neapzinās, ko dara (piemēram, lielā uztraukumā, spēcīgā pārdzīvojumā).
- trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa.
- iejūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs radošs pacēlums, iedvesma, arī aizrautība.
- paranoja Psihisku traucējumu kopums, kam raksturīgi murgi (bez halucinācijām), bet kas neizraisa pārmaiņas personībā.
- katatonija Psihomotori traucējumi, kas izpaužas nepatvaļīgo kustību traucējumos.
- histērija Psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piemēram, lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanu, šausmu izjūtas.
- psihopātija Psihopatoloģisks stāvoklis, kam ir raksturīga krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
- sisties Pukstēt, parasti spēcīgi, strauji (par sirdi). Spēcīgi, strauji pulsēt.
- sist Pukstēt, parasti strauji, spēcīgi (par sirdi). Strauji, spēcīgi pulsēt.
- lasīties Pulcēties, nākt, braukt kopā.
- vākties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet, vienkopus. Lasīties [2] (1).
- milti Pulverveida masa, ko iegūst, speciālās ierīcēs, iekārtās sasmalcinot graudus, sēklas.
- punduris Pundurauguma cilvēks.
- piepurināt Purinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- birdināt Purinot vai kratot traukt nost (piemēram, sniegu, rasu).
- pusstops Puse stopa (aptuveni 0,6 kubikdecimetri). Šāda tilpuma trauks.
- pusgraudniece Pusgraudnieka sieva.
- graudnieks Pusgraudnieks.
- izpūst Pūšot notraukt, aiztraukt (parasti par vēju).
- pelikānveidīgs Putnu kārta, kurā ietilpst lieli ūdensputni ar peldplēvi starp visiem četriem pirkstiem (piemēram, jūras krauklis); šīs kārtas putni.
- Praktiskā radiobioloģija Radiobioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma izmantojamību kultūraugu ražas palielināšanā un kvalitatīvā uzlabošanā, selekcijā, pārtikas produktu aukstajā sterilizācijā.
- radiouzliesmojums Radiostarojuma intensitātes straujš pieaugums.
- Likt spieķi riteņos Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību, arī kādu darbību).
- (Aiz)likt kāju priekšā Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
- Likt kāju priekšā Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
- Pašaut (arī aizlikt) kāju priekšā Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
- (Aiz)likt kāju priekšā Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
- šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, parasti, bojājoties, pārvarot šķēršļus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
- apdullināt Radīt apziņas traucējumus (ar indīgām vielām u. tml.).
- apdullināt Radīt apziņas traucējumus (ar sitienu, triecienu).
- apdullināt Radīt apziņas traucējumus (par stipru troksni).
- šmiukstēt Radīt asu, augstu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā). Atskanēt šādam troksnim.
- trillināt Radīt augstas, dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- trillināt Radīt augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu balss skaņu kopumu (parasti par putniem). Treļļot (1).
- trizuļot Radīt dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas. Atskanēt šādām skaņām.
- šķindēt Radīt dzidru, arī asu, samērā skaļu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras, par plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai.
- blarkšķēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem). Atskanēt šādam troksnim.
- švirkstēt Radīt griezīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko tādu, kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts). Atskanēt šādam troksnim.
- smieties Radīt īsas, aprautas, citu citai ātri sekojošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- kraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests). Atskanēt šādam troksnim.
- skraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests). Atskanēt šādam troksnim. Kraukšķēt.
- krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim.
- skrakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim. Krakšķēt.
- šmakstēt Radīt īslaicīgu, klusu, paasu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā). Atskanēt šādam troksnim.
- knikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusa troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras). Atskanēt šādam troksnim.
- klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem). Atskanēt šādam troksnim.
- klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
- šņakstēt Radīt īslaicīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts). Atskanēt šādam troksnim.
- šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā). Atskanēt šādam troksnim.
- kramšķināt Radīt ķērcošas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par kraukli, kovārni).
- rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
- čurkstēt Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas). Atskanēt šādam troksnim.
- čurkstēt Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas līst, tek tievā strūklā un (at)sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- šmīkstēt Radīt paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā). Atskanēt šādam troksnim.
- klikšķēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
- klikstēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
- klinkšķēt Radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras). Atskanēt šādam troksnim.
- čokstināt Radīt raksturīgas aprautas balss skaņas (parasti par vāveri).
- krekšķēt Radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- kraukt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (parasti par kraukļiem).
- kraukāt Radīt raksturīgas skaņas atklepojot. Arī atklepot. Kraukāties.
- plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts). Atskanēt šādam troksnim.
- apdullināt Radīt samaņas traucējumus (dzīvniekiem ar sitienu, triecienu).
- švīkstēt Radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
- ķērkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
- žvidzināt Radīt skarbu, švīkstošu troksni, ātri vicinot ko samērā tievu, arī strauji virzot ko pa gaisu.
- klaudzēt Radīt spalgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko, par strauji aizvērtām durvīm). Atskanēt šādam troksnim.
- blīkšķēt Radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm). Atskanēt šādam troksnim.
- krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem).
- grandēt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm). Dārdēt (3).
- šņākt Radīt spēcīgu, samērā augstu, vienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem). Atskanēt šādam troksnim.
- sprauslāt Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
- aizsprostot Radīt šķērsli, lai kavētu, arī pārtrauktu (kustību, plūsmu).
- traumēt Radīt traumu (audos, orgānos).
- traumatizēt Radīt traumu (audos, orgānos). Traumēt.
- klauvēt Radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem).
- (Pa)rādīt (arī (pa)kratīt) dūri Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- Kratīt (arī rādīt) dūri Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- Rādīt (arī kratīt) dūri (arī rādīt kulaku sar.) Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- nosprostot Radot šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kā pārvietošanos, plūsmu). Radīt šķērsli (kur), lai kavētu, arī pārtrauktu (kā) pārvietošanos, plūsmu.
- kulba Ragavu, arī ratu kaste, kur novietojas braucēji, liek kravu.
- bēdāties Raizēties, (pastāvīgi) domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu). Bažīties, uztraukties.
- uzrakņāt Rakņājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
- aizrautība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> aizrautīgs (1). Dedzība, sajūsma.
- plunkšķis Raksturīgs troksnis, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
- Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu. Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
- uzlīst Rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem. Rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties uz kādas vietas.
- apdullt Rasties apziņas traucējumiem (no sitiena, trieciena).
- šķilties Rasties no straujas, spēcīgas cietu priekšmetu saskāršanās (par dzirkstelēm, uguni). Strauji, spēcīgi skarties vienam pie otra, radot dzirksteles, uguni (par cietiem priekšmetiem).
- mesties Rasties, izraisīties, parasti pakāpeniski (par slimībām, traucējumiem organismā).
- saķerties Rasties, parasti pēkšņi (par kavēkļiem, traucējumiem darbībā, norisē u. tml.).
- asaras Raudāšana, raudas.
- krampji Raudāšanas vai smiešanās izraisīta muskuļu saraušanās (ķermenī, tā daļās).
- noraudāt Raudāt (visu laikposmu) un pārstāt raudāt.
- izraudāties Raudāt un pārstāt raudāt.
- noraudāt Raudāt un pārstāt raudāt.
- noraudāties Raudāt un pārstāt raudāt. Noraudāt (1).
- izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.).
- pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku).
- noraudzīties Raudzīties un pabeigt raudzīties.
- mieles Rauga nogulsnes, padibenes. Arī raugs.
- aizraut Raujot attālināt. _imperf._ Raut prom. Raujot nogādāt, novietot (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Strauji, ar rāvienu aizvilkt.
- pieraut Raujot savākt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- panest Raujot sev līdzi, pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi. Raujot sev līdzi, virzīt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (cilvēks) nogāžas, strauji nosēžas, noguļas (kur, uz kā u. tml.).
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- vākt Raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūt, gādāt (augu) ražu. Pļaujot, raujot, plūcot, rokot u. tml. augus, iegūt, gādāt (ražu).
- šņaukāties Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.). Šņaukāt (3).
- šņaukāt Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.). Šņaukāties (3).
- krunkoties Raukties, tikt rauktam krunkās (piemēram, par seju, tās daļām). Pārklāties ar krunkām (par ādu). Grumboties.
- grumboties Raukties, tikt sarauktam grumbās (parasti par pieri). Sākt pārklāties ar grumbām (par ādu).
- ass Raupjš, negluds, sasprēgājis (par ādu). Tāds, kam ir raupja, negluda, sasprēgājusi āda (par ķermeņa daļām).
- Sklandu rausis Rausis ar sasmalcinātu burkānu, kartupeļu pildījumu. Sklandrausis.
- speķrausis Rausis ar speķa pildījumu. Speķa rausis.
- Speķa rausis Rausis ar speķa pildījumu. Speķrausis.
- apraustīt Raustot, plūkājot noraut, aplauzīt (vietumis).
- pieraust Raušot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- aizrausties Raušoties attālināties. _imperf._ Rausties prom. Lēnām, raušoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
- apravēt Ravējot izraut (daļu nezāļu).
- saravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā daudzumā. Ravējot izraut (nezāļu lielāku daudzumu).
- pieravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- izravēt Ravējot izraut (nezāles).
- aizrauties Refl. --> aizraut (3).
- aizrauties Refl. --> aizraut (4). Aizcirsties.
- aizrauties Refl. --> aizraut (5).
- aprauties Refl. --> apraut (2). Pēkšņi apklust, pārtraucot, nepabeidzot (runu, dziesmu u. tml.).
- atdoties Refl. --> atdot (3). Aizraujoties pilnīgi nodoties (kam), būt aizņemtam (ar ko).
- atrauties Refl. --> atraut (2).
- atrauties Refl. --> atraut (7). Tikt atrautam.
- iemalties Refl. --> iemalt (2). Maļot, arī griežot tikt ierautam (kur iekšā).
- iesprausties Refl. --> iespraust (1). Tikt iespraustam.
- pagrauzdēties Refl. --> pagrauzdēt. Tikt pagrauzdētam.
- pārrauties Refl. --> pārraut (1). Tikt pārrautam.
- pārtraukties Refl. --> pārtraukt [1] (1). Tikt pārtrauktam.
- raukties Refl. --> raukt (1). Tikt rauktam.
- raustīties Refl. --> raustīt (1). Tikt raustītam.
- sakrauties Refl. --> sakraut. Tikt sakrautam.
- saraukties Refl. --> saraukt (1). Tikt sarauktam.
- saraukties Refl. --> saraukt (2). Tikt sarauktam.
- saraustīties Refl. --> saraustīt (1): tikt saraustītam.
- sarauties Refl. --> saraut (1). Tikt sarautam.
- tirināties Refl. --> tirināt. Arī raustīties, kratīties.
- uzraukties Refl. --> uzraukt. Tikt uzrauktam.
- uzrauties Refl. --> uzraut (4), tikt uzrautam.
- uzsprausties Refl. --> uzspraust (1). Tikt uzspraustam.
- uzsprausties Refl. --> uzspraust (2). Tikt uzspraustam.
- uzsprausties Refl. --> uzspraust (3). Tikt uzspraustam. Uzspraust sev ko, piemēram, matus, svārkus, uz augšu.
- vizināties Refl. --> vizināt [1]. Braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
- klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
- tiks Reflektoriska, atkārtota (parasti sejas, kakla) muskuļu saraušanās.
- ligzda Regulāri pārtrauktas sējas vai stādīšanas rindas vieta, kurā ievietotas vairākas sēklas, gumi vai iestādīti vairāki augi vienkopus.
- martenkrāsns Reģeneratīva liesmu krāsns lieta tērauda iegūšanai no čuguna un tērauda lūžņiem.
- grēksūdze Reliģiska (katoļu un pareizticīgo draudzēs obligāta) ceremonija - grēku izstāstīšana garīdzniekam un to nožēlošana.
- iesvētības Reliģiska ceremonija, ar ko uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli. Tai sekojošās svinības, mielasts.
- Kulta kalpotājs (retāk kalps) Reliģiskas organizācijas amatpersona, kas izpilda attiecīgos rituālus un ceremonijas, vada dievkalpojumus, draudžu reliģisko dzīvi.
- Kulta kalps (biežāk kalpotājs.) Reliģiskas organizācijas amatpersona, kas izpilda attiecīgos rituālus un ceremonijas, vada dievkalpojumus, draudžu reliģisko dzīvi.
- Kulta kalpotājs (retāk kalps) Reliģiskas organizācijas amatpersona, kas izpilda attiecīgos rituālus un ceremonijas, vada dievkalpojumus, draudžu reliģisko dzīvi.
- izretināt Retinot izraut, izcirst, izzāģēt (augus, to daļas).
- vizitācija Revīzija (baznīcās, draudzēs vai garīgo bruņinieku ordeņu pilīs). Arī garīdznieku pārbaude.
- mobilizācija Rezervistu iesaukšana aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā).
- aprausums Rezultāts --> apraust.
- atrībināt Rībinot atkļūt (parasti par braucēju ratos).
- Dzelzs priekškars Rīcība, apstākļu kopums, kas pilnīgi pārtrauc saiknes (starp ko).
- Ziemas riepas Riepas, kas piemērotas ziemas apstākļiem, braukšanai pa sniegu un ledu.
- atdarināt Rīkoties pēc kāda parauga (parasti bez sava kritiska vērtējuma).
- sekot Rīkoties, izturēties (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga.
- stīpdzinis Rīks stīpu uzdzīšanai uz trauka.
- Aplaist riksi Rikšiem apskriet vai apbraukt apli, loku.
- Aplaist riksi Rikšiem apskriet vai apbraukt apli, loku.
- stīpa Riņķveida detaļa, ko uzvelk, parasti no dēlīšiem gatavotiem, koka traukiem.
- osa Riņķveida, lokveida rokturis (piemēram, traukiem).
- ķerties Risināties ar traucējumiem, kavēkļiem (par darbību, norisi).
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi). Būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni). Būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- vārīties Risināties ļoti spraigi, strauji (par parādībām sabiedrībā).
- velosportists Riteņbraucējs (2).
- hīts Riteņbraukšanā - sacensības par labāko laiku, kad dalībnieki veic distanci pa vienam (startējot no vietas vai gaitā).
- velobraukšana Riteņbraukšana.
- pārsitiens Ritma traucējums (mehānisma, ierīces u. tml. darbībā).
- sirdsdarbība Ritmiska secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asins plūsmu asinsvados.
- peristaltēt Ritmiski, viļņveidīgi sarauties (par dobu orgānu gludo muskulatūru).
- pierīvēt Rīvējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt, parasti ievērojami, kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
- pierakt Rokot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- uzrakt Rokot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko), arī uzmeklēt (ko).
- broša Rotas lieta (bieži ar dārgakmeni vai tā imitāciju), kas paredzēta piespraušanai pie tērpa.
- sakta Rotas lieta (Eiropas tautām) tērpa, tā daļu saspraušanai.
- Podnieka ripa Rotējoša ripa māla trauku veidošanai.
- Podnieka ripa Rotējoša ripa māla trauku veidošanai.
- pārrūdīt Rūdot pieļaut, ka (kas) kļūst pārāk ciets, trausls, ka samazinās (kā) elastība.
- pārrūgt Rūgstot pārplūst (pāri trauka malām). Kļūt tādam, kuram (kas) rūgstot pārplūst pāri malām (par trauku).
- aizrunāties Runājot aizrauties tā, ka zūd mēra (arī pieklājības) sajūta.
- ierunāties Runājot aizrauties. Iegrimt sarunā.
- saķerties Runājot aprauties, parasti pēkšņi.
- stostīties Runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes.
- šļupstēšana Runas traucējums - neskaidra vai nepareiza skaņu artikulācija, ko izraisa, piemēram, mēles nepilnīga attīstība vai darbība, zobu trūkums vai defekti.
- stostīšanās Runas traucējums - runas plūsmas īslaicīgi pārtraukumi, skaņu vai zilbju atkārtojumi runas orgānu muskuļu krampju dēļ.
- logopātija Runas traucējums (piemēram, stostīšanās, šļupstēšana).
- ņaudas Runāšana žēlā, raudulīgā balsī. Arī žēlošanās, sūdzēšanās.
- bērt Runāt (ātri, nepārtraukti).
- aizrunāties Runāt pārāk ilgi. Aizrauties runājot.
- Jaukties pa vidu Runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- Maisīties pa vidu Runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- Jaukties (arī maisīties sar.) pa vidu Runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- ņaudēt Runāt žēlā, raudulīgā balsī. Arī žēloties, sūroties.
- rupjgraudu Rupjgraudains (1).
- pegmatīts Rupjgraudains izvirduma iezis, kas ir sastopams dzīslu, lēcu, ligzdu veidā.
- rupjgraudu Rupļgraudains (2).
- miltrūpniecība Rūpniecības nozare, kas gatavo graudu miltus.
- pierušināt Rušinot (zemi, augsni), pievirzīt (to pie augiem, to daļām); pierausi (1).
- aprušināt Rušinot (zemi), apraust (krūmu, stādu).
- uzurķēt Rušinot, bikstot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
- uzrušināt Rušinot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
- uztrūcināt Sabaidīt, satraukt. Uztraukt (no miega).
- ekscess Sabiedriskās kārtības patvarīgs traucējums. Arī vardarbība.
- (Brīvprātīgais) kārtības sargs Sabiedriskas organizācijas loceklis (PSRS), kura uzdevums ir, piemēram, aizsargāt pilsoņu tiesības un likuma prasības, aktīvi piedalīties likuma pārkāpumu novēršanā un pārtraukšanā, uzturēt sabiedrisko kārtību un sargāt sociālistisko īpašumu.
- Sabiedriskais galvojums Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas turpmāko uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
- sapīties Sabiedroties, sadraudzēties (ar, parasti nevēlamu, cilvēku, cilvēku grupu).
- satrūkties Sabīties. Tikt, parasti pēkšņi, iztraucētam.
- sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai. Sablīvējoties kam, tikt traucētam, apstādinātam (par kā plūsmu).
- saniķoties Sabojāties, arī sākt darboties ar traucējumiem.
- sabraukalēt Sabraukāt.
- sadzīt Sabraukt (4). Arī sajāt (3).
- rodeļsacensības Sacensības braukšanā ar rodeļkamaniņām.
- kankālis Sacietējis graudainas vai staipīgas masas (parasti mālainas zemes) gabals.
- līdzbraucējs Sacīkšu motobraucējs, kura vieta ir motocikla blakusvāģi.
- graduēt Sadalīt iedaļās (piemēram, skalu, instrumentu, trauku).
- pašķirties Sadalīties, kļūt mazāk blīvam, parasti radot spraugas (par mākoņiem, miglu).
- izjaukt Sadalot atsevišķās daļās (piemēram, izārdot, salaužot, sagraujot), iznīcināt kā veselumu vai izpostīt (ko).
- nodevība Sadarbība ar pretinieku (parasti ziņu sniegšana), kura apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
- nodot Sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraudēt (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
- sašķaidīt Sadragāt (1). Arī sagraut (1).
- sabrāļot Sadraudzēt, satuvināt.
- sadraudzināt Sadraudzēt.
- sabrāļoties Sadraudzēties, satuvināties. Arī sabiedroties.
- sadraudze Sadraudzība.
- sakrimst Saēst (cietu barību). Sagrauzt (1).
- žņaugt Sagādāt (kādam) lielas grūtības, arī apdraudēt (kā) pastāvēšanu.
- Mest cilpu kaklā, arī savilkt cilpu ap kaklu Sagādāt (kādam) neciešamus, draudošus apstākļus.
- Mest cilpu kaklā Sagādāt (kādam) neciešamus, draudošus apstākļus.
- Savilkt cilpu ap kaklu Sagādāt (kādam) neciešamus, draudošus apstākļus.
- Savilkt cilpu ap kaklu, arī mest cilpu kaklā Sagādāt (kādam) neciešamus, draudošus apstākļus.
- Sagādāt galvassāpes Sagādāt nepatikšanas, bēdas. Likt uztraukties, raizēties.
- Sagādāt galvassāpes Sagādāt nepatikšanas, bēdas. Likt uztraukties, raizēties.
- iejaut Sagatavot (mīklu), iemaisot miltus (ierauga) šķidrumā.
- sapost Sagatavot (piemēram, ceļam, braucienam), sakravājot nepieciešamos priekšmetus.
- ieskābēt Sagatavot un ievietot (parasti traukā, tvertnē) skābēšanai.
- iesvaidīt Sagatavot. Izraudzīt un sagatavot.
- sabumbot Sagraut, arī sabojāt, parasti ar aviobumbām.
- pārraut Sagraut, sašķelt (aizsprostu, dambi u. tml.) - par ūdeņiem, straumi.
- ruinēt Sagraut.
- noslaucīt Sagraut. Arī iznīcināt.
- iegumt Sagumstot ierauties dziļāk (kur iekšā) - par cilvēku.
- grāmatvedība Saimnieciskās darbības vienlaidu nepārtraukta uzskaite un kontrole naudas izteiksmē.
- nostrupināt Saīsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus).
- kaitināt Saistīt uzmanību, patīkami satraucot. Kairināt.
- legato Saistīti, plūstoši, bez pārtraukuma (starp toņiem).
- hidraulisks Saistīts ar hidrauliku, tai raksturīgs.
- agroklimatisks Saistīts ar klimatisko apstākļu ietekmi uz kultūraugiem.
- mīļš Saistīts ar mīlestību (2). Saistīts ar dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
- sholastisks Saistīts ar neauglīgu, formālu, no reālās dzīves un prakses atrautu domāšanas veidu, tam raksturīgs.
- patētisks Saistīts ar saviļņojošu, aizraujoši emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (mākslas darbā), tam raksturīgs. Tāds, kurā attēloti saviļņojoši, aizraujoši emocionāli pārdzīvojumi (par mākslas darbu, tā elementiem).
- traumatoloģisks Saistīts ar traumatoloģiju, tai raksturīgs.
- traumatisks Saistīts ar traumu, tai raksturīgs.
- Iededzināt sirdis Sajūsmināt, aizraut daudzus. Satraukt, saviļņot.
- sacildināt Sajūsmināt, aizraut, arī ierosināt.
- iedegties Sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi no doties (kam).
- atpūsties Sajust atvieglojumu, mieru (pēc atbrīvošanās no kā traucējoša).
- Klabināt zobus Sajust stipru aukstumu. Izjust lielas bailes, satraukumu.
- mokas Sajūtu, izjūtu kopums, ko izraisa stipras sāpes, arī ļoti nepatīkami fizioloģiski traucējumi.
- Nervu kamols Saka par ātri satraucamu, uzbudināmu cilvēku. Saka par ļoti satrauktu, uzbudinātu cilvēku.
- Kvēla sirds Saka par cilvēka aizrautību, dedzību.
- Nav visas skrūves kārtībā Saka par cilvēku, kam ir psihiski traucējumi.
- Nav visas skrūves kārtībā Saka par cilvēku, kam ir psihiski traucējumi.
- Galvā griežas Saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
- Galvā griežas Saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
- Dedzīga sirds Saka par cilvēku, kas ar sajūsmu, aizrautību, kvēli kam nododas.
- Ātra sirds Saka par cilvēku, kas ātri sadusmojas, iekaist, kas ir nesavaldīgs, straujš.
- Acis slapjā vieta Saka par cilvēku, kas bieži raud.
- Acis slapjā vietā Saka par cilvēku, kas bieži raud.
- Acis slapjā vietā Saka par cilvēku, kas bieži raud.
- Izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, kas ļoti strauji iziet, iznāk, izskrien.
- Izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, kas ļoti strauji iziet, iznāk, izskrien.
- Galvā nav viss kārtībā Saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
- Nav visas skrūves kārtībā Saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
- Galvā nav viss kārtībā Saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
- Vētra ūdens glāzē Saka par kāda nebūtiska iemesla izraisītu, parasti nepamatoti lielu, satraukumu, arī skandālu.
- Vētra ūdens glāzē Saka par kāda nebūtiska iemesla izraisītu, parasti nepamatoti lielu, satraukumu, arī skandālu.
- Kā aizdzelts Saka par kāda satraucoša pārdzīvojuma (dusmu, izbaiļu u. tml.) izraisītu strauju reakciju.
- Kā dadzis (arī skabarga) acī Saka par kaut ko nepatīkamu, par tādu, kas traucē.
- Kā dadzis (arī skabarga) acī Saka par kaut ko nepatīkamu, par tādu, kas traucē.
- Kā skabarga (arī dadzis) acī Saka par ko nepatīkamu, par tādu, kas traucē.
- Kaķis (arī melns kaķis) pārskrien pār ceļu Saka par negaidītu kļūmi, traucēkli.
- Melns kaķis (arī kaķis) pārskrien pār ceļu Saka par negaidītu kļūmi, traucēkli.
- (Melns) kaķis pārskrien pār ceļu Saka par negaidītu kļūmi, traucēkli.
- Zaļš (arī zils un zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- Zils un zaļš (arī zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- Zils un zaļš (arī raibs) griežas (arī metas) gar (arī priekš) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
- Zils un zaļš (arī raibs) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
- Zils un zaļš (arī raibs) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
- Raibs (arī zils un zaļš) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm, arī acu priekšā Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
- (Zils un) zaļš gar (arī priekš) acīm šķīst Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena.
- Mīksta mēle Saka par runas traucējumiem, kas rodas dzērumā.
- Mīksta mēle Saka par runas traucējumiem, kas rodas dzērumā.
- Uguns trako Saka par spēcīgu uguni, kas strauji izplatās.
- Vārdi (arī neviens vārds, skaņa) nenāk pār lūpām Saka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma).
- Neviens vārds (arī vārdi, arī neviena skaņa) nenāk pār lūpām Saka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma).
- (Griežas) kā karuselī (arī karuselis) Saka par strauju (dažādu notikumu, iespaidu, domu u. tml.) maiņu.
- Kā pele lamatās (arī slazdā) Saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
- Kā pele slazdā (arī lamatās) Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā. Saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
- Kā sadedzis Saka par tādu, kas rīkojas ļoti strauji, dedzīgi. Saka par tādu, kas ko ļoti iekāro.
- (Kā) uguns pakulās (arī pie pakulām) Saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu.
- (Kā) uguns pakulās (arī pie pakulām) Saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu.
- (Ir) uz sirds Saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
- (Kā) putras katls Saka par uztrauktu, viegli aizvainojamu, neapvaldītu cilvēku.
- (Kā) putras katls Saka par uztrauktu, viegli aizvainojamu, neapvaldītu cilvēku.
- Lai dievs žēlīgs! Saka, brīdinot par (rīcības) nevēlamām vai bīstamām sekām, piedraudot (kādam).
- Lai Dievs žēlīgs! Saka, brīdinot par (rīcības) nevēlamām vai bīstamām sekām, piedraudot (kādam).
- Karstas asinis Saka, ja (kādam) ir ļoti straujš, kaislīgs raksturs, ja (kāds) ir ļoti straujš.
- Lūpa metas līka Saka, ja (kāds) gatavojas raudāt.
- Lūpa metas līka Saka, ja (kāds) gatavojas raudāt.
- Lūpa metas līka Saka, ja (kāds) gatavojas raudāt.
- Rokā nedreb (arī nenodreb) Saka, ja (kāds) jūtas ne drošs, bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību. Saka, ja roka satraukumā nenotrīc.
- Griežas kā vāvere ritenī Saka, ja atrodas nepārtrauktā kustībā, darbībā (parasti bezjēdzīgā).
- Acis (arī skatiens) ieurbjas, arī ieurbties (ar) acīm (arī ar skatienu) Saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā). Saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- Skatiens (arī acis) (ie)urbjas, arī (ie)urbties ar skatienu (arī ar acīm) Saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā). Saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- Karsta galva Saka, ja cilvēks ir straujš, neapdomīgs.
- Karsta galva Saka, ja cilvēks ir straujš, neapdomīgs.
- Trīsas (arī drebuļi, tirpas) iziet caur(i) kauliem Saka, ja cilvēks pēkšņi notrīs, nodreb u. tml. (piemēram, uztraukumā).
- Krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) Saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
- Krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) Saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
- Krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) Saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
- Krīt kā mušas uz zirga (biežāk medu) Saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
- Gals (vai) klāt Saka, ja draud briesmas, bojāeja. Saka, ja rodas kas nevēlams, nepatīkams.
- Ož pēc pulvera Saka, ja draud izcelties kautiņš.
- Ož pēc pulvera Saka, ja draud izcelties kautiņš.
- Stīva (arī smaga) mēle Saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
- Smaga (arī stīva) mēle Saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
- Stīva (arī smaga) mēle Saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
- Brīvas rokas Saka, ja ir iespēja rīkoties netraucēti, neatkarīgi, patstāvīgi.
- Brīvas rokas Saka, ja ir iespēja rīkoties netraucēti, neatkarīgi, patstāvīgi.
- Sirds izlec no krūtīm Saka, ja ir liels uztraukums.
- Sirds izlec no krūtīm Saka, ja ir liels uztraukums.
- Sirds izlec no krūtīm Saka, ja ir liels uztraukums.
- Tīrs gaiss Saka, ja ir novērsts kas traucējošs.
- Tīrs gaiss Saka, ja ir novērsts kas traucējošs.
- Sirds (ir) nemierīga, arī prāts (ir) nemierīgs Saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
- Prāts (ir) nemierīgs, arī sirds (ir) nemierīga Saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
- Nemierīga sirds, arī nemierīgs prāts, arī nemierīgi ap sirdi Saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
- Sirds karst Saka, ja ir satraukts.
- Galva sajukusi Saka, ja ir traucēta sakarīga domāšana.
- Melns (arī zaļš un zils, zaļš, raibs) nogriežas gar acīm Saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
- Zaļš un zils (arī zaļš, melns, raibs) nogriežas gar acīm Saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
- Skudriņas (arī skudras) pārskrien pār (arī pa) muguru Saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
- Skudras (arī skudriņas) skrien pa kauliem (arī pa muguru) Saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
- Skudriņas (arī skudras) skrien pa kauliem (arī pa muguru) Saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
- Drebuļi (arī šermuļi, tirpas, trīsas) noiet pa kauliem Saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu.
- Drebuļi (arī šermuļi, tirpas, trīsas) noskrien (arī pārskrien) pa kauliem (arī pa muguru, miesu) Saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu.
- Drebuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
- Šermuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
- Drebuļi (arī šermuļi, tirpas) pārskrien (arī skrien, iet) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
- Drebuļi (arī šermuļi, tirpas) pārskrien (arī skrien, iet) pār muguru (arī pār kauliem) Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
- Drebuļi (arī šermuļi, tirpas, trīsas) pārskrien pār kauliem (arī pār muguru, miesu) Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
- Drebuļi (arī šermuļi, tirpas) skrien (arī iet) pār muguru (arī pār kauliem) Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
- Šermuļi (arī drebuļi, trīsas) skrien (arī pārskrien, noskrien, (no)iet) pār (arī pa) kauliem (arī muguru, miesu) Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
- Tirpas (arī drebuļi, šermuļi) pārskrien (arī noskrien, skrien, iet) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
- Šaušalas pārskrien (arī pāriet) (pār miesu, arī pār kauliem) Saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
- Sirds iekņudas Saka, ja izjūt nelielu uztraukumu, saviļņojumu.
- Pār galvu (retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
- (Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas mākoņi (biežāk negaiss) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
- (Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
- (Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
- Nedabūt (arī nepaspēt) ne apskatīties, arī nebijis ko apskatīties Saka, ja kāda darbība noris ļoti strauji.
- Kā uz pulvera mucas Saka, ja kādam draud briesmas, nepatikšanas.
- Kā uz pulvera mucas Saka, ja kādam draud briesmas, nepatikšanas.
- (Kāda) lapsene (arī blusa, muša) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs. Saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
- (Kāda) muša (arī blusa, lapsene) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs. Saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
- Acis (arī skatiens) meklē Saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt.
- Skatiens (arī acis) meklē Saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt.
- Mīlīga sirds Saka, ja kāds ir draudzīgs, sirsnīgs.
- Nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas) Saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
- Nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas) Saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
- Nevar (nekur) atrast (sev) vietu (arī mieru), arī neatrod (nekur) (sev) vietas (arī miera) Saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
- Mācas (arī lien) virsū kā miegs Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
- Mācas (arī lien) virsū kā miegs Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
- Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
- Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
- Kā driģenes saēdies Saka, ja kāds ļoti nemierīgi, satraukti kustas, darbojas.
- Kā driģenes saēdies Saka, ja kāds ļoti nemierīgi, satraukti kustas, darbojas.
- Asaras birst kā pupas Saka, ja kāds ļoti stipri raud.
- Asaras birst kā pupas Saka, ja kāds ļoti stipri raud.
- Asaras birst kā pupas Saka, ja kāds ļoti stipri raud.
- Kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt kādu par vīru vai sievu, arī iegūt kāda draudzību.
- Mīlīga mēle Saka, ja kāds runā sirsnīgi, draudzīgi.
- Mīlīga mēle Saka, ja kāds runā sirsnīgi, draudzīgi.
- Asaras izsprāgst no acīm Saka, ja kāds sāk raudāt.
- Asaras izsprāgst no acīm Saka, ja kāds sāk raudāt.
- Iet caur sirdi Saka, ja kas izraisa pārdzīvojumus, satrauc.
- Elle iet vaļā Saka, ja kas nepatīkams noris ļoti strauji, intensīvi.
- Elle iet vaļā Saka, ja kas nepatīkams noris ļoti strauji, intensīvi.
- Kā (paša) nelabā triekts (arī dzīts, vajāts u. tml.) Saka, ja kas notiek, noris ļoti strauji, ļoti lielā steigā.
- Kā (paša) nelabā triekts (arī dzīts, vajāts u. tml.) Saka, ja kas notiek, noris ļoti strauji, ļoti lielā steigā.
- Kā (paša) nelabā vajāts (arī dzīts, triekts u. tml.) Saka, ja kas notiek, noris ļoti strauji, ļoti lielā steigā.
- Elpa aizraujas (retāk aizsitas) Saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj.
- Elpa aizsitas (biežāk aizraujas) Saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj.
- Dvaša (biežāk elpa) aizraujas (retāk aizsitas) Saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj.
- Elpa (retāk dvaša) aizraujas (retāk aizsitas) Saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj.
- Iet vaļā Saka, ja kas sākas, arī ja kas strauji noris.
- Iet vaļā Saka, ja kas sākas, arī ja kas strauji noris.
- Zeme grīļojas (zem kājām) Saka, ja kaut kas draud.
- Strīpa (arī svītra) pāri Saka, ja ko izbeidz, kas izbeidzas, arī tiek pārtraukts.
- Svītra (arī strīpa) pāri Saka, ja ko izbeidz, kas izbeidzas, arī tiek pārtraukts.
- Auksts pārskrien pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja ļoti sabīstas, satraucas.
- Auksts pārskrien pār muguru (arī pār kauliem) Saka, ja ļoti sabīstas, satraucas.
- Auksts pārskrien pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja ļoti sabīstas, satraucas.
- Aukstas pēdas Saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas.
- Auksts pārskrien (pār muguru, kauliem) Saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas.
- Asinis sakāpj (arī saskrien) galvā Saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- Asinis kāpj galvā Saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- Asinis sakāpj (arī saskrien) galvā Saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- Asinis sakāpj (arī saskrien) galvā Saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- Asinis saskrien (arī sakāpj) galvā Saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- Auksts un karsts skrien (arī iet) pār kauliem Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (parasti drudzī). Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
- Auksts un karsts skrien (arī iet) pār kauliem Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (parasti drudzī). Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
- Auksts un karsts skrien (arī iet) par kauliem Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
- Mīkla izkāpj Saka, ja mīkla rūgstot plūst pāri trauka malām.
- Mīkla izkāpj Saka, ja mīkla rūgstot plūst pāri trauka malām.
- Mierīga sirds, arī mierīgi ap sirdi Saka, ja nav uztraukuma, bažu (par ko).
- Galva nesāp Saka, ja nedomā, neuztraucas (par ko).
- Galva nesāp Saka, ja nedomā, neuztraucas (par ko).
- Rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
- Plēsties (arī kauties, rauties, sisties) ar darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
- Rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
- Sisties (arī kauties, rauties, plēsties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
- Kā (ar) svinu pieliets Saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās.
- Kā ar svinu (arī kā svina) pieliets Saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās.
- Kā (čūskas, arī odzes, vēja) dzelts Saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.).
- Kā odzes (arī čūskas, vēja) dzelts Saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.).
- Kā vēja (arī čūskas, odzes) dzelts Saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.).
- Sirds iekņudas (arī iekutas) Saka, ja pēkšņi izjūt nelielu uztraukumu, saviļņojumu.
- Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru) Saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
- Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru) Saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
- Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) muguru (arī kauliem) Saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
- Karsts (vien) pārskrien pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
- Galva griežas (apkārt, arī riņķī) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
- Galva griežas (apkārt, arī riņķī) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
- Galva griežas (arī iet) riņķī (arī apkārt) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
- Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet) Saka, ja rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukuma, bailēs).
- Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet) Saka, ja rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
- Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet) Saka, ja rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
- Acīs ņirb, arī acīs sāk ņirbēt Saka, ja rodas redzes traucējumi (parasti ilgstoši skatoties uz ko raibu, kustīgu).
- Zobi klab Saka, ja sajūt stipru aukstumu. Saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu.
- Zobi klab Saka, ja sajūt stipru aukstumu. Saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu.
- Drebuļi pārskrien (arī skrien, iet) pār muguru (arī pār kauliem) Saka, ja sākas drebuli. Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
- Drebuļi pārskrien pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
- Drebuļi pārskrien (arī skrien, iet) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja sākas drebuļi. Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
- Drebuļi pārskrien (arī skrien, iet) pār kauliem (arī pār muguru), arī drebuļi izskrien caur kauliem Saka, ja sākas drebuļi. Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
- Drebuļi skrien (arī iet) pār muguru (arī pār kauliem) Saka, ja sākas drebuļi. Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
- Asinis karst Saka, ja satraucas, uzbudinās un satraukumā, uzbudinājumā kļūst karsti.
- Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
- Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
- Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
- Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
- Sirds izlec no krūtīm Saka, ja sirds ļoti strauji pukst.
- Sirds izlec no krūtīm Saka, ja sirds ļoti strauji pukst.
- Sirds izlec no krūtīm Saka, ja sirds ļoti strauji pukst.
- Sirds nodreb (retāk notrīc, notrīs) Saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- Sirds nodreb (arī iedrebas, retāk ietrīcas) Saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- Sirds iedrebas (retāk ietrīcas) Saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas. Saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- Sirds ietrīcas (biežāk iedrebas) Saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas. Saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- Trauksmaina sirds Saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stāvokļa iedarbībā.
- Satraukta sirds Saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stresa iedarbībā.
- Sirds palecas Saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
- Sirds palecas Saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
- Sirds sit (arī klauvē, dun, dauzās, lēkā u. tml.) Saka, ja sirds strauji, spēcīgi pukst.
- Aizžņaugt (biežāk sažņaugt) sirdi Saka, ja spēcīga pārdzīvojuma (žēluma, dusmu) rezultātā izjūt it kā sirdsdarbības pārtraukumu.
- Krīt kā mušas Saka, ja strauji nobeidzas daudzi dzīvnieki.
- Krīt kā mušas Saka, ja strauji nobeidzas daudzi dzīvnieki.
- Krīt kā mušas Saka, ja strauji, parasti epidēmijā, mirst daudzi cilvēki.
- Krīt kā mušas Saka, ja strauji, parasti epidēmijā, mirst daudzi cilvēki.
- Krīt kā akmens Saka, ja strauji, smagi krīt.
- Galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, arī galvassāpes.
- Galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
- Galva (arī galvā, pa galvu) dun (arī dūc) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
- Galva (arī galvā, pa galvu) rūc (arī dūc, dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
- Ausīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (parasti asinsrites traucējumu ietekmē).
- Galva sajukusi Saka, ja traucēta sakarīga domāšana.
- Vakars uz ezera Saka, ja tuvojas kas slikts, draud briesmas.
- Zaļš gar acīm noskrien Saka, ja uz brīdi rodas redzes traucējums pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
- Viss krīt (ārā) no rokām Saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
- Viss krīt (arī veļas) (ārā) no rokām Saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
- Viss veļas (arī krīt) (ārā) no rokām Saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
- Visam beigas Saka, ja viss ir zaudēts. Saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
- Visam beigas Saka, ja viss ir zaudēts. Saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
- Sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm Saka, ja, parasti pēkšņi, rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
- Sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm Saka, ja, parasti pēkšņi, rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
- Ledus (iz)iet Saka, kad palu laikā ledu (parasti upē) (aiz)nes straume.
- Ledus iziet Saka, kad pavasarī ledu (parasti upē) aiznes straume.
- Soli pa solim Saka, norādot uz nepārtrauktu virzību.
- Saldu dusu! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
- Saldu dusu! arī Dusi Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
- Dusi saldi! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu. Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
- Raugies (arī skaties) ar acīm! Saka, pamudinot raudzīties vērīgi, uzmanīgi (lai ko saskatītu).
- izkampt Sakampt zobos un strauji izraut (ko kādam)- par dzīvnieku.
- atšķeltība Sakara, saistījuma trūkums. Atrautība, savrupība.
- disociācija Sakarīguma traucējums (psihiskajos procesos).
- telefonists Sakarnieks, kas iekārto un pārrauga telefona līnijas.
- rūdīt Sakarsējot (materiālus) virs kritiskās temperatūras un strauji atdzesējot, palielināt (to) izturību, triecienstingrumu.
- sarkanlūstamība Sakausējuma trauslums sarkankvēlē.
- saklupt Sakņupt, strauji saliekties. Strauji saļimt.
- sadakšot Sakraut ar dakšām.
- iekrauties Sakraut sev visapkārt.
- sagrēdot Sakraut, salikt grēdā.
- sagubot Sakraut, salikt gubā.
- sačupot Sakraut, salikt kaudzē.
- sastirpot Sakraut, salikt stirpā.
- sazārdot Sakraut, salikt zārdā.
- sakrāmēt Sakravāt, sakraut. Arī sakārtot.
- sagriezties Sākt dejot ar straujām riņķveida kustībām. Kļūt tādam, kur sāk dejot ar straujām riņķveida kustībām (par vietu, telpu).
- Noraut pienu Sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem).
- Noraut (arī apraut) pienu Sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem).
- likties Sākt enerģiski, strauji darīt (kādu darbu).
- iemīļot Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam). Iemīlēt (2).
- iemīlēt Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu). Pieķerties (kādam).
- sisties Sākt pēkšņi, strauji pārvietoties (kādā virzienā). Pēkšņi, strauji mainīt pārvietošanās virzienu.
- krist Sākt runāt, pārtraucot citu runātāju.
- Šauties starpā Sākt runāt, pārtraucot citu runātāju.
- Krist vidū (arī starpā) Sākt runāt, pārtraucot citu runātāju.
- Krist starpā (arī vidū) Sākt runāt, pārtraucot, citu runātāju.
- Laist meldiņu vaļā Sākt skaļi raudāt (parasti par bērniem).
- Laist meldiņu vaļā Sākt skaļi raudāt (parasti par bērniem).
- Izplūst asarās Sākt stipri raudāt.
- Izplūst asarās Sākt stipri raudāt.
- saņemt Sākt strauji pārņemt (kādu) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- sakulties Sākt uzturēt tuvas, draudzīgas, arī intīmas attiecības (ar kādu).
- sagriezt Sākt vadīt (kādu) dēlā ar straujām riņķveida kustībām. Sākt dejot (kādu deju) ar straujām riņķveida kustībām.
- startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances noteiktas vietas.
- satvert Sākt, parasti pēkšņi, iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) virzās, pārvietojas (parasti par straumi, vēju).
- saraustīt Sākt, parasti pēkšņi, raustīt. Īsu brīdi raustīt.
- saraustīties Sākt, parasti pēkšņi, raustīties (parasti par ķermeni, tā daļām). Īsu brīdi raustīties.
- saskalot Sakustināt (trauku) tā, ka (tajā) sakustas, arī sajaucas šķidrums.
- kliņģeris Salds, trekns rauga mīklas cepums, parasti divu savienotu apļu formā.
- piesālīt Sālot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- tipizēt Samazināt (kā, piemēram, celtņu konstrukciju, tehnoloģisko procesu) daudzveidību, veidojot (to) pēc tipveida paraugiem.
- kristies Samazināties augstumā (par ko sakrautu, sabērtu).
- pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību).
- švīksts Samērā kluss, ass, augsts troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- pārgāze Samērā liela šķidruma daudzuma strauja virzīšanās (pāri kam, pār ko).
- starpbrīdis Samērā neilgs pārtraukums (darbībā, norisē u. tml.). Arī starplaiks.
- krūze Samērā neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas vai metāla) dzeramais trauks, bieži ar osu. Tase, krūzīte.
- sile Samērā sekls, garens (koka, cementa, metāla u. tml.) trauks dzīvnieku barošanai.
- pastūrains Samērā straujš, saraustīts, nevienmērīgs (par kustībām).
- pastraujš Samērā straujš.
- starpa Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels attālums (starp diviem objektiem). Arī sprauga.
- padraudzīgs Samērā, arī mazliet draudzīgs.
- pastrups Samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (par izteikumu).
- paraupjš Samērā, arī mazliet raupjš.
- patrausls Samērā, arī mazliet trausls.
- salabt Samierināties, pārtraukt naidoties vienam ar otru, citam ar citu (pēc ķildas, domstarpībām u. tml.). Atjaunot iepriekšējās labās, vēlamās attiecības.
- mala Sānu daļa, arī sānu daļas augšējā josla (piemēram, traukam, laivai).
- nokrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.), apkrauties (1).
- utopists Sapņotājs, fantazētājs, fantasts, cilvēks, kas aizraujas ar utopijām (2).
- sabrēcināt Saraudināt.
- sašķiebt Saraukt (1).
- savilkt Saraukt (ādu), sašaurināt (poras) - par vielām.
- saraut Saraukt (sejas daļu).
- sagrumbot Saraukt grumbās (seju, tās daļas). Būt par cēloni tam, ka izveidojas grumbas (parasti sejā, tās daļās).
- sakrunkot Saraukt krunkās (seju, tās daļās); būt par cēloni tam, ka izveidojas krunkas (sejā, tās daļās). Sagrumbot.
- sašķiebties Saraukties (par sejas daļu).
- satrausties Sarausties.
- nevienāds Saraustīts, nevienmērīgs (piemēram, par elpu).
- nervozs Saraustīts, nevienmērīgs.
- sarukt Sarauties (2), sakumpt, salīkt (parasti par cilvēku, tā ķermeni).
- sačurnēties Sarauties (2), savilkties (3).
- saspringt Sarauties, parasti ievērojami (par muskuļiem, muskuļaudiem) kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas, parasti ievērojami (par ķermeni, tā daļām). Sasprindzināties (1).
- sakņupt Sarauties, salīkt (parasti guļus stāvoklī).
- sakļauties Sarauties.
- kraupulis Sarepējams, raupja, kraupjaina vieta.
- repains Sarepējis, kraupjains.
- piesildīt Sasildīt (piemēram, ūdeni) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- lauska Sasista priekšmeta (parasti māla vai stikla trauka) gabals.
- sablenzt Saskatīt, ieraudzīt.
- tūbiņa Saspiežams cilindrisks metāla vai plastmasas trauks ziežamu vielu uzglabāšanai. Tūba [1].
- tūba Saspiežams cilindrisks metāla vai plastmasas trauks ziežamu vielu uzglabāšanai. Tūbiņa.
- apdurt Saspraust (parasti ko asu kam apkārt). Apspraust.
- norepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt ļoti negludam, raupjam (parasti par rokām, kājām).
- aprepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī kļūt netīram (parasti par rokām, kājām).
- sarepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam, arī kļūt, parasti viscaur, netīram (parasti par rokām, kājām).
- sadurties Sastapties rīcībā, darbībā (ar ko nevēlamu, traucējošu).
- korķis Sastrēgums, aizsprostojums, kas traucē normālu kustību, funkcionēšanu.
- apraut Sašaurināt (piemēram, adījumu), samazināt (valdziņu skaitu). Noraukt.
- kakls Sašaurināta vieta (dažu trauku) augšdaļā.
- miers Saticība, draudzīgums.
- miermīlīgs Saticīgs, draudzīgs, arī rāms (par cilvēku).
- miermīlis Saticīgs, draudzīgs, arī rāms cilvēks.
- mierīgs Saticīgs, draudzīgs.
- ekspresis Satiksmes līdzeklis (vilciens, autobuss, kuģis), kas brauc ar palielinātu ātrumu, parasti bez pieturām vai ar pieturām tikai lielākajās stacijās, ostās.
- karsts Satraucošs (parasti par domu).
- Ķerties pie sirds (retāk pie dūšas) Satraukt, aizkustināt.
- Ķerties pie sirds (retāk pie dūšas sar.) Satraukt, aizkustināt.
- izbiedēt Satraukt, pēkšņi izraisīt bailes. Arī izbaidīt.
- kveldēt Satraukt, saviļņot.
- nemierīgs Satraukts, norūpējies, noraizējies (par cilvēku).
- trauksme Satraukums, nemiers.
- nemiers Satraukums, uzbudinājums.
- satrauksme Satraukums.
- Ar nemierīgu (arī drebošu) sirdi Satraukumu, bažām.
- uztrūkties Satrūkstoties, arī uzbudinājumā strauji piecelties (kājās, sēdus).
- smacēt Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta. Šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Arī slāpēt (1).
- purināt Satvert un bieži, strauji kustināt (parasti cilvēku, tā ķermeņa daļu).
- iegrābt Satvert, ieņemt (saujā, piemēram, smiltis, graudus).
- salmi Sausi labības augu stiebri. Sausi labības, pākšaugu, zāļu, eļļas augu stiebri, lapas, ziedkopas, kas paliek pēc graudu, sēklu izkulšanas.
- rolkeris Sauskravas kuģis, kas paredzēts horizontālai kravas iekraušanai un izkraušanai.
- treilerkuģis Sauskravas kuģis, kas paredzēts horizontālai kravas iekraušanai un izkraušanai. Rolkeris.
- piesautēt Sautējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- grūšana Savienojumā «lodes grūšana»: sporta disciplīna vieglatlētikā - lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību.
- traucēties Savienojumā «nelikties traucēties». Izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
- peļveidīgs Savienojumā «peļveidīgie grauzēji»: grauzēju kārtas apakškārta, kurā ietilpst, piemēram, peles, kāmji. Šīs apakškārtas dzīvnieki.
- sabrukt Savienojumā «sabrukt virsū»: strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem.
- nodaba Savienojumā «savā nodabā»: netraucēti, savā tempā, parasti bez steigas.
- virsis Savienojumā «sila virsis» - eriku (viršu) dzimtas 30-70 cm augsts, mūžzaļš krūms (nektāraugs) ar pacilu, zarainu stumbru, vienkāršām, veselām 1,5-2,5 mm garām lapām, ķekarveida ziedkopu un violetu vainagu.
- prese Savienojumā «vēdera prese». Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties, samazinās vēdera dobuma tilpums.
- iemest Savienojumā ar «acs», «skatiens»: ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
- lēkt Savienojumā ar «augšā», «kājās», «stāvus» u. tml.: strauji, pēkšņi celties (stāvus, retāk sēdus).
- izbraukt Savienojumā ar «ceļš». Paveikt braucienu (pa kurieni).
- cūciņa Savienojumā ar «jūras»: neliels grauzēju kārtas dzīvnieks.
- pielēkt Savienojumā ar «kājās», «stāvus» u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties.
- mest Savienojumā ar «laukā», «ārā», «prom», «nost»: strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost). Būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost).
- sviest Savienojumā ar «laukā», «ārā», «prom», «nost»: strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost). Būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost). Mest (3).
- lēkt Savienojumā ar «mugurā», «sedlos» u. tml.: strauji kāpt, sēsties (dzīvniekam mugurā vai uz velosipēda, motocikla u. tml.).
- mest Savienojumā ar «nost»: strauji ģērbt nost.
- sviest Savienojumā ar «nost»: strauji ģērbt nost.
- ievilkties Savienojumā ar «sevī». Norobežoties no citiem, noslēgties (sevī). Ierauties (2).
- arvien Savienojumā ar «vēl»: visu laiku, nepārtraukti. Joprojām.
- brukt Savienojumā ar «virsū»: strauji doties uzbrukumā (par cilvēkiem).
- pārāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas tik pastiprināti, tik augstā pakāpē, ka ir nevēlama, nepiemērota, traucējoša.
- dārzs Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs ir kultūraugs (parasti audzējams dārzā).
- māja Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs ir kultūraugs.
- pārāk Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz tik palielinātu daudzuma pakāpi, ka tā ir nevēlama, nepiemērota, traucējoša.
- pārāk Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas tik pastiprināti, tik intensīvi, ka ir nevēlams, nepiemērots, traucējošs.
- lēkšana Savienojumos «lēkšana no tramplīna», «lēkšana ar slēpēm»: sporta veids - planējošs lidojums uz priekšu un lejup, izmantojot nobraucienā ar slēpēm no tramplīna iegūto inerci.
- kontrakcija Savilkšanās, saraušanās (piemēram, muskuļiem, locekļiem, orgāniem).
- kontrahēt Savilkt, saraut (piemēram, muskuļus, locekļus, orgānus).
- sabozties Savilkties, sarauties, arī ieslēpties (piemēram, apģērba gabalā), parasti aiz aukstuma.
- Jaukt prātu (arī mieru, domas) Saviļņot, satraukt.
- Jaukt mieru (arī prātu, domas) Saviļņot, satraukt.
- Jaukt prātu (arī domas, mieru), arī sajaukt prātu Saviļņot, satraukt.
- Sajaukt prātu Saviļņot, satraukt.
- sekta Savrupa reliģiska draudze, savrups reliģisks grupējums, kas ir nošķīries no kādas galvenās, valdošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus.
- sektantisms Savrupu reliģisku draudžu, savrupu reliģisku grupējumu nošķirtība no kādas galvenās, vaidošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus; piederība pie sektas (1).
- sadraudzība Savstarpēja attieksme, kam ir raksturīga biedriska sadarbība, draudzīga saprašanās, interešu kopība cilvēku attiecībās.
- pārdot Savtīgos nolūkos (parasti par materiāliem labumiem) atteikties no saviem morāles principiem, nodot (draugus, līdzcilvēkus).
- pārdoties Savtīgos nolūkos (parasti par materiāliem labumiem) nodot draugus, līdzcilvēkus, pāriet pretinieka pusē.
- pārzelt Sazeļot pārklāt, pāraugt (par augiem).
- process Secīga stāvokļu maiņa (kā) attīstības gaitā. Ciešā sakarībā esošu attīstības stadiju nepārtraukta kustība.
- pasāža Secīgu, parasti strauji mainīgu, elementu virknējums.
- Putna seja Sejas deformācija, ko rada traucējumi apakšžokļa attīstībā.
- Putna seja Sejas deformācija, ko rada traucējumi apakšžokļa attīstībā.
- brasls Sekla vieta (pa kuru var pārbrist upi, strautu).
- kivete Sekls trauks (piemēram, fotoplašu apstrādei).
- Mīt (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) iedibinātās tradīcijas.
- Iet (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) tradīcijas.
- Nākt (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam. Turpināt (kāda) tradīcijas.
- Iet (arī nākt, retāk staigāt, soļot) (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam. Turpināt (kāda) tradīcijas.
- Mīt (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam. Turpināt (kāda) tradīcijas.
- Soļot (arī staigāt, biežāk iet, nākt) (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam. Turpināt (kāda) tradīcijas.
- Staigāt (arī soļot, biežāk iet, nākt) (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam. Turpināt (kāda) tradīcijas.
- (Aiz)iet kāda pēdās Sekot kāda paraugam, turpināt kāda tradīcijas.
- moreska Sena strauja mauru deja ar pantomīmas elementiem. Šīs dejas mūzika.
- triumfs Senajā Romā - karā uzvarējuša karavadoņa un viņa armijas svinīga ierašanās galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem un brauciens, arī gājiens no Marsa laukuma līdz Kapitolijam.
- cenzors Senajā Romā - vēlēta amatpersona, kas pārzināja pilsoņu īpašuma novērtēšanu tā aplikšanai ar nodokļiem, uzraudzīja pilsoņu dzīves veidu un pārbaudīja viņu politisko uzticamību.
- semīti Senas rautas Āzijas dienvidrietumu daļā, Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (piemēram, asīrieši, feniķieši, arābi, sīrieši, ebreji).
- sirēna Sengrieķu mitoloģijā - mītiska būtne (daļēji sievietes, daļēji putna vai zivs veidolā), kas ar savām dziesmām ievilinājusi jūrasbraucējus bīstamās vietās un izraisījusi to bojāeju.
- najāda Sengrieķu mitoloģijā - ūdeņu (upju, strautu, avotu u. tml.) nimfa.
- argonauti Sengrieķu mitoloģijā: jūras braucēji (kuri kuģī «Argo» devušies uz Kolhīdu pēc zelta aunādas).
- vājība Sevišķa interese (par ko), aizraušanās (ar ko). Arī tas, par ko (kādam) ir sevišķa interese, ar ko (kāds) aizraujas.
- superelite Sevišķi augstas kvalitātes (kultūraugu, lauksaimniecības dzīvnieku) grupa.
- izmeklēts Sevišķi rūpīgi izraudzīts. Augstām prasībām atbilstošs. Izsmalcināts.
- skrejsēža Sēža ar spraugu starp urbumu un vārpstu.
- kretulis Siets graudu sijāšanai.
- draudzene Sieviete, meitene, ar ko saista draudzība.
- pusdraudzene Sieviete, meitene, ar ko saista samērā vāja draudzība.
- roga Sievišķo ziedu ziedkopa (apiņiem). Ziedkopa (graudzālēm). Tukša, no stiebra nolauzta vārpa.
- piesijāt Sijājot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- plūksna Sīka daļa, kas rodas, saplucinot, saraujot (ko). Sīka, plāna daļa, kas iegūta, atdalot kādu kārtu (no kā).
- lapgrauzis Sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas.
- granula Sīka, blīva, graudam līdzīga (kādas vielas) daļa.
- sīkgraudu Sīkgraudains (1).
- sīkgraudu Sīkgraudains (2).
- zobiņi Sīki izciļņi, kas veidoti virsmas raupjuma radīšanai vai dekoratīvos nolūkos.
- oolīti Sīki sfēriski ogļskābes kaļķu vai dzelzs oksīdu graudi ar koncentriski čaumalainu vai radiāli starainu struktūru.
- atšķiras Sīki, arī bojāti graudi.
- pusrikšus Sīkiem, straujiem soļiem, gandrīz rikšus.
- pora Sīks caurums, dobums, sīka sprauga (vielā, masā, materiālā u. tml.).
- ņirba Sīks un strauji mainīgs (par viļņiem).
- virpulis Sīku cietvielas daļiņu, arī, parasti vieglu, priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
- paslīdēt Sildot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās. Slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- žūt Siltuma iedarbībā kļūt tādam, kurā iztvaiko šķidrums (par ūdenstilpi, trauku).
- Tējas sēne Simbiotiska mikroorganismu (rauga sēņu, etiķskābes baktēriju) kopa, kas saldinātā tējā veido recekļainas plēves un no kā Iegūst saldskābu dzērienu.
- patikšana Simpātijas (pret kādu cilvēku). Arī mīlestība, draudzība.
- sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks - nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem.
- Sirds grūdiens fiziol Sirds pieskaršanās krūšu kurvja sienai saraušanās momentā.
- Sirds grūdiens Sirds pieskaršanās krūšu kurvja sienai saraušanās momentā.
- Mirgošanas aritmija Sirds ritma traucējums - nekoordinēta atsevišķu muskuļšķiedru raustīšanās (priekškambaru sistoles vietā). Fibrilācija.
- pārsitiens Sirds ritma traucējums - visas sirds vai tās nodalījuma ārpuskārtas, priekšlaicīga saraušanās.
- Sirds lēkā (arī lec) Sirds strauji, spēcīgi pukst.
- Sirds lec (arī lēkā) Sirds strauji, spēcīgi pukst.
- Sirds draugs (draudzene) Sirdsdraugs (sirdsdraudzene).
- kult Sist ar knābi graudus, sēklas laukā no vārpām, skarām, pākstīm u. tml. (par putniem).
- konveijers Sistēma, kas kādā laikposmā nodrošina nepārtrauktu apgādi ar produkciju (parasti lauksaimniecībā).
- spert Sitot ar strauju kājas kustību, virzīt (ko).
- sasist Sitot vienu pret otru, strauji, parasti ar troksni, savirzīt kopā (parasti plaukstas, papēžus, spārnus).
- nepatikšanas Situācija, arī pārdzīvojums, kas saistīts ar ko nepatīkamu, uztraucoša.
- pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- kefīrs Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
- rjaženka Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot stipri karsētu pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
- laktobacilīns Skābpiena produkts, kas izgatavots ar šīs kultūras ieraugu.
- jogurts Skābs piens, kas raudzēts ar laktobacilīna ieraugu.
- kultenis Skābs raudzēts dzēriens no karstā ūdenī iekultiem rudzu miltiem.
- Kult sviestu Skalināt, strauji maisīt krējumu, lai iegūtu sviestu.
- Kult sviestu Skalināt, strauji maisīt krējumu, lai iegūtu sviestu.
- atskalot Skalojoties atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) - par viļņiem, straumi.
- atskalot Skalojoties atvirzīt šurp (par viļņiem, straumi). _imperf._ Skalot šurp. Skalojoties atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- brēciens Skaļas (parasti bērnu) raudas.
- vaimanas Skaļas raudas un žēlabas (bēdās, sāpēs).
- skrumšķināt Skaļi grauzt.
- iebrēkties Skaļi ieraudāties (parasti par bērnu).
- nokliegt Skaļi noraudāt (visu laikposmu).
- baurot Skaļi raudāt, brēkt (parasti par bērniem).
- vaimanāt Skaļi raudāt, žēloties (paužot bēdas, sāpes).
- Raudāt balsī Skaļi raudāt.
- Raudāt balsī Skaļi raudāt.
- brēkt Skaļi raudāt. Raudot kliegt, vaimanāt.
- troksnis Skaļi, aktīvi pausts uztraukums, neapmierinātība u. tml. Arī tracis, skandāls.
- kaukt Skaļi, neapvaldīti raudāt. Arī vaimanāt.
- piekaukt Skaļi, neapvaldīti raudot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- izbļauties Skaļi, nesavaldīgi izraudāties (parasti par bērniem).
- bļauris Skaļi, nesavaldīgi raudošs bērns.
- pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs). Nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
- drebēt Skanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- pārmesties Skanēt saraustīti, ar traucējumiem, mainīgā augstumā (par balsi, melodiju).
- birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, nepārtraukti izrunātām skaņām, vārdiem, teikumiem).
- skūpstīt Skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.
- apsvilināt Skart apsaldējot (par salu, salnu, arī asu vēju). Apraut.
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama. Uzraudzīt.
- Draudzes skola Skola, kas bija pakļauta mācītāja pārraudzībai.
- Draudzes skola Skola, kas bija pakļauta mācītāja pārraudzībai.
- paraugskola Skola, kas ir paraugs citām skolām mācību un audzināšanas darbā. Priekšzīmīga skola.
- paraugskolēns Skolēns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem. Priekšzīmīgs skolēns.
- Pagarinātās dienas grupa, arī pagarinātas darba dienas klase Skolēnu grupa, kura sagatavo uzdoto mācību vielu skolā skolotāja uzraudzībā pēc mācību stundām.
- gnīda Skopulis. Mantrausis.
- skrauks Skraukš.
- skraukstoņa Skraukšķaņa.
- skraukstēt Skraukšķēt.
- skraukstiens Skraukšķiens.
- skraukstīgs Skraukšķīgs.
- skraukstināt Skraukšķināt.
- saskribināt Skribinot saēst. Arī sagrauzt (1).
- paskriet Skrienot pakļūt (zem braucoša transportlīdzekļa).
- pārskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- izskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- nopērties Skrienot, braucot u. tml., arī darot ko, ļoti nošķiesties (piemēram, ar dubļiem).
- bēgt Skriet prom (vairoties no sekotājiem, vajātājiem, draudošām briesmām u. tml.).
- noskrotēt Skrotēt un pabeigt skrotēt (graudus).
- saskrubināt Skrubinot saēst. Arī sagrauzt (1).
- gaudas Skumjas. Arī raudāšana.
- salate Slaida, ātraudzīga karpu dzimtas saldūdens zivs ar pilnīgu sānu līniju, lielu muti un konisku purnu.
- gainīt Slaucīt, raust nost (piemēram, sviedrus, asaras).
- pieslaukt Slaucot iegūt (pienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- apslaucīt Slaukot notīrīt, noraust, arī apsusināt.
- vākot Slēgt, segt ar vāku (piemēram, trauku, kasti).
- lēkt Slēpošanā - pēc nobrauciena (pa tramplīnu) un atspēriena atrauties (no tā) un planēt, cenšoties piezemēties iespējami tālāk.
- planēt Slēpošanā- virzīties pa gaisu pēc atraušanās no tramplīna.
- slalomēt Slēpot, arī braukt ar laivu pa slaloma trasi.
- sānslīde Slīdēšana sānis (parasti braucošam transportlīdzeklim).
- ieslīdēt Slīdot ievirzīties (kur iekšā) - par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izslīdēt Slīdot izvirzīties (par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās.
- paslīdēt Slīdot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās.
- paslīdēt Slīdot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās).
- pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
- kandidamikoze Slimība, ko izraisa raugveida sēnes un kas saistīta ar ādas, gļotādas, iekšējo orgānu un sistēmu bojājumiem.
- nemierīgs Slimīgi uzbudināts, satraukts (piemēram, aiz sāpēm).
- iekaisums Slimīgs process organisma bojājuma vai infekcijas vietā, kas ir saistīts, piemēram, ar apsārtumu, uztūkumu, sastrutojumu, sāpēm un funkciju traucējumu. Vieta, kurā izveidojies šāds process.
- Jūras slimība Slimīgs stāvoklis, ko izraisa šūpošanās, braucot ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi, lidaparātu.
- Jūras slimība Slimīgs stāvoklis, ko izraisa šūpošanās, braucot ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi, lidaparātu.
- Caurs miegs Slimīgs, trausls miegs.
- Caurs miegs Slimīgs, trausls miegs.
- sacītājs Sludinātājs (parasti brāļu draudzē).
- tusnīt Smagi, aprauti, ar troksni elpot (fiziskas piepūles vai elpošanas traucējumu dēļ), arī ar grūtībām kustēties.
- ardeņi Smago braucamo zirgu šķirnes zirgi.
- Smagie vilcēji Smago braucamo zirgu šķirnes zirgi. Ardeņi.
- Smagais ormanis Smago braucamo zirgu šķirnes zirgi. Ardeņi.
- paģiras Smags fizisks un psihisks stāvoklis, ko izraisa pēkšņs pārtraukums narkotisko vielu (piemēram, alkohola) lietošanā.
- Smaidīt caur asarām Smaidīt raudot.
- drupināt Smalcināt nelielās daļās (piemēram, ko irdenu, trauslu).
- smalkgraudu Smalkgraudains (1).
- smalkgraudu Smalkgraudains (2).
- kreps Smalkgraudains (zīda, vilnas, kokvilnas) audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
- krepsatīns Smalkgraudains kokvilnas audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
- smirģelis Smalkgraudains nogulumiezis, kurā korunda kristāli ir cieši saistīti ar citu minerālu (piemēram, magnetīta, vizlas) kristāliem.
- less Smalkgraudains, porains, irdens nogulumu iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs.
- akots Smalks, adatveidīgs graudzāļu zieda plēksnes veidojums.
- maigs Smalks, trausls, vārīgs (par augiem, to daļām).
- ieraut Smēķējot strauji ievilkt (dūmus).
- iesmelt Smeļot (ar ko), ievirzīt (kur iekšā, parasti traukā).
- piesmelt Smeļot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- iesmelt Smeļot ievirzīt (kur iekšā, parasti traukā).
- izsmelt Smeļot iztukšot (piemēram, trauku, ūdenskrātuvi).
- sijāt Smidzināt (par lietu). Krist mazām pārslām, graudiem (par sniegu, krusu).
- Sociālistiskā sadraudzība Sociālistisko valstu sadraudzība.
- Melnā sotņa Soda ekspedīcija (1905.-1907. gada revolūcijas laikā). Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot progresīvus sabiedriskos un politiskos darbiniekus, tīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
- brīdinājums Soda piedraudējums. Draudi.
- pulvernīca Soma, trauks šaujampulvera glabāšanai.
- klaudzēt Spalgi, samērā skaļi skanēt (parasti par sliedēm, kāpnēm, pa kurām brauc, iet).
- Drošības josta Speciāla josta, ko lieto drošībai, piemēram, strādājot lielā augstumā, lidojot ar lidmašīnu, braucot ar automobili.
- Labošanas darbu kolonija Speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
- Labošanas darbu kolonija Speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
- Labošanas darbu kolonija Speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
- kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās). Lopkopības pārraugs.
- starteris Speciāli iekārtots automobilis lidaparātu motora iedarbināšanai. Starterautomobilis.
- trotuārs Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.) daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei). Ietve.
- ietve Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.), daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei).
- velokurpes Speciāli riteņbraucēju apavi (parasti ar īpaši izveidotu zoli saskarsmei ar velosipēda pedāli).
- modelētājs Speciālists kāda izstrādājuma paraugeksemplāru izgatavošanā.
- kurinātājs Speciālists, kas apgādā kurtuvi ar kurināmo, regulē un uzrauga apkurināšanas gaitu.
- treneris Speciālists, kas iebrauc vai iejāj zirgus, gatavo tos sacensībām.
- locis Speciālists, kas vada kuģi kuģošanai sarežģītās vietās (piemēram, iebraucot ostās, kanālos).
- Uguns viesulis Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
- Uguns viesulis Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
- viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies, piemēram, sniega, ūdens, smilšu, strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
- virpulis Spēcīga, strauja (ūdens), parasti piltuvveida, kustība (ūdenstilpē).
- Uguns vilnis Spēcīgas uguns josla, kas strauji izplatās.
- plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (parasti par skaņām).
- raut Spēcīgi iedarbojoties, radīt (kam) bojājumu, arī veidot (ko) - par parādībām dabā, parasti par straumi, vēju.
- nokārties Spēcīgi raujoties saitē, važā, aizžņaugt sev kaklu un aiziet bojā.
- plucināt Spēcīgi raustīt (parasti par vēju).
- kulstīt Spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju). Spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
- kārties Spēcīgi rauties saitē, važā, cenšoties atbrīvoties (par piesietu dzīvnieku).
- saplucināt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes. Saplūkāt (3).
- saplūkāt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu, sāpes, arī savainot. Spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes. Saplucināt (3).
- aizgrābt Spēcīgi, dziļi saviļņot. Aizraut.
- liesmot Spēcīgi, kaislīgi, aizrautīgi pārdzīvot.
- iededzināt Spēcīgi, satraukt, saviļņot. Ļoti ieinteresēt.
- šermuļi Spēcīgi, strauji drebuļi.
- cirst Spēcīgi, strauji sist (par cilvēku vai dzīvniekiem).
- sacirst Spēcīgi, strauji sitot, savainot.
- uguns Spēcīgs emocionāls stāvoklis. Liela aizrautība, dedzība.
- blīkšķis Spēcīgs un spalgs, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
- spējš Spēcīgs un straujš (par darbību, procesu).
- patētika Spēcīgs, saviļņojošs, aizraujošs emocionāls stāvoklis. Spēcīgu, saviļņojošu, aizraujošu jūtu atspoguļojums (parasti mākslas darbā).
- šerps Spēcīgs. Arī straujš.
- dīgtspēja Spēja dīgt, ko raksturo ar sēklu skaitu (procentos), kuras sadīgst katram kultūraugam noteiktā laikā dīgšanai piemērotos apstākļos.
- sacirsties Spēji aprauties (par balsi, skaņu).
- atkrist Spēji atrauties (no kā).
- apraut Spēji pārtraukt (domu, runu, dziesmu u. tml.).
- aizcirst Spēji pārtraukt (piemēram, elpu).
- nocirst Spēji pārtraukt (runu, domu u. tml.). Apraut (2).
- apdedzināt Spēji satraukt, saviļņot, apmulsināt.
- iestrēgt Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu). Palikt neizteiktam (par vārdiem).
- iesprūst Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu). Palikt neizteiktam (par vārdiem). Iespriesties (2), iestrēgt (3).
- iespriesties Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu). Palikt neizteiktam (par vārdiem). Iesprūst (2), iestrēgt (3).
- aizspriesties Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi).
- Iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) kaklā (arī rīklē) Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi). Palikt neizteiktam (par vārdiem).
- Iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) rīklē (arī kaklā) Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi). Palikt neizteiktam (par vārdiem).
- aizspiesties Spēji tikt pārtrauktam (parasti par elpu, balsi). Aizspriesties (2).
- sprūst Spēji tikt pārtrauktam (piemēram, par elpu). Kļūt grūti izrunājamam (par vārdiem).
- atrauties Spēji uzsākt braucienu un strauji attālināties (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem. Pacelties gaisā (par lidaparātiem).
- atrauties Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atkļūt šurp. _imperf._ Rauties šurp. Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atklāt (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
- sirdslēkme Spējš, krass sirdsdarbības traucējums, tā izpausme.
- atpūta Spēku, enerģijas atjaunošana (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
- Dauzīt (biežāk sist) kārtis Spēlēt kārtis (parasti ar straujiem žestiem, spēcīgi sviežot).
- Sist (retāk dauzīt) kārtis Spēlēt kārtis (parasti ar straujiem žestiem, spēcīgi sviežot).
- Sist (retāk dauzīt) kārtis (arī trumpas) Spēlēt kārtis (parasti ar straujiem žestiem, spēcīgi sviežot).
- Sist (retāk dauzīt) trumpas (arī kārtis) Spēlēt kārtis (parasti ar straujiem žestiem, spēcīgi sviežot).
- krupjē Spēļu namos - bankas turētājs, kas uzrauga spēli, izsniedz laimēto un iekasē pazaudēto naudu.
- izspiest Spiežot (piemēram, pedāli, slēdzi), pārtraukt (ierīces, mehānisma) darbību.
- iespiesties Spiežoties iekļūt (kur iekšā). Spiežoties ievietoties (mazā, šaurā telpā, vieta). Iespraukties.
- piedzīvojums Spilgts, negaidīts, arī satraucošs notikums.
- fūzeļeļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem ar citu vielu (piemēram, skābju) piemaisījumu.
- sīveļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem ar citu vielu (piemēram, skābju) piemaisījumu. Fūzeļeļļa.
- piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru no iekšpuses (parasti trauku).
- sporangijs Sporauga orgāns, kurā attīstās sporas.
- treks Sporta būve riteņbraukšanas, motosporta, skriešanas sacensībām - noslēgts ovāls celiņš ar slīpu pamatu.
- motokross Sporta disciplīna - motobrauciens apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi. Sacensības šajā sporta disciplīnā.
- kross Sporta disciplīna - skriešana, braukšana vai jāšana apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi. Sacensības šajā sporta disciplīnā.
- velokross Sporta disciplīna - velobrauciens apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi. Sacensības šajā sporta disciplīnā.
- Lodes grūšana Sporta disciplīna vieglatlētikā - lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību.
- veseris Sporta rīks mešanai tālumā - metāla lode, ko tērauda trose savieno ar metāla rokturi.
- kamaniņas Sporta rīks nobraucieniem pa īpaši izveidotu ledus trasi.
- skeitbords Sporta un atpūtas veids - braukšana ar skrituļdēli.
- skibobs Sporta un atpūtas veids - braukšana ar šādu sporta rīku.
- Tehniskie sporta veidi Sporta veidi, kas ir saistīti ar mašīnu, ierīču u.tml. izmantošanu (piemēram, autobraukšana, kartings, aviomodelisms).
- bobslejs Sporta veids - ātruma sacensības nobraucienos ar šādām kamanām.
- airēšana Sporta veids - braukšana ar airu laivām (noteiktā distancē).
- slaloms Sporta veids - braukšana ar airu laivu pa līkumotu trasi.
- ūdensslaloms Sporta veids - braukšana ar airu laivu pa līkumotu trasi. Slaloms (2).
- Motobraukšana uz ledus Sporta veids - braukšana ar īpaši pielāgotiem motocikliem pa ledus celiņu.
- Kamaniņu sports Sporta veids - braukšana ar kamaniņām.
- Kamaniņu sports Sporta veids - braukšana ar kamaniņām.
- Kanoe airēšana Sporta veids - braukšana ar kanoe (noteiktā distancē).
- Ledusjahtu burāšana Sporta veids - braukšana ar ledusjahtām.
- ūdensmotosports Sporta veids - braukšana ar motorlaivām. Ūdens motosports.
- Ūdens motosports Sporta veids - braukšana ar motorlaivām. Ūdensmotosports.
- Tautas airēšana Sporta veids - braukšana ar parastajām airu laivām.
- rodeļsports Sporta veids - braukšana ar rodeļkamaniņām.
- autosports Sporta veids - braukšana ar sacīkšu, sporta un sērijveida automobiļiem.
- motosports Sporta veids - braukšana ar sacīkšu, sporta, sērijveida motocikliem, retāk ar mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem.
- skijorings Sporta veids - braukšana ar slēpēm, kurā slēpotāju velk motorizēts transportlīdzeklis (parasti motocikls, mopēds) vai dzīvnieks (parasti zirgs, briedis).
- smaiļošana Sporta veids - braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
- kartings Sporta veids - braukšana ar sporta mikroautomobiļiem - gokartiem.
- skeletons Sporta veids - braukšana ar šādām kamaniņām.
- slaloms Sporta veids - braukšana ar ūdensslēpēm aiz kutera, apbraucot trases peldošās bojas.
- ūdensslaloms Sporta veids - braukšana ar ūdensslēpēm aiz kutera, apbraucot trases peldošās bojas. Slaloms (3).
- riteņbraukšana Sporta veids - braukšana ar velosipēdu.
- velosports Sporta veids - braukšana ar velosipēdu. Riteņbraukšana.
- slaloms Sporta veids - nobraukšana ar slēpēm no kalna pa līkumotu trasi.
- šosejnieks Sportists (piemēram, autobraucējs, riteņbraucējs), kas specializējies braukšanā pa šoseju.
- gokartists Sportists, kas specializējies braukšana ar gokartu.
- mopēdists Sportists, kas specializējies braukšanā ar mopēdu.
- motociklists Sportists, kas specializējies braukšanā ar motociklu.
- skeletonists Sportists, kas specializējies braukšanā ar skeletonu.
- skibobists Sportists, kas specializējies braukšanā ar skibobu.
- skeitbordists Sportists, kas specializējies braukšanā ar skrituļdēli.
- skuterists Sportists, kas specializējies braukšanā ar skuteru.
- tandēmists Sportists, kas specializējies braukšanā ar tandēmu (2).
- riteņbraucējs Sportists, kas specializējies riteņbraukšanā.
- velobraucējs Sportists, kas specializējies riteņbraukšanā. Riteņbraucējs (2).
- šahists Sportists, kas specializējies šaha spēlē. Cilvēks, kas (bieži, aizrautīgi) spēlē šahu.
- triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
- uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā strauji sadalīties. Eksplodēt.
- aizsprāgt Sprāgstot, plīstot (kam), strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām u. tml.).
- Brizantā sprāgstviela Sprāgstviela, ko izmanto graušanai, ārdīšanai.
- liesmot Spraigi, trauksmaini norisēt (par pa rādībām sabiedrībā).
- aizspiesties Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizspraukties.
- atspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), atkļūt šurp, - spraucoties (kam cauri, garām), atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), attālināties. Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- nolīst Spraucoties cauri kam, virzoties pa ko šauru, noslēpties (kur).
- iespraukties Spraucoties iekļūt (km iekšā). Spraucoties ievietoties (mazā, šaurā telpā, vietā).
- iespraukties Spraucoties iekļūt, ievietoties (kur, starp ko).
- izspraukties Spraucoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izspraukties Spraucoties izkļūt cauri (kam), caur (ko).
- pārspraukties Spraucoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paspraukties Spraucoties pavirzīties.
- piespraukties Spraucoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saspraukties Spraucoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- nospraukties Spraucoties virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nospraudīt Spraudāt (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piespraudīt Spraudāt (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- nospraudīt Spraudāt (ko) visgarām, iezīmēt, apzīmēt (ar to).
- apspraudīt Spraudāt norobežot, arī pārklāt (ar ko).
- piespraudīt Spraudāt piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- saspraudīt Spraudāt savienot, sastiprināt.
- piespraude Spraudīte.
- apspraudīt Spraudot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri).
- saspraudīt Spraudot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraudāt ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- izspraudīt Spraudot izlietot (daudz vai visu).
- uzspraudīt Spraudot uzlocīt, uzliekt uz augšu.
- uzspraudīt Spraudot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- izspraudīt Spraudot viscaur izgreznot. Spraudot izvietot.
- pažobele Sprauga starp jumta apakšējo daļu un celtnes augšējā stāva pārsegumu.
- aizkrāsne Sprauga starp krāsni un sienu.
- kuļsprauga Sprauga starp kuļtrumuli un kuļkurvi, kurā graudi, sēklas atdalās no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
- spēle Sprauga starp salāgojumam detaļām (piemēram, starp urbumu un vārpstu).
- atvērums Sprauga, atvere (ierīcē, būvē u. tml.).
- atvere Sprauga, atvērums (ierīcē).
- atvere Sprauga, atvērums (organismā vai atsevišķā orgānā).
- eja Sprauga, ko izveidojuši dzīvnieki (piemēram, zemē, koku mizās).
- šķeltne Sprauga, plaisa (piemēram, priekšmetā).
- eja Sprauga, tunelis, gaitenis u. tml., pa kuru iespējams pārvietoties kājām.
- šķirba Sprauga. Arī plaisa.
- spraugveidīgs Spraugveida.
- spraukstēt Spraukšķēt.
- sprausties Spraukties.
- aizsprauslot Sprauslājot aizvirzīt, attālināt.
- apsprauslot Sprauslājot apšķiest (parasti ar siekalām).
- iesprauslot Sprauslājot ievirzīt (kur iekšā).
- uzsprauslot Sprauslājot uzvirzīt (piemēram, siekalas) virsū (kam, uz kā).
- spurgt Sprauslāt (1).
- spurkšķēt Sprauslāt (1).
- spraušļāt Sprauslāt.
- izsprauslot Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- purkšķēt Sprauslot.
- spraudīt Spraust (kur vairākus, daudzus priekšmetus), piemēram, lai ko greznotu, iezīmētu.
- spraudīt Spraust vairākus, daudzus priekšmetus, lai (ko) nostiprinātu, sastiprinātu.
- Likt uz āķa (arī uz makšķeres) Spraust, durt uz makšķeres āķa.
- Likt uz makšķeres (arī uz āķa) Spraust, durt uz makšķeres āķa.
- Saspraužamā adata Spraužamadata.
- apspraust Spraužot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri).
- nospraust Spraužot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- nospraust Spraužot (ko) visgarām, iezīmēt, apzīmēt (ar to).
- saspraust Spraužot (parasti matus), nostiprināt (tos kādā kopumā, sakārtojumā).
- aizspraust Spraužot aizdarīt. Spraužot savienot (parasti drēbes malas). _imperf._ Spraust ciet.
- iespraust Spraužot iestiprināt sasaistīšanai, arī rotāšanai (piemēram, saktu, saspraužamo adatu).
- saspraust Spraužot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Spraužot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- iespraust Spraužot ievirzīt (kur iekšā). Spraužot ievietot, iestiprināt (kur iekšā).
- izspraust Spraužot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- apspraust Spraužot norobežot, arī pārklāt (ar ko).
- uzspraust Spraužot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- aizspraust Spraužot novietot (aiz kā, kam priekšā u. tml.). Aizbāzt.
- piespraust Spraužot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- saspraust Spraužot savienot, sastiprināt.
- aizsprausties Spraužot tikt aizdarītam.
- uzspraust Spraužot uzlocīt, uzliekt uz augšu.
- uzspraust Spraužot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzspridzināt Spridzinot sagraut, iznīcināt.
- aizsargstabiņi Stabiņi (ceļa malās), kuri brīdina par kraujām vietām, kā arī aizkave krišanu, slīdēšanu no kraujas.
- profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde (Padomju Savienībā), kurā cilvēki ārstējas, nepārtraucot darbu vai mācības.
- ultimāts Starptautiskajās tiesībās - tāda kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu šīs prasības neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
- Teritoriālā integritāte Starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana, lietojot spēku vai tā draudus.
- traumatisms Statistisks rādītājs - noteiktā periodā traumas ieguvušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu. Arī traumu ieguve.
- menāža Statnis ēdienu trauku nešanai.
- klifs Stāva klinšu krauja, ko rada viļņi, graujot krastu.
- Neviena skaņa (arī neviens vārds, arī vārdi) nenāk pār lūpām (arī no mutes) Stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma).
- aizmugure Stāvoklis sporta spēlē, kurš veidojas, kad pārkāpti daži spēles noteikumi, un kura dēļ spēle uz īsu laiku pārtraucama.
- drošība Stāvoklis, apstākļi, kad (kāds) nav apdraudēts, nav pakļauts briesmām.
- ugunsbriesmas Stāvoklis, apstākļi, kad draud izcelties vai izceļas ugunsgrēks. Arī ugunsgrēks.
- šausmas Stāvoklis, apstākļi, kad draud notikt vai notiek kas ārkārtīgi bīstams, nevēlams. Ārkārtīgi bīstami, nevēlami notikumi, norises u. tml.
- briesmas Stāvoklis, apstākļi, kad draud vai notiek kas ļoti bīstams. Bīstami, nevēlami notikumi.
- Nepieciešamības stāvoklis Stāvoklis, apstākļi, kad pret nelikumīgu apdraudējumu var aizstāvēties vienīgi ar nelikumīgu darbību.
- Nepieciešamības stāvoklis Stāvoklis, apstākļi, kad pret nelikumīgu apdraudējumu var aizstāvēties vienīgi ar nelikumīgu darbību.
- pārtrauktība Stāvoklis, kad (kā) uzbūvē, veidojumā, struktūrā, arī norisē ir pārtraukumi, atstarpes.
- pārtrauktība Stāvoklis, kad (kas) ir pārtraukts, sadalīts. Diskrētība (2).
- pārtraukums Stāvoklis, kad (noteiktu laikposmu) ir pārtraukta kāda darbība, norise.
- nospiestība Stāvoklis, kad (psihiskie procesi) ir pavājināti, traucēti.
- sodāmība Stāvoklis, kad cilvēkam draud sodīšana.
- divvientulība Stāvoklis, kad divus cilvēkus neredz, netraucē citi, stāvoklis, kad divi cilvēki ir nošķirti no citiem.
- vadība Stāvoklis, kad kāds no sacensības dalībniekiem ir ieguvis vislabāko rezultātu, arī atrodas, piemēram, skrējiena, brauciena, pirmajā vietā.
- letarģija Stāvoklis, kura laikā tiek pārtraukta auga attīstība.
- stāvkrasts Stāvs, kraujš krasts.
- skriet Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties.
- Cits par citu Steigšus, nepārtraukti. Cits aiz cita.
- rauties Steigties, strauji gatavoties (ko darīt).
- veldre Stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums, kas aiz sava smaguma, vēja, nokrišņu iedarbībā ir noliecies pie zemes. Vieta, kur atrodas šāds noliecies stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums.
- armatūra Stiegru kopums (parasti dzelzsbetonā, tēraudbetonā).
- kolba Stikla trauks ar apaļu vai plakanu dibenu (ķīmijas laboratorijās).
- karafe Stikla trauks ar tievu kaklu un stikla aizbāžņi (parasti ūdens, alkoholisku dzērienu iepildīšanai). Šāds trauks kopā ar tā saturu. Šāda trauka saturs.
- Zem (kāda) pātagas Stingrā pakļautībā, arī uzraudzībā.
- Liet gaužas (arī rūgtas) asaras Stipri raudāt, žēli raudāt.
- Liet (rūgtas, arī gaužas) asaras Stipri raudāt, žēli raudāt.
- Liet (rūgtas, arī gaužas) asaras Stipri raudāt, žēli raudāt.
- Liet rūgtas (arī gaužas) asaras Stipri raudāt, žēli raudāt.
- Sacelt kājās Stipri satraukt (vairākus, daudzus).
- sakaitināt Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku), parasti pēkšņi.
- kaitināt Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
- saraudāties Stipri, arī ilgāku laiku raudāt. Stipri, arī ilgāku laiku raudāt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- saraudāt Stipri, arī ilgāku laiku raudot, izraisīt (acīs, sejā) piesarkumu, pietūkumu.
- konjaks Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārtvaicējot dabiskos vīnogu vīnus un destilātu nogatavinot ozolkoka traukos.
- neprāts Stipru psihiskās darbības traucējumu kopums.
- sabraukt Strādājot ar braukšanu saistītu darbu, sagādāt, iegūt.
- plēst Strādāt, darboties strauji, arī ar pūlēm.
- modeļnieks Strādnieks, kas izgatavo izstrādājuma paraugeksemplārus.
- tēraudkausētājs Strādnieks, kas nodarbojas ar tēraudkausēšanu. Tēraudkausēšanas speciālists.
- tēraudlējējs Strādnieks, kas nodarbojas ar tēraudliešanu. Tēraudliešanas speciālists.
- lēciens Strauja (ātruma, augstuma, virziena) maiņa (piemēram, transportlīdzekļa) kustībā.
- sadursme Strauja (debess ķermeņu, to kopumu) saskaršanās.
- sadursme Strauja (kustībā esošu cilvēku vai dzīvnieku) saskaršanās.
- deja Strauja (parasti kukaiņu) lidināšanās.
- sadursme Strauja (piemēram, kustībā esošu vielu, to daļiņu, fizikālu ķermeņu) saskaršanās.
- deja Strauja (piemēram, sniega pārslu, dzirksteļu, koku lapu) griešanās, virpuļošana.
- galops Strauja 19. gadsimta sadzīves deja divu ceturtdaļu taktsmērā.
- tvists Strauja amerikāņu izcelsmes sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- Uzvaras gājiens Strauja attīstība. Panākumu, sekmju gūšana.
- polka Strauja deja 2/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- steps Strauja deja ar ritmiskiem purngalu un papēžu piesitieniem. Šīs dejas mūzika.
- Domu lidojums Strauja domāšanas gaita. Iztēles, fantāzijas darbība.
- atbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt šurp. _imperf._ Brāzties šurp. Straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) attālināties. _imperf._ Brāzties prom. Straujā gaitā (parasti ar troksni) nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.). Aizjoņot, aiztraukties.
- iebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) ieskriet, arī iebraukt (kur iekšā).
- iebrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) ievirzīties (kur iekšā). Iebrāzties (2).
- izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
- izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt cauri (kam), caur (ko).
- izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nobrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) noskriet, arī nobraukt lejā, nost, gar (ko).
- piebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) pieskriet, arī piebraukt.
- sabrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) saskriet (1), arī sabraukt (1).
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- pārbrāzties Straujā gaitā (parasti par troksni) pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
- uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
- uzgrūsties Straujā gaitā pārvietojoties, parasti ar troksni, saskarties (ar kādu, ko).
- sabrukt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sagrūt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem. Sabrukt (4).
- uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uznesties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- tarantella Strauja itāliešu tautas deja 6/8 vai 3/8 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- sprauslāt Straujā izelpā virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
- grūdiens Strauja izelpa.
- kūlenis Strauja kustība - pārmešanās pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- sašķīst Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu).
- pasodoble Strauja Latīņamerikas tautu deja 2/4 taktsmērā. Sarīkojumu deja, kurā ir izmantoti šīs dejas elementi. Šīs dejas mūzika.
- moldavaneska Strauja moldāvu deja divdaļu taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- obereks Strauja poļu tautas deja 3/4 vai 3/8 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- kviksteps Strauja sarīkojumu pāru deja - ātrais fokstrots. Šīs dejas mūzika.
- sarabanda Strauja sena spāņu tautas deja 3/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- segidilja Strauja spāņu tautas deja 3/4 un 3/8 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- skerco Straujā tempā izpildāms skaņdarbs vai skaņdarba daļa. Viena no simfonijas vai sonātes cikla daļām.
- ātri Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties).
- žigli Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties). Ātri (1).
- liesma Strauja, aktīva norise (parādībām sabiedrībā).
- uguns Strauja, aktīva norise (parādībām sabiedrībā).
- lēkme Strauja, krasa (slimības vai tās izpausmju) saasināšanās, pastiprināšanās. Samērā īslaicīga (slimības) krasa izpausme.
- sadursme Strauja, parasti nejauša (piemēram, kustībā esošu transportlīdzekļu, peldošu priekšmetu) saskaršanās vienam ar otru, citam ar citu.
- brāzma Strauja, pārdzīvojumiem bagāta (notikumu) norise.
- izrāviens Strauja, pēkšņa (karaspēka) izvirzīšanās (uz priekšu).
- grūdiens Strauja, spēcīga kustība, lai ko atvirzītu no sevis vai pavērstu noteiktā virzienā.
- viesulis Strauja, spēcīga vēja riņķveida kustība ap izteikti vertikālu asi.
- aizvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) attālināties.
- atvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) atvirzīties šurp.
- aizvirpuļot Straujām kustībām dejojot, attālināt (kādu).
- Mesties (arī (ap)krist) ap kaklu Strauji (ap)skaut, (ap)liekot rokas ap kaklu.
- izrauties Strauji (ar spēku) atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
- izraut Strauji (ar spēku) atņemt (kāda satvertu priekšmetu).
- atsisties Strauji (bieži ar troksni) atvērties.
- ievirpuļot Strauji (griežoties, dejojot) ievirzīties (kur iekšā).
- izvirpuļot Strauji (griežoties, dejojot) izvirzīties.
- (Ie)cirst zobus Strauji (ie)kost (kur).
- (Ie)cirst pliķi (arī pļauku) Strauji (ie)sist ar plaukstu (parasti pa vaigu).
- (Ie)cirst pļauku (arī pliķi) Strauji (ie)sist ar plaukstu (parasti pa vaigu).
- (No)krist gar zemi Strauji (no)gulties zemē.
- (No)likties (arī laisties) gar zemi Strauji (no)gulties, arī (no)krist zemē.
- ātri Strauji (paiet - par laika posmu subjektīvā uztverē).
- žigli Strauji (paiet) - par laika posmu subjektīvā uztverē.
- ieklupt Strauji (parasti ar lēcienu) ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem.
- pieklupt Strauji (parasti ar lēcienu) pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par dzīvniekiem.
- atkrist Strauji (parasti ar troksni) atvērties, attaisīties vaļā.
- aizšaut Strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu.
- aizšaut Strauji aizbultēt (piemēram, durvis, vārtus).
- aizgāzt Strauji aizliet (kur, aiz kā u. tml.).
- aizcirst Strauji aizlikt, aizgrūst (kam priekšā).
- noskriet Strauji aizplūst (par ūdeņiem), parasti lielā daudzumā. Strauji aizvirzīties ar straumi (par ledu).
- aizdzīties Strauji aizskriet, aizbraukt u. tml.
- aizrauties Strauji aizslēpties (aiz kā).
- aizkrist Strauji aizvērties. _imperf._ Krist ciet. Aizcirsties.
- aizšaut Strauji aizvirzīt (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- aiztraukt Strauji aizvirzīt, aizraut prom (parasti par vēju).
- noskriet Strauji aizvirzīties, aizplūst (par putekļiem, gāzēm u. tml.). Strauji aizvirzīties (par mākoņiem).
- apcirsties Strauji apgāzties, apsviesties.
- apsviest Strauji apgriezt, apvērst (uz otru pusi, otrādi).
- apmest Strauji apgriezt, apvērst uz otru pusi, otrādi. Apgāzt.
- apmesties Strauji apgriezties (guļot).
- apsviesties Strauji apgriezties pretējā virzienā. _imperf._ Sviesties apkārt.
- apmesties Strauji apgriezties uz pretējo pusi.
- apsisties Strauji apgriezties, pagriezties pretējā virzienā (par cilvēku).
- apcirsties Strauji apgriezties.
- apšauties Strauji apgriezties. Strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- apcirst Strauji aplikt (rokas).
- apķert Strauji apņemt, aptvert (piemēram, ar rokām, taustekļiem), aplikt (parasti rokas apkārt).
- atplakt Strauji apsēsties, atslīgt iepriekšējā vietā. Krītot atpakaļ, pieplakt.
- Apkrist ap kaklu Strauji apskaut.
- apsisties Strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atsviest Strauji atbīdīt, atgrūst (parasti aizkaru).
- atraut Strauji atbīdīt, atvilkt vaļā (piemēram, durvju aizbīdni). Strauji izvilkt (atvilktni).
- nokratīt Strauji atbrīvoties (no, parasti nepatīkama, nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
- nopurināt Strauji atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
- izlādēties Strauji atbrīvoties no spēcīga (psihiska) sasprindzinājuma.
- atraut Strauji atdalīt (no kā) - par vēju, ūdeni.
- noraut Strauji atdalīt nost (ko visu vai tā daļu) - piemēram, par vēju, ūdeni.
- sprikstēt Strauji atdaloties (no kā), kliedēties (par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.).
- atcirsties Strauji atdurties, atsisties (pret ko).
- atsisties Strauji atkāpties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- pasprukt Strauji atlaisties vaļā (parasti par rokām).
- Atmest (arī atsviest) galvu Strauji atliekt galvu atpakaļ.
- Atmest (arī atsviest) galvu Strauji atliekt galvu atpakaļ.
- Atsviest (arī atmest) galvu Strauji atliekt galvu atpakaļ.
- atraut Strauji atplēst (piemēram, vēstuli, sūtījumu).
- iemesties Strauji atsisties (pret ko).
- atsisties Strauji atšķirties (no citiem).
- atcirst Strauji attaisīt (apģērbu).
- atrauties Strauji attālināties (no pārējiem), izvirzīties priekšā.
- atrauties Strauji attālinoties, zaudēt sakarus (ar pārējiem).
- atplaukt Strauji attīstīties (par zinātni, kultūru pēc atpalicības, sastinguma).
- rosīties Strauji attīstīties, augt (par augiem, to daļām).
- atmest Strauji atvērt, atraut vaļā.
- atsviest Strauji atvērt, atraut vaļā.
- atsprāgt Strauji atvērties (par pumpuriem).
- atlēkt Strauji atvērties.
- atraut Strauji atvilkt vaļā (ko aizkārtu, piekārtu).
- atcirst Strauji atvirzīt atpakaļ. Atmest.
- atraut Strauji atvirzīt nost, atpakaļ (piemēram, savu roku, galvu).
- šauties Strauji augt garumā (par augiem).
- sisties Strauji augt, veidoties (par augiem, to daļām).
- šaut Strauji bīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu. Strauji bultēt ciet vai vajā (durvis, vārtus u. tml.).
- šaut Strauji braukt, iet, skriet, (uz kurieni, līdz kurienei u. tml.).
- cirsties Strauji brāzties, triekties (kur, pret ko, ap ko) - par lietu, vēju, sniegu u. tml.
- cirsties Strauji brāzties, triekties, radot stipru kairinājumu (parasti acīs, sejā) - par lietu, vēju, sniegu u. tml.
- Traukties augšā Strauji celties kājās. Strauji celties no miega stāvokļa.
- plīst Strauji deformēties, dalīties, plakt (par viļņiem).
- gāzties Strauji doties (kur, kam virsū u. tml.). Strauji virzīties (par pūli, drūzmu).
- šķīst Strauji doties dažādos virzienos no kāda kopuma (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- kampt Strauji elpot (gaisu), parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
- atelpoties Strauji elpot kādu brīdi (pēc fiziskas piepūles), līdz atgūst parasto elpošanas ritmu.
- likties Strauji gāzties, mesties (kur iekšā).
- novirpuļot Strauji griezties, dejot (visu laikposmu) un pabeigt griezties, dejot.
- iešņāpt Strauji griežot, radīt, ieveidot (kādā virsmā robu).
- uzvirpuļot Strauji griežoties, dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Strauji griežoties, dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- pievirpuļot Strauji griežoties, dejojot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- novirpuļot Strauji griežoties, dejojot, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- badīt Strauji grūst (ar ragiem, pieri).
- Krist gar zemi Strauji gulties zemē.
- Krist pie zemes Strauji gulties zemē.
- Krist pie zemes Strauji gulties zemē.
- Likties gar zemi Strauji gulties, arī krist zemē.
- raut Strauji ģērbt (apģērba gabalu, apavus).
- iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iemestam, iebērtam (kur iekšā) - par lielāku daudzumu.
- iegāzties Strauji iebrukt (piemēram, par griestiem, jumtu). Ar spiedienu, triecienu tikt izlauztam un strauji ievirzītam celtnes iekšienē.
- iesvilties Strauji iedegties, uzliesmot.
- iesviest Strauji iedzert (parasti alkoholisku dzērienu).
- iesviest Strauji iedzert (parasti nelielu trauku alkoholiska dzēriena).
- iespert Strauji iedzert.
- iekampt Strauji ieelpot (gaisu), parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
- ieraut Strauji ieelpot (gaisu).
- tvert Strauji ieelpot (ko).
- saraut Strauji ieelpot.
- iegrūt Strauji iegrimt (par zemi). Sagrūt un iekrist celtnes iekšienē (piemēram, par jumtu).
- iebadīt Strauji iegrūst, iesist (ar ragiem, pieri).
- iemesties Strauji iegulties, iesēsties (kur iekšā).
- Iešauties vidū Strauji iejaukties sarunā, runā.
- iekampt Strauji iekost (kādam).
- ielēkt Strauji iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
- ieskriet Strauji ielidot (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- iesprāgt Strauji ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
- iešaut Strauji ieliet (kur iekšā).
- iešaut Strauji ielikt, iemest.
- iecirst Strauji iemest, ietriekt.
- iekampt Strauji ieņemt (mutē).
- ieskriet Strauji ieplūst (kur iekšā) - par šķidrumu.
- iegāzties Strauji ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par bieziem dūmiem.
- iesisties Strauji ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par gaisa strāvām.
- iešauties Strauji ieplūst (kur iekšā).
- saskriet Strauji ieplūst (kur) - par lielāku kā (parasti šķidruma, gāzes) daudzumu.
- iegāzties Strauji ieplūst, ielīt, arī tikt ielietam (kur iekšā) - par lielāku šķidruma daudzumu.
- ieklupt Strauji iesēsties, iegulties (kur iekšā). Iemesties.
- Iecirst pliķi (arī pļauku) Strauji iesist ar plaukstu (parasti pa vaigu).
- atcirst Strauji iesist pretī.
- atsisties Strauji iestāties (par laika apstākļiem).
- ieraut Strauji ievest (parasti vezumu).
- iegrūst Strauji ievirzīt (dūri, elkoni u. tml. kādam kur), piemēram, sitot, brīdinot.
- ieķert Strauji ievirzīt (kur iekšā roku), lai satvertu.
- iegrūst Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku, kāju).
- iebraukt Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku).
- iecirst Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku).
- iešaut Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku).
- iecirst Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, zobus, nagus).
- iegrābt Strauji ievirzīt (kur iekšā) un pagrābt.
- ieraut Strauji ievirzīt (kur iekšā).
- ietraukt Strauji ievirzīt (kur iekšā).
- iemest Strauji ievirzīt (mutē), lai apēstu.
- iesviest Strauji ievirzīt (par vēju).
- iegrābt Strauji ievirzīt (rokas kur iekšā) un satvert.
- sašaut Strauji ievirzīt ar lizi (krāsnī vairākus, daudzus maizes klaipus).
- iešaut Strauji ievirzīt ar lizi (maizi krāsnī).
- iegrābties Strauji ievirzīt rokas (kur iekšā) un satvert.
- ieskriet Strauji ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
- iesprukt Strauji ievirzīties (kur iekšā) - par uguni.
- ielauzties Strauji ievirzīties (kur iekšā) - par vēju. Iebrāzties.
- iesisties Strauji ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par lodi, šķembu.
- iedrāzties Strauji ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, puteni.
- ietriekties Strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko) - par transportlīdzekli.
- iekrist Strauji ievirzīties (kur iekšā).
- ielikties Strauji ievirzīties (kur iekšā).
- iesperties Strauji ievirzīties (kur iekšā).
- ieurbties Strauji ievirzīties, tikt ievirzītam (kur iekšā) - par asiem vai smailiem priekšmetiem.
- noskriet Strauji izbeigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- kūsāt Strauji izdaloties ogļskābes gāzei, radīt daudz burbuļu (piemēram, par alu, šampanieti).
- izraut Strauji izdarīt, izveidot (ko).
- izskriet Strauji izgaist (piemēram, par dūmiem, smaržu).
- izšķīst Strauji izklīst (piemēram, par pūli).
- pašķīst Strauji izklīst dažādos virzienos (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
- izlidot Strauji izkrist, parasti jājot, braucot.
- nogāzt Strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- izskriet Strauji izlidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
- izsprāgt Strauji izlidot (piemēram, par dzirksteli).
- izskriet Strauji izlidot cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- iztrakot Strauji izlietot (enerģiju, spēku).
- izspert Strauji izlikt (kāju, parasti uz priekšu).
- sasviesties Strauji izmainīt savu stāvokli, parasti uz sāniem (piemēram, par transportlīdzekli).
- izraut Strauji izņemt, izvilkt (no kurienes, kur).
- iešalkot Strauji izplatīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- iešalkt Strauji izplatīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- izskriet Strauji izplatīties (piemēram, par ziņām, vēstīm).
- pārskriet Strauji izplatīties ķermenī (par sajūtām).
- noskriet Strauji izplatīties lejup pa ķermeni (par sajūtām).
- gāzties Strauji izplatīties, plūst (par spēcīgu uguni, dūmu mutuļiem u. tml.).
- No mutes mutē Strauji izplatoties (par ziņu, vēsti, baumām u. tml.).
- izsprāgt Strauji izplaukt (piemēram, par lapām, ziediem).
- izgāzties Strauji izplūst (piemēram, par dūmiem).
- izkampt Strauji izraut (ko kādam) - par cilvēku.
- izlaisties Strauji izskriet, arī izbraukt.
- saslieties Strauji iztaisnot augumu; strauji iztaisnoties (parasti par augumu, pleciem).
- apbērt Strauji izteikt (daudz jautājumu, pārmetumu u. tml.).
- Izšaut (visu) pulveri Strauji izteikt savas domas un nespēt vairāk nekā pateikt, iebilst.
- Izšaut (visu) pulveri Strauji izteikt savas domas un nespēt vairāk nekā pateikt, iebilst.
- iesviest Strauji izteikt, izkliegt. Pēkšņi iestarpināt.
- izraut Strauji izvilkt, izvest (piemēram, transportlīdzekli).
- izmest Strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par dzīvniekiem.
- izsviest Strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par dzīvniekiem.
- izšaut Strauji izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeņa daļu).
- izmest Strauji izvirzīt, arī būt par cēloni, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, arī par parādībām dabā.
- izsviest Strauji izvirzīt, arī būt par cēloni, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par ierīcēm.
- izlēkt Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., piemēram, spiediena, grūdiena rezultātā) - par priekšmetiem, vielām.
- izskriet Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
- izsisties Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsperties Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izskriet Strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par priekšmetiem.
- izsperties Strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izlauzties Strauji izvirzīties, izplūst (par vēju, gāzi).
- aiztraukt Strauji izzust, arī nomainīties (par domām).
- Cirst zobus Strauji kost (kur).
- gāzties Strauji krist (ar lejup virzienā vērstu kādu ķermeņa daļu, piemēram, muguru).
- gāzties Strauji krist, arī velties (lejup).
- gāzties Strauji krist, arī velties ārā (no kurienes).
- Mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Strauji krist, tecēt (piemēram, par ūdeni).
- Mest kūleni Strauji krist, tecēt (piemēram, par ūdeni).
- Pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Strauji krist, tecēt (piemēram, par ūdeni).
- vēcināties Strauji kustēties no vienas puses uz otru, šurp turp (piemēram, par rokām).
- sisties Strauji kustēties šurpu turpu.
- dejot Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām). Griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.).
- diet Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām). Griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.).
- ķepuroties Strauji kustināt rokas, kājas, ķermeni, lai, piemēram, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
- sprukt Strauji laisties vaļā (parasti par rokām).
- uzgāzt Strauji lejot, berot, metot u. tml., uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- dejot Strauji lidināties (parasti par kukaiņiem).
- diet Strauji lidināties (parasti par kukaiņiem).
- gāzt Strauji liet.
- spiets Strauji mainīgs (domu, jūtu u. tml.) kopums.
- apsisties Strauji mainīt virzienu (par vēju). Strauji mainīties (par laiku).
- kulstīt Strauji maisīt (ko), lai (tas) iegūtu vēlamo gatavības pakāpi.
- kult Strauji maisīt (ko), piemēram, lai (tas) pārvērstos viendabīgā masā, arī lai (tas) sadalītos.
- putot Strauji maisīt (šķidru vai pašķidru masu), lai radītu putas.
- sakult Strauji maisot (ko), panākt, ka (tas) pārvēršas, parasti pilnīgi, viendabīgā masā, šķidrumā. Strauji maisot, sajaukt (vairākas vielas).
- sakult Strauji maisot kādu vielu, pagatavot (ko) no tās.
- izkult Strauji maisot, panākt, ka (piemēram, mīkla, putra) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- uzkult Strauji maisot, panākt, ka rodas, izveidojas (putas).
- sakult Strauji maisot, panākt, ka, piemēram, kādā vielā rodas (kas, parasti putas).
- iekult Strauji maisot, pievienot (kādam šķidrumam).
- piekult Strauji maisot, pievienot (ko kādam šķidrumam, kādai masai).
- uzkult Strauji maisot, uzputot.
- ķerstīties Strauji meklēt (vārdus), lai izteiktos.
- gāzt Strauji mest, arī bērt, kraut.
- šaut Strauji mest, bērt, likt, liet (parasti kur iekšā, kam klāt).
- krist Strauji mesties (pie ēdiena) un sākt steidzīgi ēst.
- sakrist Strauji mesties (pie ēdiena) un steidzīgi ēst (par vairākiem, daudziem).
- nolidot Strauji nogāzties (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
- Noiet dibenā kā akmens Strauji nogrimst.
- Nokrist uz mutes Strauji nogulties ar seju lejup pret ko.
- Nokrist uz mutes (retāk uz acīm) Strauji nogulties ar seju lejup pret ko.
- Nokrist gar zemi Strauji nogulties zemē.
- pakrist Strauji nogulties, atgulties, parasti nespēkā, uz neilgu laiku.
- nogāzties Strauji nokrist, arī novelties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nolēkt Strauji nokrist, parasti pēc satricinājuma (par priekšmetiem).
- nosprāgt Strauji nokrist, parasti pēc trieciena (par priekšmetiem, kas apņem ko).
- nolidot Strauji nokrist.
- noskriet Strauji nokust (parasti par sniegu).
- nokrist Strauji nolaisties, parasti vertikāli, lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par putniem, kukaiņiem.
- Iecirst zodu krūtīs Strauji noliecot galvu, piespiest zodu pie krūtīm.
- iecirst Strauji noliekt un piespiest (galvu, zodu pie ķermeņa).
- Iecirst galvu (krūtīs) Strauji noliekt un piespiest galvu pie krūtīm.
- Iecirst galvu krūtīs Strauji noliekt un piespiest galvu pie krūtīm.
- Krist pie piedurknes (arī rokas) Strauji noliekties un skūpstīt (piedurkni, roku).
- Krist pie rokas (arī piedurknes) Strauji noliekties un skūpstīt (roku, piedurkni).
- Krist pie rokas (arī piedurknes) Strauji noliekties un skūpstīt (roku, piedurkni).
- nogāzt Strauji noliet (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu).
- nogāzt Strauji nomest, arī nobērt zemē (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu).
- nogāzties Strauji nomesties uz ceļiem, rāpus u. tml. (kur, uz kā u. tml.).
- nogāzt Strauji nometot, arī noberot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- iekrist Strauji nonākt (kādā fizioloģiskā stāvoklī, parasti miegā, nesamaņa).
- pakrist Strauji nonākt no vertikāla stāvokļa horizontāla, tupus u. tml. stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- noskriet Strauji noplūst, notecēt (nost no kurienes, kur u. tml.), parasti lielākā daudzumā.
- noskriet Strauji noplūst, notecēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- notraukt Strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.) - par vēju.
- degt Strauji norisēt (par cīņām, kaujām u. tml.).
- nokrist Strauji noslīdēt (uz kā) - par matiem.
- noskriet Strauji noslīdēt, nomukt nost.
- saslieties Strauji nostāties, pacelties (uz pakaļkājām).
- noraut Strauji novilkt (apģērbu, apavus). Strauji nomaukt, noņemt (ko uzmauktu, apsietu).
- noraut Strauji novilkt (priekšmetu nost no kurienes, kur u. tml.).
- noraut Strauji novilkt (priekšmetu) gar (ko), garām (kam).
- noraut Strauji novilkt lejā (priekšmetu no kurienes, kur u. tml.).
- nosviest Strauji novilkt sev (apģērbu, apavus). Nomest (3).
- nomest Strauji novilkt sev (apģērbu, apavus). Nosviest (3).
- nolēkt Strauji novirzīties (nost no kā), parasti pēc satricinājuma (par priekšmetiem).
- kampt Strauji ņemt (mutē) - par dzīvniekiem. Strauji kost.
- raut Strauji ņemt, vilkt (no kurienes, kur).
- uzlēkt Strauji paaugstināties līdz noteiktai pakāpei (par temperatūru, spiedienu u. tml.).
- Pacirst (retāk pamest) galvu uz augšu (arī augšup) Strauji pacelt galvu uz augšu (arī augšup).
- Pamest (biežāk pacirst) galvu uz augšu (arī augšup) Strauji pacelt galvu uz augšu (arī augšup).
- Sacirst galvu Strauji pacelt galvu uz augšu (parasti par zirgu).
- pacirst Strauji pacelt, pavērst, pagriezt (ķermeņa daļu, parasti galvu).
- uzšauties Strauji pacelties, tikt paceltam uz augšu (par ķermeņa daļām).
- Pasviest galvu Strauji pagriezt galvu.
- Pasviest galvu Strauji pagriezt galvu.
- sacirst Strauji pagriezt, pavērst (ko), arī panākt, ka (kāds) strauji pagriezās, pavērsās (atpakaļ, sānis u. tml.).
- atsviesties Strauji pagriezties (atpakaļ).
- pārmesties Strauji pagriezties (parasti uz otriem sāniem, piemēram, guļot); strauji apgriezties (balstoties uz rokām, galvas un vēzējot kājass uz augšu).
- atmesties Strauji pagriezties atpakaļ.
- atcirsties Strauji pagriezties atpakaļ. Apcirsties.
- pārsviesties Strauji pagriežoties, mainīt sava ķermeņa stāvokli. Arī pārmesties (2).
- pasvaidīties Strauji pakustēties (ar visu ķermeni). Strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām). Pamētāties (2).
- pamētāties Strauji pakustēties (ar visu ķermeni). Strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām). Pasvaidīties (2).
- pamētāt Strauji pakustināt (ķermeņa daļu).
- paskriet Strauji palidot (kur, kādā virzienā u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- paskriet Strauji palidot garām (kam), arī gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- spurtot Strauji palielināt ātrumu (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.).
- Augt augumā Strauji palielināties.
- Augt augumā Strauji palielināties.
- pakult Strauji pamaisīt (kādu vielu).
- paķert Strauji paņemt.
- izsisties Strauji parādīties (piemēram, par liesmu, gaismas staru).
- izsisties Strauji parādīties (piemēram, par sviedriem).
- ielauzties Strauji parādīties, ieviesties, iedarboties (par parādībām sabiedrībā).
- noraut Strauji paraut uz leju līdz galam (parasti rokturi, sviru).
- Nokrist pie kājām, arī nokrist ceļos (arī uz ceļiem) Strauji pāriet balstā uz ceļgaliem (parasti kā priekšā).
- Krist ceļos (arī uz ceļiem) Strauji pāriet stāvoklī uz ceļiem (parasti kā priekšā).
- Krist pie kājām Strauji pāriet stāvoklī uz ceļiem pie (kāda) kājām.
- apmesties Strauji pārmainīties (par laiku).
- izskriet Strauji pārņemt (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- pāršalkt Strauji pārņemt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pārskriet Strauji pārplūst (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šķidrumu.
- pārsviesties Strauji pārplūst (pāri kam, pār ko).
- lēkt Strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) - pat uguni, liesmām.
- notraukt Strauji pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, īpašība).
- saskrieties Strauji pārvietojoties, saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- saskrieties Strauji pārvietojoties, skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem).
- uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos. Strauji pārvietojoties, uzvirzīties uz kādas vietas.
- uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
- aizraut Strauji pārvietot (par straumi, vēju u. tml.). _imperf._ Raut prom.
- pārsviesties Strauji pārvietoties (uz citu vietu) - par cilvēku vai dzīvnieku.
- pārraut Strauji pārvilkt (pāri kam, pār ko). Strauji velkot, novietot pāri (kam), pār (ko).
- pārsviest Strauji pārvirzīt (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju.
- pāršaut Strauji pārvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu, priekšmetu, pāri kam, pār ko).
- pārskriet Strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par veļu, mākoņiem u. tml.
- pāršauties Strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pabrukt Strauji paslīdēt lejup.
- aizšauties Strauji paslīdēt, pazibēt (par priekšmetu šķietamu kustību, braucot tiem garām).
- grūt Strauji pasliktināties, zust (par kādu stāvokli).
- pašaut Strauji pavērst (acis, skatienu).
- pašauties Strauji pavērsties (par acīm, skatienu).
- padancināt Strauji pavēzēt (piemēram, pātagu).
- paraut Strauji pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par straumi, vēju u. tml.
- pašaut Strauji pavirzīt (parasti priekšmetu, ķermeņa daļu).
- paraut Strauji pavirzīt (savu ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
- pašaudīties Strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- parauties Strauji pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piešaut Strauji piebērt, pieliet (ko).
- piesviesties Strauji piebiedroties (kādam).
- piesviest Strauji piebilst.
- pielaist Strauji piebraukt.
- pietraukt Strauji piecelt.
- uzrauties Strauji piecelties (kājās, sēdus).
- uzšauties Strauji piecelties (kājās, sēdus).
- saslieties Strauji piecelties, pacelties (sēdus).
- pietraukties Strauji piecelties.
- uzsperties Strauji piecelties.
- piebadīt Strauji piegrūst, piemēram, ragus, pieri (pie kā, kam klāt).
- Krist apkampienos Strauji piekļauties (kādam) un ļaut sevi apkampt.
- piesviest Strauji pielikt (pie kā, kam klāt, piemēram, roku, pirkstus).
- piešaut Strauji pielikt (piemēram, roku, pirkstus pie kā, kam klāt).
- piemest Strauji pielikt (piemēram, roku, pirkstus, pie kā, kam klāt).
- pieķert Strauji pielikt (rokas pie kā, kam klāt), lai celtu, nestu.
- piecirst Strauji pielikt (roku pie kā, kam klāt).
- piesviest Strauji piepildīt (ko).
- piegrūst Strauji piepildīt, aizņemt (piemēram, telpu, platību).
- pieskriet Strauji pieplūst (parasti ar šķidrumu, gāzi).
- saķert Strauji pieskarties (pie kā), strauji apņemt (ko).
- piemesties Strauji pieskarties.
- piecirst Strauji pievilkt, pieraut (savu ķermeņa daļu) sev klāt.
- Piešaut uguni Strauji pievirzīt (kā degoša liesmu), lai aizdedzinātu (ko).
- piešaut Strauji pievirzīt (ko degošu), lai aizdedzinātu (ko).
- pieķert Strauji pievirzīt (parasti roku, pie kā, kam klāt).
- piegrūst Strauji pievirzīt, pielikt (kādam), parasti roku, lai pievērstu (tā) uzmanību kam.
- piemest Strauji pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- piesviest Strauji pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- piešauties Strauji pievirzīties (par uguni).
- piemesties Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piesviesties Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piemesties (3).
- piesprukt Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt) tā, ka (tas) aizdegas (par uguni).
- pieklupt Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt), parasti uzbrūkot (par dzīvniekiem).
- sprāgt Strauji plaisāt, parasti palielinoties spiedienam, spriegumam.
- skriet Strauji plūst (piemēram, par ūdeni, viļņiem). Strauji tecēt (piemēram, par upi, strautu).
- mutuļot Strauji plūst apļveidā. Spēcīgi viļņoties.
- brukt Strauji plūst, brāzties (kur) - par ūdeni, vēju u. tml.
- krist Strauji plūst, virzīties lejup (parasti no pamēra liela augstuma) - par ūdeni.
- burzguļot Strauji plūstot, radīt sīkas šļakatas, putas, burbuļus, kā arī savdabīgu troksni (parasti par ūdeni, strautiem, upēm).
- samalt Strauji plūstot, triecoties (pret ko), parasti pilnīgi, sabojāt, sadragāt, arī iznīcināt (to) - piemēram, par ūdeņiem, nokrišņiem.
- ķert Strauji raut (ar lūpām, zobiem), kampt (par dzīvniekiem).
- griezt Strauji riņķojot, dejot (kādu deju).
- griezt Strauji riņķojot, vadīt (kādu) dejā.
- griezties Strauji riņķveidā virpuļot (par ūdeni).
- traukt Strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā). Strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.).
- traukties Strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā). Strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.).
- skriet Strauji risināties, arī mainīties (piemēram, par domām, atmiņām).
- traukties Strauji risināties, vēršoties uz ko (par psihiskiem procesiem, domām u. tml.).
- raut Strauji rīt (ko). Strauji ieelpot (ko).
- steigt Strauji ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposma). Skriet (7).
- skriet Strauji ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu).
- steigties Strauji ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu). Skriet (7).
- līt Strauji ritēt, pilēt (par asarām, sviedriem).
- saslieties Strauji sacelties stāvus (par matiem, ķermeņa daļām).
- salikties Strauji sagāzties, iemesties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem.
- samesties Strauji sagriezties (slīdot, atsitoties pret ko u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekli.
- saķert Strauji sakampt (ar lūpām, zobiem) - par dzīvniekiem.
- Pucēt vaļā Strauji sākt (parasti fizisku darbību).
- pucēt Strauji sākt (parasti fizisku darbību).
- Raut (arī plēst) vaļā Strauji sākt (parasti ko dziedāt, spēlēt, dejot).
- raut Strauji sākt (parasti ko dziedāt, spēlēt, dejot).
- Mesties virsū Strauji sākt darīt (ko).
- rauties Strauji sākt virzīties, arī strauji virzīties (par transportlīdzekļiem).
- salēkties Strauji sakustēties (piemēram, par priekšmetiem, transportlīdzekļiem).
- salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
- samesties Strauji saķeroties, sasaistoties (kopā, citam ar citu), novietoties (kādā pozā).
- sagāzt Strauji saliet.
- sakulstīt Strauji samaisīt (ko).
- sagāzt Strauji samest, arī sabērt, sakraut.
- sakampt Strauji saņemt (mutē) - parasti par dzīvniekiem.
- sacirst Strauji sasliet, arī strauji sakustināt (ķermeņa daļu).
- Sasist (arī piesist) papēžus Strauji satuvināt apautu kāju papēžus un radīt troksni.
- Piesist (arī sasist) papēžus Strauji satuvināt apautu kāju papēžus un radīt troksni.
- Sasist (arī piesist) papēžus Strauji satuvināt apautu kāju papēžus un radīt troksni.
- piekampt Strauji satverot (barību), piepildīt (ar to muti) - parasti par dzīvniekiem.
- nosviest Strauji satverot, nogāzt (kādu) zemē.
- aizgrābt Strauji satvert (aiz kā).
- pakampt Strauji satvert (ar zobiem), paņemt (mutē) - par dzīvniekiem.
- paķert Strauji satvert (kādu, piemēram, aiz rokas), lai (to) noturētu, kur vestu, iesaistītu kādā darbībā. Paņemt (kādu, piemēram, kur līdzi).
- paķert Strauji satvert (mutē) - par dzīvniekiem. Pakampt (2).
- izķert Strauji satvert un atņemt.
- izķert Strauji satvert un izvilkt, izdabūt (no kurienes).
- saķerties Strauji satvert, apņemt no visām pusēm (ko) - par vairākiem, daudziem.
- uzķert Strauji satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.).
- pakampt Strauji satvert, paņemt (ko). Pagrābt.
- nokampt Strauji satvert, sagrābt.
- paķert Strauji satvert, saņemt (aiz gala, malas), lai paceltu, virzītu, arī saturētu.
- sakampt Strauji satvert, saņemt (ko). Sagrābt (2).
- ieķert Strauji satvert, saņemt.
- saķert Strauji satvert, saņemt.
- samest Strauji savienot, arī strauji novietot (kādā stāvoklī, piemēram, apģērba daļas).
- sadzīties Strauji savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sagāzties Strauji savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- šaut Strauji sist (cilvēkam vai dzīvniekam).
- Cirst pliķi (arī pļauku) Strauji sist ar plaukstu (parasti pa vaigu).
- mesties Strauji sisties, triekties (pret ko).
- sviesties Strauji sisties, triekties (pret ko).
- sist Strauji skarot (ko), parasti ar darbarīku, panākt, ka (tas) virzās kur iekšā. Šādā veidā virzot iekšā naglas, tapas u. tml., nostiprināt (ko), arī gatavot (ko).
- iecirst Strauji skarot (piemēram, ar cirvi, kapli), ievainot.
- sist Strauji skarot ko, radīt skaņas.
- notraukt Strauji skarot, sašūpojot (ko), panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokrīt, nobirst (no tā).
- Iegrūst dunku sānos Strauji skart (kādam, piemēram, sānus) ar elkoni vai dūri.
- Iegrūst dunku sānos Strauji skart kādam sānus ar elkoni vai dūri.
- ķert Strauji skart.
- tvert Strauji skarties (pie kā).
- Krist (arī mesties) ap kaklu Strauji skaut, liekot rokas ap kaklu.
- Mesties (arī krist) ap kaklu Strauji skaut, liekot rokas ap kaklu.
- lecināt Strauji šūpot (parasti bērnu) uz augšu un leju vai mazliet mētāt uz ceļgaliem.
- traukt Strauji tisināties, vēršoties uz ko (par psihiskiem procesiem, domām u. tml.).
- cirst Strauji triekt, durt (kur ar ko asu).
- cirst Strauji triekt, durt (kur ko asu).
- cirsties Strauji triekties, tikt triektam (kur iekšā, pret ko) - par ko asu.
- Sist papēžus Strauji tuvināt apautu kāju papēžus tā, ka tie skar viens otru un rada troksni.
- ieklupt Strauji tuvoties un iekost vai ieknābt (par dzīvniekiem).
- iemesties Strauji tuvoties un iekost vai ieknābt (par dzīvniekiem). Ieklupt.
- pārķert Strauji tverot, pieskaroties, kļūdīties, satvert (ko) citu, pieskarties (kam) citam.
- ķerties Strauji tvert ar zobiem, lai kostu (parasti par suni).
- kampt Strauji tvert, ņemt (ko). Grābt.
- ķerties Strauji tvert, ņemt (pie kā, aiz kā u. tml.).
- ķert Strauji tvert, ņemt.
- iecirsties Strauji un cieši iespiesties (kur iekšā) ar zobiem, nagiem.
- Degt zilās liesmās (arī ar zilām liesmām) Strauji un spēcīgi degt.
- Degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Strauji un spēcīgi degt.
- Degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Strauji un spēcīgi degt.
- sagrābt Strauji un spēcīgi pārņemt (par fizioloģisku stāvokli).
- drāzt Strauji un spēcīgi sviest.
- pagrābt Strauji un stingri paņemt, satvert (ko).
- nogrābt Strauji un stingri satvert, saķert (aiz kā, pie kā u. tml.).
- sagrābt Strauji un stingri satvert, saņemt (ko).
- grābt Strauji un stingri tvert, ņemt (ko).
- Ieraut galvu apkaklē. Uzsist (arī uzcirst) apkakli Strauji uzcelt apkakli.
- Uzcirst (arī uzsist) apkakli Strauji uzcelt apkakli.
- Uzsist (arī uzcirst) apkakli Strauji uzcelt apkakli.
- uzsist Strauji uzcelt, uzliekt (uz augšu, piemēram, asti).
- uzraut Strauji uzģērbt, uzmaukt (apģērba gabalu, apavus).
- sagrūt Strauji uzkrist, uzvelties virsū (par vairākiem, daudziem priekšmetiem, arī kā lielāku daudzumu).
- uzšauties Strauji uzlidot - par putniem, kukaiņiem.
- uzraut Strauji uzliekt, uzlocīt u. tml. uz augšu (piemēram, apkakli).
- uzšaut Strauji uzliet, uzbērt u. tml. Uzgāzt (2).
- uzmest Strauji uzlikt (uz kādas ķermeņa daļas). Arī strauji uzvilkt (mugurā).
- uzmesties Strauji uzlikt sev (uz ķermeņa daļas); arī strauji uzvilkt sev (mugurā).
- Uzsist galdā Strauji uzlikt uz galda.
- uzcirst Strauji uzsviest, uzlikt (uz kā, arī kur).
- uzsist Strauji uzsviest, uzlikt (uz kā, arī kur).
- izgāzt Strauji uzšķērst, pārdurt, tā ka izkrīt (piemēram, iekšas).
- uztriekties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, putekļiem, viļņiem u. tml.
- uzšauties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem, šķidruma strūklām, arī priekšmetiem.
- raut Strauji vadīt dūmus (par apkures ierīcēm). Vilkt.
- ķerstīties Strauji vairākkārt censties saņemt, satvert (ko).
- kūsāt Strauji vāroties, radīt daudz burbuļu. Būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku).
- traukt Strauji vērsties (par acīm, skatienu).
- traukties Strauji vērsties (par acīm, skatienu).
- raut Strauji vērt (piemēram, durvis, logu).
- krist Strauji vērties ciet, tikt strauji vērtam ciet.
- dancināt Strauji vezēt (parasti sitot)..
- Mest zemē Strauji virzīt (ko), panākt, ka (kas) krīt zemē, lai atbrīvotos (no tā).
- Mest zemē Strauji virzīt (ko), panākt, ka (kas) krīt zemē, lai atbrīvotos no tā.
- ķert Strauji virzīt (kur) roku, lai ko izņemtu, izvilktu.
- mest Strauji virzīt (mutē), lai apēstu, izdzertu.
- šaut Strauji virzīt (parasti roku, kāju, pirkstu, piemēram, kur iekšā, pie kā, kam klāt, priekšā).
- spert Strauji virzīt (piemēram, mest, celt).
- šaut Strauji virzīt ar lizi (maizi krāsnī). Strauji virzīt (ko cepjamu krāsnī).
- spļaut Strauji virzīt ārā no mutes (piemēram, siekalas, krēpas, nevēlamus priekšmetus, vielas).
- spļaut Strauji virzīt ārā no mutes, parasti siekalas, krēpas.
- tvert Strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) - par dzīvniekiem, retāk augiem.
- mest Strauji virzīt pa gaisu, gaisā (par ierīcēm, mehānismiem).
- sviest Strauji virzīt pa gaisu, gaisā (par ierīcēm, mehānismiem).
- tvert Strauji virzīt roku vai rokas un likt (parasti) pirkstus, plaukstu, arī kādu rīku cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
- noraut Strauji virzīt un pabeigt virzīt lejā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par straumi.
- mest Strauji virzīt, arī iesaistīt karadarbībā (parasti armiju, karaspēku, karamateriālus, transportlīdzekļus).
- sviest Strauji virzīt, arī iesaistīt karadarbībā (parasti armiju, karaspēku, karamateriālus, transportlīdzekļus).
- sist Strauji virzīt, griezt (ķermeņa daļu, parasti galvu, atpakaļ, sāņus).
- sist Strauji virzīt, mest, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, liesmas, ūdens strūklas).
- klupt Strauji virzīties (kur zemāk), strauji liekties (uz priekšu).
- grūt Strauji virzīties (par pūli, drūzmu).
- šļākties Strauji virzīties (parasti par šķidru vielu, tās kopumu).
- lēkt Strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par dzirkstelēm.
- lēkt Strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
- Ņirbēt gar acīm Strauji virzīties garām (tiešā tuvumā). Ar redzi tikt uztvertam (par ko spilgtu, daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
- noskriet Strauji virzīties un pabeigt virzīties gaisā gar (ko), garām (kam) - par priekšmetiem.
- klupt Strauji virzīties uz priekšu un tvert.
- gāzties Strauji virzīties, arī tikt virzītam (piemēram, par ko lielu, smagu).
- rauties Strauji virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šķīst Strauji virzīties, parasti uz vairākām pusēm (par šķidrumu, masu, to kopumu).
- sisties Strauji virzīties, pārvietoties, skarot kādu šķērsli, parasti tā, ka rodas skaņas.
- kūsāt Strauji virzīties, plūst (par burbuļiem ūdenstilpē).
- likties Strauji virzīties, triekties (pret ko).
- plēst Strauji virzīties.
- raut Strauji virzīties.
- ieraut Strauji virzot (piemēram, roku, kāju pa negluda priekšmeta virsmu), iedurt (ādā).
- iesisties Strauji virzoties, atsisties (pret šķērsli).
- piedzīt Strauji virzoties, pārklāt, piepildīt (ko, parasti ar sniegu, smiltīm) - par vēju.
- atcirsties Strauji virzoties, pēkšņi apstāties (kāda šķēršļa dēļ).
- pakaļdzīties Strauji virzoties, traucot, censties panākt (kādu).
- aizgūties Strauji, aizrautīgi. Aizgūtnēm.
- mest Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
- sviest Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
- sukāt Strauji, ar lielu kāri ēst.
- iesukāt Strauji, ar lielu kāri ieēst.
- izsukāt Strauji, ar lielu kāri izēst.
- nosukāt Strauji, ar lielu kāri noēst.
- gāzties Strauji, ar lielu sparu plūst, parasti lejup (piemēram, par straumi).
- zvelties Strauji, ar lielu sparu plūstot, sisties (pret ko, piemēram, par straumi).
- sagāzties Strauji, ar lielu sparu saplūst (piemēram, par lielu ūdens daudzumu).
- iegāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni ieiet, ienākt, iesteigties (kur iekšā).
- izgāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku pūli. Izgrūt.
- izgāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par cilvēku pūli.
- nogāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni noskriet, nosteigties lejā.
- notriekt Strauji, ar lielu spēku nosviest zemē (kur, uz kā u. tml.).
- atraut Strauji, ar rāvienu attaisīt (apģērbu, arī tā aizdari).
- atrauties Strauji, ar rāvienu attaisīties (par apģērbu, tā aizdari).
- pieraut Strauji, ar rāvienu pievilkt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sacirsties Strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties.
- ieklupt Strauji, ar sparu (klupšus) ievirzīties (kur iekšā).
- pieklupt Strauji, ar sparu (klupšus) pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- aizsviest Strauji, ar sparu aizvērt (durvis, logu u. tml.). Aizcirst, aizsist.
- aizcirst Strauji, ar sparu aizvērt.
- piecirst Strauji, ar sparu aizvērt. Aizcirst (2).
- iegrūt Strauji, ar sparu ievirzīties (kur iekšā) - par baru, pūli.
- izgrūt Strauji, ar sparu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par baru, pūli.
- izgrūt Strauji, ar sparu izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par baru, pūli.
- saklupt Strauji, ar sparu savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- cirst Strauji, ar sparu vērt.
- aizsvilpt Strauji, ar svilpienu aizlidot, aiztraukties garām, attālināties.
- pietriekt Strauji, ar triecienu virzot (ko), piepildīt, arī pārklāt (ar to, piemēram, bedri, ieplaku).
- uzsist Strauji, ar troksni aiztaisīt, uzlikt (vāku).
- aizsist Strauji, ar troksni aizvērt (sīkus priekšmetus, ierīces u. tml.).
- mest Strauji, ar vēzienu likt, tīt (ap ko, kam apkārt, kur).
- sviest Strauji, ar vēzienu likt, tīt (ap ko, kam apkārt, kur).
- skriet Strauji, arī mainīgi norisēt (par psihiskiem stāvokļiem).
- krist Strauji, arī nespēkā gulties.
- nokrist Strauji, arī nespēkā nogulties.
- nokrist Strauji, arī nespēkā nosēsties. Strauji nomesties tupus, četrrāpus.
- sakrist Strauji, arī nespēkā novietoties (kur), parasti guļus, sēdus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
- dauzīt Strauji, arī nevērīgi (ko) likt, vērt u. tml., radot troksni.
- iegāzties Strauji, arī nevērīgi iegulties, iesēsties (kur iekšā).
- iegāzt Strauji, arī nevērīgi ieliet (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma).
- iegāzt Strauji, arī nevērīgi iemest, iebērt (kur iekšā, parasti daudz).
- izgāzt Strauji, arī nevērīgi izliet, izbērt.
- izgāzt Strauji, arī nevērīgi iztukšot (piemēram, trauku), izlejot, izberot (saturu).
- piegāzt Strauji, arī nevērīgi lejot, papildināt (kā daudzumu).
- piegāzt Strauji, arī nevērīgi lejot, piepildīt (piemēram, trauku).
- piegāzt Strauji, arī nevērīgi metot, berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- pasisties Strauji, arī pēkšņi pavērties (piemēram, par apģērbu).
- saklupt Strauji, arī pēkšņi sasvērties (parasti uz priekšu).
- saklupt Strauji, arī pēkšņi uzbrukt (par vairākiem, daudziem).
- Mesties virsū Strauji, arī pēkšņi uzbrukt.
- mesties Strauji, arī pēkšņi uzbrukt. Strauji, arī pēkšņi skart, aiztikt.
- piesprukt Strauji, arī slēpjoties, ar grūtībām piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- traukt Strauji, arī spēcīgi iedarbojoties (piemēram, raujot, sitot, spiežot), panākt, būt par cēloni, ka (kas) atdalās, virzās nost (no kā).
- kampt Strauji, arī steigā ēst, dzert (ko) - par cilvēkiem.
- iekampt Strauji, arī steigā nedaudz iedzert, ieēst (ko).
- iegumzīt Strauji, arī steigā, lieliem kumosiem apēst.
- izgumzīt Strauji, arī steigā, lieliem kumosiem izēst.
- spurgt Strauji, ātri, bieži vēcinot spārnus, lidot (parasti par putniem).
- sacirst Strauji, cieši sakļaut, saspiest (parasti zobus).
- sacirsties Strauji, cieši sakosties, sakļauties, tikt cieši sakostiem, sakļautiem (parasti par zobiem).
- dungot Strauji, dobji, arī satraukti pukstēt (par sirdi).
- rīt Strauji, dziļi ieelpot.
- mesties Strauji, enerģiski iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā). Strauji, enerģiski veikt (kādu darbu).
- likties Strauji, enerģiski sākt strādāt, darīt ko (kādā vietā).
- joņot Strauji, intensīvi norisēt (par psihiskām norisēm).
- putināt Strauji, lielā daudzumā pārvietot sniegu (par vēju).
- atgāzties Strauji, negaidot atvērties (parasti ar troksni.).
- sisties Strauji, nepatīkami skart (ko tādu, kam virzās garām, cauri) - piemēram, par augiem, to daļām.
- nobrāzties Strauji, nevienmērīgi noplūst (piemēram, par ūdeni).
- brāzt Strauji, nevienmērīgi plūst (piemēram, par upi, straumi).
- brāzties Strauji, nevienmērīgi plūst (piemēram, par upi, straumi).
- sisties Strauji, parasti ar grūtībām, virzīties (cauri kādai, parasti nevēlamai, videi).
- piesist Strauji, parasti ar troksni, aizvērt (piemēram, logu, durvis).
- sist Strauji, parasti ar troksni, vērt (piemēram, durvis, logu, vāku).
- mest Strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur).
- sviest Strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur). Mest (2).
- nokrist Strauji, parasti nespēkā, nolaisties (par paceltu roku, plecu). Strauji, parasti nespēkā, noliekties (par galvu).
- virpuļot Strauji, parasti riņķveidīgi, kustēties (par cilvēkiem, arī dzīvniekiem).
- ieurbties Strauji, parasti rotējot, ievirzīties (kur iekšā) - par lodi, šāviņu.
- urbties Strauji, parasti rotējot, virzīties (kur iekšā) - par lodi, šāviņu.
- aizdzīties Strauji, pārvarot grūtības, attālināties. _imperf._ Dzīties prom. Strauji, pārvarot grūtības, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- apšņāpt Strauji, pavirši apgriezt.
- atsprāgt Strauji, pēkšņi (arī ar troksni) atdalīties nost. Atšķelties.
- aizspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) attālināties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- iespurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- saspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- spurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties (par cilvēkiem).
- nospurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- atsviesties Strauji, pēkšņi atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- Asaras sasprāgst acīs Strauji, pēkšņi ieplūst acīs (par asarām).
- pasisties Strauji, pēkšņi izplatīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, liesmām, gāzi.
- sašauties Strauji, pēkšņi parādīties. Strauji, pēkšņi izpausties.
- pasisties Strauji, pēkšņi pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- pasisties Strauji, pēkšņi pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pasisties Strauji, pēkšņi pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- piesprāgt Strauji, pēkšņi pieplūst (ar asarām) - par acīm.
- iesisties Strauji, pēkšņi pieskarties (par šķērsli).
- iesisties Strauji, pēkšņi skart (piemēram, par gaisa strāvām).
- klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu (piemēram, aizķeroties kājai, sākot slīdēt) - par cilvēkiem.
- raut Strauji, pēkšņi virzīt sev līdzi (par ko plūstošu, krītošu u. tml.).
- notraukt Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē. Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- uzsprāgt Strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par priekšmetu, šķidrumu. Strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, virsū (uz kā, kam).
- Stāvēt (vienās) liesmās Strauji, spēcīgi degt (pa rasti ugunsgrēkā).
- Stāvēt (vienās) liesmās Strauji, spēcīgi degt (parasti ugunsgrēkā).
- Stāvēt vienās liesmās Strauji, spēcīgi degt (parasti ugunsgrēkā).
- triekt Strauji, spēcīgi iedarbojoties (piemēram, ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā). Šaujot panākt, ka (lode, šāviņš u. tml.) virzās (kur iekšā).
- iebrāzt Strauji, spēcīgi ievilkt (piemēram, dziļu svītru, robu).
- iebrāzt Strauji, spēcīgi ievirzīt (kur iekšā).
- ietriekt Strauji, spēcīgi ievirzīt (parasti dūri).
- Degt zilās liesmās (arī ar zilām liesmām) Strauji, spēcīgi izpausties (naidam, dusmām).
- Kūsāt (arī plūst, iet) pāri malām Strauji, spēcīgi izpausties (parasti par psihisku stāvokli).
- Plūst (arī kūsāt, iet) pāri malām Strauji, spēcīgi izpausties (parasti par psihisku stāvokli).
- izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu.
- Vemt uguni Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu.
- izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (parasti šķidrumu, tvaikus).
- izvirst Strauji, spēcīgi izšļākties, izplūst (piemēram, par avotu, straumi, šķidrumu, tvaiku).
- spert Strauji, spēcīgi likt kāju (pret zemi, grīdu u. tml.).
- piesist Strauji, spēcīgi pielikt (kāju, parasti pie zemes, grīdas u. tml.).
- piespert Strauji, spēcīgi pielikt (kāju, parasti pie zemes, grīdas u. tml.).
- piecirst Strauji, spēcīgi pielikt (kāju, parasti pie zemes, grīdas u. tml.). Piesist, piespert.
- piesist Strauji, spēcīgi pielikt (piemēram, roku, nūju pie kā, kam klāt).
- piecirst Strauji, spēcīgi piesist (ar ko).
- piecirst Strauji, spēcīgi piesist (priekšmetu pie kā).
- uzgāzties Strauji, spēcīgi plūstot, birstot u. tml., uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- dauzīties Strauji, spēcīgi pukstēt (par sirdi), paātrināti, spēcīgi pulsēt (par asinīm).
- klauvēt Strauji, spēcīgi pukstēt, pulsēt.
- klauvēties Strauji, spēcīgi pukstēt, pulsēt. Klauvēt (2).
- cirst Strauji, spēcīgi sist, spert (ko pret ko).
- Sist spārnus (arī ar spārniem) Strauji, spēcīgi vēcināt spārnus (parasti par putniem).
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku vai dzīvnieku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vilcējspēku. Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam).
- raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (cilvēku vai dzīvnieku). Vest sev līdzi (parasti ar varu).
- raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (priekšmetu).
- raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (transportlīdzekli).
- šļākt Strauji, spēcīgi virzīt (kā, parasti šķidras vielas) strūklu, šalti.
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piemēram, satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) nonāk (kur iekšā), radot, piemēram, plaisu, ievainojumu.
- raut Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, parasti nost no kā, sev klāt).
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu) tā, ka (tā) atsitas (pret ko), radot, piemēram, satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
- sist Strauji, spēcīgi virzīt, pārvietot (ko) - piemēram, par vēju, lietu.
- virpuļot Strauji, spēcīgi virzīties riņķveida, spirālveida kustībā (par vēju, gaisa plūsmu).
- šalts Strauji, spēji lidojošs, krītošs u. tml. (sīku vielas daļiņu, arī sīku priekšmetu) kopums.
- izgrūst Strauji, spēji pateikt, izrunāt (piemēram, steigā, uztraukumā). Īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
- sprāgt Strauji, spēji, parasti ar troksni, vērties vaļā (piemēram, par durvīm, vāku). Kļūt tādam, kam šādā veidā veras vaļā, parasti vāks.
- virpuļot Strauji, spraigi norisēt (par notikumiem, procesiem).
- virst Strauji, spraigi norisināties (par notikumiem, norisēm). Būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi norisinās.
- kūsāt Strauji, spraigi norisināties (par procesu, parādību).
- virt Strauji, spraigi norisināties (par procesu, parādību).
- virpulis Strauji, spraigi norisošs notikumu, procesu kopums.
- mutuļot Strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm). Būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi risinās.
- aizrīties Strauji, steidzīgi (ēst, runāt u. tml.).
- iegrūst Strauji, steigā, arī nevērīgi ielikt, ievietot (kur iekšā).
- lēkāt Strauji, virpuļojot plūst (parasti pār šķēršļiem) - par straumi, viļņiem u. tml.
- Ar joni Strauji. Ļoti ātri.
- Ar joni Strauji. Ļoti ātri.
- pusskriešus Straujiem, steidzīgiem soļiem, gandrīz.
- trauksmains Straujš (1).
- steidzīgs Straujš (par tempu, ritmu).
- raits Straujš (par upes, strauta u. tml. tecējumu).
- jautrs Straujš (piemēram, par ūdens, gaisa plūsmu).
- ātrs Straujš (raksturs).
- spurts Straujš ātruma palielinājums (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.).
- impulss Straujš atsevišķs elektriskā sprieguma vai elektriskās strāvas pieaugums laikā.
- laidiens Straujš brauciens.
- iegrūdiens Straujš grūdiens uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
- kūlenis Straujš kritums, tecējums (piemēram, ūdenim).
- laidiens Straujš skrējiens, liels lēciens.
- nevaldāms Straujš, brāzmains. Ļoti stiprs (piemēram, par vēju, straumi).
- joņains Straujš, intensīvs (par norisi).
- šņuksts Straujš, īslaicīgs kakla, sejas muskuļu sasprindzinājums (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko pavada samērā skaļa elpa, neartikulētas balss skaņas.
- motorisks Straujš, nemainīgs (par skaņdarba, tā daļas ritmu).
- motorika Straujš, nemainīgs (skaņdarba, tā daļas) ritms.
- ātrsirdīgs Straujš, nesavaldīgs.
- nemierīgs Straujš, notikumiem bagāts (par dzīvi, laikposmu).
- laidiens Straujš, plašs vilciens (ar otu, piemēram, gleznojot).
- mutulis Straujš, spēcīgs (ūdens) virpulis (ūdenstilpē).
- grūdiens Straujš, spēcīgs pieskāriens vai sitiens.
- klonisks Straujš, vairākkārtīgs (par muskuļu sarausanos).
- naujš Straujš.
- straujums Straujtece.
- mutulis Strauju, spraigu notikumu, norišu kopums.
- ātrums Straujums (norisei, procesam, darbībai).
- žiglums Straujums (norisei, procesam, darbībai). Ātrums (2).
- karstums Straujums, temperamentīgums, kaislīgums.
- pastraume Straume, kas plūst tuvu krastam, arī zem krasta izskalojumiem.
- apakšstraume Straume, kas plūst zem kādas citas straumes.
- zemstraume Straume, kas plūst zem ūdens virsējās straumes, kārtas.
- pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilo virspusējo straumju virzienam. Straume, kuras virziens ir pretējs transportlīdzekļa braukšanas virzienam.
- sagrūdums Straumes savirzīts (ledus) kopums (kādā vietā).
- nandu Strausam līdzīgs trīspirkstains putns (Dienvidamerikā) ar vāji attīstītiem spārniem.
- strautmala Strauta mala. Strauta tuvākā apkārtne.
- pārsviest Strauti pārvietot (uz citu vietu) - piemēram, par ierīcēm.
- valks Strauts, neliela ūdenstece.
- nīga Strautu forele.
- apakšstrāva Strāva, straume, kas plūst zem kādas citas strāvas, straumes.
- izstrēbt Strebjot iztukšot (trauku).
- Sakrist matos Strīdoties raustīt vienam otru aiz matiem. Sakauties.
- Krist matos Strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem. Sākt kauties.
- Krist (arī klupt) matos Strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem. Sākt kauties.
- Struktūras augsne Struktūraugsne.
- sorbīts Struktūrelements, kas palielina tērauda izturību, plastiskumu.
- iestumties Stumjoties iebraukt (kur iekšā ar transportlīdzekli).
- izstumties Stumjoties izbraukt (ar transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
- izstumties Stumjoties izbraukt (no kurienes, kur u. tml. ar transportlīdzekli).
- skrejritenis Stūrējams, ar kāju stumjams rotaļu braukšanas rīks ar plāksni vienas kājas novietošanai.
- izsūkt Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), iztukšot (piemēram, trauku). Sūcot (ar kādu rīku, ierīci), iztīrīt.
- izsūkt Sūcot izdzert (piemēram, trauku). Lēnām izdzert (piemēram, trauku).
- sidrabšķidrauts Sudraba šķidrauts.
- izsūknēt Sūknējot iztukšot (piemēram, trauku).
- virssulainis Sulainis (2), kas pārrauga citu sulaiņu darbu.
- piesutināt Sutinot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- Salds piens Svaigs (nesaskābis, nesaraudzēts) piens.
- Salds piens Svaigs (nesaskābis, nesaraudzēts) piens.
- Klasiskā trīscīņa Svarcelšana, kas sastāv no abrocīgas spiešanas, abrocīgas raušanas un abrocīgas grūšanas.
- Klasiskā trīscīņa Svarcelšana, kas sastāv no abrocīgas spiešanas, abrocīgas raušanas un abrocīgas grūšanas.
- Klasiskā divcīņa Svarcelšana.. kas sastāv no abrocīgas raušanas un abrocīgas grūšanas.
- Uzspiestās svārstības Svārstības, kuras nepārtraukti ierosina kāds ārējs spēks.
- Uzspiestās svārstības Svārstības, kuras nepārtraukti ierosina kāds ārējs spēks.
- iesvērt Sverot iedalīt (no kāda kopuma) un ievietot (piemēram, traukā, iesaiņojumā).
- sānsvere Svēršanās sānis (parasti braucošam transportlīdzeklim).
- kortežs Svinīgs gājiens vai brauciens. Goda pavadonība. Transportlīdzekļu rinda svinīgā braucienā.
- ķemme Šāda (parasti izliekta) plāksne matu saspraušanai, arī rotāšanai.
- Kanoe airēšana Šāda braukšana ar kanoe laivām.
- Akadēmiskā airēšana Šāda braukšana ar laivām, kurām ir kustīgi soliņi un ārpus bortiem izvirzīti dulli.
- Tautas airēšana Šāda braukšana ar parastajām laivām.
- puslitrs Šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu (parasti ar degvīnu). Šāda trauka, saturs (parasti degvīns).
- kortelītis Šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu. Šāda trauka saturs.
- pusstops Šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu. Šāda trauka saturs.
- stops Šāda tilpuma trauks.
- pusstops Šāda tilpuma vai puslitra trauks kopā ar tā saturu, parasti degvīnu. Šāda trauka saturs, parasti degvīns.
- glāze Šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums. Attiecīgais tilpuma mērs.
- glāze Šāda trauka saturs.
- katls Šāda trauka saturs.
- šķīvis Šāda trauka saturs.
- kanna Šāda trauka saturs. Daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- kanna Šāda trauka saturs. Daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- krūze Šāda trauka saturs. Daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- krūzīte Šāda trauka saturs. Daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- mēriņš Šāda trauka saturs. Daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- panna Šāda trauka saturs. Daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- tase Šāda trauka saturs. Daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- pudele Šāda trauka saturs. Daudzums, kas ietilpst.
- muca Šāda trauka saturs. Šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
- spainis Šāda trauka saturs. Šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
- kauss Šāda trauka saturs. Šādā traukā ietilpstošais (šķidruma) daudzums.
- ķipis Šāda trauka saturs. Šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums.
- Mīcīt maizi (arī pīrāgus, raušus u. tml.) Šādā veidā gatavot mīklu maizes (pīrāgu, raušu u. tml.) cepšanai.
- kult Šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
- noslēgt Šādā veidā pārtraucot, piemēram, vada, līnijas darbību, panākt, ka (kas, piemēram, elektriskā enerģija, ūdens) netiek piegādāts.
- slēgt Šādā veidā radot vai pārtraucot durvju, vārtu u. tml. savienojumu (ar ko), padarīt nepieejamu vai pieejamu (telpu, teritoriju u. tml.).
- sile Šāda veida trauks saimniecības vajadzībām.
- kolba Šādam traukam līdzīgs stikla veidojums (piemēram, spuldzei, termosam).
- vāze Šāds (parasti liela izmēra) trauks šķidrumu (piemēram, vīna, eļļas) glabāšanai.
- vāze Šāds (parasti liela izmēra) trauks, kam galvenokārt ir dekoratīvas funkcijas.
- pods Šāds trauks (kā) vārīšanai, sautēšanai.
- glāze Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- kanna Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- kanna Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- katls Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- kauss Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- ķipis Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- krūze Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- krūzīte Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- mēriņš Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- muca Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- panna Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- pokāls Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- pudele Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- šķīvis Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- spainis Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- tase Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- dārdi Šāds troksnis, ko rada braucoši transportlīdzekļi, to daļas.
- aizšalkt Šalcot attālināties, aiztraukties (par veļu, negaisu, ūdeņiem u. tml.).
- uzšalkt Šalcot, ar šalkoņu strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- sile Šaurs, garš trauks, šaura, gara tvertne, ko izmanto, piemēram, tehnoloģiskā procesā (kā) ievietošanai.
- dvielis Šaurs, pagarš (parasti linu, kokvilnas) auduma izstrādājums (ķermeņa vai tā daļu, arī trauku) slaucīšanai.
- ambrazūra Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņu mašīnās). Šaujamlūka.
- šaujamlūka Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņumašīnās). Ambrazūra.
- sēt Šaut intensīvi, nepārtraukti. Būt intensīvam, nepārtrauktam (par apšaudi).
- rīss Šī auga sēkla, grauds.
- auzas Šī auga sēklas, graudi.
- griķi Šī auga sēklas, graudi.
- kukurūza Šī auga sēklas, graudi.
- kvieši Šī auga sēklas, graudi.
- mieži Šī auga sēklas, graudi.
- prosa Šī auga sēklas, graudi.
- kafija Šī koka vai krūma sēklas (pupiņas). Pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas. Šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm.
- tēja Šī krūma jauno dzinumu lapas. Pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (raudzētas, kaltētas) šī krūma jauno dzinumu lapas.
- dzelzs Šī metāla sakausējumi. Tērauds.
- bļoda Šī trauka saturs.
- pusteciņus Šikiem, straujiem soļiem, gandrīz teciņus.
- purpura Šiks, arī lielāks sarkans asinsizplūdums (cilvēka) ādā, kura cēlonis ir palielināta kapilāru caurlaidība vai asins tecēšanas traucējumi.
- venteris Šim zvejas rīkam līdzīgs trauks zivju uzglabāšanai ūdenī.
- paparde Šīs klases augs (piemēram, strauspaparde).
- uzgriežams Šķēlēs, gabalos u. tml. sagriezts produkts (parasti desa, siers, auglis), ko liek uz sviestmaizes vai pasniedz galdā, ievietotu traukā.
- aizdambējums Šķērslis, aizsprostojums straumes tecējumam.
- izmija Šķērssija starp griestu sijām vai jumta spārēm (pārtrauktas sijas vai spāres atbalstīšanai).
- misa Šķidrums, ko iegūst no iesala un ko izmanto alus raudzēšanai.
- spaļi Šķiedraugu (piemēram, linu) apstrādes blakusprodukts - stublāju koksnes daļas.
- paskriet Šķietamā kustībā ļoti ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām.
- paslīdēt Šķietamā kustībā pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām.
- virpuļot Šķietami riņķot, strauji griezties, piemēram, riņķiem acu priekšā, parasti, rodoties īslaicīgiem traucējumiem uztverē, domāšanā.
- šauties Šķietami strauji virzīties, pārvietoties pretējā virzienā (par to, kam ātri brauc garām).
- piešķīt Šķinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- vaibstīties Šķoboties, raustoties vilkties grimasē (par seju, tās daļu).
- izšļakstināt Šļakstinot iztukšot (piemēram, trauku).
- piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- izšļakstīt Šļakstot, šļakstinot iztukšot (piemēram, trauku).
- labība Šo augu graudi.
- rudzi Šo augu seklas, graudi.
- pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, tvertni, trauku).
- palēkties Šūpojoties (parasti lielos viļņos) strauji pavirzīties (uz augšu) - par ūdens transportlīdzekļiem.
- tuvu Tā, ka ir daudz kopīga, vienojoša (ar kādu). Tā, ka ir laba garīgā saskaņa, draudzīgas attiecības (ar kādu).
- lavīnveidā Tā, ka ļoti strauji attīstās, palielinās.
- vienlaidus Tā, ka nav pārtraukuma, atstarpju; tā, ka noris bez pārtraukuma.
- mala Tā, ka nav saistījuma (ar ko, parasti stāvokli, darbību). Tā, ka (kas, parasti stāvoklis, darbība) ir pārtraukts, izbeigts.
- starpā Tā, ka traucē, pārtrauc (darbību, norisi u. tml.).
- svešs Tādi, starp kuriem nav garīgas tuvības, kopīgu interešu, draudzīgu attiecību (par cilvēkiem). Tāds, ar kuru nav šādu attiecību.
- Par matu (arī mata galu, mata tiesu) no nāves Tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
- Par matu (arī mata galu, mata tiesu) no nāves Tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
- Par mata tiesu (arī galu) no nāves, arī par matu no nāves Tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
- graudains Tāds (attēls), kas sastāv no graudiem (5).
- bezceļa Tāds (brauciens, virzīšanās), kas nenotiek pa ceļu.
- defektīvs Tāds (cilvēks), kam ir psihiski trūkumi, traucējumi.
- dedzīgs Tāds (cilvēks), kam ir spēcīga tieksme (uz ko), aizraušanās (ar ko).
- dedzīgs Tāds (cilvēks), kas nododas (kam) ar sajūsmu, aizrautību, sparu, enerģiju.
- impulsīvs Tāds (cilvēks), kas strauji rīkojas pēc ierosmes. Straujš.
- frāžains Tāds (izteikums, teksts), kas veidots pēc parauga, shēmas, tāds (izteikums), kas tiek bieži lietots.
- aizliegt Tāds (laiks), kad nav atļauts kur ieiet, iebraukt, ko darīt u. tml.
- beznosēšanās Tāds (lidojums), ko veic bez pārtraukuma, bez nosēšanās.
- koronāls Tāds (līdzskanis), kas veidojas, gaisa strāvai plūstot cauri spraugai, kuru veido cietās aukslējas un mēles muguras priekšējā daļa.
- eksplozīvs Tāds (līdzskanis), ko izrunājot slēgums tiek momentāni pārtraukts.
- frikatīvs Tāds (līdzskanis), ko veido vibrējoša gaisa plūsma caur šauru spraugu runas aparātā.
- platkakla Tāds (parasti trauks), kam ir plats kakls.
- platkaklains Tāds (parasti trauks), kam ir plats kakls. Platkakla.
- šaurkakla Tāds (parasti trauks), kam ir šaurs kakls.
- šaurkaklains Tāds (parasti trauks), kam ir šaurs kakls. Šaurkakla.
- tievkakla Tāds (parasti trauks), kam ir tievs kakls.
- vārāms Tāds (parasti trauks), kas paredzēts (kā) vārīšanai.
- virsspiediena Tāds (piemēram, trauks), kurā (ēdiena) pagatavošana noris ātrāk nekā normāla spiediena apstākļos.
- aizmotora Tāds (sporta veids), kurā (ar velosipēdu, slēpēm) brauc aiz motorizēta transportlīdzekļa.
- dzerams Tāds (trauks), no kā dzer.
- Gandarījuma brauciens fizk Tāds brauciens, kas tiek organizēts starp tiem dalībniekiem, kuri nav iekļuvuši sacensību finālā.
- tuvs Tāds, ar ko ir laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, arī labi pazīstams, mīļš (par cilvēkiem).
- tramīgs Tāds, kad noris kas satraucošs (par laikposmu). Tāds, kas izraisa nedrošību, satraukumu (piemēram, par parādībām dabā, vidi).
- trauksmains Tāds, kad pastāv, noris kas straujš, spraigs, arī nemierīgs, satraucošs (par laikposmu, mūžu u. tml.).
- komfortabls Tāds, kad var justies viegli, netraucēti (par stāvokli, apstākļiem u. tml.).
- vārgs Tāds, kam (slimības, vecuma, attīstības traucējumu dēļ) trūkst fiziska spēka (par cilvēkiem, to ķermeni, ķermeņa daļām). Arī nevarīgs (1), nespēcīgs (1).
- neizturīgs Tāds, kam darbojoties ātri rodas funkcionāli traucējumi (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- Nāvei nolemts Tāds, kam draud samērā drīza nāve.
- Nāvei nolemts Tāds, kam draud samērā drīza nāve.
- raits Tāds, kam ir ātrs, vēlams temps. Tāds, kas norisinās bez traucējumiem, ātri.
- pusārprātīgs Tāds, kam ir daļēji psihiski traucējumi.
- dzelžots Tāds, kam ir dzelzs, tērauda daļas. Tāds, kas ir apkalts ar dzelzi, tēraudu.
- graudveida Tāds, kam ir grauda (1) veids, forma. Tāds, kurā ir graudiem līdzīgas daļas.
- satraukts Tāds, kam ir izraisījies satraukums.
- uztraukts Tāds, kam ir izraisījies uztraukums.
- lēcienveida Tāds, kam ir krasi pavērsieni, strauja augšupeja (par procesu, parādību).
- caurs Tāds, kam ir lieli bojājumi, spraugas (par ēkām, parasti vecām).
- karsts Tāds, kam ir ļoti straujš raksturs. Nesavaldīgs, neiecietīgs.
- bruņas Tāds, kam ir metāla (parasti tērauda) plākšņu aizsargsegums.
- savāds Tāds, kam ir nelieli (piemēram, slimības, pārdzīvojuma izraisīti) psihiskās darbības traucējumi.
- ķerts Tāds, kam ir nelieli psihiski traucējumi. Arī dīvains, nesaprātīgs.
- lēzens Tāds, kam ir neliels pakāpenisks padziļinājums, iedobums (parasti par traukiem).
- slims Tāds, kam ir organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Tāds, kam ir normālas darbības traucējumi (par organismu, tā daļām).
- nenormāls Tāds, kam ir psihiski traucējumi.
- trauksmains Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība (par psihi, raksturu, personību). Aktīvs, aizrautīgs, arī nemierīgs, satraukts (par psihisku stāvokli).
- trauksmains Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, arī straujums, kustīgums (par cilvēkiem).
- šļūkt Tāds, kam ir raksturīga nepārtraukta vai samērā reti pārtraukta kāju saskare ar (kā) virsmu (par soļiem, gaitu u. tml.).
- staipīgs Tāds, kam ir raksturīga samērā blīva, nepārtraukta lentveida, diegveida u. tml. plūsma (par ko šķidru, tā konsistenci).
- nemierpilns Tāds, kam ir raksturīgas strauji mainīgas dabas parādības.
- pacilāts Tāds, kam ir raksturīgs emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, možums (par psihisku stāvokli).
- stūrains Tāds, kam ir raksturīgs stīvums, neveiklums, arī straujas virziena maiņas (par, parasti cilvēku vai dzīvnieku, kustībām).
- trauksmains Tāds, kam ir raksturīgs straujums, spraigums, arī steiga (par darbību, norisi u. tml.).
- rēpuļains Tāds, kam ir raupja, negluda, arī rētaina āda (piemēram, par rokām). Raupjš, negluds, arī rētains (par ādu).
- rēpuļains Tāds, kam ir raupja, nelīdzena virsma (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem).
- rupjgraudains Tāds, kam ir samērā lieli graudi (par augiem).
- smalkgraudains Tāds, kam ir samērā mazi graudi (pa augiem).
- paķerts Tāds, kam ir samērā nelieli psihiski traucējumi. Arī mazliet dīvains, nesaprātīgs.
- patrausls Tāds, kam ir samērā trausla ķermeņa uzbūve (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sīkgraudains Tāds, kam ir sīki graudi (par augiem).
- spraugveida Tāds, kam ir spraugas forma, veids.
- spraugains Tāds, kam ir spraugas.
- ciets Tāds, kam ir stingra, raupja āda (parasti par rokām).
- lielvēderains Tāds, kam ir stipri paplatināta vidusdaļa (par cilindriskas formas trauku).
- neprātīgs Tāds, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
- vājprātīgs Tāds, kam ir stipri psihiski traucējumi. Ārprātīgs.
- ārprātīgs Tāds, kam ir stipri psihiski traucējumi. Vājprātīgs.
- puslitrs Tāds, kam ir šāds tilpums (par trauku).
- tēraudains Tāds, kam ir tēraudam raksturīgās īpašības (piemēram, pelēka, zilgana krass, spīdums).
- grūts Tāds, kam ir traucējumi (par elpu, elpošanu).
- grūts Tāds, kam ir traucējumi (par psihiskām norisēm, to izpausmi).
- nekustīgs Tāds, kam ir traucēta kustības spēja (parasti par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- brūns Tāds, kam ir, piemēram, šokolādes, grauzdētas kafijas krāsa.
- šaudīgs Tāds, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
- šaudīgs Tāds, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
- bezkaislīgs Tāds, kam nav kaislību. Tāds, kas neaizraujas, neļaujas spēcīgam jūtu saviļņojumam. Mierīgs, nosvērts, auksts.
- mīlīgs Tāds, kam nepiemīt skarbums, tāds, kam ir raksturīgs draudzīgums, pieklājība (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- intīms Tāds, kam raksturīga savstarpēja uzticība, sirsnība, simpātijas. Ļoti biedrisks, draudzīgs.
- piedzīvojums Tāds, kam raksturīgs aizraujošs sižeta risinājums, reālu vai izdomātu notikumu, piedzīvojumu, dēku atveidojums (parasti par literāru darbu, kinofilmu).
- vulkānisks Tāds, kam raksturīgs liels straujums, dedzīgums (parasti par cilvēku, tā rakstura īpašībām, to izpausmi).
- nelāgs Tāds, kam trūkst saskaņas, draudzīguma (par cilvēku attiecībām).
- turboreaktīvs Tāds, kam vilce rodas, gāzes strūklai plūstot no reaktīvās sprauslas.
- liels Tāds, kas aizrautīgi kam nododas, nodarbojas ar ko.
- nolāpīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
- sasodīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Tāds, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
- atturīgs Tāds, kas apvalda, neizrāda atklāti, strauji savas jūtas, domas. Savaldīgs, noslēgts, nosvērts.
- vēss Tāds, kas apvalda, strauji un atklāti nepauž savas jūtas, domas. Arī noslēgts, mazrunīgs, atturīgs.
- vaļējs Tāds, kas ar kādu detaļu, elementu nav norobežots no visām pusēm. Tāds, kam nepārtraukti notiek vielas un enerģijas apmaiņa ar ārējo vidi (parasti par sistēmu).
- glezns Tāds, kas atbilst izsmalcinātām estētiskām prasībām (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām). Arī trausls, varš.
- vārs Tāds, kas atbilst izsmalcinātām estētiskām prasībām, arī trausls, vārīgs (par priekšmetiem).
- standarts Tāds, kas atbilst šādam paraugam.
- apolitisks Tāds, kas atrauts no politikas, kas nav saistīts ar politiku.
- kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā (par ūdenstilpes krastu, malu u. tml.).
- labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā (par ūdenstilpes krastu, malu u. tml.).
- ņerkstīgs Tāds, kas bieži gaužas, žēlojas. Arī raudulīgs.
- raudulīgs Tāds, kas bieži raud (par mazu bērnu).
- brēkulīgs Tāds, kas bieži raud (parasti par bērniem).
- čīkstīgs Tāds, kas bieži žēlojas, gaužas. Arī raudulīgs.
- ņaudulīgs Tāds, kas bieži žēlojas, sūrojas, arī raud.
- pretimnākošs Tāds, kas brauc (kādam, kam) pretī, pretējā virzienā (parasti par transportlīdzekli). Pretimbraucošs.
- pretimbraucošs Tāds, kas brauc (kam) pretim, pretējā virzienā (par transportlīdzekļiem).
- vienkoka Tāds, kas darināts no viena koka (par laivu, trauku, šķirstu u. tml.).
- vienkoča Tāds, kas darināts no viena koka (par laivu, trauku, šķirstu u. tml.). Vienkoka.
- krājīgs Tāds, kas daudz, ar aizrautību krāj (2).
- nedziestošs Tāds, kas deg ilgi, nepārtraukti.
- mežonīgs Tāds, kas dzīvo savvaļā (par dzīvniekiem). Tāds, kas ir ļoti straujš, arī nikns, plēsīgs.
- atsevišķs Tāds, kas ir atdalīts, kas eksistē patstāvīgi, atrauti no citiem, veido noteiktu daļu no kopuma.
- formāls Tāds, kas ir atrauts no būtības.
- pieķērīgs Tāds, kas ir ciešā saistībā (ar cilvēku), izturas draudzīgi, pakļāvīgi (pret ko) - par dzīvniekiem. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- slēgts Tāds, kas ir cieši aizdarīts, parasti ar vāku, aizbāžņi (par trauku).
- uzpūst Tāds, kas ir deformēts produktu, parasti konservu, bojāšanās rezultātā - par trauku, tā daļu.
- uzticams Tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzticīgs Tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekaunīgs Tāds, kas ir drošs, izturas uzmācīgi, traucējoši (par dzīvniekiem).
- nekautrīgs Tāds, kas ir drošs, izturas uzmācīgi, traucējoši (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- skābpiens Tāds, kas ir gatavots no piena, krējuma, paniņām, sūkalām, kuras ir pasterizētas un raudzētas ar pienskābes baktērijām vai raugu.
- sintētisks Tāds, kas ir iegūts, izveidots ķīmiskās sintēzes ceļā, arī tāds, kas ir sintezēts ķīmiski pēc dabā esoša parauga (par vielām).
- vecs Tāds, kas ir ilgi dzīvojis un novecojis (par dzīvniekiem). Tāds, kas ir ilgi audzis un (parasti) pāraudzis (par augiem, to kopumu).
- mākslīgs Tāds, kas ir īpaši radīts cilvēka praktiskajā darbībā pēc kā dabā eksistējoša parauga (piemēram, par vielām, priekšmetiem, norisēm).
- standarts Tāds, kas ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādojies pēc kāda pieņemta parauga un kam nav būtisku individuālu atšķirību.
- pilngraudu Tāds, kas ir malts no neskrotētiem graudiem (par miltiem). Tāds, kas ir pagatavots no miltiem, kuri ir malti no neskrotētiem graudiem.
- lēns Tāds, kas ir mierīgs, ātri neuztraucas, nedusmojas.
- staigns Tāds, kas ir mīksts, neizturīgs un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (piemēram, par augsni, augu kopumu).
- nepacietīgs Tāds, kas ir nobriedis straujai plaukšanai (parasti par pumpuriem, ziediem). Tāds, kurā izpaužas šāds briedums.
- spēcīgs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
- stingrs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
- stiprs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
- nelaimīgs Tāds, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos. Tāds, kas ir traģiski gājis bojā.
- veldrains Tāds, kas ir noliecies veldrē (parasti par stiebraugu, zālaugu kopumu). Tāds, kur ir veldre (par lauku, tīrumu).
- siļķains Tāds, kas ir notriepts ar siļķu sālījumu; tāds, kurā ir bijušas, parasti sālītas, siļķes (piemēram, par trauku).
- mazgājams Tāds, kas ir paredzēts (kā) mazgāšanai (par traukiem).
- saspraužams Tāds, kas ir paredzēts (kā) saspraušanai.
- platsliežu Tāds, kas ir paredzēts braukšanai pa šādām sliedēm.
- šaursliežu Tāds, kas ir paredzēts braukšanai pa šādām sliedēm.
- tālbrauciena Tāds, kas ir paredzēts tāliem braucieniem (parasti par kuģiem).
- kanonisks Tāds, kas ir pieņemts par paraugu, par vienīgo pareizo (piemēram, par tekstu, tekstu kopumu).
- pašraudzēts Tāds, kas ir raudzēts mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
- rupjš Tāds, kas ir raupjš, sasprēgājis, negluds (par ādu). Tāds, kam ir raupja, sasprēgājusi, negluda āda (par ķermeņa daļām). Arī ass [1] (4).
- spraigs Tāds, kas ir saistīts ar aktīva, koncentrētu, arī strauju darbību, procesu u.tml., tāds, kurā izpaužas šāda darbība, process u. tml.
- smags Tāds, kas ir saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī bīstams dzīvībai. Tāds, kas ir saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
- nāve Tāds, kas ir saistīts ar ļoti lielām briesmām, arī apdraud dzīvību.
- skābs Tāds, kas ir skābēts, raudzēts.
- karstasinīgs Tāds, kas ir temperamentīgs, kaislīgs. Tāds, kam ir ļoti straujš raksturs.
- neizbraucams Tāds, kas ir tik sliktā stāvoklī, ka pa to grūti vai neiespējami pārvietoties braukšus (par ceļu).
- sarkanlūzens Tāds, kas ir trausls sarkankvēlē.
- glezns Tāds, kas ir varš, trausls un kam nepieciešama rūpīga, saudzīga kopšana (par augiem).
- tuvs Tāds, kas ir veicams, pārvarot samērā mazu attālumu, arī samērā īsā laikposmā (parasti par ceļu, gājienu, braucienu).
- pastāvīgs Tāds, kas ir vienmēr, nepārtraukti (par parādībām dabā).
- sauss Tāds, kas ir zaudējis ūdeni, izžuvis (par ūdenstilpi). Tāds, no kā ir iztvaikojis, izliets viss šķidrums (par trauku).
- pieķērīgs Tāds, kas izjūt sirsnību, draudzību (pret kādu) un cenšas būt (tā) tuvumā. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- joņains Tāds, kas izpaužas dedzīgi, trauksmaini, ar pēkšņiem uzplūdiem.
- brāzmains Tāds, kas izpaužas strauji un dedzīgi, ar pēkšņiem uzplūdiem.
- vētrains Tāds, kas izpaužas strauji un intensīvi.
- viesuļains Tāds, kas izpaužas strauji, spēcīgi (par norisi, arī psihisku stāvokli).
- naidīgs Tāds, kas izraisa briesmu izjūtu. Arī draudīgs.
- baismīgs Tāds, kas izraisa drūmas, nomācošas izjūtas. Tāds, kas izraisa lielas bailes. Briesmīgs, drausmīgs.
- pacilājošs Tāds, kas izraisa emocionālu saviļņojumu, priecīgu satraukumu, garīgu možumu.
- vaļējs Tāds, kas izraisa ķermeņa virsas audu bojājumu (par traumu, parasti par lūzumu).
- mīļš Tāds, kas izraisa mīlestību (2), tāds, pret ko izjūt mīlestību (2). Tāds, kas izraisa dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
- trauksmains Tāds, kas izraisa nemieru, satraukumu (piemēram, par notikumu, faktu).
- tramdīgs Tāds, kas izraisa satraukumu, nemieru.
- satraucošs Tāds, kas izraisa satraukumu.
- nervozs Tāds, kas izraisa spēcīgu, parasti ilgstošu, satraukumu, nemieru (piemēram, par dzīvi, apstākļiem).
- uztraucošs Tāds, kas izraisa uztraukumu.
- stindzinošs Tāds, kas izraisa, parasti īslaicīgus, kustību, arī psihiskās darbības, fizioloģisko norišu traucējumus.
- iteratīvs Tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas, vai darbību, kura notiek ar pārtraukumiem.
- biedrisks Tāds, kas izturas kā labs biedrs. Draudzīgs, izpalīdzīgs.
- mierīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā līdzsvaroti, bez satraukuma.
- traks Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
- kārtains Tāds, kas kļuvis raupjš (parasti no vēja) un lobās (par ādu). Tāds, kura āda kļuvusi raupja (parasti no vēja) un lobās (par seju).
- karsts Tāds, kas ko dara ļoti dedzīgi, kvēli, aizrautīgi.
- kraukšķīgs Tāds, kas kraukšķ.
- drebulīgs Tāds, kas kustas nevienmērīgi, saraustīti.
- kaislīgs Tāds, kas ļoti aizraujas (ar ko), nododas (kam). Tāds, kam piemīt spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
- kliedzošs Tāds, kas ļoti satrauc, arī izraisa sašutumu (parasti par faktu, notikumu).
- lavīnveida Tāds, kas ļoti strauji attīstās, palielinās.
- šaudīgs Tāds, kas ļoti strauji vēršas pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm (par acīm, skatienu).
- zibenīgs Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
- zibsnīgs Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
- raudulīgs Tāds, kas mēdz bieži raudāt, parasti bez nopietna iemesla. Arī pārmērīgi jūtīgs.
- drošs Tāds, kas nav apdraudēts, pakļauts briesmām. Tāds, kas aizsargā (no kā).
- maigs Tāds, kas nav ass, raupjš (par augiem, to daļām). Arī mīksts.
- viegls Tāds, kas nav saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī nav bīstams dzīvībai (par slimību, ievainojumu u. tml.). Tāds, kas noris bez grūtībām, lielām fiziskām ciešanām, arī tāds, kas noris strauji (par fizioloģisku procesu). Tāds, kas nav saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
- kluss Tāds, kas nav saistīts ar straujām kustībām.
- mīksts Tāds, kas nav stingrs, raupjš (par ādu). Tāds, kam ir šāda āda (par ķermeņa daļām).
- saraustīts Tāds, kas nav viengabalains, vienveidīgs. Tāds, kā veidojumā ir neregulāri pārtraukumi.
- ekspansīvs Tāds, kas neapvalda savu jūtu izpausmi. Tāds, kas strauji reaģē uz visu.
- uzmedots Tāds, kas neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt (kādu) par vīru (sievu), arī iegūt (kāda) draudzību.
- slēgts Tāds, kas neizraisa ķermeņa virsmas audu bojājumu (par traumu, parasti par lūzumu).
- vārīgs Tāds, kas nelielā (kā) iedarbībā bojājas (piemēram, lūst, drūp). Arī trausls (1).
- lēns Tāds, kas nenorisinās ātri, strauji (par darbību, norisi).
- priekšzīmīgs Tāds, kas noder par pozitīvu paraugu (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam). Arī ļoti labs, teicams, nevainojams.
- spraigs Tāds, kas noris aktīvi, koncentrēti, arī strauji (par darbību, procesu u. tml.).
- spriegs Tāds, kas noris aktīvi, koncentrēti, arī strauji (par darbību, procesu u. tml.). Arī spraigs (1).
- smags Tāds, kas noris ar grūtībām, traucējumiem (par elpu, elpošanu).
- smagnējs Tāds, kas noris ar samērā lielām grūtībām, traucējumiem (par elpu, elpošanu).
- nepārtraukts Tāds, kas noris bez apstājas, bez pārtraukuma, visu laiku.
- mierīgs Tāds, kas noris bez satraukuma, sasprindzinājuma, steigas.
- tekošs Tāds, kas noris bez traucējumiem, pārtraukumiem, raiti (parasti par runu).
- nebeidzams Tāds, kas noris ilgi, nepārtraukti. Tāds, kas bieži atkārtojas.
- rāms Tāds, kas noris mierīgi, netraucēti, tāds, kurā nav satraucošu notikumu, sarežģījumu.
- saraustīts Tāds, kas noris nevienmērīgi, neritmiski, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par fizioloģisku vai psihisku procesu).
- nerimtīgs Tāds, kas noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
- nerimstošs Tāds, kas noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas. Nerimtīgs (1).
- tāls Tāds, kas noris, pārvarot samērā lielu attālumu, arī ilgākā laikposmā (piemēram, par gājienu, braucienu).
- mudīgs Tāds, kas norisinās strauji, ātri.
- dienišķs Tāds, kas notiek, ir katru dienu. Tāds, kas notiek, ir nepārtraukti, pastāvīgi.
- spaidi Tāds, kas Organismā, psihē noris neatkarīgi no gribas, arī pret gribu (parasti fizioloģisku vai psihisku traucējumu ietekmē). Arī nepatvaļīgs.
- lēnīgs Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic samērā mazu attālumu kādā laika sprīdī (parasti par straumi, gaisa plūsmu).
- nemitīgs Tāds, kas pastāv, noris ilgu laiku, bez pārtraukuma.
- kairs Tāds, kas patīkami satrauc. Pievilcīgs, valdzinošs. Tāds, kas rada iekāri.
- miliārs Tāds, kas pēc lieluma, formas atgādina prosas graudu. Tāds, kas ir saistīts ar daudzu, ļoti sīku veidojumu rašanos (parasti par slimībām).
- akūts Tāds, kas pēkšņi sākas, spēcīgi izpaužas un strauji progresē. Pretstats: hronisks.
- grauzējtipa Tāds, kas pielāgots barības graušanai (par kukaiņu mutes orgāniem).
- īsts Tāds, kas pilnīgi atbilst attiecīgajam jēdzienam, paraugam (pēc savām būtiskajām pazīmēm). Arī dabisks.
- brāzmains Tāds, kas plūst strauji, nevienmērīgi (piemēram, par upi, straumi).
- aumaļains Tāds, kas plūst, brāžas aumaļām. Arī straujš.
- aluviāls Tāds, kas radies no upju straumļu sanestām nogulām.
- dzelžains Tāds, kas raksturīgs dzelzij, dzelzs, tērauda priekšmetiem. Arī metālisks.
- raustīgs Tāds, kas raustās (1).
- raustīgs Tāds, kas raustās (2).
- raustīgs Tāds, kas raustās (3).
- spējš Tāds, kas rodas, noris pēkšņi, arī spēcīgi, strauji.
- strups Tāds, kas runā īsi, aprauti, arī nelaipni, skarbi.
- vilinošs Tāds, kas saista, aizrauj (piemēram, par nodarbošanos). Tāds, kas izraisa interesi, ziņkāri (piemēram, par grāmatu, tās nosaukumu).
- izlase Tāds, kas saistīts ar (kā) izvēli, izraudzīšanu (no kādas grupas). Tāds, kas balstās uz (kā) izvēli, izraudzīšanu (no kādas grupas).
- aizrautīgs Tāds, kas sajūsmina, valdzina. Aizraujošs.
- aizraujošs Tāds, kas sajūsmina, valdzina. Aizrautīgs.
- pēctraumatisks Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc traumas. Pēctraumas.
- pēctraumas Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc traumas. Pēctraumatisks.
- pēcskolas Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc skolas mācību pabeigšanas vai pārtraukšanas.
- paātrs Tāds, kas samērā ātri sadusmojas, uzbudinās. Pastraujš (2).
- pastraujš Tāds, kas samērā ātri sadusmojas, uzbudinās. Tāds, kam raksturīga samērā strauja uzbudināmība, dusmu izraisīšanās (piemēram, par psihes īpašībām, raksturu).
- graudains Tāds, kas sastāv no graudveida daļām. Tāds, kurā ir graudveida daļas.
- rupjgraudains Tāds, kas sastāv no samērā lielām graudveida daļām. Tāds, kurā ir samērā lielas graudveida daļas.
- smalkgraudains Tāds, kas sastāv no samērā mazām graudveida daļām. Tāds, kurā ir samērā mazas graudveida daļas.
- sīkgraudains Tāds, kas sastāv no sīkām graudveida daļām.
- granulozs Tāds, kas sastāv no sīkiem graudiņiem. Graudains, graudveidīgs.
- graudains Tāds, kas satur daudz graudu (1). Graudiem bagāts.
- skraukšķīgs Tāds, kas skraukšķ. Kraukšķīgs.
- kraupjains Tāds, kas slimo ar kraupi (1).
- kraupjains Tāds, kas slimo ar kraupi (2) - par augiem, to daļām. Tāds, kur ir kraupja (2) bojājumi.
- sausumizturīgs Tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem).
- izturīgs Tāds, kas spēj ilgi bez traucējumiem darboties, funkcionēt (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- zvērināts Tāds, kas stingri turas pie noteiktiem uzskatiem, arī tāds, kas neatlaidīgi, aizrautīgi nodarbojas ar ko u. tml. Arī pārliecināts (2).
- ātrs Tāds, kas strauji norisinās, ko strauji veic.
- žigls Tāds, kas strauji norisinās, ko strauji veic.
- karstgalvīgs Tāds, kas strauji, nepārdomāti rīkojas. Tāds, kas ātri aizraujas.
- neatvairāms Tāds, kas tā aizrauj, sajūsmina, ka pilnīgi pārņem savā varā.
- zibenīgs Tāds, kas tiek veikts vai noris ļoti strauji, ātri, ļoti īsā laikā (par kustību, arī psihisku reakciju u. tml.).
- pretlokācijas Tāds, kas traucē, neļauj uztvert objektu ar radiolokācijas ierīcēm.
- mēms Tāds, kas uz brīdi nespēj runāt (aiz pārsteiguma, satraukuma u. tml.).
- ausīgs Tāds, kas uzmanīgi, arī satraukti klausās.
- skraidīgs Tāds, kas vairākkārt strauji maina redzes objektus (par acīm, skatienu).
- draudošs Tāds, kas var izraisīt briesmas, nelaimi. Draudīgs (2).
- terigēns Tāds, kas veidojas no sauszemes iežu un minerālu atlūzām un graudiem.
- universāltipa Tāds, kas veidots pēc universāla tipa, parauga, modeļa, atbilst tam.
- bezgaumīgs Tāds, kas veidots vai izraudzīts bez labas gaumes Negaumīgs.
- birzīgs Tāds, kas viegli birst. Trausls.
- lūzens Tāds, kas viegli lūst. Trausls.
- ātrs Tāds, kas viegli sadusmojas, iekaist, uzbudinās. Straujš.
- sīkstulīgs Tāds, kas, parasti mantrausīgi, taupa, krāj naudu, mantu. Arī skopulīgs.
- straumains Tāds, kas, parasti strauji, plūst (par ūdeņiem).
- praulains Tāds, kas, parasti vairākās vietās, ir satrupējis, pārvērties praulos.
- neizturīgs Tāds, kas, piemēram, trausluma, vājuma dēļ nav spējīgs izturēt kādu ārēju (parasti nelabvēlīgu) iedarbību (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sīksts Tāds, ko (piemēram, tā elastības, cietības dēļ) ir grūti saraut, salauzt, sagriezt u. tml. (parasti par augiem, dzīvnieku ķermeņiem, to daļām).
- svēts Tāds, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību, ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
- neapturams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizkavēt, pārtraukt, izbeigt (par norisi, procesu).
- piebraucams Tāds, ko izmanto, lai piebrauktu (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - piemēram, par ceļu.
- netīrs Tāds, ko klāj ēdiena atliekas (par traukiem).
- nelabojams Tāds, ko nav iespējams pāraudzināt, pārveidot (par cilvēku).
- nesatricināms Tāds, ko nekas nespēj iztraucēt, pārtraukt (par stāvokli).
- rāms Tāds, ko nekas netraucē (piemēram, par stāvokli).
- slēpts Tāds, ko nevar ieraudzīt, pamanīt. Tāds, ko ir grūti vai neiespējami konstatēt.
- sēja Tāds, ko pavairo ar sēklām (par kultūraugiem).
- sadraudzīgs Tāds, ko saista sadraudzība. Tāds, kam ir raksturīgs draudzīgums, tuvība, sirsnība.
- vasara Tāds, ko sēj pavasarī un kas nogatavojas šajā pašā gadā (piemēram, par graudaugiem). Viengadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
- ziema Tāds, ko sēj rudenī un kas nogatavojas nākamajā gadā (piemēram, par graudaugiem). Divgadīgs vai daudzgadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
- ērts Tāds, ko var veikt viegli, nepiespiesti, netraucēti (par darbību). Tāds, kad jūtas viegli, nepiespiesti, netraucēti (par stāvokli).
- stiebrains Tāds, kur aug daudz stiebraugu. Tāds, kas satur daudz stiebru.
- bīstams Tāds, kur draud nelaime, neveiksme.
- grambains Tāds, kur ir grambas. Izbraukts, bedrains.
- laivojams Tāds, kur ir iespējams braukt ar laivu.
- kraujains Tāds, kur ir kraujas.
- kraupjains Tāds, kur ir kraupja (1) bojājumi (par ķermeņa daļām).
- nokraupējis Tāds, kur ir kraupja (1) bojājumi (par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu), arī raupjš, sarepējis, grumbuļains.
- nokraupējis Tāds, kur ir kraupja (2) bojājumi (par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- virpuļains Tāds, kur ir kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
- virpulīgs Tāds, kur ir kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība. Virpuļains (2).
- staigns Tāds, kur ir mīksta, neizturīga grunts, augu sega un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (par vietu, teritoriju).
- aizliegt Tāds, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties, ko darīt u. tml.
- trauksmains Tāds, kur noris strauja kustība, strauji notikumi.
- stacionārs Tāds, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem (par ārstniecības iestādi).
- ērts Tāds, kur var justies vai kur ko var darīt viegli, nepiespiesti, netraucēti (piemēram, par telpām, mēbelēm). Arī labiekārtots.
- vēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu) ir ļoti laipna, draudzīga.
- mīlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir draudzīga, sirsnīga, mīļa. Arī simpātisks, patīkams.
- draudzīgs Tāds, kurā cilvēkus saista draudzība, arī sirsnība (par cilvēku grupu).
- nekaunīgs Tāds, kura iedarbība ir traucējoša (par parādībām dabā).
- nekautrīgs Tāds, kura iedarbība ir traucējoša (par parādībām dabā).
- vētrains Tāds, kurā ir daudz ar spēcīgiem pārdzīvojumiem, satraukumiem saistītu notikumu.
- pseidoklasisks Tāds, kurā ir izmantoti klasikas paraugi.
- raudulīgs Tāds, kurā ir jūtamas, sadzirdamas raudas (par runu, balsi).
- nedzīvs Tāds, kurā ir pārtrauktas dzīvības norises vai tās ir vājas (par ķermeņa daļām). Tāds, kas zaudējis funkcionēšanas spēju.
- noraudāt Tāds, kurā ir redzamas raudāšanas sekas (par acīm, seju). Saraudāts.
- saspīlēts Tāds, kurā ir saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- rets Tāds, kurā ir spraugas, kurš nav blīvs (piemēram, par audumu, tīklu).
- pusārprātīgs Tāds, kurā izpaužas daļēji psihiski traucējumi.
- draudīgs Tāds, kurā izpaužas draudi (1).
- draudošs Tāds, kurā izpaužas draudi (1). Draudīgs (1).
- draudzīgs Tāds, kurā izpaužas draudzība, arī labvēlība, atsaucība.
- iztrūcināts Tāds, kurā izpaužas izbailes. Tāds, kurā izpaužas pēkšņs satraukums.
- nelabs Tāds, kurā izpaužas kas draudīgs, naidīgs (parasti par acīm, skatienu).
- kvēls Tāds, kurā izpaužas sajūsma, aizrautība, enerģija.
- dedzīgs Tāds, kurā izpaužas sajūsma, aizrautība, spars, enerģija.
- satraucošs Tāds, kurā izpaužas satraukums (parasti par psihisku stāvokli).
- nemierpilns Tāds, kurā izpaužas satraukums, rūpes, raizes.
- satraukts Tāds, kurā izpaužas satraukums.
- neprātīgs Tāds, kurā izpaužas stipri psihiskās darbības traucējumi.
- uztraucošs Tāds, kurā izpaužas uztraukums (parasti par psihisku stāvokli).
- uztraukts Tāds, kurā izpaužas uztraukums.
- šļūcenisks Tāds, kurā kājas tiek virzītas nepārtrauktā vai samērā reti pārtrauktā saskarē ar (kā) virsmu (par kustībām, gaitu u. tml.).
- stūrains Tāds, kura kustībām ir raksturīgs stīvums, neveiklums, arī straujas virziena maiņas (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- neveikls Tāds, kura kustības ir lēnas, smagnējas, tāds, kas nespēj pārvietoties strauji, veikli (par dzīvniekiem).
- tukšs Tāds, kurā nav braucēju, pasažieru, arī kravas (par transportlīdzekļiem, to daļām).
- nevainojams Tāds, kurā nav nekādu traucējumu, noviržu (par darbību, norisi).
- vienlaidu Tāds, kurā nav pārtraukumu, atstarpju. Tāds, kas noris bez pārtraukuma.
- mierīgs Tāds, kurā nav satraucošu notikumu, sarežģījumu, tāds, kas noris netraucēti, ērtos apstākļos (par laikposmu).
- blīvs Tāds, kurā nav spraugu Tāds, kas (kam) ir cieši piekļāvies.
- rāms Tāds, kurā nav strāvojumu, plūsmas (piemēram, par gaisu). Tāds, kurā nav viļņošanās (par ūdens plūsmu, straumi, ūdenstilpi).
- tukšs Tāds, kurā nekas nav ievietots, nekas neatrodas (piemēram, par trauku, dobu priekšmetu, veidojumu).
- martens Tāds, kurā noris martentērauda ražošana.
- saraustīts Tāds, kura plūsmā ir vairākkārtīgi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Tāds, kas skan nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par balsi).
- asarains Tāds, kurā sajūtamas, sadzirdamas raudas (par balsi) Raudulīgs.
- ugunīgs Tāds, kura saturā izpaužas liela aizrautība, dedzība.
- litrs Tāds, kura tilpums ir 0,001 kubikmetrs (par trauku).
- litrīgs Tāds, kura tilpums ir 1 litrs (par trauku). Litra.
- nepārtraukts Tāds, kura uzbūvē, veidojumā, struktūrā nav pārtraukumu, atstarpju.
- pārtraukumains Tāds, kura uzbūvē, veidojumā, struktūrā, arī norisē ir, parasti daudzi, pārtraukumi, atstarpes.
- vienādgraudains Tāds, kura uzbūvei ir raksturīgi vienādi graudi.
- verdošs Tāds, kurā vārās šķidrums, šķidra vai stigra masa u. tml. (par trauku).
- neērts Tāds, kura veikšana ir apgrūtināta, tāds, ko nevar paveikt viegli, netraucēti.
- draudzīgs Tāds, kuru saista draudzība (ar kādu). Tāds, kas izjūt tuvību, sirsnību.
- neizbraucams Tāds, pa ko ir grūti vai neiespējami pārklāt pāri, pārvietoties braukšus.
- lielisks Tāds, starp kura locekļiem ir sevišķi laba saskaņa, saprašanās, draudzīgas attiecības (par cilvēku grupu), tāds, ar kuru ir šādas attiecības. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sadrumstalots Tāds, starp kura sastāvdaļām, elementiem ir vājš saistījums vai arī tas ir pārtraukts. Tāds, kam trūkst saliedētības, noteiktas sistēmas.
- labs Tāds, starp kuriem ir saskaņa, saprašanās, draudzīgas attiecības (par cilvēku grupu). Tāds, ar kuru ir šādas attiecības.
- liels Tāds, starp kuriem, draudzīgas vai naidīgas attiecības izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā. Tāds, ar kuru ir šādas attiecības.
- vāzt Taisīt, vērt (kārbu trauku u. tml., kam vāka malas apkļaujas, iekļaujas). Taisīt, vērt (vāku šādai kārbai, traukam u. tml.).
- halze Taisns (kuģa, laivas) nobrauktā ceļa gabals.
- Maršruta taksometrs Taksometrs, kas brauc pa noteiktu maršrutu.
- tālākveidošana Tālāka (kā) veidošana (parasti pēc pārtraukuma, kādas gatavības pakāpes sasniegšanas).
- tālākvirzība Tālāka (kā) virzība (parasti pēc pārtraukuma, kādas attīstības pakāpes sasniegšanas).
- iztarkšķēt Tarkšķot izbraukt.
- pabiras Tas (piemēram, siens, graudi), kas kādā procesā (piemēram, kulšanā, tīrīšanā) ir nobiris, nokritis.
- pašiekrāvējs Tas (tāds), kam ir iekārta kravas iekraušanai (parasti par transportlīdzekli).
- pašizkrāvējs Tas (tāds), kam ir iekārta kravas izkraušanai (parasti par transportlīdzekli).
- paškrāvējs Tas (tāds), kam ir iekārta kravas kraušanai (parasti par transportlīdzekli).
- caurbraucējs Tas (tāds), kas kādā vietā iebraucis uz īsu brīdi un dosies tālāk (par cilvēku). Tas (tāds), kas brauc kādai vietai cauri vai garām (par cilvēku).
- caurbraucējs Tas (tāds), kas kādai vieta, brauc cauri (par satiksmes līdzekli).
- tuvbraucējs Tas (tāds), kas veic braucienus (parasti) vienas jūras robežās (parasti par kuģa virsniekiem).
- tālbraucējs Tas (tāds), kas veic braucienus tālāk par piekrastes zonu (parasti par kuģa virsniekiem).
- tālbraucējs Tas (tāds), kas veic tālus braucienus (parasti par satiksmes automobiļiem, to šoferiem).
- tuvbraucējs Tas (tāds), ko izmanto braucieniem (parasti) vienas jūras robežās (par kuģiem).
- tālbraucējs Tas (tāds), ko izmanto braucieniem tālāk par piekrastes zonu (par kuģiem).
- graudēdājs Tas (tāds), kura galvenā barība ir graudi, sēklas (par dzīvniekiem).
- aizraušanās Tas, ar ko aizraujas.
- vaļasprieks Tas, ar ko nodarbojas, aizraujas (brīvajā laikā).
- hobijs Tas, ar ko nodarbojas, aizraujas (brīvajā laikā). Vaļasprieks.
- kaislība Tas, kam aizrautīgi nododas.
- sasodīts Tas, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Tas, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
- pilnība Tas, kas atbilst cildenam paraugam, augstākajam galamērķim.
- saturs Tas, kas atrodas (kur, piemēram, traukā, apvalkā).
- precedents Tas, kas ir bijis iepriekš un noder par paraugu kam vēlākajam, pašreizējam.
- standarts Tas, kas ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādoties pēc kāda pieņemta parauga un kam nav būtisku individuālu atšķirību.
- Acu prieks Tas, kas ir ļoti mīļš, tuvs. Acuraugs.
- Acu prieks Tas, kas ir ļoti mīļš, tuvs. Acuraugs.
- Acu gaišums Tas, kas ir ļoti mīļš, tuvs. Acuraugs. Acu prieks.
- sirdslieta Tas, kas ir ļoti tuvs, nepieciešams, kam nododas dedzīgi, aizrautīgi.
- vecs Tas, kas ir novecojis, savu laiku pārdzīvojis. Tas, kas traucē, kavē kā jauna attīstību.
- patoss Tas, kas izraisa aizrautību, entuziasmu.
- kavēklis Tas, kas kavē (1). Traucēklis.
- žņaugs Tas, kas kavē, traucē, aptur (kā) darbību, norisi, attīstību.
- ideāltips Tas, kas pilnīgi atbilst ideālam [1] (1). Tas, kas pilnīgi atbilst kādam paraugam.
- atsijas Tas, kas sijājot ir atdalījies, atbiris (parasti no graudiem).
- žņaugs Tas, kas stipri spiež, parasti, traucējot elpošanu. Arī tas, kas cieši apņem, apvij, cieši atrodas visapkārt (kam).
- traucēklis Tas, kas traucē (1).
- traucēklis Tas, kas traucē (2).
- gruži Tas, kas traucē, ir kļūdains, lieks (piemēram, cilvēka apziņā, radošajā darbībā).
- sārņi Tas, kas traucē, ir kļūdains, lieks (piemēram, psihē, raksturā, personībā, arī parādībās sabiedrībā).
- pineklis Tas, kas traucē, kavē, apgrūtina.
- valgs Tas, kas traucē, kavē, apgrūtina.
- inde Tas, kas traucē, nomāc cilvēka psihi. Tas, kas negatīvi ietekmē cilvēku.
- paraugstunda Tas, kas var būt par augstas meistarības paraugu.
- pietaukšķēt Taukšķējot (piemēram, zirņus), sagatavot (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
- sīkstuļoties Taupīt, krāt naudu, mantu, parasti mantrausīgi. Arī skopoties.
- urbējs Tauriņu kārtas dzimta, kur ietilpst galvenokārt lieli tauriņi, kuru kāpuri graužas koksnē, lakstaugu stublājos, augu saknēs. Šīs dzimtas tauriņi.
- kode Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst kukaiņi, kuru kāpuri sagrauž, piemēram, augu daļas, miltus, vasku. Šīs dzimtas tauriņi.
- pielaist Tecinot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- pietecināt Tecinot (šķidrumu), piepildīt (ar to, parasti trauku).
- pārtecināt Tecinot panākt, ka (kas) pārtek (citā traukā, tilpnē).
- iztecināt Tecinot šķidrumu, iztukšot (trauku).
- traucējumaizsardzība Tehniska un organizatoriska (radioelektronisko ierīču) aizsardzība pret radiotraucējumiem.
- traucējumnoturība Tehniskas ierīces vai sistēmas spēja funkcionēt, ja uz to iedarbojas traucējumi.
- surdotehnika Tehniskie līdzekļi dzirdes defektu un ar to saistīto runas traucējumu korekcijai un kompensācijai. Šādu līdzekļu izstrāde un ražošana.
- apskalot Tekot (kam) pāri vai garām, apšļākt (ko) - par straumi, viļņiem.
- pārtecēt Tekot pārvietoties (citā traukā, tilpnē).
- iztecēt Tekot šķidrumam, iztukšoties (par trauku).
- aiztecēt Tekot, plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi). _imperf._ Tecēt prom.
- attecēt Tekot, plūstot atvirzīties šurp (piemēram, par šķidrumu, straumi). _imperf._ Tecēt šurp.
- ietecēt Tekot, plūstot ievirzīties (jūrā, ezerā, upē u. tml.) - par upi, straumi u. tml.
- ietecēt Tekot, plūstot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, traukā) - parasti par šķidrumu.
- patecēt Tekot, plūstot pavirzīties (piemēram, par šķidrumu, straumi).
- granula Teleskopā redzami graudiem līdzīgi veidojumi uz Saules virsmas.
- modelēt Tēlniecībā - veidot paraugu, skici u. tml. (mālā, vaskā, plastilīnā). Apstrādāt nākamās skulptūras virsmu, veidojot izciļņus un iedobumus.
- Klusā daba Tēlotājas mākslas (galvenokārt glezniecības un grafikas) žanrs, kurā parasti attēlo dabas un sadzīves priekšmetus (piemēram, augļus, ziedus, traukus, medījumus). Šī žanra mākslas darbs.
- Klusā daba Tēlotājas mākslas (galvenokārt glezniecības un grafikas) žanrs, kurā parasti attēlo dabas un sadzīves priekšmetus (piemēram, augļus, ziedus, traukus, medījumus). Šī žanra mākslas darbs.
- kalte Telpa, arī celtne ar attiecīgu iekārtu (piemēram, graudu) kaltēšanai.
- šūnstarpas Telpa, sprauga starp šūnām.
- halucinācija Tēls, sajūta, kas rodas psihē bez ārējām ierosām, ja ir psihiski traucējumi.
- akadēmisms Teorētiska nosliece (zinātnē, mācību darbā). Atrautība no prakses un sabiedriskās dzīves prasībām.
- tēraudkausēšana Tērauda ieguve (konverterā, martenkrāsni, elektrokrāsnī); tērauda kausēšana.
- Tērauda kausēšana Tērauda ieguve (konverterā, martenkrāsnī, elektrokrāsnī). Tēraudkausēšana.
- tēraudlietuve Tērauda lietuve.
- slabs Tērauda lokšņu sagatave, kam platums ir no 400 līdz 2500 milimetriem un biezums - no 75 līdz 600 milimetriem.
- profiltērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- veidtērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir sarežģīta šķērsgriezuma forma.
- dzeloņstieple Tērauda stieple, kurai piestiprināti adatveida asumi.
- kabelis Tērauda tauva, trose.
- tēraudvelmēšana Tērauda velmēšana.
- tēraudkrāsa Tēraudam raksturīgā pelēkā, zilganā krāsa.
- tēraudlējums Tēraudliešanas procesā iegūts izstrādājums.
- dzelzslietuve Tēraudlietuve.
- notēraudot Tēraudot un pabeigt tēraudot.
- Varavīksnes forele Tēraudpelēka lašu dzimtas zivs ar melniem punktiņiem un blāvu varavīkšņainu spīdumu uz sāniem.
- sudrabtērauds Tērauds ar ļoti gludu virsmu.
- vanādijtērauds Tērauds, kam par leģējošo elementu izmantots vanādijs.
- Vanādija tērauds Tērauds, kam par leģējošo elementu izmantots vanādijs. Vanādijtērauds.
- martentērauds Tērauds, kas iegūts martenkrāsnī.
- pudlingtērauds Tērauds, kas ir iegūts pudlingošanas procesā.
- silīcijtērauds Tērauds, kas satur silīciju.
- tomastērauds Tērauds, ko iegūst, tomasējot čugunu.
- savanna Teritorija (tropos), kuras augu segai raksturīgas graudzāles un izklaidus augoši kokaugi vai to grupas.
- rūdīšana Termisks (materiālu) apstrādes process, kurā (tos) sakarsē virs kritiskās temperatūras un strauji atdzesē, tā palielinot (to) izturību, triecienstingrumu.
- tualete Tērps, parasti ar piederumiem, rūpīgi izraudzīts, īpašam gadījumam piemērots.
- palēkties Tiekot atrautam no pamata, strauji pavirzīties uz augšu (par priekšmetiem).
- adata Tievs (metāla) irbulis (šūšanai), kam vienā galā ir asa smaile, bet otrā - spraudziņa pavediena ievēršanai.
- aizgūties Tik strauji, ka pietrūkst elpas.
- Kur deguns rāda Tikai uz priekšu, nenoteiktā vai nezināmā virzienā (iet, braukt).
- Kur deguns rāda Tikai uz priekšu, nenoteiktā vai nezināmā virzienā (piemēram, iet, braukt).
- beigties Tikt (pavisam) pārtrauktam (par pārdzīvojumiem, attieksmēm).
- Pacelties no drupām (arī gruvešiem) Tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
- nolīt Tikt ātri, nepārtraukti izteiktam (kādam, attiecinot uz kādu); ātri, nepārtraukti noskanēt (par smiekliem).
- nobirt Tikt ātri, nepārtraukti pateiktam.
- grauzdēties Tikt grauzdētam.
- Nokļūt (arī nonākt) (kāda) redzes laukā Tikt ieraudzītam.
- Nokļūt (arī nonākt) kāda redzes laukā Tikt ieraudzītam.
- Nonākt (arī nokļūt) (kāda) redzes laukā Tikt ieraudzītam. Kļūt par (kāda) intereses objektu.
- mežģīties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem). Kļūt nesakarīgam, neskaidram (par domām).
- mesties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem). Skanēt saraustīti, ar traucējumiem (par balsi, melodiju).
- izdoties Tikt labi izaudzētam (par dzīvniekiem, augiem). Labi izaugt (parasti par kultūraugiem).
- pagadīties Tikt nejauši sastaptam, ieraudzītam, atrastam, dabūtam.
- norauties Tikt norautam (1).
- norauties Tikt norautam (2).
- pārgrauzdēties Tikt pārgrauzdētam.
- pārlieties Tikt pārlietam (citā traukā, tilpnē).
- izbeigties Tikt pārtrauktam (par stāvokli, darbību). Tikt pabeigtam.
- rauties Tikt pārtrauktam, apgrūtinātam (par elpu, balsi).
- notrūkt Tikt pārtrauktam, aprauties (par vārdiem, runu).
- aprauties Tikt pārtrauktam, izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- izjukt Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu).
- jukt Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu).
- nojukt Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu). Sākt norisēt citādi, parasti neprecīzi, nekārtīgi. Izjukt (2).
- pajukt Tikt pārtrauktam, parasti daļēji (par norisi, pasākumu). Arī izjukt (2).
- sajukt Tikt pārtrauktam, sākt norisēt, parasti pilnīgi citādi, nekārtīgi (par norisi, pasākumu). Nerealizēties (par ieceri, nodomu).
- aizsisties Tikt pēkšņi pārtrauktam (par elpu).
- trūkt Tikt pēkšņi pārtrauktam, arī izbeigties (par darbību, norisi, stāvokli).
- aizķerties Tikt pēkšņi traucētam kustībā. Aizmesties, arī aizkabināties.
- iecirsties Tikt spēcīgi iesistam (parasti neviļus, negribēti). Strauji pieskarties (par to, ar ko sit).
- piešauties Tikt strauji pielietam, piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
- piebirt Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) - par telpu, teritoriju.
- piebrukt Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) - par telpu, teritoriju.
- piegāzties Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) - par telpu, teritoriju.
- piegrūt Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) - par telpu, teritoriju.
- nokrist Tikt strauji pievērstam (kam), parasti lejup (par skatienu).
- piesviesties Tikt strauji pievirzītam, pieliktam (pie kā, kam klāt) - piemēram, par roku, pirkstiem.
- krist Tikt strauji virzītam lejup (parasti par paceltu roku, plecu). Strauji, arī nespēkā liekties lejup (par galvu).
- tvert Tikt strauji virzītam, liktam cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to) - parasti par rokām, pirkstiem.
- nokrist Tikt strauji, arī ar vēzienu nolaistam (par paceltu priekšmetu).
- izskriet Tikt strauji, neapdomīgi izrunātam (par vārdu, izteikumu).
- ķerties Tikt traucētam kustībā, sadurties ar pretestību (piemēram, virzoties kam pāri, garām).
- spriesties Tikt traucētam kustībā, stāties (parasti iekļūstot šaurā vietā).
- plūst Tikt vienmērīgi, arī nepārtraukti pārvadītam, raidītam.
- standarts Tipveida paraugs, kam pielīdzina citus objektus, kuriem jāatbilst tam pēc īpašībām, izmēriem un formas. Šādam tipveida paraugam atbilstošs objekts.
- urbināt Tīrīt (kādu dobumu, spraugu), kasot vai bakstot (to ar ko smailu).
- rafināde Tīrītais graudu cukurs, ko izgatavo no smalkā cukura.
- attīrīt Tīrot atbrīvot (no kā nevajadzīga, traucējoša, arī netīra), padarīt tīru (kādu platību).
- attīrīt Tīrot atbrīvot (parasti priekšmetu no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša). Notīrīt.
- iztīrīt Tīrot atdalīt, aizvākt (netīrumus, arī ko nevajadzīgu, traucējošu).
- attīrīt Tīrot novākt (ko nevajadzīgu, traucējošu, arī netīru no kādas platības).
- iztīrīt Tīrot pilnīgi atbrīvot (piemēram, priekšmetu, telpu, platību) no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša.
- birze Tīruma josla, ko sējējs apsēj vienā gājienā (sējmašīna - vienā braucienā).
- Saldie kartupeļi Tīteņu dzimtas kultūraugs ar saldiem bumbuļiem.
- Saldais kartupelis Tīteņu dzimtas kultūraugs ar saldiem bumbuļiem.
- spazma Toniska muskuļu saraušanās, ko izraisa traucējumi nervu impulsu pārvadē un daži vielmaiņas traucējumi.
- uztramdīt Tramdot iztraucēt. Tramdot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- Kausu elevators Transporta ierīce, piemēram, graudu, miltu vertikālai vai slīpai pacelšanai.
- konveijers Transportierīce (piemēram, lente, kausu virkne), kas, parasti nepārtrauktā kustībā, pārvieto no vienas vietas uz citu (apstrādājamos materiālus, montējamās mašīnas, elementus, viena veida kravas) ražošanas iecirknī, rūpnīcā u. tml.
- drezīna Transportlīdzeklis - neliela platforma braukšanai pa sliežu ceļiem.
- planetomobilis Transportlīdzeklis braukšanai pa citām planētām.
- tukšbrauciens Transportlīdzekļa brauciens bez kravas vai pasažieriem.
- rodeļtrase Trase braukšanai ar rodeļkamaniņām.
- skrituļtrase Trase braukšanai ar skrituļslēpēm vai skrituļkamaniņām.
- pārvērst Traucējot (kā) saskatāmību, pārklājoties pāri (kā) virsmai, būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par miglu, tumsu, sniegu u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par gaismu).
- iztramdīt Traucējot saniknot (parasti bites, lapsenes).
- nelaime Traucējums, kļūme (kā) darbībā, norisē. Arī neveiksme.
- Piedauzības (arī klupšanas) akmens Traucēklis, šķērslis, kas parasti rada sarežģījumus, nepatikšanas.
- Klupšanas (arī piedauzības) akmens Traucēklis, šķērslis, kas parasti rada sarežģījumus, nepatikšanas.
- Piedauzības (arī klupšanas) akmens Traucēklis, šķērslis, kas parasti rada sarežģījumus, nepatikšanas.
- kavēt Traucēt (ar savu rīcību kādu norisi, procesu, darbību).
- kavēt Traucēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
- Iemest sprunguli (riteņos, arī starp kājām) Traucēt (parasti kādam ko paveikt).
- (Ie)mest sprunguli starp kājām (arī kājās, riteņos) Traucēt (parasti kādam ko paveikt).
- jaukt Traucēt (piemēram, pasākumu, norisi). Būt par cēloni tam, ka tiek traucēts (piemēram, pasākums, norise).
- Apmiglot (arī aizmiglot) acis Traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast.
- Aizmiglot (arī apmiglot) acis Traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast. Ar nolūku apmulsināt.
- Aizmiglot (arī apmiglot) acis Traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast. Ar nolūku apmulsināt.
- indēt Traucēt vai paralizēt organisma funkcijas (par indīgu vielu, tās iedarbību).
- Sēdēt (arī būt) (kādam) uz kakla Traucēt, apgrūtināt (kādu). Uzspiest (kādam) savu gribu. Uzkundzēties.
- Sēdēt (arī būt) (kādam) uz kakla Traucēt, apgrūtināt (kādu). Uzspiest (kādam) savu gribu. Uzkundzēties.
- urdīt Traucēt, ietekmēt (kādu), parasti neatlaidīgi, arī uzmācīgi ko runājot.
- disharmonēt Traucēt, izjaukt saskaņu, harmoniju.
- dezorganizēt Traucēt, jaukt (ko). Radīt nekārtības.
- aizkavēt Traucēt, kavēt (kādu laiku).
- Likt šķēršļus Traucēt, kavēt, ierobežot.
- Likt šķēršļus Traucēt, kavēt, ierobežot.
- Ķerties (riteņa) spieķos, arī ķerties riteņos Traucēt, kavēt.
- Ķerties riteņa spieķos, arī ķerties riteņos Traucēt, kavēt.
- Ķerties riteņa spieķos, arī ķerties riteņos Traucēt, kavēt.
- indēt Traucēt, nomākt (cilvēka psihi). Negatīvi ietekmēt (cilvēku).
- maisīt Traucēt.
- pārtraukties Traucoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- papīrgrozs Traukam vai kastei līdzīgs (piemēram, kartona, plastmasas) veidojums nevajadzīgu papīru ievietošanai.
- grozs Traukam vai kastei līdzīgs pinums no klūgām, skaliem u. tml. (kā) uzglabāšanai, pārnešanai.
- kanna Trauks (ar osu un snīpi) dzēriena (parasti kafijas vai tējas) sagatavošanai vai pasniegšanai galdā.
- spļaujamtrauks Trauks (kā) iespļaušanai vai krēpu savākšanai.
- mērtrauks Trauks (kā) mērīšanai.
- puķupods Trauks (parasti māla, ar caurumu apakšējā sienā) puķu audzēšanai. Puķu pods.
- Puķu pods Trauks (parasti māla, ar caurumu apakšējā sienā) puķu audzēšanai. Puķupods, puķpods.
- Puķu pods Trauks (parasti māla, ar caurumu apakšējā sienā) puķu audzēšanai. Puķupods, puķpods.
- šņabis Trauks (piemēram, glāze vai pudele) ar degvīnu.
- svilpestrauks Trauks (vārīšanai) ar svilpi, ko iedarbina tvaiku plūsma.
- retorte Trauks ar garu uz sāniem noliektu kaklu (ķīmijas laboratorijās, piemēram, šķidrumu pārtvaicēšanai).
- menzūra Trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai.
- mērglāze Trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai.
- lejkanna Trauks ar snīpi un sietiņu laistīšanai.
- mikseris Trauks no domnas krāsnīm vai stāvcepļa iegūtā čuguna saglabāšanai šķidrā stāvoklī, čuguna ķīmiskā sastāva un temperatūras izlīdzināšanai un sēra atdalīšanai.
- pelnutrauks Trauks smēķētājiem pelnu nobirdināšanai un izsmēķu ielikšanai. Pelnu trauks.
- Pelnu trauks Trauks smēķētājiem pelnu nobirdināšanai un izsmēķu ielikšanai. Pelnutrauks.
- Pelnu trauks Trauks smēķētājiem pelnu nobirdināšanai un izsmēķu ielikšanai. Pelnutrauks.
- kuļmuca Trauks vai tilpne, kurā krējumu sakuļ sviestā.
- piesta Trauks vielas sasmalcināšanai beržot vai ar sitieniem.
- krāteris Trauks vīna atšķaidīšanai (senajā Grieķijā).
- kristalizators Trauks, aparāts (vielas) kristalizācijai.
- termoss Trauks, kam ir dubultsienas, starp kurām ir radīts vakuums, un ko izmanto (kā, parasti pārtikas produktu) uzturēšanai nemainīgā temperatūrā.
- puslitrs Trauks, kam ir šāds tilpums.
- sieciņš Trauks, kam ir šāds tilpums.
- sieks Trauks, kam ir šāds tilpums.
- vārāms Trauks, kas paredzēts vārīšanai.
- urna Trauks, kurā glabā sadedzināta mirušā pelnus.
- Elektrolītiskā vanna Trauks, kurā izdara elektrolīzi.
- slaucene Trauks, kurā slaukšanas procesā pilda pienu. Attiecīgā slaukšanas iekārtas sastāvdaļa.
- slauktuve Trauks, kurā slaukšanas procesā pilda pienu. Slaucene.
- litrs Trauks, kura tilpums ir 0,001 kubikmetrs.
- padube Trauks, kuru novieto zem guļoša slimnieka dabisko vajadzību kārtošanai.
- ēdamtrauks Trauks, no kura ēd. Trauks, kurā pasniedz vai uzglabā ēdienu.
- trauksmība Trauksmainība (1).
- trauksmība Trauksmainība (2).
- trauksmīgs Trauksmains (1).
- trauksmīgs Trauksmains (2).
- viesulis Trauksmains notikums, strauja, pārdzīvojumiem bagāta (notikumu) norise.
- negaiss Trauksmains notikums. Trauksmainiem notikumiem bagāts laikposms.
- brāzmains Trauksmains, arī temperamentīgs.
- trauksmīgums Trauksmainums (1).
- trauksmīgums Trauksmainums (2).
- Gaisa trauksme Trauksme, ko izsludina, kad tuvojas pretinieka lidaparāti. Signāls, ar kuru brīdina, ka tuvojas pretinieka lidaparāti.
- Gaisa trauksme Trauksme, ko izsludina, kad tuvojas pretinieka lidaparāti. Signāls, ar kuru brīdina, ka tuvojas pretinieka lidaparāti.
- traust Traukt (4).
- brāzties Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
- brāzmot Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu). Brāzties.
- brāzt Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu). Brāzties.
- servīze Trauku komplekts noteiktam cilvēku skaitam.
- Miesas bojājums Trauma, ievainojums.
- Miesas bojājums Trauma, ievainojums.
- traumatologs Traumatoloģijas speciālists.
- Traumu punkts Traumpunkts.
- ķets Trausls dzelzs un oglekļa sakausējums. Čuguns.
- čuguns Trausls dzelzs un oglekļa sakausējums. Ķets.
- vārs Trausls, smalks, arī fiziski neizturīgs, vārgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Arī glezns (2).
- nespēcīgs Trausls, vārgs (par augiem, to daļām).
- nevarīgs Trausls, varš, maigs (par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
- trusls Trausls.
- velotreks Treks, kas paredzēts velobraukšanai (parasti apjumts, ar skatītāju tribīnēm).
- aiztriept Triepjot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt, aiztaisīt (parasti spraugu, caurumu u. tml.). _imperf._ Triept ciet.
- triatlons Trīscīņa, kurā ietilpst peldēšana, riteņbraukšana un skriešana.
- piesmakt Trūkstot gaisa pieplūdei, arī netiekot tīrītam, mazgātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par traukiem).
- Likt elpu ciet Trūkt gaisam, būt grūti elpot. Izraisīt elpošanas traucējumus (piemēram, par smaku).
- caurums Tukša vieta, sprauga (kādā priekšmetā).
- No skolas sola Tūlīt pēc skolas beigšanas, arī tūlīt pēc mācību pārtraukšanas skolā.
- No skolas sola Tūlīt pēc skolas beigšanas, arī tūlīt pēc mācību pārtraukšanas skolā.
- ziņģe Tulkota, lokalizēta vai pēc svešiem paraugiem darināta (parasti viegla, sentimentāla) dziesma, kas tautā nereti ir folklorizējusies.
- Aktīvais tūrisms Tūrisms, kura dalībnieki pārvietojas, piemēram, ejot, slēpojot, braucot ar pašu vadītiem transportlīdzekļiem.
- atsākt Turpināt pēc pārtraukuma.
- bunkurs Tvertne beramu materiālu (piemēram, ogļu, kūdras, smilts, labības) neilgai uzglabāšanai vai pārkraušanai.
- Pūra mērs Tvertne, trauks, kam ir šāds tilpums.
- pūrs Tvertne, trauks, kam ir šāds tilpums.
- ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem.
- tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā. Ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
- Ūdens riņķojums dabā Ūdens nepārtraukta kustība Zemes (arī citas planētas) atmosfērā, hidrosfērā un garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
- ķīļūdens Ūdens straume (braucoša kuģa, laivas pakaļgalā), ko rada (kuģa, laivas) ķīlis.
- caurtece Ūdens straume, kas tek cauri ūdenskrātuvei.
- ūdenstrauks Ūdens trauks.
- samazgas Ūdens, kurā ir mazgāti ēdiena trauki. Ūdens, kurā ir ēdienu, pārtikas produktu atliekas.
- traukūdens Ūdens, kurā ir mazgāti trauki. Ūdens trauku mazgāšanai.
- burāšana Ūdenssporta veids - braukšana ar jahtām.
- jāņuguns Uguns, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī (parasti stāvus uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku).
- tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu karsēšanai vai sakausēšanai.
- seifs Ugunsdrošs tērauda skapis, kaste, atvilktne (parasti ar speciālu slēdzeni) dokumentu, naudas, dārglietu u. tml. glabāšanai.
- mufelis Ugunsizturīga vai karstumizturīga kamera vai trauks.
- atteka Upes daļa, kas, upei virzienu mainot, palikusi sānis no galvenās straumes un parasti nav vairs ar to saistīta. Vecupe.
- meandrs Upes gultnes līkums, kas rodas, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai - uz ieliekto krastu.
- ieleja Upes izgrauzts pazeminājums zemes virsā. Pazemināta vieta (starp kalniem vai pacēlumiem), pa kuru tek upe.
- alūvijs Upju straumļu sanesti nogulumi.
- izurbties Urbjot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to). Urbjoties, arī strauji triecoties, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izurbt Urbjot izveidot caurumu, padziļinājumu (kur). Ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
- uzurbt Urbjot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
- uzurdīt Urdot pamudināt, rosināt (kādu). Arī panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) izraisās (psihē), uztrauc.
- pīle Urīna trauks slimniekiem, kam jāievēro gultas režīms.
- pauzēt Uz brīdi pārtraukt (skaņu, skaņu virkni).
- paņirbēt Uz īsu brīdi parādīties, kļūt redzamam, ļoti strauji šķietami pavirzīties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- pazibināt Uz īsu brīdi strauji padarīt redzamu.
- nobraukt Uzbraucot (kam) virsū, nonāvēt (to).
- sabraukt Uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu). Uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), nonāvēt.
- uziet Uzbraukt (par transportlīdzekli).
- uzrullēt Uzbraukt (parasti ar automobili).
- iedzīt Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks), strauji atkāpjoties, ievirzās (parasti neizdevīgā vietā).
- atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur, līdz kādai vietai).
- iekrist Uzbrūkot strauji ieķerties (kādam, piemēram, drēbēs, matos).
- sakrist Uzbrūkot strauji saķerties (par cilvēkiem).
- klupt Uzbrūkot strauji tuvoties, virzīties klāt.
- labilitāte Uzbudinājuma pamatnorišu straujums, nelīdzsvarotība dzīvajos audos, funkcionālais kustīgums.
- uzlēkt Uzdejot (strauju deju).
- uzkrauties Uzkraut sev (ko).
- izdīkt Uzmācīgi, apnicīgi, bieži arī raudulīgā balsī, lūdzoties iegūt, dabūt, arī panākt (ko).
- uzmanīt Uzmanīgi vērot (piemēram, kādu vietu), sekot (piemēram, kādam informācijas līdzeklim), lai ieraudzītu ko gaidītu, iegūtu kādu informāciju u. tml.
- pielūkot Uzmanīt, uzraudzīt (parasti mazu bērnu).
- uzrauties Uzmosties (no miega), arī atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti strauji.
- viesnīca Uzņēmums, kur uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem. Celtne, kurā atrodas šāds uzņēmums.
- Aizrakstīt priekšā Uzrakstīt paraugam.
- kontrole Uzraudzība, lai (ko) novērotu, sekotu (kā) norisei, darbībai, pārliecinātos par (kā) pareizību. Pārbaude.
- pavadība Uzraudzībā.
- bezuzraudzība Uzraudzības trūkums.
- pārraudzīt Uzraudzīt (kādu), būt atbildīgam (par kādu).
- ganīt Uzraudzīt (lauksaimniecības dzīvniekus) ganībās. Panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) ganās.
- vagarēt Uzraudzīt darbus (par vagaru).
- pavadīt Uzraudzīt, kā (transportlīdzeklis) paredzētajā laikā, arī atbilstošos apstākļos dodas ceļā.
- inspicēt Uzraudzīt, pārlūkot. Kontrolēt.
- uzlūkot Uzraudzīt, pieskatīt.
- uzskatīt Uzraudzīt, pieskatīt.
- pārzināt Uzraudzīt, vadīt (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
- Izvilkt sērkociņu(s) Uzraujot izlietot (parasti vairākus sērkociņus).
- Izvilkt sērkociņu(s) Uzraujot izlietot (parasti vairākus) sērkociņus.
- uztrausties Uzrausties (1).
- uztrausties Uzrausties (2).
- izraut Uzraut (parasti vairākus sērkociņus).
- izbraukt Uzsākt braucienu.
- atiet Uzsākt kustību, braucienu (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem.
- Stāties darba ierindā Uzsākt patstāvīgu darbu. Arī atsākt darbu (pēc ilgāka pārtraukuma).
- Stāties (darba) ierindā Uzsākt patstāvīgu darbu. Arī atsākt darbu (pēc ilgāka pārtraukuma).
- rezonanse Uzspiestu svārstību amplitūdas straujš pieaugums svārstību sistēmā, kas novērojams, ja pastāv noteikta ārējās iedarbības frekvence.
- atspraust Uzspraust (piemēram, drēbes malu) uz augšu.
- uzsprausties Uzspraust sev (ko) uz augšu.
- Uzlikt uz āķa (arī uz makšķeres) Uzspraust, uzdurt uz makšķeres āķa.
- izdzert Uzsūkt (visu ūdeni vai noteiktu tā daudzumu) - par traukā novietotiem augiem, to daļām.
- diskreditācija Uzticības mazināšana. Autoritātes, cieņas graušana.
- nervozēt Uztraukt, satraukt.
- iekairināt Uztraukt, uzbudināt.
- iekaist Uztraukties, sadusmoties.
- iekarst Uztraukties, sadusmoties.
- Lēkt gaisā Uztraukties, skaisties.
- Lēkt gaisā Uztraukties, skaisties.
- Rampas (arī lampu) drudzis Uztraukums pirms uzstāšanās, nozīmīga notikuma.
- Lampu (arī rampas) drudzis Uztraukums pirms uzstāšanās, nozīmīga notikuma.
- Rampas (arī lampu) drudzis Uztraukums pirms uzstāšanās, nozīmīga notikuma.
- raizes Uztraukums, bažas (par kādu, ko).
- pīties Uzturēt (parasti tuvas, draudzīgas) attiecības (ar kādu).
- tīties Uzturēt (parasti tuvas, draudzīgas) attiecības (ar kādu).
- saieties Uzturēt draudzīgas, tuvas attiecības (piemēram, bieži satiekoties, apciemojot vienam otru u. tml.).
- manna Uzturlīdzeklis, ko iegūst no kviešu graudiem, nolobot tiem biezo apvalku un pēc tam sīki saskaldot. Mannas putraimi.
- ievērot Uztvert (ar redzi). Ieraudzīt.
- abstrahēt Uztvert atrauti (no kā).
- satriekt Uzveikt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (parādības sabiedrībā). Sagraut (3).
- uzcirst Uzvilkt (apģērbu, apavus), uzlikt (cepuri), parasti strauji.
- melnuļi Vaboļu dzimta, kurā ietilpst sīki līdz vidēji, melni kukaiņi, kas pārtiek no augu un dzīvnieku atliekām vai graudu produktiem. Šīs dzimtas vaboles.
- skibobs Vadāms velosipēdam līdzīgs sporta rīks ar īsām slēpēm nobraucieniem pa īpaši izveidotu trasi.
- pilotēt Vadīt (ūdens vai sauszemes transportlīdzekli), parasti sarežģītā braucienā.
- novadīt Vadīt un pabeigt vadīt (dzīvnieku kā, parasti jājot, braucot).
- padot Vadot nogādāt, piebraukt (transportlīdzekli, parasti vilcienu, vagonus) iekāpšanai, iekraušanai (tajā).
- gaudot Vaimanāt. Arī skaļi raudāt.
- atspraudīt Vairākās vietās vai vairākkārt, arī pavirši atspraust.
- Savienotie trauki Vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā ir savstarpēji savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
- Savienotie trauki Vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
- apskalināt Vairākkārt apskalot (kāda trauka iekšpusi, trauku grozot, kratot).
- lēkt Vairākkārt ar atspērieniem atraujoties no pamata un virzoties uz priekšu, pārvietoties.
- lēkāt Vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- vandīties Vairākkārt bezmērķīgi staigāt, braukāt u. tml.
- sabraukt Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml. Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
- iebraukāt Vairākkārt braucot, ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas).
- izbraukt Vairākkārt braucot, izbojāt, daļēji iznīcināt.
- iebraukāt Vairākkārt braucot, noregulēt (transportlīdzekli). Iebraukt.
- izbraukt Vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
- mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru).
- svaidīties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru). Mētāties (2).
- spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kādām ķermeņa daļām (parasti ar kājām) vai ar visu ķermeni. Vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties (par ķermeņa daļām, parasti kājām).
- metālveidne Vairākkārt izmantojama (parasti tērauda, čuguna) veidne metāla (piemēram, alumīnija) izstrādājumu izliešanai. Kokile.
- kokile Vairākkārt izmantojama (parasti tērauda) veidne metāla (piemēram, alumīnija) izstrādājumu izliešanai.
- uguņot Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu. Vairākkārt uzliesmot, radīt liesmas.
- izmalt Vairākkārt izstaigāt (1), izbraukāt (1).
- kraustīt Vairākkārt kraut (parasti nekārtīgi).
- aizkravāt Vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt. _imperf._ Kravāt prom. Vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt pārtraukt (kādu stāvokli) un doties (kur, ārā no kurienes u. tml.).
- plosīt Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, radīt (kam) plaisas, caurumus.
- raustīt Vairākkārt raut (aiz kā).
- raustīt Vairākkārt raut, vilkt, parasti ar asām, īsām, nevienmērīgām kustībām. Vairākkārt vilkt uz sava pusi, parasti asi, īsi.
- pērt Vairākkārt sitot, ar sitieniem dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu). Gaiņāt.
- cirst Vairākkārt sitot, triecot (ar cirvi vai citu asu priekšmetu), veidot (iedobi, caurumu, spraugu).
- sisties Vairākkārt spēcīgi, strauji vēcināt (piemēram, ar rokām, kājām).
- spurkšķināt Vairākkārt sprauslāt (1).
- purkšķināt Vairākkārt sprauslāt.
- mētāties Vairākkārt strauji kustēties, šūpoties (par ķermeņa daļām).
- svaidīties Vairākkārt strauji kustēties, Šūpoties (par ķermeņa daļām).
- mētāt Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļas).
- svaidīt Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļas). Mētāt (5).
- raustīt Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļu).
- kūļāt Vairākkārt strauji kustināt (parasti asti) šurp turp, no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem). Vēcināt.
- spurināt Vairākkārt strauji kustināt (parasti savu ķermeņa daļu).
- vēcināt Vairākkārt strauji kustināt (parasti spārnus, asti) augšup lejup, šurp turp (par dzīvniekiem).
- mētāties Vairākkārt strauji kustināt (rokas), piemēram, žestikulējot.
- svaidīties Vairākkārt strauji kustināt (rokas), piemēram, žestikulējot.
- vēcināt Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu.
- vicināt Vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā).
- mētāties Vairākkārt strauji mainīt objektus, attieksmi pret tiem (parasti par domām).
- svaidīties Vairākkārt strauji mainīt objektus, attieksmi pret tiem (parasti par domām).
- skraidīt Vairākkārt strauji mainīt objektus, saturu (par domām).
- skraidīt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu).
- skraidelēt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu). Skraidīt (3).
- lēkāt Vairākkārt strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) - par uguni, liesmām.
- skraidīt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
- skraidelēt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.). Skraidīt (2).
- lēkāt Vairākkārt strauji pārvietoties, kustēties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām u. tml.).
- dauzīties Vairākkārt strauji sisties, triekties (pret ko).
- raustīties Vairākkārt strauji svārstīties, arī mainīties apjomā (par liesmu). Izplatīt vairākkārt strauji mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Vairākkārt strauji mainīt stiprumu (par gaismu).
- lēkāt Vairākkārt strauji šķietami kustēties (par ko vāji, neskaidri saredzamu, arī par maldīgiem redzes tēliem).
- lēkāt Vairākkārt strauji šūpoties (parasti viļņos) - par ūdens transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem u. tml.
- lēkāt Vairākkārt strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par dzirkstelēm.
- raustīties Vairākkārt strauji virzīties šurpu turpu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sisties Vairākkārt strauji virzoties, spēcīgi skarties (pie kā), piemēram, lai izkļūtu no kurienes.
- tirināt Vairākkārt strauji, ar īsiem vēzieniem kustināt (ķermeņa daļu).
- mētāties Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz citu).
- svaidīties Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz otru).
- spirināt Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt (ķermeņa daļās, parasti kājas).
- spirināties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savas ķermeņa daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kāda, kā) - par cilvēkiem.
- spirināties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savu ķermeni, tā daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kā) - par dzīvniekiem.
- spārdīt Vairākkārt strauji, spēcīgi likt kāju vai kājas (pret ko), parasti kliedējot (to).
- sisties Vairākkārt strauji, spēcīgi skart ko, arī vairākkārt spēcīgi saskarties (ar ko), parasti tā, ka rodas skaņas.
- lēkāt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem).
- lēkt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem). Lēkāt (2).
- urdīties Vairākkārt traucēt, ietekmēt kādu, parasti, neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot.
- vadāt Vairākkārt vai ilgāku laiku braucot, jājot u. tml., ņemt (ko) sev līdzi.
- braukāt Vairākkārt vai ilgstoši braukt (parasti dažādos virzienos) - par cilvēku.
- braukāt Vairākkārt vai ilgstoši braukt (parasti dažādos virzienos) - par transportlīdzekļiem.
- aizspraudīt Vairākkārt vai vairākās vietās saspraužot, aizdarīt (parasti nevērīgi).
- aizspraudīt Vairākkārt vai vairākās vietās spraužot, aizbāzt, aizdabūt (aiz kā).
- kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju). Spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
- dauzīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji skart (ko), sisties pret ko (parasti par priekšmetiem).
- zīžļāt Vairākkārt, arī lēni, viegli ar pārtraukumiem zīst. Arī sūkāt (ko).
- Purināt matus Vairākkārt, bieži, strauji kustināt galvu uz vienu un otru pusi, parasti, lai atbrīvotu matus no kā.
- kramšķināt Vairākkārt, ilgāku laiku krimst, grauzt.
- apbraukāt Vairākos braucienos vai viena brauciena vairākos paņēmienos ierasties (vairākās vietās), apmeklēt (vairākus cilvēkus). Braukājot aptvert (visu teritoriju, visas vietas).
- slāpēt Vājināt, palēnināt vai pārtraukt (kā, parasti iekšdedzes motora) darbību.
- mākt Vājināt, pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- mēzt Vākt ar dakšām, lāpstu (kūtī kūtsmēslus) un kraut aizvešanai.
- botanizēt Vākt augu paraugus (dabā).
- lasīt Vākt, arī ēst, pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par putniem).
- lasīt Vākt, raujot, plūcot, griežot u. tml. nost, parasti pa vienam (piemēram, ogas, sēnes).
- senāts Valdības orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā no 1711. gada līdz 1917. gadam), kas uzraudzīja valsts aparāta darbību un veica augstākās tiesas funkcijas.
- analoģija Valodas elementa (piemēram, vārda, vārdu savienojuma) veidošana vai maiņa pēc cita elementa parauga.
- prokurors Valsts amatpersona, kas īsteno uzraudzību pār likumu precīzu izpildi, pareizu un vienveidīgu to piemērošanu, ierosina likuma pārkāpēju saukšanu pie atbildības un valsts vārdā uztur apsūdzību pret tiem tiesā.
- prokuratūra Valsts orgāns, kas uzrauga likumu precīzu izpildi, pareizu un vienveidīgu to piemērošanu, ierosina saukt pie atbildības likuma pārkāpējus un valsts vārdā uztur apsūdzību pret tiem tiesā.
- krupis Vardei līdzīgs bezastainais abinieks ar raupju, kārpainu ādu.
- pavadvārdi Vārdi, teksts (piemēram, novēlējums), ko saka, kādam aizejot, aizbraucot.
- šķirklis Vārdnīcas teksta daļa, kurā ietilpst skaidrotais vai tulkotais vārds, tā gramatiskās formas, norādes, skaidrojumi vai tulkojumi, vārda lietojuma paraugi, attēli.
- kalks Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārdu, vārdu savienojumu.
- ņuņņa Vārgs, neizdarīgs, arī raudulīgs cilvēks.
- pievārīt Vārot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- Iet ugunī Vāroties plūst pāri trauka malām (parasti par ēdienu).
- Iet ugunī Vāroties plūst pāri trauka malām (parasti par ēdienu).
- ventilis Vārsts, ar kuru regulē, pārtrauc vai atjauno šķidruma, tvaika vai gāzes plūsmu.
- pentakosti Vasarsvētku draudze. Šīs draudzes locekļi.
- virsmāsa Vecākā medicīnas māsa, kas pārrauga citu medicīnas māsu darbu.
- gaiņāties Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša).
- gainīties Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša). Gaiņāties (1).
- gaiņāt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu).
- gainīt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu). Gaiņāt (1).
- Vēdera prese Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties samazinās vēdera dobuma tilpums.
- novest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt lejā (no kurienes, kur u. tml.). Nogādāt (transportlīdzekli) lejā (no kurienes, kur u. tml.), braucot (ar to).
- novest Vedot (ar transportlīdzekli), novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Nogādāt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.), braucot (ar to).
- stepe Veģetācijas tips, ko veido kserofili daudzgadīgi lakstaugi (piemēram, graudzāles, sīpolaugi) un kas rodas iekškontinentālos apvidos, mērenā un subtropu klimatā. Teritorija, kur ir šāds veģetācijas tips.
- sildītājs Veidojums (parasti no tekstilmateriāla), ko uzliek, piemēram, traukam, ķermeņa daļai, lai aizkavētu siltuma aizplūšanu no tās.
- dzirnakmens Veidojums no akmens vai cita materiāla graudu malšanai.
- vārstulis Veidojums spraugu, caurumu noslēgšanai (kādā orgānā).
- šķērslis Veidojums, priekšmets u. tml., kas atrodas kādā vietā, joslā un traucē, arī padara neiespējamu pārvietošanos pa to (kādā virzienā).
- standartizācija Veidošana, vienādošana pēc kāda pieņemta parauga, bez būtiskām individuālām atšķirībām.
- rudens Veidošanās un attīstības, arī uzplaukuma beigu posms (piemēram, kādai parādībai), kam parasti seko norišu pārtraukums, (kā) bojāeja.
- trasēt Veidot (kā) trasi, parasti projektā. Veidot, iezīmēt, nospraust (kā) trasi apvidū, vidē.
- sintezēt Veidot (ķīmisku savienojumu) pēc dabā esoša savienojuma parauga.
- kalkot Veidot (vārdu, vārdu savienojumu) pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārdu, vārdu savienojumu.
- imitēt Veidot pēc kāda parauga (priekšmetu, parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti).
- virpuļot Veidot virpuļus (par ūdeni, straumi ūdenstilpē). Būt tādam, kur ir virpuļi (par ūdenstilpi).
- velmēt Veidot, apstrādāt (ko), izmantojot spiedienu, kas rodas spraugā starp velmēm.
- standartizēt Veidot, vienādot pēc kāda pieņemta parauga, bez būtiskām individuālām atšķirībām.
- šmaugs Veikls, elastīgs, arī straujš (par kustībām). Arī slaids (4).
- turpināt Veikt joprojām, nepārtraukti (aizsāktu darbību). Veikt atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu darbību) kādā (tas) nākamajā posmā.
- kursēt Veikt regulārus braucienus, reisus (pa noteiktu maršrutu) - par transportlīdzekļiem.
- krist Veikt strauju kustību, strauji mesties (kur).
- Vēlēšanu iecirknis Vēlēšanu apgabala daļa. Telpas, kur gatavo vēlēšanu sarakstus un veic citus vēlēšanu priekšdarbus, nodod un saskaita balsis par izraudzītajiem kandidātiem.
- ievilkt Velkot (kur iekšā) vai ritinot kopā, pārtraukt (piemēram, ierīces) darbību.
- zvejot Velkot, bīdot, raušot u. tml. censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
- makšķerēt Velkot, raušot u. tml., censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
- sliede Velmēta īpaša šķērsprofila tērauda sija, pa ko rit vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu riteņi.
- korso Velosportā - tūrisma brauciens, kurā pēc noteiktas distances nobraukšanas tiek paziņots finišs.
- pievemt Vemjot piepildīt (trauku).
- nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties lietošanai, izmantošanai.
- piedraudēt Vērsties pie kāda ar draudiem. Brīdināt, ka sekos naidīga, nepatīkama rīcība.
- vizēt Vēršot skatienu no viena orientiera (piemēram, iesprausta mietiņa, maiksts) uz otru, nospraust (taisnu līniju, priekšmetu novietošanu uz taisnas līnijas u. tml.).
- siena Vertikālā sānu daļa (dobām traukam, priekšmetam u. tml.).
- grūbas Veseli, no sēnalām attīrīti un noapaļoti miežu graudi.
- vizināt Vest (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
- kārdinošs Vicinošs, aizraujošs. Valdzinošs, tāds, ko kāro iegūt.
- dzeltengatavība Vidējā (graudaugu un graudzāļu) gatavības pakāpe (starp piengatavību un pilngatavību).
- Kolorado vabole Vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem. Kartupeļu lapgrauzis.
- ieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, ievirzīties (kur iekšā), arī par braucējiem tajos.
- izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izvirzīties (par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos).
- lidojums Viegla, strauja (domāšanas, iztēles) darbība.
- droška Viegli izbraucamie rati.
- pieskandināt Viegli piesist (parasti pie kāda trauka), lai radītu skaņu.
- paraut Viegli raut (kādu aiz apģērba, ķermeņa daļas).
- kutināt Viegli satraukt, uzbudināt (parasti patīkami).
- trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt. Viegli svārstoties, trīcot atstarot strauji mainīga virziena gaismu.
- tecēt Viegli, bez traucējumiem virzīties, parasti kādā ierīcē, iekārtā (piemēram, par dziju, pavedienu).
- atslīdēt Viegli, lēni arī klusu, atbraukt (par transportlīdzekļiem).
- noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt gar (ko), garām (kam) — par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos. Viegli, slīdoši braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt garām (kam), arī gar (ko) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt zem (kā), arī (kam) apakšā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem lajos).
- pārslīdēt Viegli, slīdoši pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- noslīdēt Viegli, slīdoši pārvietojoties, virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos.
- pieslīdēt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- pieslidināt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem, arī ar braucējiem tajos.
- noslīdēt Viegli, slīdoši virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) — par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos.
- aizlidot Viegli, strauji pievērsties (kam) - piemēram, par domām, iztēli.
- lidināties Viegli, strauji vērsties (uz ko) - piemēram, par domām, iztēli.
- lidot Viegli, strauji vērsties (uz ko) - piemēram, par domām, iztēli.
- atbiras Vieglie, sīkie graudi, sēnalas, kas atbirst tad, kad vētī labību.
- Spēlēties (arī rotaļāties) ar dzīvību Vieglprātīgi pakļaut sevi situācijai, kas apdraud dzīvību.
- čadra Viegls plīvurs, kurā musulmaņu sievietes, izejot no mājas, ietinas, atstājot šauru spraugu acīm.
- trizulis Vieglu svārstību radīti kustīgi veidojumi (parasti ūdenī, gaisā). Arī atstarotas, strauji mainīga virziena gaismas radīts starojums, apgaismojums.
- gruzdviela Viela, kas rodas, cepot vai grauzdējot pārtikas produktus.
- diabēts Vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība. Cukurslimība.
- cukurslimība Vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība. Diabēts.
- apbraukt Vienā braucienā ierasties (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (vairākus cilvēkus).
- kortelītis Viena ceturtā daļa litra vai stopa. Šāda tilpuma trauks.
- monologs Viena cilvēka samērā ilga nepārtraukta runa (ar sarunbiedru vai sevi).
- monologs Viena literāra tēla samērā gara nepārtraukta runa (ar sarunbiedru vai sevi).
- tīfs Viena no akūtām infekcijas slimībām, kam raksturīgs ilgstošs drudzis, apziņas traucējumi.
- velme Viena no divām vai vairākām (ierīces, iekārtas u. tml.) detaļām, starp kurām ir spraugas (kā) spiedapstrādei.
- Vienā mutes iepletumā, arī ar vienu mutes iepletumu Vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt).
- Vienā mutes ieplētumā, arī ar vienu mutes ieplētumu Vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt).
- Vienā mutes ieplētumā, arī ar vienu mutes ieplētumu Vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt).
- vasarāji Viengadīga labība, parasti graudaugi.
- mieži Viengadīgi graudzāļu dzimtas labības augi ar blīvu vārpu un palielām, iegarenām sēklām.
- kvieši Viengadīgi graudzāļu dzimtas labības augi.
- rudzi Viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi graudzāļu dzimtas augi ar gari smailām lapām un sēdošām vārpiņām divrindu saliktā vārpā.
- prosa Viengadīgs cerains sausumizturīgs graudzāļu dzimtas labības augs.
- velnauza Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm.
- vējauza Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar palielām vārpiņām skarā.
- rudzusmilga Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar skraju ceru, sīkām, akotainām vārpiņām plašā skarā.
- sarene Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ziedkopā pie vārpiņas kāta ir gari matiņi.
- sorgo Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs, kura graudus izmanto pārtikai, lopbarībai vai tehniskām vajadzībām.
- kukurūza Viengadīgs graudzāļu dzimtas kultūraugs ar garu un resnu posmainu stiebru, platām lapām un graudiem vālītēs.
- auzas Viengadīgs graudzāļu dzimtas labības augs.
- griķi Viengadīgs sūreņu dzimtas labības augs ar sārtiem vai baltiem ziediem un brūniem trīsstūrveida graudiem.
- lāčauza Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara.
- airene Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kura ziedkopu veido daudzziedu sēdošas vārpiņas.
- rapsis Viengadīgs vai divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem.
- mājvieta Vienkārša viesnīca ar pajūgu novietnēm. Iebraucamā vieta.
- tiltiņš Vienkāršs veidojums pārejai, pārbraukšanai pār nelielu apvidus šķērsli.
- vienkocis Vienkoka trauks, šķirsts u. tml.
- guba Vienkopus sakrauts siens, labība u. tml. Kaudze.
- plūst Vienmērīgi braukt (par daudziem transportlīdzekļiem).
- tecēt Vienmērīgi virzīties (par iekārtas, ierīces u. tml. detaļām). Darboties bez traucējumiem (par iekārtu, ierīci).
- slīdēt Vienmērīgi, nepārtraukti tikt vērstam (pāri kam, uz ko), pakāpeniski mainot uztveres objektus (par skatienu, acīm).
- riksis Vienmērīgi, vidēji ātri (skriet). Tā (braukt, jāt), ka (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri.
- plūstošs Vienmērīgs, arī nepārtraukts (parasti par darbību, kustībām).
- laidens Vienmērīgs, bez pārtraukumiem, rāvieniem, grūdieniem.
- mierīgs Vienmērīgs, lēns (piemēram, par straumi, plūsmu). Tāds, kurā ir vienmērīga, lēna straume (par ūdenstilpi).
- riksis Vienmērīgs, vidēji ātrs (parasti zirga) skrējiens. Brauciens, jājiens, kad (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri.
- Ieroču brālība Vienotība, draudzība, kas veidojusies cīņā pret kopēju ienaidnieku.
- Ieroču brālība Vienotība, draudzība, kas veidojusies cīņā pret kopēju ienaidnieku.
- iestiepiens Vienreizēja nepārtraukta (kādas darbības) norise.
- atbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> atbraukt (1).
- biedinājums Vienreizēja paveikta darbība --> biedināt (2). Draudi, piedraudējums.
- brauciens Vienreizēja paveikta darbība --> braukt (1).
- izbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2). Atpūtas brauciens, ekskursija.
- izrāviens Vienreizēja paveikta darbība --> izraut (1).
- nobrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (1).
- nobrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (2).
- palaidiens Vienreizēja paveikta darbība --> palaist (3). Īss brauciens, jājiens.
- pārbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> pārbraukt (3).
- piebrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> piebraukt (1).
- rausiens Vienreizēja paveikta darbība --> raust (1).
- rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (1).
- rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (2).
- rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (3).
- rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (4).
- rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (7).
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist (11). Pēkšņa, strauja kustība (kādā virzienā).
- uzbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzbraukt (1).
- uzrāviens Vienreizēja paveikta darbība --> uzraut (1).
- rāviens Vienreizēja paveikta darbības --> raut (6).
- trauciens Vienreizēja, paveikta darbība --> traukt (1), traukties.
- motelis Viesnīca autobraucējiem.
- caurbrauktuve Vieta (piemēram, iela, satiksmes ceļš, pagalms), pa kuru var izbraukt (kam cauri).
- stāvvieta Vieta (skatītāju zālē, transportlīdzeklī u. tml.), kurā jāstāv kājās (izrādes, braukšanas u. tml. laikā).
- osta Vieta (ūdenstilpes krasta iecirknis līdz ar tam pieguļošo dabisko vai mākslīgi veidoto, pret viļņiem aizsargāto ūdens joslu), kas iekārtota kuģu stāvēšanai, iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī dažādu palīgoperāciju veikšanai.
- aizstraume Vieta aiz kāda šķēršļa tekošā ūdenī (upē, jūrā), kur nav jūtams vai ir maz jūtams straumes tecējums.
- pakrauja Vieta kraujas pakājē.
- postaža Vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās. Tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas, graušanas.
- sateka Vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi.
- ieteka Vieta, kur (upe, strauts) ietek (jūrā, ezerā, upē).
- Miera osta Vieta, kur nekas netraucē.
- Miera osta Vieta, kur nekas netraucē.
- izteka Vieta, kur sākas upe, strauts.
- krautuve Vieta, kur saved un krauj kokmateriālus tālākai transportēšanai vai apstrādei.
- lejaskrautuve Vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos. Lejasgala krautuve, lejas krautuve.
- Lejasgala (arī lejas) krautuve Vieta, kura no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos. Lejaskrautuve.
- Lejasgala (arī lejas) krautuve Vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos. Lejaskrautuve.
- Lejas (arī lejasgala) krautuve mežs Vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos. Lejaskrautuve.
- mērķis Vieta, objekts, kas jāsasniedz (piemēram, ejot, braucot).
- piebrauktuve Vieta, pa ko piebrauc (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iebrauktuve Vieta, pa kuru iebrauc (kur iekšā).
- izbrauktuve Vieta, pa kuru izbrauc (no kurienes).
- zobstarpa Vieta, sprauga starp diviem blakus esošiem (parasti zobrata) zobiem (3).
- zobstarpa Vieta, sprauga starp diviem blakus esošiem zobiem (1).
- vietraugs Vietas izraudzīšana, aplūkošana (pirms apmešanās kur), apstākļu izlūkošana (pirms kā uzsākšanas kādā vietā).
- mājinieki Vietējie iedzīvotāji (pretstatā iebraucējiem, viesiem).
- vietraugs Vietraudzis (1).
- goba Vīksnu dzimtas koks ar zāģzobainām, pie pamata nesimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse.
- ātrvilciens Vilciens, kas brauc ar lielu ātrumu un pietur tikai lielākajās stacijās.
- braucīt Vilkt, raut (ko saņemtu saujā vai pirkstos, piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
- aizviļņot Viļņojot aizplūst (par upi, straumi u. tml.).
- ieviļņot Viļņojot ieplūst (kur iekšā) - par upi, straumi u. tml.
- izviļņot Viļņojot izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - par upi, straumi u. tml.
- izviļņot Viļņojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)- par upi, straumi.
- kūsāt Viļņojoties, strauji plūstot, radīt daudz burbuļu (piemēram, par ūdenstilpi).
- Fizkultūras pauze Vingrošana darba, arī skolas mācību pārtraukumā.
- pārmete Vingrošanas elements - straujš ķermeņa apgrieziens (uz priekšu, atpakaļ, sānis), balstoties uz rokām.
- einuhs Vīrietis, kam izoperēti dzimumdziedzeri vai traucēta to darbība.
- zēns Vīrietis, pret kuru kāds pauž labvēlīgu, draudzīgu attieksmi.
- gāle Virsotne, krauja (kalnam), kas parasti klāta ar sniegu, ledu.
- lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta būve ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu straujākai augu (parasti, dēstu, agrīno dārzeņu) audzēšanai.
- caurduris Virtuves piederums - trauks ar sīki caurumotu dibenu.
- priekša Virzienā prom no sevis (raudzīties, skatīties).
- prerafaelisms Virziens angļu glezniecībā un literatūrā (19. gadsimta vidū), kura pārstāvji par paraugu izmantoja agrās renesanses mākslu (pirms Rafaela).
- klasicisms Virziens mākslā, mākslas metode un estētikas teorija, kas par normu un paraugu izvirza antīko mākslu (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam Eiropā un no 18. gadsimta līdz 19. gadsimtam Krievijā).
- starts Virzīšanās (skrējiena, brauciena, peldējuma u. tml.) sākums no sacensību distances noteiktas vietas. Sacensību distances vieta, no kurienes sāk virzīšanos.
- vērt Virzīt (ko tievu, plakanu, piemēram, pavedienu) cauri (kā spraugai, caurumam).
- mērkt Virzīt (ko) šķidrumā vai kādā masā, arī traukā ar šķidrumu, masu. Arī gremdēt (1).
- sist Virzīt (ko) tā, ka (tas) strauji skar (piemēram, priekšmetu).
- vērt Virzīt (ko), parasti neviļus, negribēti, (kā) spraugā, kas sašaurinās.
- vest Virzīt (transportlīdzekli, parasti kuģi, laivu), braucot (ar to).
- sist Virzīt ko, arī virzīties tā, ka (kas) tiek strauji skarts un mainīts (tā) stāvoklis, forma, izraisīta (tā) kustība, svārstības u. tml.
- sist Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
- dauzīt Virzīt, pārvietot tā, ka vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji sitas (pret ko).
- dzīties Virzīties (parasti strauji). Traukties.
- slīdēt Virzīties pa (kā) virsmu nepārtrauktā, arī nemainīgā saskarē ar to, pārvarot berzi šīs saskares plaknē (parasti par priekšmetiem, fizikāliem ķermeņiem).
- šļūkt Virzīties pa (kā) virsmu, nepārtraucot saskari ar to un pārvarot tās berzi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī slīdēt (1).
- slīdēt Virzīties pa ūdeni, ūdenstilpi, parasti vienmērīgā gaitā (par ūdens transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- iet Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) - par transportlīdzekļiem.
- nākt Virzīties, braukt šurp (par transportlīdzekļiem).
- zagties Virzīties, braukt tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti virzīties, braukt (par transportlīdzekļiem).
- vilkties Virzīties, braukt, parasti lēni (par transportlīdzekļiem).
- virpuļot Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par sīkām cietvielu daļiņām, arī par, parasti vieglu, priekšmetu kopumu).
- līst Virzīties, pārvietoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Arī spraukties.
- tusnīt Virzīties, radot aprautas šņācošas skaņas (par transportlīdzekļiem).
- pienest Virzot, raujot sev līdzi (smiltis), piepildīt (ar tām ko)- par straumi, vēju u.tml.
- aiznest Virzot, raujot sev līdzi, attālināt (par straumi, vēju u. tml.).
- nonest Virzot, raujot sev līdzi, novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par straumi, upi, veļu u. tml.
- iznest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdeņiem, vēju.
- pārnest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (uz citu vietu) - par straumi, upi, vēju u. tml.
- ievilkt Virzoties (pagaisu), atstāt (aiz sevis pēdas, parasti nepārtrauktas līnijas veidā).
- samalt Virzoties (pāri kam), izdangāt, izjaukt u. tml. (to), parasti pilnīgi. Ar triecieniem (pret ko) salauzt, sagraut u. tml. (to).
- kratīties Virzoties vairākkārt, spēcīgi un bieži kustēties augšup lejup samērā nelielā attālumā (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
- sist Virzoties, pārvietojoties strauji skart. Spēcīgi skart ko tādu, kas virzās, pārvietojas.
- izmalt Viscaur izbraukt (8), izdangāt.
- izmuļļāt Viscaur izrakņāt. Viscaur izbraukāt (2).
- No vienas vietas Viscaur, nepārtrauktā virknē, ļoti daudz.
- No vienas vietas Viscaur, nepārtrauktā virknē, ļoti daudz.
- podagra Vispārēji vielmaiņas traucējumi, kas saistīti ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to nogulsnēšanas, piemēram, locītavās, zemādā.
- ātraudzība Vispārināta īpašība --> ātraudzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draudzīgums Vispārināta īpašība --> draudzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draudzīgums Vispārināta īpašība --> draudzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drausmīgums Vispārināta īpašība --> drausmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graudainība Vispārināta īpašība --> graudains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graudainība Vispārināta īpašība --> graudains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graudainība Vispārināta īpašība --> graudains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kraujums Vispārināta īpašība --> kraujš, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vertikāls vai ļoti slīps zemes virsmas veidojums.
- mantrausība Vispārināta īpašība --> mantrausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mantrausīgums Vispārināta īpašība --> mantrausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mantrausība.
- nedraudzīgums Vispārināta īpašība --> nedraudzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārtrauktība Vispārināta īpašība --> nepārtraukts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārtrauktība Vispārināta īpašība --> nepārtraukts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārtraukumainība Vispārināta īpašība --> pārtraukumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raudulība Vispārināta īpašība --> raudulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raudulīgums Vispārināta īpašība --> raudulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Raudulība (1).
- raudulība Vispārināta īpašība --> raudulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raudulīgums Vispārināta īpašība --> raudulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Raudulība (2).
- raupjums Vispārināta īpašība --> raupjš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raupjums Vispārināta īpašība --> raupjš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raupjums Vispārināta īpašība --> raupjš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- satrauktība Vispārināta īpašība --> satraukts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spraunums Vispārināta īpašība --> sprauns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- straujums Vispārināta īpašība --> straujš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- straujums Vispārināta īpašība --> straujš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trauksmainums Vispārināta īpašība --> trauksmains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Trauksmainība (1).
- trauksmainība Vispārināta īpašība --> trauksmains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Trauksmainums (1).
- trauksmainums Vispārināta īpašība --> trauksmains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trauksmainība Vispārināta īpašība --> trauksmains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Trauksmainums (2).
- trauslums Vispārināta īpašība --> trausls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trauslums Vispārināta īpašība --> trausls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stereotips Vispārpieņemts (darbības, rīcības u.tml.) paraugs, vispārpieņemts uzskats.
- vienmēr Visu laiku, nepārtraukti.
- Arvien (retāk arvienu) vēl Visu laiku, nepārtraukti. Joprojām.
- tranzītvīza Vīza braukšanai caur vīzas devējas valsts teritoriju.
- pavizināties Vizinoties pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.). Vizināties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- iezagties Zagšus iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
- Miega zāles Zāļu līdzekļi pret miega traucējumiem.
- caureja Zarnu darbības traucējumi, kam raksturīga paātrināta zarnu iztukšošanās.
- aizrīties Zaudēt iespēju normāli elpot, kad elpvadā pārāk strauji ieplūst gaiss.
- Zaudēt līdzsvaru Zaudēt ķermeņa, arī fizikālas sistēmas stāvokli. Zaudēt mierīgu, nesatrauktu psihisko stāvokli.
- Noiet no skatuves Zaudēt noteicošu stāvokli. Pārtraukt darboties.
- Noiet no skatuves Zaudēt noteicošu stāvokli. Pārtraukt darboties.
- Zelta smiltis Zelts sīku graudiņu veidā.
- Zelta smiltis Zelts sīku graudiņu veidā.
- servants Zema bufete (parasti trauku, galdautu novietošanai).
- skeletons Zemas, smagas sporta kamaniņas, kurām nav stūres un bremzes un kurās braucējs guļ uz vēdera.
- mēnešzemenes Zemeņu suga, kam raksturīga ogu ražošana nepārtraukti līdz vēlam rudenim. Šīs sugas augi.
- termosfēra Zemes atmosfēras slānis, kurš atrodas no 80 līdz 1000 kilometru augstumā un kurā strauji pieaug temperatūra.
- lauks Zemes platība, kas ir aizņemta ar vienu un to pašu vai dažu augu (parasti kultūraugu) kopu, kuriem ir līdzīgi augšanas apstākļi.
- leidinieks Zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).
- paraugzēns Zēns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem. Priekšzīmīgs zēns.
- korso Ziediem rotātu ratu rindas brauciens (itāliešu karnevālos). Brauciens garā rindā citam aiz cita (parasti svētkos, svinībās).
- vārpskara Ziedkopa (graudzālēm), kurā vārpiņas novietotas ļoti tuvu ziedkopas asij uz īsa kātiņa.
- vārpa Ziedkopa ar pagarinātu galveno asi, uz kuras atrodas sēdoši ziedi. Graudaugu (labības) ziedkopa.
- upurtrauks Ziedojumu trauks (baznīcā). Upura trauks.
- Upura trauks Ziedojumu trauks (baznīcā). Upurtrauks.
- Upura trauks Ziedojumu trauks (baznīcā). Upurtrauks.
- pieziest Ziežot piepildīt (piemēram, spraugas).
- Lauztā intonācija Zilbes intonācija, kuras pirmā daļa ir kāpjoša un saspriegta, bet otrā - pēc momentāna balss pārtraukuma nesaspriegta.
- miroņgalva Zīme, kas norāda uz ko dzīvību apdraudošu, - cilvēka galvaskausa un zem tā sakrustotu kaulu attēls.
- Zināt (savu) ceļu Zināt iešanas, braukšanas virzienu (uz kurieni, kādu vietu).
- augkopība Zinātne par lauksaimniecības kultūraugu audzēšanu.
- endokrinoloģija Zinātnes nozare, kas pētī iekšējās sekrēcijas dziedzeru uzbūvi, darbību un to darbības traucējumu ārstēšanu.
- Zinātniski tehniskā revolūcija Zinātnes un tehnikas sasniegumu strauja ieviešana, ieviešanās visas saimnieciskās dzīves sfērās.
- Zinātniski tehniskā revolūcija Zinātnes un tehnikas sasniegumu strauja ieviešana, ieviešanās visās saimnieciskās dzīves sfērās.
- muzejs Zinātniska, zinātniski izglītojoša iestāde, kas vāc, glabā, pētī un eksponē vēsturiskus dokumentus, kultūras pieminekļus (mākslas darbus, kolekcijas, dabas bagātību paraugus u. tml.).
- Sarkanā grāmata Zinātnisks dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošās un apdraudētās augu un dzīvnieku sugas un pasugas, sniegti dati par tām.
- brīdinājums Ziņojums, aizrādījums (par ko draudošu, nepatīkamu).
- raudis Zirgs ar raudu apmatojumu.
- maršals Zirgu uzraugs karaļa galmā (viduslaiku Francijā).
- zirnītis Zirņa sēklai līdzīga zāļu forma - mazs, apaļš graudiņš (parasti ar gludu virsmu). Arī dražeja, pilula.
- izzīst Zīžot iztukšot (trauku, krūti, tesmeni).
- nokrist Zūdot līdzsvaram, balstam, strauji nonākt no (parasti) vertikāla stāvokļa horizontālā, tupus u. tml. stāvoklī (kur, uz kā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- iezvelties Zvalstoties iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
- piezvejot Zvejojot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- ūdensstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas tumšbrūns putns, kam ir raksturīgas baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās, tīrās upēs un strautos un pārvietojas pa to dibenu, meklēdams barību.
- vārna Zvirbuļveidīgo putnu kārtas dzimta, pie kuras pieder vārnas, kovārņi, krauķi, kraukļi.
- nokunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot noteikt, pateikt.
- kunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt.
- Raudāt gaužas (arī rūgtas) asaras Žēli raudāt.
- Raudāt rūgtas (arī gaužas) asaras Žēli raudāt.
- Raudāt rūgtas (arī gaužas) asaras Žēli raudāt.
- ņaudulīgs Žēls, raudulīgs (par cilvēka balsi).
rau citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV